Kandavas lauksaimniecības tehnikuma

Saulaines teritoriālā struktūrvienība

Metodiskais darbs
latviešu valodā un literatūrā

Darba autore: Vija Cerusa,

latviešu valodas un literatūras skolotāja

2020./21.m.g.
 Priekšvārds
Mācīšanās bez domāšanas ir tukšs darbs,
domāšana bez zināšanām ir bīstama lieta.”/ Konfūcijs/
Metodiskā materiāla komplektā ir darba lapas literatūra I pamatkurss un latviešu valoda I pamatkurss.
Šajā mācību gadā mācību darbā bija vairāki izaicinājumi: 1) jaunais mācību saturs un
kompetenču izglītībā balstītas mācību metodes, 2) efektīvu un pilnvērtīgi izmantojamu mācību
līdzekļu nepietiekamība 3) attālinātais mācību process.
Internetvide piedāvā daudzveidīgu materiālu klāstu( uzdevumi.lv, valodas.rokasgramata.lv,
letonika.lv, dažādi jaunie IT rīki un mācību , arī informatīvās platformas, bet mācību materiāls
konkrētai mācību stundai skolotājiem bija jāveido pašiem.
Metodiskā materiāla autore kā visefektīvāko līdzekli šajā bagātīgajā piedāvājuma klāstā atrada
darba lapas un prezentācijas. Ja tas bija nepieciešams, tika izmatotas arī ZOOM stundas. Autore ir
sagatavojusi darba lapas par visām tēmām valodā un literatūrā. Šajā materiālā piedāvātas darba
lapas valodā par tēmu” Komunikācijas process un tā elementi” un literatūrā par tēmu ”Renesanse”.
Darba lapu mērķis: sekmēt skolēnu patstāvīgā darba un pašvadītas mācīšanās prasmes,
attīstīt iemaņas darbā ar tekstu( sintēze, analīze, pielietojums, izpratne), attīstīt pašvērtējuma prasmes
un rosināt skolēnus izteikt savu viedokli.
Prezentāciju mērķis: ieinteresēt skolēnus un padarīt mācīšanās procesu atraktīvāku un
bagātāku.
Metodiskajā materiālā katras tēma s sākumā ir arī temata plānojums.
Darba lapas veidotas multimodālas: ir gan teksts, gan attēli, tabulas, shēmas, dažādi simboli,
pievienota arī informācija par iespējām papildināt zināšanas internetā atrodamajos video un
audiomateriālos.
Darbā izmantoti pamatkursa programmu paraugi vispārējai vidējai izglītībai projekts
”Kompetenču pieeja mācību procesā”
 Latviešu valodā
Temata plānojums
7. tēma. Komunikācijas process un tā elementi. 4 stundas

Temata mērķis ir iepazīt komunikācijas veidus, kā arī izprast komunikācijas

procesa struktūru un galvenos elementus un prast atbildīgi iesaistīties komunikācijā
Temata apguves beigās tu:

● izpratīsi dažādus komunikācijas veidus, spēsi tos identificēt unaprakstīt;

● spēsi identificēt un aprakstīt komunikācijas procesaelementus;
● pratīsi noteikt komunikācijas nolūku un to kritiskivērtēt;
● spēsi vērtēt multimodālu tekstu verbālo un neverbālo izteiksmes līdzekļu iespējamo ietekmi
uzadresātu.
Lai to sasniegtu, stundās tu

● izzināsi dažādos informācijas avotos pieejamo informāciju par jēdzienu komunikācija un veidosi
savu komunikācijasdefinīciju;
● uzzināsi katram komunikācijas veidam (starppersonu komunikācija, grupu komunikācija, masu
komunikācija) raksturīgās iezīmes un analizēsi dažādas saziņas situācijas, kas atbilst katram
komunikācijasveidam;
● analizēsi dažādu veidu tekstus (valsts prezidenta uzruna, filmas reklāmas videomateriāls, kultūras
raidījums, preču un pakalpojumu reklāmas, privātas ziņas), nosakot, kāda ir verbālo, neverbālo un
grafisko līdzekļu ietekme uzadresātu;
● veiksi patstāvīgu darbu par vienu no izvēlētajiem tematiem: reklāmu, emocijzīmēm, plānu
publicistikas tekstam.
** Mūsdienās populāri ir multimodālie teksti. Tie ir teksti, kuri veidoti izmantojot ne tikai
valodas līdzekļus, bet arī vizuālos, skaņas, kustību, žestu u.c. līdzekļus. Multimodālie tekstu: afiša,
plakāts, buklets, reklāma komikss, videosižets u.c.

Būtiskie jēdzieni: atgriezeniskā saite, emocijzīme, grafisks līdzeklis, grupu komunikācija,

komunikācijas process, masu komunikācija, neverbāls izteiksmes līdzeklis, saņēmējs (adresāts),
situācija, starppersonu komunikācija, sūtītājs (autors), verbāls izteiksmes līdzeklis, ziņojuma kanāls,
ziņojums.

Mācību stundu plāns

Laiks Temats Atgriezeniskā saite/ uzdevumi, vērtēšana

16. Komunikācijas procesa Noklausīties un izvērtēt 3 videomateriālus un

 03. veidi un komunikācijas izvērtēt.
procesa elementi. Pašvērtējums
23. Komunikācijas līdzekļi un 1.stunda. Patstāvīgais darbs.
03. to ietekme. 2. stunda. ZOOM. Paveiktā darba
prezentācija.
Atbildes uz jautājumiem par 16. martā
darba lapā paveiktajiem uzdevumiem.
Noslēgumā Vērtējums 10 ballu sistēmā.

Piedāvātie patstāvīgā darba temati.. Jāizvēlas viens no tematiem.

1. Izpētīt interneta vidē atrodamās preču vai pakalpojumureklāmas. Izvēlēties divas dažādas reklāmas un
analizēt tās pēc dotajiem kritērijiem!

2. Izveidot reklāmu kādam jums aktuālam produktam vai pakalpojumam!

3. Izmantojot internetā pieejamo informāciju, noskaidrot, kad un kāpēc tika radītasemocijzīmes! Pārskatot
sarakstes ikdienā lietotajās elektroniskās saziņas platformās un/vai lietotnēs, secināt, kuras trīs
emocijzīmes izmanto visbiežāk. Kāpēc tieši šīsemocijzīmes?

4. Iedomājies, ka tev būtu iespēja uzrunāt Latvijas jauniešus par kādu aktuālu tematu!Izveido uzmetumu
atbilstoši komunikācijas procesa elementiem( veids, mērķis, vieta, laiks, izmantojamie informācijas
avoti, verbālie un neverbālie izteiksmes līdzekļi).

Par katru tematu saņemsiet instrukciju, kā paveikt patstāvīgo darbu .

Darbs būs jāpaveic pirmajā stundā! Otrajā stundā ZOOM prezentēsiet.
 Darba lapas
Tēma. . Komunikācijas process un tā elementi.

1., 2.stunda.Komunikācija, komunikācijas mērķi un veidi, komunikācijas procesa elementi,

Kādi ir šīs stundas uzdevumi.
1.Noskaidrot jēdziena ”komunikācija” nozīmi, kuru izmantosim latviešu valodas stundās.
2.Uzzināt komunikācijas veidus un tos raksturot.
3. Izprast komunikācijas procesa elementus.
4.Jānoskatās un jāanalizē viena no trim piedāvātajām saziņas situācijas.
Darba lapu esmu veidojusi atbilstoši 4 uzdevumiem, tos nosaukusi par soļiem. Tātad šodien stundas mērķis
jāsasniedz, paveicot 4 soļu uzdevumus un veicot pašvērtējumu!

1. Komunikācijas jēdziens.
Komunikācijas teorijā pastāv vairāk kā 200 komunikācijas definīciju.
Izlasi informāciju un uzraksti komunikācijas definīciju saviem vārdiem , kas ir komunikācija. Lasot
tekstu, pasvītro galvenos vārdus, kuri tev palīdzēs uzrakstīt komunikācijas definīciju.

Komunikācija ir darbības veids, ko īsteno starp indivīdiem( cilvēkiem, personām), kuri ir

vienlīdzīgi komunikācijas partneri, kas noved pie garīgas mijiedarbības.
Komunikācija ir ziņojumu, informācijas apmaiņa, uztvere un sapratne no biedriem, savstarpēji sarunājoties.
Komunikācija ir raksturīga visām dzīvajām būtnēm, tomēr tikai cilvēku komunikācijas process ir apzināts, t.i. ar to
saistītā runa un neverbālās darbības. Objektam, kas pārraida informāciju, ir vārdu komunikators, un tā saņēmēju sauc
par adresātu.

***Komunikācija ir

Kad definīcija uzrakstīta, pārliecinies par tās pareizību. Ja ir ne neprecizitātes tavā

definīcijā, labo!

Informācijas iegūšanai izmanto piedāvātās adreses!

https://enciklopedija.lv/skirklis/6063
https://tezaurs.lv/
https://www.alberta-koledza.lv/upload/old/downloads/Ievads_komunik_teorijas.pdf

Padomā, kas nepieciešams, lai komunikācija būtuiespējama!

2.solis. Uzzināsi komunikācijas veidus un tos raksturosi.

Informāciju nosūta un saņem, lai
 informētu citus cilvēkus par kaut ko (piemēram, paziņojumu presei vai teletekstu);
 brīdinātu citus (piem., kliegšana vai ceļa zīmes);
 izskaidrotu kaut ko (piem.,mācību grāmatu);
 izklaidētu (piem., filmu vai dziesmu);
 pārliecinātu ikvienu (piem., plakāti, reklāmas);
 izteiktu savu attieksmei(piem., emocijzīmes);
 aprakstītu kaut ko (mutisku stāstu vai dokumentālo); u.tml.
 Tie ir komunikācijas mērķi. Vienā informācijā visbiežāk ir vairāki no tiem. Piemēram, filma var
informēt un izklaidēt un brīdināt, aprakstīt un izskaidrot.

Komunikācijas veidi.

Dažādās teorijās komunikācijas veidi tiek iedalīti pēc dažādiem lielumiem: pēc saziņas
veida, atkarībā no dalībnieku skaita, saskaņā ar iesaistītajām sajūtām, saskaņā ar nodomu u.c.( ja
ieinteresēja ieskaties šajā adresē!)

Viena no visbiežāk sastopamajām komunikāciju veidu klasifikācijām ir tāda, kas ir saistīta ar

cilvēkiem, kas piedalās informācijas apmaiņā.

***Uzdevums. Izlasi teoriju par informācijas veidiem! Atrodi informācijā, kas raksturīgs katrai no
informācijas veidiem un tabulā ieraksti īsu raksturojumu!

Starppersonu jeb individuālā komunikācija

Šāda veida komunikācija notiek tikai starp sūtītāju un uztvērēju. Tajā divi cilvēki apmainās ar
informāciju tieši starp tām, bez jebkādām pretenzijām, kas ietekmē trešās puses vai iespējamo
auditoriju. Dažas no tās pazīmēm ir tas, ka tā ir tieša un kopumā efektīvāka, bet tā arī parasti ir
lēnāka.Atsevišķas komunikācijas piemēri ietver tādus scenārijus kā saruna starp diviem cilvēkiem, privātu ziņu
apmaiņa, izmantojot programmu, vai saziņa ar vēstuli vai e-pastu.

Grupu jeb kolektīvā komunikācija

Šāda veida komunikācija notiek, ja divi vai vairāki vienas grupas dalībnieki apmainās ar
informāciju vai idejām
Šāda veida informācijas apmaiņā ikviens, kurš rada ziņojumu, plāno ietekmēt ne tikai vienu sarunu
biedru, bet vairākus cilvēkus vienlaicīgi.
Šie pārējie komunikācijas procesa dalībnieki var būt gan tiešie saņēmēji, gan vēstuļu apmaiņas skatītāji. Tādējādi
daži kolektīvās komunikācijas piemēri varētu ietvert grupu sarunas, bet arī tiešraidi televīzijā vai YouTube video.

Masu komunikācija
Komunikācijas veids pēc dalībnieku domām ir tas, kas notiek, ja viens sūtītājs ziņu pārsūta
lielam skaitam anonīmu saņēmēju. Galvenais šīs stila atšķirības ir tas, ka sūtītājs īsti nezina,
kurš ierodas, un principā nav tīšas atbildes saņemšanas..
Masveida komunikācijas piemēri varētu būt politiska runa, kas tiek pārraidīta televīzijā,
ieraksts sociālajā tīklā, piemēram, Facebook, raksts laikrakstā vai grāmatas publicēšana.

Komunikācijas veidi Īss raksturojums

Starppersonu komunikācija

Grupu komunikācija

Masu komunikācija
 ***Secini, kurš komunikācijas veids visbiežāk sastopams tavā ikdienā! Kāpēc?

3.solis. Komunikācijas procesa elementi.

***Papildini tabulu, kurā līdzās katrai definīcijai ieraksti vienu no komunikācija procesa elementiem:
Sūtītājs jeb adresants. Ziņojums. Adresāts. Atgriezeniskā saite komunikācijā. Ziņojuma kanāls.
++ Vienu elementu jau esmu uzrakstījusi.

Komunikācijas procesa Definīcija

elements
Sūtītājs jeb adresants. Runas situācijas dalībnieks, kas izsaka adresātam domātu informāciju.

Runas situācijas dalībnieks, kurš saņem informāciju.

Sakaru veidi( tiešā saziņa, telefona sakari, rakstveida saziņa no attāluma,

video sakari, saziņa, izmantojot fotoattēlus).

Informācija, kura tiek paziņota komunikācijas laikā.

ir veids, kā persona vai grupa, saņemdama informāciju vai jebkādu
valodisku paudumu, uz to reaģē. Piemēram, tā var būt kritiska reakcija
(negatīva atgriezeniska saite) vai arī apstiprinoša reakcija (pozitīva
atgriezeniska saite).

***Padomā, kādi būtiski nosacījumi jāievēro dažādās situācijās, lai komunikācija

būtuveiksmīga!
4. solis. Saziņas situācijas analīze.
Noskaties vienu no trim piedāvātajiem videomateriāliem!

1 Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Vecgada https://www.youtube.com/watch?v=t8Je_xKMRXw

. vakarā

2. Filmas “Dvēseļu putenis” reklāmas videomateriāls https://www.youtube.com/watch?v=qWN4qY55pJc

3 LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” fragments https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.02.2020-reperis-vai-

. “Reperis vai dzejnieks” dzejnieks.id179806/

***Analizē saziņas situāciju pēc dotajiem kritērijiem! Informāciju apkopotabulā! Saziņas situācijas
nosaukumu(1. vai 2. vai 3) ieraksti tabulas augšējā sadaļā!

Saziņās analīzes kritēriji Saziņas analīzes nosaukums ( videomateriāla nosaukums)

Komunikācijas veids( sk. 2.soli)

Komunikācijas mērķis(sk.2.soli)
 Komunikācijas Sūtītājs (adresants)
procesa
pamatelementi Ziņojums
sk.3.soli
Saņēmējs
(adresāts)

Ziņojuma
kanāls

Atgriezeniskā
saite

Verbālie izteiksmes līdzekļi

un to raksturojums: vārdu
krājums, teikumu
konstrukcijas, valodas
pareizība, skaidrība.

Neverbālie izteiksmes līdzekļi un

to raksturojums:balss(augstums,
tembrs, intonācija, runas temps),
(aita, stāja, žesti, pozas, sejas
mīmika, acu kontakts, ārējais
izskats, manieres

Grafiskie līdzekļi un to ietekme uz

adresātu (burti, virsraksti, attēli, u.
c.)

PALDIES PAR DARBU! Šī darba lapa man nav jāsūta. Jāsūtatikai pašvērtējuma lapa.
***Atbildes uz visiem jautājumiem aizsūtīšu piektdienas vakarā, lai varat sagatavoties nākamās
otrdienas stundai.

Pašvērtējuma lapa par tematu

“Komunikācija, komunikācijas mērķis un veidi, komunikācijas procesa elementi,”
Izvērtē, kā Tev veicās izpildot uzdevumus par jauno tematu! Novērtē, kā esi izpratis/ -usi šo tematu,
atbilstošajā apguves līmenī ieliekot X!

Solis/ apguves līmenis Uzdevumus Uzdevumus Uzdevumus Teoriju izpratu.

neizdevās paveicu, bet paveicu, Uzdevumus
paveikt. kļūdaini un izpratu teoriju. paveicu. Darbs
Neizpratu neesmu par Darbs sagādāja bija saprotams
teoriju. savu darbu grūtības. un nesagādāja
pārliecināts/ grūtības.
pārliecināta.

1.solis.

Komunikācijasjēdziens

2.solis. Komunikācijas
veidi , to
raksturojums.
3. solis. Komunikācijas
procesa elementi.

4.solis. Saziņas
situācijas analīze.

Komentāri par uzdevumiem:

Palasiet. Salīdziniet ar savu paveikto un izvērtējiet, vai tas, ko jūs ierakstījāt savā
pašvērtējumā ir atbilstošs jūsu darbam.
2. Komunikācijas jēdziens.
***Daudzi par šo uzdevumu pašvērtējumā ielika pirmo līmeni: Uzdevumu neizdevās
paveikt. Neizpratu teoriju. Piedodiet, bet jāmācās tekstā( ne tikai latviešu valodas un
literatūras stundās) atrast galvenos vārdus!
***Piedāvāju jums visvienkāršāko komunikācijas definīciju. Jums, uzrakstot savu
definīciju, bija iespēja salīdzināt papildināt, izmantojot piedāvātās adreses.

***Komunikācija ir sazināšanās un informācijas apmaiņas sarunājoties, iepazīstot

informāciju laikrakstos, žurnālos, televīzijā , radio, internetā utt..

Padomā, kas nepieciešams, lai komunikācija būtuiespējama!

Nepieciešami saziņas partneri, saziņas teksts, saziņas teksta mērķis.

2.solis. Uzzināsi komunikācijas veidus un tos raksturosi.

***Uzdevums. Izlasi teoriju par informācijas veidiem! Atrodi informācijā, kas raksturīgs katrai no informācijas
veidiem un tabulā ieraksti īsu raksturojumu!

Komunikācijas veidi Īss raksturojums

Starppersonu Saziņa notiek tikai starp informācijas sūtītāju un informācijas uztvērēju.

komunikācija Piemēri: Saruna starp diviem cilvēkiem, privātu ziņu apmaiņa vai saziņa ar
vēstuli vai e-pastu.
Grupu komunikācija Divi vai vairāki vienas grupas dalībnieki apmainās ar informāciju vai idejām.
Komunikācijas procesa dalībnieki var būt gan tiešie saņēmēji, gan vēstuļu
apmaiņas skatītāji.
Piemēri: Grupu sarunas, tiešraidi televīzijā vai YouTube video, ZOOM,
Microsoft Teams vai citas saziņas platformas.
Masu komunikācija Viens sūtītājs ziņu pārsūta/ nodod lielam skaitam anonīmu saņēmēju.
Piemēri: politiska runa,televīzijā, radio, ieraksts sociālajā tīklā, piemēram,
Facebook, raksts laikrakstā vai grāmatas publicēšana u.c.

3.solis. Komunikācijas procesa elementi.

***Papildini tabulu, kurā līdzās katrai definīcijai ieraksti vienu no komunikācija procesa elementiem:

Komunikācijas Definīcija
procesa elements
Sūtītājs jeb Runas situācijas dalībnieks, kas izsaka adresātam domātu informāciju.
adresants.
Adresāts Runas situācijas dalībnieks, kurš saņem informāciju.

Ziņojuma kanāls. Sakaru veidi( tiešā saziņa, telefona sakari, rakstveida saziņa no attāluma,
video sakari, saziņa, izmantojot fotoattēlus).

Ziņojums Informācija, kura tiek paziņota komunikācijas laikā.

Atgriezeniskā saite ir veids, kā persona vai grupa, saņemdama informāciju vai jebkādu valodisku
komunikācijā paudumu, uz to reaģē. Piemēram, tā var būt kritiska reakcija (negatīva
atgriezeniska saite) vai arī apstiprinoša reakcija (pozitīva atgriezeniska saite).

4. solis. Saziņas situācijas analīze.

Jaunieši! Manuprāt, šis bija interesants uzdevums. Trīs ļoti atšķirīgi sižeti. Piedāvāju šādus
runas mērķus:
 Valsts prezidenta runas mērķis – izteikt savu attieksmi, pārliecināt klausītājus un apsveikt.
 Videomateriāls par filmu” Dvēseļu putenis”- informēt, ieinteresēt, pārliecināt.
 Fragments no raidījuma “Kultūrdeva”- iepazīstināt, izklaidēt, arī ieinteresēt un pārliecināt.
***Analizē saziņas situāciju pēc dotajiem kritērijiem! Informāciju apkopotabulā! Saziņas situācijas
nosaukumu(1. vai 2. vai 3) ieraksti tabulas augšējā sadaļā!
Es došu paraugu vienam no sižetiem

Filmas “Dvēseļu putenis” reklāmas videomateriāls

Saziņās analīzes kritēriji
Masu komunikācija
Komunikācijas veids

Informēt par to, ka kinoteātros tiks rādīta filma, ieinteresēt ar spilgtākajām

Komunikācijas mērķis
epizodēm no filmas un pārliecināt par patriotismu filmā
Nacionālais kinocentrs.
Komunikācijas Sūtītājs (adresants)
procesa
Videomateriāls( reklāma)
pamatelementi Ziņojums

Masu komunikācija- visa sabiedrība

Saņēmējs
(adresāts)
Video(televīzija, internets, kinoteātris), kur šis ziņojums tiek rādīts.
Ziņojuma
kanāls

Šajā gadījumā var būt gan pozitīva, jo ļoti pārliecinošas ainas, bet varētu
Atgriezeniskā
būt arī negatīva attieksme tiem cilvēkiem, kuri nevēlas skatīties filmas par
saite
karu.
Maz vārdu. Tikai atsevišķas frāzes vai īsi teikumi, bet izvēlēti tādi, kas var
Verbālie izteiksmes līdzekļi
radīt interesei.

Reklāmsižeti ir izteiksmīgi – gan dramatiskas kaujas ainas, gan emocionāli brīži

Neverbālie izteiksmes līdzekļi
un to raksturojums
Grafiskie līdzekļi un to ietekme
uz adresātu (burti, virsraksti,
attēli, u. c.)
, kuros atklājas arī cilvēciskās attiecības( dēla un mātes, jaunu cilvēku), karavīru
drēbes atbilstoši vēsturiskajam laikam, spilgta aktieru spēle.
Spēcīgi skaņu efekti.
Atmiņā paliekošas ainas.
Kadri, kuros izgaismojas vārdi PAR BRĪVĪBU PAR DZIMTENI.
Atziņa, kura parādās kādā no kadriem: Latvija nav radusies tukšā vietā, stāsts,
kas jāzina katram.
Kādā kadrā reklāmas izskaņā arī filmas nosaukums un romāna nosaukums, pēc
kura filma uzņemta.
Kadrā arī galvenie filmas varoņi un filmas sponsori.
 No šīs darba lapas mācieties uz otrdienas stundu teoriju!

*** Sniedzu padomus, kā veikt patstāvīgos darbus.

Piedāvātie patstāvīgā darba temati. Jāizvēlas viens no tematiem.

1. Izpētīt interneta vidē atrodamās preču vai pakalpojumureklāmas. Izvēlēties divas dažādas reklāmas un analizēt
tās pēc dotajiem kritērijiem!
2. Izveidot reklāmu kādam jums aktuālam produktam vai pakalpojumam!
3. Izmantojot internetā pieejamo informāciju, noskaidrot, kad un kāpēc tika radītasemocijzīmes! Pārskatot sarakstes
ikdienā lietotajās elektroniskās saziņas platformās un/vai lietotnēs, secināt, kuras trīs emocijzīmes izmanto
visbiežāk. Kāpēc tieši šīsemocijzīmes?
4. Iedomājies, ka tev būtu iespēja uzrunāt Latvijas jauniešus par kādu aktuālu tematu!Izveido uzmetumu atbilstoši
komunikācijas procesa elementiem( veids, mērķis, vieta, laiks, izmantojamie informācijas avoti, verbālie un
neverbālie izteiksmes līdzekļi).

I. temats.
***Izpētīt interneta vidē
analizēt tās pēc dotajiem kritērijiem! Padomājiet, kā jūs reklāmas parādīsiet klasesbiedriem?

Piedāvāju divas adreses

1. Reklāmas likuma 2. nodaļas “Reklāmai izvirzāmās vispārīgās prasības” saturu! Secini, vai
analizētajās reklāmās ievērotas visas likumā noteiktās prasības! Likums pieejams
šeit:https://www.vestnesis.lv/ta/id/163-reklamas-likums
2.Iesaku iepazīties arī ar šo materiālu:
https://www.uzdevumi.lv/p/ekonomika/10-12-klase/ievads-ekonomika-1527/re-8b130c55-7792-44fd-9523-
abea22107290
Kā reklāmās ievērotas likumā noteiktās prasības?
***Tabulas ierakstos izmanto vārdus: atbilst/ neatbilst.
** Tabulā ieraksti, kuros saziņas līdzekļos reklāma ievietota: stendos, afišas, radio, televīzijā, datorā u.tml.

Kritērijs atbilst/ neatbilst 1.reklāma 2.reklāmā Varat pierakstīt

savas piezīmes
Atbilstība reklāmas likuma
prasībām

Spēj radīt un noturēt

patērētāja interesi
Iepazīstina ar preces/ pasākuma
u.tml. īpašībām, preces iespējamo
izmantošanu;
Vai reklāma ir oriģināla?

Vai reklāma ir pārskatāma

un saprotama?
 2.temats
***Izveidot reklāmu kādam tev aktuālam produktam vai pakalpojumam. Pirms
reklāmas izveidošanas padomā, kā veidosi reklāmu. Domas ieraksti tabulā!
Tava izvēle: vari reklāmu izveidot, bet vari prezentācijā tikai izstāstīt, izmantojot tabulas
ierakstus, kāda būs reklāma.

***Ja vēlies padziļināt savas zināšanas par reklāmām, izmanto šādas internetadreses!
https://www.vestnesis.lv/ta/id/163-reklamas-likums
https://www.uzdevumi.lv/p/ekonomika/10-12-klase/ievads-ekonomika-1527/re-8b130c55-7792-44fd-9523-
abea22107290

Atgādinureklāmasveidus: mutiska, vizītkarte, sludinājumi, radioieraksts, afiša, plakāts, buklets,

flajeris ( skrejlapu), reklāmas komikss, videosižets, u.c.
Ieteikumiveiksmīgamflajeradizainam:
Uzrunājošs teksts (sevišķi virsrakstā) un foto;
Neizmanto vairāk kā divus dažādus fontus, lai informāciju flajerī būtu
vieglāk uztvert;
Informācijai flajerī jābūt īsai un konkrētai.

Kādam produktam vai pakalpojumam

veidosi reklāmu?
Kas ir reklāmas mērķauditorija? Kādi
paradumi, vērtības un rīcība tai
raksturīga?
Kādi neverbālie izteiksmes līdzekļi
jāizmanto?
Kādi verbālie līdzekļi (morfoloģiskie,
leksiskie, sintaktiskie, stilistiskie)
jāizmanto, lai reklāma būtu piemērota
un saprotama konkrētajai
mērķauditorijai
Kādi grafiskie izteiksmes līdzekļi
jāizmanto, lai vēstījums būtu atmiņā
paliekošs?
Citas būtiskas piezīmes

3.temats.
Izmantojot internetā pieejamo informāciju, noskaidrot, kad un kāpēc tika radītasemocijzīmes!
Pārskatot sarakstes ikdienā lietotajās elektroniskās saziņas platformās un/vai lietotnēs, secināt, kuras
trīs emocijzīmes izmanto visbiežāk. Kāpēc tieši šīsemocijzīmes?
Informācija par emocijzīmēm atrodama šajās vietnēs:
https://victoriavette.com/lv/3772-what-are-emoji-how-and-when-to-use-them.html
https://skaties.lv/zinas/zinatne-un-tehnologijas/aptauja-noskaidrotas-latvija-popularakas-emocijzimes/
https://spoki.lv/tribine/11-emocijzimes-kuru-isto-tulkojumu-tu/901503
Ticiet vai ne, pirmo emocijzīmi 1999. gadā izveidoja japāņu mākslinieks ShigetakaKurita, kurš vēlējās
izveidot vienkāršu, ātru un pievilcīgu informācijas nodošanas veidu. Tajā laikā Kurita strādāja par japāņu lielākā
mobilo sakaru operatora DOCOMO interneta platformas i-mode izstrādātāju. Ātri uz priekšu gandrīz 20 gadus, un
šie mazie, dzeltenie, emocionālie personāži mūsdienās pārstāv daudz vairāk nekā no pirmā acu uzmetiena.

Emocijzīme Lietojuma pamatojums

4.temats

***Iedomājies, ka tev būtu iespēja uzrunāt Latvijas jauniešus par kādu aktuālu
tematu!Izveido uzmetumu atbilstoši komunikācijas procesa elementiem( veids,
mērķis, vieta, laiks, izmantojamie informācijas avoti, verbālie un neverbālie izteiksmes līdzekļi).
***Runa nav jāraksta un nebūs arī jārunā, tikai jāpasaka, kāda tā varētu būt. Šo
informāciju ieraksti tabulā.

Komunikācijas procesa elements Tavs uzmetums( ieraksti)

Komunikācijas veids( raksts, uzruna radio, televīzija,
ieraksts sociālajos tīklos, reklāma, afiša, buklets
u.c.)
Ziņojuma mērķis
Ziņojuma vieta un laika
**Verbālie izteiksmes līdzekļi
**Neverbālie izteiksmes līdzekļi
**Grafiskie izteiksmes līdzekļi
Ar** zvaigznīti apzīmēti tie elementi, no kuriem kāds arī varētu nebūt šajā uzrunā.
 Literatūra
Renesanse literatūrā( 18 stundas)
Temata beigās tu zināsi,
 kā laikmetīgajā kultūrā sastopamas atsauces uz renesanseslaiku;
 kādi ir katram literatūras žanram (sonets, novele, traģēdija, eseja, romāns) raksturīgie izteiksmes
līdzekļi un paņēmieni, kas palīdz atklāt autora attieksmi pret pasauli konkrētālaikmetā.
Lai to sasniegtu, tu
● iepazīsi un pētīsi sonetu tematiku, tēlainību un formas paņēmienus dažādu laiku dzejniekudarbos;
● izlasīsi vienu Bokačonoveli no grāmatas “Dekamerons” un vērtēsi ttēlurīcīvu;
● precizēsi noveles žanra pazīmes un izveidosi žanraraksturojumu;
● pētīsi vienu latviešu autoru noveles;
● lasīsi vai noskatīsies kinofilmu un pētīsi V.Šekspīra traģēdiju Ŗomeo un Džuljeta”, izvērtēsi
spilgtākās un oriģinālākās epizodes;
● aktualizēsi esejas žanra pazīmes, veicot radošus uzdevumus par iepazītajiem literārajiem tekstiem:
Mišela de Monteņa esejas un latviešu autores Zentas Mauriņas vienu eseju;
● iepazīsi renesanses laikmeta Migela de Servantesa romānu “Dons Kihots”, izlasīsi 1 nodaļu un
izvērtēsi lasīto; iepazīsi renesanses laikmeta kultūras zīmes Erika Ādamsona romānā “Sava ceļa
gājējs”.

Laiks Temats Atgriezeniskā saite/ pārbaudes darbi

20.01. Temata 1.Temata plānojums.
plānojums.Ievads 2.ZOOM stunda. Skolotājs lekcija. Prezentācija.
par renesansi. Renesanses laiks. Renesanses laika literatūra un māksla.
27.01. Sonetu forma. Uzdevums darba lapā ar formatīvais vērtējums.
Tematika un
tēlainība.
03.02. Noveles žanra Uzdevums darba lapā. Darbs ar tekstu. Vērtējums punktos.
īpatnības Bokačo
novelē.
10.03. Ērika Ādamsona
Noklausīties tekstu audiogrāmatā un veikt uzdevumu.
novele ”Lielā
http://audiogramata.lv/eriks-adamsons/ 24 min.
spodrības gaismā”.ZOOM stunda. Prezentācijas.Skolēnu atbildes uz jautājumiem.
Vērtējums 10 ballu sistēmā par Bokačo un E.Ādamsonanoveli
17.02. V.Šekspīrs “Ŗomeo Mācību stundu laikā lasīt tekstu vai skatīties filmu
un Džuljeta” https://www.youtube.com/watch?v=NKprjE4eo-I filma “Romeo un
Džuljeta” angļu valodā un sagatavoties nākamās stundas darbam
https://www.youtube.com/watch?v=g0X7msTTDdI – krievu valodā

24.02. V. Šekspīrs 1.st. ZOOM stunda. Pārrunas par traģēdiju un sagatavošanās

“Ŗomeo un pārspriedumam.Skolotājs prezentācija.
Džuljeta” Pārspriedums par traģēdiju “Romeo un Džuljeta”. Vērtējums 10 ballu
sistēmā.
03.03. Eseja. Izlasīt mācību stundas laikā vienu Mišela de Monteņa eseju un
veikt radošo darbu. Pašvērtējums.
10.03. Zentas Mauriņas 1.Viena ZOOM stunda par Zentu Mauriņu. Skolotājas
eseja. prezentācija.
2.Izlasīt darba lapu un sagatavot prezentāciju.
Vērtējums 10 punktu sistēmā.
17.03. Romāns. 1. Migelsde Servantess un romans”DonsKihots”. Prezentācija.

2. Izlasītvienunodaļu no Servantesa romāna ”Dons Kihots’ un

raksturot Donu Kihotu. Vērtējums punktos. 12 p.
http://vekordija.narod.ru/L-KIHOT1.PDFromāns”Dons Kihots” 1.
daļa
Summatīvais vērtējums 10 ballu sistēmā par veikto stundās, kurās
ir zīme*.
**Par šo tēmu jūs iegūsiet četrus vērtējumus: divus februārī un divus martā.
Nu ir pienācis laiks, kad jāsāk lasīt literārie teksti. Es esmu pret jums saudzīga, jo teksti
nebūs gari. Domāju, ka tie jums būs interesanti. Arī tiem, kuri no lasīšanas izvairās. Neko darīt!
Literatūrā ir jālasa un jāizsaka savas domas. Tas ir pats galvenais!
Lai mums ir interesants sadarbošanās laiks, apgūstot renesansi!
Ceru, ka drīz tiksimies klātienē! Arī es pēc jums esmu sailgojusies.
V.Cerusa
 Renesanseliteratūrā.

3., 4. stunda.2. temats. Uzdevumisonetažanraizpratnei

Atgādnesno iepriekšējāsstundas
Renesanse( atdzimšana) ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā( 13.-
16.gs), ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums.
Sākās lielas izmaiņas cilvēku domāšanā un dzīvesveidā.
 Renesanses iespaidā izveidojās un nostiprinājās jauns pasaules uzskats – humānisms (interese par cilvēka
personību un tās attīstības iespējām, aplūkojot cilvēka individualitāti). Humānistu darbos dominēja uzskats, ka
centrā ir cilvēks visā savā diženumā un vājībās.

Renesanses literatūrā par īpašiem kļūst vai veidojas vairāki žanri- sonets, novele, romāns,
tragēdija, eseja.

Šoreiz iepazīsim sonetu

Sonets- dzejolis, kuram ir noteikta forma: 14
rindas, kuras tradicionāli sakārtotas 4 pantos( 4+4+3+3)
( iekavās norādīts, cik rindu katrā pant. Sonetā ir
noteikta ritma un arī atskaņu sistēma. Parasti
tie apdzejo mīlestību, dabu un ir filozofiski dzejoļi par
cilvēka dzīvi.

Angļu dramaturgs un dzejnieks Viljams Šekspīrs( 1564- 1616) sarakstījis 154 sonetus,
daudzi no tiem apdzied mīlestību, filozofiski apcer cilvēka mūžu.
Izlasi vienu sonetu Šekspīra sonetu! Pacenties uztver, par ko šis sonets tev rosināja
domāt!
Es bieži redzējis, kā ausma nāk.
Vispirms tā kalnu galiem glāstu veltī,
Tad zaļās pļavas noskūpsta, tad sāk
Ar spožu gaismu bālās straumes zeltīt.
Bet tai no pamales pa pēdām lien
Šurp mākoņi, sev līdzi nesot lietu,
Un satumst debess, saule miglā brien,
Mums neredzama zagdamās uz rietu.
Tā, jauku dienu solot, agrs rīts
Man jaunībā reiz apspīdēja seju.
Ak vai! Bet drīz tas dūmakā bij tīts
Un bēdu migla klāja dzīves leju.
Bet vai man tāpēc kauns un jānoskumst?
Var dzīves saule tumst, ja debess — tumst.

***Ja vēliesnoklausīties, kā pirms 33 gadiem mūsu tā laika populārais ansamblis “Turaidas

roze” izpilda vienu no Šekspīra sonetiem, tad 7 minūtes atpūties emocionālas, pat meditējošas
mūzikas skaņās.

https://www.youtube.com/watch?v=sS1rbz0Zgtk&list=RDsS1rbz0Zgtk&start_radio=1&t=37
 1.uzd. Izpēti latviešu dzejnieka Leona Brieža tekstu par sonetu! Pēc
teksta izlasīšanas būs jāveic uzdevums: atbildes uz maniem
jautājumiem! (5 p.)

LEONS BRIEDIS “Agrais pavasaris. 385 variācijas par tēmu”

Ievads. Piemineklis mirklim
Sonets – tā ir viena no apbrīnojamākajām poētiskajām formām, ko spējis
radīt cilvēka liriskais gars, un tā jau vairāk nekā septiņsimt gadu nepārstāj
saistīt gan dzejnieku, gan arī lasītāju jūtas un prātus. (..)

Vēsturesliecībassniedzvisaiskopasunnepilnīgasziņasparsonetaizcelsmi.Uzskata,kasonetsradies
13. gadsimta vidū Sicīlijā, karaļa Frīdriha II galmā, kurš pats bijis visai cienījams sonetists. Par šīs
poētiskās formas radītāju min sicīliešu dzejnieku DžakopodaLentini (citi avoti uzrāda
fraGvitonid’Areco), taču tā vai citādi sonets neradās vis bruņinieku (provansiešu) kultūras, bet gan
zinātnieku un juristu vidē. Tas ir,
sonetā,kasveidojāskāantīkāmunarītautiskajāmpantaformāmneatkarīgaunparalēlaforma,apvienojāsgan
tautiskie, gan arī, tā sakot, “zinātniskie” elementi.
Kāda tad ir vārda “sonets” (“sonetto”) etimoloģija( izcelsme)? Šis vārds ir veidojies kā
deminutīvs( vārds pamazināmajā formā-roka- rociņa) no itāļu vārda “suono” – tas ir, “skaņa”. Citādi
sakot, sonets sākotnēji bija visdažādākā veida neliels, poētisks sacerējums, ko izpildīja mūzikas
pavadījumā, kam vēl nebija nedz noteikta ritma, nedz arī atskaņusistēmas.
Būdams loģisks pēc struktūras un precīzs domas izteiksmē, koncentrēts, kodolīgs un vienots abās
šais izpausmēs salīdzinājumā ar parastu lirisku sacerējumu sonets sevī uzskatāmi apvieno kā
emocionālo, tā arī intelektuālo poēzijas dabu, tiecoties pēc to vienotības un saskaņas. (..)
Lai nu kā, bet sonets – tā ir dzelžaina disciplīna, atskaņu un tēlu apbrīnojama precizitāte un
maksimāla vārdu kondensācija. Daudzējādā ziņā tieši sonets, nereti izmantojot apmēram septiņdesmit
līdz simt vārdu, spēj izteikt vairāk nekā dažs labs apjomīgs liroepisks sacerējums vai pat veselseposs.
1. Kad un kur radās sonets.

2. Kādas tradīcijas no iepriekšējiem laikiem ir apvienotas soneta formā.

3. Kā sākumā tika izpildīti soneti?

4. Ar ko sonets atšķiras no cita veida dzejoļiem?

5. Kas šajā informācijā tev likās visinteresantākais

2. uzd. Iepazīsties ar četriem sonetiem, par kuriem būs jāveic uzdevums . (8p.)
 Frančesko Petrarka,
itāliešu dzejnieks, rakstnieks, filozofs(1304–1374)
**Laura bija Petrarka mūza, kurai veltīti dzejoļi
Sentol’auramiaantica
Es jūtu senās vēsmas elpu saldu,
Un acis mīļos kalnus atkal vēro,
Ko sveica reiz, bet tagad skumji mēro,
Un asaras es viņās tikko valdu.
Ai cerības! Ai domas pilnas maldu!
Skumst ūdeņi un zāļu stiebri sēro,
Ir tukša zeme, auksta debess zvēro,
Un atmiņās es savu sirdi skaldu.
Arvien es cerēju, kaut brīdī vēlā,
Tās acīs redzēt starussengaidītos,
Kas maigu mieru lietu sirdīkvēlā.
Bet ļauns un skops ir kungs, kam kalpot cītos!
Es kvēloju, kad dega liesma cēlā–
Nu apraudu tās pelnus izkaisītos.
*** cīsties- censties
Dante Aligjēri,
itāliešu dzejnieks, filozofs (1265–1321)
** Dantes dievinātā mūza bija Beatrise, kurai
veltīti daudzi soneti
krājumā “Vita
nuova”(“jaunā dzīve”
Tās tumšās krāsas daudzkārt māc man prātus –
tās man tik bieži Mīlestība dāvā;\vai daudzus
zinu no tām pasargātus,
kad jākāpj žēlastības kalnā stāvā?
Es dzīves garus jūtu aizdzenātus,
kad Amors mani ierauj savā strāvā;
tik vienam garam spēkus jūtu krātus:
tas ļauj man redzēt jūs pat miglā blāvā.
Un iztukšots es savu dzīvi veļu,
kā miris klīstu, pakļauts dziļam postam,
tad nāku skatīt jūs un dziedināties.
Un, kad jūs uzlūkodams, acis ceļu,
tad jūtu sevī zemestrīci mostam,
kas asinīm liek sting un sirdij stāties.

Dzintars Sodums, Leons Briedis ,

trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs latviešu dzejnieks, atdzejotāj (1949–2020)
(1922–2008) (No krāj. Agrais pavasaris)
(No grām. Trīs autori)
CCCLXXXV
Sonets savam laikam sonets Marijai:
Skrien cilvēks, pieķēries pie laika ratu ilkss, izskaņa jeb šīs zemes slava
Un pūlas nepalikt tiem soli atpakaļ,
Uz priekšu neskatot, ne atpakaļ, kur smilkst tu esi gaiss ko elpoju un dziedu
Kāds, kritis ceļmalā, un zobiem smiltis maļ. tās augstās debesis
pār kurām viss
Vai dzirdi, skrējēj, jaunus pakavus tev kaļ es ziedu
Jau ēzē liktenis un vīrs, kas nepavilks,
Ko jaunais laiks tam pavēlēs, tas kļūs kā vilks tas spēks ko neatgūdams šķiedu
Bez savas dzimtenes un sētas visnotaļ. lai tālīns apvārsnis
viz
Ar tauru pūtieniem un bungu dārdiem dzīts, pielīstot ar maizes smaržu briedu
Tu, līdzi tecētāj, reiz stāsies cītīgais
Un putekļus, kas paša celti, sākdams rīt, un roka tā
kas glāstot pārslīd līča pļavām
Caur tiem tu jaudīsi, kā virmo jaunais gaiss, kā tava
Un pāri ceļmalai pa pļavu vīri iet, satrauktā
Kas latvju mēlē pusaizmirstu dziesmu dzied. un nepiepildītā
šīs zemes slava
**Jaust- neskaidri nojaust
(07. 04. 1977. Rīgā; sonets veltīts grāmatas autora
dzīvesbiedrei Marijai)

Uzdevums par sonetiem. Izvērtē sonetu saturu, formu valodas tēlainību un izpildi četrus uzdevumus!
 1. Uzraksti, kura autora sonets tev radīja 2. Uzraksti, kura autora sonetam , tavuprāt, bija
visspēcīgākās emocijas( prieku, sajūsmu, visneparastākā forma. Savu izvēli pamato ar
skumjas u. tml). Pamato savu izvēli ar konkrētiem faktiem!
soneta saturu vai formu!

3. Kā tu vērtē Leona Brieža sonetā to, ka 4. Izlasi sonetu! Pēteris Blaus,

latviešu dzejnieks, žurnālists (1856–1930)
dzejnieks nelieto pieturzīmes? Pamato
savas domas! Tev (sonetu vainadziņš)
Šo vainadziņu tev es darināju,
Tā sedz pār mani maigu sapņu klāju.
–Tu manas dzīves tumsai zvaigžņu rota,
No taviem spulgu skatiemapgaismota,
Es laimes vietā sāpes apdziedāju;
Tās laimes vietā, reiz kas izsapņota,
– Man tapa svētā sāpju balva dota
Kur agrāk mīlas maldu teku gāju.
Bet sapnis sāka atjaunoties, –
Man mīlestība, krūtīs atgriežoties.
Kā dziesmu lakstīgala tuvinājas
Pār manu garu ilgu audums klājas,
Sirds laimē dreb, tev maigi tuvojoties,
Un viss, kas ciests, tas tālēs zūd un stājas.

! Piedod! Droši vien neko nevarēji

saprast.
Jā, sonetā esmu sajaukusi rindas!

Uzdevums. Pacenties rindas sakārtot tā, lai rastos sonets. Ja tev izdosies , tad tas būs sirsnīgs,
emocionāls jaunas satiktās mīlestības tēlojums.

P.S. 7 rindiņas ir pareizajā vietā( tās esmu ierakstījusi tumšāk( boldā)! Pie tam aiz izceltās rindas nākamās pieder
šim pantam.Es ticu, ka tev izdosies

Raksti sonetu šeit!

Pēteris Blaus
Tev
 Renesanse literatūrā.
Uzdevumi noveles žanra izpētei
5., 6. stunda Noveles žanra īpatnības Džovanni Bokačo novelē.

Paldies visiem, kuri paveica uzdevumus par sonetu. Daudzi no jums nebija
dzirdējuši šo 13. gadsimta radušos neparasto dzejoli, kuram raksturīga stingra uzbūve
un noteikta tematika
( mīlestība, daba, cilvēka dzīve). Soneti tika rakstīti visos gadsimtos, arī mūsdienās.
Šodien 2 uzdevumi.
1. Atgādne par noveles žanru.
2. Iepazīšanās ar vienu Džovanni Bokačonoveli.
I.
Novele radusies 14. gadsimta vidū.
Par noveles žanra aizsācēju uzskata renesanses laika
itāliešu dzejnieku un rakstnieku Džovanni Bokačo(1313-1375).

Noveles žanra pazīmes

***Attēlots īss laika posms, kurā ir negaidīts, neikdienišķs, spilgts, bet reāli iedomājams
notikums.
***Neparastais notikums( gan traģisks, gan komisks) tiek risināts spraigi, strauji,
dramatiski( daudz pārdzīvojumu).
***Negaidīts, necerēts atrisinājums, patiesībā novele beidzas bez beigām.
***Nedaudz darbojošos personu.
Atsauc atmiņā
traģiskajiem pārdzīvojumiem uz atlūzušā ledus gabala un salīdzini ar noveles žanra
pazīmēm.
Atceries šīs četras pazīmes! Tās Tev noderēs, vērtējot noveles.

II. Viena Džovanni Bokačonoveles analīze.

` Renesanses periodā īpašu uzplaukumu piedzīvoja itāļu novele, kas dažādos aspektos
atklāja šī laikmeta humānismu(humānistu darbos dominēja uzskats, ka centrā ir cilvēks visā savā diženumā un
vājībās), vitālo(enerģisks darbīgums, mundrums) un dzīvespriecīgo sadzīvi, kā arī traģiskos konfliktus.
Notikumos atklājas gan jautras nerātnības, gan dramatiska izvēle.

Kā izcilākais
Bija laiks, kad ši grāmata bija pat aizliegto sarakstā.
Šīs grāmatas sižets
epidēmijas laikā, lai paglābtos no šīs sērgas un lai neaizietu bojā, dodas uz kādu
ārpuspilsētas villu( greznu māju). Izklaidējot sevi, 10 dienas katrs stāsta pārējiem
pa novelei no dzīvē dzirdētā un pieredzētā. Šo simts noveļu notikumi atklāj tā
laika tautas dzīvi, tradīcijas, intereses, kaislības, tikumus un netikumus.
Novelēs darbojas
mūķenes u.c.
 Novelēs ir atklāta gan cilvēku lišķība, liekulība, divkosība, meli, intrigas, izvirtība, gan
cilvēku optimistiskais skatījums uz dzīvi, asprātības, spēja sajust un pārdzīvot veiksmes un
neveiksmes, tiesības priecāties par dzīvi un baudīt dzīvi.

Literatūrzinātniece Benitas Smilktiņa ir pētījusi noveles. Izlasi viņas viedokli par

Bokačonovelēm!
“Novatorisksvispirmāmkārtāmbijaanekdotiskāmateriālaapstrādājumaveids.Arvieglu,betnepārprotamu
izsmieklu atmaskojot morāli, tālaika liekulīgo askētismu( atteikšanās no dzīves labumiem).
“Dekamerons” pavēra gluži jaunu iespēju un atklājumu pasauli, kurā cilvēks kā noteikta
individualitāte enerģiski aizstāvēja savu laimi, mīlestību, droši un atklāti smēla no dzīves baudu,
prieku un bēdu avotiem. Noveļu dēkainības, māņu, izdomas un tiešamības sajaukumā radīta
savdabīga sava laika kultūras, tikumu, uzskatuvēsture.”
Vai mans stāstījums par “Dekameronu” un B. Smilktiņas rakstītais spēja
Tevi ieinteresēt izlasīt vienu Bokačonoveli.
Tu šo piektās dienas devīto noveli izlasīsi 25 minūtēs! Atlikušajā laikā
paveic 4 uzdevumus! ( 12p.)

1. Piektās dienas devītās noveles temats ( par ko noveles stāsta- notikums). Dažos teikumos.

2. Raksturo Federīgo ! Nosauc pašības un izstāsti, kā tās tiek atklāta.

3.Uzraksti, kādu dzīves atziņu saklausīji novēle. Pamato to ar kādu citātu vai faktu no noveles!

4.Nosauc noveles žanram raksturīgās pazīmes šajā izlasītajā novelē!

“Dekamerons “
Piektā diena
Beidzas Dekamerona ceturtā diena, un sākas piektā,
kad, Fiametai( viena no sarunu dalībniecēm) valdot ( vada saruna un piesaka tematu),
runā par to, ka mīlētāju likstas un nedienas beidzas laimīgi.
Devītā novele
( grāmatā pirms katras noveles ir īsi izstāstīti notikumi
Federīgo no Alberīgi dzimtas mīl, bet netop mīlēts un ar laipnības
pierādījumiem un greznu dzīvi izputina visu savu mantu; viņam paliek
vienīgi vanags, ko viņš, tā kā cita nekā viņam nav, pasniedz pusdienās savai
mīļotajai donnai, kad tā atnāk pie viņa ciemos; to
uzzinājusi, donna maina savus uzskatus, apprec viņu un
 )
Donna
1. Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
2.Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
Monna- precēta sieva, kundze

Filomena jau bija

izņemot Dioneju, kuram bija priekšrocība stāstīt pēdējam, ar
priecīgu seju sacīja:Tagadpienākasstāstītman,unes,visudārgās
dāmas, to labprāt darīšu, pastāstot jumskādunoveli,savā ziņā
līdzīgu iepriekšējai, lai jūs no
tāsnetikvienuzzinātu,kādavarairjūsudaiļumampārcēlāmsirdīm,betarīlaijūssaprastu,kadažreiz,kurtaspiek
lājas,jumspašāmjābūtsavubalvudevējāmunnevienmērjāļaujaslikteņavadībai,kurštāsizdāvānear apdomu,
bet kā pagadās, unvisbiežāknesamērīgi.
Tātadjumsjāzina,kaKopodiBorgēzeDomeniki,
kasdzīvojamūsupilsētāunvarbūtvēltagaddzīvo,bijaļoticienījamscilvēksunarlieluietekmimūsudienās,tālu
izdaudzināts,undrīzāksavuparažuuntikumu nekā dižciltīgu senču dēļ
cienīgsmūžīgāsslavas:būdamsjauvecs,viņšbiežiunlabprātmēdzapārrunātarsaviemkaimiņiemuncitiempa
gājušoslaikus, par ko viņš prata stāstīt
labāk,saistošāk,daiļrunīgāk,turklātparādotlabākuatmiņunekājebkurš cits.
Bez citiem jaukiem stāstiem viņš mēdza stāstīt par to, ka Florencē reiz dzīvojis kāds jauneklis,
meseraFilipoAlberīgi dēls, vārdā Federīgo, ko ieroču mākslā un galantas uzvedības ziņā
daudzinājapārāku par jebkuru citu dižciltīgu jaunekli Toskānā. Federīgo, kā tas bieži mēdz notikt ar
dižciltīgiem jaunekļiem, iemīlējās kādā augstdzimušādonnā, ko sauca par monnuDžovannu un ko tai
laikā uzskatīja par vienu no visdaiļākajām un vispievilcīgākajām sievietēm, kādas vien Florencē
dzīvojušas; un, lai iegūtu viņas mīlestību, Federīgo piedalījās turnīros, ieroču spēlēs, rīkoja svētkus,
dāvināja un bez mitas šķieda savu mantu. Bet dāma, kas bija tikpat tikumīga, cik daiļa, nepievērsa
nekādu vērību visam, kas tikadarīts viņas dēļ, nedz arī tam, kurš todarīja. Un tā, kamēr Federīgo
tērējās pāri saviem līdzekļiem un neko neieguva, kā tas viegli atgadās, bagātība izsīka un viņš izrādījās
gluži nabags; un viņam nepalika nekas cits kā vienīgi neliela muižiņa, no kuras ienākumiem viņš ļoti
trūcīgi dzīvoja, un kāds vanags, viens no vislabākajiem
vanagiemvisāpasaulē.Tāpēc,būdamsiemīlējiesvairāknekā
jebkadunredzēdams,kavairsnespējdzīvotpilsētātā, kā vēlētos, Federīgo devās uz Kampi, kur
atradāsviņamuižiņa,untur,kadvarēja,medījaputnusun,nevienamneprasotpalīdzību,pacietīgipanesasavun
abadzību.
Kad Federīgo jau bija nonācis vislielākajā trūkumā, atgadījās, ka kādu dienu saslima
monnasDžovannas vīrs, viņš testamentā visu savu mantu novēlēja dēlam, jau labi palielam, bet, ja
gadītos, ka dēls nomirtu bez likumīga mantinieka, tā vietā par mantinieci
iecēla monnuDžovannu, ko viņš bija ļoti mīlējis; to novēlējis, viņš šķīrās no šīs pasaules. Un tā,
kļuvusi atraitne, monnaDžovanna pēc mūsu donnu paraduma kopā ar savu dēlu vasarā devās uz
laukiem, uz kādu no savām muižām, kas atradās ļoti tuvu Federīgo muižiņai. Tāpēc atgadījās, ka
viņas dēlēnssākadraudzētiesarFederīgo,priecādamiespar tā putniem un suņiem; un, kad zēns daudzas
reizes bija redzējis lidojam Federīgo vanagu, tas viņam neizsakāmi iepatikās, un viņš ļoti vēlējās to
iegūt, tomēr neuzdrošinājās vanagu palūgt, redzēdams, cik ļoti Federīgo to mīl. Un, kamēr notikumi tā
risinājās, atgadījās, ka zēns saslima, par ko māte bezgala noskuma, jo tas viņai bija vienīgais un viņa
to mīlēja tik stipri, cik vien iespējams kādu mīlēt. Augas dienas pavadīdama pie tā gultiņas, viņa
nepārstāja to mierinātunbieživaicāja,vaineesotkastāds,kotas vēlētos, un lūdza to pateikt, jo visādā
ziņā, ja vien būšotiespējams,viņapapūlēšoties,laizēnstodabūtu. Zēns, daudz reižu dzirdējis šādus
solījumus,sacīja:
-Māmiņ, ja jūs izdarītu tā, ka dabūju Federīgo vanagu, man liekas, es drīzizveseļotos!
To dzirdēdama, māte kļuva mazliet domīga untad sāka apsvērt, ko viņai darīt. Viņa zināja, ka
Federīgo jau sen viņu mīl, bet viņa nekad to nebija atalgojusi ne ar vienu pašu skatienu; tāpēc viņa pie
sevis noteica:
– Kā gan lai es sūtu vai eju prasīt pēc šī vanaga, kurš, kā esmu dzirdējusi, esot vislabākais no visiem,
kādi jebkad lidojuši, un turklāt vienīgā Federīgosaite ar šo pasauli? Un kā gan es būšu tik nesaprātīga,
gribēdama atņemt šim goda vīram vienīgo prieku, kas tamvēlpalicis?–
Un,tādudomunomākta,kaučupilnīgi pārliecināta, ka vanagu iegūtu, ja tikai palūgtu; nezinādama, ko
teikt, viņa dēlam nekoneatbildēja. Beidzotmīlestībauzdēluuzvarēja,unviņapiesevis nolēma, lai
sagādātu puisēnam prieku, neviskādu sūtīt, bet pati iet pēc vanaga un dēlam to atnest, lai notiktu kas
notikdams, un tāpēcsacīja:
-Nomierinies, mans dēls, un domā tikai par izveseļošanos, jo es tev apsolu, ka rīt no rīta, pirms
uzsākšu ko citu, es iešu pie viņa un atnesīšu tev vanagu! Partozēnskļuvatikpriecīgs,kavēltaipašādienā
sāka manāmiatspirgt.
Nākamajā rītā donna, paņēmusi sev līdz kādu sievieti, it kā pastaigājoties aizgāja uz mazo
Federīgomājiņu un lika viņu pasaukt. Tā kā laiks patlaban nebija piemērots, viņš pēdējās dienas
nebija devies putnu medībās un šo to strādāja savā dārzā.
Dzirdēdams,kamonnaDžovannajautāpēcviņapievārtiem, viņš, stipri brīnīdamies, priecīgs skrēja turp.
Tā, redzēdama viņu nākam, ar sievišķīgu piemīlību devās viņam pretim un, kad Federīgo to bija
godbijīgi sveicinājis,sacīja:
-Esi sveicināts, Federīgo! Unturpināja:Esmu nākusi tev atlīdzināt par zaudējumiem, kādi tev bijuši
manis dēļ, mīlot mani vairāk, nekā tev būtu bijis vajadzīgs; un atlīdzība būs tāda: esmu nodomājusi
šodien kopā ar šo savu pavadoni ieturēt tavā mājā vienkāršu pusdienu maltīti.
Uz to Federīgo pazemīgi atbildēja:
- Dārgā donna, es neatceros, ka jebkad jūsu dēļ būtu ko zaudējis, gluži otrādi, jūs man esat darījusi tik
bezgala daudz laba, un, ja es jebkad esmu bijis ko vērts, tad tam par iemeslu ir vienīgi jūsu cēlās īpašības
un mīlestība, ko es pret jums jūtu. Un katrā ziņā par šo jūsu labprātīto apmeklējumu es esmu daudz
priecīgāks, nekā būtu tad, ja man atkal būtu vēlēts dzīvot tikpat izšķērdīgi, kā es agrāk dzīvoju, kaut arī
tagad esat atnākusi ciemos pienabaga.
Un, to teicis, Federīgo kautrīgi uzņēma viņu savā mājā un no turienes ieveda dārzā; un, tā kā
šeitnebija nevienacita,kasdāmaivarētupakavētlaiku,tassacīja:
– Dārgādonna,tākāšenavnevienacita,tadšīkrietnāsieviete,kādašejieneszemniekasieva,jumstikām
pakavēslaiku,kamēresparūpēšos,laiuzklājgaldu.
Federīgo, lai arī viņa nabadzība bija ārkārtīgi liela, līdz šim vēl nebija, kā nākas apjēdzis, ka
pāri par mēruizšķiedissavasbagātības;betšorīt,neatrazdams nekā tāda, ar ko varētu cienīgi uzņemt savu
dāmu, kuru mīlēdams bija cienājis neskaitāmus cilvēkus, viņš apjauta savu nabadzību; bez mēra
noskumis, pie sevis nolādēdams savu likteni, it kā cilvēks, kas zaudējis katru sajēgu, viņš skraidīja
šurp un turp, neatrazdams nedz naudu, nedz ko ieķīlāt, turklāt bija jau vēls un vēlēšanās ar kaut ko
pacienāt dižciltīgo donnu ļoti liela; taču viņš negribēja ne no viena neko prasīt, pat ne no sava
strādnieka, un te pēkšņi viņš ieraudzīja savu mīļoto vanagu, kas sēdēja viņa istabiņā uz latiņas. Tā kā
viņam nebija, kur griezties pēc palīdzības, viņš satvēra vanagu un, redzēdams, ka tas ir tauks(trekns),
nodomāja, ka no tā iznāks mīļotās donnas cienīga maltīte. Un tāpēc, vairāk neprātodams, Federīgo,
apgriezis tam kaklu, kādai savai kalponītei lika to ātri noplūkt, labi sagatavotu uzlikt uz iesma un
rūpīgi izcept. Un, apklājis galdu ar visbaltākajiem galdautiem,kādiviņamvēlbija,Federīgoarstarojošu
seju atgriezās pie donnas dārzā un sacīja, ka
pusdienas,kādasviņšvarējissagādāt,esotgatavas.Taddonnakopāarsavupavadonipiecēlāsundevāspiegalda
, un, nezinādamas, ko ēd, tās kopā ar Federīgo, kas apkalpoja donnu ar vislielāko rūpību, apēda
lielisko vanagu. Un, kad tās bija piecēlušās no galda un kādu brīdi patīkami patērzējušas ar Federīgo,
dāmai šķita pienācis īstais laiks, lai pateiktu, kāpēc nākusi, un viņa, pievērsdamās Federīgo, iesāka
runāt itlaipnīgi:
– Federīgo,jatuatceriessavupagātniunmanu godīgumu,kotuvarbūtuzskatījiparbardzībuuncietsirdību,
es nemaz nešaubos, ka tu brīnīsies parmanu pārdrošību,uzzinotgalvenoiemeslu,kāpēcesmušurp
atnākusi;bet,jatevbūtuvaibūtubijušibērni,tuspētu saprast,kādsspēksirmīlestībai,kopretviņiemjūtam, un es
esmu pārliecināta, ka tu daļēji mani atvainotu. Bet tev bērnu nav, un es, kam ir viens vienīgs, tomēr esmu
pakļauta likumiem, kuri ir kopīgi visām mātēm un, kuru spēkam padodoties, man jārīkojas pret savu
gribu, pret katru pieklājību un pienākumu un jāizlūdzasnotevisdāvana,kas,eszinu,tevirsevišķidārga un ne
bez iemesla, jo tavs bēdīgais liktenis tev nav atstājis nekādu citu prieku, nekādu citu laika kavēkli
unmierinājumu:unšīdāvanairtavsvanags,komans dēls tik ļoti iekārojis, ka, viņam to neaiznesot, es
baidos,kaviņaslimībavarļotipasliktinātiesunsekasvar būttādas,kamanviņšjāzaudē.Untāpēcestevilūdzu,
nemīlestībasvārdā,arkādutumanimīli,jotātevneuzlieknekādupienākumu,bettavasaugstsirdībasdēļ,
kurutuarsavudevībudaudzvairākesipierādījisnekā jebkuršcits,būttiklaipnamunuzdāvinātmanvanagu,
laiesvarētusacīt,kaaršodāvanuesmuizglābusisavu dēlu un tāpēc esmu tev uz mūžiemparādā.
Federīgo, dzirdēdams, ko dāma prasa, un, saprazdams, ka nevar viņai
pakalpot, jo bija pasniedzis vanagu pusdienās, sāka viņas klātbūtnē raudāt,
iekams spēja kādu vārdu atbildēt. Sākumā dāma nodomāja, ka tas raud drīzāk aiz
bēdām, ka tam jāšķiras no sava mīļotā vanaga, nekā kāda cita iemesla dēļ,
ungandrīz jau gribēja teikt, ka nemaz nevēlas šo vanagu, tomēr atturējās un
nogaidīja, ko Federīgo, nožāvējis asaras, atbildēs, un tassacīja:
-Dārgā donna, kopš tā brīža, kad pēc dieva prāta es jūs iemīlēju, man daudzreiz
liktenis likās nelabvēlīgs un es zūdījos par to, taču visu pagājušo bija
vieglipaciest,salīdzinotarmokām,kotasuzliekman pašreiz, kādēļ es ar to nekad
nesamierināšos,iedomājotiesvien,jūsesatatnākusiše,manānabadzīgajāmājoklī,kur
ujūsneatzinātparsavaapmeklējumacienīgu tolaik, kad tas bija bagāts, un lūdzat
no manis nelielu dāvanu, un liktenis ir tā lēmis, ka es jums to nevaru pasniegt; un, kāpēc tas nevar notikt,
es jums īsos vārdospateikšu.Tiklīdzesizdzirdēju,kajūsesattiklaip- na un vēlaties kopā ar mani pusdienot,
es, ievērojot jūsu augstdzimtību un tikumu, atzinu, ka būtucienīgi un piedienīgi pagodināt jūs ar smalkāku
maltīti (cik nutasirmanosspēkos)unnevisartādu,koparasti pasniedz citiem; tāpēc, iedomādamies par
vanagu,ko jūs man lūdzat, un tā labajām īpašībām, es nolēmu, ka no tā iznāks jūsu cienīga maltīte, un
šodien jums to ceptu pasniedzu uz šķīvja, un es domāju, ka esmu to labi licis lietā; tagad, redzēdams, ka
jūs to vēlaties citādāveidā,esjūtutiklielassāpes,nevarēdamsjums pakalpot, ka šķiet, nekad vairs nespēšu
atrastmiera.
Un, to teicis, viņš par pierādījumu lika nomest donnas priekšā vanaga spalvas, kājas un knābi.
Kad dāma to visu redzēja un dzirdēja, tā vispirms izbāra Federīgo, ka viņš, lai pacienātu sievieti,
nogalinājis tādu vanagu; un pēc tam savā sirdī ļoti slavēja viņa dvēseles cēlumu, ko nabadzība nebija
varējusi un nevarēja mazināt. Tad, zaudējusi cerības iegūt vanagu un tāpēc baidīdamās par sava dēla
veselību, viņa, pavisam noskumusi, atvadījās un atgriezās pie dēla, kas, vai nu aiz sirdsēstiem, ka
nevar iegūt vanagu, vai arī tāpēc, ka slimībai pašai par sevi bija
lemtsņemttādugalu,pēcdažāmdienāmšķīrāsnošīs pasaules par vislielākajām sāpēm mātei. Kad donna
kādulaikubijapavadījusiasarāsunžēlabās,brāļivairākas reizes mēģināja viņu pierunāt precēties, jo viņa
vēl bija jauna un ļoti bagāta. Lai gan viņa vairs nevēlējās precēties, tomēr, tā kā brāļi neatlaidās, viņa,
atcerējusies Federīgo krietnumu un pēdējo cēlo darbu, proti, ka tas, lai viņu godam uzņemtu, bija
nonāvējis tādu vanagu, sacījabrāļiem:
-Ja jūs būtu ar mieru, vislabprātāk es dzīvotutāpat, bet, ja nu jūs tomēr vēlaties, lai es izeju pie vīra,
varat būt droši, ka es nekad neiešu pie viena cita kā vienīgi pie Federīgo no Alberīgi dzimtas.
Brāļi, zobodamies par viņu, sacīja:
-Muļķīte, ko tu runā? Kā tu vari gribēt viņu, kam nekas nepieder šaipasaulē?
Atraitne tiem atbildēja:
-Manibrāļi,eslabizinu,katāir,kājūssakāt;taču es domāju, ka vairāk vērts ir cilvēks, kam vajadzīga
bagātība, nevis bagātība, kam vajadzīgscilvēks.
Dzirdēdami viņas gribu un zinādami, ka Federīgo, lai gan nabags, tomēr ir ļoti krietns cilvēks, brāļi,
izpildot viņas vēlēšanos, atdeva Federīgo māsu ar visām viņas bagātībām. Federīgo, dabūjis par sievu
donnu, ko tik ļoti mīlējis, turklāt kļuvis bezgala bagāts, tagad prata labāk saimniekot nekā agrāk un
nodzīvoja ar savu mīļo atlikušos mūža gadus lielos priekos unlaimē.

Paldies par darbu!

Papildu iespēja:
Ja Tevi ieinteresēja, tad vari noklausīties vēl kādu noveli internetā.
Pagājušajā gadā martā, lielās mājās sēdēšanas laikā, teātra trupa”Kvadrifrons” veidoja
audioierakstus visām 100 novelēm. Noveles lasa Latvijā pazīstami ļaudis:rokmūziķi, popmūziķi,
koristi, dejotāji, žurnālisti, augstskolas rektore, pedagogi, studenti, skolnieki, teātru direktori, komiķi, IT
speciālisti, biologi, dzejnieki, literāti, dīkdieņi, slinkošanas entuziasti, sapņotāji, ceļotāji, tulki un
tulkotāji, brīvprātīgie palīgi, kinorežisori, draugi, pavisam sveši cilvēki, operdziedātāji, pianisti utt.

https://www.youtube.com/watch?v=EgWbp8EGtoU&list=PLtF28oxBgo6CrU1Wl9IhpbiyVhVjwSrv5-
atrodami visi lasījumi
 7. stunda.Darba lapa par Erika Ādamsona noveli
“Lielas spodrības gaismā”
Noveli var noklausīties!
http://audio-gramata.lv/eriks-adamsons/

Atkārtojumam:
Atceries, kas raksturīgs novelei kā prozas žanram! Tas Tev palīdzēs
analizēt Erika Ādamsona noveli.
1.Attēlots īss laika posms, kurā ir negaidīts, neikdienišķs, spilgts, bet reāli
iedomājams notikums.
2.Neparastais notikums( gan traģisks, gan komisks) tiek risināts spraigi, strauji,
dramatiski( daudz pārdzīvojumu).
3.Negaidīts, necerēts atrisinājums, patiesībā novele beidzas bez beigām.
4. Nedaudz darbojošos personu.

Atbildi uz jautājumiem. Par katru atbildi 3 punkti. Pacenties atbildēt

vismaz ar 5 teikumiem!
1. Kas raksturīgs Erika Ādamsona novelei, salīdzinot ar to, kādas pazīmes ir
novelei kā prozas žanram. Pamato savas domas!

2. Uzraksti šīs noveles tematu. Vienā vai 2 teikumos, par ko ir

noveles( saturs)

3. Raksturo noveles galveno varoni!

4. Par ko Tev lika domāt šī novele?

8. stunda ZOOM. Saruna par E.Ādamsonanoveli

.
 Tēma. Renesanse.

9., 10. stunda. Traģēdijas žanra izpēte

Filmas noskatīšanās.
Turpinām apgūt tēmu ”Renesanse literatūrā”. Esam iepazinuši sonetu, noveli. Turpmāk 4
mācību stundas veltīsim traģēdijai kā dramaturģijas žanram.
 17. februāri ievads par traģēdiju un Viljamu Šekspīru. Jums būs jānoskatās mākslas filma
“Romeo un Džuljeta”.
 24. februārī pirmajā stundā tiešsaistē ZOOM pārrunāsim redzēto vai lasīto un otrajā stundā
rakstīsiet pārspriedumu, izmantojot filmā redzēto vai traģēdijā izlasīto.
I. Atcerēsimies, kas it traģēdija literatūrā
***Traģēdija ir luga, kurā
galvenais varonis( varoņi) nonāk nesamierināmā konfliktā ar apkārtējo pasauli;
traģiskais varonis ar savām idejām un rīcību cīnās ar esošajiem apstākļiem(neuzvaramu
ienaidnieku vai ienaidniekiem) un iet bojā, varoņa uzvara tajos apstākļos nav iespējama;
varonis iet boja lielu sabiedrības ideālu vārdā.

Informācijai. Traģēdijas žanra aizsākumi Senajā Grieķijā( kopš 5.gs. p.m.ē.). Traģēdija atklāja
cilvēka sadursmi ar liktenīgiem, nepārvaramiem ārējiem spēkiem, arī varoņu iekšējās pretrunas
Atgriešanās pie antīkās mākslas teorētiskā un praktiskā mantojuma notika renesanses periodā
Itālijā. Savukārt Anglijā 16. gs. beigās un 17. gs. sākumā teātri piedzīvoja līdz tam nepieredzētu skatītāju
interesi, un traģēdiju izrādes apmeklēja dažādu sociālo slāņu pārstāvji. Arī nākamajos gadsimtos pastāv
traģēdijas žanrs.

II.
“Mūsu personība dārzs, bet mūsu griba- dārznieks tajā.”/ Viljams Šekspīrs/

Renesanses laika izcilākais traģēdiju autors ir angļu dzejnieks un dramaturgs

Viljams Šekspīrs( 26.04. 1564.- 23.04.1616.)
Tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī
par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.
Šekspīrs uzrakstījis 38 lugas( traģēdijas, traģikomēdijas, komēdijas, vēsturiskas drāmas), 154
sonetus un poēmas.
Šekspīra lugām raksturīgi daudzveidīgi un dziļi izstrādāti spēcīgi raksturi, filozofiskums.
***Piedāvāju jums tikai 4 traģēdiju virsrakstus! Vai līdz šim esat dziedējuši par šiem darbiem,
kuri ir piedzīvojuši jau četrus gadsimtus un joprojām tiek dramatizēti uz teātra skatuvēm un
ekranizēti filmās.
 III.

Traģēdija “Ŗomeo un Džuljeta” /1595/

Traģēdijas prologs(ievads)

Šeit divi namus, divi goda dzimtas

Veronā skaistajā mēs rādīsim;
Sens, iesakņojies naids tur gruzd bez rimtas,
Triepj rokas līdzpilsoņu asinīm.
Tik kad no kļūmā naida klēpjiem dzima
Reiz sirdis, kuras mīlā iedegās,
Kad nelaimīgā mīla kapā grima,
Šai nāvē tēvu ienaids izbeidzās.
Šīs liktenīgās mīlas kaisle spējā
Un niknā naida lielais noziegums,
Ko tikai bērnu nāve izdzēst spēja,
Te pāris stundās rādīta tiks jums.
Nu uzmanību jūs mums veltījiet
Un mūsu spēlē kļūdas piedodiet.
Traģēdija „Romeo un Džuljeta” izveidota pēc kādas itāliešu noveles un vēstī par divu
dzimtu( Monteki un Kapuleti) naidu, kas šķir jauniešus Romeo un Džuljetu.
Naids, kura cēloni lugā neviens nepiemin, jo to vienkārši vairs neatceras, vajā abas dzimtas jau no
tiem agrīnā feodālisma laikiem, kad asinsatriebība tika uzskatīta par pienākumu. Daudzas Monteki un
Kapuleti paaudzes tikušas audzinātas viduslaiku morāles garā, saskaņā ar kuru cilvēks ir ļauns jau pēc
savas dabas un tāpēc arī nīdušas viena otru.
Viņi abi aiziet bojā, taču mīlestība uzvar un uzveic arī veco naidu.
Luga ir vēstījums gan par mīlu, gan par naidu.

Šīs nedēļas stundu uzdevums :

Noskatīties internetā traģēdijas ekranizāciju ( izvēlieties valodu!) . Filmas garums

120 minūtes, tas ir , 2 stundas.

https://www.youtube.com/watch?v=NKprjE4eo-I filma “Romeo un Džuljeta” angļu valodā

https://www.youtube.com/watch?v=g0X7msTTDdI – krievu valodā

Filmas laikā veiciet pieraktus kladē, atzīmējot
o visdramatiskākos ( pārdzīvojumiem bagātākos notikumus),
o vistraģiskākos notikumus,
o visemocionālākos notikumus.
 Pierakstiet atziņas, kuras guvāt,
 Padomājiet, par kādām dzīves vērtībām liek domāt luga.

Nākamajā nedēļā pirmajā stundā pārrunāsim redzēto,

11.stunda.ZOOM. Iepazīšanās ar V.Šekspīra personību,

pārrunas par redzēto filmā un gatavošanās
pārspriedumam.
12. stundā. Pārspriedums. Summatīvais vērtējums.

Noslēgums
par Viljama Šekspīra traģēdiju ”Romeo un Džuljeta”.
“Starp citām dejotājām rindā garā
Šķiet viņa balta dūja vārnu barā.
Kad deju beigs, es viņai tuvošos
Un laimīgs viņas rokai pieskaršos.
Un mīlu to jau sen? Acs, atzīsties,
Tev pirmoreiz tāds daiļums atvēries!”
/ Romeo pirmajā reizē ieraugot Džuljetu/

Filmu var noskatīties:

https://www.youtube.com/watch?v=NKprjE4eo-I filma “Romeo un Džuljeta” angļu valodā

https://www.youtube.com/watch?v=g0X7msTTDdI – krievu valodā

Lugas temats. Izlasi piedāvātos variantus un padomā, kuram variantam tu piekristu.
1. Šī traģēdija ir skumjš stāsts, kurā divi jaunieši, mīlestības apburti, pretojas viduslaiku
normām, izcīna traģisku cīņu par savām jūtām un iet bojā.
2. Šī ir luga, kurā tiek slavināta brīva un dziļa abpusēja mīlestība, kurai tā arī nav lemts
piepildīties.
3. Š luga ir traģisks vēstījums par to, kā divu jauniešu aizliegtā mīlestība nonāk konfliktā ar
abu dzimtu ( Monteki un Kapuleti) seno naidu , kā jaunieši cīnās par savām jūtām un aiziet
bojā, taču viņa upuris nav bijis velts, jo viņu nāve spēj izdzēst dzimtu naidu.

Pārspriedums.
Izvēlies vienu no piedāvātajiem tematiem un uzraksti pārspriedumu! ( 250-300 vārdi)
Domas pamato ar redzēto filmā redzēto vai lasīto tragēdijā “Romeo un Džuljeta”!

1. Kāpēc Viljama Šekspīra traģēdija “Romeo un Džuljeta “ir aktuāla arī

mūsdienās?
2. Par ko es apbrīnoju Romeo un Džuljetu?
3. Viljama Šekspīra traģēdijā “Romeo un Džuljeta” saklausītās dzīves atziņas,
kuras nenoveco.
4. “Ko mīla grib, to visu viņa spēj.”/ Viljams Šekspīrs/ (šos vārdus saka
Romeo)
Uzraksti vēlreiz izvēlēto virsrakstu!

Jaunieši! Jau 12 literatūras stundās iepazīstam renesanses literatūru un meklējam šo darbu ietekmi
arī vēlākajā literatūrā un mākslā. Atceramies sonetus, noveles, traģēdiju. Nu četrās mācību stundās par
esejām. Būs vērtējums ar punktiem nākamajā reizē trešdienā.
Renesanse literatūrā.

13., 14. stunda. Esejas žanra pazīmes.

I. Izlasi teoriju par to, kas ir eseja.
Vārdam "eseja" ir franču izcelsme (essai), un tas nozīmē “izmēģinājums”,
“pārbaude”.
Eseja ir populārs un bieži sastopams neliela apjoma prozas darbs. Šis žanrs arī
mūsdienās ir klātesošs daudzās dzīves jomās: literatūrā, mākslā, zinātnē, politikā, zinātnē, izglītībā
u.c
Tā ir mākslinieciski kritiska, publicistiska apcere par kādu zinātnisku, filozofisku,
publicistisku, īpaši par literatūras un mākslas problēmu. Eseja var būt arī īss analītisks pārskats vai
izskaidrojošs, interpretējošs pētījums par kādu vēsturisku tēmu vai problēmu.
Eseju kā prozas žanru 16. gadsimtā iedibinājis franču domātājs Mišels de Monteņs ar savu
grāmatu "Esejas". Viņš arī ieviesis tradīciju esejas temata formulējumu sākt ar vārdu "par". Tāpēc eseju
tematus parasti formulē šādi: "Par draudzību", "Par ģimeni", "Par nākotni", lai uzreiz varētu uztvert
galveno, par ko jāraksta. Latviešu literatūrā viena no populārākajām latviešu esejistēm ir rakstniece
ir Zenta Mauriņa, kura rakstīja mākslinieciskās esejas.
Vēlreiz pārlasi teikumu, kurš ir boldā( treknrakstā). Pacenties izprast un atcerēties šo
definīciju!
II.
Mišels de Monteņs ( 1553-1592)
**Franču filozofs un apgaismotājs, muižnieks un politiķis, viens no
izcilākajiem renesanses laika domātājiem, kura darbi ietekmējuši Francijas un visas
pasaules garīgās dzīves attīstību.
**Viņa esejās izskan cieņa pret senajām un sava laika kultūras vērtībām. Viņš iestājas par
ikviena cilvēka personības suverenitāti( tāds, kas ir neatkarīgs, brīvs), par visu cilvēku tiesībām būt
laimīgiem. Monteņa esejās zaigo visas cilvēka dzīves krāsas. Viņš raksta par mūžīgo un nezūdošo,
tikumiem un netikumiem, par pagātni un arī par to, kas joprojām nodarbina mūsu prātu.
**Monteņs veltīja savu dzīvi prāta brīvības un dvēseles miera meklējumiem, izvirzīja vienu mērķi,
rakstot savas esejas, izglītot un attīstīt savu personību. Pēc viņa domām, filozofija nav spējīga norādīt
ceļu uz laimi un personīgo brīvību, tāpēc cilvēkam tas ir jāveido pašam.
**Dažu Monteņa eseju tēmas: par to, kā var nonākt pie dzīves mērķa, par to, ka mūsu
centieni ir atkarīgi no mums pašiem, par to, ka labā un ļaunā atšķiršana ir atkarīga no mums
pašiem, par bērnu audzināšanu, par grāmatām, par dzeju, par paradumiem un ieražām, par
zināšanām un gudrību, par varu par cilvēka īpašībām: gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u.c.; par
nāvi.
**Monteņs uzskatīja, ka cilvēks iepazīstot savu dabu, uzskatus, noskaņojumu, savu ķermeņa
darbību, spēs sekot iepazītajai dabai kā vadītājam un viņam nebūs nepieciešama kāda cita autoritāte.

Es ceru, ka šie iepazīšanās teikumi jūs ieinteresēja tuvāk iepazīt Monteņa darbus!
Padomā, kura no šīm tēmām tevi interesētu visvairāk!

Izlasi citātus no Monteņa esejām un padomā, vai citātā izteiktā doma atbilst arī taviem
uzskatiem! Pieliec+ pie esejas, kurā izteikta doma, kas, Tavuprāt, arī mūsdienās ir pieņemama!

“Ne vecums, ne pieredze cilvēka gudrību nepadara lielāku, jo tas, kas tiek iegūts vienā vietā, tiek zaudēts kādā
citā, un cilvēks pats par savu sapratni nav spējīgs spriest.”
“Nav pazemojošākas atbildes par nicinošu klusēšanu."
"Pats svarīgākais visā pasaulē ir zināt kā piederēt pašam sev."
"Ticība otra cilvēka godīgumam ir pietiekami svarīgs apliecinājums paša godīgumam."
“Nav gala mūsu zinātkārei, prāta apmierinātība liecina par tā aprobežotību vai pagurumu..
“Slinkums uz priekšu kuļas tik lēni, ka nabadzība to ātri panāk."
"Cilvēks maldās nevis tādēļ, ka nezina, bet gan tādēļ, ka iedomājas sevi zinošu."
“Ja kāds ir kārtīgs cilvēks tikai tādēļ, ka par to uzzinās citi un, to uzzinājuši, viņu vairāk cienīs; ja kāds veic labus
darbus tikai tādēļ, lai par to uzzinātu citi, tad tas nav cilvēks, no kura var sagaidīt daudz laba. "
"Bagātība neatbrīvo mūs no rūpēm, – tā tikai nomaina vienas rūpes ar citām."
 "Mūsu domu īstais spogulis ir mūsu dzīves ceļš."

III. Darbs ar Mišela deMontēņa esejas fragmentiem.

Fragmenti no Monteņa esejas” Par to, ka laba un ļauna atšķiršana lielā mērā
atkarīga no priekšstata, kāds mums ir par tiem.”
Izlasi teksta fragmentus un blakus ailē ieraksti savas piebildes!

Teksts no esejas Tavas piebildes: kāda galvenā doma;

piekrīti vai nepiekrīti tekstā izteiktajai
domai, kāpēc?; kas likās interesants;
( izvēlies vienu no piedāvātajiem
variantiem)
Laimīgs ir tas, kurš savas dzīves vajadzības sakārtojis
tik samērīgās attiecībās, ka viņa līdzekļi spēj tās
apmierināt bez viņa paša līdzdalības tādējādi, ka šo
līdzekļu pārvaldīšana vai pavairošana netraucē citām daudz
piemērotākām, mierīgākām un sirdij tīkamākām nodarbēm.

Pārticība un nabadzība ir atkarīga no priekšstata, kas

katram par tām ir; bagātība, slava, veselība ir brīnišķīga un
patīkama tikai tiktāl, ciktāl tās par tādām jūt tas, kuram tās
ir. Katrs jūtas labi vai slikti atkarībā no tā, ko viņš domā
par savu stāvokli.
Apmierināts ir nevis tas, kuru citi uzskata par
apmierinātu, bet gan tas, kurš pats sevi uzskata par tādu.
Tādēļ tikai paša cilvēka ticība ir būtiska un patiesa.

Liktenis mums nedara ne labu, ne ļaunu: tas tikai

piegādā mums izejvielu un sēklu, kuru mūsu dvēsele, kas
šajā ziņā ir spēcīgāka par likteni, virza un izmanto pēc
savas patikas, jo viņa ir mūsu laimīgā vai nelaimīgā
stāvokļa vienīgais cēlonis un vienīgā pavēlniece.
Mācības ir mokas sliņķim, atturēšanās no vīna ir mokas
dzērājam, mērenība ir sods pieradušam pie greznības, un
fiziski vingrinājumi ir nepatīkami izlutinātam un
bezdarbīgam cilvēkam; tāpat ir arī ar visu pārējo. Lietas
pašas par sevi nav ne sāpīgas, ne grūtas, bet mūsu
vājums un gļēvums tās padara par tādām. Lai spriestu par
varenām un augstām lietām, vajadzīga tāda pati dvēsele,
pretējā gadījumā mēs tām piedēvējam paši savus
netikumus. Taisns airis ūdenī šķiet līks. Nepietiek tikai ar
to, ko mēs redzam lietās, svarīgi ir, kā mēs tās redzam.

Esat iepazinuši vēl vienu interesantu renesanses laika personību!

 Uzraksti tev tuvas 3 dzīves atziņas, kuras ieguvi, iepazīstot Mišelu Monteņu un viņa
esejās izteikto.

15., 16.stunda.Darba lapa radošajam uzdevumam par Zentas Mauriņas esejām.

15.stunda. ZOOM. Zentas Mauriņas personība. Prezentācija.

***Atgādinu, ka eseja ir mākslinieciski kritiska, publicistiska apcere par kādu

zinātnisku, filozofisku, publicistisku, īpaši par literatūras un mākslas problēmu, arī
vēsturisku tēmu vai problēmu.
Zenta Mauriņa ir rakstījusi par izcilām personībām, par dažādiem filozofiskiem
jautājumiem, cilvēka dzīves vērtībām un cilvēku attiecībām. Lūk, tikai daži eseju nosaukumi!

 Par latviešu dvēseles saglabāšanu.

 Baltās drānas – latviešu pasaules uzskats.
 Par veseliem un slimiem.
 Vientulība un pamestība.
 Dziedinātājs klusums.
 Par prieku un baudu
 Piedāvāju izlasīt divus Zentas Mauriņas tekstus
un saskatīt tajos Tev tuvas dzīves atziņas.

Desmit garīgās higiēnas baušļi

Zinu, ātrāk nekā miesa nonīkst gars, ja to katru dienu nenodarbina, nespodrina, netrenē. Desmit baušļus
esmu uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles, zinādama, ka jauns ieskats, jauna apņemšanās, stingrs lēmums var dzīvi
ievirzīt jaunās sliedēs. =Neizšķiršanās samīda dvēseles dārzu. Diemžēl pareizais ieskats vēl nenozīmē pareizi
izdarītu darbu, bet rīcības sākumā ir doma. Tādēļ sev katru dienu atkārtoju:
1. Jāveido māja.
Konkrēta māja ātri uzceļama, bet iekšpasaule nav gatava pērkama, kas to nepārtraukti neveido, tas
drīz sabrūk drupās.
2. Nav jābeidz brīnīties.
Kam dzīvība, mīlestība un nāve nav brīnums, vēl neaprakts, jau miris.
3. Jātic un jāuzticas.
Tik tici, un tu dzīvosi, kas šaubās, aiziet bojā. — Neuzticēšanās nozāģē dzīvības saknes. Labāk
desmitreiz pievilties nekā nevienam un nekam neticēt.
4. Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus.
Pārmetumu krusa sasit ābolus ābelē un čiekurus eglē. Katram stādam, katram radījumam tiesības
uz savu vienreizību.
5. Nesaisties ar cilvēku, ja nevari panest viņa kļūdas.
6. Spriežot par cilvēku, atceries viņa dāvātos līksmības brīžus.
Kas tos aizmirst, nav vērts, ka piedzimis.
7. Novēli savam līdzgaitniekam vienpatības stundas.
Īslaicīgas šķiršanās saglabā tuvību.
8. Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un iedrīkstēties.
Nepatīkamas lietas jānokārto no paša rīta, tīkamas — jātaupa vakaram, lai netīksme ātri beigtos un prieka
iecere ilgtu.
9. Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads.
Pat atlēts sabrūk, ja dvēsele zaudējusi savu centru.
10. Dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā.
Nāves ieslēgti, nezinām, kad tā mūs paņems savā varā.
Kas prieku vairo, kalpo Dievam.

Fragments no esejas “Par prieku un baudu”

Prieks, par ko te runāju, ir nopietna lieta, nesamaināma ar izpriecu, izklaidi, jokiem un baudu.
Vārds «amusement» imoloģiski nozīmē ne-mūziskumu, proti, cilvēka noskaņu, kas nesaskan ar mūzu
iedabu. Kas grib tikai izklaidēties, aizies tukšā no koncerta, no gleznu izstādes vai dzeju lasījuma. Kā
mūzikā, tāpat spējā just prieku cilvēks var būt talantīgs vai arī bezcerīgi neapdāvināts. Bet neviens, arī
prieka alcējs, nav pasargāts no sāpēm, nevar izvairīties no ciešanām, apzinoties dzīvības mirkli starp
piedzimšanu un nāvi.
Bet viņš neizkaļ no skumjām sev važas, nestaigā grūts ar nelaimi un nedzemdē rūpes, nebaro savu
tuvāko ar asaru maizi, nenogrimst grūtsirdības muklājā, bet nokāpj sāpju aizā, lai sāpes pārvarētu, lai no
tām kaltu granīta kāpes, kas ved līksmības svētnīcā.
Prieks cilvēku dara labu, dzīvina miesu un garu, atmodina dīglī dusošo izturības spēju. Prieks
aizdzen nespēku, no kura rodas nāvētājs drūmums, melna dvēseles migla, kas mūs dara aklus pret
pasaules krāšņumu un daudzveidību. Izklaidēšanās izklaidē, atrauj no sevis paša, prieks koncentrē un
kāpina dvēseles un miesas spējas.
Izsūdzētas bēdas dara dzīvi cilvēcīgāku, sapratējam izteikts prieks dzīvi bagātina. Lai dzīvotu līdzi
kāda tuvcilvēka ciešanām, jābūt bijīgam, dzirdīgam un — galvenais — apbalvotam ar iztēli; lai dalītos
tuvcilvēka priekā, jābūt dzirdīgam un — galvenais — brīvam no nenovīdības. Tieši nenovīdība ir
visizplatītākais kaitēklis cilvēcīgajā augsnē. Kains nosita Ābelu tāpēc, ka nevarēja panest viņa pārākumu.
Īstie brāļi iemeta Jāzepu bedrē plēsīgiem zvēriem par upuri ne tāpēc, ka viņš tiem būtu pāri darījis, bet
tāpēc, ka Jēkabs Jāzepu, godprātīgu un skaistu, vairāk mīlēja un saudzēja nekā pārējos dēlus.
Palaikam mēdz vieglāk piedot zādzību un melus nekā morālisko vai radītāju veikumu. Spēja
pateicībā apbrīnot, kas pret svētajiem izpaužas pielūgsmē, piemīt tikai cēlākajiem raksturiem.

Uzdevums. Izveido prezentāciju “ Domas un atziņas Zentas Mauriņas tekstos”.

( 10p.)
Ne vairāk kā 6 slaidi, ieskaitot 1. slaidu( prezentācijas nosaukums). Nosaukumā vari
izmantot manu piedāvāto virsrakstu, bet vari izdomāt arī savu.
SLAIDĀ
1) ieraksti atziņu,
2) pāris teikumos komentē, kāpēc Tu tai piekrīti vai nepiekrīti,
3) noformē slaidu ar kādu attēlu/ attēliem, kurš būtu piemērots izvēlētajai atziņai.
Par darbu vērtējums 10 punkti

Tēma. Renesanse.

17., 18. stunda. Romāna žanra izpēte.

1. Prezentācija parMigelu de Servantesu un romānu”DonsKihots”

2. Darbalapa parMigelade Servantes romānu “Dons Kihots” 1. daļu.

Migela de Servantesa romāna “Dons Kihots” īss satura atstāstījums.

1.uzd. Lasi teksti un rindkopu malās veic piezīmes par izlasīto ar šādiem simboliem:
+ ja notikumstraģisks;
! ja notikums komisks;
? ja notikums tevī rada pārdomas;
 Romānā tiek attēlota dzīves realitāte viduslaiku Spānijā. Grāmatas galvenais varonis Dons Kihots
dzīvoja Spānijā, Lamančas ciematā viduslaikos. Minētais idalgo (muižnieks) savos vaļas brīžos nodevās
bruņinieku stāstu lasīšanā ar tādu patiku un aizrautību, ka aizmirsa visas medības, savas mājas
pārvaldīšanu un citas pasaulīgās nodarbes. Dona Kihota apmātība uz grāmatu lasīšanu bija tik liela, ka
viņš pat pārdeva vairākus hektārus aramzemes, lai tikai varētu par iegūto naudu nopirkt bruņinieku stāstu
grāmatas.
Dons Kihots tā iegrima lasīšanā, ka viņa iztēli piepildīja viss, ko viņš bija lasījis grāmatās -
burvestības, strīdi, cīņa ar milžiem, mīlestības dēkas un apspiesto glābšana. Dons Kihots visu lasīto
uztvēra tik reāli, ka pats sevi iedomājās bruņinieka tēlā.
Kad Dons Kihots galīgi bija no grāmatu lasīšanas zaudējis veselo saprātu, viņam radās dažādas
neprātīgas idejas, viena no tām bija kļūt par klaiņojošo bruņinieku un doties pasaulē meklēt
piedzīvojumus, lai vairotu savu slavu un pakalpotu savai valstij.
Lai dotos savā pirmajā pārgājienā Dons Kihots sameklēja savu senču bruņas un ieročus, tos
nospodrināja un devās aplūkot zirgu ar kuru bija nolēmis doties tālajā ceļā.
Pirmā nopietnā Dona Kihota pārbaudījuma viena bija krogs, kuru viņš uztvēra kā pili ar
četriem torņiem. Uzrunājot kroga meitas par augstdzimušām dāmām viņš viņas sasmīdināja, bet šie
smiekli mūsu taisnības cīnītāju aizskāra un krogu meitām bruņinieks aizrādīja: „Skaistumam piederas
savaldība, un turklāt smiekli bez iemesla ir muļķības pazīme, bet es to nesaku, lai jūs apvainotu vai
sabojātu omu, jo mans nolūks ir tikai jums pakalpot!”
Pēc vakariņām viņš aprunājās ar krodzinieku, bet savā runā sarunāja tik daudz aplamību, ka
krodziniekam viesis parādījās prātā vājš. Bet kad Dons Kihots palūdza, lai augstdzimušo kungu viņu
iesvētīt bruņinieka kārtā, krodzinieks nekavējoties apsolīja to izdarīt nākamajā rītā. Kamēr ausa rīts, mūsu
varonis nakts melnumā paspēja iekulties neparedzētās nepatikšanās (piekāva mūļu dzinējus, jo viņam viņi
nakts melnumā izlikās par ļaundariem), to visu redzot krodzinieks vēlējās ātrāk tikt no viesa vaļā, tādēļ
negaidot rītu Donu Kihotu iesvētīja bruņinieka kārtā. Dons Kihots krodzinieku uzskatīja par pilskungu.
Krodzinieks pavēlēja Donam Kihotam nomesties ceļos un, lasīdams grāmatu un ar roku iesizdams pa
kaklu, iesvētīja to bruņinieka kārtā.
Pēc iesvētīšanas bruņinieku kārtā Dons Kihots dodas pretī jauniem piedzīvojumiem un dzīves
izaicinājumiem. Īstam bruņiniekam ir arī sava sirds dāma. Mūsu varonim arī bija sava sirds dāma
skaistākā jaunava pasaulē TobosDulsineja. Dons Kihots bija pārliecināts, ka Dulsineja ir tā sieviete, kas
novērtēs viņa varoņdarbus.
 Dodoties pretī jauniem piedzīvojumiem mūsu varonis nevarēja neiekultie nepatikšanās, dažbrīd
liekas, ka Donu Kihotu pavada nevis veiksme, bet gan vienas nepatikšanas un mūždienīgās piekaušanas.
Tā pēc kārtējā cīniņa ar tirgotājiem, jo viņi atteicās slavināt Dulsineju par skaistāko sievieti, kamēr nebija
to redzējuši Dons Kihots viņus izprovocēja uz kautiņu. Protams, mūsu varonis šo cīņu zaudēja un palika
guļam zemē bez jebkādām dzīvības pazīmēm, kamēr viņu neatrada kāds garāmgājējs, kas izrādījās Dona
Kihota kaimiņš, kurš arī viņu slimu, sadauzītu nogādāja mājās.
Pēc vairāku nedēļu atpūtas un sasitumu ārstēšanās mūsu varonis
gatavojās jauniem piedzīvojumiem un iepriekšējās neveiksmes viņu
neatturēja no jauna doties ceļā. Nelīdzēja ne mājinieku atrunas, ne
mācītāja ieteikumi nedoties ceļā. Dons Kihots šoreiz nedevās ceļā vairs
viens, bet gan ar savu ieroču nesēju SančuPansu, kā tas piedienas jebkuram bruņiniekam. Dons Kihots
savos ceļojumos vienmēr atrada kādu objektu, kurā saskatīja dēmonu, pūķi vai ļaunu cilvēku.
Visspilgtākā cīņa Dona Kihota piedzīvojumu klāstā bija cīņa ar vējdzirnavām. Viņš savā iztēlē
vējdzirnavas redzēja kā pūķus. Drošsirdīgi viņš devās cīņā ar šiem milžiem neskatoties uz to, ka Pančo
teica, ka tās esot vējdzirnavas. Tuvojoties dzirnavām Dons Kihots skaļā balsī sauca: „Nebēdziet gļēvie un
zemiskie radījumi, jo jums uzbrūk tikai viens bruņinieks.” Šo cīņu viņš arī zaudēja , bet cīņas spars viņā
dzima vēl lielāks.
Lai arī Dons Kihots bija dīvains tomēr, kad atgriezās no savas fantāzijas pasaules realitātē, ar viņu
bija iespējams normāli aprunāties un viņš bija labas klausītājs mūsu varonis arī klāsta arvien jaunas
vārsmas. Kādā ļoti nopietnā sarunā ar savu ieroču nesēju Pančo Dons Kihots pavēsta: „Draugs Sančo tev
jāzina, ka pēc debesīm esmu piedzimis mūsu dzelzs laikmetā, lai tanī atjaunotu tā saukto Zelta laikmetu.
Atkārtoju, es esmu tas, kam jāatjauno Apaļā galda bruņniecība, Divpadsmit Francijas pēri, Deviņi
Slavas vīri, man jānogremdē aizmirstībā Platīri, Tablanti, Olivanti, Tiranti, Fēbi un visi citi pagājušo
laiku slavenie klaiņojošie bruņinieki paveicot mūsu laikmetā tik lielus un neparastus varoņdarbus, ka tie
aizēnos viņu visspožākos veikumus.”
Dons Kihots visus savus varoņdarbus tikai, lai pasaule un apkārtējie kļūtu labāki un saprotošāki
un pierādītu Dulsinejai savu mīlestību.
Pēc ilgas klaiņošanas viņa ieroču nesējs pierunā Donu Kihotu atgriezties mājās. Bet tas ir
tikai uz īsu brīdi. Atkal jauns ceļojums un jaunie piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Dons Kihots vēl
trešajā ceļojumā, jo uzskata, ka” „nabaga bruņiniekam ir viens ceļš, lai pierādītu, ka tas ir bruņinieks –
tikuma ceļš; viņam jābūt laipnam, pieklājīgam, savaldīgam, pakalpīgam. Kaut gan es zinu grūtības, ko
 sagādā klaiņojošā bruņinieka amats, tomēr es zinu arī labumu, kas ar to iegūstami. Pa skarbiem
klintājiem ceļš augšup vīsies, Uz nemirstības augstiem kalnu galiem, Tos neaizsniegs, kas gaitā
novirzīsies”.
Arī trešājā ceļojumā ir daudz “varoņdarbu”: cīnotis ar lauvām, kuras ieslodzītas krātiņā,
aizstāvot leļļu teātra varones, tā sagraujot visu teātra ēku.
Daudz vēl piedzīvo Dins Kihots: ciemojas pie hercoga un hercogienes, kur jāpiedzīvo daudz
pārbaudījumu un pazemojumu. Donam Kihotam jāčinās ar Balto Mēnes Bruņinieku, cīņā Dons Kihots
zaudē.
Garīdznieks Donam Kihotam teica: ”Jūs tukšā galva, kas jums iekalis paurī, ka esat klaiņojošais
bruņinieks, kas uzvar mūdžus, sagūsta ļaundarus? Atjēdzieties un uzklausiet ko teikšu: atgriezieties savās
mājās, rūpējieties par savu saimniecību un rimstieties klaiņot pa pasauli, ķerdams vēju, būdams citiem
par izsmieklu. Kur ir milži Spānijā vai ļaundari Lamančā, vai Apburtas Dulsinejas?”
Ilgu laiku un piedzīvojumu pārņemts Dons Kihots un Sančo nodzīvoja pie hercoga un
hercogienes, kas viņiem abiem uzlika daudz pārbaudījumu un pazemojumu. Kad augstdzimušajiem
ļaudīm apnika pazemot divus neaizsargātus cilvēkus viņi visam tam pielika punktu ar viltību. Uzsūtīja
Donam Kihotam Balto Mēnes Bruņinieku, lai abi cīnās. Dons Kihots zaudēja.
Pēc visiem pazemojumiem Dons Kihots devās uz savu dzimto ciemu par ko ļoti priecājās viņa
ieroču nesējs Pančo. Ciemā viņus arī visi priecīgi sagaidīja... Pēc ierašanās Dons Kihots smagi saslima,
apkārtējie domāja, ka Dons Kihots ir saslimis no grūtsirdības un nepiepildītās vēlmes redzēt Dulsineju.
Mūsu varonim ar katru dienu kļuva ar veselību sliktāk un tad Dons Kihots lūdza pasaukt priesteri un
rakstvedi lai sastādītu testamentu. Dons Kihots katram ko novēlēja, bet savam ieroču nesējam pat palūdz
piedošanu: ’’Piedod man, draugs, ka manis dēļ arī tu ļaudīm šķiti ārprātīgs tāpat kā es un ka tevi
ievilināju maldos, kuros pats biju iestidzis, un tu noticēji, ka pasaulē dzīvojuši un dzīvo klaiņojuši
bruņinieki.”
Nobeidzot testamenta saturu Dons Kihots zaudēja samaņu, tā arī mūsu varonis nenācis pie
samaņas pēc trīs dienām nomira, atstājot par piemiņu mums savus piedzīvojumus.
****Ja vēlies iepazīt romāna tekstus, tad izmanto šo adresi!
http://vekordija.narod.ru/L-KIHOT1.PDF romāns ”Dons Kihots” 1. daļa
Uzdevumi. Kopā 12 p.
1.uzd. Uzraksti vienā vai divos teikumos šī romāna tematu( par ko romānā stāstīts). 2p.
2. uzd. Romānā darbojas 669 personas. Tev jāizsaka savas domas/ vērtējums par Donu Kihotu.
Izlasi 3 apgalvojumus, kurus esmu atradusi recenzijā par Valmieras teātra izrādi ”Dons
Kihots”.
Izmanto šos vērtējumus savās domās, bet pierādi ar notikumiem no romāna atstāsta( vismaz
5 teikumi). (5p.)

**“Varbūt tikai cilvēks no simta nav dzirdējis par Donu Kihotu – Lamančasidalgo, plānprātiņu un
sapņotāju, dīkdieni un piedzīvojumu meklētāju, komisku dīvaini un romantisku ideālistu.”
**Migela Servantesa romāna galvenais varonis “ sākotnēji iecerēts kā parodija par tolaik Spānijā
populārajiem bruņinieku romāniem, kuros tēlotas skanīgos vārdos nosauktu viduslaiku cīnītāju neticamās
dēkas, kaujas ar skaita vai izmēru ziņā nepārspējamiem ienaidniekiem un daiļās dāmas kults – platoniska,
gluži vai dievišķīga mīlestība pret augstdzimušu, nepieejamu, reizēm pat precētu sievieti, kurai bruņinieki
velta cīņu uzvaras.”
**“Taču laika gaitā Dons Kihots no satīriska personāža kļuvis par mūžīgo simbolu konfliktam
starp ideāliem un realitāti. Viņš ir mākslinieks, kas no rutīnā grimstošās ikdienas un mietpilsoņu
sabiedrības patvēries iztēlē, radīdams pasauli, kur joprojām dzīvo par vējdzirnavām maskēti milži,
neaprakstāmi skaistā sirdsdāma Dulsineja un citi viduslaiku romānu teiksmainie tēli."

3.uzd. Izlasi no romāna izrakstītās filozofiskās atziņas, kuras saka Dons Kihots! Izdomā un uzraksti
savu atziņu( viens vai divi teikumi), kura Tev radās, lasot romāna pārstāstu! Ja izpildīji 1. uzdevumu tā, kā
bija prasīts, tad Tev šis darbs izdosies . (2p.)
 ,,Ieskaties pats sevī, mēģini sevi izprast, un tā ir visgrūtākā izprašana, kādu vien var iedomāties.
Izpratis pats sevi, tu neuzpūtīsies kā varde, kas gribēja līdzināties vērsim.”
 ,,Asinis tiek mantotas, bet tikums jāiegūst, un tikumam pašam par sevi ir tāda vērtība, kādas nav
asinīm.”
 ,,Brīvība, Sančo, ir viena no dārgākajām mantām, ko debess piešķīrusi cilvēkiem; tai nevar
līdzināties nekādi dārgumi, kas slēpjas zemes klēpī un jūras dzīlēs; brīvības un goda dēļ var un
 vajag likt uz spēles dzīvību; nebrīvība turpretī ir lielākais ļaunums, kāds vien var piemeklēt
cilvēkus.” atziņu, kura Tev radās, lasot romāna pārstāstu!

4. uzd. Arī mūsdienās uz teātra skatuvēm un kinofilmās, daiļdarbos , dziesmās un tēlotāja mākslā
tiek atveidots Servantesa romāns “Dons Kihots” un romāna tēli( piemērus skatīji recenzijā).
Kā Tev liekas, kāpēc šis darbs ir aktuāls arī mūsdienās (vismaz 5 teikumos)?(3p.)