Vējš

Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu (gaisa plūsmu) horizontālā

kustība.

Meteoroloģijā vējš tiek raksturots saistībā ar to stiprumu un virzienu, no

kura tas pūš.

Vēja stipruma vizuālai noteikšanai izveidota mērvienību sistēma no 0 līdz

12 ballēm. Vēja stiprums tiek noteikts pēc tā iedarbības uz priekšmetiem
vai pēc ūdens viļņošanās. Mazākais vēja stiprums ir 0 balle, bet 12 ballu
stiprs vējš sagrauj ēkas.
 Vējš

Īslaicīga vēja pastiprināšanās (angļu val. gust),

kā arī ievērojama vēja pastiprināšanās vienas
minūtes ietvaros (angļu val. squall) latviski tiek
dēvētas par vēja brāzmām.
 Vējš
Ilgstošie stipri vēji ir 
taifūns, tropiskaisciklons, viesuļvētra, orkāns un citi.
 Vējš
brīzēm, kas rodas sauszemes un ūdens atšķirīgo temperatūru
rezultātā, un ilgst vairākas stundas
 Vējš
Tiek izšķirti divi galvenie iemesli liela mēroga atmosfēras
cirkulācijai uz Zemes — temperatūras atšķirība
starp ekvatoru un Zemes poliem (Ziemeļpolu un Dienvidpolu),
kā arī planētas rotācija (Koriolisa spēks).
 Vējš

Vēja stipruma vizuālai noteikšanai izveidota

mērvienību sistēma no 0 līdz 12 ballēm. Vēja
stiprums tiek noteikts pēc tā iedarbības uz
priekšmetiem vai pēc ūdens viļņošanās. Mazākais
vēja stiprums ir 0 balle, bet 12 ballu stiprs vējš
sagrauj ēkas.
 Boforta skala
Vēja
Vēja
Balles ātrums Apraksts
nosaukums
(m/s)

0 0—0,2 bezvējš Dūmi ceļas gaisā stāvus vai gandrīz stāvus. Koku lapas nekustas. Ūdens virsma spoguļgluda.

1 0,3—1,5 vēja vēsma Dūmi ceļas uz augšu ieslīpi. Var noteikt vēja virzienu. Uz ūdens virsmas nelieli zvīņveida vilnīši.

2 1,6—3,3 viegls vējš Vēja kustību jūt uz sejas. Čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.

3 3,4—5,4 lēns vējš Kustas lapas un sīkie zariņi. Sāk kustēties garāka zāle un labība. Viļņu virsotnes plīst bez putām.

Lokās tievie koku zari. Gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki,
4 5,5—7,9 mērens vējš
virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
mēreni stiprs Lokās koku gali un tievākie stumbri. Sāk veidoties viļņu grēdas, jūra balti "zied", krastā dzirdama
5 8,0—10,7
vējš šalkoņa.
Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi.
6 10,8—13,8 stiprs vējš
Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.

Lokās koku stumbri, liecas lieli zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja
7 13,9—17,1 ļoti stiprs vējš
svilpšana gar ēkām, nekustīgiem priekšmetiem. Viļņi kraujas augstumā un bieži plīst.

Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta
8 17,2—20,7 vētrains
dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
Vējš lauž resnos koku zarus, nodara nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus
9 20,8—24,4 vētra priekšmetus. Jūrā ir garas, plīstošas putu klātas viļņu grēdas. Tikai vietām — viļņu ieplakās —
ūdens brīvs no putām.
Vējš lauž atsevišķus kokus, nodara citus postījumus. Jūra ir baltās putās, vēja uzrautās šļakatas
10 24,5—28,4 stipra vētra
pilda gaisu un samazina redzamību.

ļoti stipra vētra Vējš lauž resnu koku stumbrus, plēš jumtus un nodara citus ievērojamus postījumus. Jūras
11 28,5—32,6
(Auka) virsma blīvi pārklāta ar putām, horizontālā redzamība jūras virzienā minimāla.

32,7 un
12 Orkāns Ļoti lieli postījumi. Vējš izrauj kokus ar visām saknēm.
vairāk
 
 
Kuģa kurss 260°, ātrums 12 mezgli. Relatīvais vējš NE – 15 m/s. Īstais vējš -?
Ģeostrofīskais vējš ir horizontāla gaisa
gaisa plūsma brīvā atmosfērā
1) Horizontālais bariskais gradients

Uz jebkuru atmosfēras gaisa masu no augšas uz apakšu

darbojas atmosfēras spiediena spēks.

Ja dotās gaisa masas perifērijā atmosfēras spiediens

vienāds ar centrālo, atmosfēras spiediena spēka
vektors būs novirzīts pa vertikāli uz leju un gaisa masa
paliks neizkustināta
Ja spiediens centrā būs lielāks, atmosfēras spiediena
spēka vektors būs novirzīts no vertikāles pazeminātā
spiediena virzienā.
Parādījusies atmosfēras spiediena spēka vektora
horizontālā komponente — horizontālais
bāriskais gradients un liek izvēlētajai gaisa masai kustēties
mazākā atmosfēras spiediena virzienā.
2) Koriolisa spēks
Tas ir inerces spēks.

Šī spēka darbības dēļ gaisa masa novirzās no

bāriskā gradienta virziena pa labi ziemeļu
puslodē un pa kreisi dienvidu puslodē.
3) Berze ar zemes virsmu

Samazinā vēju ātrumu

Piezemes slāņos 1,2 -2 reizēs mazāk nekā 2-5 km
augstumā
4) Centrbēdzes spēks

Ciklonā samazina
Anticiklonā palielinā
vēja ātrumu
Buys Ballot’s Law

If observer has his back to the wind, then low

pressure will be

to the left in the northern hemisphere

and

to the right in the southern hemisphere

Ģeostrofiskais vējš – horizontālā gaisa kustība
neņemot vērā berzes spēku.
Matematiskais modelis - lai atvieglotu aprēķiņus.
 1
WG = ------------------ HGB
2   sin Lat
–Zemes rotācijas leņķiskais ātrums
Gaisa blīvums
HGB – horizontālais bāriskais gradients,
mb/1° platuma
 4,84
WG = ---------------- HBG
sin Lat
Starp 30° un ekvatoru:

Pasāti - vēji, kuri pūš ar pastāvīgu spēku 3—

4 balles.

Virziens izmainās zināmās robežās ziemeļu

puslodē — NE ceturksnī,
bet dienvidu — SE ceturksnī.
Apgabalos ar pretēju spiedienu, parasti ap
kontinentiem, novēro musonus.

Musoni parasti ir 2 līdz 5 balles, bet

dažreiz sasniedz vētras spēku.
Ziemā musoni pūš no NE—NW,
vasarā — SW—S — SE.
Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi
vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī
mainot savu virzienu.

Tā ātrums ir neliels — līdz 4 m/s.

Dienā vējš pūš no jūras uz sauszemi,

bet naktī no sauszemes uz jūru.

Mistrāls – auksts vējš no Viduseiropas uz
Vidusjūru
Siriko – karsts vējš no Saharas uz Eiropas
dienvidiem
Siriko – karsts vējš no Saharas uz Eiropas
dienvidiem
Katabātiskie vēji – lejuejošie vēji, veidojas
atdziesot gaisam virs ledāja
Novorossiysk, the Black Sea coast during a strong nort
heast wind
Bora
Anabātiskie vēji – augšupejošie vēji, veidojas
tuksnešos un pustuksnešos vai pie salām