Eiropas Socil fonda darbbas programmas "Cilvkresursi un nodarbintba" papildinjuma 1.3.2.3.

aktivittes "Veselbas aprpes un veicinanas proces iesaistto institciju personla kompetences, prasmju un iemau lmea paaugstinana" projekts "Veselbas aprpes un veicinanas proces iesaistto institciju personla tlkizgltba nozares ilgtspjgai attstbai".

Mcbu materils

AMBULATORS APRPES MSAS PAMATSPECIALITTE

Natlija Lobova, Vita Saulte, Inese Paudere, Ina Meia-Mamajeva, Inga Odia, Sanita Krankale, Iveta Krklia

Latvijas Universitte

2009

ANOTCIJA
Metodisk materila izdoanas mris ir nodroint medmsas ar teortiskajm zinanm darbam primraj veselbas aprp un apkopotm jaunkajm atzim par holistisku pieeju pacientu aprp, k ar attstt kritisks domanas pieeju aprpes plnoan, stenoan, tdjdi pilnveidojot iemaas darbam ar atirgm iedzvotju grupm. Metodiskais materils veidos izpratni par sabiedrbas imenes indivda veselbas aprpes pamatnostdnm un visprjiem aprpes principiem primraj veselbas aprp imenes rsta praks un pacienta dzvesviet, t. i., mjs. Metodisko materilu veidojuas gan pedagoij, gan veselbas aprp praktizjoas msas. Materil ir 4 nodaas un pielikumi. Metodiskais materils ilustrts ar zmjumiem, tabulm, un t sagatavoan autori izmantojui gan pau uzkrto pieredzi, gan msu valsts un rvalstu literatras avotus. Metodiskaj materil izklsttas sabiedrbas veselbas, vienotas tautas veselbas problmas primraj veselbas aprp. Metodiskaj materil atspoguoti pacientu aprpes un izgltoanas galvenie pamatprincipi. Tiek sniegta izsmeoa informcija par darba organizanas optimizciju, strdjot ar pacientu, k aprpt pacientus ar veselbas problmm, k veikt profilaktisko darbu, pirms radus veselbas problmas, un k sadarboties ar citu jomu specilistiem, veicinot indivda, imenes un sabiedrbas veselbu. Programmu darbbas un personla darba novrtanai autori iesaka pielietot dadas metodes, kas dos iespju izvrtt programmu priekrocbas un iespjas, laikus apzint aprpes problmas un novrst veselbas traucjumus, tdjdi pankot programmu darbbas stabilitti un ilglaicgumu.

Mcbu materils finansts no Eiropas Savienbas ESF darbbas programmas "Cilvkresursi un nodarbintba" papildinjuma 1.3.2.3. aktivittes "Veselbas aprpes un veicinanas proces iesaistto institciju personla kompetences, prasmju un iemau lmea paaugstinana" projekta "Veselbas aprpes un veicinanas proces iesaistto institciju personla tlkizgltba nozares ilgtspjgai attstbai" ldzekiem

Mcbu materils

Ambulators aprpes msas pamatspecialitte

Natlija Lobova, Vita Saulte, Inese Paudere, Ina Meia-Mamajeva, Inga Odia, Sanita Krankale, Iveta Krklia

Latvijas Universitte
Galven redaktore Maija etlere Literrais redaktors Emls Liepi Korektore Lonija Duka Makettjs Pteris Gricenko Bibliogrfe Velta Pozaka Teksta redakciju un maketu sagatavoja SIA "Nacionlais apgds" Rg, Katrnas iel 2-2 Materils iespiests SIA "Jelgavas tipogrfija" Jelgav, Langervaldes iel 1a

Bezmaksas izdevums

SATURS
Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 Sabiedrbas veselbas nodroinana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Sabiedrbas veselbas un msu prakses izveidoans vsture . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Senie laiki un renesanse . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Industril revolcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Aprpes attstba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Sabiedrbas veselba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Msdienu sabiedrbas veselbas kustbas vsture . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Problmu kopga risinana slimbu profilaks un kontrol . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Msu darba organizcijas modei sabiedrbas veselbas jom . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Sabiedrbas veselbas galveno jautjumu loks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Epidemioloija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Epidemioloijas vsturisk attstba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Epidmiskais process . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Slimbu bieuma rdtji un to aprinana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Epidemioloisk droba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Cilvks vid . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Atkritumi k viena no galvenajm vides problmm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Atkritumu ietekme uz vidi un cilvka veselbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Atkritumu apsaimniekoana Latvij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas aprpes organizcijas lmei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas aprpes finansana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacientu un rstniecbas personu tiesbas un pienkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Socil aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Socilie pakalpojumi Latvij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Valsts finanstie socilie pakalpojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Drobas poga . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Aprpe mjs jeb pacienta dzvesviet . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas aprpes dienesti, kas nodroina aprpi mjs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Mjas viztes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Spk esoie normatvie dokumenti, kas nosaka msu prakses modeli Latvij . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 11 11 13 15 19 20 20 23 24 26 27 28 29 30 31 33 34 36 38 39 40 41 42 42 47 48 51 52 53 54 56 56 58 60 62 62 63 5

Paliatv aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vsture . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pretspju terapija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Imobilitte jeb nekustgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Aprpes psiholoiskie aspekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Mirana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Saskarsme ar paliatvajiem pacientiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Sroana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Izdeganas sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Medicnisks rehabilitcijas pamatprincipi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Rehabilitcijas pamatprincipi pacientiem ar kustbu traucjumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . Rehabilitcijas pamatprincipi kardioloiskajiem pacientiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Rehabilitcijas pamatprincipi pulmonoloiskajiem pacientiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kustbu traucjumu iemesli un to iespjam rehabilitcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas veicinana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselba, veselgs dzvesveids un veselbas veicinana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbu veicinoie faktori un veselbas aizsardzba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbu ietekmjoie faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Veselbas veicinana darbaviet . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kaitgo ieradumu profilakse . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Atkarbu izraisos vielas, reibum simptomi, sekas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Internets, datorsples un to psiholoiskie aspekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Profilaktiskie paskumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pusaudu atkarba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vardarbba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vardarbbas veidi, vardarbbas aplis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Varmkas un upura pazmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vardarbba pret brnu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vardarbba no pacientu puses . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

65 65 67 73 74 75 76 76 78 79 80 83 84 85 86 87 88 88 90 91 92 95 96 96 106 107 108 110 112 112 114 116 121 123

Pacientu primr veselbas aprpe praks un mjs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 Cukura diabta pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 Cukura diabta tipi un klnisks izpausmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125 Cukura diabta komplikcijas un saslimanas riska faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 127 Cukura diabta diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 127 Cukura diabta pacientu aprpes problmas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 128 6

Cukura diabta rstana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tuberkulozes pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tuberkulozes simptomi un piesardzbas paskumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tuberkulozes diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tuberkulozes rstana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacienta izgltoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Tuberkulozes patnbas brna vecum . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Bronhils astmas pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . Bronhils astmas slimbas attstba, klnisks izpausmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Bronhils astmas diagnostika un rstanas pamatprincipi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Bronhils astmas pacientu aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Onkoloisko pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Labdabgo un aundabgo audzju raksturojums, to patnbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . aundabgo audzju veicintjfaktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vdraudes slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Onkoloisko pacientu paliatv aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Onkoloisko pacientu aprpes patnbas un izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Seksuli transmisvo un das slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . Bakterilas dabas seksuli transmisvs slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Snu izraists seksuli transmisvs slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Viennas organismu izraists seksuli transmisvs slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vrusu izraists seksuli transmisvs slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Infekcijas slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pamatjdzieni infektoloij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Zarnu trakta infekcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Ar rcm saistts infekcijas slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Hepatti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Gripa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Mentlo slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Emptija pacientu aprp . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Mentlo slimbu attstba, klnika, pacientu aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

132 134 137 139 140 141 142 144 149 150 151 151 155 156 157 157 158 158 161 162 163 165 169 169 169 173 174 175 179 180 180 184 190 193 197 199 200 200 200 207 208 7

Sirds un asinsvadu slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . Sirds un asinsvadu sistmas uzbve un funkcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Arteril asinsspiediena novirzes no normas, ar tm saistts slimbas . . . . . . . . . . . . . . . Koronr sirds slimba (KSS) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Sirds iekaisuma un vrstuu slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Asinsvadu slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . irurisko pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Aprpes problmas un msas darbba irurisko pacientu aprp . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacienta aprpe pirmsopercijas period . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pacienta aprpe pcopercijas period . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Grtnieu aprpe, aprpe pcdzemdbu period un izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . Grtniecbas agrns pazmes, mazua attstba mtes organism . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Aprpe dzemdbu nodas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Pcdzemdbu aprpe, krts baroana, izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Brnu un pusaudu aprpe un izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Jaundzimuo attstba un aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Brna aprpes patnbas dados vecuma periodos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Raksturgks veselbas problmas, aprpes patnbas, izgltoanas pamatprincipi . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Geriatrisk aprpe un izgltoanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Dzves cikla fzes, novecoana k normls organisma attstbas posms . . . . . . . . . . . . . . Vecuma radts anatomiski fizioloisks prmaias cilvka organism, novecoanas psihosocilie aspekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Prieklaicga novecoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Geriatrisko pacientu aprpe un izgltoanas pamatprincipi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Izmantot literatra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

208 208 211 213 218 220 225 226 226 232 233 235 236 236 238 241 245 246 247 253 255 266 267 267 268 275 277 284 285

Aprpes process . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 316 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 317 Profesionls saskarsmes principi un transkulturl aprpe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 319 Saskarsmes funkcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 319 Saskarsmes veidi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 320 Verbl un neverbl saskarsme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 321 Saskarsme un savstarpj sapraans . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 328 Komunikcijas barjeras . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 329 Partneru ietekmanas veidi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 332 Konflikti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 334 Mobings . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 336 Transkulturl saskarsme jeb kultriespaids uz aprpi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 338 Transkulturls aprpes teorijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 340 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 342 tikas aspekti msu praks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 345 tikas principi un to izmantoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 346 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 351 Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 352

Neatliekam paldzba vitlo funkciju atjaunoanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 290 Nves patoloisk fizioloija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 290 Pamata Atdzvinanas (ABC) algoritms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 291 Neatliekam medicnisk paldzba specifisks situcijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 292 Rcbas paskumi dzvbai bstamu situciju gadjumos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 300 Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 305 Aprpes teorija un prakse . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 307 Msu prakses filozofija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 307 Aprpes teorijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 308 8

IEVADS
Msdiens izpratne par sabiedrbas veselbu dieml un prlieku biei kdaini balsts vl agrnaj vsturiskaj redzjum. Gan sabiedrba, gan politii nereti ar sabiedrbas veselbu izprot tikai kvalitatvu sadzves sanitro apstku uzturanu, prtikas drobu, rstniecbas pakalpojumus vai ar infekcijas slimbu ptjumu veikanu. Uzsvars ir novirzjies no profilakses paskumiem uz rstanu. Veselbas aprpes sistma ir nonkusi sabiedrbas uzmanbas centr, ietverot ar pacientu tiesbas un visiem pieejamas veselbas aprpes principu. Rokasgrmata primraj veselbas aprp strdjoajm msm nk klaj laik, kad noris aktvs prmaiu process veselbas aprpes organizcij. Primr veselbas aprpe ir sabiedrbas un indivda veselbas veicinanas un saglabanas prioritte. Veselbas aprpes politik galven uzmanba tiek veltta primrs veselbas aprpes attstbai. Primr veselbas aprpe ir veselbas aprpes pakalpojumu kopums, tas ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju, kur risina iedzvotju veselbas problmas, pielietojot vienkras un izmaksu zi efektvas medicnas tehnoloijas. Veselbas aprpes pamatu veido primr aprpe, kas nodroina profilaksi, savlaicgu slimbu diagnostiku, efektvu un pareizi izvltu tlku rstanu. os veselbas aprpes pakalpojumus veic imenes rsts kopgi ar msu vai rsta palgu. Veselbas aprpes pakalpojumi tiek sniegti imenes rsta praks, veselbas centr un nepiecieambas gadjum tiek nodrointa pie pacienta mjs jeb dzvesviet. Darbs primraj veselbas aprp nozm, ka msai ir profesionli japgst msas loma, funkcijas un atbildba, ldz ar to msm ir pastvgi jpilnveido savas profesionls zinanas un prasmes. Pacientu aprpe kst arvien saretka, jo rstans iespjas un medicnisks tehnoloijas neprtraukti attsts. odien pacients oti labi apzins savas tiesbas saemt kvalitatvu veselbas aprpi. Viens no veidiem, k nodroint kvalitatvu aprpi, ir msu profesionlo prasmju pilnveidoana, ko nodroina seminri, kursi, konferences un msu specializcijas programmu apgana. Ambulators aprpes msas rokasgrmat tiek aplkotas sabiedrbas veselbas nodroinanas iespjas, vienotas tautas veselbas problmu risinjuma iespjas primraj veselbas aprp, neatliekam paldzba dzvbai svargo funkciju atjaunoanai un citi specialitti nodroinoie un visprizgltojoie studiju kursi.

SABIEDRBAS VESELBAS NODROINANA

SABIEDRBAS VESELBAS UN MSU PRAKSES IZVEIDOANS VSTURE

Moderns sabiedrbas veselbas un rstanas prakses pirmskumi stiepjas sen pagtn. Agrnie vstures ieraksti sniedz pierdjums par veselbas un slimbu novranas nozmi vairks senajs civilizcijs. Jau 3000. ldz 1000. gad p. m. . mnojiei un krtiei bija izveidojui kanalizcijas sistmas un atbrvoanos no notekdeiem (Harper and Lambert, 1994). Ap 2000. g. p. m. . Hammurapi, Babilonas valdnieks, sastdja s zemes likumus. Hammurapi likumos bija ski apraksttas veselbas aprpes prakses, un tas regulja rstu rcbu (Anderson, Morton and Green, 1978). Slimnieku rstana aj vstures posm bija imenes sievieu pienkums (Bullough and Bullough, 1993).

SENIE LAIKI UN RENESANSE

Senatn slimnieku kopanu un rstanu veica priesteri un priesterienes. ai darb, darbojoties patstvgi un ar veicot priesteru nordjumus, piedaljs ar burves. Grieij savulaik slimnieku kopan paldzja vergi. Plas un tam laikam atbilstoi iekrtots medicnas centrs atrads Epikr. Tur strdja 200 priesterienes, kuru darbu prraudzja galvens msas priesterienes. Laikam ritot, ar lsirdbu un ldzjtbu apvelttas sievietes iesaistjs darb bazncs un aprpja slimos draudzes locekus; ts bija msas diakones. Vlkos laikos gudras un ievrojamas Sens Romas sievietes bagtas patricietes savs mjs ierkoja slimncas, organizja slimnieku kopanu un aprpi. Kad ska dibinties klosteri, pie tiem iekrtoja sievieu un vrieu dubultslimncas, kurs ar slimnieku kopanu nodarbojs mki un menes. Tolaik klosteri bija ne vien labdarbas, bet ar izgltbas centri. Katou klosteru menes izveidoja pirms slimncas jeb hospitus. Vlkos gados slimnieku un ievainoto kopanai dibinja bruinieku ordeus. Menes, kas strdja ajs slimncs, bija trptas meln aprb ar baltu, vlk sarkanu krustu. Ordei un to slimncas pastvja daudzs zems ldz pat Sarkan Krusta organizcijas dibinanai. Ldztekus reliiskajiem ordeiem izveidojs amatieru grupas, kas rpjs par slimniekiem. Viena tda grupa bija begunes, kas rpjs par slimniekiem gan slimnc, gan pie slimnieka mjs. Begunes bija msdienu patronas msu priekgjjas (Brainerd, 1985). Beij vl tagad darbojas 12. gadsimt dibintais beguu ordenis. Beguu jeb "pelko msu" kustba tri izplatjs Nderland, Vcij, Spnij, Polij un nonca ar ldz Baltijai. Nosaukums "pelk msa" saistjs ar pieticgo pelks krsas trpu, turklt s msas deva soljumu atturties no laicgajiem priekiem un dzvot pieticgi. Pirmais hospitlis Rg tika nodibints 1220. gad. Tas ir bijis Sv. Gara hospitlis, k to apliecina bskapa Alberta parakstts dokuments. Pirms 500 gadiem ar Rg uzcla "pelko msu" patversmi. Pirm "pelk msa" Rg bija begune Menborna. Ldzs beguu ordenim kop 12. gadsimta veic un Vcij pastvja ar vrieu ordenis, un ar t galvenais uzdevums bija slimnieku kopana. Rg 11

10

kop 13. gadsimta beigm "pelks msas" dzvoja Ptera bazncas apkaim. Kopienu vadja veck msa maistre jeb oberiene. Skum msas slimniekus kopa mjs, vlk, kopienai kstot turgkai, 14. gadsimt t izveidoja savu hospitli. Rg "pelko msu" kustba pastvja ldz 15. gadsimtam. Viduslaikos, renesanses laikmet, liels epidmijas izraisja cilvku paauanos liktenim un visprju depresvu attieksmi pret veselbu. Tomr aj laik audis kuva atvrtki jaunm idejm. Un t starp 1500. un 1700. gadu medicna ska progrest. Renesansi raksturo sasniegumi mksl un cenans pc izgltbas, k ar uzplaukums tirdzniecb un rpniecb. Attstjs ticba humnismam. Praktisko veselbas aprpi ska ietekmt cilvcisk ciea (skat. 1. tab.; Kalisch and Kalisch, 1986). 1. tabula. Dai pavrsiena punkti msu prakses vstur. Gads Sabiedrbas veselba un sabiedrbas veselbas msas 1600.1865. gad 1601. Likums par nabadzgajiem (Anglija; Elizabethan Poor Law). 1617. Priesteris Sv. Vincents de Pauls nodibinja lsirdgo dmu (Les Dames de Charite) biedrbu (Francija). 1797. Nodibints Baltimoras Veselbas departaments (ASV). 1814. Dienvidkaroln arlston (ASV) nodibinta Labdabgo ldiju biedrba (Ladies Benevolent Society of Charleston). 1822. Luteru mctjs no Kaiservertas Teodors Fldners kop ar sievu Frederiku nodibinja sievieu biedrbu (Vcija). 1827. Dublin nodibinta lsirdgo msu biedrba (Sisters of Mercy). 1836. Teodors Fldners nodibinja slimncu un msu skolu (Vcija). 1850. Masasetsas Sanitrs komisijas ziojums (Shattuck Report) par medicnisko izgltotbu (ASV). 1851. Florense Naitingeila public pirmo msu diakonu rokasgrmatu (Lielbritnija). 1855. Karantnas padome Jaunorlen uzska tuberkulozes apkaroanas kampau (ASV). 1859. Nodibinta lsirdgo msu skola Lozann (veice). 1859. Viljams Ratbone Liverpl ieviesa rajona msu aprpi, 1862. nodibinja pirmo iecirka (rajona) msu asociciju (ASV). 1860. Florense Naitingeila nodibinja msu skolu Sv. Tomasa hospitl London (Lielbritnija). 1864. Nodibinta Starptautisk Sarkan Krusta organizcija. 1610. gad priesteris Sv. Francis un antalas kundze izveidoja brvprtgu Parzes turgo sievieu organizciju, lai rptos par slimniekiem viu mjs. 1617. gad priesteris Sv. Vincents de Pauls nodibinja lsirdgo dmu apvienbu. Vi pulcinja ap sevi vidusiras jaunavas ar nevainojamu 12

pagtni. Sv. Vincents ska slimnieku kopanas reformas, un tolaik ar pirmo reizi rads apzmjums lsirdg msa (Byrd, 1995). Lielu vrbu vi veltja gan msu teortiskajm zinanm, gan praktiskajm iemam. s organizcijas darbba satuvinja cilvkus, kas veica slimnieku aprpi mjs (Brainerd, 1985). Renesanse ievadja jaunu vstures laikmetu, kur tika uzskta tda sabiedrbas veselbas aprpe, k to pazstam patlaban (Rosen, 1958). Daudzi tehnoloiskie atkljumi (jauninjumi), kas tika radti, lai rsttu viduslaiku epidmiju slimniekus, deva stimulus un resursus, kas nepiecieami prmaim veselbas aprp, tdjdi attstot moderns veselbas aprpes pamatus. Renesanses laik izvrss nopietnas debates, vai slimbas, kas toreiz bija "populras" (arlaks, rahts, cinga, sifiliss, bakas un malrija), izraisa infekcija, vai tm ir cits clonis. 17. gs. beigs tika izgudrots mikroskops. Antonijs van Lvenhks atbalstja uzskatu par mikroorganismu esambu augsn un den (Rosen, 1958). Lai gan Eirop neizdevs nostiprint sistemtisku nacionls veselbas politiku, veselbas problmas ska analizt un tika izvirzti prieklikumi nacionlai rcbai (Rosen, 1958). Viljams Perijs deva ievrojamu ieguldjumu veselbas zintn ar savu ticbu, ka infekcijas slimbu kontrole mazintu zdaiu mirstbu un uzlabotu cilvku veselbas stvokli. Lai gan ai idejai bija sava nozme, tomr to nevarja ieviest, jo vietjm varm nebija juridisku tiesbu rpus savas teritorijas, un ar kuiem biei osts nonca ar infekcijas slimbm saslimui jrnieki (Rosen, 1958). Renesanses laik mazu un lielu pilstu iedzvotji cents sakopt savas mjas apkrtni, uzturt tras ielas. Sabiedrbai nebija nekdas sistmas, k atbrvoties no notekdeiem. deni piegdja privti uzmumi. Pilsts tika sniegts atbalsts slimajiem un kroplm personm. j laik slimncs ne tikai rpjs par slimajiem pacientiem, bet ar studja un mcja medicnas zintnes pamatus. ie paskumi kalpoja par pamatu vlkajiem zintniskajiem atkljumiem (Kalisch and Kalisch, 1986).

INDUSTRIL REVOLCIJA
Industril revolcija pieredzja milzgus pankumus transport, komunikcijs un cits tehnoloiju joms. Modern sabiedrbas veselbas aprpe uzska veidoties Anglij. T laika galven socil problma bija rpes par nabadzgajiem iedzvotjiem. 1601. gada Likums par nabadzgajiem garantja medicnisko un msu aprpi nabadzgajiem, aklajiem un indivdiem ar kustbu traucjumiem. Tika nodibinta paa izmeklanas komisija, ko vadja Edvns edviks, kas visu savu karjeru veltja paldzbai nabadzgajiem. Vi cnjs, lai parlaments pieemtu likumu, kas ne tikai sniegtu paldzbu nabadzgajiem, bet ar novrstu daus antisanitros vides apstkus. Ir ar zias, ka Krslav grfiene Auguste OginskaPltere 1789. gad lsirdgo msu klosterim novlja 100 tkstous zlotu slimnieku, kropu un nabagu kopanai. Agrnie sabiedrbas veselbas msu aizskumi atrodami pasaul pirmajos msu ordeos Britu sals. 1812. gad Marija Aikenheda msa Marija Augustna noorganizja rijas Labdarbas msu apvienbu Dublin (The Irish Sisters of Charity in Dublin), kur msas organizja viztes pie nabadzgajiem iedzvotjiem. lsirdgs msas (The Sisters of Mercy) nodibinja apmeans vietu namu bez ldzekiem palikuajiem trcgajiem iedzvotjiem un apmeklja slimos viu mjs (Kalisch and Kalisch, 1986).

13

1836. gad Vcij mctjs Teodors Fldners no Kaizervlas pie Reinas nodibinja msu skolu un atvra slimncu. Vi kop ar sievu Frederiku iesaistja gados jaunas sievietes slimnieku kopan. Diakones apguva teortisks un praktisks zinanas, tiku, Bbeles mcbu, farmakoloiju un slimnieku kopanu. T. Fldners izdeva urnlu un pirmo grmatu par msu tiku un msu apmcbu. Msas diakones piederja pie noteiktas "mtes mjas". ai viet katrs kristietis varja gt gargu atjaunoanos, atptu un ar izgltbu. "Mtes mja" bija ar msu diakonu dzvesvieta. Vcij "mtes mjas" pastv vl tagad un pie tm darbojas msu skolas. Pc T. Fldnera diakonu ordea atjaunoanas un msu skolas dibinanas strauji pieauga msu diakonu skaits Vcij un ar cits valsts. Lozann veic 1859. gad nodibina lsirdgo msu skolu "Avots" pirmo mcbu iestdi, kas nebija saistta ar kdu reliisku ordeni. Baltij par vadoo kstot luteru ticbai, katou "pelks msas" begunes nomaina msas diakones. Diakou skolu dibinja 1866. gad, tur mcjs bagtu imeu jaunavas (neprectas atvases) vai atraitnes. Krievij pirms rakstts zias par sievieu darbu veselbas aprp attiecinmas uz Ptera I valdanas laiku. Ar via dekrtu trs kara hospitos Pterburg, Rvel un Kotlinas sal (Baltijas jras Somu lc) oficili reglamentja sievieu meu darbu. Tau Katrna I o dekrtu atcla, un sievieu ldzdalba slimnieku aprp tika prtraukta. Tomr jau 1844. gad Pterburg noorganizja pirmo lsirdgo msu kopienu, kuru vlk (1873. gad) ska dvt par Sv. Trsvienbas kopienu. T eksistja no labdarbas organizcijas ldzekiem, kopien uzma jaunavas un atraitnes no 20 ldz 40 gadu vecumam. Latvij Rgas 1. slimnca ir veck civil slimnca; t tika dibinta 1803. gad k Rgas trcgo jeb nabagu slimnca ar 50 gultasvietm. Jelgavas pilstas slimncas aizskums ir 1824. gad, kad Driksas upes tuvum, bijuaj hercoga stau k, atklja tlaika pirmo slimncu Jelgav Sabiedrisks aizgdbas kolijas slimncu. Grfiene Mdema, iepazinusies ar diakonu kustbu Vcij, 1865. gad nodibina msu diakonu namu un k t sastvdau atver Diakou slimncu. Taj strdja diakones menes, kuras tika apmctas lsirdgs msas darb. Msu diakou darb iesaistjs ar latvieu jaunavas. Diakou nama darbu vadja un organizja rektors izcilais humnists mctjs Ludvigs Katerfelds. Vlkos gados msu diakou skolas, namus un slimncas atvra ar Ventspil, Tukum, Talsos, Kandav, Sabil, Aizput. Diakonijas darba popularizanai L. Katerfelds 1881. gad ska izdot laikrakstu "Jelgavas Diakou Nama Vstnesis". 1887. gad Jelgav L. Katerfelds dibina Tabora iestdi slimncu gargi slimajiem, kas, apvienojoties ar 1901. gad dibinto intermuias slimncu, 1921. gad kst par Republikas Jelgavas psihoneiroloisko slimncu. Tuvojoties industrils revolcijas beigm, varja vrot aprpes funkciju prmaias. Sievietes no iejtgu sievieu grupas, kas veica aprpes funkcijas, ko liel mr atbalstja reliisks organizcijas, izveidojs par sabiedrbas padibenm: netras, negodgas, dzrjas (Swinson, 1965). arlzs Dikenss darb "Mrtins izlevits" raksturoja Seiriju Gampu k dzrju, neapmctu kalponi, kas sniedza kaut ko ldzgu aprpei. da veida aprpe atstja paliekou iespaidu 18. gs. slimnieku aprp.

APRPES ATTSTBA
1. attls. F. Naitingeila.

Lai gan baas par veselbu un rpes par indivdiem sabiedrb ir eksistjuas visu gadsimtu laik, Anglij organiztas aprpes nebija ldz pat 1800. gada vidum. To iedibinja Florense Naitingeila (skat. 1. att.; Florence Nightingale; 18201910). Par pagrieziena punktu lsirdgo msu darb kuva Krimas kar (18531856). Galvenokrt tas saists ar divu cilvku vrdiem ievrojamais krievu irurgs Nikolajs Pirogovs (18101881) un angu lsirdg msa Florense Naitingeila, kura bija angu izcelsmes. Vias vecki daudz ceoja. Jau pusaudzes gados viai rads interese par slimo kopanu un to aprpi, td Florense izvljs apgt msas profesiju un devs uz Vciju. N. Pirogovs nodibinja "Krusta pacelanas msu kopienu", ts nolikumu apstiprinja 1854. gad; vi ar izstrdja mcbu programmu. Tika stenota iecere stt lsirdgs msas uz karadarbbas vietm, lai vias pirmo reizi medicnas vstur sniegtu paldzbu slimajiem un ievainotajiem kara hospitos un kaujas lauk. N. Pirogovs ar savu rstu vienbu un 28 lsirdgajm msm no jaundibints kopienas 1854. gad ierads Sevastopol. lsirdgo msu darbs aplenktaj Sevastopol bija rkrtgi grts. Katra ceturt msa gja boj karadarbbas vai slimbas d, katra otr prslimoja tfu. Taj pa laik, t. i., 1854. gad, Anglijas valdba aicinja F. Naitingeilu doties uz Krimu, lai via veiktu un vadtu ievainoto kareivju aprpi. Hospitlis atrads Turcijas pilst Skutari (tagad Stambulas rajons skdara). Tur F. Naitingeila ierads kop ar 40 labi situtm sabiedrbas dmm, 117 nortm msm un 15 apmakstm kopjm. 15

14

Tas, ko ieraudzja Florense Naitingeila un vias sekotjas, bija kritiskos apstkos guloi kar ievainotie: saspiesti aurs telps, valdja netrba, utis, urkas, parazti, nepietika prtikas, gaiss bija sasmacis un medikamentu krjumi neatbilstoi. Ievainotos aprpja netras un neprasmgas kopjas, slimo kopanas aprkojums bija nolojams (Cohen, 1984; Palmer, 1983). ajos apstkos ska izpausties F. Naitingeilas vadtjas un slimo aprptjas talants. Via organizja aprpi, nodroinja nepiecieamo aprkojumu, k ar ieviesa higinas paskumus. Tas viss krasi mazinja mirstbu ievainoto karavru vid. F. Naitingeila veica prmaias slimnieku aprp un m prmaim piesaistja sabiedrbas uzmanbu. Via ieguldja milzgu darbu, lai uzlabotu slimo cilvku dzves apstkus, uzlabotu o cilvku dzves kvalitti. 1860. gad London F. Naitingeila par angu sabiedrbas saziedotajiem ldzekiem uzcla vienu no lielkajm slimncm Svt Toma hospitli un pirmo reizi vstur nodibinja vienu no labkajm lsirdgo msu skolm pasaul, tdjdi liekot pamatus profesionlajai msu izgltbai. Par pirmo mcbu grmatu kuva F. Naitingeilas 1851. gad izdot grmata "Piezmes par slimnieku kopanu". Via lielu darbu ieguldja ar mjas aprpes izveid, aprpja nabadzgos audis mjs un ieviesa aprpi dzemdniecb. Vsturiski Florense Naitingeila bija pirm, kas lika pamatus msu profesijai, pirm uzska ptniecbu un rakstja grmatas aprp. F. Naitingeila uzsvra sabiedrbas veselbas msu lomu. Via izveidoja vrdkopu veselbas aprpe, uzsvra, ka aprp nozmga ir veselbas veicinana un slimbu profilakse. Via strdja kop ar Viljamu Ratboni (William Rathbone), angu filantropistu, kas Liverpl nodibinja pirmo iecirka/rajona msu asociciju laikposm no 1859. ldz 1862. gadam. V. Ratbone veicinja iecirka msu aprpes dienesta servisa attstbu tpc, ka izmantoja aprpes pakalpojumus laik, kad mira via sieva. Balstoties uz s pieredzes, V. Ratbone secinja, ka daudziem cilvkiem ar hroniskm saslimanm labk aprpi veikt mjs nek stacionr. Ratbones pamudinjums pc tam sekmja, ka Liverples pabalstu biedrba pilst nodalja aprpes msas iecirkn no Savstarpjs paldzbas aentu (Friendly Visitors) komitejas prstvjiem, kas katr iecirkn nodroinja veselbas aprpi pc iedzvotju vajadzbm (Kalisch and Kalisch, 1977). Rads nepiecieamba standartizt sabiedrbas veselbas aprpes pakalpojumu. Vadoties pc Liverples pieredzes, Ratbone sarakstja grmatu, kas bija filozofisks traktts par veselbas aprpi mjs. V. Ratbones darbs papildinja F. Naitingeilas publicto broru "Prieklikumi msu aprpes servisa uzlaboanai", kur via iesaka veidus, k nodroint aprpi mjs (Bullough and Bullough, 1964). Naitingeilas un Ratbones centienu kopsadarbb profesionlas iecirka msas 1875. gad jau bija vis Lielbritnijas teritorij, k ar tika izveidota Nacionl aprpes asocicija, kas ar sastvja no profesionlm msm. Nacionl aprpes asocicija ietvra trs moderns sabiedrbas veselbas rstanas principus. Pirmais no tiem bija paas apmcbas nepiecieamba msm, kas strdja iecirkn/rajon. Ldz 1889. gadam nepiecieamba tika plai apzinta. Visu o laiku Karalienes Viktorijas gadadienas jubilejas fond ziedot nauda tika pieirta Karalienes Viktorijas msu skolai (Cohen, 1997). Skola tika izveidota, lai sagatavotu sabiedrbas veselbas aprp strdjoas msas un lai paplaintu sabiedrbas veselbas aprpi vis Britu imprij (Gardner, 1952). Otrais moderns sabiedrbas veselbas aprpes princips bija aprpes nodalana no materilo labumu nodroinanas. Nacionl aprpes asocicija nepieva tdas labdarbas darbbas k naudas, prtikas un aprba dalanu un koncentrjs uz rstanu un aprpes nodroinanu (Montriero, 1987). Treais princips msm bija aizliegts ietekmt cilvkus reliiski, t. i., pievrst jaunai ticbai. 16

Vienu no pirmajm asocicijas aktivittm vadja Florense Lesa, viena no Naitingeilas skolniecm, kas ptja sabiedrbas vajadzbas, kadru personlsastvu, apmcbas vajadzbas un strdja ar iecirka msm. Rezultt apmctas, kvalifictas iecirka msas tika nodarbintas vis London (Brainerd, 1985). Sav grmat "Piezmes par kopanu; kas tas ir un kas tas nav" Naitingeila izklstja aprpes uzdevumus. Tie ir: "uzturt ermeni td stvokl, lai tas nesaslimst vai lai tas btu spjgs atveseoties no slimbas". Via formulja principus, kas turpina attstt ne tikai aprpes praksi vispr, bet pai sabiedrbas veselbas aprpes praksi. Via noteica piecus btiskkos nosacjumus, lai nodrointu imeu veselbu un veicintu veselbu vispr: trs gaiss, trs dens, kvalitatva kanalizcija, trba un gaisma. Par svargu via uzskatja ar labu prtiku, atptu, sanitriju un higinu, kas nepiecieama veselbas uzturanai. Sabiedrbas veselbas msas, rpjoties par pacientiem, turpinja vrst uzmanbu uz veselbas veicinanu, slimbu profilaksi un apkrtjo vidi. Pc veiciea ana Anr Dinna (18281910) prieklikuma 1859. gad tika pieemta envas konvencija par Starptautisk Sarkan Krusta organizcijas dibinanu, un par vienu no ts pamatuzdevumiem kuva lsirdgo msu sagatavoana. F. Naitingeilas vadb ar izveidojs lsirdgo msu kustba, kas vlk iekvs Sarkan Krusta (SK) organizcij. Pirms SK lsirdgo msu skolas tika atvrtas veic, Zviedrij, Vcij, Japn un cits valsts. 19. gadsimta beigu posm un 20. gadsimta skum lsirdgs msas ska apvienoties nacionlajs un vlk starptautiskajs profesionlajs organizcijs. Pirmo du organizciju nodibinja 1887. gad Anglij. Starptautisk lsirdgo msu savienba tika nodibinta 1889. gad. Pirm starptautisk lsirdgo msu konference notika 1901. gad Bufalo (ASV). Krievujapu kara laik 1905. gad Rgas barona Lvena vadb no Vidzemes guberas uz Portartru devs eelons ar rstiem, sanitriem un SK kopienas lsirdgajm msm. Pc Krimas kara Krievij nodibinja daudzas lsirdgo msu kopienas, kas pakpeniski prgja SK przi. Msu apmcbai lielkajs slimncs dibinja kursus. 1912. gad Krievijas SK rcb bija 109 lsirdgo msu kopienas ar aptuveni 3500 lsirdgajm msm. Latvij pirm lsirdgo msu kopiena tika nodibinta 1867. gad Rg, vlk ar Jelgav un Daugavpil. Pirmo msu kopienas mtni Rg, ertrdes iel atklja 1880. gad. Tai pa gad Rg pirmo reizi pc specilas programmas ska apmct SK kopienas msas. Pc SK iniciatvas 1920. gad Rg nodibinja lsirdgo msu skolu uz SK slimncas bzes. 1883. gad mcbas beidza 6, bet 1884. gad jau 24 audzknes. 1925. gad Latvijas Sarkan Krusta lsirdgo msu savienba kuva par Baltijas valstu un Vispasaules msu savienbas locekli. Taj pa laik ASV tika uzskta organizta sabiedrbas veselbas aprpe pilsts. Msas ska aktvi apmeklt slimniekus mjs, un pilstas dzvojamos rajonos tika izveidoti slimnieku izmitinanas nami. Patronas msas (visiting nurses) devs mjs pie pacientiem. Citas vadja apmetnes komnas. Un, ja ts atrads teritorij, kuru ts apkalpoja, vias tur ar dzvoja. Komnas tika veidotas, pamatojoties uz domu, ka visefektvkais veids, k paldzt nabadzgajiem uzlabot veselbu, ir izgltotiem cilvkiem dzvot starp viiem un izgltot tos ar savu piemru, k ar sniegt padomus, k saglabt veselbu. Komnas izveidojs par centriem, kur tika stenota veselbas aprpes programma: indivdaimeneskomnas iedzvotju izgltoana un veselbas aprpe (Kalisch and Kalisch, 1986). 17

Pirms msas, kas devs mjas vizts, dzvoja ujork. 1877. gad ujorkas misijas sievieu padome algoja Belev hospita pirms aprpes klases absolventi Frnsisu Rotu, lai via apmekltu un aprptu nabadzgos, k ar sniegtu reliiskus pakalpojumus (Bullough and Bullough, 1964). 1878. gad ujorkas etnisks kultras biedrba algoja 4 msas darbam ambulancs. Tas bija aizskums primrs veselbas aprpei. Turpmkajos gados tika nodibintas Patronas msu asocicijas Bufalo (1885), Filadelfij (1886) un Boston (1886). s msas stingri sekoja rstu nordm, veica selektvu rstanu un sekoja pulsa un temperatras rdtjiem. T k msu viztes bija slaicgas, vias drz konstatja, ka aprpes pamatelementus nepiecieams iemct imenes locekiem (Bullough and Bullough, 1964). Tdjdi jau kop skuma sabiedrbas veselbas aprpe ietvra apmcbu un profilaksi. Tikmr 1886. gad divas sievietes Boston vrss pie Sievieu izgltbas asocicijas, lai t sniegtu atbalstu iecirka/rajona aprpes izveidei. Vias lietoja terminu instrujoa iecirka aprpe, lai uzsvrtu aprpes saikni ar veselbas izgltbu un palielintu iespjambu saemt atbalstu. Tiekoties ar Bostonas ambulator dienesta prstvjiem, kas sniedza bezmaksas medicnisko aprpi sava iecirka nabadzgajiem, notika vienoans, un Boston pirm iecirka msa ska strdt 1886. gada februr. 1888. gad Instruktv patronas msu asocicija tika reistrta k brvprtga aentra, lai sniegtu aprpi nabadzgajiem un apmctu imenes rpties par savu veselbu (Brainard, 1922). Bostonas Instruktv patronas msu asocicija uzsvra sabiedrbas veselbas msu izgltbas funkciju k vienu no lomm slimo aprp, kas bija aizskums veselbas veicinanai un viens no svargkajiem faktoriem pareizj sabiedrbas veselbas aprp. 1897. gad Kand izveidojs Viktoriu ordea msas (Viktorian Order of nurses), kas izrja pirms sabiedrbas veselbas msas no Britu Kolumbijas (Zilm and Warbinek, 1995). 1890. gad patronas msu aprpes dienesti jau darbojs 21 Amerikas pilst (Novak, 1988); 22 gadus vlk, kad nodibinjs nacionl organizcija Tautas veselbas aprpe, ASV strdja 3000 patronas msu (Winslow, 1993). Latvij par paaizliedzgu darbu karalauk, slimnieku kopanu un medicnas popularizanu ar Florenses Naitingeilas medau apbalvotas etras Latvijas lsirdgs msas. Marta Celmia bija Pirm pasaules kara lsirdg msa, Latvijas Sarkan Krusta (LSK) slimncas pirm virsmsa un LSK lsirdgo msu savienbas priekniece no dibinanas ldz 1937. gadam. Elza Grvne bija Pirm pasaules kara lsirdg msa, LSK lsirdgo msu savienbas vicepriekniece, lsirdgo msu skolas pasniedzja instruktore. Elza NulleSiecniece ar bija Pirm pasaules kara lsirdg msa, LSK slimncas virsmsa, lsirdgo msu skolas pasniedzja instruktore. Justne Kue bija LSK lsirdgo msu savienbas sekretre, vlk vicepriekniece un priekniece. 1937. gad via bija Starptautisk lsirdgo msu kongresa delegte, no 1929. ldz 1940. gadam urnla "lsirdg Msa" redaktore. Msu prakse attstjusies cauri laikmetiem kop ar izaugsmi kultr. T ir mainjusies no tradicionls izpratnes, ka msa gd par slimiem cilvkiem, par tdu, kas ietver msas darbbu slimbu novran (profilaks) un veselbas veicinanu ne tikai indivdam, bet ar imenei un sabiedrbai kopum.

KOPSAVILKUMS
Sabiedrbas veselbas aprp msu lomas mains. Daudzas no tm var atrast agrnaj 19. gadsimt, kad sabiedrbas rpes par veselbu centrjs uz apkrtjs vides apstkiem: higinu, infekcijas slimbu kontroli, apmcbu par personisko higinu, slimbu profilaksi un slimo personu aprpi via mjs. Lai gan apkrtjs vides, infekcijas un hronisko slimbu draudi veselbai laika gait ir mainjuies, tomr pamatprincipi un mri sabiedrbas veselbas aprp nav mainjuies. Daudzas slimbas (piemram, difterija, holra, vdera tfs) attsttajs valsts tiek kontroltas, tau ts ir nomainjis hepatts, iegtais imndeficta sindroms (AIDS), un atdzimst tdas slimbas k masalas, tuberkuloze. Turklt industrilajs valsts uz ielm nav piesrojuma ar atkritumiem, toties pastv draudi piesrot vidi ar prpildtm atkritumu izgztuvm, atkritumi ieplst den, kas nelabvlgi ietekm lauksaimniecbas kultras, toksni nokst gais, den un zem. Tiei tpc, ka populcija noveco, veidojas atirgas sabiedrbas veselbas vajadzbas (New York Visiting Nurse Service, 1994).

Literatra
1. Dirbe A. Divas lsirdgs msas. "Latvijas lsirdgo msu urnls". 1994; 1: 945. 2. Kreimane G. Slimnieku kopanas un lsirdgo msu kustbas vsture. "Latvijas lsirdgo msu urnls". 1994; 1: 899. 3. elle I. Msas misija sabiedrb. "Latvijas lsirdgo msu urnls". 1994; 1: 58. 4. Laucis U. Ar Sarkan Krusta dzvbas zmi [tmeka vietne] [skatts 2007. gada 23. mart]. Pieeja: http://www.latvijasvestnesis.lv/index.php?menu_body=DOC&id=405&menu_left= LAIDIENS&PHPSESSID=0731cc0c1e5dbec048dd1a99a23847a7 5. Msas Florenses Naitingeilas teorija. Msu organizcijas [tmeka vietne] [skatts 2005. gada 3. februr]. Pieeja: http://www.masas.lv/page.php?id=141 6. Nagobads V., Vksna A. Latvijas Sarkanais krusts. Rga: Imanta, 2003. 7. Vksna A. Dodot gaismu sadegu. Rga: Zvaigzne, 1983. 8. Zabludovskis P., Kaeps V., Grigorass F., Bugers A. Krievu un latvieu medicnas vsture. Rga: Zvaigzne, 1968. 9. A selection of letters written by Florence Nightingale [homepage on the Internet] [cited 2007 February 2]. Available from: http://clendening.kumc.edu/dc/fn/ 10. Clark M. J. Nursing in the community: dimensions of community health nursing. 3rd ed. Standford, Connecticut: Appleton & Lange, 1999. 11. Distric nursing in England and wales before the national healthservice: the neglected evidence [homepage on the Internet] [cited 2007 March 9]. Available from: http://www.pubmedcentral.nih.gov/picrender.fcgi?artid=1036883&blobtype=pdf 12. Gravesites of prominent nurses. American association of nursing [homepage on the Internet] [cited 2007 February 2]. Available from: http://www.aahn.org/gravesites/graves.html. 13. Stanhope M., Lancaster J. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. 4th ed. St. Louis: Mosby, 2001.

18

19

SABIEDRBAS VESELBA
Sabiedrbas veselba ir zintne un paskumu kopums, k pagarint dzvi, paaugstint ts kvalitti, veidot veselgu vidi, veikt slimbu profilaksi un veicint fizisko un gargo veselbu... "Sabiedrbas veselbas aprpe ir viens no sabiedrbas organizts darbbas veidiem, lai aizsargtu, veicintu un atjaunotu cilvku veselbu" (J. M. Last, 1989). Katrai ES dalbvalstij ir tiesbas noteikt saviem apstkiem un tradcijm vispiemrotko veselbas politiku, tau vism dalbvalstm ir tdas kopgas vrtbas k visiem ir tiesbas uz viendiem sabiedrbas veselbas aizsardzbas standartiem un vienldzgu piekuvi kvalitatviem veselbas aprpes pakalpojumiem. Tlab ir lietdergi sadarboties, risinot tdus kopgus jautjumus, kas sniedzas no iedzvotju novecoans ldz pat aptaukoans problmai. ES ir ar apmusies viss politikas joms ievrot ietekmi uz veselbu. Slimbm nav robeu, pai globalizt pasaul, kur daudzi no mums ceo. Kopga rcba ir pai efektva tdos gadjumos, kad jstjas pretim iespjamajiem draudiem, piemram, gripas epidmijai vai bioterorismam. Likumsakargi, ka ES ir kopgi standarti attiecb uz prtikas nekaitgumu un uzturvielu marjumu, medicnas iekrtu drobu, asins produktiem un orgniem, k ar gaisa un dens kvalitti. Ptjumi liecina, ka nepilnbas veselbas aprp neapaubmi ietekm mirstbas rdtjus, tomr attiecb uz noteiktm slimbm un rjiem cloiem to nozmgums nav tik liels. Mirstbas rdtju pieauguma btiskkais iemesls ir slimbu un nelaimes gadjumu skaita palielinans, ko savukrt nosaka visai nedaudzu veselbu ietekmjoo faktoru darbba. Sadarbb ar citm nozarm sabiedrbas veselbas politika, stratija un prakse liel mr var mazint o faktoru ietekmi. Notiek ar debates, vai o nozari preczk raksturo termins 'sabiedrbas/kopienas veselbas aprpe' (community health nursing) vai 'tautas veselbas aprpe' (public health nursing). Tautas veselbas aprpes prakse koncentrjas uz lielu iedzvotju grupu aprpi, kuras pamat ir iedzvotju izgltoana. Savukrt sabiedrbas veselbas msu prakse piedv aprpi indivdiem, k, piemram, indivda vai imenes aprpe mjs, skol. Dau autoru skatjum tautas veselbas aprpe tiek uzskatta par sabiedrbas veselbas aprpes apakspecialitti (Josten, Clarke, Ostwald, Stoskopf and Shannon, 1995; Matuk and Horsburg, 1992). Gan 'tautas veselbas aprpe', gan 'sabiedrbas veselbas aprpe' ir termini, kas izveidoti, lai tos saisttu ar aprpes praksi, kas vrsta uz iedzvotju veselbas uzlaboanu (Josten, Aroskar, Reckinger and Shannon, 1996).

MSDIENU SABIEDRBAS VESELBAS KUSTBAS VSTURE

Eiropas sabiedrbas veselbas kustba aizsks lielkajs pilsts 19. gadsimt un attstjs par veselbu veicinou praktisks darbbas virzienu. To vid bija, piemram, sabiedrbas atbalsts politikai, medicnai, slimnieku kopanai, epidemioloijai, tehnoloiju attstbai, veselbas izgltbai un sanitrajai inspekcijai. Sabiedrbas veselbas aizsardzba un veicinana radja jaunu institucionlu vidi, jaunu valsts centrls un vietjs prvaldes institciju izveidi, veselbas un vides aizsardzbas pakalpojumus. Skotnji uzmanbas centr bija sadzves apstku kvalittes uzlaboana, dzeram dens pieejambas nodroinana, rstniecbas pakalpojumu uzlaboana utt., t. i., veselbas kvalittes uzturanai atbilstoas vides infrastruktras izveidoana. 20

Sabiedrbas veselbas kustba veidojs ne tikai administratv proces, bet politiskas cas apstkos, zintnisku disputu un politisku debau veid. Sabiedrbas veselbas kustbas attstbas dzinjspks bija ar bailes no infekcijas slimbu izplatbas iedzvotju vid pai politiskaj elit, kas attiecgi mobilizja valsts resursus cai ar sabiedrbas posta izraisanas patiesajiem cloiem. aj zi tai bija milzgi pankumi. Lai uzlabotu veselbas un vides apstkus, tdas lielas pilstas k Londona, Parze vai Berlne piecdesmit gadu laik ieguldja lielas investcijas sabiedrbas veselbas infrastruktr, darba apstku regulan un prtikas kvalittes standartu attstb. Biei vien valstij ncs uzemties jaunus pienkumus, finanst os paskumus no nodoku iemumiem ar ievrojamm atirbm vis Eirop atkarb no t, k s funkcijas tika pildtas. Tas joprojm ir spk ar msdienu Eirop. Msdiens izpratne par sabiedrbas veselbu dieml un prlieku biei kdaini balsts vl agrnaj vsturiskaj redzjum. Gan sabiedrba, gan politii nereti ar sabiedrbas veselbu izprot tikai kvalitatvu sadzves sanitro apstku uzturanu, prtikas drobu, rstniecbas pakalpojumus vai ar infekcijas slimbu ptjumu veikanu. Nkas atzt, ka uzsvars ir novirzjies no profilakses paskumiem uz rstanu. Veselbas aprpes sistma ir nonkusi sabiedrbas uzmanbas centr, ietverot ar pacientu tiesbas un visiem pieejamas veselbas aprpes principu. Tdjdi paties sabiedrbas veselbas btba tiek saaurinta un atstta tikai profesionlo organizciju rpju lok. Tomr pdj pusgadsimta laik lielkajai ES iedzvotju daai veselbas stvoklis ir mainjies. Ms lielkoties esam labk padui, mums ir labki dzves apstki, esam labk izgltoti un saemam moderniztu veselbas aprpi. Dieml pat msdienu augsti attsttas sabiedrbas apstkos ir iedzvotju grupas, kas nesaem elementru veselbas aprpi. Ar bagtkajs valsts veselbas aprpes uzlabojumi nebt nav visiem vienldz pieejami. Daudzos gadjumos nevienldzba veselbas aprpes pieejamb vienas valsts ietvaros un dads valsts ir padziinjusies. Eiropas valsts rpus Eiropas Savienbas robem padomju sistmas ekonomikas sabrukums nozmja, ka daos gadjumos iedzvotju veselbas lmenim bija vrojama lejupslde, nevis tendence uzlaboties. Pdjo trsdesmit gadu laik vrojami saskaoti plii aktualizt rcbas plnu, kas veicintu sabiedrbas veselbu. Daji attstba balsts uz zintni un epidemioloiju. Epidemiologs Tomass Makeouns uzskata, ka 20. gadsimt panktais iedzvotju veselbas un dzves ilguma uzlabojums (izmantojot Anglijas datus), kas visprji piedvts medicnai, tostarp ar sabiedrbas veselbas veicinanai, lielk mr attiecinms uz prtikas un vides apstkiem, nevis veselbas aprpi. Pc via domm, progress lauksaimniecb un rpniecb uzlaboja sabiedrbas kontroli pr vidi, mazinja prtikas piesrotbu un citus veselbu noteicoos faktorus, k ar samazinja inficans apjomus. Otrs aspekts bija jaunu veselbas draudu atjaunoans ldzvrtgi agrkos gadsimtos piedzvotajm masu epidmijm. HIV/AIDS ir viens no piemriem, bet pastv daudz citu epidmiju, kurm pievrsta mazka sabiedrbas uzmanba. Par spti efektvm kampam pret tdm slimbm k poliomielts un bakas, pdjo divu gadu desmitu laik pasaul konstattas vairk nek 30 jaunas slimbas, daudzm no tm vl nav rastas rstanas metodes, ldzeki vai vakcnas. Daudzs Eiropas valsts nekontroltas un neatbilstoas antibiotiku lietoanas d ir pieaugusi mikroorganismu rezistence pret antibiotikm, kas nopietni apdraud iespju medikamentozi kontrolt tdas slimbas k tuberkuloze, malrija, holera, dizentrija, pneimonija vai seksuli transmisvs infekcijas. 21

Ldzs m atjaunotajm bam par infekcijas vai lipgo slimbu izplatbu radusies jauna veselbas risku kategorija. Saska ar Pasaules Veselbas organizcijas atsauci uz "ne-infekcijas slimbm" (non-communicable diseases (NCDs)) ts ietver tdas hroniskas slimbas k liek svara problma vai diabts, kuru iemesls ir prmaias uztura ieradumos un dzvesstil, kuras, tpat k gargs veselbas problmas, izraisa socils izoltbas, bezdarba apstki vai narkotisko vielu, alkohola lietoana vai smana. Pdjos no mintajiem veicina pret veselbu vrstu bagtu un ietekmgu spku un industrijas darbba. Jaunie draudi norda, ka ekonomisks prticbas palielinans vl nenozm uzlabojumus veselbas jom; liek svara masveida epidmija visvairk izteikta Amerikas Savienotajs Valsts. Visbeidzot, sabiedrbas veselbas draudi neaprobeojas ar fizioloiskajm prmaim cilvka ermen. Vl viena svarga risku grupa veidojas vides prmaiu iespaid, sagrstot zemeslodes biosistmm. Jauni riski saists ar globlo sasilanu, noturgiem neorganiskajiem piesrotjiem un stresu, ko izraisa prapdzvotba un urbanizcija. Nespjot uzturt ekoloisko veselbu, pieaug cilvku uzmba pret slimbm un palielins socilie zaudjumi un traucjumi. Mints problmas nevar atrisint ar pastiprintu veselbas aprpi ts nevar pat atrisint ar klasisko sabiedrbas veselbas formulu paldzbu. Maldgais uzskats, ka pastv "trs" medicnisks risinjums, btb kav efektvku paskumu stenoanu. To izprata kritiski domjoi veselbas tmai veltts konferences dalbnieki Alma-At 1978. gad, kas bija pulcjuies, lai izpttu primrs aprpes pamatu, un t rezultt tapa "Alma-Atas Harta". Saska ar Alma-Atas un Otavas konferenc gtajm atzim sabiedrbas veselba msdienu izpratn ietver ne tikai zintni vai medicnu, bet slimbu novranas paskumus un politiku, k ar veselbas un labkljbas veicinanu. ie paskumi atspoguo starpsektorlu sadarbbas nepiecieambu, ietverot likumdoanu, monetros instrumentus, nodoku politiku un organizatoriskas prmaias. Saskaotas rcbas mris ir veselba, ienkumu un socil politika, kas veicina lielku vienldzbu un labkljbu. Kopja darbba sekm drokus un veselgkus produktus, veselbai nekaitgus un kvalitatvus sabiedriskos pakalpojumus, k ar tru un labvlgu vidi. Galvenokrt tas attiecinms uz ekonomisks un citas nevienldzbas formm, netaisnbas izpausmm un cilvktiesbu noliegumu. Tie ir galvenie nevienldzbas iemesli veselbas jom. Tdjdi ldzs izvrstai klasisks attieksmes pret sabiedrbas veselbu prskatanai, msdienga izpratne par sabiedrbas veselbu ietver aktvu atbalstu sabiedrbas iesaistan un pilsonisku rcbu. Sabiedrbas veselbas klasisks attieksmes stiprs puses bija spja mobilizt valsts resursus, modernizjot tikai elitei pieejamo veselbas sistmas dau, tau msdiens nepiecieams daudz plaks vriens, jo aizvien biek tiek lietoti tdi termini k 'jaun sabiedrbas veselba' vai pavisam nesen plak izskanjuais termins 'ekoloisk sabiedrbas veselba'. Vide vrda visplakaj nozm sabiedrisk, ekoloisk un bioloisk vide ir infrastruktra, uz k balsts un no k ir atkarga cilvku veselba. Ja sabiedrbas veselbas izpratne saistsies ar tradicionlajm tmm (piemram, sanitriju vai prtikas kvalitti), vai ar aprobeosies tikai ar profesionu darbbu, sabiedrbas veselbas nozmgums nepalielinsies un ar veiktajiem paskumiem nebs gaidt rezultta. Joprojm ievrojama ir tradicionlo jautjumu nozme un btiski svarga ir profesionu loma, bet smagu neinfekcijas slimbu straujas izplatbas un biosistmu degradciju gadsimt rodas paa nepiecieamba pc spku samra un galveno uzdevumu maias. Organiztas sabiedrbas veselbas kustbas 22

nodibinana vis Eirop un Eiropas jaunajs dalbvalsts paver iespju defint sabiedrbas veselbas rcbas principus un paplaint sabiedrbas veselbas tradicionlo izpratni. Sabiedrbas veselbas uzmanbas centr ir nevis atseviu pacientu slimbu rstana, bet gan visprj iedzvotju veselbas uzlaboana un labkljba.

PROBLMU KOPGA RISINANA SLIMBU PROFILAKS UN KONTROL

ES izstrd saskaotu darbbas plnu gadjumos, kad draud pandmija, k tas tika darts, piemram, putnu gripas gadjum. Eiropas Slimbu profilakses un kontroles centrs Stokholm apkopo un dals zinans par esoajiem un jauniem veselbas apdraudjumiem, sadarbojas ar veselbas aizsardzbas organizcijm dalbvalsts, lai izstrdtu Eirop izplattu slimbu uzraudzbas un agrns brdinanas sistmas. Ar centrlu aentru ES vars tri reat uz draudiem. Tas var bt iziros faktors, kas noteiks, vai slimbas uzliesmojums bs neliels vai bs nopietna epidmija. Sabiedrbas veselbu uzlabo vides sakrtoana. No vienas ceturts daas ldz vienai treajai daai no saslimstbm un slimbm rpnieciski attsttajs valsts rodas vides faktoru, galvenokrt piesrotbas, ietekm. It pai neaizsargti ir brni. Eiropas Komisijas Vides un veselbas rcbas plna ietvaros izstrdtaj stratij uzmanba ir pievrsta saistbai starp vides faktoriem un tdm veselbas problmm k astma, alerijas, elpceu slimbas, vzis un nervu sistmas attstbas traucjumi, piemram, autisms un runas problmas. Vis Eirop tiek nodrointa piekuve veselbas aprpei: iespjai brvi ceot vai dzvot un strdt jebkur viet Eirop ir nozme tikai tad, ja ES pilsoi var bt droi, ka vii var saemt veselbas aprpi visur, kur tie dodas. Eiropas veselbas apdroinanas karte ir garants tiem, kuri dodas darjumu braucien vai ceo k tristi, lai pieprastu savas tiesbas uz veselbas aprpi, ja vii saslimst, atrazdamies cit dalbvalst vai kd no Eiropas valstm, kas nav ES dalbvalsts. Turklt noteiktos apstkos ES pilsoiem ir tiesbas saemt medicnisko aprpi jebkur ES dalbvalst pc viu izvles, pat tad, ja vii uz turieni nav devuies atptas braucien. Attieksme pret sabiedrbas veselbu apvieno tradicionls sabiedrbas veselbas stiprs puses ar jauninjumiem, kas izklstti Alma-Atas un Otavas harts: galven uzmanba tiek pievrsta slimbu izraisoajiem cloiem; sabiedrbas veselba balsts uz pierdjumiem, zintnes atzim, ptjumiem un aptauju rezulttiem, k ar sekm jauninjumu ievieanu; tiek veicintas prmaias un vrans pret nevienldzbu, netaisnbu un cilvktiesbu prkpumiem; tiek atzta vides un bioloisko aspektu nozmba veselbas labkljbas veicinan; sabiedrbas veselba nav atkarga no profesionlajm un organizciju robem; tiek sekmta pilsou pilnvrtga ldzdalba. Prstvot profesionlas darbbas jomu, sabiedrbas veselba ir iesaistta du funkciju un uzdevumu izpild: veselbas un vides uzraudzba, novrtana un analze; slimbu uzliesmojumu, epidmiju un veselbas risku ptana; veselbas risku regulana; 23

 veselbas veicinanas un slimbu novranas programmu radana, izstrde un vadana; sabiedrbas informana un izgltoana, lai tiktu veicinta veselba un mazinta nevienldzba; ilglaicgas starpvaldbu un starpnozaru sadarbbas radana un nodroinana, lai uzlabotu veselbu un mazintu nevienldzbu; veselbas aizsardzbas un veicinanas paskumu saskaoana ar normatvajiem aktiem un likumiem; labi izgltota un apmcta daudznozaru sabiedrbas veselbas darbaspka attstana un izmantoana; efektvu veselbas un vides pakalpojumu pieejambu nodroinana, lai stenotu mrus veselbas uzlaboan, slimbu profilaks un nevienldzbas mazinan; jaunievedumu izpte, attstba, izvrtana un veicinana; kvalitatvas sabiedrbas veselbas stenoana.

MSU DARBA ORGANIZCIJAS MODEI SABIEDRBAS VESELBAS JOM

Sabiedrbas veselbas aprpe ir specifiska aprpe. Msu prakse un specils zinanas nodala o veselbas aprpi no citm un ietver sev etras galvens pazmes: 1) uzmanbas koncentrana uz iedzvotjiem, kas atrodas rpus rstniecbas iestdes; 2) stratijas uzsvars tiek likts uz veselbas profilaksi, saglabanu un slimbas novranu; 3) tiek izvirztas rpes par saistbu starp iedzvotju veselbu un apdzvoto vidi (fizisko, bioloisko, socilkulturlo vidi); 4) par galveno iejaukans stratiju mru sasnieganai izmanto politiskos procesus. 1981. gad Amerikas Sabiedrbas veselbas aprpes asocicija formulja sabiedrbas veselbas aprpes msu lomu. Defincijas centrl doma sabiedrbas veselbas aprpe sintez zinanas no sabiedrbas veselbas zintnm un profesionls aprpes teorijm. Pamatmris ir sabiedrbas veselbas aprpes prakse un sistemtisks process, kur: 1) iedzvotju veselba un rpes par veselbu ir uzsvrtas saistb ar citm disciplnm, lai identifictu neizgltots iedzvotju masas, imenes un indivdus, kam ir paaugstints risks saslimanai, nevarbai vai prieklaicgai nvei; 2) iejaukans plns tiek izveidots, lai apmierintu ts vajadzbas, kas ietver pieejamos resursus un ts aktivittes, kas veicina veselbu un atveseoanos, slimbu profilaksi, nevarbas vai prieklaicgas nves novranu; 3) efektvi, kavlitatvi un objektvi tiek stenots veselbas aprpes plns, tiek veikts aktivitu novrtjums, lai noteiktu, kdm aktivittm ir ietekme uz iedzvotju veselbas statusu. Sabiedrbas veselbas prakse sekm un saglab sabiedrbas veselbu, integrjot iemaas un zinanas par aprpi un tautas veselbu. Prakse ir visaptveroa, ilgstoa un nav ierobeota ar noteiktu in-

divda vecumu vai diagnou grupm. Sabiedrbas veselbas aprpes prakse ir vrsta uz indivdiem, imenm un grupm, t. i., uz sabiedrbu k veselumu (The American Nurses Association, 1989). Sabiedrbas veselbas aprpi raksturo vairki faktori. Orientcija uz veselbu veselbas veicinana un saglabana, nevis slimbas rstana (Clarcke, Beddome and Whyte, 1993; Liepert, 1996; Reutter and Ford, 1996). s aprpes funkcijas ir aktulas un tiek stenotas jau kop Florenses Naitingeilas darbbas laikiem. Autonomija. T k sabiedrbas veselbas aprpe parasti tiek piedvta indivda mjs, indivds parasti aktvi iesaists veselbas aprpes lmumu pieeman. Ldz ar to msai da situcija ir jparedz un ir atbilstoi situcijai t jrisina. Msa atsevi situcij var bt vieng pieejam veselbas aprpes speciliste, kas pieem lmumu par atbilstos aprpes veikanu. Autonomija ir noteicoais faktors sabiedrbas veselbas msu darbb (Leipert, 1996; Parahoo and Barr, 1994; Reutter and Ford, 1996; Stewart and Arklie, 1994). Aprpes neprtrauktba. Attiecbas starp msu un pacientu ir relatvi ilgstoas. Sabiedrbas veselbas msu darba laiks ir elastgs, kas pieskaots indivda aprpes vajadzbm (Family Health Services, 1993). Msa var novrtt un izlemt, kda aprpe nepiecieama slaicga vai ilgstoa. Msa var piedvt aprpi plakam indivdu lokam, nek tas ir iespjams tradicionl msu praks. Sadarbba starp msu un indivdu ir ldzvrtga. Aktas aprpes situcijs msas biei sadarbojas ar citiem aprpes sniedzju dienestiem, kas ir tiei vai netiei saistti ar veselbas aprpi (policiju, ugunsdzsjiem, socilajiem aprptjiem, reliiozo konfesiju prstvjiem un citm pavaldbu vai valsts institcijm). Mijiedarbba starp veselbu un slimbu. Msa izvrt vidi, kur atrodas indivds/imene, identific kopsakarbu faktorus un vada veselbas aprpi. Atbildba par visprjo populcijas veselbu. Sabiedrbas veselbas msm ir jparedz un jplno veselbas veicinanas un slimbu profilakses paskumi, jiesaista un juzsver sabiedrbas ldzdalba paskumu plnoan (skat. 2. att.). 2. attls. Problmas risinjuma soi.
Sabiedrbas veselbas msa Indivds, imene, sabiedrba

Identific problmu

Identific problmas risinjumu

Izstrd risinjuma kritrijus

steno plnotos paskumus

24

25

SABIEDRBAS VESELBAS GALVENO JAUTJUMU LOKS

Brna veselba: brna attstba; uzturs/baroana; imunizcija; veselbas problmas: - ievainojumi/traumas, nelaimes gadjumi, - aktas saslimanas, - pks nves sindroms, - hronisks veselbas problmas, - prmaias uzvedb. Sievietes veselba: sievietes statuss; sievietes attstba; sirds slimbas; audzji; HIV; artrts, osteoporoze; urna inkontinence/nesaturana; depresija; reproduktv veselba; - imenes plnoana, - prenetl veselba, sievietes pusm/menopauze; specifisk populcija; - lesbietes, - sievietes cietum, - vientus mtes. Vriea veselba: k vrietis defin veselbu; vriea attstba (psiholoisk, morl); vriea veselba un mirstba; dzimuma atirbas; vadoie cloi vriea veselb; - sirds, kardiovaskulrs saslimanas, - audzji, - nelaimes gadjumi, - plauu slimbas, - imndeficta sindroms/AIDS, - suicds, - slepkavbas, - alkohola izraistie traucjumi, vriea veselba ikdienas dzv. 26

Veco auu veselba: demogrfija; - eogrfiskais stvoklis un vecums, - dzves sakrtoana un vecums, - ekonomika un vecums, - izgltbas lmenis vecum, mti un teorijas par vecumu; attstbas uzdevumi vecum; galvens veselbas problmas vecum; geriatrisk aprpe. Bstams infekcijas slimbas/t. s. STS. Bezpajumtnieki. Nepilngadgs grtnieces. Emigranti. Psihisk veselba. Atkarba no apreibinom vielm. Vardarbba (izvaroana, suicds, slepkavba, uzbrukums u. c.).

KOPSAVILKUMS
Msdiengas sabiedrbas veselbas prakses viena no galvenajam funkcijm ir nodroint, lai visas politikas jomas btu vrstas uz iedzvotju veselbas stvoka uzlaboanu un nevienldzbas mazinanu veselbas aprp, td neprtraukti nepiecieams novrtt dadu jomu ietekmi uz veselbu, apzint sabiedrbas veselbas problmas, noteikt sabiedrbas veselbas priorittes, sagatavot padziintu izmaksuieguvumu analzi, izstrdt rcbas plnus sabiedrbas veselbas problmu risinanai. Veselbas aprpes politika ietver sabiedrbas veselbas un veselbas aprpes, vides veselbas, epidemioloiskas drobas politiku, farmcijas attstbas politiku. Lai sabiedrbas veselbas sistma vartu efektvi darboties, jnodroina sistemtiska ilgtermia sabiedrbas veselbas politikas vadba un koordincija.

Kontroljautjumi
1. Skaidrojiet jdzienu "sabiedrbas veselba". 2. Sabiedrbas veselbas aprpes jom strdjos msas darbbas pamatuzdevumi ir: a) profilakse, izgltoana, rstniecisks procedras prakses viet/mjs; b) rstnieciskais, izgltojoais darbs, veselbas veicinana; c) profilaktiskais, rstnieciskais darbs. 3. Sabiedrbas veselbas aprpes jom strdjo msa klasific pacientus pc: a) vecuma, riska faktoriem, socil stvoka; b) socil stvoka, riska faktoriem; c) veselbas aprpes vajadzbm; d) slimbas diagnozm. 27

4. Lai novrtu indivda/imenes veselbas stvokli un vajadzbas, msa ievc datus par reistrciju: a) pie imenes rsta, sdzbas par veselbas stvokli, vakcincijas stvokli; b) pie imenes rsta, sdzbas par veselbas stvokli, imenes sastvu; c) pie imenes rsta, sdzbas par socilo stvokli; d) pie imenes rsta, sdzbas par veselbas stvokli, vakcincijas stvokli, imenes sastvu. 5. Kdi faktori msai jem vr, nosakot aprpes problmas pacienta dzvesviet: a) vides faktori, fizioloiskie faktori, psihosocilie faktori; b) fizioloiskie faktori, psihosocilie faktori, darbbas, kas saists ar veselbu; c) vides, fizioloiskie faktori, psihosocilie faktori, darbbas, kas saists ar veselbu; d) psihosocilie un psihoemocionlie faktori.

demioloija ir zintne par veselbas stvoku vai notikumu izplatbu un determinantm precizts populcijs un o ptjumu lietojums veselbas problmu kontrol" (Last, 1983).

EPIDEMIOLOIJAS VSTURISK ATTSTBA

Par epidemioloijas pamatlicju tiek uzskatt Hipokrats (Hippocrates, 460377 p. m. .). Ldz msdienm ir saglabjuies Hipokrata raksti "Septias grmatas par epidmijm", "Par gaisu, deni un apkrtni" u. c. No Hipokrata laikiem, t. i., pirms 2400 gadiem, ar vrdu "epidmija" saprata infekcioza un neinfekcioza rakstura masveida saslimanu cilvku vid. Viduslaikos epidmijas izcls galvenokrt lipgo saslimanu d. Viedoki, kas ir lipgs slimbas un k ts nokst organism, bija atirgi. Pastvja vairkas teorijas. Pirmo teoriju izvirzja Hipokrats, pieaudams, ka epidmijas clonis ir slimbu ierosinoa matrija miasma jeb kaitgie izgarojumi, kas nonca cilvka organism, to ieelpojot lielos daudzumos. Par miasmas izcelsmes vietu uzskatja purvainu augsni. o teoriju izvirzja, jo nebija cita izskaidrojuma slimbu, piemram, malrijas izcelsmei. Otro teoriju izvirzja grieu filozofs Aristotelis, izsakot domu, ka epidmiju izraisa dzvs slimbas ierosintjs, izplatoties starp cilvkiem. teorija attstjs un par pierdjumu kalpoja acmredzam lipgo slimbu (mris, bakas u. c.) izplatba. Eirop slimbu ierobeoanai tika piemrotas karantnas, lepras slimniekiem bija aizliegts apmeklt bazncas, ceptuves, izmantot akas. Krievij 1510. gad piemroja slimo izolanu no veselajiem, bija aizliegta slimnieku apmeklana. Epidemioloijas k zintnes pamatlicjs bija Dirolmo Frakastoro (Girolamo Fracastoro, 14781553), kas izteica ideju par infekcijas procesu un dzvo slimbas ierosintju. Vi publicja grmatu "Siphilides Libris III" (no kurienes clies ar vrds "sifiliss"). T k seksuli transmisvo saslimanu gadjum kontaktpersonas izsekot nav grti, grmat tika izvirzta teorija par slimbas nodoanu kontaktce. s teorijas turpintjs bija krievu zintnieks Dailo Samoilovis ( , 1743/451805). Nkamais noteicoais posms bija mikrobioloijas atkljumi. Holandietis Antonijs van Lvenhks (Antoni van Leeuwenhoek, 16321723, pirm mikroskopa izgudrotjs) 1675. gad atklja viennas organismus. Vi ar pirmo reizi saskatja dzvnieku nas spermatozodus un eritroctus. Franu miis un mikrobiologs Luijs Pastrs (Louis Pasteur, 18221895) un via sieva Marija ir zinmi ar saviem eksperimentiem, kuri atbalstja teoriju, ka slimbas izraisa mikrobi. Vi ar izstrdja dadas vakcnas, no kurm ievrojama ir vakcna pret trakumsrgu. 1872. gad, Luija Pastra iedvesmots, vcu zintnieks Roberts Kohs (Robert Koch, 18431910) pievrss mikroorganismu ptanai. R. Koha ptjumi mikrobioloij saistti ar Sibrijas mri (1876) un par ieguldjumiem mikrobioloijas attstb, tuberkulozes izraistja atklanu un tuberkulozes testa izveidi 1905. gad vi sama Nobela prmiju medicn un fizioloij. o zintnieku (skat. 3. att.) atkljumi nostiprinja epidemioloijas k zintnes statusu. Tdjdi var teikt, ka medicnas progresu veicinja visu teoriju piekritji, piemram, M. Petenkofera (M. Pettenkoffer, 1873) darbi par densapgdes uzlaboanu, lai novrstu holras izplatbu, vai F. Naitingeilas idejas par slimncu labiekrtoanu. 29

Literatra
1. Balti M. Lieti epidemioloija. Rga: Zvaigzne, 2003. 2. Kalnia I. Rokasgrmata sabiedrbas veselbas msm. Rga: Medicnas profesionls izgltbas centrs, 1999. 3. Pasaules Veselbas organizcija; Eiropas Reionlais birojs. Veselba-21: veselbu visiem: politikas pamatnostdnes PVO Eiropas reionam. Kopenhgena, 1999. 4. Sabiedrbas veselba. Europa. Eiropas Savienbas portls [tmeka vietne] [skatts 2008. gada 21. oktobr]. Pieeja: http://europa.eu/pol/health/overview_lv.htm 5. PVO. Veselba-21: veselbu visiem: politikas pamatnostdnes PVO Eiropas reionam. Kopenhgena, 1999. 6. Veselbas aprpe ilgtermi. Veselba ES [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://ec.europa.eu/health-eu/care_for_me/long_term_care/index_lv.htm 7. Beare P. G., Myers J. Principles and practice of adult health nursing. 2nd ed. Missouri: Mosby, 1998. 8. Clark M. J. Nursing in the community: dimensions of community health nursing. 3rd ed. Standford, Connecticut: Appleton&Lange, 1999. 9. Fawcett-Henesy A., Ingolfsdottir V., Edmond C. Portfolio of innovative practice in primary health care nursing and midwifery. WHO Regional office for Europe, 1999. 10. Geof R. Sabiedrbas veselbas nacionls alianses veidoana Eiropas Savienbas jaunajs dalbvalsts: organizcijas izveides rokasgrmata. Eiropas sabiedrbas veselbas alianse, 2004. 11. Hogston R., Marjoram B. A. Foundations of nursing practice. 3rd ed. Palgrave, 2007. 12. Stanhope M., Lancaster J. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. 4th ed. St. Louis: Mosby, 2001.

EPIDEMIOLOIJA
Epidemioloija (no grieu valodas epi virs, pie, starp, blakus; demos tauta; logos mcba) mcba par procesiem, kas notiek populcij. Epidemioloija ir zintne par infekcijas raanos, izplatanos, izbeigans likumsakarbm, infekcijas profilaksi un likvidcijas metodm. "Epi28

3. attls. Zintnieki epidemioloijas pamatlicji.

D. Frakastro (14781553)

A. Lvenhks (16321723)

L. Pastrs (18221895)

Iemesli: - vienlaicga noteiktas iedzvotju grupas saslimana, - viens infekcijas avots, - kopgi infekcijas prneanas cei; pandmiska saslimana jeb pandmija. Plaa infekcijas izplatans, kas skar valstis, kontinentus. Kvalitatvie epidmiskie procesi jeb raans vieta: izriet no vietjiem infekcijas avotiem (lokli procesi); galvenais infekcijas rezervurs/infekcijas avots ir vietjie dzvnieki; infekcijas ienkana no citm valstm jeb ievestie procesi (piemram, gripa); infekcijas ieveana no citm valstm jeb eksotiskie procesi (netipiski).

Epidemioloijas uzdevumi: ptt veselbas procesu (piemram, slimbas, fizioloiskos rdtjus, traumas), to izcelsmi un raksturu iedzvotju grups; apkopot zinanas par kdu veselbas pardbu (piemram, plauu va saslimanas bieumu, riska faktoriem, klniskajm pazmm un slimbas attstbas gaitu). Epidmiskais process ir pardbu kopums, kas rodas, ja organism iekst un veidojas patogni mikroorganismi, kas izraisa pastvgus organisma iekjs vides traucjumus.

SLIMBU BIEUMA RDTJI UN TO APRINANA

Ptot saslimanas, ir svargi zint laiku, vietu un slimbas pazmes, jo saslimana grups nenotiek nejaui un vienmrgi, bet drzk dadm iedzvotju grupm ir atirgs saslimanas risks (Lilienfelds, 1998). T, piemram, slimbas pazmes var bt: vecums, dzimums un etnisk grupa; socils un ekonomisks pazmes (izgltba, nodarbintba, ienkumi); veselbu ietekmjoie paradumi (smana, alkohola lietoana); prmantots pazmes (rase un asinsgrupa). Ja zina pazmes, kas paaugstina saslimanas risku, tad pastv iespja ts mazint un saslimanu vai traumu novrst. Novroanas objekts ir cilvku grupa (epidemioloij daudz cilvku, infektoloij dai cilvki). Slimbu bieuma rdtji un aprini ir svargi, lai novrttu visas teritorijas vai cilvku grupas veselbu. Ar iem rdtjiem var raksturot un saldzint dadas teritorijas vai vienu teritoriju dados laika posmos. Tie var sniegt ieskatu, vai veselbas aprpes paskumi bijui sekmgi, vai n. K tiek iegti dati? Pacients nonk pie rsta vai slimnc, saslimana tiek fiksta, ja slimbas rstana tiek apmaksta no valsts budeta, piemram, onkoloiska slimba, difterija u. c. Ja saslimana ir vieglka, piemram, akta respiratora slimba vai gripa, dati var bt nepreczi. Saslimstba (incidence). Lai apraksttu, cik jaunu kdas slimbas vai traumas gadjumu notiek zinm laika posm un sptu saldzint gadjumu bieumu ar citu apdzvoto vietu vai laika posmu, gadjumu skaitu jprvr saldzinm rdtj gadjumi uz 1000, 10 000 vai 100 000 iedzvotjiem: jaunu gadjumu skaits konkrt viet un laika posm
riska populcija novrojuma perioda skum (vai vidjais iedzvotju skaits taj pa laika posm)

EPIDMISKAIS PROCESS
Epidmiskais process veidojas no trim obligtajiem procesa virztjiem. 1. Infekcijas avots: a) slimo tikai cilvks (antroponoze); b) slimo gan cilvki, gan dzvnieki (antropozoonoze); c) slimo tikai dzvnieki (zoonoze). 2. Prneanas mehnisms jeb parazta bioloisk saimnieka maia: a) ierosintja izdalans no organisma; b) ierosintja atraans rj vid; c) iekana jaun organism. 3. Organisma uzmba specifiskas imunittes trkums pret konkrto ierosintju. oti zems specifisks rezistences (izturbas) lmenis. Epidmisk procesa intensittes lmei: 1) kvantitatvie epidmiskie procesi jeb daudzums, 2) kvalitatvie epidmiskie procesi jeb raans vieta. Kvantitatvie epidmiskie procesi jeb daudzums: spordiska saslimana jeb spordija, kas raksturgs konkrtai vietai un laikam, parasts infekciju skaits; epidmiska saslimana jeb epidmija, kam raksturgs ievrojams infekciju skaita pieaugums, epidmisks uzliesmojums. 30

1000.

piemrs. 1998. gad saslimstba ar vrushepattu pilst A (iedzvotju skaits 25 000) ir 58 jauni saslimanas gadjumi un pilst B (iedzvotju skaits 7000) ir 35 jauni saslimanas gadjumi:

31

A=

58 1000 = 2,32 jauni saslimanas gadjumi uz 1000 iedzvotjiem; 25 000 35 1000 = 5 jauni saslimanas gadjumi uz 1000 iedzvotjiem. 7000

B=

Jaunu saslimanas gadjumu skaits ir informatvs rdtjs, raksturojot, piemram, infekcijas slimbas. Slimbas izplatba (prevalence):
kopjais slimnieku skaits noteikt laika posm iedzvotju skaits taj pa laika posm vai indivdu skaits populcij

2. tabula. Situcijas izpte. Grupa, kas da Grupa, kas neda diens Slimi Veseli Kop Saslimanas bie- Slimi Veseli Kop Saslimanas bieums uz 1000 ums uz 1000 Kotletes 29 17 46 6,3 17 12 29 5,8 Kartupei 23 14 37 6,2 23 14 37 6,2 Salti 2 2 6 6,7 42 27 69 6,1 Biezpiens 43 11 54 7,9 3 18 21 1,4 Vislielk ir starpba starp tiem, kuri da un neda biezpienu; jo lielka starpba, jo lielka ticamba, ka biezpiens bija slimbas izraistjs. Saslimanas bieuma starpba ir 6,5, t ir lielka nek citiem dieniem, kur saslimanas gadjumu bieums ir ldzgs. Demogrfiskie rdtji ir dati par mirstbu, dzimstbu, imigrciju, emigrciju, laulbm un laulbu iranu. Svargi populcijas dati ir mirstba, mirstba no atsevim slimbm, mirstba pa vecuma grupm:
notikumu skaits konkrt laik un viet iedzvotju skaits konkrt laik un viet 10 000.

1000.

Slimbas izplatba ir svargs rdtjs, lai apzintu hronisku saslimanu bieumu un slimnieku aprpes vajadzbas, piemram, ja tiek konstatts, ka kd teritorij ir augsts sirds slimnieku vai onkoloisko saslimanu skaits saldzinjum ar citm teritorijm. Msa izstrd apmcbu vai atbalsta grupu darbbas plnu riska grup ietilpstoajiem iedzvotjiem. Epidmijas izpt ir sistemtiska pieeja: 1) apstiprina diagnozi, balstoties uz klniskajm pazmm vai laboratoriskajm prbaudm; 2) nosaka saslimanas gadjumu skaitu, kas prsniedz parasto gadjumu bieumu; 3) veido grafiku katrai dienai, kas norda uz saslimanas gadjumu skaitu; 4) prbauda hipotzes: piemram, ja visi, kas ir saslimui konkrtaj laika posm, ir bijui me, pastv varbtba, ka atbilstoo slimbu prns rces. Biekie epidmijas cloi ir infictas barbas vai dzriena lietoana, piemram, saslimana ar salmonelozi skol. Tiek rpgi ievkti dati, jo parasti, kad ierodas epidemioloisk dienesta darbinieki, dieni jau ir apsti vai novkti, tpc inficto dienu noskaidro ar iegtajiem datiem un statistiskajm sakritbm (skat. 2. tab.), tikai retos gadjumos ar laboratoriskajm metodm. Lai aprintu saslimanas bieumu, katram dienam izmanto aprina formulas:
indivdu skaits, kas da un saslima indivdu skaits, kas da; indivdu skaits, kas neda un saslima indivdu skaits, kas neda.

Zdaiu mirstba (no 0 ldz 1 gadam):

miruo brnu skaits laika vienb dzimuo brnu skaits laika vienb

1000.

Mirstbas cloi:
miruo skaits laika vienb un viet no specifiska cloa visi populcijas iedzvotji

10 000.

1000.

Epidemioloiskie un demogrfiskie rdtji sniedz iespju aplkot, saldzint un analizt valsts, rajona, pilstas iedzvotju veselbas stvokli, saskatt riska grupu problemtiskos rdtjus un izvlties piemrotkos iejaukans paskumus, izvrtt rezulttus.

1000.

EPIDEMIOLOISK DROBA
Epidemioloisk droba ir profilakses, pretepidmijas, rstniecbas un organizatorisko paskumu sistma infekcijas slimbu izplatans ierobeoanai, apkaroanai un to izcelans iespju novranai. Epidemioloisk droba ietver: 1) vides sanitrhiginisk stvoka kontroli un vides atveseoans paskumus; 2) infekcijas slimbu epidemioloisko uzraudzbu;

32

33

3) iedzvotju vakcinciju; 4) slimnieku un infekciozo personu atklanu, uzskaiti, rstanu un, ja nepiecieams, izolanu; 5) kontaktpersonu laboratorisks prbaudes, medicnisko un epidemioloisko novroanu; 6) slimnieku un infekciozo personu profesionls darbbas ierobeoanu un aizlieganu; 7) epidmijas perku atveseoanas paskumus, k ar paskumus infekcijas slimbu izraistju cirkulcijas prtraukanai rj vid; 8) medicniski sanitros paskumus, kas vrsti pret bstamo infekcijas slimbu izraistju ieveanu un o slimbu izplatanos; 9) iedzvotju informanu par epidemioloisko situciju un izgltoanu infekcijas slimbu profilakses jautjumos. Neatemama valsts epidemioloisks drobas sistmas sastvdaa ir imunizcija. Imunizcija ir visefektvkais infekcijas slimbu profilakses ldzeklis. T krasi mazina saslimstbu ar infekcijas slimbm vai pat pilngi likvid atsevias no tm, mazina brnu mirstbu, novr epidmiju raans draudus, paldz mazint socilos un ekonomiskos zaudjumus, ko izraisa infekcijas slimbas.

c) sabiedrbas veselbas stvoka vai notikumu bieumu un clous noteikts populcijs, saslimanas bieumu noteiktaj laika posm. 3. K aprina dzimstbas rdtju? a) dzimuo skaits laika vienb
kopjo iedzvotju skaits b) dzimuo skaits laika vienb kopjo miruo brnu skaits 1000;

1000.

4. K aprina mirstbu? a) miruo skaits laika vienb b)

1000; kopjo iedzvotju skaits miruo skaits 1000. dzimuo brnu skaits

Literatra
1. Balti M. Lieti epidemioloija. Rga: Zvaigzne, 2003. 2. Kalnia I. Rokasgrmata sabiedrbas veselbas msm. Rga: Medicnas profesionls izgltbas centrs, 1999. 3. miskie riska faktori. Veselba ES [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 10. jlij]. Pieeja: http://ec.europa.eu/health-eu/my_environment/chemical_risks/index_lv.htm 4. Clark M. J. Nursing in the community: dimensions of community health nursing. 3rd ed. Standford, Connecticut: Appleton & Lange, 1999. 5. Stanhope M., Lancaster J. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. 4th ed. St. Louis: Mosby, 2001. 6. . ., . : . : , 1989. 7. . ., . ., . . : . : , 2008. 8. . . . : -, 2004. 9. B. B. : . 2- . : -, 2006. 10. . . . . . . . . . 1986; 86 (8): 11806. 11. . . - . : . V . . 2004. . 128129. 12. . . . 2 . : , 1993. 13. . . . : , 2008. 14. . . . : - , 2002. 15. [ ] [ 10 2009]. : http://epidemiolog.ru/persons/ 16. . ., . ., . ., . . . : , 1993. 35

KOPSAVILKUMS
Msdienu infekcijas slimbu epidemioloij noteicoais faktors ir zinanas par epidemioloisko procesu, infekcijas izraistja avotiem, nodoanas mehnismiem, uzmbu, slimbas izplatbas likumsakarbm atkarb no socilajiem un citiem faktoriem. Epidemioloij tiek pielietotas kompleksas metodes, kas ietver epidemioloisko izmeklanu, mikrobioloisko, epidmijas vsturiski saldzinoo izpti, statistisko analzi un eksperimentlo metodi, ldz ar to epidemioloijas k zintnes attstba ir saistta ar mikrobioloiju, virusoloiju, parazitoloiju, imunoloiju, higinu un infekcijas slimbu klnisko izpti. Epidemioloijas praks tiek izmantoti o disciplnu sasniegumi vakcnu izstrd, dezinfekcij un laboratoriskaj diagnostik. Msdiens epidemioloija aplko ar neinfekciozo saslimanu izplatbu (sirds un asinsvadu slimbas, onkoloisks un citas slimbas), kur nepiecieama epidemioloisk pieeja, izvrtjot likumsakarbas slimbu izplatb un profilaktisko paskumu izstrd.

Kontroljautjumi
1. Kas ir epidemioloija? a) Zintne, kas pta sabiedrbas veselbas stvoku vai notikumu bieumu un clous noteikts populcijs un to pielietojumu veselbas problmu risinan. b) Kopjais iedzvotju skaits, vecums, dzimums, dabisk kustba (dzimstba, mirstba) un socili ekonomiskais sastvs. 2. Demogrfija pta: a) iedzvotju skaitu, vecumu, dzimumu, dabisko kustbu (dzimstba, mirstba) un socili ekonomisko sastvu; b) saslimanas bieumu noteiktaj laika posm; 34

CILVKS VID
Dab viss atrodas savstarpj mijiedarbb. Katrs cilvks neprtraukti ietekm gan vidi, kur vi dzvo, gan ar apkrtjos cilvkus tos, ar kuriem saskaras ikdien, k ar tos, ar kuriem nav tiea kontakta. Msdiens zintnieki vides definciju veido, emot vr ts komponentu savstarpjo mijiedarbbu. Tiek uzskatts, ka vides jdziena saturu veido dabasvide dzv un nedzv daba, kas eksist neatkargi no cilvka; cilvka prveidot vide vide, kas sastv no cilvka radtajiem tehniskajiem elementiem un dabas elementiem cilvku vajadzbu nodroinanai; socil vide attiecbas starp cilvkiem un viu radtajm materilajm un gargajm vrtbm, k ar cilvku savstarpjs attiecbas; cilvka iekj vide cilvka mentlais, emocionlais, gargais un fiziskais stvoklis. Visas mints vides komponentes nav nodalmas cita no citas un, savstarpji mijiedarbojoties, ietekm ikvienu cilvku. Prmaias vien no vides komponentm ietekms prjs un ldz ar to ar cilvka fizisko un emocionlo labsajtu. Vide aptver visus faktorus, kas ietekm indivdu, to, ko ms redzam un jtam sev apkrt, ieskaitot attiecbas. Vides jdziens ir daudzpusgs, tas iesaista fizisko apkrtni, kur indivds dzvo, via iekjo fizioloisko sistmu, k ar intelienci, psiholoiskos un socilos faktorus. Starp indivdiem un vidi notiek pastvga mijiedarbba, vii iedarbojas uz vidi, piemram, to piesrojot, un t iedarbojas uz cilvku, piemram, Saule ietekm du. Cilvks funkcion cie savas iekjs vides un rjs vides mijiedarbb. Ttad, cilvki ir sistmas, kuras sastv no apaksistmm, un ts nodroina un uztur ermea iekjo vidi. Kamr cilvks atrodas homeostatisk ldzsvar, via iekj vide ir stabila, neskatoties uz rjs vides prmaim. Cilvkam ir nepiecieams uzturt ne tikai fizisko ldzsvaru (idruma un elektroltu ldzsvaru, ldzsvaru starp barbas uzemanu un enerijas izvadanu u. c.), bet ar psiholoisko ldzsvaru. Lai nodrointu homeostzi, cilvkam ir japmierina pamata fizioloisks vajadzbas, piemram, vajadzbu pc gaisa, pc diena utt. Ja dzvbai svargs pamatvajadzbas netiek apmierintas, tad dzv sistma sabrk. Td jebkurai msai, aprpjot indivdus, ir jspj: novrtt, k savstarpji mijiedarbojas un funkcion iekjie orgni un sistmas; noteikt, vai viss organisms mijiedarbojas ar rjo vidi. rj vide ir vieta un apstki, kur cilvks darbojas. To veido fiziskie, socilie un psihiskie faktori. Fiziskie faktori ir daba un klimatiskie apstki. emot to vr, ir jatzst, ka cilvkam k atvrtai sistmai ir svargi, lai t netiktu stipri mainta. Jrpjas, lai daba netiktu piesrota ar radioaktvm vai toksiskm vielm, lai netiktu mainti apkrtnes klimatiskie apstki utt. Ja ar kdas prmaias notiek, tad tm ir jbt tdm, kurm cilvks spj pielgoties, nemainot savu homeostatisko ldzsvaru. Psihosocilie faktori ir imene, draugi, koli un sabiedrba, kur cilvks darbojas. Neapaubmi, ka socilajai videi ir liela ietekme uz cilvka veselbu. Mocia (Moccia, 1986) izsaka viedokli, ka "vide k socila, politiska un ekonomiska struktra paldz mums daudz pilngk izprast odienas veselbas un saslimstbas apstkus." Ir zinms, ka bezdarbs un no t izrieto nabadzba, nepie-

tiekama veselbas apdroinana, apgrtinta veselbas aprpes pieejambu un izjukuas imenes negatvi ietekm visu sabiedrbu un ar katru cilvku atsevii. Msas profesija ir daa no visas liels veselbas aprpes sistmas, ttad t ir ar daa no sabiedrbas. Visprjais uzskats par vidi k sabiedrisku vietu var tikt attiecinms ar uz vietu, kur notiek aprpe. T var bt slimnca, indivda darbavieta, veselbas aprpes centrs vai pacienta mjas. Vides k jdziena iekauana msu zintnes teorijs auj msm kvalitatvk veikt aprpi un veidot daudzpusgku pieeju problmu risinan. Piemram, ja pacients slimo ar plauu tuberkulozi, tad msai, veicot aprpi, ir jem vr ar vides ietekme uz o slimbu: imenes loceki, kuri pacienta kltbtn vartu smt; caurvj istabs; neveselgs uzturs; nepietiekami imenes ienkumi, k d vi nevar atauties visu, ko iesaka veselbas aprptji. Vide ietver visus faktorus, kuri vartu ietekmt indivdu: klimatiskos, ekonomiskos, politiskos faktorus; sabiedrisks attiecbas, veselbas aprpes sistmu sabiedrb, stvokli imen un darb utt. Cilvces pastvana atkarga no izdzvoanai nepiecieamo resursu krjumiem un vides kvalittes. Sabiedrba ekonomiskaj praks prk zemu novrtjusi savas aktivittes izraisto dabassistmu postjumu apjomus un izmaksas. Daba rkojas ekonomiskk nek cilvku sabiedrba lielko dau izejvielu t atgst un izmanto otrreiz. Turpretim cilvkiem ir raksturgi preces izmantot vienreiz, biei vien izmetot vl lietoanai dergas lietas. Jau 20. gadsimta beigs par btisku labkljbas rdtju tiek uzskatta vides kvalitte iedzvotju iespjas dzvot tr, sakopt un veselbai nekaitg vid. Vides kvalitte ir atkarga no t, cik droi un saprtgi tiek apsaimniekoti atkritumi. Iedzvotju attieksmi un rcbu atkritumu apsaimniekoan oti btiski var ietekmt informtba un izgltoana. Atkritumiem ir daudzveidga ietekme uz vidi, un dabas procesi o piesrojumu izplata dabasvid (atmosfr, hidrosfr, Zemes garoz), k ar ietekm kultrvidi. Pc atkritumu apglabanas notiek to tlka sadalans. Ja apraktie atkritumi nav kaut kd veid izolti no zemes, tad vielas izplst un prvietojas ar pazemes deiem. Atkritumu deponanas viets, izstot toksiskajm vielm (smagajiem metliem, slpeka, hlora savienojumiem) un dadm organiskajm vielm, notiek augsnes un gruntsdeu piesroana un saindana. Organisks vielas kop ar slpeka savienojumiem var radt virszemes deu eitrofikciju, piesrot dzeramo deni. Dau atkritumu biodegradcijas (bioloisks nordans) proces izdals kaitgas gzes, piemram, metns, kas ir eksplozvs. Daas gzes var bt toksiskas. Ogleka dioksds (CO2) un metns veicina siltumncas efektu. Sadeganas proces rodas smago metlu, piemram, kadmija (Cd), svina (Pb), dzvsudraba (Hg) savienojumi. Organisko vielu dedzinanas galaprodukts atkargs no sadeganas temperatras. Organiskajm vielm sadegot, var veidoties dioksns un furns, kas ir pai toksiski. Sadeganas gait var izdalties ar aromtisko ogderau savienojumi, piemram, benzopirns, kas ar ir toksisks. Daudzas kaitgs vielas pelnu un kvpu sastv uzkrjas dmeu filtros. Kaitgs iedarbbas uz vidi noteikan atkritumu apsaimniekoan izmanto monitoringu.

36

37

Svarga nozme ir vienotai rcbai Eirop. Daudzveidgi vidi ietekm mjsaimniecba jeb sadzve. Mjsaimniecbas ietekme uz vidi pieaug ar dzves lmea paaugstinanos. Labkljbas lmea celans neveicina taupbu, nenodroina videi draudzgku rcbu. Cilvku dzves apstku nodroinana un sadzve ietekm gan deni un gaisu, gan augsni un ainavu. Kopjais atkritumu apjoms pasaul pieaug. pai pieaug preu iesaiojuma apjoms. Iepakojuma materili sastv no papra, plastmasas, metla un stikla. Saprtga attieksme var ietekmt raduos atkritumu daudzumu un t veicint vides kvalittes saglabanu vai uzlaboanu. Iespjam rcba vides uzlaboanai: nemest zem paprus un citus atkritumus; taupt eneriju, taupgk lietojot karsto deni un siltinot mju; irot sadzves atkritumus, t veicinot to prstrdi; taupt dzeramo deni; pirkt preces videi draudzgk iepakojum, lai ar ts ir drgkas; lietot transportu, kas mazk piesro gaisu, braukt ar velosipdu, sabiedrisko transportu, iet kjm; brvdienas pavadt videi draudzg veid; piedalties vietjs aktivitts sakopanas talks; izteikt savu viedokli pret projektiem, kas var kaitt videi; finansili atbalstt vides aizsardzbas organizcijas; paam bt kdas vides aizsardzbas organizcijas biedram. Videi draudzgka rcba samazins resursu un enerijas patriu, t netiei mazinot atkritumu radto slodzi uz vidi.

4. attls. Atkritumu savkanas sistma.

ATKRITUMU IETEKME UZ VIDI UN CILVKA VESELBU

Pastv dadi atkritumu negatvas iedarbbas veidi uz apkrtjo vidi un cilvka veselbu. To ietekme un sekas var bt dadas. Tas ir atkargs no atkritumu daudzuma, sastva un apsaimniekoanas veida. Atkritumu iespjamais kaitjums. 1. Gaisa piesrojums. Sadaloties atkritumiem, veidojas gzes: 1) metns viela, kas ar skbekli var veidot eksplozvu maisjumu, ugunsnedros; viens no siltumncas efekta radtjiem, kas nodara kaitjumu ozona slnim; 2) ogleka dioksds viela, kas rada siltumncas efektu, t nodarot kaitjumu ozona slnim; 3) slpeka savienojumi; 4) citas gzes. Bstamo sadzves atkritumu noglabanas rezultt izdals toksiskas vielas benzols, tetrahlormetns (tetrahlorogleklis) u. c. Veidojas atkritumu smaka, kuru rada puteki, tvaiki, gais izplstoo gzu maisjumi, kas rada diskomfortu. Tie var veicint astmatisku vai cita veida alerisku reakciju. 2. Augsnes, gruntsdeu un virsdeu piesrojums. Bstamajos sadzves atkritumos ietilpstos vielas smago metlu svina Pb, kadmija Cd, dzvsudraba Hg u. c. savienojumi var bt kancerogni, genotoksiski un var kaitgi iedarboties uz dadm organisma sistmm. Slpeka savienojumi pasliktina denstilpes stvokli (rada skbeka trkumu). 39

ATKRITUMI K VIENA NO GALVENAJM VIDES PROBLMM

Valsts ekonomik katrs sektors lauksaimniecba, ieguves rpniecba, prstrdes rpniecba, tirdzniecba, transports un mjsaimniecba rao atkritumus, kuri kaut kur jnovieto. Lai ar sadzves atkritumu apjoma (masas) zi ir mazk, to apsaimniekoana ir pati svargk, jo nozaru atkritumus daji apsaimnieko paas nozares. Sadzves atkritumu apsaimniekoana ir svarga, jo: tie rodas viets, kur cilvki dzvo, un tpc ir tri jaizvc projm; tie sastva zi ir oti daudzveidgi; to daudzums pieaug oti strauji. Parasti neirotu sadzves atkritumu sastvs ir oti daudzveidgs. Prasme apsaimniekot atkritumus ir viens no galvenajiem kritrijiem, k vrtt vietjs pavaldbas darbbu. Pdjos gados atkritumu apsaimniekoan pieaug privt sektora loma. To, cik nozmgi tas ir sabiedrbas veselbas drobai, pierdjui atkritumu saimniecbas strdnieku streiki daudzs pilsts. Pat neliels prtraukums atkritumu savkan un izvean silt laik rada oti strauju muu un urku savairoanos. Apsaimniekotji cenas atkritumus trk aizvest, bet to tlka novietoana biei notiek lnk. No veselbas aizsardzbas viedoka visi savktie atkritumi pc iespjas trk japsaimnieko, jo atkritumos var savairoties ar patogns jeb slimbas izraisos baktrijas (skat. 4. att.).

38

3. Mikrobioloiskais un paraztiskais piesrojums. Izplats ar vja, infiltrta (idruma, kas veidojas atkritumu izgztuvs), insektu, grauzju un ar cilvku darbbu no vietm, kur atrodas atkritumi. Grauzju infekcijas izraisa trakumsrgu, trihinelozi u. c. Aktas zarnu infekcijas var notikt, inficjoties ar prtiku. Bru infekcijas rodas, iedzvotjiem nekontrolti iekstot izgztuvs. 4. K piesrojums var nokt cilvka organism? Lietojot prtik deni no akm. Lietojot prtik piesrotu virszemes deni vai taj peldoties. Ieelpojot piesrots augsnes putekus un dai kontaktjoties ar piesroto augsni. Lietojot prtik piesrot augsn auguus augus. Lietojot prtik putnus, zivis un dzvniekus, kas ir uzmui barbu piesrot vid. Dab atkritumi neveidojas. Tie maina savu formu. Beigti dzvnieki un augi satrd un sadals, veidojot eneriju augiem un barbu dzvniekiem. To sauc par dabas riojumu. Pdjos simts gados cilvks aizvien vairk izjauc dabas riojuma ldzsvaru, patrjot vairk dabas resursus, nek daba spj tos atraot. Sabiedrba ir saraojusi preces un ts t prveidojusi, ka ts ir kuvuas par videi bstamiem atkritumiem.

KOPSAVILKUMS
Dab viss atrodas savstarpj mijiedarbb. Katrs cilvks neprtraukti ietekm gan vidi, kur vi dzvo, gan ar apkrtjos cilvkus tos, ar kuriem saskaras ikdien. Tiek uzskatts, ka vides jdziena saturu veido dabasvide dzv un nedzv daba, kas eksist neatkargi no cilvka; cilvka prveidot vide vide, kas sastv no cilvka radtiem tehniskajiem elementiem un dabas elementiem cilvku vajadzbu nodroinanai; socil vide attiecbas starp cilvkiem un viu radtajm materilajm un gargajm vrtbm, k ar cilvku savstarpjs attiecbas; cilvka iekj vide cilvka mentlais, emocionlais, gargais un fiziskais stvoklis. Visas vides komponentes nav nodalmas cita no citas un, savstarpji mijiedarbojoties, ietekm ikvienu cilvku. Prmaias vien no vides komponentm ietekm prjs un ldz ar to cilvka fizisko un emocionlo labsajtu.

Kontroljautjumi
1. Kas ir atkritumi? 2. Kpc rodas atkritumi? 3. Kpc nemitgi pieaug atkritumu apjoms? 4. Kda veida atkritumi ikdien sastopami visbiek? 5. Kuri atkritumi ir visbstamkie? Kpc?

Literatra
ATKRITUMU APSAIMNIEKOANA LATVIJ
1998. gad Latvij ir pieemta "Sadzves atkritumu apsaimniekoanas stratija Latvij". Stratija visu Latvijas teritoriju paredz nosacti sadalt reionos, kur katr btu vienota atkritumu apsaimniekoanas sistma un msdienu sanitrajm prasbm atbilstos atkritumu apglabanas poligons. Latvij tiek plnots uzcelt 1012 atkritumu apglabanas poligonus. Sadzves atkritumu apsaimniekoanas stratija saska ar ES politiku atkritumu sektor nosaka darbbas prioritr secb: atkritumu raans novrana to raans viet; saraoto atkritumu daudzuma samazinana un to bstambas pakpes mazinana; atkritumos esoo materilu atgrieans aprit tehnisks un ekonomisks iespjambas robes, kam seko materilu atkrtota izmantoana vai prstrde, k rezultt iegst otrreizjs izejvielas; atkrtotai izmantoanai vai prstrdei nedergo atkritumu izmantoana enerijas ieguvei; to atkritumu apglabana, kuri nav dergi atkrtotai izmantoanai, prstrdei vai enerijas ieganai, k ar to atkritumu atlikumu apglabana, no kuriem ir iegta enerija, neradot draudus cilvka veselbai un izmantojot videi draudzgas metodes. Sadzves atkritumu apsaimniekoana ir jorganiz saska ar principu, kas nosaka, ka ietekmei uz vidi jbt iespjami mazai. is princips nozm ar to, ka sadzves atkritumu apsaimniekoanas izmaksm ir jbt tdm, kdas iedzvotji var atauties. 1. Bendere R. Atkritumu saimniecbas prvaldes pamati. Burtnca 8.1. Rga: Latvijas Universittes Vides zintnes un prvaldes institts, 2002. 2. Brizga J., Bruenieks J., Belmane I., Vesere R., Brueniece I. Current Status and recent changes in consumption and production patterns in Latvia: background report., UNEP (United Nations Environment Programme) publication 2004. Pieeja: www.unep.ch 3. Brizga J. NVO ziojums par ilgtspjgu attstbu Latvij. Rga: Za brvba, 2007. 4. Brizga J., OzolaMatule A., Balcers O., Pavinskis J., Indriksone D. NVO ieteikumi energoefektivittes celanai Latvij. Rga: Za brvba, 2006. 5. Brizga J. Rokasgrmata lauku attstbai. Rga: Za brvba, 2003. 6. Brizga J., Zlte I. Zaais cevedis gudrai un videi draudzgai izvlei. Rga: Za brvba, 2008. 7. Dravniece D. Dzvo zai: padomi tev un man par iespjm dzvot veselg vid rt, rpjoties par to jau odien. Rga: Za brvba, 2003. 8. Grnberga M., Rdze L., Veere I. Cilvks vid: mc. ldzeklis vides izgltb. Rga: Ulma, 2004. 9. Izgltba ilgtspjgai attstbai Baltijas jras reion: apa galda diskusija 2002. Politika. lv [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.politika.lv/temas/ pilsoniska_sabiedriba/5871/ 10. LASA. Atkritumu saimniecbas pamati. Rga: Preses nams, 1998. 11. Latvijas Zaais punkts. Gada prskats. Rga, 2002.

40

41

12. Steigens A. Nkotne skas odien. Rga, 1999. 13. Vakerneidels M., Rss V. Msu ekoloiskais pdas nospiedums. Rga: Norden AB, 2000. 14. Zlte I. Studiju loku srija: atkritumi, drzkopba, enerija, masu informcijas ldzeki, sabiedrbas ldzdalba, vietj ekonomika, za mja, zaie svtki un patri. Rga: Za brvba, 2001, 7 2 + 4 lpp. 15. Europe goes Green Dot [brochure on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http://www.pro-e.org/files/Europe_goes_Green_Dot.pdf 16. European Environmental Agency. Europe's environmen the Dobris assessment[publication on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http://www.eea.europa.eu/ publications/92-826-5409-5. 17. Nadakavukaren A. Our global environmen: a health perspective. 5th ed. USA, 2000. p. 623682. 18. Taylor C., Lillis C., LeMone P. Fundamentals of nursing the art and science of nursing care. 2nd ed. Philadelphia: I.B.Lippincott Compny, 1993.

VESELBAS APRPE
VESELBAS APRPES ORGANIZCIJAS LMEI
1993. gad Latvij tika uzskta veselbas aprpes finansanas reforma, kuras mris bija preja no socilisma laika plnoanas un rstniecbas iestu finansanas pc tmes principiem uz samaksu par padarto darbu. Labkljbas ministrijas pirmais uzdevums bija izveidot struktras, kas nodrointu reformas stenoanu un veiktu samaksu par rstniecbas iestu sniegtajiem veselbas aprpes pakalpojumiem. 1993. gada 25. mart, izveidojot Labkljbas ministrijas Veselbas departamenta Centrlo norinu kasi, valst sks praktiskais darbs veselbas aprpes novrtanas kritriju un darba samaksas principu veidoanas izstrdei. Izvirzt stratija bija veselbas aprpes uzlaboana valst un kvalitatvas medicnisks aprpes pieejambas nodroinana visiem valsts iedzvotjiem neatkargi no viu socil stvoka un dzves vietas. 1997. gad tika uzskta iedzvotju reistrcija pie primrs veselbas aprpes rstiem. Ja pacients, kas vras pie rsta, nav reistrjies, vi tiek aicints reistrties. Pretj gadjum viam ir liegta iespja saemt valsts apmakstus veselbas aprpes pakalpojumus. T k veselbas aprpei paredztie ldzeki taj laik bija iezmta daa no iedzvotju ienkuma nodoka, tie nonca rajonu un pilstu pavaldbu rcb. Vienlaicgi ar Labkljbas ministrijas Veselbas departamenta Centrls norinu kases izveidi tika uzskta pirmo norinu kasu izveide valsts rajonos un lielkajs pilsts. To uzdevums bija attstt veselbas aprpes iestu veikt darba uzskaiti, datu apstrdi un analzi, veikt norinus ar rstniecbas iestdm. Norinu kases kuva par pavaldbu slimokasm, bet Labkljbas ministrijas Veselbas departamenta Centrl norinu kase par Valsts slimokasi. Valsts slimokase bija Labkljbas ministrijas pakautbas valsts iestde.

Valsts slimokases loma bija tiei organizt norinu veikanu ar vism slimokasm, izstrdt veselbas aprpes pakalpojumu cenas, rstnieciskos vrtanas kritrijus un to piemroanas metodikas. 1998. gad Valsts slimokasi reorganizja par Labkljbas ministrijas Valsts obligts veselbas apdroinanas centrlo fondu. Iestdes uzdevums bija, sldzot lgumus ar slimokasm, organizt un nodroint samaksu no valsts pamatbudeta un valsts specil budeta par rstniecbas iestu sniegtajiem veselbas aprpes pakalpojumiem, veikt ldzeku izlietojuma uzraudzbu un kontroli. 1999. gada 3. mart uz valsts budeta iestdes "Valsts obligts veselbas apdroinanas centrlais fonds" bzes tika nodibinta bezpeas organizcija valsts akciju sabiedrba "Valsts obligts veselbas apdroinanas aentra". Ts dibintja un kapitla paniece bija valsts. Valsts kapitldau turtja bija Labkljbas ministrija. Ts darbbas mris nemainjs administrt valsts obligts veselbas apdroinanas ldzekus valsts deleto funkciju ietvaros. Pc 8. Saeimas vlanm tika veidota Veselbas ministrija, kura juridiski tika izveidota 2003. gada februr, atdalot no Labkljbas ministrijas ar veselbas aprpes politiku saistts funkcijas. 2003. gada janvr Veselbas obligts apdroinanas valsts aentra (VOAVA) k Veselbas ministrijas prraudzbas valsts iestde uzsk darbbu Aentras fililes reorganiztas par Aentras teritorilajm nodam. No 2003. gada 1. jlija Aentrai ir etras teritorils nodaas Rgas nodaa, Kurzemes nodaa, Latgales nodaa un Vidzemes nodaa. 2009. gada janvr tika uzskts Latvij nebijis paskums apjomga valsts finanst va skrninga programma profilakses paskumi, kas agrn stadij aus audzju diagnostict un izrstt. Organizts prbaudes tiek veiktas tikai tm onkoloiskajm saslimanm, kas sabiedrb izplattas visvairk, kurm ir ilgs latentais periods un kuras var atklt un izrstt agrn stadij. Veselbas aprpes sistmu veido: veselbas aprpes institcijas, kas sniedz veselbas aprpes pakalpojumus valsts, pavaldbas un privts rstniecbas iestdes un rstniecbas personas. Visu veselbas aprpes iestu darbbu reglament noteikti normatvie akti; valsts prvaldes institcijas, kas plno, koordin un uzrauga veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju darbbu, k ar administr veselbas aprpei iedaltos valsts budeta ldzekus normatvajos aktos noteiktaj krtb. Veselbas aprpe valst tiek organizta trijos lmeos: primr veselbas aprpe (PVA) pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju; sekundr veselbas aprpe specializta ambulator un stacionr veselbas aprpe, kas vrsta uz neatliekamu, aktu vai plnveida veselbas aprpi; tercir veselbas aprpe augsti specializti veselbas aprpes pakalpojumi, kurus specializts rstniecbas iestds nodroina vienas vai vairku medicnas nozaru specilisti ar papildu kvalifikciju. Primr veselbas aprpe. Veselbas aprp galven uzmanba tiek veltta primrs veselbas aprpes (PVA) attstbai, jo t ir pirmais lmenis veselbas aprpes daudzpakpju sistm, ar ko vispirms saskaras cilvks. Primr veselbas aprpe ir veselbas aprpes pakalpojumu kopums, ko primrs veselbas aprpes pakalpojumu sniedzji nodroina personai ambulatorajs rstniecbas iestds, stacionrs rstniecbas iestdes ambulatoraj noda vai dzvesviet. 43

42

Primrs veselbas aprpes pakalpojumu sniedzji ir: imenes rsts; rsta palgs (felderis); msa; vecmte; zobrsts, zobrsta asistents, zobrsta msa un higinists. imenes rsts: novrt pacienta veselbas stvokli; diagnostic slimbu; savas kompetences ietvaros nosaka nepiecieamos profilaktiskos un rstnieciskos paskumus; ja nepiecieams, nosaka specilos izmekljumus un citu veselbas aprpes specilistu ldzdalbu. imenes rsta darbba ir centrlais posms primraj veselbas aprp. imenes rsta darbaviet vai imenes rsta darbbas pamatteritorij strdjoas msas pamatuzdevumi, pildot imenes rsta uzdevumus slimbu diagnostik, rstan un profilaks: veikt pacientu un viu piedergo izgltoanu veselbas veicinanas un veselbas aprpes jautjumos; sniegt informciju par slimbas riska faktoriem; sekot profilaktisko apskau programmas izpildei; piedalties pacientu veselbas aprpes un socilo jautjumu koordinan un risinan; sadarbb ar imenes rstu veikt pacientu aprpi rsta darbaviet un, ja nepiecieams, ar pacientu aprpi mjas apstkos; veikt imenes rsta noteikts procedras rsta darbaviet un, ja nepiecieams, ar mjas apstkos; sadarbb ar imenes rstu sastdt un stenot vakcincijas kalendru; veikt riska grupu izvrtanu un novroanu pc individulas shmas; sniegt pirmo un neatliekamo medicnisko paldzbu, nodroint pirmsrsta paldzbu darba laik; dokumentt veikto aprpi; nodroint medicnisks un uzskaites dokumentcijas uzglabanu un nepieejambu personm, kas nav saisttas ar pacientu aprpi un rstanu. imenes rsta un msas darbbas un finansanas nosacjumus ietver lgum starp imenes rstu un VOAVA. Msas darbbas nodroinanas maksjumu imenes rsta darbaviet un imenes rsta darbbas pamatteritorij strdjoai msai aprina atbilstoi noteiktajai vidjai darba samaksai mnes: par 1800 pieauguo pacientu veselbas aprpi rsta praks un imenes rsta darbbas pamatteritorij; par 800 pacientu vecum ldz 18 gadiem veselbas aprpi rsta praks un imenes rsta darbbas pamatteritorij. Sekundr ambulator veselbas aprpe ir veselbas aprpes pakalpojumu kopums, ko personai sniedz kd slimbu profil specializjusies rstniecbas persona vai rstniecbas atbalsta persona ambulatoraj rstniecbas iestd, slimncas ambulatoraj noda, neatliekams medicnisks paldzbas iestd, ja taj organizta ambulators paldzbas sniegana vai dienas stacionr. 44

Lai saemtu sekundrs veselbas aprpes pakalpojumus (atbilstoi spk esoiem normatvajiem aktiem izemot pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarbu; pie ftiziopneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi; pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuli transmisvajm slimbm), imenes rsts vai specilists noform nostjumu. To noform uz veidlapas, kas apstiprinta normatvajos aktos par medicnisks dokumentcijas lietvedbas krtbu. Lai pacients saemtu sekundro ambulatoro veselbas aprpes pakalpojumu, imenes rsts vai specilists kopgi ar pacientu izvlas konsultcijas vai diagnostisk izmekljuma vietu, izvrtjot pakalpojuma saemanas steidzambu; inform pacientu par nepiecieambu pa tlruni vai persongi pieteikties uz konsultciju vai diagnostisko izmekljumu. Nostot uz dienas stacionru, imenes rsts vai specilists vienojas ar pacientu un rstniecbas iestdi par veselbas aprpes pakalpojuma saemanas laiku un izdara par to atzmi nostjum. Taj nordt rstniecbas iestde inform attiecgo imenes rstu vai specilistu par sniegto veselbas aprpes pakalpojumu atbilstoi nostanas mrim. Ttad, sekundrs veselbas aprpes pakalpojumus persona var saem pc imenes rsta vai specilista nostjuma, vai pc savas iniciatvas vroties pie ties pieejambas specilistiem. Tas ir veselbas aprpes pakalpojumu kopums, kas tiek sniegts pacientam, neievietojot pacientu slimnc (diennakts rstniecbas iestd). Primrie un ambulatorie veselbas aprpes pakalpojumi tiek nodrointi imenes rstu prakss un veselbas aprpes centros. imenes rstu prakss nodroina primro veselbas aprpi. Tas ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju, kur risina iedzvotju veselbas problmas, lietojot vienkras un izmaksu zi efektvas medicnas tehnoloijas. Veselbas aprpes pamatu veido primr aprpe, kas nodroina profilaksi, savlaicgu slimbu diagnostiku, efektvu un pareizi izvltu tlku rstanu. os veselbas aprpes pakalpojumus veic imenes rsts kopgi ar msu vai rsta palgu. Veselbas aprpes centros, kas ir daudzprofilu vai monoprofila rstniecbas iestde, iedzvotjiem nodroina pamat primro veselbas aprpi un/vai sekundro ambulatoro veselbas aprpi, slimbu diagnostiku, sniedz medicnisks rehabilitcijas pakalpojumus, veic profilaktisko darbu un veicina sadarbbu starp dadiem veselbas aprpes un citu institciju specilistiem. Stacionr un tercir veselbas aprpe tiek nodrointa slimnc. Slimnca ir rstniecbas iestde, kur pacientam sniedz neatliekamo medicnisko paldzbu, nosaka diagnozi un rst. Stacionr aprpe nodroina pacientu atraanos pastvg rstniecbas personu aprp visu diennakti. Stacionrs aprpes ietvaros tiek sniegti sekundr un tercir (pai sareti un augsti kvalificti pakalpojumi) lmea rstniecbas pakalpojumi. Slimnc pacientam ir nodrointa gultasvieta un dinana. Tercir veselbas aprpe ir augsti specializti ambulatori un stacionri veselbas aprpes pakalpojumi, kurus specializts rstniecbas iestds nodroina vienas vai vairku medicnas nozaru specilisti ar papildu kvalifikciju. T ir saistta ar tehniski daudzveidgu un saretu diagnostikas un medicnas iekrtu izmantoanu. Tercirajam veselbas aprpes lmenim raksturgas viena vai

45

vairkas das pazmes: augstas tehnoloijas, bstamas slimbas, augsta riska terapija, reti sastopamu slimbu diagnostika un rstana. Ambulatorie, stacionrie un tercirie veselbas aprpes pakalpojumu tiek nodrointi reionlajs un loklajs daudzprofilu slimncs, specializtajos centros un specializtajs slimncs. Reionls daudzprofilu slimncs nodroina iedzvotjiem visaptverou sekundro un terciro stacionro veselbas aprpi un specilistu sekundro ambulatoro paldzbu. Reionlaj daudzprofilu slimnc ir ne mazk par 300 gultm ar vidjo noslodzi 85%, tai skait no kopj gultu skaita 3% ir intensvs terapijas gultas (gultu skaits un vidj gultu noslodze noteikta, piemrojot Latvijas ap- stkiem Eirop noteiktos rdtjus universittes slimncm un loklajm daudzprofilu slimncm, lai nodrointu racionlu veselbas aprpes pakalpojumu pieejambu, sasniegtu kvalittes rdtjus un efektvu resursu izlietojumu veselbas aprp). Loklajs daudzprofilu slimncs iedzvotjiem sniedz ierobeotu profilu stacionro veselbas aprpi akto un hronisko slimbu gadjum, k ar nodroina specilistu sekundro ambulatoro paldzbu. Loklaj slimnc ir ne mazk par 120 gultm ar vidjo noslodzi 85%, tai skait no kopj gultu skaita 3% ir intensvs terapijas gultas (gultu skaits un vidj gultu noslodze noteikta tpat k iepriek). Specializtajos centros vis valsts teritorij dzvojoajiem pacientiem sniedz vien profil specializtu sekundro un terciro ambulatoro veselbas aprpi, veic veselbas aprpes metodisko vadbu valst un nodroina specilistu sekundro ambulatoro paldzbu. Specializtajs slimncs pacientiem sniedz vien profil specializtu sekundro veselbas aprpi un nodroina specilistu sekundro ambulatoro paldzbu. Neatliekam medicnisk paldzba tiek nodrointa, ja cietuais (saslimuais) ir dzvbai un veselbai kritisk stvokl. Neatliekamo medicnisko paldzbu sniedz: neatliekams medicnisks paldzbas iestdes brigde, rstniecbas iestde, Katastrofu medicnas centrs. Neatliekams medicnisks paldzbas iestdes brigde neatliekamo medicnisko paldzbu cietuajam (saslimuajam) sniedz notikuma viet, k ar transportanas laik uz rstniecbas iestdi dos gadjumos: 1. nelaimes gadjumi, avrijas, katastrofas, smagas mehnisks, termisks, misks un kombints traumas, elektrotraumas, sveermei elpoanas ceos, slkana, smakana, saindans; 2. pka slimba vai trauma sabiedrisk viet; 3. pka slimba vai hronisku slimbu saasinans, kas apdraud pacienta dzvbu: 3.1. sirds un asinsvadu slimba, kurai raksturgas spes, smakanas lkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbbas ritma traucjumi, samaas zudums; 3.2. perifro asinsvadu slimba, kurai raksturgas pkas spes roks vai kjs, roku vai kju aukstums, blums; 3.3. centrls vai perifrisks nervu sistmas slimbas, kurm raksturgi pki apzias traucjumi, krampji, bonis, galvas vai muguras spes, juanas vai kustbu traucjumi; 3.4. kua vai zarnu trakta slimba, kurai raksturgas pkas spes vder, vemana, auksti sviedri, neprtraukta caureja; 46

3.5. urnceu slimba, kurai raksturgas pkas spes jostas un krustu apvid vai akti urincijas traucjumi; 3.6. akti psihisks darbbas traucjumi, kuriem raksturga agresva rcba vai panvbas minjums; 3.7. dzvbai bstama jebkuras izcelsmes asioana; 3.8. dzvbai bstamas jebkuras izcelsmes aleriskas reakcijas; 3.9. bronhils astmas lkme; 4. ja veselbai un dzvbai kritisk stvokl nepiecieama pacienta neatliekama prveana atbilstoi o noteikumu 76.1. apakpunktam un 84. punktam, k ar dzemdtjas nogdana attiecgaj rstniecbas iestd. Neatliekams medicnisks paldzbas snieganai nepiecieamo brigu skaitu plno, emot vr: iedzvotju blvumu valsts pilsts un rajonu pilsts; iedzvotju blvumu un apkalpojams zonas lielumu rajonu pilsts ar lauku teritoriju; apkalpojams zonas lielumu prjs teritorijs; citus faktorus, kas ietekm neatliekams medicnisks paldzbas pieejambu noteikt laik (piemram, slikta ceu kvalitte).

VESELBAS APRPES FINANSANA

Valsts veselbas budets veidojas no divm dam: valsts budeta dotcijm, iemumiem no iedzvotju ienkuma nodoka noteiktas daas. 1997. gad tika ieviesta valsts obligt veselbas apdroinana un valsts apmakstais medicnas pakalpojumu "minimums". Tas nozm, ka valsts apmaks iedzvotjiem konkrtus veselbas aprpes pakalpojumus. Savukrt pacientam no savas puses ir jveic pacienta iemaksa. Visus budeta ldzekus prvalda Valsts obligt veselbas apdroinanas aentra. imenes rsta darba samaksa notiek pc jaukt kapitalizcijas modea, pc kura dau ldzeku primrs veselbas rsta prakse saem atkarb no reistrto pacientu skaita un to vecuma struktras, dau fikstu iemaksu veid. Kop 2004. gada imenes rstu praku skaits nav btiski mainjies. Nav prmaiu ar imenes rstu kopskait. Turklt nelabvlg Latvijas demogrfisk situcija ir ldzjusi programmas stenotjiem izpildt vienu no galvenajiem izvirztajiem uzdevumiem. (Pc Centrls statistikas prvaldes datiem 2007. gada skum Latvij dzvoja 2 miljoni 281 tkstotis cilvku jeb par 13,3 tkstoiem mazk nek pirms gada.) Proti, reistrto pacientu skaits uz vienu imenes rstu jau 2007. gad neprsniedza 1800; 2007. gad pie viena imenes rsta vidji bija reistrti 1626 pacienti. Tie ir vidjie rdtji, jo Rg un Latgal reistrto pacientu skaits joprojm prsniedz plnoto, ko nosaka augstais iedzvotju blvums Rg un imenes rstu trkumu Latgal. Primrs veselbas aprpes praku skaits, kurs reistrto pacientu ir vairk nek 2000, Latgal veido gandrz treo dau (27%). Ldz ar to ar veselbas aprpes politikas stenotji atzst, ka rstu trkuma d lauku teritorijs, pai Latgal, ir tukas rstu praku vietas, kurs neizdodas piesaistt rstus.

47

Samaksu par specilistu sniegtajiem sekundrajiem ambulatorajiem veselbas aprpes pakalpojumiem (to vid dienas stacionr) veic (pamatojoties uz spk esoajiem normatvajiem dokumentiem): saska ar aprpes epizou sarakstu un manipulciju sarakstu, par kurm veic piemaksas; saska ar veselbas aprpes pakalpojumu tarifiem par profilakses, diagnostikas, rstanas un rehabilitcijas pakalpojumiem un aprpes epizou tarifiem; saska ar ikmnea fiksto maksjumu. Samaksu par stacionrajiem veselbas aprpes pakalpojumiem veic saska ar spk esoajos normatvajos dokumentos minto pakalpojumu tarifu formulu, izmantojot dus samaksas veidus: 1. gadjuma samaksa par konkrtu slimbas diagnozi vai diagnou grupu; 1.1 gadjuma samaksa par konkrtu slimbas diagnozi vai diagnou grupu slaicgs irurisks rstanas gadjum; 2. samaksa par slimbu profilos iekautajm diagnozm; 3. samaksa atbilstoi faktiskajm gultasdienm; 4. samaksa par stacionro tiesu psihiatrisko ekspertzi un rstanu piespiedu rstanas noda ar apsardzi slgt rem saska ar tmes finansjuma principiem atbilstoi faktiskajiem izdevumiem sadaljum pa izdevumu veidiem. Samaksu par neatliekams medicnisks paldzbas brigdes sniegtajiem neatliekams medicnisks paldzbas pakalpojumiem veic saska ar tmes finansjuma principiem atbilstoi faktiskajiem izdevumiem sadaljum pa izdevumu veidiem.

PACIENTU UN RSTNIECBAS PERSONU TIESBAS UN PIENKUMI

Pirms doties pie rsta, lai saemtu valsts garantto rstanu, jnoskaidro: vai izvltais rsts vai rstniecbas iestde sniedz rstanu, ko apmaks valsts; vai nepiecieamo rstanu apmaks valsts. Valsts garantto veselbas aprpi var saemt: Latvijas pavalstnieki; Latvijas nepilsoi; ES dalbvalstu, Eiropas Ekonomisks zonas valstu un veices Konfedercijas pilsoi, kuri uzturas Latvij sakar ar nodarbintbu vai k panodarbintas personas, k ar viu imenes loceki; rzemnieki, kuriem ir pastvgs uzturans atauja Latvij; bgi un personas, kurm pieirts alternatvais statuss; aizturtie, apcietintie un ar brvbas atemanu notiests personas. Pacientu tiesbu pamat ir tiesbas uz informciju, piekrianu un konfidencialitti. Ikvienam ir tiesbas uz kvalitatvu veselbas aprpi. Latvij ikvienam cilvkam neatkargi no vecuma, tautbas vai socil stvoka ir tiesbas: 1) brvi izvlties savu rstu un rstniecbas iestdi profilaksei, diagnostikai, dadu slimbu un traumu rstanai, k ar rehabilitcijai; 48

2) reistrties pie primrs veselbas aprpes rsta; pc vlans, bet ne biek k divas reizes gad, maint savu primrs veselbas aprpes rstu; is ierobeojums nav spk gadjumos, kad rsta nomaias iemesls ir jsu dzves vai darbavietas maia; 3) saemt kvalitatvu, laipnu un ciepilnu rstanu un aprpi; saemt neatliekamo medicnisko paldzbu; 4) saprotam veid saemt no rsta informciju par savas slimbas diagnozi, izmeklanas un rstanas plnu, k ar par citm iespjamajm rstanas metodm un prognozi; 5) saemt visa veida informciju par rstniecbas pakalpojumu snieganas krtbu un izmaksm; 6) atteikties no piedvts izmeklanas vai rstanas; 7) uz konfidencialitti tiesbas uz to, ka informcija par indivda veselbas stvokli netiks izpausta treajm personm (izemot citas rstniecbas personas, ja ts tiei iesaisttas rstniecb, k ar Valsts institcijas, k atrunts LR rstniecbas likuma 50. pant); 8) iepriek pieteikt vizti pie rsta; 9) nepiecieambas gadjum saemt nostjumu pie cita specilista vai ar nostjumu uz slimncu; 10) pieteikt mjas vizti, ja indivds ir smagi slims vai ierobeots kustbs; 11) iegt informciju par medicnisks paldzbas saemanas iespjm un aizvietoanu rsta prombtn atvainjumu, brvdienu, komandjumu, mcbu laik. Katrai personai ir tiesbas izvlties citu imenes rstu un veikt prreistrciju ne biek k divas reizes kalendr gada laik (izemot gadjumus, ja prreistrcijas iemesls ir dzvesvietas maia). Lai prreistrtos, persona vras pie izvlt imenes rsta un atkrtoti aizpilda reistrcijas anketu. Noteikumi paredz, ka katra persona var bt reistrta tikai pie viena imenes rsta. Pacientu pienkumi: 1) rpties un bt atbildgam par savu, savu tuvinieku un apgdb esoo personu veselbu; 2) ievrot visus ar rstanu un aprpi saisttos rstniecbas personu nordjumus, ja pacients ir piekritis piedvtajam rstanas plnam; 3) rstans laik neveikt darbbas, kas vartu kaitt pacients veselbai; 4) apzinties, ka katram pacientam ir rezervts noteikts pieemanas laiks un, ja nav iespjams ierasties uz pieemanu atbilstoi pierakstam, laikus par to paziot rstam; 5) ievrot konkrts rstniecbas iestdes iekjs krtbas noteikumus. rstniecbas personu pienkumus un tiesbas rstniecb nosaka rstniecbas likums. 46. pants. rstniecbas personas pienkums ir sniegt pirmo un neatliekamo medicnisko paldzbu. 47. pants. rstniecbas personai ir tiesbas atteikt pirmo un neatliekamo medicnisko paldzbu apstkos, kas apdraud rstniecbas personas paas dzvbu, k ar tad, ja rstniecbas persona to nespj veselbas stvoka d. 48. pants. rstniecbas personas pienkums ir regulri pilnveidot savu profesionlo kvalifikciju un izgltoties neatliekams paldzbas sniegan.

49

49. pants. Gadjumos, kad vilcinans apdraud pacienta dzvbu un nav iespjams saemt pacienta, via imenes loceku, bet, ja tdu nav, tuvko radinieku vai likumgo prstvju (aizgdu, aizbildu) atauju, rstniecbas personai savas kompetences ietvaros ir pienkums veikt neatliekamus paskumus izmeklanu, rstanu un irurisku iejaukanos. dos gadjumos izmeklanas un rstanas plnu apstiprina un lmumu pieem rstu konsilijs (izemot gadjumu, kad jsniedz pirm vai neatliekam medicnisk paldzba). rsta pienkums nepilngadg intereu aizstvbas nolk ir ziot britiesai vai pagasttiesai par konsilija pieemto lmumu, kas saistts ar nepilngadga pacienta turpmko izmeklanu un rstanu. 50. pants. (1) Zias par pacienta rstanu, slimbas diagnozi un prognozi (turpmk zias par pacientu), k ar zias, ko rstniecbas personas rstniecbas proces ieguvuas par pacienta un via tuvko radinieku privto dzvi, ir konfidencilas. (2) Zias par pacientu var sniegt: 1) citm rstniecbas personm rstniecbas mru sasnieganai; 2) Veselbas un darbspju ekspertzes rstu valsts komisijai (VDEVK); 3) Veselbas inspekcijai; 4) iestdei, kas veic veselbas aprpes pakalpojumu administranu; 5) Valsts darba inspekcijai nelaimes gadjumu darb un arodslimbu izmeklanai un uzskaitei. (3) Tiesai, prokuratrai, policijai, atbildgajai valsts institcijai brnu un imenes liets (valsts brnu tiesbu aizsardzbas inspektoriem), britiesai (pagasttiesai), k ar institcijm, kuras veic izziu, zias par pacientu sniedzamas tikai pc o institciju rakstveida pieprasjuma, ja ir rstniecbas iestdes vadtja parakstta atauja. (4) Zintniskajos ptjumos zias par pacientu var izmantot, ja ir garantta pacienta anonimitte vai saemta via piekriana. (5) Nacionlo bruoto spku rezerves uzskaites struktrvienbas ir tiesgas Ministru kabineta noteiktaj krtb pieprast no rstniecbas iestdm informciju par rezerves karavru un rezervistu veselbas stvokli. (6) Valsts ugunsdzsbas dienests ir tiesgs pieprast no rstniecbas iestdm statistikas zias par kaitjumu personu veselbai, kas nodarts ugunsgrka bstamo faktoru iedarbbas rezultt, un statistikas zias par gadjumiem, kad ugunsgrka bstamo faktoru nodart kaitjuma iedarbbas rezultt iestjusies personas nve. rstniecbas iestdes Valsts ugunsdzsbas dienestam nedrkst izpaust personas datus. (7) rstniecbas personas un rstniecbas iestdes zias par pacientu panta otraj da mintajm personm un iestdm sniedz ne vlk k 15 dienu laik pc pieprasjuma saemanas. 51. pants. rstniecbas personai ir tiesbas atteikties sniegt likuma 50. pant mints zias pa tlruni vai ar citu telekomunikcijas ldzeku paldzbu. 53.1 pants. (1) rstniecbas personai piemrojamas darba tiesisks attiecbas reguljoo normatvo aktu normas tiktl, ciktl aj likum nav noteikts citdi. (2) rstniecbas personai var noteikt pagarintu normlo darba laiku, kas prsniedz Darba likum noteikto normlo darba laiku, ja tiek ievroti darba drobas un veselbas aizsardzbas visprgie principi. 50

(3) Lai nodrointu rstniecbas pieejambu, pc rstniecbas personas vai rstniecbas iestdes iniciatvas rstniecbas personai var noteikt pagarintu normlo darba laiku, kas neprsniedz 60 stundas ned un 240 stundas mnes. (4) rstniecbas personu aizliegts sodt vai citdi tiei vai netiei radt tai nelabvlgas sekas, ja persona nepiekrt pagarinta norml darba laika noteikanai. (5) Ja rstniecbas personai noteikts pagarints normlais darba laiks, tad ne retk k ik pc etriem mneiem rstniecbas iestdei nepiecieams saemt s personas rakstveida piekrianu pagarint norml darba laika noteikanai. (6) rstniecbas iestde veic to rstniecbas personu uzskaiti, kurm noteikts pagarints normlais darba laiks, un nodroina s informcijas pieejambu Valsts darba inspekcijai. (7) Ja rstniecbas personai noteikts pagarints normlais darba laiks, darba samaksu par darbu laiku, kas prsniedz Darba likum noteikto normlo darba laiku, nosaka proporcionli darba laika pieaugumam ne mazk k noteikts stundas vai dienas algas likmes apmr, bet, ja nolgta akordalga, atbilstoi akorddarba izcenojumam par paveikt darba daudzumu.

KOPSAVILKUMS
Eiropas Savienb par veselbas aprpes sistmas plnoanu, finansanu un vadbu ir atbildgas dalbvalstis. Patlaban visas dalbvalstu veselbas aprpes sistmas saskaras ar jaunm problmm, ko galvenokrt rada sabiedrbas novecoans un pieaugos pacientu prasbas. Lai rastu risinjumu m problmm, Eiropas Savienba ierosina saskaotus modernizanas paskumus. Atbalstot dalbvalstu sistmu reformanu, Eiropas Savienba iesaka trs vienlaicgi stenojamus ilgtermia mrus dalbvalstu aprpes sistmm: nodroint, ka veselbas aprpes pakalpojumi ir viegli pieejami; uzlabot aprpes kvalitti; nodroint finansanas ilgtspju. Lai os mrus sasniegtu, btiski, lai visas ieinterests puses kopgi veidotu stipras partnerattiecbas, pieredzes apmaia paldz izplatt zinanas par ieviestajm stratijm, td veid atbalstot mcanos citam no cita un veicinot progresu.

Kontroljautjumi
1. Tautas veselbu noteicoie pamatfaktori ir; a) veselbas aprpes sistmas efektivitte, politisk sistma, iedzvotju izgltbas lmenis; b) veselbas aprpes sistmas efektivitte, vide, prtikas produktu kvalitte; c) veselbas aprpes sistmas efektivitte, politisk sistma, vide; d) finansils sistmas efektivitte, politisk sistma. 2. Veselba sastv no: a) fizisks un gargs labkljbas; b) fizisks un socils labkljbas; c) fizisks, gargs un socils labkljbas; d) gargs un socils labkljbas. 3. Primr veselbas aprpe ir racionls veselbas aprpes pamats, kas raksturojams ar (pabeidziet teikumu)___________________________________________________________________________________. 51

4. Raksturojiet, kdi veselbas aprpes pakalpojumi tiek sniegti primraj, sekundraj un tercilaj veselbas aprpes lmen! 5. Kdus veselbas aprpes pakalpojuma veidus ietver primr veselbas aprpe? a) Aktu, hronisku slimbu rstana, profilakse. b) Aktu, hronisku slimbu rstana, profilakse, veselbas veicinana. c) Veselbas veicinana, profilakse, aktu slimbu rstana, izgltoana.

Socilo pakalpojumu un socils paldzbas sniedzjs ir institcija, kas sniedz socils aprpes, socils rehabilitcijas un socil darba pakalpojumus, k ar pieir naudas vai mantisku pabalstu personm, kurm trkst ldzeku pamatvajadzbu apmierinanai.

SOCILIE PAKALPOJUMI LATVIJ

Socilie pakalpojumi ietver socilo aprpi un socilo rehabilitciju. Socils aprpes mris ir nodroint dzves kvalittes nepazeminanos cilvkiem, kuri vecuma vai funkcionlo traucjumu d to nevar nodroint pai saviem spkiem. Socils rehabilitcijas mris ir novrst vai mazint invalidittes, darba nespjas, atkarbas un citu faktoru izraists negatvs socils sekas cilvku dzv. Socilie pakalpojumi: aprpe mjs pakalpojumi dzvesviet pamatvajadzbu (piemram, diens, aprbs, mjoklis, veselbas aprpe) apmierinanai cilvkiem, kuri objektvu apstku d nevar sevi aprpt; uzturans ilgstoas socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs, kas nodroina mjokli, pilnu aprpi un socilo rehabilitciju cilvkiem, kuri vecuma vai veselbas stvoka d nespj sevi aprpt, k ar breiem un bez vecku gdbas palikuajiem brniem; uzturans naktspatversm, kas krzes situcij nonkuiem cilvkiem vai cilvkiem bez noteiktas dzvesvietas nodroina naktsmtni, vakarias un personisks higinas iespjas; uzturans patversm, kas krzes situcij nonkuiem cilvkiem vai cilvkiem bez noteiktas dzvesvietas nodroina slaicgas uzturans iespjas, uzturu, personisks higinas iespjas un sniedz socilo paldzbu; uzturans krzes centr, kur tiek sniegta slaicga psiholoiska un cita veida paldzba krzes situcij nonkuiem cilvkiem; uzturans servisa dzvokl, kas tiek izrts un ir pielgots cilvkiem ar smagiem funkcionliem traucjumiem, lai palielintu iespjas dzvot patstvgi un aprpt sevi; uzturans puscea mj socils rehabilitcijas institcij vai ilgstoas socils aprpes un rehabilitcijas institcijas struktrvienb, kur cilvkiem ar garga rakstura traucjumiem tiek nodrointi socils rehabilitcijas pakalpojumi; uzturans grupu mj (dzvokl) atsevi dzvokl vai mj, kur cilvkiem ar garga rakstura traucjumiem nodroina individulu atbalstu socilo problmu risinan; institcijas sodu izcietuajiem cilvkiem socila institcija, kas nodroina sodu izcietuajiem socilo rehabilitciju, lai veicintu viu atgrieanos ikdienas dzv; institcijas atkarb nonkuajiem cilvkiem socila institcija, kas nodroina no alkohola, narkotikm vai citm psihotropm vielm atkargo cilvku socilo rehabilitciju; uzturans dienas aprpes centr, kas dienas laik nodroina socils aprpes un socils rehabilitcijas pakalpojumus, socilo prasmju attstbu, izgltoanu un brv laika pavadanas iespjas cilvkiem ar garga rakstura traucjumiem, invaldiem, pensionriem un brniem no trcgm imenm un imenm, kurs ir brna attstbai nelabvlgi apstki. 53

Literatra
1. rstniecbas likums ("LV", 167/168 (882/883), 01.07.1997.) [spk kop 01.10.1997.] [elektronisk publikcija] [skatts 2009. gada 6. maij]. Pieeja: http://www.likumi.lv/doc. php?id=44108&mode=KDOC 2. Darba likums ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.) [spk ar 01.06.2002] [elektronisk versija] [skatts 2009. gada 6. maij]. Pieeja: http://www.likumi.lv/doc.php?id=260193 3. Veselbas aprpe. Latvijas Republikas Veselbas ministrija [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.vm.gov.lv/ 4. Veselbas aprpe. Veselbas obligts apdroinanas valsts aentra [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.voava.gov.lv/lat/ 5. Veselbas aprpe ilgtermi. Veselba ES [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://ec.europa.eu/health-eu/care_for_me/long_term_care/index_lv.htm 6. Veselbas aprpes organizanas un finansanas krtba: MK noteikumi Nr. 1046, ("LV", 208 (3576), 30.12.2006.) [spk kop 01.01.2007] [elektronisk versija] [skatts 2009. gada 6. maij]. Pieeja: http://www.likumi.lv/doc.php?id=150766 7. Veselbas aprpes pakalpojumu pareizj stvoka izvrtjums, t ietekmjoo faktoru analze un nkotnes tendences. Rga: Deabaltika, 2002

SOCIL APRPE
Socil aprpe ir profesionla darbba, kas sev ietver socils paldzbas un socilo pakalpojumu snieganu. Socils aprpes pakalpojums ir paskumu kopums, kas vrsts uz to personu pamatvajadzbu apmierinanu, kurm ir objektvas grtbas aprpt sevi vecuma vai funkcionlo traucjumu d, un ietver sev pakalpojumus personas dzvesviet un ilgstoas socils aprpes institcijs. Socilaj aprp strdjoais ir persona, kurai ir Socilo pakalpojumu un socils paldzbas likum noteikt izgltba un kura veic socil darbinieka, socil aprptja, socil rehabilittja vai socils paldzbas organizatora profesionlos pienkumus, k ar praktizttiesgu msu reistr reistrtas msas, aprptji un specilisti, kurus piesaista socilo pakalpojumu un socils paldzbas sniedzja vadtjs.

52

VALSTS FINANSTIE SOCILIE PAKALPOJUMI

Valsts finanstie socilie pakalpojumi ir: invaldu profesionl rehabilitcija; redzes un dzirdes invaldu socil rehabilitcija; no vardarbbas cietuo brnu socil rehabilitcija dzvesviet un institcij; cilvku tirdzniecbas upuru socil rehabilitcija; socil rehabilitcija no narkotiskajm, toksiskajm vai citm apreibinom vielm atkargiem brniem un pieauguajiem; socils rehabilitcijas pakalpojumi cilvkiem ar funkcionliem traucjumiem, politiski represtajiem un ernobias atomelektrostacijas avrijas seku likvidanas dalbniekiem; Valsts piedals cilvkiem ar garga rakstura traucjumiem paredzto dienas centru, grupu mju (dzvoku) un puscea mju izveidoanas un aprkoanas finansan; Valsts daji finans (50%) uzturanos grupu mj (dzvokl) tiem cilvkiem ar garga rakstura traucjumiem, kuri atgrieas no ilgstoas uzturans valsts socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs. Valsts atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem brniem, kuriem nav noteikta invaliditte. Ilgstoas socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijas nodroina mjokli, socilo aprpi un socilo rehabilitciju bez vecku gdbas palikuajiem brniem; pensijas vecuma personm un invaldiem, tai skait brniem invaldiem, ja nepiecieamais pakalpojumu apjoms prsniedz aprpei mjs noteikto apjomu. Socils aprpes centr dzvojoai personai ir tiesbas patstvgi pieemt lmumus un tos stenot tiktl, cik tas neierobeo citu personu tiesbas un brvbu. Tpat klientam ir tiesbas baudt individulu personla pieeju socilo pakalpojumu sniegan, un katram klientam ir jsaem noteikta naudas summa personiskajiem izdevumiem. Veiksmgas socils institcijas darbba ir balstta uz klienta esoo un nkotnes vajadzbu izpratni un to apmierinanu. da veida darbba ir saistoa tm institcijm, kuru darbinieki neaprobeojas tikai ar klientu prasbu apmierinanu normatvajos dokumentos noteiktaj krtb. Socilo institciju misija ir nodroint pakalpojumus, kas paldztu indivdam atrisint via problmas, sniegt pc iespjas labkus socilos pakalpojumus cilvkiem, kuriem tie ir nepiecieami. Tiesbas saemt valsts finanstus pakalpojumus ilgstos socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs ir: breiem un bez vecku gdbas palikuiem brniem vecum ldz 2 gadiem un brniem ar gargs un fizisks attstbas traucjumiem ldz 4 gadu vecumam; brniem invaldiem ar smagiem gargs attstbas traucjumiem no 4 ldz 18 gadiem; pilngadgm personm ar smagiem garga rakstura traucjumiem (1. un 2. grupas invaldi), kuriem nav nepiecieama atraans specializt rstniecbas iestd un kuru veselbas stvoklis neapdraud apkrtjos; invaldiem ar redzes traucjumiem.

Lai saemtu socils aprpes pakalpojumus, cilvkam vai via likumiskajam prstvim jvras savas pavaldbas socilaj dienest. Ja socilais dienests nav izveidots, jdodas uz pilstas vai novada pavaldbu. Socil aprpe mjs ir pakalpojumu komplekss mjs personm, kuras paas nevar sevi aprpt. Aprpi mjs nodroina un finans pilstu un novadu pavaldbas. Tieie pakalpojumu sniedzji ir socilie aprptji. Aprpe mjs var bt pastvga vai pagaidu. Tiesbas uz pastvgu aprpi mjs ir personm, kas vecuma, gargas attstbas vai fiziska rakstura traucjumu d nevar veikt ikdienas mjas darbus un savu personisko aprpi pau spkiem. Tiesbas uz pagaidu aprpi mjs ikdienas darbu veikanai un personisks aprpes nodroinanai ir personm slimoanas gadjum vai atveseoans perioda laik. Tiesbas uz pagaidu aprpi mjs k pagaidu paldzbu ir imenm, kas pastvgi aprp brnu vai pieauguo personu ar gargs attstbas vai fiziska rakstura traucjumiem. Persona var saemt minimli nepiecieams aprpes mjs un paplaints aprpes mjs pakalpojumu kompleksu vai atsevius pakalpojumus. Minimli nepiecieam aprpe mjs aptver: 1. Personisko aprpi: paldzba personisks higinas nodroinan; paldzba aprbties vai aprbana; paldzba dienreizes nodroinan vai baroana; paldzba protu apkopan, medikamentu uzeman; pavadoa pakalpojumus (ldz 2 reizm mnes, redzes invaldiem ldz 2 reizm ned); starpnieka pakalpojumus citu socils paldzbas pakalpojumu nepiecieambas gadjumos; rsta un citu medicnas darbinieku izsaukana; prrunas par nepiecieamo aprpi. 2. Ikdienas mjas darbus: dzvojamo telpu uzkopana; paldzba gultas klan; prtikas produktu pirkana un piegde mjs; prjo ikdienas preu pirkana un piegde mjs; paldzba diena pagatavoan; paldzba trauku mazgan; veas (skas) mazgana; veas un aprba nodoana veas mazgtav un saemana; dzvoka res u. c. komunlo maksjumu krtoana; kurinm piegde telps, krsns kurinana; dens piegde telps, izlietot dens izneana. Socilo aprpi brniem breiem un bez vecku gdbas palikuajiem brniem no 2 gadu vecuma ldz 18 gadiem (atsevios gadjumos ldz 24 gadiem) nodroina brnu socils aprpes un audzinanas iestdes, kuru galvenais uzdevums ir nodroint breu un bez vecku gdbas palikuo 55

54

brnu audzinana, vispusga attstba, socil aprpe, k ar paskumi, lai veicintu un atbalsttu brnu atgrieanos imen vai nodoanu adopcij vai aizbildnb. Brnu socils aprpes un audzinanas iestdes brniem nodroina: audzinanas darbu ar katru brnu un grups atbilstoi brna individulajai attstbai; brnu socilo un psiholoisko rehabilitciju; dzvojamo telpu un sadzvei nepiecieamo aprkojumu; veu, aprbu un apavus; racionlu dinanu atbilstoi brnu vecumam un veselbas stvoklim; citus pakalpojumus brnu vajadzbu, intereu un tiesbu aizsardzbai. Alternatvo rpusimenes aprpi brniem breiem un bez vecku gdbas palikuajiem brniem sniedz aizbildi un auduimenes. Aizbildi, kuri aprp un audzina divus vai vairk brnus, var saemt pavaldbas pabalstu par aizbildnb esoo otro un katru nkamo brnu papildus valsts socilajiem pabalstiem. Socil aprpe pensijas vecuma personm un personm ar funkcionliem traucjumiem. Personas, kuras vecuma vai veselbas stvoka d nevar sevi aprpt, kurm nepiecieama pastvga aprpe un kuras nesaem ne no viena cita pietiekamu paldzbu, var saemt socils aprpes pakalpojumus ilgstoas socils aprpes institcijs, ja: ir sasniegts pensijas vecums; no 18 gadu vecuma, ja ir 1. vai 2. grupas invaliditte ar fiziska rakstura traucjumiem.

vajadzbu apmierinanu un ietver sev pakalpojumus personas dzvesviet vai socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs. Socils aprpes mris ir nodroint dzves kvalittes nepazeminanos personai, kura vecuma vai funkcionlo traucjumu d to nevar nodroint pati saviem spkiem. Socils rehabilitcijas mris ir novrst vai mazint invalidittes, darba nespjas, atkarbas un citu faktoru izraists negatvs socils sekas personas dzv. Galvenie socilo pakalpojumu veidi socils aprpes pakalpojumi personas dzvesviet, aprpe ilgstoas socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs, socils rehabilitcijas pakalpojumi personas dzvesviet.

Kontroljautjumi
1. Skaidrojiet jdzienu "socil aprpe"! 2. Kam ir tiesbas saemt valsts finanstus socilos pakalpojumus? 3. Kdi pakalpojumi tiek piedvti ilgstoaj socilaj aprp? 4. Kdu pakalpojumu kompleksu ietver socil aprpe mjs?

Literatra
1. Baka A., Grunvalds K. Grmata par aprpi. Rga: Preses nams, 1998. 2. Eiropas reionls attstbas fonds. Socils aprpes un socils rehabilitcijas institciju infrastruktras un aprkojuma uzlaboana: nacionl programma. Rga, 2004. 3. Latvijas Nacionlais rcbas plns nabadzbas un socils atstumtbas mazinanai: 2004 2006. Politika.lv[tmeka vietne] [skatts 2009. gada 1. mart]. Pieeja: http://www.politika.lv/ print.hhp?id=5155 4. LR Labkljbas ministrija. Socilais ziojums. Rga. 2006. 5. Socil aprpe [tmeka vietne] [skatts 2008. gada 21. maij]. Pieeja: http://www.eurosocap. org/Dowlonds/European-Guidance-Latvian.pdf. 6. Socil aprpe. Latvijas Medicnisk Paraplijas biedrba [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.rehab.lv/lmpb/sociaalaa_apruupe_maajaas.htm 7. Socil aprpe. Socilo pakalpojumu prvalde [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.socpp.gov.lv/?object_id=958 8. Socilo pakalpojumu un socils paldzbas likums ("LV", 168 (2743), 19.11.2002.) [spk kop 01.01.2003.] [skatts 2009. gada 7.maij]. Pieeja: http://www.likumi.lv/doc.php?id=68488 9. Socilo pakalpojumu un socils paldzbas saemanas krtba: Ministru kabineta noteikumi Nr. 946. ("LV", 190 (3558), 24.11.2006.) [spk ar 25.11.2006. zaudjis spku 24.04.2008] [elektronisk versija] [skatts 2008. gada 6. februr]. Pieeja: http://www.likumi. lv/doc.php?id=148623 10. Stepenko A., Brants M., Bukovska L. Dzves kvalitte Latvijas veco auu pansiontos: ptjuma prskats. Rga: LU Akadmiskais apgds: 2007. 11. Prasbas socilo pakalpojumu sniedzjiem: MK noteikumi Nr. 291 ("LV", 85 (2850), 06.06.2003.) [spk ar 07.06.2003. [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.likumi. lv/doc.php?id=148623 12. Ree V. Socil psiholoija. Rga: Zvaigzne ABC, 2002. 13. Roy C. Introduction to nursing: an adaptation model. New York: Prentice Hall, 1976. 57

DROBAS POGA
Lai klients savs mjs justos dros, ar bdams viens, bez radiniekiem vai aprptja, un nenonktu ilgstoas socils aprpes un socils rehabilitcijas institcijs, kop 2003. gada sadarbb ar biedrbu "Rgas Samarieu apvienba" un "Mjas neatliekam izsaukuma dienestu" Rg tiek nodroints pakalpojums "drobas poga". "Drobas pogas" darbb tiek izmantota specila un katra cilvka paajm vajadzbm ieprogrammta sarunu iekrta. Pc pogas nospieanas caur trauksmes signla raidtju notiek savienojums ar "Mjas neatliekam izsaukuma dienesta" centrli, kur pai apmcti specilisti, sazinoties ar "drobas pogas" klientu, izvrt via situciju un nodroina atbilstou paldzbu. Nepiecieambas gadjum tiek iesaistts rezerves atslgu dienests, neatliekam izsaukuma brigde, piedergie, kaimii, imenes rsts, aprptjs u. c. specilisti vai dienesti. Neatliekamo paldzbu un aprpi var saemt visu diennakti, ar brvdiens un svtku diens.

KOPSAVILKUMS
Socilo pakalpojumu nozme Latvijas socils drobas sistm aizvien pieaug. Pavaldbas, socil darba specilisti un ar sabiedrba kopum arvien vairk prliecins un gst izpratni par to, ka tikai ar socils paldzbas snieganu iedzvotju socils problmas nav iespjams atrisint ne stermi, ne ilgtermi. Socilie pakalpojumi ir paskumu kopums, kas vrsts uz personu socils funkcionanas spju atjaunoanu vai uzlaboanu, lai nodrointu viu iekauanos sabiedrb, un personu, kurm ir objektvas grtbas sevi aprpt vecuma vai funkcionlo traucjumu d, pamat56

14. Roy C., Roberts S. Theory construction in nursing: an adaption model. New York: Prentice Hall, 1981. 15. Roy C. The Roy adaptation model. In: Riehl J. P., Roy C., editors. Conceptual Models for Nursing Practice. 2nd ed. Norwalk: Appleton & Lange, 1980.

APRPE MJS JEB PACIENTA DZVESVIET

Mainoties veselbas aprpes kvalittei un sabiedrbas veselbas kritrijiem, ir nepiecieamas ar prmaias sabiedrbas veselbas aprp, ko var piedvt primr veselbas aprpes lmen strdjos msas. o msu darbbu nodroina un pamato gan augo sabiedrbas labkljba, gan medicnas zintu un tehnoloiju attstba, gan mszinbu prakses zintnisk un praktisk pilnveidoans. Aprpes pakalpojumi mjs no citiem msu prakses darbbas veidiem atiras ar to, ka veselbas aprpe tiek nodrointa pie klienta mjs, via dzvesviet. Uniklie aprpes apstki ietekm msu prakses darbbu klienta vid, liekot msai profesionli apgt msu lomas, funkcijas un atbildbu. Veselbas aprpei klienta dzvesviet ir nozmga loma, jo t dod iespju saglabt katram klientam drobu, neatkarbu, cieu un komfortu sav ierastaj vid, kas pamatots ar tiskajiem principiem un, respektjot cilvka brvbu un cieu, nodroina autonomijas principu. Sabiedrbas veselbas aprpes stratija primro veselbas aprpi izvirza par prioritti veselbas saglaban, un viens no primrs veselbas aprpes uzdevumiem ir nodroint kvalitatvu pacientu aprpi mjs. Organizjot un plnojot aprpi mjas apstkos, jpiedals augsti kvalifictiem specilistiem, veselbas aprpes specilistiem, socilajiem darbiniekiem, pavaldbu struktru dienestiem, veidojot multidisciplinru komandas darbu. Tas garant dzves kvalittes saglabanu un, risinot pacienta problmas, uzlabo vai saglab pacienta veselbu. Aprpe mjs novr pacienta aprpes fragmentciju un nodroina aprpes neprtrauktbu, holistisku pieeju pacienta aprpei starpdisciplnu lietojum. Aprpe mjs novr prk tru stacionanos un samazina uzturans laiku stacionr, rezultt tas dod iespju samazint rstans izmaksas stacionr, novrst pacientu psiholoisks stacionans krzes un uzlabot pcstacionro aprpi, jo tiei pirms dienas pc slimncas atstanas ir kritiskas. Mjas aprpes modeu un prakses analze garant pacienta aprpes mru un to ietekmjoo faktoru izpratni, kas tlk pamato mjas aprpes definciju. Amerikas Msu asocicijas defincija mjas aprpes mriem ir ieviest, przint un novrtt nepiecieamos resursus, lai veicintu klienta labkljbas optimlo lmeni (Warhola, 1980). Savukrt, cita Amerikas Veselbas departamenta darba grupas defincija apraksta mjas aprpi k paskumu kopumu, kas saistts ar veselbas saglabanu, atjaunoanu vai uzturanu, kamr tiek samazinta slimbas ietekme (1992). Visu minto pamato viena Pasaules Veselbas aizsardzbas organizcijas defincija par veselbu, k cilvka stvokli, kur vi ir ne tikai brvs no slimbas un vjuma, bet kur vi bauda ar fizisko, psihisko un socilo labkljbu (WHO, Copenhagen, 1995). Efektvas un kvalitatvas pacienta aprpes prieknoteikums ir rpga un profesionla pacienta stvoka novrtana, kas paldz izvirzt sasniedzamu aprpes mri un veikt atbilstou aprpes pl58

noanu. Pamatojoties uz holistisku pacienta aprpi, tiek novrtta fizisk veselba, gargs veselbas stvoklis, psihosocilais un geriatriskais stvoklis, vides un mjas droba. Tiei pacienta psihofizisk neatkarba ir pamats ikdienas autonomijai, normlam ikdienas remam un tlkai psihofiziskai rehabilitcijai. Fizisk neatkarba ietver tdu fizisk stvoka novrtanu k fizisk aktivitte un prasba, mjas aktivittes un vides droba. Pacienta novrtjums dod iespju noteikt aprpes darbbas primro, sekundro vai terciro aprpi. Primr profilakse ir slimbas novrana, pirms pardjus sekas vai slimbas simptomi. Sekundr profilakse nepiecieama tad, kad pardjusies slimbas simptomtika. Tercir profilakse ir adaptcija, apmcba un stabilittes saglabana. Stabilittes saglaban svargs ir gan socilais atbalsts un paldzba, gan uzlabota dzves kvalitte un pc iespjas mazks pacienta kustbu ierobeojums. Veselbas veicinana un slimbas rstana nav viens un tas pats, atirba ir mros un veselbas uzlaboanas stratij. pai svargi tas ir gados veciem cilvkiem, kam ir nepiecieama gan veselbas veicinana, gan rstana, nodroinot holistisku pieeju. s pieejas koncepcija ir multidisciplinra modea nozme veselbas aprp, kur galvenie faktori ir mazint slimbas kltbtni, nodroint optimlu funkcionlo stvokli fizisko, gargo un atbilstou socilo atbalstu. Multidisciplinrs modelis nodroina gan slimbas ietekmes mazinanu, gan aktu paldzbu un rehabilitciju, gan atbalstu mjs, gan veselbas aprpes darbbas. Pacientu aprpe dzvesviet (mjs) ir daa no sabiedrbas veselbas msu prakses ar trim svargkajiem principiem pacienta izgltoana, pacienta piekriana un paaprpe. Aprpe mjs ietver dadus paskumus, kas saistti ar veselbas aprpes nodroinanu pacienta dzvesviet. Paplainta mjas aprpes defincija mjas aprpi raksturo k visaptveroas veselbas aprpes turpinjumu, kas nodroina veselbas saglabanu, uzturanu vai atjaunoanu un veicina neatkarbas lmea palielinanos, ldz tiek samazinta nevarbas vai slimbas ietekme. Atbilstoi indivda un imenes vajadzbm tiek plnots, koordints un sastdts aprpes plns mjs, kura izpild piedals msas, msu palgi, socilie darbinieki un socilie aprptji. Aprpe mjs paredzta gan stermia, gan ilgtermia aprpei, nodroinot aprpes turpinjumu pc izrakstans no stacionra vai novrot pragru stacionanos hroniski slimiem pacientiem. Aprpe mjs ir alternatva stacionrajai aprpei daudziem pacientiem, jo nodroina aprpes neprtrauktbu, un tai ir liela loma hroniski slimu un nerstjamu pacientu aprp. Saskare ar indivdiem vai viu imenm viu mjviets ir bijusi raksturga sabiedrbas veselbas msas darbam jau no pirmskumiem pirmajos msu ordeos Britu sals. 1812. gad tika izveidota rijas Labdarbas msu apvienbu Dublin (The Irish Sisters of Charity in Dublin), kur msas organizja viztes mjs pie nabadzgajiem iedzvotjiem. Tikai mjas viztes laik msai ir iespja iepazties un izvrtt katras imenes sadzves apstkus. To nav iespjams izdart, tiekoties ar pacientiem veselbas aprpes iestd. is apstklis ir nozmgs, jo vismaz 75% gadjumos iedzvotju veselbas stvoklis ir atkargs no apkrtjs vides. Mjas aprpes unikalitte ietekm msu prakses pienkumus un ietver tdas darbbas k msu lomas, msu funkcijas, msu atbildbu. K svargks msu lomas tiek mintas: izgltojo, aizstvja, padomdevja, aprptja un ptnieka lomas. Msu lomas dod iespju noteikt msu prakses standartus aprpei mjs veciem cilvkiem un sniegt mrtiecgu un efektvu aprpi veselbas saglaban. Msas, strdjot multidisciplinr komand, sasniedz veselbas aprpes primro mri kvalitatvu veselbas aprpi mjs cilvkiem, kuriem nepiecieama veselbas saglabana. 59

VESELBAS APRPES DIENESTI, KAS NODROINA APRPI MJS

Mjas aprpes mru sasnieganu nodroina veselbas aprpes dienesti, kuru dienestu darbba atiras ar organizcijas un administrcijas struktru, bet sav praks tie izmanto viendus aprpes standartus un darbbu raksturojoos lielumus; licences, sertifikciju un akreditciju. Mjas aprp k svargkie faktori tiek minti di: 1) apmaksas sistma, kas pamato agru izrakstanos no stacionra ar aprpes turpinjumu mjs; 2) mjas aprpes nepiecieamba gados veciem cilvkiem ar hroniskm saslimanm; 3) aprpes neprtrauktbas saglabana, ar augstu tehnoloiju attstbu nodroinot rtbas savs mjs; 4) mjas aprpe nodroina humnu mirstoa pacienta aprpi savs mjs. Mintie faktori nosaka aprpes procesa iedaljumu trs lmeos: intensva aprpe (rstana), rehabilitcijas lmea aprpe, uzturoa un atbalstoa personas aprpe un paldzba mjas darbos, kad nav sagaidmas veselbas stvoka prmaias vai uzlabojums. Veselbas aprpes dienesti, kas veic aprpi mjas apstkos, darbojas dados veidos. 1. Oficilais dienests no nodoku kapitla finansta valsts vai pavaldbu iestde, kuras pamatuzdevums ir veselbas izgltba un slimbu profilakse sabiedrb, bet k papildu uzdevums ir aprpe mjs. Sabiedrbas veselbas msas mjas viztes laik veic veselbas aprpes profilaksi, k ar apmekl brnus, veic to aprpi un imunizciju. 2. Voluntrais un privtais bezpeas dienests darbbu nodroina labdarbas atbalsts no sabiedriskajm organizcijm. Vsturiski tiei ie aprpes dienesti pirmie attstja msu praksi mjs, pamatojoties uz klienta vajadzbm, nevis uz makstspju. 3. Kombintie dienesti veidojas, apvienojoties oficilajam un voluntrajam dienestam, nodroinot veselbas aprpi mjs. 4. Stacionra bzes dienests atirb no citiem mjas aprpes dienestiem darbojas uz stacionra bzes, pakalpojums tiek piedvts pacientiem pc izrakstans no stacionra. 5. Patenttie dienesti licencti un sertificti no tdm sabiedriskm organizcijm k Medicare, finansjums nk ar no citm sabiedriskajm organizcijm un individulajiem ziedotjiem; darbbas pamat peas gana (NAHC, 1986). Katrs mjas veselbas aprpes dienests izvls atbilstoko un piemrotko msu prakses aprpes modeli. Msu prakses aprpes modeu przinana un izmantoana atvieglo msu praksi un citu aprptju darba uzdevumus. Tiek izdalti trs msu prakses modei. 1. Primr msu prakse. o modeli dv ar par teritorilo msu praksi, jo msa ir atbildga par noteiktas teritorijas iedzvotjiem; katra msa ir prasmga un kvalificta msu prakses darbbs, lai nodrointu visas ar pacientu saistts problmas. Raksturgi, ka viena msa ir atbildga par individulu pacientu vai imeni un uzemas pilnu atbildbu par pacientu aprpi. 2. Funkcionlais msu prakses modelis. is modelis ir pirmskums zintnisko menedmenta teoriju periodam un vrsts uz lielku efektivitti, izpildot konkrtus uzdevumus. o modeli plai pielieto mjas aprpes dienesti, individuliem pacientiem nodroinot personas aprpi un paldzbu mjs. Modelis pamatojas uz pacienta diagnou saskaoanu, kur aprpi veic profesionla msa ar atbilstom iemam pie konkrtm saslimanm. Msas uzdevumi ir t sadalti, lai uzlabotu msu 60

prakses aprpes kvalitti individuliem pacientiem ar noteiktm aprpes vajadzbm. pieeja biei tiek kombinta ar teritorilo msu prakses modeli. Mjas aprpes dienesti Eirop izmanto funkcionlo msu prakses modeli, lai uzlabotu aprpes kvalitti, jo piedvts aprpes programmas sniedz plaas aprpes iespjas pacientiem, piemram, brnu un imeu aprp, personas atbalstam un paldzbai mjs, gargs veselbas aprpei un atbalstam, paliatvaj aprp, geriatrisko pacientu aprp, ilgtermia aprp u. c. Tiek piedvtas apmcbas, rehabilitcijas un socil atbalsta programmas, veicot pacienta novrtanas plnu, tdjdi nodroinot primro, sekundro un terciro profilaksi. Piedvt aprpe jebkur gadjum ir holistiska, uz pacientu orientta, respektjot pacienta un via imenes loceku lomu aprpes proces, kur pacients vienmr ir aktvs savas aprpes plnotjs un ldzdalbnieks. Aprpi nodroina reistrtas un licenctas msas ar praktiskm visprjm iemam, daos gadjumos pieaicinot msas ar specilajm iemam, lai veiktu injekcijas, bru aprpi vai mtes un brna aprpi. Rehabilitcijas procesu nodroina fizioterapeiti, dietologi, socilie darbinieki, savukrt socilo vajadzbu risinanu veic socilie strdnieki, aprptji un psihologi, pierdot multidisciplinras komandas nozmi veselbas aprpei mjs. 3. Komandas msu prakse. is modelis ietver aprptju komandu msu praks. Aprpes vadanu, plnoanu un koordinanu veic komandas vadtjs. Praks is modelis, tpat k iepriekjais modelis, biei tiek kombints ar teritorilo msu prakses modeli, ar mri nodroint aprpi pc iespjas lielkam iedzvotju skaitam noteikt reion. Komandas vadtjs nosaka konkrtam aprpes gadjumam atbilstou msu ar noteiktm iemam, zinanm un pieredzi. pieeja dod iespju plnot daudzs pacientu un imenes loceku vajadzbas. Komandas msu praksei ir otrs variants, kad komandas vadtjs sastda darba grafiku un ir atbildgs par mjas aprpes plnoanu un apmekljumu grafiku. aj variant aprpi veic saska ar iepriek sastdtu msu vai citu aprptju grafiku. o pieeju vairk izmanto stacionra bzes dienesti un td raksturgi, ka tipa aprpes dienest strd stacionra msas. is modelis ir pierdjis, ka ir spjgs pastvt un ir veiksmgi izmantojams sabiedrbas veselbas msu praks, konkurjot ar drgajiem, privtajiem veselbas aprpes dienestiem (Marriner, 1984). Komandas aprpes modelis veiksmgi tiek izmantots daudzs ES valsts. Sadarbba ar stacionra personlu nodroina informciju par pacientu un viam nepiecieamo aprpi pc izrakstans no stacionra. Pacientam ir neprtraukts kontakts ar aprpjoo personlu, kuru nodroina ties rcijas savienojums pacienta mjm ar aprpes dienesta deurjoo msu. Tas dod pacientam papildu drobu, un msa pilnb uzemas atbildbu par pacienta aprpes problmm. aj aprpes model mjas aprpes darbbu mris ir nodroint, lai pacienti pc iespjas ilgk vartu atrasties mjs sav ierastaj vid. Mjas aprpes mris ietver trs galvenos aprpes aspektus: tiskos, paaprpes un socilos aspektus. tiskie faktori ir pai svargi mirstou pacientu aprp, kuru vlans ir sagaidt nvi savs mjs, imenes lok. Par to liecina viena no cilvka humns uztveres praktiskajm izpausmm autonomija. da aprpes dienesta izveide pamatota ar to, ka t ir ekonomiski izdevga, jo sasina uzturanos stacionr vai pat pilngi to aizvieto. Msas strd pc iepriek sastdta darba grafika aprpes dienest un papildus stacionr, kas dod iespju saglabt profesionls iemaas un pieredzi pacientu aprp. Komandas darb tiek iesaistti ar msu palgi, socilie darbinieki, fizioterapeiti un citi specilisti. 61

MJAS VIZTES
Mjas viztes pamatposmi: sagatavoans posms telefoniski vai rakstiski vienojas par viztes laiku un dienu; skumposms iepazstas, inform par viztes nolku un iestdi, kuru prstv, pc iespjas sasveicins ar visiem imenes locekiem; darba posms veic datu ievkanu no pacienta/imenes, noskaidro vajadzbas/problmas un sadarbb ar indivdu/imeni izstrd aprpes plnu, veic paredzto aprpi, apmcbu, informcijas snieganu; beigu posms atkrto vienoanos par vajadzbm un aprpes plnu (kur, kas un k rkosies tlk), msa sazins ar citiem darbiniekiem, kuru ldzdalba nepiecieama, lai sekmgk risintu pacienta/imenes problmas. Msas prakses raksturgks iezmes mjas viztes laik msa vai cits veselbas aprpes darbinieks atrodas vid, kur noteicjs ir iedzvotjs/pacients un tikai ar savstarpju izpratni un sadarbbu ir iespjams pankt prmaias indivda, imenes veselbas stvokl (skat. 3 tab.). 3. tabula. Mjas vizu priekrocbas un nevlamie faktori. Priekrocbas Nevlamie faktori Iespja redzt pacienta sadzves apstkus un Mjas viztes prasa daudz laika. apkrtjo vidi, kas nav mazsvargs moments aprp. Pacients un imenes loceki jtas brvki, Drgas transporta izmaksas. atvrtki. Visu imeni var iesaistt problmu risinan. Iespja sniegt aprpi indivdiem, kuri nevlas vai nespj ierasties rstniecbas iestd. Iespja nodibint pozitvu komunikciju ar visiem imenes locekiem. Iespja apzint citus imenes locekus vai pat kaimius, kuriem ir veselbas problmas un vajadzga aprpe. Mjs dareiz valda haoss, antisanitri apstki, kas trauc veikt aprpi. Aprpes sniedzjam pastv draudi no nikniem suiem, iereibuiem vai agresviem cilvkiem. Viss aprpei nepiecieamais inventrs un medicnisks preces jplno iepriek un tm pc vajadzbas jbt pieejamm.

Kop 2009. gada 1. janvra MK Noteikumos Nr. 1046 "Veselbas aprpes organizanas un finansanas krtba" ir sadaa "Krtba, kd veicama pacientu veselbas aprpe mjs". 233.1 punkts nosaka, ka pacientam veselbas aprpes pakalpojumus mjs sniedz, ja viam ir nepiecieama regulra jeb pastvga ambulatora rstniecisk paldzba, bet medicnisku indikciju d pacients nespj ierasties rstniecbas iestd ambulators aprpes saemanai. 233.2 Veselbas aprpes pakalpojumi mjs tiek sniegti pacientiem ar dm diagnozm un stvokiem: 233.2 1. guloi pacienti ar aundabgiem audzjiem; 233.2 2. pacienti ar psihiskiem traucjumiem; 233.2 3. ar izguljumiem; 233.2 4. ar cerebrlo trieku un citiem paraltiskajiem sindromiem; 233.2 5. pacienti, kuriem nepiecieama respiratoriska terapija; 233.2 6. un pacienti ar kustbu traucjumiem. Ttad aprpe mjs paredzta pacientiem ar smagiem veselbas traucjumiem. To nodroina sertificta msa vai rsta palgs, kas strd rstniecbas iestd, kura noslgusi lgumu par veselbas aprpes pakalpojumu snieganu mjs. T ir specializta aprpe, ko nodroina sav jom profesionlas msas. Papildus primrs veselbas aprpes dienestiem aprpi mjs nodroina ar privti mjas aprpes dienesti, kuri darbojas pc kombinta modea un ietver primro aprpi un komercaprpi. ie aprpes dienesti piedv gan personas aprpi, gan paldzbu mjas darbos, gan paliatvo aprpi un medicnisko manipulciju izpildi.

KOPSAVILKUMS
Veselbas un socils aprpes pakalpojumu secga sastvdaa ir aprpe mjs, kas nodroina neprtrauktu un pacienta dzvesvietai pietuvintu secgu aprpes pakalpojumu snieganu. Prakse atspoguo pozitvos un vlamos faktorus mjas aprpes pakalpojumu attstanai. Veselbas aprpe mjs no citm veselbas aprpes darbbm atiras ar to, ka veselbas aprpe tiek nodrointa pacienta vid. Aprpe mjs ietver dadus paskumus, kas saistti ar veselbas aprpes nodroinanu pacienta dzvesviet. Katrs mjas veselbas aprpes dienests izvls atbilstoko un piemrotko msu prakses modeli. Mjas aprpes mri ietver trs galvenos aprpes aspektus: tiskos, paaprpes un socilos aspektus.

SPK ESOIE NORMATVIE DOKUMENTI, KAS NOSAKA MSU PRAKSES MODELI LATVIJ
Kop 1997. gada Latvij primr veselbas aprpe tika izvirzta par prioritti veselbas aprp, un tika izveidota imenes rstu institcija. imenes rsta praks cie sadarbb ar rstu strd msa vai rsta palgs. Msas pamatuzdevums ir sadarbb ar imenes rstu veikt pacientu aprpi rsta darbaviet jeb praks un, ja nepiecieams, ar pacientu aprpi mjs.

Kontroljautjumi
1. Kds ir mris pacientu aprpei mjs? 2. Kdus faktorus msai jem vr, nosakot aprpes problmas pacienta dzvesviet? a) vides faktorus, fizioloiskos faktorus, psihosocilos faktorus; b) fizioloiskos faktorus, psihosocilos faktorus, darbbas, kas saisttas ar veselbu; c) vides, fizioloiskos un psihosocilos faktorus, darbbas, kas saisttas ar veselbu; d) psihosocilos un psihoemocionlos faktorus.

62

63

3. Kd secb msa plno dienas darbus, vadoties pc aprpes priorittm (sakrtot dots darbbas pc atbilstbas)? a) augsta prioritte 1) profilaktiska vizte, pacientam nav veselbas problmu b) vidja prioritte 2) pacienta veselbas stvoklis stabils, nepiecieama uzraudzba c) zemk prioritte 3) neatliekama vizte, pacienta veselbas stvoklis nestabils 4. Raksturojiet mjas vizu priekrocbas un nevlamos faktorus. 5. Nosauciet mjas viztes posmus: a) __________________________________________________________________________ b) __________________________________________________________________________ c) __________________________________________________________________________ d) __________________________________________________________________________

17. Saint Elizabeth health care- provider of home health care services. Saint Elizabeth Health Care [homepage on the Internet] [cited 2005 June 2]. Available from: http://www.saintelizabeth.com/index1.htm 18. Sirola K. Public Health nurses. In: Conference Satakunta Polytechni; 2003 Oct; Pori, Finland. 2003. 19. Stanhope M., Lancaster J. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. 4th ed. St. Louis: Mosby, 2001. 20. Taylor C., Lillis C., LeMone P. Fundamentals of nursing the art and science of nursing care. 2nd ed. Philadelphia: I.B.Lippincott Compny, 1993.

Literatra
1. Glztis A. Primrs veselbas aprpes msu darbbas attstba Rg. Rga: Rgas pavaldbas bezpeas organizcija SIA Rgas Novada Slimokase, 1998. 2. KalniaPriede Z. Msas prakse, pamatota teorij. Milvoki, Viskonsina, 1998. 3. Kalnia I. Rokasgrmata sabiedrbas veselbas msm. Rga: Medicnas profesionls izgltbas centrs, 1999. 4. Kamergrauzis N. tikas dimensijas: ievads msdienu kristgaj tik. Rga: Svtdienas Rts, 1997. 5. Kandere D., Kardele G. Veselbas mjas aprpes dienests brniem un veciem cilvkiem Dnij. Rga, 1997. 6. Pasaules Veselbas organizcija. Veselba-21: veselbu visiem: politikas pamatnostdnes PVO Eiropas reionam. Kopenhgena, 1999. 7. Vigdisa G. Pacienta izgltoana. Rga: Medicnas profesionls izgltbas centrs. 1998. 8. Beare P. G., Myers J. Principles and practice of adult health nursing. 2nd ed. Missouri: Mosby, 1998. 9. Berkel R. L., Burton J. R., Zieve P. D. Principles of ambulatory medicine. Philadelphia: Williams & Wilkins. 1999. 10. Clark M. J. Nursing in the community: dimensions of community health nursing. 3rd ed. Standford, Connecticut: Appleton & Lange, 1999. 11. How to choose a home care provider. Homecare [homepage on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http://www.nahc.org/Consumer/coninfo.html 12. JalapHermansons A., Larsson B., Birol A. Home care. Seminar of Project Quality social care services. The National Board of health and welfare. Stockholm, Sweden 2006. March. 13. Jokinen T. Home Care. In: International Conference. 1997 Apr; Budapest, Bulgaria. 1997. 14. Marriner T., et al. Nursing theorists and their work. 3rd ed.Toronto: Mosby. 1994. 15. Nursing home care standards. California advocates for nursing home reform (CANHR) [homepage on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http://www.canhr.org 16. Robert E, Rakels M D. Essentials of family practice. Philadelphia: W.B. Saunders Company, 1993. 64

PALIATV APRPE
VSTURE
Latniskais termins 'pallium' apzmja apmetni jeb pledu, ko nsja romieu karavri, aizsargjoties no vja, lietus un sniega. "Paliatvs" apzm simptomus noemos, atvieglojos. Ja slimbas cloni vairs nevar novrst, tad jnoem simptomi, slimbas izpausmes. Apzmjums 'paliatvs' rads 1975. gad Monrel, Kand. PVO iesaka lietot terminu 'paliatvs', neatmetot ar vsturisko apzmjumu "hospiss". Viduslaikos terminu 'hospice' lietoja, lai apzmtu pajumtes vietu svtceniekiem un ceotjiem. Eirop sasaiste starp "hospisiem" un aprpi mirstoam slimniekam skas ar annas Garnj darbu Francij, Lion, 1842. gad, bet rij rijas Labdarbas msu apvienbas Dublin dibintja Marija Aikenheda atvra hospisus Dublin un Kork 1870. gad un vlk London 1905. gad. s iestdes bija ciei saisttas ar tdu slimnieku aprpi, kas sirga ar ieilgum un nerstjamm slimbm. Tomr ples remdt spes un citus simptomus kavja nezinana par o simptomu dabu un efektvu zu trkums. Moderno hospisu un paliatvs aprpes evolcijai liel mr jpateicas Siselijas Saundersas vzijai, drosmei un atdevei. Bdama msa, socil darbiniece un rste, via tiek uzskatta par moderns hospisa kustbas pamatlicju. Siselija Saundersa veltja savu profesionlo un privto dzvi tdu slimnieku izptei un aprpei, kas slimoja ar ielaistm un progresjoam slimbm. Via apzinjs un reaja uz to vienaldzgo veidu, ar kdu sabiedrba attiecs pret mirstoiem slimniekiem un to imenm. Via vienmr koncentrjs uz specifiskm un uniklm katra individul slimnieka un via imenes vajadzbm. Paliatv aprpe ir veselbas aprpes nozare, kur aktvi tiek stenots holistiskais (bioloiskipsiholoiskisocioloiskigargais) aprpes modelis. modea darbbu nodroina multidisciplinras komandas darbs. Pacients un via tuvinieki tiek iekauti ne tikai k aprpes mji, bet ar k komandas dalbnieki. Paliatv aprpe tiek uzskta kop nedziedinms slimbas diagnozes uzstdanas bra. Paliatvo aprpi pamat jnodroina primrs veselbas aprpes lmen imenes rstam, msai, socilajam aprptjam. Lai veiktu kvalitatvu aprpi, sniegtu atbalstu pacientam un via imenei, 65

nepiecieams profesionli sagatavots rstnieciskais personls. Svarga ir msas loma, pai pacientu aprp mjs. Paliatvs aprpes btba ietverta ts defincij: "paliatv aprpe ir aktva, visaptveroa tdu pacientu aprpe, kuriem radiklas terapijas iespjas ir izsmeltas. Ts mris ir nodroint pacientiem un viu imenm labu dzves kvalitti. Spju un citu simptomu noemana, psiholoisku, socilu un gargu problmu risinana jveic vienotas aprpes sistmas ietvaros" (World Health Organization report entitled Cancer and Palliative Care). Paliatv aprp tiek izmantotas visas attiecgs paliatvs iejaukans, kas var ietvert slimbu modificjos terapijas iruriju, radioterapiju, mijterapiju, hormonterapiju u. c. manipulcijas. Visu o iejaukanos galgais mris ir maksimli rehabilitt slimnieku, noemot cieanas un pankt pc iespjas labku dzves kvalitti. No t izriet, ka ir oti svargi, lai paliatvs aprpes programmas btu pilnb integrtas veselbas aprpes sistm, slimncs un sabiedrb kopum, kas jpielgo katra pacienta individulajm vajadzbm. Lai nodrointu pacientu un viu piedergo labku dzves kvalitti, paliatvo aprpi veic multidisciplinra darba grupa, t. i., dadi specilisti, kuru profesionlais pienkums ir risint mints problmas. Pacienta dzves kvalitti vispirms uzlabo slimbas simptomu mazinana, dadas atspinanas metodes, blokdes, sliktas das vai vemanas noemana, pleiras izsvduma vai ascta punkcijas utt. To nodroina veselbas aprpes specilisti. Pacienta psiholoisks problmas, visbiek paliatvs aprpes nodaas ietvaros, risina psihologs (psihoterapeits) k ar prjie komandas dalbnieki rsti, msas, kopji, socilie darbinieki, kapelns, brvprtgie pacientu aprptji. oti svarga nozme paliatvaj aprp ir socilajiem darbiniekiem, kuri risina pacienta un via imenes socils problmas, piemram, pacienta prvietoanu no nodaas uz mjm, pansiontu vai specilu iestdi. Socilais darbinieks paldz krtot juridisks formalittes, izskaidro likumdoanas normatvus, pacienta tiesbas un iespjas. Pacienta gargo aprpi var veikt slimncas kapelns vai specili apmcts cilvks. Garg aprpe nepiecieama daudziem pacientiem vai viu piedergajiem, jo paliatv aprpe saskaras ar daudziem filozofiskiem un reliiskiem aspektiem, smagm, citus cilvkus gargi traumjom slimbas izpausmm, pacienta terminliem stvokiem, krasiem pavrsieniem cilvku dzv, neatrisintm problmm, dzves jgas mekljumiem utt. Protams, ka ne visos gadjumos pacientiem persongi ir nepiecieama garg aprpe, k ar psihosocil vai medicnisk paldzba. paa nozme im paldzbas veidam ir mjas apstkos. Paliatv aprpe jveido divos lmeos. Pirmkrt, lielajs klniks jizveido specializtas nodaas vai paltas, lai kompleksi un tri vartu veikt diagnostiskus paskumus un noteiktu efektvu terapeitisks paldzbas apjomu pacientiem ar ielaistm slimbm. Otrkrt, aprpe mjs tiek uzskatta par noteicoo un ltko. Tomr efektvu paldzbu pacientam un via piedergajiem var sniegt tikai profesionu sastdts aprpes plns un atbilstoi sagatavots personls. Latvij paliatvs aprpes darbs aizsks 1995. gad izgltbas jom. 1996. gada jlij tika atvrta pirm paliatvs aprpes nodaa Latvijas Onkoloijas centr. 66

Ldz pat im brdim Latvij eksist daudzi ri, kas trauc veikt efektvu paliatvo aprpi mjas apstkos, piemram, pretspju ldzeku izrakstanas devu ierobeojums, praks maz izmanto perorlos morfna prepartus, kas juzskata par galvenajiem hronisku un stipru spju gadjumos. Par oti nopietnu rsli paliatvs aprpes ievieanai ir juzskata nepietiekams medicnas, socils un kopju specifisks zinanas.

PRETSPJU TERAPIJA
Vis pasaul ar vzi slimo ap 37 miljoniem cilvku. Pc Pasaules Veselbas organizcijas datiem pasaul gad ir ap 6 miljoni jaunu va saslimanas gadjumu un ap 4 miljoniem cilvku ik gadu mirst no aundabgm saslimanm. No visiem va slimniekiem apmram 70% cie vidjas vai stipras spes, un vlns audzja stadijs tas ir galvenais simptoms. Pasaul katru dienu no audzja izraistm spm cie apmram 3,5 miljoni cilvku. Ar relatvi vienkrm metodm va spes ldz pat 90% gadjumu var efektvi novrst. Ja ar va spes vai citus simptomus nevar novrst pilnb, tad atbilstou terapijas metou lietojums efektvi samazina spes lielkajai daai pacientu. Pretspju terapijas efekts neaprobeojas tikai ar spju novranu. Tas aktvi uzlabo pacienta dzves kvalitti, aujot viam produktvi un normli iekauties imen un sabiedrb. Spju sindroms. Spju sindroma raans mehnisms audzju gadjumos ldz galam vl nav noskaidrots. Va slimbas skuma stadijs spes novro reti, un lielkoties ts liecina par jau ielaistu slimbu. aundabgu audzju gadjumos nav vienota spju patoenzes mehnisma, un biei tam par iemeslu var bt vairki cloi. Dadas biomiskas un neirofizioloiskas reakcijas norisins kaulos, mkstajos audos, limftiskaj sistm, asinsvados, nervos un iekjos orgnos. Pacienta papildu klnisk izmeklana dod iespju noteikt spju mehnismus un noskaidrot clous, piemram: audzja d radies nervu nospiedums; audzjs lokalizts perifriskaj nervu sistm (perineirli vai endoneirli); audzjs mkstajos audos (skeleta muskulatr); audzjs ir kaulos, kaula plv; audzjs lokalizts parenhimatozajos orgnos, iestiepjot orgnu kapsulu; audzjs dobajos orgnos (piemram, kua un zarnu trakt); metastu gadjumos, ja ts atrodas tuvu kauliem vai nerviem, vai tajos ieaug; paraneoplastisku reakciju gadjumos audzja nas produc hormonus vai hormoniem ldzgas vielas un to darbbas rezultt rodas neiroloiska rakstura spes, loctavu spes utt.; audzjs nosprosto izvadceus, kam seko iekaisums, nekroze; audzju pavada iekaisums, parenhimatozo orgnu nekroze (aizkua dziedzera vzis); pcopercijas period (piemram, mastektomija, laparatomija, amputcijas spes u. tml.).

67

Ldz pat 90% pacientu audzja progresanas laik cie stipras vai izteiktas spes. 6090% gadjumu spes rodas, audzjam tiei skarot orgnu vai blakusesoos audus. 1025% gadjumu veidojas jatrognas blaknes (medikamentu vai staru terapijas sekas u. c.). 520% gadjumu spes izsauc audzja sekundri izraistas sekas (piemram, orgnu kompresija, patoloiski lzumi u. c.). 310% gadjumu spes izraisa citas slimbas, kas nav saisttas ar audzju infekcijas, nierakmei u. tml. Spju novrtana. Nespja novrtt spes ir galvenais faktors, kas nenovrami noved pie nepietiekamas pretspju terapijas efektivittes. Spju novrtan jiesaists rstam, msai, pacientam un via tuviniekiem. Galvenie spju novrtanas principi: spes novrt regulri, jau no pirms pretspju terapijas dienas; papildus novrt katru jaunu spju epizodi; spes novrt pc medikamentozm vai cita veida manipulcijm, piemram, 1530 mintes pc parenterlas medikamentu ievades vai 1 stundu pc perorlas zu ieemanas. Skotnj novrtan jatklj spju clonis, to lokalizcija un stiprums. aj proces ir btiski balstties uz detaliztu pacienta izjautanu, izmeklanu, diagnostikas datiem un psihosocilo novrtjumu. Pacienta persongais spju novrtjums. Spju sindroma novrtan btiskkais ir pacienta sdzbas par spm. Msai japmca pacients un via imenes loceki lietot noteiktus spju vrtanas pamienus mjas apstkos (subjektvs spju intensittes skalas; skat. 4. un 5. tab.). Msai jpaldz pacientam paam raksturot savas spes, jaicina izteikties par savm spm maksimli detalizti un aprakstoi. Pacientam jprot paam nordt spju lokalizcijas vietu vai ermea punktu. Var izmantot ar cilvka ermea attlu, kur pacients norda spoo vietu. 4. tabula. Vienkr spju intensittes skala. nav vieglas vidjas 5. tabula. Skaitlisk spju intensittes skala. 0 1 2 3 4 nav vidjas

Medikamentoz pretspju terapija. Zu terapija ir va spju risinjuma strakmens. T ir efektva, ne prk drga, ar relatvi zemu risku un tru iedarbbu. Btiskkais zu terapijas princips c ar spm ir katra pacienta rstanas rema individualizcija. Lietojot pat vienas pretspju grupas prepartus, pacientiem novro medikamentu efekta un blaku individulas varicijas. Pasaules Veselbas organizcija ieteic pretspju medikamentozs terapijas trspakpju principu (skat. 5. att.). 5. attls. Pretspju medikamentozs terapijas trspakpju princips. 3. stiprie opiti neopiti adjuvantie medikamenti 2. vieglie opiti neopiti adjuvantie medikamenti 1. neopiti adjuvantie medikamenti Svargkie ieteikumi pretspju terapijas izmantoan: pretspju terapija jsk ar vienkrm devu shmm un neinvazvm metodm; ja spes neizzd vai pastiprins, nekavjoties jinform rstjoais rsts; medikamentu devas jlieto regulros intervlos ("pc pulkstea"), lai uzturtu stabilu zu koncentrcijas lmeni plazm un novrstu spju atskanos (aj proces aktvi jiesaista pacients un via imenes loceki, kas atzm tabul medikamenta ieemanas vai ievadanas laiku); stipru spju gadjumos pretspju terapiju nozm 24 stundu grafik ar papilddevm "pc vajadzbas"; perorlais zu ievadanas veids ir noteicoais, jo tas ir visrtkais un ltkais; ja pacients nespj lietot zles perorli, priet uz rektlo un/vai transdermlo ievadanas veidu; intramuskulr pretspju zu ievadana nav ieteicama, jo t ir spga, nerta un zu uzskans nav paredzama, piemram, kahektiskiem pacientiem; intravenozais vai subkutnais ievadanas veids ir efektva alternatva pretspju terapij, iesakms vemanas, ranas traucjumu, apzias traucjumu gadjumos, ja nepiecieams trs efekts, viengi jem vr pretspju efekta s iedarbba; intraspinlais ievadanas veids iesakms gadjumos, ja spes nav iespjams novrst ar iepriekmintajiem pamieniem; intraspinl medikamentu ievade prasa specifisku medicnisko tehniku, augsti profesionlus specilistus, oti preczu kontroli un t iespjama tikai specializts nodas; galven indikcija ilgtermia intraspinlai medikamentu ievadei ir necieamas spes; pastvgi jseko iespjamm blaku izpausmm (miegainba, vemana, elpoanas nomkums, aizcietjumi), jveic profilaktiski paskumi un jnovro dinamika; pacientam un/vai piedergajiem, kopjiem jiedod rakstisks spju terapijas plns un va spju novranai nevajadztu izmantot placebo. Nesterodos pretiekaisuma ldzekus (NSPL) izdevgi lietot k skuma terapiju vieglu spju gadjum, jo tie ir pietiekami efektvi un tos var sekmgi lietot kombincijs ar opitiem un adjuvantajiem ldzekiem, ja spes pastiprins. K vienkrkie ldzeki btu minami acetaminofns (tailenols), 69

stipras

oti stipras

necieamas

6 stipras

9 10 necieamas

Spju stipruma novrtan pacients lieto spju intensittes skalu. T jlieto vis terapijas laik, un pacienti parasti tri iemcs novrtt spju stiprumu un par tm paziot ar skalas paldzbu. Aprpes kart s skalas atzm ar 10 cm garu nogriezni, ieliekot atzmi saska ar pacienta sdzbm. Pastiprinoie vai atvieglojoie faktori. Noskaidro, kad sp visvairk un kad vismazk. Pacienta izvlt spju vrtanas skala jfiks aprpes pln un pretspju terapijas rezultti jataino dinamik ar s skalas paldzbu. Spju novrtana dinamik. Ilgstoa un sistemtiska spju novrtana ir btiskkais elements pretspju terapij. Ja novro spju intensittes prmaias aprpes period, nekavjoties ir jzio rstjoajam rstam, kas veic terapijas korekcijas.

68

aspirns, metamizols (analgns). Acetaminofns tiek iekauts aj grup t pretspju efekta d, lai gan pretiekaisuma pabas tam ir zemas. Galven acetaminofna priekrocba ir t oti zems tromboltisks pabas saldzinjum ar citiem NSPL, tpc to var lietot pacienti ar trombocitopniju. NSPL neaktiv opija receptorus organism, to pretspju efekts rodas citas darbbas rezultt. Ldz ar to kombinta opitu, NSPL un acetaminofna lietoana rada spcgku pretspju efektu nek katra medikamentu grupa atsevii, NSPL un acetaminofna pievienoana opitiem izsauc "devas samazinanas" pardbu, kad opitu zemk deva jau vartu novrst spes un ar opitu blaknes btu neizteiktkas. Atirb no opitiem NSPL nerada toleranci, fizisko vai psiholoisko atkarbu. NSPL blaknes ir: nieru funkciju traucjumi, aknu funkciju traucjumi, asioana, kua vai duodena las, erozijas. Pacienti, kas saem pretspju terapij NSPL atsevii vai kop ar opitiem, ir uzmangi jnovro. paa uzmanba jpievr gados veckiem pacientiem. Lielk daa NSPL ir pieejami perorls lietoanas forms tablets, kapsuls u. tml. Daa ir pieejama ar rektlo svecu veid. Opiti. Vidju un stipru spju gadjumos opiti ir galven pretspju medikamentu grupa. To nosaka opitu izteikt pretspju efektivitte, devu titrcijas vienkrba un saldzinoi zemais blaku risks. Opitu pretspju mehnisma pamat ir to saistans ar specifiskiem receptoriem gan centrlaj nervu sistm (CNS), gan rpus ts. Opitus klasific k pilnos agonistus, dajus agonistus un jauktus agonistusantagonistus atkarb no to piesaistans specifiskajiem receptoriem. Visbiek lietotie pilnie agonisti ir morfijs, hidromorfons, kodens, oksikodons, hidrokodons, metadons un levorfanols. Tolerance un fizisk atkarba. Opitu tolerance un fizisk atkarba var rasties, ilgstoi lietojot opitus pretspju terapij, un to nevajadztu jaukt ar psiholoisko atkarbu abstinenci, kas rodas opitu lietoanas ieraduma rezultt, lai radtu narkotisku reibumu. Va pacientiem tolerances un fizisks atkarbas iestans nav pieldzinmas abstinencei. Fizisk atkarba no opitiem rodas, ja tos pki prtrauc lietot vai nepreczi tiek lietots naloksons opitu neitralizcijas nolk. T izpauas k bailes, uzbudinmba, drebui un karstuma vii, loctavu spes, asaroana, nelaba da vai vemana, vdergraizes, caureja. Lietojot opitus ar tru nordans periodu (kodens, morfijs, hidrokodons, hidromorfons), atkarbas izpausmes var pardties vidji 612 stundas (maksimli 2472 stundas) pc medikamenta lietoanas prtraukanas. Lietojot opitus ar lnu nordans periodu (metadons, levorfalons), atkarbas pazmes var pardties tikai pc 24 stundm vai pat vl pc ilgka laika. Atkarbas simptomu pardans liecina par fizisks atkarbas iestanos pret opitiem. Visbiek tas notiek apmram divas nedas pc opitu lietoanas skuma, tau tas nenorda uz psiholoisku atkarbu (abstinenci). Lielk daa pacientu saem opitus pretspju terapij ilgk par divm nedm un oti reti kdam no viiem novro abstinences pazmes vai tieksmi nepamatoti pieprast opitu devas palielinanu.

Tolerance pret opitiem izpauas k devu palielinanas nepiecieamba laika gait, lai uzturtu pretspju efektu. Lielkajai daai pacientu k pirm tolerances pazme ir pretspju efekta ilguma samazinans pie noteiktas un nemaingas opitu devas. Opitu devu palielinanos iem pacientiem objektvi nosaka slimbas progresana ar sekojou spju pieaugumu. Pacientiem ar stabilu slimbas gaitu parasti nav nepiecieambas palielint opitu devu pretspju terapij. Morfns pieder pie stiprajiem opitu grupas pretspju ldzekiem un tas tradicionli tiek visplak lietots onkoloiskaj praks. T lietoana medicn bija zinma vismaz 300 gadus p. m. . un savu nosaukumu "morfns" ieguvis no sengrieu sapu un miega dieva vrda. Morfna dabiskais ieguves avots ir opija magou sula. Liels devs morfns izsauc miegu, pai tad, ja miega traucjumi raduies spju d. Darbbas mehnisma pamat morfnam ir konkurjoa iedarbba uz stereospecifiskiem CNS receptoriem, kuri atrodas dads smadzeu das, aizstjot endorfnus un enkefalnus. Morfns, blojot opitu receptorus, mazina spju centru uzbudinmbu un iestjas centrls dabas pretspju efekts. Ja morfnu lieto regulri, endorfna un enkefalnu endogn sintze mazins. Tpc, lai saglabtu pretspju efektu ilgstou un stipru spju gadjumos, t devas periodiski jpalielina. Apmram pc 3 mneu ilgas morfna lietoanas iestjas t sauktais "plato efekts". Tiek sasniegta noteikta medikamenta deva ar noteiktiem ievadanas intervliem, kas nodroina pietiekamu pretspju efektu. dos gadjumos devas palielinana nav nepiecieama ilgku laiku. Morfna metabolizans notiek akns un vairku enzmu ietekm veidojas dadi metabolti. Morfna metaboltu koncentrcijas lmenis ir atkargs no aknu funkcijas un asinsrites, tpc jrins ar morfna devu samazinanu aknu slimbu, asinsrites traucjumu gadjumos, k ar gados veciem cilvkiem ar smagm psihiskm saslimanm (Alcheimera slimba, vecuma debilitte). Prolongt morfna lietoanas principi: devas ievada noteikt laik pc pulkstea; pirmo prolongt morfna devu ievada kop ar pdjo zemdas vai intramuskulro morfna devu vai ar ar parasto perorl morfna devu; ja terapij uzsk lietot morfnu, tad optimlo pretspju efektu vlams vispirms sasniegt ar morfna dumu vai tabletm, t nosakot kopjo diennakts devu, un tad priet uz prolongto formu; ja spes pastiprins 12 stundu laik, tad papildus ievada vienkro morfnu (dum vai tablets); ja spes pieaug nakt, tad devu uz nakti paaugstina par 50100%; terapiju papildina ar NSPL, tricikliskiem antidepresantiem, sedatviem prepartiem u. c. pc individuliem kritrijiem. Opitu iespjams blaknes. Aizcietjumi. Pretspju terapijas izraisti aizcietjumi iestjas ilgstoas terapijas rezultt. Aizcietjumi ar laiku var pastiprinties sakar ar audzja progresanu (zarnu nospiedums, samazints uztura un idruma daudzums apettes trkuma d utt.), td detalizti jizanaliz ar citi cloi. Neizteiktus aizcietjumus var sekmgi novrst ar iedrvielu palielinanu uztur. Izteiktu aizcietjumu gadjum jlieto medikamentoza terapija, perorlie ldzeki jlieto uz nakti, bet rektls svectes no rta.

70

71

Miegainba. Prejoa miegainba var rasties pirms 35 dienas, kad medikamentu deva tiek paaugstinta ldz stabilam lmenim un turpmk t tri izzd. Pastvgu zu izraistu miegainbu sekmgi novr reizes devas samazinana vai to ievades bieuma palielinana. Tas auj pazemint slaicgo pveida devu lmeni gan asins, gan smadzens, atstjot nemaingu pastvgo lmeni asins. Vemana. Medikamentu izraisto nelabo du un vemanu sekmgi neitraliz pretvemanas ldzeki. Uzskot pretspju terapiju, slikta da un vemana visbiek izzd pirms nedas laik. Elpoanas nomkums. Ilgtermia terapijas laik pacientiem parasti attsts tolerance pret terapijas izraisto elpoanas centra nomkumu. Daos gadjumos tiek nomkta elpoana, ja spes pki pilngi izzd zu ietekm. Ja elpoanas bieums pazemins ldz 6 reizm mint, nekavjoties jinform rstjoais rsts. Adjuvantos medikamentus lieto, lai pastiprintu NSPL vai opitu pretspju efektu un mazintu citus simptomus, kas paasina spes. Kortikosterodus lieto to psihostimuljos, pretiekaisuma, pretvemanas un apetti pastiprino efekta d. Kortikosterodi dod labvlgu ietekmi kaheksijas, apettes nomkuma gadjumos, mazina galvas un muguras smadzeu tsku to saspieduma d, ir efektvi pret spm tsku un perifrisko nervu nospieduma gadjumos. Kortikosterodu blaknes mioptija, hiperglikmija, svara pieaugums un disforija pards tikai pc ilgstoas to lietoanas. Antidepresanti ir efektvi neiroptisko spju gadjumos. Tie potenc opitu pretspju efektu un tiem piemt ar savs pretspju potencils. Neiroleptiskos ldzekus lieto psihisko traucjumu rstan, bet var lietot ar k adjuvantus pretspju ldzekus. Nemedikamentoz pretspju terapija. Fizikl terapija var paldzt spju atviegloan, tau t nevar pilnb aizvietot medikamentozo terapiju. Visbiek izmanto siltuma vai aukstuma aplikcijas, elementros fiziskos vingrinjumus, imobilizciju, transkutno neiroelektostimulciju un akupunktru. s metodes parasti lieto novjintiem un mazkustgiem pacientiem kop ar medikamentozo terapiju. Fiziklo terapiju ir mrtiecgi lietot atlastiem pacientiem, kuriem kda noteikta metode dod jtamu pozitvu efektu spju atviegloan. Visbiek o metodi izmanto pacientiem ar perifrisko neiroptiju, spgm muskuu spazmm, das virsmas defektiem vai iekaisumiem, kaulu vai loctavu spm. Fizikls terapijas efektivitte pastvgi jnovrt, lai t neizraistu nevlamas komplikcijas. Staru terapija jeb apstaroana spj mazint metastu izraists spes un ar lokli izplatta audzja izraistas spes un simptomus. Paliatvs apstaroanas mris ir tra spju novrana. rstana tiek pieskaota pacienta klniskajam stvoklim un visprjai prognozei. Staru terapija papildina medikamentozo pretspju terapiju un var pastiprint medikamentu efektu, jo t tiek vrsta tiei uz spju cloni. Staru terapijas blaknes ir atkargas no struktrm, kas ietilpst apstarojam zon, no apstarojuma devas un audu jutbas pret apstaroanu. Staru terapijas blaknes izpauas apstarojamaj zon, un tie var bt akti, kas pards terapijas kursa laik, un vlnas blaknes, kuras pards pc mneiem vai gadiem. Aktas blaknes rodas pie lielm kopjm staru devm. Ts parasti izpauas k das un gotdas zonu iekaisumi. Vlns staru terapijas blaknes ir dadu audu fibroze.

Pasaules Veselbas organizcija ptjumu rezultti ir uzrdjui veselu virkni svargu problmu, kas ir kopjas vism Austrumeiropas valstm: trkst noteiktu politisku lmumu aj nozar, finansjuma un valdbas atbalsta; nav pietiekami pieejami pretspju preparti; trkst kvalifictu darbinieku; trkst rstniecisko ldzeku un kopanas piederumu; trkst ptniecisk darba iespju; domin negatvi kultras stereotipi (mti). Pretspju terapijai ir jbt pieejamai visiem pacientiem un jebkur slimbas stadij. Pacienti, kuriem nav spju, spj daudz labk piemroties aktvai rstanai un ldz ar to viu atlikus dzves kvalittes lmenis var tik uzturts pc iespjas augstks.

IMOBILITTE JEB NEKUSTGUMS

Imobilitte jeb nekustgums ir viena no problmm, kas ir biei sastopama paliatvaj aprp. K tas ietekm orgnus un ermea sistmas? Kaulu nekustgums noved pie demineralizcijas, negatva kalcija ldzsvara un kalcija izskaloans no kauliem, mazins kaula blvums rodas osteoporoze. Ptjumi liecina, ka kaula blvums samazins par 3,6% pc 27 nekustguma dienm, ldz 2545% pc 36 nedm. Muskuu nekustgums izsldz muskuu slodzi, rezultt iestjas atrofija. Lielks muskuu spka prmaias novro nekustguma 1. ned. Ja nekustgums ilgst vairk nek 4 mneus, novro nervu iedru deenerciju, un pilna muskuu funkciju atgana nav iespjama. Loctavu nekustguma gadjumos konstat loctavu audu progresjoas deeneratvas prmaias, kas noved pie kustbu samazinans vai loctavas kustbu apjoma zuduma jeb kontraktras. Sirds un asinsvadu sistmas nekustguma rezultt attsts ortostatisk nepietiekamba, paaugstins trombembolijas risks, samazins sirds darba tilpums, pieaug asins viskozitte (biezums). Gastrointestinls sistmas nekustguma galvenais negatvais efekts ir aizcietjums. Uroenitls sistmas nekustgums veicina hiperkalciriju jeb pastiprintu kalcija izdalanos caur nierm. Paraliztiem pacientiem var novrot tipisku tridi: hiperkalcirija, urna stze un urnceu infekcija, kas veicina nierakmeu veidoanos. Elpoanas sistmas nekustgums veicina pneimoniju attstbu un tlk atelektzi. das prmaias. rjs spiediens uz du trauc kapilro asinsriti un rada audu imiju. Pc ilgstoas audu imijas veidojas nekroze un izguljumu la. Psihosensorisks sistmas prmaias. Ilgstoa atraans guus stvokl nav tikai fiziska neaktivitte un ierobeojums, bet ar sensorisks stimulcijas samazinjums, kas var veicint psihosocils (izzias, uztveres un rcbas procesu) prmaias. Piemram, pacients neizrda interesi par savu veselbas stvokli, negribgi sarunjas ar rstniecbas personlu, var novrot pat halucincijas. 73

72

Paskumi pret imobilizcijas sekm. Msas darbbas mris ir neitralizt nekustguma izraists problmas, aktivizt pacientu individul veselbas stvoka robes, atjaunot un pirmsnekustguma lmen uzturt pacienta ermea funkcijas un novrst stvoka pasliktinanos. Msa apmca pacientu, piedergos un aprptjus veikt profilaktiskos paskumus pret imobilizcijas sekm: pacienta pozciju maia ik pc 2 stundm, pc shmas; elpoanas vingrinjumi (10 reiu ieelpa, izelpa, un 3 reizes klepot; vingrinjumu atkrtot ik pc pusstundas); kustbu vingrojumus (maksimlais, normlais kustbu apjoms, kas ir iespjams katr atsevi loctav) veic 23 reizes dien: - aktvie vingrojumi (izpilda pats pacients), - pasvie vingrojumi (kustbas pacientam paldz veikt cita persona); sdoa pozcija gult (kjas pri gultas malai); ja ir iespjams, staig ar paldzbu vai pieturoties pie gultas. Vlamais iznkums ir novrst nekustguma problmas, uzturt skeletamuskuu sistmas normlu funkcionanu (vadoties pc individul pacienta veselbas stvoka) un nodroint normlu plauu ventilciju, uzturt asinsvadu tonusu un normlu zarnu un urnpa iztukoanos.

Medmsm k paldzoo profesiju prstvm ir jizprot miranas process un t posmi, lai atbilstoi un bez bailm sptu aprpt mirstoo cilvku.

MIRANA
Visplak pazstamas ir Elizabetes KubleresRosas aprakstts miranas stadijas. Ne katrs pacients piedzvo visas stadijas, bet to apraksts auj saprast procesa dinamiku, kas ir pietiekami raksturga nedziedinmi slima cilvka miranas gaitai. oka stadija. Pirmais, dzirdot rsta nosaukto diagnozi, ir oks. Paliatvaj aprp svarga ir maksimla atkltba un savstarpja uzticba, jo t var atvieglot pacienta stvokli visos aspektos. Padomju deontoloija kategoriski noliedza atkltbu pret pacientu, kuram bija iespjama viengi simptomtiska terapija. Iespjams, t bija izvairans no grtbm vai grtbu slpana ar meliem. Jatzst, ka patiesbas pazioana var cilvku psiholoiski un gargi sagraut, tomr ptjumi parda, ka pacients pats noteikt laik jt sava stvoka nopietnbu. Nozmga ir medicnisk personla un piedergo attieksme. Vrdi sastda tikai nelielu dau no pausts informcijas, bet neverblie komunikcijas ldzeki smago ziu pavsta slimniekam daudz trk. Biei ir t, ka pacients savu stvokli jau saprot, tikai baids par to domt, tpc to noliedz. Noliegums un izolcija. Pacients netic, ka diagnoze ir noteikta pareizi, mina vrsties pie rstiem cerb, ka kds "atcels" diagnozi un ts viet uzstds kdu labvlgku diagnozi. Svargi pacientam neprmest, bet vlreiz skaidri un maksimli godgi sniegt visu viu interesjoo informciju, saprotot, ka noliegums ir neapzinta psihisks aizsardzbas reakcija uz trauksmi. Svargi ir godgi atbildt uz pacienta jautjumiem un, galvenais un visgrtkais, nestrdties. Dusmu un niknuma stadijas galvenais jautjums ir: "Kpc es?". Cilvks ir dusmgs uz visu pasauli tpc, ka ir saslimis. Dareiz var skt kvli nst un fantazt, ka tuvinieki, draugi vai pazias ir kaut ko maisku darjui, lai vi saslimtu. Mdz apskaust cilvkus, kas ir veseli un jauni. Pacients aj stadij var bt nervozs, prasgs, kritizjos. Lai profesionli sptu veidot attiecbas ar pacientu, jatceras, ka smags emocijas, kas vrstas pret apkrtjiem, nav juztver personiski. Ts ir emocijas, kas vrstas pret situciju, stvokli. T ir miranas procesa fze, kur pacients di protest pret raduos bezpaldzbas sajtu. aj stadij svargi klienta dusmas uzklaust, bet dart to nedusmojoties, ko iespjams izdart tikai tad, ja msa saprot, ka dusmas nav vrstas persongi pret viu. Kaulans stadija. Novrots, ka stadija biei mdz bt oti sa vai ts var nebt vispr. aj stadij cilvks sldz "derbas" ar Dievu, ar sevi, minot "nopirkt" papildu laiku, piemram: "Ja es vartu sagaidt sava brna kzu dienu, es sktu apmeklt bazncu, utt.". aj stadij vartu cilvkam piedvt iesaistties (ja to atauj veselbas stvoklis) kd atbalsta grup, piedvt gardznieka pakalpojumus. Depresijas stadij kuvis skaidrs: "J, es." Cilvks saprot, ka mirst un ka tas nav novrams. Mdz bt smaga zaudjuma sajta attiecb uz brniem, tuviniekiem, naudu, kas iztrta rstanai. Vislabk paldzba ir vienkri bt ldzs. Pieskriens, labs vrds dos sajtu, ka cilvks nav pamests, ka apkrt ir cilvki, kas viu ml un izies cauri im grtajam posmam, nepametot viu ar smagm domm vientulb, bet bs gatavi ar viu par tm izrunties. Svargi ir ar atvlt laiku atptai. Nepieaut, lai kds kliedtu savas baas uz mirja rina, uzmcoties viam ar bezjdzgu ppanu, 75

APRPES PSIHOLOISKIE ASPEKTI

Paliatvaj aprp nonk pacienti, kuriem ir lielas fiziskas cieanas vai kuriem ir uzstdta nenovrama diagnoze un nepiecieama simptomtiska terapija. Fizisko simptomu nasta un tuvojos nves fakts rada milzgu stresu. Tdjdi pacients cie ne tikai fiziski, bet ar psiholoiski. Visbiek sastopamie psiholoiskie traucjumi pacientiem ir depresija, trauksme, pielgoans grtbas, suicidlas domas un emocionlais distress. Tas izpauas k niecguma sajta, nola, vainas apzia, bezcerba. Turklt 5080% pacientu izjt nves baiu prdzvojumus. Bailm vienmr atrodas vieta tad, kad pietrkst informcijas apzintai situcijas izvrtanai un sagaidm modulanai. Baiu d maz tiek domts un runts par nves un miranas jautjumiem, td, ar tiem sastopoties, daudzi (gan mirstoais cilvks, gan piedergie) jtas nomkti un nesagatavojuies. Par izvairanos var uzskatt ar to, ka saruns parasti izvairs no tieas vrda "mirana" pieminanas, t viet sakot "cilvks aiziet, izdziest, ms pamet". Daudzi pacienti slimbas d ir zaudjui savu socilo stvokli, fizisks spjas, pievilcbu, papavbu. Tas veicina personbas identittes zaudanu. Dai pacienti uzskata sevi par fizisku, emocionlu, socilu un finansilu nastu savai imenei un cie no s apzias. diem pacientiem ir gan emocionlas, gan socilas vajadzbas, kas biei netiek atpaztas un paliek neapmierintas. Daudziem pacientiem aktulas ir bailes bt pamestam un nomirt vientulb vai bt noirtam no tuviniekiem cilvciski siltu attiecbu trkum. Tpat pacienti biei uztraucas, ka vii var bt nepatkami citiem, piemram, ja vemana kst nekontroljama vai ar gadjumos, kad pacients pats nevar kontrolt ermea sekrcijas. Ir svargi pasargt viu no pavrtbas zaudanas. Pacienti baids ar no savas autonomijas zaudanas. Daudziem cilvkiem ir grti pieemt paldzbu un bt atkargiem no citiem.

74

kas biei vien ir satraukuma pazme un t izldes veids. Tas ir nepiecieams palicjam, bet nevis mirstoajam cilvkam. aj brd pirmaj viet btu liekamas mirsto cilvka gargs intereses. Samierinans un miera stadija. "J, es esmu gatavs." Ar nvi saisttais emocionlais konflikts ir atrisints. Cilvks ir sasniedzis stadiju, kad vi saprot nves nenovrambu un samierins ar to. Lai nonktu ldz ai stadijai, pacients ir zaudjis daudz spka, ejot cauri iepriekjm stadijm. Tagad lielko dau laika vi pavada guot, jo jtas noguris un nespcgs. Cilvks aujas nvei. Palicjiem is posms ir pai grts, jo vii var justies atstumti. Msai ir jpaldz tuviniekiem saprast, ka, lai cilvks vartu miergi nomirt, viam ir jatstj viss, kas saistts ar dzvi. Lai ar cilvks aj stadij biei nevlas runt, tomr labprt vlas, lai kds atrodas tuvum. Novrots, ka smagu slimbu gadjumos, kad rela kst nves tuvoans, cilvka dzve btiski mains vi it k apstjas, prvrt vrtbas, nokrto lietas, ko nav paspjis dzves laik. Galvenais mirstoa cilvka aprpes mris ir nodroint pacientam maksimlu labsajtu. Tas ir pankams, mazinot spes, depresiju un bailes. Cilvkam ir svargi nomirt miergi, ar cieu, bez smagm spm, emocionlm un fiziskm cieanm, ar tm, kas saisttas ar vientulbas un pamestbas sajtu. Pacientu japrp un jbt blakus, ldz iestjas nve.

SASKARSME AR PALIATVAJIEM PACIENTIEM

Saskarsmes proces cilvks izmanto balss apartu, ermeni un savu personbu (domas, vlmes, jtas). Ir pierdts, ka verbli partnerim tiek nodota mazk informcijas daa, daudz lielka 6080% informcijas tiek noraidta ar visdadko neverbls komunikcijas zmju paldzbu. Ar vrdu var izsmeoi paust faktus, bet ne vienmr iespjams izteikt jtas. Neverbl saskarsme ir pakauta cilvka psihes neapzintajam lmenim, tpc taj ir daudz mazk apzias radtu mkslgu, nepatiesu, stereotipisku elementu. Cilvka mmik un estos atspoguojas ne tikai dinamiskie, emocionlie stvoki, bet ar rakstura iezmes. Vrojot indivda mmiku, estus, var noteikt personas emocionlo stvokli, via attieksmi pret situciju. Saskarsm ar paliatvajiem pacientiem pai svarga ir neverbl jeb ermea valoda. T tiek uzskatta par nozmgks informcijas "nesju", jo cilvks pretji verblajai saskarsmei tikpat k nespj kontrolt neverbls saskarsmes norisi. Daudz vieglk ir samelot ar vrdiem nek ar acu skatienu vai pozu. Neverbl saskarsme ir msu patiess btbas izpausme. Saskarsm ar paliatvajiem pacientiem ne mazk svarga ir ar verbl saskarsme.

SROANA
Zaudjums/Sras. Katru dienu ms uzzinm par nelaimes gadjumiem, AIDS izplatbu, seksuli izmantotiem brniem, kas atstj gargu traumu uz visu dzvi. Ms pieemam, ka di prbaudjumi piemekl tos, kas to ir pelnjui un smagus zaudjumus piedzvos citi, nevis ms. Vai ar cilvks uzdod sev jautjumu: "Ko es daru, ja man pc medicniskas prbaudes atkls vzi?" Jsk ir ar atzanu, ka zaudjums ir normla dzves sastvdaa, un ms esam gatavi par to runt. Pc katra zaudjuma cilvks izjt bdas. Bdas nav tas, no k btu par katru cenu jizvairs. Labk ir 76

prdzvot ts jtas, kas atbilst dzves situcijai. Ja ir noticis kas labs, patkams priecties, ja cilvku piemekljis zaudjums, tad to pavada bdas. Ja indivds neizrda savas bdas, neraud visu kltbtn, viu liels, ka "labi turas". d situcij neraudt nozm uzvesties neatbilstoi situcijai, un tas ir drauds veselbai. Ja kds vlas, lai indivds (vai js) kontroltu savas izjtas, vi dom par savm rtbm nevis par ldzcilvka emocionlo labkljbu. Normla reakcija ir tad, ja klients auj brvbu savm jtm. Biei uzdod jautjumu: "Cik ilgi ir jsro pc tuva cilvka nves?" Populra atbilde ir: "No 48 stundm ldz 2 nedm." Ptjumi liecina, ka vairkum gadjumu cilvki pc smaga zaudjuma norml dzv atgrieas pc 2 gadiem. Ja pc 2, 3, 4 gadiem indivds nevar atgties no zaudjuma, tas nozm, ka sroanas process vl turpins, un klientam jau ir nepiecieama profesionu paldzba. Zaudjums nav ienaidnieks, ienaidnieks ir dzve pastvgs bails no zaudjuma. Reakcija uz tuvinieka nvi. Cik cilvku, tik ir ar zaudjuma/sroanas veidu, bet ir noteikti posmi, cauri kuriem iziet visi: oks, noliegums, atzana, pieemana. Daiem tie norit tri un bez paas pieples, bet citiem tas prasa lielu eneriju un gribasspku, kas ilgst vairkus gadus. Aplkosim, k os posmus aprakstjis Bo Deits. oks ir pirmais, ko cilvks izjt, dzirdot vrdu "nve". Jebkur uzvedbas veids pc slikts vsts ir normls: raudana, noslgans sev, kliegana, histrija, aktva organizatoriska darbba (piemram, veic sagatavoans darbus brm). Neatkargi no indivda uzvedbas iekji vi ir sastindzis un darbojas reflektori. Iespjams, tdjdi daba neauj pilnb uztvert zaudjumu, nedaudz atvirzot sras. Tau, ja pc 3 mneiem uzvedba nemains, iespjams, indivdam nepiecieama profesionla paldzba. Noliegums. Indivds negrib pieemt, ka zaudjums ir dzves sastvdaa un, kad tas ir noticis, cilvks to cenas noliegt. Nolieguma posma pazmes: vjums, spku izskums; apettes trkums; bezmiegs vai miegainba; sausums mut; fiziskas spes; persongs higinas neievroana; fantzijas, kuru centr ir miruais; gaidas, ka vi varbt atgriezsies; naidgums uz radiem, draugiem, pazim, apkrtjiem; nespja veikt ierastos ikdienas darbus. T ir normla reakcija uz zaudjumu. Indivdam var novrot vairkas no uzskaittajm pazmm, daas no tm var izzust un atgriezties. Daudzi nezina, par ko un k runt ar bdu nomkto personu, citi centsies izvairties no tikans, bet visi viam novls pc iespjas trk pielgoties un atgriezties ierastaj dzves ritm. Svargi ir atpazt nolieguma posma pazmes un pieemt ts k sroanas procesa sastvdau. Atzana un spes. Nepiecieams atzt, ka zaudjums ir rels, bet zaudjuma atzana var izraist "dvseles spes", un tpc ir iespjama atkalatgrieans nolieguma posm. Zaudjumu ir iespjams 77

atzt 36 mneu laik, bet ja zaudjums nav pirmais vai indivds nespj pieemt tuv cilvka nvi, var paiet ar gads. Svargi ir runt par jtm kds ir indivda emocionlais stvoklis, k vi jtas. Cilvku nepiecieams uzklaust, ja vi vlas runt, bet, ja ir nosldzies sev, uzaicint uz sarunu. aut klientam runt par savm izjtm jeb paust savas emocijas. Pieemana un pielgoans ir pirm pazme, ka smagkais posms sroanas proces ir noiets. Tad jautjumus: "Kpc tas ir noticis ar mani?", "Kpc boj gja tiei mans brlis?" nomaina jautjumi: "K man dzvot tlk?", "K man aizpildt tukumu pc bra nves?" Svargi, lai indivds vartu sev pateikt: "Zaudjums, ko es prdzvoju, ir smagkais notikums man dzv. Iespjams, sliktkais, kas ir ar mani noticis, bet ts vl nav beigas. Es varu vl dzvot pilnvrtgu dzvi. Bdas man ir daudz ko iemcjuas, un es varu no tm iziet vl labks nek iepriek." To nav viegli sev pateikt, vl grtk ir to pateikt skai. Kad indivds sps t pateikt par savu zaudjumu, vi iegs jaunu eneriju un dzvesprieku, kur vairs nav prdzvojumu par zaudjumu, nosprauot jaunu dzves mri tuvkajiem 23 gadiem. Cilvks neaizmirss zaudjumu, tas vienmr bs via dzves sastvdaa, bet, domjot par zaudto personu, neizjuts spes. Bdas ir spcgas jtas. Tpc ir svargi izprast, vai ts tiek izdzvotas pareizi vai izkropot veid. Ja cilvks ir izsmlis savas iespjas un pats nespj tikt gal ar stresu, depresiju, krzi, viam ir nepiecieama profesionla paldzba. Der atcerties, ka nevajag kautrties meklt paldzbu.

Lai izvairtos no izdeganas sindroma, nepiecieams rpties par savas dzves kvalitti: saglabt profesionlo un personisko pacieu; atzt personisko spju robeas; atrisint personisks grtbas ar sev piemrotiem ldzekiem, rpus darba; pozitva attieksme pret darbabiedriem un pozitvi domjoi darbabiedri; patkami un miergi darba apstki; intereses vaasprieki rpus darba; veselgs dzvesveids pilnvrtgs uzturs, fizisks aktivittes, atpta. Risinjums jsk ar praktisku pieeju. Japzins, ko var pats maint un ko nevar. Jsk ar tm lietm, ko var maint analizjot situciju un kopgi mekljot risinjumu. Cilvce joprojm diskut par jautjumu: "Vai nve juzskata par cilvka dzves beigm, vai par preju uz citu dzvi?" Vairkums reliiju nvi uzlko k preju uz citu eksistences formu. Senlatvieus ma nogal aizsaul piema Zemes mte, budisti nvi aplko k cilvka pamoans brdi, jo "spasaules" dzvi uzskata par ieskumu stajai dzvei.

KOPSAVILKUMS
PVO izstrdtie principi, saska ar kuriem paliatv aprpe: remd spes un noem citus simptomus; apstiprina dzvbas vrtbu un uzskata miranu par normlu procesu; nepatrina un nepaildzina nves iestanos; integr psiholoiskos un gargos aspektus slimnieka kopan; piedv atbalsta sistmu, k paldzt slimniekiem izdzvot pc iespjas aktvk ldz pat nves brdim; piedv atbalstu imenei pacienta slimbas laik un zaudjuma gadjum; ar komandas darbu risina pacienta un imenes vajadzbas, ieskaitot konsultcijas sru gadjum, ja tas nepiecieams; uzlabo slimnieka dzves kvalitti un pozitvi ietekm slimbas gaitu; ir pieejama agrn slimbas posm, emot vr visplaks rstniecisks iespjas, kas var paildzint pacienta dzvi, k, piemram, mijterapija, apstaroana, lietojot ts izmeklanas metodes, kuras paldz labk izprast un kontrolt mokoas slimbas klnisks izpausmes.

IZDEGANAS SINDROMS
Paliatvaj aprp jsaskaras ar filozofiskiem, gargiem un reliiskiem jautjumiem. Kapelns, gardznieks paldz risint garga rakstura problmas, pc pacienta vlmes un atbilstoi via reliiskajai piederbai pieaicinot attiecgs konfesijas gardznieku. Gargs aprpes galvenais mris ir veicint domt ar pilnu atkltbu un sakrtot savu pieredzi. Daudzu profesiju prstvji, ar msas, kuru darbs ir saistts ar tieo un intmo saskarsmi, pakauti pakpeniskai emocionlai prslodzei un iztukotbai. Emocionl izdegana vai izdeganas sindroms, ko raksturo emocionls, gargs un fizisks izskums, rodas ilgstoas emocionlas slodzes d. Vajag novrot, ieklausties, just ldzi, atbalstt, paldzt atrisint psiholoiska, socila un fiziska rakstura problmas, un galvenais pastvgi nkas uztvert klienta enertisko izldanos. Uzmanba tiek vrsta galvenokrt uz pacientu vai personu, kas saem pakalpojumus, nevis uz pakalpojumu sniedzju via subjektvajm izjtm un prdzvojumiem. Lai profesionli veiktu savu darbu, msm sevi ir jpasarg no spcgm emocijm. Emocionl izdegana veidojas daudzu faktoru ietekm: ilgstoa, saspringta psihoemocionla darbba; paaugstinta atbildba par veicamo funkciju vai darbu kopum; nelabvlga psiholoiska atmosfra darb; psiholoiski smagu pacientu aprpe; socilie faktori.

Kontroljautjumi
1. Kds ir paliatvs aprpes mris? 2. Kas nodroina paliatvo aprpi? 3. Paskaidrojiet spju novrtanas mehnismu! 4. Kdi ir svargkie ieteikumi pretspju terapijas lietoan? 5. Kas ir imobilitte, un k tas ietekm orgnus un ermea sistmas? 6. Kdi paskumi jveic, lai novrstu imobilittes izraists sekas?

78

79

Literatra
1. Bogdanovs V. Garg aprpe: realittes ignorana mirstot. Rga: ABC Paliatv aprpe, 2001. 2. Deits B. Dzve pc zaudjuma. 1999. 3. Krzes centrs "Skalbes". Krzes intervence: seminra materili. 2001. 4. Materili. No: 3. Starptautisk paliatvs aprpes konference Latvij. 5. Ministru kabineta rekomendcijas Rec (2003) 24 Eiropas padomes dalbvalstm par paliatvs aprpes organizciju [tmeka vietne] [skatts 2008. gada 21. maij]. Pieeja: http://www. eapcnet.org/download/forReccCoun-Europe/ReccCE-Latvian.pdf10 6. Omrova S. Cilvks run ar cilvku. Rga: Kamene, 2002. 7. Paliatv aprpe. Palliative.lv [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 11. jnij]. Pieeja: http:// www.palliative.lv/25/ 8. Paliatv aprpe un paldzba dzves noslgum. Boarders health in hand [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 11. maij]. Pieeja: http://www.bordershealthinhand.scot.nhs.uk/languages/latvieu.aspx 9. Pasaules Veselbas organizcija. Spju atviegloana va slimniekiem = Looking forward to cancer pain relief for all: starptautisks vienoans par va spju problmm: PVO rekomendcijas. Rga: ABC Paliatv aprpe, 2001. 10. Pavlovska I. Socilais darbs paliatvaj aprp. Rga, 2001. 11. Spju terapija brnu paliatvaj aprp. Rga: Brnu paliatvs aprpes biedrba, 2008. 12. Sosrs V. Vjo un stipro opitu klniskais raksturojums. Rga: ABC Paliatv aprpe, 2000. 13. Davies E., Higginson I. J. Palliative care. Copenhagen: WHO. Regional Office for Europe, 2004. 14. KublerRoss E. On death and dying: routledge. 1973. 15. . . . , 1995. 16. . , 2008.

MEDICNISKS REHABILITCIJAS PAMATPRINCIPI

Medicnisk rehabilitcija ir medicnas nozare, kas veic cilvka fizisk, psiholoisk, socil, aroda, izgltbas potencila atganu un attstanu atbilstoi via fizioloiskajiem vai anatomiskajiem ierobeojumiem vai stabilu veselbas traucjumu gadjum pacienta dzves pielgoanu apkrtjai videi un sabiedrbai. Rehabilitcija ir aktvs process, kur cilvks ar nespju, kas radusies slimbas vai traumas d, sasniedz pilngu atveseoanos vai ar, ja tas nav iespjams, steno savu optimlo fizisko, gargo un socilo potencilu un integrjas sev vispiemrotkaj vid. Rehabilitcijas galvenais mris ir uzlabot pacienta funkcionls spjas, tdjdi mazinot nespju un nevarbu.

Medicnisks rehabilitcijas objekti. Slimba (etioloija, patoloija) diagnoze un patoloisks process, piemram, muguras smadzeu rsbojjums. Mazspja anatomiska, fizioloiska un psiholoiska struktras un funkcijas patoloija, t ataino traucjumus orgnu lmen. Var bt intelektul, psiholoisk, valodas, dzirdes, redzes, viscerl, balstakustbu, kosmtisk, eneralizt un juanas mazspja, piemram, kju paralze. Nespja mazspjas sekas, kas ir saisttas ar indivda funkcionlajm spjm un aktivitti, t ataino traucjumus personas lmen un var bt par pamatu invalidittes noteikanai. Var bt uzvedbas, komunikcijas, paaprpes, kustbu, ermea deformcijas, veiklbas nespja. Invaliditte attiecas uz problmu, kas kav vai ierobeo indivda normlu funkcionanu atbilstoi via vecumam, dzimumam, socilajiem un kultras faktoriem, t ataino traucjumus socilaj lmen un ir par pamatu invalidittes noteikanai. Var bt orientcijas, fizisks neatkarbas, prvietoans, nodarboans, socils integrcijas, ekonomisks neatkarbas invaliditte. Rehabilitcijas filozofijas pamatprincipi: katram cilvkam, ar invaldiem, ir tiesbas uz pilnvrtgu dzvi, kas atbilst via socilajm un etniskajm prasbm; visiem cilvkiem, kuriem ir fiziska vai garga nepilnba, kas trauc tiem iekauties norml dzv, ir tiesbas saemt nepiecieamo paldzbu; paldzba ir nepiecieama ar cilvku grupai, kur invalds dzvo; nepiecieams ieguldjums ekonomisko problmu jom, lai pasargtu invaldu no krzes radtm sekm. Rehabilitcijas pamatmri: stermia mri, kas ir tri sasniedzami un specifiski, piemram, palielint kustbu apjomu loctavs, iemct galvens iemaas ritekrsla vadan u. c.; ilgtermia mri, kas ir sasniedzami ilgk laika posm un vrsti uz pacienta funkcionanu pc rehabilitcijas pabeiganas, piemram, veicint neatkarbu paaprp un mobilitt. Rehabilitcijas galvenais pamatprincips ir pacienta aktva ldzdalba paa rehabilitcijas proces. Rehabilitcijas pamatkomponenti ir: multidisciplinrs komandas koordinta, saskaota darbba; uz problmm vrsta pieeja; rehabilitcijas paskumi dzvesviet un rehabilitcijas centros; psiholoisko faktoru izskaidroana; socilo faktoru izskaidroana un risinana; atbalsta pakalpojumu pieejambas organizana; ilgtermia kontrole un atkrtota novrtana.

80

81

Multidisciplinraj rehabilitcijas komand strd rsts, msa, fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, psihologs, logopds, ortozists/protzists, uztura specilists, socilais darbinieks. Komandas darba efektivittei svarga ir ar paa pacienta un via imenes loceku aktva iesaistans rehabilitcijas proces. Rehabilitcijas iedaljums. Pirm posma jeb akt medicnisk rehabilitcija ir rstniecisk procesa sastvdaa, kuras galvenie uzdevumi ir: slimbas atkrtoans un visprj stvoka pasliktinans profilakse, iespjamo komplikciju mazinana, pacienta veselbas resursu mobilizana, iedroinana atskt paaprpes aktivittes, apmcba mazspjas reducanai nepiecieamo palgieru izmantoan, emocionla atbalsta sniegana pacientam un via imenei, akta rstans posma pabeiganas (izrakstans) plnoana. Nepiecieambas gadjum tiek plnota tlka medicnisk rehabilitcija. Otr posma medicnisk rehabilitcija ir pau rstniecisku paskumu kopums, kas integr medicnisko un socilo paldzbu, veidojot pamatu pacienta socilajai drobai. To iedala: terciraj medicniskaj rehabilitcij, kas ir agrna, specializta, intensva augsti kvalifictu rehabilitcijas specilistu individula aprpe ar plau rstniecbas tehnoloiju pielietoanu stacionra apstkos; sekundraj intensvaj medicniskaj rehabilitcij, kas ir specializta vai visprja vidjas intensittes aprpe ar vidja apjoma rstniecbas tehnoloiju lietojumu stacionra apstkos; sekundraj bzes medicniskaj rehabilitcij, kas ir specializta vai visprja aprpe ar atseviu rstniecbas tehnoloiju lietojumu stacionr, dienas stacionr vai ambulatoros apstkos. Kustbu aktivittes nodroinjuma nozme organisma funkcionan. Kustbu aktivitte pilnveido organisma aizsargmehnismus un pielgoans reakcijas, paaugstina organisma pretestbu, nodroina slimbu profilaksi, pagarina aktvo mu. Jem vr nosacjums, ka fiziskajai slodzei ir jbt optimlai konkrtajam cilvkam. Prmaias organisma sistms ir atkargas no kustbu deficta lieluma un ilguma. Nepietiekama fizisk aktivitte ir ne tikai kardiovaskulro, bet ar citu hronisku slimbu cukura diabta, aptaukoans, hipertensijas, kaulu un loctavu slimbu, depresijas riska faktors. Labvlga fizisko slodu iedarbba saistta ar vairkiem bioloiskajiem mehnismiem organism. Kop ar pareizu uzturu fizisk slodze uzlabo ermea visprjo stvokli. Kustbu aktivitte labvlgi ietekm: CNS stabiliz CNS, radot psiholoisku labsajtu, paldz atbrvoties no stresa, nemiera, depresijas, uzlabo atmiu un mentlo veiklbu; kustbu un balsta sistmu uzlabo ldzsvaru un koordinciju, mazina kustbu apjoma ierobeojumus loctavs, uzlabo lokanbu, stiprina kaulus, attsta muskuu spku, apjomu, izturbu un elastgumu, uzlabo stju, rehabilit pc traumm, slimbm, ar pie autoimnm slimbm (reimatod artrta u. c.); 82

vielmaias un gremoanas sistmu paldz kontrolt cukura lmeni, samazina tauku daudzumu zemd, novr aizcietjumus; sirds un asinsvadu un elpoanas sistmu uzlabo sistmu funkcionlo efektivitti, samazina holesterna lmeni un paaugstintu asinsspiedienu. Laikus uzskta fizisk aktivitte veicina kolaterlo asinsvadu attstbu, palielins slodzes tolerance, uzlabojas sirds muskua funkcionls spjas, sirds asinsvadu tonuss, koronr asinsrite un autonom regulcija, palielins plauu kapacitte, notiek primr rehabilitcija infarkta un sirds spju gadjumos; psihisks funkcijas un imnsistmu stiprina imnsistmu, mazina depresiju, paldz psiholoiskaj c ar slimbu, uzlabo garastvokli un pacieu.

REHABILITCIJAS PAMATPRINCIPI PACIENTIEM AR KUSTBU TRAUCJUMIEM

Latvij katru gadu apmram 100 cilvku gst paliekou muguras smadzeu bojjumu, kam seko paralze, juanas traucjumi, maz iegura orgnu darbbas traucjumi, das un citas problmas. Biekais muguras smadzeu bojjuma iemesls ir dadas traumas, kas gtas satiksmes negadjumos, krtot no augstuma, lecot den. Ir iespjami ar netraumatiski iemesli, tdi k akti asinsrites traucjumi, mugurkaulja deeneratvas, iekaisgas slimbas, onkoloiskas slimbas ar sekundru muguras smadzeu bojjumu. Muguras smadzeu bojjuma klnisko izpausmju mazinans, funkciju atjaunoans var notikt tuvko diennaku laik, retk tuvkajs neds vai daos turpmkajos mneos, vai ar turpmka btiska uzlaboans nav gaidma. Muguras smadzeu bojjums tiek uzskatts par neatgriezenisku. Pacientu ar muguras smadzeu bojjumu dzves kvalittes rdtjs ir neatkarbas pakpe dadu ikdienas aktivitu veikan. Katra pacienta reli sasniedzamo funkcionlo iespju apjoms pamat atkargs no: bojjuma lmea; bojjuma smaguma pakpes. Ar muguras smadzeu bojjumu saisttas daudzas medicniskas komplikcijas. 1. Izguljumi. 2. Maz iegura orgnu disfunkcija. 3. Muskuu un skeleta sistma: spasticitte; kontraktras; osteoporoze, patoloiskie lzumi; paraltisk skolioze. 4. Kardiovaskulr sistma: arteril hipotensija; dzio vnu tromboze. 5. Respiratorisk sistma. 6. Seksualitte, imenes plnoana. 7. Depresija, alkoholisms, narkomnija. 83

Rehabilitcijas programmu steno multidisciplinr specilistu komanda rsta rehabilitologa vadb: izguljumu profilakse, respiratorisks sistmas aprpe, funkcionls mobilittes treni, ikdienas aktivitu treni, roku funkcijas uzlaboana, maz iegura funkciju traucjumu risinjums, spju problma, ritekrsla piemroana un lietoana, staigtapmcba, palgldzeku piemroana, psiholoisk pielgoans, profesionl prorientcija, automobia vadanas prapmcba, pacienta un tuvinieku apmcba.

braukana ar velosipdu, peldana, slpoana, sporta sples (slaicgi), vingroana.

REHABILITCIJAS PAMATPRINCIPI PULMONOLOISKAJIEM PACIENTIEM

Rehabilitcija ir nepiecieama pacientiem ar dadm elpoanas sistmas slimbm (bronhts, pneimonija, bronhil astma u. c.) gan stacionraj posm, gan specializtaj rehabilitcijas centr, gan ambulatoraj posm. Rehabilitcijas mri: nostiprint un attstt elpoanas orgnu sistmu, veikt pareizu elpoanas stereotipu, sekmt krkurvja ekskursiju, veicint sekrta izdali, mazint iespjams komplikcijas. Elpoanas vingrinjumu iedaljums: statiskie elpoanas vingrinjumi (piedals tikai elpoanas muskulatra, iespjama kru un diafragml elpoana), dinamiskie elpoanas vingrinjumi (iesaists citas muskuu grupas), specilie elpoanas vingrinjumi (izelpa ar skam, palgmaterilu izmantoana). Posturl drena plauu attranas metode, pielietojot pozas maiu. T izmanto smaguma spku plauu attranai no krpm. Nedrkst pielietot, ja ir apgrtinta sirdsdarbba, izteikta elpoanas nepietiekamba. Posturls drenas pozas. Lai drentu plauu lejasdau mugurpus, persona gu uz vdera, iegurnis pacelts ar spilvenu. Lai drentu plauu lejasdau priekpus, persona gu uz muguras, iegurnis pacelts ar spilvenu. Lai drentu plauu augdau priekpus, persona s ar nedaudz uz mugurpusi atliektu plecu joslu. Lai drentu plauu augdau mugurpus, persona s ar nedaudz uz prieku paliektu plecu joslu. Lai drentu labs plauas vidusdau, persona gu uz kreisajiem sniem uz ldzena pamata. Lai drentu kreiss plauas vidusdau, persona gu uz labajiem sniem uz ldzena pamata. Krkurvja apklauvana krpu atdalanas metode, ts sakratot krkurv. To izdara attiecgajs posturls drenas pozs. To darot, plauksta saliekta "kausi", attiecgo plauu dau apklauv ar di saliektu roku aptuveni 35 mintes. Veic ln ritm, prtraucot uz laiku, kamr persona klepo. Neapklauv mugurkaulu, muguras lejasdau, kru dziedzerus un vderu. 85

REHABILITCIJAS PAMATPRINCIPI KARDIOLOISKAJIEM PACIENTIEM

Kardioloisk rehabilitcija ir ilgtermia programma, kas sev ietver pacientu izmeklanu, noteiktus fiziskus vingrinjumus, riska faktoru modifikciju, pacientu izgltoanas darbu, kaitgo ieradumu maiu. Programma ir domta, lai: ierobeotu sirds slimbas radtos nelabvlgos psiholoiskos un fizioloiskos efektus; mazintu pkas nves risku, atkrtotus miokarda infarktus; kontroltu kardilos simptomus, aterosklerozes procesu; uzlabotu pacientu psiholoisko un profesionlo stvokli. Kardioloisko pacientu medicnisks rehabilitcijas mri: uzlabot dzves kvalitti, paaugstint fizisks slodzes toleranci, mazint psihoemocionlo spriedzi, uzlabot paaprpes lmeni, veikt sekundro profilaksi, stabilizt hipertensiju, korit ditu, apmct pacientu un pacienta tuviniekus. Ieteicamie fizisko aktivitu veidi: pastaiga, sooana, tra sooana, lns skrjiens (daas mintes), 84

KUSTBU TRAUCJUMU IEMESLI UN TO IESPJAM REHABILITCIJA

Rehabilitcija pie stjas traucjumiem. Nepareiza stja tiek vrtta gan no esttisk viedoka, gan ar k faktors, kas izraisa prmaias dadu ermea dau savstarpj novietojum, rada muskuu disbalansu, ldz ar to rodas biomehnikas traucjumi. Trauctas biomehnikas rezultts ir audu hroniska mikrotraumatizcija, trka deeneratvi distrofisku slimbu klnisk manifestcija. Normlas stjas defincija. Ldzsvarots muskuu un skeleta stvoklis, kas pasarg ermea segmentus un loctavas no prslodzes, mikrotraumatizcijas un deeneratvi distrofisku prmaiu raans, t nodroinot optimlu muskuu darbu un maksimlu komfortu krkurvja un vdera dobuma orgniem (Amerikas Ortopdu asocicija, 1946). Idela stja raksturga pieauguam, jaunam cilvkam, stjas stereotipi izveidojas apmram 1213 gadu vecum. Brnb un vecum stjas stereotipi atiras, mains gan atseviu segmentu savstarpjs attiecbas, gan visa ermea gravitcijas centra projekcija atbalsta laukum. Novrtjot stju, em vr ermea stvokli attiecb pret gravitcijas lniju un atseviu ermea dau savstarpjo stvokli. Fizioterapiju pielieto, lai nostiprintu vjos muskuus, stieptu sasintos muskuus, kopum mazinot muskuu disbalansu, k ar, lai nostiprintu muskuus, kas balsta iegurni un mugurkaulu, veidojot t saucamo muskuu korseti, kas fiks balsta un kustbu sistmas struktras un nodroina to stabilitti gan statisk pozcij, gan kustb. im nolkam izmanto vingrojumus, ja nepiecieams ar masas un manuls terapijas elementus. Fizikls terapijas procedras un masas nepiecieamas, lai rsttu spju sindromus, kas var rasties ilgstoas nepareizas statiskas un dinamiskas slodzes d. Ts pielietojamas tikai k papildmetodes. Profilakse saistta ar pareizu vides ergonomisku iekrtoanu, atbilstou apavu, skolas somas izvli, uzmanba jvr uz atbilstou fizisko slodzi, pareizu smagumu celanu u. c. No fiziskm aktivittm, lai mazintu ilgstou izometrisku tonisku muskuu sasprindzinjumu, nepiecieama pietiekama, regulra fizisk aktivitte ar dinamisku muskuu darbu. Iesaka skrieanu, sooanu, peldanu. Nav ieteicami asimetriskie sporta veidi, kas nevienmrgi nodarbina simetrisks muskuu grupas, piemram, kanoe airana, teniss, un piesardzba nepiecieama atsevis peldanas disciplns (krauls). Rehabilitcija pie skoliozes. Skolioze ir mugurkaula sniska deformcija frontl plakn ar vienlaicgu skriemeu savrpanos (torsiju) ap garenasi. Skoliotiskaj proces noteicoie riska faktori ir: kaulu sistmas attstbas traucjumi; vielmaias traucjumi, it sevii visa organisma saistaudu sistmas vjums; statiskas un dinamiskas prslodzes; brniem ar skoliozi konstatjama ar gas loctavas displzija, sakodiena anomlijas, sejas, acu spraugu asimetrija, plakan pda, pavjinta redze u. c. Skolioze ermen rada asimetriju, kuras vizuls izpausmes ir das: Viens plecs ir zemks/augstks par otru. Viena lpstia ir zemka/augstka par otru. 86

Vienai lpstiai apakjais stris vairk izspiedies uz sniem nek otrai. Vienas paduses kroka ir zemka/augstka par otru. Viduklim ir izldzints ieliekums vien no pusm. Mugurkaulja skriemeu smailie izaugumi novirzjuies no vertiklas lnijas. Ir asimetrisks iegura novietojums. Ir asimetriskas glutels krokas. Kjas ir dada garuma. Ir asimetriskas paceles rievas. Ahilleja cpslas ir asimetriskas. rstana un rehabilitcija. Vislabk skoliozes rstana ir agrna noteikana un novroana. Skoliozes iztaisnoana netiek uzskatta par galjo mri, tas tiek mints viengi vlam form. Galvenais mris ir skoliotisk procesa apturana un skoliozes aundabgas ietekmes mazinana. Izir konservatvu un operatvu rstanu. Skoliozes konservatv rstana ir kompleksa un ilgst ldz mugurkaula nobrieanas procesa beigm. T ietver: veselga dzvesveida ievroanu; profilakses paskumus, regulru novroanu; agrnu skoliozes diagnostiku; paskumus, kas ierobeo skoliozes progresanu; mugurkaula deformcijas korekciju; muskuu un saiu sistmas nostiprinanu. Izmantojams metodes: 1) fizioterapija/korijo vingroana, 2) ortopdisk rstana, 3) racionls mugurkaula slogojuma rems, 4) ditas korekcija, 5) fizikls terapijas procedras, 6) baseina apmekljums. Galvenais uzsvars tiek likts uz fizioterapiju, tiek izstrdti specili individuli vingrojumi, kas jveic katru dienu.

KOPSAVILKUMS
Medicnisk rehabilitcija ir medicnas nozare, kas veic cilvka fizisk, psiholoisk, socil, aroda, izgltbas potencila atganu un attstanu atbilstoi via fizioloiskajiem vai anatomiskajiem ierobeojumiem, vai stabilu veselbas traucjumu gadjum pacieta dzves pielgoanu apkrtjai videi un sabiedrbai. Rehabilitcijas galvenais mris ir uzlabot pacienta funkcionls spjas, tdjdi mazinot nespju un nevarbu. Specializto medicnisko rehabilitciju nodroina medicnisks rehabilitcijas specilisti: rsts rehabilitologs, msa, fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, logopds, bet visprjo pacienta aktivizciju mjas apstkos veic primr veselbas aprpes lmen strdjos msas, kas ir ieguvuas atbilstoas zinanas un apguvuas prasmes. 87

Kontroljautjumi
1. Kdus paskumus ietver medicnisk rehabilitcija? 2. Kdi specilisti nodroina medicnisko rehabilitciju? 3. Kdi ir rehabilitcijas pamatprincipi pacientiem ar kustbu traucjumiem? 4. Kdi paskumi jveic msai skoliozes profilaks?

Literatra
1. AberbergaAugkalne L. Fizioloija rehabilitologiem. Rga: Nacionlais medicnas apgds, 2002. 2. Berloviene D. Rehabilitcija: mc. metodiskais materils. MPIC. 3. Greiems J. H., Kenedijs R. L. Insulta rstana praks. Rga: Servier International, 2002. 4. Kaplans L. R., Dikens M. L., stons D. D. Rokasgrmata ikvienam par insultu. Rga: Kontinents, 2000. 5. Nulle A., Brzdi J. Ambulator aprpe personm ar muguras smadzeu bojjumu. British Council, 1998. 6. Nulle A. Spinls pacients: ko dart? "Jums, Koli". 2005; 4: 158. 7. varca I. Dai stjas patoloijas klniskie aspekti. "Jums, Koli". 2001; 11: 3844. 8. Vgante A., Miglne E. Insulta riska faktori, primr un sekundr profilakse. "Jums, Koli". 2004; 10: 612. 9. Zeidlers I. Klnisk fizikl medicna. Rga: Nacionlais apgds, 2004.

VESELBAS VEICINANA
VESELBA, VESELGS DZVESVEIDS UN VESELBAS VEICINANA
Veselba ir viena no cilvka pamattiesbm, t ir dzves kvalittes, persongs un imenes labkljbas pamats. Atbilstoi Pasaules Veselbas organizcijas 1948. gad pieemtajai defincijai "veselba ir pilnga fiziska, garga un socila labkljba, nevis tikai stvoklis bez slimbas vai fiziskiem trkumiem". Indivda veselbu veido fizisk, garg un socil veselba. Fizisk veselba nozm orgnu sistmu un visa ermea netrauctu funkcionanu. Socil veselba izpauas cilvka spj pielgoties socilajai videi; t stenojas saskarsm un komunikcij. To btiski ietekm vides socilekonomisk un socilpsiholoisk situcija. Garg veselba ir emocionla un intelektula ldzsvarotba, gatavba radt produktvas attiecbas ar cilvkiem un prvart grtbas. Gargajai veselbai ir trs komponenti: mentl, emocionl un garg veselba. Mentl veselba ir prta veselga funkcionana (normla uztvere, domana, atmia). Emocionl veselba ir indivda spjas brvi, bez vainas izjtas paust savas pozitvs izjtas (prieku, laimi utt.), spjas prvaldt emocijas un negatvo spriedzi, k ar ldzjtbas un iecietbas spjas. Mdz atsevii izdalt ar spiritulo jeb dvselisks veselbas aspektu, kas atkargs no indi-

vda iespjm apmierint savas vajadzbas, piemram, pc reliijas, mkslas, literatras, mzikas. Psihisk ldzsvarotba rada iekju mieru, stabilitti, harmoniju un saskau ar sevi un citiem, ldz ar to veicina toleranci (iecietbu) un emptiju. Grti noirt veselbas gargo un socilo aspektu. Piemram, fizisks veselbas traucjumi, kas var izpausties k spes, negatvi ietekm psihes emocionlo stvokli, bet laba fizisk forma rada mou noskaojumu, ttad uzlabo gargo veselbu. Socils veselbas traucjumi var negatvi iespaidot gan fizisko, gan gargo veselbu. Visi mintie veselbas komponenti stenojas kopsakarb un mijiedarbb. Kopveseluma jeb holisma idejas respektana ir btiska veselbas aprp un veselbas veicinan, novrtjot veselbas atsevio komponentu mijiedarbbu un analizjot veselbu noteicoos faktorus. Kas ir veselgs dzvesveids? Tas ir dzvesveids, kas mums nodroina teicamu fizisko un psihisko formu. Teicama forma ir enerijas prpilnba, paapzia, labs noskaojums, vingrs ermenis, veiksme un sekmes. To var iegt, saglabjot labu garastvokli, kopjot savu ermeni, ievrojot dienas remu, veselgi dot, atsakoties no veselbai kaitgiem ieradumiem, pietiekami biei un ilgi veicot fiziskus vingrinjumus. Var droi teikt, ka ikviens cilvks, izvloties savu dzvesveidu, zinm mr pats nosaka ne tikai to, kda bs veselba, bet ar kds bs ma ilgums. Jo pilngk prvaldm visu to, kas nk par labu msu ermenim un garam, jo lielkas ir izredzes nodzvot ilgu, veselgu un ttad laimgu mu. Veselbas veicinana ir process, kas stiprina cilvku spjas un iespjas uzemties atbildbu par veselbu to saglabt un uzlabot. Sabiedrba, bet pai valsts un pavaldbu institcijas, var regult veselbu ietekmjoos vides apstkus, gan fizisks vides, gan ar psihosocilos un psihoekonomiskos veselbas nosacjumus. Ar katrs indivds ir atbildgs par savu veselbu ietekmjoo dzvesveidu, t pilnveid btiska nozme ir izgltotbai veselbas jom. 20. gadsimta 70. gadu beigs Pasaules Veselbas organizcijas eksperti secinja, ka veselbas izgltba, stenota tam laikam raksturgaj autoritraj stil, nav pietiekami efektva, lai jaunieus un pieauguos rosintu vides un veselbu ietekmjo dzvesveida uzlaboanai. Nozmga ir tda veselbas izgltba, kura, attstot izgltojamo dzves/veselbas prasmes, stiprina viu spjas pieemt veselgu dzvesveidu, iekauties veselbas veicinanas aktivitts. 1986. gad PVO konferenc Otav tika pieemta Otavas Harta, kur ietverta kompleks veselbas veicinanas stratija. Atbilstoi tai formulti pieci veselbas veicinanas prioritrie virzieni: valsts un pavaldbu politika, ko steno politii, respektjot veselbu k vienu no cilvka pamattiesbm; veselgas vides radana; sabiedrbas aktva darbba veselbas veicinan; veselbas izgltba, izmantojot dadas iespjas; veselbas aprpes iestu un darbinieku iekauans veselbas veicinan. Sabiedrbas veselbas veicinan jpiedals valdbai un pavaldbm. Veselbas veicinanas politika ietekm prioritu izvli, lmumu un stratijas pieemanu. To, cik liel mr politika vrsta uz iedzvotju veselbu, atspoguo tas, k tiek sadalts budets vai par nozmgiem objektiem tiek uzskatti veselbas centri, kultras iestdes un sporta bzes. Valsts veselbas politika izpauas ar likumdoan, kura regul, piemram, alkohola un tabakas tirdzniecbu, spu namu darbbu,

88

89

TV programmu un reklmu saturu. Noteiktai veselbas politikai jbt katr iestd, uzmum, ttad ar skol; t izpauas rps par strdjoo vai skolnu fizisko, gargo un socilo veselbu. Veselbas politikas nozmgums izteikts formul: veselbas veicinana = sabiedrbas veselbas politika veselbas izgltba. Veselbas veicinanu sekm higinas un darba aizsardzbas noteikumu ievroana, t sekmjot vides un cilvku veselbu. Veselbas veicinanas kompleks nozmgas ir sabiedrbas aktivittes, iekaujoties vides uzlaboanas un citos paskumos un projektos. da sabiedrbas veselbas veicinanas pozitv pieredze ir daudzs valsts. Veselbu veicinoo aktivitu stenotji ir, piemram, uzmuma darbinieki, mikrorajona iedzvotji, skol skolni un skolotji, skolas personls. Konsultanti parasti ir sabiedrbas veselbas eksperti, psihologi, socilie darbinieki, veselbas aprpes specilisti u. tml. Lai cilvki veiktu mrtiecgas un efektvas veselbu veicinoas aktivittes, ir nepiecieams atbilstos zinanu un kompetences lmenis, tpc veselbas izgltba ir btiska veselbas veicinanas sastvdaa. Brnu un jaunieu izgltoan liela nozme ir ne tikai zinanm par veselbu, bet ar veselbas prasmju apguvei. Skolas msas, kuras skol veic gan veselbas aprpes funkcijas, gan piedals veselbas veicinanas darba joms, var mint k pozitvu piemru veselbas darbinieku ldzdalbai veselbas veicinan.

VESELBU VEICINOIE FAKTORI UN VESELBAS AIZSARDZBA

Veselbas veicinanu motiv vlme uzlabot labkljbu un stenot cilvces veselbas potences. Veselbas aizsarganu motiv vlme aktvi izvairties no slimbas, agri to atklt. Veselbas veicinana ir veselbas aizsargana. Veselbas veicinanu motiv pieeja, turpretim veselbas aizsarganu motiv izvairans. Veselbas veicinana mekl, k paplaint pozitvu pieeju veselbai, bet veselbas aizsargana mekl, k aizkavt ievainojuma sekas uz veselbu un labkljbu. Aizsargana nozm pasarganos no ikdieniiem notikumiem, bet veicinana nozm paldzt vai veicint veselbas pastvanu, uzturanu vai saglabanu. Veselbas veicinanas mris ir paldzt indivdiem, imenm un sabiedrbai atrisint viu pau veselbas grtbas. Katram juzemas sava atbildbas daa, jo katrs indivds iespaido imeni un katra imene iespaido sabiedrbu. Galvenie uzdevumi veselbas veicinan ir slimbu kontrole, mtes un brna veselbas uzlaboana, nelaimes gadjumu un saindans skaita samazinana, infekcijas slimbu bieuma samazinana, gargo slimbu skaita samazinana, alkohola, psihoaktvo vielu lietoanas seku kontrole, gargi slimo cilvku labkljbas un dzves kvalittes uzlaboana, panvbu gadjumu skaita samazinana, sirds un asinsvadu slimbu (invaliditte, pragra nve) un insultu skaita mazinana, aundabgo audzju saslimstbas bieuma samazinana, taj skait mirstbas ldz 60 gadiem mazinana vismaz par 15%, saslimanas bieuma ar cukura diabtu un mirstbu ldz 50 gadiem mazinana vismaz par 15%, hronisku plauu slimbu skaita un mirstbas ldz 60 gadiem mazinana par 20%. Veselbas veicinana ir: pankt, ka vismaz 95% sabiedrisko vietu ir nesmtju zonas; apturt alkohola patria pieaugumu uz vienu cilvku; 90

samazint prmrgu medikamentu lietoanu; veikt veselga uztura ideju izplatanu un izskaidroanu; uzlabot fizisko veselbu; mazint negatv stresa ietekmi (panvbas, bezmiegs, nomierinoo ldzeku lietoana); veicint veselgu seksu (droas un apmierinjumu sniedzoas persongs seksuls attiecbas, nevlamas grtniecbas bieuma samazinana kontracepcijas ietvaros); uzturt veselgu vidi (imene un savstarpjs attiecbas taj, sabiedrba un ts savstarpjs attiecbas, darbs un darbavieta, apkrtj vide, mjoklis un ieradumi). Ir triju veidu mri, kas veselbas izgltbas proces ir jpank, lai iedzvotji kaut ko uzzintu, izjustu vai izdartu. os mrus var saukt par zinanu (attiecas uz informcijas snieganu, ts izskaidroanu), izjtu (saistti ar attieksmi, uzskatiem, vrtborientciju un viedokiem) un darbbas (attiecas uz pacienta iemam un darbbu) mriem. Veselbas izgltbas uzdevumi ir di: 1. Pankt veselbas jautjumu apzinanos vai izpratni nosprauam mri, kas ir saistts ar cilvka zinanm. 2. Zinanu uzdevumi sniegt zinanas par veselbas jautjumiem, kurus indivdam ir japzins, bet kurus neizprot vai nezina. 3. Paapzinans uzdevumi mri, emocijas, izpratne. Jpaldz pieemt to, kas otram cilvkam ir svargi. 4. Attieksmes maias uzdevumi mains cilvka viedoklis vien vai otr jautjum. 5. Lmumu pieemanas uzdevumi ietver zinanas, izjtas un attiecas uz lmumiem, kas turpmk ir jpieem. 6. Uzvedbas maias uzdevumi uzdevumi attiecas uz lmuma izpildi, konkrtu rcbu, ko cilvks var izpildt. 7. Socilo prmaiu uzdevumi pamudina cilvku uz veselbas prmaim, veselgku uzvedbu. Veselbas izgltba ir process, kur cilvks apgst prasmes apzint savas fizisks un gargs vajadzbas un atrast veidus un ldzekus, k s vajadzbas apmierint, veicinot veselbu un nekaitjot tai. Veselba nav statisks stvoklis, bet gan dinamisks process, kas atkargs no cilvka dzvesveida un mijiedarbbas ar apkrtjo vidi.

VESELBU IETEKMJOIE FAKTORI

Veselbu ietekmjoie faktori ir: fiziklie, miskie, bioloiskie un psihosocilie faktori; ar dzvesveidu un paradumiem saisttie riska faktori, piemram, smana, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietoana, nesabalansts uzturs, mazkustgs dzvesveids un nedroa seksul uzvedba; riska apstki, it pai socil un ekonomisk nevienldzba, ilgstos bezdarbs, nabadzba un socil izoltba, kas btiski ietekm ar dzvesveidu un paradumus.

91

Savukrt pc D. Devera un F. ampaa prieklikuma 1984. gad visus faktorus, kam ir btiska nozme slimbu vai citu veselbas traucjumu izcelsm un to turpmkaj attstb, iedalja di. Ar cilvka bioloiju saisttie faktori: prmantots patnbas un citas entiski determintas pabas, noteikti fizioloiskie stvoki pubertte, nobrieana, novecoana u. c. Vides faktori: fizioloisk, bioloisk, mikrosocil (psiholoisk) un makrosocil vide. Uzvedbas faktori: uztura paradumi, ar arodu un vaasprieku saisttie riska faktori, smana, alkohola un narkotisko vielu lietoana, agresva uzvedba, nedroa dzimumdzve u. c. paa izvlti, veselbai kaitgi paradumi. Ar veselbas aprpes dienestiem saisttie faktori: veselbas veicinana, profilakse, veselbas aprpes paskumi, rehabilitcija. Plaais veselbu ietekmjoo faktoru spektrs nosaka kompleksu paskumu nepiecieambu vis sabiedrb, skot no katra indivda ldz pat valdbai. Lai to panktu, ir nepiecieama efektva sabiedrbas veselbas prakse uz sabiedrbu vrsts un zintniski pamatots paskumu kopums, kura mris ir veselbas veicinana, slimbu profilakse un ma ilguma pagarinana, izmantojot sistemtiski organiztus sabiedrbas spkus. T sasnieganai jiesaista: valdba un augstk lmea politii (piemram, c ar nabadzbu vai vides piesroanu); daudzi un dadi sektori, ieskaitot valsts, pavaldbu un privto sektoru, profesionls apvienbas un nevalstisks organizcijas (piemram, veselgu uztura paradumu veicinan, tabakas kontrol).

VESELBAS VEICINANA DARBAVIET

Darba vide ieem oti nozmgu lomu darbinieka dzv, jo aptuveni ceturto dau no sava ma ms pavadm darb. Darba vide ir katra darbavieta ar visiem taj un ap to esoajiem apstkiem un riska faktoriem, kas ietekm vai var ietekmt ne tikai personla drobu un veselbu, bet ar resursu izmantoanas efektivitti, darba kvalitti un ar produkcijas kvalitti. Darba vides kvalitte ir pamats cilvku saimnieciskajai darbbai un ldz ar to viens no svargkajiem cilvka dzves kvalitti ietekmjoajiem faktoriem. Tpc ir svargi, lai darbinieki darba vid jtas labi un pc iespjas rti un droi. No zintnisks un citas literatra izptes var secint, ka lab un sakrtot darba vid pieaug darba ragums, mazins nelaimes gadjumu un arodslimbas gadjumu skaits, darbinieki strd efektvk un viu darba ms pagarins. Msdiens tehnoloisk attstba un neprtrauktais konkurences spiediens izraisa straujas prmaias darba apstkos, darba procesos un to organizcij. Organizcijm jbt spjgm neprtraukti efektvi risint darba drobas, veselbas aizsardzbas problmas un veselbas veicinanas paskumus. Analizjot terminoloiju, vislakoniskk un visaptverok s pieejas defincija tika radta 1997. gad Eiropas veselbas veicinanas darbaviets sadarbbas tkla (European Network for workplace health promotion ENWHP) Luksemburgas sanksm, kur tika pieemts ds formuljums: "veselbas veicinana darbaviet ir kopja darba devju, nodarbinto un sabiedrbas rcba veselbas

un labkljbas nodroinanai darbaviets". Citiem vrdiem sakot, t ir moderna pieeja uzmuma darbbas organizan, kas ir vrsta uz veselbai nelabvlgu ietekmju samazinanu vai novranu, nodarbinto veselbas potencila pilnveidoanu un labkljbas nodroinanu darbaviets. da pieeja ir viegli integrjama uzmumu vadbas sistms k neatemama daa no kvalittes, personlvadbas, arodveselbas un darba drobas sistmm. Vartu ist, ka "veselbas veicinana darbaviets" ir t pati darba aizsardzba. Jatzst, ka robea starp darba aizsardzbu jeb "drobas un veselbas nodroinanu darb" un "veselbas veicinanu darbaviets" ir diezgan izpldusi. Viens no kritrijiem, k noirt s divas lietas, ir tas, ka darba aizsardzbai ES dalbvalsts ir noteiktas stingras pamatprasbas, kuras ir vrstas uz darba apstku uzlaboanu ldz noteiktam minimlajam lmenim, savukrt veselbas veicinana darbaviet k koncepcija aptver plaku jautjumu un problmu loku, papildus darba apstku nodroinanai vroties ar uz veselga dzvesstila un anas paradumu veicinanu, kaitgo ieradumu un atkarbu mazinanu, fizisko aktivitu un socilo kontaktu veicinanu, k ar vl uz daudz ko citu. Darba aizsardzbas prasbu nodroinana ir pirmais solis veselbas nodroinanai darbaviets, kur, atkarb no konkrts valsts, biei vien jau ietver veselbas veicinanas paskumus (piemram, Latvij ir obligts veselbas prbaudes un vakcincijas, kas ar ir definjamas k aktivittes veselbas veicinanai darbaviet). Tomr tas nenozm, ka veselbas veicinana darbaviet ir domta tikai lieliem uzmumiem ar labiem darba apstkiem k nkamais solis labkljbas uzlaboanai darbaviets. Ptjumi un pieejamie labs prakses piemri (citu uzmumu pieredze) apliecina, ka uz veselbas veicinanu darbaviet balstta uzmuma attstbas stratija ir svarga jebkuram uzmjam neatkargi no darbbas nozares un uzmuma lieluma. Kdas aktivittes vartu saukt par "veselbu veicinom" un saisttm ar darbavietu? Prakse rda, ka du aktivitu var bt rkrtgi daudz atkarb no uzmuma vai nozares specifikas vai konkrtm uzmumu problmm. Tipiskkie veselbas veicinana darbaviet piemri. Darba apstku tlka uzlaboana (nodroinot labkus apstkus saldzinjum ar minimlo prasbu izpildi): mikroklimata uzlaboana, darbavietu iekrtojuma pilnveidoana u. c.; darba organizcijas, darbalaika u. c. faktoru uzlaboana. Visprj veselbas stvoka uzlaboana: sirds un asinsvadu slimbu profilakse holesterna un asinsspiediena kontrole, informcijas kampaas par sirds un asinsvadu slimbu riska faktoriem u. c.; vakcincijas (piemram, pret gripu); papildu veselbas prbaudes; vecko darbinieku veselbas stvoka nostiprinana; veselgu anas paradumu veicinana piemrotu higinisko apstku nodroinana, veselgu maltu nodroinana darbaviets, specilas programmas anas paradumu maiai, liek svara kontroles programmu veicinana, paldzba individulu ditu izstrdanai u. c.

92

93

Fizisko aktivitu un veselga dzvesveida veicinana: specilu vingrojumu kompleksu attstba, apmcba (piemram, smagumu prvietoanai); sporta nodarbbu apmekljumu veicinana (piemram, uzmumu sporta zu veidoana u. c.); darbinieku ldzdalbas veicinana sporta paskumos (uzmumu komandas u. c.); darbavietu piemroana sportiskam dzvesveidam (velosipdu novietu izvietoana uzmumos u. c.). Socilo kontaktu veicinana: kopgu paskumu organizana; socilo kontaktu veicinana rpus darba laika un vietas, imeu iesaistana u. c. Atkarbu profilakse un mazinana: pretsmanas kampaas, visprjs nesmanas kultras ievieana u. c.; informcijas kampaas par alkoholisma un narkotisko vielu radtajm problmm, atkarbas rstanas programmu ievieana. Vairums o paskumu nav nekds jaunums, un ar Latvij ir atsevii uzmumi, kas jau tagad ir apzinjuies das pieejas nozmgumu un sekmgi steno atsevius no iem paskumiem. Protams, ja vlamies uzlabot Latvijas uzmumu darba apstkus un nodarbinto veselbu darbaviets, da pieeja btu jpieem vairumam darba devju. Secinjumi. Mainoties darba apstkiem un prasbm, nodarbinto veselba un labkljba darbaviets kst aizvien btiskka. Ldzinjie ptjumi un pieredze rda, ka veselbas veicinana darbaviets ir ekonomiski pamatota un izdevga gan valsts lmen, gan uzmumu lmen neatkargi no to lieluma un nozares. Veselbas veicinanai darbaviets btu jbt integrtai jebkura uzmuma attstbas un vadbas stratij un jkst par to neatemamu sastvdau un uzmju domanas veidu. Analizjot veselbas veicinanas darbaviet ievieanas iespjas un pieredzi Latvijas uzmumos, k ar iespjamo aktivitu praktisko stenoanu un minot novrtt to ekonomisko izdevgumu, var secint, ka, rinot izmaksas valsts mrog (tiek segtas no msu makstajiem nodokiem), ts parasti sastda apmram 4 reizes lielku summu (rstans un rehabilitcijas izmaksas, slimbas lapu izmaksas, invalidittes radts izmaksas u. c.). ie skaiti apliecina, ka veselbas veicinana darbaviet var bt ekonomiski oti izdevga. K btiskkie uzmju ieguvumi no veselbas veicinana darbaviet btu jmin: kavto darba dienu skaita (slimbas lapu) samazinjums, mazka personla mainba, paaugstinta darbinieku motivcija, paaugstintas darbinieku darbaspjas, uzmuma prestia pieaugums.

KOPSAVILKUMS
Veselbas veicinana ir process, kas stiprina cilvku spjas un iespjas uzemties atbildbu par veselbu to saglabt un uzlabot. Sabiedrba, bet pai valsts un pavaldbu institcijas, var regult veselbu ietekmjoos vides apstkus, gan fizisks vides, gan ar psihosocilos un psihoekonomiskos veselbas nosacjumus. Ar katrs indivds ir atbildgs par savu veselbu ietekmjoo dzvesveidu, t pilnveid btiska nozme ir izgltotbai veselbas jom.

Kontroljautjumi
1. Kas ir veselbas veicinana? 2. Kdi ir galvenie uzdevumi veselbas veicinan? 3. Nosauciet veselbu ietekmjoos faktorus! 4. Nosauciet kritrijus, kas raksturo "drobas un veselbas nodroinanu darb" un "veselbas veicinanu darbaviets"!

Literatra
1. Dubkvis L. Saskarsme audzkiem. Rga: Jumava, 2006. 2. Jaunieiem draudzgi veselbas pakalpojumi: Reproduktv veselba un HIV profilakse: rokasgrmata veselbas aprpes sniedzjiem. Rga: UNDP, 2003. 324. lpp. 3. Kollns K., Noaks K., Strazdi J., ills V. Skolni un atkarbas problma: mc. materili veselbas mc. 510. klasei. Rga: Jumava. 1999. 4. Makelroja . Jauniei prmaiu sabiedrbs: diskusiju cevedis: Centrleiropa un Austrumeiropa, Neatkargo Valstu savienba un Baltijas valstis. Rga: UNICEF, 2002. 5. PVO. Veselba-21: veselbu visiem: politikas pamatnostdnes PVO Eiropas reionam. Kopenhgena, 1999. 2845. lpp. 6. Ranka I., Puke I., Kalnia I. Veselba un veselbas ieraas skolas vecuma brniem Latvij. Rga, 1999. 7. Ree V. Psiholoija. Personbas psiholoija. Rga: Zvaigzne ABC, 2000. 119124. lpp. 8. Putnia A., elle I., Birzule I., Krastia Z. Iedzvotju reproduktv veselba: prskats par situciju Latvij 19972003. Rga: ANO, 2004. 9. Rubana I. M. Tava veselba: veselgs dzvesveids. Rga: RaKa, 1998. 1563. lpp. 10. Stanhope M., Lancaster J. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. 4th ed. St. Louis: Mosby, 2001. 11. Veselbu veicinoa skola: metod. materils. Rga: RaKa, 2005. 12. Vidnere M. Stresa menedments: prvarana un profilakse. Rga: AGB, 1998. 119125. lpp. 13. Clark M. J. Nursing in the community: dimensions of community health nursing. 3rd ed. Standford, Connecticut: Appleton & Lange, 1999. 14. Demmer H. Workplace health promotion: how to go about it. Copenhagen: Essen, 1995. 15. Hogston R., Marjoram B. A., editors. Foundations of nursing practice. 3rd ed. Basingstoke: Palgrave, 2007. 16. Neuman B. The Neuman systems model. Norwalk: Appleton & Lange, 1989.

94

95

17. Theuringer T., Missler M. Brave new working world? Europe needs investment in workplace health promotion more than ever before. Promot Educ. 2003; 10(4): 17881, 1989, 211. 18. Wolf K. Global perspectives in workplace health promotion. In: ODonnell M. P., et al, editors. Health promotion in the workplace. Stamford, 2002.

KAITGO IERADUMU PROFILAKSE

(atkarbu izraisos vielas, datoratkarba)

ATKARBU IZRAISOS VIELAS, REIBUM SIMPTOMI, SEKAS

Ms visi esam no kaut k atkargi gaisa, dens, cigaretm, alkohola vai k cita. Ir lietas, bez kurm nespjam dzvot, bet ir ar tdas, kuras ms gargi un fiziski sakropo, sagrauj apkrtjos un biei izncina cilvku pilnb. Pdjo gadu laik daudz tiek runts par atkarbu izraisou vielu lietoanu narkomniju, alkoholismu, smanu un toksikomniju. Tomr sabiedrb, pai jaunieu vid, turpina pieaugt to indivdu skaits, kas pakauj sevi o vielu postoai darbbai. Vieglprtba, paminot vai uzskot lietot kaitgs vielas, parasti noved pie neatgriezeniskm prmaim organism, cilvks degradjas un tri vien var aiziet boj. Tpc jrun par atkarbu izraisom vielm, lai cilvki btu vispusgi informti par smago kaitjumu veselbai, lai nerastos vlme ts pamint. Kas ir atkarba? Atkarba ir neprvarama tieksme pastvgi un atkrtoti lietot vielas, kas izraisa patkamas sajtas. Patkams sajtas jeb eiforija ir slaicgas. Slikt pasajta, kas attsts pc eiforijas, pastiprina tieksmi lietot attiecgs vielas. Parasti nav iespjams atteikties no kaitgo vielu turpmkas lietoanas, jo prtraukana rada grti pacieamus fiziskus un psihiskus traucjumus abstinenci, kas izzd, uzemot atkrtotu attiecgs vielas devu. Atkarb no lietots vielas izir: narkomniju, toksikomniju. Starp tm pastv tikai juridiska atirba. Par narkomniju run, ja tiek lietotas vielas, kuras iekautas starptautisko konvenciju apstiprint narkotisko vielu sarakst, piemram, morfijs, herons, kodens, amfetamns, kokans, marihuna u. c. Savukrt, ja radies pieradums pie vielas, kas nav atzta par narkotisku, to sauc par toksikomniju. Toksikomni apreibins ar viegli gaistoiem dintjiem, benznu, aerosoliem, lmi. No narkotiskajm vielm ir grtk atsacties, turpretim toksikomnu lietots vielas vairk sagrauj cilvka organismu. Jatzm, ka alkoholisms un smana jeb nikotnisms ar tiek uzskatti par toksikomniju. Atkarbu rada garastvokli uzlabojou vielu lietoana. Visas garastvokli uzlabojoas vielas izraisa vielmaias prmaias galvas smadzens. Rodas atbilstoas garastvoka, fizisk stvoka un uzvedbas prmaias, maia doman un ar laiku ar socilajs attiecbs. m vielm ir neapaubmi kaitga iedarbba uz visu organismu.

Vadoties no atkarbu izraisoo vielu iedarbbas uz galvas smadzeu garozu, ts var iedalt: 1) nomcos vielas (depresanti) alkohols vai nomierinoie ldzeki un miegaldzeki, opiti; 2) halucinogni hais, marihuna, LSD u. c.; 3) stimulatori vielas, kas rada mouma sajtu (kokans, kreks, kofens, amfetamni, efedrons, efedrns, ritalns u. c.); 4) vielas bez spcgas ietekmes uz galvas smadzeu garozu nikotns. Atkarbu radou vielu "paminana" ir taisnkais ce uz to ilgstou lietoanu Parasti uzskata, ka atkarba visos ts veidos jau ir slimba. Dieml daudzi nesaprot, ka atkarba sk veidoties reiz ar atkarbu radoo vielu "paminanu" un par slimbu kst tad, kad jau kontrol msu dzvi, virza ts notikumus un gaitu. Turklt, ja kds uz to aizrda, ms dusmojamies un atbildam ar diezgan vienveidgu teicienu: "Ja es gribu, tad prtrauku lietot!" Kpc? Tpc, ka sk darboties atkarbas slimbas nolieganas mehnisms. Bet tagad par to, kas ar mums notiek, ja skam lietot kdu no atkarbu izraisoajm vielm. Pirmkrt, organism notiek biomiskas prmaias. Daji ts saisttas ar smadzeu biomiju, kur pastiprinti izdals baudas sajtu izraisos vielas un daji paliek novrt fizioloiskie baudas veidoanas mehnismi. T parasts baudu rados darbbas (kustbu prieks, esttisk bauda, savstarpjs saskarsmes izjtas) pamazm tiek izspiestas ar daudz vienkrku un vieglk iegstamu baudas avotu garastvokli "uzlabojos" vielas lietoanu. Daji s biomisks prmaias saisttas ar o vielu nordans un izvadanas mehnismiem, kuri pastiprins, reizm neatgriezeniski bojjot attiecgos orgnus (aknas, nieres, plauas u. c.). Nav nekaitgu atkarbu izraisoo vielu devu. Otrkrt, skas prmaias pasaules uztver, sevis un apkrtjo cilvku un notikumu vrtjum. Viss, kas saistts ar o vielu lietoanu, iet patkamks, cilvki, kuri lieto o vielu, iet interesantki, gargi tuvki un saprotamki. Un, otrdi, cilvki, kuri nelieto o vielu, sk ist "sausi", neinteresanti, garlaicgi, bet notikumi bez s vielas lietoanas lietii, apnicgi, kuros cilvks piedals, pienkuma spiests, bez personisks ieinterestbas. T, piemram, alkoholisko dzrienu lietotjam paskumi bez o dzrienu lietoanas vienmr bs neinteresantki un garlaicgki nek paskumi, kur o dzrienu lietoana ir paredzta un garastvoklis uzlabojas jau krietni pirms iedzeranas skuma, jau tikai gaidot priekstvoo iedzeranu. Tpc ar alkoholisko dzrienu lietotji cenas o lietoanu piesaistt visiem savas dzves notikumiem. Skot lietot atkarbu izraisou vielu, mains cilvka pasaules uztvere, via domana un jtas. Trekrt, atkarbu izraisoo vielu lietoana izraisa prmaias cilvka gargaj pasaul, via gargaj izaugsm. Tas, kas, skaidr esot, bija neiespjams, vielas iespaid kst iespjams; morles normas, kuras, skaidr esot, bija neprvarams rslis, pc vielas lietoanas vairs neliekas tik svargas. Atkarbu izraisoo vielu lietoana rada personbas socils btbas prmaias gargs pasaules izkropojumu un sabrukumu. Atkarbas izveidoans. Nepatkamie prdzvojumi parasti ir saistti ar kdas vajadzbas raanos (slpes, izsalkums, psihisks vai fizisks labsajtas saglabana, vajadzba pc saskarsmes ar simptiskiem cilvkiem un ar to saistt vientulbas sajta, esttisko prdzvojumu vajadzba utt.). Patkamie prdzvojumi rodas tad, ja o vajadzbu apmierina. 97

96

Smadzens patkams sajtas rada narkotiskajai vielai morfnam ldzgas vielas. Cilvki cenas apmierint sava organisma psihisks un fizisks vajadzbas, bet organisms k atalgojumu par to izsniedz narkotisks vielas devu. Tau im apstklim ir dramatiskas sekas ievadot narkotisko vielu mkslgi, iejaucamies organisma vajadzbu apmierinanas proces, traucjam to, un patieso organisma vajadzbu apmierinana tiek aizvietota ar surogtu, t. i., no rpuses organism ievadtu narkotisks vielas devu. Vielas iedarbba izsldz vlanos s vielas lietoanu prtraukt. Visas atkarbu izraisos vielas kairina baudu centrus galvas smadzens. Ttad o vielu iedarbba ir patkama. Alkohols. Alkohols ir spcga narkotika, kas rada atkarbu, pai tad, ja tas tiek lietots daudz un biei. Par alkoholu parasti sauc etilspirtu (metanolu). T ir narkotisk viela, kas toksiski iedarbojas uz CNS. Ldzgi citm narkotiskajm vielm, ar alkohola iedarbbai uz CNS ir 3 stadijas: uzbudinjuma, narkozes un agonl stadija. Skotnji alkohols nomc kavanas procesus smadzeu garoz un prsvaru iegst uzbudinjuma procesi. Tas izpauas k eiforija pacilts garastvoklis; indivds kst bezrpgs, ppgs, zd pakritika, pakontrole (alkohola saturs asins 0,51,5 promiles). Ja alkohola koncentrcija asins pieaug ldz 1,52,5 promilm, tiek nomkti ar uzbudinjuma procesi, iestjas miegainba, var bt apzias traucjumi, bezsamaa. Alkohola saturs asins 2,53 promilm atbilst agonlajai stadijai, izzd refleksi, atslbst muskulatra, var apstties sirdsdarbba, elpoana, jo tiek nomkti dzvbai svargi centri iegarenajs smadzens. Vienreizja nvjo deva apmram 1 litrs degvna. Sadzves alkoholisms ir epizodiska iedzerana; intoksikcijas gadjum rodas aizsargreflekss vemana; pierodot pie alkohola, reakcija izzd. Hronisks alkoholisms attsts, ja alkoholu lieto sistemtiski, izir 3 stadijas: 1. jeb neirastnisk stadija rodas pc 15 gadu ilgas sistemtiskas alkohola lietoanas; pieradums pie lielm devm, dzer vienatn, dzerana neturpins ilgk par vienu dienu; 2. jeb narkomnijas stadija ilgst 46 gadus; novro maksimlo izturbu pret alkoholu, attsts abstinences sindroms, pards "plosti", mains indivda personba, zd pakritika; 3. jeb encefaloptijas stadijai raksturga tolerances krians nepanes lielas alkohola devas, alkohols nerada labsajtu; saskatma personbas un intelekta degradcija, kas noved pie plnprtbas; attsts alkohola delrijs (apzias aptumoans), halucincijas, murgi. Alkohola atkarbas izveidoans shmu skat. 6. att. Apzmjumi: alkohola lmenis paaugstins, alkohola lmenis pazemins, endogno opiodu aktivitte pieaug, endogno opiodu aktivitte samazins.

6. attls. Alkohola atkarbas izveidoans shma.

Narkotikas: opiti, marihuna un hais, amfetamni, ekstazi, halucinogni, inhalanti, kokans (kreks), barbiturti un trankvilizatori. Opiti: magou salmi; acetiltais opijs; jlopijs; metadons; herons. Reibuma simptomi: neparasta miegainba visdadkaj laik (iescjiem); palnints "stiepts" runas veids, biei "atpaliek" no sarunas temata un virzbas; labsirdga, pakvga uzvedba; rodas iespaids, ka lietotjs vienmr ir iegrimis doms; vlas uzturties vienatn, tums un klusum, neraugoties uz diennakts stundu; oti auras acu zltes, nerea uz gaismas maiu; slikt apgaismojum pazemins redzes asums; pazemins jutgums pret spm. Narkotiku iedarbba turpins 6 ldz 12 stundas. Ja opitu lietoana jau kuvusi sistemtiska (regulra ar noteiktu starplaiku starp lietoanas reizm), tad pc narkotikas iedarbbas beigans sk attstties abstinences (pairu) sindroms, obligta opija narkomnijas sastvdaa fizisks atkarbas pazme. Pc abstinences sindroma var konstatt narkotiku lietoanu. Abstinences (pairu) sindroma pardbas: nemiers, spriedze, nervozitte; ja fizisk atkarba ir neliela un abstinences sindroms pards viegl form, tad tas atgdina saaukstanos: tri pards un tri priet; strauji paplains acu zltes, acis kst sarkanas, sk asarot;

98

99

 iesnas un avas; kua darbbas traucjumi, caureja; bezmiegs; spcgas lauzoas spes vis ermen; izteikta tieksme pc narkotikm. Sistemtiskas lietoanas pazmes: bieas un straujas garastvoka un aktivittes maias neatkargi no situcijas; traucts miega un nomoda rems; nedabiski auras zltes; neizskaidrojams, bies nespks; periodiski mains reibuma stvoklis ar abstinenci. Opitu lietoanas medicnisks sekas: oti liels risks saslimt ar AIDS un hepattu, lietojot vienu irci; narkotiku slikts kvalittes d cie aknas akns deponjas etiskbes anhidrds; pazemins imunitte un tpc iespjams saslimt ar infekcijas slimbm; lietotju apdraud vnu slimbas; bojjas zobi, jo tiek izjaukta kalcija maia organism; var iestties potences traucjumi; oti reli ir prdozanas draudi, kam var bt smagas sekas, ieskaitot nvi. Opitu lietoanas socils sekas: zd socils saiknes imene un draugi; tiek zaudts darbs; iespjami kriminli nodarjumi. Marihuna un hais. Kaepju prepartu lietoanas pazmes: raksturga spcga bada un slpju sajta; apsarkuas acis; nelielas devas ieemana izraisa divjdas organisma reakcijas: gan relaksciju, gan stimulciju; pastiprinta krsu un skau uztvere; paaugstints jutgums pret gaismu, jo acu zltes ir stipri palielintas. Ja lietotjs ir d stvokl, tad nespecilistam bs grti pateikt, ka vi atrodas narkotiku reibum, un to vars noteikt tikai pc rjm pazmm. Ja ieemta liela deva, tad vieniem novro palnintu reakciju, sagurumu, neskaidru runu, bet citiem emociju "uzliesmojumus", skaus smieklus, iespjama agresivitte, nemotivta rcba. Uzveans var kt neadekvta. Dakrt var skties halucincijas. Iespjams, ka narkotiku lietotjs vairs "nesajt savu ermeni", viam ir izkropota telpiskuma izjta, kas izraisa bailes un paniku. Telp ilgi saglabjas raksturga (dedzintu auklu) smaka, ar kuru mdz pieskties ar aprbs. Lietoanas sekas. Ilgstoas lietoanas rezultt noteikti veidojas psihisk atkarba. Atkarb no vecuma lietoanas bieuma un organisma individulajm patnbm, atkarbas veidoans trums 100

un smagums dadiem cilvkiem var stipri atirties. Atkarbas stadij smana vairs apmierinjumu nesniedz, tau kst par nepiecieambu. Gaidt efekta trkums noved pie t, ka t sasnieganai tiek lietots alkohols vai citas narkotikas. Abstinences stvokl pacientu moka bezmiegs, vi kst nervozs, satraukts. Smana veicina bronhta, emfizmas, plauu va raanos. Pazemins imunitte. Laika gait mains raksturs, pasliktins atmia, koncentrans un prta spjas, veidojas t. s. "amotivcijas" sindroms. Vrieiem samazins spermatozodu skaits un dzimumhormonu lmenis. Sievietm iestjas mnereiu traucjumi un neauglba. Amfetamni. Ts ir narkotikas ar psihostimuljou uzbudinou iedarbbu. ai grupai pieskaitmas sinttisks vielas, kas satur amfetamna savienojumus. Galvenokrt tiek ievadtas vn, lieto ar iekgi. o narkotiku lietoana visbstamk ir pusaudu vecum, jo psihes traucjumi skas oti tri. Lietoanas pazmes: prmrgs kustgums, ppgums, darboans ir neproduktva un vienveidga, nav bada sajtas, izjaukts miega un nomoda rems, iestjas spcga seksul tieksme. Narkotikas iedarbba ilgst no 2 ldz 12 stundm (atkarb no narkotikas veida). Veidojas psihisk un fizisk atkarba. Ilgstoi lietojot, deva nemitgi jpalielina. Amfetamna narkomnijai raksturgi "plosti" lietoanas periodus nomaina "tukie" periodi, kas laika gait kst arvien ski. Abstinencei raksturgas spcgas depresijas un disforiski (dusmu) simptomi. Paaugstinta miegainba, ko nomaina nervozitte, agresijas lkmes. Vlk rodas nepamatota trauksmes sajta un aizdomgums. Iespjami panvbas minjumi. Amfetamnu lietoanas sekas: neprtraukta amfetamnu lietoana var provoct latentas psihisks slimbas; sirds un asinsvadu sistmas un visu iekjo orgnu bojjumi; oti liels risks saslimt ar AIDS un hepattu, lietojot kopjas irces; aknu bojjumi narkotiku slikts kvalittes d akns deponjas jods, klija permangants un sarkanais fosfors; stipri pazemins imunitte, tpc lietotju apdraud infekcijas slimbas; rodas psihisk un fizisk atkarba; oti reli ir prdozanas draudi, kam var bt smagas sekas, ieskaitot nvi. Ekstazi. Nelegla sinttiska narkotiska viela. misk savienojuma sasints nosaukums ir "MDMA". Ptjumi ir pierdjui, ka ekstazi pazemina serotonna (viela smadzens, kas nosaka cilvka garastvokli) daudzumu smadzens. Plai izplatta ar viltotu tableu prdoana (kas vispr nav MDMA, bet satur LSD, amfetamnus u. c. vielas). 101

Reibuma simptomi. Vielas narkotisk iedarbba ilgst no 3 ldz 6 stundm. Kad narkotikas iedarbba beigusies, iestjas aptisks stvoklis, cilvks kst depresvs, noguris un miegains. ds stvoklis var ilgt vairkas dienas, jo organismam jatjauno iztrtie spki. Lietoanas sekas: tri rodas psihisk atkarba bez vielas cilvks vairs nav spjgs produktvi strdt; lietoana noved pie fiziska un garga izskuma; garga iztukoans izraisa depresijas, panvbas; Anglij ir bijui vairki nves gadjumi MDMA lietoanas d, ko izskaidro ar "siltuma oku", kas rodas o narkotiku iespaid, stundm ilgi dejojot karsts, nevdints diskotku telps; dai cilvki rkrtgi jutgi rea uz MDMA, pat parast MDMA deva tiem var bt nvjoa; pasliktins organisma spja pretoties slimbm, pai sievietm veicina urnceu un dzimumorgnu slimbas: negatvi ietekm aknu darbbu, var izraist hepattu; var kt par pkas nves cloni, izraisot sirds mazspju, asinsizpldumus smadzens, plauu darbbas traucjumus un organisma atdeoanos. Palaik jaunieu vid ir izveidojusies pietiekami liela potencilo ekstazi lietotju grupa, kas jau atrodas stadij, ko vartu nosaukt par socilu atkarbu no narkotikm. Halucinogni. Halucinogni (psihodliskas vai psihotomimtiskas vielas) ir vielu grupa, kuru lietoanas rezultt rodas simptomi, kas ldzgi psihozei, piemram, halucincijas, orientcijas zudums u. c. prmaias doman un uztver. Halucinognu grupas robeas ir grti diferencjamas, jo in grup ietilpst 100 dadas dabgas un sinttiskas vielas. Halucinognu reibuma pazmes: patrints pulss, paaugstints spiediens; paplaintas acu zltes, roku trce, das sausums; reibums, kas saistts ar prmaim laika, telpas un attluma sajts un sava ermea uztver, rodas nerelas ilzijas un halucincijas; LSD iedarbbu parasti apraksta k "ceojumu". Lietoanas sekas: LSD var provoct latentas psihisks slimbas, izsaucot mnijas, paranoju, izofrnijai ldzgus stvokus; LSD var izraist izteiktus trauksmes stvokus, panikas lkmes, ar agresiju; ts var bt ne tikai narkotiku lietoanas laik, bet ar pardties vlk laik pc lietoanas; LSD lietoanas iespaid mains lietotju personba; LSD vjina sprieanas spjas; LSD iespaid nedrkst vadt transportldzekus un darboties ar citiem mehnismiem.

Inhalanti. aj grup ietilpst narkotiskas iedarbbas gaistoas vielas. Ts ir sadzves mijas vielu sastv: krsviels, dintajos, lms, laks. Paas par sevi inhalanti nav narkotikas. Reibuma sajta rodas, ja s vielas organism nokst lielk daudzum un tiek specili lietotas, lai apreibintos. Td gadjum reibums ir viens no simptomiem, kas liecina par saindanos ar inhalantiem. Reibuma simptomi. im stvoklim raksturgi kustbu koordincijas traucjumi, halucincijas, miegainba, iespjama ar lietotja neatbisltoa rcba. Efekts zd strauji, td lietotji biei atkrto vielas ostanu. Inhalantus parasti lieto jaunk un vidj skolas vecuma pusaudi. Lietoanas sekas: izraisa toksisku nieru, aknu bojjumu; var iestties nve prdozanas, noslpanas, sirdsdarbbas traucjumu d; veicina pneimoniju, bronhta raanos; veidojas neatgriezeniski galvas smadzeu bojjumi pavjins atmia, intereu zudums, uztveres spju pazeminans, pat plnprtba; ugunsnedroums palielina iespju rasties apdegumiem, notikt citiem nelaimes gadjumiem. Kokans (kreks). Kokans ldzgi amfetamniem ir stimulants, bet t darbba ir slaicgka. Kokana hidrohlords ir balts pulveris, kuru var ieaukt un injict. Kreks ir miski prveidots kristlu veid, ko izmanto smanai. Reibuma simptomi. Kokana lietoana mazs devs izsauc slaicgu reibumu, var ar izpausties negatvi ar baiu sajtm. Lielkas lietoanas devas var novest pie nekontroljamas un agresvas rcbas, it sevii kop ar alkoholu. Fiziskie simptomi uzrda patrintu sirdsdarbbu, elpoanu, ermea temperatras paaugstinanos, svanu, blumu, mazins nepiecieamba pc miega un diena. Kokans organism oti tri nords, tpc t biea lietoana neliels devs var dienas laik radt prdozanas iespjas. Lietoanas sekas: apettes un svara zudums, bezmiegs; neprtraukta lietoana var izraist depresvus stvokus, aizdomgumu, psihomotoru uzbudinjumu, izsaukt halucincijas un psihozes; tiem, kas injic kokanu, pastv risks saslimt ar hepattu un AIDS, bojt vnas, radt trombozes un abscesus; prdozanas d rodas krampji, elpoanas traucjumi, oti augsta temperatra; veidojas izteikta psihisk atkarba. Barbiturti un trankvilizatori. aunprtgi biei tiek lietoti dadi nomierinoi un miegu izsaucoi medicniski preparti: trankvilizatori un barbiturti, antidepresanti un citas vielas. Tos biei izraksta rsti, kad nepiecieams mazint trauksmi, veicint miegu, pankt muskuu relaksciju, k ar pretkrampju efektu. Parasti lietoana ir iekga, bet dareiz lieto ar injekciju veid. Tie ir dadas krsas un izmra tableu, kapsulu, pulveru un ampulu veid. 103

102

o vielu reibuma simptomtika ir ldzga alkohola reibumam eiforija, miegainba, emocionla nestabilitte, uzmcba, lna domana, neskaidra valoda un kustbu traucjumi, dareiz ar apdullums. Miega un nomierinou ldzeku lietoanas sekas: tri iestjas izteikta psihiska un fiziska atkarba, aug medikamentu lietoanas tolerance lai sasniegtu to pau efektu, devas jpalielina; abstinences (pairu) sindroms pc lietoanas ir diezgan smags, it sevii lietojot barbiturtus tas izpauas k nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicdas tendences, lauzoas spes lielajs loctavs, iespjamas ilgstoas psihozes delrija veid un krampju sindroms; s psihotrops vielas no organisma izdals lni, abstinences sindroms ilgst nedm, pat mnesi; biei uz das rodas dadi strutaini izsitumi; var rasties distrofiskas prmaias akns, sirds miokard. Nikotns. Ir pierdts, ka tabaka izraisa aptuveni 25 dzvbai bstamas slimbas vai slimbu grupas. Atmetot smanu, daudzas no tm var novrst, atvirzt vai atvieglot. obrd tdas hroniskas kaites k sirds un asinsvadu slimbas un vzis ir galvenie mirstbas cloi jaunattstbas valsts. Dai fakti par tabakas lietoanu pasaul. Zintniskie ptjumi rda, ka smanai, kas ir svargkais ierobeojamais slimbas izraisoais faktors pasaul, ir nozmga ietekme uz sabiedrbas veselbu. Viena tredaa no pasaules pieauguajiem jeb 1,1 miljards cilvku, no kuriem 200 miljoni ir sievietes, ir smtji. Katru gadu tabaka izraisa 3,5 miljonus nves gadjumu jeb 10 000 nves gadjumu dien. Viens miljons o nves gadjumu ir jaunattstbas valsts. Tiek lsts, ka vispasaules tabakas epidmija agrni ietekm 250 miljonu jaunieu un brnu dzvi. Paredzams, ka ap 2020. gadu smana ks par vadoo mirstbas un invalidittes cloni, kas ik gadu nogalins vairk nek 10 miljonus cilvku. is skaitlis prsniedz nves gadjumu skaitu, ko izraisa HIV, tuberkuloze, satiksmes negadjumi, panvbas un slepkavbas, kop emot. Tabaka rada atkarbu. Pasaules Veselbas organizcija klasific smanu k atkarbu. Tabakas lietoana ir regulra un neprvarama, un lietoanas prtraukanas sindroms parasti izraisa tabakas abstinenci. Tabakas atkarbu noteicoie farmakoloiskie un uzvedbas procesi ir tie pai, kas nosaka atkarbu no tdm narkotikm k herons un kokans. Nikotnam ir tda pati ietekme uz smadzeu dopamna izdales sistmu k narkotikm heronam, amfetamnam un kokanam. Sagrupjot psihiski aktvos medikamentus pc to spjas izraist atkarbu, ir noteikts, ka nikotns rada spcgku pieraanu nek herons, kokans, alkohols, kofens un marihuna. Nikotna farmakoloisk iedarbba ir prsvar stimuljoa, tas veicina elektrokortiklo aktivitti, stimul sirds un endokrno sistmu. Nikotns, kas organism nonk ar cigareu dmiem, ietekm gandrz visa veida smadzeu impulsu prvadi un neiroendokrns sistmas. Hroniska saskare ar nikotnu izraisa smadzeu strukturlas prmaias, palielinoties nikotna receptoru skaitam. Nikotna lietoanas tltjas sekas ir patrinta sirdsdarbba un asiu plsmas trums, paaugstints asinsspiediens, asinsvadu saaurinans. Citi smanas efekti, ko galvenokrt rada citi ts elementi, bet ko izraisa ar nikotns, ir samazints skbeka daudzums asins, jo pieaug ogleka monoksda koncentrcija serum, palielints taukskbju, 104

glikozes, kortizola un citu hormonu lmenis asins, palielints artriju apkaoans un asins trombu veidoans risks (noved pie sirdslkmm un insulta) un kanceroenze. Visnopietnkais nevlamais nikotna lietoanas efekts ir atkarbas raans. Kad cilvks kst par smtju, ir psiholoiski un fiziski grti salauzt o ieradumu. Papildus psiholoiskai atkarbai cigareu smana var izraist atalgojuma izjtu. Tas kop ar bieiem aizdedzinanas un dmu ievilkanas rituliem nodroina, ka smana kst par spcgu un neprvaramu ieradumu. Smanas prtraukana nozmgs tabakas kontroles un veselbas veicinanas mris ietver fizisku atkarbu radoa ieraduma salauanu un ierast uzvedbas veida modifikciju. Ir visprzinms fakts, ka smana ir grti lauams ieradums un oti nedaudziem smtjiem izdodas atmest smanu ar pirmo reizi. Tabakas lietoanas ietekme uz veselbu. Tabakas lietoanas tltjais aunums ietver aizdusu, patrintu sirdsdarbbu, astmas paasinjumus, impotenci, neauglbu un palielintu ogleka monoksda daudzumu asins serum. Smanas ilglaicgie kaitjumi, kas ir galvenais saslimstbas un mirstbas clonis, ir sirdslkmes un insulti, plauu un citi vi (balsenes, mutes dobuma, rkles, barbas vada, aizkua dziedzera, urnpa, dzemdes kaklia vzis, leikoze) un hroniska obstruktva plauu slimba (hronisks bronhts un emfizma). Tabakas dmi kait ne tikai paam smtjam, bet ar apkrtjiem cilvkiem. Citu cilvku radto dmu ieelpoana var izraist jaundzimuo nvi, elpceu un vidusauss slimbas zdaiiem un brniem, plauu vzi un sirds slimbas pieauguajiem. Brni tiek pakauti papildu riskam, jo viu vecku smana palielina iespju, ka ar vii pai sks smt. Ieguvumi no smanas prtraukanas. Veselbas ieguvumi. Smanas prtraukana mazina draudus veselbai, kas saistti ar tabakas lietoanu, tdjdi dodot labumu gan indivdu, gan sabiedrbas veselbai. Ples prtraukt smanu var mazint tdu slimbu nastu k sirds, plauu, elpoanas slimbas un vzis. Indivdi var gt tieu labumu no sava lmuma prtraukt smanu. Smtji, kas prtrauc 30 gadu vecum, gandrz pilnb likvid smanas izraists agrns nves risku. Smanas prtraukana sniedz skaidrus veselbas uzlabojumus, ieskaitot ilgku mu, pat tiem smtjiem, kas prtrauc 60 gadu vecum vai vl vlk. Veselbas uzlabojumu veids, ko dod smanas prtraukana, ir atirgs dadm slimbm. Plauu va risks ir atkargs gan no smanas apjoma, gan no smanas ilguma. is slimbas risks, kas tiek sasniegts 20 gadu laik, ir neliels, bet tas pieaug eksponencili ar katru nkamo nosmto gadu. Smanas prtraukana stabiliz plauu va attstbas risku, lai gan nespj to mazint ldz lmenim, kds novrojams cilvkiem, kas vispr nav smjui. Tau, t k smanas turpinana liktu va attstbas riskam pastvgi pieaugt, ts prtraukana izteikti mazina va risku, saldzinot ar cilvkiem, kas turpina smanu. Sirds slimbu gadjum veselbas ieguvums, prtraucot smanu, ir momentns pat pc pirms nesmts dienas sirdslkmes raans iespjamba mazins. Vienu gadu pc smanas atmeanas sirds koronrs slimbas attstbas risks samazins uz pusi, saldzinot ar cilvku, kas turpina smt, bet pc 15 gadu nesmanas koronrs slimbas risks ir tds pats k cilvkiem, kas nekad nav smjui. Neatkargi no t, cik daudz cilvks sm, kds ir via/-as veselbas stvoklis, kds ir smtja/-as vecums, smanas prtraukana samazins smanas radto risku viu veselbai. 105

 Persongie ieguvumi. Persongie ieguvumi no smanas prtraukanas ietver uzlabotu veselbu, labku garas izjtu, labku ou, naudas ietaupjumu, paapziu, svaigku elpu, labku gaisu mjs un automobil. Daas nedas pc smanas prtraukanas cilvki ar atvieglojumu ievro, ka pazd stress. Indivdi, kas atmet smanu, rda labu piemru saviem brniem, viu brni ir veselgki, viiem nav juztraucas par apkrtjo cilvku pakauanu dmiem. Finansilie ieguvumi. Tabakas lietoana ir milzu slogs ne tikai sabiedrbas veselbai, bet ar pasaules finanu sistmai. Tabakas lietoana tiek uzskatta par nopietnu draudu ilgstoai un relai ekonomikas attstbai. Pasaules Bankas ptjums "Ieguvumi un izmaksas, ieguldot tabakas industrij" norda, ka ar tabaku saistto slimbu izmaksas pasaul ik gadu rada 200 miljardu ASV dolru neto zaudjumus. Smanas ierobeoana ir starp finansili visizdevgkajiem ieguldjumiem veselbas aprp, jo zinms, ka smana strauji kst par aizvien lielku atsevii izdalmu saslimstbas un mirstbas cloni. Smanas ierobeoana un ts prtraukanas veicinana ir finansili izdevga.

INTERNETS, DATORSPLES UN TO PSIHOLOISKIE ASPEKTI

Atkarba no datora vai atkarba no interneta. Atkarba no interneta tikpat bstama k alkoholisms. Specilisti aizvien biek sprie par tdu pardbu k internetomnija jeb prlieku liela atkarba no starptautisk datortkla. Interneta tkl "iepinas" aizvien vairk cilvku un bez specilistu paldzbas nespj vairs tikt lauk jeb, preczk runjot, vairs netiek prom no sava datora ne dienu, ne nakti. Viens no pdjiem Amerikas Savienotajs Valsts veiktajiem ptjumiem norda, ka aptuveni 25 procenti respondentu pirmajos seos interneta lietoanas mneos kuvui no datortkla atkargi. Atkarbai no interneta izir trs posmus. Pirmaj fz iescjs iepazst starptautisko datortklu. Biei pc tam, kad k dvanu samis datoru. Otraj fz is cilvks sk ldzdzvot kd interneta sabiedrb, un t pamazm kst par oti aktulu nodarbi. im cilvkam ir diezgan grti katru dienu netuvoties savam datoram, lai "iesrfotu" internet, tau tas ir neiespjami. Treaj fz bstami pieaug jaun internetomna pasaules tkl pavadtai laiks. Vi jtas laimgs un atpties tikai internet un, lai apmierintu o vajadzbu, viam tkl jpavada aizvien vairk un vairk laika. Ldzatkarba ir emocionla atkarba no otra cilvka vai via uzvedbas. Ldzatkargam cilvkam nav robeu vi nejt, kur beidzas pats un kur skas otrs cilvks. Ldzatkargais "zina labk", kas vajadzgs un ko vlas otrs. Ja imen kds kst atkargs vai eksperiment ar atkarbas vielm, vai prmrgi aizraujas un kst atkargs no azartsplm, datoriem, tas ietekm ar prjos imenes locekus. Viu dzves biei tiek pakrtotas atkarg dzvei. Protams, ikdien esam atkargi viens no otra dados veidos, tau ldzatkarba nes sev ldzi prmrbas. Tas nozm, ka nedzvo vairs savu dzvi, bet otra cilvka dzvi. 106

Ldzatkarbas attstbas lkne. 1. Tolerances (iecietbas) pieaugana. Veidojas iecietba pret tuvinieka atkarbas vielu lietoanu vai splanu. iet, ka nav tik briesmgi. Pieaug izturba pret emocionlm spm. 2. Slpana. Nevienam neststa, kas patiesb notiek. Ja kds tomr cenas izzint patieso stvokli, ldzatkargais melo. 3. Pacieana. Pacie atkarg lietoanu. 4. Problmas noliegana. Mierina un mna sevi un ldzcilvkus, ka nav problmu. Ts ir atkargajam. Tic, ka tad, kad atkargais atrisins savas problmas, tad automtiski atrisinsies ar problmas imen. 5. Perfekcionisms. Uzvedas "pareizi" un nevainojami, jo tic, ka tas paldzs atkargajam nelietot. 6. Kontrole. Neprtraukti kontrol atkarg uzvedbu, prbauda via personisks mantas, zvana, interesjas, ko dara un kur atrodas. 7. Sevis loana. Uzdod sev jautjumu: "Kpc tas notiek ar mani?"; arvien izteiktk jtas k upuris. 8. Vientulba. Izvairs no sabiedrbas, prdzvo vienatn, jo ir kauns dalties ar citiem. 9. Zema paciea. "Es neesmu pietiekami laba/-s!?" 10. Izdabana. Daudz ko dara atkarg viet, cerot atvieglot via dzvi. Atkargo atbrvo no pienkumiem un atbildbas. 11. Domas vrstas uz atkarbu. Dom tikai par o problmu, aizmirstot veltt laiku sev. 12. Kauns. Kauns par atkarg uzvedbu. 13. Vainas apzia. Izjt vainu par to, kas notiek ar atkargo. 14. Mazins tolerance (iecietba). Fizisko un emocionlo spku izskums, veselbas stvoka pasliktinans. 15. irans draudi. Partnerim tiek draudts, ka irsies, bet patiesb tie ir tikai vrdi, rcba neseko. 16. Bezcerba. Bezspcbas sajta, ka nevar neko maint. 17. Baiu sajtas. Visprjas bailes (par nkotni, sevi, atkargo u. tml.). 18. Emocionls haoss. Domas par prt jukanu. 19. Domas par panvbu. "Dzvei nav jgas!" 20. Saprot, ka vajadzga paldzba. Mekl paldzbu sev.

PROFILAKTISKIE PASKUMI
K nekt par ldzatkargu? (skat. 6. tab.) 1. Atcerties un pieemt lietas, kuras nav spkos maint. Nevar alkoholia viet nedzert, narkomna viet nelietot narkotikas u. tml. T ir atkarg izvle, bet ne t, kur ir blakus. 2. aut atkargajam paam uzemties atbildbu par savu rcbu. Atkargais pats ir atbildgs par savu dzvi. 3. Iemcties aizstvt savas tiesbas un drobu, sakot stingru "N!"

107

4. Neaut manipult ar sevi, cient savas vajadzbas. Neaut citiem cilvkiem rkoties tikai savs interess. 5. Nesakrt problmas, bet risint ts nekavjoties. 6. Prtraukt kontrolt un vainot citus. 7. Nebaidties prast, mcties saemt paldzbu. 8. Neiestrgt pagtn un nedzvot nkotn. Dzvot odien un tagad. 9. Necensties maint otru, mainties paam. 10. Iemcties cnties ar stresu un sagdt prieku sev. 6. tabula. K atirt ldzatkarbu un neatkarbu? Ldzatkarba Es esmu sptgs/-a. Man jbt idelam/-ai. Man ctgi jstrd. Man vienmr jbt pareizam/-ai. Es esmu saspringts/-a. Man jpielgojas citiem. Man jbt stipram/-ai. Es esmu nejga. Man jbt atkargam/-ai no kda, lai mani mltu.

Neatkarba Es varu prast to, ko vlos. Es varu kdties. Es varu atpsties un izklaidties. Es spju atzt to, ka man nav taisnba. Es varu atslbinties un aizmirst visu. Es varu domt, par ko vlos. Es varu just un man ir vajadzbas. Es spju spriest un varu bt produktvs/-a. Es varu bt neatkargs/-a un mlts/-a.

Atkargs cilvks sav slimb parasti iziet caur trim fzm: 1. Noliegums. 2. Ca. 3. Rezigncija vai pieemana. Tiei tpat notiek ar ar tuviniekiem.

PUSAUDU ATKARBA
Situcij, kad brns imen lieto, piemram, narkotikas, specilistu narkologu, psihologu paldzba bs nepiecieama gan brnam, gan veckiem. Veckiem galvenokrt nepiecieams emocionls atbalsts, k ar iespja iemcties jaunus uzvedbas veidus attiecbs ar brniem, lai neveicintu viu atkarbu. Lai apgtu o jauno uzvedbu, ir jzina ar, no k izvairties, kd veid vecki netiei var veicint lietoanas progresanu un prauganu atkarb. 1. Izvairans un aizsargana jebkura uzvedba, kas noslpj vai aizkav lietoanu vai ts sekas. Situcija, kad veckiem pirmo reizi atkljas brna eksperimenti ar alkoholu, cigaretm vai narkotikm, nav viegla. Ir dusmas, vilans, bailes, nezia, ko dart, k runt ar brnu. Galvenais aj situcij ir neatstt notikumu bez ievrbas. Soljumi nek neteikt, noklust vai noslpt ir neproduktvs veids, tas parda brnam das rcbas iespjambu un brns pats var skt slpt savu rcbu. Jatceras, ka jebkurai brna rcbai ir kds iemesls; ja ir runa par narkotikm zikre, nespja pre108

toties vienaudu spiedienam, bailes atirties no citiem. Pat, ja tas ir viens eksperiments ar smanu, ir svargi miergi aprunties ar brnu, uzzint via domas par notikuo. Savu satraukumu un negatvs emocijas labk izrunt, zvanot uz uzticbas tlruni vai prrunt ar kdu sev tuvu cilvku, kuram uzticas. Tas paldzs patiesk vrtt situciju un rkoties ne tikai emociju ietekm, bet plnot darbbu. Svargi, lai vecku rcba btu vienota. 2. Kontrole jebkura uzvedba, kas tiek veikta, lai premtu otra cilvka vielu lietoanas kontroli. Rcbas robem jbt izruntm ldz pusauda vecumam. Ja vecki mins likt ierobeojumus tikai pusauda vecum, vii var sastapties ar aktvu pretdarbbu, jo pusauda vecums ir laiks, kad brniem ir izteikta vajadzba bt patstvgiem, ar vajadzba piedert vienaudu grupai. Ja brns no mazotnes pierod imen prrunt savus plnus, ar laiku rj kontrole prtop iekj kontrol. Pusauda veckiem parasti sagd grtbas pieemt brna patstvbu. Eksperimentana ar vielm var bt ar brna protests pret vecku prmrgu vlmi kontrolt. Sodi rea uz sekm, nevis izprot cloni. Audzinot tikai ar sodu paldzbu, vecku uzvedba kst tikai reaktva, nevis aktva. 3. Pienkumu uzemans jebkura uzvedba, kas rada iespju atkargajai personai nedart skus mjas darbus, neuzemties atbildbu par pienkumiem imen. Brni biei vien nesaista atkarbu izraisou vielu lietoanu vai sdanu pie datora ar nogurumu, agresivitti vai citm sekm. Vii mdz dzvot im brdim un daudz nedomt par to, kas bijis un kas bs vai var bt. Ja vecki s sekas izskaidros vienkri ar slinkumu un brnu nors vai uzemsies pienkumus via viet, ar laiku brn var izveidoties nostja: "Ak js domjat, ka es esmu slinks un slikts, tad es ar tds bu." Galu gal no das nostjas ir ar savs labums mazk jdara. Veckiem vajadzs noteiktbu, laiku, pacietbu un neatlaidbu, lai atsttu brna pienkumus viam. 4. Racionalizana un pieemana jebkuras atkargas uzvedbas (lietoanas) izskaidroana ar citiem iemesliem. Atkargas uzvedbas gadjum ir svargi nesajaukt cloni ar sekm. Par to paldzs tikt skaidrb specilists. Runjot ar brnu, ir svargi mint faktus, nevis meklt vaingo. Piemram: "ort tav istab uz grdas es atradu pustuku cigareu paciu.", "Vakar es redzju tevi kop ar draugiem, kuri dzra alu". Brni parasti pai cenas izskaidrot notikuo ar kda cita ldzdalbu ts ir drauga cigaretes, es nedzru utt. Tiei tpc veckiem ir oti svargi uzturt kontaktus ar skolu, k ar zint, ar ko brns satiekas, oti var paldzt kontaktu uzturana ar klasesbiedru un draugu veckiem. 5. Sadarboans un ldzdarboans jebkur atbalsts un paldzba vielu (alkohola, tabakas, narkotiku) pirkan, prdoan vai lietoan. da rcba veicina atkarbu, k ar parda vecku atbalstoo attieksmi brna lietoanai. Ir daudz diskusiju par to, vai brnam alkohols pirmo reizi jpagaro mjs. Vienlaikus brnam ir jdara zinms, kd vecki viam nedod alkoholu jo vi vl aug, uz via organismu alkohols atsts negatvu iespaidu. Vecki ne tikai akli kaut ko aizliedz, bet pamato savu rcbu. Patiesb jau neatkargi no brna vecuma, neatkargi no t, ko ststa draugi un vecki, tikai brnam paam ir izvle lietot vai nelietot, pamint vai nemint, jo vecki nevar visur bt blakus. Vlk, kad organisms ir fiziski nobriedis, kad ir izveidojies noteikts intereu loks, lietoanas vai nelietoanas aktualitte mazins. Brnam ir jbt skaidrai vecku attieksmei. 6. Glbana un veicinana jebkura uzvedba, kad ldzatkargais aizsarg otra intereses, pakrtojot savas vajadzbas. Biei vien vecki oti vlu pamana lietoanas sekas, jo brna garastvoka maias, nogurumu, agresiju var izskaidrot ar ar puberttes vecumu. Tad kdu dienu vecki sk 109

pamant naudas, vrtslietu pazuanu. Parasti tiek noskaidrots, kur ts palikuas, un brns stingri sarts vai sodts. Tomr jatceras, ka saistb ar atkarbu naudas un vrtslietu pazuana ir oti nopietns signls nopietnai rcbai. Tas nozm, ka brnam jau ir atkarba, vi ir gatavs zagt un slpt, lai tikai vartu piepildt savu vajadzbu. Td veid cie imene, bet lietotjs redz, ka vecki paldz un sekas nav nemaz tik briesmgas izeja atrodas vienmr. Tas veicina das rcbas pieauanu turpmk. Runjot par kdu vielu lietoanu un atkarbu pusaudiem, ir grti novilkt robeu, kur beidzas vienkri eksperimentana, skas aunprtga lietoana, kur t ir jau atkarbas slimba. To preczi var noteikt tikai specilists. Tiei tpat ir ar vecku problmm attiecbs ar brniem. Svargi ir savlaicgi ievrot savas grtbas un meklt jaunus uzvedbas modeus. Ja tas neizdodas pau spkiem, paldzt var specilists. Ja ir aizdomas par vielu lietoanu, jgrieas pie narkologa, kur ieteiks nepiecieams prbaudes vai rstanu. Ja ir attiecbu problmas starp veckiem un brniem vai brnam ir problmas skol, paldzba jmekl pie psihologa. Jebkur gadjum, kad ir ldzga rakstura problmas, veckiem ir ieteicams apmeklt vecku atbalsta grupas. Narkologs ir specilists ar medicnisko izgltbu, rsts; biei specializjies ar psihiatrij. Vi var pc sarunas ar brnu vai veckiem paldzt noteikt, vai nepiecieama prbaude (ekspertze) par vielu lietoanu, vai nepiecieami medikamenti, cik ilgi un kda rstana nepiecieama, vai nepiecieams piesaistt citus specilistus (citu specialitu rstus, psihologu, socilo darbinieku). Psihologs ir specilists, kur neizraksta medikamentus, bet paldz emocionls grtbs nonkuiem veckiem un brnam ar sarunu paldzbu. Vi var paldzt ar testu paldzbu noteikt brna rakstura iezmes un iespjams problmas, noteikt brna intelektulo un emocionlo briedumu un t atbilstbu vecumam, paldzt atrisint attiecbu problmas imen, prrunt ar veckiem svargks brna attstbas likumsakarbas un vajadzbas, pilnveidot audzinanas stilu, saskarsmi, uzklaust veckus krzes situcijs. Atbalsta grupa ir cilvku kopa, kur vecki socil darbinieka, psihologa vai psihoterapeita vadb prrun sev svargus jautjumus, notikumus, dals doms un pieredz un mina rast risinjumu problmsitucijs. Svarga atbalsta grupas funkcija ir atbalsts "vecksveckiem", sajta, ka vecki savs grtbs nav vieni.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Nosauciet vielas, kas pieder pie narkotikm! Nosauciet opitu reibuma simptomus! Nosauciet amfetamna lietoanas pazmes! Raksturojiet, kas ir ekstazi! Raksturojiet, kas ir ldzatkarba!

Literatra
1. Atkarbu izraisoas vielas [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 5. august]. Pieeja: www.medicine.lv 2. Atkarbu izraisou vielu apraksti, reivs un narkotikas, pusaudi un narkotikas. [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 4. jlij]. Pieeja: htpp://www.high & www.nodrug.ru 3. E.M.C.D.D.A. Galvenais epidemioloiskais rdtjs: Kaitgas narkotiku lietoanas izplatba: EMCADDA ieteiktais tehnisko metou un vadlniju projekts "Drug Abuse Prevalence in Latvia": ptjuma rezultti. Rga: Narkoloijas centrs, 2003. 4. Gercena A. I; Krievijas Valsts Pedagoisk universitte. : zintniski metodisks apkopojums par narkotiku atkarbas rstanu jaunieu vid: pedagogu un mediu sadarbba, psihoprofilakse, datorsples k atkarbas izraistji, antialkohola audzinana, 2003. 5. Gercena A. I. Krievijas Valsts Pedagoisk universitte. . Zintniski teortisks apkopojums: epidemioloiskie aspekti narkomnijas problm, narkomnijas izplatbas faktori, atkarbas sindroms, atkarbas profilakses metodika, 2002. 6. Gercena A. I; Krievijas Valsts Pedagoisk universitte. : Izgltojoi metodiskais apkopojums: viss, ko vajadztu zint par narkotikm un to lietoanu, narkomnijas izplatbas teorija, profilakses veidi, 2002. 7. Materili no: Narkoloijas centrs. Alkoholisma, narkomnijas un smanas izplatba un sekas Latvij 2002; Alkoholisms Rgas iedzvotju alkoholisko dzrienu lietoanas paradumi, alkohola patria mazinans: narkoloisk dienesta dati reistrts saslimanas, stacionr rstana. Rga, 2002. 8. Materili no: Rgas Narkomnijas profilakses centrs. Azartspu un jauno tehnoloiju atkarba: Problmas un risinjumi: materilu apkopojums pc konferences. Rga, 2003. 9. Materili no: Konference "Marihuna un sinttisks narkotikas izklaide vai nopietns risks"; 2004. g. 29. apr.; Rg. 2004. 10. Rgas Narkomnijas profilakses centrs. Veckiem par datoriem: informatvs materils par aizrauanos ar datoru, datoratkarbas simptomi, kur gt paldzbu, alternatvas, vingrinjumi. Rga, 2007. 11. Veselbas veicinanas centrs "Starptautiskais jaunieu smanas ptjums": 2002. g. aptauja Latvij. LR Brnu un imenes lietu ministrija [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.bm.gov.lv/lat/jaunatnes_politika/petijumi_par_jaunatni/vese-

KOPSAVILKUMS
Cilvka dzv mdz bt tdi ieradumi, kas boj via veselbu un ar kopjo dzvi. Atbrvojoties no tiem, cilvks kst daudz veselgks un dzvespriecgks. Zinot, kpc un kd gadjum var attstties kds kaitgs ieradums, cilvks var savlaicgi izsargties no t. Atkarba var bt dada. Cilvki ir atkargi no densapgdes, darba devjiem, no elektrbas un citiem apstkiem. Galvas smadzens ir centri, kas izraisa gan patkamus, gan nepatkamus prdzvojumus. Nepatkamie prdzvojumi parasti ir saistti ar kdas vajadzbas raanos (slpes, izsalkums, psihisks vai fizisks labsajtas saglabana, vajadzba pc saskarsmes ar simptiskiem cilvkiem un ar to saistt vientulbas sajta, esttisko prdzvojumu vajadzba utt.). Patkamie prdzvojumi rodas tad, ja o raduos vajadzbu apmierina. Visas atkarbu izraisos vielas kairina baudu centrus galvas smadzens. Ttad o vielu iedarbba ir patkama. 110

111

libas_veicinasanas_centrs_starptautiskais_jauniesu_smekesanas_petijums_2002_gada_aptauja_latvija. 12. Volkerts J. Narkomnija: psiholoija, terapija. Rga: UNDCP, 1999. 13. Prevalence and consequences of alcohol abuse, drug abuse and smoking in Latvia. Annual report 2003: the state of the drugs problem in the acceding and candidate countries to the European Union [homepage on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http:// candidates2003.emcdda.europa.eu/en/page71-en.html 14. Report on the drug situation in the candidate CEECs. European monitoring centre for drugs and drug addiction [homepage on the Internet] [cited 2009 February 2]. Available from: http://candidates2002.emcdda.europa.eu/

VARDARBBA
VARDARBBAS VEIDI, VARDARBBAS APLIS
Fizisk, seksul, emocionl vardarbba ir cita cilvka apzinta piespieana dart nepiecieamo un nepatkamo (piespieana pakauties). Fizisk vardarbba ir fizisk spka vai tehnisk ieroa draudi citiem cilvkiem, skot no traumas nodaranas iespju demonstranas ldz miesas bojjumiem un fiziskai izncinanai. Vardarbba mjs ir brnu, vecku cilvku, dzvesbiedru un prjo mjas iemtnieku aizskarana, ko veic kds no imenes locekiem vai kop dzvojoiem cilvkiem. Attiecas ar uz gadjumiem, kad indivda paumu, veselbu un dzvbu ti apdraud vai boj kds no imenes locekiem. Parasti izpauas k neatbilstos konfliktu atrisinanas ldzeklis. Visbiek tas atgdina emocionlo vardarbbu. Emocionl vardarbba ir cilvka pacieas aizskarana, skot no ignoranas un irgans ldz ilgstoai dabisko tiesbu atemanai. Vardarbba, kas vrsta pret brniem, izraisa vislielks negatvs sekas, palielinot agresivitti pret sevi un/vai pret citiem. Psiholoiskie ptjumi rda, ka vardarbba ar oti lielu varbtbu atkrtojas nkamo paaudu imens. Tpat k cits valsts, ar msdienu Latvij vardarbbas problma kst arvien aktulka. Sliktkais ir tas, ka vardarbba arvien vairk tiek vrsta pret aizstvties nespjgkajiem, t. i., brniem. Ptjumi rda, ka: katru nedu divas sievietes nogalina viu partneri; 29% sievieu vienu reizi gad piedzvo fizisko vardarbbu; 22% vrieu atzst, ka bijui vardarbgi; 4% vrieu cie no vardarbbas jeb vardarbga bijusi sieviete; apmram 50% pusaudu atzst, ka nav piedzvojui vardarbbu; fizisku vardarbbu ir piedzvojui 23%, psiholoisku 14%, bet smagu fizisku vardarbbu 13% pusaudu.

Sabiedrb valda uzskats, ka indivda droba visvairk tiek apdraudta uz ielas, tau sievietes visbiek cie no vardarbbas (ar izvaroanas un slepkavbas) paas savs mjs. Varmkas visbiek ir cietuo vri, partneri, imenes loceki, draugi, pazias, nevis nejaui sveinieki. Vardarbba notiek cikliski: 1. fze spriedzes pieaugana; 2. fze vardarbbas akts; 3. fze medusmnesis. Pirm fze: spriedzes pieaugana. Pridartjs arvien biek ir gatavs negatvi reat uz sasprindzinjumu. Sadzv pards epizodes, kurs vrietis pret sievieti izturas brutli un egoistiski. Abi partneri cenas mazint nesaskau nozmi, sieviete var kt mloka vai pakvgka, vai ar censties negadties pridartjam ce vadoties pc t, k via saskata iespju novrst vardarbbu. Nereti sieviete secina, ka via nedrkst izrdt dusmas. Pridartju pasv pakvba iedroina, un vi necenas sevi kontrolt. Sievietes, kuras laika gait tikuas sistas, zina, ka ie skotnji skie vardarbbas incidenti noveds pie smagkiem gadjumiem. Neskatoties uz to, vias nereti secina, ka varbt bija pelnjuas tdu attieksmi, un nolemj "pacensties vairk", cerot, ka viu uzvedba ietekms pridartja uzvedbu. Kad pridartjs "eksplod", cietus biei vien uzemas vainu, prmezdama sev, ka zaudja kontroli pr situciju. Strauji aug vias dusmas, lai gan vi ts var nepazt vai nespt izrdt. aj fz pridartju prem bailes, ka upuris viu pamets. s bailes pastiprina ar sievietes cenans izvairties no pridartja. Vardarbgs vrietis kst arvien egoistiskks, greizsirdgks un cenas sievieti iebiedt. T k gan pridartjs, gan cietus pirms fzes laik izjt pieauguo spriedzi, abiem kst arvien grtk tikt ar to gal. Abas puses kst arvien nervozkas. Neprtraukta stresa nogurdinta, via cenas vl vairk noslgties sev. Pridartjs mekl vi pazmes, kas liecina par dusmm, jtot ts pat tad, kad via ts mina noliegt. Katrs vias spertais solis tiek iztulkots nepareizi. Spriedze abu starp kst necieama. Sasniedzot brdi, kad vardarbba jau ir neizbgama, pris tri nonk pie otrs fzes, kad notiek pats vardarbbas akts. Otr fze: vardarbbas akts. Otr fze ir nekontrolta uzkrjus spriedzes izldans. Kontroles trkums un vardarbbas postoais efekts atir to no pirms fzes laik notikuiem mazka mroga fiziskiem nodarjumiem. Otr fze ir vissk, kas parasti ilgst no dam mintm ldz vairkm stundm, un ts laik gan pridartjs, gan upuris secina, ka pridartja dusmas nav kontroljamas. Lai ar pridartjs visu sk ar domu "vajag mazliet viu prmct" un prtrauc tad, kad viam iet, ka via ir pietiekami "savaldta", vi biei vien atklj, ka ir nopietni savainojis upuri. Viss beidzas ar to, ka vi nesaprot, kas noticis. Otraj fz notikuo vardarbbas aktu reti kad izraisa upura uzvedba, vardarbbai par iemeslu parasti kalpo kds rjs faktors vai pridartja iekjais stvoklis. Kad vardarbbas akts ir beidzies, tam parasti seko skotnjs oks, neticba un notiku noliegana. Gan pridartjs, gan upuris mekl attaisnojumu dam vardarbbas aktam. Daudzreiz vardarbbas upuris prdzvo 2448 stundu ilgu emocionlu sabrukumu, kura pazmes ir depresija, bezpaldzbas izjta un aptija. Piekauts sievietes biei vien mekl paldzbu tikai 2448 stundas pc notikus vardarbbas.

112

113

Tre fze: medusmnesis, miers un aplidoana. Otrai fzei ir raksturga brutalitte, tau treaj fz notiek pretjais: pridartjs ir rkrtgi mlos, labs, un via uzvedba liecina par "vainas apzinanos". Vi saprot, ka ir gjis prk tlu, un cenas upurim pielabinties. o fzi pieem abas puses, tau tiei aj fz sievietes pilnb kst par upuri. aj fz pridartjs cenas neprtraukti izrdt savu mlestbu. Vi atvainojas, sola, ka nekas ldzgs nekad neatkrtosies, un ldz piedoanu. Pridartjs pilnb tic, ka vi nekad nepacels roku pret sievieti, kuru ml, un ka no bra vi sps sevi kontrolt. Vi vienlaikus tic, ka ir savu partneri mazliet "prmcjis" un ka via turpmk nekad neuzvedsies t, lai izaicintu viu pielietot fizisku spku. Vi atstj patiesa grku nolotja iespaidu un spj notikum iesaisttos prliecint, ka via uzvedba mainsies. Treaj fz pridartjs biei "apber" upuri ar dvanm ziediem, saldumiem, rotaslietm, saimniecbas precm. aj kampa tiek iesaistti citi tuvie cilvki imenes loceki, draugi, lai tikai prliecintu sievieti, ka attiecbu izbeigana nav pareiz izeja. Notikum iesaisttie biei vien notic, ka vrietis nolo notikuo un ir gatavs mainties, ka pie visa vainga milzg darba slodze vai dzerana, ka brniem vajadzgs tvs, ka pridartjam nepiecieama upura paldzba, un upuris sk uzemties atbildbu par jebkuru sodu, ko var saemt pridartjs. s fzes laik upuris redz dau no sava sapa par brnigu, patiesu mlestbu. Sieviete izvlas notict tam, ka partnerim vairk raksturga mloa, nevis vardarbga uzvedba. aj laik via var redzt vriea neaizsargtbu un vjumu. Sieviete redz sevi k tiltu uz vriea emocionlo stabilitti. d situcij ir gandrz nereli cert, ka pridartjs mekls profesionlu paldzbu, lai maintu savu vardarbgo uzvedbu. Vairkum gadjumu pridartjs mekls paldzbu tikai tad, kad upuris bs viu atstjis un kad vi pats uzskats, ka vrans pc psiholoiskas paldzbas prliecins upuri atgriezties. T k treaj fz novrojamas visas laulbas vai kopdzves skaists un vlams puses, aj fz upurim ir grti pieemt lmumu meklt juridisku aizsardzbu vai izbeigt attiecbas. Ja sieviete aubs, aiziet no vriea vai neaiziet, viu parasti attur tres fzes laik piedzvot mlo attieksme, nevis pirms un otrs fzes nodarjums. Ja sieviete jau vairkkrt ir prdzvojusi dus vardarbbas ciklus, via nereti zemapzi ir prliecinta, ka upur paas emocionlo un fizisko labkljbu sam mlestbas uzpldu mirklim tres fzes laik. apzinans mazina vias paapziu, liek kaunties un pat ienst sevi. Daudzas sievietes atzst pirms vias apjau tres fzes beigas, jau ir novrojami pirmajai fzei raksturgi incidenti. Pdjo gadu ptjumi liecina, ka atsevis partnerattiecbs, kas balsts uz ilgstou vardarbbu, tre fze pilngi izzd.

VARMKAS UN UPURA PAZMES

Kas raksturgs vrietim, kur ir vardarbgs imen? Zema paapzia. Tic vriea prkumam pr sievieti un tradicionlajai izpratnei par vriea lomu imen. Visbiek emocijas izrda dusmu veid. Vji kontrol savu uzvedbu. Saista savus pankumus un neveiksmes ar rjiem faktoriem vienmr citi pie visa ir vaingi.

Biei run par atsveintbu, tomr t ir paa radta. Vi neuzticas citiem un izvairs runt par sevi. Vi reti mekl paldzbu vai prrun personisks problmas ar citiem. Izjt vajadzbu kontrolt notiekoo un valdt pr cilvkiem. Kontroli nesaista ar pakontroli. Zaudjot savaldbu, vi biei cenas atgt "paapziu", bdams agresvs pret apkrtjiem. Ir liela varbtba, ka vi nk no imenes, kur bijis liecinieks vardarbbai pret mti vai ar pats ticis sists. Sievietes sianu attaisno, noveot vainu uz pau sievieti, alkoholu, saviem veckiem, darbu vai atrod vl kdu citu iemeslu. Mina mazint savas vardarbgs uzvedbas nopietnbu gan sav, gan citu priek. Tendence mazint savas rcbas nopietnbu drzk ir sevis nolieganas veids, nevis meloana. Jt atkarbu un vienlaikus izturas ar paniecisku attieksmi pret upuri, ko pats izskaidro k mlestbu. Kas raksturgs sievietei, kura cie no vardarbbas? Zema paapzia. Tic tiem mtiem, kas attaisno vardarbbu imen. Tic tradicionlajm vrieu un sievieu lomm. Prsplta emocionl atkarba no partnera. Izolcija no citiem. Bezspcbas izjta. Grtbas uzticties citiem. Baiu, trauksmes, depresijas izjta. Neizlmba, nenoteiktba. Vardarbbas ilgstos sekas. Emocionls sekas: zems pavrtjums, vainas izjta, kauna izjta, trauksme, dusmas, bezspcbas izjta, bezcerbas izjta, krze, depresija. Uztveres sekas: traumas noliegana, uztveres izkropojumi, amnzija, nakts murgi, halucincijas, psihoze. 115

114

Fizisks sekas: miesas bojjumi, dadas slimbas (migrna, gremoanas trakta iekaisumi u. c.), ginekoloisks slimbas, miega traucjumi. Seksuls sekas: uzmcgas bailes no intimittes, nepatika, traucts uzbudinjums vai orgasms, nespja atdalt seksualitti no emocionalittes, prmrga seksualizcija. Starppersonls sekas: izolans, atsveinans, grtbas attiecbs vispr vai attiecbs ar kdu grupu (vriei, sievietes, vecki, brni), bailes no intimittes, viktma (upura) uzvedba. Uzvedbas sekas: pasakropojoa uzvedba (cigareu dedzinana uz miesas, roku, kju, ermea graizana), panvnieciska uzvedba, panvba, anas traucjumi, narkotisko vielu un alkohola pastiprinta lietoana, izaicinoa, agresva uzvedba. Klients ir prvarjis vardarbbas sekas, ja: prtraucis vainot sevi par vardarbbu un pri darjumiem attiecbs; atsaks uzemties atbildbu par sava partnera varmcgo uzvedbu; ir sapratis lai rptos par imeni, vispirms jrpjas par sevi pau; atzst, ka ir tiesbas uz savm jtm un domm un ka ts ir pelnjuas piencgu uzmanbu; var atauties kdties un apzinties lai tu tiktu mlts/-a, nav jbt idelam/-ai; skt piencgi novrtt sevi un savas spjas bt patstvgam/-ai; skt pieemt patieso situciju, nevis sapot, k vartu bt bijis.

VARDARBBA PRET BRNU

Kas ir emocionl vardarbba? Emocionl (psiholoisk) vardarbba ir visgrtk definjama, atkljama un pierdma. Tai nav tiei konstatjamu seku, tomr emocionl vardarbba uz brnu var atstt tikpat graujou ietekmi, k citi vardarbbas veidi (fiziska, seksula vardarbba, nerpans par brnu). Par emocionlo vardarbbu var saukt vecku izturanos pret brnu, kas viu traum un trauc brna personbas ve-

selgu attstbu. Emocionl vardarbba izpauas veid, kad pusaudzis ilg laika posm un regulri tiek pakauts uzvedbai, kas aizskar via pacieu, k ar kav psiholoisko attstbu; var izpausties k atstumana vai ignorana, kas ietver ar atstanu novrt. vardarbba var bt ar vrdiska, piemram, lamans, draudi, kritizana, irgans. K izpauas emocionl vardarbba? Emocionls vardarbbas izpausmes var bt daudzveidgas. Dai piemri: atraidana neapzins brna kltbtni, brna vrtbu, brnam liek saprast, ka vi ir negribts, nemitgi raida brnu prom, apsauk, nerun ar brnu, neapmo, brns tiek vainots viss problms, atsaks runt ar brnu; ignorana nerea vai neatbilstoi rea uz brna emocionlajm vajadzbm, jtm (izsmej brnu par dabisku emociju izpauanu); neizrda interesi par brnu, nespj izrdt pozitvas emocijas pret brnu, nerpjas par brna emocionlo labsajtu; rpju, uzmanbas, atbalsta, pieerans, brna vajadzbu sapraanas un pieemanas trkums; izolana, ierobeoana atem brnam brvbu, ierobeo socilos kontaktus ar citiem cilvkiem, liedz brniem normlu socilo vidi, kas var izraist depresiju, neauj iesaistties aktivitts ar vienaudiem. terorizana kritiz un soda brnu, publiski pazemo, demonstr brna negatvs pabas, prmrgi kritiski attiecas pret brnu; diskrimincija nevienldzga attieksme, izturans pret brniem imen; iebiedana vai draudi brnu fiziski ietekm, pamet, aizdzen no mjm, sola atdot "sliktajam onkulim", neml, draud saslimt vai nomirt brna rcbas d, iedve bailes ar auniem gariem; ekspluatana izmanto brnus savs interess, peai, savm vajadzbm; noniecinana irgjas, pazemo brnu, nodod brna jtas, apvaino, izsmej, kliedz, apsauk, prmrgi kritiz; katram brnam piemt dabas doti talanti un trkumi, kas veido via individualitti, ja vecki tos ignor, brns var justies nepilnvrtgs; brnam neatbilstou prasbu un pienkumu uzlikana nepiemroti smagi fiziski darbi, mazko bru un msu audzinana; prasba brnam dziedt kor, lai gan viam absolti nav muziklo dotbu u. c.; lomu sajaukums brns uzemas rpes par vecka emocionlo un/vai fizisko labsajtu, kas biei notiek, ja vecki jtas bezpaldzgi un nespj tikt gal ar sevi; prmrga aprpe, neaujot brnam bt patstvgam, paam izvlties, paam kdties un labot savas kdas; cerba, ka brns piepilds dzv vecku nestenotos sapus; vecki redz savu idelo brnu, bet nespj mlt un pieemt tdu, kds vi patiesb ir; traumatiski notikumi, kas "izkropo" vecku attieksmi pret brnu, piemram, iepriekj brna nve, brna hroniskas veselbas problmas u. c. Emocionl vardarbba pret brnu tiek uzskatta par vissmagko vardarbbas veidu, jo t var palikt neatklta, nav acmredzamu pazmju un pierdjumu. Emocionls vardarbbas pazmes izpauas brna uzvedb, noskaojum.

116

117

Emocionls vardarbbas sekas. Emocionls vardarbbas visbieks sekas un pazmes ir zems panovrtjums, sevis kritizana, ilgstoa nomktba un panvbas domas, bailes dads ts izpausms, prmrga pakvba un paklausba, agresija, vienaldzba, nevajadzgs uztraukums, raudana un atteikans apmeklt skolu vai nkt mjs, agresija pret sevi. Emocionls vardarbbas ietekme uz brnu ir atkarga no vardarbbas smaguma un ilguma (piemram, publisku pazemojumu brni biei prdzvo smagk nek vienatn saemtu kritizanu), no brna vecuma, rakstura patnbm (piemram, vai brns izrda savas jtas vai patur ts sev), intelektulajm spjm, atbalsta sistmas (ja emocionli vardarbgs ir viens no imenes locekiem, bet prjie izturas pret brnu atbalstoi, tad brnam ir vairk resursu, lai tiktu gal), vecku attieksme pret vardarbbu (piemram, vai vecki spj atzt savas kdas, vai vis vaino brnu). Sekas var bt slaicgas, k reakcija uz vienu psihotraumjou situciju brns par to run, izspl to ar savm lelltm, ir jtgks nek parasti, "regres" jeb pakpjas atpaka sav attstb, neuzticas un baids no pridartja, izjt vainas sajtu par vardarbbu, nakt slikti gu, redz sliktus sapus, zaud apetti, ir nedros. Ja vardarbba neturpins, prmaias brna pasajt ar laiku izzd. Ilgstos sekas parasti ir novrojamas, ja brns vardarbbu ir pieredzjis atkrtoti vai nav ticis pri kdai pai traumjoai situcijai. Ilgstos sekas var izpausties k aizkavta emocionla, intelektula un fiziska attstba, veselbas problmas, zems pavrtjums, agresivitte, aunums, depresija, bailes, grtbas veidot attiecbas ar vienaudiem, nespja kt patstvgam. Kpc notiek emocionla vardarbba? Visbiek vecki emocionli vardarbgi izturas pret saviem brniem tpc, ka pai ir piedzvojui vilanos, nav spjui piepildt savus sapus, jtas dusmgi, izmisui, bezpaldzgi. Tpc saskarsm ar brnu viegli zaud pasavaldanos, ir nepacietgi, izjt grtbas sadzirdt un saredzt savu brnu. imen emocionlai vardarbbai pret brnu ir tendence bt ilgstoai un biei intensvai, jo t ir tiei saistta ar vecku iekjs pasaules disharmoniju, k d vecki biei neievro savas rcbas ietekmi uz brnu, un, ja ievro, tad nespj maint savu destruktvo uzvedbu. Biei vecki vras pie psihologa pc paldzbas, jo raizjas par brnu, tomr iedziinoties imenes attiecbs, psihologam raizes rodas par pieauguajiem, jo vii ir tie, kas nespj atrisint savas grtbas, viengi ierauga ts k atspulgu savos brnos. Tpc btiskkais solis uz brnu atveseoanos ir paldzba veckiem. Vardarbba pret brnu ir pieauguo pakontroles problma. Ir jprzina pusaudu psiholoija un attstbas patnbas, lai audzinanas saspringtkajos bros vecki sptu savaldties un saprast, ka pusaudzis ir tikai brns. Grti ir tdos gadjumos, ja brns par skumiem izjt fizisku vai emocionlu vardarbbu no vecku puses. Vl saretk ir seksuls vardarbbas gadjumos. Interesanti, ka vardarbba imen prvras "d", kas tlk noved pie vardarbbas pusaudu starp. Vardarbba pret pusaudzi var tikt novrota gan imen, gan skol starp vienaudiem. Kas ir brna pameana novrt? Pameanas novrt izpauas k nepietiekama uzmanba pret brna veselbas, izgltbas, vides, uztura un emocionlajm vajadzbm. Pazmes: noguris, miegains izskats; sanitrhiginiski slikti aprpts (neapkopts, netrs); 118

nieze un citas slimbas; tieksme zagt bada d; atpalicba fiziskaj un valodas attstb; agresijas un impulsivittes izrdana, kas mains ar aptiju un nomktu stvokli; grtbas mcbs; pasivitte attiecbs ar vienaudiem, kas ir zema panovrtjuma rezultts; nepiemrots aprbs; brns parasti ir izsalcis; biei noskumis, bdgs; grtbas saskarsm vienaudu vid. Pameanas novrt sekas, saldzinjum ar citiem vardarbbas veidiem, vairk ir saskatmas brna izskat, nek uzvedb. N. Platonova un J. Platonovs sadala pameanas novrt sekas atkarb no brna vecuma: ldz 1 gadam fizisks attstbas aizkavans, atkrtotas infekciju slimbas, bieas hospitalizcijas; pirmsskolas vecum mazs augums un svars, valodas attstbas, uzmanbas lmea aizkavans, hiperaktivitte, agresivitte, impulsivitte; skolas vecum sliktas atzmes, tieksme bt vienam, sliktas attiecbas ar vienaudiem un pieauguajiem, destruktva uzvedba. Brnu, pret kuru nevrgi, nolaidgi izturas, var raksturot di: vi ir pamests, nepiencgi kontrolts, viam pievr maz uzmanbas. Seksul vardarbba pret brnu. Seksula vardarbba pret brnu ir brna iesaistana pretji via gribai seksuls darbbs, ko brns nesaprot vai kam nevar dot apzintu piekrianu, lai sasniegtu seksulo apmierinjumu vai labumu. Izpausmes: "kontakta" vardarbba: - dzimumakts ar brnu, vaginl, anl, orl veid; - manulais, orlais, enitlais vai cits kontakts ar brna dzimumorgniem, k ar brna erogno zonu glstana; - dadu priekmetu ievadana makst vai anus; - masturbcija no brna un pieaugu puses. "nekontakta" vardarbba: - erotisku un pornogrfisku materilu rdana; - dzimumakta veikana brna kltbtn; - kailu enitliju, kru vai gurnu uskatma rdana brnam; - novroana, k brns veic intms procedras, piespiedu brna izrbana. Seksuls vardarbbas gadjumos brns tiek izmantots seksulos kontaktos vai iesaistts dads nodarbs, lai pieauguais vai vienaudzis saemtu seksulu apmierinjumu. Seksuls vardarbbas pazmes ir izteikta seksul uzvedba attiecbs ar vienaudiem vai pieauguajiem, garastvoka maia, slapinana bikss, ka skana jeb 119

regresija, emocionlas problmas, piemram, bailes, vainas sajta, domas par nvi. Var ar bt grtbas mcbs, izvairans no sociliem kontaktiem. Seksulajs attiecbs cietuie pragri iesaists dzimumkontaktos, var novrot ar izteiktu seksulo uzvedbu vai, glui pretji, seksul attstba var aizkavties. Seksul vardarbba internet. Interesants ir fakts, ka msdiens seksul vardarbba notiek ar internet. Ar aj vid var kt par vardarbbas upuri. Veckiem jbt uzmangiem, un gadjumos, ja brns ilgu laiku pavada internet vai biei telefoniski sarunjas ar nepazstamiem cilvkiem, saem vstules un dvanas, k ar maina monitora attlu brd, kad pieauguie ienk istab, jrea nekavjoties un jmekl paldzba policij un pie psihoterapeita. oti grti ir izdzst no atmias seksuls vardarbbas aktu upuris vienmr prdzvo, tpc bstamks sekas ir psiholoisks un uzvedbas sekas. Prdzvot vardarbba var izraist uztraukumu, kauna sajtu, miega traucjumus, izzias spju traucjumus, depresiju, agresiju, kd brns vai pusaudzis var skt prmrgi lietot alkoholu, smt, lai td veid remdintu spes. Fizisk vardarbba. Fizisk vardarbba visbiek ir ar redzamm sekm. Brns tiek fiziski ievainots, sitot ar rokm, siksnu vai dadiem priekmetiem, kniebjot, purinot, sprdot, sperot, raujot aiz matiem, ausm u. c. veidos. Fizisks vardarbbas cloi. Tiek izdaltas riska imenes, kurs var notikt fizisk vardarbba pret brnu: vecki ir alkoholii, narkomni vai toksikomni; veckiem ir psihisks slimbas; imen ir emocionli psiholoisk klimata traucjumi (skandli, ildas); vecki nav bioloiski ir patvs vai pamte; stresa stvoklis imen radies radinieku nves, bezdarba, smago socilo apstku d. Fizisks vardarbbas pazmes un sekas. Brns: ir kuvis piesardzgs, uzmangs pret pieauguajiem, maz smaida, ir cietsirdgs pret dzvniekiem un citiem brniem, izvairs no paskaidrojumiem, ir prlieku piesardzgs pret pieauguajiem, izvairs no fiziska kontakta. Brnam ir: spilgti izteikts bailgums, neatbisltoa uzvedba jauns situcijs, ar jauniem cilvkiem, ievainojumi, traumas uz ermea: kju un roku lzumi, apdegumi, sasitumi, zilumi, dzlieni, applaucjumi, galvaskausa ievainojumi, brces, rtas. Fizisks vardarbbas sekas var bt, skot ar nelieliem zilumiem ldz pat slepkavbai. Neapaubmi, ka lielkais posts tiek nodarts brna fiziskajai veselbai viam var bt dadas spes, slikta da; mazkiem brniem fizisk vardarbba var izraist nervu sistmas darbbas traucjumus vai 120

pat novest ldz attstbas traucjumiem. Pc prciestas fizisks vardarbbas brns var bt vai nu prmrgi pasvs, noslgts, vai pretji oti agresvs. Brnam, kas cie no vardarbbas, redzot vecku agresvo uzvedbu, paam veidojas agresvs uzvedbas modelis. is vardarbbas veids var bt par iemeslu brna depresijai. Saldzinjum ar brnu, kas ir audzis normlos apstkos, fiziski iespaidotam brnam ir zems pavrtjums, vi biei uzskata, ka vardarbba ir pamatota pat taisnga. No vardarbbas cietui brni ir prk impulsvi, nespj izpaust sevi, viiem trkst uzticbas cilvkiem. pai bstama fizisk vardarbba ir maziem brniem, kuriem orgni nav ldz galam izveidojuies, da ir prk jtga, kauli ir trausli; t var beigties pat ar nvi. Vardarbba imen. Ja ir vardarbba imen, visbiek pusaudzis to slpj. Pusaudzis apzins ja izststs to, kas notiek imen, vlk vardarbba var izpausties stiprks izpausms. Ir gadjumi, ka tvs ir vardarbgs pret brnu, un mte klus. Tas nozm, ka tvs ir vardarbgs ar pret mti, un sievietei nav drosmes uzemties atbildbu par brnu. Protams, sievietes nereti cenas prtraukt attiecbas ar varmku, bet biei tas neizdodas. Visbiek tas skaidrojams ar to, ka sieviete jau ir atkarga no sava dzvesbiedra un ir piemusi du uzvedbas modeli par normu. emot vr vardarbbas ciklu, kas sastv no 3 fzm spriedzes pieauganas, vardarbbas akta un "medusmnea" parasti pdjs fzes laik viss ir jauki un saulaini. Ziedi, dvanas, atvainoans. s fzes ir novrojamas ar attiecb pret pusaudiem. Beigs vecki nolo izdarto, bet nkamo reizi var izraist jebkds skums, kas nav bijis veckiem pa prtam, piemram, sasista krzte. Jsaprot, ka de nekad nebeidzas, un paldzt var tikai psihoterapeits, uzticami draugi un policija. Vardarbbas sekas. Vardarbbai var bt emocionls, kognitvs, uzvedbas, fizisks un socils sekas. Emocionls sekas izpauas k vainas sajta, zems panovrtjums, psihisks sastingums, agresija un neuzticans. Pusaudzis var prdzvot dziu kaunu. Uzvedbas sekas izpauas k prmaias uzvedb, piemram, prmrga agresivitte vai mazkustgums. Kognitvs sekas ietekm brna domanu. Notiek prmaias uztver, uzmanbas procesos. Parasti ir sliktas sekmes, grtbas mcties, jo ir koncentrans problmas. Fizisks sekas ir visvieglk atpazt, un ts, protams, ir zilumi, lzumi, brces un spes dads ermea das vai orgnos. Var bt ar temperatra vai slikta da. Socils sekas izpauas grtbs veidot socilos kontaktus. Var bt neuzticans cilvkiem, vlme izolties utt. Uzticbas tlrunis. Jebkur vardarbbas gadjum viens no glbiiem ir Brnu un pusaudu uzticbas tlrunis 80006008. Brnu tiesbu aizsardzbas inspekcija Brnu un imenes lietu ministrijas mjas lap norda, ka "analizjot saemtos zvanus, secints, ka pusaudus visvairk satrauc vienaudu attiecbas, pai emocionl un fizisk vardarbba no vienaudu puses izgltbas iestds. Brni daudz run, ka cie no vienaudu apsmiekla, irgans un pazemoanas".

VARDARBBA NO PACIENTU PUSES

K rkoties, ja pacients izturas agresvi? Vai pazstat verbls un neverbls nordes, kas liecina, ka pacients var kt agresvs? K rkoties, lai apvaldtu o iespjamo agresiju? Ko dart, ja pacients zaud savaldbu? Kad stresa ietekm sabrk 121

pacienta prvaranas mehnismi, viam rodas frustrcija un daudzreiz ar dusmas. Ja vi ir pieradis ar dusmm tikt gal, izldjot ts darbb, tad via uzvedba var kt agresva. Vi medicnas darbiniekos var saskatt draudus, rsli vai pat ienaidnieku. Biei frustrciju rada kds faktors, kas viu trauc, piemram, fikstas rokas. Vislabk ir jau iepriek paredzt vardarbbas iespju. Pacients: iet prk "uzvilkts", nemiergs, uzbudints; pieprasa, lai visi viam pievr uzmanbu; prk skai un tri run; zobo un aizskar citus ar vrdiem; sarun lieto vulgrus vrdus un lamas; uzskatmi pau saaurintu uzmanbas loku. Atcerieties, ka dusmgam pacientam nevajag s jtas apspiest, bet jatbrvojas no tm, ts izpauot uz ru! Paldziet viam to izdart, pasargjot viu no iespjas savainot sevi vai citus! Novirziet agresiju! Ja pacienta uzvedba liecina, ka vi var kt agresvs, paredziet, ka varbt vajadzs viu sasaistt; izvlieties kdu no personla prrunm ar pacientu cilvku, kuru vi pazst vislabk un kuram uzticas; miniet noteikt, kur faktors veicina agresiju, un centieties to tlt novrst; necentieties pacientu satvert un ietekmt fiziski, miniet sarunties, lai noskaidrotu, kas viu satrauc, ko vi vlas t vi atbrvosies no liek uzbudinjuma! Veiciniet saskarsmi: uzklausiet viu, bet neizsakiet provocjoas piezmes vai aizskarous vrdus; neizrdiet nosodjumu, pat ja tas nenkas viegli; runjiet si; izlemiet, kas jdara, necentieties gari to skaidrot; saglabjiet acu kontaktu; izturieties brvi, neizskatieties uzbrkos/-a! Ar smaidiem, galvas mjieniem, citiem pozitviem estiem reizm var pankt pretju efektu. Uzbudints pacients jsu smaidu var prprast un domt, ka js smejaties par viu. K tikt gal ar uzbrkou pacientu? Pacients no vrdiem prgjis pie uzbrkoiem estiem un rcbas. Jsu uzdevums joprojm ir uzturt saskarsmi ar viu, bet situciju obrd nosaka vi, nevis js. Kontroli atgt varat tikai ar pareizu rcbu: pasauciet palgus; tomr raugieties, lai palgi nedrzmjas liel bar jums aiz muguras, bet patur js redzeslok; maziniet kairintjus; izsldziet televizoru, aizveriet durvis, paldziet, lai kds miergi un bez nevajadzgiem paskaidrojumiem izraida visus liekos cilvkus; aizsargjiet sevi; raugieties, lai js btu tuvk durvm, tlk no iespjamiem rkiem, kurus var izmantot uzbrukumam; nekad nepagrieziet pacientam muguru; neizturieties autoritri, nedraudiet, nepaceliet balsi, nekomandjiet; 122

prbaudiet, k pacients rea, pavirzoties viam nedaudz tuvk; esiet piesardzgs/-a; apzinieties, ka viam nepiecieama personisk telpa; turpiniet sarunties; klausieties un atbildiet ar emptiju; varat izteikt soljumus, bet esiet godgs/-a; nesoliet to, ko nedomjat pildt; esiet gatavs/-a pielietot sasaistanu. K aizvest pacientu uz citu vietu? Lai pacientu aizvestu citur, nepiecieami divi cilvki, un tas der, ja pacients prk nepretojas. Pieejiet pacientam no abm pusm. Ja esat labaj pus: kreiso roku ielieciet pacientam padus, ar savu labo roku satveriet pacienta kreiso delnas loctavu, ar savu kreiso roku satveriet pacienta labo delnas loctavu.

KOPSAVILKUMS
Vardarbba cita cilvka apzinta piespieana pakauties. Pastv fizisk un emocionl vardarbba. Vardarbba notiek cikliski: spriedzes pieaugana, vardarbbas akts un "medusmnesis". Lai vartu paldzt cilvkiem, kuri cie no vardarbbas, svargi saprast, kdas ir ts izpausmes un pazt upura un varmkas pazmes. Viens no sabiedrb aktulkajiem vardarbbas veidiem ir brna pameana novrt, arvien vairk skols aktualizjas brna pameanas novrt pazmes un sekas. Viena no vardarbbas izpausmm ir vardarbba no pacientu puses, tpc svargi zint, k rkoties, ja pacients izturas agresvi.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Raksturojiet vardarbbas ilgstos sekas! Nosauciet un raksturojiet vardarbbas ciklu! Raksturojiet emocionls vardarbbas izpausmes! Atpazstiet varmkas un upura pazmes! Kda bs jsu rcba, ja jsu pacients zaud savaldbu?

Literatra
1. Borns L. E., Ruso N. F. Psiholoija: izturans un ts konteksts. 3. daa. Rga: RaKa, 2002. 2. Emocionl vardarbba pret brnu: buklets. Rga: Dardedze. 3. Orska R. Vardarbba imen: psiholoisk paldzba neadekvti aprptiem un vardarbb cietuiem brniem. Rga: SO Kop ar mums, 2002. 1314. lpp. 4. Pret vardarbbu: rokasgrmata. Rga: Dardedze, 2004. 1522. lpp. 5. Psiholoijas vrdnca, Rga: Mc. Grm., 1999. 6. Socil darba terminoloijas vrdnca. Rga: Socil darba un socils pedagoijas augstskola "Attstba", 2000. 7. Vardarbba [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 10. august]. Pieeja: http://www.pretvardarbibu.lv/

123

8. Vardarbba[tmeka vietne] [skatts 2009. gada 10. jlij]. Pieeja: http://www.norvegija.lv/ policy/gender/violence/ violence.htm 9. Grosson C. Tower child abuse and neglect. Boston: Allyn & Bacon, 2002. p.72, 73, 76, 77, 92, 93, 100, 101. 10. Herbert M., Harper Dorton K. V. Working with children: adolescents and their families. Oxford: BPS Blackwell, 2002. p. 5053. 11. Munro E. Effective child protection. London: Sage Publications, 2002. p. 5053. 12. Soroka M. P., Bryjak G. I. Social problems: a world at risk. Boston: Allyn & Bacon, 1999. p. 4447. 13. . : . --: , 2004. c. 7588.

PACIENTU PRIMR VESELBAS APRPE PRAKS UN MJS

CUKURA DIABTA PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Cukura diabts ir hroniska slimba, kuras pamatpazme ir paaugstints cukura (glikozes) lmenis asins. Glikoze ir organisma enerijas avots nas to izmanto enerijas ieganai. Lai nas iegtu eneriju, glikozei no asinm jnokst n. im procesam nepiecieams insulns. Insulns ir hormons, kuru rao aizkua dziedzera (bta) nas. Insulns paldz ar uzturu uzemtajai enerijai glikozei nokt ns. Bez insulna glikoze paliek asins. Cukura diabta gadjum aizkua dziedzera nas nerao insulnu pietiekam daudzum (insulna deficts) vai organisms nespj insulnu efektvi izmantot. Cukura diabtu raksturo: 1) relatvs vai absolts insulna deficts, 2) audu insulna receptoru rezistence pret insulnu, 3) prmaias oghidrtu, olbaltumvielu un tauku metabolism.

CUKURA DIABTA TIPI UN KLNISKS IZPAUSMES

Izir etrus cukura diabta veidus. 1. Pirm tipa cukura diabts. 2. Otr tipa cukura diabts. 3. Sekundrais cukura diabts. 4. Grtnieu cukura diabts. Pirm tipa cukura diabts. Imnsistma sk darboties pret aizkua dziedzera bta nm. du reakciju var izraist dai faktori (piemram, vrusi, toksiskas vielas, medikamenti), to ietekm skas autoimna reakcija. patnbas: 1) sastopams 1015% gadjumos un biek gados jauniem cilvkiem; parasti saslimst cilvki ar normlu ermea masu, bet pc slimbas skuma tie strauji novj; 2) raksturgs bta nu bojjums, kas rada absoltu insulna defictu; skum insulns izdals nepietiekami, bet, slimbai progresjot, rodas totls insulna deficts; 3) insulna ievadana ir viengais iespjamais terapijas veids, un insulnterapija nepiecieama visu mu; daai pacientu rstanas skum krasi samazins vajadzba pc insulna; 4) slimbas skums ir strauj ar slpm, polidipsiju, poliriju; 5) var bt pastiprinta stgriba polifgija; 6) polidipsijas un polirijas clonis ir hiperglikmija; 125

7) slimbai progresjot, stgriba pasliktins ldz ts pilngam zudumam; 8) iespjama akta diabta dekompenscija ketoacidozes veid; iespjamas insulna izraistas hipoglikmijas. Otr tipa cukura diabts. Apmram 90% gadjumu cilvki saslimst ar otr tipa cukura diabtu. Insulna raoana aizkua dziedzer ir traucta (par maz un par lnu), un insulns nedarbojas pietiekami efektvi (rezistence). Cloi nav zinmi, liela loma ir iedzimtbai. patnbas: 1) biek sastop cilvkiem pc 40 gadu vecuma; ermea masa parasti ir palielinta, pacienti ir adipozi; 2) slimbas skum bta nu bojjuma nav, insulns izdals pietiekami vai daji nepietiekami, bet pacientam ir rezistence pret insulnu receptoru lmen rodas relatvs insulna trkums jeb deficts; slimbai attstoties, vairku gadu laik pakpeniski rodas bta nu bojjums, samazins insulna sekrcija tajs tas rada absoltu insulna defictu, tau diabta tips tpc nemains; 3) insulna relatvo defictu novr perorlie pretdiabta ldzeki; vlk var bt nepiecieama insulna ievadana; 4) slimbas skums ir pakpenisks ar slpm, polidipsiju, poliriju; 5) simptomi parasti attsts lni un izpauas mreni, tpc nereti diabts tiek diagnosticts novloti, kad pievienojas komplikcijas; 6) ketoacidozes veidoans nav raksturga, bet iespjama; pretdiabta tableu prdozanas gadjum var bt hipoglikmija; 7) visbieks pazmes: nogurums bez redzama iemesla, neizskaidrojams svara zudums, slpes, biea urincija, redzes pasliktinans, tirpanas sajta, "skudrias kjs", lna bru dzana un strutojoas infekcijas. Pazmes pards pakpeniski un lni, tpc ts ilgi var palikt nepamantas. Sekundrais diabts. Absolts insulna deficts attsts: 1) kda medikamenta lietoanas d (piemram, GK (glikokortikodu) masva lietoana); 2) bta nu bojjuma d (piemram, pankreatts); 3) endognu GK prprodukcija (piemram, IcenkoKuinga sindroms). Insulna deficts var bt slaicgs un priet pc stvoka normalizans. Parasti nepiecieama insulnterapija uz laiku. 126

Grtnieu diabts. Var rasties tikai grtniecbas laik hormonlo prmaiu d. Nepiecieama insulnterapija, nav pieaujama perorlo pretdiabta ldzeku lietoana. Reizm pc dzemdbm slimba it k pazd. Tau nkams grtniecbas laik var atkrtoties, un skties cukura diabts.

CUKURA DIABTA KOMPLIKCIJAS UN SASLIMANAS RISKA FAKTORI

Pacientiem ar cukura diabtu var bt negaidta un neparedzta pasajtas un veselbas pasliktinans sakar ar cukura diabta aktm komplikcijm. Akts komplikcijas prasa neatliekamu paldzbu. Svargi atpazt pks pasajtas pasliktinans pazmes. Diabta akts komplikcijas ir: hipoglikmija pka glikozes lmea asins pazeminans zem 4 mmol/l, kas var novest ldz hipoglikmiskajai komai (bezsamaai); hiperglikmija un ketoacidoze glikozes lmea asins paaugstinans virs 1520 mmol/l, kas var novest pie ketonvielu veidoans (acetons urn) un diabtisks komas ar bezsamau; nepietiekami rstjot diabtu, t. i., nesasniedzot labu cukura diabta kontroli, pastvgi kaut nedaudz paaugstints glikozes lmenis asins sekm cukura diabta hronisko jeb vlno komplikciju attstbu svargos orgnos. Diabta hronisks komplikcijas ir: acu bojjumi ldz aklumam; nieru bojjumi; perifro nervu bojjumi, kas savukrt sekm nedzstou lu raanos pds, un amputcijas; lielo asinsvadu bojjumi sird (infarkts), smadzens (insults) un kjs. Diabta hronisks komplikcijas mazina darbaspjas, rada invaliditti un pazemina dzves kvalitti. Otr tipa cukura diabta saslimanas riska faktori: liekais svars (80% pacientu ar cukura diabtu ir liekais ermea svars), mazkustgs dzvesveids, imenes anamnz otr tipa cukura diabts, vecums virs 40 gadiem, cukura diabts bijis grtniecbas laik, stress (iespjams) pasliktina insulna izmantoanu.

CUKURA DIABTA DIAGNOSTIKA

Diabta diagnozi apstiprina, ja atkrtoti laboratorij atrod paaugstintu cukura lmeni asins. Subjektvu sdzbu pacientam var ar nebt. Diagnozi nevar noteikt ar glikometru. Cukura normas asins un asins plazm ir atirgas, ir starpba ar, vai ts ir kapilrs vai venozs asinis. Tpc vienmr skaidri jzina, kur cukurs noteikts asins vai plazm, un kds asins. Msu laboratorijs visbiek cukuru nosaka plazm. 127

Diabta diagnozi apstiprina das prmaias (skat. 7. tab.). 7. tabula. Diagnozes kritriji. ASINIS PLAZMA VENOZS KAPILRS VENOZ KAPILR Glikozes lmea prmaias tuk d 5,0/<6,1 5,0/<6,1 5,6/<7,0 5,6/<7,0 Glikozes tolerances prmaias (IGT) 6,7/<10,0 7,8 <11,1 7,8<11,1 8,9 <12,2 Cukura diabta diagnozi iespjams noteikt trijos veidos. 1. Nejaui (neatkargi no pdjs dienreizes laika) konstatts glikozes lmenis venozaj plazm 11,1 mmol/l un ir cukura diabtam raksturgie simptomi (polirija, polidipsija, ermea masas samazinans neskaidru clou d u. c.). 2. Glikozes lmenis tuk d (t. i., pacients nav dis pdjs 8 h) divs atkrtots prbauds 7,0 mmol/l. 3. Glikozes lmenis divas stundas pc OGTT 11,1 mmol/l. OGTT veic no rta tuk d: 35 minu laik pacientam jizdzer 75 g glikozes, kas izdinta 250 ml silta dens, glikmiju nosaka testa skum un pc divm stundm.

CUKURA DIABTA PACIENTU APRPES PROBLMAS

1. Barojuma traucjumi, palielints svars, saistts ar pastiprintu uztura uzemanu neatkargi no fizisks aktivittes. 2. Bailes, kas saisttas ar insulna injekciju. 3. Aktivittes nespja, kas saistta ar sliktu glikozes kontroli. 4. Zinanu deficts par medikamentu lietoanu. 5. Zinanu deficts par pareiza uztura lietoanu saslimanas gadjum. 6. Zinanu deficts par pdu pareizu aprpi. 7. Zinanu deficts par nepiecieamm rstanas metodm, prognozi un iespjamajm komplikcijm. 8. das veseluma bojjuma risks, kas saistts ar pavjintu asins cirkulanu un jutbu kjs. 9. Neefektva pielgoans, kas saistta ar hronisku saslimanu un paaprpes rema prkpumiem. 10. Organisma idruma apjoma deficts, kas saistts ar hiperglikmiju. 11. Neefektva terapeitisk rema vadana, kas saistta ar kdm insulna devas noteikan. 12. idruma deficts, kas saistts ar dehidratciju. Aprpes principi pie diabtisks pdas las. Lai sekmgi rsttu diabtisks pdas lu, ir nepiecieams novrst un mazint pdu traumatizciju, imiju un infekciju. Plantr spiediena samazinana: nedrkst atbalstties uz slims kjas; izvairties no ilgstoas staiganas un stvanas kjs; 128

lietot kruus, ritekrslu; das perfzijas atjaunoana; arterils revaskularizcijas procedras (pacientiem, kuriem veikta manipulcija, rezultti ir tdi pai k pacientiem bez diabta, bet biek jveido distls apvedanastomozes); jprtrauc smana; jkori arteril hipertensija un dislipidmija; Riska novrtjums un profilakse. Diabtisks pdas un diabtisks pdas las veidoans riska pakpes noteikana. Augsta riska diabta pacientu grupa pacienti ar perifro artriju slimbu un ar oti izteiktu diabtisko sensoro neiroptiju un/vai pdas un pirkstu deformciju (diabtisku osteoartroptiju), un/vai perifrs imijas pazmm, lu un amputciju anamnz. Pdu apskati veic reizi trs mneos. Vidji augsta riska pacientu grupa pacienti ar diabtisko sensoro neiroptiju. Apskati veic reizi seos mneos. Neliela vai zema riska pacientu grupa pacienti, kuriem nav diabtisks sensors neiroptijas. Apskati veic reizi gad. Ieteikumi pacientu aprpei. Pakontrole. Glikozes noteikana asins vai urn, ketonvielu noteikana urn ikdienas apstkos vai daas dienas ned (atkarb no slimbas tipa un rstanas veida), ko katrs pacients veic pats ar specili paredztu teststrmeu (stripu) paldzbu, izmantojot pievienoto krsu skalu vai ar aparta glikometra paldzbu. T tri un pietiekami preczi var uzzint cukura lmeni asins un novrtt pacienta veselbas stvokli. Uzturs. Uztura galvens sastvdaas ir oghidrti, olbaltumvielas, taukvielas, miecvielas, minerlvielas un vitamni. Kua un zarnu trakt barba tiek sasmalcinta un ar gremoanas fermentu paldzbu saelta ldz skkm sastvdam. Ts nokst asins un tiek aizvadtas ldz katrai ermea nai. Tlk ts izmanto vai nu nu atjaunoanai, vai enerijas ieganai. Enerija vajadzga ne tikai muskuu darbam, bet ar orgnu funkciju uzturanai. Lai cilvka organisms vartu normli darboties, tam ar uzturu ikdien juzem nepiecieam enerija. Eneriju mra un ar uztura daudzumu izsaka kilokalorijs (kcal), ievrojot, ka: - 1 g oghidrtu ir aptuveni 4 kcal; - 1 g olbaltumvielu ir aptuveni 4 kcal; - 1 g taukvielu ir aptuveni 9 kcal. Vism uztura sastvdam jbt noteikts attiecbs, lai organisms ar uzturu saemtu: - ar oghidrtiem 5055%, - ar olbaltumvielm 1015%, - ar taukvielm 3035% enerijas. Pacientam ar cukura diabtu, kas pirms dienreizm ievada insulnu, ir oti svargi zint, ko st, cik daudz vien dienreiz st, cik dienreizm dien ir jbt. Reguljot cukura lmeni asins ar 129

uztura paldzbu, ir svargi pareizi prast novrtt oghidrtu saturu dados produktos un dienos, zint, k ie produkti ietekm cukura (glikozes) lmeni asins pc anas. Dadi produkti tiek sagrupti, emot vr, k palielins cukura (glikozes) lmenis asins pc to anas. Nordtais produkta daudzums, kas satur 1015 g (vidji 12 g) oghidrtu, tiek saukts par maizes vienbu (MV). Ja dienkarte sastv no 1900 kcal, tad taj bs 17 MV oghidrtu. To vienmrgs sadaljums ir ds: brokastis 3 MV, 2. brokastis 2 MV, pusdienas 4 MV, launags 2 MV, vakarias 4 MV, 2. vakarias 2 MV. Ieteikumi uzturam. Produkti ar viendu MV daudzumu var bt ar atirgu enertisko vrtbu (kaloriju daudzumu). 1 MV vidji = 12 g oghidrtu. Produkti, kas btiski ietekm cukura lmeni asins (satur daudz oghidrtu): cukurs, medus un visi produkti, dieni un dzrieni, kur tie pievienoti (dadi saldumi); visas augu un drzeu sulas (pdjs gan mazk); visi augi un ogas; atsevii piena produkti piens, kefrs, panias, jogurts, saldie biezpiena krmi un sierii (pievienots cukurs), saldjums; visas sklas, graudaugi un no tiem gatavotie izstrdjumi milti, putraimi, maize, makaroni, prslas u. c.; kartupei; rieksti; pkaugi pupas, pupias, ziri, lcas. Produkti, kas parasti neietekm cukura lmeni asins (satur daudz olbaltumvielu, maz oghidrtu, dadu tauku daudzumu): gaa un ts izstrdjumi (desas, pasttes u. c.); zivis un to izstrdjumi; olas; biezpiens; siers; soja. Produkti, kas neietekm cukura lmeni asins (satur daudz tauku, nedaudz vai nemaz oghidrtu un/vai olbaltumvielu): krjums; sviests; majonze; augu eas, margarni, augu tauki; speis; avokado. 130

Jem vr atsevii faktori, kas btiski palnina oghidrtu produktu uzskanos: jebkuru tauku kltbtne (okolde uzsksies lnk nek karameles); balastvielas (daudz to ir drzeos, pai termiski neapstrdtos, k ar pkaugos); vislabk galvenajs dienreizs (brokasts, pusdiens, vakaris) izmantot t. s. "vja modeli", kur dau vja aizem drzeu salti, dau olbaltumvielu un tauku produkti, dau oghidrtu produkti (balastvielm bagti cietes produkti pilngraudu maize, dadi putraimi rsi, grii u. c., prslas, kartupei, pkaugi). Aptuvens MV (maizes vienbu) skaits dien vartu bt: - 34 g 1214 MV, - 56 g 1416 MV, - 78 g 1618 MV, - 910 g 1820 MV, - 1112 g 2022 MV. Sava svara kontrole (aptaukoans novrana, svara samazinana). Aptaukoans jeb adipozitte ir daudzfaktoru slimba, kas saistta ar prmrgu tauku uzkranos, k d pasliktins veselba. Aptaukoans laik tauku nu izmri un/vai skaits organism palielins pieemoties svar, vispirms tauku nas kst lielkas un tad pieaug to skaits. Liekais svars un aptaukoans ir iemesls cukura diabta attstbai, k ar izraisa asinsspiediena un holesterna paaugstinanos, neauglbu, loctavu bojjumus (artrti) un pasliktina veselbu. Adipozittes novrtanai izmanto vienkru matemtisku formulu ermea masas indeksu (MI). MI ir svars (kg) dalts ar garumu kvadrt (m2). Katrs savu ermea masas indeksu var atrast jau sastdts tabuls. Pasaules Veselbas organizcija atkarb no MI svaru klasific: pazemints svars, normls svars, lieks svars un aptaukoans (skat. 8. tab.). 8. tabula. ermea masas indekss. Novrtjums Pazemints svars Normls svars Lieks svars Aptaukoans Aptaukoans I Aptaukoans II Aptaukoans III

MI (kg/m2) < 18,5 18,524,9 >25 >30 30,034,9 35,039,9 >40,0

Savukrt viduka (jostas) apkrtmrs ir vienkrs rdtjs, ar kuru preciz "vdera" jeb abdominlo aptaukoanos. Ja viduka apkrtmrs ir lielks par 102 cm (vrieiem) un lielks par 89 cm sievietm, palielins cukura diabta un citu ar lieko svaru saistto slimbu raans varbtba. Aptaukoanos diezgan preczi var diagnostict ar pc vidukagurnu izmru attiecbas. Ja tas ir lielks par 1,0 vrieiem un lielks par 0,8 sievietm, tas liecina par adipozitti.

131

 Dzvesveida uzlaboana. Dzvesveida uzlaboana ar veselgka uztura un mrenas fizisks aktivittes paldzbu (piemram, katru dienu 25 min pastaiga) mazina diabta attstbas risku par 4060%. Tiei tpc svara pieauganas novranai un fizisks aktivittes palielinanai ir vislielk nozme otr tipa diabta profilaks.

CUKURA DIABTA RSTANA

Uzskata, ka diabta pacientam paam ir jveic vismaz 98% no diabta rstanas un jmcs par savu slimbu (ar regulri s zinanas jpapildina), lai ikdien pieemtu lmumus par sava diabta rstanu. rstanas metods ietilpst di faktori: 1. Dita. Tas, ko, kad un cik d, nozmgi ietekm cukura diabta gaitu. Pareizs anas rems paldz regult glikozes lmeni asins. 2. Fizisks slodzes rems. Regulra fizisk slodze paldz organismam labk izmantot insulnu un glikozi, uzlabo visprjo veselbas stvokli un garastvokli. 3. Normla svara uzturana. Liek ermea svara samazinana ir pai svarga otr tipa cukura diabta gadjum. Normls svars uzlabo insulna racionlu izmantoanu organism. 4. Medikamenti. Pirm tipa cukura diabta pacientiem nepiecieamas insulna injekcijas. Otr tipa cukura diabtu biei var kontrolt tikai ar pareizu ditu un fizisko slodzi, tomr vartu bt nepiecieamas tabletes glikozes lmea pazeminanai un/vai insulna injekcijas. 5. Pakontrole. Cukura diabta pakontrole nepiecieama td, lai slimbu vartu sekmgk rstt. Pakontrole nozm to, ka diabta pacients mjas apstkos pats nosaka sev glikozes lmeni asins, urn un ketonvielas asins un urn. Cukura diabta pacientiem, kas rstjas ar insulnu, btu jnosaka glikozes lmenis asins 24 un vairk reiu dien (atkarb no insulnterapijas veida un konkrt slimnieka vajadzbm). Tiem otr tipa cukura diabta pacientiem, kuri rstjas ar ditu vai tablettiem antidiabtiskajiem ldzekiem, glikozes lmenis asins jnosaka vismaz divas reizes ned vairkas reizes dien. 6. Apmcba. Visiem cukura diabta pacientiem daudz jmcs par savu slimbu, japgst jauns, pas dzvesveids dzve ar cukura diabtu, lai saglabtu iespju dzvot aktvi, pilnvrtgi, ilgi. 7. Veselbas prbaudes. Diabta pacientiem ir oti svargi regulri un savlaicgi veikt rsta ieteikts veselbas prbaudes. Cukura diabta nemedikamentoz rstana. Nemedikamentozai rstanai ir liela loma cukura diabta terapij. Biei vien pacientiem ar otr tipa cukura diabtu kdu laiku nav nepiecieami medikamenti, bet pietiek ar nemedikamentozo rstanu un pakontroli (glikmija, pdu apskate, asinsspiediens, ermea masa). Nemedikamentozaj rstan ietilpst dita un fizisk slodze. Ditas principi. 1. Uzturam jbt pilnvrtgam. 2. Nepiecieams mazint palielintu vai saglabt normlu ermea masu.

3. dot jievro mrenba. 4. Jd regulri. 5. paa uzmanba jpievr oghidrtu saturoiem produktiem. Svargi pareizi izvlties oghidrtus saturous produktus: oghidrtus, kas tri un pilngi uzscas un tri palielina cukura lmeni asins, var lietot hipoglikmijas likvidanai un pirms fizisks slodzes, lai novrstu hipoglikmiju (cukurs, medus, baltmaize, cepumi, konfektes, roznes, saldas sulas utt.); oghidrtus, kas lni uzscas un lni palielina cukura lmeni asins, ieteicams lietot regulri (vrti kartupei, graudaugi un to produkti, gandrz visi drzei, pkaugi utt.). 6. Motivti lietot saldvielas: dabiskos cukurus saharozi (cukurs), fruktozi (augu cukurs), glikozi, laktozi (piena cukurs), maltozi (iesala cukurs) var lietot neliel daudzum (ldz 30 g dien), ieteicams malttes beigs; cukura aizstjji sorbts, ksilts, mannts u. c., kurus iegst no augu produktiem, glikozes lmeni paaugstina nedaudz, bet var izraist gremoanas traucjumus un tiem nav btisku priekrocbu saldzinjum ar parasto cukuru; mkslgajiem saldintjiem aspartmam, taumatnam, ciklamtam nav enertisks vrtbas un tie nepaaugstina cukura lmeni asins, bet nav ieteicams lietot liel daudzum, jo tie zaud saldo garu, kst rgti, ar metlisku piegaru. 7. Ik dienu ar dienu un dadiem dzrieniem juzem 1,52,5 l idruma, kas nesatur oghidrtus (dens, kafija un tja bez cukura); tdus dzrienus drkst lietot neierobeoti. Lietojot piena produktus, augu sulas, kokakolu un citus dzrienus, jem vr dzrienu kalora un oghidrtu daudzums. 8. Alkohola lietoana ir bstama, tpc ka alkohols veicina hipoglikmijas raanos. 9. Cukura diabta kompenscijas sasniegan btiska nozme ir fiziskajai slodzei. Pacientiem ar labi kompenstu cukura diabtu fizisks slodzes laik, pieaugot muskuu jutbai pret insulnu un glikozes intensvai izmantoanai muskuos, cukura lmenis asins strauji krt. Pacients jbrdina par hipoglikmijas risku plnojot fizisko slodzi, insulna devu vlams nedaudz samazint. Ievrojot daus noteikumus, fizisk slodze var bt pat intensva, var piedalties sacensbs un pat nodarboties ar profesionlo sportu. Pacientiem ar dekompenstu cukura diabtu pastvot insulna defictam fizisks slodzes laik skas intensva tauku elans un ldztekus pieaug ketonvielu lmenis asins. Nereti ds stvoklis var beigties ar ketoacidozi un komu. Cukura diabta medikamentoz rstana. Insulnterapija. Insulns ir olbaltums, ko veido divas des A un B, kas savienotas ar diviem sra tiltiiem. Insulna sekrcijas galvenais un spcgkais stimulators ir glikoze. Insulna galvens funkcijas: stimul oghidrtu iekanu ns un to metabolismu ns, aktiv glikogna veidoanos muskuos, stimul DNS sintzi un nu dalanos.

132

133

Vesela cilvka aizkua dziedzeris izstrd 3040 DV insulna diennakt. Maksiml vajadzba pc insulna ir plkst. 5.009.00 no rta. Bazl insulna sekrcija (50% no visa diennakts insulna daudzuma) nodroina pastvgos vielmaias procesus organism. Papildu insulna sekrcija (prandilais jeb "anas" insulns) saistta ar uztura uzemanu un oghidrtu daudzumu uztur. Pacientiem ar absoltu insulna defictu ir nepiecieama pastvga insulnterapija (cilvka insulni vai insulna analogi). Pagarintas darbbas (prolongtais) insulns nodroina bazlo insulna daudzumu. sas darbbas insulns pirms dienreizm nodroina "anas" insulna daudzumu. sas darbbas insulnu ievada s/c, inhalcijs un i/v, bet prolongto tikai s/c. Insulnterapija var bt slaicga vai ilglaicga. slaicga insulnterapija nepiecieama, piemram, pacientiem ar augstiem glikmijas raksturlielumiem, kam pirmreizji diagnosticts otr tipa diabts (pdjos gados veiktie klniskie ptjumi pierdjui teortisko atziu, ka 24 nedas ilga insulnterapija pacientiem ar augstu skotnjo glikmiju, kuriem cukura diabts diagnosticts pirmreizji, turpmkaj slimbas gait atjauno fizioloiskajai tuvu endogn insulna sekrciju, tdjdi nodroinot labku cukura diabta metabolisko kompensciju turpmko gadu laik), smagas pavadslimbas ar iekaisumu, akta miokarda infarkta vai lielu irurisku operciju gadjum. Ilglaicga insulnterapija nepiecieama pacientiem, kuriem ar atbilstou perorlo pretdiabtisko ldzeku lietoanu netiek sasniegti cukura diabta kompenscijas mra raksturlielumi (piemram, HbA1c >7%), laboratoriskie izmekljumi apstiprina endogn insulna atlieku sekrcijas izskumu (piemram, C peptds <1,2 ng/ml) vai ir kontrindikcijas perorlo pretdiabtisko ldzeku lietoanai (piemram, aktvs C vrushepatts). Insulnterapijas pamatmetode ir intensificta insulnterapija prolongtais insulns no rta un pirms gultieanas, un sas darbbas insulns pirms pamatdienreizm. rstanas laik nepiecieama pastvga cukura diabta norises kontrole. Perorlie pretdiabta ldzeki. Lietoana paredzta tikai otr tipa cukura diabta gadjum. Slimbas skum, kad endogn insulna sekrcija ir pietiekama, hiperglikmiju cenas novrst ar ditu un fizisko aktivitti. Vlk paredzta perorlo pretdiabta ldzeku lietoana, preparta izvle ir atkarga no konkrtas situcijas. Ja ar gadiem rodas absolts insulna deficts, tad jlieto insulns.

Pakontrole glikozes noteikana asins vai urn, ketonvielu noteikana urn ikdienas apstkos ik dienu vai daas dienas ned (atkarb no slimbas tipa un rstanas veida) auj novrtt savu stvokli, izdart secinjumus un disciplin diabta rema ievroan. Pacientu izgltoanas shma. 1. Diabtisks pdas prbaude. 2. Pdu noslogojuma noteikana ar podogrfu. 3. Ar cukura diabtu saslimua pacienta apmcba: 3.1. detalizta dita pirm tipa cukura diabta (turpmk CD) gadjum; 3.2. detalizta dita otr tipa CD gadjum; 3.3. pakontrole un terapijas mri pirm tipa CD gadjum; 3.4. pakontrole un terapijas mri otr tipa CD gadjum; 3.5. insulnterapija, insulna devu paregulcija; 3.6. perorl medikamentoz terapija otr tipa CD gadjum; 3.7. hiperglikmija, ts novrana, kupana; 3.8. rcba aktu un hronisku slimbu gadjumos; 3.9. fizisk aktivitte un CD; 3.10. vlno komplikciju profilakse; 3.11. ceoana un diabts; 3.12. pdu bojjumi, to profilakse CD gadjum; 3.13. grtniecba un imenes plnoana CD pacientiem. 4. rstnieciskais pedikrs diabtisks pdas gadjum. 5. Endokrno pacientu (izemot cukura diabta pacientu) un viu vecku apmcba. 6. Hormonlo diagnostisko testu izdarana. Informcija pacientam. Cukura diabta kontrole. 1. Glikmijas kontrole: a) tukas das glikmija (no rta, pirms brokastm), b) pcanas glikmija (2 stundas pc anas), c) pirms naktsmiera. 2. Glikozt Hb HbA1c kontrole. HbA1c nosaka % no kopj Hb daudzuma: a) 6% pai laba diabta kompenscija, b) 6,57% laba kompenscija, c) 77,5% apmierinoa kompenscija. d) >7,5 slikta kompenscija, jmaina terapijas taktika. 3. Ketonvielu kontrole. Ketonvielas organism veidojas, ja nas enerijas ieguvei sk izmantot taukus (normli nas vielmaiai eneriju iegst no glikozes), tas liecina par diabta dekompensciju. obrd ketonvielas iespjams noteikt: asins, izmantojot specilo glikometru, urn izmanto vizuls teststrmeles. Hroniskas (vlnas) cukura diabta komplikcijas. 135

PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Diabta apmcba jeb izgltoans par savu slimbu un ts kontroli dod katram pacientam iespju iegt nepiecieams zinanas un praktisks iemaas, lai justos labi un dzve ar cukura diabtu btu pilnvrtga un aktva. Diabta apmcba ir labas diabta rstanas neatemama sastvdaa. T dod iespju ikdien pieemt pareizus un veselgus, uz zinanm balsttus lmumus attiecb uz uzturu, medikamentu devu izvl.

134

Diabtisk nefroptija. Cukura diabta slimbas gait nieru kamoliu pamatmembrna un citas nieru asinsvadu struktras sabiez, pc gadiem ilgas slimoanas arvien vairk nieru kamoliu vairs nespj filtrt asinis. Diabtisk nefroptija ir biekais cukura diabta pacientu nves clonis. Galvens pazmes ir protenrija un augsts asinsspiediens. Pirm laboratorisk pazme ir mikroalbuminrija, kas pakpeniski priet proteinrij. Nefroptijas veidoanos iespjams novrst vai aizkavt, ja tiek stenoti di ieteikumi: 1. Glikmijas kontrole pastvgi stabils glikozes lmenis asins. 2. Asinsspiediena kontrole pai piemroti AKE inhibitori, kam piemt nieru aizsargjoas pabas. 3. Olbaltumu ierobeoana dit jau pirmaj stadij (0,7 g/kg dien). 4. Novrst urnceu infekciju, kas diabta pacientiem ir biei sastopama. Diabtisk neiroptija. Var izpausties ar: 1. juanas traucjumiem: neiroptisks spes, hiperalgzija, parestzijas, temperatras sajtu traucjumi, mainta vibrcijas un kustbu stvoka sajta, ldzsvara traucjumi u. c.; 2. motorisko jeb kustbu nervu bojjumiem neiroptija var skart dadu muskuu nervus, simptomi ir atkargi no t, kur nervs vai nervi ir bojti; 3. traucjumiem, kas skrui autonomo jeb veetatvo nervu sistmu, kontrol nervu sistmas dau, kas "darbina" sirds, zarnu, urnpa, elpoanas muskuus un nepakaujas msu gribai. Var bt kardioptija ar sirdsklauvm un tahikardiju, enteroptija ar caureju un aizcietjumu miju, urnpa darbbas traucjumi ar pilna urnpa nejuanu, seksulie traucjumi. Acu komplikcijas. 1. Katarakta pakpeniski dzidri caurspdg acs lca sk apduoties, redze kst neskaidra, miglaina. 2. Glaukoma acs iekj spiediena paaugstinans, kas boj redzes nervu un neatgriezeniski pasliktina redzi. 3. Diabtisk retinoptija rodas tklenes prmaias, kas skar skkos asinsvadus. 4. Cukura diabts joprojm ir pasaul biekais akluma clonis. Diabtisk pda. 1. Pdu bojjumi gandrz vienmr ir kombinti un skar gan juanas un kustbu nervu iedras, gan maistrlos asinsvadus. Pat mrena hiperglikmija (915 mmol/l) ilgk laik boj kju asinsvadus.

2. Skumsimptomi: dada veida spgas sajtas kju pirkstos un pds, vlk ar apakstilbos, dedzinana, tirpana, salana, "nemiergas kjas". 3. Biei spju stadijai seko pirkstu un pdu nejutgums. Tas ir bstamks nek spes, jo pacients glui nemanot var ievainot pdas, gt nopietnu noberzumu, tulznas, k ar apsaldt pdas. 4. Neiroptijai progresjot, zd dzi juana: pacients sliktk jt zem kjm cietu pamatu, nejt skus rus; iespjams viegli paklupt; mains gaita. 5. Spilgtas neiroptijas gadjum oti biei attsts neiroptisk la un pdu deformcija. Neiroptisk la skum ir nespga; lai izplatoties dzik un plak, pievienojoties infekcijai, skas spes, apsrtums, pietkums. Ja pdu laikus nerst, var rasties plas strutains iekaisums flegmona. Ateroskleroze makroangioptija, lielu asinsvadu bojjumi. Koronrie asinsvadi, galvas smadzeu asinsvadi, perifrisko artriju slimbas.

KOPSAVILKUMS
Cukura diabts ir hroniska slimba, kuras pamatpazme ir paaugstints cukura (glikozes) lmenis asins. Glikoze ir organisma enerijas avots nas to izmanto enerijas ieganai. Lai nas iegtu eneriju, glikozei no asinm jnokst n. im procesam glikozes nokanai no asinm ns, nepiecieams insulns. Insulns ir hormons, kuru rao aizkua dziedzera (bta) nas. Insulns paldz ar uzturu uzemtajai enerijai glikozei nokt ns. Bez insulna glikoze paliek asins. Ik dienu uz svara kilogramu nepiecieams aptuveni 0,30,5 vienbas insulna. Apmram puse no nepiecieam daudzuma izdals neprtraukti visu diennakti, lai nodrointu nas ar eneriju starp dienreizm un nakt. Pc anas slaicgi izdals prjais, lai papildintu organisma enerijas rezerves akns un muskuos. Cukura diabta gadjum aizkua dziedzera nas nerao insulnu pietiekam daudzum (insulna deficts) vai organisms nespj insulnu efektvi izmantot. Pirm tipa cukura diabts imnsistma sk darboties pret aizkua dziedzera bta nm. du reakciju var izraist dai faktori (piemram, vrusi, toksiskas vielas, medikamenti), to ietekm skas autoimna reakcija. Otr tipa cukura diabts apmram 90% gadjumu cilvki saslimst ar otr tipa cukura diabtu. Insulna raoana aizkua dziedzer ir traucta (par maz un par lnu), un insulns nedarbojas pietiekami efektvi (rezistence). Cloi nav zinmi, liela loma ir iedzimtbai.

136

137

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Nosauciet cukura diabta veidus! Miniet pirm tipa cukura diabta patnbas! Miniet otr tipa cukura diabta patnbas! Kdas ir cukura diabta akts komplikcijas? Kdas ir cukura diabta hronisks komplikcijas?

TUBERKULOZES PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Tuberkuloze ir viena no veckajm cilvcei pazstamajm infekcijas slimbm. To pazina jau Senaj ipt, un kop seniem laikiem pasaule vairkkrt ir piedzvojusi smagas tuberkulozes epidmijas. 1882. gad vcu zintnieks R. Kohs atklja tuberkulozes izraistju tuberkulozes njiu. 1945. gad S. A. Vaksmens ieviesa streptomicnu tuberkulozes rstan. Vlk tika atklti citi prettuberkulozes ldzeki, ko oti efektvi tuberkulozes rstan izmanto ar patlaban. Tuberkuloze ir infekcijas slimba, ko izraisa tuberkulozes njia Mycobacterium tuberculosis. Slimba visbiek skar plauas, bet tuberkulozes njia pa asins straumi un limftisko sistmu var izplatties vis organism un bojt jebkuru orgnu vai sistmu (mugurkaulu, gas kaulu, nieres, dzimumorgnus, galvas smadzenes utt.). Tuberkuloze izplats pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilvku, kur izdala tuberkulozes njias. Slimbu izplata tikai tie pacienti, kuri ir slimi ar plauu tuberkulozi. iem pacientiem tuberkulozes njia izraisa iekaisumu plaus. Slimbai progresjot, veidojas tuberkulozs strutas jeb kazeoze, kur ir oti daudz slimbas izraistju. Kazeozi pacients izklepo, veidojas dobums jeb kaverna plaus. Ja slimbu nerst, bacii dobumos tri turpina vairoties, un slimba progres. Slimais cilvks klepojot, audot, runjot, dziedot vai atkrpojoties kop ar oti skiem siekalu pilieniem apkrtj vid izdala bacius. Inficties ar tuberkulozi neatkargi no vecuma var visu mu, pat vienu reizi ieelpojot baktriju, bet parasti nepiecieams ilgstos kontakts. Vislielkais risks inficties ir imenes locekiem, darbiniekiem, draugiem. Ja slimais cilvks nerstjas, vi gad var infict 1015 citus cilvkus. Slimba skas pakpeniski ar nogurumu pcpusdiens, nelielu klepu, svanu nakts, bet reizm diezgan tri ar augstu temperatru un citiem simptomiem. Tuberkulozes simptomi slimbas skum ir gandrz nemanmi, bet, slimbai progresjot, tie kst izteikti. Slimbu pavada drudzis, mokos klepus, asins spauana, svara zudums. Tau visbiekais tuberkulozes simptoms ir klepus neliels vai vairk izteikts, ar nedaudz, skum gotainm, vlk strutainm krpm. Tuberkuloze ir rstjama slimba. Ja t ir atklta savlaicgi, pc rstans kursa pacientam nepaliek nekdi veselbas traucjumi. Daudzi tuberkulozes pacienti ir socilo problmu nomkti, tpc specilistiem kop ar imenes rstiem un msm vajadztu veicint un atbalstt sadarbbu ar vietjo pavaldbu socilajiem darbiniekiem. Nacionl tuberkulozes apkaroanas programma ietver tuberkulozes apkaroanas nacionlo stratiju Latvijas Republik. Ts izstrd un plnoanas proces tiek izmantotas Pasaules Veselbas organizcijas rekomendcijas tuberkulozes apkaroan valsts ar augstu tuberkulozes saslimstbas lmeni. Nacionls tuberkulozes apkaroanas programmas mris ir sasniegt stabilu saslimstbas ar tuberkulozes samazinanu, uzlabot tautas veselbu. Tuberkulozes apkaroanas jomai ir divi galvenie virzieni: savlaicga un precza ar tuberkulozes slima pacienta atklana; pareiza, stingri uzraugma, kontroljama ar tuberkulozi slima pacienta rstana. 139

Saslimanai ar tuberkulozi visbiek pakautas: personas, kas atrodas pastvg kontakt ar tuberkulozes pacientu; slimojoie ar hroniskm plauu slimbm, alkoholismu, narkomniju, toksikomniju, tuberkulozi prslimojus personas; slimojoie ar cukura diabtu, kua un divpadsmitpirkstu zarnas las slimbu; personas ar novjintu imnsistmu; pacienti, kas medicnisku indikciju d lieto imnsupresvu terapiju; pacienti ar imndefictu; sievietes pc dzemdbm; pieauguie grtnieu imenes loceki; medicnas darbinieki; personas, kas strd brnu iestds; personas, kas dzvo cie kontakt; iebraucji no epidemioloiski nelabvlgiem apvidiem; strdjoie, kuru darbs saistts ar veselbai kaitgiem piesrojumiem.

3. Nogurums, spku zudums. Nogurums pastv ilgstoi un, ja tas nav izskaidrojams ar nesamrgu darba slodzi vai pienkumu nastu, tad tas, protams, ir simptoms jeb slimbas pazme. 4. Krians svar. Tuberkulozei progresjot, pieaug slimbas graujo ietekme uz organismu. Nemainot uztura daudzumu un sastvu, ermea svars samazins. 5. Svana. Svana ir bez redzama iemesla, it pai nakts. Tuberkulozes pacienti mdz svst tik stipri, ka vea kst viscaur slapja. 6. Spes. Plauu tuberkulozes patnba ir t, ka skumstadij t nerada spes. Ja spes krts pards, tas var liecint par nersttu tuberkulozi. 7. Elpas trkums. Elpas trkums plauu tuberkulozes gadjum attsts, ja slimba ir ielaista. Aizdusa var bt ar dau citu slimbu gadjum, to diagnostic rsts.

TUBERKULOZES SIMPTOMI UN PIESARDZBAS PASKUMI

1. Klepus. Tuberkuloze ir viena no slimbm, kas izpauas ar ilgstoi neprejou klepu. Ja klepus ilgst trs nedas un ilgk, tad: jdodas pie rsta; klepojot vai audot mutei priek jliek trs nzdodzi vai sliktk gadjum plauksta; istaba, kur atrodas pacients, biei jvdina un juzkopj, lai nekrtos puteki, kas ir tuberkulozes baciu "transportldzeklis"; pacienta traukus un zobu suku nedrkst lietot citi imenes loceki, sevii brni; nedrkst skpstties ar pacientu, pat ja vi ir jsu laultais draugs; pavisam stingri jaizliedz pacientam skpstt brnus; ja klepojot izdals krpas, ts nedrkst spaut, kur pagads, jo t var aplipint apkrtjos; asins piejaukums krpm ir bstams tuberkulozes simptoms. Lai ar kdi cloi btu izraisjui ilgstoi neprejou klepu, ievrojot mintos noteikumus, ms bsim pasargjui no aplipanas apkrtjos, bet pacients nonks rstu uzraudzb, kuri noskaidros patieso klepus iemeslu. 2. ermea temperatra. Tuberkulozei raksturga nedaudz paaugstinta ermea temperatra: ap 37,237,8 C. Katrs cilvks temperatras paaugstinanos pacie atirgi: viens to nemaz nejt un saglab aktivitti un darbaspjas, bet cits jtas salauzts un vrgs. Tuberkulozes (skumstadij) izraist neliel temperatra parasti nerada pasajtas traucjumus, glui pretji pacientam var bt ietama labsajta, kas tiek saukta par eiforiju. ietam labsajta neauj cilvkam apzinties savu slimbu, kas savukrt neauj savlaicgi noteikt diagnozi un uzskt rstanu. 140

TUBERKULOZES DIAGNOSTIKA
1. Rentgendiagnostika. Tuberkulozes process plaus ir saskatms krkurvja rentgenuzmumos. 2. Tuberkulna diagnostika. Tuberkulna raudzi (testu) izdara brniem. 3. Krpu izmeklana. Tuberkulozes agrn atklana. Pastv divi tuberkulozes atklanas veidi: aktv un pasv. Aktv tuberkulozes atklana ir periodiska visas populcijas vai riska grupu rentgenoloiska izmeklana, tuberkulna diagnostika, krpu izmeklana uz TM. Aktv atklana pieauguajiem Latvij ieteic stenot k krkurvja orgnu rentgenoloisku izmeklanu reizi gad personm ar tuberkulozes saslimanas risku vai personm ar augstu iespju infict citus tuberkulozes saslimanas gadjum. Riska grupa ir noteikti definta personu kopa, kur saslimstba ar tuberkulozi ir vairkas reizes augstka nek pamatpopulcij. Augsta riska grupa ir noteikta definta personu kopa, kur saslimstba ar tuberkulozi ir piecas un vairk reiu augstka nek pamatpopulcij. Riska grups ietver das personas. Tuberkulozes slimnieku kontaktpersonas, bacilro slimnieku kontaktpersonas, pai brni. Veic secgu izmeklanu, skot no cieajiem kontaktiem, turpinot ar mazk cieiem, attliem kontaktiem, emot vr iepriekjs grupas izmeklanas rezulttus. Bezpajumtnieki un maznodrointie iedzvotji. Apsekoana caur patversmm (socils paldzbas dienestu), rkojot akcijas. Cietumnieki. Izmeklana ar prvietojamu rentgenapartu, krpas uz TM. Nespjnieku namos dzvojoie. 141

Alkoholii, toksikomni, narkomni. Atkarb no socil stvoka, HIV infictbas. Personas ar imndefictu, iedzimto, iegto HIV inficanos, AIDS. Slimojoie ar cukura diabtu. Slimojoie ar hroniskm plauu slimbm. Tuberkulozi prslimojuie. Medicnas darbinieki. Sievietes pc dzemdbm vai abortiem. Personas ar augstu iespju infict citus TB saslimanas gadjum (pieauguie grtnieu imenes loceki, brnu iestds, ar prtikas produktiem strdjoas personas. Pasv tuberkulozes atklana. Tuberkulozes atklana, pamatojoties uz tai raksturgajiem simptomiem un atbilstoi nozmtiem izmekljumiem. Aptuveni 90% tuberkulozes gadjumu iespjams atklt pc s metodes. Cik labi strd sistma, atkargs no katras tuberkulozes apkaroanas programmas modea integrcijas primrs veselbas aprpes tkl. Pacientiem ar tuberkulozei raksturgiem simptomiem (pamatsimptoms klepus, kas ilgst vairk nek trs nedas, visprj tuberkulozes intoksikcija) rsts nozm veikt vismaz diagnostikas minimumu izmeklanai uz tuberkulozi: 3 krpu izmekljumus uz TM, krkurvja orgnu rentgenoloisko izmeklanu. Pastv vairki faktori, kas btiski ietekm tuberkulozes atklanas trumu un efektivitti, kuru rezultt diagnoze var tikt novlota. Tie ir: pacienta novloans, rsta novloans, krpu iztriep TM netiek atrastas.

TUBERKULOZES RSTANA
Tuberkulozes infekcijas rstana. Tuberkulozes infekciju rst, lai novrstu ts progresanu ldz slimbai. To sauc par profilaktisko rstanu. Daiem tuberkulozes infictiem cilvkiem ir oti augsts risks attsties tuberkulozei, un viiem, pirmkrt, btu jsaem profilaktisk rstana. Slimbu rst, lai izrsttu pacientu un apturtu tlku tuberkulozes izplatbu. Pieauguo grupas, kurm jdod priekroka profilaktiskajai rstanai, ir cies kontakts ar cilvkiem, kuriem ir infekcioza tuberkuloze; cilvki, kuriem das raudze pdjo divu gadu laik ir konvertjusies no negatvas uz pozitvu un norda uz nesenu inficanos; cilvki, kuri injic narkotikas; cilvki, kuru veselbas stvoklis veicina tuberkulozes attstbu, nabadzgi cilvki ar niecgm veselbas aprpes iespjm; cilvki, kuri dzvo ilgstoas uzturans iestds un kuriem ir papildu riska faktori. Brniem, kas jaunki par seiem mneiem un kuri ir bijui ekspozcij ar tuberkulozi, uzsk profilaktisko rstanu pat tad, ja viiem ir negatva das raudze. Tas ir tpc, ka viiem pastv liels risks slimbas trai attstbai un viiem var bt viltus negatva tuberkulna das raudze. Brniem ldz astopadsmit gadu vecumam nepiecieams nozmt profilaktisko rstanu, ja bijis kontakts ar infekciozu tuberkulozes pacientu (TM pozitvs iztriep vai izteikti pozitvs kultr). 142

Tuberkulozes slimbas rstana. Tuberkulozes slimbas rstana ir nozmga un oti svarga personai, kurai ir tuberkuloze, k ar sabiedrbai ir ieguvums no tuberkulozes rstanas. Tuberkuloze ir jrst vismaz seus mneus, daos gadjumos rstana ir pat ilgka. Tas paldz pacientam, jo pasarg no invalidittes, nves un atjauno veselbu. Lielk daa no tuberkulozes baciiem tiek nonvti pirmajs astos neds. Tomr dai bacii kst snaudoi (neaktvi) un tdi var palikt ilgku laiku. Medikamenti, kurus lieto, lai rsttu tuberkulozi, uz snaudoajiem baciiem neiedarbojas tpat, k tie iedarbojas uz augoajiem baciiem. Td rstana jturpina vl vairkus mneus, lai nogalintu atlikuos bacius (ilgsto fz). Ja rstana netiek turpinta pietiekami ilgi, dai bacii var izdzvot un izraist atkrtotu slimbu pc kda laika (recidvs). rsta un msas prakse un darbbas apjoms. Medicnas darbiniekam vajadztu rpgi izmeklt katru pacientu, kuram ir aizdomas par tuberkulozi, cik agrni vien ir iespjams, lai apturtu tlku slimbas izplatbu. Tuberkulozes diagnostika un rstana ir viena no tuberkulozes apkaroanas programmas dam, par kuru atbildgs ftiziatrijas dienests, bet tuberkulozes agrn atklana ir visprj rstniecbas tkla uzdevums. rstam jpievr uzmanba, ka pacienti dals 3 grups. 1. Bacilras tuberkulozes pacientam (TM + iztriep) parasti ir sdzbas vai simptomi, kuri liecina par tuberkulozi: pastvgs klepus, kas ilgst trs nedas un ilgk; svara zudums, nogurums, subfebrila temperatra, nakts svana, spes krts, aizdusa, stgribas zudums, asins spauana. rstam pacients rpgi jizjaut, lai noskaidrotu tuberkulozes simptomus, nekavjoties pirm apmekljuma laik jveic krpu iztriepe pc ClaNlsena (ZiehlNeelsen) un plauu rentgenoloiskie izmekljumi. Ja ir aizdomas par tuberkulozi un pacients ir smag vai vidji smag stvokl, viu tlt hospitaliz un izmekljumus veic stacionr. 2. Pacienti, kuri apmekl rstu dadu iemeslu d, un viiem ir maz izteikti tuberkulozei raksturgie simptomi vai ar viiem bijuas neskaidras vai atkrtotas vrusinfekcijas, k ar saaukstans slimbas. diem pacientiem veic plauu rentgenoloisko izmeklanu un, ja plaus atrod prmaias, veic krpu iztriepi pc ClaNlsena, bet ja ir aizdomas par aktvu plauu tuberkulozi, jnosta pie ftiziatra. 3. Pacienti, kuriem rentgenoloisks izmeklanas iespja ir apgrtinta, bet kuri klepo (veci cilvki, invaldi, dzvo tlu no medicnas iestdes). Krpu savkanu analzei veic mjas apmekljuma laik un nogd laboratorij. Kontaktu meklana un izmeklana. Kontaktu meklana un izmeklana ir tuberkulozes uzraudzbas un profilakses sastvdaa, kas ieem nozmgu vietu Nacionlajs tuberkulozes apkaroanas programms. Kontaktu meklanas uzdevumi ir prtraukt tuberkulozes transmisiju, noteikt augsta riska kontaktus, atklt prjos iespjamos tuberkulozes gadjumus, aizkavt tuberkulozes progresanu kontaktpersonu vid, noteikt inficans un slimbas riska pakpi, nodroint savlaicgu, atbilstou izmeklanu, rstanu, novroanu, noteikt kontaktu ldztiesbas barjeras, iegt preczu, ticamu, konfidencilu informciju par infekcijas avotu. 143

oti svarga ir saruna ar kontaktpersonu. im cilvkam ir jizskaidro izmeklanas nozme un mris, japstiprina konfidencialittes ievroanu no rsta un msas puses. Obligti ir jnovrt pacienta spja saprast uzdotos jautjumus, jizvrt izpratne par slimbu, jo gads, ka ie kontakti ir no socili nelabvlgm imenm. Jiegst informcija par imeni, dzvesvietu, skolu, darbavietu, ieradumiem. Izmekljot kontaktpersonu, pastv dadi informcijas ieganas veidi, k, piemram, saruna, telefoniska izjautana, rakstisks uzaicinjums uz prbaudi, mjas vizte. Ir jem vr kontaktpersonu socilais risks. T, piemram, ja imen ir viens vai vairki iztriep pozitvi MT+ gadjumi, maznodrointa imene, zemi ienkumi, slikti sadzves apstki, kaimii slimi ar aktvu tuberkulozi, kas regulri izmanto koplietoanas telpas (liftu, kpu telpu, sanitro mezglu utt.), pacienti bez noteiktas dzvesvietas, dzvesvieta rajons ar augstiem saslimstbas rdtjiem. Viens no kontaktu meklanas un izmeklanas sistmas modeiem B. menas Sistmas modelis izveidots 1970. gad Kalifornijas universitt un sniedz ieskatu par pacientu aprpes mainbu. Modelis balstts uz etriem pieemtajiem mszinbu jdzieniem pacients/klients, vide, veselba un aprpe un parda, k lkoties uz klientu holistiski un multidimensionli sistmas perspektvas ietvaros. Sistmas modelis parda, k dadi maingie apstki ietekm klientu un k tas ietekm iespjams vai aktuls atbildes reakcijas uz apkrtjiem vides spriedzi izraisoajiem faktoriem stresoriem. Klientu neprtraukti ietekm piecu savstarpji maingo fizioloisko, psiholoisko, socilo, kulturlo, gargo un attstbas faktoru kopums, kas daji sakrt ar Pasaules Veselbas organizcijas noteikumiem tuberkulozes pacienta dzves kvalittes aspektiem fiziskajiem (spes, diskomforts, nogurums, miegs un t kvalitte, spja prvietoties, veikt ikdienas aktivittes, spja aprpt sevi u. c.), psiholoiskajiem (pozitvas un negatvas emocijas, spja koncentrties un veikt gargu piepli, paciea, neatkarba), socilajiem (personiskie kontakti, socilais atbalsts), apkrtnes (fizisk vide, drobas izjta, veselbas un socils aprpes pieejamba un kvalitte), gargajiem aspektiem (personiskie uzskati, reliiozitte, spja baudt mkslu). Mijiedarbgas, savstarpji atkargas un saisttas klientu sistmas funkcionana prasa multidimensionlu domanu un rkoanos no aprpes personla puses. T rezultt rodas vienreizji jdzieni, lomas un rados darbs, organizjot un pielietojot zinanas visos pacienta aprpes lmeos. Pielietojot tuberkulozes pacientiem un to kontaktiem ilgtermia rstanos un izmeklanas profilaksi aprp, B. menas Sistmas model galvenais mris ir noturt klienta sistmas stabilitti visa ilgsto terapijas kursa laik.

PACIENTA IZGLTOANA
Katram pacientam ir psiholoiski smagi uzzint par savu slimbu. Pirm reakcija ir: "N, tas nevar bt!", "K un kpc tas notika ar mani?" Tad, kad pacientu iepazstina ar rstanu, stresa lmenis palielins. Stresa intensitte aj fz vienmr ir atkarga no rstanas veida. Pacienti, kuriem paredzta stacionana, baids no nezinm, raizjas par saviem imenes locekiem un to, vai sabiedrba vius neatstums, uzzinot par via slimbu, jo ie pacienti tiek izjautti par visiem kontaktiem. B. menas Sistmas model vide ir definta k visi iekjie un rjie faktori, kas iedarbojas uz pacientu un kurus dv par stresoriem jeb spriedzes faktoriem. Pacienta/klienta sistma atrodas 144

neprtraukt mijiedarbb ar apkrtjo vidi. Klienta rezistences lnijas iekjie un rjie resursi, ir vides faktori, kuri tiek aktivizti, lai cntos ar potencilajiem vai aktajiem stresoriem. Sistmu model izir triju veidu stresorus intrapersonlos (darbojas klienta sistmas robes), interpersonlie (darbojas starpersonu robes) un ekstrapersonlie (raduies rpus personas, bet ir ietekme uz klienta sistmu). Uz tuberkulozes pacientu terapijas laik darbojas visu triju veidu stresori. Pacienta sistmas iekjo stabilitti ietekm tdi intrapersonlie stresori k spes, nespks, nedroba, nezia un bailes par slimbas prognozi un rstanas rezulttiem, un citi. K interpersonlus spriedzes faktorus var mint pacienta attiecbas ar imenes locekiem, to atbalsts un ldzdalba rstans proces, k ar aprpes personla iejtba un attieksme rstans proces. Tuberkulozes pacienta procedras neatemama sastvdaa ir rentgenoloisks izmeklanas un inhalatora tehniskais aprkojums, kas prasa noteiktas darbbas procedras veikanai. Ts uz pacientu var darboties k ekstrapersonlie stresori. Msas uzdevums ir pc iespjas mazint to vides faktoru iedarbbu uz pacientu, kuri vartu radt diskomfortu un ietekmt pacienta veselbas stvokli terapijas laik. Pacienta informana un izgltoana ir svargas msu darbbas. T nav tikai informana, bet ar pacienta stvoka nostiprinana, palielinot izpratni un zinanas, ds viedoklis ir radies msu starptautiskaj pieredzes apmai. Informana, izgltoana ietver dada veida mutisku un rakstisku pacientu un via radinieku izgltoanu un informanu, instruanu, konsultanu un demonstranu. Pacienta apmcana ir un bs veselbas veicinanas darba svarga sastvdaa. Ir neapstrdami dati, ka informana k apdomta msu darbba ir efektva ne tikai primraj aprp, bet noder ar pacienta trkai atveseoanai un psiholoiskai labsajtai. Pacienta izgltoanai augstkais mris ir pankt, lai pacients ktu tik stiprs, ka vartu pieemt savu pareizjo dzves situciju. Tas var nozmt veselbas stvoka uzlaboanos un/vai jgas atraanu sav dzves situcij, k ar jau eso veselbas stvoka uzturanu. Veselba ir vrtba, par to neviens neaubs. Vesels cilvks spj reli novrtt sevi un savas iespjas relos apstkos, viam piemt paciea, vi jtas dros un paprliecints, ir spjgs dzvot ar maksimlu atdevi, via dzvei ir jga, un paam ir nkotne. Veselba nav tikai slimbas neesamba. T ir ar prasme gt prieku par iespjm, kas dotas. Somu msu zintnes ptniece Ketija riksone (1986) defin veselbu k "integrtu veselguma, mouma un labsajtas stvokli, bet nevis obligtu slimbas kltneesambu". Via saka, ka "veselgums, moums un labsajta veido indivda spjas (kapacitti) un iekjo stvokli. Integrts veselguma un labsajtas stvoklis ir gan nepiecieams, gan piemrots veselbas prieknoteikums". Veselba teorij tiek pieldzinta optimlai klienta sistmas stabilittei, t. i., labkajam iespjamajam veselbas stvoklim jebkur laika brd. odien pacienti daudz labk apzins, ka viiem ir atbildba, pareizk sakot, ldzdalba sav veselbas stvokl, un tpc vii vlas iegt vairk informcijas. Pacienta izgltoanai bs arvien lielka loma ar tpc, ka cilvku veselba pasliktins dzves patnbu d. T k uzturans laiks slimnc tiek sasints un tlka rstana tiek veikta ambulatori stingr rsta ftiziopneimonologa uzraudzb, palielins izgltoanas nozme. eit skas tuberkulozes kabineta sadarbba ar imenes rstu praksm. Svarga loma pacienta izgltoan ir motivcijai. Gaidm rstans pacientu bied, vi kst stresains, ko rada nezia, tpc pacients, uzskot terapiju, ir motivts izgltoanai. Pacientam ir va145

jadzgas zinanas par ambulatoro rstanu, par zlm, ko vi turpins lietot, gan par ts blaknm, to novranas iespjm un remu rstans laik. Tas nozm, ka pacientam ir iekja motivcija mcties, jo zinanas var dot drobas sajtu par to, kas notiks rstans period. ds situcijs motivcija ir aktvs pacienta stvoklis. Ja pacients jt, ka msa patiesi interesjas par viu un uzdod jautjumus, kas balstti uz pacienta situcijas izpratni, var uzskatt, ka vi vlas apgt jaunas zinanas. Ldz ar to vi izjuts izgltoanu k patkamu procesu. Motivcija rodas ar izgltoanas gait, kad pacients prliecins par savm jaunajm zinanm. Varana tikt gal ar kaut ko jaunu tiks izjusta atalgojuma nozm "es varu ko tdu, ko agrk nevarju". Tas savukrt atkal rads jaunu motivciju tlkai izgltoanai. Informts un izgltots pacients spj labk veidot attiecbas ar aprpes personlu, k ar izprot aprpes nepiecieambu un iespjas paam pieemt lmumus par aprpi, ldzdarboties taj. Pacienta ldzdalba aprpes plnoan. Pacienta ldzdalbas svargums tiek uzsvrts daudzs valsts. Zviedrij tas ir skaidri noteikts likumdoan. Zviedrijas likumi izvirza nosacjumus, ka pacienta aprpei un rstanai vajadztu, cik vien iespjams, notikt ar pacienta ldzdalbu. Veselba ir jdziens, kas aprakstts no dadiem viedokiem un apkopots dos formuljumos: dinamisks process, mris un spja rpties par sevi, optimla ermea, prta un gara funkcionana, paintegritte; izjta, ka esi vesels, subjektvs prdzvojums, adaptva kupana, piedalans dzves procesos, izvloties un izpildot tdas uzvedbas formas, kas noved pie personas potencila sasnieganas. Liela nozme pieirama profilaktisko apskau pilnveidoanai un stenoanai. To galvenais uzdevums ir atklt slimbu skumstadij. Dieml, k liecina statistikas dati, vl joprojm ir liels vlni diagnosticto slimbu skaits, kas savukrt ietekm visu turpmko cilvka dzves kvalitti. Cilvki nereti ir ne tikai nepietiekami informti, kdas profilaktisks apskates btu nepiecieams veikt viu vecum, bet ar viu liel aizemtba darb un citu sadzves problmu risinana atvirza tlk viu rpes un atbilstou rcbu no veselbas aprpes perspektvas. Raksturojot esoo situciju, tiek uzsvrts, ka veselba nav vien iedzimtbas un citu bioloisko faktoru rezultts. To liel mr ietekm dzves un darba vide, k ar paradumi, kuriem biei ir noteico loma. Neveselgs uzturs, nepietiekama fizisk aktivitte, smana ir vieni no galvenajiem iemesliem augstajiem rdtjiem par mirstbu un saslimstbu ar sirds un asinsvadu slimbm, vzi, citm hroniskm infekciju slimbm. Medicniskaj aprp ir oti svarga ne tikai pacientu kvalitatva aprpe, bet ar kvalitatva saruna. Ptjum par pacientu lastprasmes, raksttprasmes un izpratbas lmeni, kas tika veikts ASV, konstatja, ka 33% pacientu nespj last ar veselbas aprpi saisttos materilus; 42% nevar izsekot nordjumiem saistb ar medikamentu lietoanu; 26% nevar saprast informciju par nkamo vizti; 43% nesaprot informciju par savm tiesbm un pienkumiem; 60% nesaprot standarta vienoans formu par rstanu. Ptjumu dati liecina, ka pacienti nesaprot veselbas aprpes darbinieku nordjumus, jo tie ir prk sareti un tajos tiek izmantoti pacientiem nesaprotami svevrdi. dos gadjumos pacienti daudz retk ievro nozmto rstanas remu, daudz vairk pieauj kdu medikamentu lietoan, nemekl profilaktisks rstanas iespjas. diem pacientiem trkst iemau, lai komunictu un sadarbotos ar veselbas aprpes darbiniekiem, k d vii paliek slimnc vidji divas dienas ilgk. 146

Tas tikai liecina, ka veselbas aprpes darbiniekiem ir radies priekstats, ka viu sniegt informcija ir saprotama, viegli uztverama, bet pacientus prem oti liels izbrns, nesapratne un baas, ko tad sti rsts ir pateicis vai ko ir gribjis pateikt. Lai saruna btu efektva, veselbas aprpes darbiniekam pirms ts jprliecins, ka informcija, kas tiks sniegta pacientam, ir skaidra, precza, saprotama. "Jmina sniegt skaidrojumi katram medicniskajam terminam, jo tad pacienti labk ievros medikamentu lietoanas instrukcijas, konsultsies ar veselbas aprpes darbinieku daudz retk, retk tiks hospitalizti, bs ar labkiem rstanas rezulttiem un visprji apmierintki ar veselbas aprpes darbinieku darbu". Abreviatras (nosaukumi, kas veidoti no vairku vrdu skumburtiem) iet pazstamas un viegli saprotamas veselbas aprpes darbiniekiem, tomr, sarunjoties ar pacientu, btu ieteicams lietot pilnos izmekljumu vai veicamo analu nosaukumus, piemram, CT kompjtertomogrfija vai US ultrasonogrfija. Ikvienam, kas strd ar pacientiem, svargi apzinties, ka pacientiem ir grti atcerties visu sniegts informcijas apjomu. Td veselbas aprpes darbiniekiem vajadztu: ierobeot sniegts informcijas daudzumu vienas tikans laik; runt lni; izvairties no medicnisk argona lietoanas; izmantot attlus un modeus, lai izskaidrotu un ilustrtu saretus jautjumus, problmas; prliecinties par pacientu sapratni, lietojot "pardiet/izststiet man" metodi; veidot pozitvu gaisotni; ievrot konfidencialitti, tdjdi iedroint pacientus uzdot jautjumus. Lai izvairtos no grtbm atcerties vrdus un teicienus vai tos izgudrot no jauna katr tikans reiz ar pacientu, veselbas aprpes darbiniekiem ieteicams izveidot visbiek lietoto neskaidro vrdu un izteicienu sarakstu, tdjdi atvieglojot savstarpjo sazinanos ar pacientiem. Dareiz cilvkiem iet, ka vii ir sapratui vrdu jgu un nozmi, bet ne vienmr tas t ir. Td oti svargi ir prliecinties un uzzint, vai veselbas aprpes darbinieks un pacients run, dom un saprot vienu un to pau. Tau dareiz pacients nesaprot sniegto informciju ne tpc, ka t ir prk sareta un neskaidra. Pacients var bt apmulsis, nobijies, oka stvokl par uzstdto diagnozi visi ie faktori trauc uztvert teikto un td jem vr saskarsm ar pacientu. Pacientam var rasties jautjumi, bet dai tos neuzdod. Lielk daa pacientu smaida un mj ar galvu, savukrt veselbas aprpes darbinieki ir apmierinti ar paveikto. argons var bt oti nodergs, bet ar bstams, jo veidojas prpratumi un sarejumi. argona lietoana var bt noderga, lai sasniegtu noteiktus mrus, bet oti jpiedom, kur, k un kd kontekst tas tiek lietots. Ikreiz, kad tiek lietots argons, jrins, ka var bt nesapraans vai prpatumi, jo viens un tas pats vrds var tikt saprasts dadi. Viens no veidiem, k iedroint pacienta ldzdalbu, ir iesaistt pacientu aprpes plnoan, lmumu pieeman un via aprpes ieviean, kas var veicint pacienta paaprpi. Pacientam, kam ir lielka iespja sadarboties un vairk kontrolt paaprpi, uzemties atbildbu, ir novrota pozitva ietekme uz via pacieu un socilo uzvedbu. oti svarga ir pacienta ldzdalba rstan. 147

Tuberkulozes slimbas rstana ir daudz ilgka un nepiecieams daudz vairk medikamentu nek citm infekcijas slimbm. Lai izrsttu tuberkulozi un novrstu zu rezistenci, pacientiem jizpilda nozmtais rstans kurss. To sauc par piesaistto rstanu. Tomr pacienta prliecinana rstans piesaistei var izrdties grts paskums, jo daudzi pacienti negrib dzert vairkus atirgus medikamentus daudzus mneus. Visefektvk stratija ir stingri uzraugm rstana (DOT). o rstanas metodi vajadztu lietot visiem pacientiem, jo nav veida, k paredzt, kur pacients iesaistsies rstans proces. Pacienta perspektva sadarboties, lemt par paaprpi liel mr atkarga no informcijas, ko piedv msas un rsti, ts apjomiem, objektivittes. DOT vajadztu veikt laik un viet, kas ir izdevga pacientam. Veselbas aprpes darbiniekam ir jpiedv iespjas. Pacienta aprpes ldzdalb dareiz tiek iesaistti via imenes loceki vai radinieki. Tuva cilvka piedalans tuberkulozes slimnieka aprp un rstan vlk ir iziroa nozme ilgstoai rstanai. rstniecbas personla attieksme pret radiniekiem ietekm aktivitti aprpes procesa ldzdalb. Cits veids, k uzlabot pacientu piesaisti, ir piedvt stimulus vai iespjas. Stimuli ir maza atldzba pacientam, lai ieinterestu vius dzert zles vai izpildt DOT. Pacientam vartu iedot prtiku, dinanas talonus, drbes, transporta talonus, lai noktu ldz slimncai. Stimulus un iespjas vajadztu izvlties, emot vr pacienta vajadzbas, un ts piedvt kop ar DOT. Iesaistot pacientu aprpes plnoan, informjot to par terapijas iespjm, gaitu, pacientam tiek radta apmierintbas sajta par sniegto aprpi, jo t tika stenota saskaoti. Pirms rstanas uzskanas pieauguajiem vajadztu noteikt asins testus un redzes testus, lai paldztu noteikt jebkdas patoloijas, kas vartu saret rstanu. Brniem nepiecieams tikai redzes tests, neskatoties uz to, ka ir citi medicniskie stvoki, kas vartu saret rstanu. Kontroles testus veic periodiski, ja pamattests norda uz patoloiju, vai, ja pacientam ir simptomi, kas norda par zu blaknm. Saemot rstanu, visi pacienti, kuriem rst tuberkulozi, jizglto par zu blaku simptomiem, kdus var izraist medikamenti, kurus vii lieto. Pacientus jbrdina par maznozmgu blaku simptomiem (urna krsoans oran krs no rifampicna), k ar potencili svargas blaknes simptomiem (vemana vai spes vder). Pacientu instru par nekavjou medicnisks paldzbas meklanu, ja viiem ir nopietnu blaku simptomi. rstanas laik rstam japskata visi pacienti vienu reizi mnes un jizmekl uz iespjamajm zu blaknm. s izmeklanas laik rstam vajadztu pajautt pacientiem, vai viiem nav kdi simptomi, kas btu raduies zu blaku d, un prbaudt pacientam iespjams zu blaku pazmes. Tpat veselbas aprpes darbiniekam, kuram ir regulrs kontakts ar pacientiem, katras viztes laik vajadztu pajautt par zu blaknm. Mszinbu teortie B. mena Sistmas model pacienta aprpi defin k mrtiecgas msas darbbas pacienta sistmas stabilizanai, kas balsttas uz izpratni par klientu k holistisku sistmu, kura sastv no dadm savstarpji dinamiskm apaksistmm. Pacienta aprpes mris ir iespjami augstka labsajtas lmea sasniegana, un darbbas tiek uzsktas, lai labk saglabtu, atgtu un uzturtu pacienta veselbu/labkljbu. Msa rada saikni starp pacientu, vidi, veselbu un aprpi. Plnojot, stenojot un izvrtjot aprpi, msa em vr visus pacienta/klienta sistmas maingos apstkus un to holistisko visprjo mijiedarbbu ar iekjo un rjo vidi. Msa identific gan ak148

tuls, gan potencils stresoru iedarbbas un to izraists reakcijas un steno primro, sekundro un terciro profilaksi k darbbu, lai saglabtu, sasniegtu vai uzturtu optimlu veselbas/labkljbas lmeni. Primr profilakse saglab pacienta labkljbas stvokli, aizsargjot viu no stresoru iekanas aiz normls aizsardzbas lnijas, kas attlo pacienta parasto veselbas lmeni. Tuberkulozes pacientu aprp msa primrs profilakses paskumus lieto pirms stresoru iedarbbas uz klienta aizsardzbas lnijm. Aprpes sniedzja uzdevums ir radt pacientam iespjami labku fizisku un gargu labsajtu. Sniedzot iespjami daudz informcijas par tuberkulozes terapijas btbu, rstanas gaitu, remu, iespjamm blaknm, msa veicina pacienta iesaistanos aprp, tdjdi mobilizjot faktorus maings aizsardzbas lnijas stiprinanai. Sekundra profilakse ir aprpes darbbu kopums, kuras tiek veiktas tad, kad stresors jau ir iedarbojies uz organismu. Msa veic paskumus, lai aizsargtu pacienta sistmas pamatstruktru, stiprinot iekjs rezistences lnijas. Darbbas mris ir mazint un/vai maint reakciju, ko radjusi stresoru iekana cauri normlai aizsardzbas lnijai. Sekundr profilakse tuberkulozes terapijas pacientiem jveic tad, kad terapijas gait ir radus komplikcijas. Tercirs profilakses paskumu kopum ietilpst aprpes darbbas, lai veicintu klienta sistmas stabilitti vai labkljbu. Izskaidrojot pacientam rstans gaitu, k ar nordot pazmes, kurm btu jpievr uzmanba rstans un kontaktu meklanas gait. Nodroinot kvalitatvu un jgpilnu aprpi, tikpat nozmga ir aprpes komandas darbbas izpratne, zinanas par indivda aprpes kultras vrtbm, tradcijm. Kvalitatva pacienta aprpe nozm sniegt paldzbu cilvkiem celt viu persongs vrtbas viiem vai viu eksistencei nozmg lmen. Tas ir interaktvs process, kur cilvks lmumu pieeman par savu aprpi redz sevi k dzii cientu dalbnieku un izpildtju visaugstkaj pakp, kas vien iespjams. Labvlga msu attieksme, atsaucba, laikus un saprotami sniegta informcija stabiliz pacienta sistmas aizsardzbas lnijas un rezistences faktorus, veicinot klienta sistmas tuvoanos veselbas/labkljbas lmenim. Domjot par aprpes procesa un msu prakses tlko attstbu, nozmgi ir izprast msas ne tikai k atsevias personas un grupas, kas spj izjust veselbu un ts nozmi. Aprpes kvalitte tiek apdraudta, ja aprpes komandai ir normatvs viedoklis par veselbu.

TUBERKULOZES PATNBAS BRNA VECUM

Ja brns ieelpojis tuberkulozes bacili, tas visbiek nonk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Daa brnu td veid tikai inficjas, bet daa saslimst. Veicinoie faktori ir pazemintas organisma pretestbas spjas un kontakts ar tuberkulozes baciu izdaltju, visbiek pieauguu cilvku. Tuberkulozes riska grupm pieskaitmi di brni: biei slimojoie ar ARJV, atkrtotiem bronhtiem, pneimonijm; brni ar hroniskm slimbm; cukura diabta slimnieki; brni, kas saem ilgstou glikokortikodu terapiju; 149

 brni, kas nav samui prettuberkulozes (BCG) vakcnu; brni, kam nav izveidojusies rtia pc BCG vakcnas; socili nelabvlgu imeu brni. Izmantojot tuberkulna das testu (Mant reakciju), ir iespjams noteikt, vai brns ir inficjies ar tuberkulozes bacili. Plauu tuberkuloze ir biek sastopam, bet ne vieng tuberkulozes forma, jo ar asins un/vai limfas straumi tuberkulozes bacii var izplatties pa visu organismu, izraisot saslimanu d, limfas dziedzeros, acs, kaulos, niers, vdera dobuma orgnos un pleir.

BRONHILS ASTMAS PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

BRONHILS ASTMAS SLIMBAS ATTSTBA, KLNISKS IZPAUSMES
Bronhil astma (BA) ir hroniska iekaisgi aleriska elpceu slimba. Bronhu sienias ir pietkuas un apsrtuas. To iekaisums izraisa paaugstintu jutbu pret dadiem rjiem kairintjiem alergniem, kuri savukrt var izraist bronhils astmas lkmes. Kairintji var bt dadi, piemram, mjas puteki ar tajos esoajm puteku rctm, peljuma sntes, ziedputeki, mjdzvnieku spalvas, medikamenti, prtikas produkti, piesrots gaiss, auksts gaiss, stipras smaras, fiziska slodze. Bronhil astma (BA) palaik ir viens no pasaul visbiek izplattajiem ilgtermia patoloiskajiem stvokiem. T skar vidji 510% iedzvotju dads pasaules valsts. Latvij 5% no visiem iedzvotjiem slimo ar BA. s slimbas hronisk gaita veicina daudzu somatisko komplikciju attstbu, kas izteikti mazina pacientu darbaspjas, socilo aktivitti un dzves kvalitti. Statistika liecina, ka no astmas cie ~300 miljoni, un katru gadu mirst 250 000 plantas iedzvotju. Zintnieki paredz, ka ldz 2015. gadam ar astmu slimos puse no visiem Eiropas iedzvotjiem, bet ldz 2025. gadam astmas pacientu skaits pasaul var palielinties vl par 100 miljoniem. Bronhils astmas defincija. Bronhil astma (grieu asthma aizdusa, bronchos elpvads) ir iekaisgs elpceu bojjums, kur iesaisttas dadas iekaisuma nas (eozinofilie leikocti, tukls nas, T limfocti, dendrtnas, makrofgi, neitrofilie leikocti) un daudzjdi mediatori (hemoni, cistenleikotreni, citokni, histamns, slpeka oksds, prostaglandns D2), kas rada BA raksturgs patofizioloisks prmaias. is iekaisums nosaka pastiprintu bronhu reaktivitti uz dadiem stimuliem un izraisa atgriezeniskas elpas trkuma, sausu troku un/vai klepus lkmes, pai nakts un agri no rta. s epizodes saists ar izteiktu, bet maingu elpceu obstrukciju, kas ir reversibla gan spontni, gan pc rstanas, tomr, slimbai progresjot, rodas ar neatgriezeniskas prmaias (remodulcija) elpceos. Bronhils astmas klasifikcija. Bronhils astmas klasifikciju pc smaguma pakpm intermitjo, viegli persistjo, vidji smag vai smag persistjo bronhil astma jauns GINA (Global Iniative for Asthma) 2008 vadlnijas ieteic tikai pirmreizjiem pacientiem, kuri nesaem terapiju, un zintniskajiem mriem. T viet GINA 2008 iesaka klasifikciju pc slimbas kontroles lmea kontrolta, daji kontrolta un nekontrolta astma. Astmas smaguma pakpe ir mainga mneu un gadu laik, jo atkarga ne tikai no slimbas smaguma, bet ar no terapijas efektivittes. Astmu uzskata par kontroltu, ja pacientam nav simptomu, nav miega un ikdienas aktivitu traucjumu, nav nepiecieams lietot tras darbbas bronhodilatatorus, ir normla plauu funkcija un nav slimbas uzliesmojumu (skat. 9. tab.).

KOPSAVILKUMS
Tuberkuloze ir infekcijas slimba, ko izraisa tuberkulozes njia Mycobacterium tuberculosis. Slimba visbiek skar plauas, bet tuberkulozes njia pa asins straumi un limftisko sistmu var izplatties vis organism un bojt jebkuru orgnu vai sistmu mugurkaulu, gas kaulu, nieres, dzimumorgnus, galvas smadzenes utt. Tuberkuloze izplats pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilvku, kur izdala tuberkulozes njias. Slimbu izplata tikai tie pacienti, kuri ir slimi ar plauu tuberkulozi. iem pacientiem tuberkulozes njia izraisa iekaisumu plaus. Slimbai progresjot, veidojas tuberkulozs strutas jeb kazeoze, kur ir oti daudz slimbas izraistju. Kazeozi pacients izklepo, plaus veidojas dobums jeb kaverna. Ja slimbu nerst, bacii dobumos tri turpina vairoties, un slimba progres. Tuberkuloze ir slimba, kuras diagnozi nosaka tuberkulozes diagnostikas metodes, kas padara diagnostiku droku un mazina kdu iespjas. Tuberkulozes diagnostikas precizitte ir atkarga no t, cik savlaicgi pats pacients ir aizgjis pie rsta. Tuberkulozi var sekmgi rstt un ts izplatanos sabiedrb var apturt, ievrojot diezgan vienkrus noteikumus. 1. Prettuberkulozes zu ldzeki jlieto ilgstoi. 2. Prettuberkulozes zu ldzeki jlieto regulri. 3. Tuberkulozes rstana ir efektva tikai tad, ja vienlaicgi tiek lietoti vairki prettuberkulozes zu ldzeki. 4. Tuberkulozes baciu nejutba pret zu ldzekiem ir bstama pardba, kas apdraud gan paa pacienta, gan apkrtjo cilvku veselbu.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Nosauciet tuberkulozes ierosintju! Raksturojiet tuberkulozes simptomus! Nosauciet un raksturojiet galvenos tuberkulozes pacientu izgltoanas principus! Nosauciet un pamatojiet, kuras personu grupas ir vairk pakautas saslimanai ar tuberkulozi! Pamatojiet tuberkulozes pacienta ldzdalbu aprpes plnoan!

150

151

9. tabula. Bronhils astmas kontroles lmei (GINA 2008). Raksturojums Kontrolta Daji kontrolta Dienas simptomi Nav (divas vai mazk Vairk nek divas epizou ned) epizodes ned Aktivittes ierobeojumi Nakts simptomi Nepiecieams glbjoais" aerosols Ventilcijas funkcijas PEF vai FEV1 Uzliesmojumi Nav Nav Nav (divas vai mazk reiu ned) Normla Reizm

Nekontrolta Trs vai vairki no daji kontroltas astmas kritrijiem nedas laik

Nav

Reizm Vairk nek divas reizes ned < 80% no paredzam vai individul labk rdtja Viens vai vairki gad Katru nedu

Bronhils astmas etioloija. Astmas raanos un attstbu nosaka entisko faktoru un rjs vides mijiedarbba. entiskie faktori: entisk predispozcija, svars, dzimums. entiski predispontm personm ir svarga imnatbildes nobrieana un infekcijas ekspozcijas laiks pirmaj dzves gad. Svargi ir socilekonomiskie apstki un dzvesveids. Pdjos gados pai tiek uzsvrta liek svara nozme astmas attstb, tpc virkne mediatoru nelabvlgi ietekm elpceu funkciju. Astmas attstb nozmgs ar dzimums vrieu dzimums ir riska faktors slimbas attstbai brnb, savukrt sievieu dzimums pieauguo vecum. rjs vides faktori: iekjie un rjie alergni (dzvnieku alergni, mjas puteku rctes, peljums, ziedputeki); uzturproduktu alergni (olbaltumvielas, alkohols, srs); infekcijas, pai vrusinfekcijas; miskie faktori (cigareu dmi, ozons, sadzves mija); fiziklie faktori (auksts, sauss gaiss, neierasta pieple); psihiskie faktori (bailes, stipra emocionla spriedze); medikamenti ar potencilu astmognu iedarbbu ( adrenoblokatori, nesterodie analgtikas, aspirns); arodfaktori (rstniecbas personm latekss un dezinfektanti, maizniekam milti utt.). Strukturlas prmaias elpceos astmas lkmes laik. 1. Iekaisums elpceu gotda iekaist, taj rodas tska, kas parasti izraisa astmas lkmi. 2. Elpceu muskuu kontrakcija elpcei saaurins, jo savelkas tos aptvero muskulatra. 3. Pastiprinta gotu sekrcija pietkst elpceu sieniu gotda un pastiprinti sk izdalties gotas, kas nosprosto elpceus. 152

4. Bronhu epitlija deskvamcija. 5. Elpceu sienas remodulcija. ie faktori apgrtina gaisa plsmu un rada astmas pacientam raksturgo skanu. Bronhils astmas raksturgks pazmes. 1. BA ir iekaisga slimba. 2. Sakar ar hronisku bronhu iekaisumu rodas pastiprinta bronhu reaktivitte uz dadiem stimuliem. 3. Atgriezeniska elpceu obstrukcija var priet spontni vai rstanas ietekm. 4. Bronhils obstrukcijas elementi: gotdas tska, gotu hipersekrcija, gluds muskulatras spazma. 5. Lkmjveidgi simptomi: elpas trkums ar pagarintu izelpu, spljoa sajta krkurv ar sausiem kstoiem trokiem, klepus sauss vai mazproduktvs. Izir trs bronhils astmas formas. 1. Eksogn (atopisk, neinfekcioz) BA izraisa neinfekciozi alergni ziedputeki, uzturvielas, mjdzvnieku spalvas, tarakni, dadi medikamenti (aspirna astma). 2. Endogn (infekcioz) BA izraisa infekciozi faktori, astma attsts uz elpceu gotdas infekcioza iekaisuma fona. 3. Jaukta tipa BA. Patoenze. Bronhils astmas patoenzes pamat ir infekciozi vai neinfekciozi alergni, kas atkrtoti nokst bronhos. Rodas hronisks elpceu iekaisums, un t d attsts paaugstints elpceu jutgums jeb sensibilizcija. Tad, alergnam atkrtoti nokstot organism, skas aleriska reakcija: alergns saists ar organism izstrdtajm antivielm (IgE), kas cenas alergnu neitralizt; neitralizcijas laik tiek bojtas organisma nas; no bojtajm nm atbrvojas leikotrini, histamns, prostaglandni, serotonns; pamat ir bronhu gluds muskulatras spazmas, elpceu gotdas pietkums un bronhu nosprostojums ar staipgm, biezm krpm. Klnisk aina. 1. Lkmes skums un priekvstnei lkme visbiek skas piepei, bet dai pacienti jt lkmes tuvoanos skas sauss klepus, niezana vai kutana degun, audana utt. 2. Pards spiediena sajta krts, kas pakpeniski priet smag elpas trkum, tiek apgrtinta galvenokrt izelpa. Jau no attluma dzirdami skai svilpjoi troki. 3. Pacients ieem piespiedu stvokli sdus stvoklis, saliecies uz prieku, ar rokm atbalsts pret krslu vai citu priekmetu. Var redzt, k strd elpoanas palgmuskulatra. 4. Elpoanas bieums palielints, tahikardija ir 90100 reizes mint. Vieglos gadjumos pacients run teikumos, smagos gadjumos vrdos, parasti ir nemiergs, uzbudints. 153

Perkutjot lkmes laik virs plaum dzirdama kastes skaa (rodas akta plauu emfizma). Auskultjot dzird oti daudz sauso troku, it sevii izelp. Parasta lkme ilgst no dam mintm ldz 34 stundm un ilgk. Lkmes beigs pastiprinti izdals krpas. Tau vl ilgu laiku pc lkmes plaus dzirdami sausie troki. Starplkmju posm pacients jtas labi vai diezgan labi, tas ir atkargs no astmas smaguma pakpes. Bronhils astmas komplikcijas. Plauu emfizma. Pneimoskleroze. Sirdsdarbbas traucjumi. Hroniska sirds mazspja. Astmatiskais stvoklis. Ja bronhils astmas lkmes ir bieas vai ieilguas, tas veicina plauu emfizmas (plaus ir prmrgs gaisa daudzums) un/vai pneimosklerozes raanos (plauu audos pastiprinti ieaug saistaudi). Abos gadjumos ir apgrtints ar sirds darbs, un izveidojas hroniska sirds mazspja. Bstamk slimbas komplikcija, kas var beigties ar pacienta nvi, ir astmatiskais stvoklis. Tas var attstties, ja neizdodas astmas lkmi novrst vairkas stundas un pat dienu. Ir nepiecieama neatliekam medicnisk paldzba, jo pacients var nonkt dzi bezsama. Smaga bronhils astmas lkme. Ja lkme ieilgst, attsts respiratora mazspja, pacientam ir oti izteikts, progresjos elpas trkums, bet sausu troku plaus kst mazk. Pards izteikta tahikardija 140 un vairk reiu mint, izteikts spka izskums. Pc tam iestjas hipoksmisk koma. Pacientam pards difza cianoze, pazemins asinsspiediens, iestjas bezsamaas stvoklis. Plaus sausus trokus vairs nedzird, rodas t saucams "mms plauas" oti smaga bronhu obstrukcija; bronhi ir nosprostoti td pakp, ka pacients gandrz pavisam nevar izelpot gaisu. Draud elpoanas apstans. Kontroltas astmas pazmes. 1. Pastvgie astmas simptomi ir parast, nemaing lmen (piemram, klepus vai elpas trkums slodzes laik). 2. Lkmes nav bieas, paldz ierastais inhalators parast dev (12 reizes dien). 3. Pacients tiek gal ar ikdienas aktivittm. 4. Izelpas maksimumplsma ir 80100% no normas. Bronhil astma un alerisks iesnas. Bronhils astmas clonisk saistba ar aleriskajm iesnm ir visai izteikta. Ptjumi liecina, ka 6588% pieauguo un apmram 75% brnu, kas slimo ar astmu, ir ar alerisks iesnas. Nersttas alerisks iesnas var veicint astmas attstbu. Ja elpoana caur degunu ir apgrtinta, ieelpojot caur muti lielks daudzums alergnu nokst tiei plaus.

BRONHILS ASTMAS DIAGNOSTIKA UN RSTANAS PAMATPRINCIPI

Bronhils astmas diagnostika. Ne vienmr bronhil astma izpauas klasiski. Slimbas simptomi var bt maskti, vji izteikti. 1. Vissvargkais posms ir pacienta iztaujana anamnze. Svargi noskaidrot, vai tuvko radinieku vid kdam ir bijusi vai ir bronhil astma, vai pat tikai aizdomas par to, aleriskas das slimbas. Ja ir novrotas kdas aleriskas reakcijas, tad k ts izpaudus un kas ts izraisjis. 2. Klnisk izmeklana pacientu rpgi apskata, izklausa plauas, vai nav dzirdami kstoi, pkstoi troki. Dareiz troki ir saklausmi tikai sevii dzii izelpojot. 3. Nosaka plauu elpoanas rdtjus to sauc par spirometriju. 4. Krkurvja rentgenizmeklana. 5. Asins analzs nosaka iekaisuma rdtjus. 6. Alergologa konsultcija, lai atrastu vai preciztu iespjamos astmas lkmju izraistjus. 7. Slpeka oksda (NO) noteikana izelpas gais uzlabo astmas diagnostiku un rstanu. Astmas pacientiem izelpas gais ir augsta slpeka oksda (NO) koncentrcija. Btiskkais, ka NO koncentrcija ir atkarga no alerisk iekaisuma aktivittes: jo spcgk izteikts iekaisums, jo augstka NO koncentrcija izelpotaj gais. obrd lielks plauu slimbu specilistu asocicijas (ATS, ERS) ir nkuas pie secinjuma, ka NO noteikana ir precza un informatva alerisk iekaisuma noteikanas metode. Rezulttus iespjams iegt uzreiz un nav nepiecieama nopietnu izmeklanas metou (piemram, bronhoskopijas, bronhu biopsijas) lietoana. Ar NO noteikanu izelpas gais iespjams: diagnostict bronhilo astmu pieauguajiem un brniem jau no 4 gadu vecuma; novrtt uzskts rstanas efektivitti; paredzt pretiekaisuma terapijas efektivitti; individuli novrtt, kda zu deva nepiecieama ilgstoai pacienta rstanai jeb "minimls efektvs" devas noteikana; paredzt astmas uzliesmojumu pirms pirmo klnisko simptomu pardans; atklt pacientus, kas nerstjas pareizi. 8. Noteikt izelpas maksimumplsmas (PEF) mrtjus. PEF ir maksiml momentn gaisa plsma, kas tiek sasniegta forst izelp, kura skta pc pilnas ieelpas. PEF tiek sasniegta izelpas pirms tredaas laik. is rdtjs ir atkargs no izelp ielikt spka un prsvar atspoguo lielo bronhu caurlaidbu. Izelpas maksimumplsmas mrtjus astmas pacienti var lietot, lai novrttu savas elpoanas funkcijas. Tas dod pacientam iespju savlaicgi konstatt lkmes draudus, regult terapiju, izmantojot iepriekdoto rsta shmu. rstanas principi. Lkmes kupana. Plnveida rstana. Izraistjfaktoru novrana: jizsargjas no elpceu infekcijm, jrst latentas infekcijas perki; cik iespjams, jizvairs no kairintajiem (cigareu dmi, auksts gaiss, puteki); jizvairs no individul alerisk faktora neturt dzvokos mjdzvniekus, novkt tepius, kopt dzvokli ar mitru lupatu, vdint telpas; no uztura jizsldz produkti, kas var izraist organisma alerizciju zemenes, citrusaugi, olas, ikri, sarkans zivis. Regulra pretiekaisuma terapija: a) specifisk imnterapija specifisk hiposensibilizcija ar infekcioziem vai neinfekcioziem alergniem pc noteiktas shmas, ko nosaka rstjoais rsts; 155

154

b) psihoterapija; c) fizioterapija, klimatterapija (ieteicams sauss un silts klimats). Medikamentoz terapija. Medikamentus bronhils astmas rstanai iedala divs grups: stvokli atvieglojoie jeb glbjoie medikamenti, kas tri mazina bronhu obstrukciju; medikamenti ilgstoai, uzturoai terapijai kontroljoie medikamenti. Kontroljoos medikamentus uzem katru dienu un ilgstoi, lai panktu ilgstou astmas kontroli, galvenokrt nodroinot pretiekaisuma efektu. Tie ietver inhaljamos un sistmiskos glikokortikodus, leikotrinu receptoru antagonistus (LTRA), ilgas darbbas inhaljamos 2 agonistus kombincij ar inhaljamiem glikokortikodiem, prolongtas darbbas teofilnu, kromogliktiem, anti-IgE. Atvieglojoie medikamenti tri samazina bronhu obstrukciju un atvieglo ts simptomus (kstanu, smaguma sajtu krkurv un klepu). Akto simptomu novranai lieto sas darbbas inhaljamos 2 agonistus, antiholneriskos ldzekus, sas darbbas teofilnus, sas darbbas perorlos 2 agonistus, sistmiskos kortikosterodus. Atkarb no pieejam medikamenta veida un pacienta stvoka medikamentus var ievadt dadi inhalcijs, perorli un parenterli.

15) 16) 17) 18) 19) 20) 21) 22)

auskultjot dzird oti daudz sauso troku, it sevii izelp; pastiprinta krpu izdalans; respiratora mazspja; hipoksmisk koma; difza cianoze; pazemints asinsspiediens; iespjams bezsamaas stvoklis; klepus un/vai elpas trkums slodzes laik.

PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Svargi pacientam iemct: 1) kontrolt un iemcties novrtt savu veselbas stvokli; 2) iemct pareizu inhalcijas tehniku; 3) lietot maksimumplsmas mrtju; 4) jcenas izvairties no saskares ar astmas lkmes izraisoajiem faktoriem; 5) ieilguas lkmes gadjum jmekl medicnas darbinieku paldzba; 6) nesmt paam un neuzturties piesmts telps; 7) laikus rstt citas slimbas, kas var veicint vai uzturt astmas attstbu (iesnas u. c.); 8) fizisks kultras un sporta nodarbbas, aktivittes saskaojot ar savu imenes rstu, taj skait ar elpoanas vingrinjumus; 9) nordt organismu; 10) rkoties saska ar sava rsta nordjumiem; 11) informt savu rstu, ja mainjies bronhils astmas lkmju raksturs: izraistji, ilgums, vai lkmes nepadodas ierastajai rstanas shmai; 12) izmantot psihologa, psihoterapeita paldzba, ja tas nepiecieams. Jo labka astmas pakontrole, jo retki uzliesmojumi un labka dzves kvalitte. Pareizi rstta un aprpta bronhil astma var btiski ietekmt dzves kvalitti.

BRONHILS ASTMAS PACIENTU APRPE

Bronhils astmas rstanas un aprpes efektivitte ir atkarga ne tikai no medikamentu pareizas izvles, bet ar no t, cik labi pacients ir informts un izgltots par savu slimbu, cik pareizi lieto rsta izraksttos medikamentus. Lai uzlabotu zinanas, rstanas efektivitti, samazintu iespjamo astmas uzliesmojumu skaitu, novrstu nepiecieambu rstties stacionr un ldz ar to pacientu aprpe btu kvalitatva, ir nepiecieama pacientu izgltoana. Pacientu izgltoana ir viens no galvenajiem pamatprincipiem, aprpjot bronhils astmas pacientu. Galvens aprpes problmas: 1) pastiprinta bronhu reaktivitte; 2) elpceu obstrukcija; 3) gotdas tska; 4) gotu hipersekrcija; 5) gluds muskulatras spazma; 6) elpas trkums ar pagarintu izelpu; 7) spljoa sajta krkurv ar sausiem kstoiem trokiem; 8) klepus sauss vai mazproduktvs; 9) lkmes tuvoans priekvstnei sauss klepus, niezana vai kutana degun, audana; 10) spiediena sajta krts; 11) smags elpas trkums (tiek apgrtinta galvenokrt izelpa); 12) skai svilpjoi troki; 13) palielints elpoanas bieums, tahikardija 90100 reiu mint; 14) perkutjot lkmes laik virs plaum dzirdama kastes skaa (rodas akta plauu emfizma); 156

KOPSAVILKUMS
Bronhil astma (BA) ir hroniska iekaisgi aleriska elpceu slimba. Bronhu sienias ir pietkuas un apsrtuas. To iekaisums izraisa paaugstintu jutbu pret dadiem rjiem kairintjiem alergniem, kuri savukrt var izraist bronhils astmas lkmes. Kairintji var bt dadi, piemram, mjas puteki ar tajos esoajm puteku rctm, peljuma sntes, ziedputeki, mjdzvnieku spalvas, medikamenti, prtikas produkti, piesrots gaiss, auksts gaiss, stipras smaras, fiziska slodze. Bronhils astmas lkmes izpauas k elpas trkums ar apgrtintu izelpu. Ir kstana krts, biei pievienojas ar klepus. Tas var bt ar vai bez krpm. Klepus vairk raksturgs nakts un agri no rta.

157

Lkmju bieums un smagums ir atkargs ar no t, vai nav pievienojusies kda vrusu infekcija, iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums. Bronhils astmas patoenzes pamat ir infekciozi vai neinfekciozi alergni, kas atkrtoti nokst bronhos. Rodas hronisks elpceu iekaisums. Sakar ar to attsts paaugstints elpceu jutgums jeb sensibilizcija. Tad, alergnam atkrtoti nokstot organism, skas aleriska reakcija. Ne vienmr bronhil astma izpauas klasiski. Slimbas simptomi var bt maskti, vji izteikti. Vissvargkais posms ir pacienta iztaujana anamnze. Svargi noskaidrot, vai tuvko radinieku vid kdam ir bijusi vai ir bronhil astma, vai pat tikai aizdomas par to, aleriskas das slimbas. Ja ir novrotas kdas aleriskas reakcijas, tad k ts izpaudus un kas ts izraisjis. Klnisk izmeklana pacientu rpgi apskata, izklausa plauas, vai nav dzirdami kstoi, pkstoi troki. Dareiz troki saklausmi tikai sevii dzii izelpojot.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Miniet bronhils astmas raksturgks pazmes! Kdas ir bronhils astmas formas? Kdi ir bronhilo astmu provocjoi faktori? Kdi ir bronhils astmas rstanas pamatprincipi? Kdas ir galvens aprpes problmas bronhils astmas pacientam?

ONKOLOISKO PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

LABDABGO UN AUNDABGO AUDZJU RAKSTUROJUMS, TO PATNBAS
Pc Latvijas Va slimnieku reistra datiem 2007. gad aundabgs audzjs pirmo reizi m tika diagnosticts 9227 cilvkiem, bet ldz 2007. gada 1. janvrim uzskait bija pavisam 59 375 pacienti. Nves clou struktr aundabgie audzji jau ilgku laiku nemaingi ieem otro vietu aiz asinsrites sistmas slimbm. Pdjo desmit gadu laik primri ielaisto (III vai IV stadijas) un nepreciztas stadijas aundabgo audzju gadjumu skaits nemaingi ir 60% robes. Novlotas diagnostikas iemesli saistti gan ar paa pacienta izvli un rcbu, gan rsta profesionalitti (primrs aprpes rsti ne vienmr pareizi vrt sdzbas un simptomus saistb ar iespjamu aundabgu audzju un nepietiekami izvr mrtiecgu diagnostisko darbu), slptu slimbas gaitu un sistmas jeb onkoloisk aprpes dienesta nepilnbm. Latvij ir liels primri ielaisto vizulo lokalizciju audzju patsvars. Augst un nemaing primr ielaistba savukrt ietekm pirm gada mirstbu un piecu gadu dzvildzi. Latvij vriei biek slimo ar plauu, prostatas, kua un zarnu trakta aundabgajiem audzjiem, turklt saslimstba ar prostatas vzi pdjo 10 gadu laik palielinjusies par 25%, kas gan, visdrzk, skaidrojams ar PSA skrningdiagnostikas skanu 1999. gad. Lai ar jaunatklto plauu va gadjumu skaits Latvij ik gadu mazins, saslimstba kopum joprojm ir augstka nek vidji 158

Eirop. Plauu vzis ir ar biekais nves clonis onkoloisko slimbu kop. Latvij pirm gada letalitte pacientiem ar plauu vzi 2007. gad bija 65,9%, bet piecu gadu dzvildze tikai 12,3%. Treais biekais aundabgais audzjs vrieiem ir kolorektlais (resns un taisns zarnas) vzis. Mirstba no iem aundabgajiem audzjiem pieaug, jo vairum gadjumu slimbu diagnostic novloti III un IV stadij. Sievietm biekie ir krts, das, resns zarnas un dzemdes aundabgie audzji. Saslimstba ar krts vzi pdjo 10 gadu laik kopum palielinjusies par 15%. Latvij o slimbu ik gadu primri diagnostic ap 1000 sievietm, turklt gadjumu novloti III un IV stadij. Kopum, saldzinot ar citu Eiropas valstu datiem, saslimstba ar krts vzi Latvij ir zemka, bet mirstba augstka, ko liel mr nosaka primr ielaistba un ierobeotas rstanas iespjas. Lai gan Latvij tpat k citviet pasaul krts vzis biek skar sievietes pc 50 gadu vecuma, slimba ieem pirmo vietu starp prieklaicgas nves cloiem sievietm 3564 gadu vecum. Jrins, ka, populcijai turpinot novecoties, krts va gadjumu skaits nkotn paredzami pieaugs. Treais biekais aundabgais audzjs sievietm pc krts un das va ir kolorektlais vzis. Lai ar vrojama neliela saslimstbas mazinans, t btiski neietekm mirstbu, jo liels ir skotnji ielaisto audzju patsvars. Biekais jaunu sievieu (ldz 40 gadu vecumam) aundabgais audzjs ir dzemdes kakla vzis, turklt nepiedodami daudz ir primri ielaisto gadjumu. Brni visbiek (46%) slimo ar leikozm un limfomm, 30% gadjumu atrod centrls nervu sistmas audzjus, kam seko mksto audu un kaulu sarkomas. Epitlijaudu audzjus jeb karcinomas brniem sastop oti reti. Risks saslimt ar kdu aundabgo slimbu divreiz lielks ir brniem ldz piecu gadu vecumam, saldzinot ar vlku vecumu. Turklt gandrz gadjumu embrionlos audzjus, ko saista ar iedzimtbu, novro ldz etru gadu vecumam. Pusaudiem biek ir kaulu audzji un Hodkina limfoma. Audzjs jeb tumors (latu valod tumor pietkums) ir jaunveidojums, kas rodas vietjas pastiprintas audu auganas d, turklt nu augana nenoris normli. Audzjs var skart jebkuru orgnu un var izraist traucjumus daudzs organisma sistms. Audzjs nav viena atsevia slimba. Ar o nosaukumu apzm vairk par diviem simtiem audzju veidu. Katra pacienta reakcija uz audzju var bt oti individula, gan fizioloiski, gan psiholoiski atirga atkarb no pacienta personbas, patla, kultras un iepriekjs pieredzes. Audzja na aundabga audzja pamatelements ir atipiska na ar atirgu vielmaiu. Pagaidm nav konstattas btiskas kvalitatvas atirbas nu uzbv (morfoloij) un vielmai, kas autu atirt audzju nu no normlas. Atirbas ir tikai kvantitatvas. Neatbilstba normlai nai ir: funkcionla audzja na nepilda vai tikai daji pilda funkcijas, ko veica norml na, no kuras veidojies audzjs; morfoloiska nu lieluma, formas, k ar struktrelementu (citoplazma, kodols, kodoli) prmaias, uz kurm pamatojas audzju citoloisk diagnostika; miska prmaias slpeka vielmai un ldz ar to aminoskbju sastv, to savstarpjs attiecbs, sintzes intensitt, fermentu aktivitt; uz tm pamatojas audzju citomisk diagnostika; 159

 imunoloiska specifiski antigni audzju nu virsm; spja atrauties no galven audzja, iespiesties starp normliem audiem un cirkult pa organismu, veidojot metastzes. Labdabgo audzju nm raksturgka lielka morfoloisk vienveidba; t. s. priekva procesos sastopamas nas, kuras veido it k preju uz aundabgu audzju. Audzja audi no normlajiem atiras ar dm galvenajm specifiskajm bioloiskajm patnbm: atirgu nu un audu uzbvi; nu spju strauji un neprtraukti dalties, autonomi augt, atbdot veselos audus, vai ar tajos ieaugot; spju izveidot jaunus audzjus patoloisko nu migrcijas viets. Audzjus klasific pc trim galvenajm pazmm: izcelsmes (histoloiski), morfoloijas, lokalizcijas. Pc izcelsmes audzjus iedala: epitlijaudu audzjos, saistaudu audzjos. Katru o grupu var iedalt skk pc audiem, no kuriem audzjs izveidojies, piemram, epitlijaudu audzji ir epitelioma (no epitlija) un adenoma (no dziedzerepitlija); saistaudu audzji fibroma, lipoma (no taukaudiem), osteoma (no kaulaudiem) un hondroma (no skrimaudiem). Biei audzjus klasific pc orgna, kur tie veidojuies, piemram, angioma asinsvadu audzjs, neirinoma nervaudu audzjs, mioma dzemdes miometrija audzjs. Pc auganas patnbm audzjus iedala: labdabgajos audzjos, aundabgajos audzjos (skat. 10. tab.). Labdabgie audzji: aug lni; atbda apkrtjos audus, bet neieaug tajos; tos biei ietver kapsula; neveido jaunus audzju perkus metastzes; maz ietekm organisma visprjo stvokli. aundabgie audzji: aug tri; iespieas veselajos audos un orgnos (infiltratv augana); rada metastzes cits organisma viets, kur audzja nas nokst ar asinm vai limfu; ja opercijas laik netiek izemti visi audzja audi, veidojas recidvi; nelabvlgi ietekm organisma funkcijas, saindjot to ar audzja audu vielmaias produktiem (audzja intoksikcija) un radot visa organisma novjanu jeb audzja kaheksiju, anmiju.

aundabgo audzju, kas veidojies no saistaudiem, sauc par sarkomu (grieu val. sarkos gaa; gags izaugums), bet no epitlijaudiem izveidojuos audzju par vzi jeb karcinomu (grieu val. karkinos vzis). 10. tabula. Labdabgo un aundabgo audzju saldzinjums. Raksturojums Labdabgais audzjs aundabgais audzjs Diferencicija Struktra biei ir tipiska tiem Struktra biei ir atipiska (t. i., audiem, no kuriem audzjs ir diferencicija ir nepilnga). veidojies. Auganas trums Augana ir lna, t var apstties vai Augana var bt strauja, un t ir regrest. nepareiza. Auganas veids Augana parasti ir ekspansva un Augana ir infiltratva un ekspansva, veidojas kapsula. gandrz nekad neveidojas kapsula. Metastzes Nav. Biei ir.

AUNDABGO AUDZJU VEICINTJFAKTORI

Vispratztas teorijas, kas izskaidro audzju raans clous, pagaidm nav. Visvairk izplattas ir polietioloisk, vrusu un kancerogno (latu val. cancer + genos izcelsme, raans) jeb vzi izraisoo vielu teorijas. Polietioloisk teorija audzja izcelsmi saista ar vairku faktoru iedarbbu uz organismu, piemram, misko un fiziklo kancerogno faktoru, onkovrusu (grieu val. onkos pampums, audzjs; latu val. virus inde), jonizjo starojuma, hormonl ldzsvara traucjumu, embrionls attstbas defektu un hronisku iekaisumu ietekmi. Audzju epidemioloijas ptjumi, dati par mirstbu, demogrfiskie dati par audzju atkarbu no vecuma, rases, nodarboans un eogrfisk izvietojuma veicinjui hipotu raanos un eksperimentus laboratorijs ar dzvniekiem, lai noteiktu audzju etioloiju. Vispratzts ir uzskats, ka 7090% gadjumu aundabgos audzjus izraisa apkrtjs vides faktori. Pie iem faktoriem pieder gan personiskie ieradumi (t. i., smana, dita), gan rj vide. Tdjdi aundabgais audzjs rodas katra atsevi organisma nu un rjs vides faktoru mijiedarbbas galarezultt. Ttad, runjot par aundabgo audzju etioloiju, jem vr gan paa organisma iekjie faktori, gan rjie faktori. Audzja attstbu veicinoie organisma iekjie faktori: entiskie faktori, rase un etnisk piederba, dzimums, vecums, eogrfiskais stvoklis un socilekonomiskie faktori, imnreaktivitte. rjs vides faktori ir galvenokrt misks vielas, radicija un vrusi. Ir atkltas daudzas miskas vielas, kas var bt kancerognas. Vairum gadjumu cilvks ar m vielm sastopas darb, lietojot medikamentus, vai ar dadu personisku ieradumu d. 161

160

Profesionlos faktorus jeb arodfaktorus skat. 11. tab. 11. tabula. Svargkie kancerognie arodfaktori. Faktors Skartais orgns Aromtiskie amni Urnpslis Arsns Plauas, da Azbests Plauas, pleira Benzols Leikozes Hroma (VI) Deguns, plauas savienojumi Dioksns Dadas lokalizcijas Policikliskie aromtiskie da, plauas, ogderai urnpslis Nielis Deguns, plauas Silcija savienojumi, Plauas kvarcs Vinilhlords Aknas Koksnes puteki Deguns

Svargkie tehnoloiskie procesi Gumijas rpniecba Stikla, metla un pesticdu raoana Izolcijas un filtrcijas materili dintji, kurinmais Hromana, krsu raoana misks sintzes blakusprodukts Smrvielas, kurinmais, krsvielas Metalurija Kalnrpniecba, akmens apstrde, keramisko materilu raoana un podniecba Plastmasu raoana Koksnes apstrde

Kancerogni ir ar vairki medikamenti. Visbtiskkais sadzves faktors, kas izraisa kancerogno vielu iedarbbu uz organismu, ir smana. aundabgo audzju veidoanos izraisa radioaktivitte. Visi radioaktv starojuma veidi ir kancerogni. Kancerogno faktoru vid ir ar vrusi.

Galvenie brdinoie simptomi: 1) vdera izejas vai urincijas traucjumi (aizcietjumi, neregulra vdera izeja, nepilngas defekcijas sajta, spes defekcijas laik vai pc ts, lentveidgi izkrnjumi, asiu piejaukums fcm, tenesmi, spes urincijas laik, strklas prmaias, urna nesaturana, asiu piejaukums urnam vai citdi maints urns); 2) ilgstoi nedzstoi das puumi, lias (pai uz sejas) vecu rtu vai citu hronisku das bojjumu viets, nezdoas kreveles, das sarepjumi; 3) dzimumzmtes vai krpas prmaias (krsojums paliek nevienmrgs, biei tums, pat zilgani melns, izplduas neregulras robeas, mainta apsrtusi da ap dzimumzmti ar atseviiem pigmenta punktiiem, dzimumzmtes virsma kst grubuaina, viegli ievainojama, sulojoa, asiojoa); 4) neparasti izdaljumi vai asioana (no maksts, krtsgaliem, taisns zarnas, asiu atvemana, asiu spauana); 5) sacietjumi vai neparasti veidojumi (krts, skliniekos, kakl, paduss, cirkos, mkstajos audos); 6) ranas traucjumi (ietamas aizrans epizodes, spes aiz kru kaula ranas brd, kumosa aizerans kakl, apgrtinta cieta un vlk ar idra diena norana); 7) ilgstos (vairk nek trs nedas) klepus un balss piesmakums (krekis, klepus rakstura prmaias, sauss, kairinos klepus, neskaidras izcelsmes balss piesmakums, pakpeniska balss stipruma mazinans).

ONKOLOISKO PACIENTU PALIATV APRPE

Pdjos 50 gados paliatv aprpe kuvusi par integrlu fundamentls medicnas un aprpes sistmas sastvdau. 1995. gada jlij Latvij tika prdomti un sperti pirmie soi, lai radikli uzlabotu nedziedinmu, ar nenovramm slimbm sirgstou cilvku dzves kvalitti, mazintu slimbu izraists cieanas un izveidotu jaunu aprpes koncepciju, kas atbilstu Pasaules Veselbas organizcijas standartiem, attsttko Eiropas valstu aprpes sistmas modeiem, sasniegumiem zintn un praks. Paliatvs aprpes modea veidoanu Latvij var iedalt vairkos posmos. Paliatv aprpe skas kop diagnozes uzstdanas bra. Ttad paliatvs aprpes sistma jdala nosacti divs das: onkoloisko pacientu aprpe, neonkoloisko pacientu aprpe. Paliatv aprpe ir nedziedinmi slimu pacientu aprpe, kas sev ietver gan medicnisku, gan gargu, gan psiholoisku, gan socilu atbalstu. Turklt tas ir atbalsts ne tikai pacientam, bet ar via imenes locekiem: veckiem, msm, briem, citiem tuviniekiem. "Hospisa aprpe" nozm nedziedinmo slimbu beigu posmu, kad prognoze ir sei mnei vai pat vl mazk. Aprpjot dus pacientus, galvenais ir pacienta rtbu nodroinana. Aprpjot onkoloiskos pacientus, vienmr jatceras, ka vii ir tikpat nozmgi k prjie pacienti, kuru atveseoans notiek daudz trk. Aprpjot dus pacientus, jcenas bt pacietgiem un saprotoiem. Ikviens pacients 163

VDRAUDES SLIMBAS
Svarga nozme ir iedzvotju izgltoanas darbam, kas dod iespju apzint pirmos (agrnos) vdraudes simptomus un nebaidties no tiem, bet laikus doties pie rsta. Visus simptomus var nosacti iedalt visprgos un orgnspecifiskos simptomos, t. i., tdos, kas jau norda uz kda konkrta orgna vai orgnu sistmas darbbas traucjumiem. Visprgie simptomi: svara samazinans; nespks, nogurums, pazemintas darbaspjas; paaugstinta temperatra; kaheksija jeb izdilana; spes. os simptomus novro pacientiem ar jau progresjoiem audzjiem. Tau nereti tiei tie var pat par vairkm nedm apsteigt citas va tipisks izpausmes. Sdzbas parasti attsts pakpeniski, td ts jzina un piencgi jnovrt. 162

grib tict, ka vi vl nemirst. Ja mirstos pacients run par nvi ieteicams uzklaust, bet nedot veltas cerbas. Sniegt pacientam pozitvi orienttas atbildes. Uz jautjumu: "Vai es mirstu?", var atbildt, ka pareiz vl tas nenotiek un neviens nezina, kad tas tiei notiks. Var pajautt, k pareiz js varat pacientam paldzt. Jatceras, ka cilvkiem ir dadi uzskati un idejas par nvi un dzvi pc ts. Tie ir atkargi no pacienta ticbas un zinanm. Vienmr jizrda ciea un jrespekt pacienta un via piedergo ticba un prliecba. Nekd gadjum neuzbzieties pacientam un via piedergajiem ar savu prliecbu. Aprpjot galji slimus pacientus, jnodroina maksimlas rtbas. Persongo vajadzbu apmierinana. dam pacientam joprojm nepiecieams veikt persongo higinu, piemram, ikdienas aprpi, vannoanu, mutes dobuma kopanu utt. Pacienti, kas zaud spju aprpt sevi, to oti prdzvo, un aprpe prasa ilgku laika patriu. Pacienta viet jizdara daudzas lietas, ko agrk vi btu veicis pats. Pacienta iekrtoana rt pozcij. Pacients pats var pateikt, k vi jtas visrtk. Svargi ir atcerties, ka pacientam ir jsaglab maksimla aktivitte pc iespjas ilgk. Tas pasargs pacientu no dadm komplikcijm, piemram, izguljumiem. Komunikcijas vajadzbu apmierinana. Sarunties ar pacientu nepiecieams pat tad, ja vi ir bezsama. Pastv uzskats, ka ar d stvokl cilvks dzird un uztver, jo dzirde ir pdj sajta, kas saglabjas. Informjiet pacientu, kas js esat un ko js ar viu darsiet. Aiciniet piedergos ar sarunties ar pacientu, atcerties gaios brus, ststt labo un atbalstt pacientu. Vizulo vajadzbu apmierinana. Palt jiesldz tds apgaismojums, lai pacients justos rti. Pacientam var nepatikt spos apgaismojums, vai ar dai pacienti baids no tumsas. Nakts laik galji smagam pacientam atstjiet ieslgtu nelielu apgaismojumu, lai tas nespdtu pacienta acs. Elimincijas vajadzbu apmierinana. Tuvojoties nvei, pacienta sfinkteri var atslbt, un pacients zaud spju kontrolt zarnu un urnpa darbbu. d situcij nepiecieams uzturt pacienta ermeni tru un sausu, un tas pasargs viu no izguljumiem. Pacienta urns kst koncentrtks, un tas iegst nepatkamu un asu smaku. Pacienta gultasvea ir jmaina pc vajadzbas, un vi ir japrv biek nek parasti. anas vajadzbu apmierinana. Parasti pacientam ir atauts st visus dienus, kdus vi vlas. Pacientam var bt pazeminta apette. Viam vieglk bs nort pusmkstus dienus nek parastu idro dienu. Orls higinas vajadzbu apmierinana. Mirstoiem pacientiem nepiecieama paa mutes dobuma kopana. T k elpoana notiek caur muti, t tri izkalst. Mutes dobums jkopj ar glicernu vai citu ieeojou dumu, noslaukot pacienta lpas un muti. Biei, cilvkam mirstot, asio lpas un smaganas asiu noslaucanai labk izmantojiet tumu materilu, tas mazk satrauks pacientu. Pacienta vajadzbas pc skbeka apmierinana. Pacienti biei saem skbekli caur nazlo katetru, tpc prbaudiet, kd stvokl ir nsis. Prbaudiet vietas, kur dai pieskaras katetrs, pai, ja tas ir piestiprints ar leikoplastu. ajs viets mdz rasties das kairinjums. Gargo vajadzbu apmierinana. Sniedziet pacientam un via imenes locekiem nepiecieamo gargo atbalstu. Ja jums pacients izsaka paas vlmes, centieties ts izpildt. Tikai vienmr atcerieties, ka nedrkst nodart pacientam aunu un nonkt pretruns ar iestd esoajiem darbu reglamentjoajiem nolikumiem. 164

ONKOLOISKO PACIENTU APRPES PATNBAS UN IZGLTOANAS PRINCIPI

Onkoloisko pacientu aprpes patnbas ir saisttas ar rstanas metodm. Galvens rstanas metodes ir apstaroana, opercija, mijterapija. Apstaroana. Onkoloiskajiem pacientiem biei tiek veikta apstaroana. Visvairk pacientu aprp pc apstaroanas jsaskaras ar das problmm. Apstaroanas rezultt t kst hipermta, trausla, jutga, viegli ievainojama. da ir jkopj oti rpgi, jo no kopanas var bt atkargs, vai pacients vars saemt visu apstaroanas kursu. du ieteicams kopt ar tdiem ldzekiem, kas to mkstina un dzied, piemram, smiltsrku ea vai pantenola aerosols. Opercija. Onkoloiskajiem pacientiem veikts opercijas dareiz mdz bt plaas un traumatiskas. das operciju brces dzst lnm. Tm ir nepiecieama rpga novroana, regulra prsieana. mijterapija. Plai izplatta rstanas metode onkoloij ir mijterapija. s rstanas metodes rezultt pacienta organism notiek lielas prmaias. mijterapija ietekm ne tikai slims nas, bet ietekm ar veselo nu attstbu. mijterapijas rezultt pacientam mains asinsaina, un ldz ar to aprpes problmas ir saisttas ar to, ka ir traucta asins nu funkciju veikana. Pacients sdzas par nogurumu. Viam nav spka sevi aprpt vai aiziet uz procedrm, ir pazemintas organisma aizsargspjas un paaugstints infekcijas risks. Pacienti sdzas par asinsizpldumiem d pat pc neliela spiediena vai pieskriena, lieli asinsizpldumi rodas no niecgm traumm, var skties gotdu virsmas vai deguna asioana bez redzama iemesla. Ttad mijterapijas rezultt pacientiem var bt trs galvens aprpes problmas: liels nespks, kas saistts ar anmiju (zems hemoglobns) pacients uz izmekljumiem transportjams ar sdratiem, jpaldz pacientam veikt personisk higina; pazeminta imunitte (pazemints leikoctu daudzums) iespjams, ka pacientam bs nepiecieams izolcijas rems; iespjama asioana (pazemints tromboctu daudzums) pacientam jievro stingrs gultas rems. Spju nozme onkoloiskajiem pacientiem. Spes visbiek ir slimbas simptoms. Tas ir bioloisks aizsargmehnisms brdinjuma signls, kur var atskant dadu iemeslu d. Lielk daa cilvku spes uztver k draudus savai veselbai un labsajtai. Spes var iedalt divs liels grups: akts spes, hronisks spes. Akts spes. Ts izraisa audu bojjums un tas ir stvoklis, kad cilvkam pastv slaicga rakstura spes, diskomforta sajta, kas nav ilgka par seiem mneiem. Pacientiem ar aktajm spm simptomi, kas raksturo viu uzvedbu, ir di: turans pie spgs vietas, trcana, spju izteiksme sej, pozas vai gaitas maia, spju reakcija pieskarans laik, atrauans reflekss.

165

Hronisks spes. Spes, kas pastv ilgstoi un to rstanai nepiecieams ilgs laika posms ilgk par seiem mneiem. Pacientus ar hroniskajm spm raksturo di noteicoi simptomi: spju izteiksme sej, krians svar, bezmiegs, vrdos izsaka spju sajtas, piesardzgas kustbas, nospiests garastvoklis, personbas prmaias, nervozitte, bailes no atkrtotas traumas, nespja turpint iepriekjs aktivittes. Spju d rodas kompleksas fizisks, psiholoisks un socils problmas. Aprpjot onkoloiskos pacientus ar spm, jatceras, ka iem pacientiem ir lielas cieanas. Pirms uzskt aprpi, svargi noskaidrot, vai pacientam nesp. Spju gadjum vlams veikt atspinanu un tikai pc tam veikt aprpi. Tas pats attiecas ar uz izmekljumiem. Iespjam problma, veicot aprpi, var bt pacienta nevlans kaut ko dart. Tad, kad sp pacients nevar neko veikt, bet, kad nesp pacients vlas izbaudt o mirkli un baids no jaunm spm. Aprpes patnbas pacientiem ar krts audzjiem. Sievietes oti prdzvo saslimanu ar krts audzju. T parasti ir liela emocionla trauma. Sievietes jtas oti nedroas par savu nkotni. ai laika period sievietm ir nepiecieams emocionls atbalsts. Td liela nozme ir medicnas personla attieksmei. Svargi ir uzklaust pacienti, kad via vlas parunties, izvairties no nevajadzgas padomu doanas, ja paciente to nevlas. Sarun ar pacienti svargi paststt, ka via nav vieng ar du problmu. Aprpes patnbas pacientiem ar plauu audzjiem. Elpoanas traucjumi bs ldzgi k citu plauu slimbu gadjumos, un ar aprpe bs ldzga. Veiciet regulru elpoanas rdtju kontroli, novrtjiet pacienta klepu. Elpoanu atvieglo pussdus stvoklis gult. Var veikt elpoanas un klepinanas vingrinjumus. Maziniet satraukumu, kas ir saistts ar elpas trkumu, iesakot atslbinous vingrinjumus. Asioana no plaum onkoloiskajiem pacientiem ir tikpat nepatkama k traumu vai citu plauu slimbu gadjum. Aprpes pamatprincipi ir ldzgi. Pacientiem raksturgas spes. Ir pazeminta apette aprpjot uzsveriet pilnvrtga uztura nozmi. Lai mazintu diskomfortu, pacientiem var ieteikt st mazkm porcijm, iespju robes pacientam tkamu dienu. Aprpe pacientiem ar gremoanas sistmas audzjiem. Pacientu problmas un aprpe ir saistta ar pamatsimptomu mazinanu. Pamatproblma ir saistta ar uztura uzemanu un izkrnjumu izvadanu, ko ietekm audzju lokalizcija, slimbas attstbas pakpe. Nereti pacientiem vairs nav iespjams veikt radiklu paldzbu un, lai atvieglotu pacienta stvokli, veic paliatvs opercijas, izveidojot stomas mkslgi izveidotas atveres, lai: nodrointu barbas ievades funkciju (gastrostoma, enterostoma); nodrointu izkrnjumu izvadanu (ileostoma, kolonostoma). 166

Pc stomas izveidoanas ir jveic ts aprpe atbilstoi standartam un pacientam jsniedz psiholoisks atbalsts. Melanomas profilakse. Svargs melanomas riska mazinanas faktors ir profilakse. Primrs profilakses mris ir censties pasargt paam sevi un izvairties no melanomu veicinoiem faktoriem: nepakaut zdaius ldz 1 gada vecumam tieai Saules staru iedarbbai; brniem un pusaudiem ierobeot uzturans ilgumu saul un obligti lietot piemrotu sauli atstarojou un aizturou aprbu, galvassegu un aizsargkrmus; katram cilvkam svargi noteikt savu individulo das tipu un das reakciju uz ultravioleto starojumu; nav ieteicama mkslga apsauoans kosmtiskos nolkos, emot vr, ka ultravioletie stari ir potencils melanomu veicinos faktors; ja izvairans no Saules nav iespjama, tad noteikti jlieto aizsargldzeki (aprbs, cepure, brilles, krmi); atcerieties, ka ar n iespjams prsauoties; neaizmirstiet cepuri (pai plikpauriem, sktgalvjiem, cilvkiem ar plniem, rudiem vai gaiiem matiem), turklt vlama ar cepure ar platm malm, kas daji pasarg ar kaklu; lietot specilas saulesbrilles, vlams ar pai pielgotiem snu aizsegiem; lietot saules aizsargkrmus ar aizsargfaktoru robes no 1015; Sekundrs profilakses mris ir iespjami agri pamant slimgs prmaias d, tdjdi mazinot mirstbu no melanomas. Melanomas veidoans process parasti ir lns, ko nosacti vartu attlot di: parasta dzimumzmeatipiska dzimumzmemelanoma in situradili augoa melanomavertikli augoa melanoma. Aprpes patnbas pacientiem ar das jaunveidojumiem. Aprpjot pacientus ar das audzjiem, jatceras, ka pacientiem ir das veseluma traucjumi. da pilnvrtgi nespj veikt savas funkcijas. Pie das audzjiem iespjamas plaas, slikti dzstoas brces un las. Ts prasa ilgstou un rpgu rstanu un kopanu. Iespjams, ka diem pacientiem biei jmaina prsji, jo bojjuma vietas sulo. Regulri novro prsju stvokli. Rpgi izvlas das kopanas ldzekus un seko, lai tie nenokst brc vai uz prsja. Aprpes patnbas pacientiem ar ginekoloiskajiem un prostatas audzjiem. Pacientm ar ginekoloiskajiem audzjiem ir nepiecieams tikpat liels emocionlais atbalsts k pacientm ar krts audzjiem. T k galvens rstanas metodes ir opercija, apstaroana vai mijterapija, tad aprpe ir saistta ar m rstanas metodm un ir ldzga, k aprakstts iepriek. Pacientiem ar prostatas audzjiem viena no visbiek sastopamajm problmm ir apgrtinta mikcija. Lai vartu kontrolt, vai pacients izdala pietiekami daudz urna un tas neuzkrjas urnpsl, ir jmra diurze. Izmrt diurze preczi ir jdokument un jsaskaita kopj diennakts diurze. Stund cilvka nieres izvada vismaz 30 ml urna. Ja stundas diurze ir mazka jdom, kd. Krts dziedzeru paizmeklana. T sievietei var sniegt pilngu informciju par kru stvokli. Jveic reizi mnes pirmaj ned pc menstruls asioanas vai menopauz vien noteikt mnea dien. Paizmeklana juzsk 20 gadu vecum. 167

1. Spogua priek lab apgaismojum apskata un saldzina abu kru formu, lielumu, das krsu (skat. 7. att.). Uzmanba jpievr das lm, izdaljumiem, ievilktiem kru galiiem u. c. Tad rokas nolai, atbalsta pret gurniem un spie plaukstas uz leju, tdjdi sasprindzinot krkurvja muskuus. Uzmangi aplko un saldzina abas krtis, iztausta paduses un kakla snu daas. 2. Guus stvokl, prbaudot labo krti, novieto spilvenu zem lab pleca un labo roku aizliek aiz galvas. Ar kreiss rokas iztaisnotiem pirkstiem rpgi apveid iztausta labo krti. Jpievr uzmanba veidojumiem un sacietjumiem. Tpat izmekl kreiso krti. Jprbauda ar, vai nav izdaljumu no krts galia, to saspieot un apskatot veu. Ja atrod prmaias, nekavjoties jdodas pie onkologa, irurga, ginekologa vai imenes rsta. 3. Mazgjoties da ir mitra un labk sld. Ar iztaisnotiem pirkstiem rpgi jizmekl abas krtis. Kustbas var bt apveida, pa vertikli uz augu un leju, no krts malm uz centru un atpaka. 7. attls. Krts izmeklana.

KOPSAVILKUMS
Audzjs jeb tumors (latu valod tumor pietkums) ir jaunveidojums, kas rodas vietjas pastiprintas audu auganas d, turklt nu augana nenoris normli. Audzjs var skart jebkuru orgnu un var izraist traucjumus daudzs organisma sistms. Audzjs nav viena atsevia slimba. Ar o nosaukumu apzm vairk par diviem simtiem audzju veidu. Katra pacienta reakcija uz audzju var bt oti individula, gan fizioloiski, gan psiholoiski atirga atkarb no pacienta personbas, patla, kultras un iepriekjs pieredzes. aundabg audzja pamatelements ir atipiska na ar atirgu vielmaiu. Pagaidm nav konstattas btiskas kvalitatvas atirbas nu uzbv (morfoloij) un vielmai, kas autu atirt audzju nu no normlas nas. Labdabgo audzju nm raksturgka lielka morfoloisk vienveidba; t.s. priekva procesos sastopamas nas, kuras veido it k preju uz aundabgo audzju. Vzis ir pieaugoa problma vis pasaul un ar Latvij. Kop 1995. gada saslimuo skaits Latvij ir palielinjies par 20,9% gad, bet incidences bieums, rinot uz 100 000 iedzvotju, ir palielinjies no 320,5 saslimuajiem 1995. gad ldz 430,8 saslimuajiem 2005. gad, bet 2006. gad ldz 451,1. Pc Latvijas Va pacientu reistra datiem, Latvij 2006. gad vzis pirmo reizi m tika diagnosticts 10 321 cilvkiem. Nves clou struktr aundabgie audzji ieem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimbm.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. 6. Ar ko atiras audzja audi no normlajiem audiem? Kdas ir auganas patnbas labdabgajiem audzjiem? Kdas ir auganas patnbas aundabgajiem audzjiem? Kdi ir organisma iekjie faktori, kas var veicint audzja attstbu? Kdi ir galvenie nozmgi tikas principi, aprpjot onkoloiskos pacientus? Raksturojiet, kas ir paliatv aprpe!

SEKSULI TRANSMISVO UN DAS SLIMBU PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Seksuli transmisvs slimbas (STS) ir infekcijas slimbas, kuras iegst galvenokrt dzimumkontakta laik ar infictu partneri, ja neveic profilaktiskus paskumus. Iekaisums parasti skar dzimumceu un urnceu gotdu. STS var bt gan vrusu, gan bakterilas dabas. Ar tm var inficties vaginl (sievietes maksts), orl vai anl seksa laik. Savukrt kaunuma utis, kais, krpas, enitlais herpess (vrusinfekcija) var tikt nodots partnerim, tikai saskaroties ar ermea virsmm.

Ja sdzbu nav, tad ginekologs btu japmekl reizi gad.

168

169

BAKTERILAS DABAS SEKSULI TRANSMISVS SLIMBAS

Saslimanu skaitu Latvij skat. 12. tabul. 12. tabula. Seksuli transmisvs slimbas. Slimbas Gadjumu skaits nosaukums 2008. gads Gonoreja Sifiliss Hlamidioze V 43 12 36 VI 29 9 28 VII VIII 51 47 20 34 44 57 IX 50 17 58 X 52 26 101 XI 34 17 103 XII 43 25 88 I 36 10 90

2009. gads II III IV 33 47 36 25 20 14 107 101 105

V 18 11 52

Gonoreja. Gonoreja ir hroniska dzimumceu un urnceu gotdu slimba, ko izraisa baktrijas Neisseria gonorrhoeae. Simptomi. Sievietm: zagani, strutaini izdaljumi no dzimumorgniem; spes vdera lejasda; biea, spga urinana; ilgstoas, neregulras vai spgas menstrucijas. Vrieiem: spga urinana; strutaini izdaljumi no urnizvadkanla, pai slimbas skumstadij; biea urincija; spes vdera lejasda. Pirms sdzbas var rasties 3 dienu ldz 3 nedu laik pc inficans, bet slimba var noritt ar ar vjiem simptomiem. Infekcijas prneanas mehnisms. Inficans notiek dzimumkontaktu ce. Inficjoties orl vai anl seksa laik, iekaisums attstsies rkl vai taisnaj zarn. Ja pc tualetes lietoanas nemazg rokas, gonoreja var tikt ienesta acu gotd, kur attsts akts iekaisums. Ar gonoreju slimojoa mte dzemdbu laik var infict brnu. Ar gonoreju var inficties, lietojot kopgus higinas priekmetus mitrus dvieus, skus. d ce infekciju var prnest ar uz mazu meiteu dzimumceiem. Diagnostika. Gonorejas diagnozi apstiprina ar laboratoriskajiem izdaljumu izmekljumiem. Komplikcijas: strutains acs konjunktvas iekaisums (blenoreja), loctavu iekaisums, taisns zarnas iekaisums (proktts), strutains mandeu iekaisums (tonsilts). Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Infekcija ir izrstjama. Prslimota gonoreja nerada imunitti un ir iespjama atkrtota inficans. 170

Nerstta gonoreja gan vrieiem, gan sievietm var izraist neauglbu un loctavu iekaisumu. Sievietm iespjams akts vderplves iekaisums un sastrutojums mazaj iegurn. Gonoreja ir izrstta tikai tad, ja klniski nav atrodami iekaisuma perki un laboratoriskajs analzs gonokoki nav atrodami vismaz divu menstrulo ciklu laik vai vrieiem 23 mneu laik. Sifiliss. Sifilisa ierosintjs ir Treponema pallidum. Simptomi: cietas lias, palielinti limfmezgli, izsitumi uz das un gotdm. Pirms sifilisa pazmes parasti pards 3 ldz 6 nedas pc inficans. Skum pards nespgas, cietas lias (cietais ankrs jeb ulcus durum) uz rjiem dzimumorgniem, pc pris nedm palielins limfmezgli cirksn, vl pc trim nedm uz das un gotdm pards izsitumi srti plankumi, mezglii. Limfmezgli palielins ar cits viets. Pris mneu laik primr lia sadzst un izzd ar izsitumi. Izsitumi atkrtoti pards pc trim mneiem, sk izkrist mati, aizsmok balss. Nkamie izsitumi ir lielki un lokalizjas uz gotdm, dzimumorgniem, plaukstm, pdm, ermea snu virsmm. Uz skausta rodas blgani plankumi, sk izkrist mati. stadija var ilgt vairkus gadus. Ja nerstjas, 310 gadus pc inficans d, gotd, iekjos orgnos, nervu sistm, lielajos asinsvados veidojas pai veidojumi gummas vai tuberkuli. Tie rada smagas anatomiskas prmaias un orgnu funkciju traucjumus. Infekcijas prneanas mehnisms. Inficans ar sifilisu galvenokrt notiek dzimumkontaktu laik. Inficties iespjams ar, prlejot asinis, lietojot kopgas irces un adatas. Ar sifilisu slima sieviete var dzemdt brnu ar iedzimtu sifilisu. Ar sifilisu var inficties ar cie sadzves kontakt skpstoties, smjot vienu cigareti. Biek sadzves ce infic mazus brnus, kad slimais piedergais, kuram mut ir sifilisa izsitumi, aplaiza karotti vai knupti, kuru dod brnam. Diagnostika. Sifilisa diagnozi apstiprina ar laboratoriskajiem izmekljumiem. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Infekcija ir izrstjama, bet vlks stadijs rstana ir ilgstoa. Ja laicgi neuzsk rstanu, notiek neatgriezeniskas prmaias visos orgnos un nervu sistm, kam seko invaliditte vai pat nve. Bakteril vaginoze. Bakteril vaginoze ir polimikrobiska infekcija (infekciju izraisa vairki mikroorganismi), kuras ierosintji var bt Gardnerella vaginalis, Bacteroides, Mobiluncus, Peptococci, M. hominis. 171

Simptomi: smakojoi, pelcgi blgani izdaljumi, dzimumorgnu nieze, spga urincija. Patognie mikroorganismi savairojas maksts gotd, turpretim pienskbi radoie laktobacii, kas nodroina maksts sekrta normlo skbo reakciju, ir izzudui. o prmaiu clonis ir dishormonlas prmaias organism un citu infekciju kltbtne. Vrieiem gardnerellas izraisa urnizvadkanla iekaisumu ar nelieliem izdaljumiem un reizm nepatkamas sajtas urnizvadkanl. Diagnostika. Bakterils vaginozes diagnozi apstiprina ar maksts vai urnizvadkanla iztriepes laboratorisku izmekljumu, konstatjot tipiskas gotdas mikrofloras prmaias un mikroorganismus. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Slimba ir veiksmgi rstjama, bet galvenais uzdevums ir disbakteriozes veicinoo faktoru likvidana. Hlamidioze. Savu pabu d hlamdijas ir starpposms starp vrusiem un baktrijm. Ldzgi vrusiem, ts vairojas tikai dzvs ns, jo ir obligti nu parazti un neaug uz mkslgm barotnm. Bet to nu siena, nu elementi un biomiskais sastvs ir tds pats k baktrijm. Simptomi. Hlamidioze ir baktriju izraista dzimumorgnu slimba, ar ko inficjas dzimumkontaktu ce. Pirms sdzbas var pardties 1 ldz 3 nedu laik pc inficans, tomr vairum gadjumu slimba norit bez sdzbm. Ja inficans notikusi orl seksa rezultt, pards spes kakl un izdaljumi aizdegun. Anlai hlamdiju infekcijai raksturgs spgums taisns zarnas apvid un gotaini, strutaini izdaljumi no anls atveres. Infekcijai iekstot acu gotd, attsts konjunktivts. Sievietm ginekoloiskajs apskats tiek konstatts hronisks urnizvadkanla iekaisums, hronisks dzemdes kakla iekaisums, nereti pat dzemdes kakla erozija. Var attstties ar Bartolna dziedzera iekaisums, kad rjos dzimumorgnos mazo kaunuma lpu mugurj treda veidojas spgs sastrutojis sabiezjums. Ar laiku skas velkoas spes vdera lejasda, krustos, k ar menstrul cikla traucjumi. Vrieiem skum ir mazsimptomtisks urnizvadkanla iekaisums, kas divu mneu laik priet hronisk uretrt. Infekcija biei izraisa priekdziedzera iekaisumu (prostattu) ar tam raksturgm nepatkamm sajtm un urincijas traucjumiem. Var iekaist ar sklinieks (orhts) un t piedklis (orhoepididimts). Urnpa iekaisums, ko izraisjuas hlamdijas, rada spgumu urincijas laik un vlanos biei urint.

Diagnostika. Hlamidiozes diagnozi apstiprina ar iztriepes laboratorisku izmekljumu vai antivielu noteikanu asins serum. Komplikcijas: loctavu iekaisums, Reitera slimba. Reitera slimba hlamdiju infekcija vienlaikus izraisjusi urndzimumceu, acs konjunktvas un loctavu iekaisumu ar smagu visprjo stvokli, kas jrst stacionr, lai slimnieks nektu invalds. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Infekcija ir grti izrstjama. T ir izrstjama, ja pareizi un savlaicgi noteikta diagnoze un rstjas visi seksa partneri.

SNU IZRAISTS SEKSULI TRANSMISVS SLIMBAS

Kandidamikoze. Kandidamikozi izraisa raugveida snte Candida albicans. Simptomi: dedzinanas sajta, nieze, biezpienveida aplikumi, spga urincija, tieksme biei urint. Slimbas izraistjs ir cilvka organism un kst patogns, pavjinoties gotdas aizsargspjai. Ja notikusi inficans dzimumkontakta ce (lielkoties vrieiem), tad slimbas pazmes var rasties pc 35 dienm, bet tas ir atkargs no indivda das un gotdas aizsargspjas. Rauga sntes pastiprinti vairojas novjint organism, diabta gadjum, grtniecbas laik vai var bt sekas plaa spektra iedarbbas antibiotiku lietoanai. Sievietm raugveida snte izraisa rjo dzimumorgnu un maksts iekaisumu. Slimba skas ar dedzinanas sajtu, niezi un daudziem biezpienveida aplikumiem, zem kuriem veidojas erozijas. Vrieiem, kuriem slimba skusies pc kontakta ar slimu partneri, skas dzimumloceka galvias un priekdas iekjs virsmas iekaisums (balanopostts). Tas rada dedzinanas sajtu un niezi, iekaisus vietas ir sarkanas, kltas ar blganu aplikumu, zem kura da ir erozva un viegli asio. Iekaisuma d var rasties fimoze (priekdas saaurinjums, kas neauj atsegt dzimumloceka galviu) vai parafimoze (priekdas uztkums, kas spie uz dzimumloceka galviu, izraisot asinsrites traucjumus). das komplikcijas gadjum draud dzimumloceka galvias atmirana. Ja vrietim

172

173

kandidamikoze attsts iekju clou izraista, iekaisums ir urnizvadkanl (uretrts), kas raksturojas ar spgu urinciju un blganiem izdaljumiem no urnizvadkanla. Diagnostika. Kandidamikozes diagnozi apstiprina ar iztriepes laboratorisku izmekljumu. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Slimba ir rstjama, bet mdz atkrtoties. Lai rstana btu sekmga, vienlaicgi jrst ar dzimumpartneris. Nepiecieams stiprint gotdas aizsargreakcijas, vitamnterapija, pai B2 vitamns, stabilizt imunitti, k ar jrst disbakterioze.

VRUSU IZRAISTS SEKSULI TRANSMISVS SLIMBAS

Saslimanu skaitu Latvij skat. 13. tabul. 13. tabula. Seksuli transmisvs slimbas. Slimbas Gadjumu skaits nosaukums 2008. gads V VI VII VIII IX X XI XII I HIV 25 20 25 25 37 34 20 42 27 AIDS 6 6 7 6 0 11 9 5 4

2009. gads II III IV 23 18 22 2 2 5

V 10 10

VIENNAS ORGANISMU IZRAISTS SEKSULI TRANSMISVS SLIMBAS

Trihomonoze. Trihomonoze ir viennas parazta izraista hroniska dzimumorgnu un urnceu slimba, ar ko inficjas dzimumkontaktu laik. Slimbas izraistjs ir Trichomona vaginalis. Simptomi. Sievietm: blgani dzelteni izdaljumi no dzimumorgniem; nieze; dedzinoa sajta un rjo dzimumorgnu gotdas pietkums; nepatkama sajta dzimumakta laik. Vrieiem: spes un izdaljumi no urnizvadkanla; spes vai smaguma sajta starpenes apvid. Ar trihomonm inficjas dzimumce. Ar trihomonm var inficties ar, lietojot kopgus higinas priekmetus mitrus skus, dvieus u. c. Pirmie simptomi pards apmram pc 13 nedm pc inficans. Diagnostika. Trihomonozes diagnozi apstiprina ar iztriepes laboratorisku izmekljumu. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Infekcija ir izrstjama. T biei noris vienlaikus ar citm seksuli transmisvajm slimbm. rstana nepiecieama abiem partneriem pat tad, ja vienam izmeklanas atradne ir negatva un nav sdzbu. Sievietm neizrstta trihomonoze var kt par iemeslu olvadu iekaisumiem.

HIV/AIDS. HIV/AIDS vsture pasaul. Par HIV infekcijas izplatbas skumu pasaul uzskata laiku no 1980. ldz 1984. gadam. Kop t laika vis pasaul inficjuies gandrz 40 miljoni cilvku visdadkajs sabiedrbas grups un slos. HIV izplatbu katr konkrtaj valst btiski ietekm socilekonomisk situcija, kultrvsturisks tradcijas, mentalitte un citi aspekti. Pirmie slimbas gadjumi tika aprakstti jau 1978. gad ujork. 1981. gada skum gados jaunam slimniekam konstatja das audzju, kas parasti veidojas cilvkiem pc 70 gadu vecuma Kapoi sarkomu, kas attstjies uz izteikti novjintas imnsistmas fona. Skum ASV lielajs pilsts, galvenokrt ujork, Sanfrancisko un Losandelos, lnm pieauga du slimnieku skaits. 1981. gada beigs ASV jau bija fiksti apmram 30 du visai neparastu saslimanas gadjumu. Visi slimnieki, smagi mocjuies, nomira. Jau pau pirmo slimnieku izmeklanas rezultti nordja uz to, ka viiem bojta imnsistma. Tiei ai sistmai ir vissvargk nozme organisma aizsardzb pret infekcijm un audzju veidoanos. T k pirmie desmiti un simti AIDS gadjumu tika reistrti tikai vrieu homoseksulistu vid, tad glui dabiski, ka slimbu minja sasaistt ar o cilvku dzimumdzvi. Tau jau 1982. gad AIDS konstatja tdiem slimniekiem, kuriem izdarta asins prlieana, pc tam ar narkomniem, kas ievada narkotisks vielas vn. Skotnji uzskatja, ka inficans ar HIV vrusu heteroseksulos dzimumkontaktos (sieviete ar vrieti) notiek reti, tomr drz pc slimbas atklanas inficto vrieu un sievieu attiecba kuva gandrz 1:1. Astodesmito gadu skum AIDS izraistju vienlaicgi identificja divas ptnieku grupas ASV un Francij. 1983. gad Pastra institt (Francij) Lks Montanj izdalja vrusu no kda AIDS slimnieka audiem un nosauca to par LAV (Lymphadenopathy Associated Virus), bet 1984. gad Roberts Gallo no Nacionl va izptes institta (ASV) izolja vrusu, kuru nosauca par HTLV-III (Human T-Lymphotropic Virus Type III). ie vrusi izrdjs identiski un tika nosaukti par HIV: H Human (cilvka), I Immunodeficiency (imndeficta), V Virus (vruss). HIV izraisa hronisku, lni progresjou infekciju, kuras galastadij attsts AIDS jeb iegtais imndeficta sindroms: A Acquired (iegtais), I Immuno- (imn-), D deficiency (deficta), S Syndrome (sindroms). 175

174

HIV infekcijas norise. HIV infekcija ir hroniska, lni progresjoa infekcijas slimba, kuru izraisa cilvka imndeficta vruss (HIV), kas, nonkot organism, lnm sagrauj cilvka imnsistmu. Ar o vrusu infictu cilvku sauc par HIV infictu vai HIV vrusa nstju. HIV vrusam nonkot cilvka organism, k uz jebkuru infekciju, ar uz to rea imnsistma, veidojot specifiskas antivielas cai ar o infekciju. Bet cilvka imnsistma nav spjga izncint HIV vrusu, tpc, reiz iegta, infekcija saglabjas visu atlikuo mu. Vrusa izplatans stadija skas apmram 12 nedas pc inficans bra un var ilgt ldz 6 mneiem. Vidji 12 nedas pc inficans var novrot ermea temperatras paaugstinanos (12 dienas) vai ar citus aktas vrusa infekcijas slaicgus un prejous simptomus. o stadiju novro aptuveni 2030% HIV inficto cilvku. aj stadij organisma imnsistma sk veidot antivielas pret HIV vrusu. Veicot HIV testu perioda skum, analu rezultti var bt negatvi ir antivielas pret HIV vrusu (loga periods). Perioda beigs asins bs konstatjamas antivielas pret HIV vrusu. Latentaj period nenovro nekdus fiziski jtamus un fiksjamus simptomus slimbas pazmes. Infictie jtas un izskats veseli. is periods var ilgt no daiem mneiem ldz 10 un vairk gadiem. Tpc infict persona visbiek neapzins savu stvokli. Ar AIDS saisttais komplekss ir slimbas stadija, kur infictajam cilvkam pards specifisko klnisko simptomu kopums. Slimbas simptomi vl nav krasi izteikti. Biek novro apettes zudumu, krianos svar, drudzi, uzmbu pret dadm infekcijm. AIDS ir HIV infekcijas beigu stadija, kad cilvka imnsistma nav spjga cnties ar audzjiem un infekcijm, kuras parastos apstkos slimbas neizraisa. Simptomi. Pieaugot vrusu daudzumam organism un mazinoties organisma aizsardzbas spjm, infictajam cilvkam sk pardties noteikti simptomi. Skum visbiek novro: apettes zudumu, novjanu, nogurumu, darbaspju mazinanos, drudzi, paaugstintu temperatru, izteiktu svanu nakts, das prmaias, hronisku caureju, uzmbu pret infekciju slimbm, palielintus limfmezglus. HIV vruss var bojt ar nervu sistmu un izraist smadzeu darbbas traucjumus. HIV infekcijas stadija strauji progres un parasti beidzas ar nvi. Diagnostika. HIV antivielu noteikana cilvka asins serum. Aprpe. Slimbas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos. Lietot rsta nozmtos medikamentus.

Motivt pacientu iesaistties rstanas proces, sadarboties ar rstiem un pilnb japzins, ka antiretrovirlo medikamentu lietoana bs jturpina visu mu. rstan nedrkst bt prtraukumu, neraugoties uz grtbm, ko t var izraist. Pacienta un via imenes loceku izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Pareiz nav zu HIV infekcijas izrstanai, nav ar vakcnu efektvai s infekcijas profilaksei, bet, savlaicgi veicot specilu rstanas kursu, iespjams pagarint laika periodu, kad cilvks jtas praktiski vesels, t. i., aizkavt AIDS stadijas iestanos. Tpc svargi inficanos ar HIV vrusu konstatt laikus. Antiretrovirl terapija ir galvenais AIDS slimnieku rstanas pamiens. T nedod pilngu izdziedinanu, bet var uz vairkiem gadiem aizkavt slimbas attstbas procesu. rstana nozm pastvgu medikamentu (vairku zu kombinciju) lietoanu ik dienu visu mu. Antiretrovirlie medikamenti aizkav HIV vairoanos organism, ldz ar to optimiz kopjo veselbas stvokli un dod iespju infictajam cilvkam dzvot pilnvrtgu dzvi. specifisk rstana sav zi ir ar HIV izplatbas profilakse, jo var samazint HIV daudzumu infict cilvka organisma idrumos (asins, izdaljumos no dzimumorgniem un mtes pien) ldz tdam lmenim, ka tie nav infekciozi un bstami citiem cilvkiem. Tas nozm, ka antiretrovirls terapijas pieejamba ir btiski nozmga ne tikai HIV infictajiem cilvkiem, bet ar sabiedrbai kopum. Nepareiza (galvenokrt, neregulra) antiretrovirlo medikamentu lietoana var izraist pret medikamentiem rezistentu HIV formu veidoanos, t. i., vruss attsta tdas formas, kurm lietots zu kombincijas vairs nepaldz. Ar dm vrusa formm infictiem cilvkiem var rasties grtbas piemrot optimlu rstanu. Izsargties no inficans ar HIV var: - uzturot seksuls attiecbas ar vienu pastvgu dzimumpartneri, kur nelieto narkotisks vielas un kuram nav citu dzimumpartneru; - atturoties no gadjumrakstura dzimumkontaktiem; - gadjumrakstura dzimumkontaktu laik vienmr lietojot prezervatvus tie mazina risku inficties ar HIV vrusu un citm seksuli transmisvajm slimbm; - injicjot narkotisks vielas, izmantot tikai savu irci un adatas, nelietojot narkotikas no kopja trauka; - darb un situcijs, kurs ir saskare ar asinm vai citiem organisma idrumiem (sperma, maksts izdaljumi, asiainas krpas u. c.) vienmr lietot aizsargldzekus (gumijas cimdus u. c.). Var inficties: - stjoties dzimumkontaktos ar HIV infictu cilvku; - injicjot narkotisks vielas lietojot irces vai adatas kopgi ar HIV infictu cilvku; - prlejot infictas asinis vai asiu prepartus;

176

177

- HIV inficta sieviete var infict savu brnu grtniecbas vai dzemdbu laik, k ar barojot brnu ar krti. Ar HIV nevar inficties: - lietojot kopgu aprbu, - lietojot kopgus traukus, - sarokojoties, - audot, klepojot, - no kukaiiem, to kodieniem, - kopjot AIDS slimniekus, - peldoties basein, - izmantojot sabiedrisks tualetes. Ja HIV infictais cilvks gatavojas ceot uz "siltajm zemm", viam jvakcinjas pret dadm tropu slimbm, jo novjints imunittes d iespja saslimt ir daudz lielka nek citiem cilvkiem. Vakcinans neietekm HIV infict cilvka veselbu. Komplikcijas var rasties, ja ir vajadzba vakcinties pret dzelteno drudzi. Pasaules Veselbas organizcijas specilisti to neiesaka, td infictajam cilvkam par savu HIV statusu noteikti jinform medicnas darbinieks, kas veic vakcinanu. Dzimumorgnu pslde (Herpes simplex progenitalis). Ierosintjs Herpes simplex, ar kuru inficti 90% cilvku, no kuriem 20% ir klniski simptomi. Simptomi: das apsrtums, psli, palielinti limfmezgli, nieze. Dzimumorgnu herpes izraisa divi Herpes simplex serotipi HSV-1 un HSV-2, biek HSV-2. Raksturga lokalizcija das un gotdas prejas viets: vrieiem uz priekdas iekjs virsmas vai dzimumloceka galvias, sievietm uz mazajm un lielajm kaunuma lpm. Skum rodas das apsrtums, kura virsm veidojas grupveida psli, kas vlk priet daudzkameru pos. Tiem plstot, veidojas polocikliskas erozijas ar serozm vai serozi dzeltengm apgulsnm. Palielins tuvjie limfmezgli, un pacienti sdzas par niezi izsutumu viets. Infekcijas prneanas mehnisms. Inficans parasti notiek dzimumkontakta laik, bet var notikt jaundzimuo inficans dzemdbu laik. Herptisk infekcija ir recidivjoa un slimbas uzliesmojumu izraisa organisma aizsargspju mazinans. Diagnostika. Herpes simplex progenitalis tipisku formu gadjum laboratorisk diagnostika nav nepiecieama. Diagnozi apstiprina ar virusoloiskm metodm, molekulrbioloisko testu, imnfermentanalzes vai imnfluorescences testu.

Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Infekcija ir izrstjama. rstana nepiecieama abiem partneriem. Herpesvruss var izraist grtniecbas un dzemdbu patoloiju, spontnu abortu un auga bojeju, eneraliztu infekciju jaundzimuajiem. Smails kandilomas. Smails kandilomas izraisa cilvka papilovrusa (DNS grupa) 6. un 11. tips. Simptomi. Inkubcijas periods ir 18 mnei. Slimbas attstbu veicina citas uroenitls slimbas ar izdaljumiem un zema imunitte. Ir trs kandilomu klniskie varianti. 1. Papilomatozie izaugumi ir gludi, nedaudz paceas virs das, atgdina juvenils krpas. 2. das, gotdas virsm uz tievas kjias veidojas ziedkpostam ldzgi veetetvie izaugumi, kuru krsa var bt no srtas ldz cinai. Lielums var bt no nelieliem elementiem ldz plaiem bojjumiem, kas aizpilda visu maksti, sedz visus dzimumorgnus vai anlo atveri. Plaas kandilomas izplata nepatkamu smaku. 3. Plaie papilomatozie veidojumi var salot vai sastrutot. Ja organisma aizsargsistma ir laba, kontaktpersonai smails kandilomas neattsts. Diagnostika. Smails kandilomas diagnostic patohistoloiskaj izmeklan vai seroloiski. Aprpe. Pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, lietojot rsta nozmtos medikamentus. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Var bt nepiecieama vietj terapija iruriska terapija (plao bojjumu noemana), krioterapija, diatermokoagulcija, lzerterapija.

KOPSAVILKUMS
Seksuli transmisvas slimbas (STS) ir infekcijas slimbas, kuras iegst galvenokrt dzimumkontakta laik ar infictu partneri, neveicot profilaktiskus paskumus. Iekaisums parasti skar dzimumceu un urnceu gotdu. STS var bt gan vrusu, gan bakterilas dabas. Ar tm var inficties vaginl (sievietes maksts), orl vai anl seksa laik. Savukrt kaunuma utis, kais, krpas, enitlais herpess (vrusinfekcija) var tikt nodots partnerim, tikai saskaroties ar ermea virsmm.

178

179

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Kdi mikroorganismi ierosina STS? Kdi ir iespjamie infekcijas prneanas mehnismi STS gadjum? Kpc svargi STS rstanas proces rstties ar pacienta partnerim? Kdas ir biek sastopams STS komplikcijas? Kda ir bstamk komplikcija hlamidiozes gadjum?

INFEKCIJAS SLIMBU PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

PAMATJDZIENI INFEKTOLOIJ
Infekcija ir slimbas ierosintju (mikroorganismu) iekana makroorganism. Infekcijas slimbas ir slimbas, kuras izraisa mikroorganismi vrusi, baktrijas, snes un parazti. Slimba rodas organisma imns atbildes rezultt, kad organismam minot izncint mikroorganismu, rodas iekaisums. Infekcijas process ir patoloisks process, ko izraisa uzmg makroorganism iekuvuie patognie mikroorganismi, un is process notiek noteiktu rjs vides apstku ietekm. Mikroorganismus, kas spj izraist infekcijas slimbas, sauc par patogniem, bet tdus, kas eksist dab un saslimanas neizraisa par saproftiem. Ir vl ar tre grupa nosacti patognie mikroorganismi. ie mikroorganismi atrodas cilvka organism un saslimanas neizraisa, bet, pazeminoties makroorganisma aizsargspjm, var izraist saslimanas. Biek s saslimanas ir iekaisumi. Viens no nosacti patogniem mikroorganismiem ir zarnu njia, kas normlos apstkos darbojas k zarnu infekciju antagonists un sav vielmaias proces sintez B grupas vitamnus, kurus var izmantot ar makroorganisms. Dadu faktoru ietekm organisma rezistencei pazeminoties, zarnu njia var izraist iekaisumus. Patognos mikroorganismus raksturo iedarbbas specifiskums. Tas ir, katrs patognais mikroorganisms var izraist noteiktu infekcijas slimbu. Tau infekcioz procesa raans iespja, t gaita, smagums un iznkums ir vairk atkargs no makroorganisma stvoka. Lai patognais mikroorganisms sptu izraist saslimanu, ir nozmgi divi faktori: iekuvuo mikroorganismu daudzums, iekuvuo mikroorganismu virulence. Patogniem mikroorganismiem ir divi rdtji: patogenitte, virulence. Patogenitte ir sugas pazme. Ir patognie mikroorganismi, kas patogni tikai cilvkiem vai tikai dzvniekiem, vai vieniem un otriem. Pc s mikroorganismu sugas pabas visas infekciju slimbas var iedalt:

antroponozs raksturgas cilvkiem (dizentrija, difterija); antropozoonozs raksturgas gan cilvkiem, gan dzvniekiem (tuberkuloze, trakumsrga); zoonozs raksturgas dzvniekiem (suu mris). Virulence ir patogenittes pakpe. Vienas un ts paas sugas baktriju kultrai var bt atirga virulence. Jo virulentka kultra, jo mazk patogno mikroorganismu nepiecieams, lai izraistu saslimanu. Kultras, ko izdala no slimnieka organisma, ir ar augstu virulenci, bet ts, ko ilgstoi audz laboratorijs, ar zemku virulenci. Ilgstoi kultivjot laboratorijas apstkos, it sevii uz barotnm ar nepiemrotu vielu piedevu, var iegt pat pilngi avirulentas kultras. o pamienu lieto dzvu novjintu vakcnu izstrdanai. Virulenci nodroina dadi faktori: spja veidot kapsulu (tas pasarg no fagocitozes un AB iedarbbas); spja izstrdt agresijas fermentus, kuri paldz iekt organism vai virzties taj: - hemoliznu Er hemolze (sabrukana), - leikocidnu toksisks pret L un pazemina fagocitozes spjas, - fibrinolizns idrina asins recekli; toksnu kltbtne (endotoksni, eksotoksni). Endotoksns atrodas mikroorganismu nas iekpus un var atbrvoties, tikai nai aizejot boj. ie toksni izraisa organisma visprjas intoksikcijas pazmes (paaugstintu temperatru, galvasspes, nogurumu, nespku). Eksotoksns jeb stais toksns izraisa katrai infekcijas slimbai raksturgi klnisko ainu. Eksotoksnu izstrd dzva na un to izdala rpus nas cilvka organism vai barotn. Eksotoksnam piemt antigna pabas, tas organism izraisa specifisko AV (antivielu) antitoksnu veidoanos. AV (antivielu) veidoanos var izraist ar anatoksns, kas ir specifiski apstrdts eksotoksns, kas zaudjis toksisks, bet saglabjis antigns pabas. Anatoksnu izmanto vakcincij. Infekcijas slimbu atirgs pazmes: vairumam raksturga paaugstinta temperatra, dzvs ierosintjs, ts ir lipgas, vism ir infekcijas slimbu periodi, veidojas imunitte. Infekciju slimbas parasti iedala atkarb no to izraistja: vrusinfekcijas, bakterilas infekcijas, snu infekcijas, parazitras invzijas. Infekcijas slimbu periodi. Inkubcijas jeb latentais periods. Tas ir laika posms no mikroorganisma iekanas organism ldz pirmo simptomu pardans brdim, kuri liecina par saslimanu. aj period notiek mikroorganismu vairoans un toksnu uzkrans. Inkubcijas perioda 181

180

ilgums ir atkargs no mikroorganisma patnbm, mikroorganisma virulences un daudzuma, makroorganisma rezistences (pretoans spja), no infekcijas "ieejas vrtiem". Prodromlais periods. oti slaicgs no dam stundm ldz divm dienm. Novro visprjos simptomus (paaugstintu temperatru, galvasspes, nogurumu, nespku). Klnisko simptomu periods. Pards infekcijas slimbai raksturgs pazmes, kas dod iespju diagnostict slimbu. Perioda ilgums ir dads no dam stundm (piemram, prtikas saindans) ldz pat vairkiem mneiem un gadiem. Slimbas iznkums vai rezultts. T var bt izveseoans, preja hronisk form, nve. Infekcijas slimbm ir di procesi. Reinfekcija atkrtota inficans ar to pau ierosintju pc iepriek prciestas slimbas. Superinfekcija rodas, ja slimbas laik tie pai mikroorganismi atkrtoti iekst organism. Sekundra infekcija citas infekcijas slimbas pievienoans pamatslimbai. Recidvs slimbas atkrtoans jeb paasinjums uz organism palikuo mikroorganismu fona. Jaukta infekcija ja reiz ir divas infekcijas slimbas. Saslimstbas rdtji. Spordiska saslimstba parasti atsevii saslimanas gadjumi, kas nav saistti sav starp. Epidmija masveidga saslimstba, kas saistta vai nu ar kopju infekcijas avotu, vai kopgiem slimbas izplatans ceiem. Pandmija saslimstba, kas aptver veselu valsti vai pat vairkas valstis. Endmija saslimstba, ko pastvgi novro attiecgaj teritorij. Infekcijas proces svargs makroorganisma fizioloiskais stvoklis. Vecums (brnu infekcijas slimbas; veciem cilvkiem vairk raksturgas pneimonijas). Uzturs (olbaltumvielas, vitamnu trkums): B zarnu infekcijas, A das infekcijas, C visas infekcijas. Hormonlais stvoklis (diabtam strutains infekcijas). entiskais statuss. Novjints organisms. Liekais svars. Nespecifiskie aizsargfaktori: da, gotda, kua un zarnu trakta sekrti. Vides loma infekciju proces. Temperatra cilvks nosalst; pai strauja atdziana pc prkaranas. Mitrumssausums.

Gadalaiks marta beigasoktobris; ru encefalta sezona. Socil videdzves lmenis; valsts politika; medicna. Infekcijas avoti. Primrie (dzvie) avoti: - slims cilvks vai baktriju nstjs, - slims dzvnieks vai baktriju nstjs. Sekundrie (nedzvie) avoti: - dens, - gaiss, - prtika, - augsne. Infekcijas prneanas cei: fekli orlais ce (ar netrm rokm), gaisa pilienu ce (audot, klepojot), kontakta ce (saskaroties tiei ar slimnieku vai ar priekmetiem, kas atrodas pie slimnieka), transmisvais ce (ar asinm malrijas odi, rces). Infekcijas procesa primr lokalizcija: elpcei, kua un zarnu trakts, da, gotda, asinis. Infekcijas "ieejas vrti" ir audi vai orgni, caur kuriem infekcija nokst organism. Dai patognie mikroorganismi spj izraist saslimanu neatkargi no t, caur kdiem audiem iekuvui, mains tikai slimbas forma. Mikroorganismi var palikt "ieejas vrtos" lokla infekcija. Toksnu producjoie mikroorganismi paliek "ieejas vrtos", bet toksns cirkul organism. Mikroorganismi var aiziet no "ieejas vrtiem" pa asinm, limfu, nerviem, audu spraugm. Tad mikroorganismi sasniedz tos audus, pret kuriem tiem ir tropisms (tendence nokt noteiktos audos), piemram, neirotropie mikroorganismi nonk CNS, pneimotropie plaus. Pc izsaucja lokalizcijas un slimbas izplatans rakstura infekcijas slimbas iedala: bakterimija mikroorganismi kdu laika periodu atrodas asins, bet tur nevairojas; sepse mikroorganismi vairojas asins; septikopimija mikroorganismi asins vairojas un ar asins straumi tiek iznsti pa visu organismu, kur dados audos un orgnos rodas strutaini perki; toksinmija ierosintjs paliek "ieejas vrtos", bet toksns cirkul asins (piemram, difterija).

182

183

ZARNU TRAKTA INFEKCIJAS

Saslimanu skaitu Latvij skat. 14. tabul. 14. tabula. Zarnu trakta infekcijas. Slimbas Gadjumu skaits nosaukums 2008. gads V VI VII VIII IX X XI XII I Salmoneloze 58 149 115 180 228 141 82 101 86 t.sk. 46 111 96 166 201 121 77 78 83 S. enteritidis S. typhimurium 7 9 1 6 5 10 3 3 1 igeloze 2 2 6 16 16 11 9 24 4 t.sk. Sh. flexnery 0 1 1 0 4 0 4 0 2 Sh. sonnae 2 1 5 13 11 11 5 17 2 Stafilokoku pr5 5 5 2 2 2 4 1 3 tikas toksikoinfekcija Rotavrusa gas- 251 223 133 90 91 92 71 130 292 troenterts

2009. gads II III IV 28 73 30 25 65 27 2 4 1 3 0 5 6 2 4 4 3 11 5 5 4

V 71 55 10 4 3 1 1

376

525

506

469

Salmoneloze. Salmoneloze ir infekcijas slimba, kas skar zarnu traktu. Salmonelozi izraisa baktriju grupa salmonellas. Ir apmram 2000 salmonellu tipu, bet Latvij pacientiem konstattas apmram 20. Visizplattks ir Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium. Simptomi: slikta da, vemana, krampji, caureja, drudzis, galvasspes. Salmonelozes simptomi pards 672 stundas pc inficans. Biei vien salmoneloze noris smag form un nepiecieama slimnieku hospitalizcija. Ja slimba noris smag form, vai ar, ja saslimuais ir mazs brns, liels idruma zudums var izraist smagu organisma dehidratciju. Bstama slimbas komplikcija ir baktriju iekana no zarnu trakta asins, kas var izraist iekjo orgnu inficanu (abscesu, artrtu, meningtu u. c.). dos gadjumos salmoneloze var beigties ar nvi. Veciem cilvkiem, maziem brniem, personm ar prmaim imnsistm un pacientiem, kuru organisms ir novjints citu slimbu d, inficans ar salmonelozi ir smaga slimba. Salmonellu infekcijas avots. Infekcijas avots ir daudzi savvaas un mjdzvnieki, k ar cilvki. Salmonellas dzvo un vairojas zarnu trakt un izdals apkrtj vid ar izkrnjumiem. Labvlgos temperatras apstkos (no +5,2 ldz +45 C) salmonellas intensvi vairojas ar daudzos prtikas produktos. Salmonellas oti 184

ilgi dzvo sasaldtos prtikas produktos, 200 dienas augsn, ldz 10 mneiem putekos, ilgk par 10 mneiem grauzju izkrnjumos, ilgk par 4 gadiem saus olu pulver. Diagnostika. Ir daudz infekciju, kas izraisa caureju, spes vder un drudzi. Salmonelozes diagnostikai veic izkrnjumu mikrobioloisko izmeklanu. Ja salmonella tiek atrasta, parasti veic citus testus, lai preczk identifictu o mikroorganismu un prbaudtu t jutbu pret antibiotikm. Tas paldz izvlties pareizu rstanas kursu. Komplikcijas. Slimnieki parasti izveseojas 57 dienu laik. Dareiz organismam ir nepiecieami vairki mnei, lai pilnb atjaunotu zarnu trakta normlu darbbu. Atsevios gadjumos novro t saukto Reitera sindromu (spes loctavs, acbolu iekaisumu un spgu urinciju), kas ilgst daus mneus vai gadus. Var izveidoties hronisks artrts (loctavu iekaisums), k ar hroniska salmonellu nsana. Apmram 1% salmonelozi prslimojuo pieauguo un 5% brnu ldz 5 gadu vecumam spj infict ar salmonellm ilgk par vienu gadu. ie baktriju nstji var kt par infekcijas avotu ne tikai imenes locekiem. pai bstami, ja salmonellu nstji strd prtikas uzmumos, slimncs un brnu pirmsskolas iestds. Inficans iemesli. Uztur lietoti termiski nepietiekami apstrdti dzvnieku valsts produkti (gaa, olas, piens un piena produkti, zivis, garneles u. c.) vai diens, kas pagatavots no iem produktiem. Ir bijis kontakts ar infictiem dzvniekiem (putnkopb, lopkopb); mazi brni var inficties, spljoties ar mjdzvniekiem putniem, bruurupuiem, pelm un urkm. Uztur lietoti tdi dieni, kas pagatavoti apstkos, kur netiek ievrotas sanitrs normas salmonellu prneana no jliem uz gataviem prtikas produktiem ar rokm, virtuves priekmetiem un virsmm, kukaiiem un grauzjiem, k ar o produktu tiea saskare, nepareizi tos glabjot. Ir bijusi tiea vai netiea saskare ar infictiem cilvkiem (slimniekiem vai baktriju nstjiem). Salmoneloze var izplatties slimncs ar medicnisko aprkojumu vai priekmetiem. Ja dnc strd kds inficts darbinieks, vi var infict daudzus apmekltjus. Salmoneloze izplats ar ar rotalietm brnu spu laik brnudrzos u. c. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (pacienta ermea temperatras paaugstinans virs 38 C, liels idruma zudums ar smagu organisma dehidratciju u. c.) pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. 185

 Sniedz pacientam paldzbu, ja vi nevar pats past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus, profilakses paskumus, lai neinfictu imenes locekus. Persongs higinas ievroana mazgt rokas pc tualetes apmeklanas un pirms anas. Cilvki, kuriem ir zarnu infekcijas simptomi, nedrkst nodarboties ar prtikas produktu pagatavoanu, glabanu un transportanu. igeloze. igeloze ir akta bakterila zarnu infekcijas slimba, kuru izraisa Shigella ints baktrijas. igella int ir etras sugas: S. dysenteriae, S. flexneri, S. boydii, S. sonnei. Latvij izplattas S. flexneri un S. sonnei. Simptomi: augsta temperatra, slikta da, caureja (tipiskos gadjumos fces biei ar asins piejaukumu un gotm), krampjveida spes vder (tenesmi), dareiz vemana. Inkubcijas periods vidji ir ldz 3 dienm, bet svrsts no 12 stundm ldz 7 dienm. Reizm infekcija norit bez klniskiem simptomiem. Slimbas smaguma pakpe un mirstbas rdtjs ir atkargi no: uzmg organisma vecuma, veselbas stvoka, baktrijas serotipa, uzemt mikroorganismu daudzuma. Infekcijas avots. Infekcijas avots ir slims cilvks, kur ir izveseoans period, vai baktriju nstjs, kur izdala slimbas ierosintju no organisma ar feklijm. Infekcijas avots, izdalot ierosintju no organisma, izplata infekciju, tiei kontaktjoties ar citiem cilvkiem, tiei vai netiei kontaminjot (inficjot) deni, prtiku vai sadzves priekmetus, kas kalpo k prneanas faktori infekcijas tlkai izplatbai. Cilvks inficjas, infekcijas ierosintjam nokstot gremoanas trakt, lietojot uztur ar baktrijm piesrotu prtiku vai deni, ar infictu sadzves priekmetu starpniecbu, tiea kontakta ce ar slimnieku. Diagnostika. Diagnozi nosaka, emot vr klniskos simptomus, epidemioloisks izmeklanas datus un laboratorisko izmekljumu rezulttus, mikrobioloiskos izmekljumos izdalot no fcm Shigella ints baktrijas vai seroloisko atradni. 186

Nerstts igelozes slimnieks ir infekciozs (izdala infekcijas ierosintju) laika posm ldz 4 nedm, reizm vairkus mneus. Slimnieks ir pai infekciozs caurejas laik. Inficans iemesli: personla persongs higinas neievroana prtikas raoanas strdnieku un sabiedrisks dinanas darbinieku vid, higinas prasbu neievroana prtikas aprit, nemazgtu augu un drzeu lietoana uztur, tiea vai netiea saskare ar infictiem cilvkiem (slimniekiem vai baktriju nstjiem). Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (pacienta ermea temperatras paaugstinans virs 38 C, liels idruma zudums ar smagu organisma dehidratciju u. c.) pacientu nepiecieams hospitalizt. Slimnieku izol, lai novrstu citu cilvku inficanos. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Sniedz pacientam paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus, profilakses paskumus, lai neinfictu imenes locekus. Persongs higinas ievroana mazgt rokas pc tualetes apmeklanas un pirms anas. Cilvki, kuriem ir zarnu infekcijas simptomi, nedrkst nodarboties ar prtikas produktu pagatavoanu, glabanu un transportanu. Citi paskumi. 1. Rpgi mazgt rokas ar ziepm pc saskares ar izkrnjumiem vai iespjami infictiem priekmetiem, pc tualetes apmekljuma, pirms anas, pirms dienu gatavoanas, k ar gatavoanas laik. 2. Slimniekam vlams izmantot atsevias ziepes un dvieli, izdalt atsevius traukus un rotalietas. Visdrok roku nosusinanai ir izmantot vienreizjs lietoanas papra dvieus, ar kuru paldzbu pc roku noslaucanas aizgriezt dens krnu. 3. Inficts personas veu savkt, mazgt atsevii no citas veas un pc tam gludint.

187

4. Regulri veikt to priekmetu tranu un dezinfekciju, kas bijui tie saskar ar slimnieku un slimnieka izdaljumiem (fcm, atvemtm masm u. c.), k ar veikt telpu mitro uzkopanu, izmantojot sadzves dezinfekcijas ldzekus. paa uzmanba jpievr priekmetiem, uz kuru virsmm visbiek var atrasties igelozes ierosintjs rotalietm, tualetes poda sdekiem, klozeta dens tvertnes un densvada krna rokturiem, durvju rokturiem, traukiem. 5. Inficts personas nedrkst apmeklt kolektvos paskumus, sabiedrisks pirtis un duas, strdt prtikas aprites uzmumos. 6. igelozi prslimojus personas drkst apmeklt kolektvos paskumus un atskt darbu prtikas aprites uzmumos, izgltbas un rstniecbas iestds pc klnisks izveseoans, pabeidzot rstans kursu un saemot divus negatvus mikrobioloisko izmekljumu rezulttus. Stafilokoku prtikas toksikoinfekcija. Ierosina tie stafilokoki, kas produc enterotoksnu. Simptomi: slikta da, vemana, asas spes vder, caureja. Inkubcijas periods no 30 min ldz 2 stundm. Slimba parasti ilgst vienu dienu. Infekcijas avots. Prtiku infic cilvks, kuram ir stafilokoku infekcija vai kur ir baktriju nstjs. Parasti tie ir produkti, kas ilgi stv un kurus pirms anas termiski neapstrd, piemram, tortes, kkas. Cilvks apd jau gatavu toksnu. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt das turgoru un integritti. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Sniedz pacientam paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus, profilakses paskumus, lai neinfictu imenes locekus. Persongs higinas ievroana mazgt rokas pc tualetes apmeklanas un pirms anas. 188

Cilvki, kuriem ir zarnu infekcijas simptomi, nedrkst nodarboties ar prtikas produktu pagatavoanu, glabanu un transportanu. Rotavrusu infekcija (rotavrusu gastroenterts). Rotavrusu infekcija ir akta vrusu infekcijas slimba, kurai raksturgs galvenokrt gremoanas trakta gotdas iekaisums. Simptomi: vemana, biea vdera izeja, slikta da, spes vder, galvasspes, vjums, slikta apette, paaugstinta ermea temperatra, raksturgs ar vienlaicgs augjo elpceu iekaisums (iesnas, klepus). Rotavrusu infekcijas simptomi pards 15 stundu ldz 7 dienu laik pc inficans, parasti 12 dienu laik. Infekcijas ierosintjs rotavruss, kas ietilpst reovrusu grup. Vrusiem raksturgi ilgstoi saglabt dzvotspju (spju izsaukt slimbu) apkrtj vid uz dadiem priekmetiem (no 1015 dienm ldz 1 mnesim). Infekcijas avots. Infekcijas avots ir slims cilvks vai infekcijas ierosintja nstjs bez slimbas simptomiem. Infict persona vrusu izdala vidji 78 dienas, bet personas ar novjintu imunitti ilgk. Rotavrusu infekcijas ierosintjs izdals no cilvka organisma ar feklijm. Iespjama infekcijas prneana gaisa pilienu vai gaisa puteku ce. Imunitte pret rotatavrusu infekciju ir nenoturga, iespjama atkrtota inficans. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (pacienta ermea temperatras paaugstinans virs 38 C, liels idruma zudums ar smagu organisma dehidratciju u. c.) pacientu nepiecieams hospitalizt. Slimnieku izol, lai novrstu citu cilvku inficanos. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Sniedz pacientam paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. 189

Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus, profilakses paskumus, lai neinfictu imenes locekus. Persongs higinas ievroana mazgt rokas pc tualetes apmeklanas un pirms anas. Cilvki, kuriem ir zarnu infekciju simptomi, nedrkst nodarboties ar prtikas produktu pagatavoanu, glabanu un transportanu. Citi paskumi. 1. Rpgi mazgt rokas ar ziepm pc saskares ar izkrnjumiem vai iespjami infictiem priekmetiem, pc tualetes apmekljuma, pirms anas, pirms dienu gatavoanas, k ar gatavoanas laik. 2. Slimniekam vlams izmantot atsevias ziepes un dvieli, izdalt atsevius traukus un rotalietas. Visdrok roku nosusinanai ir izmantot vienreizjs lietoanas papra dvieus, ar kuru paldzbu pc roku noslaucanas aizgriezt dens krnu. 3. Inficts personas veu savkt, mazgt atsevii no citas veas un pc tam gludint. 4. Regulri veikt to priekmetu tranu un dezinfekciju, kuri bijui tie saskar ar slimnieku un slimnieka izdaljumiem (fcm, atvemtm masm u. c.), k ar veikt telpu mitro uzkopanu, izmantojot sadzves dezinfekcijas ldzekus. 5. Inficts personas nedrkst apmeklt kolektvus paskumus, sabiedrisks pirtis un duas, strdt prtikas aprites uzmumos. 6. Personm, kuras kontaktjas ar rotavrusu infekcijas slimnieku, profilaktiska rstana un vakcincija netiek veikta. 7. Zdaiiem vecum no 6 nedm ldz 6 mneiem iespjama profilakse vakcincija pret rotavrusu infekciju.

AR RCM SAISTTS INFEKCIJAS SLIMBAS

Saslimanu skaitu Latvij skat. 15. tabul. 15. tabula. Ar rcm saistts infekcijas slimbas. Slimbas Gadjumu skaits nosaukums 2008. gads V VI VII VIII IX X XI XII ru encefalts 8 21 30 33 34 32 18 6 Laimas slimba 20 40 58 65 82 73 61 28

I 3 12

2009. gads II III IV 0 0 1 16 4 4

V 6 12

ru encefalts. Ierosintjs ir sks B grupas arbovruss. ru encefalta vruss atklts zdtju, pai sko grauzju, asins, un rces to prnes uz cilvkiem. rcs vruss atrodas galvenokrt siekalu dziedzeros un siekals. Putni un lielkie dzvnieki spj prnest inficts rces lielos attlumos. Ar ru encefalta vrusu 190

inficts rces pdjos gados konstattas meos un krmjos vis Latvijas teritorij. Noskaidrots, ka ap 30% ru, kas pieskus iedzvotjiem, bijuas infictas ar ru encefalta vrusu, td pc rces koduma ir liels risks saslimt. Piescoties rce caur atskabargaino snuti ielai koduma brc siekalas. Tajs ir vielas, kas mazina spes un neauj asinm sarect. Parasti cilvki rces kodienu nejt, td iespjams, ka rce nokrt, pirms t pamanta. rces attstbas skumstadijs to niecgo izmru d ir grti saskatt. ru aktivittes sezona Latvij parasti ilgst no apra skuma ldz oktobra beigm, bet labvlgos meteoroloiskos apstkos aktivitte var bt ilgka. rces kst aktvas, ja gaisa temperatra prsniedz no +3 ldz +5 C. Simptomi: var novrot gripai ldzgus simptomus (paaugstintu temperatru, galvasspes un spes ermen), augstu temperatru, stipras galvasspes, spranda stvums, vemana, reiboi, smags visprjais stvoklis. Gripai ldzgie simptomi saglabjas apmram vienu nedu. Pc tam seko izveseoans, vai ar vruss izplats smadzens un smadzeu apvalkos. ru encefaltam nav specifisku rstanas metou (antibiotikas aj gadjum nepaldz). ru encefaltu prslimojuie parasti iegst imunitti visam mam. Diagnostika. ru encefalta diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu kltbtnes noteikanu asins un spinlaj idrum. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (meningta, encefalta, meningoencefalomielta vai meningoencefaloradikulta klnisk aina) pacientu nepiecieams hospitalizt. Pieskusies rce iespjami tri jnoem, un tas jveic oti uzmangi, jo, saspieot rces ermeni, koduma brc var iekt ts iekjais saturs, un palielins iespja saslimt ar kdu no ru prnestajm slimbm. Pirms rces izvilkanas dezinfic vietu, kur t pieskusies. rces izvilkanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver rces snuti pc iespjas tuvk dai un lni, ar apveida kustbu izvelk r. Ja nav pieejama pincete, ap rces snuti apsien stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izem rci. Pc rces izemanas koduma brci dezinfic un rokas nomazg ar deni un ziepm. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrt spju raksturu, intensitti. Seko ldzi spju prmaim pc medikamentu lietoanas. Novrt das turgoru un integritti. 191

 Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Sniedz pacientam paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Profilakses paskumi. Lai izsargtos no ru encefalta, btiskkais profilakses paskums ir savlaicga vakcincija. Vakcincija pai nepiecieama personm, kuras regulri apmekl meus un krmjus, k ar tristiem, kuri apmekl ru encefalta endmiskos rajonus. Vakcincijas shmas pilns pamatkurss ietver trs vakcnas devas. 13 mneus pc pirms vakcnas devas ievadanas tiek ievadta otr vakcnas deva. Aizsardzba jeb imunitte pc divm devm ir pietiekama tikai vienai sezonai. Treo devu ievada pc 612 mneiem. Lai saglabtu imunitti, ik pc 35 gadiem jievada revakcincijas deva. Pcvakcincijas period injekcijas vieta var bt spga, iespjama neliela temperatras paaugstinans. Vakcincijai nav vecuma ierobeojumu, brniem vakcincija pret ru encefaltu veicama no viena gada vecuma. Vakcinciju pc parasts shmas ieteicams veikt ziemas mneos. Ja vakcinciju veic vasar, t veicama pc trs vakcincijas shmas, lai trk izveidotos antivielas (imunitte). Laimas borelioze. Laimas boreliozi izraisa spirohetas borlijas, kas galvenokrt lokalizjas rces zarnu trakt. rces, kas prns borlijas, sastopamas ne tikai Latvij, bet ar Eirop, Ziemeamerik, Austrlij un das zijas valsts. Latvij ik gadu ar Laimas boreliozi saslimst 200600 iedzvotju. ru izptes rezultti liecina, ka vidji 2040% ru ir infictas ar borlijm. Atirb no ru encefalta, kad vruss tiek ievadts tiei asins, borlijas no pieskans vietas izplats cilvka organism pc vairkm diennaktm. Simptomi: das apsrtums erythema migrans; simptomi, kas liecina, ka skarta: - nervu sistma, - loctavas, - sirds. das apsrtums pards rces pieskans viet pc 14 nedm. Apsrtums izplats 35 cm diametr (un vairk) un pc kda laika pazd. Nervu sistmas traucjumu simptomi var pardties pris nedas vai mnesi pc rces pieskans. Tie var izpausties k nogurums, galvasspes, nelabums, svara zudums, neliela temperatra vai 192

spes roku un kju loctavs, pakaus vai mugur. Pieauguajiem iespjama daja sejas paralze. Ja skartas loctavas, visbiek novrojamas periodiskas spju lkmes un uztkums atsevis loctavs. Visbiek tiek skartas ceu, potu, elkou un plaukstu loctavas. Vairkus gadus pc inficans var pardties das bojjumi sarkanzilu laukumu veid, kas ldzins veciem apsaldjumiem. ie das bojjumi visbiek sastopami uz rokm un kjm, un to skartajs viets iespjamas trulas spes vai nejutgums. Diagnostika. Laimas boreliozes diagnoze tiek noteikta pc klniskm pazmm, k ar laboratoriski veicot asins un spinl idruma analzes. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (simptomi, kas liecina, ka skarta nervu, loctavu, sirds un asinsvadu sistma) pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrtt spju raksturu, intensitti, Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Sniedz pacientam paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Pc prslimotas boreliozes imunitte neveidojas, un iespjama atkrtota inficans. Pagaidm vl nav iespjams vakcinties pret Laimas boreliozi.

HEPATTI
Saslimanu skaitu Latvij skat. 16. tab. 16. tabula. Hepattu gadjumu skaits. Slimbas nosaukums 2008. gads V VI VII VIII IX Akts A hepatts 105 83 91 126 489 Akts B hepatts 18 11 12 10 11 Akts C hepatts 8 10 10 9 13

Gadjumu skaits 2009. gads X XI XII I II III IV V 666 605 529 467 462 325 182 146 11 6 22 13 10 15 7 8 13 7 13 5 9 6 4 10 193

A hepatts. A hepatts ir vrusu infekcija, kas izplats k zarnu infekcija (fekli orlais inficans mehnisms). Ldz 90. gadu vidum A hepatts bija oti izplatta infekcijas slimba ar Latvij, piemram, 1991. gad tika reistrts 3901 A hepatta gadjums, 1995. gad 2534 gadjumi. 2000. gad saslimuo skaits samazinjs ldz 237 gadjumiem, un ar turpmk saslimstba turpinja samazinties. Lai gan 2007. gad saslimstba ar A hepattu bija viszemk, tomr infekcijas ieveanas un izplatans risks joprojm pastv, jo vruss viegli izplats, ja netiek ievrota persong higina. Simptomi: paaugstinta ermea temperatra (pirms divas dienas), drudzis, galvasspes, lauzoas kaulu spes, slikta da, apettes zudums, spes labaj parib. Periods no inficans bra ldz pirmajiem slimbas simptomiem ir 15 ldz 50 dienas (vidji 4 nedas). Slimba skas akti. Raksturgi gripai ldzgi simptomi. Pc 45 dienm s pazmes izzd, temperatra samazins un pards gremoanas trakta slimbm raksturgi simptomi. Pirmsdzeltes periods ilgst no 3 ldz 7 dienm, kad pacientam ir slikta da, nogurums, apettes zudums, drudzis, spes labaj parib. Biei vien A hepatts atgdina gripai ldzgu slimbu vai kua un zarnu trakta darbbas traucjumus. Aizdomas par hepattu rodas tad, kad pacientam pards tums urns un gaii izkrnjumi. Pc dam dienm acboli un da kst dzelteni. Dzeltes periods ilgst ldz 2 nedm. Maziem brniem dzelte var ar neveidoties. Nereti infekcija norit bez simptomiem. Divas nedas pirms slimbas simptomu pardans A hepatta vruss izdals ar slimnieka feklijm. Tas nozm, ka cilvks, pats jtoties vesels, var izplatt infekciju, ja netiek ievrota persong higina. A hepatts beidzas ar izveseoanos. Hronisku formu nav. Diagnostika. Antigna noteikana slimnieka izkrnjumos un antivielu noteikana slimnieka asins serum. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrtt spju raksturu, intensitti, Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. 194

Pacientam sniedz paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. A hepatts beidzas ar izveseoanos. Hronisku formu nav. Specifisk profilakse. Vakcincija pret A hepattu dod ilgstou un efektvu aizsardzbu. Vakcincija ieteicama pirms ceojuma uz valstm, kurs A hepatts ir plai izplatta infekcija. Atkarb no vakcnas raotja brnus var vakcint no 1 vai 2 gadu vecumam. Par vakcincijas iespju jkonsultjas ar savu imenes rstu. Imnglobulna ievadana pc kontakta ar A hepatta slimnieku (praktiz atsevis valsts). Aizsardzbas efekts ir slaicgs ldz 3 mneiem. Nespecifisk profilakse. Persongs higinas ievroana. Vairkas reizes dien rpgi mazgt rokas ar ziepm, it sevii pc tualetes apmeklanas, pirms anas, dzeranas, diena gatavoanas un pasnieganas, zu lietoanas, dekoratvs kosmtikas uzlikanas, rcbas ar kontaktlcm, smanas. Roku mazgan priekrocba ir idrajm ziepm, jo vrusi saglabjas uz ziepju gabaliem. Ja rokas nav mazgtas, izvairties no pieskarans acm, degunam un mutei. Nelietot kopgus traukus glzes, karotes u. c. Nedzert deni no krna. Uztur lietot vrtu deni. B hepatts. B hepatts ir viena no izplattkajm infekcijas slimbm pasaul. Vruss, kuru sauc par B hepatta vrusu (HBV), var izraist hronisku infekciju (vrusa nsanu visas turpmks dzves laik) un aktu vrushepattu un, iespjams, ar aknu cirozi, aknu vzi. Simptomi: dzelte, drudzis, urns tum alus krs, vderspes, nespks, stgribas zudums. Periods, kad cilvks ir inficjies, bet vl nav slimbas klnisko pazmju, vidji ilgst 26 mneus. Brniem pirmajos dzves gados infekcija var noritt bez klniskajiem simptomiem, bet oti biei brns pc tam kst par vrusu nstju. Reizm cilvkam, kur inficjies ar HBV, simptomu nav vispr. Jatceras, ka apmram inficto personu vrushepatts B noris bez simptomiem. Slimba priet hronisk form 510% gadjumu. 195

Diagnostika. HBV infekciju var diagnostict, identificjot vrusa marierus HBV DNS, HBV antignus, k ar HBV polimerzi un AntiHBV antivielas. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrtt spju raksturu, intensitti, Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Pacientam sniedz paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Kop 1997. gada novembra Latvijas imunizcijas kalendr ir iekauta obligt jaundzimuo vakcincija pret B hepattu. Kop 2007. gada bezmaksas vakcinciju pret o infekciju veic ar brniem, kas ir dzimui pirms 1997. gada (pusaudiem 14 gadu vecum). Vakcinciju iesaka veikt: - imenes locekiem, kuru imens ir hroniska B hepatta slimnieks vai B hepatta vrusa nstjs, - personm, kuras prslimojoas C hepattu. C hepatts. C vrushepatts ir akta vai hroniska vrusa izraista infekcija. Lielai daai C hepatta slimnieku nav simptomu vai ar tie ir nespecifiski (2030%). Tikai 25% slimnieku pards dzelte. Simptomi: apettes un svara zudums, nogurums, muskuu vjums, neskaidras spes vder (spiedoas spes labaj parib), dzelte (da un acu gotda iekrsojas dzeltena), spes muskuos un loctavs, palielintas aknas, palielinta liesa, vemana, caureja.

Simptomi var pardties 2 nedu ldz 6 mneu laik pc inficans. Diagnostika. Laboratoriskajos izmekljumos palielints AlAT lmenis, specifiskie marieri (AntiHCV, HCV-RNA). Btiska ir diferencildiagnostika no autoimna B hepatta, D hepatta un alkohola vai medikamentu izraista hepatta. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrtt spju raksturu, intensitti, Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Novrt vdergraizes, krampjus, vdera izejas bieumu, vemanas bieumu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Pacientam sniedz paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Pacienta izgltoana. Pacientam un via tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus.

GRIPA
Gripa ir akta, sevii lipga vrusinfekcija, kas skar elpceus. Simptomi: paaugstinta temperatra, galvasspes, drudzis, paaugstinta temperatra, kaulu lauanas sajta, "aizlikts deguns" bez iesnm, sauss, rejos klepus. Inkubcijas periods gripai ir no vienas ldz etrm dienm. Saldzinot ar citm infekcijas slimbm, gripa atiras ar izplatans trumu, izraisto komplikciju bieumu un smagumu. To d gripas epidmijas laik 25 reizes pieaug hospitalizciju skaits un rsta apmekljumu bieums. Pilnga atveseoans gripas gadjum parasti norit 12 neds, bet vecka gadagjuma pacienti un pacienti ar hroniskm slimbm slimo ilgk. Gripa Latvij izplats rudensziemas laik. Parasti saslimstbas paclums ilgst 810 nedas.

196

197

Gripas ierosintjs. Gripas ierosintjs ir vruss, kas atiras no citiem vrusiem ar savu maingo dabu. Uz t rj apvalka atrodas antigni, kas katru gadu ir citd kombincij. Vrusam nokstot cilvka organism, izveidojas antivielas pret iem antigniem. Jo trk organisma imnsistma izveido antivielas, jo trk izveidojas imunitte. Antivielas, kas izveidojus iepriekj sezon, vairs nav dergas attiecb pret nkams sezonas gripas vrusu, tpc katru gadu cilvki ar gripu slimo no jauna. Infekcijas avots ir slims cilvks. Tam klepojot, runjot, audot veidojas aerosola mkonis, kas satur augstu vrusu koncentrciju. Pc krtgas noaudans vrusi var izplatties pat 6 metru attlum. Cilvks inficjas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vrusus vai lietojot priekmetus, uz kuriem atrodas slim cilvka deguna un rkles sekrti. Gripas iespjams komplikcijas: bronhts, pneimonija, miokardts, perikardts, encefalts. Aprpe. Slimbas vieglas norises gadjum pacientu rstanu un aprpi var veikt mjas apstkos, bet slimbas smagas norises gadjum (aptumota apzia un ermea temperatra virs 40 C) pacientu nepiecieams hospitalizt. Kontrol pacienta dzvbai svargos rdtjus. Novrt das turgoru un integritti. Kontrol aktvu idruma zaudanu. Nodroina pietiekamu idruma uzemanu. Novrt pacienta paaprpes lmeni. Pacientam sniedz paldzbu, ja vi pats nevar past vai uzemt idrumu. Lieto rsta nozmtos medikamentus. Ievro un nodroina higinu aprpes proces. Mazina slimbas radto emocionlo triecienu. Vairkas reizes dien vdina telpas. Uzkopj telpas ar mitru lupatu. Nodroina pacientam mieru un atptu. Pastiprinti uzem C vitamnu. Atvieglo klepoanu un veicina atkrpoanos ar inhalcijm. Pacienta izgltoana. Pacientam un viu tuviniekiem izststa par slimbas norisi, rstanu, kopgi plno aprpi, emot vr pacienta viedokli un uzskatus. Imunitti var izveidot ar mkslgi, ievadot organism vakcnu, kas satur dzvu, novjintu gripas vrusu antignus, kuri organism izraisa antivielu veidoanos, bet neizraisa slimbu. Tau gripas vrusa mainbas d katru gadu vakcna ir jizstrd no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas skans vakcincija ir jatkrto. 198

Parasti vakcnas sastv pc Pasaules Veselbas organizcijas ieteikuma tiek iekauti tie gripas vrusa varianti, kas pardjuies iepriekjs gripas sezonas beigs, jo nkamaj sezon tie domin. Vakcincija nav ieteicama tiem cilvkiem, kuriem ir izteikta alerija uz olas protenu, savukrt pai ieteicama: - cilvkiem, kuri sasniegui 60 gadu vecumu; - pieauguajiem un brniem (veckiem par 6 mneiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo tiem ir lielkas iespjas izveidoties gripas komplikcijm; ts ir personas, kuras slimo ar hroniskm elpceu (piemram, bronhilo astmu) un sirds un asinsvadu slimbm, nieru un asins slimbm (piemram, sirpjveida nu anmiju), metabolm slimbm (piemram, cukura diabtu) un imnsupresiju; - personm, kurm ir ciea saskare ar augsta riska grupas slimniekiem, medicnas darbiniekiem un slimnieku imenes locekiem; - visiem tiem, kas negrib slimot ar gripu vai nevar to atauties (studenti, sportisti utt.).

KOPSAVILKUMS
Infekcija ir slimbas ierosintju (mikroorganismu) iekana makroorganism. Infekciju slimbas ir slimbas, kuras izraisa mikroorganismi vrusi, baktrijas, snes un parazti. Slimba rodas organisma imns atbildes rezultt, kad, organismam minot izncint mikroorganismu, rodas iekaisums. Infekcijas process ir patoloisks process, ko izraisa uzmg makroorganism iekuvuie patognie mikroorganismi, un is process notiek noteiktu rjs vides apstku ietekm. Patognos mikroorganismus raksturo iedarbbas specifiskums, t. i., katrs patognais mikroorganisms var izraist noteiktu infekcijas slimbu. Tau infekcioz procesa raans iespja, ts gaita, smagums un iznkums ir vairk atkargs no makroorganisma stvoka. Infekciju slimbu periodi ir di. Inkubcijas jeb latentais periods. Tas ir laika posms no mikroorganisma iekanas organism ldz pirmo simptomu pardans brdim, kas liecina par saslimanu. aj period notiek mikroorganismu vairoans un toksnu uzkrans. Inkubcijas perioda ilgums ir atkargs no mikroorganisma patnbm, mikroorganisma virulences un daudzuma, makroorganisma rezistences (pretoans spjas), no infekciju "ieejas vrtiem". Prodromlais periods. oti slaicgs no dam stundm ldz 2 dienm. Novro visprjos simptomus (paaugstintu temperatru, galvasspes, nogurumu, nespku). Klnisko simptomu periods. Pards infekciju slimbai raksturgs pazmes, kas dod iespju diagnostict saslimanu. Perioda ilgums ir dads no dam stundm (piemram, prtikas saindans) ldz pat vairkiem mneiem un gadiem. Slimbas iznkums vai rezultts. T var bt izveseoans, preja hronisk form, nve.

199

Kontroljautjumi
Kdas ir infekciju slimbu atirgs pazmes? K iedala infekciju slimbas atkarb no to izraistja? Kas ir inkubcijas periods? K sauc cilvku, kur pats neslimo, bet kura organism dzvo slimbas ierosintjs, ko vi var izdalt apkrtj vid? 5. Kdas ir infekciju procesa primrs lokalizcijas? 6. Kdi ir infekciju slimbu periodi? 1. 2. 3. 4.

MENTLO SLIMBU PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

EMPTIJA PACIENTU APRP
Attiecb uz aprpi emptija nozm procesu, kad msa izjt otra cilvka jtas un prdzvojumus t, it k tie btu vias paas, bet tiem "it k". Ir jveido saskarsme ar otru cilvku, jatzst un jnoskaidro via jtas. Emptijas procesa sastvdaas. Izpratne. Msa aktvi klauss, ko pacients saka ne tikai vrdus, bet vro pozu, seju, estus. Mina iedomties, ka via izsaka tos paus vrdus, ko pacients. Ko via justu? Jmina izprast to, ko pacients pats neapzins, bet nedrkst mint pacientam izteikt savus iespjamos secinjumus. Objektivitte. Nedrkst uzemt pacienta izjtas k savjs, skt ts pati izjust; tas traucs paldzt pacientam saprast via jtas un tikt ar tm gal. Ja aujas subjektvi iesaistties otra izjts, tad nostda sevi td stvokl, ka paam ar nepiecieama paldzba. Spja pieemt cita pasaules uztveri. Laik, kad aprp pacientu, neietekmjas no savm vrtbm un uzskatiem, lai bez aizspriedumiem saprastu otra cilvka pasauli. Tas ciei saistts ar objektivitti. Apstiprinjums. Lai apstiprintu, vai msa tiem ir sapratusi, ko pacients viai grib paststt, viai jsaem no via atgriezenisk saite apstiprinjums. Noskaidroana. Pc tam kad no pacienta saemts apstiprinjums, msa saldzina savas izjtas, vai via ir pareizi to novrtjusi. Emptisko attiecbu rezultti. Pacients jt, ka msa viu saprot, un nejtas atstumts un atsveinjies. Vi jt, ka par viu rpjas un pieem viu k personbu. Vi var skt vrtt sevi un pieemt sevi tdu, kds vi ir.

MENTLO SLIMBU ATTSTBA, KLNIKA, PACIENTU APRPE

izofrnija. Etioloija. Iedzimtba. Monozigoto dvu vid izofrnija izpauas no 35% ldz 70% biek nek kopum populcij. 200

Dopamna hipotze dopamnerisks sistmas hiperaktivitte. Neiroanatomiskie ptjumi parda smadzeu vderiu palielinanos, smadzeu rievu paplainanos, smadzenu atrofiju. Elektrofizioloiskie ptjumi (EEG) izofrnijas pacientiem novro samazintu alfa aktivitti (alfa viu samazinanos), pastiprintu delta aktivitti. Klnika. izofrnijas veidi. Paranoidl izofrnija domin halucincija un murgi; nav vrojama runas, izturans dezorganizcija, afektu dezorganizcija. Rezidul izofrnija nav vairs produktvs simptomtikas; ir vrojami dai simptomi (stipra socila izvairans vai izolcija, uzkrtoa savda izturans, uzkrtoa personisks higinas normu neievroana). Kataton izofrnija motor imobilitte (vaska lokanba); prmrga, bezmrga motor aktivitte; ekstrms negatvisms; dvainas, voluntras kustbas (pozana, kustbu stereotipija, maniergums, prominentu grimau veidoana); eholalija vai ehopraksija. Nediferenct izofrnija ir pozitv (produktv) simptomtika: iespjamas halucincijas, murgi un dvaina izturans. Aprpe. 1. Izturdamies miergi, pastvgi nodroint gadgu un skaidru atgriezenisko saiti. 2. Neapstrdt pacienta izturans saturu. 3. Dot zles atbilstoi nordjumiem, reistrjot pacienta atbildes reakcijas. 4. Runt ar pacientu vienkr valod, si un skaidri. 5. Rosint pacientu dalties jts. 6. Dot pacientam pietiekami daudz laika murgu satura izklstam, necenoties pierdt to neatbilstbu stenbai. 7. Iedroint pacientu piedalties grupu darb. 8. Iedroint pacientu izteikt jtas vrdos. 9. Pievrst uzmanbu pacienta jtm un uzvedbai. 10. Paldzt pacientam veidot adaptvu uzvedbu, kas uzlabotu pacienta iespjas socializties un veikt ikdienas pienkumus. Demence. Primr demence primri deeneratvi smadzeu bojjumi, kas progres, ir neatgriezeniski un nav saistmi ar kdu citu slimbu. Tiem pieskaitma Alcheimera slimba un vaskulr demence. Etioloija. Iedzimtba. Lno vrusu infekcija. Autoimnie procesi. Galvas trauma. Sekundr demence citu patoloisku procesu rezultts. Etioloija. Izraisa infekcijas (hronisks meningts, postencefaltisks demences sindroms, sifiliss). Ar hidrocefliju saistta demence. 201

 Vaskulr demence. Traumatiska rakstura demence, piemram, posttraumatisk encefaloptija un subdurl hematoma. Klnika. Lns, nemanms ieskums. Ilglaicgs un slaicgs atmias traucjumi. Sprieanas spju, abstrakts domanas pavjinans. Personbas prmaias. rstana. Efektva rstana balsts uz primrs patoloijas diagnostiku, redzes un dzirdes patoloiju noteikanu. Uzbudinjuma mazinanai un psihozes gadjum lieto neiroleptiskos ldzekus; depresijas novranai antidepresantus. Aprpe. 1. Runt lni, siem teikumiem, vienkriem vrdiem. 2. Atgdint, kas js esat; katru reizi tiekoties, nosaukt savu vrdu. 3. Uzturt telpu labi apgaismotu. 4. Izvietot pacienta redzes lauk kalendrus, pulksteus un personiskas nozmes priekmetus. 5. Pacientam kstot agresvam, maint sarunas tematu uz miergku, droku. 6. Paldzt pacientam veikt ikdienas pienkumus un uzraudzt, k vi to dara. 7. Uzraudzt uztura un idruma uzemanu. Astniskais sindroms. Vairk vai mazk izteiktu astniju novro visiem somatiskajiem pacientiem. Klnisk aina. Pazemints uzbudinmbas slieksnis gan pret fiziklajiem un somatiskajiem, gan pret psihiskajiem kairintjiem. Pacients ir viegli satraucams. Dadi skumi, kam cilvks senk nav pievrsis uzmanbu, viu tagad uztrauc, kaitina, sadusmo, nomc. Pacientu visvairk apgrtina ldz im neievrotais apkrtjais troksnis, lai ar tas nav kuvis stiprks, satrauc skaas sarunas, soi koridor, trauku indoa. Iestjoties astnijai, cilvks ask, pat prmrgi jutgi rea uz nelaipnk vai vienkri neuzmangk izteiktu vrdu, skarbku intonciju. Nogurums un spka izskums: pacientam grti sagaidt darba beigas, pc atgrieans no darba uznk vlans tlt vienkri atlaisties uz dvna un atpsties. Miega traucjumi vai nu pastvga miegainba, vai ar "caurs" miegs ar nepatkamiem sapiem. Pacientiem ir emocionla labilitte, tau garastvoka svrstbas ir nelielas. Paciltbai raksturga sentimentalitte, bet vieglai depresijai raudulba. Vii tri uztraucas un ir viegli saraudinmi. No somatiskajiem simptomiem raksturgk ir veetatv labilitte bieas galvasspes, spes sirds rajon, asinsspiediena svrstbas. Pacientu pasajtu pai iespaido atmosfras spiediena maia. Atirb no endogns depresijas pacientiem astnijas pacienti noteikti atzm, ka pasajta vienmr pasliktins pc slodzes, parasti pcpusdien. 202

Halucincijas. Halucinciju gadjum pacienti uztver vispr neesous priekmetus, dzvas btnes vai pardbas. Halucinciju tli no stiem reliem priekmetiem ne ar ko neatiras, tpc pacienti pret halucincijm ir nekritiski, t. i., neuzskata ts par slimbas izpausmi. Redzes halucincijas. Fotopsijas ir vienkras, elementras redzes halucincijas bez konkrtas formas, lieluma un priekmetiskuma liesmas, dmi, migla. Biek nek fotopsijas pacienti redz noteiktas formas priekmetus sts redzes halucincijas. Ts veido gan priekmeti, kas sastopami rel dzv, gan pavisam fantastiskas ainas. Dareiz pacients vro veselas scnas. Hemianoptisks halucincijas lokalizjas vien redzes lauka pus, ts mdz bt pacientiem ar organisku CNS bojjumu. Hipnogogs halucincijas rodas pusmieg, si pirms iemiganas, kad pacientam acis ir aizvrtas, ts redz uz tuma fona. Hipnopomps halucincijas tpat rodas pusmieg, tikai tas notiek pamostoties. Pc pilngas atmoans halucincijas izbeidzas. Dzirdes halucincijas. Verbls halucincijas ir atsevii vrdi, teikumi. Pc satura ts var bt gan glui neitrlas, gan ar imperatvas. Reizm pacienti imperatvo halucinciju iespaid var bt agresvi vai izdart panvbu. Kontrastjos jeb antagonisks halucincijas nereti novrojamas alkohola psihou ietvaros pacients dzird daudzas balsis, kas run cita citai pret. Viena balss pacientu lam, otra turpretim pacientu aizstv. Draudu halucincijas, kad visu laiku dzird balsis, kas draud pacientu nogalint, sadurt, moct, indt. Oas halucincijas. Oas halucinciju gadjum pacienti jt kodgu skbju, slikta gaisa smaku, nepatkamas smakas no diena. Garas halucincijas. Garas halucinciju gadjum pacienti sajt mut matus, kdu piegaru dienam vai citu oti nepatkamu garu. Taustes halucincijas. Taustes jeb taktilo halucinciju gadjum sajtas lokalizjas das virspus vai tiei zem ts. Pacientam iet, ka pa rokm lo kukaii, d ir trpii vai skabargas, uz rokm atrodas dedzinos pulveris, galvas d ir stikla drumslas. Viscerls halucincijas. Viscerlo halucinciju gadjum sajtas lokalizjas ermen, biek krts vai vder. Pacientam iet, ka ermen ir apa, ciets veidojums, vn palikusi injekciju adata, barbas vad vai zarns iestrgusi asaka. Aprpe. Biei, sevii izofrnijas gadjumos, pacients par saviem uztveres maldiem rstam neststa vai nu izteikta autisma d, vai ar tpc, ka ststt "aizliedz balsis". ajos gadjumos par halucinciju 203

esambu liecina halucinciju objektvs pazmes, kas jprot atrast un pareizi novrtt. Pacienti, kam ir redzes halucincijas, ciei kaut kur skats un ar attiecgu mmiku un koncentranos rea uz to saturu. Pacienti, kam ir dzirdes halucincijas, ieklauss, reizm neviet smejas, runjot ar rstu, pki apklust vai pasaka kdu sarunai pavisam nepiemrotu vrdu, t. i., atbild balsm. Pacienti, kam ir garas halucincijas, var atteikties no diena. Depresija. Depresiju pieskaita pie garastvoka (afektvajiem) traucjumiem. Garastvokli veido emocijas, kuras iekrso personas pasaules uztveri. Depresija ir patoloisks, spgs, psihofizioloiski novrdzinos process. Depresija ir vairk nek tikai skumjas; t ietekm msu priekstatus par nkotni un var maint pauztveri un paattieksmi. Depresvs cilvks var bt tik izmisis, ka pau pilngu bezcerbu. Par garastvoka (afektvajiem) traucjumiem run tad, ja noskaojuma "paclumi" vai "kritumi" ieilgst vai kst tik smagi, ka trauc savstarpjs attiecbas vai profesionlo darbbu. Etioloija. Bioloiskie faktori. Dvu ptjumi apliecina, ka iedzimtbai ir nozmga loma depresijas izveid: ja vienam no dviem ir depresija, tad 72% gadjumu pastv iespja, ka t veidosies ar otram dvnim. Biomiskie faktori. Depresiju var izraist CNS neiromediatoru sistmas patoloija. Neiromediatoru patoloija var veidoties vides faktoru ietekmes vai iedzimtbas rezultt, k ar vienlaicgu fizisks veselbas traucjumu rezultt. Svargkie neiromediatori, kuriem ir nozme depresijas izveid, ir: serotonns, norepinefrns un dopamns. Neiroendokrnie faktori. Visvairk ptt neiroendokrns sistmas daa, kam ir nozme depresijas izveid, ir limbisko hipotalamo hipofizri adrenl sistma. Daiem ar depresiju slimojoiem indivdiem atrod kortizona hipersekrciju. Klnika. Miega traucjumi ir viens no svargkajiem depresijas bioloiskajiem rdtjiem. Parasta ir agra moans no rtiem un atkrtotas pamoans nakts vid. Turpins ilgk par 2 nedm. Nopietni trauc socilo un profesionlo darbbu. Nomkts noskaojums. Ievrojams svara zudums vai pieaugums. Bezmiegs vai miegainba. Pavjinta motor aktivitte. Anerija (nogurums vai enerijas zudums). Bezvrtguma, beznozmguma vai neatbilstoa vainas izjta. Pavjintas koncentrans spjas vai neizlmgums. Uzmcgas domas par nvi vai suicda veikanu. Komplikcijas. Suicda potencils vai neapzints minjums to veikt, somatizjoties vai nodarot sev nopietnus fiziskus bojjumus. 204

rstana. Tricikliskie antidepresanti Amitriptyline, Doxepin. Tetracikliskie antidepresanti Maprotiline. Selektvie serotonna atpakauzskans inhibitori. Aprpe. Regulri noteikt, ieplnot laik nodarboties ar pacientu (veicinot sadarbbu). Veicint jtu verbalizanu. Kop ar pacientu izanalizt depresijas clous un to uzturoos mehnismus. Noskaidrot nozmgos zaudjumus pacienta dzv. Paldzt pacientam veidot atbalsta sistmu. Noteikt iespjamo suicda risku. No pacienta personiskajm mantm aizvkt priekmetus, kas vartu kalpot paagresviem mriem un prbaudt vietas, kur uzturas pacients, nodroinot drobu. Anoreksija. Anorexia nervosa kritriji ir di. Traucjums, ko raksturo svara zaudana ar skaidru nolku. To izraisa un veicina pacients pats. Traucjumus visbiek novro padsmitgadniecm un jaunm, pieaugum sievietm un jauniem, pieauguiem vrieiem, tpat brniem neilgi pirms puberttes un sievietm ldz pat menopauzei. Bailes no aptaukoans un liek svara kst par prsplti prvrttu ideju. Visbiek novro barbas uzemanas nepietiekambu un novjanu visdadkajs pakps ar sekundrm prmaim endokrnaj sistm. Simptomi aptver ierobeotu ditu, intensvas fizisks nodarbbas, paizsauktu vemanu un notievanas ldzeku, ar caurejas un diurtisko ldzeku, lietoanu. Simptomi. 1. Stipras bailes kt resnam, neraugoties uz acm redzamu novjanu. 2. Aplams priekstats par savu ermeni: pacients uzskata sevi par resnku, nek to saskata apkrtjie. 3. Svars ir vismaz par 25% mazks attiecb pret garumu un vecumu nek normlais svars. 4. Nav konstatta somatiska slimba, kas vartu veicint esoo stvokli. Slimbas norise. Slimbas norisei raksturgas trs fzes. Skums k parastas notievanas gadjum, bet pakpeniski process prvras par badoanos un kst par uzmcbu. Svars krtas strauji, novjana ir izteikta un satrauc imeni. Vairums aizskuos anoreksijas gadjumu droi vien aj fz tiek prtraukti. Kad badoans sasniegusi zinmu robeu, organisms rea ar dau eneriju prasou sistmu darbbas ierobeoanu. Izbeidzas menstrucijas, samazins asinsrioana roks un kjs, tpc rodas salanas sajta, krtas psihisks koncentrans spjas. Ja stvoklis neuzlabojas, parasti pacientu ievieto slimnc. Daai pacientu novro paciltu noskaojumu, jo izsalkuma sajta zudusi, un pacients izjt apmierinjumu ts trkum.

205

 Pacients sver, iespjams, ap 30 kg, un organisma vielmaia sk izmantot pdjos enerijas resursus. Tauku krjumi ir izlietoti, un sadals organisma protens. T dvtais slpeka ldzsvars kst negatvs. da situcija ir dzvbai bstama, un tai mdz sekot apjukuma stvoklis. Pastv ar paaugstinta uzmba pret infekcijm. Nav jgas mint pacientam paldzt ar psihoterapeitiskajiem ldzekiem. Nepiecieama aktva rstana: taj ietilpst intravenoza asins un barbas vielu ievadana organism, vajadzbas gadjum ar baroana ar zondi. Dinamika. Tradicionli personbas galvenos tipus iedala divs grups histriskais jeb histrioniskais (disociatvais) tips un obsesvi kompulsvais tips, ko raksturo uzmcbas. Histrionisk personba sarun ir "atklta" un priecga, it k viu nekas nesatrauktu un nekas nebtu nepareizi. Viengi tds skums, ka via ned vai pc anas parasti vemj. Ar uzmcbu apzmogotajai personbai ir ar robestruktras iezmes vai ar t ir uz ieku vrsta un depresva. Pacienti drz vien kst par imenes dzves centru, bet to vii pank, faktiski liekot l savu dzvbu. Anoreksijas pacientu slimbas ain ietilpst ar stipri izkropots skats par sevi: pacienti uzskata, ka ir resni, lai gan patiesb ir redzami novjjui. Ain iederas ar izsalkuma signlu un noguruma sajtas noliegums. Pacienti ir hiperaktvi, darbojas, kamr krt no kjm. Var izirt anoreksijas iekjo, privto dau un to, kas saistta ar attiecbm uz ru. Iekj, zemapzias nozme meitenm izpauas vlm uz visiem laikiem apturt sievibas veidoanos, tdjdi protestjot pret neizbgamo procesu kt pieaugum. No savstarpjo attiecbu viedoka anorexia nervosa uzskatma par protestu, sevii pret mti, no kuras notiek krasa norobeoans. rstana. Psihoterapija. imenes psihoterapija biei kop ar individulu terapiju ir vieng rstanas metode, kas, k to rda ar atkrtoti rstanas izvrtjumi, nodroina saldzinoi augstu pozitvu rezulttu. Pirmaj un otraj, dareiz ar treaj fz psihoterapija ir sevii svarga rstanas metode. Tas nozm, ka ar cieu jizturas pret imene pozitvajm iezmm, jizvairs no vainas sajtas radanas un augstprtgi aizbildnieciskas nostjas. Individul terapija galvenokrt balsts uz paldzbu radt pacient sajtu, ka via iekj dzve ir nozmga un ka viam piemt kas neatkrtojams, paam savs. T k liela grupa anoreksijas pacientu nekad neuztic savas problmas profesionliem psihoterapeitiem, oti var nodert papaldzbas grupas un programmas ar informciju par psiholoiskiem vingrinjumiem, kas vrsti uz slimbas apzinanos. Medicnisk aprpe. Nav nozmes pastvgi atgdint un nemitgi jautt pacientam, vai vi ir padis. Daudzi pieredzjui psihoterapeiti mdz nodroint pacientu ar profesionlu dietologu padomiem un piedv pacientam tdus vai citdus piemrotus prtikas produktus, ko vi pats var iegdties un sagatavot. Tas, ka pacients pats var parpties par savu dienu, ir oti svargs rstanas komponents diens kst par kaut ko pacientam paam un nevis mtei piederou. 206

Ja pacientu ermea svars turpina kristies un ir iestjusies tre fze, vi jinform, ka slimnc tiks barots pret paa gribu. Nav likumsakargi aj stadij gaidt, ka pacients pats bs ar mieru atskt anu. Via stvokli parasti raksturo aptija un depresija tri fizisku iemeslu d. Hormonu terapija menstruciju atjaunoanai un vairogdziedzera rstanai ir pilngi noraidma, jo organisms vienkri nespj tikt gal ar papildu enerijas patriu. Turpretim kontroltas vitamnu piedevas ir nodergas. Komplikcijas. Komplikcija, kas pards daos gadjumos, pai tajos, kas ir saistta ar robestruktras problemtiku, ir panvba. Bulmija. Sastopamba un simptomi. Bulmiju reizm var uzskatt tikai par prmrgu anu, reizm par anorexia nervosa variantu. Novro atkrtotas prmrgas anas epizodes un prspltu aizemtbu ar svara kontrolanu. Tas izveido noteiktu modeli negausgu anu un sekojou vemanu vai caurejas ldzeku lietoanu. Daudzi traucjuma psiholoiskie faktori sakrt ar anorexia nervosa, ar sakpints rpes par ermea rjo izskatu un svaru. Atkrtota vemana izraisa traucjumus elektroltu ldzsvar, k ar fiziskas komplikcijas. Biei, bet ne vienmr, anamnz pards anorexia nervosa gadjumi, kas notikui pirms daiem mneiem vai gadiem. Norise un dinamika. Barbas uzemana biei notiek slepeni. Ledusskapja un pieliekam saturs "pazd" nakts. Tiek patrti lieli prtikas daudzumi. ana notiek bez jebkdas aiztures, ldz spju robeai, kad vders stipri izspljas. Pc tam parasti seko vemana. diena uzemana ir patkama ldz brdim pirms sta sajtas iestans. Pc vemanas rodas apjukums, pat depresija, ko raksturo sevis nicinana un domas, ka ir pdj reize. Mints domas pilngi zaud jgu jau nkamaj dien. Bulmija var turpinties gadiem. Nopietnkie blakusefekti ir klija trkums. Tas rada nogurumu un muskuu vjumu. Tpat novro ar zobu bojjumus slsskbes iedarbbas rezultt. Neirotisko bulmiju var nosaukt par traucjumu, kur izpauas grtbas uzskt patstvgu dzvi un aiziet no vecku mjm. ermea uztveres problmas nav tik izteiktas k anoreksijas gadjumos. Letls iznkums nav prk biei sastopams, panvbas minjumi daji k depresva izmisuma komponents. rstana. Ldzgi k anoreksijas gadjumos populra ir individula vai imenes psihoterapija. Svargi ir paldzt pacientam lauzt savu uzmcgo paradumu negausgi st.

PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

Pacientus, kam ir ar trauksmi saistti traucjumi, izglto di. 1. Izglto pacientus un via imenes locekus par trauksmes raksturu, nosakot ts atirbas no bailm, izskaidro trauksmes clous un nosaka btisks trauksmes pazmes un simptomus. 2. Pamato medikamentu lietoanas noteikto krtbu un secbu. 3. Pamato, izskaidro un veic dzio muskuu relaksciju, relaksjoo elpoanu. 207

4. Mca imenei sniegt pozitvu novrtjumu pacienta veselgai uzvedbai. 5. Mca imenei neuzemties atbildbu par lomm, kas parasti paredztas pacientam. 6. Mca bt uzmangiem pret pacientu, nevis pret slimbas simptomiem. Pacientus, kam ir ar garastvokli saistti traucjumi, izglto di. 1. Paststa pacientam un via imenes locekiem par depresijas fizioloiskajm izpausmm, par antidepresvo zu lietoanas mriem, efektiem, blaknm, lietoanas veidu un k mca pazt agrns slimbas recidva pazmes. 2. Izskaidro, k depresija ietekm imenes sistmu. 3. Nodroina pacientu un imenes locekus ar informciju par paldzbas saemanas iespjm. Pacientus, kam ir ar domanu saistti (psihotiski) traucjumi, izglto di. 1. Paststa pacientam un via imenei par slimbas procesu, k pazt un prvart slimbas recidvus. 2. Inform par zu lietoanas veidu, iedarbbu, blaknm. 3. Inform pacientu un via imeni, k saemt paldzbu, ja tas ir nepiecieams.

KOPSAVILKUMS
Attiecb uz mentlo slimbu pacientu aprpi, svargi ir saprast emptijas nozmes procesu, kad msa izjt otra cilvka jtas un prdzvojumus. Ir jveido saskarsme ar otru cilvku, jatzst un jnoskaidro via jtas. Mentls slimbas ir saretas; ts var progrest, un tpc pacientu aprpei un izgltoanai nepiecieama paa pieeja.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Raksturojiet emptiju pacientu aprp! Kda ir izofrnijas pacientu aprpe? Kda ir demences pacientu aprpe? Raksturojiet halucincijas veidus! Raksturojiet depresijas klniku!

SIRDS UN ASINSVADU SLIMBU PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

SIRDS UN ASINSVADU SISTMAS UZBVE UN FUNKCIJAS
Sirds centrlais orgns, caur kuru cirkul visas organism esos asinis; tai ir ska funkcija nodroint asins cirkulciju. Asinsvadi sistmas perifr daa, ko pc uzbves iedala: artrijs asinsvadi, pa kuriem asinis aizplst no sirds; vns asinsvadi, pa kuriem asinis plst virzien uz sirdi.

Sirds kop ar artriju un vnu tklu veido noslgtu cirkulru sistmu, kur sirds kontrakcijas uztur neprtrauktu asins plsmu pa asinsvadiem. Asinsvados cirkuljos asinis pilda das funkcijas. Piegd visiem audiem un orgniem skbekli, kas nepiecieams nu dzvbas procesiem. Transport no audiem un orgniem vielmaias procesu rezultt raduos ogskbo gzi, slpekli saturous produktus un citas organismam nedergas vielas. Izns pa organismu hormonus, kas nodroina vienotu organisma procesu regulanu. Piedals ermea temperatras regulan. Sirds ir dobs, muskuains konusveida orgns, kas atrodas videnes apakj da. Attiecb pret ermea viduslniju t novietota asimetriski no ts pa labi, un pa kreisi no viduslnijas. Sirds platk, plakan daa sirds pamatne atrodas uz augu, pa labi un atpaka. No ts atiet lielie asinsvadi, tpc t ir vairk fiksta un mazkustga. Sirds smailk daa galotne atrodas apmram 5. ribstarp uz kreis atslgas kaula viduslnijas. Galotne nav fiksta, tpc sirds kontrakciju laik ts kustbas ir jtamas. Sirds somia. Sirdi apem saistaudu apvalks, kas sastv no divm dam. Perikarda apem sirds muskuslni un sastv no 2 lapim: iekjs, viscerls lapias jeb epikarda, kas ir tuvk muskuslnim un saaugusi kop ar to, un piesienas jeb parietls lapias, kas ir vairk perifrij. Pie lielo asinsvadu saknes lapias priet viena otr, starp abm veidojas hermtiski noslgta telpa perikarda dobums, kur ir neliels daudzums seroza idruma. Biezs, blvs saistaudu slnis, kas atrodas visvairk virspusji un ir saaudzis ar perikarda piesienas lapiu. Sirds virsma. Noemot sirds somiu, var redzt sirds virsmu ar rievm, kas sadala sirdi das: sirdi gredzenveidgi apem rsrieva jeb vainagrieva (t atbilst priekkambaru un kambaru robeai); kambaru priekj starprieva atrodas uz sirds priekjs rievas (atbilst robeai starp labo un kreiso kambari); kambaru mugurj starprieva atrodas uz sirds mugurjs virsmas (atbilst robeai starp labo un kreiso kambari). Pa rievm iet artrijas un vnas, kas apasio sirds sienu. Sirds dobums ir sadalts 4 kamers: 2 priekkambaros (trijos) labaj un kreisaj, un 2 kambaros (ventrikulos) labaj un kreisaj. Labo sirds pusi no kreiss atdala starpsiena, kuras uzdevums ir nodroint labs un kreiss sirds puses izolciju, t. i., arterilo un venozo asiu nesajaukanos un saglabt spiediena starpbu starp labo un kreiso sirds pusi. Sirds vrstui. Starp labo priekkambari un kambari, k ar starp kreiso priekkambari un kambari atrodas atveres. Katru atveri norobeo fibrozs gredzens, no kura skas sirds vrstui. Vrstuiem ir liela nozme asinsrit. Kad tie atveras, asinis nonk no priekkambariem kambaros, bet atpaka netiek, jo tie atveras tikai asins plsmas virzien. 209

208

Trsviru vrstulis atrodas starp labo priekkambari un kambari. Divviru (mitrlais) vrstulis atrodas starp kreiso priekkambari un kambari. Pusmness vrstui atrodas plauu stumbra atver un aortas atver. Sirds sienas uzbve. Sirds siena sastv no 3 sliem. 1. Endokards iekjais slnis. Tas izklj priekkambarus un kambarus, un no t ir veidoti sirds vrstui. 2. Miokards sirds muskuslnis. Sirds muskuli veido patnja rssvtrot muskulatra ar nveida uzbvi, kas nav pakauta cilvka gribai. Miokarda biezums ir atkargs no konkrts sirds daas veicam darba visbiezkais kreisaj kambar, visplnkais priekkambaros. 3. Perikards rjais saistaudu slnis. Asinsrites loki. Asiu ceu cauri ermea asinsvadiem nosacti var iedalt divos posmos lielaj un mazaj asinsrites lok. Asinis secgi iziet abus os lokus. Liel asinsrites loka funkcija ir apgdt audus un orgnus ar skbekli un barbas vielm un atbrvot no vielmaias galaproduktiem. Tas skas no kreis priekkambara ar pau lielko asinsvadu aortu; caur ts zariem nokst ldz visu orgnu kapilru tklam, kur priet venozajos asinsvados. Sks vnas savienojas aizvien lielks vns, ldz izveido divas galvens augjo un apakjo dobo vnu, kas ieplst labaj priekkambar, kur ar beidzas lielais asinsrites loks. Maz asinsrites loka funkcija ir venozo asiu atbrvoana no ogskbs gzes un bagtinana ar skbekli jeb asiu apskboana (arterializana). Mazais asinsrites loks skas labaj kambar, tlk caur plauu stumbru venozs asinis plst uz plaum. Katr plau artrijas sazarojas aizvien skkos arterilajos zarios, pc tam kapilros, kas apem plauu alveolas. Caur alveolu sienm noris gzu apmaia: asinis uzem no alveolm gaisa skbekli un atdod ogskbs gzes prpalikumu. No venozajiem kapilriem apskbotas asinis saplst vns. No katras plauas caur plauu saknm iznk divas vnas, ttad kop 4 vnas ieplst sirds kreisaj priekkambar, kur beidzas mazais asinsrites loks. Sirdarbbas fizioloija. Sirds ritmisko darbbu iedala ciklos, bet katrs cikls sastv no vairkm fzm. Pirm fze priekkambaru sistole. Sistole ir kdas sirds daas muskulatras kontrakcija. Abi priekkambari saraujas praktiski vienlaicgi. Saraujoties cirkulrajai muskulatrai, vnu ietekas tiek aizspiestas, tpc asinis nevar nokt atpaka vns, bet caur atverm tiek iespiestas kambaros. Otr fze kambaru sistole. Tai ir divas apakfzes: 1) kambaru muskuu sasprindzinjuma fze, kad aizveras atrioventrikulrs atveres, tpc kambari kst par pilngi slgtiem, ar asinm pildtiem dobumiem; aj laik kambaros strauji ceas spiediens; kad tas kst lielks par spiedienu aort un plauu stumbr, skas otr fze; 2) asins izgranas fze; atveras pusmness vrstui, un kambaru dobumi iztukojas, izgrot asinis lielajos asinsvados no kreis kambara aort, bet no lab kambara plauu stumbr. 210

Tre fze diastole jeb kopj sirds pauze. Diastole ir sirds daas muskulatras atslbums. aj laik priekkambaru un kambaru muskulatra ir atslbusi. No vnm asinis piepilda sirds priekkambarus.

ARTERIL ASINSSPIEDIENA NOVIRZES NO NORMAS, AR TM SAISTTS SLIMBAS

Paaugstints asinsspiediens, jeb arteril hipertensija. Hipertensija ir hroniska arteril asinsspiediena paaugstinans, kad sistoliskais spiediens turas virs 140 mm/Hg, bet diastoliskais virs 90 mm/Hg. Asinsspiediena lielumu ietekm sirdsdarbbas spks, perifr asinsvadu pretestba, asins viskozitte un sirds izsviesto asiu daudzums. Asinsspiediens mains atkarb no fizisks slodzes, emocionl stvoka, miega un citiem faktoriem. Ar nieru, virsnieru asinsvadu un nervu darbba ietekm asinsspiedienu. Arteril hipertensija ar retiem izmumiem ir neizrstjama slimba, ar kuru jmcs sadzvot un to kontrolt, uzturot asinsspiedienu normas robes. Ilgstoi paaugstints asinsspiediens negatvi ietekm organismu. Sirdij patstvgi jstrd ar lielku spku, kas sirds muskulim prasa lielku skbeka patriu, tpc lielks ir miokarda bojjuma vai sirds mazspjas attstbas risks. Paaugstints asins plsmas spiediens boj asinsvadu sienu, visvairk niers, acs asinsvadu apvalk, galvas smadzens. is bojjums var izraist asinsvadu plsumu vai veicint aterosklerozes attstbu. Saslimstba ar o slimbu ir saistta ar vairkiem riska faktoriem: 1) imenes anamnz ir hipertensija un sirds un asinsvadu slimbas, 2) hiperlipidmija, 3) cukura diabts, 4) smana, 5) ditas kdas (pastiprinta vrm sls lietoana), 6) aptaukoans. Neatliekama paldzba var bt nepiecieama hipertonisks krzes gadjum, kad strauji paaugstins asinsspiediens, radot stipras galvasspes, sliktu du, reiboni, reizm vemanu, redzes traucjumus un citas sdzbas. Nopietnks komplikcijas krzes gadjum ir asinsizpldums galvas smadzens vai akta sirds mazspja. Aprpjot pacientu ar arterilu hipertensiju, vlamais iznkums ir stabili normalizts asinsspiediens. Lai to panktu, pacientam ir jsaem nepiecieam informcija par s slimbas gaitu, riska faktoriem un rstanas principiem. Jdziens par oku un kolapsu. oks un kolapss ir nereti sastopamas dadu slimbu komplikcijas. ajos gadjumos mazins cirkuljoo asiu daudzums, td krtas arterilais un venozais asinsspiediens, samazins sirdij pieplstoo asiu daudzums. Samazinoties asinsspiedienam, visas organisma sistmas saem par maz asinis, ttad ar par maz skbeka. No t sevii cie CSN un sirds. Td, ja smaga oka vai kolapsa stvoklis ieilgst, pacientam draud nve no smadzeu vai sirdsdarbbas traucjumiem. 211

Iekgo slimbu klnik oku vai kolapsu izraisa: 1) stiprs spju kairinjums, 2) liels idruma zudums pc vemanas vai masvas caurejas, 3) saindans (ar uzturu, imiklijm, medikamentiem), 4) endognas intoksikcijas (urmija, aknu koma), 5) mikroorganismu izraistas intoksikcijas (sepse), 6) aleriska anaflikatiska reakcija, 7) smaga sirds patoloija (miokarda infarkts, plauu artrijas trombembolija). Klniski pacients oka vai kolapsa stvokl var bt bezsama, bet biek tomr samaa ir saglabta. Pacients sdzas par stipru nespku, vjumu, galvas reiboni. da ir bla, vsa, mitra, pulss patrints, vji pildts un grti sataustms. Viena no vissvargkajm pazmm ir pazemints asinsspiediens. Tipiskos gadjumos sistoliskais arterilais asinsspiediens ir 80 mm/Hg vai zemks; jo zemks asinsspiediens, jo nopietnks un dzvbai bstamks stvoklis. oka vai kolapsa gadjum pacientu transportt nav ieteicams, visa iespjam paldzba jsniedz nekavjoties: 1) jnogulda bez pagalvja ar 45 le paceltm kjm, lai uzlabotu asins piegdi galvas smadzenm; 2) silti japsedz; 3) ja oku izraisjuas spes, ts nekavjoties jkup; 4) jsauc rsts. Sirds vainagartriju slimbas. Cilvka asinsvadi ir sistma, pa kuru cirkul dadas vielas, kas tiek uzemtas no apkrtjs vides un kas veidojas pa organism apkrtjs vides ietekm. ietekme ne vienmr ir pozitva, tpc asinsvadu sienas var tikt bojtas, turklt patoloiskais faktors boj visu sistmu, ttad cie artrijas vis organism. Tomr dadu orgnu artriju bojjums var dot atirgu slimbas simptomtiku. Sirdi apasiojos artrijas sauc par vainagartrijm jeb koronrajm artrijm, bet slimbu grupu, kas rodas no to bojjumiem, sauc par koronro sirds slimbu (KSS). Galvenais patoentiskais mehnisms, kas boj organisma artrijas, ir ateroskleroze. Ateroskleroze ir process, kas skar artrijas, radot to sieniu nevienmrgu sabiezanos vai smagos gadjumos daju vai pilngu slganos. Asinsvada sieni rodas aterosklerotisk panga jeb pltnte sabiezjums, kur centr ir putriai ldzga serde, ko aptver ciets apvalks. Serdes sastv ir tauki holesterns un triglicerdi. Kamr pltnte ir plna, cilvks traucjumu nejt, bet, kad pltnte jau saaurinjusi asinsvada lmenu, rodas attiecg orgna apasioanas traucjumi, kas visbiek izpauas k stipras spes. Ateroskleroze ir plai izplatta slimba, kas pakpeniski pards jau 2030 gadu vecum, bet klnisks izpausmes pards pc 4050 gadu vecuma. Mediu pienkums ir pacientu informana par aterosklerozes riska faktoriem, jo dzvesveids btiski nosaka aterosklerozes un ts izraisto slimbu risku.

KORONR SIRDS SLIMBA (KSS)

Koronr sirds slimba pasaul joprojm ieem vadoo vietu mirstbas clou zi. Latvija sirds un asinsvadu slimbu izraists mirstbas zi apsteidz visas Eiropas valstis. Sirds un asinsvadu slimbu izplatbas pamat ir dzvesveida faktori (neracionls uzturs, smana, mazkustgs dzvesveids), tpc var secint, ka Latvij ir viens no visneveselgkajiem dzvesveidiem Eirop. Slimbas riska faktori. 1. Vecums un dzimums. Pastv atirba KSS izplatb starp vrieiem un sievietm. Vrieiem risks saslimt pards pc 3540 gadu vecuma un pakpeniski palielins, pieaugot vecumam, bet sievietm risks saslimt pards tikai pc 55 gadu vecuma. To saista ar sieviajiem dzimumorgniem, kam ir aizsargjoa nozme. 2. Smana ir viens no kaitgkajiem, bet pilngi novramajiem riska faktoriem. Smanas nelabvlg ietekme ir cie saistb ar izsmto cigareu skaitu, agrnu ts uzskanu un ilgumu. Par augstas atkarbas smanu uzskata situciju, ja pacients izsm vairk nek 20 cigaretes dien. pas atkarbas rdtjs ir tas, ja sm 30 minu laik pc pamoans. Smana maina asinsvadu sienas pabas, padarot tos neaizsargtus pret citiem riska faktoriem. Prtraucot smanu, izdodas pakpeniski uzlabot pacienta stvokli; lai gan slimba jau radusies, tpc nekad nav par vlu ieteikt pacientam prtraukt smanu. 3. Aptaukoans. KSS saisttas ne tik daudz ar kopjo svara pieaugumu, cik ar centrlo aptaukoanos jeb bolveida aptaukoanos, ko novrt pc viduka apkrtmra un gurnu apkrtmra attiecbas. Normla viduka/gurnu attiecba vrieiem ir ldz 0,9, bet sievietm ldz 0,8. Ja attiecba prsniedz normu, juzskata, ka cilvkam ir paaugstints risks saslimt ar KSS. Ar is riska faktors pieder pie novramajiem un ir ciei saistts ar uzturu un fizisko aktivitti. Ieteicamka ir lna un pakpeniska svara samazinana, nevis badoans kursi, kad svars tiek zaudts tri, bet tikpat tri un nenovrami ar uzviju atkal atgts. Optimls svara samazinans temps ir 0,5 kg ned. 4. Mazkustgs dzvesveids nosaka palielintu risku aptaukoties, jo fizisk slodze paldz samazint arterilo asinsspiedienu, svaru, uzlabot asins sastvu, mazint trauksmi, depresiju. Tomr jatceras, ka pacientiem, kuriem jau ir KSS, fizisk slodze var bt ar bstama, tpc precizjama un nosakma stingr rsta kontrol. 5. Neracionls uzturs. Nepareizs uzturs veicina aptaukoanos, paaugstinta asinsspiediena veidoanos un ietekm asins sastvu, paaugstinot taj to vielu daudzumu, kas maina asinsvadu sienas pretestbas spjas. Ttad pareizai ditai ir btiska pozitva ietekme uz citiem riska faktoriem. 6. Paaugstints asinsspiediens ir viens no svargkajiem riska faktoriem sasliman ar KSS. Par paaugstintu uzskata asinsspiedienu, kas prsniedz 140/90 mm/Hg. Btiski svargi ir iemct pacientam uzturt normlu asinsspiedienu, ievrojot ditu, atbilstou fizisku aktivitti vai lietojot medikamentus, ja tas nepiecieams. 7. Cukura diabts biei kombinjas ar citiem riska faktoriem, pai ar aptaukoanos, k ar veicina asins lipdu sastva prmaias. Pareizi rstjot cukura diabtu, var stipri uzlabot sirds slimnieku stvokli un prognozi. 213

212

8. Alkohola lietoana. Ir vrojama "U veida" sakarba starp alkohola uzemanas daudzumu un risku saslimt ar KSS, t. i., nedzrjiem ir augstks risks, mreniem alkohola daudzuma patrtjiem zemks, bet liela alkohola daudzuma lietotjiem risks atkal palielins. Alkohola iespjam pozitv ietekme uz kopjs mirstbas samazinanos izpauas tikai vrieiem pc 40 gadu vecuma un sievietm pc 50 gadu vecuma. Ir daudzi nordjumi, ka, iespjams, sarkanvnam ir labvlgka ietekme, jo tas satur antioksidantus. Galvenie ditas principi, kas jievro, lai novrstu iespju saslimt ar KSS. 1. Jierobeo kopjais tauku daudzums uztur. pai nelabvlgi ir tauki, kuros nav polinepiestinto taukskbju sviests, krjums, liellopu tauki, to viet ieteicamas augu eas un trekns jras zivis. 2. Jsamazina ar uzturu uzemam holesterna daudzums. pai daudz holesterna satur olas un subprodukti: smadzenes, aknas, nieres, sirds. 3. Jpalielina iedrvielu saturs dit. Augsts iedrvielu saturs ir klijs, rupja maluma graudu produktos, pkaugos, sojas produktos. 4. Jsamazina ar uzturu uzemam ntrija daudzums. Sls btu jierobeo ldz 5 gramiem dien, ttad tas nozm nepievienot sli jau gatavam dienam. 5. Kopjam uzemts enerijas daudzumam jbt tdam, lai saglabtu vai iegtu normlu ermea svaru. 6. Uztur pc iespjas vairk jlieto drzei, augi, graudu produkti, zivis. 7. Iesakot ievrot ditu, tomr jrins ar ar pacientu anas paradumiem, prasbm un iespjm. Nevajag aizmirst, ka ana ir ar viena no cilvka baudm. Koronrs sirds slimbas formas. KSS ir sirds muskua bojjums, ko izraisjui asinsapgdes traucjumi sakar ar koronrs artrijas lmena saaurinjumu. Izir das KSS formas. Primr asinsrites apstans. Miokarda reakcija uz skbeka nepietiekamu piegdi var izpausties k pka sirdsdarbbas apstans. T var notikt pirms tam it k veselam cilvkam, kas nekad par sirdi nav sdzjies, k ar hroniskam sirds slimniekam. Klniski t ir pkas nves aina, ttad pacientam elpoana un pulss uz maistrlajm artrijm nav konstatjams. aj situcij pacientam liktenga var bt katra sekunde, tpc, ja tas noticis aprpes personla kltbtn, nepiecieams rkoties nekavjoties: a) novietot pacientu uz cieta, stingra pamata, b) uzskt kardiopulmonlo reanimciju, c) izsaukt rstu. Stenokardija. T k rodas neatbilstba starp skbeka piegdi caur saaurintajm vainagartrijm un miokarda nepiecieambu pc skbeka, kd sirds muskua rajon rodas skbeka bads hipoksija. Uz skbeka badu audi rea, dodot stipru spju impulsu. Raksturga stenokardijas spju lkme ir spiedoi audzoas spes sirds apvid vai aiz kru kaula, kas var izstarot uz kreiso roku vai plecu, vai uz krkurvja labo pusi. Spes parasti rodas fiziskas vai psihoemocionlas slodzes laik, ilgst 210 min, un paas no sevis priet. 214

da spju lkme rada cilvkam stipru baiu sajtu, reizm to pavada auksti, lipgi sviedri. Lai gan stenokardijas lkme ilgst tikai pris mintes, pacientam btu jzina, ka nitroglicerna tablete vislabk paldz lkmes kupanai, jo ts efekts ir vainagartriju paplainana, tpc lkme beidzas trk un tiek novrsta iespjama muskua papildu bojana. Neatliekam paldzba stenokardijas lkmes laik: d) pacientu apguldt vai apsdint, e) atbrvot apkakli, atvrt logu, f) piedvt palikt zem mles nitroglicerna tableti. Miokarda infarkts (MI). T ir kdas sirds muskua daas nekroze, kas radusies sakar ar prmrgi lielu neatbilstbu starp skbeka piegdi un nepiecieambu pc t. Miokarda ns, kas nesaem skbekli, pc 1520 mintm prtrkst dzvbas procesi un rodas neatgriezeniskas prmaias. Jo ilgk turpins skbeka bads, jo dzikas un plakas prmaias rodas. Tipiskos gadjumos miokarda infarkts izpauas k ilgstoas, audzoas vai dedzinoa rakstura spes aiz kru kaula vai sirds apvid, kas var izstarot uz abm rokm, pleciem, muguru. Spes pavada nves baiu sajta, uzbudinjums, pastiprinta svana, hipotensija vai hipertensija, bradikardija vai tahikardija; izteikts vjums. Kamr turpins spes, turpins miokarda hipoksija, ttad bojjumi aizvien vairk palielins. MI ir dinamisks process, kura laik viens vai vairki sirds muskua rajoni pakauti smagam un ilgstoam skbeka trkumam nepietiekamas koronrs asinsrites d; rezultt rodas miokarda audu nekroze. MI skums var bt pks vai pakpenisks, process var ilgt 36 stundas. Tpc infarkta gadjum ir oti svargi kupt spes. Vislabkais medikaments ir nitroglicerns zem mles vai intravenozi, bet infarkta gadjum atirb no stenokardijas ar nitroglicernu parasti spes nevar kupt, tpc papildus ievada narkotiskos analgtiskos ldzekus. Tomr jatceras, ka var bt ar bezspju miokarda infarkts, kad hipoksija un miokarda bojjums ir radies, bet spju, kas par to signaliztu, nav. Tad pacients ir vairk pakauts pkas nves riskam. Nelielu infarktu gadjum pc 12 mneiem miokards ir sadzijis, bet plau infarktu gadjum (ja pacients izdzvo) normlo muskuaudu viet noformjas saistaudu rta, kas trauc miokardam pilnvrtgi strdt. Tpc pakpeniski attsts sirds mazspja, sirds ritma traucjumi vai citas komplikcijas. Terapija skbeka terapija, spju mazinana (opiti, vazodilatatori, anksioltiskie ldzeki), farmakoterapija, perkutna transluminla koronr angioplastika, irurisk revaskularizcija. Aprpes diagnozes. 1. Spes nepietiekamas skbeka apgdes d. 2. Trauksme spju, nves baiu un sveas apkrtnes d. 3. Samazints sirds sistoles tilpums. 4. Nespja veikt ikdienas aktivittes. 5. Asioanas risks tromboltisko prepartu lietoanas d. 6. Prmaias miokarda audu perfzij atkrtotas koronrs stenozes un infarkta paplainans d. 7. Psiholoisko aizsargspju zudums paapzias traucjumu, miega traucjumu un tuvinieku atbalsta trkuma d. 8. Pacienta un tuvinieku izgltoana veselbas uzturanas jautjumos. 215

Pacientam ar aktu miokarda infarktu nepiecieama intensva rstana, novroana un aprpe, tpc vi tiek ievietots intensvs terapijas noda, kur iespjams nodroint neprtrauktu dzvbai svargu rdtju kontroli. Intensva novroana ir nepiecieama, lai novrstu aktas miokarda infarkta komplikcijas: g) smagus sirds ritma traucjumus, piemram, kambaru fibrilciju, kas klniski izpauas k pka nve; h) kardiognu oku; i) aktu sirds mazspju; j) aktu gremoanas orgnu un urnpa funkciju traucjumus. Akta sirds mazspja. Prk liela sirds noslogojuma vai nopietnas sirds vai plauu slimbas komplikcija var bt akta sirds mazspja. Tas ir akts stvoklis, kad sirds pki vairs nespj atbilstoi pildt savu ska funkciju. No lielajm vnm plstos asinis sird sastop pretestbu, jo savas pasliktints darbbas d t vl nav iztukojusies no iepriekjs asiu porcijas. T k venozs asinis piln apjom netiek uzemtas sird, ts veido sastrgumu vns. Biek no akts prslodzes cie kreisais kambaris, tpc sastrgums rodas tajs vns, kas nk no plaum. Rezultt plaus izveidojas venozais sastrgums, kas reflektoriski rada elpas trkumu. du stvokli sauc par kardilo astmu. Ja sirds darbs joprojm netiek atvieglots, kardil astma var praugt kvalitatvi jaun, vl nopietnk akt stvokl. aj gadjum vns esoais sastrgums kuvis tik nopietns, ka asiu idr daa no asinsvadiem nonkusi starpaudu idrum un prpildjusi alveolas. Ttad telpa, kur btu jnotiek gzu apmaiai, ir prpildta ar idrumu. o stvokli sauc par plauu tsku. Kardil astma pacients pki jt izteiktu elpas trkumu, kas spie viu ieemt vertiklu stvokli, lai mazintu smakanas sajtu; var bt neliels sauss klepus. ai pacienta vlmei ir zintnisks izskaidrojums, jo venozais sastrgums gravitcijas spka ietekm parasti novietojas zemkajs plauu das, ttad guus aizem lielku laukumu nek sdus. Kardil astma biei rodas nakt, kad pacients atrodas guus stvokl. Pazmes, ka pacientam ir kardil astma pacients ir iemis vai cenas ieemt sdus stvokli, lpu vai sejas cianoze, acs baiu izteiksme, var bt pastiprinta svana, redzamas paplaintas kakla vnas, elpoana ir patrinta, sekla, elpoan piedals palgmuskulatra, sirdsdarbba parasti ir patrinta. Plauu tska elpas trkuma sajta strauji pieaug, sausais klepus kst mitrs, un pacients atklepo roz putainas krpas. Objektvais stvoklis ir ldzgs k kardils astmas gadjum, tikai elpoana ir vl trka (ldz 60 reizm mint), elpoanas laik ir dzirdami skai burbuojoi troki. Lkmes skum tos dzird, auskultjot plauas, bet dau minu laik tie var kt dzirdami, jau ienkot palt. Kardil astma un plauu tska ir dzvbai bstami stvoki, kas prasa tltju neatliekamu paldzbu, lai uzlabotu elpoanu un gzu apmaiu, k ar, lai mazintu sastrgumu plaus. Tas jveic, izpildot secgas darbbas. 1. Pacients japsdina ar galvu un pleciem uz augu, bet kjas jnovieto maksimli uz leju; vislabk, ja kjas var prlikt pri gultas malai, lai asinis uzkrjas zemkesoajos audos un maksimli atslogo sirdi. 216

2. Dot skbekli caur masku augst koncentrcij, lai mazintu hipoksiju un elpas trkuma sajtu. 3. Prmaius var likt venozus augus uz ekstremittm, lai samazintu venozo plsmu uz sirdi. 4. Neatliekams paldzbas medikaments ir nitroglicerns zem mles, bet nepiecieama ar steidzama narkotisko analgtiku, urndzenou ldzeku, sirds glikozdu u. c. medikamentu ievadana intravenozi. 5. oti svarga d situcij ir aprpes personla mierga, mrtiecga rcba, kas rada pacient pavbu un drobas sajtu. Hroniska sirds mazspja. T ir sirds ska funkcijas nepietiekamba, kad sirds vairs nespj audiem piegdt nepiecieamo oksigento asiu daudzumu. Veidojas hronisks sastrgums vis asinsrites sistm, kas savukrt rada ntrija un dens hronisku aizturi organism. Sirds mazspjas cloi ir sirds slimbas, kas pavjinjuas sirds kontrakciju efektivitti (KSS, hipertensija, sirds ritma traucjumi, vrstuu slimbas), hroniskas plauu slimbas, mazasinba un endokrns un vielmaias slimbas. Hronisk sirds mazspja rodas pakpeniski, vairku mneu vai gadu laik. Skum var bt atsevii simptomi, kas liecina tikai par kreiss sirds puses nepietiekamu darbbu, bet pakpeniski pievienojas ar labs sirds puses nepietiekamba, un tipiskos gadjumos vro kombintu lab un kreis kambara mazspju. Galvens pamatvajadzbu problmas pacientam ar hronisko sirds mazspju. 1. Elpoanas problmas. Ja ir pavjinta sirds kreis kambara funkcija, sastrgums prsvar rodas plaus sakar ar plauu asinsvadu prpildjumu ar venozajm asinm. Pacients sdzas par elpas trkumu, sausu klepu slodzes laik vai guus stvokl nakts. 2. Kustbu ierobeojuma problmas. T k sirdsdarbba ir pavjinta un neefektva, pacients slodzes laik jt pastiprintu nogurumu, turklt fizisk slodze vl vairk apgrtina novjinto sirdi, tpc veicina slimbas progresanu. Slodzes laik pacients var just parasto nepatkamo izjtu pastiprinanos var pieaugt elpas trkums, tskas uz kjm, sirdsklauves. Pacientam pai nevlama ir smagumu celana vai neana. 3. idruma uzemanas un elimincijas problmas. Novjint sirds ar lielu piepli skn asins masu pa asinsvadiem. T k is darbs ir neefektvs un veidojas sastrgums, asiu idr daa virzs no asinsvadiem uz starpaudu telpu, radot zemdas audu tsku. Slimbas skuma posm tska rodas uz zemkesoajm ermea dam pdm, apakstilbiem, guloiem pacientiem uz krustiem un muguras, bet, slimbai progresjot, tskas pards aizvien augstk, piemram, pacientam ar tres pakpes sirds mazspju tskas var bt no pdm ldz pat cirkiem. Palielins un kst spgas aknas, pasliktins apette, biei ir slikta da, jo venozais sastrgums rodas ar vdera dobuma orgnos akns, kua un zarnu siens. Smagas nepietiekambas gadjum asiu idr daa pards ne tikai zemd, bet ar sk prpildt ermea dobumus vdera dobumu (ascts), pleirlo telpu (hidrotorakss). Asins masas pieaugums, kas rodas, ja pacients iedzer idrumu, slodzi sirdij tikai palielina. Tpc viens no ieteikumiem pacientam ir nelietot prk daudz idruma. No otras puses daa no asins idrs daas atrodas rpus asinsvadiem, tpc regulatoro procesu ietekm pacients var just slpes. idruma uzkrans rada ermea masas pieaugumu. 217

4. Barbas uzemanas problmas. Hroniskas sirds mazspjas gadjum jcenas mazint jebkur faktors, kas var sirdij radt papildu slodzi. Viens no diem faktoriem ir ar ermea liekais svars. Pacientam btu jievro ditas nosacjumi, kas paredz tdu kopjo kaloriju daudzumu, lai uzturtu vai normaliztu ermea masu. Sirds mazspjas gadjum dit iesaka samazint ar vrm sls daudzumu ldz 5 gramiem dien, jo vrm sls aiztur organism deni, ttad sekm prslodzi. 5. Miega un atptas problmas. Pacienti ar smagu sirds mazspju oti cie no miega problmm, jo guus stvokl vii jt neizturamu elpas trkumu. Pacienti spiesti pavadt nakti sdus, pusmieg, atspieoties pret spilveniem, kas nenodroina vajadzgo atptu. 6. Vdera izejas traucjumi. Asinsrites traucjumi zarns, samazintais uzemtais idruma daudzums un medikamentu ietekme biei rada aizcietjumus. 7. Raizes un bailes. Daudzo pamatvajadzbu ierobeojums rada depresiju, nomktbu un bezcerbu. 8. das veseluma saglabanas problmas. Tskaina da uz krustiem guloam pacientam ar sirds mazspju pakauta lielam izguljumu raans riskam. Masva tska uz kjm var radt das plsumus, caur kuriem sk tect idrums.

SIRDS IEKAISUMA UN VRSTUU SLIMBAS

Iekaisums var skart jebkuru sirds sienas krtu endokardu (endokardts), miokardu (miokardts) vai perikardu (perikardts). Varbt ar situcijas, kad iekaisuas visas sienas krtas (pankardts). Katrai no m slimbm ir savi cloi, provocjoi faktori un varbt ar atirgas izpausmes un rstana. Endokardts. Endokardts ir sirds iekjs krtas iekaisums. To izraisa dadi mikroorganismi, kas var veidot aplikumus uz endokarda virsmas. No sirds ie aplikumi ar asins straumi var nonkt jebkur cit orgn, radot embolijas draudus. Slimba ir polisimptomtiska, tau tipiskks pazmes ir: paaugstinta temperatra ar drudzi, izsitumi, spes loctavs un mugur, ermea masas zudumi, vjums, splenomeglija. Var pardties prmaias d un nagos, sirdsdarbbas traucjumi, galvasspes, hemiplija, prmaias psih, afzija. s slimbas sekas var bt vrstuu defektu veidoans: vrstua nepietiekamba, kad vrstulis ir t prmaints, ka nespj noslgt visu atveri, tpc asins plsma caur o atveri var virzties ar pretj virzien; atveres stenoze, kad atveres diametrs saaurins, tpc sirds muskulim jpieliek daudz lielks spks, lai izstumtu asinis tam cauri. Vrstuu defekti apgrtina sirds darbu, tpc pakpeniski attsts hroniska sirds mazspjas aina ar vism s slimbas tipiskajm problmm. Terapija: antimikrobu terapija atkarb no slimbas izraistja; pirms antibiotiku lietoanas jveic audiogramma; ik pc 48 stundm urna un asins uzsjumi, lai noteiktu medikamentu efektivitti; 218

kardiologa uzraudzba; pilnvrtgs uzturs; iespjama opercijas nepiecieamba, ja ir akti destruktvi vrstuu bojjumi (inficto vrstuu eksczija vai mkslga vrstua izemana), hemodinamikas traucjumi, atkrtota embolija, antibakterils terapijas neefektivitte; empimas vai abscesa drena, ja tie ir lokalizti; perifrs vai centrls mikotisks aneirismas opercija. Aprpes problmas. 1. Samazints sistoles tilpums vrstuu mazspjas d. 2. Prmaias audu (nieru, smadzeu, sirds, plauu, gastrointestinl trakta, perifro audu) perfzij samazintas asinsplsmas d. 3. Hipertermijas slimbas dehidratcijas un intensvas antibiotiku terapijas d. 4. Nepietiekams uzturs anoreksijas d. 5. Trauksme slimbas hospitalizcijas d. 6. Pacienta, tuvinieku izgltoana veselbas uzturanas jautjumos. Miokardts. Miokardts ir sirds muskua iekaisums, ko var izraist mikroorganismi, medikamenti un citi toksiski faktori. Pacienti sdzas par nespku, elpas trkumu un sirdsklauvm, drudzi un tahikardiju. Konstat sirds palielinanos, anomlas sirds skaas, trokus, sirds mazspjas pazmes. Aprpes mris akt period ir mazint sirds slodzi, tpc pacientam tiek nozmts gultas rems. Diagnostika prejoas prmaias EKG, palielints leikoctu daudzums, patrints asins grimanas trums, paaugstinti antivielu titri k reimatisma gadjum, fekliju un kakla gotu uzsjum konstattas baktrijas vai vrusi, tiek veikta endomiokarda biopsija diagnozes precizanai. Terapija (galvenokrt, lai novrstu komplikcijas) diurtiskie ldzeki un digoksns, antiaritmiskie ldzeki, stingrs gultas rems; ja noteikts slimbas izraistjs, iespjama antimikrobu terapija. Komplikcijas sirds mazspja, kardiomioptija. Aprpes diagnozes. 1. Hipertermija iekaisuma un infekcijas procesa d. 2. Samazints sistoles tilpums pavjintu kontrakciju un aritmijas d. 3. Apgrtinta aktivitte apgrtintas sirdsdarbbas un druda d. Pc miokardta prslimoanas nepiecieams ilgstos rehabilitcijas process, lai nepieautu komplikciju, piemram, hroniskas sirds mazspjas raanos. Ieteikumi pacientam pc miokardta prslimoanas: fizisko aktivitti atjaunot oti pamazm, izvairties no alkohola un citiem toksiskiem aentiem. Perikardts. Perikardts jeb rjs sirds krtas iekaisums parasti nav patstvga slimba, bet gan citas slimbas pavadoais simptoms, piemram, saistaudu slimbu, miokarda infarkta sekas, traumas, medikamentu vai ar mikroorganismu izraists bojjums. Pacients sdzas par spm krkurvja priekpus, kas mazins, noliecoties uz prieku, elpas trkumu, sirdsklauvm, drudzi. Izklausot sirdi, var bt dzirdams perikarda berzes troksnis. 219

Diagnostika ehokardiogramma, krkurvja rentgenogramma, EKG, leikoctu noteikana, seroloiskie testi, tuberkulna tests un antistreptolizna titru noteikana, perikardiocentze, noteikt asins urnvielas slpekli, lai noteiktu urmiju. Terapija atkarga no slimbas izraistja. Jnovr iespjam sirds tamponde. Nopietnkais perikardta veids ir eksudatvais perikardts, kad slgtaj telp starp abm perikarda lapim sk krties idrums, kas nospie sirds kameras, un ts nevar piepildties ar asinm. du stvokli sauc par sirds tampondi. T ir akta, dzvbai bstama situcija, kad nepiecieama neatliekama iruriska iejaukans idruma evakucija no perikarda dobuma (perikardiocentze). Konstriktvs perikardts abas perikarda lapias var saaugt, rtaudos var izgulsnties kalcija si, miokards ir pastvgi saspiests, un t funkcijas tiek trauctas. Komplikcijas sirds tamponde, sirds mazspja, asiu uzkrans perikarda dobum. Aprpes diagnozes. 1. Spes krts perikarda iekaisuma d. 2. Samazints sistoles tilpums samazintas kambaru izpleans d. Reimatisms. Reimatisms ir sirds iekaisuma un vrstuu slimbu klasiskais piemrs. Reimatisms agrk bija viena no visizplattkajm un ar viena no vissmagkajm sirds slimbm, kas galvenokrt sks brnb vai jaunb un agri izraisja darbaspju zudumu un stipri sasinja mu. Pdjs desmitgads saslimstba ar reimatismu ir mazinjusies, galvenokrt pateicoties antibiotiku terapijai. Reimatismu izraisa galvenokrt streptokoki, kas parasti iekst organism caur elpoanas ceiem un rada angnu, faringtu vai kdu citu no streptokoku infekcijm. Ja is iekaisums netiek izrstts, tas saglabjas hronisk veid, kas skum var neradt nekdus traucjumus. Nemanmi streptokoki nokst ar citos audos un orgnos un rada hronisku iekaisumu saistaudos. Pret streptokoku izdaltajm vielm organism sk veidoties antivielas, un s antivielas sk bojt paa organisma audus. Reimatisma gadjum visvairk tiek bojta sirds siena, loctavas, da, nervu sistma un reizm ar citi orgni. Reimatisk druda klnisks izpausmes: 1. Poliartrts pietkuas, spgas un apsrtuas loctavas. Iekaisums ir migrjos, kas deformcijas loctavs nerada. 2. Kardts sirds sienas iekaisums, kas izpauas ar vism raksturgajm sirds slimnieka sdzbm elpas trkumu, spm un sirdsklauvm. 3. Horeja neregulras, ar gribu nekontroljamas muskuu kustbas. 4. Gredzenveida eritma. 5. Zemdas mezglii. 6. Drudzis. Reimatisk endokardta sekas ir sirds vrstuu defekti, kas pakpeniski rada hronisku sirds mazspju.

ASINSVADU SLIMBAS
Vnu slimbas. Tromboflebts, flebotromboze, dzio vnu tromboze. Praks nereti ie termini netiek irti un var apzmt vienu un to pau slimbu. 220

Tromboflebts ir stvoklis, kad flebta vai dajas vnu obstrukcijas d vn veidojas receklis. Flebotromboze ir tromba vai trombu veidoans vn; receklis var veidoties: stzes, vnu sieniu anomlijas, receku veidoans mehnisma anomlijas d. Parasti tiek skartas apakjo ekstremitu dzis vnas. Dzio vnu tromboze ir tromboze dziajs, bet ne virspusjs vns. Divas nopietnks komplikcijas ir plauu embolija un postflebtiskais sindroms. Flebts ir vnas sienias iekaisums. Tas ir klnisks termins, lai apzmtu lokaliztu slimbu, kas var tikt rstta ar loklu sildanu. Patofizioloija veicina asins stze, asinsvada sienias bojjums, prmaias asins koagulcij. Veicinoie faktori: venoz stze pc opercijas, dzemdbm, ilgstoa gultas rema; ilgstoa sdana vai varikozu vnu komplikcijas; ievainojumi; plaa ap asinsvadu esou audu infekcija; aundabgi audzji; vnu mazspja anamnz; lzumi, mejumi u. c. Diagnostika flebogrfija, pletismogrfija, fibrinogna I 125 tests, Doplera tests. Terapija: novrst tromba virzanos un mazint pulmonrs embolijas risku; novrst atkrtotu trombemboliju; antikoagulcija; tromboltisk terapija; nemedikamentozas metodes (sauss siltums, mitrs siltums, spiediens asinsvadu dilatcijas veicinanai, atgulans pc pastaigas, lai novrstu tromba izkustanos); opercija. Komplikcijas: plauu embolija, postflebtiskais sindroms. Aprpes diagnozes. 1. Spes pavjintas venozs asinsrites d. 2. Asioanas risks antikoagulantu terapijas d. 3. Kustbu apjoma mazinans spju un rstanas d. 4. Izgltoana. Hroniska vnu mazspja. Postflebtiskais sindroms ir hroniskas venozs stzes forma; tas var attstties pc flebta hroniskas vnu oklzijas vai vrstuu destrukcijas d. Patofizioloija mazie asinsvadi izpleas, jo galvenos venozs atteces kanlus ir nosprostojis trombs. Bojto vnu vrstui nespj novrst asins atplanu, td rodas hroniska vnu stze, kam seko tska un virspusjo vnu varikoze. Mains apakstilba krsa vnu stzes un pigmenttu lu d. Parasti skar iliakls un ferls vnas. Klnika hroniska tska, kas pastiprins, ja kjas nolaistas uz leju; ekstremitu krsas maia; spes; las. Diagnostika Doplera tests; elastgo zeu, saiu valkana; pc sindroma attstans iespjama viengi paliatva un simptomtiska terapija, jo bojjums ir neatgriezenisks. Komplikcijas: trofisks las; celults; trombozes recidvs. Trofisks las ir nekrotisku audu veidoans das virspus, ko parasti izraisa apakjs ekstremittes asinsvadu mazspja. las rodas, ja audi nepietiekami tiek apgdti ar skbekli un citm barbas vielm tskas un cirkulcijas traucjumu d. Var rasties sekundra infekcija, jo pavjint cirkulcija apgrtina organisma pretestbas spjas. Vairkums lu rodas postflebtisk sindroma un stzes d. Klnika atklts, iekaisis jlums; la var sulot vai bt klta ar tumku, sausu du. Pacients sdzas par tsku, spm, smaguma sajtu un nogurumu, tska un pigmentcija ap lu. 221

Terapija: devitalizto audu noemana nekrotisko audu notrana, eksczija; granulcijas audu veidoans stimulcija dadi prsji, virs prsjiem elastgs zees vai saites, Unnas zbaks, atgulans ar paceltm kjm, medikamentu lietoana, das transplantu izmantoana; recidva profilakse augstilba safenofemorlo vai safenopoplitelo vnu liana; apakstilba vnu liana; dzio vnu apvada veidoana vai rekonstrukcija, infekcijas kompresijas skleroterapija. Komplikcijas: infekcija, sepse. Aprpes diagnozes. 1. Audu bojjumi trofisks las d. 2. Spes trofisks las d. 3. Pacienta izgltoana. Varikozas vnas. Primr vnu varikoze abpusja zemdas vnu paplainans un pagarinans, dzis vnas ir normlas. Stvoklim progresjot, hidrostatisk spiediena un vnu vjuma d vnu sienias izstiepjas, asimetriski paplainoties, un dai vrstui prstj funkciont. is process ir neatgriezenisks. Sekundr varikoze rodas dzio vnu obstrukcijas d. Teleangiektzija ir paplainti zemdas kapilri, arteriolas un vnulas. Tie ir kosmtiski nepievilcgi, bet nerada cirkulcijas traucjumus. Vnu paplainans trauc vrstuu darbbu, pieaug spiediens, kas izplats uz nkamo zemdas vnas segmentu. Vnu paplainans un vrstuu mazspja izraisa varikozi. Varikoze var attstties jebkur ermea viet, kur spiediens ir paaugstints. Veicintjfaktori: iedzimtba, ilgstos vnu iestiepums grtniecbas, aptaukoans, ilgstoas stvanas d, vecums audu elastguma zudums. Klnika kosmtisks defekts lielu zilganu kju vnu d; noguruma vai smaguma sajta un krampji kjs; spju pastiprinans menstrucijas laik; muskuu krampji nakts. Diagnostika Doplera ultraskaas tests, fotopletismogrfija, venozs atteces un refluksa plestismogrfija un citas. Terapija: Konservatv terapija svara samazinana, izvairans no ilgas stvanas. Operatv terapija iruriskas procedras, sklerotizjoa injekcija, multipla vnu liana, safenozo vnu liana, lzerterapija. Komplikcijas: asioana vnu sieniu vjuma un spiediena d; das infekcijas un las. Aprpes diagnozes. 1. Audu bojjumi hronisku trofikas traucjumu un pcopercijas iekaisuma d. 2. Spes inczijas vai iekaisuma d. 3. Zinanu trkums. Artriju slimbas. Arterioskleroze un ateroskleroze. Arterioskleroze ir artriju slimba, kas izpauas k asinsvadu sienias elastguma zudums un sacietana. 222

Ateroskleroze ir parastkais arteriosklerozes tips, kam raksturga ateromu (pangu) veidoans asinsvadu sienias iekj virsm. Patofizioloija iespjams, ka arteroskleroze skaidrojama ar teoriju, kas to saista ar reakciju uz bojjumu. 1. Endotlija nu bojjums izraisa pastiprintu tromboctu un monoctu uzkranos bojjumu viet. 2. Notiek gludo muskuu nu migrcija un prolifercija. 3. Veidojas matrica no kolagna un elastgajm iedrm. Ir divu tipu aterosklerotiskie bojjumi: tauku slnis un fibrozs aplikums. Galvenie riska faktori ir: nelabvlga iedzimtba, vecums, vrieu dzimums, smana, paaugstints holesterna lmenis asins, cukura diabts, aptaukoans, mazkustgums, stress. Klnika: var skart visu asinsvadu sistmu vai vienu segmentu. Simptomi atkargi no skart rajona: a) smadzenes cerebroarterioskleroze, b) sirds sirds imisk slimba, c) kua un zarnu trakts resns zarnas erozijas aneirisma, d) nieres nieru artriju stenoze, e) ekstremittes tendence uz emboliju. Pavjints pulss. Diagnostika atkarga no skarts ermea sistmas. 1. Arteriogrfija var nordt uz stenozi un pastiprintu cirkulciju. 2. Diagnozes noteikanai paldz EKG, ehokardiogramma, Holtera kontrole, slodzes tests, miokarda skenana un sirds katetrizcija. Terapija: medikamenti; riska faktoru novrana; orgnu disfunkcijas specifiska rstana; opercijas: a) perkutna transluminla angioplastika artriju stenozes mazinanai (ja bojjuma vieta pieejama ar specilu piepamu zondi, k femorlaj un iliklaj artrij); b) lzera angioplastika (caur optisko iedru katetru tiek virzts lzera stars, kas izncina aterosklerotisko uzslojumu); c) rotcijas aterektomija (liel trum rotjos uzgalis abrzijas ce noem aplikumu; s opercijas plusi ir minimls norml endotlija bojjums un zems komplikciju procents). Komplikcijas. 1. Sirds slimbas: koronr ateroskleroze, stenokardija, akts miokarda infarkts. 2. Cerebrovaskulrs slimbas: prejoa imija, insults. 3. Aortas ateroskleroze aneirisma. 4. Aterosklerotiski ekstremitu bojjumi gangrna. 5. Nieru artrijas stenoze nieru mazspja. Obliterjos artriju slimbas. Obliterjos artriju slimbas ir arteriosklerozes forma, kuras gadjum tiek blota kju vaskulr sistma. Biek konstatjama hroniska nevis akta slimbas forma (pka totla asinsvada nosprostoans ar trombu vai embolu). Notiek asinsvadu bifurkcijas viet. Parasti konstatjama 223

aortoiliklaj, femoropoplitelaj un poplitelaj tibilaj artrij. Raksturgs asinsvadu nosprostojums iekaisuma un trombozes d. Trombi rodas sirds kreisaj pus triju fibrilcijas vai mitrls stenozes rezultt. Trombs var rasties aterosklerotisk aplikuma viet. Artriju nosprostojums trauc asinsriti distlaj ekstremitt. Klnika: simptomi rodas pakpeniski periodiska kliboana; ekstremittes vsums; ekstremittes krsas prmaias (blums); kjas samazinans; kju pirkstu tirpana un nejutgums; vlk spes pat miera stvokl, biei nakt, pacientam jceas pastaigt, lai mazintu spes; krampjveida spes ikru muskuos; las uz kju pirkstiem un pdm. Diagnostika. 1. Asinsvadu izmeklana. 2. Doplera ultrasonogrfija. 3. Segmentla pletismogrfija dod iespju konstatt pavjintu spiedienu. 4. Angiogrfija, lai apstiprintu nosprostojuma diagnozi. Terapija, lai saglabtu ekstremitti un mazintu periodisko kliboanu: konservatva terapija kliboanas mazinanai; terapija ar pentoksifilnu; ja konservatvi paskumi neldz, var bt nepiecieama artriju opercija; perkutna transluminla angioplastika; mikrovaskulra opercija nelielu artriju obliterjos slimbas gadjumos. Komplikcijas: lni dzstoas las; gangrna, sepse; smagu artriju nosprostojumu gadjum var bt nepiecieama ekstremittes vai ts daas amputcija. Aprpes diagnozes. 1. Prmaias audu perfzij pavjintas arterils asinsrites d. 2. Savainojuma risks sensoro traucjumu d. 3. Infekciju risks pavjintas arterils asinsrites d. Artriju embolija. Artriju embolija ir arterilo asiu receki, kas var izraist pilngu artriju nosprostojumu. Visbiek rodas sird triju fibrilcijas, miokarda infarkta, hroniskas sirds mazspjas d. Pacientam simptomu var nebt. Var just aktas spes, var bt sensoro un motorisko funkciju zudums, embolam nosprostojot artriju: ekstremittes paralze, ekstremittes nejutgums, blums un vsums. Terapija: gultas rems, medikamenti, oka novrana, opercija (embolektomija jveic 610 stundu laik, lai novrstu muskuu nekrozi un ekstremittes amputciju). Komplikcijas: neatgriezeniska imija un ekstremittes zaudjums; oks. Aprpes diagnozes. 1. Savainojuma risks juanas un motorikas traucjumu d. 2. Prmaias perifro audu perfzij asinsrites traucjumu d. 3. Infekcijas risks opercijas d. 4. Pacienta izgltoana. Vazoplastiski traucjumi: Reino slimba. Reino slimba ir visprgs apzmjums stvoklim, kam raksturgs pazemints vai netipisks jutgums pret aukstumu vai emocionlajiem faktoriem, kas skotnji izpauas plauksts.

Clonis nav zinms. Rodas neregulras arteriolras asinsvadu saaurinans d, kas izraisa roku un kju pirkstu vai degungala blumu, vsumu un spes. Klnika: pirkstu vai degungala vsums, spes, blums, dareiz rodas las pirkstu galos. Diagnostika: simptomiem jbt vismaz divus gadus pirms diagnozes. Jveic diferencildiagnostika. Terapija: izvairties no provocjoiem faktoriem, medikamentoza terapija. Komplikcijas: hroniska slimba var izraist das un muskuu atrofiju; las un gangrna (reti). Aprpes diagnozes. 1. Prmaias jutgum asinsvadu spazmu d. 2. Spes hipermijas d.

KOPSAVILKUMS
Sirds kop ar artriju un vnu tklu veido noslgtu cirkulru sistmu, kur sirds kontrakcijas izraisa neprtrauktu asins plsmu pa asinsvadiem. Pa asinsvadiem cirkuljos asinis pilda das funkcijas: piegd visiem audiem un orgniem skbekli, kas nepiecieams nu dzvbas procesiem; transport no audiem un orgniem vielmaias procesu rezultt raduos ogskbo gzi, slpekli saturous produktus un citas organismam nedergas vielas; izns pa organismu hormonus, kas nodroina vienotu organisma procesu regulanu; piedals ermea temperatras regulan. Hipertensija ir hroniska arteril asinsspiediena paaugstinans, kad sistoliskais spiediens turas virs 140 mm/Hg, bet diastoliskais virs 90 mm/Hg. Asinsspiediena lielumu ietekm sirdsdarbbas spks, perifr asinsvadu pretestba, asins viskozitte un sirds izsviesto asiu daudzums. Asinsspiediens mains atkarb no fizisks slodzes, emocionl stvoka, miega un citiem faktoriem. Ar nieru, virsnieru asinsvadu un nervu darbba ietekm asinsspiedienu. Arteril hipertensija ar retiem izmumiem ir neizrstjama slimba, ar ko jmcs sadzvot un to kontrolt, uzturot asinsspiedienu normas robes. Cilvka asinsvadi ir sistma, pa kuru cirkul dadas vielas, kas tiek uzemtas no apkrtjs vides un kas veidojas pa organism apkrtjs vides ietekm. ietekme ne vienmr ir pozitva, tpc asinsvadu sienas var tikt bojtas, turklt patoloiskais faktors boj visu sistmu, ttad cie artrijas vis organism. Tomr dadu orgnu artriju bojjums var dot atirgu slimbas simptomtiku. Sirdi apasiojos artrijas sauc par vainagartrijm jeb koronrajm artrijm, bet slimbu grupu, kas rodas no to bojjumiem, sauc par koronro sirds slimbu (KSS).

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. 6. Nosauciet riska faktorus saslimanai ar sirds un asinsvadu sistmas slimbm! Miniet hipertensijas raans clous, profilaksi, kontroli! Kdas ir aprpes problmas pacientiem ar vnu varikozi? Kda ir stenokardijas simptomtika, profilakse? Miniet miokarda infarkta simptomtiku, profilaksi! Nosauciet btiskks aprpes problmas un to risinjumus pacientiem ar trofisko lu!

224

225

IRURISKO PACIENTU APRPE UN PACIENTU IZGLTOANAS PRINCIPI

APRPES PROBLMAS UN MSAS DARBBA IRURISKO PACIENTU APRP
Aprpes problmas: das veseluma traucjumi; infekcijas risks; spes; diskomforts; vdera izejas traucjumi; fizisko aktivitu trkums; idruma apjoma deficts; barojuma traucjumi; nepietiekama urna izdalans; slikta da, vemana; slpes; venozs atteces traucjumu risks; izguljumu risks; zinanu trkums par saslimanu. das veseluma traucjumi sakar ar irurisko griezienu. Brce das un zemkesoo audu bojjums, audu vienotbas prrvums rju faktoru iedarbbas d. Pcopercijas brce akta griezta brce. Msas darbba. 1. Novrtt opercijas brci (apsrtums, pietkums) un prsju (sauss, mitrs, asiains). 2. Prbaudt, vai ir izdaljumi no brces, un novrtt tos. Izdaljumi no brces var bt: 1) serozi (dzidri, bezkrsaini, bez smakas), piemram, limfa, ascts, seroma; 2) hemoriski (ar asins piejaukumu); pirmaj pcopercijas dien tie ir normli izdaljumi no brces; 3) hemoriski izdaljumi liel daudzum 5.7. pcopercijas dien ir eventercijas pazme!; 4) strutaini (ar strutm balti, duaini, pelcgi, ar vai bez smakas); 5) ultaini (dzeltengas nokrsas, bez smakas); 6) zarnu saturs (zagani vai brngani, ar nepatkamu smaku). Serozi hemoriski izdaljumi pirmaj pcopercijas dien ir viengie normlie izdaljumi no brces. Citi izdaljumi no brces vai izdaljumi liel daudzum norda uz brces komplikciju vai pcopercijas komplikciju. 3. Nodroint aseptiku prsieanas laik. 4. Maint brces prsju katru otro dienu, katru dienu vai biek, ja nepiecieams. Prsieanas principi: lietot piemrotus (atbilstous) plksterus (prsjus); 226

prsju pabas: nepielp brcei, absorb eksudta prprodukciju, rada idelu brces kondciju, mazina spes, iespjami reti jmaina; ja brc atstti tamponi vai drenas, tad prsja samirkana ir normla pardba, un prsja nomainanas bieums atkargs no samirkanas truma; nomaint prsju nekavjoties, ja tas piescies ar izdaljumiem no brces; pirms spgm prsieanm ievadt pretspju medikamentus; lietot brces dzanas fzei atbilstous medikamentus. Infekcijas risks sakar ar das veseluma bojjumu, mazkustgumu, plauu hipoventilciju, patoloisku procesu. Msas darbba. 1. Novrtt brci un izdaljumus no brces. Sauss prsjs liecina par normlu brces stvokli. 2. Novrtt izdaljumus no drenm, zondm (daudzumu, krsu, smaku, konsistenci). Drenas tiek atsttas vdera dobum, lai evakutu idrumu (asinis, strutas), kontroltu asioanu, zarnu fistulu veidoanos. Izdaljumu raksturs: serozi, asiaini, strutaini, ar ults piejaukumu, ar zarnu satura piejaukumu. 3. Noskaidrot, kur un kdam nolkam drenas ievietotas. Jnodroina pareizs drenu stvoklis: 1) ja mris ir evakut idrumu vai kontrolt asioanu, drenai jbt atvrtai un savienotai ar uztvrju (plastikta maisi, pudele, cimds), jseko, lai drena nebtu saliekusies un netrauctu idruma atteci; 2) aktvs aspircijas drenas k skni izmanto gofrtu elastgu 50200ml konteineru, kuram jbt nedaudz saspiest stvokl; 3) pleiras telp novietotas drenas rjam galam jatrodas uztvrjtrauk zem idruma lmea. 4. Mrt ermea temperatru. 5. Ieteikt pacientiem elpoanas vingrinjumus, atklepoties. 6. Regulri grozt gulous pacientus. 7. Pc iespjas trk uzskt aktvas kustbas. 8. Veikt antibakterilo terapiju. Spes sakar ar das veseluma bojjumu, irurisku iejaukanos, patoloisku procesu. Spes ir subjektvs simptoms, ar ko pacients izrda savas cieanas. Opercijas rezultt ievainotie vai kairintie nervu gali izraisa spes. Spes ir viens no pirmajiem simptomiem, ko pacients jt, beidzoties anestzijas ldzeku iedarbbai. Pcopercijas spes visstiprk jtamas 1236 stundas pc opercijas. Katram pacientam spju sajtas un reakcija uz spm ir atirga, to ietekm pacienta fiziskais un gargais stvoklis. Spju rstanai jbt elastgai: t jmaina, emot vr pacienta vajadzbas, visprjo stvokli un reakciju uz rstanas metodm. Msas darbba. 1. Noskaidrot spju lokalizciju (opercijas brce), intensitti (izmantojot spju skalu no 0 ldz 10; skat. 8. att.), raksturu (asas, duroas, aujoas, trulas, smeldzoas, spiedoas). Spju sajtas intensitte jizvrt gan miera stvokl, gan aktivizjot pacientu (dzii ieelpojot, paklepojot vai veicot kdu kustbu).

227

8. attls. Spju intensittes skala.

2. Injict nozmtos pretspju medikamentus, ievrojot stundu grafiku, lai pacientam nodrointu lielku labsajtu. Spes iespjams novrst, izmantojot spju remdanas trspakpju sistmu jeb analgzijas kpnes (skat. 9. att.). Aktu spju rstanas stratija paredz virzbu no augas lejup. Hronisku spju gadjum rstanas stratija paredz virzbu no lejas augup. 9. attls. Analgzijas kpnes.

Analgtiskie ldzeki: NSPL (nesterodi pretiekaisuma ldzeki), piemram, Diklofenaks, Ketorolaks, Lornoksikams; vjie opiodi, piemram, Tramadols; stiprie opiodi, piemram, Promedols, Morfns. Palgldzeki: prethistamna ldzeki potenc (pastiprina un pagarina) pretspju ldzeku iedarbbu, novr miega traucjumus; var pastiprint elpoanas nomkumu, izraist izteiktu sedciju (Suprastns); sedatvie ldzeki, trankvilizatori, miega ldzeki nepotenc pretspju efektu, bet novr spriedzi, baiu sajtu, muskuu sasprindzinjumu; regulra lietoana izraisa toleranci un atkarbu (Diazepams, Klonazepams); antidrepesanti kombincij ar pretspju ldzekiem rada potencjou efektu (Amitriptilns); 228

spazmoltiskie ldzeki uzlabo pretspju efektu, ja spes izraisa spazmas (Nopa, Atropna grupa). 3. Novrtt analgzijas efektivitti, medikamenta iedarbbas ilgumu. Svargi noskaidrot laiku no pdjs pretspju preparta ievadanas ldz spju atskans brdim. 4. Sekot spju sajtas intensittei. Spju intensittes pieaugums var liecint par komplikcijm (asioanu, infekciju), nepietiekamu analgtisko ldzeku darbbu. 5. Paldzt pacientam atrast piemrotu un rtu ermea pozu. 6. Noskaidrot iespjamos spju izraistjus, piemram, prk cies prsjs/plksteris, pilns urnpslis, nerts (prk cies) aprbs, paaugstinta temperatra (liecina par infekciju, iekaisumu). 7. Iemct pacientam, k pareizi fikst brces vietu pie kustbm, klepoanas, dzias elpoanas, lai mazintu nertbas. Kustbu apjoms jpalielina saudzgi, jo kustbas uzlabo pasajtu. Mazkustgums pastiprina spju izjtas. 8. Mazint stresu izraisous faktorus, diskomfortu. Ilgstos stress un depresija pazemina spju slieksni, padara pacientu jutgku pret spm. 9. Nodroint, lai pacients vartu pagult un atpsties. Jnovr bezmiegs, jo tas var padart neefektvu spju terapiju, pirms gultieanas jpalielina pretspju preparta deva. Diskomforts sakar ar drenu, cauruli vai prsju; iekjas vai rjas ermea daas amputciju; smakojou brci; stomu. Msas darbba. 1. Novrtt prmaias ermea das, funkcijs. 2. Paldzt pacientam identifict prmaias. 3. Paldzt pacientam iekaut faktisks prmaias fiziskajs aktivitts, sadzv. 4. Mct pacientu pielgoties, lai kompenstu faktisko ermea uzbvi, funkcijas. Vdera izejas traucjumi. Aizcietjumi sakar ar nepietiekamu idruma uzemanu, nekustgumu, bailm no spm, medikamentu lietoanu, caurejas ldzeku prdozanu, psiholoiskajm problmm (bera izmantoanu). Msas darbba. 1. Nodroint pietiekamu idruma uzemanu i/v inf., dzert. 2. Ditas korekcijas iedrvielm bagts uzturs, graudaugu produkti. 3. Palielint fizisks aktivittes. 4. Pacientu atstt vienatn vai norobeot no prjiem defekcijas laik. 5. Medikamentu nozmana rektlas svectes, caurejas ldzeki per os, klizmas. idra vdera izeja sakar ar stresu, medikamentu lietoanu, zarnu darbbas traucjumiem, ditas kdm, baroanu caur zondi. Msas darbba. 1. Pretcaurejas ldzeki (pc rsta nozmjuma). 2. Prmaias dit. 3. Kompenst zaudto idrumu i/v inf. Fizisko aktivitu trkums sakar ar ilgstou hospitalizciju, ilgstou gultas remu, nespju nodarboties ar ierastm lietm, ierasts sabiedrbas trkumu. 229

Msas darbba. 1. rstniecisk fizkultra. 2. Novrst traucjoos apstkus, paldzt pielgoties (urna katetrs, drenas). 3. Piedvt last, klausties radio, mziku, skatties televizoru. 4. Iesaistt imeni. idruma apjoma deficts sakar ar nepietiekamu idruma uzemanu, sliktu du, vemanu, pastiprintu vielmaiu (drudzis, infekcija), asioanu. Msas darbba. 1. Sekot uzemtajam un izvadtajam idruma daudzumam. 2. Novrtt izdaljumus no brces un drenm. 3. Ievadt pacientam i/v dumus, k ar asins aizvietotjus, ja tdi nozmti. 4. Ievadt pretvemanas ldzekus. 5. Uzskt pakpenisku idruma un barbas uzemanu per os. Barojuma traucjumi sakar ar ditas maiu pcopercijas period. Msas darbba. 1. Nodroint ditas ievroanu pc rsta nozmjuma. 2. Izskaidrot ditas nepiecieambu un atautos dienus. Pcopercijas perioda ditas secba: mitrint lpas, dai malki dens, dzert deni, idra barba (tume, aktimels), mksta barba (biezputras, biezei), ierast dita. Pcopercijas period parasti ieteic: dienkart iekaut produktus ar augstu iedrvielu saturu; izslgt produktus, kas veicina gzu veidoanos un vdera uzpanos; lietot daudz idruma; uzemt pietiekami daudz kaloriju, lai novrstu enerijas patriu. Kua un zarnu motorikas stvoklis nosaka laiku, kad pacientu var skt barot. Nepietiekama urna izdalans sakar ar visprjo anestziju, vietjo anestziju, spm, nepietiekamu idruma uzemanu. Msas darbba. 1. Novrtt izdalt urna daudzumu. 2. Noskaidrot iemeslu reflektoras spazmas, narkotisko pretspju medikamentu darbba, prostatas adenoma, pa muskulatras atonija sakar ar manipulcijm pa tuvum. 3. Spju mazinanai lietot nenarkotiskus pretspju ldzekus. 4. Ja pacientam ir pastvgais katetrs, prbaudt t caurlaidbu, izskalot. 5. Ja pacients ir gulos, pa tvrienam (tuvum rti aizsniedzams) jnovieto beris. 6. Ja iespjams, pacients jnovieto vertikl poz (sdus vai stvus). 7. Pacients jatstj vienatn urincijas laik; 230

8. Ja nekas nepaldz, veikt katetrizciju. 9. Ievietot pastvgo katetru. 10. Ievadt nepiecieamo idrumu i/v. 11. Veicint idruma lietoanu. Slikta da un vemana sakar ar anestzijas ldzeku lietoanu, narkotisko analtiu lietoanu, idruma, barbas uzkrans ku pirms peristaltikas atjaunoans. Msas darbba. 1. Aicint pacientu dzii elpot, lai veicintu anestzijas ldzeku iedarbbas izzuanu. 2. Pacientam rstoties un vemjot, pagriezt galvu uz sniem, lai novrstu aizranos. 3. Ievadt pretvemanas ldzekus i/m, i/v. 4. Reistrt uzemto un izdalto idruma daudzumu. 5. Kompenst idruma zudumu i/v inf. 6. Ja nepiecieams (lai izslgtu aspircijas iespju), ievadt transnazlo zondi ku un atskt kua saturu. agas ir simptoms, kas liecina par pilnu kui. agas kua satura uzkrans vemana. Slpes sakar ar atropna izraisto sekrcijas mazinanos, anestzijas ldzeku lietoanu, idruma zudumu (svanu) un/vai asins zudumu, pirmsopercijas idruma patria ierobeojumu. Msas darbba. 1. Mitrint lpas. 2. Ievadt idrumu i/v. 3. Skalot muti. 4. Dot dzert, ja tas ir atauts. Venozs atteces traucjumu risks sakar ar vnu varikozi, ilgstou gultas remu. Sastrgums perifrajos asinsvados saistb ar venozs atteces traucjumiem. Paaugstints trombozes risks, PATE risks. Msas darbba. 1. Nodroint pacientu ar pietiekamu idruma daudzuma uzemanu i/v, per os. 2. rstniecisk fizkultra kju vingrinjumi. 3. Mudint pacientu celties, staigt, ja tas ir atauts. 4. Lietot elastgs zees, elastgs saites. 5. Ievadt heparnu vai mazmolekulro heparnu. Izguljumu risks sakar ar ilgstou gultas remu. Izguljumi ir hroniskas brces, kas veidojas trofisku prmaiu d, pie ilgstoa spiediena uz du, visbiek krustos, papos. Msas darbba. 1. Regulri maint pozu guloam pacientam. 2. Nepieaut ilgstoi mitru du. 3. Lietot du barojous krmus. 4. Izguljumu skotnj fz lietot dezinficjous ldzekus.

231

Zinanu trkums par saslimanu nepietiekamas informtbas d. Msas darbba. 1. Informt/izgltot par saslimanu, izmantojot dadus palgldzekus.

PACIENTA APRPE PIRMSOPERCIJAS PERIOD

Pirmsopercijas periods ir laika posms no pacienta stacionanas ldz opercijas veikanai. Pirmsopercijas perioda ilgums ir atkargs no slimbas rakstura, pacienta visprj stvoka un opercijas steidzambas pakpes. Pirmsopercijas periodu iedala diagnozes precizanas un opercijas sagatavoanas posm. Diagnozes precizanas posm preciz diagnozi, prbauda dadu pacienta orgnu un sistmu stvokli, veic laboratoriskos izmekljumus, apsver opercijas indikcijas. Opercijas sagatavoanas posm pacientu sagatavo opercijai. Neatliekamo (akto) operciju gadjumos pirmsopercijas periodu sasina ldz minimumam; aj laik veic elementrs procedras (apmazganu, apmatojuma noskanu) vai izmekljumus (urna, asins analze, krkurvja vai vdera dobuma rentgencaurskate). Ar higinisko vannu neveic smagi slimajiem vai tad, kad opercija ir oti steidzama. Plnveida operciju gadjumos (sirdskaiu irurij, ultsceu un kua rekonstruktvaj irurij) pirmsopercijas periods ilgst vairkas dienas vai nedas. Pirmsopercijas sagatavoana ir svarga pacientam; no ts atkarga opercijas gaita un pcopercijas periods, kas var bt saistms ar iespjamm komplikcijm (anestzijas veidu, asioanu pc opercijas, opercijas oku, infekcijas attstbu vai organismam svargo orgnu traucjumiem). Plnveida operciju sagatavoanas gait izir attlo pirmsopercijas periodu, kura laik veic kariozo zobu sananu, likvid infekciju uzturous procesus deguna blakusdobumos, stabiliz nervu sistmu, sirds un asinsvadu sistmu. Tpat svarga ir nieru funkciju prbaude. Tie pirmsopercijas period veic paskumus, kas ir vienveidgi un obligti ikvienas opercijas sagatavoan: higinisk pelde, apmatojuma noskana, tranas klizma un urnpa iztukoana. Vietj sagatavoana. Pirmsopercijas period nepiecieama rpga ermea das apskate (iekaisuma pazmes, izsitumi), atkljot iekaisuma pazmes vai das prmaias viet, kur paredzta opercija. Ja vitlu indikciju nav, opercija jatce, jo var rasties pcopercijas komplikcijas. Opercijas dienas priekvakar pacientam veic higinisko peldi, veas maiu, no vakara ierobeo anu, dodot dzert tikai saldintu tju, veic zarnu trakta trbas klizmu. Opercijas dienas rt sagatavo opercijas lauku ermea daas, kur tiks veikta opercija vai iruriska manipulcija. Atkrtoti nomazg ar ziepm vai das kopanas ldzekli, noskuj apmatojumu plak laukum. Operciju dienas rt pacients nedrkst ne st, ne dzert, pirms opercijas pacientam liek nolaist urnu; ja pacients pats to nevar, tad jnokatetriz. Ja paredzta resns zarnas opercija (hemoroidlie mezgli), tad atkrtoti veic tranas klizmu vai resns zarnas skaloanu (sifona klizma). Svargi pirms opercijas iztukot kua zarnu traktu, jo pc opercijas, kura ir noritjusi narkoz, pacientam var bt vemana, kas var radt smagas komplikcijas, piemram, aspircijas pneimoniju. Pacientam, kuram opercija jveic steidzgi, kui iztuko ar zondi. 232

Pirms opercijas pacientam tiek izemtas zobu protzes, jo opercijas laik var rasties problmas (aizrans, elpoanas traucjumi). Pacientu opercijas zl ieved uz guratiem vai sdratiem, jo pacients ir samis pirmsopercijas medikamentus premedikciju. Pirmsoperciju telp pacientam novelk paltas veu un prrbj opercijas zles veu. Pacientu prce uz operciju galda un fiks kjas. Pacientu uz opercijas galda novieto td stvokl, lai var rti veikt operciju (pc opercijas msas nordjuma). Modernas konstrukcijas operciju galdi auj maint pacienta stvokli ar pa opercijas gait.

PACIENTA APRPE PCOPERCIJAS PERIOD

Pcopercijas periods aptver laiku pc opercijas beiganas ldz brdim, kad pacients atgst darba spjas vai iestjas stabils seku stvoklis. Pcopercijas periodu iedala trijs fzs: agrn fze: 35 dienas pc opercijas; vln fze: 23 nedas pc opercijas; attl fze: ldz darbaspju atganai. Opercija pacientam ir fiziska un psihiska trauma. Izir: gludo jeb normlo pcopercijas periodu, periodu ar komplikcijm. Pirmaj period organism notiek mrenas organisma reaktivittes izpausmes, bet otraj funkcionlas prmaias, kas rada un veicina pcopercijas komplikcijas. Kdas pcopercijas period var radt smagas komplikcijas. Pacienta novroana pcopercijas period. Pacientu no opercijas galda prvieto uz nestuvm, ratiiem vai prce tiei gult. Gulta pirms tam sagatavota prklta ar tru veu, sasildta ar termoforiem vai siltuma kastm, jo pacientam pc opercijas var bt termoregulcijas traucjumi (auksts, drudzis, drebui). Veselbas stvoka d smagkie pacienti pc opercijas tiek prvesti uz intensvs terapijas paltu vai nodau, kur iespjama neprtraukta novroana un neatliekams paldzbas sniegana. Pacientu silti sasedz, virs segas pie kjm var likt siltus termoforus. Pacientu pc narkozes gult novieto bez spilvena, atliecot galvu nedaudz atpaka un uz sniem, jo pc narkozes pcopercijas period var bt nelabums, vemana. Vemana pcoperciju posm var izraist anestzijas ldzeki, kas rada kua un zarnu trakta kairinjumu, idruma un barbas uzkrans ku pirms peristaltikas atjaunoans, medikamenti, spes. Paredzot potencilo vemanas iespjambu, jtur gatavb nierveida lte, salvetes un instruments mutes dobuma tranai. Ja skas vemana, pacients var aizrties, viam var aizkrist mle un tiek kavta elpoana, var pki pasliktinties sirdsdarbba. Atmoans laik pacienti nereti ir uzbudinti, kliedz, ir nekontroljami rcb, var noraut prsju. Pcopercijas period slpju d pacients var izjust diskomfortu. Slpes pcopercijas period galvenokrt izraisa anestzijas ldzeki. Lai mazintu diskomfortu, pacientam jslapina lpas vai ar piedv maziem malciiem dzert tju, ja nav nordes par idruma uzemanas ierobeojumu. 233

Svargi sekot pacienta elpoanai, pulsa ritmam, asinsspiedienam. Svargi ir novrot pacientu, jo nereti pacienta sejas vaibsti norda veselbas stvokli. Ja seja ir srta, mierga, pacients jtas labi, bet, ja sejas panti iekritui, asi, da bla vai cianotiska pacienta stvoklis ir smags, un tad mdz bt nopietni sarejumi. Par to jzio nodaas msai. Pcopercijas komplikcijas. Pcopercijas komplikcijas iespjamas gan agrnaj, gan ar attlaj fz. Komplikciju daudzumu un smagumu var ierobeot ar rpgu pacientu izmeklanu, ar pareizu pacientu sagatavoanu pirmsopercijas period, ar informciju pacientam par pcopercijas periodu, ar saudzgu attieksmi, ar pacientu aktivizanu pcopercijas period. Nervu sistmas komplikcijas. Ts ir spes, miega traucjumi, psihozes, nervu parzes vai paralzes. Spes lielk vai mazk mr novro pc katras opercijas. Spju veids un intensitte ir atkarga no opercijas apjoma, audu traumatizcijas. Spju sajtu mazina pareizs pacienta stvoklis, brva un mierga elpoana, regulra prsju maia un medikamentoz terapija. Miega traucjumi parasti ir bezmiegs. Pacientam nepiecieams radt tkamus apstkus, labi vdint telpu, ievrot klusumu. Psihozes pc opercijas biek attsts novjintiem pacientiem. di pacienti ir ar trauctiem domanas procesiem, biei nekontaktjami intoksikciju pieauganas gadjum. Sevia uzmanba jpievr pacientiem pcnarkozes period. Sirds un asinsvadu sistmas komplikcijas. Komplikcijas ir akts sirds vjums, trombozes, embolijas. Akta sirds vjuma gadjum mains pulsa ritms, palnins asinsrite. Pacientam novro blu das krsu vai cianozi, kas norda uz sirds mazspju vai anmiju. Trombozes biek attsts apakjs ekstremitts vai iegura vns. Liela nozme trombou profilaks pacienta aktivizanai ir izmantot rstniecisko fizkultru, pc iespjas agrnu staiganu. Trombou d var attstties plauu artriju embolijas, nieru infarkti, plauu infarkti. Elpoanas orgnu komplikcijas. Var bt akta elpoanas nepietiekamba, bronhti, traheti, pleirti, neefektva elpceu caurlaidba. Pc opercijas jseko pacienta elpceu caurlaidbai (vajadzbas gadjum atskana no elpceiem ar skni). Paldz pacientu pareiza novietoana gult (pussdus stvokl), elpoanas vingrinjumu ordinana, klepus gadjum lietoti atklepoanas ldzeki, inhalcijas, smagos gadjumos skbeka terapija. Gremoanas orgnu komplikcijas. Gremoanas orgnu komplikcijas izpauas k gremoanas trakta motorikas un sekretorisks funkcijas traucjumi slikta da, vemana, atraugas un agoans, meteorisms vai caureja. Ilgstoa vemana izraisa organisma atdeoanos. Pirmajs diens pc vdera dobuma opercijm biei tiek traucta zarnu darbba. Iespjama zarnu necaurejamba. Kamr nav noskaidrots zarnu necaurejambas iemesls, zarnu tonusu var uzlabot, ievadot ku zondi (ar nazogastrlo) un periodiski evakujot kua saturu, vienlaicgi kui izskalojot. 234

Ja nenoiet gzes, taisnaj zarn ievada gzu novades caurulti vai ar izmanto hipertonisko klizmu. Vartu ar bt zarnu trofikas traucjumi, k d atkrtojas caurejas; pacients zaud zarnu sulas un tri novj. Nepiecieama rpga pacienta aprpe, bieas prsieanas, ja izveidojusies fistula. Urnizvadorgnu komplikcijas. Ts ir urna aizture, urna neizdalans, urnceu un nieru iekaisumi. Urna neizdalans anrija parasti ir neiroreflektoriska. Urnpslis tdos gadjumos ir tuks, nav tieksmes urint, jo nefunkcion nieres. dos gadjumos ar katetrizcija nedod rezulttu, pieaug intoksikcija. rstan galvenais ir prtraukt neiroreflektorisko iedarbbu. Urna aizturi biek novro pc opercijm mazaj iegurn. T veidojas reflektoriski spju kairinjuma vai meteorisma d. dos gadjumos pacients spju d nespj urint, lai gan tieksme ir un pslis ir pilns. Jcenas novrst spes, radt pacientam apstkus, kas veicintu urinanu (patecint dens krnu, pacientu paceot stvus, pa apvid uzliekot siltu termoforu. Ja ie paskumi rezulttu nedod, veic urnpa katetrizciju. Operciju bru komplikcijas. Ts ir bru asioana, hematomas, infiltrts brces viet, iekjo orgnu eventrcija. Svargi ir sekot bru prsjam, vai tas nav piescies ar asinm, vai prsjs nav nobrucis. Prsja prmaias gadjum, vai ja pacients sdzas par diskomforta sajtu opercijas viet, zio rstam. Regulri kontrol ermea temperatru, jo ts maia var liecint par brces infekciju. Psiholoiski traucjumi. Depresija var izpausties k apettes trkums, raudulba, jebkuru ambciju zudums, citu cilvku noraidana. Clonis var bt veselbas stvoka pasliktinans, spes, prmaias patl, baas par nkotni. Delrijs var rasties pc ilgstoas anestzijas k reakcija uz zlm vai alkoholisms anamnz. Izpauas k uzbudinjums, orientcijas trkums, halucincijas, murgi. Galvenais aprp ir konstatt prmaias pacienta psiholoiskaj stvokl un ziot rstam. Rpties par pacienta drobas paskumiem.

KOPSAVILKUMS
irurija ir viena no medicnas nozarm, kad slimbu rstan lieto galvenokrt operatvo metodi. To gait uz audiem iedarbojas ar mehniskiem ldzekiem, tos prdalot, izdalot patoloisko perkli, k ar atjaunojot orgna vai ermea dau normlo formu, funkciju, prstdot audus un orgnus. irurij lieto mehnisks iedarbbas ldzekus, fiziklus, miskus, bioloiskus paskumus, biei izmanto tehniskos palgldzekus. Svargi ir izprast irurisko pacientu aprpes patnbas, kas auj veikt kvalitatvu pacientu aprpi un ldz ar to ar pacientu izgltoanu. Pie iruriskajm pacientu aprpes problmm pieskaita neefektvu gaisa caurlaidbu, neefektvu elpoanu, ermea kustbu traucjumus, termoregulcijas traucjumus, komunikcijas trauc235

jumus, runas traucjumus, vdera izejas traucjumus, urna nesaturanu vai aizturi, gzu apmaias nepietiekambu, raizes, bailes un stresa situcijas, spes, bezcerbu, ermea veseluma traucjumus, miega traucjumus, domanas traucjumus, zinanu defictu, aktivittes trkumu, paaprpes defictu.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Kdas ir galvens irurisko pacientu aprpes problmas? Raksturojiet spju intensittes skalu! Kpc nepiecieama palgldzeku izmantoana spju novranai? Mint svargko pacientu aprp pirmsopercijas period! Raksturojiet pcopercijas komplikcijas!

GRTNIEU APRPE, APRPE PCDZEMDBU PERIOD UN IZGLTOANAS PRINCIPI

Mtes un brna veselba un ts aprpe ir viena no svargkajm sabiedrbas veselbas jomm. Vesels brns ir veselas sabiedrbas prieknoteikums. Mtes un brna veselbas veicinana sekm ne tikai reproduktvo un brnu veselbu, bet ldz ar to uzlabo ar visu sabiedrbas veselbu kopum.

GRTNIECBAS AGRNS PAZMES, MAZUA ATTSTBA MTES ORGANISM

Grtniecbas agrns pazmes. 1. Nav mnereiu. Bet, ja mnereizes parasti ir neregulras vai ar ir bijis satraukums, tas nevar bt prliecinos rdtjs. Ir iespjama ar neliela asioana ap to laiku, kad jbt mnereizm ar tad, ja ir iestjusies grtniecba. 2. Palielintas, jutgas, nedaudz niezoas krtis. 3. Savda, metliska gara mut. 4. Nogurums ne tikai vakar, bet ar dienas laik. 5. Vjums, galvas reiboi. 6. Palielins izdaljumi no maksts. 7. Nelabums, iespjama vemana jebkur dienas laik. 8. Stipra nepatika pret dam lietm (alkohols, kafija, cigareu dmi) un kre pc citm. 9. Neparasta emocionalitte hormonlo prmaiu d. 10. Biea urinana. Mazua attstans mtes organism. Apaugota olna (auga ola) attstoties turpina virzanos pa olvadu uz dzemdi, kur t iekst 6.7. dien pc apaugoans. eit notiek turpmk auga olas augana un attstba.

Dzemd uz auga olas virsmas veidojas daudz brkstiu, kuras ieaug dzemdes gotd. Skum brkstias prklj visu auga olas virsmu, vlk to lielk daa atmirst un paliek tikai ts brkstias, kas tiei piegu dzemdes sienai. Turpmk brkstiu daa attsts pai spcgi un kop ar irdeno dzemdes gotdu veido placentu, caur kuru auglis saem no mtes organisma barbas vielas un skbekli, bet atdod vielmaias galaproduktus un ogskbo gzi. Auga apvalki veido denspsli, kas pildts ar auga deni. Auga attstba ilgst vidji 280 dienas jeb 10 grtniecbas mneus. 9 nedas vecam auglim izzd astes piedklis, aunu loki. Diezgan lielaj galv sk veidoties acu, deguna un mutes aizmeti. Sk attstties ar rjie dzimumorgni. Auga garums ir 34 cm. 3. mnea beigs auga garums ir 89 cm, masa 2025 g. Galvas lielums ldzins pusei no auga garuma; jau diferencjuies loceki; rodas pirmie kaulu aizmeti. 4. mnea beigs auga garums vidji ir 16 cm, masa 120 g. Veidojas seja, rodas mati. Labi izirams dzimums; gremoanas trakt sk izdalties fermenti. Beidzas muskuu veidoans. 5. mnea beigs auga garums sasniedz 25 cm, masa 300 g. Attsts zemdas tauku krta. Zarns veidojas izkrnjumi ar ults piejaukumu (mekonijs); akns sk uzkrties glikogns. Sk funkciont nieres. Cauri topos mtes vdera sienai var saklaust auga sirdsdarbbu. Mte jau jt auga kustbas. 6. mnea beigs auga garums ir 3031 cm, masa 600700 g. Galva nesamrgi liela. Auglis vl nav dzvotspjgs rpus mtes organisma. 7. mnea beigs auga garums sasniedz 35 cm, masa 10001200 g. da srta un krokaina, jo zemdas tauku krta vl vji attstta. Skot ar o vecumu auglis jau ir dzvotspjgs rpus mtes organisma, ja to sevii rpgi kopj (neiznsts brns). 8. mnea beigs auga garums vidji ir 40 cm, masa 1600 g. da vl srta, bet jau gludka, klta ar pkm. 9. mnea beigs auga garums sasniedz 45 cm, masa 2500 g. Auga attstba tuvojas nobriedumam. da bli srta, gluda; zemdas tauku krta labi attstta; sk izzust pkas, kas sedz ermeni; nagi sasniedz pirkstu galus. Zniem sklinieki jau iesldjui sklinieku maisi. 10. mnea beigs auglis ir pilngi nobriedis, iznsts. T garums vidji ir 50 cm, masa 32003500 g. da srta, gluda, elastga; pkas sedz tikai plecus; matu garums sasniedz 2 cm un vairk, nagi prsedz pirkstu galus. Tikko piedzimis jaundzimuais skai kliedz un ir oti kustgs. Auga antenatl aizsardzba. Tas ir higinas un profilaktisko paskumu komplekss optimlu auga attstbas apstku radanai un t pasarganai no piedzimtm slimbm un attstbas anomlijm. ai aizsardzbai ir liela nozme cilvka turpmkaj dzv. Tai jskas jau tlt pc apaugots olnas implantcijas dzemdes gotd, tpc, menstrucijai aizkavjoties, sievietei tlt japmekl ginekologs un grtniecbas gadjum jstjas uzskait sievieu konsultcij. Dadas slimbas (infekcijas slimbas, vielmaias traucjumi, asinsrites sistmas slimbas u. c.), ar kurm mte slimojusi pirms grtniecbas vai grtniecbas laik, var nelabvlgi ietekmt auga attstbu, k ar izraist prieklaicgas dzemdbas. Pie auga antenatls aizsardzbas pieder rpga grtnieces izmeklana, slimbu profilakse un rstana, k ar grtniecbas toksikou profilakse un savlaicga rstana. oti svarga nozme ir 237

236

pareizam grtnieces dzves remam, uzturam (grtnieces higina). Ja darba apstki ir nelabvlgi (liela fizisk pieple, vibrcijas, saskare ar kaitgm vielm, darbs nakts), grtnieci btu ieteicams prcelt cit, vairk piemrot darb. Saslimstot grtniecei nekavjoties jvras pie rsta. Nekd gadjum nedrkst lietot medikamentus bez rsta ataujas, jo tie var radt traucjumus auga attstb. Ar alkohols un nikotns negatvi ietekm augli.

APRPE DZEMDBU NODAS

Dzemdbu paldzba dzemdbu nodas Latvij atbilst augstkajiem pasaules standartiem, kas oti mazina mtes traumatismu dzemdbs. Parast krtb, topoajai mmiai ierodoties dzemdbu noda, via saem dzemdbu paldzbu. Visu dzemdbu procesu vada un prrauga ginekologs dzemdbu specilists. Tajs reizs, kad mmia dzemd pati, brnu pieem vecmte. rsts pieem brnu reizs, ja brnam ir tpa gua, kad nepiecieams lietot vakuumu vai stangas, vai jveic eizargrieziens. Dzemdbu stvokli kontrol novrojot, klausoties brnia sirds tous ar stetoskopu, izmekljot mmiu, lietojot specilu aparatru, kas pieraksta brna sirdspukstus un dzemdes darbbu. Brna sirds tou izpte ir nozmga td, ka liecina par mazua labsajtu dzemdbu laik. Topoajai mmiai jzina, ka via var daudz dart, lai gan paai, gan brniam dzemdbs btu vieglk. Iepriek ir jiepazstas ar specilo literatru, patstvgi jcenas noskaidrot neskaidrie jautjumi, jautjot medicnas darbiniekiem vai apmekljot lekcijas un specilas, dzemdbm nepiecieamas elpoanas nodarbbas. Dzemdbu norise. Dzemdbas ir sarets fizioloisks process, kura beigs auglis (pc tam ar placenta) tiek izvadts no dzemdes; tas ir dabisks grtniecbas nobeigums. Dzemdbas parasti notiek grtniecbas 40. nedas beigs (novirze var bt 12 nedas). Dareiz dzemdbas var iestties agrk par 38. grtniecbas nedu vai ar vlk par 42. grtniecbas nedu. Jau grtniecbas pdjs neds sievietes organism notiek prmaias, kas saisttas ar dzemdbm. Tuvojoties tm, mains iekjs sekrcijas dziedzeru darbba palielins estrognu daudzums un samazins progesterona daudzums. Tpc pastiprins dzemdes muskulatras ierosinmba. Dzemdes muskulatras sarauanos veicina tdas fizioloiski aktvas vielas k acetilholns, okstocns, pituitrns u. c., k ar vitamni, pai B grupas vitamni. Svarga nozme dzemdbu izraisan ir prmaim centrlaj nervu sistm: pierdts, ka galvas smadzeu ierosinmba pirms dzemdbm samazins, bet muguras smadzeu ierosinmba palielins. Dzemdbas izraisa ar auga radtais dzemdes muskulatras reflektoriskais kairinjums. Parasti 1012 dienas pirms dzemdbm pards t.s. priekvstnei: auga priekguo daa (parasti t ir galva) pakpeniski piespieas pie iegura ieejas, dzemde novietojas zemk, tpc rji kairinjumi, piemram, pieskarans, izraisa dzemdes muskulatras sarauanos. Daas dienas vai retk daas stundas pirms dzemdbm dzimumceos rodas gotaini izdaljumi, vdera lejasda vai krustos skas neregulras spes, kas nereti izstaro uz gurniem. Kad dzemdes muskulatras sarauans kst regulra, skas dzemdbas. 238

Klniski dzemdbm ir trs periodi: 1) dzemdes kakla atvrans periods, 2) auga izstumanas periods, 3) placentrais periods. Dzemdes kakla atvrans period dzemdes muskulatras sarauans ir regulra: skum reta (ik pc 1520, pat 30 min) un slaicga (1015 sekundes), vlk t kst bieka un ilgka. aj period dzemdes kakls pakpeniski izldzins un atveras. Pirmdzemdtjm dzemdes kakls vispirms izldzins un pc tam atveras; atkrtotu dzemdbu gadjum abi procesi notiek vienlaicgi, tpc ar pirm perioda ilgums ir mazks (1012 stundas; pirmdzemdtjm tas var ilgt 1618 stundas). Dzemdes kakla atvranos veicina auga denspslis, kas veidgi iespieas dzemdes kakl un mehniski veicina t atvranos, k ar, kairinot dzemdes kakla receptorus, reflektoriski pastiprina dzemdes muskulatras sarauanos. Parasti auga denspslis plst tad, kad dzemdes kakls ir pilngi atvries vai ar tas ir atvries vairk par 6 cm. Ja auga denspslis plst agrk, dzemdbs var rasties komplikcijas (vja dzemdes muskulatras sarauans, infekcijas, nabassaites izkriana). Ja dzemdes kakls ir pilngi atvries, bet auga denspslis nav prplsis, to prpl. Dzemdes kakla atvrans periodam beidzoties, dzemdes dobums, dzemdes kakla kanls un maksts veido kopju dzemdbu ceu, kuram ir caurules veids un pa kuru nkamaj period virzs auglis. Auga izstumanas period saraujas ne tikai dzemdes muskulatra, bet ar vdera sienas un starpenes muskui. o muskuu sarauans, atirb no dzemdes muskulatras sarauans, ir pakauta cilvka gribai. Brna piedzimana liel mr atkarga no vdera priekjs sienas un starpenes muskuu spcguma. Dzemdbu noris svarga nozme ir sievietes iegura un auga, t priekguos daas izmru atbilstbai. Normli sievietes maz iegura izmri (lielkais ir 13 cm, mazkais 11 cm) ir pietiekami lieli, lai auglis bez grtbm virztos pa dzemdbu ceiem. Ja sievietes iegurnis ir saaurints (rahts, tbc, trauma, mugurkaula vai iegura deformcija), dzemdbu gait var rasties komplikcijas. Parasti auglis, virzoties cauri dzemdbu ceiem, izdara vairkas kustbas, lai labk piemrotos iegura formai un lai btu mazka pretestba. Vispirms auga galva pagrieas ar seju pret vienu no mtes gas kauliem, pc tam auga zods piespieas pie krkurvja un auga galva iesld iegura dobum, auglim vienlaikus pagrieoties ar seju pret mtes krustu kaulu. Maz iegura izej auglis ar pakausi atspieas pret simfzi, galva atliecas un iznk no dzemdbu ceiem. Tlk, ldzgi rotjot, iznk r pleci un ermenis. Dzimstot brns ldz ar pirmo kliedzienu sk elpot un zaud saistbu ar mtes organismu. Prgrieot nabassaiti, jaundzimuais tiek pilngi atdalts no mtes organisma. Pirmdzemdtjm izstumanas periods ilgst 23 stundas; sievietm, kas dzemd atkrtoti, tas ir sks ldz 1 stundai. Placentrais periods skas pc brna piedzimanas. Dzemdes muskulatras sarauans atjaunojas: placenta atslojas no dzemdes sienas un izdals r. Ar to dzemdbas beidzas; sakas pcdzemdbu periods. Pirmdzemdtjm dzemdbas parasti ilgst 1824 stundas, sievietm, kas dzemd atkrtoti, 1214 stundas. Asins zaudjums dzemdbs ir neliels (150250 g). Dzemdbu ilgums ir atkargs no dzemdtjas vecuma (sievietm, kas jaunkas par 17 gadiem un veckas par 30 gadiem, dzemdbas var bt ilgkas) un iegura izmriem, auga lieluma, dzemdes muskulatras sarauans stipruma u. tml. Lai dzemdbas norittu normli, sievietei tm jsagatavojas jau grtniecbas laik. 239

Ja grtniecei sk regulri sarauties dzemdes muskulatra vai ar dzimumceos rodas asiaini izdaljumi, vai noplst auga dens, viai obligti jatguas un jizsauc tr medicnisk paldzba, kas viu nogd slimnc, kur dzemdtju rpgi izmekl. Normls dzemdbs spes dzemdes sarauans laik var nebt vai ar ts var bt nelielas. Ja dzemdtja jt stipras spes, tiek lietoti pretspju ldzeki, k ar vielas, kas samazina dzemdes kakla stingrumu (promedols, atropns, nopa, lidze). eizargrieziena opercija. eizargrieziena opercija ir viena no grtniecbas atrisinanas metodm, kas tiek gan plnota, gan izmantota akt krt noteiktu sarejumu gadjum. T ir opercija, kur, atverot vdera dobumu un prgrieot dzemdes sienu, izem augli un placentu. eizargriezienu veic operciju zl visprj vai spinl anestzij. das grieziens vdera priekja sien ir nedaudz virs simfzes, tpc paa kosmtiska defekta nav. Atkrtot eizargrieziena opercij das grieziens tiek veikts taj pa viet. Grtniecbas laik var rasties sarejumi, kuru gadjum jau laikus bs zinms, ka nepiecieama plnota eizargrieziena opercija. T vartu bt placentas priekgua, daudzaugu grtniecba, auga rsgua, auga tpa priekguas gadjums un citi. Akta eizargrieziena opercija parasti tiek veikta dzemdbu laik, ja auglim radus problmas (auga hipoksija, t. i., skbeka bads, nabassaites izkriana), k ar, ja skuies sarejumi dzemdtjai (asioana placentas prieklaicgas atsloans d, sakar ar dzemdbu darbbas vjumu u. c.). Pirms katras opercijas rpgi ievc anamnzi par saslimanm, par medikamentu nepanesambu. Par anestzijas izvli konsult anesteziologs. Tiek noteikta asins grupa un Rh faktors, tiek veiktas nepiecieams asins analzes, urna analze. Ir gadjumi, kad jveic ar EKG izmeklana. Pc rsta izskaidrojuma par opercijas nepiecieambu, k ar iespjamajm opercijas un anestzijas komplikcijm un sekm ir jbt rakstiskai pacienta piekrianai par opercijas veikanu, ko apstiprina ar parakstu pacienta vstur. Pcopercijas period jaunajai mmiai jbt aktvai. Sdt jsk pc 812 stundm, staigt pc 24 stundm, mazgties du pc 48 stundm. Pirmajs diens pc opercijas var spt opercijas rtas apvid, piemram, klepojot, straujk pieceoties. Spju gadjum nepiecieami atspinoi medikamenti, censties staigt ar taisnu muguru, reizm paldz pcdzemdbu josta. das rta sadzst apmram vienas nedas laik. Tpat k pc dzemdbm, ar pc eizargrieziena opercijas brns jbaro ar krti. Dzimumattiecbas pc dzemdbm ieteic ne trk k pc sem nedm. Ar fizkultru intensvk var skt nodarboties pc 6 nedm. Nkamo grtniecbu vlams plnot ne trk k pc 12 gadiem. Pc eizargrieziena opercijas iespjamas ar spontnas (normlas) dzemdbas, tau tas bs atkargs no daudziem faktoriem (k noritjis pcopercijas periods, vai nav dzemdes rtas nepilnvrtbas pazmes, k norits nkam grtniecba, k jutsies auglis u. c.). Dzemdbu atspinana. Psihoemocionl sagatavoans dzemdbm. Atspinanu dzemdbs uzskata par vienu no dzemdniecbas anestezioloijas pamatu. Uz jautjumu, vai dzemdbu spes ir jremd, tiek sniegtas oti pretrungas atbildes. Argumenti pret dzemdbu atspinanu nav prliecinoi. Tpc sievietes vlans dzemdt bez atspinanas ir jrespekt. Pareizi izvlta, efektva atspinana dzemdbs apliecina dzemdbu paldzbas kvalitti. 240

Spes nav fizioloiska pardba, bet dzva organisma spcgu kairinjumu un stresa stvoka atspoguojums, kas izpauas savdabgs cilvka psihoemocionl stvoka atbildes reakcijs. Ir vairkas iespjas, k mazint dzemdbu spes. 1. Nefarmakoloisks metodes hipnoze, akupunktra, dens vanna, masa un citas. Efektivitte ir samr neliela. o metou iedarbbas mehnismi nav pilnb izptti. Jdom, ka loma ir psiholoiskajai komponentei. 2. Medikamentoz atspinana. Vn vai muskul tiek ievadtas stipri iedarbgas pretspju un nomierinou zu kombincijas. iem medikamentiem jatbilst zinmm prasbm: 1) tiem jbt ar pietiekamu pretspju efektu, bez izteiktas narkotisks darbbas; 2) jizvlas zles, kas savstarpji pastiprina vlamo efektu; 3) zu kombincijas jievada mazs devs; 4) nedrkst nomkt dzemdbu darbbu un negatvi ietekmt augli un jaundzimuo; 5) jsaglab dzemdtjas aktva ldzdalba dzemdbu proces. Izvloties o metodi, jem vr iespjams blaknes gan mtei, gan brnam (slaicgs elpoanas nomkums un miegainba, iespjam medikamentu nepanesba un citi). 3. Dzemdbu atspinana caur elpceiem. Pank, ieelpojot gzu maisjumu, kas sastv no "jautrbas gzes" (N2O) un skbeka (O2) noteikts attiecbs. Iespjams mazint dzemdbu spes, bet nepiecieama zinma pieredze, lai izvairtos no elpoanas nomkanas. Lielku efektu var pankt, o metodi iekaujot k papildu sastvdau medikamentozs atspinanas variant. 4. Epidurl, spinl un kombint spinli epidurl dzemdbu atspinana. Pasaul atzta efektva un droa metode. Neapaubmi uzskatma par visefektvko atspinanas metodi. Ievadot vietjs anestzijas vielas starp skriemeiem mugurkaula jostas da noteikt lmen, tiek pankta atgriezeniska nervu blokde, kas izsldz spju sajtu, saglabjot dzemdes muskulatrai spju strdt. Lmumu dzemdt ar vai bez atspinanas pieem dzemdtja kopgi ar dzemdbu specilistu, kas vada dzemdbas. Lai izvltos visoptimlko atspinanas veidu, vlams savlaicgi konsultties ar rstu anesteziologu. Specilists sniegs atbildes uz visiem neskaidrajiem jautjumiem, izskaidros izvlts anestzijas btbu un informs par iespjamajiem riska faktoriem.

PCDZEMDBU APRPE, KRTS BAROANA, IZGLTOANAS PRINCIPI

rstniecbas iestd paltas tiek veidotas t, lai jaunajai mmiai btu pc iespjas gaii, miergi un rti. rsts darba diens regulri kontrol nednieu veselbas stvokli. Svtdiens derrsts aprp neatliekamos gadjumos. Pcdzemdbu vecmte rpjas par ginekologa ikdienas nozmjumiem. Nepiecieambas gadjum jaun mmia saem medikamentus, kas veicina dzemdes savilkanos, antibiotikas vai pretspju zles. Tiek veikta bru ikdienas tualete. Pcdzemdbu period jnodroina papildu izmekljumi, ieskaitot ultrasonogrfiju dzemdes stvoka kontrolei.

241

Biekais uzturans ilgums stacionr ir 34 dienas parastu dzemdbu gadjum un 57 dienas pc eizargrieziena opercijas. Pcdzemdbu palt mte ir kop ar brnu, kuru pati kopj un baro. Ikrta medicnisko tualeti veic msia vai vecmte. Visu diennakti noda deur brnu msa vai vecmte, kas paldz brniu saprast un aprpt, k ar apmca jauno mmiu. Darba diens brnu rsts kontrol brnia veselbas stvokli, nozm nepiecieamos izmekljumus un paldz saslimanas gadjumos. Neparedztu sarejumu un grtku situciju atrisinanu nodroina deurjoais pediatrs. Pcdzemdbu periods. Pcdzemdbu periods skas no placentas izstumanas bra un turpins seas nedas. aj period izzd ar grtniecbu un dzemdbm saistts prmaias un notiek orgnu, orgnu sistmu un to funkciju atjaunoans pirmsgrtniecbas stvokl. Fizioloisks prmaias sievietes organism pcdzemdbu period ir das: Dzemde seu nedu laik atgst normlu lielumu, ts masa samazins no apmram 1000 gramiem ldz 10050 gramiem. Par dzemdes sarauanos jeb involciju var spriest pc dzemdes pamata augstuma virs simfzes. Norm tas katru dienu nosld vismaz par 12 centimetriem. Sestaj pcdzemdbu dien dzemdes pamatne ir vid starp simfzi un nabu. Dzemdes sarauans intensitte btiski palielins tlt pc dzemdbm, strauji samazinoties dzemdes tilpumam. Dzemdes miometrija aktivitte veicina hemostzi, nospieot dzemdes intramurlos asinsvadus. Estrognu lmenis, kas stimulja miometrija auganu, k ar progesterona lmenis, kas noteica dzemdes masas palielinanos grtniecbas laik, pc dzemdbm strauji pazemins. Dzemdei savelkoties, 23 dienas pc dzemdbm nedniece jt atspes. Pirmdzemdtjm ts nav tik raksturgas, jo dzemde pastvgi ir paaugstint tonus. Atspes pastiprins brna zdanas laik. Krgalu kairinjums veicina oksitocna izdalanos neirohipofz, kas veicina dzemdes sarauanos. Atspes ir vairk izteiktas pc dvu dzemdbm, liela auga dzemdbs, prpildtas dzemdes d. Dzemdes kakla iekj mute sldzas pirms pcdzemdbu nedas beigs. Desmitaj dien dzemdes kakla kanls ir pilngi izveidojies. Dzemdes kakla rj mute piln mr sldzas treaj ned pc dzemdbm. T iegst spraugas formu. Endometrija reenercija noris strauji. Pilnga t atjaunoans notiek trs nedu laik, placentas piestiprinans viet sests pcdzemdbu nedas beigs. Dzemdes iekjs virsmas brcei dzstot, rodas pcdzemdbu izdaljumi lohijas (lochia). Tm ir bziska reakcija, specifiska smaka. Lohijas sastv no eritroctiem, decidulo audu atliekm, epitlija nm, leikoctiem, baktrijm. Lochia rubra ir koi sarkani izdaljumi, kas sastv galvenokrt no asinm, eritroctiem, decidulo audu atliekm. Izdals 34 dienas. Lochia serosa blki srti vai brngani izdaljumi. Izdals apmram ldz desmitajai pcdzemdbu dienai. Prsvar sastv no leikoctiem. Lochia alba dzeltengi vai balti izdaljumi pc desmits pcdzemdbu dienas. Satur lielu daudzumu leikoctu, decidulo audu atliekas, epitlija nas, gotas, baktrijas. Var izdalties apmram 26 nedas pc dzemdbm. 242

Maksts apjoms samazins pakpeniski. Sienu tska pilngi izzd pcdzemdbu perioda beigs. Olncas. Brna zdanas period menstrucijas var nebt. Ja nav laktcijas, ovulcija parasti notiek apmram desmitaj ned pc dzemdbm, bet pirm menstrucija ir 12. ned pc dzemdbm. Tomr pirm menstrucija var bt ar 6.8. ned pc dzemdbm. aj gadjum pirmais menstrulais cikls parasti ir anovulators. Krts dziedzeri. Ldz ar placentas zaudanu asins pazemins hormonu estrogna un progesterona lmenis, bet paaugstins prolaktna lmenis, kas izraisa laktciju. Pirms pris dienas pc dzemdbm sievietei sekretjas pirmpiens. Nobriedua krts piena sekrcija parasti skas apmram treaj pcdzemdbu dien, bet tas var notikt ar agrk. Apmram 35 dienas pc dzemdbm novro kru pietkumu un jutgumu; tas saistts ar piena piepldumu, venozo un limftisko stzi. Prmaias prjs orgnu sistms. Pcdzemdbu period notiek prmaias hemodinamik. Pirmajs 48 stunds pc dzemdbm var novrot ortostatisko hipotensiju. Daas dienas pc dzemdbm vl ir palielints sirds mintes tilpums. Tas saistts ar palielintu sirds sistolisko tilpumu td, ka tan pa laik vrojama sirds ritma palninans. Pirmsgrtniecbas stvoklis tiek atgts divu nedu laik. Diafragmai nosldot sav viet, palielins plauu tilpums, normalizjas elpoanas bieums. Vielmaia savu skotnjo stvokli sasniedz trs ldz etru nedu laik. Pakpeniski normalizjas iekjo sekrcijas dziedzeru funkcijas. Pcdzemdbu period iespjama vienreizja temperatras paaugstinans. To izskaidro ar fizisko un gargo prslodzi dzemdbs. Pcdzemdbu 3.4. dien iespjama ermea temperatras paaugstinans straujkas piena veidoans d. Parasti temperatra ir paaugstinta ne ilgk par 24 stundm. Gremoanas orgnu darbba pcdzemdbu period ir norm. Pirms 23 dienas zarnas var neiztukoties. Pavjinta zarnu darbba reizm izraisa aizcietjumu. Nieru funkcijas atjaunojas mnea laik pc dzemdbm. 28 nedas var bt dilatti urnvadi un nieru bodias. Dzemdbas ar lielu augli, ieilguu dzemdbu otro periodu, starpenes iegrieanu var veicint stresa urna nesaturanas attstbu pc dzemdbm. T k pirmajs diens pc dzemdbm ir pazemints urnpa muskuu tonuss vai nervu saspiedums urnpa apvid, nedniece var nejust vajadzbu urint vai vispr to nespj. Nedniece var biei urint mazm urna porcijm. Pc dzemdbm nereti konstat hemoroidlus mezglus. Ja tie iesprst, rodas tska, mezgli saspringst, kst spgi. Pris dienas pc dzemdbm iespjama pastiprinta svana, pai nakts. Pakpeniski nostiprins vdera priekj siena. Strijas kst blkas. Pcdzemdbu perioda vadana. Agrnaj pcdzemdbu period nepiecieams rpgi izvrtt sievietes sdzbas, visprjo stvokli, dzemdes pamatnes augstumu un konsistenci, lohiju daudzumu, krsu un smaku, starpenes stvokli, vai nav tskas, hematomas, abu krtsgalu piemrotbu zdanai. Higina. Pc dzemdbm sievietei svargi ievrot persongo higinu. Vismaz reizi diennakt jnomazgjas du. Pc katras urincijas un defekcijas japmazgjas ar siltu deni. Intmo vietu kopanai nevajag lietot parasts ziepes un duas elejas, jmazgjas virzien no priekas uz mugurpusi. Biei jmaina paketes. Rokas jmazg pirms un pc starpenes apkopanas. 243

Uzturs. Sievietei pc dzemdbm jnodroina pilnvrtgs uzturs: 2600 kcal/dien. Nepiecieami dadi produkti. Nav absolta aizlieguma produktu izvl. Jlieto 23 litri idruma diennakt. Pirmos mneus pc dzemdbm ieteic turpint lietot vitamnus un dzelzs prepartus. Urnpa un zarnu trakta funkcija. Svargi urnpsli iztukot ik pc 46 stundm, lai izvairtos no urnpa infekcijas, muskuu tonusa zaudanas urnpa prpildans d. Ja traucta urnpa funkcija, ieteic ieiet silt du, klausties tekoa dens skas, pastaigt, izdzert glzi dens. T k pirmajs neds pc dzemdbm sievietei var bt problmas ar vdera iztukoanos, iesaka uztur vairk lietot drzeus, graudaugus un citas iedrvielas. Nepiecieambas gadjum ieteic Microlax klizmu. Ja izveidojuies hemorodi, tie jrst. Fizisk aktivitte. Lai gan sievietei pc dzemdbm nepiecieama atpta, fizisk aktivitte un kustbas uzlabo orgnu apasioanu, atjauno izstiepto un vjo vdera preses un muguras muskulatru, mazina muguras spes, stvumu, mazina aizcietjumus un gzu uzkranos. Jau nkamaj dien pc dzemdbm jveic viegli vdera presi stiprinoi vingrojumi. Tikpat svargi ir ar Kgela vingrojumi. Pc normlm dzemdbm ierasts fizisks aktivittes skrieanu, ritebraukanu, nodarbbas sporta zl var atskt tad, kad sieviete jtas pietiekami stipra un atptusies. Dzimumdzve. Nav preczi noteikts, kad pc dzemdbm drkst uzskt dzimumattiecbas. Parasti sievietm tiek ieteikts nogaidt 46 nedas (kamr vl ir pcdzemdbu izdaljumi), lai sadztu pcdzemdbu rtas. Tau is laiks ir atkargs no dzemdbu veida. Dzimumdzvi neiesaka tad, ja sievietei ir spes vdera lejasda, stipra asioana, daudz izdaljumu ar nepatkamu smaku, nav sadzijuas starpenes plsumu vai eizargrieziena brces. Brna zdanas d sievietes organism ir zems estrognu lmenis, tas rada maksts sausumu, tdjdi apgrtinot dzimumdzvi. aj situcij var ldzt dadi maksts lubrikanti. Atpta un miegs. Pc dzemdbm un visu turpmko pcdzemdbu periodu sievietei ir nepiecieamas vismaz 12 stundas diendusas un seas stundas nakts miega. Pirms izrakstanas no stacionra nepiecieams brdint sievieti par iespjamajiem riska faktoriem (ermea temperatras paaugstinans; pastiprinta asioana no dzimumorgniem; smakojoi izdaljumi no dzimumorgniem; vdera spes; biea, dedzinoa sajta urinjot; piena dziedzeru, kju vai uvju vietu pietkums, apsrtums vai spes), kas vartu rasties turpmkaj pcdzemdbu perioda posm, lai nepiecieambas gadjum savlaicgi vartu saemt kvalifictu specilistu paldzbu. Krts baroana. Mtes piens ir vispiemrotk barba jaundzimuajam un zdainim. Mtes piens: vienlaikus ir gan diens, gan dzriens; btiski nepiecieams pilnvrtgai brna auganai; aizsarg brnu pret daudzm slimbm brnb un vlk; mazina aleriju raanos; nomierina mazuli; vieno mti un brnu. Pirmaj dien mazulis var gribt pc dzemdbm atpsties un st retk. Otraj un treaj dien brns krti prasa pai biei, pat ldz 12 reizm diennakt un vairk; reizm var ist, ka nepr244

traukti. Pardoties pienam, turpmkajs neds zdainis parasti ir apmierints ar 8910 anas reizm. Iznsts, vesels brns savu izsalkumu pau ar kliedzienu, mekljot krti ar muti, acm, grozot galviu, zot drti vai ar ilgk neaizverot actias un nevarot aizmigt. Pirmajs diens pirmpiens tek pa piltm, ir ar atirgu, vrtgu sastvu. Lai ar iet, ka t ir maz, brns var zst stundu. Zdana parasti ir pietiekama, ja brns aktvi dis 1520 mintes no katras krts, abas dodot vien reiz. Parasti t ilgst no 30 mintm ldz stundai. Ja baroanas ilgums ir mazks ciea miedzia d, brns var gribt krti jau pc stundas. Par stundu ilgka baroana parasti ir izmuma gadjums. Regulra oti ilga ana var bt retas baroanas iemesls varbt mazulim ir "klustja raksturs" un vi juzaicina uz baroanu trk. Parasti ikkatras 23 stundas modinmi ir neiznsti brni vai mazliet nenobriedui mazui. anas laik brns var atraugties, iesnausties, izspiest vdera izeju, iepauzt, atlaist un atkal paemt krti. Neprtrauciet baroanu, ja brns vl grib zst, protest ar kliedzienu, vai ar ir no labsajtas iesnaudies pc daiem piena malkiem! Reizm pirms zanas jaundzimuajam ir jiepazstas ar mmias krti, pai pirmajs baroanas reizs: brns var laizt krts galiu, paemt to, tad drz atlaist, grozt galvu ap krti, pirms rodas vlans aktvi satvert un zst. da brnia rcba stimul piena pardanos. Zdot brniu, pagrieziet viu t, lai krts ir starp brna rocim, abi vaidzii viendi piespiesti pie krts un mazua ermentis ar krtm un vderiu pagriezts pret mti! Uzmaniet, lai brniam ir rti pietiekams atbalsts zem galvas, ermea, brns nesld prom no krtsgala! Svargi, lai mazulis krti satver dzii nedaudz aiz krtsgala un tiei centrli, ne par augstu, ne par zemu, ne no sna. Tas paldzs izvairties no krtsgalu spm vai mazins ts. Pareizaj poz brna degunti un vaidzii piespieas pie mtes. Deguntiam elpoanu var atbrvot ar mtes pirkstu, iespieot krt mazu bedrti tiei pie nsm. Varat barot guus vai sdus. Iesaka nelietot krts piena aizstjjus, jo tie nenodroina brna vajadzbas. Brnam nav jdod dens, jo pien t daudzums ir pietiekams. Knuptis mjas apstkos nav jlieto, jo zdainis jbaro katrreiz, kad vi to prasa. Bez tam knupa zana var trauct brna iemaas pareizi satvert krti, var maint sakodienu vlk vecum. Mieganomoda ritms ir mainjies. Varat gult, kad to dara brns, svargi, lai miegs ir pietiekami ilgs. is ir btisks nosacjums, lai baroana izdotos ilgi. st dabisku, svaigi gatavotu dienu. Dienm glabti, konservti produkti nesatur oti nepiecieams, tri gaistos bioloiski aktvs vielas (fitoncdus, daus vitamnus u. c.). Saldinti, slti, citdi konservti produkti var nedaudz maint piena sastvu, uzpst brna vderiu vai radt aleriju. pai juzmans ar ogm, medu un oti saldiem augiem brnam iespjama alerija. Brnia baroana paldzs izzust ar grtniecbu saisttajm prmaim sievietes ermen. T nodroina pareizu organisma funkcionanu, td mazina iespju saslimt ar dam slimbm. Saslimanas gadjum brniu jturpina barot.

KOPSAVILKUMS
Mtes un brna veselba un ts aprpe ir viena no svargkajm sabiedrbas veselbas jomm. Vesels brns ir veselas sabiedrbas prieknoteikums. Mtes un brna veselbas veicinana sekm ne tikai reproduktvo un brnu veselbu, bet ldz ar to uzlabo ar visu sabiedrbas veselbu kopum. 245

Grtniecbas agrns pazmes: nav mnereiu; palielintas, jutgas, nedaudz niezoas krtis; savda, metliska gara mut; nogurums ne tikai vakar, bet ar dienas laik; vjums, galvas reiboi; palielins izdaljumi no maksts; nelabums, iespjama vemana jebkur dienas laik; stipra nepatika pret dam lietm (alkohols, kafija, cigareu dmi) un kre pc citm; neparasta emocionalitte hormonlo prmaiu d; biea urinana. Apaugota olna (auga ola) attstoties turpina virzanos pa olvadu uz dzemdi, kur t iekst 6.7. dien pc apaugoans. eit notiek turpmk auga olas augana un attstba. Dzemd uz auga olas virsmas veidojas daudz brkstiu, kuras ieaug dzemdes gotd. Skum brkstias prklj visu auga olas virsmu, vlk to lielk daa atmirst un paliek tikai ts brkstias, kas tiei piegu dzemdes sienai. Turpmk brkstiu daa pai spcgi attsts un kop ar irdeno dzemdes gotdu veido placentu, caur kuru auglis saem no mtes organisma barbas vielas un skbekli, bet atdod vielmaias galaproduktus un ogskbo gzi. Auga apvalki veido denspsli, kas pildts ar auga deni. Auga attstba ilgst vidji 280 dienas jeb 10 grtniecbas mneus.

6) jaunkais skolas vecums meitenm no 7 ldz 11 gadiem; 7) pusaudu vecums zniem no 12 ldz 18 gadiem; 8) pusaudu vecums meitenm no 11 ldz 18 gadiem.

JAUNDZIMUO ATTSTBA UN APRPE

Smaidoa, srta seja, vrgs skatiens tdu mte iedomjas gaidmo brnu. Bet, tikko piedzimis brns ir krunkains, zilganu du, aizvrtm acm, slapj, vietm asiains, prklts ar kaut kdu ziedi, kliedziens atskan brdi pc dzimanas (pat pc 2030 sekundm). Dzemdbs brnam jprvar lielas spes, vi tiek stumts, spiests, rotts utt. Dabas dotas spjas auj paciest slaicgas grtbas. Bet kas notiek pc piedzimanas? Pirmaj mirkl iet, ka brns ir nopietni slims (pc izskata), tau brnam nepiecieams prejas posms. Pc nabassaites prgrieanas un ldz ar pirmo ieelpu mains brna asinsrite: pakpeniski aizveras foramen ovale un Botallo vads (dusctus Botallo) (starp lielajiem asinsvadiem). Kdu laiku vl iespjama arterilo un venozo asiu sajaukans. Tas ir viens no iemesliem, kpc jaundzimuajam ir zilganas pdas un plaukstas. Sirdsdarbba ir 130150 reiu mint. Ldz ar pirmo kliedzienu gaiss nonk plaus, kas sastv no alveolm (nedzvam brnam alveolas ir saplakuas). Pirmajs stunds atveras tikai daa alveolu. Tpc, lai nodrointu nepiecieamo skbeka daudzumu, elpoana ir bieka (4060 reiu mint), reizm virspusja, ar periodiskm, dzim ieelpm (it k "aizmirst"elpot). Jaundzimuais biei "auda", deguns ir sks, uzrauts, deguna ejas ir aurkas, pc dzemdbm ir deguna gotdas pietkums. Jebkur kairinjums izraisa audanu. audot attrs deguna ejas. Tm jbt brvm, jo vienlaicgi jelpo un jd (jz). Iznsta jaundzimu pazmes. Masa: vidji 32003500 g; viszemk robea 2500 g. Garums: vidji 50 cm; robes no 48 ldz 52 cm. Atkrtots dzemdbs dzimuo masa un garums ir lielks. Galvas apkrtmrs: 3233 cm; par 24 cm prsniedz kru apkrtmru. Krkurvja apkrtmrs: par 35 cm lielks nek puse no brna auguma. Gurnu apkrtmrs: par 23 cm mazks par plecu joslas apkrtmru. Nabas gredzens atrodas vid starp simfzi un processus xiphoideus. Galvaskausa sejas daa ir saldzinoi mazka par smadzeu dau. Zemdas tauku krta ir labi attstta. da prklj vernix caseosa un lanugo uz muguras un augdelmu das. Krkurvis ir izvelvts, ss, mazs, mazkustgs. Ekstremittes ir sas, muskui vji attstti, skaidri izteikts muskuu hipertonuss. Kju un roku kustbas ir haotiskas. Balss skaa, kliedziens uzstjgs. Pietiekami labi izteikti beznosacjuma refleksi. Zniem sklinieki nosldjui sklinieku maisios. Meitenm liels kaunuma lpas nosedz mazs kaunuma lpas un kutekli. Jaundzimuajam viss, kas notiek ap un ar viu, ir nepiedzvots un jauns. 247

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Kdas ir agrns grtniecbas pazmes? Kas ir antenatl aizsardzba? Nosaukt dzemdbu periodus! Kad skas placentrais periods? Ko mazulim nodroina mtes piens?

BRNU UN PUSAUDU APRPE UN IZGLTOANAS PRINCIPI

Atbilstoi ANO Konvencijai "Par brna tiesbm" par brnu uzskatma katra cilvcga btne ldz 18 gadu vecumam. Atbilstoi ai Konvencijai brnam ir tiesbas: uz dzvi un veselbu, uz pamatizgltbu, bt pasargtam no izmantoanas un vardarbbas, paust savu viedokli un bt sabiedriski aktvam. Brna attstbas periodi. 1. Intrauternais (antenatlais, prenatlais) periods: 1) blastoenzes periods (0.15 diena), 2) embrioenzes periods (15.75 diena), 3) fetoenzes periods no 75. dienas ldz 40. nedai. 2. Intranatlais periods dzemdbas. 3. Postantlais periods: 1) jaundzimu periods (agrnais: 0.7. diena; vlnais: 8.28. diena); 2) zdaia periods no 1 mnea ldz 1 gadam; 3) mazbrna periods no 1 ldz 3 gadiem; 4) pirmsskolas periods no 3 ldz 7 gadiem; 5) jaunkais skolas vecums zniem no 7 ldz 12 gadiem; 246

Tas nozm, ka pirmais dzves mnesis ir pielgoans laiks. Jaundzimuajam vl nav nekda dienas rema. Jaundzimu psihomotor attstba. Jaundzimuajam ir nekoordintas loceku kustbas, brns atrodas embrija poz (preval fleksori). Guot uz muguras nomod: ermenis prsvar saliekts; galva parasti ir saliekta snis, ermenis tai seko; rokas saliektas, pirksti viegli saliekti drt; pleci vrsti nedaudz atpaka un pieskaras galda virsmai; kjas gas loctavs izvrstas uz ru, cei saliekti; brns biei veic haotiskas kustbas (sarvies okur). Guot uz vdera: ermenis ir saliekts, cei pavilkti zem ermea vai atrodas blakus; galva pagriezta uz vienu pusi, uz su brdi var pacelt, lai pagrieztu uz otru pusi; pleci saliekti uz prieku, rokas pievilktas zem krtm vai novietotas blakus; ceot aiz rokm (it k sdinot), galva atgas atpaka; paceot aiz padusm, atsperas pret galda virsmu. Jaundzimuais ir tuvredzgs. Vi uztver kustgu priekmetu, ja t attlums no sejas ir 1624 cm. Uz su brdi fiks skatu, acu kustbas vji koordintas, periodiski iel. Jau otraj dzves ned vi spj slaicgi fikst skatienu uz gaismu un priekmetiem, ar uz mammas un tta seju. Uz negaidtiem trokiem vi rea satrkstoties. Uzmanbu saista skaa skaa. Izdzirdjis troksni, satrkstas vai beidz kustties. Jaundzimuais spj sadzirdt un pazt mtes balsi, atir dadas skaas, bet nesaprot, ko ts nozm. Jmekl paldzba, ja brns uz skam nerea. Neapzinti veido daas burbuojoas skaas. Treaj ned mazais slaicgi spj ar acm sekot priekmetiem un nedas beigs sk "runties" (gugint). Mnea vecum brns skats acs, atbild smaidam, runjas un spj pagriezt galvu, sekojot ldzi priekmetiem. Jaundzimu seja ir gandrz nekustga, reizm spontni pasmaida, nomierins, kad paem roks vai dzird pazstamu skau, sajt ermea siltumu, ieklauss mtes sirdspukstos. Raud izsalkuma, nepatikas, spju d. Izsalkuma, spju d ir stipra kliegana, ko nevar tri prtraukt. Zdanas laik seja vrsta pret mti, aplko mtes seju, veidojas acu kontakts, das kontakts. Attstjusies elpoanas tehnika ir pielgota zanas un ranas refleksiem dinanas laik (ar krti vai pudelti). Jaundzimuais mk zst un rt tikai idrumus. Kad ir izsalcis, raud un/vai urd, uzmangi vro viu dinoo personu, dinanas laik plai atver muti, tdjdi parddams, ka grib st vl. Kad jtas padis, prtrauc zst, aizmieg. Piemrotkais diens jaundzimuajam ir mkslgais piena maisjums. Pediatri ir prliecinti, ka vesels brns nekad ned par maz, jo anas instinkts brnam ir iedzimts. Brns jdina ar mammas pienu, kad vien vi prasa. Pirmajs neds zdaintis ir miegains un dot tri nogurst, jo zana ir liela slodze. Tpc mazo zda pat 10 ldz 12 reiu dien, bet ne retk k 7 reizes, neskaitot dinanas reizes nakt. ana nakt nav obligta: ja brni saldi gu, nevajadztu via miegu trauct. Ja ar zdanu rodas problmas, pc iespjas tri jmekl paldzba. Treaj ned mmiai var ist, ka nedaudz samazinjies piena daudzums. Tres nedas krze ilgst aptuveni 10 dienas. Lai piena daudzumu palielintu, mazais biek jliek pie krts. Pakpeniski anas rems noreguljas un ir 67 dienreizes diennakt ar 33,5 stundu intervlu. Ceturtaj ned pards brna temperaments. Veckiem bs jpieem fakts, ka mazulis ir pacietgs vai prasgs brns. Zdaintis ir diezgan pielgojies, sk iezmties dienas rems. Pc anas

3040 mintes vi spj palikt nomod, sk vrot vecku seju, veido pirms skaas, ko ierasts saukt par guginanu. Pirmaj dzves mnes brns vidji pieemas svar no 500 gramiem ldz 1 kilogramam un izaug par trim centimetriem. Jaundzimu nervu sistma. Jaundzimuajam neiroloiskie mehnismi ir nenobriedui, jo nervu sistma anatomiski un fizioloiski vl nav pilngi attstta. Td brnam novro nekoordintas kustbas, labilu temperatru, nespju kontrolt muskulatru. Galvas smadzeu masa ir saldzinoi liela: 350400 g, bet ir vji attstta smadzeu garoza. Labi ir attsttas zemgarozas un muguras smadzenes. Nav izteiktas nervu mielinizcijas. Beznosacjuma refleksi. Beznosacjuma refleksi pc piedzimanas nodroina brna organisma pielgoanos jaunajos dzves apstkos. Tie ir nozmgi brna neirls attstbas rdtji. Dai refleksi (transitvie) ir tikai noteiktu laiku un tad izzd, piemram, meklanas un sooanas refleksi, bet dai (stabilie) saglabjas visu mu, piemram, audanas, ranas un mirkinanas refleksi. Stabilie automtisma refleksi: 1) ranas reflekss, 2) zanas reflekss, 3) audanas reflekss, 4) mirkinanas reflekss. Jaundzimu fizioloiskie (transitvie automtisma) refleksi: 1) meklanas reflekss (ar pirkstu pieskaroties mutes kaktiam, brns atbilstoi pagrie galvu uz attiecgo pusi); izzd pirm dzvbas gada beigs; 2) snua reflekss (kad ar pirkstu viegli uzsit uz auglpas, lpias izstiepjas uz prieku); izzd 68 nedu vecum; 3) Babinska reflekss (velkot pa pdu, izple kju pirkstus); izzd 2 gadu vecum; 4) magnta reflekss (kad ar ki uzspie uz kjas pdm, pc tam kus lnm atvelk, tad brnam kjas iztaisnojas un seko kiem k magntam); izzd 2 mneu vecum; 5) atbalsta reflekss (paceot brnu aiz padusm vertikli, brns atbalsts pret pamatu ar kjm); izzd 2 mneu vecum; 6) Bauera reflekss (rpoanas reflekss: radot kjm atbalstu, brns pozcij uz vdera rpo uz prieku); izzd 4 mneu vecum; 7) sooanas reflekss (kad brnu aiz rokm tur vertikli un viegli noliec uz prieku, tad brns izdara kustbas, kas atgdina sooanu, un soo, nekrustojot kjas); izzd 2 mneu vecum; 8) Robinsona reflekss palmrais tveranas reflekss (pieskaroties brna plaukstai, vi savelk pirkstus dr tik stipri, ka brnu var pacelt sdus); izzd 4 mneu vecum; 9) Galanta reflekss jeb mugurkaula reflekss (brnam guot uz vdera, velk ar pirkstu paravertebrli (blakus mugurkaulam), un brns izliecas uz to pusi, pa kuru velk); izzd 2 mneu vecum. ie refleksi labi izsaucami otraj dzves dien. 249

248

Jaundzimu anatomiski fizioloisks patnbas. da ir cilvka organismu no rjs vides un tan pa laik funkcionli saista ar to ar daudzajiem receptoriem, kas atrodas d, un nodroina organisma pielgoanos vides apstkiem. Vesela da ir gaii srta, samtaina, gluda, maiga. Zdaiu dai aizsargfunkcija ir vji izteikta. Brna da biei ir infekcijas ieejas vrti, tpc liela loma ir das pareizai kopanai. Ar termoregulcijas funkcija brniem ir slikti izteikta. Brniem ir saldzinoi liela das virsma saldzinjum ar ermea masu, pai pret galvias masu, td, ja ir auksts, telp un r brnam ir juzliek cepurte. CNS ir nenobriedusi, td zdainis caur du atdod siltumu. pai tas ir atzmjams neiznestiem brniem. Jem vr ar fakts, ka brni pirmajos mneos maz kustas. Piedalans vielmai (rezorbcijas funkcija un izvadfunkcija) ir labi attstta. Sintzes funkcija ir labi attstta. Ultravioleto staru ietekm d sk veidoties D vitamns. Elpoanas funkcija. Zdaiiem ir intensva das elpoana. Brniem t ir 800 reiu labk attstta nek pieauguajiem. Juanas funkcija ir labi attstta. d ir daudz receptoru. Asiu depo funkcija ir labi attstta. d ir daudz asinsvadu, tie ir plai. Brniem ir saldzinoi liela das virsma. Epiderma ir oti plna. Zdaiiem raga slnis ir oti plns. Sastv tikai no 23 krtm. Notiek nejtama dens izdale iztvaikoana caur du perspircija. Raga slnis neauj denim iztvaikot un dzvajm nm izt. Epiderm atrodas melanocti nas, kas sintez das pigmentu, kur pasarg organismu no ultravioletajiem stariem. das pigments zdaiiem ir labi izteikts, sevii uz sejas, ekstremittm, krtm, muguras. Derma ir vidjais das slnis, kas ir daudz biezks par epidermu. Zdaiiem derma ir 23 reizes plnka nek pieauguajiem. Derm atrodas saistaudi, sviedru dziedzeri, tauku dziedzeri, matu folikuli, asins kapilri. Saistaudi satur daudz elastgo audu. Elastgs iedras ir vji attsttas. Sviedru dziedzeri brniem pirmajos dzves mneos ir slikti attstti. Ekrnie dziedzeri zdaiiem sk funkciont 34 mneu vecum. Tie izstrd caurspdgu sekrtu, kuram nav smaras. Apokrnie dziedzeri aktivizjas tikai puberttes vecum. Tauku dziedzeri ir pilngi attstti. Tie funkcion jau intrauterni un zdaia vecum ir labi attstti, pilngi noformti. Tauku dziedzeri izdala daudz sekrta. Visvairk o dziedzeru ir uz galvas, sejas, muguras. Tauku dziedzeri gandrz vienmr saistti ar matiem. Tauku dziedzeru sekrts kalpo matu tauku smrei, pasarg matus no izanas. Tauku smre aizsarg du no dens, miskajm vielm, nonv dau patogno mikrobu un snu, saglab epidermas veselumu, dai pieir elasticitti un mkstina du. Nepietiekami aizsargta da ir tajs viets, kur nav tauku dziedzeru, piemram, uz pdm, plaukstm un pirkststarps. das receptori nodroina rjo kairinjumu uztveri, tlku prvadi spju, taustes, temperatras un orientcijas, kustanas un vibrcijas sajtm. das receptori uztver ar patoloiskus kairintjus, kas tlk prveidojas niezes sajt. das temperatras kairinjums gaisa peldes, dens procedras tren un norda organismu, rosina daudzu orgnu darbbu, rada labu noskaojumu, jo td veid tiek trenta ar centrl nervu sistma un mazulis atbrvojas no lieka uzbudinjuma. Hipoderma ir visdzikais das slnis. Taukaudi zem dermas pieir ermenim formu, paldz saglabt siltumu, pasarg to no atdzianas. Zdaiiem tas ir oti labi izteikts, tpc ermea formas 250

ir apagas, veidojas dzias krokas ekstremitu ielokos. pai bieza zemdas tauku krta veidojas uz vaigiem (Bia spilventii), uz rocim un kjm, bet plnka uz vdera. Zemda var tikt atslota vannoans gadjum, ja dens temperatra ir par karstu vai, ja da tiek berzta, tpc, brnu slaukot, viu var tikai nosusint. Jaundzimuajiem un zdaiiem mati pciu veid noklj du. Uz galvas matii ir si, plni, reti. Pirmie mati ir viend resnum saldzinoi plni, apmram 1 cm gari. Pirmie mati sk izkrist 24 mneu vecum. Tos nomaina mati, kas ir bagtki ar pigmentu, ir rupjki un garki, atsevios matos pards serde (piemram, skropsts). Matu krsu nosaka pigments melanns, kas veidojas matu folikulu ns. Matu struktru (taisni, lokaini, sprogaini) nosaka iedzimtbas faktori. Zdaiiem mati izaug par 0,30,5 mm dien. Gada laik mati izaug par 15 cm. Galvas matu ms ir 27 gadi, uzacu un skropstu 57 gadi, pku matu ms ir 45 mnei. Nagus veido ragviela. Nagiem ir srta krsa. Nagi norda uz jaundzimu briedumu. Dien nagi izaug par 0,1 mm. Vasar nagi aug trk nek ziem. Roku pirkstiem nagi aug trk nek kjm. Kaulu un muskuu sistma. Zdaiu kaulaudiem ir iedraina uzbve. Kaulos ir maz minerlvielu, daudz dens un asinsvadu. To sastv ir 70% dens un 30% cietvielu. Tpc brnu kauli ir mksti un viegli padodas deformcijm, ja brnu nepareizi guldina, nepareizi tur uz rokm, nepareizi rbj, lieto aurus apavus. Kauli reti lst. Zdaiiem ir bieza kaulu plve, tpc gadjum, ja tie lst, tie lst pc "za koka principa" neaizlst pilngi (subperiostli lzumi). Kaulu apasioana ir laba. Pc brna piedzimanas kauli intensvi aug. Galva ir saldzinoi liela sastda dau no ermea garuma, tai ir ieapaa forma. Pirmaj dzvbas gad galvaskauss intensvi aug. Starp galvaskausa kauliem atrodas uves, kuras zdaiiem ir platas un var sataustt. Galvaskausa kaulu savienoans viets ir avotii, kurus veido saistaudu membrna. Ir lielais avoti, mazais avoti un snu avotii. Snu avotii ir neiznstiem brniem. Lielais avoti atrodas starp paura un pakaua kauliem, tam ir rombveida forma, vidji t izmri ir 2 2,5 cm, lielais avoti pakpeniski aizaug (samazins) un tam pilngi jsldzas ldz 18 mneu vecumam. Mazajam avotiam ir trsstrveida forma, tas atrodas pakaua rajon, tam ir jaizaug 3 mneu vecum. Piedzimstot mugurkauls ir taisns, tam nav fizioloisku izliekumu. Brnam augot un attstoties, noteikt secb veidojas mugurkaula fizioloiskie izliekumi. Tie veidojas kraniokaudl virzien. Pirmais izliekums kakla lordoze sk veidoties 2 mneu vecum, kad zdainis sk noturt galviu. Otrais izliekums kru daas kifoze sk veidoties 6 mneu vecum, kad zdainis sk sdt. Treais izliekums jostas daas lordoze sk veidoties 12 mneu vecum, kad brns stv un sk staigt. Izliekumi nostiprins vlk brna vecum. Nelabvlgu rjo apstku ietekm var veidoties patoloiski izliekumi, piemram, lordoze. Zdaiiem ldz 6 mneu vecumam krkurvim ir cilindriska (mucveida) forma, tas atgdina noeltu konusu. Ribas atrodas horizontl stvokl. Krkurvis pakpeniski pagarins, un ribas nosld uz leju. Stobrkauli. Garajos kaulos starp diafzi un epifzi atrodas epifizirais skrimslis, kura nas ir spjgas vairoties, tpc kauls var augt garum. Kauls platum aug ar kaulu plves paldzbu. Pirmajos mneos brnam var bt nedaudz lkas kjas. Tas nav saistts ar kaulu izliekumu, bet ar patnju mksto audu auganu. 251

Brni piedzimst ar piena un patstvgo zobu aizmetiem, kuri pards noteikt laik. Piena zobi zdaiiem vidji pards 67 mneu vecum. Pirmie pards apakjie centrlie zobi. 78 mneu vecum pards augjie centrlie zobi. 89 mneu vecum pards augjie laterlie priekzobi. 1012 mneu vecum pards apakjie laterlie priekzobi. Gada vecuma brnam vidji ir 8 zobi. Piena zobu skaitu var aprint pc formulas N 4, kur N ir mneu skaits. Piena zobu ilans parasti ir nespga, jo tas ir fizioloisks akts. Brniem, kuri cie no rahta, anmijas vai neirastnijas, zobu izilanos pavada smaganu spgums, uzbriedums, apettes mazinans, slikts miegs, temperatras paaugstinans. Muskulatra. Zdaiiem ldz 3 mneu vecumam preval saliecjmuskuu hipertonuss. Ar laiku mains ar muskuu histoloisk uzbve, veidojas muskuu saistaudu karkass. Muskuu attstba notiek nevienmrgi. Skum notiek lielo muskuu attstba, pc tam mazo muskuu attstba. Elpoanas sistma. Augjo elpceu gotda ir oti maiga, labi apasiota un tpc pie iekaisuma viegli uzbriest. Zdaiiem elpoana ir sekla un biea. 1 mnea vecum elpoanas bieums ir 4045 reizes mint, 6 mneu vecum 3540 reizes mint, 12 mneu vecum 35 reizes mint. Gan zniem, gan meitenm ir kruvdera elpoanas tips. Sirds un asinsvadu sistma. Sirds masa zdainim ir relatvi lielka nek pieauguajam. Jaundzimuajam sirds masa ir 24 g. Zdaia vecum sirds tri aug ldz 2 gadu vecumam, tad palnins. Sirds daas aug nevienmrgi. Muskuu iedras ir plnas, sas. Saistaudi un elastgie audi vji attstti. Sirds pirmajos mneos novietota augstu un rsm. Zdaiu vecum var bt ovla, konusveida, bumbierveida sirds forma. Artrijas ir relatvi platkas nek pieauguajiem. Artrijas un vnas diametra attiecbas ir 1:1 (pieauguajiem 1:2). Sird ir plas kapilru tkls. Sirdsdarbbas bieums jaundzimuajiem ir 140 reiu min, 6 mneu vecum 130135 reizes mint, 12 mneu vecum 120125 reizes min. Arterilais spiediens (AS) jaundzimuajiem un zdaiiem ir zemks nek cita vecuma grupu brniem un pieauguajiem. Sistoliskais asinsspiediens (SAS) jaundzimuajiem vidji ir 70 mm Hg, zdainim to var aprint pc formulas 70 + n (n vecums mneos). Diastoliskais asinsspiediens (DAS) ir robes no SAS ldz SAS. Gremoanas sistma. Gremoanas orgni aug un attsts ldz ar brnu pilnveidojas gremoanas sulu, fermentu un hormonu izdalans, lai veiktu apsto produktu sagremoanu. Vienlaikus mains ar uztura saturs, apjoms, gara, biezums. Mutes dobums ir relatvi mazs; mutes gotda maiga, bagta ar asinsvadiem; gotda pirmajos mneos ir pasausa, siekalu dziedzeri aktvi izdala siekalas 34 mneu vecum; siekalas satur amilzi, t e polisahardus ldz disahardiem siekalas ir pirm gremoanas sula (uz 100 ml piena izdals 10 ml siekalu); siekalu reakcija skum ir neitrla, pc tam kst srmaina; vaigos un lps labi attstti muskui; vaigos novietoti tauku uzkrjumi Bia spilventii; uz smaganm ir valntis; mle ir klta ar garas krpim, ts ir ar uz lpm un cietajm auksljm, garas krpiu uz mles ir pat vairk nek pieauguajiem. Mutes gotdu nedrkst berzt, t ir maiga, viegli ievainojama. Barbas vads relatvi garks nek pieauguajiem, tam ir piltuvveida forma. T gotda ir maiga, bagta ar asinsvadiem, jo gandrz nav gotu dziedzeru. Kua tilpums piedzimstot ir 3035 ml. Pirmaj dzves gad notiek intensva kua augana, pai aug t fundus un pylorus daas. Kua palielinans zdaiiem notiek uz muskuu iedru rina. Katru mnesi kua tilpums vidji palielins par 20 ml, gada vecum sasniedzot 250 ml. 252

Kuis atrodas kreisaj parib, augstu virs diafragmas, gandrz horizontli. Brnam skot staigt, kuis pakpeniski nosld uz leju. Nevienmrgi ir attstjusies kua muskuu krta, vjk ir attstjies savelkoais gredzeniskais muskuslnis pie barbas vada ieejas ku fizioloisk ahalzija, labk ir attstjies kua izejas daas savelkoais gredzeniskais muskulis pylorus sfinkteris. Kop ar pienu brns norij ar gaisu fizioloisk aerofgija, kas kop ar barbu nonk ku. emot vr s anatomiski fizioloisks patnbas, lai brns pienu neatgrstu, vi pc dinanas ir uzmangi jpace vertikli, lai paldztu izdalties gaisa pslim. Pc dinanas nav ieteicams brnu aktvi nodarbint. Jo mazks brns, jo mazks kua skbums un izdalans apjoms, tau tas pilngi nodroina normlu gremoanu ar mtes pienu barotam brnam. Kua motorika pirmajos mneos ir samazinta, peristaltika gva, gzes pslis ir palielints. Ku mtes piens atrodas 23 stundas, govs piens 34, pat 5 stundas atkarb no piena skbuma, dens no kua evakujas 0,51 stund. Jaundzimuajiem un zdaiiem aknas ir relatvi lielas, ts ir morfoloiski un funkcionli nenobrieduas. Aizkua dziedzeris ir relatvi lielks, labi apasiots, bet nepietiekami diferencts. Intensvi aug vecum no 6 mneiem ldz 2 gadiem, kas sakrt ar brna dinanas maiu. Pieaug aizkua dziedzera sekrcija, pai pc piebarojuma uzskanas. Zarnu trakta garums ir saldzinoi lielks nek pieauguajiem. Zdaiiem t garums ir 6 reizes lielks par ermea garumu (pieauguajiem 4 reizes). Tievajs zarns notiek tlk barbas vielu sagremoana un uzskana. Divpadsmitpirkstu zarn nonk aizkua dziedzera sekrts un ults. Zarnu gotda ir labi attstta, apasiota. Taj ir daudz brkstiu un limfmezglu. Slikti attstta ir zemgotda, muskulatra, rskrokas, nepilngi ir attstts nervu pinums. Viegli var izjaukt zarnu peristaltiku. Zdainim tri rodas gremoanas traucjumi. Ir pastiprinta zarnu sienias caurlaidba, kas nosaka to, ka zarnu trakt esoie toksni tri nokst asins un izraisa citu sistmu bojjumus. Resnajs zarns ar mikrobu ldzdalbu formjas feklijas, uzscas dens. Vesela zdaia zarnu mikroflora ir atkarga no dinanas veida. Dabg baroan preval Lactobacillus bifidus, mkslgaj dinan zarnu njia. Norml mikroflora nomc patoloisko floru, piedals B grupas vitamnu, K vitamna, folijskbes, biotna sintz. Vdera izeja ir mainga, atkarga no brna vecuma, dinanas veida, kua un zarnu trakta funkcionl stvoka. Dabgaj dinan vdera izeja var bt bieka (ldz 56 reizm diennakt), daiem mtes piens tiek pai labi izmantots (vdera izeja 1 reizi divs diens). Feklijas ir homognas, ar putrveida konsistenci, dzelteng kras, ar skbu smaku. Gaisa skbeka ietekm feklijas oksidjas, kst zaganas. Mkslgi dintajiem zdaiiem vdera izeja visbiek ir retka (12 reizes diennakt), biei veidojas aizcietjumi. Feklijas ir gaikas, cietkas, ar asku puvuma smaku.

BRNA APRPES PATNBAS DADOS VECUMA PERIODOS

Aprpes patnbas. 1. Iztaujt veckus, k brns parasti panes jaunas un saretas stresa situcijas. Zinanas par brna reakciju dos iespju plnot atbilstous paskumus, aprpjot brnus. 2. Iztaujt brna veckus, kdu informciju vii ir sniegui par sagaidmo sastapanos ar veselbas aprpes specilistiem. 253

3. Novrot brna uzvedbu, lai novrttu via gatavbu sadarboties ar veselbas aprpes specilistiem. 4. Novrtt brna attstbas lmeni un uzmanbas spjas pirms viam atbilstoo izmeklanas pamienu izvles. 5. Ja brnam ir apgrtinta pakauans izmeklanai, tad runt ar brna veckiem, izgltojot un informjot par gaidmajm darbbm, paslavt brnu, iespju robes pasplties ar brnu vai uzskatmi pardt kdu procedru. Vispirms ieteicams procedru pardt, to pielietojot brna veckiem. 6. Uzmundrint brnu, uzdodot jautjumus izmeklanas vai procedras laik (ja tas iespjams). 7. Izskaidrot izmeklanas procesu brna attstbas lmenim atbilstoos terminos. 8. Neizsniegt prmrgi daudz informcijas. 9. Savus nordjumus izteikt skaidri un saprotami. 10. Nepiedvt izvles iespjas, ja tdu nav. Zdaia aprpes patnbas. 1. Ja nepiecieams, saturt zdaini. Tas ir jdara stingri un bez iepriekjas sagatavoans, k, piemram, pielabinans un ucinanas. 2. Izmeklana jveic maksimli tri un t, lai brns vartu paturt redzeslauk savus veckus, vai, lai vecki turtu brnu roks, ja tas ir iespjams. Aprpe mazbrna period. 1. Msas roku atgrana un raudana ir baiu, nemiera, zinanu trkuma izpausme. 2. Mazbrna period brns uztver verblas komunikcijas burtiski, vi vl nav spjgs izprast abstrakcijas un viu baida frzes, kuras iet glui saprotamas pieauguajiem. 3. Aprpjot jlieto si, konkrti termini. 4. Paskaidrojumus un aprakstus ir jatkrto vairkas reizes, izskaidrojumiem noder dadas lelles. Lietdergi ir ataut paturt roks dadus instrumentus un priekmetus. Aprpe pirmsskolas vecuma brniem. 1. Pirmsskolas vecuma brna sprieana ir intuitva. 2. Dadu izmekljuma nolk atauja paturt roks instrumentus mazina via bailes un paldz atbildt uz jautjumiem par iedot instrumenta lietojumu. 3. Pirmsskolas vecuma brns biei ir kautrgs, un td izmeklanas laik via izrbanai jbt minimlai. Brnam ir skaidri jnorda, kas tiek izmeklts un tdjdi jveicina iespja uzdot jautjumus. Aprpe skolas vecuma brniem. 1. aj vecum brns dom konkrtos terminos, bet sagroztk veid. 2. Atkarb no iepriekjs pieredzes brns izmeklanas laik var bt kautrgs vai mazrungs. 3. Lietdergi noskaidrot, ko brns jau zina par nepiecieamo veselbas aprpi. 4. aj vecum brns var bt zikrgs par aprkojuma funkcijm un to pielietojumu. Aprpe pusaudu vecum. 1. Pusaudzis uz uzdotajiem jautjumiem var atbildt ar siem vrdiem, mazrunbu, dusmm vai citu ldzgu uzvedbu. 254

2. Msai jizvairs atbildt uz jautjumu ar konfrontciju, tiesanu, lganu. 3. Lietdergi iztaujt pusaudzi par via zinanm veselbas aprp. 4. Jnodroina intimitte izmeklanas vai procedras laik, pat bez vecku kltbtnes, ja pusaudzis t vlas. Aprpes patnbas brnu veckiem. 1. Vecki ir primrais avots informcijai par brnu. 2. Vecku sniegt informcija vairum gadjumu ir uzticama.

RAKSTURGKS VESELBAS PROBLMAS, APRPES PATNBAS, IZGLTOANAS PAMATPRINCIPI

Jaundzimuo veselbas problmas. Jaundzimuo asfiksija. Aprpes paskumi. 1. Veicint un nodroint adekvtu gzu apmaiu. Brnu gulti novieto t, lai ermea augdaa atrastos augstk. 2. Vrot brna dzvbai svargos rdtjus, das krsu. 3. Nodroint atbilstou dinanu un hidratciju atbilstoi brna vecumam un stvoklim. 4. Nodroint termoregulcijas saglabanu. 5. Apmct un iesaistt aprp veckus. Respiratorisk distresa sindroms (RDS) (hialno membrnu slimba). Aprpes paskumi. 1. Veicint adekvtu gzu apmaiu, kas sev ietver neprtrauktu kardiorespiratoru monitoranu, skbeka papildu pievadi; novrot brna das krsu, deguna sprnu cilanos; rpgi novrot, vai nav apnojas lkmes. Ieteicams brnu guldint uz vdera, tas nodroins lielku plauu tilpumu, mazins enerijas patriu, paildzins miega ilgumu. Vrtgi btu biei maint brna pozu. 2. Nodroint atbilstou dinanu un hidratciju. Brnam jsaem i/v idrums un enterla baroana, tpc rpgi jnovro i/v injekcijas vietas uz infiltrciju un infekciju. Svargi nodroint atbilstou kaloriju uzemanu, ko parasti veic ar nazogastrlo zondi. Brns jsver katru dienu; tas paldzs ne tikai kontrolt svara dinamiku, bet ar uzemt un izdalt idruma ldzsvaru. 3. Saglabt termoregulciju. Apkrtjs vides temperatra jnodroina tda, lai brna vdera das temperatra btu 3636,5 oC. Vislabk tas izdarms inkubator; var izmantot specilus sildtjus, ko novieto virs gultias, vai apsildmos matraus. 4. Pakpeniski ievadt veckus brna aprpes proces, lai vii izprastu slimbas nopietnbu, saemtu visu nepiecieamo informciju brna aprpei, tlkai novroanai, attstbas rdtju kontrolei. Jaundzimuo hemoltisk slimba (JHS). Aprpes paskumi. 1. Nodroint brna dzvbai svargo rdtju monitoranu. 255

2. Novrot komplikcijas pc fototerapijas hipertermija, dehidratcija, idra vdera izeja, das krsas maia; pc asins apmaias dzvbai svargo rdtju prmaias, nabas asinsvadu asioana vai infekcija. 3. Novrot kodolikterusa simptomu pardanos: letarija, nomkti refleksi, hipotonija, vja zana k CNS depresija; uzbudinjums tremors, krampji, spalgs kliedziens, opistotonuss. 4. Nodroint atbilstou idruma un barbas uzemanu. 5. Saglabt termoregulciju. 6. Iesaistt veckus brna aprp. Imperforts anus (slgta anl atvere). rstana ir iruriska. Atkarb no patoloijas lokalizcijas, formas un brna vecuma, iespjamas triju veidu iruriskas korekcijas. 1. Anus plastika. 2. slaicga kolostoma ar galgo korekciju vlk laik. 3. Abdominl plastika. Pirmsopercijas aprpes paskumi. 1. Nedint brnu, novrot vemanu, t apjomu, mrt vdera apkrtmru. 2. Biei kontrolt dzvbai svargos rdtjus. 3. Nodroint temperatras saglabanu (inkubator vai zem sildtja). Pcopercijas aprpes paskumi. Pcopercijas aprpei jbt maksimli rpgai, lai nepieautu komplikciju veidoanos. paa uzmanba jpievr katrai vemanai, katrai vdera izejai. 1. Infekcijas novrana uves viet guldint brnu t, lai starpene btu pc iespjas rtk pieejama das aprpei, iespjami maz tiktu kairinta; biei veikt gaisa peldes; neko neievadt caur anlo atveri; kontrolt das apsrtumu, patoloiskos izdaljumus, audu dzanas procesu. 2. idruma un elektroltu ldzsvara uzturana uzskt perorlo dinanu pc rsta nordjuma, novrot zarnu peristaltiku; kontrolt parenterlo idrumu ievadi, pc tam atjaunot perorlo idruma uzemanu. 3. Vecku iesaistana aprp apmct mjas aprp; iepazstint ar prognozi; veicint kontaktus ar imenm, kurs ir ldzgas problmas. Barbas vada atrzija ar t fistulu uz traheju. Pirmsopercijas aprpe. 1. Aspircijas novrana brnu guldint ar 30 le paceltu galvu un kru dau, tdjdi mazinot kua sulas atplanu uz elpceiem. ds stvoklis auj brnam vieglk elpot, jo zarnas noslds uz leju, tlk no diafragmas. 2. Ieteicams brnu biei grozt, lai novrstu atelektu un pneimoniju raanos. 3. Svargi veikt regulru sekrta atskanu no akl barbas vada maisa, regulri kopt mutes dobumu. Ja nepiecieams, pievadt skbekli, neko nedot caur muti. 4. Hidratcijas novrana ievadt nozmtos parenterlos dumus un elektroltus. Monitort dzvbai svargos rdtjus, reistrt uzemto un izdalto, ar izdaljumus no kua. 5. Izskaidrot veckiem situciju. 256

Pcopercijas aprpe. 1. Brvu elpceu uzturana. 2. Atbilstoas dinanas nodroinana. 3. Iespju robes novrst brna raudanu, guldt brnu rt poz, veikt mutes aprpi, ievadt nozmtos pretspju ldzekus, brnu biei emt roks. 4. Krkurvja drenas saglabana. 5. Komplikciju skuma novroana. 6. Perorlas dinanas uzskana. 7. Vecku iesaistana brna aprp, imenes izgltoana. Zdaiu vecuma veselbas problmas. Atopiskais dermatts. Aprpes paskumi. das integrittes uzlaboanai. 1. Mazint iekaisumu akt slimbas stadij ar loklm aplikcijm un mitriem prsjiem: izmantot mkstu, vieglu audumu, neizmantot marli (pielp dai); dumiem ir jbt brna ermea temperatr, lai neizraistu brna salanu; 34 reizes dien das hidratcijas uzlaboanai uzliek kompreses; tm ir jbt mreni mitrm, bet ne pilom; ts jnoem pc 20 mintm; pc kompresm var uzlikt loklos kortikosterodus niezes un iekaisuma mazinanai; novro das prmaias rstanas laik. 2. Novrst das sausumu subakts un hronisks stadijs. Niezes mazinanai. 1. Izmantot loklos kortikosterodus: uzklt pln sln bojjumu viets 24 reizes dien; kontrolt iespjams blaknes ilgstoas lietoanas gadjumos; sargt no kasanas. 2. Ievadt orlos pretniezes prepartus; kontrolt sedatvo ldzeku iedarbbu un skrpanos. 3. Apmct brnus un viu veckus pareizas hipoalergnas ditas izvl: dokumentt katru zinmo brna prtikas alergnu; katras 35 dienas ditu papildint ar kdu jaunu produktu; aj period novrot brna reakciju uz to; ja novro alerisku reakciju, o produktu no brna ditas izsldz, ja reakcijas nav pievieno ditai. Infekcijas novranai. Novrtt un rstt sekundro infekciju: novrot das inficans pazmes; ievadt nozmtos antibiotius; attrt du no krevelm un izdaljumiem ar deni un mitrm kompresm; novrtt das atbildes reakciju uz rstanu. imenes izgltoanai. Apmct imeni, k izvairties no iespjamajiem slimbas provoctjiem: brna pakauanas karstumam vai aukstumam, vjam, trai temperatras maiai; vilnas un sinttisko audumu lietoanas, kas veicina svanu un niezi; 257

 prmrgm fiziskajm aktivittm, kas pastiprina svanu; peldana ir atauta, ja brns pc tam noskalojas du un du ieeo vai uzliek loklos medikamentus; mazint stresu; izslgt no ditas visus produktus, kas izraisa das reakciju. Mutes kandidoze (piena snte). Aprpes paskumi. 1. Pazt piena snti brna mutes dobum. 2. Apmct veckus prbaudt brna mutes dobumu pirms katras dinanas. 3. Informt veckus par piena sntes profilakses iespjm: rpga roku mazgana, visi priekmeti, kas nonk saskar ar brnu, ir tri. Gastroezofagilais reflukss (GER). Aprpes paskumi. 1. Aspircijas novrana. Visu brna nomoda laiku saglabt paceltu galvgali 3040 le. Izvairties no sakumpuas pozas. Brniem ar izteiktu refluksu veikt dzvbai svargo rdtju monitoranu, kontroljot apnojas periodus, dokumentt tos. 2. Atbilstoas dinanas nodroinana. Katr dienreiz dot biezo maisjumu , palielint knupa caurumu, lai btu vieglk izskt dienu, nesarijoties gaisu. Turt brnu vertikli. Maksimli mazint brna raudanu gan pirms, gan pc dinanas. Reistrt brna izsto diena daudzumu. Nedint brnu 24 stundas pirms gultieanas. Regulri kontrolt brna svaru. 3. idruma un elektroltu ldzsvara nodroinana. Kontrolt dzvbai svargos rdtjus un das turgoru; novrtt un reistrt urna izdali. Kopt du, novrst ts bojjumus. 4. Vecku izgltoana un iesaistana aprp. Hipertrofisk kua vrtnieka (pylorus) stenoze (HPS). rstana. 1. Skuma rstana: rehidratcija ar elektroltu korekciju, alkalozes korekcija. 2. iruriska rstana: piloromiotomijas opercija. Pirmsopercijas aprpe. 1. idruma un elektroltu ldzsvara saglabana: dehidratcijas un elektroltu deficta korekcija ar i/v ievadtiem idrumiem, novrtjot izdalto urna daudzumu, vemanu, vdera izeju. Svrt brnu katru dienu. Kontrolt dzvbai svargos rdtjus. 2. Uzturvielu nodroinana: brna rehidratcijas, elektroltu ldzsvara, organisma tauku un olbaltuma rezervju atjaunoana. Neko neievadt caur muti, ievadt pastvgu nazogastrlo zondi (kontrolt izdaljumus no ts). Nodroint paaugstintu gultas galvgali 7580 le. 3. Nodroint brna labsajtu. Aprpt mutes dobumu, mitrint lpas, aut skt mneklti, nodroint fizisku kontaktu, bez vajadzbas neprvietot, nodroint redzes un dzirdes stimulciju. 4. Brna aprp iesaistt veckus. Pcopercijas aprpe. 1. Komplikciju novrana. Rpgi kontrolt dzvbai svargos rdtjus, svrt katru dienu, izvrtt das un gotdu stvokli. Guldt ar paceltu galvgali. Vdera uzpans novranai saglabt atvrtu nazogastrlo zondi. 258

2. Hidratcijas nodroinana. Atskt perorlo dinanu 28 stundas pc opercijas, skt ar glikozes dumu neliels porcijs un biei, ditu pakpeniski paplaint ldz vecumam atbilstoai, dint lni, aujot brnam biei atraugties. Dokumentt katru vemanu. 3. Ievadt nozmtos pretspju ldzekus. 4. Kontrolt izdaljumus un iekaisuma pazmes griezuma viet, veikt brces aprpi. 5. Brna aprp iesaistt veckus. Kardiovaskulrs saslimanas brna vecum. Iedzimtas sirdskaites. Aprpes paskumi. 1. Elpoanas distresa atviegloana. Zdaiiem elpoana virs 60 reizm mint norda uz elpoanas grtbm, mazbrniem virs 40 reizm mint. Novrot elpoanas regularitti. Novrot retrakcijas starpribu rajonos virs un zem kru kaula, zem ribu loka, novrot deguna sprnu cilanos. Dokumentt elpoanas trumu, regularitti un atbildi uz skbeka terapiju, atbildi uz noteiktu pozu, das krsas maiu, uzbudinjumu, nemieru. Brnu guldt 45 le, iekjo orgnu spiediena mazinanai uz diafragmu un plauu tilpuma palielinanai. Autius tt brvi, aprbu izvlties rtu. dint brnu lni, aujot brnam atpsties, novrst aspirciju, vdera uzpanos, aizcietjumus. 2. Sirds sistolisk tilpuma efektivittes uzlaboanai organizt aprpi, lai brnam btu netraucti miera periodi. Izvairties no liekm aktivittm, brna cilanas, emanas rok, mazint brna raudanu. Saglabt nemaingu vides temperatru. 3. Oksigencijas un aktivitu tolerances uzlaboana. Nodroint drou un iedarbgu skbeka vidi, novrot brna reakciju uz skbekli das krsas uzlaboanos, elpoanas rakstura maiu. 4. Atbilstoas dinanas nodroinana. dint lni, pusguus poz, aut zdainim periodiski atraugties, izmantot knupus ar lieliem caurumiem. Nodroint bieas dienreizes ar mazm porcijm un augstu kaloru. Dokumentt vemanu, caureju. Ievrot stingri noteiktu uzemt un izdalt idruma apjomu. Svrt katru dienu, lai konstattu idruma aizturi. 5. Infekcijas novrana. 6. Baiu mazinana. 7. imenes izgltoana un iesaistana aprp. rstana gandrz vienmr ir plnveida iruriska. Reimatisms. Aprpes paskumi. 1. Infekcijas kontrole. Ievadt nozmtos medikamentus. Ievadt saliciltus ar pienu vai antacdiem, ziot par blaknm. Informt pacientu par sterodu terapijas blaknm (pastiprints apmatojums, svara pieaugums). 2. Sirds sistoles tilpuma efektivittes uzlaboana. Izskaidrot miera rema nepiecieambu, kontrolt dzvbai svargos rdtjus. 3. Brna pasajtas uzlaboana. Stvuma un das bojjumu novranai gult biei maint brna pozu, atbalstt iekaisus loctavas, ts kustint oti maigi un uzmangi.

259

4. Drobas un atbalsta nodroinanai brnam ar horeju. Mazint traumatisma iespjambu, nodroint augstas kaloras ditu, jo tiek trts daudz enerijas. Izskaidrot brnam, ka ds stvoklis ir prejos. Saglabt miergu vidi un ilgstous atptas brus, jo nogurum un spriedz spontns kustbas pastiprins. 5. Gultas rema saglabana. Paldzt brnam izprast ierobeojumus un to, ka uzlaboans bs lna. Veicint sadarbbu ar imeni, nodroint mcbu procesu skolniem. 6. imenes izgltoana. Respirators infekcijas. Rpgi kontrolt idruma un elektroltu ldzsvaru. Zdaiiem sistemtiski jatsc sekrts no deguna ejm. Nedaudz jpaaugstina brna galvgalis elpoanas efektivittes uzlaboanai. Jievro kontakta un respirator izolcija. Vism saslimanm aprpes paskumi praktiski ir identiski. Efektgas elpceu attranas veicinana. Nodroint mitru, ar skbekli bagtintu vidi hipoksijas likvidanai un sekrta idrinanai. Elpoanas atviegloana: 1. Lai atvieglotu plauu ventilciju, brnu novietot viam rt poz: sna vai vdera poza paldzs idrint sekrta drenai; neguldiet brnu ar smagu respiratoru distresu uz muguras; aujiet viam ieemt visrtko pozu. 2. Nodroiniet paskumus ventilcijas uzlaboanai skartaj plauas da: biei mainiet pozu; nodroiniet pozas drenu, ja t ir nozmta; atvieglojiet deguna nosprostojumu, kas apgrtina brna elpoanu; veiciet nazlo atskanu; klepoana ir normla traheobronhilas attrans procedra, bet briem atvieglojiet brna klepoanu, dodot viam padzerties deni; ievrojiet visstingrko piesardzbu aspircijas novranai; ja nozmts, ievadiet nazogastrlo zondi, lai mazintu vdera uzpanos, kas ierobeo diafragmu. 3. Ievadiet atbilstou antibiotiku terapiju: novrojiet, vai nav alerijas pret zlm; novrojiet brna reakciju uz terapiju. Atbilstoas hidratcijas nodroinana: ievadiet i/v idrumus nozmtaj trum; atzmjiet katru vemanu un vdera uzpanos pc idruma iedoanas brnam; paldziet likvidt drudzi, lai mazintu respiratoro trumu un idruma zudumu; dodiet nozmtos antipirtius; ar remdenu aplikciju paldzbu veiciniet iztvaikoanu caur du; reistrjiet brna uzemto un izdalto. Atbilstoas atptas veicinana: organizjiet brna aprpi, lai trauctu viu pc iespjas mazk; ldzko brna stvoklis uzlabojas, nodroiniet apstkus miergm rotam. 260

Nemiera mazinana: izskaidrojiet brnam via vecumam atbilsto lmen visas procedras un slimncas remu; nodroiniet ar miergu, neuztraucou vidi. Vecku izgltoana un iesaistana aprp. Kalcija metabolisma traucjumi. Aprpes paskumi. 1. Atbilstoa kustguma veicinana. Regulri prbaudt brna psihomotoro attstbu, pai staiganas prasmes. Izgltot veckus par savlaicgas profilakses vai rstanas nozmi, lai novrstu turpmkas kju un staiganas problmas. 2. Profilakses paskumu veikana. Ldz gada vecumam regulri katru dienu saemt D3 vitamnu 500 IV, ja nepiecieams, profilaksi var turpint ldz 3 gadu vecumam, izemot saulaino gada laiku. Preczi ievrot imenes rsta nordjumus. 3. Vecumam atbilstoas prtikas saemana. 4. imenes izgltoana un iesaistana aprpes proces. Anmija. Aprpes paskumi. 1. Noguruma mazinana. Aprpi plnot t, lai brnam btu pietiekami gari atptas periodi, veicint vairk sdoas aktivittes. Nodroint viegli gremojamu dienu, lai mazintu enerijas patriu gremoanai. 2. Atbilstoas dinanas nodroinana. Nodroint ditu, kas bagta ar dzelzi un vitamniem. Ja brnam nozmti dzelzs preparti, tos ieemt ar apelsnu sulu dienu starplaikos (Fe labk uzscas skb vid). Ierobeot pienu un t produktus, jo piens nomc Fe uzskanos. 3. Normlas auganas un attstbas veicinana. 4. imenes izgltoana, vecku iesaistana aprp. Celiakijas slimba. Aprpes paskumi. 1. Atbilstoas dinanas un dietro ierobeojumu nodroinana: skuma dit nodroint augstu olbaltuma, relatvi zemu tauku saturu un izslgt no ditas cieti; pakpeniski dit palielint olbaltumus un cukurus; no ditas izslgt kvieu un rudzus; brnu dint biei, ar nelielm, pievilcgi sagatavotm malttm; neuzspiest anu ar varu, ja brnam nav apettes; reistrt dienus, kuri brnam ir tkami, un no kuriem vi atsaks, izturans maias pc anas, vdera izejas bieumu un raksturu; parasti uzlaboanos novro 23 dienas pc stingras ditas uzskanas; ja pc kda produkta simptomi pastiprins, o produktu uz laiku ir jizsldz no ditas. 2. imenes izgltoana: apmct veckus par celiakijas slimbu un par ditas nozmi ts rstan; sastdt aizliegto un atauto dienu sarakstu; apmct veckus pareizi last produktu etietes, lai identifictu kvieu un rudzu saturoos produktus; 261

 piedvt alternatvus produktus kukurzu, rsus, soju, bezglutna streli; uzsvrt vitamnu nepiecieambu; iztirzt ar veckiem stingrs ditas nepiecieambu ar normlas pasajtas laik, kad brns labi d un vdera izeja ir normla. Brnu infekciju slimbas. Masalias (rubeola). Aprpes paskumi. 1. Temperatras kontrole. Mrt temperatru divas reizes dien. Pie paaugstintas temperatras brnam dot nozmtos antipirtiskos ldzekus (izemot aspirnu). 2. Novrst dehidratciju. Pie paaugstintas temperatras veicint idruma uzemanu. 3. Novrst infekcijas izplatanos. Kontakti ar masaliu slimnieku no kontagiozittes tipiskks otrs slimbas dienas ldz izsitumu perioda piektajai dienai sevii riskanti grtniecm. Slimba var izraist traucjumus auga attstb. Identifict kontakt bijuos brnus. Masalas (morbilli). Aprpes paskumi. 1. Nodroint mieru. Ievrot gultas remu. Veicint vecku kltbtni. 2. Mazint drudzi. Brnu rbt viegli, noberzt ar mitru skli. Ievadt nozmtos antipirtiskos ldzekus. Veicint idruma uzemanu. Kontrolt ermea temperatru. 3. Uzturt brvus elpceus. Veicint sekrta drenu no elpceiem. Nss pilint nozmtos medikamentus. Atskt sekrtu, ja nepiecieams. 4. Mazint konjunktivtu, fotofobiju. Uzlikt iekaisum acm samitrintu marles salvetti. Novrst spilgtas gaismas tieu iedarbbu uz acm. Pilint acs nozmtos medikamentus. Brna acis trt ar vrt silt den vai kumelu tj samitrintu vates tamponiu virzien no acs iekj kaktia uz rjo. Katrai acij lietot jaunu vates tamponiu. 5. Mutes dobuma higina. Pc anas mutes skaloana vai idruma uzemana. 6. Nodroint dinanu. Nodroint augstas kalorittes brnam pieemamu dienu. 7. Novrst infekcijas izplatanos. Izolt brnu un identifict kontaktus. Iemct brnu pareizi klepot un audt. Lietot atsevius dvieus, mazgjamos skus, diena traukus. Ccias (parotitis epidemica). Aprpes paskumi. 1. Nodroint mieru gultas remu. Nodroint ar brna vecumam un interesm atbilstou miergu izklaidanos. 2. Temperatras kontrole. Ja t paaugstinta, antipirtisko ldzeku lietoana. 3. Novrst dehidratciju. Veicint idruma uzemanu. Nedot skbi saturous dzrienus. 4. Atvieglot brnam spes, atverot muti: piedvt uzemt dzrienu caur salmiu. 5. Nodroint dinanu. Ja rana sagd spes, nodroint idru vai pusidru dienu. 6. Lokla sildana. Auss apvidum uzliek sasildtu mkstu audumu vai vates prsju. Ar siltu deni pildtu, dviel iettu termoforu brnam pieliek apvid zem vaiga. 7. Novrst infekcijas izplatanos. Slim brna izolcija no citiem imenes locekiem. Individuli trauki un persongs higinas priekmeti. Kontaktu identificana.

Vjbakas (varicella). Aprpes paskumi. 1. Temperatras kontrole. Mrt ermea temperatru; pie paaugstintas temperatras dot antipirtiskos ldzekus (nedot aspirnu). 2. Rems. Nodroint ar pietiekamu idruma daudzumu dzerot. Gultas rema ievroana. Brnu nodroint ar vecumam un interesm atbilstom, miergm izklaidans iespjm. Novrst infekcijas izplatanos. Izolt slimo brnu un identifict kontaktus. Nodroint telpu vdinanu. 3. Novrst audu infekciju. Neaut brnam kast pttes. Nogriezt brnam nagus un rpties, lai tie btu tri. Maziem brniem var uzvilkt drainus. Lietot rsta nozmto antibiotikas saturoo krmu. 4. Mazint niezi. Ieziest vezikulas ar 1% briljantza dumu vai 10% klija permanganta dumu, vai tm viegli pieskarties ar kalamna dum samrctu vati. Dot brnam rsta nozmtos antihistamna prepartus. Brns labk jutsies kokvilnas aprb. 5. Vannoana. Atauta pc krevelu izveidoans. Siltai vannai var pievienot sodu vai vju klija permanganta dumu. 6. Mutes dobuma kopana. Skaloana. las apzie ar 1% pioktannu. Skarlatna (scarlatina). Aprpes paskumi. 1. Novrst infekcijas izplatanos. Izolt slimnieku atsevi istab vai hospitalizt. Kontaktu identificana. Telpu vdinana. Lietot individulus traukus un higinas priekmetus, rotalietas. 2. Nodroint mieru. Ldz 6.7. dienai gultas rems. Nodroint vecumam un interesm atbilstou, miergu izklaidanos. Uzturt labu garastvokli. 3. Mazint drudzi. Kontrolt temperatru, ievadt nozmtos antipirtiskos ldzekus. Pazemint istabas temperatru, izmantot samitrintu, remdenu skli. 4. Novrst dehidratciju. Likt brnam daudz dzert. Sekot urincijas bieumam. Lai nekairintu spoo kaklu, nedot skbus un asus dzrienus. 5. Likvidt bakterilo infekciju. Ievadt nozmtos antibiotiskos prepartus. 6. Nodroint dinanu. Dot pilnvrtgu, mehniski un miski saudzjou uzturu. Garais klepus (pertussis). Profilakse: veselie brni saem gar klepus vakcnu 3 mneu, 4,5 mneu, 6 mneu vecum, revakcinciju 18 mneu vecum. Aprpes paskumi. 1. Novrst brna nemieru. Nodroint vecku kltbtni. Nodroint iespjams rtbas, miergu izklaidanos. Novrst uztraukumu izraisous faktorus. 2. Noteikt izraistjus. Savkt nepiecieamos analu paraugus. 3. Pastaigu organizana. Nepiecieams vairkas reizes dien nodroint uzturanos svaig gais. Neaut smt brna kltbtn. 4. dinana. Dot st biek, bet mazs porcijs. Vlams st pc klepus lkmm vai vemanas. Nedot sausu vai kairinou uzturu, kas var izraist jaunu klepus lkmi vai vemanu. 263

262

5. Zdaia aprpana pie klepus lkmes. Brnu noguldt gulti uz vdera, lai btu nedaudz pacelta ermea lejasdaa. Mazuli var noguldt sev klp ar galvu uz leju. Palikt pie brna, ldz priet klepus lkme, ldz vi atkal normli elpo. Apmot mazuli pc klepus lkmes un nomierint viu. Vl var apsdint mazuli sev klp ar muguru pret sevi un nedaudz paliekt viu uz prieku. Nolikt blakus bodu, kur brns var izspaut atklepots krpas. 6. Novrst infekcijas izplatanos. Lietot individulos traukus un higinas priekmetus, rotalietas, izolt slimnieku. 7. Specifisk profilakse. Lieto gar klepus vakcnu. Skatt potanas kalendru. Vakcinti brni var slimot viegl form. Poliomielts. Profilakse: vakcincija kop 1959. gada. Perorlus pilienus brni sama 3 mneu, 4,5 mneu, 6 mneu, 18 mneu, 7 gadu un 14 gadu vecum. Tagad brni saem poliomielta vakcnu tetravakcnas sastv intramuskulri. Infekcioz mononukleoze. Aprpes paskumi. 1. Mazint drudzi. Pie paaugstintas temperatras lietot antipirtiskos ldzekus. Viegls aprbs, plna sega. du norvt ar mitru skli. Temperatras kontrole. Veicint idruma uzemanu un sekot t izvadanai. 2. Mazint spes kakl. Skalot kaklu. Dot nozmts antibiotikas. Dot idru vai pusidru uzturu, lai atvieglintu noranu. Nodroint brnam pieemamu dienu. 3. Saglabt eneriju. Nodroint atptu un mieru. Difterija. Profilakse: galven nozme ir aktvai imunizcijai, ko uzsk 3 mneu vecum ar tetravakcnu DTPP (difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielts). Nkams devas brns saem 4,5 mneu un 6 mneu vecum. Revakcinciju veic 18 mneu, 7 gadu un 14 gadu vecum. Pc pdjiem datiem pieauguajiem jsaem vakcna ik pc 5 gadiem. Izslimojot ar difteriju, veidojas stabila imunitte visam mam. Aprpes paskumi. 1. Novrst infekcijas izplatanos. Nepiecieama hospitalizcija. 2. Nodroint mieru. Ievrot gultas remu. Vlama vecku kltbtne. Novrst psihotraumatizjoas situcijas. 3. Paldzt diagnostik. Iegt bakterioloisko analu paraugus pirms antibiotiku terapijas. 4. Mazint drudzi. Dot nozmtos antipirtiskos medikamentus. 5. Novrst intoksikciju. Ievadt nozmto antitoksisko pretdifterijas serumu. 6. Intubcijas vai traheostomas gadjum veikt sekrta atskanu un skaloanu. 7. Saglabt dinanu. Nodroint nozmto ditu. Intubts brns jdina ar pusidru vai idru barbu, ko vieglk nort. Slimnieku dina guus stvokl vai caur nazogastrlo zondi. Meningokoku infekcija. Aprpes paskumi. 1. Novrst infekcijas izplatanos. Izolt meningta vai meningokokcmijas slimniekus. Identifict kontaktus un apzint riska grupas brnus, kuriem btu lietderga vakcincija. 264

Paldzt diagnostik. Iegt bakterioloisko analu paraugus, nostt tos uz laboratoriju. Paldzt infzu uzlikan. Paldzt novrtt neiroloisko stvokli. Noteikt dzvbai svargos rdtjus. Uzturt optimlo hidratciju. Mrt uzemto un izdalto idruma daudzumu. Svrt katru dienu. Saglabt dinanu. 6. Mazint ilgstoas intravenozs terapijas un imobilittes efektu. Nodroint atbilstoas rotaas un izklaidanos. Sniegt emocionlu atbalstu, ar veckiem. Aktas kua un zarnu trakta infekcijas. Aprpes paskumi kua un zarnu trakta infekcijas (dizentrijas, koli infekcijas, stafilokoku infekcijas, zdaiu vrusu diarejas) pacientiem. 1. Novrst infekcijas izplatanos. Izolt slimo brnu. Ievrot visus izdaljumu dezinfekcijas likumus. Apmct brnu un veckus lietot protektvos paskumus, piemram, uzturties tikai ataut telp, mazgt rokas pc tualetes apmekljuma, pirms anas un st gatavoanas, pirms un pc autiu nomaias. Atturt mazus brnus no inficto vietu aizskaranas. 2. Konstatt, vai necie no dehidratcijas. Pazmes sausums mut, sausas lpas, tums, koncentrts urns, urincija nav bijusi vismaz 6 stundas, iekrituas acis, zdaiiem iegrimis avoti, brns aptisks un miegains. 3. Novrst dehidratciju. Ievadt rehidratcijas pulveri, pievienojot to dzrienam. Pie stipras dehidratcijas idrumu ievada intravenozi caur katetru. Novrtt hidratcijas procesu, svrt brnu katru dienu. 4. Novrst traucjumus terapij. Izmantot atbilstos brna iegrooanas metodes. Novrst sarejumus, ko izraisa iegrooana, biei mainot brna stvokli, prbaudot pozu, cirkulciju u. c. 5. Pasargt du no iekaisumiem. Rpgi trt du sas un enitliju apvid. Lietot du pasargjou ziedi, apsrtus vietas ekspont siltumam un gaismai. 6. Paldzt brnam vemanas gadjum. Turt brnu virs bodas. Mierint. Pc vemanas apkopt muti, iedot nedaudz idruma; lielkajiem var dot izskalot muti. Nekad neatstt brnu vienu. 7. Novrst caurejas stvokli. Reistrt defekcijas bieumu, tilpumu, raksturu. Novrot un reistrt tenesmus, spazmas, vemanu, atraugas. 8. Nodroint labsajtas uzlaboanos. Veikt mutes dobuma un lpu aprpi. Nomierint zdaini, kamr viam ir ierobeojumi, piemram, intravenozi ievadot idrumu. Mazu brnu ieteicams apmot, paauklt. Nodroint brna vecumam atbilstou izklaidanos. Iesaistt brna veckus aj aprp. 9. Likvidt infekcijas izraistjus. Ievadt nozmtos antibakterilos ldzekus, k ar citus medikamentus. Atklt infekcijas avotu, izmekljot prjos imenes un kolektva locekus. Veikt nepiecieams analzes. 10. Atjaunot vecumam atbilstou ditu, pakpeniski ievieot nozmtos dienus. 11. Atbalstt un izgltot veckus. Izskaidrot veckiem veikts manipulcijas un terapijas pamienus, kas vartu vius uztraukt neko nedot caur muti; parenterlie idrumi; iegrooana; brna izolcija; veckiem ievrojamie piesardzbas paskumi. Apmct veckus ditas plnoan, produktu uzglaban, higinas un sanitrijas normu ievroan. 265

2. 3. 4. 5.

12. Nokrtot turpmko brna aprpi, uzsverot pcstacionra novroanas nepiecieambu. Nostt uz veselbas aprpes dienestiem uzraudzbai un konsultcijm. Tuberkuloze. Obligta ftiziatra konsultcija nepiecieama dos gadjumos. 1. Brniem, kuriem iespjama primra inficans ar tuberkulozi: pirmo reizi pozitva tuberkulna raudze pc iepriekjs negatvs 3 un vairk gadus pc BCG vakcincijas (revakcincijas); hipereriska tuberkulna raudze pc BCG vakcincijas; strauji pieaugoa tuberkulna raudze uz postvakcincijas alerijas fona 3 un vairk gadus pc BCG vakcincijas (revakcincijas); jebkura izmra pozitva tuberkulna raudze brnam, kur nav vakcints vai kuram nav izveidojusies rta pc vakcincijas. 2. Brniem, kuri, iespjams, ir inficjuies ar tuberkulozi: pirmo reizi pozitva tuberkulna raudze pc iepriekjs negatvs (anamnz); tuberkulna raudzes palielinans par 6 mm un vairk, saldzinot ar iepriekjo raudzi. 3. Brniem ar tuberkulozes klniskajiem simptomiem. Tuberkulozes rstana ir ilgstoa un drga. Vairkus mneus pacientam jlieto antibakteril terapija, brns ilgstoi atrodas specil rstniecbas iestd, pc tam sanatorij.

Eksognie faktori ir daba, kas ietver klimatu, kosmiskos faktorus, bioloiskos faktorus, un socil vide personbu socializjoie faktori, socilpolitiskie, socilekonomiskie un socilhiginiskie faktori.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. Kdus periodus izir brna attstb? Nosaukt kdi ir brna vecuma periodi! Miniet brna attstbu un veselbu ietekmjoos faktorus! Kdas ir aprpes patnbas pirmsskolas vecuma brniem? Kdi ir celiakijas pacientu aprpes paskumi?

GERIATRISK APRPE UN IZGLTOANAS PRINCIPI

DZVES CIKLA FZES, NOVECOANA K NORMLS ORGANISMA ATTSTBAS POSMS
Cilvka dzvi var iedalt atsevios posmos vai fzs (periodos). Katram posmam ir savi konkrti uzdevumi, tomr starp tiem nav stingri noteiktu robeu, tie var cits citu prklt. Cilvka dzvi var sadalt fzs pc dadiem kritrijiem, piemram, pc kalendr vecuma: brnba aptuveni no dzimanas ldz 1213 gadiem; pusauda vecums aptuveni ldz 20 gadiem; jaunba ldz 30 gadu vecumam; brieduma gadi ldz 44 gadiem; vidjais vecums no 45 ldz 59 gadiem; padzvojis cilvks (jeb vlnais vidjais vecums) no 60 ldz 74 gadiem; veca cilvka periods no 75 gadiem; ilgdzvotji virs 90 gadu vecumam. Cilvka novecoana ir komplekss, pakpenisks un likumsakargs bioloisks process, kas ilgst visu mu. Visu organisma dzves laiku kaut kdas struktras iet boj un kaut kdas rodas no jauna. procesa intensitti vairk vai mazk nosaka indivda entisk attstbas programma. 20. gadsimta fenomens ir iedzvotju struktras prmaias attsttkajs valsts strauji noveco sabiedrba un sk prevalt padzvojuu un vecu cilvku patsvars pr sabiedrbas jauno loceku patsvaru. Iemesli tam ir dadi, bet viens no vadoajiem ir dzimstbas visprja samazinans attsttajs valsts. Cilvka organisma attstbu nosacti var iedalt divs das: augupejo daa (prsvar ir veidoans procesi) un lejupejo daa (prsvar ir nordans procesi). Starp m dam ir neliela plato daa, kas raksturojas ar zinmu stabilitti (abi procesi ir ldzsvar). Pilngu briedumu organisms sasniedz aptuveni 25 gadu vecum, bet novecoanas process skas jau ap 3035 gadu vecumu. Lai ar novecoana ir likumsakarga, tomr t vienlaicgi ir ar stingri individula, tpc noteikt konkrtus gadus ir gandrz neiespjami. Skuma posm novecoanas procesi ir nemanmi, vlk 267

KOPSAVILKUMS
Atbilstoi ANO Konvencijai "Par brna tiesbm" par brnu uzskatma katra cilvcga btne ldz 18 gadu vecumam. Atbilstoi ai Konvencijai brnam ir tiesbas: uz dzvi un veselbu, uz pamatizgltbu, bt pasargtam no izmantoanas un vardarbbas, paust savu viedokli un bt sabiedriski aktvam. Brna augana un attstba ir nesaraujami saisttas. Brna augana ir kvantitatvs process brna ermea masas, garuma un citu izmru palielinans, kas notiek nu skaita un nu lieluma pieauguma rezultt. Brna attstba ietver gan fizisk ermea attstbu, gan psihosocilo attstbu. Fizisk brna augana izpauas k organisma strukturlas prmaias ermea nu diferencans, orgnu un sistmu nobrieana. Svargi ir izprast brna attstbas periodus, kas iedals di: jaundzimu periods no 1. ldz 10. dienai pc dzimanas; zdaia periods no 10. dienas ldz viena gada vecumam; mazbrna periods no viena gada vecuma ldz 3 gadiem; pirmsskolas periods no 3 gadu vecuma ldz 7 gadiem; jaunkais skolas periods no 7 gadu vecuma ldz 1112 gadiem; pusauda periods no 1112 gadu vecuma ldz 18 gadiem. Brna attstbu intrauterni var ietekmt tdu saslimanu k cukura diabta, fenilketonrijas, galaktozmijas, hipotireozes, sirpjveida nu anmijas izraists prmaias grtnieces organism, ja ir bijui prtraukumi slimbas rstan. Par intranatl perioda traucjumiem tiek uzskatti sarejumi dzemdbs, piemram, dzemdbu traumas, asfiksija; tie var ietekmt brna attstbu turpmkaj dzv.

266

tos var konstatt, cilvku oti rpgi izmekljot, ldz beigs tie jau ir viegli atrodami, tomr novecoana nav slimba, bet gan normls process. Ma pdjos gadu desmitus pakpeniski mazins fizisk aktivitte, bet psiholoisk aktivitte var saglabties oti ilgi. Novecoanu iedala: kalendraj jeb hronoloiskaj novecoan, kas atbilst gadu skaitam; bioloiskaj jeb funkcionlaj novecoan, kas ir svargka, jo nosaka organisma funkcionls spjas. Vecums ir normls un neizbgams organismu attstbas posms. Gerontoloija ir mcba par normliem cilvka novecoanas procesiem. Novecoanu zinm mr nosaka organisma entiskie faktori (iedzimtba), un to sauc par primro novecoanu. Ir ar sekundr novecoana, ko nosaka un ietekm dzves laik prciests slimbas, vides un socilie apstki.

VECUMA RADTS ANATOMISKI FIZIOLOISKS PRMAIAS CILVKA ORGANISM, NOVECOANAS PSIHOSOCILIE ASPEKTI
nu novecoana. Bioloiski katras atsevias nas dzves ilgums ir neliels, pc diferencans ts strauji noveco un atmirst (izmums ir muskuu un nervu nas). Vairums zintnieki uzskata, ka nas dzves ilgums ir entiski noteikts, bet novecojot rodas kdas entisks informcijas prraid: rodas informcijas nolasanas kdas DNS molekulas dubultoans proces; mains reguljoo gnu darbba (tie var aktivizt nepareizos gnus un nomkt pareizos). nm novecojot: nas mains pc lieluma un formas; izjk nu sakrtojums orgn; var pardties nas ar vairkiem kodoliem, ar maintu hromosomu skaitu; mains napvalka caurlaidba; atsevii organodi mains vai atmirst pavisam; paa nozme ai proces ir lizosomm to membrna kst caurlaidga, pat fragmentra, un fermenti izkst n un sk nu sagremot. Visu prmaiu rezultt pakpeniski mains audu idrumu miskais sastvs, asins sastvs, hormonu attiecbas, pieaug nu membrnu jutgums pret hormoniem, pieaug to faktoru (inhibitoru) aktivitte, kas nomc nas aktvo darbbu. Novecojot nekad nedarbojas tikai viens faktors, bet gan visu to faktoru summa, tikai konkrt posm kds no tiem var bt par vadoo. das novecoana. Pirms novecoanas pazmes pards vispirms uz atkltajm ermea dam, jo ts visvairk pakautas rjs vides kaitgajai iedarbbai saule, vj, mitrums, temperatras maia. Redzamas novecoanas pazmes pards ap 40 gadu vecumu, da kst plnka, jutgka pret vides iedarbbu. Kolagns iedras kst rupjkas, blvkas, bet elastgs saaug sav starp un veido rupjus kus, tpc skum ir maz un seklas grumbas, bet to skaits un dziums pakpeniski pieaug. Sakar ar sko 268

tauku dziedzeru atrofiju da kst ar sauska. Pc 50 gadu vecuma das prmaias pards ar uz tm ermea dam, ko klj aprbs. Ap 60 gadiem plni ir kuvui visi das sli, ir prtraukui darboties ar vairums lielo tauku dziedzeru. Ap 70 gadiem hipodermas (zemdas) praktiski nav, virsjais raga slnis plns, irdens, viegli lobs, bet norml fizioloisk lobans (atjaunoans) ir stipri palninta. iemesla d viegli rodas nobrzumi, izguljumi tur, kur da tiek traumta, saspiesta, un bojjumi dzst oti lni. Mazins das pigmentcija (da kst bla), bet t pastiprins lokli (dzimumzmtes, plankumii). Mazins ar matu pigmentcija, palnins to augana, pc izkrianas vairs neatjaunojas, tpc zd apmatojums, pavjins pilomotorais reflekss (zosda). Asinsvadu un limfvadu sienias kst trauslas, viegli traumjamas, pards vnu paplainjumi, rodas trombi (ski asinsvadu nosprostojumi). Nervu galu skaits samazins, tie atrofjas, un mazins das jutgums. Uzskata, ka spju sajtas var mazinties pat par 20%, bet taktils (pieskriena) sajtas 23 reizes. Pavjins ar vibrciju sajtas, it pai apakjs ekstremitts. da vecam cilvkam ir bla, sausa, plna, viegli traumjama, tpc rodas nobrzumi, apsrtumi, izguljumi. Pc bojjumiem sadzanas process ir lns, jo ar asinsapgde ir samazinjusies. Izzudis ir zemdas tauku slnis un vj ir pilomotorais reflekss, tpc ie cilvki ir oti salgi. Prmaiu d nervu sistm mazins das jutba, un tpc vecum var viegli applaucties un apsaldties. das novecoanas procesu ietekm iekaisumi, sekrcijas maia kua un zarnu trakt. Tpat das izskatu pasliktina vitamnu nepietiekamba, kaitgi ieradumi, dzves apstki u. c. Lnku das novecoanu var pankt, ja ievro darba un atptas remu (pilnvrtgs miegs), pilnvrtgu ditu, regulri un pietiekami agri sk kopt du, to aizsargjot un barojot. Sirds un asinsvadu sistmas novecoana. Pc 60 gadu vecuma samazins sirds masa, jo pakpeniski samazins miokarda nu skaits, paplains sirds kambari, sirds iekjais slnis (endokards) kst biezks. Prmains ar palikus miokarda nas. Visa t rezultt sirdsdarbba kst mazkefektva, sevii paos apstkos t nespj piemroties pkai gan fiziskai, gan emocionlai (priecgai vai bdgai) slodzei. Sirdsdarbbas ritms biek kst lnks, ir ritma traucjumi (prsitieni, aritmija), it pai slodzes apstkos. Var bt prmaias asinsspiedien (tas ir paaugstints vai pazemints). Mains ar asinsvadi. To iekjais slnis (endotlijs) sabiezins, muskuu sln pards daudz kolagno iedru, sieni nogulsnjas kalcija si. Sko kapilru sienias orgnos ar ir sabieztas, blvas, tpc ir traucta to caurlaidba. Tas rada vielmaias traucjumus orgnos, jo tie nesaem pietiekami daudz barbas vielu un skbekli, k ar no orgniem slikti tiek aizvadti kaitgie produkti. Daa kapilru nosprostojas; tas vl vairk pasliktina asinsapgdi. Visas s prmaias izteiktkas ir apakjs ekstremitts, asinsvadi izloks, tajos rodas paplainjumi. Vairk tiek skartas vnas. Elpoanas sistmas novecoana. Prmaias elpoanas sistm var iedalt divs grups: vienas ir saisttas ar prmaim pas plaus, bet otras ar prmaim elpoanas muskulatr. Dzves laik pakpeniski atrofjas elpceu gotda, izzd epitlija skropstias. Alveolu membrna kst biezka, ts ir seklkas. Bronhu sienias zaud elastgumu, jo daa skrimaudu prkaulojas. K sekas iem procesiem ir bieas saaukstans, kas mazina elpoanas apjomu un orgnu apgdi ar skbekli. Plauu tilpums nepalielins, tpc kompensanai palielins elpoanas bieums pai slodzes apstkos. 269

Vecum pavjins visa muskulatra, ar elpoanas muskulatra. Tas ir dabgs muskuu iedru novecoanas process, tau to pastiprina un patrina ierobeotas kustbspjas (mazkustgums); elpoana ir sekla. Pasliktins skbeka daudzums asins, un organisms cie no skbeka trkuma, kas pamazm pieaug. pai ierobeotas ir plauu spjas piemroties slodzes maiai, tpc viengais pielgoans mehnisms ir elpoanas bieuma pieaugums; rodas aizdusa. Gremoanas sistmas novecoana. Vairumam vecu cilvku ir slikti zobi, kas trauc barbas sasmalcinanu un sajaukanu ar siekalm. Vjka ir ar siekalu sekrcija. Atrofjas gremoanas trakta gotda vis garum, pavjins ar muskulatras tonuss. Var bt ranas traucjumi (disfgija), bet kua sldzjmuskua vjuma d pc stgas anas reizm ir atvilnis (reflukss), kad kua saturs iekst barbas vad. Ku ir samazinta sekrcija (fermenti, slsskbe), tpc ir pasliktinta barbas sagremoana, bet kua muskulatras vjuma d barba ilgi uzturas ku, reizm var rasties antiperistaltikas vilnis (ku barba tiek prbdta pretj virzien uz barbas vadu). Aknas samazins izmros, to ns uzkrjas tauki, var rasties divkodolu nas, ldz ar to aknu spja sintezt olbaltumus ir pavjinta. Samazinta ir ar aknu atindanas spja, kas noved pie trkas saindans ar prtikas produktiem, medikamentiem, alkoholu. Tievajs zarns ir traucta uzskans, tpc organism nepietiekam daudzum nokst aminoskbes, vitamni, mikroelementi u. c. Sakar ar tievo zarnu muskulatras vjumu ir samazinta zarnu peristaltika (kustbas) un var novrot aizcietjumus, ko vl vairk pastiprina balastvielu trkums barb. Mains ar aizkua dziedzera rj sekrcija (fermenti, kas pasliktina barbas sagremoanu) un iekj sekrcija (var rasties cukura diabts). Muskulatras vjums pasliktina ultspa iztukoans spjas, kas trauc tauku sagremoanu un ldz ar to ar taukos stoo vitamnu uzskanos. Visas s prmaias rada labvlgus apstkus, lai vairotos nosacti patognie un patognie mikrobi, kas izraisa papildu traucjumus gremoan, var rasties caureja, vemana, vdera uzpans. Nervu sistmas novecoana. Nervu sistma, tpat k citas organisma sistmas, noveco oti pakpeniski un neviendi. Pakpeniski samazins smadzeu kopj masa, jo daa nervu nu (neironi) dzves laik aiziet boj (atsevis smadzeu das ir pat par 2545% mazk nu nek jaundzimuam brnam). Palikuie neironi pastiprinti darbojas, to kodolu virsma ir palielinta, ns ir vairk kodoliu. ns uzkrjas t. s. novecoanas pigments, samazins nu izaugumu skaits un to uzbve u. c. Smadzeu krokas kst seklkas, bet iedobes starp tm paplains, smadzeu garoza kst plnka, smadzeu vderii paplains. Ar muguras smadzeu ganglijos (mezglos) samazins nervu nu skaits. Anatomisks prmaias skar ar perifros nervus, jo samazins nervu galu skaits, palikuie kst blvi, sklerotizjas, nespj veikt savas funkcijas. Savukrt nervu apvalki kst plnki, blvi, fragmentjas. Neskatoties uz diezgan izteiktajm anatomiskajm prmaim, nervu sistmas funkcionls spjas saglabjas ilgstoi. Prmaias centrlaj nervu sistm izraisa organism vecumam raksturgas prmaias cits sistms, jo nervu sistmai ir reguljoa funkcija.

Novecojot nervu sistmai, mazins un izzd reproduktvs spjas (spjas radt pcncjus); mazins kustbu aktivitte un ir grtbas veikt smalku, preczu darbu; pazemins kopjs (fizisks un psihisks) darbaspjas; mains iekjs vides pastvba (homeostze); pakpeniski mains psihe uzvedba, atmia, emocionls izpausmes, ko skum izskaidro ar dadm sadzves situcijm. Pieaugot vecumam, visas prmaias padziins, tomr ilgi var saglabties: spjas kontaktties ar citiem cilvkiem; uzmanbas koncentrcija darbam, ko cilvks ir veicis visu mu; intelektul smadzeu darbba, it pai attiecb uz pazstamm jomm. Novecoanas proces vistrk un smagk cie bremzjoie procesi smadzeu garoz, bet ar laiku ar uzbudinjuma process, ttad izjk o abu procesu ldzsvars, kas nosaka vecu cilvku psihes patnbas. K galvens prmaias var mint: pakpeniski mains (biei mazins) psihisks darbbas aktivitte; palnins psihomotor darbba (laiks no kairinjuma saemanas ldz atbildes kustbai); pasliktins uztveres spjas un apjoms, ko cilvks spj uztvert; mazins uzmanbas koncentrans spjas ilgums; ir apgrtinta prslgans no vienas darbbas uz citu; ir grti abstrahties un grti integrties jaun vid; pastiprins psihisk rigiditte (mazkustgums), tpc cilvks pastvgi atgrieas pagtn, slikti pieem visu jauno, ir izteikti konservatvs. Vecum pastiprins ts rakstura pabas, kas bijuas visu mu neizteikt veid, var pardties ar tdas, kas agrk nav bijuas (skopums, cietsirdba, egocentrisms, neuzticans u. c.). Vairum ts virztas uz sevis aizstvanu un loanu. Reizm m prmaim ir tik izteikts raksturs, ka tas robeojas ar slimbu (vecuma plnprtba). Analizatoru novecoana. Prmaias analizatoru darbb ir saisttas gan ar prmaim pa analizator, gan ar ar prmaim centrlaj nervu sistm. Ar gadiem pavjins spju sajtas, taktils (taustes) sajtas, vibrcijas sajtas, k ar var bt traucta temperatras regulcija t var bt pazeminta vai paaugstinta. Gadu gait samazins acs lcas elasticitte, mains biomisks un fizioloisks funkcijas stiklveida ermen. Rezultt pasliktins redzes asums, akomodcijas spjas, pards vecuma tlredzba, pasliktins adaptcija tums, rodas presbiopija (vecuma redze). Ir prmaias ar acs kustbu muskuos. Var rasties katarakta, glaukoma, un k sekas var bt pilngs aklums. Veciem cilvkiem ir nepiecieams ilgks laiks redzes stimula apstrdei. Ir konstatts, ka vecuma redzes patnbas izpauas vairk tad, kad uztveramie objekti ir saretki. Vl patnji ir tas, ka vecum savas kustbas un darbba vairk ir jkontrol ar redzi. Dzirdes prmaias rodas jau vidj vecum, dzirde pasliktins vispirms uz augstajm skam, reizm ir grtbas izirt atsevias skaas. Iekj aus dzirdes un ldzsvara orgna nu jutba pret kairinjumu mains, var bt ar dzves laik iegti bojjumi slimbu vai traumu d. Uzskata, ka dzirdes sajtas vairk pasliktins tiem cilvkiem, kuru darbs ir bijis saistts ar troksni. Vecum ir 271

270

raksturgi galvas reiboi, kas var pastiprinties, strauji mainot ermea stvokli. ie traucjumi var bt saistti ar asinsrites traucjumiem vestibulraj apart, k ar ar mazkustgumu. Vecum mains ar garas izjtas (salds, rgts, skbs, s) un oa (tomr par ou ir dadi uzskati t vecum var pat pastiprinties). Tas saistts ar to, ka samazins garas krpiu daudzums, to uzbve, noveco oas receptori un ir bojtas nervu iedras. Rezultts ir tds, ka vecs cilvks nejt pau baudu no gargi pagatavota diena, var apst bojtus produktus, var applauct mutes gotdu, jo nejt diena temperatru. Vairums veciem cilvkiem ir pastvgs sausums mut, jo siekalu sekrcija ir samazinta, to vl vairk pastiprina pastvg medikamentu lietoana. Endokrns un imns sistmas novecoana. Endokrns sistmas visi dziedzeri ir oti ciei savstarpji saistti un, mainoties viena dziedzera darbbai, mains ar citu dziedzeru darbba, kas rezultt maina visu vielmaiu. Novecoanas process notiek visos dziedzeros, tomr laika zi tas ir oti atirgs pat viena dziedzera dads das. Atiras ar novecoanas intensitte. o prmaiu rezultt parasti samazins hormonu sekrcija un izjk to saskaot darbba organism. Lai saglabtu nepiecieamo ldzsvaru (iekjo stabilitti), tajos orgnos, uz kuru nm darbojas konkrts hormons, pieaug nu jutba pret o hormonu (mazks hormona daudzums var izraist orgna atbildes reakciju). Galvenie procesi dziedzeros: hipofzes ns samazins hormonu sintzes intensitte; mazk var atrast specifisko granulu; nu organodu (RNS) daudzums ir samazints; vairogdziedzer ar samazins hormonu sekrcija; audi kst blvi, tajos vairk ir saistaudu; aizkua dziedzer samazins bta nu daudzums; mains alfa un bta nu attiecbas, bet t rezultt samazins insulna sekrcija, kam sekas ir vecuma cukura diabts; virsniers ar samazins aktvo nu daudzums, turklt dads virsnieru das tas norit dadi gan intensittes, gan laika zi; dzimumdziedzeros mains vrio un sievio dzimumhormonu attiecbas; samazins dzimumnu veidoans trums un daudzums, ldz sievietm tas izbeidzas pavisam (iestjas menopauze); imnsistmas prmaias ir oti ciei saisttas ar endokrns sistmas prmaim; pamatrezultts ir ldzgs mazk kst to nu, kas veido, regul un atbild par imunitti; samazins antivielu produkcija, bet vairk rodas nepareizo (patoloisko) olbaltumu, pards autoantivielas (pretvielas sava organisma normlajiem audiem); procesu rezultts ir tds, ka veci cilvki ir uzmgki pret infekciju slimbm, ts noris smagk, ar visai neraksturgm pazmm, atveseoans ir lna, biek ir aundabgie audzji. Kustbu un atbalsta aparta novecoana. Muskuu nu skaits vecum samazins, to apkrtmrs kst mazks, samazins organodu daudzums ns, tpc pavjins ar to funkcijas. Muskui ir vjki, nespcgki. Prmaias pastiprina mazkustgais dzvesveids. Bez tam jau tika piemints, ka muskuu darbu ietekm ar prmaias nervu sistm pasliktins kustbu koordincija, impulsu prvade ir palninta, cilvks slikti var izpildt skas, preczas kustbas, reizm pards muskuu trce (tremors), kas smagk gadjum izpauas k Prkinsona slimba. 272

Kauli kst cieti un trausli, viegli lzt. Kaulaudu veidoans palnins, tpc lzumi slikti sadzst. Vairumam vecu cilvku ir sastopama osteoporoze (kaulos maz ir kalcija su). Kalcija daudzumu organism ietekm hormonu nepietiekamba (sievietm), nepietiekams un nepilnvrtgs uzturs (maz uzem un trkst D vitamna), kaitgi ieradumi (alkohols, smana), biea slimoana, prmrga medikamentu lietoana. Loctavs pakpeniski prkaulojas skrimains loctavu virsmas, ts kst neldzenas, viegli rodas iekaisumi. Tpat prkaulojas ar saistaudi un cpslas (loctavu saites). o dabisko procesu veicina dadas dzv gts traumas. T visa d kustgums loctavs mazins, kustbas ir spgas, ierobeotas, tpc vecie cilvki cenas ierobeot kustbas, kas vl vairk mazina kustbu amplitdu loctavs (rodas apburtais loks). Uroenitls sistmas novecoana. Ar niers un urnpsl notiek ldzgi novecoanas procesi k citur organism. Niers samazins aktvo nefronu skaits, jo noveco nieru nas, bet sakar ar prmaim asinsvados, nierm mazk tiek piegdtas asinis, kam seko filtrcijas samazinans (samazins pirmurna daudzums). Prmaias skar ar kanlu epitlijaudus, tpc traucta ir ar reabsorbcija (atpakauzskans), ekskrcija (vielu izdale no organisma), bet k sekas tam ir klija un ntrija su attiecbu maia, kas var radt briesmas dzvbai, k ar medikamentu mainta izdalans no organisma, kas savukrt iespaido to iedarbbu (pavjina, pastiprina vai izraisa saindanos). Urnpa muskulatra ir vjka, tonuss samazints, sldzjmuskui (sfinkteri) darbojas vjk, urnpa tilpums ir samazints. Sekas tam ir biea urincija mazm porcijm, urna nesaturana. Papildus tam vrieiem vecum vairum gadjumu ir palielints priekdziedzeris, kas spie uz urna izvadkanlu un apgrtina urinciju, bet sievietm vjka kst maz iegura muskulatra, kas pastiprina urna nesaturanu. Novecoanas psihosocilie aspekti. Bioloiskaj aspekt galvenais ir prmaias sensorajos orgnos (redze, dzirde, taktils sajtas) un nervu sistm (atmia, mcans spjas, jaun nepieemana u. c.), k ar prmaias kustbu atbalsta apart (mazins kustbu aktivitte). o iemeslu d mazins darbaspjas. Psihiskaj aspekt galvens prmaias ir pazeminta informcijas uzemanas un prstrdes spja, pasliktinta atmia u. c. Vecum vairk izteikta intraversija, t. i., cilvks vairk ir vrsts uz savu personbu, sava "es" aizsardzbas mehnismi kst stiprki. Socioloiskaj aspekt aj period mains socilais stvoklis, lomas, aktivittes lmenis, ldz ar to cilvka ietekme uz socilo un ekonomisko sfru mazins. Par veciem cilvkiem nevar runt k par viendabgu socilo grupu, jo tiem ir dada dzves pieredze, materil nodrointba, iekrjumi. Vairums dzvo atsevii no brniem, tpc veidojas paaudu atsveintba. Visi ie faktori kop nosaka veca cilvka reakciju uz jebkuru dzves situciju. Parasti vieglk tiek prciesti iepriekparedzami notikumi, tau krzi var izraist pki un viens otram sekojoi nelabvlgi faktori. Ja run par psihosocilajiem aspektiem novecoanas proces, tad ir jatzm vairki jautjumi un situcijas, ar kurm saskaras gerontoloija. 1. Socils prmaias ir vienas no noteicoajm, jo sabiedrba mains, bet vecais cilvks nespj m prmaim sekot, nespj maint savus uzskatus, nespj samierinties ar to, ka via zin273

anas, darba metodes izrds novecojuas, nelietdergas. Tas savukrt rada nertbas, bailes no nkotnes, nestabilittes izjtas. 2. Sabiedrisk statusa raksturs ar ar gadiem mains, jo senk visas zinanas tika nodotas no vecks paaudzes jaunajiem, ldz ar to vecais cilvks bija cienjams un vajadzgs, bet tagad jaunie savas zinanas apgst, dados veidos mcoties, informciju iegst citd veid, un vec cilvka autoritte sabiedrb krtas. Tas savukrt pastiprina s sabiedrbas daas izoltbu. Jsaka ar, ka biei vien vecie cilvki pai atsaks no savas vecttia vai vecmmias lomas, kas vl vairk patrina novecoanu. 3. Svarga ir sabiedrbas valdo kultra, t. i., sabiedrb pieemts nostdnes attiecb uz rpm par vecu cilvku veselbu un labkljbu, k ar vietu sabiedrb. 4. Darbs un aizieana pensij oti stipri iespaido vairumu veco cilvku, jo zd via kontakti ar darbabiedriem, ierasto un pazstamo vidi, ikdienas pienkumiem. pai smagi vecie cilvki prdzvo pku atlaianu no darba vecuma d. Ir jdom, k aizieana pensij var ietekmt cilvka gargo veselbu (vecuma psihozes u. c. psihiskas traumas), k atbalstt un kam vartu bt nodergs pensionrs. Btisks ir jautjums par atptu, brv laika pavadanu. Ja cilvkam darbs nav bijis galvenais dzv vai vi ir brvo profesiju prstvis, tad vecuma prmaias ir mazkas, bet vairums nezina, ko dart, k interesanti pavadt brvo laiku, k atpsties, neredz motivciju rpties par sevi. Strdjoajiem vecajiem cilvkiem mains attieksme pret darbu, t ir vairk emocionla. Vecu cilvku priorittes darb ir darba prasmes un iemaas, atbildbas izjtas un pienkums, centba, noturba, paradums, pieradums un vlans bt nodergam, ar materil ieinterestba, bet mazk svargs ir interesantums, nkotnes perspektvas. 5. imenes attiecbm ar ir liela loma novecoanas proces. Smagi var iespaidot lault drauga nve. Pdj gadsimta laik ir krasi mainjies priekstats par "imenes galvas" lomu, mokoa ir vec cilvka vientulba vispr un vl smagka ir vientulba sav imen, noslgans sev, nesaskaas starp imenes locekiem, vec cilvka ignorana, nerinans ar via vajadzbm. 6. Garg veselba ir svargs faktors, kas ietekm ne tikai pau veco cilvku, bet ar apkrtjos. aj aspekt ir jdom par vecu cilvku labsajtu, paapmierinjumu, nodarbintbu, lietderbu. 7. Katr sabiedrb ir nomktas, depresvas, naidgas cilvku grupas, kas nosodoi un agresvi izturas pret prjiem sabiedrbas locekiem. s grupas rodas no vecajiem cilvkiem, kas ir zaudjui savu stvokli sabiedrb, savus ienkumus, ir pilngi atkargi no citiem. Par o cilvku labsajtu btu jrpjas sabiedrbas locekiem, iesaistot vius atbilstoos darbos. Biei vien ie darbi prasa pielgoanos, tie ir mazk kvalificti, par tiem saem mazku atalgojumu, tpc liela daa vecu cilvku no t atsaks, tdjdi nevloties sev paldzt, bet gan vainojot savs nelaims un nespk visus prjos. Vairumu vecu cilvku smagi iespaido novecoanas process, sapratnes un atbalsta trkums no imenes loceku un sabiedrbas puses. Daudziem ir psihes traucjumi, depresija, problmas ar alkohola lietoanu. Veci cilvki ir vairk vrsti uz sevi, tomr ar esoos veselbas traucjumus katrs prdzvo citdi. Dai ir apmierinti ar dzvi un optimistiski noskaoti ar tad, ja veselba ir slikta, turpretim citus dzen izmisum pat visniecgkie traucjumi un ierobeojumi. Ja cilvks ir nomkts, 274

tad vi par savu veselbu ir oti uztraucies, uzskata sevi par slimu, vju, aprpjamu, un otrdi. Psiholoiskais stvoklis sliktks ir tiem, kam dzves laik ir bijuas kdas psihes novirzes, un vecum vi biei nespj tikt ar sevi gal. Strdjot ar veciem cilvkiem, novrtjot viu stvokli, paredzot reakciju uz gaidmajm situcijm, ir jzina via dzves gaita. T ir svarga ar, lai vartu o cilvku vrst uz pielgoanos jaunm situcijm, uz vienas nodarboans aizstanu ar citu, uz iekauanos sabiedrb.

PRIEKLAICGA NOVECOANA
Fizioloiska novecoana ir pakpenisks process un vairk vai mazk sakrt ar hronoloisko vecumu, turklt tai raksturgas pietiekami efektvas un ilgstoas pielgoans spjas. Patoloiska jeb prieklaicga novecoana ir saistta ar agrnm vecumam raksturgm prmaim audos, orgnos, uzvedb, doman u. c. Ts ir oti nevienmrgas gan raans laika zi, gan intensittes zi. Pielgoans spjas aj gadjum ir visai niecgas, un biei rodas dadas saslimanas. Ma ilgums nav pakauts nekdai skaitu maijai, ne tri zintniskiem definjumiem, bet gan oti liel mr relajiem dzves procesiem, apstkiem un indivda mijiedarbbai ar apkrtjo vidi, k ar indivda reakcijai uz notiekoo. No vienas puses var teikt, ka smagi sadzves apstki var sasint dzvi, tau ptjumi o piemumu gan apstiprina, gan noliedz. Faktori, kas var izraist prieklaicgu novecoanu, ir oti dadi un uz katru organismu tie atstj citdu iespaidu. Ar pai faktori var bt dadi: no vieniem cilvks ir spjgs izvairties vai var vismaz mazint to kaitgo ietekmi; citus nav iespjams ietekmt, tpc ar tiem ir jspj samierinties, jprot ar tiem sadzvot. Patoloisko novecoanu ietekm viss, kas cilvka dzves laik ar viu ir noticis, kas ir prdzvots un pieredzts. K biekos veicinoos faktorus agrnai novecoanai var mint: kaitgie ieradumi (smana, alkohols, narkotikas), bieas infekcijas slimbas, ilgstos stress (sasprindzinjums), psihiska un fiziska prslodze (it pai ilgstoa), mazkustgs dzvesveids, rakstura patnbas. Gan sabiedrba, gan pats indivds ir ieinterests, lai du agrni novecojuu cilvku btu pc iespjas mazk. Ca ar prieklaicgu novecoanu ir pietiekami smago un ilgstoa, turklt t jsk jau vismaz vidj vecum un cilvkam ir jbt uz to noskaotam. Galven uzmanba ir jpievr: darbam un atptai, racionlam anas remam, pietiekamai fiziskajai aktivittei, stresa mazinanai, labm attiecbm ar apkrtjiem cilvkiem.

275

Darbs ir ciei saistts ar cilvka dzvesveidu, paradumiem utt., un jo ilgk saglabjas darbaspjas, jo labk. Lai tas t patiem btu, cilvkiem ir jiemcs pareizi strdt, un jau vidj vecum ir jpieem tas, ka vairs visus darbus nespj paveikt tikpat tri un kvalitatvi k senk, bet atsevius darbus vispr nevar veikt. Vajadztu prast pankt, ka cilvks pievras citm interesm un nodarbm, kas sptu aizvietot dabgo nevaranu. pai svargi tas ir pirmspensijas vecum. Ja tas neizdodas, tad var rasties t. s. "pensijas slimba", kad strauji pasliktins psihisk un fizisk veselba. Atpta ir nepiecieama jebkurai organisma struktrai un visam organismam kopum. oti nepiecieams ir miegs, kura ilgums ir individuls apmram 58 stundas. Ja miega trkums ir ilgstos un regulrs, tad var rasties dadas slimbas. Vidj vecum un vlk ir nepiecieama ar atpta pcpusdien apmram 1 stundu. Tas var nebt miegs, pietiek ar atgulanos. Racionls uzturs ir vajadzgs, lai atjaunotu organisma eneriju, bet nevis lai aptaukotos un vl vairk tuvintu vecumu. Vielmaias procesi ar gadiem palnins, mazins ar enerijas patri, tpc ir jsamazina kopjais kaloriju daudzums, tauku daudzums un ar vienkro cukuru uzemana. Ir vlams saglabt optimlo svaru, kas atbilst vecumam un auguma garumam, bet ja tas neizdodas, organisms ir spiests pastvgi strdt ar palielintu slodzi, kas atkal veicina novecoans procesu. Aktvas kustbas ir ne tikai fizisks darbs, bet ar aktva atpta (pastaigas, sporta sples, slpoana, slidoana, peldana, trisms) un fizkultra. Ir izptts, ka fizisks aktivittes uzlabo asinsriti, ldz ar to uzlabojas vielmaia, audu un orgnu apgde ar skbekli un barbas vielm. Ja darbs ir sdos vai cilvks ieem pastvgu ermea pozu, tad pc noteikta laika posma ir nepiecieams piecelties, pavingrot, maint ermea pozu. Nordans ir saistta ar fiziskajm kustbm. Nordans faktori ir saule, gaiss, dens. Ja ilgstoa uzturans saul nav vlama, tad oti vlamas ir gaisa peldes un dens procedras. Skot kdu jaunu procedru, ir jievro pakpeniskums un jkontrol pasajta. Psihoemocionlais stvoklis ir oti svargs, jo tas ietekm visas organisma funkcijas. Fizisk un psihisk aktivitte pozitvi ietekm nervu sistmu. Mrens sasprindzinjums darbojas k kairintjs un stimulators. Ja tas ir ilgstos un spcgs, tad tas var izsmelt organisma spkus un veicint prieklaicgu novecoanu. Ja kairinjumu ir maz un tie ir vji, tad cilvkam zd interese par apkrtjo vidi, cilvks nosldzas sev, centrls nervu sistmas funkcijas ir minimlas, un notiek oti strauja novecoana. Stress (negatvas emocijas) ir galvenais prieklaicgas novecoanas faktors. To var raksturot k ldzsvara trkumu starp prasbm, kuras cilvkam tiek uzstdtas (vai ar vi pats ts uzstda), un via spjm un iespjm ts izpildt. Stresu var izraist fiziski, psihiski un socili faktori. Reakcija uz stresu ietekm gan pau indivdu, gan ar via apkrtni. Indivda spju atbilstoi reat uz stresu izskaidro jdziens par adaptciju. Cilvka spju adaptties (pielgoties, sadzvot, piemroties) nosaka visu pagjuo un pareizjo faktoru mijiedarbba. Analizjot adaptans spjas jaunb, var spriest par iespjamajm reakcijm vecum. Visas adaptcijas reakcijas norisins galvenokrt tpc, lai saglabtu organisma veselumu un paldztu tam pielgoties jaunajai situcijai. Ja adaptcija ir sekmga, pietiekama, tad cilvks var sekmgi darboties maing vid un izturt dadus dzves uzliktus prbaudjumus. Tomr adap-

tcijas spjas ir ierobeotas, un ar gadiem ts mazins. Reakcija uz stresu mains ldz ar uztveres, atbildes reakcijas un pielgoans spju prmaim. Veids, k organisms tiek gal ar stresu, ir atkargs no entisks (iedzimts) konstitcijas, pieredzes, dzves fzes, k ar no apkrtjs vides. Draudoo signlu uztverana ir atkarga no to nozmguma un svarguma konkrtajam indivdam (citam tas var bt niecgs kairinjums), cik lielus draudus tas rada im indivdam. Adaptcija nenozm tikai uzvaru vai padoanos, bet drzk gan spju veidot pieemamus kompromisus vis dzves laik. Atbilde uz stresu (pozitvu vai negatvu) ir visa organisma reakcija. Tas, ka cilvki slikti pielgojas vides prmaim, liecina, ka ir pavjinjus organisma regulcijas spjas. Adaptcijas slimbas rodas tad, kad stresa lmenis ir prsniedzis organisma pielgoans spju lmeni. Adaptcijas spju pavjinanos Selj ir nosaucis par adaptcijas slimbm. Daudzi o slimbu simptomi ir ldzgi virsnieru pastiprintai darbbai (hiperfunkcijai), kad asins lielos daudzumos tiek izmesti virsnieru hormoni glikokortikodi un minerlkortikodi. Rezultt rodas prmaias vielmai, dadu orgnu funkcijs. Biei ir paaugstints asinsspiediens, cukura lmenis asins, tauku lmenis asins, pavjins imunitte, rodas autoimnas slimbas. Ilgstos stress var izraist prmaias sirds muskul, loctavs, niers.

GERIATRISKO PACIENTU APRPE UN IZGLTOANAS PAMATPRINCIPI

Jebkuras aprpes galvenais uzdevums ir pc iespjas ilgk saglabt veca cilvka fizisko un psihisko veselbu, socilo labkljbu. Lai pilnvrtgi vartu aprpt vecu cilvku, ir jiegst pacienta uzticba, labvlga attieksme. Skot darbu, vajadztu iepazties ne tikai ar pareizjo veselbas stvokli, bet ar ar imenes apstkiem, materilo nodroinjumu, socilo stvokli. Ar tieiem jautjumiem reti kad var pankt pilngu atkltbu. Visas iegts zias ir izmantojamas tikai paa cilvka vajadzbm, ts nedrkst izpaust citiem. Ja cilvks zaud uzticbu, tad vi zaud drobas sajtu, kas savukrt rada neuzticanos viss joms, kaprzumu utt. Vecu cilvku uzturs. Vecu cilvku vajadzba pc uztura ir ldzga k pieauguam cilvkam, tikai ar samazintu enertisko vrtbu, jo ir samazints vielmaias trums, fizisk aktivitte. Enertiskajai vrtbai jbt individulai, tdai, lai pacients saglabtu normlu ermea svaru. Vajadzba pc olbaltumvielm ir tda pati, bet var bt traucta to uzskans, tpc reizm ir nepiecieams to daudzumu palielint. Olbaltumvielu lielko dau juzem ar augu valsts produktiem, pai ar graudaugiem (biezputras, maize, kartupei, ar makaroni, rsi u. c.). Lai reli samazintu kaloriju daudzumu, ir jsamazina tauku daudzums uztur, pai tas attiecas uz dzvnieku taukiem (trekna gaa, sviests, krjums). Jpievr uzmanba ar t saucamajiem slptajiem taukiem dados produktos (trekns siers, desas, kkas u. c.). Nepiecieamos taukus ir jnodroina ar augu em, kas satur daudz nepiestinto taukskbju. Oghidrtu daudzumu pai nevajadztu maint, tau ir jsamazina vienkro cukuru daudzums. Labk st svaigus augus un ogas, jo tas nodroina ar pektnvielu un iedrvielu uzemanu. Oghidrtus nodroina ar graudaugi, tajos ir daudz iedrvielu. 277

276

oti nepiecieamas ir ar minerlvielas, sevii kalcijs un fosfors. To vartu nodroint idrie piena produkti (ar samazintu kaloru). Kalcijs un dzelzs sastopami ar graudaugos. Vartu teikt, ka vecam cilvkam ir nepiecieams pilnvrtgs un dads uzturs. Biei vien ir ar vitamnu deficts, tpc reizm ir jlieto mkslgie vitamni. Vislabkie ir tie, kas domti veciem cilvkiem un satur vitamnus, minerlvielas, mikroelementus. Svargi ir ievrot anas remu: st 35 reizes dien nelielm porcijm un vismaz divas stundas pirms gulanas nest. Tomr reizm ar pie sabalansta uztura rodas dadas problmas. Vecum mains gara, oa, ir zobu problmas (to nav vai ir sliktas protzes), maz izdals siekalas, tpc mazka ir labsajta anas proces un pacients neredz motivciju gatavot gargu un pilnvrtgu dienu, sevii, ja dzvo viens. Iespaidu atstj ar anas ieradumi dzves laik, ditas untumi. Svargs faktors ir materilais nodroinjums, spja iepirkties (nevar aiziet uz veikalu). Visi ie faktori ir jem vr, sastdot veca cilvka aprpes programmu. Protams, ka vecam cilvkam nevlams ir alkohols, kas var izraist papildu gremoanas un uzskans problmas. Bez tam alkohols satur daudz kaloriju, kas ir nevlami. Kopjs uztura problmas, aprpjot vecu cilvku: oas un garas prmaiu d prtik var skt lietot nekvalitatvus produktus; nepilnvrtgi zobi ierobeo iedrvielm bagtu produktu lietoanu, kas var veicint vecuma aizcietjumu raanos, k ar pasliktina gremoanas procesu vispr; aizcietjumus veicina ar mazkustgs dzvesveids, ierobeotas fizisks aktivittes; aptaukoanos vecum var izraist prlieku bagtga ana, kas neatbilst enertiskajam patriam; var pardties dadu prtikas sastvdau (vitamnu, olbaltumvielu u. c.) deficta simptomi; idruma deficts pasliktina organisma visprjo stvokli un veicina aizcietjumu raanos; neregulra ana (retas un bagtgas malttes) un nevlans maint dzv iedibints anas tradcijas. Pie vism m problmm klt nk ar ts, kas saisttas ar materilas dabas jautjumiem, ar to, ka vecais cilvks nevar aiziet iepirkies (kustbu traucjumi, redzes pasliktinans vai zudums u. c.). Ieteikumi uztura jautjumu risinan veciem cilvkiem nedarbosies, ja tie bs izteikti pavles form, tpat grti bs maint anas paradumus, nav iespjams maint materilo nodroinjumu un fiziskos traucjumus, tpc kop ar pacientu japsprie individuls iespjas. Tomr ir jievro kopjs nostdnes: jd regulri, 35 reizes dien, nelielm porcijm; pietiekam daudzum (1,52 litri) jlieto idrums, ko vairk var lietot dienas pirmaj pus (dens, zu tjas, vja kafija u. c.); uztur ierobeoti jlieto taukus saturoi produkti, vienkrie cukuri; pietiekam daudzum jlieto olbaltumvielas; pc iespjas vairk jlieto drzei, augi, piena produkti; nepiecieambas gadjum jlieto mkslgie vitamni.

Vecs cilvks un medikamenti. Tas ir pas jautjums, jo veci cilvki lieto daudz un dadus medikamentus vienlaicgi, turklt biei pai uz savu roku, bez rsta nozmjuma, kas var pasliktint organisma visprjo stvokli un veicint dadu sarejumu raanos. Jatceras, ka veciem cilvkiem medikamentu iedarbba biei ir atirga (stiprka, vjka, citdka). Tas ir tpc, ka: ir traucti uzskans procesi, jo mainjies kua skbums, palninta kua iztukoans, samazinta zarnu sieniu asinsapgde; ir traucts uzturvielu sadaljums organism, jo olbaltumu daudzums un kvalitte ir pasliktinjusies, mainjusies ar audu piesaiste un caurlaidgums; mains (palnins) metabolisms (vielmaia), k ar mazins to receptoru daudzums un jutgums, ar kuriem medikamentiem ir jsaists; vecuma prmaiu d ir traucta izdalans no organisma caur nierm. Visu o iemeslu d jcenas veco cilvku atturt no patvagas un nekontroltas medikamentu lietoanas. Ja medikamenti tiek lietoti, tad ir jnoskaidro kdi, cik sen, cik biei, un par to jinform rstjoais rsts. Tas tpc, ka savstarpji iedarbojoties, var mainties medikamentu galven iedarbba, var bt pat pretjs efekts, var rasties neparedzti sarejumi. Ja medikamentus ir nozmjis rsts, tad ir jpaldz tikt gal ar pareizu lietoanu (cik reizes dien, pirms vai pc anas). Vlreiz jpaskaidro medikamentu lietoanas krtba, kas jpapildina ar uzrakstu uz iepakojuma vai atsevias lapas; vlams, lai katrs medikaments btu uzrakstts cit krs, ar pietiekami lieliem un skaidri salasmiem burtiem. Jbt ar uzrakstam, kam s zles domtas. Vlams izjautt pacientu par zu panesbu un par to ziot rstam. Vecu cilvku visprjs aprpes aspekti. Pirms skt veca cilvka aprpi, ir jiepazstas ar pareizjo situciju un ar galvenajiem dzves notikumiem. Bet ir ar aspekti, kas jievro, strdjot ar jebkuru vecu cilvku, tpc ir jzina kopjie principi. Padzvojuiem un veciem cilvkiem gandrz vienmr ir traucts miegs. Tas nebt nenozm, ka jlieto medikamenti, jo veca cilvka miegs nekad nebs tik cies k jaunam cilvkam. Parasti vecie cilvki snau dienas lielko dau, bet nakt gu mazk. Ja pacients sdzas par bezmiegu, tad vispirms ir jnoskaidro faktori, kas trauc gult nakt. Ja tdu nav, tad jcenas viu dien nodarbint ar lietm, kas cilvku interes. Ja tas ir pansionts, kur uzturas pacients, tad jauj viam vakar (vai pat nakt) palast grmatu, ldz atkal iemieg. Nelaimes gadjumi vecum ir diezgan biei, neskatoties uz piesardzbu. Tie ir gan telps, gan uz ielas. Prejot ielu, vecais cilvks nespj patrint gaitu, viam ir traucta gan redze, gan dzirde, gan kustbu koordincija, gan ldzsvars, gan iespjama situcijas nenovrtana. Telps nelaimes gadjumi biek saistti ar vannas istabu var bt applaucans, kritieni utt. Lai tos novrstu, tad vann dens ir jsagatavo vajadzgaj temperatr, uz grdas un vann jbt pakljiiem, kas nesld. Ja vecais cilvks mazgjas pats, tad vlams durvis nenoslgt. Prj dzvokl nelaimes gadjumus veicina slikts apgaismojums, neldzena grda, paklji, kuri var sldt, mbeles ar asiem striem, prblvtas istabas. Ja prbda mbeles, tad vlams pirms dienas atstt nakts apgaismojumu, jo vecais cilvks biek orientjas ar pieredzi, nevis ar redzes kontroli. Jaun viet vecais cilvks jtas slikti, un paiet ilgs laiks, ldz vi pielgojas. Vajadztu prliecint pacientu, ka visi darbi, ko vi spj veikt, 279

278

ir jveic lnm, bez steigas, bet, ja kaut ko vairs nevar izdart, tad ar to jsamierins un ar o domu jsadzvo. Gultai un mbelm jbt rtm un piemrotm. Gultai vlams bt ne zemkai par 60 cm, cietai, bet elastgai, lai kalpotu par atbalstu iespjami lielkai ermea virsmai. Tas mazins izguljumu raanos iespjas. Vlamas ar palgierces, kas atvieglina pacienta preju no guus stvoka sdus, un otrdi. Spilveni nepiecieami vismaz divi, bet nelieli. Krslam ir jbt mkstam, bet ne dziam, lai nenospiestu paceles asinsvadus. Vlams istabu nepieblvt ar mbelm un nemaint to izvietojumu. Ventilcija ir oti nepiecieama, it pai, ja vecais cilvks reti vai nemaz neuzturas svaig gais. Tomr ir jatceras, ka zemdas tauku sla izzuanas un das asinsapgdes traucjumu d ie cilvki ir jutgi pret aukstumu, caurvju. dam pacientam ir pazeminta das temperatra, pastiprins spes muskuos. Optiml temperatra telps ir 2223 C, bet guloiem ap 20 C. Vdinana ieteicama tad, kad vecais cilvks neatrodas telps. Ja ir centrl apkure, tad jraugs, lai nebtu prk sauss gaiss, jo tas pastiprina klepu. das un mutes kopana ir oti svarga. Ldz ar prmaim d, kam sekas ir das sausums, trauslums, samazints jutgums, tai mazins ar aizsargfunkcijas un baktericds pabas. da ir jmazg uzmangi, neberot, ar maigm ziepm un remdenu deni. Ja to neievro, tad var pardties apsrtumi, nobrzumi, nieze, blaugznas. Pc mitrm procedrm da jiezie ar mitrinou un barojou krmu. Ja du nekopj, var rasties dadas das infekcijas, kas grti padodas rstanai. Sevii rpgi ir jkopj nagi, it pai tas attiecas uz diabta pacientiem, jo ir iespjama infekcija, kas var beigties ar gangrnu. Nagi vecum ir biezi un cieti, tpc pirms procedras tie ir jmrc un japgrie uzmangi, vlams ar specilm knaibltm, bet procedras beigs apstrdt ar dezinficjou dumu. Mutes problmas parasti rada zobi un protzes, ts ir sevii rpgi jkopj, jmazg, jtra. Ja mut ir sausums, vairk jlieto idrums. Uroenitls sistmas kopana ir oti svarga ar jaunb, bet it pai cilvkam novecojot. Viena no problmm ir sviedru un citu izdaljumu sastva prmaias, kas rada nepatkamu aromtu, tpc pai svargi ir persongs higinas ievroana. Veci cilvki parasti pret to izturas visai atturgi. Visu o procesu pastiprina urna nesaturana. T var bt prejoa un pastvga. Ja cilvkam ir skaidra apzia, tad s problmas var bt par iemeslu paizolcijai. Aprpjot ir jnodroina regulra autiu nomaia, apmazgans, jo urns var izraist das kairinjumu un infekcijas. Ir jcenas noskaidrot urna nesaturanas iemeslu (nepareiza un prmrga medikamentu lietoana, urnceu infekcijas, nepareiza idruma lietoana, prk vlu apmekl tualeti u. c.). Sakar ar vagnas gotdas atrofiju un samazintu sekrciju ir lielkas iespjas infekcijai, tpc ir nepiecieams mazgties ar paiem kopanas ldzekiem, kas gotdu nesausina. Vrieiem savukrt seksuls problmas izraisa kaitgie ieradumi (alkohols, smana), dadi medikamenti. Ja viss liets ievro mrenbu, rpjas par savu veselbu, tad seksulo aktivitti abi dzimumi var saglabt ilgi, vriei pat ldz 70 un 80 gadu vecumam var saglabt spjas radt pcncjus. Gerokosmetoloija ir oti svarga, jo t dod vrtbas apziu ldzgi k jaunb, pai sievietm. Dieml msu sabiedrb tikai tagad sk domt par iem jautjumiem. Labs rjais izskats paldz saglabt labu garastvokli un zinmu paprliecintbu. Dabisks vecuma prmaias izskat pasliktina psihoemocionlo stvokli un var mazint darbaspjas. imenes locekiem vajadztu paldzt rpties par vec cilvka izskatu. Ir nepiecieams sekot aprbam (trs, glts), matu sakrtojumam. 280

Vecu cilvku biek sastopams slimbas. Infekciju slimbas. Infekcijas slimbas vecum norit smagk, ts ir biekas, biek beidzas ar nvi, ts ir grti atpazstamas, jo vecuma anatomisko un fizioloisko prmaiu d slimbu pazmes ir neizteiktas, neraksturgas (nav paaugstintas temperatras, var bt apzias traucjumi). Mainta ir ar reakcija uz pretiekaisuma medikamentiem, tie var iedarboties vjk, trk var rasties blaknes un saindans. Visu pastiprina un ietekm jau esos hronisks slimbas, viena aiz otras sekojoas aktas slimbas, k ar psiholoiskie faktori, ja pacientu ievieto slimnc (maina ierasto vidi). Aprpjot du cilvku, ir nepiecieama paa, uzmanga novroana, lai par katru prmaiu veselbas stvokl vartu informt rstu. Vecs cilvks ir biei japmazg, lai novrstu papildu infekcijas, rpgi ir jseko pareizai, savlaicgai medikamentu lietoanai, jnodroina pareizs uzturs un pietiekams idruma daudzums. Asinsrites traucjumi. aj vecum biekas ir asinsrites sistmas saslimanas, ts var rasties gan smadzens, gan sirds muskul, gan niers, gan apakjs ekstremitts, gan zarnu trakt u. c. K sekas tam var bt loceku pilnga vai daja paralze, gargi traucjumi, asinsrites traucjumi atsevis ekstremitts, nieru funkciju nepietiekamba, sirds muskua infarkts. Aprpjot os pacientus, ir jpievr uzmanba das stvoklim, jo baroans traucjumu d tri var rasties apsrtumi un izguljumi. Audzji. Veciem cilvkiem biek ir aundabgie audzji un to diagnostika ir novlota, jo pirms pazmes parasti tiek pamatotas ar vecuma prmaim. Aprpjot os cilvkus, ir jcenas pc iespjas saglabt viu labsajtu, respektt nevlanos rstties slimnc (pai novlotos gadjumos), kop ar rstu censties saglabt ilgk apmierinou dzves kvalitti (nodroint pietiekamu pretspju terapiju). Tpat ir nepiecieama das kopana (izguljumi), kontakts ar cilvkiem, paldzt saglabt interesi par dzvi vispr, paldzt risint sadzves un mantisks problmas. Anmija. Anmija jeb mazasinba ir biei novrojama veciem cilvkiem. Daji to var izskaidrot ar vecumam raksturgm prmaim, tau diezgan biei tai ir cits clonis. Tas var bt nepietiekama un nepareiza uztura rezultts, nepietiekama barbas vielu uzskans no zarnu trakta. Tdos gadjumos ir nepiecieams korit anu, papildus lietot dzelzs prepartus utt. Cukura diabts. Ja saslimana (cukurslimba) ir bijusi jau agrk, tad ir novrojama trka novecoana gandrz visos orgnos un sistms. Biei rodas vecuma diabts, kas ir k sekas novecoanas procesiem organism (galvenokrt aizkua dziedzer). Aprpes problmas rodas tpc, ka vecam cilvkam ir grtbas, bet dareiz nevlans maint savu anas remu, paciest dadus ierobeojumus, tpc ir vajadzga liela pacietba un uzmanba, lai pieruntu ievrot ditu. Turklt ds pacients nespj pareizi novrtt prmaias savs sajts, kas saisttas ar cukura lmea svrstbm asins, tpc pacients ir uzmangi un regulri jnovro. oti svarga ir ar das un nagu regulra kopana, lai novrstu izguljumu, iekaisumu un gangrnas iespju. Muskuu un skeleta patoloijas. s prmaias drzk ir normlas novecoanas izpausmes, kas var bt smagas un agrnas un noved pacientu izolcij (ierobeotas spjas prvietoties), pasliktina via psiholoisko veselbu, veicina atkarbu no apkrtjiem. Pie s grupas var pieskaitt gan osteoporozi (kaulu atmiekans), kas izteikta ir sievietm pc menopauzes, loctavu deeneratvs saslimanas (loctavu skrima un saiu prkauloans), reimatisks prmaias loctavs. Visi ie traucjumi biei noved pie traumm (kritieni, lzumi), kas dzst ilgstoi, tpc ir ilgstos nekustgums, kas sa281

vukrt veicina dadus sarejumus. Pacientam ir jatvieglo spes, jmudina saglabt kustbu aktivitte, vajadzbas gadjum jnodroina ar palgiercm, kas auj veikt paaprpi. Ir jpaldz iekrtot vidi t, lai t neveicintu traumas, apmct pacientu veikt paaprpi ierobeotu kustbu apstkos. Kustbu traucjumus var izraist ar slimgi stvoki smadzens (galvenokrt asinsrites traucjumi). Biek sastopam ir Prkinsona slimba jeb parkinsonisms, kad kustbas veikt trauc muskuu trce; nespjai ldzi nk ar psiholoiski traucjumi (kauns, nertbas sajta). Guloi pacienti vecum ir pai. Vl nesen uzskatja, ka, jo vecks ir cilvks, jo vairk ir jatpas guus, jsaaudz savi spki, it pai, ja vi jtas saguris vai ir slims. Tomr pdjie ptjumi rda, ka dos gadjumos rodas daudz sarejumu, kurus var novrst tikai kustans iespju robes. anai un citm nodarbbm ir vlams virs gultas nostiprinms un mainms galdi. Guloam pacientam jbt pieejamam zvanam, ar ko iespjams izsaukt personlu. Tas rada drobas sajtu. Guot var bt apgrtinta urincija un rasties urnceu iekaisumi, rasties plauu iekaisumi, asinsvadu nosprostojumi, izguljumi, pasliktins asinsrite, mazins apette, kam seko aizcietjumu pastiprinans. Aprpjot du pacientu, ir jveicina via vlans kustties, veikt savu aprpi, iespju robes saglabt neatkarbu. Veca cilvka veselbas novrtana un novroana. Svargi tas, k vecais cilvks uztver novecoanu un k pret to izturas. Ir cilvki, kas noliedz vecumu un cenas visu veikt tikpat intensvi k jaunb; ir tdi, kas dzvo pc principa "ko nu es vairs", bet ir ar tdi, kas vecumu pieem k nenovramu dzves posmu, cenas tam pielgoties un atrast skaistumu ar aj dzves posm. Attiecgi ar vec pacienta izskats, izturans, runas veids ir atbilstos. Visvieglk strdt ir ar treo tipu, tau tdu nav sevii daudz. Lai pareizi organiztu geriatrisko, psiholoisko un socilo aprpi, ir nepiecieami noteikti parametri, pc kuriem novrtt veco pacientu. Novrtanas galvenais uzdevums ir paldzt saglabt funkcionlo veselbu un cilvka neatkarbu pc iespjas ilgk, izstrdt atbilstous rehabilitcijas paskumus. Lai vartu o uzdevumu veikt, ir jnovrt: fizisk veselba, kur paa vrba jpievr dai, acm, ausm, mutei, zobiem, nervu sistmai, iegura orgnu funkcijm (urincija, defekcija); psihisk veselba, nosakot garastvokli, prta spjas un izzias funkcijas, intereu loku, iespjams saslimanas (depresija, demence u. c.); sadzves apstki, t. i., kur cilvks atrodas (mjs, pansiont, slimnc), k iekrtotas telpas, vai nepastv kda bstamba (gze, uguns u. c.), vai lieto kdas palgierces kustbm, vai dzvo viens vai ar imeni; socilie un ekonomiskie resursi, kas spj nodroint pacienta materils vajadzbas un atbalstu, vai ir personas, kas grib un var uzemties atbildbu par vec cilvka aprpi; zinma loma te ir ar sabiedriskajm organizcijm, tomr ts var paldzt slaicgi, parasti krzes situcijs; funkcionlais stvoklis, kas ir galvenais faktors; to novrt pc specili izstrdtas sistmas (autors Kacs), kur vrt seas pamatfunkcijas trs lmeos, tomr pansiontos izdala vl ar ceturto lmeni, kas attiecas uz pilngu atkarbu (skat. 17. tab.).

17. tabula. Aprpes lmenis. 1. lmenis Aktivittes patstvgs Baroana d pats

2. lmenis vajag mehnisku atbalstu lieto specilus anas rkus

Mazgana

rbans

pats aiziet uz vannas istabu, iekpj, izkpj no vannas, var nomazgt visu ermeni pats sarbjas

3. lmenis vajag cilvcisku atbalstu japkalpo, jsagrie, jnomizo, jatgdina, ka jpad lieto specilus vajag atbalstu, jiece atbalsta rkus vann vai du, vannas istab, var jnomazg mugura pats nomazgties vai citas ermea vann vai du daas jpaldz uzrbt atsevius aprba gabalus vai jatgdina rbans krtba var nesaturt, jatgdina aiziet uz tualeti

4. lmenis pilngi atkargs jpabaro

2 vai 3 iece du vai vann, pilngi jnomazg du, vann vai gult

Urna saturana

Tualetes rems

Kustbas

pilngi kontrol urna un kua zarnu trakta darbbu pats lieto tualeti pats lieto vai beri pats, pats prvietojamo spj notrties podu, beri vai plti prvietojas no lieto spieus, gultas uz krslu, kruus, ratius, staig pats krti, trapeci bez paldzbas

drbes, kurpes prveidotas ar spiedpogm, saitm un gumijm ar ezti vajag katetru, klizmas

pilngi japrbj

pilngi nespj saturt urnu un vdera izeju vai jkatetriz jpaldz lietot beri, nespj lietot plti, japslauka un tualeti, beri, jnotra plti, japslauka, jnotra var staigt vai pilngi nespj prvietoties ar prvietoties, palgiercm ar darbint ratius, paldzbu vai ir viens ir divi pastvgi pastvgs palgs palgi

Bez iem novrtjumiem vl papildus ir juzzina un jnovrt pacienta neatkarba vai vi spj gatavot st, iepirkties, rkoties ar naudu, vai var apkopt mju, mazgt veu, braukt ar transportu, vai ir vajadzga medicnisk paldzba u. c. Novrtanu var veikt tikai pc anamnzes ievkanas, ko veic sarunu laik. Skot sarunu, ir jbt pacietgam, laipnam, pozitvi noskaotam pret veco cilvku neatkargi no via nostjas, simptijm, izteicieniem, nekorektm piezmm u. c. Jatceras, ka nokstot jaun, nepazstam vid (slimnc, pansiont, u. c.) pacienta uzvedba var mainties. dos gadjumos vlams pc iespjas aut saglabt iepriekjos paradumus, saglabt savas lietas, paldzt orientties apkrtn. Iegto informciju jizmanto tikai aprpes vajadzbm, to nedrkst izpaust citiem. Vlams pc iespjas nemaint aprpjos personas. Ja veco cilvku uzklausa ar cieu un interesi, savkt informcija un ttad ar novrtjums ir preczka, pacients jtas droi un grib sadarboties. Runjoties ar pacientu, vajadztu censties aktvi klausties ar pacienta atmias. 283

282

Pc novrtanas ir jsastda aprpes plns, ko preczi ir jievro un jveicina vec cilvka labsajtas un aktivitu saglabanai. Novroana. Ja vecais cilvks atrodas rstniecbas iestd, tad vi ir regulri jnovro, ar viu ir japrunjas, jnomierina. To vlams veikt katras divas stundas (pc vajadzbas to var dart ar biek), paa uzmanba jpievr tiem pacientiem, kam ir novrtjuma 3. vai 4. lmenis viiem ir nepiecieama saskarsme, paldzba higinas paskumos, kustbas un grozana gult, norvana, veas maia, dzirdinana utt. Regulri jnovro pacients neatkargi no via atraans vietas un jvrt di parametri: visprjais izskats prmaias saldzinjum ar iepriekjo reizi, vai kustbas ir mrtiecgas, vai ir trce, drebelgums, vai ir atbilstoa uzvedba, vai nav pardjusies smaka; garastvoklis run saprtgi, rungs vai kluss, agresvs, nervozs, raud, nospiests, dezorientts; ikdienas aktivittes patstvgs, vai veic paaprpi, kds ir funkcionlais lmenis, vai tas mainjies, vai ir nogurums, vjums; miegs vai ir mainjies miega ritms, sdzbas par bezmiegu vai miegainbu, kdus miega medikamentus ir lietojis; gulana gult poza (uz muguras vai sniem), gu miergi vai nemiergi, pats var pagriezties; spes vai ts ir, vai ir kdas prmaias saldzinjum ar iepriekjo, spju raksturs, lokalizcija, ilgums, intensitte, vai lietoti kdi medikamenti, un k tas paldzja; uzturs kda ir apette, ko d, cik izdzer idruma, vai nav sliktas das, vemanas, kds zobu un to protu stvoklis; da krsa, sausa vai mitra, izsitumi, apsrtumi, iekaisumi, nieze, temperatra, asinsizpldumi, tskas, izguljumi; acis, ausis, deguns iekaisumi, izdaljumi, redze, dzirde, oa, apgrtinta elpoana, spes; elpoana normla vai elpas trkums, klepus, krpas, spes krts, elpa skaa, coa, aritmiska; urns bieums, daudzums, krsa un piejaukumi, nakts urincija, urincija ar vai bez spm, aizture; resn zarna spes vder, vdera izejas regularitte, caureja vai aizcietjumi, gzes, hemorodi, kda izkrnjumu krsa, vai ir piejaukumi. Pc vajadzbas o novrojumu amplitdu var palielint vai samazint, t noteikti ir dokumentli pierakstma. oti svargi ir atzmt jebkuras prmaias veselbas stvokl.

Cilvka novecoana ir komplekss, pakpenisks un likumsakargs bioloisks process, kas ilgst visu mu. Visu organisma dzves laiku kaut kdas struktras iet boj un kaut kdas rodas no jauna. procesa intensitti vairk vai mazk nosaka indivda entisk attstbas programma. 20. gadsimta fenomens ir iedzvotju struktras prmaias attsttkajs valsts sabiedrba strauji noveco un sk pardties padzvojuu un vecu cilvku prsvars pr sabiedrbas jauno loceku patsvaru. Iemesli tam ir daudz un dadi, bet viens no vadoajiem ir dzimstbas samazinans attsttajs valsts.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. 6. Raksturojiet cilvka dzves cikla fzes! Kas patrina das novecoanas procesu? Kpc pasliktins barbas sagremoana vecum? Kdas raksturgas novirzes rodas vecum, novecojot centrlai nervu sistmai? Ko saprot ar jdzienu "prieklaicga novecoana"? Kdi noteikumi jievro, kopjot du?

IZMANTOT LITERATRA
1. Apinis P. Cilvks: anatomija, fizioloija, patoloijas pamati. Rga: Nacionlais medicnas apgds, 1998. 2. Baltia D., red. Klnisk onkoloija. Rga: Zvaigzne ABC, 1999. 3. Bareta A., u. c. Brna kopanas maz enciklopdija: Rga: Jumava, 1997. 4. Biez V., Piukne I., Kozinda I., u. c. Aprpe pacientiem ar veselbas traucjumiem. 2. nod.: Metodiskais mc. materils, MPIC, 2002. 5. Bisjarina V. Brnu slimbas un brna kopana. Rga: Zvaigzne, 1989. 6. Brila A. Infekciju slimbu epidemioloija. Rga: Nacionlais apgds, 2003. 7. Ceisa G. Brna veselbai. Rga: Jumava, 1996. 8. Ditas principi diabta rstanai un profilaksei: Amerikas Diabta asocicijas rekomendcijas klniskajai praksei 2003 [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http:// www.diabets-asoc.lv 9. Dimza D., Gigele I., Skrule J. Neinfekcijas slimbu izplatba: cukura diabts, Rga: v/a Sabiedrbas veselbas aentra, 2007. 10. Egltis I. Psihiatrija. Rga: Zvaigzne, 1989. 11. Flmiga I. Zdaia attstba un attstbas traucjumi. Rga: Zvaigzne, 1987. 12. Gaile I. Brna un jaundzimu aprpe [dokuments tiesait] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://mpic.vi.gov.lv/files/LMK-6-Berna%20aprupe.doc 13. Galdia A. Veca cilvka aprpes patnbas 5. nod.: mc. materils Leonardo da Vinci programmas projekta ietvaros. Vienotas msu palgu izgltbas programmas izstrde.

KOPSAVILKUMS
Cilvka dzvi var iedalt atsevios posmos vai fzs (periodos). Katram periodam ir savi konkrti uzdevumi, tomr starp tiem nav stingri noteiktu robeu, tie var cits citu prklt. Cilvka dzvi var sadalt fzs pc dadiem kritrijiem. 284

285

14. Geske R., Zirnte G., Vilcia A. Brnu aprpes patnbas. 4. nod.: mc. materils Leonardo da Vinci programmas projekta ietvaros. Vienotas msu palgu izgltbas programmas izstrde. 15. Granuma V. Pacienta izgltoana. Rga: MPIC, 1998. 16. Heglins J. irurisk izmeklana. Rga: Zvaigzne, 1985. 17. Henvika E. Mte un brns. Rga: Jumava, 1998. 18. Helds A. Klnisk endokrinoloija. Rga: SIA REVI-2, 2002. 19. Hellbrige T. Pirms 365 dienas brna dzv. Rga: Elpa, 2000. 20. Inlanders . B., Moralesa K. Veselbas grmata imenei. Rga: Avots, 2002. 21. Kalnia V. . Virusoloijas rokasgrmata. Rga: Nacionlais apgds, 2003. 22. Konrde I. 2. tipa cukura diabta terapijas principi un to pielietoana pacientu rstan un aprp, mcbu materils imenes rstiem un citu specialitu rstiem. Rga: RSU, 2009. 23. Konrde I., Krmia G., rente L. Cukura diabta ABC. Rga: Nacionlais apgds, 2004. 24. Konrde I., Akermane R., Palgldzeklis cukura diabta pacientu apmcb. Rga: Mcbols, 1999. 25. KalniaPriede Z. Msas prakse, pamatota teorij. Milvoki, Viskonsina, 1998. 26. Kalvelis A. Kardioloija. Rga: RSU, 1999. 27. Kraca . R. Slimnieku kopanas un aprpes process. Rga: Ptergailis, 1995. 28. Kulbergs J. Dinamisk psihiatrija. Rga: Jumava, 2001. 29. Latvijas Nacionl UNICEF Komisija. 10 soi sekmgai krts baroanai. Rga, 1999. 30. Lazovskis I. Klniskie simptomi un sindromi. Rga: Nacionlais medicnas apgds, 2001. 31. Lapia K. Psihosomtisks sakarbas un msdienu cilvks. Rga: Librum, 2006. 32. Liepia A, red. Rokasgrmata pediatrij. Rga: Rgas Starptaut. medicnas zin. un farmc. centra apg., 1996. 33. Liepia S. Gerontoloijas psiholoiskie aspekti. Rga: RaKa, 1998. 34. Mazua veidoans mtes vder [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http:// woman.delfi.lv/webbaby/kalendar/article.php?id=11301169 35. Medicnas msas palgs slimnieku kopan. 2 d. Madona, 1994. 36. Medicnisks aprpes rokasgrmata. Rga: Jumava, 2001. 37. Mike I., Brutne D. Dzvbas elementi. Rga: Nordik, 2004. 38. Neimane L. Vitamni un minerlvielas. Rga: Jumava, 2001. 39. Ozolia Nucho A., Vidnere M. Stresa menedments: prvarana un profilakse. Rga: Biznesa Partneri, 2004. 40. Pavlia I., Rasa I. Diabtisk pda un diabtisks pdas la. Doctus. 2006; 1:3740, 423. 41. Petermane I. Brnu slimbas: mc. metodiskais materils [dokuments tiesait] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://mpic.vi.gov.lv/files/LMK-7-Bernu%20slimibas.doc +Pete rmane+I.+B%C4%93rnu+slim%C4%ABbas&cd=4&hl=lv&ct=clnk&gl=lv 42. Pusaudiem par intmo: rokasgrmata skolotjiem. Rga: Izgltbas un zintnes min., 2004. 43. Pukarevs I. Attstbas psiholoija. Rga: RaKa, 2001. 44. Pukarevs I., Golubeva A. Brna attstba: skolotja grmata. Lielvrde: Lielvrds, 1999.

45. PVO; Eiropas re. Birojs. Mcbu materils msm un vecmtm: mc. materilu krjums msm: mc. materili par msu praksi = Learning material on nursing : LEMON. Kopenhgena, 1996. 1., 2., 3., 8. grm. 46. Rasa I., Prgs V. 2. tipa cukura diabta profilakses: diagnostikas un rstanas vadlnijas. Rga: Latvijas Diabta asocicija; Latvijas Endokrinologu asocicija, 2007. 47. Ree V. Socil psiholoija. Rga: Zvaigzne ABC, 2002. 48. Rubana I. M. Veselbas izgltbas pamati. Rga: RaKa, 1997. 49. Rubenis A. tika XX gadsimt. Rga: Zvaigzne ABC, 1996. 50. Rubins A., Gtmane R., Rubins S. u. c. Seksuli transmisvs slimbas. Rga: Latvijas Dermatoveneroloijas fonds, 2001. 51. Rubins A. Ilustrta rokasgrmata dermatoveneroloij. Rga: J. Rubns, 1996. 52. Rgas Dzemdbu nams. Perinatls aprpes principi mtes un brna veselbas veicinanai pirmsdzemdbu, dzemdbu un pcdzemdbu period: mc. metodiskais materils. Rga: Nacionlais apgds, 2009. 53. Rozentle B. Gripa: informatvs izdevums. Rga: Nacionlais apgds, 2004. 54. Seneri A. Narkotikas. Rga: Egmont, 2000. 55. Sle V. Medicnas tikas pamatprincipi. Rga: Zintne, 1999. 56. Slis V. Dzves kvalitte Latvij: rpes par veselbu un dzves kvalitti. Rga: Zintne, 2006. 57. Sosrs V., KalniBergs D. Paliatv aprpe Latvij attstbas stratija un perspektvas. Doctus. 2001; 1: 69. 58. Studente A. imen aug brns: Mazbrns, pirmsskolas brns. Rga: Zvaigzne, 1985. 59. Suveizde R., Sosrs V., Baltkje S. Laikus atklt krts vzi var sieviete pati. Latvijas onkoloijas centrs, [b. g.]. 60. ilia M., Dupure I. Pacientu izgltoana msas kompetence. Rga: Nacionlais apgds, 2009. 61. 2. tipa cukura diabts: vadlnijas imenes rstiem. Rga, 2001. 62. Tirns E. Infekcijas slimbu un sindromu rstana un profilakse: rokasgrmata. Rga: Autorizd., 2002. 63. Tuberkuloze: kas ir tuberkuloze. Tuberkulozes un plauu slimbu valsts aentra [tmeka vietne] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.tuberkulosis.lv 64. Utkins V. Klnisk irurija. Rga: Zvaigzne, 1992. 65. Unitns A. Cilvka psihe. Rga: Nacionlais apgds, 2005. 66. Valtneris A. Brnu un pusaudu fizioloija. Rga: Zvaigzne, 2001. 67. Vasari P. Klnisk dermatoveneroloija. Rga: Zvaigzne ABC, 1999. 68. Zari Z., Neimane L. Uztura mcba. Rga: Rasa ABC, 1998. 69. Zakalns J. Latvijas iedzvotju novecoana un ar to saistts veselbas problmas: SVA konferences materils. Rga, 2008. 70. Zere A. Mentlo pacientu aprpe: mc. metodiskais materils [dokuments tiesait] [skatts 2009. gada 7. maij]. Pieeja: http://www.lmk.edu.lv/wp-content/uploads/file/LMK%20 kursi%20masas,%20arstu%20paligi.doc

286

287

71. Zirnte G. Jaundzimu apmbulator aprpe: Sarkan Krusta medicnas koledas metodiskais materils. Rga, 2009. 72. Beyers M., Dudas S. The clinical practice of medical surgical nursing Boston; Toronto, 1984. 73. Beyers M., Dudas S. Msu zinbas: Aprpe pacientiem ar veselbas traucjumiem: mc. materils. 1994. 74. CarrolJohnson R. M., Gorman L. M., Bush N. J., editors. Psyhosocial nursing care along the cancer continium. Pitsburg: Oncology Nursing Press, 1998. 75. Clinical Practice Recommendations: 2007 [homepage on the Internet] [cited 2007 February 2]. Available from http://www.diabetes.org/for-health-professionals-and-scientists/cpr. jsp 76. Ehnnfors M., Nordstrand K. Documentation of nursing diagnosis and patient problems in a sample of Swedish nursing records. 1995. 77. Eliopoulos Ch. Gerontological Nursing. Lippincott: Williams and Wilkins, 1997. 78. Engel J. Pediatrisk novrtana 2. izd. Kembridas Universitte; Msu skola, 1993. 79. Glenister D. Patient participation in psychiatric services: a literature review and proposal for a research strategy. J Adv Nurs. 1994 Apr; 19 (4): 80211. 80. Health Literacy: A Prescription to End Confusion. The National Academies Press (NAP) [homepage on the Internet] [cited 2007 February 2]. Available from: http://books.nap.edu/ openbook.php?record_id=10883&page=194 81. Hinchliff S. M., Norman S. E., Schober J. E., editors. Nursing Practice and health care. 2nd ed. London, 1993. 82. Neuman B. The Neuman systems model. 4th ed. Prentice Hall, 2001. 83. Nettina S. The lippincott manual of nursing practice. 9th ed. Lippincott: Williams & Wilkins, 2009. 84. Sorrentino S. A., Gorek B. Basic skills for nursing assistants in long-term care. St. Louis: Elsevier, 2005. 85. Sorrentino S. A. Textbook for nursing assistants. 3rd ed. Chicago: Mosby, 1992. 86. Stanley M., Blair K. A., Beare P. G. Gerontological Nursing: promoting successful aging with older adults, 2004. 87. Thompson J. M., et al. Mosby's Clinical Nursing, 5th ed. St. Louis: Mosby, 2002. 88. Vaughn S. Mosby's Textbook for Nursing Assistants. St. Louis: Mosby, 2007. 89. Weiss B. D. 20 Common Problems in Primary Care. New York: McGraw-Hill, 1999. 90. Werterberger L. Psihiatrijas rokasgrmata. Zviedrija, 1993. 91. Whaley L., Wong D. Nursing care of children and infants. 5th ed. St. Louis: Mosby, 1996. 92. Williams M. V., Parker R. M., Baker D. W., Parikh N. S., Pitkin K., Coates W. C., Nurss J. R. Inadequate functional health literacy among patients at two public hospitals. JAMA. 1995 Dec 6; 274 (21): 167782.

93. . . . . . . . . 2007:2. 94. - . , 2006. [ ] [ 10 2009]. : http://www.euro.who.int/document/e82858r.pdf

288

NEATLIEKAM PALDZBA VITLO FUNKCIJU ATJAUNOANAI

NVES PATOLOISK FIZIOLOIJA
Nve ir dzvbai svargo orgnu funkciju izbeigans hipoksijas d. Izir dabgo un prieklaicgo nvi. Mirana notiek noteikt laika period, kad organism beidz funkciont struktras td secb, kas ir pretja to filoentiskajam vecumam. Vispirms iet boj jaunks un augstk diferencts struktras (CNS garoza, CNS zemgarozas centri). Saldzinoi ilgi turpina funkciont filoentiski senks struktras saistaudi un to veidojumi. Tie turpina dzvot pat daas diennaktis pc organisma nves (mati, nagi, brda). Miranas posmi: preagonlais, agonlais, Terminlie stvoki, kad organismu var atdzvint. klnisk nve, bioloisk nve. Preagonlais periods raksturgs motorisks uzbudinjums. Asinsspiediens samazins, pulss patrins. da bla, cianotiska. Kardiovaskulrs sistmas traucjumu d veidojas cirkulator hipoksija, un audi saem mazk skbeka. Audos samazins oksidcijas procesi, un aerobo glikolzi nomaina anaerob glikolze. Ts rezultt n uzkrjs skbie vielmaias produkti. Cirkulcijas traucjumu d nieres nestrd, un ir kavta skbo vielmaias produktu izdalana no organisma. Plauu funkciju traucjumi pastiprina hipoksiju un kav gaistoo skbo produktu izdalanos caur plaum. Organism pastiprins acidoze. Preagonlaj period mina darboties kompenscijas mehnismi: asinsrites centralizcija perifrij asinsvadi saaurins (da bla, auksta), un asinis tiek novirztas uz dzvbai svargiem orgniem; elpoanas frekvence un dziums pieaug; mazins enerijas patri galvas smadzeu garoz, tpc pacients var bt kavts, neatbild uz jautjumiem. Preagonl stadija var ilgt vairkas diennaktis, t ir mokoa. Agonl stadija klniski raksturga bezsamaa. Nereti novro krampjus, decerebrcijas rigiditti (stvums), spontnu urinciju un defekciju. Anaerobs glikolzes d (uzkrjas skbie produkti) CNS garoz notiek kavana un zemgarozas centri nonk uzbudinjuma stvokl. Visilgk saglabjas iegareno smadzeu darbba bulbr regulcija, kas zinmu laiku nodroina asinsriti un elpoanu. Skbie vielmaias produkti no audiem un BAV prtrauc asinsrites centralizciju, perifrij paplains asinsvadi, un asinsspiediens samazins. Vja pildjuma pulsu var konstatt tikai uz maistrlajm artrijm. Elpoana mains: hiperventilciju nomaina agonl jeb terminl elpoana pacients veic daas dzias ieelpas ar atvrtu muti, piepaldzot elpoanas muskulatrai, un tad daas sekundes (pat 34 sekundes) vispr neelpo. o periodu sauc par terminlo pauzi, kuras 290

laik spiedienu, pulsu un radzenes refleksu nevar noteikt. Acu zltes paplaintas, jo prtraukusi darboties parasimptisk nervu sistma, kas filoentiski ir jaunk veetatvs nervu sistmas daa. Izskstot iegareno smadzeu funkcijm, beidzas elpoana un sirdsdarbba. Klnisk nve. Par to liecina sirdsdarbbas un elpoanas izbeigans, visu refleksu zudums. Klnisks nves periods beidzas ldz ar neatgriezenisku prmaiu raanos galvas smadzeu garoz. Smadzeu garoza iet boj 35 minu laik pc sirdsdarbbas un elpoanas apstans, jo nervu sistm nav skbeka un glikozes rezervju. Klnisks nves periodu var ietekmt: apkrtjs vides temperatra pazemint temperatr, kad organisma prasba pc skbeka ir samazinta un ns vielmaia ir lnka, klnisks nves periods pagarins (siltum pretji); organisma vecums; miranas procesa ilgums vieglk ir atdzvint organismu, kur iet boj pki elektrooks, strauja noasioana, jo smadzens enerijas krjumi nav izskui. Ja miranas process bijis ilgs, piemram, aundabgi audzji, hroniskas sirds/plauu slimbas, organisms patiesb ir miris jau pirms sirdsdarbbas un elpoanas apstans. Bioloisk nve iestjas reiz ar neatgriezeniskm prmaim CNS garoz. Galvenie patoenzes faktori ir hipoksija, enerijas resursu trkums, acidoze. Bioloisko nvi raksturo: ermea atdziana, jo organism nenotiek vielmaias procesi; la stingums, kas rodas sakar ar muskuu koloidlo struktru uzbrieanu skb vid; la stingums iestjas 68 stundas pc nves, bet zd pc pirms diennakts; la plankumi novro uz ermea lejupvrstajm dam un rodas sakar ar asins uzkranos paplaintos asinsvados; Hb iziet no Er apkrtjos audos un izgulsnjas tajos netri tumi sarkanu plankumu veid; tie pards pirms diennakts laik. Nvi klniski konstat pc dm pazmm: nosaka pulsu uz abm miega artrijm, nosaka elpoanu, novrt acu zlu platumu.

PAMATA ATDZVINANAS (ABC) ALGORITMS

T ir shma viskritiskko stvoku novrtanai, dzvbas saglabanai un uzturanai. ABC shma stjas spk tad, ja cietuais zaud samau: A airway elpcei; B breathing elpoana; C circulation cirkulcija. 2005. gada Eiropas Savienbas atdzvinanas vadlnijas. Lai nodrointu NMP un citu medicnas iestu rstniecbas personu apmcbu atbilstoi 2005. gada Eiropas Savienbas atdzvinanas vadlnijm, ir izstrdtas pieauguo un brnu pamata atdzvinanas, universlo atdzvinanas, tahikardiju, bradikardiju kupanas, aizrans rstanas algoritmi (skat. 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. pielikumu). 291

NEATLIEKAM MEDICNISK PALDZBA SPECIFISKS SITUCIJS

Slkana. Slkana ir process, kad cietu plaus nokst dens, ir traucta gzu apmaia alveols, bet pc izvilkanas no dens kaut uz su brdi atjaunojas dzvbas funkcijas. Noslkanas rezultts ir neatgriezenisks process. Cilvks den var iet boj ar citu iemeslu d. Imersijas (iegrimanas) sindroms pka nve iestjas sakar ar parasimptisks nervu sistmas prkairinjumu (sirds ritma traucjumi). Elpoanas apstans sakar ar balsenes spazmm ("saus slkana"). Otrreizj slkana cietuajam, kur slcis, pc kda laika atjaunojas elpoanas traucjumi un attsts sekundr plauu tska. Iemesli: traumas, prgalvba, alkohola un medikamentu lietoana, suicdi, slepkavbas, varmcga izturans pret brniem, epilepsija, hipoglikmija. Slkana saldden. Hipoosmolr hiperhidratcija. Hemolze. Kambaru fibrilcija. Plauu atelektze. Hiperosmolr hipohidratcija. Plauu tska. Asistolija. Rcba negadjuma viet: cietu glbana (izvilkana no dens laiv, uz plosta, ar glbanas rii); den uzsk elpinanu (ja iespjams); cietuo den novieto uz da; kaklu fiks ar rokm. Iespjama vemana (aspircijas draudi). NMP slkuajiem: izvrtana pc ABC algoritma, RAN uzskana, agrna intubcija (elpinot PEEP vrsts), 100% skbeka inhalcija, i/v dumu ievadana, sirdsdarbbas monitorings, hipotermijas novrana, nogdana stacionr. 292

Saindans. Saindans ir stvoklis, ko radjusi organism iekuvusi indga viela. Inde ir viela, kas, nonkot organism noteikt daudzum, izraisa visa organisma vai t atseviu orgnu bojjumu un/vai apdraud visa organisma dzvbas uzturanas funkcijas. Pieauguie visbiek saindjas, prdozjot medikamentus vai iedzerot kdu indi. Nepiecieams noteikt, ar ko cietuais ir saindjies. Nepiecieams zias dareiz var sniegt pats cietuais, piedergie vai kltesoie. Zias var iegt, atrodot medikamentu, t iesaiojumu vai indes prpalikumu. Brni parasti saindjas nejaui, zikrbas d, nezias. Jebkura saindans ar organismam kaitgm vielm var nopietni apdraudt cilvka dzvbu. Saindans smagumu nosaka ne tikai bstams vielas koncentrcija, bet ar ts iedarbbas ilgums. Tpc pai svargi pc iespjas trk sniegt neatliekamo paldzbu, lai savlaicgi izvadtu vai neitraliztu kaitgo vielu. Saindans gadjum cietu stvoklis parasti ir smags, neskatoties uz to, kda kaitg viela to ir izraisjusi. Indes iekanas cei: apdot vai iedzerot noteiktas vielas; ieelpojot tvaikus, dmus, gzes utt.; dzvnieka kodums vai infekcija; specilm indm nokstot uz veselas un nebojtas das. Saindans pazmes var bt visdadks, tau visbiek sastopams ir: slikta da, vemana, caureja; pkas spes vder; siekaloans; galvasspes, reibonis; pulsa patrinans vai palninans; uzbudinjums, miegainba, krampji; elpoanas traucjumi; redzes traucjumi. Saindans d iestjas: oks, bezsamaa, elpoanas apstans, sirds un asinsrites apstans. Visu pazmju var ar nebt. Ts ir atkargas no indgs vielas miskajm pabm, organisma individulajm patnbm, devas utt. Jebkuras saindans gadjum pirms neatliekams paldzbas pamatprincipi ir: gdt par paa drobu; ja iespjams, novrst saindans cloni (piemram, tvana gzes izpldi); izsaukt tro medicnisko paldzbu; kontrolt elpoanu un asinsriti; ja nepiecieams, ca ar oku; 293

 ja saindts cietu aprbs, tas jnovelk; kaitgo vielu jeb indi jnogd dro viet. Saindans gadjum svargi, izsaucot tro paldzbu, sniegt preczu informciju par: cietu vecumu (vai nav cietis brns); indes veidu un daudzumu; indes ieemanas veidu; jnosauc paas pazmes, ja tdas ir; si jpaststa par jau veiktajiem pirms paldzbas paskumiem. Saindans var notikt dados veidos: caur gremoanas ceiem, caur elpceiem, kaitgm vielm nonkot tiei asinsrit, saindans caur du. Saindans caur gremoanas ceiem. Saindans ar alkoholu ir diezgan biei sastopama. Tai raksturgs skotnjs uzbudinjums, alkohola smaka no mutes, galvasspes, bet smagkos gadjumos cietuais ir bls, bezsama, var bt krampji vai murgi. dos gadjumos cietuais ir jnogulda, jnomierina un jdod dzert 0,51 litru silta dens, lai izraistu vemanu. To var atkrtot ldz pat 10 reizm. Ja cietu stvoklis ir smags, nekavjoties izsaukt tro paldzbu un rkoties pc ABC plna. Ar medikamentiem biei vien saindjas brni, ja zles tiek glabtas viegli pieejams viets. Brni, atdarinot veckus vai vecveckus, spljoties iedzer medikamentus. Citreiz krsainas tabletes atgdina konfektes, un brni cenas ts nogarot. Bez tam saindans ar medikamentiem var bt ar aunprtga, kad tos ieem prk liel dev panvbas nolkos. Par saindanos ar medikamentiem var liecint cietuajam tuvum esoas zu pudeltes, cietuajam biei ir apzias traucjumi vai citi simptomi, lai gan pirms tam vi ir bijis vesels. Sniedzot neatliekamo paldzbu, cietuajam jizraisa vemana, lai prtrauktu turpmku medikamentu uzskanos no kua un zarnu trakta. Jsavc atrodamos medikamentus, ja nepiecieams, jrkojas pc ABC plna un noteikti jizsauc tr paldzba. Saindans ar skbm, srmiem, mazganas ldzekiem, benznu un dintjiem (acetonu) parasti notiek nejaui, kdas d iedzerot kaitgo vielu. Atcerieties! Ja notikusi saindans ar mintajm vielm, nedrkst izraist vemanu, jo t var radt vl smagku barbas vada un mutes dobuma bojjumu. Noteikti savkt jebkurus apkrt esoos pierdjumus, kas vartu paldzt noskaidrot indes raksturu. Saindans ar indgiem augiem un snm ir otrs izplattkais saindans veids. Tai raksturga slikta da, vemana, spes vder, caureja, pat samaas zudums un koma. Tikldz pards kda no mintajm sdzbm pc su vai nezinmu augu anas, cilvks noteikti jnogd slimnc, lai veiktu izmekljumus. Piemram, saindjoties ar indgm snm, biei vien cietuie iet boj tikai tpc, ka pc paldzbas vrsuies prk vlu. Saindans caur elpceiem. Saindans ar tvana gzi visbiek notiek ugunsgrku gadjumos; gar, ja durvis nav atvrtas, bet manas motors darbojas; kurinm nepilngas sadeganas gadjum. Cietuie parasti sdzas par 294

galvasspm, reiboni, sliktu du vai vemanu. Spcgas saindans gadjum rodas elpas trkums, apzias traucjumi ldz pat pilngai bezsamaai. Neatliekam paldzba: nekavjoties atvrt logus un durvis, lai mazintu tvana gzes daudzumu; pirms ieieanas telp glbjam ir jaiztur elpa; jiznes cietuais r no bstams zonas; nedrkst lietot atkltu uguni un ieslgt elektroierces, lai nenotiktu eksplozija, ja nepiecieams, rkoties pc ABC plna; izsaukt tro medicnisko paldzbu. Saindties ar pesticdiem var gan caur elpceiem, gan caur du. Parasti tos lieto kaitku apkaroanai lauksaimniecb un mjs. Ja notikusi saindans, glbjam jbt oti uzmangam, sniedzot neatliekamo paldzbu, lai neciestu pats. Nedrkst cietuajam pieskarties ar kailm rokm, labk cietuu neelpint mutemut. Pc iespjas trk izsaukt medicnisko paldzbu. sku kodieni. Latvijas apstkos bstami ir odu kodieni, k ar pdj laik, pieaugot ievesto eksotisko sku skaitam, nkas saskarties ar ar to kodieniem. Jebkur gadjum svargi agrni konstatt, kas ir iekodis, lai nepiecieambas gadjum ievadtu vajadzgo pretindes serumu. Ja iekodusi ska, nesciet, negrieziet, nesaldjiet brci! Nelieciet augu! Cietuo noguldiet un nodroiniet mieru! Pc tam nekavjoties transportt uz slimncu. Bites vai lapsenes kodieni var bt bstami dzvbai, ja cilvkam ir paaugstinta jutba pret to indi jeb t saucam anafilaktisk reakcija. Anafilaktisks reakcijas gadjum var bt pietkums sejas, kakla rajon, elpas trkums, sirdsdarbbas traucjumi, pat apzias traucjumi. ai gadjum nekavjoties jizsauc tr paldzba. Pc kukaiu koduma svargi izvilkt dzeloni un kodiena vietu apstrdt ar spirtu. Ja iekodis suns, lapsa vai cits mea dzvnieks, nekavjoties vrsieties pc medicnisks paldzbas, lai saemtu prettrakumsrgas potes un apkoptu brces! Prkarana. Prkarana visbiek notiek karsts un nevdints telps, kur ir paaugstints gaisa mitrums (piemram, pirts, karstos cehos). Biek cie cilvki, kam ir prmrgs ermea svars un kas slimo ar sirds slimbm. No prkaranas biei cie ar mazi brni. Prkaranu veicina ar fiziska slodze un neatbilstos aprbs. Pazmes: galvasspes, karsta da, trs pulss un elpoana, apzias traucjumi, slikta da, vemana. Paldzba: novietot cietuo guus ar paceltu galvgali vs un labi vdint telp, atrbt, dzest galvu un krtis ar mitrm un vsm kompresm, dot dzert vsus dzrienus, ABC, ja nepiecieams. 295

Apsaldjumi. Apsaldjumi ir audu bojjumi, kas rodas pazemintas temperatras ietekm. Apsaldjumi var rasties ne tikai tad, kad rj temperatra ir zemka par 0 C, bet ar + 4 C un pat augstk temperatr, it pai, ja aukstums iedarbojas ilgstoi. Svarga nozme ir ar gaisa mitrumam un aprbam: paaugstints gaisa mitrums, mitrs vai nepietiekams aprbs sekm apsaldjumu raanos. Nereti apsaldjumi rodas alkohola reibum, kad ir pazeminta organisma jutba pret temperatru un mazinjusies pakritika. Visbiek no apsaldjumiem cie kju un roku pirksti, seja un ausis. Aukstuma iedarbb asinsvadi saaurins, ldz ar to tiek traucta audu asinsapgde. Apsaldts daas netiek apgdtas ar asinm, un cietuie audi iet boj. Veicinoie faktori: aukstums, mitrums, vj, nepiemrots aprbs (prk auri apavi), alkohola lietoana. Pazmes: apsaldt ermea daa ir bla, dedzinoas vai durstoas spes, juanas mazinans, robea starp veselo un apsaldto ermea dau nav skaidri nosakma. Apsaldjumi ir bstami, jo var rasties infekcija un audu atmirana. Paldzba: apsaldto ermea dau iett saus aprb; pasargt no jaunas aukstuma iedarbbas; nemast, nesildt, nekustint apsaldts vietas; dod dzert siltu un saldu dzrienu; las neprdurt, ts nespieot prsiet. Atdziana. Atdziana (prsalana) ir ermea temperatras pazeminans zem 35 C. To novro, ja cietuais ilgku laiku ir uzturjies pazemint temperatr. Visjutgkie ir gados pavisam jauni un veci cilvki. Ja vii nekustgi s vai gu telp, kur temperatra ir zemka par 18 C, un ir nepietiekami aprbti vai sasegti, vii var 12 stunds prsalt ldz nvei. Pazmes: drebui, neprvarama miegainba, vienaldzba, lns pulss un elpoana, stipra ermea temperatras pazeminans, roku un kju stvums, bezsamaa.

Ja ermea temperatra pazemins zem 35 C, apstjas sirds! Paldzba ir jdara viss iespjamais, lai aizkavtu tlku siltuma zudumu: prsaluo, ja iespjams, ienest telp ar istabas temperatru, tau nedrkst prkarst cietuajam ir jatsilst "no iekpuses"; nodroint pilngu mieru, nekustint, nemast; masjot "auksts" asinis no rokm un kjm prvietojas uz centrlajiem orgniem un atdzes organismu vl vairk; pie saglabtas samaas dod siltu un saldu dzrienu, cik var izdzert; atkrtoti kontrolt samau, elpoanu un pulsu; ABC, ja nepiecieams. Svargi: alkohola radt siltuma sajta ir tikai ietama, patiesb alkohols darbojas pavisam pretji. miskie apdegumi. Tie ir apdegumi, ko izraisa misks vielas: skbes, srmi, smago metlu si, fosfors. Visbiek dos negadjumos cie da un gotda. Gotdas (mutes dobuma, barbas vada, kua) apdegumi visbiek rodas mjs, aiz prskatanas iedzerot kdu misku vielu (etiskbi, srmu u. c.). Pdj laik ir kuvui bieki gadjumi, kad cilvki iegst miskos apdegumus jrmal, sajaucot dzintaru ar fosforu, ko ieliek kabat un kur tas vlk uzliesmo, vai turpat jrmal notraipoties ar kaujas vielu iprtu, kas arvien lielk daudzum izplst no Baltijas jr nogremdt misko ierou arsenla. Bojjuma smagums ir atkargs no o vielu koncentrcijas un daudzuma. misk apdeguma pazmes: pieaugoas stipras spes (kamr misk viela iedarbojas), prmaias d (gotd), pietkums, asioana. Daudzas misks vielas vienlaicgi izraisa ari saindanos un, iedarbojoties uz acm, var izraist aklumu. Paldzbas iespjas uz vietas ir oti ierobeotas, jo katras vielas iedarbbai ir sava specifika, tau pastv ar kopjie principi, kas jievro paldzbas sniedzjam: ievrojiet! Nekad neizraist vemanu, ja ir iedzerta skbe vai srms. Tas rads kua plsumu. Pie miskiem apdegumiem oti stipri slpst, bet dzert var dot tikai tru deni, un ne vairk par 200 ml. Sausu vielu, kas izraisjusi apdegumu, nopurint. Bojto das apvidu skalot ar tekou deni. Prsiet ar tru prsju. Bojto aprbu un apavus tlt uzmangi novilkt. Izsaukt tro paldzbu. Paldzba pie acu miskiem apdegumiem. Pdj laik tie sastopami biei sakar ar t.s. "asaru gzes" plao izplatbu. gze parasti nekdas paliekoas problmas acm nerada, tau ir jatceras, ka stenb t nemaz nav gze, bet oti smalks

296

297

pulveris, kas izauts vai iepsts acs no tuva attluma, var dzii iekt radzen un izraist daudz problmu, galven no kurm ir paliekos aklums. Tpc pc asaru gzes uzbrukuma ir jrkojas di: cietuo noguldiet; galvu pagrieziet uz cietus acs pusi; saudzjiet veselo aci; acis neberzjiet; skalojiet ar tekou deni 20 mintes apmram no 10 cm augstuma; deni lejiet uz acs iekjo kaktiu t, lai tas plstu virs acs bola un pa rjo kaktiu iztectu r, uzlieciet tru prsju uz abm acm; Pilngi tpat jrkojas, ja acs (acis) apdedzintas ar jebkuru citu misko vielu. Elpceu misks apdegums. Visbiek rodas, saelpojoties kdas kodgas vielas tvaikus. Parasti s vielas ir slsskbe vai amonjaks (oamais spirts). Jatceras, ka te nav obligti jieelpo augstas koncentrcijas tvaiki. Pietiek ar o vielu tvaiku esambu elpojam gais, ar neliel, pat cietuajam viegli panesam koncentrcij. Galvenais te bs "ekspozcijas laiks" cik ilgi viela ieelpota. Pazmes: sauss neprtraukts klepus, elpas trkums. Paldzba: prvietot cietuo uz vietu, kur nav apdedzinos vielas tvaiku; nodroint cietuajam svaigu gaisu; nomierint cietuo. Bioloiskie apdegumi. Pdj laik kst arvien izplattki latvu straujs izplatbas d. Pat neliels kontakts ar auga lapm rada visiem medicniskajiem kritrijiem atbilstous 2. pakpes miskos apdegumus. Paldzba. Apdegumi pards tikai pc laika, tpc, jo agrk skalo cietuo vietu, vai vl labk mazg to ar deni un ziepm, jo labk. Pie plaiem apdegumiem obligti apmeklt rstu. Elektrotraumas. Tas ir elektrisks strvas izraists organisma bojjums. Elektrisks strvas ietekm organisma audos rodas apdegumi. Prmaias rodas ne tikai strvas avota pieskarans viet, bet ar dzik vis strvas ce. Apdegumi ir dzeltengi brni vai pat melni. Iedarbojoties strvai, biei vien ir oti grti vai pat pilngi neiespjami atraut roku no strvas avota. Strvas iedarbb rodas: dadu muskuu grupu spcgs sasprindzinjums, kas var izraist kaulu lzumus; muskuu spazmas var premt visus muskuus, ieskaitot diafragmu un starpribu muskuus, t izraisot elpoanas apstanos; ilgks kontakts izraisa ar sirdsdarbbas apstanos un nvi; stiprka strva pat slaicga kontakta rezultt var momentni izraist sirdsdarbbas apstanos; strva, ejot caur ermea audiem, rada siltumu, un rodas apdegumi. 298

Negadjumos liela nozme ir ermea elektriskajai pretestbai, kas ir atkarga no daudziem apstkiem: aprba, das biezuma un mitruma, cilvka kontakta ar zemi. das pretestba palielins ldz ar ts biezumu, bet mazins, ja da ir mitra. Jo mazka ir das pretestba, jo jtamka un dzika ir strvas iedarbba. Strvas radtie apdegumi visvairk izteikti kontakta viet. Tie ir pelcgi, nespgi. Ldzgas brces var bt ar strvas izejas viet. Bstamka ir maistrva un strva ar lielku spriegumu. Nozme ir ar strvas iedarbbas ilgumam, apkrtjai videi un organisma patnbm. Lai nogalintu zirgu, pilngi pietiek ar spriegumu 36 V, bet cilvkam strva ldz 24 V parasti dzvbai nav bstama. Sniedzot paldzbu, ir jievro atirba starp: zemspriegumu (spriegums ldz 1000 V), augstspriegumu (spriegums virs 1000 V). Augstsprieguma ierces ir apzmtas ar brdinjuma plksnti. Izslgt o elektrolniju (savieno elektroapgdes uzmumu un transformatora staciju) var tikai specializts dienests. Tuvoties strvas avotam ar spriegumu 1000 V un vairk ir bstami, jo var notikt ts "prlkana" uz ermeni elektrisks dzirksteles veid. Ja nav zinms spriegums, tad labk ir ieturt vismaz 10 m attlumu. Atcerieties! Ldz im visi minjumi nespecilistam glbt cietuo, kur atrodas augstsprieguma strvas iedarbb, ir beiguies ar paa glbtmintja nvi. Paldzba. Vispirms cietuais ir jatbrvo no strvas iedarbbas. To var izdart, izsldzot strvu ar sldiem, izskrvjot drointjus u. tml. Ja to nevar izdart, tad jmina cietuo izvilkt no bstams zonas ar elektrbu nevadoiem priekmetiem (gumiju, sausu koku u. tml.). Tlk rcba ir atkarga no cietu stvoka. Ja cietuais ir bezsama, pirmais uzdevums ir novrtt elpoanu un asinsriti. Ja nepiecieams, skt mkslgo elpinanu un netieo sirds masu. Pareizi izdarta atdzvinana elektrotraumas gadjum ir oti efektva. Apdeguma brcm uzlikt tru prsju. Izsaukt tro paldzbu. Zibens trauma. Pazmes: bstami sirdsdarbbas ritma traucjumi, izteikti apzias traucjumi. Paldzba: tri evakut cietuo no negadjuma vietas, ABC, ja nepiecieams, izsaukt tro paldzbu, prsiet brces. Svargi: sekojot nespecilistu ieteikumiem, nekd gadjum nedrkst no zibens cietuo apbrt ar zemi.

299

RCBAS PASKUMI DZVBAI BSTAMU SITUCIJU GADJUMOS

Krampji. Paldzba. Lkmei skoties, pasargt no iespjamajm traumm. Lkmes laik slimnieku nefikst, nemint atvrt sakostos zobus, pasargt galvu, neko nelikt mut, izsaukt NMP. Tikai pc lkmes trt muti; ABC, ja nepiecieams. Spes krts vai elpas trkums. Paldzba: - nodroint mieru un svaigu gaisu; - paldzt pacientam ieemt visrtko ermea stvokli; - paldzt pacientam ieemt viam paam jau zinms zles; - ABC, ja nepiecieams; - izsaukt NMP. Spes vder. Paldzba: - nedot st, nedot dzert; - nedot pretspju medikamentus, nesildt; - paldzt pacientam ieemt visrtko ermea stvokli; - izsaukt NMP. Cukura diabts. Cukura lmea pazeminans asins var izraist dzvbai bstamu stvokli. Apziniet cukura diabta pacientus savu paziu vid! Paldzba: - ja pacients sk justies slikti dot cukuru saturous dzrienus vai dienus (Cukura aizvietotji neder!); - izsaukt NMP; - ja pacients zaud samau ABC. oks. oks ir nepietiekama skbeka apgde dzvbai svargajos orgnos, kas noved pie to bojjuma. Katrs nelaimes gadjums var izraist oku. To var izraist asins zudums, spes. Pazmes: - bla, ar aukstiem sviedriem klta da; - apzias traucjumi; - trs, vji sataustms pulss; - patrinta elpoana. Katrs oks var izraist cietu nvi. Neaut okam attstties! Paldzba: - novrst vai ierobeot oka cloni (apturt asioanu, papildus neradt spes); - atstt vai novietot cietuo guus; 300

- izsaukt NMP; - neaut cietuajam atdzist; - aprpt, nomierint cietuo. Amputcijas. Paldzba: - apturt asioanu (ciei nosaitt brci, augs galjs ldzeklis dzvbai bstamas asioanas apturanai); - oka profilakse; - ABC, ja nepiecieams; - izsaukt NMP; - rpties par amputto loceka dau (nemazgt to, bet iett tr materil, ielikt plastikta maisi, kuram apkrt ir otrs maisi ar ledu un aukstu deni vai ievietot ledusskapja "siltkaj" da); - neaut amputtajai loceka daai sasalt. Izsists zobs. Paldzba: - zobu var saglabt, turot to remden pien; - steidzami nepiecieama stomatologa konsultcija. Dzvnieku kostas brces. Bstami! Potencilas trakumsrgas briesmas. Paldzba: - ja brce neliela, nav dzvbai bstamas asioanas, mazgt ar ziepm un deni; - prsiet brci; - nekavjoties nogdt cietuo medicnas iestd, kur var izdart potanu pret trakumsrgu. skas kodums. Paldzba: - vienmr izsaukt NMP; - nelikt augu vai prsjus, neskt indi ar muti, negriezt, nepiededzint; - censties nekustint sakosto ekstremitti. Insektu kodumi mutes dobum. Bstami! Iespjama elpceu nosprostoans un smakana tskas d. Paldzba: - nekavjoties izsaukt NMP; - dot skt ledu vai maziem malkiem dzert aukstu dzeramo deni; - dzest kaklu no rpuses. Pieskusies rce. Paldzba: - pc iespjas trk izvilkt rci; - rces izvilkanai izmantot diega cilpu vai specilu ru pinceti; - nesaspiest rci; 301

- mazgt rokas pc kontakta ar rci; - ja neizdodas izvilkt rci, meklt mediu paldzbu; - rces izvilkanai neizmantot nekdas vielas. Traumas. Ja ir asiojoas brces, izmantot tikai sausus, vlams sterilus prsjus, nelietot ziedes, pderus, dezinfekcijas ldzekus. Roku un kju traumas: - sasitumi, - sastiepumi, - izmejumi, - lzumi. Pazmes: - spes, - deformcija, - nespja kustint locekli, - pietkums. Necensties atirt dados traumu veidus! Vienmr pieaut, ka trauma var bt lzums! Paldzba. - Ja traumts augdelms vai kja nekustint, neprvietot, izsaukt NMP. - Ja traumts apakdelms fikst roku ar diviem trsstrveida lakatiiem un cietuo var transportt, saglabt traumas radto deformciju. Mugurkaula traumas. Ja nelaimes gadjumu izraisjis kritiens no augstuma, lciens den, ceu satiksmes negadjums, cietuajam uzkritis liels smagums, tad pieauj, ka cietuajam var bt traumts mugurkauls. Paldzba: - nekustint, neprvietot; - prvietot tikai tad, ja draud briesmas dzvbai; - prvietojot saudzt mugurkaulu; - vienmr izsaukt NMP. Vdera traumas. Paldzba: - necensties ievietot izkrituos orgnus atpaka vder; - prsiet ar sterilu prsju; - nedot st, nedot dzert, nedot medikamentus; - novietot guus ar valnti zem ceiem, vai saglabt cietu saudzjoo pozu; - vienmr izsaukt NMP. Slgtas krkurvja traumas. Paldzba: - novietot pussdus stvokl vai noguldt slpi uz bojts krkurvja puses; - izsaukt NMP.

Galvas traumas. Ir dzvbai bstamas. Paldzba: - novietot cietuo pusguus; - vienmr izsaukt NMP; - ja cietuais vemj, pagriezt uz sniem; - ABC, ja nepiecieams. Rcba autoavrijas viet. 1. Ieraugot autoavriju, novrtt situciju un, neapdraudot sevi, skt glbanas darbus: - apstdint savu automobili dro attlum no negadjuma vietas; - ieslgt sava automobia avrijas gaismas signalizciju; - paemt automobia aptieciu, avrijas zmi; - novietot avrijas zmi nepiecieamaj attlum no negadjuma vietas; - censties iekt avarju automobia salon (izslgt aizdedzi, bet atslgu neizemt, censties nofikst automobili). 2. Izvrtt situciju un cietu stvokli: - atvruies gaisa spilveni nav bstami; - uzmanties, ja spilveni nav atvruies; - atstt cietuo automobia salon, izemot gadjumus, ja ir briesmas dzvbai, ja cietuais ir bezsama, ja ir stipra asioana, ko nevar apturt transportldzekl. 3. Saudzgi izvilkt cietuo ar "prtia tvrienu". 4. Sniegt nepiecieamo paldzbu. 5. Ja notikusi motocikla avrija, aizsargiveri noem oti uzmangi, saudzjot cietu kaklu, tikai gadjumos, ja ir bezsamaa, ir asioana no iveres apakas, ir vemana, cietuais grib to noemt. K rkoties? 1. Saglabt mieru. 2. Novrtt situciju, esos un draudos briesmas. 3. Rkoties tri, droi, bet mrtiecgi. 4. Nebaidties no kdm. 5. Sargt paam sevi. "Glbanas dtes" pamatprincipi. Katra de ir tikai tik stipra, cik stiprs ir vjkais des posms. "Glbanas dte" sastv no pieciem posmiem. - Tltjie paskumi. - Paldzbas izsaukana. - Cietu aprpe. - Neatliekam medicnisk paldzba (NMP). - Slimnca. Tltjie paskumi jveic pirms paldzbas izsaukanas, lai saglabtu cietu vai saslimu dzvbu: - briesmu avota novrana nosldz gzi, nodz liesmu, atsldz elektrbu; - uzstda brdinjuma zmes; - dzvbas glbanas paskumi asioanas apturana, elpinana, masa. 303

302

Paldzbas izsaukana: - saukt pc apkrtjo paldzbas; - NMP lai izsauc citi. K izsaukt NMP? - censties izmantot stacionru tlruni, zvant 03; - izmantojot mobilo tlruni, zvant 112; 3) paldzbu var izsaukt ar garmbraucoi autovadtji. Ziot: - kur noticis, - kas noticis, - cik cietuo vai slimo, - neprtraukt sarunu, pirms to nav izdarjis dispeers. Atgriezties pie cietu un turpint sniegt paldzbu ldz NMP ieraans brdim. Cietu aprpe: pirm paldzba ldz NMP ieraans brdim. Tavs uzdevums darboties pirmo 3, retos izmuma gadjumos, pirmo 4 posmu ietvaros. Sveermei. Elpceos. Bstami iespjama smakana! Paldzba. Ja cietuais sveermeni pats nespj atklepot, tad paldzt viam: noliekt cietu ermea augdau, uzsist 5 reizes starp lpstim; lietot Heimliha pamienu; izsaukt NMP. Brc. Paldzba: - neizvilkt sveermeni, - vagi prsiet brci kop ar to, - nepieaut sveermea iespieanu brc. Dzvbai bstamas asioanas apturanai izmantot augu, bet ne spiedou prsju! Acs. Paldzba. Ja sveermenis ir iedries ac: - neizvilkt to, - uzlikt prsju abm acm, - izsaukt NMP. Auss. Paldzba. Ja auss ej ir iekuvis kukainis, tad noslcint to, iepilinot aus eu vai deni. Dzvbai bstama asioana. Pazmes: asinis tek ar straumi vai strklu, redzams daudz asiu un ir asiainas drbes. Paldzba. Ja brce ir rok vai kj: - uzvilkt roks vienreizlietojamos gumijas cimdus vai cita necaurlaidga materila izstrdjumu (piemram, plastikta maisiu); 304

- aizspiest brci ar pirkstu, plaukstu, dri, izmantojot marles kompresi vai tru auduma gabalu; - novietot cietuo guus un pacelt ekstremitti uz augu; - uzlikt spiedou prsju; - prliecinties, vai asioana neturpins; ja t turpins, papildint spiedo prsja konstrukciju ar vl vienu spiedou priekmetu; - izsaukt NMP. Ja brce ir ermen, kakl, galv: - uzvilkt roks vienreizlietojamos gumijas cimdus vai cita necaurlaidga materila izstrdjumu (piemram, plastikta maisiu); - aizspiest brci ar pirkstu, plaukstu, dri un turt ldz P atbraukanai; - ja iespjams, brces nospieanai izmantot marli vai tru audumu; - noguldt cietuo guus vai poz ar asiojoo vietu uz augu; - izsaukt NMP. Atcerieties: augs ir galjs ldzeklis! To lieto tikai tad, ja dzvbai bstamu asioanu nav izdevies apturt ar citm metodm. Daudz cietuo vienlaicgi. Saglabt mieru! Glbjot citus, neriskt! Staigjoos cietuos sapulcint atsevii. 1. Apskatt tos, kas nekliedz (iespjama bezsamaa). 2. Apskatt tos, kas asio (dzvbai bstama asioana). 3. Atrast un organizt palgus. 4. Sniegt pirmo paldzbu. 5. Izsaukt NMP. 6. Neataut cietuajiem atdzist. 7. Nomierint visus, neaut izcelties panikai. Glbja droba. 1. Nebaidieties sniegt paldzbu! 2. Esiet piesardzgs! 3. Atcerieties, ka cietuais var bt inficts ar dadm infekcijas slimbm (AIDS, vrushepatts u. c.)! 4. Elpinot lietojiet masku! 5. Prsienot lietojiet cimdus!

KOPSAVILKUMS
Pirm paldzba nelaimes gadjumos un pieauguo pamata atdzvinanas algoritms ir darbbas, kas ir jzina jebkuram cilvkam. zinanas un prasmes it pai ir svargas msm, kas strd primraj aprp, jo prsvar gadjumos blakus nav kolu, kam lgt paldzbu vai padomu, un ar mjas apstkos ne vienmr ir nepiecieamie medicniskie materili un aprkojums, kas nepie305

cieams paldzbas snieganai, ldz ar to ir jsniedz kvalitatva paldzba ar tiem resursiem, kas ir pieejami tobrd.

APRPES TEORIJA UN PRAKSE

Kontroljautjumi
1. Kds ir pieauguo pamata atdzvinanas (ABC) algoritms? 2. Kda ir rcba, ja pacients sdzas par spm vder? 3. Kdi ir "Glbanas dtes" pamatprincipi? 4. Kda ir rcba dzvbai bstamas asioanas gadjum? 5. Kas jatceras, lai nodrointu glbja drobu?

MSU PRAKSES FILOZOFIJA

Msu prakses filozofija ietver visprju izpratni par msu praksi un ts saturu, darbbas principiem un tiskajiem elementiem. Filozofija (no grieu gudrbas mlestba) ir cilvka gargs darbbas forma, kur atspoguojas pasaules kopuma jautjumi, cilvka vieta pasaul, cilvka savstarpj mijiedarbba ar pasauli. No filozofijas ms aizgstam domanas veidus (piemram, likumus, kas ir pardbu savstarpjs saiknes), filozofijas kategorijas (iemesli, btba), bez kurm nevar iztikt neviena zintnes nozare. Filozofisko prdomu nepiecieambu diktja msu profesijas attstba. Arvien biek, raksturojot msu praksi, rads jauni jdzieni un termini. Tie prasja paskaidrojumus, precizjumus un galarezultt jaunus spriedumus par msu prakses btbu. Balstoties uz starptautisko vienoanos, par msu prakses filozofisko ietvaru tiek definti di jdzieni: indivds (pacients), msu prakse, vide, veselba/slimba. os jdzienus laika gait msu prakses ptnieki definjui, lai veidotu vienotu izpratni par msu prakses fenomenu. Teortisks un filozofisks idejas un jdzienu apraksti atirgu autoru darbos ir aprakstti ar ideju ldzbm. Dadu autoru teortiskie ptjumi ir sagrupjami pc to kopgajm tmm un jdzienisk satura. Neskatoties uz to, ka dadi autori piedv viendas konceptuls filozofisks idejas par aprpes btbu, jdzieni un defincijas ir atirgas. Teortiu aprakstos sastop skaidrojumus, kas norda, ka indivds ir sistmas kopums (B. Neimane, D. E. Donsone) vai ar indivds tiek raksturots k ldzsvarots veselums (D. Orema). Veselbas jdzienu teoriju autori biei sasaista ar veseluma izpratni, jo veselumu nevar sadalt, tas ir kopums. Katrs indivds ir sistma ar bioloiskajiem, psiholoiskajiem un socilajiem komponentiem. Zaudjot kaut dau no kopuma, indivds zaud veselumu. Veselba un veselums autoru darbos biei dubljas vai ar skaidro vienu un to pau pardbu. Konceptulie modei slimbu raksturo k homeostzes prmaias, kam seko indivda ldzsvara un pielgoans grtbas. Tpat autoru darbos veselbas jdziens tiek identificts ar slimnieku aprpes mri. F. Naitingeila apgalvo, ka "veselbai un slimnieku kopanai ir tie pai noteikumi", raksturojot veselbu k krtbas stvokli. Msdienu aprpes teorijas apraksti atsaucas uz iem senajiem piemumiem. Citi autori veselbas jdzienu apraksta k slimbas neesambu. Uzskatot, ka veselba pastv neatkargi no slimbas, tas ir dinamisks process, kas ar laiku mains un var dadi izpausties atkarb no dzves apstkiem. Dai autori uzskata veselbu k mijiedarbbas procesu ar apkrtjo vidi. Piemram, M. E. Levine (1967) teorij nelieto veselbas un slimbas jdzienu skaidrojumu, bet izmanto "veseluma saglabanas" definciju, kas rosina msu praks uz konkrtu darbbu un aplko indivdu k veselumu. 307

Literatra
1. Eiropas Atdzvinanas padome. Atdzvinana: jauns pieauguo un brnu atdzvinanas vadlnijas. 2005. 2. Jakubaeca Dz. oks. Rga: Nacionlais apgds, 2004. 3. Keris V. Visjaunkais par galvas traumm. Doctus. 1999; 3: 123. 4. Krievi D., red. Neatliekam medicnisk paldzba: atdzvinana. Rga: Neatliekams medicnisks paldzbas centrs, 2004. 5. Krievi D., red. Neatliekam medicnisk paldzba: traumas. Rga: Neatliekams medicnisks paldzbas centrs, 2001. 6. Vanags I. Anafilakse, lateksa alerija, anafilaktiskais oks. Latvijas rsts. 2003; 4: 1721.

Sabiedrbas un vides jdzieni pacientu aprpes teorijs ir viens no centrlajiem aprakstiem, lai gan daos ptjumos is jdziens nav formults. Vairki pacientu aprpes modei ietver ideju par sabiedrbu vai kultru un uztver to k btisku, savstarpji ietekmjou spku. F. Naitingeilas publikcijs vide ir noteicoai jdziens, kas formul pacientu aprpi. F. Naitingeila uzskatja, ka svargkais uzdevums slimnieku aprp ir maint fizisko vidi, lai atveseoans procesa laik indivds uzturtos vislabkajos iespjamajos apstkos. Vairki filozofiskie modei noliedz vides nozmi vai ar ietver to sabiedrbas jdzien. Msdienu publikcijs sastop visprpieemtu vides raksturojumu t ir cilvka dzvi un darbbu visaptveroa vide, kur indivds saskaras ar psiholoiskajiem, socilajiem, reliiskajiem, kultras un fizioloiskajiem faktoriem. Tomr tds visprpieemts definjums neatspoguo atirgu autoru viedokus. Autori katr no teorijm apraksta un skaidro pacienta aprpes darba saturu un mrus. Izvrtjot msu prakses teorijas un filozofiskos atzinumus, vairum darbu ir uzsvrta sadarbbas un mijiedarbbas principu ievroana. K rezultt msu praksi raksturo k medicnisks prakses dau, kuru realiz medicnas msa, k zintni un mkslu, kura ir vrsta uz esoo un potencilo veselbas problmu risinanu maingajos apkrtjs vides apstkos. Btiski ir piemint, ka msu prakses filozofijas pamatprincips ir piette pret dzvbu, cilvka tiesbu ievroanas principi. ie principi nosaka msas atbildbu pret sabiedrbu un indivdu, tpat ar sabiedrbas atbildbu pret msu. Msu prakses filozofija ir pamats msu profesionlajai darbbai. Pieemot filozofijas pamatprincipus, msa uzemas tisku atbildbu runt patiesbu, dart labu, bt uzticgai, cient citu tiesbas, pildt pienkumu, pildt soljumus. Saska ar msu prakses filozofiju un atirgu teortiu apgalvojumu msa tiecas ar savu darbbu sasniegt tiskas vrtbas, t. i., profesionalitti, veselbu, neatkarbu, cieu, aprpi, vides veselbu. Msu prakses filozofija nosaka ar msas individuls rakstura pabas, kdai jbt labai medicnas msai labdarei, nosakot, ka via dara labu, zinoai, prasmgai un ldzjtgai. Msu praks tikas kodekss nosaka msu prakses uzvedbas standartus.

APRPES TEORIJAS
Pacientu aprp nemaingi saglabjas msu profesijas filozofiskais skaidrojums un praktisk holistisk pieeja. Profesijas attstbas skotn primr uzmanba tika veltta fiziskam ermenim t funkciju saglabanai, veicot novroanu un faktu pierakstanu, veicinot aprpes darbbas un uzskatot aprpi k mkslas sastvdau. Neprtraukta slimnieku kopanas zinanu attstana atbalsta ptjumus msu praks. 21. gadsimt strauj tehnoloijas un sabiedrbas zinbu attstba veicina holistiskas pieejas premanu pacientu aprp un visdadko mcbu metou pielietoanu. Pirms moderns pacientu aprpes aizskumiem pacientu aprpe pastvja visdadks forms. Aprpes veicji bija dadu sabiedrbas slu un grupu prstvji, sabiedrisk iekrta noteica, kam s funkcijas tika deletas. Slimnieku kopana vienmr ir bijusi saistta ar rpm par vrgajiem, ievainotajiem, gar vjajiem un nelaimgajiem, un loma biek tika pieirta sievietm. Dads sabiedriskajs iekrts o lomu veikuas dadas personas dziednieki, zu sievas, vecmtes, amai un citi tautas prstvji. Slimbas izcelsmes skaidrojumi pamat tika definti k izrietoi no

gara pasaules, tpc rstan tika izmantoti dadi rituli, amuleti, lganas, lai aizgaitu auno un lgtu labo. Jau izsenis rstan un aprp tika izmantoti augi, to uzljumi. s emprisks zinanas tika nodotas no paaudzes paaudzei. Pieaugot zintnisko teoriju popularittei, mainjs uzskati par slimbas izraistjiem, nonkot pie secinjuma, ka tm ir dabgi iemesli. Mainoties izpratnei par slimbas btbu, mainjs aprptju misija. Spilgts pierdjums vstures skatjum ir reliiskie ordei, kuri nodroinja slimo aprpi ar tlaika modernm aprpes un rstanas metodm. Pie slimo aprptju krtas tika pieskaitti ar tie sabiedrbas loceki, kuri slimo kopanu veica imen, kuriem bija prmantotas zinanas par slimo aprpi. Neskatoties uz to, ka slimo kopana bija sabiedrb atbalstta un izprasta nodarbe, tomr tikai ar F. Naitingeilas izvirzto standartu slimnieku kopana tika atzta k profesija, kurai nepiecieamas paas zinanas, izgltba un persongs pabas. Vias ieguldtais darbs, zintniskie raksti prveidoja uzskatus par slimo kopanu. Tdjdi slimo kopana no F. Naitingeilas darbbas skuma tiek uzskatta par profesiju. F. Naitingeila ar prliecbu runja par slimnieku kopanas profesionlo atirbu no medicnas, uzsverot, ka t ir sfra, kas sniedz nozmgu ieguldjumu visai sabiedrbai (1869). Paziojot, ka slimnieku kopanas ideja ir atirga no medicnas idejas, F. Naitingeila aizstvja viedokli, ka ts zinanas, kas tiek attsttas un izmantotas slimnieku kopan, jatdala no medicnas zinanm. Medicna, pc vias viedoka, koncentrjs uz pacientu irurisku un farmaceitisku "rstanu", un tradcija spcgi balsts uz empriskajm zintnm. Atbalstot koncepciju par slimnieku aprpi indivda atveseoans proces, via pievrss slimnieku aprptju sagatavoanai un konkrtu zinanu apkopoanai. Divdesmit gadsimta piecdesmitajos un sedesmitajos gados nostiprinjs idejas, ka slimnieku kopana balstta zintn. Slimnieku kopana, kur tika uzsvrtas tehnisks prasmes, pienkuma apzia un tikumisks pabas, nomainja perspektva, kas vrsta uz zintnisku un praktisku slimnieku aprpi. Uztvert slimnieku aprpi k zintni veicinja msu iesaistans abos pasaules karos, kuri risinjs divdesmit gadsimt. Kari radja tdus socilus apstkus, kuri mainja sievieu un msu lomu sadaljum sabiedrb. Vrieu prombtne kara laukos sniedza sievietm brvu izvli bez dadiem ierobeojumiem veikt izvltus pienkumus saska ar pau priorittm un vlmm. Tas bija posms, kur sievietes pievrss kvalifictam vai mazk kvalifictam darbam. Mekljot zintniskus skaidrojumus pacientu aprpei, tika piemeklti plaki jdzieni, un aprpi vairs neraksturoja k specifisku procedru veikanu un tehnisku prasmju izpildi, aklu pakauanos pienkumam ar tikumu apvienojumu. Nozmgs solis msu praks bija zintnisko atziu akcepts, pieemot, ka ts ir neapstrdamu zinanu avots. Sabiedriskie procesi un karadarbba gan Pirm pasaules kara laik, gan Otr pasaules kara laik nesa ne tikai zaudjumus, bet ar strauji attstja msu praksi. T bija iespja papildint zinanas prakses rkrtas situcijs. Vlk tika radtas skolas un institcijas, lai s zinanas nodotu tlk. Piecdesmitajos gados zinanas tiek apkopotas pirmajos ptjumu urnlos, pieejamas kst pirms teorijas par slimnieku kopanas mkslu. Septidesmitajos gados izvras publiskas debates par slimnieku kopanas idejm un ar kopanas tradcijm saisttm metodm (skat. 18. tab.).

308

309

18. tabula. Aprpes teoriju attstbas vsture. Ldz Teortiskie apraksti par 1955. gadam pacienta aprpi, kas pamatoti ar F. Naitingeilas uzskatiem 19551960 Jaunu teoriju attstba. Vajadzbu teoriju apraksti

19611965

19661970

19711975

19761980

19811985 1986.1990

Florense Naitingeila apraksta msu praksi un vides nozmi aprpes darb Hildegarde E. Peplaua. Msa sadarbbas proces. Pacients un via vajadzbas Faj Abdela. Pacientam tuvinta aprpe Teorijas k aprpes kritrijs msu Ida Dna Orlando. Pacienta un msas saskarsme praks. Holisma un humnisma ideju popularizana Ernestne Viedenbaha. Msu prakse, filozofija un mksla Praktisko teoriju apraksti. Reli Virdnija Hendersone. zintniski mri 14 vajadzbu nodroinjums Mira Estrna Levina. etri aprpes principi. Teoriju struktras izveide Doroteja Orema. Pacienta paaprpes modelis Salista Roja. Adaptcijas modelis Prdomu un spriedumu laiks, Dozefne Patersone. zintnisku atziu apkopojums Humnisma idejas Madelne Leiningere. Starpkulturl aprpe Betija Neimane. Sistmas modelis Teoriju atjaunoana un jdzienu Rozmarija R. Parsa. saskaoana Cilvksdzveveselba Alternatvu filozofisko piemumu Publictas vairkas monogrfijas, apraksti. Teortisko un praktisko zintniskie raksti, atzias par darbu publikcijas, analze, sintze teoriju attstbu un lietojumu msu prakses teoriju attstana

1860

1952

1960 1961 1964 1966 1967 1971 1974 1976 1977 1979 1981

Teorijas ietvra plaas zinanas, un jau divdesmit gadsimta otraj pus dominja trs galvenie virzieni, kas balstti uz zintniski emprisko metodi. Ts bija teorijas, kas aizgtas no citu zintu nozarm, izvltu filozofiju un teoriju attstana pamatota ar slimnieku aprpi un prakses sasaisti ar teoriju. Slimnieku aprpes zinanu papildinanai labs pamats bija citu nozaru teorijas. Praks ietami neatrisinms aprpes problmas bija iespjams izskaidro ar m teorijm. T, piemram, gargi slima pacienta uzturans klnik un pielgoans apstkiem tika skaidrota no adaptcijas teoriju viedoka, vai ar brna aprp k svargs elements izmantota atbalsta, mlestbas un pieer-

ans saiknes saglabanas teorija. Aizgts teorijas ne vienmr ma vr tos nozmgos faktorus, ar kuriem sastopas msu praks un pacientu aprp. Piemram, veicot pacienta izgltoanu veselbas uzturanas jautjumos, pedagoij pielietots mcans teorijas neparedz prmaias mcbu proces, emot vr pacienta maingo veselbas situciju. Aizgts teorijas ir nozmgas, tomr savu dergumu ts var apliecint tikai praks. Daudzi agrnie slimnieku kopanas modei ir idealizti; tie vairk sniedz informciju, k vajadztu dart, bet neaplko tieo praksi. Konceptulie modei un filozofiskie atzinumi tika izmantoti k pamats mcbu proces un nordjumiem praksei. Tie apkopoja aprakstus par slimnieku aprpes procesu. Aprpes process sav zi ir ldzgs ptjuma risinanas procesam, uztverot pacientu aprpi k apzintu kritisks domanas sistmu. Skotnji aprpes proces tika izmantots medicniskais modelis, kur msa darbojs k rsta paldze un slimnieka aprpe balstjs uz novrojumiem. Biei aprpes darb tika izmantoti neprbaudti nordjumi un principi, kas neveicinja atgriezenisku problmu risinanu. Jaunaj slimnieku aprpes pieej tika uzsvrta pastiprinta slimnieku iztaujana un novroana, aprpes diagnozes noteikana izrietja no slimnieka aprpes vajadzbm. Kopum tas atvirzja slimnieku aprpi no medicnas teortisk modea. pai nozmgas teorijas veidojs septidesmitajos gados, kad praktiskais teorijas pielietojums tiek uzskatts k nopietns skaidrojums msu praksei. das teorijas aprakstja tos socilos mrus un uzdevumus, kam slimnieku kopana kalpo; detalizti izskaidroja, k rkojas msas, lai stenotu os mrus, un definja parametrus un apstkus, kas var ietekmt slimbas un veselbas procesus. Tdi teoriju autori k Kalista Roja, Doroteja Orema, Virdnija Hendersone, Hildegrande Peplaua pievrss slimbas un veselbas aprakstiem, ieskicjot msas darbbu cilvka veselbas atganas proces. Teortiskie apraksti sniedza skaidrojumu par aprpes funkciju pielietojumu praks, lai nodrointu pacienta veselbu un labsajtu. Aprakstts funkcijas pc savas dabas ir teortiskas, tpc tiek skaidrotas abstrakt lmen. Slimnieku aprpe tiek uzskatta par lomu vai funkciju kompleksu, nevis par konkrtm tehniskm procedrm. Msu lomas un pacientu aprpes funkcijas, k ar teortisks idejas par pacientu aprpi ir vrstas uz pacienta veselbas labkljbas radanu. Teorija ir filozofisks msu prakses analzes un vrtjuma apkopojums, kad tiek aplkots msu prakses fenomens savstarpji saisttos aprpes aspektos. Katra autora skaidrojumi par teorijas lietojumu praks ir pielgoti kdai noteiktai prakses situcijai, kur teorija veiksmgk darbojas. K piemri veselbas aprpes uzturanas un msu praks aprakst izvltas daas no mintajm teorijm. Doroteja Donsone (Dorothy E. Johnson). Teorijas autore apraksta indivda apaksistmu darbbu, pamatojoties uz indivda iepriekjo pieredzi sasniegt mri. Rezultts ir atkargs no indivda spjas izprast savu uzvedbu un savas iespjas turpmk uzvedbas mai. Lai attsttu teoriju, autore ir izmantojusi psiholoijas, socioloijas, etnoloijas un biheivioristu zintnieku darbus. Lai paplaintu savu teoriju mszinbu praks, via izmanto jdzienus no citm disciplnm: socil mcana, motivcija, sensoru stimulcija, adaptcija, uzvedbas modifikcija, prmaiu process, spriedze un stress. D. Donsone apraksta cilvka septias apaksistmas, kas ietekm un maina cilvka uzvedbu.

310

311

Ts ir: sasniegumi raksturojas ar pakontroli un apkrtnes kontroli; pieerans (piederba) raksturojas ar tuvu attiecbu uzturanu ar apkrtjiem; agresija raksturojas ar paaizsardzbas instinktu un paapliecinanos; atkarba raksturojas ar atkarbu no citiem; izvadana raksturojas ar dzvbas funkciju atlieku vielu izdali; uzemana raksturojas ar organisma veseluma uzturanu, ermenisks labsajtas radanu; seksul raksturojas ar seksulo apmierintbu. D. Donsone izce divus cilvka uzvedbas modeus: 1) uzvedba, kas izriet no darbbm un objektiem ap cilvku; 2) uzvedba, kas izriet no ieradumiem. Teorijas pamat, apskatot jdzienu skaidrojumus, autore pacientu raksturo k indivdu, kur ir savstarpji saisttu cilvka uzvedbas apaksistmu komplekts, turklt katra no m sistmm tiecas uz pilngumu un ldzsvaru sistm. Slimba raksturojas ar apaksistmu ldzsvara prmaim, kuru rezultt mains cilvka uzvedba. Aprpes mris ir novrtt pacienta visprjo stvokli no apaksistmu darbbas viedoka un novrtan noteikt, vai pacienta uzvedba noteiks sistmu ldzsvara maiu kd no apaksistmm, un noskaidrot traucjumu iemeslus. Aprpes stenoanas posm autore ieteic: kontrolt un ierobeot indivda uzvedbu noteiktos uzvedbas ietvaros; pasargt no draudiem un citiem faktoriem, kas izraisa stresu; nomkt vai pieslpt neefektvas uzvedbas reakcijas; stimult uzvedbas maiu, partnerattiecbas aprp un aizgdb. Msai ir atvlta specilista loma atjaunot apaksistmu ldzsvarotu darbbu pastiprinta emocionl un/vai fizisk stresa rezultt. Veicot veselbas aprpes darbu, msa praks ikdien sastopas ar pacientiem, kuri cie no stresa reakcijm, kas ietekm cilvka apaksistmu darbbu. Piemram, pacientam pc veselbas stvoka novrtjuma tiek diagnosticta slimba, kas saistta ar ilgstoiem un tehniski saretiem slimbas novranas paskumiem, kuros viam aktvi jiesaists, pielietojot savas prasmes un izpratni (japgst cukura noteikanas testi mjas apstkos un insulna injekciju tehnika). situcija pacientu apgrtina un iet prlieku sareta, vi atsaks no apkrtjo paldzbas. Novrtjot situciju un pacientu, novro prmaias agresijas un atkarbas apaksistms. Plnojot aprpes darbbas, msai jizvrt aprpes mris. Lai to noteiktu, jnoskaidro, vai pacients pagtnes pieredz nav prdzvojis ldzgas situcijas (prmru bailes par savu drobu, pielgoans grtbas). Ja mints situcijas pacienta pieredz ir bijuas, tad run par pacienta strukturlajm prmaim, t. i., veicot aprpi, msai jpievr uzmanba apkrtjs vides faktoriem (aprkojumam, iespjm, pacienta motivcijas radanai). Funkcionlas prmaias, kas rada uzvedbas maiu, nosaka komplictu pacienta aprpes darbbu plnoanu. Msas darbba jvr uz pacienta pasarganu no nelabvlgiem rjs vides faktoriem, piemrota aprkojuma iegdi individulo manipulciju veikanai, neatbilstou, neracionlu uzvedbas reakciju apspieanu, papildinot zinanas un veicinot pielgoanos jaunajos apstkos. Teorijas autore pacientu aprpi defin k rju spku, kas darbojas, lai saglabtu pacienta izturans sistmu, uzspieot jeb uzliekot viam regulru mehnismu vai piedvjot resursus, kamr pacients ir stres. 312

Pacientu aprpe ir mksla un zintne t nodroina rju paldzbu gan pirms sistmas ldzsvara traucjumiem, gan sistmas ldzsvara traucjumu laik. Salista Roja (Sister Sallista Roy). S. Rojas aprpes modelis aprakstts 1976. gad, izmantojot sasniegumus socilo zintu un medicnas nozar. Autore uzskata, ka starp fizioloisko un psiholoisko sistmu pastv noteikts dabas ldzsvars, kuru cenas sasniegt ikviens indivds. Tas ir stvoklis, kad cilvks spj atbilstoi risint savus prdzvojumus, un katram indivdam is stvoklis ir unikls. Saska ar o modeli autore uzskata, ka ir noteikts pielgoans lmenis, kad jebkdi stresori, nokstot aj stvokl, sastop labvlgku reakciju nek tie, kas ir rpus stvoka. S. Roja defin faktorus, kas ietekm pielgoans spjas. Indivda adaptcijas sistma ir spja reat uz stresoru, un spja var bt efektva vai ar neefektva. To nosaka indivda organisma spja reat un darboties t, lai nodrointu ldzsvaru un veselbu, kad pretji pie neefektvas adaptvs reakcijas organisma reakcijas to nevar nodroint. Aprpes darba mris nosaka veikt darbbas, kas rosintu adaptcijas reakcijas nostiprinanu, lai pacients var sasniegt ldzsvaru un veselbu. Praksei pielgojot modeli, ir jatzm, ka svargs faktors ir pacienta pirmreizj novrtana, kad tiek identificta indivda adaptvs spjas, k ar noteikti stresori. S. Roja teorijas ietvaros nosaka, ka katrs indivds tiecas pc psiholoisks un fizioloisks labsajtas lmea. Msai praks jnovr stresoru iedarbba td lmen, lai indivda adaptv sistma sptu tikt gal ar kairintjiem. Piemram, pacients pc kjas amputcijas cie no ermea veseluma zaudanas. Lietojot S. Rojas teorijas ideju, msai sadarbb ar pacientu btu jlieto "Es koncepcija", t. i., jauj pacientam izvrtt esoo situciju un apzint ts vrtbas, kas ir gtas un zaudtas. Nosakot slaicgus aprpes mrus, nepiecieama sadarbba ar imeni un draugiem, lai veicintu pacienta pielgoans sistmas darbu. Indivda pielgoans lmenis aprpes proces tiek neprtraukti labots. Lai ik reizi novrttu iejaukans efektivitti, ir nepiecieams atgriezties pie pirm posma aprpes proces. Aprp nevar kompenst zaudto ermea dau, bet var paldzt sadzvot un attstt kompenscijas mehnismus, lai indivds justos dzves ldzsvar. Betija Neimane (Betty Neumen). B. Neimanes veselbas aprpes sistmas modelis pirmo reizi tika aprakstts 1980. gad. Teorijas skaidrojum ir izmantota Selj stresa teorijas pamatkoncepcijas un atsevias psiholoijas zintnes autoru atzinumi. Autore defin indivdu k uniklu holistisku sistmu, kas ir atvrta un mijiedarbojas ar apkrtjo vidi. Tiei iekjs un rjs vides stresori rada sistmas ldzsvara maiu. Indivda reakcija uz iem stresoriem ir pretoans, lai aizsargtu indivda sistmu, stabiliztu un atgrieztu ldzsvara un veselbas stvokl. Teorij aprakstta pacientu aprpes mainba maingajos apstkos, kas ietekm indivda atbildes reakciju uz spriedzes situciju. Teortiskais modelis ir dinamisks, tas skaidro indivda neprtrauktu mijiedarbbu ar vides spriedzes faktoriem, kas veidojas gan veselbas, gan slimbas situcijs. Indivda sistmu mijiedarbba, funkciju dinamika atspoguo modea uniklo raksturu iespjas pielietot to visos pacienta aprpes lmeos. Sistmas modea diagramma sniedz prskatu par teorijas galvenajiem jdzieniem un ieskatu teorijas pielietoanai praks (skat. 2. pielikumu).

313

Autores defint sistma var bt gan indivds, gan imene, gan grupa un sabiedrba. Svargkais aprpes darbbs ir noturt sistmu ldzsvar, paldzot indivdam, imenei, grupai vai sabiedrbai stenot pielgoanos, lai sasniegtu vislabko labsajtas stvokli. Teorij apraksttie trs profilakses lmei ir instruments, kas paldz veicint indivda, imenes, grupas vai sabiedrbas sistmas dinamisku stvokli, lai visizdevgk izmantotu esoos resursus sistmas stabilittes un labkljbas atganai. Virdnija Hendersone (Virginia Hendersone). V. Hendersones teorija ir balstta uz pacienta fizioloisko vajadzbu apmierinanu. T ir viena no pirmajm teorijm, kas pievr uzmanbu indivda vajadzbu nodroinjumam. 1966. gad teorija ir publicta pirmo reizi un jau papildinta 19721978. gad. Btiskkais teorij ir indivda ldzdalba un plnoana aprpes proces. Autore apraksta 14 vajadzbas ikdienas dzv. Vesels cilvks neizjt nepiecieambu s vajadzbas nodroint. Taj pa laik s vajadzbas aktualizjas tad, kad indivds ir saslimis. Aprpes mris ir pc iespjas trk atjaunot indivda neatkarbu, nodroinot das vajadzbas: normlu elpoanu, pietiekama uztura uzemanu, spju izdalt no organisma atlieku vielas, kustties un nodroint atbilstou ermea stvokli, miegu un atptu, patstvgi aprbties/izrbties, piemeklt aprbu, uzturt ermea temperatru, ievrot individulo higinu, rpties par savu tlu, nodroint savu drobu un neradt draudus apkrtjiem, stenot reliiskos ritulus atbilstoi savai ticbai, uzturt sadarbbu ar citiem indivdiem, pauot savas jtas un emocijas, atpsties, izvloties atbilstoas aktivittes, nodarboties ar izvlto darbu/profesiju, nodroint paizgltoanos. Autores aprpes modelis paredz indivda ldzdalbu visos aprpes posmos. Novrtanas posm msa ar indivdu identific nodroinms vajadzbas. Aprpes ilgtermia mris ir sasniegt tdu indivda/pacienta visprjo stvokli, kad ir sasniegta maksimla via neatkarba viss vajadzbu kategorijs. Piemram, pacients cie no bezmiega, kas izraisa nogurumu un trauksmi. Aprpes uzdevums ir vispirms novrtt pacienta bezmiega clous (fizioloiski, psiholoiski, vides, socili cloi u. c.). stenojot aprpi, pc V. Hendersones teorijas nepiecieams indivdam/pacientam sniegt pamcbas par iespju atslbinties, radt labus vides apstkus vdint telpas, rosint uz aktivittm pirms miega. Msas iejaukans sniedz paldzbu indivdam sasniegt neatkarbu tik, cik vien tas via situcij ir iespjams. Doroteja Orema (Dorthea R. Orem). D. Oremas aprpes teorijas modelis publicts 1971. gad un balstts uz paaprpes koncepciju. Aprpes teorija ietver viedokli par indivda atbildbu par savu veselbu. D. Oremas teorija ciei saistta ar V. Hendersones teoriju, aplkojot msas darbbu k kompensjou mehnismu, lai atjau314

notu indivda/pacienta paaprpes spjas. Autore aprakstjusi ts veselbas problmas, kas ierobeo indivdu/pacientu veikt paaprpi, k ar sniegusi msas darbbas aprakstu indivda/pacienta paaprpes veicinanai. Paaprpes nepiecieambas autore iedala trs kategorijs: universls, ar ontoenzi saistts, ar veselbas traucjumiem saistts paaprpes vajadzbas. Universls paaprpes vajadzbas ir saisttas ar indivda nepiecieambu stenot kdas noteiktas organisma funkcijas, nodroinot normlu dzves procesu. D. Orema defin astoas universls paaprpes vajadzbas: gaisa nodroinjums, dens nodroinjums, uzturvielu nodroinjums, aprpe, kas saistta ar izdalanas funkciju, aktivitu un atptas ldzsvars, saskarsmes un vienatnes ldzsvars, droba un labkljba, piederba sabiedrbai. Mints vajadzbas ietekmjoie faktori ir vecums, dzimums, attstbas stadija, veselbas stvoklis, kultras lmenis, socil vide, finanu iespjas. Ar ontoenzi saisttas paaprpes vajadzbas autore defin k cilvka dzves attstbas procesu no cilvka dzimanas ldz miranai. Lai stenotu o procesu, indivdam nepiecieama noteikta pieple. Vajadzbas, kas saisttas ar bioloiskajiem procesiem, ir saisttas ar attstbas procesiem, kur atrodas katrs indivds, piemram, intrauternais stvoklis, dzemdbas, dadi dzves cikla posmi. Veselbas homeostzes stvokl katrs cilvks ir ldzsvar starp paaprpes vajadzbm un iespjm ts stenot. No t izriet pirmreizj indivda novrtana, kur msai jnosaka indivda/pacienta ldzsvars starp vajadzbm un iespjm. Apkopojot informciju par paaprpes deficta iemesliem, ir iespja izprast pacienta problmu zinanu defictu, motivcijas trkumu, uzvedbas ierobeojumus, kas izriet no sabiedrbas kultras normm. Piemram, pacients pc insulta vln period ir ierobeots sav paaprp. Pirmreizj novrtan redzam, ka indivdam ir kustbu ierobeojumi. Situcij pastv noteikt ldzsvara traucjumi starp pacienta vajadzbm un iespjm ts nodroint. Universls vajadzbas (dens, uzturvielas, gaiss) ir nodrointas, bet kustbu ierobeojumi trauc citas paaprpes vajadzbas, kas ir izrietoas no spjas kustties. Msas darbba aj situcij ir virzta uz ldzsvara atjaunoanu starp paaprpes spju un iespjm. D. Oremas teorija, pc autores viedoka, ir apraksts un pamatojums msu darbbai, kas vrsta uz konkrtu indivdu. Citiem vrdiem sakot, kad indivds nav spjgs veikt paaprpi piln apjom, to juzemas kdam citam. Vadoties pc autores apraksta, aprpes stenoanu nosaka noteiktu situciju kltbtne ja kdam ir nepiecieama paldzba un ir, kas to spj sniegt, paldzbu alkstoie ir spjgi stenot daji paaprpi, bet nespj pilnb veikt visas darbbas paaprpes kontekst. Aprpi sniedzoie apzins paaprpes apjomu un ir spjgi to nodroint. Visbeidzot aprpes sniedzja darbbas aizvieto nepiecieams darbbas paaprp vai ir virztas uz situcijas uzlaboanos, nostiprinot indivda iespjas paam veikt paaprpi. Jdziens 'paaprpes spja' ir saistts ar indivda zinanu lmeni, iemam, spjm, kas nepiecieamas cilvkam, lai 315

stenotu aprpi vai "stenotu paaprpi". Paaprpes teorija apraksta svargu cilvka darbbas jomu, kas ir ikviena cilvka dzves sastvdaa veselbas saglabanas un labkljbas nodroinan. Tomr D. Orema aplko paaprpi k profesionlu darbbu, ko raksturo k msu prakses pamatfunkciju.

KOPSAVILKUMS
Slimo kopana jau no F. Naitingeilas darbbas skuma tiek uzskatta par profesiju. F. Naitingeila ar prliecbu runja par slimnieku kopanas profesionlo atirbu no medicnas, uzsverot, ka t ir sfra, kas sniedz nozmgu ieguldjumu visai sabiedrbai un ka slimnieku kopanas ideja ir atirga no medicnas idejas. F. Naitingeila aizstvja viedokli, ka ts zinanas, kas attsttas un izmantotas slimnieku kopan, jatdala no medicnas zinanm. Medicna, pc vias viedoka, koncentrjs uz pacientu irurisku un farmaceitisku "rstanu". Atbalstot koncepciju par slimnieku aprpi indivda atveseoans proces, via pievrss slimnieku aprptju sagatavoanai un konkrtu zinanu apkopoanai. Divdesmit gadsimta piecdesmitajos un sedesmitajos gados nostiprinjs idejas, ka slimnieku kopana balsts uz zintni. Slimnieku kopana, kur tika uzsvrtas tehnisks prasmes, pienkuma apzia un tikumisks pabas, nomainja perspektva, kas vrsta uz zintnisku un praktisku slimnieku aprpi.

APRPES PROCESS
Veselbas aprpes praks lietotais jdziens 'aprpes process' tika ieviests piecdesmito gadu vid ASV, apzmjot msu praktisko darbbu pacientu aprp. Septidesmito gadu skum aprpes process tika defints k etru savstarpji sekojou darbbu apraksts (novrtana, plnoana, stenoana, izvrtana); tikai 1973. gad sakar ar msu prakses standartu apstiprinanu (ASV) tika definta papildu darbba diagnosticana. Novrtana ietver msu darbbu pacienta veselbas situcijas novrtan, identificjot pacienta vajadzbas. Novrtanas gait nepiecieams apkopot intervijas rezulttus, bet apskate ietver subjektvo un objektvo atradi. Novrtanu uzsk, tikldz pacients ir noncis veselbas aprpes iestd, ldz brdim, kad pacients tiek izrakstts no ts vai ar indivds ir atguvis ldzsvaru un patstvbu veselbas aprpes kontekst. Apkopots informcijas analze auj noteikt indivda prioritrs aprpes vajadzbas. Apkopot informcija ir pamats aprpes diagnozes definanai. Aprpes diagnoze ir pacienta veselbas problmu formuljums, kas var bt esos vai potencili iespjams. Vrtjot aprpes problmu priorittes, nepiecieams apzint klnisko diagnozi, pacienta dzvesveidu, riska faktorus, psiholoisko un emocionlo stvokli. Aprpes diagnozes definana nosaka plau zinanu kopumu, lai sasaisttu veselbas novirzes reakcijas ar pacienta visprj stvoka raksturojumu. 1987. gad Ziemeamerikas Msu diagnozes asocicija (NANDA) public aprpes diagnou sarakstu, kas ir pamatots ar pacienta problmm. Ar aprpes diagnozi saprot profesionlu msu spriedumus saistb ar veselbu vai sociliem procesiem, k ar darbbas jomu, kas ir msu kompetence. Mru noteikana un aprpes plnoana ir vlamo rezulttu noteikana un aprpes plnoana saistb ar veicamo darba apjomu pacienta vajadzbu nodroinan. Plnojot aprpi, nodroina prioritri risinmo problmu stenoanu. Aprpes stenoana ietver msu darbbas aprpes veikan, aprpes paskumu koordinciju, plnotu un neplnotu paskumu stenoanu atkarb no aprpes situcijas maias. Aprpes izvrtjums ir aprpes procesa nobeiguma darbba: sasniegto aprpes rezulttu izvrtana; aprpes efektivittes noteikana; turpmks aprpes mru noteikana, ja iepriekjie rezultti ir nepietiekami; kritisks aprpes darbbas izvrtjums, katr posm ievieot korekcijas. Lai gan skotnji teortiskos aprpes procesa aprakstos nav mintas nordes par aprpes dokumentanu, tiei aprpes darbbu plnoanas un stenoanas laik svargi ir dokumentt aprpi, t nodroinot aprpes kontroli un aprpes kvalittes nodroinanu.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. Skaidrojiet aprpes filozofijas saturu! Paststiet par msu prakses zintniskiem pirmskumiem! Kda bija aprpes teoriju attstba un saturs? Nosauciet aprpes teoriju autorus un teoriju koncepcijas! Kas veido teoriju paradigmas rmi? Nosauciet vajadzbu teorijas! Nosauciet praktiski pielietojamas teorijas un piemrus! Kdi ir V. Hendersones teorijas pamatpiemumi? Izklstiet paaprpes koncepcijas skaidrojumu D. Oremas teorij! Kds ir S. Rojas adaptcijas teorijas praktiskais pielietojums? Kdas ir D. Donsones teorijas aprakstts apaksistmas? Paskaidrojiet B. Neimanes teorijas sakarbas! Nosauciet aprpes procesa darba posmus! Kdi ir msas uzdevumi veselbas aprpes uzturan sabiedrb?

Literatra
1. Carper B. Fundamental patterns of knowing in nursing. ANS Adv Nurs Sci. 1978 Oct; 1 (1): 1323. 2. Henderson V. The nature of nursing: a definition and its implications for practice, research and education. New York: Macmillan Company, 1966. 3. Jonson D. E. The behaviour system for nursing. In: Riehl J P, Roy C, editors. Conceptual Models for Nursing Practice. 2nd ed. Norwalk: Appleton & Lange, 1980. 4. Jonson D. E. Development of theory: a requisite for nursing as a primary health profession. Nurs Res. 1974; 23 (5): 3725.

316

317

5. King I., editor. Toward a theory in nursing: general concepts of human behavior. New York: John Wiley & Sons, 1971. 6. Kirkevold M. Sykepleieteorieranalyse og evaluering. Oslo: Ads Notam Gylgendal AS, 1998. 7. Marriner A., Raile M., Alligood. Nursing theorists and their work. 4th ed. St. Louis; Baltimore; Boston: Mosby, 1998. 8. Neuman B. The Neuman systems model. 4th ed. Prentice Hall, 2001. 9. Nightingale F. Notes on nursing: what it is and what it is not. London: Harrison, 1860. 10. Orem D. E. Nursing: concepts of practice. 4thed. St. Louis: Mosby, 1991. 11. Orlando I. J. The dynamic nurse patient relationship. New York: G.P. Putnams Sons, 1961. 12. Parse R. R. Manlivinghealth: a theory of nursing. Philadelphia: John Wiley & Sons,1981. 13. Paterson J. G., Zderad L. T. Humanistic nursing. Philadelphia: John Wiley & Sons, 1976. 14. Peplau H. E. Interpersonal relations in nursing. New York: G.P. Putnams Sons, 1952. 15. Rogers M. E. An introduction to the theoretical basis of nursing. Philadelphia: F. A. Davis, 1970. 16. Roy C. Introduction to nursing: an adaptation model. 2nd ed. New York: Prentice-Hall, 1984. 17. Tomey A. M., Alligood M. R. Nursing theorists and their work. St. Louis: Mosby, 1994. 18. Watson J. Nursing: human science and human care. Norwalk, CT: Appleton & Lange, 1985. 19. Watson J. Nursing: the philosophy and science of caring. Boston: Little, Brown, 1979. 20. Yura H., Walsh M. B. The nursing process: assesing, planning, implementing, evaluating. 2nd ed. New York: Appleton & Lange, 1973. 21. . ., . ., . . . : , 2007.

PROFESIONLS SASKARSMES PRINCIPI UN TRANSKULTURL APRPE

Galvens savas socils vajadzbas cilvks var apmierint, tikai kontaktjoties ar citiem cilvkiem. Saskarsmes process ir relais, aktulais konteksts, kur notiek cilvku mijiedarbba un nodibins cilvciskie sakari (A. de SentEkziper). Saskarsme, ar komunikcija, sazinans, sazia un savstarpji sakari ir informcijas (domu, jtu u. c.) apmaia starp diviem vai vairkiem cilvkiem gan runas, gan estu veid. T ir auu vai socilo grupu savstarpja mijiedarbba. Saskarsme ir viens no galvenajiem personbai pieejamajiem izzias pamieniem, jo katra personba tikai saskarsm, atdarinot citus saskarsmes locekus, iemcs saprast sabiedrbu un ldz ar to ar sevi. Ms esam saistti ar citiem cilvkiem, un no viiem esam tpat atkargi, k vii ir atkargi no mums. Savstarpjs attiecbs ms veidojamies par cilvekiem, jo caur tm tiek apmierintas msu pamatvajadzbas. Saskarsm gandrz nekas nav mazsvargs gan vrdi, darbba, gan garastvoklis un izturans veids, pat mmika vai klusana sniedz informciju par mums, un ms varam iegt informciju par sarunas biedru. Vrdu "komunikcija" msdiens ir pierasts dzirdt oti biei, pat nedomjot par t jgu. is vrds ietver sev gan klausanos, gan runanu, gan partnera vroanu utt. vrda izcelsme mekljama latu darbbas vrd communicare sarunties, paust domas, sazinties, sadarboties. Ttad saskarsme ir ties vai neties kontaktans process, lai ietekmtu partnera uzvedbu, emocijas, attieksmes vai aktivittes pakpi un darbbu. Saskarsme ir spja (vai mksla) redzt, dzirdt, saprast un pieskarties. Efektva un pilnvrtga saskarsme nav iespjama, ja nav izpildti divi pamatnosacjumi: 1) spja pieemt sevi tdu, kds esi, jo problmas saskarsm skas tad, kad ms cenamies splt dzv un saskarsm to lomu, kas nav msj; pieemt sevi nozm apzinties savas stiprs un vjs puses un pareizi ts izmantot; 2) spja pieemt citus cilvkus tdus, kdi vii ir, un tur, kur vii ir, jo katram ir tiesbas tict, domt un just citdk, un citu cilvku prliecba, domas un jtas ar ir patiesas.

SASKARSMES FUNKCIJAS
Saskarsmes galven funkcija ir cilvka socilo vajadzbu apmierinana. funkcija stenojas caur virkni aurku funkciju. 1. Regulatv funkcija. Saskarsmes proces stenojas partneru savstarpj iedarbba, ietekme. 2. Izzias un paizzias funkcija. Saskarsmes proces tiek iegtas dzvei nepiecieams zinanas, starp tm ar profesionls zinanas par citiem cilvkiem. Tdjdi cilvki iepazst dzvi. Izzias process stenojas ma apmcb. Saskarsme ir cilvka spogulis. Saskarsm cilvks iegst zinanas par sevi analiz savas izjtas, domas, rcbu. Sevis iepazana ir papilnveidoans nosacjums (ar profesionlaj jom). Tdjdi var teikt, ka sistemtiskajos kontaktos cilvki iegst zinanas gan pai par sevi, gan cits par citu, gan ar par kopgo uzdevumu risinanas veidiem. 319

3. Ekspresv jeb paizpausmes un paapliecinjuma funkcija. Saskarsm cilvki pau savas domas, izjtas, prdzvojumus, attieksmi pret notiekoo, ar pret partneri. Vienlaicgi t ir ar sevis apliecinana. Tiei saskarsm cilvki apliecina ar savas profesionls spjas, prasmes un iemaas, savu profesionlo kompetenci. Tas ir sevis stenoanas process. Saskarsme auj mums paust savas emocijas un prdzvojumus, izteikt savu attieksmi pret notiekoo, faktiem, partneri. Gads, ka emocionlo reaanas veidu nesakritba noved pie partneru atsveinans, slptiem konfliktiem un attiecbu izjukanas. 4. Socils kontroles funkcija. Saskarsm tiek kontrolta un korita saskarsmes partnera uzvedba, domas, izjtas. T stenojas k pakontrole un pakorekcija, pateicoties partneru mijiedarbbai. Saskarsme nereti stenojas k pozitvu (uzslava, cildinjums) vai negatvu (noplums, kritika) sankciju komplekss attiecb pret partneri, lai koritu via uzvedbu. Ar nekontaktanos (saskarsmes boikots, ignorana) var uzskatt par nopietnu sankciju. 5. Socializcijas funkcija. Saskarsmes proces cilvki apgst socils uzvedbas normas un standartus, piemro tos. Tas ir personbas veidoans process. Tikai saskarsm ar citiem cilvkiem ms kstam par personbm, iegstam kontaktans pieredzi, zinanas, prasmi tri orientties situcij, iemcmies klausties un runt, uzvesties un darboties. Visu saskarsmes veidu pamat ir kontakts process, ko var iedalt vairkos posmos. Priekkontakts sagatavoans kontaktam, notikumi tiei pirms kontakta, kas var ietekmt kontakta dalbniekus un kontakta gaitu (piemram, man k medmsai, strdjoai neatliekams medicnisks paldzbas brigd, ir jrins ar to, ka gandrz visiem pacientiem ir negatvs priekkontakts taj ir spes, bailes, stress, radinieku uztraukums). Iesaistans paa kontakta skums. Laika zi fze ir oti sa un sastv no rituliem (iepazans, sasveicinanas, frzes simboli "K kljas?", "Labi izskaties!" utt.). Pirmreizja kontakta gadjum iesaistans posm izveidojas pirmais iespaids (prsvar pirmais iespaids balsts uz vizulo informciju un ir oti noturgs, to ir grti maint). Kontakts jebkura veida attiecbas (darbba, saruna, klusana, raudana). Kontaktam ir jbt pareizi vrstam laik: skam ar tagadni, tad prejam pie pagtnes un beidzam ar nkotni. Saskarsme var tikt motivta k lietis darjums vai saruna par darba jautjumiem, vai saruna ar draugu, paziu, vai epizodiska saruna ar nejauu garmgjju. Socils apmaias teorija apgalvo, ka cilvks viens pats nespj stenot savus mrus, t. i., apmierint savas vajadzbas bez citu cilvku paldzbas. Ikvienam cilvkam kd dzves situcij ir nepiecieams specilista (rsta, jurista, viesma, skolotja u. c.) padoms, brniem ir vajadzgs vecku padoms.

c) saskarsme grup, d) publisk saskarsme. Saskarsme paam ar sevi ir paanalze un panovrtjums, kas stenojas paizzias proces. Saskarsmei ar sevi ir nepiecieamba pabt vienatn. Vienatne ir zinma norobeoans no citiem cilvkiem. Vienatne ir saskarsmes sastvdaa nepiecieam pauze vai atelpa saskarsmes proces. Vienatne nenozm bt vientuam, t nav saskarsmes vlmes un saskarsmes kontaktu nepietiekambas konflikts. Vienatn ar sevi ms novrtjam dadas saskarsmes situcijas, saskarsmes partnerus un pai sevi ajs attiecbs. Ms izdarm noteiktus secinjumus. Saskarsmi paam ar sevi ms varam saldzint ar brdi spogua priek: katru rtu pirms doans rpus mjas uz darbu, mcbu iestdi vai viesos, ms palkojamies spogul, novrtjam sevi un sakrtojamies. Tiesa gan, tas attiecas uz msu rjo izskatu, tau ldzgi notiek ar tad, kad ms vienatn kaut ko prdomjam. Taj pa laik cilvki biei sdzas par vientulbu, lai gan viiem ir daudz saskarsmes kontaktu. o sdzbu pamat ir nevis pilnga izolcija, bet gan sapratnes, uzticbas vai atbalsta trkums. Netiek apmierinta cilvka dabisk vlme pc intma ldzprdzvojuma, tuvbas. Tas nozm, ka saskarsme cilvkam nedod apmierinjumu. Pru saskarsme. T ir saskarsme "viens pret vienu". Tas ir ties, "dzvs" kontakts. eit viss ir svargs. pau nozmi iegst rj, redzam saskarsmes puse, tpc tik svargs saskarsm ir pirmais iespaids un ar etietes jautjumi. is saskarsmes veids kst pai nozmgs brv tirgus apstkos, kad individul pieeja klientam nosaka sekmes, pai mazaj un vidj biznes. Pru saskarsmes piemri: attiecbas starp koliem, draugiem, starp studentu un pasniedzju, starp pircju un prdevju, starp sievu un vru. Saskarsmes grup. Prsvar saskarsme norisins grup: imen, mcbu iestd, darba kolektv. Saskarsmes noteikumu przinana ir sevii nozmga efektvu lmumu pieeman un konfliktsituciju risinan grup. Katrs cilvks vienlaicgi ir daudzu un dadu grupu loceklis. pai svarga ir cilvka mikrovide jeb tuvk dzves telpa: koli, imene, radinieki, draugi, kaimii. Attiecbas ajs grups ir nozmgas ikvienam cilvkam, jo no tm ir atkarga pasajta sadzv un izvltaj profesij. Publisk saskarsme. T ir saskarsme ar lielu auditoriju, uzstans lielas auditorijas priek. aj gadjum ir svargi piesaistt auditorijas uzmanbu un to prliecint. Mka uzstties ir oti svarga dads dzves situcijs. Publisks saskarsmes piemrs ir lekcija. ie dadie saskarsmes veidi var bt dadi motivti. T var bt vienkri nepiecieamba "izkratt sirdi", piemram, saruna ar tuvu cilvku; t var bt lietis darjums. Jatceras, ka paas saskarsmes attiecbas var bt epizodiskas vai regulras, vai nejauas (piemram, saskarsme ar nejauu ceabiedru vilcien). Tas viss kopum noteiks saskarsmes saturu, attiecbas un rezulttu.

SASKARSMES VEIDI
Atkarb no kritriju izvles ir dadas saskarsmes veidu klasifikcijas. Alkosim visbiek apraksttos saskarsmes veidus: a) saskarsme paam ar sevi, b) pru vai starppersonu saskarsme, 320

VERBL UN NEVERBL SASKARSME

Cilvki parasti izmanto divjdus saskarsmes ldzekus: verblo saskarsmi (vrdi, frzes, literr un tehnisk valoda); neverblo saskarsmi (esti, pozas, mmika, balss tonalitte un diapazons, runas temps, vizulais kontakts). 321

Gan verblajai, gan ar neverblajai saskarsmei ir oti svarga loma cilvku mijiedarbbas proces. Svargi ir mct saprast tiei neverblo mijiedarbbu, jo verblaj saskarsm oti biei cilvki daudz ko slpj, noklus vai ar neizsaka savas patiess domas. Labi izprotot neverblo izturanos, ir iespjams atifrt un uzzint sarunu partnera patieso noskaojumu un attieksmi pret notiekoo. Verbl saskarsme ir prasme runt, klausties, sarakstties; ts proces piedals vismaz divi cilvki. To, kur saem informciju, sauc par recipientu vai samju. To, kur nodod informciju, sauc par komunikatoru. Cilvki k sazinans ldzekli izmanto valodu. Valoda ir zmju sistma, kur zme ir vrds. Runa ir dzv valoda. Svargi ir ne tikai, ko pasaka, bet ar k pasaka. Ir svargi katram no mums apgt saskarsmes mkas pamatus. Tas nepiecieams, lai ietekmtu partnera darbbu, uzvedbu, emocijas, attieksmi un aktivitti. Saskarsmes iemaas ir vienas no svargkajm cilvka dzv un profesionlaj karjer. Saskarsmes mkas apguvei, tpat k jebkuras profesijas vai nodarbes veida apguvei, ir nepiecieamas: a) noteiktas attieksmes, b) noteiktas zinanas, c) noteiktas iemaas un prasmes, d) noteikti palgldzeki (. S. Prss). Prdevjam, lai sekmgi prdotu preci, ir nepiecieamas gan zinanas par attiecgo preci, ts kvalitti, gan ar zinmas prdoanas iemaas un prasmes. Svarga ir pareizas attieksmes izvle saskarsm ar klientu. Medmsai ir nepiecieamas zinanas, iemaas un prasmes pacientu aprp un pareiza attieksme pret pacientu: nosvrtba, precizitte, laipnba, ldzcietba. Palgldzeka piemrs ir mcbu grmata. Glui tpat ir ar saskarsmes mkas apguvi. Te ir nepiecieams noteikts zinanu apjoms, piemram, zinanas par intervijas vadanu, k ar noteiktas intervijas vadanas iemaas un prasmes. Nepiecieama noteikta labvlga attieksme pret intervjamo personu. Pats svargkais elements ir tiei attieksme pret palgldzekiem un to izvle. Lai apgtu saskarsmes mku, vajadzgs laiks un apmba, bet pdj jau ir noteikts attieksmes veids. ASV psihologs R. Jakobsons uzskata, ka informcijas procesu veido sei elementi: 1) informcijas sttjs, 2) informcijas samjs, 3) kontakts informcijas nodoanas veids, 4) paziojums informcijas saturs, 5) kods valoda, ar ko tiek nodota informcija, 6) konteksts paties saskarsmes situcija. Verbl saskarsme sastv no prasmes nodot informciju, t. i., prasmes runt un prasmes klausties. Klausans ir informcijas uztveres process, kura laik informcija tiek saemta, dekodta, apjgta un interpretta. Savukrt prasme runt ietver prasmes lietot slgtos un atvrtos jautjumus. Uz slgtajiem jautjumiem var atbildt galvenokrt ar "j" vai "n", savukrt atvrtie jautjumi skas ar "kas?, ko?, kad?, kpc?, k?". Neverbl saskarsme tiek uzskatta par oti nozmgu informcijas avotu, jo cilvks tikpat k nespj kontrolt neverbls saskarsmes norisi. Neverbl saskarsme ir pakauta cilvka psihes neap322

zintajam lmenim, tpc taj ir daudz mazk apzias radtu, mkslgu, nepatiesu elementu. Daudz vieglk ir samelot ar vrdiem nek ar mmiku vai pozu, vai balss intonciju. Neverbl saskarsme ir msu patiess btbas izpausme. T sniedz visai pilngu cilvka emocionlo raksturojumu. Neverblos saskarsmes pamienus personbas attstbas proces cilvks apgst agrk nek verblos. Mazs brns, kas vl neprot runt, savu vajadzbu izpausmei izmanto mmiku un, no otras puses, mcs uztvert apkrtjo cilvku emocionlo stvokli tiei pc rjm zmm estiem, balss intoncijas. Neverblo saskarsmi kontrol zemapzia; to iedala 4 zmju sistms: 1) optiski kintisk jeb mmika, esti, ermea motorika, kas atspoguo emocijas; 2) paralingvistisk jeb balss intoncija, diapazons un ekstralingvistisk jeb pauzes, klepus, smiekli, asaras, runas temps; 3) proksmisk jeb organizcija telp un laik; 4) vizulais kontakts jeb acu skatiena valoda. esti apzintas vai neapzintas galvas, rokas un kju kustbas, kas pavada cilvku saskarsmi. Parasti apzia visai maz kontrol cilvka estikulciju. Vis cilvka estu lielaj daudzveidb var atrast daus kopgus to lietoanas principus, tpc estus nosacti iedala trs grups. Komunikatvie esti aizstj vrdus. Tie ir sasveicinans un atvadans, draudu esti, uzmanbu pievranas esti, uzaicinoie, aizliedzoie, apvainojoie, apstiprinoie, noliedzoie, jautjoie, pateicbas u. c. esti, kas sarunu biedram saprotami bez runas pavadjuma, jo tiem ir patstvga nozme. Lai komunikatvie esti negatvi neietekmtu saskarsmi, ir jatceras, ka o estu daudzums sarun ir stingri jkontrol prk daudz estu izraisa negatvu partnera reakciju, prk mazs estikulcijas diapazons liecina par pasivitti un intereses trkumu. Tlaini aprakstoie esti uzsver verblo informciju pavada runu, bet zaud jgu bez runas konteksta. Lietojot os estus, ar roku (plaukstu, pirkstiem) tiek attlota priekmeta lnija, laukuma forma, matrijas pabas, kustba, poans, vibrcijas, var tikt uzsvrts runas ritms utt. Aprakstoie esti ir oti uzskatmi un parasti neizraisa klaustj nepatiku. Tikai tad, ja o estu ir prk daudz (parasti tas liecina par runtja satraukumu) un tie ir prk plai, sagaidma klaustju negatva attieksme. Modlie esti tdi k cieanas, nezia, koncentrans, apjukums, riebums, sajsma u. c. Parasti izsaka vrtjumu, attieksmi pret priekmetiem, cilvkiem, pardbm. ie esti vieglk ir saprotami kop ar sejas mmiku. Modlie esti biei vien aizstj vrdus, tos lieto pat ar veselu fru nozmi. Starp estiem pastv ar nevajadzgo estu grupa. Tdi esti, piemram, ir roku lauzana, nagu grauana, aprba plucinana, pakaua kasana, bezgalga matu pieglauana u. c. Parasti nevajadzgie esti nav apzinti. Ar iem estiem cilvks cenas pielgoties viu satraucoai situcijai, atbrvoties no iekjs spriedzes. ie esti parda, ka cilvks nejtas rti vai nervoz. Ja to ir prk daudz, tie parasti kaitina saskarsmes partneri, radot neprliecinou un prsvar negatvu iespaidu par cilvku, k ar rada nervozitti. T k os nevajadzgos estus apzia tikpat k nekontrol, tie vispatiesk izsaka partnera attieksmi gan pret mums, gan saskarsmes situciju, gan apsprieamo jautjumu. Izskaidrojot estus, nedrkst kdu atseviu estu skaidrot atrauti no citiem estiem, ir 323

jem vr estu kombincijas, ir jem vr ar apkrtjie apstki, t. i., visi esti japlko kontekst ar apkrtjo situciju. Pozas ar liecina par attieksmi pret saskarsmes partneri, k ar par paa cilvka emocionlo stvokli. Psiholoij pozas iedala atvrtajs un slgtajs pozs. Atvrts pozas ir tad, kad stja ir brva un atraista; paas pazmes atsegtas plaukstu iekpuses un "atvrtas" ermea daas (vders, krtis, kakls). Sot kjas izstieptas uz prieku, rokas virs galda, ermenis saliekts uz prieku. s pozas parasti tiek interprettas k uzticbas, piekrianas, labvlbas, psiholoisk komforta pozas. Slgts pozas raksturgas ar to, ka cilvks cenas aizsegt ermea augdau un savus svargkos orgnus sirdi, plauas, krtis. Mina ieemt pc iespjas mazk vietas telp. d poz rokas parasti ir sakrustotas uz krtm, nereti sakrustotas ir ar kjas. Par noslganos liecina ar sakrampti pirksti klp vai aiz muguras, ermea atliekana atpaka. Slgts pozas saskarsm parasti tiek uztvertas k nepiekriana, neuzticba, noraidjums, opozcija, pretoans, kritika vai pat baiu un nedrobas izpausme. Slgt poza tiek interpretta k psiholoisk diskomforta poza. Ttad, ja vlamies veidot labvlgas attiecbas ar partneri un veicint saskarsmi, nepiecieams kontrolt savu pozu, izvlties atvrts un tuvoans pozas. Slgtaj poz atrodoos partneri vajadztu "atvrt" iedot viam kaut ko paturt, apskatt, lai atbrvotu rokas. Brvk poza ar laiku iedarbojas ar uz partnera iekjo psihisko stvokli, cilvks nomierins, mazins spriedze. Mmika ir savstarpjs partneru emocionl stvoka izpausmes pamiens ar smaida, acu kustbas, acu piemieganas, lpu sakniebanas, uzacu konfigurcijas u. tml. paldzbu. Tiei sej vispirms atspoguojas cilvka emocijas. Galvens emocijas, ko atspoguo cilvka seja, ir prieks, izbrns, bailes, cieanas, dusmas, bdas, riebums vai nicinjums, mlestba un interese. Mmiku veido gan iedzimti pamatemociju atspoguoanas faktori sej (bailes, prieks, spes, izbrns utt.), gan ar socilie faktori (piemram, ja apkalpojoais personls piekljgi smaida klientam, tas ne vienmr atspoguo patiesas jtas). Visvairk cilvka sej atspoguots emocijas var aprakstt di: izbrns ir tad, kad acis ir plati ieplestas, uzacis paceltas, sejas vaibsti slaicgi sastingui, pier redzamas horizontlas rievas, lpu kaktii pacelti augup, mute pavrta; prieku parasti pau smaids, tau to, vai cilvks ir patiesi priecgs, iespjams noteikt ar pc augup paceltm uzacm, silta acu skatiena, priekam raksturga acu spduma, dinamiskas un biei maingas sejas izteiksmes, valgm lpm; cieanas redzamas, ja mute aizvrta, lpas var bt ciei sakniebtas, lpu kaktii nolaisti, acu forma saaurinta un skatiens blvs, uzacis savilktas pieres vid, uzacu rj puse pacelta augup, pier savilktas vertiklas rievas, sejas izteiksme var bt ilglaicgi sastingusi; nicinjumu izjtot, mute parasti ir aizvrta, lpu kaktii ir nolaisti, acis saaurintas un spdoas, uz pieres virs deguna vertiklas rievas, sejas izteiksme var bt oti dinamiska; naid mute ir pavrta, biei vien saiebta, lpu kaktii nolaisti un lpas sasprindzintas, visa sejas izteiksme ir spriedzes piestinta, var pat izsplties vaigu kauli; bailes redzamas, ja mute ieplesta, lpu kaktii pacelti, acis plati ieplestas, uz pieres horizontlas rievas, sejas izteiksme sastingusi un skatiens neizteiksmgs vai ausmu pilns.

Viennozmgas sakarbas starp mmiku un prdzvojamm emocijm nav. Cilvks var maskt savu sto emocionlo stvokli ar sejas izteiksmi, zinot mmikas atbilstbu konkrtm emocijm. Ir izptts, ka sejas kreis un lab puse var atspoguot cilvka emocijas atirgi. Smadzeu kreis puslode kontrol runu un intelektulo darbbu, bet lab sensoro darbbu. Tpc sejas labo pusi, attlojot savu emocionlo stvokli, cilvks vairk kontrol, bet emocijas, ko pau sejas kreis puse, ir grtk noslpt. Turklt pozitvs emocijas sejas abs puss atspoguojas apmram viendi, bet negatvs parasti spilgtk redzamas sejas kreisaj pus. Sekoana partnera emocionlajm ekspresijm atvieglo mums via izpratni, tpc, ja vlas pankt efektvku saskarsmi, uzmangi jseko sarunu biedra sejas izteiksmei. Sievieu emocionl ekspresija parasti ir spilgtka nek vrieu ekspresija. Visgrtk ir kontaktties ar cilvkiem, kuri izvairs no emocionls ekspresijas, kuriem ir mazkustgi vaibsti. Parasti di cilvki sastopas ar grtbm un problmm saskarsm. d gadjum lielka uzmanba jpievr citm neverbls komunikcijas zmju sistmm cilvka pozai, intoncijai, estiem. Runas ekspresija ietver balss skaumu, tembru, intonciju, runas tempu un pauzes, ar smieklus, klepu, ukstus un krekus. Tos, prasmgi izmantojot, verblo informciju iespjams pilngi maint. Runas ekspresija paldz salikt pareizos uzsvarus un uzsvrt vajadzgs nianses. Ekspresija oti skaidri parda emocionls noturbas un iecietbas pakpi. Pareizi un prasmgi lietota runas ekspresija liecina par iekju stabilitti un paprliecintbu. Pastv trs galvenie intoncijas veidi, kurus cilvks izmanto: bikla, nedroa, ldzoa, neprliecinoa intoncija; lietii uzstjga, noteikta, prliecinoa intoncija; agresva, nosodoa, apsdzoa, uzbrkoa intoncija. Runas intoncija izsaka cilvka paizjtu saskarsm un via attieksmi pret partneri. Bikla, nedroa intoncija var liecint par sarunas biedra zemu pavrtjumu, neprliecintbu par saviem spkiem, vainas un baiu izjtu. Agresva, apsdzoa intoncija pau varas apziu, uzsver augstku statusu, bet var bt ar naida un izmisuma izpausme. Lietii uzstjga intoncija norda uz pacieu un cieu pret partneri, kuru ms uzskatm par ldzvrtgu, saprtgu un msu kontaktu vrtu. Relaj saskarsmes situcij cilvks izmanto visas intoncijas, un katra no tm var izrdties produktva noteiktos apstkos, viss atkargs no konkrt partnera un situcijas. Saskarmes laika un telpas strukturana. Saskarsmes vieta ir vide, kur notiek kontakts. Attiecbas ar saskarsmes partneri ietekm telpas iekrtojums, dizains, apgaismojums, temperatra, blakustroki, citu cilvku kltbtne, mzika. Saskarsmes telpas strukturana (uzvedbas organizana, emot vr konkrts telpas patnbas) ir oti svarga saskarsm ar cilvkiem, kas pai jutgi uztver savas personbas privts telpas robeu prkpanu. Pareizi izvlts indivdu izvietojums un attlums nodroina saskarsmes efektivitti. Turpretim nepareizi ieturta distance biei vien var novest pie neveiksmgas saskarsmes vai pat konflikta veidoans. Piemram, prk liels saskarsmes attlums dakrt aizskar cilvka patmlbu un cieu, turpretim prk pietuvinta distance var radt iespaidu par agresva uzbrukuma draudiem. Cilvku savstarpj telpisk distance var bt atirga, jo t ir atkarga no saskarsmes partneru vecuma, dzimuma, socil statusa, nacionlajm tradcijm, personbas psiholoiskajm pabm u. c. 325

324

Par persongo telpu sauc tdu elpu, kas apem cilvka ermeni apmram izstieptas rokas attlum. Cilvkam prvietojoties, viam "ldzi dodas ar via persong telpa. Parasti cilvki nevlas sveinieku ielauanos sav persongaj telp, dai ir oti jutgi pret s telpas robeu prkpanu, citi iecietgki. Izir etrus starppersonu distances apgabalus. Publisks saskarsmes telpa 3,7 m un vairk. aj attlum var apmainties tikai ar daiem vrdiem vai vispr atturties no saskarsmes. o distanci var novrot publisks viets. Socils saskarsmes telpa 1,23,7 m; pieemams neformlm un lietim attiecbm, turklt augj robea atbilst formlm attiecbm. aj attlum cilvki kontaktjas k noteiktu socilo grupu prstvji; Personisks saskarsmes telpa 0,51,2 m; raksturgs draugu sarunai, aj attlum parasti kontaktjas ar darba koli, radi, pazias. Intms saskarsmes telpa ldz 0,5 m; aj distanc kontakti noris starp cilvkiem, kurus vieno cieas emocionls saites. Tie ir kontakti starp veckiem un brniem, starp laultajiem, starp oti tuviem draugiem. Parasti kdas personas ienkanu msu intmaj zon nosaka viens no diviem iespjamajiem iemesliem: iencjs ir tuvs radinieks vai draugs, vai ar viam vai viai ir seksula rakstura nolki; iencjs ir naidgi noskaots un var uzbrukt. Sveinieka ielauans intmaj saskarsmes telp izraisa fizioloiskas prmaias msu ermen patrins sirdsdarbba, asins ieplst adrenalns un asinis pieplst smadzenm un muskuiem, fiziski sagatavojot ms varbtjai cai vai bganai. Ieieana pretj dzimuma intmaj teritorij ir pamiens, ko cilvki lieto, lai izrdtu interesi par o personu. Ja ieieana intmaj zon tiek atraidta, otra persona atkpjas, lai saglabtu distanci. Ja ieieana zon tiek pieemta, otra persona saglab savu pozciju un atauj iencjam palikt intmaj zon. Katram cilvkam ir sava optiml kontaktu distance, kur vi jtas psiholoiski rti. Parasti o distanci var intuitvi nojaust, tau ir jbt vrgiem, jo partnera solis atpaka var liecint, ka esam piegjui par tuvu. Saskarsmes telpas strukturana ietver sev ar noteikta saskarsmes partneru savstarpj uztveres lea un orientcijas izvli, kas ar atstj nozmgu iespaidu uz kontakta norisi. Saskarsm partneri var atrasties viens pret otru ar sejm, sniem vai mugurm. Partneru savstarpjo orientciju nosaka sarunas saturs. Vizulais kontakts. Jebkura saskarsme skas ar paskatanos vienam uz otru, tpc vizulais kontakts acu un plakstiu kustbas, skatienam pieirt noskaa un emocionls nianses ir btisks ldzeklis neverblaj saskarsm. Skatiens, kas vrsts uz saskarsmes partneri, liecina par ieinterestbu un cieas pilnu attieksmi. Vizul kontakta esamba un koncentrtba nodroina saskarsmes efektivitti, aicina uz ts skumu vai signaliz par ts nobeigumu. Tiek uzskatts, ka acis var raidt visatkltkos un preczkos cilvku savstarpjs sapraans signlus, jo acis ir ermea punkts, uz kuru koncentrjas vrotju skats, turklt acu zltes darbojas neatkargi no cilvku gribas. Attiecg apgaismojum acu zltes izpleas vai saraujas atkarb no cilvku attieksmes un garastvoka maias. Cilvkam par kaut ko sajsminoties, zltes var izplesties, bet sadusmota un negatva attieksme liek tm sarauties.

Vizulaj kontakt btiski ir ievrot mra sajtu, jo, piemram, prk cieu, neatlaidgu skatienu vai skatienu neviet visbiek uztver k agresijas izpausmi, it pai, ja sarunas temats ir nepatkams un risinms diplomtiski. ds skatiens var izraist sautumu un tikt uztverts k naidguma pazme, partner tas var izraist satraukumu un prieanu psiholoiskaj aizsardzb. Nozmgs ir ne tikai skatiena ilgums, tikpat svarga ir t ermea daa, uz kuru skatiens tiek vrsts, jo ar tas var noteikt sarunas iznkumu. Pc ermea vietas, uz kuru tiek vrsts skatiens, tiek izdalti vairki skatienu veidi. Lietiais skatiens, kad skats ir vrsts uz iedomtu trjstri partnera pier. Koncentrjot skatienu uz o trijstri, iespjams radt nopietnu gaisotni. Ja vien jsu skatiens nenolaias zem partnera acu lmea, js varat saglabt situcijas vadbu. Sabiedriskais skatiens, kad skatiens nolaias zem otras personas acu lmea. Ar eit veidojas it k iedomts trijstris, tikai trijstra robeas veido acis un mute. Intmais skatiens ir tad, kad skatiens tiek vrsts no acm pr zodu uz leju virzien uz citm ermea dam. Vriei un sievietes o skatienu lieto, lai izrdtu savstarpju interesi, un tie, kuri ar ir ieinteresti, atbild im skatienam. Sniskais skatiens tiek lietots, lai prraidtu vai nu ieinterestbu, vai naidgumu. Savienots ar nedaudz paceltm uzacm vai smaidu, tas liecina par ieinterestbu un biei tiek lietots, lai piesaisttu pretj dzimuma interesi. Ja snisko skatienu pavada uz leju nolaistas vai sarauktas uzacis vai ar uz leju savilkti mutes kaktii, tas norda uz aizdomgu, naidgu vai kritisku attieksmi. Starp vizul kontakta estiem vl izdala "aizvrto acu estus". is ests parasti pards neapzinti un uzskatms par attiecg cilvka minjumu izslgt js no sava skatiena robem, jo js viu nogurdint vai garlaikojat, vai ar viam iet, ka vi ir par jums prks. d situcij "aizvrto acu ests" tiek apvienots ar atpaka atgztu galvu, vrojot js ar ilgu skatienu. Ja sarunas gait partneris izmanto o estu, tas nozm, ka jsu pieeja izraisa negatvu reakciju un jlieto cits pamiens, lai notiktu efektva domu apmaiu. Vizulais kontakts auj runtjam sajust klaustja pozitvo attieksmi pret teikto vai ar noraidoo, vienaldzgo attieksmi pret runtju un pau saskarsmes procesu. Tas veicina saskarsmi starp partneriem patkamu jautjumu apspriean. Apsprieot nepatkamus un saretus jautjumus, partneru atturans no tiea vizula kontakta liecina par piekljbas izpausmi, partnera emocionl stvoka izpausmi. Ja cilvks ti melo, vi parasti neskats partner, izvairs skatties sarunu biedram acs. Svargi ir ar, k partneri skats viens uz otru. Ilgstos vizulais kontakts ir pozitvi vrtjams intmu un tuvu attiecbu gadjum. Strdjot grup, ar vizul kontakta paldzbu ir iespjams aktvi regult notieko tempu, darba spriedzi, labk kontrolt situciju kopum. Lai izveidotu veiksmgu saskarsmi, ieteicams izmantot laipnu, ieinterestu skatienu. Saskarsm liela nozme ir emptijai. Emptija ir spja sajust saskarsmes partnera iekjo stvokli un rinties ar to. Tas nozm spju novrtt situciju no partnera viedoka. Neverblaj saskarsm vairk ir jrun par emocionlo kontaktu. Biei vien tam ir iziro nozme saskarsmes skumposm. Labvlgu emocionlo kontaktu veidoanos btiski ietekm partnera fizisk pievilcba, izturans stils un manieres, ar kompetence, socilais statuss, nodarboans un spja izturties dabiski. Cilvku savstarpjs attiecbs emocionlo kontaktu veido ar balss tembrs, intoncija, citi 327

326

balss parametri, smaids un patls. Ar veiksmga rcba kritisks situcijs cilvk var radt cieu pret sevi un vairot pievilcbu, veidojot augsni labkam emocionlam kontaktam. Simptijas veidojas gan vienpusji, gan abpusji parasti pdjais gadjums ir iespjams tad, ja partneru kopgai darbbai ir koopercijas raksturs. Negatvs saskarsmes emocionlais raksturojums visbiek rodas konkurences attiecbs, td svargs faktors savstarpju simptiju izveidoan ir kopga darbba, kas nozmga abiem saskarsmes partneriem. Prasme izmantot neverblos saskarsmes ldzekus nosaka personbas saskarsmes spju, ts sabiedriskumu. Tiek uzskatts, ka sarun neverbls komunikcijas ldzeki: a) uzsver kdu verbls informcijas dau; b) apsteidz to ziu, kas tiks pateikta vrdiski; c) izteic nozmi, kas pretja tam, kas pateikts vrdiem; d) aizpilda vai izskaidro pauzes, norda uz vlanos turpint sarunu, vrda mekljumiem utt.; e) aizstj atseviu vrdu vai frzi. Par sarunu biedra noskaojumu un vlmi sadarboties vai n var spriest, viu vrojot un izvrtjot kopum ermea pozu, estus, sejas izteiksmi, balss intonciju. Komunikcij jbt saskaotbai starp vrdiem un ermeniskajm izpausmm, t. i., apzinti uzskatmi pausto un neapzinti sto attieksmi.

SASKARSME UN SAVSTARPJ SAPRAANS

Viena no cilvku sabiedrbas pamatproblmm ir sapraans problma. Ms nesaprotam mcbu vielu, citus cilvkus, savus kolus un pai sevi. Attiecbs starp cilvkiem t prtop par cilvku savstarpjs sapraans problmu. Izpratne, tpat k neizpratne, veidojas saskarsm. Pasv neizpratne ir tad, ja cilvks, kur kaut ko neizprot, norobeojas sev, neizjt vlmi neizprasto izprast, ar laiku var kst agresvi noskaots pret to, ko nav sapratis. Aktv, rado neizpratne ir t, kas rosina radous mekljumus, vlanos izprast: "K tas var bt, ka es to nesaprotu! Jpamina vlreiz!" is neizpratnes veids veicina papilnveidoans procesu. Saprast un saprasties nozm apzinties savas un otra cilvka patnbas, mrus, problmas un attieksmi. Tas ir grts un pilnb neizpildms uzdevums, jo ldz galam sevi un otru cilvku izprast nav iespjams. Tomr tas neizsldz iespju saprasties noteiktos jautjumos, joms, situcijs. Var izdalt divus efektvas saskarsmes un sapraans pamatnosacjumus: 1) spja pieemt sevi tdu, kds esi; 2) spja pieemt citus cilvkus tdus, kdi vii ir, un tur, kur vii ir. Cilvks ne vienmr prot bt "pats". Bt "paam" nenozm dzves pozciju "es esmu tds, kds es esmu, un vai nu pieemiet mani, vai n". Problmas saskarsm skas tad, kad ms cenamies splt to lomu, kas mums nepiedien. Tas nozm, ka esam piesavinjuies kaut ko lieku, "sveu mantu". T ir bgana no sevis paa. Ms mainm saskarsmes vidi: darbavietas, mcbu iestdes, profesijas, dzvesvietas, draugus, pazias. Aizbgt no sevis nav iespjams. Pieemt sevi nozm apzinties savas "stiprs" un "vjs" puses. To veicina paanalze. 328

Ko nozm pieemt vai atzt otru cilvku? Atzt nenozm noteikti piekrist, nekad neapvainoties vai nedusmoties, kad ir izteikta kritika. Sava "es" saglabana saskarsm ir oti svarga. Tas ir ar pacieas un cieas jautjums. Savstarpjo sapraanos saskarsm nosaka indivda sasakarsmes kompetence: prasme sekot savai uzvedbai, saglabt mieru, ldzsvarotbu; prasme uzklaust otru cilvku, labestbas spjas; prasme veidot iecietgas, lojlas attiecbas; prasme kontaktties ar koliem; prasme pamatot savu viedokli; prasme prliecint; atkltuma radanas prasme; dabiskuma prasme; prasme noturt ldera pozciju; prasme paredzt saskarsmes rezulttus; mka uzturt iekjs un rjs kultras vienotbu; humora prasme; prasme saskarsm koordinti izmantot zinanas un dzves pieredzi. Saskarsmes rezultativitte ir atkarga: no rj izskata, balss tembra; atgriezenisks saites veidoanas; distances ievroanas; informcijas loiskuma; prasmes pabeigt sarunu, rezumt; prasmes izrdt ieinterestbu.

KOMUNIKCIJAS BARJERAS
Katrs no mums zina, ka ne vienmr saskarsme ar partneri ir veiksmga. Katrs droi vien ir bijis situcij, kad partneris nesaprot vai negrib saprast, prprot, nepareizi interpret vrdus vai vispr nevlas js uzklaust. Efektvas komunikcijas gadjum parasti notiek prmaias partnera uzskatos par sevi, situciju, citiem cilvkiem. Ne jau katrs cilvks, kuram adresta informcija, vlas prmaias. Saemt informcija var emocionli traumt partneri, izjaukt via priekstatu par sevi un pasauli, ietekmt via domas, via attiecbas ar citiem cilvkiem. Ir vrojamas situcijas, kad cilvks izsargjas no jaunas informcijas. Katrs runjoais indivds iedarbojas uz partneri, un via vrdiem ir suestjos spks. Ja partneris mums uzticas, ja ms protam izteikties t, lai neaizskartu otra cilvka pacieu, tad klaustjs pozitvi uzem pasniegto informciju, vrdus, emocijas, un vrtjumi rod atbalsi klaustj. Tau var ieslgties kontrsuestijas mehnismi, un cilvks uzklausa tikai tad, ja partneris prot viu prliecint par informcijas nodergumu. Kontrsuestijas (pretiedveanas) mehnismi ir pamat komunikatvajm barjerm ar tiem paiem nosaukumiem.

329

Saskarsm ar nepazstamiem un neuzticamiem saskarsmes partneriem rodas komunikcijas barjeras. Jnis Kups apraksta plak pazstamos komunikatvo barjeru veidus. Lingvistisk barjera rodas, ja saskarsmes partneris run kd svevalod, ar stipru akcentu, ar runas defektiem, nesaprotam dialekt. Loisk barjera rodas, ja netiek pieemti saskarsmes partnera argumenti, domu gaita. Ignorances barjera izpauas viss iespjams darbbs, kuras nosaka tieksmi izvairties vai nu no saskarsmes ar nepatkamu partneri, vai vismaz no via sniegts informcijas un ts ietekmes. Biei izpauas k neuzmanba, tieksme iespjami tri prtraukt kontaktu. Krievu vsturnieks un psihologs B. Porevs izdala komunikatvs barjeras. Izvairans barjera. Ja indivds partneri ir novrtjis k bstamu, nelabvli, ienaidnieku, pats veiksmgkais aizsargans ldzeklis ir izvairans no kontaktiem. aj gadjum nekda saskarsme vairs nav iespjama. Uz minjumiem ieskt sarunu cilvks atbild pc ablona: "Liec mani mier, k es tevi lieku mier!" vai vl agresvk. Studenti prstj nkt uz lekcijm pie "auna" vai garlaicga pasniedzja, darb padotie cenas netrpties acs priekniekam diktatoram. Ja fiziski izvairties no kontaktiem nav iespjams (dzvojam vien dzvokl, strdjam vien kolektv), cilvks dara visu iespjamo, lai izvairtos vismaz no informcijas un ts ietekmes. Indivds ir neuzmangs, neklauss, neskats uz partneri, izmanto jebkuru iespju, lai trk izbeigtu sarunu. aj variant izvairans izpauas k neuzmanba. Autoritte k komunikatv barjera. Saskarsm indivds partnerus iedala sev nozmgos partneros un tdos, kuri viam nav autorittes. Cilvks uzticas pirmajiem un neieklauss otrajos. Uzticans vai neuzticans ir atkarga nevis no paas informcijas, bet gan no ts avota, no t, kas run. Katram cilvkam ir savas autorittes dadm dzves sfrm. Biei ms indivdam "autorittes indeksu" pieiram uz parasto perceptvo shmu pamata: prkums kd svarg parametr, rj pievilcba, laba attieksme pret mums. Tikai saprotot, kas un kds cilvks konkrtajam partnerim ir autoritte, ms varam cert uz komunikcijas efektivitti. Nesapratne k komunikatv barjera. Pc satura nesapratne nozm to pau, ko "ne dzirdu, ne redzu". Dzv biei gads, ka ne uzreiz ms partneri varam novrtt k nelabvlgu, naidgu vai neautoritatvu un td veid izsargties no via ietekmes komunikcij. Nereti potencili bstama vai nepatkama informcija var nkt ar no cilvkiem, kuriem ms kopum uzticamies, "savjiem" un pietiekami autoritatviem. aj gadjum aizsardzbas mehnisms ir nesapratne. Nesapratnei vai nesapraanai var bt etri varianti: fontisk, semantisk, stilistisk un loisk nesapratne. Fontisk nesapratne pards situcijs, kad partneris run kd svevalod, ar stipru akcentu, dialekt, prk tri, "norijot galotnes", neizrunjot noteiktas skaas. Semantisk nesapratne. Aizsardzba iedarbojas ar tad, kad partneris fontiski ir "savjais", bet pc informcijas satura, jgas "sveais". Barjeras pastvana ir izskaidrojama ar polismiju, t. i., vienam un tam paam vrdam var bt vairkas nozmes, vrds tiek lietots rpus konteksta, piem-

ram, vrds "zle" var nozmt viesistabu kd nam, greznu telpu kd pil, zaumus apstdjumos un pat "drapes". Vrdu nozmes dadiem cilvkiem var nesaskant. Spilgts piemrs ir argons, slengs, argo, visdas slepens valodas. Visi zina, ka pastv zagu argons, studentu argons, profesionlie argoni. Semantisk barjera aiztur nesaprotamo informciju un var partnera pateiktaj ielikt pavisam citu jgu. Piemram, puisis saka otram: "Vajadzs gaiiem uz strpas pieirt kdu kpostiu..." Ko js sapratt? Un kpc nesapratt? Semantisks barjeras clonis ir tas, ka indivdiem ir atirgs izgltbas, intelekta, profesionls pieredzes u. c. lmenis. Katram cilvkam pieder via zinanas par apkrtjo pasauli, visa via profesionl un dzves pieredze. Ja komunikcijas partneru pieredze zinanas, intelekts ir atirgi, efektva savstarpj sapraans ir neiespjama. Piemram, rakstu par augstks matemtikas problmm nesaprats filologs. Vienas paaudzes cilvki labk saprot cits citu nek dadu paaudu cilvki. Vienas kultras cilvki saprot cits citu labk nek dadu kultru prstvji. Vienas profesijas cilvki vieglk atrod kopgu valodu nek dadu profesiju specilisti. Stilistisk barjera. Stils ir veids, kd ms pankam informcijas satura un formas atbilstbu. Piemram, grti ir saprast runu, ja cilvks neievro gramatikas likumus, piemram, cilvki, kuri tikko sk mcties svevalodas. Pie nesapraanas noved ar stila sareana daviet zintniskaj literatr, kad dzimt valoda iet k svevaloda. Loisk barjera. Loisk barjera iedarbojas tad, ja viens no partneriem nepieem otra loiku un argumentus. Ja cilvks dara kaut ko tdu, kas, pc msu domm, run pret veselajam saprtam, ms atsakmies viu saprast un emocionli uztveram partneri visai negatvi. Cilvkam iet, ka pastv tikai viena pareiz loika, un t ir via loika. Atteikuies saprast partnera loiku, ms nolaiam starp mums nesapratnes barjeru. Komunikatvs barjeras veido rus efektvai saskarsmei. aizsardzbas sistma strd automtisk rem, visbiek pilngi neapzinti. Nevajag domt, ka saskarsmes skum cilvks zinmu laiku dom par partneri: kas tad ir via priek savjais vai sveais, labvlis vai nelabvlis, autoritte vai neautoritte un, tikai to visu izspriedis, nolemj, ka vajag izvairties no partnera un ieslgt neuzmanbas barjeru. Nav ar t, ka, izdzirdis kdu saretu un grti aptveramu frzi, cilvks nolemj, ka t ir "bstama", nepieemama, un tpc "nolai" nesapratnes barjeru. Relaj dzv un saskarsm s barjeras darbojas k aizsardzbas mehnismi, kuri msu psih ir un kuru sten daba un pat pastvana lielkajai daai cilvku nemaz nav zinma. s barjeras strd automtisk rem. Piemram, indivds var neklausties partner ne tpc, ka vi ir nelabvlgs vai nepievilcgs, bet tpc, ka indivds ir aizemts ar savm domm un problmm. aj gadjum automtiski iedarbojas izvairans barjera, un indivds ksts neuzmangs. Sanktpterburgas psihologi J. Krianskaja un V. Tretjakovs saldzina komunikatvs barjeras ar automatiztu apsardzes sistmu ar signalizciju. Tikko signalizcija iedarbojas, barjeras nolaias, cilvks nosldzas un nav vairs suestjams, ietekmjams (skat. 19. tab.).

330

331

19. tabula. Veiksmgas komunikcijas trauctji. Draudi. Ja nevarat laik ierasties darb, tad Izraisa bailes, pakauanos, apvainojumu, Dari, k tev lieku, vai ar naidgumu Pavles. tri nc pie manis! Kad cenamies valdt pr citiem Neprasi, bet dari, k es tev saku! Tu nestrd rpgi. Negatva kritika Vienmr tu ar kaut ko esi neapmierints. Aizskaroi izteicieni Kaut ko tdu var pateikt tikai nejga! Tu vienkri esi muis! Ko gan citu var sagaidt no birokrta! Tev vajag uzmangk klausties! Vrdi "vajag" un "nevajag" Tev nevajag t dusmoties! Cik tas maksja? Nevajadzga iztaujana Kpc tu tik vlu? Ar ko tu nodarbojies? Kur tu tik ilgi biji? Kpc tu ar mani nerun? Neviet doti padomi tad, kad cilvki vlas, Kpc nedarji t, k es teicu? Es tau tev teicu, ka no t nekas neizdosies! lai vius uzklausa Vienkri nepievrs tam uzmanbu! Tev vienkri pietrkst gribasspka. Uzvedbas motvu piedvana Tev pietrkst radoas aktivittes. Tev trauc tavi aizspriedumi. Tur nav ko apspriest. Atteikans apspriest Es te nesaskatu nekdu problmu. Es par to negribu runt. oti interesanti. Tmas mainana Bet zini, ko es vakar satiku? J, j, bet paklausies, ko es vakar uzzinju! Nomierinoa noliegana Nenervoz! Neuztraucies, viss nokrtosies! Nekas traisks jau nav noticis! Nu un? Viss pries! Nedom vienkri par to, gan jau viss bs labi!

PARTNERU IETEKMANAS VEIDI

Galvenie partneru ietekmanas veidi ir piespieana, partnera emocionl iespaidoana (suestija) un ieinteresana (prliecinana). Piespieana jeb rkstes, ptagas metode ir visai iedarbgs partnera ietekmanas veids. metode iedarbojas uz lmeni, kas ir tuvs partnera instinktvajam pasaglabans vajadzbu lmenim. 332

Piespieanas psiholoiskais mehnisms ir bailes no soda, zaudjumiem, nopietnm nepatikanm, kas var apdraudt cilvka drobu. Piespieana ir iedarbga tad, ja cilvks reli baids no soda un ir prliecints, ka ms patiem varam viu sodt. Piespieanas metodi vajadztu izmantot uzmangi, jo oti biei tai ir neparedzamas sekas, nevar preczi pateikt, k cilvks rkosies pc soda saemanas mains savu rcbu un labosies, vai nkamreiz centsies izbgt no soda un dars to pau, tikai piesardzgk. Jem vr, ka piespieanu partneris uztver k varmcbu pret sevi, jt pazemojumu, reizm lolo atriebbas jtas un ka atriebbas plnus. Piespieanu vajadztu uzskatt par pdjo ietekmanas ldzekli, kad visi citi nav devui pozitvu rezulttu. Emocionl iespaidoana ir ietekmanas metode, kas balsts uz emocionls sfras nozmgumu cilvka dzv. Daudzi psihologi uzskata cilvku vairk par emocionlu un iracionlu nek racionlu btni. Emocionl iespaidoana balsts uz partnera suestiju (iedveanu, aizrauanu) galvenokrt ar neverbls komunikcijas ldzeku paldzbu. Liela nozme ir intoncijm, balss vokalizcijai, estiem, pauzm, acu kontaktam, mmikai un pantommikai. Emocionlo iespaidoanu plai izmanto politii, talantgi vadtji, reliiozie lderi. Emocionli iespaidojot partneri, kompetenti izmantojot verbls un neverbls komunikcijas ldzekus, var pieirt saviem vrdiem pau nozmgumu, pankt vajadzgo uzvedbu. Ieinteresana jeb prliecinana ir ietekmanas metode, kas balsts uz partnera intereses izraisanu. Lai radtu interesi, maksimli jsteno "js" pieeja sarun. Jnoskao sevi uz partneri, jveido dialoiska saskarsme. Jpieem cilvks tds, kds vi ir, un jprot pieskaoties partnerim. Jprot ne tikai prliecinoi un emocionli runt, bet ar uzmangi un aktvi klausties. Sarunas laik uzmangi jvro partneris, juzsver kopbas momenti interess un viedokos. Ttad, ja gribam pamudint cilvku uz darbbu, jpierda viam mra nozmgums un t sasnieganas iespjamba, jo cilvks nedars neko, ja mris viam persongi nebs nozmgs (partneris nav ieinterests), vai ar doms, ka mris nav sasniedzams (pat ja subjektvi tas ir nozmgs). Uzslava un kritika k ietekmanas ldzeki. Uzslavai ir pozitva ietekmjoa loma saskarsm. Uzslava apmierina cilvka vajadzbas pc vrtjuma un atzinbas, ce indivda paapziu, apliecina darbbas pareizumu un efektivitti. Uzslava var bt vrdiska atzinbas pauana, darbbas veicinana ar prmiju paldzbu (papildu samaksa, dvana, atvainjums, ceojums utt.), stimulana ar atbildbas paplainanu (jaunu pilnvaru pieirana, iecelana augstk amat u. c.). Uzslavas pamat ir pozitvas attieksmes pauana pret partneri un via paveikto. Uzslava var tikt izteikta persongi un publiski. Abos gadjumos tas ir efektvs ietekmanas ldzeklis. Pareizi izteikta uzslava rosina cilvka aktivitti, uzlabo attiecbas, veicina kontaktu efektivitti. Efektvs cilvka ietekmanas un prliecinanas ldzeklis ir ar kritika, ja t tiek izteikta psiholoiski pareizi. Kritizt ir jprot, jo, tikai prasmgi kritizjot, var pankt vlamo rezulttu un nesabojt attiecbas ar partneri. Lielu dau cilvku vispr nevar kritizt, vl lielka daa cilvku kritiku uztver k iespju izpaust savu agresiju un negatvs emocijas. ie cilvki kritiku izmanto k sodu partnerim. eit galvenais ir pazemot otru cilvku, aizskart via pacieu, sevii efektvi tas iespjams sveu un mazpazstamu cilvku kltbtn. "Kritika k sods" vienmr ir nekonstruktva. Nekonstruktvas kritikas galven pazme ir cilvka aizvainojums, sautums, psiholoisk aizsardzba pat tad, ja tiek nordts uz konkrtm kdm. Konstruktva kritika patiesb ir atbalsts partnerim. Ts mris ir sekmt cilvka darbbu, pankt ts uzlaboanos. Konstruktva kritika bzjas uz pozitvu 333

attieksmi pret partneri, patiesu ieinterestbu via darbb. Efektva kritika vienmr ir personga un konkrta. Ms runjam pai sav vrd ("Man iet...", "Mani neapmierina..."), neatsaucoties uz kaut kdm augstkm instancm. Konkrti tiek nordts uz via kdm un skaidri pateikts, kas partnerim jmaina sav uzvedb, darbb.

KONFLIKTI
Konflikts (no latu conflictus sadursme) ir intereu, uzskatu vai spku sadursme. Ameriku politiis, jurists un orators Daniels Vebsters konfliktu defin k sacensbu vai viu starp atirgi domjoiem indivdiem; tas ir antagonisks stvoklis vai rcba; ca, ko izraisjuas atirgas vajadzbas, centieni, vlmes vai prasbas; naidga sadursme. Konflikts rodas, ja pastv konkurjoi vai nesavienojami viedoki. Konflikti ir neatemama un tpc normla dzves sastvdaa. Ne vienmr konflikts ir naidgs, lai gan biei naidgums, uzbrkoa attieksme kst par t sastvdau. Ar konfliktu parasti ir saisttas oti spcgas emocionlas izjtas, un visbiek ts ir negatvas. Konfliktu veidi. Konfliktam ir vairki veidi: iekjais konflikts un rjais jeb savstarpjais konflikts. Iekjais konflikts ir nemiers, kas ploss indivda iekien. Tas vrojams gadjumos, kad indivda pieredzei, domm un vrtbu sistmai jprveidojas, jpaplains rpus komforta robem, vai ar kad ie personbas elementi nonk konflikt cits ar citu, vai kad tie nesaskan ar vlmm un vajadzbm, radot emocionlu diskomfortu. Iekjais konflikts trauc ikdienas dzvi un dareiz laupa spju brvi rkoties. Iekjam konfliktam ir vairkas pakpes: pirms stadijas iekjais konflikts izpauas k vieglas galvas un reizm ar muguras spes. Otrs stadijas iekj konflikt stress sasniedz tdu lmeni, ka ermenis liekas k izdedzis. Bet treaj stadij cilvku jau nomoka domas par panvbu un eksistences bezjdzbu. Indivda spja tikt gal ar iekjiem konfliktiem liecina par via izturanos savstarpjos konfliktos. Savstarpjs konflikts pastv starp vairkiem indivdiem. Tie rodas, ja kds prkpj indivda pamatprasbas (t. i., prasbu, lai indivdu piencgi novrt un izturas pret viu k personbu; nepiecieambu valdt pr sevi un situciju; spcgi izteiktu pavrtbu; vajadzbu rast saskau un kopsaucju). Ja s vajadzbas prkpj, konflikts parasti izpauas k viens no 4 uzvedbas modeiem: atriebba, centieni gt virsroku, novrans un sadarbba. Savstarpjie konflikti tiek iedalti grupas iekj konflikt un savstarpj grupu konflikt. Grupas iekjais konflikts pastv konkrtas auu grupas robes, savukrt savstarpjo grupu konflikt ir iesaisttas vairkas auu grupas. Ameriku psihologs Kurts Levins norda trs konfliktsituciju tipus: a) jizvlas viens no diviem pozitviem mriem; b) jizvlas viens no diviem negatviem mriem; c) cilvka mris vienlaicgi ir pozitvs un negatvs. Savstarpjos grupu konfliktos grupas aspekts padara os konfliktus daudz saretkus, jo indivdam ne tikai jprvar katra iekjs problmas un nesaskaas divu vai vairku personu starp, bet ar jiesaists notikumos, kuros darbojas visi konflikt iesaisttie spltji. Biei var novrot, ka di konflikti arvien vairk pleas plaum, politisks intrigas, tenkas, netiei mjieni vairo probl334

mas. Ieteicams censties likvidt vai vismaz ierobeot konfliktu, kamr taj iesaistts mazks cilvku skaits. Konflikta stadijas. Konfliktiem ir trs stadijas: ikdieniu viu un uzskatu sadursmes, ts vislabk likvidt ar vismiermlgkajiem ldzekiem; nozmgkas viedoku sadursmes atstj ilgstoas sekas, tpc to risinana prasa pieredzi un zinanas; atklts viedoku pretnostatjums, domin vlme sodt, indivdi var izturties pret prjiem nelgi un nesavaldgi, dus konfliktus ir visgrtk atrisint, parasti atrisinjums rodas, tikai izirot konflikta dalbniekus. Izir vairkus starppersonu konfliktu tipus. Racionli apzintais konflikts. is konfliktu veids raksturgs ar to, ka abas konfliktjos puses apzins savu pretrungo intereu btbu, zina, ka konfliktam ir iemesls. Abas puses zina, par kdm vrtbm noris ca, saprot savus un pretinieka nolkus, apzins, ka savas pretenzijas nksies pierdt. dam konfliktam raksturga pietiekami racionla, civilizta uzvedba konflikta situcij, gatavba atrisint konfliktu. Pseidokonflikts. Vienam no oponentiem iet, ka abu puu intereses ir nesamierinmas, nekdu kompromisu nevar bt. dam konfliktam ir vienpusgs raksturs viena puse cns, otra parasti novro. Karojo puse nerins ar pretinieka resursiem, prvrt un neapdomgi tr savjos, nodarot sev milzgus zaudjumus (izput, sabeidz veselbu, sajk prt). Neracionla uzvedbas stratija un taktika pseidokonflikt noved pie neiespjambas uzvart. Rezultts ir zaudti resursi un vilans. is konflikta veids atgdina cu ar vjdzirnavm. Iracionlais konflikts. Abas konfliktjos puses ir prliecintas, ka ts ir pretrunu bezdibenis. Vrtba, par ko noris ca, iet nedalma. Uzvarai ir jmobiliz visi spki un resursi. Pretinieks ir jizncina. is ir pats destruktvkais konfliktu veids. Latentais jeb slptais konflikts. Konfliktam ir iemesls, bet partneri sto iemeslu vrd nesauc vai ar labi neapzins. Viu starp notiek strdi, kaans par skumiem. Piemram, imen ir seksulas nesaskaas, bet laultie strdas par to, ko gatavot vakaris un kam jmazg trauki. Nobdtais konflikts jeb strdans par skumiem. is konfliktu veids rodas no daudzu savlaicgi neatrisintu konfliktu uzsloans. Konfliktam it k nav iemesla, bet tas rodas uz uzkrto aizvainojumu un negatvo emociju bzes. Mazk neveiksme vai partnera asks vrds provoc konflikta uzliesmoanu. Gadjuma konflikts jeb uzplaiksnjums. is konflikts ir oti prejos, tri skas un beidzas. Tam nav dziku saku. Vienkri t gads, ja kdam ir saspringti nervi, slikts noskaojums, zema uzvedbas kultra, viegli "eksplodjos" raksturs. Piemrs tam vartu bt baustans trolejbus, sadursme veikal. Uzvedbas taktika konfliktsitucijs. Visbiek sastopams taktikas konfliktsitucijs ir das. 1. Izvairans no konflikta. Cenas maint tmu, atsaucas uz laika trkumu radus problmas apsprieanai. taktika neatrisina konfliktu, bet atliek to. Viena puse bg no atkltas sadursmes, auj partnerim "atdzist", prdomt savas pretenzijas. Cerba ir tda, ka atlikt konfliktsitucija kaut k at335

risinsies pati no sevis vai vismaz zauds savu asumu. Cilvks cenas nomierint partneri, piekrtot via pretenzijm kaut vai tikai konkrtaj brd un tri rji. Reizm da taktika iedarbojas, sevii, ja konflikta clonis nav nopietns. Atsevios gadjumos izvairans no konflikta tikai attlina atrisinjumu, jo neapmierintbas iemesls netiek likvidts. Ilga konflikta atlikana nereti rada lavnas efektu, savstarpjie aizvainojumi, neskaidrbas attiecbs uzkrjas, negatv emocionl spriedze pieaug. Izvairans no konflikta reizm var ar uzskatmi paust vienaldzbu pret partneri un via interesm. 2. Konkurence jeb konflikta eskalcijas taktika. Neviens no oponentiem nerins ar otra interesm un viedokli, aktvi aizstv savu pozciju, argument un kontrargument. Konkurences bstamba slpjas taj apstkl, ka puses var priet uz personiskajiem apvainojumiem un cieas aizskaranu, kad visi racionlie argumenti ir izsmelti. Konkurences taktiku parasti izvlas oti spcgas, dominantas personas ar apmbu un stingrbu lmumos, vai ar cilvki, kuri ir apstku spiesti un izmisuma dzti, liel stres un ar augstu konflikta atrisinanas motivciju. Konkurences taktikas pozitva iezme ir t, ka ekstreml situcij auj konfliktantiem ieraudzt vienam otra stiprs un vjs puses, patiess vajadzbas, vlmes un intereses. Divu puu konkurenc parasti uzvar tas, kam ir lielka vara, resursi un mazka perspektvas attiecbu saglabanas vajadzbas. 3. Pielgoanas taktika ir tda konflikta risinjuma izstrde, kas apmierina vienas konfliktjos puses intereses. Parasti o taktiku izmanto cilvki ar mazku varu un lielku perspektvas vajadzbu nek partnerim. Reizm ar tlredzgi cilvki, kas, piekpjoties mintj konflikt, veicina partnera piekpanos kd cit intereu sadursmes situcij, kur vii bs patiesi ieinteresti. da taktika biei ir piemrotk draugu un laulto attiecbs. Tau jem vr, ka mga piekpans veicina negatvs enerijas uzkranos, rada frustrciju un vilanos, aizvainojuma sajtu. 4. Sadarbba ir optimlkais uzvedbas veids konfliktsitucij. Raksturgs tas, ka oponenti aktvi mekl veidus, lai vartu abpusji piemroties, respekt un izzina viens otra intereses, vajadzbas un cenas atrast sadarbbas iespjas uz kopga lmuma pamata, lai abu puu vajadzbas tiktu apmierintas un intereses tiktu stenotas. Sadarboties gatavi cilvki ne tikai atrisina konfliktu, bet, noreguljui attiecbas, veido nkotnes koopercijas iespjas. 5. Kompromiss konflikta risinana taktika, kur abas puses upur dau savu intereu otras lab, savstarpji piekpjas, apzinoties, ka abas ne tikai zauds, bet ar iegs, ja tiks pankts abus oponentus vairk vai mazk apmierinos lmums, kas pavrs tlkas konstruktvas sadarbbas iespjas. Kompromisa taktika ir plai izplatta biznesa sfr, draugu un laulto vid. 6. Konfliktana konfliktanas pc. Taktika, ko izmanto cilvki, kuri izjt labsajtu kajoties un strdoties. Vius iepriecina iespja izkliegties, un situcijas, kad uz viiem kliedz. o taktiku visbiek izmanto psihopti un sociopti, kuri ar ts paldzbu mazina iekjo emocionlo spriedzi.

MOBINGS
Mobings ir psiholoisk terora veids. Parasti mobings skas ar konfliktu. Ja is konflikts netiek savlaicgi un efektvi atrisints, tad persona, kam ir statuss, vara, spks, citu kolu atbalsts, savu oponentu prvr mobinga upur. Ar laiku mobings kst apzints, bet skums parasti ir spontns. 336

Mobinga upurim liek noprast, ka ar viu vartu prtraukt darba attiecbas pc slaven teiciena "Ir cilvks, ir problma, nav cilvka nav problmas". Pastv divi psiholoisk terora veidi: Mobings (no angu mobbing, to mob nomkt, uzbrukt) ir psiholoisk terora veids, kad viens vai vairki darbabiedri sistemtiski naidg un netisk veid vras pret kdu savu koli. Bosings (no angu bashing, to bash uzbrukt, nolamt) ir darba devja vadbas stenots psiholoiskais terors. Mobinga iedaljums. Psihologi izdala divus galvenos mobinga veidus: vertiklais (bosings) no vadbas puses un horizontlais no koliem. Fiziskais mobings ir saistts ar spka lietoanu pret otru cilvku. Verblais mobings ir vrdiska pazemoana, apsmieana, auna izjokoana, aprunana, iebiedana. Izstumana jeb slptais mobings ir, kad cilvks tiek izstumts no grupas, tiek ignorts, izolts, izturas t, it k via nemaz nebtu. Vcu ptniece Konstance Halta saka, ka mobings ir pret kdu darbinieku vrsti nemitgi apvainojumi un izsmiekls, lai panktu, ka noteikta persona pamet darbu. Savukrt ameriku ptnieces Noa Zanolli Dvenporte, Ruta Dilere varca un Geila Pursela Eliota apgalvo, ka mobings ir psiholoisks uzbrukums vienam konkrtam darbiniekam no vadtja vai darba kolu puses, kas var beigties ar izvlt upura pilngu izolciju, traumanu u. tml. Parasti mobinga mris ir pankt, ka upuris neuzdroins neko runt pret, vai ar pankt, lai vi aiziet no darba, nesaem paaugstinjumu amat u. tml. Mobings var izpausties atklti un ar slpt veid, kad apkrtjie pat nemana, ka viens cilvks vai cilvku grupa vras pret kdu konkrtu indivdu. Pastv mobinga sindroms vesels darbbu komplekss. T ir darbinieka goda, uzticambas, profesionls kompetences iedragana, aprunana, negatva, aizskaroa, nenovdga un kontroljoa komunikcija, tiea vai netiea nodevba, soljumu nepildana, nepieaicinana lmumu pieeman, neinformana par pieemtajiem lmumiem. Darbinieku var apzinti neaicint uz sapulcm, prmrgi kontrolt. T ir sistemtiska, daudzkrtja upura ietekmana. Mobinga upuri padara par vaingo neveiksms, kds, par kurm patiesb vi nav vainojams. Mobinga upuri diskredit, iebaida tik ilgi un daudz, ldz vi sk justies pazemots, vaings, dzvo paaugstinta stresa apstkos. Galu gal viu noved tik tlu, ka vi maina savu amatu uzmuma ietvaros vai vispr aiziet no darba. Traiski ir tas, ka biei cilvks nesaprot, kas sti notiek, vi aiziet no darba, juzdamies par to vaings un atbildgs. Mobinga sekas. Psiholoiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselbu. Vi neprtraukti ir stres, k d rodas slimbas. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, kua un zarnu trakta slimbas, las, muskuu sasprindzinjumi, stresa izraistas hroniskas un psihiskas slimbas, nespja uzticties, gurdenums, dzvesprieka zudums, depresija, neapmierintba, skumjas, nervozitte, nespja strdt virsstundas, baiu lkmes, kdas darb, koncentrans spju mazinans. Zdot koncentrans spjai, upuriem pastv risks ciest nelaimes gadjumos, zd motivcija strdt, cilvks nosldzas sev, zaud draugus un var pat beigt dzvi panvb. Mobinga profilakses nolkos ir svargi, lai visiem darbiniekiem btu skaidra organizcijas struktra un hierarhijas lmei. Orga337

nizcijas kultr jstiprina ts tiskais aspekts. Darba aprakstos jbt skaidri defintiem darbinieka pienkumiem un atbildbai, kas vartu mazint domstarpbas. Pieemot darb jaunu darbinieku, jvr uzmanba ne tikai uz profesionalitti, bet ar uz via emocionlo inteliences pakpi un spju iekauties kolektv. Atklta, efektva, savlaicga, godga saskarsme organizcij mazins mobinga raanos.

TRANSKULTURL SASKARSME JEB KULTRIESPAIDS UZ APRPI

Pdjo 2030 gadu laik pasaul ir novrojamas jaunas sabiedrbas attstbas tendences, run par globalizcijas un migrcijas procesiem, par rasu sajaukumu un kultru daudzveidbu. Sabiedrba sk apzinties un cient katra cilvka unikls vrtbas, kas sakojas via kultras tradcijs. Ar veselbas aprpes objekts ir pacients, vienots veselums ar savm vrtbm un vajadzbm, kas balsttas atbilstoaj kultr un ts tradcijs. Kultras jdziens. Jdzienam kultra ir daudzi izskaidrojumi, k ar t lietojums ir plas un daudzpusgs. Kultra k attieksmju sistma; k simbolu un zmju kopums; kultra k dialogs; kultra k vrtbu sistma; kultras un mkslas, k ar kultras un civilizcijas attiecbas. Kas ir kultra? Kultra ir daudzpusgs jdziens, ko katrs saprot citdk, un vienas noteiktas defincijas im jdzienam nav. Tam var dot tikai visprintu skaidrojumu. Patiesb kultru nevar ietvert s defincij, lai gan nereti to lieto saaurint zi, attiecinot to uz mkslu, tetri, literatru u. tml. Kultra vienmr ir bijusi ciei saistta ar cilvku, jo cilvks ir tas, kas to veidojis visos laikos. Kultra k zmju un simbolu kopums. Katrs priekmets cilvkam norda uz konkrtu lietu vai darbbu un, tikai izprotot to, var attiecgi rkoties, tikai cilvks pats pieir zmei vai simbolam jgu. Tas, kas vienai tautai vai cilvku grupai kaut ko izsaka, piemram, uzraksts vai grafisks attls (logo u. c.), citiem var neizteikt neko. Piemram, nots ir simbols, ko spj izprast tikai konkrta cilvku grupai, ar valoda sastv no zmm burtiem; pastv ar zmju valoda. Zmes un simboli ir sastopami dados lmeos: zemkajos un augstkajos lmeos. Zemkajos lmeos ir ietvertas vienkras zmes un simboli, piemram, vrdi, apzmjumi, bet augstkajos lietu valoda, jtu valoda u. tml. Katrs cilvks individuli izprot zmes un simbolus, jo tos var saprast dados lmeos, piemram, vienam cilvkam sarkana roze asocijas tikai ar augu, bet savukrt citam tas ir mlestbas simbols. Kultra k dialogs. Dialogs parasti ir divu personu saruna, tomr, runjot par kultras dialogu, s personas nav divi cilvki, bet gan laikmeti, dadas laiku sistmas, valstis un citi notikumi, kas ir saistti ar kultras norism un vsturi. Pagtne statuju, piemineku un citu kultras vrtbu veid tiekas ar cilvku odien, via dzves laik, vstot par pagtni un tagadni, sarunjoties un izprotot to. aj dialog cilvks tiekas k personba, individualitte, bet dialoga otrais dalbnieks ir sabiedrba kopum. Kultra k attieksmju sistma. Kultra veidojas un attsts atkarb no katra indivda attieksmes, k ar laikmeta un laika plduma, taj valdoajiem kanoniem. Dadm 338

tautm, k ar dadiem pasaules nostriem s attieksmes ir atirgas, radot kultras interesantumu, savdabgumu un neatkrtojambu. Piemram, cilvkam dados laikos ir dada attieksme pret mkslu, reliiju; pati attieksme veidojas, pakaujoties taj laik valdoajiem uzskatiem par dadm kultras jomm, katrs laiks dikt savus uzskatus un noteikumus. Transkulturls aprpes teorijai attstoties un ievieoties praks, msas saskaras ar ar dam problmm, kas ir raksturgas un specifiskas tiei msu darbam multikulturla vid. Ldz ar to kultriespaida uz aprpi viens no centrlajiem un svargkajiem fenomeniem ir kultra, un zinanas par kultru k svargko transkulturls aprpes elementu msai ir oti svargas. Kultra ir pasaules uzskats un tradciju kopums, kas tiek izmantots un nodots no paaudzes paaudz. Pirmo kultras definciju t, k ms to izprotam odien, ir devis britu antropologs Edvards Teilors 1871. gad: "kultra ir kompleksais veselums, kas iekauj sev zinanas, ticjumus, mkslu, morli, tiesbas, tradcijas un jebkuras citas pabas, ko cilvks iegst k sabiedrbas loceklis". Transkulturls aprpes centrlais mris ir veicint un nodroint cilvku kulturls vajadzbas. Jebkura cilvciska btne dzvo, atrodas un komunic savas kultras kontekst. Jebkdas mijiedarbbas, kas ai btnei ir, visas ir kultras kontekst. Nevienu darbbu nevar apskatt, neorientjoties uz kultru. Un ldz ar to indivdu (pacientu) nedrkst izolt no via kultras. Bet kultras ietekme biei vien ir tik nemanma, ka reti kur to apzins, prsvar cilvki automtiski darbojas savas kultras vid. Kultra tiek apgta ne tikai caur mcanos, bet ar caur kultras "osmozes" procesu, kad tiek absorbtas kultras grupai pieemamas un sagaidmas vrtbas, attieksmes, lomas un uzvedba. is process skas imen, kur vecki ar savu piemru, uzslavm vai sodiem "kori" brna uzvedbu atbilstoi kultras normm. Vlk aj proces iesaists visa sabiedrba. Starpkultru dialoga idejas pamat ir atzia, ka pasaule, kur dzvojam, ir daudzveidbas un atirbu pilna. Cilvku viedoku, pasaules uzskatu, vrtbu atirbas nav vien ikdienas situciju pieredze, bet tdas pat atirbas eksist starp kultrm. Dialogs starp kultrm skas ar vlmi uzzint un izprast os dados pasaules uzskatus, viedokus un vrtbas, k ar mcties no tiem, kuri uz pasauli raugs citdk. Efektvs un savstarpji bagtinos dialogs ir atvrta komunikcija, kuras laik ms ar cieu viens pret otra viedokli apmainmies idejm un skaidrojam viens otram atirgos domanas un pasaules skaidroanas procesus. Kultra sabiedrb. Lielm sabiedrbm biei piemt subkultras vai ar cilvku grupas ar patnjm uzvedbas un uzskatu sistmm, kas tos atir no plakultras, kuras daa vii ir. Subkultra var bt patnja to grupu vecuma, rases, etniskuma, klases vai ar dzimuma d. Kvalittes, kas nosaka subkultru, var bt esttiskas, reliiozas, profesionlas, seksulas vai ar kombintas. Aplkojot imigrantu grupas un to kultras, var nodalt etras pamatpieejas. Monokulturlisms pastv das Eiropas valsts, kur kultra ir oti ciei saistta ar nacionlismu. Td o valdbu politika ir asimilt imigrantus, lai gan nesenais migrcijas pieaugums ir licis daudzm Eiropas valstm eksperimentt ar multikultrisma ievieanu. Saku kultra (serdes kultra) ir modelis, ko Vcij attstja Bassams Tibi. T pamatojas dom, ka minorittm var piedert sava identitte, tau tm ir jatbalsta galvens (serdes) kultras, koncepcijas, kuras biedri vii ir. 339

 Tradicionlais uzskats ASV, kur visas imigrantu kultras ir sajauktas un amalgamtas bez valstiskas iejaukans. Multikulturlisms izskaidro politiku, kur imigrantiem un prjiem sabiedrbas prstvjiem ir jsaglab sava kultra, vienlaikus dadm kultrm sadzvojot mier vienas ncijas robes. To, k viennciju valstis izturas pret imigrantu kultrm, reti preczi atspoguo viena vai otra no mintajm pieejm. Atirbas pakpe ir atkarga no uzemos sabiedrbas kultras (t. i., svedbas), imigrantu skaita, uzemos sabiedrbas iedzvotju attieksmes, valdbas politikas un s politikas efektivittes, padarot visprinanas efektu par oti saretu. Ldzgi ir ar ar citm sabiedrbas subkultrm no galvens kultras un sazinans attieksmes starp dadm kultras grupm ir atkarga rezultta noteikana. Kultrai ir etras pamatiezmes. T tiek iemcta no dzimanas bra caur valodas apganas un socializcijas procesiem. No sabiedrbas viedoka socializcija ir veids, k indivds prem grupas kultru un iekaujas grupas dzvesveid. Kultra ir kopga visiem vienas (konkrtas) kultras grupas ietvaros; kopgu kultras ticjumu un vrtbu ievroana sasaista cilvkus kop vien grup. Kultra ir pielgoans process specifiskiem stvokiem, kas ir saistti ar vidi vai tehniskajiem faktoriem un dabas resursu pieejambu. Kultra ir dinamisks, neprtraukts un maings process.

TRANSKULTURLS APRPES TEORIJAS

Cilvki neeksist bez kultras. Tomr kultra, kas attsts konkrt sabiedrb, vienmr ir specifiska un unikla; t apvieno sev visas zinanas, ticjumus, tradcijas un iemaas, kuras ir attstjui konkrtas sabiedrbas loceki. 1950. gad ASV mszinbu profesore, antropoloe Madelaina Lenindera (Madaleine Leinigere) nca klaj ar transkulturls aprpes teoriju (skat. 3. pielikumu). 1974. gad tika izveidota Transkulturls aprpes asocicija un 1989. gad jau iznk urnls "Transkulturl aprpe". Margareta Endrjsa (Margaret M. Andrews) un Doisna Boila (Joyceen S. Boyle) 1989. gad public "Transkulturls aprpes kocepciju", Doisa mane Gaidera (Joyce Newman Giger) un Ruta Eleina Deividhaizera (Ruth Elaine Davidhizar) 2004. gad apraksta transkulturls aprpes modeli izvrtjums un iejaukans. M. Lenindera pievrsa uzmanbu faktam, ka cilvka veselbas vai slimbas stvokli oti ietekm kultras piederba un kultras pieredze. T ir antropoloijas un mszinbu sintze. Teorija centrjs uz dadu kultru un subkultru saldzinoajiem ptjumiem, uzsverot o kultru rpans izpausmi un tradcijas, aprpes jdzienu, veselbas un slimbas vrtbas, ticjumus un uzvedbas paraugus, lai attsttu zintniski pamatotu un holistisku zinanu kopumu, kas autu sniegt kultrspecifisku un kultrkompetentu aprpi. Ttad, lai veiktu transkulturlo aprpi, ir nepiecieamas profesionlas zinanas par pacienta kultras vrtbm, ticjumiem un atzto dzvesveidu, lai to integrtu aprpes proces. 340

Transkulturls aprpes galvenais mris ir cient, zint, spt pazt citu kultru un reliiju svargkos pieturas punktus un sniegt atbilstou aprpi, ldz ar to: nepiecieams apgt transkulturlo aprpi, lai uzzintu par indivdu aprpes patnbm atirgs kultrs un vids; pamat ir holismas koncepcija, t balsts uz cieu pret citm kultrm un to iekauanu aprpes proces; jzina pats kultras mantojums, ticjumi, aizspriedumi un stereotipi, lai efektvk strdtu; lai sniegtu kultrkompetentu aprpi, jizmanto saldzinos transkulturls zinanas; sniedzot aprpi, ir svargi centrties ne tikai uz atirbm, bet ar uz ldzbm. Transkulturls aprpes teorija balsts uz pamatpiemumiem: aprpe ir universls fenomens, tai mains tikai izpausmes formas, t. i., aprpe eksist viss kultrs, bet aprpes metodes un formas var bt atirgas, piemram, das kultrs aprpi var sniegt tikai tuvkie imenes loceki, tikai sievietes radinieces, tikai pacienta dzimuma prstvji vai tikai specili apmcti cilvki u. tml.; izpratne "laba aprpe" pamatojas uz kultras vrtbm un kultras pieredzi, ldz ar to aprpes situcijas novrtjums, kas rodas kultras grupas vid, var nesakrist ar situcijas novrtjumu, kas rodas novrotjam no malas; indivda izpratne par dzvi, via darba rezulttiem tiek izpausta kultras simbolu sistm. Msas un pacienta attiecbas, veselbasslimbas statusa novrtjums nosaka pakpi, ldz kurai sakrt msas un pacienta kultras simboli, kas apzm veselbu, slimbu, vidi, rstanu un aprpi. Ldz ar to var secint, ka transkulturls teorijas btba ietver dus nosacjumus: kultras var ptt un saldzint pc to veselbas un slimbas ticjumiem, uzvedbas un atzta dzvesveida, k ar pc aprpes koncepcijm; svargi ir izveidot, prbaudt, precizt un lietot par kultrm iegts zinanas, lai sniegtu kultrai atbilstou aprpi; rezultts bs noteikts zinanu kopums par dadm kultrm, ko sav praks vars izmantot jebkura msa. M. Lenindere uzsver grtbas, kas var trauct msai sniegt kultrkompetento aprpi: stereotipi un aizspriedumi, kad par pacientu tiek spriests, izejot no sabiedrb valdoiem stereotipiem un aizspriedumiem, kas balsts uz ierobeotu, nepilnu vai nepatiesu informciju; kultras uztvere kontekst "vii", nevis "ms"; msai k aprpes sniedzjai var bt raksturga tendence neuzskatt sevi par dau no kultras vai etniskas grupas; via ar visu uzmanbu vras pie pacientu kultras, taj paa laik aizmirstot, ka pati ar pieder kdai kultrai un tai raksturgajiem ticjumiem un piemumiem par veselbu un slimbu; eneralizcija viena no bstamm tendencm, kas liek visiem vienas kultras grupai piederoajiem indivdiem piedvt viendus uzskatus un ticjumus, kas noliedz katra pacienta individualitti; valodas barjera un komunikcijas grtbas; 341

 atirgi veselbas traucjumu modei; saistti ar to, ka Rietumu sistm apmctiem veselbas aprpes specilistiem ir tendence domt, ka Rietumu un biomedicniskais veselbas aprpes modelis pieemams un atzstams viss kultrs; kultras sadursmes, kad vienas kultras vrtbas ir tie konflikt ar citas kultras vrtbm, piemram, aborti, nves un miranas rituli, zinanas par terminlm diagnozm. Ts ir situcijas, kur var notikt sadursmes starp pacientu un aprpes sniedzju kultrm, bet aprpes sniedzji nevar pakauties pacientu vlmm, neemot vr tiskas un juridiskas normas.

6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19.

KOPSAVILKUMS
Pacientu aprpe ir triju btisku lietu attieksmes, uzvedbas un profesionls kompetences kombincija; ja iztrkst viena no m kompetencm, bet prjs divas bs perfekti izpildtas, pacientu aprpe tomr nedos vlamo rezulttu. Laba pacientu atsauksme darbojas efektvk par drgu reklmu, bet slikta izncinok par zemestrci. Turklt ts slikts var saemt daudz biek.

Kontroljautjumi
1. "Profesionlais" attlums msai sarun ar pacientu ir: a) 0,150,5 m, b) 0,51,5 m, c) 1,53,5 m. 2. Visefektvkais partnera ietekmanas veids ir: a) piespieana, b) emocionla iespaidoana, c) prliecinana. 3. Viens no neveiksmgas kritikas cloiem ir: a) personbas aizskarana, b) neverbls komunikcijas lietoana, c) psiholoisk pozcija "blakus". 4. Kas ir mobings? 5. Nosauciet mobinga veidus! 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37.

Literatra
1. Bakingems M., Kofmans K. Vispirms prkp visus likumus: ko pasaules izcilkie menederi dara citdk. Rga: Trs, 2005. 2. Denijs R. Prasme sazinties un uzstties. Rga: Ja Rozes apg., 2002. 3. Dobele I. Savstarpjs saskarsmes kultra, neverbl komunikcija. Rga: Komunikciju Akadmija, 2005. 4. Dubkvis L., estere I. Saskarsme: lieti etiete. Rga: Jumava, 2003. 5. Edeirs D. Efektva komunikcija: vissvargk vadbas mkslas metode. Rga: Asja, 1999. 342

Edigess A. Saskarsmes labirinti: k iemcties sadzvot ar cilvkiem. Rga: Jumava, 2007. Efektva komunikcija. Rga: Lietis informcijas dienests, 2006. Ezera I., Graudia I., Dreiberga S. Lieti komunikcija. Rga: Kamene, 2002. Grvte I. Paleja I. Skolas loma darb ar mobingu. Psiholoijas Pasaule. 2005; 11: 489. Fosters D. Lieti etiete Eirop. Rga: Zvaigzne ABC, 2005. Habbards L. R. K risint konfliktus. Kopenhgena, 2005. Halta K. Veiksmga karjera vai mobings: psiholoiskais terors darb. Rga, Jumava, 2003. Herbsts D. Komunikcija uzmum. Rga: Zvaigzne ABC, 2007. Hodzsone D. Ldzvrtgs sarunu partneris: zibengas atbildes taktika. Rga: Biznesa augstskola Turba, 2001. Hofmanis K. D. Prezentcija un modercija: efektva komunikcija un mrtiecga tehnisko ldzeku izmantoana. Rga: Zvaigzne ABC, 2005. Ievia I. Uzmuma irmis mobings. Psiholoijas Pasaule. 2005; 2: 29. Igaune I. Smalkais kola "izanas" mehnisms mobings. Dienas bizness. 2005. 29. jl. Irigoijena M. F. Ielavans dvsel: emocionl pakauana un identittes deformcija. Rga: EVE, 2006. Karneg D. K attstt paapziu un ietekmt cilvkus publisks runs: k izbeigt raizanos un skt dzvot. Rga: Reiterns, 1992. Karneg D. K iegt draugus un iepatikties cilvkiem. Rga: Jumava, 2002. Kehre M. Personlmenedments uzmum. Rga: Biznesa augstskola Turba, 2004. Kincns V. Etiete sadzv, lietiajos kontaktos, starptautiskajs attiecbs. Rga: Biznesa partneri, 2000. Kovejs R. oti veiksmgu cilvku 7 paradumi: rokasgrmata personbas un organizciju efektvai izaugsmei. Rga: Trs, 2007. Krami E. Runas prasme sazi. Rga: Biznesa augstskola Turba, 2005. Kups J. Saskarsmes btba. Rga: Zvaigzne ABC, 1997. estere I. Lieti etiete. Rga: Zvaigzne ABC, 2007. Latievs V. Lietias sarunas un lietiie kontakti. Rga: Merkrijs LAT, 1994. Mouls D. Biznesa kultra un etiete Eiropas valsts. Rga: Ja Rozes apg., 2003. Neimanis J. Psiholoiskais terors darba viet: juridiskie aspekti. Jurista vrds. 2004; 40: 12. Omrova S. Cilvks dzvo grup. Rga: 2002. 169175. lpp. Omrova S. Cilvks run ar cilvku. Rga: Kamene, 2002. Rats T., Kliftons O. Cik pilns ir jsu spaintis?: pozitvs stratijas darbam un dzvei. Rga: Trs, 2006. Ree V. Msdienu organizciju psiholoija. Rga: Zvaigzne ABC, 2007. Roja ., Roja I., Kais H. Stress un vardarbba darb: ko dart, ja esi stresa un vardarbbas darb upuris? Rga, 2006. Strautmane A. Rokasgrmata lietiaj etiet. Rga: Jumava, 2007. Vorobjovs A. Socil psiholoija. Rga: Jumava, 2003. Davenport N., Schwartz R. D., Elliott G. P. Mobbing: emotional abuse in american workplace. 3rd ed. Iova: Civil Society Publishing, 2005. 343

38. Pickering P. How to manage conflicy. USA: Career Press, 2000. p.938. 39. . , : . : , 1988. 40. . . .: , 2001. 41. ., . . . . .: , 2003. 42. . . . : , 2000. 43. . . . .: ; : , 2003. 44. . . : . : , 2001. 45. . . : , 2006. 46. - . . . : , 1995. 47. . . . ., 1997. 48. . ., . : . : . . . -, 1995. 49. . . : , 2002. 50. Ma . . .: , 1996. 51. . : . : , 1986. 52. . . . M.: . . ; : , 1997. 53. . , 1993. 54. ., . : . . . . . . . . . . : , 2000. 55. . . . : , 2001. 56. ., . . : , 2000. 57. . . : , 1992. 58. : . : , 1995. 59. . . . , 1991. 60. . . , 1994. 61. . . . .: , 2003. 62. . . : , 1987. 63. . : . ., 1997. 64. . . . , 1996. 65. . . , 1994.

TIKAS ASPEKTI MSU PRAKS

tika ir filozofiska disciplna, kas pta lab un aun attiecbu problmas un pamato labas rcbas principus. tikas priekmets ir morle, bet morle ir likumu, vrtbu un normu sistma, kas nosaka, kda rcba tiek uzskatta par labu un tikumisku noteiktas sabiedrbas ietvaros. Ar aprpes tiku tiek saprastas msas profesijas tisks normas: vrtbas, tikumi un principi, kas nosaka un vada msas to ikdienas praktiskaj darb. Ts tipiski tiek izteiktas k noteikta veida morlie priekstati, piemram, esi atklts pret pacientu vai ievro pacienta konfidencialitti. tisks normas izteic profesijas tisko uzvedbas idelu, k msm vajadztu rkoties. Tomr dadu iemeslu d msas paas nespj noteikt savas rcbas tiku. tiskais jtgums un apzingums gan starp msm, gan medicnas iestdm ir atirgs. Cilvcisko attiecbu jom, kur vrtbas ir tik nozmgas, k tas ir pacienta aprp, ir neiespjami, ka msas praks neradsies konflikti. aj sakar tiskaj analz juzsver, ka lielas problmas parasti skas k mazas un var bt novrstas, norobeotas un visbeidzot minimaliztas caur apdomgu iejaukanos agrnaj stadij, td ir svargi bt modram sav darb. Lai ar kda nebtu tisko problmu iedaba, trs savstarpji saistti tisks analzes komponenti var bt izirami: deskriptv analze, konceptul analze, normatv analze. Deskriptv analze ir virzta uz patiesbas izzinanu. Kas jdara mintaj situcij? Kdi ir fakti, ko zinm? Ko nepiecieams uzzint? Jsavc visi dati, kas vartu ietekmt tisko izvli un praksi. Konceptulaj analz jnoskaidro galvens koncepcijas, kas tiek izmantotas gadjuma vai jautjuma izskatanai. Biei koncepcijas saisttas ar vrtbm, kas analz ir pretstat cita citai, piemram, eitanzija. Normatv analze ir vrsta uz iziranos, kas btu darms, kdas vrtbas vai pienkumi ir konflikt, kdi kritriji vai argumenti tos balsta vai pamato. Visi tisks analzes aspekti var bt btiski tisks problmas risinjum un tiem jbt integrtiem aprpes proces. Kad sastopas ar tiskajiem jautjumiem, vispirms jizstrd saprtgs un pieemams jautjuma novrtjums. Otrs solis ir identifict un plnot izvles, kdas tad ir alternatvas, kas balsta s izvles, kpc un kdi ir galvenie par un pret. Treais solis ir mra stenoana, kad tiek runts, k stenot o izvli, kds ir visiedarbgkais veids, kdi iespjamie rezultti, k novrst negatvos rezulttus. Ceturtais solis ir rezultta novrtana. Kad kda izvle ir stenota, pieredzes apganas interess ir obligti jizvrt, vai ir kas darms, lai novrstu das situcijas turpmk. Normatv tika ir vrsta uz jbtbu: kdai vajadztu bt morlei. Normatvo tiku savukrt var iedalt darbbas tik un attiecbu tik. Darbbas tika aplko darbbas izvles jautjumus neskaidr situcij un atbild uz jautjumu "Kas man jdara?" Attiecbu tika izvrt socilo lomu pru attiecbs: msapacients, pacientsrsts, msarsts, pacientspacients, veckibrns, draugsdraugs u. c. T atbild uz jautjumiem "Kda ir laba msa?", "Vai esmu laba msa?", "Kds ir labs draugs?" u. c.

345

tikas ievieana aprpes proces ir labs veids, lai nodrointu tisku praksi un aprpes procesa pielietoanu, lai risintu tiskus jautjumus.

TIKAS PRINCIPI UN TO IZMANTOANA

Katra tikas teorija satur vienu vai vairkus tikas principus, kas izir morlu spriedumu pieemanu un morlas darbbas veikanu. Tos izmanto, nonkot pie morliem lmumiem msu praks. tikas principi: autonomija, laba darana, taisngums, patiesgums, nekaitgums, privtums un lsirdba ir vienldz svargi msas praks. Laba daranas jeb lsirdbas princips. K sena paruna saka: "Ce uz elli ir bruts ar labiem nodomiem". lsirdbas jdzienam latvieu valod ir daudzas nozmes: t ir gan labvlga attieksme pret cilvku, kuram nepiecieama paldzba un atbalsts, gan labsirdba, laipnba un ldzjtba, gan kalpoana un pakalpoana. lsirdba vairk vai mazk ir katra privta lieta kam vlos, tam ar paldzu. Protams, katram ir jcenas paldzt, ja vien t nav pilnga iejaukans otra cilvka dzves plnos vai dzvesstil, tau, ja cilvks ir medicnas darbinieks, tad viam ir jpaldz visiem cilvkiem neatkargi no t, vai viam cilvks patk vai nepatk, it pai, ja medicnas darbinieks ir balt halt. is princips parasti darbojas tur, kur likums nav spk vai vispr netiek piesaukts. Tas paredz noteiktu morlu attieksmi ne tikai no profesionlajiem medicnas darbiniekiem, bet ar no pacientu tuviniekiem, draugiem, koliem un pazim. Laba daranas jeb lsirdbas princips apraksta pienkumu dart labu un izvairties dart aunu. Laba daranas princips prasa no tiskas personas ievrot dus likumus: nevajag dart aunu vai kaitt, vajag novrst aunu vai zaudjumus, vajag mazint vai izncint aunumu, vajag dart vai veicint labu. Laba darana ir lab veicinana, kas ldzsvaro lab un aun attiecbas. Laba darana atirb no labdarbas ir pienkums, kas nav un nevar bt pienkums, jo nav tdu pienkumu, k sniegt humnu paldzbu, t ir brvas gribas izpausme. lsirdba k aktva labdarba tiek stenota dados lmeos, tpc ar motivcija lsirdbai var bt atirga, piemram, cilvki rkojas lsirdgi tpc, ka: cilvkam tas ir izdevgi, t ir audzinanas rezultt gta morla prasba, sabiedrb pieemts bt lsirdgam, nodarboties ar labdarbu, t ir iekja nepiecieamba paldzt vjkajam, t dara draugi un koli, un ir svargi, ko vii teiks, tas vairo paapziu. Viena no laba daranas principa sastvdam ir altruisms (cilvkmla, paaizliedzgas rpes par citiem (pretstats egoismam)). Preczk btu teikt, ka jebkura cilvka pienkums ir bt lsirdgam, bet via labs gribas izpausme ir altruisms. Altruisms jeb nesavtba ir organiska laba daranas principa sastvdaa. Altruisms uzskatmi izpauas transplantoloij. Orgnu transplantcijas pamatprincipos ir ietverts aizliegums saemt un sniegt samaksu vai ar jebkura cita veida kompensciju par transplantjamajiem orgniem. Altruisms 346

ir lsirdbas izpausme, kurai nav un nevar bt pienkuma raksturs. Altruisms rada cilvk pozitvas emocijas: gandarjumu, vajadzguma sajtu, patiesu prieku, ka ir izdevies kdam reli paldzt. R. M. Peids secinjis, ka altruismu veido trs elementi: paldzbas sniegana, emptija, nesavtba. Emptija. Attiecb uz aprpi emptija nozm procesu, kad msa izjt otra cilvka jtas un prdzvojumus t, it k tie btu vias paas, bet tomr it k. Jveido saskarsme ar otra cilvka jtm, ts jatzst un jnoskaidro. Jveido ar attieksme, kad ts tiek pieemtas bez tiesanas. Emptijas proces ir vairkas sastvdaas: Izpratne. Msa aktvi klauss, ko pacients saka ne tikai vrdos, bet ar to, ko nepau vrdi: vro pozu, seju, estus. Mina iedomties, ka via pati izsaka os vrdus, ko pacients. Ko via justu? Jmina izprast, ko pacients pats neapzins, bet nedrkst mint pacientam izteikt savus iespjamos secinjumus; nevajag interprett, bet vislabk iejusties. Lai to veiktu, pacienta pareizjs izjtas jvrt no "eit un tagad" pozcijm. Objektivitte. Nedrkst uzemt pacienta izjtas k savjs un skt ts paai izjust; tas traucs paldzt pacientam saprast via jtas un tikt ar tm gal. Ja aujas subjektvi iesaistties otra sajts, tad nostda sevi td stvokl, ka ar paai ir nepiecieama paldzba. Spja pieemt. Laik, kad darbojas ar pacientu, "noliek mal" savas vrtbas un uzskatus, lai bez aizspriedumiem iektu otra cilvka pasaul. Tas ir ciei saistts ar objektivitti. Apstiprinjums. Lai apstiprintu, vai msa tiem ir sapratusi, ko pacients viai grib paststt, msai ir jsaem no pacienta atgriezenisk saite apstiprinjums. Noskaidroana. Pc tam kad saemts pacienta apstiprinjums, msa saldzina savas izjtas, vai via ir pareizi to novrtjusi. Emptisko attiecbu rezultt pacients jt, ka msa viu saprot, un nejtas atstumts un atsveinjies. Pacients jt, ka par viu rpjas un pieem viu k vrtgu personbu. Vi var skt vrtt sevi un pieemt sevi tdu, kds vi patiesi ir. Pacientam sk veidoties savas patbas izpratne, spja maint savu pauztveri, un tas jau ir terapeitisks process. Lai veidotu pozitvas attiecbas ar pacientu, msai ne tikai juzzina pacienta domas, izjtas un vrtbas, bet ar jizjt emptija pret pacienta jtm un domm. Ja msa izturas ar emptiju, tad pacients viai par sevi brvk atkls informciju. Labi ir zinms, ka tad, ja aprptjam ir emptiska attieksme, tad pacients savas iespjas var attstt maksimli, vi vairk spj konstruktvi apgt jauno un mainties. To, cik labi msas spj aprpt pacientu un paust emptiju, nosaka savas patbas apzia un rpes par o patbu. Personbas autonomijas princips. Personbas autonomijas principa moto ir "Es esmu sava liktea meistars, es esmu savas dvseles kapteinis" (Viljams Ernests Henlejs). Autonomija nozm panoteikanos, tiesbas pieemt neatkargus lmumus, kas attiecas uz personisko dzvi un labsajtu (no grieu autos pats, nomos vadana, likums). Ts, pirmkrt, ir katra cilvka pamattiesbas: tiesbas dzvot un mirt, tiesbas vairoties, tiesbas uz privtumu. 347

Ttad cilvka personisk autonomija nozm bt noteicjam par sevi bez jebkdiem psiholoiskajiem vai fiziskajiem ierobeojumiem, k ar piespiedu ldzekiem. Tas prasa msai respektt pacientu k autonomu indivdu, kur ir tiesgs un spjgs kontrolt savu dzvi un izlemt, kas to iespaido. Msas uzdevums ir sniegt informciju un paldzt to saprast. Autonomijai ir daas specifiskas nozmes, ko var apskatt atsevii. 1. Autonomija k brva rcba. Tas nozm bt spjgam dart to, ko pats vlos dart, nebt spiestam dart to, ko pats nevlos, vai to, ko vlas kds cits. 2. Autonomija k efektva racionla apsvrana. T tiek saistta ar personas racionls domanas procesu, piemram, traucjumi mentlaj veselb. 3. Autonomija k autentiskums. T tiek saistta ar attiecbm starp doto izvli un paa raksturu. Vai izvle sakojas paa rakstur, personas iekj prliecb, vrtbs. 4. Autonomija k morla refleksija. Izvle izsaka vrtbas. T ir ldzga treajam punktam, bet klt nk prbaude ar savu personisko sirdsapziu. Autonomija un identitte ir savstarpji saistti jdzieni, jo indivdam raksturga: 1) fizisk identitte (ermenis k sistmas veselums); 2) socil identitte (psiholoiskais veselums un komunikatvie dotumi); 3) morl identitte (vrtbu sistma, kultrtradcijas). Autonomijai ir das pabas: t ir pamatota ar indivda vrtbm, t ir pamatota ar preczu informciju, t ir brva no piespiedu ldzekiem. Autonomijas princips ir noteicoais tpc, ka tikai balstoties uz izpratni par personbas autonomiju, specilists pret pacientu izturas k pret spriestspjgu un lemtspjgu. Respektt nozm atzt, ka otrs cilvks ir cieas vrts. Ttad par autonomu darbbu uzskata darbbu, kuru veic apzinti, saprtgi un bez kontroljoas ietekmes. Autonomijas princips faktiski ir prasba pc iecietbas. Ja pacients ir rcbnespjgs, tad via intereses prstv imenes loceki. Tas rada papildu problmas, jo radinieki var pieemt lmumu, kas ir saistb ar viu pau interesm, nepareizu vai neatbistou lmumu. Radinieku, imenes loceku starp var nebt vienprtbas lmuma pieeman. Apzinta piekriana ir kompetentu pacientu tiesbas. Piekriana ir labprtga un apzinta, iegta bez vardarbbas un viltus. Turklt attiecg persona savu piekrianu var jebkur laik brvi atsaukt. Lai ar informcijai ir savi dabiskie ierobeojumi: pacienta personba, via temperaments un attieksme pret informciju par sevi; pacienta acmredzamais sapratnes lmenis; rstanas raksturs; iespjam aunuma varbtba un lielums, riska bieums un iespjamba. Neraugoties uz apzints piekrianas obligtumu, ir izmumi, kad pacienta apzint piekriana rstanai nav nepiecieama, piemram, neatliekams paldzbas gadjum, k ar, ja pacienta dzvba ir bstam situcij vai, ja pacients sirgst ar gargiem traucjumiem. Personbas autonomijas princips ir pamats, uz kura veidojas medicnas tikas prjs morls prasbas, k ar ts principu hierarhija.

Dubultefekta princips. Dubultefekta princips paredz, ka morl zi ne vienmr var sasniegt pozitvas sekas, bet tas nenozm, ka rcba ir bijusi morli nepareiza. Praks ir oti daudz tik pretrungu gadjumu, ka nevar pateikt, vai notiku sekas ir uzskatmas par labm vai sliktm. Dubulefekta principa darbbas ietvaros labais efekts prsniedz negatvo vai, sliktkaj gadjum, labais efekts pastv vismaz jbtbas form. Dubultefekta princips prasa, lai tiktu ievroti etri nosacjumi: rcba k tda pati par sevi nedrkst bt morli nepareiza un tpc nosodma; tai jbt morl zi labai vai vismaz neitrlai; dartjam ir jorientjas uz pozitvu rezulttu, lai gan slikts rezultts ir iespjamba; pozitvs rezultts ir jsasniedz ar rcbu, nevis jpieem k sliktu seku blakusefekts; pozitvajm sekm ir jbt prsvar pr negatvajm, vai ar starp pozitvajm un negatvajm sekm jpastv vismaz zinmai proporcionalittei. Dubultefekta princips k tds btb neko neattaisno, bet gan paskaidro, parda, kpc ir radus sekas, kuras tisk zi btu juzskata par neviendabgm: pozitvi negatvm, divjdi vrtjamm, prsvar pozitvm vai negatvm vai neitrlm. Dubultefekta principam ir liela nozme prasbu vai vrtbu konflikta gadjum. Vrtba ir tas svargums, kuru cilvks vai cilvku grupa pieir kdam objektam, domai vai attieksmei. is svargums cilvkam liek prast no sevis to, ko saska ar o vrtbu viam vajadztu vai noteikti vajag dart, un, ja tas netiek veikts, viam rodas diskomforta sajta. Vrtbas ir galvenie cea rdtji uzvedbai vai izturans veida standarti, kurus cilvks akcept un mina dzvot saska ar tiem vai turties pie tiem. Ar savu vrtbu paldzbu cilvks integr, izskaidro un izvrt jaunas domas, notikumus un personisks attiecbas. Vrtbas nevar uztvert tiei, bet ts var secint, vrojot cilvka verblos un neverblos izteiksmes ldzekus. Ts ir daa no vienotas personbas un izpauas rcb. Cilvks ar vrtbm nepiedzimst ts tiek iegtas izskaidrojumu, pamcbu, modelanas ce, gstot apbalvojumus vai sodus un pieldzinot sevi kdai personai vai grupai. Ts veidojas k daa no imenes dzves, un ts pastiprina skolas, reliijas un vienaudu ietekme. Dubultefekta principa stenoan kritrijs ir pacienta dzves kvalitte. Nekaitanas princips. Nekaitanas princips ir socils tikas pamats, jo sabiedrb ar prasbu "nekaitt" skaidri un neprprotami tiek regultas indivdu morls attiecbas: neviens nedrkst radt aunumu. Nekaitanas principu grti noirt no laba daranas principa, kas pieprasa atbalstt labo, aizkavt auno. Abi principi darbojas saskaoti, un to prasbas dakrt atiras tikai pc formas vai kategoriskuma pakpes. Faktiski aunumu pacientam var nodart rsta vai jebkura cita medicnas darbinieka neprofesionlisms, kas izraisa negatvas veselbas aprpes sekas. Nekaitanas principu ietekm: profesionlais nihilisms medicnas darbinieka pesimistiskais skatjums uz rstanos vai ts rezulttiem; no paa pacienta rakstura izrietoais pesimisms pacients visu uztver melns krss, piemram, apgalvo tuviniekiem, ka rsts ir izteicies par via stvoka pasliktinanos, bet patiesb rsts tikai paudis savas baas; prk paprliecints rsts, kur run ar pacientu kategorisk ton. 349

348

Patiesguma princips. Medicnas darbinieku rcb ir daudz informcijas un zinanu par pacienta veselbas stvokli, un tas rada virkni saretu tisku jautjumu, pai tdu, kas attiecas uz informciju par diagnozi un prognozi vai pacienta izvles tiesbm. Vai ir pienkums informt pacientu par via veselbas stvokli? Kda ir informcijas noklusanas vai izpauanas tika? Kdos apstkos ir tiesbas pacientam neizpaust informciju? Patiesguma centr galven vrtba patiesba. pieeja vrsta uz savstarpjo atkltbu un uzticbu. Pienkums teikt patiesbu ir cilvka cieas jautjums. Ir nepiecieama nozmga informcija, lai pacienti sptu stenot savu autonomiju. d nozm argumenti par labu atkltbai vienlaicgi saistmi ar informts piekrianas jautjumu. Medicnas darbinieki biei nokst situcijs, kad pacientiem jsniedz informcija, kas var btiski ietekmt pacientu izvli. Svargi ir, kda bs s izvles informatv bze (patiesa, objektva vai apzinti sagrozta). Patiesgums veicina autonomiju, paldzot pacientiem stenot kontroli paiem pr savu privto dzvi. Daos gadjumos pacienti pai nevlas zint patiesbu par savu veselbas stvokli. ds situcijs teikt patiesbu nozm ne tikai kaitt pacientu veselbai, bet ar nerespektt viu brvu gribu, autonomiju. Galvenais jautjums d situcij ir, k droi pateikt, vai pacients vlas vai nevlas zint patiesbu. Taisnguma princips. Tas medicnas tik ietver ar pienkumu izturties pret visiem pacientiem viendi, jo vii visi ir slimi, tpc atrodas profesionlu medicnas darbinieku rpju lok. Taisngums ir: izturans pret cilvkiem saska ar viu vajadzbm un spjm; izturans pret cilvkiem vienldzgi sadalot labumu un aunumu starp tiem viends das; izturans pret cilvkiem saska ar viu nopelniem vai labajm pabm. Taisnguma princips apgalvo, ka veselbas vajadzbas ir viendas, btu jsaem pakalpojumi un ldzeki viend lmen, bet tiem, kam ir lielkas veselbas vajadzbas, btu jsaem attiecgi vairk aprpes. Taisngums ir savstarpji saistts gan ar vienldzbu, gan ar pam btiskkajm cilvka tiesbm un ldz ar to izpauas k taisngums iegan, taisngums tiesbu nodoan, taisngums laboan. Konfidencialitte un privtums. Privtuma jdziens ir daudznozmgs, galvenokrt t ir eksistences brvba, kas tiek sargta no citu cilvku uzmcgas fiziskas kltbtnes. Cilvkam ir tiesbas uz noteiktu privtuma pakpi pat sabiedrisks viets, proti, vi ir jpasarg no akustiskiem traucjumiem, prmrga skauma, troka. Toties cilvks nekad nav pasargts no citu cilvku fizisk tuvuma sabiedrisks viets. Cik tuvu otram cilvkam drkst atrasties, lai neizraistu diskomforta sajtu, to nosaka katra kultra un audzinana, bet relie dzves apstki nosaka iespjas privtumu stenot. No nevlama fiziska kontakta vai prmrga tuvuma vl ir iespjams izvairties, bet aizsargt informciju par sevi un savu privto dzvi jau ir daudz grtk.

KOPSAVILKUMS
tisks normas izteic profesijas tisko uzvedbas idelu, to, k msm vajadztu rkoties. Katra tikas teorija satur vienu vai vairkus tikas principus, kas izir morlu spriedumu pieemanu un morlas darbbas veikanu. Tos pielieto, nonkot pie morliem lmumiem msu praks. tikas principi: autonomija, laba darana, taisngums, patiesgums, nekaitgums, privtums un lsirdba ir vienldz svargi msas praks.

Kontroljautjumi
1. 2. 3. 4. Definjiet jdzienu aprpes tika! Kdus tikas principus js ievrojat sav praks? Raksturojiet dubultefekta principu! K js defintu jdzienu 'lsirdba'?

Literatra
1. 2. 3. 4. 5. Dubkvis L. Msu profesijas tisk situcija. Rga: MPIC, 1995. Dubkvis L. Saskarsmes stunda msai. Rga: MPIC, 1998. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. tika. Rga: Zvaigzne ABC, 1995. Sle V. Medicnas tikas pamatprincipi. Rga: Zintne, 1999. ilia M., Dupure I. Pacientu izgltoana msas kompetence. Rga: Nacionlais apgds, 2009.

350

352

1. attls. Aprpes ldzeka reklma.

PIELIKUMI

Prim r profilakse - mazin t iesp jamo saskarsmi ar stresoriem - stiprin t main go aizsardz bas l niju

Stresori

Stresori

Pamatstrukt ra

Intra Inter Ekstra

person li faktori

- Pamatstrukt ra - Ener ijas resursi

- galvenie/pamatfaktori, kas kop gi visiem organismiem - norm las temperat ras l menis - en tisk strukt ra - atbildes (reakcijas) veids - org nu stiprums - v jums - ego strukt ra - visp rzin mais Sekund r profilakse - agr na slim bas konstat ana - simptomu rst ana

2. attls. Betijas Neumanes Veselbas aprpes sistmas

Reakcija

Rekonstit cija

Terci r profilakse

- individu la, emot das v rt bas: v r - pamatstrukt ras idiosinkr zija - dabisk un ieg t rezistence - saskarsmes laiks ar stresoru
Intra Inter Ekstra person li faktori

Stresori: - vienlaic gi var par d ties vair ki stresori - vieni un tie pa i stresori var b t gan k "trieciens", gan k reakcija - norm la aizsardz bas l nija main s atbilsto i vecumam un att st bai - readapt cija - atk rtota apm c ba, lai nov rstu saslim anu turpmk - stabilit tes saglab ana

Darb bas

Rekonstit cija
- var s kties jebkur reakcijas pak p vai l men - iesp ju loks var stiepties pat aiz norm l s aizsardz bas l nijas
Intra Inter Ekstra person li faktori - var par d ties pirms vai p c tam, kad tiek rsotas rezistences l nijas, ab s gan reakcijas, gan rekonstit cijas f z s. Darb bas pamat ir: - reakcijas pak pe - paredzamais izn kums -m r i - resursi

353

3. attls. Pieauguo universlais atdzvinanas algoritms.

Nerea? Atbrvo elpceus Prbaudi dzvbas pazmes Sauc palg! KPR 30:2, kamr defibrilators/monitors nav pievienots Vrt ritmu Vajadzga defibrilcija (VF/bezpulsa VT) Nav vajadzga defibrilcija (BEA/asistolija)

4. attls. Bradikardijas algoritms (lns ritms, kas ietekm hemodinamiku): skbeklis, i/v pieeja, 12 novadjumu EKG
Nelabvlgas pazmes? Sistoliskais asinsspiediens <90 mm Hg st. N Sirdsdarbbas frekvence <40 reiu/min Ventrikulra aritmija, kas ietekm asinsspiedienu Sirds mazspja

Atropns 500 g i/v (0,5 mg i/v) Atbildes reakcija apmierinoa? N J J Asistolijas risks? Nesen asistolija II pakpes 2. tipa atrioventrikulr blokde Pilna atrioventrikulr blokde ar platiem QRS Ventrikulra pauze >3 s N Novro

Viena defibrilcija 150360 J bifziska vai 360 J monofziska

Nekavjoties sc KPR 30:2 un veic 2 min

KPR laik Novrs iespjamos clous Prbaudi elektrodu pozciju un kontaktu Mini/nodroint: - i/v pieeju; - intubciju un MPV; - skbeka pievadi Neprtraukti veic krkurvja kompresijas, kad intubts un pieslgta MPV Ievadi adrenalnu ik pc 35 min Apsver amiodarona, atropna vai magnija ievadanu

Paskumi: atropns 0,5 mg i/v atkrtoti ldz 3 mg maksimli adrenalns 210 g/min alternatvi medikamenti VAI transkutna EKS Nekavjoties sc KPR 30:2 un veic 2 min

Ldz specilista paldzbu! Gatavo transvenozai stimulcijai Alternatvie medikamenti: aminofilns izoprenalns dopamns glikagons (ja prdozti bta adrenoblokatori vai kalcija kanlu blokatori)

Potencili novramie cloi Hipoksija Hipovolmija Hipo-hiperkalimija, citi metaboliski traucjumi Hipotermija Tensijas (spriedzes) pneimotorakss Tamponde (sirds) Toksni (indes/medikamenti/narkotikas) Tromboze (koronr vai pulmonl)

5. attls. Pieauguo pamata atdzvinanas (ABC) algoritms.

BEZSAMAA? J Sauc palg NMP! Atbrvo elpceus Elpoanas kontrole ELPO NORMLI? N vai oti reti Izsauc NMP 30 sirds masas 2 elpinanas 30 sirds masas J Novieto stabil snu poz Izsauc NMP N Sniedz nepiecieamo paldzbu

354

355

6. attls. Tahikardijas algoritms (ar pulsu)

Nodroini ABC, skbekli, i/v pieeju Monitor ritmu, AS, SpO2 Pieraksti 12 novadjumu EKG, ja nav iespjams ritmu Identific un rst novramos clous Vai pacients stabils (hemodinamisks)? Sinhronizta kardioversija (ldz trim reizm) Nestabils Nestabilittes pazmes Samaas traucjumi Spes krts Sistoliskais AS <90 mm Hg (frekvence <150 reiu/min reti rada nestabilu hemodinamiku) Sirds mazspja (kardila astma, plauu tska) Stabils

7. attls. Aizrans rstanas algoritms

Novrt stvokli

Nopietna elpceu obstrukcija (neefektvs klepus) Samaa saglabta Darbbas: 5 sitieni pa muguru 5 grdieni (pa krkurvi zdainim, pakrt brnam >1 gadu)

Mrena elpceu obstrukcija (efektvs klepus)

Amiodarons pa 300 mg i/v 1020 min Ja nav efekta, atkrto kardioversiju ar sekojou amiodarona ievadanu 900 mg 24 h Plats

Bezsamaa Atver elpceus Piecas ieelpas Sc KPR

Prbaudi dekompensciju, seko klepus efektivittei, atbrvo elpceus

Vai QRS ir aurs (<0,12 s)?

aurs aurs QRS Vai ritms regulrs?

8. attls. Algoritms pediatrij tahikardijas gadjum, ar adekvtu audu perfziju

Vrt ABC un veic nepiecieams manipulcijas Padod skbekli caur masku Pievieno monitoru/defibrilatoru Iespju robes 12 novadjumu EKG Kds ir QRS platums? QRS pagarints >0,88 Iespjama ventrikulra tahikardija Vrtanas laik oksigenana un ventilcija (pc nepiecieambas ABC) pievieno monitoru/ritma devju apsver konsultanta nepiecieambu gatavojies kardioversijai 0,51 J/kg (sedcija) Identific un rst iespjamos clous hipoksija hipovolmija hipertermija hiper- hipokalimija u. c. metaboliski traucjumi tamponde (sirds) tensijas pneimotorakss toksni/indes/medikamenti trombembolija spes

Plats QRS Vai QRS kompleksi regulri? Neregulri Regulri

Regulrs Vagli manevri Adenozns pa 6 mg tri i/v Ja nav efekta, ievadi pa 12 mg i/v Ja nav efekta, ievadi vl 12 mg Neprtraukti monitor ritmu Atjaunojies normls sinusa ritms? J Iespjama atscga PSVT: pieraksti 12 novadjumu EKG ar sinusa ritmu ja PSVT atjaunojas, dod atkal adenoznu, apdom un izvlies antiaritmisku profilaksi

Neregulrs Neregulra auru kompleksu tahikardija, iespjama F, kontrol frekvenci ar blokatoru i/v, digoksna i/v vai diltiazma i/v ievadanu Ja skums <48 h, apsver amiodarona ievadanu pa 300 mg i/v 2060 min, pc tam pa 900 mg 24 h N

QRS normls <0,08 Vrt ritmu Sinusa tahikardija: atbilstoa anamnze saskatmi normli P zobi maings ritms maings RR intervls konstanta PR gadjum zdaiiem parasti <220 reiu/min brniem parasti <180 reiu/min

Mekl specilista paldzbu

Iespjams: F un Hisa kla kjias blokde rst k auru kompleksu tahikardiju WPW sindroms apdom amiodarona ievadanu polimorfiska VT (piem., torsades de pointes) ievadi magniju pa 2 g 10 min

Ja ir VT (vai nenosakms ritms) amiodarons pa 300 mg i/v 2060 min, pc tam pa 900 mg 24 h Ja ir iepriekjs apstiprinjums SVT ar Hisa kla kjias blokdi vai WPW sindromu adenozns k regulras auru kompleksu tahikardijas gadjum

Supraventrikulra tahikardija: neskaidra anamnze P zoba nav vai tas ir maints stabils nemaings ritms krasas ritma prmaias zdaiiem parasti >220 reiu/min brniem parasti >180 reiu/min

Mekl specilista paldzbu Iespjama U: kontrol frekvenci (piemram, ar blokatoriem)

Apsver n. vagus kairinjuma pamienus Nodroini venozo pieeju Apsver adenozna ievadanu 0,1 mg/kg i/v (maksiml pirm deva: 6 mg) Var dubultot un atkrtot vienu reizi tra bola ievade

Konsultjies ar brnu kardiologu Veic kardioversiju 0,51 J/kg (var palielint devu ldz 2 J/kg, ja skumdeva ir neefektva) Veic sedciju pirms kardioversijas 12 novadjumu EKG

Apsver alternatvu medikamentu ievadanu amiodarons pa 5 mg/kg i/v 2060 min vai prokanamds pa 15 mg/kg i/v 3060 min (nevajadztu lietot amiodaronu un prokanamdu vienlaikus) vai lidokans pa 1 mg/kg i/v bola dev

356

357

9. attls. Algoritms pediatrij tahikardijas gadjum, ar sliktu audu perfziju

BLS algoritmi: izv rt ABC un veic nepiecie amo atbalstu
S c KPR (skat bezpulsa st vok u algoritmu)

10. attls. Algoritms pie bezpulsa stvokiem

1 Veic KPR Dod skbekli, ja iespjams Pievieno monitoru/defibrilatoru, kad iespjams

Nav

Ir vai nav pulss Ir

2 3 VF/VT Ir nepiecieama Prbaudi ritmu Vai nepiecieama defibrilcija? Nav nepiecieama 9 Asistolija/BEA

Sk bek a padeve un elpin ana, ja nepiecie ams

QRS norm ls <0,08 s

Izv rt tahikardiju

12 novad jumu EKG, iesp ju robe s Izv rt QRS ilgumu

10 A. Veic 1 defibrilciju manuli 4 J/kg, AD pc 1 gada vecuma, 18 gadu vecum lieto pediatrisko sistmu, ja t ir pieejama, atsc KPR nekavjoties 5 Prbaudi ritmu J Turpini KPR ldz defibrilators ir uzldts C. Veic 1 defibrilciju manuli 4 J/kg, AD pc 1gada vecuma. Atsc KPR, nekavjoties ievadi adrenalnu i/v, i/o 0,01 mg/kg (1:10 000; 0,1 ml/kg), endotraheli 0,1 mg/kg (1:1000; 0,1 ml/kg) Atkrto katras 35 mintes 7 Veic 5 KPR ciklus N N B. Atsc KPR nekavjoties. Ievadi adrenalnu i/v, i/o 0,01 mg/kg (1:10 000; 0,1 ml/kg) endotraheli 0,1 mg/kg (1:1000; 0,1 ml/kg) Atkrto katras 35 mintes 11 Prbaudi ritmu

QRS pagarin ts >0,08 s

Izv rt tahikardiju

Izv rt anas laik oksigen cija un ventil cija p c nepiecie am bas ABC atbalsts pievienot monitoru/ritma dev ju apsver konsultanta pieaicin anu sagatavojies kardioversijai 0,5 1 J/kg (sed cija)

Identific un rst iesp jamos iemeslus Hipoksija Hipovol mija Hipertermija Hiper-hipokaliemija un citi metaboli trauc jumi Tampon de Tensijas pneimotorakss Toks ni/indes/medikamenti Trombembolija S pes

Sinusa tahikardija - atbilsto a anamn ze - saskat mi norm li P zobi - ritms main gs - main gs RR pie konst. PR - z dai iem parasti <220 reizes/min -b rniem parasti <180 r/min

Supraventrikul ra tahikardija - neskaidra anamn ze - P zoba nav vai izmain ts - stabils nemain gs ritms - krasas ritma izmai as - z dai iem parasti >220 r/min - b rniem parasti >180 r/min

Ja ir asistolija, sk. 10. lauciu Ja ir elektriska aktivitte, prbaudi pulsu Ja pulsa nav, sk. 10. lauciu Ja pulss ir, sc pcreanimcijas paskumus

Sk. 4. lauciu

Iesp jama ventrikul ra tahikardija Nekav jo a kardioversija 0,51 J/kg (apsver sed ciju, ja tas nekav kardioversiju)

Prbaudi ritmu
Apsver n. vagus kairin juma pa mienus (ja ir laiks) Apsver alternat vu medikamentu ievadi Amiodarons 5 mg/kg IV 2060 min u laik vai Prokainam ds 15 mg/kg IV; 3060 min u laik . (nevajadz tu lietot amiodaronu un prokainam du vienlaic gi) vai Lidoka ns 1 mg/kg IV bola veid (tikai pie platiem kompleksiem) konsult jies ar kardiologu pediatru 12 novad jumu EKG

J Turpini KPR, ldz defibrilators ir uzldts veic 1 defibrilciju - manuli 4 J/kg, - AD pc 1 gada vecuma. atsc KPR nekavjoties, apsver antiaritmiskos medikamentus (amiodarons pa 5 mg/kg i/v, i/o vai lidokans pa 1 mg/kg i/v, i/o; magnija sulfts pa 2550 mg/kg; max 2 g torsades de pointes gadjum), pc 5 KPR cikliem, atgriezies uz 5. laucia

Nekav jo a kardioversija Vai nekav jo a i/v i/o adenoz na iev. - veic kardioversiju ar - Adenoz ns: lieto, ja i/v pieeja ir jau nodro in ta 0,5-1 J/kg (var k pin t l dz i/v i/o 2 J/kg, ja s kotn j deva - deva: Adenoz ns ir neefekt va) (maksim l pirm deva: 6 mg) - veic sed ciju, ja iesp jams - var dubultot un atk rtot vienu reizi (maksim l otr deva: 12 mg) - sed cija nedr kst kav t kardioversijas uzs k anu - ievad ana: tra bola veid - BLS algoritms: turpini KPR - sk bek a padeve, ja iesp jams - pievieno monitoru/defibrilatoru, kad iesp jams

KPR laik: spcgas, tras krkurvja kompresijas (100 reizes/min): sirds masas veicjiem vlams mainties ik pc 2 mintm (ritma prbaudes laik), nodroini pilnvrtgas krkurvja ekskursijas, ldz minimumam mazini prtraukumus starp sirds masu un elpinanu, viens KPR cikls 15 kompr.: 2 ieelpas; 5 cikli jveic 12 min laik, izvairies no hiperventilcijas, nodroini intubciju un prliecinies par pareizu intubcijas caurultes pozciju; pc intubcijas veic neprtrauktas krkurvja kompresijas bez elpinanas pauzm, elpinanas frekvence: 810 reizes min prbaudi ritmu katras 2 mintes. Identific un rst iespjamos clous: hipovolmija, hipoksija, hidrognjonu novirzes (acidoze), hipo-hiperkalimija, hipoglikmija, hipotermija, toksni, tamponde (sirds), tensijas pneimotorakss, trauma.

358

359

11. attls. Algoritms pediatrij bradikardijas gadjum

DzUP algoritmi: izv rt un uzturi ABC Sk bek a padeve Pievieno monitoru/defibrilatoru

Vai bradikardija izsauc smagu kardiorespiratoru v jumu? (v ja perf zija, hipotensija, apgr tin ta elpa, apzi as trauc jumi)

- novro - uzturi ABC - apsver eksperta konsultciju

Veic kr kurvja kompresijas ja neraugoties uz oksigen ciju un ventil ciju, sirds ritms ir maz ks par 60 reizes/min ar v ju perf ziju

J
Persist jo a simptom tiska bradikardija

KPR laik
- sp c gas, tras kompresijas cilv ks, kas veic kompresijas, main s ik (100/min) 2 min tes, kad p rbauda ritmu - nodro ini pilnu krukurvja izv r anos identific un rst iesp jamos iemeslus: - l dz minimumam samazini p rtraukumus - viens KPR cikls: 15 kompresijas, tad Hipovol mija 2 ieelpas; 5 cikli = 1-2 min Hipoksija Hidrog na jonu (acidoze) - izvairies no hiperventil cijas - nodro ini elpvadu un p rliecinies Hhipo-/hiperkali mija par pareizu t poz ciju Hipoglik mija Hipotermija *kad ir ievad ts elpvads, nenotiek KPR "cikli". Veic nep rtrauktas Toks ni kr kurvja kompresijas, bez pauTampon de (sirds) z m ieelpai. Veic 8-10 ieelpas Tensijas pneimotorakss min t . P rbaudi ritmu katras Tromboze (koron ra vai pulmon ra) Trauma 2 min tes

Ievadi adrenal nu - IV/IO: 0,01 mg/kg (1:10 000; 0,1 ml/kg) - endotrahe li: 0,1 mg/kg (1:1000; 0,1 ml/kg) atk rto katras 35 min tes - ja paaugstin ts n. vagus tonuss, vai prim rs AV bloks ievadi atrop nu, pirm deva: 0,02 mg/kg, var atk rtot. (minim l deva: 0,1 mg; maksim l kop j deva b rnam ir 1 mg) - apsver r ja ritma dev ja pielieto anu

Ja iest jas bezpulsa st voklis, skat. attiec go algoritmu