Welcome to Scribd, the world's digital library. Read, publish, and share books and documents. See more
Download
Standard view
Full view
of .
Look up keyword
Like this
0Activity
0 of .
Results for:
No results containing your search query
P. 1
Hipo Fondi Finansu Tirgus Parskats 21 05 2012

Hipo Fondi Finansu Tirgus Parskats 21 05 2012

Ratings: (0)|Views: 10|Likes:
Published by aleksejs_marcenko

More info:

Published by: aleksejs_marcenko on May 24, 2012
Copyright:Attribution Non-commercial

Availability:

Read on Scribd mobile: iPhone, iPad and Android.
download as PDF, TXT or read online from Scribd
See more
See less

05/24/2012

pdf

text

original

 
 
Kontaktinform
ā
cija: e-pasts: info@hipofondi.lv; t
ā
lr. 6 777 4455
Šim p
ā
rskatam ir vien
 ī 
gi informat
 ī 
vs nol
ū
ks – tas nav uzskat
ā
ms par m
ā
rketinga pazi
ņ
ojumu, ieguld
 ī 
 jumu p
ē
t
 ī 
 jumu vai gada/starpperioda finanšu p
ā
rskatu,kura sagatavošanas nepieciešam
 ī 
bu nosaka normat
 ī 
vie akti. Šo p
ā
rskatu vai nevienu no t
ā
da
ļā
m nevar uzskat
 ī 
t par tiešu un/vai netiešu rekomend
ā
ciju attiec
 ī 
b
ā
 uz jebk
ā
du akt
 ī 
vu un finanšu instrumentu pirkšanu, p
ā
rdošanu vai iesaist
 ī 
šanos jebkura cita veida aktivit
ā
tes. IPS „Hipo Fondi” neuz
ņ
emas nek
ā
du atbild
 ī 
bupar tiešiem/netiešiem zaud
ē
 jumiem (ieskaitot neieg
ū
to pe
ļņ
u), k
ā
ar
 ī 
soda sankcij
ā
m, kas var rasties p
ā
rskata ietvert
ā
s inform
ā
cijas izmantošanas d
ēļ
, k
ā
ar
 ī 
par jebk
ā
d
ā
m cit
ā
m p
ā
rskat
ā
ietvert
ā
s inform
ā
cijas un taj
ā
izteikto apgalvojumu izmantošanas sek
ā
m. Visi p
ā
rskat
ā
ietvertie secin
ā
 jumi un apgalvojumi ir balst
 ī 
tiuz inform
ā
ciju, kas pieejama p
ā
rskata sagatavot
ā
 jiem un kuru p
ā
rskata sagatavot
ā
 ji uzskata par ticamu; neskatoties uz šo, p
ā
rskata sagatavot
ā
 ji neuz
ņ
emasnek
ā
du atbild
 ī 
bu par š
 ī 
s inform
ā
cijas pareiz
 ī 
bu un/vai precizit
ā
ti.
Finanšu tirgus apskats 14.05.2012. 18.05.2012.
Svar 
ī 
ā
kais 
ī 
sum 
ā
 Ned 
ēļ 
a tirgos un ekonomik 
ā
 
Eiro zonai izdev
ā
s izvair
 ī 
ties no IKPsamazin
ā
šan
ā
s 1.ceturksn
 ī 
tikaipateicoties sp
ē
c
 ī 
gai izaugsmei V
ā
cij
ā
 
15.maij
ā
tika public
ē
ti provizoriskie dati pareiro zonas IKP 2012.gada 1.ceturksn
 ī 
. Novienas puses, tie izr
ā
d
 ī 
 j
ā
s lab
ā
ki, nek
ā
 prognoz
ē
 ja
 Reuters
aptauj
ā
tie anal
 ī 
ti
ķ 
i - p
ē
canal
 ī 
ti
ķ 
u konsensa prognozes eiro zonas IKPb
ū
tu j
ā
samazin
ā
s par 0,2% sal
 ī 
dzin
ā
 jum
ā
ariepriekš
ē
 jo ceturksni un tikpat ar iepriekš
ē
 j
ā
 gada attiec
 ī 
go ceturksni. Re
ā
li eiro zonas IKPpalika nemain
 ī 
gs gan sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 joceturksni, gan ar iepriekš
ē
 j
ā
gada attiec
 ī 
goceturksni. Tom
ē
r tas bija pan
ā
kts vien
 ī 
gi t
ā
p
ē
c,ka izaugsme V
ā
cij
ā
izr
ā
d
 ī 
 j
ā
s negaid
 ī 
ti sp
ē
c
 ī 
ga.P
ā
r
ē
 j
ā
eiro zon
ā
IKP diezgan b
ū
tiski saruka.V
ā
cijas IKP pieauga par 0,5% sal
 ī 
dzinot ariepriekš
ē
 jo ceturksni un par 1,2% ariepriekš
ē
 j
ā
gada attiec
 ī 
go ceturksni. V
ā
cijaiizdev
ā
s sasniegt b
ū
tiski lab
ā
kus rezult
ā
tussal
 ī 
dzin
ā
 jum
ā
ar p
ā
r
ē
 j
ā
m eiro zonas valst
 ī 
mt
ā
p
ē
c, ka V
ā
cijas ekonomika nav tik daudzatkar
 ī 
ga no situ
ā
cijas eiro zon
ā
. V
ā
cijasekonomikas st
ū
rakmens ir r
ū
pniec
 ī 
ba, kas irdzi
ļ
i specializ
ē
ta un orient
ē
ta uz eksportu.Tieši t
ā
p
ē
c V
ā
cijai izdodas nodrošin
ā
t sam
ē
r
ā
 zemus bezdarba r
ā
d
 ī 
t
ā
 jus, k
ā
ar
 ī 
demonstr
ē
tnotur
 ī 
gu izaugsmi par sp
 ī 
ti eiro zonasprobl
ē
m
ā
m.Situ
ā
cija cit
ā
s eiro zonas valst
 ī 
s ir slikt
ā
ka.Otr
ā
liel
ā
k
ā
eiro zonas ekonomika – Francija –par
ā
d
 ī 
 ja 0% izaugsmi sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 joceturksni un 0,3% pieaugumu ar iepriekš
ē
 j
ā
 gada attiec
 ī 
go periodu. V
ē
l slikt
ā
ka situ
ā
cija ireiro zonas perif 
ē
rij
ā
. It
ā
lijas IKP nokrita par0,8% sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 jo ceturksni un par1,3% ar iepriekš
ē
 j
ā
gada attiec
 ī 
go periodu. Tasir jau trešais ceturksnis p
ē
c k
ā
rtas, kad It
ā
lijasIKP sar
ū
k. Sp
ā
nijas IKP samazin
ā
 j
ā
s par 0,3%sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 jo ceturksni un par 0,4%ar iepriekš
ē
 j
ā
gada attiec
 ī 
go periodu. Sp
ā
nijasIKP samazin
ā
s jau otro ceturksni p
ē
c k
ā
rtas.Par 0,1% sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 jo ceturksni unpar 2,2% ar iepriekš
ē
 j
ā
gada attiec
 ī 
go periodunokrita Portug
ā
les IKP, par 0,3% sal
 ī 
dzinot ariepriekš
ē
 jo ceturksni un par 1,4% gadagriezum
ā
nokrita Kipras IKP. Ar
 ī 
valst
 ī 
s, kasnav perif 
ē
rij
ā
, situ
ā
cija nav sp
 ī 
doša.N
 ī 
derlandes IKP samazin
ā
 j
ā
s par 0,2%sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 jo ceturksni un par 1.3%ar 2011.gada 1.ceturksni.Eiro zonas IKP dati r
ā
da, ka, lai gan V
ā
cij
ā
 turpin
ā
s izaugsme, p
ā
r
ē
 j
ā
eiro zona stagn
ē
.Finanšu kr
 ī 
ze un taup
 ī 
bas pas
ā
kumi eiro zonasperif 
ē
rijas valst
 ī 
s samazina iekš
ē
 jopiepras
 ī 
 jumu; taj
ā
paš
ā
laik
ā
palielin
ā
teksportu valst
 ī 
s, kuru ekonomika galvenok
ā
rtorient
ē
ta uz pakalpojumiem, nav tik vienk
ā
rši.Turkl
ā
t Dienvideiropas galvenie tirdzniec
 ī 
baspartneri bieži vien ir citas Dienvieiropasvalstis; piem
ē
ram, Portug
ā
les galvenaistirdzniec
 ī 
bas partneris ir Sp
ā
nija. Apst
ā
k
ļ
os,kad ab
ā
s valst
 ī 
s ekonomika ir v
ā
 ja,eksport
ē
t
ā
 jiem j
ā
p
ā
rorient
ē
 jas uz citu valstutirgiem, bet tas nav tik viegli izdar
ā
ms.
Eiro zona gaida
ā
rk
ā
rtas v
ē
l
ē
šanasGrie
ķ 
ij
ā
 
Politisk
ā
kr
 ī 
ze Grie
ķ 
ij
ā
ir padar
 ī 
 jusi visu eirozonu par t
ā
s
ķī 
lnieci. Kreisi radik
ā
l
ā
partija,kas ieguva 16,8% vietu Grie
ķ 
ijas parlament
ā
 6.maija v
ē
l
ē
šan
ā
s atteic
ā
s atbalst
 ī 
t jebkuruvald
 ī 
bu, kas
 ī 
stenos ar Grie
ķ 
ijas kreditoriemsaska
ņ
otos taup
 ī 
bas pas
ā
kumus. Bez š
 ī 
spartijas stabilu koal
 ī 
ciju izveidot nav
Eiro zonai izdev
ā
s izvair
 ī 
ties no IKP samazin
ā
šan
ā
s 1.ceturksn
 ī 
tikai pateicotiessp
ē
c
 ī 
gai izaugsmei V
ā
cij
ā
 
 
Eiro zona gaida
ā
rk
ā
rtas v
ē
l
ē
šanas Grie
ķ
ij
ā
 
 
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
banka p
ā
riet uz stimul
ē
 još
ā
ku monet
ā
ro politiku
 
Finanšu tirgus apskats 14.05.2012. – 18.05.2012.2
iesp
ē
 jams, t
ā
p
ē
c 17.j
ū
nij
ā
Grie
ķ 
ij
ā
notiks
ā
rk
ā
rtas v
ē
l
ē
šanas. Daudz b
ū
s atkar
 ī 
gs no t
ā
,kuras partijas grie
ķ 
i iev
ē
l
ē
s parlament
ā
. Ja„kontroles paketi” parlament
ā
atkal ieg
ū
spartijas, kas ir stingri noska
ņ
otas pret taup
 ī 
baspas
ā
kumiem, tad situ
ā
cija k
ļū
sneprognoz
ē
 jama. Ja neizdosies izveidotvald
 ī 
bu, kas piekristu aizd
ē
v
ē
 junosac
 ī 
 jumiem, Grie
ķ 
iju gandr
 ī 
z nekav
ē
 jotiesgaida maks
ā
tnesp
ē
 ja jo Grie
ķ 
ijas sp
ē
 jasapkalpot savu par
ā
du ir piln
 ī 
b
ā
atkar
 ī 
gas nostarptautisko kreditoru naudas.
Ļ
oti iesp
ē
 jams,ka p
ē
c tam Grie
ķ 
ijai b
ū
s j
ā
pamet eiro zona un j
ā
atgriežas pie drahmas – ja t
ā
notiks, p
ē
canal
 ī 
ti
ķ 
u apl
ē
s
ē
m, jaun
ā
s Grie
ķ 
ijas val
ū
tasv
ē
rt
 ī 
ba uzreiz krit
 ī 
sies pret eiro par k
ā
diem60%. Bankrots gaida ar
 ī 
Grie
ķ 
ijas bankas, k
ā
 ar
 ī 
visas iest
ā
des un uz
ņē
mumus, kuriem irb
ū
tiski par
ā
di eiro val
ū
t
ā
 
ā
rvalstu kreditoriem.Grie
ķ 
ijas bankas ir apdraud
ē
tas ar
 ī 
nomasveida depoz
 ī 
tu iz
ņ
emšanas. P
ā
r
ē
 ja uzdrahmu var b
ū
t saist
 ī 
ta ar visu eiro atlikumubanku kontos konvert
ā
ciju uz jauno val
ū
tu p
ē
cofici
ā
la kursa, kas b
ū
tu daudz zem
ā
ks par re
ā
lo(l
 ī 
dz
 ī 
gi, piem
ē
ram, r
 ī 
koj
ā
s Argent
 ī 
nas vald
 ī 
ba2001.gad
ā
). Lai saglab
ā
tu savus uzkr
ā
 jumus,grie
ķ 
i p
ā
rved tos uz
ā
rzem
ē
m, t
ā
d
ē
 j
ā
di radotlikvidit
ā
tes probl
ē
mas Grie
ķ 
ijaskomercbank
ā
m. Tas jau šobr
 ī 
d rada nopietnasprobl
ē
mas Grie
ķ 
ijas bank
ā
m – kopš 6.maija not
ā
m aizpl
ū
da vair
ā
k par miljardu eiro, un jautagad bank
ā
m ir likvidit
ā
tes probl
ē
mas.Probl
ē
mas padzi
ļ
ina tas, ka Eiropas Centr
ā
l
ā
 banka aptur
ē
 ja
č
etru Grie
ķ 
ijas bankurefinans
ē
šanas oper
ā
cijas, jo t
ā
m ir p
ā
r
ā
k zemskapit
ā
la l
 ī 
menis. L
 ī 
dz ar to tagad Grie
ķ 
ijasvalstij b
ū
s nepieciešams nodrošin
ā
t bankugl
ā
bšanu, bet, ja t
ā
nedab
ū
s kred
 ī 
tus no SVFun EK, Grie
ķ 
ijas komercbankas ac
 ī 
mredzotbankrot
ē
s. Ja Grie
ķ 
ija nolems neturpin
ā
tsadarb
 ī 
bu ar kreditoriem, š
 ī 
so
ļ
a cena b
ū
smilz
 ī 
ga gan Grie
ķ 
ijai, gan p
ā
r
ē
 jai eiro zonai,gan ar
 ī 
visai pasaulei. Grie
ķ 
ijas defoltagad
 ī 
 jum
ā
milz
 ī 
gi zaud
ē
 jumi b
ū
s ne tikaipriv
ā
tajiem Grie
ķ 
ijas kreditoriem, bet ar
 ī 
 Grie
ķ 
ijas ofici
ā
lajiem kreditoriem - SVF unEK. L
 ī 
dz šim SVF, EK un ECB pras
 ī 
bas pretGrie
ķ 
iju bija priorit
ā
ras – tas ir, par
ā
dinevar
ē
 ja tikt restrukturiz
ē
ti un to atmaksa b
ū
tu j
ā
veic pirm
ā
k
ā
rt
ā
. Tom
ē
r, ja Grie
ķ 
ija nesp
ē
satmaks
ā
t pat da
ļ
u no saviem par
ā
diem, ar
 ī 
 ofici
ā
lie Grie
ķ 
ijas kreditori ciet
 ī 
s. Piem
ē
ram,ECB ieguld
 ī 
 ja Grie
ķ 
ijas valsts oblig
ā
cij
ā
s 38miljardus eiro, m
ēģ
inot stabiliz
ē
t to cenu. JaGrie
ķ 
ija b
ū
s maks
ā
tnesp
ē
 j
 ī 
ga, šie ieguld
 ī 
 jumitiks zaud
ē
ti. Kopum
ā
eiro zonas valstis, EK unSVF ir aizdevuši Grie
ķ 
ijas valstij ap 200miljardus eiro. Francija vien Grie
ķ 
ijas bankrotagad
 ī 
 jum
ā
zaud
ē
s ap 66,4 miljardiem eiro; v
ē
l20 miljardi ir Francijas banku ekspoz
 ī 
cija uzGrie
ķ 
ijas priv
ā
to sektoru – ac
 ī 
mredzot, jaGrie
ķ 
ija pamet
 ī 
s eiro zonu, š
 ī 
nauda b
ū
szaud
ē
ta. Nav ar
 ī 
skaidrs, k
ā
Grie
ķ 
ijasizraid
 ī 
šana no eiro zonas ietekm
ē
s p
ā
r
ē
 j
ā
s eirozonas perif 
ē
rijas valstis, kur
ā
m pašlaik ar
 ī 
irprobl
ē
mas. Iesp
ē
 jams, tas rad
 ī 
s l
 ī 
dzek
ļ
uiz
ņ
emšanas vilni no It
ā
lijas un Sp
ā
nijasbank
ā
m, izrais
 ī 
s sp
ē
c
 ī 
gu l
 ī 
dzek
ļ
u p
ā
rpl
ū
distabil
ā
k
ā
s eiro zonas valst
 ī 
s, un veicin
ā
s šovalstu oblig
ā
ciju ienes
 ī 
gumu pieaugumu, jol
 ī 
dz ar Grie
ķ 
ijas izraid
 ī 
šanu no eiro zonas k
ļū
sskaidrs, ka eiro zona var ar
 ī 
atteikties atbalst
 ī 
tkr
 ī 
z
ē
non
ā
kušas valstis.Viss min
ē
tais motiv
ē
nepie
ļ
aut Grie
ķ 
ijasiziešanu no eiro zonas. G8 samit
ā
, kas notika19.-20.maij
ā
t
ā
dal
 ī 
bnieki vienoj
ā
s izdar
 ī 
t visu,lai nepie
ļ
autu Grie
ķ 
ijas defoltu un eiro zonaspamešanu, un izstr
ā
d
ā
t r
 ī 
c
 ī 
bas pl
ā
nuekonomisk
ā
s izaugsmes atbalst
 ī 
šanai par
ā
dukr
 ī 
zes skartaj
ā
s valst
 ī 
s. Tom
ē
r daudz b
ū
satkar
 ī 
gs no pašiem grie
ķ 
iem – no t
ā
, k
ā
dussp
ē
kus vi
ņ
i iev
ē
l
ē
s parlament
ā
17.j
ū
nij
ā
.
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
banka p
ā
riet uzstimul
ē
 još
ā
ku monet
ā
ro politiku
12.maij
ā
 
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
banka (
Ķī 
nas Tautasbanka) pie
ņē
ma l
ē
mumu samazin
ā
t bankuoblig
ā
to rezervju pras
 ī 
bu par 0,5% punkta l
 ī 
dz20%. Tas ir k
ā
rt
ē
 jais solis stimul
ē
 još
ā
kasmonet
ā
r
ā
s politikas ieviešan
ā
. Iepriekš
ē
 jo divugadu laik
ā
 
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
banka vair
ā
kasreizes palielin
ā
 ja oblig
ā
to rezervju pras
 ī 
bu, k
ā
 ar
 ī 
refinans
ē
šanas likmi, ar nol
ū
ku piebremz
ē
tkred
 ī 
tu apjoma izaugsmi
Ķī 
nas banku sist
ē
m
ā
,samazin
ā
t infl
ā
ciju
Ķī 
n
ā
un nepie
ļ
autekonomikas p
ā
rkaršanu. Tika noteikti ar
 ī 
 ofici
ā
lie limiti uz banku izsniegto kred
 ī 
tuapjomu, ieviestas sting
ā
kas pras
 ī 
bas pretkred
 ī 
tu un to nodrošin
ā
 jumu kvalit
ā
ti,
 ī 
stenotavirkne administrat
 ī 
vo pas
ā
kumu ar m
ē
r
ķ 
ipiebremz
ē
t kredit
ē
šanu. Izskat
ā
s, ka šiepas
ā
kumi sasniedza m
ē
r
ķ 
i un pat p
ā
rsniedzato. IKP pieauguma tempi un infl
ā
cija
Ķī 
n
ā
 b
ū
tiski samazin
ā
 j
ā
s. 1.ceturksn
 ī 
 
Ķī 
nas IKPizaugsme sal
 ī 
dzinot ar iepriekš
ē
 j
ā
gadaattiec
 ī 
go periodu nokrita l
 ī 
dz 8,1%. Apr
 īļ
a datipar r
ū
pniec
 ī 
bas izlaidi par
ā
d
 ī 
 ja, ka 2.ceturksn
 ī 
 situ
ā
cija var b
ū
t pat slikt
ā
ka. Apr
 ī 
l
 ī 
izsniegtokred
 ī 
tu apjoms
Ķī 
n
ā
bija 681,8 miljardi jua
ņ
u(108,84 miljardi dol
ā
ru) – krietni zem
ā
k parm
ē
r
ķ 
i, kas ir 800 miljardi jua
ņ
u. M2 naudasmasas pieauguma tempi apr
 ī 
l
 ī 
nokrita l
 ī 
dz12,8% gad
ā
– zem
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
s bankasm
ē
r
ķ 
a 14%. Stimul
ē
 još
ā
kas monet
ā
r
ā
spolitikas ieviešanu
Ķī 
nas Centr
ā
l
ā
banka s
ā
kanovembr
 ī 
, samazinot oblig
ā
to rezervju normupar 0,5% punkta no 21,5%. Pašreiz
ē
 jais solis irtrešais, bet, izskat
ā
s, nav p
ē
d
ē
 jais.
 
Finanšu tirgus apskats 14.05.2012. – 18.05.2012.3
Akciju tirgus indeksi18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
Pasaule298.17314.99326.34328.87294.67344.07-Att
 ī 
st
 ī 
bas valstis906.61971.011023.751062.46934.081142.47-ASV1295.221353.391385.141361.231215.651340.68909.71ASV12369.3812820.6013032.7512949.8711796.1612560.188504.08V
ā
cija6271.226579.936732.036848.035800.247303.534851.96Jap
ā
na8611.318953.319667.269384.178374.919662.089038.69
Ķī 
na2344.522394.982380.852357.182416.562872.77-Krievija1289.461464.531583.061656.601495.871849.60939.65Indija16152.7516292.9817392.3918289.3516371.5118086.2014284.21Braz
 ī 
lija54513.1659445.2163010.4866203.5056731.3462840.6151463.02Baltija485.92499.59484.48474.59---Latvija373.05386.39394.09392.41378.63405.52232.76Igaunija614.30626.76621.92604.52570.96678.03-Lietuva335.23344.54321.78320.28309.72364.76-
Val
ū
tas tirgus18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
EUR/USD
1.27821.29151.31201.31511.35091.42451.3555
USD/LVL
0.54540.54010.53220.53030.51930.49750.5227
EUR/LVL
0.69710.69750.69820.69750.70170.70880.7089
EUR/SEK
9.12638.97718.83848.83669.17178.9710-
EUR/RUB
39.889438.944838.730239.398841.703639.957743.4225
Naudas tirgus18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
EURIBOR
O/N0.340.340.350.360.721.150.773M0.680.690.741.041.471.431.246M0.970.981.041.331.691.711.44
USD LIBOR
O/N0.160.150.150.140.140.130.223M0.470.470.470.490.490.260.796M0.740.730.730.750.700.411.31
LVL RIGIBOR
O/N0.410.410.410.420.430.432.783M0.940.940.971.271.100.7913.406M1.401.411.451.821.761.3713.78
Valsts oblig
ā
cijas18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
2 gadi0.060.090.140.250.451.811.2410 gadi1.431.521.731.911.943.113.362 gadi0.300.260.270.290.280.560.9210 gadi1.721.841.982.002.013.183.242 gadi0.310.420.470.450.491.02-10 gadi1.831.972.132.192.263.38-
Kred
 ī 
tspredi18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
3 gadi15513011510816165-5 gadi18115814213618797-10 gadi191171156151197125-3 gadi655585575526704246-5 gadi750686673595756357-10 gadi744685668586728407-
Izejvielas18.05.2012.1 ned
ēļ
a 1M3M6M1 gads3 gadi
Nafta
91.4896.13102.67103.2497.41100.1059.03
Zelts
1 591.801 579.441 640.071 721.891 722.351 495.00917.20
Varš
7 650.008 012.008 050.008 175.007 525.009 065.004 515.00
Bovespa(NYM Light Crude - Futures), USDMSCI WorldMSCI Emerging MarketsS&P 500DJIAASV (Treasuries)RTSBombay SensexShanghai CompositeXetra DAXLielbrit
ā
nija (Gilts)OMX BalticOMX RigaOMX TallinnOMX VilniusNikkei 225V
ā
cija (Bund)Eiropasinvest
 ī 
cijasreitingakomp
ā
niju CDS spredi(Copper 3M - Futures), USDXAU, USDEiropas augst
ā
ienes
 ī 
gumapar
ā
da instrumentu CDS spredi
iTRAXX CrossoveriTRAXX Europe
 

You're Reading a Free Preview

Download
scribd
/*********** DO NOT ALTER ANYTHING BELOW THIS LINE ! ************/ var s_code=s.t();if(s_code)document.write(s_code)//-->