12. Automatiska atkartota ieslégSana 12.1, Automatiskas atkartotas ieslegsanas uzdevums Lai clektroapgades sistema nodrosinatu palérétaju nepartrauktu apgadi ar elektrisko energiju, nepiccieSama clektrosistemas ele- ment rezervesana, pieméram, sistema jinadrokina ar rezerves lini am, transformatoriem un citiem clementiem, kas prasa samera ielus kapitalieguldijumus. Saskana ar EIN prakse pilnigu elektro- apgades rezervesanu izveido vienigi Joli atbildigiem, t.i., pirmas kategorijas pateretajiem. No. ilggadgjas elektrisko tiklu ekspluaticijas pieredzes zinams, ka vairakicm clektriskiem bojajumiem ir parejoss reksiurs. Ta, pie: meram, atmosiéras parspriegumi, elektrolinijas vadu saskare stipra véja un apledojuma, putni un Veja nolauaty koka xaru izraisitie isslegumi, Sajos gadijumos, relejaizsardaibai atsledzot Lnijt, issle- guns viela izveidojies elektriskais loks alri nodzicst un liniju feslegt no jauna, Sim nolukam wastida specialas liniju automa kas alkartotas iesleganas (AAI) ierices, Musu valsts un NVS elek- Irosistemas AAI izmanlo leverojami plasak neka cilur. Taradas, ka AAL jerices ir lielderigi izmantot vairakiem elektriskas sistemas ele. mentiem, piemeram, kopném, transformatoriem un atseviskos gad jumnos pat kabelu linijam, 12.2. AAI ieriéu darbiba un iedalijums AAL ierices darbibas ckonomiskais efekis ir ievérojams. Sekmt gas AL rezuitata patéretaji praktiski nepdrtraukti sanem elektrisko ener giju ‘AAL ierices iedala vienkartejas, divkartejas a bibas icricés. Pedejas divas ieftce: biezi sauc jas darbibas AAI fericem. Vienkariejas AAT ierices darbiba noris S2di, Ieslégumu gadijuma sigsardziba Jaudas siedzi atsledz, Lidz ar lo lek palaista un nostrada AAI ierice, kas jandas slédzi jeslédz atkarlati. Ja Tsslegir mam bijis pairejoss raksturs un tas Iinijas atsleguma laika pats like videjies, linija palick éarba, Saja gadijuma AAT ierices darbibu tz skata par sckmigu. Stabila issléguma gadijuma relojaizsard: nostrada olrut reizi im Imniju alslédz olru reizi. Tad uzskala, ka ferices darbiba bijusi nesekmiga, un ts darbiba tiek blokéla. Iriskartejos dat par vairakkearte- al | [Faritizmaora (ae —e | etal Lait wie arvienuses bawS, lar dues tr Viera (resiceare| Peaesne™) (aaa Siete assardutas] | He poavinatsorsarisiis ide ast gerbbn | | nfatreaiate Anicaribos 194, alt, AAL feritu Klasitikieljes stems, ferice divas seizes iesléde bojato liniju. Jair gums, tad, treSo reizi relejaizsardzibai aisle dzoi liniju, AAT ierice yairs nenostrada (ta liek blokela) riskarlejas AT ferice tris reizes lesledz bojate liniju. Stal na gadijuma AAI ierice tiek bloketa un ceturto teizi vairs nenostrada. Ju ckspluatacijas statistika rada, ka AAI ieriéu sekmiga dar- biba pirmaja cikld videji ic 60...75%, otraja cikla — 10...15%, bot tregaja cikla — tikai 1,5...3%. Tapée par viscleklivako weska- tama vienkariojas AAT ierice. Japiebilst, ka vairakkarléjas AAI ierice salidzinajuma ar Vienkartéjas AAT lerici ir daudz sareagitaka un dargaka, Vairakkartejas AAL ieriéu uastadiSana prasa biezaku jane das sledau reviziju. Tapoc, ja netiek iavir i izmanto vienkariejas NAL ‘eri jas AAI ierices uzstada automatizctajas apakistacijas (bez deZurejosa personala) un apakéstacijas ar issiédzejiem un nodalita- jiem, ka ari negaisa bieti apdraudétajos rajonos. Elektroapgades sistema izmanto’ dazada veida AAI leriéu shi mas, Plagi izmanto tipshemas, AAI icriéu klasifikacijas vienkérsota shema paradita 12.1. attéla 12.8. AAT darbibu raksturojosie faktori AAJ ierices darbibs atkatiga no vairakiem faktoriem, kuri ielekmne un nosaka tas shemas un kenstriktive irveidojumu, ka ari Las prak- tisko izmantosanu. Nostrades lailes thar Ar fast saprot Jaiku no AAI ierices anas momenta lids momentam, Kad tiek padots impulss wzjatidas slédia atslégsa ssléguma gadijuma ierivei pec laika far ja jeudas slédza ieslégsanai, Vé- lams, lai jaudas sledzi ieslégtu iespejami atrak un Iidz ar to saisi- natu elektrocnergijas partraukuma laiku. Tomer ir vairaki. fakto Kuri ierobezo fax samazinaSann, Vispitins jamin vides dejonizacijas laiks fra, t. ty Talks, kurd guma viet jeveldojies clekiriskais loks nodziest un atjauno- jas leprickSéjais izolacijas pretestibas limenis. Japiebilst, ka tra at- karigs no linijas nominala sprieguma, issléguma slravas verlibas un figuma, no meteorologiskajiem apstakjiem utl. Eksperimentali noteilis, ka minimalais herstravas pauzes laiks, kur notiek vides dejonizdeija, 20 KV un 35 kV sprieguma linijam ir aptuveni 0.1 si 110 KY sprieguma linijam — 0,15...0,2 s, bet 330 kV un 500 kV sprieguma linijam — 0,3...0,4 s. Turklat jamin jaudas sledia un té darbinataja atslégSanas spé- jas aljaunoSanis. Atsledzot paiet nelielam Laika spri- dim fg, lai Jaudas slédzis spetu otra reizi nostradat, Laiku tho saue par jaudas siedia gatavibas laiku atkartotai nostradei, Darbi- nataja gataviba_atkartotai nostradei raksturo laiks (gq, kas atka~ riba _no darbinataja tipa ir 0,1.,.0,2 s, Je darbinatajs ir slikta teh- niska stavohli, fga var picaugt lidz 0,4 3, Laiks tga galvenokact ja ievéro, lietojot ellas sledzus, turpreti gaisslédZa gadijuma So laiku var neievérot. Uggaciga Uklu ekspluatacijas pleredze apstiprina, ke fq view karigjas AAT gadijuma var noieverot. Tas izskaidrojams ar to, ka tgatea, kur tp — bezstravas pauzes laiks. Praksé pirmajal AAT ierices darbi- bas kartai nostrades laiku nosaka, vadoties no diviem noteikumie fare bar (bva—lg.e); (2) tant hatelass (122) kur fay: 1,8 — drofibas koeficients. Janorada, ka abus noteikumus listo parveidota forma, t. i, dro- sibas koelicientu fir aizstajot ar rezerves laikt Afra. Saja gadijuma abi noteilsumi Ean lea fouet Mtr} Bhat ft Mo AAL iericei iestata ltelako no abam apréki rasti noteico8ais ir otrais nosactjums (12.2). Ellas slédziem pieyem taar=0,5...0,7 s. Japiebilst, ka gaissle- diiem faar ati izvélas aptuveni Sajas robezas. Otrajd AAT ierices darbibas karla bezstravas pauzes laiku iz- vélas 10...15 5, bet treSaja karta — 60... 120 338 BAL viens eetaane irlajas AAI 12.8. ait. Vair selgesanas. Tos fresh MAPS hugs fuptie taped agi Exgtan aati, Ta ka fhp—tauttoye, tad jaievéro noteikums fap>tsat (tar - relejaizsardzibasatgriesanas iaiks). Lena relejatzsardaibas aigrie- Banas izejas stavokli nesckmigas AAI gadijuma var izraisit aizsar- dzibas neseleklivu nostradi, Japiebilst, ka to var noverst, palielinot laika igtures pakapi Af vai izveidojot Telejaizsardzibw ar ‘paatrinatu nostradi pirmis vai péc AAI ierices dacbibas. Aizsardztbas atgriesa- nas laike fat parasti jaievero likai tajos gadijumos, kad tiek izman- tot indukeijas sisi@mas stravas releji, AAL ferices palaisana. AAI ferici palaiz tad, ja nostea- dajusi relejaizsardziba, vai tad, ja neztbilst jaudas stédza un vadi has siedia stavokli (12.3. att.). Pirmaja gadijuma tiek palaista AAT okarta un ieslegts jaudas sledzis Q, ja tas ticis atslegts relejaizsar- dzibas darbibas rezultala. Si_pay (12.3. att. @) teakums ir fads, ka AAL ierives darhiba ir atkariga tikai no relejaizsardzibas. Praksé i: sastopami gadijumi, kad notiek jaudas sledza atslégsana elektroickarias normalaja darba rezima, t. i., relejaizsardzibal ne- nostradajot. Saja gadijuma AAI ferici palaid, ja ir neatbilstiba slarp vadibas sléd## un jaudas slédZa stavokliem. NVS energosis biezi lieto otro paemienu (123. alt. 6), kura galvend prieksrociba ir tada, ka AAI lerice tlek ‘palaiste kalras jaudas si 4 4 7 e iy ° > 128 alt, Linijas W relejairsardeibas (KA) an antomatistas athdrlotas fealegaanas (Al!) strukturshemas: far a ete seule Medes sivahie "rotas nentbistba . 339tivas atslegsanas gadijuma. Ja apak$stacijas deZurants operalivi at. sledz jandas sledzi, tad AAL ierive tick blokéta un netick palaista, AAL icrices atgrieSana izejas stavokli. AAL ierici izejas stavoklt var algriez! apakSstacijas deturants ar rokas vadibu vai ari to var veikt automatiski. Pirmajam AAI jerices atgrieSanas veidam ir tads trakums, ka sekmigas AAI jerices nostrades gad juma ta galaviba atkartotai darbibai ir tiesi saistita ar dezurejoso personalu, Pieméram, negeise biedi apdraudétajos rajonos vai stipra veja gadijuma var rasties ilgaki finiju normala darba traucejumi tikai tapec, ka doZurants pec sekmigas AAT nay paguvis aigrieat ierici izejas stavokli. Tapec energosistemas rekomende izmantot AAL jerices ar aulomatisku atgriesanos izejes_stavolli, Automa- apakSstacijas (bez pastaviga dezuréjoSa personala) Sadu AAl ieritu lietosana ir obligata: Ar AAT leriees algrieSanas laik Carat saprot to laika spridi, kas paiet no AAI iekartas palaiSanas briza lidz tas atgrieSanas. bridim izcjas stavokli, t. i, lidz tas gatavibai atkartotai nostradei. Laiku fuutat Hosaka, levergjot relejaizsardzibas maksimalo laika izturi sta~ bila issleguma gadijuma, kai ari jaudas slédza getavibas laiku pec sekmigas AAI. Japiebilst, ka otram gadijumam ir noleicoSé nozime. leverojot pieredzi, vienkartejas trisiazu AAI iericet atgrieSanas laiku izraugis 10...15 s, bet divkar Zu AAL iericei — 60... 120 s, Vieniazes AAI iericei izvélas faaiat=6...9 s. 124. AAL tas prasibas No AAL ieriees darbibas droguma viedokla AAT shems javeido iespejami vienkarsa ar minimalu sasledzejkontaktu un alsledzejkon taktu skaitu Lai patéretaji energijas partraukumu praktiski nejustu, tad pee iespéjas jalieto airdarbigas AAT ierices ar minimalu far, jaizrau- gas picmeroti jaudas sled” ar mazu ieslégSanas laiku (atrdarbigi). Minimalais laiks, ar kadu AAI ierice var ieslégt vienpuséji harott liniju, ir 0,3...0,5 s. AAL iorice nedriksl nostradat vairak reizu, neka ir paredzets, pie- méram, divkariejas AAI ierice drikst nostradat tikai divas reizes, lai stabila’Issléguna gadijuma nevajadzigi nebojatu jaudas sledzi, Sim holtikam jabut paredzetai attiecigai blokéSanas iericei AAI jerices shemal janodroSina tas aira atgrieSdnas [uejas sta- vokli, lai ts butu sagatavola atkartotai nostradel 12.5. Mehaniskas AAI ierices Ir iaveidolas vairdkas mehaniskis AAI ieriéu konstrukeijas, Vi- sim fim konsirukeijam ir kopiga ipasiba — jaudas stele ieslegis ar mehaniska speka palidzibu, Saja notuka jaud pieriko specialn atspert (agrak atsvaru) darbinataju, § 340 dius ar atsperu dabi pla8i izmanto sadales tiklos ar operativo _mainstravu. Miajsu valsts un NVS sistemas ir pa rupnicas \ergoatitor tika» atsperu. darbinataji PP-61 un PP-67 Vienkartojas AAI ierice, Tamantojot darbi- Jatajus PP-61 un PP-67, var jzveidot momentanas datbi- bas (124. att, a) vai kave- tas darbibas (12.4. ait. 6) vier s AAL ierici. Abas ° shamas ‘paraditas stavokl, oe Kad jaudas siédzis ieslégts. J—“* > Vispirms aplukosim 124. at-jyre? ruath tela @ paradito shomu, Blok Ais et ccs Tl kontakts SQ/, kurS rak: ut 4H jaudas sled darbinataja 1) | [sa galavibuwosiradel, Ir sa- LiF - spoli YAC ieslegls vel spe- }2—~ clals {a Saucamais_avarijas blokkontakls $Q2. Ta nozime | aa ir Sada, Ja jaudas slédzis ir s gts vai ari to atslégusi © {—— relejsizsardziba, SQ2 ir sa- slags. Turpreli gadijuma kad jatdas slédzi atsledz de- irants ar vadibas slédzi 124. ail. Viensarlejas AAI ferteea sbimas SA, blokkontakts SQ2. pi = say ge pomva Aarbbu, & — abn *traueas un bloke AAI ierices darbibu, Aizsardzibei tiost - dajot un aisledzoL jaudas sledzi Q, blokkontakts SQ¢ sastédzas, 1s laivigi sasledaas ari slidkontakis SQ3. Rezultati. nostrada spole YAC un iesledz jaudes sledzi. Vienlaikus noslédzas gala sladza koniakts SQ5 un palaiz clektrodzineju M, Tas 6...15 8 latka wz velk jaudas slédza darbinataja alsperu mehanisim. Procesa bel kontakts $Q5 auiomatiski partraue dzingja M darbibu, Ja AAI ier ces darbiba ir sckmiga, tad ieslegta linija paliek darha un darbi: natajs ir sagatavots Jaunal nosiradef, Let AAT ierfee darbolos tikai vienu reizi, fad darbinalaja sagalavosanas minimalajam laikam ja Sleats, Virkne ar ieslegSanas | sc? $0) ga, ¢ Pf LL ssf atbilst noteikumam bina Pa w+ Moors (12.3) kur tayo — relejaizsardzibas nostrades laike; Ate as —re- zerves oatMomenianas vienkartéjas A pilns darba cikla ilgums (taartloue) atkarigs no jaudas sledéa tipa (galvenokart nota jesleySanas paslaika ¢g1.) un svarstés robeZas 10 0,3 s lidz 03 s, 124, allela 6 paradila shema no attela « shemas alskiras at to, ka taja ieslogts laika relejs KT/ ar slidkontaktu ATL: 1. Laika iz turi iestata 05...2 s. Saja gadijuma izmanto darbinataju PP-67 vai PP-G1, kura iebuvets specials laika relejs (ar pulkstena meha- nisin), kam var mainit laika iestetijumu robegas no 05 5 liz 2s Avarijas gadijuma_jandas sledzim Q atsledzoties, ‘saslodzas ta blokkontakti SQ un SQ7. Tiek palaists laika relejs ATI. Tas istai cigi sasiedz savu slidkontaktn AT/: 1 Rezultata sasledzas ieslegsa- nas spoles YAC kéde, t. i, AAI ierice nostrid’ un atkartoli iesiedz jaudas sledzi Q. Lai AAI jerice ari Saja gadijuma darbotos tikai vienu reizi, tad Fran Zlono-+ taaty (124) kur iaar — AAI ierices nostrades laiks, kas prakliski vi laika releja AT/ iestatijumts, No praktses zinams, ka AAI jetieam at 4405... 5 sadales liklos ir vislielakais sekmigas nostrades procents, {zpae darbinataji PP-67 un PP-61 i2veidoti ar iebivelu laika releju. Japiezime, Ke Imnelos darbinatajus var Hetot ar AAI shemas ar momentanu arbibu. Divkartéja AAI ierice, Divkartéjas AAI ierice ar at. sper darbinataju izstradata vairakos variantos. Apskatisim insti tuia Uro, kur Uc — spriegums uz kondensatora’ C spailem; Un, — releja KL no- strades spriegums. RC kontura parametrus jzvélas ta, lai kondensa~ lora uzstades laiks feS515., 2% Tad Ue Van =Vrue(1— ete?) latiet, ka Use 5 fo= RCN (125) kur Unap — operativas lidzstravas baroSanas avota spriegums, Ja AAT ierices darbiba ir nesekmiga, t. i, stabila isslégama qadijuna, atkarloti nostrada relejaizsardaiba un atstédz jaudas sledz QI. AL jerice tick palaista atkartoti, Nostrada releji KLY un XT. het relejs KL2 netiek palaists, jo kondensators C nepagust uzlade: ties lidz releja KL2 nostrades sprieguma limenim. AML iertéu Tpatntbas, tam fedarbojoties uz gats- sledziem. Sakara ar gaisslédzu un ellas sledéx konstruktive un darbibas atskiribu, rodas Ipatnibas ari AAI feriéu darbiba, Lat nor- mali norisétu gaissléd3a darbibas operacijas: Ats!. (atsléggana)— 345wry are ce igh, Cesena) Ast (a tO ane ‘AAtgoloiane siégsana), tad gaisa spiedic- Mia TR LL erp] BAM reneivuara jabit ‘petie- b a kamam_So operaciju_veikSa- gq Bai (15...21 at jeb 1,5. 21 MPa). Atlnriba no gais- slédéa tipa minimala spie- diena robega pom, at kura ripnica garanté issiéguma aislégSanu, var bit dazida AAlpeioitena Pec katras slédéa atslégs: tert nas operacijas spiediens sa- mazinas apméram par Ap— Ha j- at (0,3 MPa). | Tapée, © ievérojot stabila issléguma 127. atl, AL ierices palaifanes shéma, —fespeju, kad jaudas sl intiantojo! Tinijai W gateslécat janodrosina _atkartota Sar ae a ciple 2s, tore, pete = guma ats ; mar livien “Marre: pitms. pedéjas atslegsanas ita Wesda"s" ois © aba par 3 at (0.8-MPa) lielakam neké minimal pie- laujama robeza, t \-220/7000 un VVNR-: em VVN- aoe de! =puin-bAp. Piemeram, sledziem VV +3=19 ai (1,9 MPa); bet sled (18 MPa). Spiecienu gaisa rezervuaros kontrolé ar specialiem kontaktmano- meiriom, kuri apgadati ar spiediena raditaju un specialu parsiedze Kontakt ierici. Kontakti spe} komutét nelielas jaudas (<10 W) ke- des, Tapéc kontaktmanometri perasti dathojas ar slarpreteju starp- niectbu. 127. attela pardditas divas shemas AAI ferices palaisanas reloja ieslegsanai. Shema @ tick izmantots atrdarbigs slarprelejs KLI. Atsledzoties jaudas slédzim un saslédzoties atslegsanas spoles blokkontaktam Q/:1 (ja geisa spiediens ir pictickams, Kontakis KM1:1 ir saslégis), nostrada relejs KLJ -un_sasledz savus kontak- tus ALI: ) un KLI:2. Kontakts KL1:1 Sunté kontakius KMJ: Jun Qi:1, ti. bloke releja KL? darbibu. Lidz ar to releja KL! darbiba Kjast ‘neatkariga no ‘kontaktmanometra turpmaka stavakla. Sasle- dzoties kontaktam KLJ:2, tick palaista AAL ierice. Jaudas slédzim Q alsledzoties, gaisa spiediens strauji samazinas un kontakts AMI:1 partrauces un pat iespejamas ta vibracijas. Tape relejam KL! jabit pictichami atrdarbigam, lai nodrosinatu AAI jerices pa- laiSanu, Jaudas sledzim Q iesledzoties, blokkontakts Q/:2 partraue releja KLI baroSanas kedi. Drogu starpreleja KL/ palaisanu nodrogina ari otra AAI shéma (12.7, att. 6) ar papiléstarpteteju KL2. Paraleli relejam KL2 pie- slégts R2—C2 kontirs, kuré nodrogina ti Kavélu atgrieéanos izejas stavokli, Ja gaisa spiediens ir pletiekams, kontakts KM/:1 ir slegis un relejs XL? nostradajis, kontaMs KL2:1 saslegis. Ats daoties jaudas sledzim Q, blokkoniakis Ql: J saslédzas un palaiz 346 starpreleju ALI, Tas nostradi_un saslédz abus kontaktus KLJ:! un KLI=2. Kentakls KLI 21 bloke releja KEP palaiSanas kedi, bet kon- takts KL1:2 palaiz AL ierici, Jaudas sledzim iestédzoties, ta blok- kontakts Q/:2 partraue releja KL1 baroSanas kedi Nesekmigas AAT adijuma, gaisa spiediens samaginas par 25...3,0 at (0,25. 3 MPa), Kontakts KMJ:/ part Tadejadi releja KLE alkar- tola palaiSana nenolick tim AAI ierice pret otrreizéju nostradi ir blokéla. Janorida, ka kontaktu KL2: 1 (kaveti atgriczas izejas sta- vosli) var uaskalit par Kontakta KMI;1 atkariolaju. Kaui gan shema salidzinajuma ar 12.7. atlela a paradito ir nedaude savezgi- taka, tis darbiba tomer ir ievérojami drosaka AALieriéu ipatnibas, tam darbojoties uz jaudas slédziem ar talvadibu, Jaudas sledzim bet vietejas vadibas acijas vadibas pults) var but izvcidota ari talvadiba no dispeceru vadibas punkta, izmantojot Sim noliikam -ele- mehanizacijas lidzeklus, Sadam AAI ‘ericem ir dazas konstruktivas ipatmibas. Piemeram, tclemehanizéliem sledziem licto yadibas she dius, kuri pée operativas komanda jagt) un Afsi. (atslagt) partraukSanas automatiski atgriczas neitrald stavokll. Lai nodrosi- natu AAT ierices stabllupalaiSanu lidzigi ka iepriekS aplukotajos gadijumos, t. 1, kad rodis neatbilstiba starp jaudas un vadibas sledzu stavokliem, tad jaudlas sledZa vadibas shéma ieslédz speciilu jaudas sledéa stavokla iiksacijas starpreleju 12.6.3, Relejaizsardzibas darbibas saskaposana ar AAL feriéu darbibu. Linijal ar vienpuseju haroSanu relejaizsardzibas saskano~ Sana ar AAT ierici pamtalojas wz éiviem principiem: 1) nepielaut aizsardzibas noselektivu darbibu, 2) picjaut aizsardzabas neselektivu darbibu, lzveidojot paatcinatu nostrad: pirms vai pee AAT ierices darbibas, lai panaktu paat- tu stabila issligume aistégsanu. Pirmaja gadijuia relejaizsariziba darbojas selektivi tiklab piems AAL iorices nostrides, kari pec AAL jeriees nostrades, kas. atbilst normalai selektival relejaizsardzibas darbibai Paatrinatu aizsardzibas nostradi pirms vai pee AAL ierices _no- strades panak ar lo, ka pamataizsardaibai (pieméran, maksimalas siravas aizsardaibai} izsledz laika releju (parasti Sunte ta kontak- tus) vai ari Sim nolakam izmento specialu atrdarbigu aizsardzibu, pieméram, momentano stravas aizsardzibu, Lai nodrosinatu paatrinatu relejaizsardzibas darbibu pms AM, tad Sim nolukam izmanta specialu starpreleju KL, vai pe Kura iesléganas shéma perddita 12.8, attela, Normala regima relejs KLI aedarbojas, un jaudas slédza aislegsana issleguma gadijuma shema a notiek ‘paaiinati, to tzdara atrdarbiga nesetektivés relej- aizsardzibas (NRA) dala, kura caur normali saslégto kontakt KL121 palaid jaudas sledia atslegsanas starpreleju. Shema & pms ‘AAL ‘erices darbibas jaudas siedai atslédx pée signala no_sclekti- vas relejaizsardzihas (SRA) iekartas, t. i, ar laika izturi. Péc jau- das sléd?a atslégSanas tick palaista AAL ierice. ka rezultaia no- slrada starprelojs KL/, parslédzas attiecigic teleja kontakti un 37tena LUD ur var z Rent Al nay |S Le. #2 |S noma Ye 2: wae TH |) Te ee iG ol o alt, Stafpreieia (Lf) iesloxSanas shens relejaizsardcias wddes paatrinasanal lidz AAT (e) un pe AAI terices dare un seeltv sedans VAT reli Jas izsardat bas dala, t. i, ar laika izturi, bet shema & — neselektivas relejaiz- daja, t. i, ar relejaizsardzibas darbibas paatcinajumu, Apskatisim dazus piemerus, kas ilustré nepiecieSamibu saskanot es darbibu ar relejaizsardzibas darbibu, 12.9. atlela para i barota Iinija, kuras sakuma lietderigi uasta- ‘ici, turklat izveidojot aizsardzibu ar paatrinatu nostradi pims AAI jerices darbibas. ApakSstacijas A, B un C uzstadili stra a Vas sizsardzibas komplekti Kaa, KAy un KAc ar atticcigam Laika furém f4, fy un fe. Laika iatures izraudaitas pee pakapjveida prin radi pirms AAI, laika izturi i's. Notiekot kada no linijam Wap, Woe vai We slégumam, vispirms neselektivi nostrada aizsardziba KA ar laike izturi #/s (momentani), atslédzot jaudas sledzi Qa un palaizot AAI ferici, kas atkartoti ieslédz Qy. Ja isslegums likvidejies (tam bijis gina, Ansardziba KA ieveidota a paatrinatu no e 12.9, alt, Radidlas vienpuséjt barotas ts Isjaiesardzibas latko itures raksturliimes (hs) ha steises. 9 rilishas atharlotas 348 aksturs), vise radiala vienpuséji barota linija paliek darba Turpreti, ja isslegums nay pais likvidejies, nostrada tas linijas ai sardziba, kura radies issléguns. Ja, piemeram, stabils issleguins iz veidojies’ viet Ko (linija We), tad selektivi nostrada_aizsarcalba KAe (nevis KA,), atsledaat jatidas ledzi Qo. Sadas shémas prichs- rociba ir tada, ka visai linijat nepiecieSams uzstadit tikat vienu AAT komplektu, Trakumi: 1) AAL ierjoes vai jaudes slédéa Qa defektu del visa linija var palikt bez sprieguma, kaut gan bojajums varelu but not parejos: cis Visattalakas linijas posma; 2) biezi tick darbinats jaudas slédzi Qu, tapae tas jarevide, |. i., nepiecteSamas hiezakas $1 jaudas sledZa profilaktiskas parbaudes (sadardzinas ta ckspluaiae\ja). tru piomeru apskatisim vienpuseji barotu tadiaiu liniju ar vairakam AAL icricém (12,10. att.). Soja gadijuma AAL ierices 1 stiditas visas attiecigo liniju apakSstacijas, AAL ieriéu nostrades laiki fat pieaug virziena uz paléretaju pust, ti, fags toanat Maar un faare=tasnat2Atvat kur Afaar — AAI lerices selektivitates pakape, ’ 1210, atl, Vionpase]iberatas radiilas vyoiratam virkne slegtam AAL fericam strukitrshema (a) un maksinalss sirivas alssardzibas (ar pastrinatu Aarbitu Hide AAT) wienledrZota shema 10) inillas striyas.alisaréaiba ar lalla tien, WlL¢ My om Wp — MAL lerices A, Co epakdstacias, Aad ut) Kid — masaimaias stfivae afzrurdatbay uh momentgnas” A Srascdlibg ates fee 249Vispariga veida antnot +Abaats (12.6) kur indeksa nm skaitiSana sakas virzient no baroSanas avota puses Scleltivitates pakapi nosaka Sadi: Maar beast hock ten (12.7) kur fqzuy — momentinds stravas aizsardzibas nosteades paSlaiks (bez [aika iztures); fos — jaudas slédéa atslegsamas laiks; trex — Fezerves laiks. Prakse selektivitétes pakdpi nosaka A/\x1~0,5...0,6 ». Ka rezerves aizsardziba katra apakéslacija_uzstadita selektiva maksimalas stravas aizsardeiba KAa, KAn un KAc ar Laika ieturi SRA) f Aplikosim relejaizsardzibas un AAI ierices darbibu stabila ts sleguina gadijuma linija Woe (vield Ka). Liniju Was un Woe mo: mentanas stravas aizsardatbes atsledz sledius Qa un Qr. Lai ga- rantetu sléd2u dro8u atslegsanos, tad izejas starpreleji, kurus palaiz momentanas stravas aizsardzibas, jaizvelas ar stravas noturo8u spoli vai ar kavelu at grieSanos izejas stavoeli Pec jaudas siéd2a Qy uni Qx nostrades nostrada AAL4 ierice un iestedz sledzi Qa, jo taana<éaans Nakama nostrada AALy ierice un iesledz Qn. Taka linija Wac ir stabils isslegums, tad tas momenta- nas stravas aizsardziba nostrada no jana un atslédz jaudas slédzi (jas Wan momentanas slravas aizsardzibas darbiba bloksta. Tas deblokesanas laiks ir pietiekams, lai sledzi Qo ieslegtu un atslegtu nesekimigas AAI Jerices darbibas reaultata. Prakse ir izstradatas vairakas shomas momentano stravu aizsardzil blokesanai un deblokeSanai, pieméram, ar diviem starprelejiem KL (RP-252) vai ar laika releju’ (6, 8, 27]. Aplikotajam AAI darbibas principam visuma piemit tis pasas priekSrocibas un trokumi ka AAT principam ar vairakam Lnijam kopigu AAI iekartu. Japiebilst, ka radialam linijam ar vienpuséju baroSanuvar_u2- stadit ari vairakkartejas AAI ierices, piemeram, apaksstacija ¢ triskartejas AAT, B divkartéjas AAI, bel apakSsiacija C — view kartojas AAI ierices (1210. ati.). Minéto AAI veidu izvele vienpuséji barotim radtilajam tinijam ikviena gadijuma japamato, vadoties no tehniskajiet un ekonomis- Kajfem apsvérumiem [19, 23}. 12.6.4. Linijas divkartéjas AAI ierices. Lai paaugstinatu elektro- apgades drosumu, saskana ar EIN atseviskos gadijumos linijas ar vienpuséju baroSanu vienkartéjas AAT ferices viett uzstada divkar- {gj AAT ierici, Lidz ar to AAL shema ieverojami sarc#fis; otras kartas darbiba noris pec relativi liela laika intervala (10... 15 5); Saja gadijuma jaudas sladzis japaklauj biofakai reviaijai, bet AAL i sckmige’ nostrade ir tikai par 10... 15% biezaka neka vien- fis AAT gadijuma. Tapéc energosistemas divkértajas AAT jerici (triskértgjas AAI ierices prakliski vispar neizmanto) uz- 350 stdde vienpuséji barotam Hinijém tajos gadijumos, kad nepiocieSams paaugstinat pateretaju elektroapgades crosumu, ka ari taja gadi- juma, kad linija atrodas negaisa biezi apdraudétos rajonos, Sim n jukama ir izstradetas dazadas divkert@jas AAT lipshemas. Sajas shi mas parasti izmanto RPV-258 tipa releju komplektu. Dazas AAT shemas tiek izmantots K-2 tipa elektroniskais releju komplekts. Re- Ieju komplekts RPV-258 io komplekta RPV-58 galvenokart ats;iras joti divi RC konturi, laika relejam KT/ ir slid sun iebiveti signalreleji, Komplekta K-2 raksturiga ipainiba ir tada, ka laika relejs izveidots ar kondensatoru un auksta ketoda tiratroniu. Ir_izveidotas divkarlejas AAT shemas ari ar releju kom plektu RPV-58 Divkartéjas AAI ierice ar releju komplekty RPV.258 e]las slédza darbindSanai (1211. att). AAI - - fl]. tesiz PON ate tects a 1211, alt, Dikdstéas AAT shia ar reef Nonplektu RPV-258 lina ar ells sledai 351todas neatbilstiba starp Hinijas elas jaudas Sledza un vadibas sl@dia (SA) stavokliem, Atslédzoties jaudas sl dzim, piemeéram, relejaizsardcibas darbibas rezultata, sasleazas ta blokKontakts Q/:2, nostrada sterprelejs KL%. Virkne ar KLI slég- fais rozistors R6 nelauj nostradat jaudes sledia ieslegSanas kon- taklora spolei KMJ. Saslédzoties kontaktam KLd: 1, tick palaists laika retejs KT/. Pec laika iztures fare (veidojot pitma AAT cikla bezsiravas pauzi) vispitms sasledzas laika releja slidkontakts KT/:2. Lida ar lo saslédzas koniensatora Cf izlades kéde ar starpreleja KLL Sptiegumna spoli KLfy, Rezultata starprelejs KL1 nostrada un, sa- sledzolies t2 kontaktam KL/: 1, tiee palaists kontaktors KMJ, kur: iedarbojas wz jaudas sledZa ieslegSanas kedi. Lai_garantéty kon. taktora KMF sjabilu ieslegsanu, virkné at ta spoli tiek ieslegts AL! stravas (nolurosais) tinums KLf1, Jeudas sledzim iesledzolies, ta blokkontakts Ql: 2 partraucas, bet Q/:/ sasledzas. Ja pirmaja cikla (karla) AAL ferices darbiba ir sekmiga, lad Inija paliek darba un laika relejs ATI algriezas izejas stavokhi. Kondensators C/ no jauna uzladajas caur rezistort RF un laikea re~ leja ATI spoli. Kad spriegums uz kondensatora Cf spailem (Uc) sasniedzis starpreleja KL/ spoles ALfy twstrades spriegumu Urnun, AL shema ir sagatavota jaunai atkartotai darbibai Ga AAT pirmas kartas darbiba ir nesekmiga, tad jaudas slédai at- kartoti atsledz relejaizsardziba (kontekts RA sasiédaas un lidz ar to nosledzas atslegsanas spoles YAT kéde). No jauna liek palaists laika relejs KT/ un ta slidkontakts KT/:? nosledz kondensatora CL iglides kedi, Ta ka kondensators CJ nav paguvis ucladeties lidz KLI nostrades spriegumam (Uei un SF nonak pastiprinataja Pun pae iam izpilddala [D (piemé ram, starpreleja), kura iodarbojas uz jaudas slé dza Q ieslégsanu. Ja AAT ieriees darbiba nay sck- " miga, jaudas ledzis Q at sledvas no jauna, AAI otra W218 atl, Divddrtdjas AAT jerices APV-2P cikla Jaika izturi veido ar sirubtirshiena, Taika releju AT2 Laika relejs KT? otraja AAT dar- ‘ bibas cikla netiek palaists. Rezultata, beidzoties AAT otra cikla laika izturei, jaudas slédzis Q tiek atkartoti ieslegts. Ja otraja AAI cikla ferices darbiba ir nes miga, tad releji KP/ un K72 vairs netick palaisti, {. j,, AAT ierices darbiba stabila issl&guma gadijuma tiek blokéta, Iss APV2P tehniskais raksturojums Uso =100 V; 220 V; pielaujamais sprieguma novirzes diapazons (0,85...11)Unom; jautdas patérigs dedi a lielaks par 10 V-A, bet darba redima_ne llelaks par_15 V-A; laika iestatTjumus var mainit robezas no 06...1,0 s lidz 5...7 8 pitmajam AAI cik- lam un no 1,2...20 s dz 20...28s otrajam AAT darba ciklam. 12.7. AAI divpus@jas baroganas linijas 12.7.1. Divpuséji barotas linijas AAI izveidosanas ipatnibas. Div- puséji barota Tinija savieno divas clcktrostacijas, energosistémas vai energosistému dalas, t. i. divus energijas avotus. Tas raksturi- gas pazimes: a) issleguini tiek atslégti no abam linijas pusem, liéz ar to starp ablem energijas avotlem var caslies sinhronisma irau- jumi; b) AM ierices jauzstida katra linijas gala apak§stacija. AAT jerives var feslegt liniju nesinbroni un izraisit energosistemas sta- bilitates traucdjumus, Tape atsevishos gadijumos AAI ierices pa- pildina ar specialiem sprieguma un sinhronisma kontroles clemen- tiem Grelejiem). Sevi8ki liela nozime Sem pasakumiem ir tranzit- Iinijas, kuras savieno divas elektrosistémes. Sadi papildu elementi nav népieciesami, ja linijai ir pieslegtas citas paraleli dathojosas Iinijas (Suntgjofas saites) Apiebilst, ka art atseviskai divpuséji barolai linijai (nav Sunte- jo8as saites)'iespéjams izveldot AAT bez sinhronisma koatroles vai ta saukto nesinhrono AL (NAAl), ja Sadas automatiskas atkarto- tis ieslegSanas sckas nav bistamias linijai picslégtajam elektro. iekar Ja pilnais AAL ierices darba cikls (atslegsana—ieslégsana) nepar- sniedz 0,25...0,5 § (izmantojot atrdarbigu relejaizsardzibu un gais- 384 adéus), tad to sauc par atrdarbigu AAI ieriei, Saja gadijuma a neliek prasits veikt papildu pasakumus sinhronisma kostreer. Ja AAL ierice tick papildinata ar sinhronisina kontcoles elemen- Wer. fad tidy feriel saue par AAL iene ar sinhroniswa kontrol ericém ir divi paveidi: AAI ieriees ar sinhronisma sagaidiSanu (AAISS) un AAL ierices ar sinhronisma uztyersanu (AAISU) 12.72, Nesinhrond automatiska atkartota ieslegsena (NAL NAAT iatnanio, lal saslegtu divas alseviskas sistemte dalas nesta, rigi no to frekvenéu un spriegumu starpibas, neatkarigi no leaka 6 yerlibas (6 — leukis slarp abu sistemt EDS). NAAL iespéjama, pa- teicaties Dial izmantojamiem elektrosistémas daiada yeida pretava~ rijas pasakumiem, ka ari sakara ar elektrosistemas 0 da Tas base TOs mas augsto darbibas NAAI pamiatprasiba ir nodroSinat elektrosistemas dinamisko sta- bilitati, Sistemas zsinhronajam darba regimom relativiatri | dzas ar resinhronizaciju (sinhronisma atjaunoSanos), saglebajot pamatslodzu stabilitati. Resinhronizacijas procesam beidzoties, sprie- gumam jatjaunojas vismaz lez minimali piejaujamajal vertibat, Ie izstradati pamaikriteriji [28], kurus ieverojot tick pielauta NAAT iamantoSana_sinhrongeneratoriem, ka ari sinhronajiem kompense~ toriem un transformatorlem, NAAT ierices plasi- izmanto NVS cnergosistemas. NAAI feriéu izmantoganas praltiska picredze ir pi radijusi, ka NAAI ierives nostrades gadijuma resinhronizacijas pro- cess parasti noris atri, praktiski bez asinhrona regima, Saskana ar EIN NAAT pleleujama 1) sinhronigenerat orien: 8) turbogeneratoriem Tznemot TGV, TVV un TVF tipn genera. p 0,62: torus) ar Ey PETE, bet ar F105, ja 48m DT, b) TVV un TVE tipa (urbogeneratoriem ar E.=1, Jin 0,84 ar B= 1,08, ja 5 ¢} hidrogencratoriem “ar slapetajtinumu ch eng tapeytinume ar Taser et ar £.—1,05, ja HE jg) Bidroteneratoriem bea siapétajtinuma ar Be=18, ja Arsh Tron 2) sinhronajiem kompensatoriem ar Tey 3) transformator Loo ab)kur E, generatora EDS iespéjama vértiba relativajas vienihas NAAT cikla; Juom, Ai,nom UM Arnon — generatora, kompensatora un transformatora nomindlas stravasy figyns Aime UN Lemon — generar tora, kompensalora un transformatora nesinhronas ieslégSanas stra- vas periotiskas komponentes maksimila vértiba, kad $=18 (12.9) kur £%) un By) — divu elektrosistamu (1 un 2) generator vir periodiska EDS efekliva vértiba (relative vienibu sistema EDS hadi ar 1,05); Sk=XYartArrtAwt Arn tb Xan kur Nay un Xai — generaloru virsperiodiskas induktivas pretestibas; Xr Xr un yw — transformatoru un Tinijas induktivas_pretestibas (i214. att); (9%) — transiormatora issleguma_ spricgums 1’ — ar So koelicientu tiek teveroti NAAT realie iznantosanas apstik[i, Ta vérliba ir atkariga no generatora EDS vértibas. Pie- merum, ja E,—15 (hidrogeneratoriem) vai E.=1,2_(turbogenera- orien), generatoriem darbojoties paraleli ar beegalighs jaudas sis- jemu, hp Vertiba alvectgi ir 0.85 vai 0,95. NAAL ierigy izmaniogonas gadijuma rodas relejaizsardzibas se- itates nodrosinasanes problema, Relejaizsardzibas neselektivu AL faika var (2raisit virsstravas val sprieguma pazerni- nesinhrono jeslegsanu, Sakara fenlaicigu saslegSanos islaicigi pec NAAL ierices nosirddes elektrotikla paradas sprieguma un stravas nullsecibas un prete]as sccibas simetriskis komponentes. Relejaizsardzibu. nesclek- tiv nostradi novers, 1) pazeminot tas jutibu, 2) palielinot nostra~ des Jails, 3) islaicigi blokejot atrdarbigas aizsardzibas darbibu pec NAAL ierices nostrades, So pasakumu reaullata samazinas rele aizsardzibas juliba un atrdarbibs. Tapée praks® jzmanto ari vel ceturto relejaizsardzibas nesinhronas darbibas_novérSanas pay E ‘gi ar elektrolinijas nesinhsono ieslégSanu relejaiz- pret nepareizu nostradi un izmaina jaudas slédzu bu aizsargajamas linijas gala apakSstaci AAL ierices shema lidaiga ka linijim ar vienpuseju barosonu, Ish riba galvenokart ir {aay izvele 7.3. Atrdarbiga AAL iefice (AAAI). Por atrdarbign saue iadu AAL ierici, kurai no issléguma izraisiSanas momenta fidz atkartotai jeudas siedéa ieslegSanai (pilnais AAI darba cisls) paiet tikat 025...0.5 8, t. 1, minimalais laiks, kurS atkariha no liiijas. spr guma_nepiccieSanis drofai vides dejoniaaeijai. Divpusigi baroiai Tin jai AAAL izveido lidaigi ka NAAL Tik mazu AAL carha cikla laiku var nodrosinat tadai hinijai, kurai abas gala apakSstacijas apgada- sardziba bloke ieslagSanas Iu 306 tas ar atrdarbigiem gaissleddiem un atrdarbigu relejaizsardzibu, ku- ras darba zona aptver linjju visa garuma, Sakara ar AAAL iso partraukumu izlidzinoso slravu gridiexu ver- tibas seit ieverojami mazakas. Ta ja gadijuma_sinhro: apstak{i noris daudz vieglak, eka izmantojot N. Projektejot AAAL ierices, vispirms janosaka iespejama_maksi- sala Tega 8 vérlibs jaudas slédéa foslagsanas momenta t, i, ena, : | - Ja Trekventu starpiba Aj un slide s mainds lineari, tad 6 mainis & eo AM _AF Sidi: 6= 5 SF hur AM ro tora paairinajuma moments, J — rotora inerces moments; AP — rotcra paatrinajuma jatida, kura vienada ar lieiderigas un’ slodzes Judas ‘stargybu poe lnijas atsteysanas, Generatora inerces kon ae ae © kur rotora paatrinajums « stanle T= “Fs, kur Poom — generatora nominala jaude, Pie — P 50a P wi emol AP= Pry, iegiist a= oo DORR Ie ty fae, Donen — i Promtn "= ProwTn 4 vai S000P iy b= radi, rom Apziméjot ar Owx sakuma vertibu lepkim starp sadalito sistemas dalu EDS vektoriem, AAAI cikla 8 ieee makeinala vértiba Begone Bete +90002 4, ( Et ye OMA Pama Tna + Poona ae 2.10) kur Paom un Prong — sadatito sistémas dalu generator nom'nalas summaras jaudas; farsa, — AAA cikla laiks; Pre — parvadan Iinijas jauda (Iidz tas atslegSanai); Ty , To — atdelijuSas siste- mas daju summaras inerces konstantes. AAAI cikla laiks Hegngi Sloot joann s+ hp, (2.11) kur fg,at — relejaizsardzibas algriesands laiks. Turklat janodroSina, Iai bezstravas pauze thp>fye, ka ari, lai SOnejay kur Speier ir pielaujama leaka 6 vertiba, pie kuras val saglahajas sistemas. dinamiska stabilitite. Ja 8jemoa>Spijat, tad sistemas dinamiské stabilitate tick traucéta un pec AAAI irices nostrades fespejams Islaicigs asinhronais rezims ar sekojosu resin- hronizdeiju, t. i., sinhronisma atjaunoSanos. Saja _gadijuma relejaiz- sardziba var nostradat neselektivi lidzigi ka ar NAAT. Cetri pasi- kumi, kuri bija_jaievero NAAT gedijuma, izmantojot AAAI, nedod amo efektu. Pirmie divi payemieni ir mazoirktivi. Tresais pani jens nodrosina tikai distantaizsardzihas blokéfanu, Ceturiais po- namiens AAAT gadijuma ams, jo jaudas slédii abos Iinijas galos tiek leslegti vienlaicigi. Turpreti, lietojot NAAT, 10 3578 a ~ a si * ra WN-KG shina, ¢ — Snes veltoru dlagrainna nostrades laiki ir alSkitigi. Tapec dazos gadijumos AAAI sledzus linijas galos ieslédz ar dazadiem laikiem [19] Japiebilst, ka generatora nesinhronas i drosibas tebnikas viedokla_ maksimali_ pi ieslegsanas lenka 6 verltba, lietojol AAAL. Japiobilst, ka generatora nesinhronas i jarekinas ar elektromagnetisks moment foricm Men maksimala vertiba it, kad toriem, — kad 6138". Ja AAT ierice ieslédz lini} iegsanas gadijuma vel ‘aujama cleklroiekartas Sanas gadijur 1 Mou, vertibu. Turbogenera- 20, Lurprets hidrogenera- kad 6< (120°... 185°), tad iespéjams picjaut nesinhronas ieslégsanas imaksimalo Stravu attiecibu verti- bas, kuiras dotss 12.7.2, sadala, kad ¢= 180", - Paraleli visparigam tehniskajam prasibam AAT un AAAL iericem igvitza dadas specialas prasibas: a) AXAL jerices abas liniju apaks- stacijas japalaiz iirdarbigam aizsardaibam; b) AAT lerte) var pa~ faist, ja spiediens siédia gaisa rezervuaros ir pietickams divam at- slegSanas operacijam [19] 12.74. AAL ar sinhronisma kontrol, AAL ar sinhronisima kon- troli lieto divpuséji barotam linijan, ja to alslégSana saistita ar sistemas stabilitates traucejumiem, Saja gadijuma NAAT nevar iz. mantot reletivi lielo izlidzinoSo stravu gridienu dé), Sadalito sis- témas dalu sinhronismu kontrole ar specialt relejy, piemeram, RN-55. Tas ir clehtromagnetishas sistemas momentanas darbibas relejs. Lz U veida serdes novieloti divi tinumi (12.15. all.). Kel tinums sadalits divas sekcijas ar vienadu vijumu skaitu. Sekei sasledz virkné, Lai Veldotos simetriskas magnetiskas pltismas, virkns sasledz vienas spoles iekSejo sekeiju ar otras spoles sekciju, 1215. attélé a paradita sinhronisma kontroles releja KS (RN-55) icslegSanas shéma. Ja spriegumi U, un Us linijas galos ir U=2U sin (5/2), Relejamn 20°...40°. Ja lenkis 6 starp js lauj linijas W jaudas sledzi vienadi (Uj =Us=U). tad to starpiba jespejams mainit nosirades lenki A Uy un Up it mazaks par dao, tad rele} Qieslegt. 358 AAI ieriei ar sinhronisma kentroli izveido divas modilikacijas: AAL jerice ar sinhronisma sagaidiSanu (AAISS) un AAI ierice ar sinhronisina uatverSanu (AAISU). AAI ierice ar sinhronisma sagaidiganu. AAISS ierici lieto divpuséji barotam Iinijam, kuram ir divas tris Suniej sailes. Saja gadijuma izmantot vienkarsas AAI ferices bez sinhro- nisma kontroles nav pielaujems, jo, atslédzot linijas paralélas sai- ies, sinhronisma noteikumi yairs netiek ievéroti, AAISS ieriei_pa- rasti izmanto tad, ja nav iespejams lietot NAAT vai AAAI ierices. AAISS. galvend priekSrociba salidzinajuma ar NAAT un AAAT ir tada, ka Tinjjas jandas slédzu ieslegana notiek, kad sistémas dalam ir neliela frekvenéu starpibe un neliclas lek 6 vertibas, Tapec AAISS darbiba neizraisa generatoru asinhrono gaitu un relejaizsar- dzibas neselektivu darbibu AAISS iericei abos linjjas galos ir viendda shéma, kura bez sin- hronisma kontroles releja satur ari sprieguma kontroles releju. Ar specialu parvienojumu ir iespéjems mainit AAI ierices funseij piemaram, viena Dnijas apaksstacija atlauj AAI iericet ieslegt jau. das slédzi, ja uz linijas spsil8m nav sprieguma (8 AAI ierice vien- mer nostrada pirma), turpreti preteja apaksstacija AAI ierice t2- veidota ar sprieguma tin sinhronisma kontroli. 12.16. attela @ paradita vienkarsota AAISS shéma ar releju kom- plektu RPV-58, Sinhronisma un sprieguma kontrolei izmante relo- jus RN-55 un RN-54. Linijas viena apakéstacija sprieguma konttoles releja_kontakts KVI:1 saslégts, bet ottaja — partraukts. Ja kontakts KVI: 1 sa- jegts (linija’ nay sprieguma), tad AAISS ierice iesledz jaudas Otraja_Tinijas' apaksstacijs, kur kontrolé sinhronismu, laika iaturi nosaka Sadi: 1.889 Beu— Sno taal ase Jaudas sléd2a leslegsanas Iaik (gu (12.16. all. 6) ietilpst art sinhronisma kontroles releja KS um AAJ jerices izejas starpreleja KL nostrades laiki, t. i, Vow=taettin-Howw (2.13) Shea, kas parddita 12.16, allel a, AAI ierlces palaisanas kede virkné ar ‘atsledzejkontakiu KSI: ieslegts linijas sprieguma kon- troles releja KV2 sasledzejkontakts KV2:1, kas neparejoSa_i guia. gadljuma nejauj ieslegt jaudas siedzi, ja kontakts ASI: sametinajies. No AAI ieriéu ekspluatacijes sicredzes 2inZims, ka laika iztures fax AAI jerieém abos linijas gaios mérktiecigi pienemt vienadas. Lidz ar to var vienkarsi izmamst AAT ierieu darbibas kartibu, ne- mainot releju iestatijumu vertibas, Aplikotas AAI ierices. iespi do8anai. s izmantot ari kopnu AAL izvei- 39VEY xt Al tel TE |. fit, ee) tin SY ut wir |e TA | rH | mL | AT |ategtaar | wis \ i fsee vac 4 2 Ue : ue oT Neen = Ea Jesrtauni: ex ana” ——4 tg J 4 2416. pukdeSote sleig ar se kompleus RPV-SE (0 tie Srfrtnsme saptenes selon RS (RACH). arin diagram (bl AAL ierice ar sinhronisma uztverSanu, AAI ierices ar sinhronisma uztyersanu vastada alseviskam, Isa att paralelam tranzitlinijam bec Suniejosam saitém, ja nav iespéjams izmantot NAAL vai AAA, Japiebilst, ka AATSU lieto ari Iinijam ar vajam Suntejosam saitem, ja pédejas var bat ilgstusi atstéytas un to caur- Inides jauda nay pietickama generators paralélas darbibas stabili- tes nodrosinaSanai. eS td gi kg AAISS, nodrotine rinavelda jaudes, sieday itu t. i, vispirms iesledz vienus apakSstactjas Inijas (kur sprieguma pazuganu) jandas sled2i un pée tam ieslédz preléjas apaksstacijas jaudas sledzi (ja to atlauj relejs, kas kontrolé Siarpibm piesledzamaja linije un Saja apakSstaci)a). Prakse visplagak izmanto frekventu starpibas kontroles clementu, kurs iz- yeidols no minimal sprieguma un maksimala sprieguma relejtem, Abus relejus baro ar pulsejosu spriegumu U's [6] 360 12.8. Linijas vienfizes automatiska ieslegsana (FAL) Augstsprieguma (U—110...750 KV) tikles ar lie! guma stravam vishieZak gadis vienfazes isslegumi. Tis vide 659) no visiem isslegumu veidiem, Biedi tiem ir parejos Neparejost vienfizes issleguini Sojas linijas videjt ir tikal 15%. Tas pec nay nepiecieSams aislegt visas tris fizes, bet tikai linijas bo- péc tat iesleg: to no jauna, Sim nolikam izmanto vienfazes vai atsevishu lazy automdtiskas athartotas ieslégsanas feriei, kuru saisinaii apzime ar PAAL FAAL pricksrovibas salidzinajuma ar trisiaiu AAT: a) bojatas Hinijas elektriski saite nelick pilnigi partraukta (divas fazes paliek darba un nodrosina pateretaju barosanu). Tas seviski svarigi atse- vigkam tranzitlinijam, kuras savieno paraléli stradajosas clek:rosis- temas; b) augsla nostrades sekmiba; no ilggadigi uzkratas FAAT ekspluatacijas pieredzes zinams, ka dazada sprieguma | ta vi- ir 85%; ¢) jeverojami labaka sistemas di pie meram, 220 kV vai 830 kV spriegnma naminali noslogotai 250...300 km garai linjai vienas fizes atslegums pielaujams 70... 100 periodu laika, turpreti visu tris f42u partraukums piejaujams tikai 8... 12 pe- riodtt laika; d) dinamiskas slabilitates uzlaboSanas reauliata espe. jams palielinat pa liniju parvadamo jaudu; e) iespejams remontet lini- Jas katru iazj alseviski, ja tai pielaujams. ilgstoss diviazu darba rezims. Trikumé: a) katrai ja ido atsevisks dar- hingtajs (piedziya),. un sarezgi jaudas slédau va- cibes eparaliru; b) ieverojami sarezgas linijes rélejaizsardzibas 1m FAAL shemas, Relejaizsardzibai jaatsledz tikei bojata faze, sakara ar to FAAT ierice japapildina ar specialiem izvéles (selcktivilales) clementiem; ¢) janodrosina pareiza relejaizsardzihas darbibs linijas hepilniazu rezima. Linijas relejaizsardziba, kura nav iereguleta pret nepilniazu darba regtinem, var neselektivi nostradat sprieguma un stravas nesimetrijas rezullata, ja nesimetriju izraisa vienas fazes at- slegums; d) linjjas darbiba’ diviazu regima trace sakaru tiniju Garbu, izraisa ‘sinhrongeneratory un augsisprieguma daineju mag- netiska lauka nesimetciju, kas var izraisit So ickarlu rolora parkar- Sanu un bistamas vibracijas, FAAI jerici var uestadit vienpuséji vai divpus@ji barotam tini- jam. FAAL ierici 110,..330 kV sprieguma linijam lietderigi uxsta- dit Sados gadijumos: 9) ja apakéstacija baro vienpuséji no vienas atsevi8kas linijas, kuras vist triju fazu_atslegsanu AAL darbibas itaia rada raupniecibas tehnologiska procesa trauegjumus, ja pa- Jijiem, ka art_gencratorien pielaujama gstosa darbiba diviazu rezima:_b| atseviSkai 220 KV vai 330 kV sprieguma tranzithnijai, kas savieno civas eleklrosistémas, ja linijas trisiazu atslegSana rada stabilitates traucejumus; c) Jo:i garam 220 kV un 330 kV’ sprieguma linijim, kas savieno fielas jaudas spekslacijas ar clektrosistemu, Japiebilst, ka EIN izvirzita prasiba, lai katra FAAL ierice bin i2- veidota 1a, ka las bojajuma gadijuma linijas relejaizsardziba no- sirduatu un automatiski atslegtu visas tris fazes. 1 zernessie 36112.9, Transformatoru un kopnu AAT ms, ka ari kopnu isslégumi bie#i ir ar parejosu alfiecinams uz apakSstacijam, kas atrodas rup- hiecibas rajoncs ar paaugstinatu atmosferas piesargojumu, ar pur fekjiem, dumien un citam yield, kas nosééas uz izolatorien un var jacit parsjosu elektriske lekparklaSanos. Ilggadeja kopnu AAI dar- bibas statistika liecina, ka yidoji tas sekwiba ir aptuveni 65%. ‘Ar’ transformatoru “AAI paaugstina clektroapgades drosunu, pie mesam, rodoties parcjosiem bojajumiem transiormatora lzvados vai relejaizsardzibas nepareizas nostrades rezultata, Tapee EIN paredz Vienpusejl barojama apaksstecija ar vienu sprieguma_pazeminoso traagiormatoru obligaitu AAI ierices izmantosant, Saja gadiju AAL vidgja sekmiba ir apmeram 60% Kopnu AAL Kopqu AAI iaveido divejadi: 1) Jemantojot kop- neti pievienoto liniju un transformatoru AM fertees; 2) uastadot Kopnemn atseviskiis AAT ieriéu komplektus, ja tam tick lietota, spe- ciala kopnu relejaizsardziba, pienéram, diferenciala aizsardziba. Tuvak aplakosim otro gadijumu, Ar jedzienu «kopu AAl» saprot special AAL ieriel, kur uzslada vienam vai vairakiem jaudas sle- iiem, kurus atsledz kopnu aizsardziba. Kopnu sistema rodoties isslégumam, nostrada kopgu diferenciala aigsardziba un automatiski alsledz visas kognem piesleglas linijas, Visu jaudas sledau AAI ierices tlek bloketas, iznemot AAT ierici kad no barosonas linijam, jo ar iis ierices palidzibu tiek parbandits Kopau izolacijas stavobilis, Sis linijas AAI jerice nostrada un iesledz tas jaudas slédzi. Ja kopgu isslagumam bijis parejoss rakslurs un izolacijas limenis aljaunojies, tad kopyu AAI jerices darbiba ir, sek- miga. Paréjos koppit elermenius (Iinijas u. c.) dedurants iesledz ar telemehanilzas ieriéu palidatbu. Kuri kopnes barosanas liniju izrau- dailies parbaudes operacija, ias atkarigs no elekirosistémas darba apstakliem. Nemot vera to, ka kopqu isslagums var bit nepérejoss, ledia AAL seku (pieméram, sprieguma atkartota strauja pa- sands) samazinaganai pec kopgu dilerenciales aizsardzibas hostrades un izraudzitis baroanas Inijas atkarlotas jeslegganas papildus jaiesléd2 augstjutiga momentanas darbibas neselektiva lini- jas aizserdaibz. Japiezime, ka parastas kopgu diierencialas aizsar- Gzibas to nepiclickamas jutibas de] Saja gadijuma var nefunkeionet. ‘Augstjutigas momentanas darbibas noselektivas linijas aizsardzthas ieslegsana pec AAI icrices nostrades nepiecieama ari tapéc, ka ts- No prakses zin raksturu. Tas ipa: sleguma straves kopnu parbaudes Laika ver izradities ieverojami ma- zakas neka rezima, kopném pievienotas visas linijas. Minéto papildaizsardzibu dezurajosais personals alslédz pee apakstacijas Shemas un aormala darba redima atjaunosanas. Lai minela nesclek- fiva augstjutiga relejaizsardziba nepareizi menostradity parsiodzes zraisito virsslravu ietckmé, atjaunojotics sistemas normalajam darha refimam. ta japapildina ar sprieguma blokeSanu vai citu blokesanas veidu. Relejaizsardzibas un aulomalikes jautajumu risinajums ievéro- jami_vienkarSojas, ja izdodas izvéléties tadu parbaudes linijas AAI, kas neparejosa kopyu issleguma gadijuma nodroSina tas diferencia: las aizsardaibas nostradi vai ari prelejas_apakéstacijas linijas ais. sardzibas nostradi. Sajos gedijumos nay jaizmanto papildu neselek- iva augstjutiga linijas aizserdziba, Ja apakSstaciju baro pa divam vai vairakém linijam, kopnes: var parhaudit ari-ar divam Tinijem. Lai neparslogotu operalivas baro- Saas kédes, AAI ierioem velams izraudzities dazadas laika iztures fan Ka pirmo tested Tnija, kuras AAT jerice it ar mazaku laika inturi, Saja gadijuma iespéjama liniju nesinhrona ieslegganas, Kopput aizsardzibas um AAI shemas ir saméra sarezgitas sarezgita ir to ekspluatacija. Transformatoru AAI Transformatoru AAI jeri galyenokart ar to palaisanas um blokéSenas_veidier nemienu, kad AAT ierices palaiz maksin (reserves alzsandztba), kas liek uestadita pusé. AAT ierici bloke gazes un dilerenciala aizsardziba, kuras reage uz transiormatora teks bojajumiem, Par Si paleiSanas veida trukumu jauzskata tas, ka ciferenciala aizsardztba atsiédz transfor- imatoru ari parejosa Issleguma gadijuma, ka rezullata tick pai traukta patérétaju energoapgade. Japiezimé, ka EIN atseviskos gadi- jumos AAI ierici atlauj palaist art aizsardzibam pret transformatora iekSejivin bojajumien, AAI jerices palaiganu var iaveidot tadu, kas reagé uz vadibas tun jaudas slédéu savok[u neazbilstibu. Par éadas AAT ierices palai- Sanas trukumu jauzskata tas, ka Saji gadijuma AAI ierice var at- kartoli ieslegt bojatu transformatoru wn paliclinat La fekseja boja- Juma apmeris, Tapée §o AAI iekiras palaisanas papemiont var tz mantot tikai tiem: transformatoriem, ki ve rbi mantel tk ansformatoriem, kuriem izveidota atrdarbiga Mineto irikumu var novérst, izveidojot AAL ieti gizes releja signalkontakla, kurS sasledzas transformatora iekSejo bojajurou un elfas limena pazeminaganas rezultata, Lai Sada AAT ickartas blokéSana bilu efekliva, tad far jabut lielakam par gazes releja signalhiontakta nostrades laiku, i, lielakam par 3...5 5 s atshiras Plasi lielo pas las stravas_ aizsardziba sformatora barosarias 5 blokésanu no 12.10. Elektrodzingju AAT (automatiska paspalaisanas) AAL ierices lieto ari augstsprieguma un zemsp i th stsprieguma un zemsprieguma asinaron- dzingju automatiskat alkartotai palaisanai. Parasti Sadi dzine|i dar- ina atbildigus pateretajus, pienigram, sukyus, Kompresorus un vita ickartas. Sistemas spriegummam nepie/aujami pazeminoties un islai cigi paziidot, elektrodzineji lick automatiski atslegti. Spriegum: nas tiklam, Mazak atbildigos paterétajus minimala na alee Sarduiha alsleda pavisam, Sevieei sarcepitos pagpalal nas apstiklos jaatsledz ari dala atbildige "pateretaju, Sim nolikam augst sprieguma asinbrondzingjiem! yar jzmantot AAL ierici ar releju 368+ | asi2 est ker | sx |r | KID 1 Se Atsitlee2 SAI 12,17, at, VienkarSota fup3y, Kiet Tip i Hh wt Elektrodzingju ieslegSenai tlekiro daintiu grupveida AAL erie. Oy" ——: ; é 5 g x St St eu KanrecoKmy FY AICI RET KMD SFr | way ‘SBT SB2 ie mr me tes i =F % A Oy é 12,18, ait. Zemeprieguma asinirondzinejy AAT shemas: Se — Wenpota 364 51 — tespols goketseast komplektu RPV-58. To papildina ar minimala sprieguma releju, kura uzdevums ic koutrolét spriegumu uz apakSstacijas kopnem, Kuram elektrodzinéji_pieslégti. 12.17. attélé paradita clekirodzineju grup- veida AAI ierices vienkarsota shema (divu clektrodzinéju darbinaSa- nai), Ja spriegums uz apaksslacijas kopnem aljaunojas un {uvojas Uy vertivai (380 V), sprieguma relejs KV! sastédz savu kontakta KV/':1 un palaiz starpreleja KJ, kurS, saslédzot savus kontaktus KLI:3 un KLI:4, iesledz abus ‘elektrodzingjus. Kontalli KL2 ua A£2:2 Soja galijuma ir saslegli, jo starprelejs KL2 ir nostra: dajis. Starpreloja KL2 darbibu partratic KLT kontakts KE1:2. Lai AAT shéma darbotos pareizi, fry2, 1 Slarpat Kut fiv2,.a — starpreleja KL2 atgriesanas laiks izejas stavoklt, fry — elektrodzineju pala Sands Iaiks, 12.18, aiiéla paraditas ‘divas zemsprieguma (Us 380 V) asinhrondzingju AAI shémas, Shema a pec dzineja MI palaiSanas jasaslédz palaiSenas pogu $B2 Sunt@josais slédzis S2. Sis shemas prietSrocibas: leums, droSa darbiba, vienkarSa eksplua~ tacija. Linijas spriegumam atjaunojoties Idz pielaujamajam Lmenim (neatkarigi no partraukuma ilguma), notiek dzinéja_automatiska atkartota ieslegsanas (aulomatiska paSpalaiganas). Shema 9 ize manio starpreleja KLI ar kevstu atgrieganos izejas stavokli. Reloja KL1 spoli piestedz caur diodi VD. Normala datba releja kontakts (i ir saslegts. Kontakts KL/:1 partraucas kavéli, t. i, pee 8, Ja Saja laika spriegums likla atjaunojas, tad magnétiska palaidejs KMi:1 tick atkartoti ieslagts. Sis shémas trakums ads, ka nav iesp@jams viennozimigi noteikt elektrodzingja_sprie- guma partraulsSanas maksimalo laiku,