You are on page 1of 57

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

AUSMA ORLOVSKA

JOLANTA PRIEDE

UZDEVUMU KRĀJUMS STATISTIKĀ

Rīga – 2014
SATURS

STATISTISKĀ GRUPĒŠANA 3
ABSOLŪTIE UN RELATĪVIE RĀDĪTĀJI 8
VIDĒJIE LIELUMI, VARIĀCIJAS RĀDĪTĀJI 19
IZLASES NOVĒROŠANA 28
DINAMIKAS RINDAS 33
INDEKSI 41
Atbildes 47

2
1. temats

STATISTISKĀ GRUPĒŠANA
Uzdevumi statistiskā grupēšanā

1. uzdevums. Dots nodarbināto skaits, darba samaksas fonds, eksporta apjoms 20


SIA (nosacīti dati).

Firmas Nodarbināt Tai skaitā Darba Eksporta


o vīrieši sievietes samaksas apjoms, EUR
Skaits fonds, EUR
1 15 7 8 4050 16200
2 22 16 6 4048 15787
3 7 5 2 1176 3880
4 12 8 4 2184 9391
5 30 23 7 8070 32280
6 45 30 15 11025 55125
7 8 5 3 2760 10764
8 16 4 12 5952 26188
9 18 10 8 5724 29140
10 20 15 5 6720 37200
11 21 11 10 3948 18082
12 11 3 8 3157 10400
13 36 16 20 11988 59920
14 31 20 11 8587 38642
15 27 14 13 8397 26500
16 24 17 7 6120 17410
17 9 5 4 3915 21386
18 14 3 11 6328 31625
19 10 8 2 3540 16450
20 6 1 5 2922 14910
Kopā:

Aprēķināt:
1. Kopējo nodarbināto skaitu, tajā skaitā nodarbināto vīriešu un sieviešu skaitu;
darba samaksas fondu; eksporta produkcijas apjomu.

3
2. Grupēt firmas pēc nodarbināto skaita tajās 5 grupās. Noteikt intervāla garumu,
pieņemot, ka visi intervāli ir vienāda garuma.
Katrā grupā aprēķināt:
 firmu skaitu;
 nodarbināto skaitu;
 nodarbināto skaitu vidēji vienā firmā;
 nodarbināto vīriešu skaitu;
 nodarbināto sieviešu skaitu;
 darba samaksas fondu;
 eksporta produkcijas apjomu;
 darba samaksu uz vienu nodarbināto (ar 2 zīmēm aiz komata).
3. Grupēt firmas pēc darba samaksas fonda 4 grupās. Noteikt intervāla garumu,
pieņemot, ka visi intervāli ir vienāda garuma.
Katrā grupā aprēķināt:
 nodarbināto kopējo skaitu;
 vīriešu skaitu;
 sieviešu skaitu;
 darba samaksu uz vienu nodarbināto (ar 2 zīmēm aiz komata).
4. Grupēt firmas pēc eksporta produkcijas apjoma 3 grupās. Noteikt intervāla
garumu, pieņemot, ka visi intervāli ir vienāda garuma.
Katrā grupā aprēķināt:
 nodarbināto skaitu;
 darba samaksas fondu;
 eksporta produkcijas apjomu;
 eksporta produkcijas apjomu uz vienu nodarbināto (ar 1 zīmi aiz
komata).

2. uzdevums. Izmantojot 1. uzdevuma 2. punktā izdarīto grupējumu pēc


nodarbināto skaita, veikt otrreizējo grupēšanu, sadalot 3 grupās. Pirmajā grupā
apvienot firmas ar nodarbināto skaitu no 6 līdz 16 cilvēkiem, otrajā grupā firmas
ar nodarbināto skaitu no 16–30 cilvēkiem, trešajā grupā - no 30–45 cilvēkiem.
Katrā grupā aprēķināt:
 firmu skaitu;
 nodarbināto skaitu;
 nodarbināto skaitu vienā firmā;
 nodarbināto vīriešu skaitu;
 nodarbināto sieviešu skaitu;
 darba samaksas fondu;
 eksporta produkcijas apjomu;
 darba samaksu vidēji uz vienu nodarbināto (ar 2 zīmēm aiz komata).

4
3. uzdevums. Uzņēmumu skaits un saražotās produkcijas apjomi (nosacīti dati).

Produkcijas apjoms, tūkst. Uzņēmumu skaits


EUR
līdz 80 32
80 – 200 40
200 – 360 88
360 – 600 148
600 – 800 74
800 un vairāk 18
Kopā 400

Veikt otrreizējo grupēšanu, izveidojot šādas grupas:

Produkcijas apjoms, tūkst. Uzņēmumu skaits


EUR
līdz 100
100 – 200
200 – 400
400 – 600
600 – un vairāk

4. uzdevums. Vīriešu un sieviešu vecuma struktūra N reģionā (nosacīti dati).

Vīrieši Sievietes
Vecuma grupas, % no kopējā Vecuma grupas, % no kopējā
gadi vīriešu skaita gadi sieviešu skaita
0–4 6,35 0–9 10,28
5 – 14 15,54 10 – 19 14,09
15 – 29 23,36 20 - 54 41,17
30 – 69 50,61 55 - 69 21,64
70 un vecāki 4,14 70 un vecāki 12,82
kopā 100,00 Kopā 100,00

1. Veikt otrreizēju grupēšanu, lai salīdzinātu vīriešu un sieviešu vecuma struktūru


(par grupēšanas pamatu izvēlēties vīriešu vecuma struktūru);

2. Aprēķināt sieviešu vecuma struktūras absolūto novirzi no vīriešu vecuma


struktūras, procentpunktos;

3. Aprēķināt sieviešu vecuma struktūru salīdzinājumā ar vīriešu vecuma struktūru,


procentos.

5
5. uzdevums. Izmantojot 4.uzdevumā doto vīriešu un sieviešu vecuma struktūra N
reģionā:

1. Veikt otrreizējo grupēšanu, lai salīdzinātu vīriešu un sieviešu vecuma struktūru


(par grupēšanas pamatu izvēlēties sieviešu vecuma struktūru);

2. Aprēķināt vīriešu vecuma struktūras absolūto novirzi no sieviešu vecuma


struktūras, procentpunktos;

3. Aprēķināt vīriešu vecuma struktūru salīdzinājumā ar sieviešu vecuma struktūru,


procentos.

6. uzdevums. Nodarbināto vecuma struktūra vienas nozares divos uzņēmumos


(nosacīti dati)

I uzņēmums II uzņēmums
Vecuma grupas % no nodarbināto Vecuma grupas % no nodarbināto
(gados) skaita (gados) skaita
18 - 20 2,52 18 - 25 21,30
20 - 25 16,43 25 - 35 28,72
25 - 40 52,56 35 - 50 25,41
40 - 55 20,34 50 - 65 20,24
55 - 65 4,71 65 un vecāki 4,33
65 un vecāki 3,44
Kopā 100,00 Kopā 100,00

1. Veikt otrreizējo grupēšanu, lai salīdzinātu nodarbināto vecuma struktūru


pirmajā un otrajā uzņēmumā (par grupēšanas pamatu izvēlēties pirmā
uzņēmuma nodarbināto vecuma struktūru.

2. Aprēķināt otrajā uzņēmumā nodarbināto:


 vecuma struktūras absolūto novirzi no pirmajā uzņēmumā nodarbināto
vecuma struktūras, procentpunktos;
 vecuma struktūru, salīdzinājumā ar pirmajā uzņēmumā nodarbināto
vecuma struktūru, procentos.

7. uzdevums. Izmantot 6.uzdevumā doto nodarbināto vecuma struktūru divos


uzņēmumos.

1. Veikt otrreizēju grupēšanu, lai salīdzinātu nodarbināto vecuma struktūru pirmā un


otrā uzņēmumā (par grupēšanas pamatu izvēlēties otrā uzņēmuma nodarbināto
vecuma struktūru).

6
2. Aprēķināt pirmā uzņēmuma nodarbināto:
 vecuma struktūras absolūto novirzi no otrā uzņēmuma nodarbināto
vecuma struktūras, procentpunktos;
 vecuma struktūru salīdzinājumā ar otra uzņēmumā nodarbināto vecuma
struktūru, procentos.

7
2. temats

ABSOLŪTIE UN RELATĪVIE RĀDĪTĀJI


Uzdevumi relatīvo lielumu aprēķināšanai

1.uzdevums. Algotu darbu nestrādājošo ieviešu īpatsvars darbspējīgā vecumā


(nosacīti dati)

Reģioni Nestrādājošo sieviešu īpatsvars


darbspējīgā vecumā, %
A 17,1
B 16,2
C 14,3
D 35,1
E 29,5

Salīdzināt un izdarīt secinājumus:


1. A reģionā algotu darbu nestrādājošo ieviešu īpatsvaru ar pārējos reģionos
algotu darbu nestrādājošo ieviešu īpatsvaru:
 procentos (ar 1 zīmi aiz komata);
 procentpunktos (ar 1 zīmi aiz komata).

2.uzdevums. Pastāvīgo iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1935. un 2013.gada


sākumā, tūkst. cilvēku (Datu avots: www.csb.lv)

Nacionalitātes 1935 2013


Pavisam 1905,9 2045,7
Latvieši 1467,0 1235,2
Krievi 168,3 543,8
Baltkrievi 26,8 71,9
Ukraiņi 1,8 48,4
Poļi 48,6 45,9
Lietuvieši 22,8 26,3
Ebreji 93,4 6,4
Čigāni 3,9 6,5
Vācieši 62,1 7,2
Citas tautības 11,2 54,1

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. Pastāvīgo iedzīvotāju nacionālā sastāva:
 struktūru 1935. un 2013.gadā;
 struktūras izmaiņu procentpunktos (ar 1 zīmi aiz komata).

8
2. Pastāvīgo iedzīvotāju augšanas tempus 2013.gadā salīdzinājumā ar
1935.gadu, procentos.

3. Pārējo nacionalitāšu iedzīvotāju skaitu uz 1000 latviešiem (veselos skaitļos):


 1935.gadā;
 2013.gadā.

3.uzdevums. Būvniecības produkcijas apjomi, tūkst. Ls, faktiskajās cenās


(Datu avots: www.csb.lv)

Būvniecības produkcijas
Ceturkšņi
apjomi, tūkst. EUR
I 203159
II 366478
III 569621
IV 612354

Aprēķināt:
1. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būvniecības produkcijas:
 augšanas koeficientu ( ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu procentos ( ar 1 zīmi aiz komata);
 pieauguma tempu ( ar 1 zīmi aiz komata).

2. IV ceturksnī salīdzinājumā ar I un II ceturksni:


 augšanas koeficientu ( ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu procentos ( ar 1 zīmi aiz komata);
 pieauguma tempu ( ar 1 zīmi aiz komata).

3. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būvniecības produkcijas absolūto


pieaugumu, tūkst. EUR.

4. Būvniecības produkcijas absolūto pieaugumu IV ceturksnī


salīdzinājumā ar I ceturksni, tūkst. EUR.

4. uzdevums. Nosūtītās kravas Latvijas ostās, tūkst. t (Datu avots:


www.csb.lv.)

Ceturksnis 2005 2013


Pirmais 14245,5 17141,3
Otrais 14670,9 16065,7
Trešais 13855,4 14122,8
Ceturtais 14162,6 15020,2
Aprēķināt:
1. 2013.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nosūtīto kravu apjoma:

9
 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.
2. 2013. gadā salīdzinājumā ar pirmajā ceturksnī nosūtīto kravu apjoma:
 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

3. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2005.gada atbilstošo ceturksni nosūtīto kravu


apjoma:
 augšanas tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata);
 pieauguma tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata).

4. Nosūtīto kravu apjomu:


 2005.gadā;
 2013.gadā.

5. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu nosūtīto kravu apjoma:


 augšanas tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata);
 pieauguma tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata);
 absolūto pieaugumu.

5. uzdevums. Noguldījumu apjomi bankās (nosacīti dati)

Noguldījumi kopā tai skaitā nerezidentu


Banka
(tūkst. EUR) noguldījumi, procentos
A 372406 59,4
B 241271 78,8
C 191649 45,2
D 103586 82,3
E 89480 57,7
Kopā 998392

Aprēķināt:
1. Nerezidentu noguldījumus (tūkst. EUR):
 katrā bankā;
 kopā visās bankās.

2. Nerezidentu noguldījumu kopējo īpatsvaru visās bankās.

3. Salīdzināt nerezidentu un rezidentu struktūru procentpunktos (par


pamatu ņemot rezidentu noguldījumu struktūru).

10
6. uzdevums. Zivju nozveja un vidējais iedzīvotāju skaits Latvijā gada beigās.
(Datu avots: www.csb.lv.)

2007 2012
Zivju nozveja, tūkst. t. 154,8 90,4
Iedzīvotāju vidējais skaits, tūkst. cilv. 2276,1 2015,4

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. Absolūto pieaugumu:
 zivju nozvejas;
 iedzīvotāju skaita.

2. Zivju nozvejas un iedzīvotāju:


 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

3. Zivju nozvejas apjomu uz vienu iedzīvotāju kg (ar 1 zīmi aiz komata):


 2007.gadā;
 2012.gadā.

4. Zivju nozveju uz 1 iedzīvotāju:


 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata);
 pieauguma tempu, procentos.

7. uzdevums. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2013. gada novembrī


milj. EUR

Valstu grupas Eksports Imports


Pavisam 916,9 1028,8
t.sk.: Eiropas Savienība – 27 623,4 816,2
NVS 174,4 120,3
Pārējās valstis 119,1 92,3

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1.Eksporta un importa struktūru, procentos.
2.Koordinācijas relatīvos lielumus (eksporta attiecību pret importu, %; un
importa attiecību pret eksportu, reizēs) (ar 2 zīmēm aiz komata).
3.Eksporta un importa apjomu pa valstu grupām un kopā uz vienu iedzīvotāju
EUR (ar 2 zīmēm aiz komata), ja zināms, ka 2013.gada novembrī vidējais
iedzīvotāju skaits bija 2008,7 tūkst. cilvēku.

11
4.Importa apjomu uz vienu iedzīvotāju pa valstu grupām un kopā salīdzinājumā
ar eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju pa valstu grupām un kopā, reizēs (ar 2
zīmēm aiz komata).

8. uzdevums. Lopkopības produkcijas ražošana visu veidu saimniecībās.

2006 2012
Gaļa, tūkst. t. 117,4 78,6
Piens, tūkt. t. 812,1 873,8
Olas, milj. gab. 552,7 671,4

Aprēķināt:
1. Atsevišķu lopkopības produkcijas veidu:
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

2. Atsevišķu lopkopības produkcijas veidu ražošanu vidēji uz 1 iedzīvotāju


(gaļas – kg, piena – litros, olu – gabalos), ja zināms, ka gada vidējais
iedzīvotāju skaits:
 2006.gadā bija 2288,0 tūkst. cilvēku;
 2012.gadā bija 2025,3 tūkst. cilvēku.

3. Atsevišķu lopkopības produkcijas veidu vidēji uz 1 iedzīvotāju:


 augšanas tempu;
 pieauguma tempu.

4. Piena ražošanu (kg) uz vienu iedzīvotāju 2006. un 2013.gadā salīdzinājumā


ar gaļas ražošanu uz vienu iedzīvotāju (kg), reizēs.

9. uzdevums. Faktiskais un prognozētais importa apjoms no N valsts, tūkst.


EUR. (nosacīti dati).

Importa apjoms Prognozētais importa


Mēneši
bāzes gadā pārskata gadā apjoms pārskata gadā
Janvāris 462 474 486
Februāris 440 482 470
Marts 491 503 515

Aprēķināt:
1. Importa apjomu bāzes gada I ceturksnī, (tūkst. EUR).
2. Pārskata gada I ceturksnī, (tūkst. EUR):
 prognozēto produkcijas apjomu;
 faktisko produkcijas apjomu.
3. Pārskata gada I ceturksnī:

12
 prognozes uzdevumu, procentos;
 prognozes uzdevuma izpildi, procentos;
 augšanas tempu, procentos.
4. Parādīt savstarpējo saistību starp augšanas tempa, prognozes uzdevuma un
prognozes izpildes relatīvajiem lielumiem.

10. uzdevums. Faktiskie un prognozētie eksportprodukcijas veidi (nosacīti


dati).

Plāna Eksportprodukcijas
Eksportprodukcijas
Eksportprodukcijas uzdevums, apjoma izmaiņas
apjoms bāzes gadā,
veids tūkst. pārskata gadā,
tūkst. EUR
EUR procentos
A 80 +10 -3
B 250 -30 -16
C 460 +50 +7
D 170 +15 +12

Aprēķināt:
1. Par katru eksportprodukcijas veidu un kopā pārskata gadā:
 prognozēto produkcijas apjomu, tūkst. EUR;
 faktisko produkcijas apjomu, tūkst. EUR.

2. Pārskata gadā kopā ražotās produkcijas:


 prognozes uzdevumu, procentos;
 prognozes izpildi, procentos;
 augšanas tempu, procentos.
3. Parādīt savstarpējo saistību starp augšanas tempa, prognozes uzdevuma un
prognozes izpildes relatīvajiem lielumiem.

11. uzdevums. Ražotais produkcijas apjoms bāzes gadā un tā izmaiņas firmā


pārskata gadā (nosacīti dati).

Ražotais produkcijas Pārskata gadā


Pusgads apjoms bāzes gadā augšanas prognozes
(tūkst. EUR) temps (%) uzdevums (%)
I 285,0 108,2 96,7
II 435,0 98,6 105,5

Aprēķināt:
1. Prognozēto produkcijas apjomu katrā pusgadā un pārskata gadā (tūkst.
EUR).

13
2. Faktisko produkcijas apjomu katrā pusgadā un pārskata gadā (tūkst. EUR).
3. Prognozes uzdevumu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata).
4. Prognozes izpildi, procentos (ar 1 zīmi aiz komata).
5. Augšanas tempu, procentos (ar 1 zīmi aiz komata).
6. Parādīt matemātiskas sakarības starp prognozes uzdevumu, prognozes
izpildes, augšanas tempa relatīvajiem lielumiem, izmantojot datus par visu
gadu.

12. uzdevums. Uztura produktu realizācijas izmaiņas mazumtirdzniecības


uzņēmumā pārskata gadā salīdzinājumā ar bāzes gada attiecīgo ceturksni
(nosacīti dati).

Mazumtirdzniecības apgrozījuma
Ceturkšņi pieauguma prognozes uzdevuma
temps, % pieauguma temps, %
I -1,4 0,6
II -0,5 1,1
III 4,3 2,8
IV 2,7 3,2

Aprēķināt:
1. Pārskata gada katrā ceturksnī uztura produktu:
 augšanas tempu, procentos;
 prognozes uzdevumu, procentos.
2. Pārskata gada katrā ceturksnī uztura produktu:
 augšanas koeficientu;
 prognozes uzdevuma koeficientu;
 prognozes izpildes koeficientu;
 prognozes pārsniegumu vai neizpildi, procentos.

13. uzdevums. Firma prognozēja palielināt ražošanas apjomu par 5,2%,


samazināt ražošanas izmaksas par 1,8%, palielināt peļņu par 2,3%, darba
ražīgumu par 3,7% un samazināt nodarbināto skaitu par 4,2%.
Faktiski ražošanas apjoms palielinājās par 4,4%, peļņa par 1,9%, darba
ražīgums par 2,3%, ražošanas izmaksas samazinājās par 0,7%, bet nodarbināto
skaits par 4,9%.
Aprēķināt visu prognožu izpildi un izdarīt secinājumus.

14. uzdevums. Pārskata gadā salīdzinājumā ar bāzes gadu uzņēmumā krēslu


ražošanu prognozēja samazināt par 3,7 %; virtuves mēbeļu ražošanu palielināt
par 7,6 %; guļamistabu mēbeļu ražošanu palielināt par 2,1 %. Faktiski krēslu

14
ražošana samazinājās par 4,2%; guļamistabu mēbeles par 0,8 %, bet virtuves
mēbeļu ražošana palielinājās par 11,4 %.
Aprēķināt visu prognožu izpildi un izdarīt secinājumus.

15. uzdevums. Ražošanas apjoma izmaiņas firmā pārskata gadā salīdzinājumā


ar bāzes gada attiecīgo ceturksni (nosacīti dati).

Ražošanas apjoma
Ceturkšņi pieauguma prognozes uzdevuma prognozes pārsniegums vai
temps, % pieauguma temps, % neizpilde (-), %
I 4,2 3,7 0,5
II -0,7 -0,5 -0,2
III 2,8 1,9 0,9
IV -2,3 -1,7 -0,6

Aprēķināt:
1. Pārskata gada katrā ceturksnī ražošanas apjoma:
 augšanas tempu, procentos;
 prognozes uzdevumu, procentos;
 prognozes izpildi, procentos.

2. Pārskata gada katrā ceturksnī ražošanas apjoma:


 augšanas koeficientu;
 prognozes uzdevuma koeficientu;
 prognozes izpildes koeficientu.
3. Pārbaudīt aprēķināto relatīvo radītāju pareizību, izmantojot relatīvo
koeficientu saistību un datus pa visiem ceturkšņiem.

16. uzdevums. Produkcijas realizācijas apjoma izmaiņas firmā pārskata gadā


salīdzinājumā ar bāzes gada attiecīgo ceturksni (nosacīti dati).

Realizētais Realizācijas apjoma


produkcijas prognozes
Ceturkšņi prognozes
apjoms bāzes pārsniegums vai
uzdevuma augšanas
gadā, tūkst. EUR neizpilde (-), %
temps, %
I 149,0 103,7 1,4
II 157,6 94,9 -8,7
III 171,7 96,5 -0,2
IV 182,4 108,2 5,7
Gadā 660,7

Aprēķināt:

15
1. Katrā ceturksnī un pārskata gadā (tūkst. EUR):
 prognozēto realizācijas apjomu;
 faktisko realizācijas apjomu.
2. Pārskata gadā realizētās produkcijas:
 prognozes uzdevumu, procentos;
 prognozes izpildi, procentos.

17. uzdevums. Pārskata gadā salīdzinājumā ar bāzes gadu, reģistrēto laulību


skaits uz 1000 iedzīvotajiem palielinājies par 15,4%, bet iedzīvotāju skaits
samazinājies par 2,5%.
Aprēķināt reģistrēto laulību skaita augšanas tempu pārskata gadā,
salīdzinājumā ar bāzes gadu, procentos.

18. uzdevums. Eksporta apjoms uz N valsti pārskata gada februārī,


salīdzinājumā ar janvāri, palielinājies par 22,3%, bet kopējais eksporta apjoms
palielinājies par 9,2%.
Aprēķināt kopējā eksporta augšanas tempa absolūto novirzi no N valsts
eksporta tempa.

19. uzdevums. Viesu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs pārskata gadā
salīdzinājumā ar bāzes gadu, palielinājies par 3,2 %, bet apkalpoto cilvēku
skaits palielinājies par 21,3%.
Aprēķināt apkalpoto cilvēku skaita augšanas tempu, salīdzinājumā ar viesu
skaita augšanas tempu, reizēs un procentos.

20. uzdevums. Pārskata gadā preču cenas sportam un atpūtai prognozēja


samazināt par 1,6%. Faktiski pārskata gadā, salīdzinājumā ar bāzes gadu, preču
cenas sportam un atpūtai samazinājās par 2,3%.
Aprēķināt prognozes izpildi pārskata gadā, procentos.

21. uzdevums. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits

Ceturksnis 2006 2012


Pirmais 77 42
Otrais 82 37
Trešais 111 45
Ceturtais 137 53

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bojā gājušo cilvēku
skaita:

16
 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

2. 2012.gadā salīdzinājumā ar pirmajā ceturksnī bojā gājušo cilvēku skaita:


 augšanas koeficientu (ar 3 zīmēm aiz komata);
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

3. 2012.gadā salīdzinājumā ar 2006.gada atbilstošo ceturksni bojā gājušo


cilvēku skaita:
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.

4. Bojā gājušo cilvēku skaitu:


 2006.gadā;
 2012.gadā.

5. Bojā gājušo cilvēku skaita struktūru:


 2006.gadā;
 2012.gadā.

22. uzdevums. Saražotie tekstilizstrādājumi bāzes gadā un to izmaiņas N firmā


pārskata gadā (nosacīti dati)

Saražotā produkcijas apjoma


Saražotie
Prognozes Prognozes
apjomi bāzes
Izstrādājumu veidi uzdevuma pārsniegums
gadā, tūkt.
pieauguma vai neizpilde
EUR
temps, % (-), %
Vilnas dzija 408,7 6,3 9,1
Kokvilnas diegi 684,4 8,1 5,4
Trikotāžas audumi 967,5 10,6 7,3
Trikotāžas apģērbi 1142,2 1,5 -0,2
Kopā 3202,8

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. Pārskata gada katrā ceturksnī saražotās produkcijas apjoma:
 prognozes uzdevuma koeficientus;
 prognozes izpildes koeficientus.

2. Pārskata gadā saražoto tekstilizstrādājumu (tūkst. EUR):


 prognozēto produkcijas apjomu;
 faktisko produkcijas apjomu.

17
3. Pārskata gadā saražoto tekstilizstrādājumu:
 prognozes uzdevuma koeficientu;
 prognozes izpildes koeficientu;
 augšanas koeficientu.

4. Pārbaudīt matemātiskās sakarības starp prognozes uzdevumu, prognozes


izpildes, augšanas tempa relatīvajiem lielumiem.

23. uzdevums. Komercpārvadājumi ar N firmā reģistrētu autotransportu


pārskata gadā salīdzinājumā ar bāzes gada attiecīgo ceturksni (nosacīti dati)

Komercpārvadājumu apjoma
Veiktie
prognozes prognozes
komercpārvadājumi
Ceturkšņi uzdevuma pārsniegums vai
ar autotransportu
pieauguma temps, neizpilde (-), %
bāzes gadā, tūkt. t
%
I 408,4 1,8 2,0
II 627,6 2,1 - 0,8
III 501,6 2,7 5,1
IV 452,2 3,3 - 1,4
Gadā 1989,8

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:

1. Pārskata gada katrā ceturksnī komercpārvadājumu apjoma:


 prognozes uzdevuma koeficientus;
 prognozes izpildes koeficientus.

2. Katrā ceturksnī un pārskata gadā:


 prognozēto komercpārvadājumu apjomu;
 faktisko komercpārvadājumu apjomu;
 augšanas tempu salīdzinājumā ar bāzes gadu.

3. Pārskata gadā komercpārvadājumu:


 prognozes uzdevumu, procentos;
 prognozes izpildi, procentos.

18
3.temats

VIDĒJIE LIELUMI, VARIĀCIJAS RĀDĪTĀJI

Uzdevumi relatīvo lielumu un variācijas rādītāju aprēķināšanai

1. uzdevums. Saražotais produkcijas apjoms un nodarbināto produktivitāte


firmas četros cehos (nosacīti dati)

Saražotais produkcijas Nodarbināto darba


Cehi
apjoms, tūkst. EUR ražīgums, EUR/cilv.
I 250,0 5000
II 190,0 2000
III 360,0 6000
IV 66,0 1200
Kopā: 866,0

Aprēķināt:
1. Nodarbināto skaitu katrā cehā un firmā kopā.

2. Nodarbināto struktūru, procentos.

3. Nodarbināto vidējo produktivitāti firmā:


 par svariem izmantojot nodarbināto skaitu;
 par svariem izmantojot nodarbināto struktūru.

2. uzdevums. Latvijā saražoto dārzeņu un augļu īpatsvars kopējā dārzeņu un


augļu daudzumā vairumtirdzniecības bāzē (nosacīti dati)

Latvijā saražoto Dārzeņu un augļu


īpatsvars, procentos daudzums, tonnās
Kāposti 94,0 28
Burkāni 86,0 16
Puķu kāposti 17,0 8
Plūmes 15,0 4
Ķirši 12,0 2
Kopā: 58

Aprēķināt:
1. Katram dārzeņu un augļu veidam Latvijā saražoto apjomu tonnās (ar 2
zīmēm aiz komata).

2. Latvijā saražoto dārzeņu un augļu vidējo īpatsvaru kopējā produkcijas


apjomā, procentos.

19
3. Dārzeņu un augļu struktūru, procentos.

4. Latvijā saražoto dārzeņu un augļu vidējo īpatsvaru kopējā dārzeņu un


augļu apjomā par svariem izmantojot dārzeņu un augļu struktūru.

3. uzdevums. Importa izejvielu īpatsvars piecu dažādu veidu izstrādājumu


pašizmaksā un pašizmaksas apjomi (nosacīti dati)

Produkcijas Pašizmaksa, Importa izejvielu


veidi tūkst. EUR īpatsvars, procentos
A 65,0 23,4
B 17,0 73,1
C 15,0 36,7
D 37,0 52,6
E 11,0 44,5
Kopā: 145,0

Aprēķināt:
1. Importa izejvielu apjomu katram izstrādājuma pašizmaksā, tūkst. EUR
(ar 3 zīmēm aiz komata).

2. Importa izejvielu vidējo īpatsvaru izstrādājumu pašizmaksā, procentos.

3. Izstrādājumu pašizmaksas struktūru, procentos.

4. Importa izejvielu vidējo īpatsvaru izstrādājumu pašizmaksā, par svariem


izmantojot produkcijas pašizmaksas struktūru, procentos.

4. uzdevums. Ģimeņu skaits un cilvēku skaits ģimenēs (nosacīti dati).


Cilvēku skaits ģimenē Ģimeņu skaits
1 20
2 24
3 22
4 14
5 6
6 4
Kopā 90

Aprēķināt :
1.Ģimenes vidējo lielumu:
 par svariem izmantojot ģimeņu skaitu;
 par svariem izmantojot ģimeņu struktūru.
2. Ģimeņu skaita uzkrātos biežumus.

20
3. Modu:
 par svariem izmantojot ģimeņu skaitu;
 par svariem izmantojot ģimeņu struktūru.
4. Mediānu:
 par svariem izmantojot ģimeņu skaitu;
 par svariem izmantojot ģimeņu struktūru.

5. uzdevums. Mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita Kurzemes


reģionā 2013.gadā, procentos

Mājsaimniecību
Personu skaits
īpatsvars, procentos
Vienas personas 25,0
Divu personu 30,2
Trīs personu 15,5
Četru personu 16,4
Piecu un vairāku personu 12,9
Kopā: 100,0

Aprēķināt:
1. Mājsaimniecību vidējo lielumu (ar 2 zīmēm aiz komata).
2. Mājsaimniecību skaita uzkrātos biežumus.
3. Modu.
4. Mediānu.

6. uzdevums. Nodarbināto sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas N


firmā (nosacīti dati).

Mēneša darba samaksa, EUR Nodarbināto skaits, cilv.


490 9
550 26
670 23
730 20
860 16
990 8
1210 5
1500 1
Kopā 108

Aprēķināt:
1. Nodarbināto struktūru, procentos.
2. Mēneša vidējo neto darba samaksu, EUR (ar 2 zīmēm aiz komata):

21
 par svariem izmantojot nodarbināto skaitu;
 par svariem izmantojot nodarbināto struktūru.

3. Modu:
 par svariem izmantojot nodarbināto skaitu;
 par svariem izmantojot nodarbināto struktūru.
4. Mediānu:
 par svariem izmantojot nodarbināto skaitu;
 par svariem izmantojot nodarbināto struktūru.

7. uzdevums. Kurzemes reģiona iedzīvotāju vecuma struktūra 2013. gadā.

Iedzīvotāju vecuma
Vecums gados struktūra,
procentos
0 – 14 14,0
15 - 24 15,7
25 – 39 20,9
40 – 54 21,2
55 – 64 11,1
64 – 79 13,7
80 un vairāk 3,4
Kopā: 100,0

Aprēķināt:
1. Iedzīvotāju vecuma intervāla vidējo garumu.
2. Iedzīvotāju vidējo vecumu (ar 1 zīmi aiz komata).
3. Modu.
4. Mediānu.

8. uzdevums. Darba meklētāju skaits un vecums 2013. gadā N reģionā nosacīti


dati

Vecums Darba meklētāju


gados skaits, tūkst. cilv.
15 – 24 16,9
25 – 34 16,5
35 – 54 31,1
55 – 74 7,6
Kopā: 72,1

22
Aprēķināt:
1. Vecuma intervāla vidējo garumu.
2. Darba meklētāju vidējo vecumu (ar 1 zīmi aiz komata).
3. Modu (pēc 2 metodēm).
4. Mediānu (pēc 2 metodēm).
5. Variācijas apjomu (pēc 2 metodēm).
6. Darba meklētāju vecuma variācijas absolūtos rādītājus:
 vidējo lineāro novirzi;
 dispersiju;
 vidējo kvadrātisko novirzi.
7. Darba meklētāju vecuma variācijas relatīvos rādītājus:
 relatīvo lineāro novirzi;
 variācijas koeficientu;
 oscillācijas koeficientu (pēc 2 metodēm).

9. uzdevums. Mēneša neto darba samaksa un nodarbināto struktūra N firmā


pārskata mēnesī (nosacīti dati).

Mēneša darba Nodarbināto


samaksa, EUR struktūra, %
507 3,7
603 7,3
695 13,5
774 28,6
805 31,4
889 6,8
973 4,4
1042 3,9
1121 0,4
Kopā: 100,0

Aprēķināt:
1. Mēneša vidējo darba samaksu, EUR (ar 2 zīmēm aiz komata).
2. Modu.
3. Mediānu.
4. Pirmo kvartili.
5. Trešo kvartili.

23
10. uzdevums. Realizēto svečturu skaits firmā pārskata mēnesī (nosacīti dati).

Svečtura cena, Realizēto svečturu


EUR skaits, gab.
13,45 90
7,80 45
2,60 22
21,30 17
5,20 36
1,30 155

1. Izveidot ranžētu sadalījuma rindu.


Aprēķināt:
2. Realizēto svečturu struktūru, procentos.
3. Svečtura vidējo cenu pārskata mēnesī:
 par svariem izmantojot pārdoto svečturu skaitu;
 par svariem izmantojot pārdoto svečturu struktūru.
4. Modu.
5. Mediānu.

11. uzdevums. Naudas ieņēmumi no krūzīšu realizācijas un 1 krūzītes cena


pārskata mēnesī (nosacīti dati).
Realizēto krūzīšu Vienas krūzītes Naudas
partijas cena, EUR ieņēmumi, EUR
Pirmā 3,00 240,0
Otrā 0,70 73,5
Trešā 1,50 81,0
Ceturtā 2,30 89,7
Piektā 0,90 153,0
Kopā 637,2

1. Izveidot ranžētu sadalījuma rindu.

Aprēķināt:
2. Realizēto krūzīšu:
 daudzumu katrā partijā un kopā pārskata mēnesī;
 struktūru, procentos.
3. Vienas krūzītes vidējo cenu pārskata periodā:
 par svariem izmantojot realizēto krūzīšu daudzumu;
 par svariem izmantojot realizēto krūzīšu struktūru.

24
4. Modu.
5. Mediānu.
6. Pirmo kvartili.
7. Trešo kvartili.

12. uzdevums. Reālās darba algas pārmaiņas 2013.gadā procentos pret


iepriekšējo periodu N uzņēmumā

Reālās darba algas


Ceturkšņi
pārmaiņas, procentos
I 96,7
II 103,0
III 101,8
IV 109,8

Aprēķināt:
1. Visos ceturkšņos reālās darba algas pārmaiņas skaitļa viens daļās.
2. Kopējo reālās darba algas pārmaiņu 2013.gadā, procentos.
3. Vidējo reālās darba algas pārmaiņu indeksu ceturksnī.
4. Vidējo reālās darba algas pārmaiņu ceturksnī, procentos.

13. uzdevums. Vidējās svērtās mēneša likmes eiro piesaistītajiem ilgtermiņa


noguldījumiem 2013.gadā (www.csb.lv).

Mēneši Vidējās likmes, %


Septembris 1,0
Oktobris 1,3
Novembris 1,6
Decembris 1,3

Aprēķināt:
1. Vidējās likmes, skaitļa viens daļās.
2. Gada vidējo svērto likmi laika posmā no septembra līdz decembrim
skaitļa viens daļās.
3. Gada vidējo svērto likmi pieauguma tempa veidā, procentos.

25
14. uzdevums. Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā decembrī procentos pret
iepriekšējo periodu.
Gadi Cenu pārmaiņas, %
2010 2,5
2011 4,0
2012 1,6
2013 -0,4

Aprēķināt:
1. Visos gados:
 cenu indeksu, skaitļa viens daļās;
 cenu indeksu, procentos.
2. Vidējo cenu indeksu gadā, procentos.
3. Vidējo cenu pieaugumu gadā, procentos.
4. Kopējo cenu pieaugumu visā periodā, procentos.

15. uzdevums. Nodarbināto skaits un vidējais vecums N firmā (nosacīti dati)

Vidējais vecums, Nodarbināto Grupu dispersija


Dzimums
gadi skaits, cilv.
Vīrieši 39,0 250 194,5
Sievietes 42,1 294 269,0
Kopā: 544

Aprēķināt:
1. Nodarbināto vidējo vecumu N firmā.
2. Nodarbināto vecuma:
 starpgrupu dispersiju;
 grupu vidējo dispersiju;
 kopējo dispersiju;
 standartnovirzi;
 variācijas koeficientu, procentos;
 empīrisko determinācijas koeficientu;
 empīrisko korelatīvo attiecību.

26
16. uzdevums. Nodarbināto mēneša vidējā neto darba samaksa un nodarbināto
skaits N reģionā (nosacīti dati)

Mēneša vidējā Nodarbināto Grupu


Sektors
darba samaksa, Ls skaits, tūkst. cilv. dispersija
Sabiedriskais 593 11,3 2860
Privātais 1172 54,5 6930
Kopā: 65,8

Aprēķināt:
1. Mēneša vidējo darba samaksu reģionā.
2. Mēneša darba samaksas:
 starpgrupu dispersiju;
 grupu vidējo dispersiju;
 kopējo dispersiju;
 standartnovirzi;
 variācijas koeficientu, procentos;
 empīrisko determinācijas koeficientu, procentos;
 empīrisko korelatīvo attiecību.

27
4. temats

IZLASES NOVĒROŠANA

Uzdevumi izlases novērošanā

1. uzdevums. Muitā tika pārbaudīta importa krava. Pēc atkārtotas atlases


paņēmiena tika atlasīti 225 izstrādājumi. Tika konstatēts, ka vidējais
izstrādājuma svars ir
40 g ar vidējo kvadrātisko novirzi 6 g.

Ar varbūtību 0,997 aprēķināt robežas, kurās atrodas vidējais svars.

2. uzdevums. Lai noteiktu faktisko vidējo darba dienas ilgumu firmā, kurā
nodarbināti 240 cilvēki, veica 25% mehānisko atlasi. Pēc novērošanas
datiem tika konstatēts, ka 10% nodarbinātajiem darba laika zudumi dienā
sastādīja vairāk par 45 minūtēm.

Aprēķināt:
1. Darba laika zudumu robežkļūdu ar varbūtību 0,683.
2. Ticamības intervāla robežas, kurās atrodas darbinieku relatīvais biežums,
kuru darba laika zudumi ir vairāk par 45 minūtēm dienā.

3. uzdevums. Mehāniskās izlases ceļā pie dzelzceļa kasēm dažādās dienās tika
aptaujāti 3000 pasažieri, aptaujājot katru desmito. Aptaujāto vidū 1200 bija
Rīgas iedzīvotāji.

Aprēķināt:
1. Izlases relatīvo robežkļūdu ar varbūtību 0,99.
2. Robežas, kādās ir sagaidāms pasažieru – rīdzinieku īpatsvars kopējā
pasažieru skaitā.

4.uzdevums. Virtuves kombainu kvalitāte (nosacīti dati) . Firmā tika


pārbaudīta virtuves kombainu kvalitāte. Atlasē iekļāva 100 kombainus, kuru
vidū bija 8 brāķi.

Aprēķināt:
1. Izlases standartkļūdu, nosakot brāķa izstrādājumu relatīvo biežumu.
2. Absolūto robežkļūdu ar varbūtību 0,95.
3. Izlases relatīvo robežkļūdu.
4. Ticamības intervāla robežas, kurās ģenerālajā kopā atrodas brāķa virtuves
kombainu relatīvais biežums.

28
5.uzdevums. Kopējais iedzīvotāju skaits N pilsētā ir 1980 cilvēki. Tika
organizēta 10 % liela mehāniskā izlase, pēc kuras rezultātiem tika konstatēts,
ka izlasē ietverto cilvēku vidējais vecums ir 46 gadi, ka vecuma
standartnovirze ir 5 gadi un, ka 60 no apsekotajiem iedzīvotājiem ir vecāki
par 35 gadiem.

Aprēķināt:
1. Izlases absolūto un relatīvo robežkļūdu ar varbūtību 0,95, nosakot:
 iedzīvotāju vidējo vecumu;
 par 35 gadiem vecāko iedzīvotāju relatīvo biežumu.
2. Ticamības intervāla robežas, nosakot:
 iedzīvotāju vidējo vecumu;
 par 35 gadiem vecāko iedzīvotāju relatīvo biežumu.

6.uzdevums. Ģenerālais kopums sastāv no 300 vienībām. Organizēta 20 %


liela nejauša, neatkārtota izlase. Atlasītas 60 vienības, kuras apsekojot
noskaidrots, ka pētāmās pazīmes vidējā cena ir EUR 15. Šīs pazīmes pilnas
variācijas dispersija ir 180, bet to vienību skaits izlasē, kurām alternatīvi
piemīt attiecīgā pazīme – augsti kvalitatīvam vērtējumam atbilstošo vienību
skaits ir 36.
Aprēķināt:
1. Izlases absolūto robežkļūdu, garantējot to ar varbūtību 0,954 un pazīmes
relatīvo biežumu.
2. Pazīmes vidējā lieluma un relatīvā biežuma relatīvo robežkļūdu.
3. Ticamības intervāla robežas.

7. uzdevums. Firmā nodarbināto skaits un vecums (nosacīti dati).


Firmā nodarbināti 800 cilvēki. Organizēta 10% liela mehāniskā izlase, pēc
kuras rezultātiem konstatēts, ka izlasē ietverto nodarbināto vidējais vecums
ir 40 gadi, ka vecuma standarta novirze ir 5 gadi un, ka 50 no apsekotajiem
ir vecāki par 30 gadiem.
Aprēķināt:
1. Izlases absolūto un relatīvo robežkļūdu ar varbūtību 0,954, nosakot:
 nodarbināto vidējo vecumu;
 pāri par 30 gadus vecu nodarbināto relatīvo biežumu.
2. Ticamības intervāla robežas, nosakot:
 nodarbināto vidējo vecumu;
 pāri par 30 gadus vecu nodarbināto relatīvo biežumu.

29
8. uzdevums. Pasažieru vērtējums par tramvaju kustību pilsētā (nosacīti dati).
Lai noskaidrotu pasažieru vērtējumu par tramvaju kustību pilsētā, tika
organizēta mehāniskā izlase. Kādā no pieturām aptaujāja katru piekto
tramvaja gaidītāju, uzdodot divus jautājumus:
 Cik ilgi parasti gaidāt tramvaju?
 Vai esiet apmierināti ar šīs tramvaja līnijas kustības grafiku?
Pavisam tika aptaujāti 200 tramvaja pasažieru. Apkopojot sniegtās
atbildes, tika konstatēts, ka tramvaja pasažieru vidējais gaidīšanas laiks ir 10
minūtes ar standartnovirzi 4 minūtes un, ka puse no aptaujātajiem pasažieriem
ar šīs tramvaja līnijas kustības grafiku nav apmierināti.

Aprēķināt:
1. Izlases standartkļūdu, nosakot:
 vidējo tramvaja gaidīšanas ilgumu;
 ar tramvaja kustības grafiku neapmierināto pasažieru relatīvo
biežumu.

2. Izlases absolūto robežkļūdu ar varbūtību 0,90, nosakot:


 vidējo tramvaja gaidīšanas ilgumu;
 ar tramvaja kustības grafiku neapmierināto pasažieru relatīvo
biežumu.

3. Izlases relatīvo robežkļūdu ar iepriekšējo varbūtību 0,90 nosakot:


 vidējo tramvaja gaidīšanas ilgumu;
 ar tramvaja kustības grafiku neapmierināto pasažieru relatīvo
biežumu.

4. Robežas, kurās ģenerālajā kopā atrodas:


 vidējais tramvaja gaidīšanas ilgums;
 ar tramvaja kustības grafiku neapmierināto pasažieru relatīvais
biežums.

9. uzdevums. Nodarbināto tēriņi kafejnīcās (nosacīti dati).


Organizēta nejauša neatkārtota izlase, lai noskaidrotu cik naudas
nodarbinātie tērē kafejnīcu apmeklējumiem. No 4 uzņēmējsabiedrībām
atlasīja 1250 darbiniekus, no kuriem aptaujāja 100. Vidēji nedēļā tie tērēja
EUR 14,5 ar standartnovirzi EUR 3,4. No izlases materiāliem tika arī
noskaidrots, ka 30 aptaujāto kafejnīcas vispār neapmeklē.

30
Aprēķināt:
1. Izlases standartkļūdu, nosakot:
 vidējo naudas tēriņu kafejnīcās;
 darbinieku relatīvo biežumu, kuri kafejnīcas neapmeklē.

2. Izlases absolūto robežkļūdu, garantējot to ar varbūtību 0,90, nosakot:


 vidējo naudas tēriņu kafejnīcās;
 darbinieku relatīvo biežumu, kuri kafejnīcas neapmeklē.
3. Izlases relatīvo robežkļūdu, garantējot to ar iepriekšējo varbūtību 0,90,
nosakot:
 vidējo naudas tēriņu kafejnīcās;
 darbinieku relatīvo biežumu, kuri kafejnīcas neapmeklē.
4. Robežas, kurās ģenerālajā kopā atrodas:
 vidējais naudas tēriņš kafejnīcās;
 darbinieku relatīvais biežums, kuri kafejnīcas neapmeklē.

10.uzdevums. Pirkuma vidējās vērtības noteikšanai lielveikalā no 4000


pircējiem jāatlasa noteikts skaits, lai ar varbūtību 0,95 noteiktu pirkuma
vidējo vērtību ar precizitāti ne mazāku par EUR 3. Dispersija pēc ekspertu
vērtējuma – 529.
Aprēķināt nepieciešamo atlasāmo pircēju skaitu.

11.uzdevums. Aprēķināt nepieciešamo izlases apjomu, ja zināms, ka


noguldījumu kopējais skaits ir 32750, bet dispersija – 342.

Nepieciešamo izlases apjomu aprēķināt ar varbūtību 0,997, kļūda nedrīkst


pārsniegt Ls 15.

12. uzdevums. Tūristu vidējā uzturēšanās ilguma pētīšanai valstī no 29600


tūristiem jāatlasa noteikts skaits, lai izlases kļūda ar varbūtību 0,683
nepārsniegtu 3 diennaktis.
Vidējā kvadrātiskā novirze – 125.
Aprēķināt nepieciešamo apsekojamo tūristu skaitu.

13. uzdevums. Cik nodarbināto jāaptaujā par darba samaksu, ja zināms, ka


darba samaksas standartnovirze ir EUR 38 un vēlams, lai pēc izlases
aprēķināta vidējā izpeļņa neatšķirtos no vidējās izpeļņas ģenerālajā kopā
vairāk nekā par EUR 6 ar varbūtību 0,95?

31
14. uzdevums. Cik no 4000 pircējiem lielveikalā jāatlasa, lai ar varbūtību 0,95
noteiktu pirkuma vidējo vērtību ar precizitāti ne mazāku kā EUR 3?
Dispersija tiek pieņemta 529.

15. uzdevums. Lai noteiktu mazumtirdzniecības darbinieku īpatsvaru, kuri ir


jaunāki par 30 gadiem, organizēja mehānisko izlasi. Kopējais darbinieku
skaits bija 1200, tai skaitā 800 sievietes un 400 vīriešu. Zināms, ka
iepriekšējā grupu dispersija ir 160.
Aprēķināt nepieciešamo izlases apjomu ar varbūtību 0,997 un pieļaujamo
kļūdu 5 %:
 kopējo;
 sieviešu;
 vīriešu.

32
5. temats

DINAMIKAS RINDAS

Uzdevumi dinamikas rindas rādītāju aprēķināšanai

1. uzdevums. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba


samaksa Latvijā (Datu avots: www.csb.lv)

Mēneša vidējā darba


Gadi
samaksa, EUR
2008 612
2009 656
2010 633
2011 660
2012 684

Aprēķināt uz izdarīt secinājumus:


1. 2009., 2010. utt. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mēneša vidējās
darba samaksas:
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos;
 absolūto pieaugumu.

2. 2009., 20010. utt. gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu mēneša vidējās darba


samaksas:
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos;
 absolūto pieaugumu.

3. Ķēdes un bāzes absolūto pieaugumu matemātiskās sakarības.

4. Ķēdes un bāzes augšanas tempu matemātiskās sakarības.

5. Laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam mēneša vidējās darba samaksas:


 vidējo līmeni mēnesī;
 vidējo absolūto pieaugumu (pēc 2 metodēm);
 vidējo augšanas tempu procentos (pēc 2 metodēm);
 vidējo pieauguma tempu, procentos.

6. Pieauguma 1 procenta absolūto nozīmi (kopā pa visu periodu), EUR.

33
2. uzdevums. Nodarbināto skaits N firmā, nosacīti dati.

Gadi Cilvēki
2009 102
2010 143
2011 173
2012 247
2013 328

Aprēķināt:
1. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu:
 absolūto pieaugumu;
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.
2. Salīdzinājumā ar 2009. gadu:
 absolūto pieaugumu;
 augšanas tempu, procentos;
 pieauguma tempu, procentos.
3. Ķēdes un bāzes absolūto pieaugumu matemātiskās sakarības.
4. Ķēdes un bāzes augšanas tempu matemātiskās sakarības.
5. Pieauguma 1 procenta absolūto nozīmi .
6. Laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam:
 gada vidējo līmeni;
 vidējo absolūto pieaugumu (pēc 2 metodēm);
 vidējo augšanas tempu, procentos (pēc 2 metodēm);
 vidējo pieauguma tempu, procentos.

3.uzdevums. Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto cilvēku skaits Latvijā,


salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2012. gadā.

Ievainoto cilvēku skaita izmaiņas


Ceturkšņi
cilvēki procentos
I -206 78,1
II 414 156,3
III 207 118,0
IV -77 93,7

Aprēķināt:
1. Ievainoto cilvēku skaita izmaiņu 2012. gada IV ceturksnī, salīdzinājumā ar
2011. gada IV ceturksni:

34
 absolūtā izteiksmē;
 procentos.
2. Ievainoto cilvēku skaita 2012. gadā:
 vidējo absolūto pieaugumu ceturksnī;
 vidējo augšanas tempu ceturksnī, procentos;
 vidējo samazinājuma tempu ceturksnī, procentos.
3. Katrā ceturksnī samazinājuma 1 procenta absolūto nozīmi (veselos
skaitļos).
4.uzdevums. Importa kravu pārvadājumu apjomu izmaiņas N autotransporta
uzņēmumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2010. – 2013. gadā.

Importa kravu pārvadājumu apjomu


Gadi pieaugums vai samazinājums
t procentos
2010 - 29,4 - 4,7
2011 185,2 30,1
2012 - 23,2 - 3,0
2013 - 19,9 - 2,6
Aprēķināt:
1. Importa kravu pārvadājumu apjoma izmaiņas 2013. gadā IV, salīdzinājumā
ar 2009. gadu:
 vērtības izteiksmē;
 procentos (ar 1 zīmi aiz komata).
2. Importa kravu pārvadājumu:
 vidējo absolūto pieaugumu gadā, t.;
 vidējo augšanas tempu gadā, procentos;
 vidējo pieauguma tempu gadā, procentos.
3. Katrā gadā pieauguma 1 procenta absolūto nozīmi (ar 2 zīmēm aiz
komata).

5.uzdevums. Produkcijas ražošanas izmaiņas N uzņēmumā, salīdzinājumā ar


iepriekšējo gadu.

Gadi
tūkst. EUR procentos
2010 8,0 53,0
2011 0,4 1,7
2012 - 3,8 - 16,2
2013 - 1,9 - 9,6

35
Aprēķināt:
1. Produkcijas apjoma izmaiņas 2013.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu:
 absolūtā izteiksmē;
 procentos (ar 1 zīmi aiz komata).

2. Produkcijas apjoma (2009. – 2013.):


 vidējo absolūto pieaugumu gadā (ar 2 zīmēm aiz komata);
 vidējo augšanas tempu gadā, procentos;
 vidējo pieauguma tempu gadā, procentos.

3. Katrā gadā pieauguma 1 procenta absolūto nozīmi (ar 2 zīmēm aiz komata).

6.uzdevums. Piena ražošana N reģiona saimniecībās 2013. gadā, tūkst. tonnās


(nosacīti dati).

Mēneši Piens, tūkst. t


Janvāris 9,48
Februāris 9,14
Marts 11,06
Aprīlis 12,64
Maijs 15,50
Jūnijs 16,74
Jūlijs 17,34
Augusts 16,64
Septembris 14,50
Oktobris 12,60
Novembris 11,24
Decembris 9,76

Aprēķināt:
1. 2013. gada piena ražošanas:
 vidējo apjomu mēnesī (ar 2 zīmēm aiz komata);
 vidējo absolūto pieaugumu mēnesī (ar 1 zīmi aiz komata).
2. Piena ražošanas slīdošo intervālu summas (ar 2 zīmēm aiz komata):
 trīs mēnešu;
 četru mēnešu.
3. Piena ražošanas slīdošo vidējo skaitu mēnesī (ar 2 zīmēm aiz komata):
 trīs mēnešu intervālam (necentrētos un centrētos);
 četru mēnešu intervālam (necentrētos un centrētos).
4. Katram mēnesim piena ražošanas apjoma:
 sezonalitātes indeksus, procentos;

36
 absolūto novirzi no mēneša vidējā līmeņa.
5. Piena ražošanas apjomu:
 katrā ceturksnī;
 vidējo apjomu katrā ceturksnī.
6. Katrā ceturksnī ražotā piena apjoma:
 sezonalitātes indeksus, procentos;
 absolūto novirzi no mēneša vidējā līmeņa.

7. Izveidot grafisko attēlu un iezīmēt aprēķināta trenda līnijas.

7.uzdevums. Uzņēmuma produkcijas realizācija 2013.gadā faktiskajās cenās,


tūkst. EUR.

Uzņēmuma produkcijas
Mēnesis
apjoms, tūkst. EUR
Janvāris 336,2
Februāris 339,9
Marts 385,1
Aprīlis 349,0
Maijs 392,7
Jūnijs 373,7
Jūlijs 364,2
Augusts 385,1
Septembris 358,2
Oktobris 408,7
Novembris 419,6
Decembris 383,6

Aprēķināt:
1. 2013. gadā:
 vidējo līmeni mēnesī;
 vidējo absolūto pieaugumu mēnesī.
2. Eksporta apjoma slīdošo intervālu summas:
 trīs mēnešu;
 piecu mēnešu.
3. Eksporta apjoma slīdošo vidējo līmeni mēnesī (ar 1 zīmi aiz komata):
 trīs mēnešu intervālam;
 piecu mēnešu intervālam.
4. Katram mēnesim eksporta apjoma:
 sezonalitātes indeksus, procentos;
 absolūto novirzi no mēneša vidējā līmeņa.

37
5. Izveidot grafisko attēlu un iezīmēt aprēķināta trenda līnijas.

8.uzdevums. Peļņas apjoms N firmā, tūkst. EUR (nosacīti dati)

Ceturksnis 2011 2012 2013


I 280 450 430
II 315 380 460
III 205 318 425
IV 420 410 515

Aprēķināt:
1. Peļņas vidējo līmeni ceturksnī 2011., 2012. un 2013.gadā.

2. Laika posmā no 2011.gada līdz 2013.gadam peļņas:


 kopējo apjomu pirmajā, otrajā utt. ceturksnī un gadā;
 vidējo līmeni pirmajā, otrajā utt. ceturksnī (ar 2 zīmēm aiz komata);
 vidējo līmeni ceturksnī;
 vidējos sezonalitātes indeksus, procentos (ar 2 zīmēm aiz komata);
 absolūto novirzi no ceturkšņa vidējā līmeņa (ar 2 zīmēm aiz komata);
 relatīvo novirzi no ceturkšņa vidējā līmeņa, procentos (ar 2 zīmēm
aiz komata).

3. 2011., 2012. un 2013.gadā sezonalitātes indeksus, procentos.

4. Sezonalitātes indeksu vidējo kvadrātisko novirzi:


 2011., 2012., 2013.gadā;
 vidēji laika posmā no 2011.gada līdz 2013.gadam.

5. Sezonalitātes pārmaiņu koeficientus:


 2010.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu;
 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu.

9. uzdevums. Produkcijas ražošana N firmā, tūkst. EUR (nosacīti dati).

Ceturksnis 2011 2012 2013


Pirmais 36,8 23,6 22,6
Otrais 43,0 23,7 22,9
Trešais 45,2 26,0 23,5
Ceturtais 44,3 30,3 28,0

Aprēķināt:
1. 2011., 2012. un 2013. gadā produkcijas ražošanas vidējo līmeni ceturksnī.

2. Laika posmā no 2011. gada līdz 2013. gadam produkcijas ražošanas:

38
 kopējo apjomu katrā ceturksnī un gadā;
 vidējo līmeni gadā;
 vidējo līmeni katrā ceturksnī;
 vidējos sezonalitātes indeksus, procentos;
 absolūto novirzi no ceturkšņa vidējā līmeņa;
 relatīvo novirzi no ceturkšņa vidējā līmeņa, procentos.
3. 2011., 2012. un 2013. gadā sezonalitātes indeksus, procentos.
4. Sezonalitātes indeksu vidējo kvadrātisko novirzi:
 2011., 2012. un 2013. gadā;
 vidēji laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam.
5. Sezonalitātes pārmaiņu koeficientus:
 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu;
 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu.

10. uzdevums. Saražotās segas un ceļotāju pledi N uzņēmumā, gab.

Gadi Saražotās segas un ceļotāju


pledi, gab.
2009 326
2010 275
2011 362
2012 334
2013 351

Aprēķināt:
1. Dinamikas rindas lineārās funkcijas parametrus un uzrakstīt taisnes
vienādojumu.

2. Dinamikas rindas izlīdzinātos līmeņus.


3. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam:
 vidējo absolūto pieaugumu;
 vidējo augšanas tempu, procentos;
 vidējo pieauguma tempu, procentos.

4. Prognozēt segu un ceļotāju pledu ražošanas apjomu 2015. gadā, izmantojot:


 vidējā absolūtā pieauguma metodi;
 trenda analītiskās izlīdzināšanas metodi;
 vidējā augšanas tempa metodi.

5. Salīdzināt abus iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.

39
11.uzdevums. Importa apjomi N uzņēmumā, EUR

Gadi Noziedzīgo nodarījumu skaits


2009 51773
2010 62173
2011 51435
2012 62328
2013 60516

Aprēķināt:
1. Dinamikas rindas izlīdzinātos līmeņus.

2. Prognozēt importa apjomus 2014., 2015., 2016. un 2021.gadā, izmantojot:


 vidējā augšanas tempa metodi;
 vidējā absolūtā pieauguma metodi;
 trenda analītiskās izlīdzināšanas metodi.

3. Salīdzināt visus trīs iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.

40
6. temats

INDEKSI

Uzdevumi indeksu aprēķināšanai

1. uzdevums. Šūšanas izstrādājumu realizācija un cenas veikalā (nosacīti dati).

Realizēto preču daudzums, Viena izstrādājuma cena,


Preces veids gab. EUR
bāzes gadā pārskata gadā bāzes gadā pārskata gadā
Sieviešu blūzes 154 192 23 17
Sieviešu mēteļi 115 88 49 54
Vīriešu uzvalki 76 61 72 59

Aprēķināt:
1. Atsevišķiem šūšanas izstrādājumu veidiem:
 fiziskā apjoma individuālos indeksus (skaitļa viens daļās ar 3 zīmēm
aiz komata);
 cenu individuālos indeksus (skaitļa viens daļās ar 3 zīmēm aiz
komata);
 realizēto šūšanas izstrādājumu vērtību (naudas ieņēmumus) bāzes un
pārskata gadā;
 šūšanas izstrādājumu vērtības individuālos indeksus (skaitļa viens
daļās ar 3 zīmēm aiz komata);
 parādīt aprēķināto individuālo indeksu savstarpējo saistību.
2. Kopā par visiem realizētajiem šūšanas izstrādājumu veidiem:
 vērtības kopindeksu, procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 parādīt aprēķināto kopindeksu savstarpējo saistību.
3. Kopējo naudas ieņēmumu absolūto pieaugumu veikalā pārskata gadā
salīdzinājumā ar bāzes gadu:
 fiziskā apjoma izmaiņu rezultātā;
 cenu izmaiņas rezultātā.
4. Katra faktora ietekmi uz šūšanas izstrādājuma realizāciju, procentos:
 fiziskā faktora ietekmi;
 cenu ietekmi.
5. Kopā par visiem realizētajiem šūšanas izstrādājumu veidiem:
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Fišera formulas), procentos;

41
 cenu kopindeksu (pēc Fišera formulas), procentos.

2. uzdevums. Ražotās eksportprodukcijas apjomi un cenas firmā (nosacīti


dati).

Ražotais daudzums, Viena izstrādājuma cena,


Preces veids tūkst. gab. EUR
bāzes gadā pārskata gadā bāzes gadā pārskata gadā
A 40 64 20 25
B 75 50 230 210
C 120 136 80 90

Aprēķināt:
1. Atsevišķiem ražotiem eksportprodukcijas veidiem:
 fiziskā apjoma individuālos indeksus (skaitļa viens daļās ar 3 zīmēm
aiz komata);
 cenu individuālos indeksus (skaitļa viens daļās ar 3 zīmēm aiz
komata);
 ražotās eksportprodukcijas vērtību bāzes un pārskata gadā;
 eksportprodukcijas vērtības individuālos indeksus (skaitļa viens
daļās ar 3 zīmēm aiz komata);
 parādīt aprēķināto individuālo indeksu savstarpējo saistību.
2. Kopā par visiem eksportprodukcijas veidiem:
 preču vērtības kopindeksu, procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 parādīt aprēķināto kopindeksu savstarpējo saistību.

3. Kopējo naudas ieņēmumu absolūto pieaugumu no eksportprodukcijas


ražošanas pārskata gadā salīdzinot ar bāzes gadu:
 fiziskā apjoma izmaiņu rezultātā;
 cenu izmaiņu rezultātā.

4. Kopā par visiem eksportprodukcijas veidiem:


 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Fišera formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Fišera formulas), procentos.

42
3. uzdevums. N firmā saražotās keramikas produkcijas apjoms bāzes gadā un
tās fiziskā apjoma un cenu pārmaiņas pārskata gadā, salīdzinājumā ar bāzes
gadu (nosacīti dati).

Produkcijas apjoms Fiziskā apjoma Cenu pieaugums


Produkcijas
bāzes gadā, pieaugums vai vai samazinājums
veidi
tūkst. EUR samazinājums ( - ), % ( - ), %
Puķu vāzes 12,0 -1,6 2,9
Svečturi 27,0 8,0 -2,0
Sienas dekori 19,0 -3,1 5,5
Kopā: 58,0
Aprēķināt:
1. Atsevišķiem ražotās produkcijas veidiem:
 fiziskā apjoma individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);
 cenu individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);
 pārskata gadā ražotās produkcijas apjomu bāzes gada cenās;
 bāzes gadā ražotās produkcijas apjomu pārskata gada cenās;
 pārskata gadā ražotās produkcijas apjomu.
2. Kopā par visiem ražotās produkcijas veidiem:
 ražotās produkcijas apjoma kopindeksu, procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 parādīt aprēķināto kopindeksu savstarpējo saistību.

4. uzdevums. Mazumtirdzniecības apgrozījums veikalā bāzes gadā, to fiziskā


apjoma un cenu pārmaiņas pārskata gadā, salīdzinājumā ar bāzes gadu
(nosacīti dati).

Cenu
Mazumtirdzniecības Fiziskā apjoma
Produkcijas pieaugums vai
apgrozījums pārskata pieaugums vai
veidi samazinājums
gadā, tūkst. EUR samazinājums (-), %
(-), %
Televizori 275,0 12,0 -6,2
Fotoaparāti 122,0 -3,1 4,5
Videokameras 231,0 8,7 3,9
Datori 448,0 17,2 -5,8

Aprēķināt:
1. Atsevišķām preču grupām:
 cenu individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);
 fiziskā apjoma individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);

43
 mazumtirdzniecības apgrozījuma individuālos indeksus (skaitļa
viens daļās);
 pārskata gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījumu bāzes gada
cenās;
 bāzes gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījumu pārskata gada
cenās;
 mazumtirdzniecības apgrozījumu pārskata gadā.
2. Kopā par visām preču grupām:
 mazumtirdzniecības preču apgrozījuma kopindeksu, procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 parādīt aprēķināto kopindeksu savstarpējo saistību.

5.uzdevums. Gaļas izstrādājumu kombinātā ieņēmumi no produkcijas


realizācijas un to fiziskā apjoma un cenu pārmaiņas pārskata periodā
salīdzinājumā ar bāzes periodu (nosacīti dati)

Ieņēmumi, tūkst. Cenu Fiziskā apjoma


Gaļas izstrādājumu EUR pieaugums vai pieaugums vai
veidi bāzes pārskata samazinājums samazinājums
periodā periodā (-), % (-), %
Svaiga, saldēta 56,9 74,9 1,129 16,6
Sālīta, kūpināta 22,2 37,8 48,0 15,1
Desas 38,7 57,8 61,3 - 7,4
Gatavi izstrādājumi 28,2 24,1 - 21,7 9,2
Kopā: 146,0 194,6

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. Atsevišķiem gaļas izstrādājumu veidiem:
 cenu individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);
 fiziskā apjoma individuālos indeksus (skaitļa viens daļās);
 ieņēmumu individuālos indeksus (pēc 2 metodēm).

2. Kopā par visiem gaļas izstrādājumu veidiem:


 ieņēmumu kopindeksu, procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos;
 fiziskā apjoma kopindeksu (pēc Pašē formulas), procentos;
 cenu kopindeksu (pēc Laspeiresa formulas), procentos.

6. uzdevums. Bāzes gadā ražotais eksportprodukcijas apjoms uzņēmumā


sastādīja 365,0 tūkst. EUR. Pārskata gadā cenas ražotai eksportprodukcijai
samazinājās par 3,3%, ražošanas apjomi naturālā izteiksmē palielinājās par
7,8%.

44
Aprēķināt:
1. Eksportprodukcijas apjoma izmaiņas:
 fiziskā apjoma ietekmē;
 cenu ietekmē.
2. Eksportprodukcijas apjomu pārskata gadā.
3. Vērtības kopindeksu, procentos.

7. uzdevums. Pārskata gadā, salīdzinot ar bāzes gadu, uzņēmumā ražošanas


apjoms samazinājās par 4,1%, cenas par 1,2% . Bāzes gadā ražošanas apjoms
sastādīja 428,0 tūkst. EUR.
Aprēķināt:
1. Ražošanas apjoma samazināšanos:
 fiziskā apjoma ietekmē;
 cenu ietekmē.
2. Ražošanas apjomu pārskata gadā.
3. Vērtības kopindeksu, procentos.

8. uzdevums. Pārskata periodā salīdzinājumā ar bāzes periodu N firmas


izstrādājumu cenas palielinājās par 9,8 % un tā rezultātā firmas ieņēmumi
palielinājās par 68,3 tūkst. EUR. Pārdoto preču fiziskais apjoms
samazinājās par 5,6 % un rezultātā firmas ieņēmumi samazinājās par 47,6
tūkst. EUR. Bāzes periodā firmas ieņēmumi bija 462, 0 tūkst. EUR (nosacīti
dati).

Aprēķināt un izdarīt secinājumus:


1. Naudas ieņēmumu:
 kopindeksu, procentos;
 absolūto pieaugumu.

2. Naudas ieņēmumus firmā pārskata periodā, tūkst. EUR.

9. uzdevums. Mēneša neto darba samaksa nozares divos uzņēmumos (nosacīti


dati).

Mēneša darba samaksa, EUR Strādājošo skaits


Uzņēmumi
bāzes gadā pārskata gadā bāzes gadā pārskata gadā
Pirmais 776 845 117 145
Otrais 883 927 98 86
Kopā: 215 231

45
Aprēķināt:
1. Neto darba samaksas fondu nozarē kopā bāzes un pārskata periodā.

2. Mēneša vidējās neto darba samaksas (ar vienu zīmi aiz komata) dinamiku
nozarē:
 mainīgā sastāva indeksu, procentos;
 pastāvīgā sastāva indeksu, procentos;
 struktūras pārmaiņas ietekmes indeksu, procentos;
 parādīt savstarpējo saistību starp aprēķinātajiem indeksiem.
3. Mēneša vidējās neto darba samaksas pieaugumu nozarē pārskata gadā
salīdzinājumā ar bāzes gadu:
 mēneša vidējās darba algas izmaiņu rezultātā;
 strādājošo skaita struktūras izmaiņu rezultātā.

10. uzdevums. Medus cena un realizācijas apjomi atsevišķos tirgos mēnesī


(nosacīti dati).

Medus 1 kg cena, EUR Realizētais daudzums, kg


Tirgi bāzes pārskata bāzes pārskata
periodā periodā periodā periodā
Pirmais 2,41 2,75 315 280
Otrais 3,52 3,79 232 256
Trešais 4,18 4,05 190 243
Kopā 737 779

Aprēķināt:
1. Ieņēmumus no medus realizācijas katrā tirgū un kopā visos tirgos bāzes un
pārskata periodā.
2. Medus vidējās cenas (ar vienu zīmi aiz komata) dinamiku tirgos:
 mainīgā sastāva indeksu, procentos;
 pastāvīgā sastāva indeksu, procentos;
 struktūras pārmaiņas ietekmes indeksu, procentos;
 parādīt savstarpējo saistību starp aprēķinātajiem indeksiem.
3. Medus vidējās cenas pieaugumu tirgos pārskata periodā salīdzinājumā ar
bāzes periodu:
 medus cenas izmaiņas rezultātā;
 realizētā medus daudzuma struktūras izmaiņu rezultātā.

46
Atbildes
Uzdevumu atbildēs pirmais skaitlis norāda aprēķināmā rādītāja kārtas
numuru katrā konkrētā uzdevumā un otrais skaitlis konkrētās atbildes.

1. temats. Statistiskā grupēšana

1. uzdevums.
1. 382 cilvēki: vīrieši – 221, sievietes –161; EUR 110611; EUR 491280.
2. Firmu skaits 7, 6, 3, 3, 1; darba samaksas fonds EUR 19654.
3. EUR 32722, EUR 18565, EUR 28645, EUR 11025.
4. Darba samaksa uz vienu nodarbināto EUR 291,46; EUR 288,38; EUR
294,20; EUR 284,11.
5. Eksportprodukcijas apjoms EUR 154660; EUR 221575; EUR 115045.

2. uzdevums.
1. Firmu skaits 5, 10, 15; nodarbināto skaits 45 cilvēki, 174 cilvēki, 163
cilvēki; darba samaksas fonds EUR 14039; EUR 51598; EUR 44974.

3. uzdevums.
1. Uzņēmumu skaits 39, 33, 113, 123, 92.

4. uzdevums.
1. Sieviešu vecuma struktūra 5,14 %; 12,18 %; 18,81 %; 51,05 %, 12,82%.
2. Absolūtā novirze procentpunktos 1,21; 3,36; 4,55; - 0,44; - 8,68.
3. 80,9 %; 78,4 %; 80,5 %; 100,9 %; 309,7 %.

5. uzdevums.
1. Vīriešu vecuma struktūra 14,12 %; 15,56 %; 47,20 %; 18,98 %; 4,14 %.
2. Absolūtā novirze procentpunktos (–) 3,84; - 1,47; - 6,03; 2,66; 8,68.
3. 137,4 %; 110,4 %; 114,6 %; 87,7 %; 32,3 %.

6. uzdevums.
1. Otrā uzņēmumā nodarbināto vecuma struktūra 15,21 %; 6,09 %;
37,19%; 23,69 %; 13,49 %; 4,33 %.
2. Absolūtā novirze procentpunktos (–) 12,69; 10,34; 15,37; - 3,35; - 8,78; -
0,89.
3. 603,6 %; 37,1 %; 70,8 %; 116,5 %; 286,4 %; 125,9 %.

7. uzdevums.
1. Pirmā uzņēmumā nodarbināto vecuma struktūra 18,95 %; 35,04 %;
31,08 %; 11,49 %; 3,44 %.
2. Absolūtā novirze procentpunktos 2,35; - 6,32; - 5,67; 8,75; 0,89.
3. 89,0 %; 122,0 %; 122,3 %; 56,8 %; 79,4 %.

47
2. temats. Absolūtie un relatīvie rādītāji

1. uzdevums.
1. 105,6 %; 119,6 %; 48,7 %; 58,0 %.
procentpunktos 0,9; 2,8; - 18,0; - 12,4.

2. uzdevums.
1. Latvieši 77,0 %; 60,4 %; - 16,6 %.
2. Latvieši 84,2 %; krievi 323,1 % utt.
3. 1935.gadā 115 krievi; 64 ebreji; 2013.gadā 440 krievi; 5 ebreji.

3. uzdevums.
1. Augšanas tempi: 180,4 %; 155,4%; 107,5 %.
2. Pieauguma tempi: - 201,4 %; 67,1 %.
4. Tūkst. EUR 409195.

4. uzdevums.
1. Augšanas koeficienti: 0,937; 0,879; 1,064.
2. Pieauguma tempi: -6,3 %; -12,1 %; 6,4 %.
4. Kravu apjoms tūkst. t. 2005.gadā 56934,4; 2013.gadā 62350,0.
5. Pieauguma temps 9,5 %.

5. uzdevums.
1. Nerezidentu noguldījumi visās bankās tūkst. EUR 634837,3.
2. Īpatsvars visās bankās 63,6 %.
3. Procentpunkti 6,7; - 15,9; 15,3; - 8,4; 2,3.

6. uzdevums.
1. (-) 64,4 tūkst. t; 260,7 tūkst. cilv.
2. Augšanas temps: 58,4 %; 88,5 %; pieauguma temps: - 41,6 %; - 11,5 %.

7. uzdevums.
1. Eksporta struktūra 67,0 %; 19,0 %; 13,0 %.
3. Eksporta apjoms uz 1 iedzīvotāju EUR 310,35; 86,82; 59,29.

8. uzdevums.
1. Gaļa 67,0 %; piens 134,4 %; olas 121,4 %.
2. Gaļa 51, 3 kg; piens 355 litri; olas 242.
4. 11,1 reizes.

9. uzdevums.
3. Prognozes uzdevums 105,6 %; prognozes uzdevuma izpilde 99,2 %,
augšanas temps 104,7 %.
4. 1,056 × 0,992 = 1,047.

48
10. uzdevums.
1. Faktiskais produkcijas apjoms pārskata gadā EUR 970,2 tūkst.
2. Prognozes uzdevums 104,7 %; prognozes izpilde 96,5 %;
augšanas temps 101,1 %.

11. uzdevums.
1. Prognozētais produkcijas apjoms pārskata gadā EUR 734,5 tūkst.;
faktiskais EUR 737,3 tūkst.
3. 102,0 %.
4. 100,4 %.
5. 102,4 %.
6. 1,020 × 1,004 = 1,024.

12. uzdevums.
1. Augšanas tempi 98,6 %; 99,5 %; 104,3 %; 102,7 %;
prognozes uzdevumi 100,6 %; 101,1 %; 102,8 %; 103,2 %.
2. Prognozes izpildes koeficienti 0,980; 0,984; 1,015; 0,995;
prognozes pārsniegums vai neizpilde -2,0 %; -1,6 %; 1,5 %; -0,5 %.

13. uzdevums.
Ražošanas apjoma palielināšanas prognozes nav izpildītas par 0,8 %;
peļņas par 0,4 %; nodarbināto skaita samazināšanas prognozes ir
pārsniegtas par 0,8 %.

14. uzdevums.
Krēslu ražošanas prognozes ir pārsniegtas par 0,5 %; virtuves mēbeļu par
3,5 %; guļamistabas mēbeļu prognozes nav izpildītas par 2,8 %.

15. uzdevums.
1. Augšanas tempi: 104,2 %; 99,3 %; 102,8 %; 97,7 %;
prognozes uzdevumi: 103,7 %; 99,5 %; 101,9 %; 98,3 %.
2. Prognozes izpildes koeficienti: 1,005; 0,998; 1,009; 0,994.

16. uzdevums.
1. Prognozētais realizācijas apjoms EUR 667,2 tūkst.;
faktiskais EUR 659,2 tūkst.
2. Prognozes uzdevums 100,98 %; prognozes izpilde 98,80 %.

17. uzdevums. 112,5 %.

18. uzdevums. 13,1 %.

19. uzdevums. 1,2 reizes; 117,5 %.

20. uzdevums. 100,7 %.

49
21. uzdevums.
1. Augšanas koeficienti: 0,881; 1,324; 1,178.
3. Augšanas koeficienti: 0,545; 0,451; 0,405; 0,387
4. Bojā gājušo cilvēku skaits 2006.gadā ir 407; 2013.gadā ir 177.
5. Bojā gājušo cilvēku struktūra 2013.gadā 23,7 %; 20,9 %; 25,4 %; 30,0 %
un 100 %.

22. uzdevums.
1. Prognozes uzdevuma koeficienti 1,063; 1,081; 1,106; 1,015.
2. Prognozētais tekstilprodukcijas apjoms tūks. EUR 3403,6; faktiskais
tūkst. EUR 3345,3.
3. Prognozes uzdevuma koeficients 1,063; prognozes izpildes koeficients
0,983; augšanas koeficients 1,045.
4. Matemātiskā sakarība 1,063 x 0,983 = 1,045.

23. uzdevums.
1.Prognozes koeficienti 1,018; 1,021; 1,027; 1,033; prognozes izpildes
koeficienti 1,020; 0,992; 1,051; 0,986.
2. Prognozētais komercpārvadājumu apjoms tūkst. EUR 2038,8; faktiskais
tūkst. EUR 2012,3.
3. Prognozes uzdevums 102,5 %; prognozes izpilde 98,7 %.

3. temats. Vidējie lielumi, variācijas rādītāji

1. uzdevums.
1. Nodarbināto skaits (cilv.) 50; 95; 60; 55.
2. 19,2 %; 36,5 %; 23,1 %; 21,2 % un 100,0 %.
3. Ls 3330,7.

2. uzdevums.
1. Tonnas 26,32; 13,76; 1,36; 0,60; 0,24.
2. 72,9 %.
4. 72,9 %.

3. uzdevums.
1. Tūkst. EUR 15,210; 12,427; 5,505; 19,462; 4,895.
2. 39,7 %.
3. 44,8 %; 11,7 % utt.
4. 39,7 %.

4. uzdevums.
1. 2,6 cilvēki.
3. Moda 2 cilvēki.
4. Mediāna 3 cilvēki.

50
5. uzdevums.
1. 2,62 cilvēki.
2. Moda 2 cilvēki.
3. Mediāna 2 cilvēki.

6. uzdevums.
1. Struktūra 8,3 %; 24,1 %; 21,3 % utt.
2. Mēneša neto darba samaksa EUR 721,76.
3. Moda EUR 550.
4. Mediāna EUR 670.

7. uzdevums.
2. Iedzīvotāju vidējais vecums 40,2 gadi.
3. Moda 40,4 gadi.
4. Mediāna 38,6 gadi.

8. uzdevums.
1. 19,5; 29,5; 44,5; 64,5.
2. 37,3 gadi.
3. Moda 42,3 gadi.
4. Mediāna 36,6 gadi.
5. 59 un 45 gadi.
6. Vidējā lineārā novirze 9,1 gads; vidējā kvadrātiskā novirze 13,7 gadi;
dispersija 188,54.
7. 24,3 %; 36,8 %; 158,2 % un 120,6 %.

9. uzdevums.
1. EUR 551,63.
2. Moda EUR 805.
3. Mediāna EUR 774.
4. EUR 774.
5. EUR 805.

10. uzdevums.
2. Svečtura vidējā cena EUR 6,49.
3. Moda EUR 1,30.
4. Mediāna EUR 5,20.

11. uzdevums.
1. Realizēto krūzīšu daudzums pirmā partijā 80 gab.; … piektā 170 gab.
2. EUR 1,42.
3. EUR 0,90.
4. EUR 0,90.

12. uzdevums.

51
1. 0,967; 1,030; 1,018; 1,094.
2. 111,3 %.
3. 1,027.
4. 102, 7 %.

13. uzdevums.
1. 1,010; 1,013; 1,016; 1,013.
2. 1,053.
3. 5,3 %.

14. uzdevums.
1. 1,025; 1,040; 1,016; 0,996; 102,5 %; 104,0 %; 101,6 %; 99,6 %.
2. 1,019.
3. 1,9 %.
4. 7,9 %.

15. uzdevums.
1. 40,7 gadi.
2. Starpgrupu dispersija 2,39; grupu vidējā dispersija 234,76; kopējā
dispersija 237,15; standartnovirze 15,4 gadi; variācijas koeficients 37,8
%; empīriskais determinācijas koeficients 1,0 %; empīriskā korelatīvā
attiecība 10,0 %.

16. uzdevums.
1. EUR 1072, 57.
2. Starpgrupu dispersija 47684,84; grupu vidējā dispersija 56859,4; kopējā
dispersija 53915,89; standartnovirze 232,20; variācijas koeficients
21,7%; empīriskais determinācijas koeficients 88,4 %; empīriskā
korelatīvā attiecība 67,5 %.

4. temats. Izlases novērošana


1. uzdevums.
1. Vidējais svars atrodas robežās no 38,8 līdz 41,3 g.

2.uzdevums.
1. 3,4 %.
2. 6,6 – 13,4 %.

3.uzdevums.
2. 37,8 % – 42,2 %.

4.uzdevums.
1. 0,027.
2. 0,054.

52
3. 67,8 %.
4. 2,6 % – 13,4 %.

5.uzdevums.
1. Absolūtā robežkļūda 0,66 gadi; 6,1 %.
Relatīvā robežkļūda 1,43 %; 20,04 %.
2. Ticamības robežas gadi 45,3 līdz 46,7; 24,2 % līdz 36,4 %.

6.uzdevums.
1. Absolūtā robežkļūda EUR 3,1; pazīmes relatīvais biežums11,3 %.
2. Relatīvā robežkļūda 20,7 %; 18,8 %.
3. Ticamības intervāla robežas EUR 11,9 līdz 18,1; 48,7 % līdz 71,3 %.

7. uzdevums.
1. Absolūtā robežkļūda, nosakot vidējo vecumu, 1,04 gadi; relatīvā
10,05 %.

8. uzdevums.
2. Absolūtā robežkļūda, nosakot: vidējo tramvaja gaidīšanas ilgumu
0,41 min.; neapmierināto pasažieru relatīvo biežumu 0,052.
3. Relatīvā robežkļūda 4,2 %; 10,4 %.
4. No 9,58 min. līdz 10,42 min.; 44,8 % līdz 55,2 %.

9. uzdevums.
2. Absolūtā robežkļūda, nosakot: vidējo naudas tēriņu kafejnīcās EUR 0,33;
darbinieku relatīvo biežumu, kuri kafejnīcas neapmeklē, 0,044.
3. Relatīvā robežkļūda 3,7 %; 24,1 %.
4. EUR 13,97 līdz EUR 15,03; 22,9 % līdz 37,2 %.

10. uzdevums. 214 cilvēki.

11.uzdevums. Noguldījumu skaits 14.

12. uzdevums. 1640 tūristu.

13. uzdevums. 154 nodarbinātie.

14. uzdevums. 214 pircēji.

15. uzdevums. 55 cilv.; 37 sievietes; 18 vīrieši.

53
5. temats. Dinamikas rindas

1. uzdevums.
1. Augšanas temps 107,2 %; 96,5 %; 104,3 %; 103,6 %. Absolūtais
pieaugums EUR 44; -23; 27; 24.
2. Pieauguma temps 7,2 %; - 3,5 %; 4,3 %; 3,6 %.
5. Vidējais absolūtais pieaugums EUR 18;
vidējais pieauguma temps 2,8 %.
6. EUR 25,71.

2. uzdevums.
1.Absolūtais pieaugums cilv. 41; 30; 74; 81.
5. 1 cilvēks.
6. Vidējais absolūtais pieaugums cilv. 57; vidējais augšanas temps 133,9 %.

3. uzdevums.
1.Cilv. 338; 135,0 %.
2. Cilv. 85
3. Cilv. 9; 7; 12; 12.

4. uzdevums.
1. t 112,7; 117,1 %.
2. t 28,2; 104,0 %; 4,0 %.
3. t 6,2; 6,2; 7,7; 7,7.

5. uzdevums.
1.Tūkst. EUR 2,7; pieauguma temps 17,8 %.
2. Tūkst. EUR 0,68; 104,2 %; 4,2 %.
3. Tūkst. EUR 0,15; 0,24; 0,23; 0,20.

6. uzdevums.
1.Vidējais apjoms mēnesī tūkst. t 13,05; vidējais absolūtais pieaugums
mēnesī kg 25,5.
2.Četru mēnešu slīdošo intervālu summas tūkst. t 42,32; 48,34; 55,94;
62,22; 66,22; 65,22; 61,08; 54,98; 48,10.
3. Četru mēnešu slīdošie vidējie necentrētie tūkst. t 10,58; 12,09; 13,99;
15,56; 16,56; 16,31; 15,27; 13,75; 12,03; centrētie tūkst. t 11,30;
13,04; 14,78; 16,06; 16,30; 16,44; 15,79; 14,51; 12,89.
4. Sezonalitātes indeksi 72,6 %; 70,0 %; 84,8 % utt.; absolūtā novirze no
mēneša vidējā līmeņa tūkst. t - 3,57; - 3,91; - 1,99 utt.
5. Piena ražošanas apjoms katrā ceturksnī tūkst. t 29,68; 44,68; vidējais
apjoms ceturksnī tūkst. t 9,89; 14,96.

54
7. uzdevums.
1.Vidējais līmenis mēnesī tūkst. EUR 374,7; vidējais absolūtais pieaugums
mēnesī tūkst. EUR 4,3.
2. Piecmēnešu slīdošo intervālu summas tūkst. EUR 1802,9; 1840,4;
1864,7 utt.
3. Piecmēnešu slīdošais vidējais līmenis mēnesī tūkst. EUR 360,6; 368,1;
372,9 utt.
4. Sezonalitātes indeksi 89,7 %; 90,7 %; 102,8 % utt.; absolūtā novirze
tūkst. EUR - 38,5; - 34,8; 10,4.

8. uzdevums.
1.Tūkst. EUR 330,0; 389,5; 458,3.
2. Peļņas apjomi tūkst. EUR 1160; 1155; 1051; 1345; gadā 4711. Vidējie
līmeņi tūkst. EUR 386,67; 385,0; 350,33; 448,33; gadā 1570,33; vidējais
līmenis ceturksnī tūkst. EUR 392,58; vidējie sezonalitātes indeksi 98,49%;
98,07 %; 89,24 %; 114,20 %; absolūtās novirzes no ceturkšņa vidējā
līmeņa tūkst. EUR - 5,91; - 7,58; - 42,25; 55,75; relatīvās novirzes (-)
1,53 %; - 1,97 %; - 12,06 %; 12,44 %.
4. Sezonalitātes indeksa vidējā kvadrātiskā novirze no 2011.gada līdz
2013.gadam 8,99 %.

9.uzdevums.
1. EUR 42,3 tūkst.; EUR 25,9 tūkst.; EUR 24,3 tūkst.
2. Absolūtā novirze no ceturkšņa vidējā EUR –3,1 tūkst.; EUR -0,9 tūkst.;
EUR 0,8 tūkst.; EUR 3,4 tūkst.; vidējais sezonalitātes indekss: 89,9 %;
97,1 %; 102,6 %; 111,0 %.
4. Sezonalitātes indeksu vidējā kvadrātiskā novirze periodā no 2011. gada
līdz 2013. gadam 7,7 %.

10.uzdevums.
2.Gab. 307,8; 318,7; 329,6; 340,5; 351,4.
3. Vidējais absolūtais pieaugums gab. 6,3; vidējais augšanas temps
101,9 %; vidējais pieauguma temps 1,9 %.
4.Gab. 369,9; 383,5; 364,5.

11.uzdevums.
1. 54117; 55881; 57645; 59409; 61173.
2. Importa apjomi, izmantojot trenda analītiskās izlīdzināšanas metodi,
2021.gadā 75286.

55
6. temats. Indeksi

1. uzdevums.
1.Fiziskā apjoma individuālie indeksi: 1,247; 0,765; 0,803;
cenu individuālie indeksi: 0,739; 1,102; 0,819; realizētā šūšanas
izstrādājumu vērtība: EUR 3264, EUR 4752, EUR 3599; vērtības
individuālie indeksi: 0,922; 0,843; 0,658.
2. Ipg = 79,3 %; Ig = 89,6 %; Ip = 88,5 % ; 0,793 = 0,896 × 0,885.
3.Kopējie naudas ieņēmumi samazinājušies par EUR 3034, tai skaitā
fiziskā apjoma izmaiņu rezultātā par EUR 1529, cenu izmaiņu rezultātā
par EUR 1505.
4. 50,4 %; 49,6 %.
5. Iq(Pašē) = 87,3 %; Ip(Laspeiress) = 79,3 %; Iq(Fišera) = 88,4 %;
Ip(Fišera) = 83,8 %.

2.uzdevums.
1. Fiziskā apjoma individuālie indeksi: 1,6; 0,667; 1,133;
cenu individuālie indeksi: 1,25; 0,913; 1,125;
vērtības individuālie indeksi: 2,0; 0,609; 1,275;
individuālo indeksu savstarpējā saistība:
1,6 × 1,25 = 2,0; 0,667 × 0,913 = 0,609; 1,133 × 1,125 = 1,275.
2. Ipq = 88,0 %; Iq = 85,6 %; Ip = 102,9 %; 0,88 = 0,856 × 1,029.
3. Kopējie naudas ienākumi ir samazinājušies par EUR 3310, fiziskā apjoma
izmaiņu rezultātā samazinājušies par EUR 3990; cenu izmaiņu rezultātā
palielinājušies par EUR 680.
4. Iq(Pašē) = 88,3 %; Ip(Laspeiressa) = 99,6 %; Iq(Fišera) = 86,9 %;
Ip(Fišera) = 102,5%.

3.uzdevums.
1. Pārskata gadā ražotās produkcijas apjoms bāzes gada cenās EUR 59,38
tūkst.; bāzes gadā ražotās produkcijas apjoms pārskata gada cenās EUR 58,86
tūkst.; pārskata gadā ražotās produkcijas apjoms EUR 60,15 tūkst.
2. Ipq = 103,7 %; Iq = 102,4 %; Ip = 101,3 %; 1,037 = 1,024 × 1,013.
3. 78,4 %; 143,3 %.

4.uzdevums.
1. Pārskata gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījums bāzes gada cenās
EUR 1202,38 tūkst.; bāzes gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījums
pārskata gada cenās EUR 1047,46 tūkst.; mazumtirdzniecības preču
apgrozījums bāzes gadā EUR 1076,0 tūkst.
2. Ipq = 108,5 %; Iq = 111,7 %; Ip = 97,1 %; 1,085 = 1,117 × 0,971.

5.uzdevums.
1. Cenu individuālie indeksi 1,129; 1,480; 1,613; 0,783; fiziskā apjoma
individuālie indeksi 1,166; 1,151; 0,926; 1,092; ieņēmumu individuālie

56
indeksi 1,316; 1,703; 1,494; 0,855.
2. Ipq= 133,8 %; Ip( Pašē)= 122,8 %; Iq (Laspeirsa)= 108,6 %; Iq (Pašē)= 107,2 %;
Ip (Laspeirsa)= 124,4 %.

6.uzdevums.
1. Ražotais eksportprodukcijas apjoms fiziskā apjoma ietekmē palielinājās
par EUR 28,47 tūkst., cenu ietekmē samazinājās par EUR 12,04 tūkst.
3. 104,2 %.

7. uzdevums.
1.Ražošanas apjoms naturālā izteiksmē samazinājās par EUR 17,55 tūkst.,
cenu izmaiņu rezultātā par EUR 5,16 tūkst.
3. 94,7 %.

8.uzdevums.
1. Naudas ieņēmumu kopindekss 103,9 %; ieņēmumu absolūtais pieaugums
tūkst. Ls 20,7.
2. Tūkst. Ls 482,7.

9.uzdevums.
1. Bāzes periodā Ls 177326, pārskata periodā Ls 202247.
2. 106,2 %; 107,3 %; 98,9 %; 1,062 = 1,073 x 0,989.
3. Vidējās neto darba samaksas pieaugums pārskata gadā Ls 50,76; darba
algas izmaiņu rezultātā EUR 59,69; strādājošo struktūras izmaiņu
rezultātā - EUR 8,93.

10. uzdevums.
1. Ieņēmumi bāzes periodā EUR 2369,99; pārskata EUR 2724,39;
2. 108,7 %; 105,1 %; 103,4 %; 1,087 = 1,051 × 1,036.
3. EUR 0,17; EUR 0,11.

57

You might also like