Praktikuma darbs 10. klasei. 6.

Tematā „Mehāniskās svārstības un viļņi”

Brīvās krišanas paātrinājuma noteikšana

(Darba nosaukums)

Skolotāja dotais darba uzdevums/-i: (Jānorāda – skolotāja dotie darba uzdevumi (aprakstā tie ir darba uzdevumi))

 Ar matemātisko svārstu var aprēķināt brīvās krišanas paātrinājumu

 Veikt 5 mērījumus ar viena garuma matemātisko svārstu
 Noteikt matemātiskā svārsta perioda atkarību no svārsta garuma – veicot vēl 5 mērījumus

4. Pētāmā problēma un lielumi: (Jāuzraksta hipotēze un jānorāda lielumi (neatkarīgais - jānorāda apzīmējums un
mērvienības, atkarīgais - jānorāda apzīmējums un mērvienības, fiksētais – tikai jānosauc))

Kā mainās matemātiskā svārsta svārstību perioda atkarība no svārsta garuma .

Starp svārsta garumu un svārstību periodu pastāv lineāra sakarība.

(Neatkarīgie – svārsta garums , fiksētie –diegs un svārsts, periods - atkarīgie)

5. Darba piederumi: (Jāsaraksta piederumi, kas vajadzīgi (piederumus norādām tos, ko esiet izmantojuši) – mērierīcēm
iekavās jānorāda mērapjoms un kļūda (hronometram tikai kļūda (precizitāte) – to nosaka pēc tā, cik ciparus aiz komata var nolasīt,
piemēram, ja hronometrā ir 00:00,00 tad pie piederumiem rakstām: hronometrs (precizitāte 0,01 s), ja hronometrā ir 00:00,0 tad
pie piederumiem rakstām: hronometrs (precizitāte 0,1 s))

Hronometrs(0,01), diegs, mērlente(0,01), bumbiņa(+ tennis bumbiņa)

6. Darba gaita: (Jāuzraksta pa soļiem, ko dariet – darba gaitai jābūt formulētais, tā, lai to var atkārtot un iegūt līdzīgus datus
un jāvar tajā atrast atbildes uz 4 jautājumiem: 1. Kā mēra un maina neatkarīgo lielumu, 2. Kā mērīs atkarīgā lieluma mainību, 3.
Kā nodrošinās fizkšētā lieluma nemainību 4. Cik reižu atkārtos lai iegūtu ticamus datus (numerācija, drošība)) ja nepieciešams
papildina ar skaidrojošiem zīmējumiem. Atvirzam svārstu pa nelilelu leņķi (noteikti mazāk pa 45 0)

1. Sākumā uzstāda eksperimenta aprīkojumu

2. Tad nomēra svārsta garumu, pieraksta to tabulā
3. Sāk mērijumus, atvelk bumbiņu kas iekārta svārstā un palaižot to vaļa uzņem laiku un piefiksē cik ilgā laikā tā veic
noteiktu daudzumu svāstības
4. Atkārto 5 reizes
5. Izrēķina T,s;g, m/s2
6. Tad sāk otrus mērijums tādā pašā veidā tikai šoreiz ik pa 5 mērijumiem samazina vai palielina svārsta garumu (l,m)
7. Kopā jāizmēra 25 mērijumi ar 5 dažādiem sviras garumiem
8. Tad aprēķina visu kas jāaprēķina un beigās novāc darba vietu
7. 8. Datu tabulas izveide un datu ievade tajā Datu tabulas izveide – jānorāda visi lielumi ko mēra un reķina tabulas
galvenē (pirmā rindiņa) – jānorāda fizikālā lieluma apzīmējums un mērvienība (ideāli, ja SI vienībās) Datu ievade – saraksta visus
mērījumu skaitliskās vērtības un neaizmirstam norādīt mērījumu novirzi (kļūdu) pie pirmā mērījuma
Jums jāizveido divas tabulas – katram uzdevumam savu (izveidoju jau nepieciešamo tabulu – ar vajadzīgo kolonnu un
rindu daudzumu – tās jāpapildina)

Brīvās krišanas paātrinājuma noteikšana (aizkrāsotajā nav jāraksta

Nr.p.k ℓ,m n t,s T,s g, m/s2
.
1. 7 10,11±0,01 1,44 7,04
2. 7 10,23 1,46 6,86
3. 0,37±0,01 7 10,36 1,48 6,67
4. 7 10,25 1,46 6,86
5. 7 10,15 1,45 6,95
Vid NAV NAV NAV 6,88

Matemātiskais svārsts atkarībā no svārsta garuma

Nr.p.k ℓ,m n, t, s tvid, s T,s
.
1. 5 8,51±0,01 1,7
2. 5 8,32 1,67
9. Datu
3. 0,59±0,01 5 8,58 8,42 1,7
4. 5 8,25 1,65
5. 5 8,42 1,68
6. 5 7,67 1,53
7. 5 7,61 1,52
8. 0,5 5 7,73 7,64 1,54
9. 5 7,65 1,53
10. 5 7,54 1,5
11. 5 6,83 1,37
12. 5 6,8 1,36
13. 0,41 5 6,74 6,81 1,35
14. 5 6,91 1,38
15 5 6,79 1,35
16. 5 5,89 1,18
17. 5 5,89 1,18
18. 0,32 5 5,85 5,71 1,17
19. 5 5,93 1,19
20. 5 5,91 1,18
21. 5 5 1
22. 5 5 1
23. 0,23 5 4,97 5 0,99
24. 5 5 1
25. 5 5,01 1
apstrāde Jāparāda viens aprēķina piemērs (ar visu formulu) katrai formulai, Grafikā ir jāuzzīmē, kā mainās svārstību periods
atkarībā no svārsta garuma (katram svārsta garumam jāaprēķina vidējais periods un tas jāatliek grafikā)
 Svārstību perioda atkarība no svārsta garuma
1.80
1.60
1.40
1.20
1.00

T, s
0.80
0.60
0.40
0.20
0.00
0.59 0.5 0.41 0.32 0.23
l, m
T=t/n=10,11/7=1,44s
g= (2√ l/T ¿2 =(2√ 0,37/1,44) 2= 7,04 m/s2
tvid, s =10,11+ 10,23+10,36+10,25+10,15=10,25s
T,s=8,51/5=1,7s

n
(gi−g , vid)❑2 5 2 5
∦ g=t 0,95;5√ ∑ i=1 ∑ 2
i =1( 0,16 ) ❑
n(n−1)
= 2,776√ i=1(7,04−6,88)❑
5(5−1)
=2,776 ∑
√ 4
=2,776
∑ i =15(0.0256) =2,776 0.128
√ 4 √ 4
=2,776√ 0.032=2,776*0,1789=0,4966 m/s2

∆t
∗∆ l 0,01 0,01
⋕ g =(2 t , vid
¿∗g , vid =(2 +
10,25 0 , 37
¿∗6,88=0,20 m/s2
l

∆ T =T vid ⋅ ( t∆ t +n )= 1,68*( 0,01

vid
vid
8,42
+ 5)= 8,4

∆ g=√ ∦g2 +⋕ g (vid)2=√ 0,52 +0,22=√ 0,25+0,04 =√ 0,2 9=0,54m/s2

∆l
r l= ∗100 %=0,01/0,59 *100%=1,7%
l
∆ t (vid)
r t(vid)= ∗100 % =0,01/8,51*100%=0,11%
t ( vid )
rT=rt (vid) / n mērījumu skaits = 0.11/5=0,022%
∆ g( vid) 0,54
rg = ∗100 %= ∗100 % =7,84%
g ( vid ) 6,88

10. Rezultātu analīze (Jānosaka, kāda funkcionālā sakarība pastāv starp svārsta garumu un periodu (to noteiksiet pēc grafika)
+ pamatojiet, kapēc uzskatiet ka tieši tāda funkcionālā sakarība ir starp šiem lielumiem (tas nozīmē, ka jāmin fakti, kas to

pierāda). Jāpamato, kapēc jūsu noteiktais brīvais krišanas paātrinājums nesakrīt ar literatūrā doto
(literat ū r ā dots 9,81 ms )
2 un

kas nosaka tā vērtību)

Starp svārsta garumu un svārstību periodu pastāv lineāra funkcionāla sakarība, jo palielinoties svārsta garumam tieši proporcionāli
palielinās svārstību periods.

Mans brīvās krišanas paātrinājums nesakrīt ar literatūrā doto, jo eksperimentu ietekmē cilvēciskais faktors, berze starp diegu un
piestiprinājuma vietu, diega elastība, gaisa pretestība, gaisa plūsma telpā.

11. Eksperimenta izvērtēšana (Jāuzraksta trūkumi, kādus pamanījāt eksperiementā un jāmin – kā tos novērst. Jāaprēķina
absolūtās kļūdas (to, kā aprēķina cilvēka radīto kļūdu un mērinstrumentu radīto kļūdu un tad kopējo absolūto kļūdu ir dots
aprakstā) un relatīvās kļūdas, kuru formula ir jāzina vai atrast var internetā – vēršu uzmanību ka šajā punktā šīs kļūdas tiek
aprakstītas)

Eksperimenta kļūdas

Cilvēciskais faktors – mērījuma precizitāte nosakot svārstību periodu- uzsākot un beidzot mērījumu- cilvēka
reakcijas ātrums. Uzlabojums- diega svārstības iespējams filmēt un pēc video ieraksta noteikt precīzu
svārstības periodu.

Gaisa pretestība- gaisa pretestība un gaisa plūsma telpā var ietekmēt svārstību periodu. Uzlabojums, kā
svārstu jāizmanto pēc iespējas mazāks/ ar lielāku masu (blīvāks) objekts. Eksperiments jāveic telpā, kurā
nav gaisa plūsmas.

Diegs- ja diega materiāls ir elastīgs, tas var ietekmēt mērījumu precizitāti, jāizvēlas pēc iespējas neelastīgs
diegs. Savienojuma vieta starp diegu un balstu ir svarīga, jo šajā vietā nav pieļaujama kustība un berze, lai
uzlabotu eksperimentu ir piestiprinājuma vietai jābūt maksimāli rigidai.

Kļūdu tabula:
Brīvās krišanas paātrinājuma noteikšana
rl(vid), rt(vid), ∦ g, ⋕g , ∆ g, rg,
2,72% 0,15% 0,50 0,20 0,54 7,84%

Matemātiskais svārsts atkarībā no svārsta garuma

 rℓ, rt(vid), ΔT, rT,
0,11% 8,4 0,022%
1,7%
0,13% 7,66 0,026%
2%
0,15% 6,8 0,03% Kļūdu aprēķini
2,43%
Brīvās krišanas paātrinājuma
0,18% 5,96 0,036% noteikšana
3,12%
Formulas kļūdu –
0,2% 0,05 0,04% ∦g
4,34%
⋕g
∆g
aprēķināšanai – dotas iepriekš
Relatīvo kļūdas formula skat internetā vai macību grāmātā

Matemātiskais svārsts atkarībā no svārsta garuma

Formulas kļūdu –
∆t
∆ T =T vid ⋅( +n
t vid vid )
Relatīvo kļūdas formula skat internetā vai macību grāmātā

12. Secinājumi (Jānorāda, vai sākotnējo izvirzītā hipotēze apstiprinās vai nē un jāpamato savs arguments ar faktiem)

1. Darba plāna ievērošana

2. Darba piederumu un vielu lietošana
3. Iekšējā kārtība un drošība
Atsūtam termiņā
18. maijs plkst. 23:55 – 2 p
Līdz 22. maijs – 1 p
Vēlāk – 0 p
Bildes (tādas, kurās redz, ka šaurs leņķis, redzams – kā mēra (garumu), redzama eksperimentālā iekārta)