Signe

Melkina
Maģistra profesionālā studiju programma: Arhitektūra
1.kurss

Jaunbūves “Triangula Bastions” nozīme 11. novembra krastmalas

problēmu risinājumā.

Triangula Bastions savu nosaukumu ieguvis no 1727.gadā celtā

nocietinājuma vaļņa un četriem bastioniem, kur 2000.gadā veicot būvniecības
darbus, tika atrasti vieni no basteona pamatiem [2;3]. P.Blūmam 1998.gada
rudenī, pēc SIA «Spēks-R» pasūtījuma, radās ideja par koncepciju, kas paredzēja
atjaunot trīs 18.gs. basteonus 11.novembra krastmalā. Idejas pamatā bija
automašīnu novietošana basteona formas stāvvietā, lai atbrīvotu krastmalas
promenādi no transportlīdzekļiem un radītu brīvāku pieeju gājējiem pie
Daugavas [4]. Tobrīd, vēl neizbūvētās ēkas vietā atradās zaļā zona, kā tas ir tagad
iepretīm Rīgas Tehniskās universitātes ēkai Kaļķu ielā 1, Rīgas Anglikāņu
baznīcai, Rīgas pilij un citām šīs iedibinātās būvlaides ēkām [5]. Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija noraidīja ideju par trīs basteoniem līdzīgu
būvju celtniecību un lika eksponēt saglabājušos mūrus. Stiklotais apjoms un
paslēptie basteona mūri ir tobrīt neskaidrās vīzijas rezultāts.
Šobrīt stiklotajā ēkā atrodas ārvalstu kompānijas «Euro Live
Technologies» birojs, kas pieejamību atsegtajiem basteona mūriem ir pilnībā
liedzis [3]. Sākotnējā ideja, atbrīvot krastmalas promenādi no stāvvietām un
sašaurināt ielas braucamo daļu, atdodot to gājējiem ūdensmalas izmantošanai,
nav sasniegta. Tieši otrādi – ēkas apjoms ir gājēju ietvi novirzijs tieši pie
transportlīdzekļu ceļa, radot nedrošu sajūtu garāmgājējam. Kā arī ēkas apjoms
norobežo gājējus no Daugavas un arī autostāvvietas vēl joprojām ir 11.
novembra krastmalas sastāvdaļa. Uzskatu, ka šī ēka ir radījusi vairāk problēmu
nekā risinājumu, bet ir nevērtīgi apspriest un nomelnot darbību, kura jau ir
notikusi. Svarīgāk būtu strādāt ar to materiālu, kas ir izveidojies, radot
vēlamākas izmaiņas. Tāpat arī versijas par šīs ēkas nojaukšanu nav ekonomiski
pamatotas [6]. Manuprāt, pašreiz 11.novembra krastmalas problēma nav tajā
uzbūvētais «Triangula bastions», bet gan intensīvā vairāku joslu satiksme, kas
Daugavas promenādi nodala no Vecrīgas.

1
 Arī brīdī, kad basteona mūri bija pieejami aplūkošanai, tur regulāri
uzturējās bezpajumtnieki, kas jau norāda uz neveiksmīgu ārtelpas risinājumu
vēsturiska objekta eksponēšanai. Pieļauju, ka situācija tiktu risināta veiksmīgāk,
ja ēkas apjoms būtu pacelts vēl augtsāk, paverot plašāku skatu uz senajiem
mūriem. To struktūra būtu ieraugāma no lielāka attāluma un arī tuvāk nolasītos
vairāk informācijas par plānojumu. Kā arī plašāk eksponēta ārtelpa nepiesaistītu
tik intensīvi bezpajumtniekus. Interesanti, ka izbūvētajā apjomā netiek ņemta
vērā iedibinātā būvlaide, kas sarežģī ēkas iekļaušanu vidē. Izbūvējot ēku tika
atņemta zaļā zonā, kā arī atkāpe no brauktuves. Izveidojot zaļo zonu «Triangula
basteonam» un atsakoties no stāvvietām, vēl joprojām būtu iespējams samazīnāt
brauktuves daļu, kas veidotu lielāku sasaisti Vecrīgai ar promenādi, iespējams,
veidojot atsegtāku zonu seno mūru reprezentācījai. Ēkai kopumā iztrūkst zaļās
zonas un apstādījumu, kas, manuprāt, veiksmīgāk to iekļautu esošajā apbūvē. Arī
būvapjoma projektēšanas stadijā, tobrīd spēkā esošajos Rīgas teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumos, konkrētā vieta bija apzīmēta kā dabas
pamatne, kas neatļauj nekāda veida būvniecību [4]. Acīmredzot pilsētas pārvalde
nespēja vienoties par efektīvu kultūrvēsturisko vērtību, ainavas un struktūras
saglabāšanu.

Uzskatu, ka autentiskam vēsturiskajam apjomam ir patiesi liela nozīme,

tomēr jāņem vērā, ka pie šada tipa ēkām bieži satiekas trīs ieintresētās personas
– investors, kas vēlas nopelnīs, vēsturisko pieminekļu saglabāšanas instances un
ēkas lietotājs [7]. «Triangula Basteons» gala rezultātā nav šo trīs ieintesēto pušu
sliktākais piemērs. Tika respektēsts vēsturiskais mūris, tika sniegta ekonomiski
potenciāla vieta biznesam un izveidotas telpas biroja vajadzībām. Par estētisko
risinājumu viedokļi dažādi [8]. Iespējams pati ideja atveidot basteonus, kurus
1859.gadā nojauca, nebija līdz galam pārdomāta, jo šobrīd izbūvētais apjoms reti
kuram nezinātājam norāda uz sākotnējo ideju – basteons. Drīzāk šādas idejas
veiksmīgāks risinājums ir pie Jēkaba kazermām, kur praktiski zem viduslaiku
mūra atveidojuma atrodas autostāvvieta. Jaunajam apjomam vairāk vajadzēja
respektēt merogu un materiālus, kas atradās jau esošajā apbūvē. Arī radītais
cietokšņa tēls gan teorētiski, gan praktiski ēku atdala no Vecrīgas. Šīs vietas
vēsturisko nozīmi arī neatspoguļoja kādreiz ēkā esošais klubs «Just», kas
plānotās publiskās terases izmantoja savām vajadzībām. Atverot terases

2
publiskai pieejamībai iedzīvotājiem un tūristiem, kā tas sākotnēji tika paredzēts,
ēkai tiktu piešķirts cits tēls. Tas nebūtu valnis, kas norobežo promenādi no
Vecrīgas, bet gan skatu punkts, kas paver skatu uz Daugavu un tās kreiso krastu.

Pagaidām utopija par 11.novembra krastmalas un Akmens tilta

atvēlēšanu tikai gājējiem uzlabotu situāciju kopumā [1]. Pati biju lieciniece, kā
Augusta Deglava tiltu sāka izmantot cilvēku masas, pēc satiksmes slēgšanas
2019.gada pavasarī. Veidojot izkoptu un drošu publisko ārtelpu krastmalai un
respektējot Vecrīgas telpisko stuktūru, tā kļūtu par atpūtas vietu, ne tikai valsts
svētkos, bet arī ikdienā. Plašu teritoriju iespējams izmantot rekreācijas zonu
veidošanai, kas papildinātas ar kafejnīcām, piestātnēm un citām publisi
pieejamiem apjomiem, kas pārņemtu arī «Triangula basteonu», kurā
iedzīvotājiem un tūristiem iespējams izmantot gan jumta terases, gan aplūkot
vēsturiskos mūrus. Iecere paredz automašīnas novirzīt pazemes tunelī [1]. Tiktu
attīstīts reprezentatīvs kultūras laukums, veicinot tūrsimu. Ja šāda iespēja
nopietnāk tiktu izskatīta jau 2000.gadā un mūri tiktu iekonservēti, sniedzot
iespēju tos reprezentēt un aplūkot, nevis paslēpt zem ēkas apjoma, tā būtu laba
vēstures izzināšanas vieta. Sākot ar pastaigu gar promenādi un vēsturi par Rīgas
piestātnēm un pontonu, turpinot ar iespēju ielūkoties dziļākos zemes slāņos un
parādīt kādreizējā basteona struktūru, visbeidzot nonākot pie Vecrīgas apbūves
un tās vēstures. Un tobrīd nepieciešamo multifunkcionālo centru vai biroju ēku,
kas tika izbūvēta, kā «Triangula basteons» būtu iespējams izzvietot kādā
atjaunojamā Vecrīgas ēkā. Tiktu saglabāta investora vēlme attīstīt biznesu
pilsētas centrā un tiktu atjaunots vēsturisks objekts, kas tikai papildinātu
Vecrīgas kopējo tēlu.

Basteona mūru autentiskums, kam nav degradējošas ietekmes uz

kultūrvēsturisko vidi, ir nozīmīgs Rīgas pilsētbūvniecības piemineklis, kas
vairākām paaudzēm sniedz unikālu iespēju ielūkoties svarīgā Rīgas apbūves
vēsturē. Tomēr tā slēpšana nenorāda uz pieminekļa nozīmīgumu. Pārplānojot
krastmalu jānem vērā arī vēsturiskais plānojums un jāveido kvalitatīvi, pamatoti
pārveidojumi, kas respektē esošo zemes gabalu struktūru, mērogu, apbūvi, ielu
un laukumu tīklojumu, raksturīgās proporcijas. Jārisina arī promenādes
pieejamība pie ūdens. Plānojot «Triangula basteona» ēkas apjomu nav ņemts

3
vērā kopējais apbūves siluets, ko vislābāk iespējams ieraudzīt no AB dambja tieši
rudens un ziemas periodā. Jaunais Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums
paredz ieviest 11.novemra krastmalā vairākas zaļās joslas, kas atdala gan
brauktuves, gan tramvaja sliedes, gan gājēju ceļus [1]. Tomēr autostāvvietas, kas
izvietotas tieši pie ēkām tiek saglabātas, kas atkal atdala krastmalu no Vecrīgas
apbūves. Tomēr zaļo zonu izveidošana rada patīkamāku un drošaku vidi
gājējiem.

Viennozīmīgi ir jāmaina 11.novembra krastmalas plānojums, lai vairāk

izceltu un pasvītrotu Vecrīgu, kā arī Daugavmalas promenādi. 11.novembra
krastmalas siluetu vairāk bojā satiksme un esošās stāvvietas, nevis jaunbūve.
«Triangula basteons» drīzāk ir tā brīža piemērs nepareizam būvniecības
mehānismam Rīgas vēsturiskajā centrā, kur katrs iesaistītas sev labvēlīgāko
iznākumu mēģina pielāgot savām vajadzībām un intresēm. Ticu, ka tagad gan
investori, gan sabiedrība, gan pārvalde atbildīgāk izturas pret pilsēttelpas
autentiskumu un mēģina līdzsvarot moderno ar kultūrvēsturisko. Arī Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lielāku uzmanību pievērš
arheoloģiskā un arhitektoniskā izpētes slēdzienam, pieprasot to vēl
projektēšanas stadijā, kas ļauj samazināt iespēju, ka būvniecības laikā radīsies
neparedzētas situācijas, kas it kā notika pie «Triangula basteona» būvniecības.

Rīga ir pietiekami plaša jaunbūvēm, kur teritorija neskar un neiespaido

vēsturiskus objektus. Bet to nelielielo daļu, kur iespējams redzēt Latvijas vēsturi,
nepieciešams saudzēt un saglabāt, lai arī nākamajām paaudzēm ir fiziski
pierādījumi no tās. Arī tūristus piesaista daudzveidīga kultūrvēsturiskā vide ar
augstu autentiskuma pakāpi, kas savukārt bieži var palīdzēt uzturēt vēsturiskos
objektus. Kultūras mantojumam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās
attīstības procesā. Ir jārespektē atstātais mantojums un tā saglabāšana, bet
kopiju radīšana neveido atbilstošu risinājumu mūsdienu vajadzībām.

Izmantotie avoti:
1. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums
[tiešsaiste]. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments [skatīts 14.12.2019].
https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/Paskaidroj_raksts.pdf.

4
2. Triangula Bastion [tiešsaiste]. Wikipedia [skatīts 14.12.2019].
https://en.wikipedia.org/wiki/Triangula_Bastion.
3. Ķibilds, M. Adreses: Rīgas cietokšņi nekustamā īpašuma tirgus apstākļos
[tiešsaiste]. Latvijas Sabiedriskie Mediji [skatīts 14.12.2019].
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/riga-cel-jaunus-
cietoksnus-kamer-vecie-iet-boja.a257786/.
4. Lejnieks, J. Triangula bastions [tiešsaiste]. Diena [skatīts 14.12.2019].
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vards-karatavu-putna-
aizstavibai-11654824.
5. Saule, A. Atklātne: 11.novembra krastmala [tiešsaiste]. Zudusī Latvija [skatīts
14.12.2019]. https://zudusilatvija.lv/objects/object/26240/.
6. Ose, I. Triangula bastions - mācībstunda arhitektūras mantojuma saglabāšanā
[tiešsaiste]. Diena [skatīts 14.12.2019].
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/triangula-bastions-macibstunda-
arhitekturas-mantojuma-saglabasana-10728080.
7. Līdaka, M. Lai Rīgas sirmums ir saskaņā ar jaunību [tiešsaiste]. Latvijas
Vēstnesis [14.12.2019]. https://www.vestnesis.lv/ta/id/69351.
8. Rīgas neglītāko ēku TOP 10 [tiešsasite]. Kas Jauns [skatīts 14.12.2019].
https://jauns.lv/komentari/raksts/zinas/203346-rigas-neglitako-eku-top-
10?page=3.