Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra

INOVATÎVÂS DARBÎBAS
PAMATELEMENTI

Rokasgrâmata
maziem un vidçjiem
uzòçmumiem

(Otrais papildinâtais izdevums)

RÎGA
2007. GADS
Atsauksmes, komentârus vai ierosinâjumus lûdzam adresçt:
Latvijas Tehnoloìiskais centrs
Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV – 1006
Tâlrunis: 67558702
Fakss: 67541218
E-pasts: gintas@edi.lv
Mâjas lapa: www.innovation.lv

Sagatavots iespieðanai un iespiests:

SIA “Tipogrâfija “Pçrse”
Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV – 1006
Tâlr./fakss 67553190

Otrais papildinâtais izdevums

ISBN 978-9984-9857-1-8
© Latvijas Tehnoloìiskais centrs, 2007
Grâmatas izdevçjs ir Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra

Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce ir obligâta.

 Priekðvârds

Ðobrîd Latvija sastopas ar jaunu ekonomiskâs

attîstîbas izaicinâjumu un, lai Latvijas uzòçmçji
palielinâtu konkurçtspçju, tiem jâorientçjas uz
jauniem tehnoloìiju, produkcijas un pakalpojumu
risinâjumiem.
Pateicoties straujajai ekonomiskajai attîstîbai,
dzîves lîmenis Latvijâ pakâpeniski izlîdzinâs ar
Eiropas Savienîbu, tâpçc mums vairs nevajadzçtu
uzskatît Latviju par zemi, kas var saglabât savu
konkurçtspçju tikai pateicoties lçtajâm raþoðanas
izmaksâm. Uzòçmçjiem jâbût gataviem pieòemt
mainîgâs vides uzstâdîtos izaicinâjumus –
sasniegt augstâku darba raþîgumu, radît augstâku
pievienoto vçrtîbu, iekarot jaunus tirgus un radît
jaunus produktus – jâbût gataviem pâriet uz
inovatîvo darbîbu.
Nâkamajâ plânoðanas periodâ, kas ir no 2007.
lîdz 2013. gadam, Latvijas Investîciju un attîstîbas
aìentûra administrçs programmas, kas pavçrs uzòçmçjiem arvien plaðâkas attîstîbas
iespçjas. Atbalsts tiks sniegts zinâtnes, inovâcijas un uzòçmçjdarbîbas attîstîbai,
veicinot pçtniecîbu, attîstîbu un tehnoloìiju pârnesi, sekmçjot praktiskas ievirzes
pçtîjumus, atbalstot jaunu uzòçmumu veidoðanos un atvieglojot finanðu resursu
pieejamîbu.
Ðî rokasgrâmata piedâvâ metodes inovatîva uzòçmuma veiksmîgai vadîbai.
Grâmata nenoliedzami paplaðinâs uzòçmuma vadoðâ personâla redzesloku un
veicinâs inovatîvu domâðanu uzòçmuma attîstîbas plânoðanâ un raduðos problçmu
risinâðanâ. Savukârt piemçri, kas atspoguïoti grâmatâ, palîdzçs labâk izprast
inovatîvâs darbîbas pamatelementus un kopsakarîbas.
Augsti mçríi, meklçjot jaunas izaugsmes iespçjas un ievieðot inovatîvus
risinâjumus, nepârprotami nodroðina Latvijas uzòçmçjdarbîbas izaugsmi
un konkurçtspçju. Latvijas uzòçmçji jau ir apliecinâjuði, ka Latvijâ ir spçcîgs
intelektuâlais potenciâls un raþoðanas iespçjas, izmantojot augstâkâs tehnoloìijas.

Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûras direktors

Andris Ozols
 Cienîjamais lasîtâj!

Ðî rokasgrâmata ir tapusi Eiropas Savienîbas “Leonardo da Vinci” programmas

“Innosupport” projekta ietvaros, sadarbojoties 16 projekta partneriem no 6 valstîm:
Vâcijas, Austrijas, Lielbritânijas, Grieíijas, Rumânijas un Latvijas.
Rokasgrâmatâ tiek apskatîtas pamata metodes un elementi, lai sekmîgi norisçtu
inovâcijas process uzòçmumâ. Mûsu uzdevums nav uzrunât inovâcijas, attîstîbas
un pçtniecîbas ekspertus. Rokasgrâmatu mçs rakstîjâm mazo un vidçjo uzòçmumu
(MVU) vadîtâjiem un darbiniekiem, kuri savos uzòçmumos ikdienâ saskaras ar
inovatîvu produktu un pakalpojumu izstrâdi, kuriem nav izsmeïoðas zinâðanas
par inovâcijas procesiem un to vadîbas metodçm, bet kuri grib, vai pat kuriem ir
nepiecieðams uzzinât vairâk par zinâðanu un inovâcijas vadîbas jautâjumiem.
Ceram, ka ðî rokasgrâmata bûs noderîga arî studentiem, konsultantiem,
pasniedzçjiem un visiem citiem, kuri interesçjas par inovâciju un inovatîvo
darbîbu.
Inovâcijas procesi norit daudz veiksmîgâk, ja tiek izmantotas jau zinâmas,
pârbaudîtas metodes un instrumenti. Rokasgrâmata sniegs jums vairâku, ar inovâciju
saistîtu, risinâjumu pârskatu un palîdzçs jûsu tâlâkâ paðizglîtîbas procesâ.
Materiâls paver iespçju jums iepazîties un izvçlçties kâdu no aprakstîtajâm
metodçm. Atbildes uz jautâjumiem “Kur un kad izmanto metodes” sniegs papildus
informâciju par jûs interesçjoðo jautâjumu. Metoþu izmantoðanas piemçri
paskaidros, kâ teorija tiek îstenota praksç.
Vairâkas rokasgrâmatâ aprakstîtas metodes jûs varçsiet pielietot jau tûlît,
izmantojot sniegtâs tabulas, anketu piemçrus, norâdes uz literatûru un interneta
mâjas lapâm. Tâpçc ðî rokasgrâmata ir domâta apmâcîbu un darba procesa
apvienoðanai vai kombinçðanai.
Citu, sareþìîtâku metoþu izmantoðanai, jums bûs nepiecieðama ekspertu
palîdzîba vai dziïâkas zinâðanâs konkrçtajâ jautâjumâ.
Rokasgrâmatas mçríis ir sniegt atbildi uz jûsu jautâjumu “Kas vçl man var palîdzçt,
lai es bûtu vairâk kompetents, efektîvs un inovatîvs?”. Ja mûsu rokasgrâmata sniegs
jums atbildi kaut daïçji, tas bûs vislabâkais rezultâts, ko ðî projekta starptautiskâ
komanda ir plânojusi.
Ðîs ir otrais papildinâtais rokasgrâmatas izdevums. Atsauksmes un komentâri
râda, ka grâmata ir atradusi savus lasîtâjus. Mçs zinâm, ka ir nepiecieðami arî
turpmâkie uzlabojumi un papildinâjumi, tâpçc bûsim ïoti pateicîgi arî par jûsu
turpmâkiem ieteikumiem.
Novçlam jums veiksmîgu apmâcîbu un darbu, izmantojot ðo pirmo inovatîvai
darbîbai veltîto rokasgrâmatu!

Dr. Jânis Stabulnieks Gintas Januðonis
LTC direktors LTC projektu vadîtâjs
Satura râdîtâjs

1. Inovâcija 9
1.1 Kas ir inovâcija? 9
1.2 Inovâcijas dinamika 11
1.3 Kas ir inovatîvs uzòçmums? 11
1.4 Inovâcija un tautsaimniecîba 12
1.5 Kas ir Inovâcijas sistçma? 12
1.6 Atbalsta instrumenti inovâcijai 15
2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo
darbîbu uzòçmumâ 17
2.1 Tehnoloìiskais audits 17
2.2 SVID analîze 21
3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm 28
3.1 Melnâs kastes metode 28
3.2 Sistçmas un procesa analîze 32
4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai 39
4.1 Ideju ìenerçðanas pamati 39
4.2 Prâta vçtra (Brainstorming) 48
4.3 Metode 6-3-5 54
4.4 Analoìiskâs sprieðanas metode 57
4.5 Atribûtu uzskaitîjums 60
4.6 Zinâðanu vadîba 63
4.7 Iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas sistçma 71
5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums 82
5.1 Lçmuma pieòemðanas process 82
5.2 Punktu uzskaites sistçma 86
5.3 Salîdzinâðana jeb benchmarking 89
6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas 94
6.1 Jauna produkta attîstîbas metodes 94
6.2 Âtrâ prototipçðana un produkta testçðanas stratçìijas 103
6.3 Raþoðanas stratçìija 113
6.4 Otrreizçjâs pârstrâdes stratçìija 120
7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas 129
7.1 Intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas instrumenti 130
7.2 Starptautiskie noteikumi 138
7.3 Neizpauðanas lîgumi 142
7.4 Intelektuâlâ îpaðuma vadîbas stratçìija 146
8. Inovâcijas finansçðana 152
8.1 Inovâcijas finansçðana Eiropâ 152
8.2 Valsts atbalsta programmas inovâcijas finansçðanai
2007. – 2013. gadâ 156
8.3 Citas Eiropas Savienîbas programmas Latvijâ 2007. – 2013. gadâ 168
8.4 Inovatîvo produktu un pakalpojumu biznesa plâna izstrâde 169
9. Inovâcijas mârketings 173
9.1 Optimizçti mârketinga pasâkumi, lai inovatîvais
produkts/pakalpojums tiktu atzîts tirgû 173
9.2 Tâlmâcîba inovâcijas atbalstam
(apmâcîba, balstîta uz saziòas lîdzekïu izmantoðanu) 178
9.3 Inovâcijas prezentâcijas un izpçtes iespçjas internetâ 181
10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba 190
10.1 Cilvçkresursu kompetences prasîbas 190
10.2 Apmâcîbu vajadzîbu noteikðana 195
10.3 Kultûras veidoðana uzòçmumâ 200
10.4 Modernâs apmâcîbu un mâcîðanâs metodes 204
11. Inovâcijas tîkli 212
12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam 224
12.1 Literatûras un informâcijas meklçjumos 224
12.2 Sveðvalodu zinâðanas 227
12.3 Starpkultûru kompetence un inovâcijas process 235
13. Elektroniskais birojs 241
13.1 Elektroniskais paraksts 241
13.2 Elektroniskie iepirkumi 247
Resursi 252
Terminu skaidrojums 268
Saîsinâjumi 273
Projekta partneri 274
 1. Ievads: Inovâcija uzòçmçjdarbîbâ

1. Inovâcija
1.1 Kas ir inovâcija?
Civilizâcijas attîstîbas vçsture ir viscieðâkâ veidâ saistîta ar inovâciju. Lielie
zinâtniskie atklâjumi – ûdens enerìijas izmantoðana, tvaika maðîna, iekðdedzes
dzinçjs, elektriskâs kvçlspuldzes un motori, tçrauda ieguve, lidmaðînas, pusvadîtâji
un elektronika, mikroprocesori un informâcijas tehnoloìijas ir nozîmîgi izmainîjuði
mûsu dzîves kvalitâti. Bet ne jau tikai lielajiem izgudrotâjiem varam pateikties par
sasniegto civilizâcijas un tehnoloìiskâs attîstîbas lîmeni. Simti un tûkstoði jauno ideju
îstenotâji – inovatori ir padarîjuði izgudrojumus par praktiski pielietojamâm lietâm
un to pilnveidoðana un tâlâkâ uzlaboðana ir nepârtraukts process. Piemçram, kâds
gan bûtu bijis Dþ. Vatta izgudrotâs tvaika maðînas mûþs, ja nebûtu bijuði inovatori,
kas atrada iespçju, kâ taisnvirziena kustîbu “uz augðu – uz leju” pârvçrst rotâcijas
kustîbâ, izveidojot kloía-klaòa un sadales izciïòa mehânismu. Un tas notiek ikvienâ
tehnikas nozarç. Cilvçka radoðais gars nepârtraukti meklç jaunus risinâjumus kâ,
izmantojot uzkrâtâs zinâðanas un apgûto prasmi vai veiksmîgi pielietojot vienas
nozares sasniegumus citâ nozarç, var uzlabot jau esoðos produktus un sasniegt
efektîvâku raþotâs produkcijas praktisko pielietojumu un konkurçtspçju tirgû.
Zinâðanu plûsma ekonomiskajâ sistçmâ veidojas no diviem savstarpçji saistîtiem,
bet principiâli atðíirîgiem procesiem – zinâðanu radîðanas process vai zinâtne un
zinâðanu praktiskâs pielietoðanas process vai inovâcija. Zinâtne ietver sevî visas
ar zinâðanu radîðanu saistîtâs darbîbas, t.i., visu lîmeòu izglîtîba un zinâtniski-
pçtnieciskais darbs. Savukârt inovâcija aptver rîcîbas, kas saistîtas ar zinâðanu
praktisko pielietojumu un prasmju îstenoðanu, lai radîtu pilnvçrtîgâkus produktus
un produktîvâkus pakalpojumus.
Saimnieciskâs izaugsmes skatîjumâ var teikt, ka
zinâtne ir process, kurâ nauda tiek pârvçrsta zinâðanâs, bet inovâcija
ir process, kurâ zinâðanas tiek pârvçstas naudâ.


 Pasaulç, vçloties izcelt vienu vai otru inovâcijas procesa îpatnîbu vai savdabîbu,
ir pieòemts lietot visdaþâdâkâs definîcijas, kas raksturo inovâciju. Bet visâm ðîm
definîcijâm kopîgs ir viens – inovâcija ir process.
Latvijâ pieòemtâ inovâcijas definîcija:
Inovâcija ir process, kurâ jaunas zinâtniskâs, tehniskâs, sociâlâs,
kultûras vai citas jomas idejas, izstrâdnes un tehnoloìijas tiek
îstenotas tirgû pieprasîtâ un konkurçtspçjîgâ produktâ vai
pakalpojumâ.
/Nacionâlâ Inovâcijas programma 2003-2006, Zinâtniskâs darbîbas likums, 2005/

Inovâcijas gala rezultâts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitâtes,

produktivitâtes un efektivitâtes bûtiski uzlabojumi, kâ arî jaunievedumi darba
organizâcijâ un jauninâjumi piegâdâtâju un klientu attiecîbu veidoðanâ.
Lai sasniegtu inovâcijas gala rezultâtu – jaunu vai pilnvçrtîgâku produktu vai
pakalpojumu, var bût:
·
produkta inovâcija (uzlabots raþoðanas gala produkts)
·
procesa inovâcija (uzlabots raþoðanas process, lai iegûtu augstâku gala
produkta tirgus vçrtîbu)
·
organizatoriskâ inovâcija (efektîva vadîbas sistçma, sadarbîbas tîklu
veidoðana)
·
sociâlâ inovâcija (uzlabojumi sociâlâ vidç - labklâjîba, nodarbinâtîba,
kultûrvide utt.)

/OECD, Oslo Manual, 1992/

Inovâcija aptver visas sabiedrîbas attîstîbas norises, sâkot ar izglîtîbu, zinâtni,

pçtniecîbu, intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbu, uzòçmçjdarbîbas atbalstu zinâtnes
parkos, tehnoloìiskajos cent-ros un biznesa inkubatoros, un beidzot ar uzòçmuma
vadîbu, raþoðanas organizâ-ciju, tirgus izpçti un produkcijas realizâ-ciju tirgû.

10
 1. Ievads: Inovâcija uzòçmçjdarbîbâ

1.2 Inovâcijas dinamika

Radoðâ sabiedrîbâ inovâcija ir nepârtraukts un dinamisks process. Visbieþâk
notiek regulâri un samçrâ nelieli uzlabojumi raþoðanâ vai pakalpojumos
(pakâpeniskâ inovâcija), retâk – jauns izgudrojums vai atklâjums, kas bûtîbâ rada
pilnîgi jauna veida produktu vai pakalpojumu, kurð sekmç jaunu lçcienu sabiedrîbas
tehnoloìiskajâ attîstîbâ (radikâlâ inovâcija).
Pakâpeniskâ inovâcija ir klasisks variants inovatîva uzòçmuma attîstîbâ, kas
notiek mazos soïos, gada laikâ tiek ieviesti 3-5 jauninâjumi vai uzlabojumi, kas
nodroðina uzòçmuma vietu tirgû un dod nelielu, bet stabilu peïòu.
Radikâlâ inovâcijâ attîstîba notiek ar lielu lçcienu - tiek radîts principiâli jauns
produkts vai pakalpojums, piemçram, tranzistors, mikroprocesors, kompaktdiski,
ðíidro kristâlu televizoru ekrâns, internets u.c. Inovâcijas cikls ir 7-10 gadi, lai gan
pastâv tendence tam saîsinâties. Daþkârt radikâlo inovâciju sauc arî par “graujoðo”
inovâciju, kas nozîmç, ka “jaunâ” produkta ienâkðana tirgu pilnîbâ iznîcina vai
ievçrojami samazina “veco” produktu raþoðanu.
Starp ðiem diviem inovâcijas dinamikas veidiem pastâv vçl treðais veids –
progresîvâ inovâcija, kurâ bûtiski jauns produkts parâdâs ik pa 3-5 gadiem, bet iegûtais
ekonomiskais efekts ir daudzkârt lielâks nekâ pakâpeniskâs inovâcijâ, piemçram,
degvielas iesmidzinâðana iekðdedzes dzinçjâ, droðîbas spilveni automaðînâ, jauna
vakcîna medicînâ, krâsu printeris, kopçtâjs, mobilais telefons, “Skype” u.c.

1.3 Kas ir inovatîvs uzòçmums?

Inovatîvu uzòçmumu raksturo sekojoði vispârpieòemti priekðnosacîjumi:
· vismaz katru treðo gadu uzòçmums uzsâk raþot jaunu konkurçtspçjîgu
produktu vai ievieð jaunu tehnoloìiju, lai palielinâtu raþojumu
konkurçtspçju
· jaunie produkti vai pakalpojumi radîti paðu spçkiem – ar paðu zinâðanâm
un prasmi vai sadarbîbâ ar pçtniecîbas iestâdçm (individuâliem pçtniekiem)
Latvijâ vai ârpus tâs robeþâm
· uzòçmuma ieguldîjumi jauna produkta vai pakalpojuma izstrâdei katru
gadu ir vismaz 2% no apgrozîjuma.

Uzòçmums ir arî inovatîvs, ja tiek izpildîti vismaz divi no sekojoðiem trim

kritçrijiem:
· vismaz 25% no pârdoðanas apjoma tiek iegûti no raþojumiem, kas nav
vecâki par 5 gadiem
· peïòa no raþojumiem, kas nav vecâki par 5 gadiem ir vismaz 10% no
kopçjâs gada peïòas
· pârdoðanas apjoms no jauniem produktiem vai pakalpojumiem ik gadu
pieaug vismaz par 5%.

11
 Protams, katrâ zemç uzstâdîtie kritçriju indikatîvie lielumi atðíiras, jo to nosaka
saimnieciskâs attîstîbas lîmenis un iedibinâtâ inovatîvâs darbîbas atbalsta intensitâte
un forma, piemçram, inovâcijas balva, balva gada inovatîvâkam uzòçmumam,
atbalsts tehnoloìiju izstrâdei vai iegâdei, atbalsts eksportam u.c.

1.4 Inovâcija un tautsaimniecîba

Viens no jaunâs, zinâðanu virzîtâs ekonomikas galvenajiem dzinçjspçkiem ir
inovâcija. Inovâcija iesaista saimnieciskajâ darbîbâ augstas kvalifikâcijas profesionâïus
un ikvienu radoðu cilvçku. Inovâcijas procesâ rodas jauni pasaules, reìionâlâ
vai vietçjâ tirgû konkurçtspçjîgi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto
vçrtîbu. Tas, savukârt, nodroðina nozîmîgu iekðzemes kopprodukta pieaugumu un
jaunu darba vietu radîðanu. Inovâcija ietver sevî arî visus jauninâjumus kultûras
un sociâlâ jomâ. Nacionâlâs inovâcijas politikas galvenais uzdevums ir izveidot
efektîvi darbojoðos inovâcijas sistçmu, kas nodroðinâtu âtru un efektîvu zinâðanu
apmaiòu ar raþojoðo sektoru.

1.5 Kas ir Inovâcijas sistçma?

Inovâcijas procesu attîstîbas tempus un efektivitâti nosaka sociâli–ekonomiskâ
vide, kuras sastâvdaïa ir arî inovâcijas sistçma, kurâ notiek inovatîvâ darbîba,
t.i., zinâðanu izmantoðana jaunu konkurçtspçjîgu produktu un pakalpojumu
radîðanai.

12
 1. Ievads: Inovâcija uzòçmçjdarbîbâ

Inovâcijas sistçma nodroðina zinâðanu plûsmu (P) no zinâðanu radîtâjiem

uz zinâðanu izmantotajiem un to veicina pasâkumu kopums (K), tai skaitâ, arî
valstî pieòemtie inovatîvâs darbîbas atbalsta instrumenti: intelektuâlâ îpaðuma
aizsardzîba, biznesa inkubçðanas pasâkumi, konsultatîvais atbalsts uzòçmçjiem,
tehnoloìiju pârneses efektivitâtes nodroðinâjums, kâ arî uzòçmçjdarbîbas (privâtâ
sektora) attîstîbas pakâpe un spçja nodroðinât efektîvu uzòçmuma vadîbu, novçrtçt
tirgus situâciju, sadarboties ar citiem uzòçmumiem, piesaistît finanðu resursus u.c.
Kâ parametri ðîs zinâðanu plûsmas efektivitâtei parasti tiek izvçlçti:
· Cilvçkresursi un izglîtîba (universitâtes, izglîtîbas sistçma);
· Pçtniecîbas kapacitâte (universitâtes, pçtniecîbas centri, fundamentâlâ
pçtniecîba);
· Tehnoloìiju un inovâcijas potenciâls (inovatîvie uzòçmumi, pielietojamâ
pçtniecîba);
· Absorbçðanas kapacitâte (“sekotâjuzòçmumi”, tirgus).

Ir skaidrs un tas neprasa îpaðus paskaidrojumus, ka zinâðanu plûsmai (P) ceïâ no

tâs radîtâjiem pie izmantotâjiem lielâkâ vai mazâkâ mçrâ rodas pretestîba, kuras
lielumu nosaka katrâ valstî esoðâ situâcija izglîtîbâ un pçtniecîbâ, likumdoðanâ,
uzòçmçjdarbîbâ un finanðu sistçmâ. Katra no ðîm apakðsistçmâm var bût ar
veicinoðu vai kavçjoðu ietekmi. Sekojoðais zîmçjums parâda, ka zudumi kopçjâ
zinâðanu plûsmâ (P), it kâ izejot cauri visu apakðsistçmu radîtâm barjerâm (P à P1
à P2 à P3 à Pef) ir pietiekoði lieli un gala rezultâtâ plûsma, kas nonâk pie zinâðanu
izmantotâjiem (Pef) ir ievçrojami mazâka. t.i., Pef << P.

13
 Vispârîgâ veidâ minçto sistçmu var raksturot ar sekojoðu vienâdojumu:
Pef = Iinov P K1 K2 K3 K4
kur Iinov – inovâcijas indekss ar vçrtîbu no 0 lîdz 1;
Pef - efektîvi izmantotâ zinâðanu plûsmas daïa;
K1 ... K4 – attiecîgâs inovâcijas sistçmas sastâvdaïâs realizçto komplekso
veicinâðanas pasâkumu efektivitâte (vçrtîbas no 0 lîdz 1).
Inovâcijas indeksu, balstoties uz statistikas datiem, katru gadu publicç Eiropas
Komisija ikgadçjâ izdevumâ “European Innovation Scoreboard”. Ðis indekss var tikt
izmantots, kâ tuvinâjums Iinov minçtajâ formulâ. Piemçram, Latvijai 2006.gada ðis
indekss bija 0,22, Lietuvai – 0,27, Igaunijai – 0,34 un visaugstâkais Zviedrijai – 0,73.
Ïoti vispârinot var teikt, ka Latvijâ no 10 biznesa idejâm sekmîgi tiek realizçtas 2,
Igaunijâ – 3, Zviedrijâ – 7. Balstoties uz ðiem datiem, ar zinâmiem pieòçmumiem
var teikt, ka inovâcijas indekss arî raksturo attiecîgâs valsts inovâcijas sistçmas
efektivitâti.
Tâtad, Nacionâlâ inovâcijas sistçma ir katrâ zemç izveidota sistçma, kas
nodroðina efektîvu zinâðanu un prasmes apriti sabiedrîbâ un veicina lîdzsvarotu
sabiedrîbas intelektuâlo un saimniecisko attîstîbu un ir valdîbas, sabiedrîbas un
privâtâ sektora institûciju un to îstenoto pasâkumu kopums. Faktori, kas ietekmç
inovâcijas sistçmas veidoðanos un attîstîbu, ir:
·
izglîtîbas sistçma
·
pçtniecîbas (zinâtnes, jaunrades) sistçma
·
uzòçmçjdarbîbas vide
·
finanðu sistçma
·
likumdoðana (jurisdikcija).

14
 1. Ievads: Inovâcija uzòçmçjdarbîbâ

Efektîvai inovâciju sistçmas darbîbai ir nepiecieðama visu tâs ietekmçjoðo faktoru

lîdzsvarota un harmonizçta mijiedarbîba. Citiem vârdiem - inovâcijas sistçma
ir vide, kurâ darbojas esoðie uzòçmumi, rodas jauni uzòçmumi, notiek efektîva
zinâðanu, prasmju un pieredzes apmaiòa starp uzòçmumiem un pçtniecîbas
institûtiem un augstskolâm, kur tiek veicinâta jaunu konkurçtspçjîgu produktu
izstrâde un raþoðana, kâ arî sekmîgs raþojumu eksports utt.
Inovâcijas sistçmâ zinâðanu radîtâjiem ir jâbût efektîvi saistîtiem ar tiem, kas ðîs
zinâðanas pielieto un sasniedz komerciâlus rezultâtus. Inovâcijas sistçma nodroðina
to, ka darbojas esoðie uzòçmumi, rodas jauni uzòçmumi, notiek efektîva zinâðanu,
prasmju un pieredzes apmaiòa starp uzòçmumiem un pçtniecîbas institûtiem
un augstskolâm, kur tiek veicinâta jaunu konkurçtspçjîgu produktu izstrâde un
raþoðana, kâ arî sekmîgs raþojumu eksports utt. Turklât efektîvai inovâcijas sistçmai
ir jâbût balstîtai uz veiksmîgu valsts un privâtâ sektora sadarbîbu – valsts loma
ir pçtniecîbas kapacitâtes stiprinâðana un ieguldîjums cilvçkresursos un izglîtîbâ,
savukârt privâtâ sektora loma ir tehnoloìiju un inovâcijas potenciâla radîðana un
esoðo resursu absorbçðana.
Bez tam globâlâs ekonomikas apstâkïos sabiedrîba kïûst arvien vairâk atkarîga
arî no daudziem ârçjiem apstâkïiem (politiskie, sociâlie, demogrâfiskie aspekti,
raþoðanas globalizâcijas ietekme u.c.), kuri òemami vçrâ, lai saglabâtu uzòçmumu
konkurçtspçju un sekmçtu to gatavîbu nâkotnes izaicinâjumiem.
Pasaules prakse râda, ka vislielâkâ uzmanîba inovâcijas sistçmas izveidç veltâma
mazo un vidçjo uzòçmumu veidoðanai un attîstîbai, radot labvçlîgus tiesiskos
regulçjumus, veicinot to nodroðinâtîbu ar atbilstoðu infrastruktûru un finansçjuma
iespçjâm – tas ir, radot tâdçjâdi visefektîvâko ceïu jaunu ideju îstenoðanâ un
samazinot risku jauniem inovatîviem uzòçmumiem iekïauties valsts ekonomiskajâ
dzîvç. Praksç îstenotai pat vismazâkai inovatîvai iecerei ir daudz lielâka saimnieciskâ
vçrtîba nekâ lielam zinâðanu kopumam, kas praktiski netiek izmantots.

1.6 Atbalsta instrumenti inovâcijai

Nacionâlâs inovâcijas sistçmas sekmîgai îstenoðanai nepiecieðami inovatîvâs
darbîbas atbalsta instrumenti – programmas, projekti, plâni un citi pasâkumi, kas
veicina sistçmas dinamisku darbîbu un attîstîbu. Ðo instrumentu radîðanâ piedalâs
publiskais un arî privâtais sektors. Inovâcijas atbalsta instrumenti iedalâs trîs
grupâs:
· finanses
- “sçklas fonds” jaunas idejas îstenoðanas pirmajiem soïiem
- jauna uzòçmuma dibinâðanas fonds
- attîstîbas fondi
- riska kapitâla fondi
- atvieglojumi kreditçðanâ
- garantiju fonds
- valdîbas atbalsta programmas, u.c.

15
 ·- infrastruktûra
biznesa inkubatori
- tehnoloìiskie vai inovâcijas centri
- zinâtnes/tehnoloìiskie parki
- industriâlie parki
- vispârçjâ infrastruktûra (ceïi, komunikâcijas, serviss utt.)
·- izglîtîba / mâcîbas, konsultâcijas, informâcija
izglîtîbas / mâcîbu programmas
- konsultâciju pieejamîba
- tehnoloìiju pârnese
- kompetences centri
- informâcijas centri u.c.

16
 1. Ievads: Inovâcija uzòçmçjdarbîbâ

2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt

inovatîvo darbîbu uzòçmumâ
2.1 Tehnoloìiskais audits

2.1.1 Ievads
Mûsdienâs, lai saglabâtu vai uzlabotu ieòemamo vietu tirgû, uzòçmumiem jâbût
inovatîviem. Tas nozîmç, ka ir jâzin, kâ novçrtçt uzòçmuma inovâcijas spçju, t.i.,
spçju paðiem radît un pielietot jaunas zinâðanas. Tehnoloìiskais audits ir analîzes
metode, kura novçrtç:
a) tehnoloìiju kapacitâti,
b) procesus, kas saistîti ar jaunu produktu izstrâdi,
c) uzòçmuma un citu ar to saistîto organizâciju savstarpçjâs attiecîbas.
Tehnoloìiskais audits ir analîzes process, ar kura palîdzîbu tiek novçrtçta
uzòçmuma tehnoloìiskâ kompetence un tâ stiprâs un vâjâs puses, izmantojot SVID
(stiprâs, vâjâs puses, iespçjas un draudi) analîzi.

2.1.2 Kas ir tehnoloìiskais audits?

Tehnoloìiskais audits ir metode, kas analizç uzòçmuma bûtiskâkâs vajadzîbas,
trûkumus un stiprâs puses cilvçkresursu un infrastruktûras jomâs. Tehnoloìiskais
audits izvçrtç vadîbas viedokli par uzòçmuma darbîbu, kâ arî sniedz atbildes par
to, kâdi uzlabojumi uzòçmumâ ir nepiecieðami. Tehnoloìiskais audits vienlaicîgi
analizç uzòçmuma iekðçjo un ârçjo vidi.
Tehnoloìiskâ audita mçríis ir skaidri noteikt uzòçmuma vajadzîbu prioritâtes, kâ
arî apzinât savas stiprâs puses un iespçjas. Audita rezultâti arî nosaka vissvarîgâkos
pasâkumus, kas bûtu jâveic uzòçmumam nâkotnç.

2.1.3 Kâdçï jâveic tehnoloìiskais audits?

Uzòçmumos tehnoloìisko auditu veic, lai:
· palielinâtu pelnîtspçju uzòçmumos, kuru darbîba balstâs uz tehnoloìijâm,
· palielinâtu produktivitâti,
· uzlabotu konkurçtspçju,
· izmantotu esoðo kapacitâti, pirms dârgo investîciju realizçðanas ,
· iemâcîtos optimizçt esoðo tehnoloìiju izmantoðanu,
· uzzinâtu vairâk par esoðo tehnoloìiju iespçjâm,
· neatkarîgais novçrtçjums palîdzçtu pârliecinât uzòçmuma partnerus par
nepiecieðamajâm izmaiòâm.
Visbieþâk, uzòçmuma vadîba lemj par audita nepiecieðamîbu.
Uzòçmuma auditu var arî pieprasît îpaðnieki, sadarbîbas partneri, investori,
finansçðanas iestâdes, riska kapitâlisti un citi.

17
2.1.4 Kâdos uzòçmumos vajadzçtu veikt tehnoloìisko
auditu?
Tehnoloìisko auditu vienâdi veiksmîgi var veikt gan raþoðanas, gan
pakalpojumu uzòçmumos, kas plâno jaunu produktu radîðanu, jaunu procesu
izmantoðanu, darbîbas paplaðinâðanu un uzòçmuma izaugsmi. Uzòçmumiem jâbût
spçjîgiem izdzîvot konkurences apstâkïos. To var nodroðinât inovâcija – jaunu
produktu radîðana un atvçrtîba starptautiskai sadarbîbai.

2.1.5 Kâ izmanto tehnoloìisko auditu?

Tehnoloìiskâ audita (TA) struktûra:
Galvenie tehnoloìiskâ audita posmi ir ðâdi:

1. solis: uzòçmuma lçmums veikt tehnoloìisko auditu

Procesa sâkuma punkts ir nepiecieðamîba vai vçlçðanâs veikt tehnoloìisko
auditu.
2. solis: sâkumstadija
Sâkumstadija ir ïoti svarîga audita sastâvdaïa, jo tâ nodroðina audita procesa
norises efektivitâti. Tâ iekïauj sevî pârrunas ar nodaïu vadîtâjiem, lai izskaidrotu
un vienotos par audita mçríiem, pielâgotu aptaujas jautâjumus un gala ziòojuma
struktûru atbilstoði nodaïas prasîbâm, un izvçlçtos cilvçkus, kuri tiks intervçti. Ðajâ
posmâ tiek apkopota sâkotnçjâ informâcija par nodaïu (publicçtie un nepublicçtie
ziòojumi). Aptaujas anketas jautâjumu analîzi ir jâveic pirms intervijâm, vai pat vçl
âtrâk, lai intervçjamie cilvçki bûtu kompetenti un arî ieinteresçti atbildçt.

18
 2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo darbîbu uzòçmumâ

3. solis: interviju un ziòojuma stadija

Uzòçmumâ tiek veikta aptauja, izmantojot aptaujas anketu. Parasti intervijâs
piedalâs arî uzòçmuma vadîba. Aptaujas mçríis ir:
· apkopot vispârçjo informâciju par uzòçmumu,
· precizçt uzòçmuma tehnoloìisko profilu,
· veikt SVID analîzi,
· noteikt tehnoloìiskâs nozares tâlâkai analîzei.
Tehnoloìiskâ audita metode balstâs uz divâm sastâvdaïâm – aptaujas anketâm
un ziòojumiem. Analizçjot aptaujas anketu rezultâtus, tiek sastâdîti ziòojumi,
kurus novçrtç uzòçmuma ìenerâldirektors, tomçr, lai vçrtçjums bûtu precîzâks un
objektîvâks, vçrtçðanu jâveic konsultantam, kurð nestrâdâ uzòçmumâ.
4. solis: tehnoloìiskâ audita ziòojuma struktûra
Tehnoloìiskâ audita gala ziòojumâ jâiekïauj:
·
analizçto objektu sarakts,
·
pielietotâs metodes apraksts,
·
noteikto problçmu apraksts,
·
ieteiktie problçmu risinâjumi,
·


ieteikumi risinâjumu îstenoðanai
(rîcîbas plâns).

2.1.6 Piemçrs: Tehnoloìiskais audits

Vçsture. Rajona padome, izmantojot valsts finansçjumu, 1997. gadâ iegâdâjâs

datortehniku un to apkalpoðanai nodibinâja IT uzòçmumu “ABC komunikâcijas”.
Uzòçmums veica iekârtu uzstâdîðanas darbus: kabeïtîkla instalâciju, informâcijas
tîkla un video tîkla izveidi.

Problçma. Pçc straujâs IT nozares attîstîbas un pakalpojumu lietotâju

neapmierinâtîbas, 2005. gadâ rajona uzòçmuma tehnoloìiju sistçmâm
- datortehnikai, programmatûrai, tîkla infrastruktûrai, kâ arî uzòçmuma
organizatoriskajai struktûrai, bija nepiecieðama “veselîbas pârbaude“.

Vadîba vçlçjâs pârliecinâties, ka uzòçmumâ esoðâs tehnoloìijas, pçc astoòu gadu

ekspluatâcijas perioda, vçl ir spçjîgas pildît savas funkcijas un vai uz to tehniskâs
bâzes var paplaðinât piedâvâjamo moderno pakalpojumu klâstu. Uzòçmums
vçlçjâs saòemt ieteikumus tehnoloìiju uzlaboðanai un modernizâcijai, kâ arî
darbinieku apmâcîbai. Visbeidzot, uzòçmumam bija nepiecieðams uz nâkotni
vçrsts darbîbas plâns ar skaidri izvirzîtiem nâkotnes mçríiem, balstîtiem uz

19
 jaunâkâm tehnoloìijâm. Jâòem vçrâ, ka rajonam bija bûtiski samazinâts valsts
finansçjums. Visu ðo iemeslu dçï rajons nolçma veikt tehnoloìisko auditu.

Audits. Uzòçmuma vadîtâjs piekrita veikt tehnoloìisko auditu, apstiprinâja

aptaujas anketas jautâjumus un ziòojuma struktûru atbilstoði uzòçmuma
prasîbâm un izvçlçjâs intervçjamos cilvçkus. Pçc aptaujas veikðanas uzòçmums
ieguva plaðâku izpratni par reâlo situâciju.

Pirmkârt, audita ziòojums atklâja vairâkus ugunsdroðîbas un darba droðîbas

pârkâpumus, kas netika ievçroti iepriekðçjo projektu îstenoðanas laikâ. Daþas
problçmas apdraudçja tîklu integritâti un droðîbu. Ðajâ stadijâ bija nepiecieðama
ârçjo ekspertu palîdzîba. Uzòçmums izmantoja IT konsultantu firmas “ABC”
pakalpojumus, pasûtîja tehnoloìisko auditu. Vçlâk visi konsultantu firmas
ieteikumi tika îstenoti.

Otrkârt, audita ziòojums atklâja, ka uzòçmumâ pastâv pilnîbâ neizmantota

darbaspçka problçma un arî organizatoriskâs struktûras neefektivitâte.
Konsultanti no “ABC” ieteica racionalizçt organizâcijas struktûru tâ, lai novçrstu
darbinieku pienâkumu pârklâðanos un uzlabotu iekðçjo komunikâciju.

Sasniegtie rezultâti. Kad “ABC” strâdâja pie ieteikumu gala versijas, kïuva
zinâma reâla valsts finansçjuma samazinâðanas summa. Uzòçmums spçja
ieviest ieteikto organizatorisko struktûru un izveidoja darbinieku attîstîbas
departamentu. Pateicoties tam, jaunais budþets tikai nedaudz ietekmçja
darbinieku skaitu un algas, kâ arî sniegto pakalpojumu lîmeni. Tika îstenoti arî
darba droðîbas un ugunsdroðîbas pasâkumi.

2.1.7 Sagaidâmie rezultâti un ieguvumi

Rûpîgi veiktâ tehnoloìiskâ audita rezultâtiem jâiekïauj:
· pilnu un vispusîgu uzòçmuma analîzi un novçrtçjumu, kâ arî rîcîbas plânu
tâlâkai attîstîbai,
· rûpîgu un objektîvu SVID analîzi,
· norâdes uz potenciâli jauniem produktiem, pakalpojumiem, tehnoloìijâm
un tirgiem,
· norâdes uz potenciâlo sadarbîbas tîklu - tehnoloìiju piegâdâtâjiem,
tehnoloìiskajiem centriem, pçtniecîbas institûtiem un citiem
uzòçmumiem,
· esoðo tehnoloìiju novçrtçjumu,
· intelektuâlâ îpaðuma tiesîbu aizsardzîbu.

20
 2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo darbîbu uzòçmumâ

2.2 SVID analîze

2.2.1 Ievads
Sadaïâ 2.1 tika apskatîts tehnoloìiskais audits, kas var palîdzçt uzòçmumam iet
pa inovatîvâs attîstîbas ceïu. SVID analîze ir vçl viena metode, ar kuras palîdzîbu var
veikt uzòçmuma auditu. Ðî metode ir viena no galvenajâm plânoðanas sastâvdaïâm.
Metodes pielietoðana palîdz uzòçmumam koncentrçties bûtiskiem jautâjumiem.
Uzòçmuma iekðçjâs un ârçjâs vides novçrtçðana ir nozîmîga stratçìiskâs
plânoðanas procesa sastâvdaïa.
Uzòçmuma vides faktori iekðienç parasti tiek iedalîti sekojoði: stiprâs puses (S)
un vâjâs puses (V), faktori ârpus uzòçmuma tiek iedalîti ðâdi: iespçjas (I) un draudi
(D). Tâdçï analîze tiek saukta par SVID analîzi. (Angïu valodâ ðî analîze tiek saukta
par SWOT analîzi – Strengths, Weaknesses, Opportunities, Threats).
SVID analîzes rezultâti sniedz uzòçmumam noderîgu informâciju par uzòçmuma
iekðçjo resursu un attiecîbâm ar ârçjo vidi, kurâ tas darbojas.

2.2.2 Kas ir SVID analîze?

SVID analîze ir metode, ar kuras palîdzîbu uzòçmums novçrtç savas stiprâs un
vâjâs puses, kâ arî pastâvoðâs iespçjas vai gaidâmos draudus.
Un tikai tad, kad visi èetri kritiskie informâcijas elementi ir noteikti, balstoties
uz tiem, uzòçmums var formulçt un îstenot biznesa stratçìiju plânoto mçríu
sasniegðanai.
SVID analîzes galvenais uzdevums ir pieejamo informâciju sadalît iekðçjos
(stiprâs un vâjâs puses) un ârçjos (iespçjas un draudi) faktoros. Kad ðis darbs ir
paveikts, SVID analîzes rezultâti parâda, kuri faktori (stiprâs puses un iespçjas) var
palîdzçt uzòçmumam stratçìisko mçríu sasniegðanâ, un kuri faktori (vâjâs puses
un draudi) ir ðíçrðïi, kas jâpârvar vai jâsamazina to iedarbîbu.
Veicot SVID analîzi, jâatceras, ka stiprâs un vâjâs puses ir iekðçjie
faktori, bet iespçjas un draudi ir ârçjie faktori.

2.2.3 Kad un kâdçï izmanto SVID analîzi?

SVID analîze ir ïoti noderîgs instruments, veicot daþâdu situâciju analîzi un
pieòemot svarîgus lçmumus, un to var pielietot jebkurð uzòçmums.
SVID analîze ir efektîvs ceïð kâ noteikt uzòçmuma stiprâs un vâjâs puses un
izpçtît iespçjas un draudus, ar kuriem uzòçmums sastopas vai var sastapties tuvâkâ
nâkotnç. SVID analîze palîdz izvçrtçt faktorus, kas nodroðina uzòçmuma veiksmîgu
attîstîbu un kuri var veicinât tâ tâlâko izaugsmi.

21
 Veicot SVID analîzi, jûs iepazîstaties ar svarîgâkajiem faktoriem, kas ietekmç
jûsu uzòçmumu. Analîze ir viegli veicama, rezultâti ir viegli lasâmi un saprotami,
kâ arî viegli apsprieþami.
Uzòçmums var veikt SVID analîzi:
· izstrâdâjot stratçìisko plânu vai meklçjot problçmas risinâjumu,
· izstrâdâjot darbîbas plânu, kurð ir atkarîgs no vairâkiem iekðçjiem un
ârçjiem faktoriem, un kura mçríis ir izcelt uzòçmuma stiprâs puses un
optimizçt ârçjo iespçju izmantoðanu, tajâ paðâ laikâ samazinot vâjo puðu un
ârçjo draudu ietekmi.

2.2.4 Kâ veikt SVID analîzi?

SVID analîzes shçma

SVID analîzes darbu saraksts

1. Nodefinçt mçríus
Pirmais solis jebkurâ projektâ ir skaidri zinât, ko jûs darât un kâpçc. SVID analîzes
risinâmo jautâjumu loks var bût ðaurâks vai plaðâks, vispârçjs vai specifisks.

22
 2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo darbîbu uzòçmumâ

2. Savâkt informâciju
Iepriekðçja sagatavoðanâs ir bûtisks posms, lai tai sekojoðâ analîze bûtu
efektîva, un sagatavoðanas darbi ir jâsadala starp SVID analîzes dalîbniekiem.
Sagatavoðanâs darbus var veikt divos posmos:
· nepiecieðamo izejas datu sagatavoðana,
· detalizçta informâcijas analîze.
Apkopojot informâciju par stiprajâm un vâjajâm pusçm, jâkoncentrçjas uz
iekðçjiem faktoriem (iemaòas, resursi, lîdzekïi u.t.t.). Apkopojot informâciju par
iespçjâm un draudiem, jâkoncentrçjas uz ârçjiem faktoriem (konkurenti, piegâdâtâji,
izmaiòas cenu un nodokïu politikâ u.c.).
3. Organizçt seminârus
Ja SVID matricas sastâdîðana notiek sanâksmju vai seminâru laikâ, izmantojiet
to priekðrocîbas un radiet atmosfçru, kura veicina brîvi plûstoðu informâciju un
dalîbnieku brîvu izteikðanos. Vadîtâjam ir jâatvçl laiks dalîbnieku brîvam domas
lidojumam, taèu ne pârâk ilgi. Ar pusstundu parasti pietiek, piemçram, runâjot par
stiprajâm pusçm. Sastâdot SVID matricu, analîzes dalîbniekiem jâbût konkrçtiem,
vçrtçjoðiem un analîtiskiem.
4. Uzskaitiet SVID matricâ stiprâs un vâjâs puses, iespçjas un
draudus
5. Novçrtçjiet uzskaitîtâs idejas attiecîbâ pret mçríiem
Kad idejas ir sarakstîtas SVID matricâ, ðíirojiet un grupçjiet tâs attiecîbâ pret
mçríiem. Var izrâdîties, ka analîzes dalîbniekiem, lai gûtu plaðâku priekðstatu, bûs
nepiecieðams izvçlçties piecas, viòuprât, svarîgâkâs idejas. Mçríu skaidrîba ir ðî
procesa pamatâ, jo tâlâk sekos ideju novçrtçðana un izslçgðana, lai atdalîtu graudus
no pelavâm.
SVID analîzes matrica sastâv no èetrâm daïâm: stiprâs puses, vâjâs puses, iespçjas
un draudi. Zemâk attçlotâ SVID matrica iekïauj jautâjumu piemçrus, kuri ievadîti
atbilstoðajâ SVID matricas daïâ. Jautâjumu piemçri var tikt izmantoti kâ temati
diskusijâm, un tos var mainît, atbilstoði SVID analîzes mçríiem.

23
 Stiprâs puses
· ��������
Jaudas?
· ������������������������������
Konkurçtspçjas priekðrocîbas?
· ���������������������������
Unikâli pârdoðanas punkti?
· ����������������������������
Resursi, lîdzekïi, cilvçki?
· ����������������������������������
Pieredze, zinâðanas, informâcija?
· ��������������������������
Finanðu rezerves, peïòa ?
· ������������������������������
Mârketings - sasniedzamîba, tiem��?
izplatîðana, informçtîba?
· ��������������������
Inovatîvie aspekti?
· �����������������������������������
Atraðanâs vieta un ìeogrâfiskais · �����������
izvietojums?
· ��������������������������
Cena, vçrtîba, kvalitâte?
· ������������������������������������������
Akreditâcija, kvalifikâcija, sertifikâti?
· ��������������������������
Procesi, sistçmas, IT, · ��������������
komunikâcijas?
· ������������������������������
Kultûra, attieksme, uzvedîba?
· ������������
Menedþments?
Vâjâs puses
· ��������
Jaudas?
· ������������������������
Konkurçtspçjas trûkums?
· �����������������������������
Reputâcija un sasniedzamîba?
· ����������
Finanses?
· ����������������������
Zinâmâs vâjâs vietas?
· Izpildes termiòi un grûtîbas ar
· ����������������������������
Skaidrâ nauda, tâs trûkums?
· ����������������������
Neregulârâs piegâdes?
Izklaidîba?
· ��������������������������������
Informâcijas uzticamîba, plâna
paredzçðana?
· �����������������������������
Morâle, uzticçðanâs, vadîba?
Akreditçðana?
· ���������������������
Procesi un sistçmas?
· ������������
Menedþments?

Iespçjas Draudi
· ������������������
Tirgus attîstîba? · �������������������
Politiskâ ietekme?
· �������������������������
Konkurentu vâjâs vietas? · ����������������������
Likumdoðanas ietekme?
· �����������������������������
Raþoðanas vai dzîvesveida · �������������������������
Apkârtçjâs vides ietekme?
tendences? · ��������������
IT attîstîba?
· ������������������������������������
Tehnoloìiju attîstîba un inovâcija? · ����������������������������
Konkurenta nolûki – daþâdi?
· �����������������
Globâlâ ietekme? · ���������������������
Tirgus pieprasîjums?
· ���������������������������������������
Jauni tirgi, vertikâlie, horizontâlie? · ���������������������
Jaunâs tehnoloìijas,
· �������������
Tirgus niða? pakalpojumi, idejas?
· �������������������
Eksports, imports? · �������������������������
Nozîmîgâkie kontrakti un
· �����������������
Jauni kontrakti? partneri?
· ��������������������
Produktu attîstîba? · ���������
Ðíçrðïi?
· ���������������������������
Informâcija un pçtniecîba? · ���������������������������
Pamatdarbinieku zaudçjums?
· �����������������������������������
Sadarbîba, aìentûras, izplatîðana? · ����������������������������
Finanðu atbalsta zaudçjums?
· �������������������������������
Apjomi, produkcija, ekonomija? · ������������������������������
Ekonomika – vietçjâ, ârzemju?
· ���������������������������������
Sezonas, laika apstâkïu, modes · ���������������������������������
Sezonas, laika apstâkïu ietekme?
ietekme? · ����
...

24
 2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo darbîbu uzòçmumâ

2.2.5 Ieteikumi veiksmîgai SVID analîzes veikðanai

Galvenie ieteikumi Tomçr atcerieties …

Nekad nekopçjiet iepriekðçjo
Jûs variet izmantot standarta
SVID analîzi; tas ietekmçs jûsu
1 matricu, lai palîdzçtu analizçt ideju
domâðanu. Òemiet jaunu papîra
plûsmu
lapu un sâciet
Iespçjams, jums pie tâs bûs
Veicot SVID analîzi -
2 jâatgrieþas vairâkkârt, kamçr rezultâti
nesteidzieties
jûs apmierinâs
SVID analîzes matrica NAV gala
rezultâts. Tas ir tikai instruments, Pirms uzsâkt analîzi, jums ir jâzina,
3
lai palîdzçtu veikt jûsu ko jûs iesâksiet ar rezultâtiem
uzòçmuma analîzi

SVID analîze nav biznesa skolas

Veicot SVID, jums ir jâjûtas çrti un
4 iedoma. Tas ir atzîts paòçmiens,
pârliecinoði
kuru plaði izmanto biznesâ
Bûs gadîjumi, kad ar rezultâtiem
Centieties, lai SVID analîze gribçs iepazîties cilvçki “no malas”
5 bûtu vienkârða, lasâma, îsa un (piem., banku vadîtâji vai investori);
konkrçta pierakstâ nelietojiet tikai jums
zinâmâs frâzes vai akronîmus
Pârliecinieties, ka jûsu izstrâdâtais
Jums jârûpçjas, lai tas bûtu skaidrs
6 darbîbas plâns balstâs uz SVID
katrai iesaistîtajai personai
analîzi
Jums tas ir atkârtoti jâizskata
SVID analîze sniedz ieskatu tikai
7 – iespçjams reizi ceturksnî – lai
uz doto brîdi
novçrtçtu, kâ mainâs situâcija

Neuztraucieties, ja gala rezultâts Ja jûsu darbîba pamatosies uz

8 nav nevainojams, vienkârði rezultâtiem, tiem ir jâbût precîziem
veiciet analîzi. visâs svarîgâkajâs jomâs

25
2.2.6 SVID analîzes piemçrs
SVID analîzes piemçrs: veselîbas centra “Karstâs adatas” darbîba. Scenârijs balstâs
uz SVID analîzi, kuru veica veselîbas centrs, lai noteiktu, kas veicina vai kavç centra
darbîbas rezultâtus.
Veselîbas centra sâkuma situâcija:
· personâla motivâcijas trûkums,
· çka ir neliela,
· vecas iekârtas,
· daudz laika aiziet dokumentu rakstîðanai un daudz birokrâtijas.
Veselîbas centrs “Karstâs adatas” sastapâs ar daþâdâm problçmâm, bet galvenâ
no tâm bija pacientu izvietoðana. Tâdçï tika nolemts veikt SVID analîzi, lai nonâktu
pie labâkâ visa centra attîstîbas problçmu risinâjuma.
1. solis. SVID analîzes veikðanas mçríis – veselîbas centra darbîbas uzlaboðana,
2. solis. Informâcijas vâkðana un apkopoðana,
3. solis. Veselîbas centra vadîtâjs iedroðinâja centra darbiniekus brîvi paust
savus uzskatus centra darbinieku sapulcçs,
4. solis. SVID matricas izveide,
5. solis. Pçc SVID matricas izveides, SVID analîzes dalîbnieki guva plaðâku
izpratni par veselîbas centra stâvokli.

Stiprâs puses: Vâjâs puses:

· personâla vçlme mainîties · personâla motivâcijas trûkums
· veselîbas centra atraðanâs vieta · maza çka
· pakalpojumu kvalitâte · birokrâtija

Iespçjas:
· vietçjâs paðvaldîbas atbalsts
· liels pakalpojumu pieprasîjums
· ES finansçtie projekti
Draudi:
· zems pacientu ienâkumu lîmenis
· slikti ceïi
· mazs valsts budþets
· neregulârâs zâïu piegâdes
· augsta konkurence

Tika izvirzîtas sekojoðâs alternatîvas, kas uzlaboja veselîbas centra darbîbu:

- personâla iepazîstinâðana ar interaktîvajâm metodçm kvalitâtes
paaugstinâðanâ,
- sadarbîba ar citiem piegâdâtâjiem,

26
 2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo darbîbu uzòçmumâ

- çkas pârveidoðana, piesaistot vietçjâs paðvaldîbas finansçjumu un

starptautiskos fondus,
- maksas pakalpojumu ievieðana zâïu un laboratorijas izmaksu segðanai,
- prçmiju maksâjumi personâlam, balstoties uz sniegumu,
- dokumentu plûsmas optimizâcija, pasâkumi gaidîðanas laika samazinâðanai
un pakalpojumu kvalitâtes uzlaboðana.
Veselîbas centra “Karstâs adatas” stratçìiskâs analîzes, plânoðanas un rîcîbas
plâna îstenoðanas rezultâti bija sekojoði:
- pacientu pieaugums par 27%,
- gaidîðanas laika samazinâðana lîdz 15 minûtçm,
- personâla efektivitâtes pieaugums par 20%,
- çkas/iekârtu pârveidoðana.

27
3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu
pçc inovâcijâm

3.1 Melnâs kastes metode

3.1.1 Ievads
Melnâs kastes metode pçta procesu, par kura iekðçjâm darbîbâm un savstarpçjâm
saitçm mums nav skaidru zinâðanu. Mçs zinâm, kâdi ir ievaddati un kâdus rezultâtus
mçs sagaidâm, taèu nezinâm, kâ pie ðiem rezultâtiem nonâkt.
Melnâs kastes metode ir pasaulç vairâk zinâma kâ elektronikas aparatûras un
datoru programmatûras testçðanas metode.
Melnâs kastes testçðanas metodes galvenais mçríis ir noteikt apstâkïus, pie kuriem
testçjamâ objekta darbîba neatbilst iepriekð izvirzîtajâm objekta specifikâcijai,
vai otrâdi – pârbaudît, vai testçjamâ objekta darbîba atbilst raþotâju izstrâdâtai
specifikâcijai noteiktajos apstâkïos.
Testçðanas personâlam nav jâbût ekspertiem testçjamâ objekta darbîbas un
iekðçjâs struktûras jautâjumos, un pats testçjamais objekts tiek uzskatîts par melno
kasti.
Melnâs kastes metode tiek izmantota arî kâ lçmumu pieòemðanas, stratçìiskâs
plânoðanas un sareþìîtu problçmu risinâðanas instruments inovâcijas vadîbâ.

3.1.2 Kas ir melnâs kastes metode inovâcijas vadîbâ?

Mçs apskatîsim melnâs kastes metodi, kâ jauna projekta vai problçmas analîzes
procesu. Sâksim ar posmu, kurâ mçs zinâm, kâdi ievaddati mums ir un kâds ir
iecerçtais rezultâts. Analîzes laikâ mums jâizstrâdâ un jâoptimizç atbilstoðâ
metodoloìija, kas novedîs mûs lîdz mçríim.
Melnâs kastes metodes izmantoðana ir vienkârða, bet ïoti efektîva un ïoti bieþi
izmantojama inovâcijas vadîbâ.
Metodes galvenâ priekðrocîba ir domâðanas un lçmumu pieòemðanas veicinâðana par:
· risinâjumu un veiksmes faktoru priekðnosacîjumiem,
· ievaddatiem vai patreizçjo situâciju,
· esoðiem un nepiecieðamiem resursiem,
· gaidâmiem rezultâtiem,
· nepiecieðamajiem procesiem, kas savienos ievaddatus un resursus ar
plânotiem rezultâtiem.

28
 3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm

Apgûstot ðo vienkârðo metodi, mçs spçsim atrast jaunas iespçjas, jaunu

potenciâlu un jaunas sistçmas, par kurâm mums ir salîdzinoði maz informâcijas,
un kuras varçtu atrasties melnajâ kastç.
Izmantojot loìisko domâðanu, mçs varam saskatît loìiskâs saites starp sâkotnçjo
situâciju un gaidâmiem rezultâtiem, apzinât jaunas iespçjas arî gadîjumos, kad
apsvçrumi par melno kasti spçj mûs samulsinât un liek koncentrçties uz procesiem,
kas vçl nenotiek, nav izgudroti vai par kuriem mçs paðlaik neko nezinâm.

3.1.3 Kur un kâdçï tiek izmantota melnâs kastes metode?

Izmantojot melnâs kastes metodi:
· mçs loìiski izprotam gala rezultâtus, un to sasniegðanas varbûtîbu,
· mçs kïûstam daudz atvçrtâki jaunâm iespçjâm un potenciâlam.
Melnâs kastes metodi var nosaukt par “acis atveroðo” instrumentu, kas
ir pârsteidzoði efektîvs, pat tajâs jomâs, kuru iekðçjos procesos mçs pilnîgi
neorientçjamies. Vienîgi mums ir jâsaprot, ka vienmçr pastâv loìiskâ saikne starp
sâkotnçjo situâciju un gaidâmo rezultâtu.
Melnâs kastes metodi parasti izmanto:
· pçtniecîbâ, statistikâ,
· projektu vadîbâ,
· raþoðanâ,
· vadîbas maiòas gadîjumos,
· inþenierzinâtnçs,
· jaunu produktu izstrâdes procesâ,
· uzòçmuma stratçìiskâ plânoðanâ u.t.t.

3.1.4 Kâ izmanto melnâs kastes metodi?

Melnâs kastes metodes izmatoðana ir ïoti vienkârða un efektîva.
Sâkuma fâzç jâdefinç vçlamos rezultâtus vai mçríus un esoðo situâciju
(ievaddatus), no kuras mçs plânojam nokïût lîdz gala rezultâtam, nedomâjot par
to, kâdâ veidâ, ar kâdiem resursiem, lîdzekïiem, zinâðanâm un tehnoloìijâm mçs
sasniegsim vçlamo rezultâtu, un bez zinâðanâm vai pieòçmumiem par iespçjamâm
saitçm starp ievaddatiem un rezultâtu. Starp ievaddatiem un izvirzîto mçríi ðobrîd
atrodas melnâ kaste.

Otrajâ metodes izmantoðanas fâzç sâkâs melnâs kastes “atðifrçðana”.

29
 Ðîs fâzes uzdevums ir:
· sastâdît formâlo transformâcijas noteikumu aprakstu, kas savieno
ievaddatus un vçlamos rezultâtus
vai
· izstrâdât formâlos modeïus, kas nosaka procesus, kurus varçtu vçrot,
atrodoties ârpus melnâs kastes.
Jâatgâdina, ka ðajâ fâzç nav jâmeklç atbildes uz jautâjumiem “vai tas ir
iespçjams?” vai “kâ mçs to paveiksim?”. Atbildes uz lîdzîgiem jautâjumiem turpmâk
meklçs uzòçmuma zinâtnieki, inþenieri, tehnologi, finansu speciâlisti vai biznesa
konsultanti un ârçjie eksperti. Jâsagatavo tikai formâlo transformâcijas noteikumu
aprakstu vai jâapraksta procesa modeïi.
Metodes dalîbniekiem jâatrod un jâapkopo pavedienus, kas vçlâk palîdzçs
ekspertiem un speciâlistiem pieòemt konkrçtos lçmumus. Sagatavotais melnâs
kastes modelis katrâ konkrçtâ gadîjumâ var atðíirties pçc sava satura atkarîbâ no
tâ, kâdi dalîbnieki piedalâs plânoðanas procesâ. Ja darba grupa pamatâ sastâv no
vadîbas pârstâvjiem, tad, visticamâk, modelis tiks izveidots no tçzçm, ja darba
grupâ piedalâs matemâtiíi, tad modeïa apraksts bûs matemâtiskâs formulas,
inþenieri modeïa aprakstâ iekïaus algoritmus, iekârtu strukturâlâs vai elektriskâs
shçmas, íîmiíi – íîmiskos procesus u.t.t. Modelis var iekïaut visas, vai daþas,
iepriekð minçtas formas.
Metodes treðajâ fâzç, kad darbam pieslçgsies eksperti, melnâs kastes saturs tiks
aizpildîts ar konkrçtiem risinâjumiem, savienojuðiem patreizçjo situâciju ar vçlamo
rezultâtu. Ðajâ fâzç melnâ kaste tiek saukta par pelçko kasti.

3.1.5 Piemçrs: Kodak uzòçmums izstrâdâ jaunu produktu

Kodak uzòçmums, viens no slavenâkiem foto kameru un foto piederumu
raþotâjiem pasaulç, sasauca uzòçmuma vadîbas sçdi, kuras dienas kârtîbâ bija tikai
viens jautâjums – uzòçmumam jâkïûst par pirmâs pasaulç digitâlâs foto kameras
raþotâju.
Sçdes dalîbnieki veiksmîgi izmantoja melnâs kastes metodi jaunâ produkta
izstrâdes procesâ, un pçc astoòiem intensîva darba gadiem jaunais produkts tika
palaists tirgû. Kodak digitâlâs foto kameras âtri iekâroja pasaules tirgû, un lîdz
mûsdienâm Kodak izgudrojums paliek par galveno digitâlo kameru raþoðanas
standartu pasaulç.
Kas vçl uz to brîdi bija zinâms sçdes dalîbniekiem, izòemot to, ka uzòçmuma
mçríis ir pirmâs digitâlâs foto kameras izstrâde?
No 1981. gada Japânas uzòçmums Sony jau raþoja pirmo pasaulç digitâlo
kameru “Sony Mavica Video Still Camera”. Kamerai bija vairâk trûkumu, nekâ
labumu. Fotogrâfiju kvalitâte bija ïoti zema, tâpçc fotogrâfijas varçja izmantot tikai
laikrakstos. Fotogrâfiju kvalitâte nekâdâ gadîjumâ nevarçja konkurçt ar tradicionâlo
(filmiòu) foto kameru. Kameras izmantoðanâ nebija paredzçta gaismas ekspozîcijas
maiòa – gaismas jûtîgums bija ISO 200 un objektîva slçdþa âtrums 1/60 sek. Ðie

30
 3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm

parametri neapmierinâja patçrçtâjus, bet profesionâlie fotogrâfi vispâr neuzskatîja

ðo kameru par piemçrotu fotografçðanai.
Bet galvenais, ka ðo kameras modeli vispâr nevarçja uzskatît par digitâlo foto
kameru, jo tâ saglabâja attçlus uz speciâlâs disketes, izmantojot video ieraksta
metodi. Tâtad, ðî kamera pçc darbîbas principa bija video kamera, ar kuras palîdzîbu
tika uzòemtas fotogrâfijas. Vçlâk disketi ar fotogrâfijâm ievietoja video atskaòotâjâ
un fotogrâfijas tika râdîtas uz televizora ekrâna. Pastâvçja arî iespçja pieslçgt printeri
un izdrukât fotogrâfijas uz papîra.
Kodak vadîbas sçdes laikâ tika izveidota melnâ kaste.
Plânojamais rezultâts bija jauns produkts - reâla digitâlâ foto kamera, ar kuras
palîdzîbu var uzòemt kvalitatîvas fotogrâfijas.
Melnâs kastes ievaddati arî bija skaidri zinâmi vadîbai, jo Kodak jau sen nodarbojâs
foto kameru raþoðanas jomâ.
Sastâdot melnâs kastes formâlo transformâcijas noteikumu aprakstu, par pamatu
tika òemtas iepriekðçjo Kodak un citu konkurentu kameru “neveiksmes” produkta
izstrâdes laikâ, Kodak zinâtniekiem vajadzçja pilnveidot un uzlabot.
Melnâs kastes formâlo transformâcijas noteikumu sarakstâ bija sekojoðas tçzes:
· kamerai jâprojicç fotografçjamais attçls uz gaismai jûtîgu sensoru,
· sensoram jânodroðina izðíirtspçja vismaz 1 miljonu pikseïu,
· jâbût labai (profesionâlai) fotogrâfiju kvalitâtei,
· jâbût iespçjai mainît gaismas ekspozîciju (regulçjamais ISO, regulçjamâ
objektîva diafragma, regulçjamais objektîva slçdþa âtrums),
· jâbût iespçjai mainît objektîva fokusa attâlumu,
· attçlam no sensora jânokïûst uz kamerâ iemontçtas atmiòas,
· minimâlais svars,
· dizains atgâdina tradicionâlo filmiòu foto kameru.
Melnâ kaste ar transformâcijas noteikumiem tika nodota Kodak attîstîbas un
pçtniecîbas departamentam. Vislielâkâs “galvas sâpes” uzòçmuma ekspertiem
sagâdâja ideja par gaismai jûtîgâ sensora izmantoðanu. Pçtnieki saprata, ka sensora
izgudroðana atrisinâs lielâko daïu no melnâs kastes izvirzîtâm problçmâm.
Kodak zinâtnieki 1986. gadâ pçc 3 gadu intensîva darba paziòoja par jaunâ,
inovatîvâ sensora izgudroðanu. Sensora izðíirtspçja bija 1,4 miljoni pikseïu.
Pirmâ pasaulç digitâlâ foto kamera tirgû parâdîjâs 1991. gadâ. Jaunizgudrotais
1,3 miljonu pikseïu sensors tika iebûvçts Kodak foto kamerâ Nikon F3. No sensora
attçls tika nolasîts un saglabâts atmiòas diskâ.

31
Ðî kamera bija domâta profesionâliem foto þurnâlistiem un tâ bija ïoti dârga.
1995. gadâ Kodak piedâvâja tirgum savu otro digitâlo foto kameru Kodak DC40,
kuras mçría klienti bija foto amatieri.
Jâatzîmç, ka Kodak uzòçmums jau 1990. gadâ (tad Kodak DC40 vçl bija izstrâdes
fâzç) uzsâka Kodak DC40 modeïa agresîvu mârketinga kampaòu. Kampaòas
galvenais mçríis bija iepazîstinât potenciâlos klientus ar Kodak DC40 modeli un
popularizçt digitâlâs fotogrâfijas ideju pasaulç.
Atkal uzòçmuma vadîba zîlçja pie melnâs kastes, kuras galvenais mçríis bija
jaunâ produkta virzîðana un popularizçðana tirgû, bet par ievaddatu pamatu tika
òemts vçl izstrâdçs fâzç esoðais Kodak DC40 digitâlâs foto kameras modelis. Formâlo
transformâcijas noteikumu apraksts paredzçja speciâlâs datoru programmas izstrâdi
foto attçlu apstrâdei, kâ arî Kodak servisa centru tîkla izveidi.
Pçc daþiem gadiem Kodak, sadarbîbâ ar Microsoft un Kinko’s uzòçmumiem,
izstrâdâja virkni datorprogrammu foto attçlu apstrâdei. Tika izveidots arî Kodak
servisa centru tîkls, kur klienti varçja izdrukât attçlus uz foto papîra vai pievienot
digitâlâs fotogrâfijas dokumentiem. Strâdâjot pie melnâs kastes idejâm, uzòçmums
uzsâka sadarbîbu ar IBM korporâciju. Sadarbîbas rezultâtâ tika izveidota foto attçlu
apmaiòas vieta internetâ.

3.2 Sistçmas un procesa analîze

3.2.1 Ievads
Kâ jau bija minçts nodaïâ 3.1, sistçmas un procesa analîze ir instruments kâ
orientçt uzòçmumu inovatîvai darbîbai. Sistçmas analîze ir metode, kas palîdz
precîzi noteikt, kur ir jâveic izmaiòas sistçmâ, lai koncentrçtu ierobeþotos resursus
vissvarîgâkajâs jomâs.
Procesa analîze nosaka, kâdus tieði soïus jâsper veicamâ uzdevuma gaitâ, lai gûtu
vçlamo rezultâtu. Procesa analîze palîdz noteikt problemâtiskos punktus darbîbas
plânâ, izprast faktorus, kas ietekmç darbîbas efektivitâti, un atbildçt uz jautâjumu,
kâpçc tiek izvçlçti konkrçtie pasâkumi.

32
 3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm

3.2.2 Kas ir sistçmas un procesa analîze?

Procesa analîze palîdz pamatot nepiecieðamâs pârmaiòas un noteikt problçmas
cçloòus. Procesa analîzi parasti veic izmantojot darbîbas procesa grafiku un
uzdodot vairâkus jautâjumus, lai izpçtîtu vai attaisnotu: pârmçrîgo cikla laiku,
apstiprinâjumus, neatbilstoðu secîbu, kavçjumus un citas procesa nepilnîbas.
Sistçmas analîze ir precîzi formulçts un formâls pçtîjums, ko veic, lai palîdzçtu
lçmuma pieòçmçjiem noteikt veiksmîgâko darbîbas plânu un pieòemt pareizu
lçmumu.
Sistçmas analîzi parasti izmanto, lai pieòemtu lçmumus jautâjumos par vietçjiem
vai korporatîviem plâniem un programmâm, resursu izmantoðanu un aizsardzîbas
politiku, tehnoloìiju pçtîjumiem un attîstîbu, reìionu un pilsçtu attîstîbu,
izglîtîbas sistçmu un citiem sociâliem pakalpojumiem. Sistçmas analîze tiek veikta,
izmantojot sistçmas analîzes diagrammu, kas atspoguïo procesa norisi, sâkot ar
ievaddatiem (vai resursiem), produkta vai pakalpojuma transformâciju darbîbas
gaitâ, un beidzot ar rezultâta kvalitâtes apstiprinâjumu un produkta nogâdâðanu
klientiem. Ðî diagramma palîdz noteikt kopsakarîbu starp svarîgiem uzdevumiem,
darba fâzçm un uzlabojuma iespçjâm, izmantojot atsauksmes, kas tiek saòemtas no
uzòçmuma struktûrâm un klientiem.

3.2.3 Kur un kâdçï sistçmas un procesa analîze tiek

izmantota?

3.2.3.1 Procesa analîzi parasti izmanto, lai

· pârbaudîtu, analizçtu un uzlabotu esoðo procesu,
· noteiktu procesa uzlaboðanas iespçjas,
· pielâgotu procesus uzòçmuma organizatoriskâs struktûras izmaiòu projektâ.

3.2.3.2 Sistçmas analîzes diagrammas parasti izmanto, lai

· pârskatîtu vienu otram sekojoðus produkta vai pakalpojuma procesus,
savstarpçjâs komunikâcijas veidus un klientu atsauksmes par kvalitâti,
· veidotu kopçju sapratni par sasniedzamiem rezultâtiem,
· precizçtu pienâkumus un atbildîbu katrâ sistçmas posmâ.
Sistçmas un procesa analîzi parasti izmanto:
· pçtniecîbâ un statistikâ,
· inþenierzinâtnçs,
jaunradç un inovâcijâ,
· projektu vadîðanâ,
· raþoðanâ,
· mârketingâ un pârdoðanâ,
· administrâcijâ un dokumentu izstrâdç,
· apkalpoðanâ,
·
33
 · nosakot kvalitâti,
· vadîbas maiòas gadîjumos.

3.2.4 Problçmas risinâjuma fâze

Problçmas risinâjuma fâzes:
1. problçmas vai iespçjas izvçle un noteikðana,
2. problçmas cçloòu un iespçjamo izmaiòu noteikðana un analîze,
3. iespçjamo risinâjumu vai izmaiòu plânoðana,
4. risinâjumu îstenoðana un novçrtçðana,
5. rezultâtu vçrtçðana un citu risinâjumu pârbaude,
6. darba grupas veikuma novçrtçðana un stimulçðana.

3.2.4.1 Ieteikumi un procesa analîzes pamatjautâjumi

· Procesa analîzes ir pieejami sekojoði instrumenti:
 procesa plûsmas grafiks,
 simboliskais plûsmas grafiks,
 procesa kartes sastâdîðana,
 procesa ciklu laika grafiks,
 darbîbas analîze.
Izmantojot kâdu no minçtâjiem instrumentiem, procesa uzlaboðanas darba
grupa sasniegs nospraustos mçríus.
Saraksts ar 10 procesa analîzes jautâjumiem (skat. piemçru) nav obligâts.
Jautâjumu skaits un saturs var mainîties atkarîbâ no konkrçtâ procesa sareþìîtîbas
pakâpes.

3.2.4.2 Ieteikumi un sistçmas analîzes pamatjautâjumi

·
Zemâk redzamajâ attçlâ atseviðíos blokos ir norâdîti galvenie analîzes
posmi. ����������������������������������������������������������������������������
Ârpus blokiem tiek dotas citas norâdes, kuras var iekïaut sistçmas analîzes
procesâ.

34
 3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm

3.2.5 Sistçmas vai procesa analîze

3.2.5.1 Procesa analîzes soli, izmantojot simbolisko grafiku

1. Priekðnosacîjums - grupai jâizveido darbîbas grafiks izvçlçtajam procesam.

Lai to veiktu, ir jârîkojas ðâdi:
·aspektus,
grupas vadîtâjs izveido grupu, kuras dalîbnieki izprot visus procesa

·sâkuma
tiek noteikts vispârçjais procesa norises grafiks, kâ arî tiek noteikts
un beigu stâvoklis,
·kârtîbu.
dalîbnieki nosaka visus svarîgâkos procesa posmus un to izpildes
Tiek izmantoti simboli un savienojoðâs grafika lînijas, lai râdîtu
procesa gaitu un secîbu,
·zîmçt
grupas vadîtâjs uzzîmç procesa grafiku. Dalîbnieki palîdz vadîtâjam
grafiku un savienot pareizâ secîbâ procesa posmus,
· simboliskâ grafika pârbaude.

2. Grupas vadîtâjs iepazîstina ar procesa analîzes standarta jautâjumiem.
Grupa izskata, papildina vai izsvîtro jautâjumus, lai pilnîbâ aptvertu
analizçjamo procesu.


3. Izmantojot jautâjumu saraksta gala versiju, grupa apsprieþ visas procesa
aktivitâtes un sniedz atbildes uz jautâjumiem.


4. Vadîtâjs lûdz dalîbniekiem atkârtoti pârbaudît sniegtâs atbildes, veic
pçdçjo pârskatu un papildina jautâjumu sarakstu.


5. Informâcija kïûst par atskaites punktu apsprieðanas procesam, kas ir
nâkamais loìiskais solis, ar kuru grupai nâksies saskarties.

35
 3.2.5.2 Sistçmas analîzes soïi

1. Grupa izveido sistçmas analîzes grafiku, ko veido pieci savstarpçji saistîti

bloki, kuriem pievienotas iekðçjâs un ârçjâs atgriezeniskâs informâcijas saites.


2. Blokos ir informâcija par tehnoloìijâm vai prasîbâm.


3. Vadoties pçc pabeigtâ sistçmas analîzes grafika, grupa pçta iespçjamâs
problçmu zonas un procesa uzlaboðanas iespçjas.

3.2.5.3 Procesa analîzes izmantoðanas piemçrs

Piemçrâ ir attçlots seminâra rîkoðanas procesa analîzes plâns, ko izmanto
universitâtç studentu sanâksmes laikâ.
Pirmais solis bija darba grupas izveide, kas labi pârzinâtu seminâru organizçðanas
jautâjumus.
Otrais solis - simboliskâ procesa grafika sastâdîðana (skat. grafiku).
Pçc procesa grafika sastâdîðanas tika izvirzîti jautâjumi, kas aptvçra visu procesu.
Jautâjumu un atbilþu piemçri:

Procesa analîzes standarta Atbildes

jautâjumi
Vai saistîtie darbi tiek veikti Nç, izdales materiâlu pârbaudi
loìiskâ secîbâ? vajadzçja veikt agrâk.

Vai kâdâ no darbiem ir vairâk par Jâ

divâm atgriezeniskajâm saitçm?

Vai kâda darba veikðanai ir pârâk Nç

garð termiòð?
Vai katrs darbs pievieno vçrtîbu Nç, audio-vizuâlâs tehnikas pârbaude
procesa attîstîbai? nedeva ieguldîjumu procesâ.
Vai bija lieki darbi? Nç
Vai process uzrâdîja bûtiskus Nç
kavçjumus?
Vai procesâ parâdîjâs bûtiskas Nç
pretrunas?

36
 3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijâm

Vai pastâv vairâk par divâm Nç

apstiprinâðanas prasîbâm?
Vai procesu var izmainît, Jâ, jâatceï audio-vizuâlâs
������������������������
tehnikas
samazinot nepiecieðamo operâciju pârbaudes
skaitu?
Vai ðî procesa attîstîbâ nav Nav
pretrunas starp atseviðíiem
darbîbas posmiem?

Vadoties pçc sniegtajâm atbildçm, vadîtâjs nolçma, ka seminâru izdales materiâlu

pârbaude ir jâveic savlaicîgâk. Viòð ievçroja, ka jautâjumu saraksts studentiem tika
nosûtîts ar novçloðanos, tâdçï bija laika trûkums sagatavot nepiecieðamos seminâra
materiâlus studentiem. Turklât viòi pamanîja, ka procesa gaitu var izmainît, atceïot
audio-vizuâlâs tehnikas pârbaudes, tâdçjâdi samazinot darba apjomu.

Piemçrs:

Simbolisks grafiks procesa analîzes veikðanai

Procesa analîzes grafikâ lietotie standarta simboli:

37
 3.2.5.4 Sistçmas analîzes izmantoðanas piemçrs

Ðis grafiks attçlo rûpnîcas raþoðanas sistçmu. Izveidojot grafiku ar pieciem

galvenajiem blokiem un iegûstot informâcijas atgriezenisko saiti, kas ietekmç tâ
darbîbu, rûpnîcas kolektîvs var pçtît iespçjamâs problçmu zonas, piemçram:

· resursu sliktajai kvalitâtei ir negatîva ietekme uz pieprasîjumu,

·kvalitatîvus
tirgus analîze palîdz pieòemt lçmumu, kuri resursi ir jâizmanto, lai raþotu
produktus, kurus vçlas pircçji,

·pieprasîjumu,
ja neòem vçrâ iekðçjâs informâcijas atgriezenisko saiti par produkcijas
iespçjams, ka tiks saraþots vairâk produktu nekâ ir pieprasîts,
palielinot uzglabâðanas izmaksas, vai tiks saraþots mazâk produktu nekâ
pieprasîts, samazinot apgrozîjumu.

38
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu

attîstîbai

4.1 Ideju ìenerçðanas pamati

“Kultûra parasti veicina atseviðíu ideju slavinâðanu.
Izglîtîba veicina ðo slaveno ideju izplatîðanu.
Abas pilnveido un papildina ðîs idejas.
Vienîgais veids, kâ idejas mainît, ir konflikts (…)”
Edvards de Bono

4.1.1 Ievads
Mûsdienas raksturojoða iezîme ir radikâlâs un pastâvîgâs pârmaiòas. Ir vitâli
svarîgi likt cilvçkiem radoði domât, lai attaisnotos pûles, kuras ieguldîtas ðo
pârmaiòu procesâ.
Jaunrade ir grûti pçtâma un izskaidrojama joma, tâdçï ðim procesam arî nav
skaidras definîcijas. Jaunrades raksturoðanai tiek lietots liels un daþâds definîciju
skaits. Mçs apskatîsim definîciju, kura norobeþo jaunradi un inovâciju, kâ to dara
vairâki pasaules vadoðie menedþmenta speciâlisti, tâtad:
· jaunrade ir jaunu ideju ìenerçðanas process,
· inovâcija ir ðo ideju pârvçrðana jaunos produktos, pakalpojumos un
raþoðanas metodçs.
Mûsu mçríis ir parâdît, ka uzòçmums var palielinât savu produktivitâti
un efektivitâti, ja vien tiek izmantotas radoðas idejas un inovatîva pieeja to
realizâcijai.
Ðî nodaïa ir saistîta ar sekojoðiem jautâjumiem:
· kâdi ir iemesli, kâpçc un kad uzòçmumam ir ieteicami attîstîbu veicinoði
radoði risinâjumi,
· kâ tiek savienoti ideju ìenerçðanas pamatelementi: racionalizatori/
inovatori, darba grupas jaunrade, faktori, kas veicina vai bremzç jaunradi, kâ
jaunradi ietekmç uzòçmuma vadîbas stils,
· piemçrs.

39
4.1.2 Ideju ìenerçðanas pamati – pârskats
Ideju ìenerçðana ir atkarîga no vairâkiem faktoriem:

Radoðas Jaunrades Jaunrades process Vide

personas produkts jaunradei
(grupas)
- racionalizatori: Tas ir kas Stadijas: Jâbût
labprâtâk uzlabo jauns, 1. problçmas definçðana demokrâtiskai,
lietas, oriìinâls, bet (dokumentâcija, kas relaksçjoðai,
cenðas uzlabot arî atbilstoðs attiecas uz paðreizçjâm draudzîgai, lai
esoðo situâciju, realitâtei organizâcijas rosinâtu iztçli
neizdarot problçmâm); un neparastus
radikâlas Ir svarîgi 2. turpmâka risinâjumus.
pârmaiòas radît jaunas sagatavoðanâs
idejas un (koncentrçðanâs uz
- inovatori:
ir svarîgi problçmu, hipotçþu
labprâtâk visu
tâs îstenot formulçðana);
dara citâdi,
uzòçmuma 3. inkubâcija vai
cenðas ieviest
labâ sagatavoðanas
radikâlas
pârmaiòas fâze (cenðanâs rast
risinâjumu);
4. atskârsme (risinâjuma
parâdîðanâs, daþreiz
tas var parâdîties
visnegaidîtâkajâs
situâcijâs);
5. pârbaude (tâ jâdara,
lai nepielaistu kïûdas vai
kaut ko neizlaistu).

4.1.3 Kâdçï uzòçmumiem tiek ieteikta inovatîvo

risinâjumu meklçðana?
·meklçðanâ
Ir pierâdîts, ka visu uzòçmuma darbinieku iesaistîðana inovatîvo risinâjumu
ir ïoti produktîva (piemçram, ja uzòçmumam ir grûtîbas ar kâdas
problçmas risinâjumu, ðis risinâjums var tikt rasts kopîgi apsprieþot problçmas
“prâta vçtras” sesijâ).
· Tâ palielina uzòçmuma darbinieku konkurences garu, paðapziòu un
iniciatîvu (piemçram, uzòçmums var atklât, ka daudz efektîvâk ir meklçt
risinâjumus, izmantojot savus darbiniekus, nevis meklçt palîdzîbu uzòçmuma
ârpusç).

40
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

·radot
Tâ uzlabo gaisotni un attiecîbas uzòçmuma darbinieku vidû (piemçram,
brîvu, komunikâcijai atvçrtu atmosfçru, darbinieki var atklât potenciâlas
organizâcijas problçmas pirms situâcija kïûst nekontrolçjama).

4.1.4 Kad uzòçmumiem ir ieteicams meklçt inovatîvus

risinâjumus?
Jaunu ideju ìenerçðana un to îstenoðana uzòçmumos ieteicama ðâdâs
situâcijâs:
· kad tirgus uzspiestais ritms ir straujâks nekâ uzòçmuma attîstîbas ritms:
jaunie darbinieki, tâpat kâ esoðie, var bût nozîmîgs faktors alternatîvu
tehnoloìiju izmantoðanâ un jaunu ideju radîðanâ,
· kad sistçmâ esoðâs problçmas ir pârâk lielas, lai tâ produktivitâtes un
efektivitâtes râdîtâjus noturçtu nepiecieðamâ lîmenî,
· kad notiek bûtiskas demogrâfiskâs izmaiòas un lîdz ar to parâdâs izmaiòas
raþoðanas un mârketinga struktûrâs.

4.1.5 Kâ veikt ideju ìenerçðanu

Sâkumâ pçtîjumi jaunrades jomâ koncentrçjâs uz radoðâm personâm. Tagad
pçtîjumi ðajâ jomâ ir paplaðinâjuðies, ietverot arî ðâdas tçmas:

Radoðas Jaunrades Jaunrades Vide

personas produkts process jaunradei
(grupas)

- racionalizators, - var bût konkrçts - ârkârtîgi - vieta,

- inovators produkts komplekss process, kur notiek
vai psiholoìiski kurâ top vai nu jaunrades
iedvesmojoða ideja mâkslas darbs, vai process,
tehniska jaunrade, piemçram,
mehânisms, morâlais
matemâtiska klimats vai citi
teorçma, u.t.t. ârçjie apstâkïi

Turpmâk îsumâ tiks apskatîts:

- daþas racionalizatoru/inovatoru raksturîgâs pazîmes,
- daþâdu grupu jaunrades priekðrocîbas,
- faktori, kas veicina vai bremzç jaunradi (un daþi ieteikumi, kâ pârvarçt
ðíçrðïus),
- kâ uzòçmuma vadîbas veids veicina radoðas vides veidoðanos.

41
 4.1.5.1. Racionalizatori/inovatori
Zinâtnieki ir izpçtîjuði indivîdu no daþâdiem aspektiem: atseviðíi indivîdi var
bût radoði daþâdos veidos, jaunrades veids nosaka to, kâ izpauþas jaunrade. (“Cik
radoðs tu esi?“ / “Kâ izpauþas tava jaunrade?“), bet jaunrades pakâpe nosaka iespçjas
radît (“Cik lielâ mçrâ tu esi radoðs?“).
Literatûrâ bieþi tiek apskatîti divi sekojoði jaunrades veidi: racionalizâcija un
inovâcija.

Racionalizatori Inovatori

- mîl lietas uzlabot, - mîl visu darît citâdâk,

- izvçlas profesijas, kurâs tiek
veicinâta stabilitâte un kârtîba,
- formulç idejas, sâkotnçjâ
informâcijâ par problçmu neko
daudz nemainot.
- darbojas tâdâs nodaïâs kâ mârketinga
nodaïa, kur nepiecieðama mijiedarbîba
ar mainîgiem apstâkïiem (kur valda
nenoteiktîba),
- drîzâk radîs idejas, ievieðot problçmas
kontekstâ jaunus elementus, kâ arî
mainot attiecîbas starp problçmas
elementiem.

Nevar apgalvot, ka kâds no ðiem diviem veidiem bûtu pârâks viens par otru.
Uzòçmumos un darba grupâs parasti ir gan inovatori, gan racionalizatori.

4.1.5.2 Grupas jaunrade

Pçdçjos gados viens no labâkajiem veidiem, kâ ìenerçt idejas, bija veidot
komandas un izmantot zinâmas metodes (piemçram, “prâta vçtra”, 6-3-5 metode,
analoìiskâ sprieðana u.c.), lai rastu labâkos risinâjumus, izmantojot darbinieku
jaunrades potenciâlu. Grupâm ir lielâkas iespçjas atrisinât problçmu nekâ
atseviðíiem indivîdiem.
Grupas jaunradei ir daudz priekðrocîbu:
· efektivitâte, risinot komplicçtas problçmas,
· neierobeþota komunikâcija un palielinâta kapacitâte, ìenerçjot idejas,
· riski ir viegli nosâkami, jo iespçja rast risinâjumu ir lielâka,
· tas ir neizsmeïams avots individuâlâ radoðâ potenciâla stimulçðanai.
Tâ kâ jaunrades produkti ir savâ starpâ saistîti, ne katrs mûsu aktivitâtes produkts
ir jauns un/vai oriìinâls un radoðs. Jaunâm oriìinâlâm idejâm un atbildçm ir jâbût
praktiskai vçrtîbai, jâbût pielâgotâm realitâtei un jâatbilst objektîvajâm prasîbâm.

4.1.5.3 Jaunradi veicinoðie faktori

Ir vairâki faktori, kas veicina jaunrades procesu:

42
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Intelektuâlie faktori Personîbas faktori Ârçjie faktori

- iztçle (zinâmo elementu - iemaòas - ârçjâs vides ietekme,
kombinâcija), (iedzimtîbas un îpaði – sociâlâs vides
- intelektuâlâ pieredze (ideju vides ietekme), (sociâlo nepiecieðamîbu
un tçlu asociâciju bagâtîba), - pacietîba, griba, loma jaunrades
- elastîba (cik viegli cilvçks - motivâcija stimulçðanâ attiecîgâ
spçj mainît savu viedokli, (aizrauðanâs ar laikâ),
saskaroties ar problçmu),
jaunradi, vçlmes, - projekta stadija:
- risinâjumu oriìinalitâte
cerîbas, kas liek sabiedrîbas attieksme
(neparastais raksturs),
cilvçkam gribçt pret jaunradi, jaunrades
- atmiòa (jaunas idejas rodas,
kaut ko atklât), procesu var gan
netieði izmantojot mûsu
- interese, stimulçt, gan nomâkt.
iepriekðçjâs zinâðanas),
- domâðana (tâ nemitîgi - radoða attieksme.
vada un kontrolç radîðanas
procesu),
- novçroðana.

4.1.6 Ðíçrðïi jaunradei

Jauna ideja ir radoðâ procesa sâkums, nevis beigas. Pirms ideju var uztvert kâ
risinâjumu, ir jâpârvar daudz ðíçrðïu.
Pastâv trîs ðíçrðïi jaunradei:

Kultûras Uztveres Individuâlâ

- ideju konformisms,
- pârâk liels uzsvars uz
saprâtu,
- aizspriedumi,
- kultûras atðíirîbas,
- vilðanâs sabiedrîbâ
(rîcîbas brîvîba, citu
agresivitâte, neticîba
pozitîvam rezultâtam
u.c.).
- negatîvâ domâðana: “Es
neesmu radoðs!”
- grûtîbas ar faktu
atðíirðanu no
problçmâm,
- priekðlaicîga problçmu
pseidorisinâjumu
prezentâcija,
- grûtîbas saprast
neparastas attiecîbas
starp idejâm un
objektiem u.c.
attieksme
- bailes pieïaut kïûdu,
paðapziòas trûkums,
- vâjas relaksçðanâs
spçjas,
- neticîba vadîtâjiem,
kolçìiem,
lîdzstrâdniekiem,
- pârmçrîga atkarîba no
kâda cita viedokïiem
u.c.

Lai pârvarçtu ðos jaunrades ðíçrðïus, speciâlisti iesaka vairâkas metodes un

procedûras. Tâs ir metodes, kas uzsver asociâciju brîvîbu: sinkçtika (Gordons), prâta

43
vçtra (Osborns), speciâlistu apmâcîbas grupa (Roko) vai studentu apmâcîbas grupa
(Onofrejs un Gîrboveanu). Sîkâkai informâcijai, piemçriem par uzdevumiem un
spçlçm jaunrades stimulçðanai, ieteicams izlasît Mihaelas Roko darbu “Creativity
and emotional creativity“ un Edvarda de Bono darbu “Lateral thinking“.
Uzdevums – izteicieni, kas kavç jaunradi
1. Mums nav laika; tas nav mûsu plânâ, “nedarbojas”.
2. Mçs nevaram to darît, neòemot vçrâ noteikumus; apspriedîsim to citreiz…
3. Lai gan ideja ir laba, es esmu pârliecinâts, ka tâ nedarbosies, tâ ir pilnîbâ
absurda.
4. Mûs neuztvers nopietni; tu runâ neiespçjamas lietas.
5. Lai vispirms pamçìina citi, tad redzçsim, vai ir vçrts.
6. Es nekad to neesmu darîjis, vai ðî ideja ir kaut kur fiksçta?
7. Pirms kaut ko saki, kârtîgi apdomâ, vai tev ir kas nopietns sakâms!
Ðo sarakstu var papildinât ar citiem teikumiem, kas kavç jaunradi un par tiem ir
vçrts padomât! Ir svarîgi zinât faktorus, kas kavç radoðo potenciâlu.

4.1.5.1 Vide jaunradei: vadîbas veidi un jaunrade

Tradicionâlâ vadîbas veidu klasifikâcija ir ðâda: autoritârs veids, demokrâtisks
veids, vis atïaujoðais veids.
Lai kâds bûtu veids, vadîtâjs cenðas panâkt kolçìu sadarbîbu, viòu piekriðanu
plânotajai aktivitâtei. Ðajâ tabulâ attçlotas trîs galveno vadîðanas veidu galvenâs
iezîmes:

Autoritârais veids Demokrâtiskais veids Vis atïaujoðais veids

- viòð/viòa uzspieþ savas - viòð/viòa ir atvçrts - viòð/viòa pieòem

idejas,
- viòð/viòa kritizç/
paaugstina balsi,
- viòð/viòa dominç, iedveð
bailes,
- viòð/viòa nepieòem
apsprieðanu vai pârmaiòas
viòa/viòas sastâdîtajos
plânos;
- viòð/viòa ïoti reti uzslavç
vai iedroðina citus– gandrîz
nekad,
minimâlai sadarbîbai ar gandrîz pilnîgu brîvîbu,
pakïautajiem: nosaka kas izraisa anarhiju un
striktus noteikumus, bet arî nekârtîbas,
rosina bût neatkarîgiem,
- ar pârmçrîgu
- viòð/viòa ir atvçrts visatïautîbu viòð/viòa
diskusijâm, pieòem strîdus rada neapmierinâtîbu,
un kritiskas diskusijas, kam var bût ïoti maz
pozitîvu rezultâtu,
- viòð/viòa uzslavç un
iedroðina cilvçkus pat tad,
kad viòi kïûdâs,
- viòð/viòa rada stimulçjoðu
vidi un veicina darbinieku
paðcieòu,

44
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

- viòð/viòa uzspieþ stingru - viòð/viòa iedroðina - viòð/viòa ir produktîvs

disciplînu, viòð/viòa
uzòemas visu atbildîbu,
- viòð/viòa soda, pazemo,
uzspieþ.
darbiniekus meklçt tikai tad, ja viòam/viòai ir
risinâjumus, iesaistîties, ïoti talantîgi un motivçti
uzòemties atbildîbu par darbinieki.
savu lçmumu sekâm,
- viòð/viòa izvairâs
no kritizçðanas un
pazemoðanas,
- viòð/viòa rada
atklâtîbas un draudzîgas
komunikâcijas vidi.

Tomçr svarîgi ir apzinâties, ka vadîðanas stili nepastâv tîrâ veidâ. No tabulas

ir viegli saprast, ka no jaunrades viedokïa stimulçjoðas vides radîðanai nav
ieteicams izmantot autoritâro vadîbas veidu.
Padomi radoðas vides radîðanai:
· Uzzini par katra darbinieka viedokli, lai radîtu lielu ideju daudzumu.
Kautrîgiem cilvçkiem palûdz idejas uzrakstît. Nekritizç personu, kas radîjusi
ideju, bet paðu ideju.
· Nevçrtç idejas uzreiz. Tas jâdara daudz vçlâk.
· Nespied cilvçkiem “domât tradicionâli”, bet arî neuzspied radoðo
domâðanu. Mâcies relaksçties. (Arî pârtraukumi darbâ var bût radoði!).
· Izmanto ârçjos stimulus, lai iegûtu attiecîgo noskaòojumu: izej no biroja un
dodies uz parku, muzeju, klausies mûziku u.t.t.
· Stimulç savu domâðanu ar tâdiem jautâjumiem kâ: kas, kur, kad, kâpçc, kâ,
cik ilgi.
· Stingrâs vadîbas struktûras nomâc komunikâciju, un tas kavç problçmu
risinâðanu: esi atvçrts komunikâcijai.

4.1.7 Piemçrs
Uzòçmums: 1930. gadâ dibinâta atklâta akciju sabiedrîba ar vairâk kâ 28 000
darbinieku visâ pasaulç.

Konteksts: kompânija plâno uzlabot produktivitâti un efektivitâti.

Ir identificçtas ðâdas problçmas:
- ar bailçm saistîtas barjeras, pretoðanâs pârmaiòâm un senu neproduktîvu
darba ieradumu atkârtoðana,
- ðâda izturçðanâs ierobeþo indivîdu, grupu un organizâcijas darbîbas
rezultâtus, ietekmçjot uzòçmuma darbîbu.
Pasâkumi: uzòçmums ir sazinâjies ar firmu “Gaiðais prâts”, kas specializçjas
ðâdu problçmu risinâðanâ - organizç seminârus, lai stimulçtu uzòçmuma
vadîbas radoðu domâðanu.

45
 1. fâze: atklâðana, novçrtçðana, integrâcija
Ðî fâze sâkas ar iztaujâðanu – 2 stundas iztaujâja vadîbu, bet 1 stundu – citus
darba seminâra dalîbniekus.
Tika konstatçtas sekojoðas ðíçrðïi, kas kavçja uzòçmumam sasniegt noteiktos
mçríus:
- zems darbinieku iesaistîðanâs un aizrauðanâs lîmenis, lai sasniegtu
uzòçmuma mçríus,
- dinamiskâs domâðanas trûkums un augsts pretoðanâs lîmenis, kas
ierobeþoja jaunradi problçmu risinâðanâ,
- bailes izdarît lçmumus negatîvas pagâtnes pieredzes dçï,
- barjeras, kuras saistîtas ar grupu, kas radîja teritoriâlas problçmas starp trim
grupâm, kurâm bija zems respekta, saliedçtîbas un sapratnes lîmenis,
- atklâtîbas trûkums, godîgas komunikâcijas trûkums starp uzòçmuma
nodaïâm,
- konflikti un nesaskaòas starp grupâm strauju pârmaiòu dçï,
- augsts stresa un nemiera lîmenis; attieksme: “mçs to nevaram”, zems
paðvçrtçjums,
- distance un komunikâcijas trûkums starp trim galvenajâm uzòçmuma
grupâm (iekðçjâs realizâcijas, ârçjâs realizâcijas un produktu mârketinga
grupu).
2. fâze: pasâkumi, plâns un attîstîba
Pçc datu analîzes kopâ ar uzòçmuma vadîbu, “Gaiðais prâts” izstrâdâja attîstîbas
procesu indivîdiem un vienu speciâli vadîbai, kas vislabâk atbilstu uzòçmuma
vajadzîbâm. Tika noteikti ðâdi mçríi un uzdevumi:
- personîgâs iniciatîvas un atbildîbas palielinâðana komandas/uzòçmuma
mçríu sasniegðanai,
- attîstît ticîbu sev un citiem,
- komunikâcijas stratçìiju attîstîba, lai palielinâtu godîgumu, patiesumu un
sadarbîbu;
- radît vçlmi mainîties, attîstoties un komunicçjot saskaòot mçríus ar
individuâlajiem, grupas un organizâcijas uzdevumiem.
3. fâze: firmas “Gaiðais prâts” organizçtais seminârs
Seminârs ilga 4 dienas. Piedalîjâs 2 moderatori un 12 dalîbnieki (realizâcijas un
mârketinga viceprezidenti un viòu komandas).
Pirmâ diena: interviju rezultâtu pârskatîðana un analizçðana; firmas “Gaiðais
prâts” ierosinâtâ pârmaiòu modeïa un eksperimentâlo pasâkumu patiesai
komunikâcijai prezentâcija.
Otrâ diena: diskusijas par dalîbnieku izpratni par pârmaiòu redzçjumiem un
uzdevumiem.

46
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Treðâ un ceturtâ diena: dalîbnieki risina izdomâtas, bet reâlas, problçmas, tâdâ
veidâ izmainâs viòu attieksme pret vçlamajiem uzòçmuma mçríiem, un viòi
saskata savu vietu kopçjo problçmu risinâðanâ.
4. fâze: komandas spçju stiprinâðanas seminârs
Tas ilga 6 nedçïas (attiecas uz individuâlo un vadîbas attîstîbas procesu), mçríis
– risinât kompânijas uzdevumus.
5. fâze: partnera spçju stiprinâðana
Mâcîðanâs notiek pâros, lai bûtu savstarpçjs atbalsts un sapratne. Rezultâtâ
dalîbnieki konstatç, ka ir mainîjusies viòu izturçðanâs vienam pret otru.
6. fâze: pârmaiòu vçrtçðana
Iegûtos rezultâtus analizçja speciâlisti. Pçc gada tika fiksçtas izturçðanâs un
uzòçmuma darbîbas rezultâtu izmaiòas. Uzòçmuma vadîba tika intervçta ik pçc
pusgada.
Rezultâti:
vadîbas lîmenî (pçc 6 mçneðiem): sapratne, pârliecîba un sadarbîba;
atvçrtîba mâcîbâm un pârmaiòâm;
uzòçmuma lîmenî (pçc 6 mçneðiem): realizâcijas pieaugums un noslçgtie
jaunie lîgumi; produkcijas kvalitâtes uzlaboðana un efektivitâtes palielinâðanâs; pçc
gada: milzîgs realizâcijas pieaugums.
Secinâjumi:
- Uzòçmuma vide, kas veicina:
o personîgo iniciatîvu un atbildîbu komandas/uzòçmuma mçríu
sasniegðanai,
o ticîbu sev un citiem palielinâðana,
o komunikâciju un pielâgoðanos individuâlajiem, grupas un uzòçmuma
uzdevumiem,
var dot labus rezultâtus un efektîvi izmantot darbinieku jaunrades potenciâlu.

- Veicinot katra darbinieka iesaistîðanos lçmumu pieòemðanas procesâ,

jâpanâk zinâms atïautîbas lîmenis, jâstimulç savstarpçjâs komunikâcijas un
jâizmanto arî citas jaunrades stimulçðanas metodes (prâta vçtra, sinektika, 6-3-5
metode, analoìiskâ sprieðana u.t.t.), kâ arî jârada apstâkïi, kuros cilvçki justos
psiholoìiski droði un kas ir labvçlîgi jaunradei.

47
4.2 Prâta vçtra (Brainstorming)
Informâcijas resursos latvieðu valodâ angïu termins Brainstorming tiek tulkots
kâ Prâta vçtra vai Smadzeòu vçtra.

4.2.1 Ievads
Cilvçki grib domât kopâ. Cilvçki grib sadarboties ar citiem un kopîgi pieòemt
lçmumus, pat ja ir pârliecinâti par problçmas risinâjumu. Spçcîgâkâ un efektîvâkâ
intuitîvâ metode, to darot, ir prâta vçtra. Prâta vçtras spçku rada ideju daudzums,
kâ arî ideju oriìinalitâte.
Ðodienas realitâte: jaunas tehnoloìijas un lielais informâcijas apjoms ir noteicis
jaunus veidus kâ risinât uzòçmuma darîjumus. Vadîtâjam, kâ lîderim, ir jâizveido
laba komanda. Cilvçki grib justies brîvi, lai viòi varçtu sevi izpaust.
Galvenâ panâkumu atslçga ir komunikâcija. Prâta vçtra ir metode, kas ïauj
cilvçkiem brîvi savstarpçji komunicçties lîdz ar to liekot cilvçkiem domât un
uzòemties atbildîbu par saviem lçmumiem.

4.2.2 Kas ir prâta vçtra?

Prâta vçtra ir instruments ideju ìenerçðanai. Tas ir process jaunu ideju
ìenerçðanai, kad persona rada plaðu ideju klâstu vai kad cilvçku grupa satiekas un
izsaka domas par kâdu noteiktu tematu.
Prâta vçtras metodes iniciators ir Alekss Osborns (Alex Osborn). Pirmoreiz ðî
metode tika aprakstîta 1948. gadâ grâmatâ “Tavs radoðais spçks” (“Your creative
power”).
Saskaòâ ar Osbornu, prâta vçtra nozîmç cilvçka prâta efektîvu izmantoðanu,
lai aktîvi risinâtu kâdu esoðo problçmu un darît to “diversanti”, t.i., kad katrs
“uzbrucçjs” pârgalvîgi uzbrûk vienam un tam paðam mçríim.

4.2.3 Kâdçï un kâ izmantot prâta vçtru?

Kad mçs varam izmantot prâta vçtras metodi? Kâdçï mçs varam uzskatît, ka
prâta vçtras metode var mums palîdzçt?
Ir divas iespçjas:

1. mçs varam veikt prâta vçtras sanâksmes kâ plânotu procesa sastâvdaïu,

piemçram, uzòçmuma jaunas stratçìijas izstrâdes procesâ, mçs ieplânojam prâta
vçtras pasâkumu darbinieku sapulcçs,

2. mçs varam veikt prâta vçtras sesijas arî spontâni daþâdâs situâcijâs, kad
mums jâpieòem lçmums vai jâievieð izmaiòas savâs darbîbâs. Piemçram,
uzòçmumâ pasûtîjumu daudzums samazinâs un rentabilitâte ir apdraudçta.
Tâdçï mums ir jâpiesaista klienti, jâpalielina produktu kvalitâte u.t.t. Tâdçï
mums ir nepiecieðamas inovatîvas idejas, lai ieviestu pârmaiòas, piedâvâtu
jaunus produktus un tirgû tie bûtu pievilcîgâki. Prâta vçtras pasâkums var

48
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

radît jaunu, radoðu ideju kopumu, firmas darbinieki strâdâs kopâ, uzlabosies
darbinieku savstarpçjâ komunikâcija, cilvçki brîvi izteiks jebkâdas idejas.
Ðî procesa galvenais mçríis ir stimulçt radoðo domâðanu. Prâta vçtras sesijas
laikâ cilvçki izsaka iespçjami daudz ideju, par tâm nesaòemot kritiku.
Prâta vçtra nav problçmu atrisinâðanas metode, bet gan metode jaunu ideju
radîðanai, kas var palîdzçt rast risinâjumu noteiktai problçmai.
Prâta vçtras metode tiek izmantota lçmumu pieòemðanâ. Lçmums netiek
pieòemts prâta vçtras pasâkuma laikâ, bet vçlâk, izmantojot idejas, kas radîtas prâta
vçtras sesijas laikâ.

4.2.3.1 Kur tiek izmantota prâta vçtras metode?

Prâta vçtras metodi var izmantot visâs iespçjamajâs biznesa jomâs un situâcijâs.
Daþas no jomâm: jebkura veida uzòçmuma vadîbâ, mârketingâ, reklâmâ u.t.t.

4.2.3.2 Prasîbas, lai veiktu prâta vçtru:

1. problçma (situâcija), kas jâatrisina,
2. grupa, komanda (maksimâli 10 cilvçki),
3. vieta ar lielu tâfeli vai papîra loksni, ko var redzçt visi dalîbnieki,
4. speciâlists – grupas vadîtâjs, kas var darboties kâ lîderis un uzturçtu kârtîbu.

4.2.3.3 Èetri pamatnoteikumi, lai varçtu îstenot prâta vçtras

sesiju (saskaòâ ar Osbornu)
Osborns piedâvâ èetrus galvenos prâta vçtras pasâkuma sekmîgas
norises noteikumus:
1. Kritika nav pieïaujama. Ideju negatîvi vçrtçjumi ir jânoklusç lîdz vçlâkam
laikam.
2. Ieteicama ir neierobeþota ideju izteikðana. Jo trakâka ideja, jo labâk. Trakâs
idejas var dot visnegaidîtâkos rezultâtus.
3. Vçlama ir kvantitâte. Jo vairâk ideju, jo lielâka iespçja, ka kâda no tâm bûs
îstâ.
4. Ir jâmeklç iespçjas idejas apvienot un uzlabot. Papildus savu ideju
piedâvâðanai, dalîbniekiem bûtu jâierosina, kâ citu izteiktâs idejas pârvçrst
labâkâs idejâs, vai kâ divas vai vairâkas idejas apvienot vçl labâkâ idejâ.

4.2.3.4 Daþi padomi sesijas îstenoðanai:

Prâta vçtras pasâkuma novadîðanai pastâv vienkârði likumi:
 nosaki skaidru tçmu, kas tiks apspriesta,
 iedroðini ideju ìenerçðanu,
 pieraksti visas idejas tâ, lai visa grupa varçtu tâs viegli salasît,
 nevçrtç idejas,
 visas personas un visas idejas ir lîdzvçrtîgas,

49
  ierobeþo laiku,
 neapspried idejas. Visas diskusijas notiks sesijas beigâs,
 organizç nelielas personu grupas (ne vairâk par 10 cilvçkiem),
 iedroðini bût radoðiem. Visas idejas tiek gaidîtas,
 ir nepiecieðams lîderis – grupas vadîtâjs,
 balsties uz citu idejâm,
 neviena ideja nav nepareiza,
 vçrtç idejas divos posmos: pirmais solis ir noteikt kritçrijus, lai atlasîtu
labâkâs idejas un nâkamais solis ir izvçrtçt idejas atbilstoði izvçlçtajiem
(noteiktajiem) kritçrijiem un pierakstît rezultâtus,
 sesijâm ir jâbeidzas ar izvçlçto ideju sarakstu.

4.2.4 Prâta vçtras sesijas vispârçjâ shçma

50
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

4.2.5 Prâta vçtras sesijas norise

1. Izvçlçties lîderi un ideju pierakstîtâju. Tas var bût viens cilvçks. Ðis cilvçks tiek
dçvçts par grupas vadîtâju un viòam ir sekojoða loma:
- izvirzît problçmu grupai, piemçram, uzdodot jautâjumu: “Kâ mçs varçtu
risinât ðo problçmu?” vai “Kâdas ir jûsu idejas?”,
- uzturçt grupas diskusiju, nenovirzoties no attiecîgâs tçmas,
- iedroðinât visus paust savas domas,
- aizsargât dalîbniekus no kritikas,
- ievçrot sesijas noteikumus un kârtîbu,
- ievçrot laika limitu,
- pierakstît visas idejas,
- apkopot idejas.
2. Definçt problçmu, kuras risinâðanai tiks ìenerçtas idejas. Jâpârliecinâs, ka visi
dalîbnieki ir sapratuði sesijas tçmu. Sesijas rezultâts ir problçmas risinâjums. Grupas
vadîtâjam problçma ir jâuzraksta uz tâfeles.
3. Noteikt sesijas noteikumus un iepazîstinât ar tiem visus dalîbniekus.
4. Sâkt sesiju. Grupas vadîtâjs vada sesiju.
5. Kad sesija ir beigusies, lîderim idejas ir jâapkopo: jâatmet idejas, kas ir lîdzîgas
vai atkârtojas, jâsagrupç idejas un koncepcijas; jâizslçdz idejas, kas neatbilst
analizçjamajai problçmai.
6. Ideju izvçrtçðana:
- pierakstît daþus kritçrijus (apmçram piecus), lai izvçlçtos, kuras idejas
ir vislabâkâs. Kritçrijiem bûtu jâsâkas ar vârdu “jâbût”, piemçram, “jâbût
vislçtâkajam”,
- izmantojot kritçrijus, pieðíirt katrai idejai atzîmi,
- ideja ar augstâko atzîmi tiks izvçlçta problçmas risinâðanai. Saglabât
pierakstus par visâm labâkajâm idejâm un to novçrtçjumiem.
7. Jâinformç grupu par izvçlçtajâm idejâm un jâapsprieþ rîcîbas plânu, kâ îstenot
risinâjumu. Ja rîcîbas plâna izstrâde sagâdâ problçmas, jâsarîko vçl vienu prâta
vçtras sesiju, lai sastâdîtu plânu.

4.2.6 Prâta vçtras sesijâs izmantojamie palîglîdzekïi

Prâta vçtras sesijâs, kâ palîglîdzekïi, bieþi tiek izmantoti konceptuâlie plâni.
Konceptuâlais plâns ir problçmas risinâjums vizuâlâ valodâ. Plâns tiek veidots
no taisnstûriem, apïiem un ovâliem, savienotiem ar bultâm. Sesijâs izmantotie
konceptuâlie plâni ir neformâlas struktûras, un katrs dalîbnieks zîmç plânu pçc
saviem ieskatiem.
Pastâv speciâlas konceptuâlo plânu sastâdîðanas datorprogrammas, kuras
izmanto prâta vçtras sesijâs. Kâ piemçru varçtu minçt programmu ConceptDraw
MINDMAP.

51
4.2.7 Prâta vçtras pasâkumu veidi
Pastâv divi prâta vçtras pasâkumu veidi: klasiskais un progresîvais. Lîdz ðim tika
apspriests klasiskais variants. Progresîvais variants ir uzlabots veids, kurâ tiek ievçroti
klasiskie noteikumi, bet ir papildinâts ar speciâliem paòçmieniem un lîdzekïiem:
·
tiek izmantotas speciâlâs datorprogrammas, piemçram, programma
konceptuâlo plânu radîðanai,
·
tiek izmantoti radoðâs domâðanas paòçmieni: nejauðo vârdu paòçmiens,
nejauðo attçlu paòçmiens, nepareizo noteikumu paòçmiens, lomu spçles un
citi.

4.2.8 Secinâjumi
Prâta vçtra nav vienîgâ metode ideju ìenerçðanai. Tomçr tâ ir pirmâ un
vienkârðâkâ no ðîm metodçm.

4.2.9 Piemçrs
Problçma: tirgû jâiegûst jauni klienti.
Prâta vçtras sesijas posmi:
1. Grupas vadîtâja izvçle (viòai/viòam nepiecieðamas labas komunikâcijas
spçjas, zinâmâ mçrâ jâbût autoritâtei grupâ).
2. Grupas vadîtâjs izvirza problçmu: Kâ iegût jaunus klientus? Viòð uz tâfeles
uzraksta problçmu.
3. Sesijas noteikumu definçðana un laika ierobeþojums: 20 minûtes, katrs var
radît jebkâdu ideju attiecîbâ uz problçmu, katram dalîbniekam ir jârespektç
sava kolçìa ideja.
4. Dalîbnieki sesijâ sâk izteikt savas idejas. Pierakstîtâjs sâk zîmçt plânu
(zvaigznes formâ, ar visâm idejâm).
5. Grupas vadîtâjs apkopo idejas.
6. Kritçriju izveidoðana, lai novçrtçtu idejas: 1 - izmaksas; 2 - jâbût atrisinâmam
ar esoðo darbinieku resursiem; 3 - îstenoðanas âtrums; 4 - îstenoðanas
sareþìîtîba.
7. Ideju novçrtçðana:
Katrai idejai tiek pieðíirti punkti no 1 lîdz 5.

Kritçrijs Kritçrijs Kritçrijs Kritçrijs Vidçji

Nr. 1 Nr. 2 Nr. 3 Nr. 4

Reklamçðana 3 1 5 5 3,5
Reklâmas plakâti 5 1 5 5 4
Reklâmai jâbût pastâvîgai 3 1 5 5 3,5
Mediji 1 1 5 5 3

52
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Avîzes 4 1 5 5 3,75
Jauni produkti 4 5 5 4 4,5
Preces dârzam 5 5 3 3 4
Sporta preces 3 1 3 3 2,5
Jauni maksâjumu veidi 3 5 4 3 3,75
Ikmçneða maksâjumi 4 5 4 3 4
Nav avansa maksâjuma 1 5 1 2 2,25
Pirmais maksâjums pçc 1 5 1 2 2,25
diviem mçneðiem
Piegâde reklâmas nolûkos 5 5 5 5 5
Pçrkot produktu, iegûsti 4 5 5 5 4,75
citu jaunu produktu par
zemâku cenu
Cenu samazinâðana 3 5 4 5 4,25
8. Informç grupu par izvçlçtâm idejâm un sastâda rîcîbas plânu.
(Skatît attçlu: idejas, kas ir atmestas kâ nederîgas, ir pârsvîtrotas).

53
4.3 Metode 6-3-5

4.3.1 Ievads
Iepriekðçjâ sadaïâ 4.2 prâta vçtras metode tika raksturota kâ noderîgs instruments
inovatîvo risinâjumu radîðanai. Metode 6-3-5 ir lîdzîga prâta vçtras metodei, taèu
to veic rakstiskâ veidâ.
Ar ðîs metodes palîdzîbu tiek atklâtas jaunas idejas, kuras vçlâk var pielâgot
un attîstît. Metode 6-3-5 balstâs uz darba grupas radoðo potenciâlu. Ðî metode, kâ
arî prâta vçtra, ir îpaði noderîga, ja darba grupâ tiek iekïauti eksperti, kuri pârstâv
daþâdas zinâtnes jomas un kvalifikâcijas lîmeòus.

4.3.2 Kas ir metode 6-3-5?

Prâta vçtras sesijas laikâ tiek apkopotas idejas, kuras dalîbnieki izklâsta mutiski.
Metode 6-3-5 bûtîbâ veic to paðu funkciju, taèu idejas tiek arî pierakstîtas. To varçtu
dçvçt par prâta vçtru uz papîra jeb “breinrakstîðanu” (angl. “Brainwriting”, burtiskâ
tulkojumâ – “pieraksts no smadzençm”).
Metodes nosaukums radies no metodes pamatprincipa:
· piedalâs 6 dalîbnieki,
· katrs dalîbnieks uzraksta 3 idejas un nodod tâs tâlâkai attîstîbai citiem
dalîbniekiem,
· process tiek atkârtots 5 reizes, kamçr visu dalîbnieku sâkotnçjâs idejas ir
papildinâjuði visi pârçjie dalîbnieki.

4.3.3 Kâdam nolûkam var izmantot metodi 6-3-5?

 Radoðiem ideju meklçjumiem.
 Problçmas risinâjumam.
 Var izmantot arî komplekso problçmu risinâjumam.

4.3.4 Kâ izmanto metodi 6-3-5?

Priekðnoteikumi:
· 6 dalîbnieki (daþâdâs zinâtnes jomâs, ar daþâdâm iemaòâm u.t.l.),
· sagatavotas veidlapas,
· darba telpa, kurâ netiek traucçts darbs,
· sesijai paredzçtais laiks 30-40 minûtes un papildus laiks diskusijai.

54
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Metodes 6-3-5 pielietojuma shçma:

6 dalîbnieki satiekas, lai turpinâtu attîstît 3 idejas un atkârto to 5
reizes.
Bûtîbâ tas nozîmç sekot 10 zemâk norâdîtiem soïiem:
Pçc 5 minûtçm lapa tiek pasniegta tâlâk (pçdçjâs 2-3 reizes visu ieteikumu
izlasîðanai nepiecieðams vairâk laika, tâdçï jâpieðíir 6-7 minûtes).

55
4.3.5 Pieteikuma paraugs

Problçma: Kâ varçtu uzlabot angïu valodas zinâðanas apkalpoðanas nodaïâ?

A1 A2 A3 A/ Nikos
Vakara nodarbîbas Motivâcija “Angïu valodas
brîvdienu diena” nodaïâ, katru
pavadîðanai nedçïu
ârzemçs
B1 B2 B3 B/ Vlad
Vakara nodarbîbas, Motivâcija vasaras Projekta sanâksmes
kuras apmaksâ universitâtei angïu valodâ
uzòçmums Anglijâ
C1 C2 C3 C/
Vakara nodarbîbas, Uzòçmuma Sarunu loks reizi Annelie
2 brîvas stundas, lai ieguldîjums, kas mçnesî pçc darba
sagatavotos vakara paredzçts vasaras
nodarbîbâm universitâtei
Lielbritânijâ
D1 D2 D3 D/ Linda
2 stundas nedçïâ Augstâks Profesionâlâ literatûra
kopâ ar pasniedzçju atalgojums angïu valodâ
uzòçmumâ par sertificçtu
kvalifikâciju
E1 E2 E3 E/ Laila
e-mâcîbas Angïu valodas Sarunu loks ar
pasniedzçja vadîbâ “bibliotçka” uzòçmuma ârzemju
un nodarbîbas uzòçmumâ kolçìiem
uzòçmumâ
F1 F2 F3 F/ Caron
Intensîvie kursi divas Îru kroga Kultûras vakari
reizes gadâ nedçïas apmeklçjums kopâ ar uzòçmuma
nogalçs cik bieþi vien ârzemju kolçìiem
iespçjams

56
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

4.3.6 Metode 6-3-5 – par un pret

Iespçjamâs priekðrocîbas: Iespçjamie trûkumi:

Metodi ir ïoti viegli izmantot. Daþiem dalîbniekiem var rasties

problçmas, îsumâ aprakstît idejas,
tâdçï pârçjiem dalîbniekiem ðî ideja
var likties neskaidra (noteikti jâbût
skaidri salasâmam rokrakstam).

Metode neizvirza speciâlas prasîbas Tâ kâ ir noteikts 5 minûðu laika

grupas vadîtâjam. periods, dalîbnieki var just spiedienu
un ierobeþojumu domâðanas procesâ.
Var izmantot grupas inovatîvo
potenciâlu (eksperti daþâdâs zinâtnes
jomâs).
Visi dalîbnieki aktîvi piedalâs
(darbîba, kuru ne vienmçr var sasniegt
prâta vçtras laikâ).

Ir noderîgi, ja grupâ veidojas konflikti

(konfliktiem grupâ var bût negatîvas
sekas, ja izmanto mutisko prâta vçtras
metodi).
Noderîgâ ideja tiek pastâvîgi attîstîta.

Var noteikt radoðâs idejas “autoru”.

Kâ redzams, daudz vairâk ir “par” nekâ “pret”, tâdçï ir vçrts

pamçìinât!

4.4 Analoìiskâs sprieðanas metode

4.4.1 Ievads
Lîdzîgi citâm metodçm, analoìiskâs sprieðanas metode palîdz radît idejas,
lai atrisinâtu problçmu. Ðî metode ir sprieðanas process, kas balstâs uz cilvçka
domâðanas fundamentâlo procesu, lai atcerçtos lîdzîbas un piemçrotu tâs
problçmas vai situâcijas atbilstoða risinâjuma meklçjumos.

57
4.4.2 Kas ir analoìiskâ sprieðana?
Pieredze un uzkrâtâs zinâðanas palîdz mums orientçties un atbilstoði rîkoties. Lai
pieòemtu lçmumu, mçs izmantojam savas zinâðanas un uzkrâto informâciju.
Bçrnîbâ es ïoti baidîjos no injekcijâm. Kâdu dienu mâte aizveda mani pie friziera.
Frizierim mugurâ bija balts halâts - tieði tâds pats halâts bija ârstam, kurð man veica
injekciju. Es nobijos un aizskrçju prom.
Mçs cenðamies atrast paralçles lîdzîgâm situâcijâm/problçmâm.
Analoìiskâ sprieðana ir radoða metode, un tai nav nekâ kopîga ar domu “ðâdi
mums vienmçr ir veicies, un tâ arî turpinâsim”, kas parasti kavç jaunus un inovatîvus
risinâjumus.

4.4.3 Kur izmanto analoìisko sprieðanu?

Ðî metode palîdz mums radît idejas problçmu risinâjumam. Mûsu
smadzençs ir uzkrâta plaða informâcija, personiskâ pieredze un no citiem
avotiem gûta informâcija, piem., no televîzijas pârraidçm, kino, grâmatâm, u.c..
Kad mçs nokïûstam konkrçtâ situâcijâ, kurâ mums jâatrisina problçma, mçs
koncentrçjamies uz to informâciju, kas tika izmantota lîdzîgâ situâcijâ.
Tas ir ïoti noderîgi it îpaði, ja kolçìi ar daþâdu zinâðanu bagâþu un pieredzi
var kopâ apspriest problçmu.

4.4.4 Vispârçjie norâdîjumi analoìiskâs sprieðanas

izmantoðanai
Kâ meklçt analoìijas?
Pirmkârt ir jâatrod mûsu problçmai piemçrota analoìija.
Iespçjamie objekti analoìiju veidoðanai:

· Sistçma
o Struktûra
 Elementi (forma, krâsa, materiâls, fiziskais stâvoklis)
 Attiecîba starp ðâdiem elementiem
o Funkcija

· Sistçmas vide
Kur meklçt analoìijas?
Piemçrotas analoìijas var atrast daþâdâs darba jomâs, kas ðíiet savâ starpâ
“nesaistîtas”. Veidojot darba grupas, derîgi bûtu iesaistît daþâdu jomu ekspertus
(tehniíus, ârstus, biologus, u.c.)
Analoìijas var meklçt arî ðâdâs jomâs:
Daba: ir zinâmi pârsteidzoði problçmu risinâjumi, izmantojot dabas piemçrus
(zirnekïa tîkla izturîba, sikspâròu orientçðanâs spçja), kas ir pârveidoti un izmantoti
tehniskos risinâjumos. Ir vesela zinâtnes nozare, kas pçta ðâdas parâdîbas –
BIONIKA.

58
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Daudzas problçmas, kuras mçs cenðamiem risinât, dzîvnieku un augu pasaulç

jau ir atrisinâtas.
Daþâdas jomas: kultûras, tehnikas, mâkslas, medicînas, zinâtnes un
vçstures ir noderîgas analoìiju meklçðanai.
Meklçjot analoìijas “attâlinâtâs” darbîbas jomâs, risinâjumu koncepcija
var atðíirties no problçmas oriìinâlâ konteksta, tâdçjâdi veicinot inovatîvus
risinâjumus.
Priekðnosacîjumi:
 skaidri definçta problçma,
 pieejamas daþâdu lîmeòu zinâðanas daþâdâs zinâtnes jomâs (dabaszinâtnes,
tehniskâ ekspertîze, medicîna…) – ieteicams darbs grupâ kopâ ar ekspertiem no
“attâlinâtâm” jomâm,
 spçja “saskatît” lîdzîgas struktûras/funkcijas citâ zinâðanu sfçrâ,
 spçja pârnest atrastâs lîdzîbas uz problçmas risinâjumu,
 informçtîba par pieejamiem zinâðanu avotiem - datubâzes, eksperti… -
un prasme tos pielietot.
Analoìiskâs sprieðanas metodes shçma

59
4.4.5 Piemçri
Ir daudz piemçru, kuros problçmu risinâjumus sniedz daba un daþâdâs tehniskajâs
jomâs konstatçtâs analoìijas. Apgûstot analoìisko sprieðanu, rodas jautâjums par
vçstures piemçriem - tâdçï esam iekïâvuði divus piemçrus no vçstures.
Vâcijâ ir labi zinâms stâsts - “Þurku íçrâjs no Hamelnas”. Vâcu pilsçtiòas Hamelnas
iedzîvotâji cînîjâs ar þurkâm un pelçm. 1284. gadâ pilsçtâ parâdîjâs dîvainâ vestç tçrpies
vîrs, kurð pavçstîja iedzîvotâjiem, ka spçs atbrîvot pilsçtu no sçrgas.
Iedzîvotâji solîja dâsnu atalgojumu. Vîrs izòçma no kabatas nelielu stabuli un sâka
spçlçt. Visas þurkas un peles viòam sekoja. Viòð devâs tieði upç, dzîvnieki sekoja viòam
un noslîka…

 Dzîvnieku (þurku, peïu, kurmju) uzmanîbas pievçrðana, izmantojot

akustiskus paòçmienus, mûsdienâs tiek plaði izmantota.
Stâsta beigas ir ðâdas.
Iedzîvotâji bija ïoti laimîgi, taèu “aizmirsa” atalgot vîrieti, kurð viòus bija atbrîvojis
no sçrgas. Viòð devâs prom sadusmots un tad atkal parâdîjâs agrâ 26. jûnija rîtâ.
Vîrs sâka pûst stabulç, taèu ðoreiz viòam sekoja bçrni. Viòi izgâja no pilsçtas, aizgâja
lîdz kalnam un tur arî pazuda…
Vçl viens piemçrs.
Varbût jûs atceraties stâstu par HERAKLU, kurð atrisinâja problçmu par karaïa
lielo staïïu tîrîðanu. Trîs tûkstoði govju tur dzîvoja gadiem, radot kûtsmçslu kalnus.
Likâs neiespçjami atrisinât ðo uzdevumu.
Taèu HERAKLS rîkojâs tâ - viòð izraka kanâlu lîdz upei un ïâva ûdenim plûst cauri
platîbâm, aizskalojot visus kûtsmçslus. Problçma tika atrisinâta.

 Ðo tehnoloìiju izmanto mûsdienâs, lai iztîrîtu lielos staïïus.

Internets piedâvâ neskaitâmus analoìiskâs sprieðanas piemçrus, it îpaði,
BIONIKAS jomâ, dabas likumu piemçroðanâ cilvçku vajadzîbâm un risinâjumiem,
piemçram, delfîni kâ ûdens motocikla modelis.

4.5 Atribûtu uzskaitîjums

4.5.1 Ievads
Iedomâjieties, ka liela uzòçmuma ìenerâldirektors ir uzaicinâjis jûs uz biznesa
tikðanos Hilton viesnîcâ. Jûs gaidât pie viesnîcas ieejas piebraucam lielu Mersedess
maðînu.
Pçkðòi parâdâs riteòbraucçjs ar mugursomu plecos un saka: “Labdien, esmu
Tomas Edisons, …ìenerâldirektors.”

60
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Mûsu domâðanu bieþi ierobeþo standarta priekðstati (stereotipi) un tas, ko mçs

paði sagaidâm; minçtajâ piemçra “ìenerâldirektoram” atbilstu dârgs uzvalks, grezna
maðîna, âdas portfelis, utt..
Inovâcijas procesâ mums ir jâapstrîd ðie “standarta” priekðstati. Bieþi mçs
uzskatâm priekðnosacîjumus problçmas risinâjumam par “jau dotiem”, nedomâjot,
vai tie ir piemçroti konkrçtai situâcijai. Ja mçs cenðamies kâdu no priekðnosacîjumiem
izlaist, vai piemçrot citu îpaðîbu, mçs varam nonâkt pie pârsteidzoðiem un radoðiem
risinâjumiem!

4.5.2 Kas ir atribûtu uzskaitîjums, un kur ðo metodi var

izmantot?
Ievads sniedz nelielu ieskatu par atribûtu uzskaitîjumu. Tâ ir radoða metode,
lai atrastu jaunas idejas problçmu risinâjumam un izmantotu idejas
inovatîvos produktos un pakalpojumos. Ðî metode ir ïoti noderîga
savienojumâ ar prâta vçtras sesiju.
Metodes galvenâ ideja ir “aizmirst” un atturçties no visa, ko esam mâcîjuðies,
domâjot vienîgi par iespçjamo risinâjumu.
o Vispirms esoðais produkts, pakalpojums vai sistçma ir ”jâsadala sastâvdaïâs”
(elementos).
o Pçc tam ir jâuzdod sev jautâjums: “Vai ðis elements, objekts vai struktûra ir
nepiecieðams kopçjâs funkcijas pildîðanai?”.
o Tâlâk jautâjums: “Vai ir vçl kâdas iespçjas radît ðâdu elementu?” (òemot
vçrâ elementu îpaðîbas, formu, materiâlu, utt.).
o Kas notiek, ja mçs savienojam sistçmâ elementus ar mainîtiem atribûtiem
(îpaðîbâm)?
Elementus un iespçjamos atribûtus jâuzskaita tabulâ.
Tabula sniedz pârsteidzoðus “salikumus”. Ne visi salikumi bûs pieòemami, bet
bûs tâdi, no kuriem ir iespçjams radît pilnîgi jaunus produktus, pakalpojumu un
struktûras.

4.5.3 Ar ko sâkt?
Atribûtu sarakstu var sâkt ðâdi:

Pirmkârt,
 Jânosaka izskatâmâ objekta vai problçmas elementi.
 Rezultâts bûs produkta vai pakalpojuma elementu saraksts, vai arî
uzòçmuma organizatoriskâs stratçìijas elementu saraksts.
 Visus ðos elementus (piem., materiâls, krâsa, svars, produkta pielietojums,
dizains) var raksturot, izmantojot atribûtus.

61
 Otrkârt,
 Jâizveido tabula.
 Jâizmanto elementi, kas ir tabulas sleju virsrakstâ.
 Jâatrod pçc iespçjas vairâk atribûtu tabulas slejâ zem virsraksta.
Ieteikums: Jûs to varat darît viens pats vai prâta vçtras sesijâ (skat. 4.2)
konferences laikâ darba grupâ.

Treðkârt,
 Mainiet atribûtus un atklâjiet interesantus variantus.
 Apspriediet variantu iespçjamîbu.

Piezîme: Ir svarîgi noskaidrot katra produkta/sistçmas elementa nozîmîgumu.

Un, ja tas ir svarîgi, tad kâdas iespçjas pastâv tos mainît.

Ja nepiecieðams atstât kâdam ziòojumu, papîra lapa ir pirmais, kas ienâk prâtâ.
Cits “mehâniskais” veids bûtu tâfele, uz galda esoðais piezîmju papîrs, vai arî
“elektroniskais” veids – automâtiskais atbildçtâjs…
Kâdçï neizmantot datoru ar skaïruni un tajâ ierakstîto ziòojumu, un kolçìis to
noklausîsies, tiklîdz bûs ieslçdzis savu datoru?
Starp citu, kâdçï viòam bûtu mehâniski jâieslçdz dators? To varçtu ieslçgt optiski,
akustiski, íîmiski vai bioloìiski…
Ak, bioloìiskais datora starteris! Pirkstu nospiedumi var ieslçgt datoru! Tik
daudz paroïu, kuras bieþi jâmaina …Vairs nekâdu problçmu ar zagtâm parolçm,
izmantojot unikâlo un nemainîgo pirkstu nospiedumu metodi datora startçðanâ
un identifikâcijâ…

4.5.4 Atribûtu uzskaitîjuma piemçrs

Pieòemsim, ka esam saòçmuði pasûtîjumu par ielu apgaismoðanas uzlaboðanu
pilsçtas vçsturiskajâ centrâ. Ko nozîmç atribûtu uzskaitîjums?
Sâksim ar pirmo soli:
 iepazîsimies ar priekðnosacîjumiem,
 identificçsim elementus.
Mçs varam atrast sekojoðus elementus: enerìijas apgâde, stils, materiâls, izmçrs,
gaismas intensitâte, instalâciju veids…
Seko otrais solis:
 izveidojam tabulu,
 tabulâ ierakstâm elementus, kas veido virsrakstus,
 organizçjam prâta vçtras sesiju vai paði cenðamies atrast pçc
iespçjas vairâk atribûtu.

62
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Enerìijas Stils Materiâls Izmçrs Gaismas Instalâ-

apgâde intensitâte cijas veids
enerìijas apgâde moderns keramika liels augsta piestipri-
no pilsçtas nâts pie
elektrîbas tîkla stabiem
saules enerìija viduslaiki koks vidçjs vidçja pârkârts
pâri ielai
ûdens enerìija avan- metâls zems zema iekârts
gards starp çkâm
vçja enerìija … akmens tievs mainîga pievienots
çkâm
gâze bambuss … … mobils
degviela stikls …
organiskas vielas plastmasa
baterijas …
cietais
kurinâmais
…

Treðais solis:
 mainâm atribûtus un atklâjam interesantus variantus,
 nobeigumâ apsprieþam (ar darbiniekiem un klientiem)
variantu iespçjas.
Vçlam sekmes! Ja vçlaties uzzinât vairâk par ðo metodi un iepazîties ar piemçriem,
skat. sadaïu “Resursi” grâmatas beigâs.

4.6 Zinâðanu vadîba

4.6.1 Ievads
21. gadsimta sâkumâ mçs ieejam jaunâ çrâ, kur tradicionâlâs konkurences
priekðrocîbas - kapitâls, zeme, izejvielas un tehnoloìijas - nenosaka uzòçmuma
vai organizâcijas veiksmi. Gluþi pretçji, sabiedrîbu, kura balstâs uz zinâðanâm,
uzòçmuma nâkotni un veiksmi, ietekmç spçja pareizi izmantot visnozîmîgâko
resursu – zinâðanas un to pielietoðanas organizatorisko prasmi.
Zinâðanas ir galvenais resurss jebkurâ organizâcijâ. Jo vairâk jûs zinât, jo labâk
jums veicas. Zinâðanu vadîba nozîmç sistemâtiski un mçrítiecîgi izmantot zinâðanas
uzòçmuma darbîbâ.

63
4.6.2 Kas ir zinâðanu vadîba?
Termins “zinâðanu vadîba” bieþi tiek nepareizi lietots, apzîmçjot vadîbas procesu
kopumu, kura mçríis ir uzlabot zinâðanu vadîbas procesu – zinâðanu iegûðanu,
radîðanu, nodoðanu, izplatîðanu un pielietojumu.
Reâlajâ biznesa vidç zinâðanu vadîbas stratçìijas vispârçjais mçríis ir biznesa
vçrtîbu radîðana. Daudzi pçtnieki nepiekrît terminam “vadîba” un uzstâj, ka
zinâðanu, kuras galvenokârt eksistç cilvçku (darbinieku) prâtâ, vadîbai, jums ir
jâpârzina cilvçku specifiskâ attieksme pret zinâðanâm.
Tâdçï zinâðanu vadîbas sistçmas uzdevums ir ne tikai koncentrçties uz kâdu
papildus cilvçkresursu vadîbas elementu, kas atbalsta augstâk minçtâs zinâðanu
vadîbas darbîbas, bet arî veidot biznesa vidi, kas veicinâs un atbalstîs zinâðanu
vadîbas procesus.

4.6.3 Kur izmanto zinâðanu vadîbu?

Zinâðanu vadîbu var izmantot visos uzòçmumos, bet neapðaubâmi salîdzinoði
labâki rezultâti bûs lielajos uzòçmumos, kâ arî uz jaunâm tehnoloìijâm vai
zinâðanâm balstîtajos uzòçmumos. Zinâðanu vadîba var atrisinât ðâdas problçmas:
·
Ja uzòçmumâ jâievieð speciâlo “know-how” vai jâizmanto specifiskas
zinâðanas, un nevienam no esoðâ personâla nav tâdu zinâðanu.
·
Ja kâda bijuðâ darbinieka pieredze tieðâm ir nepiecieðama, lai atrisinâtu
paðreizçjo uzòçmuma problçmu, un neviens nezin, kur ðo pieredzi meklçt.
·
Ja darbinieks veic savus pienâkumus neefektîvi, var izmantot zinâðanu
vadîbas sistçmu, lai veiksmîgâk savienotu darba prasîbas ar personiskajâm
iemaòâm.
·
Ja uzòçmums nolemj îstenot personâla apmâcîbu politiku, bet apmâcîbas,
kas paredzçtas specifisko zinâðanu trûkuma likvidçðanai, nav zinâmas vai nav
dokumentçtas.
·
Ja uzòçmuma zinâðanu kapitâls, lai gan tas eksistç, netiek efektîvi pielietots.

4.6.4 Kâdçï zinâðanu vadîba ir tik svarîga?

Zinâðanu vadîbas vçrtîba izpauþas trijâs jomâs:
· Labâki un âtrâki lçmumi; iepazîstoties ar uzòçmuma pieredzi, jûs varat
izvairîties no kïûdâm, lietojot pierâdîtus risinâjumus, un pieòemt pareizo lçmumu
nekavçjoties.
· Lielâkas iespçjas; mudinot darbiniekus apgût zinâðanas un tâs izmantot, jûs
viòiem dodat iespçju bût atbildîgiem par savu veiktspçju.
· Paâtrinâtâ apmâcîba; diferencçjot visas jaunâs zinâðanas, iegûtas gan
personiskâ, gan organizâcijas apmâcîbu procesâ.
Lai lasîtâjs saprastu zinâðanu vadîbas svarîgumu un cik daudz labi zinâmu
biznesa problçmu tâ var atrisinât, iepazîstinâsim Jûs ar daþiem paradoksiem par
organizâcijas zinâðanu vadîbu:

64
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Mçs apmâcâm mûsu … bet mçs neïaujam viòiem izmantot

darbiniekus iegûtâs zinâðanas
Mçs lielâkoties mâcâmies … bet mçs neiepazîstinâm pârçjos ar
no projektiem ekspertîzes secinâjumiem
Mums ir eksperts katrâ … bet tikai daþi zina, kur ðo cilvçku var
jautâjumâ satikt
Mçs visu rûpîgi … bet mçs nevaram vienkârði piekïût savai
dokumentçjam zinâðanu krâtuvei
Mçs pieòemam darbâ tikai … bet pçc trim gadiem viòi aiziet pie mûsu
spçcîgâkos konkurentiem
Mçs zinâm visu par mûsu … bet maz par sevi
konkurentiem
Mçs lûdzam ikvienu dalîties … bet mçs neizpauþam savus noslçpumus
savâ pieredzç

4.6.5 Divi galvenie zinâðanu veidi

Zinâðanas biznesa vidç eksistç divos veidos: simbolos, vârdos un ticçjumos
izsakâmâs un neizsakâmâs zinâðanas.
Vârdos neizsakâmâs zinâðanas galvenokârt attiecas uz cilvçku uzkrâto personîgo
pieredzi; tâs ir personîgâs zinâðanas un tâs ir grûti izteikt tekstâ, formulâs vai
rokasgrâmatâs.
Vârdos izsakâmâs zinâðanas attiecas vairâk uz sistemâtiskâm zinâðanâm, kas
parasti ir nepiecieðamas biznesa procesos, sistçmâs, u.c.

4.6.6 Kâ zinâðanu vadîba tiek izmantota?

Tâ kâ prasîbas zinâðanâm ir atkarîgas no uzòçmuma lieluma, raþoðanas sektora,
tehnoloìiju lîmeòa un citiem faktoriem, nav izstrâdâta vienota zinâðanu vadîbas
sistçma. Tomçr pastâv vadlînijas un priekðnosacîjumi, kas katram uzòçmuma ir
jâievçro, lai nodroðinâtu izvçlçtâs zinâðanu vadîbas veiksmîgu pielietojumu.

4.6.7 Zinâðanu vadîbas priekðnosacîjumi

4.6.7.1 Atbilstîba uzòçmuma tradîcijâm

Pieòemot lçmumu, uz kâ balstît zinâðanu vadîbu, ir svarîgi ðo procesu veikt
vienoti ar uzòçmuma tradîcijâm. Daþu uzòçmumu darbîba balstâs uz jaunâm
tehnoloìijâm, un tâdçï amatpersonas, kuru rokâs ir tehnoloìiju iniciatîvas un
plâni, ir atbildîgi par zinâðanu vadîbas izveidi. Bez tam ir ârkârtîgi svarîgi, lai
cilvçki bûtu pietiekami lojâli un uzticami, lai dalîtos savâs zinâðanâs ar pârçjiem
lîdzstrâdniekiem.

65
 4.6.7.2 Uzòçmuma augstâkâs vadîbas iesaistîðana
Uzòçmuma augstâkai vadîbai ir aktîvi jâatbalsta katra darbîba, kas vçrsta uz
uzòçmuma darbîbas uzlaboðanos. Uzòçmuma valde ir atbildîga par atbilstoðas
kultûras vides izveidi, kur tiek veicinâta zinâðanu apmaiòa un atzîts katra darbinieka
ieguldîjums uzòçmuma zinâðanu kapitâlâ.

4.6.7.3 Zinâðanu vadîbas saskaòoðana ar uzòçmuma

stratçìiskajiem mçríiem
Zinâðanu vadîba nav visa sâkums un beigas. Tikai uzòçmuma biznesa stratçìijas
sistemâtiska saskaòoðana ar zinâðanu vadîbas mçríiem var nodroðinât uzòçmuma
stratçìisko mçríu sasniegðanu. Piemçram, ja uzòçmums ir orientçts uz klientu,
tad zinâðanas un informâcija par klientiem ir sâkuma punkts zinâðanu vadîbas
sistçmai.

4.6.7.4 Pareizo lîdzekïu izmantoðana

Ir skaidrs, ka jaunajâm informâcijas un komunikâciju tehnoloìijâm ir katalizatora
loma zinâðanu vadîbai, it îpaði zinâðanu izplatîðanas un apmaiòas procesos. Tas ir
tâdçï, ka lielâkâ zinâðanu daïa eksistç tekstu un elektronisko dokumentu formâ.
Jaunas sistçmas, piem., internets, dokumentu vadîbas sistçmas un datu bâzes,
bûtiski veicina zinâðanu vadîbu.

4.6.8 Stratçìiskie soïi zinâðanu vadîbas ievieðanai

1. solis: uzòçmuma stratçìisko mçríu definçðana
Atsaucoties uz iepriekð minçto, zinâðanu vadîbai jâbût saskaòotai ar svarîgâkajiem
stratçìiskajiem mçríiem, lai sasniegtu maksimâlos rezultâtus uzòçmumâ.
Uzòçmuma stratçìiskie mçríi ir noteikti biznesa plânâ, taèu, ja tas nav izdarîts,
var veikt SVID analîzi prioritâðu noteikðanai. Prioritâtçm ir ârkârtîgi liela nozîme,
jo daudzos gadîjumos zinâðanu vadîbas rezultâti nav pârskatâmi izmaksu vai citu
kvantitatîvu raksturojumu veidâ. Lai nodroðinâtu augstâkâs vadîbas iesaistîðanos,
zinâðanu vadîbas komandai ir jâziòo par rezultâtiem pçc iespçjas âtrâk.
2. solis: jânosaka spraugas zinâðanâs, zinâðanu prasîbas
nâkotnç un uzòçmuma îpaðais zinâðanu raksturojums: jâveic
uzòçmuma zinâðanu audits.
Skaidri definçtie mçríi nodroðina labu pamatu zinâðanu nepilnîbu un uzòçmuma
nâkotnes vajadzîbu analîzei. Nepilnîbas zinâðanâs var rasties gadîjumos, kad trûkst
kâds darbinieks ar speciâlâm zinâðanâm, vai arî eksperts, vai trûkst zinâðanas par
tehnoloìijâm, u.t.t. Nepilnîbas zinâðanâs var novçrst, ievieðot iekðçjo apmâcîbu,
pieòemot jaunus darbiniekus, ìenerçjot jaunas zinâðanas, u.t.t.
Iespçjamo zinâðanu trûkumu var konstatçt, izlasot ziòojumus par uzòçmuma
problçmâm, sarunâs ar uzòçmuma vadîtâjiem un visu personâlu. Ðajâ procesâ ir
iespçjams arî noteikt zinâðanu bagâþu un tâs daudzveidîbu atseviðíâs uzòçmuma
nodaïâs.

66
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Audits ir instruments zinâðanu vadîbas îstenoðanai. Audita (plaða aptauja un

metodoloìija) mçríis ir nodroðinât lietotâju ar detalizçtu metodoloìiju, kâ noteikt
visas sfçras, kurâs bûtu vairâk jâpçta un jâuzlabo (atpazîðanas process), nosakot un
likvidçjot visus ar zinâðanu vadîbu saistîtos ðíçrðïus.
Zinâðanu vadîbas auditâ parâdâs daþi svarîgi jautâjumi:

Vai mçs apzinâmies zinâðanu bagâtîbu, kas eksistç uzòçmumâ - gan esoðajâ,
gan potenciâlajâ?
Vai mçs pârzinâm zinâðanu plûsmu uzòçmumâ?
Vai mums ir zinâðanu kartes? Ja nç, tad kâdçï? Ja jâ, vai to pielietojums ir
efektîvs?
Pie kura jûs vçrðaties, ja ir problçma?
Kâ mçs rîkojamies, ja draud iespçja zaudçt vçrtîgu darbinieku un viòa iemaòas?
Vai cilvçki iegûst zinâðanas tad, kad tâs viòiem ir nepiecieðamas?
Kâdâ veidâ cilvçki iegûst nepiecieðamo informâciju un zinâðanas?
Ar ko cilvçki sadarbojas un dalâs informâcijâ un zinâðanâs?
Kâdi ðíçrðïi zinâðanu apmaiòâ?
Vai mçs atlîdzinâm cilvçkiem, ja viòi dalâs ar savâm zinâðanâm? Ja jâ, vai
atlîdzîba ir piemçrota?
Vai mçs zinâm, kas mums bûtu jâzin, bet ko mçs îstenîbâ nezinâm?
Vai cilvçki jût, ka viòiem tiek dota iespçja? Vai cilvçki jût, ka viòu zinâðanas
tiek novçrtçtas?
….un daudz vairâk ….

1. solis: îstenot kultûras izmaiòu politiku

Ðodienas konkurences vidç daudzi darbinieki nejûtas droði savâ darba vietâ
un bieþi neatklâj savas zinâðanas, kuras varçtu izmantot uzòçmuma efektivitâtes
celðanai, vai baidâs zaudçt savas priekðrocîbas, daloties zinâðanâs ar citiem.
Iespçjams, ka tas ir lielâkais ðíçrslis katrâ zinâðanu vadîbas sistçmâ. Cilvçkiem nav
jâbaidâs mainîties ar idejâm, pieïaut kïûdas vai jautât kolçìiem, ja kaut kas nav
zinâms. Darbiniekiem nav jâbaidâs iesaistîties nelielâs sarunâs, strâdâjot pârðíirstît
grâmatu, lai gûtu jaunas biznesa zinâðanas, u.c. Ðîs nenozîmîgâs, taèu bûtiskâs,
ikdienas darbîbas palîdz uzòçmumam attîstît zinâðanu vadîbas kultûru.
2. solis: izveidot uzòçmuma zinâðanu karti
Zinâðanu kartes izveidoðana ir process, kura mçríis ir virtuâli saistît zinâðanu
aprakstu ar cilvçkiem, kuriem tâs ir vai varçtu bût. Vairumâ gadîjumu ir grûti attçlot
paðas zinâðanas; ir vieglâk un loìiskâk izveidot saites starp zinâðanu aprakstu un
zinâðanu îpaðniekiem.

67
 Tomçr zinâðanas uzòçmumâ eksistç vairâkos veidos un daþâdâs tematiskâs
jomâs (vadîba, raþoðana, mârketings, pârdoðana, utt.). Tâdçï zinâðanas, lai tâs
varçtu aprakstît un ikviens varçtu tâs saprast, ir jâpârveido saprotamâ valodâ (kodâ),
un attiecîgo procesu sauc par kodçðanu. Ir vairâki kodçðanas veidi. Piemçram,
vienkârðâkie zinâðanu kodi izskatâs sekojoði: vârdos neizsakâmâs zinâðanas; vârdos
izsakâmâs zinâðanas; var iemâcît; nevar iemâcît; dokumentçtas; nav dokumentçtas;
vienkârðas; saliktas; par darba procesu; teorçtiskas; praktiskas, utt. Zinâðanu
kartei nav obligâti jâizskatâs kâ parâdîts piemçrâ un tai nav jâatkârto uzòçmuma
organizatoriskâ struktûra. Îpaðas zinâðanas eksistç katrâ darbiniekâ, jo tâs rodas no
pagâtnes pieredzes, iegûtâ zinâtniskâ grâda, u.c.

Piemçrs: “Zelta Rietumu Gardumi”

Uzlabotâs vadîbas metodes palîdz apmierinât pieaugoðâs prasîbas
Kopsavilkums
“Zelta Rietumu Gardumi” darbojâs Latvijas noliktavu un piegâdes sistçmâ,
vienâ no lielâkajâm âtrâs çdinâðanas restorânu íçdçm pasaulç. “Zelta Rietumu
Gardumi” ir “RHM” pârtikas raþoðanas un izplatîðanas uzòçmuma filiâle. Restorânu
popularitâte un to agresîvâ paplaðinâðanâs programma, radîja spiedienu uz “Zelta
Rietumu Gardumi”. Uzòçmumam jâizpilda pasûtîjumi precîzi un bez kavçðanâs,
atbilstoði augstajiem kvalitâtes un pârtikas kvalitâtes standartiem. Tas attiecas
uz produktiem, kuru uzglabâðana atkarîga no temperatûras un kurus uzglabâ un
izplata “Zelta Rietumu Gardumi”. Izplatîðanas centros laika grafiks ir saspringts,
apjomi ir lieli, un veicamais darbs jau ir kïuvis par rutînu. Ðâdâ vidç darba procesa
labâ prakse ir ârkârtîgi svarîga. Praksei jâbût skaidri definçtai un paskaidrotai
uzòçmuma darbiniekiem.
Risinâjums
Lai palîdzçtu uzòçmumam uzturçt un uzlabot darba metoþu kvalitâti, uzòçmumi
“Gaiðais prâts” un “Vilks un sapals” sadarbojâs ar “Zelta Rietumu Gardumi”. Abas
ekspertu firmas izpçtîja uzòçmuma vadîbas metodes un transporta pakalpojumus,
lai noteiktu pozitîvo praksi, kuru vajadzçtu izmantot visiem darbiniekiem. Divi
konsultantu uzòçmumi izstrâdâja darba instrukciju, lai nodotu ðo informâciju
noliktavu darbiniekiem, ðoferiem un biroja darbiniekiem.
Ðofera darba instrukcijâs, piemçram, bija uzskaitîti visi brauciena posmi:
brauciena sâkums, piegâde veikalam, preèu paòemðana no noliktavas,
piekabjumaiòa un brauciena beigas. Tas ir skaidrs pakâpenisks process, kas iekïauj
informâciju par veselîbu un droðîbu, no kâ jâuzmanâs, kâ rîkoties netradicionâlâs
situâcijâs. Lai uzlabotu personâla zinâðanu lîmeni, darba instrukcijas papildinâja
apmâcîbu moduïi un uzdevumi, kurus izmanto pasniedzçji. Ðie materiâli palîdzçja
pasniedzçjiem nodot savas iemaòas kolçìiem.

68
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Rezultâti
Iniciatîva bija ïoti efektîva un atklâja daþas bûtiskas problçmas piegâþu íçdes
vadîbâ. Pieredze darbâ ar konsultantu grupâm parâdîja, cik salîdzinoði vienkârði
ir uzlabot efektivitâti organizâcijâs, izmantojot darbinieku zinâðanas, kuri parasti
veic rutînas darbu.

4.6.9 Zinâðanu vadîbas attîstîbas ðíçrðïi

Rietumu kultûra neuzskata dalîðanos zinâðanâs par dzîves normu. Kopð bçrnîbas mçs
esam audzinâti ar pieòçmumu, ka viss ir jâatrisina paðiem, ka citu risinâjumu izmantoðana
ir negodîga rîcîba un lûgums palîdzçt liecina par vâjumu. Daudzi kultûras faktori kavç
zinâðanu nodoðanu. Tabulâ atspoguïoti bieþâk sastopamie ðíçrðïi un iespçjas tos pârvarçt:

Ðíçrslis Iespçjamais risinâjums

Uzticîbas trûkums
Daþâdas kultûras, vârdu krâjums,
uzziòu sistçmas
Laika trûkums, nav tikðanâs
vietas
Statusu un atlîdzîbu saòem
zinâðanu îpaðnieki
Absorbçjoðo spçju trûkums
saòçmçjos
Uzskats, ka zinâðanas ir
priekðnosacîjums îpaðâm grupâm
Elitâro grupu veidoðanâs
Tieksme uz individuâlo darbu
Laika trûkums
Veidot attiecîbas un uzticçðanos, rîkojot
personîgas tikðanâs
Radît vienotu pamatu, izmantojot izglîtîbu,
diskusijas, publikâcijas, darbu grupâs, darba
rotâciju
Noteikt laiku un vietu zinâðanu nodoðanai:
pârrunu telpas, konferenèu atskaites
Novçrtçt darbu un radît stimulus, kuri
balstîtos uz dalîðanos zinâðanâs
Mâciet darbiniekus bût elastîgiem,
nodroðiniet laiku mâcîbâm, veiciniet
atvçrtîbu idejâm
Veiciniet pieeju zinâðanâm, kura nav
pakïauta hierarhijai, ideju kvalitâte ir daudz
svarîgâka par sâkuma statusu
Koncentrçjieties uz kopienu izveidi, kuras
iekïautos visâs organizâcijas nodaïâs
Veiciniet un atalgojiet darbu grupâs un
kopienâs, un parâdiet, ka tas sniedz labâkus
rezultâtus
Iegût zinâðanas un dalîties tajâs ir jâuztver
kâ daïa no veicamâ darba, nevis kâ
papildus pienâkumu

69
 Nav izgudrots ðeit
Zinâðanas ir vara
Neiecietîba pret kïûdâm vai
palîdzîbas nepiecieðamîbu
Jçdziena “tur” pretçjais jçdziens ir “ðeit”,
kas varçtu nozîmçt “ðî kopiena” vai “ðî
organizâcija”, nevis tikai “ðî komanda”.
Palîdzçt cilvçkiem saprast, ka, daloties
zinâðanâs, pieaug kolektîva spçks un,
iepazîstot citu cilvçku zinâðanas, jûsu darbs
kïûst efektîvâks
Pieòemt un atalgot radoðâs kïûdas

4.6.10 Lîdzekïi
Jums nav nepiecieðami jauni lîdzekïi, lai sâktu zinâðanu apmaiòas procesu. Jûs
varat dalîties zinâðanâs sanâksmçs, sarunâs, rakstot, utt. Bet, ja jûs vçlaties veikt
zinâðanu apmaiòu no attâluma ar citiem birojiem un citâm organizâcijâm, tad
jauni tehnoloìiskie lîdzekïi ir nepiecieðami.
Kâdi lîdzekïi palîdzçs vadît zinâðanas?
E-pasts ir vienkârðâkais un viens no efektîvâkajiem lîdzekïiem zinâðanu
apmaiòâ. Diskusijas iekðçjâs e-pasta sistçmâs vai internetâ ir lielisks veids, kâ
noformçt jautâjumus un apmainîties ar risinâjumiem.
Intranets var darboties kâ korporatîva zinâðanu sistematizâcijas instruments
uzòçmumâ. Tomçr tas ir jâuztver kâ sistematizâcijas lîdzeklis, nevis kâ iespaidîgu
lapu krâjums, kas paredzçts iespaida radîðanai. Strukturizçjiet intraneta informâciju
atbilstoði uzòçmuma galvenâm darbîbas jomâm un pârliecinieties, ka materiâlu
publicçðana notiek âtri un viegli.
Komunikâciju lîdzekïi. Ir vairâki elektroniskie komunikâciju lîdzekïi, kas var
palîdzçt jûsu uzòçmuma iekðçjâ tîkla veidoðanâ. Piemçram, interneta sarunu istabâs
cilvçki no daþâdâm ìeogrâfiskâm vietâm var piedalîties tieðâs diskusijâs.
Sadarbîbas rîki. Videokonferenèu sistçmas ir iespaidîgs veids, lai savienotu attâlâs
puses kopâ, taèu tas ir dârgi.
Video. Viens no vislabâkajiem veidiem zinâðanu nodoðanai ir stâsts, seviðíi tad,
ja zinoðiem cilvçkiem ïauj paðiem runât. Attçls izsaka vairâk kâ vârdi, un kustîga bilde
runâ; apsveriet video izmantoðanu zinâðanu iegûðanai un nodoðanai tâlâk.
Parastie lîdzekïi. Daþkârt visvienkârðâkâs tehnoloìijas ir tâs labâkâs. Konferenèu
telefona zvani ir lielisks veids, kâ kopienai turçties kopâ. Informatîvie izdevumi labi izplata
mâcîbu pierakstus, bet zinâðanâs var dalîties tiekoties sanâksmçs un konferencçs.

70
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

4.7 Iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas sistçma

4.7.1 Ievads
Cilvçkiem, strâdâjot uzòçmumâ, vienmçr bûs idejas un viòi centîsies, kaut
ko uzlabot, taèu viòiem nâkas to darît vidç, kurâ jâievçro zinâmi noteikumi. Vai
jebkuram darbiniekam, kas strâdâ pie konveijera ir tiesîbas veikt kâdas izmaiòas,
kas, viòaprât, uzlabos tâ darbu? Protams – nç. Vai tâpçc mçs atmetîsim ideju?
Atkal, protams - nç. Neskatoties uz tâ lielumu, jebkuram uzòçmumam, kas vçlas
sasniegt labus rezultâtus, ir jâdomâ par sistemâtisku iekðçjo priekðlikumu vadîbu:
kâ to veicinât, kâ îstenot praksç, kâ atlîdzinât ierosinâtâjiem u. c.. Iespçjams, ka
ikdienas darba un stresa rezultâtâ daþi uzòçmumi ðo aspektu atstâs novârtâ. Tâ ir
kïûda. Maldîgi ir arî domât, ka sistemâtiskas iekðçjo priekðlikumu vadîbas ieguvumi
tiks sasniegti ïoti âtri. Tas var prasît mçneðus, taèu rûpîgi pârdomâta sistçma sniegs
savus rezultâtus, un tie nebûs mazi.
Ðî nodaïa palîdzçs uzòçmumiem organizçt ðâdu iekðçjo inovatîvo priekðlikumu
vadîbas sistçmu, piedâvâjot idejas un piemçrus.

4.7.2 Kas ir iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas

sistçma?
Iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas sistçma attiecas uz struktûru, kas piedâvâ
metodoloìiju jebkurai no organizâcijas iekðienes nâkoðu inovatîvu priekðlikumu
veicinâðanai, vadîðanai, izmantoðanai un stimulçðanai. Lai to veiktu, ir nepiecieðama
atbilstoða struktûra uzòçmuma iekðienç.
Gan lieliem, gan maziem uzòçmumiem ir jâsaprot, ka ir vçrts pûlçties, lai
ieviestu skaidru struktûru attiecîbâ uz sistemâtisku iekðçjo inovatîvo priekðlikumu
vadîbu. Ja viòi to ievçro, tad iegûs divas galvenâs priekðrocîbas, kas atspoguïosies
viòu panâkumos:
· Viòi neizðíçrdçs savu darbinieku inovatîvo potenciâlu (praktiski vçrtîgâko
uzòçmuma aktîvu).
· Darbinieku vidû tiks radîta piederîbas sajûta, ka viòu idejas tiek òemtas
vçrâ. Tâ rezultâtâ izveidosies spçcîga saikne starp uzòçmumu un darbiniekiem.

4.7.3 Kur un kâdçï iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas

sistçma tiek izmantota?
Uzòçmumiem ir jâbût inovatîviem, lai spçtu izdzîvot tirgû. Globalizâcija
“nogalinâs” tos uzòçmumus, kas neizprot to, cik svarîgi bût inovatîvam.
Svarîgâkâs konkurçtspçjas priekðrocîbas iegûtas, izmantojot iekðçjo inovatîvo
priekðlikumu vadîbas sistçmu, ir parâdîtas shçmâ:

71
 No otras puses, ir nepiecieðams noteikt, kur bûtu jârealizç procedûra, kas ietilpst
iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas sistçmâ. Uzòçmumiem ir jâòem vçrâ trîs
jomas, kas ietver trîs nozîmîgas organizatoriskâs funkcijas:
- pçtniecîbas un attîstîbas vadîba,
- cilvçkresursu vadîba,
- raþoðanas un darbu vadîba.
Tâpat, jebkurâ uzòçmumâ ir vajadzîga metodoloìija iekðçjo inovatîvo
priekðlikumu vadîbas sistçmai, lai katru inovatîvo priekðlikumu izmantotu, uzlabojot
uzòçmuma darbîbas rezultâtus un radîtu noteiktas konkurçtspçjas priekðrocîbas
salîdzinâjumâ ar galvenajiem konkurentiem.
Lai izmantotu katru no pieminçtajiem elementiem, uzòçmuma vadîbai ir
jâizstrâdâ standarta procedûra, kas ïauj plânot, organizçt un kontrolçt visu iekðçjo
inovâcijas procesu.

4.7.4 Kâ stimulçt inovatîvo priekðlikumu raðanos

uzòçmumu iekðienç
Procesu veido divi komponenti:
·idejas,
Vides uzturçðana, kas veicinâtu darbinieku jaunradi (jâapsver “trakas”
piemçram, rotaïlietu izmantoðana, lai stimulçtu jaunradi).
·izvçrtç
Organizatorisku struktûru / mehânismu izveide, kas atbalsta, atlîdzina,
un îsteno inovâciju.
Pirmajam komponentam ir jâkoncentrçjas uz radoðo domâtâju galveno îpaðîbu
attîstîbu un veicinâðanu. To var sasniegt ðâdâ veidâ:

72
4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

73
 Otrais komponents ir sareþìîtâks, jo tas prasa vadîbas lîdzdalîbu. Komponenta
bûtîba ir pârveidot organizatoriskâs struktûras, izmantojot instrumentus, kas
stimulçtu darbinieku radoðo potenciâlu. Sîkâka informâcija par ðo jautâjumu ir
sniegta nâkamajâ sadaïâ.

4.7.5 Faktori, kas ietekmç inovâciju

Euroconsult veiktam pçtîjumam, kâ ietvaros tika novçrota 400 vadîtâju grupa,
bija ðâdi rezultâti (skaitïi atspoguïo personu skaitu, kas uzskata konkrçto faktoru
par svarîgâko):
Faktori, kas veicina inovâciju:
··
autonomija, rîcîbas brîvîba, atbildîba (52),
personâla piesaiste un motivâcija (48),
··
finansiâlais atbalsts (48),
vadîbas atbalsts (36),
··
nelielu, uz projektu vçrstu komandu izveide (27),
veiksmîgs kompetenèu salikums (27),
·
veiksmîga inovâcijas procesa vadîba (27),
·
labas attiecîbas ar klientiem (21).

4.7.6 Iekðçjo inovatîvo priekðlikumu vadîbas sistçmas

metodoloìija
Piedâvâtajai metodoloìijai ir “soli-pa-solim” pieeja. Bûtîbâ tâ nozîmç procesu,
kura mçríis ir stimulçt inovâciju un pârliecinâties, ka rezultâti tiks atbilstoði
izmantoti uzòçmumâ un nesîs gaidîtos rezultâtus.

74
4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

75
4.7.7 Instrumenti, kas stimulç radoðo domâðanu un palîdz
sagatavot inovatîvos piedâvâjumus
Prâta vçtra (skat. arî nodaïu 4.2)
Klasisks radoðâs domâðanas veicinâðanas instruments ir prâta vçtra. Tâ galvenâ
ideja ir noðíirt ideju ìenerçðanu no tai sekojoðâs ðo ideju novçrtçðanas. To var
pielietot gan attiecîbâ uz vienu personu, gan arî grupai, tomçr bieþâk tas tiek
izmantots kâ grupas process.
Kâ labu piemçru iepriekð teiktajam var minçt gadîjumu Sony korporâcijâ, kura,
lai pârskatîtu variantu ar “Walkman” atskaòotâju, pielietoja prâta vçtras metodi.
Radâs ïoti daudz jautâjumu: Mazâku? Biezâku? Garâku? Ðaurâku? Îsâku? Gaiðâku?
Izlaist vai nç? Plûdlîniju formas? Sadalîtu?” Ðâdu provokatîvu jautâjumu rezultâtâ
klasiskajam “Sony” atskaòotâjam tika izmainîts dizains un tas kïuva mazâks, tâdçjâdi
radot pilnîgi jaunu produktu, kas bija miniatûrs, ar to nevarçja veikt ierakstu, bet
to varçja klausîties tikai ar austiòu palîdzîbu. Ðî jaunâ produkta nosaukums bija
“Walkman”.
Analoìiskâ sprieðana (skat. arî nodaïu 4.4)
Visplaðâk pazîstamais radoðâ procesa veids ir analoìiskâ sprieðana - idejas
pârneðana no viena konteksta uz citu - jaunu. Gandrîz 80 % radoðo ideju sakòojas
analoìiskajâ sprieðanas spçjâ un kâ apliecinâjums tam ir neskaitâmie piemçri
jebkurâ cilvçka radoðâs darbîbas jomâ.
Analoìiskâ sprieðana tiek pielietota arî mehânikas nozarç. Ideja neaizstâjamajam
“Velcro” stiprinâjumam radâs ietekmçjoties no durstîgâ un pie drçbçm pielîpoðâ
dadþa. Gûtenberga iespiedtehnika tika izveidota, apvienojot naudas kalðanas veidni
ar vîna spiedni.
Visbeidzot, gandrîz ikviens arhitekts un dizainers glabâ kaudzçm grâmatu un
þurnâlu, lai no tiem smeltos derîgas idejas.
Tomçr jums nevajadzçtu sçdçt un gaidît, kamçr analogâs saiknes rodas paðas no
sevis. Analoìiskâ sprieðana var kïût par apzinâti pielietojamu paòçmienu, ja jûs ar
konkrçtu mçríi uzdosiet ðâdus jautâjumus:
·
"Kas vçl ir lîdzîgs ðim?"
·
"Ko citi ir izdarîjuði?”
·
"Kur es varçtu rast ideju?"
·
"Kâdas idejas es varçtu pârveidot, lai tâs palîdzçtu atrisinât manu
problçmu?"
Atribûtu uzskaitîjums (skat. arî nodaïu 4.5)
Atribûtu uzskaitîjums ir specifisks ideju meklçðanas paòçmiens (tâds, kuru
var pielietot prâta vçtras procesâ). Vispirms jums jânosaka attiecîgâ procesa vai
produkta galvenâs îpaðîbas vai atribûti. Tad jâmeklç veidi, kâ izmainît, modificçt,
vai uzlabot katru atribûtu (dizaina inþenierijâ to sauc par aizstâðanas metodi).
Gandrîz jebkurð var “sadalît” produktu atribûtos un tad domât par to, kâ modificçt

76
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

lielâko daïu no tiem. Piemçram, sodas bundþiòai ir ðâdi atribûti: lielums, forma,
krâsa, dekoratîvâ tçma, materiâls, iespçjamais pielietojums pçc modifikâcijas, citi
mçríi, kuru dçï produkts tiek modificçts. Vai jûs varat atrast iespçjas pârveidot
katru no ðiem atribûtiem? Frenks Strikers (Frank Stryker) gatavoja siþetus Lone
Ranger radio un televîzijas epizodçm desmitiem gadu, modificçjot ðâdas îpaðîbas:
tçlus, mçríus, ðíçrðïus un rezultâtus.
Morfoloìiskâ sintçze
Morfoloìiskâ sintçze ir vienkârðs atribûtu saraksta izveidoðanas paòçmiens. Pçc
atribûtu saraksta izveidoðanas, tas pârveidojas par vienu atribûtu (tâdu kâ “produkti”)
pa horizontâlo asi, savukârt, otrs atribûts (tâds kâ “tirgi”) – pa vertikâlo asi. Ideju
kombinâcijas vai sintçze parâdîsies krustpunktos vai tabulas ðûnâs. Morfoloìiskâ
sintçze jums liks pievçrst uzmanîbu daudzâm pârsteidzoðâm kombinâcijâm.
Ideju pârbaudes jautâjumi (Skat: Making hard decisions: an introduction to
decision analysis.(Grûtu lçmumu pieòemðana: ievads lçmumu analizçðanâ). Robert
T. Clemen. Belmont, Calif. : Duxbury Press , 1996. Edition 2nd ed.)
Vai jûs kâdreiz esat izmantojis telefona grâmatu vai piegâdâtâja katalogu kâ
resursu vai ideju “pârbaudes sarakstu” problçmu risinâðanai? Jûs varat arî nezinât,
ka ir izveidots îpaðs pârbaudes saraksts, lai palîdzçtu radoði risinât problçmas.
Visplaðâk pazîstams ir Osborna “73 Idea Spurring Questions.” (73 ideju stimulçðanas
jautâjumi). Padomâjiet par to, kâ jûs varçtu uzlabot peïu slazdu pçc tam, kad bûsiet
izlasîjuði piemçrus no ðî ideju pârbaudes saraksta:
· Pielietot citâm vajadzîbâm? Jauns veids, kâ to pielietot, tâdu kâds tas ir? Kâ
pielietot citâdi, ja tas tiek modificçts?
· Vai modificçt? Jauns izliekums? Izmainît nozîmi, krâsu, kustîbu, skaòu,
formu? Citas izmaiòas?
· Palielinât? Ar ko papildinât? Lielâka frekvence? Garâks? Papildus vçrtîba?
Dubultot? Pavairot? Pârspîlçt?
· Samazinât? Ko atòemt? Miniatûrs? Gaiðâks? Sadalîts?
· Pârveidot? Savstarpçja komponenðu apmaiòa? Cita secîba? Izmainît grafiku?
· Kombinçt? Kâ kombinçt, kâds sortiments? Apvienot daïas? Apvienot
mçríus? Apvienot izskatu?
Kvalitâtes grupas
Kvalitâtes grupas sâkotnçji tika izveidotas kvalitâtes uzlaboðanai, bet tâs izrâdîjâs
arî noderîgs inovâcijas veicinâðanas instruments firmâs. Pirmâs kvalitâtes grupas
parâdîjâs seðdesmitajos gados Japânâ.
Kvalitâtes grupa ir personu grupa, kas strâdâ vienâ cehâ vai birojâ un tiekas
vienu vai divas reizes nedçïâ, lai noteiktu, kâ uzlabot klientiem piegâdâjamo
produktu kvalitâti, kâ arî darba metodes un darba vidi, kurâ tie strâdâ. Kvalitâtes
grupu panâkumi galvenokârt balstâs uz darbinieku sajûtu, ka viòi ir novçrtçti un
tiek òemts vçrâ viòu viedoklis. Ðâdu grupu veidoðana bûtu jâsâk ar divâm vai trijâm
pilot-grupâm, kurâm vajadzçtu darboties vismaz vienu gadu.

77
 Ierosinâjumu kastîtes
Ðî metode paredz izveidot vairâkas kastîtes, kurâs darbinieki varçtu iemest lapiòas
ar savâm inovatîvâm idejâm un ierosinâjumiem. Lai nodroðinâtu panâkumus,
jâòem vçrâ sekojoðais:
- Visus ierosinâjumus, idejas un priekðlikumus vislabâk apspriest ar autoriem
personiski tiekoties sanâksmç. Jâuzslavç labâkâs idejas, bet sliktâko autori
jâmudina turpinât meklçt jaunas.
- Jâapbalvo iesniegto priekðlikumu autori.
- Metode, kad rezultâti nav redzami uzreiz, bet jâgaida vairâki mçneði, vai pat gadi.
Inovâciju ìeneratori
Cehi (darbnîcas) var bût kâ inovâcijas ìeneratori konkrçtâ uzòçmumâ. Tie ir
svarîgi, jo palîdz aizsargât uzòçmumu no sâkotnçjâ entuziasma un labprâtîgas
aktivitâtes izsîkðanas.
Labi funkcionçjoðam inovâcijas ìeneratoram uzòçmumâ ir ðâdas îpaðîbas:
· Tie ir regulâri pasâkumi.
· Labi zinâmi un âtri kanâli.
· Tirgum lîdzîga vide.
Labi ìeneratori nodroðina plaðas perspektîvas, piedaloties ar inovâciju saistîtâs
aktivitâtçs.
Inovâcijas rutîna
Inovâcija, pirmkârt un galvenokârt, ir saistîta ar personas uzvedîbu. Tâdçjâdi,
inovâcijas rutîna izriet no izmaiòâm uzvedîbâ, attieksmes un ikdienas rutînas, ko
nepiecieðams pilnveidot, lai inovâcija kïûtu par patiesu spçku, nevis tikai lozungu.
Ðâdas rutînas ietver jaunas iespçjas un perspektîvas bût saistîtam inovatîvos
meklçjumos. Piemçram, Theragenics, medicîniskâs aprûpes uzòçmums ASV,
inovâcijas procesos ir iesaistîjis darbiniekus no raþoðanas daïas. Cemex, meksikâòu
cementa rûpnîca, regulâri mudina savus darbiniekus un klientus ìenerçt jaunas
idejas. Ðâdi uzòçmumi saprot, ka korporâcijas nemainîs uzskatus, ja diskusijâs
vienmçr tiek iesaistîti vieni un tie paði cilvçki. Vienmçr ir nepiecieðamas jaunas
idejas un cita veida domâðana. Cita inovâcijas rutîna var ietvert inovatoru
darbaudzinâðanu, ko veic vadîba, meklçjot resursus un saòemot ieteikumus ârpus
izveidotajiem kanâliem, atzîmçjot uzvaras un mâcoties no kïûdâm.
Pârbaudes un lîdzsvaroðana
Pârbaudçm un lîdzsvaroðanai jânotiek îstajâ laikâ un vietâ. Tâm ir liela nozîme
inovatîvâ vidç, jo tâs ïauj cilvçkiem attîstît idejas bez pârâk lielas vadîbas iejaukðanâs
sâkuma posmâ.
Ðâdas pârbaudes un lîdzsvaroðana pilnîgi noteikti ietver pasâkumus, kas paâtrina
vai ierobeþo idejas, eksperimentus un regulç inovâcijas procesu uzòçmumâ
kopumâ. Tâs ietver arî tehniku, ar kuras palîdzîbu tiek novçrtçta inovatîvâ procesa
vçrtîba kopumâ uzòçmuma izaugsmes potenciâla izteiksmç. Ðâdas pârbaudes

78
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

palîdz nodroðinât arî caurspîdîgumu un tas nozîmç, ka vadîba un darbinieki ir

informçti un redz, kâ tiek ieviesti jauninâjumi uzòçmumâ. Svarîgs jautâjums ir
izrâdît vçlçðanos sniegt ieguldîjumu inovatîvu risinâjumu ievieðanâ uzòçmumâ.
Visbeidzot, inovatîviem centieniem nepiecieðama lîdzsvaroðana. Neproporcionâla
individuâlâ atlîdzîba var radît neveselîgu konkurenci, kas savukârt kaitçs veselîgai
darba videi kolektîvâ, kâda ir nepiecieðama, lai veiktu sareþìîtâkus uzdevumus
saskaòâ ar konkrçtâs biznesa struktûrvienîbas mçríiem. Tomçr potenciâlie uzòçmçji
var aiziet no kompânijas, ja netiek novçrtçtas viòu pûles un personîgais risks, kas
saistîts ar novatorisko ideju îstenoðanu organizâcijâ.
4.7.8 Ieteikumi korporatîvâs inovâciju sistçmas izveidoðanai
1. Vispirms vienmçr jârada motivâcija. Tad nosakiet galvenâs vajadzîbas.
Motivâcija, piemçram, varçtu bût tiesîbas attîstît idejas, kas konkrçtai personai ðíiet
aizraujoðas. Tâ varçtu bût arî uzticîbas izrâdîðana personai attiecîbâ uz ieguldîjumu
inovatîvu risinâjumu veicinâðanâ uzòçmumâ, lai bûtu vçrts ar to nodarboties. Bez
tam, spçles noteikumiem jâbût skaidri saprotamiem. Vai man ir ekskluzîvas tiesîbas
attîstît manu ideju mçneða laikâ, ja es to iesniedzu uzòçmuma vadîbai? Vai man
ir tiesîbas piedalîties inovâcijas grupâ uz laiku? Kâdu risku es uzòemos (netieðu,
attiecîbâ uz karjeru), ja es veltîðu savu laiku inovâcijas procesam?
2. Nodroðinât konkrçtu, konsekventu un noteiktu vadîbas piedalîðanos. Izvairieties no
situâcijas kad tiek daudz runâts, bet maz darîts.
Ir svarîgi uzsâkt stratçìisku dialogu par inovâciju, lai struktûrvienîbu vadîtâji
savstarpçji vienotos un varçtu iesniegt priekðlikumus organizâcijas augstâkajai
vadîbai. Tad jâizveido platforma ar sekojoðu mçríi:
· Es investçðu 5% no budþeta inovâcijas procesâ.
· Es veltîðu 10% sava laika inovâcijas procesam savâ nozarç.
· Es izvçrtçðu inovatîvus priekðlikumus saskaòâ ar sekojoðu mçríi: 50 idejas
tuvâkajos 6 mçneðos, 5 eksperimentâlâ biznesa koncepcijas 12 mçneðos,
2 projektus gatavus komerciâlai realizçðanai 24 mçneðos, 10% inovatîvus
projektus, kas saòem atbalstu no manas organizâcijas darbaspçka veidâ, kâ
“sçklas” kapitâlu vai citâdâ veidâ.
Ir svarîgi, lai jûs saòemtu vidçjâ lîmeòa vadîtâju atbalstu.
3. Iedarbiniet inovâcijas dzinçjus. Inovâcija ir darbietilpîgs process. Lielâkâ daïa
vadîtâju pieïauj kïûdas domâjot, ka tas notiks pats par sevi. Daþreiz rodas idejas
un ðíiet, ka tâs bûtu viegli realizçjamas, bet neskatoties uz ðo maldîgo priekðstatu,
ðâdu ideju realizçðana aizòem laiku, enerìiju un prasa lielu piepûli. Izveidojiet
paði savus inovâcijas dzinçjus, kas visu laiku ar to nodarbosies. Piemçram, Kraft
Foods uzòçmumâ neliela darbinieku grupa izveidoja uzòçmuma nodaïu tîklu, kas
nodarbojas ar inovâciju. Pçtniecîbas un attîstîbas laboratorijas bieþi funkcionç kâ
inovatîvo ideju dzinçjs, kuru mçríis ir panâkt tehnoloìiju vai zinâtnisko atklâjumu
pârvçrðanu biznesa koncepcijâs.
4. Kultivçt inovatîvo rutînu un nozîmçt inovâcijas “sûtòus”. Izpçtît, kas nodarbojas
ar inovâcijas procesa organizçðanu uzòçmumâ; uzskaitît, kas ir izdevies un kas nç.
Atrast cilvçkus, kuri var sniegt padomu citiem ðajâ procesâ. Nosauciet savus inovâcijas

79
“sûtòus” un mudiniet viòus popularizçt labâko pieredzi. Piemçram, kompânija,
kas sniedz pakalpojumus datoru jomâ - EDS ir izstrâdâjusi programmu, kas nosaka
inovatorus, kuri varçtu kalpot kâ inovatîvo centienu atbalstîtâji uzòçmumâ.
Darbinieka iecelðana nemaina viòa darba funkcijas vai biznesa struktûrvienîbu,
bet, saòçmot atzinîbu, darbinieki uzòemas “sûtòa” lomu uzòçmumâ. Kâ “sûtòi”
viòi pavada pietiekami ilgu laiku, prezentçjot savas idejas klientiem, uzstâjoties
konferencçs, vai prezentçjot EDS rûpnieciskâs apvienîbâs.
5. Veiciet pârbaudes un lîdzsvaroðanu îstajâ laikâ un vietâ. Regulâri izvçrtçjiet to
efektivitâti un mçrítiecîbu. Sâkumâ ir grûti rast îstos kritçrijus, nepiecieðamos
pasâkumus un inovâcijas motivâciju. Sakârtojiet tos periodiski, balstoties uz savu
pieredzi. Vispirms fokusçjieties uz kvantitâti, lai atbalstîtu inovatîvus centienus.
Tad pamazâm pârejiet uz kvalitâti, lai efektîvâk varçtu izmantot resursus. Pçc kâda
laika novçrtçjiet inovâcijas rutînas labâko pieredzi. Visbeidzot, atalgojiet savus
darbiniekus kâ uzòçmçjus.

4.7.9 Piemçrs 1
Uzòçmuma, kas nodarbojas ar mâjsaimniecîbas priekðmetiem, pieredzi,
organizçjot kvalitâtes grupas, var raksturot ðâdi:
Pirmâ kvalitâtes grupa tika izveidota montâþas cehâ. Tâ ietvçra 12 strâdniekus,
kuri strâdâja meistara pakïautîbâ. Ðî grupa tikâs vienu stundu nedçïâ katru nedçïu.
Pçc gada viòu sasniegtie rezultâti bija ðâdi:
- 25 uzlabojumi darba vietâs,
- 17 produktu modifikâcijas,
- 5 ieteikumi droðîbas uzlaboðanai,
- 10 administratîvo formu vienkârðojumi cehâ,
- Darbagaldu uzlabojumi. Izmaksas bija aptuveni 100 eiro, bet ieguvums
aptuveni 70000 eiro.
Kvalitâtes grupa funkcionçja ðâdâ veidâ:
Sanâksmju laikâ tika izteikti priekðlikumi, tos apsprieda un ieteica tâlâk
inþenieriem. Sâkumâ ðâdi ieteikumi netika uztverti nopietni. Tad tika sagatavota
forma ar trim slejâm (skat. zemâk). 15 dienu laikâ vadîbai nâcâs atgriezties pie
formas ar aizpildîtu treðo iedaïu. Ðî forma tika demonstrçta cehâ.

Pasâkumi, kas veicami, lai

Problçma Risinâjums
piemçrotu risinâjumu
….. …..

Lai sasniegtu labâkus rezultâtus, grupas locekïi organizçja ðâdus kursus: darbs
grupâ, individuâlâs uzstâðanâs, inovâcijas procesa uzlaboðanas metodes (prâta
vçtras metode, statistikas analîze u.c.).
Lai nodroðinâtu kvalitâtes grupas efektîvu darbu, jâòem vçrâ ðâdas idejas:
- tai jâgûst atbalsts no vadîbas puses,

80
 4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

- tai jâgûst atbalsts no tâdu cilvçku puses, kuriem ir akadçmiskâ izglîtîba,

- ðâdu grupu darba popularizçðanai jâorganizç informâcijas izplatîðanas
kampaòas, lai tâs nonâktu pastiprinâtas uzmanîbas lokâ,
- ðâdas grupas darbs jâatbalsta speciâlai atbalsta grupai (parasti no ârpuses
– organizâcijas, kas var informçt, apmâcît un organizçt).

4.7.10 Piemçrs 2
Sâkot ar 2003. gada marta mçnesi, Rumânijas attîstîbas banka - RBD - (Societe ‘ ‘
‘ ‘
Generale grupas locekle) uzsâka programmas “inovâcija” realizçðanu. Tâs mçríis bija
saglabât esoðo ideju plûsmu un komunikâciju starp personu/grupu, kurai bija kâda
ideja un Inovâcijas Komiteju RBD Centrâlajâ birojâ. Ikgadçjais apbalvojums tika
pieðíirts labâkajâm un inovatîvajâm idejâm.
Programmas darbîbas princips:
Programma tika realizçta pa etapiem:

- Sâkums: visi departamenti un grupas norîkoja par inovâciju atbildîgos

korespondentus (Inovâcijas korespondents – IK).

- Nosûtîðana: visas idejas/inovâcijas priekðlikumi tika apkopoti ar e-pasta

starpniecîbu. Persona, kura bija atbildîga par to nosûtîðanu bija IK. Tad persona/
grupa apkopoja idejas un veica sâkotnçjo atlasi. Idejas varçja nosûtît arî rakstiskâ
veidâ caur pastu.

- Atlase: Idejas, kas bija izturçjuðas sâkotnçjo atlases procesu tika analizçtas
un tika pârbaudîts, vai tâs atbilst vajadzîbâm, vai ðîs idejas veicinâs problçmas
atrisinâðanu, kâ arî vai tâs ir iespçjams realizçt. Visi, kuri bija iesûtîjuði savas
idejas/inovatîvus priekðlikumus saòçma attiecîgu apstiprinâjumu.

- Ideju (priekðlikumu) novçrtçðana: idejâm un priekðlikumiem tika pieðíirts

noteikts punktu skaits pçc iepriekð noteiktiem kritçrijiem.

Tad tika izveidota Centrâlâ inovâcijas komiteja centralizçtâ lîmenî. Ðâda

komiteja tikâs vienu reizi divos mçneðos un tâs galvenais uzdevums bija izvçrtçt
iesniegtâs idejas/priekðlikumus. Komiteja nodarbojâs arî ar ideju lietderîguma
analîzi un apstiprinâja ðo ideju realizçðanas procedûru.

Trim labâkajâm idejâm vai priekðlikumiem tika pieðíirts apbalvojums: pirmajai

vietai – ceïojums uz Parîzi (3000 eiro), otrajai vietai - 1600 eiro un treðajai - 1000
eiro.
Jâatzîmç, ka tiesîbas piedalîties ðajâ programmâ bija katram darbiniekam.
Ðâds gadîjuma izpçtes piemçrs ietver plaðu organizatorisko darbu, bet mazie un
vidçjie uzòçmumi var organizçt ðâdas programmas vienkârðotu versiju.

81
5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums
Ievads
Inovatîvo risinâjumu kontekstâ, novçrtçjums attiecas uz sistemâtisku pârbaudi,
lai noteiktu efektivitâti, ietekmi vai atbilstîbu. Novçrtçjumu var veikt daþâdâs
inovatîvo risinâjumu fâzçs. Var novçrtçt pat ideju vai koncepciju, lai nolemtu, vai
to ir vçrts ieviest un attîstît tâlâk. Var novçrtçt prototipu, lai noteiktu, vai produkts ir
izveidots saskaòâ ar specifikâciju un atbilst mçríim. Var novçrtçt attîstîbas procesu
vai projekta vadîbu - bûtîbâ var novçrtçt ikvienu projekta aspektu.
Novçrtçðana nosaka vispârçjo procesa progresu, panâkumus un ieguldîtas pûles,
kâ arî potenciâlu tâlâkai attîstîbai un uzlabojumu veidus.
Novçrtçjumam ir jâbût iekïautam ikvienâ inovâciju projektâ. Definîcija norâda,
ka projekti, kas attiecas uz inovâciju, satur oriìinalitâtes, novitâtes vai uzlabojuma
elementus, kas ir nozîmîgi produkta konkurçtspçjai. Tâdçï novçrtçjumam jebkurâ
jauna produkta izstrâdes fâzç ir seviðíi liela nozîme.
Ir vairâki veidi, kâ novçrtçjumu var iekïaut projekta attîstîbâ. Veicot novçrtçjumu
projekta beigâs, var gadîties, ka diezgan lielas projekta fâzes bûs jâpârstrâdâ, labojot
nepieòemamas kïûdas, un gûtâ pieredze vairs neietekmçs pabeigto projektu, tomçr
tâ pozitîvi ietekmçs projektus nâkotnç. Novçrtçjumu var veikt noteiktâ projekta
fâzç vai izstrâdât nepârtrauktu projekta novçrtçðanas metodiku.
Ja trûkst efektîva novçrtçjuma, daþkârt tiek izlaisti inovatîvie elementi un iespçjas
tâlâk attîstît labas idejas. Tâdçjâdi, idejas stadijâ novçrtçjums palîdz izðíirties starp
pieòemt vai atteikt potenciâlo projektu, liekot uz svariem potenciâlâ ieguvuma un
riska faktora vçrtçjumus. Sâkuma stadijâ novçrtçjumu var izmantot, lai noteiktu
projektam nepiecieðamos resursus un pârskatîtu projekta mçríus. Vçlâkajâs projekta
stadijâs novçrtçjumam ir jâsniedz informâcija par darba progresu vai jaunu pieeju
realizçðanu.
Tâlâk tiks aplûkoti sekojoði novçrtçjuma aspekti:
· lçmuma pieòemðanas process,

· punktu uzskaites sistçma,

· kritçrija noteikðanas process.

5.1 Lçmuma pieòemðanas process

5.1.1 Ievads
Ar lçmuma pieòemðanu saskaras visi. Ir jâpieòem gan profesionâlie lçmumi, gan
ikdienas un sabiedriskâs dzîves lçmumi. Ja ir izvçle, un pastâv divas vai vairâkas
alternatîvas, mums ir jâpieòem lçmums.
Daþus lçmumus ir viegli pieòemt, piem., vai ðodien jâòem lîdzi lietussargs.
Tomçr ir gadîjumi, kad lçmumus ir grûti pieòemt, un ir situâcijas, kad mçs jûtam,
ka lçmuma pieòemðana nav mûsu spçkos.

82
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

5.1.2 Kas
Lçmuma pieòemðanu var uztvert kâ procesu. Ievadâ tika minçts, ka novçrtçðana
ir sistemâtiska pârbaude, lai noteiktu efektivitâti, ietekmi vai atbilstîbu. Taèu bûtiski
ir apzinâties, kâ izmantot novçrtçðanas laikâ apkopoto informâciju, un cik lielâ
mçrâ ðî informâcija ietekmçs nâkotnç paredzamâs darbîbas. Lçmuma pieòemðanas
procesu izmanto, lai informâcijas apkopoðanu veiktu sistemâtiskâ un strukturizçtâ
veidâ.
“Pareizs lçmums nekad nav nejauðîba”

5.1.3 Kur
Lçmuma pieòemðanas process ir metode, ko izmanto jebkurâ situâcijâ, kad ir
jâpieòem lçmums, kas ir svarîgs jûsu uzòçmumam vai projektam. Piemçram, jûsu
organizâcija saskaras ar problçmu, un tâ ir jâatrisina; jûsu organizâcija ir nolçmusi
uzsâkt jauna pakalpojuma ievieðanu vai radît jaunu produktu.

5.1.4 Kâpçc
Lçmuma pieòemðanas process ïauj izmantot strukturizçtu pieeju lçmuma
pieòemðanai, un, lai gan tas negarantç, ka jûsu pieòemtais lçmums ir vislabâkais,
tas palielina iespçjas pieòemt pareizu lçmumu. Tas liek jums apkopot un novçrtçt
informâciju un kavç sasteigtâ un nepârdomâtâ lçmuma pieòemðanu.

5.1.5 Kâdâ veidâ

Lçmuma pieòemðanas procesu veido:
· problçmas vai mçría definçðana,

· nepiecieðamâs informâcijas apkopoðana,

· novçrtçjums,

· izvçle,

· atkârtota novçrtçðana.

Pirmais solis - jâdefinç problçma, ko cenðaties atrisinât, vai mçríis, ko vçlaties

sasniegt. Noskaidrojot problçmas vai mçría bûtîbu, jûs spçsiet pieòemt konkrçtu
lçmumu un noteikt, vai pieòemtais lçmums atrisina problçmu vai sasniedz mçríi.
Tagad jums ir labi definçta problçma un ir iespçjams noteikt, kâda informâcija
ir nepiecieðama problçmas risinâjumam vai mçría sasniegðanai. Bez tam, ir
nepiecieðams apzinât, kâda veida informâcija ir reâli pieejama.
Tiklîdz pieejamâ informâcija ir apkopota, tâ ir jânovçrtç, nosakot jaunâs
informâcijas lietderîbu, salîdzinot to ar esoðâm zinâðanâm. Sîkâks izklâsts par ðo
tçmu dots nâkamajâ sadaïâ.
Novçrtçðanas posms iekïauj vairâku iespçjamo lçmumu noteikðanu.
Tad seko “patiesîbas mirklis”, kad jâizvçlas viens no vairâkiem iespçjamiem
lçmumiem. Lai to veiktu, ir jânovçrtç un jâapsver visa attiecîgâ informâcija.

83
 Lai pieòemtu lçmumu, ir nepiecieðams:
1. Paredzçt lçmuma rezultâtu.
2. Pârbaudît, vai rezultâts saskan ar nosprausto mçríi vai problçmas
risinâjumu.
Pçdçjais solis ir atkârtoti novçrtçt lçmumu, kad tas jau ir îstenots. Tas noteiks,
vai lçmums ir pieòemts pareizi vai nç, un kâds alternatîvais lçmums ir jâpiemçro,
ja nav sasniegts izvirzîtais mçríis.
Lçmuma pieòemðanas shçma

84
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

Pieòemot lçmumu, ir jâòem vçrâ vairâki aspekti:

·

Neesiet pârâk pârliecinâti – izvairieties no minçjumiem vai vienkârðota
vçrtçjuma bez esoðâs informâcijas novçrtçðanas.
·

Katrs lçmums ir unikâls – ja konkrçtais lçmums izrâdîjies pareizi pieòemts
pagâtnç, tas nenozîmç, ka to var piemçrot paðreiz.
·

Sargieties no garastâvokïa – emocionâlais stâvoklis lçmuma pieòemðanas
brîdî var ietekmçt lçmumu, kas vçlâk jânoþçlo.
·

Svarîgus lçmumus nevar pieòemt steigâ – nesteidzieties, lai kârtîgi
novçrtçtu informâciju un pieòemtu lçmumu.
Lçmumu pieòemðana ir process, kas jâveic atkârtoti un pastâvîgi. Ir svarîgi
konstruktîvi izmantot informâciju lçmuma pieòemðanas laikâ, nosakot lçmuma
pieòemðanas procesa stiprâs un vâjâs puses, uzlabojot ðo procesu.

5.1.6 Piemçrs
Uzòçmuma vadîba apsvçra iespçju investçt interneta mâjas lapas izveidç, lai
veicinâtu biznesa attîstîbu un klientu piesaisti. Tika piemçrota lçmuma pieòemðanas
metode, kas palîdzçja izstrâdât rîcîbas plânu.
Veikals - grâmatnîca “Spulga” darbojas Rîgas centrâ. Neskatoties uz lielo
grâmatnîcu skaitu ðajâ rajonâ, veikalam “Spulga” bija laba reputâcija un stabils
pircçju loks. Taèu liela grâmatnîcu íçde gatavojâs “ienâkt” rajonâ, un veikalam bija
jâdomâ par jauniem veidiem klientu piesaistîðanai.
Viena no iespçjâm bija interneta mâjas lapas izveidoðana. Tas bija maksas
pakalpojums, tâdçï, lai pieòemtu galîgo lçmumu, “Spulga” nolçma pielietot
lçmuma pieòemðanas metodi.
Problçma jau iepriekð bija definçta: “Vai ir vçrts investçt interneta mâjas lapâ?”
Nâkamais solis bija informâcijas apkopoðana, pielietojot ðâdas metodes:
1. klientu aptauja,
2. interneta pçtîjums,
3. mâjas lapas veidotâju viedoklis.
Klientu aptaujai izveidoja nelielu anketu, ko izsniedza kopâ ar katru pirkumu un
tâ bija pieejama veikalâ. Aptaujâ klienti tika aicinâti atbildçt uz daþiem jautâjumiem
par interneta lietoðanu un, kâ arî par nepiecieðamîbu grâmatnîcai izveidot savu
mâjas lapu.
Interneta pçtîjumâ tika analizçtas pçc apjoma un raksturojuma lîdzîgas
grâmatnîcu mâjas lapas, nosakot kâda veida pakalpojumi un informâcija tiek
nodroðinâta, utt.
Tika aptaujâti vairâki interneta mâjas lapu veidotâji. Viòu teiktajâ iezîmçjâs
alternatîvas – gan funkcionâlâs, gan vispârçjâs.
Pçc informâcijas apkopoðanas “Spulga” to novçrtçja, nosakot svarîgâkos punktus.
Ðie punkti ietvçra izmaksas, klientu aptaujas rezultâtus (piem., klientu skaits, kuriem
ir interneta pieeja; klientu skaits, kurus interesç grâmatnîcas mâjas lapa, utt.).

85
 Ðajâ posmâ “Spulga” sagatavoja virkni iespçjamo lçmumu variantus. Balstoties
uz Interneta pçtîjumiem un citâtiem, radâs vçl citi varianti.
Pirmais variants - tikai viena informâcijas lappuse internetâ.
Otrais variants - vairâkas lappuses, sarakstes iespçjas un iespçja veikt pasûtîjumus
internetâ.
Treðais variants - ikmçneða informatîvais elektroniskais izdevums un iespçja
mâjas lapas apmeklçtâjiem to abonçt.
Tika apsvçrts priekðlikums mâjas lapu papildinât ar multimediju saturu.
Vçl viens iespçjamais lçmums bija mâjas lapu vispâr neveidot.
Apkopoto informâciju izmantoja, lai novçrtçtu izmaksas un apgrozîjuma
pieaugumu, ko radîs mâjas lapa ilgtermiòâ.
Balstoties uz ðo informâciju, “Spulga” nolçma, ka mâjas lapas izveide ir labs
ieguldîjums attîstîbâ, un viòi vçlas riskçt. Tika nolemts, ka mâjas lapa bûs ar
informâciju un sarakstes iespçju, taèu bez informatîvâ izdevuma. To varçs pievienot
vçlâk, ja mâjas lapa izrâdîsies veiksmîgs klientu piesaistes lîdzeklis.

5.2 Punktu uzskaites sistçma

5.2.1 Ievads
Novçrtçðanu var veikt tad, kad ir iespçjams noteikt vçrtçjamâ procesa
kvantitatîvos parametrus. Mums jâveic mçrîjumus. Taèu ko mçs mçrîsim? Lai
atbildçtu uz ðo jautâjumu, ir jâizveido kritçriju kopums, kas ïautu salîdzinât divus
vai vairâkus elementus un veikt izvçli. Par elementu ðajâ kontekstâ tiek uzskatîts
kaut kas, ko mçs vçlamies novçrtçt, piem., projekts, mçríis, process, utt.

5.2.2 Kas
Punktu uzskaites sistçma novçrtç elementu atbilstoði noteiktiem vçrtçjuma
kritçrijiem. Uzskaites sistçmu var lietot, lai sniegtu vispârçju norâdi par projekta
progresu, produkta attîstîbu vai veiktu izvçli starp vairâkiem iespçjâm.

5.2.3 Kur un kâdçï

Punktu uzskaites sistçmu var izmantot, ja tiek veikta novçrtçðana, it îpaði,
ja tiek salîdzinâti vairâki elementi. Punktu uzskaites sistçma veic kvantitatîvo
salîdzinâjumu. Rezultâtus var viegli salîdzinât, aplûkojot cik punktus katrs elements
ir ieguvis.

5.2.4 Kâdâ veidâ

Uzskaites sistçma darbojas, nosakot punktu skalu un izmantojot to, lai pieðíirtu
punktus kategorijâm. Katrâ novçrtçjumâ izmanto pieðíirtos punktus, lai noteiktu
punktu skaita summu - rezultâtu. Rezultâtam ir jâbût iepriekðnoteiktâs robeþas

86
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

ietvaros, piem., starp 0 un 1 vai starp 1 un 10. Zems rezultâts parasti nozîmç slikti,
vidçjais rezultâts – vidçji; ja rezultâts ir augstâks par vidçjo - labi, visvairâk punktu
guvuðais rezultâts – teicami.
Novçrtçðana sastâv no vairâkiem posmiem:
· noteikt kritçriju – mums ir jâzina, kas tiek novçrtçts,
· noteikt svarîguma koeficientus – daþkârt ir svarîgi parâdît, ka atðíirîgiem
kritçrijiem ir atðíirîga nozîme vispârçjâ salîdzinâjuma ietvaros, ko var
atspoguïot, ievieðot svarîguma koeficientus,
· iegût informâciju,
· veikt salîdzinâðanu – analizçt novçrtçðanas rezultâtus, ko var izmantot
lçmuma pieòemðanai.
Pastâv vairâkas punktu uzskaites novçrtçðanas metodes. Katru metodi var
piemçrot konkrçtai situâcijai. Daþâdâm metodçm ir atðíirîga sareþìîtîbas pakâpe.

5.2.5 Priekðrocîbu - trûkumu tabula

Priekðrocîbu - trûkumu tabula ir vienkârða punktu uzskaites tabula, kurâ var
kvantitatîvi salîdzinât kritçriju priekðrocîbas un trûkumus. Katram iekïautajam
elementam ir vienâdi kritçriji, lai bûtu iespçjams veikt tieðo salîdzinâðanu. Kritçriji
ir uzskaitîti tabulâ. Katrs elements tiek attçlots divâs slejâs, vienâ slejâ ir uzskaitîtas
priekðrocîbas, otrâ – trûkumi.
Ðajâ gadîjumâ novçrtçðanas skalu veido binâras vçrtîbas, piem., 1 un 0 vai
vçrtîbas esamîba, vai tâs trûkums (piem., jâ – “x”, nç – “ -”).
Izveidoto tabulu aizpilda atzîmçjot katra elementa priekðrocîbas un trûkumus.
Punktu skaits tiek aprçíinâts katras slejas beigâs. Pçc tabulas aizpildîðanas tiek
salîdzinâti priekðrocîbu un trûkumu gala rezultâti.
Ðî novçrtçðanas metode ir ïoti vienkârða, tomçr tâs izmantoðana ir ierobeþota, jo
tâ visiem kritçrijiem pieðíir vienâdu svarîguma koeficientu.

5.2.6 Piemçrs
Apskatîsim priekðrocîbu - trûkumu tabulu, lai salîdzinâtu divas paðreizçjâs
televizoru plakanâ ekrâna tehnoloìijas. Ir pievienota tabula par katra ekrâna
priekðrocîbâm un trûkumiem (priekðrocîbas apzîmç ar pozitîvu skaitli, trûkumus
– ar negatîvu). Tagad ir iespçjams salîdzinât iegûtos rezultâtus.
Pirmâ tabula parâda vienkârðu priekðrocîbu/trûkumu tabulu, bet otrâ tabula
parâda tos paðus salîdzinâjumus, pielietojot kritçriju svarîguma koeficientus.

87
 Plazma LCD
Kritçriji Priekðrocîba Trûkums PPriekðrocîba Trûkums

Kontrasts P P
Skata leòíis P P
Izmçri P P
Ekrâna P P
atjaunoðanâs
âtrums
Iesilðanas âtrums P P
Kalpoðanas P P
termiòð
Baroðanas P P
spriegums
Krâsas P P
atveidoðana
Kopâ 4 -4 5 -3

Plazma LCD
Priekðrocîba

Priekðrocîba
Svarîgums

Trûkums

Trûkums
Kritçriji

Punkti

Punkti

Punkti

Punkti

Kontrasts 0.2 P 20 P 20

Skata leòíis 0.25 P 25 P 25

Izmçri 0.05 P 5 P 5

Ekrâna 0.1 P 10 P 10
atjaunoðanâs
âtrums
Iesilðanas 0.1 P 10 P 10
âtrums

88
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

Plazma LCD

Kalpoðanas 0.1 P 10 P 10
termiòð

Baroðanas 0.05 P 5 P 5
spriegums
Krasas 0.15 P 15 P 15
atveidoðana

Kopâ 1 70 -30 40 -60

Interesanti vçrot, ka, lai gan katras tehnoloìijas priekðrocîbas un trûkumi ir

vienâdi, katram kritçrijam pieðíirtâ svarîguma koeficientam ir ârkârtîgi liela ietekme
uz salîdzinâjuma rezultâtu.
Izmantojot vienkârðo priekðrocîbu/trûkumu tabulu, rezultâts râda, ka LCD
ekrâns ir labâks. Kad pielieto svarîguma koeficientus, tabula râda, ka vairâk punktu
ir ieguvis plazmas ekrâns.
Svarîguma koeficientu summai jâbût vienâdai ar 1. Tas liecina, ka svarîguma
sadalîjums ir veikts pareizi un konsekventi.
Atkarîbâ no katram elementam pieðíirtâ svarîguma koeficienta, punktu skaits
var atðíirties.

5.3 Salîdzinâðana jeb benchmarking

5.3.1 Ievads
Visi uzòçmumi darbojas konkurences vidç. Uzòçmumiem parasti ir ierobeþots
budþets, darbinieku skaits un ierobeþojumi iemaòu un kvalifikâcijas ziòâ, utt..
Daþkârt uzòçmumiem nav iespçju attîstît, îstenot un pârbaudît jaunas stratçìijas.
Ðâda situâcija var nopietni traucçt uzòçmuma darbîbu produkcijas raþoðanas, kâ arî
finanðu jomâs. Tomçr uzòçmumi var iegût vçrtîgu pieredzi mâcoties viens no otra.
Vçrojot viens otra darbu, var savstarpçji apgût jaunas stratçìijas, darba procesus un
metodoloìiju.

5.3.2 Kas
Salîdzinâðana ir nepârtraukts process, kurâ notiek daþâdu elementu salîdzinâðana
ar konkurentiem un tirgus lîderiem. Ðie elementi var bût produkti, pakalpojumi,
stratçìijas, procesi vai darbîba.

89
 Grafiskais attçls uzskatâmi parâda daþâdus salîdzinâðanas veidus.

5.3.3 Kur un kâdçï

Salîdzinâðanas mçríis ir uzlabot procesa efektivitâti, uzòçmuma stratçìijas,
produkta kvalitâtîti un pakalpojuma izpildi, salîdzinot tos ar konkurentu un tirgus
lîderiem un nosakot, kuros aspektos konkurenti ir spçcîgâki. Pçc tam ir nepiecieðams
pârbaudît, vai konkurentu izmantoto pieeju uzòçmums var pielâgot un izmantot.
Tâdçjâdi salîdzinâðana veicina uzòçmuma attîstîbu.
Salîdzinâðanu var pielietot trîs lîmeòos:
· Funkcionâlais – ðajâ lîmenî tiek analizçti aspekti, kas ir sastopami visâ
uzòçmçjdarbîbâ. Ðis salîdzinâðanas veids ir sastopams gadîjumos, kad uzòçmums
salîdzina daþâdus râdîtâjus un darba metodes ar partneriem, kuri darbojas citâ
uzòçmçjdarbîbas sektorâ vai nozarç, lai iegûtu jaunas idejas kâ izmantot citu
uzòçmumu pieredzi, lai uzlabotu savu darbu. Labs funkcionâlâs salîdzinâðanas
piemçrs ir uzòçmumi L.L. Bean un Xerox. Xerox analizçja L.L. Bean darbu un,
atbilstoði gûtajai pieredzei, spçja uzlabot sava uzòçmuma darbu, neskatoties
uz to, ka abi uzòçmumi specializçjâs daþâdâs jomâs - viens raþo apìçrbu, otrs
– biroja tehniku.

90
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

·(uzòçmumu)
Darbîbas – ðajâ lîmenî tiek analizçti daþu uzòçmçjdarbîbas vienîbu
aspekti. Piemçrs ðâdam kritçrijam ir uzòçmums Shell, kas veic
ikgadçjo salîdzinâðanas procesu, salîdzinot rafinçðanas fabrikas un degvielas
uzpildes stacijas. Ðis process iekïauj daþâdas jomas, piem., veselîba un droðîba,
attieksme pret apkârtçjo vidi, personâls, un citas jomas.
· Stratçìiskais – ðajâ lîmenî tiek analizçti korporatîvâs stratçìijas aspekti,
kâ arî ilglaicîgas stratçìijas un vispârçjas pieejas, kas ir veiksmîgi îstenotas
citos uzòçmumos. Ðis salîdzinâðanas veids var iekïaut kompetences pârbaudi,
produktu lînijas izmaiòas vai jauna pakalpojuma izstrâdi, utt.. Ir nepiecieðams
diezgan ilgs laiks rezultâtu îstenoðanai.

5.3.4 Kâdâ veidâ

Eksistç daþâdas pieejas salîdzinâðanas veikðanai. Pieeja var bût atkarîga no aspekta,
piem., organizatoriskie mçríi, attiecîbas ar mçría organizâciju, utt. Salîdzinâðanas
metodei nepastâv strikti noteikumi, bet eksistç vairâkas vadlînijas.
Salîdzinâðanas process sastâv no sekojoðiem posmiem:
· Sâkotnçji ir svarîgi noteikt, ko jûs vçlaties salîdzinât. Salîdzinâðanas mçríi
ir svarîgi, lai noteiktu pieejas izvçli. Daþkârt ir noderîgi ieskatîties jomâs, kurâs
ir vislielâkie izdevumi, vai jomâs, kas nes uzòçmumam vislielâko peïòu, jo ðîs
bûtu tâs jomas, kas ir jâuzlabo.
· Noteikt potenciâlos partnerus un noskaidrot, kas viòiem vislabâk izdodas.
Partnera(u) izvçle ir jâveic, òemot vçrâ mçríi, tâdçï ir jâpârliecinâs, ka viòi ir
labâkie jomâ, kas jûs interesç. Uzòçmumi var strâdât daþâdos sektoros. To var
uzskatît par priekðrocîbu, jo vienâ sektorâ strâdâjoðie uzòçmumi bieþi vien
darbojas tradicionâlajâ veidâ. Ja jûs esat iestâjies arodbiedrîbâ vai kâdâ citâ
apvienîbâ, tad ðî bûtu vçl viena iespçja iepazîties ar salîdzinâðanas mçríiem.
Ir vçrts padomât par uzòçmumiem, ar kuriem jums ir bijuðas labas darba
attiecîbas.
· Salîdzinâðanas process ir jâuztver kâ projekts, tâdçï tam ir jâbalstâs uz
projekta plânu, kas nosaka mçríus, potenciâlos partnerus un projektâ iesaistîtos
darbiniekus. Ir svarîgi, lai bûtu kâds cilvçks, kurð ir atbildîgs par salîdzinâðanas
procesu, kurð pârzin notiekoðo un ir iesaistîts procesâ.
· Jâsazinâs ar izvçlçtajiem partneriem un jâsastâda sadarbîbas lîgums ar
abpusçji izdevîgiem noteikumiem. Lîgumâ jâiekïauj darbîbas novçrtçðana,
apmeklçjumu programma, informâcijas apkopoðanas metode, utt. Ir jâbût
diplomâtiskai pieejai, jums ir jâizraisa pretçjâs puses interese. Ja pretçjai pusei
nebûs skaidrs, ko viòi iegûs no salîdzinâðanas procesa, viòi jautâs: ”Kâdçï mums
ir jâpiedalâs?”
· Nepiecieðamâs informâcijas apkopoðana atbilstoði lîgumam. Informâcijas
apkopoðanu var veikt arî vçrojot, sarunâjoties ar darbiniekiem, iepazîstoties ar
dokumentiem, utt.
· Apkopoto informâciju nepiecieðams apstrâdât un analizçt. Informâcijas
analîzç ir jâuzsver salîdzinâjums starp divâm organizâcijâm.

91
 ·jânosaka
Ir svarîgi noteikt aspektus, kuros citai organizâcijai(âm) ir veicies labâk un
cçloòi. Ðos secinâjumus ir jâapkopo sarakstâ un turpmâk jâizmanto
strâdâjot pie uzòçmuma rîcîbas plâna. Vide, kurâ darbojas jûsu uzòçmums, var
atðíirties no analizçtâs organizâcijas(âm); tâdçï daþi uzlabojumi praktiski nav
realizçjami jûsu uzòçmuma apstâkïos.
· Îstenot noteiktâs darbîbas. Jums ir jânodroðina, ka iesaistîtie darbinieki spçj
tikt galâ ar pârmaiòâm. Bez tam jums jâapsver nepiecieðamo jauno iekârtu vai
materiâlu iegâde.
· Ja viss norit saskaòâ ar plânu, jûsu uzòçmums pilnveidosies. Veiciet
paveiktâ darba un uzòçmuma darbîbas rezultâtu novçrtçðanu, lai noteiktu, vai
salîdzinâðanas process ir bijis veiksmîgs.
Salîdzinâðanas procesa shçma

92
 5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

Ja esat iesaistîti salîdzinâðanas procesâ, atcerieties, ka ne vienmçr var sacensties

ar citu uzòçmumu visâs jomâs; ir jâòem vçrâ vides faktoru ietekme, kas jûsu
uzòçmumâ var bût atðíirîga, un kas var netieði ietekmçt darbu izpildi.

5.3.5 Piemçrs
“V un V” ir neliels uzòçmums, kas piedâvâ valodu un biznesa vadîbas apmâcîbu
vietçjiem mazajiem uzòçmumiem. Mâcîbas notiek uzòçmuma telpâs un tiek
sadalîtas divâs daïâs: lekcijâs un konsultâcijâs.
“V un V” ìenerâldirektors nolçma paplaðinât savu darbîbas jomu un piedâvâja
jaunu uzòçmuma analîzes un konsultâciju pakalpojumu.
Sâkot piedâvât jauno pakalpojumu, “V un V” nolçma novçrtçt sava uzòçmuma
pakalpojuma sniegðanas praksi un pieredzi, salîdzinot to ar citu uzòçmumu, kas
darbojas ðajâ jomâ.
Tika izveidots uzòçmumu saraksts, kas piedâvâ uzòçmuma analîzi un konsultâciju
pakalpojumu ðajâ rajonâ. Tad “V un V” izvçlçjâs uzòçmumus, kuriem, pçc viòu
ieskatiem, bija labi darba rezultâti un sazinâjâs ar tiem, izsakot salîdzinâðanas
priekðlikumu un sadarbîbas plâna uzmetumu.
Diemþçl lielâkâ daïa aptaujâto uzòçmumu nebija ieinteresçti sadarbîbâ, tomçr
divi uzòçmumi piekrita piedalîties pçc tam, kad bija veikuði vairâkus labojumus
salîdzinâðanas plânâ. Konfidencialitâte bija viens no galvenajiem jautâjumiem, un
tika panâkta vienoðanâs par informâcijas neizpauðanu attiecîbâ uz klientiem vai
finanðu jautâjumiem.
Salîdzinâðanas plâns iekïâva kritçriju sarakstu, kas tiks salîdzinâts. Sarakstâ tika
minçti tâdi aspekti kâ sazinâðanâs metodes ar pircçjiem, mârketings un daþi iekðçjie
darba procesi.
Katrs iesaistîtais uzòçmums dokumentçja savas pieejas un nodroðinâja atbilstoðo
informâciju par konkrçto laika posmu. Posma beigâs notika sanâksme, kurâ
piedalîjâs visi trîs uzòçmumi. Ðajâ sanâksmç apkopotâ informâcija tika analizçta
un vçlâk izmantota atskaites sastâdîðanai, nosakot katrâ uzòçmumâ pielietotos
atðíirîgos paòçmienus un metodes.
“V un V” direktoru iekðçjâ sanâksmç tika apspriesta nâkotnes darbîba, vadoties
pçc ziòojuma. Tika analizçta arî salîdzinâðanâ pielietotâ prakse un novçrtçta
attiecîbâ uz piemçrotîbu un derîgumu “V un V” darba procesiem un videi. Tika
izstrâdâts rîcîbas plâns.
Daþas citas jomas, par kurâm tika ziòots, bija sazinâðanâs ar klientiem,
grâmatvedîba un konsultâciju projektu vadîba.
Sâkotnçjâ fâze bija diezgan darbietilpîga, jo darbiniekus vajadzçja apmâcît
un piemçrot jaunajam darba procesam, taèu rezultâti bija pozitîvi un îstenoto
jaunievedumu skaits bija paaugstinâjis uzòçmuma produktivitâti, padarot darbu
efektîvâku un samazinot uzdevumu izpildei paredzçto laiku.

93
6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas
6.1 Jauna produkta attîstîbas metodes

6.1.1 Ievads
Lielâka daïa uzòçmumu grib bût inovatîvi. Viòu izdzîvoðana un izaugsme ir
atkarîgi no spçjas uzlabot produktus, ko viòi piedâvâ pasaulei (produkta/pakalpojuma
inovâcija) un veidus, kâdos tie rada un izplata ðo piedâvâjumu (procesa inovâcija).
Jauniem produktiem ir izðíiroða nozîme veiksmîgâ izaugsmç un pelnîtspçjâ
lielâkajai daïai MVU. Tâ kâ lielâkai daïai Eiropas MVU nav pçtniecîbas un attîstîbas
departamenta, MVU, kas spçlç un uzvar inovâcijas spçlç, ne tikai nostiprina savas
pozîcijas attiecîgajâ nozarç, bet arî izvirzâs tirgus lîderos. Mârketinga teorija apgalvo,
ka visiem produktiem ir dzîves cikls, kas sastâv no ievieðanas, izaugsmes, brieduma
un lejupslîdes. Brieduma vai lejupslîdes fâzç uzòçmumam ir vitâli svarîgi apsvçrt (1)
produkta nomenklatûras paplaðinâðanu, lai pagarinâtu dzîves ciklu, (2) produkta
pârprojektçðanu, lai saglabâtu tâ konkurçtspçjas pârâkumu, vai (3) jauna produkta
izstrâdi, lai saglabâtu ienâkumus un peïòu. Jauna produkta attîstîbas (JPA) procesu ir
jâvada tâ, lai riski tiktu minimizçti, un peïòa maksimizçta. Ðî rokasgrâmatas nodaïa
ir veidota, lai palîdzçtu MVU vadîtâjiem izprast JPA metodes, kas nepiecieðamas, lai
ieviestu raþoðanâ veiksmîgus jaunus produktus.

6.1.2 Kas ir Jauna produkta attîstîbas (JPA) metodes?

Lai izvairîtos no tâda produkta attîstîbas, kas negûs panâkumus tirgû, un lai
samazinâtu attîstîbas izmaksas, jâizmanto JPA Ceïvedis. JPA metodes ir instrumenti,
kas palîdz uzòçmumiem un organizâcijâm ar virkni loìisku soïu veiksmîgi izstrâdât
jaunus produktus vai uzlabot esoðos, sâkot no ideju ìenerçðanas procesa un beidzot
ar produkta pârdoðanu.
Ðis process satur darbîbas, sauktas par “Fâzçm”, un kontrolpunktus, sauktus par
“Vârtiem”. Katra “fâze” satur informâciju un skaidri definçtu darbîbu virkni, kas
ir saistîta ar konkrçtu attîstîbas posmu, un katri “vârti” ir lçmumu pieòemðanas
punkts, kuros augstâkâ vadîba var izlemt, vai turpinât, vai arî pârtraukt procesa
finansçðanu. “Fâze” satur visu informâciju un instrumentus, kas ir nepiecieðami,
lai veiksmîgi pabeigtu paredzçtâs darbîbas, un “vârti” satur vajadzîgos jautâjumus
vai norâdîjumus, ar ko iepriekðçjâs “fâzes” rezultâti tiek salîdzinâti, lai pieòemtu
lçmumu par procesa turpinâðanu/ pârtraukðanu vai apturçðanu.

94
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

6.1.3 Kâpçc JPA ir svarîga?

Jauno tehnoloìiju straujâ attîstîba, pârmaiòas patçrçtâja vajadzîbâs, un
pakâpenisks konkurences pieaugums ir piespiedis visus uzòçmumus saprast JPA
kâ nepiecieðamu un neizbçgamu procesu. JPA ir sareþìîts un laikietilpîgs process
un tas ietver vairâk risku nekâ pirmajâ brîdî ðíiet. David S. Hopkins un Earl L.
Baily pçtîjums ir parâdîjis, ka 40% jaunu patçriòa preèu, 20% jaunu rûpniecîbas
produktu un 18% jaunu pakalpojumu ir bijuði pilnîgi nesekmîgi tirgû.

·pieaudzis
Lielâkajâ daïâ tirgu un îpaði tajos, kas saistîti ar patçriòa precçm, ir dramatiski
gada laikâ ieviesto jaunu produktu skaits. Piemçram, pçtîjums par plaða
patçriòa precçm tirgû parâdîja, ka jaunu produktu ievieðanas apjoms 18 gadu
laikâ ir pieaudzis apmçram desmitkârtîgi. Patçrçtâju pieprasîjuma vadîtiem un
jaunu tehnoloìiju attîstîbas ietekmçtiem, MVU, lai paliktu konkurçtspçjîgiem,
ir jâpiegâdâ tirgum arvien vairâk un vairâk produktu. MVU, kas vislabâk
realizçs JPA, nepârprotami bûs pârâki par konkurentiem. Tas, protams, attiecas
arî uz jauna produkta dzîves cikla paâtrinâðanu no idejas lîdz tirgum, padarot
efektîvâku iekðçjo resursu izmantoðanu.

·progresam,
Kâ sekas pieaugoðajam jauno produktu skaitam, kâ arî pateicoties tehnoloìiju
produktu dzîves cikli strauji saîsinâs. Tâ rezultâtâ, uzòçmumi un
îpaði MVU, ir arvien vairâk atkarîgi no ieòçmumiem, kas gûti no jauniem
produktiem. Nesen Deloitte veiktais pçtîjums parâdîja, ka uzòçmumu ienâkumu
daïa, kas gûta no jaunajiem produktiem, pieaugs no apmçram vienas treðdaïas
lîdz gandrîz pusei nâkamo trîs gadu laikâ. Uzòçmumi, kas ir sekmîgi attiecîbâ uz
JPA, panâkumus gûs âtrâk. Nâkotnç uzòçmumiem bûs mazâk iespçju izdzîvot,
izmantojot pagâtnes sasniegumus.

6.1.4 Kur JPA var tikt pielietota?

JPA metodi var izmantot ikviens, kas iesaistîts jaunu produktu attîstîbas procesâ,
tai skaitâ izpilddirektori, mârketinga direktori, P&A nodaïu vadîtâji, raþoðanas
inþenieri, jaunu uzòçmumu direktori, attîstîbas inþenieri, kvalitâtes vadîtâji, klientu
apkalpoðanas un tehniskais personâls un citi.

6.1.5 Kâ JPA tiek pielietota?

Viens no izplatîtâkajiem un pieòemtâkajiem JPA procesa konceptuâlajiem
aprakstiem ir Clark & Fujimoto (1991) izstrâdâtais, kas identificç piecas veiksmîgas,
bet savstarpçji pârklâjoðas procesa fâzes:
Koncepcijas izstrâdes fâze, kurâ projektçtâji un produkta plânotâji nosaka
produkta raksturojumu no klienta perspektîvas.
Produkta plânoðanas fâze, kurâ koncepcija tiek pârtulkota precîzos
formulçjumos detalizçta projekta izstrâdei, tai skaitâ: galvenie tehniskie
parametri, tehniskâs izvçles un izmaksas.
Produkta projektçðanas fâze, kurâ produkta plâni tiek pârveidoti projektos
vai CAD-rasçjumos, pçc tam modeïos un, visbeidzot, reâlâs detaïâs un
komponentçs.

95
 Procesa projektçðanas fâze, kurâ tiek izstrâdâti raþoðanas instrumenti produkta
îstenoðanai, kâ arî noteiktas materiâlu plûsmas, raþoðanas tehnoloìija, darba
organizâcija un uzdevumi.
Raþoðanas process, kurâ tiek izgatavoti produkti gala lietotâjiem. JPA process
noslçdzas ar atgriezenisko saiti produkta un procesa projektçðanas etapos no
raþoðanas.
Produkta attîstîbas “piltuve” (Iansiti & Kosnik, 1999) ir vçl viena JPA procesa
shçma, kas lielâ mçrâ saskan ar Clark & Fujimoto izstrâdâto shçmu. Piltuves
koncepcija ilustrç, kâ klientu vajadzîbas un tehnoloìiskâs iespçjas ietekmç
koncepcijas izstrâdi un atlasi, un kâ pçc tam projekti attîstâs caur viens otram
sekojoðiem produkta projektçðanas, modelçðanas, testçðanas un raþoðanas soïiem,
lai beigtos ar raþoðanas uzsâkðanu un produkta pârdoðanu, un kâ pçc katra soïa
samazinâs noteiktîbas un nenoteiktîbas lîmeòa starpîba. Katrâ nâkoðâ fâzç ir arvien
grûtâk kaut ko izmainît attiecîbâ pret iepriekðçjo fâzi.
Jauna produkta attîstîbas (JPA) process

96
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Treðais plaði pielietotais modelis ir jauna produkta attîstîbas “fâzes-vârtu”

modelis (Cooper et al, 2002). Tas nosaka virkni attîstîbas etapu, kas ir lîdzîgi augstâk
aprakstîtajiem, taèu papildina ðos modeïus, skaidri nosakot virkni novçrtçðanas
“vârtu”, caur kuriem jauna produkta projektam ir jâiziet no idejas lîdz tirgum.
“Fâzes-vârtu” modelis rada disciplînu JPA procesâ, pieprasot sistemâtisku projekta
novçrtçjumu vairâkos attîstîbas ciklos.
Hughes & Chafin (1996) piedâvâ pçdçjo papildus dimensiju, ko viòi sauc
par vçrtîbu rosinâðanas procesu (VRP), tâ ir vadîtâju koncentrçðana uz èetrâm
nozîmîgâm problçmâm/ jautâjumiem: tirgus daïas iekaroðana (atbildot uz
jautâjumu, “vai klients ieinteresçts?“); uzòçmuma attîstîba (atbildot, “vai mçs esam
ieinteresçti?“); uzvarçtâju gars (atbildot “vai mçs varam uzvarçt konkurentus?“) un
projekta îstenoðana un procesa plânoðana (atbildot, “vai mçs to varam izdarît?“).
Ðie jautâjumi visa procesa garumâ tiek turçti attîstîbas dienaskârtîbas augðgalâ, un
tas prasa nepârtrauktu paveiktâ darba kontroli no klienta apmierinâtîbas, finansu
un stratçìiskâs vadîbas, kâ arî procesa vadîbas perspektîvas. Iepriekðçjais zîmçjums
ilustrç produkta attîstîbas procesu, integrçjot un balstoties uz Clark & Fujimoto
soïiem, produkta attîstîbas piltuvi, “fâzes-vârtu” modeli un vçrtîbas rosinâðanas
procesu.
Fâzes. “Fâzçs” notiek darbîba. Projekta grupas locekïi nosprauþ galvenos
uzdevumus, lai apkopotu informâciju, kas nepiecieðama projekta virzîðanai
uz nâkamajiem “vârtiem” vai lçmuma pieòemðanas punktu. “Fâzes” ir
daudzfunkcionâlas - nepastâv pçtniecîbas un attîstîbas vai mârketinga “fâzes”.
Drîzâk katra “fâze” sastâv no paralçlu darbîbu kopuma, ko veic cilvçki no daþâdâm
uzòçmuma funkcionâlajâm struktûrâm, strâdâjot kopâ kâ komanda projekta grupas
lîdera vadîbâ.
Lai veiktu riska novçrtçðanu un minimizçðanu, izmantojot “fâzes-vârtu” metodi,
noteiktâ “fâzç” ir jâieplâno paralçlas aktivitâtes, lai apkopotu svarîgu informâciju
– tehnisku, par tirgu, finansu, ekspluatâcijas. Katra “fâze” izmaksâ vairâk nekâ
iepriekðçjâ, jo jauna produkta attîstîbas plâns paredz pieaugoðo darba apjomu. Tâ
kâ nenoteiktîbas samazinâs, izdevumiem ir ïauts pieaugt, bet riska faktori joprojâm
tiek kontrolçti.
Vârti. Pirms katras “fâzes” ir “vârti” vai lçmuma pieòemðanas punkts, kâ attçlots
shçmâ. Efektîvi “vârti” ir galvenais ceïâ uz jauna produkta procesa panâkumiem.
 “Vârti” kalpo kâ kvalitâtes kontrolpunkti: Vai ðis projekts tiek realizçts
kvalitatîvâ veidâ?
 “Vârti” kalpo arî kâ lçmumu pieòemðanas punkti par turpinâðanu/
pârtraukðanu un prioritâðu noteikðanu. “Vârti” strâdâ kâ piltuves, kur viduvçji
projekti tiek veiksmîgi atsijâti.
 Visbeidzot, “vârti” ir tur, kur tiek lemts jautâjums par ceïu uz nâkamo
“fâzi”. “Vârtu” sanâksmçs parasti piedalâs augstâkie vadîtâji, kam pieder
resursi, projekta vadîtâjs un nâkamajai “fâzei” nepiecieðamâ komanda. Ðie
lçmumu pieòçmçji tiek saukti par ‘’vârtsargiem’’.

97
 “Vârtiem” ir kopçjs formâts:
 Piegâdâjamie dati. Tie ir dati, ko projekta vadîtâjs un komanda iesniedz
sanâksmç. Tie ir iepriekðçjâs “fâzes” darbîbu rezultâti un ir balstîti uz standarta
piegâdâjamo datu izvçlni katrai “fâzei”.
 Kritçriji. Tie ir jautâjumi vai mçrvienîbas, pçc kurâm projekts tiek vçrtçts,
lai pieòemtu lçmumu par turpinâðanu/ pârtraukðanu un prioritâðu noteikðanu.
 Iznâkums. Tas ir “vârtu” novçrtçjuma rezultâts - lçmums (turpinât/
pârtraukt/ apturçt/ pârstrâdât). Tiek apstiprinâts rîcîbas plâns, un tiek saskaòots
datums un nâkamajiem “vârtiem” piegâdâjamie dati.
“Fâzes-vârtu” vçrtçjumâ ir jâbût skaidri definçtiem kritçrijiem, novçrtçjuma
mçríim un katra novçrtçjuma darba kârtîbai.

“Fâzes-vârtu” novçrtçjuma definîcijas piemçrs

Programmas Dizaina apstiprinâðanas Izmçìinâjuma

Sanâksmes
apstiprinâðanas sanâksme apstiprinâðanas
nosaukums
sanâksme sanâksme

Pirms analîzes un Analîzes un koncepcijas Modeïa fâzes

Laiks
koncepcijas fâzes fâzes beigâs beigâs

Programma Dizaina fâze Izmçìinâjuma fâze

Apstiprinâtâ
un analîzes un
fâze
koncepcijas fâze

Kritçrijs vai Projekta Pozitîvs dizaina koncepcijas Veiksmîgs dizaina

priekðnotei- definîcija novçrtçjums novçrtçjums
kumi

Programmai tiks Aprçíins piegâdâts Izmçìinâjuma

Sanâksme,
pieðíirti resursi klientam un dizaina fâze fâze var sâkties
kas
var sâkties un raþoðanas
nepiecieðama
instrumenti ir
pirms:
pasûtîti

Programmas Sistçmas arhitektûra. Gala projekta

pârskats. Jaunu izgudrojumu un novçrtçjuma
Galvenâs klientu tehniskâs attîstîbas lîmenis. problçmas un
prasîbas. Raþoðanas resursu avoti. piedâvâtais
Darba Galveno risinâjums.
kârtîba programmas Klientu
pavçrsiena apmierinâtîba un
punktu datumi. problçmas.
Izmaksu rezultâti
pret aprçíiniem.

98
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Produkta un Koncepcijas izstrâdes Programmas

mehâniskâs novçrtçjuma problçmas un budþets.
apstrâdes piedâvâtais risinâjums. Instrumentu
izmaksu mçríi. Izmaksu mçríi pret un aprîkojuma
Kvalitâtes mçríi. aprçíiniem. investîcijas
Programmas Iekðçjâs kvalitâtes mçríi. un budþeta
riski. Programmas budþets un apstiprinâðana.
Ierosinâtâs JPA iepriekðçju investîciju Aktualizçtais
procesa novirzes. vajadzîbas. programmas
Darba grafiks.
Programmas laiks
kârtîba Programmas riski.
bezzaudçjuma punkta
sasniegðanai. JPA procesa
Piedâvâtâ klientu cena. novirzes
Aktualizçtais programmas
grafiks.
Programmas personâla
komplektçðanas problçmas.
Programmas riski.
JPA procesa novirzes

6.1.6 Panâkumu faktori

Lai produkta pârdoðana tirgû bûtu veiksmîga, 7 daþâdiem faktoriem ir jâdarbojas
kopâ atbilstoðâ veidâ. Ja viens no tiem ir neatbilstoðs, iespçjams, izgâzîsies viss
projekts.
Septiòi izðíiroði panâkumu faktori:
1. Pamatîgs iepriekðçjs mâjas darbs – definçt produktu un pamatot projektu.
2. Klienta balss – “verdziska” pakïauðanâs tirgus un klientu prasîbâm.
3. Produkta priekðrocîbas – atðíirîgs, unikâli ieguvumi.
4. Spçcîga, stabila un agrîna produkta definîcija – pirms attîstîbas fâzes sâkuma.
5. Skaidri izplânota, ar adekvâtiem resursiem un prasmîgi realizçta pârdoðana
tirgû.
6. Stingri turpinâðanas/ pârtraukðanas lçmumu pieòemðanas “vârti – piltuves”
nevis “tuneïi”.
7. Atbildîgas, uzticamas komandas ar spçcîgiem lîderiem.
JPA izaicinâjums ir pârliecinâties, ka visas no ðîm lietâm tiek sasniegtas visâ
projekta laikâ.

6.1.7 Piemçrs
Piemçrs râda, kâ “fâzes-vârtu” jauna produkta attîstîbas process ir palîdzçjis
energouzòçmumam kïût konkurçtspçjîgam tikko noregulçtâ enerìçtikas tirgû.

99
 Kâ “Energex” ieviesa JPA Procesu
Uzòçmums
“ENERGEX” ir viens no Austrâlijas elektrîbas, dabasgâzes un saðíidrinâtâs
naftas gâzes mazumtirgotâjiem. Tas palielinâja savu pieredzi un kompetenci,
lai tirgû, kas pârdzîvoja nozîmîgas pârmaiòas, izstrâdâtu un izlaistu inovatîvus
enerìijas piegâdes risinâjumus. “Energex” klientu bâze sastâv no vairâk kâ miljona
raþoðanas uzòçmumu un privâto patçrçtâju. Uzòçmums piedâvâ plaðu enerìijas
pakalpojumu klâstu un pozicionç sevi kâ inovatîvu daþâdu kurinâmo produktu
mazumtirgotâju. Ðî stratçìija ir likusi nozîmîgu uzsvaru uz tâ produktu attîstîbas
potenciâlajâm iespçjâm. “ENERGEX” produkti ðodien ietver elektroenerìijas,
dabasgâzes un piegâdi privâtpersonâm un raþoðanas uzòçmumiem. 
“Inovatîvs, ar augstu pievienoto vçrtîbu, produkts ir uzòçmuma enerìijas
monitoringa programma – EMP” saka Roman Meister, “ENERGEX”
mazumtirdzniecîbas mârketinga vadîtâjs. “EMP apvieno datortehniku un
programmatûru vienâ produktâ, kas uzrauga visus enerìijas ieguldîjumus un
izmaksas, nodroðinot pastâvîgu pieeju informâcijai par enerìijas izlietojumu, jaudas
kvalitâti, rçíiniem un siltumnîcas efektu izraisoðo gâzu izplûdçm. Vadîtâjiem ir
iespçja piekïût datiem, taèu joprojâm trûkst kvalitatîvas informâcijas par vienu
no viòu nozîmîgâkajâm raþoðanas izmaksâm – enerìijas patçriòa lîmeòiem. EMP
maina ðo situâciju”.
“ENERGEX” âtri reaìçja, izveidojot “ENERGEX mazumtirdzniecîba”, dinamisku,
uz tirgu vçrstu korporâciju, kas koncentrçjâs uz jaunu produktu izstrâdi un realizâciju
raþotâjiem un privâtajiem klientiem. Uzòçmums pieòçma darbâ vairâkus nozares
labâkos speciâlistus, lai varçtu âtri darboties, apmierinot mainîgâs enerìijas tirgus
vajadzîbas.
Problçma
Ðai komandai bija nepiecieðams tâds produkta attîstîbas process, kas palîdzçtu
viòiem vadît kritisku risku, nepalçninot savu darbîbu. Pçc biznesa konsultanta,
kurð palîdzçja “ENERGEX”, teiktâ: “Sâkotnçji mçs bijâm pârsteigti par aicinâjumu
no “ENERGEX” puses – enerìijas mazumtirdzniecîba ir tâla no mûsu esoðo klientu
nozarçm”. Pçc pirmajâm diskusijâm tika novçrtçta “ENERGEX” produkta attîstîbas
vide. Tas ietvçra strukturçtas intervijas gan ar lietotâjiem, gan paðreizçjâ produkta
attîstîbas procesa klientiem. Paðreizçjâs vides novçrtçjums vai audits vienmçr ir
svarîgs sâkumpunkts jebkuram produkta attîstîbas procesam. Var tikt noskaidrotas
jebkuras problçmas, un esoðâ procesa elementi var tikt uztverti un sasaistîti ar
organizâcijas mçríiem.
Saskaòâ ar biznesa konsultantu veikto analîzi, “ENERGEX mazumtirdzniecîba”
novçrtçjuma rezultâti bija pozitîvi. “Mçs atklâjâm enerìiskas komandas, kas
pâròemtas ar savu nozari, nodarboðanos un nepiecieðamîbu virzîties gaismas âtrumâ
ðajâ straujajâ nozarç. Tâpat mçs konstatçjâm produkta attîstîbas procesus, kam bija
daudz kopîga ar mûsu tradicionâlo klientu produktu attîstîbas procesiem. Kaut arî
liela daïa no esoðâ procesa bija ïoti pilnîga, tam bija divas bûtiskas iezîmes. Pirmkârt,
pastâvçja neatbilstîba ar “ENERGEX” dinamisko kultûru, un, otrkârt, pastâvçja

100
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

neefektîvi mehânismi projektu filtrçðanai un prioritâðu noteikðanai, kâ arî vçrtîgu

resursu iedalîðanai.”
Piedevâm, produktu vadîtâji un produktu attîstîbas vadîtâjs nebija apmierinâti
ar “pirmsattîstîbas posma mâjasdarba” kvalitâti un vçlçjâs uzlabojumus attiecîbâ uz
produkta definîciju un specifikâciju pirms jaunu produktu attîstîbas.
Risinâjums
Biznesa konsultantu vadîbâ, “ENERGEX” komanda nolçma, ka uz “fâzes-
vârtu” modeli balstîts produkta attîstîbas process ir îstais viòu uzòçmumam. 
Ray Cao, produktu attîstîbas vadîtâjs: “Mçs pârmeklçjâm visu pasauli, lai atrastu
praktisku produktu attîstîbas padomu un atklâjâm, ka pasaulç labâkais atrodas
mûsu pagalmâ. Ar biznesa konsultanta palîdzîbu esam piemçrojuði “fâzes-vârtu”
produktu attîstîbas sistçmu mûsu vadîbas vajadzîbâm”.
“ENERGEX” izvçlçjâs biznesa konsultantus, lai viòi palîdzçtu izstrâdât jaunu
procesu un novçrstu konstatçtâs nepilnîbas. Pirmais solis bija izveidot “PUK
komandu” - procesa uzlaboðanas komandu, kas sastâvçja no produktu vadîtâjiem,
produktu attîstîbas vadîtâja un pârstâvjiem no finansu, klientu apkalpoðanas
un tehniskajiem dienestiem. Ðî komanda pârstâvçja visas funkcionâlâs grupas
produktu attîstîbas jomâ. “ENERGEX” uzskatîja, ka pilnvarotai daudzfunkcionâlai
komandai procesa attîstîbâ ir izðíiroða nozîme attiecîbâ uz ilgtermiòa projekta
panâkumiem. Ðâdâm komandâm ir jâbût deleìçtâm tiesîbâm, lai pieòemtu reâlus
lçmumus, kâ arî personîgam atbalstam no augstâkâs vadîbas puses. Veiksmîgs
augstâkâs vadîbas atbalsts paâtrina procesa pieòemðanu un âtru panâkumu
gûðanu.
“Sâkotnçjais plâns bija iesaistît PUK komandu visos procesa attîstîbas aspektos,
taèu pçc sâkuma apmâcîbas bija redzams, ka bûtu grûti sastrâdâties ar tik enerìisku
komandu,” teica Ray Cao. “Tâpçc mçs tâ vietâ izlçmâm izmantot vadâmâku
attîstîbas komandu sastâvoðu no QMI, diviem no maniem produktu vadîtâjiem
un manis paða, sâkotnçjâs PUK komandas loma bija procesa pârbaude, vismaz reizi
divâs nedçïâs”. Atkarîbâ no uzòçmuma kultûras un grupas locekïu personîbâm,
ðâda “divu rindu” pieeja var veiksmîgi strâdât.
Tas liek lielâku uzsvaru uz apmâcîbu, un procesa attîstîbas pamata komanda
nedrîkst pârstâvçt tikai vienu funkcionâlo grupu, citâdi tiks nelabvçlîgi ietekmçts
procesa noslçgums.
Ievieðana
“Mûsu jaunie produkti – tâdi kâ EMP – jau apmierina tirgus
vajadzîbas âtrâk un efektîvâk nekâ mûsu konkurentu produkti. Tâ kâ
mçs kïûstam arvien labâki procesa realizçðanâ, mçs varam tikai uzlabot
mûsu konkurçtspçjas pozîciju”, sacîja Roman Meister, mazumtirdzniecîbas
mârketinga vadîtâjs.
Attîstîbas procesa gaitâ gandrîz 60% PUK komandas laika tika pavadîts, uzlabojot
produkta definîcijas un pirmos divus izðíiroðos “vârtus”. Ðî pirmsattîstîbas posma
darbîbas izstrâde un saistîtie “vârti” vienmçr patçrç lielâko daïu laika “fâzes-vârtu”
ievieðanas projektâ – 70% vai vairâk no projekta budþeta nav nekas ârkârtçjs.

101
 Pretçji tam, ka lielâkâ daïa uzòçmumu ir ïoti kompetenti attiecîbâ uz aktuâlo
tehnisko produkta attîstîbu, tâdâ veidâ ðajâs jomâs pûles var tikt minimizçtas.
Pârveidotâ pieeja bija produktîvâkâ nekâ sâkotnçjais plâns, un jaunâ procesa
projekts tika izstrâdâts nepilnâs desmit nedçïâs no projekta sâkuma. Jaunais process
stingri seko klasiskajam “fâzes-vârtu” modelim, un “ENERGEX” PUK komanda to
nokristîja par RAPID.
Kad nonâca lîdz “vârtu” projektam, “ENERGEX” bija nopietni sagatavojuðies.
“ENERGEX mazumtirdzniecîba” tikko bija pabeiguði galveno stratçìiskâs
plânoðanas pasâkumu, kura rezultâts bija skaidri dokumentçts un darîts zinâms
visam personâlam. Tas bija relatîvi vienkârðs process izteikt ðo stratçìiju kâ virkni
“jâatbilst” filtrçðanas prasîbâm un “bûtu jâatbilst” projekta prioritâtçm, ko labi
varçtu saprast visi RAPID procesa lietotâji. Daudzi uzòçmumi cînâs ar savu agrîno
“vârtu” modeli: vienkârði jautâjumi, piemçram, “vai ðis produkts ir pielîdzinâts
mûsu stratçìijai?” var izraisît stundâm ilgas debates, ja uzòçmumam nav skaidras,
dokumentçtas un izziòotas stratçìijas.
“ENERGEX” efektîvi realizçja jaunâ procesa ievieðanu. Visi procesa dokumenti
tika publicçti korporatîvajâ tîklâ, iekðçjai apritei tika izgatavota krâsaina reklâmas
broðûra par RAPID, un iepazîstinâðana ar jaunâs idejas procesu tika organizçta kopâ
ar apmâcîbu visiem procesa lietotâjiem.
“Fâzes-vârtu” ievieðana ir attieksmes un uzvedîbas maiòa organizâcijâ. To
nepiecieðams pârdot, un pârdot labi, iekðçjâm un ârçjâm ieinteresçtajâm pusçm.
Atkarîbâ no organizâcijas lieluma un komplicçtîbas, ievieðanai jâsastâv no apmâcîbas
un praktiskâm nodarbîbâm lietotâjiem un “vârtsargiem” (augstâkâ vadîba), precîzas
un kodolîgas procesa dokumentâcijas, procesa broðûras tiem, kam nepiecieðama
problçmas izpratne, bet kas neizmantos jauno procesu, kâ arî piemçrotas formas
iepazîstinâðanas pasâkuma, lai ikviens organizâcijâ uzzinâtu, ka process tagad ir
reâls un darbojas. Procesâ jâapmâca arî jaunie darbinieki.
Rezultâti
RAPID ievieðanas laikâ esoðie projekti tika pieskaòoti procesam, un tika novadîta
virkne pilotprojektu. Plânoðanas process efektîvi apturçja projektus, kas bija tuvu
“palaiðanai” un kam joprojâm bija bûtiskas komerciâlu un juridisku risku problçmas,
kuras bija nepiecieðams atrisinât. Augstâkâs vadîbas “vârtsargu” komanda ir veikusi
jaunâ procesa radîto biznesa gadîjumu atbilstîbas analîzi, un ir pieòemti vairâki
stingri un atbilstoði projekta “pârtraukðanas” lçmumi, atbrîvojot vçrtîgus resursus
labâkajiem projektiem.
“ENERGEX jau saprot, ka noveðana lîdz produkta “palaiðanai” notiek
ievçrojami gludâk ar mazâk laboðanas darbiem drudþainajos “pirms
palaiðanas” posmos. Tas ir rezultâts, kas nâk no labâka pirmsattîstîbas
posma mâjasdarba, labâka daudzfunkcionâlâ komandas darba un
stingrâkiem projekta tehniskajiem noteikumiem.”
Ray Cao, produktu attîstîbas vadîtâjs – “ENERGEX”
Jebkurâ lielâ, komplicçtâ organizâcijâ bûtu grûti radît sinerìiju starp
departamentiem; RAPID jau palîdz “ENERGEX” to izdarît. “Procesu sinhronizâcija

102
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

starp “ENERGEX” tehniskajiem dienestiem un “ENERGEX mazumtirdzniecîba”

jau ir uzlabojusi kopîgo darbu, un tagad mums ir produkta definîcija, ko atbalsta
visa komanda,” sacîja “ENERGEX” tehnisko dienestu mârketinga vadîtâjs John
Wedgewood.
“ENERGEX mazumtirdzniecîba” ietvaros, Ray Cao komanda tagad ir uzsâkusi
formâlu produktu portfeïa vadîbas programmu, ko prasmîgi atbalsta RAPID
process. Portfeïa vadîba ir stratçìisks vadîbas instruments, kas izstrâdâts, lai
lîdzsvarotu un koncentrçtu resursus uzòçmuma ilgtermiòa mçríu atbalstam.
Turpretim “fâzes-vârti” ir ikdienas vadîbas instruments, stratçìijas balsts. Portfeïa
vadîba nodroðina gan pagâtnes veikuma atpakaïskata spoguli, gan teleskopu uz
nâkotni, lai garantçtu, ka tiek saglabâts rûpniecîbas resursu lîdzsvars.

6.2 Âtrâ prototipçðana un produkta testçðanas

stratçìijas

6.2.1 Ievads
Termins âtrâ prototipçðana (ÂP) (rapid prototyping) attiecas uz tehnoloìijâm,
kas spçj automâtiski izveidot fiziskos modeïus no datordizaina (Computer-Aided
Design - CAD) datiem. Ðie “trîs dimensiju (3D) printeri” ïauj dizaineriem âtri
izveidot taustâmus dizaina prototipus, nevis vienkârðus divu-dimensiju attçlus.
Ðâdiem modeïiem ir daudzveidîgs pielietojums. Tie ir teicami uzskates lîdzekïi
ideju apsprieðanai gan kolektîvâ, gan ar klientiem, turklât prototipus var izmantot
arî dizaina testçðanâ. Piemçram, kosmosa komunikâciju inþenieris var modelçt
priekðmeta atraðanos aerodinamiskâ caurulç, lai novçrtçtu pacelðanâs un vilkmes
spçkus. Projektçtâji vienmçr ir izmantojuði prototipus, un ar ÂP palîdzîbu tos var
izveidot âtrâk un ar zemâkâm izmaksâm.
ÂP paòçmienus var pielietot, lai radîtu mehâniskâs apstrâdes rîkus (âtrie
mehâniskâs apstrâdes rîki) un kvalitatîvu produkciju (âtrâ raþoðana). Nelielai
produkcijas raþoðanai un komplicçtiem objektiem ÂP bieþi vien ir vislabâkais
pieejamais novçrtçðanas process. Protams ”âtrais” ir relatîvais termins. Prototipu
izveidei ir nepiecieðams no trijâm lîdz septiòdesmit divâm stundâm, atkarîbâ no
objekta izmçra un komplicçtîbas. Tas ðíiet lçns process, taèu tas notiek daudz âtrâk
par tradicionâlo prototipa izveidi, izmantojot mehânisko apstrâdi, kas ilgst vairâkas
nedçïas vai mçneðus. Ðis laika ietaupîjums ïauj raþotâjiem piegâdât produktus tirgû
âtrâk un daudz lçtâk.

6.2.2 Kas ir âtrâ prototipçðana?

ÂP parasti tiek definçta kâ tehnoloìiskâ procesa izmantoðana, lai izveidotu 3D
objektus îsâ laika posmâ, parasti – daþâs dienâs. Lielâkâ daïa ÂP metoþu, liekot
kârtu uz kârtas, izveido 3D ìeometriskus objektus.

6.2.3 Kur izmanto âtro prototipçðanu?

ÂP var izmantot visi uzòçmumi, kas raþo visu veidu produktus. Tomçr lielâkâ
daïa ÂP pakalpojumu tiek pârdoti sekojoðâs nozarçs: dizains & inþenierzinâtnes,
R&D, patçriòa preces, elektronika, kosmosa izpçte, automaðînu joma, robottehnika,

103
ierîces, telekomunikâcijas, ortopçdija, veselîbas aprûpe, zobârstniecîba, metâllietuve,
nafta & gâze, íîmija, rotaïlietas un plastmasas izstrâdâjumi.

6.2.4 Kâdçï âtrâ prototipçðana ir svarîga?

Âtrâ modeïu prototipçðana (ÂP) var ievçrojami
samazinât izstrâdes izmaksas un produkta izstrâdes
ciklu. 1994. gadâ “Pratt & Whitney” sasniedza
no 70 lîdz 90 % izmaksu samazinâðanu un laika
ietaupîjumu, pielietojot ÂP savâ uzòçmumâ.
Turklât, ÂP var izmantot produktu testçðanâ
pirms produkta raþoðanas uzsâkðanas un
pârdoðanas fâzes. Tâ kâ ÂP balstâs uz tehnoloìijâm
vai tehnoloìiju uzlabojumiem, modeïu vai
prototipu izstrâdi parasti vada tehnologi, kuri
nepievçrð uzmanîbu modeïu izstrâdes izmaksâm.
(Izstrâdes izmaksas ir atkarîgas no materiâla,
papildus personâla, personâla apmâcîbu un
sistçmas izmaiòu izmaksâm). Tâpçc modeïu izstrâde ir jâveic, pamatojoties uz
sâkotnçjo modeïu vai prototipu novçrtçjumu, ko parasti veic tehnologu un
ekonomistu apvienotâ grupa. Tehnologi iesniedz izstrâdes priekðlikumu, un
ekonomisti to novçrtç, òemot vçrâ izmaksas un iespçjamo peïòu. Âtrâ modeïu
izstrâde bûs veiksmîga tikai tâdâ gadîjumâ, ja:

· Katrs prototips sniedz atbildes uz specifiskiem jautâjumiem.

·informâciju.
Prototips ir detalizçti izstrâdâts, lai tas varçtu sniegt nepiecieðamo

· Ja ir vairâkas idejas, tad ir nepiecieðams izstrâdât vairâkus prototipus.

·forma.
Lçmumi ir jâpieòem prototipa izstrâdes laikâ, un nav jâgaida modeïu beigu

· Ja prototipa izstrâde notiks âtri, âtrâk notiks arî jaunâ produkta izstrâde.
6.2.5 Kâ izmantot âtro prototipçðanu?
Vismaz seði daþâdi âtrâs modelçðanas paòçmieni ir komerciâli pieejami, un
katram ir savas priekðrocîbas. ÂP paòçmieni var tikt nosaukti par kompaktu brîvas-
formas veidoðanu, datorizçto raþoðanu vai produkta slâòveida raþoðanu.
Pçdçjais ir raþoðanas procesa aprakstoðs termins. Ar datora programmu
palîdzîbu “sagrieþ” datorizçti izprojektçto CAD modeli vairâkâs plânâs (~0.1 mm)
kârtâs, kas pçc tam tiek saliktas viena otrai virsû. ÂP ir “pievienojoðs” process, kas
pakâpeniski uzklâj papîra, vaska vai plastmasas kârtas, lai izveidotu cietu objektu.
Turpretî vairums mehânisko apstrâdes procesu (frçzçðana, urbðana, slîpçðana, u.c.)
ir “atòemoðie” procesi, kas atdala materiâlu no cietâ objekta. ÂP aditîvais raksturs
ïauj izveidot objektus ar sareþìîtâm iekðçjâm iezîmçm, kuras citâdi nav iespçjams
raþot.

104
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Protams, ÂP nav ideâlais process. Prototipa tilpums parasti ir ierobeþots lîdz 0.125
kubikmetriem vai vçl mazâk, atkarîbâ no ÂP iekârtas. Metâla prototipus ir grûti
izveidot, bet nâkotnç tas mainîsies. Metâla daïu modelçðanâ lielas partijas raþoðanai
vai vienkârðiem objektiem, vispârpieòemtie paòçmieni ir daudz ekonomiskâki. Ja
neòem vçrâ ðos ierobeþojumus, ÂP ir vçrtîga tehnoloìija, kas ir radikâli pârveidojusi
raþoðanas procesu.

6.2.5.1 Pamatprocess
Lai gan ir zinâmi daþi ÂP paòçmieni, tie visi iekïauj kopçju pamat procesu, kas
sastâv no pieciem posmiem:
1. Izveidot dizaina CAD modeli.
2. Pârveidot CAD modeli STL (stereolitogrâfijas) formâtâ.
3. Sadalît STL failu plânâs ðíçluma kârtâs.
4. Izveidot modeli, liekot vienu kârtu uz nâkamâs kârtas.
5. Apstrâdât un pabeigt modeli.
CAD modeïa veidoðana. Pirmkârt, priekðmets tiek modelçts, izmantojot
datorizçtâs projektçðanas (CAD) programmatûru. Programma Pro/ENGINEER attçlo
3-D objektus precîzâk nekâ programma AutoCAD, tâdçjâdi gûstot labâkus rezultâtus.
Projektçtâjs var izmantot jau iepriekð izveidotu CAD failu vai modelçðanas nolûkam
var radît jaunu failu. Ðis process ir vienâds visiem ÂP paòçmieniem.
Pârveidoðana uz STL formâtu. Daþâdas CAD programmas izmanto
atðíirîgus algoritmus, kas apzîmç cietus objektus. STL (stereolitogrâfija, vçsturiski
pirmâ ÂP metode) formâts tika pârveidots par ÂP standartu. Nâkamais solis – ir
jâkonvertç CAD fails uz STL formâtu. Ðis formâts attçlo trîs-dimensiju virsmu kâ
plaknes trijstûru montâþu, lîdzîgi “dârgakmeòu skaldnei”. Fails iekïauj virsotnes
un katra trijstûra ârçjâs normâles koordinâtes. STL failos tiek izmantoti plaknes
elementi, tâdçï tie nespçj precîzi attçlot izliektâs virsmas. Palielinot trijstûru
skaitu, tiek uzlabots tuvinâjums, taèu tiek palielinâts arî fails. Lielu, komplicçtu
failu priekðapstrâdei un izveidei ir nepiecieðams vairâk laika, tâdçï projektçtâjam
ir jâsabalansç precizitâte ar prasmi radît noderîgu STL failu. Tâ kâ STL formâts ir
universâls, ðis process ir vienâds visâm ÂP metodçm.
STL faila sadalîðana. Treðais solis – priekðapstrâdes programma sagatavo STL
failu. Ir pieejamas vairâkas programmas, un vairums no tâm ïauj lietotâjam pielâgot
modeïa izmçru, izvietojumu un orientâciju. Ir vairâki iemesli, kâdçï orientâcijas
izveide ir ïoti svarîga. Pirmkârt, âtro prototipu îpaðîbas atðíiras daþâdos koordinâðu
sistçmas virzienos. Piemçram, prototipi ir daudz vâjâki un neprecîzâki z (vertikâlajâ)
virzienâ, nekâ x-y plaknç. Turklât, daïu orientâcija daïçji nosaka modeïa izveidei
nepiecieðamo laiku. Îsâko dimensiju novietoðana z virzienâ samazina kârtu skaitu,
tâdçjâdi saîsinot izveides laiku. Priekðapstrâdes programmas sagrieþ STL modeli
vairâkâs kârtâs biezumâ no 0.01 mm lîdz 0.7 mm, atkarîbâ no izstrâdes metodes.
Programmas var ìenerçt palîgstruktûru, lai atbalstîtu modeli tâ izveides laikâ.
Atbalsts ir noderîgs smalkajâm daïâm, piemçram, nojumçm, iekðçjiem dobumiem
un plânâm sienu daïâm. Katrs ÂP mehânismu raþotâjs apgâdâ tikai ar savu patentçto
priekðapstrâdes programmu.

105
 “Kârta virs kârtas” konstrukcija. Ceturtais posms ir daïas konstrukcija.
Pielietojot vienu no vairâkiem paòçmieniem (kuri tiks aprakstîti nâkamajâ sadaïâ),
ÂP mehânisms liek vienu kârtu uz nâkamâs kârtas, kas sastâv no polimçriem,
papîra vai metâla pulvera. Vairums mehânismu ir diezgan autonomi, un tiem nav
nepiecieðama cilvçku palîdzîba.
Apstrâdât un pabeigt. Pçdçjais posms ir pçcapstrâde. Tas iekïauj prototipa
izòemðanu no mehânisma un jebkâdu atbalsta materiâlu atdalîðanu. Daþiem
gaismas jûtîgiem materiâliem pirms lietoðanas ir pilnîbâ jâizþûst. Prototipiem var
bût nepiecieðama neliela tîrîðana un virsmas apstrâde. Modeïa slîpçðana, sasaistîðana
un/vai nokrâsoðana var uzlabot tâ izskatu un izturîgumu.

6.2.6 Piemçrs: âtrâ pototipçðana “Baxi” uzòçmumâ

Âtrâ potoripçðana ir radîjusi laika un izmaksu ietaupîjumu

uzòçmumâ “Baxi”, uzsâkot tvaika katla izstrâdi uzòçmumâ, un
tâs mçríis ir iegût ienesîgâ mâju apsildes tirgus daïu.

ÂP ievieðanai bija liela nozîme uzòçmuma dizaina stratçìijâ un turpmâkajâ

jaunâ produkta izstrâdç.
Prestonâ izvietotais uzòçmums “Baxi” ir Lielbritânijas tirgus lîderis gâzes
apkures sistçmu jomâ; tas izstrâdâ projektus, raþo un apgâdâ ar augstas kvalitâtes
centrâlâs apkures tvaika katliem, kam ir elektroniskâ vadîbas sistçma, kamîniem un
sildîtâjiem.
Jau 1997. gadâ uzòçmums pieòçma stratçìisku lçmumu uzsâkt pilnîgi jaunas
konstrukcijas tvaika katla izveidi ar nosaukumu Bahama 100, kura dizains un
raþoðana pilnîbâ notika Lielbritânijâ “Bamber Bridge” rûpnîcâ. “Baxi” nolçma,
ka 10 mçneðos ir jâizstrâdâ tvaika katla dizains un priekðapstrâdes funkcionâlais
prototips, pirms katla pârdoðanas tirgû.
Tas bija âtrâkais laika posms, kurâ izstrâdâtais uzòçmuma jaunâ produkta
paraugs nonâca tirgû, un, lai pârliecinâtos, ka uzòçmums iekïausies noteiktajâ laikâ,
“Baxi” vecâkais prototipçðanas inþenieris Jim Astin-Kilgallon, sazinâjâs ar “AMSYS”,
Eiropas vadoðo selektîvâs lâzeru “slâòoðanas” (Selective Laser Sintering - SLS) âtrâs
prototipçðanas biroju.
Astin-Kilgallon kungs bija “Baxi” tehniskâs nodaïas, kas darbojâs dizaina nodaïas
aizgâdîbâ, darbinieks, un viòa galvenie darba pienâkumi iekïâva ÂP pakalpojumus,
projekta vadîðanu, jaunu produktu modeïu izstrâdi un sakaru uzturçðanu ar dizaina
grupâm par prototipu specifikâciju.
Izmaksu samazinâðana
Jau ilgu laiku bûdams ÂP risinâjumu entuziasts, Astin-Kilgallon kungs izskaidroja,
kâdçï uzòçmumam vajadzçtu izmçìinât ðo procesu, jo tâ ir veiksmîga alternatîva
tradicionâlajai un jau iepriekð izmantotajai modeïu izstrâdei. ÂP priekðrocîbas ir
labi zinâmas arî citiem uzòçmumiem. Spçjai âtri raþot jauno produktu modeïus ir

106
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

milzîga ietekme uz “produkts-tirgus” dzîves cikla laiku un izmaksu samazinâðanu,

sniedzot konkurçtspçjîgas priekðrocîbas uzòçmumiem, kas darbojas spçcîgas
konkurences tirgû.
Izskatot Bahama 100 projektu, Astin-Kilgallon kungs atcerçjâs, ka âtrai
prototipçðanai ir liela nozîme arî kopçjâ dizaina izveidç, un piebilda: “Bahama 100
produkta modelçðana izraisîs dizaina modifikâciju katrâ jaunajâ attîstîbas posmâ. Ðie
apsvçrumi nozîmç, ka mçs nevaram izmantot vispârpieòemtâs modeïu veidoðanas
metodes, jo tâs ir pârâk dârgas un aizòem daudz laika. Tâdçï mçs izvçlçjâmies SLS
ÂP kâ alternatîvu risinâjumu ar iespaidîgiem rezultâtiem.”
Pilnîbâ funkcionçjoðie prototipi
Pirmâs sastâvdaïas, kam ÂP eksperts no “AMSYS” veica âtro prototipçðanu, bija
èetri stikla ðíiedras hidrauliskie ûdens savienotâji.
“Bija svarîgi, lai tiktu izmantoti pilnîbâ funkcionçjoði prototipi, kurus var
pârbaudît laboratorijas apstâkïos,” izskaidroja Astin-Kilgallon kungs. “Esmu
pârsteigts, cik labi prototipi darbojâs un cik âtri “AMSYS” spçja tos izstrâdât –
tikai trîs dienas un nevis nedçïas, ja mçs bûtu izmantojuði tradicionâlo modeïa
izveidi.”
Îpaði svarîgs bija atklâjums, ka prototipi jau sâkotnçji uzrâdîja daþas dizaina
problçmas vispârçjâ produkta dizaina ciklâ. Tas veicinâja izmaiòu veikðanu, tâdçjâdi
kopumâ samazinot produkta izpçtes un izstrâdes izmaksas.
Pçc Astin-Kilgallon kunga teiktâ, ja netiku pielietota âtrâ prototipçðana, “Baxi”
uzòçmumam bûtu grûti savlaicîgi pabeigt projekta Bahama 100 izstrâdi. Finanðu
ieguvums ierosinâja “Baxi” dizaina nodaïu nâkotnç bieþâk izmantot ÂP metodi
jaunu produktu izstrâdç.
Stratçìiskâ integrâcija
“Baxi” dizaina stratçìija balstâs uz trijâm jauno produktu izveides stratçìijâm:
koncepcija, dizains un izstrâde un, visbeidzot, îstenoðana.
“Lîdz ðim ÂP ir iegâjusi otrajâ stadijâ – dizains un izstrâde,” izskaidroja Astin-
Kilgallon kungs. “Paðreiz, òemot vçrâ Bahama 100 projekta veiksmi, ÂP jau parâdâs
produkta koncepcijas stadijâ, kur mçs gûstam procesa stratçìiskas priekðrocîbas.”
“Mûsu dizaineri apzinâs ÂP priekðrocîbas, ko sniedz tâdi biroji kâ piem.,
“AMSYS”. ÂP bûs ârkârtîgi noderîga, jo nebûs vajadzîgi sareþìîtie produktu rasçjumi.
Projektus no CAD programmas elektroniski nosûtîs tieði uz biroju, tâdçjâdi ietaupot
laiku un naudu.”

6.2.7 Produkta testçðanas stratçìijas

6.2.7.1 Ievads
Uzòçmumi, kuros notiek sistemâtiskâ produktu testçðana un nepârtraukta
produktu uzlaboðana, vairumâ gadîjumu var sasniegt produkta pârâkumu pâr
konkurentiem. Savukârt, produkta pârâkums palîdz nostiprinât preèu zîmi, palielina

107
mârketinga darbîbas pozitîvo efektu (reklâmas, veicinâðanas, pârdoðanas, u.c.), un
bieþi ïauj pârâkam produktam noteikt cenu, kam bûs pakïauti konkurenti.
Diemþçl vairums MVU reti izmanto produktu testçðanu. Tikai daþi MVU
tieðâm saprot nepârtrauktâs produktu uzlaboðanas nozîmi. Vçl mazâk uzòçmumu
zina, kâ tiek pareizi veikta produkta testçðana. Ne visi paredz budþetâ lîdzekïus,
lai atbalstîtu nopietno produkta testçðanas programmu. Nepilnîbas uzòçmumos
rada priekðrocîbas tiem uzòçmumiem, kas nodarbojas ar nepârtraukto produkta
uzlaboðanu. Kâdâ veidâ uzòçmumi var iegût no produkta testçðanas? Ðîs nodaïas
mçríis ir nodroðinât lasîtâjus ar galveno produktu testçðanas metoþu praktisko
struktûru, lai varçtu noteikt, kuru un kâdâ nolûkâ vajadzçtu izmantot, òemot vçrâ
tirgu, raþotos produktus un konkurenci.

6.2.7.2 Kâdi ir galvenie produktu testçðanas veidi?

Ir svarîgi noteikt atðíirîbu starp daþâdiem testçðanas veidiem daþâdos produkta
izstrâdes procesa posmos. Tas palîdz testçðanas grupai saprast katras pârbaudes
mçríi un apspriest, kâdâ veidâ iegût nepiecieðamos datus. Daþâdâm testçðanas
metodçm ir atðíirîgi mçríi, pieeja un modelçðanas veidi. Detalizçta
�����������������������
informâcija
tiek dota par èetriem vispârçjiem testçðanas veidiem:
· pçtnieciskie testi,
· novçrtçðanas testi,
· apstiprinâjuma testi,
· salîdzinâjuma testi.

6.2.7.3 Kâdçï produkta testçðana ir svarîga, un kur to

izmanto?
Atbilstoði pçtîjumiem produkta testçðana ir visvçrtîgâkâ mârketinga izpçte, ko
vairums uzòçmumu ir jebkad veikuði. Produkta testçðanas nozîmi vislabâk raksturo
tâ daudzâs pielietojuma iespçjas. To var izmantot, lai:
· sasniegtu produkta pârâkumu pâr konkurentu produktiem,
· nepârtraukti uzlabotu produkta realizâciju un pircçju apmierinâtîbu (piem.,
saglabât produkta pârâkumu, òemot vçrâ pircçju gaumes attîstîbu laika gaitâ),
· pârraudzîtu iespçjamos draudus, ko var izraisît konkurentu produkti, lai
izprastu konkurences priekðrocîbas un trûkumus,
· samazinâtu izmaksas produkta formulçjumâ un/vai apstrâdes metodçs,
saglabâjot produkta pârâkumu,
· novçrtçtu novecoðanas ietekmi uz produkta kvalitâti (glabâðanas laika pçtîjumi),
· netieði novçrtçtu cenas, preèu zîmes vai iepakojuma ietekmi salîdzinâjumâ
ar produkta efektivitâti/kvalitâti,
· nodroðinâtu ieteikumus pçtîjumiem un izstrâdei jaunu produktu radîðanâ
vai jau esoðo produktu uzlaboðanâ,
· pârraudzîtu no piegâdâtâjiem saòemto produktu kvalitâti, un veiktu to katru gadu,
· paredzçt pircçju attieksmi pret jauniem produktiem.

108
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Lielâkâ daïa produktu testçðanas tiek veikta pârtikas un dzçrienu raþoðanâ,

taèu produktu testçðanu un tâs metodes, bûtîbâ, var pielietot visâm produktu
kategorijâm, lai gan izpildes struktûra un mehânisms katrai kategorijai var bût
atðíirîgs. Piemçram, var testçt datora programmas, mçbeles, noliktavas, suòu
barîbu, aviokompâniju servisu, iekârtu prototipus, u.c.

6.2.7.4 Konkurences priekðrocîbas

Produktu testçðana paaugstina konkurçtspçju. Produkta pârâkums ir
droðâkais veids, lai izvirzîtos tirgû. Uzòçmumos, kuros notiek produktu
testçðana, var sasniegt produkta pârâkumu, kâ arî paaugstinât konkurçtspçju
un tam ir liela stratçìiska nozîme.
Uzòçmumi, kas ignorç produkta uzlaboðanu un produktu testçðanu,
vienâ brîdi var atrasties uz bankrota robeþas, jo konkurents bûs izveidojis
labâku vai lçtâku produktu.

6.2.7.5 Kâ tiek pielietotas galvenâs produktu testçðanas

metodes?

Pçtnieciskie testi
Testus veic produkta izveides procesa sâkumâ, kad tiek noteikta problçma un
apspriesti iespçjamie risinâjumi, testçðanas grupai veidojas izpratne par lietotâja
profilu un pircçju vajadzîbâm. Pçtnieciskâ testa mçríis ir izpçtît iespçjamâs sâkotnçjâs
projektçðanas koncepcijas un rast atbildes uz daþiem pamatjautâjumiem:
· kâdas ir lietotâju domas par koncepcijas izmantoðanu?
· vai pamata funkcionalitâte ir nozîmîga lietotâjam?

109
 · vai lietotâja mijiedarbîba ir piemçrota un vadâma?
· vai mûsu pieòçmumi
ko lietotâjs domâ par koncepciju?
· vai mçs esam pârpratuðiparkâdu
pircçja prasîbâm ir pareizi?
·Ðâda agrîna koncepcijas analîze noir prasîbâm?
vissvarîgâkâ visu veidu prototipçðanâ un
novçrtçðanâ, jo, ja jauna produkta izveide balstâs uz klientu vajadzîbu kïûdainiem
pieòçmumiem vai pârpratumiem, tâlâkâ attîstîbas gaitâ noteikti bûs problçmas.
Datu apkopoðana ir kvalitatîva, kas balstâs uz novçrojumiem, intervijâm un
apspriedçm ar mçría auditoriju. Var piemçrot arî daþus kvantitatîvus pasâkumus,
piemçram, uzdevumu veikðanai paredzçto laiku vai pieïauto kïûdu skaitu.
Novçrtçðanas testi
Ja pçtniecisko testu mçríis ir pçtît potenciâlo risinâjumu atbilstîbu, novçrtçðanas
tests detalizçti izskata izvçlçto risinâjumu vçlâkâ izstrâdes posmâ. Novçrtçðanas testa
galvenais mçríis ir nodroðinât pieòçmumu atbilstîbu un specifiskâ dizaina izvçles
piemçrotîbu. Pieòemot, ka ir izvçlçta pareizâ koncepcija, novçrtçðanas tests var
nodroðinât koncepcijas efektîvu îstenoðanu, un atbildçt uz ðâdiem jautâjumiem:
· vai koncepcija ir pielietojama?
· vai koncepcija apmierina visas lietotâju vajadzîbas?
· kâ lietotâjs izmanto produktu, un vai to var izmantot vçl efektîvâk?
· kâ notiks raþoðana un testçðana, un vai to var izdarît vçl labâk?
· vai lietotâjs nebûs ierobeþots un produkts pildîs visus uzdevumus, kâ tas
tika paredzçts?
Novçrtçðanas testiem parasti ir nepiecieðami sareþìîtâki vai detalizçtâki modeïi
nekâ pçtniecîbas testiem. Tiek izmantoti analîtisko modeïu, modelçðanas un
darba imitçðanas (nav nepiecieðams produkta galçjais izskats vai pilna mehâniskâ
apstrâde) savienojums.
Novçrtçðanas process ir diezgan informatîvs, kurâ piedalâs gan iekðçjâs, gan ârçjâs
ieinteresçtâs puses. Iegûtie dati parasti ir kvalitatîvi un balstîti uz novçrojumiem,
diskusijâm un strukturizçtâm intervijâm. Pçtîjuma mçríis ir izprast, kâdçï lietotâji
reaìç uz koncepciju tieði tâ, kâ viòi to dara.
Apstiprinâðanas testi
Apstiprinâðanas testi parasti notiek produkta izveides procesa beigâs, lai
pârliecinâtos, ka visi izvirzîtie mçríi ir sasniegti. Testi novçrtç produkta reâlo
funkcionalitâti un darbu izpildi.
Apstiprinâðanas tests ir pirmâ iespçja, lai novçrtçtu visas produkta sastâvdaïas
kopâ, lai gan katrs atseviðís elements var jau bût testçts iepriekð. Tâdçjâdi, testçts
tiek gala produkts, ieskaitot iepakojumu, dokumentâciju un raþoðanas procesu.
Apstiprinâðanas testâ ir iekïauti arî visi oficiâlie novçrtçjumi, kas ir nepiecieðami
sertifikâcijai, droðîbai vai citiem likumos paredzçtajiem pasâkumiem. Salîdzinâjumâ
ar novçrtçðanas testu, lielâks uzsvars tiek likts uz eksperimentâlo precizitâti un
atbilstîbu.

110
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Apstiprinâðanas testa dati ir kvantitatîvi, un tie balstâs uz produkta funkcionâlo

pârbaudi. Parasti tests tiek veikts atbilstoði produkta sagaidâmâ uzdevuma
izpildîðanas konkrçtam kritçrijam. Produkta lietojamîbu var novçrtçt testçjot
darbîbas âtrumu, precizitâti vai lietojuma ilgumu, taèu vienmçr ir jânosaka ðo
parametru kvantitatîvie râdîtâji. Produkta pievilcîbu var novçrtçt òemot vçrâ
lietotâju novçrtçjumus. Testçðanas datiem ir jâbût oficiâli fiksçtiem, jebkuras
neveiksmes, kas neatbilst paredzamajai darbîbai, ir jâreìistrç un jânosaka attiecîgais
uzlabojuma risinâjums.
Salîdzinâjuma testi
Salîdzinâjuma testu var veikt jebkurâ projektçðanas procesa posmâ, lai salîdzinâtu
koncepciju, produktu vai produkta elementu ar iespçjamo alternatîvu. Ðî alternatîva
var bût jau esoðais risinâjums, konkurçjoðs piedâvâjums vai alternatîvs dizaina
risinâjums. Salîdzinâjuma tests var iekïaut katra produkta risinâjuma darbîbas spçjas
pârbaudi un izvçlçto parametru testçðanu. Salîdzinâjuma testu lieto, lai noteiktu
izvçli, pârâkumu vai izprastu daþâdo konstrukciju priekðrocîbas un trûkumus.

6.2.7.6 Piemçrs: apstiprinâðanas un salîdzinâjuma testa

savienojums Polijas MVU
Automobiïu gâzu izplûdes sistçmu akustiskâ testçðana
1989. gadâ tika uzveidots uzòçmums “ASMET”, kura dibinâtâjs ir Andrzej
Szarski. Uzòçmums ir izvietots Polijas pilsçtâ Czerskâ, kâdus 250 km no Varðavas
ziemeïrietumu virzienâ. Sâkotnçji tas bija automobiïu rezerves daïu piegâdâtâjs, bet
tagad tas ir lielâkais augstas kvalitâtes automobiïu izplûdes gâzu sistçmu raþotâjs
Eiropâ. “ASMET” raþoðanas kapacitâte ir 250000 izplûdes gâzu sistçmas gadâ, un tas
ir privâts uzòçmums. “ASMET” uzmanîbas centrâ vienmçr ir bijis tâ raþoto izplûdes
gâzu sistçmu trokðòu jautâjums. 1999. gadâ uzòçmums nopirka “Brüel & Kjae r”
iekârtu, lai izmçrîtu un analizçtu uzòçmuma produktu akustiskos parametrus.
Piecpadsmit izaugsmes gadi. Koncentrçðanâs uz kvalitâti
Politiskâs struktûras izmaiòu dçï, 1980. gadu beigâs strauji pieauga lietoto
automaðînu imports Polijâ. Eiropas raþotâju rezerves daïas bija dârgas. Lai
apmierinâtu pieaugoðo pieprasîjumu, 1989. gadâ Andrzej Szarski izveidoja “ASMET”.
Uzòçmuma mçríis bija skaidrs: izstrâdât automaðînu rezerves daïu konstrukcijas un
izveidot raþoðanu, ar tâdu pat kvalitâti, izturîbu un funkcionalitâti, kâ automobiïu
raþotâju “OEM” iekârtâm. Îsâ laikâ “ASMET” nolçma koncentrçties uz izplûdes
gâzu sistçmu raþoðanu, un uzòçmuma pçdçjie 15 gadi ir bijuði veiksmîgi, apliecinot
Andrzej Szarski pareizi pieòemto lçmumu.
Produktu klâsts ir plaðs – paðreiz tiek raþotas vairâk kâ 600 daþâdu modeïu
izplûdes gâzu sistçmas, kas sastâv no vairâk kâ 1000 daþâdâm sastâvdaïâm. Izpûtçju
konstrukciju un tehnoloìisko dokumentâciju izstrâdâja uzòçmumâ. Elastîgâs
raþoðanas lînijas veicina gan lielu, gan mazu produktu partiju âtru un efektîvu
izgatavoðanu. Katru gadu tiek saraþotas apmçram 250000 pabeigtas izplûdes
gâzu sistçmas, taèu ir iespçjams raþot lîdz pat 25000 vienîbâm mçnesî, ja ir liels
pieprasîjums. Uzòçmumâ “ASMET” strâdâ apmçram 90 darbinieki, un tam ir
pieðíirts ISO 9001 sertifikâts.

111
 Miroslavs Bruskis ir “ASMET” izpilddirektors. Viòam ir maìistra grâds
inþenierzinâtnçs un viòð strâdâ uzòçmumâ kopð 2000. gada. Miroslavs stâsta, ka
katru mçnesi produktu klâstam tiek pievienoti aptuveni 10 jauni modeïi, lai gan
vçl joprojâm ir pieprasîjums pçc izplûdes gâzu sistçmâm vecâkâm maðînâm, un
pie mums ðîs sistçmâs ir pieejamas. Citas sistçmas var izgatavot pçc pieprasîjuma
kâ nelielu partiju, sastâvoðu no 20 vienîbâm. Katru gadu mçs saòemam atskaiti
no uzòçmuma “SAMAR”, kas pârrauga Polijas automobiïu tirgu. Atskaite sniedz
informâciju par to, kâdas maðînas tiek pirktas un pârdotas un kuru pârdoðanâ ir
pieaugums vai kritums attiecîgajâ gadâ. Pamatojoties uz ðo informâciju, mçs veicam
tirgus analîzi un nolemjam, kâdiem modeïiem ir jâraþo izplûdes gâzu sistçmas.
“ASMET” paðlaik pieder apmçram 20% no vieglo un smago automaðînu izplûdes
gâzu sistçmu aizvietoðanas tirgus Polijâ – vairâk kâ jebkuram konkurentam. Apmçram
15% no uzòçmuma produkcijas tiek eksportçta, un “ASMET” mçríis ir paplaðinât ðo
biznesa jomu. Pçdçjo desmit gadu laikâ “ASMET” ir piedalîjies automobiïu izstâdçs,
kas katru gadu notiek Poznaòâ. 2003. gadâ uzòçmums eksponçja savu produkciju
Parîzç notikuðajâ izstâdç “Equip Auto” un 2004. gadâ Frankfurtç. Jaunie ES likumi
prasa, lai izplûdes gâzes sistçmu aizvietoðana tiktu testçta. No “ASMET” plaðâ
produkcijas klâsta 250 produkti jau ir testçti, un nâkamo 200 produktu testçðana
paðlaik ir procesâ.
15 gadu darbîbas laikâ “ASMET” ir uzkrâta lieliska pieredze izplûdes gâzu sistçmu
raþoðanâ. Miroslavs uzskata, ka uzòçmuma politika ir vçrsta uz oriìinâlo iekârtu
izplûdes gâzu sistçmu iegâdi, to rûpîgo testçðanu un vçrtçðanu, pirms aizstâjçja
konstruçðanas uzsâkðanas. Pircçji uzskata, ka mûsu izplûdes gâzu sistçmâm ir ïoti
precîza forma, un tâs ir viegli piemçrojamas, kas, savukârt, ietaupa darbnîcu laiku
un pûles.
Daudzi transporta lîdzekïi tagad izmanto katalizatorus, lai samazinâtu kaitîgo
gâzu emisiju. Mçs iegâdâjamies ðîs sastâvdaïas no specializçta raþotâja, pievienojam
tâs mûsu izplûdes gâzu sistçmai un pârdodam ðo vienîbu ar preèu zîmi “ASMET”.
Taèu notiek arî pretçjais process – katalizatoru raþotâji bieþi iegâdâjas mûsu
sastâvdaïas, un gatavo izpûtçju pârdod kâ savu produktu.
Lai uzlabotu izpûtçju izturîbu, karstuma izturîbu un trokðòu lîmeni, “ASMET”
izmanto “Owens Cornings Silentex” “Muffler Filling” sistçmu un “Advantex®
Muffler Roving” detaïas no stikla ðíiedras. Daþkârt tiek izmantoti ar viendabîgu
stikla vates ðíiedru pildîti polietilçna maisiòi.
Lai izstrâdâtu izplûdes gâzu sistçmas konstrukciju, “ASMET” iegâdâjâs vismaz
divas vienîbas no oriìinâlâ iekârtu raþotâja. Vienîbas rûpîgi izmçrîja, un tika
izgatavoti CAD rasçjumi. Procesa mçríis bija sasniegt pçc iespçjas lîdzîgu formu
oriìinâlam. Pçc tam tika veikti akustiskie mçrîjumi. Vienîba ar viszemâkajiem
trokðòa râdîtâjiem tiek pârgriezta, lai atklâtu tâs konstrukciju, iekðçjâs dimensijas
tiek vçlreiz novçrtçtas, un tiek uzlaboti CAD rasçjumi.
Jaunâs konstrukcijas prototipi tiek rûpîgi testçti, gan pçc fiziskajâm, gan
pçc akustiskajâm îpaðîbâm. Jaunâ modeïa raþoðana tiek uzsâkta, ja tas iekïaujas
noteiktajâs robeþâs.

112
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Miroslavs piebilst, ka uzòçmuma produktu konstrukcijas balstâs uz ilggadçjo

pieredzi. Piemçram, gadîjums smago maðînu: mçs radîjâm jaunu izplûdes gâzu
sistçmas konstrukciju, kas samazinâja troksni kabînç par 6 dB. Lai nodroðinâtu
atbilstoðu vispârçjo kvalitâti un izturîbu, “ASMET” izmantotâ tçrauda plâksne un
caurule tika importçta no raþotâjiem Vâcijâ.
Akustiskas kvalitâtes testçðana
Miroslavs stâsta, ka uzòçmums vienmçr ir uzskatîjis akustiskos parametrus par
kritisku faktoru. Mûsu mçríis ir padarît uzòçmuma izplûdes gâzu sistçmas ne tikai
izturîgâkas, bet arî klusâkas par oriìinâlajâm detaïâm, un tas atspoguïojâs mûsu
mârketinga politikâ. Mûsu produktu novçrtçjumam ir jâbût vienâdâm vai augstâkam
par oriìinâlajâm detaïâm. Izplûdes gâzu troksnis kïûst par svarîgu jautâjumu
Polijâ, un mûsu izplûdes gâzu sistçmu akustiskie râdîtâji ir galvenâ atðíirîbas zîme
tirgû. Mçs vienmçr esam tiekuðies sasniegt viszemâko trokðòu lîmeni. Ik pçc trim
mçneðiem katrs izplûdes gâzu sistçmas modelis tiek izòemts no raþoðanas plûsmas
lînijas, un tiek testçta partijas dimensiju precizitâte un akustiskie parametri. Ja kâdu
konkrçtu modeli pasûta vairumâ, partijas testçðana tiek veikta bieþâk. Daudzi cilvçki,
it îpaði jaunie automaðînu vadîtâji, vçlas, lai viòu maðînâm bûtu “pareizâ” skaòa.
Lai gan mûsu mçríis ir raþot izplûdes gâzu sistçmas ar zemâko trokðòu lîmeni, mçs
pievçrðam uzmanîbu arî uz vispârçjo skaòas kvalitâti. Mûsu filozofija ir vienkârða
– katram klientam ir jâbût 100% apmierinâtam. Mçs izskatam visas sûdzîbas un
piedâvâjam samainît izplûdes gâzu sistçmas. Ja sûdzîbas iemesls ir troksnis, tad ir
ïoti svarîgi ðo gadîjumu pilnîbâ izpçtît un salîdzinât gan “OEM” daïas, gan citu, no
raþoðanas plûsmas lînijas paòemto vienîbu parametrus.

6.3 Raþoðanas stratçìija

6.3.1 Ievads
Ðajâ nodaïâ ietvertâ informâcija palîdzçs MVU raþoðanas daïas vadîtâjiem izveidot
pareizu struktûru atvieglotai, ar raþoðanu saistîtu lçmumu pieòemðanai. Pastâv
daudz un daþâdas raþoðanas metodes un tehnoloìijas, un katram uzòçmumam
vajadzçtu rûpîgi izvçrtçt, kuru no tâm pielietot, atkarîbâ no uzòçmuma îpaðajâm
vajadzîbâm, produktu veida, raþoðanas jaudas u.c.
Izvçrtçjot raþoðanas procesa sareþìîtîbas pakâpi modernajâs raþotnçs ar lieliem
pârstrâdes cehiem, kas aprîkoti ar visdaþâdâkâ veida rotçjoðâm vai stacionârâm
iekârtâm un citu inventâru, varam secinât, ka ar raþoðanu saistîtu lçmumu
pieòemðana ir sareþìîta problçma, òemot vçrâ daudzo iekðçjo un ârçjo
organizâcijas faktoru daþâdîbu. Tâdçjâdi MVU ir vajadzîgas vadlînijas, lai
labâk zinâtu, kâ organizçt sava uzòçmuma vadîbas aktivitâtes un realizçtu pareizu
raþoðanas stratçìiju. Jâpiebilst, ka pârsvarâ gadîjumu raþoðanas stratçìija tiek
realizçta, izmantojot sareþìîtas datorprogrammas, tâdas kâ MRP, MRPII, ERP, u.c.

6.3.2 Kas ir raþoðanas stratçìija?

Raþoðanas stratçìijas galvenais uzdevums ir raþoðanas grafika plânoðana,
izvçrtçjot uzòçmuma budþeta un laika ierobeþojumus. Tas tiek veikts, analizçjot
uzòçmuma personâla un kapitâla resursus, lai izvçlçtos veidu, kâ vislabâk panâkt

113
atbilstîbu noteiktajâm raþoðanas normâm. Izstrâdâjot raþoðanas stratçìiju, ar
matemâtisku formulu palîdzîbu tiek aprçíinâts, kâdas iekârtas tiks izmantotas,
vai nepiecieðama jaunu iekârtu iegâde, virsstundu darbs vai papildus darba
maiòas, kâ arî tas, kâda bûs raþoðanas secîba. Tiek uzraudzîts raþoðanas process, lai
pârliecinâtos, ka tas noris atbilstoði grafikam, kâ arî, lai varçtu savlaicîgi atrisinât
raduðâs problçmas.
Tâ kâ daudzu nodaïu darbs ir savstarpçji saistîts, raþoðanas daïas vadîtâjam
jâstrâdâ cieðâ sadarbîbâ ar citu, tâdu kâ tirdzniecîbas, sagâdes un loìistikas
nodaïu vadîtâjiem, lai efektîvâk realizçtu uzòçmuma mçríus, politiku un darba
procesus. Tâ piemçram, raþoðanas daïas vadîtâjs sadarbojas ar sagâdes daïu, lai
nodroðinâtu rûpnîcas iekârtu uzturçðanu optimâlâ lîmenî. Tas ir ïoti bûtiski
uzòçmuma darbîbai, jo iekârtu uzturçðana un apgâdâðana ar vajadzîgajâm rezerves
daïâm un materiâliem ir saistîta ar tâ finansiâlajiem resursiem, un nepietiekams
ðo materiâlu daudzums kavç raþoðanas procesu. Tâdçjâdi galvenâ raþoðanas
stratçìijas komponente ir inventarizâcijas vadîba un kontrole.

6.3.3 Kâdçï raþoðanas stratçìija ir nozîmîga?

Daþi lielâkie raþoðanas uzòçmumi noliktavâ uzglabâ vairâk kâ 500 000 daþâda
nosaukuma detaïas. Lielveikali katru dienu izliek pârdoðanai aptuveni 100 000 preèu
vienîbas. Mazie raþotâjuzòçmumi noliktavâs parasti uzglabâ ap 10 000 daþâdus
izejvielu materiâlus, rezerves daïas un gatavo produkciju.
Saraþotâs un noliktavâ uzglabâtâs preces var bût ïoti atðíirîgas pçc cenas, svara,
izmçriem, krâsas un formas. Tâs var bût novietotas mucâs, kartona kastçs vai arî
sakrautas plauktos. Uzglabâðanu var apdraudçt preces uzglabâðanas termiòð, kâ arî
zâdzîbas un to morâlâ novecoðanâs mainîga stila vai tehnoloìiju ietekmç.
Atðíirîgs ir arî preèu apjoma pieprasîjums. Tâs var tikt izòemtas no noliktavas
tûkstoðos, desmitos vai arî pa vienai. Tâs bieþi vien tiek komplektçtas un klients
nepirks tikai vienu, ja nebûs pieejama arî otra. Preces var izòemt klients, vai arî
tâs var tikt nosûtîtas klientam ar uzòçmuma auto, pa dzelzceïu, ar lidmaðînu, kuìi
vai kravas maðînu. Daþi klienti vçlas saòemt preces nekavçjoties pçc pieprasîjuma,
savukârt, citas preces viòi ir gatavi gaidît. Izvçrtçjot iepriekð minçto, nav vienota
raþoðanas stratçìijas modeïa, jo pastâv atðíirîgi raþoðanas sistçmas ârçjie un iekðçjie
faktori, un visbieþâk tos nav iespçjams kontrolçt.

6.3.4 Kur var pielietot raþoðanas vadîbu?

Pçdçjâ laikâ daudzâm firmâm raþoðanas vadîba ir stratçìisks konkurences ierocis.
Piemçram, “Wal Mart” ir samazinâjusi noliktavas krâjumu apjomu lîdz minimumam,
ïaujot (un daþkârt arî uzspieþot) piegâdâtâjiem uzkrât preces noliktavâ. Tâdçï nav
pârsteidzoði, ka daudzi konkurenti ir aizvçruði savas durvis.
Atziòa, kas tika gûta pçtîjuma rezultâtâ, salîdzinot daþâdas nozaru raþotòu
vadîbas sistçmas ir tâda, ka veiksmîga uzòçmuma augstâkâs vadîbas personâls ir
tieði iesaistîts kopçjo krâjumu un raþoðanas plânoðanas politikas veidoðanâ.
· Íîmisko vielu uzòçmumu vadîba veido katrai rûpnîcai atseviðíu krâjumu
budþetu. Tas nozîmç, ka rûpnîcas vadîbai atïauj veikt uzkrâjumus lîdz noteiktam

114
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

lîmenim, neòemot vçrâ to ieguvumu, kas varçtu rasties no krâjumu

samazinâðanas.
· Vidçja lieluma raþoðanas uzòçmuma îpaðnieks ir izdevis rîkojumu uzòçmuma
vadîbai samazinât inventâru par vienu treðdaïu. Tomçr viòð neiedomâjâs, ka
tas varçtu izraisît negatîvas sekas attiecîbâ uz klientu pakalpojumiem.
Pçtîjuma rezultâtâ tika konstatçts, ka bûtîbâ krâjumus var samazinât, neradot
pakalpojumu sniegðanas draudus, tomçr samazinâðanas apjomam vajadzçtu bût
mazâkam kâ vienai treðdaïai.
Lai sniegtu pareizus ieteikumus krâjumu vadîbai, raþoðanas plânoðanai vai
laika plânoðanas sistçmas izveidoðanai, mums jâpârzina vairâk nekâ tikai
konkrçtâ nozare, kurâ uzòçmums darbojas. Ir svarîgi noskaidrot, kâdas ir
vadîbas domas ðajos jautâjumos un bût gataviem pacietîgi strâdât, lai pârliecinâtos
par nepiecieðamîbu veikt izmaiòas un novçrtçt potenciâlo ieguvumu, kas varçtu
rasties to ievieðanas rezultâtâ.

6.3.5 Kâ vadîbai bûtu jâizvçlas raþoðanas process un uz ko

ðim procesam jâbût vçrstam?
Sekojoðâ tabulâ atspoguïota daþâdu raþoðanas procesu struktûra, kâ arî sniegts
to vispârçjs raksturojums. Svarîgi ir apzinâties, vadîbas skatîjums uz daþâdiem
raþoðanas procesiem ir atðíirîgs.
Daþâdu raþoðanas procesu struktûra un to bûtisks raksturojums.

Raksturojums Amatnie- Lînijas Konveijers Nepârtraukta

ka plûsmas plûsma
darbnîca preèu
raþoðana
partijâs

Prasîbas Grûti Vieglâk Ïoti viegli

Paredzamas
materiâliem paredzamas paredzamas paredzamas

Kontrole pâr
piegâdâtâ- Zema Vidçja Augsta Ïoti augsta
jiem

Vertikâlâ Daþreiz atpakaï,

Atpakaï un uz
integrâcija Nav Ïoti zema bieþâk uz
priekðu
priekðu

Izejmateriâlu Liels,
Daþâds, bieþa
apjoms Mazs Mçrens nepârtraukta
piegâde
piegâde

Gatavo
izstrâdâjumu Nav Mainîgs Liels Ïoti liels
apjoms

115
 Atbildîba par
Tieðais
kvalitâtes Mainîgs Speciâlisti Procesa kontrole
darbs
kontroli

Prasîbas
attiecîbâ uz
Augstas Mainîgas Nelielas Zemas
raþoðanas
informâciju

Laika Nenoteikts, Neelastîgs,

Bieþi
plânojums bieþas Pçc grafika ko nosaka
nenoteikts
izmaiòas tehnoloìija

Veicamâ Palielinâta Etapu

Atkârtota lînijas
darba darbaspçka sabalansçðana,
sabalansçðana, Nelietderîga
problçmas un iekârtu projektçðanas
produktivitâtes laika patçriòa
izmantoða- procedûras,
uzlabojumi, novçrðana, laika
na, âtra atbildes
darbinieku patçriòð, izmaksu
reakcija reakcija uz
maiòu samazinâðana
risinot pieaugoðajâm
saskaòoðana
problçmas vajadzîbâm

Procesa Daþi Stingras

Skaidra un
plûsma Nav modeïa dominçjoði plûsmas
neelastîga
modeïi modelis

Tipisks
Parasti mazs Vidçjs Bieþi liels Liels
lielums

Iekârtu veids Kombinçts Specializçts,

Specializçts,
Vispârçjas –speciâls ar zema vai
augsta lîmeòa
nozîmes vispârçjas augsta lîmeòa
tehnoloìijas
nozîmes tehnoloìijas

Jaudas Produkcijas
Bieþi
noteikðana Daþâda râdîtâja Fiziskâ izteiksmç
izteikta eiro
izteiksmç

Jaudas Nepiecieðama
Nepiecieðama
palielinâ- Pieaugoða Daþâda atkârtota
sinhronizçðana
ðanas iespçjas sabalansçðana

Problçmas Bieþas
Pârsvarâ
Bieþas pârmaiòas, Zinâmas un
zinâmas un
pârmaiòas bet nemainîgas
nemainîgas
paredzamas

Âtrums
(vienîbas Lçns Vidçjs Âtrs Ïoti âtrs
dienâ)

Pastâvçðanas
Ïoti îss Vidçjs Garð Ïoti garð
laiks

116
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Procesa
izmaiòas,
Bieþi Pieaugoðas vai Vienmçr
ko pieprasa Pieaugoðas
pieaugoðas radikâlas radikâlas
jauns
produkts
Klientu skaits Daudz, bet
Liels Mazs Daþi
nelieli
Produktu
Daudz Neliels Neliels Daþi
skaits
Tipiskais
rûpnîcas Parasti mazs Vidçjs Bieþi liels Liels
lielums
Automatizâ-
Zems Vidçjs Zems vai augsts Augsts
cijas lîmenis
Mârketinga Kvalitâte un
raksturojums Produkta Kvalitâte un îpaðîbas vai
Pieejamîba/cena
îpaðîbas îpaðîbas pieejamîba/
cena
Blakuspro-
Daþi Daþi Daþi Vairâk
dukti
Nepiecieða-
mîba pçc Maza Vidçja Maza Liela
kontroles

6.3.6 Kâ jâpieòem lçmumi saistîbâ ar raþoðanu?

Ðajâ nodaïâ tiek raksturota vienota struktûra, kas palîdz pieòemt ar raþoðanu
saistîtus lçmumus. Struktûru var piemçrot daþâdiem procesiem, bet vadîbai jâpieòem
lçmumus, atkarîbâ no izraudzîtâ procesa veida. Nepârtrauktâ procesa svarîgâkais
jautâjums ir veiksmîgi koordinçt procesus raþoðanas vâjâs vietâs, lai sasniegtu pçc
iespçjas lielâku produktivitâti. Pretstatâ konveijera procesiem, vispirms uzmanîba
jâpievçrð pareizai izejmateriâlu, komponenðu u.c. materiâlu vadîbai. Uzòçmumos,
kuros preèu raþoðana notiek atseviðíâs partijâs, iespçjams ir tikai viena vâjâ vieta,
tâdçï vadîbai vajag pievçrsties ðîs problçmas risinâðanai. Darbnîcâm problçmas
parasti ir mainîgas, un tâm ir tikai daþas komponentes vai materiâli, tâdçï ðo
uzòçmumu svarîgâkais jautâjums ir îstermiòa plânoðana.
Antonijs (Anthony) (1965) ir ieteicis ar raþoðanu veicamos vadîbas pasâkumus
iedalît trîs plaðâs kategorijâs, kuru nosaukumi gadu gaitâ tika mainîti un kas tagad
ir ðâdi: stratçìiskâ plânoðana, taktikas plânoðana un operatîvâ plânoðana.

6.3.6.1 Stratçìiskâ plânoðana

Stratçìiskie (jeb ilgtermiòa) plâni ir lçmumi, kas attiecas uz visu raþoðanu un
nozari (òemot vçrâ citu funkcionâlo jomu mijiedarbîbu), piemçram, kâdus produktus
raþot, kâdâs jomâs konkurçt: izmaksu, kvalitâtes, piegâdes vai elastîbas; kur izvietot
raþotnes, kâdas iekârtas izmantot; kâ arî lçmumi attiecîbâ uz izejmateriâliem,
enerìiju un darba iemaòâm.

117
 6.3.6.2 Taktikas plânoðana
Taktikas (vidçja termiòa) plâni, ar plânoðanas termiòu no seðiem mçneðiem
lîdz diviem gadiem, balstâs uz raþoðanas jaudu ierobeþojumiem un plânotâ
pieprasîjuma prognozçm, ko nosaka ilgtermiòa plâni, un pieejamiem resursiem, lai
apmierinâtu uzòçmuma vajadzîbas strâdât pçc iespçjas efektîvâk un iegût lielâku
peïòu. Lai arî uzòçmuma raþoðanas jaudu nosaka ilgtermiòa plâni, to var palielinât
vai samazinât vidçjâ termiòa robeþâs. Taktikas plânoðanas procesâ var mainît vienu
vai vairâkus lçmumus attiecîbâ uz: darbaspçka resursu, virsstundu darbu, maiòu
skaitu, raþoðanas intensitâti, krâjumu apjomu, piegâdes veidu un arî apakðlîgumu
slçdzçju skaitu ar konkrçto uzòçmumu. Ðâdi plâni rada zinâmas saistîbas, bet arî
nodroðina stabilitâti.

6.3.6.3 Operatîvâ plânoðana

Operatîvâs (îstermiòa) aktivitâtes nodroðina elastîbu ikdienâ, kas nepiecieðama,
lai apmierinâtu klientu prasîbas, kâ to nosaka iepriekðminçtie plâni. Îstermiòa
darbîbas laika plânojums paredz pasûtîjuma saòemðanu no klientiem, vai arî
atkarîbâ no izveidotâs krâjumu sistçmas un plâna, nosaka detalizçtu produkta
kustîbas procesu uzòçmumâ. Visbieþâk, detalizçts laika plânojums tiek izstrâdâts
vienai nedçïai, tad vienai dienai un, visbeidzot, vienai maiòai uz priekðu. Laika
plânojums ietver produktu un izejvielu piegâdi, pasûtîjumu bieþumu un marðrutu
plânoðanu rûpnîcas robeþâs, papildus apjoma noteikðanu katrai noliktavas preèu
vienîbai u.t.t.
Darbîbas Stratçìiskâ Taktiskâ Operatîvâ
kategorija
Galvenie Plâns resursu iegûðanai Plâns resursu Detalizçta laika
lçmumu veidi izlietoðanai plânojuma izpilde
Vadîbas Augstâkais Vidçjais Zems
lîmenis
Laika termiòð Garð(2+ gadi) 6 lîdz 24 mçneði Îstermiòa
Problçmas Ïoti labi koncentrçts Koncentrçts Ïoti detalizçts
izklâsts
Nenoteiktîbas Augsta Vidçja Zema
pakâpe
Piemçri Produkti pârdoðanai, kâdâ Rûpnîcu Ko raþot (iepirkt),
mainîgajiem jomâ sacensties, uzòçmuma darba stundas, kad, uz kâdâm
lielumiem, lielums un izvietojums, darbaspçka iekârtâm (no kâda
kas pakïauti iekârtu veids, ilgtermiòa apjoms, krâjumu tirgotâja), cik
vadîbas izejmateriâlu un enerìijas lîmenis, lielos daudzumos
kontrolei kontrakti; nepiecieðamâs apakðlîgumi, un kâdâ kârtîbâ,
darba iemaòas, produktu rezultâtu pasûtîjumu
plânoðanas veids un novçrtçjums, apstrâde un
vadîbas lçmumi attiecîbâ transportçðanas papildus pasâkumi,
uz krâjumu veidoðanu veids. materiâlu kontrole.

Îss pârskats par Antonija hierarhiju, piemçrotu raþoðanas funkcijâm.

118
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

6.3.7 Piemçrs. Riepu raþotâjs uzlabojis krâjumu vadîbas

sistçmu
Situâcijas raksturojums
Riepu raþotâjs vçlçjâs modernizçt riepu krâjumu sistçmu, lai uzlabotu uzòçmuma
darbîbu un raþoðanas efektivitâti. Lîdz ðim krâjumu uzskaitei un plânoðanai tika
izmantota MS Excel programma. Ðî elektroniskâ tabula ietvçra ar roku ievadîtus
datus un to aprçíinu rezultâtus. Paredzçts, ka jaunâ sistçma automâtiski apkopos
visus datus, kas ïaus labâk vadît iekârtas, maiòas darbu, vienlaicîgi ievieðot efektîvus
atskaitîðu sniegðanas instrumentus ar reâlu laika plânojumu visiem raþoðanas
etapiem.
Risinâjums
Riepu raþoðanas uzòçmums, izmantojot konsultantu palîdzîbu, atrada
risinâjumu, lai uzraudzîtu un vadîtu paðreizçjo riepu krâjumu sistçmu. Sistçmâ
izmanto cikliskus riepu raþoðanas vadîbas aprçíinus un tos pielieto, lai regulçtu
riepu krâjumus. Riepu uzskaiti un raþoðanas laika plânojumu nodroðina programma
Oracle RDB. Sistçma ïauj pilnîbâ sakârtot krâjumus.
Ko ieguva uzòçmums
Tagad uzòçmumam ir sistçma, kas izmanto reâlus laika plânojuma datus precîzai
krâjumu plânoðanas veikðanai. Produktivitâte ir palielinâjusies, datu vâkðana notiek
automâtiski un ar mazâkâm izmaksâm, un sistçma ir izveidota tâ, lai varçtu tikt
precîzi aprçíinâti dati ilgâkam laika posmam.

6.3.8 Piemçrs. Liels motoru raþoðanas uzòçmums izstrâdâ

pârbaudes sistçmu
Situâcijas raksturojums
Liels motoru raþotâjs bija spiests atsaukt un saòemt atpakaï vairâkus motorus
atseviðíu detaïu defektu dçï. Motoru reklamâcija bija sareþìîts un ar lielâm
izmaksâm saistîts process. Bez tam, raþotâjam radâs grûtîbas noteikt, kas radîjis
defektu. Raþotâjs secinâja, ka ir nepiecieðams pârbaudît visas motora detaïas, lai
izvairîtos no lîdzîgâm problçmâm nâkotnç.
Risinâjums
Motoru raþotâjs, piesaistot konsultantus no ârpuses, atrisinâja problçmu,
izveidojot speciâlu datorprogrammu, kas sasaista sastâvdaïu funkcionalitâti ar
prasîbâm. Tika radîta vienkârða uzskaites sistçma, ar kuras palîdzîbu viegli varçja
noteikt visu informâciju par katru motora detaïu.
Ieguvumi
Raþotâjam tagad ir iespçja gût precîzu informâciju par katru motoru un tâ
sastâvdaïâm. Informâciju var meklçt izmantojot daþâdus kritçrijus, tâdus, kâ
datums, operators, sçrijas numurs u.c. Inþenieru kvalitâtes grupa izmanto savâkto
informâciju, lai optimizçtu un uzlabotu raþoðanas procesu. Sistçma arî nosaka
raþoðanas procesa normas, lai cilvçka pieïauto kïûdu skaits tiktu samazinâts un,
tâdçjâdi, tiktu uzlabota kvalitâte.

119
6.4 Otrreizçjâs pârstrâdes stratçìija

6.4.1 Ievads
Otrreizçjâ pârstrâde mûsdienâs iegûst arvien lielâku sabiedrisko nozîmîgumu.
Ðajâ sadaïâ otrreizçjâ pârstrâde tiek aplûkota nevis no sabiedrîbas, bet gan
uzòçmçjdarbîbas perspektîvas. Otrreizçjâ pârstrâde raþoðanas nozarçs ir atvçrusi
jaunus ceïus gan tieðai peïòas iegûðanai (otrreizçjâs pârstrâdes uzòçmumi),
gan netieðai peïòas gûðanai, sniedzot uzòçmumiem finansiâlus ieguvumus no
zemâkâm raþoðanas izmaksâm vai lçtâkiem izejmateriâliem, kas iegûti no otrreizçji
izmantotiem materiâliem u.c.
Lai uzsâktu otrreizçjâs pârstrâdes programmu, uzòçmumam jâatbild uz daþiem
bûtiskiem jautâjumiem, jâizsver visi saistîtie izmaksu faktori un jâizanalizç tâ
raþoðanas atkritumu plûsma. Ðîs rokasgrâmatas nodaïâs mçríis ir sniegt MVU
vadîtâjiem pamatzinâðanas par visiem svarîgajiem faktoriem, kas ir jâòem vçrâ,
un pasâkumiem, kam jâseko, lai sagatavotos otrreizçjâs pârstrâdes ievieðanai
uzòçmumâ.

6.4.2 Kas ir otrreizçjâ pârstrâde?

Otrreizçjâ pârstrâde ir process, kurâ materiâli tiek savâkti, pârstrâdâti un
izgatavoti jaunos produktos vai tiek lietoti, vai atkârtoti izmantoti, kâ izejmateriâlu
aizvietotâji.

6.4.3 Kâpçc otrreizçjâ pârstrâde ir svarîga?

Rietumeiropâ mûsdienâs ik gadu rodas vairâk kâ 150 miljoni tonnu cieto
raþoðanas atkritumu. Ðobrîd vairâk nekâ 80% no tâ nonâk atkritumu izgâztuvçs.
Apvienotajâ Karalistç Direktîvâ par atkritumu glabâðanu ir norâdîts, ka ðis apjoms
lîdz 2010. gadam ir jâsamazina lîdz 35%. Papildus tam, Eiropas Direktîvas par
izlietoto iesaiòojumu, lietotiem automobiïiem, kâ arî materiâliem no elektriskâm un
elektroniskâm iekârtâm izvirza prasîbu pçc straujâka otrreizçjâs pârstrâdes apjoma
pieauguma arvien komplicçtâkâs jomâs. Ir aprçíinâts, ka otrreizçjâs pârstrâdes
nozares ikgadçjâ ekonomiskâ vçrtîba Rietumeiropâ drîz sasniegs vairâk kâ 1.5
miljardu eiro. Tâ kâ ekonomiskâs aktivitâtes, saistîtas ar otrreizçjo pârstrâdi, ârkârtîgi
pieaugs, un palielinâsies politiskais un sociâlais spiediens, raþoðanas nozares bûs
atbildîgas par savu atkritumu iznîcinâðanu, tad vajadzîba pçc otrreizçjâs pârstrâdes
stratçìijas izmantoðanas kïûs ïoti svarîga daudziem rûpniecîbas sektoriem.

6.4.4 Kur otrreizçjâ pârstrâde var tikt izmantota?

Arvien vairâk un vairâk produktu tiek izgatavoti, izmantojot pilnîgi vai daïçji
otrreiz pârstrâdâtus materiâlus. Izplatîti sadzîves priekðmeti, kas satur otrreiz
pârstrâdâtos materiâlus ir avîzes un papîra dvieïi, alumînija, plastmasas un stikla
bezalkoholisko dzçrienu iesaiòojums; skârda bundþas un veïas mazgâðanas lîdzekïu
plastmasas pudeles. Otrreiz pârstrâdâtiem materiâliem ir arî inovatîvs pielietojums,
piemçram, stikls pârstrâdâts ceïu asfaltâ vai plastmasa pârstrâdâta grîdu segumos,

120
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

parka solos un gâjçju tiltiòos. Izmantojot koksnes atkritumus mçbeïu raþoðanâ un

otrreizçji pârstrâdâtus plastmasas pârtikas preèu maisiòus vai citus atkritumus, var
tikt izgatavots atpûtas un izklaides inventârs, grîdas segumi un pat tilti.

6.4.5 Kâ otrreizçjâs pârstrâdes stratçìija tiek veidota?

Otrreizçjâ pârstrâde var tikt izmantota daudziem produktiem vai blakus
produktiem daudzâs un daþâdâs nozarçs. Turklât, pastâv virkne tehnoloìiju, kas
pieejamas otrreizçjâs pârstrâdes mçríiem, kâ arî konsultanti un eksperti otrreizçjâ
pârstrâdç. Sekojoðâs nodaïas sniegs pârskatu par darbîbu un galveno problçmu
vispârîgu ietvaru jebkuram uzòçmumam, kas interesçjas par otrreizçjo pârstrâdi.
Atbildi uz pamatjautâjumiem


Izsver izmaksu faktorus


Novçrtç otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbu


Pârstrâdâ

6.4.5.1 Pamatjautâjumi
Sekojoðâ shçma nodroðina labu sâkumpunktu pirms lçmuma pieòemðanas
par otrreizçjo pârstrâdi. Shçmas mçríis ir izpçtît otrreizçjâs pârstrâdes finansiâlo
iespçjamîbu un ðajâ sagatavoðanas etapâ noskaidrot, vai un kâ otrreizçjâs pârstrâdes
grupai turpinât darbu.

Izstrâdât produkta profilu:

· kam pieder produkts?
· kâda veida îpaðumtiesîbas ir iesaistîtas?
· kâda ir cena?
· cik liels ir produkts?

121
 · kâds ir produkta vidçjais kalpoðanas laika ilgums?
· vai produkts ir svarîgs?
Analizçt galvenos iemeslus, kâpçc lietotâji atbrîvojas no produkta:
· vai produkts tiek izmests tehnisku trûkumu dçï?
· vai produkts
vai ir atkarîgs attiecîbâ uz tendencçm tirgû?
· tirgû ir jauni produkti, kas piedâvâ vairâk priekðrocîbu?
Noteikt, kâdi likumi un noteikumi ietekmç kalpoðanas laika
beigas:
· kâdâ mçrâ raþotâjs ir atbildîgs par kalpoðanas laika beigu fâzi?
· vai jau pastâv pienâkums paòemt atpakaï brâíçtus produktus?
· kâ var tikt finansçtas izlietota produkta atgrieðanas un pârstrâdes izmaksas?
· kâdi noteikumi un cenas tiek piemçrotas par produkta otrreizçju
izmantoðanu, materiâlu otrreizçju pârstrâdi, atkritumu dedzinâðanu un
pârpalikuðo atkritumu izgâðanu?
Sazinâties ar piegâdâtâjiem:
· piegâdâtâji parasti var veikt atkârtotu materiâlu izmantoðanu, otrreizçji
pârstrâdâjot efektîvâk nekâ galvenais produkta raþotâjs.
Konstatçt, kâ produktu var savâkt (iespçjamie veidi):
· patçrçtâju atpakaïatdoðanas sistçma no otrreizçjâs izmantoðanas centra,
· savâkt no pçdçjâ lietotâja,
· atpakaïatdoðanas sistçma no mazumtirgotâjiem.
Noteikt, kas produktu otrreizçji izmantos vai pârstrâdâs:
· vai produkts jâpârstrâdâ telpâ?
· vai produkts jâpârstrâdâ treðajai pusei?
Izvçlçties efektîvâko kalpoðanas laika beigu sistçmu:
·laika
izmantot atbildes uz iepriekðçjiem jautâjumiem, lai izstrâdâtu kalpoðanas
beigu scenâriju,
· sakarâ ar nenoteikto raksturu, apsveriet iespçju izstrâdât vairâkus scenârijus.
Daþi padomi, kas jâpatur prâtâ:

· valdîbas
lietotâji padomâs divreiz pirms produktu izmeðanas,
· pârstrâdesizstrâdâs vairâk ierobeþojoðu noteikumu,
· tehnoloìiskâs nozare kïûs efektîvâka,
· atkritumu pârstrâdi,iespçjas tiks paplaðinâtas, îpaði attiecîbâ uz mehânisko

· pârstrâdâto materiâlu tirgus palielinâsies,

· atkritumu izgâðana un aprakðana tiks pakïauta lielâkam skaitam daþâdu
noteikumu un kïûs dârgâka.

122
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

6.4.5.2 Galvenie izmaksu faktori otrreizçjâ pârstrâdç

Otrreizçjâs pârstrâdes galvenâ ideja - padarît otrreizçjo pârstrâdi ienesîgu:
Peïòa = Ienâkumi – Izmaksas.
Ienâkumus var dot:
· augstvçrtîgas, nebojâtas, atjaunotas, atkârtoti lietojamas komponentes,
· augstvçrtîgi, nepiesâròoti metâllûþòi,
· enerìija, kas iegûta dedzinâðanas vai pirolîzes rezultâtâ.
Izplatîtâkie izmaksu faktori:

· atkarîgs
produkta izpirkðana (€/produkts),
· transportçðanas
no produkta veida, stâvokïa un vçrtîbas,
· var bût atkarîgasizmaksas (€/km),
· atkritumu izgâztuves/savâktuves
arî no svara un pieïautâ bojâjuma,
· atkritumu pârpalikums, maksas (€/produkts), arî izgâzto

· spçcîgi ietekmç objekta atraðanâs vieta un vietçjâ likumdoðana,

· darbaspçka izmaksas (€/stunda),
· investîcijas aprîkojumâ (€),
· laiks, kas nepiecieðams,
aprîkojuma ekspluatâcijas izmaksas (€/automaðîna, €/stunda),
· (stunda/produkts), lai pârstrâdâtu daïas un materiâlus
· papildus apstrâde (tîrîðana, pârbaude, uzlaboðana, atkârtota montâþa
un pârdale) palielina izmaksas,
· jebkâdi sâròi, kas samazina materiâla îpaðîbas, pazemina materiâla vçrtîbu.
6.4.5.3 Otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas novçrtçjums
Lai veiktu otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas novçrtçjumu, jâseko èetru soïu
metodei:
1. Datu vâkðana (identificçt un novçrtçt komponentus, materiâlus
un stiprinâjuma mehânismus agregâtâ)
Lielâkâ daïa informâcijas, ja ne visa, var tikt iegûta no produkta materiâlu saraksta.
Materiâli. Iekârtâ izmantoto materiâlu pareiza identifikâcija ir bûtiska, jo
ðie materiâli nosaka, vai tos bûs iespçjams otrreizçji pârstrâdât. Virsmu apstrâdes
lîdzekïi (kâ krâsas, lakojums) un sasaistes lîdzekïi (lîmes) arî ir jâidentificç, jo tie var
potenciâli piesâròot pârstrâdâjamos materiâlus (îpaði plastmasu). Daþos gadîjumos
pietiek ar vienu procentu piesâròojuma, lai sabojâtu lielu daudzumu augstas
kvalitâtes plastmasas otrreizçjai pârstrâdei.
Stiprinâjumi. Stiprinâjumu mehânismu pareiza identifikâcija ir svarîga, jo tie
lielâ mçrâ nosaka atdalîðanas procesu, kas vajadzîgs gadîjumâ, kad divas sastâvdaïas
nepiecieðams atdalît otrreizçjai pârstrâdei.

123
 Pastâvîgiem savienojumiem (piemçram, metinâjumiem) gandrîz vienmçr ir
vajadzîga kâda no mehâniskâs atdalîðanas formâm.
Nepastâvîgi mehâniskie savienojumi (piemçram, kniedçti savienojumi, skrûves)
pieïauj gan manuâlu, gan mehânisku atdalîðanu.
Ir jânovçrtç arî stiprinâjuma materiâls un pârklâjumi, jo tos var bût nepiecieðams
atdalît, lai izvairîtos no piesâròojuma.
2. Novçrtçt komponentus atbilstoði novçrtçjuma shçmai
Aprçíins, kas tiek izmantots transportlîdzekïa otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas
novçrtçðanai, ir balstîts uz diviem vçrtçjumiem katrai iekârtai:
·
otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas vçrtçjums un
·
materiâlu atdalîðanas vçrtçjums.
Novçrtçjuma skalas:
Novçrtçjums 1 ir vislabâkais.
Novçrtçjums 1, 2 vai 3 gan otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbai, gan dalâmîbai
tiek uzskatîts par pieïaujamu Eiropas tirgum, un pçc tâ ir jâtiecas.
Novçrtçjumi 4, 5 un 6 tiek uzskatîti par sliktiem.
Salîdzinâjumam, Savienoto Valstu Federâlâs Tirdzniecîbas Komisijas (FTK)
noteikumi ir stingrâki. Ðobrîd FTK tikai izskata iespçju saukt par pârstrâdâjamiem
produktus/komponentus ar otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas novçrtçjumu 2.
Materiâlu otrreizçjâs pârstrâdes iespçjamîbas un detaïu pârstrâdes
kategorijas:

Kategorija Pârstrâdes iespçjamîba Dalâmîba

Detaïa ir pârstrâdâjama – Piemçrs: Var viegli manuâli izjaukt.

starteris, transmisija Aptuvenais demontâþas laiks ir
1
viena minûte vai mazâks. Piemçrs:
“A” iekârtas dekoratîvais pârsegs.

Pârstrâdâjams – infrastruktûra un Var izjaukt ar pûlçm, manuâli.

tehnoloìija ir skaidri noteiktas.
Detaïa ir pilnîbâ pârstrâdâjama,
2
infrastruktûra skaidri noteikta un
funkcionçjoða. Piemçrs: Karkasa
lokðòu metâls.
Komponents var saturçt saderîgus
pârklâjumus vai lîmes.
Aptuvenais demontâþas laiks ir no
vienas lîdz trim minûtçm. Piemçrs:
ventilatora pârsegs.

Tehniski iespçjams, infrastruktûra Demontçjams ar pûlçm,

nav pieejama.
Savâkðanas tîkls nav noteikts vai
organizçts, ir izstrâdâta tehnoloìija
3
materiâla otrreizçjai pârstrâdei.
Piemçrs: Plastmasas iekðçjâ apdares
materiâli.
vajadzîga mehâniska atdalîðana
vai sasmalcinâðana, lai sadalîtu
materiâlus un sastâvdaïas.
Komponents var saturçt
nesaderîgus pârklâjumus vai lîmes.
Process ir pilnîgi pârbaudîts.
Piemçrs: sçdeklis, vçjstikls

124
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Tehniski iespçjams, bet ir Demontçjams ar pûlçm,

nepiecieðams turpmâks process vai
materiâla pilnveidoðana.
4
Tehnoloìija lîdz ðim nav izstrâdâta.
Piemçrs: Aizmugurçjo lukturu
stikls.
vajadzîga mehâniska atdalîðana
vai sasmalcinâðana, lai sadalîtu
materiâlus un sastâvdaïas.
Komponents var saturçt
nesaderîgus pârklâjumus vai lîmes.

Organisks materiâls enerìijas Nav demontçjams.

iegûðanai, kas nevar tikt Nav zinâma tehnoloìija
pârstrâdâts. sadalîðanai. Piemçrs: apsildâms
5 Zinâma tehnoloìija/kapacitâte, aizmugurçjâ loga stikls.
lai raþotu enerìiju ar ekonomisku
vçrtîbu. Piemçrs: Riepas, gumija
ðïûtençs.

Neorganisks materiâls bez zinâmas

tehnoloìijas otrreizçjai pârstrâdei.
6
Otrreizçjas pârstrâdes tehnoloìija
nav zinâma.

Padoms: drîz 3. kategorijas materiâlus bûs iespçjams tehniski pârstrâdât.

3. Aprçíinât pârstrâdes iespçjamîbu
Pârstrâdes iespçjamîba visam agregâtam kopumâ tiek aprçíinâta izmantojot
“pârstrâdes iespçjamîbas koeficientus”, t.i., kâda daïa procentos no iekârtas kopçjâ
svara var tikt pârstrâdâta.
Visu to detaïu koeficienti, kuru pârstrâdes iespçjamîbas novçrtçjums ir no 1
lîdz 3 un atdalîðanas novçrtçjums ir no 1 lîdz 3, tiek pareizinâti ar procentuâlo ðîs
detaïas svaru un summçti.
Koeficientu summa pçc tam tiek dalîta ar visu detaïu kopçjo koeficientu summu
iekârtâ.
Iegûtais skaitlis atspoguïo iekârtas daïu procentos, kas ir tehniski iespçjams
pârstrâdât.
Aprçíins sniedz kvantitatîvu vçrtîbu, bet papildus ir nepiecieðams arî izvçrtçt
pârstrâdes stiprâs un vâjâs puses un tâs iespçjamo efektivitâti.
4. Identificçt uzlabojamâs jomas
Jebkuras detaïas ar pârstrâdes iespçjamîbas un/vai atdalâmîbas novçrtçjumiem
4 konstrukciju ir nepiecieðams uzlabot, îpaði, ja detaïas pârstrâdes iespçjamîbas
novçrtçjums ir 3, bet tâs atdalâmîbas novçrtçjums ir 4.

6.4.6 Daþas praktiskas otrreizçjâs pârstrâdes stratçìijas

Atkritumu plûsmas segregâcija
Atkritumu plûsmas tiek atdalîtas vai atðíirtas tehnoloìiskâ procesa lîmenî un tâs
nepiesâròo viena otru. Vadîtâji var sagatavot atkritumu kustîbas diagrammas un
noteikt, kur veidojas lielas sajauktâs atkritumu plûsmas.

125
 Slçgtâ loka otrreizçjâ pârstrâde
Atðíirtâs atkritumu plûsmas daþkârt var tikt otrreizçji pârstrâdâtas tieði atpakaï
tehnoloìiskajâ procesâ, izmantojot slçgtâ loka sistçmu, un, tâdejâdi, samazinot
visu atkritumu daudzumu tehnoloìiskajâ procesâ.
Atkârtota izmantoðana
Bieþi vien atkritumi var tikt izmantoti citur fabrikâ vai pat to var darît citi
uzòçmumi bez apstrâdes. Dzesçðanas ûdeòiem un netoksiskiem attîrîðanas ûdeòiem
gandrîz vienmçr var atrast citus pielietojumus. Uzòçmumu vadîtâji var identificçt
veidus, kâ iegût un uzglabât otrreiz izmantojamos atkritumus.
Otrreizçjâ pârstrâde
Daþkârt atkritumi ir atkârtoti jâapstrâdâ, lai tos otrreizçji izmantotu. Piemçram,
iztvaices aparâti var atgût gandrîz visu ûdeni no atkritumu plûsmâm, un ûdens var
tikt izmantots otrreiz. Jâizmanto tâdas vienkârðas tehnoloìijas, kâ destilçðana un
filtrçðana.
Maiòa
Uzòçmums var atdot atkritumus citiem, kas tos var izmantot. Vadîtâji no
daþâdiem uzòçmumiem var uzskaitît esoðos atkritumu veidus un apspriest citu
uzòçmumu atkritumu industriâlo pielietojumu.
Citas stratçìijas atkritumu pârvçrðanai vai pârstrâdei derîgos materiâlos:
Blakusprodukta atjaunoðana
Ja atkritumu plûsmas satur potenciâli vçrtîgus materiâlus, materiâlu atjaunoðana
pirms gala apstrâdes var bût rentabla un var segt apstrâdes íimikâliju izmaksas.
Atjaunotie materiâli var tikt izmantoti atkârtoti vai realizçti. Otrreizçjâs pârstrâdes
komandâm jâòem vçrâ izejvielu vçrtîba atkritumu plûsmâs.
Atkritumu pârvçrðana
Papildus apstrâde var pârvçrst esoðo atkritumu plûsmu pavisam jaunâ
produktâ.

6.4.7 Ieguvumi no otrreizçjâs pârstrâdes

Empîriski pierâdîjumi liecina, ka atkritumu profilakses praktizçðana, produktu
atkârtota izmantoðana, otrreizçja pârstrâde, uzòçmumiem var samazinât izmaksas
un paaugstinât ienâkumus. Izmaksu samazinâðana var izpausties sekojoði:
· zemâkas atkritumu izgâðanas izmaksas un zemâkas atkritumu apstrâdes
izmaksas,
· zemâkas enerìijas izmaksas,
· ietaupîjumi uz materiâliem un izejvielâm,
· samazinâjums noteiktâs, atbilstoði saistîtâs izmaksâs,

126
 6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

· zemâkas uzglabâðanas izmaksas un izmaksu atgûðana otrreiz pârstrâdâjamu

materiâlu pârdoðanas rezultâtâ.
Tajâ paðâ laikâ, otrreizçjâ pârstrâde var uzlabot:
· raþoðanas efektivitâti,
· ienâkumus,
· labâ kaimiòa tçlu,
· produkta kvalitâti,
· ietekmi uz vidi.

6.4.8 Veiksmes faktori

1. Atbalsts vadîbas lîmenî.
2. Izveidota komanda ar pârstâvjiem no strâdniekiem, inþenieriem un
vadîtâjiem.
3. Iedroðinât visu personâlu piedalîties iespçju identificçðanâ un izmaiòu
ievieðanâ.
4. Paðreizçjo resursu izmantoðanas standartizçðana, izmantojot “ieguldîjums
- process - rezultâts” analîzi.
5. Identificçt iespçjas resursu “samazinâðanai, otrreizçjai izmantoðanai un
pârstrâdei”.
6. Ievçrojamas izmaiòas procesos, lai sasniegtu atklâtâs iespçjas.
7. Standarta izmaiòas resursu izmantoðanâ, identificçjot ietaupîjumus uz
resursu iepirkðanu (enerìija, ûdens, materiâli) un samazinâjumus attiecîbâ uz
“atkritumu iznîcinâðanu”.
8. Identificçt jaunas iespçjas resursu “samazinâðanai, otrreizçjai izmantoðanai
un pârstrâdei”.
9. Iesaistît piegâdâtâjus: piegâdâtâjiem jâbût iesaistîtiem resursu otrreizçjâ
pârstrâdç, un ir svarîgi no piegâdâtâja iegût ne tikai produktus, bet arî nepiecieðamo
informâciju.

6.4.9 Piemçrs: Uzòçmums “Evergreen”

“Evergreen” ir neliels, privâts Bredfordâ dibinâts uzòçmums, kas raþo
tekstilizstrâdâjumus, izmantojot otrreizçji pârstrâdâtu vilnas ðíiedru. Kaut
arî dabîgâs tekstila ðíiedras, piemçram, vilna tiek uzskatîtas par videi draudzîgâkâm
nekâ to sintçtiskâs lîdzinieces, vilnas raþoðana un transportçðana, kâ arî tâs pârstrâde
gatavos apìçrbos patçrç relatîvi lielâkus enerìijas resursus. Tomçr, izmantojot
otrreizçji pârstrâdâtas ðíiedras, nevis jaunu vilnu, liela daïa ðîs enerìijas tiek saglabâta,
jo otrreiz pârstrâdâtie atkritumi jau ir bijuði pakïauti vairâkiem energoietilpîgiem
procesiem, un tos nav nepiecieðams atkârtot. Papildus enerìijas ietaupîjumiem
var tikt iegûti arî citi izmaksu ietaupîjumi zemâkas cenas dçï, kas samaksâta par
otrreizçji pârstrâdâtu ðíiedru salîdzinâjumâ ar jaunâm ðíiedrâm.

127
 Ekonomija, kas rodas no mazâka enerìijas izlietojuma, izmantojot otrreizçji
pârstrâdâtu ðíiedru pretçji jaunai dzijai, ir £0.20/Kg. Zemâka cena par otrreizçji
pârstrâdâtas ðíiedras iegâdi un fakts, ka nav krâsoðanas izmaksu (tâ jau ir nokrâsota),
nozîmç papildus ekonomiju £2.75/Kg apmçrâ. 1992. gadâ kopçjie ietaupîjumi
no samazinâta enerìijas izlietojuma un zemâkâm cenâm par otrreizçji pârstrâdâtu
vilnas dziju sasniedza £297 860.
Otrreizçji pârstrâdâtai vilnas dzijai ir citas bûtiskas priekðrocîbas attiecîbâ uz
vidi. Tiek ievçrojami samazinâts ûdens patçriòð un notekûdeòu daudzums, jo nav
nepiecieðams veikt tâdus pasâkumus, kâ neapstrâdâtas vilnas dzijas mazgâðana un
krâsoðana. Veci vilnas dzijas apìçrbi parasti tiek izmesti atkritumu izgâztuvçs, kur
tie sadalâs, producçjot metânu, gâzi, kas ietekmç klimata izmaiòas.

128
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

7. Kâ aizsargât inovâciju un
nemateriâlâs vçrtîbas
Ievads
Ðî nodaïa sniedz lasîtâjam praktiskas vadlînijas par intelektuâlâ îpaðuma
(IÎ) aizsardzîbas instrumentiem un kâdâ veidâ tos var izmantot, lai rastu labâko
iespçjamo risinâjumu nemateriâlo vçrtîbu aizsargâðanai.
Efektîva IÎ vadîba sekmç uzòçmumus izmantot to intelektuâlo potenciâlu, lai
uzlabotu konkurçtspçju un iegûtu stratçìiskâs priekðrocîbas. Nozîmîgs sâkotnçjais
solis ir IÎ aizsardzîbas izveidoðana, lai gan efektîva IÎ vadîba nozîmç vairâk par
uzòçmuma izgudrojumu, preèu zîmju, dizainu vai autortiesîbu aizsargâðanu. Tâ
iekïauj uzòçmuma spçju komercializçt ðos izgudrojumus, tirgoties ar to preèu
zîmçm, noformçt licences, izveidot kopuzòçmumu un noslçgt daþâdus IÎ lîgumus,
kâ arî efektîvi pârraudzît un izmantot intelektuâlâ îpaðuma tiesîbas. Uzòçmuma IÎ
ir jâuztver kâ uzòçmumam svarîga aktîvu sastâvdaïa.
Kâdçï inovatîvo risinâjumu aizsardzîba ir svarîga?
Daudzi jaunie produkti vai pakalpojumi satur atðíirîgus intelektuâlâ îpaðuma
veidus. Par nâkotni domâjoðie uzòçmumi saskaras ar problçmu, kâ iegût
intelektuâlo îpaðumu vçrtîbu un to veiksmîgi izmantot uzòçmuma attîstîbas
stratçìijâ. Uzòçmumi, kas velta laiku un resursus sava IÎ aizsardzîbai, var paaugstinât
konkurçtspçju daþâdos veidos. Turklât uzòçmumi, kas sistemâtiski pârbauda
IÎ jautâjumus ar citu uzòçmumu tiesîbâm pirms IÎ aizsardzîbas ievieðanas savâ
uzòçmumâ, var izvairîties no liekas tiesvedîbas, tâdçjâdi ietaupot laiku un naudu.
Kur var izmantot inovâcijas aizsardzîbu?
Raþotâjiem jauno ideju un jaunievedumu aizsardzîba, izmantojot patentus,
autortiesîbas un preèu zîmes (“intelektuâlais îpaðums”) ir svarîga izdzîvoðanai.
Mazâkiem uzòçmumiem ir îpaði svarîgi aizsargât jaunâs idejas un jaunievedumus,
lai uzlabotu savu finansiâlo stâvokli un sacenstos ar lielajiem raþotâjiem.
MVU arî var gût labumu no tehnoloìiskâs un komerciâlâs informâcijas, kas
pieejama patentu un preèu zîmju datu bâzçs, lai uzzinâtu par pçdçjiem sasniegumiem
tehnoloìijâs, noteiktu nâkotnes partnerus un uzzinâtu par konkurentu aktivitâtçm.
Efektîva IÎ vadîba un tâs izmantoðana jaunu biznesa stratçìiju izstrâdâðanâ ir
nopietns pârbaudîjums uzòçmçjiem visâ pasaulç. Intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîba
palîdz:
· neïaut konkurentiem kopçt vai tieði atdarinât uzòçmuma produktus vai
pakalpojumus,
· izvairîties no izðíçrdîgâm investîcijâm pçtniecîbâ un attîstîbâ, mârketingâ,
· noslçgt lîgumus par licencçm, komercpilnvarojumus un citus uz IÎ balstîtus
lîgumus,
· palielinât uzòçmuma tirgus vçrtîbu,

129
 · piesaistît riska kapitâlu un palielinât finanðu pieejamîbu,
· iegût pieeju jauniem tirgiem

7.1 Intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas instrumenti

7.1.1 Ievads
Ðajâ sadaïâ tiks aprakstîti galvenie intelektuâlâ îpaðuma (IÎ) instrumenti. Lasîtâjs
uzzinâs, ko nodroðina katrs no ðiem aizsardzîbas instrumentiem, kâ tos iegûst, kâds
ir aizsardzîbas termiòð un kâdâ veidâ ðos instrumentus var izmantot, lai stiprinâtu
MVU inovatîvo potenciâlu. Tâ kâ vairums instrumentu ir pakïauti vietçjai, Eiropas
vai daþkârt pat starptautiskai likumdoðanai, kura nepârtraukti mainâs, MVU
vadîtâjiem vajag uzturçt labas attiecîbas ar vietçjiem IÎ aizsardzîbas birojiem, lai
tiktu savlaicîgi informçti par ðîm izmaiòâm.

7.1.2 Kâdi ir galvenie IÎ aizsardzîbas instrumenti?

PATENTI
Patenti ir saistîti ar izgudrojumiem – jauni un uzlaboti produkti un procesi, kuros
ietverts jauns princips vai ideja, ko var izmantot raþoðanâ. Patents ir monopols,
ko valsts pieðíir pirmajam jaunâ izgudrojuma autoram apmaiòâ pret izgudrojuma
izpauðanu.
PREÈU ZÎMES
Preèu zîmes ir saistîtas ar maríçjuma identitâti – tie var bût vârdi, zîmes vai citas
iezîmes, kuru mçríis ir radît saikni starp pircçju, precçm vai pakalpojumiem un
raþotâju/piegâdâtâju. Preèu zîme ir zîme, ar kuras palîdzîbu konkrçtais uzòçmums
iezîmç savas preces vai pakalpojumus un ar to izceïas starp citu uzòçmumu
produktiem vai pakalpojumiem.
AUTORTIESÎBAS
Autortiesîbas ir saistîtas ar jauniem (oriìinâliem) darbiem literatûrâ, mûzikâ vai
mâkslâ. Ðâdu darbu veidotâji automâtiski iegûst tiesîbas, kas ïauj viòiem kontrolçt
tâlâko darbu izmantoðanu. Autortiesîbas iekïauj datora programmatûru, jebkuru
rasçjumu, karti, tabulu vai plânu, fotogrâfijas un filmas, arhitektûras darbus,
skulptûras, skaòu ierakstus, televîzijas un radio pârraides u.c. Tiesîbas attiecas ne
tikai uz darbu autoriem, bet arî uz tiem, kuri tos izpilda.
DIZAINS
Dizains ir saistîts ar produkta ârçjo noformçjumu – iezîmçm, piem., formu,
konfigurâciju, struktûru vai materiâliem, kurus nenosaka funkcionâlie apsvçrumi.
Dizains nozîmç visa produkta vai tâ daïu izskatu. Dizainam var bût trîs dimensiju
iezîmes – forma, preces struktûra un virsma, vai divu dimensiju iezîmes – paraugi,
lînijas vai krâsa. Tiek uzskatîts, ka ðîs iezîmes liek pircçjam pievçrst uzmanîbu
precei.

130
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

7.1.3 Kâdçï IÎ aizsardzîba ir svarîga?

PATENTI
Patenta îpaðniekam ir tiesîbas nolemt, kurð drîkst un kurð nedrîkst izmantot
patentçto izgudrojumu laikâ, kad izgudrojums ir aizsargâts. Patenta îpaðnieks var
izsniegt atïauju vai licenci otrai pusei par izgudrojuma izmantoðanu uz mutiskâs
vienoðanâs pamata. Îpaðnieks var arî pârdot izgudrojuma tiesîbas kâdam citam, kurð
lîdz ar to kïûst par patenta îpaðnieku. Kad beidzas patenta termiòð, tad izbeidzas
arî aizsardzîba, un izgudrojums pâriet valsts îpaðumâ. Tas nozîmç, ka îpaðniekam
vairs nav ekskluzîvu tiesîbu uz izgudrojumu, un tas kïûst pieejams vispârçjai
komerciâlajai darbîbai.
Patenti stimulç indivîdus, nodroðinot viòu jaunrades atzîðanu un materiâlo
atlîdzîbu par pârdodamajiem izgudrojumiem. Ðie stimuli veicina inovâciju, t.i.,
jaunu produktu un procesu ievieðanu raþoðanâ.
PREÈU ZÎMES
Plaðâkajâ nozîmç preèu zîmes veicina iniciatîvu un uzòçmçjdarbîbu visâ pasaulç,
sniedzot preèu zîmju îpaðniekiem atpazîðanu tirgû un peïòu. Preèu zîmes aizsardzîba
traucç negodîgajiem konkurentiem, piem., viltotâjiem izmantot lîdzîgas atðíirîbas
zîmes, lai tirgotu zemâkas kvalitâtes vai atðíirîgus produktus un pakalpojumus.
Sistçma ïauj cilvçkiem ar prasmi raþot un tirgot preces un pakalpojumus godîgâ
vidç, tâdçjâdi veicinot starptautisko tirdzniecîbu.
AUTORTIESÎBAS
Autortiesîbas un uz to attiecinâmâs tiesîbas ir bûtiskas cilvçku jaunradei,
sniedzot atpazîðanu un godîgu atalgojumu. Ðajâ tiesîbu sistçmâ mâkslinieki ir
pârliecinâti, ka viòu darbus neizplatîs kâ neautorizçtas vai pirâtiskas kopijas. Tas,
savukârt, paplaðina pieeju un veicina kultûras, zinâðanu un izklaides baudîjumu
visâ pasaulç.
Norâdei par autortiesîbâm ir jâbût uz visâm publikâcijâm, jo:
· tâ informç sabiedrîbu, ka darbu aizsargâ autortiesîbas (tâdçjâdi palîdzot
izvairîties no iespçjamiem viltojumiem),
· tâ kavç pusi pieprasît “nevainîgâ pârkâpçja” statusu, kas ïautu pusei
izvairîties no soda, ko nosaka likums par autortiesîbâm,
· tâ norâda autortiesîbu îpaðnieku un pirmâs publikâcijas gadu (tâ, lai treðâ
puses zinâtu, ar ko sazinâties, lai pieprasîtu licenci).
DIZAINS
Rûpnieciskâ dizaina aizsardzîba palîdz ekonomikas attîstîbai, veicinot radoðo
darbîbu rûpniecîbas un raþoðanas jomâs, kâ arî mâkslâ un daiïradç. Tâ sniedz
ieguldîjumu tirdzniecîbas un vietçjâs produkcijas paplaðinâðanâ.
Rûpnieciskie dizaini ir salîdzinoði vienkârði un lçti, lai tos attîstîtu un aizsargâtu.
Tie ir pieejami maziem un vidçjiem uzòçmumiem, kâ arî individuâlajiem
mâksliniekiem gan industriâli attîstîtâs, gan attîstoðâs valstîs.

131
7.1.4 Kur var izmantot IÎ aizsardzîbu?
PATENTI
Patentçtie izgudrojumi ir sastopami visos dzîves aspektos, sâkot ar elektrisko
spuldzi (Edison un Svan patents), plastmasu (Baekeland patents) un beidzot ar
pildspalvâm (Biro patents) un mikroprocesoriem (Intel patents).
Visiem patentu îpaðniekiem apmaiòâ pret patenta aizsardzîbu ir publiski jâatklâj
informâcija par savu izgudrojumu, lai papildinâtu pasaules tehnisko zinâðanu
krâjumu. Ðâda zinâðanu papildinâðana sekmç tâlâko jaunradi un inovâciju. Patenti
nodroðina ne tikai îpaðnieka aizsardzîbu, bet arî sniedz vçrtîgu informâciju un
iedvesmu pçtnieku un izgudrotâju nâkamajâm paaudzçm.
PREÈU ZÎMES
Lielâkajai daïai MVU produktu vai pakalpojumu mârketings ir lielâ problçma.
Mârketinga stratçìijai ir jâizveido saikne starp jûsu produktiem vai pakalpojumiem
un jûsu MVU, jo jûs esat produktu vai pakalpojumu raþotâjs vai piegâdâtâjs. Citiem
vârdiem sakot, pircçjam ir jâspçj uzreiz atðíirt jûsu produktus vai pakalpojumus
no jûsu konkurenta precçm vai pakalpojumiem un savienot to ar konkrçto vçlamo
kvalitâti.
Ja IÎ tiek izmantots efektîvi, tas kïûst par svarîgu instrumentu jûsu uzòçmuma
tçla izveidç, kas rodas esoðajos un potenciâlajos pircçjos, un nosaka vietu, kâdu
jûsu uzòçmums ieòems tirgû. IÎ tiesîbas, savienojumâ ar citiem mârketinga
paòçmieniem (piem., sludinâjumiem, rakstiem, reklâmâm un citiem tirdzniecîbu
veicinoðiem pasâkumiem) ir nozîmîgas, lai:
· atðíirtu jûsu produktus un pakalpojumus un padarîtu tos viegli
atpazîstamus,
· reklamçtu jûsu produktus vai pakalpojumus un izveidotu lojâlu klientu loku,
· daþâdotu jûsu tirgus stratçìiju atðíirîgâm mçría grupâm,
· piedâvâtu jûsu produktus vai pakalpojumus ârzemçs.
AUTORTIESÎBAS
Vai jûsu uzòçmums ir iesaistîts mâksliniecisko, mûzikas vai literâro darbu
jaunradç, ierakstîðanâ, publicçðanâ, izplatîðanâ vai mazumtirdzniecîbâ? Vai jûsu
uzòçmumam ir mâjas lapa internetâ, broðûra, korporatîvais video un vai tas izvieto
reklâmas laikrakstos vai televîzijâ? Vai jûsu MVU ir izmantojis citiem piederoðu
mûziku, attçlus vai programmlîdzekïus jebkâdâ publikâcijâ, broðûrâ, datu bâzç vai
mâjas lapâ? Ja atbildçjât “jâ” uz kâdu no augstâk minçtajiem jautâjumiem, tad
jums bûtu jâzina vairâk par autortiesîbâm.
Ja pamatjautâjumi par autortiesîbu aizsardzîbu ir skaidri, tad ir jâuzzina, kâ
rîkoties jûsu gadîjumâ:
a) likumîgi izmantot citu darbus vai jaunradi, iegûstot autora vai tâ pârstâvja
pilnvaru, balstoties uz godîgiem un pieòemamiem nosacîjumiem,
b) aizsargât jûsu paðu darbus vai jaunradi un pârliecinâties, ka tâ tiek taisnîgi
izmantota un gût godîgu atlîdzîbu par jebkâdu jûsu darbu izmantoðanu.

132
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

DIZAINS
Raþoðanas dizains padara priekðmetu glîtu un pievilcîgu; no tâ izriet, ka tie
palielina produkta komerciâlo vçrtîbu un palielina tâ atpazîstamîbu. Ja rûpnieciskais
dizains ir aizsargâts, îpaðnieks – persona vai uzòçmums, kurð ir reìistrçjis dizainu
- ir pârliecinâts par îpaðâm tiesîbâm pret treðo puðu neautorizçtu dizaina kopçðanu
vai atdarinâðanu. Tas palîdz nodroðinât godîgu peïòu. Efektîva aizsardzîbas sistçma
ir nepiecieðama arî pircçjiem un visai sabiedrîbai, jo tâ veicina godîgu konkurenci
un tirdzniecîbu, sekmçjot jaunradi un estçtiski pievilcîgu produktu izstrâdi.

7.1.5 Kâdâ veidâ iegûst IÎ aizsardzîbu?

7.1.5.1 Kâ iegût patentu?

Patenti parasti ir saistîti ar produktu un procesu funkcionâlo un tehnisko aspektu.
Lai kvalificçtos patenta aizsardzîbai, izgudrojumam ir jâbût jauninâjumam un tam
jâsatur izgudrojuma elements.
Jçdziens “jauns” nozîmç, ka nav informâcijas par to, kâ izgudrojums darbojas. Ja
ðâda informâcija tiek publiski izplatîta vai izgudrojums tiek publiski demonstrçts,
vai, ja identisks produkts vai process jau ir izgudrots – tad pieteikums netiek
pieòemts.
Izgudrojuma elements nozîmç, ka cilvçkam ar vidusmçra zinâðanâm tehniskajâ
jomâ, iepazîstoties ar izgudrojumu, risinâjums nebûs acîmredzams.
Turklât izgudrojumam ir jâbût pielietojamam rûpniecîbâ.
Tomçr ne visu, kas ir “jauns”, ir iespçjams patentçt!
Vairums Eiropas valstu likumdoðanu seko Eiropas patentu Konvencijai (European
Patent Convention - EPC), un neizsniedz patentus:
· atklâjumiem, zinâtniskajâm teorijâm un matemâtiskajâm metodçm,
· mâkslinieciskai jaunradei,
· shçmâm, noteikumiem un metodçm garîga rakstura darbîbu veikðanai,
spçlçm un datorprogrammâm,
· cilvçku un dzîvnieku ârstçðanas metodçm (pretstatâ medicîniskajiem
informâcijas prezentçðanai,
· lîdzekïiem),
· izgudrojumiem, kuri ir pretrunâ ar sabiedrisko kârtîbu un morâli,
· augu vai dzîvnieku sugu radîðanai vai bûtisko bioloìisko procesu veikðanai,
lai radîtu jaunus augus vai dzîvniekus.
Kâdâ veidâ var iegût patentu?
Sâkotnçji ir jâiet uz vietçjo Patentu biroju. Daþas valstis piedâvâ atðíirîgus
patentu veidus, atkarîbâ no izgudrojuma lîmeòa. Visi Eiropas valstu nacionâlie
patentu biroji ir norâdîti European National Patent Offices mâjas lapâ (skat. Resursus
grâmatas beigâs).

133
 Izpauðana
Rûpçjieties, lai jûsu izgudrojums netiktu publiski izpausts, pirms piesakieties
patenta iegûðanai. Lai saòemtu patentu, jûsu izgudrojumam ir jâbût jaunam, jo
priekðlaicîga izgudrojuma atklâðana nozîmç, ka jûs nevarçsiet reìistrçt patentu.
Izgudrojuma apsprieðana ar kolçìiem, biznesa partneriem un profesionâïiem parasti
tiek uzskatîta par konfidenciâlu un neietekmç pieteikumu patenta saòemðanai.
Gadîjumâ, ja ir ðaubas, ir jâparaksta vienoðanâs par konfidencialitâti.
Pieteikðanâs patenta saòemðanai
Patenta pieteikumam, kas ir noformçts uz attiecîgas veidlapas un nosûtîts
vietçjam patentu birojam, ir jâpievieno sekojoði dokumenti:
Izgudrojuma gadîjumâ:
· apraksts, iekïaujot îsu kopsavilkumu, specifikâciju un rasçjumus,
· apliecinâjums par valsts noteiktâ maksâjuma veikðanu.
Funkcionâlâ modeïa gadîjumâ:
· apraksts, kurâ iekïauta patenta formula,
· rasçjumi, ko var aizvietot ar fotogrâfiju reprodukcijâm vai divu dimensiju
zîmçjumiem,
· apliecinâjums par valsts nodevas apmaksu.
7.1.5.2 Kâ iegût preèu zîmi?
Ko var reìistrçt kâ preèu zîmi?
Jebkuru zîmi, ko var attçlot grafiski, var reìistrçt kâ preèu zîmi. Zîme var bût
viens vârds vai vârdu savienojumi (iekïaujot saukïus), burti un cipari. Preèu zîmi
var veidot zîmçjumi, simboli un trîs dimensiju zîmes, piem., preèu forma un
iesaiòojums, skaòas, piem., mûzikas vai vokâlâs skaòas, smarþas vai krâsas.
Kâdas ir preèu zîmes reìistrçðanas prasîbas?
· zîmei ir jâbût ar konkrçtu nozîmi, lai pircçjs, meklçjot zîmi, var atpazît
preces vai pakalpojumus un raþotâju/piegâdâtâju. Tâdçï ikdienâ lietotie vârdi,
izòemot saukïus, netiek apstiprinâti.
· zîme nedrîkst bût maldinoða. Tâ nedrîkst bût pârâk lîdzîga jau esoðai zîmei.
· zîme nedrîkst bût aprakstoða. Tâ nevar aprakstît produktu vai pakalpojumu.
· nevar iekïaut konkrçtas lietas, piem., cilvçku vai vietu fotogrâfijas/
rasçjumus vai nosaukumus, ja vien nav pierâdîts, ka tie ir îpaði svarîgi.
· atðíirîgâm preèu un pakalpojumu grupâm ir atðíirîga likumdoðana. Ir
jâreìistrç tikai attiecîgâs grupas preèu zîme, un prasîbas attiecas tikai uz
atbilstoðâs grupas zîmçm.
Preèu zîmju reìistrçðanas prasîbas
Lai zîmi reìistrçtu kâ preèu zîmi, tai ir jâatbilst ðâdâm prasîbâm:
· JAUNUMS: piem., produkta vai pakalpojuma trûkums preèu un
pakalpojumu tirgû. Tomçr jauninâjums ir iespçjams arî gadîjumos, kad

134
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

iepriekðçjâs zîmes reìistrçðanas laiks ir beidzies pirms diviem gadiem (trîs gadi
kolektîvai zîmei) vai, ja tâ netiek izmantota vairâk kâ piecus gadus,
· ATÐÍIRÎGUMS: spçjas atðíirt produktu vai pakalpojumu no citiem
produktiem vai pakalpojumiem,
· ÇTISKÂS NORMAS: atbilstîba sabiedriskai kârtîbai un morâles normâm.
Preèu zîmes izmantoðana
Reìistrçtâs preèu zîmes var atcelt, ja îpaðnieks zîmi neizmanto. Tâdçï ir svarîgi
uz precçm vai pakalpojumiem norâdît, ka tâ ir reìistrçtâ preèu zîme. Burtus RTM
parasti lieto savienojumâ ar preèu zîmi.
Plaði pazîstamu preèu zîmju piemçri: Guinness, Coca-Cola, Toyota un Shell.

7.1.5.3 Kâ iegût autortiesîbas?

Autortiesîbas attiecas uz tiesîbâm reproducçt. Autortiesîbu likumdoðana nosaka
oriìinâlo darbu autoru tiesîbas, lai kontrolçtu reproducçto versiju variantus.
Ko aptver autortiesîbas?
Konkrçtas definîcijas nav vai, ja ir, tad tâs ir ïoti vispârîgas. Piemçram, pie
literâriem darbiem tiek pieskaitîtas arî datorprogrammas, mâkslas darbi iekïauj arî
zîmçjumus, kartes, tabulas vai plânus. Galvenâ prasîba – lai darbs ir jauns, piem.,
nav no cita nokopçts un ietver sevî autora intelektuâlo darbu.
Kâ iegût autortiesîbas?
Vairumâ valstu nav formâla autortiesîbu reìistrçðanas procesa. Tomçr autori
iesniedz atbilstoðâ iestâdç prasîbas, un ir jâpierâda îpaðumtiesîbas. Darbi tiek datçti
un parakstîti liecinieku klâtbûtnç un apzîmçti ar starptautiski atzîtu autortiesîbu
simbolu ©.
Îpaðumtiesîbas parasti pieder autoram, taèu ir paredzçti citi gadîjumi, kad tiesîbas
pieder kolektîvam.

135
 Ir svarîgi saprast, ka autortiesîbas nav monopols. Divi mâkslinieki var vienlaicîgi
radît identiskus darbus. Ja tas nav kopçðanas gadîjums, tad nav arî pârkâpuma, un
abi mâkslinieki var paturçt attiecîgo darbu autortiesîbas.
Aizsardzîbas iegûðana – Autortiesîbu aizsardzîba notiek automâtiski un bez
reìistrçðanas sistçmas – nav jâaizpilda veidlapas un nav jâveic maksâjums. Tiklîdz
darbs ir pabeigts, stâjas spçkâ autortiesîbas. Tomçr ir svarîgi, lai autors zinâtu,
kad tika pabeigts oriìinâls un stâjâs spçkâ autortiesîbas. Ðim nolûkam var atstât
oriìinâla kopiju bankâ vai pie advokâta, un norâdît datumu un laiku, kad tas
izdarîts. Alternatîva - kâds var nosûtît oriìinâla kopiju pats sev kâ iereìistrçtu pasta
sûtîjumu (uz sûtîjuma bûs zîmogs ar datumu), tâdçjâdi pierâdot, ka darbs radîts
attiecîgâ laikâ.
Aizsardzîbas pieprasîðana – Ir bûtiski saprast, ka autortiesîbas ir paðâ darbâ.
Autoram ir jâparaksta savs darbs, lîdz ar to norâdot autortiesîbas un datumu, no
kura autortiesîbas stâjas spçkâ. Parasti lieto starptautiski atzîto simbolu ©.
Îpaðumtiesîbu nodoðana – Atcerieties, ka îpaðumtiesîbu nodoðana var attiekties
uz visâm tiesîbâm vai uz daïu no tâm. Pirmais vai nâkamais autortiesîbu îpaðnieks var
izvçlçties, vai licencçt viòu darbu izmantoðanu, paðiem paturot îpaðumtiesîbas.
Materiâla izmantoðana, kuram jau ir autortiesîbas – Jûsu darbs var bût citu darbu
tâlâka attîstîba. Jums ir jâiegûst atïauja autortiesîbu materiâla izmantoðanai. Parasti
to veic, uzsâkot sarunu ar autortiesîbu îpaðnieku. Tomçr ir vairâkas organizâcijas,
kuras pârstâv autortiesîbu îpaðniekus, un ðîs organizâcijas piedâvâ licences par
konkrçtu samaksu.
Autortiesîbu pârkâpðana
Gandrîz katra neautorizçta darba kopçðana ir pârkâpums. Likums gan pieïauj
kopçðanu ierobeþotâ veidâ konkrçtos apstâkïos bez komerciâliem motîviem. Tikai
autortiesîbu îpaðnieks var pavairot darbus vai atïaut kâdam citam to darît.
Saistîtâs tiesîbas
Ar autortiesîbâm saistîto tiesîbu joma ir strauji attîstîjusies pçdçjo 50 gadu laikâ.
Saistîtâs tiesîbas ir izveidojuðâs ap darbiem, kuriem ir autortiesîbas. Tâs nodroðina
lîdzîgas, taèu ierobeþotâkas tiesîbas un uz îsâku laika posmu. Tie ir no autortiesîbâm
atvasinâti autortiesîbu principi un tiek pieðíirti, piem., izpildîtâjmâksliniekiem,
skaòu ierakstu producentiem, radio un televîzijas pârraides organizâcijâm un datu
bâzes îpaðniekiem/veidotâjiem.

7.1.5.4 Kâ iegût dizaina aizsardzîbu?

Ko var reìistrçt kâ dizainu?
Bûtîbâ katru iezîmi, kas attiecas uz priekðmeta ârçjo noformçjumu, var reìistrçt
kâ dizainu.
Kâdas ir prasîbas dizaina reìistrçðanai?
Dizainam ir jâbût jaunam. Tâ detalizçto izklâstu nedrîkst publiski atklât pirms
pieteikuma aizpildîðanas, ja vien periods netiek pagarinâts. Dizainam ir jâbût ar

136
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

individuâlu raksturu, piem., informçtam vçrotajam ir âtri jâizveido vispârçjs

priekðstats par to, kâ tas atðíiras no citiem dizainiem.
Kâ jâreìistrç dizains?
Sâkotnçji ir jâpiesakâs vietçjâ patentu birojâ. Tomçr, ja ir nepiecieðama plaðâka
aizsardzîba un ja valsts ir pieòçmusi Dizaina direktîvu (Eiropas Parlamenta un
Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktîva 98/71/EC - Directive 98/71/EC), tad ir
jâgrieþas Eiropas vienotâ tirgus harmonizâcijas birojâ (Office for Harmonisation of
the Internal Market - OHIM), lai saòemtu reìistrçtâ dizaina aizsardzîbu visâs ES
dalîbvalstîs. Direktîva attiecas arî uz Eiropas ekonomisko telpu.

7.1.6 Piemçrs: Uzòçmuma veiksmes pamats - jaunais

patentçtais audums Grindi Srl.
Grindi Srl. stâsts ir cieði saistîts ar Suberis® izgudrojuma attîstîbu. Tas ir inovatîvs
audums, kas raþots no lûksnes (koría koka ðíiedras) un ir mîksts kâ samts, viegls kâ
zîds, mazgâjams, nesaplçðams, bez traipiem, ûdens- un ugunsizturîgs. Daþiem citiem
produktiem ir lîdzîgas îpaðîbas Suberis® – izturîgums, mîkstums un daudzpusîba.
Citiem vârdiem sakot, tas ir unikâls produkts, ko aizsargâ patenta tiesîbas vairumâ
valstîs un ko raþo vienîgi Grindi Srl.
Suberis® auduma pamatâ ir koka miza, ko iegûst no koría koka (Quercus suber L.).
Tie ir izplatîti Vidusjûras reìionâ, bet visaugstâkâs kvalitâtes koríis ir sastopams
Sardînijâ. Pçc gariem attîstîbas posmiem, aklimatizçðanâs un labâko ðíiròu atlases
gadiem, koríis tika apstrâdâts un iestrâdâts plânâs loksnçs (milimetra desmitâ daïa),
lai iegûtu audumu un pavedienu ar Suberis® preèu zîmi.
Jaunâ auduma izveides pamatâ bija uzòçmuma veidotâjas Annas Grindi instinkts,
pçtîjumi un smagais darbs. 1997. gadâ, izmantojot tikai dabiskos materiâlus, viòa
atklâja ðî zîdainâ un izturîgâ auduma tehnoloìiju.
Pçc pârbaudçm un apstrâdes procesa kodificçðanas, un lai saglabâtu ðo
revolucionâro vielu, 1998. gadâ Grindi kundze aizpildîja starptautisko patenta
pieteikumu, izmantojot PCT (Patent Cooperation Treaty).
1999. gadâ Starptautiskâ iepriekðçjâs pârbaudes komisija (The International
Preliminary Examination Authority - IPEA) izdeva pozitîvu Starptautisko iepriekðçjâs
pârbaudes ziòojumu par koría lokðòu apstrâdi.
2000. gada 29. martâ Milânâ, prestiþajâ La Scala notika jaunâ produkta oficiâlâ
prezentâcija.
Audumu tirgo tikai firma Grindi Srl. Produkts izraisa pieaugoðu interesi
rûpniecîbas, dizaina, modes un mçbeïu raþoðanas pârstâvjos, kâ arî auto rûpniecîbâ
un jûras gaisa spçkos.
Suberis® audums tiek izplatîts visâ pasaulç un to izplata raþotâjfirma. Ðo audumu
izmanto helikopteru iekðçjâ apdarç, drçbju, apavu, sporta apìçrba, maðînu sçdekïu,
laivu un dîvânu izgatavoðanâ.

137
7.2 Starptautiskie noteikumi

7.2.1 Ievads
Ir pienâcis laiks, kad daudzi MVU darbojas vairâkos tirgos, pârdodot savus
produktus un pakalpojumus, vai licencçjot/pieðíirot tiesîbas uz viòu intelektuâlo
îpaðumu (IÎ) un iemaòâm, kas ir spçkâ arî aiz valsts robeþâm. IÎ tiesîbas ir teritoriâlas,
kas nozîmç, ka tâs parasti aizsargâ tikai mîtnes zemç vai reìionâ, kur aizsardzîba
ir pieprasîta un saòemta. Ir svarîgi aizsargât IÎ eksporta tirgû, lai varçtu baudît
tâs paðas priekðrocîbas ârzemçs, kâdas ir vietçjâ tirgû. Jums ir jâiesniedz prasîba
IÎ aizsardzîbai savlaicîgi un tajâs valstîs, uz kurâm jûs vçlaties eksportçt vai kurâs
vçlaties licencçt jûsu produktu vai pakalpojumu tuvâkajâ nâkotnç.

7.2.2 Kâdi starptautiskie noteikumi pastâv IÎ aizsardzîbai?

Starptautiskie aizsardzîbas noteikumi atvieglo IÎ aizsardzîbas pieprasîjuma
procesu, ja aizsardzîba tiek pieprasîta vairâkâs valstîs vienlaicîgi. Nav nepiecieðams
aizpildît veidlapas vairâkâs valodâs, jo starptautiskâ aizsardzîbas sistçma ïauj aizpildît
tikai vienu pieteikuma veidlapu, vienâ valodâ un veikt vienu pieteikuma apmaksu.
Ðîs starptautiskâs formalitâtes sistçma ne tikai veicina procesu, bet, preèu zîmju
gadîjumâ, arî ievçrojami samazina starptautiskâs aizsardzîbas iegûðanas izmaksas
(patentu gadîjumâ PCT (Patent Cooperation Treaty) palîdzçs MVU ietaupît laiku,
lai novçrtçtu jûsu izgudrojuma komerciâlo vçrtîbu pirms apmaksas veikðanas).
Starptautiskâs aizsardzîbas noteikumi iekïauj trîs daþâdus mehânismus specifisko
rûpniecisko îpaðumu tiesîbu aizsardzîbâ:

·Cooperation
Starptautisko izgudrojumu aizsardzîbu nodroðina PCT (Patent
Treaty) sistçma. Tâ ir vispasaules sistçma, kas izveidota, lai atvieglotu
vairâku patentu pieteikumu aizpildîðanu. Aizpildot vienu starptautisko patenta
pieteikumu, izmantojot PCT, jûs bûtîbâ piesâkaties izgudrojuma aizsardzîbai
katrâ no dalîbvalstîm (paðreiz vairâk kâ simts) visâ pasaulç.

·(“Madrid
Starptautisko preèu zîmju aizsardzîbu nodroðina “Madrides sistçma”
system”). Ðî sistçma bûtiski atvieglo preèu zîmju reìistrçðanas procesu
daþâdâs valstîs, ko savieno Madrides sistçma. Starptautiskâ reìistrçðana Madrides
sistçmâ ir lîdzîga zîmes reìistrçðanas pieteikumam, ko aizpilda katrâ pieteicçja
norâdîtajâ valstî, un ja vien nav atteikums no pieteikumâ norâdîtâs valsts biroja
noteiktâ laika periodâ, tam ir tâdi paði nosacîjumi tajâ valstî, kâdi tie ir minçtâs
valsts Preèu zîmju reìistrâ (Trademark Registry).

·Hâgas
Starptautisko rûpnieciskâ dizaina aizsardzîbu nodroðina
vienoðanâs (Hague Agreement). Ðî sistçma sniedz rûpnieciskâ dizaina
îpaðniekam iespçju aizsargât savu dizainu vairâkâs valstîs, vienkârði aizpildot
vienu pieteikumu starptautiskajâ birojâ (The International Bureau of WIPO),
vienâ valodâ un veicot vienu maksâjumu vienâ valûtâ.

138
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

7.2.3 Kâdçï starptautiskie noteikumi ir svarîgi?

IÎ tiesîbas ir “teritoriâlas” - ir pieejamas tikai valstî vai reìionâ, kurâ tiek iesniegti
pieteikumi, un kurâ tâs tiek pieðíirtas. Lai izbaudîtu ekskluzîvâs IÎ tiesîbas ârzemju
tirgos, jums ir jâmeklç un jâatrod aizsardzîba ârzemçs (izòemot, ja tâ ir automâtiski
pieejama bez nepiecieðamîbas kârtot formalitâtes, piem., caur starptautisko lîgumu
mehânismu - Bernes konvencija par Literatûras un mâkslas darbu aizsardzîbu).
Galvenie iemesli, kâpçc IÎ aizsardzîba ir nepiecieðama eksporta tirgos ir ðâdi:
· IÎ tiesîbas, it îpaði patenti, var radît jaunas eksporta iespçjas.
· IÎ tiesîbas, it îpaði preèu zîmes un rûpnieciskais dizains, var palîdzçt jums
ieòemt izdevîgu vietu eksporta tirgû.
· IÎ tiesîbas palielina iespçju pârliecinât klientus par jûsu produktiem un
pakalpojumiem eksporta tirgû.
Eiropas vai starptautisko pieteikumu patenta aizsardzîbas
izmantoðanai ir ðâdas priekðrocîbas:
·vairâkâs
Lîdzekïus un laiku ekonomçjoðs veids kâ pieteikties patenta aizsardzîbai
valstîs. Vienota darbîba lîgumvalstîs.
·iegût
Katrs Eiropas un starptautiskais patents tiek rûpîgi pârbaudîts, un to var
valstîs, kurâs lîdz ðim bija izveidota tikai patentu reìistrçðanas sistçma.
Runâjot par preèu zîmçm, Eiropas Kopienas preèu zîmes (Community Trademark
- CTM) vispievilcîgâkâ iezîme ir tâ, ka tâ piedâvâ preèu zîmes aizsardzîbu 25 Eiropas
Savienîbas valstîs par daudz zemâku maksu, salîdzinâjumâ ar maksu par atseviðíu
pieteikumu iesniegðanu katrâ dalîbvalstî. Godîga preèu zîmes izmantoðana katrâ
atseviðíâ dalîbvalstî ir pietiekams nosacîjums, lai saglabâtu CTM reìistrâcijas
derîgumu ES un aizkavçtu anulçðanu par zîmes neizmantoðanu ilgâk par pieciem
gadiem. Visbeidzot, CMT pieteikumu, kam ir atteikta reìistrçðana var pârveidot par
vietçjo pieteikumu, saglabâjot oriìinâlâ CTM pieteikuma prioritâti.

7.2.4 Kur ir jâpielieto starptautiskie noteikumi?

Vispârçjs ieteikums: jûsu MVU ir jâiegûst atbilstoðâ aizsardzîba visos attiecîgajos
eksporta tirgos un cik âtri vien iespçjams.
Attiecîbâ uz izgudrojumu patentiem - vairums valstu atïauj 12 mçneðu prioritâtes
periodu, sâkot no pirmâ pieteikuma patenta aizsardzîbai citâs valstîs aizpildîðanas
datuma. Tiklîdz ðis posms ir beidzies, jûs vairs nespçjat iegût patenta aizsardzîbu citâs
valstîs. Tas nozîmç nopietnu ienâkumu zaudçjumu no jûsu eksporta darbîbas.
Attiecîbâ uz preèu zîmçm un rûpniecisko dizainu - vairums valstu nodroðina 6
mçneðu prioritâtes periodu, sâkot no pirmâ pieteikuma aizpildîðanas datuma par
preèu zîmçm un rûpniecisko dizainu citâs valstîs.

139
7.2.5 Kâ izmantot starptautiskos noteikumus aizsardzîbas
iegûðanai?

7.2.5.1 Patenti
Ârzemju patentu pieteikumi
Ja jûs domâjat, ka jums vajadzçtu iegût patenta aizsardzîbu ârpus jûsu valsts, jums
ir jâapsver pieteikuma veidlapas aizpildîðana Eiropas patenta iegûðanai (European
Patent), kas dod iespçju iegût aizsardzîbu 24 Eiropas valstîs. Jûs varçtu aizpildît arî
starptautisko patentu sadarbîbas lîguma pieteikumu (Patent Co-operation Treaty
(PCT)), kâ arî aizpildît starptautisko pieteikumu, kas ïautu atlikt maksâjumus par
patentu iegûðanu ârzemçs, kamçr jûs pieòemat lçmumu, uz kuriem ârzemju tirgiem
tas attiecas.
Pieteikðanâs Eiropas patentam
Eiropas patenta pieteikumus var iesniegt:
· Eiropas Patentu birojâ (European Patent Office) un tâ Minhenes, Hâgas un
Berlînes filiâlçs,
· vietçjos patentu birojos.
Ðis svarîgais process balstâs uz vienu pieteikumu, kas iesniegts vienâ valodâ
(angïu, franèu vai vâcu). Ja patents tiek pieðíirts, pieteikuma iesniedzçjs var uzsâkt
procesu visâs norâdîtajâs valstîs, vai tikai daþâs no tâm. Ja valoda, kurâ ir iesniegts
patents, nav izvçlçtâs valsts valoda, tad ir jâiesniedz arî tulkojums, pretçjâ gadîjumâ
ðajâ valstî patents nebûs spçkâ.
Pieteikðanâs starptautiskajam patentam
Sekojot PCT (Patent Cooperation Treaty) procesam, pietiek ar vienu starptautisko
pieteikumu aizsardzîbas saòemðanai. Pieteikumi ir jâiesniedz vietçjâ Patentu
birojâ un, ja nav valsts droðîbas ierobeþojumu, tad Pasaules intelektuâlâ îpaðuma
organizâcijâ (World Intellectual Property Organisation - WIPO) Þençvâ, vai Eiropas
Patentu birojâ Hâgâ vai Minhenç.

7.2.5.2 Preèu zîmes

Pieteikumi preèu zîmju reìistrçðanai ir jâveic, aizpildot attiecîgo pieteikuma
veidlapu un jânosûta uz vietçjo preèu zîmju biroju (National Trademark Office) vai
kâdâ no rajona birojiem. Veidlapai jâpievieno ðâdi dokumenti:
· aizsardzîbas deklarâcija,
· kartîte ar aizsargâjamo preèu un pakalpojumu sarakstu un preèu zîmes piemçrs;
· 8 preèu zîmju kopijas,
· apstiprinâjums par veikto valsts maksâjumu (par reìistrâcijas periodu uz
desmit gadiem).
Ja pieteikums ir par kolektîvâs zîmes reìistrçðanu, ir jâpievieno ðîs zîmes
lietoðanas, kontroles un sankciju noteikumu kopija. Lai atjaunotu zîmi bez maksas,
ir tikai jâiesniedz pieteikums un jâsamaksâ nodevas.

140
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

Prioritâtes pieprasîðana
Ir iespçjams pieprasît prioritâti pieteikumam, kas veikts iepriekðçjo seðu mçneðu
laikâ kâdâ no Parîzes konvencijas dalîbvalstîm.
Citas valstis
Noskaidrojiet par preèu zîmju aizsardzîbu ârpus jûsu valsts, piem., Eiropâ vai citâs
valstîs. Preèu zîmes iegûðanas izmaksas un kârtîba ârzemçs ir svarîgi faktori, domâjot
par potenciâlo eksporta tirgu, kas varçtu bût jûsu mçríis. Vietçjais patentu birojs
var palîdzçt ar informâciju par norises kârtîbu, kâdâ var iegût starptautisko preèu
zîmes aizsardzîbu. Turklât Kopienas preèu zîmju birojs un Pasaules Intelektuâlo
tiesîbu organizâcija ir noderîgi informâcijas avoti (skat. saites uz mâjas lapâm).
ES zîmju pieteikumi
Jûs varat pieteikties valsts preèu zîmju reìistrçðanai, ja jûsu uzòçmçjdarbîba ir
saistîta ar vietçjo tirgu. Tomçr, ja jûsu darbîba notiek Eiropâ, jums vajadzçtu sûtît
pieteikumu uz Eiropas vienotâ tirgus harmonizâcijas biroju (OHIM), lai reìistrçtu
Kopienas preèu zîmi. Kopienas preèu zîmes ir juridiski îstenojamas, un tâm ir
vienota aizsardzîbas sistçma visas Eiropas Savienîbas teritorijâ.
Citi ârzemju pieteikumi
Ja jûs esat preèu zîmes îpaðnieks un vçlaties iegût savai preèu zîmei starptautisko
aizsardzîbu, Madrides sistçmas starptautiskâ zîmju reìistrçðana dos jums iespçju
aizsargât jûsu zîmi vairâkâs valstîs: ir tikai jâaizpilda viens pieteikums vienâ valodâ
un jâiesniedz birojâ kopâ ar maksâjuma veikðanas apstiprinâjumu vienâ valûtâ
(Ðveices franki). Starptautiskais reìistrçðanas process ir lîdzîgs zîmes reìistrçðanas
pieteikuma iesniegðanai katrâ iesniedzçja norâdîtajâ valstî.
Kâ reìistrçt Kopienas preèu zîmi
Piesakoties ir jâaizpilda OHIM izstrâdâtâ pieteikuma veidlapa. Pieteikuma
veidlapu aizpilda vienu reizi OHIM, kas atrodas Alikantç, Spânijâ; to var sûtît
pa pastu, ar kurjera pastu vai pa faksu, vai aizpildît vietçjâ valsts preèu zîmju
reìistrçðanas birojâ. OHIM ir atbildîga par pieteikumu izskatîðanu. Kopienas
preèu zîmes ir derîgas desmit gadus, sâkot no pieteikuma aizpildîðanas, un tâs var
atjaunot.
Kâ reìistrçt starptautisko preèu zîmi
Ir jâpiesakâs starptautiskâs preèu zîmes reìistrçðanai, ir jâbût zîmes îpaðniekam
vai ir jâbût jau iesniegtam identiskas vietçjâs preèu zîmes pieprasîjumam.
Pieteikumi starptautiskajai reìistrçðanai ir jâiesniedz kâdâ rajonu pârstâvju
birojâ (Provincial delegate Offices) un tajos ir jâiekïauj:
· rûpîgi aizpildîta WIPO izstrâdâta pieteikuma veidlapa,
· pilnvara (ja nepiecieðama),
· preèu zîmes reprodukcija, kas atbilst vietçjai preèu zîmei,
· apstiprinâjums par valsts maksâjumu,
· starptautiskâ pakalpojuma maksa WIPO.

141
 Reìistrçtâs zîmes ir derîgas desmit gadus. Atjaunoðanas gadîjumâ WIPO informç
îpaðnieku seðus mçneðus pirms beigu termiòa.

7.2.5.3 Autortiesîbas
Attiecîbâ uz autortiesîbâm – ja jûs esat Bernes konvencijas par literâro un mâkslas
darbu aizsardzîbu dalîbvalsts pilsonis vai rezidents, vai Pasaules Tirdzniecîbas
organizâcijas (World Trade Organization - WTO) saistîbâ ar TRIPS lîgumu biedrs,
vai, ja jûs esat pirmo reizi publicçjis savu darbu un publicçjis vienlaicîgi daþâs no
iepriekð minçtajâm valstîm, jûsu autortiesîbas tiks automâtiski aizsargâtas visâs
pârçjâs valstîs, kas ir Bernes konvencijas dalîbvalstis vai WTO dalîbvalstis.

7.2.5.4 Dizains
Rûpnieciskâ dizaina starptautisko aizsardzîbu nodroðina Hâgas lîgums. Ðî sistçma
sniedz rûpnieciskâ dizaina îpaðniekam iespçju aizsargât savu dizainu vairâkâs
valstîs, vienkârði aizpildot pieteikuma veidlapu vienâ valodâ un iesniedzot to WIPO
starptautiskajâ birojâ, un samaksâjot nodevu vienâ valûtâ.

7.2.6 Piemçrs: dizaina

uzraudzîba
Skotu uzòçmums reìistrçja jaunu
dizainu - alkoholisko dzçrienu karafi golfa
nûjas formâ - Lielbritânijâ un arî citâs
valstîs, iekïaujot arî Dienvidkoreju, kas
ir viens no lielâkajiem aizjûras tirgiem.
Produkts izrâdîjâs ïoti veiksmîgs Tâlo
Austrumu tirgû. Dienvidkorejas uzòçmums
nokopçja dizainu un sâka pârdot viltotas
karafes pârçjâm Tâlo Austrumu valstîm,
ieskaitot Japânu. Skotu uzòçmums ar IÎ ekspertu Marks & Clerk Scotland palîdzîbu
izvirzîja pretenziju Dienvidkorejâ par likuma pârkâpðanu attiecîbâ uz Dienvidkorejas
dizaina reìistrçðanu un nekavçjoties guva panâkumus – tika apturçta viltotâ
produkta turpmâkâ raþoðana un tirdzniecîba bez tiesvedîbas.

7.3 Neizpauðanas lîgumi

7.3.1 Ievads
Biznesâ bieþi ir jâatklâj daïa no konfidenciâlâs informâcijas jaunajiem
darbiniekiem, neatkarîgajiem lîgumpartneriem, riska kapitâlistiem vai baòíieriem,
un visi vçlas bût pârliecinâti, ka informâcija tiek turçta noslçpumâ. Nâkamâ nodaïa
izskaidro, kâ neizpauðanas lîgumi aizsargâ konfidenciâlo informâciju.

142
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

7.3.2 Kas ir neizpauðanas lîgums?

Konfidencialitâtes lîgums vai neizpauðanas lîgums ir tiesiski saistoðs lîgums,
kas ierobeþo konfidenciâlo ideju, dizainu, plânu, koncepciju vai tirdzniecîbas
noslçpumu atklâðanu treðajai pusei. Pçc neizpauðanas lîguma parakstîðanas puses
piekrît, ka tâs neizpaudîs informâciju par jûsu ideju konkurences nolûkos vai tâ
bûtu raþoðana, vai pârdoðana, ja vien lîgumâ nav noteikts savâdâk.

7.3.3 Kâdçï neizpauðanas lîgums ir svarîgs?

Ðodienas informâcijas laikmetâ neizpauðanas lîgumi ir svarîga uzòçmçjdarbîbas
sastâvdaïa. Sâkot ar darbiniekiem un beidzot ar potenciâlajiem partneriem, katrâ
biznesâ ir nepiecieðams neizpauðanas lîgums, lai sevi aizsargâtu. Tiklîdz jums ir savs
neizpauðanas lîgums, jûsu bizness spçj aizsargât idejas, dizainus, plânus, koncepcijas
vai citus tirdzniecîbas noslçpumus.
Paðreizçjie un bijuðie darbinieki ir atbildîgi par lielâko daïu konfidencialitâtes
pârkâpumu. Darbiniekiem ir pienâkums neizmantot tirdzniecîbas noslçpumus,
lai nenodarîtu zaudçjumu biznesam. Vislabâk to veikt rakstveidâ, precizçjot, kâda
informâcija ir konfidenciâla, un izstrâdâjot noteikumus gadîjumiem, kad darbinieks
izstâjas no biznesa.
Tos var izmantot, lai:
· dalîtu intelektuâlo îpaðumu,
· dalîtu komerciâlo vai tirdzniecîbas informâciju,
· dokumentçtu attiecîbas, piem., starp darba devçju un darba òçmçju.

7.3.4 Kâdi ir neizpauðanas lîgumu galvenie veidi un kur

tos izmanto?
Precedenta konfidencialitâtes lîgumu izmanto rûpnieciskâs apvienoðanas
gadîjumos. Ja uzòçmums vçlas nopirkt jûsu biznesu, tas vçlçsies iepazîties ar jûsu
grâmatvedîbu un finansçm. Lîgums nodroðinâs jûsu konfidenciâlâs informâcijas
un tirdzniecîbas noslçpumu aizsardzîbu, ja potenciâlais pircçjs izstâjas no biznesa.
Ja jûs tieði nezinât, kâdu informâciju jums nevajadzçtu izpaust komerciâlo
attiecîbu laikâ, jûs joprojâm varat izmantot neizpauðanas lîgumu. Bûtu vçlams
uzskatît jebkuru informâciju, kas tiks izpausta vçlâk, par konfidenciâlu informâciju,
lai uz to attiektos lîgums.
Vienpusçjs konfidencialitâtes lîgums tiek izmantots, ja tikai viens no partneriem
dalâs informâcijâ, un pârçjie piekrît uzskatît to par konfidenciâlu.
Divpusçjs konfidencialitâtes lîgums tiek izmantots, ja abi biznesa partneri dalâs
ar konfidenciâlo informâciju un vçlas, lai to neizpauþ neviena puse.

7.3.5 Kâ sagatavot konfidencialitâtes lîgumu?

Neskatoties uz lîgumu un situâciju atðíirîbâm, ir jâievçro visi pamatnoteikumi:

143
 1. Pirmkârt, jums ir jâuzskaita visas puses, kurâm ir pieeja konfidenciâlajai
informâcijai, norâdot kategoriju un, ja tas ir iespçjams, nosaukumu. Tas nav tik
vienkârði, jo daudziem uzòçmumiem ir meitas uzòçmumi vai stratçìiskâs alianses,
ar kurâm viòi dalâs informâcijâ. Jûsu neizpauðanas lîgums jâraksta atbilstoðâ valodâ,
ierobeþojot cilvçku vai uzòçmumu skaitu, kas to saprot un ar kuriem pretçjâ puse
dalâs informâcijâ; jâpieprasa, lai otra puse saòemtu lîdzîgu lîgumu no darbiniekiem,
vadîtâjiem vai aìentiem, kuri varçtu saskarties ar informâciju.
2. Otrkârt, ir jâbût konfidencialitâtes attiecîbu uzskaitîjumam starp izpauðanas
pusi (tâ puse, kura pieïauj pieeju savai konfidenciâlajai informâcijai) un neizpauðanas
pusi (tâ, kurai ir pieeja konfidenciâlâs informâcijas piekïûðanai). Citiem vârdiem
sakot, ir skaidri jânosaka informâcijas veidi, kam ir jâbût konfidenciâliem. Jums nav
jâapzîmç katrs dokuments, taèu vçlams apzîmçt informâcijas veidus pçc kategorijas
vai vçl specifiskâk, ja apstâkïi to pieïauj.
Lîguma puses skaidri nosaka, kâ konfidenciâliem materiâliem ir jâbût
organizçtiem. Daþkârt ir vienoðanâs par to, ka viss konfidenciâlais materiâls ir
jâapzîmogo ar uzrakstu “konfidenciâli”. Citos gadîjumos, it îpaði uzòçmumos,
kam nav tirdzniecîbas noslçpumu klasificçðanas zîmoga, puses vienojas par to, ka
jebkura izpaustâ informâcija par noteiktiem informâcijas veidiem var tikt uzskatîta
par konfidenciâlu.
Lai izvairîtos no diskusijâm un iespçjamo dârgo tiesvedîbu, ir jânolemj,
kâdu informâciju varçtu uzskatît par konfidenciâlu, tâdçjâdi samazinot nejauðu
informâcijas izpauðanu.
3. Treðkârt, ir vienlîdz svarîgi definçt, kuri materiâli bûs konfidenciâli, kâ
otra puse tos atpazîs, un jâiekïauj paziòojums, kad varçs izpaust konfidenciâlo
informâciju. Vienkârði piemçri ir saistîti ar izvçles brîvîbu izpaust informâciju, kas
kaut kâdâ veidâ ir kïuvusi zinâma sabiedrîbai bez kïûdainas izpauðanas, un brîvîbu
izplatît informâciju, ja to liek tiesas uzaicinâjums vai kâds cits juridisks vai valdîbas
dokuments.
4. Ceturtkârt, lîgumi ir piemçroti tikai noteiktam laika periodam, lai gan
neizpauðanas noteikumi var bût spçkâ arî kâdu laiku pçc lîguma darbîbas beigâm.
Tas vienkârði norâda, ka daudzi ðodienas tirdzniecîbas noslçpumi var laika gaitâ
zaudçt savu vçrtîbu, un arî izpauðanas vienoðanâs var beigties, ja domâtais darîjums
nenotiek.
5. Piektkârt, ir jâbût noteikumiem par kompensâciju, ja ir notikusi informâcijas
izpauðana.
Pieci galvenie neizpauðanas lîguma elementi:

1. Visâm pusçm, kurâm ir pieeja konfidenciâlajai informâcijai, ir jânosaka

kategorija un, ja iespçjams, nosaukums.

2. Ir mutiski jâvienojas par attiecîbâm starp iesaistîtajâm pusçm. Pusi, kura ir

izpaudusi informâciju, un pusi, kura nav izpaudusi informâciju. Konfidenciâlo
informâciju ir jânosaka mutiski un ir skaidri jâdefinç par konfidenciâlu uzskatâmo
informâciju.

144
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

3. Neizpauðanas lîguma bûtîba ir saistîta ar to, kâ neizpauðanas puse var

izmantot konfidenciâlo informâciju. Ir svarîgi noteikt laiku, kad neizpauðanas
puse var izpaust konfidenciâlo informâciju.

4. Neizpauðanas lîgumi parasti ir spçkâ noteiktu laika posmu. Tomçr daþi

neizpauðanas apstâkïi var pârsniegt lîguma darbîbas laiku.

5. Lai aizkavçtu izpauðanas pusi no neautorizçtas izpauðanas, ko veikusi

neizpauðanas puse, lîgumâ ir jâiekïauj atlîdzîbas noteikumi.

7.3.6 Piemçrs: Jauns uzòçmums S atzîst intelektuâlâ

îpaðuma aizsardzîbas nozîmi
Uzòçmums S ir jauns uzòçmums, kas atrodas Luksemburgâ. Tâ darbîba ir vçrsta
uz programmatûru un interneta biznesu. Uzòçmums attîsta, ievieð un izplata
programmatûras vadîbas sistçmas tâdâs jomâs kâ grâmatvedîba, loìistika, procesa
izsekoðana, komunikâcijas un cilvçkresursi. Uzòçmums S piedâvâ arî interneta
tîmekïa risinâjumus, kas iekïauj pieteikumu nodroðinâjumu, tîmekïa vadîðanu,
tîmekïa un pielietojuma attîstîbas pakalpojumus.
Uzòçmuma S îpaðnieks uzzinâja par intelektuâlâ îpaðuma jautâjumiem,
apmeklçjot uzòçmumu vadîtâjiem paredzçtos seminârus un konferences. Tas
lika viòam apzinâties sava nemateriâlâ îpaðuma un tâ aizsardzîbas nozîmi. Tâdçï,
konsultçjoties ar IÎ ekspertiem, viòð sâka apkopot informâciju par îpaðuma
aizsardzîbu.
Sakarâ ar to, ka daþu IÎ aizsardzîbas instrumentu izmantoðanai ir nepiecieðami
finanðu resursi, kas nav pieejami uzòçmumam, kas ir tikko uzsâcis savu darbîbu,
uzòçmuma vadîtâjs pieòçma 2 lîmeòu stratçìiju, kas balstâs uz bezmaksas
aizsardzîbas metodçm - autortiesîbâm un slepenîbu, kâ arî uz finanðu analîzi,
kas jâveic, lai novçrtçtu plânotâs investîcijas preèu zîmçs un patentos. Viens no
tâ principiem ir: ”Kâdçï neizmantot bezmaksas intelektuâlâ îpaðuma tiesîbas, ja
tâs ir juridisks instruments, lai aizstâvçtu jûsu tiesîbas treðâs puses pârkâpuma
gadîjumâ.”
Tâdçjâdi uzòçmuma îpaðnieks aizstâv savas zinâðanas, noslçdzot neizpauðanas
lîgumus ar darbiniekiem, klientiem un partneriem pirms jebkâdas informâcijas
apmaiòas un pârliecinoties, ka visiem uzòçmuma dokumentiem tiek pievienots
paziòojums par konfidencialitâti. Turklât paziòojums par autortiesîbâm tiek
pievienots visiem uzòçmuma izveidotajiem dokumentiem, programmatûrâm un
tîmekïa lappusçm. Nâkamais veicamais darbs ir produkta preèu zîmes reìistrçðana.
Attiecîbâ uz intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbu uzòçmuma vadîtâjs ir pieòçmis
aizsardzîbas stratçìiju. Kaut viòð arî nedomâ, ka konkurenti kopçs uzòçmuma
produktus, viòð tomçr vçlas apliecinât savas tiesîbas gadîjumâ, ja konkurents
atdarinâtu uzòçmuma produktus.
Par intelektuâlâ îpaðuma jautâjumiem atbild pats uzòçmuma vadîtâjs. Ja rodas
problçmas IÎ jautâjumu risinâðanâ, tad palîdz eksperti.
Lai daþâdotu uzòçmuma aktivitâtes, îpaðnieks plâno attîstît jaunu inovatîvu

145
pakalpojumu, kas balstâs uz patentu sistçmu. Ir parakstîts ekskluzîvs licences
lîgums starp uzòçmumu un patenta îpaðniekiem. Pârrunu laikâ tika nolemts
patenta aizsardzîbu paplaðinât, iesaistot vairâkas teritorijas, taèu netika ievçrots, ka
termiòð ir 1 gads – tas ir dots patenta îpaðniekam, lai rastu aizsardzîbu citâs valstîts
bez novitâtes kritçrija (prioritâtes datuma). Izveidojas situâcija, kad uzòçmumam
produktus var viegli kopçt un radît konkurenci attiecîgajos tirgos.
Uzòçmuma îpaðnieks uzskata, ka intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîba ir ïoti svarîgs
jautâjums, kas attiecas uz visiem mazajiem high-tech uzòçmumiem, jo tas piesaista
investorus un aizsargâ nemateriâlo uzòçmuma îpaðumu no konkurentiem.

7.4 Intelektuâlâ îpaðuma vadîbas stratçìija

7.4.1 Ievads
Katram uzòçmumam ir daþâdi mçríi un tâdçï tiek izstrâdâtas daþâdas stratçìijas,
lai tos sasniegtu. IÎ svarîgums, kas nodroðina uzòçmuma konkurçtspçju, ir atkarîgs no
darbîbas sektora, tâ biznesa stratçìijas un mijiedarbîbas ar konkurentu stratçìijâm.
Patents ir bûtiska konkurçtspçjas priekðrocîba, it îpaði jomâs, kurâs jauninâjumu ir
viegli nokopçt. Daþos gadîjumos tiem piemçrotas arî citas metodes pret IÎ zagðanu,
piem., slepenîba vai produkta izstrâdes termiòa minimizçðana.
Nav “optimâlas” IÎ stratçìijas. Lielie uzòçmumi, kam ir ievçrojami finanðu
resursi, bieþi rîkojas saskaòâ ar vairâku patentu iegûðanas un uzturçðanas stratçìiju.
Turpretî lielâkâ daïa uzòçmumu, kas ir nesen uzsâkuði darbîbu, nevar atïauties
veltît lîdzekïus patentçðanai.

7.4.2 Kas ir IÎ stratçìija?

Uzòçmuma IÎ vadîba iekïauj lielâku atbildîbu nekâ vienkârði formâlas IÎ tiesîbas,
kas iegûtas ar vietçjâ IÎ biroja palîdzîbu. Patenta vai preèu zîmes tiesîbâm nav
vçrtîbas, ja vien tâs netiek atbilstoði pielietotas. Daïai vçrtîgo uzòçmuma IÎ nav
nepiecieðama formâla reìistrçðana, bet var bût nepiecieðamas citas aizsardzîbas
metodes (piem., konfidencialitâtes lîgumi). Uzòçmumiem, kas vçlas pilnvçrtîgi
rîkoties ar savâm iemaòâm un jaunradi, ir atbilstoði jârîkojas, lai izstrâdâtu IÎ
stratçìiju savam biznesam un to integrçtu kopçjâ uzòçmuma stratçìijâ. Tas nozîmç,
ka izstrâdâjot biznesa plânus un mârketinga stratçìiju, ir jâiekïauj IÎ apsvçrumi. IÎ
pamata stratçìijâ ir jâiekïauj vismaz ðâdus aspektus:

7.4.2.1 IÎ izvçle
Produktu vai pakalpojumu var aizsargât daþâdi IÎ tiesîbu veidi, kas aptver daþâdus
produkta vai pakalpojuma aspektus. MVU ir jâapsver labâkais aizsardzîbas veids un
jâpârliecinâs, ka visas formâlâs tiesîbas tiek saòemtas savlaicîgi.

7.4.2.2 IÎ izmantoðana
IÎ aktîvus var izmantot daþâdos veidos. Tie var iekïaut IÎ aizsargâto produktu un
pakalpojumu komercializâciju; iestâðanos licencçðanâ vai komercpilnvarojumâ; IÎ

146
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

aktîvu pârdoðanu citiem uzòçmumiem; kopuzòçmumu izveidoðanu; IÎ izmantoðanu,

lai iegûtu pieeju citu uzòçmumu tehnoloìijâm, izmantojot savstarpçjo licenèu
lîgumu; vai izmantot IÎ, lai iegûtu investîcijas. Ikvienâ gadîjumâ uzòçmumiem ir
jâpieòem lçmums, kâ vislabâk izmantot IÎ aktîvu gan vietçjâ, gan starptautiskajâ
tirgû.

7.4.2.3 IÎ pârraudzîba
Ir svarîgi regulâri izskatît patentu un preèu zîmju datu bâzes, lai uzzinâtu par
jaunâkajiem tehniskajiem sasniegumiem un jaunâm tehnoloìijâm, noteiktu jaunus
licences partnerus vai jauna tirgus iespçjas, pârraudzîtu konkurentu darbîbu, atklâtu
iespçjamos pârkâpçjus un nepârkâptu konkurentu tiesîbas.

7.4.2.4 IÎ aizsardzîbas ievieðana

Skaidri IÎ ievieðanas principi ir ârkârtîgi svarîgi, jo ir iespçjami lieli zaudçjumi,
kurus var radît viltotu preèu atraðanâs tirgû un augstâs izmaksas, kas saistîtas ar
strîdiem IÎ jautâjumos.

7.4.3 Kâdçï IÎ stratçìija ir svarîga?

MVU veido vairâk kâ 90% no visiem uzòçmumiem vairumâ valstu visâ pasaulç.
Tie ir virzoðais spçks, kas seko jauniem zinâtnes sasniegumiem un iespaido valsts
ekonomisko izaugsmi, veicinot nodarbinâtîbu, investîciju piesaisti un eksportu.
Neskatoties uz MVU nozîmi ekonomikâ un IÎ sistçmas piedâvâto potenciâlu MVU
konkurçtspçjas paaugstinâðanai, MVU nepietiekami izmanto IÎ sistçmu.
Saikne starp uzòçmuma biznesa stratçìiju un tâ IÎ stratçìiju bûs vçl nozîmîgâka
“jaunajâ ekonomikâ” nekâ tas bija iepriekð. Jaunajâ ekonomikâ viens no
konkurences priekðnosacîjumiem bûs tas, ka uzòçmums varçs radît, raþot, aizsargât
un komercializçt IÎ tiesîbas.
IÎ stratçìijas lçmumiem ir ilgs darbîbas periods. Ðîs izvçles rezultâtiem piemît
augsta lîmeòa neatgriezeniskums. IÎ stratçìiju, kas var bût miljonu vçrta, iespçjams
iegût par salîdzinoði nelielu summu. Turpretî, kïûdas ðajâ jomâ var bût neticami
dârgas. Daudzas uzòçmçjdarbîbas nozares ïoti âtri mainâs, tâdçï IÎ tiesîbu
stratçìiskais pielietojums var kïût par iespçju, lai sekotu ðîm izmaiòâm.

7.4.4 Kâdas ir galvenâs patentu pielietojuma stratçìijas?

Speciâla (Ad hoc) patentu stratçìija
Ðî stratçìija ir ad hoc centienu un nelielu resursu rezultâts. Izmanto vienu vai
daþus patentus, lai aizsargâtu jaunievedumu îpaðâ pieteikumâ. Visapkârt ir daudz
daþâdu iespçju izdomai, un to izmaksas ir zemas.
‘’Snaipera’’ stratçìija
Daudzos gadîjumos izmanto “snaipera” stratçìiju. Uzòçmuma IÎ balstâs uz daþu
tehnoloìiju patentiem, bet nekoncentrçjas uz tehnoloìijas iespçjamo modifikâciju
vai uzlabojumu aizsardzîbu. Tâ ir riskanta stratçìija gadîjumos, ja patenti ir pilnîbâ
vai daïçji nederîgi un nav papildus patentu, kas iekïautu tehnoloìijas uzlabojumus

147
vai modifikâcijas. Vçl viens risks - bez regulâras informâcijas atjaunoðanas patenti
un tehnoloìijas, ko tie aizsargâ, var novecot.
‘’Bloíçðana’’
Ðo stratçìiju izmanto, ja organizâcija praktiski nelieto patentus, bet izmanto tos
kâ dzîvotspçjîgas alternatîvas, kas vçrstas pret konkurentiem.
‘’Ðaujamieroèa’’ stratçìija
Atbilstoði ðai stratçìijai patenta îpaðnieks vçlas iegût pçc iespçjas vairâk patentu
noteiktajâ tehnoloìijas jomâ. Ðî pieeja ir vçrsta uz iespaida radîðanu, ka tehnoloìijas
jomâ ir tik daudz patentu, ka ir gandrîz neiespçjami konkurentam patentçt kaut
ko paðam vai izvairîties no kâda jau esoðâ patenta atdarinâðanas. Tomçr, sniedzot
optimâlo aizsardzîbu, ðî metode ir diezgan dârga un nav piemçrojama MVU, kam
ir zemâks P&A budþets. Tâdçï ir ïoti svarîgi MVU izveidot rentablu patentu vadîbu
uzòçmuma IÎ, kas nodroðinâs lîdzsvaru starp “visas olas vienâ grozâ” pieeju un
“patentçt visu un visur” pieeju.
“Segðana” un “appludinâðana”
Ðajâ gadîjumâ tiek pieliktas pûles, lai intelektuâlâ îpaðuma jomu pârveidotu par
patentu dþungïiem vai mînu lauku, piem., diezgan sistemâtiski bombardçjot katru
soli raþoðanas procesâ ar patentiem. Ðo stratçìiju var izmantot jaunâs tehnoloìijas,
ja pastâv neskaidrîba, kuri P&A virzieni bûs rezultatîvi, vai situâcijâs, kurâs ir
neskaidrîba par patentu ekonomisko nozîmi.
“Þoga” stratçìija
Daþas organizâcijas iegrâmato patentus, balstoties uz konkurenta tehnoloìiju
attîstîbas virzienu, lai izveidotu þogu no konkurentiem. “Þoga” stratçìija iekïauj
neskaitâmu patentu pieteikumu iegrâmatoðanu, òemot vçrâ konkurenta izdotos
patentus un produktus, lai patentçtu uzlabojumus, apejot konkurenta tehnoloìiju
un “ieþogotu” tâ nâkotnes attîstîbu.
“Apkârtne”
Ðis ir gadîjums, kad svarîgu galveno patentu, it îpaði stratçìisko patentu var
ieþogot vai ieskaut citi patenti, kuri katrs atseviðíi nav tik svarîgi, bet kopâ bloíç
galvenâ patenta efektîvu komerciâlu izmantoðanu, pat pçc tâ beigu termiòa.
“Prestiþa” stratçìija
Daþi uzòçmumi uzskata, ka patenta prestiþs un vadîba var palîdzçt biznesâ un
kïût par stratçìijas virzoðo spçku. Arî akadçmiskâs un pçtniecîbas iestâdes reìistrç
patentu pieteikumus, lai to pçtîjumi iegûtu atzinîbu. Mazs uzòçmums arî var meklçt
kâdu ar patentu, lai radîtu iespaidu uz potenciâlajiem investoriem un izceltu savas
tehnoloìijas vienreizîgumu.
“Putnubiedçkïa” stratçìija
Patenta îpaðnieks nevçlas uzspiest savas tiesîbas, bet uzmana, lai konkurenti
nenâk viòa apsargâtajâ zonâ. Patents darbojas tikai kâ “putnubiedçklis”, lai aizbaidîtu
konkurentus no îpaðnieka biznesa. Ðî stratçìija ir diezgan izplatîta nozarçs, kurâs
nav daudz patentu un bieþu strîdu par patentiem.

148
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

7.4.5 Licencçðana
Kâdi ir parastie licenèu veidi?
Neekskluzîva licence
Tas ir parastais licences veids. Licence nav ekskluzîva, ja licences îpaðniekam
pieðíirtâs tiesîbas tiek pieðíirtas arî citiem. Tipiskais piemçrs ir komerciâlâs
programmatûras izmantoðana.
Ekskluzîva licence
Licence tiek uzskatîta par ekskluzîvu, ja licences îpaðnieks ir vienîgais, kam ir
pieðíirtas licencç paredzçtâs tiesîbas. Tipiskais piemçrs - âtro uzkodu uzòçmuma
îpaðniekam tiek pieðíirtas ekskluzîvas tiesîbas izmantot uzòçmuma preèu zîmi
kâdâ noteiktâ ìeogrâfiskâ vietâ.
Patenta (vai cita IÎ) licence
Patenta (vai cita IÎ veida) îpaðniekam ir pieðíirtas juridiskas tiesîbas nepieïaut
produktu vai pakalpojumu neautorizçtu lietoðanu, raþoðanu, pârdoðanu,
tirdzniecîbas vai importa piedâvâjumu.
Kopçjas attîstîbas licence
Parasti uz vienas tehnoloìijas balstîts uzòçmums var pievienoties kopçjam
attîstîbas lîgumam ar citu uzòçmumu, lai kopîgi veicinâtu produkta izstrâdi,
kam nepiecieðami katra uzòçmuma îpaðie resursi. Kad jaunâ produkta izstrâde ir
pabeigta, kopçjâ attîstîbas licence sniegs katrai pusei tiesîbas, kas nepiecieðamas
produkta pârdoðanai.
Krusteniska licence
Bûtîbâ tâs ir divas licences, kas ir apvienotas vienâ lîgumâ un tiek lietotas, ja
katra lîgumslçdzçja puse vçlas iegût noteiktas tiesîbas uz citas puses îpaðumu.
Nosacîjuma licence
Nolîguma puses daþkârt piekrît nosacîjumam - ja viena puse nespçj kaut ko
veikt, tiek izveidota licence. Piemçram, ja programmatûras pârdevçjs nepiegâdâ
izplatîtâjam pietiekamâ daudzumâ produktus, izplatîtâjam var tikt pieðíirta licence,
lai atveidotu ðos produktus no galvenâs kopijas ierobeþotam mçríim, tâdçjâdi
apmierinot pasûtîjumus, kas veikti saskaòâ ar izplatîðanas lîgumu.
Apakðlicence
Apakðlicences noteikumi pieðíir licences îpaðniekam juridisku pilnvaru licencçt
IÎ citiem.
Licencçðanas priekðrocîbas iekïauj:
· rentablus ieòçmumus no P&A investîcijâm, ienâkot jaunâ tirgû,
· jaunu attiecîbu izveidi, kas veicinâs P&A sadarbîbu,
· licencçðana nosaka kontroles veidus un nepârtrauktu pieeju jauno
tehnoloìiju attîstîbai.

149
7.4.6 Piemçrs: IÎ stratçìijas attîstîba ITC sektorâ - 
uzòçmumâ Eidon Ricerca Sviluppo Documentazione S.P.A.
Eidon Ricerca Sviluppo Documentazione S.p.A. ir privâts un neatkarîgs inþenierzinâtòu
un lîgumu pçtnieciskais centrs, kas ir izvietots divâs pilsçtâs Udînç un Triestâ,
Itâlijas dienvidaustrumu daïâ. Eidon - Itâlijas Izglîtîbas ministrijas, Universitâtes un
Pçtniecîbas institûciju apstiprinâtâ augsti kvalificçtâ laboratorija informâcijas un
elektronikas tehnoloìiju jomâs - atbalsta citus uzòçmumus, nodroðinot inovâciju
no P&A avotiem.
Eidon ir pievçrsies inovâcijai, kas ir îstenota, pateicoties dizainam, programmatûras
instalçðanai un apkalpoðanai, rûpniecisko procesu sistçmâm, kâ arî automatizçðanai
un IT integrçðanai organizâcijas procesos (sertificçts ISO9001).
Centrs atbalsta uzòçmumus tâdâs jomâs kâ projekta koncepcija (iekïaujot prototipu
izstrâdi), vispârçjâ projekta vadîba un finansçjuma pieteikumu sagatavoðanâ.
Galvenâ tehnoloìijas joma, kur Eidon ir apvienojis prasmi un iemaòas ir: mâkslîgâs
redzes sistçmas, rûpniecisko procesu kontrole un pârraudzîba, interneta/intraneta
programmatûra un tehnoloìiju un sistçmu inþenierpakalpojumi.
Konkurences vide IKT (Informâcijas un komunikâciju tehnoloìiju) sektoros ir
ïoti dinamiska un pakïauta âtrai tehnoloìiju attîstîbai. Problçmas, ko pircçjs izvirza
MVU, vienmçr ir augstâkas par iespçjamiem tehnoloìiskajiem risinâjumiem.
Uzòçmums uzskata, ka ir ïoti svarîgi sekot tehnoloìiju izmaiòâm un attîstîbai, kas
var bûtiski ietekmçt uzòçmuma konkurçtspçju. Pçdçjo èetru gadu laikâ uzòçmums
ir izveidojis neformâlu tehnoloìiju monitoringu, ko atbalsta uzticami darbinieki.
Monitorings iekïauj pçtîjumus un neformâlus pârskatus, lai noteiktu konkurentus,
un to îsteno izmantojot internetu ar “cilvçciskâm” iezîmçm - speciâlâs preses apskati,
piedalîðanâs vietçjâ un starptautiskâ lîmeòa konferencçs un seminâros, sadarbîba
ar universitâtçm un citiem pçtniecîbas centriem, apmeklçjumi un tirgus analîze,
patentu datu bâzes izmantoðana (reti) un ziòojumu iegûðana no informâcijas
nodroðinâtâjiem (reti izmanto).
Uzòçmuma P&A darbîba vienmçr ir vçrsta uz projektiem un parasti îstenota iekðçji
vai sadarbîbâ ar universitâtçm un citiem pçtniecîbas centriem un partneriem.
Kopð uzòçmuma dibinâðanas 1979. gadâ, uzòçmums ir izmantojis preèu zîmes
aizsardzîbu, lai nodroðinâtu savu identitâti un izveidotu labu ârçjo veidolu.
Lîdz ðim uzòçmums nebija izmantojis preèu zîmes, lai aizsargâtu personiskos
produktus vai platformas, piegâdâjot sareþìîtas sistçmas un oriìinâlus risinâjumus,
speciâli (ad hoc) izstrâdâtus saviem klientiem. Tomçr uzòçmums neizslçdza
intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas izmantoðanu nâkotnç - it îpaði attiecîbâ uz
programmatûru.
Eidon pieðíîra 15 patentus, aizsargâjot oriìinâlâs sistçmas, kas radâs no daþâdiem
P&A lîgumiem un kuras îstenoja sadarbîbâ ar rûpnieciskajiem partneriem ðâdos
rûpniecîbas sektoros: íieìeïu raþoðana, keramika, íîmija, pârtikas raþoðana,
medikamenti, marmora apstrâde, filmu iespiedums, miecçðana, tekstils, kokapstrâde,
metâlapstrâde, mehânika.

150
 7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

Uzòçmums uzskata patentu aizsardzîbu par ïoti svarîgu inovatîviem, progresîvas

tehnoloìijas risinâjumiem. Tomçr pieaugoðâ jauno produktu gadîjumâ, kad
pârdoðanas laiks kïûst svarîgâks par tehnoloìiju jautâjumiem, uzòçmums apsver,
ka patenta iegûðana nav izdevîga. Eidon domâ, ka tas var novest pie pârâk âtras
stratçìiskâs informâcijas atklâðanas, kas ir viegli pieejama treðajâm pusçm, kas var
uzlabot Eidon raþotos produktus, tâdâ veidâ padarot aizsardzîbu nevçrtîgu. Tâdçï,
ja ir iesaistîti programmatûras intensîvie risinâjumi, Eidon païaujas uz autortiesîbu
aizsardzîbu.
Eidon oriìinâlo programmatûru aizsargâ autortiesîbas. Eidon standarta P&A
lîgums ir interesants daþâdu IÎ aizsardzîbas instrumentu savienojums, kas atspoguïo
lîguma pçtîjumu sareþìîtîbu. Bieþi klientu un P&A centru intereses nekoncentrçjas
vienâ punktâ, runâjot par patentçjamâm, projekta ietvaros radîtajâm zinâðanâm.
Klients vçlas ekskluzîvas izmantoðanas tiesîbas, bet P&A organizâcija vçlas izmantot
savas zinâðanas tâlâkai attîstîbai. Pieòemot ðo dilemmu, Eidon pieòçma kompromisa
risinâjumu uzmanît abu puðu intereses, kas balstâs uz trim elementiem:
· konfidencialitâte,
· Eidon IÎ tiesîbu aizsardzîba tehnoloìijâ,
· atzîðana, ka klients var vçlçties nodroðinât IÎ tiesîbas specifiskâ pielietojumâ.
Eidon IÎ tiesîbas ir aizsargâtas galvenokârt valsts lîmenî, lai gan uzòçmums ir
iesniedzis pieteikumus daþiem Eiropas patentiem. Pieteikumu procesu îsteno
ar ârçjo juridisko ekspertu palîdzîbu, kuri ir atbildîgi par daþâdo IÎ aizsardzîbas
instrumentu pareizu îstenoðanu.

151
8. Inovâcijas finansçðana
8.1 Inovâcijas finansçðana Eiropâ

8.1.1 Ievads
Mûsdienâs inovâcija ir neatòemama industriâlâs raþoðanas procesa sastâvdaïa,
un idejas, kas tiek îstenotas jaunajâs tehnoloìijâs vai produktos, ir ïoti nozîmîgas
uzòçmuma attîstîbai. Tomçr tikai ar ideju vien nepietiek. Lai ideju realizçtu praksç,
ir nepiecieðams finansçjums. Finanðu trûkums ir galvenais ðíçrslis daudziem
MVU, kuriem ir augsts attîstîbas potenciâls un kuri var bût inovatîvi, taèu tiem
pietrûkst iespçja ekonomiski pamatot finanðu nepiecieðamîbu un saòemt atbilstoði
finansçjumu (kredîtu, grantu u.t.l.).
Attîstot ideju un novedot to lîdz pabeigtam pârdodamam produktam vai
tehnoloìijai, ir nepiecieðams laiks un naudas lîdzekïi. Veiksmîgam produktu
mârketingam parasti tiek iztçrçts vairâk nekâ bija paredzçts sâkumâ.
Tomçr ir vairâki veidi kâ saòemt finansçjumu inovatîvai darbîbai.
Ðî rokasgrâmatas nodaïa sniegs pârskatu par daþâdiem finansçjuma veidiem, kas
pieejami, uzsâkot inovâciju projektu. Ir svarîgi atcerçties, ka pieejamâs finansçjuma
iespçjas daþâdâs valstîs ir atðíirîgas. Esam centuðies sniegt vispârîgu informâciju un
nevar garantçt, ka tâ atbilst visu valstu finanðu sistçmâm.
Tiek apskatîti sekojoði galvenie finansçjuma veidi:
· granti,
· riska kapitâls,
· bankas,
· akciju tirgi,
· biznesa eòìeïi.

8.1.2 Atbilstoðâ finansçjuma noteikðana

Lai noteiktu pieejamîbu atbilstoðam finansçjuma veidam, jâòem vçrâ vairâki
aspekti piem., inovâciju projekta vai jaunas tehnoloìijas raksturojums, finanðu
risks, projekta sareþìîtîbas pakâpe un attîstîbai nepiecieðamais laiks.
Projekta bûtîba ir ârkârtîgi svarîga, nosakot pieejamâ finansçjuma veidu. No otras
puses, tikpat svarîgas ir attiecîgâ valstî pastâvoðâs MVU atbalsta programmas.
Ja tas ir pçtniecîbas projekts, vislabâk ir pieprasît grantu, jo investori (riska
kapitâlisti, biznesa eòìeïi vai bankas) nebûs ieinteresçti projektâ, kamçr projekta
rezultâti nebûs gatavi pârdoðanai tirgû ar peïòu.
Taèu var gadîties, ka riska kapitâlisti vai neformâlie investori (biznesa eòìeïi)
uzsâk projekta finansçðanu, kura sâkumstadijas pçtîjums ir pabeigts, un var uzsâkt
produkta vai prototipa raþoðanu.

152
 8. Inovâcijas finansçðana

Bankas ir labâkâ izvçle, ja ir uzsâkta komerciâlâ darbîba un nepiecieðams lielâks

finansçjums. Bankas nelabprât pieðíir finansçjumu uzòçmumam vai projektam,
kamçr nav saòemta garantija, ka uzòçmums spçs atgût ieguldîjumu gan veiksmes,
gan neveiksmes gadîjumâ.

8.1.3 Granti
Granti tiek plaði izmantoti, lai finansçtu inovâciju projekta sâkumposmu. Ir
pieejami granti, ko piedâvâ valdîba, vietçjâs paðvaldîbas un visu Eiropu aptveroðas
P&A programmas.
Inovatîvâ attîstîbâ iesaistîto MVU nozîme Eiropas tirgû ir sen atzîta, un Eiropas
Komisija, Eiropas Investîciju banka un Eiropas Investîciju fonds ir radîjuði shçmas,
lai atbalstîtu inovâciju MVU ietvaros.

Priekðrocîbas Trûkumi
Galvenâ granta 1. Plaðâs daþâdo grantu pieejamîbas dçï, ir grûti
priekðrocîba ir tâ, ka tas noteikt noderîgâko.
nav jâatmaksâ. 2. Ir daudz pretendentu uz grantu saòemðanu,
Tas nozîmç, ka tâ ir tâdçï ir nepiecieðams pârliecinât atbildîgâs
finansiâla palîdzîba un personas par grantu apstiprinâðanu un ka tieði
uzòçmums nebûs parâdâ. ðim projektam grants nepiecieðams vairâk kâ
citiem.
3. Ilgs laika posms no pieteikuma granta
saòemðanai iesniegðanas lîdz tâ apstiprinâðanai.
4. Ilgstoða dokumentâcijas apstrâde pieteikuma
posmâ, kâ arî granta finansçtajâ posmâ.
5. Vairumâ gadîjumu granti nesedz pilno
apjomu, kas pieprasîts projekta finansçjumam.
Tas nozîmç, ka starpîba bûs jâsedz no iekðçjâ
finansçjuma vai jâatrod cits finansçjuma avots.
Piesakoties kâdam îpaðam grantam, jâiegaumç, ka grantu pieejamîbu nosaka
konkrçti kritçriji. Tie var attiekties uz rûpniecisko sektoru, mçría grupu, îpaðâm
attîstîbas metodçm vai procesiem, projekta apjomu, utt. Tâdçï pirms pieteikðanâs ir
jânosaka projekta atbilstîba granta saòemðanas noteikumiem.
Latvijâ ðâdus grantus sniedz Izglîtîbas un zinâtnes ministrija atbilstoði “Tirgus
pieprasîto pçtîjumu” programmai.

8.1.4 Riska kapitâls

Riska kapitâls ir viens no plaðâk izmantotajiem finansçjuma veidiem, kas
paredzçts jauniem uzòçmumiem vai inovatîviem projektiem. Riska kapitâls parasti
ir vçrsts uz inovatîvajiem vai uz zinâðanâm balstîtiem rûpnieciskiem sektoriem.

153
 Uzòçmumi, kas saòem riska kapitâlu, tiek uzskatîti par uzòçmumiem ar
lielu izaugsmes potenciâlu, taèu tiem nav pieejams attîstîbai nepiecieðamais
finansçjums.
Tomçr, riska kapitâls neienâk uzòçmumâ par velti. Investors vçlas saòemt
kompensâciju par savu ieguldîjumu. Ðo kompensâciju parasti investors saòem
ðâdos veidos:
· daïçjas îpaðumtiesîbas uz uzòçmumu,
· vieta direktoru valdç,
· akciju daïas,
· goda nosaukumi,
· vai viss kopâ.
Investîcija netiek veikta ar domu par tûlîtçju peïòu, taèu sagaidot, ka uzòçmums
attîstîsies, tâdçjâdi palielinot investçtâ kapitâla vçrtîbu.
Riska kapitâla priekðrocîbas ir tâdas, ka netiek prasîta garantija; ja investîcija
nenes peïòu, risku uzòemas investors un tâ uzòçmums. Pieredzçjis investors
ieguldîs savas zinâðanas uzòçmumâ, apzinâsies un ieteiks labâko praksi un pieeju
attiecîbâ uz attîstîbu, mârketingu, u.t.t. Tomçr, riska kapitâla iesaistîðana var novest
arî pie sâkotnçja îpaðnieka kontroles zaudçðanas uzòçmumâ.
Riska kapitâlisti daþkârt specializçjas uz îpaðiem rûpniecîbas sektoriem vai investç
tikai konkrçtâs projekta stadijâs. Tâdçï ir nepiecieðams apspriesties ar vairâkiem
riska kapitâlistiem un uzzinât, vai tieði ðis investors atbilst jûsu vajadzîbâm.
Latvijâ ar 2006. gadu sâks darboties 3 valsts atbalstîti riska kapitâla fondi.

8.1.5 Bankas
Bankas aizdevums ir vçl viens finansçjuma veids. Jâòem vçrâ, ka tâ nav investîcija
no bankas puses, bet aizdevums.
Problçmas bankas aizdevuma saòemðanai, lai finansçtu uzòçmuma vai inovatîvâ
projekta attîstîbu rodas garantiju trûkuma un samçrâ augsto aizdevuma procentu
likmju dçï. Ðie procenti ir periodiski jâmaksâ no brîþa, kad ir saòemts aizdevums,
neskatoties uz to, vai uzòçmums nes peïòu, vai nç. Ðo iemeslu dçï bankas nav
labâkâ izvçle ilglaicîgam finansçjumam vai salîdzinoði lielâm summâm.
Ir jâizvairâs no bankas aizdevumiem, ja uzòçmumam nav peïòas, vai tam nav
pietiekama skaidrâs naudas plûsma, jo nebûs iespçjams kontrolçt parâdu. Jâatceras,
ka bûs jâatmaksâ ne tikai bankas aizdevums, bet arî aizdevuma procenti.
Lai saòemtu bankas aizdevumu, banka prasa garantiju. Bankai ir jâbût
pârliecinâtai, ka tâs saòems savu aizdevumu arî neveiksmîga projekta gadîjumâ.
Vairums banku uzskata inovâciju par darbîbu ar augstu riska faktoru, tâdçï
daþkârt ir grûti atrast banku, kas vçlçtos sniegt aizdevumu.
Prasot bankas aizdevumu, ir nepiecieðams labi izstrâdâts biznesa plâns, jo tas var
pârliecinât banku par finansçjuma pieðíirðanu.

154
 8. Inovâcijas finansçðana

Vietçjâs bankas sniegs jums informâciju par bankas aizdevumiem.

Latvijâ speciâlâ MVU kreditçðanas programma ir Hipotçku bankâ. Arî citas bankas
(SEB UNIBANKA, HANSABANKA u.c.) ir atsâkuðas MVU finansçðanas kredîtlînijas.

8.1.6 Akciju tirgus

Akciju tirgus var palîdzçt uzòçmumam iegût ievçrojamu finansçjumu. To panâk
pârdodot uzòçmuma akcijas ârpus uzòçmuma esoðajiem investoriem, izmantojot
sâkotnçjo publisko piedâvâjumu.
Diemþçl izvçle, kas nosaka uzòçmuma akcijas, kas pieejamas sabiedrîbas iegâdei,
vairumâ gadîjumu attiecas tikai uz plaukstoðiem un pazîstamiem uzòçmumiem,
kas spçj radît sabiedrîbas interesi. Uzòçmumiem, kas vçlâs iesaistîties ðajâ procesâ,
jâsamierinâs ar stingriem iestâðanâs noteikumiem.
Veids, kâ apiet skarbos iestâðanâs noteikumus ir iestâties “akciju tirgû
plaukstoðiem, inovatîviem uzòçmumiem” (“Stock Markets for High Growth,
Innovation Companies”). Tie ir jaunie akciju tirgi, kas nodroðina vieglâkus
iestâðanos noteikumus nelieliem vai salîdzinoði jauniem uzòçmumiem.
Pirms iesaistîðanâs akciju tirgû, îpaða uzmanîba ir jâpievçrð ðâdiem aspektiem:
· iestâðanâs noteikumi – minimâlais lielums, darbîbas vçsture, tirgus vçrtîba, u.c.,
· iespçjamâs izmaksas – par iekïûðanu sarakstâ, brokeri, nodevas, u.t.t.,
· akciju daudzums.
Ir svarîgi atcerçties - jo vairâk uzòçmuma akciju tiek pârdotas, jo lielâka kontroles
daïa pâriet ârpus uzòçmuma esoðajiem investoriem.
Latvijâ inovatîvi MVU akciju tirgû praktiski nepiedalâs.

8.1.7 Biznesa eòìeïi

Biznesa eòìeïi ir turîgi indivîdi, kuri investç uzòçmumos, ziedojot personîgos
finanðu lîdzekïus un personîgo pieredzi. Vairums biznesa eòìeïu ir ieinteresçti tikko
uzsâktajos biznesos, ko var “veidot” atbilstoði savâm interesçm un pieredzei.
Bieþi biznesa eòìeïi ir pensionçti vadîtâji vai cilvçki, kuri ir uzsâkuði veiksmîgu
biznesu un vçlâk to pârdevuði. Abos gadîjumos tiem ir plaðas zinâðanas tirdzniecîbas
jomâ, laba prakse, reâli biznesa kontakti un cita veida pieredze. Saprotams, ka
biznesa eòìeli, kuri ir strâdâjuði konkrçtâ sektorâ, piesaista investîcijas, kas attiecas
uz viòu pieredzi. Papildu priekðrocîba ir tâ, ka pieteikuma process nav ilgs, jo biznesa
eòìelim ir jârîkojas diezgan âtri, pieòemot vai atsakot piedâvâto investîciju.
Taèu biznesa eòìeïi nav tikai finansçjuma un pieredzes fonds, viòi arî vçlas
saòemt kaut ko pretî. Vairumâ gadîjumu biznesa eòìelis prasa uzòçmuma daïçju
partnerîbu, izmantojot akcijas vai vietu direktoru valdç un vçlas iesaistîties biznesa
norisç un lçmumu pieòemðanas procesâ.
Lai gan biznesa eòìeïi ir turîgi indivîdi, finansçjuma apjoms, kâdu viòi ir gatavi
investçt uzòçmumâ, parasti ir mazâks, salîdzinâjumâ ar citiem avotiem – grantiem
vai banku aizdevumiem.

155
 Ir grûti “atpazît” biznesa eòìeïus, jo tos ir grûti atklât. Uzziòu katalogos nav
tâdas nodaïas kâ “biznesa eòìeïi”. Tomçr ir vairâkas iniciatîvas, kuru mçríis ir
nodibinât kontaktus ar biznesa eòìeïiem un ieinteresçtiem uzòçmumiem. Ðâdu
iniciatîvu piemçri ir valsts “Biznesa eòìeïu tîkls” (“Business Angel Networks”) vai
Eiropas biznesa eòìeïu tîkls (“European Business Angel Network”).
Latvija ðajos tîklos nav iesaistîjusies, lai gan ir zinâmi atseviðíi gadîjumi ðâdai
investîciju formai.

8.2 Valsts atbalsta programmas inovâcijas

finansçðanai 2007. – 2013. gadâ
2007. – 2013. gadâ valsts plâno inovâciju un uzòçmçjdarbîbas finansçðanai
izmantojot trîs ES fondus:

Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonds (ERAF)

Atbalsta attîstîbas un dzîves lîmeòa atðíirîbu mazinâðanu reìionos.
ERAF ir izveidots, lai palîdzçtu izlîdzinât galvenâs reìionâlâs nelîdzsvarotîbas
Kopienas ietvaros, piedaloties atpalikuðo reìionu attîstîbas veicinâðanâ un strukturâlâ
izlîdzinâðanâ, kâ arî to industriâlo reìionu konversijâ, kuru ekonomiskais stâvoklis
pasliktinâs.
ERAF tika izveidots 1975. gadâ. Ðî fonda ietvaros palîdzîba tiek sniegta mazâk
attîstîtajiem reìioniem, galvenokârt koncentrçjoties uz produktîvâm investîcijâm,
infrastruktûras uzlaboðanu un vienotâ tirgus attîstîbu.

Eiropas Sociâlais fonds (ESF)

ESF ir izveidots, lai izskaustu visa veida diskriminâciju un nevienlîdzîbu darba
tirgû, kâ arî attîstîtu cilvçkresursus, sekmçtu informâcijas sabiedrîbas izveidi. Ar
ESF atbalstu tiek îstenota Eiropas Nodarbinâtîbas stratçìijas ievieðana, ikgadçjo
nodarbinâtîbas vadlîniju un nacionâlo rîcîbas plânu izstrâde.

Kohçzijas fonds (KF)

KF ir viens no Eiropas Savienîbas reìionâlâs politikas finanðu instrumentiem, kura
mçríis ir izlîdzinât valstu starpâ pastâvoðâs ekonomiskâs un sociâlâs atðíirîbas.
Kohçzijas fonds ir izveidots, lai finansçtu liela mçroga infrastruktûras attîstîbas
pasâkumus (projektus) vides aizsardzîbas un transporta jomâ. Fonds sniedz
finansiâlu ieguldîjumu projektiem, lai sasniegtu ES noteiktos mçríus vides un

156
 8. Inovâcijas finansçðana

transporta jomâs, îstenotu Eiropas Savienîbas politikas un sasniegtu direktîvâs

noteiktâs prasîbas.
Lai nodroðinâtu tuvinâðanos Eiropas Savienîbas vidçjiem labklâjîbas râdîtâjiem,
ES struktûrfondu 2007. - 2013. gada plânoðanas periodâ tiks sniegts atbalsts
inovâcijas, zinâtnes un uzòçmçjdarbîbas attîstîbai, veicinot pçtniecîbu,
attîstîbu un tehnoloìijas pârnesi, sekmçjot praktiskas ievirzes pçtîjumus, atbalstot
jaunu uzòçmumu veidoðanos un atvieglojot finanðu resursu pieejamîbu.
Izvçrtçjot pieredzi Eiropas Savienîbas fondu ievieðanâ, 2007. - 2013. gada periodâ
plânots izveidot efektîvâku un caurspîdîgâku ievieðanas sistçmu, kas sniegs jaunas
iespçjas finansçjuma piesaistei.
2007. - 2013. gada plânoðanas periodâ Latvijas Investîciju un attîstîbas
aìentûra piedâvâs plaðas konsultâciju iespçjas, lai palîdzçtu uzòçmçjiem izvçlçties
piemçrotâko atbalsta programmu un pirms projekta iesnieguma iesniegðanas
palîdzçtu sagatavot kvalitatîvu projekta iesniegumu.
Saskaòâ ar Eiropas Savienîbas struktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbas
likumprojektu vçrtçðanas procedûra netiks sadalîta administratîvajâ un kvalitâtes
specifiskajâ vçrtçðanâ, kâ tas bija lîdz ðim, bet gan bûs vienota. Lîdz ar to projektu
iesniegumi tiks vçrtçti pçc to bûtîbas un ieguldîjuma uzòçmçjdarbîbas attîstîbâ un
inovâcijâ.
Pârsvarâ projektu vçrtçðana notiks atklâta konkursa veidâ. Tiks izsludinâts atklâts
konkurss, kurâ notiek brîva sacensîba starp projektu iesniegumiem un projekti tiek
savstarpçji salîdzinâti.
Pçc projektu iesniegðanas termiòa beigâm lçmums par projekta iesnieguma
apstiprinâðanu vai noraidîðanu tiks pieòemts trîs lîdz èetru mçneðu laikâ.
Tâpat paredzçts, ka îstenojot atbalsta programmas, tiks veikti avansa un
starpposmu maksâjumi (maksâjumi projektu ietvaros pirms projekta îstenoðanas
beigâm), kas ievçrojami atvieglos projektu finansçðanu to izpildes laikâ.

8.2.1 Inovâcijas attîstîbas finansçðana

Lai veicinâtu inovâciju, 2007. - 2013. gada plânoðanas periodâ atbalsts tiks
sniegts:

· kompetences centru izveidei,

· koordinçtas tehnoloìiju pârneses sistçmas izveidoðanai,

· jaunu augsto un vidçjo tehnoloìiju nozares uzòçmumu finansçðanai
tehnoloìiju inkubatoros,

· augsti kvalificçtu darbinieku piesaistei,

· atbalsts iekârtu un instrumentu iegâdei inovatîvo produktu ievieðanai
raþoðanâ,

· investîcijâm uzòçmumos, kuri raþoðanas procesâ rada augstu pievienoto
vçrtîbu.

157
 8.2.1.1 Kompetences centru finansçðana
Mçríis - uzòçmumu konkurçtspçjas paaugstinâðana, veicinot pçtniecîbas un
rûpniecîbas sektoru sadarbîbu rûpniecisko pçtîjumu, jaunu produktu un tehnoloìiju
attîstîbas projektu îstenoðanâ.
Îstenoðanas nosacîjumi
Tiks atbalstîta:
1. Kompetences centru darbîba,
2. Kompetences centru projektu îstenoðana.
Kompetences centrs ir juridiska persona, kuru veido vairâki zinâtnes, augstâkâs
izglîtîbas un privâtâ sektora partneri, ar mçríi veikt kopîgus rûpnieciskos pçtîjumus
un jaunu produktu attîstîbas pasâkumus, kas sekmçtu uzòçmumu konkurçtspçjas
pieaugumu un dotu nozîmîgu atdevi tautsaimniecîbai kopumâ.
Kompetences centra pçtniecîbas un produktu attîstîbas iniciatîvas tiek nodalîtas
atseviðíos sadarbîbas projektos, kurus lîdzfinansç privâtais sektors un kuri pârsniedz
viena uzòçmuma vai zinâtniskâ institûta iespçjas un kritisko masu.
Viens no atbalsta saòemðanas nosacîjumiem - jâbût izveidotai augstskolu,
pçtniecisko institûtu un uzòçmçju partnerîbai ar vismaz pieciem partneriem, kas
pârstâv pçtniecîbas un industrijas sektorus, ar vismaz diviem partneriem.
Atbalstâmâs aktivitâtes:

· kompetences centra darbîbas nodroðinâðana,

· kompetences centra projekta izstrâde,

· rûpniecisko pçtîjumu veikðana,

· projektçðanas darbu veikðana,

· dalîtas infrastruktûras izveide.

Finansçjuma saòçmçji - juridiskâs personas (nodibinâjums vai komersants),
kas apvieno zinâtniskos institûtus, augstâkâs izglîtîbas iestâdes un komersantus.
Plânotâ atbalsta intensitâte:
1. Kompetences centru darbîbas nodroðinâðanai lîdz 75%,
2. Kompetences centru projektu îstenoðanai no 25% lîdz 75%, atkarîbâ no
projekta tipa.

8.2.1.2 Tehnoloìiju pârneses finansçðana

Mçríis - veicinât pçtniecîbas rezultâtu komercializâciju gan Latvijâ, gan
ârvalstîs, kâ arî sistemâtiski apzinât esoðo un mçrítiecîgi attîstît nepiecieðamo
pçtniecîbas kompetenci augstskolâs un institûtos.

158
 8. Inovâcijas finansçðana

Îstenoðanas nosacîjumi
Tiks atbalstîta:
1. Tehnoloìiju pârneses centru izveide un darbîba, kuru uzdevums bûs tehnoloìiju
pârneses veicinâðana starptautiskâ mçrogâ. Izveidotie tehnoloìiju pârneses centri
veicinâtu zinâtniskâ darba un pçtniecîbas rezultâtu komercializâciju, kâ arî darbotos
kâ kontaktpunkti gadîjumos, kad ârvalstu komersanti meklçtu sadarbîbas partnerus
pçtniecîbas jomâ.
2. Tehnoloìiju pârneses kontaktpunktu izveide un darbîba augstskolâs un valsts
zinâtnes institûtos, kuru uzdevums bûs sekmçt zinâtnieku un komercsabiedrîbu
sadarbîbu un intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbu un attîstîbu. Kontaktpunkti
veicina tehnoloìiju pârnesi, meklç tehnoloìiju komercializâcijas iespçjas, informç
komersantus par sadarbîbas partneriem augstskolâs un institûtos.
Atbalstâmâs aktivitâtes
1. Tehnoloìiju pârnese:

· pçtniecîbas kompetences un sadarbîbas jomu apzinâðana,

· zinâtnieku un uzòçmçju sadarbîbas pasâkumu organizçðana,
· intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîba,
· uzòçmçju vajadzîbu noteikðana,
· sadarbîbas partneru meklçðana,
· komercializâcijas piedâvâjumu sagatavoðana.
2. Atbalsts tehnoloìiju komercializâcijas piedâvâjumu izstrâdei:

· patentçðana,
· tirgus izpçte,
· konsultâcijas ar ekspertiem,
· prototipu izstrâde,
· citas pçtîjuma pârbaudes procedûras,
· sarunas ar industriju pârstâvjiem un lîguma slçgðana.
3. Tehnoloìiju pârneses veicinâðana:

· informatîvo materiâlu iespieðana un izplatîðana,

· informatîvo pasâkumu organizçðana.
Finansçjuma saòçmçji: augstskolas, zinâtniskie institûti, komersanti.
Plânotâ atbalsta intensitâte: lîdz 100%, kas attiecîgi pa gadiem samazinâs.

159
 8.2.1.3 Uzòçmçjdarbîbas ar augstu pievienoto vçrtîbu
finansçðana
Mçríis - stimulçt vietçjos uzòçmumus ieguldît zinâðanu un/vai tehnoloìiju
intensîvajos projektos, kâ arî piesaistît ârvalstu investîcijas jomâs ar augsto
pievienoto vçrtîbu, veicinot tâdçjâdi jaunâko tehnoloìiju pârnesi no ârvalstîm.
Atbalstâmâs aktivitâtes:

· çku bûvniecîba, rekonstrukcija un remonts,

· pieslçgumu (ceïa, dzelzceïa, elektrîbas, kanalizâcijas, komunikâciju u.c.)
bûvniecîba, rekonstrukcija un remonts,

· teritorijas darbi (teritorijas zemes darbi, pretplûdu pasâkumi, lietus ûdens
kanalizâcijas izbûve un rekonstrukcija, apgaismojuma konstrukciju
rekonstrukcija un izbûve, noþogojumu izbûve u.c.),

· iekârtu iegâde (t.sk. iekârtu transports, uzstâdîðana, darbinieku apmâcîba
u.c.),

· materiâlu, instrumentu, informâcijas un telekomunikâciju tehnoloìiju
iegâde (t.sk. transports, uzstâdîðana u.c.).
Finansçjuma saòçmçji: komersanti.

8.2.2 Uzòçmçjdarbîbas attîstîbas finansçðana

Uzòçmçjdarbîbas attîstîbas veicinâðanai, Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonds
sniegs atbalstu:

· tirgus izpçtes un noieta veicinâðanai, lai sekmçtu uzòçmuma ârçjo tirgu
apgûðanu,

· klasteru un biznesa inkubatoru izveidei,

· konsultâcijâm komercdarbîbas attîstîbai,

· ieguldîjumiem maziem un vidçjiem uzòçmumiem îpaði atbalstâmajâs
teritorijâs

· komercdarbîbâ izmantojamo industriâlo platîbu attîstîbai.

8.2.2.1 Biznesa inkubatoru finansçðana

Mçríis - veicinât jaunu, dzîvotspçjîgu un konkurçtspçjîgu uzòçmumu
veidoðanos un attîstîbu Latvijas reìionos, nodroðinot tos ar uzòçmçjdarbîbai
nepiecieðamo vidi, tai skaitâ infrastruktûru un konsultatîvajiem pakalpojumiem.
Îstenoðanas nosacîjumi:
Programmas îstenoðana tieði vçrsta uz tirgus nelîdzsvarotâs attîstîbas problçmu
risinâðanu, stimulçjot uzòçmumu skaita un uzòçmçjdarbîbas aktivitâtes pieaugumu
Latvijas reìionos (netiek atbalstîta Rîga, Rîgas rajons un Jûrmala).

160
 8. Inovâcijas finansçðana

Atbalstâmâs aktivitâtes:
1. Biznesa inkubatoru izveidoðana,
2. Biznesa inkubatora pârvaldîðana un pakalpojumu sniegðana.
Finansçjuma saòçmçji: komersants (inkubatora operators) inkubatora
vadîbas nodroðinâðanai.
Plânotâ atbalsta intensitâte: 100%.

8.2.2.2 Komercdarbîbâ izmantojamo platîbu attîstîbas

finansçðana
Mçríis - atbalstît industriâlo platîbu attîstîbu un piemçroðanu komercdarbîbai,
sniedzot paðvaldîbâm instrumentu investîciju piesaistei un sekmçjot komercdarbîbas
attîstîbu reìionos.
Paðreizçjais programmas projekts paredz sniegt atbalstu komersantiem, kuru
îpaðumâ atrodas vismaz 10ha industriâlâs platîbas.
Atbalstâmâs aktivitâtes:

· ceïu un dzelzceïa pievadu rekonstrukcija un izbûve lîdz ievadam çkâ vai
teritorijas robeþai,

· gâzes un elektrîbas pieslçgumu rekonstrukcija un izbûve no maìistrâlâs
lînijas lîdz ievadam çkâ, uzskaites mezglam vai teritorijas robeþai,

· ûdensapgâdes, kanalizâcijas, siltumapgâdes, telekomunikâciju pieslçgumu
rekonstrukcija un izbûve no maìistrâlâs lînijas lîdz ievadam çkâ, uzskaites
mezglam vai teritorijas robeþai,

· teritorijas zemes darbu veikðana,

· lietus ûdens kanalizâcijas sistçmas rekonstrukcija un izbûve teritorijas
robeþâs,

· apgaismojuma konstrukciju rekonstrukcija un izbûve teritorijas robeþâs;

· teritoriju noþogojumu izveide,

· teritorijas vides un ainavas (apstâdîjumi, gâjçju celiòi, reljefs).

Finansçjuma saòçmçji: komersanti (industriâlo platîbu attîstîtâji).
Plânotâ atbalsta intensitâte: 50%.

8.2.2.3 Klasteru programmas finansçðana

Mçríis - savstarpçji saistîtu nozaru komersantu un saistîto institûciju (izglîtîbas,
pçtniecîbas institûcijas) sadarbîbas veicinâðana, atbalstot kopîgu projektu
îstenoðanu, darbinieku apmâcîbu, mârketinga, pçtîjumu u.c. jomâs, kâ arî sekmçt
plânveidîgu klasteru attîstîbas stratçìiju veidoðanu un îstenoðanu, tâdejâdi veicinot
âtrâku nozaru un pastarpinâti arî paðu komersantu konkurçtspçjas celðanu, eksporta
apjomu palielinâðanu , inovâcijas un jaunu produktu raþoðanu.

161
 Îstenoðanas nosacîjumi
Uzòçmumu klasteris ðîs programmas izpratnç ir komersantu, pçtniecîbas,
izglîtîbas un citu saistîto institûciju sadarbîbas tîkls, kas:

· darbojas noteiktâ tautsaimniecîbas nozarç, vai savstarpçji saistîtâs nozarçs,

· izmanto radniecîgas tehnoloìijas un lîdzîga profila darbaspçka resursus,

· sastâv no juridiski neatkarîgiem uzòçmumiem, kas ir savstarpçji

konkurçjoði, un vienlaicîgi realizç savstarpçju sadarbîbu.
Atbalstâmâs aktivitâtes:
1. klasteru stratçìijas izstrâde:

· potenciâlo klastera dalîbnieku apzinâðana,

· seminâri potenciâlajiem klastera dalîbniekiem,
· stratçìijas izstrâde turpmâkai sadarbîbai klastera ietvaros,
2. klasteru konkurçtspçjas stiprinâðana:

· ­ klastera koordinâcijas funkciju nodroðinâjums,

· (programmatûras
klastera koordinâcijas un informâcijas apmaiòas sistçmas izveide
izstrâde/iegâde),

· ­ darba tirgus pçtîjumi,

· ­ celðanas
klastera dalîbnieku kopîgi veiktâs darbinieku apmâcîbas un kvalifikâcijas
kursi,

· ­ prasmju centru izveide,

· ­ saiknes izveide un uzturçðana starp uzòçmumiem un izglîtîbas iestâdçm,

· ­ piegâdâtâjiem,
klastera dalîbnieku kopîgi seminâri un darba grupas ar pircçjiem un
tai skaitâ citâs valstîs, kopîgas stratçìijas izstrâde sadarbîbai
ar pircçjiem un piegâdâtâjiem,

· kopîgu tirgus pçtîjumu, esoðu pçtîjumu un analîtisku materiâlu iegâde,

· ­ iekðçjâ un ârçjâ mârketinga aktivitâtes, tai skaitâ seminâri un darba grupas
ar sociâlajiem partneriem, kopîgu kvalitâtes prasîbu nodroðinâðana un
marketings caur kvalitâtes zîmçm,

· ­ konsultâciju pakalpojumu piesaiste atbilstoði klastera dalîbnieku kopçjâm
prioritâtçm un sadarbîbas jomâm (kopîgi nozares standarti, nozares
ekonomika, nozares loìistika, kvalitâtes vadîba, mârketings, tehnoloìijas,
vides jautâjumi, u.c.),

· ­ pieredzes apmaiòa un sadarbîbas veidoðana ar citu valstu klasteriem
(ieskaitot vizîtes uz citu valstu lîdzîgiem klasteriem/uzòçmumu
apvienîbâm),

· ­ kopîgu investîcijas projektu identifikâcija, projekta sagatavoðana un

162
 8. Inovâcijas finansçðana

realizâcija (laboratoriju un pçtniecîbas centru izveide, nozarei kopîgi

pielietojamie pçtîjumi, kas kalpo par pamatu jaunu produktu izstrâdei),

· projektu pieteikumu izstrâde klastera dalîbai ES un starptautiskajos
projektos.
Finansçjuma saòçmçji: biedrîba vai nodibinâjums (saskaòâ ar Biedrîbu un
nodibinâjumu likumu) – pastâvoða nozaru asociâcija vai arî klastera koordinâcijai
speciâli izveidota institûcija, kas izveidotas un, kas tiks izveidotas noteiktâ
tautsaimniecîbas nozarç un kuru darbîbâ ir (tiks) iesaistîta gan industrija, gan
pçtniecîbas un izglîtîbas iestâdes.
Plânotâ atbalsta intensitâte: no 75% lîdz 90%.

8.2.2.4 Ârçjo tirgu apgûðanas finansçðana

Mçríis - veicinât Latvijas uzòçmumu konkurçtspçju ârçjos tirgos un
profesionâlo kapacitâti, sekmçt jaunu tirgu apgûðanu, kâ arî nostiprinâðanos esoðajos
– iepazîstinât ârvalstu pircçjus ar Latvijas preèu un pakalpojumu priekðrocîbâm,
veicinât sadarbîbas partneru atraðanu.
Atbalstâmâs aktivitâtes:

· ieieðana ârvalstu tirgos,

· tirgus pçtîjumu izstrâde,

· zîmola izstrâde.
Finansçjuma saòçmçji: MVK vai nozaru asociâcijas individuâli vai
partnerîbâ.
Plânotâ atbalsta intensitâte
Atkarîbâ no projekta ietvaros veiktâs aktivitâtes no 50% lîdz 75%.

8.2.2.5 Darbinieku apmâcîbu finansçðana

Mçríis - veicinât investîcijas cilvçkresursos (nodarbinâtajos) un tâdçjâdi veikt
preventîvas darbîbas, lai nodarbinâtie uzturçtu un paaugstinâtu savu konkurçtspçju
un nenokïûtu ârpus darba tirgus, savlaicîgi ceïot kvalifikâciju, pârkvalificçjoties vai
apgûstot jaunas zinâðanas, prasmes un iemaòas, kas jo îpaði nepiecieðamas darbam
ar specifiskâm tehnoloìijâm tautsaimniecîbas attîstîbai prioritârajâs nozarçs.
Vienlaicîgi aktivitâtes mçríis ir arî sekmçt komersantu tieðo dalîbu tiem pieejamâ
darbaspçka kvalifikâcijas celðanâ, tâdçjâdi ar darbaspçka kvalifikâcijas pieaugumu
sekmçjot darba produktivitâti, veicinot darba tirgus un kopçjâs komercdarbîbas
attîstîbu.
Îstenoðanas nosacîjumi
Aktivitâtes apakðprogrammas:
1. Komersantu individuâlâs apmâcîbas.
2. Apmâcîbas nozaru komersantiem.

163
 Atbalstâmâs aktivitâtes:

· v­ ispârçjâs apmâcîbas – teorçtiskas un praktiskas apmâcîbas, kurâs iegûtâs
zinâðanas un iemaòas izmantojamas arî citos komersantos vai citâs
darbîbas jomâs;

· s­ peciâlâs apmâcîbas – teorçtiskas un praktiskas apmâcîbas, kuras ir tieði
saistîtas ar darbinieka iegûto zinâðanu turpmâku izmantoðanu konkrçtajâ
komersantâ, kas saòçmis atbalstu, ja iegûto zinâðanu izmantoðana citos
komersantos vai citâs darbîbas jomâs ir ierobeþota.
Finansçjuma saòçmçji:
1. Atbalsts nodarbinâto apmâcîbâm tiks sniegts komersantiem individuâli,
2. Atbalsts tiks sniegts nodarbinâtajiem kvalifikâcijas celðanai, nodroðinot
nozarçm specifisku apmâcîbu pieejamîbu. Apmâcîbu projektu îstenotâji
var bût nozaru asociâcijas, universitâtes un nevalstiskâs organizâcijas, kuru
organizçtajâm apmâcîbâm varçs pieteikties nozarç strâdâjoðie komersanti.
Plânotâ atbalsta intensitâte:
Komersantu individuâlâm apmâcîbâm un apmâcîbâm nozaru komersantiem:
- vispârçjâm apmâcîbâm: MVK - lîdz 50% un LK – lîdz 40%,
- speciâlâm apmâcîbâm: MVK - lîdz 45% un LK – lîdz 35%.

8.2.2.6 Tehnoloìiju inkubatoru finansçðana

Mçríis - nodroðinât jaunos uzòçmumus augsto un vidçjo tehnoloìiju nozarçs
ar infrastruktûru, finansçjumu un vadîbas pakalpojumiem uzòçmçjdarbîbas
uzsâkðanai un attîstîbai. Pasâkuma ietvaros uzòçmçjdarbîbas uzsâcçjiem tiks
dota iespçja izstrâdât savu biznesa ideju un pârvçrst to dzîvotspçjîgâ uzòçmumâ,
saòemot subsidçtus bâzes infrastruktûras (telpas, informâcijas un komunikâcijas
tehnoloìijas u.c.), konsultâciju pakalpojumus un finansçjumu uzòçmçjdarbîbas
uzsâkðanai.
Îstenoðanas nosacîjumi
1. Tehnoloìiju inkubatora grants:

· tehnoloìiju inkubatora darbîba balstîta uz riska investîciju biznesu nevis
uz tradicionâlo inkubçðanu,

· ­ projekta mçríis ir jauna uzòçmuma dibinâðana,

· ­ projekta îstenoðanas ilgums ir lîdz 3 gadiem,

· ­ grantu var izmantot tikai tehnoloìiju inkubatora darbîbas nodroðinâðanai,

· ­ tehnoloìiju inkubatora grants sastâv no divâm daïâm – fiksçtâs summas
un mainîgâs daïas, kas ir atkarîgas no inkubatorâ esoðo komersantu skaita,

· ­ maksâjumi tiek veikti vienreiz ceturksnî pçc atskaites saòemðanas un
apstiprinâðanas,

164
 8. Inovâcijas finansçðana

· ­ tehnoloìiju inkubatorâ jâatrodas vismaz 2 komersantiem.

2. Pirmsâkuma grants - Idejas konceptuâlâ izstrâde:

· ­ grants tiek pieðíirts biznesa idejas autoram – potenciâlajam uzòçmçjam,

· ­ projekta mçríis ir jauna uzòçmuma dibinâðana,
· ­ projekta îstenoðanas ilgums ir 1 mçnesis,

· ­ algu,
grants tiek izmaksâts balstoties uz biznesa idejas autora iepriekðçjo vidçjo

· ­ izstrâdâtu
grants dod iespçju pavadît ierobeþotu laiku tehnoloìiju inkubatorâ, lai
biznesa idejas koncepciju, izmantojot konsultâcijas un citu
inkubatorâ pieejamo atbalstu,

· ­ tiek veicinâta biznesa idejas autora lçmuma pieòemðana par jauna
uzòçmuma dibinâðanu.
3. Sâkotnçjais kredîts/grants (I un II):
3.1. Koncepta pârbaude I

· ­ grants tiek pieðíirts jaunam mazam un vidçjam uzòçmumam ne vecâkam
par 6 mçneðiem,

· ­ minimâlais projekta mçríis ir idejas pârbaude un demonstrâcija, prototipa
plânoðana, tirgus izpçte,

· ­ projekta îstenoðanas ilgums ir lîdz 6 mçneðiem,

· ­ grants tiek pieðíirts kâ îstermiòa kredîta jaunizveidotajiem uzòçmumiem
inkubatorâ,

· ­ tiek veikti ikmçneða maksâjumi,

· ­ jauna MVU statûtkapitâlam (paðu kapitâlam) ir jâbût iemaksâtam pirms
publiskais finansçjums tiek pârskaitîts.
3.2. Sâkotnçjais kapitâls II

· minimâlais projekta mçríis ir komerciâls prototips,

· projekta îstenoðanas ilgums ir lîdz 24 mçneðiem,

· jaunais MVU saòem grantu pçc biznesa koncepcijas apstiprinâðanas;

· maksâjumi tiek veikti vienreiz ceturksnî,

· pirmâ un otrâ kredîta summa nevar pârsniegt 200 000 LVL.

Atbalstâmâs aktivitâtes
Granti inkubatora darbîbas un pakalpojumu sniegðanas nodroðinâðanai, kâ arî
neatmaksâjami un daïçji atmaksâjami granti jaunâm inovatîvâm komercsabiedrîbâm
uzòçmçjdarbîbas uzsâkðanai un attîstîðanai.

165
 Finansçjuma saòçmçji:
Komersanti – tehnoloìiju inkubatora operatori,
Fiziskas personas,
Jauni MVU - ne vecâki par 6 mçneðiem.
Plânotâ atbalsta intensitâte
1. Tehnoloìiju inkubatora grants – 100%,
2. Pirmsâkuma grants – 100%,
3. Sâkotnçjais kredîts/grants (I un II)
-­ Koncepta pârbaude I - 100%,
-­ Sâkotnçjais kapitâls II - 70% (30% - privâtâs investîcijas).

8.2.3 Finanðu resursu pieejamîbas atviegloðana

8.2.3.1 Garantijas un paaugstinâts risks

Mçríis - MVK finanðu pieejamîbas uzlaboðana, nodroðinot aizdevumu un
lîzinga garantiju atbalsta mehânisma pilnveidoðanu un kapacitâtes kâpinâðanu
atbilstoði Latvijas ekonomikas attîstîbas tempu dinamikai un lîmenim.
Îstenoðanas nosacîjumi
Garantiju saòemðanas process portfeïa garantijas variantâ
I posms
Uzòçmçjs sagatavo nepiecieðamos projekta dokumentus,
Uzòçmçjs iesniedz pieteikumu bankâ.
II posms
Banka izvçrtç uzòçmçja projektu,
Bankas kredîtkomiteja pieòem lçmumu par aizdevuma izsniegðanu, automâtiski
piesaistot LGA garantiju,
Banka elektroniski sûta LGA informatîvu paziòojumu par garantijas
izsniegðanu.
III posms
Starp uzòçmçju un banku tiek noslçgts aizdevuma lîgums, kas paredz arî LGA
garantiju kâ nodroðinâjumu.
Atbalstâmâs aktivitâtes:
- aizdevuma garantijas (investîcijâm, nemateriâliem ieguldîjumiem un
apgrozâmajam kapitâlam),
- lîzinga un eksporta garantiju fonda izveide.
Finansçjuma saòçmçjs: SIA ”Latvijas garantiju aìentûra”.

166
 8. Inovâcijas finansçðana

Aktivitâte tiek ieviesta ierobeþota konkursa veidâ.

Plânotâ atbalsta intensitâte: lîdz 80%.

8.2.3.2 Riska kapitâla finansçjums

Mçríis - veicinât riska kapitâla sistçmas attîstîbu Latvijâ, proti, izveidojot riska
kapitâla fondus, kurus vada pieredzçjuði un kvalificçti profesionâïi un kuros lîdz
ar publisko finansçjumu tiek piesaistîts arî privâtais finansçjums, nodroðinâta
riska kapitâla finansçjuma pieejamîba strauji augoðiem maziem un vidçjiem
komersantiem agrînâs un izaugsmes komercdarbîbas attîstîbas stadijâs.
Riska kapitâla fonda atbalstâmâs aktivitâtes:

· ­ investîcijas Latvijâ strâdâjoðos MVK,

· ­ investîcijas agrînâs un izaugsmes stadijas projektos (nosakot, ka agrînâs
stadijas investîcijas sastâda vismaz 30% no kopçjâ apjoma),

· ­ investîcijas paðu kapitâlâ un ”quasi-equity” instrumentos vismaz 70% no
kopçjâ apjoma.
Finansçjuma saòçmçjs: SIA ”Latvijas garantiju aìentûra”.
Mçría grupa:
- mazie un vidçjie komersanti,
- riska kapitâla fondu investori,
- riska kapitâla fondu vadîbas kompânijas.
Kritçriji riska kapitâla fondu vadîbas kompâniju izvçlei:

· personâla pieredze un kvalifikâcija,

· riska kapitâla fonda vadîbas izmaksu apjoms,

· riska kapitâla fonda biznesa plâns.

8.2.3.3 Biznesa eòìeïu tîkls

Mçríis - sekmçt finansçjuma pieejamîbu komersantiem, veicinot informâcijas
apmaiòu starp potenciâlajiem privâtajiem investoriem un komersantiem ar
vajadzîbu pçc paðu kapitâla finansçjuma.
Atbalstâmâs aktivitâtes:
- investoru un komersantu apmâcîbas un seminâri komercdarbîbas
attîstîbas finansçðanas jautâjumos,
- komersantu un investoru sagatavoðana sadarbîbai, pasâkumi abu puðu
saveðanai kopâ,
- juridiskâ un konsultatîvâ palîdzîba sadarbîbas uzsâkðanai.
Finansçjuma saòçmçji: komersanti (biznesa eòìeïa tîklu operatori).

167
 8.2.3.4 Vçrtspapîru birþa
Mçríis - sekmçt MVK pieeju finansçjumam komercdarbîbas modernizâcijai un
attîstîbai, kotçjoties birþas sarakstâ, t.sk. alternatîvajâ vçrtspapîru tirgû.
Finansçjuma saòçmçji: mazie un vidçjie komersanti, kas pirmo reizi kotçjas
birþas sarakstâ.

8.3 Citas Eiropas Savienîbas programmas Latvijâ

2007. – 2013. gadâ
INTERREG III programmu turpinâjums Eiropas Struktûrfondu 2007. - 2013.
gadu plânoðanas periodam bûs Mçríis 3 “Eiropas teritoriâlâ sadarbîba” - pârrobeþu,
transnacionâlâs un starpreìionu sadarbîbas programmu ievieðana, kas tiks finansçtas
no Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda lîdzekïiem.
“Eiropas teritoriâlâs sadarbîbas” mçríis ir stiprinât pârrobeþu sadarbîbu ar kopçju
vietçju un reìionâlu ierosmju palîdzîbu, starpvalstu sadarbîbu ar tâdu pasâkumu
palîdzîbu, kas veicina integrçtu teritoriâlu attîstîbu saistîbâ ar Kopienas prioritâtçm,
kâ arî starpreìionu sadarbîbu un pieredzes apmaiòu attiecîgajâ teritoriâlajâ lîmenî.
Daïa 12% apmçrâ no pârrobeþu sadarbîbai paredzçtâ ERAF finansçjuma
tiks novirzîta Eiropas Kaimiòattiecîbu un partnerîbas instrumentam. Eiropas
Kaimiòattiecîbu un partnerîbas instruments (turpmâk - EKPI) ir paredzçts Eiropas
kaimiòu politikas mçríu finansçðanai. EKPI ir viens no jaunajiem Eiropas Savienîbas
ârçjâs darbîbas instrumentiem, kam jâsâk funkcionçt lîdz ar jauno ES budþeta
periodu. Regulai jâstâjas spçkâ no 2007. gada 1. janvâra. Lîdz ar regulas spçkâ
stâðanos EKPI aizvietos lîdzðinçjâs ìeogrâfiskâs un tematiskâs sadarbîbas finanðu
programmas, tajâ skaitâ TACIS un MEDA.
INTERREG IIIB programma turpmâk sauksies Baltijas Jûras Reìiona Programma
2007. - 2013. gadam. Galvenâs programmas prioritâtes bûs: inovâcija, transports,
vides sakârtoðana un pilsçtu un reìionu attîstîba.
2007. gada rudenî atsâks darbîbu INTERREG IIIC programma, kuras nosaukums
bûs INTERREG IVC.
Turpinâsies 7. ietvara programma, kurâ var piedalîties Zinâtniskâs institûcijas,
mazie un vidçjie uzòçmumi, valsts un paðvaldîbu iestâdes, nevalstiskâ organizâcijas,
asociâcijas, komersanti, zinâtnieki, studenti (doktoranti).
Eksporta kompensâcijas shçmâ var piedalîties Eiropas Savienîbas lauksaimniecîbas
produktu un pârstrâdâto lauksaimniecîbas produktu eksportçtâji.
Leonardo Da Vinci programmas mçríis ir ar starptautiskâs sadarbîbas palîdzîbu
uzlabot profesionâlâs izglîtîbas sistçmu un metoþu kvalitâti, veicinot inovâcijas un
pastiprinot Eiropas dimensiju tajâs:
· Uzlabojot profesionâlo izglîtîbas ieguvçju prasmes, iemaòas un
kompetences, lai veicinâtu viòu iekïauðanos darba tirgû,
· Uzlabojot profesionâlâs tâlâkizglîtîbas un mûþizglîtîbas kvalitâti un
pieejamîbu,

168
 8. Inovâcijas finansçðana

· Veicinot un pastiprinot profesionâlâs izglîtîbas ieguldîjumu inovâcijâ,

lai attîstîtu konkurçtspçju un uzòçmçjdarbîbu, kâ arî radîtu jaunas
nodarbinâtîbas iespçjas.
Programmâ var piedalîties visas juridiskas personas, kas saistîtas ar profesionâlo
izglîtîbu un darbaspçka attîstîbu, t.i. valsts vai privâtâs iestâdes, uzòçmumi, darba
devçju vai darba òçmçju organizâcijas, mâcîbu iestâdes un citas organizâcijas.

8.4 Inovatîvo produktu un pakalpojumu biznesa

plâna izstrâde

8.4.1 Ievads
Biznesa plâns ir bûtisks dokuments ikvienam, kurð vçlas iegût finansçjumu
inovâcijas projektam, neskatoties uz finansçjuma veidu - vai tas bûtu granta
pieteikums, bankas aizdevums, riska kapitâls vai biznesa eòìelis.
Biznesa plânam ir jâbût labi izstrâdâtam un saprâtîgam, jo tas atspoguïo jûsu
uzòçmumu un detalizçtu projekta izpildes stratçìijas izklâstu. Biznesa plânam ir
pârliecinoði jâatspoguïo projekta ideja un tâs veiksmîga attîstîba.

8.4.2 Kas?
Biznesa plânam jâparâda produkta attîstîba vidçjâ termiòâ – 3-5 gadi, un tam
jâatspoguïo projekts daþâdâs attîstîbas stadijâs, iekïaujot galvenos etapus, kuros
notiks projekta progresa efektivitâtes novçrtçðana.
Biznesa plânâ ir jâizskata ðâdi jautâjumi:
· projekta rezultâti,

· esoðais tirgus,

· mçría grupa,

· konkurence,

· uzòçmuma vadîba,

· finanses,

· mârketinga stratçìija,

· pârdoðanas prognozes.

8.4.3 Kur un kâdçï?

Biznesa plâns kïûst par bûtiski svarîgu dokumentu gadîjumos, ja uzòçmumam vai
projektam nepiecieðams ârçjais finansçjums. Ðo dokumentu iesniedz potenciâlajam
finansçtajam, un uz tâ balstâs lçmums par finansçjuma pieðíirðanu vai atteikumu.

169
8.4.4 Kâdâ veidâ?

8.4.4.1 Biznesa plâna struktûra

Biznesa plâna struktûra nav precîzi noteikta. Atbilstoði biznesa plâna mçríim,
daþâm sadaïâm var pievçrst lielâku uzmanîbu, bet daþas var izlaist. Tomçr pastâv
noteiktas vadlînijas attiecîbâ uz labi izstrâdâta biznesa plâna struktûru.
Sekojoðâ attçlâ parâdîta biznesa plâna struktûra. Struktûra var mainîties atbilstoði
projekta bûtîbai.
Biznesa plâna struktûra

Zemâk uzskaitîtas bûtiskâkâs biznesa plâna sastâvdaïas.

170
 8. Inovâcijas finansçðana

8.4.4.2 Produkts / pakalpojums

Ðî sadaïa iekïauj aprakstu par produkta vai pakalpojuma inovatîvo aspektu, citiem
vârdiem sakot, atðíirîbas, priekðrocîbas un trûkumi attiecîbâ pret jau esoðajiem
produktiem/pakalpojumiem. Produkta/pakalpojuma aprakstam jâbût skaidram,
pievilcîgam un saprotamam lasîtâjam bez speciâlâm tehniskâm zinâðanâm.

8.4.4.3 Uzòçmums un personâls

Ðajâ sadaïâ jâiepazîstina ar uzòçmumu. Kurâ nozarç uzòçmums darbojas? Kâda
ir tâ vçsture? Kâds ir tâ lielums? Kur tas atrodas? U.t.t.
Investors vçlçsies zinât, ar ko uzòçmums sadarbojas un arî biznesa plâna izpildç
iesaistîtâ personâla kvalifikâciju.
Informâcijâ par personâlu jâiekïauj katra darbinieka pienâkumi, pieredze un
iemaòas, kas projektâ laikâ tiks izmantotas.
Ir svarîgi iepazîstinât ar vadîbu un noteikt atbildîbas sadalîjumu.
Ir jâapzinâs, ka var bût projekta attîstîbai nepiecieðamo iemaòu trûkums. Ja ðâdas
jomas tiek noteiktas, ir jâizstrâdâ apmâcîbu un jaunu darbinieku pieòemðanas plâns.

8.4.4.4 Tirgus un konkurence

Pirmkârt, ir jânosaka tirgus, kâ arî produkta vai pakalpojuma mçría grupa. Tad
jâveic tirgus izpçte, lai parâdîtu projekta komerciâlo dzîvotspçju, norâdot tirgus
nepilnîbas vai izmantojamo tirgus niðu.
Ir jâuzskaita visi esoðie konkurenti un jâveic to produktu/pakalpojumu
salîdzinâjums ar jûsu projektâ paredzamo, un jâpierâda, kâdâ veidâ un kâpçc jûsu
produkts vai pakalpojums bûs pârâks par konkurenta piedâvâto.

8.4.4.5 Intelektuâlâ îpaðuma tiesîbas

Inovatîvo produktu vai pakalpojumu radoðâ aspekta dçï, ir svarîgi nodroðinât
projekta idejas aizsardzîbu.
Ðî biznesa plâna daïa ir svarîga, jo tâ nosaka cik lielâ mçrâ projekta koncepcija ir
aizsargâta, jo tas iespaidos produkta komerciâlo izmantoðanu.
Ir vairâki intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas veidi, piem., autortiesîbas, preèu
zîmes vai dizaina tiesîbas. Projekts ir rûpîgi jâanalizç, lai noteiktu atbilstoðo
intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîbas veidu.

8.4.4.6 Stratçìiskâ plânoðana, mârketings, finanðu informâcija

un pârdoðanas prognozes
Visa projekta detalizçtais plâns veido daïu no kopçjâ biznesa plâna. Plânam
jâietver laika posms no projekta sâkuma lîdz pieprasîtâ finansçjuma atmaksas
perioda beigâm. Plânâ jânosaka projekta stadijas, personâla atlasi un svarîgâkos
izpildes etapus.
Produkta vai pakalpojuma mârketings daudzos gadîjumos nosaka komerciâlo
veiksmi, ko tas var sasniegt. Pat ja tiek radîts nevainojams produkts, pârdoðana
neveiksies, ja netiks piesaistîta pircçju uzmanîba. Tâdçï investori ir ieinteresçti

171
informâcijâ, kâdas mârketinga aktivitâtes tiks izmantotas, lai veicinâtu sabiedrîbas
informçtîbu par jauno produktu/pakalpojumu. Produkta vai pakalpojuma mçría
pircçju grupa ir arî ïoti svarîga, nosakot mârketinga metodes, piem., datora
programmas nodroðinâjumu vai interneta pakalpojumu vislabâk ir reklamçt internetâ
un mâjas lapâs, e-pasta kampaòâs vai attiecîgajâ literatûrâ un publikâcijâs.
Finanðu informâcijai un prognozçm arî ir ïoti liela nozîme. Ðî sadaïa pamato
no investora saòemto lîdzekïu izmantoðanu un to atmaksu, jo investors noteikti
vçlçsies zinât, kâ tiek iztçrçti lîdzekïi un kâda bûs projekta peïòa.
Visiem finansçjuma avotiem ir jâbût skaidri norâdîtiem (piem., iekðçjais
finansçjums, pieprasîtâ summa, finansçjums no citiem avotiem).
Finanðu sadaïai jâbût cik iespçjams precîzai. Neviens investors negribçs investçt
projektâ, kur lîdzekïi netiek racionâli izmantoti vai finansçjums kopumâ nav
pietiekams.
Sniegtajai informâcijai jâbût reâlai. Tas attiecas arî uz prognozçm, kuras jâpamato
ar pieòçmumiem par tirgus lielumu, kas varçtu ietekmçt projekta panâkumus.
Biznesa plâna bûtiskâkâ iezîme ir tâ, ka tam jârada pârliecîba par projekta
veiksmîgu îstenoðanu. Neviens nefinansçs projektu, ja tâ îstenoðana maz ticama, ja
uzòçmumam nevar uzticçties, vai tas tiek slikti vadîts.

8.4.5 Ieteikumi
Daþi noderîgi ieteikumi, ko jâòem vçrâ izstrâdâjot biznesa plânu:
· Rakstiet vienkârðâ un saprotamâ valodâ – cilvçks, kurð lasîs biznesa plânu
var nebût jûsu nozares eksperts, tâdçï nelietojiet þargonu vai specifisku
tehnisko valodu.
· Izsakieties precîzi un îsi – koncentrçjieties uz informâciju, kas ir svarîga
lasîtâjam, tâdçjâdi atklâjot projekta bûtîbu un nenogurdinot lasîtâju ar lieku
vai jau lasîtu informâciju.
· Esiet rûpîgi un reâli – jûs vçlaties, lai lasîtâjs saprot un tic tam, ko jûs darât.
· Profesionâli prezentçjiet biznesa plânu – biznesa plâns ir svarîgs dokuments
un tas ir atbilstoði jâprezentç:
o iesieniet biznesa plânu,
o izmantojiet profesionâlu un vienotu noformçjumu,
o iekïaujiet lapu ar satura râdîtâju,
o iekïaujiet pielikumus ar papildus informâciju, ja tas ir nepiecieðams,
o numurçjiet lappuses un nodaïas,
o pârbaudiet pareizrakstîbu un pârlasiet dokumentu vairâkas reizes.
· Norâdiet atsauces – atsaucoties uz ekspertiem jûsu projekta jomâ, tirgus
pçtîjumu, uzòçmumu pçtîjumiem/prognozçm. Atsaucoties uz lîdzîgiem
produktiem/pakalpojumiem, jums uzskatâmi jâparâda, ka ir veikts pçtîjums,
un jûs pârzinât esoðo tirgu.
Vienmçr atcerieties, ka biznesa plâna kvalitâte un pârliecîba par tâ sekmîgu
realizâciju vairumâ gadîjumu nosaka, vai finansçju pieteikums bûs veiksmîgs vai nç.

172
 9. Inovâcijas mârketings

9. Inovâcijas mârketings
9.1 Optimizçti mârketinga pasâkumi, lai inovatîvais
produkts/pakalpojums tiktu atzîts tirgû

9.1.1 Ievads
Daudziem uzòçmumiem, it îpaði tiem, kas cenðas pârdot jaunus produktus vai
pakalpojumus, jaunâ produkta mârketings ir sareþìîts process, kurâ apvienotas
vairâkas darbîbas. Viena no tâm ir mârketinga pasâkumi, lai inovatîvie produkti un
pakalpojumi tiktu atzîti noteiktâ tirgus segmentâ.

9.1.2 Kas ir inovatîvâ produkta/pakalpojuma atzîðanas

mârketinga pasâkumi?
Inovatîvâ produkta/pakalpojuma atzîðanas nodroðinâðana tirgû ir mârketinga
pasâkumi, kas prasa inovatîvâ produkta/pakalpojuma tirgus izpçti, ar mçríi, lai tos
veiksmîgi atzîtu un pieòemtu tirgû, un tâ sauktâ kompleksâ vai “mârketinga mix”
metode.
Lai pârdoðana noritçtu veiksmîgi, jums ir jâzina, kâdus produktus jûs pârdodat,
lai pârliecinâtos, ka tie ir pieprasîti un to ârçjais noformçjums ir pievilcîgs; vai cena
nav pârâk zema, vai pârâk augsta; kur jûsu produktu vislabâk pçrk un, visbeidzot,
kâ jûs ieinteresçjat pircçjus un informçjat par jûsu piedâvâtajiem produktiem. Ðie
jautâjumi ir jâuzdod “pareizajiem” cilvçkiem “pareizajâ” laikâ. Lai jûsu uzòçmums
rîkotos efektîvi, jums ir jâizvçlas pareizais mârketinga pasâkumu komplekss, kas
iekïauj èetrus galvenos elementus: produktu, cenu, vietu un veicinâðanu. Rûpîgi
izpçtot un pielâgojot katru elementu jûsu klienta vçlmçm, jûs turpinâsiet raþot
vajadzîgos produktus un sniegt nepiecieðamos pakalpojumus.

9.1.3 Kur un kâdçï izmanto inovatîvâ produkta/

pakalpojuma atzîðanas mârketinga pasâkumus?
Uzòçmumam ir svarîga inovatîvâ produkta/pakalpojuma atzîðanas mârketinga
pasâkumi, kas bûtîbâ ir mârketinga darbîbas un nodroðina produkta ieieðanu tirgû.
Vairâki faktori ietekmç patçrçtâja pirkðanas lçmumus, taèu noteikt, kas patçrçtâjam
ðíiet svarîgs, vienmçr ir izaicinâjums. Uzdevums kïûst grûtâks, ja jûsu produkti tiek
raþoti ârpus reìionâlâ tirgus, kam tie sâkotnçji bija domâti.
Inovatîvâ produkta/pakalpojuma atzîðanas mârketinga pasâkumi ir jâievieð visa
veida uzòçmumos (raþoðanas un pakalpojumu). Ðo mârketinga metodi jâizmanto
jauna produkta/pakalpojuma plânoðanas sâkumâ, lai zinâtu, kas pircçjiem tieðâm ir
nepiecieðams, un izvairîtos no lîdzekïu tçrçðanas produktiem ar zemu pieprasîjumu.
Ðajâ stadijâ uzòçmums sâk izmantot mârketinga budþetu, lai apkopotu pieprasîto
informâciju un veiktu tirgus analîzi.

173
9.1.4 Kâdâ veidâ mçs spçjam ietekmçt inovatîvâ
produkta/pakalpojuma atzîðanu tirgû?

9.1.4.1 Tirgus izpçte

Ðâda veida mârketinga pasâkumi parasti iekïauj sekojoðus jautâjumus:
· produkta/pakalpojuma noteikðana,
· uzòçmuma vajadzîbu noteikðana,
· publicçtâs informâcijas izmantoðana,
· aptauju veikðana,
· kontaktu izveidoðana ar uzòçmumiem.
9.1.4.1.1 Produkta/pakalpojuma noteikðana

P Kas ir jûsu produkts/pakalpojums?

Jûs esat pûlçjuðies, lai izveidotu produktu/pakalpojumu atbilstoði specifiskâm
vajadzîbâm. Jûs zinât tâ uzdevumu un kurð to izmantos. Bet vai jûs tieðâm zinât?
Piemçri:
1. Teflons – ðis nelîpoðais pârklâjums sâkotnçji tika izveidots, lai kavçtu gruþu
pielipðanu kosmosa kuìiem. Tomçr ir pierâdîjies, ka to galvenokârt izmanto çdienu
gatavoðanas traukos un saimniecîbas krâsâs.
2. Stereo fotogrâfija – ðî sistçma sâkotnçji bija paredzçta aerokartogrâfijâ, taèu
tagad to izmanto medicînâ, lai noteiktu íermeòa izmaiòas.
Prototipu testçðana un savlaicîga lietotâju vajadzîbu uzzinâðana bieþi atklâj lîdz
ðim nezinâmas jaunas iespçjas un jaunas tirgus niðas.

P Kâdas priekðrocîbas saredz pircçji?

Neskatoties uz rûpîgo plânoðanu un tirgus izpçti, produktu izgudrotâji ir pârsteigti
atklâjot, ka lietotâji atrod no produkta/pakalpojuma gûtos labumus jomâs, kurâs
viòi tos nav pamanîjuði. Un otrâdi - lietotâji atklâj nevçlamas produkta îpaðîbas,
kas produkta raþotâji nav ievçrojuði. Pat tad, kad produkts/pakalpojums ir tikai
koncepcijas stadijâ, no lietotâjiem saòemtâ atgriezeniskâ informâcija var norâdît uz
priekðrocîbâm vai nevçlamâm iezîmçm. Tas palîdz attîstît produktu/pakalpojumu,
kas bûs pieprasîts tirgû.
Priekðrocîbu analîzes tabulu var izmantot, lai izsekotu tirgus reakcijai un iegûtu
papildus informâciju, lai uzlabotu produktus daþâdâs tâ attîstîbas stadijâs.
Gûto labumu analîzes tabula

Plânotie labumi Tirgus reakcija Ieteiktâs izmaiòas

Koncepcija
Prototips
Gatavais produkts

174
 9. Inovâcijas mârketings

P Kâds ir jûsu bizness?

Ðis jautâjums parasti netiek uzdots tieði. Laika posms starp 1950. - 1970. gadu
ASV dzelzceïa uzòçmumiem nebija veiksmîgs, jo viòi nenovçrtçja aviokompâniju
konkurenci. Viòi domâja, ka darbojas dzelzceïa nozarç, taèu viòi jau darbojâs
transporta nozarç.
9.1.4.1.2 Jûsu vajadzîbu noteikðana
Raksturojot produkta/pakalpojuma piedâvâjuma veidu, ir bûtiski noskaidrot, kas
jums ir jâzina un ko jûs vçlçtos uzzinât no tirgus izpçtes. Ir noderîgi apdomât, ko
jûs darîsiet ar iegûto informâciju. Ja tam nav îpaðas mârketinga nozîmes, netçrçjiet
laiku informâcijas iegûðanai.
Katram tirgus izpçtes gadîjumam ir daþâdas prioritâtes, bet parasti pçtîjumi
sniedz ðâdu informâciju:
· cik liels tirgus ir paðlaik, un kâds tas bûs nâkotnç?
· vai visiem pircçjiem ir vienâdas vçlmes attiecîbâ uz jûsu produktu?
· kâ lîdzîgi produkti tiek sadalîti tirgû?
· kâdas ir konkurçtspçjîgo produktu iezîmes?
Piemçrs: The Gallstone Treatment Market
Farmaceitiskais uzòçmums radîja þultsakmeòus sadaloðus medikamentus un
vçlçjâs novçrtçt tirgus izredzes. Tika òemti vçrâ ðâdi faktori:
· cilvçku skaits, kuri cieð no þultsakmeòiem,
· cilvçku skaits, kuri izmanto ârsta palîdzîbu,
· ârsta noteiktais ârstçðanâs kurss,
· veiksmîga ârstçðanâs kursa un neveiksmîga ârstçðanâs kursa râdîtâji,
· vai ârstçðana ir pieòemama medicînas darbiniekiem,
· vai ârstçðana ir pieòemama slimniekiem.
9.1.4.1.3 Publicçtâs informâcijas izmantoðana
Daudziem tirgus izpçte atgâdina cilvçka tçlu, kurð uzrunâ gâjçjus uz ielas, vai 20
lapu anketu, kas tiek atsûtîta pçc neliela pirkuma veikðanas. Praksç tâ ir tikai maza
daïa no tirgus izpçtes, jo daudz var sasniegt pat pirms tikðanâs ar pircçju. Publicçtâs
informâcijas izpçte ïauj izveidot priekðstatu par jûsu tirgu un jûsu potenciâlajiem
pircçjiem. Lielâkâ informâcijas daïa ir bez maksas vai pieejama par nelielu samaksu,
un to var iegût no ðâdiem avotiem:
· bibliotçkas,
· regulâras publikâcijas,
· tirgus pçtîjumu ziòojumi,
· elektroniskie saziòas lîdzekïi (CD-ROM, internets, On-line pakalpojumi),
· tirdzniecîbas apvienîbas,
· citi (Valdîba un vietçjâs paðvaldîbas, biznesa saites, Tirdzniecîbas kamera un
Eiropas Komisija).

175
 9.1.4.1.4 Anketu izveide
Ir vairâki iespçjamie varianti anketu izstrâdei, iekïaujot pircçju profilu, îpaðîbu
analîzi, konkurenta analîzi, pircçja vajadzîbu u.c..
Izmantojot precîzi izstrâdâtas un pareizi izplatîtas anketas, var iegût informâciju
par attiecîgâs tirgus daïas îpatnîbâm. Pamata noteikumi ir ðâdi:
· veidojiet anketu pçc iespçjas îsâku,
· jautâjumiem jâbût saprotamiem,
· jautâjumiem jâbût atbilstoðiem tematam,
· izvairieties no uzvedinoðiem jautâjumiem,
· saglabâjiet loìiku,
· dodiet iespçju komentâriem.
Lai aptauja bûtu veiksmîga, ieteicams:
· lainodroðinât
anketas lapu jau iepriekð aizpilda kâds neatkarîgais novçrotâjs,
· iepriekð apmaksâtu aploksni atbilþu nosûtîðanai.
Tirgus pçtîjums ir liela investîcija, tâdçï vajadzçtu saglabât rezultâtus, ja radîsies
vajadzîba to otrreizçjai izmantoðanai. Labâka pieeja ir datu bâzes izveide.
9.1.4.1.5 Kontaktu izveidoðana ar uzòçmumiem
Tirgus pçtîjums parasti iekïauj kontaktu izveidoðanu ar uzòçmumiem, kas ir
potenciâlie pircçji, un tas tiek apvienots ar produkta/procesa veicinâðanu. Uzmanîba
tiek vçrsta uz ðâdiem aspektiem saskarsmç ar uzòçmumiem:

· Ar ko dibinât sakarus?
Parasti sarakstu veido: pircçji, lietotâji, izplatîtâji, aìenti, universitâtes speciâlisti,
þurnâlisti, tehnoloìiju organizâcijas, u.t.t.

·Organizatoriskie
Organizatoriskie pircçji
pirkumi ir saistîti ar tâ sauktajiem “formâlo” organizâciju
pirkumiem. Ja ir jâtiekas ar ðâdâm organizâcijâm, jâpârzina to atðíirîgâs funkcijas
(Webster and Wind (1972).
- Lietotâji tie, kuri izmanto produktu /pakalpojumu,
- Ietekmçtâji tie, kuri izvçloties var ietekmçt pçrkamâ produkta kvalitâti,
- Lçmçji tie, kuri ir pilnvaroti izvçlçties produktu vai piegâdâtâju,
- Vârtsargi tie, kuri kontrolç informâcijas plûsmu,
- Pircçji administrâcija vai iepirkðanas personâls.

·Kad jûsSakaru dibinâðana

apmeklçjat vai sazinâties ar uzòçmumu, jo tas ietilpst jûsu tirgus izpçtes
daïâ, jums ir jâizstrâdâ pieeja, kas neïaus jûs uzskatît par laika izniekotâju. Nav
garantçtas veiksmes formulas, taèu sekojoði norâdîjumi var uzlabot jûsu izredzes:
- centieties iegût informâciju par konkrçto cilvçku,
- izskaidrojiet savus pienâkumus un jûsu uzòçmuma darbîbu,
- pamatojiet, kâdçï jûs zvanât,

176
 9. Inovâcijas mârketings

- centieties, lai jûsu pieeja bûtu atbilstoða uzòçmuma vajadzîbâm,

- meklçjiet ieteikumus par citiem kontaktiem un stratçìijâm.

· Ziòojumu
Starpnieku nodarbinâðana
· glabâðana

9.1.4.2 Kompleksais mârketings (“mârketinga mix”)

Lai sasniegtu mârketinga mçríus, ir nepiecieðama stratçìija, kas iekïauj daþâdus
kompleksus pasâkumus. Nosaukums “komplekss” atgâdina, ka ir jâievçro pareizais
lîdzsvars starp daþâdiem mârketinga elementiem. Ir viegli pieòemt, ka kïûda ir
vienâ kompleksa elementâ, kaut îstenîbâ tâ ir citâ.
Piemçram, ja jauns pakalpojums netiek pieprasîts tirgû, tad vajadzçtu mainît
pakalpojumu, veikt to lietotâjam çrtâkâ veidâ vai uzlabot kvalitâti (nevis pazeminât
cenu).
Nopietnâkos mârketinga vadîbas lçmumus var iedalît ðâdâs kategorijâs:

·lai tâsProdukts. Definç jûsu produkta vai pakalpojuma raksturîgâkâs iezîmes,

atbilstu pircçju vajadzîbâm.

·maksu
Cena. Tiek nolemts, kâda bûs cenu stratçìija. Pat, ja jûs nolemjat neprasît
par pakalpojumu, ir jâsaprot, ka tâ tomçr ir cenu stratçìija.

·pârdoðanas
Veicinâðana. Tâ iekïauj - reklâmu, pârdoðanu (piem., izstâþu apmeklçðana),
veicinâðanu (piem., îpaði piedâvâjumi) un atmosfçra (radît
pareizu iespaidu, izmantojot darba vidi). Daudzi mârketinga speciâlisti iekïauj
sabiedriskâs attiecîbas (PR) “veicinâðanas” kategorijâ (ar PR cilvçki uztver to kâ
atseviðíu nozari) .

·un tâVieta vai izplatîðana. Vieta, kur tiek piegâdâts produkts vai pakalpojums
piegâdes veids (tieði, pa pastu, saòemðana izgatavoðanas vietâ u.c.).
Mârketinga komplekss

Mârketinga kompleksa mçríis ir pieòemt lçmumu, kas koncentrçtu èetrus

pamatelementus uz pircçju mçría tirgû.

177
9.2 Tâlmâcîba inovâcijas atbalstam (apmâcîba,
balstîta uz saziòas lîdzekïu izmantoðanu)

9.2.1 Ievads
Apmâcîbâ vienmçr tiek izmantots kâds saziòas lîdzeklis, lai ilustrçtu mâcîbu
saturu un to padarîtu vieglâku, vai tâs bûtu grâmatas, attçli vai kas cits. Attîstoties
elektroniskajiem saziòas lîdzekïiem, vispirms analogajiem, bet pçc tam digitâlajiem,
to izmantoðana mâcîbâs kïûst arvien populârâka. Ðî nodaïa piedâvâ îsu pârskatu un
skaidro daþus ar ðo tçmu saistîtos jautâjumus. Mâcîbu vides uzlaboðana darbavietâ
ir viens no galvenajiem elementiem inovâcijas veicinâðanâ un vadîðanâ.

9.2.2 Kas ir tâlmâcîba?

Termins saziòas lîdzekïi vai “mçdiji” ietver sevî visus modernos komunikâciju
lîdzekïus: televîziju, kino, video, radio, fotogrâfiju, reklâmu, avîzes un þurnâlus,
ierakstîto mûziku, datorspçles un internetu. Mçdiji ir filmas, attçli, interneta
vietnes u.t.t., ko piedâvâ ðie daþâdie komunikâciju veidi. Uz mçdijiem balstîta
apmâcîba praktiski izmanto daþus no ðiem mçdijiem, lai sekmçtu mâcîbu procesu,
pievçrstos daþâdiem apmâcîbu veidiem un paplaðinâtu apmâcîbu avotu klâstu un
bieþi padarîtu tos pieejamâkus, un jo îpaði tiem, kas mâcâs, izmantojot internetu.
Mçdiju izmantoðana sekmç mâcîðanos tikai tad, kad mçdiji atbilst mâcîbu
saturam. Mçdiju izmantoðana mçdiju dçï nesniegs nepiecieðamo efektu apmâcîbu
procesâ. Ir nepiecieðama skaidra saikne starp izmantoto apmâcîbu metodi un
mçdiju.
Elektroniskos mçdijus var dalît analogajos un digitâlajos medijos. Analogie
mçdiji mûsdienâs ir novecojis lîdzeklis, ja tas vispâr ir izmantojams apmâcîbu
kontekstâ. Tie var bût lçti un viegli izmantojami. Savukârt digitâlie mçdiji var bût
daudzpusîgâki, elastîgâki savâ pielietojumâ, îpaði tad, ja tiek izmantots internets.
Lielâkâ daïa turpmâk izklâstîtâs informâcijas attiecas uz digitâlajiem mçdijiem.

9.2.3 Kur tâlmâcîba ir izmantojama?

Garlaicîga apmâcîba nav efektîva. Domas klejo, uzmanîba mazinâs, audzçkòi
no tâ grib izkïût tik âtri, cik vien iespçjams. Iegaumçts tiek nedaudz. Audzçkòiem
nav izveidojuðâs spilgtas asociâcijas, lai iegaumçtu galveno. Apmâcîbas ar mçdiju
starpniecîbu piedâvâ iespçjas izvçlçties, kâ mâcîties. Tâlmâcîba ir saistîta ar mâcîðanu
un mâcîðanos ar mçdiju starpniecîbu.
Lai zinâðanas saglabâtos, noteikti ir nepiecieðama [mçdiju simulçta] pieredzes
emocionâlâ intensitâte. Labi uz mçdijiem balstîtas apmâcîbas risinâjumi ir
kas vairâk nekâ tikai “sausa” informâcija – tie izraisa emocijas. Ðie risinâjumi,
nepiecieðamîbas gadîjumâ, var vienlaicîgi apmâcît tûkstoðiem cilvçku visâ pasaulç,
bet audzçknis tos var izmantot arî pçc savas vçlçðanâs un viòam izdevîgâ laikâ.
Tâlmâcîbu var izmantot visu veidu uzòçmumos. Interneta laikmetâ apmâcîbu un
radoðâs domâðanas process var bût apvienots ar darbu.

178
 9. Inovâcijas mârketings


Individuâlâ pieeja darba un Inovâcijas veicinâðana
apmâcîbu apvienoðanai

Individuâlâ pieeja darba un apmâcîbu apvienoðanai

9.2.4 Kâpçc tâlmâcîba?

Katrai apmâcîbu metodei ir savas priekðrocîbas un savi trûkumi. Tâ tas ir arî
tâlmâcîbas gadîjumâ. Divas sekojoðâs ilustrâcijas uzskaita daþus no tâlmâcîbas
trûkumiem un priekðrocîbâm.
Priekðrocîbas

179
 Trûkumi

9.2.5. Kâ tiek îstenota tâlmâcîba?

Talmacîbas sistçma
 Efektîvâ apmâcîba

Nodarbîba ir aktivitâðu un prezentâciju apkopojums, kas realizç vienu no kursa

apakðmçríiem. Audzçkòi apgûst nodarbîbâ paredzçto vielu tâ, kâ to ir noteicis
nodarbîbas izveidotâjs vai kâ izvçlas pats audzçknis. Daudzçjâdâ ziòâ nodarbîba
ir kâ neliels kurss, kam ir nepiecieðami savi mçríi, ievads, novçrtçjums un atbilde.
Pastâv vairâkas kopîgas nodarbîbu struktûras:
· Klasiskâs mâcîbas. Tâs izmanto, lai iemâcîtu pamatzinâðanas un
pamatiemaòas droðâ, uzticamâ, bet reizçm garlaicîgâ veidâ,
· Uz aktivitâti koncentrçtas nodarbîbas. Tiek izmantotas, lai iemâcîtu
sareþìîtas koncepcijas, emocionâlus priekðmetus vai sareþìîtas zinâðanas, kam
nepiecieðama padziïinâta datora zinâðana vai sadarbîba ar citiem audzçkòiem,
· Audzçkòu izveidotas nodarbîbas. Tiek izmantotas, lai ïautu paðiem
audzçkòiem pielâgot apmâcîbu savâm individuâlajâm vajadzîbâm; îpaði
piemçrotas audzçkòiem ar ïoti daþâdâm vajadzîbâm, interesçm un ïoti atðíirîgiem
zinâðanu lîmeòiem,
· Nodarbîbas, kuru tempu nosaka zinâðanas. Tiek izmantotas, lai
nepacietîgajiem audzçkòiem dotu iespçju izlaist tçmas, kurâs viòiem jau ir
zinâðanas,
· Pçtnieciskâ apmâcîba. Tiek izmantota, lai audzçkòiem iemâcîtu mâcîties
patstâvîgi, izkopjot savas prasmes orientçties kompleksajos elektroniskâs
informâcijas avotos,
· Ìenerçtas nodarbîbas. Tiek izmantotas, lai apmâcîbu pielâgotu tiem,
kam ir ïoti specifiskas vajadzîbas vai ir maz laika vai pacietîbas, lai noslçgtu to

180
 9. Inovâcijas mârketings

tçmu apguvi, kuras viòi jau ir iemâcîjuðies.

Metaforas
Metafora ir konsekventa konstrukcija, kas veido tâlmâcîbu risinâjuma struktûru
un izpausmes, balstoties uz kaut ko, kas audzçkòiem ir labi atpazîstams. Metafora var
bût paplaðinâta analoìija, tçma, motîvs, notiekoðs scenârijs vai vispârçjs jautâjums.
Metaforas tâlmâcîbâ ir bieþi sastopamas.
Laba metafora:
·tâlmâcîbas
ïauj cilvçkiem izmantot savas zinâðanas par reâlo pasauli, izpildot
kursa uzdevumu,
· ietver objektus unvidi
padara mâcîðanâs pârredzamâku,
· pieðíir tâlapmâcîbasdarbîbas, kas atbilst reâlajai pasaulei,
·organizâciju, risinâjumam vienotu un konsekventu izpausmi un

· var palîdzçt cilvçkiem apgût un radît inovatîvas idejas.

9.3 Inovâcijas prezentâcijas un izpçtes iespçjas
internetâ

9.3.1 Ievads
Visas pasaules inovâcijas nepalîdzçs MVU, ja pats uzòçmums nodroðinâs pozitîvu
saikni starp inovâciju un tirgu. Interneta izmantoðana var bût spçcîgs lîdzeklis, lai
to izdarîtu, tomçr lai tas notiktu veiksmîgi, ir nepiecieðamas pamatzinâðanas.

9.3.2 Kâds ir ðîs nodaïas mçríis?

· Parâdît, kâpçc MVU prezentâcija internetâ ir tik nozîmîga
· Aprakstît interneta datubâþu klasifikâciju
9.3.3 Kur? – Kâ ðîs nodaïas saturs var palîdzçt MVU?
·prezentâciju
Piedâvâ galvenos noteikumus, kas jâievçro, lai izveidotu atbilstoðu interneta

· Piedâvâ daþas labâkâs/sliktâkâs interneta vietòu adreses

· Informç, kâ internetâ veikt sekmîgu meklçðanu

9.3.4 Kâpçc izmantot prezentâcijas internetâ?

MVU ir iespçja gût potenciâli lielu pârsvaru pâr saviem konkurentiem. Tuvâko
pâris gadu laikâ internets pilnîbâ mainîs veidu kâ tiek kârtoti darîjumi. Iespçjams, tâ
ir svarîgâkâ attîstîba biznesa un komunikâciju pasaules ekonomikas vçsturç. Tomçr,
tâ kâ internets attîstâs neticami âtri, tie uzòçmumi, kas nesaista savas darbîbas ar
internetu, var atpalikt no saviem, par nâkotni domâjoðajiem konkurentiem.
Kâpçc tik daudzi uzòçmumi sevi prezentç internetâ? Tâpçc, ka neviena cita

181
metode nevar nest tik lielu labumu un sasniegt tik daudz klientu, ieguldot tik maz
lîdzekïu.
Galvenâs interneta priekðrocîbas:
· paâtrina komunikâciju,
· paplaðina telpujaunai
atvieglo pieeju informâcijai,
· samazina izdevumus
mârketingam,
· piesaista jaunus klientus,
un tâ rezultâtâ palielina produktivitâti un peïòu,
· pârvçrð darbîbu no lokâlâs uz starptautisko.
·
Nesenâ aptaujâ 70% uzòçmumu atzina, ka pateicoties internetam ir uzlabojies
uzòçmuma tçls. 57% ziòoja, ka ir palielinâjusies efektivitâte un 50% atzina, ka
ir uzlabojusies pakalpojuma kvalitâte. No mârketinga viedokïa internets MVU
piedâvâ neierobeþotas iespçjas.

9.3.5 Kâ izmantot priekðrocîbas?

Mâjaslapa ir lielisks veids kâ sniegt informâciju par MVU. Mâjaslapas saturs var
bût tçlains un ar bagâtîgu saturu, tomçr, lai izlemtu kâ veidot mâjaslapu, ir jâvelta
laiks un pûles. Pat savâ zemâkajâ lîmenî mâjaslapa ar daþâm saitçm ir interaktîva.
Mâjaslapa ir tik iedarbîga komunikâcijas metode tieði tâdçï, ka lietotâjs tajâ var
interaktîvi darboties.

9.3.5.1 Prezentâcija internetâ

1. solis: nosaki mçríus!
Tu nespçsi pieòemt labus lçmumus par savu mâjaslapu vai tâs attîstîbu, ja
nenoteiksi saprâtîgus mçríus un uzdevumus veiksmes sasniegðanai jau no paða
sâkuma.
Padoms:
· Sagatavo îsu plânu, detalizçjot, ko tu gribi sasniegt ar savu mâjaslapu.
· Sagatavo tekstu savai mâjaslapai. Tas bûtu jâdara, izmantojot tieðâ
mârketinga reklâmu rakstîðanas paòçmienus. To vari darît pats vai izmantojot
profesionâïu palîdzîbu.
· Izvçlies attçlus savai mâjaslapai. Tâs var bût reâlas fotogrâfijas vai attçli, kas
izvçlçti no interneta fotogrâfiju krâtuvçm.
2. solis: iekïûsti internetâ!
Kas tev ir nepiecieðams?
Vieta internetâ. Daudzi pakalpojuma piedâvâtâji pieðíir noteiktu apmçru
bezmaksas vietu internetâ. Tomçr tai parasti ir ierobeþota ietilpîba un, patiesîbâ,
nemaz nav piemçrota profesionâlai mâjaslapai. Tev ir jâatrod komerciâla interneta
vieta, kas veicinâs tavas mâjaslapas atraðanu potenciâliem klientiem.
Mâjaslapas izveidotâjs. Pirmais un svarîgâkais solis, kas saistîts ar mâjaslapas

182
 9. Inovâcijas mârketings

izveidoðanu, ir lapas izveidotâja izvçle. Galvenais MVU mâjaslapas mçríis ir

reklâma. Izvçloties firmu, kas veidos mâjaslapu, galvenais ir òemt vçrâ, vai tâ spçs
izveidot mâjaslapu kâ efektîvu uzòçmuma popularizçðanas lîdzekli. Tâdçï ðai firmai
nepiecieðamas tieðâ mârketinga prasmes, jo, ja veidojot lapu netiks izmantotas
efektîvas mârketinga metodes, labs dizains vien tavam uzòçmumam nelîdzçs.
Izvçlies uz tieðo reklamçðanu orientçtu mâjaslapu veidotâju. Ievçro ðâdus
noteikumus:
· Izmanto interneta mârketinga stratçìiju, lai savai lapai piesaistîtu
apmeklçtâjus, piemçram, ievieto savstarpçjâs norâdes, tieðo e-pastu, izveido
intereðkopas un izveido iespçju sarakstîties u.t.t.
· Kombinç reklamçðanu internetâ ar ierasto reklamçðanu, piemçram,
tieðo pastu, reklâmu, kâ arî norâdi savas mâjaslapas adresi visâ biznesa
korespondencç.
· Izveido interneta veidlapu saviem potenciâlajiem klientiem, lai viòi
varçtu reaìçt uz tavu piedâvâjumu, vai arî veikt pasûtîjumus un lûgt sîkâku
informâciju.
· Veido datubâzi no saòemtajiem pieprasîjumiem. Piedâvâ bezmaksas
ziòojumus par savas produkcijas vai pakalpojumu tçmu.
· Regulâri nosûti e-pastu datubâzç iekïautajâm personâm, lai viòi bûtu
informçti par izmaiòâm un jauniem piedâvâjumiem. Ðî paða iemesla dçï izveido
internetâ arî informatîvo sadaïu.
Kâ novçrtçt interneta dizaina firmas spçjas?

9.3.5.2 Interneta mâjaslapas satura izvietojums

Labai MVU prezentâcijai internetâ pareizi jâvçrðas pie cilvçka spçjas koncentrçties
uz noteiktu tçmu/attçlu/tekstu:
· cilvçki parasti koncentrç savu uzmanîbu uz pievilcîgiem objektiem,

183
 · cilvçki spçj pievçrsties vairâkiem objektiem vienlaicîgi,
· cilvçki spçj virzît
pievçrðanâs informâcijai (tekstam) prasa garîgu piepûli,
·psiholoìiskâ iedarbîba.uzmanîbu uz objektu grupâm, kurâm ir kopîga
Ðo aspektu ietekme uz mâjaslapas struktûras veidoðanu ir
sekojoða:
Vispârçjâs vadlînijas:
· uz ekrâna var attçlot vairâk nekâ vienu informâcijas vienîbu, izmantojot
statiskos medijus (tekstu vai zîmçjumus), bet ir labi, ja lietotâjs pats var
kontrolçt, kad ðî informâcija parâdâs vai izzûd no ekrâna,
· lietotâjiem nebûs problçmu uztvert kâdu noteiktu runas, skaòas vai
mûzikas fragmentu, kamçr tiks prezentçta arî grafiskâ vai teksta informâcija,
· nav ieteicams vienlaicîgi izveidot uz ekrâna vai pârraidît audio informâciju
par pilnîbâ atðíirîgâm tçmâm vai to grupâm,
· ja vienlaicîgi tiek prezentçts vairâk kâ viens informâcijas veids, izmantojot
dinamiskos medijus, kombinâcija bûs labâk uztverama, ja:
o daþâdâs informâcijas vienîbas tiks prezentçtas, iedarbojoties uz
daþâdiem maòu orgâniem,
o prezentâcijas vide lietotâjam ir pazîstama,
o svarîgâs informâcijas uztverðana ir vienkârða,
o lietotâjiem vajadzçtu dot iespçju izslçgt noteiktas funkcijas, ja tâs
konkrçtajâ mirklî nav svarîgas tieðai uzdevuma veikðanai,
o informâcijas grupâm, kuras lietotâjâm vajadzçtu uztvert kâ saistîtas,
bûtu jâpieðíir kopîgas uztveres pazîmes.
Daþi piemçri
Amazon.com ir grâmatu tirgotâjs internetâ, kura vçrtîba tiek lçsta 120 miljonos
ASV dolâru. Tas ir viens no veiksmîgâkajiem piemçriem internetâ. Pâris mçneðu
laikâ kopð darbîbas sâkuma tas kïuva par lielâko grâmatu veikalu pasaulç. Tas
aktivizç dalîbu, aicinot pircçjus iesniegt grâmatu recenzijas. Lielbritânijâ Amazon.
Com versija saucâs “Book Pages”. Ðai kompânijai ir lojalitâtes punktu sistçma,
tâdçjâdi rosinot pircçjus arî turpmâk iepirkties ðajâ interneta veikalâ, ap mâjaslapu
veidojot savu klientu grupas.
Dell.com datoru raþotâjs “Dell” katru dienu pârdod iekârtas vairâk nekâ divu
miljonu dolâru vçrtîbâ. Tâda veiksme ir izskaidrojama ar to, ka uzòçmums pârdod
modeïus, kas izveidoti pçc pieprasîjuma. Tas pircçjam ïauj iegâdâties tâdu pçc
pasûtîjuma saliktu datoru, kas atbilst viòu prasîbâm.
Musicroom.com – interneta mûzikas ierakstu tirgotâjs. Ðis bizness tika
sâkts 1996. gadâ un tâ vçrtîba tiek lçsta 2,2 miljonos £. Viòi ap savu mâjaslapu
ir izveidojuði klientu grupas, un vairâk nekâ 40% pasûtîjumu saòem no saviem

184
 9. Inovâcijas mârketings

pastâvîgajiem pircçjiem. Mâjaslapu dienâ apmeklç 1000 apmeklçtâju, un no ðî

skaita 5% veic pasûtîjumus. Internetâ veiktie pasûtîjumi pârsniedz nozares vidçjo
normu. Tas pierâda, ka internets kïûst par spçcîgu tirdzniecîbas kanâlu.

Vai tev ir zinâma tava mçríauditorija?

Zinât mçríauditoriju ir jebkura mârketinga stratçìijas veida pamats. Tâ tas ir,
arî izmantojot internetu kâ mârketinga lîdzekli. Veicot mârketinga pasâkumus
internetâ, vajadzçtu òemt vçrâ sekojoðo:

Lietotâji ir Ja tu vçlies, lai lietotâjs izlasa tekstu, pârliecinies, lai pats

kâ skeneri galvenais bûtu pateikts lapas pirmajâ teikumâ. Pçc tam
nodroðini lietotâjam nelielus teksta blokus un interesantus
virsrakstus visas lapas garumâ.
Jo mazâk, jo Raugies, lai lappuses mâjaslapâ bûtu pçc iespçjas îsâkas. Lieto
labâk lielas atstarpes starp paragrâfiem un nodaïâm. Lapas, kas bûs
pârblîvçtas ar tekstu, atbaidîs lapas apmeklçtâjus.
Navigâcija Centies radît vienu navigâcijas struktûru, kas ir kopîga visâm
tavas mâjaslapas lappusçm. Pçc iespçjas mazâk izmanto
hipersaites teksta paragrâfos. Ja hipersaites ir nepiecieðamas,
novieto tâs paragrâfa beigâs vai savas mâjaslapas navigâcijas
izvçlnç.
Lejupielâdes Interneta izmantojamîbas pçtîjumi liecina, ka vairums
âtrums interneta lietotâju izies no mâjaslapas, ja tâ lejupielâde ilgst
vairâk nekâ 7 sekundes. Ja tavas lapas lçni lejupielâdçjas,
apsver daþu zîmçjumu vai multimediju materiâlu izòemðanu
no lapas.
Ïauj lapas Lietotâju atsauksmes ir ïoti noderîga lieta. Tavi apmeklçtâji
apmeklçtâ- ir tavi klienti. Bieþi viòi var sniegt vçrtîgas zinâðanas vai
jiem pilnîgi bez maksas ieteikt, kâ kaut ko varçtu izdarît labâk. Ja
izteikties! tu ïausi ðâdâ vienkârðâ veidâ ar sevi sazinâties, tu saòemsi
daudz pozitîvu ierosmju no daudziem cilvçkiem ar daþâdâm
prasmçm un zinâðanâm.

Dizaina pamatprincipu izmantoðana

Ðie ir daþu mâjaslapu piemçri, kas tiek uzskatîti par labiem vai mazâk labiem,
tomçr lasîtâjs tiek aicinâts pârbaudît uzskaitîtâs mâjaslapas un tâs novçrtçt
paðiem:

185
 LABA
2Entwine (www.2entwine.com)
Izcili vienkârða, stûraina, kompakta,
maigas krâsas, saprâtîgs “Flash”
lietojums, skaidrs teksts. Augstâkais
vçrtçjums.
Apple (www.apple.com)
“Apple” visa dizaina filozofija
koncentrçjas uz bagâtîgu, pievilcîgu
saturu vienkârðâ, efektîvâ veidâ.
Lieliskais baltâs krâsas un attçlu
izmantojums padara to par lietoðanai
lielisku lapu.
Appliance Studio
(www.appliancestudio.com)
Vienkârða lapa, kur stipri jûtama
personîba. Ðo efektu rada glîtais teksts
un informatîvie attçli. Dizainâ daudz
tiek izmantotas atstarpes, labs kontrasts
un lielisks izkârtojums. Bauda pârlûkot.
Criticalmass (www.criticalmass.com)
Ïoti laba izcili veiksmîgas saskarsmes
veidoðanas mâjaslapa. Ïoti ‘tîra”
mâjaslapa ar skaidri izkârtotu
informâciju, rada uzticamîbas
sajûtu. Nepiecieðams ievietot vairâk
informâcijas un labâk fokusçt
ievadtekstu .
i-define living (www.i-define.co.uk) ðo vilcienu sarakstu un biïeðu iegâdes
Dauna Vaindere ir zîmolu konsultante.
Viòas lapai ir augstvçrtîgs saturs, kâ arî
regulârâ informatîvâ sadaïa ir aktîva un
elastîga. Tieðajam dizainam ir personîba
un tas sniedz konkrçtu vçstîjumu, lai
gan tajâ vajadzçtu izmantot vairâk
krâsu. Logo ieteicams novietot kreisajâ
pusç.
NAV LABA
Findhotel (www.findhotel.co.uk)
Ne pârâk laba lapa, tajâ nav strukturçta
izkârtojuma, nesavienojams elementu
apkopojums, kas juceklîgi izkârtots telpâ.
Pârâk daudz atstarpju - nekas nepiesaista
skatienu.
Hicks and Company (www.hicks.co.uk)
Îsa enciklopçdija par to, kâ nevajag darît:
traucçjoðas, mirgojoðas reklâmas (malas
piesaista skatu vairâk); galvenâ navigâcijas
josla neietilpst ekrânâ; neskaidras
prioritâtes; ïoti juceklîgs izkârtojums.
Interflora (www.interflora.co.uk)
Labas idejas pieviï slikta forma (piemçram,
pasûtîjuma veidlapas lejupielâdçðanai ir
nepiecieðamas 40 sekundes, turklât tâ nav
lietotâjam draudzîga interneta veidlapa),
nav vietas starp navigâcijas elementiem, sîki
burti.
Royal National Institute of the
Blind (www.rnib.org.uk)
Lai gan ðî ir labi uzrakstîta mâjaslapa, to
pilnîbâ sakompromitç neloìisks izkârtojums
un bezgaumîga krâsu izvçle.
The Trainline (www.thetrainline.com)
Mulsinoðs izkârtojums smagi sakompromitç
mâjaslapu.

Internetâ panâkumus gûs arî tradicionâlâki uzòçmumi. ASV, kas pârspçj biznesa
tendences Lielbritânijâ, daudzi MVU konstatç, ka 40% - 50% viòu uzòçmçjdarbîbas
tiek veikti internetâ.
Pârsteidzoðs ir stâsts par kâda vietçjâ gaïas pârdevçja veiksmi, kurð sâka
pârdot gaïas izstrâdâjumus internetâ. Viòa uzòçmçjdarbîba internetâ guva tâdus
panâkumus, ka viòð slçdza savu veikalu un tagad tirgojas tikai internetâ.

186
 9. Inovâcijas mârketings

9.3.5.3 Informâcijas meklçðana internetâ

Veicot meklçðanu internetâ, lietotâjam ir jâtiek galâ ar lielo piedâvâto materiâlu
daudzumu (1), ar internetâ ievietotâs informâcijas uzticamîbu (2) un ar interneta
dziïumu (3).
(1). Spçja samazinât piedâvâto materiâlu klâstu un atrast internetâ vajadzîgo
informâciju ir funkcija, kas atkarîga no tâ, cik precîzi ir jautâjumi un cik efektîvi
lietotâjs izmanto meklçðanas pakalpojumus. Sliktiem jautâjumiem ir slikti rezultâti,
bet labiem jautâjumiem ir lieliski rezultâti. Meklçðanas rezultâti ir tik labi, cik
labs ir mûsu jautâjums un kâ mçs veicam meklçðanu. Ir ïoti efektîvi paòçmieni,
kâ strukturçt jautâjumu un izmanot îpaðas operâcijas, lai atrastu nepiecieðamos
rezultâtus. Neizmantojot ðos paòçmienus, meklçtâjs pavadîs daudzas bezjçdzîgas
stundas, izskatot atrastos bezjçdzîgos dokumentus, kuros nav lietotâjam
nepiecieðamâs informâcijas.
Lai ilustrçtu ieteikumus, kas tika sniegti firmas “Bright Planet” apmâcîbu kursâ,
pieòemsim, ka mçs meklçjam informâciju par nesen atklâto jauno plançtu, kas
atrodas ârpus Saules sistçmas. Izmantojot ðajâ apgalvojumâ ietverto informâciju,
mçs varam redzçt, kâ var izveidot veiksmîgu “jautâjumu” (atslçgvârdu – vârdu,
kas visprecîzâk raksturo meklçjamo tematu, vai vairâkus vârdus), sekojot ðîm
vadlînijâm:
· kâ jautâjuma galvenos vârdus izmanto lietvârdus un papildinâtâjus -
darbîbas vârdus, apstâkïus (apstâkïa vârdi, îpaðîbas vârdi, izteicçji), un saikïus,
· jautâjumâ izmanto 6 lîdz 8 galvenos vârdus – lielâks skaits galveno vârdu,
kas ir atbilstoði izvçlçti, var samazinât iespçjamo dokumentu daudzumu pat par
99%,
· izmanto nepilnus vârdus, lai meklçtâjs atlasa dokumentus, kur ðîs vârds
ir gan vienskaitlî, gan daudzskaitlî – neesoðo vârda daïu aizvieto ar zvaigznîti
(piemçram, plançt*). Aizstâjçjzîme meklçtâjprogrammai norâda, ka tai ir jâatlasa
vârdi ar jebkâdiem burtiem, kurus tâ aizstâj, saglabâjot atslçgvârdu un palielinot
meklçðanas rezultâtu vismaz par 50%,
· izmanto sinonîmus, izmantojot loìisko ”OR” (vai) operâciju - iekïauj
iespçjamos daþâdos vârdus, ar ko jçdziens var bût apzîmçts. Citos gadîjumos no
“OR” lietoðanas labâk izvairies,
· apvieno atslçgvârdus frâzçs, kur vien tas iespçjams – izmanto pçdiòas,
lai apzîmçtu frâzes (“Saules sistçma“). Precîzas frâzes samazina nevajadzîgas
informâcijas apjomu. Ja vârdu kombinâcijas ir praktiski lietotie savienojumi,
tad meklçðanas rezultâts bûs daudz efektîvâks,
· Apvieno pieprasîjumâ 2 lîdz 3 jçdzienus – koncentrçðanâs uz vairâkiem
jçdzieniem saðaurina rezultâtus un padara tos precîzâkus, parasti vairâk nekâ
100 reizes (“Saules sistçma“, “jaun* plançt*“, atklâ* OR atrast),
· noðíir jçdzienus ar iekavâm – ieliec atseviðíus pieprasîjuma jçdzienus
iekavâs. Tas ir vienkârðs veids, kâ nodroðinât, lai meklçtâjprogramma izskata
tavu jautâjumu tâdâ secîbâ, kâ tu vçlies – no kreisâs puses uz labo, piemçram,
(“Saules sistçma“) (“jauna plançt*“) (atklâ* OR atrast),

·Meklçtâjprogrammas
izkârto jçdzienus, vispirms norâdot tematu – pirmo mini galveno tematu.
augstâk ierindo tos dokumentus, kas atbilst pirmajiem

187
 minçtajiem terminiem vai frâzçm (“jauna plançt*“) (atklâ* OR atrast) (“saules
sistçma“),
· savieno jçdzienus ar operâciju AND (un) un savieno ar to visu jautâjumu.
Esoðais jautâjums tad nebûs pârâk komplicçts un tiks nodroðinâts, ka tiek veikta
atbilstoða novçrtçðana no kreisâs uz labo pusi (“jauna plançt*“) AND (atklâ* OR
atrast) AND (“Saules sistçma“).
(2). Runâjot par uzticçðanos meklçðanas rezultâtiem un meklçðanas sistçmas
efektivitâti, protams, paðiem lietotâjiem ir jânovçrtç meklçðanas rezultâtu:
· ticamîba,
· precizitâte,
· saprâtîgums,
· papildiespçjas meklçðanas atbalstam.
(3). Meklçðanu internetâ mûsdienâs var salîdzinât ar tîkla vilkðanu pa okeâna
virsmu. Lai gan kaut ko tîklâ ðâdi var noíert, lielas informâcijas bagâtîbas ir dziïumâ,
un tâdçï tiek palaistas garâm. Iemesls ir vienkârðs: lielâkâ daïa informâcijas internetâ
atrodas dziïi dinamiski radîtâs vietnçs, un parastâs meklçtâjprogrammas to nespçj
atrast. Tradicionâlâs meklçtâjprogrammas veido savus râdîtâjus, pârmeklçjot
tikai virspusç esoðâs interneta vietnes. Lai lapu atrastu, tai ir jâbût statiskai un
saistîtai ar citâm lapâm. Tradicionâlâs meklçtâjprogrammas nespçj “saskatît”
vai iegût informâciju, kas atrodas “dziïajâs” interneta vietnçs – ðo lapu nav, lîdz
tâs netiek dinamiski radîtas, izmantojot îpaðu meklçðanu. Tâ kâ tradicionâlâs
meklçtâjprogrammas nevar atrast neko, kas ir zem “virsmas”, dziïais internets
paliek apslçpts.

·avotu
Dziïais internets kvalitatîvi atðíiras no virspusçjâ interneta. Dziïâ interneta
saturs tiek glabâts meklçjamâs datubâzçs, kas dod atbildi, tikai reaìçjot
uz tieðu pieprasîjumu. Bet uzdodot tieðus jautâjumus “pa vienam”, meklçðana
kïûs par darbietilpîgu procesu. “BrightPlanet” meklçðanas tehnoloìija ïauj uzdot
desmitiem tieðu jautâjumu un ir vienîgâ lîdzðinçjâ meklçðanas tehnoloìija, kas
spçj identificçt, iegût un klasificçt, kâ arî organizçt gan dziïâ, gan virspusçjâ
interneta saturu.

·nekâ
Publiskâ informâcija dziïajâ internetâ paðlaik ir 400 lîdz 550 reizes lielâka,
parastajâ internetâ. Dziïajâ internetâ ir 7500 terabaitu informâcijas,
salîdzinot ar 19 terabaitiem informâcijas, kas ir virspusçjâ internetâ. Vairâk
nekâ puse dziïajâ internetâ esoðâs informâcijas atrodas kâdâm noteiktâm tçmâm
veltîtâs datubâzçs.

·bezmaksas
95% dziïâ interneta informâcijas ir publiski pieejama, ðî informâcija ir
un, lai to iegûtu, nav nepiecieðama pierakstîðanâs. Kopçjâ kvalitatîvâ
satura daudzums dziïajâ internetâ ir 1000 lîdz 2000 reiþu lielâks nekâ virspusçjâ
internetâ.

·interneta
Dziïâ interneta saturs ir ïoti uzticams visâm informâcijas prasîbâm. Dziïâ
vietnes parasti ir ðaurâkas, ar dziïâku saturu, nekâ parastâs virspusçjâs
vietnes. Lai ðos atklâjumus aptvertu, ir jâsaprot, ka meklçtâjprogrammas ar

188
 9. Inovâcijas mârketings

lielâko interneta vietòu sarakstu (piemçram, Google) uzskaita ne vairâk kâ 16

procentus no virspusçjâ interneta. Tâ kâ izmantojot ðîs meklçtâjprogrammas,
netiek sasniegts dziïais internets, interneta lietotâji atrod tikai 0,03 % jeb
vienu no 3000 lapâm, kas patiesîbâ viòiem mûsdienâs ir pieejamas. Protams,
vienlaicîga meklçðana gan virspusçjâ, gan dziïajâ internetâ ir nepiecieðama, kad
ir jâatrod visaptveroða informâcija.
Informâcijas datubâzes internetâ var iedalît 12 kategorijâs:
1. Tçmu datubâzes – informâcijas par noteiktu tçmu apkopojumi,
piemçram, SEC korporatîvâs dokumentu sistematizâcijas, medicînas datubâzes,
patentu uzskaites u.t.t. (54% dziïâ interneta veido ðîs tematisko datubâzu
interneta vietnes),
piemçram, http://www.10kwizard.com/, http://www.uspto.gov/.
2. Iekðçjâs vietnes – meklçðanas datubâzes lielâku vietòu iekðçjâs lapâs, kas
tiek dinamiski veidotas, piemçram, zinâðanu bâze Microsoft mâjaslapâ (13%),
piemçram, http://www.microsoft.com/.
3. Publikâcijas – pârmeklçjamas datubâzes ar aktuâlajiem un arhîvâ
saglabâtajiem rakstiem (11%), piemçram, http://www.pubmedcentral.nih.gov/.
4. Iepirkðanâs/izsoles (5%),
piemçram, http://www.flowerweb.nl/, http://www.locateaflowershop.com/.
5. Slepenâs vietnes (5%) - www.canadaeast.com/.
6. Portâli – plaðâkas vietnes, kuru datubâzçs ir vairâkas kategorijas (3%),
piemçram, www.searchindia.com.
7. Bibliotçkas – pârsvarâ universitâðu bibliotçkas (2%),
piemçram, www.lib.clemson.edu.
8. Dzeltenâs un baltâs lapas – cilvçku un uzòçmumu meklçðana (2%),
piemçram, www.anywho.com.
9. Kalkulatori – nav gluþi uzskatâmi par datubâzçm, jo daþiem nav iekðçja
satura par aprçíinu rezultâtiem.
Piemçri ðai kategorijai - hipotçku kalkulatori, vârdnîcas un tulkoðanas
programmas (2%),
piemçram, www.russiantranslation.ru.
10. Darbs – darba sludinâjumi un CV bâzes (1%),
piemçram, http://www.medicsolve.com.
11. Ziòojumi un èats (1%), piemçram, www.multidbexpress.com.
12. Vispçrçjâ meklçðana – pârmeklçjamas datubâzes, kas visbieþâk saistîtas
ar interneta meklçðanas tçmâm un informâciju (1%), piemçram, www.
cyndislist.com.

189
10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu
vadîba

10.1 Cilvçkresursu kompetences prasîbas

10.1.1 Ievads
Uzòçmumu pieredze jauno produktu un/vai pakalpojumu mârketingâ, sekojot
mûsdienu tehnoloìiskajiem un organizatoriskajiem procesiem – citiem vârdiem
sakot, bût inovatîviem – lielâ mçrâ ir atkarîga no darbinieku pieredzes
un zinâðanâm.
Apmâcîbu, tâlâkmâcîbu, mâcîðanâs, cilvçkresursu attîstîbas utt. nozîmi
nevajadzçtu atstât novârtâ, lai gan daudzi MVU nepievçrð pietiekamu uzmanîbu
ðîm jomâm. Bieþi vien uzòçmumiem trûkst pamatzinâðanas, kas nepiecieðamas
cilvçkresursu vadîbas (CRV) nodroðinâðanai.
Tâdçï ðîs nodaïas “Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba” materiâls (skat.
zîmçjumu) ir domâts pamatinformâcijas nodroðinâðanai, kas nepiecieðama
profesionâlai cilvçkresursu vadîbai MVU.
Nodaïâ 10.1 ir izklâstîti temati “Vadlînijas apmâcîbu koncepcijas radîðanai“ un
“Sistemâtiska apmâcîbu vadîba“.

Informâcija par pârçjiem tematiem atrodama nodaïâs 10.2, 10.3 un 10.4, kâ arî
grâmatas beigâs dotâs interneta adresçs.

190
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

10.1.2 Kas nosaka darbinieku kvalifikâcijas prasîbas?

Mainîgie tirgus nosacîjumi kâ:
· pieaugoðâ tirgus globalizâcija, augsta konkurence,
· îsais produktu dzîves cikls, pieaugoðais inovâcijas âtrums,
· pieaugoðâ tirgus segmentâcija un orientâcija uz pircçju,
· pieaugoðâs kvalitâtes prasîbas,
· pieaugoðâ komplicçtîba, dinamiskums un pakïautîba tehnoloìijâm,
· zinâðanu novecoðanâs un nepiecieðamîba iegût jaunas zinâðanas,
· augstas prasîbas specifiskajos priekðmetos un darbinieku metodiskajâs un
sabiedriskajâs zinâðanâs,
· valodu prasmes,
· lielâkas atbildîbas nepiecieðamîba, paðkontrole, utt.
ir liels izaicinâjums inovâcijas stratçìijai uzòçmumos, kas, savukârt, nosaka
darbinieku kvalifikâciju prasîbas.

10.1.3 Cilvçkresursu loma inovatîva uzòçmuma veidoðanâ

No vienas puses, darbinieku kvalifikâcija ir priekðnosacîjums uzòçmuma
inovatîvai attîstîbai un nosaka uzòçmuma spçju bût inovatîvam un, kâ sekas,
uzòçmuma nâkotnes attîstîbas perspektîvas. No otras puses, kvalifikâcija ir
inovâcijas rezultâts, jo tehnoloìisko, organizâciju un sociâlo pârmaiòu dçï, notiek
ievçrojamas izmaiòas arî darbinieku kvalifikâcijâ.
Uzòçmumam uzsâkot inovâcijas procesu, ja nav atbilstoði sagatavoti cilvçkresursi,
kvalifikâcijas trûkums var kïût par vâjo punktu, galvenokârt tehnoloìiskâ aspekta
ziòâ.
Tâlredzîga un sistemâtiska cilvçkresursu attîstîba un kvalifikâcijas celðanas plâns
prasa aktîvas izmaiòas uzòçmumâ, un ðo izmaiòu mçríis ir nodroðinât uzòçmuma
konkurçtspçju.
Cilvçkresursi kïûst par izðíiroðo faktoru uzòçmuma inovâcijas procesâ.

10.1.4 Pielietojums
Ðî nodaïa palîdzçs uzòçmumiem, kas vçlas:
· optimizçt apmâcîbu vadîbu un ir ieinteresçti sistematizçt apmâcîbu un
cilvçkresursu attîstîbu,
· izveidot apmâcîbu sistçmu uzòçmumâ, balstoties uz pârbaudîtâm apmâcîbu
metodçm.

191
10.1.5 Sistemâtiska apmâcîbu vadîba, apmâcîbu
koncepcija
Izstrâdâjot apmâcîbu ciklu uzòçmuma vajadzîbâm, ir iespçjams:
· apmâcîbu jautâjumus sistemâtiski pârdomât,
· noteikt un veicinât nepiecieðamo priekðnosacîjumu kopumu, padarot
apmâcîbas efektîvas,
· izmçrît apmâcîbu procesu no daþâdiem aspektiem un noteikt ðî procesa
priekðrocîbas un trûkumus.
Apmâcîbâm nepiecieðamais novçrtçjums (paðreizçjâ darba situâcijas analîze)
parasti ir sâkuma punkts jebkurai uz pieprasîjumu orientçtai apmâcîbu vadîbai.
Piemçrojot vajadzîbu novçrtçjumu, ir iespçjams novçrsties no apmâcîbâm par
piegâdes jautâjumiem un tajâ paðâ laikâ pievçrsties personâlam, kâ arî uz problçmu
atrisinâðanu vçrstâm apmâcîbâm. Piemçrojot apmâcîbu vajadzîbu novçrtçjumu,
tiek apkopotas darba situâcijas problçmas un prasîbas, lîdz ar to kïûst iespçjamas uz
mçríi orientçtas apmâcîbas.
Balstoties uz vajadzîbu novçrtçjumu, ir jânosaka apmâcîbu mçríi. Iepriekð
noteiktie apmâcîbu mçríi parâda, kas ir jâsasniedz, organizçjot attiecîgâs
apmâcîbas.

192
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Nosakot apmâcîbu mçríus, ir jâòem vçrâ:

· novçrojamâ apmâcîbu dalîbnieku mainîgâ uzvedîba,
· objekts (apmâcîbu priekðmets),
· apstâkïi, kâdus dalîbniekiem ir jâuzrâda rezultâti (piem., atïautie resursi),
· novçrtçðanas kritçriji, kas norâda vai un cik lielâ mçrâ dalîbnieks ir
sasniedzis apmâcîbu mçríus.
Balstoties un apmâcîbu mçríiem, tiek plânotas un izstrâdâtas
nepiecieðamâs programmas, saturs un rîki. Apmâcîbu plânoðanas un
atbilstoðu pasâkumu attîstîbas galvenais mçríis ir izveidot apmâcîbu pasâkumus
tâdâ viedâ, lai mâcîbu procesa beigâs bûtu redzami mâcîbu rezultâti, kas saskan ar
apmâcîbu mçríiem.
Plânojot un attîstot apmâcîbu pasâkumus, ir jâiekïauj ðâdas sadaïas:
· struktûras plânoðana (programmas struktûra, satura secîba, klasifikâcija,
tekstuâlâ saskaòotîba, grafiks),
· satura un metoþu plânoðana (didaktika, mâcîbu veidi),
· mçría grupu plânoðana,
· novçrtçjuma plânoðana (“kâ lai mçs zinâm, ka esam sasnieguði mçríus un
kas norâdîs, ka mçs to esam veikuði?“).
Konkrçtajâ mâcîbu situâcijâ dalîbnieki ir pretstatîti mâcîbu personâlam (kâ
arî saturam un darbîbai). Viòu savstarpçja sadarbîba arî nosaka mâcîbu procesa
panâkumus un gala rezultâtus.
Îstenojot apmâcîbu pasâkumus, îpaða uzmanîba ir jâpievçrð ðâdiem aspektiem:
· apmâcîbas organizçt darba vietâ,
· iemaòu (know-how) apmaiòa uzòçmumâ,
· jaunu metoþu izmantoðana mâcot un mâcoties, kâ arî jaunu
mâcîbu palîglîdzekïu pielietoðana.
Centrâlo vietu apmâcîbu procesâ ieòem iegûto zinâðanu nodoðana un
pielietojums darba vidç, jo apmâcîbu rezultâtu pielietojums darba vidç ir veiksmîgas
apmâcîbas gala rezultâts.
Aprakstîtais apmâcîbu cikls atspoguïo procesu, kas nosaka
novçrtçðanas kritçrijus visâm apmâcîbu cikla sastâvdaïâm.

10.1.6 Pârbaudes lapa. Jautâjumi par tâlâkmâcîbas

koncepcijâm
Tabulâ ir doti galvenie jautâjumi, uz kuriem ir jâatbild, sastâdot koncepciju par
tâlâkmâcîbu:

– Kâ uzòçmums definç tâlâkmâcîbu (apmâcîbas, tâlâkmâcîbas, cilvçkresursu

attîstîbas, un citas definîcijas)?
– Kâdus mçríus nosaka uzòçmums, izmantojot tâlâkmâcîbu?
– Vai ðie mçríi tiek pierakstîti?

193
 – Vai ir saikne starp tâlâkmâcîbas mçríiem un uzòçmuma mçríiem?
– Kâda loma ir vadîbai tâlâkmâcîbas jomâ?
– Kâdâ veidâ vadîba atbalsta tâlâkmâcîbas pasâkumus?
– Kurð ir atbildîgs par apmâcîbu jautâjumiem?
– Kâ tiek novçrtçtas tâlâkmâcîbu vajadzîbas?
– Vai ir vadîbas noteikti kritçriji apmâcîbu vajadzîbu novçrtçjumam?
– Kurð ir atbildîgs par novçrtçjumu?
– Kâ tiek pârbaudîts, vai tieðâm ir nepiecieðama tâlâkmâcîba?
– Vai personâla viedoklis tiek òemts vçrâ?
– Kâ uzòçmums noteiks, kurð vadîs apmâcîbu procesu?
– Kurð ir atbildîgs par programmas plânoðanu?
– Vai ir aprçíinâtas tâlâkmâcîbu izmaksas?
– Vai ir budþets tâlâkmâcîbu pasâkumiem?
– Kâds ir piedâvâtais tâlâkmâcîbu pasâkumu klâsts (iekðçjie un ârçjie
projekti, apmâcîbas darba vietâ, sagatavoðana, kvalitâtes cikls, paðmâcîbas
materiâli, m
âcekïu apvienîbas un programmas, seminâri, utt.)?
– Kurð îsteno tâlâkmâcîbu pasâkumus?
– Kâda loma ir vietçjiem nepilna laika pasniedzçjiem?
– Kas tiek darîts, lai atbalstîtu mâcîbu rezultâtu apmaiòu darbâ?
– Kas tiek darîts, lai noteiktu tâlâkmâcîbu pasâkumu rezultâtus?
– Kâ to dara? Kurð novçrtç? Kâdas metodes tiek pielietotas?
– Kurâm mçría grupâm ir paredzçta tâlâkmâcîba?
– Kurð tiek apmâcîts tâlâk un kurð nç?
– Vai tâlâkmâcîba notiek darba laikâ vai brîvajâ laikâ?
– Kurð pârliecinâs, ka tâlâkmâcîbu koncepcija tiek attîstîta un atjaunota?

10.1.7 Piemçri
Ar daþiem reâliem piemçriem parâdîsim, kâdus pasâkumus uzòçmumi izmanto
praksç, lai profesionâli veiktu savu apmâcîbu plânoðanu un cilvçkresursu attîstîbu.
Piemçrs 1: debates pirms un pçc, apmâcîbu kursi darba vietâ:
Uzòçmuma Eloxal Heuberger (elektroíîmijas tehnoloìiju uzòçmums, strâdâ 22
darbinieki) vadîtâjam notika pârrunas ar uzòçmuma darbinieku pirms tâ nosûtîðanas
uz apmâcîbas kursiem ârpus uzòçmuma. Ðajâ gadîjumâ uzòçmuma un darbinieka
sagaidâmais apmâcîbu pasâkuma rezultâts jau bija skaidrs pirms pasâkuma.
Pçc seminâra apmeklçjuma, minçtais darbinieks informçja pârçjos, cik noderîgs
ir bijis seminârs, runâjot par plânoto mçríu sasniegðanu, kâdas iegûtâs iemaòas

194
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

varçs pielietot un kâdus atbalsta pasâkumus darbinieki varçtu izmantot. Bez tam,
pçc katra seminâra tika izstrâdâts apkopojoðs ziòojums un îss mutisks pârstâsts.
Viss mâcîbu materiâls tika novietots uzòçmumam piederoðajâ bibliotçkâ, kur tas
ir pieejams visam personâlam. Turklât vadîtâjs katru nedçïu sniedza divu stundu
“iekðçjâs apmâcîbu sesijas” par svarîgâkajiem tematiem. Vizualizçðanai tika
izmantota papîra tâfele un prezentâciju kopijas.
Piemçrs 2: “EDP: Padomi“
Uzòçmums Winkelbauer (tehnoloìiju uzòçmums; strâdâ 46 darbinieki) organizçja
pasâkumus ar nosaukumu “EDP: Nopietni un nenopietni padomi“ uzòçmumam
piederoðâs seminâra telpâs. Katram darbiniekam bija iespçja runât divas stundas
ar EDP ekspertu par EDP jautâjumiem, kas bija balstîti uz jau iepriekð izveidoto
jautâjumu katalogu, cenðoties atrisinât jautâjumus uz vietas. Par katru sanâksmi
tika uzrakstîts protokols – tika pierakstîti jautâjumi un to risinâjumi. Ðie protokoli
kïuva par atsauces materiâliem turpmâkajiem problçmu risinâjumiem.
Piemçrs 3: Datu bâze “Pieredzes tirgus“
Uzòçmums Gosch Consulting (konsultâciju uzòçmums; 30 darbinieki) izveidoja
datu bâzi ar nosaukumu “Pieredzes tirgus“. To var aplûkot intranetâ, un tâs
uzdevums ir aktîva zinâðanu vadîba. Darbinieki ievada datu bâzç jebkuru darba
procesâ raduðos problçmu un tâs risinâjumu. Ja ikdienas darbâ rodas problçma, tad
darbiniekiem ir pieeja “Pieredzes tirgum”, un viòi var pârbaudît, vai kolçìis jau nav
iepriekð sastapies ar tieði tâdu vai lîdzîgu problçmu.

10.2 Apmâcîbu vajadzîbu noteikðana

10.2.1 Ievads
Inovâcija MVU ïoti lielâ mçrâ atkarîga no atbilstoðâm darbinieku iemaòâm.
Tâdçï ir svarîgi noteikt, kâdas iemaòas ir pieejamas uzòçmumâ, kâdâ jomâ ir
vçrojams iemaòu trûkums un kâ apmâcîbas vajadzîbu noteikðana var uzlabot esoðo
situâciju.

10.2.2 Kas ir apmâcîbu vajadzîbu analîze?

Apmâcîbu vajadzîbu analîzei jâpalîdz apkopot un interpretçt datus, lai veicinâtu
gan darbinieku, gan uzòçmuma darbîbas rezultâtu uzlaboðanu. Galvenais apmâcîbu
vajadzîbu analîzes mçríis ir iegût vispârîgu informâciju par apmâcîbu vajadzîbâm,
atbildot uz pamatjautâjumiem: kas, kad, kâpçc un kâ?
Analîzç nepiecieðams iesaistît vadoðos darbiniekus, kas darbojas daþâdos
uzòçmuma sektoros. Tie ir cilvçki, kas piedalâs uzòçmuma galveno procesu
realizâcijâ, un, ðî iemesla dçï, viòiem ir savs viedoklis par to, kas ir nepiecieðams
turpmâkai attîstîbai un kâdas iespçjas pastâv, kas varçtu uzlabot uzòçmuma darbîbas
rezultâtus.
Mûsu piedâvâtâ pieeja sâkas ar esoðo problçmu, kas apdraud kompânijas
darbîbas rezultâtus, noskaidroðanu, kâ arî iespçju noteikðanu, kas rezultâtus var
uzlabot. Pildot ðo uzdevumu, òemot vçrâ uzòçmuma stratçìijas un uzdevumus, kâ
arî vçlamos rezultâtus katrâ procesâ un darbîbâ.

195
10.2.3 Kur var izmantot apmâcîbu vajadzîbu analîzi?
Apmâcîbu vajadzîbu analîzi var îstenot visâs uzòçmçjdarbîbas jomâs, kas ir
atkarîgas no darbaspçka prasmçm, gan privâtajâ, gan valsts sektorâ. Apmâcîbu
vajadzîbas analîzi bieþâk izmanto lielâki uzòçmumi, galvenokârt izmaksu dçï.
Tomçr, apmâcîbu vajadzîbu analîze var bût efektîvs instruments visu lielumu
uzòçmumos.

10.2.4 Kâdçï jâveic apmâcîbu vajadzîbu analîzi?

Analîze var sniegt:
· informâciju par apmâcîbu vajadzîbâm uzòçmumâ,
· apmâcîbu nepiecieðamîbas atzîðanu un labâku izpratni,
· atkâpðanâs politiku, ja rodas sareþìîjumi,
· ievirzi uz ierobeþotu resursu izmantoðanu.
Darbinieki uzòçmumam ir vislielâkâ vçrtîba, jo ar savâm prasmçm, zinâðanâm
un pieredzi viòi ietekmç to darbîbas rezultâtus un uzdevumu izpildîðanu. Iemaòas,
piemçram, tiek uztvertas kâ bûtisks panâkumu veicinâtâjs biznesâ. Saprast ðo vçrtîbu,
izprast, kâ tai piekïût un kâ to sekmçt ir svarîgs inovatîva uzòçmuma veiksmes
faktors. Bieþi darbinieku darbîbas rezultâtus ietekmç nepârtraukti mainîgie tirgus
apstâkïi, informçtîba par jaunâkajiem tehnoloìiskajiem sasniegumiem, klientu
prasîbâm, jaunu produktu vai procesu standartiem, vadîbas metodçm, jaunâm
valdîbas vai ES regulâm, veselîbas un droðîbas noteikumiem, u.t.t. Parasti uzòçmumi
ar ðiem jautâjumiem tiek galâ, iesaistot konsultantus, juristus un padomniekus.
Ârçjâs palîdzîbas meklçðana problçmu novçrðanai bieþi ir atbilstoða stratçìija.
Uzòçmumam ir svarîgi sistemâtiski novçrtçt tâ rîcîbâ esoðo prasmju bâzi un
vajadzîbas. Analîzei jânosaka:
· kâdas apmâcîbas potenciâli bûs vajadzîgas,
· kâdas pastâv inovatîvâs apmâcîbu metodes.
Daþas valstis ir izstrâdâjuðas standartus, lai rosinâtu pozitîvu pieredzi un
veicinâtu prasmju attîstîðanu uzòçmçjdarbîbâ. 90-tajos gados Lielbritânijâ ieviests
cilvçkresursu attîstîbas standarts “Investor in People”. Ðî iniciatîva piedâvâ valsts
ietvarprogrammu uzòçmumu darbîbas rezultâtu un konkurçtspçjas uzlaboðanai,
izmantojot plânotu pieeju darbinieku attîstîbas rosinâðanai. Arî Latvijâ ar ES
struktûrfondu palîdzîbu tiek veicinâta ârçjo konsultantu piesaiste uzòçmuma
problçmu risinâðanai.

10.2.5 Kâ? Apmâcîbu vajadzîbu analîze kâ projekts

Jâiegaumç, ka daudzpusîgai analîzei ir jâbût labi izplânotai, un analîzi jâuztver
kâ projektu, ko jâvada.

196
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Parasti apmâcîbu vajadzîbu analîze ietver:

· vienoðanos par projekta mçríiem un kritçrijiem,
· projekta komandas izvçli,
· projekta norises plânoðanu,
· darbinieku konfliktu novçrðanu,
· projekta dokumentçðanu.
Analîzei jâatbild uz jautâjumiem:
· vai es analîzes veikðanai esmu atvçlçjis pietiekami lielu budþetu?
· kâdi ir laika ierobeþojumi?
· kâda ar apmâcîbâm
vai manâ rîcîbâ ir cilvçki, kuru prasmes atbilst ðâda uzdevuma veikðanai?
· saistîta informâcija ir pieejama?
Svarîgi ir izstâstît un izskaidrot darbiniekiem ar apmâcîbâm saistîtos plânus. Ir
jâpadomâ kâ informçt darbiniekus apmâcîbu vajadzîbu analîzes procesa laikâ, jo
analîzes veikðanai un var bût nepiecieðamas vairâkas nedçïas.
Ir jâpârdomâ kâ dokumentçt apmâcîbu vajadzîbu analîzes projektu. Jâpârdomâ
arî konfidencialitâtes jautâjumi.
Ja uzòçmumâ nav cilvçkresursu vadîbas nodaïas vai eksperta, visticamâk, bûs
nepiecieðama ârçja konsultanta vai padomnieka palîdzîba.
Laba apmâcîbu vajadzîbu analîze parasti uzdod ðâdus jautâjumus:
· kas?
· kur?
· kad?
· kâpçc?
· kâ?
Analîzes sâkums. Problçmu/iespçju identifikâcija
Apmâcîbâm jâbût orientçtâm uz esoðo problçmu risinâðanu vai uz jaunu
uzòçmçjdarbîbas iespçju izmantoðanu. Tâm vienmçr ir jâbût pamatotâm ar darba
procesu analîzi un jâbût orientçtâm uz uzòçmuma stratçìijas îstenoðanu. Jâatceras,
ka analîze pati par sevi nav risinâjums, bet gan tikai daïa no risinâjuma.
A. Uz papîra lapas uzskaitiet sava uzòçmuma galvenos procesus
Darba procesi ir soïu virkne, kas, izmantojot resursus, pârvçrð vienu vai vairâkus
ieguldîjumus vienâ vai otrâ rezultâtâ, kas kopâ klientam rada vçrtîbu. Galvenie
procesi ir visi procesi, kas kompânijai jâîsteno, lai apmierinâtu klienta vajadzîbas.
Ðie procesi ir nepârtraukti katrâ uzòçmumâ un ir mûsu analîzes centrâ.

197
 Daþâdi biznesa procesi:

Process Skaidrojums Specifiskâ

informâcija par
uzòçmumu

KLIENTS Norâda uz apakðprocesiem vai procesa

posmiem, kas ietekmç klientu

Norâda uz apakðprocesiem vai procesa

VADÎBA
posmiem, kas saistîta ar vadîbu (piem.,
budþeta sastâdîðana)

Norâda uz apakðprocesiem vai procesa

GALVENAIS posmiem, kuros tiek ìenerçts produkts vai
pakalpojums (piem., elektrodu raþoðana)

Norâda uz apakðprocesiem vai procesa

posmiem, kas veicina pârçjos procesus
(piem., pasûtîjuma saòemðana,
ATBALSTS rçíina sagatavoðana, apmâcîba, algu
aprçíinâðana).

Norâda uz apakðprocesiem vai procesa

posmiem, kas ietekmç vai kurus ietekmç
PIEGÂDÂTÂJS
piegâdâtâju darbîba (piem., izejvielu
piegâde).

Citi

B. Uz papîra lapas uzskaitiet sava uzòçmuma funkcionâlâs

jomas
Pçc uzòçmuma galveno procesu uzskaitîðanas, identificç uzòçmuma funkcionâlâs
jomas. Tâs tiek attçlotas tipiskâ hierarhijas organizâcijas shçmâ, kurâ sadalîtas
funkcijas, sâkot no uzòçmuma vadîtâja lîdz individuâlajiem darbiniekiem, kas rada
preces vai pakalpojumus, vai kontaktçjas ar klientiem. Ir ïoti svarîgi precîzi noteikt
ðîs jomas, jo daþâdo jomu darbinieki bûs tie, kuri vçlâk tiks iesaistîti apmâcîbâ.
Piemçrs: vadîba, mârketinga nodaïa, realizâcijas nodaïa, finanðu nodaïa,
administrâcija, personâldaïa, raþoðana, kvalitâtes pârbaude, loìistika, u.t.t. Mazâkos
uzòçmumos vairâkas no ðîm funkcionâlajâm jomâm var pildît viens cilvçks.
C. Nosakiet sava uzòçmuma galvenâs iespçjas un problçmas
Nosaki esoðo problçmu galvenâs pazîmes. Uzskaiti iespçjamos problçmu
iemeslus, nosakot, uz kâdu procesu tie attiecas. Nosaki funkcionâlo jomu, ko
problçma ietekmç, vai kas rada ðo problçmu. Dari to apsprieþoties ar galvenajiem
darbiniekiem, kas par ðîm pamatjomâm ir atbildîgi.

198
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Nosaki arî uzòçmuma paredzamâs galvenâs iespçjas. Nozîmîgajâm iespçjâm var

bût nepiecieðams apmâcît kompânijas darbiniekus, piemçram:
· jaunu tehnoloìiju ievieðanai,
· tirgus paplaðinâðanai,
· jauna produkta raþoðanai,
· jaunu darbinieku pieòemðanai no îpaðâm grupâm (piemçram, imigranti)
· vai ðo faktoru kombinâcijâm.
Izmanto ðo tabulu, lai noteiktu problçmas un nozîmîgâs iespçjas un to ietekmi
uz uzòçmuma procesiem un funkcionâlajâm jomâm:

Problçmas
Problçmas iemesls/ Iesaistîtais Funkcionâlâs
vai nozîmîgâs
iespçja process jomas
iespçjas pazîme

Problçma Slikta kvalitâtes kontrole Produkcija Produkcija

Liels pircçju skaits Stipri novçlotas piegâdes Kvalitâtes Kvalitâte

atdod atpakaï klientiem kontrole
produktu Loìistika
Izplatîðana

Problçma Slikts naudas plûsmas Budþeta plâns Finanses

menedþments Rçíinu Iepirkðana
Naudas plûsmas Vçla rçíinu piestâdîðana piestâdîðana
problçmas klientiem Iepirkðana
Neveiksmîgs sarunu
process ar piegâdâtâjiem
par samaksas politiku

Iespçja Labâks krâjumu Grâmatvedîba Finanses

menedþments Uzglabâðana Loìistika
Uzòçmuma Labâks noliktavu noliktavâ Komercija
resursu plânoðanas menedþments Realizâcija
programmas Lielâka produkcijas rotâcija
ievieðana (kas pirmais saraþots,
pirmais arî tiek realizçts)

Pçc ðîs tabulas aizpildîðanas, apspriediet ar saviem galvenajiem darbiniekiem,

vai rezultâti atbilst reâlajai situâcijai uzòçmumâ un vai viss ir apskatîts.
Nepiecieðamîbas gadîjumâ precizçjiet tabulu un pârejiet pie nâkamâ posma.
D. Uzòçmuma apmâcîbu vajadzîbu strukturçðana
Tikko jûs esat beidzis uzòçmuma problçmu un iespçju strukturçðanu, ierakstiet
tabulâ, kâ jûs domâjat atrisinât problçmas vai realizçt iespçjas. Ir daudz risinâjumu,
piemçram, pârveidot uzòçmuma procesus, pârstrukturçt funkcionâlâs jomas vai
darba vietâ rîkot apmâcîbas, kâ arî citi risinâjumi.
Sekojoðâ tabula ir piemçrs, ko var aizpildît ar informâciju par uzòçmumu, un
kas jau tika izmantota iepriekð. Nepiecieðamîbas gadîjumâ, lûdziet ârçja eksperta

199
palîdzîbu, lai viòð palîdz strukturçt pasâkumus uzòçmuma darba rezultâtu
uzlaboðanai.

10.3 Kultûras veidoðana uzòçmumâ

10.3.1 Ievads
Pircçju un tirgus vajadzîbas nepârtraukti mainâs. Pirmdien jûs skaidri zinât,
kas klientiem nepiecieðams, taèu piektdien viòi vçlas kaut ko citu, bet “izsalkuðie”
konkurenti jau ir pâròçmuði jûsu ideju.
Labâs ziòas it tâs, ka visi atrodamies vienâ vidç, un jûs vienmçr varat apsteigt
konkurentu.
Secinâjums – ja jûs vçlaties sasniegt un saglabât lîdera pozîciju pasaules tirgû, jûsu
uzòçmuma kolektîvam ir jâbût radoði domâjoðam, elastîgam un mainîties spçjîgam 24
stundas diennaktî, 7 dienas nedçïâ.
Inovâcijas kultûra ir uzòçmuma konkurences priekðrocîbu pirmavots. Jebkuru
augstu kultûru ir grûti kopçt. Ja darbinieki tai pakïaujas, tad inovâcija kïûst par
dzîvesveidu. Tas nodroðina, ka visi darbinieki iet kopsolî un cenðas, lai sasniegtais
rezultâts bûtu arvien labâks un labâks.

10.3.2 Ko nozîmç veidot uzòçmuma kultûru?

Kâ izskatâs inovatîva organizatoriskâ kultûra? Darbinieki ir motivçti un
pârliecinâti, lai nodarbotos ar jaunradi, darbiniekiem ir atbilstoðâs zinâðanas,
iemaòas un spçjas, lai radîtu un îstenotu jaunas idejas.
Ðî nodaïa palîdzçs uzòçmumiem izveidot tâdu inovâcijas kultûru, kurâ katram
darbiniekam ir izaugsmes iespçjas, lai pilnveidotu sevi un uzòçmumu. Kultûra
iekïauj arî darba vidi, kurâ tiek apmierinâtas visu darbinieku vajadzîbas jaunradei.

10.3.3 Kur un kâdçï izmanto izveidoto uzòçmuma

kultûru?
Mûsdienu vadoðie uzòçmumi ir uz zinâðanâm balstîtie uzòçmumi, kas arvien
pastiprina konkurenci tirgû. Jauni produkti un pakalpojumi var tikt “nepieòemti”
vai nokopçti tirgû. Taèu konkurentiem ir daudz grûtâk atveidot vadîbas sistçmu un
korporatîvo kultûru, kas rada nepârtrauktus veiksmîgus produktu un pakalpojumu
uzlabojumus, jaunievedumus, pielâgojumus un paplaðinâjumus.
Uzòçmuma kultûru jâveido visu veidu uzòçmumos, jo ir labi zinâms, ka
uzòçmuma darbinieki ir vislielâkâ vçrtîba, un viòu ieguldîtâs prasmes, zinâðanas
un pieredze ietekmç uzòçmçjdarbîbas mçríu sasniegðanu.

10.3.4 Kâda veidâ var radît uzòçmuma inovâcijas kultûru?

Lai radîtu inovâcijas kultûru, uzòçmumiem vajag:
· rîkoties konkurçtspçjîgi un izlçmîgi,

200
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

·· izmantot darbinieku zinâðanas savlaicîgu lçmumu pieòemðanai,

samierinâties ar darbinieku kïûdâm, lai nodroðinâtu nepârtrauktu
pilnveidoðanos,
·· rîkoties, âtri pieòemot lçmumus, lai saglabâtu pircçju uzticîbu,
neapstâties pat tad, ja ir pircçju atzinîba,
· nepârtraukti meklçt iespçjas, lai pilnveidotu uzòçmçjdarbîbu.
Izmaiòas jâveic visâs uzòçmuma nodaïâs, sâkot ar vadîbas stilu un beidzot ar
mçrîjumu sistçmâm. Acîmredzot ðâdas pârvçrtîbas nenotiek diennakts laikâ, taèu
jums pamazâm jâpârveido darbinieku attieksme, sâkot no augðas.
Pastâv piecas raksturîgâkâs iezîmes, kas palîdz izveidot uzòçmuma inovâcijas
kultûru:

1. Lai katrs ir atbildîgs

Daþi cilvçki nevar plânot visa uzòçmuma darbîbu, tâdçï pieðíiriet darbiniekiem
tiesîbas, atbildîbu un atalgojumu, liekot bût tiem atbildîgiem par savu rîcîbu.
2. Veiciniet darbinieku inovâciju un attiecîgi atalgojiet tos
Uzòçmumi âtri pieòem lçmumus palîdzîbas saòemðanai no ârpuses, kaut gan
uzòçmums pats ir spçjîgs pârvarçt raduðâs problçmas.
3. Aizvietojiet nemainîgo raþoðanas procesu ar skaidriem biznesa
mçríiem
Pârâk bieþi inovâcija tiek noslâpçta, jo uzòçmumi sîki definç visus raþoðanas
procesus, un tas ierobeþo darbinieku iniciatîvu.
4. Izaiciniet darbiniekus sacensties
Daþkârt ierosinâjums no malas ierosina uzòçmuma darbiniekus inovatîvai
darbîbai.
5. Koncentrçjieties uz jûsu stipro pusi … un ârçjiem izpildîtâjiem
Cits veids, kâ izmantot inovâciju, lai bûtu konkurçtspçjîgs, ir koncentrçties uz
priekðrocîbâm kas jûs atðíir no konkurentiem, un mazsvarîgâkus darbus pasûtît
sadarbîbas partneriem, kuriem jau ir pieredze noteiktâ jomâ.
Veiksmîgu uzòçmumu piemçri, kuri ir ievçrojuði augstâk minçtos
principus:
1. piemçrs
Koch industries, naftas un gâzes pârstrâdes uzòçmums, kas atrodas Vièitâ, (Kanzasa),
vçlçjâs sasniegt visaugstâko standartu darba droðîbas jautâjumâ. Parasti daþi darba
droðîbas inþenieri novçrtç uzòçmumu, taèu ðoreiz uzòçmums rîkojâs savâdâk. Koch
iesaistîja visus darbiniekus un piedâvâja atlîdzîbu gan par bîstamu vietu atklâðanu,
gan par jauniem paòçmieniem droðai uzòçmuma vadîðanai. Ðîs iniciatîvas rezultâts
bija 50% ikgadçjs uzlabojums negadîjumu skaita un negadîjumu smaguma ziòâ
visos Koch industries uzòçmumos. Viena gada laikâ vidusmçra uzòçmums kïuva par
vienu no labâkajiem uzòçmumiem darba droðîbas ziòâ.

201
 2. piemçrs
Koch naftas vada modernizâcijai Mineapolisâ tika paredzçti 30 miljoni $. Bija
paredzçts paplaðinât naftas vadu, izmantojot ârçjo ekspertu palîdzîbu. Uzòçmuma
darbinieku grupa nolçma paði veikt ðo darbu, jo viòi to var veikt labâk un ar
zemâkâm izmaksâm. Pâris mçneðu laikâ viòi palielinâja naftas vada jaudu par 15
%, nedaudz pârsniedzot 1 miljonu $. Koch vadîba nekavçjoties izrakstîja viòiem
èeku par summu, kas bija 15 % no viòu gada algas.
3. piemçrs
Molnlycke Health Care, viens no Eiropas vadoðajiem vienreizçjâs lietoðanas
medicînas preèu raþotâjiem un piegâdâtâjiem, atïâva raþoðanas grupâm nolemt, kâ
sasniegt izvirzîtos mçríus. Ðajâs grupâs katrs darbinieks individuâli kïuva atbildîgs
par produkcijas kvalitâti; 70% no uzòçmuma jaunâs produkcijas raþoðanas tika
uzsâkta laikâ, salîdzinot ar iepriekðçjiem 15%. Rezultâtâ, uzòçmuma akciju vçrtîba
bûs èetrkârtîgi pieaugusi tikai piecu gadu laikâ.
4. piemçrs
Piemçram, pirms pievienoðanâs RWE AG 2000. gadâ, Vâcijas uzòçmums
VEW Energie AG radîja jaunu uzòçmuma vienîbu, kura bija atbildîga par klientu
apkalpoðanu, tehnisko apkopi un bûvniecîbu. Turpretim pârçjiem VEW vadîtâjiem
bija uzdots “cînîties“ ar konkurentiem, piedâvâjot tâdus paðus pakalpojumus par
pieòemamu cenu. Rezultâtâ, arî jaunâ vienîba nopietni strâdâja un ievçrojami
pieauga uzòçmuma konkurçtspçja.
5. piemçrs
Iedomâjieties apdroðinâðanas firmu, kas tika izveidota tikai pirms diviem gadiem
un jau ir izrakstîjusi 15 000 polises, un katru nedçïu izraksta 200 jaunas polises.
Tagad iedomâjieties, ka uzòçmumâ ir tikai divi darbinieki. Tâ ir Universal Leven,
Nîderlandes Allianz uzòçmuma filiâle, kas koncentrçjas uz lielâm, profesionâlâm
brokeru organizâcijâm. Divi darbinieki ir atbildîgi par korporatîvo stratçìiju,
tîkla paplaðinâðanos un produktu attîstîbu. Viss pârçjais, iekïaujot izstrâdâjuma
maríçjumu, dizainu, mârketingu un uzòçmuma iekðçjo darbîbu, tiek pasûtîts no
ârçjiem piegâdâtâjiem.
Jâ kâdam ir grûti saprast, kâ atseviðíi inovatîvi domâjoðie darbinieki var strâdât
kopâ un panâkt, lai inovatîvi strâdâ arî pats uzòçmums – zemâk dota teicama
analoìija. Inovâcijas kultûra ir lîdzîga dþeza oríestrim. Tam ir vienkârða struktûra,
kas stingri jâievçro, tomçr dþeza bûtîba slçpjas atseviðíos mûziíos, improvizâcijâs,
viòu solo partijâs - “Dþeza mûzikâ svarîgâkais ir mûziíis un cilvçciskais faktors”.
Inovatîva uzòçmuma modelim ir nepiecieðams tas pats, kas ir nepiecieðams
labam dþeza oríestrim (darbîbas modeïi un procesi), ko izpilda labi dþeza mûziíi
(darbinieki), pareizi spçlçjot uz kvalitatîviem instrumentiem (tehnoloìija), lai
klausîtâji (pircçji) bauda priekðnesumu. Bet paðâ centrâ atrodas improvizâcija
(inovâcija).
Viens no analîzes instrumentiem, kas var palîdzçt uzòçmumam novçrtçt tâ
kultûru, ir tâ sauktais BAO SCAN. Tâ ir aptaujas lapa, ko aizpilda grupas dalîbnieki

202
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

un citi nozîmîgi darbinieki. Vadoties pçc iegûtajiem rezultâtiem un kopâ strâdâjot,

viòi nosaka inovatîvos izaugsmes ceïus. Zemâk norâdîtâ adrese sniedz aptaujas
lapas piemçru un darbîbas plâna izveides secîbu:
http://www.entreworld.com/ManagingGrowth/PDFs/SCANCh03.pdf

10.3.5 Inovatîvâ uzòçmuma raksturojums

Inovâcijas svarîgâkais jautâjums ir uzòçmumâ esoðâ kultûra.
Inovatîvais uzòçmums:
· attîsta organizâcijas un vadîbas kultûru, kas novçrtç un veicina jaunradi un
ideju ìenerçðanu uzòçmumâ un cieði seko tirgus mainîgajâm vajadzîbâm,
· izveido produktus, procesus un pakalpojumus atbilstoði pircçja vçlmçm,
· veiksmîgi attîsta jaunas idejas un inovâciju uzòçmumâ, izmantojot
strukturçto pieeju jauno ideju noteikðanai, atlasei un îstenoðanai,
· nodroðina biznesa procesu sakârtoðanu atbilstoði pircçju vajadzîbâm,
· finansç inovatîvo darbîbu no vairâkiem avotiem,
· nodroðina, ka uzòçmuma darbiniekiem ir atbilstoðas zinâðanas un iemaòas
inovatîvâ darbîbâ,
· izveido sakaru tîklu ar citiem uzòçmumiem un atbalsta organizâcijâm, lai
mâcîtos no to pieredzes un attîstîtu jaunas biznesa idejas.

10.3.5.1. Uzòçmuma kultûra

·daþâdos
ietver sevî skaidri formulçtu uzdevumu, kas sekmç uzticçðanos un sadarbîbu
uzòçmuma lîmeòos,
· veicina jaunu ideju un izmaiòu atzîðanu,
· veicina nepârtrauktu
atzîst citos uzòçmumos izstrâdâtos paòçmienus,
· nosaka, ka pircçju vçlmes
pilnveidoðanu,
· jâòem vçra visâs uzòçmuma darbîbâs,

203
 ·atbildîgi
nodroðina mçríu izvirzîðanu tikai pçc pârrunâm ar darbiniekiem, kuri ir
par mçríu sasniegðanu,
· saista atlîdzîbu ar uzòçmuma veikumu un personîgo sasniegumu,
· veicina entuziasmu un rada uzticîbu.
10.3.5.2 Iestâdes vadîtâjs
· irrâdalabspersonîgo
starpnieks,
· ir skaidri mçríi piemçru, ir redzams un pieejams,
· var savienot îstermiòaun skaidrs priekðstats par ðo mçríu izpildi,
· ir apmierinâts ar jauniem nepiecieðamîbu ar ilglaicîgiem mçríiem,
· paòçmieniem, produktiem, procesiem un jauniem darba

· irsaprot
orientçts uz rîcîbu,
· ir uzticîgs biznesa darbîbas bûtîbu un tehnoloìijas fundamentâlos aspektus,
· ir uzticîgs izmaiòu procesa veiksmîgai vadîbai,
· ir tieði iesaistîts pamatpersonâla
kvalitâtei un pircçju apmierinâtîbas kritçrijam,
· atlasç.

10.3.5.3. Darbinieki
· irapzinâs
kompetenti savâ darba vietâ un pârliecinâti par savu kompetenci,
· jût nepiecieðamîbu
savas stiprâs un vâjâs puses,
· to avots), tâs veicinamainîties un uztver jaunas idejas (nav svarîgi, kâds bûtu
un pilnîbâ iesaistâs,
· tiek motivçti gan ar gandarîjumu darbâ, gan finansiâli,
· labi strâdâuzskats,
ir kopîgs kas veicina lçmuma pieòemðanu un rîcîbu,
· neatkarîgi nogrupâs, taèu saprot, ka ir nepiecieðami speciâlisti, kuri strâdâ
grupas,
· iruzlabi apmâcîti un uzskata, ka mâcîbas ir nepârtraukts process, kas attiecas
visiem.

10.4 Modernâs apmâcîbu un mâcîðanâs metodes

10.4.1 Ievads
Ðî sadaïa parâda daþâdus modernas apmâcîbu un mâcîðanâs metodes, kuras var
izmantot, lai iesaistîtu darbiniekus zinâðanu apguvç, kas var veicinât inovatîvu ideju
radîðanu. MVU var izmantot sev piemçrotâkos apmâcîbu risinâjumus zinâðanu
kapacitâtes palielinâðanai uzòçmumâ.

10.4.2 Kas?
Ir pieejams liels klâsts modernu apmâcîbu un mâcîðanâs metoþu, kuras var
izmantot, lai darbiniekus iesaistîtu mçrítiecîgâ zinâðanu apguvç, veicinâtu attiecîgo
problçmu izpratni un inovatîvu ideju raðanos.

204
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

10.4.3 Kâpçc?
Tradicionâlâ tâlâkmâcîbu izglîtîbas sistçma vairs nav populâra. Strauji mainîgâ
realitâte ðo sistçmu ir bûtiski izmainîjusi. Mûsdienâs cilvçkiem pârsvarâ paralçli ir
gan jâmâcâs, gan jâstrâdâ. Tâdçï pedagogiem ir jâizdomâ jauni atraktîvi apmâcîbu
un mâcîðanâs veidi. Viòiem ir jâsâk ar apmâcîbas vajadzîbu noskaidroðanu un
jârada iespçjami labâkas un reâlistiskâkas metodes, ar kurâm ðîs vajadzîbas var
apmierinât.

10.4.4 Kur?
MVU var to izmantot, lai izvçlçtos piemçrotâkos mâcîbu risinâjumus, kuriem
jâpalîdz darbiniekiem bût radoðâkiem un inovatîvâkiem.

10.4.5 Kâ?

Metodes Iezîmes

Iesaistîðanâs modelis koncentrçjas uz procesu, kurâ lektors ir apòçmies

iesaistît klausîtâjus dialogâ un apmainîties zinâðanâm.

Atvçrtâs Lekcija var sastâvçt no pâris minûtçm, piemçram, par kâdu specifisku
iesaistîðanâs jautâjumu / lai dalîtos svarîgâs idejâs un domâs par paðreizçjo lekcijas
modelis tematu ar saviem kaimiòiem, kuri var izraisît vçrtîgus jautâjumus
lekcijâs lektoram / lai izveidotu materiâlu mazas grupas turpmâkai izskatîðanai
brîvas diskusijas veidâ vai lai noteiktu uzdevumu, kas visiem kopîgi ir
jâatrisina (tostarp arî ârpus lekcijas).

Piemçri/saite
http://serc.carleton.edu/introgeo/interactive/whatis.html

Mâcîðanâs izvçloties moduïus ir process, kurâ grupa nosaka kopîgas

mâcîðanâs vajadzîbas un apgûst zinâðanas grupâ, kopîgi mâcoties (vai
neklâtienç). Dalîbnieki var izlemt, kâdas tçmas viòi vçlas apgût un kâ
Mâcîðanâs
viòi vçlas to darît.
izvçloties
moduïus Priekðrocîbas:
· konfidenciâls forums, kas dalîbniekiem palîdz pârbaudît idejas un tâs
izskaidrot;
· piedâvâ papildu motivâciju katram indivîdam rîkoties, kâ arî piedâvâ
atbalsta tîklu, ar ko kopâ pârbaudît idejas.

Piemçri/saite
http://www.nottingham.ac.uk/pgche/tools/learningsets/

205
 Simulâcijas, internetâ vai klâtienç, ïauj dalîbniekiem pârdzîvot
notikumu tâ, it kâ tas patiesi notiktu un tâdçï mâcîðanâs
pieredze ir dinamiskâka un nozîmîgâka. Datorsimulâcijai ir daþas
papildpriekðrocîbas: to var vadît, lai tâ koncentrçtos uz iemaòâm, ko
apgûðanai paredzçta konkrçtâ apmâcîba, to var komentçt eksperti,
E-simulâ-
turklât tâ ir privâta.
cijas,
virtuâlâs E-simulâciju izmantoðanas priekðrocîbas:
pasaules · datoru var izmantot, lai audzçkòiem iemâcîtu pârdot pârdodot, vadît
un mâcîbu vadot un sadarboties ar klientiem, u.t.t.
spçles · ja ðîs mijiedarbîbas ar e-mâcîðanâs programmâm var simulçt
vertikâli, lîdzîgi kâ ar lidojuma imitatoru, tad var tikt radîta e-
mâcîðanâs vide, kurâ mâcîðanâs ir baudâmâka un ar paliekoðâkiem
rezultâtiem,
· audzçkòi var droði un atkârtoti izmçìinât daþâdus pieòçmumus un
apgalvojumus, strauji virzoties pretî apmâcîbas mçríim.
Piemçri/saites
http://socraticarts.com/
http://www.learnativity.com/simulations.html

Izmanto tîklu, lai apmâcîbu pasâkumu varçtu pârraidît tâ, lai

Pârraides tajâs pilnvçrtîgi varçtu piedalîties daudzi dalîbnieki. Piemçrs
tîmeklî - visvienkârðâkâ lekcija, kur informâcija tiek sniegta, atbildot uz
audzçkòu jautâjumiem. Tâm var bût daudzas interesantas formas
(demonstrâcija, debaðu intervija, jautâjumi - atbildes, grupas diskusija,
ekspertu izaicinâðana, preses konference, mutiskais eksâmens).

Individuâlâ meklçðana paredz, ka audzçkòi tîklâ paði meklç

informâcijas avotus, îpaði jomâs, kur jaunâkâ, labâkâ un precîzâkâ
informâcija ir atrodama tikai internetâ; ðâdai meklçðanai nav jâbût
sareþìîtai. Mçríis ir identificçt uzticamus informâcijas avotus.
Piemçrs/saite
Individuâlâ http://homepage.mac.com/cohora/ext/internethunts.htmlExample/
meklçðana, Link
vadîtâ http://www.aea14.k12.ia.us/technology/ScavengerHunt.html
analîze,
vadîtâ Vadîtâ analîze vada audzçkni cauri datu analîzes procesam.
izpçte Ðî metode palîdz audzçkòiem noðíirt noderîgo no nederîgâs
informâcijas, vispârçjo no atseviðíâ un mulsinoðo no konkrçtâ. Tâ
audzçkòiem iemâca, kâ datus pârvçrst informâcijâ un pat zinâðanâs.

Piemçrs/saite
http://www.datadesk.com/products/mediadx/activstats/analysis.shtml
http://pathfinderscience.net/culmig/gdata_analysis.cfm

206
 Apmâcîbu vajadzîbas

Pazîme Iemesls Process Funkcio- Vçlamais Darbinieks Ierosinâtais Risinâjuma detaïas

nâlâ joma rezultâts risinâjums

Liels skaits Slikta Raþoðana Raþoðana 95% produktu bez Konveijera Raþoðanas Vienas stundas apmâcîbas
pircçju kvalitâtes defektiem vadîtâjs nodaïâ vienu nedçïu konveijera
atdod kontrole Kvalitâtes Kvalitâte apmâcîbas vadîtâjiem un maiòas
atpakaï kontrole Maiòas vadîtâjs produkcijas kvalitâtes vadîtâjiem
produktu kvalitâtes
kontrolei

Stipri Izplatîðana Loìistika Piegâdes laika Fasçtâji Piegâdes Fasçðanas pârraudzîbas

novçlotas efektivitâte 98% kontroles sistçmas ievieðana, lai fiksçtu
piegâdes Preèu piegâdes rezultâtu iespçjamas novçloðanâs un
klientiem darbinieki pazîmju veiktu tûlîtçjas darbîbas ðâdas
definçðana un iespçjas novçrðanai.
pârraudzîba 1 dienas apmâcîba fasçtâjiem
un transportçtâjiem saistîtâ ar
ðo jauno sistçmu.

Naudas Slikta naudas Budþeta Finanses Pietiekami liels Finanðu Finansiâlâs Tikðanâs ar finanðu direktoru,
plûsmas plûsmas plâns naudas daudzums, direktors kontroles lai radîtu naudas plûsmas
problçmas vadîba lai izpildîtu plâna izveide pârraudzîbas sistçmu
piegâdâtâju
lîgumu
nosacîjumus.

Vçla rçíinu Rçíinu Finanses Tûlîtçja rçíina administra- Rçíinu Pârrunas ar finanðu direktoru
nosûtîðana piestâdîðana izsniegðana pçc tîvais vadîtâjs izsniegðanas un administratîvo vadîtâju, lai
klientiem produkcijas kontroles radîtu rçíinu izsniegðanas un
piegâdâðanas. sistçmas ðî procesa kontroles sistçmu.
izveidoðana

neveiks- Iepirkðana Iepirkðana Sarunas ar Iepirkuma daïas Pârrunu un Pârrunas un iepirkðanas

mîgs sarunu piegâdâtâjiem par darbinieki pirkðanas apmâcîbas iepircçjiem.
process ar vçlâku samaksas apmâcîbas Pârrunas ar finanðu direktoru,
iegâdâtâjiem termiòu (90 pircçjiem lai izveidotu standarta
par samaksas dienas) lîgumus un samaksas
10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

207
politiku noteikumus piegâdâtâjiem.
 Individuâlâ Vadîtâ izpçte mâca audzçkòiem veikt izpçti – pârsvarâ vâkt informâciju
meklçðana, (individuâlâ meklçðana), analizçt (vadîtâ analîze), un ziòot par analîzi.
vadîtâ Ðî aktivitâte ir efektîva, strâdâjot gan ar indivîdiem, gan komandâm un
analîze, klasçm, îpaði kursâ, ko tîklâ vada instruktors.
vadîtâ
izpçte Piemçrs/saite
http://pathfinderscience.net/culmig/gdata_analysis.cfm
http://www.eecs.iu-bremen.de/courses/gr-2004/

Uz projektiem balstîtas e-mâcîðanâs risinâjumi bieþi tiek izmantoti

uzòçmumos, jo var pârklât virkni iemaòu, sâkot no praktiskâm
Problçmu iemaòâm lîdz iemaòâm tâdâs jomâs kâ vadîba, darbaudzinâðana,
risinâðanas grâmatvedîba, u.t.t.
un uz
projektiem Piemçrs/saite
balstîta (e-) http://ali.apple.com/ali_sites/ali/exhibits/1000328/Project-Based_
apmâcîba. Learning.html
“Atklâj ko
jaunu” “Atklâj ko jaunu” ir uz izzinâðanu balstîta mâcîðanâs metode, kas
dalîbniekus aktîvi iesaista mâcîbu procesâ.
Ðî metode pârsvarâ tiek izmantota problçmu risinâðanas situâcijâs, kad
audzçknis izmanto savu pieredzi un iepriekð gûtâs zinâðanas, lai atklâtu
nepiecieðamâs jaunâs zinâðanas. Ðî metode veicina zinâtkâri un rosina
mûþa izglîtoðanâs prasmju attîstîbu.

Piemçrs/saite
http://ali.apple.com/ali_sites/ali/exhibits/1000328/Discovery_Learning.
html
http://www.bie.org/pbl/resources/resources.php
http://www.jff.org/jff/approaches/ia_econopp.html

Ðîs aktivitâtes var izmantot tîklu komunikâcijas iespçjas, lai dalîbnieki

varçtu darboties saskaòotâs komandâs, radot vienotu plânu, kâ
atrisinât problçmu, neatkarîgi no tâ, kur viòi atrodas. Tâ kâ arvien
Komandas vairâk darba veikðanai ir nepiecieðama sadarbîba starp daþâdâs vietâs
veidoðana esoðiem kolçìiem, ðâdas aktivitâtes mâcîbu kursos bûs sastopamas
arvien bieþâk. Daþi komandu kopîgi radîti projektu piemçri: finanðu
plâns jauna veida biznesam, ziòojums par jauna produkta iespçjamîbu,
rekomendâcijas jaunas tehnoloìiskâs vai medicîniskâs procedûras
izmantoðanai u.t.t.

208
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Daudzu jaunu ideju ìenerçðanas process “prâta vçtras” sesijâ (internetâ

vai ârpus tâ), kurâ lîderis izvirza problçmu, bet dalîbnieki piedâvâ
risinâjumus.
“Prâta Piemçrs/saite
vçtra” http://ali.apple.com/ali_sites/ali/exhibits/1000328/Brainstorming.html
http://www.adprima.com/teachmeth.htm

Konkrçtu piemçru analîze sniedz bûtisku pieredzi, no kuras audzçkòi

var iegût jaunus priekðstatus un apgût jaunas zinâðanas.
Analîzei var bût daþâdas formas: virtuâla izpçte, novçroðana un
Konkrçtu komentçðana, aprakstîti piemçri, situâciju vçrtçjums.
piemçru Piemçri/saites
analîze
http://www.adprima.com/teachmeth.htm
http://www.iub.edu/~teaching/handbook_2.shtml

Tâpat kâ bçrni, arî pieauguðie var daudz ko iemâcîties, spçlçjot kâdu

lomu. Lomu spçles ir ïoti vçrtîgas, lai apgûtu veiksmîgas saskarsmes
prasmes starp atseviðíâm personâm un atklâtu visai komplicçtâs
Lomu problçmas, kas rodas cilvçku savstarpçjâ saskarsmç. Lomu spçïu
scenârijus var izmantot, lai imitçtu daþâdâs situâcijas, kâdâs indivîds
(e-)spçles
var nonâkt: uzvedîbas kritika, tiesas prâva, valdes tikðanâs, izmeklçðana
u.t.t.

Priekðrocîbas:
· likt kâdam paskatîties uz notikumiem no citas perspektîvas
(piemçram, vides aktîvists var spçlçt bûvniecîbas jomas pârstâvi);
· ïaut piedzîvot to, ko nebûs iespçjams piedzîvot îstajâ dzîvç.
Piemçri/saites
http://www.adprima.com/teachmeth.htm
http://magazines.fasfind.com/wwwtools/magazines.cfm

Bieþi cilvçki vairâk mâcâs no savu kolçìu komentâriem, nekâ no

lektoru un instruktoru komentâriem. Grupas kritika ïauj dalîbniekiem
Grupas palîdzçt uzlabot citu dalîbnieku darbu. Grupas kritika mâca
kritika dalîbniekiem kritizçt un pieòemt kritiku.

Priekðrocîbas: palîdz dalîbniekiem mâcîties vienam no otra.

209
 Darbaudzinâtâjs ir gudrâka un pieredzçjuðâka persona, kas vada mazâk
pieredzçjuðas personas attîstîbu. Darbaudzinâðana ir ieviesusies arî
tîmeklî kâ teledarbaudzinâðana vai vadîðana internetâ.
Atklâtâ Atklâtâ darbaudzinâðana ietver:
pârraudzî- · aktîvu un uzmanîgu klausîðanos,
ba un
· novçroðanu,
parbaudzi-
nâðana · iejûtîbu,
· informâcijas sniegðanu,
· izjautâðanu,
· izaicinâðanu.
Piemçrs/saite
http://www.powerofknow.com/

Jauktâ mâcîðanâs savieno mâcîðanos internetâ ar tradicionâlâm

zinâðanu apguves metodçm. Tâ piedâvâ iespçju integrçt inovatîvos
Jauktâ sasniegumus pedagoìijâ un tehnoloìijâs ar sadarbîbu un mijiedarbîbu,
mâcîðanâs ko piedâvâ tradicionâlâ apmâcîba.
Piemçrs/saite
http://www.schools.nsw.edu.au/learning/yrk12focusareas/learntech/
blended/index.php
http://www.learningcircuits.org/2003/jul2003/rossett.htm
http://www.e-learningcentre.co.uk/eclipse/Resources/blended.htm
http://edweb.sdsu.edu/people/ARossett/eportfolio/popup_citibank_
online.asp

10.4.5.1 Daþi padomi

·· Mobilizç savu uzòçmumu veiksmei.
Noskaidro, kâ par nâkotni domâjoðie uzòçmumi izmanto mûsdienâs
pieejamâs informâcijas tehnoloìijas, lai apsteigtu konkurentus, kïûstot par
âtrâkiem, zinoðâkiem un efektîvâkiem uzòçmumiem.
· IT infrastruktûras stratçìijas: vienkârðo pieeju, nodroðina uzòçmuma
izaugsmi.
· Uzzini par adaptîviem biznesa modeïiem – vienu no pamatîgâkajâm
un aizraujoðâkajâm tehnoloìiju izraisîtâm pârmaiòâm tirgû kopð datoru
revolûcijas.

10.4.5.2 Daþu programmu pielietoðanas piemçri

iEARN
Starptautiskais izglîtîbas un resursu tîkls (The International Education and Resource
Network, iEARN) ir bezpeïòas globâlais tîkls, kas dod iespçju jaunieðiem izmantot
internetu un citas jaunâs tehnoloìijas, lai viòus iesaistîtu kopçjas sadarbîbas
izglîtîbas projektos, kas gan veicina mâcîðanos, gan palielina izpratni par dabas
parâdîbâm. Dalîbnieki var iesaistîties jau esoðos interneta projektos vai starptautiski
sadarboties ar citiem, lai radîtu un vadîtu savus projektus, kas atbilst viòu paðu
izglîtoðanâs vajadzîbâm.

210
 10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Globâlâ skola (The Global Schoolhouse)

Ðî interneta vietne piedâvâ bagâtîgu iespçju klâstu projektu vadîðanai, izmantojot
internetu un sadarbojoties ar citiem cilvçkiem visâ pasaulç. Tajâ ir projektu reìistrs
ar vairâk nekâ 900 interneta projektu. Tas rîko ikgadçjo Cyberfair, kas ir sacensîba
starp skolâm un jaunieðu organizâcijâm visâ pasaulç, lai veiktu izpçti un publicçtu
savus atklâjumus internetâ. Labâkie projekti gûst atzinîbu astoòâs kategorijâs:
vietçjâ vadîba, bizness, sabiedriskâs organizâcijas, vçstures pieminekïi, vide, mûzika,
mâksla un vietçjâs îpatnîbas.
Konkurss “Domu meklçðana” (ThinkQuest)
Oracle Corporation sponsorçtais ThinkQuest ir starptautisks konkurss, kurâ
studentu komandas iesaistâs kolaboratîvâ, uz projektiem balstîtâ apmâcîbâ, lai
radîtu izglîtojoðas interneta vietnes. Uzvarçtâju projekti tiek iekïauti ThinkQuest
interneta bibliotçkâ, kur ir pieejamas saites uz vairâk nekâ 5000 studentu radîtu
interneta vietòu.
Darba vietas nâkotnei (Jobs for the Future)
JFF ir galvenais informâcijas resurss par izglîtîbas un karjeras programmâm
un kâ izmantot uz projektiem balstîtu apmâcîbu, lai sasniegtu gan izglîtîbas,
gan profesionâlos mçríus. The Knowledge Center (zinâðanu centrs) ir labs resurss
publikâcijâm un rakstiem par skolu reformu un inovatîvâm apmâcîbâm.
Citibankas programma
The Citicorp Latin America Training & Development Center izstrâdâja “e-ETM (E-
Learning Sales Program for Expanded Target Markets),“ - brîvprâtîgu programmu, kuras
apguves âtrumu audzçknis var noteikt pats. Programma paredzçta 140 pârdevçjiem
13 valstîs. E-ETM programma ietver 15 interneta mâcîðanâs moduïu apkopojumu,
kas radîti Spânijâ, kâ arî palîgmateriâlus pasniedzçjiem.
E-ETM projekts ir visai veiksmîgs. Lîdz ðim ðajos brîvprâtîgajos moduïos ir
piedalîjusies treðdaïa no paredzçtâs mçríauditorijas. Katrs dalîbnieks ir izmçìinâjis
7 lîdz 15 moduïus, un 80% no viòiem ir sasnieguði gala rezultâtu. Ir valstis, kur
cilvçki iesaistâs projektâ nedçïas nogalçs, jo viòiem e-ETM darba stundâs nav
pieejams.
21. gadsimts (Century 21: CREATE 21)
Career Real Estate Agent Training and Education (nekustamo îpaðumu aìentu
apmâcîba un izglîtoðana). Century 21 izstrâdâja CREATE 21 kâ jauktu apmâcîbu
programmu, lai uzlabotu pârdoðanas panâkumus jaunajiem nekustamo îpaðumu
aìentiem. Ðî jauktâ programma ietver visu labâko no klâtienes apmâcîbas instruktora
vadîbâ. Tâ iekïauj gan klâtienes, gan interneta apmâcîbu pirms un pçc darba, kâ
arî informâciju brokeriem un menedþeriem, lai viòi varçtu vadît savus aìentus
apmâcîbas programmas apguves laikâ un arî pçc tam.
Aìenti, kuri ir bijuði CREATE 21 kursos, ir apliecinâjuði, ka viòiem ir lielâka
produktivitâte nekâ aìentiem, kuri ir apguvuði tradicionâlo programmu (21Plus).
Pçc viena gada aìenti, kuri bija apguvuði CREATE 21 bija par apmçram 33%
pelnoðâki savâs pirmajâs 180 darbîbas dienâs.

211
11. Inovâcijas tîkli
11.1 Ievads
Inovâcijas procesu var raksturot arî tâdas iezîmes kâ nedroðîba, pieaugoða atkarîba
no zinâtnes sasniegumiem, pçtniecîbas rezultâtu pielietoðanas sareþìîtîba u.t.t.
Ðîs pazîmes ïauj secinât, ka sekmîgs inovatîvs uzòçmums var bût tikai tad, ja tas
efektîvi apmainâs ar informâciju ar sadarbîbas partneriem un atrodas nepârtrauktâ
zinâðanu apmaiòas procesâ. Tâtad:

“Neviens uzòçmums nevar kïût par inovatîvu vai izdzîvot bez sadarbîbas tîkla”.
Sadarbîbas tîkli ir pieaugoðs veiksmes un konkurçtspçjas faktors rûpniecîbâ un
sabiedrîbâ kopumâ.
Tîklu veidoðanâs ir strukturâlo pârmaiòu rezultâts informâcijas sabiedrîbâ. Ðîs
pârmaiòas veicina vispasaules industrijas globalizâcijas procesi, tajâ paðâ laikâ
izvirzot îpaðas prasîbas uzòçmumu konkurçtspçjas nodroðinâðanai.
Ðobrîd ir vçrojama pieaugoða tendence uzòçmumiem sadarboties visâs inovâcijas
procesa komponentçs.
Sadarbîbas tîkls problçmu risinâðanai piedâvâ daþus interesantus risinâjumus,
îpaði MVU.
Inovâcijas tîkli ïauj katram tîkla partnerim piekïût resursiem, kas citâdi viòam
nebûtu sasniedzami, t.i., pilnîgi jauniem zinâðanu avotiem, informâcijai par labo
praksi, kâ arî tirgus iespçjâm. Tas partneriem dod iespçju ievçrojami samazinât
raþoðanas izmaksas.
Spçja bût inovatîviem ir bûtiska îpaðîba uzòçmumu attîstîbâ konkurences
apstâkïos. Sadarbîba tîkla ietvaros var dot lielu ieguldîjumu tîkla partneru inovâcijas
spçjas palielinâðanâ.

“Sadarbîba inovâcijas tîklos veicina un palielina uzòçmuma inovâcijas spçju un dod

priekðrocîbas konkurçtspçjas palielinâðanai.”

11.2 Kas ir inovâcijas tîkli?

Terminam “inovâcijas tîkli” ir daþâdas definîcijas un pagaidâm nav vienprâtîbas
par to, kas îsti ir inovâcijas tîkli.
Ðajâ sadaïâ tiks izmantota sekojoða definîcijas struktûra:
Inovâcijas tîkli ...

... ir visu veidu organizâcijas,

... kas apmainâs ar informâciju, zinâðanâm un resursiem
... un ar atbilstoðu sadarbîbu zinâðanu apguvç vismaz starp trim partneriem

212
 11. Inovâcijas tîkli

... ar mçríi aktivizçt inovâcijas procesu

... ir balstîti uz uzticçðanos un stabilâm sadarbîbas attiecîbâm

Inovâciju tîklos ...

... inovatîva darbîba ir koordinçta
... juridiski neatkarîgi uzòçmumi sadarbojas, ciktâl tas attiecas uz
inovâcijas potenciâlu
... starp uzòçmumiem un citiem dalîbniekiem (apmâcîbu un pçtniecîbas
institûcijâm, politiskajiem spçkiem u.t.t.) tiek izveidotas stabilas attiecîbas, lai,
konkurçjot kopîgi un sadarbojoties, iegûtu priekðrocîbas konkurences cîòâ
... kopîgie pûliòi rada inovatîvus produktus, procesus un pakalpojumus

11.3 Inovâcijas tîklu priekðrocîbas un trûkumi

Galvenais motivçjoðais faktors sadarbîbai inovâcijas tîklos, îpaði MVU, ir cerîba,
ka uzòçmçji sadarbojoties sasniegs savus mçríus vieglâk un labâk, nekâ cînoties
vienatnç, kâ arî cerîba ar ðâdu organizâcijas veidu iegût tûlîtçjas priekðrocîbas.
Ilustrâcija sniedz paredzamo ieguvumu pârskatu (piemçrus, nevis visaptveroðu
uzskaitîjumu), kas gûstami no kopîgas sadarbîbas inovâcijas tîklos:
Par spîti teorijâm par inovâcijas tîklu efektivitâti, pirms paredzamâs sadarbîbas
uzsâkðanas tîklâ ir ieteicams izvçrtçt arî iespçjamos trûkumus.

213
 Sekojoðais attçls ilustrç daþus iespçjamo trûkumu piemçrus. Daudzus no ðiem
trûkumiem var “apturçt vai mazinât“ tîkla veidoðanas sagatavoðanas fâzç jau ar
saistîtiem sadarbîbas lîgumiem.

11.4 Inovâcijas tîklu izmantoðanas jomas

Praktiskie rezultâti liecina, ka inovâcijas tîkli var bût îpaði efektîvi, ja mçríis ir
sasniegt sekojoðo:

... pçtniecîbas un attîstîbas paplaðinâðana

... visa reìiona inovâcijas potenciâla pastiprinâðana un reìionâlâs inovâciju
sistçmas veidoðana
... tehnoloìiju pârnese
... starptautiskas sadarbîbas veicinâðana (îpaði svarîga MVU)

11.5 Idejas, kâ izveidot inovâcijas tîklu

Galvenie veiksmes faktori, veidojot tîklu, vispirms ir iespçjamo sadarbîbas
partneru izvçle un partneru sastâvs, kâ arî viòu savstarpçjâs attiecîbas.
Turpmâk norâdîto pasâkumu îstenoðana ir pamatprasîba veiksmîgai inovâcijas
tîklu darbîbai. (Ðos faktorus variet izmantot kâ pârbaudes sarakstu, veidojot tîklu).

- Kopîgi mçríi
- Sadarbîbas partneru spçja kontaktçties un mâcîties vienam no otra
- Spçja saòemt un izplatît informâciju
- Spçja reaìçt uz partneru sareþìîtâm situâcijâm, lîdzîga pieeja un pieredze
problçmu risinâðanâ
- Stabilas ilgtermiòa biznesa attiecîbas, saskarsmes procesi un saites

214
 11. Inovâcijas tîkli

- Tîkla partneru neatkarîgi profili, kas cits citu papildina

- Atklâtîba un sapratne starp tîkla partneriem
- Izvairîðanâs no hierarhijas tîklâ
- Brîvprâtîga sadarbîba
- Resursu saistîðana un sadarbîbas izmantoðana
- Partneru ìeogrâfisks tuvums
- Ekonomiski labumi no sadarbîbas visiem iesaistîtajiem partneriem
- Inovâcijai svarîgu vietçjo kontaktu attîstîðana (turpmâku dalîbnieku
iekïauðana, piemçram, augstskolas, politiíi u.c.)

Pretçji iepriekð aprakstîtajiem veicinoðajiem faktoriem, ðis saraksts sniedz

iespçjamos iemeslus (kavçjoðos faktorus), kas var mazinât inovâcijas tîkla
efektivitâti.
Izlemjot veidot inovâciju tîklu, jâòem vçrâ arî faktori, kas var izraisît neveiksmîgu
tîkla darbîbu:

- Daþâdi mçríi un stratçìijas

- Personisko mçríu neatbilstîba sadarbîbas tîkla mçríiem
- Daþâdas intereses un varas faktors tîklâ, kas var izraisît nevienâdu resursu
sadalîjumu
- Atseviðíu tîkla dalîbnieku savtîga attieksme
- Pârâk liels tîkla dalîbnieku skaits, kas tîklu padara par grûti pârraugâmu
- Pârspîlçta nepiecieðamîba pçc harmonijas un tieksme izvairîties no
konfliktiem un konkurences izslçgðana starp tîkla dalîbniekiem ir pretrunâ
ar sâkotnçjo nolûku – tâs drîzâk kavç nekâ veicina inovâciju.

Sekojoðâ ilustrâcija piedâvâ pârskatu – no atseviðía uzòçmuma skatupunkta

– par partneriem, kâdi bûtu jâòem vçrâ, domâjot par inovâcijas tîkla izveidoðanu.
Ðajâ gadîjumâ tîkla maksimâli plaðai bâzei vajadzçtu bût mçríçtai uz partneriem
no visdaþâdâkajâm sistçmâm, kas piedâvâ daudz kopçju zinâðanu un prasmju
apmaiòas iespçju, ðâdi radot apstâkïus inovâciju veicinoðai gaisotnei.

215
11.6 Piemçri

11.6.1 Inovâcijas tîkla piemçrs rûpnîcu celtniecîbas nozarç

Pirmais piemçrs ir inovâcijas tîkls rûpnîcu celtniecîbas nozarç (ICON - Industrial
Construction Network, industriâlâs celtniecîbas tîkls). Zem nosaukuma ICON
apvienojuðies apmçram 30 uzòçmumi.
Kâ kopîgu mçríi viòi noteica (pçc atbilstoðas iepriekðçjas sagatavoðanâs) “kopîgu
projektu mârketinga” sfçru.
Sekojoðais piemçrs ne tikai parâda tîkla veidoðanas un ievieðanas individuâlos
soïus un detaïas, bet arî dod priekðstatu par galvenajiem elementiem un svarîgâkajiem
soïiem, sâkot no tîkla veidoðanas lîdz tîkla îstenoðanai un turpmâkai attîstîbai.

216
 11. Inovâcijas tîkli

1. solis: tîkla veidoðana

Arî ðajâ gadîjumâ tîkls tika izveidots, balstoties uz daþiem fundamentâliem
priekðnoteikumiem, bez kuriem tîkls nebûtu veiksmîgs. ICON tîklu izveidoja
uzòçmumi no rûpnîcu celtniecîbas nozares (pamatâ MVU).

1. solis: tîkla veidoðana òemot vçrâ:

· stratçìiskos priekðnoteikumus
Starp uzòçmumiem ir stratçìiska saistîba,
· kultûras priekðnoteikumus
Uzòçmumi pieòem citu uzòçmumu kultûru,
· fundamentâlos priekðnoteikumus
Uzòçmumi vçlas sasniegt kopîgus mçríus.
2. solis: stratçìijas izveide
Svarîgs faktors tîkla stratçìijas izveidç ir atseviðío uzòçmumu prasmes un
pieredze. Tîkla stratçìijas izveidç ir vçrts noteikt individuâlâs stratçìiskâs biznesa
vienîbas kâ pamatu turpmâkai uzòçmuma attîstîbas plânoðanai.

SBV – stratçìiskâ biznesa vienîba

217
 2. solis: stratçìijas izveide:
· stratçìisko biznesa vienîbu definîcija,
·pieejamas
tîkla stratçìiskâ pozicionçðana, balstoties uz pieredzi vai prasmçm, kas ir
uzòçmumos.
3. solis: stratçìijas detalizçðana
Atseviðío uzòçmumu pârstâvji – tâ sauktie pârmaiòu aìenti – kopîgi strâdâ
starpuzòçmumu inovâcijas komandâs, lai izstrâdâtu stratçìijas konkrçtas daïas, un
viòi vienlaikus arî ievieð izmaiòas savos uzòçmumos.
Inovatîvo ideju pamats tiek izveidots, apvienojot uzòçmuma pieredzi un
zinâðanas. Tâs tiek papildinâtas, sadarbojoties ar citiem uzòçmumiem, klientiem
un ârçjiem pieredzes avotiem.

3. solis: stratçìijas detalizçðana:

· starpuzòçmumu inovâcijas komanda meklç produktu tirgu,
· uzòçmumu know-how apkopoðana,
· know-how integrâcija,
· pârmaiòu ievieðana atseviðíos uzòçmumos.
4. solis: stratçìijas îstenoðana
Inovâcijas komandu kopîgâ darba rezultâti, piemçram, pilota plâni vai
inovatîvas pieejas tirgus pozicionçðanai tiek pârbaudîti pilota fâzçs, lai noskaidrotu
to mârketinga iespçjas.

218
 11. Inovâcijas tîkli

4. solis: stratçìijas îstenoðana

· Inovâcijas mârketings un novçrtçðana pilota fâzç (piemçram, pilota plâns,
tirgus pozicionçðana, realizâcijas panâkumi utt.)

219
 5. solis: veiksme tirgû
Veiksmîgi pilota projekti tiek izmantoti, lai izveidotu jaunus, neatkarîgus,
operatîvi darbojoðus uzòçmumus.

220
 11. Inovâcijas tîkli

6. solis: turpmâka attîstîba

Nepârtrauktu tâlâku tîkla attîstîbu nodroðina refinansçðanas stratçìija. Ieguvumi
no jaunizveidotâm vienîbâm (blakus rezultâtiem) tiek reinvestçti tîkla stratçìijas
attîstîðanâ un kalpo tâlâku biznesa stratçìisko vienîbu izveidoðanai. Tas nodroðina
progresîvu pieredzes attîstîbu tîklâ un atseviðíos uzòçmumos.

6.solis: turpmâka attîstîba:

· investçjot peïòu,
· tîkla un uzòçmumu know-how/tehnoloìiju intensitâtes palielinâðana.
Secinâjumi
ICON tîkls var tikt izmantots kâ piemçrs tam, kâ sadarbîba tîklos darbojas
praksç.
Secinâjumi:
- MVU iegûst stratçìiskas vietas:
· uzlabojot inovâcijas procesu,
· palielinot know-how un tehnoloìiju intensitâti,
· uzlabojot spçju darboties caur stratçìiski noteiktiem blakusrezultâtiem.

221
 - Iespçja zinâðanu nodoðanai individuâlajâ, organizâcijas un starporganizâciju
lîmenî noteikti uzlabo inovâcijas procesus.
- Lîdztekus biznesa vadîbas efektiem, tîkla darbîba ietekmç arî citas sfçras,
piemçram, darba tirgu, politiskâs un politiski ekonomiskâs utt.

11.6.2 Piemçrs: reìions, kas darbojas kâ inovâcijas tîkls

Turpmâk ir izklâstîtas daþas “innoregio styria“ iniciatîvas idejas. Iniciatîva tiecas
pârvçrst visu reìionu par inovâcijas tîklu. Innoregio styria tika izveidota, lai parâdîtu,
ka inovâcijas tîkla un sadarbîbas veidoðana uzòçmumu lîmenî reìionâ ir ârkârtîgi
svarîga.

Innoregio styria tîkla pamatprincipi:

· inovâcijas tîkls, ko iniciçjusi Austrijas novada Stirijas industrija, bet
îstenojuði uzòçmumi, augstskolas un pçtniecîbas iestâdes, kâ arî citi galvenie
reìiona dalîbnieki,
· atvçrta platforma ar ilgtermiòa orientâciju,
· stratçìijas virzîtâjs inovâcijas politikas jomâ,
· tîkla mezgls mçríu, stratçìiju un darbîbu saistîðanâ un noteikðanâ, un
lobçtâjs pçtniecîbas un inovâciju jomâs,
· informâcijas centrs uzòçmumiem, pçtniecîbas un attîstîbas institûcijâm un
reìionâlajiem dalîbniekiem inovâciju un politiskajâs lietâs.
Innoregio styria tîkla partneri:
· Industriellenvereinigung Steiermark (Asociâcija),
· rûpniecîbas kamera),
Sparte Industrie der Wirtschaftskammer Steiermark (Tirdzniecîbas un

· Joanneum Research Forschungsgesellschaft mbH (uzòçmums),

· Wirtschaftskammer
Holzcluster Steiermark GmbH (uzòçmums),
· Steirische Wirtschaftsförderungsgesellschaft
Steiermark (Tirdzniecîbas un rûpniecîbas kamera),
· Österreichische Nationalbank - Zweigstelle GrazmbH (uzòçmums),
· Karl-Franzens-Universität Graz (Grâcas universitâte),
(banka),
· Technische Universität Graz (Grâcas tehniskâ universitâte),
· Medizinische Universität Graz (Grâcas medicînas universitâte),
· Montanuniversität Leoben (Grâcas kalnrûpniecîbas universitâte),
· FH Joanneum GmbH (uzòçmums),
· Campus 02 Fachhochschule - Studiengänge der Wirtschaft (politehniskâ
· skola).
222
 11. Inovâcijas tîkli

Innoregio styria – inovâcijas sistçma:

Nepiecieðamâs prasîbas tîkla veiksmîgai izveidoðanai:

· skaidras kompetences, struktûras un kopîgi atbalstîta stratçìija izpçtei,
inovâcijai, tehnoloìijâm un kvalifikâcijas nodroðinâðanai,
· sabiedrîbas informçðana par inovâcijas nozîmîgumu pârticîbas,
nodarbinâtîbas un konkurçtspçjas nodroðinâðanai,
· izteikti uz inovâciju virzîta gaisotne uzòçmumos,
· efektîvas starptautiskas nozîmes pçtniecîbas institûcijas un universitâtes,
· augsti kvalificçti darbinieki,
· pievilcîgi apstâkïi vietçjiem un ârvalstu zinâtniekiem un pçtniekiem,
· industrijas un vietçjo paðvaldîbu gatavîba investçt pçtniecîbâ un attîstîbâ,
tehnoloìijâs un kvalifikâcijas celðanâ,
· industrijas un zinâtnes intensîva sadarbîba un optimâla pçtniecîbas
atklâjumu pârvçrðana pieprasîtos produktos un pakalpojumos,
· visu svarîgo politikas, izglîtîbas, pçtniecîbas iestâþu, tirdzniecîbas
un industrijas, finansu institûciju un stratçìisko organizâciju pârstâvju
sasaistîðana,
· starptautiska orientâcija un pârrobeþu sadarbîba.

223
12. Citi instrumenti inovâcijas
atbalstam
12.1 Literatûras un informâcijas meklçjumos

12.1.1 Ievads
Mûsdienâs ïoti bûtisks un nozîmîgs faktors uzòçmuma veiksmîgai un produktîvai
attîstîbai ir konkurçtspçja. Kâdi faktori to attîsta un nodroðina – vai tâ ir tikai
veiksme, apstâkïu sakritîba vai pieredze? Iespçjams, taèu galvenais un nozîmîgâkais
priekðnosacîjums ir ZINÂÐANAS. Visâ cilvçces vçsturç zinâðanas ir bijuðas izaugsmes
un attîstîbas pamats, kâ arî pats nozîmîgâkais uz progresu virzoðais spçks.

12.1.2 Mçríis
Galvenais mçríis ir kompaktâ un viegli uztveramâ veidâ sniegt informâciju par
populârâkajiem, bieþâk izmantotiem un ikvienam pieejamiem veidiem KÂ un KUR
meklçt interesçjoðo informâciju, datus vai materiâlus.

12.1.3 Kâdçï tas ir svarîgi?

Ikvienam uzòçmumam ir jâbût zinoðam un informçtam par attîstîbas tendencçm,
jaunumiem savâ sfçrâ, par klientu vçlmçm u.c., saprotot to, ka svarîgi bût vismaz
vienu soli priekðâ citiem. Bûtîbâ mûsdienu dinamisko dzîves ritmu var raksturot ar
labi pazîstamu teicienu:

Tikai skrienot, turklât ïoti âtri skrienot, mçs varam palikt uz vietas!
Tas nozîmç, ka, ja arî mûsu uzòçmums ir veiksmîgs un savâ nozarç, sasniedzis
zinâmus panâkumus, nekâdâ gadîjuma pie tâ nedrîkst apstâties, jo atliek tikai vienu
dienu neko nedarît…un konkurenti jau mûs ir apsteiguði! Jâòem vçrâ, ka mûsdienu
spraigajos konkurences apstâkïos ïoti liela nozîme ir nepârtrauktai attîstîbai, ko,
savukârt, spçj nodroðinât zinâðanas un informçtîba. Mums ir jâpçta un jâanalizç
tirgus, jâseko lîdzi visâm novitâtçm un attîstîbas tendencçm, turklât ne tikai
lokâlâ, bet arî globâlâ lîmenî, tâdâ veidâ nodroðinot uzòçmumam pârdomâtu, uz
panâkumiem orientçtu ilgtermiòa attîstîbu.

12.1.4 Praktiskais pielietojums

Zinâðanas un informçtîba uzòçmumam nodroðina:
· attîstîbu,
· progresu,
· konkurçtspçju,
· stabilu vietu tirgû,
· ienâkumus .... utt.

Augstâk minçtie faktori varçtu bût pietiekami MOTIVÇJOÐI, lai rastos vçlme
tiekties pçc zinâðanâm un papildinât tâs, lai veicinâtu informâcijas un datu

224
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

meklçðanu, kas attîstîtu un uzlabotu uzòçmuma darbîbu, un ðajâ aspektâ parâdâs ðîs
nodaïas praktiskais pielietojums – turpinâjumâ izklâstîtas daþas idejas un praktiski
piemçri, kas varçtu palîdzçt atrast nepiecieðamo informâciju, datus, publikâcijas.

12.1.5 Literatûras un informâcijas meklçðana

Mûsdienâs ir pieejami ïoti daudzi un daþâdi informâcijas meklçðanas veidi. Bûtiski
ir atrast konkrçtajâ gadîjumâ piemçrotâko, òemot vçrâ meklçjamâs informâcijas
specifiku. Ja nepiecieðama ïoti specifiska, tehniska informâcija, visticamâk mçs
izmantosim tehniskâs literatûras bibliotçku vai arî tieðos kontaktus un griezîsimies
pie konkrçtâs nozares speciâlista, tomçr visbieþâk varçtu tikt izmantots internets,
kâ visaptveroðâkais un operatîvâkais informâcijas meklçðanas instruments.
a) Internets
Straujâ informâcijas un komunikâciju tehnoloìiju attîstîba sniedz iespçju iegût
plaðu un daudzveidîgu informâcijas apjomu no visas pasaules pâris minûðu vai pat
sekunþu laikâ, visbieþâk izmantotais un populârâkais ðâda veida resurss ir internets,
kas mûsdienâs apvieno vairâkas funkcijas – tâ ir bibliotçka ar neaptveramu pieejamâs
literatûras apjomu, tâ ir komunikâcijas telpa, kas ïauj komunicçt, dalîties pieredzç
cilvçkiem no visas pasaules, kâ arî tas ir plaðâkais un vispusîgâkais informâcijas
meklçðanas resurss.
Interneta meklçtâju lietoðana ir ïoti vienkârða un operatîva: atverot meklçtâju
parâdâs lodziòð, kurâ jâieraksta jûs interesçjoðâs tçmas atslçgas vârds vai frâze.
Piemçram, ja jûs interesç informâcija par inovâciju menedþmentu  meklçtâja
lodziòâ jûs kâ atslçgas vârdu ierakstiet “inovâciju menedþments”  nospiediet
taustiòu “search” (no angïu val. “meklçt”)  un pâris sekunþu laikâ meklçtâjs
piedâvâs atslçgas vârdam vai frâzei atbilstoðâko informâciju.

Piemçrs: Meklçtâjs - http://www.alltheweb.com

Parasti piedâvâtâ informâcija ir ïoti plaða un meklçtâjs var piedâvât pat 300
un vairâk interneta saites. Orientçties ðajâ piedâvâjumâ ir diezgan viegli, tâ kâ
meklçtâjs uzrâda gan lapas adresi, gan nosaukumu, gan arî îsu izvilkumu no teksta
vai komentârus, kas ïauj saprast par ko ðî lapa ir un vai tas ir tas, ko jûs meklçjat.
Ja nepiecieðams ir iespçjams saðaurinât jeb konkretizçt meklçjamâs informâcijas
loku, piemçram, ja jûs interesç tieði literatûra par inovâciju menedþmentu, tad
meklçtâjâ mçs ierakstâm frâzi “inovâciju menedþmenta literatûra”, vai arî ja
jums interesç firmas, kas nodarbojas ar inovâciju menedþmentu, ierakstam frâzi
“inovâciju menedþmenta firmas”, utt.

225
 Jâatceras, ka atslçgas frâzei nevajadzçtu bût pârâk garai vai sareþìîtai, tai ir
jâbût pçc iespçjas konkrçtai un skaidri formulçtai, pretçjâ gadîjumâ meklçtâjs var
neuztvert îsto atslçgas vârdu.
b) Datu bâzes
Datu bâzes ir viens no veidiem, kâ iegût apjomîgu un izsmeïoðu informâciju, tâs
piedâvâ daþâdus datu, statistikas, pçtîjumu, publikâciju un cita veida informâcijas
apkopojumus. Tâs pieejamas daþâdos formâtos – drukâtâ veidâ (piemçram,
bibliotçkâs kartotçkas un arhîvi), CD formâtâ (piemçram, ikgadçjais statistikas
apkopojums) vai virtuâlâ veidâ, t.i. internetâ.
Internets jâatzîmç kâ visaptveroðâkâ un pilnvçrtîgâkâ datu bâzu krâtuve.
Neapðaubâms pluss ir meklçðanas diapazons, kas raksturojams kâ globâls, vienlîdz
âtri iespçjams atrast informâciju no visas pasaules par jebkuru tçmu, un jâatzîmç,
ka lietoðana ir ïoti vienkârða un âtri apgûstama, tâ kâ to darbîbas princips ir tieði
tâds pats kâ interneta meklçtâjam (skat. sadaïa a) Internets) – atverot datu bâzi
parâdâs lodziòð, kur jâieraksta meklçjamâs informâcijas atslçgas vârds, jâaktivizç
meklçðanas taustiòð un sekojoði tiek piedâvâta atslçgas vârdam atbilstoðâkâ atrastâ
informâcija.

Jâieraksta atslçgvârds  jânospieþ ”meklçt” (vai “search”) taustiòð  tiek

saòemts rezultâts
Kopumâ ir pieejamas ïoti daudzas un daþâdas datu bâzes, piem., literatûras,
publikâciju vai teorçtisko materiâlu, kâ arî datu bâzes, ko ir izveidojuði uzòçmumi
vai statistikas aìentûras u.t.t. Lai atrastu nepiecieðamo datu bâzi, ieteicams sâkumâ
izmantot interneta meklçtâjprogrammu, tad izvçlçties visatbilstoðâko datu bâzi
un tâlâk turpiniet jau tajâ meklçt nepiecieðamo informâciju, pielietojot iepriekð
izklâstîto principu.
c) Bibliotçkas
Bibliotçkas varçtu iedalît 3 veidos:
· Tradicionâlâs – visa informâcija un materiâli pieejami drukâtâ veidâ,
informâcija meklçjama kartotçkâs vai ar bibliotçkas darbinieku palîdzîbu.
· Daïçji virtuâlâs – internetâ atrodams bibliotçkas elektroniskais katalogs,
ar kura palîdzîbu iespçjams pârbaudît, vai interesçjoðâ literatûra, publikâcijas
vai cita informâcija ir atrodama bibliotçkas krâjumos.
· Virtuâlâs – pilnîbâ elektroniska bibliotçka, visa informâcija atrodama
internetâ gan pieejamo materiâlu kartotçka, gan paði materiâli. Informâcija
meklçjama lîdzîgi kâ interneta meklçtâjos (skat. sadaïa a) Internets) vai arî
bibliotçkas mâjas lapâ ir speciâla sadaïa, kur doti detalizçti norâdîjumi, kâdâ
veidâ materiâli ir jâmeklç.
d) Tieðais kontakts
Tieðais kontakts operatîvai informâcijas ieguvei nav piemçrotâkais veids, jo ir
daudz laikietilpîgâks process.
Tomçr tas ir lielisks veids kâ dibinât jaunus un uzturçt jau esoðos kontaktus. Tieðâ
komunikâcijâ mçs papildus iegûstam neverbâlo informâciju un atgriezenisko saiti,

226
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

turklât nereti, pateicoties tieðajam kontaktam, iespçjams iegût specifisku informâciju

no konkrçtâs sfçras jeb nozares speciâlista ar detalizçtiem komentâriem.
Atkarîbâ no meklçtâs informâcijas vai datu specifikas, tieðos kontatus iespçjams
meklçt daþâdâs valsts vai nevalstiskajâs organizâcijâs, privâtajâs iestâdçs, fondos,
konsultâciju birojos un citur.

12.1.6 Informâcijas atlase un apkopoðana

Lielâ mçrâ informâcijas atlase un apkopoðana ir atkarîga no jûsu izvirzîtâ mçría,
informâcijas ieguves veida, apjoma utt. Pamatojoties uz ðiem faktoriem, ar mçríi
atlasît maksimâli atbilstoðâko informâciju, varat sekot ðai vienkârðajai shçmai:

Mçríis ir atrast informâciju X  pielietojot daþâdus informâcijas meklçðanas

resursus, tiek atrasta plaða informâcija – X, XX, Y, X, xY, yy, x, YY....utt.  atlase
notiek caur FILTRU, ko veido daþâdu kritçriju kopums, to, savukârt, tieðâ veidâ
nosaka sâkotnçji izvirzîtais mçríis (vai mçríi)  pateicoties ðâdam filtram, tiek
ATLASÎTA maksimâli atbilstoðâkâ INFORMÂCIJA – X, XX, X, x  sekojoði iegûtâ
informâcija tiek PIELIETOTA atbilstoði plânotajam mçríim un vajadzîbâm.

12.1.7 Nobeigums
Meklçjot informâciju:
Jânostâda mçríis  ko mçs gribam atrast, kâda veida informâciju vai datus
 jâizvçlas atbilstoðs meklçðanas resurss – internets, datu bâzes, tieðie kontakti
vai arî kas cits (jâizvçrtç kurâ gadîjumâ, kâds resurss ir atbilstoðâkais)  jânoformulç
meklçjamâs informâcijas atslçgas vârds vai frâze (ja izmantojam “meklçtâjus”) 
no piedâvâtâs/iegûtâs informâcijas jâatlasa nostâdîtajam mçríim atbilstoðâkâ.

12.2 Sveðvalodu zinâðanas

12.2.1 Ievads
Liela uzòçmuma vadîtâja nakts vidû pçkðòi pamostas. Sapnî viòa ir prezentçjusi
savu jauno, aizraujoðo produktu lielâ tirgus laukumâ. Ïauþu pûlis stâv viòai apkârt,
draudzîgas sejas, garas bârdas un kapuces. Viòa ir uzslavçjusi produkta kvalitâti,

227
izskaidrojusi tâ darbîbu, taèu viòa ir pamanîjusi, ka pûlis kïûst arvien satrauktâks un
dusmîgâks un sâk doties prom. Pçkðòi viòa saprot, ka ïaudis nav stâstîto sapratuði,
jo viòi runâ citâ valodâ… Vai tas bija tikai tâlu no îstenîbas esoðs murgs?
Atcerieties, ka inovâcija nozîmç pieòemt jaunu produktu vai
pakalpojumu TIRGÛ (vietâ). Komunikâcija ir neatòemama sastâvdaïa.
Mums var bût vislabâkais piedâvâjums, taèu, ja mçs nespçjam saprotami izklâstît
inovatîvâ produkta vai pakalpojuma iezîmes, kâ lai mums veicas?
Agrâk uzòçmumi varçja pastâvçt un izdzîvot bez sveðvalodu zinâðanâm.
Mûsdienâs, globâlâs ekonomikas apstâkïos, sveðvalodas un starpkultûru pieredze ir
kïuvusi par izðíiroðo faktoru.
Produkti, pakalpojumi un informâcija strauji attîstâs starp kontinentiem; ja
mçs nevçlamies bût tikai pasîvi novçrotâji, mums ir jâsaprot, kas notiek, jâapkopo
informâcija, un tâdçï ir jâbût adekvâtiem saziòas lîdzekïiem, it îpaði sveðvalodu
zinâðanâm.
Ko nozîmç bût kompetentam citâ valodâ?
Bût kompetentam citâ valodâ ir atkarîgs no tâ, kâds bûs valodas nolûks vai
pielietojums: tçrzçðanai restorânâ ar biznesa partneri un detalizçta produkta
prezentâcijai milzîgas auditorijas priekðâ, ir nepiecieðamas daþâda lîmeòa
sveðvalodas zinâðanas.
Esiet uzmanîgi! Sveðvalodu zinâðanas netiek uztvertas atseviðíi no sociâlajâm
kompetencçm. Var gadîties, ka nevis vâcu uzòçmçjs ir tas, kurð saòem pasûtîjumu
pçc nevainojamas produkta prezentâcijas Portugâles uzòçmuma pârstâvjiem, bet
jaukais rumâòu partneris, pçc tam, kad rumâòi bija novçrtçjuði brîniðíîgo namatçva
vînu, Benfica Lisbon uzvaru un pilsçtas arhitektûru. Vâcietis nespçja piedalîties ðajâ
sarunâ, jo viòð bija apmeklçjis “tikai” tehniskâs angïu valodas kursus.
Ko tas nozîmç? Ir nepiecieðamas iemaòas, lai veiktu ðo uzdevumu. Piemçram,
pakalpojumu tehniíim ir jâapgûst tehniskie termini, bet nedrîkst aizmirst
angïu sarunvalodas nozîmi nepiespiestâ sarunâ vai, lai rastos interese
par partneri (valsti), – ðiem faktoriem un nevis biznesa angïu valodai
varçtu bût izðíiroðâ nozîme.
Sveðvalodu zinâðanas ir arî politisks instruments. Nepârprotami, pârrunu laikâ
runâtâjam no Lielbritânijas dzimtajâ valodâ ir lielâkas priekðrocîbas, jo cilvçkiem,
kuri nerunâ dzimtajâ valodâ vârdu atraðana daþkârt sagâdâ lielâkas grûtîbas nekâ
pats pârrunu temats (tâdçï Esperanto ir labs ieteikums, lai izveidotu vienlîdzîbu
starp sarunas partneriem). Paðreiz angïu valoda ir tâ saucamâ “lingua franca”, ko
cilvçki lieto un saprot visvairâk; tâdâ situâcija saglabâsies arî tuvâkajâ nâkotnç.
Uzsâkot apgût citas valodas, esiet vienmçr gatavi pateikt daþus vârdus jûsu
biznesa partnera dzimtajâ valodâ. To uzskata par pieklâjîbas un intereses
izrâdîðanu. Lielâkajos uzòçmumos ir tendence pârrunâs runât nevis angïu valodâ,
bet gan partnera valodâ, jo ir pierâdîts, ka ðâda pieeja ir veiksmîgâka.

228
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

12.2.2 Kur un kâdçï sveðvalodu zinâðanas ir svarîgas

inovâcijas procesâ?
Starptautisks uzòçmums ir radîjis jaunu automaðînu un uzsâcis eksporta biznesu
ar Spâniju, lai pârdotu jauno “Nova”. Pat tie cilvçki, kuri nerunâja spâniski, zinâja,
ka vârds “Nova” nozîmç jauns; mârketinga un pârdoðanas nodaïa nolçma tirgot
ðo produktu ar tâdu nosaukumu kâ inovatîvu produktu, kas atklâj mûsdienu
tehnoloìiju un dizainu. Tomçr viòi nebija òçmuði vçrâ, ka spâòu pircçji drîz vien
‘ kas nozîmç “tas nedarbojas” …
atvasinâja ðo vârdu “no va”,

“NOVA” = jauns = “no va‘ “ = tas nedarbojas

Lîdzîgu piemçru ir daudz. Ir krietni jânopûlas, lai pârliecinâtos, vai izvçlçtais

produkta nosaukums neradîs negatîvas asociâcijas un kâ tas varçtu sekmçt pozitîvas
asociâcijas pircçjiem pârdoðanas valstî.
Tas gan ir tikai viens aspekts, kas parâda pareiza valodas lietojuma nozîmi tirgû.
Interneta mâjas lapâ “The Business of Language’s Initiative” Anglijas ziemeïaustrumu
daïâ (www.thebusinessoflanguage.org.uk) ir minçts interesants fakts - interneta
lietotâji iepçrkas 3 reizes vairâk, ja tiek uzrunâti dzimtajâ valodâ.
Citi pârskati sniedz datus, kas parâda sveðvalodu nozîmi biznesâ. Piemçram,
Limburgâ (Beïìijâ) 35% no aptaujâtajiem uzòçmumiem atzina, ka neizmantoja
biznesa iespçjas, jo nebija pietiekamu sveðvalodu zinâðanu. Turpretî citu reìionu
Lielbritânijâ, Spânijâ, Vâcijâ un Dânijâ sniegtie skaitïi ir attiecîgi 31%, 18%, 15%
un 14%. Beïìijâ 13% uzòçmumu atsauca pasûtîjumus tâ paða iemesla dçï.

12.2.2.1 Inovatîvo risinâjumu meklçðana un salîdzinâðana ar

ârzemju sasniegumiem
Vispasaules informâcija ir viegli pieejama, it îpaði nelieliem uzòçmumiem bez
pçtniecîbas un attîstîbas departamentiem, kas meklç invatîvos produktus un risina
jautâjumus par to iegûðanu.
“Know-how” jeb prasmi var pâròemt no tâm valstîm, kurâs darbaspçks ir
ievçrojami lçtâks. Nerunâsim par to, kam ir jâpievçrð uzmanîba, lai ðî pâreja bûtu
veiksmîga, taèu valodas (un starpkultûru) zinâðanas noteikti ir nepiecieðamas, lai
izmantotu ðo informâciju.
Cilvçki ar augstâko izglîtîbu, kuri ieraduðies no ârzemçm, jûsu valstî bieþi dzîvo
kâ imigranti, gaidot izdevîbu, lai parâdîtu savu kvalifikâciju un spçjas, tâdçjâdi

229
nodibinot kontaktu ar personâm un biznesu savas izcelsmes valstî. Kâdçï neizmantot
viòu zinâðanas par daþâdâm kultûrâm un valodu prasmi?
Jau iepriekð tika izteikta doma, ka, lai bûtu veiksmîgam biznesâ, ir jâatmet ideja, ka
mûsu vadîbas koncepcijas ir vislabâkâs. Bizness Japânâ un Tâlajos Austrumos balstâs
uz atðíirîgâm koncepcijâm un bieþi vien ir veiksmîgâks. Mums ir jâbût atvçrtiem
un jâcenðas uzzinât, kas mums bûtu noderîgs. Multikultûru grupâm nepiecieðamas
valodu un starpkultûru zinâðanas, taèu tas veicams ar alternatîvâm metodçm un
domâðanas veidu, tâdçjâdi palîdzot rast inovatîvas idejas un risinâjumus.
Sveðvalodu zinâðanas ir nepiecieðamas ikvienâ inovâcijas posmâ:

12.2.3 Kâ apgût sveðvalodas uzòçmumâ?

Ir divas iespçjas:
1. Pieòemot darbâ darbiniekus, kuri ir profesionâli eksperti un runâ
sveðvalodâs, piem., tâdçï, ka tie ir dzîvojuði ârzemçs, vai ir tur mâcîjuðies. Liela
priekðrocîba ir tâ, ka ðie cilvçki ne tikai pareizi runâ attiecîgajâ sveðvalodâ, bet arî
pârzina kultûras jautâjumus un kâ nodibinât noderîgus kontaktus.

230
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

2. Uzòçmuma darbinieku apmâcîba. Ðîs nodaïas autors ir mâcîjis un

mâcîjies sveðvalodas visu dzîvi, tâdçï arguments “es esmu pârâk vecs, lai sâktu”
netiks pieòemts! Pçtîjumi liecina, ka vecâkiem cilvçkiem nepiecieðams ilgâks
laiks, lai iemâcîtos, taèu viòi to kompensç ar spçju vairâk koncentrçties dotajam
uzdevumam. Jaunâki studenti spçj izmantot smadzeòu potenciâlu, tomçr viòiem
nav tik lielas pieredzes. Bez tam vecâkiem cilvçkiem parasti ir stipra motivâcija.
Galvenais motîvs, lai mâcîtos valodas ir to noderîgums. Sveðvalodu prasme
noder arî privâtajâ dzîvç - tiekoties ar interesantiem cilvçkiem, iespçja vairâk
uzzinât ârzemju ceïojumu laikâ, u.c. Bez motivâcijas, noderîguma privâtajâ un
profesionâlajâ sfçrâ, ir jâbût iespçjâm valodas praktiskajai pielietoðanai, jo nav
nozîmes zinâðanas tikai “uzkrât”.
Pievçrsîsimies bieþâk uzdotajiem jautâjumiem (FAQ):
Kâ lai atrod labus kursus? Kursus piedâvâ gan privâtas firmas, gan valsts iestâdes.
Intensîvajam mâcîbu kursam labâkais studentu skaits ir 10-12. Jânoskaidro pieòemtâ
koncepcija, pçc kuras notiek mâcîbas. Joprojâm ir kursi, kas balstâs uz lasîðanu,
tulkoðanu un jautâjumu atbildçðanu! Darbs pâros un grupâs, kâ arî audio – vizuâlo
materiâlu izmantoðana bûtu obligâta prasîba, kâ arî praktiska iegûto zinâðanu
pielietoðana.
Vai labâk apmeklçt kursus, ko pasniedz ârzemju pasniedzçjs? Tas bûtu noderîgi
iesâcçjiem, lai iemâcîtos pareizo izrunu. Taèu arî kvalificçts vietçjais pasniedzçjs ir
piemçrots ðim nolûkam, papildus izmantojot audio materiâlus (diskus, TV-klipus,
internetu un citas programmas, lai apgûtu pareizo izrunu). Bieþi vien iesâcçjiem
labâk padodas izrunas apgûðana kopâ ar vietçjo pasniedzçju. Ârzemju pasniedzçji
var piedalîties mâcîbu beigu posmâ, kad tiek apgûta sarunvaloda.
Vai mâcîbas, izmantojot datoru, ir laba alternatîva kursiem? Pastâv uzskats, ka
mâcîbas, izmantojot jaunus plaðsaziòas lîdzekïus, ir noderîgs veids vingrinâjumiem
un pârbaudîjumiem, taèu saziòa ir sareþìîts process: balss, seja, valoda, balss toòa
izmaiòas, klausîðanâs un atbildçðana ir elementi, kam nepiecieðama klâtbûtne. Ðîm
aktivitâtçm, veidojot kursu daïu, ir jâbût galvenâm, taèu, lai pasniedzçjam nebûtu
jârunâ nodarbîbas lielâko daïu!
Tiek apspriesta iespçja par sveðvalodu kursiem uzòçmumâ. Kâdi bûtu
ieteikumi?
Mâcîbas darbavietâ ir ïoti noderîgas. Lai gan prakse râda, ka darbinieki daþkârt
ierodas ar nokavçðanos, vai aiziet, nesagaidîjuði nodarbîbas beigas, lai pabeigtu
nepaveiktos darbus (“Y kundze, Jums zvana …”). Ir cita attieksme, ja mâcîbas notiek
ârpus uzòçmuma telpâm.
Koncentrçðanâs dçï, vingrinâjumiem un paðmâcîbai ieteicamas ir 90 minûtes
divas reizes nedçïâ, nekâ èetras stundas vienu reizi nedçïâ.
Ir detalizçti jâapsprieþ apgûstamâ viela ar kursu vadîtâju un jâiepazîstas ar
pasniedzçja metodçm un pieredzi. Ir vienkârði testi (skat. 12.2.4), kas nosaka îstâs
vajadzîbas. Laiks un nauda ir veids, kâdâ jûs norçíinâties par mâcîbâm; ja nespçjat
saskatît apgûstamâs vielas atbilstîbu, jâlûdz izskaidrojums. Ieteikums – kombinçt

231
valodu apguvi ar kâdu citu priekðmetu, piem., starpkultûras apguvi un prezentâcijas
paòçmieniem, ja tas ir iespçjams. Nevainojamas valodas prasmes iespaids tiks
sabojâts, ja runâtâjs neveikli rîkosies ar kodoskopa plçvçm vai citiem prezentâcijas
materiâliem.

12.2.4 Piemçri
Raþoðanas uzòçmums nolçma, ka uzòçmuma darbiniekiem jâuzlabo valodu
zinâðanas. Uzòçmuma atraðanâs vieta ir Lielbritânija un lielâkâ daïa biznesa arî
noris Lielbritânijâ, lai gan 80% produkcijas tiek raþoti starptautiskajam tirgum. Tas
nozîmç visu kontinentu apgâdi, sadarbîbu ar klientiem un prasmi runât vairâkâs
valodâs. Sveðvalodu prasmes trûkums ir ðíçrslis veiksmîgai biznesa attîstîbai
ârzemçs.
Vietçjais valodu mâcîbu centrs piedâvâja pasniedzçju, kura pienâkumi bija
valodu mâcîðana uzòçmumâ.
Valodas iemaòu prasîbas bija ïoti specifiskas. Tâm vajadzçja veicinât pârdoðanas
nodaïas vadîbu ârzemçs, nosakot klientu vajadzîbas un nodroðinât produkciju, kas
atbilst viòu prasîbâm.
Tika izveidota vârdnîca, kurâ ir atbilstoða informâcija par produktiem un ar tiem
saistîtiem rûpnieciskajiem sektoriem, kâ arî vispârçji termini, ko izmanto biznesâ.
Vârdnîca tika iztulkota viòu biznesam nepiecieðamâs valodâs. Tas veicinâja
uzòçmuma sâkotnçjâ kontakta izveidoðanu, sûtot e-pastu un faksus klientu dzimtajâ
valodâ un iepazîstinot ar sevi un savu produkciju.
Izsûtîtâ informâcija klientu dzimtajâ valodâ krietni palielinâja klientu
atsaucîbu.
Sazinoties ar potenciâlajiem klientiem viòu dzimtajâ valodâ, tika uzsâkti
daudzi biznesi, kas agrâk tika zaudçti. Tâdçjâdi lingvistisko iemaòu îstenoðanai
nepiecieðamâs investîcijas ir atmaksâjuðâs un pavçruðas jaunas tirdzniecîbas iespçjas
starptautiskajâ tirgû.

Ir jâmâcâs sveðvalodas ne tikai biznesa, bet arî sadzîves sarunâm!

Rindkopa no Jochen Muskalla (BASF uzòçmums) ziòojuma ”Kvalitâtes
menedþmenta pakalpojumi” LINGUA simpozijâ, Saarbrücken, 1994):
“Ir nepiecieðams apvienot uzòçmuma un indivîda mçríus. Viens no uzòçmuma
mçríiem ir nodroðinât, lai personâls justos brîvi: piem., ja pusdienu laikâ darbinieks
runâs tikai par biznesu, tas neradîs nepiespiestu gaisotni. Tâdçï ir nepiecieðams,
lai darbiniekiem bûtu labas vispârçjas valodas zinâðanas, kâ arî specifisko terminu
pârzinâðana”.

Sveðvalodu zinâðanas nav obligâta prasîba tikai uzòçmuma vadîbas personâlam!

Eiropas pasaþieru pakalpojumi (rindkopa no Christine Mead ziòojuma LINGUA
simpozijâ, Saarbrücken, 1994):
“Lai nodroðinâtu vilcienu satiksmi cauri Lamanðam, uzòçmums izvçlçjâs
vilcienu vadîtâjus, kuri nezinâja franèu valodu. Lielâkâ daïa beidza mâcîbas 15 – 16

232
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

gadu vecumâ. Uzòçmums aicinâja brîvprâtîgos un izvelçjâs, kurus no tiem jânosûta

uz 3 nedçïu franèu valodas kursiem, lai pârliecinâtos par viòu valodas apguves
spçjâm. Mâcîbu ilgums bija 600 stundas, iekïaujot vispârçjâs valodas zinâðanas, kâ
arî speciâlo valodu. Uzòçmums nevar sasniegt mçríus, ja vilcienu vadîtâji nerunâ
franèu valodâ.”

12.2.5 Sveðvalodu zinâðanu paðnovçrtçjums

Cik kompetents es esmu, un kas man ir nepiecieðams?
Ðâda aptaujas lapa palîdzçs novçrtçt valodu un prezentâcijas prasmi. Tas ir balstîts
uz Eiropas projekta rezultâtiem un aptaujas lapu, ko izstrâdâja ðîs nodaïas autors.
Darbinieks pats var noteikt savu valodu prasmi un to, kas viòam ir nepiecieðams.
Dotâs atbildes sniedz skaidru rezultâtu un palîdz gan vadîbai, gan darbiniekiem.

Spçjas : Vajadzîbas:
1. Pilnîgi kompetents 1. Bûtiskas
2. Iespçjams sazinâties 2. Noderîgas
3. Nav zinâðanu 3. Neatbilstoðas
Sadalîjums spçjâs un vajadzîbâs ir ïoti svarîgs. Piemçram, ja pârrunu spçjas
novçrtçjât ar 3, taèu nekad neesat risinâjis pârrunas sveðvalodâ, mâcîbu mçría
nebûs. Tas ir jâiegaumç, nosakot, ko jûs “vçlçtos darît” un “reâlâs jûsu darba
prasîbas”.
Mâcîbu sagatavoðanas procesâ esam veiksmîgi izmantojuði lîdzîgas tabulas.
Apsprieþot mâcîbu jautâjumus, iesniedziet pasniedzçjam aizpildîtu anketu. Tas
palîdzçs viòai/viòam izstrâdât jums domâtu programmu.

RUNÂÐANA UN Spçjas Vajadzîbas

KLAUSÎÐANÂS 1 2 3 1 2 3
Telefona izmantoðana
Darîjumu brauciena organizçðana
Iepazîstinât ar sevi un uzòçmumu
Neformâlas tikðanâs
Oficiâlas tikðanâs
Produktu virzîba
Nâkamâs tikðanâs
Komerciâla informâcija
Pârrunas
Ârzemju viesu uzòemðana
Sarunas
Izstâdes/gadatirgi

233
 Speciâlistu leksika

LASÎÐANA

Pasts, fakss, ziòojumi

Biznesa vçstules
Biznesa ziòas
Tirdzniecîbas broðûras
Komerciâlie & finanðu ziòojumi
Tehniskie ziòojumi
Eksporta dokumenti
Produkta apraksts
Patenta dokumentâcija
Lietoðanas instrukcija

RAKSTÎÐANA
E-pasts, fakss, ziòojumi
Biznesa vçstules
Komerciâlie un finanðu pârskati
Tehniskie ziòojumi
Produkta apraksts
Piedâvâjumi un pasûtîjumi

PREZENTÂCIJA
Prezentâcija, izmantojot
kodoskopa plçves
PowerPoint prezentâcija
Klientam paredzçtâs
dokumentâcijas noformçjums
Retoriskâs iemaòas
Pârrunu iemaòas
Tehniskâs iemaòas informâcijas
/ patentu / noteikumu u.c.
meklçðanai

234
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

12.3 Starpkultûru kompetence un inovâcijas process

12.3.1 Ievads
Ðîs nodaïas mçríis ir sniegt îsu pârskatu par starpkultûru zinâðanâm un to saistîbu
ar inovâcijas procesu. Cerams, ka informâcija, pârbaudes lapa un zemâk minçtie
resursi ieinteresçs lasîtâju un veicinâs ðî jautâjuma padziïinâtu izpçti. Tas palîdzçs
lasîtâjam iesaistîties praktiskajâ domâðanas procesâ un pçtît attiecîgo situâciju.
Daudzâs valstîs starpkultûru zinâðanas tiek pieprasîtas, un tâs izriet no
vçsturiskajâm kultûras un politiskajâm attiecîbâm. Piemçram, vçsturiskâs Portugâles
attiecîbas ar Âfriku (valstis, kurâs runâ portugâïu valodâ), Âziju (Makao, Indija,…)
un Ameriku (Brazîlija,…). Daþâdu kultûras aspektu dçï, dalîðanâs zinâðanâs, pieredzç
un resursos bieþi vien nenoritçja gludi. Pat mûsdienâs, ar izglîtîbu, medicînisko
palîdzîbu vai pçtîjumiem saistîtie nozîmîgie projekti, kas noris starp universitâtçm
vai uzòçmumiem, daþkârt ir grûti îstenojami, jo ir atðíirîgi skatîjumi uz kultûru un
izpratni.

12.3.2 Izprast starpkultûru kompetenci – ko tas nozîmç?

Jûsu spçjas efektîvi strâdât kopâ ar citiem cilvçkiem, kuriem ir atðíirîga kultûra,
piem., atðíirîga valoda vai reliìija. Jûsu strapkultûru kompetence veido daïu no
jûsu vispârçjâm sabiedrîbas zinâðanâm.
Uzòçmumam ir noderîgi apzinâties, kâds starpkultûru kompetences lîmenis
piemît tâ darbiniekiem. Pamatlîmenî darbiniekiem ir priekðstats par citâm kultûrâm,
un tie pâròem viòu pieredzi, taèu bez sistemâtiskas pieejas. Nâkamajâ lîmenî
darbinieki jau ir piedalîjuðies apmâcîbâs par starpkultûras jautâjumiem un spçj
rîkoties daþâdâs situâcijâs sistemâtiskâ un pârdomâtâ veidâ. Nâkamajâ lietpratçju
lîmenî, darbinieki izmanto pieredzi un piemçro to jaunajai situâcijai, saprot daþus
no konceptuâlajiem jautâjumiem par starpkultûru komunikâciju un uztver kultûras
nianses, pârliecinoði izklâsta savu viedokli, taèu nav aizskaroði.
Ðo kompetenèu noteikðana var palîdzçt uzòçmumam pamatpersonâla izvçlç,
kurð tiks iesaistîts starpkultûru komunikâciju plâna izstrâdç, starpkultûru darba
vides aizstâvçðanâ, starpkultûru apmâcîbu plânu izveidoðanâ un nolems, kurð
atbalstîs un palîdzçs sagatavoties tâlajiem biznesa braucieniem.
Plaðâka informâcija par daþâdâm starpkultûru kompetencçm ir izklâstîta
Leonardo INCA projektâ: www.incaproject.org.

12.3.3 Kâdçï starpkultûru kompetence ir svarîga?

Starpkultûru kompetence ir svarîgs aspekts biznesa inovâcijâ,
runâjot par:
a) (operatîvo) spçju nodot un pielietot zinâðanas, idejas, procesus un produktus
citu kultûru kontekstâ, un

235
 b) (izzinâðanas, nostâjas) spçju gadîjumu analizçðanâ no daþâdâm
perspektîvâm.
Òemot vçrâ ekonomisko aspektu un integrçðanos Eiropas Savienîbâ, lielie
uzòçmumi, kâ arî MVU, kas darbojas uz zinâðanâm balstîtajâ ekonomikâ, arvien
vairâk païaujas uz ârzemju informâciju avotiem, tâdçï ir jâpiemçro attiecîgâ
reìiona vai valsts kultûras konteksts, lai sasniegtu tirgu. Ja mâcîbas notiek darba
vietâ, ir jâòem vçrâ darbaspçka atðíirîgâs kultûras, atspoguïojot uzòçmçjdarbîbas
daudzkultûru sabiedrisko vidi.
Biznesa vidç ir bûtiskas starpkultûru kompetences, ja lîdzâs pastâv un
mijiedarbojas divas vai vairâkas kultûras, vai gadîjumos, kad uzòçmumâ vai
organizâcijâ ir daudzkultûru sabiedrîba.
Uzòçmuma darbinieki: Ir svarîgi zinât jûsu darbinieku kultûras iezîmes;
gadîjumâ, ja darbaspçku veido daþâdu kultûru darbinieki, ir jâpârliecinâs, cik lielâ
mçrâ tas ietekmçs to, kâ viòi strâdâ, komunicç un socializçjas.
Starptautiskâ tirdzniecîba: Ja uzòçmums plâno uzsâkt starptautisko
tirdzniecîbu, ir ârkârtîgi svarîgi òemt vçrâ starpkultûru atðíirîbas. Tas nosaka, vai
paplaðinâðanâs bûs veiksmîga vai nç.
Daþi globalizâcijas aspekti, kas lielâkâ vai mazâkâ mçrâ ietekmç KATRU
uzòçmumu:
 globalizâcija veicina nopietnâku konkurenci tirgû,
 lçmumi par vietas izvçli vairs nav atkarîgi tikai no vietçjiem vai
reìionâlajiem aspektiem,
 lçmumus par visiem biznesa procesiem pieòems, òemot vçrâ globâlo tirgus
situâciju,
 tehniskais progress var îsâ laikâ sasniegt pasaules attâlâkos nostûrus, ja
pievienotâ vçrtîba ir pietiekami augsta,
 pieaug pieprasîjums pçc kvalificçtiem darbiniekiem, augstâkâ izglîtîba kïûst
par konkurences noteicoðo faktoru,
 uz tehniku balstîtas profesionâlâs iemaòas nav tik vçrtîgas, salîdzinot
ar kvalifikâciju, ar kuras palîdzîbu var piemçrot darbîbu ekonomiskâm un
tehnoloìiskâm izmaiòâm; pieaug saziòas prasmes nozîme, it îpaði sabiedriskâs
iemaòas.
Tâdçï, lai îstenotu inovâciju, starpkultûru kompetence nozîmç vairâk, kâ
tikai zinâðanas par citâm kultûrâm un kâ rîkoties, tiekoties ar ârzemju biznesa
partneriem.
Uzòçmumam (un ne tikai vadîbai) ir nepiecieðams domât par globâlo ietekmi,
efektiem un vajadzîbâm – Domâ globâli, darbojies lokâli! Darbojies globâli,
domâ lokâli!
Statistika ir pârliecinoða: kopð 1950. gada, pasaules tirdzniecîbas apjoms ir
pieaudzis 20 reizes. No 1997. gada lîdz 1999. gadam ârzemju investîciju plûsma
ir gandrîz divkârðojusies. Vçl viens globalizâcijas piemçrs ir ârçjâs tirdzniecîbas
daþâdoðana.

236
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

Nav vienota uzskata par to, kâ mûsdienu globalizâcijas laikmets atðíiras no

iepriekðçjâ. Var strîdçties, vai iepriekðçjo globalizâciju pamatoja zemâs transporta
izmaksas, taèu mûsdienu globalizâciju pamato lielâs telekomunikâciju iespçjas, kas
sasaista pasauli arvien cieðâk.

12.3.4 Kâ biznesâ tiek izmantota starpkultûru

kompetence?
Zemâk tekstâ ir doti daþi piemçri, kur starpkultûru kompetence ir izmantota
daþâdos biznesa kontekstos:
Inovatîva ideja …

“Radio diskusijâ par degvielas cenâm kâds uzòçmçjs izklâstîja inovatîvu ideju
par degvielas cenu paaugstinâðanu, lai izvairîtos no tâ, ka Eiropâ raþotos apavus
transportç uz treðâs pasaules valstîm, lai ievçrtu ðòores, un pçc tam tâs atkal
transportç atpakaï. Viòð ieteica izlietot no augstajâm degvielas cenâm iegûtos
lîdzekïus, lai apmaksâtu minçto procedûru vietçjiem darbiniekiem.
Tika dota atbilde – starptautiskâ konkurence globalizâcijas tirgû padara
ðîs idejas îstenoðanu neiespçjamu, jo vismaz visâm Eiropas valstîm tad bûtu
jârîkojas lîdzîgi. “

Globâlais bizness zem spiediena…

“Uzòçmuma Shell vadîtâji atradâs saspringtâ situâcijâ, jo pircçji boikotçja

uzòçmumu starptautiskâ mçrogâ. Tam par iemeslu bija uzòçmuma konflikts ar
Greenpeace. Sabiedrîbas viedoklis kïuva arvien kritiskâks, ideja par lçtu, lçtâku,
vislçtâko joprojâm bija spçkâ, taèu arvien vairâk pircçju sâka interesçties, kâ tiek
raþoti produkti un kâdâ veidâ tiek izmantoti resursi un darbaspçks. Internets un
plaðsaziòas lîdzekïi spçja îsâ laikâ ietekmçt pircçju uzskatus”.

237
 Nepiecieðama valodas prasme…

“Raþoðanas uzòçmums nolçma paaugstinât savu darbinieku valodas

prasmi. Uzòçmums darbojâs Lielbritânijâ, 80% no produkcijas bija paredzçti
starptautiskajam tirgum, apgâdâjot visus kontinentus un runâjot ar klientiem
daþâdâs valodâs. Pierâdîjâs, ka vietçjo valodu zinâðanu trûkums ir ðíçrslis
biznesa vadîðanai daþâdâs valstîs.
Ar vietçjâ valodu centra palîdzîbu tika atrasts pasniedzçjs, kura pienâkums
bija valodas mâcîðana uzòçmumâ.
Prasîtâs valodas zinâðanas bija diezgan specifiskas. Tâm vajadzçja veicinât
pârdoðanas grupas vadît biznesu ârzemçs, nosakot klientu vajadzîbas, iesakot
un piegâdâjot produktus, kuri precîzi atbilstu viòu prasîbâm.
Tika izveidota vârdnîca, ar produktu un raþoðanas sektoru tematikai
atbilstoðiem terminiem, kâ arî ar vispârçjiem biznesa terminiem. Vârdnîca tika
iztulkota valodâs, kâdâs norisinâjâs svarîgâkais bizness. Tas ïâva uzòçmumam
izveidot sâkotnçjo kontaktu ar klientiem, sûtot e-pastu, faksus, kâ arî iepazîstinot
ar sevi un savu produkciju klientu dzimtajâ valodâ.
Izplatot informâciju dzimtajâ valodâ, palielinâjâs klientu atsaucîba.
Sazinoties ar iespçjamajiem klientiem viòu dzimtajâ valodâ, tika atjaunots
iepriekð neizdevies bizness. Tâdçjâdi investîcija, kas bija nepiecieðama, lai
ieviestu jaunas valodas zinâðanas, atmaksâjâs un atklâja jaunas tirdzniecîbas
iespçjas starptautiskajâ tirgû.”.

Starpkultûru komunikâcija uzòçmumos, ko raksturo divi gadîjuma pçtîjumi

(“Intercultural Communication in Business Ventures Illustrated by Two Case
Studies”, http://www.tu-freiberg.de/~wwwfak6/paper/hinnertext.pdf) ir vçl viena
interesanta akadçmiskâ publikâcija. Divi gadîjumi, uz kuriem balstâs pçtîjums,
atklâj, kâ kultûras ietekmç mârketinga stratçìiju un produktus ârzemju tirgû. Lai
gan divi pçtamie vâcu uzòçmumi neietilpst MVU kategorijâ, vairâki pieòemtie
stratçìiskie lçmumi attiecas arî uz mazâkiem uzòçmumiem.

12.3.5 Kâdâ veidâ jâplâno starptautiskâ kompetence?

Zemâk ir dota pârbaudes lapa, kas palîdzçs jums un jûsu uzòçmumam plânot
starptautiskâs kompetences attîstîbu. Iepazîstoties ar uzdevumiem, jums varçtu bût
nepiecieðama profesionâïa palîdzîba. Novçrtçðanas piemçri palîdzçs novçrtçt jûsu
un jûsu darbinieku starpkultûru kompetenci.

238
 12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

A. Pârbaudes lapa

1. Izveidojiet kopâ ar darbiniekiem starpkultûru darbîbas plânu un to

regulâri pârskatiet.

2. Novçrtçjiet jûsu un jûsu darbinieku starpkultûru kompetenci.

3. Novçrtçjiet savu produktu, procesus un pakalpojumus atbilstoði

tirgus kultûras aspektam.

4. Novçrtçjiet savu mârketingu un komunikâciju stratçìiju attiecîbâ

uz starpkultûru prasîbâm

5. Nosakiet starpkultûru apmâcîbu kursus/seminârus vai valodu

kursus, kas atbilst starptautiskâs kompetences elementiem.

6. Izveidojiet diskusiju/mâcîbu ciklus jûsu uzòçmumâ, kuros notiek

“prâta vçtra” un diskusijas par starpkultûru jautâjumiem un tiek
pielietoti piem., uzskatâmo mâcîbu lîdzekïu komplekti.

7. Rîkojiet starptautiskâs ‘jautrîbas’ dienas, kurâs notiek konkursi, kas

parâda jûsu starpkultûru zinâðanas un iemaòas, demonstrç daþâdas
paraþas, çdienu, utt..

8. Nosakiet un veiciniet ‘starpkultûru uzvarçtâjus’ jûsu uzòçmumâ,

tas palîdzçs nostiprinât starpkultûru pasâkumus jûsu biznesa
procesos.

Starpkultûru kompetence saistâs ar to, kâdas ir jûsu attiecîbas ar citu kultûru

cilvçkiem. Piemçrots vingrinâjums varçtu bût savas starpkultûru prasmes
novçrtçjums, izvçrtçjot jûsu spçjas atbildot uz tabulâ uzstâdîtiem jautâjumiem
(adaptçts no INCA projekta, skat.: www.incaproject.org.uk):

239
240
B. Paðnovçrtçjums
Prasme Apraksts Jûsu komentâri
‘iecietîba pret Rîcîba neskaidrâs situâcijâs, kâ arî jaunas pieredzes iespçja un
neskaidrîbu’ vçlçðanâs meklçt jaunus risinâjumus, kas pieòemami noteiktam
cilvçku lokam

‘uzvedîbas Pielâgoties un novçrtçt citu vajadzîbas un paraþas

elastîgums’
‘komunika- Spçja bût uzmanîgiem jautâjumos, kuros var rasties pârpratumi,
tîvâ apziòa’ jo pastâv atðíirîbas runâ, þestos un íermeòa valodâ un vienmçr
bût gataviem paaugstinât kvalifikâciju un vienoties par to,
“kâdâ veidâ tiks izmantoti noteikti izteicieni vai specifiskie
termini”

‘zinâðanu Spçja un vçlçðanâs iesaistîties, izzinât un mâcîties no kultûras -

atklâjums’ piem., pircçju, klientu vai biznesa partneru paraþâm, prakses un
vçrtîbâm, ar kuriem jûs strâdâsiet kopâ, un tâs atbilstoði pielâgot
jûsu praksç

‘cieòa pret Novçrtçt “citu cilvçku vçrtîbas, paraþas un praksi, kas ir vçrtîgas
citâdiem’ paðas par sevi un daudz neatðíiras no normas. Ja jums nav
kopîgu vçrtîbu, paraþu un prakses, jûs esat pârliecinâts, ka
tâs pieder viòiem un ar cieòu izturaties pret tâm. Daþkârt ir
nepiecieðams pieòemt stingru, tomçr diplomâtisku nostâju par
principiâliem jautâjumiem, kam jûs nepiekrîtiet.

‘iejûtîba’ Cenðoties emocionâli un izzinoði izprast otra cilvçka situâciju

vai apstâkïus, jeb sarunvalodâ - ‘nostâdît sevi viòu vietâ’. “Ðî
prasme ir atkarîga no zinâðanâm, kâ jûs liekat citiem justies, un
tas nav balstîts uz faktiem. Tas izpauþas rûpçs neaizvainot otru
vai neierobeþot viòu vçrtîbu sistçmu.’’
 13. Elektroniskais birojs

13. Elektroniskais birojs

13.1 Elektroniskais paraksts
Mçs dzîvojam straujâ un dinamiskâ laikmetâ, kurâ jaunâs tehnoloìijas un
elektroniskâs ierîces ir mûsu modernâs dzîves neatòemama sastâvdaïa. Tagad
plaðo elektronisko telpu ir iespçjams papildinât ar droðu un katram Latvijas
iedzîvotâjam pieejamu individuâlu elektronisko parakstu. Elektroniskais paraksts ir
jûsu elektroniskais Es, jûsu identitâtes apliecinâjums elektroniskajâ vidç. Latvijâ ðis
pakalpojums ir pieejams no 2006. gada oktobra.
E-paraksts ir dati, kas radîti ar e-paraksta sertifikâta palîdzîbu un pievienoti
elektroniskajam dokumentam (“Word”, e-pastam vai citâm elektroniskâm
datnçm).
Digitâls sertifikâts ir elektroniski dati, kurus izsniedz uzticamais sertifikâcijas
pakalpojumu sniedzçjs – VAS “Latvijas Pasts”, kas nodroðina droðu un viennozîmîgu
personas identifikâciju elektroniskajâ vidç.
Paraksta dati ir viennozîmîgi saistîti ar parakstîto datni, apliecinot, ka ðo
elektronisko dokumentu ir parakstîjusi konkrçta persona. E-paraksta lietoðana ir
tikpat vienkârða kâ bankas viedkartei – viedkarti ievieto kartes lasîtâjâ, ievada PIN
kodu un paraksts ir pievienots dokumentam. Lietojot e-parakstu, dokumentiem ir
tâds pats juridiskais spçks kâ ierastajiem, uz papîra veidotajiem, dokumentiem.
Dokumentam var pievienot arî laika zîmogu. Uzliktais laika zîmogs ir
apliecinâjums, kurâ datumâ un cikos konkrçtais dokuments ir parakstîts. Tâ
pievienoðanai ir nepiecieðams interneta pieslçgums, jo ðîm darbîbâm jânorit
tieðsaistes reþîmâ. Laika zîmogs ir lietojams kopâ ar e-parakstu, lai attiecîgais
dokuments bûtu akceptçts no juridiskâ viedokïa.
Pievienojot laika zîmogu:
· tiek fiksçts precîzs laika zîmoga pievienoðanas laiks,

· ir iespçjams pârliecinâties, vai dokuments pçc laika zîmoga pievienoðanas

nav mainîts.
Vienîgais akreditçtais e-paraksta izplatîtâjs Latvijâ ir VAS “Latvijas Pasts”. Lai
iegûtu e-parakstu, jâdodas uz Latvijas Pasta nodaïu un jâaizpilda pieteikums.
E-paraksta lietotâju ieguvumi:
· Atvieglota komunikâcija. Lielâkâ daïa esoðâs dokumentu aprites var notikt
elektroniski – iesniegumi un citi dokumenti valsts institûcijâm,
paðvaldîbâm, citiem uzòçmumiem – var tikt sûtîti elektroniskâ formâ.
· Arvien jaunu elektronisku pakalpojumu pieejamîba.

· Iespçja slçgt juridiski saistoðus darîjumus elektroniskâ formâ no sava biroja.

· Galvenais ieguvums ir laiks.

241
 Pakalpojumu sniedzçju ieguvumi:
· Universâls instruments elektronisko pakalpojumu lietotâja identifikâcijai.

· Lîdzeklis juridiska spçka pieðíirðanai elektroniskai komunikâcijai.

· Galvenais ieguvums ir iespçja radît jaunus un uzlabot/paplaðinât esoðos

elektroniskos pakalpojumus – pakalpojumu sniegðanas un uzturçðanas
izmaksu samazinâðana.

13.1.1 Kâ darbojas e-paraksts?

Katram e-paraksta îpaðniekam ir savs atslçgu pâris:
· privâtâ atslçga, ar kuru rîkojaties tikai jûs
o atðifrç dokumentus/vçstules
o pievieno jûsu dokumentiem/vçstulçm jûsu elektronisko parakstu
· publiskâ atslçga, ar kuru rîkojas jûsu korespondenti
o atðifrç dokumentus/vçstules
o pârbauda jûsu elektronisko parakstu
Privâtâ atslçga ir papildus aizsargâta ar paroli vai PIN kodu, bez kuriem atslçgu
nevar izmantot.
Elektroniskâs atslçgas ir nelielas datnes. Tâpçc atslçgu pâris tiek glabâts uz e-
paraksta viedkartes. Katra persona ir atbildîga par sava atslçgu pâra droðîbu.
Ar e-paraksta viedkartes palîdzîbu tiek radîti elektroniskie paraksti, kuriem
pçc likuma ir tâds pats juridiskais spçks kâ parastam parakstam. Atslçgu pâri,
kurð atrodas uz viedkartes, uzticamâ sertifikâcijas pakalpojumu institûcija pieðíir
tikai noteiktam viedkartes turçtâjam. E-paraksta viedkartes jâizmanto ar droðiem
viedkarðu lasîtâjiem un personîgu tastatûru.
Lai apstiprinâtu, ka dokumentus un vçstules sûtat tieði jûs, jûs varat tâs
elektroniski parakstît.
Parakstot dokumentus, tiek izmantota jûsu privâtâ atslçga vai sertifikâts. Savu
privâto atslçgu/sertifikâtu jûs varat izmantot pareizi ievadot tikai jums zinâmo
paroli vai PIN kodu.
Saòçmçjs var pârbaudît jûsu sertifikâta autentiskumu ar atbilstoðu programmu
(verifikâcija). Sertifikâts tiek salîdzinâts ar ierakstu, kurð glabâjas jûsu uzticamâ
sertifikâcijas institûcijâ.
Dokumentâ vai zem elektroniskâs vçstules paraksts tiek izveidots ar privâtâs
atslçgas un dokumenta teksta palîdzîbu. Jebkura dokumenta saturâ izdarîta izmaiòa
(pat atstarpes ievadîðana) nekavçjoði likvidç dokumenta atbilstîbu parakstam.
Ðâdos gadîjumos verifikâcijas programma pârbauda parakstu un ziòo par
dokumentâ izdarîtâm izmaiòâm.
Izskatîsim piemçru, kurâ Antons un Berta apmainâs ar elektroniski parakstîtiem
dokumentiem internetâ.

242
 13. Elektroniskais birojs

Antons sûta datnes caur interneta pakalpojumu sniedzçja serveri. Tâlâk datnes
ceïo pa nedroðiem marðrutiem caur daudziem serveriem uz Bertas interneta
pakalpojumu sniedzçja serveri, no kura Antona datnes nokïûst pie Bertas.
Ja dokumenti ir bez elektroniskâ paraksta, Berta nevar bût pârliecinâta, ka tos ir
rakstîjis Antons un ka pa ceïam netika izdarîti labojumi un izmaiòas.
Kâ var labot situâciju?
Bûs droðâk, ja Antons elektroniski parakstîs dokumentu pirms sûtot to Bertai.
Kad Berta saòems dokumentu, viòa varçs pârbaudît Antona parakstu. Berta varçs
pârbaudît, vai dokumentâ netika izdarîtas izmaiòas.

243
 Zîmçjums zemâk detalizçtâk paskaidro elektroniski parakstîtu dokumentu
apmaiòas procesu.

244
 13. Elektroniskais birojs

13.1.2 Kâdas ir e-paraksta un autentifikâcijas iespçjas

privâtpersonâm un uzòçmçjiem?
E-paraksta izmantoðana Latvijâ strauji attîstâs. Ðî materiâla rakstîðanas brîdî
Latvijâ e-parakstu akceptçja sekojoðas iestâdes:
EIVA (Elektronisko Iepirkumu valsts aìentûra) ir ieviesusi iespçju saviem
klientiem autentificçties kâ e-iepirkumu sistçmas lietotâjiem, izmantojot Latvijas
Pasta izsniegto e-paraksta viedkarti.

Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûra (VSAA) nodroðina ar droðu elektronisku

parakstu parakstîtu elektronisko dokumentu saòemðanu, par elektronisko datu
nesçju izmantojot elektronisko pastu. Elektroniski parakstîtu dokumentu apritei
tiek izmantota elektroniskâ pasta adrese: edoc@vsaa.lv.

Hansabanka ir ieviesusi iespçju saviem klientiem autentificçties kâ internetbankas

lietotâjiem, izmantojot Latvijas Pasta izsniegto e-paraksta karti. To var izmantot
gan privâtpersonas Hanza.net, gan uzòçmumi Telehansa.net.

245
 No 2007.gada 1.janvâra dzîvesvietu var deklarçt arî elektroniski Pilsonîbas un
migrâcijas lietu pârvaldç (PMLP).

2006. gada augustâ Îpaðu uzdevumu ministra elektroniskâs pârvaldes lietâs

sekretariâts izveidoja Latvijas valsts saiðu portâlu www.latvija.lv, kura mçríis
ir nodroðinât Latvijas un ârvalstu iedzîvotâjiem vienotu pieeju Latvijas valsts
iestâþu interneta resursiem un centralizçtu piekïuvi daþâdu iestâþu sniegtajiem
elektroniskajiem pakalpojumiem.
Ðobrîd portâla sadaïâ “E-pakalpojumi” ir saites uz Latvijâ pieejamajiem valsts
pârvaldes un paðvaldîbas iestâþu e-pakalpojumiem, bet 2007. gada vasarâ portâlâ
tiks ievietots e-pakalpojumu katalogs.
Katalogâ tiks iekïauti Latvijâ pieejamie valsts un paðvaldîbas iestâþu e-pakalpojumi
ar informâciju par konkrçto pakalpojumu un nodroðinâta centralizçta pieeja visiem
pakalpojumiem, arî tiem, kuru saòemðanai ir nepiecieðams droðs elektroniskais
paraksts. Lîdz ar to ðajâ gadâ portâls kïûs par darba vidi, kurâ izmantot droðu
elektronisko parakstu.

Ceïu satiksmes droðîbas direkcija (CSDD) sniedz iespçju ar elektroniskâ paraksta

palîdzîbu piekïût Transportlîdzekïu un to vadîtâju valsts reìistra datiem. Ar e-
parakstu ir iespçjams iegût datus par sevi kâ autovadîtâju un sev piederoðajiem
transportlîdzekïiem.
Lîdz ðim ðâda veida informâciju varçja saòemt ar îsziòas starpniecîbu vai zvanot
uz maksas tâlruni, vai vçrðoties personîgi kâdâ no CSDD nodaïâm. Izmantojot
e-parakstu, informâciju no transportlîdzekïa un to vadîtâju reìistra ir iespçjams
saòemt tieðsaistç neatejot no datora. Tas ir çrti, âtri, turklât par to nav jâmaksâ.
Ceïu Satiksmes Droðîbas Direkcija nodroðina ar droðu elektronisku parakstu
parakstîtu elektronisko dokumentu saòemðanu, par elektronisko datu nesçju
izmantojot elektronisko pastu.

246
 13. Elektroniskais birojs

13.2 Elektroniskie iepirkumi

Attiecîbâ uz daþâdiem iepirkumu konkursiem sabiedrîbâ iesakòojusies pârliecîba,
ka ðajâ jomâ valda gan birokrâtija, gan arî iespçjama korupcija. Ar birokrâtiskajâm
iepirkumu konkursu procedûrâm, kas saistîtas ar laika patçriòu, nav apmierinâti
iepirkumu speciâlisti. Savukârt uzòçmçji apgalvo, ka piedalîties konkursos viòus
kavç daudzie pieprasîtie apliecinâjumi un birokrâtija. Lielâkâ daïa uzòçmçju
atzîst, ka elektronisko iepirkumu procedûra prasa mazâk pûïu nekâ tradicionâlâs
sistçmas.
2004. gada sâkumâ Ministru kabinets pieòçma koncepciju Informâcijas
tehnoloìiju izmantoðana sabiedrisko iepirkumu sistçmas pilnveidoðanâ, tâdçï tika
izveidota elektroniskâ iepirkuma sistçma. Tâs mçríis ir paaugstinât valsts budþeta
lîdzekïu izlietoðanas efektivitâti un informâcijas pieejamîbu, tâdçjâdi padarot
pârredzamâku valsts iepirkumu procesu, kâ arî samazinât birokrâtiju un korupcijas
risku.
Izveidotais e-iepirkumu portâls http://www.eiepirkumi.gov.lv/ nodroðina
sabiedrîbas pârraudzîbu – iespçju sekot lîdzi valsts un paðvaldîbu iepirkumiem –
kas, cik un par kâdu cenu pçrk konkrçtas preces. Veicot iepirkumus elektroniskajâ
sistçmâ, tiek izskaustas korupcijas iespçjas, jo pircçjs nevar sarîkot ierobeþotu cenu
aptauju, kurâ uzaicinâti tikai viòa izvçlçti uzòçmumi.

13.2.1 Kâ notiek e-iepirkuma process

Ðobrîd e-iepirkumu sistçma darbojas pçc e-kataloga principa.
Iepirkðanâs process e–iepirkumu aìentûrâ daudz neatðíiras no interneta veikala
modeïa, kur pircçjs no piedâvâjuma izvçlas vajadzîgâs preces un liek tâs iepirkumu
grozâ, neatstâjot savu darba vietu.
Preèu piegâdâtâjus konkursa kârtîbâ saskaòâ ar Publisko iepirkumu likumu nosaka
Elektronisko iepirkumu aìentûra, un par piegâdâtâju var kïût jebkurð uzòçmums
Latvijâ vai Eiropas Savienîbas valstîs, ar kuru tiek noslçgta vienoðanâs. Atðíirîbâ
no ierastajiem konkursiem, kur ir tikai viens uzvarçtâjs, Elektronisko iepirkumu
aìentûra slçdz vispârçjo vienoðanos ar vairâkiem piegâdâtâjiem, kas nepârtraukti
konkurç cits ar citu, jo sistçmai jâveicina brîva konkurence.
Vienoðanâs nosaka preèu klâstu, to kvalitâtes, piegâdes, garantijas, servisa un citus
nosacîjumus, kâ arî maksimâlo cenu. Katrs piegâdâtâjs katalogâ var ievietot savu
preèu cenu, kâ arî, redzot zemâko cenu, piedâvât atlaides atkarîbâ no apjoma.
Pircçjs elektroniskajâ katalogâ izvçlas nepiecieðamâs preces, norâda piegâdes
vietu un veic pasûtîjumu.
Valsts un paðvaldîbu institûcijâm, kuras izmanto e–iepirkumu sistçmu, nav
jârîko nekâdas iepirkuma procedûras, tikai e–katalogâ jâizvçlas prece, jânorâda tâs
daudzums un piegâdes adrese. Vislçtâko piedâvâjumu atlasa sistçma.
E-iepirkumu sistçmâ var veikt darîjumus, kuru vçrtîba ir virs un zem ES noteikta
sliekðòa. Iepirkumi, kuri tiek veikti saskaòâ ar Publisko iepirkumu likumu un kuru

247
lîgumcena pârsniedz 10 000 latu, ir jâizsludina caur Iepirkumu uzraudzîbas biroju
(IUB). Paziòojumi, saskaòâ ar likuma prasîbâm, tiek nosûtîti un publicçti IUB mâjas
lapâ, kâ arî nosûtîti publicçðanai Eiropas Savienîbas Oficiâlajam Vçstnesim.
Sekojoðas ilustrâcijas paskaidro kâ ðobrîd notiek e-iepirkumu process:

248
 13. Elektroniskais birojs

Plânots, ka 2007. - 2008. gadâ e-iepirkumu sistçmas e-kataloga funkcijai tiks

pievienotas e-konkursa un e-izsoïu funkcijas.
E-iepirkuma sistçma, pçc tâs realizâcijas pilnâ apjomâ, nodroðinâs vairâku
iepirkumu procesu elektronizâciju, tai skaitâ:
· elektronisko katalogu (e-katalogu) nodroðinâðanu;

· elektronisko izsoïu (e-izsoïu) nodroðinâðanu;

· elektronisko konkursu (e-konkursu) un citu iepirkuma metoþu

nodroðinâðanu.
· piegâdâtâju informâcijas publicçðanu;

· pasûtîðanas un preces vai pakalpojuma saòemðanas kontroli;

· integrçtu pasûtîjumu portfeïa koordinçðanu;

249
 · integrçtu piegâdes cikla koordinçðanu;
· integrâciju ar citu ES valstu e-iepirkuma sistçmâm;
· procesa tehnisko un organizatorisko uzraudzîbu godîguma un
caurspîdîguma principu ievçroðanai.
EIS pilnas funkcionalitâtes attîstîba nodroðinâs iepirkuma procesa tehnisko un
organizatorisko uzraudzîbu, kâ arî godîguma un caurspîdîguma principu ievçroðanu
publisko iepirkumu jomâ. Tiek paredzçts, ka EIS ievieðanai pilnâ apjomâ bûs
ievçrojama nozîme iepirkumu cenu samazinâðanâ, kas ïaus valstij laika gaitâ iegût
ievçrojamus lîdzekïu ietaupîjumus.
Jâmin, ka citâs valstîs eksistç e-iepirkumu sistçmas, kur komercfirmas var
piedalîties, ka pircçji. Latvijâ komercfirmâm tâdas iespçjas nav.

13.2.2 Noteikumi, kas jâievçro fiziskâm un juridiskâm

personâm, lai piedâvâtu pakalpojumus
· jâseko lîdzi Elektronisko iepirkumu valsts aìentûras publicçtajiem
paziòojumiem par izsludinâtajâm centralizçtâm iepirkumu procedûrâm
Iepirkumu uzraudzîbas biroja mâjas lapâ http://www.iub.gov.lv/,
Elektronisko iepirkumu valsts aìentûras mâjas lapas sadaïâ “Jaunumi”, vai
Eiropas Savienîbas Oficiâlajâ Vçstnesî;
· savlaicîgi jâiesniedz piedâvâjums konkursam;
· pçc paziòojuma par lîguma slçgðanas tiesîbu pieðíirðanu publicçðanas
jâparaksta vispârîgâ vienoðanâs;
· jânosûta savas organizâcijas pârstâvjus uz Elektronisko iepirkumu sistçmas
lietotâju apmâcîbâm.

13.2.3 Pircçju un piegâdâtâju ieguvumi

Pircçji un piegâdâtâji gûst labumus no dalîbas e-iepirkumos. Konkursus
elektroniskâ sistçmâ var rîkot daudz efektîvâk – âtrâk un vienkârðâk, nekâ
tradicionâlâ veidâ. Ar to tiek samazinâtas izmaksas. Ir aprçíinâts, ka, piedaloties
e-iepirkumos, valsts iestâdes ietaupa vidçji 10%. Piegâdâtâjiem vairs nav jâabonç
dârgâs iepirkumu avîzes, visu informâciju var atrast iepirkumu platformas interneta
mâjas lapâ. Vairs nav jâsûta dokumentus pa pastu, dokumenti tiek sûtîti internetâ.
Ar to vairâk laika atliek piedâvâjuma sagatavoðanai. Vairs nav jâsatraucas par to, ka
pasts piegâdâs dokumentus pçc dokumentu iesniegðanas termiòa.

250

Îsi par ieguvumiem:
Pircçju ieguvumi
E-iepirkumu sistçmas lietoðana ir
brîvprâtîga un bez maksas.
Tiek sasniegta lielâka auditorija.
Netiek mainîti dokumentu formâti
(papîrs - e-dokuments).
Dokumentu sûtîðana notiek
elektroniskâ veidâ.
Automâtiskie paziòojumi par
izmaiòâm konkursu dokumentos.
Mazâkas dokumentu piegâdes un
veidoðanas izmaksas.
Bûtiski samazinâtas formâlâs un
birokrâtiskâs procedûras saistîbâ ar
iepirkuma organizçðanu un iepirkuma
lîguma noslçgðanu.
13. Elektroniskais birojs
Piegâdâtâju ieguvumi
E-iepirkumu sistçmas lietoðana ir
brîvprâtîga un bez maksas.
Vairâk uzaicinâjumu uz konkursiem.
Âtra konkursa dokumentu piegâde.
Netiek mainîti dokumentu formâti
(papîrs - e-dokuments).
Mazâkas dokumentu piegâdes un
veidoðanas izmaksas .
Bûtiski samazinâtas formâlâs un
birokrâtiskâs procedûras saistîbâ ar
iepirkuma organizçðanu un iepirkuma
lîguma noslçgðanu.
251
Resursi
1. Inovâcija

Internets
Latvijâ
http://www.innovation.lv
Viss par inovâcijâm Latvijâ: Inovâciju atbalsta struktûras, Inovâciju politika,
Inovâciju programma un citi dokumenti, atbalsta programmas, publikâcijas.
http://www.izm.gov.lv
Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija. Informâcija par zinâtni,
pçtniecîbu un inovâcijâm Latvijâ.
http://www.em.gov.lv
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Publikâcijas, ziòojumi, likumdoða-
na saistîbâ ar inovâcijâm.
http://www.lza.lv
Latvijas Zinâtòu akadçmija. Viss par zinâtni Latvijâ.
http://www.liaa.gov.lv
Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra.
http://www.raplm.gov.lv
Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbu lietu ministrija.
http://www.esfondi.lv
Eiropas Savienîbas Struktûrfondi.
http://www.innovation.lv/irc
Inovâciju Rosinâðanas Centrs Latvijâ.
Ârzemçs
http://www.cordis.lu/innovation-smes/src/innobarometer.htm
Inovâciju barometrs veic uzòçmumu aptauju par jautâjumiem, saistîtiem ar
inovatîvo darbîbu.
http://www.gate2growth.com/g2g/g2g_welcome.asp
Gate2Growth iniciatîva atbalsta sadarbîbu starp inovâcijas finansçjoðo orga-
nizâciju tîklu un valsts pçtniecîbas institûtiem.
http://www.cordis.lu/
ES Inovâciju atbalsta programma pçtniecîbai un attîstîbai.
http://europa.eu.int/comm/education/programmes/leonardo/leonardo_
en.html
ES Leonardo da Vinèi programma.

Publikâcijas
Nacionâlâ inovâciju programma 2003.-2006. gadam.
Dimza, Vilnis. Inovâcijas pasaulç, Eiropâ, Latvijâ – Rîga: LZA EI, 2003. – 206
lpp.
Pârskats par inovâcijâm Latvijâ. Sadarbîba. Atbalsts. Iespçjas. Latvijas darba

252
 RESURSI

devçju asociâcija, 2005.

Jânis Kristapsons, Helle Martinson, Ina Dagyte. Baltic R&D Systems In Transition.
Experiences and Future Prospects. Zinâtne, 2004.
Piero Formica, Jânis Stabulnieks. Knowledge Based Entrepreneurship. Innova-
tion policy and dynamic development of knowledge-driven entrepreneurship.
Baltic Dynamics 2004. Effeelle Editori, 2005.

2. Kâ izvçrtçt nepiecieðamîbu uzsâkt inovatîvo

darbîbu uzòçmumâ

Internets
Latvijâ
www.fm.gov.lv/page.php?id=55
Latvijas Republikas Finanðu Ministrija piedâvâ apmeklçt tehnoloìiskâ audita
apmâcîbu kursus.
www.llkc.lv/nodalas/Informacija/uznemejdarbiba.pdf
Latvijas lauku konsultâciju un izglîtîbas centrs. Vçsma Abizâre, Uzòçmçjdarbî-
bas pamati, mâcîbu palîglîdzeklis, 83.-85. lpp.
Ârzemçs
http://www.madrimasd.org/ingles/transference/services/audit/default.
asp
Îsumâ par to, kas ir tehnoloìiskais audits.
http://www.oxin.co.uk/downloads/taudit.pdf
Tehnoloìiskâ audita metodes un piemçri.
http://www.adi.pt/docs/innoregio_techn_audits.pdf
Tehnoloìiskâ audita aptaujas anketas paraugs.

Publikâcijas
Santa Lîce Krûze, Jânis Straumçns, Lauma Kasatkina, Pârdoðanas vadîbas rokas-
grâmata, Izdevçjs: Dienas Bizness, abonçðana.
Ilgvars Forands, Biznesa vadîbas tehnoloìijas, Rîga, LIF. 2004, 330 lpp.
Jânis Caune, Andrejs Dzedons, Leonîds Pçtersons, Stratçìiskâ vadîðana, Rîga, Sia
Kamene, 1999, 232 lpp.

3. Kâ precizçt uzòçmuma vajadzîbu pçc inovâcijas

Internets
Ârzemçs
http://www.informatik.uni-bremen.de/uniform/gdpa_d/methods/m-
bbtd.htm
Elementârâ metode “Black Box Test Case Design” (BBTD)

253
 http://www.hi.is/~joner/eaps/y3_16047.htm
Melnâs kastes metode: pârsteidzoða pieeja inovâcijâm.
http://pespmc1.vub.ac.be/ASC/SYSTEM_ANALY.html
Principia Cybernetica Web adreses daïa, kura attiecas uz sistçmas analîzes
metodi.
http://www.semiconductor.com/products_and_services/technsights/
process_analysis
TECHinsights adrese sniedz informâciju par procesa analîzi.

Publikâcijas
Wideman, M., Combined from the various definitions at: Wideman Compara-
tive Glossary of Project Management Terms 2.0.
Barnett, H.G., Innovation The basis of cultural Change, McGraw-Hill Book
Company Inc, New York, 1953.
Walkup, L., Individual Creativity in Research, Battelle Technical review, Bat-
telle Memorial Institute, Columbus, Ohio, August 1958.
Zwicky, F., Discovery, Invention, Research, First American Edition, The Mac
Millan Co, 1969, 107. p.

4. Instrumenti inovatîvo risinâjumu attîstîbai

Internets
Latvijâ
http://www.lvasa.lv/novitates_lv.php
Diâna Rumpîte, Valodu institûta docente, Rîgas Tehniskâ universitâte, “NO-
VITÂTES KREATIVITÂTES TEORIJ”, Publicçts þurnâlâ “Skolotâjs”, Nr 5, 2000,
32. – 38.lpp.
http://www.bia.lv/ig.htm
Biznesa ideju akadçmija piedâvâ ideju ìenerçðanas kursus uzòçmumiem.
http://www.innovation.lv
Publikâcijas – Kâ uzsâkt komercdarbîbu?
http://www.bia.lv/zm.htm
Zinâðanu menedþments Biznesa ideju akadçmijas mâjas lapâ.
http://portal.tester.lv/
Rîgas Domes zinâðanu portâls.
Ârzemçs
http://www.cia.gov/csi/books/19104/art2.html
Psychology of Intelligence Analysis,
http://cispom.boisestate.edu/murli/home/research/Publications.html
Nagasundaram, Murli, Bostrom, Robert, The Structuring of Creative Process
using GSS: A Framework for Research.
http://www.mindtools.com/brainstm.html
http:/www.brainstorming.co.uk
http:/www.mcli.dist.maricopa.edu/authoring/studio/guidebook/brain.html

254
 RESURSI

http://www.creativeadvantage.com/ideation_techniques_overview.html
http://ksi.cpsc.ucalgary.ca/articles/ConceptMaps
http://www.qrg.northwestern.edu/papers/Files/Dynamic_cases_AAAI_
2000.PDF
Noderîgs raksts par datubâzes izmantoðanu analoìiskai sprieðanai; ir izveidotas
îpaðas datu bâzes noderîgu analoìiju meklçðanai.
http://kaufwas.com/bk/wissen/kreativ/42.htm
(Vâcu val.)
Interneta mâjas lapa piedâvâ pârskatu par daþâdiem radoðiem paòçmieniem,
kurus ilustrç piemçri. Viegli lasît, un noderîgs avots tâlâkas informâcijas iegûða-
nai.
http://www.cre8ng.com/CC/cc1998/9804.shtml
(Angïu val.)
Interesanta mâjas lapa - “Robert Alan Black’s creativity challenges”. Uzsâkot
darba gaitas 1960. gadâ, Alans ir strâdâjis 47 darbavietâs, sâkot no vienas di-
enas lîdz 20 gadiem. Vadoties no ðîs daudzpusîgâs pieredzes un bûdams radoðs
cilvçks gan attieksmç pret darba devçju, gan pret klientiem, Alans ir uzkrâjis
neskaitâmus piemçrus, ar kuriem viòð palîdz citiem. Mâjas lapâ ir atrodami
raksti un radoðâs domâðanas vingrinâjumi.
http://www.knowledgeboard.com/
KnowledgeBoard ir viena no vadoðajâm Eiropas interneta saitçm ZV jomâ.
http://www.kmnews.com/
Zinâðanu vadîbas ziòas (Knowledge Management News™) ir bezmaksas in-
formâcijas krâtuve un neregulârs informatîvs izdevums, kurð koncentrçjas uz
zinâðanâm, saturu, informâciju un identitâtes vadîbu.
http://www.thunderboltthinking.com/performance_improvement.htm
Rotaïlietu izmantoðana, lai veicinâtu radoðo domâðanu.
http://www.strategyletter.com/CD0902/featured_article.html
Inovatîvâs vides izveidoðana.
http://www.innovation.cc/peer-reviewed/glor-ethics.pdf
Risks un izaicinâjums domâjot par inovâciju.
http://www.refresher.com/!pginnovation.html
Inovâcijas vadîðana organizâcijâs – radoðâs domâðanas un sadarbîbas struktûra.
http://www.winstonbrill.com/bril001/html/article_index/articles/1-50/
article6_body.html
Radoðâs domâðanas tehnika.
http://www.indiana.edu/~bobweb/Handout/create.doc
Radoðâ domâðana: teorija, tehnika un novçrtçðana.
http://www.cc.gatech.edu/faculty/ashwin/papers/git-cc-94-01.pdf
Morfoloìiskâ sintçze.

Publikâcijas
Biznesa plânoðanas darba komplekts. Izdevçjs: Latvijas Biznesa Konsultantu
Asociâcija.
Dr. Andreass Edmillers Dr. Tomass Vilhelms. Moderâcija. Izdevçjs: DeNOVO.
Ðlomo Borohovs. Domât komerciâli. Izdevçjs: Nordik – Tapals.
Santa Lîce Krûze, Jânis Straumçns, Lauma Kasatkina. Pârdoðanas vadîbas rokas-

255
 grâmata. Izdevçjs: Dienas Bizness.
Deklans Fitzsimons. Uzòçmums - nevis maðîna, bet organisms. Þurnâls
“Kapitâls” Nr. 3 (27), 2000.
Busch, Klaus Henning: Handbuch: Innovationen erfolgreich realisieren. Erfin-
den lernen – lernend erfinden. Berlin: trafo verlag dr. wolfgang weist: 2003
(Vâcu val.). Ðajâ rokasgrâmatâ ir vairâki ilustratîvi piemçri, kuri sniedz teicamu
pârskatu par inovatîvâ procesa svarîgâkajiem soïiem un paòçmieniem.
Thomas H. Davenport & Laurence Prusak, «Working Knowledge: How Organiza-
tions manage what they know», Harvard Business School Press, Boston Mas-
sachusetts, 1998.
Ikujiro Nonaka & Hirotaka Takeuchi, «The Knowledge Creating Company», Ox-
ford University Press, 1995.
S. Shariq (1997), «Knowledge Management: An Emerging Discipline», The Jour-
nal of Knowledge Management, Vol. 1, No 1, September 1997.
G. Mentzas, «The Future of Organisations and Knowledge Management?»,
European Commission, Information Society Technologies Program, Consulta-
tions Meeting, 23-24 May 2000.
J. Swan, S. Newell and M. Robertson, «Knowledge Management: When will
People Management Enter the Debate?», 2000.
Betz, F., Managing Technological Innovation, John Wiley, London, 1988.
Branscomb, L., Keller, J., Investing in Innovation, MIT Press, Cambridge, 1998.
Burgelman, R., Maidique, M., Wheelwright, S., Strategic Management of Technol-
ogy and Innovation, Irwin, Chicago, 1996.
Clemen Robert T. Making hard decisions: an introduction to decision analysis
Belmont, Calif. Duxbury Press, c1996. Edition 2nd ed.
Dodgson, M., The Management of Technological Innovation, Oxford Univer-
sity Press, 2000.
Edquist, C., Systems of Innovation, Pinter, London, 1997.
Granstrand, O., Hakansson, L., Sjolander, S., Technology Management and
International Business, John Wiley, London, 1992.
Utterback, J., Mastering the Dynamics of Industrial Innovation, Harvard Busi-
ness School Press, Boston, 1994.
von Hippel, E., The sources of Innovation, Oxford University Press, 1988.

5. Inovatîvo risinâjumu novçrtçjums

Internets
Ârzemçs
http://www.mit.edu/~jcb/xmas-light-rating.html
ðî lappuse skaidro, kâ novçrtçt Ziemassvçtku rotâjumus, izmantojot punktu
uzskaites sistçmu.
http://www.sethkahan.com/Kahan_MarieStopes_PovertyGrading.pdf
ðis dokuments sniedz punktu uzskaites sistçmu, lai novçrtçtu trûkumu “Marie
Stopes” slimnîcâ.
http://www.benchmarking.gov.uk

256
 RESURSI

the Public Sector Benchmarking Service mâjas lapa veicina efektîvu salîdzinâða-
nu, piedâvâ informâciju, kâ arî labâs prakses (Good Practices) datu bâzi.
http://www.benchnet.com/
Benchnet ir salîdzinâðanas un labâs prakses tîkls, kurâ ir informâcija un
paðnovçrtçjuma rîki.
http://www.constructingexcellence.org.uk/
Salîdzinâðanas faktu uzskaitîjums, gadîjumu izpçte, kritçriju noteikðanas
demonstrçðana un vispârçjâ informâcija.

Publikâcijas
Profesors Ilgvars Forands. Biznesa vadîbas tehnoloìijas. Rîga, 2004, 330 lpp.
Aigars Strupiðs, Jânis Endziòð, Sandra Dzerele. Uzòçmuma vadîtâja rokasgrâmata.
Dienas Bizness.
Rikardo Semlers. Íeceris. Grâmata izdota Latvieðu valodâ pateicoties A/S “Han-
sabanka” atbalstam.
Ârvaldis Alvils Spulle. Praktiskais Personâlmenedþments. Turîba.
S. Ruskule, A. Muðka. Vadîðana un vadîtâjs. KIF “Biznesa komplekss” 2001.
Klauss V. Gerberihs. Salîdzinâðana jeb benchmarking. DeNovo.
Ja vçlaties izlasît vçrtîgu grâmatu par novçrtçðanas metodçm, meklçjiet:
Proctor T, Creative Problem Solving for Managers, Routledge, 1999, ISBN
0415196795.

6. Inovatîvâs raþoðanas stratçìijas

Internets
Ârzemçs
http://portal.e-innovation.org
http://www.b2binternational.com/case8.html
http://www.qmisolutions.com.au
http://www.iema.net
Institute of Environmental Management & Assessment.
www.ecorec.gr
Ecological Recycling Society in Greece.
http://www.wrap.org.uk
Waste & Resources Action Programme (training programme for Recycling
managers).

Publikâcijas
Tidd, J., J. Bessant, and K. Pavitt, Managing innovation (2nd edition). 2001.
Doing right-Winning with New Products, Dr. Robert G. Cooper, Gate Inc,
Product Development Institute, 2001.
Inventory Management and Production Planning & Scheduling, 1998, Edward
A. Silver, David F. Pyke, Rein Peterson, Willey.

257
7. Kâ aizsargât inovâciju un nemateriâlâs vçrtîbas

Internets
Latvijâ
http://inventions.lza.lv/latv/izglink3.asp
Patentu informâcijas meklçðana Latvijâ.
http://izgudrojumi.lza.lv/latv/patvalde.asp
Latvijas Republikas Patentu valde.
http://izgudrojumi.lza.lv/latv/likumi/
Latvijas Republikas Patentu likumdoðana.
Ârzemçs
http://www.wipo.org
http://www.epo.org
http://www.liip.org
http://www.ipaustralia.gov.au/
http://www.onlinesecurity.com
http://www.cruikfair.com
http://www.gigalaw.com/articles/2000-all/hollander-2000-03-all.html
http://www.bitlaw.com/forms/nda.html
http://www.european-patent-office.org
Eiropas Patentu birojs (Eiropas patentiem).
http://oami.eu.int/
Eiropas vienotâ tirgus harmonizâcijas birojs (Eiropas Kopienas preèu zîmçm un
nâkotnç arî rûpniecîbas dizainiem).
http://aripo.wipo.net/
Âfrikas reìionâlâs rûpniecîbas îpaðumu birojs (ARIPO, Âfrikas patentu, preèu
zîmju un rûpnieciskâ dizaina reìionâlais IP birojs; angïu valodâ).
http://oapi.wipo.net/
Âfrikas intelektuâlâ îpaðuma birojs (OAPI, Âfrikas patentu, preèu zîmju un
rûpnieciskâ dizaina reìionâlais IP birojs un nâkotnç arî integrçtâs shçmas
ìeogrâfiskâs izcelsmes norâdes un apdare; franèu valodâ).
http://www.eapo.org/
Eirâzijas Patentu birojs (patentu aizsardzîbai Neatkarîgo valstu savienîbas val-
stîm).
http://www.bmb-bbm.org/ & http://www.bbtm-bbdm.org/
Beniluksa Preèu zîmju & Beniluksa Dizaina birojs (preèu zîmju un rûpnieciskâ
dizaina aizsardzîbai Beïìijâ, Nîderlandç un Luksemburgâ).
http://www.gulf-patent-office.org.sa/
Arâbu valstu Sadarbîbas padomes Patentu birojs (patentiem).

258
 RESURSI

8. Inovâcijas finansçðana

Internets
Latvijâ
http://www.innovation.lv
Inovâciju atbalsta programmas.
http://www.innovation.lv/ris/Latv
“RIS Latvija” projekta dokumenti. Financing Innovation in Latvia.
http://www.liaa.gov.lv
Latvijas investîciju un attîstîbas aìentûra.
http://www.lga.lv
Latvijas Garantiju Aìentûra.
http://www.esfondi.lv
Informâcija par ES fondiem.
http://www.vraa.gov.lv
Valsts Reìionâlâs Attîstîbas aìentûra.
http://www.hipo.lv
Hipotçku banka.
http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/uznemejdarbiba.pdf
Latvijas lauku konsultâciju un izglîtîbas centrs. Vçsma Abizâre, Uzòçmçjdarbî-
bas pamati, mâcîbu palîglîdzeklis, 83.-85. lpp.
http://www.innovation.lv
Publikâcijas. Kâ uzsâkt komercdarbîbu? (sadaïa Biznesa plâns).
http://www.mazaisbizness.lv
Komercdarbîbas uzsâcçju un komersantu portâls. Biznesa plâns un paraugs.
Ârzemçs
http://www.cordis.lu/finance/home.html
Cordis (Community Research & Development Information Service) nodroðina
informâciju par projektu finansçjumu.
http://europa.eu.int/business/en/topics/finance/finance.html
Eiropas Komisijas izveidotâ interneta mâjas lapa sniedz informâciju par pieeju
finansçjumiem.
http://www.london-innovation.org.uk/innov_funding.htm
Londonas Inovâciju mâjas lapa piedâvâ informâciju par inovâciju projektu
finansçjumu.
http://www.is4profit.com/busadvice/grants/index.htm
Bezmaksas ceïvedis par MVU paredzçtajiem grantiem.
http://www.evca.com
The European Private Equity & Venture Capital Association.
http://www.kse.or.kr/webeng/work/ksem/st/wr_ksem_st_mn_df.jsp
Saite sniedz pârskatu par akciju tirgu.
Biznesa eòìeïu tîkli:
http://www.business-angels.com/ - Francija
http://www.business-angels.de/ - Vâcija

259
 http://www.nebib.nl/ - Nîderlande
http://www.bvca.co.uk/ - Lielbritânija
http://www.gate2growth.com
Gate2Growth ir iniciatîva, ko atbalsta Eiropas Komisijas izveidotâ Inovâcija/
MVU programma. Tâs galvenais uzdevums ir atbalstît inovatîvos uzòçmçjus
Eiropâ un tâ nodroðina biznesa plânoðanas lîdzekïus - konsultâcijas, gadîjumu
izpçti, rokasgrâmatas par finansçjumu, biznesa plâna izstrâdi, budþetu un
daudz ko citu.
http://www.bplans.com/sp/businessplans.cfm
Ðî interneta adrese piedâvâ iepazîties ar reâliem biznesa plânu paraugiem.
Apmçram 60 biznesa plânu paraugus var aplûkot bez maksas, iekïaujot izpildes
pârskatus, tirgus analîzes un menedþmenta pârskatus, finanðu plânus utt.

Publikâcijas
Biznesa plânoðanas darba komplekts. Izdevçjs: Latvijas Biznesa Konsultantu
Asociâcija.

9. Inovâcijas mârketings

Internets
Latvijâ
http://www.bankasoc.lv/kmc/dfsm/index2.php
Latvijas komercbanku asociâcijas konsultâciju un mâcîbu centrs piedâvâ
tâlmâcîbas programmu angïu valodâ Diploma in Financial Services Manage-
ment (DFSM).
http://vip.latnet.lv/de/index.htm
Latvijâ 1997.gadâ ir izveidota S/O “ Latvijas Tâlmâcîbas centrs”.
http://www.internet-uni.lv/welcome.nsf/Framesets/
LvFrDesc!OpenDocument
RTU Tâlmâcîbas studiju centrs
2004. gada sâkumâ Latvijâ darbojas 8 institûcijas, kas piedâvâ izglîtîbas ieguves
iespçjas tâlmâcîbas formâ. Piedâvâjums ir samçrâ plaðs un daudzveidîgs. Latvijâ
tâlmâcîbâ iespçjams iegût bakalaura grâdu (Biznesa augstskolâ Turîba, Vid-
zemes augstskolâ), bakalaura un maìistra zinâtnisko grâdu (Hâgenas Tâlmâcî-
bas universitâtes Rîgas studiju centrâ), pirmâ lîmeòa augstâko profesionâlo
izglîtîbu (Biznesa vadîbas koledþâ), iespçjams apgût profesionâlâs izaugsmes un
pilnveides programmas (Latvijas Uzòçmçjdarbîbas un menedþmenta akadçmi-
jâ); tâlmâcîbas kursi tiek iekïauti pilna laika studiju programmâs (LU E-univer-
sitâte, RTU Tâlmâcîbas studiju centrs). Visai daudzveidîgs ir arî profesionâlas
ievirzes un intereðu izglîtîbas kursu piedâvâjums tâlmâcîbas formâ (Biznesa
augstskola Turîba, SIA “International Correspondence Course”).
Biznesa vadîbas koledþas specifika ðai sistçmâ izpauþas tâdçjâdi, ka tâ ir vienîgâ
1. lîmeòa augstâkâs profesionâlâs izglîtîbas iestâde, kas studçjoðajiem piedâvâ
mâcîbas tikai tâlmâcîbas formâ. Turklât jâatzîmç, ka BVK ir vienîgâ ðâda veida
augstskola ne tikai mûsu valstî, bet arî Baltijâ.

260
 RESURSI

Ârzemçs
http://www.oxtrust.org.uk/oi
Informâcija par inovâciju, tehnoloìiju un inovâcijas menedþmenta rîkiem.
http://www.netmba.com/marketing/mix/
Ðî adrese sniedz “mârketinga mix” metodes analîtisku aprakstu.
http://c2kschoolbox.granada-learning.com/pdf/keystage3and4/
marketing_worksheet4.pdf
Noderîga adrese par “mârketinga mix”.
http://www.tpo.de/onli/
Analîtisks skaidrojums par inovâciju mârketingu.
http://www.bized.ac.uk/virtual/vla/index.htm
The Virtual Learning Arcade (VLA) ir jauna, aizraujoða Biz/ed nodaïa, kas
piedâvâ interneta modeïus un simulâcijas ekonomikas un biznesa skolotâjiem,
lektoriem un studentiem. Simulâcijâm ir arî palîgmateriâli, kas sarakstîti, lai
palielinâtu simulâciju izglîtojoðo vçrtîbu. Materiâlos ietverti attiecîgo teoriju
skaidrojumi, interaktîvas darba lapas, definîcijas un vadlînijas modeïu izman-
toðanai.
Tçmas: uzòçmçjdarbîbas studijas, ekonomika, grâmatvedîba, u.t.t.
http://www.engines4ed.org/hyperbook/nodes/NODE-130-pg.html
Dustin rada situâcijas, ar kurâm students saskarsies reâlajâ dzîvç un kuras stu-
dentam ïauj parâdît savu kompetenci. Ja students veiksmîgi tiek galâ ar vienu
uzdevumu, viòð var pâriet pie nâkamâs nodarbîbas. Ja viòam tas neizdodas,
viòð var mâcîðanos sâkt no sâkuma. Tâ kâ students ir simulçtâ situâcijâ, kas
ir identiska tai, kurâ viòam bûs jâdarbojas, viòam nav jâapgûst sev nederîgas
lietas. Dustin ïauj studentiem apgût sveðvalodu reâlâs situâcijâs. Bet tas, iespç-
jams, neuzlabos studenta rezultâtus progresa pârbaudçs. Dustin studentu nevar
vçrtçt tradicionâlajâ izpratnç, bet var redzçt, vai students ir atrisinâjis daþâdus
uzdevumus. Tçma: Sveðvalodas
http://www.engines4ed.org/hyperbook/nodes/NODE-302-pg.html
Modernâs apmâcîbas metodes bieþi noðíir teoriju no prakses, koncentrçjoties
uz vienu vai otru. GuSS (virzîtâ sociâlâ simulâcija, Guided Social Simulation)
tâs apvieno. GuSS izmantoðana ir balstîta uz elastîgâm sociâlajâm simulâcijâm.
GuSS piedâvâ èetrus daþâdu tipu skolotâjus. Katrs skolotâjs novçro studenta tâ
brîþa aktivitâti simulâcijâ un piedâvâ noteikta veida iejaukðanos.
Tçma: Pârdoðana ðíietamiem klientiem.

Publikâcijas
Santa Lîce Krûze, Jânis Straumçns, Lauma Kasatkina. Pârdoðanas vadîbas rokas-
grâmata (divi sçjumi). 1.2.4 Mârketinga kompleks (Marketing Mix). Izdevçjs:
Dienas Bizness.
Peter Baikie, David Kingman, Huw Edwards, “Innovation Action- Marketing
Tool-Kit”.
Tâlâkizglîtîba Latvijas augstskolâs: Programmu un kursu katalogs Rîga
2004./2005. studiju gads
Inta Deíe, Ilze Ivanova, Ineta Kristovska. Tâlmâcîbas konsultanta rokasgrâmata.
Rîga 2000

261
 Ilze Ivanova, Ineta Kristovska, Ilmârs Slaidiòð. Tâlmâcîbas rokasgrâmata. Rîga
1999
Allen, M., Michael Allen’s Guide to E-Learning, John Wiley & Sons, Inc., 2003
Allesi, S. M., Trollip, S.R., Multimedia for Learning. Methods and Development.
Allyn and Bacon, 2001
Brockbank, A., McGill, I., Facilitating Reflective Learning in Higher Education.
SRHE and Open University Press Imprint, 1998
Buckingham, D., Media Education: Literacy, Learning and Contemporary Cul-
ture, Polity Press, 2003
Cartwright, S. R., Cartwright G. P., Designing and Producing Media-Based Train-
ing, Butterworth-Heinemann, 1999
Horton, W. K., Designing Web-Based Training. How to teach anyone anything
anywhere anytime., John Wiley & Sons, Inc., 2000
Kurtus, R., Study Some Examples of eLearning, CBT or WBT, 2000,
Loughran, J.J., Developing reflective practice. Learning about Teaching and
Learning through Modelling. Falmer Press, 1996.
Schank, R., Designing world-class e-learning. How IBM, GE, Harvard Business
School and Columbia University are Succeeding at e-Learning. McGraw-Hill,
2002.
Schunk, D.H., Zimmerman B.J., Self-regulated learning - from teaching to self-
reflective practice, Guilford Press, 1998
Thorne, K., Blended learning - how to integrate online & traditional learning,
Kogan Page Ltd, 2003
Stîvens L.Nelsons, Pets Koulmens. Internets lietiðíiem cilvçkiem. Izdevçjs: Nordik
– Tapals.
Nils Graustiòð. Ceïð uz mâjaslapu. Izdevçjs: Turîba.

10. Inovâciju veicinoða cilvçkresursu vadîba

Internets
Latvijâ
http://www.llu.lv
Tâlâkizglîtîbas programmas. Latvijas Lauksaimniecîbas Universitâte
http://www.rtu.lv/studijas/talakizglitiba/
Tâlâkizglîtîba, Rîgas Tehniskâ Universitâte.
http://www.lu.lv/piedava/talakizglitiba/
Tâlâkizglîtîba, Latvijas Universitâte.
http://e-study.buts.lv
E-apmâcîba mâcîbu centrâ “Buts”.
Ârzçmçs
http://www.evfh-nuernberg.de/data/dbfiles/entwickl.doc
Lai darbinieki izpildîtu uzòçmuma uzdevumus, uzòçmumam ir jâplâno dar-
binieku vajadzîbas un jânosaka neiecieðamais kvalifikâcijas lîmenis un ie-
maòas. Turklât, darba apstâkïiem ir jâbût organizçtiem tâdâ veidâ, lai motivçtu

262
 RESURSI

darbiniekus.
http://www.hrtoday.ch/Artikel_Detail_de.cfm?MsgID=464
Pateicoties nodarbinâtîbai, kas ir piemçrota dinamiskiem tirgiem: elastîga
cilvçkresursu attîstîba sniedz darbiniekiem iespçju iesaistîties darba tirgû, un
uzòçmumam norâda jaunas biznesa jomas.
http://www.innovation-aktuell.de/kv0409.htm
Sistemâtiska un nepârtraukta cilvçkresursu attîstîba palielina uzòçmuma
inovâcijas spçju. Lielajiem uzòçmumiem ir nodaïas, lai sagatavotu savus dar-
biniekus nâkotnes prasîbâm, turpretî profesionâlâ cilvçkresursu attîstîba bieþi
tiek veltîgi meklçta mazos un vidçjos uzòçmumos. Ðajâ rakstâ ir izklâstîts, kâda
ir sadarbîbas nozîme attiecîbâ uz MVU, kâdas ir priekðrocîbas, kas ir jâdara
uzòçmumam, kas cenðas veicinât personâla izaugsmi un kâda bija seðu MVU
pieredze projektâ Porregio.
http://www.diw.de/deutsch/produkte/publikationen/materialien/docs/
papers/diw_rn02-01-12.pdf
Cilvçkkapitâls un inovatîvie reìionâlie tîkli – teorçtiska bâze un empîrisko
pçtîjumu atklâjumi.
http://library.fes.de/fulltext/asfo/00853003.htm
Inovâcijas spçja mainîgajos demogrâfiskajos apstâkïos.
http://www.fhso.ch/pdf/human/snp20_innovativ.pdf
“Inovatîvais darba devçjs”: Kritçriju un novçrtçðanas koncepcijas katalogs,
Swiss HR- katalogs 2002.
http://www.businessballs.com
Attîstîbas metoþu apmâcîba.
www.businessballs.com/freeonlineresources.htm
Businessballs.com piedâvâ bezmaksas veidnes, piemçrus, paraugus, diagram-
mas, lîdzekïus un preces, lai veicinâtu vadîbas procesu un darbinieku, orga-
nizâcijas, realizâcijas un biznesa attîstîbu.
www.employment-studies.co.uk/pubs/report.php?id=ssda0804
The Institute for Employment Studies (IES) piedâvâ izpçti nodarbinâtîbas jomâ
un publicç daþâdus ziòojumus par jautâjumiem, kas saistîti ar nodarbinâtîbu.
www.citeforma.pt/html/pub/lw/lw.htm
“Learn & Work” ir Leonardo da Vinci projekts, kas îpaði pievçrðas jautâjumam
par apmâcîbu nepiecieðamîbas analîzi uzòçmumos.
www.rockwellautomation.co.uk/case_studies/casestudy_pack_tetrapak.
htm
“Rockwell Automation PLC” piedâvâ Lielbritânijas “Tetra Pak Processing”
veiktâ apmâcîbu vajadzîbu analîzes gadîjuma izpçti.
http://www.advantest.com/aac/Careers/culture.html
Noderîga adrese par uzòçmuma kultûru.
http://www.24-7innovation.com/culturepressrelease.pdf
Shapiro raksts “Creating a company Culture that fosters Innovation”.

Publikâcijas
Linda Gratone. Cilvçkresursu stratçìija. Izdevçjs: Jumava.
Volfgangs Krîgers. Komandas vadîba. Izdevçjs: DeNOVO.
Maira Kehre. Personâlmenedþments uzòçmumâ. Izdevçjs: Turîba.

263
 Ârvaldis Alvils Spulle. Praktiskais Personâlmenedþments. Izdevçjs: Turîba.
Apmâcîba un kvalifikâcija – rokasgrâmata konsultantiem.
Karl-Franzens-Universität Graz, Institut für Organisations- und Personalman-
agement – GRAZ, Graz 2003.
Stephen M.Shapiro, Creating a Company Culture that fosters Innovation.
Brown, J.S.& Howard, R. (2002). Research That Reinvents the Corporation. Har-
vard Business Review, 80(8):105-114. (The best of HBR 1991).
Farson, R. & Keyes, R. (2002). The Failure-Tolerant Leader. Harvard Business
Review. 80 (8):64-69.
Fraser, J. (2004). A Return to Basics at Kellogg. Sloan Management Review.
45(4):27-30.
Jassawalla, A.R. & Sashittal. H.C. 2002. Cultures that support product innova-
tion processes. Academy of Management Executive, 16: 42-53.
Jelinek, M. & Schoonhaven, C. (1990). The innovation marathon: Lessons from
high technology firms. London: Blackwell.
Lustgarten, A. (November 15, 2004). A hot, steaming cup of customer aware-
ness. Fortune, 150 (10): p192.
Schneider, B. & Goldstein, H. (1995). The ASA Framework: An update. Personnel
Psychology, 48(4):747-773.
M. Pçtersons. Apmâcîbas process ðodien un rît. DatorPasaule, 2000. gada aprîlis
Allesi, S. M., Trollip, S.R., Multimedia for Learning. Methods and Development.
Allyn and Bacon, 2001
Horton, W. K., Designing Web-Based Training. How to teach anyone anything
anywhere anytime., John Wiley & Sons, Inc., 2000
Loughran, J.J., Developing reflective practice. Learning about Teaching and
Learning through Modelling. Falmer Press, 1996.
Prensky, M., Digital Game-Based Learning, McGraw-Hill, 2001
Schank, R., Designing world-class e-learning. How IBM, GE, Harvard Business
School and Columbia University are Succeeding at e-Learning. McGraw-Hill,
2002.
Schunk, D.H., Zimmerman B.J., Self-regulated learning - from teaching to self-
reflective practice, Guilford Press, 1998
Thorne, K., Blended learning - how to integrate online & traditional learning,
Kogan Page Ltd, 2003

11. Inovâcijas tîkli

Internets
Latvijâ
http://www.innovation.lv/irc/
IRC LATVIJA (Inovâciju Rosinâðanas Centrs).
http://www.innovation.lv/ris/Latv
RIS Latvija (Reìionâlâ inovâciju sistçma). Projekta dokumenti.

264
 RESURSI

Ârzemçs
http://www.innoregio.at
Iniciatîvas Innoregio styria mâjaslapa.
http://www.gate2growth.com
Gate2Growth ir iniciatîva, ko Inovâciju/MVU programmas ietvaros atbal-
sta Eiropas Komisija, un tâs galvenais mçríis atbalstît inovatîvos uzòçmçjus
Eiropâ.
Gate2Growth piedâvâ lîdzekïus, infrastruktûru un atbalsta pakalpojumus, kas
domâti inovatîviem uzòçmumiem.
Sîkâkai informâcijai skatît mâjaslapu – sadaïâ “partneri” var atrast saites uz
inovâcijas atbalstoðâm organizâcijâm (piemçram, International Network for
SMEs http://www.insme.org)
http://www.oecd.org/dataoecd/35/8/2100869.pdf
Pçtîjums par inovâciju tîkliem un tîkla politiku.

Publikâcijas
Weber, M. (2004). Innovationsnetzwerke - Typologie und Management. Köln:
Josef Eul Verlag.
Grâmata koncentrçjas uz stratçìisko nepiecieðamîbu jautâjumiem – t.i.
– svarîgâkajâm stratçìiskajâm vadlînijâm, kas saistîti ar inovâcijas tîkliem un
tîkliem kopumâ un to iespçjamo ievieðanu.
Scheff, J. (1999). Lernende Regionen - Regionale Netzwerke als Antwort auf
globale Herausforderungen. Wien: Linde Verlag.
Ðî grâmata, runâjot par mâcîðanâs reìiona ideju, piedâvâ proaktîvu diskusiju
par pârmaiòu procesiem. Pirmo reizi visaptveroði tiek prezentçta ideja par
mâcîðanâs reìionu. Skatoties no biznesa menedþmenta viedokïa, tas dod im-
pulsus reìionu attîstîbas jaunai izpratnei.

12. Citi instrumenti inovâcijas atbalstam

Internets
Latvijâ
http://www.delfi.lv/allinfo/dictionary/
Vârdnîcas Delfi portâlâ.
Ârzemçs
Informâcijas meklçtâji:
http://www.google.com
http://www.alltheweb.com
http://www.msn.com
http://www.yahoo.com
Datubâzes:
http://www.census.gov/ipc/www/idbnew.html
International data base – Datubâze, kurâ ietverti 227 pasaules valstu un apga-

265
 balu demogrâfiskie un sociâlekonomiskie dati.
http://www.geohive.com/
Geohive – Global Statistics – Ìeopolitiskie dati par reìionu, valstu, pilsçtu un
provinèu iedzîvotâjiem, ekonomikas faktoru statiskika u.t.t.
Bibliotçkas:
http://www.questia.com
Questia Online Library – interneta bibliotçka.
http://www.ipl.org
Internet Public Library – publiskâ interneta bibliotçka.
http://vlib.org/
The WWW Virtual Library – virtuâlâ bibliotçka.
www.babelfish.altavista.com
Tieðâs tulkoðanas interneta mâjas lapa.
http://www.englische-briefe.de
Tâ ir vâcu-angïu vârdnîca, kas piedâvâ arî palîdzîbu e-pastu, faksu un vçstuïu
rakstîðanâ angïu valodâ. Te var atrast arî noderîgus teikumu paraugus biznesa
angïu valodâ un e-pasta rakstîðanâ.
http://www.jobware.de/ra/rt/tc/index.html
Jûsu iemaòu bezmaksas pârbaude.
http://www.ego4u.de
Apgûstot angïu valodu internetâ: bezmaksas vingrinâjumi, izskaidrojumi,
sagatavoðanâs pârbaudes darbiem, spçles un informâcija par angïu valodu un
kultûru.
http://www.tu-chemnitz.de/phil/InternetGrammar/
Angïu valodas gramatikas paðmâcîbas veids, ko vada Chemnitz Tehniskâ uni-
versitâte. Ir jâreìistrçjas, taèu tas ir bez maksas. Profesionâls noformçjums un
pieejams visiem, kuri vçlas mâcîties no jebkuras valsts.
http://www.faz.com/IN/INtemplates/eFAZ/default.asp
“Frankfurter Allgemeine Zeitung” piedâvâ internetâ “FAZ Weekly“. Nav jâreìis-
trçjas, pakalpojums ir bez maksas.
http://people.freenet.de/mvhs-english/
Ðî mâjas lapa iekïauj noderîgas saites par iespçjâm mâcîties. To ir izveidojusi
Volkshochschule Vâcijâ, tâ ir vairâk piemçrota vâcu valodas lietotâjiem, taèu
saites noder arî citu valstu studentiem.
http://www.esl-lab.com/index.htm
Ðî saite piedâvâ klausîðanâs vingrinâjumus.
http://www.bbc.co.uk/worldservice/learningenglish/index.shtml
BBC (British Broadcasting Corporation) piedâvâ pievilcîgu un daudzpusîgu
mâcîbu priekðmetu un vingrinâjumu klâstu, lai uzlabotu angïu valodas ie-
maòas.
www.cilt.org.uk
Lielbritânijas valodu centrs (National Centre for Languages - UK).
www.incaproject.org
Starpkultûru kompetences novçrtçjums (Intercultural Competence Assessment
- Leonardo da Vinci project).
www.rln-northwest.com
Ziemeïrietumu Anglijas Reìionâlais valodu tîkls (Regional Language Network

266
 RESURSI

(RLN) North West England).

www.worldbank.org
Pasaules Banka (The World Bank) nodroðina aizdevumus nabadzîgajâm valstîm
attîstîbas projektiem. Banka sniedz aizdevumus investîciju projektiem, kas
saistîti ar ûdeni un sanitâriju, dabas resursu vadîbas izglîtîbu un veselîbu, kâ arî
tâ sauktajiem regulçðanas projektiem, kuri atbalsta valdîbas politikas reformas,
piem., uzlabota sabiedriskâ sektora vadîba.
www.oecd.org/subject/growth/in_tr_gl.htm
Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (The Organisation for Eco-
nomic Cooperation and Development - OECD) attîsta ekonomisko un sociâlo
politiku tâs 29 dalîbvalstîs, kas ietilpst Ziemeïamerikas valstis, Rietumeiropas
(iekïaujot Èehijas Republiku, Ungâriju un Poliju), kâ arî Japânu, Koreju, Aus-
trâliju un Jaunzçlandi.

13. Elektroniskais birojs

Internets
Latvijâ
http://www.e-me.lv
VAS Latvijas Pasts. Viss par e-parakstu.
http://www.latvija.lv
Ceïvedis e-Latvijâ.
Nodroðina Latvijas un ârvalstu iedzîvotâjus ar vienotu pieeju Latvijas valsts
iestâþu interneta resursiem un centralizçtu piekïuvi daþâdu iestâþu sniegtajiem
elektroniskajiem pakalpojumiem.
http://www.eiepirkumi.gov.lv
Elektroniskâ iepirkumu sistçma (EIS).
EIS nodroðina iespçju pircçjiem - vispârîgâs vienoðanâs dalîbniekiem - izvçlç-
ties prasîbâm atbilstoðas standartizçtas preces vai pakalpojumus katalogâ.
http://www.eiva.gov.lv
Elektronisko iepirkumu valsts aìentûra (EIVA).
ir Îpaðu uzdevumu ministra elektroniskâs pârvaldes lietâs sekretariâta padotîbâ
esoða valsts pârvaldes iestâde.
http://www.iub.gov.lv
Iepirkumu uzraudzîbas birojs (IUB).
IUB mâjas lapa nodroðina pieeju informâcijai par visiem publiskajiem iepir-
kumiem, tâdçjâdi atvieglojot kâ pasûtîtâju, tâ pretendentu/kandidâtu darbu.
http://www.eps.gov.lv/index.php?&369
Elektroniskâs pârvaldes sekretariâts
E-dokumentu juridiskâ bâze.
Ârzemçs
http://ted.eur-op.eu.int/ojs/html/index2.htm
Eiropas Savienîbas Oficiâlais Vçstnesis.
http://www.etender.info

267
 Rokasgrâmata par e-iepirkumiem un e-parakstu. Leonardo da Vinci projekts
“SLET”. Rokasgrâmata sniedz informâciju par e-iepirkumu procesiem Vâcijâ,
Ungârijâ, Îrijâ, Somijâ, Grieíijâ, Bulgârijâ un Latvijâ.

Publikâcijas
Publiskie iepirkumu konkursi. Izdevniecîba “Dienas bizness” un Advokâtu
birojs Petrovs & Nikolajenko. Rîga. 2007.
M. Ruíers. Elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments. Izdevniecîba
“Turîba”. Rîga. 2005.

Terminu skaidrojums

Alternatîva: Nepiecieðamîba izvçlçties starp divâm vai vairâkâm iespçjâm,

kas viena otru izslçdz.

Analoìija: Lîdzîba, atbilstîba, funkciju atbilstîba; attiecîba starp divâm

lietâm, situâcijâm, procesiem, kuri ir vienoti pçc uzbûves vai
funkcijas.

Analoìiskâ Cilvçka sprieðanas process, kurð balstâs uz cilvçka domâðanas

sprieðana: fundamentâlo procesu, lai atcerçtos lîdzîbas un piemçrotu tâs
problçmas vai situâcijas atbilstoða risinâjuma meklçjumos.

Atribûts: Bûtisks, “standarta” priekðmeta vai lietas raksturojums. Lai

rastos jauns produkts, mums ir jâapstrîd ðis “standarta”
raksturojums un jâmçìina atrast citi risinâjumi (materiâls,
forma, funkcija), kas aizvietotu esoðo atribûtu.

Bionika: Nozare, kas pçta bioloìiskos procesus, struktûras un funkcijas,

attiecîbâ uz tehnisko pielietojumu.

CAD: Datorizçtâ projektçðana, tehnoloìija, kas ïauj projektçtâjiem

un inþenieriem izmantot datorus savâ projektçðanas darbâ.
Saukta arî par CAID (rûpnieciskâ projektçðana) un CAE
(inþenierzinâtne).

Efektivitâte: Vadîðanas teorijâ – mçríu sasniegðanas pakâpe, pareiza mçríu

îstenoðana un lîdzekïu ekonomija,
- tas, cik viegli âtri vai lçti ar attiecîgo lîdzekli, metodi vai
rîcîbas veidu sasniedzams noteikts mçríis,
- ieguldîto ierobeþoto resursu maksimâla izmantoðana ar pçc
iespçjas mazâkiem zaudçjumiem vai bez zaudçjumiem.

Eksperts: Kvalificçts speciâlists, kura viedoklis ir nepiecieðams

prognozçðanas vai lçmumu pieòemðanas procesâ.

Elektroniskais ir iepirkuma process, kurâ tiek izmantoti elektroniskâs

iepirkums: saziòas lîdzekïi un speciâli iepirkuma procesam izstrâdâta
programmatûra.

268
 Terminu skaidrojums

Elektroniskais ir ar elektronisku lîdzekïu palîdzîbu uzturamais katalogs

katalogs: (standarta preèu un/vai pakalpojumu saraksts), kurâ iepriekð
atlasîti piegâdâtâji var ievietot savas preces, kuras, ievçrojot
iepriekð definçtus nosacîjumus, iepircçji var izvçlçties
pasûtîjuma veidoðanai.

Elektroniskais elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam

paraksts: vai loìiski saistîti ar ðo dokumentu, nodroðina elektroniskâ
dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstîtâja identitâti.

Fâze: Visa produktu attîstîbas procesa vienlaicîgi paveiktu uzdevumu

grupa ar konkrçtiem rezultâtiem un datiem.

“Fâzes-vârtu” Plaði izmantots produktu attîstîbas process, kas sadala attîstîbas

process: pasâkumus noteiktos, laika ziòâ secîgos posmos vai “fâzçs”, kas
atdalîti ar vadîbas lçmumu “vârtiem”. Produktu komandâm
ir veiksmîgi jâizpilda noteiktâs darbîbas katrâ no posmiem
pirms vadîbas apstiprinâjuma gûðanas, lai pârietu uz nâkamo
produkta attîstîbas posmu. “Fâzes-Vârtu” procesa ietvars
iekïauj sevî darba gaitu un lçmumu gaitu un definç atbalsta
sistçmas un kârtîbu, kas nepiecieðamas, lai nodroðinâtu procesa
nepârtrauktu darbîbu.

Globalizâcija: Process, sakarâ ar kuru raþoðana un tirdzniecîba tiek vadîta un

paplaðinâta, neievçrojot ìeogrâfiskâs robeþas.

Grupas vadîtâjs: Persona ar organizatoriskâm spçjâm, kura vada prâta vçtras

sesiju. Grupas vadîtâja uzdevums ir veicinât citus brîvi izteikt
savas idejas.

Iepircçjs: atlasa preces katalogâ, veido iepirkumu grozu un nosûta to.

Inovâcija: Process, kurâ jaunas zinâtniskâs, tehniskâs, sociâlâs, kultûras

vai citas jomas idejas, izstrâdnes un tehnoloìijas tiek îstenotas
tirgû pieprasîtâ un konkurçtspçjîgâ produktâ vai pakalpojumâ.

Inovâcijas Aktivitâðu sistçma, kas nosaka kad un kâ pielietot jaunâs

stratçìija: zinâðanas, lai piedâvâtu jaunus produktus vai pakalpojumus.

Inovâciju atbalsta Institûcijas, kas atbalsta P&A rezultâtu komercializâciju un

struktûras: jaunu tehnoloìiski orientçtu uzòçmumu veidoðanos; tie ir
zinâtnes un tehnoloìiskie parki, tehnoloìiskie un inovâciju
centri, biznesa inkubatori u.c.

Instruments: Paòçmiens, metode un lîdzeklis kâda darba, uzdevuma

veikðanai.

Jaunievedums, Inovatîvâs darbîbas gala rezultâts – jauns produkts, process vai

jauninâjums: pakalpojums.

Jaunrade: Cilvçka potenciâlâ spçja radît jaunas sakarîbas starp zinâmiem

elementiem, piedâvât jaunus risinâjumus neatrisinâtâm
problçmâm, izmantojot citus paòçmienus.

Jaunrades lîmenis: Norâda uz radîðanas kapacitâti (“cik kreatîvs tu esi?”).

269
 Komercializâcija: Inovatîvas idejas, produkta vai procesa sagatavoðana tirgum.

Kritçrijs: Kvantitatîvi vai kvalitatîvi izteikts râdîtâjs, pçc kura nosaka

iespçjamo lçmuma variantu lietderîgumu: efektivitâti,
nepiecieðamîbu u.c.

Lçmums: Valsts vai paðvaldîbas institûciju vai amatpersonas (pârvaldes

institûciju) saimnieciskâs, tiesiskâs, politiskâs, morâlâs apziòas
racionâla procedûra, kas îsteno rîcîbas izvçli, dodot priekðroku
noteiktâm vçrtîbâm un normâm.

Lçmumu Zinâtniski pamatota optimâlâ lçmuma iegûðanas procedûra,

pieòemðana: kuras galvenie posmi ir pçtâmâ objekta ârçjâs un iekðçjâs
vides analîze; iespçjamo rîcîbas variantu (alternatîvu) izstrâde,
novçrtçðana un izvçle; iespçjamo seku novçrtçðana un lçmuma
formâlâ, galîgâ pieòemðana.

Lingua franca / Sâkotnçji tirdzniecîbas valoda, kuru viduslaikos lietoja

jaukta valoda: neskaitâmas valodu saimes Vidusjûras austrumu valstîs, lai
sazinâtos ar citâs valodâs runâjoðajiem. Mâkslîgi radîta vai
dabiski izveidojusies valoda, kura darbojas kâ saziòas lîdzeklis
starp daþâdâm valodu saimçm. Citu valodu saimju lingvistiskâ
struktûra un vârdu krâjums pârveido jaukto valodu /lingua
franca. Mûsdienâs angïu valoda tiek uzskatîta par lingua franca/
jaukto valodu – vispârçju saziòas lîdzekli.

Melnâs kastes Instruments, ar kura palîdzîbu tiek risinâtas problçmas.

metode:

Mçríis: Iepriekð paredzçts (iedomâts, gribçts, prognozçts, projektçts)

cilvçku darbîbas rezultâts, kura sasniegðanai tiks veikta noteikta
darbîba.

Metodes jaunrades Metodes, lai veicinâtu kreatîvo garu; to nolûks, no vienas puses
stimulçðanai: ir novçrst blokâdes, bet no otras puses, lai veicinâtu brîvas ideju
asociâcijas; piemçram, prâta vçtra, sinektika, 6-3-5 metode,
u.t.t..

Nacionâlâ Valdîbas, sabiedrîbas un privâtâ sektora institûciju un to

inovâciju sistçma: îstenoto pasâkumu kopums, kas veicina jaunu zinâðanu
radîðanu, uzkrâðanu, apmaiòu un praktisko pielietojumu, kas
ir nepiecieðams produktîvai sabiedrîbas attîstîbai. Nacionâlâ
inovâciju sistçma ir attiecîgâ valstî izveidojusies vai izveidota
sistçma, kas nodroðina efektîvu zinâðanu un prasmes apriti
sabiedrîbâ un veicina lîdzsvarotu sabiedrîbas intelektuâlo un
ekonomisko attîstîbu. Inovâciju sistçma aptver 1) pçtniecîbu
(izglîtîba, zinâtne, jaunrade), 2) uzòçmçjdarbîbu, 3) finansu
sistçmu un 4) likumdoðanu.

Novçrtçjums: Objekta, notikuma, procesa vai darbîbas vçrtîbas noteikðana

vadoties pçc noteiktajiem kritçrijiem.

270
 Terminu skaidrojums

Otrreizçjâ Virkne darbîbu, tai skaitâ vâkðana, ðíiroðana un apstrâde,

pârstrâde: ar kuru palîdzîbu produkti vai citi materiâli tiek atgûti no
atkritumu plûsmas vai citâ veidâ aizvirzîti izmantoðanai
izejmateriâlos jaunu produktu raþoðanâ.

Patents: Patents nodroðina ekskluzîvas tiesîbas uz izgudrojumu.

Izgudrojums var bût gan produkts, gan process, kurð nodroðina
jaunu pieeju vai jaunu tehnisku risinâjumu problçmai. Tomçr
jâòem vçrâ, ka termins “izgudrojums” daþâdâs patentu sistçmâs
tiek uztverts atðíirîgi.

Piegâdâtâjs: fiziska vai juridiska persona vai cits sabiedrisko pakalpojumu

sniedzçjs ðo noteikumu izpratnç, vai ðâdu personu vai
sabiedrisko pakalpojumu sniedzçju apvienîbas jebkurâ to
kombinâcijâ, kas attiecîgi piedâvâ tirgû bûvdarbu veikðanu vai
bûvi, raþojumus vai pakalpojumus.

PIN: personîgais identifikâcijas numurs – ciparu kombinâcija, kas

nodroðina iespçju lietot viedkarti tikai personai, kurai zinâms
PIN.

Prâta vçtra Ideju ìenerçðanas ekspertmetode, kuru izmanto prognozçðanâ

(Brainstorming): un plânoðanâ, problçmu risinâðanâ un lçmumu pieòemðanâ.

Preèu zîmes: Preèu zîme ir atðíirîbas zîme, ar kura palîdzîbu var identificçt,
ka konkrçtâ persona vai uzòçmums ir raþojis vai piegâdâjis
konkrçtâs preces vai pakalpojumus.

Prototips: Jauna produkta vai dizaina fizisks modelis vai attçlojums.

Atkarîbâ no mçría prototipi var bût nefunkcionâli modeïi
vai attçlojumi, funkcionâli darbîgi vai pabeigts un precîzs
funkcionâlais un ìeometriskais apvienojums.

Racionalizatori: Personas, kas labprâtâk visu dara citâdi.

Radoðâs domâðanas Radoðâs domâðanas tehnika ir tehnika, kas cilvçkiem ar vidçju

tehnika: domâðanas lîmeni liek meklçt risinâjumus, lai attîstîtu augstâko
radoðâs domâðanas pakâpi.

Rûpnieciskais Rûpnieciskâ dizaina tiesîbas ir tiesîbas, kuras tiek pieðíirtas par

dizains: masveidâ raþota produkta dekoratîvâ vai estçtiskâ aspekta îpaðu
izmantoðanu rûpniecîbâ un amatniecîbâ. Dizainu var veidot
trîs-dimensiju iezîmes, piem., priekðmeta forma vai virsma, vai
divu-dimensiju iezîmes piem., paraugs, lînijas vai krâsa.

Sertifikâts: elektronisks apliecinâjums, kas saista elektroniskâ paraksta

pârbaudes datus ar parakstîtâju un kalpo parakstîtâja
identitâtes noteikðanai.

Starpkulturâlâ Spçja izprast un pielietot zinâðanas, jçdzienus, procesus un

prasme: produktu attîstîbu, ievçrojot citas kultûras îpatnîbas.

271
 Stereolitogrâfija Stereolitogrâfija tika patentçta 1986. gadâ, un tâ veica
(SLA): apvçrsumu prototipçðanâ. Ar ðo paòçmienu var izveidot trîs-
dimensiju modeïus no ðíidriem gaismjûtîgiem polimçriem,
kuri sacietç ultravioletajâ gaismâ. Modelis tiek izveidots uz
platformas, kura atrodas nedaudz zem virsmas lîmeòa tvertnç,
kura pildîta ar ðíidriem epoksîdsveíiem vai akrila sveíiem.
Zemas jaudas fokusçtais ultra violçtais lâzers izzîmç pirmo
kârtu, sacietinot modeli ðíçrsgriezumâ, bet pârçjos laukumus
atstâjot ðíidrus.
Pçc tam celtnis nolaiþ platformu ðíidrajâ polimçrâ. Sacienâtâ
kârta tiek atkârtoti pârklâta ar ðíidrumu, un lâzers izzîmç
nâkamo kârtu. Ðis process tiek atkârtots, kamçr prototips tiek
pabeigts. Pçc tam cieto daïu atdala no tvertnes un noslauka
lieko ðíidrumu. Balsti tiek atdalîti, un modelis tiek novietots
ultravioleto staru krâsnî lîdz pilnîgai izþûðanai. Stereolitogrâfija
bija pirmais paòçmiens, tâdçï tas tiek uzskatîts par kritçriju,
pçc kura tiek vçrtçti visi pârçjie paòçmieni. Sâkotnçjie
stereolitogrâfijas prototipi bija diezgan trausli, taèu nesenâs
modifikâcijâs ðie trûkumi ir novçrsti.

Tehnoloìiju Noteiktas tehnoloìijas (zinâðanu, raþotprasmes, tehnoloìiju)

pârnese: nodoðana no viena tehnoloìiju lietotâja otram, vienâ zemç
radîtu tehnoloìiju pielietoðana citâ, ar nolûku radît jaunus
produktus, procesus vai pakalpojumus.

Tehnoloìiskais Firmas tehnoloìisko problçmu novçrtçðana.

audits:

Uzòçmçjsabiedrîba ja tâ rada un attîsta inovatîvus produktus vai procesus un

ir inovatîva, noteiktâ laika periodâ tos realizç tirgû (produktus un procesus)
vai paðâ uzòçmumâ (procesus).

Valdîbas inovatîvâs ir valdîbas uzsâkto, veikto un koordinçto pasâkumu kopums:

attîstîbas politika likumdoðanas akti un administratîvâs normas, prioritâtes un
to noteikðanas mehânismi, realizâcijas instrumenti u.c., kas
nodroðina saskaòotu, ilgspçjîgu un lîdzsvarotu attîstîbu.

Variants: Inovâcijâ “variants” nozîmç dotâs struktûras raksturojuma

sistemâtisku maiòu.

Vârti: Lçmuma pieòemðanas punkts, bieþi vien sanâksme, kurâ tiek

pieòemts vadîbas lçmums, lai produkta attîstîbas projektam
ïautu pâriet uz nâkamo posmu, lai tas tiktu pârstrâdâts
paðreizçjâ posmâ labâkai atseviðíu uzdevumu izpildei vai lai to
pârtrauktu.

Vârtsargi: Vadîtâju grupa, kas “fâzes-vârtu” procesâ darbojas kâ

padomdevçji, lçmumu pieòçmçji un lîdzekïu pieðíîrçji. Viòi
izmanto izstrâdâtus kritçrijus, lai katros vârtos novçrtçtu
produktu attîstîbas projektus.

272
 Terminu skaidrojums

Viedkarte: pakalpojumu sniedzçja izsniegta viedkarte, kas atbilst

Elektronisko dokumentu likuma prasîbâm attiecîbâ par
droðu elektroniskâ paraksta radîðanas lîdzekli. Uz viedkartes,
aizsargâts ar PIN, atrodas elektroniskâ paraksta radîðanas un
pârbaudes dati, un kvalificçts sertifikâts, kas tiek izmantots
elektroniskâ paraksta veidoðanai.

Zinâðanu virzîta ir apzîmçjums, kas raksturo ekonomisko sistçmu un tiek

(uz zinâðanâm lietots, lai uzsvçrtu zinâðanu un tehnoloìiju pieaugoðo lomu
balstîta) mûsdienu ekonomiskajâs sistçmâs.
ekonomika

Quasi-equity: Fonda ieguldîjumi var tikt veikti kâ ieguldîjumi ar kapitâlu

saistîto finanðu instrumentu (quasi-equity) veidâ.

Saîsinâjumi
3D 3 dimensiju
ÂP Âtrâ modeïu prototipçðana
CAD Datorizçtâ projektçðana
CR Cilvçkresursi
CRV Cilvçkresursu vadîba
CTM Community Trademark – Eiropas Savienîbas preèu zîme
EIVA Elektronisko Iepirkumu valsts aìentûra
EK Eiropas Komisija
EMP Enerìijas monitoringa programma
ERAF Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonds
ES Eiropas Savienîba
ESF Eiropas Sociâlais fonds
IÎ Intelektuâlais îpaðums
IKP Iekðzemes kopprodukts
IRC Innovation Relay Centre - Inovâciju rosinâðanas centrs
IT Informâciju tehnoloìijas
IUB Iepirkumu Uzraudzibas birojs
JPA Jaunu produktu attîstîba
KF Kohçzijas fonds
LGA Latvijas Garantiju aìentûra
LIAA Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra
LK Lielais komersants
MVK Mazais un vidçjais komersants
MVU Mazie un vidçjie uzòçmumi
P&A Pçtniecîba un attîstîba
PCT Patent Cooperation Treaty – Vienoðanâs par sadarbîbu patentu jomâ
PUK Procesa uzlaboðanas komanda
R&D Research and Development – Pçtniecîba un attîstîba
SF Struktûrfondi
SLA Stereolitogrâfija

273
SVID Stiprâs, vâjâs puses, iespçjas un draudi
SWOT Strengths, weaknesses, opportunities, threats (angl.)
TPP Tirgus pieprasîtie pçtîjumi

Projekta partneri
Projekta partneri no Latvijas:
Latvijas Investîciju un attîstîbas aìentûra
Pçrses iela 2, Rîga, LV-1442, Latvija
Tel.: +371 67039400
Fakss: +371 67039401
·
www.liaa.gov.lv liaa@liaa.gov.lv

Latvijas Tehnoloìiskais centrs

Dr. Jânis Stabulnieks, Direktors
Gintas Januðonis, Projektu vadîtâjs
Aizkraukles 21, Rîga, LV 1006, Latvija
·
Tel.: 67558702; Fakss: 371 67541218
·
www.innovation.lv gintas@edi.lv

Latvijas Elektrorûpniecîbas
Biznesa Inovâciju Centrs
Linda Runkovska, Direktore
Ropaþu iela 140, Rîga, LV 1006, Latvija
Tel./Fakss: 67542184
·
www.lebic.lv linda@lebic.lv

Latvijas Tehnoloìiskais Parks

Laila Eliòa, Projektu vadîtâja
Âzenes iela 16/20-136, Rîga, LV 1048, Latvija
·
Tel.: 67210808 Fakss: 67820378
·
http://www.ltp.rtu.lv/ laila.elina@rtu.lv

Projekta partneri pateicas:

Profesoram Klaus Busch par projekta ideju;
Martin Hagemann (LiNK MV e.V.) un Dr. Gerd Zimmer (Institut für
Projektbegleitung und Kompetenzentwicklung – pro-kompetenz – e.V.) par
projekta pieteikuma sagatavoðanu.

274
 Projekta partneri

Projekta partneriem, kuri uzrakstîja sekojoðas rokasgrâmatas nodaïas:

Jânis Stabulnieks (LTC) 1;
Uwe Derksen (The Surrey Institute of Art and Design University College)
1, 10.2 un 12.3; Uwe Derksen kopâ ar Catalina Negoita un Monica
Vladoiu (University Petroleum-Gas of Ploiesti) 9.2, 9.3;
Laila Eliòa (Latvijas Tehnoloìiskais Parks) 12.1;
Samara Elpida (University of Western Macedonia) 2.1, 2.2, 3.1, 3.2, 9.1 un
10.3;
Simona Eftimie (University Petroleum-Gas of Ploiesti) 4.1;
Johannes Gastrager un Dr. Josef Scheff (Scheff GmbH) 10.1 un 11;
Nikos Katsiadakis (Thessaloniki Technology Park Management &
Development Corporation S.A) 4.6, 6.1 – 6.4 un 7.1 – 7.4;
Gabriela Moise (University Petroleum-Gas of Ploiesti) 4.2;
Catalina Negoita un Monica Vladoiu (University Petroleum-Gas of
Ploiesti) 10.4;
Catalin Popescu un Ionut Lambrescu (University Petroleum-Gas of
Ploiesti) 4.7;
Markus Wolf (e-Novate Consultancy Ltd) 5.1 – 5.3 un 8.1;
Dr. Gerd Zimmer (Institut für Projektbegleitung und Kompetenzentwicklung
– pro-kompetenz – e.V.) 4.3 – 4.5 un 12.2.
Dr. Jânim Stabulniekam (LTC) par rokasgrâmatas rediìçðanu.

Projektu finansçja ES “Leonardo da Vinci” programma un “InnoSupport” projekta

partneri. Projekta partneri pateicâs arî vietçjiem sadarbîbas partneriem, kuri piedalîjâs
rokasgrâmatas tapðanâ un pilota testçðanâ.
Projekta partneri ir parakstîjuði InnoSupport Rokasgrâmatas Intelektuâlâ îpaðuma
tiesîbu aizsardzîbas lîgumu.
Grâmatas izdoðanu finansiâli atbalstîja Latvijas Investîciju un attîstîbas
aìentûra.
Projektu atbalsta ES. ES viedoklim nav obligâti jâsakrît ar rokasgrâmatas veidotâju
un/vai rakstu autoru viedokïiem.

Ðî rokasgrâmata ir tapusi ES “Leonardo da Vinci” programmas

“InnoSupport” projekta ietvaros (no 01.10.2003.g. lîdz 31.10.2005.g.),
sadarbojoties sekojoðiem partneriem:

LiNK MV e.V. (Vadoðais partneris)

·
Martin Hagemann hagemann@mvlink.de · www.mvlink.de

275
 Institut für Projektbegleitung und Kompetenzentwicklung
– pro kompetenz – e.V. (Koordinators)
· ·
Dr. Gerd Zimmer zimmer@pro-kompetenz.de www.pro-kompetenz.de
BioCon Valley e.V.
· ·
Dr. Annelie Saß as@bcv.org www.bcv.org

Telematika GmbH
·
Editha Tegler tegler@telematika.de · www.telematika.de
Scheff GmbH
Johannes Gastrager · johannes.gastrager@scheff.at
Thessaloniki Technology Park Management & Development
Corporation S.A.
· ·
Nikos Katsiadakis nicolas@thestep.gr www.thestep.gr

University of Thessaly
·
Yiannis L. Bakouros ylb@hol.gr · www.uth.gr
Heletel Ltd.
Kyriakos Koukopoulos · kouk@heletel.gr · www.heletel.gr

Latvian Technological Center

Gintas Januðonis · gintas@edi.lv · www.innovation.lv

Latvia Technology Park

Laila Eliòa · laila.elina@rtu.lv · www.rtu.lv/www_ltp/ltp.htm

Business Innovation Center of Latvian Electronic Industry

Linda Runkovska · Linda@lebic.lv · www.lebic.lv

The Surrey Institute of Art and Design University College

Uwe Derksen · uderksen@surrart.ac.uk · www.surrart.ac.uk

e-Novate Consultancy Ltd.

Caron Brenner · caron@enovateknowledgespan.org · www.
enovateknowledgespan.org

Petroleum-Gas University Ploiesti

Prof. Vlad Ulmanu · vulmanu@upg-ploiesti.ro · www.upg-ploiesti.ro
The Technological Transfer, Innovation and Business Center Prahova
Mihaela Militaru · mihaelam@upg-ploiesti.ro
Sîkâkâ informâcija: www.innosupport.net!

276