14A. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I un II)!

1. valeō (ēre) – būt sveikam, veselam 11. parāmus (āre) – gatavot

2. rēgnat (āre) – valdīt
3. flōrēs (ēre) – ziedēt, zelt
4. negātis (āre) – noliegt, teikt, ka ne-
5. dēlēs (ēre) – iznīcināt, nopostīt
6. necant (āre) – nonāvēt, nokaut
7. teneō (ēre) – turēt
8. corōnat (āre) – vaiņagot
9. invītāmus (āre) – ielūgt, uzaicināt
10. placent (ēre) – patikt
12. docet (ēre) – mācīt
13. vāstās (āre) – postīt
14. habēmus (ēre) – tūrēt īpašumā
15. iactō (āre) – sviest, mētāt
16. cēnās (āre) – pusdienot
17. cavētis (ēre) – sargāties, uzmanīties
18. tacent (ēre) – klusēt
19. āvolō (āre) – aizlaisties
20. iacētis (ēre) – gulēt; būt, atrasties

15B. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I un II)!

1. rīdētis (ēre) – smieties
2. cantat (āre) – dziedāt
3. gaudēs (ēre) – priecāties
4. cōgitātis (āre) – domāt
5. bellant (āre) – karot
6. imminēs (ēre) – draudēt
7. prohibent (ēre) – atturēt, neļaut, aizturēt
8. vigilās (āre) – būt nomodā
9. noceō (ēre) – kaitēt
10. dictat (āre) – diktēt
11. siccāmus (āre) – kaltēt, žāvēt, susināt
12. replent (ēre) – piepildīt, no jauna piepildīt
13. spērāmus (āre) – cerēt
14. moneō (ēre) – piekodināt, brīdināt
15. plācās (āre) – nomierināt
16. cūrō (āre) – rūpēties, gādāt, kopt
17. exercet (ēre) – vingrināt
18. solēmus (ēre) – būt paradušam, mēgt
19. adōrō (āre) – pielūgt
20. adhibētis (ēre) – izlietot, izmantot

16A. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I – III)!

1. emis (ere) – pirkt
2. errātis (āre) – maldīties, klīst, kļūdīties
3. edō (ere) – ēst
4. perterrētis (ēre) – pārbiedēt, ļoti nobiedēt
5. flent (ēre) – raudāt
6. maneō (ēre) – palikt
7. tangimus (ere) – aizskart, pieskarties
8. studēs (ēre) – nodoties (kam), nodarboties (ar) 18. trādit (ere) – nodot (otram)
9. ostendimus (ere) – rādīt, ziņot
10. irrīdet (ēre) – izsmiet
11. discō (ere) – mācīties
12. onerāmus (āre) – apkraut
13. dēstinant (āre) – piestiprināt, noteikt
14. surgit (ere) – piecelties
15. vīvis (ere) – dzīvot
16. turbō (āre) – sajaukt, samaisīt
17. statuunt (ere) – nolemt
19. scrībitis (ere) – rakstīt
20. renovās (āre) – atjaunot

17B. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I – III)!

1. pergis (ere) – turpināt
2. vibrāmus (āre) – mest
3. nōscit (ere) – iepazīt(ies)
4. volvimus (ere) – velt, velties
5. dīligitis (ere) – cienīt, mīlēt
6. favēmus (ēre) – būt labvēlīgam; vēlēties
7. ēvādimus (ere) – izmukt, izbēgt
8. iubent (ēre) – likt, pavēlēt
9. legunt (ere) – lasīt
10. vulnerātis (āre) – ievainot
11. suādeō (ēre) – ieteikt
12. terrēs (ēre) – baidīt, biedēt; baidīties
13. frangō (ere) – lauzt
14. incendis (ere) – aizdedzināt, nodedzināt
15. stringit (ere) – braucīt, savilkt
16. affīrmant (āre) – apgalvot
17. cremās (āre) – sadedzināt
18. meret (ēre) – pelnīt, pelnīties, pakalpot
19. frequentō (āre) – (bieži) apmeklēt
20. solvitis (ere) – raisīt, maksāt
18C. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I – III)!
1. pingit (ere) – zīmēt 11. colitis (ere) – kopt; godāt
2. solēmus (ēre) – būt paradušam, mēgt 12. vītant (āre) – vairīties, izbēgt
3. sinimus (ere) – ļaut, atļaut 13. respondētis (ēre) – atbildēt
4. explicāmus (āre) – izskaidrot 14. fīrmō (āre) – stiprināt
5. dīcunt (ere) – teikt, sacīt, runāt 15. regimus (ere) – vadīt, pārvaldīt, virzīt
6. dēbet (ēre) – vajadzēt; ; būt parādā 16. abstineō (ēre) – atturēt(ies)
7. pōnō (ere) – likt, nolikt, novietot 17. fallit (ere) – mānīt, krāpt, vilt
8. fugās (āre) – padzīt, piespiest bēgt 18. alitis (ere) – barot, uzturēt
9. lūdis (ere) – spēlēt, spēlēties 19. pārēs (ēre) – klausīt, paklausīt
10. migrātis (āre) – pārvietoties, ceļot, izbraukt 20. crēdunt (ere) – ticēt, uzticēties

19D. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus I nākotnē (I – III)!

1. repetimus (ere) – atkārtot; prasīt atpakaļ
2. gustō (āre) – nogaršot, baudīt
3. sordēs (ēre) – būt netīram
4. tegunt (ere) – segt
5. vertis (ere) – griezt; tulkot
6. arāmus (āre) – art
7. bibō (ere) – dzert
8. sustinent (ēre) – izturēt
9. manētis (ēre) – palikt
10. ūrit (ere) – dedzināt
11. dēflet (ēre) – apraudāt
12. mittimus (ere) – sūtīt, laist, sviest
13. laudās (āre) – slavēt
14. tollitis (ere) – pacelt
15. implēmus (ēre) – piepildīt, pildīt
16. spectātis (āre) – skatīt, skatīties
17. induitis (ere) – ģērbt, uzvilkt
18. minuunt (ere) – mazināt
19. recitat (āre) – recitēt, lasīt priekšā
20. claudō (ere) – aizvērt

20A. Saskaņojiet īpašības vārdu ar lietvārdus (I, II un V)!

1. equus, ī m – zirgs
2. aciēs, ēī f – asmenis, smaile
3. argentum, ī n – sudrabs
4. culter, trī m – nazis
5. familia, ae f – ģimene, saime
6. plānitiēs, ēī f – līdzenums
7. fīlius, ī m – dēls
8. colloquium, ī n – saruna
9. spēs, speī f – cerība
10. proverbium, ī n – sakāmvārds
11. vacca, ae f – govs
12. merīdiēs, ēī m – dinvidi, dienas vidus
13. puer, erī m – zēns
14. pōpulus, ī f – apse, papele
15. agricola, ae m – zemkopis
1. albus, a, um – balts
2. longus, a, um – garš
3. splendidus, a, um – mirdzošs spožs
4. acūtus, a, um – ass
5. vester, tra, trum – jūsu-
6. lātus, a, um – plats
7. aeger, gra, grum – slinks
8. laetus, a, um – priecīgs
9. novus, a, um – jauns
10. nōtus, a, um – zināms
11. pulcher, chra, chrum – skaists
12. tener, era, erum – maigs
13. sēdulus, a, um – čakls
14. umbrōsus, a, um – ēnains
15. līber, era, erum – brīvs
21B. Saskaņojiet īpašības vārdu ar lietvārdus (I, II un V)!
1. mēnsa, ae f – galds
2. pōmārium, ī n – augļu dārzs
3. diēs, ēī m – diena
4. vir, virī m – vīrs, vīrietis
5. medicus, ī m – ārsts
6. rēs, reī f – lieta
7. templum, ī n – templis, svētnīca
8. umbra, ae f – ēna
9. fluvius, ī m – upe
10. fidēs, eī f – uzticība; ticība
11. nauta, ae m – jūrnieks
12. gymnasium, ī n – ģimnāzija
13. perniciēs, ēī f – bojāeja, iznīcība
14. pīnus, ī f – priede
15. faber, brī m – amatnieks
22C. Saskaņojiet īpašības vārdu ar lietvārdus (I, II un V)!
1. vesper, erī m – vakars; vesperī – vakarā
2. silva, ae f – mežs
3. aedificium, ī n – celtne, ēka, nams
4. faciēs, ēī f – seja
5. numerus, ī m – skaits, skaitlis
6. oppidum, ī n – pilsēta
7. seriēs, ēī f – rinda, virkne
8. liber, brī m – grāmata
9. incendium, ī n – ugunsgrēks
10. mālus, ī f – ābele
11. convīva, ae m – viesis
12. glaciēs, ēī f – ledus
13. gladius, ī m – zobens
14. sagitta, ae f – bulta
15. plānitiēs, ēī f – līdzenums
23A. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus prēzenta konjunktīvā (I)!
1. ōrant (āre) – lūgt, runāt
2. ēmendās (āre) – izlabot
3. labōrāmus (āre) – strādāt, pūlēties
4. iūdicō (āre) – spriest
5. vetant (āre) – liegt
6. condemnat (āre) – notiesāt
7. blaterāmus (āre) – pļāpāt
8. pūrgō (āre) – tīrīt
9. vīsitās (āre) – apmeklēt
10. occupātis (āre) – ieņemt, iekarot
1. parvus, a, um – mazs
2. frūgifer, era, erum – auglīgs
3. āter, ātra, ātrum – tumšs, melns
4. clārus, ra, um – slavens
5. probus, a, um – krietna
6. malus, a, um – ļauns, slikts
7. antīquus, a, um – sens
8. niger, gra, grum – melns
9. perīculōsus, a, um – briesmu pilns
10. benīgnus – devīgs, laipns
11. impavidus, a, um – bezbailīgs
12. cūnctus, a, um – viss
13. maestus, a, um – bēdīgs, noskumis
14. obscūrus, a, um – tumšs
15. alter, era, erum – otrs
1. frīgidus, a, um – vēss, auksts
2. madidus, a, um – mitrs, slapjš
3. altus, a, um – augsts
4. angustus, a, um – šaurs
5. integer, era, erum – neskarts, nebojāts
6. iūcundus, a, um – patīkama
7. necessārius, a, um – nepieciešams
8. Rōmānus, a, um – romiešu-
9. sevērus, a, um – stingrs, bargs
10. frūctuōsus, a, um – auglīgs
11. crēber, bra, brum – biežs; pilns
12. frīgidus, a, um – vēss, auksts
13. asper, era, erum – nelīdzens; ass
14. longus, a, um – garš
15. noster, tra, trum – mūsu
11. collocās (āre) – novietot
12. meant (āre) – iet, nākt, staigāt
13. putō (āre) – domāt
14. decōrat (āre) – izgreznot
15. servās (āre) – ievērot; glābt
16. reportāmus (āre) – atnest
17. ōrnat (āre) – greznot, rotāt
18. accūsātis (āre) – apsūdzēt
19. dōnō (āre) – dāvināt
20. cubātis (āre) – gulēt
24A. Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus prēzenta konjunktīvā (I-III)!
1. miscēmus (ēre) – jaukt 11. canit (ere) – dziedāt, spēlēt
2. obsistō (ere) – stāties pretī 12. optat (āre) – vēlēties
3. potātis (āre) – dzert; dzirdīt 13. mandātis (āre) – uzdot, nodot
4. absolvis (ere) – atraisīt; pabeigt 14. pācās (āre) – nomierināt; nolīdzināt
5. ardent (ēre) – degt 15. movet (ēre) – kustināt
6. ēvocant (āre) – izsaukt (ārā) 16. appellō (āre) – saukt, dēvēt; uzrunāt
7. alligās (āre) – piesiet 17. augēs (ēre) – augt, palielināties
8. auscultant (āre) – klausīties 18. cadimus (ere) – krist
9. contineō (ēre) – saturēt 19. vexō (āre) – mocīt, nedot miera
10. dēmōnstrāmus (āre) – norādīt, pierādīt, aizrādīt 20. vincitis (ere) – uzvarēt

25B Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus prēzenta konjunktīvā (I-III)!
1. flāmus (āre) – pūst
2. vēndis (ere) – pārdot
3. advolant (āre) – atlaisties, atsteigties
4. complēs (ēre) – piepildīt
5. explētis (ēre) – piepildīt; papildināt
6. arcēmus (ēre) – ierobežot, aizturēt
7. āmittit (ere) – zaudēt, pazaudēt
8. vocant (āre) – saukt, kliegt; aicināt
9. versō (āre) – grozīt
10. tribuimus (ere) – piešķirt, dalīt
11. tractō (āre) – apieties, izturēties
12. fūmās (āre) – kūpēt
13. praebeō (ēre) – sniegt, dot
14. parcitis (ere) – saudzēt, taupīt
15. superat (āre) – pārspēt; pārvarēt
16. salūtātis (āre) – sveicināt
17. dēlectat (āre) – interesēt, iepriecināt
18. gerunt (ere) – nest, darīt
19. timet (ēre) – baidīties, bīties
20. properās (āre) – steigties

26C Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus prēzenta konjunktīvā (I-III)!
1. dūcit (ere) – vest
2. adiuvant (āre) – atbalstīt, palīdzēt
3. coercēs (ēre) – ierobežot; savaldīt
4. admovētis (ēre) – pibīdīt, piegādāt
5. damnō (āre) – notiesāt; nopelt
6. petimus (ere) – tiekties, doties, lūgt
7. manet (ēre) – palikt
8. occultō (āre) – slept; noklusēt
9. portāmus (āre) – nest; paciest
10. exportat (āre) – izvest
11. rconditis (ere) – dibināt; celt
12. rogāmus (āre) – jautāt, lūgt
13. levās (āre) – atvieglot, padarīt vieglu
14. cessat (āre) – vilcināties, kavēties
15. obsidēmus (ēre) – aplenkt
16. premunt (ere) – spiest
17. vēlās (āre) – apsegt, ietīt, aizklāt
18. trānātis (āre) – pārpeldēt
19. audent (ēre) – iedrošināties
20. dīvidō (ere) – sadalīt

27D Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus prēzenta konjunktīvā (I-III)!
1. flectit (ere) – liekt; mainīt
2. creat (āre) – radīt; vēlēt
3. displicent (ēre) – nepatikt
4. coquimus (ere) – vārīt, cept
5. intrō (āre) – ieiet
6. fluitis (ere) – plūst, tecēt
7. pūgnant (āre) – cīnīties
8. dērīdēs (ēre) – apsmiet, izsmiet
9. postulās (āre) – prasīt, pieprasīt
10. nārrāmus (āre) – stāstīt
11. dēterget (ēre) – noslaucīt
12. nōminās (āre) – nosaukt (vārdā)
13. dēpōnunt (ere) – nolikt; atteikties
14. patēmus (ēre) – būt vaļā, būt redzamam
15. ambulō (āre) – staigāt, pastaigāties
16. cēnsētis (ēre) – vērtēt, domāt
17. armat (āre) – apbruņot
18. obscūrātis (āre) – aptumšot
19. dīruō (ere) – nojaukt, noplēst, nopostīt. izpostīt
20. clāmāmus (āre) – kliegt, saukt
28A Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus imperfekta konjunktīvā (I-III)!
1. crēscit (ere) – augt
2. habitātis (āre) – dzīvot, mitināties
3. sūmimus (ere) – ņemt
4. sedeō (ēre) – sēdēt
5. lūstrat (āre) – sarīkot apskati; apstaigāt
6. appārent (ēre) – būt redzamam, parādīties
7. curritis (ere) – skriet
8. captāmus (āre) – tvarstīt, ķert
9. prandēs (ēre) – brokastot
10. caedunt (ere) – cirst
29B Saglabājot skaitli un personu, pārveidojiet darbības vārdus imperfekta konjunktīvā (I-III)!
1. carent (ēre) – būt bez, trūkt
2. tolerō (āre) – panest, paciest
3. vehitis (ere) – vest
4. commovēs (ēre) – satricināt, sakratīt
5. violat (āre) – darīt pāri, apvainot, pazemot
6. trahunt (ere) – vilkt
7. retinet (ēre) – atturēt, izturēt; savaldīt
8. gestātis (āre) – nest, nēsāt
9. ēdiscō (ere) – iemācīties (no galvas)
10. distorquēmus (ēre) – izgriezt, šķobīt
11. tentās (āre) – kārdināt
12. dēvōvet (ēre) – ziedot
13. tradūcō (ere) – pārvest
14. mīlitāmus (āre) – būt par kareivi
15. dēterrētis (ēre) – atbaidīt, nobiedēt
16. perdūcis (ere) – aizvest, novest
17. sēdant (āre) – nomierināt
18. ēminēmus (ēre) – izcelties, pacelties
19. nūntiō (āre) – ziņot
20. sternit (ere) – klāt, izklāt
11. indicant (āre) – rādīt, atklāt
12. omittis (ere) – atmest, atlaist
13. maculās (āre) – aptraipīt
14. mordētis (ēre) – kost
15. scabit (ere) – kasīt
16. revocāmus (āre) – saukt atpakaļ
17. impellimus (ere) – skubināt
18. pertineō (ēre) – attiekties, sniegties līdz
19. certant (āre) – cīnīties
20. subigitis (ere) – pakļaut, iekarot
IV
aditus, ūs m – pieja
adventus, ūs m – ierašanās
aspectus, ūs m – skats, izskats
audītus, ūs m – dzirde
cantus, ūs m – dziedāšana
cāsus, ūs m – kritiens, nelaime
coetus, ūs m – sanāksme, sabiedrība
commeātus, ūs m – satiksme, transports, pārtika
cōnspectus, ūs m – skats, redzes loks
cruciātus, ūs m – mokas, mocības, spīdzināšana
cultus, ūs m – kopšana, godāšana, kults
currus, ūs m – rati
cursus, ūs m – ceļš; virziens; skrējiens
dēlēctus, ūs m – mobilizēšana
dēspectus, ūs m – skats (uz leju)
domus, ūs f – māja, nams
equitātus, ūs m – kavalērija, jātnieki
ēventus, ūs m – iznākums, notikums
excursus, ūs m – ekskursija
exercitus,ūs m – karaspēks
exitus, ūs m – izeja; beigas, gals; nāve
flētus, ūs m – raudāšana
flūctus, ūs m – vilnis, banga
frūctus, ūs m – auglis
habitus, ūs m – izturēšanās
ictus, ūs m – sitiens
impetus, ūs m – uzbrukums
interitus, ūs m – bojā eja
iussus, ūs m – pavēle
lacus, ūs m – ezers
metus, ūs m – bailes
monitus, ūs m – brīdinājums
morsus, ūs m – kodiens
mōtus, ūs m – kustība
nātus, ūs m – dzimšana
odōrātus, ūs m – oža
ōrnātus, ūs m – rotājums
passus, ūs m – pārsolis
peditātus, ūs m – kājnieki
portus, ūs m – osta
principātus, ūs m – pirmā vieta
reditus, ūs m – atgriešanās
rictus, ūs m – atvērta mute, rīkle
saltus, ūs m – mežs (kalnos, ar gravām)
senātus, ūs m – senāts
senātus, ūs m – senāts
sēnsus, ūs m – sajūtas, maņa; jūtas
sonitus, ūs m – skaņa
status, ūs m – stāvoklis
strepitus, ūs m – troksnis
tāctus, ūs m – pieskāriens; tauste
trānsitus, ūs m – pāriešana
ūsus, ūs m – lietošana, izmantošana
versus, ūs m – pagrieziens; dzejas pants
vestītūs, ūs m – tērps
vīctus, ūs m – dzīve; barība
vīsus, ūs m – redze
volātus, ūs m – laišanās
vultus, ūs m – seja, vaibsti; skatiens

lūctus, ūs f – sēras, bēdas

manus, ūs f – roka
porticus, ūs f – kolonnāde

cornū, ūs n vai m – rags, spārns (karaspēkā)

V
aciēs, ēī f – asmenis, smaile
diēs, ēī m – diena
faciēs, ēī f – seja
fidēs, eī f – uzticība; ticība
glaciēs, ēī f – ledus
perniciēs, ēī f – bojāeja, iznīcība
plānitiēs, ēī f – līdzenums
rēs, reī f – lieta
seriēs, ēī f – rinda, virkne
spēs, speī f – cerība

I
accūsāre – apsūdzēt
adiuvāre (adiūvī; adiūtum) – atbalstīt, palīdzēt
administrāre – pārvaldīt
adnumerāre – pieskaitīt
adōrāre – pielūgt
adservāre – uzglabāt
advocāre – piesaukt, atsaukt, piaicināt
advolāre – atlaisties, atsteigties
aedificāre – celt, būvēt
aegrōtāre – slimot
aestimāre – novērtēt; domāt
iactāre – sviest, mētāt
immolāre – upurēt
īgnōrāre – nezināt; nōn īgnōrāre – labi zināt
illūstrāre – apgaismot
imperāre – pavēlēt
impetrāre – panākt
importāre – ievest
incitāre – mudināt, skubināt; ierosināt, modināt
indicāre – rādīt, atklāt
meāre – iet, nākt, staigāt
memorāre – pieminēt
migrāre – pārvietoties, ceļot, izbraukt
mīlitāre – būt par kareivi, kalpot karaspēkā
mītigāre – padarīt lēnu, maigu; mierināt
mōnstrāre – rādīt
multāre – sodīt
multiplicāre – reizināt, pavairot
murmurāre – murmināt, čukstēt, čalot, burbuļot
mūtāre – mainīt
nārrāre – stāstīt
natāre – peldēt
nāvigāre – braukt (ar kuģi), kuģot
numerāre – skaitīt
nūntiāre – ziņot
obdūrāre – norūdīties, izturēt
obscūrāre – aptumšot
obsecrāre – gauži lūgt
observāre – novērot, ievērot
obtemperāre – paklausīt; pielāgoties; izdabāt
occultāre – slept; noklusēt; sē occultāre – slēpties, paslēpties
occupāre – ieņemt, iekarot
onerāre – apkraut
oppūgnāre – uzbrukt; aplenkt
optāre – vēlēties
peragrāre – pārstaigāt, izsirot
ōrāre – lūgt, runāt
ōrnāre – greznot, rotāt
ōscitāre – žāvāties
pācāre – nomierināt; nolīdzināt
parāre – gatavot
penetrāre – iedziļināties, iespiesties
necāre – nogalināt, nonāvēt, nokaut
negāre – noliegt, teikt, ka ne-
nōmināre – nosaukt (vārdā)
īnfēstāre – apdraudēt (ar uzbrukumu)
interrogāre – jautāt
intrāre – ieiet, ienākt; audītōrium intrāre – ieiet klasē
invēstīgāre – atrast, uzmeklēt
invītāre – ielūgt, uzaicināt
levāre – atvieglot, padarīt vieglu
līberāre – atbrīvot
librāre – svārstīt, šūpot
invocāre – piesaukt
iterāre – atkārtot
iūdicāre – spriest
iūrāre – zvērēt
labōrāre – strādāt, pūlēties
lacerāre – saplosīt, saplēst
lacrimāre – raudāt
laudāre – slavēt
lavāre (lāvī; lautum) – mazgāt
lūstrāre – sarīkot apskati; apstaigāt
mactāre – upurēt
maculāre – aptraipīt
mandāre – uzdot, nodot
affīrmāre – apgalvot
alligāre – piesiet
amāre – mīlēt
ambulāre – staigāt, pastaigāties
annotāre – piezīmēt
appellāre – saukt, dēvēt; uzrunāt
apportāre – atnest, pienest
appropinquāre – tuvoties
auscultāre – klausīties
arāre – art
armāre – apbruņot
āvolāre – aizlaisties
bellāre – karot
blaterāre – pļāpāt
cachināre – skaļi smieties
cantāre – dziedāt
captāre – tvarstīt, ķert
castīgāre – norāt, pārmācīt
cēlāre – slēpt
celebrāre – bieži apmeklēt; svinēt
cēnāre – pusdienot, ēst pusdienas
certāre – cīnīties
cessāre – vilcināties, kavēties
portāre – nest; paciest
postulāre – prasīt, pieprasīt
potāre – dzert; dzirdīt
pervulgāre – izpaust, izplatīt (tautā)
plācāre – nomierināt
praecipitāre – gāzt, gāzties; sē praecipitāre – mesties
praedicāre – daudzināt, slavēt, cildināt
praestāre (-stitī;--) – pārspēt
probāre – atzīt par labu; pārbaudīt
prōpāgāre – paplašināt
properāre – steigties
prōvocāre – izsaukt
prōvolāre – doties ārā, izlaisties
pūgnāre – cīnīties
pūrgāre – tīrīt
putāre – domāt
rebellāre – atjaunot karu
recitāre – recitēt, lasīt priekšā
recreāre – atjaunot; spēcināt; atspirdzināt
recuperāre – atgūt, atdabūt
recūsāre – atteikt(ies); celt iebildumus; noraidīt
rēgnāre – valdīt
relēgāre – aizsūtīt; izsūtīt, izraidīt
remeāre – iet atpakaļ, atgriezties
rēmigāre – airēt
remigrāre – atgriezties, braukt atpakaļ
circumvallāre – celt apkārt valni
clāmāre – kliegt, saukt
cōgitāre – domāt
collocāre – novietot
commemorāre – pieminēt
comparāre – salīdzināt; iegādāties; sagatavot
comportāre – sanest, savest; sagādāt
comprobāre – atzīt (par labu)
conciliāre – apvienot; noskaņot labvēlīgi
condemnāre – notiesāt
cōnfirmāre – apstiprināt, nostiprināt
cōnsecrāre – veltīt (dieviem), iesvētīt, nolādēt
cōnsīderāre – aplūkot, pārdomāt
consultāre – spriest, apspriesties
convocāre – sasaukt
corōnāre – vaiņagot
creāre – radīt; vēlēt
cremāre – sadedzināt
cōnstāre (-stitī; --) – sastāvēt; cōnstat – ir zināms
cruciāre – spīdzināt
cubāre – gulēt
cūrāre – rūpēties, gādāt, kopt
damnāre – notiesāt; nopelt; damnō afficere – nodarīt zaudējumu
dēambulāre – pastaigāties
dēbellāre – karā satriekt
dēclīnāre – locīt, liekt
dēlīberāre – apsvērt, pārdomāt
decōrāre – izgreznot
dēlectāre – valdzināt, interesēt, iepriecināt, sajūsmināt, uzjautrināt
dēmōnstrāre – norādīt, pierādīt, aizrādīt
dēplōrāre – gauži raudāt; apraudāt
dēspērāre – zaudēt cerību
dēstināre – piestiprināt, noteikt
dēsīgnāre – nozīmēt (uz priekšu)
dētrectāre – noraidīt, neatzīt
dēvōrāre – aprīt
dictāre – diktēt
dīlacerāre – saplosīt
dissipāre – izkaisīt, izklīdināt
dōnāre – dāvināt
dubitāre – šaubīties
duplicāre – divkāršot
ēducāre – audzināt
efflāre – izpūst; izdvest, izelpot
ēmendāre – izlabot
ēmigrāre – izceļot
ēnumerāre – izskaitīt, pēc kārtas izstāstīt
errāre – maldīties, klīst, kļūdīties
ēvocāre – izsaukt (ārā)
ēvolāre – izlaisties, uzlaisties
exaltāre – paaugstināt
excitāre – izsaukt, radīt, sacelt; uzmodināt, modināt, ierosināt
vulnerāre – ievainot
sublevāre – atbalstīt
superāre – pārspēt; pārvarēt
supplicāre – lūgties
supportāre – piegādāt
temptāre – mēģināt
tentāre – kārdināt
tolerāre – panest, paciest
tractāre – apieties, izturēties
trānāre – pārpeldēt
triumphāre – triumfēt
turbāre – sajaukt, samaisīt
ūsūrpāre – lietot
vāstāre – postīt
vēlāre – apsegt, ietīt, aizklāt
versāre – grozīt; versāre sē – grozīties
vetāre (vetuī; vetītum) – liegt
vexāre – mocīt, nedot miera
vibrāre – mest
vigilāre – būt nomodā
violāre – darīt pāri, apvainot, aizskart, pazemot
vīsitāre – apmeklēt
vītāre – vairīties, izbēgt
vituperāre – nopelt, nosodīt, nievāt
vocāre – saukt, kliegt; aicināt
volitāre – lidināties
exclāmāre – iekliegties, iesaukties
excūsāre – aizbildināt(ies)
gestāre – nest, nēsāt
gustāre – nogaršot, baudīt
exīstimāre – vērtēt, domāt
explicāre – izskaidrot
explōrāre – izlūkot, pētīt; pārbaudīt
fīrmāre – stiprināt
flagellāre – šaustīt
flagrāre – degt, liesmot
flāre – pūst
exportāre – izvest
expūgnāre – iekarot, ieņemt
exspectāre – gaidīt
exstāre (--; --) – pastāvēt
exsultāre – lēkāt; gavilēt
renovāre – atjaunot
renūntiāre – paziņot (oficiāli)
reportāre – atnest
repudiāre – noraidīt; nonicināt
reputāre – aprēķināt, pārdomāt
resalūtāre – saņemt sveicienu, sveicināt
resonāre – atskanēt, atbalsoties
revocāre – saukt atpakaļ
rogāre – jautāt, lūgt
sacrificāre – upurēt
saltāre – lekāt, lekt; dejot
salūtāre – sveicināt
sēdāre – nomierināt
sēparāre – atdalīt, atšķirt
servāre – ievērot; glābt
siccāre – kaltēt, žāvēt, susināt
sīgnificāre – apzīmēt
sollicitāre – kūdīt
sonāre (sonuī; sonitum) – skanēt
spectāre – skatīt, skatīties
spērāre – cerēt
spīrāre – elpot
stāre (stetī; statum) – stāvēt
fabricāre – taisīt
fatīgāre – nogurdināt
frequentāre – (bieži) apmeklēt
fugāre – padzīt, piespiest bēgt
fūmāre – kūpēt
habitāre – dzīvot, mitināties
hiemāre – pārziemot, palikt pa ziemu

II
abstinēre (abstinuī; abstentum) – atturēt(ies)
pārēre (pāruī; pāritum) – klausīt, paklausīt
patēre (patuī; --) – būt vaļā, būt redzamam
adhibēre (adhibuī; adhibitum) – izlietot, izmantot
admovēre (-mōvī, -mōtum) – pibīdīt, piegādāt
appārēre (appāruī; appāritum) – būt redzamam, parādīties; appāret – ir skaidrs
arcēre (arcuī; --) – ierobežot, aizturēt, atturēt
ardēre (arsī, arsum) – degt
audēre (ausus) – iedrošināties
augēre (auxī; auctum) – augt, palielināties
carēre (caruī,--) – būt bez, trūkt
cavēre (cāvī; cautum) – sargāties, uzmanīties
cēnsēre (cēnsuī; cēnsum) – vērtēt, domāt
perterrēre (-terruī, -territum) – pārbiedēt, ļoti nobiedēt
pertinēre (-tinuī; --) – attiekties, sniegties līdz
placēre (placuī; placitum) – patikt
praebēre (praebuī; praebitum) – sniegt, dot
prandēre (prandī, prānsum) – brokastot
prohibēre (prohibuī; prohibitum) – atturēt, neļaut, aizturēt
prōmovēre (-mōvī; -mōtum) – virzīt (uz priekšu)
sustinēre (sustinuī, sustentātum) – izturēt
tacēre (tacuī; tacitum) – klusēt
tenēre (tenuī; tentum) – turēt
terrēre (terruī; territum) – baidīt, biedēt; baidīties, bīties
timēre (timuī; timōtum) – baidīties, bīties
valēre (valuī; --) – būt sveikam, veselam, spēcīgam
vidēre (vīdī; vīsum) – skatīties, redzēt
replēre (-plēvī; -plētum) – piepildīt, no jauna piepildīt
respondēre (respondī respōnsum) – atbildēt
retinēre (retinuī; retentum) – atturēt, izturēt; savaldīt
rīdēre (rīsī; rīsum) – smieties
sedēre (sēdī; sessum) – sēdēt
solēre (solitus) – būt paradušam, mēgt
sordēre (sorduī; --) – būt netīram
studēre (studuī; --) (dat) – nodoties (kam), tiekties (pēc kā), nodarboties (ar)
suādēre (suāsī; suāsum) – ieteikt
coercēre (coercuī; coercitum) – ierobežot; savaldīt
complēre (-plēvī; -plētum) – piepildīt
commovēre (commōvī; commōtum) – satricināt, sakratīt
continēre (continuī; contentum) – saturēt
dēflēre (dēflēvī; dēflētum) – apraudāt
dēbēre (dēbuī; dēbitum) – vajadzēt; ; būt parādā
dēlēre (dēlēvī dēlētum) – iznīcināt, nopostīt
dērīdēre (dērīsī; dērīsum) – apsmiet, izsmiet
dētergēre (-tersī; -tersum) – noslaucīt
iacēre (iacuī, --) – gulēt; būt, atrasties
imminēre – draudēt
implēre (implēvī; implētum) – piepildīt, pildīt
irrīdēre (-rīsī, -rīsum) – izsmiet
iubēre (iussī; iussum) – likt, pavēlēt
manēre (mānsī; mānsum) – palikt
obsidēre (-sēdī; -sessum) – aplenkt
merēre (meruī; meritum) – pelnīt, pelnīties, pakalpot, iegūt
miscēre (miscuī, mixtum) – jaukt
monēre (monuī; monitum) (acc) – piekodināt, brīdināt
mordēre (momordī; morsum) – kost
movēre (mōvī, mōtum) – kustināt
nocēre (nocuī; nocitum) – kaitēt
dēterrēre (-terruī; -territum) – atbaidīt, nobiedēt
dēvōvēre (dēvōvī; dēvōtum) – ziedot
displicēre (displicuī; displicitum) – nepatikt
distorquēre (-torsī; -tortum) – izgriezt, šķobīt
docēre (docuī; doctum) – mācīt
ēminēre (ēminuī; --) – izcelties, pacelties
exercēre (exercuī; exercitātum) – vingrināt
explēre (-plēvī; -plētum) – piepildīt; papildināt
favēre (fāvī; fautum) – būt labvēlīgam; piekrist; vēlēties
flēre (flēvī; flētum) – raudāt
flōrēre (flōruī; --) – ziedēt, zelt
gaudēre (gāvīsus) – priecāties
habēre (habuī; habitum) – tūrēt īpašumā, piederēt, būt

III
abdūcere (abdūxī; abductum) – aizvest
absolvere (absolvī; absolūtum) – atraisīt; pabeigt
absūmere (-sūmpsī; -sūmptum) – iztērēt, iznīcināt
accēdere (accessī; accessum) – pinākt (klāt)
accidere (accidī; --) – gadīties
accurrere (accurrī vai accucurrī; accursum) – atskriet, pieskriet; atsteigties, piesteigties
acuere (acuī; acūtum) – asināt, trīt
addere (addidī; additum) – likt klāt, pievienot
addūcere (addūxī; adductum) – atvest, pievest
adolēscere (adolēvī; adultum) – pieaugt
adsistere (astitī; --) – nostāties blakus
agere (ēgī; āctum) – darīt; dzīt
āgnōscere (āgnōvī; agnitum) – pazīt
alere (aluī; altum) – barot, uzturēt
āmittere (āmīsī, āmissum) – zaudēt, pazaudēt
animadvertere (-vertī, -versum) – ievērot, pamanīt
antecēdere (-cessī, -cessum) – pārspēt
arrōdere (arrōsī; arrōsum) – apgrauzt
ascendere (ascendī, ascēnsum) – uzkāpt
āvertere (āvertī; āversum) – aizgriezt, novirzīt; atvairīt
bibere (bībī; --) – dzert
cadere (cecidī; cāsum) – krist
caedere (cecidī, caesum) – cirst
canere (cecinī, cantātum) – dziedāt, spēlēt
cernere (crēvī, crētum) – saskatīt, atšķirt
cingere (cīnxī, cimctum) – apjozt, ieslēgt
circumagere (circumēgī; circumāctum) – griezt apkārt
circumsistere (-stetī; --) – nostāties apkārt
claudere (clausī; clausum) – aizvērt
cōgnōscere (cōgnōvī, cōgnitum) – dabūt zināt, uzzināt, iepazīties
colere (coluī; cultum) – kopt; godāt
colligere (-lēgī; -lēctum) – lasīt, vākt (kopā), savākt
neglegere (neglēxī; neglēctum) – nepiegriezt vērību, atstāt novārtā
committere (-mīsī; missum) – salaist kopā; uzticēt; pieļaut
compellere (-pulī, -pulsum) – sadzīt, piespiest
condere (condidī; conditum) – dibināt, likt pamatus; celt
condūcere (-dūxī, -ductum) – salīgt, īrēt
cōnflīgere (-flīxī, -flīctum) – sadurties, cīnīties
coniungere (-iūnxī, iūnctum) – savienot
cōnscrībere (-scrīpsī; -scrīptum) – sarakstīt
cōnsīdere (-sēdī; -sessum) – apsēsties, nosēsties, apmesties
cōnsistere (cōnstitī; --) – nostāties
cōnstituere (-stituī; -stitūtum) – nostādīt, noteikt, nolemt
cōnsuēscere (-suēvī, -suētum) – pierast
cōnsulere (cōnsuluī, cōnsultum) (dat) – prasīt padomu
cōnsūmere (-sūmpsī; -sūmptum) – patērēt, tērēt, iztērēt, izlietot
contemnere (contempsī; contemptum) – nicināt, nievāt
contendere (-tendī; -tentum) – stiept(ies), doties
contingere (contigī; contāctum) – izdodas; contigit (bezpers. 3.pers) – gadās
contrahere (-trāxī, -tractum) – savilkt, savākt
convertere (-vertī; -versum) – apgriezt, pārvērst
coquere (coxī, coctum) – vārīt, cept
corrigere (corrēxī; corrēctum) – labot, izlabot
corruere (corruī; --) – sagrūt
corrumpere (-rūpī; -ruptum) – bojāt, sabojāt
crēdere (crēdidī; crēditum) – ticēt, uzticēties; crēdō – man šķiet
crēscere (crēvī, crētum) – augt
currere (cucurrī; cursum) – skriet
dēcēdere (-cessī; -cessum) – aiziet
dēcerpere (dēcerpsī; dēcerptum) – noplūkt, noraut, noņemt
dēcidere (-cidī; --) – nokrist
dēdere (dēdidī; dēditum) – nodot; sē dēdere – padoties; sē suaque dēdere – padoties ar visu savu mantu
dēdūcere (-dūxī; -ductum) – novest, aizvest, atskaitīt
dēfendere (dēfendī; dēfēnsum) – aizstāvēt, atvairīt
dēgere (--; --) – nodzīvot
dēmergere (dēmersī, dēmersum) – iemērkt
dēpōnere (dēpōsuī; dēpositum) – nolikt; atteikties
dēscendere (-scendī, -scēnsum) – nokāpt
dēscrībere (-scrīpsī; -scrīptum) – norakstīt; aprakstīt
dēsinere (-sīvī; -sītum) – mitēties
dēsistere (dēstitī; --) – mitēties, izbeigt
dēspuere (-spuī; -spūtum) – spļaut (lejā)
dētegere (dētēxī, dētēctum) – atklāt, atsegt
dēvincere (-vīcī; -victum) – galīgi uzvarēt
dīcere (dīxī; dictum) – teikt, sacīt, runāt; dīcentem interpellāre – pārtraukt runā
diffīdere (-fīsus) – nepaļauties
dīligere (dīlēxī; dīlēctum) – cienīt, mīlēt
dīmittere (dīmīsī; dīmissum) – atlaist, aizsūtīt
dīruere (dīruī; dīrutum) – nojaukt, noplēst, nopostīt. izpostīt
discēdere (discessī; discessum) – aiziet, izklīst, iet projām
discere (didicī; --) – mācīties
dispōnere (-posuī; -positum) – novietot (dažādās vietās)
distendere (distendī; distentum) – izstiept
distribuere (-tribuī; -tribūtum) – izdalīt, sadalīt
dīvidere (dīvīsī; dīvīsum) – sadalīt
dūcere (dūxī; ductum) – vest; in matrimōnium dūcere – apprecēt
edere (ēdī, ēsum) – ēst
ēdere (ēdidī; ēditum) – izdot, izlaist; dzemdēt
ēdiscere (ēdidicī; --) – iemācīties (no galvas)
effundere (effūdī; effūsum) – izliet
ēligere (ēlēgī; ēlēctum) – izvēlēties, izvēlēt; izlasīt
ēmittere (-mīsī; -missum) – aizsūtīt; izlaist, laist ārā
ēmungere (ēmūnxī; ēmunctum) – šņaukt
emere (ēmī; emptum) – pirkt
ēmergere (ēmersī; ēmersum) – iznirt
ēvādere (-vāsī; -vāsum) – izmukt, izbēgt, tikt laukā
excēdere (-cessī; -cessum) – iziet
excīdere (excīdī; excīsum) – izcirst, nocirst
exclūdere (-clūsī; -clūsum) – izslēgt, noraidīt
excūdere (-cūdī, -cūsum) – izkalt
expellere (-pulī; -pulsum) – izdzīt, padzīt
expōnere (-posuī; -positum) – izlikt
exprimere (-pressī; -pressum) – izspiest, iespiest, attēlot
exserere (exseruī; exsertum) – izbāzt laukā
exstruere (exstrūxī; exstrūctum) – uzcelt, uzbūvēt
extrūdere (-trūsī; -trūsum) – grūzt ārā
fallere (fefellī; dēceptum) – mānīt, krāpt, vilt
frangere (frēgī; frāctum) – lauzt
flectere (flexī; flexum) – liekt; mainīt
fluere (flūxī; fluctum) – plūst, tecēt
frangere (frēgī; frāctum) – lauzt
fundere (fūdī; fūsum) – liet, bērt
gemere (gemuī; gemitum) – nopūsties
gerere (gessī; gestum) – nest, darīt
immergere (-mersī; -mersum) – iegremdēt; sē immergere – ienirt
immittere (immīsī; immissum) – laist, bāzt (iekšā)
impellere (-pulī, -pulsum) – skubināt
īgnōscere (īgnōvī; īgnōtum) – piedot
impōnere (-posuī; -positum) – uzlikt
incēdere (incessī, incessum) – virzīties, soļot
incendere (incendī incēnsum) – aizdedzināt, nodedzināt
incidere (-cidī; --) – iekrist, uzkrist
induere (induī; indūtum) – ģērbt, uzvilkt
īnscrībere (-scrīpsī; -scrīptum) – ierakstīt
īnstituere (-stituī; -stitūtum) – uzstādīt, ierīkot, iesākt
īnstruere (īnstrūxī; īnstrūctum) – sakārtot, apmācīt
intellegere (intellēxī; intellēctum) – saprast
intendere (-tendī; -tentum) – stiept, virzīt
intercēdere (-cessī; -cessum) – būt starp, iejaukties
interdīcere (-dīxī; -dictum) – aizliegt
interscindere (-scidī, -scissum) – saplēst, izjaukt
intrōmittere (-mīsī; -missum) – ielaist, iesūtīt
iungere (iūnxī, iūnctum) – savienot, savienot
lacessere (lacessīvī; lacessītum) – iznīcināt
legere (lēgī; lēctum) – lasīt
lūdere (lūsī; lūsum) – spēlēt, spēlēties; lūdōs exercēre – iet rotaļās, rotaļāties
metuere (metuī; --) – bīties, baidīties
minuere (minuī; minūtum) – mazināt
mittere (mīsī; missum) – sūtīt, laist, sviest
nōscere (nōvī, nōtum) – iepazīt(ies)
obsistere (-stitī; --) – stāties pretī
occidere (occidī; occāsum) – nokrist; norietēt
occīdere (occīdī; occīsum) – nogalināt; sists zemē; nogalināt
occurrere (occurrī; occursum) – doties pretī, satikt
omittere (-mīsī, -missum) – atmest, atlaist
opprimere (-pressī; -pressum) – apspiest, pārsteigt
ostendere (ostendī, ostentātum) – rādīt, ziņot
parcere (pepercī; --) – saudzēt, taupīt
pāscere (pāvī; pāstum) – ganīt
pendere (pependī; pēnsum) – svērt, maksāt
peragere (-ēgī; -āctum) – novest līdz galam, pabeigt
percutere (-cussī; -cussum) – sakratīt, satriekt
perdere (-didī, -ditum) – pazaudēt, aizlaist postā
perdūcere (perdūxī; perductum) – aizvest, novest
perfringere (-frēgī; -frāctum) – pārlauzt
pergere (perrēxī; perrēctum) – turpināt
permittere (-mīsī; -missum) – atļaut
perrumpere (-rūpī; -ruptum) – izlausties (cauri)
petere (petīvī; petītum) – tiekties, doties, lūgt, uzbrukt
pingere (pīnxī; pictum) – zīmēt
pōnere (posuī; positum) – likt, nolikt, novietot
porrigere (-rēxī; -rēctum) – izstiept, sniegt
praemittere (-mīsī, -missum) – sūtīt pa priekšu; palaist garām
premere (pressī; pressum) – spiest
prōcēdere (prōcessī, prōcessum) – iet (uz priekšu); iziet, parādīties, iznākt
prōmittere (-mīsī; -missum) – apsolīt
propōnere (-posuī; -positum) – likt priekšā
quaerere (quaesīvī; quaesītum) – meklēt; jautāt
reddere (reddidī; redditum) – atdot
redūcere (-dūxī; -ductum) – vest atpakaļ
regere (rēxī, rēctum) – vadīt, pārvaldīt, virzīt
relinquere (relīquī; relictum) – atstāt, pamest
remittere (-mīsī; -missum) – atlaist vaļā; mitēties; atsvaidzināt; atlaist
repellere (-ppulī; -pulsum) – dzīt atpakaļ, atsist
repetere (-petīvī; -petītum) – atkārtot; prasīt atpakaļ
reprimere (-pressī; -pressum) – ierobežot
requiēscere (-quiēvī, -quiētum) – atpūsties
resistere (-stitī; --) – nostāties, apstāties; pretoties
restituere (restituī; restitūtum) – atjaunot
rōdere (rōsī; rōsum) – grauzt
rumpere (rūpī; ruptum) – lauzt, saraut
scabere (scābī; --) – kasīt
scrībere (scrīpsī; scrīptum) – rakstīt
senēscere (senuī; --) – kļūt vecam
sinere (sīvī; situm) – ļaut, atļaut
solvere (solvī; solūtum) – raisīt, maksāt
spargere (sparsī; sparsum) – kaisīt, sēt; slacīt
statuere (statuī; statūtum) – nolemt
sternere (strāvī; strātum) – klāt, izklāt
stringere (strīnxī; strictum) – braucīt, savilkt
subigere (subēgī, subāctum) – pakļaut, iekarot
succēdere (-cessī; -cessum) – nākt vietā, būt par pēcnācēju; paiet (zem), ieiet; tuvoties
succurrere (-currī; -cursum) – steigties palīgā
sūmere (sūmpsī; sūmptum) – ņemt
surgere (surrēxī; surrēctum) – piecelties
tangere (tetigī; tāctum) – aizskart, pieskarties
tegere (tēxī; tēctum) – segt
tollere (sustulī; sublātum) – pacelt
trādere (trādidī; trāditum) – nodot (otram)
tradūcere (-dūxī; -ductum) – pārvest
trahere (trāxī; tractum) – vilkt
tribuere (tribuī; tribūtum) – piešķirt, dalīt
ūrere (ussī; ūstum) – dedzināt
vehere (vēxī; vectum) – vest
vēndere (vēndidī vēnditum) – pārdot
vertere (vertī; versum) – griezt; tulkot
vincere (vīcī; victum) – uzvarēt
vīsere (vīsī; --) – apskatīt, apmeklēt
vīvere (vixī; vīctum) – dzīvot
volvere (volvī; volūtum) – velt, velties