XXXI LECTIO TRICESIMA PRIMA

Indicativus imperfecti activi (I – III konjugācija, esse); laiku saskaņošana.

QUID HERĪ AGĒBĀTIS?
Herī diēs fēstus erat, itaque negōtiīs līberī erāmus. Neque legēbāmus neque scrībēbāmus, nēmō
enim nōs discere iubēbat. Ante merīdiem in silvā ambulābāmus, nē post merīdiem fessī essēmus. Ab hōrā
octāvā ad hōram decimam in campō, quī ante gymnasium est, cunctī quīntānī erant. Quīntus sōlus aberat
neque lūdō interesse poterat: iam quārtum diem aegrōtat. Utinam proximō diē fēstō sānus sit! Optō, ut
mēcum avum meum vīsitet.
In campō currēbāmus et pilā lūdēbāmus. Puellae quoque lūdīs intererant, ut dē praemiīs certārent.
Etiam ōrdinārius noster aderat; libenter lūdōs spectābat et saepe rīdēbat. Monēbat nōs, ut studiōsē
lūderēmus, nē puellae nōs superārent.
Puellae celeriter currēbant; puerī autem, quibus Sextus praeerat, puellās sollertiā superābant.
Nēmō nostrum īgnāvus erat; cūnctī praeceptum magistrī memoriā tenēbāmus: “Cūrāte, ut fēriae vōs
recreent; post fēriās rūrsus sedēbitis atque labōrābitis.”
Nūper recitābam, nunc nōn recitō, mox iterum recitābō. Sī poteram, respondēbam; sī possum,
respondeō; sī poterō, respondēbō. Cantābam, quia laetus eram. Cantō, quia laetus sum. Cantābō, quia
laetus erō. Magistrīs meīs grātiās agēbam, agō, agam. Rōmānī servōs habēbant, nōs servōs neque
habēbimus.
fessus, a, um – noguris praemium, ī n – balva
herī – vakar rūrsus – atkal, no jauna
īgnāvus, a, um – kūtrs, nolaidīgs sepulcrum, ī n – kaps, kapa piemineklis
neque – un ne- sollertia, ae f – veiklība, apķērība
nūper – nesen studiōsē – centīgi
ōrdinārius, ī m – klases audzinātājs
XXXII LECTIO TRICESIMA ALTERA
Indicativus imperfecti activi (I – III konjugācija, esse); laiku saskaņošana.
Graecia est parva terra Eurōpae, sed ōlim numerus incolārum Graeciae māgnus erat. Terra in
Graeciā nōn est fēcunda; itaque Graecī antīquī imprīmīs commerciō studēbant, ut dīvitiās sibi parārent.
Graecia antīqua multīs oppidīs clāra erat. Athēnae erant patria poētārum et philosophōrum. Nōn sōlum
litterae et artificia ibi flōrēbant, sed etiam victōriae causa glōriae Athēnārum erant.
In oppidō Spartā Lacedaemoniī habitābant, quī inter cūnctōs Graecōs vītā asperā clārī erant.
Arma, bella, proelia Lacedaemōniōs dēlectābant. Lacedaemoniī aurum et argentum nōn amābant, ferreōs
nummōs sēcum portābant. Puerōs virgīs castīgābant, ut posteā virī validī essent nēve perīcula timērent.
Corinthus, oppidum Graeciae māgnum et opulentum, commerciō nōta erat. Nautae Graecī in terrās
longinquās nāvigābant neque perīcula timēbant, quae in undīs nāvigiīs imminēbant.
Etiam in ōrā Pontī Euxīnī Graecī multās colōniās habēbant. In oppidīs Graeciae templa māgnifica
erant. Etiam nunc in Graeciā monumenta antīqua, imprīmīs ruīnae templōrum, virōs doctōs dēlectant.
Multī in Graeciam ex aliīs terrīs et anteā migrābant, ut monumenta antīqua spectārent, et nunc migrant.
Olympia lūdīs Olympiīs clāra erat, in quibus praemium victōriae nōn aurum erat, nōn argentum,
sed corōna oleāgina. Dum concordia inter Graecōs erat, Graecī līberī erant. Posteā autem māgnum vitium
Graecōrum erat discordia; itaque secundō ante Chrīstum nātum saeculō Graecia iam prōvincia
Rōmānōrum erat.
ante Chrīstum nātum – pirms Kristus dzimšanas longinquus, a, um – tāls
anteā – agrāk monumentum, ī n – piemineklis
arma, ōrum n – piederumi, rīki, ieroči nāvigāre – braukt (ar kuģi), kuģot
artificium, ī n – mākslas darbs, māksla nēve – un lai ne-
asper, era, erum – nelīdzens, ass, vienkāršs, grūts nōtus, a, um – zināms, pazīstams
bellum, ī n – karš oleāginus, a, um – olīvu-
causa, ae f – cēlonis ōlim – kādreiz
clārus, a, um – slavens, gaišs oppidum, ī n – pilsēta
colōnia, ae f – kolonija opulentus, a, um – bagāts
commercium, ī n – tirdzniecība ōra, ae f – piekraste
Corinthus, ī f – Korinta philosophus, ī m – filozofs
doctus, a, um – mācīts Pontus Euxīnus – Melnā jūra
dum – kamēr proelium, ī n – cīņa, kauja
fēcundus, a, um – auglīgs prōvincia, ae f – province
ferreus, a, um – dzelzs- ruīna, ae f – drupas
flōrēre – ziedēt, zelt saeculum, ī n – gadsimts
glōria, ae f – slava studēre – nodoties kam, tiekties pēc kā
Graecus, a, um – grieķu- unda, ae f – vilnis
Graecus, ī m – grieķis validus, a, um – spēcīgs
imminēre – draudēt vir doctus – zinātnieks
imprīmīs – pirmām kārtām, sevišķi vir, virī m – vīrs
Lacedaemonius, ī m – lakedaimonietis virga, ae f – rīkste
litterae, ārum f – raksts; vēstule; zinātne vitium, ī n – trūkums netikums
XXXIII LECTIO TRICESIMA TERTIA
IV deklinācijas lietvārds.
DĒ RŌMĀNĪS
Romānī in Ītaliā habitābant. Initiō erat parvum rēgnum Rōmānum, deinde lībera rēs pūblica
Rōmāna, postrēmō immēnsum imperium Rōmānum. Rōma, caput Ītaliae, saeculō octāvō ante Chrīstum
nātum condita est. Incolae Rōmae initiō in casīs habitābant, posteā autem aedificia māgnifica Rōmam
ōrnābant. Etiam nostrīs diēbus Rōma magna et pulchra est, et multa monumenta dē glōriā Rōmae antīquae
narrant. Rem pūblicam Rōmānam senātus et magistrātūs administrābant. Senātus ex virīs clārīs cōnstābat,
quī perpetua membra senātūs erant. Magistrātūs autem populus Rōmānus quotannīs in comitiīs creābat.
Senātus dē summīs rēbus cōnsultābat; magistrātūs senātuī pārēbant. Rōmānī bellicōsī erant et ferē
perpetuō cum populīs vīcīnīs bellābant. Iam puerōs arma et tēla dēlectābant. Armīs Rōmānī sē tegēbant,
tēlīs adversāriōs occīdēbant. Inter arma erant galea, lōrīca, scūtum, inter tēla- pīlum et gladius.
Exercitūs Rōmānī validum praesidium reī pūblicae erant. Virī perītī exercituī praeerant. Disciplīna
exercitūs Rōmānī sevēra erat. In peditātū līberī Rōmānī mīlitābant; equitātum Rōmānī ā sociīs
postulābant. Adversāriī adventum exercituum Rōmānōrum semper timēbant.
Sed paulātim imperium Rōmānum perniciēī appropinquābat. Iam Rōmānīs vīta aspera, agricultūra
et bella nōn placēbant, victī autem populī rebellābant et dominōs suōs terrēbant. Dēnique saeculō quīntō
post Chrīstum nātum imperium Rōmānum dēlētum est.
administrāre – pārvaldīt initium, ī n – sākums
adventus, ūs m – ierašanās lorīca, ae f – krūšu bruņas
adversārius, ī m – pretinieks magistrātus, ūs m – amatpersona, maģistrāts
agricultūra, ae f – zemkopība mīlitāre – būt par kareivi, kalpot karaspēkā
appropinquāre – tuvoties occīdere – nogalināt
arma et tēla – bruņas un ieroči paulātim – pamazām
bellicōsus, a, um – kareivīgs, kara kārs peditātus, ūs m – kājnieku karaspēks, kājnieki
caput, itis n – galva, galvaspilsēta perniciēs, ēī f – bojā eja
casa, ae f – būda, mājiņa perpetuō – nepārtraukti
cōmitia, ōrum n – tautas sapulce perpetuus, a, um – pastāvīgs
conditus, a, um – dibināts pīlum, ī n – šķēps
consultāre – spriest, apspriesties post Chrīstum nātum – pēc Kristus dzimšanas
consultum, ī n – lēmums praesidium, ī n – sardze, aizsardzība, atbalsts
convocāre – sasaukt pūblicus, a, um – tautas-, valsts-
creāre – vēlēt quotannīs – katru gadu
dēlētus, a, um – iznīcināts rebellāre – atjaunot karu
disciplīna, ae f – mācība, disciplīna rēgnum, ī n – ķēniņa vara, valsts
equitātus, ūs m – kavalērija, jātnieki rēs pūblica – valsts, republika
exercitus,ūs m – karaspēks scūtum, ī n – vairogs
ferē – gandrīz senātus, ūs m – senāts
galea, ae f – bruņu cepure summus, a, um – augstākais, svarīgākais
gladius, ī m – zobens tegere – segt
immēnsus, a, um – milzīgs tēlum, ī n – metamais ierocis
imperium, ī n – valsts, vara; pavēle victus, a, um – uzvarēts
XXXIV LECTIO TRICESIMA QUARTA
Pamatformas; indicativus perfecti āctīvī (I – III konjugācija, esse); participium perfecti passivi.
Patria nostra līberāta est. Quis patriam līberāvit? Exercitus noster patriam līberāvit. Agrī vestrī
arātī sunt. Quis agrōs vestrōs arāvit? Servī nostrī agrōs arāvērunt. Magister dīcit: “Herī puerōs laudāvī.”
Cūr puerōs laudāvistī? Quia industriā suā mē dēlectāvērunt. Utrum epistulam scrīpsistī, Tite, an nōn?
Epistula iam scrīpta est, pater. Quandō epistulam scrīpsistī? Ante adventum tuum scrīpsī. Cūr iānua vestra
corōnīs ōrnāta est? Convīvae ad cēnam invītātī sunt; itaque iānuam ōrnāvimus. Quem invītāvistis?
Amīcōs nostrōs invītāvimus. Quis vestrum in Ītaliā fuit? Nēmō.
Cūr flēvistī, Octāvia? Etiam nunc lacrimās in oculīs tuīs videō. Puerī mē terruērunt: rānam
apportāvērunt et in subselliō posuērunt. Cūr puellam parvam terruistis, puerī? Nōn probī, sed malī puerī
fuistis. Saepe vōs monuī; mihi nōn pāruistis; itaque nunc poenās dabitis.
Herī domī sedēbāmus; ego epistulam scrībēbam, puellae linguam Latīnam discēbant. Subitō māter
intrāvit et dīxit: “Avus adest”. Statim surrēximus, in hortum cucurrimus et avum salūtāvimus.
Puer in fluviō natābat. Iam fessus erat neque flūctūs māgnōs superāre poterat. Puer miser clāmāvit,
amīcus ad rīpam properāvit et puerum servāvit. Puer servātus amīcō grātiās ēgit.
Aliquandō Dolābella, vir parvae statūrae, cum longō gladiō in forō ambulābat. Cicerō Dolābellam
vīdit et exclāmāvit: “Quis Dolābellam ad gladium alligāvit?”
adesse (adfuī; --) – būt klāt flūctus, ūs m – vilnis, banga scrībere (scrīpsī; scrīptum) –
aliquandō – kādreiz forum, ī n – laukums, forums rakstīt
alligāre – piesiet lacrima, ae f – asara sedēre (sēdī; sessum) – sēdēt
currere (cucurrī; cursum) – skriet līberāre – atbrīvot statim – tūlīt
dare (dedī; datum) – dot monēre (monuī; monitum) – statūra, ae f – augums, stāvs
dīcere (dīxī; dictum) – teikt brīdināt surgere (surrēxī; surrēctum) –
discere (didicī; --) – mācīties pārēre (pāruī; --) – paklausīt piecelties
esse (fuī; --) - būt pōnere (posuī; positum) – likt terrēre (terruī; territum) – baidīt
exclāmāre – iesaukties posse (potuī; --) – varēt vidēre (vīdī; vīsum) – redzēt
flēre (flēvī; flētum) – raudāt rāna, ae f – varde

XXXV LECTIO TRICESIMA QUINTA

Pamatformas; indicativus perfecti āctīvī (I – III konjugācija, esse); participium perfecti passivi.
DĒ RŌMULŌ
Rōmulus et Remus in Latiō Rōmam condidērunt. Mūrus novī oppidī nōn altus erat, itaque Remus
mūrum dērīsit. Rōmulus īrātus Remum occīdit et sōlus rēgnum habuit. Numerus fēminārum in novō
oppidō parvus erat, fīnitimī enim Rōmānīs fīliās suās in mātrimōnium nōn dabant. Itaque Rōmulus dolum
parāvit, ut Rōmānī fīliās fīnitimōrum in mātrimōnium habērent.
Sabīnī Rōmānīs fīnitimī erant. Rōmulus Sabīnōs et Sabīnās et fīliās Sabīnōrum ad lūdōs pūblicōs
invītāvit. Inter lūdōs Rōmānī fīliās Sabīnōrum comprehendērunt et in mātrimōnium dūxērunt. Sabīnī
violātī statim bellum parāvērunt. Sed fīliae Sabīnōrum, quae Rōmānōs amābant, Sabīnōs ōrāvērunt, nē
armīs cum Rōmānīs certārent. Ita discordiam populōrum plācāvērunt, et Sabīnī Rōmam relīquērunt.
Posteā Rōmulus cum multīs populīs bellābat, ut rēgnum suum dēfenderet. Multīs proeliīs exercitūs
adversāriōrum vīcit, oppida expūgnāvit et agrōs fīnitimōs occupāvit.
bellāre – karot dolus, ī m – viltība inter lūdōs – svētku laikā
compre(he)ndere dūcere (dūxī; ductum) – vest lūdus pūblicus – tautas svētki
(compre(he)ndī; expūgnāre – iekarot, ieņemt mātrimōnium, ī n – laulība
compre(hē)nsum) – sagrābt, fīnitimus, a, um – kaimiņu- occīdere (occīdī; occīsum) –
nolaupīt fīnitimus, ī m – kaimiņš nogalināt
condere (condidī; conditum) – habēre (habuī; habitum) – turēt, occupāre – ieņemt
dibināt būt, piederēt plācāre – nomierināt
dēfendere (dēfendī; dēfēnsum) – in mātrimōnium dare – dot par vincere (vīcī; victum) – uzvarēt
aizstāvēt sievu violāre – darīt pāri, apvainot,
dērīdēre (dērīsī; dērīsum) – in mātrimōnium dūcere – ņemt aizskart
apsmiet par sievu, apprecēt