Par to, ka 

makroekonomika ir stabila, liecina ekonomiskā izaugsme, ko

vislabāk raksturo:

 reālā IKP pieauguma tempi,

 pilnīga nodarbinātība,
 stabils cenu līmenis.

Kāpuma fāzē palielinās investīcijas, pieaug ražošanas apjomi, nodarbinātība,

palielinās iedzīvotāju ienākumi, pieaug uzņēmumu peļņa, kas sekmē
investīciju pieaugumu.
 
Virsotnes fāzē tiek izmantotas un noslogotas visas jaudas. Šajā posmā sāk
pieaugt cenas, un palielinās produkcijas krājumi.
 
Lejupslīdes fāze tiek saukta arī par kritumu, recesiju. Šajā fāzē samazinās
ražošana, pieaug bezdarbs, samazinās investīcijas, jo uzņēmumi baidās
ieguldīt līdzekļus ražošanā, samazinās iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to arī
patēriņš, veidojas lieli produkcijas krājumi. Samazinoties ienākumiem un
peļņai, samazinās arī valdības nodokļu ieņēmumi.
Par lejupslīdi tiek uzskatīta situācija, kad divus ceturkšņus pēc kārtas
samazinās reālais IKP.
 
Iedobumu fāzē jeb depresijā ir vērojams viszemākais ražošanas līmenis,
augsts bezdarba līmenis un zemi iedzīvotāju ienākumi. Ekonomikā iestājas
sastinguma periods, ja šāds sastingums ir ilgstošs, tad šādu situāciju sauc par
depresiju.
Fiskālā politika – valdības ieņēmumu un izdevumu politika, kas nosaka
valsts lomu ienākumu pārdalē (valsts konsolidētais kopbudžets pret
IKP), mērķus kopējai nodokļu slodzei, kā arī nodokļu, fiskālā deficīta un
ārējā un iekšējā parāda struktūrai un apjomiem. Fiskālās politikas
galvenie uzdevumi ir stimulēt ekonomikas pastāvīgu izaugsmi, kā arī
stabilizēt ekonomikas ciklu.
 
Īstenojot fiskālo politiku, valdība var ietekmēt inflāciju un bezdarbu.

Galvenie fiskālās politikas instrumenti ir nodokļi un valdības izdevumi.

Fiskālās politikas veidi:

 Ekspansīvā politika, kad tiek samazināti nodokļi un palielināti

valdības izdevumi;
 Ierobežojošā politika, kad nodokļi tiek palielināti un valdības izdevumi
samazināti.

Lai samazinātu bezdarbu lejupslīdes fāzē, valdībai vajadzētu

īstenot stimulējošo fiskālo politiku:

 palielinot valdības izdevumus;

 samazinot nodokļus;
 pieļaujot budžeta deficītu.
Virsotnes fāzē valdībai vajadzētu īstenot ierobežojošo fiskālo politiku, to
var panākt:

 samazinot valdības izdevumus;

 palielinot nodokļus;
 veidojot budžeta pārpalikumus.

Monetārā politika (naudas piedāvājuma - kredītu - politika) ir pasākumu

kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt
līdzsvaru naudas tirgū.
Valsts monetāro politiku realizē valsts centrālā banka (Latvijā tā ir
Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku).
 
Par monetāro politiku Latvijā atbild Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas
Centrālo banku.

Fiskālā politika efektīvāk var ietekmēt patēriņu un kopējo pieprasījumu, bet

monetārā politika ātrāk var ietekmēt ražošanas līmeni un kopējo piedāvājumu.
 
Galvenie monetārās politikas instrumenti:

 tiešas izmaiņas apgrozībā esošajā naudas daudzumā ar naudas

emisiju;
 operācijas vērtspapīru tirgū;
 obligāto rezervju normu noteikšana;
 procentu likmju noteikšana;
 Centrālās bankas aizdevumi (dažās valstīs, bet ne Latvijā, Centrālajai
bankai ir tiesības aizdot naudu iekšzemes uzņēmumiem vai citām
institūcijām).

 
Obligātā rezerve ir naudas daudzums, ko banka patur - nelaižot apgrozībā
(neizsniedzot kredītos).

Ja Latvijas banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku, īstenojot monetāro

politiku, palielina naudas piedāvājumu, tad tā īsteno lētas naudas politiku
jeb ekspansīvu monetāro politiku, ja samazina naudas piedāvājumu, tad
realizē dārgas naudas politiku jeb ierobežojošo politiku.

Ja centrālā banka vēlas veicināt ražošanas pieaugumu, tad būtu jāpalielina

naudas piedāvājums; ja vēlas samazināt inflāciju; tad būtu jāsamazina
naudas piedāvājums.
Jāpiebilst, ka, lai gan šeit redzamas gan ļoti uzticamas, gan galīgi neuzticamas valstis,
kam aizdot, pastāv vispārīga sakarība: jo mazāks valsts ārējais parāds, jo labāks tās
kredītreitings (zemāks riska vērtējums), bet ļoti būtiski ir arī daudzi citi faktori
(piemēram, kurš tur valsts parādu, cik droša/konkurētspējīga ir valsts tautsaimniecība
un citi.
1. Kāpēc bezdarbs palielinās ekonomiskās attīstības cikla lejupslīdes posmā?
Te ir lejupslīdei raksturīga ražošanas apjoma samazināšanās. Tā kā tiek saražots
mazāk preču un pakalpojumu, vajag mazāk darbinieku, kas tos ražo. Zema saražotās
produkcijas pieprasījuma dēļ uzņēmumi atlaiž darbiniekus un bezdarbs palielinās.