EKONOMIKAS UN KULTŪRAS AUGSTSKOLA

Studiju programma “Nosaukums”

STUDIJU DARBS

NODARBINĀTĪBAS POLITIKAS
ANALĪZE RĪGAS STATISTIKAS
REĢIONĀ

Darba zinātniskā vadītāja

profesore, Dr. oec. ……………

Rīga 2018
 SATURS

Ievads.........................................................................................................................................3
1. Nodarbinātības un bezdarba jautājumu analītiskais apskats..........................................5
2. Nodarbinātības politikas Rīgas statistikas reģionā pētījuma rezultāti..........................15
Secinājumi un priekšlikumi...................................................................................................25
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts.......................................................28
PIELIKUMI............................................................................................................................33

2
 Ievads

Izvēlētā pētījuma tēma ir „Nodarbinātības politikas analīze Rīgas statistikas reģionā”.

Nodarbinātības problēma ir viena no svarīgākajām lietām, kura īpaši būtu jārisina valdībai
un arī sabiedrībai kopumā.

Daudzās darba vietās darbiniekiem tiek pieprasīta augstāka izglītība, tādējādi darbinieki
nonāk izvēles priekšā, pamest darbu, vai arī spiesti iegūt nepieciešamo izglītību. Bet ir
daudz arī tādu darba vietu, kuras vai nu pilnīgi vai daļēji apmaksā darbiniekiem studijas
augstākajās mācību iestādēs, tādējādi stimulējot savus darbiniekus pilnveidot zināšanas.
Darba ņēmējiem darbs ir viens no ražošanas faktoriem, kas vistiešāk ietekmē darba procesus
un rezultātu. Tas ir svarīgs faktors, lai darba ņēmējs, un darba devējs būtu ieguvēji no
savstarpējās sadarbības. Pie tam jāņem vērā, ka darbaspēka tirgus nav vienkāršs preču vai
pakalpojumu tirgus, jo jebkurš cilvēks, kurš ir darba resursu īpašnieks, ir gan bioloģiska, gan
sociāla būtne. Līdz ar to darbaspēka tirgus attīstību ietekmē daudz dažādi gan ekonomiskie,
gan sociālie faktori.

Augstāka nodarbinātība, produktivitāte, konkurētspēja, labākas algas un darba apstākļi ir

tieši atkarīgi no uzņēmumu un darbinieku spējas gūt zināšanas, kā arī spējas pielāgoties
pārmaiņām valsts ekonomiskajā dzīvē. Uzņēmumiem labvēlīgāku vidi veido izpētes un
attīstības pasākumu pieejamība, kā arī jaunievedumi. Ja šīs kompetences ir pieejamas un
tirgū ir pieprasījums pēc saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, tad uzņēmumi
ir ieinteresēti paplašināt savu darbību un piesaistīt jaunu kvalificētu darbaspēku.

Tēmas aktualitātes pamatojums. Situācija reģionā un valsts politika bezdarba mazināšanas

jomā, kā nekad jūtami ietekmē iedzīvotāju iespēju būt nodarbinātiem un gūt ienākumus.
NVA piedāvā bezdarbniekiem kurusus par kuponiem dažādās profesijās, piesaistot ES
finansējumu, maksājot tiem stipendijas un apmaksājot ceļa izdevumus. Piedāvā
bezdarbnieku apmācību pie darba devēja. Apmācības ir paredzētas dažāda vecuma rupām.
Tādai politikai būtu jāietekmē bezdarba samazināšanos reģionā vai pēc autore domām vispār
to likvidējot.

Darba pētījuma objekts – nodarbinātības pasākumi reģionā.

Darba pētījuma priekšmets – bezdarba un nodarbinātības līmenis reģionā.

Šī darba mērķis – bezdarba un nodarbinātības dinamikas noteikšana reģionā.

3
Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojošie uzdevumi:
1) atlasīt un pētīt teoriju par bezdarbu;
2) analizēt nodarbinātības politiku;
3) vākt, apkopot un analizēt bezdarba statistikas datus reģionā;
5) izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus.

Darba uzrakstīšanai tika izmantotas šādas pētījuma metodes:

1. teorētiskā – literatūras analīze;
2. empīriskās: publicēto statistikas datu apstrāde;
3. loģiskās metodes: analīze, sintēze.

Darba pētījuma avoti. Šī jautājuma pētījumam tika izmantota Nodarbinātības aģentūras un

Centrālās statistikas pārvaldes pieejamā mājas lapā statistika; teorētiskā un mācību literatūra,
informācija no interneta resursiem par bezdarbu, konferenču materiāli, raksti, LR
likumdošana.

Darba aurora personīgajā pētījumā iekļautas:

- publicēto valsts bezdarba statistikas meklēšana, studēšana un analīze;
- bezdarbnieku pa vecuma grupām apkopojums, analīze, papildus: aprēķins, grafiskais.

Pētījuma laikā atklātās problēmas.

1) Nodarbinātības problēma un izglītota darbaspēka trūkums 1 Latvijas problēma.
2) Bezdarba rādītāji ir otra no vairākām darba tirgus problēmām.
3) problēma, - atbilstošu prasmju trūkums darbaspēka vidū – var radīt lielākas izmaksas,
kvalitātes samazināšanās, lielāks laika patēriņš u.c.
4) Latvijā darba roku trūkums kļūst izteiktāks.
5) Liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.
6) Sabiedrībā patlaban ir maza interese par tālāku izglītošanos.
7) Dažās nozarēs pieaug darba automatizācija (komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā
un apstrādes rūpniecībā) -pēc kāda laika darbvietu skaits varētu pat nedaudz sarukt.

Lai atrisnātu kaut daļēji, izceltas problēmas darba tirgū, kardinālas izmaiņas būtu jāveic
bezdarba līmeņa samazināšanā visas valsts mērogā, nevis tikai vienā statistikas reģionā, kur
nepieciešama cieša politikas veidotāju, valdības, industriju asociāciju, nevalstisko
organizāciju, individuālu uzņēmumu (gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan lielo) un
pašvaldību iesaiste.

4
 1. Nodarbinātības un bezdarba jautājumu analītiskais apskats

Sakarā ar to, ka dažās nozarēs pieaug darba automatizācija (komercpakalpojumos, būvniecībā,

tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā) pēc kāda laika darbvietu skaits varētu pat nedaudz
sarukt.

Ekonomiskās politikas veiksmīgs rādītājs pēc darba autora domām ir ne tikai bezdarba
līmenis absolūtajos skaitļos, bet arī nodarbinātības līmenis. Lai to varētu izdarīt, ekonomisti,
vadoties no bezdarba cēloņiem, iedala to 4 grupās.1 Katram no šiem bezdarba veidiem ir
raksturīgas iezīmes, ko darba autors apkopoja 1.tabulā.

Ekonomisti uzskata, ka normāla tirgus apstākļos ir jābūt nelielam bezdarbam, un neskatoties

uz to, izejot no dažādām, situācijām, pētot Latvijas ekonomisko literatūru tika noskaidrots, ka
bezdarbu iedala 4 veidos.2 (1.tabula)

1.tabula. Latvijas bezdarba iedalījums 4 veidos, 2002.g. (Avots: autora apkopojums)

Funkcionālais jeb Sezonālais bezdarbs Strukturālais Cikliskais bezdarbs

pagaidu bezdarbs bezdarbs
Saistīts ar strādājošo Saistīts ar regulārām Kas rodas sakarā ar Kas rodas
brīvprātīgu darba atsevišķu nozaru patēriņa preču ekonomikas cikliskās
vietas maiņu un nodarbinātības pieprasījuma un attīstības rezultātā,
pagaidu izmaiņām gada laikā tehnoloģijas saistīts ar lejupslīdes
nenodarbinātību izmaiņām un depresijas fāzēm

Bezdarba veidu iedalījums 1.tabulā, izriet no Latvijas valsts īpatnībām.

Funkcionālais jeb pagaidu bezdarbs ir tad, kad cilvēks meklē piemērotāku darbu. Šis bezdarbs
veidojas, kad cilvēks labprātīgi nolemj atstāt savu esošo darba vietu. Iemesli šādai rīcībai var
būt dažādi. Kad maina dzīvesvietu vai darbu un konkrētā brīdī nebūs nodarbināts; kad pēc
pārvākšanās uzreiz var neizdoties atrast jaunu darba vietu. Šis bezdarba veids iekļauj arī tos
cilvēkus, kas tikko beiguši studijas un vēl nav atraduši darba vietu.

Tiek uzskatīts, ka vienmēr valstī būs kādas darba vietas brīvas, un vienmēr būs cilvēki, kas tās
meklēs. To Latvijas ekonomisti uzskata par vēlamo ekonomisko parādību, kad cilvēki atrod
sev piemērotāku vai izdevģu darbu. Funkcionālais bezdarbs var ilgt dažas nedēļas. Tās

1
Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. [skatīts. 21.09.2018]Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-
dazadais-bezdarbs
2
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 161.lpp.
5
definīcija ir sekojoš: „bezdarbs, kas saistīts ar strādājošo brīvprātīgu darba vietas maiņu un
pagaidu nenodarbinātību”.3

„Frikcionālā bezdarba līmenis valstī ir atkarīgs no tā, cik vidēji ātri cilvēks spēj atrast jaunu
darba vietu un kāds ir cilvēku vidēji nostrādātais ilgums vienā darba vietā. Piemēram, ja vidēji
cilvēks maina darba vietu reizi piecos gados un nākamo darba vietu meklē vidēji trīs mēnešus,
tad šis cilvēks aptuveni 5% laika meklēs jaunu darba vietu jeb frikcionālais bezdarbs ir
aptuveni 5%. „4

Tātad, var secināt, ka šī procesa ietvaros, cilvēks var meklēt un atrast labāko darbu, ar labāko
darba vidi, vēlamo algu u t.t.

Sezonālais bezdarbs grāmatā tiek definēts kā „bezdarbs, kas saistīts ar regulārām atsevišķu
nozaru nodarbinātības izmaiņām gada laikā”.5 Tātad, tas valstī ir tad, kad darbaspēka
pieprasījums ir neregulārs un pilnu gadu nozare vai uzņēmums nevar nodrošināt ar darbu,
piemēram, lauksaimniecībā, tūrismā, u.c. Tas Latvijā var veidotiess, piemēram, mainoties
gadalaikiem, to var ietekmēt kādi sezonāli notikumi. Tradicionāli vairāk cilvēku vasarās tiek
nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr ziemā viņu pakalpojumi nav nepieciešami. Līdzīgs
piemērs ir ar slēpošanas instruktoriem, piemēram, slēpošanas trase - Ērgļos. Pienākot vasarai,
viņu sniegtais pakalpojums nav nepieciešams, tomēr ir skaidri zināms, ka, atsākoties ziemai,
pieprasījums pēc tiem atkal palielināsies un šie cilvēki būs spējīgi atrast darbu tieši slēpošanas
instruktora profesijā.

Strukturālais bezdarbs grāmatā tiek definēts kā „bezdarbs, kas rodas sakarā ar patēriņa preču
pieprasījuma un tehnoloģijas izmaiņām”.6 Tiek uzskatīts, ka to ietekmē arī ekonomikas
izmaiņas. „Piemēram, lauksaimniecības sektorā līdz ar tehnoloģiju attīstību samazinās
pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, jo tas tiek aizstāts ar mašīnām un iekārtām, kuru
vadīšanai ir nepieciešams mazāks skaits, bet vienlaikus augstāk kvalificēts darbaspēks. Šādu
darbu iepriekšējais darbinieks bez pārkvalifikācijas jeb jauno tehnoloģiju apguves,
visticamāk, nespētu veikt.”7 Nākošais piemērs skar Maxima veikala kasieru skaita
samazinājumu, jo, tehnoloģijām attīstoties bija iespējams ieviest pašapkalpošanās kases. Līdz

3
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 162.lpp.
4
Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. [skatīts. 21.09.2018]Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-
dazadais-bezdarbs
5
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 162.lpp.
6
Tur pat, 162.lpp.
7
Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. [skatīts. 21.09.2018]Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-
dazadais-bezdarbs
6
ar to jau esošajiem darbiniekiem nāksies apgūt jaunas prasmes, lai atrastu jaunas darba vietas,
kur viņu jaunās prasmes būs pieprasītas.

Strukturālais bezdarbs var ilgt gadu vai ilgāk, un ir saistīts ar jauno nozaru rašanos,
pieprasījuma izmaiņām un tehnisko un tehnoloģisko progressu.

Šajā posmā, piedāvātā darbaspēka kvalifikācija neatbilst kādas nozares vajadzībām.

Ekonomikas, tautsaimniecības attīstības procesā var būt tā, ka šis process ietekmē dažas
profesijas izzušanu vai jauno parādīšanos. Ja kāda profesija kļūst nevajadzīga, tad tā rezultātā
cilvēki kļūst par bezdarbniekiem. Tādu piemēru var izskatīt uz vairāku rūpnīcu likvidāciju, kā
arī dažādu banku un augstskolu slēgšanu Latvijā. Šādiem, darbavietu zaudējošiem
speciālistiem, neatrodot darba tirgū sev atbilstošu darbu, jo nav tādu rūpnīcu un citas
augstskolas ir nokompletētas ar pasniedzējiem, vai tā izglītība neatbilst citas augstskolas
profilam, tad tiem ir jāiegūst jauna profesija, lai no jauna iekļūtu darba tirgū. Tāda veida
bezdarbs var rasties, kad ražošanas uzņēmums tiek pārvietots uz citu reģionu, zemāko
nodokļu likmju dēļ (piemēram, Liepājā, Ventspilī speciālās ekonomiskās zonas ) vai lētākā
darbaspēka dēļ.

Autores Zuzanna Priede un Zanda Krūkle publikācijā atzīmē, ka būtu jāpārņem pieredze, jo
„Zviedrija, valsts, kas tiek bieži minēta kā paraugs valstīm ar ne tik augstu dzīves līmeni, kā
arī apstāklis, ka tajā iedzīvinātais sociāldemokrātu labklājības valsts modelis asociējas ar
pārticību, augstu dzīves līmeni un pārliecību, ka šo valsti pasaules ekonomiskās problēmas
neskar”.8

Autores uzskata, ka Latvijā attiecībā uz strukturālā bezdarba jautājumiem, kas pastāv pašlaik,
zemu izglītotā darbaspēka kvalifikācija aizvien neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Arī
darba samaksas jomā darba devēji nevēlas maksāt tādu atalgojumu, par kādu kvalificētie
strādnieki būtu gatavi uzsākt darba attiecības, bet pārējie neatbilst darba devēja izvirzītajām
prasībām.

Autors Erlands Krongorns atzīmē, ka „strukturālā bezdarba veids ir uzskatāms par bīstamāko,
jo, ilgstoši atrodoties bez darba, cilvēku kļūst arvien grūtāk atgriezt darba tirgū. Tomēr, ja
izdodas pārkvalificēties un atrast jaunu darba vietu, kur darba ražīgums ir augstāks, tad tiek
radīta augstāka pievienotā vērtība un tas ir pozitīvi vērtējams”.

Strukturālais bezdarbs tomēr nav neatrisnāma problēma, jo Latvijā „lai mazinātu šo bezdarba
veidu, īsteno ekonomisko politiku, kas vērsta uz šī bezdarba samazināšanu un jaunu

8
Z. Priede un Z.Krūkle. Strukturālais bezdarbs Latvijā un starptautiskā pieredze problēmas risināšanā./ RSU
Zinātniskā konference 8. – Rīga, 2013. gada 21. un 22. Martā.
7
kompetenču radīšanu darba meklētāju vidū. Latvijā tas notiek caur Nodarbinātības valsts
aģentūru (NVA), kas organizē dažādas atbalsta programmas, lai pārkvalificētu bez darba
palikušos cilvēkus un viņi iegūtu prasmes strādāt pieprasītākās profesijās. Līdzīgas
programmas īsteno arī citviet Eiropā un pasaulē”.9

Cikliskais bezdarbs ir tāds bezdarbs, „kas rodas ekonomikas cikliskās attīstības rezultātā, un
saistīts ar lejupslīdes un depresijas fāzēm”.10

Ekonomisti uzskata, ka cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas lejupslīdi un krīzi. Tā ir

situācija, kad valstī samazinās ražošana un darbinieku peļņa, darbinieku skaits. Tā rezultātā,
tie, kam ir atbilstoša tirgus vajadzībām profesija un vēlme strādāt, nevar to izdarīt, jo ir
samazinājies darba vietu skaits, jo uzņēmumiem nav naudas ar ko apmaksāt viņu darbu.
Notiek štatu samazināšana un piespiedu atbrīvošana no darba. Tā rezultātā cilvēki kļūst par
piespiedu bezdarbniekiem.

Neskatoties uz to, ka bezdarbu iedala 4 veidos, „Ekonomikas pamatos” tika atrasts arī
dabiskais bezdarbs, tas var būt gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos valsts ekonomiskās attīstības
apstākļos. Uzskata, ka to samazināt gandrīz nevar.11

Latvijas ekonomisti uzsver, ka dabisko bezdarbu12, samazināt gandrīz nevar. Piemēram,

uzskata, ka bezdarbs valstī 5-6 % robežās no valstī esošiem aktīviem iedzīvotājiem darbspējas
vecumā, tas ir normāla parādība. Ja ir gadījumi, kad sasniegts rādītājs zem šiem procentiem,
tad ir sasniegta pilna nodarbinātība valstī.

Jāsaka, ka Latvijai ir raksturīga vēl viena bezdarba parādība, tas ir ilgstošais bezdarbs vai to
radīts, jo ir ilgstošie bezdarbnieki. Tā skaidrojums ir sekojošais. Ilgstošais bezdarbnieks „kas
nevar trast darbu ilgāk nekā 6 mēnešus”.13

Latvijā tiek operēts vēl ar tādu terminu, kā „nestrādājošie” – tie var būt tādi, kas ir reģistrēti
NVA, gan tie, kas nav reģistrēti NVA, un tas attiecas uz darbspējas vecuma personām.
Oficiāli Latvijā bezdarbnieka statuss un to skaidrojums ir noteikts likumā „Par
nodarbinātību”, kur bezdarbniekam ir obligāti jābūt reģistrētam NVA un ir jāiegūst attiecīgs
statuss.

9
Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. [skatīts. 21.09.2018]Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-
dazadais-bezdarbs
10
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 162.lpp.
11
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 164.lpp.
12
Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. [skatīts.
21.09.2018]Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-dazadais-bezdarbs
13
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 165.lpp.
8
Latvijā tiek izmantots termins „Jauniešu bezdarbs” 14. Autors, Oļegs Krasnopjorovs atzīmē, ka
Latvijā pastāv jauniešu bezdarba problēma. Kā citi Latvijas iedzīvotāji, tie iet uz NVA
reģistrēties un iegūst bezdarbnieka statusu. Bezdarba rādītājs jauniešu vidū parādās, jo no
viņiem, - no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem, divas trešdaļas jauniešu nav ekonomiski
aktīvi, jo mācās. Oļegs Krasnopjorovs atzīmē, ka tas ir labi, jo samazina viņu bezdarba risku
nākotnē. Arī ārvalstīs tiek lietots „jauniešu bezdarba” termins. Daži novērotāji (tostarp Nobela
prēmijas laureāts ekonomikā Joseph Stiglitz) mēdz lietot jauniešu bezdarba terminu.

Tomēr, neskatoties uz jauniešu vēlmi studēt, Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un

sociālo zinātņu nodaļas 10.konsīlijā tika atzīmēts, ka „jauniešu bezdarba tēma ir kopsaucējs
divām patiesām problēmām - reģionālajam bezdarbam un nepietiekamai izglītības kvalitātei,
kas ir savstarpēji saistīti jautājumi”. Latvijā ir izveidojusies tāda situācija, kad „skolu beidzēji,
atbildot uz jautājumu "kas vēlas braukt prom no Latvijas?", teju vienbalsīgi paceļ rokas. Bet
tajā pašā laikā nezina ne kādu profesiju vēlas apgūt, ne to, ko ikdienā dara, piemēram,
ekonomists (skaita naudu?), ne pat to, ka Latvijā pastāv arī tāds profesiju klasifikators…”. 15
Oļegs Krasnopjorovs atzīmē, ka viņa subjektīvie novērojumi liecina, ka liela daļa jauniešu
vēlas uzreiz lielu algu un nav gatavi sākt ar mazumiņu un lēnām kāpt pa karjeras kāpnēm. Ir
tik daudz dažādu kārdinājumu, kam strādājot vienkārši neatliks laika. Tā ir viena nozīmīga
„jauniešu bezdarba” problēma.

Problēmas risinājums: jauniešiem ir nepieciešams ieteikt apmeklēt "karjeras konsultantu". Tas

ir svarīgs arī valstij, jo, tiekot galā ar savu izvēli jau mācību gados, daļēji atrisināsies
jautājums par jauniešu nodarbinātību. Jo būs realizējams princips: jaunietis zina, kur vēlas
strādāt, tādēļ daļa problēmas varētu būt atrisināta. Sarežģītāk ir ar tiem jauniešiem, kuri
nezina par ko un kur mācīties, un pēc tam, nezina kur strādāt. Tāds "karjeras konsultants" ir
ieviests NVA kā viens no bezdarbnieku skaita mazināšanas pasākums.

Latvijā pstāv ilgstošo bezdarbnieku neiekļaušanos darba tirgū, jo ir zemā produktivitāte, kas
saistīta ar darba iemaņu zaudēšanu. Tiem svarīgi ir savlaicīgi atgūt darba iemaņas un uzturēt
un atjaunot. Lai tie atgrieztos darba tirgū, tiem ir nepieciešamas apmācības. Atbalsta
mehānismi Ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū jāveido individualizēti, ņemot
vērā katra klienta situācijas specifiku. Ilgstošā bezdarba cēlonis no darbaspēka pieprasījuma
viedokļa ir ierobežots darbavietu (t.i., brīvo vakanču) skaits.16

14
Krasnopjorovs O. Jauniešu bezdarba problēma ir risināma. - https://www.makroekonomika.lv/jauniesu-
bezdarba-problema-ir-risinama
15
Avots: https://www.makroekonomika.lv/jauniesu-bezdarba-problema-ir-risinama
16
„Pētījums par administratīvā sloga samazināšanas iespējām un inovatīvām pieejām ilgstošā bezdarba
problēmu risināšanā”. [...] -Rīga, Baltic Institute of Social Science, 2015.gada 29. jūlijs. – 6.lpp.
9
Pētījumā tika konsatēts: „ilgstošā bezdarba cēloņi nav skatāmi katrs atsevišķi, bet ir
aplūkojami kā vairāku negatīvu faktoru kopums, kur, balstoties uz fokusa grupu diskusijās un
intervijās ar ilgstošajiem bezdarbniekiem stāstīto, var veidot noteiktus negatīvo faktoru
klāsterus. Piemēram, motivācijas strādāt trūkums ir cieši saistīts ar lielas daļas ilgstošo
bezdarbnieku zemām prasmēm un kvalifikāciju, iespēju strādāt lielākoties tikai zemi atalgotus
darbus, kā arī iespēju strādāt gadījuma darbus un saņemt pabalstus, tādējādi sasniedzot
ienākumu līmeni, kas pielīdzināms minimālās algas līmenim. Personām ar invaliditāti ir
grūtības atrast darbu gan tādēļ, ka viņiem ir ierobežotas iespējas veikt kādus pienākumus”. 17

Tika atklāts, ka gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku

darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un
prasmēm.

Latvijā esošās specifiskas grupas bez darba, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir
būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk)
vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20–39 gadi vidū,
kam ir zems izglītības līmenis.

Salīdzinot ar Latvijas zinātniekiem, ārvalstu ekonomistu izdevumā „Ekonomikas principi”,

bezdarbs tiek iedalīts 3 veidos, - skat. 1.tab. 18 Ārvalstīs „bezdarba līmenis ir darbaspēka daļa,
kura nav nodarbināta dotajā momentā”.19

1.tabula. Ārvalstu bezdarba iedalījums 3 veidos, 2007.g. (Autora apkopojums)

Frikcionālais bezdarbs Strukturālais bezdarbs Cikliskais bezdarbs

Cilvēks atrodas „starp Pieprasījuma izmaiņas uz Saistīts ar piepraījuma
darbiem” konkrēto profesiju deficītu. Lielā depresija,
ekonomiskā krīze, banku
krahs...

Tātad, no 1.tabulas izriet, ka bezdarbs ir labprātīga cilvēka rīcība, un citos gadījumos,

bezdarbs veidojas atkarībā no ārējiem faktoriem: konkrētās valsts situācijas un/vai globālajām
izmaiņām. 1. tabulas „Bezdarba iedalījuma skaidrojums” ir līdzīgs 1.tabulai.

Bezdarba līmenis - parāda tautsaimniecībā neizmantoto un jau īstermiņā pieejamo

cilvēkresursu īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15 līdz 74
gadiem attiecīgajā laika periodā (tā kā Latvija, tāpat kā vairums pārējo ES dalībvalstu,
17
Tur pat, 56.lpp.
18
Economics. Principles, Problems, and Politicies. – McGraw – Hill Irwin, 2007.-P. 162.-163.
19
Tur pat, P. 934 .
10
tuvākajā laikā piedzīvos sabiedrības novecošanos un līdz ar to darbaspējīgo iedzīvotāju skaita
samazinājumu, esam ieinteresēti paturēt darba tirgū cilvēkus pēc iespējas ilgāk) . 20

Savukārt „Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā” bezdarba līmenis ir reģstrēto bezdarbnieku

skaita attiecība pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. 21 „Ekonomikas principos...”-
„bezdarba līmenis ir daļa no darbaspēka, kura nav nodarbināta dotajā momentā”.22

Bezdarbnieks (reģistrētais) - darbspējīgs nestrādājošs LR pilsonis vai nepilsonis, vai

ārvalstnieks (bezvalstsnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai ir saņēmis
termiņuzturēšanās atļauju un ir Latvijas Republikas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās
uzturēšanās atļauju saņēmušās personas laulātais, ir darbspējas vecumā, kurš neveic
uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata
dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.23

Ja runa iet par terminu “bezdarbs”, tad ekonomiskajā literatūrā var atrast vairākas bezdarba
definīcijas.

“Bezdarba” stāvoklis ir traktējams sekojoši. Bezdarbs ir situācija, kad darba piedāvājuma

apjoms pārsniedz darba pieprasījuma apjomu. Jēdzieni “bezdarbnieks” un “nestrādājošais”
nav identiski. Cilvēks var dažādu iemeslu dēļ nestrādāt, bet viņš nebūs bezdarbnieks. Tajā
pašā laikā, ja kvalificēts speciālists nevar atrast darbu specialitātē, bet viņam piedāvā kādu
citu mazāk kvalificētu darbu, tad šis cilvēks ir bezdarbnieks.

Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā „bezdarbs” skaidrots, kā ekonomikas stāvoklis, kad daļai

darbspējīgo iedzīvotāju nav darba.24

Latvijas Republikas likums “Par nodarbinātību” par bezdarbnieku atzīst darbspējīgu,

nestrādājošu cilvēku darbspējīgā vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās algas
apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts
aģentūrā, un vismaz reizi mēnesī piesakās šajā dienestā.

V.Bikses grāmatā “bezdarbs” ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificētas un darbspējīgs

iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba. 25
Mācību līdzeklī „Ekonomikas pamati” parādās termins „ilgstošais bezdarbnieks”, tas ir
bezdarbnieks, kas nevar atrast darbu ilgāk nekā 6 mēnešus. 26

20
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)- Termini – no http://www.nva.gov.lv./index.php?cid=6#skaidrojums
21
Ekonomikas un finanšu skaidrojošā vārdnīca.-R.: Apgāds NORDEN AB, 2003.- 68.lpp.
22
Economics. Principles, Problems, and Politicies. – McGraw – Hill Irwin, 2007.-P. 934.
23
Saits- http://www.nva.gov.lv/
24
Ekonomikas un finanšu skaidrojošā vārdnīca.R.: Apgāds NORDEN AB, 2003.- 69.lpp.
25
Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi.- R.: SIA Izglītības soļi, 2007. – 283.lpp.
26
Ekonomikas pamati. – R.: SIA J. L. V., 2002. – 165.lpp.
11
Pēc dažu literatūras avotu un autora pētījuma rezultātiem izriet sekojošas tēzes:
- valstī ir ieslodzīto kontingents, kuri sastāda lielu daļu no bez darba esošiem;
- jaunā paaudze, kura pieņem digitālo pasauli, nevis realitāti, ātri izaug un ieiet
darba tirgū: reālajā vai digitālajā (?);
- darbā iekārtošanas aģentūru skaits, pēc būtības nepalīdz samazināt bezdarbu.
Palīdz atrast īslaicīgu darbu vai darbu ārzemēs, kas sekmē cilvēku migrāciju;
- liels informācijas apjoms par darba piedāvājumem internetā – palīdz ātrāk atrast
darbu, ne tikai valstī, bet arī ārvalstīs, tas sekmē migrāciju, bet – vai palīdz
samazināt bezdarbu Latvijā (?);
- sakarā ar ES ārējo politiku, Latvijai nepieciešams uzņēmties bēgļu un cilvēku ar
alternatīvo statusu apmācību un darbā iekārtošanu. Vai šīm personām tiks radītas
speciālās darba vietas (?). Vai šīs personas neatņems brīvās darba vietas Latvijā
dzīvojošiem pilsoņiem un nepilsoņiem (?);
- jautājuma risināšana par darbā iekārtošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vai
tos iespējams 100 % nodarbināt Latvijā (?).

Lai risinātu bezdarba problēmas vēl 1995.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar
pagastu un pilsētu pašvaldībā sāka izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānus.
Pirmos šādus plānus izstrādāja 26 rajonu pašvaldības.27

Iedzīvotāju situāciju bezdarba laikā uzlaboja pieņemtais 2000.g. likums „Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam”, pēc kura no veiktajiem nodokļa atskaitījumiem jebkuram ir tiesības,
palikušajam bez darba uz bezdarbnieka pabalstu un saņemt citus atbalsta pasākumus. Vēl,
papildus atbalsts valsts līmenī bezdarbniekiem dod 2002.g. „Bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta likums”.

2002.gada 1.jūnijā izdotais likums Latvijas nodarbinātības jomā „Darba likums” 28, regulē
tiesiskās attiecības (kas izveidojušās uz darba līguma pamata) starp darba devēju un darba
ņēmēju. Likumā iestrādātas normas dod iespēju ikvienam iedzīvotājam uz vienlīdzīgām
tiesībām uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz
taisnīgu darba samaksu.

Lai nodrošinātu bezdarba samazināšanos ir pieņemts likums „Darba aizsardzības likums”29,

kas paredz esošajā darba vietā garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības

27
Vietējās nodarbinātības stratēģijas izstrāde. Rokasgrāmata pašvaldībām. -R.: Latvijas Pašvaldību savienība,
2006. –47.lpp.
28
Darba likums – tiešsaite: https://likumi.lv/doc.php?id=26019
29
Darba aizsardzības likums -https://likumi.lv/doc.php?id=26020
12
aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts
institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Svarīgs darba tirgū ir „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta”30 likums, kurš atbalsta
bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas, un veicina to spēju
konkurēt darba tirgū, un nosaka aktīvos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas
preventīvos pasākumus.

Līdz ar iestāšanos ES Latvijai tagad ir plašas finansiālas iespējas piedāvāt nodarbinātības

pasākumu klāstu un līdz ar to samazināt bezdarbu.

NVA pasākumu izstrādei būtu ieteicamas pētīt darba tirgū esošās personas bez darba,
sagrupējot tos. Autors piedāvā savu bezdarba esošo personu grupas, - 1.attēls.

Nestrādājošie

atstumtības riskam
noteiktas personu ilgstošie
pakļautā sociālā
grupas bezdarbnieki
grupa

bezdarbnieki ar
Jaunieši Bēgļi, cilvēki ar
atkarības
bezdarbnieki alternatīvo statusu
problēmām

bezdarbnieki pēc probācijā esošās

personas ar personas
bērnu kopšanas
invaliditāti
atvaļinājuma

ieslodzīto
citi
kontingents

1.attēls. Nestrādājošo iedalījums grupās, 2018.g. (Autors)

Pētot nestrādājošas personas Latvijā, bija iespējams izveidot shēmu, kur ir 3 pamata grupas:
noteikta personu grupa, atstumtības riskam pakļautā sociālā grupa, ilgstošie bezdarbnieki.
Savukārt, noteiktajā personu grupā būtu pieskaitāmi:
-jaunieši bezdarbnieki;
- bēgļi, cilvēki ar alternatīvo statusu;
- bezdarbnieki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma;
- citi.
Atstumtības riskam pakļautajā sociālajā grupā būtu iekļaujami:
- bezdarbnieki ar atkarības problēmām;

30
https://likumi.lv/doc.php?id=62539
13
 - personas ar invaliditāti;
- probācijā esošās personas;
- ieslodzīto kontingents.

Nākošā shēma veidota (2.attēls), pamatojoties uz PB pētījuma rezultātiem, un atspoguļo

bezdarbnieku ar problēmām iekļauties darba tirgū sagrupējumu - kas ir atspoguļots 2.attēlā.

bezdarbnieki ar problēmām iekļauties darba tirgū

gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar
strādājošo partneri nestrādājošo partneri

gados vecāki bezdarbnieki

ar labu veselības stāvokli vientuļas personas/ personas ar invaliditāti

mazizglītoti/ar zemu izglītību

laukos dzīvojošie vīrieši, apgādnieki vientuļi, jauni vīrieši

māmiņas
augsti izglītotas māmiņas, kas nestrādā nestrādājošās māmiņas ar mazo bērnu

Pirmspensijas vecuma personas

Jaunieši

2.attēls. Bezdarbnieku ar problēmām iekļauties darba tirgū sagrupējums 2018.g. (Autors)

Apkopojot pētījuma rezultātus, autors uzskata, ka ir nepieciešams izveidot darba grupu valsts
līmenī, lai precizētu nodarbinātības pasākumus atbilstoši katrai atsevišķai bezdarbnieku un
darba meklētāju grupām (personām), ņemot vērā to individuālās izglītības un veselības
īpatnības, un panākt esošo grupu iekļaušanu darba tirgū, piesaistot ES, valsts, pašvaldību
finansējumu. Šajā sakarā autors izstrādāja Latvijā esošo nestrādājošo un bezdarbnieku ar
problēmām iekļauties darba tirgū modeli – sk. 1. pielikuma 1. attēlu.
14
 2. Nodarbinātības politikas Rīgas statistikas reģionā pētījuma rezultāti

Šī jautājuma pētījumam tika izmantota Nodarbinātības aģentūras un Centrālās statistikas

pārvaldes pieejamā mājas lapā statistika un iestāžu informācija.

Pētot bezdarba problēmas tika konstatēts, ka reģionā, balstoties uz valstī pieņemtajiem

normatīvajiem dokumentiem veic dažādus pasākumus bezdarba mazināšanai. Piemēram,
31
atbilstoši dokumentā „Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam”.
Tiek meklēti un atrasti atbalsta mehānismi ne vien personu ar invaliditāti, bet arī citu sociālās
atstumtības riskam pakļauto sociālo grupu integrācijai darba tirgū. Šis dokuments ir pieņemts,
lai risinātu šo personu nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu. Latvijā sociālās
atstumtības riskam pakļauto grupu nodarbinātība tiek veicināta ar algu subsīdiju palīdzību
NVA pasākuma "Pasākums noteiktām personu grupām" ietvaros. [...] gada KP plānošanas
periodā ESF projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām".32

"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas

pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam" (apstiprinātas MK 2013. gada 22. novembrī)
pamatnostādņu mērķis attiecībā uz personām ar invaliditāti ir veicināt šo personu integrāciju
darba tirgū, vienlaikus veicinot personas ekonomisko neatkarību un sociālo iekļaušanos.
Politikā, kas veicina personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, ir
noteikti četri rīcības virzieni Konvencijā "Par personu ar invaliditāti" noteikto saistību
īstenošanai, t.sk. rīcības virziens "nodarbinātība".

Pamatojoties uz „Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam”

33
dokumentā minēto, Latvijā tiek identificētas un izdalītas sekojošas personu grupas, -
2.1.attēls.

31
Ministru kabineta rīkojums Nr.244. Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§). Publicēts: "Latvijas
Vēstnesis", 93 (5411), 14.05.2015.
32
Ministru kabineta rīkojums Nr.244. Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§). Publicēts: "Latvijas
Vēstnesis", 93 (5411), 14.05.2015.
33
Tur pat, Skatīts 5.12.2018.
15
 2.1.attēls. Personu grupas ar pastāvīgām problēmām iekļauties darba tirgū.34

Pamatojoties uz 1.attēlu un PB pētījuma rezultātiem Latvijā, lielākā grupa ar problēmām

iekļauties darba tirgū ir 22 % vientuļi un gados vecāki bezdarbnieki un personas ar
invaliditāti. 14 % sastāda grupa: vecāki bezdarbnieki ar labu izglītību. Nākošās pēc lieluma -
11 % ir trīs grupas: mazizglītoti laukos dzīvojošie vīrieši, nestrādājošās māmiņas un vientuļi

34
Avots: PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas
izvēļu izvērtējums", 2013. gads.
16
jauni vīrieši ar zemu izglītību. Atsevišķi izdalīta grupa – 9 %, kur ietilps pašnodarbinātie, 6
%: augsti izglītotas māmiņas, gados vecākas sievietes ar invaliditāti. Mazāko grupu – 4 %
veido gados vecākas sievietes ar invaliditāti.

Papildus augstāk minētajām grupām, kura nav iekļautas 2.1.attēlā, Latvijā būtu minamas
personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām.

Ir noteikti skaidrojumi esešo grupu neiekļaušanos darba tirgū.

Piemēram, ilgstošo bezdarbnieku neiekļaušanos darba tirgū ir to zemā produktivitāte, kas

saistīta ar darba iemaņu zaudēšanu. Tiem svarīgi ir savlaicīgi atgūt darba iemaņas un uzturēt
un atjaunot. Lai tie atgrieztos darba tirgū, tiem ir nepieciešamas apmācības. Atbalsta
mehānismi Ilgtermiņa bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū jāveido individualizēti, ņemot
vērā katra klienta situācijas specifiku. Ilgstošā bezdarba cēlonis no darbaspēka pieprasījuma
viedokļa ir ierobežots darbavietu (t.i., brīvo vakanču) skaits.35

Pētījumā tika konsatēts: „ilgstošā bezdarba cēloņi nav skatāmi katrs atsevišķi, bet ir
aplūkojami kā vairāku negatīvu faktoru kopums, kur, balstoties uz fokusa grupu diskusijās un
intervijās ar ilgstošajiem bezdarbniekiem stāstīto, var veidot noteiktus negatīvo faktoru
klāsterus. Piemēram, motivācijas strādāt trūkums ir cieši saistīts ar lielas daļas ilgstošo
bezdarbnieku zemām prasmēm un kvalifikāciju, iespēju strādāt lielākoties tikai zemi atalgotus
darbus, kā arī iespēju strādāt gadījuma darbus un saņemt pabalstus, tādējādi sasniedzot
ienākumu līmeni, kas pielīdzināms minimālās algas līmenim. Personām ar invaliditāti ir
grūtības atrast darbu gan tādēļ, ka viņiem ir ierobežotas iespējas veikt kādus pienākumus”. 36

Tika atklāts, ka gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku

darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un
prasmēm.

Personām ar invaliditāti ir grūtības pašu spēkiem iekļauties darba tirgū. Tiem ir invaliditātes
grupas un dažādas funkcionālās, garīgās u.c. veselību traucējumu veidi. Tiek uzskatīts, ka
plānojot NVA pasākumus šai grupai, jāņem vērā invaliditātes smaguma pakāpe un līdz ar to
arī darbspēju zaudējuma apmērs, kas var būt gan minimāls šķērslis iesaistei darba tirgū, gan
var pilnībā liegt iespēju būt nodarbinātam.

Latvijā esošās specifiskas grupas bez darba, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir
būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk)

35
„Pētījums par administratīvā sloga samazināšanas iespējām un inovatīvām pieejām ilgstošā bezdarba
problēmu risināšanā”. [...] -Rīga, Baltic Institute of Social Science, 2015.gada 29. jūlijs. – 6.lpp.
36
Tur pat, 56.lpp.
17
vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20–39 gadi vidū,
kam ir zems izglītības līmenis.

Pēc dažu literatūras avotu un autora pētījuma rezultātiem izriet sekojošas tēzes:
- valstī ir ieslodzīto kontingents, kuri sastāda lielu daļu no bez darba esošiem;
- jaunā paaudze, kura pieņem digitālo pasauli, nevis realitāti, ātri izaug un ieiet
darba tirgū: reālajā vai digitālajā (?);
- darbā iekārtošanas aģentūru skaits, pēc būtības nepalīdz samazināt bezdarbu.
Palīdz atrast īslaicīgu darbu vai darbu ārzemēs, kas sekmē cilvēku migrāciju;
- liels informācijas apjoms par darba piedāvājumem internetā – palīdz ātrāk atrast
darbu, ne tikai valstī, bet arī ārvalstīs, tas sekmē migrāciju, bet – vai palīdz
samazināt bezdarbu Latvijā (?);
- sakarā ar ES ārējo politiku, Latvijai nepieciešams uzņēmties bēgļu un cilvēku ar
alternatīvo statusu apmācību un darbā iekārtošanu. Vai šīm personām tiks radītas
speciālās darba vietas (?). Vai šīs personas neatņems brīvās darba vietas Latvijā
dzīvojošiem pilsoņiem un nepilsoņiem (?);
- jautājuma risināšana par darbā iekārtošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vai
tos iespējams 100 % nodarbināt Latvijā (?). Vai tādiem cilvēkiem valstī tiks atvērti
speciālie uzņēmumi (?).

Lai samazinātu bezdarbu un stimulētu bezdarbnieku nodarbinātību, tiek īstenota valsts

politika un ir izveidota sekojoša pasākumu sistēma. Autors veica NVA mājas lapā piedāvātos
pakalpojums bezdarbniekiem.

Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, kuru mērķis ir veicināt darba meklētāju un

bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju darba tirgū, palīdzot apgūt darba meklēšanas
metodes, konsultācijas u.c.

Profesionālā tālākizglītība un profisionālās pilnveides (pārkvalifikācjas) izglītības programmu

īstenošana bezdarbniekiem ar kuponu metodi. Apmācība paredzēta bezdarbnieku
konkurētspējas paaugstināšanai. Izglītības programmas bezdarbniekiem tiek izvēlētas
atbilstoši darba tirgus aktuālajām prasībām, organizējot kursus iespējami tuvu viņu
dzīvesvietām.

Neformālās izglītības ieguve ar kuponu metodi. Dod iespēju bezdarbniekiem un darba

meklētājiem iespēju paaugstināt konkurētspēju.

Praktiskā apmācība pie darba devēja vai prioritārajās nozarēs. ESF projekts praktiski sagatavo
darba devējam vajadzīgo darbinieku.
18
Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām. Pasākums paredzēts personām vecumā virs
45 gadiem.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana uz laiku nenodarbinātajām personām.

Bezdarbnieki veic pilsētu un ciematu teritoriju labiekārtošanu, novadgrāvju tīrīšanu, vējgāžu
sanitārās izstrādes, remonta un celtniecības darbus, malkas sagatavošanu, siena vākšanu,
sanitāru un apkopēju darbu, maznodrošināto ģimeņu apsekošanu un sociālās aprūpes darbus.
Profesionālā pārorientācija un iekārtošana citā piemērotā darbā. Lai veicinātu nodarbinātību,
cilvēka spējām un interesēm atbilstošas profesijas izvēli un konkurētspējas palielināšanu
darba tirgū, jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam ir pieejami bezmaksas
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras konsultatīvie pakalpojumi.

Pasākumi noteiktām personu grupām. Piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18

līdz 25 gadiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, beiguši bezdarbnieku profesionālās
apmācības vai pārkvalificēšanas kursus un nepietiekamu darba iemaņu dēļ nevar iekārtoties
darbā, tiek radītas darba vietas, lai varētu viņus nodarbināt 6 mēnešus. Subsidētās darba vietas
tiek veidotas arī invalīdiem bezdarbniekiem, dodot šiem cilvēkiem iespēju apgūt praktiskā
darba iemaņas iegūtajā specialitātē un paaugstināt konkurētspēju darba tirgū, kā arī veicināt
viņu iekārtošanos pastāvīgā darbā.

Pētot NVA pasākumus izdevās noskaidrot, ka tieši uz ilgstošajiem bezdarbniekiem attiecās un

ilgstošo bezdarbu samazināšanu sekmē sekojošais dokuments:
- „Profesionāla sociālā darba politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam” ir plānots
izstrādāt rokasgrāmatu darbam ar ilgstošajiem bezdarbniekiem; 37
- Motivācijas programma ilgstošajiem bezdarbniekiem „Psihosociālās rehabilitācijas
pakalpojums ilgstošiem bezdarbniekiem 2014.gadā”. (Atskaite par Rīgas pilsētas pašvaldībā
38
sniegtajiem sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem 2014.gadā).

Atbalsta pasākumi jauniešiem: brīvprātīgasi darbs, darbnīcas, darba vietu radīšana.

Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Pieejams tikai tiem NVA

reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka statuss ir vismaz trīs mēnešus vai kas
bezdarbnieka statusā ir mazāk par trīs mēnešiem, bet iepriekš vismaz sešus mēnešus nav
bijuši nodarbināti (strādājuši) un kuriem ir narkologa atzinums par alkohola, narkotisko vai
psihotropo vielu atkarību.

37
Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4591
38
Pieejams:https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/0AB6F18E-528B-40AB-93D8-1C9768B3D3C6/56549/
Atskaite.pdf
19
Citi konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un īsie bezmaksas 3-4 dienu kursi atsevišķās
specialitātēs.
E-apmācība. Finanšu pratība.

Pasākums „Motivācijas paaugstināšana un profesionālā apmācība bezdarbniekiem pēc bērnu

kopšanas atvaļinājuma”.

Pasākumi bēgļu integrācijai, kad PMLP saņemts bēgļu vai alternatīvais statuss un saņemta
uzturēšanas atļauja: kursi, profesionālās izglītības u.c. kursi, karjeras konsultācijas.
Īpaši svarīga nozīme ir jauniešu sekmīgai integrācijai darba tirgū, lai nepalielinātu bezdarba
līmeni. Tāpēc vietējām varas institūcijām jāveicina veiksmīga jauniešu piesaiste darba tirgum.

Tātad, pamatojoties uz augstāk atzīmēto un autora personīgo avotu pētījumu, izstrādāta

nodarbinātības politika ietver vairākus pasākumus, kas palīdz cilvēkiem atgriezties darba
tirgus apritē.

Autors uzskata, ka mūsu valstī ir izstrādāta laba NVA, VSAA un pašvaldību sadarbība
bezdarba mazināšanai valstī. Bezdarbnieki ir VSAA pabalsta un sociālo pakalpojumu
saņēmēji pašvaldības sociālajos dienestos, bet NVA piedāvā bezmaksas pakalpojumus dažādu
jaunu profesiju apguvē, kā arī profesionālo iemaņu pilnveides pasākumus reģistrētiem
bezdarbniekiem.

Tika izpētīta piedāvātā NVA darba meklētāju pakalpojuma dažādība, un konstatēts, ka tās ir
paredzētas visām personu grupām gan strādājošām, gan nestrādājošajām, gan personām ar
invalīditāti u.c.

Bezdarba mazināšanai tiek iesaistīti un piesaistīti, ne tikai attiecīgas ministrijas un NVA, bet
pašvaldības un to vietējie Sociālie darbinieki (dienesti) un VSAA. Autors, veicot pētījumu
nodaļā tā arī netika skaidrībā, kādas institūcijas un organizācijas ir iesaistīti vai piesaistīti
ilgstoša bezdarba mazināšanai, un kas konkrēti tiek darīts.

Kā bija augstāk izpetīts, reģionā tiek realizētas programmas, kas attiecas uz valsts problēmu
mazināšanu bezdarba jautājumos dažādām bez darba palikušām vecuma grupām.

Augstāk izpētīts attiecas uz politiku un pasākumiem, tagad turpinājumā tiks parādīts tā

rezultāts, pamatojoties uz oficiālas statistikas pamata, parādot bezdarba dinamiku.
Autoram bija pieejama statistika par aizņemtām darbvietām Rīgas reģionā vidēji gadā, - sk.
2.1.tab.

20
 2.1.tabula. Aizņemtās darbvietas Rīgas reģionā vidēji gadā, (2015.-2017.g.)39
2015.g. LV006 Rīgas reģions (Rīga) 483629 Izmaiņas
2016.g. LV006 Rīgas reģions (Rīga) 487085 3456
2017.g. LV006 Rīgas reģions (Rīga) 486996 89
Statistika par aizņemtām darba vietām parādīja, ka 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu
palielinājās aizņemto darbavietu skaits par 3456 vietām, bet savukārt, 2017.gadā, salīdzinot ar
2016.gadu, aizņemto darba vietu skaits palielinājās tikai par 89 darba vietām.

Savukārt, situācija, pētot brīvās darba vietas, bija sekojoša, - sk. 2.2.tab.

2.2.tabula. Brīvās darbvietas vidēji gadā, (2015.-2017.g.)40

2015.g. 2016.g. 2017.g.
Brīvo darbvietu Brīvo darbvietu Brīvo darbvietu
Skaits Skaits Skaits
īpatsvars, % īpatsvars, % īpatsvars, %
Pavisam Pavisam Pavisam Pavisam Pavisam Pavisam
13 195 1.5 14 436 1.6 17 026 1.9
2016.g., salīdzinot ar 2015.gadu ir palielinājies brīvo darbavietu skaits par 1241. Ja analizē
CSP datus ar 2017.gadu, tad aprēķinot izmaiņas, var redzēt, ka 2017.gadā, salīdzinot ar
2016.gadu ir strauji palielinājies brīvo darba vietu skaits 2590, tas ir lielāks nekā bija
iepriekšējos gados, palielinoties arī brīvo darbavietu īpatsvaram.

Bija iespējams analizēt nodarbinātos griezumā pēc dzimuma un vecuma, jauniešu grupā, - sk.
2.3.tab.

2.3.tabula. Nodarbinātie pēc dzimuma un vecuma, 2015-2017.41

Skaits (tūkst.) %
2015 2016 2017
Dzimums Gadi 2015. 2016. 2017. . . .
PAVISAM 15-24 69,4 62,2 59,1 7,7 7,0 6,6
Vīrieši 15-24 38,2 33,0 32,0 8,6 7,5 7,3
Sievietes 15-24 31,3 29,2 27,1 6,9 6,4 6,0
Nodarbināto analīze pēc dzimuma un vecuma parādīja, ka nodarbināto vīriešu skaits vecuma
grupā no 15 līdz 24 gadiem 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājies par 5,2 tūst.,
bet 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu samazinājies par 1,0 tūkst. No tā var secināt, ka
nodarbinātība vīriešu grupā vecumā no 15 līdz 24 gadiem no 2015.g. līdz 2017.g. pakāpeniski
samazinās. Ir samazinājies arī kopējais nodarbināto skaits no 2015.g. līdz 2017.g. ailē
„pavisam” no 69,4 tūkst. līdz 59,1 tūkst..

39
Dati: Centrālā statistikas pārvalde, datubāze: skatīts 01.12.2018.
40
Avots:http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__aiznemtdv__ikgad/JVSG040.px/table/
tableViewLayout1/?rxid=603a427e-66b3-4639-94b1-cc3350010e66
41
Dati: Centrālā statistikas pārvalde, datubāze: skatīts 01.12.2018.
21
Analizējot statistiku nodarbinātībā sieviešu grupā vecumā no 15 līdz 24 gadiem no 2015.g.
līdz 2017.g. autors konstatēja sekojošo. Nodarbināto sieviešu skaits vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājies par 2,1 tūkst. Un 2017.gadā,
salīdzinot ar 2016.gadu samazinājies par 2,1 tūkst. Tātad, arī sieviešu vidū nodarbinātības
samazināšanas tendences vecumā no 15 līdz 24 gadiem no 2015.g. līdz 2017.g. pastāv, bet tās
ir stabilas (2,1 tūkst.).

Analizējot bezdarba statistiku šajā pašā vecumā, bija konstatēts sekojošais, - sk. 2.4.tab.

2.4.tabula. Bezdarbnieki pa vecuma grupām un pēc dzimuma, 2015-2017.42

Skaits (tūkst.) %
Dzimums Gadi 2015. 2016. 2017. 2015. 2016. 2017.
PAVISAM 15-24 13,5 13,0 12,1 13,8 13,6 14,2
Vīrieši 15-24 8,4 9,0 7,2 15,2 16,7 15,0
Sievietes 15-24 5,2 4,0 4,9 12,1 9,7 13,1
PAVISAM-
izmaiņas -0,5 -0,9
Vīrieši 0,6 -1,8
Sievietes -1,2 0,9
2015-2017.g. statistikas analīze parādīja, ka ik gadu vērojam tendence samazināties
bezdarbnieku skaitam. Kopējais bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem
2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājies par 0,5 tūkst., bet 2017.g., salīdzinot ar
2016.gadu ir samazinājies par 0,9 tūkst.

Ja analizē bezdarba skaita dinamiku vīriešu vidū vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem
2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu 2.4.tab. ir redzams, ka to skaits ir samazinājies par 0,6
tūkst., bet, ja aprēķina izmaiņas 2017.g., salīdzinot ar 2016.g., tad ir redzama tendence uz
samazinājumu, bet jau par 1,8 tūkst. Secinājums, šajā vecuma grupā vīriešu dzimumu
pārstāvju grupā, tendence notiek ar strauju bezdarba skaita samazinājumu 2015.-2017.g.
periodā.

Tendence uz bezdarba skaita samazinājumu šajā vecuma grupā norit ar pretējo darbību.
2016.g., salīdzinot ar 2015.g. – samazinājums bija lielāks (1,2 tūkst. ), nekā 2017.g.,
salīdzinot ar 2016.g., kur bezdarbnieku skaita samazinājums bija tikai par 0,9 tūkst.

Tātad, no tā var secināt, ka kopējā bezdarba samazināšanās tendence vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem laika periodā no 2015.g. līdz 2017.g. ir pozitīva, t.i., realizējamie reģionā bezdarba
samazināšanas pasākumi ir tam par pamatu. Atsķirīga ir to samazināšanas skaita tendence
dzimuma grupu starpā un gadu griezumā.

42
Dati: Centrālā statistikas pārvalde, datubāze: skatīts 01.12.2018.
22
Turpinot analizēt bezdarbnieku skaita dinamiku, par pamatu tika ņemti Centrālās statistikas
pārvaldes datu bāzes dati pa visām bezdarbnieku vecuma grupām, - sk. 2.2. att.

Skaits, tūkst.
120.0

100.0 97.3 94.8

84.3
80.0

60.0
45.5 43.4
37.9
40.0
22.2 21.9 19.5
20.0 13.5 13.0 12.1 16.8 17.0 16.0

0.0
15-24 25-34 35-54 55-74 15-64

Skaits 2015 (tūkst.) 2016 (tūkst.) 2017

2.2.attēls. Bezdarbnieku dinamika pa vecuma grupām, 2015-2017., tūkst. (Autora veidots)

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem, (sk. 2.2.att.) var secināt, ka
vismazākais bezdarbnieku skaits ir 15-24 vecuma grupā (2015.-2017.g.), neliels bezdarbnieku
skaits ir 25-34 un 55-74 vecuma grupā (2015.-2017.g.). Lielākais bezdarbnieku skaits ir 35-64
vecuma grupā (2015.-2017.g.).

Autora kosnatēto lielāko bezdarbnieku skaita 35-64 vecuma grupā (2015.-2017.g.) analīze
veikta, - 2.5.tab.

2.5.tabula. Bezdarbnieki pa vecuma grupām un pēc dzimuma, 2015-2017.43

Skaits (tūkst.) %
Dzimums Gadi 2015. 2016. 2017. 2015. 2016. 2017.
PAVISAM 35-54 45,5 43,4 37,9 46,4 45,5 44,3
Vīrieši 35-54 25,5 24,0 22,7 46,0 44,8 47,6
Sievietes 35-54 20,1 19,4 15,2 47,0 46,5 40,2
PAVISAM-
izmaiņas -2,1 -5,5
Vīrieši 35-54 -1,5 -1,3
Sievietes 35-54 -0,7 -4,2
Kopējais bezdarbnieku skaits, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem (sk.
2.5.tab.) 35-54 bezdarbnieku vecuma grupā no 2015.g. līdz 2017.gadam pakāpeniski
samazinās, bet vienalga ir vislielākais starp citām bezdarbnieku vecuma grupām (sk. 2.2.att.).

43
Dati: Centrālā statistikas pārvalde, datubāze: skatīts 01.12.2018.
23
Analizējot šīs bezdarbnieku grupas skaita samazināšanās tendences var atzīmēt, ka 2016.g.,
salīdzinot ar 2015.g. samazinājums notika par 2,1 tūkst., bet 2017.g., salīdzinot ar 2016.g.
samazinājums bija par 5,5 tūkst.

Pamatojoties uz 2.5.tab. aprēķiniem, 35-54 bezdarbnieku vecuma grupā, straujākais

bezdarbnieku skaita samazinājums notika sieviešu dzimuma grupā: 2016.g. samazinājums,
salīdzinot ar 2015.g. bija par 0,7 tūkst, bet 2017.g., salīdzinot ar 2016.g. par 4,2 tūkst.

Vīriešu- bezdarbnieku grupā, 2016.g., salīdzinot ar 2015.g. samazinājums bija par 1,5 tūkst.,
bet bet 2017.g., salīdzinot ar 2016.g. par 1,3 tūkst.

Tādējādi, no statistikas datu analīzes un no augstāk izskatītiem bezdarba samazināšanas

pasākumiem, var secināt, ka NVA un pašvaldībām nepieciešams pastiprināti pievērst
uzmanību bezdarbnieku skaita samazināšanas pasākumiem tieši šai (35-54 g.) vecuma grupai.

Nobeigumā var secināt, ka, lai atrisnātu kaut daļēji, izceltas problēmas darba tirgū, kardinālas
izmaiņas būtu jāveic bezdarba līmeņa samazināšanā visas valsts mērogā, nevis tikai vienā
statistikas reģionā, kur nepieciešama cieša politikas veidotāju, valdības, industriju asociāciju,
nevalstisko organizāciju, individuālu uzņēmumu (gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan lielo)
un pašvaldību iesaiste.

24
 Secinājumi un priekšlikumi

1. Lai samazinātu bezdarbu un stimulētu nodarbinātību, īstenotu valsts politiku darba

tirgū, ir izveidota sekojoša pasākumu sistēma:
- bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas
paaugstināšana;
- algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana uz laiku nenodarbinātajām
personām;
- profesionālā prientācija un iekārtošana citā piemērotā darbā;
- tiek veidoti sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku
nodarbināšanai gados vecākiem un ilgstošiem bezdarbniekiem.
2. Biežāk īstenotie nodarbinātības veicināšanas pasākumi pašvaldībās ir bezdarbnieku
nodarbināšana algotos pagaidu darbos, kas vienlīdz bieži ir īstenota pašvaldībās, un skolēnu
vasaras darbs, kas ir noticis rajonu centros, retāk – pagastos.
3. Bezdarba mazināšanai tiek iesaistīti un piesaistīti, ne tikai attiecīgas ministrijas un
NVA, bet pašvaldības un to vietējie Sociālie darbinieki (dienesti) un VSAA.
4. Pētāmā reģionā tiek realizētas programmas, kas attiecas uz valsts problēmu
mazināšanu bezdarba jautājumos dažādām bez darba palikušām vecuma grupām.
5. Statistika par aizņemtām darba vietām parādīja, ka 2016.gadā, salīdzinot ar
2015.gadu palielinājās aizņemto darbavietu skaits par 3456 vietām, bet savukārt, 2017.gadā,
salīdzinot ar 2016.gadu, aizņemto darba vietu skaits palielinājās tikai par 89 darba vietām.
6. 2016.g., salīdzinot ar 2015.gadu ir palielinājies brīvo darbavietu skaits par 1241. Ja
analizē CSP datus ar 2017.gadu, tad aprēķinot izmaiņas, var redzēt, ka 2017.gadā, salīdzinot
ar 2016.gadu ir strauji palielinājies brīvo darba vietu skaits 2590, tas ir lielāks nekā bija
iepriekšējos gados, palielinoties arī brīvo darbavietu īpatsvaram.
7. Nodarbinātība vīriešu grupā vecumā no 15 līdz 24 gadiem no 2015.g. līdz 2017.g.
pakāpeniski samazinās (-5,2 un -1,0 tūkst.).
8. Sieviešu vidū nodarbinātības samazināšanas tendences vecumā no 15 līdz 24
gadiem no 2015.g. līdz 2017.g. pastāv, bet tās ir stabilas (- 2,1 tūkst.). Ir samazinājies arī
kopējais nodarbināto (siev. un vīr.) skaits no 2015.g. līdz 2017.g. ailē „pavisam” no 69,4
tūkst. līdz 59,1 tūkst..
9. Bezdarba skaita dinamiku vīriešu vidū vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem
2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu 2.4.tab. ir redzams, ka to skaits ir samazinājies par 0,6
tūkst., bet, ja aprēķina izmaiņas 2017.g., salīdzinot ar 2016.g., tad ir redzama tendence uz
samazinājumu, bet jau par 1,8 tūkst. Secinājums, šajā vecuma grupā vīriešu dzimumu
25
pārstāvju grupā, tendence notiek ar strauju bezdarba skaita samazinājumu 2015.-2017.g.
periodā.
Tendence uz bezdarba skaita samazinājumu šajā vecuma grupā norit ar pretējo darbību.
2016.g., salīdzinot ar 2015.g. – samazinājums bija lielāks (1,2 tūkst. ), nekā 2017.g.,
salīdzinot ar 2016.g., kur bezdarbnieku skaita samazinājums bija tikai par 0,9 tūkst.
Tātad, no tā var secināt, ka kopējā bezdarba samazināšanās tendence vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem laika periodā no 2015.g. līdz 2017.g. ir pozitīva, t.i., realizējamie reģionā bezdarba
samazināšanas pasākumi ir tam par pamatu. Atsķirīga ir to samazināšanas skaita tendence
dzimuma grupu starpā un gadu griezumā.

10. Kopējais bezdarbnieku skaits 35-54 bezdarbnieku vecuma grupā no 2015.g. līdz
2017.gadam, salīdzinot ar citām vecumu grupām ir vislielākais.

11. Bezdarbnieku pasākumi ir izstrādāti: bēgļu integrācijai; „Motivācijas

paaugstināšana un profesionālā apmācība bezdarbniekiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma”;
atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām; atbalsta pasākums cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, bet statistikas par šo grupu nav, tamdēļ šeit nebija iespējams atspoguļot tā
tendences.
12. Tā, kā valstī pastāv noteikts ieslodzīto cilvēku skaits, tad attiecībā uz to nebija
atrasta statistika par šīs grupa skaitu un nebija atrasti pasākumi atbrīvoto no ieslodzījumu
vietām esošo bezdarbnieku statusā.

26
 Priekšlikumi

1. Lai bezdarbnieki varētu ātrāk apgūt jaunas darba iemaņas vai atjaunot profesionālās
prasmes, NVA nepieciešams paplašināt elastīgākas apmācību iespējas, piemēram, piedāvājot
bezdarbniekiem e-apmācības. Tādējādi, atļaut bezdarbniekiem iesaistīties vienlaicīgi dažādas
profesijas apguvē. Tas, pēc autora uzskatiem, varētu palielināt ilgstoša bezdarbnieka zināšanu
līmeni vai to paplašināt. Mūsdienu darba tirgū ir pieaugušas darba devēju prasības pēc to
atlasīto darbinieku zināšanām. Saņemot kuponu 1 gadā, teiksim tikai 1 līmeņa valodas
apguvei, bezdarbnieks pārvēršas par ilgstošo bezdarbnieku, jo ar elementārām zināšanām
darba tirgū, Latvijai esot ES dalībvalstij, vien nepietiek. Bet nākamais lolotais kupons,
nākamajam zināšanu līmenim, varētu būt tikai nākamgad. Tas ir priekšlikumus tikai par tiem
ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri vēlas mācīties, lai strādātu.

2. Autors iesaka LM un NVA izstrādāt un realizēt pasākumus atbrīvoto no ieslodzījumu

vietām esošo bezdarbnieku statusā cilvēkiem. NVA un CSP veikt šīs bezdarbnieku grupas
statistikas uzskaiti.

3. Tā kā ir izstrādāti sekojoši pasākumi bezdarba samazināšanai: bēgļu integrācijai;

„Motivācijas paaugstināšana un profesionālā apmācība bezdarbniekiem pēc bērnu kopšanas
atvaļinājuma”; atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām; atbalsta pasākums
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet statistikas par šo grupu nav, tamdēļ šeit nebija iespējams
atspoguļot tā tendences, tad autors iesaka NVA un CSP veikt statistikas apkopojumu
bezdarbnieku grupām.

4. Tā kā, no statistikas datu analīzes bezdarbnieku skaits 35-54 bezdarbnieku vecuma grupā
no 2015.g. līdz 2017.gadam, salīdzinot ar citām vecumu grupām ir vislielākais, tad ir
ieteicams NVA un pašvaldībām pastiprināti pievērst uzmanību bezdarbnieku skaita
samazināšanas tieši šai (35-54 g.) vecuma grupai, un kopā ar LM izstrādāt bezdarba
samazināšanas pasākumus.

27
 Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts

Raksti zinātniskajos žurnālos.

Okun's Law : Fit at 50?./ Laurence M. Ball, Daniel Leigh, Prakash Loungani, January 14,
2013.

Grāmatas.

Bikse V. (2007) Ekonomikas teorijas pamatprincipi:- R.: Latvijas Universitāte, - 454 lpp.

Ekonomikas pamati. Ekonomika. Valsts. Sabiedrība. (2002). – R.: SIA J. L. V., – 277 lp.

Ekonomikas un finanšu skaidrojošā vārdnīca. (2003) -R.: Apgāds NORDEN AB.- 514 lp.

Gods U. (2002) Makroekonomika. – Rīga: Biznesa augstskola Turība.

Goša Z. (1996) Sociālo procesu analīze:- R.: Latvijas Universitāte.

Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas. (2007) Eiropas Savienības
Struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības
ministrijas pētījumi”. [LLU, Daugavpils univ., RSU, Ventspils augst., Vidzemes augstsk.] –
Jelgava. - 185 lp.

NVA sniegto pakalpojumu vērtējums. PAŠVALDĪBU PĒTĪJUMA STARPATSKAITE.

Rezultātu pārskats. Eiropas Sociālā fonda nacionālās programma. “Darba tirgus pētījumi”
projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”. - Rīga, 2005.gada novembis. – 20 lp.

Optimālā, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma. - Eiropas Savienības

Struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi”. (2007) Projekts „Labklājības
ministrijas pētījumi”. Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/003. – Rīga. - 230 lp.

„Pētījums par administratīvā sloga samazināšanas iespējām un inovatīvām pieejām ilgstošā

bezdarba problēmu risināšanā”. 3. STARPZIŅOJUMS „Ziņojums par pētījuma kvalitatīvo
datu analīzi” .// Pētījums veikts Valsts kancelejas administrētā projektā „Administratīvā sloga
samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” Projekta līguma numurs: Nr.
1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001 . Iepirkuma identifikācijas numurs: MK VK 2014/28 ESF

Projektu 85% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds un 15% Latvijas valsts budžets.
Atbilstoši 2015.gada 2.februāra līgumam Nr.14. [ Izpildītājs: Nodibinājums „Baltic Institute
of Social Sciences”] . -Rīga, Baltic Institute of Social Science, 2015.gada 29. jūlijs. -118 lp.

28
Rīgas pilsētas ekonomikas profils. (2018) – Rīga. RĪGAS DOMES Pilsētas Attīstības
departaments. - 23 lp.

Šenfelde M. (2006.) Makroekonomika. – Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte.

Vietējās nodarbinātības stratēģijas izstrāde. Rokasgrāmata pašvaldībām. (2006) Pap. izd. – R.:
Latvijas Pašvaldību savienība. – 118 lp.

Vilne D., Birzniece J. (2001) Ekonomika. – Rīga: Kamene.

Economics. Principles, Problems, and Politicies./ Compbell R. McConnell, Stanley L. Brue. –

McGraw – Hill Irwin, 6-th ed. – 2007.- 939 p.

Raksti konferenču krājumos.

Krasnopjorovs O. Jauniešu bezdarba problēma ir risināma./ Oļegs Krasnopjorovs - Latvijas
Bankas ekonomists.// Atziņas no Latvijas Zinātņu akadēmijas konsīlija. [skatīts 29.11.2018]
Saits: Makro ekonomika - https://www.makroekonomika.lv/jauniesu-bezdarba-problema-ir-
risinama

Priede Zuzanna un Zanda Krūkle. Strukturālais bezdarbs Latvijā un starptautiskā pieredze

problēmas risināšanā./ Rīgas Stradiņa universitāte, Reģionālās ekonomikas un biznesa
katedra. RSU Zinātniskā konference 8. – Rīga, 2013. gada 21. un 22. Martā.
Elektroniskie avoti:
Bezdarba termini. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite http://www.nva.gov.lv./index.php?
cid=6#skaidrojums

Bezdara statistika. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite - http://www.nva.gov.lv/index.php?

cid=6#bezdarbs

Centrālās statistikas pārvaldes “Darbaspēka apsekojuma dati” – u.c. info. [skatīts 9.11.2018]
Tiešaite http://www.csb.gov.lv/

Driņķe Z. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas

problēma. Publ. 2018. gada 09. marts plkst. 9:24// Autors: Zane Driņķe - Biznesa augstskolas
Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne - uzņēmēja, SIA Sky Port valdes locekle.
Tiešsaite:http://www.db.lv/zinas/nodarbinatibas-problemas-un-izglitota-darbaspeka-trukums-
nav-tikai-latvijas-problema-47282

EU Eurostat dati. [skatīts 18.11.2018] Atsauce-

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/download.do;jsessionid=EwpTU0t9y-
frbeuQxKkUC9Fiz00GKIIaphNHdwXcU_YebjF7z29v!1290106958?
tab=table&plugin=1&language=en&pcode=teilm020
29
Helmane I. Darba tirgus izaicinājumi: demogrāfija, izglītība un reģionālās atšķirības. Publ. 27.
jūnijā, 2018. Skatīts 05.10.2018. Tiešsaite: https://lvportals.lv/norises/296962-darba-tirgus-
izaicinajumi-demografija-izglitiba-un-regionalas-atskiribas-2018

Krongorns Erlands. Tik dažādais bezdarbs. / Krongorns Erlands- Latvijas Bankas ekonomists.
Publ. 06.03.2018. [skatīts. 21.11.2018] Tiešsaite:https://www.makroekonomika.lv/tik-
dazadais-bezdarbs

Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005.- 2008.gadam. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas mājas lapa. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite:

http://www.em.gov.lv/

Latvijas Republikas Labklājības ministrijas mājas lapa. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite:

http://www.lm.gov.lv/

Latvijas bezdarba autonomija. [skatīts 9.11.2018] Tiešsaite:

https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bezdarba-anatomija

Motivācijas programma ilgstošajiem bezdarbniekiem „Psihosociālās rehabilitācijas

pakalpojums ilgstošiem bezdarbniekiem 2014.gadā”. Avots: Atskaite par Rīgas pilsētas
pašvaldībā sniegtajiem sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem 2014.gadā. 18.-
19.lpp. Pieejams: https://www.riga.lv/NR/rdonlyres/0AB6F18E-528B-40AB-93D8-
1C9768B3D3C6/56549/Atskaite.pdf

Nodarbinātības statistika. Eurostat Statistics Explained. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite -

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-xplained/index.php?title=Employment_statistics/lv

PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?

Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums", 2013. gads. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite

Profesionāla sociālā darba politikas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam (Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4591)

VSAA mājas lapa. [skatīts 9.10.2018] Tiešaite - http://www.vsaa.lv/

Informācija. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite

-http://www.econlib.org/library/Enc/PhillipsCurve.html

The European Commission Mutual Learning Programme for Public Employment Services
DG Employment, Social Affairs and Inclusion PEER REVIEW: ‘PES AND OLDER
WORKERS’.Tiešsaite: http://ec.europa.eu/social/keyDocuments.jsp?

30
pager.offset=0&langId=en&mode=advancedSubmit&year=0&country=0&type=0&advSearc
hKey=prolderworkers

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās

inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido
Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, 2.
1)pants., (skatīts 10.11.2018.), pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?
uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība". [skatīts 9.11.2018] Tiešaite

http://www.esfondi.lv/upload/Planosana/FMProg_270115_DP_2.pdf

Advanced Profiling of Unemployed in Public Employment Services. [skatīts 9.11.2018]

Tiešaite http://www.worldbank.org/content/dam/Worldbank/Event/ECA/%231%20Profiling
%20the%20Unemployed%20in%20Public%20Employment%20Services_Loxha.pptx

Eurofond, Fifth European Working Conditions Survey. [skatīts 9.11.2018] Tiešaite

http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2012/28/en/1/EF1228EN.pdf
City of Copenhagen (2014) Peer Review „PES approaches for sustainable activation of long-
term unemployed”. Denmark. [skatīts 9.11.2018] Pieejams:
http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=11736&langId=en

Duchemin C., Manoudi A., the Budapest Institute (2014) Comparative Paper: PES
approaches for sustainable activation of the long-term unemployed. [skatīts 9.11.2018]
Pieejams: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=11811&langId=en

Likumi u. c. normatīvie akti:

Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Likums. 2000.g. 1.janv. [skatīts 9.11.2018] Pieejams
– http://www.likumi.lv/doc.php?id=14595

„Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. 2002.g. 9.maija pieņemtais Likums.

[skatīts 9.10.2018] atrodas vietnē: http://www.likumi.lv/

"Darba likums" 20.06.2001. likums. ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15,
09.08.2001.) [stājas spēkā 01.06.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu
portālā - https://likumi.lv/doc.php?id=26019

20.06.2001. likums "Darba aizsardzības likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15,
09.08.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu
portālā- https://likumi.lv/doc.php?id=26020

31
"Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums" 09.05.2002. likums publ. "LV", 80
(2655), 29.05.2002.; Ziņotājs, 12, 27.06.2002. [stājas spēkā 01.07.2002.] ar grozījumiem
pieejami normatīvo dokumentu portālā -https://likumi.lv/doc.php?id=62539

2002.g. 23.aprīļa MK noteikumi nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas (...) kārtība”.
[skatīts 9.10.2018] Atrodas vietnē: http://www.likumi.lv/

Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam. Ministru kabineta

rīkojums Nr.244. Rīgā 2015.gada 12.maijā (prot. Nr.23 21.§). Publicēts: "Latvijas Vēstnesis",
93 (5411), 14.05.2015. Tiešsaite: https://likumi.lv/ta/id/273969-par-ieklaujosas-
nodarbinatibas-pamatnostadnem-2015-2020-gadam

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas

pamatnostādnes 2014.–2020. gadam". Apstiprinātas MK 2013. gada 22. novembrī.

32
 PIELIKUMI

1. pielikuma 1. attēls

Nestrādājošo personu un bezdarbnieku iesaistes darba tirgū

modelis

SKAT. FAILU 1 PIELIKUMS PIE DARBA TIRGUS

33