BIZNESA AUGSTSKOLA TURBA

Ivars Maulis

SIA Nelda mrketinga iekjs un rjs vides analze

Diplomdarbs studiju programm Uzmjdarbbas vadba

Diplomands

Ivars Maulis
(datums, paraksts)

Diplomdarba vadtjs
( datums, paraksts)

A. Biofa

Rga - 2002

Satura rdtjs
ANOTCIJA...........................................................................................................................................................4 IEVADS....................................................................................................................................................................5 1. MRKETINGA IEKJ VIDE UN TS IETEKME UZ SIA NELDA DARBBU.............................7 1.1. MRKETINGA VIDES BTBA.................................................................................................................................7 1.2. INSTITUCIONLAIS MENEDMENTS JEB AUGSTK LMEA VADBA SIA NELDA.........................................................9 1.3. FINANSU DIENESTS SIA NELDA......................................................................................................................10 1.4. ZINTNISKS PTNIECBAS DAA SIA NELDA...................................................................................................11 1.5. SAGDES DAA SIA NELDA...........................................................................................................................12 1.6. RAOANAS DAA SIA NELDA.......................................................................................................................13 1.7. GRMATVEDBA UN ANALZE..............................................................................................................................14 2. MRKETINGA TIEI IETEKMJO RJ VIDE UN TS IETEKME UZ SIA NELDA DARBBU..............................................................................................................................................................16 2.1 PIEGDTJI ....................................................................................................................................................17 2.2. STARPNIEKI......................................................................................................................................................20 2.3. PIRCJI............................................................................................................................................................22 2.4. KONKURENTI....................................................................................................................................................24 2.5. SABIEDRISKS ORGANIZCIJAS, PRESE .................................................................................................................28 2.6. LIKUMDOANA.................................................................................................................................................31 3. MRKETINGA NETIEI IETEKMJO RJ VIDE UN TS IETEKME UZ SIA NELDA DARBBU..............................................................................................................................................................33 3.1. DEMOGRFISKAIS FAKTORS.................................................................................................................................34 3.2. STARPTAUTISKS ATTIECBAS..............................................................................................................................38 3.3. ZINTNES UN TEHNIKAS ATTSTBAS LMENIS.........................................................................................................39 3.4. VALSTS POLITIKA..............................................................................................................................................41 3.5. SOCILAIS FAKTORS..........................................................................................................................................42 3.6. KULTRA........................................................................................................................................................43 4. SIA NELDA SWOT ANALZE...................................................................................................................45 SECINJUMI UN PRIEKLIKUMS.................................................................................................................50 SECINJUMI............................................................................................................................................................50 PRIEKLIKUMI.........................................................................................................................................................52 IZMANTOT LITERATRA............................................................................................................................54 PIELIKUMI...........................................................................................................................................................55

Anotcija
Diplomdarba mris ir analizt SIA Nelda mrketinga iekjo un rjo vidi. Darb ir raksturota SIA Nelda mrketinga iekj un rj vide, kas ietver sev netiei un tiei ietekmjoo rjo vidi. Darb tiek pts lielveikalu tkls Nelda, kur nepievr btisku uzmanbu mrketingam, k ar neizmanto mrketinga sniegts priekrocbas. Lai sasniegtu darba mri tiek uzstdti di uzdevumi, tie ir izptt organizcijas iekjo vidi, k ar tiei ietekmjoo un netiei ietekmjoo mrketinga rjs vides, un janaliz to ietekme uz organizciju. Darb ir 3 tabulas un 7 attli, k ar 19 izmantots literatras avoti.

, , . , , . , , , . 3 7 , 19 .

The Annotation
The scope of the diploma work is to analyze the internal and external environment of Nelda ltd to understand how much attention is payed to marketing processes and are there estimated marketing opportunities to better meet customer needs and marketing threats to success. To achieve the defined target are set tasks: to explore the internal environment of company; to see controllable and uncontrollable variables, to analyze its effect on company. There are three figures and seven exhibits included, the glossary consists of 19 sources.

Ievads
Noskuma noskaidrosim, kas ir mrketings. Pc F. Kotlera domm mrketings ir cilvku darbbas veids, kas ir virzts uz pircju vlmju un vajadzbu apmierinanu. [13; 47] im viedoklim var piekrist jo visas mrketinga darbbas ir tiem virztas uz pircju vai patrtju vlmju un vajadzbu apmierinanu. Msdiens ir liela nozme mrketingam, lai uzmumi vartu veiksmgi darboties un attstties. Mrketings ir nozmgs uzmumiem ar, lai veiksmgi sptu piesaistt jaunus pircjus un noturt esoos, kas nebt nav viegls uzdevums msdienu situcij, kad konkurentu ir daudz un katrs piedv kaut ko pau un cenas noturt savus pircjus tikai pie sevis, izstrdjot dadas mrketinga aktivittes. Autora viedoklis ir ka mrketings ir kuvis Latvij par nozmgu biznesa ieroci, kas ar sevi veiksmgi pierda praks ne tikai teorij. Bet vl joprojm ir tdi uzmumi, kas mrketingam nepieir nepiecieamos ldzekus un uzmanbu, un SIA Nelda ir viens no diem uzmumiem. Tiei tpc autors ir izvljies o uzmumu, lai vartu analizt gan teortisko bzi, k ar praktisks darbbas un sniegt prieklikumus par darbbas uzlaboanu. Un tagad nedaudz par pau uzmumu. Uzmums dibints 1991. gad, dibintjs un panieks ir Michaels Avrutins, uzmums nodarbojs noskuma ar mazumtirdzniecbu un nekustamajiem paumiem, bet vlk uzmumam augot sadaljs, nekustam pauma firm un mazumtirdzniecbas firm. SIA Nelda nodarbojas ar mazumtirdzniecbu, bet A.F.P of North America, Inc. ir daudz nozaru firma. Sadalans 1997. gad Ilutai Kalniai, tagadjai SIA Nelda prezidentei tika ar piedvts kt par SIA Nelda panieci ,un o piedvjumu via ar piema. K ar SIA Nelda ir visu kompnijas A.F.P of North America, Inc. nekustamo paumu enerlnomnieks. Palaik uzmumam ir: 5 tirdzniecbas centri; 7 supermrketi; 16 kafejncas, dncas; 10 kulinrijas; 4 konditorejas cehi; zivju prstrdes cehs. [18] Uzmuma apgrozjums sasniedza 6,6 miljonus latu 1998. gad, bet jau 1999. gad tas bija 9,5 miljoni latu. Turpmkos gados uzmuma apgrozjums ir turpinjis

pieaugt 2000. gad sasniedza jau 16,8 miljonus latu, bet pagjuaj gad tas bija 21 miljonu latu liels. [19] Uzmuma apgrozjums katru gadu ir palielinjies, tas praktiski ir nopelns tam, ka tiek atvrti jaunu veikali tds viets, kur praktiski nav konkurentu, bet konkurences cai saasinoties, k ar ienkot jauniem konkurentiem tirg ir iespjamba, ka tiks zaudta tirgus pozcija, jo uzmums nevelta nekdu uzmanbu situcijas analzei, un iespjamo risinjumu meklanai, kas vartu uzlabot uzmuma darbbas efektivitti. Uzmuma mris ir palielint savu tirgus dau un paplainties rpus Latvijas robem. Uzmums prsvar tirgo Latvij raots preces. Palaik tiek projektti vairki jauni lielveikali, kurus atvrs tepat Latvij. K ar uzmums plno prpirkt kdu veikalu tklu Krievij. Diplomdarba mris ir analizt SIA Nelda mrketinga iekjo un rjo vidi. Tdejdi ir juzstda di uzdevumi: 1. Ir jizpta organizcijas iekj vide. 2. Ir jizpta organizcijas mrketinga tiei ietekmjo rj, un ts ietekme uz organizciju. 3. Ir jizpta organizcijas mrketinga netiei ietekmjo rj vide, un ts ietekme uz organizciju. 4. Jizanaliz organizcijas vjs un stiprs puses, k ar draudus un iespjas. Darb ptjumu periods bs praktiski no 1996 ldz 2001. gadam tdjdi pankot preczku datu apkopojumu, bet das viets tiks izmantots sks periods, kas ir saistts ar ptmo datu trkumu. Diplomdarb tiks izmantotas dadas ptjumu metodes, ts ir: Monogrfisk metode; Analzes metode; Sintzes metode; Grafisk metode. [5; 10] Izmantots literatras un datu avotu grupas : 1) Uzmuma sniegtie dati, 2) LR likumi, 3) valsts statistiskie krjumi, 4) interneta resursi.

1. Mrketinga iekj vide un ts ietekme uz SIA Nelda darbbu

1.1. Mrketinga vides btba
Tirgus ekonomikas apstkos strdjot katrai organizcijai stenojot savus mrus un ieceres ir jveic dadas darbbas. Lai stenotu mrketinga mrus un funkcijas ir jem vr ar raoanas, finansu, grmatvedbas k ar prjas uzmuma darbbas, kas veido organizcijas mrketinga iekjo vidi. Mrketinga vide ir organizcijas darbbu ietekmjoo labvlgo un nelabvlgo faktoru kopums, kuri izraisa nepiecieambu tos izmantot vai prvart, lai stenotu mrketinga mrus. Tiek izdaltas divas mrketinga vides iekj un rj vide. Bet P.D. Benets (P.D. Bennett) izdala rjo vidi vl kontroljamos (tiei ietekmjoos) un nekontroljamos (netiei ietekmjoos) lielumus, k spkus, kas vai nu ir vai nav uzmuma kontroljami. [12; 33] K mrketinga iekjs vides ietekmjoos faktorus parasti izdala (sk. 1. Attlu): Institucionlo menedmentu; Finanses; Zintne un ptniecba; Piegde Raoana; Grmatvedba.

Institucionlais menedments

Finanses

Zintne un ptniecba

Organizcijas mrketings

Piegde

Raoana

Grmatvedba

8 Attls 1.: Mrketinga iekjas vides faktori [8; 60]

Bet mrketinga rjas vides faktorus iedala atkarb no ietekmes iespjm tiei ietekmjoos un netiei ietekmjoos rjs vides faktoros. Mrketinga rjs vides tiei ietekmjoi faktori tiei ietekm organizcijas darbbu, ar iem faktoriem organizcija saskaras veicot krtjs darbbs. Mrketinga ties ietekmes rjs vides faktori ir: (sk. 3.attlu) Piegdtji; Starpnieki; Pircji; Konkurenti; Sabiedrisks organizcijas, tai skait ar prese; Likumdoana. Mrketinga rjas vides netiei ietekmjoie faktori neietekm organizciju tik btiski k ties ietekmes rjs vides faktori. Tpc netiei ietekmjoas vides faktori ir jem vr veicot stratisko plnoanu. Neties ietekmes rjs vides faktori ir: (sk. 6. attlu) Valsts demogrfiskais stvoklis; Valsts ekonomiskais stvoklis; Starptautisks attiecbas; Zintne, tehnoloija un ar tehnika; Valsts politika; Socilkultras elementi. [8;58] Turpmk darb autors aplkos skk os faktorus, k ar analizs attiecb uz SIA Nelda darbbu, un atspoguos o faktoru ietekmi uz organizciju. Organizcijas, kuru struktr ietilpst ar mrketinga nodaa. Tad ir jrun par mrketinga iekjs vides problmm, kas rodas mrketinga nodau darbinieku saskarsm ar prjm organizcijas nodam, jo s nodaas darbinieki, k ar vadtji, specilisti neizbgami saskaras un ir saistti ar citm organizcijas nodam. Tpc ir jbt organizcij harmoniskai atseviu nodau un dienestu mru saskaoanai, kas sekm kopj mra sasnieganu. [8;58] SIA Nelda nav marketinga nodaas k tdas, bet ir izveidota reklmas nodaa, kas nodarbojs ar reklmas paskumu izstrdanu un realizanu, k piemram, ir izdots pircju urnls, kur ir apkopotas visas akcijas un jauninjumi, kas atrodas SIA Nelda veikalos, ar kuriem var iepazties katrs pircjs, k ar tiek izveidotas

reklmas radio un pres. Bet iem paskumiem izemot klientu urnlu netiek pieirta lielka nozme cita veida reklmm, k piemram, televzij vai radio, k ar citos masu informciju ldzekos. Kaut gan nevartu teikt ka vispr nav da veida reklmas iespjas izmantotas, visas reklmas, kas ir izvietotas ir tikai informjoa rakstura netiek izmantoti citi reklmas veidi un to efektivitte ar ir zema, jo reklmas nav izstrdtas prdomtas un efektvas reklmas, kas vartu piesaistt lielku pircju loku veikalu tklam Nelda.

1.2. Institucionlais menedments jeb augstk lmea vadba SIA Nelda

Institucionlais menedments ir neliela cilvku grupa, kas kontrol organizcijas darbbu. No citiem menederiem vii atiras ar daudz plaku atbildbu un darbbu. ie menederi pieem lmumus par jaunu objektu celtniecbu, jaunu tirgu apganu, jaunu produktu raoanu, u.tml. Prezidente Personldaa Juristi

Reklmas daa Datordaa Viceprezidente Veikalu vadtji

Finansu daa

Grmatvedba

Tirdzniecbas daa
Attls 2.: SIA Nelda struktra [19]

Raoanas daas vadtji

Noskuma autors vltos nedaudz paststt par SIA Nelda struktru, kas ir attlota 2. attl, kur redzams, ka visus lmumus pieem vienpersoniski uzmuma prezidente, bet prjs nodaas kas ir pakautas uzmuma prezidentei, un daa ir pakauta viceprezidentei, kura atbild par visiem tirdzniecbas jautjumiem, k ar vias pakautb ir raoanas daa, kas atrodas paos raoanas uzmumos.

10

Uzmum lmumus pieem augstk vadba, tas ir uzmuma prezidente, un tur neietilpst reklmas nodaas vadtjs, kas vartu aizstvt un ir virzt savu nodaas uzvirztos mrus un uzdevumus, k ar veidus k pankt efektvku rezulttu no dada veida mrketinga paskumiem. ai nodaai praktiski ir ieteicos raksturs, vii var ieteikt Vienu vai otru variantu, bet ne vienmr tas tiek emts vr. Dareiz rodas priekstats, ka vii darbojas neatkargi un nezin vai izdosies viu iecertie paskumi. Praktiski vii nav tiesgi pieemt nekdus lmumus, jo tos pieem augstk vadba, k, kur un kad veikt. SIA Nelda vadb ietilpst organizcijas prezidente, un tas nozm to, ka visi lmumi tiek pieemti vienpersoniski, un ir subjektvi nevis objektvi, protams tiek emti vr ar nodau ieteikumi, par dadu organizcijai svargu lmumu pieemanu, kas dakrt var izrdties ar kdaini, jo netiek novrtti visi apstki objektvi, kas trauc organizcijai pareizi reat uz dadm tirgus situcijm. Autora viedoklis ir tds ka btu nepiecieams aut ar nedaudz paai struktrvienbai pieemt dadus lmumus, nevis aut tikai izstrdt dadus variantus, kuri vartu bt ar kdaini izstrdti, tdejdi pankot to ka darbinieki, apzins savu vrtbu priek uzmuma un ir spjgi efektvks strdt. Autoram liekas, ka tas paaugstintu ar paskumu efektivitti. Tas ir aujot paai reklmas nodaai izlemt, kuri paskumi btu nepiecieami un kuri nebtu veicami dotaj situcij, bet galgos lmumus vartu pieemt vl joprojm augstk vadba.

1.3. Finansu dienests SIA Nelda

Finansu dienests ir atbildgs par dado darbbas rentabilittes vrtjumu. Un tiei tpc ar nepiekrt s nodaas darbinieki, mrketinga izmaksu palielinanai, vii nesaskata mrketinga paskumu lietderbu un nozmgumu, jo mrketinga paskumi nevar garantt prdoanas apjoma pieaugumu, un tas ar izskaidro to kpc mrketinga nodam tiek pieirti nelieli ldzeki daudzumi, kas nav parasti pietiekoi visu paskumu veikanai. Reklmas paskumiem tiek budets plnots no eso gada budeta atvlot ldzekus un sadalot nepiecieamajiem paskumiem pa mneiem, un o finansu resursu ietvaros ar ir jdarbojas reklmas nodaai, jo netiek pieirti papildus finansu resursi paskumu pilnveidoanai. Tas rada situciju ka reklmas nodaa nevar veikt pietiekoi kvalitatvus reklmas paskumus lai nostiprintu un veicintu tirgus daas nostiprinanos un palielinanos.

11

Autora domm btu jplno ar dadi papildus paskumiem lielki finansu ldzeki, lai vartu izveidot kvalitatvkas un efektvkas reklmas. Nevis izmantot esoos reklmas paskumus kas sevi ir pierdjui k neefektvi paskumi, lai palielintu un nostiprintu uzmuma tirgus dau.

1.4. Zintnisks ptniecbas daa SIA Nelda

Organizcijas biei vien negst pankumus jaunu produktu izstrd sakar ar nepietiekamu sadarbbu ar Zintnisks ptniecbas daa (turpmk ZPD) un mrketinga dienestu. ZPD parasti strd zintnieki un specilisti, kuri ir lepni par sava darba nozmgumu, turpret mrketinga dienest galvenokrt strd cilvki, kuri orientti uz biznesu, kuriem prestis ir praktisk darbba un patrtju pieprasjums. Zintnieki un izgudrotji priekroku dod darbam bez paas kontroles pr izdevumiem zintnisks ptniecbas vajadzbm, turpretim biznesmei izdevumiem pievr pau uzmanbu. Rezultt abu dau savstarpjs attiecbs veidojas diezgan negatvs stereotips: mrketinga specilisti uzskata ZPD darbiniekus par nepraktiskiem, biznesu neizprotoiem, turpret zintnieki mrketinga da redz cilvkus, kuri interesjas tikai par produktu prdoanu, nevis par preu tehniskajiem raksturlielumiem. Tpc organizcijas, kurs domin ZPD, ts ldzstrdnieki, kuri pti zintnes pamatproblmas, tiecas uz izstrdjamo jauno produktu tehnisko pilnveidoanu, uztur samr augstu izmaksu lmeni. Parasti das organizcijs cenas izstrdt pilngi jaunus produktus. Turpret, ja domin mrketinga specilisti, ZPD savus ptjumus pielgo specifiskajm tirgus vajadzbm, ar produktu modifikciju jom tdjdi ir izskaidrojams produkta samr sais dzves cikls. Visefektvk sadarbba starp abm nodam ir tad, ja intereses ir piencgi ldzsvarotas. aj gadjum ZPD ir atbildga nevis par izgudrojumu, bet par sekmgu jaunievedumu, bet mrketinga nodaa nav atbildga par krtjiem realizcijas apjoma palielinanas faktoriem, bet gan par ldzdalbu organizcijas mru stenoanu jaunu virzienu mekljumu jom. [8; 59] Uzmums nenodarbojas ar nekda veida ptniecbas darbiem, jo uzskata tos par naudas un laika izrdanu, izemot jaunu zivju produkcijas un konditorejas izstrdjumu, veidoanu. Bet di ptniecbas darbi netiek veidoti saskaojot pircju

12

vlmes ar uzmuma produktu raksturlielumiem, tdejdi radot situcijas ka produkts tiek raots, bet im produktam nav liela pieprasjuma. Autora viedoklis ir ka btu nepiecieams izptt noskuma pircju vlmes, un tad tikai raot kdu no produkta veidiem. Tas protams aizemtu noteiktu laiku, lai noskaidrotu pau pircju vlmes, bet tas nerada situcijas, kad jau uzskta raoana un pc tam izrds, ka pircji nevls kda iemesla d iegdties produktu. Tas ar autu izvairties no situcijas prtaist o produktu un krtjiem materilajiem ieguldjumiem dos projektos, bet pc produkta atkrtotas raoanas var izrdties, ka produktam nav pircju. Td ir nepiecieams saskaot is darbbas ar pircju vlmm, un to vislabk ir izdart veicot mrketinga ptjumus, kas dod uz diem jautjumiem izsmeoas un preczas atbildes, k ar ir iespjamba ka tiks apzints tds produkta veids, kas nav citiem konkurentiem. Tdejdi radot iespju raot pilngi jaunus produkcijas veidus, kam ir liels pieprasjums tirg.

1.5. Sagdes daa SIA Nelda

Sagdes daa parasti ir atbildga par organizcijas apgdi ar raoanas ldzekiem - izejvielm, materiliem, iekrtu utt., kas iegdti par iespjami zemkm cenm vajadzgaj daudzum un kvalitt. Sagdes darbinieki saskata mrketinga noda cilvkus, kas grib raot ar plsmas lniju mazas preu partijas un lielu skaitu nosaukumu t viet, lai raotu lielu skaitu izstrdjumu ar mazu skaitu nosaukumu. Turklt dareiz vius neapmierina ar mrketinga prognou precizitte. Ja os jautjumus piencgi koordin mrketinga viceprezidents, tad problmu var atrisint, emot vr patrtju vajadzbu prioritti. [8: 59] Runjot par sagdi ir jmin tas fakts, ka in uzmum ir sadalta sagde divs das. Tas ir ka uzmum darbojs tirdzniecbas menederi, kas nodarbojs ar lgumu slganu ar piegdtjiem par daudziem produkcijas veidiem uzreiz, bet uz vietas paos veikalos darbojs veikalu vadtji, kas pasta preces saviem veikaliem, un var izvlties, kdas preces pastt un kdas nepastt. Uzmum ir ar t sauktais obligtais sortiments, kam ir jbt veikalos, ts ir visas ts preces, kurm ir akcijas un ietilpst reklmas pircju urnlos. Protams tas rada savas problmas, jo ir tdas preces, kurm ir ts akcijas, bet t pat vim nav pircju, jo pieprasjums pc m precm ir neliels. Jo katr viet preces noiets ir savdks, nevar emt par piemru kdu noteiktu vietu, un pc ts izvlties preces, kas tiks ievietotas pircju urnlos. Autora viedoklis btu veidot katrai vietai atsevius pircju urnlus, ar to

13

atraans vietu ejoo preu sortimenta akcijm, protams ka nevism precm pieirt akcijas, bet kdai daai preu nosaukumu un ar jauninjumiem kas atrodami ajos konkrtajos veikalos, tdejdi nodroinot preu lielku apgrozbu, un iespju veikalu vadtjiem izlemt paiem kdas preces ieviest no jauna, un kuras neieviest vispr. Liela daa o urnlu sanktu viendu, bet daa atirtos, jo nevisur ir viends pieprasjums uz kdu noteiktu preci.

1.6. Raoanas daa SIA Nelda

Raoanas dala (turpmk RD) ir atbildga par noteikta produktu daudzuma raoanu noteikt laik ar plnotajm izmaksm. Ts darbba ir saistta ar iekrtas uzstdanu un remontu, konfliktiem ar strdniekiem utt. Tpc nav nejauba, ka RD darbinieki uzskata, ka mrketinga dienesta darbinieki neorientjas uzmuma ekonomik un nemitgi sdzas vadbai par raoanas jaudu neefektvu izmantoanu, nepietiekamu produkcijas kvalittes kontroli un patrtju apkalpoanas zemu kvalitti. Konflikts starp RD un mrketinga nodau var rasties tad, ja pdj cenas pankt jauna produkta raoanu, emot vra pircju prasbas, bet neemot vra esoo sortimentu. aj gadjum RD saskata mrketinga daas personl cilvkus, kuri grib laist pasaul "kliedzou" produktu, nevis pirmm krtm augstas kvalittes produktu. problma risinma, nosakot efektvu komunikciju starp nodam, kopgi stenojot projektu. Protams, mrketinga nodaas darbinieki pirmm krtm rpjas par savu pircju vlmm, jo to vajadzbas mains tri un patrtjs alla prasa augstas kvalittes servisu. da minto nodau intereu atirba ir principila, un pretrunas nevar atrisint tikai ar parastajm komunikcijm. Ja organizcij domin raotju pieeja, tad t priekroku dod droas produkcijas izlaidei ar samr zemm izmaksm, parasti raojot vienkru produktu aur sortiment un liel apjom. Ja domin mrketinga pieeja, tad vrojamas augstas vai lieluma zi pietiekami elastgas raoanas izmaksas, samrgas ar produkcijas kvalitti, bet raoana tiek virzta uz patrtju vajadzbm. Beidzot, ja pastv samr ldzsvarota raoanas un mrketinga pieeja, abas daas tiek atztas par pietiekami nozmgm un katra no tm sav darbb jtas ldzdalga organizcijas izvirzto mru sasniegan. Ts biei rko kopgus summrus, lai labk izprastu dados uzskatus, izstrd kopgas darbbas programmas, analizjot visrentablkos kopga mra sasnieganas ceus. [8; 59]

14

Raoanas daas k tdas neeksist, jo t atrodas katr no raotnm atsevii un ir pakautas uzmuma viceprezidentei, kas nodarbojs ar tirdzniecbas jautjumiem. Lai sktu raot kdu jaunu produkcijas veidu ir nepiecieams iegt augstks vadbas piekrianu, un tad tikai var skt raoanu, protams ir noskuma jizgatavo t sauktais prototips, tas ir produkcijas paraugs, ko vartu nodemonstrt un ar pagarot, bet biei vien ie produkta paraugi ir daudz kvalitatvki, nek tie, kas atrodas veikalu plauktos un tiek piedvti pircjiem. Runjot par jaunievedumiem uzmuma produkcijas sortiment, to nav prk daudz, jo praktiski netiek ptta iespjamba raot jaunus produkcijas veidus, saskaojot pircju vlmes ar uzmuma plniem. K jau iepriek tika mints, tad uzmums nesaskao is vlmes, bet cenas visu laiku iegt jaunus produktus eksperimentjot, un neemot vr nko produkta potencilo klientu viedokli, tdejdi zaudjot laiku un ar ievrojamus finansu resursus.

1.7. Grmatvedba un analze

Grmatvedbas darbinieki ir ieinteresti, lai organizcijas darbbu izmaksas btu iespjami zemkas. Pc is pieejas grmatvei biei vien noraida mrketinga nestandarta programmas. Savukrt mrketinga nodaas darbinieki negrib atzt pastvgo izmaksu aprinus dadajiem plaa sortimenta produktiem. is konflikts atrisinms, uzlabojot informcijas sistmu par dado produktu sadales kanlu, tirgu, pastjumu apmru utt., rentabilitti. Par iem jautjumiem vajadztu sagatavot informjous ziojumus, prskatus. Vidjo un mazo uzmumu darbbas analze pc btbas nemaina iekjs mrketinga vides pieeju un secinjumus. Protams, tajos nebs tik daudz darbinieku un ldz ar to - nodau, dienestu u.tml., tau darbbu un funkciju saskaoana un koriana saglabsies.[8; 59] Uzmum grmatvedba ir pakauta zem finansu daas, un uzmumu neinteres vairs ko vii atbalsta un, ko neatbalsta. T k reklmas budets un citu paskumu ir plnot un nekdas nestandarta programmas in uzmum netiek ieviestas, is jautjums it k atkrt uzma vadbai, bet autoram ir juzsver tas, ka t varja darboties pirms pris gadiem, bet ne tagadj situcij, kad tirg ir ienkui jauni un spcgi konkurenti, kas apdraud uzmuma esos tirgus pozcijas, un ar jaunpiencju draudi nav mazinjuies, kas var vl vairk apdraudt tirgus esoo tirgus situciju. Autors dom, ka uzmums neapzins mrketinga spku un ietekmi

15

uz pircjiem, jo veiksmgas mrketinga aktivittes var prvilint esoos pircjus pie konkurentiem, un ar to dara. Jo nevisu vienmr nosaka zems produkcijas cenas, bet ar apkalpoanas kultra un produkcijas kvalitte, k ar tas k visu to pasniedz pircjiem, jo piemram SIA Nelda ir daudz pozitvu aktivitu, bet par tm netiek informti pircji. Pc autora domm btu piencis laiks uzmumam pievrst uzmanbu iem visiem paskumiem un padomt par to lietderbu, k ar iespjamo apgrozjuma pieaugumu, ko vartu nest da veida paskumi.

16

2. Mrketinga tiei ietekmjo rj vide un ts ietekme uz SIA Nelda darbbu

Mrketinga tiei ietekmjoo rjo vidi atirb no iekjs vides nevar ietekmt uzmuma menedments, k ar kontrolt ties ietekmes faktorus nevar. Ir iespjams tikai izmantot radts izdevbas vai novrst no rjas tiei ietekmjos vides izrietoos draudus, ko iespjams veikt ar dadm mrketinga aktivittm. Tiei ietekmjoie faktori ir: (sk. 3. Attlu) Piegdtji; Starpnieki; Pircji; Konkurenti; Sabiedrisks organizcijas, tai skait ar prese; Likumdoana.

Piegdtji

Starpnieki

Pircji

Organizcijas mrketings

Konkurenti

Sabiedrisks organizcijas un prese

Likumdoana

Attls 3.: Mrketinga ties ietekmes rjs vides faktori [8; 63]

17

2.1 Piegdtji
Piegdtji nodroina organizcijas "ieeju", piegd resursus. Organizcijas atkarba no piegdtju tkla - tas ir spilgts rjs vides ties ietekmes piemrs. Organizcijas vadbai ir jizlemj, kdus resursus iepirkt un kdus raot paiem, tas ar attiecas uz preu iepirkanu, turklt jem vr piegdes droums, garantijas, cenas, kredta nosacjumi. Un tas ir organizcijas menedmenta ties uzdevums ir piegdtju izvle. Atlasi lietdergi veikt pc diem kritrijiem - cenas lmenis: apkalpoanas kvalitte: piegdes droba un trums: piegdtja finansilais stvoklis: izvietojums u.c. faktori. Bet piegdtji var ar radt nepatkamas situcijas organizcijai paaugstinot savas produkcijas cenas, k ar radt sev izdevgkus piegdes nosacjumus. [9; 82] Tas visvairk izpauas, kad:

Piegdtju produkcija uzmumam ir svarga

tad piegdtajam bs

izdevgka pozcija, piemram: prtikas industrij vajadzga rafinta ciete, ko prdod dzirnavnieki, td galvenajam piegdtajam ir liels spks, sldzot darjumus.

Produkcija ar augstm nomaias izmaksm uzmumam btu prk drgi

nomaint vienu piegdtju pret otru, ttad piegdtji btu izdevgkaj pozcij, piem. datoru programmnodroinjuma nozar nomaint esoo sistmu uz jaunu sistmu.

Augsta piegdtju koncentrans tiem ir monopolstvoklis nozar un tie

nosaka cenu. Piegdtji pai var ieiet nozar k raotji kurus vii apgd, plsmas integrcija. [4; 53] Tirgus ekonomikas apstkos viens no galvenajiem uzmja uzdevumiem ir optimla piegdtja izvle no vairkiem uzmumiem piegdtjiem, kuri piedv savu produkciju un kura princip atbilst dotajam uzmumam. Prieknosacjums tdai optimlai izvlei ir saldzinoie raksturojumi iepirkanas cenai, kura veidojas dadu noteikumu ietekm (piegdes, transportanas, iesaioanas u.c.). Noteicoie faktori, izvloties uzmumu piegdtju, ir di: 1) uzmums pasttjs stjas lgumattiecbs ar vairkiem materilu un izejvielu (preu) piegdtjiem. Tdjdi tiek nodrointa iespja izvairoties no vienpusjas atkarbas, kura var novest pie nekondiciontm piegdm (piemram, prk augstas cenas, preu kvalitte, defekti u.c.);

18

2)

vienlaikus

ar

1.

punkt

minto

uzmumiem

pasttjiem

jbt

lgumattiecbs ar piegdtjiem, kuri ierobeoti ar neprskatmu piegu daudzumu, lai izmantotu lielu apjomu piegu priekrocbas (piemram, izdevgi transportanas noteikumi, no izdevumu viedoka, cenu atlaides par daudzumu u.c.); 3) uzmumu piegdtju skaitu td veid vajag optimizt. im nolkam k metodisko ldzekli var izmantot ABC metodi vai novrtanas metodi pc ballu sistmas. Piemrotkie izvles kritriji, kuri nodroina optiml piegdtja izvli, ir di: piegdjamo preu kvalitte (attiecba: cena - kvalitte); uzmumu piegdtju uzticamba (droba) gan attiecb uz termiiem, gan produkcijas kvalitti; uzmumu piegdtju elastgums attiecb uz gatavbu stermia piegdm, preu sortimenta varianu u.tml.; produkcijas piegdes noteikumi (skonto garantijas vai cita veida atlaides, k un transportanas un piegdes noteikumi); transportanas izdevumi (attlums ldz piegdtajam, zudumi, preces piegdjot u.c.). [10; 113] Pc piegdes avota izzinanas jizvlas piemrots piegdtjs. Piegdtju veiksmgi var izvlties, saldzinot dadas firmas pc noteiktas sistmas. [10; 113] SIA Nelda ir liels skaits piegdtju, kas nodroina uzmuma ieeju, uzmuma piegdtji ir SIA KS Balta, SIA Fruveks, AS Kaija, AS Rgas piena kmbints, SIA Eurofood, u.c., praktiski visi piegdtji ir vai nu raotji vai ar vairumtirgotji, kas nodarbojs ar preu iepirkanu rvalsts un piegd mazumtirdzniecbas uzmumiem. Praktiski emot vr visus os draudus uzmums var justies droi, ar lielo piegdtju skaitu. Praktiski nav tdu piegdtju kurus nevartu nomant ar citu piegdtju, jo piegdtj firmas ir izvltas td veid, lai vartu produkciju iepirkt no vairkm firmm nevis no neliela skaita firmu kas piedv dadus produktus. Piemram, biei rodas situcijas ka vienai piegdtj firmai nav noliktavs kda produkta, bet ir ldzgs produkts par augstku cenu, t teikt aizvietotj produkts, ko piedv viena noteikta piegdtj firma, tad tiek emts tas pats nepiecieamais produkts no citas piegdtj firmas, kas piedv o produktu par zemku iepirkuma cenu, tdjdi radot konkurences situcijas starp piegdtj firmm un izvloties ltkus produktus ar augstu kvalitti.

19

Kas attiecas uz plsmas integrciju, da situcija ar piegdtj firmm nav novrojama , jo daudz reiz s piegdtj firmas nevar piegdt kdus noteiktus produktus noteikt daudzum, un tdejdi vii nav spjgi nodroint mazumtirdzniecbai nepiecieamo produktu plsmu. Piegdes efektivitte liel mr atkarga no t, cik sekmgi uzmums lieto mrketinga principus veidojot attiecbas ar piegdtjiem. Tpc katram uzmumam btu jnodarbojas ar savu piegdtju prognozanu, analizjot to makstspju, cenas, streiku iespju un citus jautjumus. Lai nenoktu prlieku liel atkarb no piegdtjiem, preczk, lai izvairtos no to monopola stvoka piegdes vai cenu jom, td uzmumi dod priekroku sadarbbai ar vairkiem piegdtjiem. [8; 62] Uzmums praktiski neizmanto os principus, jo ir oti liels skaits piegdtju, ka jau to minju iepriek. Uzmuma uzskats ir ka viu piegdtju skaits ir tik liels ka nav nepiecieambas ptt skk piegdtjus, jo ir iespjams atteikties no kda piegdtja produkcijas un to ieprkot pie cita piegdtja. Bet man liekas ka var rasties ar tdas situcijas ka piegdtji var radt lielus zaudjumus uzmumam sakar ar viu makst nespju vai citm finansu grtbm, kas var rasties piegdtj firmm un tdejdi apdraudot uzmuma piegu prtraukanu, kas savu krt var radt uzmuma klientu, tas ir pircju neapmierintbu, jo daudzi pircji ir iecienjui vienas noteiktas piegdtj firmas produkciju. Un tas vartu radt diezgan ievrojamus finansu zaudjumus, tdejdi autora prieklikums btu uzmumam pievrst ar uzmanbu im faktoram, k ar veikt piegdtju izpti un analzi regulri lai vartu laicgi reat uz das situcijas raanos un skt pircjiem piedvt citas piegdtj firmas produkciju veicot dadas mrketinga akcijas, piedvjot iepazanas cenas vai ar akcijas veidojot ar citas piegdtj firmas produkciju. Tdejdi pieradinot pircju pie citas piegdtj firmas produkcijas un izdarot lnu preju no viena piegdtja uz citu, lai pircji nejustu da veida situcijas raanos un btu pieradui jau iegdties cita piegdtja produkciju. Protams diem paskumiem btu neiecieams laiks un ar finansu resursi, bet autora viedoklis ie izdevumi btu mazki, ja tas tiktu darts jau laicgi, un tiei td ir nepiecieamas da veida piegdtju izptes lai vartu iegt laiku paskumu veikanai, jo ja pki kda piegdtja produkcija sks neienkt veikalos tas rads lielkus zaudjumus uzmumam.

20

2.2. Starpnieki
Starpnieki ir organizcijas vai atsevias personas, kas nodroina preu virzanu, sadali un prdoanu tirg. Starpniekiem var pieskaitt vairumtirgotjus un mazumtirdzniecbas uzmumus, k ar transporta un noliktavu organizcijas, bankas, reklmas aentras u.tml. Viena no mrketinga starpnieku funkcijm ir paldzt organizcijai atrast pircjus to raotajai produkcijai. o funkciju veic aenti, kuri saem noteiktu komisijas naudu par katru izdevgi noslgto preu piegdes lgumu. Tau ir ar tdi starpnieki, kas pai ieprk preces, lai ts realiztu tlk, pie tiem ar vartu pieskaitt SIA Nelda lielveikalu tklu. Noteiktos apstkos ir izdevgi sadarboties ar lieliem starpniekiem ar vairumtirgotjiem, lielveikaliem, kuri nodarbojas ar mazumtirdzniecbu. Citos gadjumos, it pai minot iekt jaunos tirgos, labk izmantot aentu starpniecbu. Starpnieku mekljumi un darbs ar tiem nav viegls uzdevums. Var izrdties, ka, nosldzis darjumus ar daudziem neatkargiem starpniekiem, uzmums pki izrds atkargs no viena vai vairkiem gigantiem, kuri izkonkurjui nelielos tirdzniecbas uzmumus. Tad cenu un realizcijas tirgus sadales jom draud izredzes saskarties ar diktatru. Jbt gataviem ar uz tdu situcijas maiu, jnodroins ar savas produkcijas sadales un realizcijas rezerves variantiem. Uzmumi izmanto starpnieku pakalpojumus, jo starpnieki daudzus pakalpojumus pircjiem nodroina daudz ltk, nek to izdartu pats uzmums. Raotja mris galveno krt ir raot iespjami vairk produktu, nodroint tiem labu kvalitti un realizt tos rpus uzmuma. Savukrt pircju interes pirkt preci sev izdevg viet, turklt pla sortiment. Starpnieki paldz novrst o pretrunu starp raotju un pircju, koncentrjot produktus potencilo pircju koncentrans viets, nosakot pirkumiem izdevgu laiku, tirgojot pla sortiment, lai pircjiem nevajadztu ceot pa veikaliem nepiecieamo produktu mekljumos, k ar nodroinot prjos pakalpojumus. Cita funkcija ir produktu fiziska virzana no raotjiem pie patrtjiem: Produktu izvietoana noliktavs, To uzglabana, Transportana.

Katram uzmuma jizlemj, cik noliktavu telpu bvt paiem, cik daudz nomt no specializtiem uzmumiem. Produktu transportanas jom rzemju uzmumi

21

priekroku dod specializto uzmumu pakalpojumu izmantoanai, tau tiek rpgi novrtta ikviena transporta veida izdevgums, emot vr cenas, piegdes trumu, droumu un drobu. Ja transporta organizciju darbs nav dros (kas ir raksturgs msdienu ekonomikai), labk izmantot savus transporta ldzekus. Starpnieku funkcija ir ar nodroint pircjus ar nepiecieamo informciju. Organizcijas, kas uzmumiem sniedz paldzbu efektvk informcijas ldzeku izmantoan, ir reklmas aentras, mrketinga ptniecbas organizcijas, preses aentras, dadas konsultanas organizcijas. Protams, oti biei lielas organizcijas os uzdevumus veic paas nodaas, tau vairkums sldz lgumus ar starpniekiem par o pakalpojumu veidu izpildi, emot vr sniedzamo pakalpojumu efektivitti. Daudzi starpnieki specializjs finansu pakalpojumu sniegan,. Ttad ir bankas, kredta un apdroinanas sabiedrbas utt., kuras finans produktu pirkanu un prdoanu, uzemas o darjumu apdroinanu. Parasti organizcijas ir btiski atkargas no finansu un kredta starpniekiem, tpc nepiecieams ar tiem uzturt stabilas attiecbas. Uzmumiem ir iespja paiem izvlties kanlus preu iegdei tirg un to prdoanas virzienus. Daa uzmumu par labku uzskata paiem nodarboties ar to, izveidojot firmas veikalus, transporta dienests tklu utt., turpret citi vlas izmantot specializto vairumtirdzniecbas, mazumtirdzniecbas un transporta organizciju pakalpojumus. Turklt pastv iespja izraudzties starp dadiem starpniekiem atkarb no apkalpoanas kvalittes, cenm un citiem faktoriem, ko em vr patrtjs. [8; 64] SIA Nelda uzmumu var uzskatt ar par mazumtirdzniecbas starpnieku, kaut gan dau produkcijas ar rao pats uzmums. s uzmums k starpniek uzmums ir izdevgs, jo im uzmumam ir liels veikalu tkls, k ar ir tdi veikali kuri atods, tds viets, kur blakus nav izvietoti konkurentu lielveikali. Runjot par pau raoto produkciju uzmums izplata tikai sav veikalu tkl, nepiedvjot realizt citiem lielveikaliem. Td veid ar radot savu konkurt spjas priekrocbu, jo daudzi pircji ir iecienjui uzmuma raots preces.

22

2.3. Pircji
Pircji ir produkta galgie lietotji, kuru vajadzbas un vlmes organizcija cenas apmierint, izmantojot marketinga darbbas. Lai apmierintu vajadzbas pc produkta un pakalpojumiem, tiek veiktas saimniecisks darbbas ar piegdtjiem un starpniekiem. Pastv pieci pircja tirgus tipi: Patria tirgus dalbnieki ir atsevias personas vai imenes, kuras prk produktus un pakalpojumus personisko vajadzbu apmierinanai. Biznesa tirgus dalbnieki ir organizcijas, kas produktus Starpnieku tirgus dalbnieki ir organizcijas, kas Budeta organizcijas tirg produktus un pakalpojumus Starptautiskaj tirg pircji atrodas rpus valsts un pakalpojumus prk citu produktu raoanai. produktus un pakalpojumus prk, lai tos prdotu tlk. prk valsts institcijas, lai raotu produktus, vai patrtu tos. robem; tie ir gan individulie pircji, gan raotji un starpnieki, gan ar rvalstu institcijas. Katram uzmuma ir jnosaka mrtirgus. Reizm iet, ka pircju tirgus ir jau zinms un tas ir tikai jpiepilda ar saviem produktiem. Tau rpgki ptjumi var atklt sj jom jaunas iespjas. [8; 65] SIA Nelda mrtirgus ir patria tirgus, jo uzmuma lielveikali tirgo plaa patria preces, tas ir prtikas produktus un saimniecbas preces, kas ir nepiecieamas cilvkiem ikdien. Praktiski nevar izdalt kdu noteiktu mrpircju grupu, jo prtikas produkti ir nepiecieami katram cilvkam ikdien. Tdejdi var uzskatt, ka visi cilvki ir mrpircji, bet jizdala ir atsevii mrpircjs ts ir mjsaimnieces vai sievietes, kam ir imenes. Msdiens patrtji ir vrsti uz mazku cenu, labkas kvalittes un labku pakalpojumu pankanu. Tas visbiek izpauas, kad:

Pircji

ir

zinoi.

Prtikas

nozar

ir

vairk

zinoi,

neka

datoru

programmnodroinjuma nozar un td lielk daa paaujas uz prdevju padomu aj sektora pea ir oti augsta.

Pirkuma lielums ieprkot lielos apmros vai, kad cena ir prk augsta pat maza
atlaide var radt diezgan lielu ietaupjumu, td pircji ir ieinteresti patrt audz laika un pu, lai vienotos par labkiem darjuma nosacjumiem.

23

Nozares produkciju pircjs var aizvietot .

Pircji ir koncentrti un apzins savu spku kad pircji ir vairk koncentrti nek
uzmums, td biei vien iegst labkas cenas.

Nozares produkcija nav diferencta standartizta un td pircji iegst tirgus

priekrocbas, piem. trauds kuram nosaka sev izdevgu cenu.

Pircji var pai ienkt nozar k raotji - no kuras pai iepirka produkciju, bet
tagad iegst kontroli pr kdu uzmumu. [4; 52] Praktiski runjot par iem draudiem, ko var radt pircji, ir iespjami , jo prtikas nozar pircji ir oti zinoi un nepakaujas dadu aentu ietekmanai, vius ir iespjams prliecint tikai uz su mirkli, bet ne pilnb, ja attiecgais produkts ir pietiekoi kvalitatvs un ir ar lieliskas garas pabas tad ir iespjams pircju prliecint piedvjot dadas degustcijas, kas pircju prliecintu par produkcijas kvalitti un grs pabm. dus paskumus parasti veic piegdtj firmas nevis pats uzmums, bet uzmums ar var ietekmt patrtjus, ar apkalpoanas kultru, ar preu izvietojumu. Uzmums ar piedv dadas atlaides saviem patstvgajiem pircjiem, kam pieder patstvg pircja kartes, bet s kartes nav izplattas pircju vid jo trkst informcijas par m kartm. Pc autora domm o informciju vajadztu popularizt veicot reklmas paskumus, lai pircji btu informti par to kur un k var iegdties vai kd veid var tikt pie das patstvg pircja kartes. Tas ar paldztu uzmumam prvilint konkurentu pircjus k ar nostiprintu esoo tirgus dau. s kartes ar piedv pircjiem netikai atlaides bet ar dadas iespjas iegt loterijs balvas, k ar karte nodroini pircja atlaides palielinanos, jo katram pircjam kaut ko iegdjoties veikalos via uzkrtais konts palielins un t ir iespja vinnt dadas citas atlaides un palaidint esoo atlaidi, k ar citas balvas. Produktu sortiments uznemuma pa valstim, procentos
15% 9% 49% 27%

Latvijas produkti Igaunijas produkti

Lietuvas produkti Citu valstu produkti

Attls 4.: Produktu sortiments uzmum pa valstm, procentos [19]

24

K redzams 4. attl, uzmuma sortimentu sastda Latvijas produkti, kas sastda 49% no kopj sortimenta sastva, kur ietilps gan prtikas produkti, gan ar citas uzmuma piedvts preces. Lietuvas produkcija sastda 27% no kopj sortimenta, bet Igaunijas produkcija sastda 9%, protams uzmums ar tirgo ar citu valstu precm, kas nav piemintas eit, un ts sastda 15% no kopj uzmum tirgojam sortimenta. Uzmums rpjs par saviem pircjiem ar piedvjot plau sortimentu un atlaides dadiem produktiem. Lielveikalos ir oti plas sortiments netikai prtikas precm, bet ar saimniecbas precm, tdejdi dodot pircjiem izvles iespjas. Autors pat gribtu apgalvot, uzmuma lielveikalos ir visplakais sortiments nevisiem lielkajiem lielveikalu tkliem. Tdejdi tiek pieirtas pircjiem tiesbas uz lielku preu izvli, kas nodroina ar uzmumam lielu apgrozjumu, jo lielveikali piesaista daudz pircju. Bet ir iespjams piesaistt vl lielku apgrozjumu palielinot uzmuma aktivittes mrketinga jom, kas vartu nostiprint uzmuma pozcijas tirg un pat palielint uzmuma tirgus dau. Pc autora domm palaik uzmums ir maz aktvs mrketinga jom, jo netiek izmantotas visas mrketinga iespjas piesaistt potencilos pircjus saviem veikaliem.

2.4. Konkurenti
Rel ekonomisk dzve pierda, ka tirgus un konkurence ir galvenais msdienu ekonomikas attstbas mehnisms. Tirgus funkcionanas efektivitte ir augstka, jo aktvka ir konkurence un jo labki ir apstki ts izpausmei. Runjot par uzmumu vai organizciju sekmm tirg, jatceras, ka gan resursi, gan ienkumi ir rpus raoanas, ka raoan ir tikai izmaksas. Tpc o izmaksu saskaoana un racionalizana ar rpus uzmuma noritoiem procesiem ir sekmju pamats. Teiktais akcent mrketinga nozmi un lomu, bet to savukrt pilnvrtgi iespjams saprast, vispusgi izprotot tirg noritoos procesus un konkurences virzoo lomu tajos. Kas tad ir tirgus un kas ir konkurence? Tirgu var defint, par pamatu emot dadus aspektus. Tirgus ir teritorija, kur satiekas prdevji un pircji, lai apmaintos ar to, kas viiem ir vrtgs pretjai pusei, t nodroinot savu vajadzbu apmierinanu un problmu atrisinanu. Tomr modem tirg savstarpj tikans nebt nav obligta. Tpc tirgu var defint k jebkuru apmaiu, pircjam un prdevjam vienojoties par darjuma nosacjumiem ir cenu, lai galarezultt apmierintu savas vajadzbas jeb atrisintu savas problmas. Apmaias procesa

25

pamat ir noteiktas preces vai noteikta pakalpojuma pieprasjums, ko biei mra ar prdoanas apjomu laika period. Konkurence - t ir sncensba starp tirg esoajiem preu raotjiem un prdevjiem, pakalpojumu sniedzjiem par tdiem preu raoanas un preu prdoanas, pakalpojumu snieganas nosacjumiem, kas nodrointu peu ilgsto laika period. Vienlaikus konkurence ir mehnisms, kas regul proporcijas raoan. Konkurences galvens formas ir cena un necena. Mints konkurences formas darbojas vienlaikus un savstarpj mijiedarbb. Ilgtermia skatjum o abu formu attstb vrojama tendence, ka nozmguma zi pieaug necenu konkurences loma. Zintnes un tehnikas progress (turpmk ZTP) veido labas iespjas necenu konkurencei, jo, krasi paplainot raoanas tehnisko un tehnoloisko potencilu, ZTP nodroina vriengu esoo produktu modifikciju, patrina jaunu produktu veidoanu. [7 ; 8] Konkurenti ar ir viens no mrketinga vides elementiem. Tie ietekm uzmumu tirgus izvli, mrketinga starpnieku un piegdtju izraudzan, preu sortimenta veidoana un vis mrketinga darbbas kompleks. Konkurences vidi nedrkst reduct tikai uz konkrtm organizcijm. Pastv daudzi citi konkurences veidi. Katrs pircjs it k sev prasa: Ko es palaik vlos dart? No konkrtaj brd iespjamiem rcbas variantiem vi izvlas, piemram: anu; t ir velmju konkurence. Pc tam seko cits jautjums: Ko es gribu st? No dadiem variantiem pircjs var izvlties, pieemsim, konditorejas izstrdjumus. o konkurences veidu, kas rodas, pastvot daudziem citiem produktiem, kuri spj apmierint pircja analogs vajadzbas, sauc par funkcionlo konkurenci. Funkcionl konkurence nav atkarga no t, vai tirg ir konkurenti, kas piedv analogas preces. Piemram, konkurenci attiecb uz saldumiem var radt diabtii un citi pircji, kas nelieto uztur saldumus. Kad par pirkumu pieemts funkcionls lmums, jatbild uz nkamo jautjumu: "Kdu konditorejas izstrdjumu veidu es vlos?" t ir veidu konkurences forma, kas attiecas uz vienas un ts paas preces dadiem veidiem, kuri var konkurt cits ar citu. Msu piemr patrtjs izraugs vienu no saldumu veidiem. Tikai pc visu minto lmumu pieemanas izvirzs jautjums par noteiktas firmas izvli, kura apmierina attiecgo vajadzbu. T ir starp firmu konkurence. Dadu iemeslu d pircjs iziras par konkrtu firmu. das konkurences pastvana rada nepiecieambu uzmumiem ptt, ko tiei pircjam prdod

26

konkurenti, ko patrtji iegdjas vislabprtk, kdi vajadzbu apmierinanas veidi iespjami. Mrketinga dienestu uzdevums ir nemitgi vrot visu veidu konkurences tendences. Tdjdi rodas un tiek ieviestas praks idejas par jauna veida preu raoanu, izgudroti oriinli reklmas pamieni, emot vr attiecgs preu grupas pircju galveno kontingentu. [8; 67] Praktiski uzmums nepiegrie vrbu starp firmu konkurencei un nepta ar prjos konkurentu veidus, lai vartu efektvi reat uz tirgus situcijas izmaim. Kas ar dara o uzmumu ievainojamu no konkurentu aktivittm, piemram reklmas zi. Uzmums praktiski neizstrd jaunas un efektvas reklmas kampaas, bet balsts uz vecajm reklmas kampam kas manuprt jau savas iespjas ir jau izsmluas, un btu laiks izveidot daudz plakas aktivittes in jom. Pievrot uzmanbu reklmu kvalittei un efektivittei, nevis veidojot reklmas tpc ka vias ir jveido. Pc autora viedoka izveidojot plau un efektvu reklmas kampau uzmumam btu iespjams palielint esoo tirgus dau, kas ar btiski palielintu uzmuma apgrozjumu. Mrketinga un menedmenta konsultciju firmas Inlernational Trendsetters prezidents D. Eikons uzskata, ka menederim risinjumi, k cnties ar konkurentiem, Latvijas uzmumos parasti ir vieni un tie pai - reklmas palielinana, cenu samazinana, jaunu veikalu atvrana un viss, ko dara citi. Es nesaku, ka ie risinjumi nav pareizi, bet juzsver, ka mrketings darbosies tad, ja jums "pieders" vieta klientu prt, citdi vii jsu preci nepirks. Btb starp konkurjom organizcijm ir oti maza atirba. Ts visas prdod tos paus produktus, un visi veikali ir viendi. Lielk problma ir tad, ja pircjs sastopas ar vienldzbu un via izvles noteicoais faktors ir cena. Lai pircjs jsu produktu piedvjumu uzlkotu pai, ir nepiecieams kaut kas atirgs. T pamat ir psiholoija, ko nemaz nav tik grti saprast. Ja uz bridi iejutsieties pircja lom. Atcerieties kdu nesenu pirkumu. Vai js vienkri devties un nopirkt visltko? iespjams, ka ne. Visdrzk js pc noteiktiem kritrijiem novrtjt preces un uzmumus, kas ts prdod. Tikai tad, ja visas novrtts preces liks viendas. Jsu izvli noteica cena. Bet ja kda prece bija atirga, tad visdrzk js sev jautjt, ar ko prece atiras, vai t jums ir vajadzga un vai js vlaties o atirbu. Ja uzmums ir veiksmgi noskaidrojis, kdas ir pircju vlmes, tad tam ir iespja labvlgi noskaot pircjus uz o atirbu pamata. Ja neesat prliecints, ka noteikta pircja nostdne ir svarga, tad novrtjiet: cik daudz datoru raotju ir

27

pasaul? Droi vien simtiem. Bet, kad: es saku "dators", lielk daa iedomjas IBM. Kpc? Tpc, ka tie cilvku prtus iema pirmie, jo bija atirgi. Tie piedvja kaut ko tdu, ko nepiedvja citi. Mrketings nav uzmuma nodaa, bet gan psiholoija. Novrtjot mrketinga kopjos centienus, nepiecieams uzsvrt, ka mrketing ir iesaistts ikviens organizcijas darbinieks. J, vism organizcijm ir vajadzga atsevia mrketinga nodaa, bet vis organizcij ir jbt vienotai mrketinga filozofijai. Filozofijas pamat ir pircju apmierinana, lai sasniegtu maksimlo pelas pieaugumu. Problma ir tas, ka daudzi darbinieki pircju vlmju apmierinanu un noteiktu ieguldjumu organizcijas galarezulttos (naudas pelnanu vai taupanu) neuzskata par saviem darba pienkumiem, jo vadba nav izskaidrojusi saviem darbiniekiem, kas ir mrketings un kpc organizcija nodarbojas ar biznesu. [8; 68] Praktiski das darbbas vartu ar paaugstint uzmuma tirgus dau un pank savus konkurentus, bet pc uzmuma vadbas domm tas nav nepiecieams, jo tas prasa ar izmaksas, bet ka saka ja neko neiegli tad ar neko atpaka saemt nevar.
Lielveikalu tilu tirgus sadalijums, %

30% 53% 17%

SIA "Rimi" SIA "Nelda Citi

Attls 5.: Lielveikalu tklu tirgus sadaljums, procentos [14]

Uzmumam darbbas nozar ir daudz konkurentu, bet par viss lielkajiem konkurentiem uzmums uzskata SIA VP-market, kur pieder Lietuvieu mazumtirdzniecbas uzmumam Vilniaus perkyba, un SIA Rimi, kas btiski apdraud esos uzmuma pozcijas tirg. K redzams 5. attl SIA Rimi ieem 30% no tirgus apjoma, bet SIA Nelda ieem tikai 17%, viengi nevar pateikt cik lielu tirgus dau palaik ieem SIA VP market, jo nav da veida informcijas par o uzmumu. Runjot par iem konkurentiem ir jatzm, ka SIA Rimi ieem vislielko tirgus dau, skatoties no uzmuma apgrozjuma viedoka. K ar skatoties no reklmas aktivittm SIA Rimi Baltija ir priek visiem lielveikalu tkliem. Tdejdi neptot

28

tirgus situciju un konkurentus regulri uzmums nav ldz im spjis izsekot ldzi vism tirgus izmaim. das izmaias jau bija notikuas kad lietuvieu mazumtirdzniecbas SIA VP-market iespieds Latvijas tirg. Pc autora domm tas nebs viengais gadjums, kad spcgas rvalstu mazumtirdzniecbas uzmumi ienks Latvijas tirg. Kad ienca mazumtirdzniecbas uzmums SIA VP-market uzmumam nedaudz krits apgrozjums, un t notiek katru reizi kad tiek atvrts tuvum kds uzmuma veikals, jo uzmums nav gatavs konkurt ar spcgajiem jauniescjiem. Bet protams is apgrozjuma kritums bija kompensts ar cita veikala atvranu, kas neparda o apgrozjuma kritumu. Uzmums nav radjis savu konkuretpjgo priekrocbu un nepietiekoi aktvi izvras sava uzmuma popularizan pircju vid.

2.5. Sabiedrisks organizcijas, prese

Sabiedrisks organizcijas, prese ir nkamais pastvgais uzmuma rjs vides elements. Citiem vrdiem, emot vr apsprieamos jautjumus (mrketings), os vides elementus var nosaukt par saskares auditoriju. Saskares auditorija ir jebkura cilvku grupa, kura izrda relu vai potencilu interesi par uzmuma darbbu un var to ietekmt. Saskares auditorija var gan veicint, gan kavt uzmuma mrketinga darbbas. Ldz ar to no mrketinga viedoka visas da veida auditorijas lietdergi sadalt trs grups: labvlga auditorija - cilvku grupa, kuru attieksme pret uzmumu ir labvlga; neitrla auditorija - cilvku grupa, ar kam uzmums ir ieinterests nodibint labas attiecbas, bet tas ne vienmr izdodas; nelabvlga auditorija- cilvku grupa, ar kuru uzmumam jrins, tau nav paas intereses sadarboties. Mrketinga sistm pastv vairku veidu sabiedriskie veidojumi. Finansu institcijas ietekm iespju saemt naudas ldzekus. To galvenie prstvji ir bankas, investciju organizcijas, biras mkleri, akciju turtji. Lai labvlgi noskaotu finansu aprindas, daudzas organizcijas public radous gada prskatus, ar preses starpniecbu sniedz atbildes uz jautjumiem par finansm, kuri interes patrtjus. Prese ir masu informcijas un t.sk. komercinformcijas ldzeklis, kas lietiajos k avzes, urnli, radio, televzija u.c. Preses ldzeki public jaunko informciju,

29

apskatus par dadiem jautjumiem, redakciju komentrs utt. Katram uzmumam ir oti nozmga preses attieksme pret t mrketinga darbbu. Preses pozitvas uzmanbas pievrana ir viena no svargkajm mrketinga problmm. Dam rzemju organizcijm ir pat specili dienesti sadarbbai ar presi. da dienesta vadtji personiski pazst ietekmgu masu informcijas ldzeku prstvjus un pastvgi uztur abpusji izdevgas attiecbas ar tiem. Parasti uz viiem neizdara spiedienu, neizvirza prasbas, toties piedv interesantu materilu, jaunu informciju. Valdbas un pavaldbu institcijas ietekm ar mrketinga programmu galvens sastvdaas: preu, iesaiojuma, cenas, reklmas ldzeku raksturlielumus. Agrk ietekme nebija pai izteikta, tau pdjos gados vrojama tendence (acmredzot neatgriezeniska), ka pastiprins valsts iejaukans organizciju mrketing. Augo valsts reguljo loma novedusi pie t, ka organizcijs palielins juristu skaits, kuru uzdevums ir sniegt ieteikumus par pieemamajiem mrketinga lmumiem; izveidoti dienesti sakariem ar dadm valsts institcijm vietj, reliiskaj un nacionlaj lmeni, k ar ar vism likumdoanas institcijm. Likumdoanas institcijas atirb no valdbas un pavaldbas institcijm neregul mrketinga darbbu ar rkojumiem, pavlm, normatviem un nodokiem, bet gan ar tiesiskm metodm, proti, izstrd un pieem likumus. Tpc liela nozme ir uzmuma imidam (tlam). Nav noslpums, ka ajs institcijs (piemram, Latvij galven ir Saeima) noteiktm organizcijm, finansu grupm, nozarm ir savs lobijs, kur aizstv to intereses. aj gadjum netiek runts par korupciju u.tml. prkpumiem, bet gan par normlu darbbu tirgus ekonomikas apstkos. Pilsou sabiedrisks organizcijas apvieno cilvku grupas, kuras vieno kopjas patrtju intereses. Rietumu zems 60. gadu skum strauji attstjs kustba, ko dv par konsjumerismu. T ir organizta iedzvotju un valdbas aprindu kustba, kurai jnostiprina pircju tiesbas attiecbs ar preu prdevjiem (raotajiem). Konsjumerisma biedrbas uzemas savu biedru aizsardzbu un nereti uzvar tiesu prvs kreditanas, cenu veidoanas, produkcijas kvalittes un reklmas jautjumos. Tiei viena no dm biedrbm {Ralph Naders Public Citizen) 60. gados sekmja vairku likumdoanas aktu pieemanu automobiu kvalittes standartu jom, emot vr to kustbas un ekoloisko drobu. Raotji nevar atauties ignort patrtju intereu organizto izpausmi. Uzmumos, kuri vads pc socil mrketinga koncepcijas, dibina dienestus sakaru uzturanai ar sabiedriskajm organizcijm, lai pastvgi sadarbotos ar tm, izskaidrotu savus mrus un uzdevumus, organiztu konferences, aktvi piedaltos

30

preu kvalittes problmu risinan, gatavotu kadrus m organizcijm, izvrstu lsirdbas akcijas to lab. Masu patrtjs nepau savu attieksmi pret raotju darbbu tik organizt veid k konsjumerisms, tau katrs cilvks objektvi veido noteiktu sabiedrisku nostju, pauot citiem savas domas par to. Savukrt organizcijas veic dadus paskumus, lai paaugstintu savu prestiu iedzvotju vid. T, piemram, daudzs no tm ir izveidota paa sistma patrtju sdzbu izskatanai. Kopum, runjot par sabiedriskajm organizcijm un presi k par uzmuma mrketinga darbbu ietekmjoo faktoru, var ieteikt plnoanas proces rkoties di: pirmkrt, emot vr galvens saskares grupas, jsastda konkrto organizciju saraksts; otrkrt, visas organizcijas jsagrup pc trim saskares auditorijm, kritrijiem (labvlga, neitrla, nelabvlga) pareizj situcij; trekrt, jnosaka mri turpmkajai sadarbbai ar m sabiedriskajm organizcijm (piemram, prveidot no nelabvlgas uz labvlgu grupu, nostiprint pareizjo situciju u.tml.); ceturtkrt, jnosaka mru stenoanas koncepcija, metodes, pamieni. [8; 68] Praktiski uzmums neuzskata, ka prese un citas sabiedriskas organizcijas kaut kd veid btu ietekmjuas uzmuma darbbu, bet autors gribtu uzsvrt, ka vis var ietekmt oti btiski kda no veikalu darbbm, autors gribtu mint, ka visbtiskko ietekmi uzmums ir jtama no pavaldbu puses, kura savs aktivitts ievie dadus tirdzniecbas ierobeojumus, un kuru rezultti atsaucas uz uzmuma apgrozjuma kritumu. Tad ar prese var ietekmt uzmuma darbbu, dodot raksturojumu par uzmumu savos izdevumos, bet palaik uzmums cenas uzturt labas attiecbas ar preses izdevumiem, ko sekm sadarbba ar presi dados jautjumos. Uzmuma darbbu ietekm ar dadas likumdoanas institcijas, k piemram, patrtju aizsardzbas birojs u.c. palaik uzmums nav saskries ar o organizciju negatvo ietekmi. Uzmuma palaik it k ir neitrla ietekme no sabiedriskm organizcijm un no preses, manuprt btu jpievr lielka uzmanba attiecbu veidoanai ar m organizcijm, lai uzlabotu attiecbas ar preses izdevumiem un sabiedriskajm organizcijm. Kas uzlabotu sabiedrbas attieksmi un informtbu par uzmumu, td veid veicinot apgrozjuma pieaugumu.

31

2.6. Likumdoana
Latvij starp uzmumiem visizplattks ir sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu, turklt, k jau noskaidrojm ar uzmuma SIA Nelda dibintji ar ir izvljuies o uzmjdarbba formu. Tdejdi aplkosim likumu Par sabiedrbm ar ierobeotu atbildbu. Uzmuma SIA Nelda dibintji izvljs o uzmjdarbbas formu tpc, ka tai ir vairkas priekrocbas attiecb pret prjm uzmjdarbbas form : 1) Akciju sabiedrbu minimlais pamatkapitls ir 5000 LVL, tau sabiedrbm ar ierobeotu atbildbu tikai 2000 LVL; 2) Individul uzmuma panieks atbild par sava uzmuma saistbm ar visu savu mantu, izemot to mantu, uz kuru saska ar likumu vrst piedziu (likuma Par individulo uzmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecbu un individulo darbu 3. pants), tau likuma Par sabiedrbm ar ierobeotu atbildbu 4. pant teikts : Dalbnieki neatbild par sabiedrbas saistbm. Bet jaunaj komerclikum ir paredzts ka uzmuma dalbnieki atbilds par sabiedrbas saistbm ar savu paumu. [17] K jau noskaidrojm, valsts ekonomika var veiksmgi attstties tikai tad, ja taj pastv uzmumu brva konkurence, kuru var mazint monopoli. mazumtirdzniecbas nozar monopoli nav novrojami, kaut gan runjot par atseviiem maziem rajoniem, piemram, k Ziepniekkalns ir izveidojusies situcija, ka SIA Nelda ir ieguvusi nelielu monopolstvokli in Rgas rajon. Tau is monopolstvoklis ir nedaudz mainjies, jo netlu ir atvrts vl viens lielveikals mazumtirdzniecbas uzmuma Vilniaus perkyba veikalu tkls T market un lielveikali Maxima. Turklt s nav viengs nozares, ar kurm tiei vai netiei ir saistts uzmums SIA Nelda. Ja valst vairks sfrs veidosies jauni monopoli, kuri paaugstins cenas vienas nozares produkcijai, tad paralli celsies cenas ar citm precm un pakalpojumiem. T, piemram, telekomunikciju un datu prraides sfr paaugstinoties maksai par pakalpojumiem, kas gan nav novrojams dotaj situcij. Tdejdi uzmums SIA Nelda vartu kt ne tik konkurtspjgs k citu nozaru uzmumi. Tau viennozmgi var secint, ka monopolu raans rezultt pazemintos iedzvotju un ttad ar uzmuma SIA Nelda mrtirgus pirktspja. Tdejdi varam secint, ka uzmumam SIA Nelda jaunu monopolu raans nebs izdevga. Palaik ir novrojam tendence, ka izveidojs cenu kar starp SIA VP-

32

market un prjiem s nozares uzmumiem, kas beigu rezultt vartu radt kda no uzmumiem monopolstvokli Rgas reion. Tpc k pozitvs faktors uzmumam SIA Nelda es minu tas, ka Latvij pastv likumi, kuri ierobeo to veidoanos un tiesbas. eit varam mint likumu Par konkurenci un monopoldarbbas ierobeoanu k ar Konkurences likumu. [12] Latvij ir izveidoti Konkurences padome un Konkurences birojs. Konkurences padome uzrauga tirgus dalbnieku izmuma stvoka aunprtgas un negodgas konkurences aizlieguma ievroanu saska ar konkurences likumu un starptautiskajiem lgumiem, k ar veic citas darbbas, lai novrstu konkurences likuma neievroanu. Konkurences birojs izskata un analiz Konkurences padom saemtos iesniegumus. Tdejdi valst un jo pai Rg tiek ierobeota jaunu monopolu izveidoans, k ar tiek veikta jau esoo monopolu darbbas uzraudzba. Runjot par prjiem ietekmjoiem faktoriem, kas ir likumdoan, k piemram, nodoku nasta uzmumiem, kam palaik ir manma tendence nedaudz samazinties, un ar dadiem tirdzniecbas aizliegumiem, k piemram, alkohola tirdzniecba nakts u.c. Uzmums praktiski neuzskata ka viu darbbu trauctu vai kd veid ietekmtu eso nodoku likumdoana, bet ir uztraukts par to ja paaugstinsies esoie nodoki, tad, bs nepiecenami papildus ldzeki o nodoku nomaksai, kas vartu kavt uzmuma attstbu turpmk laik. Visbtiskk atsaucas uz uzmuma darbbu dadi tirdzniecbas aizliegumi, kas samazina nedaudz uzmuma apgrozjumu gan nakts veikalos, gan alus bros, gan ar paos lielveikalos, bet is apgrozjuma samazinjums ir neliels un to nevartu uzskatt par btisku. Bet ietekme no da veida likumiem ir jtama uz uzmuma darbbu vistiekaj veid. Btiski ar ietekm Patrtju tiesbu aizsardzbas likums, kas nosaka dadus noteikumus, kas vistiek nozm attiecs uz uzmuma darbbas svru. [11] Likums ir tiei ievrots, pierdjums tam ir izsniegtais Tirdzniecbas kvalittes ievieanas sertifikts, kaut gan tas ir izsniegts tikai vienam veikalam uzmums strd pie t lai tiktu izsniegts da veida sertifikts ar prjiem veikaliem netikai vienam veikalam.

33

3. Mrketinga netiei ietekmjo rj vide un ts ietekme uz SIA Nelda darbbu

Pastv vismaz sei rjs vides faktori, kuri pozitvi vai negatvi ietekm mrketinga vadanu. Tas nozm, ka mrketinga ptjumos un plnoanas proces var, protams, analizt katru faktoru atsevii, bet pieemot lmumu, jem vr visa faktoru sistma. Aplkosim os faktorus, izmantojot vietjos datus un piemrs atkargi no darbbas mriem, katrs uzmums var analizt visus faktorus, emot vr konkrtu tirgu: vietjo (pilsta, pagasts), valsts (Latvija), reionlo (Baltija), starptautisko (Eiropa). [8; 71] Neties ietekmes rjs vides faktori ir: (sk. 6. attlu) Valsts demogrfiskais stvoklis; Valsts ekonomiskais stvoklis; Starptautisks attiecbas; Zintne, tehnoloija un ar tehnika; Valsts politika; Socilkultras elementi. [8;58]

Valsts demogrfiskais stvoklis

Valsts ekonomiskais stvoklis

Starptautisks attiecbas

Organizcijas mrketings

Zintne, tehnoloijas un tehnika

Valsts politika

Socilkultras elementi

34 Attls 6.: Mrketinga neties ietekmes rjs vides faktori [8; 69]

3.1. Demogrfiskais faktors

Demogrfisk zi svargi ir di rdtji: iedzvotju skaits un aj zi novrots tendences (pieaugums vai samazinjums); iedzvotju sadaljums vecuma grups; iedzvotju sadaljums pc dzimuma; iedzvotju teritorilais sadaljums; imeu skaits, t.sk. ar un bez brniem; prjie rdtji, kas izvr un konkretiz jau mintos rdtjus. Piemram, ar iedzvotju skaita auganu, palielins vajadzbas, noteiktas pirktspjas apstkos novedot pie tirgus attstbas, vai ar, ja iedzvotju skaits samazins, tirg veidojas nelabvlga situcija. Protams, uz katru uzmumu dadi iedarbojas iedzvotju skaita pieaugums (samazinjums) un katrs uzmums atirgi rea uz to. [8; 71] in sakarb es gribtu apskatt demogrfisks tendences jau skot no 1996 gada, kas manuprt ietekmjuas uzmuma darbbu. Rg 1997. gad piedzima 4942 brni, kas bija par 859 mazk nek 1995. gad. Dzimstbas lmenis samazinjs gan pilsts, gan laukos. Pilsts 1996. gad uz katrm tkstos sievietm vecum no 15 ldz 49 gadiem piedzimis par 20 brniem, jeb 42% mazk nek 1991. gad, bet laukos sj pa laik piedzima par 38% brnu mazk. Dzimstbas lmenis Rg 1996. gad, saldzinot ar 1991. gadu, samazinjies par 41 %. Turpinja palielinties dzimuo patsvars reistrt laulb nesastvom sievietm. 1997. gad valsti vidji tdi bija 34,8%, Rg 32,7%, laukos 38,3%. K pozitva izmaina Latvijas demogrfiskaj situcij 1995. -1997. Gad jmin iedzvotju mirstbas samazinans. 1996. gad Latvij nomira 33533 cilvki jeb par 1248 mazk nek 1995. gad. Mirstbas lmenis, rinot uz 1000 iedzvotajiem, samazinjs no 16,4 miruajiem 1994. gad ldz 13,6 miruajiem 1997. Gad, jeb par 17,4%. Mirstba Rg samazinjs ldz 12,9 miruajiem uz 1000 iedzvotajiem, saldzinot ar 16,0 - 1994. Gad, jeb par 19%. Par 22,2% samazinjs iedzvotju mirstba darbaspjas vecum.

35

1996. gad nedabisk nv nomira 3882 cilvki, kas ir par 1312 miruajiem mazk nek 1995. gad. Mirstba nedabisk nv samazinjs no 206 miruajiem uz 100 tkstoiem iedzvotju 1995. gad ldz 156 - 1996. Gad, jeb par 24%. Saildzinjum ar 1995. gadu mirstba transporta negadjumos samazinjs par 18,6%, no vardarbbas (iepriekjais termins - slepkavbas) - par 15,4%, no panvbm - par 9,3%. 1996. gad iedzvotju skaita sarukums uz starpvalstu migrcijas rina bijis mazks nek iepriekjos gados. 1997. gad no Latvijas izbrauca vairs tikai par 6,8 tkst. cilvku vairk nek iebrauca. Vl gadu iepriek migrcijas saldo prsniedza 10 - 10,5 tkst., 1994. gad 18,8 tkst., 11993. gad -27,9 tkst., bet 1992. gad starpvalstu migrcijas rezultt Latvijas iedzvotju skaits samazinjs par 46,9 tkst. K liecina statistikas dati, 1996. gad 82,9% iebrauca no NVS, 2,9% no Lietuvas, 1,4% no Igaunijas. Savukrt no emigrantiem 19,1% izbrauca uz NVS, 1,7% - uz Lietuvu un 0,6% - uz Igauniju. No visiem emigrantiem 6360 cilvku devs uz Krieviju, 719 - uz Ukrainu, 685 uz Baltkrieviju, 638 - uz Vciju, 581 - uz Izralu, 453 uz ASV, tau atsevias personas nosauca ar Austrliju, Kandu, Kubu, Dienvidfrikas Republiku, Kolumbiju, nu, Nigriju un citas. Ar Rg iedzvotju skaits uz migrcijas rina samazinjs. No Rgas izrakstjs par 5,3 tkst. cilvku vairk nek pierakstjs. 1995. gad no Rgas izbrauca par 6,3 tkst. cilvku vairk nek iebrauca. Tpat iedzvotju skaits 1996. gad saruka ar Liepj - par 694 cilvkiem, Daugavpili - par 298 cilvkiem, Jelgavas rajoni - par 578 cilvkiem, Bauskas rajon - par 443 cilvkiem, Preiu rajon - par 395 cilvkiem, Tukuma - par 345 cilvkiem un Aizkraukles rajon - par 219 cilvkiem. 1996. gad migrcijas rezultt iedzvotju skaits palielinjs Jelgav, Jrmal, Rzekn, Ventspili un 6 lauku rajonos: Csu, Daugavpils, Ludzas, Ogres, Rzeknes un Rgas. Emigrcijas rezultt 1996. gad Latvija zaudja 1116 cilvkus ar augstko izgltbu (1995. gad- 1610cilvkus), 140cilvkus-arnepabeigtuaugstko(1995.gad152), 1580cilvkus-ar vidjo specilo izgltbu (1995.g. - 2225), 1934 cilvkus - ar vidjo izgltbu (1995.g. - 2900). 1998. gada skum Latvij dzvoja 2 milj.: 458 tkst. iedzvotju, kas bija par 8,0% mazk nek pdjs tautas skaitanas laik 1989. gad.

36

Valsts statistikas prvaldes dati liecina, ka seu gadu laik (1992 - 1997) iedzvotju skaits Latvij samazinjies par 198 tkst. 1996. gad dzimstbas lmenis Latvij bija divas reizes zemks nek 1986. gad, kad tas sasniedza augstkos rdtjus kops sedesmitajiem gadiem. 1997. gad valsti piedzima 18,830 tkst. brnu, kas bija par 2765 brniem mazk nek 1995. gad un par 23,3 tkst. mazk nek pirms desmit gadiem. Iedzvotju skaita izmaias pa gadiem (tkst.) [16] Gads Iedzvotju skaits 1995 2529.5 1996 2501.7 1997 2479.9 1998 2419.2 1999 2397.6 2000 2379.9 1. tabula. 2001 2366.1

1999. gad bija 2397.6 tkst. Iedzvotju (sk. 1. tabulu), kas bija par 2,5% mazk nek 1998. gad. Tas nozm ka saldzinot ar iepriekjo laika periodu, iedzvotju skaits ir samazinjies par 2,5%, un kas liecina par nelielu dzimstbas pieaugumu, jo iepriekj period saldzinot datus bija 8,0% iedzvotju skaita samazinjums. Dzimuo skaits saldzinot datus ar 1998 gadu ir palielinjies par 5,1% (sk. 1. pielikuma 2. tabulu). Miruo skaits par o laika periodu ar ir samazinjies par 4,0% (sk. 1. pielikuma 3. tabulu). Apskatot 2000. gada datus ms varam redzt, ka tendence iedzvotju skaita samazinans ir saglabjusies, bet samazinans temps ir palninjies. T tad 2000. gad iedzvotju skaits ir 2379.9 tkst. cilvku (sk. 1. tabulu), kas ir tikai par 0,7% mazk nek 1999. gad. Tdejdi var secint ar ka ir palielinjies dzimuo skaits un samazinjies miruo skaits. Dzimuo skaits ir palielinjies par 4,2% (sk. 4. pielikuma 2. Tabulu), bet miruo skaits ir samazinjies par 2,0% (sk. 1. pielikuma 3. Tabulu). Saldzinot pagju gada rdtjus ar ir redzama iedzvotju skaita samazinans, ttad 2001.gad bija 2366,1 tkst. (sk. 1. tabulu) iedzvotju un tas ir par 0,6%. Dzimuo skaits ir in laika period samazinjies par 3,8% (sk. 1. pielikuma 2.Tabulu), bet miruo skaits ir palielinjies par 2,1% (sk. 1. pielikuma 3. Tabulu). Tdejdi ir novrojama iedzvotju skaita straujka samazinans. [16] Svargs ir ar iedzvotju sadaljums vecuma grups, kas tiei ietekm mrketingu. T, piemram, jauniei (15 - 24 gadi) rada paaugstintu pieprasjumu pc motocikliem, sporta piederumiem, modes aprba, audio un video aparatras; cilvki ar stabilku dzvesveidu (35 -50 gadi) pieprasa bvmaterilus individulajm bvm, jaunus automobius, prestius aprbus. Tuvojoties pensijas vecumam,

37

cilvki biei ceo, mazk d, dod priekroku drgam aprbam, vlas pakalpojumu kompleksu, kas saistts ar dadiem atptas veidiem. Teiktais nav izsmeos raksturojums - tas tikai ilustr atzinumu, ka tirg piedals konkrts cilvks, nevis "kds iedzvotjs". Latvijas situcija norda uz pretjo, ka tuvojoties pensijas vecumam cilvkiem ienkumi ir zemi, td tie neataujas daudz ceot, bet gan mina izvilkt savu dzvbu ar to naudas daudzumu, ko saem pensij. Tdejdi samazinot kopjo pirktspju, un rada maznodrointo slni.[8; 74] Pieprasjumu ietekm ar iedzvotju sadaljums pc dzimuma. Latvij 1940. 1998. gad vrieu un sievieu samrs kopj iedzvotju skait gandrz nav mainjies (1998. gad attiecgi 46,3 un 53,7%). Tau atirgs vecumgrups is samrs ir dads: no 0 ldz 34 gadiem - vairk vrieu, pc tam prsvar sievietes. Jem vr, ka galvenais patrtjs visbiek ir nevis indivds, bet imene (mjsaimniecba). Tpc mrketinga attstbas tendenu noteikan nozme ir tdiem faktoriem k vecums, kd stjs laulb, brnu skaits imen, laulbu un irans gadjumu samrs, strdjoo imenes loceku skaits. Ir jizpta, k ie faktori ietekm cilvku vajadzbas, jo noskaidrojot, kas ieprkas - neprects vai imenes cilvks, vai viam ir viens brns, vai trs, vai laulta sieviete strd vai n u.tml., - uzmumi, orientti uz mrketingu, var sekmgk izvrst savu darbbu. [8; 74] Runjot par SIA Nelda aktivittm aj jom ir noskaidrots, ka vairk da tipa veikalos ieprkas sievietes un imenes, kas prk prtikas un saimniecbas produktus savm ikdienas vajadzbm. Pie das atzias ir nonkusi uzmuma vadba, ilgus gadus ptot savus pircjus, manuprt vartu o laika posmu samazint ja tiktu veikts ties ptjums sadarbb vai nu ar saviem mrketinga specilistiem, kurus btu jpieem darb, t k im uzmumam nav mrketinga nodaas, vai ar ar izmantojot specializtas firmas pakalpojumus. Td veid vartu jau skt veidot nepiecieams aktivittes un paskumus potencilo klientu piesaistei un esoo klientu noturanai. Jem vr ar iedzvotju migrcija un nacionl struktra. Latvij pckara period ldz 1984. gadam samazinjs lauku iedzvotju skaits. 1951. - 1990. gad pilstas iedzvotju skaits republika palielinjs par 311,2 tkst. cilvku, turpret lauku iedzvotju skaits samazinjs par 257,2 tkst. cilvku. Pdjos gados ir novrojama tendence samazinties iebraucju skaitam, t piemram, laika posm no 1998. gada 2001. Gadam is skaits ir samazinjies par 57,3 %. Tas pats ar ir novrojams ar izbraucoo iedzvotju skaitu, in pa laika posm izbraucju skaits ir samazinjies par 67,2%. Prognozjot tirgus attstbu, jem vr gan pareizjais stvoklis, gan

38

perspektva, jo pilngi pamatoti novrots, ka iebraucjs vai vietjais iedzvotjs, pamatncijas vai citas tautbas cilvks, pastvot prjiem viendiem apstkiem, tirg ierodas ar atirgu pieprasjumu. Ekonomisk aspekt mrketinga lmumu pieemanu ietekm ne tikai cilvku pastvana, bet ar viu pirktspja, kas savukrt atkarga no: darba algas pieauguma; cenu maias; kredta saemanas noteikumiem; iedzvotju ietaupjumiem.[8; 74] di dati netiek ptti vispr uzmuma, jo uzmuma vadba uzskata ka nav nepiecieamba dm izptes procesam. Autora viedoklis ir tds, ka veicot dus ptjumus ir iespjams preczk noteikt uzmuma mrpircjus, k ar preczk noorientties uz o mrpircju, tdejdi sekmjot jaunu pircju piesaisti un esoo pircju noturanu.

3.2. Starptautisks attiecbas

Nkamais mrketinga rjs vides elements ir starptautisks attiecbas. Protams, starptautisk vide ietver daudzus faktorus, kurus visiem uzmumiem jievro, pai tiem, kas saistti ar eksportu un importu. [8; 77] Latvij katru gadu pieaug rjs tirdzniecbas deficts. 1995. gad tas bija 3% no iekzemes kopprodukta (IKP), bet 1996. gad jau 18,5%. Preu imports 1996.g. bija 1,6 reizes lielks nek eksports, un pdj pieaugums atpaliek no IKP pieauguma tempiem. IKP, Eksporta un importa saldzinjums faktiskajs cens milj. Ls [16] 4. tabula. Gadi IKP Eksports Imports 1996 2829.1 795.2 1278.2 1997 3275.5 971.7 1582.4 1998 3589.5 1068.9 1881.3 1999 3897.0 1008.3 1723.9 2000 4336.1 1131.3 1933.9 2001 4740.8 1256.4 2201.6

Parasti dam deficta pieaugumam ir divi galvenie iemesli: vai nu samazins k rjais, t iekjais pieprasjums pc valsts precm, vai ar valsti ir oti labvlgi investciju apstki, kas palielina iekjo patriu un rada papildu pieprasjumu, it pai kapitlprecm. Tau dati neliecina, ka galvenais tirdzniecbas pieauguma izraistjs bija investciju ievrojams pieaugums. Acmredzot vietjie raojumi nevar ldzvrtgi konkurt ar rzemju precm. Par to liecina ar tas, ka preu imports

39

faktiskajs cens 1996. gad ir pieaudzis par 23%, savukrt eksports faktiskajs cens -par 15,5% (sk. 4. tabulu). Importa struktra pdjos divos gados ir nostabilizjusies ar tendenci pieaugt patria preu importam, ko nevar viennozmgi vrtt pozitvi. Situcija Latvijas tirg nav mainjusies saglabjoties rjs tirdzniecbas defictam. Apskatsim pdjo gadu tendences (sk. 4. tabulu), ttad pdjos gados ir pieaudzis gan imports, gan eksports. Saldzinot datus par pdjiem trijiem gadiem eksports ir pieaudzis par 19,7% laika posm no 1999. gada ldz 2001. gadam, bet imports ir pieaudzis, in laika posm, par 21,7%, tdejdi saglabjot rjas tirdzniecbas defictu iepriekj lmen. K jau iepriek minju iespjamos iemeslus, kpc rodas rjs tirdzniecbas deficts. [3; 12] SIA Nelda is faktors neietm btiski, jo uzmums tirgojs ar rvalstu precm, k ar pau raotiem produktiem. Tdejdi nodroinot lielu preu izvli un plau sortimentu, k jau tika mints iepriek. Bet uzmums lielkoties nodarbojs ar Latvijas preu tirgoanu, tas rada problmas konkurjot ar citiem konkurentiem, kas lielkoties tirgo rvalstu preces, t piemram, SIA VP-market, kas tirgo Lietuv raots ltks preces, ar kurm Latvijas raotji nevar konkurt cenu zi, tdejdi ar ietekmjot uzmuma cenas, kas saldzinjum ar konkurenta cenm ir augstkas.

3.3. Zintnes un tehnikas attstbas lmenis

Zintnes un tehnikas attstbas lmenis ietekm raoanas tehnoloiju, pamatfondus, izejvielas, galu gal -jaunu preu un pakalpojumu veidu veidoanu tirg, tdu preu, kurm vai nu ir uzlabotas lietoanas pabas, vai kuras ir pilngi jaunas, iepriek nebijuas. Katrs jauns atkljums zintn un tehnik vai izraist jaunu raoanas nozaru raanos (atcersimies tranzistorus, kserogrfiju, antibiotikas, pavisam nesen personlos datorus). Tau atkljumi ne tikai rada jaunas nozares, bet ar saaurina vai likvid vecs nozares. T piemram, tranzistoru izgudroana negatvi ietekmja radiolampu raoanu, automobiu rpniecba daudzs valstis ierobeoja citus transporta veidu raoanu,, no televzijas attstbas cieta kino industrija. Objektvie attstbas likumi viss valstis ir viendi. Atirgi var risint jautjumus, kas kompenss ekonomisks un socils izmaksas, prejot uz principili jauniem produktu veidiem. To var uzemties gan uzmums, gan valsts. Ja is jautjums vispr netiek risints sakar ar neieinterestbu, nevelanos riskt, tad

40

jauna produkta ievieana tiek kavta. Katram uzmumam uzmangi jseko vism prmaias zintn un tehnik, jo ts var samazint raojam produkta pieprasjumu. Savukrt tra reakcija uz prmaim uzmumam var dot jaunas iespjas paplaint darbbu. Viens no svargkajiem faktoriem, kas ietekm ekonomisko izaugsmi, ir investcijas, ko uzmumi iegla savos ptjumos un jaunas tehnoloijas iegdei. Uz mrketingu orienttiem uzmumiem jievro vl viens svargs fakts. Tehnikas progress cilvcei var ne tikai sniegt labumu, bet ar nodart aunumu. Nemaz jau nerunjot par kodoliercm, pavisam ikdieniu produktu raoana rada atkritumus, notekdeus, piesro un saind apkrtjo vidi. Precizsim - mrketinga darbba nebt nav orientta uz slaicgu izdevgumu, ko vartu gt, prdodot preces un kaitjot socilajiem labumiem. Glui pretji, produktu raoanas kvalittes un tehnoloijas standartu izstrde paredz nepiecieamo ekoloisko normu ievroanu. [8; 81] K jau iepriek tika noskaidrots SIA Nelda nepievras zintniskiem ptjumiem, td turpmk raksturou uzmuma tehnoloisko attstbu, kur vairk runu par informcijas tehnoloijm. Uzmums praktiski maz iegulda ldzekus tehnoloiju iegdei, kas ir novedis pie t, ka uzmumam ir novecojuas tehnoloijas, kas nenodroina nepiecieamo operatvo informcijas apmaiu, t piemram, uzmumam nav vl joprojm svari novietoti uz kasm, kas daudzus klientus noved nesapraan kur lai nosver savu iegdto preci, k ar runjot par prjm tehnoloijm, kas ir jau morli novecojuas. Kaut gan uzmums cenas atrisint o problmu, tas nedot gaidtos rezulttus, jo uzmums cenas ieguldt maksimli maz ldzeku tehnoloiju iegdei, kas nebt nav labkais tehnoloiskais risinjums priek da veida uzmuma. Informcijas tehnoloijas paldztu novrst daudz uzmum esos problmas, k ar uzlabotu informcijas apmaiu starp veikaliem un centrlo biroju, kas nebt nav vienmr lietas kurs par visu notiekoo veikalos, un nespj objektvi novrtt esoo situciju, k ar atvieglotu datu apkopoanu un analzi, k ar atvieglotu pircjiem iepirkanos paos veikalos un veikala vadtju darbu.

41

3.4. Valsts politika

Valsts politika k rjais faktors btiski ietekm katras organizcijas mrketinga darbbu. Pasaules praks pieemts, ka valsts regultj darbbai auri ekonomisk zi ir trs pamatmri: aizsargt organizcijas pret konkurentu nelikumgu darbbu; aizsargt patrtjus pret uzmju patvau; aizsargt sabiedrbas intereses pret uzmjdarbbas bezatbildbas iespjamm sekm. Inflcija tulkojum nozm "uzbrieanu". Parasti uzbriest naudas masa ~M; ldzsvars tiek grauts, koppieprasjums prsniedz koppiedvjumu. Tautsaimniecba tiecas uz jaunu ldzsvaru, un tas tiek pankts, augot cenm sabiedrbas mrog, kuru ir nepiecieams risint valsts mrog, k ar tdas problmas, k monopolisms un citas problmas rada nepiecieambu pc valsts iejaukans, tau ir skaidrs, ka desmitiem gadu ilg prliek valsts regultj darbba tirgus jom sekmes nav devusi. [6; 34] Tpc nepiecieams stingri pamatot valsts ldzdalbu ekonomik, jo uzmumiem nav pieemama k centralizt, t vietj birokrtija. Specilistiem mrketinga jom ir labi jprzina un jievro svargkie likumi, likumdoanas akti, un noteikumi, kas attiecas uz uzmuma, patrtja un visas sabiedrbas interesm. [8; 81] Runjot par valsts regultj darbbu ir j uzsver tas, ka valsts ir izveidojusi daudz un dadu organizciju kas regul dadas attiecbas starp organizcijm, k ar starp klientiem un organizciju. Ir izveidotas tdas organizcijas, k piemram, Latvijas konkurences padome, Patrtju aizsardzbas komiteja, u.c., tdejdi nodroinot valsts regultj funkciju, bet pc autora domm regultj darbba ir prk uzmcga un daudz reiz rodas situcijas, ka tomr par uzmju, k ar par pau patrtju bezatbildbu, netiek saukts neviens pie atbildbas, jo likumdoan ir oti daudz nepilnbu, kas rada domstarpbas. Par tdu faktu vartu uzskatt SIA Nelda noteikto krtbu veikalos ka nedrkst fikst cenas uzmuma veikalos. Tas rada manuprt smieklgu situciju, ka pircji nedrkst atcerties cenas vai par skatties uz cenm tikai tpc ka uzmumam ir aizdomas, varbt pat pamatotas man par to ir grti spriest, kds pasaka viu cenas preczi konkurentiem, kas vartu izejot no s informcijas uzskt kdus pret paskumus uzmuma darbbai. Autors uzskata, ka tas pat aizvaino pircjus, un das situcijas btu nepiecieams novrst savdk, nevis aizliedzot pircjiem jebkd veid fikst cenas uzmuma veikalos.

42

Un t jau nav vairs tikai uzmju problma, bet gan valsts ar, jo valstij ir jnodroina un jreglament konkurentu un pau uzmumu pieaujams darbbas normas. [15] Mrketinga ptniekiem jem vr ar monetrs politikas principi, kurus steno Latvijas valsts valdba. Monetrs politikas stenoanai valdba galvenokrt izmanto das darbbas; rzemju valtas un drgmetlu pirkana un prdoana; refinansanas (diskonta) likmes regulana; valsts iekj aizmuma pardzmju pirkana un prdoana otrreizj tirg; valsts pardzmju pirkana ar vlku atpirkanu; pieprasjuma un automtiskie lombarda kredti; komercbanku terminoguldjumu drobas regulana; rezervju prasbas no komercbankm. Latvijas valdba par monetrs politikas galveno uzdevumu uzskata nacionls valtas stabilittes nodroinanu, t ierobeojot inflciju un vairojot ticbu valsts ekonomiskajai finansu sistmai. Lai to stenotu, ir paredzts ar turpmk saglabt lata kursa neoficilo piesaisti SDR grozam. [8; 84] Kop 1996. gada skuma ir vrojama stabila tendence palielint skaidrs naudas apgrozbu un noguldjumu apjomu. Pc finansu krzes (1994. - 1995.g.) kopj noguldjumu struktr ievrojami palielinjies nerezidentu noguldjumu patsvars, kuru lielk daa nk no NVS. Pieaug banku noguldjumi obligcijs, respektvi, dadu valstu vrtspapros. Tas liecina, ka resursi tiek izlietoti galvenokrt patriam, nevis investcijm. Viens no valsts ekonomisks politikas mriem ir pankt, lai Latvij btu pieejami aizdevumi ar zemm procentu likmm un tie tiktu novirzti investcijm raoan. Analizjot visus datus par valsts attieksmi pret uzmjiem, varu teikt, ka valsts politika nav ne bremzjoa, nedz ar atbalstoa uzmuma darbbas jom.

3.5. Socilais faktors

Socilais faktors ietekm tirgus situciju, tpc, izstrdjot mrketinga situciju un taktiku jebkur lmen, tas jem vr. T, piemram, dzvoku maia nozm, ka radsies pieprasjums pc mbelm un citiem sadzves priekmetiem. Dzvoku celtniecba izvirza paaugstintu pieprasjumu pc bvmateriliem, tehnikas. Savukrt

43

socil joma, ko regul un finans galvenokrt valsts, tirgus attstbu ietekm gan tiei, veidojot pieprasjumu pc specifiskm precm un pakalpojumiem, gan netiei, nosakot jaunu situciju patrtja tirg. Tpc, izstrdjot ieinteresto uzmumu mrketinga stratiju, abi mintie, savstarpji saisttie apstki ir jem vr. [8; 85] Jievro un jizpta nodarbintba un bezdarbs sabiedrb. K varam aplkot pielikuma 4. Attl, kur ir uzskatmi attlots nodarbinto, k ar bezdarbnieku skaita prmaias Latvij. K redzams situcija ar bezdarba lmeni ir stabilizjusies valst. Es pat uzdroinos apgalvot ka bezdarbnieku lmenis ir nedaudz nokrities, kaut gan saldzinot uz kopj fona, tas tomr paliek saldzinoi liels skaits. Tdejdi, ja saldzinot laika posmu 1999. gada ldz 2000. gadam, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 14,2%, tdu pau situciju varam novrot nkoo periodu, kad bezdarbnieku skaits sarucis par 1,8%. Savukrt vislielkais bezdarba lmenis ir bijis 1998. gad, kad bezdarba lmenis sasniedza 111383 cilvku. Tdejdi varam secint, ka socil situcija ir uzlabojusies valst. [2; 21] SIA Nelda iem faktoriem nepievr lielu uzmanbu, jo uzskata, ka Latvij vairs nav lielu iespju izaugsmei tpc turpmkajs darbbs centsies iekarot rvalstu tirgu. Bet autora viedoklis ir ka Latvijas situcija sk stabilizties, un ka te ir lielas iespjas paplainties, protams paplainties netikai Rg, bet ar cits pilsts, kas nav nemazk pievilcgas, tpc autora prieklikums btu rpgk izanalizt visus par un pret, lai vartu preczk noteikt vai Latvijas iespjas ir izsmeltas vai nav izsmeltas. Autora viedoklis ir, ka rpga datu analze liecintu par to ka nebt nav izsmeltas visas Latvijas tirgus iespjas, un uzmumam btu vrts izskatt ar iespju paplainties rpus Rgas robem, nevis tikai Salaspil, bet ar citos lauku rajonos un pilsts.

3.6. Kultra
Kultra ir btiski saistta ar mrketingu. T izpauas cilvku dzves un darbbas orientcijas tipos un forms, k ar viu radtajs materilajs un gargajs vrtbs. Iedzvotajiem, kas dzvo noteikta teritorija, var but dadas kultras, jo dadu tautbu cilvkiem ir atirgas vsturisks tradcijas, paraas, noteikts dzvesveids. Tautbas izpausmes ir vrojamas ne tikai kultras form, bet ar ts satur. Turklt uz kultru iedarbojas ne tikai nacionlais faktors; svargi, kd sabiedrisk iekrt dzvo cilvks, kuru iru vai socilo slni vi prstv, kda ir via profesija, audzinana un imene.

44

Ar te vrojama dialektika: kultras attstba izraisa pieprasjumu pc kultras materilajiem nesjiem - mzikas instrumentiem, radioelektroniks aparatras, kinoiekrtm utt. Vienlaikus kulturls cilvks savdk rkojas preu un pakalpojumu tirg: viu vairs neapmierina daudz kas no t, ar ko vi kdreiz bija samierinjies; vi kst pedantiski korekts attiecb uz savu rjo izskatu; via intereses mains, bet ldz ar to ar draugi; rodas jauns rcbas modelis u.tml. [8; 87] Protams kultras ir atirgas ar pilsts un laukos, piemram, lauku rajonos cilvki pretojs jauninjumiem un negrib tos uzemt tik tri, es to sauktu vairk par mentalittes atirbm, k piemram Rg dzvojoie iedzvotji, kas jau ir pieradui pie visvisdiem jauninjumiem. Aizskarot jau iepriek minto tmu par paplainans iespjm lauku rajonos, ir jem vr ar konkurentu faktors, kas jau ins viets ir jau nostiprinjuies, bet es uzskatu, ja veikali tiem tiks izveidoti un ar augstu apkalpoanas kultras lmeni cilvki ar pie diem jauninjumiem pierads, un ar laiku sks apmeklt uzmuma veikalus ar vien lielk skait. Protams ir ar j veic informjoais darbs un aitcija ar reklmas paskumu paldzbu, kas ar pr liecintu pircjus par veikalu priekrocbm, lai pircji sktu apmeklt uzmuma veikalus. Ar laiku o faktoru vartu vrst par labu uzmuma, k ar tas dotu iespju nodrointies pret konkurentiem ajs apdzvotjs viets un lauku rajonu pilsts.

45

4. SIA Nelda SWOT analze

rjs un iekjs vides analze dod iespju noteikt uzmuma stiprs un vjs puses, pastvos iespjas un draudus rj vid, k ar t konkurtspju. Lai novrttu uzmuma konkurtspju, ir jem vr vairki faktori. 1. 2.
3.

Cik stipra ir uzmuma konkurtspja? Vai uzmuma konkurtspja pastiprinsies vai pavjinsies, ja tas Kda ir uzmuma pozcija saldzinjum ar t galvenajiem

turpins realizt esoo stratiju? konkurentiem, emot vr nozares galvenos attstbas faktorus? 4. 5. Kas nosaka uzmuma konkurtspjgo priekrocbu? Kdas ir uzmuma spjas aizstvt savu pozciju nozar, emot vr

nozares konkurences faktoru darbbu? Uzmuma stiprs un vjs puses [4; 76] Uzmuma stiprs puses Svargas pamata prasmes Liela tirgus daa Atirga tirgus stratija Patrtju skaita un lojalittes pieaugums Piederba spcgai stratiskai grupai Darba tri augoos tirgus segmentos Izteikti diferencti produkti Pea virs vidj nozares lmea Labk tehnoloija nozar Eneriski, uzmgi vadtji Spja izmantot radus rjs vides iespjas Izmaksu priekrocbas 5. tabula.

Uzmuma vjs puses Slikta reputcija klientu vid Pakpeniska tirgus zaudana Finansilo resursu trkums Iemumu pieaugums zemks par vidjo nozar Lna produktu izstrde Piederba vjai stratiskai grupai Nepietiekami resursi tirgus ieganai Izmaksas augstkas nek konkurentiem Prk maza tirgus daa Nespja atvairt rjos draudus Zema produkta kvalitte Prasmes un iemau trkums sav nozar

Uzmuma draudi un iespjas [4; 76] Iespjas rj vid Iespjas iekarot jaunus tirgus Jaunas klientu vajadzbas Integrans plsmas vai pretplsmas

6. tabula.

Draudi rj vid Aizstjj produktu pardans tirg Zemku cenu konkurjou produktu pardans tirg Draugi zaudt rzemju tirgus un valtas

46

virzien Pieeja pievilcgiem rzemju tirgiem Konkurentu bezrpba Iespja paplaint raoanu atbilstoi pieprasjumam Jaunu tehnoloiju pardans

kursa svrstbas Tirgus pieauguma palninans Cenu regulanas nepiecieamba Piegdtju un pircju ietekmes pieaugums Pircju gaumes un vajadzbu izmaias

Iespjams uzmuma stiprs un vjs puses, k ar iespjamie draudi un iespjas rj vid ir, mintas 5. un 6. tabul. [4; 76] Saldzinot uzmumu ar t galvenajiem konkurentiem attiecgaj nozar, ir jizvrt t stiprs un vjs puses un izmaias realizjams stratijas ietvaros. Saldzinanu ir lietdergi veikt, emot vr dus rdtjus: produktu vai pakalpojumu kvalitte, klientu apkalpoana, klientu apmierinjums, finansil pozcija, tehnoloisks iekrtas, pamata prasmes, personla sagatavotba un lojalitte . Uzmumi, kuri pieir nopietnu lomu mrketinga struktrvienbm un posteiem uzmum, vides faktorus uzskata par nozmgiem, jo uzskata, ka izmaias vid paldz noteikt mrketinga iespjas iespjas labk ieraudzt pircju vajadzbas. Vides faktori var pardt mrketinga draudus, kas ietekm uzmuma veiksmi tirg. Mrketinga iespjas un draudus rada vides socilie, tehnoloiskie, ekonomiskie un reguljoie aspekti. Tendences palielinties rpus mjas strdjoo sievieu skaitam, brnu skaita pieaugumam imen vieniem uzmumiem ir draudi, citiem iespjas. Mrketinga iespjas var tri prvrsties par draudiem trs iemeslu pc: 1. 2. 3. Netiek apmierintas pircju (klientu) vajadzbas; Nespja konkurt; Ilglaicgas vides tendences. [11; 79]

Kad rjs un iekjs vides analzes ce ir noteiktas uzmuma stiprs un vjs puses, k ar draudi un iespjas rj vid, tad var izveidot SWOT matricu. o matricu biei lieto uzmumu konkurtspjas noteikanai. Katr kvadrant ir mintas stratijas, kas em vr divus faktorus. Analizjot izveidoto matricu, katrs iekjs vides faktors (stipr vai vj puse) tiek izvrtts, emot vr katru rjs vides faktoru (iespja vai drauds). No visiem iespju variantiem (tie var sasniegt

47

vairkus simtus kombinciju) jatlasa tie, kuri ir btiski, novrtjot uzmuma pareizjo stvokli un izstrdjot t nkotnes stratiju. SWOT matrica [4; 76] Stiprs puses Otrs lielkais lielveikalu tkls Latvij; Liels un plas preu un produktu sortiments; Uzmuma pea ir virs vidj uzmum; Daudzi klienti ir lojli uzmumam, jo vius apmierina uzmuma piedvts preces un atlaiu sistma; Augsta produktu kvalitte Uzmumam ir ar kulinrijas un zivju prstrdes cehi, tdejdi rao un prdod savu raoto produkciju. Iespjas Iespjas iekarot jaunus tirgus, paplainoties ar lauku rajonos, k ar izmantot rvalstu tirgu sniegts iespjas; Uzmumam ir ar iespjas paplaint raoanu atbilstoi pieprasjumam; Plaas tehnoloisks iespjas kas saisttas ar jaunu tehnoloiju pardanos pasaul. Liela kvalifictu darbinieku pieejamba, mrketinga jom.

7. tabula.

Vjs puses Uzmum ir lna pieprastu produktu izstrde; Uzmums iegulda maz ldzeku tirgus ieganai un nostiprinanai; Uzmuma izmaksas ir augstkas nek konkurentiem, sakar ar novecojum tehnoloijm; Nespja atvairt rjos draudus, tas ir nespj nodroint tdu konkurt spjgo priekrocbu, lai neienktu tirg jaunu konkurenti, kas spj apdraudt esoo tirgus pozciju. Draudi Pards Latvijas tirg rvalstu lielveikalu tkli, kuri piedv zemkas cenas savu valstu produkcijai; Iespjamas valtas kursa svrstbas izejot rvalstu tirg; Dadi likumdoanas aizliegumu, kas apgrtina noturt esoo tirgus pozciju, piemram, aizliegums tirgot alkoholu nakts stunds; Jaunu konkurentu iespja ienkt tirg; Nespja sekot ldzi tehnoloiskajai attstbai.

K redzams SWOT matric (sk. 7. Tabulu) uzmumam ir daudz vjo puu iekj vid, kas apgrtina uzmuma darbbu un padara to lni reajou uz tirgus izmaim, bet daudzas no im uzmuma vjajm pabm ir iespjams novrst un prvrst par stiprajm pabm, kas padartu uzmumu daudz konkurt spjgku

48

un spjgu radt spcgu, konkurtspjgo priekrocbu attiecb pret prjiem konkurentiem. Piemram, k jau autors minja iepriek uzmums tirgo pla sortiment Latvij raots preces. Uzmums o priekrocbu vartu attiecgi izmantot savs reklmas kampas, kas manuprt ir viena no tm priekrocbm, kas pievilina jaunus pircjus veikalu tklam, protams btu jpalielina izdevumi reklmas kampau izstrdei un ievietoanai masu sazias ldzekos. Uzmuma vl viena vj puse ir uzmuma novecojus tehnoloijas, kas vairs nenodroina nepiecieamo apkalpoanas kvalitti, k ar informcijas plsmu uzmuma iekien. Manas domas ir tdas, ka uzmumam btu nepiecieams investt ldzekus informcijas tehnoloiju modernizanai, tdejdi paaugstinot savas darbbas efektivitti. Runjot par stiprajm pusm ir jpiemin tas, ka daudzi pircji ir iecienjui SIA Nelda lielveikalus, jo lielveikalu tkls piedv plau preu sortimentu un veikalos ir daudz dadu akciju, kuru laik preces var iegdties par pam cenm, k ar produktiem ir augsta kvalitte, ko ar apliecina saemtais kvalittes sertifikts. Uzmums ar dau produkcijas rao pats, kas nedaudz samazina izmaksas, kas ir minams vis visum k pozitvs faktors. Uzmumam ir vl ar daudz neizmantoto rjs vides iespju, kuras izmantojot uzmums var palielint savu tirgus dau Latvij, k ar iekarot rvalstu tirgus. K jau augstk minju uzmums gatavojs skt savu darbbu Krievijas tirg. Minot pie iespjm ir pla neizmantot informcijas tehnoloiju pieejamba msdiens. Jmin ar pie rjs vides iespjm ir uzmuma iespjas paplaint raoanu atbilstoi pieprasjumam. K nozmgkais drauds ir jmin, jaunu konkurentu pardans tirg, kas pr dod savas valsts raoto produkciju, par zemkm cenm, tdejdi izmantojot agresvu cenu politiku spj iekarot lielu tirgus dau jau savas darbbas skum. K draudu es mintu ar valtas svrstbas, kas ir saisttas ar ieieanu Krievijas tirg, k ar dadi likumdoanas aizliegumi, kas saistti ar produkcijas ierobeotu tirdzniecbu. K ar minu to faktu, ka uzmums nepieir pietiekamus ldzekus informcijas tehnoloiju attstbai, tehnoloijm. Pc autora domm uzmumam, btu jem vr visi ie faktori, kas ietekm uzmuma darbbu plnojot tlko uzmuma attstbu, un veltot uzmanbu savm vjajm pusm, k ar pievrot uzmanbu savm iespjm un draudiem, kas izriet no rjs vides. Tpc autora priek likums, k jau darba skum autors minja, ir tdejdi strdjot ar morli nolietojum

49

izveidot mrketinga nodau, kas sekotu vism m norism un izdartu attiecgus prieklikumus uzmuma stratijas izvl tlkai attstbai. Autora prieklikums, izanalizjot visas uzmuma stiprs un vjs puses, k ar rjs vides radts iespjas un draudus. Uzmumam btu ieteicams izmantot WO stratiju, tas ir radt stratiju, kas izmantojot rjs vides radts izdevbas un prvart iekjs vides vjs puses. Autors iesaka izmantot du stratiju, jo uzmumam ir daudz vjo puu, kuras vartu novrst izmantojot rjs vides radts iespjas. T piemram, novecojus tehnoloijas vartu aizstt ar jaunm modernkm tehnoloijm, kas ir oti pla piedvjum Latvijas tirg. T ar nespju atvairt rjos draudus un lna pieprastu produktu izstrde, vartu novrst pieemot darb kvalifictus mrketinga specilistus, kas vartu sekot ldzi tirgus situcijai un novrtt rjs vides draudus izstrdjot uzmuma stratiskas darbbas, kas sptu os draudus novrst un pilnveidot uzmuma darbbu. Tdejdi uzmums ar sptu nostiprint esos tirgus pozcijas un ar veiksmgi izvlties tlko attstbu.

50

Secinjumi un prieklikums
Secinjumi
1. Uzmuma struktr ietilpst augstk vadba, kas ir prezidente un tai pakautb ir viceprezidente, kas atbild par tirdzniecbas jautjumiem. Savukrt viceprezidentei pakauti ir visi veikalu vadtji, tirdzniecbas menederi un raoanas daa. Prezidentes pakautb ir ar personldaa, reklmas daa, datordaa, juristi, finansu daa, kam savukrt ir pakauta grmatvedba. Bet uzmumam nav mrketinga daas, kas nodarbotos ar mrketinga ptjumiem un mrketinga aktivitu izstrdanu. 2. Uzmuma augstk vadba nepievr lielu uzmanbu mrketingam, vartu teikt, ka vispr netiek emti vr uzmumu ietekmjoie faktori. Institucionlais menedments uzmum neatbalsta lielas reklmas kampaas, kas btiski ietekmtu esoos pircjus un piesaisttu jaunus pircjus uzmuma lielveikalu tklam. K ar uzmuma vadba nesekojot ldzi tirgus situcijai, oti lni rea uz maingo rjo vidi, tdejdi nespj ar novrst rjos draudus. 3. Uzmums veido plnotu reklmas budetu, bet papildus paskumiem, tas ir lielm reklmas kampam, piemram, uz svtkiem vai ar kad tiek veidotas lielas akcijas veikalos, ldzeki netiek pieirti pietieko daudzum, jo uzmuma vadba uzskata, ka t ir lieka naudas ieguldana. 4. Mrketinga jom uzmums neveic nekdus ptniecbas darbus, k ar neanaliz tirgus situciju. Viengais ko uzmums pta tas ir jaunu produktu raoanas iespjas, bet ie ptniecbas darbi norisins ar eksperimentu metodi, kas aizem daudz laika un finansu ldzeku. 5. Uzmuma sagdes daa ir sadalta divs das, tas ir uzmuma centrlaj biroj darbojs tirdzniecbas menederi, kas sldz lgumus ar piegdtjiem, un uztur kontaktus ar tiem par atlaiu pieiranu kdam noteiktam produkta veidam, bet veikalos darbojs veikalu vadtji, kas pasta preces savam noteiktajam veikalam. Tdejdi rodas situcijas, ka akcijas tiek veidotas visiem veikaliem viendas, bet pieprasjums ir atirgs katr viet. Tad izveidojas paradokss, ka pircjiem ir pieirta atlaide uz kdu produktu, bet pircji neprk o produktu. 6. Uzmum netiek pielietoti mrketinga darbbas principi, tdejdi uzmums neveic nekdus nestandarta projektus, bet strd jau ierastaj ritm, tdejdi neveidojot sava uzmuma konkurent spjgs priekrocbas attiecb pret

51

prjiem da veida uzmumiem, k ar nenodroins pret jaunpiencju draudiem. 7. Uzmumam ir liels piegdtju loks, kas auj uzmumam izvlties katram noteiktam produktam augstu kvalitti un zemas iepirkuma cenas, tdejdi neveidojas atkarba no piegdtjiem. 8. Praktiski uzmumu pau var uzskatt par starpnieku starp raotju un pircju tdejdi uzmums neizmanto citu starpnieku pakalpojumus ar savas produkcijas izplatanai. 9. Uzmuma mrpircjs ir sievietes, tas ir mjsaimnieces, kam ir ikdienai nepiecieami gan prtikas produkti, gan ar saimniecbas preces. Uzmuma pircjiem tiek piedvts oti plas sortiments gan prtikas preu, gan saimniecbas preu. Lielk daa preu ir vietj raojuma, tas ir Latvijas preces pc nosaukumu skaita aizem apmram 49% no kopj preu sortimenta. 10. Uzmuma pircjiem tiek piedvtas dadas atlaides, un ar tiek piedvts iegt pircja karti sav paum. Bet ir jsaka tas, ka uzmums nenodarbojas ar pietiekou o brnigo iespju popularizanu, ir izveidoti tikai pircju urnli, kas ir izvietoti paos veikalos, ar dareiz tiek izmantots radio reklmu ievietoanai, bet tas ir oti reti. Praktiski uzmums neveic pircju iepazstinanu ar iespjm, ko pircji var izmantot lielveikalu tkl Nelda. 11. Uzmuma lielkie konkurenti ir SIA VP-market un Rimi. Rimi ieem pirmo vietu pc apgrozjuma in nozar, bet SIA Nelda otro, kas attiecas uz SIA VPmarket ir jsaka, ka uzmums jaunpiencjs Latvijas tirg un palaik nav pieejami dati, kdu tirgus pozciju tas ieem. Uzmums praktiski nepievr uzmanbu konkurentu izptei, jo uzskata, ka t ir lieka laika izrdana, k ar ldzeku nelietderga ieguldana. Runjot par SIA VP-market ir jsaka, ka tagad jau ir agresva tirgus politika, SIA VP-market ir zemas produktu cenas, un is uzmums tirgo Lietuv raotu produkciju. Uzmumam ir ar jaunpiencju draudi saglabjuies, jo uzmums nepievr uzmanbu savas tirgus daas nostiprinanai un priekrocbu radanai, k ar jaunpiencju barjeru radanai. 12. Sabiedriskas organizcijas un prese ldz im nav btiski ietekmjusi uzmuma darbbu, jo uzmums nenodarbojas ar aktvu uzmuma tla radanu. Praktiski preses nostja ir neitrla pret uzmumu, to pau ar vartu teikt par citm sabiedriskm organizcijm. 13. Likumdoana uzmumu ietekm tikai radot dadus aizliegumus tirdzniecbai, piemram, alkohola tirgoana nakts stunds. Bet visd citd zi likumdoana

52

btiski neietekm uzmuma darbbu, vismaz uzmums uzskata ka visas ieviests normas ir saprtgas un izpildmas. 14. Pamatojoties uz centrls statistikas prvaldes datiem demogrfisk situcij saldzinjum ar iepriekjiem periodiem ir uzlabojusies, kas dod iespju uzmumam attstties ne tikai vien reion, bet gan vis Latvij. Par to ar liecina vidjs darba algas paaugstinans un bezdarbnieku skaita samazinans. 15. Latvij ir saglabjies rjs tirdzniecbas deficts. Bet kas attiecs uz uzmumu ir jpiemin tas faktors, ka rvalstu jaunpiencji, k piemram, SIA VP-market tirgo vairk rvalsts raoto produkciju par zemkm cenm, kas btiski ietekm ldz ar to SIA Nelda konkurt spju Latvijas tirg tirgojoties ar Latvij raotajm precm, kas ir drgkas. 16. Uzmums nepievr uzmanbu zintniski ptniecbas darbiem, bet runjot par tehnoloijm ts ir morli novecojuas, un nespj nodroint nepiecieamo informcijas plsmu, k ar dareiz izraisa nertbas pircjiem. 17. Valsts politika nav ne atbalstoa ne noraidoa pret s nozares uzmumiem, vartu pat teikt ka t ir neitrla. 18. SWOT analz pards tas, ka uzmumam ir daudz labu stipro puu un ar ir daudz neizmantotu rjs vides sniegto iespju. Savukrt uzmumam ir ar vjs puses un rjs vides radtie draudi, ko uzmums nemaz neapzins neveicot nepiecieamos izptes darbus.

Prieklikumi
1. Izanalizjot visas uzmuma stiprs un vjs puses, k ar rjs vides radts iespjas un draudus. Uzmumam btu ieteicams izmantot WO stratiju, tas ir radt stratiju, kas izmantojot rjs vides radts izdevbas un prvart iekjs vides vjs puses. Autors iesaka izmantot du stratiju, jo uzmumam ir daudz vjo puu, kuras vartu novrst izmantojot rjs vides radts iespjas. 2. Prieklikums btu izveidot mrketinga nodau, kas sptu sekot ldzi uzmuma tirgus situcijai un vartu dot objektvus prieklikumus darbbas uzlaboanai un attstbas veicinanai. K ar uzlabotu uzmuma spju reat uz rjs vides draudiem.

53 3.

Izveidot kvalitatvas un lielas reklmas kampaas, kas informtu esoos pircjus par iespjm iepirkties ar atlaidm, k ar kd veid pircji vartu iegt pircju kartes. Akcentu ar vartu likt uz plao Latvij raoto preu sortimentu.

4. Uzmums vartu ar pielgoties dadajam pieprasjumam dads viets, kas nav tikai Rga vai Salaspils, bet katr rajon katr veikala atraans viet ir citds pieprasjums pc noteiktm precm. 5. Novecojoo tehnoloiju skar vartu ieteikt uzmumam nomaint informcijas tehnoloijas pret tdm, kas apmierintu ar pircju vlmes, k piemram svari uz kases, un ar iegdties modernkas informcijas tehnoloijas, kas vartu nodroint uzmumam nepiecieamo operatvs informcijas plsmu. 6. Uzmumam vajadztu pievrst uzmanbu ar izptes procesu uzlaboanai, k piemram, jaunu produktu raoanai izmantot netikai eksperimenta metodi, bet ar veikt pircju aptaujas par viu vlmm. Tdejdi samazinot jaunu produktu izstrdes laiku un finansu ldzeku ieguldjumus. 7. Uzmumam btu nepiecieams izvrtt jaunpiencju draudus un iespjas kd veid vartu izveidot barjeras, lai btu grtk jauniem jaunpiencjiem ienkt tirg. K ar uzmumam vajadztu pievrst uzmanbu konkurentu aktivittm tirg, izstrdjot stratijas cai ar esoiem konkurentiem. 8. Izanalizjot socilo faktoru varam teikt, ka uzmumam ir iespjas attstties ar Latvij nevis tikai iekarot rvalstu tirgu. Tdejdi prieklikums btu neatmest iespju attstties Latvijas tirg, jo tas nav izsmlis savas iespjas. 9. Uzmumam btu nepiecieams ieviest HACCP UN ISO standartus.

54

Izmantot literatra
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.
8.

Saeima Patrtju aizsardzbas likums 18.03.1999 Latvijas Republikas Centrl statistikas Prvalde - Darba spka Latvijas Republikas Centrl statistikas Prvalde Latvijas Caune J., Dzedons A., Ptersons L. Stratisk vadana R.: SIA Kozlinskis V. Ekonomisko ptjumu metodes un informcijas avoti Libermanis G. Nauda, inflcija, valtas kurss R.: SIA Kamene, 1995 Niedrtis J. . Mrketings R.: SIA Biznesa augstskola Turba, 2000 Praude V., Beikovs J. Mrketings R.: Vaidelote, 1999. 559 lpp. Praude V., Beikovs J. Menedments R.: Vaidelote, 1997. 416 lpp. Rurne M. Raoana R.: SIA Biznesa augstskola Turba, 1999 Assael H. Marketing: principles & strategy USA: The Dryden Press, Bennett P. D. Marketing USA: McGraw-Hill, Inc., 1988 763 lpp. . : 1992 734 TOP 300 laikraksts Dienas Bizness un SIA Lursoft Laikraksta Dienas bizness - www.db.lv Latvijas Republikas Centrl statistikas Prvalde - www.csb.lv Latvijas Vstnesis www.likumi.lv SIA Nelda - www.nelda.lv SIA Nelda sniegt informcija

apsekojuma galvenie rdtji R.: 2001 Oktobris makroekonomiskie rdtji R.: 2002 Kamene, 2000 232 lpp. Jelgava: ZZI tipogrfija 67 lpp. 125 lpp. 239 lpp. 9. 10.
11.

125 lpp. 1990 739 lpp. 12.

13.

lpp. 14.
15. 16. 17. 18. 19.

Pielikumi

1. pielikums Dzimuo skaita izmaias pa gadiem Gads Dzimuo skaits 1998 18410 1999 19396 2000 20248 2. Tabula 2001 19690

Avots: Centrl statistikas prvalde

Miruo skaita izmaias pa gadiem Gads Miruo skaits 1998 1999 2000 34200 32844 32205 Avots: Centrl statistikas prvalde

3. Tabula 2001 32900

Attls 4.
Noda rbina to un be zda rbnie ku ska its La tvija

Skaits 1200000 1000000 800000 600000 400000 200000 0 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Gadi

Nodarbinato skaits Bezdarbnieku skaits

Avots: Centrls statistikas prvalde

Diplomdarbs aizstvts Valsts eksmenu komisijas sd 2002.g.

un novrtts ar atzmi Protokola Nr.

Valsts eksmenu komisijas sekretre

(paraksts)