1.

PILNAS RAŽOŠANAS PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS

PAMATOJUMS
Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas sistēmas pamatā ir princips, ka kalkulācijas objekta pašizmaksā
papildu tiešajām izmaksām ietver daļu vispārējo (netiešo) izmaksu. Šo pašizmaksas kalkulācijas sistēmu
plaši izmanto.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija tiek izmantota:

 lai nodrošinātu precīzu vispārējo (netiešo) izmaksu attiecināšanu uz kalkulācijas objekta
pašizmaksu;
 lai noteiktu viena kalkulācijas objekta pilnu pašizmaksu un pelnītspēju.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulāciju var arī izmantot, lai izstrādātu uzņēmuma produktu,
struktūrvienību vai jebkura cita budžeta izmaksas.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas ietvaros izmaksu uzskaites tehnoloģijas īpatnības izpaužas
vispārējo (netiešo) izmaksu analīzes metodēs, it īpaši – vispārējo (netiešo) izmaksu pieskaitījumu likmju
izmantošanā. Šī ir arī galvenā īpatnība, ar ko minētā kalkulācija atšķiras no mainīgo izmaksu pašizmaksas
kalkulācijas.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijā produkta vienības pašizmaksā ietvertie izmaksu elementi:
 tiešās materiālu izmaksas (parasti mainīgās izmaksas, kuras uz vienu vienību ir konstants lielums,
bet kopsummā palielinās, pieaugot saražoto vienību skaitam);
 tiešās darba izmaksas (parasti mainīgās izmaksas, kuras ietver akordalgu un visus nodokļus, kas
jāmaksā darba devējam saistībā ar šo darba algu);
 ražošanas vispārējās (netiešās) izmaksas (var būt mainīgas vai fiksētas izmaksas, kuras ir radušās
ražošanas procesā, bet kuras nevar tieši un pilnībā attiecināt uz vienu kalkulācijas objektu);
 administrācijas vispārējās (netiešās) izmaksas (var būt mainīgas vai fiksētas izmaksas, ar
uzņēmuma vadīšanu saistītās izmaksas);
 pārdošanas un izplatīšanas vispārējās (netiešās) izmaksas (var būt mainīgas vai fiksētas
izmaksas, ar produkta pārdošanu, uzglabāšanu un piegādi saistītās izmaksas).

Ražošanas izmaksas iegūst, saskaitot tiešās materiālu izmaksas, tiešā darba izmaksas un ražošanas
vispārējās (netiešās) izmaksas.

Lai iegūtu pilnu ražotās produkcijas vienības pašizmaksu, pieražošanas izmaksām jāpieskaita
administrācijas, pārdošanas un izplatīšanas vispārējās (netiešās) izmaksas.

Pilna ražošanas pašizmaksa:

Tiešās + Tiešā darba + Ražošanas = Pilna
materiālu izmaksas vispārējās (netiešās) ražošanas
izmaksas izmaksas pašizmaksa

Produkcijas vienības pilna pašizmaksa:

Pilna + Administrācijas + Pārdošanas un = Pilna
ražošanas vispārējās izplatīšanas produkcijas
pašizmaksa (netiešās) vispārējās (netiešās) vienības
izmaksas izmaksas pašizmaksa

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijā galvenā uzmanība pievērsta ražošanas izmaksām. Nosakot kopējo
vienības ražošanas pašizmaksu, ražošanas vispārējās (netiešās) izmaksās neietver administrācijas,
1
pārdošanas, uzglabāšanas un piegādes vispārējās (netiešās) izmaksas. Šādu principu piemēro, lai varētu
sagatavot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci. Gada beigās nepieciešams noteikt krājumu vienību
pašizmaksu un nepārdoto vienību pašizmaksā nedrīkst iekļaut administrācijas, pārdošanas, uzglabāšanas un
piegādes vispārējās (netiešās) izmaksas.

2. PILNAS RAŽOŠANAS PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS TEHNOLOĢIJA

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas sistēma ir atkarīga no uzņēmuma darbības nozares un darbības
apjoma atšķirībām.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijā izmaksu analīze notiek pakāpeniski:

1. tiešās ražošanas izmaksas attiecina uz kalkulācijas objektu, jo tās var tieši saistīt ar noteiktu
kalkulācijas objektu (ir zināms konkrēts patēriņš uz vienu vienību);
2. vispārējās izmaksas izvieto pa izmaksu rašanās vietām (sadala pa visām uzņēmuma
struktūrvienībām);
3. pakalpojumu un palīgražošanas struktūrvienību izmaksas pārdala starp ražojošām struktūrvienībām
(pelnošām struktūrvienībām, lai pakalpojumu un palīgražošanas izmaksas tiktu iekļautas produkta
pilnā pašizmaksā un uzņēmums varētu noteikt pēc iespējas pamatotāku produkta pārdošanas cenu);
4. vispārējās izmaksas ražojošajās struktūrvienībās pieskaita kalkulācijas objektam, izmantojot
pieskaitījumu likmes.

Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas izmaksu analīzes tehnoloģija uzskatāmi redzama 1. attēlā.

Kopējās ražošanas izmaksas

Tiešās Vispārējās izmaksas

izmaksas (netiešās izmaksas)

2.

Ražojoša Ražojoša Pakalpojumi un

1. struktūrvienība 1 struktūrvienība 2 palīgražošana

3.

Ražojoša Ražojoša
struktūrvienība 1 struktūrvienība 2

4.

Kalkulācijas objekts (vienība, kurai nosaka pilnu

pašizmaksu)

1. attēls. Izmaksu attiecināšana uz kalkulācijas objektu

2
2.1. VISPĀRĒJO IZMAKSU SADALE

Vispārējo (netiešo) izmaksu sadale ir noteiktu netiešo izmaksu attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām.
Vispārējo izmaksu sadalei pa izmaksu rašanās vietām izmanto dažādus pamatojumus, atkarībā no izmaksu
veida un uzņēmuma darbības virziena.
1. tabula
Iespējamie vispārējo izmaksu sadales pamatojumi

Pa izmaksu rašanās vietām Piezīme* Iespējamais vispārējo izmaksu sadales pamatojums

sadalāmās vispārējās izmaksas
1. Nomas maksa (1) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums
2. Procentu maksājumi (2) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums
3. Apsildīšana (3) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums
4. Apgaismošana (4) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums
5. Ēku remonts (5) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums
6. Nolietojumus (6) Katras struktūrvienības aizņemtās telpas lielums vai
objekta uzskaites vērtība
7. Apdrošināšana (7) Objekta uzskaites vērtība vai izmaksa
8. Ēdināšanas izdevumi (8) Strādājošo skaits katrā struktūrvienībā
9. Sociālās un medicīnas (9) Strādājošo skaits katrā struktūrvienībā
aprūpes izdevumi
*
Piezīmes 1. tabulai:
(1) nomas maksājumu sadalei aizņemtās telpas lielumu var izmantot par sadales pamatojumu tajā
gadījumā, ja visas izmaksu rašanās vietas atrodas vienā ēkā, sadalot izmaksas, jāņem vērā nomas līguma
specifika, t.i., varbūt tiek nomātas tikai administrācijas telpas, tad šo izmaksu summu nav nozīmes sadalīt
starp visām uzņēmuma struktūrvienībām, bet ir jāattiecina tikai uz administratīvās struktūrvienības
izmaksām;
(2) šādu sadales pamatojumu izvēlas gadījumos, ja kredīts ir vispārējai uzņēmuma attīstībai, nevis kādam
konkrētam mērķim, piemēram, ja kredīts ir ražošanas iekārtas iegādei, tad procentus attiecina uz attiecīgās
ražotnes pašizmaksu;
(3) vienīgais pamatojums, ar pieņēmumu – jo lielākas telpas, jo lielāki apsildīšanas izdevumi;
(4) aizņemtās telpas lielumu var izmantot kā sadales pamatojumu, ja apgaismojums telpās ir vienveidīgs,
ja gaismekļu jauda atšķiras, uzņēmumos veic elektrotehniskos aprēķinus;
(5) bez aizņemtās platības, jāņem vērā arī izmantoto materiālu cenas;
(6) aizņemtā platība, ja visas struktūras atrodas vienā ēkā, pārējos gadījumos pamatojums ir objekta
vērtība;
(7) jo vērtīgāks objekts un lielāki apdrošināšanas maksājumi, jāņem vērā apdrošināšanas polises vērtība un
kurā struktūrvienībā objekts ir apdrošināts;
(8) jāņem vērā izsniegto talonu vērtība;
(9) jāņem vērā apdrošināšanas polises vērtība.

3
 2.2. VISPĀRĒJO IZMAKSU PĀRDALE

Vispārējo izmaksu pārdale ir tiešā produkcijas ražošanā neiesaistīto struktūrvienību (noliktava, tehniskās
apkopes struktūra, administrācija u.c.) izmaksu attiecināšana uz ražojošām struktūrvienībām

2. tabula

Iespējamie tiešā produkcijas ražošanā neiesaistīto struktūrvienību izmaksu pārdales pamatojumi

Tiešā produkcijas ražošanā Piezīme* Iespējamais tiešā produkcijas ražošanā

neiesaistītā struktūrvienība neiesaistītās struktūrvienības izmaksu
pārdales pamatojums
1. Iekārtu tehniskās apkopes (1) Iekārtu darbības laiks stundās vai iekārtu
struktūrvienība jauda stundās katrā struktūrvienībā
2. Iekārtu remonta Remontam patērētais laiks
struktūrvienība
3. Noliktava (2) Materiālu pieprasījumu skaits vai
pieprasīto materiālu kopējā vērtība
4. Administrācija Strādājošo skaits
5. Kvalitātes nodrošināšanas Strādājošo skaits vai struktūrvienības
daļa aizņemtās platības lielums
*
Piezīmes 2. tabulai:
(1) biežāk izmantots iekārtu darbības laiks stundās, ar pieņēmumu – jo iekārta nostrādās vairāk stundu, jo
biežāk būs nepieciešama tehniskā apkope;
(2) materiālu pieprasījumu skaitu pārdales pamatojumam izvēlas gadījumos, ja ražošanā tiek izmantoti
nevienveidīgi materiāli, savukārt, ja ražošanā izmanto vienveidīgus materiālus, tad izmanto pieprasīto
materiālu kopējo vērtību.

4
2.3. VISPĀRĒJO IZMAKSU PIESKAITĪJUMU LIKMES

Vispārējo (netiešo) izmaksu pieskaitīšana ir process, kurā ražošanas vispārējās izmaksas ietver produkta
pašizmaksā.

Uzņēmumā var izmantot visam uzņēmumam vienu kopējo vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmi vai arī
katrai ražojošajai struktūrvienībai atsevišķu pieskaitījumu likmi. Parasti izvēlas tādu pieskaitījumu likmes
veidu, kuras aprēķināšanai nav nepieciešamas sarežģītas uzskaites sistēmas pamatdatu ieguvei.

Vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmi aprēķina pēc formulas:

Budžetā paredzētās : Budžetā paredzētais = Pieskaitījumu

vispārējās izmaksas darbības apjoms likme

Atkarībā no darbības apjoma pieskaitījumu likmi var izteikt eiro vai procentos, kā arī daļa uzņēmumu
izmanto koeficientu pieskaitījumu likmes.

3. tabula

Vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmes atkarībā no darbības apjoma

Darbības apjoms Piezīme* Vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme

1. Saražoto vienību skaits (1) EUR uz saražoto vienību
2. Tiešais darba laiks stundās (2) EUR uz tiešā darba stundu
3. Mašīnstundas EUR uz mašīnstundu
4. Tiešā darba izmaksas (akordalga + (3) Procentos no tiešā darba izmaksām
sociālie maksājumi)
5. Tiešās materiālu izmaksas (4) Procentos no tiešām materiālu izmaksām
6. Pamatizmaksas (tiešās darba (5) Procentos no pamatizmaksām
izmaksas + tiešās materiālu izmaksas +
citas tiešās izmaksas)
7. Pārdošanas ieņēmumi (neto (6) Procentos no pārdošanas ieņēmumiem
apgrozījums)
*
Piezīmes 3. tabulai:
(1) šādu pieskaitījumu likmi nevar izmantot gadījumā, ja uzņēmums ražo produktu sortimentā, tas ir,
vairākus produkta veidus (piemēram, sortiments mēbeļu ražotājam – krēsls, galds, skapis, gulta, plaukts
utt.);
(2) lai izmantotu šo pieskaitījumu likmi, uzņēmumā jābūt izstrādātām darba patēriņa normām un stingrai
kvalitātes kontrolei;
(3); (4); (5); (6) šo pieskaitījumu likmi var izteikt arī kā koeficientu.