Rīgas Celtniecības koledža

Arhitektūras katedra

TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA
P1 bloks
OBJEKTU PROJEKCIJA

Izstrādāja: Zigurds Eglītis

Rīga 2013 / 2014

 OBJEKTU PROJEKCIJA
• Ortogrāfiskās projekcijas modelis - 03
• Ortogrāfiskie pamatskati - 04
• Šķēlumi un griezumi - 05
• Aksonometriskais attēlojums - 06
• Punkta, taisnes un plaknes projekcija - 07
• Speciālas stāvotnes objekta projekcija - 08
• Vispārējas stāvotnes objekta projekcija - 10
• Ēku rasējumi - 12
• Ēku plānu rasējumi - 15
• Ēku griezumu rasējumi - 18
• Ēku fasāžu rasējumi - 22
• Literatūra - 25

2
 ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS MODELIS
• Uz projekcijas objektu, kura galvenā, t.i., fasādes virsma ir novietota
paralēli projekcijas plaknei (objekta speciālā stāvotne) vai noteiktā
slīpumā pret to (objekta vispārējā stāvotne), atbilstoši 1. kakta metodei
(objekts atrodas pirms projekcijas plaknes) vai saskaņā ar 3. kakta
metodi (objekts novietots aiz projekcijas plaknes) tiek raidīts paralēlu
staru kūlis, iegūstot projekcijas plaknē objekta projekciju jeb skatu.
• Adekvāti objekta formai (konfigurācijai), parasti to projicē X, Y, Z
koordinātās trīsplakņu kakta vai paralēlskaldņa (kuba) skaldnēs.
1. kakta projekcijas metode 3. kakta projekcijas metode
Projekcijas objekts Projekcijas plakne Projekcijas objekts 1 Projekcijas plakne

1' Objekt a projekcija Objekt a projekcija

1'
4 2
1
4' 2'
4'
2'
4 3
2
3'

3'
3
Projekcijas stari
Projekcijas stari
Projekcijas virziens Projekcijas virziens
3
 Ortogrāfiskie pamatskati
• Objekta projekcijā attiecīgi veidojas: A – pretskats, B – virsskats, C –
kreisais sānskats, D – labais sānskats, E – apakšskats, F – mugurskats.
Objekta projekcijas virzieni Pamatskatu 1. kakta izkârtojums Pamatskatu 3. kakta izkârtojums
b
B
f E

c d
D A C F C A D F

B
E
e
A- pret skat s; B- virsskat s; C- kreisais sânskat s; D- labais sânskat s; E- apakðskat s; F- mugurskat s

• No projekcijas saiknes nobīdītus skatus norāda ar skatiena virziena

bultiņu un nosaukumu (apzīmējumu) virs uzrasētā skata.
A

A- papildskat s

4
 ŠĶĒLUMI UN GRIEZUMI
Rasējumos obligāti jāpaskaidro kā objektu ārējā forma, tā arī to
iekšējais veidojums. Lai neredzamās kontūras aizstātu ar redzamām,
paredzēti šķēlumi un griezumi.
Šķēlumi kalpo garu objektu šķērsformas (šķērsprofila) norādei.
A
A A

A
Griezumus izmanto objektu iekškontūru ilustrācijai visā apjomā.

5
 AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS
Aksonometrija tiek lietota objektu uzskatāmu, t.i., trīsdimensiju
attēlu konstruēšanai. Attēlojuma telpiskumu nodrošina ar asu X, Y, Z
izkārtojumu biežāk izometriskajā vai frontāli dimetriskajā projekcijā.
Z Z

O O
X

45°
30°

30°
X Y Y
Aksonometrisko asu virzieni kalpo arī izmēru noformēšanai.
40
50

80
6
 PUNKTA, TAISNES UN PLAKNES
PROJEKCIJA
z
A2 Z A3 B2 z B3 C2
Az C3
A2 A3

XAx 0 Y3 A2
Ay3 A3 B2 B3
x 0 x 0
y3 y3

A1 A1
Ay1
A1 Y1
C1
B1 y1 B1 y1

z z
Z
C2
A2 Az B2 C
A2 A3 C3
A
A3 B B3
A
B2
X 0 A2 x
Ax 0 A3 B 0 B3
x A1
Ay A1
A1 B1 C1
B1
y y
Y

7
 A. SPECIĀLAS STĀVOTNES OBJEKTA
PROJEKCIJA

32
80
80
50

32
50

Y X
80
30

50
°
30°

8
 B. SPECIĀLAS STĀVOTNES OBJEKTA
PROJEKCIJA
Z2 Z3
Z'

X2 O'
O2 Y2 X3 O3 Y3
Y'
X'
Z'

X1 Z1 O1

O'
Y'
Y1 X'
9
 A. VISPĀRĒJAS STĀVOTNES OBJEKTU
PROJEKCIJA
f2 IV2 f2

E2 42
72 62
C2
I2 12 02
N2 22
B2
N2 D2 52 82
A2 h2 A2 32 h2
K2 22 VII2 II2 III2 VI2
X P2 X P2
P1 P1
A1 N1 B1 11 A1 N1 I1 V1 IV1 f1
f2 71
K1 C1 11 41
VII1
N'1 61
E1 51 01
II1
B' 1 31 21
N'1 III1 81
5' 1
D1 I' 1 3' 1
1' 1 VI1
21 h1
D'1 8' 1
h1 0' 1
1' 1 C'1 V' 1 7' 1 2' 1

4' 1 6' 1
f' 1
f' 1
E' 1 IV' 1
10
 B. VISPĀRĒJAS STĀVOTNES OBJEKTU
PROJEKCIJA E°2 S2

C°2
f2 IV2 f2

E2 42
12 D°2 V2
72 62
C2
I2 12 02
N2 22
B2
N2 D2 52 82
A2 h2 A2 32 h2
K2 22 VII2 II2 III2 VI2
X P2 X P2
P1 P1
A1 N1 B1 11 A1 N1 I1 V1 IV1 f1
f2 71
K1 C1 11 41
VII1
N'1 61
E1 51 01
II1
B' 1 31 21
N'1 III1 81
5' 1
C°1 D1 I' 1 3' 1
1' 1 VI1
21 h1
D'1 8' 1
E°1 h1 0' 1
1' 1 C'1 V' 1 7' 1 2' 1
D°1
4' 1 6' 1
f' 1
S1
f' 1
E' 1 IV' 1
11
 ĒKAS 4 PROJEKCIJAS
Labâ profilâ projekcija Front âlâ projekcija Kreisâ profilâ projekcija

Horizont âlâ projekcija

12
 ĒKAS PAMATPROJEKCIJU KLASIFIKĀCIJA
Arhitektūrbūvniecības rasējumu pamatprojekcijas klasificē šādi:
1. Ēkas frontālā projekcija:
a) pretskats jeb ēkas galvenā fasāde,
b) vertikāls frontālgriezums jeb ēkas garengriezums.
2. Ēkas horizontālā projekcija:
a) virsskats jeb jumta plāns,
b) ēkas horizontālgriezums jeb stāva vai cita iekšējā līmeņa plāns.
3. Ēkas kreisā profilā projekcija:
a) kreisais sānskats jeb ēkas kreisā gala fasāde,
b) vertikāls kreisais profilgriezums jeb ēkas kreisais šķērsgriezums.
4. Ēkas labā profilā projekcija:
a) labais sānskats jeb ēkas labā gala fasāde,
b) vertikāls labais profilgriezums jeb ēkas labais šķērsgriezums.
13
 VISPĀRĒJS IESKATS ĒKU RASĒJUMOS
• Ēku rasējumu izstrāde, noformējums un izdruka jāveic saskaņā ar
Latvijas Būvnormatīvā LBN 202 – 01 noteiktajām LVS EN ISO
standartprasībām.
• Ēku rasējumu sastāvu veido: ēku kopskata rasējumi (fasādes, plāni,
griezumi), interjera, būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju, kanālu,
fragmentu, mezglu, detaļu rasējumi, ģenerālplāni, perspektīvas u.tml.
• Ēku rasējumu struktūrā ietilpst: būvasīs izpildīts objekta attēlojums
un tā virsraksti, atzīmētie lineārie izmēri, līmeņa (augstuma) atzīmes,
objekta aprīkojuma un būvelementu marķējuma norādes u.tml.
• Ēku rasējumu raksturīga iezīme ir koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko
noslēdz 8...12 mm caurmēra (diametra) aplīši.
• Uzskatāmības paaugstināšanas nolūkā veic rasējumu arhitektonisko
apdari – rasē krāsās līnijas, pludina attēlojumu, ēno ēku elementus.

14
 ĒKU PLĀNU RASĒJUMI
• Ēkas plāns ir ēkas horizontālprojekcija. Pie kam tas var būt kā ēkas
pamatskats (jumta plāns, spāru plāns) vai kā ēkas horizontālgriezums
(pamatu plāns, stāva plāns u.tml.). Plānu kontūrām izmanto: 0,5; 0,7
vai 1,0 mm platas nepārtrauktas līnijas.
• Ēkas konstruktīvo daļu (pamatu, pārsegumu un sienu) sasaisti
plāna projekcijā raksturo koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko rasē ar
tievām svītrpunktu līnijām, noslēdzot tās ar nepārtrauktām līnijām
un aplīšos ierakstītiem asu apzīmējumiem.
• Ēkas lineāros izmērus plāna rasējumā piesaista koordinācijas asīm
iekšējo un ārējo mērķēžu veidā.
• Plāna rasējumā, piemēram, pie kāpņu podesta grīdas norāda arī tās
augstuma atzīmi.
• Ēku plānos logus, durvis un aprīkojumu uzdod apzīmējumu veidā.
• Ēkas plāna rasējumu papildina ar nepieciešamo būvinformāciju.
15
 PLĀNA RASĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI
• Būvrasējuma plāna projekcijas būvasu jeb koordinācijas asu tīkls
1 6000
2 3000
3 9000
4 3000
5 6000
6
C

6000
12000

B
6000

A
9000 9000 9000
27000
1 3 4 6
• Logu un durvju grafiskie apzīmējumi
Logs Durvis

16
 STĀVA PLĀNA RASĒJUMS
2. st âva plâns

1 2 3
6000 3000

510 600 1800 1200 1800 600 600 1800 600 600 1800
1

310

310

310
L1 L1 L3 L1
C
190 +1,500 190

1200
400

1200
200

200
1960
510 5810 2620 5810
380

400 120
0201 0202

3900
120
6000

5610

5610
70

400
2900

L2 140

50
A 380
32,59 1200 220
12000
12620

2090
190
380
1140

+3,000

190
D2 D2
B
1140

1050 600 190 190 600 1050

470

250 190
2740 9380
1000

1930
D1

1930
0203 0206
D1 D1
2900

L2

0205
250
0204
6000

5610

1000 1000
410 410
3430

3430
190
510 3200 250 5360 5730
1960

200

200
18,10 18,53
A
L1 L1 L1 L1
310

310

310
1
510 600 1800 1200 1800 1200 1800 600 600 1800

9000

27000

28020

1 3

17
 ĒKAS GRIEZUMU RASĒJUMI
• Ēkas griezums ir ēkas vertikālprojekcija, kas iegūta nosacīti šķeļot
ēku ar frontālu (ēkas garengriezums) vai profilu (ēkas šķērsgriezums)
šķēlējplakni. Griezumu kontūrām paredz: 0,35; 0,5 un 0,7 mm līnijas.
• Griezuma projekcijas uzdevums: paskaidrot ēkas konstrukciju stāvu
(vertikālā) izkārtojumā.
• Izšķir divu veidu griezumus: arhitektūrgriezumi (ēkas projektēšanas
sākumstadijai) un konstruktīvie griezumi (ēkas būvprocesam).
• Arhitektūrgriezumi ataino ēku konstruktīvo uzbūvi apveidkontūrās,
neuzrādot detalizēti ēkas būvelementus.
• Tā kā konstruktīvie griezumi paredzēti tiešam ēku būvniecības un
montāžas procesam, tajos izvēlētajā mērogā atspoguļo pilnīgu ēkas
uzbūvi izvēlētajā šķēlējplaknē, uzdod lineāros izmērus un augstuma
atzīmes, norāda slāņojumu, iezīmē mezglu un fragmentu vietas u.tml.

18
 GRIEZUMA IZSTRĀDE
Izvēlas ēkas plāna rasējumu, kurā iezīmē griezuma
šķēlējplaknes vietu (mūsu gadījumā izstrādāsim ēkas profilgriezumu
2 – 2, ko dēvē par šķērsgriezumu, pie kam griezums 1 – 1 atbilst
garengriezumam). 1
6000
2
3000
3

510 600 1800 1200 1800 600 600 1800 600 600 1800
2

310

310

310
L1 L1 L3 L1
C
190 +1,500 190

1200
400

1200
200

200
1960
510 5810 2620 5810
380

400 120
0201 0202

3900
120
6000

5610

5610
70

400
2900

L2
140

50
380
32,59 1200 220
12000
12620

2090
190
380
1140

+3,000

190
D2 D2
B
1 1
1140

1050 600 190 190 600 1050

470

250 190
2740 9380
1000

1930
D1

1930
0203 0206
D1 D1
2900

L2

0205
250
0204
6000

5610

1000 1000
410 410
3430

3430
190
510 3200 250 5360 5730
1960

200

200
18,10 18,53
A
L1 L1 L1 L1
310

310

310
2
510 600 1800 1200 1800 1200 1800 600 600 1800

9000

27000

28020

1 3
19
 GRIEZUMA IZSTRĀDE
Pa plānā iezīmēto šķēlējplaknes 2 – 2 vietu nosacīti pāršķeļ ēku
(ieskaitot arī plānā izdarīto nošķēlumu), atdala šķēlējplaknes
veidoto jauno konstruktīvo nošķēlumu, bet plānā saglabāto ēkas daļu
pagriež par 90° pa labi un noprojicē rasējuma plaknē.
A B C
12620

12000

6000 6000

310 1960 2900 1140 1140 2900 1960 310

L2 L2

310 200 5610 5610 200 310

190
L1

L1
380
470
1000 190
D1
400 120 400
3430 120
L1

L1
250 400 1200
D2
0204

+1,500
1930 2090

L3
L1

D1

2 2

20
 ĒKAS GRIEZUMA RASĒJUMS
+9.900
+9.300
2- 2

+8.950 +8.180

C
+6.700 750 +6.700
1000

20°
400
+6.040

900
+6.000

45°
+6.500 +6.500
+5.300 +5.300

400
2600

2200
510
+3.800
B 3500 160 1930 2090 2700

400

290
+3.000
+2.300 1180 510
+2.000
+1.500

510
2600

2200
+1.100
+0.800 380 1710
A 3500 160 1930

400
400

280
0.000 +0.800
- 0.400
220 2840 1000 460
1310 970 160 1200 - 1.400
- 1.600
2500

500 3470 160 1870 500 500 - 1.600

- 2.900
- 3.250 - 3.250
180

- 3.750 - 3.750
500 500 500 500 500 500

6000 6000

12000

A B C
21
 FASĀŽU RASĒJUMI
• Ēkas fasādes rasējums ir ēkas pretskats (galvenā fasāde), kreisais
vai labais sānskats (gala fasāde) un mugurskats (pagalma fasāde),
kuros atspoguļojas ēkas ārējā forma jeb eksterjers.
• Salīdzinot ar ēku plānu un griezumu rasējumiem, fasāžu rasējumu
kontūrām lieto šaurākas standartlīnijas: 0,25; 0,35 vai 0,5 mm,
zemes līniju norādot ar dubultplatu kontūru: 0,5; 0,7 un 1,0 mm.
• Ēkas projekta arhitektoniskai vizualizācijai kalpo arhitektūrfasādes
rasējums, kurā ilustrē dabai pietuvinātā veidā ēkas eksterjeru, iezīmē
ēnojumu, atveido apkārtnes ainavas elementus u.tml.
• Ēkas būvprocesa nodrošinājumam tiek izstrādāts ēkas
konstruktīvās fasādes rasējums, kurā uzdod malējās un ēkas lūzuma
koordinācijas asis, līmeņa atzīmes, fragmentu un mezglu izpildes
vietas, ar ēkas ekspluatāciju un drošību saistītu informāciju utt.

22
 ĒKAS KONSTRUKTĪVĀS FASĀDES RASĒJUMS
Fasâde 1 - 6
+9.000
1 2
+8.400

L3 L3 L3
+6.200
+6.000
+5.300

+3.800

+3.000 L2 L1 L1 L1 L2
+2.300

+0.800

L2 L1 L1 L2
- 0.400
- 0.800 D1

- 1.400

A
310 21000 310

1 6

23
ARHITEKTŪRFASĀDES RASĒJUMS

24
 LITERATŪRA
Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009.
J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008.
J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004.
J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007.
A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972.
J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004.
V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983.
V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985.
F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011.
N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013.
S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011.
J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011.
LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml.
Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta
25
materiāli.