Professional Documents
Culture Documents
ლორა ბერკი
ლორა ბერკი
lora berki
1
2
ilias saxelmwifo universitetis gamomcemloba
Tbilisi 2010
3
Child Development, Laura E. Berk, 7thEd.
All rights reserved. No part of this book may be reproduced or transmitted in any form or by an
electronic or mechanical, including photocopying, recording or by any information storage
system, without permission from Pearson Education, Inc. GEORGIAN language edition published by ILI
CHAVCHAVADZESTATEUNIVERSITY,Copyright©207.
¿›‹†¤ »…†‹'¤ «¤´»†¤. «¤»›‹'‹†¤ Pearson Education, Inc.-„ ·‹'¤‚fl›„ “¤‚‹‹ ˜“·„
‚‘ ‡‹†‡‹ ·¤˜†„ ·‹'„‡‹‚ …‘‚‡fl “¤‡‘¿‹·‹'¤. ‰¤‚fl»† ‹·¤fi‹ “¤‡‘´¤ †¤ ¯¤›¯¤›¤ˆ„
„¤˘‹†‡˜…‘»·›‹‚„”‹”„‡‹‚,„¤¤›”‘‚‘»…†‹'¤©207.
ISBN978-4105
†¤„„¤˘‹†‡˜…‘»·›‹‚„”‹”„“¤‡‘‡´‹‡†‘'¤
‰¤‰»´¤`‘†‘¿¤›†„3/5,fl'†„,0162,„¤‰¤‚fl›‹†‘
IliaStateUniversityPress
3/5K.CholokashviliAve.,Tbilisi,0162,Georgia
4
`ganviTarebis peizaJebi: anTologia~. `bavSvis ganviTarebis~ garda igi
avtoria Allyn & Bacon-is mier gamocemuli saxelmZRvaneloebisa `Cvilebi,
bavSvebi da mozardebi~ da `ganviTareba mTeli sicocxlis manZilze~. man
aseve dawera saxelmZRvanelo mSoblebisa da maswavleblebisaTvis `bavSvis
gonebis gamoRviZeba: rogor SeuZliaT mSoblebs da maswavleblebs bavSvis
Secvla~.
berki aqtiuradaa Cabmuli bavSvebTan dakavSirebul saqmianobebSic.
igi gaxlavT arakomerciuli organizaciis `jampstartis~ direqtorTa
erovnuli sabWos wevri, romelic uzrunvelyofs SeerTebul StatebSi
aTasobiT Rarib skolamdelTa ganaTlebas kolejisa da universitetis
studentTa daxmarebiT.
studentebisadmi
IV
ganviTarebaze biologiisa da garemos urTierTSemavsebeli wvlili, axsnilia,
rogor exmareba kvlevis procesi realur samyarosTan dakavSirebuli
problemebis gadaWraSi, naCvenebia eTnikur jgufebsa da kulturebs Soris
msgavseba da gansxvaveba, mocemulia msjeloba farTo socialur konteqstebze,
romelSic bavSvi viTardeba da gansakuTrebuli yuradReba eTmoba politikis
sakiTxebs, romelic arsebiTia dRevandel msoflioSi bavSvTa keTildReobis
dacvisaTvis. wignSi mocemulia unikaluri pedagogiuri programa, romelic
dagexmarebaT informaciis gaazrebaSi, ganviTarebis sxvadasxva aspeqtebis
integrirebaSi, urTierTsawinaaRmdego sakiTxebis kritikulad ganxilvasa
da naswavlis gamoyenebaSi.
imedi maqvs, rom bavSvis ganviTarebis Seswavla iseTive sasrgeblo
iqneba TqvenTvis, rogoric CemTvis iyo mravali wlis ganmavlobaSi.
madlobeli viqnebi, Tu Tqvens mosazrebebs bavSvis ganviTarebisa da TviT am
wignis Sesaxeb Semdeg misamarTze gamomigzavniT: Department of Psychology, Box 4620,
Illinois State University, Normal, IL 61790, an mimarTeT gamomcemels, romelic Semdeg
me momawvdis.
maswavleblebisadmi
V
kvlevis uprecedento winsvlis periodi iyo. winamdebare meSvide gamocemis
axali Sinaarsi da swavlebis meTodika am swraf transformacias asaxavs:
gamokveTilia cvlilebaTa sxvadasxva mimarTuleba.Mmkvlevarebi
erT saboloo daskvnamde mividnen, rom biologiuri agebulebis,
yoveldRiuri saqmianobisa da im adamianTa mravalferovnebas, romle
bic bavSvebs am saqmianobaTa Sesrulebas aswavlian,bavSvis cvlilebisa
da Sesabamisi kompetenciebis dauflebis TvalsazrisiT farTo
individualur gansxvavebamde mivyavarT. winamdebare saxelmZRvanelo
ufro met yuradRebas uTmobs ganviTarebis mravalferovnebas da
uaxles Teoriebs ekologiuri, socio-kulturuli da dinamikuri
sistemebis TeoriaTa CaTvliT, romlebic mravalferovnebis axsnas
cdiloben. saxelmZRvaneloSi uxvad aris mocemuli multikulturuli
da sxvadasxva kulturaTa kvlevebi, maT Soris saerTaSoriso Se
darebebi.
didi yuradReba eTmoba biologiasa da garemos Soris rTul,
ormxriv urTierTobas. tvinis, motoruli unarebis, kognituri da
metyvelebis kompetenciaTa ganviTarebis Sesaxeb faqtebis dagroveba,
temperamenti da ganviTarebis problemebi xazs usvams imas, Tu rogor
gavlenas axdens gamocdileba biologiuri faqtorebis gamovlenaze da
cvlilebaze. garemosa da biologias Soris urTierTdamokidebuleba
ganxilulia mTel teqstSi da CanarTis `biologia da garemo~ axal
da ganaxlebul sakiTxebSi.
ufro vrclad aris mocemuli interdisciplinaruli kvleva.
fiqrebis, grZnobebisa da qcevis erT mTlianobad ganxilvas
ganapirobebs biologiis, socialuri konteqstisa da kulturis
mravalferovani gavlena, ramac ganviTarebis mkvlevarebs fsiqologiis
sxva sferoebTan da sxva disci plinebTan kavSiris ganmtkicebis
stimuli misca. winamdebare gamocemaSi Sesuli Temebi da kvlevis
Sedegebi asaxavs pedagogiur, janmrTelobis, klinikur da neiro
fsiqologiaTa, biologiis, pediatriis, sociologiis, anTropologiis,
socialuri uzrunvelyofisa da sxva sferoTa farTo wvlils.
ganmtkicebulia kavSirebi Teorias, kvlevasa da praqtikas
Soris, romelic pirveli gamocemisTanave winamdebare
saxelmZRvanelos arsebiTi Taviseburebaa. raki mecnierebi Zalas
realuri cxovrebis Sesabamisi kvlevis Sedegebis misaRebad, me kidev
VI
ufro meti mniSvneloba mivaniWe socialuri politikis sakiTxebs
da Teoriasa da kvlevaze dafuZnebul praqtikas. codnis Semdgomi
gamoyenebis instruqcia mocemulia cxrilebSi `codnis gamoyeneba~,
romelic studentebs naswavlsa da realur samyaros Soris xidis
gadebis konkretul gzebs sTavazobs.
kanaduri gamocdilebis Zirfesviani mimoxilva Crdilo-
amerikulTanaa Serwymuli. Tanamedrove Crdilo-amerikuli ra
kur
sis ganxilviT teqsti afarToebs studentTa SesaZleblobas
meti Seityon bavSvebis cxovrebaze ganviTarebis socialuri da
kulturuli konteqstebisa da socialuri politikis mZlavri
gavlenis Sesaxeb, gansakuTrebiT janmrTelobisa da ganaTlebis
sferoebSi. saxelmZRvaneloSi mocemulia kanaduri kvlevis Sedegebi
da magaliTebi.
metad aris gamokveTili studentis aqtiuri swavlis roli.
teqstSi yovel ZiriTad nawils mosdevs ganyofileba `hkiTxeT
sakuTar Tavs”. is ganaxlda da ganivrco, raTa xeli Seewyo studentis
aqtiuri CarTvisaTvis oTxi mimarTulebiT: `gaimeoreT~, `gamoiyeneT~,
`daakavSireT~ da `imsjeleT~. ukanaskneli mimarTuleba (`imsjeleT~)
sakamaTo sakiTxebze dasabuTebuli mosazrebis Camoyalibebisa da
Teoriisa da kvlevis sakuTar cxovrebasTan dakavSirebis stimulirebiT
bavSvis ganviTarebis Seswavlas pirovnulad mniSvnelovans gaxdis
studentisaTvis.
teqstis filosofia
VII
warmodgenilia sxvadasxva Teoriuli perspeqtivebi, naCvenebia,
rogor avsebs TiToeuli maTgani ganviTarebis aspeqtebs da
mocemulia msjeloba kvlevis SedegebiT misi Sefasebis Taobaze.
Tu ama Tu im sferoSi erTi an ori dominanturi Teoria ikveTeba,
miTiTebulia ratom aris esa Tu is Teoria wamyvani. sapirispiro
Teoriebis mimoxilva emsaxureba sakamaTo sakiTxebis miukerZoebel
analizs, rac uxvad aris mocemuli mTel saxelmZRvaneloSi.
2. bavSvis ganviTarebis kvlevis strategiaTa Sefaseba. Teoriebis
Sesafaseblad students sWirdeba kvlevis meTodebisa da dizainis
myari codna. erTi Tavi mTlianad kvlevis strategiaTa aRwerasa
da kritikas eZRvneba. saxelmZRvaneloSi sakmaod detaluradaa
mimoxiluli mravali kvleva, raTa studentma gamoiyenos naswavli
kvlevis Sedegebisa da daskvnebis kritikulad Sesafaseblad.
3. bavSvis ganviTarebis Tanmimdevrobisa da im procesebis
codna, romlebic safuZvlad udevs mas. students vTavazobT
ganviTarebis Tanmimdevrobis organizebul aRweras cvlilebaTa
procesebTan erTad. biologiuri da garemo movlenebis rTuli
kombinaciebis Sedegad ganviTarebis procesis gageba mravali
Tanamedrove kvlevis sagania. winamdebare saxelmZRvanelo
swored am procesebs asaxavs. aseve mocemulia axali informacia
cvlilebaTa drois grafikis Sesaxeb. Tanamedrove bavSvebi mravali
TvalsazrisiT ufro kompetenturni arian, vidre warsulSi iyvnen.
saxelmZRvaneloSi warmodgenilia ganviTarebis Tanmimdevrobisa
da drois grafikis Sesaxeb Tanamedrove faqtebi da maTi gavlena
ganviTarebis procesze.
4. bavSvis ganviTarebaze konteqstisa da kulturis gavlenis
Sefaseba.Kkvlevebi adasturebs, rom bavSvebi mdidar fizikur
da socialur garemoSi cxovroben, romlebic maTi ganviTarebis
yvela aspeqtze moqmedebs. yovel TavSi sxvadasxva kulturaTa
mimoxilvisas studenti msoflios sxvadasxva nawilebSi
mogzaurobs. saxelmZRvaneloSi aseve mocemulia SeerTebul
Statebsa da kanadaSi sxvadasxva socio-ekonomikuri da eTnikuri
warmomavlobisa da sxvadasxva unarebisa da defeqtebis mqone bavSvTa
kvlevis monacemebi. bavSvTa keTildReobaze myisieri garemos _
ojaxis, samezoblosa da skolis _ rolis garda, xazgasmulia
VIII
ufro farTo socialuri struqturebis _ sazogadoebrivi
faseulobebis, kanonebisa da saxelmwifo programebis rolic.
5. ganviTarebaze biologiisa da garemos erToblivi wvlilis
roli gaazreba. bavSvis ganviTarebis sferoSi sul ufro da
ufro metad aris aRiarebuli memkvidreobiTi/konstituciuri da
garemo faqtorebis urTierTqmedeba da am faqtorTa mravalmxrivi
da wvlili ganviTarebaSi. saxelmZRvaneloSi warmodgenilia
mravali magaliTi imisa, rogor xdeba biologiuri Taviseburebebis
SenarCuneba an maTi transformireba socialuri konteqstebis
saSualebiT.
6. ganviTarebis yvela aspeqtis – fizikuris, kognituris,
emociurisa da socialuris urTierTdamokidebulebis
gacnobiereba. yovel TavSi bavSvis Secnobisadmi integrirebuli
midgoma aris mocemuli. naCvenebia, rogor aris erTmaneTze
gadajaWvuli fizikuri, SemecnebiTi, emociuri da socialuri
ganviTareba. mTlianad teqstSi da ZiriTadi nawilebis Semdeg
warmodgenil rubrikaSi `hkiTxeT sakuTar Tavs~ aris miniSnebebi,
rac students saSualebas aZlevs ukeT gaacnobieros cvlilebis
sxvadasxva aspeqtebs Soris urTierTkavSiri.
7. Teorias, kvlevasa da praqtikis Soris urTierTdamokide
bulebis Sefaseba. saxelmZRvaneloSi yvelgan xazgasmulia, rom
bavSvis ganviTarebis Teoriebi da am Teoriebis mier STagonebuli
kvleva bavSvebTan dakavSirebuli praqtikuli saqmianobebisaTvis
myar safuZvels qmnis. Teorias, kvlevasa da praqtikas Soris
kavSirebs aZlierebs wignis struqturac _ jer warmodgenilia
Teoria da kvleva, Semdeg ki praqtikuli gamoyeneba. AamasTanave,
warmodgenilia Tanamedrove tendencia _ bavSvis ganviTarebis
Sesaxeb codnis gamoyeneba bavSvis moTxovnebis Sesabamisi
socialuri politikis SesamuSaveblad. saxelZRvaneloSi
mimoxilulia bavSvTa amJamindel mdgomareoba SeerTebul StatebSi,
kanadasa da mTel msoflioSi da naCvenebia, rogor biZgs aZlevs
Teoria da kvleva bavSvis ganviTarebis sferoSi warmatebul
Carevas.
IX
meSvide gamocemis siaxle
X
periodSi emociur stresis xangrZlivi Sedegebis Sesaxeb *Aaxali
monacemebi asakovan qalTa fexmZimobis, prenataluri da mSobiarobis
garTulebebis Sesaxeb * axali monacemebi ganviTarebaze mSobiarobisas
anoqsiis gavlenis Sesaxeb * ganaxlebuli msjeloba dRenaklul da
mcirewonian Cvilebze * gavrcobili msjeloba genis gamoxatvaze
garemos gavlenis Sesaxeb.
Tavi 4: ganaxlebuli CanarTi `socialuri sakiTxebi” axalSobilTa
uecari sikvdilianobis sindromis Sesaxeb * axalSobilebis
tirilis Sesaxeb gavrcobili nawili * Secvlili da ganaxlebuli
nawili habituaciis Sesaxeb * axali faqtebi imis Sesaxeb, Tu rogor
aqceven yuradRebas bavSvebi moZraobas da imaxsovreben sagnebisa da
adamianebis gadaadgilebas * axali monacemebi adamianisa da Simpanzis
axalSobilebSi imitaciis unaris Sesaxeb * axali monacemebi imis
Sesaxeb, rom bavSvebi fexiT ufro adre wvdebian sagnebs, vidre
xeliT * axali monacemebi bavSvis mier tkivilis gancdis Sesaxeb
*Baxali monacemebi wonasworobis ganviTarebis Sesaxeb * Secvlili
da ganaxlebuli nawili smenis Sesaxeb, romelic moicavs Cvilebis,
rogorc metyvelebis nakadis statistikuri analitikosebis Sesaxeb
informacias * axali faqtebi imis Sesaxeb, Tu rogor uwyobs xels
intermodaluri stimulacia Cvilebis mier metyvelebis gaazrebis
Zalisxmevas * saxis adreuli aRqmis gavrcobili ganxilva *
Secvlili da ganaxlebuli Tavi sagnebis aRqmis Sesaxeb.
Tavi 5: detaluri ganxilva sxvadasxva sqesis warmomadgenelTa
gansxvavebuli motoruli unarebisa * axali nawili axalgazrdul
sportul RonisZiebebSi monawileobis Sedegebis Sesaxeb * gavrcobili
msjeloba fizikur zrdaSi kulturuli variaciebis Sesaxeb *
gavrcobili yuradReba tvinis plastiurobis mimarT, axali CanarTi
`biologia da garemo”, sadac mocemulia tvinis defeqtis mqone
bavSvebisa da zrdasrulebis kvlevis Sedegebi * ganmaviTarebeli
kognituri nevrologiis Sesavali * ganaxlebuli nawili ZuZuTi
kvebis Sesaxeb * axali monacemebi simsuqnis mizezebisa da Sedegebis
Sesaxeb * axali monacemebi mozardebis Zilis `fazis Seyovnebis~
Sesaxeb * axali kvlevebi adreuli pubertatis xangrZlivvadiani
Sedegebis Sesaxeb * axali CanarTi `kvlevidan praqtikisaken”, sadac
ganxilulia mSoblebisa da mozardebis saubrebi seqsis sakiTxebze *
XI
mozardis mSoblad gaxdomasTan dakavSirebuli faqtorebis vrceli
ganxilva * axali monacemebi sqesobrivi ganaTlebis Sesaxeb, Tavis
Sekavebis programebis CaTvliT.
Tavi 6: axali faqtebi Cvilebis mier sagnebis permanentulobis gaazrebis
Sesaxeb * axali faqtebi axladfexadgmulTa dagvianebuli imitaciis
Sesaxeb * ganaxlebuli monacemebi adreul bavSvobaSi kategorizaciis
ganviTarebis Sesaxeb * kognituri rukebis ganviTarebis ganaxlebuli
ganxilva kulturuli variaciebis CaTvliT * abstraqtuli azrovnebis
Sedegebis ganxilva mozardobaSi gadawyvetilebis miiRebis unaris
ganviTarebis CaTvliT * gavrcobili msjeloba ZiriTadi codnis
perspeqtivis Sesaxeb * axali CanarTi `biologia da garemo” bavSvebis
mier sikvdilis gaazrebis Sesaxeb * axali CanarTi `kulturis
gavlena” imis Sesaxeb, Tu rogor swavlobs bavSvi dakvirvebiT da
ufrosTan erTad SromaSi.
Tavi 7: ganaxlebuli CanarTi `kvlevidan praqtikisaken” metyvelebisa
da Jestebis SeuTavseblobis, rogorc swavlisaTvis mzadyofnis
indikatoris Sesaxeb * ganaxlebuli CanarTi `biologia da garemo”
yuradRebis deficitis hi peraqtiuri darRvevis mqone bavSvebze
* kvlevis axali monacemebi kognituri Sekavebisa da tvinis
funqcionirebis masTan dakavSirebuli cvlilebebze * axali kvleva
kulturul instrumentebsa da zrdasrulTa daxmarebaze, romelic
bavSvs dagegmarebaSi exmareba * ganaxlebuli kvleva mexsierebis
strategiebis gamoyenebisas asakTan dakavSirebul cvlilebebze
* axali kvleva werasa da taqsonomiur kategorizacias Soris
urTierTkavSiris Sesaxeb * axali CanarTi `biologia da garemo”
infantiluri amneziis Sesaxeb * axali nawili bavSvTa mxedvelobiT
mexsierebaze, sadac yuradReba maxvildeba bavSvis STagonebaze moqmed
faqtorebze *Gganaxlebuli monacemebi warmoqmnili wignierebis
ganviTarebis Sesaxeb * axali monacemebi skolamdelTa mier ricxvebis
koncefciisa da daTvlis gagebis Sesaxeb * axali kvleva metaSemecnebis
rolze mozardebSi mecnieruli gansjis unaris ganviTarebaSi.
Tavi 8: sternbergis warmatebuli gonierebis samierarqiuli Teoriis
ganaxlebuli aRwera * axali nawili inteleqtis, unarebis da
miRwevebis testebs Soris msgavsebasa da gansxvavebaze * axali
kvleva kulturis, komunikaciis saxeebisa da bavSvis gonebrivi
XII
testis Sedegebis Sesaxeb *Aaxali faqtebi stereoti puli
safrTxis gavlenaze eTnikuri umciresobis warmomadgeneli bavSvebis
testirebisas * axali CanarTi `socialuri sakiTxebi” testirebis
Sesaxeb * Rarib bavSvebis ganviTarebaSi adreuli intervenciis
zegavlenis detaluri ganxilva grZelvadian Sedegebze yuradRebis
gamaxvilebiT * SemoqmedebiTobaze kulturis gavlenis ganxilva.
Tavi 9: axali CanarTi `bioligia da garemo” yru bavSvebis mier enis
gamogonebis Sesaxeb * ganaxlebuli informacia tvinis metyvelebis
zonebze * ganaxlebuli faqtebi metyvelebis ganviTarebis
senzitiuri periodis Sesaxeb * ganaxlebuli da Sevsebuli
nawili interaqciuli perspeqtivis Sesaxeb, romelic informaciis
damuSavebisa da socialuri interaqciis Teoriebsac moicavs * axali
kvleva enis bgeriT modelebze bavSvebis mgrZnobiarobis Sesaxeb
* axali monacemebi sityvebis swavlaze fonologiuri mexsierebis
gavlenis Sesaxeb * axali faqtebi skolamdel asakSi gramatikaSi
TandaTanobiTi daxelovnebis Sesaxeb * axali kvleva imis Sesaxeb, rom
mSoblebi skolamdelebs gramatikulad araswor formebs aswavlian
* axali nawili Txrobis ganviTarebis Sesaxeb *Aaxali nawili or
enaze metyvelebis Sesaxeb, romlis CanarTi `socialuri sakiTxebi~
eZRvneba kanadasa da SeerTebul StatebSi orenovan ganaTlebas.
Tavi 10: gavrcobili msjeloba CvilobaSi ganyenebuli emociuri gamoxat
vis ganviTarebis Sesaxeb * axali monacemebi simorcxvis emociebze
kulturis gavlenis Sesaxeb * emociuri TviTregulaciis axleburi
ganxilva *Aaxali monacemebi Cvilebis mier mSoblis xmis saSualebiT
socialuri referenciis Sesaxeb * temperamentis stabilurobis
ganaxlebuli ganxilva *Aaxali monacemebi gaZnelebul kontrolze
temperamentis gavlenis Sesaxeb * axali monacemebi temperamentze
gauziarebuli garemos gavlenis Sesaxeb, sadac yuradReba maxvildeba
mSoblebis mier Svilebs Soris gansxvavebis xazgasmis tendenciaze
* kulturis, dedis mgrZnobelobisa da mijaWvulobis gavrcobili
ganxilva * axali CanarTi `kulturis gavlena” ganviTarebaze
mamobrivi siTbos mZlavri gavlenis Sesaxeb * vrceli msjeloba
adamianis Semdgom ganviTarebaze CvilobaSi usafrTxo mijaWvulobis
gavlenis Sesaxeb *Gaxali faqtebi amerikasa da kanadaSi bavSvze
zrunvis xarisxis Sesaxeb.
XIII
Tavi 11: gavrcobili msjeloba TviTcnobierebis ganviTarebis Sesaxeb
* axali monacemebi BbavSvis azrovnebis Teoriisa Sua bavSvobaSi
meoradi mcdari rwmenis ganviTarebis Sesaxeb * axali CanarTi
`biologia da garemo” gonebrivi siClungisa da autizmis Sesaxeb
* axali monacemebi sxvadasxva aqtivobebSi kompetenciisa da
TviTSefasebas Soris urTierTkavSiris Sesaxeb * axali monacemebi
identobis ganviTarebis xelSemwyobi faqtorebis, maT Soris, ojaxisa
da Tanatolebis gavlenis Sesaxeb * ganaxlebuli CanarTi `kulturis
gavlena” eTnikuri umciresobis warmomadgenel mozardebSi identobis
ganviTarebis Sesaxeb * ganaxlebuli CanarTi `socialuri sakiTxebi”,
romelic exeba mozardTa suicids da samrewvelo qveynebSi, SeerTebul
Statebsa da kanadaSi sxvadasxva eTnikuri jgufebis monacemebs
*Aaxali kvleva bavSvobaSi eTnikuri mikerZoebis Camoyalibebis da
masTan brZolis gzebis Sesaxeb.
Tavi 12: ganaxlebuli kvleva bavSvis ganviTarebaze sastiki dasjis
gavlenis Sesaxeb *Aaxali CanarTi `kulturis gavlena” sxvadasxva
eTnikur jgufebSi fizikuri dasjis Sedegebis Sesaxeb *
kolbergiseuli etapebis axleburi ganxilva, rogorc zneobrivi
gansjis ganviTarebis piaJeseuli Teoriis gagrZelebisa *Aaxali
daskvnebi mzrunvelobaze damokidebul zneobriv gansjaSi kulturul
gansxvavebebze * ganaxlebuli CanarTi `kvlevidan praqtikisaken”
moqalaqeobrivi pasuxismgeblobis ganviTarebis Sesaxeb * axali
nawili zneobriv ganviTarebaSi religiis rolis Sesaxeb * axali
CanarTi `kulturis gavlena” imis Sesaxe, Tu rogor esmiT bavSvebs
RmerTi * ganaxlebuli nawili koloberis Teoriis sirTuleebis
Sesaxeb * axali nawili zneobrivad relevanturi TviTkontrolis
ganviTarebis Sesaxeb *Aagresiis ti pebis ganaxlebuli ganxilva
fizikur, verbalur da urTierTobiT agresiebs Soris gansxvavebebis
CaTvliT * axali monacemebi urTierTobiTi agresiis Sesaxeb sqesTa
Soris gansxvavebisa da myari qcevis problemebze gavlenis CaTvliT
* axali kvleva pirveladi agresiuli qcevis gavlenis Sesaxeb
Semdgom ufro seriozul antisocialur qcevaze da mozardobis
asakSi danaSaulze.
Tavi 13: ganaxlebuli CanarTi `kulturis gavlena” SvedeTSi genderuli
Tanasworobis Sesaxeb Sexedulebaze * axali CanarTi `kvlevidan
XIV
praqtikisaken” imis Sesaxeb, Tu rogor igeben bavSvebi sqesis Sesaxeb
dedasTan saubris dros * axali monacemebi imis Taobaze, Tu ra
mosdevs mSoblis msjelobas bavSvis SesaZleblobebze sqesis mixedviT
* ganaxlebuli faqtebi genderulad izolirebuli Tanatolebis
jgufis gavlenisa bavSvis genderul Sexedulebebsa da qcevaze
* axali nawili kulturul Taviseburebebze, rac msgavsi sqesis
TanatolebTan urTierTobisas iCens Tavs * ganaxlebuli kvleva
genderul mdgradobaze Semecnebis rolis Sesaxeb *Aaxali monacemebi
Sua bavSvobaSi genderuli identobis ganviTarebis Sesaxeb *Aaxali
kvleva maTematikur unarebSi genderuli ganxvavebebis Semcirebis
Sesaxeb.
Tavi 14: samezoblos gavlena mSoblis rolsa da bavSvis adaptaciaze
*Maxali CanarTi `kvlevidan praqtikisaken” mSoblad gaxdomis Sesaxeb
* axali faqtebi mSoblis mier bavSvsa da mozardze fsiqologiuri
kontrolis mavne zegavlenis Sesaxeb * gavrcobili msjeloba mSoblis
rolsa da bavSvis atribuciebs Soris ormxrivi urTierTobis Sesaxeb
* ganaxlebuli nawili mSoblis rolisa da bavSvis avtonomiis
Sesaxeb * axali nawili SeZlebul ojaxebSi bavSvebisa da mozardebis
adaptaciis sirTuleebis Sesaxeb * ganaxlebuli nawiliAmSoblis
rolis Sesaxeb eTnikur gansxvavebebze * axali kvleva Sua bavSvobasa
da mozardobaSi da-Zmebis urTierTobis Sesaxeb * ganaxlebuli
nawili homoseqsuali da lesboseli ojaxis Svilebze * axali
monacemebi martoxela, qorwinebaSi armyofi mSoblis mier gazrdil
Svilebze * axali monacemebi gayris grZelvadiani Sedegebisa da
ganqorwinebul mSobelTa im daxmarebis Sesaxeb, rac bavSvebis
keTildReobas uwyobs xels * axali monacemebi dasaqmebuli dedisa
da bavSvis adaptaciis Sesaxeb, sadac yuradReba maxvildeba samuSaos
stres-faqtorebis gavlenaze * ganaxlebuli nawili bavSvis mimarT
cudi mopyrobis Sesaxeb, sadac yuradReba maxvildeba konsultantis
ojaxSi stumrobis programis warmatebaze.
Tavi 15: adreul bavSvobaSi TanatolTa komunikabelurobis ganviTarebi
sa da adaptaciaze arasocialuri TamaSis Sedegebis vrceli ganxilva
* axali monacemebi wesebis dacvis gareSe TamaSis ganviTarebisa da
mozard biWebSi agresiasTan misi kavSiris Sesaxeb *Gganaxlebuli
nawili mSoblis rolsa da bavSvis TanatolebTan urTierTobis
XV
Sesaxeb * axali monacemebi amxanagebis mier mimReblobasa da da
Sinebasa da devnaze mimReblobis kategoriis gavlenis Sesaxeb *
axali nawili paemnebis daniSvnis, romantiul kavSirebze mSoblisa
da Svilis da megobrebis urTierTobis gavlenis da naZaladev
paemanTan dakavSirebuli faqtorebis Sesaxeb * ganaxlebuli nawilebi
televiziasa da kompiuterze da ganviTarebaze maTi gavlenis
dadebiTi da uaryofiTi mxareebis Sesaxeb * ganaxlebuli nawili
ganaTlebis filosofiebis, konstruqtivistuli da socialur-
kontsruqtivistuli saklaso garemos Sesaxeb * axali faqtebi
bavSvis Taviseburebebsa da moswavle-maswavleblis urTierTobebs
Soris kavSirisa da moswavlis TviTrealizaciaze misi gavlenis
Sesaxeb * ganaxlebuli kvleva skolaSi homogenuri dajgufebebis
Sesaxeb *Gganaxlebuli kvleva swavlis sirTuleebis mqone bavSvebis
swavlis procesSi sruli CarTvis efeqtianobaze * axali faqtebi
samrewvelo qveynebSi akademiuri miRwevebis saerTaSoriso Sedarebis
Sesaxeb, sadac yuradReba maxvildeba warmatebaze maRali akademiuri
miRwevebis mqone qveynebSi sazogadoebis, skolisa da ojaxis faq
torebze.
meToduri Taviseburebebi
wignis werisas kvlav ZiriTad miznad rCeba Zalze gasagebi stili, romelic
mkafio da sainteresoa, magram ara zedmetad gamartivebuli. xSirad
vesaubrebi studentebs da wakiTxulis sakuTar cxovrebasTan dakavSirebas
vTxov, im imediT, rom es bavSvis ganviTarebis Seswavlas maTTvis ufro
mimzidvelsa da sasiamovnos gaxdis.
XVI
rac swavlis procesSi studentis aqtiur CarTvas uwyobs xels.
davalebaTa oTxi ti pi students bavSvis ganviTarebis sxvadasxva
kuTxiT ganxilvis saSualebas aZlevs: davalebaTa seria saTauriT
`gaimeoreT” students wakiTxuli informaciis gaxsenebasa da
gaazrebaSi exmareba. `gamoiyeneT” ti pis davalebebi students
bavSvebis, mSoblebisa da profesionalebis winaSe mdgari sakamaTo
sakiTxebisa da problemebis gadaWrisas naswavlis gamoyenebaSi
exmareba. `daakavSireT” ti pis davalebebi students asakobrivi
periodebisa da ganviTarebis etapebis integrirebiT bavSvis
Sesaxeb erTiani xatis CamoyalibebaSi exmareba. `imsjeleT~ ti pis
davalebebi studentis sakuTar ganviTarebaze msjelobis gziT bavSvis
ganviTarebis Seswavlas misTvis pirovnulad mniSvnelovans xdis.
niSani www mianiSnebs, rom pasuxi ama Tu im kiTxvaze mocamulia
Sesabamis veb-gverdze (http://www.ablongman.com/berk). students
SeuZlia sakuTari pasuxi veb-gverdze mocemul pasuxs Seadaros.
XVII
mSoblebis samuSaoSi;Eidentobis ganviTareba eTnikuri umciresobis
warmomadgenel mozardebSi; bavSvis mier uflis aRqma.
CanarTSi `socialuri sakiTxebi~ ganxilulia bavSvebze socia luri
pirobebis gavlena da xazgasmulia saTando socialuri politikis
saWiroeba bavSvTa keTildReobis dacvisaTvis. mocemulia ganaTlebasa
da janmrTelobasTan dakavSirebuli Semdegi sakiTxebi: socialuri
uzrunvelyofis reforma, siRaribe da bavSvis ganviTareba; sxvadasxva
qveynebis Sexedulebebi janmrTelobis dacvasa da sxva politika
mSoblebisa da axalSobilebisaTvis; codnis donis (HIGH-STAKE)
testireba; orgvari midgomaOorenovani ganaTlebisadmi: kanada da
SeerTebuli Statebi.
codnis gamoyeneba. am axal nawilSi studentTan uSualo saubris
meTodiT gTavazobT mravali sakiTxze mokle, kvlevaze dafuZnebul
mimoxilvas da praqtikuli gamoyenebis instruqcias. viTvaliswineb
imas, rom Cemi studentebis nawili ukve mSobelia, momavalSi gaxdeba
mSobeli, dainteresdeba bavSvTan an ojaxTan dakavSirebuli sakiTxebis
kvleviT da karieriT iseT sferoebSi, rogoricaa swavleba, jandacva,
konsultantoba, socialur problemaTa gadaWra.
niSnulebis cxrili. isini ajameben ganviTarebis monacemebs da
gvTavazoben ganviTarebis qronologias. winamdebare gamocemaSi es
nawili gaformebulia Cvilebis, bavSvebisa da mozardTa miRwevebis
amsaxveli mimzidveli fotoebiT.
damatebiTi cxrilebi. lamazad gaformebuli cxrilebi exmareba
mkiTxvels teqstSi mocemuli ZiriTadi sakiTxebis Seswavlasa da
Temis irgvliv informaciis gamdidrebaSi.
teqstSi mocemuli terminebi ganmartebiT, yoveli Tavis bolos
mocemuli terminTa CamonaTvali da sityvari wignis bolos.
saxelmZRvaneloSi gamoyofilia ZiriTadi terminebisa da cnebebis
ganmarteba, rac exmareba students terminis moZebnasa da gameorebaSi.
ZiriTadi terminebi aseve mocemulia yoveli Tavis bolos da
saxelmZRvanelos bolos mocemul sityvarSi.
gaformeba da fotoebi. saxelmZRvanelo sainteresod da
mimzidvelad aris gaformebuli, rac miznad isaxavs studentis
mier teqstis ukeT gagebas da misi yuradRebis SenarCunebas. wina
gamocemasTan SedarebiT wignSi orjer meti fotoa SerCeuli, rac
XVIII
bavSvis ganviTarebis Teoriis, kvlevisa da gamoyenebis swavlebas
emsaxureba.
madlierebis niSnad
XIX
randal osborns, indianas aRmosavleT universiteti
kerol pandas,Ppiersis koleji,Llos anJelesi
Tomas pariSs, kanzasis saxelmwifo universiteti
kei paslis,Kkolorados saxelmwifo universiteti
keTi peJdeks, Kklermontis umaRlesi skola.
elen poters, CrdiloeT karolinas universiteti kolumbiaSi
kimberli pauliStas, CrdiloeT ilinoisis universiteti
keTlin prestons, hamboltis saxelmwifo universiteti
bad protinskis, virjiniis politeqnikuri da saxelmwifo universiteti
daniel reCls, aiovas saxelmwifo universiteti
rozmari rosers, arizonas universiteti
alan rasels,Fflindersis universiteti
jein ann risbergs,Kkaliforniis saxelmwifo universiteti, Ciko
fil Sogens, kornelis universiteti
maria seras, briTiS kolumbiis universiteti
robert siglers,Kkarnegi melonis universiteti
gregori smiTs, dikinsonis koleji
robert steinbergs, ielis universiteti
herold stivensons, miCiganis universiteti
ros Tompsons,Nnebraskas universiteti, linkolni
barbara tinslis,Uilinoisis universiteti urbana-CempeinSi
kim taunlis,Kkentukis universiteti
Janet valadess, pan amerikuli universiteti
emi uarens, Tenesis universiteti SatanugaSi
XXI
jon gibss, ohaios saxelmwifo universiteti
kraig harts, brighem iangis universiteti
jois hempfils,Uuiskonsinis universiteti, medisoni
karla hadson kams, kaliforniis universiteti, berkli
skot jonsons, niu iorkis universiteti
uilma marSals, duglasis koleji
aSli meinards, havais universiteti
suzan siaus, kaliforniis saxelmwifo politeqnikuri universiteti
barbara somons, midlendis teqnikuri koleji
daniel suinglis, pensilvaniis universiteti
dau simonss, aqadiis universiteti
ros tompsons,Kkaliforniis universiteti, davisi
traisi vailankorts,Mmakmasteris universiteti
suzan uolkers, merilendis universiteti
iuan xus,Hhavais universiteti
XXII
sara harisi enTuziazmiT, fantaziiT, Rrma codniTa da weris
araCveulebrivi stiliT maswavleblis gzamkvlevis, bavSvis ganviTarebis
XXIII
moTminebam da zrunvam SemaZlebina erTdroulad deda, meuRle, maswavlebeli,
mkvlevari da teqstis avtori vyofiliyavi. Cemi vaJiSvilebi devidi da piteri
am saxelmZRvanelosTan erTad gaizardnen. devids, rogorc dawyebiTi klasebis
maswavlebels gansakuTrebuli ram akavSirebs wignTan, piteri ki gamocdili
iuristia. isini kvlavac amdidreben Cems codnas sakuTar cxovrebasa da
winsvlaze saubriT. Cemma meuRle kenma siamovnebiT `gamouTavisufla~ dro
Cems Sromatevad gatacebas da rwmenas misi mniSvnelobis Sesaxeb mravali
eniT uTqmeli da zrunviT savse formiT gamoxatavda.
lora berki
XXIV
`Cemi qalaqi~ Priyanka Anandjiwala 13 qalaqis cxovrebis es suraTi istoriasTan, vaWrobasTan,
wlis, indoeTi transportTan, resursebTan da kulturasTan dakavSirebuli
emociebisa da grZnobebis mravalferovnebas moicavs. is, am
TavSi ganxiluli uamravi Teoriis msgavsad, bavSvis ganviTare-
baze genetikis, ojaxis, skolis, Temisa da socialuri Zalebis
mravalferovani nazavis gavlenas warmoaCens. dabeWdilia
oslos (norvegia) bavSvTa xelovnebis saerTaSoriso muzeumis
nebarTviT
da ezoSi miRebuli cxovrebiseuli gamocdileba wina Taobebis gamocdilebas?
riTi hgavs samyaros skolamdelisa da dawyebiTi skolis asakis bavSviseuli da mo-
zardiseuli aRqma erTmaneTs da riTi gansxvavdeba?
ra gansazRvravs adamianebis saerTo Tvisebebs da im Taviseburebebs, romelic
fizikuri, gonebrivi da qcevis TvalsazrisiT gansakuTrebuls gvxdis?
rogor SeZlo 8 wlis asakSi axali kulturis pirobebSi moxvedrilma xuliom enisa
da Cveulebebis barieris daZleva, axal sazogadoebaSi warmatebis miRweva da imav-
droulad Tavisi eTnikuri erTobis warmomadgenlad darCena?
ratom aris, rom ketrinisa da rikis msgavsad zogierTi Cvengani bavSvur reaqciebs
inarCunebs, zogi ki filis msgavsad arsebiTad icvlis?
rogor moqmedebs kulturuli cvlilebebi – dasaqmebuli deda, sabavSvo baRi,
ganqorwineba, mcirericxovani ojaxi da axali teqnologiebi bavSvebis Tvisebebsa
da unar-Cvevebze?
es ZiriTadi kiTxvebia, rac bavSvis ganviTarebis anu im sferos winaSe ismeba, ro-
melic adamianis Casaxvis dRidan mozardobamde ucvlelobisa da cvlilebebis gagebas
cdilobs. bavSvis ganviTareba ganviTarebis fsiqologiis saxeliT cnobili ufro far-
To disciplinis, interdisciplinaruli gagebiT ki - adamianis ganviTarebis nawilia,
romelic Cvens sicocxleSi momxdar yvela cvlilebas moicavs. im mkvlevarTa interese-
bi da damokidebuleba, romlebic bavSvis ganviTarebas swavloben, erTmaneTisagan Zalze
gansxvavdeba, Tumca yvelas erTi saerTo mizani aqvs: gansazRvros da aRweros is faq-
torebi, romelic gavlenas axdens adamianis cxovrebis pirveli oci wlis ganmavlobaSi
momxdar cvlilebebze.
ganviTarebis periodebi
ganviTarebis Sesaxeb msjelobisas, am sami sferos jer gamoyofisa da Semdeg gaer-
Tianebis garda, sxva dilemac Cndeba: rogor davyoT adamianis ganviTarebis drois jaWvi
racionalur, advilad marTvad nawilebad. Cveulebriv, mkvlevarebi bavSvis ganviTare-
bas yofen xuT periodad, romelTagan TiToeuls axali SesaZleblobebi da molodinebi
moaqvs da TeoriebaTa umravlesobaSi mniSvnelovani cvlilebebisa da gardatexebis sax-
iT warmogvidgeba.
1. mucladyofnis periodi: Casaxvidan dabadebamde. am 9-Tvian periodSi yvelaze
aRiniSneba swrafi cvlilebebi _ erTujrediani organizmi garemomcvel samyaro-
Si arsebobisaTvis aucilebeli mniSvnelovani SesaZleblobebis mqone adamianad
iqceva.
2. Cviloba da fexis adgma: dabadebidan 2 wlamde. am dros sxeulsa da tvinSi xdeba
dramatuli cvlilebebi, romelic mravalricxovani motoruli, aRqmiTi da in-
teleqturi SesaZleblobebis gamovlenas uwyobs xels; safuZveli eyreba metyvele-
bas; pirvel intimur urTierierTobebs. Cviloba moicavs sicocxlis pirvel wels;
fexis adgma ki – meores, romlis ganmavlobaSi bavSvi pirvel damoukidebel nabi-
jebs dgams da ufro didi avtonomiisaTvis cvlilebebs moniSnavs.
3. adreuli bavSvoba: 2-dan 6 wlamde. sxeuli izrdeba da ixveweba, motoruli unar-
Cvevebi umjobesdeba, bavSvi swavlobs sakuTari Tavis kontrols da damoukide-
blobas. warmosaxviTi TamaSebi viTardeba, rac xels uwyobs fsiqologiuri ganvi-
Tarebis yvela aspeqts. azrovneba da metyveleba gasaocari siswrafiT viTardeba,
aSkara xdeba zneobrivi grZnobebis arseboba, bavSvi urTierTobebs amyarebs Tana-
tolebTan.
4. Sua bavSvoba: 6-dan 11 wlamde. bavSvebi gare samyarosas da im pasuxismgeblobebs
ecnobian, romlebsac mozardobaSic Seasruleben. gaumjobesebuli fizikuri
SesaZleblobebi, garkveuli wesebiT organizebul TamaSebSi monawileoba, ufro
logikuri azrovneba, wera-kiTxvis safuZvlebSi gawafva, win gadadgmuli nabijebi
TviTSemecnebaSi, zneobriobasa da megobrobaSi am periodis damaxasiaTebeli niS-
nebia.
5. mozardoba: 11-dan 18 wlamde. es zrdasrulobaSi gardamavali periodia. sqeso-
brivi momwifeba xels uwyobs sxeulis zomis daaxloebas zrdasrulis zomasTan.
azrovneba abstraqtuli da idealisturi, xolo swavla umaRlesi ganaTlebis mis-
aRebad momzadebasa da samuSaos moZebnaze orientirebuli xdeba. axalgazrdebi
cdiloben ojaxisagan damoukideblobis miRwevas da pirovnuli faseulobebisa da
miznebis gansazRvras.
bevri Tanamedrove axalgazrdisaTvis, gansakuTrebiT ki ganviTarebul qveyanaSi
mcxovrebisaTvis, mozrdilis rolze gadasvla droSi gaiwela, rasac Sedegad ganviTa-
rebis axali periodis, e.w. iZulebiTi zrdasrulobis - 18-dan 25 wlamde - Camoyalibeba
mohyva. miuxedavad imisa, rom iZulebiT zrdasrulebs siymawvilis periodi gavlili
11
sqema 1.2
wyvetilia Tu uw-
yveti ganviTareba?
(a) zogierT Teo-
retikosi Tvlis, rom
ganviTareba Tanabari,
uwyveti procesia.
bavSvebi TandaTano-
biT imravleben erTi
da imave tipis unar-
oba oba
as rul as rul Cvevebs.
z rd z rd
(b) sxvebi fiqroben,
rom ganviTareba
wyvetil periodebad
(safexurebad) mim-
a
o
ba ob dinareobs. bavSvebi
il v il swrafad icvlebian,
C
Cv
ganviTarebis axal
doneze gadasvli-
(a) uwyveti ganviTareba (b) wyvetili ganviTareba
sas, xolo Semdeg,
garkveuli peri-
odis ganmavlobaSi,
aqvT, zrdasrulis roli jer kidev ara aqvT srulad miRebuli. stabiluri Sexedule-
cvlilebebi neldeba.
bebis Camoyalibebamde isini siyvarulSi, karierasa da pirovnul faseulobebSi alter-
TiToeul safexurze
nativebis Ziebas aZliereben. radgan iZulebiTi zrdasruloba mxolod bolo aTwleu-
bavSvi xarisxobrivad
lebSi gamovlinda, didi xani ar aris, rac mkvlevarebma misi Seswavla daiwyes (Arnett, sruliad gansxvave-
2000; 2003). SesaZloa is swored Tqveni ganviTarebis periodia. Semdgom TavebSi mimovixi- bulad iazrebs da
lavT iZulebiTi zrdasrulobis Sualedur etapebs, romelic mozardobis miRwevebzea pasuxobs samyaros.
damyarebuli. am periodis Sesaxeb damatebiTi informaciisaTvis SegiZliaT TandarTul
miniTavs gaecnoT, romlis saTauri iZulebiTi zrdasrulobaa.
am Sesavlis Semdeg bavSvis ganviTarebis Sesaxeb im ZiriTad sakiTxebs mivubrundeT,
romelic Teoretikosebs xiblavs, sagonebelSi agdebs da msjelobis cecxliT anTebs.
Semdeg ki vimsjeloT am sferos gaCenis istoriisa da ZiriTadi Teoriebis Sesaxeb.
ZiriTadi sakiTxebi
gadaizrdeba Tu ara rogorc mogvianebiT vnaxavT, Teoriebze gavlenas axdens konkretuli drois kul-
am 15 Tvis bavSvis is- turuli Rirebulebebi da SexedulebaTa sistemebi. Tumca Teoriebs erTi mniSvnelovani
terika mTeli momava-
ram ganasxvavebs mosazrebisa da Sexedulebisagan: Teoriis `sicocxlis xangrZlivoba~
li cxovrebis rTuli
damokidebulia mecnierul dadasturebaze. sxvagvarad rom vTqvaT, yvela Teoria unda
qcevis modelad? Teo-
gamoicados kvlevis im miukerZoebeli proceduruli nakrebiT, romelzec samecniero
retikosebi, rom-
lebic xazs usvamen
sazogadoeba Tanxmdeba (kvlevis strategiebs me-2 TavSi ganvixilavT).
stabilurobas – `is bavSvis ganviTarebis Sesaxeb TeoriebSi gansxvavebuli mosazrebebia imis Sesaxeb,
mudam rTuli bavSvi rogorebi arian da rogor icvlebian bavSvebi. bavSvis ganviTarebis kvleva arc erT sab-
iqneba~ – memkvidreo- oloo WeSmaritebas ar gvTavazobs, radgan mkvlevarebi yovelTvis ver Tanxmdebian dak-
biTobis mniSvnelo- virvebaTa Sesabamisi ganzogadebebis Sesaxeb. amas garda, bavSvebi rTuli arsebebi arian;
baze akeTeben aqcents. isini icvlebian fizikuri, kognituri (SemecnebiTi), emociuri da socialuri Tvalsaz-
zogi stabilurobas risiT. am aspeqtebis gaerTianeba da axsna dRemde verc erTma Teoriam ver SeZlo. miuxe-
adreuli gamoc- davad amisa, mravali Teoriis arseboba Tanamedrove codnas amdidrebs, radgan mkvleva-
dilebis Sedegad
rebi ganuwyvetliv cdiloben am gansxvavebul SexedulebaTa mxardaWeras, uaryofas da
miiCnevs (rogor um-
gaerTianebas.
klavdeba deda Svilis
miuxedavad Teoriebis mravalricxovnobisa, TiTqmis yvela sam ZiriTad sakiTxad
emociur afeTqebebs).
zogi ki fiqrobs, rom
iyofa: (1) wyvetilia Tu uwyveti ganviTarebis kursi? (2) yvela bavSvisaTvis ganviTarebis
cvlileba SesaZle- erTi kursia damaxasiaTebeli, Tu sxva SesaZlo kursebic arsebobs? (3) axdens Tu ara ge-
belia, Tu is axali netikuri da garemo faqtorebi ganviTarebaze gavlenas?
gamocdilebiT aris modiT, dawvrilebiT ganvixiloT TiToeuli sakiTxi.
gamyarebuli. © Laura
Dwight-is foto
wyvetili Tu uwyveti ganviTareba?
20 Tvis anjelos dedam gaocebulma macnoba, rom pataram saTamaSo
manqanas xeli hkra, sastumro oTaxis iatakze gaagora da cxovrebaSi
pirvelad gamosca Zravis msgavsi xma ~brmmmmm, brmmmmm~. roca manqana
uaxloes kedels xmauriT miejaxa, anjelom `bax~-o daiyvira da guli-
anad gaicina.
rogor SeZlo anjelom is, rac sul ramdenime Tvis win ar SeeZlo?
ainteresebda dedas. `mainteresebs, ras niSnavs anjelosaTvis `brmmmm,
brmmmmm~ da `bax~? misTvis Zravisa da dajaxebis xmebi iseTivea, rogorc
CemTvis, Tu ara?~
anjelos dedam ganviTarebis Sesaxeb Tavsatexi wamoWra: ukeT ro-
gor aRvweroT gansxvaveba Cvilebis, skolamdelebis, mozardebisa da
zrdasrulebis SesaZleblobebsa da qcevas Soris? 1.2 sqema gviCvenebs,
rom ZiriTadi Teoriebi amisaTvis mxolod or saSualebas aRiareben.
erTis mixedviT, Cvilebi da skolamdelebi iseve reagireben gare
samyaroze, rogorc zrdasrulebi. patara da mozrdil arsebebs So-
ris gansxvaveba martivia – raodenoba da sirTule. magaliTad, patara
anjelos azrovneba SeiZleba iseTive logikuri da kargad organize-
buli iyos, rogorc Cveni. SesaZlebelia (rogorc dedamisi ambobs) mas
SeuZlia sagnebis daxarisxeba martiv kategoriebad, metis da naklebis
garCeva, isic axsovs, erTi kviris win sayvareli saTamaSo sad datova
sabavSvo baRSi. erTaderTi gansxvaveba, albaT isaa, rom CvensaviT kom-
petenturad da zustad ver iyenebs am unar-Cvevebs. Tu es asea, maSin
anjelos ganviTareba uwyvetia, e.i. mimdinareobs erTi da imave saxis
sawyisi unar-Cvevebis TandaTanobiT matebis procesi.
meore SexedulebiT anjelos fiqrebi, emociebi da qceva mniS-
vnelovnad gansxvavdeba zrdasrulisagan. ase rom, misi ganviTareba
wyvetili procesia, romlis drosac samyaros gaazrebisa da masze re-
agirebis axali gzebi drois gansazRvrul etapebze Cndeba. am Tvalsaz-
risiT anjelos zrdasrulis msgavsad jer ar SeuZlia sagnebis klasificireba an gamoc-
dilebis damaxsovreba da axsna, samagierod funqcionirebis umaRlesi donis misaRwevad
13
biologia da garemo
`gawonasworebuli~ Sexeduleba
jer - jerobiT bavSvis ganviTarebis ZiriTad sakiTxebze ukiduresobebis eniT vim-
sjeleT – pasuxi xan erT, xan meore mxares veZebeT. am Tavis darCenil nawilSi ganviTa-
rebis sferos kvlevisas vnaxavT, rom bevr Teoretikoss gacilebiT Serbilebuli pozicia
aqvs. gansakuTrebiT Tanamedroveebi aRiareben orive ukiduresobis dadebiT mxareebs.
zogierTi Tvlis, rom xdeba rogorc wyvetili, aseve uwyveti cvlilebebi, zogs ki miaC-
nia, rom ganviTarebas, SesaZloa, axasiaTebdes rogorc universaluri, aseve individisa
da misi garemosaTvis damaxasiaTebeli unikaluri Tvisebebi. amasTan sul ufro meti mkv-
levari ganixilavs memkvidreobasa da garemos erTmaneTSi mWidro kavSirSi, romelTagan
TiToeuli meoris potencialze moqmedebs da saxes ucvlis bavSvis Taviseburebebsa da
SesaZleblobebs (Huttenlocher, 2002; Reiss, 2003; Rutter, 2002).
mogvianebiT am wignSi vnaxavT, rom adreuli da gviani gamocdilebebis SedarebiTi
gavlena ganviTarebis sxvadasxva sferosa da TviT individebzec (rogorc es ----------
gverdebze `biologia da garemo~-dan Cans), Zalze gansxvavebulia! adamianis cvlilebaze
moqmedi faqtorebis rTuli qselisa da TiToeulis gavlenis gamocalkevebis mcdelobis
gamo bevrma Teoriulma Sexedulebam mecnieruli mxardaWera pova. miuxedavad imisa, rom
debatebi grZeldeba, am garemoebebma bavSvis ganviTarebis Sesaxeb ufro zomier Sexed-
ulebebs STabera suli.
istoriuli safuZvlebi
Tanamedrove Teoriebi bavSvis ganviTarebis Sesaxeb dasavleTis kulturuli faseu-
lobebis saukunebrivi cvlilebebis, bavSvTa Sesaxeb filosofiuri azrovnebisa da mecni-
eruli progresis Sedegia. dReisaTvis arsebuli mdgomareobis gasagebad fesvebs anu imas
unda mivubrundeT, rac win uZRoda bavSvis Sesaxeb mecnierul kvlevas. vnaxavT, rom ad-
reuli mosazrebebi bavSvebis Sesaxeb safuZvlad daedo dRevandel Teoriasa da kvlevas.
reformaciis periodi
meTeqvsmete saukuneSi bavSvobis Sesaxeb Sexedulebam pu-
ritanuli rwmenidan pirvel codvad icvala saxe. puritanuli
doqtrinis mixedviT, bavSvebi borotebi da jiutebi iyvnen da
civilizacia esaWiroebodaT (Shahar, 1990). garyvnili bavSvis mo-
sarjuleblad mkacr, SemzRudvel aRzrdas miiCnevdnen. bavSvebs
uxeS, mouxerxebel tanisamoss acmevdnen, rac maT ufrosebis ms-
gavs Sesaxedaobas aZlevda, xolo urCebs yoveldRiurad scemd-
nen pedagogebi. miuxedavad imisa, rom dasja bavSvis aRzrdaSi ga-
batonebuli filosofia iyo, Svilebis siyvaruli da siTbo bevr
puritan mSobels damsjeli RonisZiebebis gamoyenebis saSuale-
bas ar aZlevda (Moran & Vinovskis, 1986).
inglisidan amerikaSi emigrirebuli puritanebi Tvlidnen,
rom bavSvis aRzrda maTi erT-erTi umniSvnelovanesi movaleoba
iyo. Tumca bavSvis suls Tavdapirveli codviT damZimebulad
18
ganmanaTleblobis filosofia
meCvidmete saukunis ganmanaTleblobam azrovnebis axleburi filosofia da adamia-
nis Rirsebisa da pativiscemis Sesaxeb axali idealebi moitana. wina saukuneebTan Sedar-
ebiT bavSvobis Sesaxeb Sexedulebebi ufro humanuri gaxda.
jon loki (John Locke) gamoCenili britaneli filosofosis jon lokis (1632-
1704) nawerebma meoce saukunis biheviorizms Cauyara safuZveli. loki bavSvs tabula
rasad (tabula rasa) ganixilavda, rac laTinuridan TargmanSi `sufTa furcels~ niSnavs.
misi ideis mixedviT, bavSvSi TavisTavad araferia mocemuli da nebismier gamocdilebas
SeuZlia misi xasiaTis Camoyalibeba. lokma (1690/1892) mSobeli warmoadgina racionalur
maswavleblad, romelsac mzrunveli rCeva-darigebebiT, magaliTebisa da kargi qcevis
waxalisebiT Tavisi survilisamebr SeuZlia `gamoZerwos~ bavSvi. man dros gauswro aR-
zrdis Sesaxeb iseTi rekomendaciebiT, romlebsac dRevandeli mecniereba eyrdnoba.
magaliTad, loki bavSvebis waxalisebas gvTavazobda ara fuliT an tkbileuliT, aramed
mowonebiTa da SeqebiT. is fizikuri dasjis winaaRmdegi iyo: `Tu bavSvs skolaSi xSirad
scemen, masSi wignebi da maswavleblebi SiSsa da brazs iwvevs~. lokis filosofiam bavS-
vebis mimarT simkacre sikeTiTa da TanagrZnobiT Secvala.
Tu lokis ideebs yuradRebiT SeviswavliT, vnaxavT, rom is ganviTarebas uwyvet pro-
cesad ganixilavda; misi azriT, qceva TandaTanobiT yalibdeba mSoblis mier gulisxm-
ieri, Tanmimdevruli swavlebis Sedegad. garda amisa, bavSvis tabula rasa-d ganxilviT is
aRzrdas anu bavSvis CamoyalibebaSi garemos rols icavda; ganviTarebis mravali kursis
arsebobisa da axali gamocdilebis gavleniT bavSvobisSemdgom wlebSi cvlilebis Sesa-
Zleblobas uSvebda.
da bolos, lokis filosofiis mixedviT, bavSvebs TiTqmis ar ZaluZT sxvebis mier
`sufTa furcelze~ dawerili sakuTari bedis Secvla. pasiuri bavSvis amgvari xedva
uaryofil iqna. yvela Tanamedrove Teoria bavSvs ganixilavs aqtiur, mizanmimarTul
arsebad, romelsac mniSvnelovani wvlili Seaqvs sakuTar ganviTarebaSi.
Jan-Jak ruso (Jean-Jacques Rousseau) meTvramete saukuneSi frangma filosofosma
Jan-Jak rusom (1712-1778) bavSvobis Sesaxeb axali Sexeduleba Camoayaliba. is acxadebda,
rom bavSvi arc sufTa dafaa da arc carieli WurWeli, romelic ufrosis swavlebam unda
`aavsos~. metic, is bunebis mier kargisa da cudis grZnobiT dajildoebuli `keTilSobi-
li veluria~, swori da jansaRi ganviTarebis Tandayolili gegmiT. lokisagan gansxvave-
biT ruso fiqrobda, rom ufrosebis mier wvrTnas bavSvSi mocemuli zneobrivi grZno-
bebisTvis, unikaluri azrovnebisa da emociebisaTvis mxolod zianis miyeneba SeeZlo.
misi filosofiis amosavali wertili bavSvi iyo. am filosofiis mixedviT mSobels unda
SesZleboda ganviTarebis oTx asakobriv safexurze – Cvilobis, bavSvobis, gviani bavSvo-
bisa da mozardobis dros - misi moTxovnilebebis dakmayofileba.
rusos filosofiaSi ori mniSvnelovani koncefciaa. pirveli _ safexuris (stage) kon-
cefcia, romelzec ukve visaubreT, meore - momwifebis (maturation) koncefciaa, romelic
ganviTarebis genetikurad gansazRvrul, bunebriv kurss moicavs. lokis sapirispirod
ruso bavSvebs sakuTari bedis mWedlebad miiCnevda. mas gansxvavebuli mosazreba hqonda
ganviTarebis ZiriTad sakiTxebze. is ganviTarebas miiCnevda uwyvet, safexurebriv pro-
cesad, romelic bunebis mier nakarnaxevi erTiani unificirebuli kursiT mimdinareobs.
19
mecnieruli wamowyebebi
bavSvis ganviTarebis Sesaxeb kvlevebi swrafad ganviTarda mecxramete saukunis
bolosa da meoce saukunis dasawyisSi. adreul kvlevebs gaumjobesebuli meTodebi da
Teoriebi mohyva. yovelma siaxlem garkveuli roli Seasrula am sferos dRevandel md-
gomareobamde moyvanaSi.
kvlevidan praqtikisaken
socialuri cvlilebebi da popularuli lit- 2004). amerikeli mSoblebis erT-erT masStabur gamok-
eratura mSoblebisaTvis iTxvaSi monawileTa naxevarze meti Svilis aRzrdis
yvela, gansakuTrebiT ki axalgazrda, mSobeli saqmeSi sakuTar miRwevebs afasebda sityvebiT `kar-
grZnobs, rom Svilebis aRzrdis Sesaxeb gonivruli gi~ an `cudi~. bevri respondenti Tvlida, rom Zveli
rCeva sWirdeba. didi xnis ganmavlobaSi sazogadoe- Taobis mSoblebi gacilebiT ukeT erkveodnen aRzr-
bis am saWiroebas eqspertebi mravalferovani popu- dis sakiTxebSi (sazogadoebrivi programa, 2002). mx-
laruli wignebiTa da JurnalebiT akmayofilebdnen. olod mcire nawils miaCnda, rom kargad icodnen, ra
1970-ian wlebamde am publikaciebSi xazgasmuli iyo unda gaekeTebinaT efeqtiani aRzrdisaTvis.
meTodebis mTavari roli jansaRi bavSvis ganviTa- wignSi `gavaRviZoT bavSvebis goneba~ (2001a) lora
rebis saqmeSi. mas Semdeg, rac gamokvlevebis Sede- berki (Laura Berk) aRniSnavs, rom mSoblebis Zalisx-
gad 1980-ian wlebSi dadginda mamebis gavlena bavS- mevas, aRzardon mcodne, wesieri Svilebi, arTulebs
vis fsiqologiuri ganviTarebis yvela aspeqtze, araxelsayreli kulturuli gavlena (maRali donis
maT gainawiles bavSvis aRzrdis pasuxismgeblobis sabavSvo baRebis simcire da mediis damRupveli in-
sruli speqtri. daaxloebiT imave periodSi infor- formaciebi) da mSoblebisaTvis winaaRmdegobrivi
macia gaCnda mSoblis gareSe (sabavSvo baRSi) bavSvis literatura. zogierTi wigni irwmuneba, rom mSobels
aRzrdis Sesaxeb. eqspertebi dasaqmebul dedebs ar- yvelaferi ZaluZs, zogi ki upiratesobas bavSvis bi-
wmunebdnen, rom Svilebs ar sWirdebaT mudmivad maT ologiur bunebas aniWebs. am urTierTSeuTavsebeli
gverdiT yofna da urCevdnen, rogor SeerCiaT kargi mosazrebebis gamo bevr mSobels eWvi epareba sakuTar
sabavSvo baRi (Young, 1990). mniSvnelobaSi da Svilis aRzrdis saqmeSi far-xmas
1990-iani wlebidan dRemde sul ufro meti wigni yris. berki amtkicebs, rom bevri faqtoris gamo, rac
iwereba mSoblebisa da Svilebis keTildReobaze so- amerikul sazogadoebaSi bavSvis ganviTarebaze ax-
cialuri cvlilebebis Sedegebis gavlenis Sesaxeb. dens gavlenas, mSoblis instituti ise mniSvnelova-
sul ufro meti dasaqmebuli mSobeli wuxs cxovrebis nia, rogorc arasdros.
gazrdili moTxovnebisa da sakuTar SvilebTan er- imave azrs asabuTeben jeims garbarino da kler
Tad sadilobis, saubris, garTobis drois simciris bedardi (James Garbarino & Claire Bedard, 2001) wignSi
gamo (Hofferth & Sandberg, 1999). imavdroulad, bevri - `mSoblebi alyaSi~, romelSic aRwerilia axalgazr-
mSobeli sakuTari Svilebis qcevaSi aRniSnavs samwux- dobis antagonizmi da Zaladoba ukanaskneli wlebSi
aro cvlilebebs – swavlisadmi gulisyras, emociur Cadenil saSinel danaSaulTa mozRvavebis CaTvliT,
da qcevis problemebs (Vandivere, Gallagher & Moore, rasac Sedegad skolasa Tu saxlSi dasaxiCrebebi da
normatiuli periodi stenli holi (G. Stanley Hall) (1844-1924) meoce sauku-
nis dasawyisis erT-erTi yvelaze cnobili amerikeli fsiqologi, bavSvis Semswavleli
21
fsiqoanalitikuri perspeqtiva
meoce saukunis 30-40-ian wlebSi sul ufro meti mSobeli iTxovda profesionalTa
daxmarebas Svilebis emociur stresTan da qcevis problemebTan gasamklaveblad. nor-
matiulma moZraobam pasuxi gasca SekiTxvas, rogorebi arian bavSvebi. dRis wesrigSi
momdevno kiTxva idga: rogor da ratom xdebian bavSvebi iseTebi, rogorebic arian?
fsiqologiuri darRvevebis samkurnalod fsiqiatrebma da socialurma muSakebma indi-
vidualuri ganviTarebis arsebuli midgoma gaixsenes – TiToeuli bavSvis istoria uni-
kaluria.
fsiqoanalitikuri perspeqtivis mixedviT, bavSvebi stadiebis serias gadian, romlis
procesSi biologiuri impulsebisa (mamoZraveblebisa, draivebisa) (biological drives) da
socialuri molodinebis konfliqtis pirispir aRmoCndebian xolme. is, rogor gadaWris
individi msgavs konfliqtebs, gansazRvravs misi swavlis, sxvebTan urTierTobisa da
SiSis daZlevis unar-Cvevebs. miuxedavad imisa, rom fsiqoanalitikuri perspeqtivis Se-
muSavebaSi mravali adamianis wvlilia, maT Soris gansakuTrebiT mniSvnelovani fsiqo-
analitikuri moZraobis mamamTavari zigmund froidi (Sigmund Freud) da erik eriqsoni
(Erik Erikson) arian.
fsiqoseqsualuri miaxloebiTi
safexuri asaki daxasiaTeba
pirovnebis sami nawili. froidis Teoriis mixedviT pirovnebis sami nawili – idi, ego da su-
perego – integrirebulia 1.1 cxrilSi mocemul xuT stadiaSi. id fsiqikis udidesi nawili da
ZiriTadi biologiuri moTxovnilebebisa da survilebis safuZvelia. ego pirovnebis cnobieri,
racionaluri nawilia, romelic adreuli Cvilobis asakSi iCens Tavs, idis impulsebis misaRebi
gziT gansamuxtavad. magaliTad, egos karnaxiT mSieri ramdenime Tvis bavSvi boTlis an sakinZegax-
snili dedis danaxvaze tirils wyvets. ufro gawafuli skolamdeli asakis bavSvi samzareuloSi
Tavad poulobs sasusnavs.
25
fsiqosocialuri ganviTa-
safexuri rebis peri- daxasiaTeba
odi
ndoba an undob- dabadebidan Tbili, yuradRebiani zrunva Cvils
loba (oraluri) 1 wlamde samyaros mimarT ndobasa da rwmenas
uyalibebs. undobloba im SemTxvevaSi
Cndeba, roca Cvili Tavs arakomfortu-
lad grZnobs an cudad epyrobian.
iniciativa an da- 3-6 weli warmosaxvis saSualebiT bavSvi iseTi adamianis gansaxiere-
naSaulis grZnoba bas cdilobs, rogoric surs, rom gaxdes. iniciativa = ambi-
(falosis) ciisa da pasuxismgeblobis grZnoba maSin viTardeba, roca
mSobeli xels uwyobs SvilSi miznis dasaxvis axladwarmoqm-
nil grZnobas. safrTxe SeiZleba maSin gaCndes, Tu mSobeli
gadaWarbebul TviTkontrols moiTxovs Svilisagan, rac am
ukanasknels danaSaulis grZnobas gauCens.
identuroba an mozardoba mozardi cdilobs pasuxi gasces kiTxvebs: vin var da ra ad-
identurobis gili mikavia sazogadoebaSi? arCeul faseulobebsa da pro-
miuRwevloba (geni- fesiul miznebs Sedegad myari pirovnuli identificireba
taluri) moaqvs. uaryofiTi Sedegi SeiZleba gamovlindes momavali
`diduri~ rolebis aRrevaSi.
integracia an xandazmu- am bolo stadiis dros individebi imis gansjas iwyeben, rog-
sasowarkveTa loba orebi iyvnen. sisavsis grZnoba maSin Cndeba, Tuki fiqroben,
rom `cxovreba Rirda~. sakuTari cxovrebiT ukmayofilo
moxucebs sikvdilis eSiniaT.
27
leblis Txovnis Sesrulebaze uars ambobdnen (Conyers da sxvebi, 2004). meore kvlevi-
sas bavSvebis nerviuloba kbilis eqimTan vizitisas mas Semdeg Semcirda, rac pacients
wakiTxuli moTxrobis Sesaxeb kiTxvebze pasuxisas umniSvnelo saTamaSoebs aZlevdnen
(Stark da sxvebi, 1989). raki bavSvebs moTxrobis mosmena da tirili erTdroulad ar ga-
mosdiodaT, isini naklebs nerviulobdnen.
miuxedavad zemoTqmulisa, bevri Teoretikosi Tvlis, rom biheviorizmi da social-
uri daswavlis Teoria ganviTarebas sakmaris mniSvnelobas ar aniWebs. isini amtkiceben,
rom amgvari midgomebi sakmaod viwro xedvas iZlevian garemos mniSvnelovani gavlenebis
Sesaxeb. es gavlena waxalisebul, dasjil an modelirebul qcevas bavSvis mdidari fizi-
kuri da socialuri samyaros farglebs gareT avrcelebs. amasTan erTad, biheviorizms
da socialuri daswavlis Teorias sakuTar ganviTarebaSi bavSvis wvlilis uaryofis
gamo akritikebdnen. Semecnebis mniSvnelobis xazgasmisas bandura Teoretikosebs Soris
erTaderTia, romlis Sromebi biheviorizmis tradiciebs gascda da bavSvebs sakuTari
Tavis Seswavlisas aqtiuri roli miakuTvna.
ganviTarebis
safexuri periodi daxasiaTeba
konkretuli 7-11 weli bavSvis azrovneba logikuri xdeba. skolis asakis bavS-
operaciebis vebi xvdebian, rom limonaTisa da saTamaSo comis ra-
odenoba gansxvavebul WurWelSi moTavsebiT ar icv-
leba. isini sagnebs klasebisa da qveklasebis ierarqiis
mixedviT ajgufeben. miuxedavad amisa, azrovneba jer
kidev Sorsaa zrdasrulis azrovnebisagan. is jer kidev
ar aris abstraqtuli.
formaluri 11 wlis Semdeg abstraqciis unari mozardebs realur samyaroSi ararse-
operaciebis buli simboloebiT azrovnebis saSualebas aZlevs,
magaliTad, maTematikaSi. maT mecnieruli problemis
yvela SesaZlo (da aramarto aSkara) Sedegze fiqric
SeuZliaT.
30
sazrisi aqvT da aRiareben, rom bavSvebis azrovnebis xarisxi ufro nela da TandaTanobiT icvleba. © Bob Dae-
icvleba, vidre piaJes miaCnda (Case, 1998; Demetriou da sxvebi., 2002; Fischer & Bidell, 1998). mmrich/The Image
Works
sxvebi im Tvalsazriss emxrobian, romelic xazs usvams bavSvis Semecnebis uwyvet zrdas:
informaciis damuSavebas. mesameni aRiareben, rom bavSvis socialur da kulturul gare-
mos didi mniSvneloba aqvs. am mosazrebebs momdevno paragrafSi visaubrebT.
sqema 1.3
informaciis informaciis damuSaveba
damuSavebis
blok-sqema aCvenebs 1970-ian wlebSi mkvlevarebma bavSvebis azrovnebis gzebis sakvlevad kognituri
safexurebs, fsiqologiis sferos mimarTes. cifruli kompiuteris Seqmnam, romelic problemis ga-
romelsac 5 wlis dasaWrelad maTematikurad gansazRvrul safexurebs iyenebs, fsiqologebi imaze daaf-
bavSvi iyenebs xidis
aSenebis amocanis
iqra, rom SesaZlebeli iyo adamianis tvinic ganexilaT, simboloebiT manipulirebad
gadaWrisas. sistemad, romelSic informacia gaivlis. am perspeqtivas informaciis damuSaveba
ewoda (Klahr & MacWhinney, 1998). sawyisi signalidan qceviT pasuxad gadaqcevis peri-
gogonas sxvadasxva
zomis, formisa da wo-
odSi informacia kodirebis, transformaciisa da organizebis safexurebs gaivlis. in-
nis kuburebi xaliCaze formaciis damuSavebis Semswavleli mecnierebi im safexurebis TvalsaCinod warmosad-
gamosaxul mdinareze genad, romelsac individebi problemebis gadasaWrelad gaivlian, xSirad blok-sqemebs
xidis asaSeneblad iyeneben. es sqemebi Zalze hgavs programistebis mier SemuSavebul programas, romliTac
unda gamoeyenebina.
isini kompiuters `gonebrivi operaciebis~ serias asrulebineben. am Sexedulebis sarge-
mdinare sakmaod
farTo iyo mxolod
blianobis saCveneblad ganvixiloT magaliTi: bavSvebis mier problemebis gadaWris Ses-
erTi kuburasaTvis. wavlisas mkvlevarma sxvadasxva zomis, formisa da wonis kuburebisagan 5-dan 9 wlamde
gogonam aRmoaCina, asakis bavSvebs `mdinareze~ (romelic iatakze dagebul patara xaliCaze iyo gamosaxuli
rogor SeiZleboda da erTi kuburasaTvis sakmaod farTo iyo) xidis ageba sTxova (Thornton, 1999). 1.3 sqemaze
xidis gamagreba da
gamosaxulia problemis gadaWris erT-erTi gza: ori farTo kubura garkveul simaRleze
gawonasworeba. isrebi
aCvenebs, rom warmate-
mZime kuburebisagan sapirwoned `aSenebul~ xidis koSkurebs eyrdnoba. `xidi~ warmate-
buli sapirwonis biT aaSena bevrma 7 wlisaze ufrosma da mxolod erTma 5 wlisam. roca am ukanasknelis
agebis SemTxvevaSic Zalisxmevas yuradRebiT daakvirdnen, aRmoaCines, rom man ramdenimejer ganmeorebiT
ki, gogona ubrundeba mosinja iseTi warumatebeli strategia, rogoric iyo ori kuburas erTmaneTze mibjena
Zvel, warumatebel
da kideebSi (sabjenebze) xeliT maTi dafiqsireba. misi eqsperimentebis Sedegad bolos
strategiebs,
romelTa daxmare-
kuburis sapirwoned gamoyenebis idea gamoikveTa. mcdari procedurebis Sedegad gogona
biT, is, rogorc Cans, mixvda, ratom gaamarTla am ideam. dakvirvebam aCvena, rogor exmareba aqtivobebi bavSvs
sapirwonis ideis problemis gadaWraSi. mas sawyisi codna sapirwonesa da wonasworobis Sesaxeb ar hqonia,
warmatebis `saidum- magram miuxedavad amisa, iseTive efeqturi gadawyvetileba monaxa, rogoric garkveuli
los~ xvdeba. (Adapted
gamocdilebis mqone asakiT ufrosebma.
from Thornton, 1999)
33
ekologiuri sistemebis
Teoria
urie bronfenbrenerma Cauyara safuZveli
axal midgomas, romelmac mniSvnelovani adgi-
li daimkvidra bavSvis ganviTarebis sferoSi.
es midgoma bavSvis ganviTarebaze konteqstur
gavlenas diferencirebul da amomwurav mniS-
37
kulturis gavlena
sqema 1.4
garemos struqtura
ekologiuri sistemebis
Teoriis mixedviT. mikros-
istema ganixilavs bavSvisa
da myisieri garemos urTier-
Tobas; mezosistema – myisier kanonebi
megobrebi da mezoblebi
garemoTa Soris kavSirebs;
eqzosistema – im socialur
garemos, romelSic bavSvi ema
ist
os
ar aris, magram mainc axdens mez
sabavSvo
bavSvze gavlenas; makros- baRi an skola
samsaxuri
mezosi
istema – kulturis faseulo-
bebi, kanonebi, Cveulebebi da
resursebi, romelic yvela
stema
Sida sistemis aqtivobebsa myisieri
faseulo-
da urToerTobebze axdens ojaxi individi
bebi
gavlenas. qronosistema
(warmodgenili ar aris) mikrosistema tradiciebi
samezoblo
– specifikuri garemo ar aramyisieri ma
ste
aris. is individis garemos ojaxi osi
mez
dinamikur, mudmivcvalebad
Temis jandacvis
bunebas aRniSnavs. eqzosistema samsaxuri
makrosistema
axali mimarTulebebi:
ganviTareba _ dinamikuri procesi
Tanamedrove mecnierebi bavSvis ganviTarebaSi cvalebadobasa da ucvlelobas aRi-
areben da maTi axsna surT. TeoretikosTa axalma talRam dinamikuri sistemebis per-
speqtiva SeimuSava. am Tvalsazrisis mixedviT bavSvis goneba, sxeuli da fizikuri da
socialuri samyaro qmnis integrirebul sistemas, romelic axal unar-CvevebSi dax-
elovnebas uwyobs xels. sistema dinamikuria anu mudmivad cvalebadi. misi romelime
nawilis cvlileba, dawyebuli tvinis zrdiT, damTavrebuli fizikuri da socialuri
garemoTi, organizmi-garemos arsebul urTierTobas `angrevs~. am dros bavSvi aqtiurad
cvlis qcevas, raTa sistemis yvela komponentma isev erTad, magram Secvlili viTarebis
Sesabamisad ufro rTulad da efeqtianad imuSaos (Fischer & Bidell, 1998; Spencer & Schöner,
2003; Thelen & Smith, 1998).
dinamikuri sistemis perspeqtivis momxre mkvlevarebi gardamaval periodSi bavSvis
qcevis SeswavliT cdiloben gaigon, rogor aRwevs is organizaciis axal dones (Thelen &
Corbetta, 2002). magaliTad, mravali sxvadasxva moZraobis mosinjviT rogor aRmoaCens 3
Tvis bavSvi axali saTamaSos `xelSi Cagdebis~ gzas? rogor xvdeba 2 wlis patara, ra sa-
gans an movlenas aRniSnavs axladmosmenili sityva?
dinamikuri sistemebis Teoretikosebi aRiareben, rom bavSvis fizikuri da socialuri
samyaros zogadi, genetikurad memkvidreobiT miRebuli Ta-
es bavSvebi daaxloebiT erTi asakisani arian,
viseburebebi da ZiriTadi kanonzomierebi asaxvas ganviTarebis
magram maTi SesaZleblobebi arsebiTad gansx-
vavdeba. dinamikuri sistemis perspeqtivis miza- calkeul universalur da zogad monaxazSi povebs.
nia am gansxvavebis axsna. amisaTvis is swavlobs biologiuri agebuleba, yoveldRiuri amocanebi da is ada-
bavSvis gonebas, sxeulsa da fizikur da so- mianebi, romlebic bavSvs am amocanebis gadaWraSi exmarebian
cialur samyaroebs, rac integrirebul siste- specifikuri unar-Cvevebis TvalsazrisiT, maT individua-
mas qmnis da axal unar-CvevebSi daxelovnebas
lur gansxvavebulobas ganapirobeben. iseTi erTnairi unar-
uwyobs xels. © Michael Newman/PhotoEdit
Cvevebis Seswavlisasac ki, rogoric siaruli, metyveleba, mi-
mateba da gamoklebaa, bavSvebi erTmaneTisagan gamoirCevian.
raki bavSvebi codnas realuri konteqstis realur aqtivo-
bebSi imdidreben, TiToeuli bavSvi gansxvavebuli sisruliT
iTvisebs sxvadasxva unars. am perspeqtivis WrilSi ganviTare-
bas erTi rigis cvlilebad ver ganvixilavT. rogorc 1.5 sqema
gviCvenebs, is ufro hgavs mravali mimarTulebiT datotvil
Zafebis qsels, romelTagan TiToeuli uwyveti Tu safexure-
brivi transformaciiT ganviTarebul gansxvavebul unars
warmoadgens (Fischer & Bidell, 1998).
dinamikuri sistemebis Tvaslsazriss suli sxva mecnier-
ulma disciplinebmac, gansakuTrebiT biologiam da fizikam,
STabera. garda amisa, is iyenebs informaciis damuSavebisa da
konteqstur Teoriebs – evoluciuri ganviTarebis fsiqolo-
gias, sociokulturul da ekologiuri sistemebis Teorias.
41
sqema 1.5
dRes dinamikuri sistemebis kvleva pirvel nabijebs dgams. es perspeqtiva bavSvebis mo-
torul da kognitur unar-CvevebTan mimarTebaSi gamoiyeneba, Tumca zogierTi mkvle-
vari mas emociuri da socialuri ganviTarebis asaxsneladac iyenebs (Fogel, 2000; Lewis,
2000). warmovidginoT mozardi, romlis sxeuli da azrovnebis unari masStaburad icvle-
ba sabazo skolis amocanebis pirispir aRmoCnda. mecnierebi, romlebic mSobeli-Svilis
urTierTqmedebas akvirdebian, amCneven, rom mozardobaSi gardamavalma periodma ojax-
uri urTierTobebi moSala. ramdenime wlis ganmavlobaSi is arastabiluri da cvaleba-
dia – dadebiTi, neitraluri da uaryofiTi cvlilebebis erTgvari nazavia. TandaTano-
biT, mSobelsa da mozards Soris axali, ufro srulyofili urTierTobis damyarebasTan
erTad sistemis reorganizacia da stabilizacia xdeba. upiratesad isev dadebiTi urT-
ierTqmedeba myardeba (Granic da sxvebi, 2003).
dinamikuri sistemebis kvlevebi aCvenebs, rom Tanamedrove mecnierebi ganviTarebas
mTeli sisavsiTa da sirTuliT swavloben da aanalizeben. maT imedi aqvT, rom am gziT
cvlilebebis axsnis yovlismomcvel Tvalsazriss miuaxlovdebian.
gamoyenebiTi mimarTulebebi:
bavSvis ganviTareba da socialuri
politika
ukanasknel wlebSi bavSvis ganviTarebis sferos sazrunavi xdeba, rogor gamoiyenos
codnis baza socialuri problemebis wnexTan sabrZolvelad. axali saukunis gariJra-
Jze, gacilebiT meti viciT ojaxis, skolisa da Temis konteqstebis Sesaxeb, romlebic
fizikurad jansaRi, SemecnebiTi da socialuri TvalsazrisiT mcodne bavSvebis ganvi-
Tarebas uwyobs xels. qveynis faseulobebi, politika da programebi am myisier konte-
qstebSi bavSvebis gamocdilebaze did gavlenas axdens.
socialuri politika jgufis, institutis an mmarTveli organos dagegmil qmede-
baTa nakrebia, romlis mizani socialuri miznis miRwevaa. roca farTod gavrcelebuli
socialuri problemebi Cndeba, qveynebi maT gadaWras socialuri politikis special-
uri formis, e.w. sajaro politikis meSveobiT cdiloben. es kanonebi da saxelmwifo
programebia, romelTa mizani arsebuli socialuri pirobebis gaumjobesebaa. gadaxedeT
bronfenbreneris ekologiur sistemaTa Teorias da dainaxavT, ramdenad mniSvnelovnad
miaCnia makrosistemis koncefcias bavSvTa keTildReobis dacva saimedo sajaro poli-
tikiT. magaliTad, roca siRaribe matulobs da ojaxebi usaxlkarod rCebian, qveyanam,
SesaZlebelia, iafi saxlebis aSeneba gadawyvitos, minimaluri xelfasi da saqvelmoqmdo
fondebi gazardos. roca saskolo Sedegebi bevri bavSvis dabal akademiur moswrebas
aCvenebs, federalurma, saxelmwifo an raionis mTavrobam, SesaZlebelia, gadasaxadebis
didi nawili skolis olqs da maswavleblebis momzadebas moaxmaros da Tvalyuri adev-
nos, aRwevs Tu ara daxmareba im bavSvebamde, visac yvelaze metad sWirdeba.
43
fsiqoanalitikuri wyvetili: erTi kursi: safexurebi bunebac da aRzrdac Tandayolil impulsebs mimarTule-
perspeqtiva fsiqoseqsualuri universalurad miiCneva. bas aZlevs da akontrolebs bavSvis aRzrdis gamocdile-
da fsiqosocialuri bas. adreuli gamocdielba gansazRvravs ganviTarebis
ganviTareba momaval kurss.
biheviorizmi safexurebrivad
da socialuri mimdinareobs. mravali SesaZlo kursi: xazs usvams aRzrdas: ganviTareba ganpirobebulobisa da
daswavlis myari da modelirebuli modelirebis Sedegia. mniSvnelovania rogorc adreuli,
Teoria qceva bavSvidan ise gviandeli gamocdileba.
bavSvamde icvleba.
piaJes kognituri uwyveti: ganviTareba erTi kursi: safexurebi bunebac da aRzrdac: ganviTareba bavSvis tvinis mom-
ganviTarebis moicavs naswavli universalurad miiCneva. wifebisa da Tandayolili impulsebis (drive) zogadad ma-
Teoria qcevebis zrdas. stimulirebel garemoSi realobis aRmoCenisaken mimarT-
vis Sedegia. mniSvnelovania rogorc
adreuli, ise gviandeli gamocdileba.
informaciis wyvetili: kognituri erTi kursi: Seswavlili bunebac da aRzrdac: bavSvebi arian aqtiuri, azriani arse-
damuSaveba ganviTareba cvlilebebi axasiaTebs bebi, romlebic sakuTari azrovnebis modificirebas tvi-
safexurebrivad yvela bavSvs an nis momwifebiTa da garemos axal moTxovnilebebTan da-
mimdinareobs. umravlesobas. pirispirebiT axdenen. mniSvnelovania rogorc adreuli,
ise gviandeli gamocdileba.
eTologia uwyveti: bavSvebs erTi kursi: bunebac da aRzrdac: evolucia da memkvidreobiToba gav-
da evoluciuri uumjobesdebaT adaptaciuri qceva lenas axdens qcevaze, swavleba ki moqnilobasa da adapta-
ganviTarebis aRqmis, yuradRebis, da sensituri ciis unars aniWebs. sensitiur periodSi adreuli gamoc-
fsiqologia mexsierebisa da periodebi miesadageba dileba gansazRvravs gviandeli gamocdilebis kurss.
problemebis saxeobis yvela wevrs.
gadaWris unarebi.
vigotskis uwyveti da wyvetili: mravali SesaZlo kursi: bunebac da aRzrdac: memkvidreoba, tvinis zrda da
sociokulturuli bavSvebs azrovnebasa da qcevaSi sazogadoebis ufro gamocdil wevrebTan dialogi xels
Teoria TandaTan uviTardebaT socialurad ganpirobe- uwyobs ganviTarebas. mniSvnelovania rogorc adreuli,
adaptaciuri qcevis buli ise gviandeli gamocdileba.
farTo speqtri. cvlilebebi kulturebis
Cndeba sensituri Sesabamisad icvleba.
periodi, romelSic
xarisxobrivi
gansxvavebis unar-
Cvevebi sakmaod
ucabedad iCens Tavs.
ekologiuri uwyveti da wyvetili: mravali SesaZlo kursi: bunebac da aRzrdac: bavSvTa Taviseburebebi da sxvebis
sistemebis metyvelebis bavSvebis Taviseburebebi reaqcia urTierTgavlenas axdens. garemos doneebi gavle-
Teoria daufleba da mraval doneze garemo nas axdens bavSvis aRzrdis gamocdilebaze. mniSvnelova-
zogadad swavleba faqtorebs ukavSirdeba nia rogorc adreuli, ise gviandeli gamocdileba.
safexurebriv Zalebs uerTdeba da
cvlilebebs ganviTarebas unikaluri
iwvevs. gziT warmarTavs.
sazogadoebis
gamocdil
wevrebTan dialogi mravali SesaZlo kursi: bunebac da aRzrdac: bavSvis goneba, sxeuli da fizikuri
aseve uwyvet cvlile- bavSvebis gansxvavebuli da socialuri garemo integrirebul sistemas qmnis, ro-
bebs biologiuri agebuleba, melic axal unar-Cvevebis dauflebasuwyobs xels. mniS-
iwvevs sxvadasxva yoveldRiuri amocanebi vnelovania rogorc adreuli, ise gviandeli gamocdi_
kulturis da socialuri leba.
Sesabamisad. gamocdileba calkeul
unar-CvevebSi maT arse-
dinamikuri ar aris gansazRvruli. biT individualur
sistemebis uwyveti da wyvetili: gansxvavebulobas
Teoria cvlileba sistemaSi ganapirobebs.
yovelTvis uwyvetia.
safexurebrivi
transpormaca
maSin xdeba,
roca bavSvebi
sakuTar qcevas ise cv-
lian,
rom sistemis
komponentebma,
rogorc erTma mTlian-
ma, ise ifunqcioniros.
44
wyaro: Perie da sxvebi, 2000; gaerTianebuli erebis organizaciis bavSvTa fondi, 2000, 2001; aSS mosaxleobis aR-
weris biuro, 2004a; aSS ganaTlebis departamenti, 2004a.
46
socialuri sakiTxebi
momavlis perspeqtiva
bavSvis ganviTarebis xelSewyobisaken mimarTul
politikas orgvari safuZveli aqvs. pirveli _
bavSvebi xvalindeli mSoblebi, mSromelebi da mo-
qalaqeebi arian. bavSvebSi investireba fasdaude-
beli ukugebaa qveynis ekonomikisa da cxovrebis
xarisxisaTvis. warumatebel investirebas ki `eko-
nomikuri ukmaroba, mwarmoeblobis dacema, saWiro
unar-Cvevebis deficiti, jandacvisa da cixeebis
mzardi xarjebi da naklebad daculi, naklebad
mzrunveli da naklebad Tavisufali xalxis arse-
boba~ mosdevs (Heckman & Masterov, 2004; Hernandez,
1994, gv. 20).
49
Sejameba
bavSvis ganviTarebis sfero rogor iyofa bavSvis ganviTareba advilad
Sesaswavl sferoebad da periodebad?
ra aris bavSvis ganviTarebis sfero da ra
faqtorebi gaxda misi gafarToebis stim-
bavSvis ganviTarebas xSirad sam sfer-
uli?
od yofen: (1) fizikuri ganviTareba, (2)
kognituri ganviTareba da (3) emociuri
bavSvis ganviTareba interdiscip-
da socialuri ganviTareba. sinamdvileSi
linuri sferoa, romelic Seiswavlis ada-
es sferoebi cal-calke ki ar aris, aramed
mianis ucvlelobasa da cvlilebebs Casa-
erT integrirebul mTlianobas qmnis.
xvidan mozardobamde da ufro vrceli,
adamianis mTeli cxovrebis momcveli dis-
mecnierebi bavSvis ganviTarebas xuT
ciplinis ganviTarebis fsiqologiis anu
periodad yofen. TiToeuls moaqvs axali
adamianis ganviTarebis nawilia. bavSvis
unar-Cvevebi da socialuri molodini,
ganviTarebis Sesaxeb kvlevebs stimuli
rac ZiriTad TeoriebSi mniSvnelovani
misca rogorc mecnierulma interesma,
gardamavali periodebis rols asrulebs.
aseve socialurma wnexma gaumjobesebu-
es periodebia: (1) prenataluri periodi,
liyo bavSvis cxovreba.
(2) Cviloba da axladfexadgmulobis asa-
51
ki, (3) adreuli bavSvoba, (4) Sua bavSvoba momwifebulobis koncefciebi iwinas-
da (5) mozardoba. bevri Tanamedrove ax- warmetyvela. saukunis Semdeg darvinis
algazrda gaivlis ganviTarebis damate- Teoriam didi mniSvneloba mianiWa fizi-
biT, e.w. iZulebiT zrdasrulobis peri- kuri Taviseburebebisa da qcevis adap-
ods, romlis drosac zrdasrulTa rolis taciur faseulobas, rac bavSvis mecni-
miRebamde am rols Seiswavlian. eruli Seswavlis stimuli gaxda.
3
genetikuri safuZvlebi
biologiuri safuZvlebi, 8 genetikuri kodi *sqesobrivi
ujredebi * biWia Tu gogo? *
prenataluri ganviTareba mravali memkvidre * genetikuri
memkvidreobis peternebi? * qro-
da dabadeba mosomuli anomaliebi
reproduqciuli arCevani
* samedicino-genetikuri konsul-
tacia * prenataluri diagnistika
da nayofis medicina * kvlevidan
`gogoa!~ acxadebs eqimi. mas xelSi patara mwivana ` arseba ukavia, praqtikisaken: reproduqtiuli
mSoblebi ki gaognebulebi misCerebian TavianT gasaocar qmnilebas. teqnologiebis dadebiTi da
`gogoa! saras varqmevT!~ amayad amcnobs mama cnobismoyvare naTesavebs, uaryofiTi mxareebi
romlebic mouTmenlad elodebian, rom telefoniT mainc gaigon raime prenataluri (dabamdebamdeli)
ojaxis axali wevris Sesaxeb. ganviTareba
Tuki mSoblebTan erTad davfiqrdebiT, rogor moevlina am qveya- *Casaxva *zigotis periodi
nas es araCveulebrivi arseba da mis momavals warmovidgenT, uamravi *embrionobis periodi *nayofis
SekiTxva gagviCndeba. rogor `moaxerxa~ am pataram, romelsac amJamad – erTi da igive araa? periodi
yvelaferi, rac ki arsebobisaTvis sWirdeba, saSvilosnos gareT aqvs, prenataluri garemos gavlena
ori pawawina ujredis gaerTianebis Sedegad ganviTarda? ra garantia *teratogenebi * sxva dediseuli
gvaqvs, rom droTa ganmavlobaSi sara yvela sxva manamade movlenili faqtorebi *biologia da garemo:
normaluri bavSviviT SeZlebs gadabrunebas, siaruls, laparaks, dame- prenataluri garemo da Semdgomi
gobrebas, warmosaxvasa da Seqmnas? ratom aris is gogo da ara biWi, janmrTeloba
muqTmiani da ara qera, mSvidi da mimzidveli da ara daZabuli da aqti- Ddabadeba
uri? eqneba Tu ara gavlena imas, rom sara swored am konkretul ojaxSi, *bavSvis adaptacia mSobiarobisa
sazogadoebaSi, qveyanasa da kulturaSi gaizrdeba da ara sxvaSi? da dabadebisadmi *axalSobilis
am kiTxvebze kamaTi genetikuri safuZvlebis gansaxilvelad davi- garegnoba *axalSobilis fizi-
wyeT. raki bunebam gadarCenisaTvis mogvamzada, yvela adamians raRac kuri mdgomareobis Sefaseba:
saerTo Tvisebebi gvaqvs, magram amave dros yoveli Cvengani ganumeo- apgaris skala
rebelia. ramdenime wuTiT nacnob bavSvebze dafiqrdiT. mokled CainiS- Sexedulebebi mSobiarobis
neT yvelaze aSkara fizikuri da qceviTi msgavsebebi maTsa da maT mSo- Sesaxeb
blebs Soris. SeamCnieT Tu ara, rom erTi bavSvi orive mSobels hgavs, *bunebrivi, anu momzadebuli
meore – mxolod erTs, xolo mesames – arcerTs? uSualod TvaliT Sesa- mSobiaroba *saxlSi mSobiaroba
mCnevi es Taviseburebebi fenotipis saxelwodebiT aris cnobili. isini * mkurnaloba mSobiarobisa da
nawilobriv damokidebulia individis genotipze – genetikuri infor- Sobis- iqneb dabadebis Semdgom?
maciis rTul nazavze, romelic Cvens saxeobas gansazRvravs da yvela periodSi.
Cvens unikalur Taviseburebaze axdens gavlenas. mogvianebiT vnaxavT, mSobiarobis garTulebebi
rom garemo, romelmac Casaxvamdec ki SeiZleba imoqmedos, fenotipzec *Jangbadis nakleboba *dRenakli
axdens zegavlenas. da mcirewoniani Cvilebi *mSo-
jer davakvirdebiT prenatalur (dabadebamdel) ganviTarebas - biarobis garTulebebi, movla-
yvelaze swrafi zrdis periods, romlis ganmavlobaSi memkvidreobasa visi? da sicocxlisunarianoba
da garemos Soris rTuli urTierTqmedeba arsebiT gavlenas axdens *socialuri sakiTxebi: mSobelTa
bavSvis janmrTelobasa da keTildReobaze. Semdeg ganvixilavT dabade- da CvilTa jandacvisa da sxva
bas da im CvilTa winaSe arsebul problemebs, romlebic mcire wonisani politikis erovnebaTSorisi
an vadaze adre moevlinnen qveyanas. persepeqtiva
bunebisa da aRzrdis gavlenis Sesaxeb zogierTma kvlevam SesaZloa memkvidreoba, garemo da qceva:
sagonebelSi CagagdoT. magaliTad, bevri Tvlis, rom araxelsayreli momavlis perspeqtiva
memkvidreobis mqone bavSvebis dasaxmareblad bevris gakeTeba ar Segvi- *kiTxva: `ramdeni?~ *kiTxva: `ro-
Zlia, zogs ki hgonia, rom Zalze advilia araxelsayreli garemos mier gor?~ *biologia da garemo: ge-
miyenebuli zianis gamosworeba. vnaxavT, rom arc erTi mosazreba ar netikuri da garemo korelaciis
gamijvna fsiqikuri aSlilobisa
da asocialuri qcevisas.
94
citoplazma
birTvi
qromosomebi
sqema 3.1
adamianis qromosomebis kariotipi anu foto. marcxniv gamosaxuli 46 qromosoma gamoacalkeves adamia-
nis ujredidan, SeRebes, mniSvnelovnad gaadides da zomis klebis mixedviT wyvilebad daalages TiToeu-
li ganapira qromosomis Sesabamisad. yuradReba miaqcieT 23-e – XY wyvils. ujredis donori mamrobiTia.
mdedrobiT ujredSi 23-e XX wyvili iqneboda.
© CNRI/ Science Photo Library/ Photo Researchers
aris swori. am Tavis bolo nawilSi ganvixilavT rogor ayalibebs erToblivad garemo da
aRzrda ganviTarebis kurss.
genetikuri safuZvlebi
TiToeuli Cvengani agebulia trilionobiT erTeulisagan, romelTac ujreds uwo-
deben. yoveli ujredis SigniT sakontrolo centri, anu birTvia, romelic, Tavis mxriv,
Cxiriseburi struqturis qromosomebs _ genetikuri informaciis Semnaxvel da gadam-
cem struqturebs Seicavs. maTi raodenoba saxeobebis mixedviT icvleba – Simpanzes 48
aqvs, cxens – 64, Tagvs – 40, xolo adamians _ 46. adamianis qromosomebi 23 wyvilad arse-
bobs (gamonaklisia XY wyvili mamrSi, romelsac mokled ganvixilavT). yoveli wyvilis
erTi wevri zomiT, formiTa da genetikuri funqciiT dedisagan memkvidreobiT miRebul
qromosomas Seesabameba, meore ki – mamisagan miRebuls (ix. sqema 3.1).
genetikuri kodi
qromosomebi Sedgeba qimiuri nivTierebisagan, romelsac deoqsiribonukleiduri
mJava anu dnm ewodeba. rogorc 3.2 sqema gviCvenebs, dnm aris grZeli, ori erTmaneTze
gadaxveuli, dagrexili misadgmeli kibis msgavsi molekula. kibis yoveli safexuri saba-
ziso qimiuri nivTierebisagan Sedgeba. miuxedavad imisa, rom bazisi yovelTvis erTnai-
rad wyvildeba kibis safexurebis gaswvriv _ A T-sTan, C G-sTan aq tire xom ar unda?
, isini SeiZleba dalagdes gverdebis gaswvrivac. es aris bazis wyvilebis Tanmimdevru-
loba, rac genetikur wyobas uzrunvelyofs. geni aris dnm-is segmenti qromosomebis
gayolebiT. igi SeiZleba iyos sxvadasxva sigrZisa _ 100-dan ramdenime aTasi kibis safex-
uris sigrZisa. adamianis qromosomaSi daaxloebiT 20-25 aTasi genia (International Human
Genome Sequencing Consortium, 2004).
95
C A Zveli 1
axali 1 G
C A T T
C A G
A
G axali 1
C T T C
A
G C
T
G
G
C T
C T G C G
T A
A C Zveli 1
T A C C A A axali 2
A G G G
T G C T
T A
G
C C G
T A G T T
A C T C
G C G T
G A
C A axali 2
T TA A
sqema 3.2
dnm-is kibiseburi struqtura. sqema gviCvenebs, rom fuZeTa Sewyvileba kibis safexurebs Soris metad
specifikuria: adenaini (Adenine) (A) yovelTvis Sewyvilebulia timainTan (Thymine) (T), citocaini
(cytosine) (C) yovelTvis - guanainTan (guanine) (G). aq dnm-is kibe ordeba - ixliCeba kibis safexurebis
SuaSi. yoveli Tavisufali fuZe miierTebs axal Semavsebel partniors ujredis birTvis garemomcveli
aridan.
2004). amrigad, TviT aseT mikroskopul donezec ki, biologiuri movlenebi genetikuri
da aragenetikuri Zalebis Sedegia.
sasqeso ujredebi
axali individis Sesaqmnelad gametebi anu ori specialuri sasqeso ujredi _ sperma
da kvercxujredi _ unda SeerTdes. gameta mxolod 23 qromosomas anu adamianis Cveu-
lebrivi ujredis naxevars Seicavs. gametebi warmoiqmneba meiozis _ ujredis dayofis
procesSi, romlis drosac Suaze iyofa adamianis ujredebSi Cveulebriv arsebul qro-
mosomaTa raodenoba. spermisa da kvercxujredis SeerTebis Sedegad ganayofierebis
dros warmoqmnil ujreds, romelsac zigota ewodeba, aseve 46 qromosoma eqneba.
3.3 sqemis Sesabamisad meiozisi etapobrivad mimdinareoba. Tavidan qromosomebi sawy-
is ujredSi wyvildeba da TiToeuli Tavisnairs warmoqmnis. Semdeg, gansakuTrebuli mov-
lenis Sedegad, romelsac gadakveTa ewodeba, xdeba sigrZis gaswvriv qromosomebis Tan-
mimdevruli daSla ramdenime nawilad da segmentebis gacvla ise, rom genebi erTimeoris
adgils ikaveben. genebis es ganawileba axal memkvidrul kombinacias qmnis. Semdeg, qro-
spermis produqcia
zigota
kvercxujredis produqcia
ganayofiereba
sqema 3.3 ujredis dayofis procesi meozis dros gametis formirebamde (aq
sawyisi ujredebi warmodgenilia 2 wyvili qromosomiT sruli 23 wyvilis
nacvlad). meozi hqmnis gametebs qromosomebis Cveulebrivi ricxvis mxolod naxevridan. rodesac sperma
da kvercxujredi erTdeba Casaxvis dros, axali individis pirvel ujreds (zigotas) ukve qromosomTa
sruli ricxvi aqvs.
97
gogo Tu biWi?
davubrundeT 3.1 sqemas da yuradReba mivaqcioT qromosomTa 22 Sesabamis wyvils,
romelsac genetikosebi nomraven yvelaze grZelidan (1) yvelaze moklesaken (22). maT
autosomebi ewodeba (igulisxmeba ara sqesobrivi qromosomebi). ocdamesame wyvili sqe
sobrivi qromosomebisagan Sedgeba. qalebSi am wyvils XX-iT aRniSnaven, mamakacebSi ki
_ XY-iT. X aris SedarebiT didi qromosoma, maSin, rodesac Y aris mokle da mcire ge-
netikuri materiis gadamtani. kacebSi gametebis formirebis dros X da Y qromosomebi
sxvadasxva spermul ujredSi gancalkevdeba, xolo qalebSi warmoqmnil yvela gameta-
Si aris X qromosoma. aqedan gamomdinare, axali organizmis sqesi gapirobebulia imiT,
romeli sperma gaanayofierebs kvercxujreds _ X-is matarebeli, Tu Y-is. dReisaTvis
mecnierebma SeZles 3 genis gamocalkeveba Y qromosomaSi, romelTa rolic gadamwyvetia
mamakacis sqesobrivi ganviTarebisaTvis _ erTi, ro-
melic apirobebs hormonebis warmoqmnas mamakacSi da
ori monawileobs mamakacis sasqeso organoebis Camoya-
libebaSi. mecnierTaTvis cnobilia isic, rom aris kidev
sxva, Seuswavleli genebi, romlebic gavlenas axdenen
sqesobriv maxasiaTeblebze (Cotinot da sxvebi, 2002).
memkvidreTa simravle
zogjer zigota, romelic gaormagebas iwyebs, uj
redTa or jgufSi gancalkevdeba, ris Sedegadac ori
individi viTardeba. maT ewodeba identuri anu mo
nozigoturi tyupebi, radgan erTnairi genetikuri
agebuleba aqvT. identuri tyupebis Sobadobis sixSire
erTnairia mTel msoflioSi - daaxloebiT 1 yovel 285
dabadebulze (Zach, Pramanik, & Ford, 2001). cxovelTa
gamokvlevam cxadyo mravalferovani garemos zegavle- es identuri anu monozigoturi tyupi gaCnda, rodesac
na, romelic xels uwyobs am tipis tyupebis gaCenas, tem- gaormagebuli zigota daiyo ujredTaA or klasterad
da amis Sedegad ori erTnairi genetikuri agebulebis mqone
peraturuli, Jangbadis donis cvalebadobisa da kver-
individi ganviTarda. © Laura Dwight Photography
cxujredis dagvianebuli ganayofierebis CaTvliT.
98
faqtori daxasiaTeba
a monacemebi msoflios masStabiT ar moicavs Casaxvis abebis miRebis Sedegad Sobadobis zrdas.
wyaro: Bortolus da sxvebi, 1999; Mange ξ Mange,1998.
qromosomis erTsa da imave adgilze mdebare TiToeuli genis ori formidan erTi
dedisgan aris miRebuli, meore _ mamisgan. genis TiToeul formas aleli ewodeba. Tu
orive mSoblisgan miRebuli aleli erTnairia, bavSvi homozigoturia da memkvidreobiT
Tvisebebs gamoavlens. gansxvavebuli alelebis SemTxvevaSi bavSvi heterozigoturia da
alelebs Soris damokidebuleba gansazRvravs Tvisebas, romelic unda gamomJRavndes.
dominant-recesiuli naTesauri kavSirebi. bevr heterozigotur wyvilSi dominan
tur-recesiuli memkvidreobis dros mxolod erTi aleli axdens gavlenas bavSvis xa-
siaTze. mas dominanti ewodeba, meore alels, romelic ar mJRavndeba, recesiuli. mag-
aliTad ganvixiloT Tmis feri. muqi Tmis aleli aris dominanti (SegviZlia didi D-Ti
99
dominanturi recesiuli
autosomuri
daavadebebi
quleis sifermkrTale, fizikuri recesivi 1 yovel 500-ze xSiri sisxlis gadasxma;
(Cooley’s) zrdis Seferxeba, bavSvobaSi xmelTaSua zR- garTulebebis gamo
anemia dawyebuli apaTiuri qceva. vispireTSi sikvdili ufro xSiria
mozardobisas.
fenilketonuria bevr proteinSi Semcveli ami- rec. 1 yovel 800-ze bavSvis gadayvana
(ku) nomJava fenilalanis metabo- specialur dietaze,
(Phenylketonnuria lizmis uunaroba. rac aris. Sedegad miiRweva
PKU) iwvevs centraluri nervuli azrovnebis saSualo
sistemis seriozul dazianebas done da normaluri
sicocxlis pirvel wells. gana es cxovrebis SesaZle-
mkurnalobaa?! bloba SeumCneveli sir-
Tuleebi dagegmvasa da
problemis gadaWraSi.
namgala sisxlis wiTeli ujredebis rec. 1 yovel 600- sisxlis gadasxma,
ujredis anomaliuri morkalva, ze afrikuli tkivilgamayuCeblebi,
(Sickle cell) iwvevs Jangbadis naklebobas, warmoSobis swrafi antiinfeqci-
anemia tkivils, SeSupebas da qso- CrdiloeT uri mkurnaloba.
vilis dazianebas. anemia da amerikelSi. (mkurnalobis gareSe
mgrZnobeloba infeqciebis 50% sikvdilianoba
mimarT, gansakuTrebiT xSirad daaxloebiT 20wlis
emarTebaT filtvebis anTeba asakSi).
(pnevmonia).
Tai-saCis centraluri nervuli siste- rec. 1 yovel 3600- aranairi. iRupeba 3-dan
(Tay-Sachs) mis degeneracia, romelic 6 ze evropel 4 wlamde.
daavadeba Tvidan mJRavndeba, axasiaTebs ebraelebsa da
kunTebis susti tonusi, si- frang kanade-
brmave, siyrue da konvulsiebi. lebSi.
hantingtonis centraluri nervuli sistemis dominanti 1 yovel 18-25 aranairi. iRupeba simp-
daavadeba degeneracia, iwvevs kunTebis aTasze. tomis gaCenidan 10-20
koordinaciul sirTuleebs, weliwadSi.
azrovnebis gauaresebasa da
pirovnul cvlilebebs. simp-
tomebi Cveulebriv ar? Cndeba
35 wlamde an Semdgom.
marfanis maRali, Txeli aRnagoba; wvr- dominanti 1 yovel 2000- gulis da Tvalis de-
sindromi ili, dagrZelebuli mklavebi ze. feqtebis gasworeba.
da fexebi. gulis defeqtebi da
Tvalis anomaliebi, gansa-
kuTrebiT brolis. sxeulis
gadametebul dagrZelebas
mivyavarT ConCxis sxvadasxva
defeqtebamde.
X-Tan dakavSire-
buli daavadebebi
duCene kunTebis kunTebis degeneraciuli daa- rec. 1 yovel 3000- aranairi. daRupva
(Duchenne muscu- vadeba, gansxvavebuli siaru- 5000 mamakacze. sasunTqi infeqciis an
lar) distrofia li, siarulis unaris dakargva gulis kunTis dasus-
7-dan 13 wlis asakamde. tebisgan, Cveulebriv
zrdasrulobaSi.
hemofilia sisxlis Sededebis unaris rec. 1 yovel 4000- sisxlis gadasxma.
daqveiTeba. SeiZleba gamoiwvi- 7000 mamakacze. usafrTxoebis zomebi
os Zlieri Sinagani sisxldena Wrilobis safrTxis
da qsovilis dazianeba. Tavidan asacileblad.
Saqriani diabeti hormon vasz v Tu z ?opresi- rec. 1 yovel 2500 hormonebis Sevseba.
(Diabetes insipi- nis arasakmarisi gamomuSaveba mamakacze.
dus) gamoixateba gadametebul
wyurvilsa da Sardis gamoyo-
faSi. wylis balansis dar-
Rvevam SeiZleba gamoiwvios
centraluri nervuli sistemis
dazianeba.
SeniSvna: recesiuli daavadebebis matareblis statusis gamovlena SesaZlebelia perspeqtiuli mSoblebisTvis sisxlis testiT an
genetikuri analiziT. aq CamoTvlili yvela daavadebisaTvis mocemulia prenataluri diagnozi (ix. gv. 81)
wyaro: Behrman, Kliegman, ξ Arvin, 1996; Chodirker da sxvebi, 2001; Gott,1998; Grody,1999; Knoers da sxvebi,, 1993; McKu-
sick,1998; Schulman ξ Black,1997.
NN Np Np pp
mutacia rogor xdeba genis Tavdapirveli dazianeba? amis pasuxs iZleva muta-
cia - ucabedi, magram Seuqcevadi cvlileba dnm-is segmentSi. mutaciam SeiZleba mxolod
erTi an ori geni daazianos an mravali maTgani CaiTrios. mas, rogorc qromosomul dar-
Rvevas, mokled ganvixilavT. zogjer mutacia raime SemTxvevis gavleniT spontanurad
xdeba, zogjer ki mizezi SeiZleba garemos saxifaTo agenti iyos.
miuxedavad amisa, radiaciis araionizebuli formebis - eleqtromagnituri talRebi-
sa da mikrotalRebis - zemoqmedeba dnm-ze bolomde dadgenili ar aris. dadasturebu-
lia, rom ionizebuli radiacia (maRali energiebi) namdvilad aris mutaciis mizezi. qals,
romelmac radiaciis zemoqmedeba ganicada Casaxvamde, muclis moSlis an memkvidreo-
biTi defeqtebis mqone bavSvis gaCenis meti albaToba aqvs. genetikuri anomaliebi, ro-
goricaa fizikuri defeqtebi da kibo bavSvobis asakSi, aseve maRalia bavSvebSi, romelTa
mamebmac radiaciis zemoqmedeba ganicades. iSviaTi da susti radiaciuli zemoqmedeba
genetikur dazianebas ar iwvevs (Jacquet, 2004), magram xangrZlivi periodis ganmavlobaSi
moqmedi maRali dozebi SeiZleba dnm-is darRvevis mizezi gaxdes.
genetikuri anomaliebiT bavSvebi orsulobaTa 3%-ze nakleb SemTxvevaSi ibadebian.
miuxedavad amisa, isini im bavSvTa daaxloebiT 20%-s Seadgenen, romlebic CvilobaSive
iRupebian an mTeli cxovreba fizikurad da gonebrivad ganuviTareblebi rCebian (U.S de-
partment of Health and Human Services, 2004a). genetikur daavadebaTa Tavidan acileba da
mkurnaloba jer kidev bevrad CamorCeba aragenetikur daavadebaTa mkurnalobas, miuxe-
davad imisa, rom seriozuli nabijebia (rogorc mokled mimovixilavT) gadadgmuli.
qromosomuli anomaliebi
garda dazianebuli recesiuli alelisa, qromosomuli anoma-
liebi ganviTarebis seriozuli problemebis ZiriTadi mizezia.
qromosomul defeqtTa umravlesoba meozis dros warmoqmnili de-
feqtis Sedegia, roca kvercxujredi da sperma formirdeba. qromo-
somuli wyvili ise ver erTiandeba, rogorc saWiroa an qromosomebis
nawili iSleba. radgan es defeqti ufro Rrmad aris gamoxatuli
dnm-Si, vidre calkeul genTan dakavSirebuli problemebi, Cveu-
lebriv bevr fizikur da gonebriv simptoms badebs.
wyaro: Geerts, Steyaert, & Fryns, 2003 Moore & Persaud, 2003; Simpson da sxvebi,
2003 Rovet da sxvebi, 1996.
107
rogorc 3.4 cxrili gviCvenebs, daunis sindromian bavSvTa dabadebis riski dramatu-
lad izrdeba dedis asakTan erTad. ra aris amis mizezi? genetikosebs miaCniaT, rom kver-
cxujredi, romelic qalis sxeulSi misive mucladyofnis periodidan arsebobs, Tavis
droze mwifdeba. Sedegad, qromosomebi saTanadod ar calkevdeba, Tu isini Casaxvisas
meiozis process daasruleben. magram SemTxvevaTa 5-10%-Si zedmeti genetikuri niv-
Tiereba mamisgan warmoiqmneba. am mutaciis mizezebi ucnobia. zogi mecnieri amas mamis
asaks ukavSirebs, sxvebi miiCneven, rom asaki arafer SuaSia (Fisch da sxvebi, 2003; Muller da
sxvebi 1998).
sqesobrivi qromosomebis anomaliebi. daunis sindromis garda, sxva autosomuri
daavadebebi, Cveulebriv, imdenad aferxebs ganviTarebas, rom muclis moSlas iwvevs.
dabadebis SemTxvevaSic gadarCena iSviaTia. sqesobriv qromosomTa anomaliebi ki, Cveu-
lebriv, nakleb problemebs qmnis. marTlac, sqesobriv qromosomaTa daavadebebi xSirad
zrdasrulobamde arc mJRavndeba, zogierTi gadaxris dros sqesobrivi momwifebis Se-
ferxeba xdeba. Zalian xSirad problema dakavSirebulia zedmeti qromosomis (X an Y-is)
arsebobasTan an qalebSi X qromosomis naklebobasTan (ix. cxrili 3.5).
mkvlevarebma mravali mosazreba gaakritikes sqesobriv qromosomaTa darRvevebis
mqone adamianTa Sesaxeb. magaliTad, rogorc 3.5 cxrilidan Cans, sulac ar aris aucile-
beli rom XYY sindromiani mamakacebi Cveulebriv XY-ian mamakacebze agresiulebi, an-
tisocialurebi da konfliqturebi iyvnen da bavSvebis umetesoba, romelTac sqesobriv
qromosomTa darRvevebi aqvT, ar aReniSnebaT gonebrivi Seferxeba. maTi inteleqturi
problemebi metad specifikuria. verbaluri problemebi - magaliTad, kiTxvisa da sity-
vaTa maragis - xSiria sammag X sindromian gogonebSi da klinefelteris sindromian bi-
WebSi, roca orives aqvs zedmeti memkvidruli X qromosoma. sapirispirod, gogonebs ter-
neris sindromiT, romlebsac X qromosoma akliaT, sivrculi aRqmis problemebi aqvT,
magaliTad, xatvisas, marjvena-marcxenis garCevisas, mogzaurobis dros instruqciis
dacvisas, aseve axasiaTebT saxis gamomxatvelobis SesamCnevi cvlilebebi (Geschwind da
sxvebi, 2000; Lawrence da sxvebi, 2003 Simpson da sxvebi, 2003). am kvlevebidan Cans, rom Cveu-
lebrivTan SedarebiT X qromosomis metoba an nakleboba iwvevs nawilobriv inteleqtur
defeqtebs, romlis mizezi genetikosebma jer-jerobiT ar ician.
reproduqciuli arCevani
warsulSi ojaxuri genetikuri daavadebebis mqone bevri wyvili amjobinebda, ar
gaeCinaT bavSvebi, vidre gaeriskaT anomaliuri bavSvis dabadeba. dRes, genetikuri kon-
sultacia da prenataluri diagnostika exmareba maT informirebuli arCevanis gakeTe-
baSi Casaxvis an srulvadiani orsulobis Sesaxeb.
genetikuri konsultacia
genetikuri konsultacia komunikaciis procesia, romelic miznad isaxavs wyvilebis
daxmarebas, Seafason genetikuri darRvevebis mqone bavSvebis gaCenis albaToba da sa-
sikeTod warmarTon sakuTari qmedeba riskisa da ojaxis miznebis TvalsazrisiT (Shiloh,
1996). konsultacias is individebi iTxoven, visac bavSvis gaCenasTan dakavSirebiT sir-
Tuleebi hqonda – magaliTad, ganmeorebiTi muclis moSla an isini, vinc ojaxSi arse-
buli genetikuri problemebis Sesaxeb icis. genetikuri konsultacia esaWiroebaT qa-
lebs, romlebsac 35 wlamde ar hyoliaT Svili. am asakis mere qromosomuli anomaliebis
saerTo maCvenebeli swrafad izrdeba _ yovel 190 orsulze aris 1, xolo 43 wlis Semdeg
yovel 20 orsulze 1 SemTxveva (Wille da sxvebi, 2004).
Tu ojaxis istoriaSi gonebrivi Seferxebis, fizikuri defeqtis an memkvidruli daa-
vadebebis SemTxvevebi aris, genetikosi konsultanti esaubreba wyvils da xatavs ojaxis
ginealogiis suraTs, romelSic Canan daavadebuli naTesavebi. genealogia gamoiyeneba
momavali mSoblebisTvis SesaZlo anomaliuri bavSvis gaCenis albaTobis Sesafaseblad
Tavis dasawyisSi mocemul principTa gaTvaliswinebiT. bevri daavadebis SemTxvevaSi sisx-
lis testiT an genetikuri analiziT SesaZlebelia imis dadgena, aris Tu ara mSobeli mavne
genis matarebeli. matareblobis aRmoCena SesaZlebelia 75-e gverdze 3.3 cxrilSi CamoT-
vlili yvela recesiuli daavadebisaTvis, iseve, rogorc myife -X sindromisaTvis.
yvela saWiro informaciis Tavmoyris Semdeg teqnikuri konsultanti exmareba wyvils
Sesabamisi arCevanis ganxilvaSi. es gulisxmobs Casaxvas, reproduqciuli teqnologiebis
arCevas (ix. CanarTi `mecnieruli kvlevidan praqtikisken”) an bavSvis ayvanas.
meTodi aRwera
qorionis xaos procedura, romlis gamoyeneba SeiZleba maSin, roca gamokvleva orsulobis ad-
nimuSebi reul etapzea saWiro. Txeli mili vaginis gavliT SehyavT saSvilosnoSi an mu-
clis kedelSi SehyavT carieli nemsi. qorionis xaos ramdenime bolodan iReben
qsovilis mcire nawils, Tmis Reris msgavsi proeqtorebiT akvirdebian ganviTa-
rebadi organizmis garemomcvel membranas. ujredebis gamokvleva tardeba gene-
tikuri defeqtebis dasadgenad. SeiZleba Catardes Casaxvidan 10 kviris Semdeg.
Sedegebi ganisazRvreba 24 saaTSi. amniocentezTan SedarebiT muclis moSlis
odnav meti safrTxea. aseve ukavSirdeba sxeulis nawilebis damaxinjebis mcire
risks, rac proceduris adreul etapebze matulobs.
ultrabgera saSvilosnoze xdeba maRali sixSiris bgeriTi talRebis dasxiveba. misi arekvla
gamoisaxeba videoekranze suraTis saxiT, rac gviCvenebs nayofis zomas, forma-
sa da mdebareobas. SesaZleblobas iZleva dadgindes nayofis asaki, raodenoba,
SesamCnevi fizikuri defeqtebi. aseve gamoiyeneba amniocentezis, qorionis xaos
da fetoskopiis dros. 5-jer an metjer gamoyenebis SemTxvevaSi SeiZleba gaizar-
dos nayofis mcirewonianobis riski.
dedis sisxlis orsulobis meore Tvidan ganviTarebadi organizmis zogierTi ujredi dedis
analizi sisxlSi gadadis. alfa-fetoproteinis donis aweva mianiSnebs Tirkmlis daa-
vadebaze, monelebis anomaliaze an nervuli milakis defeqtebze, rogoricaa an-
encefalia ( Tavis tvinis didi nawilis arqona) da spina bifida (zurgis tvinis
amoweva xerxemlis mwkrividan). izolirebuli ujredebi SeiZleba gamokvleul
iqnes iseTi genetikuri defeqtebis dasadgenad, rogoricaa daunis sindromi.
wyaro: Kumar & O’Brien, 2004; Moore & Persaud, 2003; Newnham da sxvebi, 1993; Sermon, Van Steirteghem, & Li-
ebaers, 2004.
110
kvlevidan praqtikisaken
ultrabgeriTi ultrabgeriTi
skaneri skaneri
saSvilosnos
kedeli
qorionis xao
placenta saSvilosnos
vagina
kedeli
(a) (b)
amniocentezi da qorionis xaos sinji. dRes ori proceduris saSualebiT aTasobiT defeqti da daavadeba
SeiZleba dabadebamde aRmovaCinoT: (a) amniocentezis dros orsulobis me-14 kviris Semdeg muclis faris
gavliT saSvilosnoSi SehyavT nemsi da xdeba siTxis amoReba da fetusis ujredebis daTesva _ procesi,
romelsac 1-2 kvira sWirdeba. (b) qorionis xaos sinji SeiZleba orsulobis ufro adreul etapze, Casaxvi-
dan 9kviris mere Catardes da Sedegebi 24 saaTis ganmavlobaSi ganisazRvros. sqema gviCvenebs, rogor xdeba
qorionis xaos sinjis aReba: Txeli mili saSvilosnoSi SehyavT vaginis gavliT, nemsi ki _ muclis kedelSi.
orive procedura imarTeba ultrabgeriTi skaneriT. (K.L. Moore & T.V.N. Persaud, 2003, Before We Are Born, 6th
ed., Philadelphia: Saunders, p.87 adaptireblia gamomcemlisa da avtorTa nebarTviT).
ukve aTasobiT genia gansazRvruli, maTi CaTvliT, romelic asobiT iseT daavadebaSi
monawileobs, rogoricaa kistozuri fibrozi, diuSenis kunTuri distrofia, hanting-
tonis daavadeba, marfanis sindromi, namgala ujredis anemia da kibos mravali forma
(National Institutes of Health, 2004). Sesabamisad xdeba mkurnalobis axali meTodebis Se-
muSaveba, rogoricaa genuri Terapia _ mSobiarobis dros genetikuri anomaliebis ko-
reqtireba dnm-iT, romelsac ujredebSi funqcionuri geni miaqvs. mimdinare eqsperi-
mentebSi genuri Terapia hemofiliiTa da imunuri sistemis seriozuli disfunqciiT
daavadebul pacientebs mdgomareobas umsubuqebs, Tumca zogierTs rTuli uaryofiTi
Sedegi aReniSna (Relph, Harrington, & Pandha, 2004). sxva meTodiT, romelsac proteomiqsi
ewodeba, mecnierebi davadebuli genis proteinebis modificirebas axdenen (Banks, 2003).
genetikuri mkurnaloba jer kidev Zalze Sors aris calkeuli geniTa Tu mravali
genisa da garemos rTuli kavSirebiT ganpirobebuli defeqtebis Tavidan acilebisagan.
sabednierod, prenataluri diagnostikiT gamokvleuli fetusebis 95% janmrTelia
(Moore & Persaud, 2003). msgavsi testebis meSveobiT mraval wyvils, romelTac ojaxis is-
toriis gamo uari unda eTqvaT fexmZimobaze, janmrTeli bavSvebi hyavT.
prenetaluri ganviTareba
sperma da kvercxujredi, romelic axali individis Camosayalibeblad erTiandeba,
idealurad Seefereba reproduqciis amocanas. kvercxujredi, 1/175 duimis diametris
pawawina sfero, Znelad SesamCnevia SeuiaraRebeli TvalisTvis, rogorc winadadebis bo-
los dasmuli pawawina wertili. Tumca Tavis mikrosamyaroSi is giganti _ yvelaze didi
ujredi adamianis sxeulSi. zomis gamo is srulyofili samiznea bevrad ufro patara sul
raRac 1/500 duimiani spermisTvis.
Casaxva
daaxloebiT yovel 28 dReSi erTxel, qalis menstrualuri ciklis SuaSi, kvercxujre-
di muclis areSi Rrmad mdebare kaklisodena erT-erT sakvercxeSi gaskdeba da falopis
erT-erT milSi gadava. es grZeli, Txeli struqturebi mas cariel, rbil kedlebian saS-
vilosnoSi miiyvans (ix. sqema 3.7). sanam kvercxujredi `mogzaurobs”, axla yviTel sxe-
ulad wodebuli adgili kvercxujredze, saidanac is amovarda, im hormonebs warmoqmnis,
Berk, Child saSvilosnos
romelic Development, 7th edition ganayofierebuli kvercxujredis misaRebad amzadebs.
SigTavss
Figure 3.7
Tu orsuloba ar Sedga, yviTeli sxeuli mcirdeba, xolo saSvilosnos SigTavsi 2 kviris
BCD03F07
Semdeg menstruaciis dros gamodis.
mamakacis organizmi warmoqmnis spermis uzarmazar raodenobas _ saSualod 300 mil-
ions dReSi. momwifebis bolo etapze TiToeul spermas uCndeba kudi, romelic saSu-
alebas aZlevs grZeli manZili aRma gacuros qalis reproduqciul traqtSi, serviqsis
(saSvilosnos yeli) gavliT gaiaros falopis milebi, sadac, Cveulebriv, ganayofiereba
1 2
falopis mili
zigota blastocisti
ganayofiereba
3 embrionuli
disko
implantacia
ovulacia tropoblasti
momwifebuli saSvi- saSvilosnos
sakvercxe
kvercxujredi losno nazi kedeli
cerviqsi
vagina
1 2 3
2 3
zigota 1 blastocisti implantacia
zigota sakvercxe? meoTxe dRes Rebulobs carieli, siTxiT pirveli kviris bolos blastocis-
milSi TavdaRma savse burTis formas, mas blastocisti ti saSvilosnos kedelze mimagrebas
moZraobisas jer nela ewodeba. Sida ujredebi, romelsac embrio-
iwyebs.
iyofa, Semdeg ufro nuli disks uwodeben, axal organizmad
swrafad. gadaiqceva. gareTa ujredebi anu tropo-
blastebi damcav safars uzrunvelyofen.
niSnulebi
prenataluri ganviTareba
trimestri periodi kvirebi sigrZe da wona mTavari movlenebi
xdeba. `mogzauroba~ rTulia, bevri sperma iRupeba _ mxolod 300-500 aRwevs kvercxu-
jreds, romelSic mxolod erTi Tu axerxebs SeRwevas. sperma cocxlobs 6 dRemde da
SeuZlia daelodos kvercxujreds, romlis sicocxlis sangrZlivoba falopis milSi ga-
dasvlidan mxolod 1 dRea. Tumca ganayofiereba umetesad sqesobrivi urTierTobidan 3
dRis ganmavlobaSi xorcieldeba _ an ovulaciis dRes an wina 2 dRes (Wilcox, Weinberg,
& Baird, 1995).
ganayofierebasTan erTad prenataluri ganviTarebac iwyeba. orsulobis 38 kviris
ganmavlobaSi momxdari uamravi cvlileba, Cveulebriv, 3 periodad iyofa: (1) zigotis
periodi, (2) embrionis periodi da (3) nayofis periodi. Tu TiToeul maTganSi ganviTare-
buli movlenebis gacnoba gvsurs, es cxrili dagvexmareba.
115
es foto mZlavri mikroskopis daxmarebiT aris zigotis periodi: meSvide-mecxre dRe. ga-
gadaRebuli. spermatozoidebs dasrulebuli aqvs nayofierebuli kvercxujredi mzardi siCqariT iyofa
gadaadgileba qalis reproduqciul traqtSi da da ganayofierebidan daaxloebiT meoTxe dRes siTxiT
uzarmazari kvercxujredis, adamianis sxeulSi savse Rruian buSts, anu blastocists warmoqmnis.
yvelaze didi ujredis, zedapirSi SeRwevas iwye- fotoze naCvenebi aTasjer gazrdili blastocisti
ben. rodesac erT-erTi yvelaze warmatebuli sperma me-7 me-9 dRes saSvilosnos rbil kedelSi CaZvreba. ©
gaanayofierebs kvercxujreds, warmoqmnili zigota Lennart Nilsson, A Child is Born/Bonniers
dayofas daiwyebs. © Jack Burns/Ace/Phototake
zigotis periodi
zigotis periodi daaxloebiT 2 kvira grZeldeba, ganayofierebis Sedegad ujredebis
cicqna masa TavdaRma eSveba, gamodis falopis milidan da saSvilosnos kedels emagreba.
zigotis pirveli ujredebis dayofa xangrZlivia da prolongirebuli. is Casaxvidan
30 saaTis ganmavlobaSi jer kidev ar aris dasrulebuli. TandaTanobiT axali ujredebi
ufro Cqara emateba. meoTxe dRisaTvis 60-70 arsebuli ujredi iRebs Rruiani, siTxiT
savse buStis formas, romelsac blastocisti ewodeba(ix. sqema 3.7). Sinagani ujredebi-
sagan, e.w. embrionuli diskisagan axali organizmi Camoyalibdeba; ujredebis gareTa
mwkrivi _ tropoblasti ki _ damcav saimedo safarsa da sakvebs uzrunvelyofs.
implantacia me-7 me-9 dRes xdeba implantacia: blastocisti Rrmad CaZvreba saS-
vilosnos garsSi da qalis mkvebavi sisxliT garSemortymuli zrdas iwyebs. aqedan, tro-
poblasti (gare damcavi Sre) swrafad mravldeba, ayalibebs membranas, romelsac amnions
uwodeben. is ganviTarebad organizms amniotur siTxesTan akavSirebs. amnioni prenata-
lur garemoSi mudmivi temperaturis SenarCunebas uzrunvelyofs da qalis moZraobiT
gamowveuli dartymebisagan damcav baliSs qmnis. yviTris parkis ? gaCena dakavSirebulia
sisxlis ujredebis warmoqmnasTan manam, sanam RviZli, elenTa? da Zvlis tvini imdenad
ar momwifdeba, rom es funqcia sakuTar Tavze aiRon (Moore & Persaud, 2000).
pirveli ori kviris ganmavlobaSi movlenebi Zalze faqizi da bundovania. am periodSi
zigotebis 30% iRupeba. zogjer sperma da kvercxujredi ar aris saimedod SekavSireb-
uli, zogjer, ucnobi mizezebis gamo, ujredebis dayofa ar iwyeba. implantaciis Sewyve-
tis aseT SemTxvevaSi buneba Tavad gamoxSiravs prenatalur anomaliaTa umravlesobas
(Sadler, 2000).
1 gavixsenoT cxrili 3.6, romelSic naxsenebia, rom qorionis xaos nimuSis gamokvleva? prenataluri diag
nostikis erT-erTi meTodia? , romelic SeiZleba adreul stadiaSi, Casaxvidan me-6-8 kvirebSi Catardes.
am proceduraSi xaos boloebidan xdeba qsovilis aReba da gamokvleva genetikuri anomaliebis dasadgenad.
116
yurebi gaCndeba
Tavis tvini
aq Tvalebi
Camoyalibdeba
aq yba Camoyalibdeba
guli
qveda kiduris gamona-
zardi fexebad gada-
iqceva
zeda kidurisa ki _
xelebad
aq kunTebi da xerxemali
Camoyalibdeba
embrionad yofnis periodi: me-4 kvira. 4 embrionad yofnis periodi: me-7 kvira. embrionis
kviris embrioni 1/4 duimi sigrZisaa, miuxe- poza TandaTan swordeba. sxeulis struqturebi _
davad amisa, sxeulis bevri struqturis Tvalebi, cxviri, mklavebi, fexebi da Sinagani or-
formireba ukve dawyebulia. ganoebi ukve ikveTeba. am asakis embrioni reagirebs
© Lennart Nilsson, A Child is Born/Bonniers Sexebaze. mas moZraobac SeuZlia, Tumca 1 duimi sig-
rZisaa da 1 uncia wonisa sakmaod pawawinaa imisaTvis,
rom dedam misi moZraoba SeigrZnos.
© Lennart Nilsson, A Child is Born/Bonniers
117
meore trimestri meore trimestris Sua periodSi, me-17 _ me-20 kvirebs Soris,
axali arseba imdenad izrdeba, rom dedas SeuZlia misi moZraoba igrZnos. TeTri, yve-
lis msgavsi nivTiereba, romelsac verniqsi ewodeba, faravs kans da amniotur siTxeSi
gatarebuli xangrZlivi periodis ganmavlobaSi daskdomisagan icavs. TeTri, fumfula
RinRli, romelsac lanugo ewodeba, aseve faravs mTel sxeuls da verniqss kanze dafiq-
sirebaSi uwyobs xels.
meore trimestris bolos bevri organo sakmaod kargad aris ganviTarebuli. da Ta-
vis tvinis ganviTarebis mTavari Sedegi imiT gamoixateba, rom momwifebuli Tavis tvi-
118
fetusis periodi. 22-e kvira. es nayofi 1 fetusis periodi. 36-e kvira. nayofma saSvi-
futamde sigrZisaa da 1 funtze odnav mets iwo- losno ukve `aavso~. misi kvebis moTxovnilebis da-
nis. deda da ojaxis sxva wevrebi mucelze xelis sakmayofileblad Wiplari da placenta gaizarda.
dadebiT mis moZraobas ukve grZnoben. nayofma yuradReba miaqcieT, rom verniqsi (yveliseburi
sicocxlisunarianobis asaks miaRwia; dabadebis nivTiereba), romelic kans daskdomisagan icavs
Semdeg mas gadarCenis umniSvnelo Sansi aqvs. nayofs sxeulze ukve Camouyalibda cximovani
© Lennart Nilsson, A Child is Born/Bonniers fena, romelic dabadebis Semdeg temperatures
gaugebaria regulirebaSi daexmareba. kidev 2
kvira da is srulvadiani nayofi iqneba.
© Lennart Nilsson, A Child is Born/Bonniers
119
umjobesdeba, nayofi mRviZare mdgomareobaSi met dros atarebs. 20 kviris nayofs gu-
liscemis mixedviT Tu vimsjelebT, RviZilis periodebi ara aqvs, magram 28 kvirisTvis
mas drois daaxloebiT 11% RviZavs, rac dabadebis win 16%-mde izrdeba (DiPietro da sx-
vebi, 1996).
orsulobis dasasrulis moaxloebasTan erTad, nayofi individualurobis gamoxat-
vas iwyebs. misi maRali aqtiuroba bolo kvirebSi dabadebis pirvel TveebSi aqtiurobas
mianiSnebs _ urTierTkavSiri, romelic biWebisTvis adreul bavSvobaSic grZeldeba???
(Groome da sxvebi, 1999). nayofis aqtiuroba SeiZleba mis temperamentTanac iyos dakav-
Sirebuli. erT-erTi gamokvlevis Tanaxmad, yvela is nayofi, romelic mesame trimestrSi
ufro aqtiuri iyo, 1 wlis asakSi ufro advilad umklavdeboda frustracias, xolo 2
wlis asakSi naklebad moridebuli iyo. es bavSvebi ukeT erTobodnen saTamaSoebiT da
xalisiT amyarebdnen urTierTobas laboratoriaSi ucnob ufrosebTan (DiPietro da sx-
vebi, 2002). savaraudod janmrTeli nevrologiuri ganviTarebis indikatoria nayofis
aqtiurobis done, rac bavSvobaSi adaptaciis unars uwyobs xels. aRwerili urTierTka-
vSirebi arasrulyofilia. me-10 TavSi naxavT, rom siyvaruliT aRsavse zrunvas im bavS-
vebis temperamentis Secvlac SeuZlia, romlebsac siaxlisadmi adaptacia uZneldebaT.
bolo 3 Tvis ganmavlobaSi nayofi 5 funtze mets imatebs da 7 duimamde izrdeba. saS-
vilosnos Sevsebis Sesabamisad isini TandaTan naklebad moZraoben. amas garda, tvinis
ganviTareba, romelic organizmis moqmedebas akontrolebs, fizikuri aqtivobis Ses-
ustebas uwyobs xels (DiPietro da sxvebi, 1996). merve TveSi cximis Sre matulobs, raTa
nayofs temperaturis regulirebaSi (d)-10(a)-10ex10(a)-10(T)-(,)-10( )-1499 reaSe147peruyofer(a)-10(S)-10n10(r)-10Ttgu
120
teratogenebi
termini teratogeni niSnavs garemos nebismier agents, romelic prenatalur peri
odSi dazianebas iwvevs. is miRebulia berZnuli sityvidan teras da `ganviTarebis de-
feqts~, `simaxinje” niSnavs. mecnierebma es saxelwodeba maSin SearCis, roca pirvelad
Seiswavles mavne prenataluri gavlenebi im SemTxvevebis safuZvelze, romelTa gamoc
bavSvebi seriozulad dazaraldnen. teratogenebiT gamowveuli ziani yovelTvis mar-
tivi da sworxazovani ar aris. is Semdeg faqtorebzea damokidebuli:
zigotis dayofis
embrionuli nayofad yofnis periodi (kvirebSi)
periodi,
periodi (kvirebSi) – sruli vada
implantacia
1 2 3 4 5 6 7 8 9 16 20–36 38
Cveulebriv…ar aris cen- * gviCvenebs teratogenebis moqmedebis Cveul adgils?
mgrZnobiare tera- traluri tvini
nervuli Tvali guli Tvali kbilebi yuri
togenebis mimarT sistema
xelebi
guli fexebi yuri sasa gare genitaliebi
centraluri nervuli sistema
guli
zeda kidurebi
qveda kidurebi
yurebi
Tvalebi
kbilebi
sasa
gare genitaliebi
sqema 3.8
biologia da garemo
Cveulebriv, Znelad ikleben zedmet kilogramebs, faqtorebs, rac xels uwyobs gulis daavadebebisa
rac saSualo asakSi diabetis GganviTrebis Zalze did da hipertrofiuli diabetis ganviTarebas. maRali
risks qmnis (Hypponen, Power, & SmitH, 2003). woniT dabadebulma qalebma Tavad unda izrunon
mkerdis Semowmebaze an gaikeTon mamografia, rac
saSualebas miscemT adreul etapze aRmoaCinon da
Warbi wona dabadebisas da mkerdis kibo bevr SemTxvevaSi moirCinon kidec mkerdis kibo.
orive, dabadebisas mcire da zedemti wona arax-
prenataluri zrdis meore ukiduresoba _ elsayrel ekonomikur mdgomareobas ukavSird-
dabadebisas maRali wona _ dakvSirebulia mker- eba. sazogadoebam yuradReba unda miaqcios im so-
dis kibosTan, saSualo asakis qalTa yvelaze did cialur da ekonomikur faqtorebs, rac janmrTeli,
safrTxesTan (Andersson da sxvebi, 2001; Vatten da xangrZlivi sicocxlis prenatalur risks zrdis.
sxvebi, 2002). erTi gamokvlevis Tanaxmad, mkerdis
avTvisebiani simsivniT daavadebul 589 qals da am sqema 3.9
daavadebis armqone 1569 qals sTxoves informaciis
mowodeba maTi qaliSvilebis dabadebisdroidneli Ddabadebisas arsebuli wonisa da zrdasrulobisas
wonis, mavne zemoqmedebisa (magaliTad, sigaretis mkerdis kibos ganviTarebis risks Soris kavSiri.
moweva orsulobis dros) da ojaxis wevrTa avad- mkerdis avTvisebiani kiboTi daavadebuli 589 dedisa da
myofobis istoriis (rogoricaa naTesavebi mkerdis 1569 qalis, visac mkerdis kibo ar hqonda, gamokvlevisas
kibos diagnoziT) Sesaxeb. qalebma zrdasrulobis sxva mravali prenataluri da postprenataluri riskebis
periodSi TavianTi janmrTelobis Sesaxeb informa- gakontrolebis Semdeg aRmoCnda, rom dabadebisas didi
ciac miawodes.sxva risk-faqtorebis kvlevis Sede- wona mkerdis kibos winapiroba iyo. mkerdis kibos riski
gad dadginda, rom dabadebisas didi wona, gansa- gansakuTrebiT maRali iyo qalebisTvis, visi dabadebis
kuTrebiT 8.7 funtze meti, mkerdis kibos winapiroba wona 3.955 gramze, anu 8.7 funtze meti iyo (adaptirebulia
iyo (ix. sqema 3.9) (Michels da sxvebi, 1996). mecnierebma Michels da sxvebi, 1996).
daadgines, rom mizezi Warbwoniani momavali dedaa,
romlis organizmic zedmet estrogenebs (qaluri
hormoni)gamoimuSavebs. estrogenebi xels uwyoben
nayofis did zomas da mkerdis qsovilis struqtu-
mkerdis kibos riskis kavSiri dabadebis
1.0
droindel wonasTan > 3,955g (8.7funti)
0.8
prevencia 0.7
0.6
prenatalur ganviTarebasa da mogvianebiT ga- 0.5
Cenil daavadebebs Soris kavSiri daavadebebis
0.4
gardauvalobas ar gulisxmobs. prenataluri gare-
0.3
mos faqtorebi zegavlenas axdens zrdasrulis
janmrTelobaze, magram janmrTelobis dasacavad 0.2
da iwvevs placentis anomaliur zrdas, rac Tavis mxriv amcirebs sakvebis miwodebas da
nayofi wonaSi cudad imatebs. nikotini aseve amaRlebs mxuTavi gazis koncentracias
rogorc dedis, aseve nayofis sisxlSi. laboratoriuli cxovelebis nayofebSi mxuTavi
gazi gamodevnis Jangbads sisxlis wiTeli ujredebidan, azianebs centralur nervul
sistemas da anelebs sxeulis zrdas (Friedman, 1996). msgavsi movlenebi SeiZleba adamia
nebsac daemuqros.
aramweveli orsuli qalebis erTi mesamedi an naxevari `pasiuri mwevelia~, radgan
maTi qmrebi, naTesavebi an TanamSromlebi ewevian. pasiuri moweva aseve dakavSirebulia
dabadebisas mcire wonasTan, axalSobilTa daRupvasTan da SemdgomSi yuradRebisa da
126
2002 Goodlett & Horn, 2001). meore, organizmi alkoholis asaTviseblad didi raodenobiT
Jangbads moixmars. roca orsuli qali bevrs svams, nayofis ujredebis ganviTarebisTvis
saWiro Jangbadi alkoholis gadamuSavebas xmardeba.
amerikeli da kanadeli qalebis daaxloebiT 25%-ma ganacxada, rom orsulobis gark
veuli periodis ganmavlobaSi svamda. iseve, rogorc heroinisa da kokainis SemTxvevaSi,
alkoholis intensiuri moxmarebiT maRali maCvenebliT siRaribiT daTrgunuli qalebi
gamoirCevian (Health Canada, 2003b; U.S. Department of Health and Human Services, 2003a). zog
adgilobriv amerikul da kanadur rezervaciebSi nas-s maCvenebeli sakmaod maRali _
10%-ia (Silverman da sxvebi, 2003). saubedurod, dafexmZimebis SemTxvevaSi gansjis uun-
aroba asset qalebs xels uSlis gaiazron alkoholis safrTxe. amdenad, tragikuli cik-
li, savaraudod, Semdeg TaobebSic meordeba.
alkoholis ra raodenobaa usafrTxo orsulobis dros? mcire raodenobac ki, dReSi
erTi Wiqa nas damaxasiaTebel niSnebTan asocirdeba, aseve Tavis Semcirebul zomasTan
da sxeulis damuxruWebul zrdasTan bavSvobasa da Semdgom mozardobaSi (Astley da sx-
vebi, 1992; Day da sxvebi, 2002). Tu gaviTvaliswinebT genetikur da garemo faqtoreb-
sac, romlebmac zogierTi nayofi SeiZleba ufro mgrZnobiare gaxados teradogenebis
mimarT, alkoholis mcire raodenobac ki ar aRmoCndeba usafrTxo, aqedan gamomdinare,
orsulma mTlianad unda Tqvas uari sasmelze.
baqteriuli
sifilisi + + + ?
tuberkulozi + ? + +
parazituli
malaria + 0 0 +
toqsoplazmozi + + + +
+ = dadgenil gavlenas, 0 = SemTxvevaTa 0%-s, ? = SesaZlo efeqts, romelic zustad ar aris dadgenili
wyaro: Behrman, Kliegman, & Jenson, 2000; O’Rahilly & Muller, 2001; Jones, Lopez, & Wilson, 2003.
129
magaliTad samxreT afrikaSi, orsul qalTa 1/4 aiv-dadebiTia (United Nations, 2004a). SemTx- © Dr. M. A. Ansary/
vevaTa 20-30%-Si isini sasikvdilo viruss ganviTarebad organizms gadascemen. Photo Researchers, lnc
loebiT 40% daavadebas nayofs gadascems. Tuki inficireba pirvel trimestrSi moxdeba,
SesaZloa Tvalis an Tavis tvinis dazianeba gamoiwvios. mogvianebiT infeqcia mxedvelo-
bis dazianebas da kognituri unaris msubuq Seferxebas iwvevs. axalSobilTa 80%-Si,
romelTac dazianebis aSkara niSnebi ar aR 55gv gareSe, mogvianebiT swavlis an vizual-
uri aRqmis dabali unari uviTardeba (Jones, Lopez, & Wilson, 2003). momavali dedebi im Sem-
TxvevaSi aicileben Tavidan toqsoplazmozs, Tu: darwmundebian, rom xorci, romelsac
miirTmeven, kargad aris momzadebuli da maTi sayvareli katebi Semowmebuli arian daa-
vadebaze, xolo maT eqskrementebze zrunvas ojaxis sxva wevrebs gadaabareben.
yuradRebas uTmobs imigrantebis, First Nations anu mkvidr kanadelelebs da inuitebs anu
CrdiloeT kanadaSi mcxovrebT. mTlianobaSi, is momavali dedebis 10%-s moicavs.
60 sqema 3.10
rom Svilis materialur uzrunvelyofas SeZleben. qals, romelic bavSvis gaCenas agvi-
anebs, asakTan erTad unayofobis, muclis moSlisa da bavSvis qromosomuli defeqtebiT
dabadebis riski ezrdeba. arsebobs Tu ara asakovani qalebisaTvis orsulobisaTvis dam-
axasiaTebeli sxva garTulebebic? wlebis ganmavlobaSi mecnierebi am kiTxvas dadebiTad
pasuxobdnen, Tumca 30-40 wlis janmrTel qalebs prenataluri da mSobiarobis garTule-
bebis daaxloebiT igive maCveneblebi aqvT, rac 20 wlisebs (Bianco da sxvebi, 1996; Dildy da
sxvebi, 1996; Prysak, Lorenz, & Kisly, 1995). 3.10 sqemis Tanaxmad, garTulebaTa maCveneblebi
mkveTrad izrdeba 50-55 wlis asakSi (roca menopauzisa da reproduqciul organoTa asa-
kis gamo cota qals Tu SeuZlia bunebrivi gziT dafexmZimeba) (Salihu da sxvebi, 2003).
SeiZleba Tu ara fizikurma moumwifeblobam Tineijer dedebs prenataluri prob-
lemebi Seuqmnas? gamokvlevis Sedegebis mixedviT, Tineijeris sxeulis zoma da siZliere
fexmZimobas uzrunvelyofs. marTlac, rogorc me-5 TavSi vnaxavT, buneba gvarwmunebs,
rom Tu gogona dafexmZimebas SeZlebs, bavSvis tarebisa da gaCenisTvisac mzad aris. Ti-
neijerTa Svilebi mravalnairi problemebiT ibadebian, magram ara dedis asakis gamo.
orsul TineijerTa umetesoba mcireSemosavliani ojaxidanaa, sadac stresi, arasrul-
fasovani kveba da janmrTelobis problemebi bunebrivia. aseve bevrs eSinia, rom samedi-
cino daxmarebis miRebas ver moaxerxebs an, magaliTad, SeerTebul StatebSi amgvar dax-
marebas ver miiRebs janmrTelobis dazRvevis arqonis gamo (U.S Department of Health and
Human Services, 2003c).
prenatalur garemoze saubris dasasruls gadavxedoT CanarTs `imis gamoyeneba, rac
viciT”, romelic gvaswavlis, risi gakeTeba SeiZleba da risi ara janmrTeli orsulo-
bisTvis. sajaro ganaTlebam am sasicocxlo mniSvnelobis sakiTxebze SeiZleba mniS-
vnelovnad Seamciros prenataluri janmrTelobis problemebi da maTi Soreuli Sede-
gebi. kanadis bavSvTa jandacvis instituti, saxelmwifo arakomerciuli organizacia,
miznad isaxavs kanadel bavSvTa da mozardTa janmrTelobis gaumjobesebas, sazoga-
doebaSi informaciis gavrcelebas prenataluri janmrTelobis xelSewyobis Sesaxeb. is
usafrTxo, daculi mSobiarobis mxardamWeria, rac am Tavis momdevno sakiTxia.
codnis gamoyeneba
risi gakeTeba SeiZleba da risi ara janmrTeli orsulobisTvis
SeiZleba ar SeiZleba
dafexmZimebamde aucileblad CaitareT vaqcinacia iseTi in- eqimis konsultaciis gareSe ar miiRoT ara-
feqciuri daavadebebis (magaliTad, wiTuras) winaaRmdeg, rom- nairi wamali.
lebic saxifaToa embrionisa da nayofisaTvis. vaqcinaciaTa
umetesoba saxifaToa orsulobis periodSi.
orsulobaze eWvisTanave mimarTeT eqims da gaagrZeleT ar mowioT. Tu mweveli xarT, moweva SeamcireT
regularuli samedicino Semowmeba mTeli orsulobis an, umjobesia, saerTod daaneboT Tavi. moeri-
ganmavlobaSi. deT mwevelebs. Tu ojaxis sxva wevrebi ewevian,
sTxoveT, gareT mowion.
ikvebeT balansirebuli dietiTa da vitamin-mineralebis nazaviT ar miiRoT alkoholi im droidan, roca dafex-
eqimis miTiTebis mixedviT, orives didi mniSvneloba aqvs orsu- mZimebas gadawyvetT.
lobisTvis. TandaTanobiT moimateT 25-dan 30 funtamde. Tavi aarideT iseT saqmes, romelic safrTxes
Seuqmnis ganviTarebad organisms (magaliTad,
SeinarCuneT kargi fizikuri mdgomareoba varjiSiT, Tu SesaZle- sadac radiacia an dabinZurebaa).
bloba gaqvT, gaxdiT orsulTa savarjiSo jgufis wevri. ar miirTvaT xorci kargad damuSavebis gareSe,
Tavi aarideT emociur stress. Tu martoxela momavali deda Tavi daanebeT katebis movlas da maT adgil-
xarT, ipoveT naTesavi an megobari, visganac emociuri mxar samyofels ? toqsoplazmozis riskis Tavidan
daWera geqnebaT. asacileblad.
mSobiaroba
gasakviri ar aris, rom bavSvis gaCenas xSirad Sromas uwodeben (labor – inglisurad ga-
Cenasac aRniSnavs da Sromasac. mTarg. SeniSvna.). es umZimesi fizikuri datvirTvaa, risi
atanac ki qals ZaluZs. am procesis Tanmxlebi rTuli hormonuli cvla dedas da nayofs
Soris, bunebrivad iyofa sam stadiad (ix. sqema 3.11):
1. serviqsis (saSvilosnos yelis) gafarToeba da gaqroba. es tkivilebis yvelaze xan-
grZlivi stadiaa, pirveli mSobiarobisas 12-14, xolo momdevno mSobiarobebisas
4-6 saaTi grZeldeba. saSvilosnos SekumSva sul ufro xSirdeba, rac iwvevs ser-
viqsis anu saSvilosnos gaxsnas. igi farTovdeba da ise Txeldeba, rom aRarc ki
SeiniSneba, Tavisufldeba saSvilosnodan vaginisken gamosasvleli arxi.
2. bavSvis dabadeba. rodesac serviqsi mTlianad ixsneba, bavSvi mzad aris dabadebisT-
vis. es meore stadia gacilebiT moklea pirvelTan SedarebiT, grZeldeba 50 wuTs
pirveli mSobiarobisas da 20 wuTs Semdegi mSobiarobebisas. saSvilosnos Zlieri
135
stadia I
(a) serviqsis gafarToeba da gaqroba. saSvilos- (b) gamosvla. bavSvis gamosvla iwyeba
nos kumSvebi iwvevs saSvilosnos yelis gafarToe- maSin, rodesac kumSvebis sixSire da si-
bas da gaqrobas. Zliere aRwevs piks da saSvilosnos yeli
mTlianad ixsneba.
stadia II
(g) kumSvebi. yovel SekumSvasTan erTad deda ubiZgebs (d) bavSvis dabadeba. meore stadiis
bavSvs, bavSvi qveviT, gamosasvleli arxisken miiwevs da bolos jer mxrebi gamoCndeba, xolo
misi Tavi Cndeba. Semdeg swrafadve mTeli sxeuli.
stadia III
kumSvebi grZeldeba, magram deda aseve grZnobs bunebriv biZgebs, kumSvebs da mu-
clis kunTebis dartymisebur miwolas. Yyovel WinTvasTan erTad is awveba bavSvs,
romelic TandaTan iweva qvemoT da gareT gamodis.
3. placentis gamosvla. wvaleba dasasrulisken midis ramdenime damamTavrebeli
WinTviTa da biZgiT, rac aiZulebs placentas moscildes saSvilosnos kedels da
daaxloebiT 10-15 wuTSi gareT gamovides.
damaxasiaTebeli qula
niSnebi 1
0 1 2
gulis cema guliscema ar aris wuTSi 100 dartymaze wuTSi 100-140 dartyma
naklebi
sunTqvis siZliere sunTqva ar aris 60 araregularuli, Zlieri sunTqva
wamis ganmavlobaSi zedapiruli sunTqva da tirili
nervuli refleqsebi reaqcia ar aris susti refleqsuri Zlieri refleqsuri
(cemineba, xvela, reaqcia reaqcia
mimika)
kunTebis tonusi mTlianad modun- xelebisa da fexebis sus- xelebis da fexebis Zl-
ebuli ti moZraoba ieri moZraoba
feri lurji sxeuli, xe- vardisferi sxeuli, tani, xelebi da fexebi
lebi, fexebi lurji xelebi da fexebi mTlianad vardisferia
meorebiT 5 wuTis Semdeg. apgaris 7 da meti qula bavSvis karg fizikur mdgomareobas
miuTiTebs. Tu qula 4-dan 6-mdea, maSin bavSvs sunTqvis an sxva sasicocxlo funqciebis
stimulirebisTvis specialuri daxmareba esaWiroeba. Tu qula 3 an 3-ze naklebia, axal-
Sobili seriozuli safrTxis winaSea da gadaudebeli samedicino daxmarebaa aucilebe-
li. apgaris 2 quliT zogjer im axalSobilTa mdgomareoba fasdeba, romelTac Tavidan
uWirT Segueba, magram ramdenime wuTSi ukeT xdebian (Apgar, 1953).
bunebrivi anu
momzadebuli
mSobiaroba
bunebrivi anu momzadebuli mSo
biaroba iseT teqnikas moicavs, rom
lis mizania tkivilis Semcireba da
samedicino Careva, raTa bavSvis dabadeba SeZlebisdagvarad sasiamovno movlenad iqces.
miuxedavad bunebrivi mSobiarobis mravali programis arsebobisa, umetesoba inglisSi
granTli dik-ridisa (Grantly Dick-Read, 1959) da safrangeTSi ferdinand lamazes (Fer-
dinand Lamaze, 1958) SemuSavebul meTodebs eyrdnoba. am eqimebma daadgines, rom kul-
turuli ganviTaxreba qals mSobiarobis SiSs aswavlis. aRelvebuli, SeSinebuli qali
mSobiarobis dros kunTebs Wimavs da zogjer sust tkivils Zlieri kumSvis TanxlebiT
intensiur tkivilad gadaaqcevs.
tipuri bunebrivi mSobiarobis programaSi momavali deda da kompanioni (partniori,
naTesavi, megobari) 3 moqmedebaSi monawileoben:
1. klasebi. momavali deda da kompanioni iseT mecadineobebs eswrebian, sadac mSo-
biarobis anatomiasa da fiziologias swavloben. dabadebis procesis codna dedis
SiSs amcirebs;
2. relaqsacia da sunTqvis teqnika. momavali dedebi swavloben relaqsacias da
sunTqviT varjiSebs, romelTa mizania saSvilosnos kumSvis tkivilebis gamklave-
ba;
3. mSobiarobis instruqtori. kompanioni swavlobs, rogor unda daexmaros dedas
mSobiarobis dros relaqsaciasa da sunTqvaSi, gaukeTos zurgis masaJi, dauWiros
sxeuli, gaamxnevos da moeferos.
bis unari SenarCunebuli aqvs, mas mSobiarobis meore stadiaSi gaWinTva SeuZlia.
miuxedavad imisa, rom tkivilgamayuCeblebi qalebs samSobiaro tkivilebs umsub-
uqebs, eqimebs ki saWiro samedicino daxmarebis saSualebas aZlevs, isini problemebsac
qmnis. magaliTad, epiduraluri analgezia asustebs saSvilosnos kumSvebs, ris gamoc
mSobiaroba xangrZlivdeba. wamlebi swrafad gadadis placentaSi, axalSobilze moq-
medebs da Sedegad apgaris dabal qulebs viRebT. Cvilebi pasiurebi ibadebian, dabadebi-
sas daxmareba sWirdebaT, sustad woven da gaRviZebisas Wirveuloben (Caton da sxvebi,
2002; Eltzschig, Lieberman, & Camann, 2003; Eemory, Schlackman, & Fiano, 1996).
axdens Tu ara samSobiaro medikamentebis didi dozebi xangrZliv zemoqmedebas
fizikur da gonebriv ganviTarebaze? zogi mkvlevari am kiTxvas dadebiT pasuxs iZleva
(Brackbill, McManus, & Woodward, 1985), Tumca maT mowinaaRmdegeebic hyavT (Golub, 1996).
zogierTi gamokvlevis mixedviT medikamentebis gamoyeneba SeiZleba sxva grZelvadiani
Sedegebis mqone risk-faqtorebTan iyos dakaSirebuli. am Sedegebis daxarisxebas ufro
Rrma kvleva sWirdeba. manamde ki, axalSobilis Seguebis unarze am wamlebis uaryofiTi
zemoqmedeba maTi gamoyenebis SezRudvis tandencias aZlierebs.
samSobiaro garTulebebi
rogorc vnaxeT, zogierT bavSvs _ kerZod ki mas, visi dedac janmrTelobiT ver dai-
kvexnis, srulyofili samedicino meTvalyureoba ara aqvs an orsulobis problemebi aR-
eniSneba _ dabadebisas gansakuTrebiT emuqreba sirTuleebi. Jangbadis ukmarisoba, or-
sulobis Sewyveta aborti? da mcire wona bavSvis ganviTarebisaTvis seriozuli riskia,
rasac ukve mravaljer SevexeT. ganvixiloT TiToeuli garTulebis zemoqmedeba Semdgom
ganviTarebaze.
Jangbadis ukmarisoba
zogierTi axalSobili dabadebisas ganicdis anoqsias anu Jangbadis arasakmaris mi-
wodebas. zogjer amis mizezi ramdenime wuTis ganmavlobaSi sunTqvis dawyebis Seferxe-
baa. janmrTel axalSobils mozrdilze didxans SeuZlia naklebi JangbadiT an mis gareSe
gaZleba; isini nivTierebaTa cvlis Semcirebis xarjze zogaven Jangbadis SezRudul ra-
odenobas. Tumca, arsebobs Tavis tvinis dazianebis safrTxe, Tu regularuli sunTqvis
aRdgena 10 wuTze met xans dayovndeba (Parer, 1998).
141
zogjer anoqsia mSobiarobis drosac xdeba. xSirad mizezi Wiplaris Semoxvevaa, rac
xSirad bavSvis mjdomare pozicia ganapirobebs _ am dros bavSvis gamosvla sajdomiT
an fexebiT (1 SemTxveva 25 mSobiarobaze) xdeba. am safrTxis gamo mjdomare poziciaSi
myofi Cvilebi xSirad sakeisro (qirurgiuli) kveTiT evlinebian qveyanas. Jangbadis na-
klebobis mizezi placentis naadrevi mowyveta SeiZleba iyos (daaxloebiT 1 SemTxveva
250 mSobiarobaze), roca sikvdilis safrTxis gamo aucilebelia saswrafo mSobiaroba
(Matsuda, Maeda, & Kouno, 2003). placentis mowyvetis mizezebi kargad ar aris dadgenili,
magram savaraudoa, rom placentis anomaliuri ganviTareba SeiZleba teratogenebTan
iyos dakavSirebuli, risi erT-erTi mizezi sigaretis wevaa.
anoqsiis gamomwvevi kidev erTi mizezia rezus (RH) SeuTavseblobis faqtori dedisa
da bavSvis sisxlis tipebs Soris. rodesac deda rezus-uaryofiTia (rezus proteinebis
arqona), xolo mama rezus-dadebiTi (aqvs rezus proteinebi), bavSvma SeiZleba memkvidre-
obiT mamis rezus-dadebiTi sisxli miiRos. rezus-dadebiTi sisxlis mcire raodenobac
rom gadavides placentidan rezus-uaryofiTi dedis sisxlSi, is daiwyebs antisxeulebis
warmoqmnas ucxo proteinis winaaRmdeg. nayofis sistemaSi moxvedris SemTxvevaSi mox-
deba wiTeli sisxlis ujredebis destabilizacia, rac Seamcirebs Jangbadis miwodebas.
amas SeiZleba gonebrivi ganviTarebis Seferxeba, muclis moSla, gulis defeqtebi da
Cvilis sikvdilic ki mohyves. dedisaTvis antisxeulebis Seqmnas dro sWirdeba, amdenad,
pirveli SvilisaTvis safrTxis riski dabalia. yoveli Semdegi orsulobisas safrTxe
matulobs. sabednierod, rezus SeuTavsebloba SeiZleba bevr SemTxvevaSi Tavidan iqnes
acilebuli. yoveli rezus-dadebiTi bavSvis dabadebis Semdeg uaryofiTi rezusis dedam
unda miiRos antisxeulebis Seqmnis sawinaaRmdego vaqcina.
rogor aisaxeba mSobiarobis dros gadatanili anoqsia ukve mozrdil bavSvze? gamokv-
leva gviCvenebs, rac ufro maRalia Jangbadis nakleboba, miT metad zaraldeba bavSvis
SemecnebiTi da metyvelebis unari adreul da Sua bavSvobaSi (Hopkins-Golightly, Raz, &
Sander, 2003; Porter-Stevens, Raz, & Sander, 1999), susti anoqsia ki xSirad kvalsac ar tovebs
(Raz, Shah & Sander, 1996).
ganviTarebis seriozuli Seferxeba SeiZleba eqstremaluri anoqsiiT iyos gamowveu-
li. SesaZloa bavSvis sunTqvis sistemam prenataluri dazianeba ganicada an misi filt-
vebi sunTqvisTvis jer mzad ar iyo. magaliTad, 6 kviriT an ufro adre dabadebul bavS-
vebs, Cveulebriv, respiraciuli dazianebis sindromi (romelic gamWvirvale membranis
daavadebis saxeliTac aris cnobili) aqvT. maTi pawawina filtvebi imdenad sustad aris
ganviTarebuli, rom haeris parkuWebi ziandeba, rac sunTqvis seriozul garTulebebs
iwvevs. dReisaTvis meqanikuri respiratori bevr bavSvs unarCunebs sicocxles. miuxeda-
vad amisa, zogi bavSvi mainc ganicdis Jangbadis naklebobiT gamowveul tvinis daziane-
bas, zogjr ki maTi nazi filtvebi mkurnalobisas ziandeba. mogvianebiT vnaxavT, rom
respiratoruli dazianebis sindromi erT-erTia im uamrav risks Soris, romlis winaSec
naadrevad dabadebuli bavSvi SeiZleba aRmoCndes.
60
arsebiTi darRvevebi
50 araarsebiTi
bavSvebTa procenti
darRvevebi
darRvevebis mqone
40 sqema 3.13
bavSvebs dReSi ramdenjerme ukeTebdnen masaJs, isini wonaSi ufro swrafad imatebdnen,
pirveli wlis bolos am stimuls moklebul bavSvebTan SedarebiT ukeTesi gonebrivi da
motoruli ganviTareba axasiaTebdaT (Field, 2001; Field, Hernandez-Reif, & Freedman, 2004).
ganviTarebad qveynebSi, sadac hospitalizacia yovelTvis ar aris SesaZlebeli, miRe-
bulia kani kanze anu `kengurusebri zrunva”, romlis drosac dRenakluli bavSvi dedis
mkerds aris mikruli da mas uyurebs. es teqnika dasavleTis qveynebSi gamoiyeneba, ro-
gorc intensiuri hospitaluri zrunvis damateba. aseTi movla aumjobesebs Cvilis sxe-
ulis JangbadiT momaragebas, temperaturis regulirebas, sunTqvas, kvebas da misi zr-
dis gadarCenis Sanss (Anderson, 1999; Feldman & Fidelman, 2003). amasTanave, rac ufro meti
grZnobiT da sinaziT asruleben mSoblebi `kengurusebr zrunvas”, miT ukeT viTardebian
Cvilebi (Feldman da sxvebi, 2002, 2003).
Tumca, zogierTi Zalian patara da avadmyofi CvilisaTvis zedmeti stimuli saWiro
ar aris. xmauri, kaSkaSa sinaTle da mudmivi samedicino monitoringi, rac intensiur mov-
las ukavSirdeba, SeiZleba damTrgunveli iyos da nerviuloba da gadaRla gamoiwvios.
rodesac eqimebi da eqTnebi bavSvis individualuri saWiroebis mixedviT yuradRebiT
arCeven stimulirebis formasa da moculobas, EEG da FMRI maCveneblebi tvinis ufro
organizebul funqcionirebas 2 kviris asakSi adastureben. aseT bavSvebs motoruli,
SemecnebiTi da emociuri simwifis maRali Sefasebebi aqvT 9 Tvis asakSi Semowmebis dro-
sac (Als da sxvebi, 2004).
6 sqema 3.14
socialuri sakiTxebi
kiTxva `ramdeni?”
qcevis Semswavleli genetikosebi adamianis kompleq-
sur TaviseburebebSi memkvidreobis rolis dasadgenad 2
meTods iyeneben – memkvidreobis Sefasebas da SeTanxmebis
xarisxs. modiT, dawvrilebiT gavecnoT am kvlevaTa Sede-
gad miRebul informacias da mis SezRudulobas. ?
70%
60%
50%
kiTxva `rogor?”
dReisaTvis mkvlevarTa umetesoba ganviTarebas memkvidreobisa da garemos erTo-
blivi dinamikuri zemoqmedebis Sedegad ganixilavs. rogor moqmedebs buneba da aRzrda
erToblivad? ramdenime koncefcia naTels hfens am SekiTxvas.
sqema 3.17
50
biologia da garemo
larsis da svenis biologiur dedebs SizofreniiT kontrolo jgufis janmrTeli biologiuri da SeZe-
daavadebis gamo iseTi problemebi hqondaT cxovre- nilmSoblebiani bavSvebiviT?. piriqiT, naSvileb
baSi, rom orivem gaaSvila Tavisi patara vaJiSvili. bavSvebs (larsis msgavsad), romelTa biologiur da
larss bedma ar gauRima da iseT mSoblebTan moxvda, SeZenil mSoblebs darRvevebi hqondaT, mdgomareoba
romlebsac biologiuri dedis msgavsad fsiqikuri gauuaresdaT. maT fsiqikuri aSlilobis ganviTa-
aSliloba hqondaT. misi ojaxuri cxovreba qaosuri rebis meti albaToba hqondaT, vidre sakontrolo
iyo, mSoblebi ki, sastikebi da uyuradReboebi iyvnen. jgufis bavSvebs, romelTa biologiuri mSoblebi
svenis axali mSoblebi ki, fsiqiurad janmrTelebi janmrTelebi iyvnen, magram araxelsayrel ojaxur
iyvnen da mas siyvaruliT, moTminebiT da gagebiT garemoSi izrdebodnen.
zrdidnen. msgavsi Sedegebi gamovlinda amerikaSi, brita-
larsi genetika-garemos gavrcelebuli ko- neTsa da SvedeTSi antisocialuri qcevis ganvi-
relaciis magaliTia: aReniSneba Sizofreniisken TarebaSi genetikisa da garemos gavlenis Sesaxeb
midrekileba da mSoblebTan Seuguebloba. aqvs Tu Catarebul kvlevebSi. naSvilebi bavSvebi, romelTa
ara mas svenTan (romlis ojaxuri cxovreba geno- biologiuri dedebic danaSaulisTvis cixeSi isxd-
tip-garemos araxelsayrel kavSirs ar aZlierebs) nen, mozardobis asakSi mkafiod gamoxatul antiso-
SedarebiT fsiqikuri aSlilobis ganviTarebis cialur qcevas mxolod im SemTxvevebSi avlendnen,
meti albaToba? fineTSi SvilobilTa guldasmiT roca araxelsayrel ojaxur pirobebSi izrdebodnen
gamokvlevis safuZvelze dadginda, rom Sizofre- da mSoblebTan an SeZenil da-ZmasTan mougvarebeli
niiT daaavadebuli dedebis daaxloebiT 200 gaS- problemebi hqondaT. jansaRi ojaxebis naSvilebi
vilebul bavSvs mozrdilobaSi igive tendenciebi danaSaulisadmi midrekili bavSvebi ar gansxvavde-
gamouvlinda (Tienari da sxvebi, 1994, 2003). maT, vinc bodnen im naSvilebi bavSvebisgan, romelTac msgavsi
svenis msgavsad jansaR ojaxur garemoSi gaizarda, genetikuri foni ar hqondaT (Bohman, 1996; Yates,
umniSvnelo fsiqiuri darRvevebi aReniSnaT ? – sa- Cadoret, & Troughton, 1999).
lacias mTlianad genetikaze daqvemdebarebulad miiCnevs (Harris, 1998; Rowe, 1994). isini
miiCneven, rom genetikuri agebuleba aiZulebs bavSvebs miiRon, gamoixmon an moiZion is
gamocdileba, romelic maTi Tandayolili tendenciebis aqtualizacias moaxdens.
sxvebi amtkiceben, rom memkvidreoba bavSvebis gamocdilebasa da ganviTarebas sworx-
azovani – iqneb calmxrivi? ar marTavs. magaliTad, mSoblebs an sxva ufrosebs genetika-
garemos araxelsayreli korelaciis gancalkeveba SeuZliaT. isini xSirad bavSvebs ga-
dascemen pozitiur gamocdilebas, rac saxes ucvlis memkvidreobis gamoxatulebas da
karg Sedegebsac aRweven (ix. CanarTi `biologia da garemo”). sxva kvlevebi adasturebs,
rom Svilebis mimarT mSoblebis gansxvavebuli damokidebulebis mizezi aramxolod
bavSvebis memkvidreoba, aramed nawilobriv ojaxuri cxovrebis aspeqtebic aris. mrav-
alricxovan, martoxela mSoblis, mcireSemosavlian da im ojaxebSi, romlebsac ar umar-
Tlebs, mSoblebs Svilebis mimarT gansxvavebuli damokidebuleba aqvT (Jenkins, Rasbash,
& O’Connor, 2003). SesaZloa, daTrgunuli mSoblebi mxolod erT Svilze axdenen Sez-
Ruduli energiis koncentrirebas.
kvlevis Sedegebi cxadyofs, rom memkvidreobasa da garemos Soris kavSiri calmxrivi
rodia _ genebidan garemosken da Semdeg qcevisken. is am da wina TavebSi ganxilul gav-
lenaTa sxva sistemebis msgavsad ormxrivia: genebi zemoqmedebs bavSvis qcevasa da gamoc-
dilebaze, xolo gamocdileba da qceva ki _ genTa eqspresiaze (Gottlieb, 2000, 2003). stimu
lirebis orive forma _ Sinagani (ujredis citoplazmis SigniT mimdinare aqtivoba,
155
sqema 3.19
a do
dreobasa da garemos yvela dones Soris mimdinare i
og
ormxrivi gacvlis Sedegad xdeba. genebi zemoq- naT
esa z
medebs qcevasa da gamocdilebaze. gamocdileba veb sa
a
da qceva aseve zemoqmedebs genTa eqspresiaze.
i garemo skol
or
mxrivi qceva
gavle
nebi
genTa eqspresia
individualuri ganviTareba
Sejameba
genetikuri safuZvlebi msgavsi struqturebi, Cvens memkvidrul
ra aris geni da rogor gadaecema erTi SesaZleblobebs Seicavs. maT gaswvriv,
Taobidan meores? mTel sigrZeze ganlagebulia genebi _
dnm-is segmentebi, romlebic ujredis
yoveli adamianis fenotipi anu uSua-
citoplazmaSi instruqcias gzavnian pro-
lod is Taviseburebebi, romlebze dak-
teinebis mdidari asortimentis Sesaqm-
virvebac SesaZlebelia, genotipisa da
nelad. es procesi, individebad gvaqcevs
garemos erToblivi produqtia. qromo
da gavlenas axdens Cvens ganviTarebasa da
somebi, ujredis birTvSi arsebuliKkibis
xasiaTze.
157
gametebi anu sasqeso ujredebi uj pebi jer kidev ucnobia. genetikosebma
redTa dayofis Sedegad warmoiqmneba. es unda gamoikvlion memkvidreobis gavlena
meiozis saxeliT aris cnobili. gadakveTa am Tvisebebze.
da qromosomTa damoukidebeli asorti- daaxasiaTeT ZiriTadi qromosomuli
menti uzrunvelyofs yoveli mSoblisagan anomaliebi da axseniT, rogor Cndebian
TiToeuli gametis mier genTa unikaluri isini.
kompleqtis miRebas. spermisa da kvercxu-
jredis SeerTebis Semdeg miRebuli zigo qromosomul anomaliaTa umetesoba
ta rTul adamianur arsebamde ganviTare- meozisis dros daSvebuli Secdomebis
bas ujredTa gaormagebis Sedegad iwyebs, Sedegia. metad gavrcelebuli qromoso-
rasac mitozi ewodeba. muli daavadebaa daunis sindromi, rac
fizikur defeqtebsa da gonebriv Sefer-
fraternaluri anu zigoturi tyu xebas iwvevs. sqesobriv qromosomTa dar
pebi dedis sakvercxidan ori kvercxu- Rvevebi – XYY, sammagi X, klainfelteri
jredis warmoqmnisa da ganayofierebis da turneris sindromebi autosomur de-
SemTxvevaSi ibadebian. identuri anu mo feqtebTan SedarebiT naklebad saSiSia.
nozigoturi tyupebi ibadebian maSin,
roca zigota orad iyofa ujredTa gaor- reproduqciuli arCevani
magebis adreul stadiaSi. Tu gamanayofi- ra gamokvlevebi daexmareba momaval
erebel spermas X qromosoma aqvs, gogona mSoblebs janmrTeli Svilebis gaCenaSi?
daibadeba, xolo Tu Y qromosomas Seicavs
_ vaJi. genetikuri konsultacia exmare-
ba wyvilebs, Tavi daicvan genetikuri
daaxasiaTeT genetikuri memkvidreo- daavadebebis mqone bavSvis dabadebis
bis sxvadasxva paternebi riskisgan da gaakeTon Sesaferisi rep
dominant-recesiuli memkvidreoba roduqciuli arCevani. prenataluri
da kodominansi aris memkvidreobis pa- diagnostikis meTodebi SesaZlo anoma-
terni, rac Tavs iCens erTeuli genebis liebis adre dadgenis saSualebas iZleva.
mier gakontrolebul damaxasiaTebel miuxedavad imisa, rom reproduqtiuli
niSnebSi. dominant-recesiuli memkvi- teqnologiebi – rogoricaa ganayofi-
dreobis dros heterozigoturi indi- erebis donori, vitroganayofiereba, sur-
vidi erTi recesiuli aleliT recesiuli ogati deda da menopauzisSemdgom peri-
niSnis matarebelia. mamodificirebeli odSi daxmarebis Sedegad bavSvis gaCena
genebi aZliereben an amcireben sxva genTa – bevrs mSoblobis bednierebas aziarebs,
efeqts. amave dros seriozul iuridiul da eTi-
kur problemebs qmnis.
rodesac recesiuli daavadebebi X-da
kavSirebulia (X qromosomis mier gadai-
taneba), mamakacebs daavadebis meti alba-
Toba aqvT. genetikuri imprintingi aris
memkvidreobis paterni, romelSic erTi
mSoblis aleli gaaqtiurebulia misi Se
© ELLEN SENISI/THE EMAGE WORKS
madgenlobis miuxedavad.
4
Cviloba: adreuli daswavla, axalSobilis sasicocxlo
organizacia
motoruli da aRqmis unarebi * refleqsebi * mdgomareobebi * ax-
alSobilis qcevis Sefaseba * swavlis
SesaZleblobebi * kulturis gav-
lena: kulturis gavlena Cvilis
Zilze * kvlevidan praqtikisaken:
Cvilis uecari sikvdilis sindro-
mis amoucnobi tragedia
pataras dabadebiT gaxarebuli iolanda da jei Cvens centrSi maSin motoruli ganviTareba
movidnen, roca joSua oTxi kviris iyo. jeis patara joSua xelSi eWira CvilobaSi
* motoruli ganviTarebis Tanmim-
da nazad efereboda. roca pirvelad davinaxeT es patara ususuri ar-
devroba * motoruli unari, rogorc
seba Tavisi pawawina xelebiT, kiTxva dagvebada: netav rogor SevZlebT
dinamikuri sistemebi * zusti motoruli
misi moTxovnilebebisa da survilebis mixvedrasa da Sesrulebas?~ sao-
ganviTareba: wvdoma da CabRujva
caria, magram amaSi Tavad joSua dagvexmara.
iolanda joSuas nazi xmiT daelaparaka. `SexedeT~, miTxra man, `ro- aRqmis ganviTareba CvilobaSi
gor unaTdeba saxe Cveni xmis gagonebaze; maSinve yuradRebas gvaqcevs~. * Sexeba * gemo da ynosva * wonasworoba
iolanda mis pawawina TiTebs Seexo da ganagrZo: `xedavT, rogor ebRau- * smena * mxedveloba * intermodaluri
Weba yvelafers? rogorc ki saSualeba eZleva, xan TiTebze CagvebRau- aRqma * aRqmis ganviTarebis Seswavla *
Weba, xan tansacmelze~. biologia da garemo: mxedvelo-
roca patara joSua mamas mkerdze miekro, jeim Tqva, `Tu raime bis seriozuli defeqtebis mqone
awuxebs, gulSi CavikravT xolme Zalian magrad, rom Cveni guliscema Cvilebis ganviTareba
igrZnos~. am dros joSuam wamoitira, jeim patara oTaxSi gaatar-ga-
moatara. `rodesac mowyenilia, adgils vucvliT da vumReriT, isic maS-
inve mSviddeba. misi tirili yovelTvis migvaxvedrebs ra surs~.
jeim Cvili magidaze mucliT daawvina. `SexedeT~ amayad aRniSna man,
`Tavs rogor maRla swevs, Tanac rogor ibrZvis. amiT Tavis siZlieres
gviCvenebs. roca joSua zurgze daawvines, man Tavisi gafacicebuli
mzera dedis vardisfer kofTas miapyro, ise, rom Tvals ar aSorebda.
bednierma mamam patara kvlav xelSi aiyvana da akoca: `saocari ar aris,
rogor axerxebs yvelafris `Tqmas~?.
rogorc joSuas magaliTma gviCvena, warmodgena Cvilobis asakze,
romelic bavSvis sicocxlisa da ganviTarebis pirvel weliwads moicavs,
Zirfesvianad Seicvala bolo saukunis ganmavlobaSi. iyo dro, roca mi-
aCndaT, rom axalSobili anu Cvili sruliad pasiuri, ususuri arsebaa,
romlis samyaro, rogorc meoce sukunis dasawyisis fsiqologi uiliam
jeimsi ityoda, aris erTgvari `mzardi, mozuzune qaosi`. Cvilis qcevaze
Catarebulma gulmodgine dakvirvebebma da axalma, daxvewilma meTo-
debma, romlebic maT unars Seiswavlis, daamtkica, rom Cvilebi yoCaRi,
unariani, Wkviani arsebebi arian da advilad axerxeben mravalgvari una-
ris gamoxatvas.
Cvilebis ganviTarebis periodi saocari siswrafiT mimdinareobs.
Cveulebrivia, roca naTesavebi, romlebic axaldabadebul pataras, nax-
vis Semdeg ramdenime TveSi, kvlav naxuloben, gaocebulni aRniSnaven,
rom igi saocrad Seicvala. miuxedavad imisa, rom dakvirvebebi adas-
turebs Cvilis gonierebas, ar wydeba kamaTi imis Taobaze, Tu romel
konkretul unars amJRavnebs patara dabadebisTanave, romeli unari
164
axalSobilis Camoyalibeba
axalSobili, rogorc mesame TavSi vnaxeT, arcTu lamazi arsebaa Tavisi didi TaviT,
`Ripiani~ taniTa da mrude fexebiT. amas garda misi kani, rogorc wesi, TiTqos danaoWe-
bulia da `moxarSuls~ hgavs. Tumca dabadebidan ramdenime saaTSi axalSobili avlens
mravalgvar unars, romelic saocrad mniSvnelovania misi gadarCenisTvis da amavdrou-
lad ufrosebSi aRvivebs survils, daexmaron da moeferon. rogorc wesi, fsiqikuri Tu
urTierTobis TvalsazrisiT Cvilebi dabadebidanve Zalian aqtiurebi arian.
refleqsebi
refleqsi aris Tandayolili, avtomaturi sapasuxo reaqcia, romelsac garkveuli
stimulireba iwvevs. swored refleqsi gamoxatavs axalSobilis Cvevis yvelaze organize-
bul formas. roca Cvils safens vucvliT, Tu SemTxveviT magidas SevejaxeT, patara ma-
Sinve farTod gaSlis xelebs da Semdeg isev sawyis mdgomareobas ubrundeba. roca deda
Tavis pataras loyaze nazad moefereba, is dedisken swevs Tavs. 4.1 cxrilSi mocemulia ax-
alSobilis ZiriTadi refleqsebi. daakvirdiT mas da SeecadeT daakavSiroT isini patara
joSuas qcevebTan, xolo Semdeg ganvixiloT am ucnauri qcevebis mniSvneloba da mizani.
refleqsebis adapturi mniSvneloba. zogierTi refleqsi Tavis gadarCenis saSu-
alebas gamoxatavs. Zebnis refleqsi exmareba Cvils advilad ipovos dedis ZuZu. isini
am refleqss maSin amJRavneben, roca moSivdebaT, an vinme loyaze Seexeba da ara maSin,
roca Tavad exeba sakuTar loyas. axalSobils, refleqsi rom ar hqondes, Cveni saxeobis
erTi Taobac ki ver gadarCeboda. dabadebisTanave Cvili eCveva wovas, rac erTgvar Zal-
isxmevas moiTxovs, rZe Tavisuflad rom gadmovides ZuZudan (Craig & Lee, 1999). curvis
refleqsi exmareba pataras gadairCinos Tavi. Tu SemTxveviT wyalSi aRmoCndeba, ase is
wylis zedapirze axerxebs gaCerebas.
danarCeni refleqsi Cvilebs albaT mTeli evoluciis ganmavlobaSi exmareboda, Ta-
vis gadarCenaSi. magaliTad, varaudoben, rom Moro anu `Caxutebis~ refleqsi saSualebas
aZlevda pataras, CabRauWeboda dedas, roca es ukanaskneli mas mTeli dRis ganmavloba-
Si Tan daatarebda. rogorc ki patara Camovardnis safrTxes igrZnobda, `Caxutebis~ re-
fleqsi saSualebas aZlevda mas Zlierad CabRauWeboda dedas. sagulisxmoa, rom Cvili
mTeli ZaliT ebRauWeba dedas da sakmaod xangrZlivad SeuZlia es mdgomareoba Seinar-
Cunos (Kessen, 1967; Prechtl, 1958).
refleqsi deda-Svilis Tbili urTierTobis SenarCunebas exmareba. deda bednieria,
roca misi patara eZebs da misive daxmarebiT advilad poulobs ZuZus, siamovnebiT wovs
da Tavisi pawawina TiTebiT dedis TiTebs ebRauWeba. refleqsi aseve saSualebas aZlevs
dedas, daamSvidos Tavisi patara. nebismierma axalgazrda dedam icis, rom Tavisi pirmSo
matyuara sawovaraTi SeiZleba daawynaros da swored wovis refleqsi exmareba Cvils
damSviddes.
refleqsebi da motoruli Cvevebis ganviTareba. zogierTi refleqsi kompleqsuri
motoruli Cvevis erTgvari sawyisia, romelic Semdgom viTardeba. magaliTad, kisris
daWeris refleqsi exmareba pataras TandaTan mieCvios xelis gawvdenas. roca Cvili
`mofarikavis~ mdgomareobaSi wevs, is TavisTavad uyurebs sakuTar gawvdil xels. es
refleqsi saSualebas aZlevs mas erTmaneTs daukavSiros xedva da xelis moZraoba, ris
165
refleqsis
refleqsi stimulireba reaqcia funqcia
gaqrobis asaki
Tvalebis mkafio Suqi an Cvili maSinve Tvalebs grZeldeba si- icavs Cvils
daxuWva xmauri xuWavs cocxlis bo- Zlieri gaRizi
lomde anebisgan
Cvils loyaze Cvili maSinve Tavs mesame kviras (am Cvili advilad
Zieba tuCTan axlos atrialebs (sakvebs eZebs) asakidan refleq- poulobs
SevexebiT si nebayoflo- sawovaras an
biTi xdeba) ZuZus
wova CaudeT Cvils Cvili iwyebs TiTis wovas IV Tvis Semdeg kvebis
pirSi TiTi icvleba nebayo- saSualeba
flobiTi woviT
xelis Cavleba CaudeT TiTi is maSinve CaebRauWeba mas III-IV Tve Cvili Tan-
Cvils xelSi daTan eCveva
nivTebis da-
Weras
Kkisris zurgze mwo- Cvili IV Tve Cvili Tan-
daWera liare bavSvs `mofarikavis~pozaSi wevs. daTan eCveva
Tavi gverdze erTi xeli gaSlili aqvs xelis gawvde-
miabrunebineT im mxares, saiTkenac Tavi nas sasurveli
aqvs mitrialebuli, meore nivTisken.
xeli moxrilia
mdgomareobebi
dRe-Ramis ganmavlobaSi axalSobili agznebis mdgomareobis stadias gaivlis anu es
aris Zilisa da sifxizlis mdgomareobis xarisxi. igi asaxulia 4.2. cxrilSi dabadebidan
pirveli xuTi Tvis ganmavlobaSi es stadiebi xSirad icvleba. yvelaze xanmoklea mSvidi
sifxizlis mdgomareoba, rasac bavSvis gaRizianeba da tirili cvlis xolme. sagulisx-
moa, rom axalSobili drois umetes nawils ZilSi atarebs (16-18 saaTi), rac didi Svebaa
gadaRlili mSoblebisTvis (Davis, Parker, & Montgomery, 2004).
dabadebidan pirveli oro wlis ganmavlobaSi Zilisa da sifxizlis mowesrigeba mniS-
vnelovnad icvleba. saSualod ori wlis bavSvs dReSi 12-13 saaTi Zili sWirdeba. icvle-
ba is, rom CaZineba- gaRviZebebs periodi mcirdeba, xolo Zilisa da sifxizlis periodi
ufro xangrZlivi xdeba. es imas niSnavs, rom patara TandaTan egueba cirkadul cikls
anu 24 saaTian grafiks. Tumca Cvils Rame ufro xangrZlivad sZinavs, vidre dRisiT, misi
Zili damokidebulia imaze, ramdenad maZRaria (Goodlin-Jones, Burnham, & Anders, 2000).
ori-sami Tvis asakSi axalSobili reagirebs Suqsa da sibneleze. im bavSvebs, romlebic
Zlier Suqze xangrZlivad imyofebian, magaliTad Tu mas regularulad aseirneben dRis
ganmavlobaSi _ RamiT ukeT sZinavT (Harrison, 2004). eqvsi-cxra Tvis Cvili dReSi ukve
mxolod orjer iZinebs. wlinaxevris bavSvebis umravlesoba ki _ dReSi erTxel. oTxi-
xuTi wlis asakSi es Cveva saerTod qreba (Iglowstein da sxvebi, 2003).
miuxedavad imisa, rom Zilisa da sifxizlis es formebi Tavis tvinis ganviTarebas uka-
vSirdeba, masze zegavlenas axdens socialuri garemo. dasavleTSi mSoblebi oTxi Tvis
Cvils saRamos aZleven sakvebs, amiT isini mis mSvid Zils uzrunvelyofen, vinaidan pa-
tara ganmartoebiT wevs calke oTaxSi. es mSoblebi iziareben im azrs, rom aseTi meTodi
Cvils nevrologiuri SesaZleblobebis CarCoSi aTavsebs. magram es xdeba eqvs Tvemde,
roca jer kidev xdeba melatoninis gamoyofa. es aris hormoni, romelic Tavis tvinSi
swored Ramis Zils uzrunvelyofs (Sadeh, 1997).
regularuli Cvili sruliad mSvidadaa, misi sxeuli ar moZraobs. Tva- 8-9 saaTi
anu Tvalis lebi daxuWuli aqvs, ar SeimCneva Tvalis moZraoba, saxe
araswrafi moZ- mSvidia, sunTqva zomieri da Tanamimdevruli.
raobis Zili
mSvidi Cvilis sxeuli SedarebiT mSvidia, Tvalebi gaxelili aqvs, 2-3 saaTi
sifxizle gamoxedva - yuradRebiani, sunTqva - mSvidi
kulturis gavlena
kulturis zegavlena Cvilis Zilze bas, ris saSualebiTac bavSvi swavlobs mis garSemo myof
adamianebTan urTierTobas. amerikeli mSoblebi ki,
CrdiloeT amerikaSi, mSoblebi, romlebic pata- piriqiT, upiratesobas aniWeben individualurobas, ris
ras dabadebas elodebian, gansakuTrebuli rudunebiT Sedegadac bavSvebi ufro damoukideblebi xdebian, ar
rTaven bavSvis oTaxs, sadac mas marto unda eZinos. zo- iTviseben cud Cvevebs da aqedan gamomdinare, daculia
gierTi eqsperti mSoblebs urCevs patara calke oTax- maTi piradi samyaro (Morelli da sxvebi, 1992).
Si moaTavsos. magaliTad, benjamen spoki Tavis bolo bolo wlebSi CrdiloeT amerikaSi dedebisa da
naSromSi ,,Cvilisa da bavSvis movla”, mSoblebs urCevs Cvilebis erTad Zili 6-dan 13%-mde gaizarda. amas ga-
calke oTaxSi sami Tvis asakidan gadaiyvanon, vinaidan napirobebs is, rom ufro xSiri gaxda bavSvis ZuZuTi
miaCnia, rom Tu Cvili 6 Tvis asakamde darCa mSoblebis kveba (McKenna, 2002; Willinger da sxvebi, 2003). kvlevebi
oTaxSi, is am mdgomareobas mieCveva da maTze damokide- gviCvenebs, rom deda-Svilis erTad Zili bavSvis janmr-
buli gaxdeba (Spock & Needlman, 2004, gv. 60). Telobisa da sicocxlisunarianobis uzrunvelyofis
Tumca mSoblebisa da Cvilebis erTad Zili Cveu- erT-erTi saSualebaa. Ramis ganmavlobaSi Cvilebi, rom-
lebrivi movlenaa msoflios mosaxleobis 90%-Si. ase lebsac dedasTan sZinavT, ZuZus wovas samjer ufro met
xdeba iaponiaSi, gvatemalaSi, kanadel inuitebSi, bots- dros andomeben, vidre isini, visac ganmartoebiT sZi-
vanasa da afrikaSi. iaponel da koreel bavSvebs, ro- navs. raki marto mZinare Cvili gacilebiT xSirad iRvi-
gorc wesi mSoblebis gverdiT sZinavT. zogjer es md- Zebs, vidre dedis gverdiT mZinare, arsebobs mosazreba,
gomareoba mozrdilobis asakamde grZeldeba (Takahashi, rom erTad Zili bavSvebs uecari sikvdilis sindromis
1990; Yang & Hahn, 2002). maias tomSi, deda-Svilis erTad safrTxisagan daicavs (ix. CanarTi `kvlevidan praqtiki-
Zili wydeba maSin, roca ibadeba meore bavSvi, Tumca es saken~). aziur qveynebSi, kambojis, CineTis, iaponiis,
ukanaskneli mamis gverdiT an sxva mzrunvelis oTaxSi koreis, tailandisa da vietnamis CaTvliT, sadac mSo-
gadainacvlebs (Morelli da sxvebi, 1992). mSoblebisa da blebisa da Svilebis erTad Zili Cveulebrivi movlenaa,
Svilebis erTad Zili aseve damaxasiaTebelia Crdilo- Cvilebis sikvdilianoba iSviaTobaa (McKenna, 2002; Mos-
eTamerikuli ojaxebisTvisac. afroamerikeli bavSvebi ko, Richard, & McKenna, 1997a). gavrcelebuli rwmenis sa-
xSirad mSoblebTan erTad CaiZineben xolme da mTeli pirispirod unda iTqvas, rom erTad Zilis dros dedebs
Ramis ganmavlobaSi maTTan erTad rCebian (Brenner da naklebi rodi sZinavT, miuxedavad imisa, rom isini xSir-
sxvebi, 2003). aRmosavleT kentukeli apalaCi bavSvebi ad iRviZeben cota xniT rom Svils daxedon (Mosko, Rich-
Cveulebriv, pirveli 2 weli mSoblebTan erTad iZineben ard, & McKenna, 1997b).
(Abbott, 1992). Cvilebis Zilis mowesrigeba gavlenas axdens ojax-
erebis kulturuli faseulobebi, kerZod koleq- uri urTierTobebis sxva aspeqtebzec. magaliTad maias
tivizmi da individualizmi, did gavlenas axdens Cvilis tomSi, Cvilis daZineba problema ar aris. bavSvs Sei-
Zilze (ix. Tavi 1). am movlenis Seswavlisas mkvlevareb- Zleba nebismier dros CaeZinos, Semdeg is mSobels Tavis
ma gamokiTxes gvatemaleli maias tomisa da amerikeli sawol oTaxSi gadahyavs. CrdiloeT amerikul ojaxebSi
dedebi. maias tomis dedebisaTvis koleqtivi mniS- ki daZinebis rituali zogjer mTel saRamos moicavs.
vnelovania. maTi azriT mSoblebisa da Cvilebis erTad SeiZleba amitomacaa, rom patarebi yovelTvis ibrZvian,
Zili xels uwyobs maT Soris urTierTobis Camoyalibe- raTa droze ar daawvinon. es albaT imitom xdeba, rom
gTavazobT CanarTs `kulturis gavlena~, sadac Cans, rom pataras izolireba msofli-
os masStabiT arcTu ise xSiria. roca Cvils mSoblebTan erTad sZinavs, uwyveti Zilis
xangrZlivoba pirveli rva Tvis ganmavlobaSi sami saaTia. mxolod erTi wlis asakSi
iwyebs igi zrdasruli adamianis msgavsad Zils (Ficca d sxvebi, 1999).
4.2 sqema naTlad aCvenebs, rom Zilisa da tirilis fenomenis Seswavla mkvlevarebSi
did interess iwvevs. rogorc cxrilidan Cans, TiToeuli stadia adreuli ganviTarebis
Sesabamis (normalur) da uCveulo (anomalur) ganviTarebas gviCvenebs.
169
isini erTgvar stress ganicdian, radgan ician, rom mar- damokidebulebasa da qcevebs cvlis. zogierTi bavSvs
to unda darCnen oTaxSi (Latz, Wolf, & Lozoff, 1999). adreul asakSi SedarebiT xangrZlivad sZinavs. es ki
bevr mkvlevars miaCnia, rom erTad Zili bavSvebSi saSualebas aZlevs mSoblebs daisvenon, ris Sedegac
emociur problemebs ganaviTarebs, kerZod, isini metad maT meti saSualeba eZlevaT TavianT pataraze mzrun-
damokidebulni xdebian mSoblebze. Tumca xangrZlivma velobisaTvis. zogi ki mTeli Ramis ganmavlobaSi ti-
dakvirvebam aCvena, rom 18 wlis axalgazrdebi, romleb- ris da mSoblis mxridan didi Zalisxmevaa saWiro, rom
sac bavSvobaSi mSoblebTan erTad eZinaT, sxvebisgan daamSvidos Tavisi pirmSo. im SemTxvevaSi, Tu mSoblebi
arafriT gansxvavdebian da arc urTierTobebSi aqvT Tavs ver gaarTmeven am rTul gamocdas, maTi damokide-
problemebi (Okami, Weisner, & Olmstead, 2002). kidev erTi buleba Svilis mimarT naklebad dadebiTi xdeba da Tavs
mosazreba, romelic ewinaaRmdegeba erTad Zils, mdgo- arakompetenturad miiCneven. niSandoblivia, rom bavS-
mareobs imaSi, rom mSoblebTan erTad mwoliare bavSvi vebs, romlebsac naklebad sZinavT, meti saSualeba eZl-
SeZleba sabnis an Tavad mSoblis sxeulis qveS gaigu- evaT Seicnon garemo da, aqedan gamomdinare, gonebrivi
dos. gansakuTrebul risks qmnian zedmetad msuqani da TvalsazrisiT SedarebiT ganviTarebulebi gaxdnen
mweveli mSoblebi, romlebic saZinebelSi ewevian. aseve (Gertner da sxvebi, 2002).
saSiSia gadasafarebeli da damamSvidebeli saTamaSoebi
(Willinger da sxvebi, 2003). magram Tu mSobeli Sesabamis
am kambojel mamasa da Svils erTad sZinavT _ es
sifrTxiles gamoiCens, is Tavis patarasTan erTad mSvi-
Cveulebrivi movlenaa maTi kulturisaTvis da mTel
dad axerxebs Zils. frTxili mSoblebi myar sawolze wva-
msoflioSic. bevr mSobels miaCnia, rom erTad Zili maT
nan, afariaT msubuqi sabani. zogjer patarebs mSoblebs
urTierTobebs aZlierebs.
Soris moTavsebul kalaTaSi an hamakSi sZinavT (McKen-
na, 2001, 2002; Nelson, Schiefenhoevel, & Haimerl, 2000). © Stephen L. Raymer/National Geographic Image
maSinac ki, roca Cvilebs TiTqmis mTeli Ramis gan- Collection
mavlobaSi sZinavT, isini drodadro iRviZeben avs-
traliaSi, israelsa da SeerTebul StatebSi, Cvilebis
Zilze davakvirdebiT gairkva, rom eqvsi Tvis asakSi da
wlinaxevridan 2 wlamde bavSvebis gamoRviZeba ufro
gaxSirda (Armstrong, Quinn, & Dadds, 1994; Scher, Epstein,
& Tirosh, 2004; Scher da sxvebi, 1995). sanam erTi wlis
gaxdebian, Cvilebis cxovrebaSi bevri cvlileba xde-
ba movlis TvalsazrisiT, magaliTad deda samsaxurs
ubrundeba. me-10 da me-11 TavebSi vnaxavT, rom am peri-
odis sirTuleebi _ nacnobi garemos Secvla, sakuTari
Tavis, rogorc damoukidebeli arsebis gacnobiereba
_ maTze gavlenas axdens, aZlierebs SfoTvas, rac Tavs
iCens gamoRviZebasa da mSoblebTan Caxutebis survilSi.
rogorc ki mSobeli Seecdeba mis damSvidebas, es qceva
qreba.
miuxedavad imisa, rom agznebis mdgomareoba asak-
Tan erTad ufro organizebuli xdeba, arsebobs indi-
vidualuri Tvisebebi, rac mSoblebSi Cvilis mimarT maT
Zili Zili, sul cota, ori stadiisgan Sedgeba: Tvalis swrafi moZraobis Zili (rapid-
eye-movement _ REM) da Tvalis araswrafi moZraobis Zili (non-rapid-eye-movement _
NREM). gamonaTqvami `rogorc pataras, ise Zinavso~ swored rom Seesabameba Zilis im md-
gomareobas, rasac Tvalis swrafi moZraobis Zili hqvia. am dros Tavis tvinis talRebis
moqmedeba Zalian hgavs mis fxizel mdgomareobaSi moqmedebas. Tvalebi moZraobs quTu-
Toebis qveS, guliscema, sisxlis wneva da sunTqva arastabiluria. drodadro SeimCneva
sxeulis moZraobac. xolo Tvalis araswrafi moZraobis Zilis dros bavSvi TiTqmis gaun-
170
Zrevlad wevs, guliscema da sunTqva mSvidia, Tavis tvinis aqtiuroba neli da mdgradia.
mozrdili bavSvebisa da ufrosebis msgavsad, Cvilebi icvlian Tvalis swrafi da aras-
wrafi moZraobis Zilis mdgomareobas. am asakSi isini Tvalis swrafi moZraobis Zilis md-
gomareobaSi met dros atareben. daakvirdiT 4.1sqemas. Tvalis swrafi moZraobis Zili
Cvilebis 50%-Si Cveulebrivia. samidan xuT wlamde is ukve mcirdeba da mozrdili ada-
mianis Zils emsgavseba (Louis da sxvebi, 1997).
ratom atareben Cvilebi Tvalis swrafi moZraobis Zilis mdgomareobaSi met dros? moz-
rdil bavSvebsa da ufrosebSi es Zili ukavSirdeba sizmars. savaraudod, Cvilebi sizmrebs
ar naxuloben, yovel SemTxvevaSi ise ara, rogorc mozrdilebi. magram mkvlevarebs sjeraT,
rom Tvalis swrafi moZraobis Zili centralur-nervuli sistemis ganviTarebisTvis sa-
sicocxlod mniSvnelovania. Cvilebs, rogorc Cans, gansakuTrebiT sWirdebaT es, vinaidan
isini isedac mcire dros atareben fxizel mdgomareobaSi, da swored am mdgomareobaSi
SeuZliaT maT garemos aRqma da masTan kontaqti. am mosazrebis siswores amtkicebs, is rom
Tvalis swrafi moZraobis Zili gansakuTrebiT xangrZlivia fetusisa da udReur CvilebSi,
romlebic cxra Tviani Cvilebisgan gansxvavebiT naklebad axerxeben garegnuli stimula-
ciis SegrZnebas (DiPietro da sxvebi, 1996; de Weerd & van den Bossche, 2003).
maSin, roca Tvalis swrafi moZraobis Zilis dros Tavis tvinis moqmedeba icavs cen-
tralur nervul sistemas, Tavad Tvalebis moZraoba zrunavs maTsave janmrTelobaze.
Tvali gamoyofs minisebur sxeuls (es aris Jeles magvari siTxe TvalSi), romelic sa-
Sualebas aZlevs imoZraos; amis Sedegad Jangbadi gadaecema im nawils, romelsac sisx-
li TavisTavad ar miewodeba. Zilis dros, roca Tvali da miniseburi sxeuli umoZraoa,
mxedvelobis sistema hipoqsiisken (Jangbadis nakleboba) aris midrekili. xolo Tvalis
swrafi moZraobis Zilis dros Tavis tvini moqmedebs, rac Tvalis moZraobas iwvevs. am
dros gamoiyofa miniseburi sxeuli, rac TavisTavad uzrunvelyofs Tvalis JangbadiT
momaragebas (Blumberg & Lucas, 1996).
vinaidan Cvilis normaluri
sqema 4.1 Tvalis swrafi moZraobis Zilis, Tvalis aras Zilis xangrZlivoba stadiebad
wrafi moZraobis Zilisa da RviZilis mdgomareoba cvlilebebi mucladyo aris dayofili da Seswavlili, ma-
fnis periodidan Sua bavSvobamde. Tvalis swrafi moZraobis Zili mkveTrad
Tze dakvirveba saSualebas iZl-
mcirdeba mucladyofnis periodSi da dabadebidan pirveli ramdenime kviris
ganmavlobaSi. 3-5 wlis asakSi procentulad imdenive Zili axasiaTebs adamians, eva gamovavlinoT centraluri
ramdenic zrdasrulobaSi. nervuli sistemis anomaliebi.
(adaptirebulia Weerd & van den Bossche, 2003; Roffward, Muzio, & Dement, 1996). im CvilebSi, romlebsac aReniS-
nebaT Tavis tvinis dazianeba
Tvalis swrafi Tvalis araswrafi
RviZili
moZraobis Zili moZraobis Zili
an travma, xSiria uZiloba, rac
Tvalis swrafi da araswrafi moZ-
24 raobis Zilis araorganizebuli
monacvleobiT vlindeba, ris ga-
Zilis mTliani xangrZlivoba (sT)
140 40
30
xangrZlivoba wuTebSi
100
80
20
60
40
10
20
0 0
1–3 4–6 7–9 10–12 dila SuadRe saRamo Rame
ufrosis reaqcia Cvilis tirilze. Semdeg jerze, Cvilis tirilis gagebisas sakuTar
reaqcias daakvirdiT. tirili, mamakacebsa da qalebSi, mSoblebsa da ucxo adamianebSi,
agznebisa da diskomfortis Zlier grZnobas erTnairad astimulirebs (Murray, 1985). es
Zlieri sapasuxo reaqcia, rwmena imisa, rom bavSvebi gadarCenisTvis saWiro zrunvas da
dacvas iReben, kacobriobaSi dasabamidanaa Cadebuli.
172
kvlevidan praqtikisaken
garda amisa, mSoblebi bavSvebis tirilis mizezs yovelTvis zustad ver xsnian, es un-
ari gamocdilebasTan erTad modis. bavSvis zrdasTan erTad mSoblebi maT tirilSi ar-
amarto tirilis intensivobas aramed ufro konkretul signalebs, magaliTad, zluquns
da daZaxebis bgerebs, aqceven yuradRebas (Thompson & Leger, 1999). es signalebi, tirilis
konteqstTan erTad mSoblebs tirilis mizezis amocnobaSi exmarebaT. Tu bavSvi ram-
denime saaTis ganmavlobaSi mSieria - tirilis mizezi albaT SimSilia. Tu tirils win
fxizloba da stimulireba uswrebs, tirilis mizezi SesaZloa bavSvis daRliloba iyos.
mkveTri, mWaxe, xangrZlivi tirili tkivilis niSania, romelic momvlelebs dauyovnebe-
li reaqciisken (CvilTan misvlisken) ubiZgebs. Zalian intensiuri tirili met usiamovno
grZnobas aRZravs da Sesabamisad ufrosebSi met fiziologiur agznebas iwvevs (Crowe &
Zeskind, 1992). msgavsi adapturi reaqciebi gvarwmunebs, rom gasaWirSi myofi Cvili dax-
marebas swrafad miiRebs.
amavdroulad, mSoblebs sxvadasxvagvari sapasuxo reaqcia aqvT. erT-erTi labora-
toriuli kvlevisas mSoblebs videokaseta aCvenes. videokasetaze asaxuli iyo bavSvi,
romelic tirils krusuniT iwyeba da Semdeg Zlier intensiur tirilSi gadadioda. mSo-
blebis garkveulma ramdenobam Tqva, rom reagirebas 20 wamis ganmavlobaSi moaxdendnen,
zogi ki – ramodenime wuTi daicdida. mSoblebs, romlebsac didi TanagrZnobis unari
gaaCndaT (unari, gaiziaron sxvaTa distresuli mdgomareoba) aqvs da mSoblebs, rom-
173
vebSi respiratoruli infeqciebi xSiria da sxva rbili dasafaseblis Semcirebam SeiZleba Seam-
bavSvebisagan gansxvavebiT maTi sikvdilianobis al- ciros CvilTa moulodneli sikvdilianoba. magali-
baToba oridan oTxjer metia (Sundell, 2001). rac Se- Tad Tu qalebi orsulobis dros Tavs Seikaveben,
exeba mSoblebis narkotikebze damokidebulebas, am CvilTa sikvdilianoba 30%-iT Semcirdeba. bolo
SemTxvevaSi xdeba centraluri nervuli sistemis wlebSi, mimdinareobs propaganda: eqspertebi ar
moSla, rac risks kidev ufro zrdis (Kandall da sx- urCeven mSoblebs mucelze daawvinon Cvili. Sede-
vebi, 1993). xSiria uecari sikvdilianoba im CvilebSi, gad bevr dasavlur qveyanaSi CvilTa sikvdilianoba
romlebsac mucelze ZinavT; isini umetesad rbil orjer Semcirda (Byard & Krous, 2003). sagulisxmoa,
loginSi wvanan da gaxveulni arian Tbil sabansa da rom TeTrkaniani bavSvebisgan gansxvavebiT, CvilTa
gadasafarebelSi (Hauck da sxvebi, 2003). sikvdilianoba eqvsjer metia dabal ganviTarebul,
mkvlevarebi varaudoben, rom nikotini, narkoti- Rarib ojaxebSi, sadac stresi da narkotikebze
ki, zedmeti siTbo da respiratoruli infeqciebi damokidebuleba ganapirobebs arajansaRi cxovrebis
iwvevs fsiqologiur stress, rac aferxebs normal- wess (Kinney da sxvebi, 2003; Unger da sxvebi, 2003).
ur Zils. bavSvi wvalobs, ver iZinebs da Tu CaiZina, is im ojaxebSi, sadac Cvilis uecari sikvdili mainc
imdenad Rrmad miecema Zils, rom misi sasunTqi gze- xdeba, ojaxis wevrebs didi Tanadgoma sWirdebaT,
bis kunTebi SeiZleba dasustdes. am dros is bavSvebi, raTa gadalaxon es tragedia. rogorc milim Tqva,
romlebic risk-jgufs miekuTvnebian, veRar axerxe- `saSas gardacvalebis Semdgomi 6 Tve gausaZlisi
ben am mdgomareobidan Tavis daRwevas da sunTqvis iqneboda, rom ara im adamianTa daxmareba, romlebmac
aRdgenas (Simpson, 2001). meore SemTxvevaSi, roca Tavad gamoscades es tragedia~.
pataras mucelze sZinavs, mas saxe didi xnis ganma-
vlobaSi Carguli aqvs baliSSi da zogjer sakuTar
gamonasunTqs sunTqavs.
ra Tqma unda, yvela am pirobis Secvlam, kerZod,
mowevis Sewyvetam, bavSvis mdgomareobis Secvlam,
iyos ramodenime Tbil sabanSi axveven. Sedegad, dedis zurgze mokidebul Tbil boxCaSi
Casma, dedis siarulTan erTad ritmuli moZraoba bavSvis tirils amcirebs da aZinebs
mas. es xerxi bavSvebs gansakuTrebiT mkacr klimatur pirobebSi zrdisTvis saWiro ener-
giis dazogvaSic exmareba (Tronick, Thomas, & Daltabuit, 1994).
tirilze swrafi da Sesabamisi reagireba miscems Tu ara Cvilebs Tavdajerebulobis
grZnobas, rom maTi saWiroebebi dakmayofildeba da droTa ganmavlobaSi Seamcirebs Tu
ara maT mousvenrobasa da Wirveulobas? an iqneb tirils Cvevad gadauqcevs da patara
tirans Camoayalibebs? pasuxebi urTierTsapirispiroa.
eTologiuri?/?(es mcneba ZiriTada cxovelTa qcevebs swavlobs) Teoriis mixedviT,
mSoblis sapasuxo reaqcia Cvilis ZiriTadi saWiroebis dakmayofilebis mixedviT icvle-
ba (ix. Tavi 1). amavdroulad, es aaxlovebs bavSvsa da momvlels, romelic bavSvs aswav-
lis, rom tirilis garda arsebobs komunikaciis sxva saSualebebic. aRniSnuli Teoriis
mxardasaWerad orma gamokvlevam gviCvena, rom iseTi dedebis Cvilebi, romlebsac bavS-
vis tirilze neli an warumatebeli sapasuxo reaqcia hqondaT, cxovrebis pirveli wlis
bolos ufro metad tirodnen (Bell & Ainsworth, 1972; Hubbard & van IJzendoorn, 1991). amas
garda, Zalian bevr sxvadasxva tomSi, sofelsa da aradasavleTis ganviTarebul qveyneb-
Si Cvilebs TavianT momvlelebTan TiTqmis ganuwyveteli fizikuri kontaqti aqvT. mag-
aliTad, botsvanaSi, (afrika) dedebs bavSvi TeZoebze hyavs Camokidebuli ise rom bavSvi
mis garSemomyofT ganuwyvetliv akvirdeba. iaponel dedebsac CvilebTan fizikuri kon-
taqti aqvT (Smail, 1998). aseTi kulturis mqone qveynebSi Cvilebi Crdiloamerikel bavS-
vebTan SedarebiT gacilebiT naklebad tirian (Barr, 2001).
magram yvela kvleva ar gviCvenebs, rom mSoblis swrafi sapasuxo reaqcia CvilTa
tirils amcirebs (van IJzendoorn & Hubbard, 2000). tirilis gamomwvevi pirobebi kompleq-
suria da Sesabamisad mSoblebma maT sazogadoebaSi miRebuli gamocdilebis Sesabamisi
mizanSewonili gadawyvetileba unda miiRon, tirilis miaxloebiTi mizezisa da situaci-
is gaTvaliswinebiT, magaliTad, sakuTar saxlSi ganmartoebiT yofnisas an xalxiT savse
restoranSi sadilobisas. sabednierod, asakTan erTad tirili klebulobs da misi mizezi
ara fizikuri aramed ufro fsiqologiuri (yuradRebis moTxovna, imedgacruebis gamox-
atva) xasiaTis xdeba. praqtikulad yvela mkvlevari iziarebs erT
fotoze gamosaxul dedas tirilis gamo mosazrebas, kerZod mSoblebs SeuZliaT ufros bavSvebs aswavlon
bavSvi vertikalur mdgomareobaSi uWi- sakuTari saWiroebebis dakmayofileba ara marto tirilis, aramed
ravs da sxeulis nazi moZraobiT arwevs.
sxva ufro azriani saSualebebiT, magaliTad, JestikuliaciiT, si-
© Laura Dwight Photograpy
tyvieri an xmovani signalebiT.
codnis gamoyeneba
atirebuli bavSvis dawynareba
saSualeba ganmarteba
atirebuli bavSvis dawynareba
nazi xmiT saubari an ritmuli xangrZlivi, monotonuri, ritmuli xmebi (rogoricaa saa-
xmebis mosmena (dakvra) Tis wikwiki, ventiliatoris xma an mSvidi musika) gacile-
biT efeqturia vidre perioduli (Senacvlebuli) xmebi.
daswavlis SesaZleblobebi
swavla qcevaSi gamocdilebis Sedegad momxdar cvlilebebs gulisxmobs. bavSvebi
qveynierebas evlinebian swavlis Tandayolili SesaZleblobebiT, romelic maT gamoc-
dilebidan dauyovnebeli sargebelis miRebis saSualebas aZlevs. I TavSi ukve visaubreT,
rom Cvilebs aqvT daswavlis ori ZiriTadi forma, kerZod, klasikuri da operaciuli
normireba. damatebiT, isini axali stimuliaciebis mimarT bunebrivi preferenciebis
meSveobiT swavloben. Dda bolos, dabadebidan Zalian mokle periodSi, bavSvebi sxvebze
177
dakvirvebis meSveobiT garkveul codnas iReben: Zalian maleve ufrosebis saxis gamo
metyvelebis da Jestikuliaciis imitireba SeuZliaT.
ganupirobebeli ganupirobe-
stimuli beli ganpirobebuli ganpirobebuli
(gus UCS) reaqcia neitraluri stimuli (gs CS) reaqcia (gr CR)
(dedis rZe) (gur UCR) stimulebi (Sublze mofe- (wova)
(wovis re- (Sublze mofereba) reba)
fleqsi)
ganupirobebeli ganupirobebeli
stimuli reaqcia
(gus UCS) (gur UCR)
(dedis rZe) (wovis refleqsi)
178
li (gs CS) ewodeba, xolo sapasuxo reaqcias ganpirobebuli reaqcia (gr CR). vi
ciT, rom bavSvi klasikurad normirebuli gaxda, vinaidan Wamamde nazad misi Sub-
lis moferebis (gs CS) Sedegad is wovas (gr CR) iwyebda.
Tu didi xnis ganmavlobaSi mxolod gs CS arsebobs da ar moxda misi gus-Tan UCS gaer-
Tianeba gr CR gaqreba. am movlenas arsebobis Sewyveta ewodeba. sxva sityvebiT rom vTq-
vaT, Tu deda gaagrZelebs bavSvis Sublze nazad moferebas Wmevis gareSe, maSin droTa
ganmavlobaSi Sublze moferebas bavSvis mxridan wovis refleqsi aRar mohyveba.
Cvilebis klasikurad normireba ufro martivia, Tu or stimuls Soris kavSiri ga-
darCenis tolfasia. Sedegad isini gacilebiT swrafad swavloben WamasTan asocirebul
situaciaSi, radgan im garemoebis codna, xSirad ra stimuli uswrebs win Wmevas, aum-
jobesebs Cvilis SesaZleblobas miiRos sakvebi da gadarCes (Blass, Ganchrow, & Steiner,
1984). axalgazrda bavSvebSi zogierTi sapasuxo reaqciis, magaliTad, SiSis klasikuri
normireba sakmaod rTulia.Mmanam, sanam Cvils arasasiamovno movlenebisgan Tavis daR-
wevis motoruli unari aqvs, msgavsi kavSiris formirebis biologiuri saWiroeba araa.
miuxedavad amisa, 6 Tvis Semdeg SiSis normireba advilia, rogorc es kargad cnobili pa-
tara albertis magaliTze vixileT. jon votsonma moaxdina patara albertis normireba
is TeTr bewviani fumfula virTxis danaxvisas ukan ixevda da tirils iwyebda. mimoixi-
leT es kargad cnobili kvleva (ix. Tavi I) da votsonis swavlebaSi gus UCS, gur UCR, gs CS
da gr CR gansazRvris meSveobiT SeamowmeT, ramdenad kargad iciT klasikuri normireba.
me-10 TavSi ganvixilavT rogorc SiSis, aseve sxva emociuri reaqciebis ganviTarebas.
13
12
damaxsovrebis maqsimaluri periodi
11
sqema 4.4 10
2-18 Tvis bavSvebSi ori amocanis oper- 9
aciuli sapasuxo reaqciis damaxsovrebis
zrda. 2-6 Tvis bavSvebs aswavles moZravi 8
7
(kvirebi)
sqema 4.5 interaqcias. me-10 TavSi vixilavT, rom Cvilsa da mzrunvels Soris mijaWvulobis ganvi-
habituaciis TarebaSi es pirobiTi reaqciuloba did rols asrulebs.
gamoyenebiT Cvilis
maxsovrobis da
codnis Seswavla. habituacia dabadebidanve adamianis Tavis tvini isea mowyobili, rom mas siaxle
habituaciis fa- izidavs. Cvilebs ufro Zlieri sapasuxo reaqcia maT garemoSi Semosuli axali emelen-
zaSi Cvilebi bavSvis tebis mimarT aqvT. habituacia - ganmeorebiTi stimulaciis Sedegad reaqciis Zalis
fotos uyureben
TandaTanobiTi Semcirebaa. yurebis, gulis cemisa da sunTqvis sixSiris Semcireba in-
manam sanam maTi yur-
adReba ar modundeba. teresis Semcirebis aRmniSvnelia. Tu erTxel mainc momxdara msgavsi ram, axali stimuli
testirebis fazaSi, – cvlileba garemoSi – ganapirobebs Cveuli sapasuxo reaqciis zrdas, rasac aRdgena
Cvilebs isev aCvenes ewodeba. magaliTad, nacnob adgilebSi seirnobisas SesaZloa, SeniSnoT TqvenTvis axali
bavSvis suraTi, ma- an gansxvavebuli ram – kedelze Camokidebuli axladSeZenili naxati, gadaadgilebuli
gram amjerad meloti
mamakacis suraTTan aveji. habituacia da aRdgena SesaZleblobas gvaZlevs iseT garemo aspeqtebze movaxdi-
erTad. (a) rodesac noT yuradRebis fokusireba, romelzec minimaluri warmodgena gvaqvs, es ki Tavis mxriv,
habituaciis fazas Za- daswavlis ufro efeqturi saSualebaa.
lian male testirebis
faza mohyva (wuTebi,
saaTebi an dReebi ga-
sarkmeli adreul yuradRebaSi, mexsiereba da codnaSi. mkvlevarebi CvilTa sa-
momdinare asakidan), myaros aRqmis kvlevisas daswavlis sxva saSualebebTan SedarebiT upiratesobas habit-
Cvilebma, romlebsac uaciasa da aRdgenas aniWeben. magaliTad, bavSvi, romelic pirvelad eCveva vizualur
bavSvis saxe axsovdaT sagans (bavSvis foto), Semdeg axalis mimarT iCens interess (meloti mamakacis foto),
is mamakacis saxisgan
pirvel stimuls imaxsovrebs, xolo meores aRiqvams, rogorc axals da gansxvavebuls.
ganarCies da siax-
lisadmi preferen- CvilTa yuradRebis, aRqmisa da damaxsovrebis swavlebis am meTodis (sqema 4.5) gamoyeneba
cia gamoamJRavnes, axalSobil (maT Soris dRenaklul) bavSvebTan mimarTebaSic ki SesaZlebelia. gare stim-
- axali stimuliT ulebis mimarT nayofis senzitiurobis Seswavla am meTodis gamoyenebiT moxda. magali-
dainteresdnen. (b) Tu
Tad, sxvadasxva xmis ganmeorebiT mosmenisas nayofis gulis cemis cvlilebebi ganisaz-
testireba ramdenime
kviris an Tveebis Rvra (Hepper, 1997).
Semdeg xdeba Cvilebs, udReur da axalSobil bavSvebs axal vizualur stimulTan SeCvevisa da misi aRdg-
romlebsac bavSvis enisTvis esaWiroebaT meti dro – daaxloebiT 3-4 wuTi. magram ukve 4 - 5 Tvis asakSi vi-
saxe axsovT, yuradRe-
zualuri stimulebis kolpleqsurad aRqmis da maTi erTmaneTisgan gansxvavebisaTvis
ba nacnob preferen-
ciaze gadaaqvT; isini mxolod 5-10 wami sWirdebaT. magram arsebobs gamonaklisi. ori Tvis bavSvebs axali vi-
interess nacnobi zualur formasTan SeCvevisTvis axalSobil da ufros CvilebTan SedarebiT gacilebiT
bavSvis saxis mimarT meti dro unda (Colombo, 2002). mogvianebiT vnaxavT, rom 2 Tvis asaki vizualuri aRqmis
ufro gamoxataven vi- STambeWdavi aTvisebis periodia. SesaZlebelia rodesac bavSvebs, pirveli garkveuli
dre ucnobi mamakacis
saxisadmi.
informaciis aRqmis SesaZlebloba eZlevaT, misi damuSavebisaTvis meti dro esaWiroe-
bodeT. bavSvebis SeCvevis xangrZliv periods
stimulebisagan yuradRebis gadatanis sir-
Tule ganapirobebs. 4 TvisTvis yuradRebis
gadatana ufro moqnili xdeba – cvilileba,
a romelsac ganapirobebs tvinis Tvalis moZ-
az
s f raobis makontorlebeli struqturis ganvi-
ii
u ac Tareba (Johnson, 1996). (da miuxedavad amisa,
t
bi bavSvebis Zalian mcire nawils yuradRebis
ha
testireba garkveuli gadatanasTan dakavSirebuli problemebi
periodis Semdeg
mainc rCeba).
d
mexsierebis Sefaseba.
Rvravs. dafiqrdiT, ra xdeba, rodesac didi
i
t
a
az
f
s
ii
ac siaxlis dakvirvebis
u
it (yurebis)
b
ha xangrZlivoba – 42%
dauyovnebeli testireba
siaxlis dakvirvebis
(1 wuTis Semdeg)
te
(yurebis)
st
xangrZlivoba – 58%
ir
eb
ag
ar
(7
kv
kv
eu
ir
l
is
ip
Se
er
md
io
siaxlis dakvirvebis
eg
di
)
sS
(yurebis)
em
xangrZlivoba – 58%
de
g
siaxlis dakvirvebis
(yurebis)
xangrZlivoba – 42%
sqema 4.6
Cvilebis mier adamianTa moqmedebebis operaciuli (xanmokle) mexsiereba da stimulebis xangrZlivi
damaxsovreba. 51/2 Tvis Cvilebi SeaCvies video firis yurebas, sadac qali erT moqmedebas – kbilebis jagrisiT
gamoxexva – asrulebda. Cvilebs Cautares ori saxis testireba. nacnob videofirTan erTad axali firi aCvenes,
romelzec igive qali sxva moqmedebas asrulebda, Tmas ivarcxnida. xanmokle (operaciul) mexsierebis Sesafaseblad
Cvilebs testi dauyovnebliv Cautares (1 wuTis Semdeg). Cvilebma siaxlisadmi interesi siaxlis preferencia gamoam-
JRavnes. isini axal moqmedebas ufro didxans akvirdebodnen. 7 kviris gasvlis Semdeg Catarebuli testirebisas,
romelic xangrZlivi maxsovrobis (damaxsovrebas) Sefasebas iTvaliswinebda, Cvilebma preferencia gamoamJRavnes
nacnobi stimulebisadmi; isini nacnob moqmedebas ufro didxans akvirdebodnen vidre axals. am kvlevam gviCvena, rom
Cvilebi adamianebis moqmedebebs Zalian did xans imaxsovreben
(adaptirebulia Bahrick, Gogate, & Ruiz, 2002).
nacnobi stimulebis mimarT axal stimulebTan SedarebiT ufro didia (ix. sqema 4.5b)
(Bahrick & Pickens, 1995; Courage & Howe, 1998). mkvlevarebs yuradRebis amgvar gadatanaze
dayrdnobiT, arsebuli stimulebis Sesafaseblad, anu CvilTa mier kvirebis da Tveebis
win nanaxi stimulebis damaxsovrebisas ki, habituaciis gamoyeneba SeuZliaT.
habituaciis Seswavlam gviCvena, rom Cvilebi maT garSemo mudmivad cvalebadi sagne-
bidan, moqmedebebidan da movlenebidan saocrad bevr stimuls amCneven da imaxsovreben.
isini gansakuTrebul yuradRebas sagnebisa da adamianebis moZraobebis mimarT amJRavne-
ben da miRebul informacias didi xniT (ramdeniem kviris ganmavlobaSi) imaxsovreben.
182
erT-erTi swavlebisas 51/2 Tvis bavSvebs didi xnis ganmavlobaSi aCvenebdnen erTi da
imave video films, sadac qali sxvadasxva moqmedebebs asrulebda (ixexavda kbilebs, be-
ravda sapnis buStebs, ivarcxnida Tmas), (Bahrick, Gogate, & Ruiz, 2002).
Cvilebs Cautares ori testireba, erTi 1 wuTis, xolo meore - 7 kviris Semdeg. Cvilebs
nacnob videofirTan erTad aCvenes axali videofiri, sadac igive qali sxva moqmedebas
asrulebda. ramdenad kargad imaxsovreben Cvilebi moqmedebas 4.6 sqemazea asaxuli.
pirveli testis dros, romelic 1 wuTiani intervalis Semdeg Catarda, CvilTa umetesma
nawilma siaxlisadmi preferencia gamoamJRavna; isini axal moqmedebas (Zvel nacnobTan)
SedarebiT ufro didxans akvirdebodnen. xolo meore testis dros, romelic 7 kviris
Semdeg Catarda, CvilTa umravlesobam preferencia gamoamJRavna nacnobi moqmedebis
mimarT, anu axalTan SedarebiT nacnob moqmedebas ufro xangrZlivad akvidreboda. re-
alurad ki, Cvilebi imdenad yuradRebiT akvirdebodnen qalis Sesrulebul moqmedebebs,
rom mis saxes yuradReba arc ki miaqcies! damatebiT Catarebuli testirebis dros, ro-
melic axal videofirze saxis garCevas (aRqmas) iTvaliswinebda (qalis saxe Seicvala, mo-
qmedeba igive darCa), Cvilebma saxis mimarT preferencia ar gamoamJRavnes.
winamdebare TavSi ganxilulma am da sxva kvlevebma cxadyo, rom Cvilebs moqmedeba
gansakuTrebulad izidavT – isini gacilebiT ukeT aRiqvaven da imaxsovreben moqmede-
bebs vidre imave moqmedebis Semsrulebeli adamianis nakvTebs! amave TavSi Cven davad-
genT, rom bavSvebs SesaniSanvad SeuZliaT umoqmedo (statikuri) saxeebis garCeva (ix.
sqema 4.5). miuxedavad amisa, CvilTa mier ucnob adamianTa saxeebisa da sxva statikuri
Taviseburebebis damaxsovreba xanoklea – 3 Tvis CvilebSi is 24 saaTs grZeldeba, xolo
cxovrebis pirveli wlis bolos - ramdenime dRidan ramdenime kviramde (Fagan, 1973; Pas-
calis, de Haan, & Nelson, 1998). amis sapirispirod 3 Tvis bavSvebs sagnis (obieqtis) uCveulo
moqmedeba (magaliTad, Zafze Camokidebuli win da ukan moZravi liTonis burTi) 3 Tvis
ganmavlobaSi amaxsovrdebaT (Bahrick, Hernandez-Reif, & Pickens, 1997).
yuradReba miaqcieT, rom habituaciis kvlevisas Cvilebma garkveuli informacia
gacilebiT did xans daimaxsovres vidre moZravi sagnebis gamoyenebiT operaciuli
normirebis Seswavlisas (ix. sqema 4.4). aSkaraa, rom Cvilebi maT garSemo myof sagnebsa da
movlenebze dakvirvebiT gacilebiT mets swavloben da imaxsovreben. maTTvis axali in-
formaciis misaRebad fizikuri aqtivoba araa saWiro (miuxedavad imisa, rom, motoruli
aqtivoba aRqmisa da kognituri unaris garkveul aspeqtebs exmareba, rasac Semdeg ukeT
gavigebT).
habituacia CvilTa aRqmisa da SemecnebiTi (kognituri) SesaZleblobebis, magali-
Tad, metyvelebis aRqmis, musikaluri da vizualuri gamosaxulebis aRqmis, sagnebis
(obieqtis) aRqmis, kategoriebad dayofisa da socialuri samyaros sxvadasxva aspeqtis
Seswavlis, Sesafaseblad iqna gamoyenebuli. am kvlevebma operaciuli normirebis kv-
levebTan mimarTebaSi kidev erTi SeuTavsebloba gamoaaSkarava: habituaciuri Sefasebi-
sas CvilTa swavla konteqstze damokidebuli
araa. am da Semdeg TavebSi CvilTa urTierTkav-
Siris gansazRvris bevr magaliTs (metyvelebis
da xmis erTdroulad arsebobas, sagnebs, rom-
lebic erTi da imave kategorias miekuTvneba, sa-
gnis (obieqtis) moqmedebis, moZraobisa da xmis
ritmis da tempis dakavSirebas) gaecnobiT. ukve
31/2 Tvis Cvilebi axali informacis aRsaqme-
lad urTierTkavSiris arsebul codnas iyeneben
(Bahrick, 2002).
sqema 4.7
imitireba adamianis da
Simpanzes axalSobilebis
mier. 2-3 kviris adamianis
Cvilebi imitireben: (a) enis
gamoyofas da (b) piris gaRe-
bas. Cvili (g) tuCis gamowe-
vas. Simpanze, romelic saxis
samive (d), (e), (v) gamomet
yvelebis imitirebas axdens
2 kvirisaa. (wignebidan: A.N.
Meltzoff & M.K. Moor, 1997,
`imitation of Facial and Manual
Gestures by Human Neonates,
`Science, 198, p. 75; T.M. Field
et al., 1992, `Discrimination and
imitation of Facial Expressions
by Neonates, Science, 218, p.
180; and M. Myowa-Yamakoshi
et al., 2004, `Imitation in neona-
tal chimpanzee (Pan Troglo-
dytes), `Developmental Science,
7, p. 440. Copyright 1997 and
1982 by the AAAS, copyright
2004 by Blackwell Publishing
Ltd. ibeWdeba nebarTviT).
miuxedavad imisa, rom habituaciur kvlevebs didi upiratesoba aqvs mis safuZvelze
mopovebuli masalebi srulyofili araa. zog SemTxvevaSi yurebis, wovis an gulis cemis
Semcirebisa da momatebis dros naTeli araa is, ra icis bavSvma im stimulis Sesaxeb, rom-
lis mimarTac sapasuxo reaqcia gauCdaT. am sakiTxs me-6 TavSi davubrundebiT.
niSnulebi
ZiriTadi da xelis TiTebis
motoruli ganviTareba sicocxlis pirveli
ori wlis ganmavlobaSi
motoruli dauflebis asaki rodesac Cvilebis
unari saSualo 90 procenti eufleba
asaki aRniSnul unars
vertikalurad Weris
dros Tavs sworad da 6 kvira 3 kvira – 4 Tve
umoZraod iWers
mucelze wolisas
mklavebze dayrdnobiT 2 Tve 3 kvira – 4 Tve
iweva
gverdze wolisas 2 Tve 3 kvira – 5 Tve
zurgze trialdeba
xelSi saTamaSo 3 Tve, 3 kvira 2 – 7 Tve
kubs iWers
zurgze wolisas 41/2 Tve 2 – 7 Tve
gverdze trialdeba
sqema 4.9
dasavleT iamaikeli indieli dedebi bavSvebs xelebiT avarjiSeben. cxovrebis pirveli ramdenime Tvis
ganmavlonbaSi miRebuli varjiSebia: (a) xelebis saTiTaod gaWimva da (b) bavSvis koWebiT TavdaRma Wera.
ufro mogvianebiT, cxovrebis pirveli wlis manZilze ki: (g) dedis sxeulze bavSvis `siaruli~ da (d) ufro-
sis daxmarebiT iatakze nabijebis gadadgma (adaptirebulia B. Hopkins & T. Westra, 1988, `Maternal Hendling
and Motor Development: An Intracultural Study, `Genetic, Social and General Psychology Monographs, 14, pp. 385,
388, 389. ibeWdeba Helen Dwight Reid Educational Faoundation-is nebarTviT. Published by Heldref Publications,
1319 Eighteenth St., N.M., Wadhington, DC 20036-1802.)
190
unaris swrafi progresis winaaRmdegni arian. maTi azriT bavSvebi, romlebic fexs ad-
reul asakSi idgamen, rogorc sakuTar Tavs, aseve sxvebsac safrTxes uqmnian, radgan maT
saTanado codna ar gaaCniT, magaliTad, ar ician, rom cecxlsa da saqsov dazgas unda
moeridon (Greenfield, 1992).
keniis erT-erTi tomisa da dasavleT iamaikis indielTa bavSvebs ki Crdilo amerikeli
Cvilebisgan gansxvavebiT, gacilebiT adreul asakSi SeuZliaT Tavis daWera, damoukide-
blad jdoma da siaruli. keniis am tomis warmomadgenlebi Cvilebs am motorul unars
gamiznulad aswavlian. cxovrebis pirveli ramdenime Tvis ganmavlobaSi bavSvebs miwaSi
amoTxril ormoSi svamen, xolo imisaTvis, rom vertikalurad gaCerdnen, sabanSi axveven
da siarulis unaris gaRvivebis mizniT xSirad fexze ayeneben (buqni) (Super, 1981). ro-
gorc 4.9 sqema gviCvenebs, dasavleli indieli dedebi sakuTar bavSvebs Zalzed mastimu-
lirebel varjiSebs utareben. maT sjeraT, rom varjiSebi Cvilebs daexmareba Zlieri,
janmrTeli da fizikurad mimzidveli gaizardon (Hopkins & Westra, 1988).
Cvens mier ganxilul faqtebze dayrdnobiT SegviZlia gamovitanoT Semdegi daskvna,
adreuli motoruli ganviTareba bunebasa da aRzrdas Soris kompleqsuri kveTis Sede-
gia. dinamikuri sistemis Teoriis mixedviT genetika cvlilebaTa saerTo monaxazs ad-
gens. magram zusti Tanmimdevroba da progresis tempi Tavis tvinis, sxeulis, fizikur
da socialur garemos Soris mimdinare dialogis Sedegia.
sqema 4.10
kontrolirebuli miwvdomis ramdenime unari. mocemulia TiToeuli unaris dauflebis saSualo asaki
(Ages from Bayley, 1969; Rochat, 1989).
fotoebi, gv. 146 (marcxena, marcxnidan Sua, marjvnidan Sua, marjvniv) © Laura Dwight Photography
akontroleben. oTxi Tvis bavSvebi moZrav obieqts iWeren (von Hofsten, 1993). daaxloe-
biT 5 Tvisani ki Zalisxmevas amcireben im sagnamde misawvdomad, romelic maTgan sakmaod
Sorsaa (Robin, Berthier, & Clifton, 1996).
7 Tvis asakSi, bavSvis xelebi ufro damoukidebeli xdeba: orive mklavis nacvlad ukve
erTi xeliT wvdebian sagans (Fagard & Peze, 1997). Semdegi ramdenime Tvis ganmavlobaSi
moZravi sagnis (brunavs, icvlis mimarTulebas, moZraobs win da ukan) miwvdomis unari
ufro ixveweba (Haith, 2000).
moZraobis stilis individualuri gansxvavebebi zegavlenas axdens miwvdomis dax-
vewaze (Thelen, Corbetta, & Spencer, 1996). saTamaSos misawvdomad grZeli mklavebisa da
Zlieri moZraobis mqone bavSvebs, naklebi Zalisxmeva esaWiroeba. Wynar, mSvidad moqmed
mqone bavSvebs ki sagnis daWerisaTvis kunTebis metad daZabva uxdebaT, xolo sagnamde
miwvdomisTvis - mklavis gaWimva (Thelen da sxvebi, 1993). yoveli Cvilis miwvdomis manera
Taviseburia, rasac konkretuli momenti da dasaxuli amocana gansazRvravs.
miwvdomis Semdeg Cvils CaWidebis unari uviTardeba. axalSobilobis periodis gas-
vlis Semdeg, 3-4 Tvis asakSi, CaWidebis refleqsi icvleba xelis CavlebiT - Cvilis
mier mouxerxebelad ganxorcielebuli xelis CavlebiT, rodesac TiTebi xelis guls
SemoeWdoba. 3 Tvis bavSvebic ki CaWidebas (Cavlebas) sagnis zomasa da formas argeben – es
aris unari, romelic cxovrebis pirveli wlis ganmavlobaSi ixveweba (Newman, Atkinson,
& Braddick, 2001). 4-5 Tvis asakSi, rodesac Cvilebi sworad jdomas swavloben, sxeulis
balansirebisaTvis mklavebi aRar esaWiroebaT. es SesaZlebloba orive xels aTavisuf-
lebs, rac sagnebis ukeT gacnobas uwyobs xels. am asakis bavSvebs sagnis Wera cali xe-
liT SeuZliaT, xolo meore xelis TiTis wverebiT saganis gamokvleva. xSirad maT sagani
erTi xelidan meoreSi gadaaqvT (Rochat & Goubet, 1995). cxovrebis pirveli wlis bolos
CvilebSi marwuxiseburi CaWidebis unari yalibdeba - kargad koordinirebuli xelis
Cavleba cerisa da saCvenebeli TiTis gamoyenebiT. amis Semdeg, sagnebis manipulirebis
SesaZlebloba izrdeba. 1 wlis bavSvebs SeuZliaT yuTis gaxsna da daketva, saxeluris
gadatrialeba.
8–11 Tvis bavSvebs miwvdoma da CaWideba ukve kargad exerxebaT, amis Semdeg yuradRe-
ba motoruli unaridan im movlenebze gadadis, rac win uswrebs an mosdevs sagnis gac-
nobas. magaliTad, 10 Tvis bavSvebi Semdgomi moqmedebis dasaCqareblad sagans advilad
swvdebian. isini gacilebiT swrafad swvdebian burTs, rodesac misi srolis survili
192
perceptualuri ganviTareba
Cvilobis periodSi
davubrundeT wina qveTavis bolos moyvanil White & Held–is kvlevas. is kargad
gviCvenebs axali unar-Cvevebis aRmoCenaSi aRqmasa da moqmedebas Soris axlo kavSirs.
sagnebamde miwvdomisas, balansis SenarCunebisa an sxvadasxva zedapirze moZraobisas
Cvilebi sakuTari motoruli qcevisa da perceptualuri informaciis koordinacias
mudmivad axdenen. moqmedeba da aRqma gamocdilebis calkeuli aspeqtebi araa. piriqiT,
motoruli qmedebebi Cvilebs samyaros gamokvlevisa da SeswavlisaTvis umniSvnelovane-
si saSualebebiT uzrunvelyofs, xolo gaumjobesebul aRqmas ufro efeqtur motorul
qmedebebamde mivyavarT. aRqmisa da motoruli informaciis erToblioba Cveni nervuli
sistemebisaTvis, sadac erTi meoris ganviTarebas uwyobs xels, bazisuria. (Bertenthal &
Clifton, 1998; von Hofdten, 2004).
risi aRqma SeuZliaT Cvilebs sakuTari grZnobebiT, rogor icvleba aRqma asakTan er-
Tad? am kiTxvaze pasuxs mkvlevarebi ori mizezis gamo eZebdnen. pirveli, CvilTa aRqmis
Seswavla gamoavlens rogor arian isini sakuTari samyaros aRsaqmelad biologiurad
momzadebulebi, da rogor zrdis tvinis ganviTareba da gamocdileba maT SesaZleblo-
bebs; meore _ CvilTa aRqmis Seswavla sainteresoa imdenad ramdenadac is ganviTarebis
sxva aspeqtebsac naTels hfens. magaliTad, iqidan gamomdinare, rom Sexeba, mxedveloba,
da smena sxvebTan interaqciaSi (urTierTqmedebaSi) gvexmareba, maT roli emociur da
socialur ganviTarebaSi umniSvnelovanesia. smenis meSveobiT metyveleba iswavleba. aR-
qma kognituri ganviTarebis safuZvelia, vinaidan samyaros Secnoba pirvelad am grZno-
baTaA Tavmoyris saSualebiT xdeba.
specialisti 8
CvilTa aRqmis Seswavla Zalze rTulia, radgan bavSvebs sakuTari gamocdilebis aR- dRis ebrael bavSvs
wera ar ZaluZT. sabednierod, mkvlevarebs mravalferovani araverbaluri sapasuxo winadacveTvisT-
reaqciebis gamoyeneba SeuZliaT, rac stimuliaciis _, yurebis, wovis, Tavis gadawevis vis amzadebs, am
(gadabrunebis), saxis gamometyvelebisa da miwvdomis mixedviT icvleba. rogorc ukve dros naTesavebi
bavSvs proceduriT
aRvniSneT, Cvilebis mier garkveuli diferenciaciis (gansxvavebebis) SesaZleblobis
gamowveuli tkivilis
dasadgenad mkvlevarebi operaciul normirebasa da habituacias eyrdnobian. zogjer Sesamsubuqeblad
isini iyeneben fsiqofiziologiuri saSualebebsac, magaliTad, stimuliT gamowveul raRac tkbil siTxes
cvlilebebs _ sunTqvaSi, guliscemis sixSireSi, Tavis tvinis talRebis eleqtroence- – albaT ufro wiTel
falogramaSi (event-related potentials an ERPs). aRniSnuli meTodebis gamoyenebis mag- Rvinos – aZleven.
© Bill Aron/PhotoEdit
aliTebs bavSvis Sexebis, gemovnebis, xmis da vizualuri stimulebis mimarT senzitiuro-
bis gamokvlevisas ganvixilavT.
Sexeba
Sexeba mSoblebsa da bavSvebs Soris urTierTobis fundamenturi
saSualebaa. dedebs, pirveli ramdenime dRis ganmavlobaSi, sakuTari
axalSobilebis cnoba Cvilis loyaze da Tavze moferebiT SeuZliaT
(Kaitz da sxvebi, 1993). Sexeba adreuli fizikuri zrdis stimulirebas
exmareba (ix. 3 Tavi). is emociuri ganviTarebisTvis umniSvnelovanesia.
gasakviri araa, rom senzitiuroba dabadebisTanave kargadaa ganviTa-
rebuli. 4.1 cxrilSi mocemuli refleqsebis CamonaTvali cxadyofs,
rom axalSobilebs sapasuxo reaqcia gansakuTrebiT piris irgvliv,
xelis gulze da fexisgulze Sexebisas aqvT. prenatalur periodSi
Sexebis mimarT upirveles yovlisa senzitiuri, sasqeso organoebTan
erTad, swored es zonebi xdeba (Humphrey, 1978).
Cvilebi dabadebisTanave tkivilis mimarT Zalian senzitiurebi
arian. mamrobiTi sqesis axalSobilebis winadacveTis Catarebisas
194
gemovneba da ynosva
dabadebisTanave bavSvis saxis gamometyvelebis mixedviT SegviZlia davaskvnaT, rom
bavSvebs ramdenime bazisuri gemos gansxvaveba SeuZliaT. ufrosebis msgavsad, isini tk-
bili siTxis miRebisas saxis kunTebs aduneben, mJave siTxis miRebisas tuCebs Wmuxnian,
xolo Tu gemo ukeTesi xdeba, pirs TaRiseburad aReben (Steiner, 1979; Steiner da sxvebi ,
2001). es reaqciebi gadarCenisTvis mniSvnelovania. CvilTa saukeTeso sakvebi, romelic
maT zrdaSi exmareba, dedis tkbili rZea. sapirispirod, bevr toqsikur nivTierebas
mware gemo aqvs. 4 Tvidan bavSvebi sufTa wyals mlaSe gemos amjobineben – es cvlileba,
niSnavs, rom isini noyieri da ufro mZime sakvebis misaRebad emzadebian (Mennella & Beu-
champ, 1998).
axalSobilebs Zalze advilad SeiZleba moewonoT is gemo, romelic Tavdapirvelad
ugemurad an arasasiamovnod miiRes. magaliTad, Zroxis rZis formulis mimarT aler-
giuli bavSvebi, romlebsac soiis an sxva mcenareul Semcvlelebs (rogorc wesi, Zalian
Zlieri da mware gemosi) aZleven, Zalian male maT gemos eguebian da TandaTanobiT im-
denad eCvevian, rom Cveulebriv formulasTan SedarebiT upiratesobasac ki aniWeben.
Tavdapirvelad ugemurad miRebuli sakvebi SimSilis fonze Zalze mosawoni xdeba. (Har-
ris, 1997).
dabadebisTanave gemovnebis msgavsad garkveuli preperencia, aromatebis mimarTac
arsebobs. magaliTad, bananis an Sokoladis aromatis ynosvisas Cvilebi dundebian da
saxis sasiamovno gamometyvelebas iReben, xolo laye kvercxis sunze isini Subls kraven
da moRuSulad iyurebian (Steiner, 1979). orsulobis periodSi, amnioturi siTxe mdidaria
gemoTi da aromatebiTaa, romelic dedis dietis mixedviT icvleba. es adreuli gamoc-
195
wonasworoba
garemos Secnobisa da aRqmisaTvis Cvilebs sxeulis
wonasworobis SenarCuneba unda SeeZloT, anu razec dganan
an sxedan, miuxedavad zedapirisa, sakuTari moZraobebi ise
(a) bavSvebi, romelTa dedebic iRebdnen aniss Tavs sunis
unda daareguliron, rom myari mdgomareobis SeinarCuneba
mimarTulebiT atrialeben da piriT cdiloben Seexon
SeZlon. msgavsi posturaluri cvlilebebi imdenad mniS- (iwyeben wovas, lokvas, ReWvas).
vnelovania, rom sxeulis mdgomareobis regulirebisaTvis
saWiroa sensoruli informaciis signalebis sami wyaro:
(1) propriocepturi stimuliacia, rac kanis, saxsrebis da
kunTebis mgrZnobiarobidan gamodis; (2) vestibularuli
stimuliacia – Sida yuris naxevarmTvariseburi arxebidan
momdinareobs; da (3) optikuri nakadi – vizualurad Sesa-
mCnevi moZraobebi.
mkvlevarebi did yuradRebas optikur nakads – vizua-
lurad SesamCnevi moZraobis garemoSi - uTmoben, radgan
misi manipulireba advilia. imsjeleT, ra saxiT iyenebT (b) bavSvebi, romelTa dedebic aniss ar iRebdnen Tavs sawi-
naaRmdego mimarTulebiT abrunebdnen da saxis negatiur ga-
optikuri nakadis informacias. Tqven grZnobT rom moZ-
mometyvelebas iRebdnen - Wmuxnidnen Subls, zeviT wevdnen
raobT, Tu yvelaferi, rasac xedavT, Sesabamisad moZraobs. zeda tuCs da xuWavdnen Tvalebs.
mimarTulebisa da siCqaris gaTvaliswinebiT axdenT pos-
196
sqema 4.12
smena
miuxedavad imisa, rom CvilebSi senzitiuroba pirveli ramdenime Tvis ganmavobaSi ix-
veweba, axalSobil Cvilebs mravalferovani xmebis gageba SeuZliaT (Tharpe & Ashmead,
2001). dabadebisas Cvilebi upiratesobas aniWeben ara mkafio. aramed kompleqsur bgerebs
anu tonebs, magaliTad rogoricaa xmauri da xmebi. sul ramdenime dRis bavSvebs ukve
SeuZliaT bgerebs Soris iseTi gansxvavebebi amoicnon rogoricaa, magaliTad bgerebis
wyoba - Tanmimdevroba aRmavalia Tu daRmavali; ori marcvalia Tu sami; sityvebze max-
vili, magaliTad de-da de-das nacvlad; mxiaruli xmiT saubari, rogorc negatiuri an
neitraluri emociurobis amsaxveli saubris sapirispiro (Mastropieri & Turkewitz, 1999;
Sansavini, Bertoncini, & Giovanelli, 1997; Trehub, 2001).
cxovrebis pirveli wlis ganmavlobaSi Cvilebi bgerebis organizirebas aRmavlobiTi
ganviTarebis mixedviT axdenen. 4-7 Tvis bavSvebs musikaluri frazebis SegrZnebis un-
ari aqvT. maT xanmokle pauzebiT mocartis menuetis, mosmena ufro siamovnebT, vidre
xangrZlivi da uxeSi intervalebiT datvirTuli melodiisa (Krumhansl & Jusczyk, 1990).
cxovrebis pirveli wlis bolos Cvilebs erTi da imave melodiis sxvadasxva variaciaSi
amocnoba SeuZliaT. im SemTxvevaSi ki, Tu tonebis TanmimdevrobaSi mcireoden cvli-
lebas SevitanT Cvilebi mas daafqsireben da xvdebian, rom melodia sxvaa da ara igive
(Trehub, 2001).
Cvilebs xmaze reagireba garemos SecnobaSi exmareba. 3 dRis Cvilebi Tavs daaxloe-
biT im mimarTulebiT abruneben, saidanac xma esmiT. SesaZlebloba, zustad gansazRv-
ron, saidan ismis xma, cxovrebis pirveli 6 Tvis ganmavlobaSi ixveweba da misi Semdgomi
ganviTareba cxovrebis meore wlis ganmavlobaSi ufro srulyofili xdeba (Litovsky &
Ashmead, 1997).
saubris analizi ra ganapirobebs Cvilebis mier enis struqturis aRqmis aseT swraf
progress? kvlevebi gviCvenebs, rom bavSvebi saubris statistikur analizs SesaniSna-
vad axdenen. ramdenime eqsperimentis dros mkvlevarebi 8-9 Tvis bavSvebs marcvlebs
uazro TanmimdevrobiT uwyvetad asmeninebdnen. Semdeg bavSvebs cota xniT marcvlebi
axali TanmimdevrobiT moasmenines, zogi marcvlis Tanmimdevroba Tavdapirvel Tanmim-
devrobas Seesabameboda, xolo zogis - ara. bavSvebma marcvlebis struqtura swrafad
gansazRvres: maT axali saubris mosmena arCies, romelSic marcvlebis Tavdapirveli
Tanmimdevroba ismineboda,. sxva sityvebiT, isini usmendnen statistikur Tanmimdevro-
bas. maT xSirad erTad gameorebuli marcvlebi (rac migviTiTebs rom isini erTi da imave
sityvas ganekuTvneba) iSviaTad erTad gameorebuli marcvlebisgan (rac gulisxmobs si-
tyvaTdayofas) gaarCies. moviSvelioT inglisuri magaliTi, ganvixiloT sityvaTwyoba
`Pretty#baby~. sityvebis v erTi wuTis ganmavlobaSi ganuwyvetli (daaxloebiT 60 sityva)
mosmenisas bavSvebs sityvis Sida ori marcvalis (pretty) sityvis gare ori marcvalisgan
amocnoba SeuZliaT (ty#ba) (Saffran, Aslin, & Newport, 1996; Saffran & Thiessen, 2003).
Cvilebi ara mxolod marcvlis struqturas amCneven. isini yuradRebas sityvaTwyoba-
sac aqceven. erT-erTi kvlevisas, romlis drosac gamoyenebuli iqna uazro sityvebi, 7
Tvis bavSvebma ganasxvaves `ga Ti ga~ da `li na li~-s ABA struqtura `vo fe fe~ da `Ta la
la~-s ABB struqturisgan (Marcus da sxvebi, 1999). Cvilebma SeamCnies martivi sityvaT-
wyobis wesebi – SesaZlebloba, romelic SesaZloa sakuTari enis ZiriTadi gramatikuli
normebis gagebaSi daexmareba.
aSkaraa, bavSvebs Zlieri SesaZlebloba aqvT, kompleqsuri verbaluri stimulis-
gan amoicnon uwyveti kanonzomier sityvaTwyoba. bevri mkvlevari darwmunebulia, rom
Cvilebs aqvT garemos struqturis amocnobis zogadi codnis Tandayolili meqanizmi,
romelsac vizualuri stimulaciisTvisac iyeneben (Kirkham, Slemmer, & Johnson, 2002). da
marTlac, iqidan gamomdinare, rom komunikacia mravalsensorulia (erTdroulad ver-
baluri, vizualuri da SexebiTi), Cvilebi metyvelebis analizisaTvis did daxmarebas
sxva sensorebisgan iReben. albaT SeginiSnavT dedebi sagnis saxels amboben, rodesac
Cvils aCveneben mas, magaliTad, ambobene `Tojina~, rodesac Cvilisken miaqvT igi, an To-
jiniT exebian maT. mkvlevarebi adastureben, rom dedebi 5-8 Tvis bavSvebTan saubrisas
sityvebs, sagnebis moZraobas da Sexebas Soris gardamaval sinqronulobas iyeneben (Go-
gate, Bahrick, & Watson, 2000). aseTi saxiT isini bavSvebs garemos SeswavlisTvis xelsayrel
pirobebs uqmnian: ori gamokvlevis Sedegebis Tanaxmad, 7 Tvis bavSvma xmebsa da sagnebs
Soris asociacia mas Semdeg daimaxsovra, rac xmis gagoneba da sagnis moZraoba erTi da
imave dros xdeboda esmodaT (Gogate & Bahrick, 1998, 2001).
199
mxedveloba
garemos ukeT SecnobisaTvis adamianebi grZnobis organoebidan yvelaze metad mxed-
velobaze arian damokidebuli. axalSobilebSi mxedveloba yvelaze naklebadaa ganviTa-
rebuli. Tvalisa da Tavis tvinis mxedvelobiTi struqturebi ganviTarebas agrZelebs
dabadebis Semdegac. magaliTad, baduris ujredebi, Tvalis Sida membrana, romelic sx-
ivs iWers da informaciis saxiT Tavis tvins gadascems dabadebisas imdenad srulyofili
da arc ar aris kargad aRiqmeba, rogorc ramodenime Tvis Semdeg. Sesabamisad, optikuri
nervi da sxva arxebi, romelTa meSveobiTac am informaciis gadacema xdeba, Tavis tvinis
mxedvelobis centrebi, romlebic am informacias iReben, ramdenime wlis ganmavlobaSi
ufrosis msgavsad srulyofili ar aris. garda amisa, Tvalis brolis kunTebi, romelic
sxvadasxva manZilze fokusis daWeraSi gvexmareba, sustia (Atkinson, 2000).
radganac mxedvelobiTi struqturebi moumwifebelia, axalSobilebs fokusis daWera
kargad ar SeuZliaT, da maTi mxedvelobis simZafre SezRudulia. dabadebisas, Cvilebi
sagans 20 futis daSorebiT iseve mkveTrad xedaven, rogorc ufrosebi 600 futis daSo-
rebiT (Slater, 2001). aRsaniSnavia isic, rom ufrosebisgan gansxvavebiT axalSobilebi da-
Sorebul sagnebs bundovnad xedaven (Banks, 1980; Hainline, 1998). axalSobilebi mSoblis
saxes Zalian axlo manZilidanac ki bundovnad xedaven (ix. suraTi 4.13).
miuxedavad imisa, rom Cvilebi preferenciisas rux stimulTan SedarebiT ferads ani-
Weneb, maT ferebis kargad gansazRvra ar ZaluZT. magram ukve 2 Tvis asakSi, Cvilebs fe-
rebis mTeli speqtris gansazRvra SeuZliaT (Teller, 1998).
axalSobilebi kargad ver xedaven, magram miuxedavad imisa, rom maTi Tvalebis moZ-
raoba Senelebuli da arazustia, isini saintereso suraTebsa da moZrav sagnebze dak-
virvebis meSveobiT garemos aqtiurad ikvleven. mxedvelobis sistema pirveli ramdenime
Tvis ganmavlobaSi swrafad viTardeba. daaxloebiT 2 Tvis asakSi, Cvilebs sagnis fokusSi
moqceva iseve kargad SeuZliT, rogorc ufrosebs.Mxedvelobis simaxvile TandaTanobiT
ixveweba da 6 TvisaTvis ufrosis dones 20/20 aRwevs (Slater, 2001). dakvirveba da Tva-
(a) axalSobilis
lis gayoleba pirveli naxevari wlis ganmavlobaSi ixveweba, radgan am periodSi Cvilebi
TvaliT
ufro sufTad xedaven da maTi Tvalis moZraobis kontroli uneburad xdeba (von Hofsten
& Rosander, 1998). damatebiT, Cvilebi perceptualuri samyaros organizebulad agebas-
Tan erTad, skanirebas ufro sistematurad da meti sizustiT axdenen. isini mniSvnelo-
van informacias gamiznulad amokrefen da Tvalis moZraobiT winaswar sazRvraven, maTi
azriT, ra moxdeba Semdeg (Haith, 1994; Johnson, Slemmer, & Amso, 2004). droTa ganmavloba-
Si, dakvirveba anu skanireba aRqmas aZlierebs da piriqiT.
sqema 4.13
axalSobilisa da zrdasrulis TvaliT danaxuli adamianis saxe. axalSobil bavSvebs fokusis daWeris
SezRuduli SesaZleblobebi da mxedvelobis naklebi simkveTre aqvT. axalSobilebi dedis saxes axlo
manZilidanac ki Zalian bundovnad xedaven (ufro (a) vidre mkafio (b)). amasTanave, axalSobilebi Cvilebi
garkveul ferebs aRiqvamen miuxedavad imisa, rom ferebis gansazRvrasTan dakavSirebiT maT sirTueleebi
aqvT. mkvlevarebi Tvlian, rom Cvilebis mier aRqmuli ferebi ufro mozrdili Cvilebis da ufrosebis (b) ufrosis
msgavsia, magram ufro susti. (From Hainline, 1998; Slater, 2001). TvaliT
200
niSnulebi
Sexebis, gemovnebis, ynosvis,
wonasworobis da smenis ganviTareba
gemovneba da
asaki Sexeba wonasworoba smena
ynosva
axalSo- reagireben arCeven tkbil, Tavis moZraobas upiratesobas kom-
bilebi Sexebasa da mJave da mware optikur nakads pleqsur xmebs ani-
tkivilze. gemos; upirate- urgeben Weben da ara mkafio
SeuZliaT sobas tkbils bgerebs
gansazRvron aniWeben. SeuZliaT ganasx-
maT xelisgul- ganasxvavebs vavon bgeriTi
ze moTavse- aromatebs; suraTi
buli sagnebi upiratesobas tk- amoicnoben TiTqmis
bili gemos mqone yvela bgerebs Soris
sakvebs aniWebs; gansxvavebas
upiratesobas Tavs daaxloebiTi
sakuTari dedis im mimarTulebiT
amniotikuri abrunebs, saidanac
siTxis da mkerdis xma esmis
suns aniWebs
1-6 Tve xSir SemTx- sufTa wyalTan motoruli kon- bgerebs ufro kom-
vevaSi sagnebs SedarebiT upi- trolis gaumjobe- pleqsurad aRiqvaven,
gamokvlevis ratesobas mlaSe sebasTan erTad magaliTad musikal-
mizniT pirSi (marilian) siTxes optikur nakadTan uri frazebis saxiT.
idebs aniWeben. posturaluri ufro zustad gansaz-
gemovnuri pref- morgebas ufro Rvraven im mimar-
erenciebi ad- zusti xdeba Tulebas saidanac
vilad icvleba esmis xma.
gamocdilebasTan am periodis dasas-
erTad rulisTvis isini
mSobliur enaSi
marcvalze maxvilis
mimarT senzitiurebi
xdebian
gagebis mizniT, Tanamedrove kvlevebma yuradReba bavSvebis mier warmosaxviTi ufskruli. Organuli
miniT dafaruli Wadrakis dafis
garkveuli siRrmiseuli signalebis gansazRvris SesaZleblobaze
msgavsi zedapiri. erTi mxare minas-
gaamaxviles. am mizniT maT is meTodebi gamoiyenes, romlebic coc- Tan ufro axlosaa moTavsebuli,
vas ar saWiroebdnen. xolo meore – Rrmad. is, rom suraTze
asaxuli Cvili preferencias organuli
siRrmis SegrZnebis gamomJRavneba. rogor vigebT Tu ra daSo- minis qveS Zalian axlos moTavsebuli
Wadrakis dafis zedapiris gadalaxvas
rebaa Cvensa da raime sagans an sagnebs Soris? aRniSnulis gasagebad
aniWebs, migviTiTebs imaze, rom mas siR-
aseTi cda CaatareT: aiReT raime patara sagani (magaliTad Wiqa) da rmis SegrZneba aqvs.
jer saxesTan axlos miitaneT, Semdeg ki Sors waiReT. gaxda Tu ara am © Mark Richards/PhotoEdit
sagnis zoma gacilebiT didi, rodesac axlos miitaneT da dapatara-
vda Tu ara, Sors waRebisas? Semdegi cda manqaniT an velosipediT seirnobisas CaatareT.
Dakvirvebisas aRmoCnda, rom axlos mdebare sagnebi Sors mdebare sagnebTan SedarebiT
ufro swrafad moZraoben.
cocva da siRrmis SegrZneba. me vicnob dedas, romelmac Tavisi 9 Tvis axlad cocvadaw-
yebuli bavSvi daaxasiaTa, rogorc uSiSari. „Tu eiprils loginis SuaSi davawven aucile-
blad kidisken micocavs. igivea kebeebTan dakavSirebiTac` ambobda deda.
SeaSinebs Tu ara eiprils sawolis napiri da kibeebi, rodesac is cocvaSi daostat-
deba? kvlevebis mixedviT, asec moxdeba. cocvaSi daxelovnebuli Cvilebi (ar igulisx-
meba axladcocva dawyebuli Cvilebi) metad frTxiloben da cdiloben kidec ufskrulis
Rrma adgilebi ar gadakveTon (Bertenthal, Campos, & Barrett, 1984; Campos, 2000).
ras swavloben Cvilebi cocviT iseTs, rac siRrmis mimarT sensitiurobas ayalibebs?
kvlevebi gviCvenebs, rom bavSvebi yoveldRiuri praqtikis safuZvelze davardnis saSiS-
roebis gansazRvrisaTvis siRrmiseuli signalebis gamoyenebas TandaTanobiT swavloben.
magram gamomdinare iqidan, rom wonasworobis dakargva, rasac vardnamde mivyavarT gan-
sxvavebulia da damokidebulia sxeulis poziciazea, bavSvebma swavlis mizniT TiToeu-
li maTgani unda gamocadon. erT-erTi gamokvlevis dros 9 Tvis bavSvebi, romlebsac
myarad jdoma SeeZloT, magram cocva axlad dawyebuli hqondaT, dasves napralis piras,
romelic farTovdeboda. (Adolph, 2000). vinaidan bavSvebi miCveulni iyvnen mjdomare
pozicias, isini sasurvel saTamaSos ise swvdebodnen, rom ar gadaxriliyvnen da ar gada-
vardniliyvnen. maSin rodesac cocvisas ki, SemTxvevaSi, raSic bavSvebi daostatebulni
ar iyvnen, miiwevdnen kidisaken, maSinac ki, rodesac manZili maTsa da saTamaSos Soris
ukve Zalian didi iyo. mas Semdeg, rac bavSvebi mixvdnen axal situaciasa da imas, ra mdgo-
mareobaSi SeiZleboda vardnis Tavidan acileba, siRrmis aRqmis unari gaezarda.
cocvis praqtika samganzomilebiani aRqmis sxva aspeqtebsac aviTarebs. magaliTad,
cocvis gamocdilebis mqone bavSvebi im Tanatolebisgan gansxvavebiT, romlebsac coc-
vis naklebi gamocdileba aqvT, sagnebis adgilmdebareobas da damalul sagnebs ufro
advilad imaxsovreben da pouloben (Bai & Bertenthal, 1992; Campos da sxvebi, 2000). ratom
iwvevs cocva aseT ganasxvavebas? SeadareT Tqveneuli garemos gamocdileba, rodesac
erTi adgilidan meorisken miemarTebiT, magram im mimarTulebisaken saiTac miemarTe-
biT, zurgiT xarT mibrunebuli. rodesac TqveniT miemarTebiT, ase Tu ise iciT moZrao-
203
sqema 4.15
mxedvelobis seriozuli
biologia da garemo
problemebis mqone Cvilebis
ganviTareba
SezRuduli mxedvelobis an saerTod usinaTlo smeniT gansazRvraven. imis gamo, rom smena mxedv-
Cvilebis kvlevebma gviCvena mxedvelobis, motor- elobasTan SedarebiT ufro gvian yalibdeba – daax-
uli kvlevis, socialuri interaqciis (urTierTq- loebiT cxovrebis pirveli wlis Sua periodSi
medeba) da samyaros aRqmis urTierTdamokidebule- - signalebis mixedviT sagnis adgilmdebareobis
ba. longitudinuri kvlevisas 20/800 mxedvelobis gansazRvra arazustia (Litovsky & Ashmead, 1997).
simkveTriT simZafris an kidev uaresi mdgomareo- vinaidan usinaTlo Cvilebs ar SeuZliaT sakuTari
bis (xedaven bundovan sinaTles an usinaTlo) mqone momvlelebis yuradRebis miqceva, ufrosebma Sesa-
skolamdeli asakis bavSvebze dakvirveba moxda. Zloa ver uzrunvelyon isini mravalgvari xmovani
mxedvelobasTan dakavSirebuli naklebi prob- sagnebiT. amitom, aseTi bavSvebi momxiblavi sa-
lemebis mqone TanatolebTan SedarebiT am bavSveb- gnebiT savse samyaros arsebobas SedarebiT gvian
ma ganviTarebis yvela aspeqtSi seriozuli Sefer- aRiqvaven.
xeba gamoamJRavnes. umravlesobas motoruli da mxedvelobasTan dakavSirebuli problemebis
SemecnebiTi (kognituri) funqciebis ganviTarebaSi mqone Cvilebs damoukideblad siarulis motivacia
problemebi SeeqmnaT: asakTan erTad, sxva bavSvebaT sagnebis „xmiT miwvdomis` swavlis Semdeg uCndebaT.
SedarebiT, am ori funqciis ganviTarebaSe gansx- usinaTlo Cvilebi zianis TvalsazrisiT sakuTari
vaveba kidev ufro gaizarda (Hatton da sxvebi, 1997). mSoblis mier dacvasa da zrunvaze arain damokide-
ra ganapirobebs ganviTarebis aseT Seferxebas? bulni. Sedegad, isini sakuTar moZraobebSi frTx-
minimalur mxedvelobas an saerTod usinaTlobas ilebi da gaubedavebi arian. es faqtorebi motoru-
bavSvis gamicdilebis Secvla minimum ori gadamw- li unaris ganviTarebas kidev ufro aferxebs.
yveti urTierTkavSiris saSualebiT SeuZlia. motoruli da kognituri (SemecnebiTi) ganvi-
Tareba urTierTdamokidebulia, miT ufro susti
gavlena motorul gamokvlevasa mxedvelobis mqone an saerTod usinaTlo CvilebSi.
da sivrcul aRqmaze aseT bavSvebSi sivrceSi sagnebis adgilmdebareobi-
sa da mowyobis aRqma miwvdomisa da cocvis dawyebis
mxedvelobis seriozuli problemebis mqone Semdeg viTardeba (Bigelow, 1992). asakTan erTad sx-
Cvilebi ZiriTad da daxvewil motorul unars ( anu vaTa motoruli qcevebis imitirebis uunaroba mo-
msxvil da daxvewil motorikas), Tanatolebisgan toruli da kognituri ganviTarebis progresis Se-
gansxvavebiT, ramdenime Tvis dagvianebiT aRweven ferxebas ganapirobebs (Hatton da sxvebi, 1997).
(Levtzion-Korach da sxvebi, 2000). magaliTad, saSua-
lod usinaTlo Cvilebi sagnis miwvdomis unars 12 gavlena mzrunvelsa da Cvils Soris
Tvis asakSi aRweven, cocvas 13 Tvidan iwyeben, xolo urTierTobaze
siaruls – 19 Tvidan (SeadareT motoruli normebis
ganviTarebis saSualo asaki 143 gverdze mocemul cudi mxedvelobis mqone Cvilebs mzrunvelTan
cxrilTan). ratom xdeba ase? mastimulirebeli interaqciis gaRvivebasTan da-
mxedvelobasTan dakavSirebuli problemebis kavSirebuli seriozuli problemebi aqvT. maT kon-
mqone bavSvebi sagnebis adgilmdebareobas xmiTa da taqtis TvaliT damyareba, socialuri signalebis
(a) (b)
sqema 4.16
TvalsaCino nimuSebis subueqturi sazRvrebi (a) aRiqvamT (xedavT) Tu ara marcxena suraTSi kvadrats?
Cvilebi ukve 4 Tvis asakSi am kvadrats aRiqvaven. (b) ras amsgavsebT marjvena suraTze gamosaxul suraTs,
romlis ori-mesamedi ar aris daxatuli? 12 Tvis bavSvebi motocikls amoicnoben. motociklis daum-
Tavrebel gamosaxulebasTan habituaciis Semdeg maT motociklis dasrulebuli gamosaxuleba aCvenes.
maT axali suraTis mimarT interesi gamoamJRavnes (didxans uyurebdnen), es ki imis maniSnebelia, rom
motocikli mcireodeni vizualuri informaciis safuZvelze amoicnes.
(adaptirebulia Ghim, 1990; Rose, Jankowski, & Senior, 1997)
noba imdenad kargad SeuZliaT, rom ar arsebul subieqtur sazRvrebs aRiqvaven. magali-
Tad, 4.16-a suraTze asaxul kvadrats iseve aRiqvaven, rogorc Cven (Ghim, 1990). mozrdil
CvilebSi subieqturi formebis mimarT mgrZnobiaroba kidev ufro Zlieria. magaliTad, 9
Tvis bavSvebi upiratesobas aniWerben, sinaTlis moZraobis organizebul Tanmimdevro-
bas romelic mosiarule adamians waagavs. isini aseT gamosaxulebas, Tavdayira an uwes-
rigo variantebTan SedarebiT, ufro xangrZlivad akvirdebian (Bertenthal, 1993). 12 Tvis
Cvilebs naxatze daumTavrebeli sagnis aRqma SeuZliaT, im SemTxvevaSic ki, Tu sagnis
ori-mesamedi daxatuli araa (ix. suraTi 4.16b) (Rose, Jankowski, & Senior, 1997). cxovrebis
pirveli wlis bolos bavSvisaTvis nacnobi formis amosacnobad misi mxolod miaxloe-
biTi gamosaxulebac ki sakmarisia. am Sedegebma gviCvena, rom Cvilebs sagnebisa da mo-
qmedebebis ukeT codna modelebis aRqmaSi exmarebaT. am ideis damatebiT magaliTebs,
adamianis saxeebis aRqmis ganxilvisas, vixilavT.
sqema 4.17
saxis adreuli aRqma. (a) axalSobilebi upiratesobas martivi saxis msgavs gamosax-
ulebas aniWeben, magaliTad, marcxena naxats ufro xangrZlivad uyureben vidre mar-
jvenas. (b) im SemTxvevaSi Tu saxis ufro kompleqsuri gamosaxuleba (marcxena naxati)
da msgavsi kompleqsuri, magram areuli gamosaxuleba axalSobilis mxedvelobis vels
kveTs, bavSvebi saxes ufro xangrZlivad akvirdebian. magram im SemTxvevaSi
Tu orive stimuli ucvlelia, 2-3 Tvemde Cvilebi saxes upiratesobas
ar aniWeben. (Johnson, 1999; Mondloch da sxvebi, 1999).
208
sqema 4.18
Cvilebis testireba zomis mudmivobaze.
(a) Cvilebs sxvadasxva manZilze patara
Sav-TeTr kubs aCveven. am gziT mkvlevare-
bi cdiloben, rom kubis retinalur gamo-
saxulebaSi zomis cvalobadobis mimarT
Cvilebi ufro mgrZnobiareni gaxdebian da
yuradRebas mis realur zomas miaqceven.
(b) Semdeg, patara kubTan erTad didi ku-
bic aCvenes, magram es ori kubi im manZilze
moaTavses, rom retinalur gamosaxuleba-
Si maTi zomebi identuri yofiliyo. yvela
bavSvma interesi (xangrZlivad dakvirve-
ba) axali, didi kubis mimarT gamoxata. es
faqti ki imaze migviTiTebs, rom bavSvebma
sagnebi erTmaneTiasgan realuri zomis da
ara retinuli gamosaxulebis zomis mixed- (a) habituaciis (SeCvevis) faza (b) testirebis faza
viT ganarCies. (adaptirebulia Slater, 2001)
sqema 4.19
sqema 4.20
testirebis faza
eyrdnobian (Jusczyk da sxvebi, 1999; Spelke & Hermer, 1996). 4 Tvemde bavSvebs ar SeuZliaT
ori sagnis erTmaneTisagan garCeva, imis miuxedavad,isini erTmaneTs exebian, Sewyobilad
moZraoben Tu uZravnia. Cvilebis yuradRebas, rogorc am Tavis dasawyisSi vixileT, moZ-
ravi sagnebi izidavs. isini moZrav sagnebze dakvirvebiT maT formasTan, fersa da struq-
turasTan dakavSirebul damatebiT informacias iReben.
magaliTad, rogorc 4.19 suraTi gviCvenebs, daaxloebiT 2 Tvis, bavSvebi pirvelad
acnobiereben, rom moZravi marTkuTxa zoli, romlis centraluri nawili yuTiTaa da-
faruli, erTi mTliani zolia da ara orad gayofili. axalgazrda CvilebisaTvis sagnis
mTlianobis gansazRvrisaTvis zeda da qveda zolis Tanabari moZraoba, struqturuli
foni, da patara kolofi (iseTi zomis, rom zolis didi nawili Cans) aucilebelia. maT
sagnebs Soris msgavsi ganmasxvavebeli signalebis gareSe am or sagans Soris gansxvavebis
gansazRvra ar SeuZliaT (Johnson, 2004; Johnson da sxvebi, 2002).
rac ufro ecnobian Cvilebi sxvadasxva sagnebs da aerTianeben TiToeuli sagnis mra-
valferovan Taviseburebebs erT mTlianSi, maTTvis sagnebis ganmsazRvreli ara moZraoba
aramed forma, feri da struqtura xdeba (Cohen & Cashon, 2001). ukve 4 1/2 Tvis bavSvebs
primitiul, advilad aRsaqmel situaciaSi SexebiT ori sagnis erTmaneTisgan gansxvaveba
SeuZliaT maTi Taviseburebebis mixedviT. satesto sagnebis winaswari gamokvleva 4 1/2
Tvis bavSvebSi ori sagnis Sexeba maT Soris konturis anu formis gansxvavebis SesaZle-
blobas aZlierebs – Sedegi, romelic gamocdilebis ganapirobebs (Needham, 2001; Dueker,
Modi, & Needham, 2003). cxovrebis pirveli wlis meore naxevarSi, sagnebis maxasiaTeblebis
mixedviT garCevis SesaZlebloba obieqtebis mzard kompleqsur warmodgenamde izrdeba.
yoveldRiur cxovrebaSi, sagnebi Cveni TvalTaxedvis arealSi Zalian xSirad Cndeba
da qreba. imisaTvis, rom Cvilebma sagnebi maxasiaTeblebis mixedviT ganasxvaon, sagnis
individualurobis aRsaqmelad maT gauCinarebas da xelaxla gamoCenas Tvalyuri unda
adevnon. mkvlevarebs Cvilebis mier sagnis moZraobis sruli traeqtoriis danaxvis ga-
reSe moZraobis mimarTulebis aRqmis SesaZlebloba daedginaT kvleva Caatares. maT
bavSvebi iseT gamosaxulebas SeaCvies, sadac burTi Tejiris ukan win da ukan moZrao-
bda (ix. suraTi 4.20). aRdgenis testirebis Sedegebma gviCvena, rom 4 Tvis bavSvebma (ma-
gram ara ufro umcrosma), miuxedavad imisa, rom garkveul momentebSi burTi nawilo-
briv aRar Canda, burTis gadaadgilebis traeqtoria ara rogorc „Catexilad` aramed
uwyvet zolad aRiqves (Johnson da sxvebi, 2003). kidev erTxel, gamocdileba – kerZod,
sagnebze dakvirveba, romlebic TvalTaxedvis arealSi Cndeba da qreba – moZravi sa-
gnebis gadaadgilebis traeqtoriis aRqmaSi exmareba (Johnson, Amso, & Slemmer, 2003). 4-5
210
niSnulebi
mxedvelobis ganviTareba CvilobaSi
mxedvelobis
asaki simZafre, ferebis siRrmis modaluri sagnebis
aRqma, fokusis aRqma aRqma aRqma
gasworeba da
gamokvleva
dabadebidan mxedvelobis aqvs sapa- upiratesobas did, zomisa da for-
– 1 Tvemde simZafre 20/600 suxo reaqcia mkafio gamosaxulebas mis mudmivobas
axdens mxedvelobis kinetikur aniWebs. amJRavnebs
velis skanirebas, siRrmiseul axdens statikuri
Tvals ayolebs signalebze modelebis kideebis
moZrav sagnebs skanirebas fokusire-
bas calkeul Tvisebe-
bze axdens,
martiv, saxismsgavs
stimuls aniWeben
upiratesobas naklebad
mimzidvel saxesTan
SedarebiT upirate-
sobas mimzidvel saxes
aniWebs
2-3 Tvis ufrosis msgavsad aqvs sapa- Uupiratesobas aniWebs sagnebis iden-
fokusis mimarTvas. suxo reaqcia faqizi modelis Sinagan tifikaciisTvis
aRiqvams ferebs bonikularuli Taviseburebebs. skani- moZraobas da
mTliani speqtris siRrmis sig- rebas safuZvlianad sivrceSi ganlage-
gadakveTaze. nalebze axdens. iwyebs modelis bas iyenebs
ufro safuZvlianad saerTo struqturis
da sistematiurad aRqmas. upiratesobas
axdens skanirebas saxis kompleqsur,
statikur gamosaxule-
bas aniWebs. SeuZlia
sakuTari dedis saxis
amocnoba da ucnobi
saxeebis nakvTebis
garCeva
Tavs aridebs
ufskurlis
Rrma adgile-
bze cocvas
intermodaluri aRqma
Cven mdidari, mudmivad cvalebadi intermodaluri stimulebis – romelic aerTianebs
erTze meti modalobis informacias an sensorul sistemas - samyaroSi vcxovrobT. in-
termodalur aRqmaSi sagnebisa da movlenebis gaerTianebis aRqmis meSveobiT sinaTlis
sxivebis, xmebis, Sexebis, ynosvisa da gemos informaciis damuSavebs vaxdenT. magaliTad,
viciT, rom sagnis forma miuxedavad imisa vexebiT Tu vxedavT, ucvleli rCeba, tuCis moZ-
raoba gamoTqmuli bgeris mixedviT icvleba, Wiqis gatexvis xma Zlieria, nabijebis xmiT ki
vxvdebiT, rom viRac Cvenken moemarTeba. rogor ganarCeven Cvilebi, romlebic cxovrebas
msgavsi codnis gareSe iwyeben, romeli sensoruli stimulebi xdeba erTad an cal-calke?
gaixseneT, rom Cvilebi cxovrebis pirveli dReebis ganmavlobaSi daaxloebiT im
mimarTulebiT abruneben Tavs, saidanac xma esmiT da saganis miwvdomas Zalian primi-
212
sqema 4.21
garemoSi qmedebebi did rols asrulebs percef
tualur deferenciaciaSi. bavSvebSi cocvisa da sia-
rulis dawyebasTan erTad daxrili zedapiris mimarT
aRqma icvleba. marcxena fotoze gamosaxuli axlad
cocvadawyebuli bavSvi daxril zedapirze cocvas
cdilobs. am gamoucdelma bavSvma jer kidev ar icis,
rom aseT situaciaSi gadavardnis albaToba didia.
marjvena fotoze gamosaxuli axalfexadgmuli bavS-
vi, romelmac Tveze metia siaruli daiwyo, daxril
adgils didi sifrTxiliT uaxlovdeba. vertikaluri
mdgomareobis SenarCunebis gamocdilebam, romlis
ganmavlobaSic araerTxel daeca, ganapiroba misi
moZraobiT gamowveuli Sedegis ganWvreta. adreul
asakTan SedarebiT is cicabo zedapirs gacilebiT sx-
vagvarad aRiqvams.
(foto: Karen Adolph, Emory University).
sxva TavebSi ganvixilavT, imis gaTvaliswinebiT, rom Cvilobis periodSi sxvadasxva miR-
wevebis gagebisaTvis am kognitur perspeqtivasac didi mniSvneloba aqvs. faqtobrivad,
Zalian bevri mkvlevari am or unars, kerZod cxovrebis pirveli wlis ganmavlobaSi Cvi-
lis perceptualuridan kognituri unarebis ganviTarebas aerTianebs.
35
30
kognitur ganviTarebaSi Seferxebis
mqone naSvileb bavSvTa procenti
© Peter Turnley/CORBIS
Sejameba
axseniT axalSobilTa refleqsebis bavSvis tirili axlos myof ufrosebSi
funqcia da aRwereT CvilobaSi gaRviZe diskomfortis Zlier grZnobas astimuli-
bis cvalebadi mdgomareobebi, gansa rebs. misi intensivoba da gamomwvevi faq-
kuTrebiT gamoyaviT Zili da tirili. torebis codna mSoblebs tirilis mizez-
is dadgenaSi exmareba. Tu bavSvi naWamia
refleqsebi – axalSobil bavSvTa da gamocvlili, magram tirils agrZe-
yvelaze aSkara organizebuli Tvisebebi. lebs, misi dawynarebis yvelaze efeqturi
zogi maTgani sasicocxlo mniSvnelo- saSualeba bavSvis xelSi ayvana da darweva
bisaa, zogi mSoblebsa da Cvilebs Soris an masTan erTad siarulia. eTologiuri
sasiamovno interaqciis Camoyalibebas ex- kvlevebis Tanaxmad, bavSvebi, romlis mSo-
mareba, zogi ki gaucnobierebuli motor- blebic maT tirilze swrafad reagireben,
uli unar-Cvevebs safuZvelia. droTa ganmavlobaSi naklebs tirian. Gu-
lamoskvnili, Zlieri tirili central-
miuxedavad imisa, rom Cvilebi xSir- uri nervuli sistemis distresis maCvene-
ad anacvleben agznebis xuT mdgomareo- belia.
bas, ZiriTad dros ZilSi atareben. ar-
sebobs Zilis minimum ori mdgomareoba: © Laura Dwight Photography
Tvalis swrafi moZraobis Zili (REM)
da Tvalis araswrafi moZraobis Zili
(NREM). prenataluri da axalSobilobis
periodSi gviandel asakTan SedarebiT
(REM) Zili ufro xangrZlivia. is axald-
abadebuli Cvilebs centraluri nervuli
sistemis ganviTarebisaTvis aucilebeli
stimulaciiT uzrunvelyofs. Tvalis
swrafi moZraobis Zili gulisxmobs, rom
Tvalis struqtura Zilis ganmavlobaSi
JangbadSemcveli rCeba. individualuri ratom aris neonataluri qcevis Sefase
da kulturuli gansxvavebebi Zilisa da ba saWiro?
gaRviZebis modelebSi adreuli Cvilo-
bis periodSive SeimCneva. REM da NREM axalSobil CvilTa organizebuli funq-
ciklebis darRveva centraluri nervuli cionirebis Sefasebis yvelaze farTod
sistemis anomaliis niSania, ramac Sesa- gavrcelebuli saSualeba brazeltonis
Zloa Cvilis ucabedi sikvdilis sin neonataluri qcevis Sefasebis skalaa
dromi (SIDS) gamoiwvios. (NBAS). romelic mkvlevarebs axalSo-
219
© Michael Newman/Photoedit
normireba SesaZlebelia im SemTxveva-
Si, rodesac UCS da CS dawyvilebas sa-
sicocxlo mniSvneloba aqvs.
motoruli unari adre miRweuli unaris tirebulni arian – reaqcia, romelic sa-
reorganizaciasa rasac ufro efeqturi kuTari mzrunvelis garCevasa da sakvebis
kvlevisa da garemos kontrolisaken mi- saTanado wyaros ZiebaSi exmareba.
vyavarT. yoveli axali unari aris cen-
traluri nervuli sistemis ganviTarebis mgrZnobiaroba optikuri nakadis
produqti, sxeulis moZraobis unari, admi migviTiTebs, rom axalSobilebs
mizani, romelsac bavSvi isaxavs da gare- wonasworobis grZnoba aqvT. wonasworo-
mos mxridan unarebis ganmtkicebaa. bis grZnoba gamokvlevis safuZvelze
miRebuli codnisTvis arsebiTia. sxeulis
motorul ganviTarebaze did gavle- morgeba gaucnobiereblad xdeba da gamoc-
nas axdens moZraobis SesaZlebloba da dilebasa da motoruli kontrolis dax-
mastimulirebeli garemo, rac bavSvTa vewasTan erTad umjobesdeba. cxovrebis
saxlSi gazrdili Cvilebis kvlevis Sede- pirveli wlis bolos Cvilebi balansis
gebiT dadasturda. garda amisa, motoru- darRvevis gansazRvras swavloben da Ses-
li unarebis warmoqmnasa da daostatebaze abamisad vardnas Tavs arideben.
kultura da bavSvis aRzrdac axdens gav-
lenas. axalSobilebs TiTqmis yvela bgeris
garCeva SeuZliaT. maT gansakuTrebuli
Cvilebi cxovrebis pirveli wlis reaqcia nela, sufTa, maRal, gamomxatveli
ganmavlobaSi miwvdomasa da CaWidebas xmiT, sakuTari dedisa da mSobliur enaze
TandaTanobiT xvewaven. winare miwvdo saubris mimarT aqvT. cxovrebis pirveli
ma – kargad damiznebuli, magram cudad wlis ganmavlobaSi bavSvebi bgerebs ufro
koordinirebuli primitiuli miwvdomis kompleqsur modelebSi aerTianeben. isini
moZraoba axalSobilebSi TandaTanobiT sakuTari enis mimarT cxovrebis pirveli
zustdeba. siRrmis aRqmasa da sxeulis, wlis SuaSi ufro sensitiuri xdebian.
mklavebisa da xelebis kontrolis gaum-
jobesebasTan erTad miwvdoma da CaWide- Zalian male bavSvebi araCveulebri-
ba ufro moqnili da zusti xdeba. moux- vi unaris gamoyenebas iwyeben, kerZod
erxebeli xelis Cavleba TandaTanobiT, metyvelebis calkeuli azrobrivi er-
kargad koordinirebuli marwuxiseburi Teulebis amocnobisaTvis saubris naka-
CaWidebiT icvleba. dis statistikur analizs axdenen. isini
sityvaTwyobasac aqceven yuradRebas da
perceptualuri ganviTareba martivi sityvaTwyobis wesebis amocnobas
CvilobaSi iwyeben. multisensoruli komunikacia –
dedebis mier sagnis dasaxeleba CvilisT-
aRwereT axalSobilis Sexebis, gemos, vis misi Cvenebisas – Cvilebs enis swavlaSi
ynosvisa da smenis SegrZneba, Cvilo exmareba.
bis periodSi momxdari cvililebebis
miTiTebiT. aRwereT mxedvelobis ganviTareba Cvi
lobaSi, yuradReba gaamaxvileT siR
axalSobilebi Sexebisa da tkivilis rmis, modalur da sagnis aRqmaze.
mimarT Zalze sensitiurebi arian. isini
upiratesobas tkbil gemosa da surnels axalSobilebSi mxedveloba naklebad
aniWeben; mariliani sakvebisadmi pref- ganviTarebulia. Tavis tvinis Tvalisa da
erencia mogvianebiT Cndeba da SesaZloa mxedvelobis centrebi pirveli ramdenime
noyieri sakvebis miRebas exmareba. axald- Tvis ganmavlobaSi viTardeba. fokusire-
abadebuli Cvilebis gemosadmi preferen- ba, mxedvelobis simkveTre, skanireba, Tva-
cia advilad cvalebadia. orsulobis pe- lis gayoleba da ferebis aRqmac swrafad
riodSi dedis dieta, amniotikuri siTxis viTardeba. Cvilebi, maT mier perceptua-
meSveobiT gavlenas axdens axalSobilebis luri samyaros organizebulad aRqmasTan
aromatis mimarT preperefciaze. axal- erTad, skanirebas sul ufro safuZvli-
Sobilebi sakuTari dedis amniotikuri anad da sistematiurad axdenen.
siTxis da mkerdis sunis mimarT orien-
221
© Christina Kennedy/Photoedit
kontrastuli senzitiuroba gansaz-
Rvravs Cvilis adreuli modelebisaTvis
upiratesobis miniWebas. Tavdapirvelad
bavSvebi daJinebiT erT, Zalian kon-
trastul nimuSs ucqeren da xSir SemTx-
vevaSi sakuTar Tavs statikuri modelis
farglebSi zRudaven. 2-3 Tvis asakSi
modelebis Sida nawilebis gamokvlevas
da calkeuli elementebis erT mTlianSi
gaerTianebas iwyeben. xolo cxovrebis
pirveli wlis meore naxevarSi Zalian kom- aRwereT Cvilis intermodaluri aRqmis
pleqsuri, azrobrivi modelebis amocno- unari da axseniT perceptualuri ganvi
bas. 12 Tvis asakSi maT mwiri informaci- Tarebis diferenciaciis Teoria.
idanac ki SeuZliaT azrobrivi modelebis
amocnoba, magaliTad, sagnisa, romlis ga- intermodaluri aRqma Cvilebis uni-
mosaxuleba erTi mesamedi aklia. kaluri SesaZleblobaa. axalSobilebi
amodaluri sensoruli Taviseburebebis
axalSobilebi upiratesobas mar- (siCqare, ritmi, xangrZlivoba, intensivo-
tivi, saxismsgavsi stimulis cqerasa da ba da droebiTi sinqronia) mimarT Zalian
Tvalis gayolebas aniWeben. magram mkv- sensitiurebi arian. es maT sxvadasxva sen-
levarebi iseT sakiTxTan dakavSirebiT soruli sistemebidan miRebuli infor-
Tandayolilia Tu ara iseTi midrekile- maciis erT mTlianad aRqmis saSualebas
ba, rogoricaa adamianTa saxeebis mimarT aZlevs. bavSvebi intermodalur asocia-
bavSvebis orienitacia, ver SeTanxmdnen. ciebs Zalian swrafad euflebian, xSirad
2 Tvis Cvilebi scnoben da upiratesobas axal situaciasTan mxolod erTxel gac-
sakuTari dedis saxis nakvTebs aniWeben. nobac ki sakmarisia. amodaluri kavSirebis
sxva ganlagebis stimulebTan SedarebiT amocnoba win uswrebs da SesaZloa sxva
upiratesobas aqceven adamianis saxes. 3 intermodaluri kavSirebis amocnobis
Tvis asakSi isini sxvadasxva adamianis sax- safuZvelic iyo,
is nakvTebs erTmaneTisgan ganasxvaveben;
5 Tvisani, , bavSvebi emociur gamosaxule- intermodaluri stimuliacia ax-
bas, organizebul, azrobriv erT mTli- aldabadebulebs movlenebis azrobrivad
anad aRiqvamen, rac cxovrebis pirveli aRqmaSi exmareaba. es fundamenturi un-
222
5
fizikuri ganviTareba
* sxeulis zomis cvlileba * sxeulis
fizikuri zrda proporciebis cvlileba * kunTovan-cxi-
movani agebulebis cvlileba * ConCxis
zrda * motoruli unar-Cvevebis daxvewa
* hormonebis gavlena fizikur zrdaze
* sxeulis zomis gavrcelebuli variac-
iebi msofloSi
* saukunovani tendenciebi * fizikuri
zrdis asinqronia * socialuri sakiTxe-
sabrinas TerTmeti wlis aRsaniSnavi dabadebis dReEjoisma siur- bi: sqesobrivi gansxvavebebi motorul
prizad gadauxada, magram wveulebis dros sabrina ugunebod gaxldaT. ganviTarebaSi
miuxedavad imisa, rom sabrina da joisi mesame klasidan megobrobdnen,
Tavis tvinis ganviTareba
maTi urTierToba aramdgradi iyo. meeqvseklaseli sabrina Tanatol * neironebis ganviTareba * Tavis tvinis
gogonebze erTi TaviT ufro maRali iyo da 20 funtiT mets iwonida. mas qerqis ganviTareba * Tavis tvinis gan-
ganviTarebuli gulmkerdi da ganieri TeZoebi hqonda da menstrual- viTarebis sxva aspeqtebi * Tavis tvinis
uri ciklic daewyo. misgan gansxvavebiT joiss jer isev skolis moswav- ganviTarebis sensitiuri periodebi *
axali sfero: kognituri nevrologiis
lis dabali, gamxdari da brtyelmkerda sxeuli hqonda. sanam gogonebi
ganviTareba * biologia da garemo: Tavis
tortSi sanTlebs CaarWobdnen, sabrina saabazanoSi gaZvra, sarkeSi tvinis plastikuroba: Tavis tvinis da-
Caixeda da CaiCurCula: `RmerTo Cemo, rogori didi da msuqani var~. sak- zianebis mqone bavSvebisa da zrdasruli
virao saeklesio axalgazrdul jgufSi sabrina gaemijna joiss da merve adamianebis gamokvlevis Sedegebi
klasel gogonebTan atarebda dros, radgan maTTan Tavs uxerxulad ar fizikur zrdaze moqmedi faqtorebi
grZnobda.~ * memkvidreobiToba * kveba * infeqciuri
sabrinas da joisis skolaSi mSoblebi TveSi erTxel ikribebodnen daavadebebi * emociuri keTildReoba.
bavSvebis aRzrdis problemebze salaparakod. sabrinas mSoblebi, fran- pubertaciaa: bavSvobidan zrdasrulo
ka da antonio, am Sexvedrebs maSin eswrebodnen, rodesac axerxebdnen. baSi gadasvla
~iciT, rogor unda mixvdeT, rom isini ukve Tineijerebi arian?~ saZine- * sqesobrivi mowifuloba gogonebSi *
sqesobrivi mowifuloba biWebSi * pu-
beli oTaxis karebi iketeba da maT marto undaT yofna, mudam gewinaaR-
bertaciauli zrdis individualuri da
mdegebian da ar geTanxmebian. sakmarisia, raRac uTxra sabrinas, rom im- jgufuri gansxvavebebi.
wamsve mekamaTeba~, _ Tqva antoniom.
fsiqologiuri zegavlena puberta
`Cveni yvela bavSvi adre ganviTarda _ daamata frankam – samive biWi
ciaul movlenebze
12 - 13 wlis asakSi Tavisi asakisTvis ufro maRali iyo, magram es maT * pubertacia aucileblad qariSxlisa
moswondaT, isini Tavs didebad da gavlenianebad grZnobdnen. sabrinac da stresis periodia? * reaqcia pubert-
cud gunebazea, mas ar unda Tavis Zvel megobrebTan yofna da swavlis aciul cvlilebaze * pubertaciuri
nacvlad biWebze fiqrobs. pataraobisas is gaZvaltyavebuli iyo, exla cvlileba, emocia da socialuri qceva *
naadrevi da dagvianebuli pubertacia
ki ambobs, rom gasuqda da dieta sWirdeba. vcdilob, moTminebiT move-
pyro mas,~- TanagrZnobiT Tqva frankam. pubertacia da mozardis janmrTeloba
sicocxlis pirveli oci wlis ganmavlobaSi adamianis sxeuli mud- * kvebis darRvevebi *seqsualuroba *
sqeobrivi gziT gadatanili gadamdebi
mivad da SesamCnevad icvleba. Cveulebrivi individis simaRle samjer
daavadebebi * mozardi orsulebi da mo-
meti xdeba da wonac 15-20-jer mainc imatebs. putkuna Cvili, romlis zardi mSoblebi * boloTqma * kvlevidan
Tavic sxeulis mTeli sigrZis meoTxedia, TandaTanobiT kargad awyo- praqtikisaken: mSoblebi da Tineijerebi
bili, proporciuli bavSvi xdeba da sabolood ufro maRal, ganier da (ar) saubroben seqsze * biologia da
dakunTul Tineijerad yalibdeba. es Tavi mogiTxrobT adamianis zrdis garemo: homoseqsualuroba: simarTlis
Tqma sakuTari Tavisa da sxvebisTvis
im biologiur da garemo faqtorebze, romlebic aregulireben da akon-
troleben mas.
sabrinas qcevidan gamomdinare, fizikuri da fsiqologiuri gan-
viTareba mWidro kavSirSia erTmaneTTan. magram is faqti, ranairad
aris dakavSirebuli bavSvis cvlis procesSi myofi sxeuli kognitur,
emociur da socialur cvlilebebTan, didi xania aocebs filosofos-
226
71 12
55 140 biWebi
8 20
gogonebi
47 120 naxtomi zrdaSi
6 15
39 100
4 10
32 80
24 60 2 5
0 0 0
2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20
asaki asaki
(a) manZilis mrudi (b) siCqaris mrudi
sqema 5.1
simaRlis manZilisa da siCqaris mrudebi. (a) manZilis mrudi aCvenebs saSualo simaRles yovel asakSi da
mowifulobisken tipur adreul cvlilebas. (b) siCqaris mrudi aCvenebs simaRlis saSualo matebas yoveli
adreuli intervalis dros da warmoaCens zrdis naxtomis ritms. mrudebi dafuZnebulia simaRlis pro-
filis gazomvaze, rac aTasobiT amerikel bavSvze dakvirvebis Sedegia. kanadas ar gaaCnia saxelmwifoe-
brivad zrdis informaciis Segrovebis reprezentaciuli sistema da, Cveulebriv, SeerTebuli Statebis
normebs eyrdnoba. (Dietitians of Canada da sxv. 2004; U.S. Department of Health and Human Services, 2000). nax-
tomi zrdaSi
gin, 2001). 14 wlis asakSi mas aswrebs tipuri biWi, romlis zrdis naxtomi es esaa = daiwyo,
gogonasi ki ukve damTavrda. zrda simaRleSi dasrulebulia umetesi Crdiloamerikeli
da evropeli gogonebisTvis 16, biWebisa ki 17,5 wlis asakSi.
meore tipis zrdis mrudi aris siCqaris mrudi, romelic gamosaxulia 5.1 grafikze.
is aCvenebs zrdis saSualo sidides yoveli adreuli intervalis dros. is warmoaCens
zrdis naxtomis zust ritms. miaqcieT yuradReba _ CvilobaSi xdeba swrafi zrda, rac
TandaTanobiT neldeba; Semdeg, adreul da bavSvobis Sua periodSi, zrda xdeba dabali,
magram mudmivi tempiT da uecari, mkveTri mateba aRiniSneba adreul mozardobaSi, ra-
sac mohyveba uecari SeCereba, rogorc ki sxeuli zrdasrul zomas miaRwevs.
sqema 5.2
bas (Sheehy da sxvebi, 1999). ganviTarebis es nimuSi xsnis im faqts, ratom arian mozardebi
mouxerxeblebi da araproporciulebi
Berk,Child Developm ent,7th edition – grZelfexa, didi terfebiTaA da xelebiT.
Cvilobasa
Figure 5.2 da bavSvobaSi biWebisa da gogonebis proporciebis msgavseba, sruliad
BCD05F02 xdeba mozardobis periodSi, rac ConCxze sqesis hormonebis zemoqmedeb-
gansxvavebuli
iT aixsneba. biWebs mxrebi ufarTovdeba TeZoebTan SedarebiT, gogonebis TeZoebi ki
welTan SedarebiT ufro ganieri xdeba. rasakvirvelia, biWebi ufro didebi arian da maTi
fexebic sxeulis sxva nawilebTan SedarebiT ufro grZelia. mizezi isaa, rom biWebs win
mozardobis zrdis damatebiTi 2 weli aqvT da es is periodia, rodesac fexebi yvelaze
swrafad izrdeba.
sqema 5.3
zrdis firfita grZeli Zvlis zeda da qveda epifizebis diagrama. xrtilovani ujre-
debi warmoiqmneba epifizis zrdis firfitebze da TandaTanobiT gaZval-
qveda epifizi deba (wignidan J.M. Tanner, Foetus into Man [me-2 gamocema], Cambridge, MA:
Harvard University Press, p.32. Copyright 1990 by J.M.Tanner, yvela ufleba
daculia. ibeWdeba gamomcemlisa da avtoris nebarTviT).
229
ConCxis zrda
erTi da imave asakis bavSvebi fizikuri zrdis xarisxiT gansxvavdebian. amis gamo mkv-
levarebma SeimuSaves fizikuri mowifulobis progresis dadgenis meTodebi, romelic
sasargebloa am individualuri gansxvavebebis mizezebisa da Sedegebis Sesaswavlad.
bavSvis fizikuri mowifulobis Sefasebis saukeTeso gzaa ConCxis asakis gamoyeneba. es
aris sxeulis Zvlebis ganviTarebis gazomva. embrionis ConCxi Tavdapirvelad formird-
eba rbili, drekadi qsovilisagan, romelsac xrtili hqvia. orsulobis meeqvse kvirisT-
vis xrtilis ujredebi iwyebs gaZvalebas, rac SemdgomSi mTeli bavSvobisa da mozardo-
bis periodis ganmavlobaSi grZeldeba (Tanner, Healy, & Cameron, 2001).
grZeli milovani Zvlebis orive boloze swored dabadebamde Cndeba zrdis special-
uri centri anu epifizi (ix. naxati 5.3). epifizis zrdis firfitaze grZeldeba xrti-
lovani ujredebis warmoqmna, romelTaAricxvic matulobs bavSvobis periodis ganmav-
lobaSi da Semdgom zrdis kvaldakval firfita Txeldeba da sul qreba, ris Semdegac
Zvlebis zrdis procesi wydeba. 5.4 naxatze Cans, rom ConCxis asaki SeiZleba misi dadgindes
rentgenis sxivebiT gaSuqebiT, rac gviCvenebs epifizis raodenobasa da maT SeerTebas.
ConCxis asakis gamokvlevam aCvena, rom afroamerikeli bavSvebi odnav uswreben ka-
vkasiel-amerikel bavSvebs. gogonebi ki mniSvnelvnad uswreben biWebs. dabadebisas sqe-
sqema 5.4
niSnulebi
ZiriTadi anu msxvili motoruli
unar-Cvevebis gaviTareba adreul da Sua bavSvobaSi
SeniSvna: es periodizacia yvela asakis tendencias warmoaCens. individualuri gansxvavebebi konkretul asakSi arse-
bobs da masze niSnulia gakeTebuli.
wyaro: Cratty, 1986; Maliina & Bouchard, 1991; Newborg, Stock, & Wnek, 1984; Robetron, 1984.
fotoebi: (zemodan qvemoT) Lawrence Migdale/Photo Researchers, Inc; Tony Freeman/PhotoEdit; Bob Daemmrich/The
Image Works; David Young Wolff/PhotoEdit.
socialuri sakiTxebi
sqesis gansxvaveba ZiriTadi
anu msxvili motoruli unar-Cvevebis ganviTarebaSi
sqesis Sesabamisi gansxvavebebi ZiriTadi anu msx- wamyvani xeliT. rodesac isini arawamyvan xels iyene-
vili motoruli unar-Cvevebis ganviTarebaSi Tavs ben, sqesis mixedviT gansxvaveba minimaluria (Wil-
ukve iCens skolamdel asakSi, izrdeba bavSvobis Sua liams, Haywood, & Painter, 1996). es imas mowmobs, rom
periodisaTvis da Zalian didia mozardobaSi. ra varjiSs mniSvneloba aqvs da Sedegad biWebi ukeTesad
udevs safuZvlad am mzard genderul gansxvavebas da isvrian sagnebs.
rogor SegviZlia davrwmundeT imaSi, rom biWebsa da gamokvleva adasturebs, rom mSoblebs ufro
gogonebs SesaZlebloba aqvT daxvewon sportuli un- meti molodini aqvT biWebisgan sportis sferoSi da
ari da siamovneba miiRon misgan. bavSvebic pataraobidan isrutaven amgvar socialur
gzavnilebs. pirvelidan me-12 klasamde gogonebi na-
adreuli da Sua bavSvoba klebad pozotiurebi arian, vidre biWebi sportis
adreul bavSvobaSi biWebi odnav jobnian gogonebs mniSvnelobisa da sakuTari sportuli unaris mimarT.
im unariT, romelic xazs usvams siZlieresa da Rones. es gansxvaveba mSoblebis damokidebulebiT aixs-
5 wlis asakSi maT SeuZliaT sigrZeze ufro Sors xto- neba (Fredericks & Eccies, 2002). erT gamokvlevaSi bi-
ma, odnav ufro swrafad sirbili da burTis 5 futiT Webi ufro xSirad aRniSnavdnen, rom mSoblebisTvis
ufro Sors srola. bavSvobis Sua periodisTvis es ufro mniSvnelovani iyo maTi sportuli warmateba
gansxvavebebi izrdeba. magaliTad, 12 wlis biWs Seu- da monawileoba. amgvari attitudebi zegavlenas ax-
Zlia burTis saSualod 43 futiT ufro Sors gadag- dens bavSvebis TviT-darwmunebulobasa da qcevaze.
deba, vidre mis tol gogonas. biWebi ufro Tavgamo- gogonebs hgoniaT, rom naklebad aqvT sportis niWi
debiT aqneven Cogans, urtyamen fexs, atareben burTs da meeqvse klasSi isini nakleb dros uTmoben sports,
da iWeren mas. gogonebs upiratesoba aqvT natif vidre maTi Tanaklaseli biWebi (Eccles & Harold,
motorul unar-CvevebSi da ZiriTad anu, msxvil mo- 1991). amave dros gogonebi da ufrosi moswavleebi
torul unarSi, romelic moiTxovs wonasworobisa da biWebis sportul upiratesobas usamarTlobad mi-
fexis moZraobis karg kombinacias, iseTisa, rogori- iCneven. isini amboben, rom mwvrTnelebma erTnairad
caa skupi da askinkila (Cratty, 1986; Fischman, Moore, unda dauTmon dro orive sqesis bavSvebs da qalTa
& Steele, 1992). biWebis odnav ufro didi kunTuri masa sportma xalxis iseTive yuradReba unda miipyros,
da (srolis SemTxvevaSi) ufro grZeli winamxari xels rogorc mamakacebisam (Solomon & Bredemeier, 1999).
uwyobs maTi unaris ganviTarebas. gogonebis mTliani
fizikuri mowifuloba SesaZloa nawilobriv ganapi- mozardoba
robebdes maT ukeTes wonasworobas da moZraobebis
sizustes. sqesTan dakavSirebuli da ganpirobebuli fizi-
adreuli asakidan Cveulebriv, biWebsa da go- kuri zomisa da kunTis siZlieris gansxvavebebi, ra-
gonebs rTaven sxvadasxva fizikur aqtivobaSi. mag- sac mniSvneloba aqv sportuli SesaZleblobebisTvis
aliTad, mamebi xSirad daWerobanas eTamaSebian pubertacias periodis dadgomamde ar iCens Tavs. mo-
vaJebs, magram iSviaTad akeTeben amas qaliSvilebTan. zardobis xanaSi gogonebis Sedegebi ZiriTad anu msx-
rac ufro izrdebian bavSvebi, miT ufro didi xdeba vil motorul unar-CvevaSi nelia da TandaTanobi-
gansxvaveba motorul unarSi, Tumca sqesis mixed-
viT gansxvaveba fizikur unarSi mcirea mTeli bavS-
vobis ganmavlobaSi. es gulisxmobs, rom socialuri
zewola biWebze gogonebze ufro metad, aqtiurebi
da fizikurad iyvnen Zlierebi, azviadebs mcire, ge-
netikurad ganpirobebul gansxvavebebs. am Tvalsaz-
risis sasargeblod unda iTqvas, rom biWebi ufro
Sors isvrian burTs, vidre gogonebi, mxolod Tavisi
Ti, 14 wlis asakisTvis ki erT doneze Cerdeba. biWebs da bolos, skolaSi fizikuri kulturis yove-
ki naxtomiseburad ematebaT Zala, siCqare da amtano- dRiuri gakveTilebi, romelzec aqcenti keTdeba
ba, rac mTeli Tineijeruli periodis ganmavlobaSi sasiamovno TamaSebze, saxaliso da individualur
grZeldeba da es aRrmavebs genderul gansxvavebas. varjiSze da ara vidre Sejibrze, gansakuTrebul
mozardobis Sua periodisTvis gogonebis metad mc- motivacias qmnis gogonebisTvis da dakavSirebulia
ire raodenoba darbis, daxtis sigrZeze da tyorcnis xangrZliv dadebiT SedegebTan (Weinberg da sxvebi,
iseve, rogorc saSualo SesaZleblobis mqone biWi da 2000). xangrZlivi gamokvlevis Tanaxmad, 14 wlis asak-
arc erTi maTgani ar iRebs saSualo gogonaze ufro Si gundur da individualur sportSi monawileoba 31
dabal qulas (Malina & Bouchard, 1991). wlis asakSi maRali fizikuri aqtivobis winapirobaa.
amerikis SeerTebuli Statebis federaluri sportis saxeoba, romelic gansakuTrebul amtano-
mTavrobis moTxovniT1972 wels saxelmwifo dotaci- bas moiTxovs, magaliTad, sirbili da gansakuTrebiT
aze myof skolebs miecaT Tanabari ufleba biWebsa velorbola grZeldeba ufros asakSic (Tammelin da
da gogonebs yvela saganmanaTleblo programaSi sxvebi, 2003). amgvari aqtivobebi advilad SeiZleba
sportis CaTvliT. amis mere gogonebis klasgareSe ganxorciledes sakuTari ZalebiTac yovelgvari
sportSi monawileoba gaizarda, rogorc SeerTebul ZviradRirebuli aRWurvilobisa da sagangebo damx-
StatebSi, ise kanadaSi. magram gogonebis CarTuloba mare Senoba _ nagebobebis gareSec. konstitucia,
sportSi, rogorc amas 5.5 grafiki gviCvenebs, biWe- organizmis wyoba, rasac igi moiTxovs, xels uwyobs
bze naklebia. damamTavrebel klasebSi orive sqesis fizikuri TviTdarwmunebulobis anu sakuTari Za-
fizikuri aqtivoba iklebs, magram gogonebisTvis es lebisadmi rwmenis ganviTarebas, es varjiSis pro-
maCvenebeli orjer. daswreba yovel momdevno klasSi gramas ganamtkicebs (Matl da sxvebi, 2002).
mcirdeba, gansakuTrebiT es gogonebs exeba (Cana-
dian Fitness and Lifestyle Research Institute,2003;U.
S.Department of Helath and Human Services.2001). dam-
amTavrebeli klasebisTvis amerikeli bavSvebis 52 da
kanadelebis 62% dadis raime saxis sportze. sqema 5.5
sqema 5.6
centraluri
nervuli sistema
ukukavSiri ukukavSiri
hipoTalamusi
hipofizis
jirkvali
naxtomi zrdaSi, Zvle- naxtomi zrdaSi, Zvlebis sxeulis qsovilis tvinis adreuli
bis simkvrivis mateba, simkvrivis mateba, kun- zrda (centraluri zrda, energiis me-
cximis mateba, gogoneb- Tebis zrda, nervuli sistemia tabolizmi, Zvlis
Si TeZoebis gaganiereba, mamakacebSi mxrebis gaga- da genitaliebis zrda, ujredebis
reproduqciuli nivreba, reproduqciuli garda), DNA sin- zrda da gaorma-
organoebis momwifeba, organoebis momwifeba, Tezi da ujredebis geba
gul-mkerdis zrda, boqvenze, iRliasa da gaormageba
sxeulze Tmis zrda,
menstrualuri ciklis
seqsualuri ltolvis
regulireba
momateba
sqema 5.7
hormonebis zegavlena postnatalur zrdaze. hipoTalamusi axdens hipofizuri jirkvlis stimulirebas, raTa
gamoaTavisuflos zrdisa da endokrinuli jirkvlebis mastimulirebeli hormonebi, raTa maT, Tavis mxriv, zrdis
gamomwvevi hormonebi gamoyon (wiTeli xazebi). arsebobs zedmiwevniT mgrZnobiare kavSirTa sistema, romlis meSveo-
biTac hipoTalamusi adgens hormonebis dones sisxlis nakadSi da instruqcias awvdis hipofizs, rom Sesabamisad
gazardos an Seamciros TiToeuli hormonis raodenoba (lurji xazebi).
iwyeba, maSin bavSvebi izrdebian da zrdas ganagrZoben normaluri tempiT da aRweven ima-
ze ufro met simaRles, vidre es mkurnalobis gareSe moxdeboda (Saenger, 2003).
hipoTalamusi da hipofizis jirkvali orive erTad karnaxobs Tiroidis jirkvals
(kisris areSi), rom gamoaTavisuflos Tiroqsini _ aucilebeli tvinis ganviTarebisa
da imisTvis, rom zh-ma srulad moaxdinos zegavlena sxeulis zrdaze. Tiroqsinis nak-
lebobiT dabadebulma bavSvebma dauyovnebliv unda miiRon is, winaaRmdeg SemTxvevaSi
isini gonebrivad CamorCenilebi iqnebian. is bavSvebi, romlebic Tiroqsinis naklebobas
ganicdian, saSualoze ufro nela izrdebian, magram centraluri nervuli sistema aRar
aris zegavlenis obieqti, imitom, rom tvinis swrafi ganviTarebis periodi ukve das-
rulebulia. myisieri da drouli mkurnalobis meSveobiT aseTi bavSvebi TandaTanobiT
normalur simaRles aRweven (Salerno da sxvebi, 2001).
seqsualur simwifes akontrolebs hipofizis sekrecia, romelic axdens sqesis hor-
monebis gamoTavisuflebas. miuxedavad imisa, rom estrogenebs qalur hormonebs vuwo-
debT da androgenebs mamakacurs, orive sqesSi es orive tipia warmodgenili, TumcaRa
gansxvavebuli raodenobiT. biWebis saTesle jirkvlebi didi raodenobiT gamoyofen an-
drogen testosterons, romelic ganapirobebs kunTebis, sxeulisa da saxeze Tmis zrdas
da mamrobiTi sqesisTvis damaxasiaTebel sxva Tvisebebs. androgenebi (gansakuTrebiT
testosteroni biWebSi) sxeulis zrdas uwyobs xels. saTesle jirkvlebi gamoyofen es-
trogenebsac, Tumca mcire raodenobiT. Sedegad biWebis 50% ganicdis mkerdis droe-
biT gadidebas. estrogenebi orive sqesSi aZlierebs seqrecias, riTac xels uwyobs nax-
tomisebur zrdas da androginebTan kombinaciaSi astimulirebs Zvlis simkvrives, rac
zrdasrulobis periodSic grZeldeba (Delemarre-van de Waal, van Coeverden, & Rotteveel,
2001; Styne, 2003).
gogonebis sakvercxeebiT gamoTavisuflebuli estrogenebi iwveven mkerdis, saSos
da vaginis momwifebas, sxeuli iRebs qalur proporciebs da cximic akumulirdeba. es-
trogenebi pasuxismgeblebi arian menstrualur ciklzec. adrenalinis androgenebi,
romlebic TiToeuli Tirkmlis zemoT ganlagebuli adrenaluri jirkvlebidan arian
gamoTavisuflebuli, zegavlenas axdenen gogonebis naxtomisebur zrdaze da iRliasaA
da boqvenze Tmis amosvlas astimulireben. isini nakleb zegavlenas axdenen biWebze,
romelTaAfizikuri Tvisebebi ZiriTadad androgenebiTa da saTesle jirkvlebis estro-
genuli sekreciiT imarTeba.
14
13.8
13.6
menzisis saSualo asaki
13.4
13.2 sqema 5.8
sqema 5.9
limfuri qsovili zrdis zogadi mrudi
organoTa sami gansxvavebuli tvini da Tavi genitaliebi
sistemisa da qsovilis zrda sxeulis
zogadi zrdis fonze. 200
neironebis ganviTareba
adamianis Tavis tvinSi 1000-dan 200-mde neironi anu nervuli ujredia, romelic
informacias inaxavs da gadaaqvs, romelsac aTasobiT pirdapiri kavSiri aqvs sxva nei-
ronebTan. neironebi sxeulis sxva ujredebisgan gansxvavdeba imiT, rom isini mWidrod
ar aris Calagebuli. maT Soris aris pawawina sicariele an sinafsisi, sadac gansxvavebul
neironTa Zafebi erTmaneTTan axlos midis, magram ar erTdeba (ix. foto 5.10). neironebi
erTmaneTs Setyobinebas ugzavnian imiTi, rom aTavisufleben qimikaliebs _ neirogad
amtanebs, romlebic gadakveTs sinafsisebs.
tvinis ganviTarebis sawyisi istoria exeba neironebis gaviTarebas da imas, rogor
qmnian isini am daxvewil sakomunikacio sistemas. Tavis tvinis ganviTarebis mTavari niS-
nulebi Tavmoyrili da Sejamebulia 5.11 grafikze. prenataluri periodis ganmavlobaSi
neironebi warmoiqmneba embrionis primitiul nervul lilvakSi, saidanac migrireben,
raTaATavis tvinis ZiriTadi nawilebi Seqmnan xelmZRvaneli ujredebis qseliT warmoqm-
nili Zafebis gayolebiT mogzaurobisas. orsulobis meore trimestris dasasruls nei-
ronebis warmoqmna da migracia praqtikulad dasrulebulia. (ix. me-3 Tavi).
sxva neironebi adgilze arian. isini imiTi gansxvavdebian, rom avrceleben TavianT
Zafebs, raTaASeqmnan sinafsuri kavSirebi mezobel ujredebTan. Cvilo
basa da adreul bavSvobaSi saocrad Cqardeba nervuli ujredebis zrda sqema 5.10
(Huttenlocher, 1994; Moore & Persaud, 2003). radgan neironebs sivrce sWird- neironebi da maTi damakavSirebeli
Zafebi.
ebaT amgvari kavSirebis struqturisTvis, tvinis zrdis gasaocari aspeq-
Zlieri mikroskopis saSualebiT
tia ujredebis daprogramebuli sikvdili: sinafsisis Seqmnas Tan sdevs gadaRebuli ramdenime neironis foto,
bevri garSemomyofi neironis sikvdili, daaxlovebiT 20-80%, imis mixed- aCvenebs, mezobel ujredebTan damyare-
viT Tu tvinis ra ubanSia (De Haan & Jonson, 2003b; Stiles, 2001a). sabedni- bul faqiz sinafsur kavSirebs.
erod, embrionuli zrdis dros nervuli lilvaki ufro met neirons war- ASAP/CNRI/Science Source/Photo
Researchers, Inc.
moqmnis, vidre tvins dasWirdeba.
radgan neironebi qmnis kavSirebs, stimulacia maTi arsebobisTvis
sasicocxlo mniSvnelobisa xdeba. garemodan stimulirebuli neironebi
agrZeleben sinafsisebis Seqmnas da qmnian kavSirebis mzardad daxvewil
sistemas, romelic xels uwyobs ufro komleqsuri unaris ganviTarebas.
is neironebi, romlebic iSviaTad stimulirdebian, male kargaven Tavi-
anT sinafsebs da am process sinafsuri amovardna hqvia. amovardnis
procesi im momentisTvis ara saWiro neironebs umoqmedo mdgomareoba-
Si abrunebs, ise rom Semdgomi ganviTarebisTvis gamodgnen. sinafsebis
daaxloebiT 40% amovardeba bavSvobasa da mozardobis periodSi, raTa
miaRwios zrdasrul dones (ix. grafiki 5.11) (Webb, Monk, & Nelson, 2001).
miaqcieT yuradReba, am procesis win wasawevad ramdenad aucilebelia
bavSvis Tavis tvinis Sesabamisi stimulacia, im periodebSi, rodesac
sinafsebis formireba piks aRwevs (Greenough da sxvebi, 1993; Huttenlo-
cher, 2002).
Tu prenataluri periodis Sedegad axali neironebis mcire raode-
noba warmoiqmneba, maSin ra iwvevs Tavis tvinis zomis saocar zrdas Cvi-
240
neironebis
warmoqmna sinafsis zrdasruli done
da migracia mielinacia
sikvdili
prenataluri dabadeba
Tveebi wlebi aTwleulebi
periodi
TveebSi asaki
sqema 5.11
Tavis tvinis ganviTarebis ZiriTadi periodebi. sinafsebis formireba sicocxlis pirveli 2 wlis ganmavlobaSi swrafad
mimdinareobs, gansakuTrebiT es exeba Tavis tvinis smenis, mxedvelobisa da metyvelebis ubnebs. Sublis wilebi pasuxismge-
belia azrovnebis procesze da ganicdis ufro vrcel sinafsur zrdas. yovel unabSi sinafsebis Warb warmoqmnas mohyveba
sinafsuri amovardna, radgan stimulacia aZlierebs saWiro kavSirebs da im neironebs, romlebic aRar aris saWiro im momen-
tSi da abrunebs umoqmedo mdgomareobaSi, raTaA momavali unar-CvevebisTvis xelisSewyoba SeZlon. Sublis wilebi is bolo
ubnebia, romlebic sinafsuri kavSirebis zrdasrul dones aRwevs mozardobis Sua da gviandel periodSi. mielinacia sao-
cari siswrafiT viTardeba pirveli 2 wlis ganmavlobaSi, Semdeg ki anelebs temps bavSvobisa da mozardobis periodSi. mra-
valjeradi yviTeli xazebi miuTiTebs, rom mielinaciis dro varirebs Tavis tvinis ubnebis mixedviT. magaliTad, nervuli
Zafebi agrZelebs mielinacias ufro didi xnis ganmavlobaSi metyvelebis unaris ubanSi da ufro metad Sublis wilebSi,
vidre mxedvelobisa da smenis ubnebSi (adaptirebuliaAThompson & Nelson, 2001).
Tavis tvinis qerqis ubnebi 5.12 naxati gvaCvenebs Tavis tvinis qerqis specifi-
kuri ubnebis funqcionirebas, iseTs, rogoricaa informaciis miReba SegrZnebebidan, sx-
eulisTvis instruqciis micema, rom imoZraos da iazrovnos. is zogadi rigi, romliTac
kortikaluri ubnebi viTardeba, Seesatyviseba am Tvisebebis warmoSobas Cvilsa da bavS-
vSi. magaliTad ERP da fMRI zomebi warmoaCens aqtivobis afeTqebas (romlebic sinafsur
zrdasa da mielinacias aRniSnavs) audio da vizualur kotreqstSi da im zonebSi, rom-
lebic pasuxismgeblebi arian sxeulis moZraobaze pirveli wlis ganmavlobaSi. es aris
saocari winsvla audio da vizualur aRqmaSi da motorul unar-Cvevebis daostatebaSi
(Johnson, 1998). metyvelebis unaris ubnebi gansakuTrebiT aqtiuria gviandeli Cvilo-
bidan skolamdel wlebamde. sivrcobrivi sagangebo unar-Cvevebis ubnebis aqtivoba iz-
rdeba adreul da bavSvobis Sua periodSi, msubuqi naxtomiT 8 da 10 wlis asakSi (Thatcher,
Walker, &Giudice, 1987; Thompson da sxvebi, 2000).
Sublis wilebi is kortikaluri ubnebia, romlebic ganviTarebisTvis yvelaze did
dros saWiroeben da pasuxismgebelni arian azrovnebaze, konkretulad _ cnobierze, yu-
radRebaze, impulsebis Sekavebaze, informaciis integraciasa da dagegmili qcevis regu-
laciaze. 2 Tvidan asakidan moyolebuli es zonebi ufro warmatebulad funqcionireben,
vidre manamde swraf sinafsur formirebas da agrZeleben Sua bavSvobis asakamde (Nelson,
2002; Thompson da sxvebi, 2002). Sublis wilebis mielinacia narCundeba mozardobis peri-
odSi da xels uwyobs rTuli kognituri unar-Cvevebis daxvewas (Sowell da sxvebi, 2002).
lateralizacia da memarcxeneoba-memarjveneo
ba. memarjveneobasa da memarcxeneobaze arsebuli
vrceli literatura emxroba im Tvalsazriss, rom
tvinis lateralizaciaze moqmedebs bunebac da kve-
bac. erTi wlisTvis Cvilebi ukve aniWeben upirateso-
bas erT-erT xels, imiTi romelsac avleben sagnebs
da ikvleven mas, rac Semdeg vrceldeba ufro farTo
speqtris unar-Cvevebze, rogoricaa kovzisa da Cang-
lis xmareba, sagnebis srola da daWera, xatva da wera
(Hinojosa, Sheu, & Michel, 2003).
xelis xmareba areklavs tvinis erTi nawilis unars
- rasac xSirad individis dominantur cerebrul
naxevarsferos eZaxian, ganaxorcielon motoruli
qceva. dominanturi naxevari sxva mniSvnelovan unar-
Cvevebsac SeiZleba ganapirobebdes. memarjveneebi- tyupebi, rogorc amas fotoze vxedavT, saSvilosnoSi Cveu-
lebriv erTmaneTis sapirispiro mxares wvanan xolme, riTac
sTis, romlebic dasavleTis qveynebis mosaxleobis
SeiZleba avxsnaT, rom maT ufro xSirad aqvT gansxvavebuli
90%-s Seadgenen, metyvelebis unars akontrolebs wamyvani xeli, vidre Cveulebriv da-Zmas.
marcxena naxevarsfero, memarcxene mosaxleobis Laura Dwight Photograpy
darCenili 10%-is metyvelebis unars ki orive naxe-
varsfero. unari ganawilebuli aqvs orive naxevars-
feroze (Knecht da sxvebi, 2000). es imaze miuTiTebs
mianiSnebs, rom memarcxeneTaA tvini gacilebiT naklebad aris lateralizebuli, vidre
memarjveneebisa. am ideis sasargeblod unda iTqvas, rom bevri memarcxene ambideqstria.
miuxedavad imisa, rom maT marcxena xelis xmareba urCevniaT, isini iseve ostaturad iy-
eneben marjvena xelsac (McManus da sxvebi, 1998).
mkvlevarebis azri gansxvavdeba memkvidreobis zegavlenis sakiTxSi memarjveneo-
ba-memarcxeneobaze. cacia mSoblebs arc ise xSirad uCndebaT cacia Svilebi. erTi ge-
netikuri Teoriis Tanaxmad bavSvebis umetesoba memkvidreobiT iRebs gens, romelic
ganawyobs maT memarjveneobisaken da marcxena dominanturi cerebruli naxevarsfer-
osken, magram es midrekileba ar aris sakmarisad Zlieri imisTvis, rom garemo zewola
gadalaxos, romelsac SeuZlia bavSvi caciobisTvis upiratesobis miniWebisken gadax-
aros (Annett, 2002). im gamocdilebas, romelsac adamiani iRebs jer kidev prenatalur
periodSi, marTlac SeuZlia didi zegavlena moaxdinos memarjveneoba-memarcxeneobaze.
orive, rogorc identuri, ise fraternalur tyupebi ufro gansxvavdebian erTmaneTis-
gan xelis xmarebis TaviseburebiT, vidre Cveulebrivi da-Zma, SesaZloa imitom, rom tyu-
pebi saSoSi, Cveulebriv, erTmaneTis sawinaaRmdego mxares wvanan (Derom da sxvebi, 1996
) iTvleba, rom umetesad erTi nayofis marcxenamxrivi orientacia aviTarebs sxeulis
marjvena mxaris moZraobebis kontrols (Previc, 1997).
memarjveneoba-memarcxeneoba praqtikis Sedegicaa. axalSobilebis midrekileba Ta-
vis poziciisken, aris mizezi imisa, rom isini iyurebian erT mxares da iyeneben erT xels,
romelic ufro kargad viTardeba (Hinojosa, Sheu, & Michel, 2003). didi kulturili varia-
cia arsebobs memarjveneoba-memarcxeneobis raodenobaSic. magaliTad, tanzaniaSi (af-
rika) bavSvebs fizikurad zRudaven da sjian marcxena xelisTvis upiratesobis miniWebis
gamo. tanzanieli bavSvebis 1%-ze naklebia cacia (Provins, 1997).
SesaZloa gagigiaT, rom memarcxeneoba umeteswilad sWarbobs gonebrivad CamorCe-
nil da fsiqikurad avadmyof adamianebSi. miuxedavad imisa, rom es simarTlea, gaixseneT,
rom korelacia or cvlads Soris ar niSnavs imas, rom erTi iwvevs meores. atipuri lat-
eralizacia albaT ar ganapirobebs individTa am problemas. SesaZloa maT marcxena nax-
evarsferos adreuli dazianeba hqondaT, ramac gamoiwvia uunaroba da marxcena xelze
gadasvla. am ideis mxardasaWerad memarcxeneoba dakavSirebulia prenatalur da mSo-
biarobis sirTuleebTan, ramac SeiZleba gamoiwvios tvinis dazianeba, gaxangrZlivebuli
mSobiaroba, naadrevi mSobiaroba, Rh faqtoris SeuTavsebadoba da mSrali mSobiaroba
(O,Callaghan da sxvebi, 1993; Powls da sxvebi, 1996).
244
biologia da garemo
Tavis tvinis plastikuroba:
Tavis tvinis dazianebis mqone
bavSvebis da ufrosebis gamokvlevis Sedegebis mimoxilva
sicocxlis pirvel wlebSi Tavis tvini zedmiw- sas. rodesac skolamdeli da mozardobis periodSi
evniT plastikuria. mas SeuZlia sxvadasxva funqcia- bavSvebs sTxoven dizainis kopirebas, maT, visac
sTan dakavSirebuli zonebis reorganizeba. Sesabam- marjvena naxevarsferos dazianeba aReniSneboda,
isad, is zradsruli adamianebi, visac tvini Cvilobis problemebi aqvT mTlianobiT damuSavebasTanAanu ar
periodSi dauzianda, adreul bavSvobaSi naklebad SeuZliaT mTliani formis kargad warmodgena. da
avlenen kognitur dazianebis problemas, vidre is piriqiT, marcxena naxevarsferos dazianebis mqone
ufrosebi, visac ufro gvian dauziandaT Tavis tvini bavSvebi kargad ixataven mTel formas da rCebaT
(Huttenlocher, 2002). Tumca axalgazrda Tavis tvini wvrili detalebi (ix. foto 5.13). Tumca, asakTan er-
mTlianad plastikuri ar aris. rodesac is daziane- Tad, bavSvebs uumjobesdebaT xatvis unari, rac ar
bulia, misi funqcionireba kompromisulia. plasti- xdeba tvinis dazianebis mqone zrdasrul adamianeb-
kurobis xarisxi damokidebulia Semdeg faqtorebze: Si (Akshoomoff da sxvebi, 2002; Stiles da sxvebi, 2003).
asakze dazianebis miRebisas, dazianebis adgilsa da naTelia, rom Tavis tvinis adreuli dazianebis
unaris zonaze. aRdgena ufro ukeT aisaxeba metyvelebis unarze,
vidre sivrcis aRqmis unarze. ratom xdeba ase? mkv-
Tavis tvinis plastikuroba levarebi fiqroben, rom am ori unaridan sivrcis
aRqmis procesebi ufro Cven evoluciur istoriaSi,
Cvilobasa da bavSvobaSi. amitom dabadebisas ukve ufro lateralizebulia
im bavSvebis metyvelebisa da sivrculis aRqmis (Stiles 2001b; Stile da sxvebi, 2002). Tumca tvinis ad-
unari, vinc dabadebisas an 6 Tvis asakmde miiRo Ta- reul dazianebas naklebi zegavlena aqvs, vidre gvi-
vis tvinis dazianeba mozardobaSi ganmeorebiT Ses- andel dazianebas, rogorc metyvelebis enaze, ise
sivrcis aRqmaze. Tu SevajamebT, davinaxavT, rom ax-
wavlili (Akshoomoff da sxvebi, 2002; Stiles, 2001 a). algazrda Tavis tvini gamorCeulad plastikuria.
yvela bavSvs hqonda gadatanili Tavis tvinis adreu-
li spazmi, Seteva, apopleqsia an hemoragia (hemora-
giuli insulti) fMRI da Tavis tvinis suraTis Sem- Axalgazrda Tavis tvinis
swavlelma gamokvlevebma aCvena dazianebis zusti plastikurobis fasi
adgili.
metyvelebisa (naklebi xarisxiT) da sivrcis aR-
imis miuxedavad, sad iyo daizianeba _ marcxena
qmis STambeWdavi aRdgenis miuxedavad, Tavis tvinis
Tu marjvena naxevarsferoSi, bavSvebs aReniSnebaT
adreuli dazianebis mqone bavSvebs skolis period-
CamorCena metyvelebaSi 3 wlis asakamde. is faqti,
rom nebismieri naxevarsferos dazineba zegavle-
nas axdens metyvelebis kompetenciaze, adasturebs
imas, rom metyvelebis funqcia farTod aris tvinSi
ganawilebuli. magram 5 wlis asakisTvis bavSvebi
imdidreben leqsikas da iZenen gramatikul unar-
Cvevebs. dauzianebeli zonebi an erT, an meore nax-
evarsferoSi Tavis Tavze iReben am funqciebs.
metyvelebasTan SedarebiT sivrcis aRqmis un-
ari ufro ziandeba Tavis tvinis adreuli tramvi-
Si aqvT sxvadasxva xasiaTis kompleqsuri gonebrivi aqvT, rom aRmoaCenen, rogor muSaobs erTad gamoc-
deficiti. magaliTad, maTi progresi kiTxvasa da dileba da Tavis tvinis plastikuroba ise, rom maT
maTematikaSi neli tempiT viTardeba. rodesac maT SeZlon dazianebis mqone an armqone yvela asakis
sTxoven, moyven wakiTxulis Sinaarsi, isini gacile- adamianebis daxmareba, raTaAisini maqsimalurad gan-
biT ufro martivad yvebian ambavs, vidre amas gaa- viTardnen.
keTebda Tavis tvinis dazianebis arqmone maTi Tana-
toli (Relly, Bates, & Marchman, 1998). ufro metic,
rac ufro mZime dazianeba aReniSneboda Tavis tvinis
qsovils adreul Cvilobasa da bavSvobaSi, miT ufro forma, romelic bavSvs unda gadaexata
dabal qulebs iRebs gonierebis testSi (Levien da +++++
sxvebi, 1987). + +
+ +
mkvlevarebi amboben, rom Tavis tvinis plastiku- + +
+ +
robis maRal xarisxs Tavisi mniSvneloba aqvs. rode- ++++ +
sac tvinis janmrTeli ubnebi Tavis Tavze iRebs da-
zianebuli zonis funqcias, maSin ~xalxmravlobis
marjvena naxevarsferos adreuli dazianeba
efeqti~ iCens Tavs: mravaljeradi amocanebi unda
Seasrulos tvinis ufro patara ubanma, vidre Tavis
tvinis qsovilebis Cveulebrivi moculobaa. Sesabam- kl
isad, Tavis tvini informacias ufro nela da nak- 5 wlis da
lebad zustad amuSavebs, vidre amas intaqturobis 1 Tvis
SemTxvevaSi gaakeTebda. yvela tipis rTuli fsiqi-
kuri unari ziandeba imitom, rom maT kargad ganxor-
ja
cielebas Tavis tvinis mniSvnelovani sivrce sWird-
5 wlis da
eba (Huttenlocher, 2002). 8 Tvis
memkvidreobiToba
iqidan gamomdinare, rom identuri tyupebi erTmaneTs ufro hgvanan sxeulis zomiT,
vidre fraternaluri tyupebi, viciT, rom memkvidreobiToba zrdisTvis metad mniS-
vnelovani faqtoria. rodesac kveba da janmrTeloba adekvaturia, simaRle da fizi-
kuri zrdis tempi (ConCxis asakidan da pirveli mensturaciidan gamomdinare) didad aris
damokidebuli memkvidreobiTobaze. sinamdvileSi, imdenad, ramdenadac uaryofiTi
garemo zegavlenebi, rogoricaa kveba an daavadeba, ar aris mwvave, bavSvebi da mozardebi,
Cveulebriv, wamoewevian xolme zrdis temps – es aris genetikurad ganpirobebuli zrda,
rodesac pirobebi gamoswordeba. da mainc, Zalian bevri Sinagani organo, tvinidan daw-
yebuli gulisa da saWmlis momnelebeli sistemis CaTvliT, SesaZloa mudmivad safrTxis
qveS iyos (Hales & Ozanne, 2003). (gaixseneT me-3 TavSi ganxiluli araadekvaturi prenata-
luri kvebis Sedegebis zegavlena momavalSi janmrTelobaze).
genebi zegavlenas axdens sxeulis mier hormonebis warmoqmnis kontrolsa da sensi-
tiurobaze hormonebis mimarT. mutacias SeuZlia am procesis Sewyveta da amis Sedegad
fizikuri zomis deviaciisken wayvana. drodadro SemTxveviTi mutacia farTod vrcel-
deba mosaxleobaSi. gaixseneT kongos respublikis efeebis tomi, romelTa simaRlec
Cveulebrivi zradsruli adamianis zomaze _ 5 futze naklebia. adreul bavSvobaSi efes
bavSvebis zrdis tempi mcirdeba. 5 wlis asakisTvis isini gacilebiT ufro dablebi arian,
vidre 5 wlis Crdiloamerikeli bavSvebi. genetikuri mizezis gamo zrdis hormoni (zh)
naklebad moqmedebs efes axalgazrdebze, vidre sxva bavSvebze (Bailey, 1990). efes tomis
sidablis mizezi SesaZloa kaloriebze maTi moTxovnilebis Semcireba iyos, radgan cen-
traluri afrikis tropikul tyeebSi sakvebi naklebia da maTi
aRnagobis gamo aqaurebi ufro msubuqad gadaadgildebian ZuZuTi kveba gansakuTrebiT mniSvnelovania
usier tyeSi. ganviTarebad qveynebSi, sadac bavSvebi cudi
genetikuri wyoba da aRnagoba zegavlenas axdens sxeulis kvebisa da farTod gavrcelebuli siRaribis
wonazec, rogorc amas vxedavT naSvilebi bavSvebis wonis gamo sikvdilis riskis qveS imyofebian. es
gambieli bavSvi savaraudod normalurad
magaliTze, romelic ufro zust korelaciaSia maTi gene-
ganviTardeba erTi wlis ganmavlobaSi, rada-
tikuri mSoblebis wonasTan, vidre mSvilebel mSoblebTan gan igi dedis rZiT ikvebeba.
(Sorensen,Holst, & Stunkard, 1998). wonis regulaciisTvis gare- Sean Sprague/The Image Works
mos, kerZod kvebas, Zalian didi mniSvneloba aqvs.
kveba
kveba mniSvnelovania ganviTarebis nebismier etapze, gan-
sakuTrebiT ki _ sicocxlis pirveli 2 wlis ganmavlobaSi,
radgan sxeuli da tvini Zalian swrafad izrdeba. yovel zed-
meti funtisaTvis erTad Cvils orjer meti energia sWirdeba,
vidre zrdasrul adamians. maTi kaloriuli Sewovis 25% midis
zrdaze da Cvilebs damatebiTi kaloriebi sWirdebaT, raTaAs-
wrafad mzardi organizmis organoebma da organoTa sistemeb-
ma Sesabamisad imuSavon (Trahms & Pipes, 1997).
ZuZuTi kveba da xelovnuri kveba. Cvilebs ara marto sakma-
risi sakvebi sWirdebaT, aramed es sakvebi kargi xarisxisa unda
iyos. adreul CvilobaSi, ZuZuTi kveba idealurad miesadage-
ba maT saWiroebebs da xelovnuri kvebis formulebi dedis
rZis imitacias cdilobs. Semdeg gverdze ixileT rubrika _
`gamoviyenoT rac viciT~. is ajamebs janmrTelobisTvis Ziri-
Tad dedis rZiT kvebis upiratesobas.
msoflios Rarib regionebSi dedis rZiT ZuZuTi gazrdi-
li bavSvebi naklebad ganicdian cudi kvebis Sedegebs, vidre
xelovnurad gazrdili bavSvebi da 6-14-jer met SemTxvevaSi
aRweven 1 wels. msoflio janmrTelobis dacvis organizaciis
250
codnis gamoyeneba
ratom unda vkveboT bavSvi ZuZuTi
upiratesobebi kvebisa da
axsna
janmrTelobis TvalsazrisiT
icavs ybis sawovaris magivrad dedis ZuZus wova icavs araswori Tankbil-
araswori visgan anu mdgomareobisgan, rodesac qveda da zeda yba erTmaneTs
ganviTarebisa sworad ar edeba. is agreTve icavs kbilebs gafuWebisgan, radgan
da kbilebis Cvilebs, vinc xelovnur kvebazea, piris RruSi rCeba tkbili
gafuWebisgan siTxe.
uzrunvelyofs imis gamo, rom ZuZuTi gazrdil bavSvebs sxva tipis baqteria
saWmelis aqvT kuW-nawlavSi, vidre xelovnur kvebaze myofT, maT iSviaTad
monelebas awuxebT kuWis Sekruloba da sxva gastroenteruli problemebi.
aadvilebs myar sakvebze dedis rZiT gazrdili bavSvebi axal myar sakvebs ufro advilad
gadasvlas eguebian, vidre xelovnur kvebaze myofebi. amas, SesaZloa ganapi-
robebdes dedis rZidan miRebuli nairferovani gemos, romelic
sakvebidan gadadis rZeSi.
wyaro: Fulham, Collier, & Duggan, 2003; Kramer da sxvebi, 2002, 2003; Kramer & Kakuma, 2002).
251
mier rekomendebulia aZlevs ZuZuTi kveba 2 wlis asakamde 6 Tvis asakSi cotaodeni my-
ari sakvebis damatebiT. Tuki es rekomendacia Sesruldeba, yovelwliurad gadarCeba
milionze meti Cvilis sicocxle. ramdenime kviriani ZuZuTi kvebac ki, garkveuli dacvaa
respiratoruli da infeqciuri daavadebebisagan, romelic gamanadgurebelia ganviTa-
rebadi qveynebis bavSvebisTvis. es kargia imitomac, rom sanam deda ZuZus aWmevs bavS-
vs, is savaraudod ufro iSviaTad fexmZimdeba, rac da-Zmas Soris asakobrivi interva-
lis gazrdis saSualebas iZleva da, Tavis mxriv, Rarib qveynebSi Cvilebisa da bavSvebis
sikvdilianobis Semcirebis ZiriTadi faqtoria (Darnton-Hill & Coyne, 1998). (Tumca unda
gvaxsovdes, rom ZuZuTi kveba mainc ar aris fexmZimobisgan dacvis garantia).
da mainc, ganviTarebadi qveynebis bevrma dedam ar icis ZuZuTi kvebis upiratesobis
Sesaxeb. afrikaSi, Sua aRmosavleTsa da laTinur amerikaSi dedebis 40 procentze nakle-
bi mxolod ZuZuTi kvebavs bavSvebs, 60 procentze naklebi nawilobriv kvebavs Svilebs
ZuZuTi sicocxlis pirveli 6 Tvis ganmavlobaSi. metic, am dedebis 30-60% ori wlisTvis
wyvets ZuZus micemas (Lauer da sxvebi, 2004). bevri Svils aZlevs komerciuli formulis an
dabali xarisxis sakvebs, rogoricaa brinjis naxarSi an wyalSi gaxsnili Zroxis an Txis
rZe. am sakvebis dabinZureba xdeba cudi sanitariuli meTvalyureobis gamo da xSirad
bavSvebis daavadebis mizezia. gaerTianebuli erebis organizaciamM mouwoda yvela saa-
davdmyofos da samSobiaros, rom xeli Seuwyon ZuZuTi kvebas, Tu ki dedebi ar arian
virusis an baqteriuli infeqciis matareblebi (iseTisa rogoricaa Sidsi an tuberku-
lozi), romlebic SeiZleba gadaeces bavSvs. dReisaTvis ganviTarebuli qveynebis umete-
sobam uari Tqva axalbeda dedebisTvis ufaso an subsidirebuli formulis micemaze.
nawilobriv bunebrivi Sobadobis moZraobis wyalobiT,ukve or aTwleulze metia,
rac ZuZuTi kveba ufro gacrcelebuli xdeba industriul qveynebSi, gansakuTrebiT ga-
naTlebul qalebSi. dRes amerikeli dedebis 68% da kanadeli dedebis 73% ZuZuTi kve-
bavs Svilebs.
miuxedavad amisa, amerikeli dedebis daaxloebiT ori mesamedi da kanadeli dedebis
naxevri ramdenime Tvis mere wyevets Svilis ZuZuTi kvebas (Ahluwalia da sxvebi, 2003; Health
Canada, 2002a). dedis rZe imdenad advilad mosanelebelia, rom bavSvs sakmaod swrafad
Sivdeba-yovel 1 an 2 saaTSi, maSin rodesac xelovnur kvebaze myof bavSvebs SivdebaT
yovel 3-4 saaTSi. amis gamo bevri dasaqmebuli dedisTvis ZuZuTi kveba mouxerxebelia.
amitom ar aris gasakviri, rom dedebi, vinc samuSaos mSobiarobidan male brundebian,
adre wyveten Svilebis ZuZuTi kvebas (Arora da sxvebi, 2000).
dedebs, visac mTeli drois ganmavlobaSi ar SeuZlia TavinT SvilebTan yofna, Zu-
ZuTi kvebas umateben xelovnur kvebas. amerikisa da kanadis jandacvis saagentoebi
urCeven dedebs, bavSvebi 6 Tvemde mxolod ZuZuTi kvebon. SeerTebul StatebSi reko-
mendacias iZlevian, rom 1 wlamde Cvilis kvebaSi iyos CarTuli dedis rZe. kanadaSi 2
wlamde da met asakSicaa rekomendebuli dedis rZiT bavSvis kveba(Health Canada , 2004c;
Satcher, 2001).
qalebi, romlebsac ar SeuZliaT an ar undaT ZuZuTi bavSvis gazrda zogjer dardo-
ben, rom Svilebs janmrTeli fsiqologiuri ganviTarebisTvis aucilebel da arsebiT
gamocdilebas akleben. da mainc, industriuli qveynebSi ZuZuTi gazrdili da xelovnur
kvebaze myofi baSvebi erTmaneTisgan emociuri adaptaciiT ar gansxvavedebian (Fergusson
& Woodward, 1999). zogierTi gamokvleva bevri faqtoris gakontrolebis Semdeg ZuZuTi
gazrdili bavSvebis inteleqtis testiT miRebuli Sedegebi odnav ukeTesia, Tumca sxva
gamokvlevebis mixedviT kognituri gansxvaveba ar aRiniSneba (Gomez-Sanchiz da sxvebi,
2003; Jain, Concat, & Lenethal, 2002). miaqcieT yuradReba, rubrikaSi `codnis gamoyeneba~
mocemulia dedis rZiT miwodebuli mkvebavebi rogor aris misadagebuli da ramdenad
kargia Tavis tvinis adreuli ganviTarebisTvis.
warmetyveleb. skolamdeli asakis bavSvebi kargad Wamen erT kvebaze da meoreze TiTq-
mis ar ekarebian saWmels, bevric amorCeviT da faqizad Wams. mada qveiTdeba, rodesac
zrda mcirdeba. ufro metic, skolamdeli asakis bavSvebis sifrTxile axali sakvebis
mimarT adaptciuri funqciis matarebelia. nacnob sakvebze mijaWvuloba niSnavs imas,
rom naklebia albaToba imisa, rom bavSvebi Caylapaven saxifaTo nivTierebas, rodesac
ufrosebi iq ar arian, raTa bavSvebi daicvan (Birch & Fisher, 1993). mSoblebi ar unda Sea-
wuxos bavSvebis mier Wamidan Wamamde miRebuli sakvebis sxvadasxva raodenobam. droTaA
ganmavlobaSi, skolamdeli asakis bavSvebi kompensacias akeTeben imiTi, rom Tu erT kve-
baze cotas Wamen, meoris dros inazRaureben raodenobas (Hursti, 1999).
bavSvebSi aRiniSneba tendencia, mibaZon maT sayvarel adamianebs sakvebis arCevaSi da
kvebiT gamocdilebas – rogorc ufrosebisa, ise Tanatolebis. magaliTad, Tu deda rZes
da limonaTs svams, misi 5 wlis gogonac irCevs rZes an gazian sasmels (Fosher da sxvebi,
2001). meqsikaSi, sadac bavSvebi xedaven, rogor uyvarT maT mSoblebs wiwakiani sakvebi,
enTuziazmiT miirTmeven Cilis, maSin rodesac amerikeli bavSvebi masze uars amboben
(Birch, Zimmerman, & Hind, 1980).
ganmeorebiT axali sakvebis gacnoba (zewolis gareSe rom Wamon) amaRlebs bavSvebis
mxridan mis mimReblobas. brokolisa da tofus SeTavazeba aviTarebs janmrTeli sakvebis
mowonebas. da, piriqiT, tkbili xilisa da ualkoholo sasmelis mirTmeva aviTarebs `rZis
uaryofis~ tendencias (Black da sxvebi, 2002). miuxedavad imisa, rom bavSvebis janmrTeli
kveba damokidebulia sasargeblo sakvebi an garemoze, mSoblebis metismeti kontroli
Wamaze zRudavs bavSvis Sanss, ganaviTaros TviT-kontroli. zogierTi mSobeli bavSvs
qrTams sTavazobs (`daamTavre bostneuli da namcxvars dagimateb~), es is SemTxvevaa,
bavSvebs naklebad uyvarT roca jansaRi sakvebi da ufro metad etanebian tkbileulsa
da nugbars (Birch, Fisher, & Davison, 2003).
rodesac pubertacias periodi dgeba, sxeulis swrafi
am honduraseli bavSvis gaberili muceli zrda iwvevs sakvebis raodenobis momatebas. es zrda
da apaTiuri qceva kvaSiorkoris klasikuri sakvebis moTxovnilebis iseT dros dgeba, rodesac kvebis
simptomebia anu im kvebiTi daavadebisa,
Cveva cudia. nebismieri asakobrivi jgufidan yvelaze
romelsac proteinebis dabali Semcvelobis
sakvebi iwvevs. xSirad mozardebi toveben dilis sauzmes (Cveva, romelic
Bob Daemmrich/The Image Works simsuqnesTan aris dakavSirebuli), STanTqaven cariel
kaloriebs da naucbadevad Wamen (Videon & Manning, 2003).
miuxedavad imisa, rom swrafi kvebis restornebi, romle-
bic Tineijerebis Sekrebis sayvareli adgilia, axla ukve
janmrTel meniusac sTavazoben momxmarebels, mozard-
ebs mainc sWirdebaT ufrosi, romelic maT alternativis
SerCevaSi daexmareba. swrafi kvebis da skolis a la carte
sakvebis yidva (sasauzmeebisa da savaWro avtomatebis CaT-
vliT) mWidrod aris dakavSirebuli maRali cximianobis
mqone sakvebisa da ualkoholo sasmelis moxmarebasTan,
rac imas niSnavs, rom Tineijerebi Zalian xSirad araja-
nsaR arCevans akeTeben (Bowman da sxvebi, 2994; Kubik da
sxvebi, 2003).
mozardebSi yvelaze gavrcelebuli kvebis problemaa
rkinis deficiti. daRlil, apaTiur, gaRizianebul mo-
zards SesaZloa anemia hqondes _ amitom is ubeduri gv-
gonia, mas ki samedicino Careva sWirdeba. Tineijerebis
umetesoba ar iRebs sakmarisi raodenobiT kalciums, maT
agreTve akliaT riboflavini (vitamini BA) da magneziumi
(orive xels uwyobs metabolizms) (Cavadini, Siega-Riz, &
Popkin, 2000).
ojaxuri sadilebi janmrTel kvebasTan aris dakav-
Sirebuli, rac niSnavs xilis, bostneulis, marcvleulis
(fafeulis) da kalciumiT mdidari sakvebis miRebas Tine-
253
sqema 5.14
100
televizoris yurebisa da wonis matebis
kavSiri 4-11 wlis asakSi. longitudinuri 3/
4
gamokvlevis farglebSi informacia Segrovda 3/
4
televizoris yoveldRiurad yurebis saa- 80
Tebisa da kanqveSAcximis dagrovebis kavSirze,
romelic izomeba milimetrebiT sxeulis
xuT adgilze (mklavis zeda nawili, mxrebi,
muceli, torsi da barZayebi). rac ufro did 60
xans uyureben bavSvebi televizors, miT ufro
meti cximi edeba maT sxeuls. 10-11 wlis asakSi
gansxvaveba im bavSvebs Soris, vinc 3 saaTi uy-
urebs televizors da maT Soris, vinc mxolod 40
1 saaTs uTmobs televizoris yurebas, Zalian
didia. (adaptirebulia wignidan M.H.Proctor
da sxvebi, 2003 ~Television Viewing and Change in
Body Fat from Preschool to Early Adolescence: The 20
4 5 6 7 8 9 10 11
Framingham Children,s Study,~International Journal
of Obesity, 27, p.831. Nature Publishing Group.
adaptirebulia nebarTviT).
255
simsuqnis mizezebi. yvela bavSvi simsuqnis erTnairi riskis qveS ar imyofeba. Warbwo-
nian bavSvebs Warbwoniani mSoblebi hyavT. simsuqnisadmi midrekileba gacilebiT ufro
metia identur tyupebSi, vidre fraternalurebSi. memkvidreobas mniSvneloba aqvs mx-
olod wonis matebisTvis (Salbe da sxvebi, 2002a). garemo metad mniSvnelovania, rogorc
amas gviCvenebs dabali ses-is, Warbi wonisa da simsuqnis kavSiri industriul qveynebSi,
gansakuTrebiT dabalSemosavlianebsa mqone da, eTnikuri umciresobaTa warmomadgen-
lebSi, rogorebic arian afroamerikeli, laTinoamerikeli, aborigeni amerikeli da
kanadeli bavSvebi da zrdasrulebi (Anand da sxvebi, 2001; Kim da sxvebi, 2002). faqtorebi,
romlebic amas ganapirobebs, codnis da informaciis nakleboba janmrTeli kvebis Ses-
axeb, cximis maRali Semcvelobisa da iafi sakvebis yidvis tendencia da ojaxuri stresi,
ris gamoc zogierTi individi bevrs Wams. gaixseneT, rom is bavSvebic, visac sakvebi aklia
bavSvobaSi, mogvianebiT Warbwonianobis riskis qveS arian.
mSoblebis kvebis stilic garkveul rols asrulebs. Warbi wonis mqone bavSvebi, sa-
varaudod, ufro met maRalkaloriul, agreTve tkbil da cximian sakvebs iReben. Sesa-
Zloa imitom, rom amgvari sakvebi sWarbobs maTi mSoblebis mier SeTavazebul meniuSi,
romlebic, Tavis mxriv, midrekilni arian Warbwonianobisken. 3000 amerikelis gamok-
iTxvis Sedegad gairkva, rom maTi umravlesoba Tavis 4-24 Tvis bavSvebs yoveldRiurad
sTavazoben kartofilis Cipsebs, picas, kanfetebs, tkbili xilis sasmels da sodas. saSu-
alod, Cvilebi 20%-iT, mcirewlovani bavSvebi ki saWiroze 30%-iT met kalorias iReben
(Briefel da sxvebi, 2004). zogierTi mSobeli ukiduresad bevrs aWmevs bavSvs da amas imiTi
xsnis, rom bavSvs diskomforti aqvs imitom, rom Sia. sxvebi ki Zalian zRudaven akon-
troleben da bavSvebs, konkretulad ki imas, rodis, ras da ramdens Wams maTi bavSvi da
nerviuloben, rom bavSvma ar moimatos (Birch, Fisher, & Davison, 2003; Spruijt-Metz da sxvebi,
2002). TiToeul SemTxvevaSi mSoblebi ver exmarebian Svilebs sakvebis miRebis daregu-
lirebaSi. Warbi wonis mqone bavSvebis mSoblebi xSirad iyeneben sakvebs, raTaAwaaxalison
sxva tipis qceva – es is gamocdilebaa, romlis gamoc bavSvebi did mniSvnelobas aniWeben
nugbars (Sherry da sxvebi, 2004).
amgvari gamocdilebis gamo, msuqani bavSvebi male iviTareben cudi kvebis Cvevas. isi-
ni gacilebiT ufro metad reagireben, sakvebTan dakavSirebul gare gamRizianebelze,
rogoricaa gemo, sanaxaoba, ynosva, dRis monakveTi da sakvebTan dakavSirebul sityve-
bi da nakleb reaqcias aZleven SimSilis namdvil moTxovnilebas, vidre normaluri wo-
nis mqone individebi (Graet & Crombez, 2003; Jansen da sxvebi, 2003). isini agreTve Wamen
swrafad da naklebi mondomebiT ReWaven sakvebs. es qcevis is modelia, romelic 18 Tvis
asakSi ukve Cndeba (Drabman da sxvebi, 1979).
Warbwoniani bavSvebi, normaluri wonis bavSvebTan SedarebiT fizikurad naklebad
aqtiurnia, da maTi mSoblebic araaqturebi arian (Davison & Birch, 2002). intaqturoba
aris Warbi wonis rogorc mizezi, ise Sedegi. gamokvlevis Tanaxmad bavSvebis simsuqnis
matebis mizezi isicaa, rom Crdiloamerikeli bavSvebis umetesoba drois did nawils
atarebs televizorTan. gamokvlevis Tanaxmad, romelmac Seiswavla 4-11 wlis bavSvebis
televizoris yurebis stili, aRmoCnda, rom rac ufro met xans uyurebs bavSvi tele-
vizors, miT ufro bevr qons agrovebs da is bavSvebi, vinc yovel dRe 3 saaTze met xans
uyurebs televizors, 40%-iT ufro msuqnebi arian, vidre isini vinc 1 saaTze mets ar
uZRvnis televizors (ix. cxrili 5.14) (Proctor da sxvebi, 2003). televizoris yureba di-
dad amcirebs dros, romelic eZRvneba fizikur savarjiSoebs, satelevizio reklamebi
ki mouwodeben bavSvebs, miirTvan gamasuqebeli, arajansaRi nugbari. rac ufro msuqani
xdeba bavSvi, miT ufro metad anacvlebs aqtiur TamaSs umoZrao garTobiT =mjdomare
stiliT, WamiT da kidev ufro metad suqdeba (Slabe da sxvebi, 2002b).
256
infeqciuri daavadebebi
Cveulebriv, kargad nakveb axalgazrdebze bavSvTa daavadebebs zegavlena ar axdens
zrdaze. magram rodesac bavSvebi cudad ikvebebian, daavadeba urTierTqmedebs cud kve-
basTan da kravs mankier wres, ramac SesaZloa gamousworebeli Sedegebi gamoiRos.
amerikis SeerTebul StatebSi samedicino dazRvevis armqone yvela bavSvs mieca ufaso
imunizaciis garantia. am programis meSveobiT miRweuli iqna imunizaciis xarisis gaum-
jobeseba.
araadekvaturi imunizaciis erTi mizezia vaqcinis fulis gadaxdis uunaroba. is mSob
lebi, romlebic yovedRiurad stress ganicdian an ar arian janmrTelebi, ver axerxeben
vaqcinaciis drois dagegmvas. sxvebs, visac ar hyavT pirveladi daxmarebis eqimi, ar un-
daT amerikis SeerTebuli Statebis sajaro jandacvis klinikebSi did rigSi cda (Dom-
browski, Lantz, & Freed, 2004; Hughes & Ng, 2003). araswor informaciac magaliTad, warmod-
genas, rom vaqcina ar muSaobs an asustebs imunur sistemas, garkveul rols asrulebs.
zogierTi mSobeli imyofeba mediis gavlenis qveS, rom wiTela-ybayura-wiTuris vaqcina
zrdis autizmiT daavadebas bavSvebSi, Tumca farTo masStabis gamokvlevebis Tanaxmad,
kavSiri autizmsa da imunizacias Soris dadasturebuli ar aris (Dales, Hammer, & Smith,
2001; Stehr-Green da sxvebi, 2003). im regionebSi, sadac bevri mSobeli uars ambobs bavSvis
imunizaciaze, aRiniSneba yivanaxvelis afeTqebas, romelic sicocxlisTvis saxifaToa
(Tuyen & Bisgard, 2003). mSoblebis gaTviTcnobirebulobis donis amaRlebisken mimarTu-
li sajaro ganaTlebis programa, rom drouli imunizacia usafrTxo da mniSvnelovania,
metad saWiroa.
emociuri keTildReoba
ar SegviZlia miviCnioT, rom siyvaruli da stimulacia ganapirobebs janmrTel fizi-
kur zrdas, magram iseve sasicocxlo mniSvnelobisaa, rogorc sakvebi. zrdis araorgan
uli Seferxebas, mSoblebis mxridan siyvarulis nakleboba iwvevs da Cveulebriv 18 Tvis
asakisTvis iCens Tavs. bavSvebs, visac amgvari Seferxeba aqvT, marazmis yvela niSani aR-
eniSneba. maTi sxeuli gadaRlilia da isini Caketilebi da apaTiurebi arian. aseT SemTx-
vevaSi zrdis Seferxebis raime organuli (an biologiuri) mizezi ar dasturdeba. bavSvs
sakmarisi raodenobis sakvebs sTavazoben, mas raime mwvave da seriozuli daavadeba ar
aReniSneba. amgvari bavSvebis qceva diagnozisTvis ZiriTadi gasaRebia. Cvilebi Tvals ar
aSoreben ufrosebs, aRelvebiT akvirdebian maT yovel moZraobas, iSviaTad iRimebian,
rodesac deda uaxlovdeba da ar exutebian mas xelSi ayvanisas (Steward, 2001).
ojaxuri viTareba, romelic zrdis Seferxebas, Tan sdevs xsnis amgvar tipur reaqciebs.
kvebis dros, safenebis gamocvlisas da TamaSisas am bavSvebis dedebi arian civebi da
distanciurebi, zogjer ki makontrolebeli, mouTmenel da mtrulad ganwyobilic ki
(Hagekull, Bohlin, & Rydell, 1997). sapasuxod, Cvili cdilobs Tavi daicvas imiTi, rom ak-
virdeba ufrosis qcevas da rodesac is uaxlovdeba, bavSvi cdilobs mzera aaridos. Za-
lian xSirad gaumarTlebeli qorwineba da mSoblis fsiqologiuri problema zegavlenas
axdens am problemaze (Drotar, Pallotta, & Eckerle, 1994; Duniz da sxvebi, 1996). zogjer bavSvi
advilad Riziandeba da aCens kvebis cud Cvevebs iseTs, rogoricaa cudi wova da Rebine-
ba – aseT viTarebaSi ki, romlebic Semdgom kidev ufro metad iZabeba bavSvisa da mSob-
lis urTierToba (Wooster, 1999). rodesac mkurnaloba adre iwyeba imiTi, rom exmarebian
mSoblebs an bavSvi gadahyavT bavSvTaAsaxlSi, zrdaSeCerebuli bavSvebi swrafad ewevian
TaviaT Tanatolebs. magram Tu darRveva bavSvobaSi ar gamosworda, umetesoba dabali
rCeba da avlens xangrZliv kognitur da emociur sirTuleebs (Wooster, 2000).
ukiduresi emociuri deprivacia xels uSlis zrdis hormonis gamomuSavebas da iwvevs
fsiqologiur jujobas _ zrdis darRvevas, romelic Cveulebriv Tavs iCens 2-15 wlis
asakSi. misTvis damaxasiaTebelia sidable,Gzh-s Semcirebuli sekrecia, ConCxis umwifari
asaki da adaptaciis seriozuli problemebi, romelic gvexmareba jujoba normaluri
sidablisgan ganvasxvavoT (Doeker da sxvebi, 1999; Voss, Mulligan, & Betts, 1998). rode-
sac amgvari bavSvebi Sordebian emociurad maTTvis araadekvatur garemos, maTi done
swrafad ubrundeba normalurs da isini swrafad izrdebian. magram Tu mkurnaloba
dagvianebulia, jujoba SeiZleba samudamo gaxdes.
259
niSnulebi
pubertaciuli ganviTareba
Crdiloamerikel biWebsa da gogonebSi
gogonebi saSualo asakis biWebi sa asakis
asaki ranJiri Sualo ranJiri
asaki
ZuZus kertebis gaCena 10 (8-13) (8- saTesle jirkvlebis
zrdis naxtomi 10 13) (8-14) gadideba 11,5 (9,5-13,5)
boqvenze Tmis gaCena 10,5 (9,5-14) boqvezes Tmis gaCena 12 (10-15)
Zalis naxtomis piki 11,6 (10-13.5) penisis gadideba 12 (10,5-12,5)
simaRlis naxtomis 11,7 zrdis naxtomi 12,5 (10,5-16)
piki menarqe (pirveli (10,5-14) spermarqe (pirveli
menstruacia) 12,5 (10-14) eakulacia) 13,5 (12-16)
wonis naxtomis piki 12,7 (10-16) zrdis naxtomis piki 14 (12,5-15,5)
zrdasrulis aRnagoba 13 wonis naxtomis piki 14 (12,5-15,5)
gul-mkerdis zrdis (10-16) saxis Tmovaneba 14 (12,5-15,5)
dasruleba boqvenze 14 xmis daboxeba 14 (12,5-15,5)
Tmis zrdis dasru- (14-15) penisis da saTesle
leba 14,5 jirkvlebis zrdis
dasruleba 14,5 (12,5-16)
Zalis naxtomis piki 15,3 (13-17)
zrdasrulis aRna- 15,5 (13,5-17,5)
goba boq-
venze 15,5 (14-17)
Tmis
zrdis
dasas-
ruli
wyaro: Chumlea da sxvebi, 2003; Rogol, Roemmich, & Clark, 2002;Wu, Mendola, & Buck, 2002.
fotoebi: (marcxniv) Aaron Haupt/Photo Researchers,Inc.; (marjvniv) Bill Aron/PhotoEdit
dasavleli mozardebi gadian bevr asakobriv periods: rodesac maT aZleven ufrosis
statuss, magaliTad, sxvadasxva asaki samuSaos dasawyebad, manqanis tarebis, skolis dam-
Tavrebis, arCevnebSi xmis uflebisa da dalevis. zogierT konteqstSi (trasaze da samuS-
aoze) maT eqcevian rogorc ufrosebs, sxva SemTxvevaSi ki (skolaSi da saxlSi) SesaZloa,
jer kidev bavSvebad CaTvalon. fizikuri da socialuri mowifulobis farTod miRebuli
niSnulis ararseboba zrdasrul asakSi Sesvlis process gansakuTrebiT uxerxuls xdis.
mqone qcevaSi, sma da manqanis saxifaTod tarebis CaTvliT. gakveTilebis ufro gvian
dawyeba anazRaurebs Zilis danakargs, magram ar spobs mas (Dahl & Lewin, 2002).
ugunebobis Taobaze sabednierod, xSiri Setyobineba mcirdeba 18 wlis asakis Semdeg
(Larson da sxvebi, 2002; Holsen, Kraft, & Vitterso, 2000). amrigad, biologiuri da situaci-
uri Zalebi erToblivad moqmedeben, rom mozardoba aqcion Rrma dablobebis da maRa-
li mwvervalebis emociur gamocdilebad, vidre periodebad romelic maT akravs. es is
daskvnaa, romelic am Tavis dasawyisSi warmodgenil Tvalsazriss pasuxobs.
kvebis darRvevebi
gogonebi, vinc pubertacias adre aRwevs da ukmayofiloebi arian sakuTari sxeulis
aRnagobiT da izrdebian iseT ojaxebSi, sadac wonasa da sigamxdreze dardi da wuxili
didia, kvebis problemebis riskis qveS arian. gaixseneT am Tavis Sesavali nawilidan, rom
sabrinas deda wuxda Svilis survilze, wonaSi daeklo, rodesac man pubertaciis asaks
miaRwia. mozardobaSi daculi mkacri dieta kvebis Semdgomi darRvevis yvelaze Zlieri
winapirobaa (Patton da sxvebi, 1999). kvebis ori yvelaze seriozuli darRvevaa nervul-
fsiqikuri anoreqsia da nervul-fsiqikuri bulemia.
jeniferi anoreqsiiT iyo daavadebuli. zeda fotoze is saavadmyofoSia, sadac sicocxlis gadasarCenad moxvda da
murnaloba gaiara uWmelobis gamo. xangrZlivi ojaxuri Terapiis Semdeg is gamojanmrTelda. qveda suraTze is saxlSia
_ saavadmyofoSi yofnis 2 wlis Semdeg. anoreqsiiT daavadebul axalgazrdebisAmxolod 50% srulad gamojanmrTel-
deba. Ed Quinn/Corbis
269
seqsualuroba
pubertaciis dadgomasTan erTad, hormonuli cvlilebebi anu androgenebis warmo-
qmna, orive sqesis adamianebSi iwvevs seqsualuri ltolvis gaZlierebas (Halpern, Udry, &
Suchindran, 1997). amasTan dakavSirebiT, mozardebi Zalian dardoben, imaze, rogor mar-
Ton seqsualuroba socialur urTierTobebSi. axali kognituri unari _ momavlis gan-
Wvreta da TviTCaRrmaveba, zegavlenas axdenen maT mcdelobaze. isve, rogorc kvebiTi
qceva, romelic es-esaa ganvixileT, mozardebis seqsualurobac adamianis socialuri
konteqstis Zlieri zegavlenis qveS imyofeba.
kvlevidan praqtikisaken
mSoblebi da Tineijerebi
(ar) saubroben seqsze
rodesac mkvlevarma sTxova ori gogonas da erTi rac saWiroa, mSoblebi aRar Tvlian aucileblad se-
biWis mamas, gaexsenebina seqsualuri urTierTobebis qsze saubars (Jaccard, Dittus, & Gordon, 2000). magram
Tema Tavis ojaxSi, man upasuxa: mozardebis mier TavianTi codnis aRqma mxolod
arasdros damWirvebia Cems SvilebTan saubari... odnav aris miaxlovebuli namdvil codnasTan (Ra-
rasakvirvelia am sakiTxebze... Cemma meuRlem es ukve
gaakeTaA... me damnaSavedac ki vgrZnob Tavs, rom monaw- decki & Jaccard, 1995).
ileoba ar mimiRia. sxva saqmea is, rom arc ki vici, ro- rodesac mSoblebi saubris iniciatorebi xdebian,
gor unda vvuTxra, Tavs ar vimarTleb. es faqtia. ar Tineijerebi iZulebulni arian monawileoba miiRon.
vici ramdenad komfortulad igrZnobdnen Tavs, me isini Civian rom mSoblebi maT ar eqcevian, rogorc
rom mecada maTTan am Temaze saubari... vxvdebi, rom Tanasworuflebianebs da TiTqmis araferi ician Ta-
cota ar iyos es laCruli gamosavalia uxerxulobis namedrove Tineijerebis cxovrebis stilze. garda
amisa, ar arian sakmarisad gaxsnilebi, empaTiurebi
Tavidan asarideblad... ( Kirkman, Rosenthal, & Feld- da mxars ver uWeren. SesaZloa komunikaciis ukeTesi
man, 2002,). unaris gamo dedebi ufro xSirad esaubrebian mo-
Tbili, gagebiT savse urTierToba, rodesac zard Svilebs seqssa da Sobadobis kontrolze, vi-
mSoblebi awvdian bavSvebs informacias seqsisa da dre mamebi.
kontraceptivebis Sesaxeb, gadascemen TavianT mniS- vaJebTan saubris dros, dedebi xSirad seqsua-
vnelovan mosazrebebs, dakavSirebulia Tineijerebis lur sakiTxebs ufro met upiratesobas aniWeben,
mxridan mSoblebis Sexedulebebis mimReblobasa da vidre yoveldRiurs (Lefkowitz da sxvebi, 2002).
Tineijerebis mxridan seqsualuri riskis Semcire- rodesac mSoblebi dominanturebi arian, Tine-
basTan (Jaccard, Dodge, & Dittus, 2002). ijerebi iTrgunebian da gacilebiT ufro iSviaTad
rogorc es mamis mier gakeTebuli SeniSvnidan esaubrebian maT seqsis Taobaze (Lefkowitz, Sigman, &
Cans, mSoblebi eridebian TineijerebTan seqsis Ses-
axeb azriani diskusiis gamarTvas simorcxvis SiSiT. Au, 2000). dabalansebuli, ormxrivi dialogi da se-
isini agreTve gamoTqvamen wuxils, rom mozardi maT qsualuri Temebis gaTvaliswineba ufro xSiria go-
ar miiRebs seriozulad. imis gamo, rom Tineijerebi gonebTan, vidre vaJebTan (Raffaell, Bogenschneider, &
xSirad eubnebian mSoblebs, rom maT ukve ician is, Flood, 1998).
codnis gamoyeneba
strategia axsna
Ria urTierTobis gaagebineT Tineijers, rom xarT sando wyaro mis SekiTxvebze pasuxis ga-
xelSewyoba sacemad, siamovnebiT akeTebT amas da Tqveni pasuxi amomwuravi da zusti
iqneba.
gamoiyeneT sxeulis swori leqsika axalgazrdas samomavlo diskusiisaTvis moamzadebs da as-
nawilebis aRsaniSnad wavlis, rom seqsi ar aris idumalebiT moculi Tema.
swori terminebi
ifiqreT, sanam rodesac mozardi SekiTxvas svams an Tavis azrs gamoTqvams seqsis Sesaxeb,
ilaparakebT nu gansjiT mas da Tu Tqveni azri Tineijerisgan gansxvavdeba, gamoxateT
es muqaris gareSe da xazi gausviT, rom miuxedavad azrTaAsxvadasxvao-
bisa, ar erCiT mas. swori qcevis Tavze moxvevis mcdeloba, rogorc wesi,
gaucxoebas iwvevs.
ar daxuroT Tema bevri mSobeli Tvlis, rom misi roli dasrulda, Tu ki mas erTxel `didi
saubari~ hqonda TineijerTan. axalgazrdebze ki zegavlenas xanmokle
xSiri saubrebi ufro axdens. Ria komunikacia narCundeba Tineijeri sa-
varaudod ubrundeba fiqrebsa da SekiTxvebs.
mSoblis mier miwodebul codnas seqsze bevri upi- mosdis, ufro met gaxsnil SekiTxvas svamdnen, nak-
ratesoba aqvs. mSoblebs SeuZliaT saubris warmarT- lebad gansjidnen, paemansa da seqsualurobaze ufro
va ise, maTTvis faseuls gausvan xazi da informacia farTod da Rrmad saubrobdnen. maTi Tineijerebi ki
miusadagon Svilis pirovnebas da cxovrebis arsebul Tavs ufro komfortulad grZnobdnen saubris dros
wesebs, rasac ver gaakeTebs skola. cxadia, mSoblebs da Sobadobaze meti kontrolo hqondaT (Lefkowitz,
sWirdebaT daxmareba seqsualuri Temebis ufro Sigman, & Au, 2000). ixileT rubrika `codnis gamoy-
efeqtianad gansaxilvelad. gamokvlevis Tanaxmad, im eneba~ warmatebuli saubris Taviseburebebis dasad-
dedebs, vinc swavleba gaiara TineijerebTan seqsze genad.
saubris teqnikaSi, moumzadebeli dedebis jgufTan
SedarebiT, ufro gulwrfeli ormxrivi saubari ga-
sqema 5.16
80
mozardi gogonebis procentuli r-ba,
SeerTebuli Statebi
70 aluri aqti. kanadel gogonebTan SedarebiT 15 wlamde amerikeli
kanada gogonebis ufro didi procentia seqsualurad aqtiuri. sxva
60 SemTxevaSi procentuli raodenoba orive qveyanaSi erTnairia
da dasavleT evropis qveynebisas hgavs. biWebis seqsualuri
50 aqtivoba 3-6%-iT ufro maRalia, vidre gogonebisa. (adaptirebu-
lia Darroch, Frost, & Singh, 2001; Maticka-Tyndale, 2001).
40
seqsualur aqtSi monawileoba mieRo, maSin, rodesac maT amisi survili ar hqondaT (Boyce
da sxvebi, 2003; U.S. Department of Health and Human Services, 2004f).
amis sapirispirod, is Tineijerebi, visac kargi urTierToba aqvT mSoblebTan da Ta-
visuflad da gaxsnilad saubroben maTTan seqssa da kontraceptivebze, savaraudod ax-
orcileben Sobadobis kontrols (Kirby, 2002a). magram Zalian cota mozards sjera imisa,
rom maTi mSoblebi daexmarebian da gaugeben. Zalian bevri ar asrulebs seqsualuri gana-
Tlebis klasebs da sando codna ar gaaCnia. zogierTma isic ki ar icis, sad miiRos rCeva
Sobadobis kontrolis Taobaze. da Tuki amas mainc akeTeben, dardoben imaze, rom eqimi
an ojaxis dagegmvis klinika ar Seinaxavs am informacias konfidencialurad (American
Acadrmy of Pediatrics, 1999).
biologia da garemo
homoseqsualuroba: simarTlis
Tqma sakuTari Tavisa da sxvebisTvis
miuxedavad imisa, rom saboloo daskvna jer kidev ar gamoutaniaT, arsebuli monace-
mebi imaze metyvelebs, rom genetikuri da prenataluri zegavlenebi didwilad ganapiro-
bebs homoseqsualurobas. adamianis evoluciur warsulSi homoseqsualurobas SeiZleba
adaptaciuri funqcia hqonda sxva seqsualuri metoqis agresiuli gamowvevis Sesamcire-
blad da amiT jgufis wevrebis gadarCenas uwyobda xels (Rahman & Wilosn, 2003).
sqema 5.17
SeerTebuli
15-19 wlis gogonebis orsulobis procentuli maCvenebeli rva
Statebi
industrialuri qveyanaSi. amerikel Tineijerebs orsulobis
yvelaze maRali procentuli maCvenebeli aqvs, kanadaSi amerikis axali zelandia
SeerTebuli Statebis naxevars Seadgens, magram gacilebiT ufro
maRalia, vidre dasavleT evropis qveynebsa da iaponiaSi (adap- didi britaneTi
tirebulia Alan Guttmacher Institute, 2001; Singh & Darroch, 2001).
kanada
avstralia
safrangeTi
gorc wesi, bavSvis dabadebamde ar qorwindebian. 1960
wels Sobadobis mxolod 15% modioda dauqorwinebel holandia
qalebze dRes am monacemma 85%-s miaRwia dauqorwinebe-
li (Child Trends, 2001). martoxela dedebis mimarT gazr iaponia
xelSi Cagdeba imis Tqmis tolfasia, rom naadrevi seqsi kargia. Sesa
bamisad, amerikis SeerTebuli Statebis federaluri mTavroba bevr
investicias debs mxolod abstinenciis programaSi, romelic ar aris
mimarTuli unar-Cvevis Camoyalibebisa da kontraceptivebis gamoy-
enebisken, aramed mouwodebs Tineijerebs, saerTod Seikavon seqsis-
gan Tavi. sakiTxis Seswavlam uCvena, rom programa exmareba seqsisgan
TavSekavebaSi, mxolod gamoucdel axalgazrdebs. es programa ar
aris warmatebuli im mozadrdebSi, visac ukve hqonda seqsualuri
aqti (Aten da sxvebi, 2002; DiCenso da sxvebi, 2002). kanadasa da dasav-
leT evropaSi, sadac sazogadoeba da saskolo klinikebi sTavazoben
mozardebs kontraceptivebs, romelTa xarjebis dafarva, jandacvis
universaluri dazRveviT xdeba, Tineijerebis seqsualuri aqtivoba
ar aris ufro maRali, vidre SeerTebul StatebSi, orsulobis, So-
badobisa da abortebis procentuloba ki gacilebiT ufro dabalia
(Alan Guttmacher Institute, 2001).
mozardTa orsulobis Tavidan aSorebis da mSoblis naadrevi roli scdeba seqsua-
luri ganaTlebis programis farglebs. aseve mniSvnelovania akademiuri da socialuri
kompetenciis Seqna da Camoyalibebac. erTi eqsperimentisas mkvlevarebi alalbedze
amorCeviT miavlendnen riskis jgufSi myof damamTavrebeli klasebis moswavleebs erT-
wlian sazogadoebis servisisklasSi, romelsac Tin zRvari hqvia an Cveulebriv saskolo
jandacvisa da socialur kursebze. Tin zRvarSi mozardebi monawileobdnen sul cota
kviraSi 20 saaTian samuSaoSi, rogorc moxaliseebi da es samuSao morgebuli iqneboda
maT interesebze. Semdeg isini skolaSi brudebodnen diskusiisTvis, romelic mimarTuli
iyo sazogadoebis momsaxurebis unar-Cvevebisken da maT unarze, Tavi gaerTvaT yovel-
dRiuri gamowvevisTvis. saswavlo wlis damTavrebisas orsuloba, akademiuri warumate-
bloba da skolis gacdena gamorCeulad mniSvnelovnad Semcirda iyo im jgufSi, romelic
eswreboda Tin zRvris programas, romelic aviTarebs socialur unars, kavSirs sazoga-
doebasTan da TviTpativiscemas (Allen da sxvebi, 200).
da bolos, skolis CarTuloba dakavSirebulia seqsualuri aqtivobis gadavadebis
iniciativasTan da Semcirebul TineijerTa orsulobasTan, SesaZloa imitom, rom es
zrdis urTierTobas ufrosebTan da mijaWvulobas masTan, vinc ar uWers mxars sarisko
qcevas da es perspeqtiuli momavlis imeds usaxavs ( Lammers da sxvebi, 2000). me-15 TavSi
mivubrundebiT im faqtorebs, romlebic aviTarebs mozardebis movaleobis gancdas da
valdebulebas skolis winaSe.
kargi mSoblebi arian, rodesac isini sakuTar sacxovrebel adgils Souloben romelime
naTesavis daxmarebiT; es xels uwyobs mozardis avtonomiisa da xelSewyobis dabalansebas
(East & Felice, 1996). erT-erTi gamokvlevis Tanaxmad, mozardi dedebi, romelTac xangrZli-
vi `mentoruli~ urTierTobebi hqondaT, samjer ufro xSirad rCebodnen skolaSi da am-
Tavrebdnen mas, vidre isini, visac damrigebeli ar hyolia (Klaw, Rhodes, & Fitzgerald, 2003).
mamebze fokusirebuli programebis gazardos maTi emociuri da finansuri valde-
buleba Svilis mimarT (Coley & Chase-Lansdale, 1998). miuxedavad imisa, rom axalgazrda
mamebis TiTqmis naxevari stumrobs da naxulobs bavSvs dabadebidan ramdenime wlis gan-
mavlobaSi, Semdeg Cveulebriv kontaqti wydeba. Tineijeri dedebi, romlebic bavSvis
mamisgan iReben finansur da bavSvze zrunvis daxmarebas, aqvT emociuri mxardaWera, na-
klebad arian distresSi da ufro xSirad inarCuneben masTan urTierTobas (Cutrona da
sxvebi, 1998; Gee & Rhodes,2003). Cvilebi ki, romelTac xangrZlivi kavSiri aqvT TavianT
mamebTan, iReben Tbil da mastimulirebel zrunvas, SemdgomSi adaptaciis ukeTes unars
iCenen (Furstenberg & Harris,1993).
daskvniTi SeniSvna
radgan pubertacia iwvevs swraf da rTul fizikur da fsiqologiur cvlilebebs,
Tineijerebi mowyvladebi arian garkveuli problemebis mimarT. da mainc, mozardebis
arajansaRi qceva ar aris araracionaluri reaqcia Sinagan mRelvarebasa da aSliloba-
ze, rogorc amas erT dros Teoretikosebi amtkicebdnen. piriqiT, ekologiuri sistemis
yvela done zegavlenas axdens Tineijeris keTildReobaze.
ufro metic, mozardebis riski urTierTdakavSirebulia. vnaxeT, rom erTi prob-
lemis mqone Tineijeri, male meoresac avlens. es is damTxvevaa, romelic Tavs iCens
delinkventobaSi, suicidSi, depresiaSi, narkotikis miRebisas da skolaSi warumate-
blobisas. ufro Zlieri intervenciis dagegmvisas, mkvlevarebs uxdebaT am riskTan
dakavSirebul Tanadrouli paraleluri riskisa da uamravi faqtoris gaTvaliswineba
arian . gaixseneT wina qveTavebSi aRwerili warmatebuli intervenevciis faqtebi da mi-
aqcieT yuradReba, rogor iyeneben ramdenime strategias, umizneben mravalnair qcevas
da rTaven ramdenime konteqsts.
da bolos, unda iTqvas, rom mozardoba ar aris mxolod riskis xana. es aris uzarmaz-
ari SesaZleblobebis periodi. Tineijerebs ukeTesad esmiT, rogor muSaobs samyaro,
aqvT ufro didi kontroli TavianT socialur konteqstze, maTTvis ufro xelmisawv-
domia socialuri xelSewyoba, raTa Tavidan aicilon an Secvalon sarisko qceva. ojaxma,
skolam, sazogadoebam da qveyanam unda Seqmnan pirobebi, romlebic saSualebas miscems
mozardebs gaivarjiSon unari jansaRi gamocdilebisTvis. es is Temaa, romelsac Semd-
gom TavebSi xelaxla davubrundebiT.
S e j ameba
fizikuri zrdis mimdinareoba miRwevebTan mozardobaSi. bavSvebi agrZe-
leben manamde SeZenili motoruli una
aRwereT fizikuri zrdis kursi, sxeulis
rebis integracias ufro rTul, moqme
zomebis cvlis proporciebis, kunTur-
debis dinamikur sistemaSi.
cximovani safarisa da ConCxis CaTvliT da
maTi kavSiri ZiriTadi motoruli unaris bavSvobaSi mSoblebis molodini da praq-
ganviTarebasTan. tika didad ganapirobebs biWebis motoruli
unaris upiratesobas gogonebTan mimarTe-
sxva cxovelTa jiSebTan SedarebiT,
baSi. zomisa da Zalis sqesobrivi gansxvaveba
adamianebs aqvs fizikuri zrdis xangrZ
did rols asrulebs mozardobaSi.
livi periodi. manZilisa da siCqaris mru
debi uCveneben cvlilebis mTel models: aRwereT hormonuli zegavlena fizikur
simaRlesa da wonaSi mateba swrafia Cvi- zrdaze.
lobis dros, ufro neli-adreul da bavS-
fizikuri zrdas akontrolebs hipo
vobis Sua periodSi da kvlav swrafi pu-
fizis jirkvlis mier gamoTavisufle-
bertaciis dros.
buli hormonebi, Tavis tvinis safuZvelSi
bavSvobaSi, fizikur zrdas ganapi- hipoTalamusis axlos mdebare, romelic
robebs cefalokaudaluri da proqsimo hipofizur sekrecias ganapirobebs da
distuli tendenciebi. pubertaciis dros aregulirebs. zrdis hormonebi (zh) ze
zrda sapirispiro mimarTulebiT midis gavlenas axdens sxeulis TiTqmis yvela
da sxeulis proporcia iZens sqesobrivi qsovilis ganviTarebaze. Tiroiduli jir
gansxvavebebis niSnebs. pirveli 9 Tvis kvliT gamoTavisuflebuli hormoni Tir
ganmavlobaSi sxeuls cximi advilad ede oqsini moqmedebs Tavis tvinis zrdasa da
ba,Semdeg isev swrafad xdeba es procesi sxeulis zomaze. sqesobrivi mowifuloba
mozard gogonebSi. sapirispirod, kun- kontroldeba sqesis hormonebis anu es
Tebis ganviTareba nela mimdinareobs da trogenebisa da androgenebis mier.
TandaTanobiTia pubertaciis dros, ro
imsjeleT im faqtorebze, romlebic mo
desac is mniSvnelovnad imatebs gansakuT
nawileoben sekularul tendenciebsa da
rebiT biWebSi.
fizikuri zrdis asinqroniaSi mTeli msof
epifizebi an Zvlis zrdis centrebi lios masStabiT,.
Cndeba dabadebis win da maTi ricxvi matu-
msoflioSi sxeulis zomis variacia
lobs bavSvobis periodSi. ConCxis asaki
ganpirobebulia memkvidreobisa da gare-
izomeba epifizebis ricxvze dafuZnebiT da
mos kombinaciiT evoluciuri adaptaciis
im xarisxiT, riTac isini erTmaneTisgaaan
CaTvliT klimaturi pirobebis, sakvebis
daSorebuli. es saukeTeso gzaa Seafaso
resursebis xelmisawvdomobisa da daa-
bavSvis mTliani fizikuri mowifuloba.
vadebis prevalirebis mimarT. fizikuri
gogonebi biWebze ufro ganviTarebulebi
zrdis saukunovan tendenciebi aRiniS-
arian, es is gansxvavebaa, romelic Cvilo-
neba industriul erebSi. gaumjobesebu
basa da bavSvobaSi matulobs.
RACHEL EPSTEIN/The Image Works
sxeulis zomis cvlilebas. sxeulis sxva Zlierebis niSania. erTi Teoriis Tanax-
sistemebs, rogoricaa genitaliebi, lim- mad, bavSvebis umravlesoba memkvidreo-
fis qsovili da Tavis tvini, sakuTari baSi iRebs gens, romelic ganawyobs maT
unikaluri ganrigi aqvs. memarjveneobisaTvis, Tumca gamocdile-
bam SeiZleba igi caciobis upiratesobis
Tavis tvinis ganviTareba miniWebisken waiyvanos. sxeulis pozicia
prenatalur periodSi da praqtikis dros
niSnulebis rubrikidan moiyvaneT magali-
zegavlenas axdens wamyvani xelis arCe
Ti Tavis tvinis ganviTarebis, individu-
vanze.
aluri tvinis ujredebisa da Tavis tvinis
qerqis doneze.
pirveli ramdenime wlis ganmavlobaSi
adamianis tvini ufro swrafad izrdeba,
vidre romelime sxva organo. rodesac
neironebi Tavis adgilze aris, isini swra
fi tempiT qmnian sinafsebs. imisTvis, rom
komunikacia daamyaron neironebi aTa
visufleben neirogadamtanebs, romle- LAURA DWIGHT PHOTOGRAPHY
bic gadakveTen sinafsebs. Tavis tvinis aRwereT cvlilebebi Tavis tvinis sxva
nebismier ubanSi sinafsuri zrdis pikis struqturaSi da imsjeleT Tavis tvi-
dros ujredebis programuli sikvdili nis sensitiuri periodebis ganviTarebis
aZlevs sivrces nervuli qsovilebis zr- faqtebze.
das, romlebic sinafsur kavSirebs qmnian.
Cvilobasa da adreul bavSvobaSi kav-
stimulacia ganapirobebs, romeli ne Siri myardeba Tavis tvinis struqturebs
ironi ganagrZobs axali sinafsebis war- Soris. qsovilebi, romlebic akvSireben
moqmnas da romeli dakargavs Tavis maka- cerebelums Tavis tvinTan, axdenen mi
vSirebel qsovilebs sinafsuri gasxvlis elinacias da aviTareben bavSvebis wonas-
dros. gliuri ujredebi, romlebic gana- worobas da motorul kontrols, riTac
pirobeben mielinacias, meore wlis gan- xels uwyoben umaRles kognitur proce-
mavlobaSi mniSvnelovnad mravldebian da sebs. retikuluri formacia pasuxismge-
mozardobis ganmavlobaSi agrZeleben am belia sifxizlesa da cnobierebaze da
process, Tumca gacilebiT ufro nela. korZovani sxeuli, romelic aerTebs or
mielinaciis gavleniT imatebs bavSvobaSi cerebrul naxevarsferos, agreTve swra
Tavis tvinis zoma. fad viTardeba.
Tavis tvinis qerqis regionebi vi- Tavis tvinis bevr ubanSi neironebis
Tardeba im rigiTobiT, romlis drosac sensitiuroba aRmgznebi neirogadamta
Zalian bevri unari uyalibdeba Cvilsa da nebis mimarT izrdeba mozardobaSi. iT-
bavSvs da bolos ki uviTardeba Sublis vleba, rom swored es cvlilebi aris Ti-
wilebi. lateralizacia exeba Tavis tvi- neijerebSi axali gamocdilebis SeZenis
nis naxevarsferoebis specializacias. survilis aRmZvreli da xels uwyobs stre-
dabadebisas lateralizacia garkveuli sisadmi reaqcias da garkveuli fsiqolo-
xarisxiT ukve arsebobs, Tumca pirve- giuri darRvevebisadmi midrekilebas.
li ramdenime wlis ganmavlobaSi Tavis
tvinis plastikuroba maRalia. memkvi- adamianisa da cxovelis faqtebi ga-
dreobiToba, iseve rogorc gamocdileba namtkicebs sensitiuri periodebis arse-
garkveul rols asrulebs Tavis tvinis bobas, rodesac Sesaferisi stimulacia
organizaciaSi. aucilebelia imisaTvis, rom Tavis tvini
saukeTesod ganviTardes. Tavis tvinis
xelisaTvis upiratesobis miniWeba me- gamocdilebis mosalodneli zrda axas-
tyvelebs individis Tavis tvinis dominan iaTebs Tavis tvinis organizaciis swraf-
tur naxevarsferoze. is pirvelad Cndeba is ganviTarebis pirvel wlebSi. es bune-
CvilobaSi da farTovdeba unar-Cvevebis brivad xdeba maSin, rodesac momvlelebi
did speqtramde, rac lateralizaciis ga uzrunvelyofen asakisTvis Sesaferisi sa
285
dre kavkasiuri warmoSobis amerikel go- imiji da Cveulebriv kargad ergebian mo-
gonebSi. zardebs. da piriqiT, naadrevad mowifuli
gogonebi da naklebad mowiful biWebi,
pubertaculi movlenebis romlebic uaresad arian Tanatolebs
fsiqologiuri zegavlena morgebulebi, ganicdian emociur da so-
cialur sirTuleebs. naadrevad mowifu-
ra faqtorebi moqmedebs mozardis re
li gogonebis problemebi unarCundeba
aqciaze pubertatiuli cvlilebebis mi
zrdasrul asakSic.
marT?
6
piaJeseuli kognituri
kognituri ganviTareba: ganviTarebis Teoria
* piaJeseuli safexurebis ZiriTadi
piaJe Tvlida, rom ganviTarebis wesis safuZveli Cveni saxeobis biologiaSi Zevs _ es
aris imis Sedegi, rom adamianis tvini sul ufro metad erTveba STabeWdilebebis gaana-
lizebasa da ganmartebaSi, rac saerToa MmTeli msoflios bavSvebis umetesobisTvis.
amasTanave is xazs usvamda imas, rom individualuri genetikuri gansxvavebebi da garemo
faqtorebi gavlenas axdens bavSvis mier safexurebis gavlis siCqareze (Piaget, 1926/1928).
imisTvis, rom SevafasoT piaJes Sexeduleba ganviTarebis mimdinareobis Sesaxeb, ganvixi-
loT ramdenime mniSvnelovani koncefcia
sensomotoruli safexuri:
dabadebidan 2 wlamde
sensomotoruli safexuri cxovrebis pirveli ori wlis ganmavlobaSi grZeldeba.
misi dasaxeleba asaxavs piaJes rwmenas, rom Cvili da axlad fexadgmuli bavSvebi Tavi-
293
sensomotoruli ganviTareba
piaJes mixedviT, axaldabadebulTa refleqsebi sensomotoruli azrovnebis blokebi-
sgan aigeba. Tavdapirvelad, I qvesafexurze, bavSvebi pirs awklapuneben, xels Wideben da
erTnairad gamoiyurebian imis miuxedavad, ra STabeWdileba aqvT. erTxel erT-erTma
dedam sasacilo SemTxveva miambo: misi ori kviris qaliSvili sawolSi mZinare mamis gver-
diT iwva. mamas uecrad gamoeRviZa da gverdze gadabrunda. bavSvma es igrZno da mamis
zurgs dauwyo wova!
SemTxveviTi qcevebis gameoreba daaxloebiT erT Tvis asakSi, roca bavSvebi me
ore qvesafexurSi Sedian, isini sakuTar qcevaze Tavisufali kontrolis unars iZenen
pirveladi wriuli reaqciis saSualebiT, im SemTxveviTi qcevebis gameorebiT, romelTa
umetesobac ZiriTadi saWiroebebiT aris gamowveuli. es maTSi iwvevs martiv mamoZraveb-
el Cvevebs, magaliTad, muStis an ceris wovas. am qvesafexurze bavSvebi aseve garemos
moTxovnebis Sesabamisad gansxvavebulad qcevas iwyeben. magali-
Tad, isini sawovarasTvis sxvanairad aReben pirs, vidre kovzisT-
vis. Cvili bavSvebi aseve movlenaTa anticipacias iwyeben. 3 Tvis
mSierma bavSvma oTaxSi dedis Semosvlisas SesaZloa, tirili Sew-
yvitos, rac imis niSania, rom Wamis dro axlovdeba.
mesame qvesafexuris dros, romelic 4-dan 8 Tvemde grZel-
deba, bavSvebi wamojdomas axerxeben da sagnebis miwvdomasa da
sensomotoruli
tipuri adaptaciuri qceva
qvesafexuri
sqema 6.1
sqema 6.2
umcros CvilebSi gamovlenili molodinis gacruebis damatebiTi movlenebi, rac sagnis mdgradobis aRqmas
gulisxmobs. 2-dan 3 Tvemde asakis bavSvebi ufro met xans uyurebdnen moulodnel movlenebs damaluli sa-
gnis CarTviT, vidre Sesabamis mosalodnel movlenas. (a) xelma saTamaSo ixvs saxuravi daafara, mere saxura-
vi magidis gaswvriv horizontalurad gaaCoCa da aswia, rom ixvi gamoeCina. (b) xelma sagani konteinerSi Cado
da mere konteineri win gaswia, ukanve daabruna da sagani konteineris Tavdapirveli mdebareobis adgilze
gamoaCina. (wignidan R. Baillargeon, 2004, “Infants’ Reasoning About Hidden Objects:Evidence for Event-General and
Event-Specific Expectations~, Developmental Science, 7, p. 394. © Blackwell Publishing Ltd. ibeWdeba nebarTviT).
sqema 6.3
100
10-dan 14 Tvemde asakis bavSvebis mier sagnis damalvis ori
90
saxis amocanis Sesruleba. naWriT dafarebis amocanaSi xeli
80 sagans magidaze debda dakecili naWris iqiT. mere naWers Slid-
warmatebis procenti
erTze met adgilze damaluli sagnis Zebna ramdenime wlis ganmavlobaSi mkvle
varebi fiqrobdnen, rom bavSvebi `A _ ar aris B~ Zebnis Secdomas imitom uSvebdnen, rom
maT eqmnebodaT sagnis axali adgilmdebareobis damaxsovrebis sirTule mas Semdeg, rac
sagans erTze met adgilze damalavdnen. magram cudi mexsiereba srulad ver xsnis bavS-
vebis mier amocanis warumatebel Sesrulebas. magaliTad, 6 _ 12 Tvis asaks Soris bavS-
vebi gaZlierebiT aTvaliereben swor adgilmdebareobas maSinac, Tu araswor adgils
miadgebodnen (Ahmed & Ruffman, 1998; Hofstadter & Reznik, 1996).
bavSvebi SeiZleba A adgilze eZebdnen (roca isini sagnebs wina mcdelobisas pou-
lobdnen) B adgilis (misi ukanaskneli adgilsamyofelis) nacvlad, radgan maT manamde
299
aRdgenili imitacia. piaJem imitacia yoveldRiur qcevaSi Tavisi sami Svilis mier
gamovlenaze dakvirvebiT Seiswavla. am pirobebSi bevri ram unda iyos cnobili Cvilis
yoveldRiur cxovrebaze, raTa davrwmundeT, rom gamovlinda aRdgenili imitacia, ro-
melic bavSvebisgan adrindeli saqcielis modelis gardaqmnas moiTxovs.
laboratoriuli kvleviT gamovlinda, rom aRdgenili imitacia 6 kviris asakidan ar-
sebobs! Cvilebi, romlebic uyureben ucnobi mozrdilebis saxis gamometyvelebas, ba-
Zaven mas, roca meore dRes imave ucnobs xedaven (Meltzoff & Moore, 1994). SesaZlebelia,
umcrosi Cvilebi am imitacias adre nanaxi adamianebis amosacnobad da maTTan urTier-
TobisTvis iyeneben. roca mamoZravebeli unar-Cvevebi umjobesdeba, Cvilebi sagnebis
mimarT mopyrobis imitacias iwyeben. erT-erTi kvlevis dros 6 da 9 Tvis bavSvebs aCvenes
`samoqmedo~ ficari, zed damagrebuli Tormeti axali sagniT _ magaliTad, bayayiT, ro-
melic zonaris moqaCvisas xtunvas iwyebda. ufrosebma eqvsi sagnis moqmedeba aCvenes.
roca meore dRes testi Catarda, orive asakis Cvilebi bev-
rad ufro didi albaTobiT asrulebdnen im moqmedebebs,
romlebic nanaxi hqondaT, vidre im moqmedebebs, romlebic
maTTvis ar uCvenebiaT (Colliy & Hayne, 1999). bavSvebi ara
mxolod erT, aramed saSualod sam naswavl moqmedebas ix-
senebdnen da baZavdnen.
sqema 6.4
sqema 6.5
niSnulebi
Cvilebisa da axlad fexadgmuli
bavSvebis zogi kognituri miRweva
miaxloebiTi asaki kognituri miRwevebi
SeniSvna: es etapebi gamoxatavs srul asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs zustad im asakSi,
romelsac TiToeuli etapi miekuTvneba.
am cxrilSi miTiTebuli romeli unar-Cvevebi miuTiTebs, rom mentaluri gamoxatva ufro adre vlindeba, vidre piaJes
SemecnebiTi stadiiT aris gaTvaliswinebuli?
fotoebi: (zeviT marcxniv) © Laura Dwight Photography; (zeviT marjvniv) © Laura Dwight/CORBIS; (SuaSi marcxniv)
© Jennie Woodcock/CORBIS; (SuaSi) © David Young Wolff/PhotoEdit; (qvemoT marcxniv) © Myrleen Ferguson Cate/PhotoEdit;
(qveviT marjvniv) © Laura Dwight Photography.
iluziis TamaSis ganviTareba. SeadareT erTmaneTs, rogor baZavs 18 Tvis da 2-3 wlis
bavSvi. skolamdeli asakis bavSvebis zrdas sami simboluri upiratesoba asaxavs:
codnis gamoyeneba
iluziis TamaSis xelovneba adreul bavSvobaSi
strategia aRwera
sakmarisi adgiliTa da saTamaSo adgilis sidide da saTamaSoebis siuxve mravali saxis TamaSis sa-
masalebiT uzrunvelyofa. Sualebas iZleva, rac konfliqtebs amcirebs.
Tvalyuri adevneT bavSvebis Ta moaxdineT reagireba, warmarTeT da daxveweT skolamdelTa Tama-
maSs da monawileobis miRebis ga Sis Temebi, roca isini daxmarebis saWiroebaze miganiSneben. Ses-
reSe gaakontroleT igi. TavazeT Ria daboloebis mqone winadadebebi (magaliTad, “moe-
wonebaT cxovelebs matareblis tareba?~) da esaubreT TamaSis
gmirebis azrebis, motivaciisa da emociebis Sesaxeb. Tavi SeikaveT
TamaSis warmarTvisgan; ufrosebis gadametebuli kontroli afu-
Webs iluziis TamaSis SemoqmedebiTobasa da xaliss.
SesTavazeT farTod mravalfe bavSvebi iyeneben realitur masalebs, magaliTad, satvirTo manqa-
rovani realisturi masalebi da nas, Tojinas, Cais, samaskarado tansacmelsa da saTamaSo scenebs
masalebi garkveuli funqciebis (saxli, ferma, garaJi, aeroporti), raTa TavianTi kulturis
gareSe. yoveldRiuri rolebi iTamaSon. garkveuli funqciis armqone ma-
salebi (magaliTad, kubebi, muyaos cilindrebi, qaRaldis parkebi
da qviSa) iseTi fantastikuri rolis saTamaSod waaxalisebs, ro-
goricaa mekobre da kosmosidan mosuli arseba.
darwmundiT, rom bavSvs aqvs realuri samyaros qmedebebSi ufrosebTan erTad monawileobisa
bevri mdidari STabeWdileba da ufrosis sazogadoebaSi adgilis SemCneva bavSvs mdidar so-
realuri samyarodan, rac xels cialur codnas miscems, raTa igi mibaZviT TamaSSi CarTos. tele-
uwyobs pozitiur fantaziur vizoris yurebis SezRudva, gansakuTrebiT Zaladobrivi Sinaar-
TamaSSi. sis programebisa, zRudavs im xarisxs, romliTac Zaladobrivi
Temebi da agresiuli saqcieli bavSvis TamaSis nawili gaxdeba (ix.
Tavi 15).
daexmareT bavSvebs socialuri sociodramatuli TamaSisTvis TanamSromloba Zalian mniS-
konfliqtis konstruqciul ga vnelovania. miiyvaneT bavSvebi TanatolebTan dadebiT urTierTo-
dawyvetaSi. bebamde uTanxmoebebis konstruqciulad mogvarebis saSualebiT.
magaliTad, hkiTxeT: “ra SegiZlia gaakeTo, yiraze gadasvla rom
mogindes?~ Tu bavSvi SesaZleblobebs ver moifiqrebs, SesTavazeT
ramdenime varianti da daexmareT maT ganxorcielebaSi.
wyaro: Berk, 2001a; Frost, Shin, & Jacobs, 1998; Vandenberg, 1998.
308
bavSvma gamoigona meibi (iqneb), cvalebadi sqesis adamiani, romlis gamoZaxebac ojaxis
saxlis wina karidan ZaxiliT SeiZleboda (Gleason, Sebanc & Hartup, 2000; Taylor, 1999).
warmosaxviTi megobrebis gamogoneba warsulSi gaucxoebis niSnad iTvleboda, magram
bolodroindeli gamokvlevebi am mosazrebas uaryofs. aseT uxilav megobrebis mqone
bavSvebi mzreunvelobiTa da siyvaruliT epyrobian. isini iluziis bevrad rTul TamaSs
aCveneben, warmatebiT igeben sxvebis mosazrebebs da ufro gulRiebi arian (Gleason 2002;
Taylor & Carlson, 1997).
skolamdelTa iluziiseli TamaSis gaZlierebisTvis qvemoTmoyvanili Cveni codna
gamoiyeneT. mogvianebiT kvlav davubrundebiT iluziis TamaSis sawyisebsa da Sedegebs
Semcvlel perspeqtivaSi, romelic vigotskis ekuTvnis.
sqema 6.6
umcrosi asakis bavSvebis naxatebi: marcxniv naCvenebia universaluri Tavkombalaseburi figurebi, rom-
lebsac bavSvebi adamianis dasaxatad pirvelad iyeneben. Tavkombala male xdeba samagri iseTi mozrdili
Berk,Child vel
Deopment , 7th tion
edi
detalebisTvis,
Fig
ure6.6rogoricaa xelebi, qveda kidurebi TiTebi da saxis nakvTebi, wamozrdili sawyisi fig-
urisgan. skolamdeli
BCD06F06 asakis dasasrulisTvis bavSvebi qmnian ufro rTul, diferencirebul naxatebs, ro-
goricaa 6 wlis bavSvis naxati marjvena mxares. (Tavkombalebis naxatebi gamocemidan, H. Gardner 1980. Artful
Scribes: The Significance of Children’s Drawings. New-York: Basic Books, p.64. ibeWdeba Bsic Books HarperCollins Pub-
lishers ganyofilebis nebarTviT. eqvsi wlis bavSvis naxati statiidan E.Winners, August, 1986 `Where Pelicans
Kiss Seals~ `Psychology Today~, 20 (8), p.35. ibeWdeba Jurnal `Psychology Today~ nebarTviT. saavtoro ufleba 1986
Sassex Publishers Inc.)
309
sqema 6.7
im 10-15 wlis bavSvebis naxatebi papua-axali gvneis jimi
velidan, romlebsac skolaSi ar uvliaT. maT sTxoves,
sicocxleSi pirvelad daexataT adamianebi. bevrma maT-
ganma asaxa gaugebari najRabnebi da figurebi (a), `joxise-
buri~ (b) an `konturuli~ figurebi (c). Tu maT Tavkombalas
dasavlur formas SevadarebT, jimi velis `joxisebur~ da
`konturul~ figurebs xelebi da fexebi aqvT gamokveTili,
sxva mxriv ki, am ufrosi bavSvebis namuSevrebi adreul
skolamdelTa naxatebs hgavs. (wignidan M. Martlew&K. J.
Connolly, 1996 `Human Figure Drawings by Schooled and Un-
schooled Children in Papua New Guinea~ Child Development, 67, pp.
2750-2751. The Society for Research in Child Development, Inc.
ibeWdeba nebarTviT).
xazebisgan adamianis nakvTebi unda gamosaxon, isini iReben gadawyvetilebas, daxaton is,
rac kulturidan kulturamde icvleba, magram sayovelTaod mihyveba ganviTarebis adre
aRweril Tanmimdevrobas.
winaoperaciuli safexuris
SezRudvebi
reprezentaciis upiratesobebisgan gancalkevebiT, piaJem
skolamdeli asakis bavSvebi imis aRmniSvneli terminebiT aR-
sqema 6.8
LIBERTY
GO
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
GO
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
GO
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
G O
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
G O
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
GO
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
G O
D W E TR
US
T
LIBERTY
IN
GO
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
GO
D W E TR
US
T
LIBERTY
IN
G O
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
G O
D W E TR
US
T
IN
LIBERTY
G O
D W E TR
US
T
bavSvebi raodenobis, sigrZis, aris Tu ara am joxebis sigrZe axla ori joxi toli sigrZisaa,
masisa da siTxis konservacias, erTmaneTis toli? Tu erTi meoreze grZelia?
rogorc wesi, 6-7 wlis asakSi sigrZe
iZenen, xolo wonisas
_ 8-10 wlis asakSi. aris Tu ara orive burTulaSi axla orive saganSi Tanabari
Tixis Tanabari raodenoba? raodenobis Tixaa, Tu erTSi meoreze metia?
masa
siTxe
erTnairad wona aqvs Tu ara Tixis axla (bavSvis swori pasuxis dadasturebisTvis
erTnair orive burTulas? sasworze maTi xelaxla daudeblad) Tixis orive
grova erTnairi wonisaa, Tu erTi meoreze mZimea?
wona
sqema 6.12
skolamdelebisTvis naCvenebi warmodgeniTi cxovelebis kategoriebi.
roca mozrdilma maT gaacno cxovelebis niSan-Tvisebebis mixedviT
dajgufebis Teoria– `saCxubrad gamzadebuli~ da `xeebze dasamalad
gamzadebuli~ _ 4 wlis bavSvebma iolad daajgufes cxovelebis axali
egzemplarebi, mxolod erTi an ori niSan-Tvisebis mixedviT. skolamdelebma
kategoriebi Teoriis gareSe ver daimaxsovres. Teoriebi ZiriTadi maxasi-
aTeblebis Sesaxeb adreul bavSvobaSi mravali kategoriis Camoyalibebis
safuZvelia. (wignidan R. M. Kraskum&S. Endrews, 1998 `The Effects og Theories
on Children’s Acquisiiton of Family-Resemblance Categories~ Child Development, 69,
p.336. The Society for Research in Child Development. ibeWdeba nebarTviT.)
316
niSnulebi
adreuli bavSvobis
zogierTi kognituri miRweva
miaxloebiTi asaki kognituri miRwevebi
2 – 4 weli avlens mkveTr da mniSvnelovan zrdas gamomxatvelobiT qmedebeb-
Si, rac Tavs iCens metyvelebis, iluziis TamaSis, xatvisa da ormagi
reprezentaciis aRqmis dros.
aRiqvams sxvebis xedvas gamartivebul, nacnob mdgomareobaSi da yovel-
dRiur, pirispir urTierTobebSi.
ganasxvavebs sulier da usulo sagnebs; aRar sjera, rom jadosnobas
SeuZlia yoveldRiuri gamocdilebis Secvla.
axdens sagnebis kategorizacias saerTo bunebis, funqciisa da qce-
vis mixedviT da amuSavebs ideebs kategoriis wevrTa saerTo ZiriTadi
Tvisebebis mixedviT.
axarisxebs nacnob sagnebs ierarqiulad organizebul kategoriebad.
arCevs garegnuls sinamdvilisgan.
4 – 7 weli sul ufro metad xvdeba, rom iluziis TamaSi (da sxva azrovnebiTi pro-
cesebi) reprezentaciuli moqmedebaa.
feriebis, goblinebisa da molodinis gamcruebeli movlenebis jados-
nurobis rwmenas marTebuli ganmartebebiT cvlis.
wyvets sityvier garegnoba – sinamdvilis problemebs, avlens ufro
saimedo aRqmebs.
SeniSvna: es niSnulebi gamoxatavs srul asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs zustad im
asakSi, romelsac TiToeuli niSnuli miekuTvneba.
fotoebi: zeviT © Ellen B. Senis/The Image Works; (qveviT) © Peter Hvizdak/The Image Works
sqema 6.13 5
(a)
swori Zebnis saSualo raodenoba
sqema 6.14
indoeTsa da amerikis SeerTebuli
StatebSi mcxovrebi 12 wlis bavSvebis Sed-
genili rukebi. (a) indoelma bavSvma Tavisi
saxlis axlos socialuri cxovrebis bevri
niSnuli da niSan=Tviseba daitana. (b)
amerikelma bavSvma daitana ufro farTo
are, gamoyo mTavari quCebi da ZiriTadi
mimarTulebebi, magram cota niSnuli da
adamiani aRniSna. (wignidan G. Parameswaran,
2003, “`xperimenter Instructions as a Media-
tor in the Effects of Culture on Mapping One’s
Neighborhood,~ Journal of Environmntal
Psychology, 23,pp. 415-416. 2003 Elsevier Ltd.
ibeWdeba nebarTviT.)
(a) (b)
322
niSnulebi
Sua bavSvobisa da mozardobis
zogierTi kognituri miRweva
miaxloebiTi asaki kognituri miRweva
SeniSvna: es etapebi gamoxatavs saerTo asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs im konkretul
asakSi, romelsac TiToeuli etapi miekuTvneba.
fotoebi: (zeviT) © Cindy Charles/PhotoEdit; (qveviT) © Ariel Skelley/CORBIS.
hipoTezur-deduqciuri
msjeloba
mozardobisas axalgazrda adamianebs hipoTe
zur-deduqciuri msjelobis saSualeba eZlevaT.
problemebis mogvarebas isini iwyeben yvela SesaZlo
faqtoris saerTo TeoriiT, ramac Sedegebze gavlena
unda moaxdinos da gamoataninos daskvnebi specifi-
kuri hipoTezebisTvis (an winaswar ganzraxvisTvis)
imis Sesaxeb, rac unda moxdes. Semdeg am hipoTezebs
Cveulebrivi wesiT cdian, raTa naxon, romeli moq-
sqema 6.15 medebs realur samyaroSi. daimaxsovreT, problemis
piaJes qanqaris problema gadaWris es forma iwyeba SesaZleblobiT da gadadis
mozardebi, romlebsac hipoTezur-deduqciuri realurobaSi. misgan gansxvavebiT, konkretuli oper-
msjelobiTi azrovneba aqvT ganviTarebuli, yvela aciebis asakis bavSvebi iwyeben realurobiT– situa-
SesaZleblobis Sesaxeb fiqroben. male isini xvdebian, ciis Sesaxeb yvelaze aSkara prognozirebiT. roca es
rom sagnis wona, simaRle, romlidanac mas agdeben da
yvelaferi ar dasturdeba, maT alternativebze fiqri
Ber
k,Child
Zala, vel
Deopment
romliTac , 7th tion
ubiZgeben,edi
araviTar gavlenas ar axdens
Fig
ure6.1
5
siCqareze, romliTac qanqara TaRze irxeva. cvlilebas aRar SeuZliaT da problemas ver wyveten.
BCD06F
mxolod15 Tasmis sigrZe iwvevs. mozardebis mier piaJes sayovelTaod cnobili
qanqaris problemis gadawyveta am axal midgomas
gviCvenebs. warmoidgineT, rom skolis asakis ramdenime bavSvsa da mozards miveciT sx-
vadasxva sigrZis ramdenime Tasma, am Tasmebze Camosakidebeli sxvadasxva wonis ramden-
ime sagani da CarCo, romelzec qanqara unda Camoikidos (ix. sqema 6.15). mere TiToeul
maTgans vTxovT, gamoTvalos, ra axdens gavlenas siCqareze, romliTac qanqara TaRze
irxeva.
formaluri operaciebis asakis mozardebi midian oTx hipoTezamde: (1) Tasmis sigrZe,
(2) masze Camokidebuli sagnis wona, (3) simaRle, romelzec sagans gaSvebamde sweven da (4)
Zala, romliTac sagans ubiZgeben. Semdeg, TiTo faqtoris SecvliT, roca danarCenebi
ucvlelad rCeba, TiToeul SesaZleblobas scdian. mozardebi TandaTan rwmundebian,
rom cvlilebas mxolod Tasmis sigrZe iwvevs.
amaTgan gansxvavebiT, konkretuli operaciuli asakis bavSvebi cdebs usistemod at-
areben. isini ver gamoyofen TiToeuli cvalebadobis zegavlenas. maT SeiZleba Tasmis
sigrZis zegavlenis dadgena wonis ucvlelad SenarCunebis gareSe scadon, da, magali-
Tad, mokle, msubuqi qanqara grZelsa da mZimes Seadaron. saskolo asakis bavSvebi verc im
variantebs amCneven, romlebic amocanis konkretuli monacemebiT maSinve ivaraudeba _
anu im simaRlisa da Zalis gaTvaliswinebiT, romliTac qanqaras uSveben.
propoziciuri azrovneba
formaluri operaciebis safexuris meore mniSvnelovani maxasiaTebelia propozici-
uri azrovneba. mozardebs SeuZliaT varaudis (sityvieri mtkicebebis) logika realuri
samyaros viTarebebis moxmobis gareSe Seafason. amisgan gansxvavebiT, mtkicebis logi-
kis Sefaseba bavSvebs mxolod maTi realuri samyarodan moyvanili konkretuli magali-
Tis ganxilviT SeuZliaT.
propoziciuri azrovnebis kvlevisas mkvlevarebma bavSvebsa da mozardebs pokeris
Cipebis Sekvra aCvenes da hkiTxes, Cipebis Sesaxeb ramdenime gancxadeba iyo marTali,
mcdari Tu gaurkveveli. erT SemTxvevaSi mkvlevarma Cipi xelSi damala da Semdegi
versiebi SesTavaza:
325
codnis gamoyeneba
Tineijerebis abstraqtuli azrovnebis SesaZleblobebis marTva, regulireba
abstraqtuli azrovneba varaudebiT
gamoixateba...
mgrZnobiaroba sajaro kriti- Tavi SeikaveT mozardisTvis sxvebis winaSe SeniSvnebis micemisgan.
kis mimarT Tu saqme mniSvnelovania, SegiZliaT mozards calke esaubroT.
piaJe da ganaTleba
swavleba da swori sapasuxo reaqcia (Brainerd, 2003). amis miuxedavad, piaJes gavlena ga-
naTlebaze mainc Zlieri iyo. man maswavleblebs umcrosi asakis bavSvebis ganviTarebis
dakvirvebis, aRqmisa da gaZlierebis axali gzebi aCvena da swavlisa da swavlebis bavSvze
orientirebuli midgomebis mkacri Teoriuli dasabuTeba SesTavaza.
piaJes memkvidreoba
marTalia, ganviTarebis piaJeseuli aRwera ukve mTlianad misaRebi aRar aris, mec-
nierebi jer ver misulan konsensusamde, rogor unda gaumjobesdes an Seicvalos is. sx-
vebi bavSvze, rogorc aqtiur agentze, piaJeseul xazgasmas aigiveben konteqstis ufro
Zlier rolTan _ sagnebis, movlenebisa da xalxis gavlenaze bavSvis cxovrebaze. magal-
iTad, vigotskis Teoriis mimdevrebi intensiurad swavloben socialur da kulturul
gavlenebs bavSvis azrovnebaze, rasac piaJe yuradRebas ar aqcevda.
bavSvTa azrovnebis sxvadasxvanairi Teoriebi da kvlevebis mimarTulebebi amJamad
bevrad ufro danawevrebulia, vidre ramdenime aTwleulis win, roca piaJes Teoria
uaRresad gavleniani iyo. amis miuxedavad, mecnierebi mainc piaJes sicocxlisunariani
ZiebebiT xelmZRvaneloben, raTa gaigon, rogor iZenen bavSvebi axal unar-Cvevebs. misi
Sedegebi faqtobriv sawyis wertilad iqca kognituri ganviTarebis ZiriTadi Taname-
drove kvlevebis yoveli mimarTulebisTvis.
333
sqema 6.16
Cvilebis testireba sagnis moculobis aRqmaze molodinis gacruebis meTodiT. mosalodneli movle-
nis dros Cvilebma dainaxes erTmaneTisgan mcire manZilze mdgari maRali sagani da maRali konteineri.
mozardis marjvena xeli sagnis Tavze damagrebul mrgval saxelurs CaebRauWa, xolo marcxena xelma kon-
teineri ise gadmoabruna, rom Cvilebma misi Riobi naxes. ramdenime wamis Semdeg konteineri sawyis mdgo-
mareobas daubrunda. Semdeg marjvena xelma sagani konteineris zemoT aswia da Sig CauSva. bolos ki xelma
sagani konteineridan amoiRo da Zirs dado. moulodneli movlenis: konteineris daxuruli mdgomareobis
dros Cvilebma igive movlena dainaxes, oRond erTi gamonaklisiT: konteineris Tavi ise iyo daxuruli,
rom sagnis Sig Cadeba SeuZlebeli gaxda (sinamdvileSi konteiners yalbi, magnituri Tavsaxuri hqonda,
romelic im sagnis Zirs miekro, romelic Sig unda Cadebuliyo). xuTi Tvis bavSvi ufro met xans uyurebda
moulodnel, daxurul konteinerian SemTxvevas da savaraudod, sagnis moculobas aRiqvamda (wignidan
S. J. Hespos & Baillargeon, 2001, `Reasoning About Containment Events in Very Young Infants~, Cognition, 78, p. 213.
2001 Elsevier Science, ibeWdeba nebarTviT).
335
Tavdapirveli movlena
1. sagans aTavseben 2. ekrani aRimarTeba 3. emateba meore sagani 4. Cans carieli xeli
ujraSi
(a)
sacdeli movlena
mosalodneli Sedegi moulodneli Sedegi
(b) (g)
sqema 6.17
bavSvebis testireba ricxviTi koncefciebis safuZvlebze. (a) Tavidan Cvilebi xedavdnen, rogor
aRimarTa ekrani saTamaSo cxovelis win. Semdeg ekranis ukan zustad iseTive saTamaSo daamates. Semdeg
mkvlevarebma ori Sedegi warmoadgines. (b) mosalodnel SemTxvevaSi ekrani vardeboda da or cxovels
aCenda. (g) moulodnel SemTxvevaSi ekrani vardeboda da erT saTamaSo cxovels aCenda. xuTi Tvis bavSvebi
moulodnel Sedegs ufro met xans uyurebdnen, vidre mosalodnels. mkvlevarebma daaskvnes, rom Cvi-
lebs SeuZliaT gaarCion raodenobebi `erTi~ da `ori~ da gamoiyenon es codna, raTa moaxdinon martivi
Sekreba: 1 + 1 = 2. am proceduris nairsaxeoba gvafiqrebinebs, rom 5 Tvis bavSvebs aseve SeuZliaT martivi
gamoklebis warmoebac: 2 _ 1 = 1 (wignidan K. Wynn, 1992, `Addiition and Substraction by Human Infants.~ Nature,
358, p. 358, p. 749. ibeWdeba nebarTviT).
nardeba konteinerSi masze maRali sagani, vidre konteineris Sesabamisi simaRlis sagnis
gaqrobisas (Hespos & Baillargeon, 2001).
amasTan eraTad, pirveli naxevari wlis ganmavlobaSi Cvilebi mizidulobis Zalis
mimarT mgrZnobiareni arian (Spelke da sxvebi, 1992). es STabeWdileba swrafad viTardeba.
6-7 Tvis bavSvebs aqvT garkveuli warmodgena sagnis sayrdenis Sesaxeb. maTi yuradReba
izrdeba, roca erTi sagani meoris Tavze devs, magram misi Ziris umetesi nawili qveda
sagans ar exeba. am pirobebis SemTxvevaSi Cvilebi avlenen imis mixvedras, rom zeda sagani
SeiZleba Camovardes (Baillargeon, 1994).
kvlevis Sedegebi aseve gviCvenebs, rom Cvil bavSvebs ricxviTi koncefciebis safuZ-
vlebi aqvT (Spelke, 2000). am kvlevaTagan yvelaze cnobilSi 5 Tvis bavSvebi xedavdnen
ubralo saTamaSo cxovelis dasafarad aRmarTul ekrans. Semdeg Cvilebi xedavdnen xels,
romelic ekranis ukan meore, pirvelis absoluturad msgavs saTamaSos debda. sabolood,
ekrani gaiweoda da erT an or saTamaSos aCenda. Tu Cvilebi Tvalyurs adevnebdnen da or
sagans amCnevdnen (rac maTi mxridan erTi sagnis meorisTvis mimatebas moiTxovda), maSin
maT met xans unda eyurebinaT uCveulo movlenisaTvis, romlis drosac erTi saTamaSo
Cndeboda _ da isini zustad ase iqceodnen (ix. sqema 6.17). damatebiTi cdebis dros am
amocanis miRebisas 5 Tvis bavSvebi sam sagans met xans uyurebdnen, vidre ors. saerTod,
es da msgavsi cdebis Sedegebi gvafiqrebinebs, rom bavSvebi samamde raodenobebs arCeven
da am codnas martivi ariTmetikisTvis– rogorc mimatebis, aseve gamoklebisTvis iyene-
ben (roca ori sagani ekraniT ifareba da erT sagans iReben) (Kobaiashi da sxvebi; Wynn,
1992, 1998).
sxva kvleva gviCvenebs, rom 6 Tvis bavSvebs SeuZliaT gansxvaveba SeamCnion sagnebis
did raodenobebs Soris, vidre es gansxvaveba Zalian didia. magaliTad, maT SeuZliaT
SeamCnion gansxvaveba 8 da 16 wetils Soris, magram ara 6-sa da 12 Soris (Lipton & Spelke,
2003; Xu & Spelke, 2000). amis Sedegad, zogi mkvlevari fiqrobs, rom Cvilebs SeuZliaT
miaxloebiT warmoidginon didi sidideebi, 6. 17 sqemaze moyvanil mcire sidideebis gar-
CevasTan erTad.
es monacemebi, molodinis gacruebis sxva Sedegebis msgavsad, winaaRmdegobrivia. zo
gi mkvlevari Tvlis, rom Cvilebs mimateba da gamokleba ar SeuZliaT. zemoT aRwerilis
336
msgavs eqsperimentebSi upiratesi cqera cvalebadi iyo (Langer, Gillette & Arriaga, 2003;
Wakeley, Rivera & Langer, 2000). es mkvlevarebi aRniSnaven, rom ricxobrivi koncefciis
gamovlena umcros Cvilebs Soris saocaria, sxva Catarebuli kvlevebi ki gviCvenebs, rom
14-16 Tvemde bavSvebs siZnele eqmnebaT mcire sidideebs Soris `naklebi-vidre~ da `meti-
vidre~ urTierTkavSiris mimarT. me-7 TavSi vnaxavT, rom skolamdel asakamde bavSvebi
sagnebis mcire raodenobas zustad ver umateben da akleben.
amgvarad, adreuli codnis Seswavla zogadad sxvadasxvanair Sedegebs iZleva. zogi-
erTi kvlevisas Cvilebi saocar codnas avlenen, sxva SemTxvevebSi ki _ ara. SesaZloa,
umcrosi Cvilebis codna mxolod garkveul pirobebSi mJRavndeba. Tu aseTi codna Tan-
dayolilia, maSin ufrosi asakis bavSvebic CvilebiviT unda msjelobdnen im movlenebis
Sesaxeb, romlebic am codnas Seesabameba, magram isini yovelTvis ase ar iqcevian. ZiriTa-
di codnis Teoretikosebi pasuxoben, rom Cvilebis mxedvelobiTi saqcieli SeiZleba
STabeWdilebis ufro saimedo maCvenebeli iyos, vidre ufrosi bavSvebis sityvieri da
moZraobiTi saqcieli, romelic SeiZleba maT namdvil monacemebs ar asaxavdes (Wynn,
2002). kritikosebi amtkiceben, rom fizikuri da ricxviTi codna, Tandayolilis nacv-
lad, drois farTo periodSi Seqmnili unda iyos (Haith & Bensen, 1998).
biologia da garemo
bavSvebis mier sikvdilis aRqma
5 wlis miriami sabavSvo baRSi Tavisi sizmrebs xedaven da maT sxeulze Wriloba Tu morCeba,
ZaRlis, piperis sikvdilis meore dRes bavSvebis naxevarze metma, romlebsac biologiuri
mivida. sxva bavSvebTan misvlis nacvlad is maswavlebel codnis SeZena jer dawyebuli ar hqondaT, dadebiTad
leslis maxloblad darCa, romelmac miriamis cudi gan- upasuxa (Slaughter, Jaakkola & Carey, 1999).
wyoba SeamCnia. `ra moxda?~ hkiTxa leslim. bavSvebis umetesoba sikvdilis koncefciis kompo-
`mamam Tqva, piperi ise avad iyo, veterinari iZule-
nentebs 7 wlis asakisTvis iTvisebs. mudmivoba pirveli
buli gaxda, daeZinebiao. `miriams wamiT imedi mieca. da yvelaze advilad gasagebi ideaa. roca leslim aux-
`saxlSi rom mival, iqneb piperi gaRviZebuli damxvdes.~ sna, rom piperi aRar gaiRviZebda, miriamma es faqti
leslim pirdapir upasuxa: `ara, piperi aRar gaiRvi- uceb miiRo, SesaZloa imitom, rom es mas sxva drosac
Zebs. mas ar sZinavs. is mokvda, es ki niSnavs, rom Zili, enaxa _ mkvdari peplebisa da xoWoebis SemTxvevaSi,
Wama, sirbili an TamaSi aRar SeuZlia.~ romlebsac gareT TamaSis dros iRebda da aTvaliereb-
miriami Cafiqrda. mogvianebiT igi leslisTan dab-
da. gardauvalobisa da Sewyvetis Sefaseba cota xanSi
runda da Tvalacremlebuli gamotyda: `pipers bevrs
emateba. Tavidan bavSvebi fiqroben, rom zogi adamiani
davarbeninebdi.~
ar kvdeba _ TviTon, maTi msgavsi adamianebi (sxva bavS-
leslim miriams xeli Semoxvia. `piperi imitom ar
vebi) da isini, visTanac maT mWidro emociuri kavSirebi
momkvdara, rom Sen mas bevrs daarbeninebdi. is Zalian
aqvT. bevri skolamdeli aseve fiqrobs, rom sikvdilis
beberi da avadmyofi iyo.~
ramdenime momdevno dRis ganmavlobaSi miriami Semdeg sasicocxlo unarebi SenarCundeba (Kenyon,
kidev bevr SekiTxvas svamda: `me rom daviZineb, movkvde- 2001; Speece & Brent, 1996). miyenebadoba da mizezobri-
bi?~ `SeiZleba muclis tkivilma mogklas?~ “axla piperi oba asaTviseblad yvelaze Zneli komponentebia da ukve
Tavs ukeT grZnobs?~ `deda da mama daixoceba?~ aRniSnuli biologiuri koncefciebis myarad flobas
moiTxovs.
sikvdilis koncefciis ganviTareba
kulturis zegavlena
sikvdilis swori gageba xuT mosazrebas emyareba:
1. mudmivoba: roca cocxali arseba kvdeba, mas veRar sikvdilis momwifebuli Sefaseba, Cveulebriv,
gaacocxleb. Sua bavSvobisas miiRweva da eTnikuri gansxvavebebi
2. gardauvaloba: yvela cocxali arseba namdvilad gvafiqrebinebs, rom religiuri swavlebebi zemoqmede-
mokvdeba. bas axdens bavSvis aRqmaze. israelSi mcxovrebi oTxi eT-
nikuri jgufis erTmaneTTan Sedarebam gamoavlina, rom
3. Sewyveta: sikvdilisas yvela sasicocxlo funqcia, druzi da musulmani bavSvebis sikvdilis koncefcia
azrovnebis, grZnobis, moZraobisa da organizmis
gansxvavdeba imisgan, rac qristian da ebrael bavSvebs
procesebis CaTvliT, moqmedebas wyvets.
aqvT (Florian & Kravetz, 1985). druzebs reinkarnaciis
4. moqmedebadoba: sikvdili mxolod cocxal arsebe- sjeraT, xolo druzebisa da musulmanebis ufro didma
bze moqmedebs.
religiurobam maTi bavSvebis mier mudmivobisa da ara-
5. mizezi: sikvdilis mizezi organizmis funqcioni- funqcionirebis uaryofa gamoiwvia. aseve, samxreTe-
rebis moSlaa. li baptistebis ojaxebis bavSvebi, romlebsac saiqio
sikvdilis aRsaqmelad bavSvebma biologiaze cxovreba swamT, ufro naklebad aRiqvamen mudmivobas,
garkveuli sawyisi warmodgena unda SeiZinon _ rom vidre unitarebis ojaxebisa, romlebic yuradRebas
cxovelebi da mcenareebi cocxali arsebebia, romleb- amqveynad mSvidobisa da samarTlianobis miRwevaze
sac aqvT sicocxlis SenarCunebisTvis aucilebeli amaxvileben (Candy-Gibbs, Sharp & Peturn, 1985).
garkveuli organoebi. maT aseve unda Secvalon Tavi- sikvdilisgan miRebuli STabeWdilebebi aseve ax-
anTi `aracocxali~ msoflmxedvelobiTi kategoria dens zemoqmedebas mis aRqmaze. israelis kibucebSi
mkvdariT, usuloTi, ararealuriT da ararsebuliT (sasoflo-sameurneo dasaxlebebSi) gazrdili bavS-
vebi, romlebmac teroristebis Tavdasxmebi, ojaxis
(Carey, 1999). am ideebis aTvisebamde bavSvebi sikvdils
wevrebis samxedro reidebSi wasvla da saSiSroebis gamo
maTTvis nacnobi gamocdilebiT xsnian _ rogorc
mSoblebis SeSfoTeba naxes, sikvdilis cnebis srul
saqcielis cvlilebas. aqedan gamomdinare, maT, mari-
amis msgavsad, SeiZleba sjerodeT, rom isini arian na- aTvisebas 5 wlis asakisTvis avlenen (Mahon, Goldberg
Tesavebis an Sinauri cxovelebis sikvdilis mizezi, rom & Washington, 1999). axlo naTesavis an megobris sikvdi-
muclis tkivili SeiZleba vinmes sikvdilis mizezi gax- lis sinamdvileSi naxva Zlier aCqarebs mudmivobisa da
des da rom sikvdili Zils waagavs. roca mkvlevarebma gardauvalobis Sefasebas, 3 wlis bavSvebSic ki (Relly,
4-6 wlis bavSvebs hkiTxes, Tu sWirdebaT mkvdar adami- Hasazi & Bond, 1983).
anebs saWmeli, haeri da wyali; Tu banaoben; Tu ZinavT da
338
fsiqologiuri koncefciebiT xsnian (Carey, 1995, 1999; Inagaki & Hantano, 2002). magal-
iTad, roca hkiTxes, SeuZliaT Tu ara tkivils uTxran, gaiaros, an guliscemas _ gaC-
erdes, bevrma 3 wlis bavSvma dadebiTad upasuxa! maTgan gansxvavebiT, 4 wlis bavSvebma
icodnen, rom biologiur procesebs ver gaakontrolebdnen (Inagaki, 1997). magram, bi-
ologiuri movlenebis fsiqologiuri axsna mainc arsebobs adreul saskolo wlebSi, ro-
gorc amas bavSvebis mier sikvdilis aRqmis gamokvleva gviCvenebs (ix. CanarTi `biologia
da garemo).
biologiuri codnis mogvianebiT gamoCena farTod mravalferovan kulturaTa bavSvebs
axasiaTebs, rac gvafiqrebinebs, rom sxva ZiriTadi nawilebisgan gansxvavebiT, mas SeiZleba
mxolod susti Tandayolili safuZveli hqondes. ganvixiloT bavSvebis mier biologiuri
memkvidreobis codna. erTi mSoblis mier gaCenili da meoris mier gazrdili bavSvis ambis
gagebis Semdeg Crdiloamerikelma da evropelma bavSvebma 5-7 wlis asakamde Tanmimdevru-
lad ver daaskvnes, rom naSvilebi bavSvi fizikuri maxasiaTeblebiT (magaliTad, TmiT da
kanis feriT) mis gamCen mSoblebs emsgavseboda, xolo mis amyvan mSoblebs _ rwmeniTa da
CvevebiT (Solomon da sxvebi, 1996; Weissman & Kalish, 1999; Gimenez & Harris, 2002).
zogierT aradasavlur sasoflo sazogadoebebSi adamianis Tvisebebze biologiisa da
socialuri ganaTlebis gavlenebs Soris es gansxvaveba mozardobamde an mozrdilobamde
miuwvdomeli rCeba (Bloch, Solomon & Carey, 2001; Mahalingham, 1999). magaliTad, madagas-
karel vezoebs aqvT garkveuli xalxuri rwmenebi, romlebic maT bavSvebs biologiuri
memkvidreobis mtkiced dauflebaSi exmareba. vezoebi Tvlian, rom Tu orsuli qali did
xans andomebs sxva pirovnebaze fiqrs, bavSvi SeiZleba am pirovnebas daemsgavsos! vezos
339
kvlevidan praqtikisaken
iluziis TamaSis 1993). 12 Tvis asakisTvis, damajerebeli TamaSi myarad
socialuri sawyisebi calmxrivi iyo: TiTqmis yvela saTamaSo epizodi de-
dis mier iyo wamowyebuli. meore wlis dasasrulisT-
Cemi qmris, kenis erT-erTi yvelaze sayvareli vis, dedebi da bavSvebi erTobliv interess avlendnen
saqmianoba, ananasis gadabrunebuli namcxvris ga- damajerebeli TamaSis dawyebisadmi: TiToeuli maT-
mocxoba iyo, romelsac Cvens or vaJTan erTad as- gani epizodebis naxevars iwyebda.
rulebda, roca isini mcirewlovanebi iyvnen. erT kvi- ufrosebis monawileobisas mcirewlovani bavS-
radRes, roca namcxvari mzaddeboda, 21 Tvis piteri vebis damajerebeli TamaSi ufro daxvewilia (O’Reili
samzareuloSi, wylis niJarasTan midgmul skamze aZvra & Bornstein, 1993). magaliTad, TamaSis Temebi ufro
da wylis erTi finjnidan meoreSi gadasxma daiwyo. mravalferovani xdeba. xolo umcrosi asakis bavSvebi
`is xels gviSlis, mama!~ daiCivla 4 wlis devidma, mimarTulni arian sqemebis rTuli TanmimdevrobiT
Tan niJarisgan piteris gamowevas cdilobda. dalagebisken, rogorc piteri akeTebda amas, roca
`Tu vacliT mogvexmaros, iqneb cota adgili qviSa saTlSi Cayara (“comi moamzada~) samzareuloSi
dagviTmos.~ ivarauda kenma. vidre devidi coms zel- waiRo da (kenis daxmarebiT) RumelSi Sedo. rac ufro
da, kenma cotaodeni pitersac Caudo patara TasSi, mets TamaSoben mSoblebi bavSvebTan, miT ufro met
Tavisi skami niJarisken miswia da biWs patara kovzi dros uTmoben bavSvebi damajerebel TamaSebs. zo-
miawoda. gierT koleqtivistur sazogadoebaSi, magaliTad,
`ai, rogor unda gaakeTo es, piti.~ upiratesobis argentinasa da iaponiaSi, dedisa da bavSvis sxvebi-
grZnobiT daariga devidma. piterma uyura, rogor sken mimarTuli TamaSi, magaliTad, Tojinis Wmeva an
urevda devidi, mere misi moZraobis gameoreba scada. daZineba, gansakuTrebiT mdidaria dedobrivi siyvar-
roca comis Casxmis dro dadga, keni piters patara Ta-
sis daWerasa da gadaxraSi daexmara. ulisa da alersis STabeWdilebebiT (Bornstein da sx-
`droa gamovacxoT.~ Tqva kenma. vebi 1999a).
`gamovacxoT, gamovacxoT.~ gaimeora piterma, roca zog kulturaSi ufrosi da-Zma mcirewlovanebis
uyurebda, rogor Seacura kenma forma RumelSi. TamaSebis pirveli partniorebi arian. magaliTad,
ramdenime saaTis Semdeg Cven piteris iluziis indoneziasa da meqsikaSi, sadac saxls didi ojaxi uv-
TamaSis erT-erT yvelaze adreul magaliTs vuyure- lis da da-Zmebisgan patarebze zrunva Cveulebrivi
bdiT. man Tavisi saTli qviSis yuTidan amoiRo, Sig ambavia, damajerebeli TamaSi ufros da-ZmasTan ufro
erTi peSvi qviSa Cayara, samzareuloSi waiRo da Ru- xSiri da mravalferovania, vidre dedebTan. sul mci-
melis win iatakze dado. “gamovacxoT, gamovacxoT.~ re, 3-4 wlis asakSi, bavSvebi TavianT umcros Zmebsa da
dauZaxa piterma kens. mamam da Svilma moCvenebiTi nam- debs mdidar, wamaxalisebel stimulebs aZleven, se-
cxvari RumelSi Sedo. riozulad kisruloben maswavleblis am pasuxismge-
bolo dromde mkvlevarebis umetesoba iluziis blobas, da, asakis matebasTan erTad, sul ufro ukeT
TamaSebs im socialuri garemos gareSe ganixilavda, euflebian mas (Zukow-Golding, 2002). samxreT meqsi-
romelSic is arsebobs, bavSvebs ki marto TamaSis kaSi, sinakantekos indielTa tomis Seswavlis dros
dros akvirdeboda. iqneb amitom askvnidnen piaJe da aRmoCnda, rom 8 wlis da-Zmebi, rogorc maswavleble-
misi mimdevrebi, rom axlad fexadgmuli bavSvebi ilu- bi, ukiduresad arian daxelovnebulni 2 wlis asakis
ziis TamaSs damoukideblad aRmoaCenen, reprezent- bavSvebisTvis recxvis an saWmlis keTebis msgavsi
aciuli sqemebis amoqmedebisas. vigotskis Teoriam es yoveldRiuri amocanebis swavlebaSi. isini xSirad
Tvalsazrisi sakamaTod aqcia. is Tvlida, rom kul- aerTianeben sityvier ganmartebebs CvenebebTan, war-
turulad gamomxatveli saqmianobis TamaSiT gamoxat- suli magaliTis axsnasTan da fizikurad miuZRvebian
vis saSualebas bavSvebs sazogadoeba aZlevs. iluziis mcirewlovanebs amocanis Sesasruleblad (Maynard,
TamaSebi, sxva rTuli gonebrivi saqmianobis msgavsad, 2002).
Tavidan gamocdili adamianis xelmZRvanelobiT aT- marTalia, saSualo dasavluri ojaxebis ufro-
visdeba (Berk, 2001a). axlaxans aRwerili magaliTis si da-Zmebi Segnebulad ufro iSviaTad aswavlian,
SemTxvevaSi, piterma Tavisi unari gaafarTova, raTa isini mainc saTamaSo qcevis gavlenian magaliTs war-
gadmoeca im dRis movlenebi, roca kenma igi gamocxo- moadgenen. axal zelandiaSi Catarebuli kvlevebi-
bis amocanaSi CarTo da misi TamaSiT gadmocemis saSu- sas dasavleT evropuli warmoSobis ojaxebSi, sadac
aleba misca. orive mSobeli da ufrosi da-Zma saxezea, umcrosi
amJamindeli monacemebi adasturebs im azrs, rom asakis bavSvebi ufro xSirad baZaven da-Zmis saqciels.
adreuli iluziis TamaSebi gaerTianebuli Sede- umcrosi asakis bavSvebi mibaZviT gansakuTrebiT dain-
gia bavSvebis mzadyofnisa, iyvnen masSi Cabmulni da teresebulni arian, roca da-Zma Cabmulia damajereb-
im socialuri gamocdilebebisa, romlebic TamaSis el TamaSSi, an Cveulebriv saqmianobaSi (magaliTad,
ganviTarebis saSualebas iZleva. saSualo asakis ax- telefonze pasuxis gacema an foTlebis mogroveba),
lad fexadgmuli bavSvebis erT-erTi dakvirvebiTi romelic SeiZleba mibaZvis magaliTi gaxdes. amas-
Seswavlisas iluziis TamaSebis 75-80% dedisa da Tan erTad, bavSvebis imitacia mravali kulturuli
bavSvis urTierTqmedebas moicavda (Haight & Miller, mniSvnelobis qmedebas Seicavs (Barr&Hayne, 2003).
344
Tarebis zonad Tvlida, romlis drosac bavSvebi sakuTar Tavs awinaureben, roca uamrav
xelSemwyob codnas euflebian. vigotskis TeoriiT, skolamdeli asakis ganmavlobaSi
iluziis TamaSi ganviTarebis centraluri wyaroa, romelsac ori wlis ganmavlobaSi win
mihyavs ganviTareba. jer erTi, roca bavSvebi warmodgeniT situaciebs qmnian, isini ara
marto gare stimulebis, aramed Sinagani ideebis Sesabamisad moqmedebas swavloben. am
procesSi umTavresi bavSvebis xelT myofi sagnebia. TamaSis dros bavSvebi xSirad erT
sagans iyeneben da meored warmoidgenen. joxis cxenad da daxveuli sabnis bavSvad war-
modgenisas isini sagnis Cveulebriv daniSnulebas cvlian. TandaTan isini xvdebian, rom
azrovneba (anu sityvebis mneSvneloba) sagnebisgan gancaklevebulia da azrebi SeiZleba
qcevebis samarTavad iqnes gamoyenebuli.
iluziis TamaSis meore Tviseba _ misi wesebze damyarebuli xasiaTi _ aseve aZlierebs
bavSvebis qmedebis dawyebamde fiqris unars. vigotski aRniSnavda, rom mibaZviTi TamaSi
mudmivad moiTxovs bavSvebisgan maTi impulsebis sawinaaRmdegod moqmedebas, radgan maT
saTamaSo scenis wesebs unda misdion (Duncan & Tarulli, 2003). magaliTad, bavSvi, romelic
daZinebas baZavs, Zilis droindel qcevas emorCileba. meore bavSvi, romelic sakuTar
Tavs mamad, xolo Tojinas Svilad warmoidgens, mSoblis qcevebs ergeba. roca bavSvebi
iluziis TamaSis wesebs adgenen, isini socialuri normebisa da molodinebis ukeT gage-
bas uaxlovdebian da maTi Sesruleba undebaT.
bevri mtkicebuleba adasturebs vigotskis daskvnas, rom iluziis TamaSi proqsimal-
uri ganviTarebis zonis movaleobas asrulebs da bevri unaris gaCenasa da daxvewas uwy-
obs xels. gavixsenoT, rom iluziis TamaSi kognitur da socialur unarebs aumjobesebs.
mibaZviTi TamaSi aseve mdidaria kerZo saubriT _ es ki kidev erTxel amtkicebs mis rols
bavSvebs mxriv azrovnebis kontroliT moqmedebaSi (Kraft & Berk, 1998). bolodroindeli
gamokvlevebisas, rac ufro rTul sociodramatul TamaSSi iyvnen CarTuli skolam-
delebi 4-Tviani periodis ganmavlobaSi, saskolo programis wesebis miT ukeTesad Ses-
rulebas amJRavnebdnen (Elias & Berk, 2002).
Ddasasruls, vigotski ar eTanxmeboda piaJes Tvalsazriss, rom iluziis TamaSi spon-
tanurad warmoiSveba cxovrebis meore wels. vigotski amtkicebda, rom sxva, ufro maRa-
li kognituri procesebis msgavsad, skolamdeli asakSi mibaZvis gaumjobesebas social-
uri sawyisebi aqvs. CanarTi `kvlevidan praqtikisaken~ adasturebs im mosazrebas, rom
bavSvebi mibaZvas gamocdili xalxis daxmarebiTa da xelmZRvanelobiT swavloben.
345
vigotski da ganaTleba
vigotskis Teoria swavlebisa da swavlis axal xedvebs gvTavazobs _ iseTs, romle-
bic xazs usvams socialur konteqstisa da TanamSromlobis mniSvnelobas. piaJeseuli
saswavlo programebis msgavsad, vigotskiseuli saswavlo programebic uSvebs individ-
ualur gansxvavebebs da bavSvebis aqtiuri monawileobis SesaZleblobebs iZleva. magram
vigotskis saswavlo programa damoukidebel aRmoCenas scdeba: igi daxmarebiT aRmoCe-
nas uzrunvelyofs. bavSvebis swavlas maswavleblebi xelmZRvaneloben da TiToeuli
bavSvis proqsimaluri ganviTarebis zonaSi Carevas axerxeben. aRmoCenaSi daxmarebas
aseve TanatolTa TanamSromlobac aumjobesebs. sxvadasxva SesaZleblobebis bavSvebi
jgufebad muSaoben da erTmaneTs aswavlian da exmarebian.
vigotskis saganmanaTleblo gzavnili skolamdeli asakisTvis aris socialurad mdi-
dari, gamomxatvelobiTi saqmianobis miwodeba bavSvebis proqsimaluri ganviTarebis
zonebisTvis da damajerebeli TamaSis farTo SesaZlebloba _ maTi TviTdisciplinis
gaumjobesebis saukeTeso saSualeba, rac mogvianebiT, akademiuri swavlis dros gaxdeba
saWiro. formaluri saskolo swavlebis dawyebis Semdeg vigotski umTavres mniSvnelo-
bas ganaTlebas aniWebda (John-Steiner & Mahn, 1996; Scrimer & Tudge, 2003). roca bavSve-
bi literaturis, maTematikis, mecnierebisa da socialuri swavlis Sesaxeb saubroben,
maswavleblebi maT aswavlian, usworeben da axsnas sTxoven. amis Sedegebs bavSvebi az-
rovnebis sakuTar procesebSi asaxaven da kognituri saqmianobis ufro maRali donisken
miiswrafian, romelzec isini fiqroben, azrebi socialurad sasargeblo formebiT ro-
gor gamoxaton. TandaTan isini TavianTi kulturis gamomxatvelobiTi sistemis amoq-
medebasa da gakontrolebaSi ostatdebian.
vnaxoT vigotskize damyarebuli ori saganmanaTleblo siaxle, romelTagan TiToeu-
li aerTianebs aRmoCenaSi daxmarebas da TanatolTa TanamSromlobas.
ormxrivi swavleba
swavlebis es meTodi Tavidan kiTxvis Seswavlis gasaumjobeseblad iyo gamiznuli im
moswavleebisTvis, romlebsac cudi moswreba hqondaT, magram Semdeg sxva sagnebze da
yvela moswavleze gavrcelda. ormxrivi swavlebis dros maswavlebeli da oridan oTx
moswavlemde TanamSromlobis jgufs qmnian da awarmoeben wamyvan sxelmZRvanelo sau-
brebs teqstis nawyvetis Sinaarsis Sesaxeb. saubrebis ganmavlobaSi jgufis wevrebi oTx
kognitur strategias iyeneben: gamokiTxvas, Sejamebas, garkvevas da prognozirebas.
saubris wamyvani (Tavidan maswavlebeli, mere
ki moswavle) iwyebs teqstis nawyvetis Sinaarsis
Sesaxeb SekiTxvebis dasmiT. moswavleebi pasuxebs ormxrivi swavleba aris vigotskize damyarebuli
saganmanaTleblo siaxle, romlis drosac maswavlebeli da
sTavazoben, damatebiT SekiTxvebs svamen da uTanx- ori an oTxi moswavle qmnian kooperaciul saswavlo jgufs
moebis SemTxvevaSi xelaxla kiTxuloben sawyis te- da ebmebian saubarSi teqstis nawyvetis Sesaxeb. dawyebiTi
qsts. Semdeg wamyvani ajamebs am nawyvets, xolo bavS- da umcrosi klasebis moswavleebi, romlebic monawileoben
vebi gaugebar sakiTxebs ganixilaven da arkveven. ormxriv swavlebaSi, wakiTxulis gagebis STambeWdav Sede-
sabolood, wamyvani moswavleebs sTavazobs, am gebs aCveneben. © Bob Daemmirich/PhotoEdit
kooperaciuli swavla
marTalia, ormxrivi swavleba amxanagTa TanamSromlobas iyenebs, mas maswavlebeli
warmarTavs, raTa warmatebis miRweva uzrunvelyos. vigotskis Tanaxmad, ufro daos
tatebul amxanagebs aseve SeuZliaT biZgi miscen bavSvebis ganviTarebas, radgan maT mier
gaweuli daxmareba kargad ergeba nakleb ganviTarebuli bavSvis proqsimaluri ganvi-
Tarebis zonas. gavixsenoT, rom piaJec aseve Tvlida, rom amxanagebTan urTierTobas
kognituri cvlilebebisTvis xelis Sewyoba SeeZlo. faqtiurad, TanatolebTan saubars
igi ufrosebTan saubarze bevrad mniSvnelovnad Tvlida, radgan bavSvi ufrosis avto-
ritetul Tvalsazriss garegnulad, kritikulad gaazrebis gareSe Rebulobs. piaJe
aseve amtkicebda, rom TvalsazrisTa Sejaxeba _ kamaTi, romelic bavSvs sxvisi Tval-
sazrisis SemCnevisken ubiZgebs _ aucilebeli iyo amxanagebis urTierTobaSi, logikuri
azrovnebis gansamtkiceblad (Tudge & Winterhoff, 1993).
dReisTvis, amxanagebTan TanamSromloba bevr saskolo dawesebulebaSi gamoiyeneba,
magram mzardi mocemebis Tanaxmad, is mxolod garkveul pirobebSi uwyobs xels ganviTa-
rebas. sakvanZo faqtoria kooperaciuli swavleba, romlis drosac Tanaklaselebis pa-
tara jgufebi saerTo miznis misaRwevad muSaoben. konfliqti da uTanxmoeba am dros na-
klebad mniSvnelovani Cans, vidre is xarisxi, romliTac amxanagebi intersubieqturobas
aRweven _ azrTa sxvadasxvaobis mogvarebiT, pasuxismgeblobis ganawilebiTa da gauge-
brobebis gamosasworeblad erTmaneTisTvis sakmaod daxvewili ganmartebebis micemiT
(Webb, Troper & Fall, 1995). xolo vigotskis Teoriis Tanaxmad, bavSvebis mxriv dagegmva da
problemebis gadawyveta gacilebiT ukeT umjobesdeba, roca maTi amxanagi “daostate-
bulia~ _ gansakuTrebiT unariania amocanis mimarT (Azmitia, 1988).
moswavleTa kooperaciuli swavlis unarSi kulturuli saxesxvaobebic monawil-
eobs. jgufebSi muSaobisas xelaxla wakiTxva gacilebiT uadvildebaT koleqtivisturi,
da ara individualisturi kulturis warmomadgenlebs. magaliTad, amas navaxos tomis
bavSvebi ufro ukeT akeTeben, vidre kavkasiuri warmoSobis amerikeli bavSvebi (Ellis &
Gauvain, 1992). iaponuri saswavlo praqtika, romlis drosac bavSvebi problemebs erT-
maneTis azrebis SejerebiT wyveten, emyareba did kulturas, romelSic uerTierTpati-
viscema mudam fasobda (Hatano, 1994). misgan gansxvavebiT, Crdiloamerikul kulturaze
aRzrdili bavSvebi konkurenciasa da damoukidebel muSaobas, rogorc wesi, Cveulebriv
ambad Tvlian _ es Tvalsazrisi maT jgufuri muSaobisas intersubieqturobis miRweva-
Si uSlis xels.
kooperaciuli swavlebis warmatebisTvis dasavlel bavSvebs, Cveulebriv, erTobli-
vi muSaobis gaZlierebuli swavleba sWirdebaT. ramdenime Seswavlis dros, im 3-4 moswav-
lisgan Semdgari jgufebi, romlebic TanamSromlobis procesebSi iyvnen momzadebulni,
bevrad kooperaciul xasiaTs avlendnen, maRali donis ganmartebebi hqondaT da ufro
xalisiTac swavlobdnen, vidre moumzadebeli jgufebi (Gillies, 2000, 2003; Terwel da sxve-
bi, 2001). meore kvlevisas bavSvebis TanamSromlobiTi msjelobebi sxvadasxva kognituri
unarebis kargi Sedegebis sawindari iyo, rac ramdenime kviris ganmavlobaSi kooperaci-
uli swavlebis praqtikiT ganmtkicda (Fleming & Alexander, 2001). kooperaciuli swavlis
saSualebiT swavleba vigotskis koncefcias proqsimaluri ganviTarebis zonis Sesaxeb,
calkeuli bavSvis mxridan gamocdil partniorTan (ufrosTan an TanatolTan) TanamS-
romlobidan sxvadasxva saxis mamoZravebeli gamocdilebis mqone da erTmaneTisTvis bi-
Zgis mimcem mraval partnioramde afarToebs.
347
kulturis gavlena
sasoflo da tomobrivi kulturis
bavSvebi ufrosebis muSaobas akvirdebian da masSi monawileoben
dasavlur sazogadoebebSi bavSvebi mniSvnelov dis ibanaon (radganac isini amas yovel SuadReze
nad gamoricxulni arian ufrosebis samuSaodan, akeTeben) da isic ki, swavla rodis daiwyon. Sede-
romelic, rogorc wesi, saxlidan moSorebiT mim- gad, iukataneli maias skolamdeli bavSvebi Zalian
dinareobs. bavSvebis im unar-CvevebiT aRWurva, daxelovnebulebi arian sakuTari Tavis movlaSi.
romelic kvalificiuri saqmianobisTvis sWird- amisgan gansxvavebiT, maTi damajerebeli TamaSi
ebaT, skolazea mindobili. adreul bavSvobaSi sa- SezRudulia da mis drosac ufrosebis muSaobas
Sualo klasis mSoblebis urTierToba bavSvebTan baZaven. sxvanairad rom vTqvaT, isini yoveldRe
mdgomareobs bavSvebis warmatebuli swavlisTvis mravali saaTis ganmavlobaSi sxvebs uyureben.
mzadebaSi, bavSvze yuradRebis gamaxvilebiT _ iukataneli maias mSoblebi iSviaTad esaubrebi-
gansakuTrebiT aRsaniSnavia ufrosisa da bavSvis an an eTamaSebian skolamdelebs, an ebijgebian maT
saubrebi da TamaSi, romelic aviTarebs laparaks, swavlas. piriqiT, roca bavSvebi ufrosebis amo-
wera-kiTxvas da sxva saskolo codnas. sasoflo da canebs baZaven, mSoblebi askvnian, rom isini meti
tomobriv kulturebSi bavSvebi mcire ganaTlebas pasuxismgeblobis asaRebad arian mzad. Semdeg isini
iReben, an saerTod gaunaTleblebi arian, mTel davalebebs anawileben da bavSvs iseT amocanas ur-
dReebs ufrosebis muSaobis yurebas, an masSi monaw- Ceven, romlis gadasawyvetadac maT mcire daxmare-
ileobas andomeben da momwifebulobis drois pa- ba sWirdebaT, ise, rom ufrosebs muSaobaSi xeli ar
suxismgeblobebs adreul bavSvobaSi kisruloben SeeSaloT. Tu bavSvs am amocanis gadawyveta ar Seu-
(Rogoff da sxvebi, 2003). aqedan gamomdinare, mSo- Zlia, mas ufrosi hkidebs xels, bavSvi ki uyurebs da
blebs naklebad sWirdebaT bavSvebTan saswavlo xelaxla erTveba saqmeSi, roca daxmareba SeuZlia.
saubrebs, an TamaSs daeyrdnon. iukatanis maias bavSvebi momavalSi damoukide-
2 da 3 wlis bavSvebis yoveldRiuri cxovrebis belni da sasargebloni unda iyvnen, amitom iSvia-
SedarebiTma Seswavlam oTxi kulturisTvis –aSS Tad Wirveuloben, arc sxvebs sTxoven raime sain-
ori qalaqis gareubnebis saSualo klasis mcxovre- teresos gakeTebas. maT adreuli asakidan SeuZliaT
blebi, efes tomis monadireebi da Semgroveblebi didi xniT wynarad, zedmeti ayalmayalis gareSe
kongos respublikaSi da maias sasoflo-sameur- isxdnen _ xangrZlivi RvTismsaxurebis, an satvir-
neo dasaxleba gvatemalaSi _ es gansxvavebebi To maqaniT 3-saaTiani mgzavrobisas. xolo roca
daamtkica (Morelli, Rogoff & Angelillo, 2003). aSS-s ufrosebi maT saqmianobas awyvetineben da saerTo
sazogadoebaSi mcirewlovan bavSvebs aqvT mcire samuSaoSi monawileobis miRebas sTxoven, isini
Sexeba ufrosebis SromasTan da did dros andomebs xalisiT asruleben iseT brZanebebs, romlebsac
ufrosebi-bavSvebis saubarSi da TamaSSi monaw- dasavleli bavSvebi xSirad Tavs arideben, an aRS-
ileobas, rac akmayofilebs bavSvebis interess foTebiT pasuxoben. 5 wlis asakisTvis iukataneli
da uzrunvelyofs akademiur gakveTilebs. maT- maias bavSvebi spontanurad iReben pasuxismgeblo-
gan gansxvavebiT, efesa da maias bavSvebi iSviaTad bas im amocanebze, romlebsac maT avaleben.
xdebian bavSvze mimarTuli saqmianobis monawile-
ni. maTi amerikeli Tanatolebisgan gansxvavebiT,
maiasa da efes bavSvebi bevrad met dros andomeben
ufrosebis saqmianobis dakvirvebas.
meqsikaSi, iukatanze myofi maias mivardnili
soflis eTnografia gviCvenebs, rom radgan mcirew-
lovani bavSvebi maT irgvliv ufrosebis saqmiano-
bis sakmaod gonieri damkvirveblebi da monawileebi
arian, maTi kompetenturoba mkveTrad gansxvavdeba
dasavleli skolamdelebisgan (Gaskins, 1999). iuka-
taneli maias ufrosebs Tavi fermerobiT gaaqvT.
mamakacebi simindis yanebs uvlian da maT 8 welze
ufrosi vaJebi exmarebian. qalebi saxlsa da ezoze
zrunaven: amzadeben saWmels, recxaven tansacmels iukatanis maias kulturaSi ufrosebi iSviaTad esaubre-
da saqonelsa da baRs uvlian, maT gogonebi da is bian bavSvebs an ebijgebian maT swavlas. damajerebel
vaJebi exmarebian, romlebic yanaSi muSaobisTvis TamaSSi CarTvis nacvlad bavSvebi mcirewlovani asakidan
jer patarebi arian. bavSvebi am saqmianobaSi maTi maTi Temis saqmianobas uerTdebian, bevr dros andomeben
SesaZleblobebis farglebSi ori wlis asakidan ufrosebis yurebas. maias es skolamdeli asakis gogona
monawileoben. roca ufrosebs ar exmarebian, isi- yuradRebiT adevnebs Tvals, Tu rogor amzadebs saWmels
ni sakuTar Tavs arian mindobilni. mcirewlovani misi bebia. roca bavSvi ufrosis amocanebis mibaZvas
iwyebs, is damatebiT pasuxismgeblobas iRebs.
bavSvebi bevr arasamuSao gadawyvetilebas TavisiT
© Beryl Goldberg
iReben _ ramdeni iZinon da Wamon, ra Caicvan, ro-
349
S e j ameba
piaJes kognituri ganviTarebis asimilaciasa da akomodacias Soris, ra-
Teoria sac TandaTan ufro efeqtur sqemebTan
mivyavarT.
piaJes mixedviT, rogor viTardeba kogni-
turi unarebi?
sensomotoruli safexuri:
biologiaSi Tavisi winamorbedebis dabadebidan 2 wlamde
gavleniT, piaJe kognitur ganviTarebas ga
aRwereT sensomotoruli safexuris mTa-
nixilavda, rogorc adaptaciis process,
vari kognituri miRwevebi
romlis drosac azrovneba TandaTan gare
realobas ukeT ergeba. piaJes konstruq- piaJes sensomotoruli safexuri
tivisturi midgoma gulisxmobs, rom ga eqvs qvesafexurad aris dayofili. wriu
remoze zemoqmedebis gziT bavSvebi oTx li reaqciis gziT bavSvis refleqsebi
invariantul da universalur safexurs TandaTan gardaiqmneba ufrosi Cvilebis
gadian romlis drosac kognituri unare ufro moqnili yaidis qmedebad. meoTxe
bis yvela aspeqti erTnair cvlilebebs qvesafexuris dros Cvilebi aviTareben
gadis. piaJes mixedviT, Cvilebi cxovre- ganzraxul, anu mizanmimarTul qcevas
bas erTmaneTTan naklebdakavSirebuli da iwyeben saganTa mudmivobis aRqmas. me-
struqturebiT iwyeben; isini mxolod me 5 qvesafexurs ufro moqnili, kvleviTi
ore wlis bolosTvis iZenen mentaluri midgoma moaqvs da bavSvebi aRar uSveben A
reprezentaciis gziT samyarosadmi kog- – ar aris B Zebnis Secdomas. me-6 qvesafex-
nituri midgomis unars. urze sensomotoruli ganviTareba menta-
lur gadmocemiT mTavrdeba, rogorc es
piaJes TeoriiT, fsiqologiuri struq
Cans sensomotoruli problemebis swrafi
turebi, anu sqemebi, ori saxiT icvleba.
gadaWriT, saganTa mudmivobis proble-
pirveli aris adaptaciis saSualeba, ro-
mis srulad aTvisebas, uxilavi gadaadg-
melic Sedgeba ori damatebiTi qmedebi-
ilebis, aRdgenili imitaciisa da dama-
sgan: asimilaciisa da akomodaciisgan.
jerebeli TamaSis CaTvliT.
meore aris organizaciis saSualeba, sqe-
mebis gadawyobiT mkacrad urTierTdaka- ras ambobs momdevno kvlevebi piaJes sen-
vSirebul kognituri sistemis formad. somotoruli safexuris sisworis Se-
wonasworoba ajamebs Secvlil balanss saxeb?
350
© RAYMOND GEHMANN/CORBIS
intersubieqturoba, romelic komu-
nikaciebisTvis saerTo niadags qmnis da medeben da akontroleben maTi kulturis
bijgi, romelic bavSvis Sesrulebis mim- simbolur sistemas.
dinare donis mowesrigebaSi ufrosis dax- vigotskis Teoriaze damyarebuli sa-
marebas Seicavs, xels uwyobs kognitur ganmanaTleblo saqmianoba Seicavs or-
ganviTarebas. termini marTuli monawi mxriv swavlebas da TanamSromlobiT
leoba aRniSnavs iseT kulturul da si swavlebas, romlis drosac amxanagebi
tuaciur cvlilebebs, romelTa drosac azrTa sxvadasxvaobas agvareben da erTad
ufrosebi bavSvebis qmedebebs exmarebian. muSaoben saerTo miznebisTvis. dasav-
vigotskis mixedviT, damajerebeli leli bavSvebi Cveulebriv gaZlierebul
TamaSi aris unikaluri, Zlier gavleniani momzadebas saWiroeben TanamSromlobiTi
proqsimaluri ganviTarebis zona. roca swavlebis warmatebisTvis.
bavSvebi warmodgeniT situaciebs qmnian
da damajerebeli TamaSis wesebs asrule- vigotskis Teoriis Sefaseba
ben, isini swavloben, ufro Sinagani idee- moiyvaneT vigotskis Teoriis Zlieri da
bis mixedviT imoqmedon da ara impulse- susti mxareebi
biT. vigotskis Teoriis Tanaxmad, yvela
vigotskis Teoria gvexmareba, gavigoT
sxva maRali kognituri procesebis ms-
kognituri unarebis farTo kulturuli
gavsad, socialuri TanamSromlobis pro
mravalferovneba da xazs usvams kognitu-
duqtia.
ri ganviTarebisTvis swavlebis sasicocx-
lo mniSvnelobas. Tumca, zog kulturaSi
vigotski da ganaTleba sityvieri dialogebi ar aris erTaderTi
saSualeba, yvelaze mniSvnelovani saSu-
aRwereT vigotskis Teoriis saganmanaT
alebac ki, romlis saSualebiTac bavSvebi
leblo Sedegebi
swavloben.
vigotskis saklaso oTaxi yuradRe
socialur da kulturul gavlenaze
bas amaxvilebs aRmoCenaze maswavleble
yuradRebis gamaxvilebisas vigotskis
bis xelmZRvanelobiT da amxanagebTan
cota aqvs naTqvami bavSvTa kognituroba
TanamSromlobiT. roca formaluri sas-
ze biologiis gavlenis Sesaxeb. aseve,
kolo ganaTleba iwyeba, saganmanaTleblo
gaurkveveli rCeba, Tu zustad rogor ga-
saqmianoba xels uwyobs bavSvebs gadavid-
iazreben bavSvebi socialur gamocdile-
nen kognituri saqmianobis ufro maRal
bas maTi azrovnebis gasaumjobeseblad.
7
kognituri ganviTareba: midgoma informaciis
damuSavebisadmi
rezervis modeli
informaciis damuSavebis sistemis rezervis modeli gulisxmobs, rom dasamuSaveb
el informacias vflobT vinaxavT mas gonebrivi sistemis sam nawilSi: sensorul regis
trSi, muSa e.i. anu moklevadian mexsierebasa da grZelvadian mexsierebSi (ix. sqema 7.1)
(Atkinson & Shiffrin, 1968). informaciis TiToeul maTganSi gavlisas SegviZlia gonebrivi
strategiebi maTze operirebisa da gardaqmnisTvis gamoviyenoT, riTic izrdeba infor
maciis aRdgenis, efeqturad gamoyenebisa da moqnilad azrovnebis, garemoebaTa cvli
lebisTvis informaciis morgebis SesaZlebloba ukeT rom gavigoT, calke ganvixiloT
gonebrivi sistemis yoveli komponenti.
(mexsierebis diapazoni)
4
saSualo raodenoba
me-5 Tavi) (Kail da sxvebi 2004). damuSavebis siCqaris
zrda aumjobesebs muSa mexsierebis tevadobas (Luna 3
da sxvebi, 2004). es saSualebas aZlevs ufrosi asakis
bavSvebsa da mozrdilebs, informacia ufro swrafad 2
Seiswavlon, ufro male gardaqmnan igi strategiebad
1
da amgvarad, kognitur sistemaSi erTdroulad meti
informacia Seinaxon. 0 pirvel- meoTxe-
mozrdilebi
klaselebi klaselebi
10.0 500
aRdgenis saSualo done, miliwamobiT
400
7.5
done, miliwamobiT
300
5.0
200
2.5
100
0 0
8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22
gamosaxuli wlebSi gamosaxuli wlebSi
gonebrivi damateba informaciis gamoyeneba
sqema 7.3
damuSavebis drois asakiT gamowveuli Semcireba zrda, asaxuli gonebrivi damatebisa da informa-
ciis gamoyenebisaTvis. mravali amocanis mimdinareobisas damuSavebis siCqare matulobs rac SeiZleba
swrafad, imgvari perceptualur-motoruli qmedebebis drosac ki, rogoricaa informaciis gamoyeneba
da es gonebriv strategiebs ar emyareba. es saerTo tendencia damuSavebis bazisuri tevadobis asakobriv
zrdas gulisxmobs (wignidan: R. Kail, 1988, `Developmental Functions fro Speeds of Cognitive Processes,~ journal
of Experimental Psychology, 45, p. 361. 1988. Copyright by Academic Press, ibeWdeba gamomcemlisa da avtoris ne
barTviT; da R. Kail, 1991, `Processing Time Declines Exponentatially During Childhood and Adolescence,~ Develop-
mental Psychology, 27, p. 265. Copyright 1991 by the American Psychological Association. ibeWdeba gamomcemlisa da
avtoris nebarTviT).
360
sqema 7.4
xelovnuri nervuli qselis gamartivebu-
li magaliTi. kompiuteris dammuSavebuli
elementebi tvinis nevrologiuri struqtu
ris msgavsad fenebad ewyoba. stimulacia Se
dis Semomaval blokebSi, romlebic amocanis
kodirebas axdens. faruli blokebi war
moadgenen informacias, xolo gamomavali
blokebi amzadeben reaqcias. mecnierebi ise
aprogrameben erTeulebs Soris kavSirebs, stimulacia reaqcia
Semavali faruli gamomavali
rom isini STabeWdilebisas Seicvalon da
blokebi blokebi blokebi
qsels Seswavlis saSualeba miscen. swori
reaqciis gamomwvevi kavSirebi Zlierdeba; amocanis reaqciis informaciis
isini ki, romlebic araswor reaqcias kodireba momzadeba warmodgena
iwveven, sustdeba.
sqema 7.5
sqema 7.6
problemebis gadawyvetis strategiis gamoyenebis gadafaru-
li talRebis wesi. wamxalisebeli problemebis micemisas bavSvi
sxvadasxvanair strategiebs SeimuSavebs. TiToeuli maTgani tal
RiT aris gamosaxuli. talRebi erTmaneTs faravs, radgan bavSvi
erTdroulad ramdenime strategias scdis. yoveli strategiis
gamoyeneba, gamoxatuli talRis simaRliT, mudmivad icvleba.
roca bavSvi akvirdeba, romeli strategia muSaobs ukeTesad,
romeli SedarebiT uaresad da romeli araefeqturad, imarjvebs
is strategia, romelic ufro swraf, swor gadawyvetilebas
moitans. (adaptirebulia R. S. Siegler, Emerging Minds: The Process
of Change in Children’s Thinking, Copyright 1996, By Oxford University
problemebis gadaWraze gazrdili dro Press, Inc. Oxford University Press, Inc.-is nebarTviT).
364
kvlevidan praqtikisaken
metyvelebisa da Jestebis acdena:
xelis gamoyenebiT azrebis wakiTxva
batonma bilma Tavis meoTxe klass gaacno Seqcev JestebSi gamovlinda, mogvianebiT ki metyvelebaSi.
adobis kanoni– rom tolobis erTi mxaris sidide swavlaSi CamorCenilma bavSvebma iseTi strate
meore mxaris sididis tolia. Semdeg is daakvirda giebis qona gamoavlines, romlebic misaRebi iyo
ramdenime bavSvs, romlebic dafasTan Semdeg amoca JestebisTvis, magram ara metyvelebisTvis (Goldin-
nas xsnidnen: 5 + 3 + 4 = --- + 4. Meadow, 2002). SesaZlebelia, JestebiT gamoxatuli
pirvelma kerim scada. `me Sevkribe da 5 + 3 + 4 + strategia, romelic gansxvavdeba metyvelebiT
4 udris 16~ Tqva man, Tan yvela im cifrze miuTiTa, gamoxatulisgan, aiolebs konfliqturi ideebis aR
romlebic CamoTvala, Semdeg ki cariel adgilze, qmas da bavSvs exmareba, gansxvaveba ufro efeqturi
radgan yuradReba ar miaqcia, sad iyo tolobis strategiis sasargeblod gadawyvitos. acdenil md
niSani. keris metyveleba da Jestebi Tanmimdevruli gomareobaSi myofi bavSvebi swavlisadmi nawilobriv
iyo: orive mcdar strategias avlenda. arian gaxsnilni. metyveleba-Jestebis acdena aseve
Semdegi noeli iyo. manac mcdari ganmarteba SeiZleba miuTiTebdes, nervuli xazebi, romlebsac
misca, misi Jestebi gansxvavebuli gzavnili gamodga. koneqcionistebma interesis xazebi uwodes, ufro my
laparakisas man TiToeul cifrze miuTiTa marcxena arad izrdeba da TiTqmis kritikul kvanZebs aRwevs.
mxares, mere ki marjvena mxares mdebare 4-ze gadavi mSoblebsa da maswavleblebs SeuZliaT bavSvis
da, sabolood ki TiTi cariel adgils daado. noeli Jestebi yvelaze Sesaferis momentSi instruqciis
metyveleba-Jestebis acdenas avlenda. misi xelis misacemad gamoiyenon. marTlac, bevri mozrdili
moZraoba gvafiqrebinebda, rom meti icoda, vidre ergeba bavSvis metyveleba-Jestebis acdenebs da Seu
Tqma SeZlo. Semdgomi ramdenime kviris ganmavlobaSi Zlia maTi SemCneva sxvebsac aswavlos (Kelly da sxvebi
noelma Seqcevadobis Teoria kerize ufro swrafad 2002). erTi Sesawavlisas mozrdilebi problemaTa
aiTvisa. rogor SegviZlia SevafasoT noelis swrafi gadawyvetis strategiebs ufro im bavSvebs aswav
winsvla? lidnen, romlebic acdenas avlendnen, vidre maT,
suzan goldin-midousa da misi kolegebis mixed vinc acdenas ar avlenda (Goldin-Meadow & Singer,
viT, bavSvebi, romelTa metyveleba da Jestebi ac 2003). amiT isini `acdenilebs~ bevri strategiis ga
denilia, gardamaval mdgomareobaSi arian. maTi mosacdelad waaxalisebdnen, rac, rogorc zigler
qceva gviCvenebs, rom isini or urTierTsawinaaRm is strategiuli arCevanis modelma gamoamJRavna,
dego strategias erTbdroulad ganixilaven, rac swavlas aadvilebs.
swavlisTvis mzadyofnis niSania. mikrogenetikuri
kvlevisas mecnierebma im bavSvebis ori jgufi da
adgines, romlebic srulad ver igeben mimatebaze da
myarebuli tolobis problemebs: metyveleba-Jest
ebis damTxveviT da metyveleba-Jestebis acdeniT.
Semdeg, roca bavSvebi met amocanebs amuSavebdnen,
TiToeuli jgufidan ramdenime maTgans pasuxebis
sisworis mimarT ukureaqcia hqonda im miTiTebebi
sadmi, romlebic Seqcevadobis princips xsnida. sab
olood, bavSvebis swavla imis mixedviT Sefasda, ra
Sedegi miiRes sakuTar amocanebSi (Alibali & Goldin-
Meadow 1993).
bavSvebma, romlebsac metyveleba-Jestebis acde
na aReniSnebodaT da instruqcia miiRes, TavianTi
mtkicebidan gamomdinare sxvebze ufro ixrebodnen
swori pasuxisken, aseve ufro xSirad gadahqondaT
axali codna Seqcevadobis gamravlebaze damyare 7 wlis bavSvi cdilobs, saSinao davalebis azri gaigos. Tu
bul amocanebze (5X3X4 = 5X ----). sainteresoa, rom misi xelis Jestebi aCvenebs, rom man meti gaigo, vidre Seu
metyveleba-Jestebis damTxvevis mqone ramdenime Zlia gamoxatos _ rac cnobilia, rogorc metyveleba-Jes
bavSvi, romlebmac mdgomareoba instruqciis dax tis acdena _ es momenti SeiZleba xelsayreli aRmoCndes
marebiT gamoaswores, maT mier Seswavlils mxolod instruqciis misacemad.
maSin anzogadebda, Tu jer metyveleba-Jestebis © Elizabeth Crews/The Image Works.
acdenis fazas gaivlida. swori strategiebi jer
365
an, romelia ukeTesi, romeli SedarebiT naklebi da romeli araefeqturi. isini TandaTan
irCeven strategiebs adaptirebis ori kriteriumis: sisworisa da siCqaris safuZvelze
_ bazisuri damatebis, min. strategiis SemTxvevaSi. roca yuradReba efeqtur strat
egiebze gadaaqvT, maT winaSe mdgomi problemebis Sesaxeb ufro mets igeben. amis Sedegad
swori gadawyvetilebebi ufro mtkiced ukavSirdeba problemebs da bavSvebi yvelaze
efeqtur strategias _ pasuxis avtomatur aRdgenas avlenen.
rogor gadadian bavSvebi naklebidan ufro efeqtur strategiebze? xangrZlivi te
qnologiebis gamoyenebis ganmavlobaSi isini xSirad ufro swraf procedurebs poulo
ben. magaliTad, sakuTar TiTebze mravaljer daTvlisas derili TiTebis raodenobis
mixvedras iwyebs (Siegler & Jenkins, 1989). aseve, garkveuli problemebi ukeTesi strate
giis saWiroebas amwvavebs. roca derilma wyvili parki gaxsna, erTSi 10, xolo meoreSi 2
burTuliT, mixvda, rom min. ukeTesi iqneboda. problemis msgavsi koncefciebis Sesaxeb
msjeloba aseve exmareba (Canobi, Reeve & Pattison, 1998). pirvelklaselebi min-s ufro
xSirad iyeneben, roca xvdebian, rom imis rogor iqneba kombinirebuli ori Sekvra, imave
pasuxs miiReben (2+4=6 da 4+2=6). dasasrul, roca bavSvebs efeqtur strategias aswav
lian, isini mas iReben, xolo naklebefeqtur teqnologiebs Tavs anebeben (Alibali, 1999;
Siegler & Booth, 2004). Tumca, zogjer isini uceb ver xvdebian axali, ufro adaptire
buli strategiebis upiratesobas. rogorc momdevno ganyofilebebSi vnaxavT, axali
strategiebis gamoyeneba mniSvnelovan Zalisxmevas moiTxovs, rac muSa mexsierebis te
vadobas tvirTavs. bavSvebma SeiZleba winaaRmdegoba gauwion kargad gamocdili strate
giis axliT Secvlas, radgan swrafi azrovnebis upiratesobebi Tavidan arc ise didia.
zigleris modeli avlens, rom arc erTi bavSvi ar fiqrobs mxolod erTi mimarTule
biT. bavSvi, romelic or sxvadasxva SemTxvevaSi erTi da imave problemis winaSe dgeba,
xSirad sxvadasxva midgomas iyenebs. maT SesaZloa erTi sakiTxis SemTxvevaSic ki cvalon
procedurebi, rogorc amas gviCvenebs SemTxvevebi, romlebSic maTi sityvebi da Jest
ebi erTmaneTs scdeba (am acdenebis mniSvnelobis Sesaxeb ixileT rubrikaSi `kvlevi
dan praqtikaSi~ Semdeg gverdze). strategiaTa cvla aucilebelia azrovnebis im axali,
ufro adaptirebuli saSualebebis SesamuSaveblad, romlebic problemebis gadawyvetis
mravalmxrivi gamocdilebis Sedegad `vlindeba~.
ukeT viciT im meqanizmebis Sesaxeb, romlebiTac bavSvebi strategiebs irCeven, vidre
maT Sesaxeb, romlebic strategiebis mravalferovnebas qmnis. amis miuxedavad, strate
giuli arCevani kargad gviCvenebs im ganviTarebas, romelic safexurebrivi midgomis
naklovanebebs faravs, rogorc bavSvis azrovnebis mravalferovnebis, ise misi mudmivi
cvalebadobisTvis.
yuradReba
am Tavis umTavresi nawili bavSvis mier kognituri sistemis mTavari nawilebis da
muSavebis process eZRvneba _ rogor axdenen bavSvebi informaciis kodirebas, rogor
operireben masze muSa mexsierebaSi ise, rom igi grZelvadian mexsierebad gardaiqmneba
da rogor aRadgenen mas ise, rom azrovneba da problemebis gadaWra SeZlon. daviwyebT
yuradRebis ganviTarebis kvleviT. yuradReba adamianis azrovnebis safuZvelia, radgan
igi adgens im informacias, romelic yoveli amocanisas iqneba ganxiluli. mSoblebi da
maswavleblebi amCneven, rom umcrosi asakis bavSvebi amocanas mxolod mcire dros uT
moben, siZneleebi eqmnebaT detalebze yuradRebis aqcentirebisas da yuradReba iolad
efantebaT. adreuli da Sua bavSvobisas yuradReba mniSvnelovnad umjobesdeba, ufro
SerCeviTi, adaptirebadi da Tanabari xdeba.
dagegmva
asakTan erTad bavSvis yuradReba sxvanairadac icvleba da is ufro gegmazomieri
xdeba. dagegmva moicavs garkveul droSi gansaxorcielebel moqmedebaTa Tanmimdevro
bis winasawar mofiqrebas da Sesabamisad, miznis miRwevaze yuradRebis miqcevas (Schon-
lick, 1995). efeqturi dagegmvia Canasaxi Cvilobis asakSive arsebobs. roca mecnierebma 2
da 3 Tvis bavSvebs aCvenes naxatebis seriebi, romlebic winaswar savaraudo marjvena-
marcxena TanmimdevrobiT icvleboda, bavSvebma swrafad aiTvises momdevno stimulis
gamoCenamde yuradRebis mis adgilmdebareobaze miqceva (Wentworth & Haith, 1998). Za
lian patara Cvilebis yuradRebac ki `momavaliskenaa mimarTuli~, rogorc amas maT mier
gameorebuli movlenebis winaswarmetyvelebis unari gviCvenebs.
nacnobi da arc Zalian rTuli amocanebisTvis skolamdelebi zogjer gegmas Sei
muSaveben da asruleben. magaliTad, 4 wlis asakSi isini saTamaSo ezoSi damalul sagans
sistematurad pouloben da mxolod im adgilebSi eZeben, sadac obieqti adre naxes da
misi gaqroba aRmoaCines (Wellman, Somerville & Haake, 1979).
magram dagegmvamde didi gzaa gasavleli. roca detaluri suraTebis erTmaneTTan Se
darebas sTxoven, vizualur Zebnas saskolo asakis bavSvebi skolamdelebze ufro siste
maturad asruleben (Vurpillot, 1968), rTuli amocanebisas ki ufro mowesrigebul gadaw
yvetilebas iReben _ ra gaakeTon Tavidan da Semdeg erTi kvlevisas 5-dan 9 wlamde asakis
bavSvebs saTamaSo gastronomidan mosatani produqtebis sia misces. ufrosi bavSvebi
ufro met dros uTmobdnen yidvamde gastronomis daTvalierebas, jer SeaTvalierebdnen
TiToeul nivTs, mere ki misken midiodnen. aqedan gamomdinare, isini rigebs Soris ufro
naklebs dadiodnen (Gauvain & Rogoff, 1989; Szepkouski, Gauvain & Carberry, 1994).
dagegmvis ganviTareba gviCvenebs, rogor xdeba yuradReba sxva kognitur procesebT
an koordinirebuli. mravalsafexuriani problemebis gadasawyvetad bavSvebma moqmede
369
biologia da garemo
yuradRebis deficitis
hiperaqtiuri darRvevis mqone bavSvebi
im dros, roca sxva mexuTeklaselebi TavianT merxe koncentrirebis sirTulis gamo, ydhd-is mqone
bze mSvidad muSaobdnen, kelvini awrialda, fanqari bavSvebi 7-15 quliT naklebs agroveben mixvedriloba
daagdo, fanjaraSi gaixeda, Tavisi fexsacmlis Tasmebs ze testebSi (Barkley, 2002a). safuZvliani kvleviT gan
gaeTamaSa da xmamaRla alaparakda. “hei, joui!~ gadasZ mtkicebuli erT-erTi Tvalsazrisis Tanaxmad, ydhd-is
axa man ramdenime Tanaklaselis Tavs zemoT, “ginda, simptomebs safuZvlad udevs ori erTmaneTTan dakav
gakveTilebis mere burTi viTamaSoT?~ magram jouis da Sirebuli simptomi: (1) aRmasrulebeli damuSavebis
sxva Tanaklaselebs kelvinTan TamaSis araviTari sur daqveiTeba (gaixseneT centraluri aRmasrulebeli
vili ar hqondaT. saTamaSo moedanze kelvini fiziku 7.1 sqemaze), rac dabrkolebas uqmnis bavSvis unars,
rad mouxeSavi iyo da TamaSis wesebs ar emorCileboda. saqcielis samarTavad azrovneba gamoiyenos (Barkley,
is burTze xelketis mortymis rigs ar icavda; mindvr 2003b). aqedan gamomdinare, aseTi bavSvebi cudad as
is boloSi Tavis xelTaTmans haerSi isroda da yvel ruleben im amocanebs, romelTa Sesasrulebladac
gan Cndeboda, saiTac burTi gadavardeboda. kelvinis didi yuradRebaa saWiro. goneba gadaaqvT Seusabamo
merxze qaosi iyo. is xSirad kargavda fanqrebs, wignebs informacize da amitom eqmnebaT akademiur da so
da sxva nivTebs, romelic mas muSas dasamTavreblad cialur situaciebSi mexsierebis, dagegmvis, msjelo
sWirdeboda, is aseve Znelad imaxsovrebda davalebebs bisa da problemebis gadawyvetis siZneleebi (Barkley,
da maTi Sesrulebis vadebs. 2003b).
mexsiereba
yuradRebis msgavsad umjobesdeba damaxsovrebis strategiebic, gaazrebuli gon
ebrivi qmedebebi, romlebsac viyenebT, raTa gavzardoT muSa mexsierebaSi Senaxuli
informacia da gadavitanoT igi codnis grZelvadian bazaSi. Tumca mexsierebis strat
egiebi skolamdel asakSi warmoiSoba, Tavidan isini Zalian warmatebuli ar aris. Sua
bavSvobaSi es teqnologiebi gigantur winsvlas ganicdis (Schneider, 2002).
371
amave dros, ydhd garemo faqtorebTanac aris da mebis Sedarebisas daaxloebiT erTnairi Sedegi aCvena.
kavSirebuli. mSobiarobiswina terarogenebi _ gansa amis miuxedavad, ydhd-is SemTxvevebi zog sazoga
kuTrebiT isini, romlebicarkotikebis, alkoholis an doebaSi ufro maRalia, vidre sxvaSi. zogjer bavS
sigaretis xangrZliv zemoqmedebas ganicdidnen, n _ vebs araswor diagnozs usvamen da saWiroebis gareSe
dakavSirebulia uyuradRebobasa da hiperaqtiuro mkurnaloben, radgan maTi mSoblebi da maswavleblebi
basTan (Milberger da sxvebi). amasTan erTad, ydhd-is ver iTmenen maT uyuradRebobas da aqtiur qcevas, ro
mqone bavSvebi savaraudod ufro xSiria im ojaxebSi, melic sinamdvileSi normis farglebSia. sxva dros,
romlebSic uiRblo qorwineba da maRali ojaxuri bavSvebs diagnozs ver usvamen da saWiro mkurnalo
stresebia (Bernier & Siegel, 1994). magram stresuli bas ar utareben. magaliTad, did britaneTSi, eqimebis
ojaxuri cxovreba iSviaTad iwvevs ydhd-is. piriqiT, mxridan bavSvebisTvis ydhd-is dadgenisas yoymanis
ojaxuri problemebis warmoSobas SeiZleba am bavS gamo, bevri ukiduresad uyuradRebo da hiperaqtiuri
vebis saqcielma Seuwyos xeli, rac kidev ufro aZne bavSvi diagnozis gareSe rCeba. honkongSi, sadac akade
lebs bavSvis arsebul mdgomareobas. miuri warmateba gansakuTrebiT mniSvnelovania, bavS
vebs am diagnozs orjer ufro xSirad usvamen, vidre
ydhd-is mkurnaloba CrdiloeT amerikaSi (Taylor, 2004).
dauyovnebeli gaxseneba
buli repeticiasa da organizaciaSi? mexsierebis strategie
Senelebuli gaxseneba
bi muSa mexsierebis sakmaris tevadobas da srulyofisTvis
5
I siis gaxsenebisas
informaciis aRdgena
roca informacia Cvens grZelvadian codnis bazaSi Sedis, xelaxla gamoyenebisT
vis is unda aRvadginoT (anu ukan gamoviZaxoT). mexsierebidan informacia sami gziT_
cnobis, mogonebisa da rekonstruqciis meSveobiT SeiZleba iqnes aRdgenili. roca dam
axsovrebis am midgomebis ganviTarebas ganvixilavT, unda vnaxoT, rogor zemoqmedebs
bavSvebis gafarToebuli codnis baza maTi mexsierebis moqmedebaze. aseve gamovikvlevT
mexsierebis sagangebo saxeobis _ bavSvebis TviTxilvis Sefasebas sakanonmdeblo saqmi
anobis dros _ siswores, ramac SeiZleba seriozuli Sedegebi iqonios sxvebis keTil
dReobaze.
sqema 7.8
skolamdelTa da meoreklaselebis moqmedeba verbatimuri da gisturi
verbatimuri mexsierebis sakiTxebisas. skolamdelebi verbatimuri mexsierebis tests
mexsierebis saSualo qula
0.7
informaciis Tanaxmad axdendnen (Greenhoot, 2000). dadebiTma
0.6 gmirebma ufro dadebiTi Sefaseba daimsaxures, uaryofiTma
gmirebma ki ufro uaryofiTi, vidre neitralurebma. 7-10
0.5 dRis Semdeg bavSvebs meoTxe ambavi uambes, romelic mTavari
gmiris Sesaxeb damatebiT informacias Seicavda. zogi piro
0.4
skolamdeli II klaseli biT, axali informacia sawyiss Seesabameboda, xolo sxva Sem
TxvevaSi _ ewinaaRmdegeboda. magaliTad, `kargi bavSvi aR
werili iyo, rogorc “saSineli bavSvi~. bavSvebma Sesabamisad
xelaxla Secvales mTavari gmiris saqcielis rekonstruqcia. Semdgomi mogonebis pro
gramaSi bavSvebis rekonstruqcia metadac ki iyo gadaxrili am mimarTulebiT.
informaciis azrobrivad Secvlisas bavSvebi sakuTar Tavs uxvad awvdian damxmare
aRmdgen stimulebs, romlebic SeiZleba gamoyenebul iqnes mogonebis dros. garkveuli
drois Semdeg, roca Tavidan mowodebuli informacia qreba, moqmedi pirebisa da moqmede
bebis Sesaxeb bavSvebi met varauds gamoTqvamen, rac ambis gaxsenebis saSualebas aZlevT.
es procesi rekonstruirebuli informaciis Tanmimdevrulobas da, aqedan gamomdinare,
misi damaxsovrebis SesaZleblobasac aZlierebs. rogorc es monacemebi gviCvenebs, bavS
vebisa da mozrdilebis mier gaxsenebuli umetesi informacia imavdroulad SeiZleba
uzusto iyos.
ma gaacnes: `fermer brauns bevri cxoveli hyavs: 3 ZaRli, 5 cxvari, 7 wiwila, 9 cxeni da 11
Zroxa.~ Semdeg mkvlevarma dausva ori saxis kiTxvebi: (1)_ romlebic verbatimul codnas
moiTxovda (`ramdeni Zroxa hyavs fermer brauns, 11 Tu 9?~) da (2) _ romlebic mxolod
gistur informacias moiTxovda (`fermer brauns Zroxa meti hyavs Tu cxeni?~). rogorc
7.8 sqemazea naCvenebi. skolamdelebi verbatimuli codnis saWiroebis mqone kiTxvebs
ukeTesad pasuxobdnen, vidre isturi informaciisa, meoreklaselebis SemTxvevaSi ki sa
pirispiro Sedegi miviReT (Brainerd & Gordon, 1994).
bundovani kvalis Teoria rekonstruqciis Cveneuli aRqmas emateba da gviCvenebs,
rom SeiZleba informaciis kodirebis damTavrebisTanave gamoCndes, verbatimuli mex
sierebebis damaxinjebis gareSe. ra farglebSi ganicdis gisturi da verbatimuli infor
macia Semdgom rekonstruqcias, damokidebulia amocanis saxeobasa (mTeli ambis moyola
calkeul SekiTxvebze pasuxis gacemis sapirispirod) da drois monakveTis xangrZlivo
baze. bundovani kvalis kvleva gviCvenebs, rom Tumca mexsiereba msjelobisTvis umniS
vnelovanesia, detalebis siZneleebis winaSe aRmoCenam (risi tendenciac umcrosi asa
kis bavSvebs aqvT) SeiZleba xeli SeuSalos problemis efeqtur gadawyvetas. da radgan
bundovani kvalis daviwyeba verbatimul mexsierebebze nakleb mosalodnelia, gistebma
SeiZleba myari aRmdgeni stimulis roli Seasrulos da asakis matebis kvaldakval mo
gonebis gaumjobesebas Seuwyos xeli (Brainerd & Reyna, 1995).
2
sqema 7.9
1
Wadrakis kargad mcodne bavSvebisa da mozrdilebis mier rTuli saWadra-
ko amocanebisa da cifrebis damaxsovreba: Wadrakis kargad mcodne bavS 0
saWadrako cifrebi
vebi mets ixsenebdnen saWadrako amocanis, mozrdilebi ki cifrebis amocanis poziciebi
Sesaxeb. es monacemebi gviCvenebs, rom codnis bazis sidide xels uwyobs
mexsierebis muSaobas (adaptirebulia Chi, 1978). mogonebuli masalebi
378
mcodneebs SeuZliaT muSa mexsierebis tevadobis meti nawili dauTmon mogonili infor
maciis gamoyenebas da problemebis gadawyvetas (Bjorklund & Douglas, 1997).
marTalia, codnis gavlena Zalian didia, magram bavSvis mexsierebis strategiuli
damuSavebis erTaderTi mniSvnelovani faqtori ar aris. ama Tu im sferoSi gamocdili
bavSvebi, Cveulebriv, maRalmotivirebulebic arian. axal informaciasTan Sexvedrisas
isini sakuTar Tavs ekiTxebian: `ra SemiZlia gavakeTo, rom es ufro efeqturad Seviswav
lo?~ amis Sedegad codnas aramarto ufro swrafad iTviseben, aramed TavianT codnas
aseve aqtiurad iyeneben kidev metis dasamateblad. amis sawinaaRmdegod, akademiurad
CamorCenili bavSvebi ver kiTxuloben, rogor SeiZleba adre Senaxulma informaciam
naTeli mohfinos axal masalas. es, Tavis mxriv, xels uSlis codnis farTo bazis ganvi
Tarebas (Schneider & Bjorklund, 1998). amgvarad, gazrdili codna da mexsierebis strat
egiebis gamoyeneba erTimeores uwyobs xels.
Canaweri
Cveni vrceli, taqsonomiurad organizebuli da ierarqiulad awyobili saerTo
codnis sistema, romelsac xSirad semantikur mexsierebas uwodeben, mcirewlovani
bavSvebis epizoduri mexsierebidan anu bevri piradad gancdili movlenis mexsiere
bidan unda gaizardos. rogor warmoiqmneba semantikuri mexsiereba realuri samyaros
specifikuri STabeWdilebebisgan, yvelaze ufro Tavsatexi kiTxvaa mexsierebis ganvi
Tarebis Sesaxeb.
mozrdilebis msgavsad, skolamdelebs nacnobi movlenebi _ ras akeTebT, roca bavS
vis mosavlelad midixarT an dasaZineblad emzadebiT _ Canawerebis saxiT axsovT da
SeuZliaT imis saerTo aRwera, ra da rodis moxda konkretul situaciaSi. umcrosi asakis
bavSvebis Canawerebi iwyeba, rogorc mTavari moqmedebis struqtura. magaliTad, roca
sTxoven moyves, ra xdeba restoranSi, 3 wlis bavSvma SeiZleba Tqvas: “SigniT SedixarT,
WamT da mere fuls ixdiT.~ miuxedavad imisa, rom bavSvebis pirveli Canaweri mxolod
ramdenime moqmedebas Seicavs, isini TiTqmis swori TanmimdevrobiT igoneben. asea 1 da
2 wlis bavSvebSic, romlebsac jer ar SeuZliaT movlenebis sityvierad aRwera, magram
SeuZliaT saTamaSoebiT gaTamaSeba. magram mozrdilebma bevri unda imuSaon, raTa Cas
wvdnen umcrosi asakis bavSvebis Caweril angariSebs, SekiTxvebi dausvan da ukarnaxon
maT (Bauer, 1997, 2002). asakTan erTad, Canawerebi ufro spontanuri da daxvewili xdeba, 5
wlis bavSvis mier restornis Sesaxeb Semdegi monayolis msgavsad: “SigniT Sedixar. Segi
Zlia kabinetSic dajde da magidasTanac. mere mimtan qals eubnebi, ra ginda. mere Wam. Tu
deserti ginda, SegiZlia isic moatanino. mere fuls ixdi da Sin midixar~ (Hudson, Fivush
& Kuebli, 1992).
Canawerebi rekonstruqciuli mexsierebis sagangebo formaa. roca movlenebs xe
laxla ganvicdiT, maT imave Canawerebis reprezentaciaSi vaerTianebT. Semdeg Cawerili
STabeWdilebebis konkretuli egzemplaris mogoneba Zalian Zneli xde
ba. magaliTad, albaT ver gaixsenebT, ra gqondaT sadilad ori dRis win,
radgan es Cveulebrivi ambavi iyo. igive emarTeba umcrosi asakis bavSvebs.
amgvarad, Canawerebi grZelvadian mexsierebas umniSvnelo informaciiT
avsebisgan icavs.
Canawerebi ZiriTadi saSualebaa, romliTac bavSvebi (aseve mozr
dilebi) yoveldRiur STabeWdilebebs awesrigeben da gadascemen. Se
qmnis Semdeg isini SesaZloa gamoyenebul iqnen imis prognozirebisT
vis, ra moxdeba momavalSi msgavs situaciaSi. umcrosi asakis bavSvebi
avtobiografiuli mexsiereba
Canawerebi epizoduri mexsierebis erTaderTi saxeoba ar aris. arsebobs kidev av-
tobiografiuli mexsiereba _ im erTjeradi movlenebis reprezentaciebi, romlebic
xangrZlivia imitom, rom pirovnuli mniSvnelobiTaa gajerebuli. iqneb moigonoT dRe,
roca Tqveni da an Zma daibada, pirvelad TviTmfrinavSi CajeqiT an dabadebis dRe izei
meT. rogor viTardeba mexsiereba avtobiografiuli movlenebisTvis da mdgradia Tu
ara mTeli sicocxlis ganmavlobaSi?
kvleva gviCvenebs, rom bavSvebisTvis avtobiografiuli mexsierebis Sesaswavlad
sul mcire, ori mimarTulebis ganviTarebaa mniSvnelovani. pirveli _ maT unda hqondeT
unari, kodireba gaukeTon movlenebs, rogorc “raRac, rac me SememTxva~ _ etapi. amas
daaxloebiT 2 wlis asakSi vaRwevT (ix. me-11 Tavi) (Howe, 2003). meore _ bavSvebma Tavi
anTi STabeWdilebebi unda gaaerTianon cxovrebis azrobriv, droSi organizebul ambad.
isini swavloben, rogor aawyon pirovnulad mniSvnelovani mogonebebi TxrobiT forma
Si, maT Sesaxeb ufrosebTan saubris gziT, rac maT danawevrebul mexsierebas afarToebs
(Nelson, 1993). sul mcire, 1,5 _ 2 wlis asakisSi bavSvebi warsulze laparaks iwyeben da ad
380
TviTmxilvelis mexsiereba
bolo dromde 5 wlis bavSvebs Cvenebas ar arTmevdnen, 10 wlis asakamde ki amisTvis
srulad kompetenturebad ar iTvlebodnen. bavSvTan uxeSad moqcevis koeficientis zr
dasa da borotmoqmedTa gasamarTlebasTan dakavSirebuli problemebis pasuxad, ameri
kis SeerTebul Statebsa da kanadaSi Semsubuqda bavSvis dakiTxvisadmi sakanonmdeblo
moTxovnebi. mowmed xSirad 3 wlis bavSvebic ki gamohyavT (Ceci & Bruck, 1998).
skolamdelebTan SedarebiT, saskolo asakis bavSvebi warsul STabeWdilebebs ukeTes
ad aRweren da sworad afaseben sxvebis motivebsa da ganzraxvebs. ufrosi asakis bavSvebi
aseve ufro ukeT uZleben damabnevel kiTxvebs, romlebsac advokatebi usvamen, roca
cdiloben gaigon, kidev ra informacia ician, aseve jvaredini dakiTxvis dros cdiloben
gavlena moaxdinon bavSvis pasuxze (Roebers & Schneider, 2001). ra ganapirobebs imas, rom
umcrosi asakis bavSvebi ufro midrekilni arian mexsierebis Secdomebis mimarT? amaze
moqmedebs Semdegi ramdenime faqtori:
dakiTxvisas kiTxvebze pasuxis gacema aRizianebs bavSvebs, romelTa metyvelebiTi
kompetencia kargad ganviTarebuli ar aris. skolamdelebi xSirad ver xvdebian, ra
ver gaiges, kiTxvaze ki pasuxs mainc iZlevian.
roca ufrosi usvams iseT SekiTxvas, romelsac unda upasuxos `ho~ an `ara~ (“eWira
Tu ara mas xelSi saxraxnisi?~) umcrosi asakis bavSvebi ufro dadebiT pasuxs iZle
vian, SesaZloa imitom, rom ar undaT ufross awyeninon.
skolamdelebs gansakuTrebiT mwiri wyaros-Semowmeba– imis dadgena, saidan aqvT es
codna, misi miRebidan ramdenime wuTis Semdegac ki. xSirad televizorSi gagonili
da nanaxi sinamdvileSi momxdarSi erevaT.
skolamdelebi, verbatimuli reprezentaciebisken (kodirebuli specifikiT) gadax
ris gamo ufro advilad iviwyeben, vidre ufrosi asakis bavSvebi, romelTa isturi
mexsiereba droTa ganmavlobaSi inaxeba da detalebis aRmdgeni stimulis rols as
rulebs.
vinaidan umcrosi asakis bavSvebi nakleb kompetetenturebi arian sakuTari avtobio
grafiuli mexsierebis aRwerisas monaTxrobis sistemurad da srulad gamoyenebaSi,
maT SeiZleba gamorCeT informacia, romelic sinamd
vileSi ician (Brainerd, Reyna & Poole, 2000; Gordon, Baker-
Ward & Ornstein, 2001; Poole & Lindsay, 2001).
amis miuxedavad, saTanadod dakiTxvisas, 3 wlis bavSvsac
ki SeuZlia sworad gaixsenos pirovnulad mniSvnelovani
movlenebi _ ukiduresad stresulebis CaTvliT. erT-er
Ti Seswavlisas, bavSvebma, romlebic 26 Tvis asakSi avariaSi
daSavnen da gadaudebeli daxmareba dasWirdaT, ori wlis
Semdeg sworad aRweres Tavisi STabeWdilebebi (Peterson &
Rideout, 1998).
biologia da garemo
infantiluri amnezia
da saskolo asakis bavSvebis araswor axsnas (Bruck & Ceci, 2004). erT-erTi Seswavlis
dros 4-5 da 6-7 wlis bavSvebs sTxoves, moegonebinaT detalebi stumris Sesaxeb, ro
melic maT klass erTi kviris win ewvia. bavSvebis naxevars mouwyves dabali datvirT
vis dakiTxva, mimmarTavi SekiTxvebiT, romlebSic araswori faqtebi iyo miTiTebuli
(`man tanze gagxada, ase ar aris?~). meore naxevars mouwyves mZime dakiTxva, romlis
drosac ufrosi bavSvs eubneboda, rom misma megobarma mimmarTav kiTxvebs dadebiTad
upasuxa, Tan bavSvs pasuxisTvis aqebda (`Zalian kargad iqcevi~), Semdeg ki, Tu bavSvi
ar eTanxmeboda, SekiTxvas umeorebda. rogorc 7.11 sqema gviCvenebs, mZime dakiTxvisas
bavSvebi ufro midrekilni iyvnen yalbi informaciis miwodebisken _ es gansxvaveba mt
kiced gasdevda orive asakobriv jgufs. rogorc es monacemebi gviCvenebs, movlenebi,
romlebsac bavSvebi ayalbeben, SesaZloa sakmaod fantastikuri iyos. garda amisa, Tu
bavSvi yalb mexsierebas Camoiyalibebs, is SeiZleba mdgradi aRmoCndes. roca mogvi
anebiT isini miukerZoebelma pirovnebam dakiTxa, bevri bavSvi kvlav yalb ganmartebebs
iZleoda (Garven, Wood & Malpass, 2000).
383
sqema 7.10
jadosnuri Camylapavi manqanis gamoyeneba uCveulo movlenis mimarT umcrosi asakis bavSvebis verbaluri da araver-
baluri mexsierebis Sesaxeb gamocdisTvis. mas Semdeg, rac aCvenes, rogor muSaobda manqana, bavSvma monawileoba miiRo
moqarguli CanTidan sagnebis SerCevaSi, romlebsac manqanas zemodan adebda (a) da abrunebda saxelurs, ris Sedegadac sa
gani `iylapeboda~. (b) rogorc momdevno dRes naxes, 2-4 wlis bavSvebis araverbaluri mexsiereba am movlenis mimarT Sesan
iSnavi aRmoCnda, magram 36 Tveze naklebi asakis bavSvebis verbaluri mogoneba mwiri iyo da emyareboda Ria gamokiTxvisas
mogonebuli Tvisebebis raodenobebs (g) mogoneba gaumjobesda 36 da 48 Tveebs Soris, periodSi, romlis ganmavlobaSic
infantilurma amneziam iklo. (wignidan G. Simcock&H. Hayne, 2003, `Age-RelatedChanges in Verbal and Nonverbal Memory During Early
Childhood,~ Development Psychology, 39, pp. 806, 808. Copyright By the American Psychological Association, ibeWdeba nebarTviT).
8
7
6
5
4
3
2
1
0
24 27 30 33 36 39 42 45 48
sqema 7.11
14
mikerZoebuli dakiTxvis gavlena skolamdeli da saskolo asakis bavSvebis
savaraudo pasuxebze. orive asakobrivi jgufis _ 4-5 wlisa da 6-7 wlis _ bavS
12
vebi erTnairad pasuxobdnen. orive SemTxvevaSi, bavSvebi mimmarTav SekiTxvebze
savaraudo pasuxebs iZleodnen, magram maRali datvirTvis pirobebSi, romelic
STagonebul pasuxebis
10
saSualo raodenoba
4
vis gaxsenebis sakarnaxod anatomiurad sworad agebuli Tojinebi
2 gamoiyeneba. Tumca, Tu es meTodi ufrosi asakis bavSvebs gancdili
movlenebis ufro detalur moyolaSi exmareba, skolamdelebis
0 STagonebadobas zrdis da maT iseTi fizikuri da sqesobrivi kon
dabali maRali
datvirTva datvirTva taqtebis Sesaxeb moyolisken ubiZgebs, romlebic arasdros momx
dara (Goodman da sxvebi, 1999).
dakiTxvis pirobebi
metakognicia
am TavSi vimsjelebT bevr gzaze, romliTac kognituri damuSaveba asakTan erTad
ufro gamomsaxvelobiTi da gamiznuli xdeba. es mimarTuleba varaudobs, rom bavSvebis
mier problemebis damaxsovrebasa da gadawyvetaze gavlenas SeiZleba codnis sxva forma
axdendes: metakognicia azrovnebis sxvadasxva aspeqtis aRqmasa da gagebas exeba.
adreuli da Sua bavSvobis ganmavlobaSi, metakognicia Zlier farTovdeba, roca
bavSvebi gulubryvilo azrovnebis Teorias ayalibeben, xalxis, rogorc gonebrivi
arsebebis mtkice gagebas, rasac axali monacemebis miRebisas gadasinjaven. mkvlevarTa
umetesoba azrovnebis Teorias akuTvnebs bavSvebis `azrovnebis wakiTxvas~ _ maT unars,
aRmoaCinon sakuTari da sxva adamianTa Sexedulebebi, grZnobebi, survilebi da rwmene
bi. am aspeqts ganvixilavT, roca aRvwerT emociur da socialur gagebebs me-10 da me-11
TavebSi. metakognituri kvlevis meore mxare exeba bavSvebis mier gonebrivi qmedebebis
codnas anu ras niSnavs fiqri. efeqturad rom imuSaos, informaciis damuSavebis sistema
sakuTar Tavs unda icnobdes. is iseT mosazrebebamde unda mivides, rogoricaa: `umjobe
sia, telefonis es nomeri Cavwero, Torem damaviwydeba~ da `es paragrafi rTulia. xe
laxla unda wavikiTxo, rom avtoris Tvalsazriss Cavwvde.~
metakognituri codna rom sasargeblo iyos, bavSvebma unda Seamowmon ras akeTeben,
siZneleebis gadasalaxad mouxmon mTel Tavis codnas. Semdeg ganyofilebebSi ganvixi
lavT informaciis damuSavebis am maRali donis `aRmasrulebel~ aspeqtebs.
metakognituri codna
asakTan erTad gonebrivi qmedebebis codna sami gziT farTovdeba. bavSvebs TandaTan
ufro meti esmiT kognituri SesaZleblobebis, informaciis damuSavebis strategiisa da
amocanis cvalebadobebisa, rac exmareba an zrdis Sesrulebas.
20
sqema 7.12
10 5 da 8 wlis bavSvebs sTxoves, efiqraT im mosazrebebze, romlebic odesme
hqoniaT. 5 wlis bavSvebi 8 wlianebze ufro iSviaTad ambobdnen, rom odesme
0 raime azri hqondaT. skolamdelebi xSirad saTanadod ar afaseben adamianTa
5 wlis 8 wlis
mier gancdil gonebriv saqmianobas (adaptirebulia Flavell, Green & Flavell, 2000).
387
kognituri TviTregulacia
imis miuxedavad, rommetakognituri codna farTovdeba, saskolo asakis bavSvebs
xSirad siZneleebi eqmnebaT imis miRebaSi, rac moqmedebisas fiqris Sesaxeb ician. maT
jer kidev kargad ara aqvT ganviTarebuli kognituri TviTregulacia _ xangrZlivi
Semowmebis winsvla miznisken, Sedegebis Semowmebisa da warumetebeli mcdelobebisTvis
sxva mimarTulebebis micemisken. magaliTad, mesamedan meeqvse klaselebamde ician, rom
maT damaxsovrebisas sakiTxebi unda daajgufon, Zneli Tavi xelaxla unda waikiTxon,
raTa danamdvilebiT gaigon da daukavSiron axali informacia imas, rac ukve ician. ma
gram isini yovelTvis ar erTvebian am moqmedebebSi.
kognituri TviTregulaciis Sesaswavlad mkvlevarebi ak
virdebian im gavlenas, rac bavSvis mier mexsierebis strat
egiebis codnas aqvs damaxsovrebis xarisxze. meore kla
sisTvis, rac meti ician bavSvebma mexsierebis strategiebis
Sesaxeb, miT mets igoneben _ es urTierTkavSiri Sua bavS
vobis ganmavlobaSi Zlierdeba (Pierce & Lange, 2000). amasTan
erTad, bavSvebi, romlebsac SeuZliaT axsnan, ratom muSaobs
strategia, mas ufro efeqturad iyeneben, ris Sedegadac mex
siereba ukeT moqmedebs (Justice da sxvebi, 1997). xolo roca bavSvebi sasargeblo strate
gias myarad iyeneben, maTi strategiebis codna Zlierdeba, risi Sedegia mravalmimar
TulebiTi urTierTkavSiri metakogniciasa da strategiul damuSavebas Soris, rac
TviTregulacias aumjobesebs (Schlagmuller & Schneider, 2002).
bavSvebis TviTregulaciis siZneleebi kompleqsuri amocanebis mimarT naTlad Cans
maTi aRqmis monitoringSi _ mgrZnobiarobaSi imis mimarT, rogor igeben isini naTqvam
an daweril gzavnilebs. umcrosi asakis moswavleebTan SedarebiT, 12 da 13 wlis bavS
vebi ufro xSirad amCneven, rom ganvlili SeumCneveli darCa. win wasvlis nacvlad isini
siCqares aneleben da ukan iyurebian, xom ar gamorCaT raime mniSvnelovani informacia.
meti mgrZnobiaroba teqsturi Secdomebis mimarT niSnavs, rom savaraudod isini ufro
gadaamowmeben sakuTar weriT namuSevrebs (Beal, 1990).
ra xsnis kognituri TviTregulaciis TandaTanobiT ganviTarebas? swavlis Sede
gebis monitoringi kogniturad moiTxoveba da Zalisxmevisa da winsvlis mudmiv Sefase
bas saWiroebs. Tavidan bavSvebis miRwevebi kontrolisa da utilizaciis defeqtebisgan
zaraldeba. mozardobisas, kognituri TviTregulacia akademiuri warmatebis mtkice
winapirobaa (Joyner & Kurz-Costes, 1997). moswavleebma, romlebic skolaSi kargad swav
loben, ician, rodis mimdinareobs maTi swavla kargad da rodis ara. Tu isini laxaven
iseT winaRobebs, rogoricaa saswavlo pirobebi, teqstis damabneveli amonaridi an
gakveTilis gaugebari axsna, isini dgamen nabijebs, raTa moawesrigon saswavlo garemo,
ganixilon masala an sxva damxmare wyaroebi eZebon. es aqtiuri, miznobrivi midgoma mkve
Trad ewinaaRmdegeba cudi moswrebis mqone moswavleebis pasiur orientacias (Zimmer-
man & Risemberg, 1997).
mSoblebsa da maswavleblebs SeuZliaT Camouyalibon bavSvebs TviTregulacia.
erT-erTi Seswavlisas mkvlevarebi daakvirdnen mSoblebs, romlebic Svilebs zafxu
codnis gamoyeneba
bavSvebis kognituri TviTregulaciis xelSewyoba
strategia aRwera
xazi gausviT gegmazomieri swav waaxaliseT bavSvebi, gaaanalizon saswavlo amocana da dageg
lis mniSvnelobas mon _ amocanis gadawyvetis sxvadasxva gzebis ganxilva da sa
Tanado saswavlo miznebis danergva, amocanis gadasawyvetad
saWiro droisa da saqmianobis CaTvliT
SesTavazeT efeqturi saswavlo aCveneT bavSvebs, rogor gamoiyenon efeqturi saswavlo strat
strategiebi egiebi da auxseniT, ratomaa isini efeqturi, ise, rom bavSvebma
icodnen, rodis da ratom gamoiyenon es strategiebi momavalSi.
aqcenti gaakeTeT winsvlis moni waaxaliseT bavSvebi, Seamowmon sakuTari Tavi, raTa uzrun
toringze velyon winsvla saswavlo miznebisken, sakuTari TavisTvis
kiTxvebis dasmiT, magaliTad, `var isev yuradRebis centrSi?~
`viyeneb strategias, rogorc davgegme?~ `muSaobs Tu ara
strategia an iqneb Sesworeba
sWirdeba?~
moaxdineT strategiis afaseben Tu ara bavSvebi swavlis gaumjobesebisTvis maTi moq
efeqturobis Sefaseba medebs sakuTari TavisTvis kiTxvebis dasmiT, magaliTad, `kar
gad viqcevi Tu ara?~ `iyo Tu ara Cemi saswavlo strategiebi
efeqturi?~ `romeli strategia muSaobs ukeT?~ `romelma
strategiam unda imuSaos ukeT?~ `romeli sxva amocanebisTvis
unda iyos sasargeblo es strategiebi?~
niSnulebi
informaciis damuSavebis ganviTareba
6-10 sistemis sruli yuradReba ufro codna kvlav izrdeba viTardeba gonebis,
weli SesaZlebloba SerCeviTi, adap da ukeT organize rogorc kon
kvlav izrdeba. tirebadi da gegm buli xdeba. struqciuli agentis
azomieri xdeba. ganxilva.
umjobesdeba inhibi kognituri pro
ciis procesi. cesebisa da maTi
repeticiisa da kavSirebis codna da
taqsonomikuri izrdeba.
organizaciis izrdeba Sesrule
mexsierebis strat baze strategiebis
egiebi spontanurad zemoqmedebis codna.
da ufro efeqturad izrdeba kognitur
moqmedebs. strat procesebs, strate
egiebis gaerTianebis giebsa da amocanebis
unari matulobs. saxeobebs Soris
izrdeba rekon urTierTkavSirebis
struqciul codna.
damuSavebaSi kognituri TviTreg
daskvnebis gamota ulacia TandaTano
nis unari. biT umjobesdeba.
11 sistemis sruli Cndeba mexsierebis codna kvlav izrdeba grZeldeba metakog
wlis SesaZlebloba gadamuSavebis da ufro rTulad nituri codnisa da
mozar kvlav izrdeba, strategia. organizebuli xdeba. kognituri TviTreg
debi magram ufro ulaciis gaumjobe
dabali tempiT sebas.
SeniSvna: es etapebi asaxavs asakis mTlian tendenciebs. individualuri gansxvaveba arsebobs zustad im
asakSi, romelsac TiToeuli etapi aRwevs.
fotoebi: (zeviT) © Laura Dwight Photography; (SuaSi) © Robert Brenner/PhotoEdit; (qveviT) © Myrleen Ferguson
Cate/PhotoEdit.
390
kiTxva
kiTxvisas mraval unar-Cvevas erTbaSad viyenebT, Cveni informaciis damuSavebis
sistemis yvela aspeqts vtvirTavT. unda aRviqvaT calkeuli asoebi da asoTa kombina
ciebi, `vTargmnoT~ isini salaparako bgerebad, amovicnoT bevri gavrcelebuli sity
vis vizualuri garegnoba, SevinaxoT teqstis nawili muSa mexsierebaSi maTi mniSvnelo
bis interpretirebiTa da teqstis nawyvetis sxvadaxva mniSvnelobebis gasageb mTelad
391
sqema 7.13
codnis gamoyeneba
adreul bavSvobaSi wignierebis ganviTarebis xelSewyoba
strategia ganmarteba
SeqmeniT wignieri saqmianobis roca bavSvebi kiTxviT da weriT garTul ufrosebs xedaven, ukeT aRiq
modeli vamen wignieri unar-Cvevevbis mravalferovan, yoveldRiur funqciebs
da im codnasa da saimovnebas, rasac wigniereba iZleva. amis Sedegad
Zlierdeba bavSvebis motivacia, gaxdnen wignierebi.
cell-Gates, 1996; Wasik & Bond, 2001). longitudinaluri kvlevisas am wignieruli gamoc
dilebebidan TiToeuli Sua bavSvobisas kiTxvaSi miRwevebis gaumjobesebis winapiroba
iyo (Senechal & LeFevre, 2002; Storch & Whitehurst, 2001).
ekonomikurad SeZlebuli amxanagebisgan gansxvavebiT, dabali Semosavlebiani oja
xis warmomadgenel skolamdelebs naklebad aqvT saxlSi an sabavSvo baRSi metyvelebisa
da wignierebis swavlis saSualeba _ es aris mTavari mizezi, ris gamoc skolaSi swavli
sas kiTxvis ganviTarebaSi CamorCebian (Serpell da sxvebi 2002). bavSvebi wignier codnaSi
ufro did miRwevebs im programebSi aCvenebdnen, romlebmac `waleka~ bavSvis uzrunve
lyofis centrebi sabavSvo wignebiT da mzrunvelebs aswavlis, rogor gaatarebinon
dro wignebTan 3 da 4 wlis bavSvebs, vidre sakontrolo jgufi, romelic intervencias
ar ganicdida. es gansxvaveba mas Semdegac ki aSkara iyo, rac bavSvebi sabavSvo baRSi Se
diodnen (Neuman, 1999). adreuli bavSvobaSi wignierebis ganviTarebis xelSesawyobad
rac unda gamoviyenoT, mocemulia qvemoT.
maTematika
maTematikuri msjeloba, kiTxvis msgavsad, bunebrivad SeZenil codnas emyareba.
gavixsenoT me-6 Tavidan, rom zogi monacemi Cvilebis ricxviT codnaze migviTiTebs. 14-
16 Tvis asakSi axlad fexadgmuli bavSvebi ordinalurobis anu sidideebs Soris gansx
vavebis wvdomis sawyisebs avlenen, e.i. xvdebian, rom sami orze metia, xolo ori _ er
Tze. es miRweva ufro rTuli gagebebis safuZvelia (Starkey, 1992).
311 1 447
pirvel magaliTSi bavSvi Tanmimdevrulad aklebs patara ricxvs ufro dids, imis
miuxedavad, romeli maTgania maRla. meore SemTxvevaSi, nulebiani svetebi gamotovebu
lia Camotanis dros da qveda cifrebi pirdapir aris gadmotanili, rogorc pasuxi.
amis sapirispirod, roca magaliTis gadawyvetisas farTo eqsperimentirebis, stra
tegiis mizezebis wvdomisa da gadawyvetis teqnologiebis Sefasebis saSualeba eZlevaT,
meoreklaselebi, romlebsac ase aswavlidnen, aramarto iTvisebdnen swor procedurebs,
aramed warmatebul strategiebsac igonebdnen, romelTagan zogierTi standartul,
skolaSi naswavl meTods aRemateboda! ganvixiloT aseTi gadawyveta:
3 15 14 12
4 6 5 2
2 6 8 4
396
mecnieruli msjeloba
fizkulturis darbazSi, Sesvenebisas, 13 wlis heidi dainteresda, ratom iyo, rom
CogburTis TamaSisas mis mier mowodebuli da mogeriebuli burTebis umetesoba bades
maSin scdeboda da mowinaaRmdegis naxevarze ecemoda, roca burTebis konkretul saxeo
bas iyenebda. `maT fersa da zomaze xom ar aris raime damokidebuli?~ hkiTxa man sakuTar
Tavs. `hm-m... an iqneb es maTi zedapiris safaria _ maT arekvlaze moqmedebs.~
mecnieruli msjelobis arsi Teoriebis TvalsaCinoebasTan koor
dinirebaa. mecniers SeuZlia naTlad aRweros misi sayvareli Teo
es Tineijerebi dinozavrebis
fizikuri unarisa da aqcevis Teor -ria, romlis dasasabuTeblad saWiro monacemebic kargad icis da
ias cdian misi nakvalevis zomisa da isic, rogor SeiZleba misi uaryofa. mas aseve SeuZlia axsnas, rogor
moxazulobis Sesaxeb monacemebis SeiZleba Teoriebis sawinaaRmdego monacemebma erTi Teoriis miRe
SekrebiT. roca Teoriasa da monace bamde da danarCenebis uaryofamde migviyvanos. heidis ra monacemebi
mebs urTierTkoordinirebas uweven
unda dasWirveboda burTebis Sesaxeb misi Teoriis dasamtkiceblad?
da sakuTari azrovnebis strategiebs
gamoxataven da gadasinjaven, isini deana kunma (2002) piaJes amocanebis msgavsi problemebis gamoy
warmatebiT aumjobeseben mecnierul enebiT Caatara mecnieruli msjelobis ganviTarebis farTo kvleva,
msjelobas. romlebSic ramdenime variants erT Sedegze unda emoqmeda. Seswav
© Michelle Bridwell/PhotoEdit laTa erTi seriis dros mesame, meeqvse da mecxreklaselebsa da moz
rdilebs misces monacemebi, romlebic zogjer Teorias ewinaaRm
degeboda, Semdeg ki yoveli Teoriis sisworis Sesaxeb SeekiTxnen.
magaliTad, monawileebs imis Zalian msgavsi problema misces, ro
melic heidis winaSe dadga. maT sTxoves, Teoriulad emsjelaT burTis
ramdenime Tvisebidan romeli moTamaSis mier mowodebaze axdens gavle
nas _ zoma (didi an patara), feri (Ria an muqi), zedapiris faqtura (uxeSi
Tu gluvi), Tu zedapirze xorklebis qona an arqona –. Semdeg, maT ga
acnes baton (an qalbaton) s-s Teoria, romlis mixedviTac mniSvnelova
nia burTis zoma da baton (an qalbaton) c-s Teoria, romelic miiCnevs,
rom gansxvavebas feri iwvevs. bolos, gamomkiTxvelis monacemebiT,
roca garkveuli Tvisebis burTebs or kalaTSi awyobda, erTs `kargi mo
wodeba~ ewera, xolo meores ki _ `cudi mowodeba~ (ix. sqema 7.14).
kulturis gavlena
mravalniSna ricxvebis mimatebisa
da gamoklebis gageba aziel bavSvebSi
sqema 7.14
meqanizmi aRwera
S e j ameba
informaciis damuSavebisadmi istrisa da muSa, anu moklevadiani mex-
midgoma sierebis tevadoba SezRudulia. muSa
mexsierebis SemadgenlobaSi myofi cen-
ra unikaluri Tvisebebi axasiaTebs kog
traluri aRmasrulebeli mimarTavs in-
nituri ganviTarebis Sesaxeb informaciis
formaciis nakads da strategiebis gamo
damuSavebisadmi midgomas?
yenebas, riTac gavlenas axdens moculo
informaciis damuSavebisadmi midgoma baze, romelSic informacia gardaiqmneba
gonebas ganixilavs kompleqsur, simbo grZelvadian mexsierebad, Cveni codnis
loebiT manipulirebad sistema, romlis usasrulo, mudmiv bazad.
gavliTac informacia kompiuteris ms
damuSavebis modeli varaudobs, rom
gavsad miedineba. kompiuteruli analogi
asakTan erTad izrdeba kognituri siste
mecnierebs exmareba azrovnebis gaana
mis ori farTo aspeqti: (1) misi rezervebis,
lizebaSi mis Semadgenlebad, SesaZloa
gansakuTrebiT muSa mexsierebis bazisuri
yoveli maTganis srulad Seswavla, rac
tevadoba, da (2) strategiuli gamoyenebis
mogvcems detaluri gagebis SesaZleblo
moculoba da efeqturoba. mexsierebis
bas, Tu akeTeben bavSvebi da mozrdileb,i
manZilis Seswavla am orive tendencias
roca amocana an problema xvdebaT.
adasturebs. damuSavebis siCqare Sua
bavSvobisas swrafad izrdeba da xels uw
informaciis damuSavebis
yobs damuSavebis simZlavris gaumjobese
zogadi modelebi
bas.
aRwereT Senaxvisa da koneqcionisturi
inkoneqcionisturi anu xelovnuri
modelebi, kognitur ganviTarebaSi monaw
nervuli qselis modelebi kompiuterul
ileobis aRniSvniT.
simulaciebs iyenebs, raTa Tavis tvinSi
darezervebis modeli amtkicebs, rom neironebis muSaobis modeli Seqmnas. da
vinaxavT anu vinaxavT informacias sis muSavebis aTasobiT ubralo mowyobiloba
temis sam nawilSi, sadac maT gonebrivi fenebad dawyobisas gamocdilebis kval
strategiebi ise amuSavebs, rom SesaZle dakval cvlilebazea daprogramebuli.
beli gaxdes misi aRdgena da efeqturi mecnierebi qselis pasuxebs bavSvebisa
da moqnili gamoyeneba. sensoruli reg- da mozrdilebisas adareben. Sedegebi
402
8
gonierebis gansazRvreba
* alfred bine: holisturi
Tvalsazrisi * faqtorebis
analitikosebi: mravalmxrivobis
Tvalsazrisi
uri SesaZleblobebis gansazRvris safuZvelia. rogorc vnaxeT, mister individualuri daa jgufuri gan-
Tomasis midgoma, anu fsiqometriuli Tvalsazrisi erikis testirebi- sxvavebebis axsna IQ-Si
* genetikuri gavlenebi * Svilad
sas piaJes, vigodskisa da informaciis damuSavebis Tvalsazrisebisagan ayvanis kvlevebi: urTierTkavSiris
gansxvavebiT, ufro metad Sedegzea orientirebuli, vidre procesze. (erTobliobis) gavlena memkvi-
is ZiriTadad pasuxebiTa da SedegebiTaa dainteresebuli _ ramden dreobasa da garemoze * rasa da
da ra saxis SekiTxvas gascemen swor pasuxs sxvadasxva asakis bavSvebi. eTnikuroba: genetikuri Tu kul-
turuli dajgufebani? * kulturis
fsiqometriuli Tvalsazrisis mkvlevarebi am saxis SekiTxvebs svamen: gavlena testirebisas * kulturis
ra faqtorebi da aspeqtebi qmnis inteleqts da ramdenad icvle- gavlenis Semcireba testirebisas
bian isini asakTan erTad? * ojaxuri pirobebi da gonebrivi
ganviTareba * kulturis gavlena:
rogor SeiZleba inteleqtis gazomva ise, rom Sedegebma momavali
flinis efeqti: Taobebis masobrivi
akademiuri miRwevebi, karieris ganviTareba da sxva inteleqturi warmatebebi IQ-Si * socialuri
warmatebebic iwinaswarmetyvelos? sakiTxebi: codnis donis (HIGH-
ra farglebSi meryeobs inteleqtis sxvaoba erTi asakis bavSveb- STAKE) testireba
Si, da riT SeiZleba aixsnas es gansxvavebani? adreuli intervencia da in-
teleqturi ganviTareba
am sakiTxebis ganxilvisas xangrZlivi kamaTi mogviwevs inteleqtze * adreuli intervenciis upirate-
sobani * adreuli intervenciis
bunebis (memkvidreobiTobis) da aRzrdis (anu garemos) zegavlenis Sesa momavali * socialuri sakiTxebi:
xeb. amas Tan axlavs winaaRmdegobrivi mosazrebebi, rom inteleqtis karolinas dawyebiTi ganaTlebis
testebi arc mTlad zustia, xSirad winaswar gansjazea agebuli da proeqti: adreuli intervenciis
modeli
garkveuli eTnikuri umciresobebis jgufis wevrTa gonebriv SesaZle-
blobebs Sesabamisad ver zomavs. niWiereba: SemoqmedebiToba da
talanti
* fsiqometriuli midgoma
* mravalmxrivobis Tvalsazrisi
408
vnaxavT, rom wina TavebSi ganxiluli kognituri Tvalsazrisi, iseve, rogorc garemo
faqtorebis kvleva, kidev ufro did SesaZleblobas gvaZlevs bavSvebis mier testis Ses-
rulebis Sesafaseblad, gavakeTebT daskvnas niWierebis, talantisa da SemoqmedebiTo-
bis Camoyalibebis Sesaxeb.
inteleqtis gansazRvrebani
CamowereT im Cvevebis sia, ris gamoc adamianebs Cveulebrivi an maRali inteleqtis
mqoneebad TvliT. ramdeni punqtisagan Sedgeba Tqveni sia _ erTisgan, orisa Tu bevris-
gan? kvlevaSi, sadac araprofesionalebi da eqspertebi erTad adgendnen msgavs amoca-
nas, orive jgufma inteleqti warmoadgina, rogorc, sul mcire sami nawilisagan Semdgari
ram. esenia: verbaluri SesaZleblobebi, problemebis praqtikuli gadawyvetis unarebi
da socialuri kompetenturoba (Stenberg & Detterman, 1986). respodentebma gansxvave-
buli versiebic warmoadgines. Tanamedrove eqspertebs ufro naklebad aqvT erTnairi
mosazrebebi inteleqtis Semadgeneli nawilebis Sesaxeb, vidre maTi kolegebi naxevari
saukunis win! marTlac, bevri adamiani fiqrobs, rom inteleqti garkveuli nawilebis
kombinaciaa Sedgeba, magram amis Sesaxeb konsensusi jer miRweuli ar aris.
gansakuTrebiT rTulia bavSvis inteleqtis gansazRvra, radgan inteleqtis ganmsaz-
Rvreli qcevebi asakTan erTad icvleba. amis sailustraciod mkvlevarebma fsiqologiis
fakultetis studentebs Txoves CamoeweraT 6 Tvis Cvilebis, 2 da 10 wlis bavSvebisa da
zrdasulTa inteleqtis xuTi Strixi (studentebis pasuxebi ixileT 8.1 cxrilSi). naxavT,
rom fsiqomotoruli reaqciebi asakis matebasTan erTad, naklebad mniSvnelovani xdeba,
verbaluri SesaZleblobebi, ki ufro da ufro did mniSvnelobas iZens. amis garda, roca
studentebi sxvadasxva SesaZleblobebs Soris urTierTdamokidebulebas afasebdnen,
ramdenime daxurul kavSirs gansazRvravdnen, Tanac varaudobden, rom isini sustad
urTierTzemoqmedeben (Siegler & Richards, 1980). es dapirispirebuloba inteleqtis, ro-
gorc damoukidebeli SesaZleblobis anda, erTmaneTTan sustad dakavSirebuli unarebis
erTobliobas Soris mudmivad figurirebs im adrindel da Tanamedrove TeoriebSi, rom-
lebsac mentaluri testebi efuZneba.
wyaro: R. S. Siegler & D. D. Richards, 1980, `College Students’ Prototypes of Children’s Intelligence~. Paper presented
at the annual meeting of the American Psychological Association, New York. adaptirebulia avtoris nebarTviT.
409
faqtorebis analitikosebi:
mravalmxrivobis Tvalsazrisi
imis dasadgenad, inteleqti erTi ramaa, Tu sxvadasxva SesaZleblobebis nakrebi,
mkvlevarebma urTierTdamokidebuli, rTuli procedura gamoiyenes, romelsac faq
toruli analizi ewodeba. es procedura testebis kiTxvarTa nakrebs mTlianobaSi
gansazRvravs, rac imas niSnavs, rom vinc tests avsebs, Tu kiTxvaris erT punqtze
kargad pasuxobs, es sxvebzec vrceldeba. am gansazRvrul nakrebebs faqtorebi ewodeba.
magaliTad, Tu sityvaTa maragi, verbaluri mixvedriloba da verbaluri analogiebi
kargad Seesabameba erTmaneTs, es qmnis faqtors, romelic verbaluri unarebis siZlieres
ikvlevs. faqtoruli analizis gamoyenebiT mravalma mkvlevarma scada im mentaluri
unarebis identifikacia, romelic inteleqtis testis aseTi warmatebiT Sesrulebas
uwyobs xels.
maRali dabali
`Z~-Tan urTierTdamokidebuleba
fsiqometriuli da informaciis
damuSavebis midgomaTa gaerTianeba
faqtoruli analizis SezRudvebis dasaZlevad ramdenime mkv-
levari fsiqometriul da informaciis damuSavebis midgomebs aer-
Tianebs. isini bavSvis testebis qulaTa komponentur analizs
mimarTaven. es imas niSnavs, rom urTierTdamokidebulebas eZeben
informaciis damuSavebis aspeqtebsa (komponentebs) da gonierebis
testis Sesrulebas Soris.
bevri kvleva gviCvenebs, rom erTmaneTisgan gansxvavebuli kogni-
turi davalebebis damuSavebis siswrafe anu reaqciis dro, mciredaa
damokidebuli zogad gonierebasa da droTa ganmavlobaSi miRweul
Sedegebze inteleqtis sakvlevi testis SesrulebaSi (Deary, 2001).
es pirvelklaselebi maTemeti- arauadres 3 Tvis asakisa, vizualuri stimulirebisas reaqciis dro
kur davalebebs patara, specialuri skolamdeli periodis gonierebas winaswametyvelebs (Dougherty &
kubebis gamoyenebiT xsnian, Tanac erT- Haith, 1997). es aRmoCnebi adasturebs, rom individebi, romelTa cen-
maneTs exmarebian. bavSvebs, romlebic traluri nervuli sistema ufro racionalurad (ukeT) moqmedebs,
strategiebs kargad floben, ufro
ufro swrafad iReben da manipulireben informaciiT. maT aseve upi-
met codnas iZenen da metis gaxsenebac
ufro swrafad SuZliaT. Sesabamisad, ratesoba aqvT inteleqtur unarebSic. am interpretacias amyarebs
gonierebis testebSi ufro maRali is, rom swrafi, Zlieri ERP (stimulaciaze) adasturebs orives, ro-
qulebi aqvT. gorc swraf kognitur damuSavebas, ise maRal qulebs inteleqtis
© Richard Hutchings/PhotoEdit testSi (Rijsdjik & Boomsma, 1997, Schmid, Tirsh & Scherb, 2002). garda
amisa, FMRI (funqciuri magnitorezonansuli diagnostika) kvlevebis
mixedviT Tavis tvinis qerqSi nivTierebaTa cvlis siswrafe, kompleq-
suri testebis Sesrulebis dros maRali qulebis mqone individebs ufro naklebi aqvT. es
imis maniSnebelia, rom kompleqsuri azrovnebisas isini nakleb energias xarjaven (Vernon
da sxvebi, 2001).
produqtiuli azrovneba ar aris kogniciis erTaderTi aspeqti, romelic gonierebis
testiT miRebul maRal qulebTanaa dakavSirebuli. aseve, Zalian mniSvnelovania mo-
qnili yuradReba, mexsiereba da strategiebis gamoyenebis unarebi. es garkveuladwilad
xsnis urTierTdamokidebulebas reaqciaTa siswrafesa da testis kargad Sesrulebas
Soris (Lohman, 2000; Miller & Vernon, 1992). bavSvebs, romlebic mniSvnelovan informaci-
aze arian fokusirebulni, bevr rames imaxsovreben, sxartad azrovneben da met codnas
iZenen, ufro metis gaxseneba ufro swrafad SeuZliaT. rodesac isini Znelad sapasuxo
testis kiTxvebis pirispir aRmoCndebian, am codnas kargad iyeneben da ukeT azrovneben.
komponenturma kvlevebma aseve gamoaaSkarava is kognituri procesebi, romlebsac nak-
lebi gavlena aqvs testis qulebze, magram bavSvis azrovnebas yoveldRiur cxovrebaSi
Zalian exmareba. metakogniciis zogierTi aspeqti _ problemebis gadaWris strategiebi
da dagegmvis unarebi, inteleqtis testis Sesrulebis xarisxis winaswar gansaWvretad ar
gamodgeba. (Alexander & Shwanenflugel, 1996; Bishop da sxvebi, 2001)
radganac kvleva mxolod magaliTebs ganixilavda, urTierTdamokidebulebis para-
lelizaciam kognitur damuSavebasa da inteleqtis testis qulebs Soris, im kognitu-
ri qcevebis izolaciamde migviyvana, romlebic maRal inteleqtze zemoqmedeben. ma-
gram gaiTvaliswineT, rom es midgoma mentalur SesaZleblobebs bavSvisTvis sruliad
aucilebel safuZvlad miiCnevs. gavixsenoT wina Tavebidan bavSvis azrovenebas kul-
turuli da situaciuri faqtorebi gansazRvravs. robert stenbergma komponenturi
midgoma daukavSira aRqmis Teorias, romlis mixedviTac goniereba gare da Sinagani Za-
lebis erTianobis produqtia.
kvlevidan praqtikisaken
socialuri da emociuri inteleqti
emociis warmodgenili saxeebis rva foto gamoxatavs eqvsi tipis emocias: bednierebas, gabra-
miReba zebas, SiSs, mowyenas, gaRizianebasa da gaocebas. tast-taker 5 nomriani skalis mixedviT
ekiTxeba_ mocemuli emocia `gansazRvulad ararsebulia~,(1) Tu `gansazRvrulad
arsebuli~ (5)
emociis `warmoidgineT, rom jonaTani Tqveni naTesavia. is maRalia da dakunTuli. xnadaxan iseT
CarTva rames geubnebaT, rom Tqven Tavs damnaSaved grZnobT, Tanac geSianiaT. rogor gamoiy-
kognitur ureba is?~ arsebuli ganwyobis msjelobad gadaqcevis unarebs test-taker Semdegi emo-
procesSi ciebis 5 =punqtiani skaliT afasebs. `gansazRvrulad ar afasebs~-dan (1) `gansazRvru-
lad afasebs~- mde (5): mowyenili, mimndobi, daZabuli, cinikuri, agresiuli, marTvadi da
zedapiruli.
emociis `romeli ori emociisgan ufro Sedgeba optimizmi?~a) siamovnebisa da antipaTiisgan;
gageba b)aRiarebisa da mxiareulebisgan; g)gakvirvebisa da mxiareulebisagan; d) siamovnebisa
da mxiareulebisagan.
emociis ramdenime Tvis win SexvdiT adamians, romelTanac kargad grZnobT Tavs. mogvianebiT,
marTva ifiqreT, rom es kavSiri araa is.... bolos moxda ise, rom dagirekaT da giTxraT, rom
(reguli- urTierToba damTavrda...`tast-maker emociur menejments afasebs pasuxebiT _ `Zalian
reba) warumatebeli(1)~ _ `Zalian warmatebuli.
(5) `erT-erTi SesaZlebeli pasuxia `ar ifiqro amaze da mTlianad CaerTe samuSaoSi
wignidan: J.D. Mayer, D. R. Caruso & P. Salovey, 1999, “Emotional Intelligence Meets Traditional Standarts for an
Intelligence~, 27, 267-298.
418
gonierebis gazomva
miuxedavad imisa, rom inteleqtis testebi adamianis kognituri SesaZleblobebs sru-
lad ver moicavs, fsiqologebi da ganaTlebis muSakebi mainc aZleven maT skolis moswav-
leebs, vinaidan qulebi, rogorc vnaxavT, kargad asaxavs momaval warmatebebs _ skolaSi,
samsaxursa da cxovrebis sxva sferoebSi. jgufurad dagegmil tests (Group-administered
test) xSirad iyeneben skolaSi, misi saSualebiT xdeba uamravi moswavlis testireba. es
swavlebis dasagegmad da im moswavleTa gamosavlenadaa saWiro, vinc individualurad
dagegmil (individually-administrated test) testebSi umaRles Sefasebas iRebs. jgufuri tes-
tebisgan gansxvavebiT, romlis micemac maswavleblebs mciredi varjiSis Semdeg SeuZli-
aT, individualuri testebis kargad miwodebas bevri varjSi da gamocdileba sWirdeba.
maswavlebeli aramarto ganixilavs moswavlis pasuxebs, aramed akvirdeba bavSvis qce-
vas, iTvaliswinebs iseT reaqciebs, rogoricaa yuradReba, interesdeba davalebebiT da
ufrosebis sifrTxiliT. es dakvirvebebi aaSkaravebs, ramdenad zustad gamoxatavs bavS-
vis unarebs testis qula.
testebi CvilebisaTvis
Cvilebis inteleqtis zusti gazomva SeuZlebelia, radgan patarebi ver pasuxoben
SekiTxvebs da ver asruleben miTiTebebs. mxolod is SegviZlia, SevagulianoT isini,
wavaqezoT, rom gvipasuxon da davakvirdeT maT qcevas. Tanac Cvilebi ar arian komunika-
belurni. isini testis dros gafantulebi, gulgrilni da Sewuxebulni Canan. zogierTi
testi CvilTa uCveuli qcevebis Sesaxeb mSoblebis mowodebul informacias efuZneba.
Cvilebis inteleqtis gansazRvris testebi ZiriTadad aRqmiT da motorul reaqciebs
zomavs. testi ramdenime kiTxvas Seicavs adreuli metyvelebisa da kognituri ganviTa-
rebis Sesaxeb. magaliTad, beilis CvilTa ganviTarebis skala, romelic, Cveulebriv, 1
Tvidan samaxevar wlamde bavSvebTan gamoiyeneba, ori nawilisagan Sedgeba. (1) mentaluri
skala, romelic iseTi sakiTxebisagan Sedgeba, rogoricaa xmaze Semobruneba, davard-
nili sagnis moZebna, kubebisagan koSkis aSeneba da suraTebis dasaxeleba; (2) motoruli
skala, romelic afasebs mcire da did motorul unarebs, rogoricaa daWera, jdoma, fin-
jnidan daleva da xtunva (Bayley, 1993).
simwiris garda, Cvilis testebi, romlebic am tipis SekiTxvebisagan Sedgeba, cudad
winasawmetyveleben mentalur unarebs bavSvobaSi, radgan Cvilebis aRqmisa da motoruli
qcevebi ar pasuxobs inteleqtis im aspeqtebs, romlebic mogvianebiT Cndeba. maTi winas-
warmetyveluri SesaZleblobebis gasazrdelad beileis testis ukanaskneli versia Seicavs
ramdenime kiTxvas, romlebic CvilTa mexsierebas, problemebis gadaWras, kategorizacia-
sa da sxva kompleqsur kognitur unarebs afasebs, rac ukeTesad ukavSirdeba gviandeli
testis qulebis Sedegebs. miuxedavad amisa, Cvilebis tradiciuli testebis gamoyeneba
umjobesia dabalquliani bavSvebis momavali unarebis gansasazRvrad (Kopp, 1994). amitom,
maT xSirad iyeneben filtraciisTvis (Screening), romelic im bavSvebis
Semdgom dakvirvebasa da intervenciaSi gvexmareba, visac problemebi
aReniSneba ganviTarebaSi.
gaixseneT IV Tavidan, rom habituaciis siswrafe da vizualuri
stimulis aRdgena Cvilebis Semdgomi gonierebis saukeTeso ganmsaz-
Rvrelia, radganac, azrovnebis siswrafesa da moqnilobas afasebs
Sesabamisad, testi ZiriTadad Sedgeba habituacia/aRdgenis kiTx-
vebisagan _ esaa feganis Cvilebis inteleqtis testi. testis Sesrulebisas Cvili dedas
kalTaSi uzis da suraTebis rigs aTvalierebs. TiToeuli suraTis naxvis Semdeg ga-
momcdeli iniSnavs danarCenebs Soris msgavsi suraTis moZebnis dros. maRalkontroli-
rebadi laboratoriis pirobebis miRma, Cvilebis Ziebis unarebis zusti gansazRvra an
SeuZlebelia, an erTi SemTxveva meores naklebad Seesabameba. dabali saimedoobis gamo
(ix. II Tavi) feganis testi naklebad warmatebulia, vidre mkvlevarebis mier Cvilebis ha-
bituacia/aRdgenis unarebis Sefaseba bavSvobisas mentaluri testebis qulebis gansa-
sazRvrad. urTierTsawinaaRmdego mosazrebebi arsebobs imis Sesaxebac, ramdenad
vargisia feganis testis qulebi im bavSvebis gamosavlenad, romlebsac mentalur ganvi-
TarebaSi Seferxeba aReniSnebaT (Anderson, 1996; Fagan & Detterman, 1992; Tabihsazan, Not-
telbeck & Kibry, 2003).
saSualo
sqema 8.4
IQ qulebis stabiluroba
stabiluroba miuTiTebs, ramdenad efeqturad winaswarmetyvelebs erT asakSi gazo-
mili IQ imave Sedegs momavalSi. bavSvebi, romelTac 3-4 wlis asakSi gamorCeuli IQ qula
aqvT, inarCuneben Tu ara mas dawyebiT skolasa da damamTavrebel klasebSi? am kiTxvaze
pasuxis gasacemad mkvlevarebma mimarTes xangrZliv kvlevebs, romlis drosac erTi da
imave bavSvebis ganmeorebiT testirebas atarebdnen.
]
426
eTnikuri da socialurekonomikuri
variaciebi IQ-Si
industriul qveynebSi adamianebisTvis ganmsazRvrelia is, ras akeTeben samsaxurSi
da ramdens gamoimuSaveben TavianTi SromiT _ es faqtorebi maT socialur poziciasa da
ekonomikur keTildReobas ganapirobebs. mkvlevarebi ojaxis sayrden am kontiniums im
indeqsiT afaseben, romelsac socioekonomikuri statusi hqvia moicavs da aerTianebs
sam urTierTdakavSirebul, magram ara bolomde gadamfarav cvlads, rogorica: (1) swav-
lis wlebi; 2) prestiJi da ostatoba, romelic samsaxurs sWirdeba. orive maTgani so-
cialur statuss gansazRvravs da (3) Semosavali, romelic ekonomikur statuss zomavs.
socioekonomikuri uTanasworobis Zirebis kvlevisas, mkvlevarebma erTmaneTs
Seadares dabali socioekonomikuri statusis (ses) da eTnikuri jgufebis IQ qulebi. ms-
gavsi eTnikuri warmoSobis (magaliTad, afroamerikeli da espaneli) gamo, maT gamoxat-
ulad dabali ses-is done aqvT, sxvebs ki, magaliTad, kavkasiel da aziel amerikelebs
_ saSualo. es kvlevebi kargad pasuxobs buneba-aRzrdis winaaRmdegobis debatebs. Tu
jgufuri gansxvavebebi arsebobs IQ-Si, maSin memkvidreobiToba gansxvavdeba ses-isgan
da eTnikurobasgan an msgavs jgufebs unda hqondes mcire SesZleblobebi im unarebis
dasaufleblad, rac testis warmatebiT Sesasrulebladaa saWiro.
1970-ian wlebSi, imis Semdeg, rac fsiqologma artur iansenma “harvardis ganaTlebis
mimoxilvaSi~ (Harvard Educational review) gamoaqveyna sakamaTo monografia _ “ramdenad
SegviZlia IQ-s saskolo miRwevebis xelSewyoba,~ gavrcelda debatebi buneba-aRzrdis
winaaRmdegobis Sesaxeb. iansenis pasuxi aseTi iyo _ “Zalianac ara~. is amtkicebda, rom
memkvidreobiToba didad gansazRvravs individualur, eTnikur da ses gansxvavebebs IQ-
Si, am pozicias ianseni dResac iziarebs (Jensen, 1998, 2001). mecnierebi iTvaliswinebdnen
eTnikur problemebs da Tan wuxdnen, rom misi daskvnebi, socialur mRelvarebas gamoi-
wvevda. diskusiaSi CaerTnen riCard hernsteini da Carlz marai (“The Bell Curve~1994),
romlebic iansenis msgavsad, Tvlidnen, rom memkvidreobiTobis roli IQ individualur,
eTnikur, da ses gansxvavebebSi substanciuria. da miuxedavad imisa, rom ver SeZles Se-
Tanxmebuliyvnen erT daskvnaze, isini Tvlian, rom memkvidreobiToba did rols asru-
lebs SavkanianTa da TeTrkanianTa IQ sxvaobaSi.Q
zogierTi mkvlevari aRafrTovana riCard hernsteinisa da Carlz marais wignma, iseve,
rogorc iansenis monografiam. sxvebma, visac socialuri saSiSroeba esmoda, uaryves is.
sanam mniSvnelovan kvlevebs ganvixilavT, modiT, kar-
es kanadel moswavleTa jgufia. gansxvaveba maT gad SeviswavloT IQ jgufuri gansxvavebebi, romleb-
IQ qulebs Soris kavSirSia eTnikur da socialur-eko- mac ganapiroba es diskusia.
nomikur statusTan. kvlevam aCvena, rom am gansxvavebis
mizezebis ganxilvisas warmoiSoba cxare kamaTi.
©Will Hart/ PhotoEdit gansxvavebebi zogad gonierebaSi
zogadi gonierebis sazomze amerikel Savkanian
bavSvTa qula amJamad 15 punqtiT CamorCeba amerikel
TeTrkanian bavSvTa qulas, miuxedavad imisa, rom gan-
sxvaveba TandaTan mcirdeba (Hadges & Novell 1998; Loe-
hlin 2000). zimbabvedan kanadaSi emigrirebul mozardTa
qulebis kvlevis Sedegad SavkanianTa da TeTrkani-
anTa IQ sxvaobis igive amplituda aRiniSna (Rushton &
Jenson, 2003). espanuri warmoSobis amerikeli bavSvebi
TeTkanianTa da afroamerikelTa Soris arian, azieli
amerikelebis qula ki maT TeTrkanian Tanamoqalaqe
ebze daaxloebiT 3 punqtiT maRalia (Ceci, Rosenblum &
Kumpf, 1998).
427
IQ-s sxvaoba saSualo da dabali ses mqone bavSvebs Soris 9 punqtia (Jansen & Figueroa,
1975). radganac afroamrikeli bavSvebis 34 procenti da kanadeli afrikeli imigrant-
ebis 45 procenti siRaribeSi cxovrobs, mTlianad, Crdiloamerikeli bavSvebis 16 pro-
centTan SedarebiT, Cndeba bunebrivi kiTxva _ mxolod ses ganapirobebs TeTrkanianTa
da SavkanianTa IQ gansxvavebas? is daTvlilia zogierTisTvis, magram ara yvelasaTvis.
rodesac mkvlevarebma, mSoblebis ganaTleba da Semosavali gadaamowmes, TeTrkanianTa
da SavkanianTa IQ sxvaoba erTi mesamedidan erTnaxevramde Semcirda (Brooks – Gunn da
sxvebi, 2003; Jenson & Reynolds, 1982; Smith, Duncan & Lee, 2003).
eTnikuri gansxvavebebi ar Cans Cvilebis vizualuri stimulis habituacia/gada-
farvaSi, rac gviandeli IQ-s kargi winaswarmetyvelia (Fegan & Singer, 1983). sam wlamde
asakis afroamerikeli bavSvebi ukve CamorCebian TavianT TeTkanian Tanatolebs sxva
mentalur testebSi da es sxvaoba zrdasrul asakamdea SenarCunebuli (Peoples, Fegan &
Drotar, 1995). IQ aseve icvleba yovel eTnikur da SES jgufSi. magaliTad, 8.5 suraTze
naCvenebia, rom TeTrkanianTa da SavkanianTa IQ-s ganlageba erTmaneTSi bunebrivad mo-
nacvleobs. SavkanianTa qulis 16 procenti TeTrkanianTa qulebs uswrebs da es niSnavs,
rom TeTrkanianTa qulebi imave procentiT CamorCeba Savkanianebisas. faqtia, rom eTni-
kuroba da ses sruli IQ-s cvlilebebis mxolod meoTxedia. es jgufuri gansxvavebebi
imdenad vrcelia da maTi Sedegebi imdenad mniSvnelovani, rom maTi gauTvaliswinebloba
SeuZlebelia.
SavkanianTa TeTrkanianTa
saSualo IQ=90 saSualo IQ=105
TeTrkanianebi, romelTa qulebi
SavkanianTAasaSualo IQ-ze maRalia
genetikis gavlena
mesame Tavidan gavixsenoT, rom bihevioristi genetikosebi ikvlevdnen naTesauri mem-
kvidreobiTobisa rolsa da garemos naTesaobis Seswavlis gamoyenebiT, romelic ojaxis
wevrebis xasiaTebs adarebs. dawvrilebiT vnaxoT, ra aRmoaCines maT IQ-s Sesaxeb.
saerTaSoriso rezi-
ume IQ Sefardebebis erTad gazrdili identuri tyupebi
Sesaxeb tyupebsa
cal-calke gazrdili identuri tyupebi
da sxva naTesavebs
Soris. Sefardebebi erTad gazrdili araidenturi tyupebi
gviCvenebs, rom rac cal-calke gazrdili araidenturi tyupebi
ufro didia gene-
tikuri msgavseba erTad gazrdili aratyupi da-Zma
naTesavebs Soris, cal-calke gazrdili aratyupi da-Zma
miT ufro erTnairi
biologiur dedasTan mcxovrebi bavSvi
IQ qulebi aqvT maT.
aseve, sxva Sefardebebi biologiuri dedasTan daSorebuli bavSvi
gviCvenebs, rom erT- erTad mcxovrebi naxevarda da Zma
nairi garemoc iwvevs
mSobeli da ayvanili Svili
IQ qulebis msgavseb
asacQ(adaptirebulia 0 .10 .20 .30 .40 .50 .60 .70 .80 .90
Bouchard & McGue, 1981;
saSualo korelacia
Scarr, 1997).
429
korelcia
gamoikvlies (Bouchard & McGue, 1981). gaiTvaliswineT, .60
sqema 8.8
130 naSvilebi bavSvebisa da maTi biologiuri dedebis IQ, texasis Svilad ayvanis
proeqtSi. dabali da maRali IQ-s mqone biologiuri dedis Svilebis IQ saSua-
125 loze maRalia, magram maRali IQ-s mqone dedis Svilebisa _ bevrad ufro maRali
(adaptirebulia Loehin, Horn, Willerman, 1997).
120
naSvilebi bavSvis IQ
115
memkvidreobiTobis Sefaseba xsnis Tu eTnikur da ses cv-
110 lilebebs IQ-Si? memekvidreobTobis Sefasebis SezRudvebis
garda, ianseni (1969, 1998) daeyrdno im mosazrebas, romlis mixedvi-
105
Tac eTnikuri da ses gansxvavebi ZiriTadad genetikur safuZvels
100 emyareboda. es Tvalsazrisi axla TiTqmis mTlianad uaryofilia.
miuxedavad imisa, rom memkvidreobiTobis gavlena Savkaniani da
95
TeTrkaniani populaciebisaTvis erTnairadaa Sefasebuli, is ar Sei-
90 Zleba jgufebs Soris gansxvavebis ZiriTad mizezad miviCnioT (Plo-
min da sxvebi, 2001; Suzuki & Valenicia, 1997). ufro metic, gavixsenoT
85 III Tavidan, rom IQ-s memkvidreobiToba maRalia aRrzdis ukeTes
80 (maRali ses), vidre uares (dabali ses) pirobebSi (Bronfenbrennen
95 an naklebi 120 an meti
& Morris, 1998; Turkheimer, 2003). faqtorebi, romlebic dabal Semo-
biologiuri dedis IQ savalTan da siRaribesTan asocirdeba, mSoblebis mxridan naklebi
mzrunveloba anda misi sruli ararseboba, ojaxuri stresebi, da-
bali donis skolebi, bavSvis kargi aRzrdisTvis aucilebebli urT-
ierTobebis simwire bavSvebs genetikuri potencialis gamoyenebaSi uSlis xels.
kargadaa cnobili is magaliTi, romelic genetikosma riCard levontinma (1976, 1995)
jgufebSi memekvidreobiTobis rolis, jgufebs Soris gansxvavebebis Sesafaseblad
moiyvana. levontinma es yvelaferi sxvadasxvanairi Teslis sxvadasxvanair niadagSi
CaTesvas Seadara. warmoidgineT ori qoTani, pirvelSi erTi muWa yvavilis Tesli sa-
suqiT gamdidrebul miwaSi iTeseba, da meoreSi ki _ Zalian cotasasuqian miwaSi. simaR-
leSi mcenareebi orive SemTxvevaSi sxvadasxvanairad izrdeba _ magram pirvel qoTanSi
yvavilebi bevrad ufro maRalia. TiToeuli jgufSi mcenareTa sxvaoba simaRleSi mem-
kvidreobiTia, radgan zrdis garemo erTnairi aqvT. am or jgufs Soris gansxvavebas mxo
lod garemo ganapirobebs _ meore jgufs Zalian cota sasuqi dauyares.
am daskvnis sisworeSi dasarwmuneblad mivmarTavT meore kvlevas, _ Teslis meore
jgufs sasuqs srulad mivawvdiT da vnaxavT, daewevian Tu ara isini simaRleSi pirveli
jgufis mcenareebs. Tu es ase moxda, sruli safuZveli gveqneba vivaraudoT, rom jgufebs
Soris gansxvavebas mxolod garemo ganapirobebs. rodesac Svilad ayvanis kvlevas davu-
brundebiT, vnaxavT, rom mkvlevarebma swored msgavsi eqsperimentebi Caatares.
biologiuri dedebis Svilebs, romlebic iseTive ojaxebSi moxvdnen. Tanac, kvlevam aCve-
na, rom zrdasTan erTad bavSvebi ufro metad biologiur dedebs emsgavsebodnen IQ-Si,
vidre mSvilebelebs (Loehin, Horn, Willerman, 1997). Svilad ayvanis kvlevebma uCvena, rom
garemosa da memkvidreobiTobas IQ-ze didi gavlena aqvs.
rodesac dabali IQ, ganaTlebisa da Semosavlis mqone biologiuri dedis Svilebi
moyvarul da xelSemwyob ojaxebSi xvdebian, sicocxlis pirvel 6 TveSive aWarbeben sa-
Sualo IQ qulas. es imas niSnavs, rom garemos roli ses gansxvevebuloba substanciuria.
magram imis Tqma, rom ses gansxvaveba mxolod IQ-zea damokidebuli, arasworia. maRal
ses _ is mqone ojaxebSi moxvedrili dabali ses _ is mqone biologiuri is mqone mSo-
blebis Svilebi IQ saSualo qulas ki aWarbeben, magram mSvilebeli mSoblebis biologi-
uri Svilebis qulaze ufro dabalia. es gansxvaveba an memkvidreobiTobis bralia an gare-
mos gavlenebis (mSoblebis mier pirobebis Seqmna), an imisa, rom naSvileb da biologiur
Svilebs mSoblebi gansxvevebulad eqcevian, SeiZleba yvela es faqtori erTad moqmedeb-
des Svilad ayvanis kvlevebma kidev erTxel daamtkica, rom IQ korelacia ufro mWidro
kavSirSia biologiuri naTesavebis qulebTan, vidre mSvilebelTa qulebTan (Bouchard,
1997; Plomin da sxvebi, 2001; Scarr, 1997). Sesabamisad, zogierTi mkvlevari Tvlis, rom ses-
IQ urTierTkavSiri ZiriTadad genetikuria.
Svilad ayvanis kvlevebma aseve naTeli mohfina IQ eTnikur gansxvavebebs. ekonomi-
kurad uzrunvelyofil TeTkanian ojaxebSi moxvedrilma afroamerikelma bavSvebma si-
cocxlis pirvelive wels inteleqtis testebSi maRali qula aCvenes. ori aseTi kvlevi-
sas ayvanilma Savkanianma bavSvebma Sua bavSvobisas IQ 100-117 qulas miaRwies _ saSualo
qulas gadaaWarbes, rac 20-30 punqtiT maRalia im Savkaniani bavSvebis qulaze, romlebic
dabalSemosavlian Savkanin ojaxebSi izrdebian.
magram, radganac erT-erTi kvlevis Sedegebis mixedviT naSvilebi bavS-
vebis IQ mozardobis periodSi daeca, zogierTma mkvlevarma CaTvala, rom es biWebi Zmebi arian,
aRrzdis garemo, mxolod bavSvobisas, droebiT zemoqmedebs. IQ-s vardna romlebic erT Tbil ojaxSi
SeiZleba imiT iyos gamowveuli, rom or sxvadasxva asakSi gansxvavebuli izrdebian. naSvilebi bavSvebis
kvleva emxroba im debulebas, rom
testebi gamoiyenes. gamoricxuli araa es ukavSirdebodes umciresobaTa
aRzrdis garemo ganapirobebs
warmomadgeneli axalgazrdebis eTnikuri identifikaciis problemebs, TeTrkanianTa da SavkanianTa IQ-s
warmoSobisa da mSvilebeli fonis aRrevas, Tanac am process emociuri sxvaobas. afroamerikeli bavSvebi
SfoTva sdevs. aman SeiZleba inteleqtis testis Sesrulebaze uaryofiTad ekonomikurad uzrunvelyofil
imoqmedos (DeBerry, Scarr & Weinberg, 1996; Waldman, Weinberg & Sklar, 1994). TeTrkanian amerikelTa ojaxebSi
xvdebian da maTi inteleqtis qula
Svilad ayvanis kvlevis Sedegebi ver Wris IQ eTnikuri gansxvavebu-
maRalia, radgan `ganpirobebulia
lobis sakiTxs. miuxedavad amisa, testisa da skolis garemoSi aRzrdili kulturisa da skolis testebiT~.
Savkaniani bavSvebis IQ miRwevebi miesadageba im mniSvnelovan mosazrebas, © Ken Chernus/ Getty Images/ Taxi.
rom siRaribe seriozulad asustebs bevri eTnikuri umciresobis bavSvis
qulas (Nisbett, 1998). erTi Taobidan meoreSi IQ Sedegebis cvalebadoba
amyarebs im mosazrebas, rom axali gamocdilebisa da SesaZleblobebis mi-
cemis SemTxvevaSi, daCagruli jgufis wevrebi ukeTesobisken cvlian Tavi-
anT Sedegebs. flinis efeqtze informaciisaTvis ixileT CanarTi `kultu-
ris gavlena~.
kulturis gavlena
flinis efeqti: Taobebis
masobrivi warmatebebi IQ-Si
jeims flinma Sekriba IQ-s qulebi 20 ganvi- ford-binesa da veqsleris testebis ori an meti ver-
Tarebuli eris warmomadgenlobisa, romleb- sia gaiares (sul 73 nimuSi, 7500-ze meti monawiliT),
sac gavlili hqondaT an samxedro fsiqologiuri flinma IQ-s cvlilebis dasadgenad 1932-1978 wlebis
Semowmeba, anda testireba, da imdenad Tanamimdevruli monacemebi gamoiyena. IQ, yovelwliurad Tanazomi-
da saintereso ram aRmoaCina, rom is flinis efeqtis erad _ saSualod daaxloebiT 1/3 quliT izrdeboda
saxeliT gaxda cnobili: IQ-s qulebi Tanazomierad iz- yovel asakobriv jgufSi, _ daaxloebiT 14 quliT
rdeboda yovel momdevno TaobaSi. zrdis yvelaze didi 46 wliani periodis ganmavlobaSi. rodesac qvetes-
maCvenebeli gamovlinda sivrciTi azrovnebis testeb- tis qulebi Seamowmes, miRwevebi kvlav udidesi iyo
Si, amocanebSi, romlebsac yvelaze metad Tvlian gene- sivrciTi azrovnebis testebsa da im amocanebSi,
tikurad ganpirobebulad da “kulturaze damokideb- romelebic problemebis swrafad gadaWras moiTxovd-
ulad~. 8.9 suraTi erT-erTi amgvari testis miRwevebs nen, magaliTad, verbaluri msgavsebebis Sesaxeb kiTx-
gviCvenebs. rodesac belgiaSi, israelSi,s holandiasa vebSi _ riT hgavs erTmaneTs ganTiadi da Sebindeba
da norvegiaSi axalgazrda mamakacebis umetesobas (How are dawn and duk alike?)?
testis samxedro nimuSebi misces, aRmoCnda, rom IQ- flinis efeqti damokidebulia garemoze: gaum-
s qula saSualod 18%-iT izrdeboda yovel momdevno jobesebuli kveba da ganaTleba, teqnologiuri
TaobaSi (30 welSi). siaxleni (maT Soris TV da kompiuteri), kogniturad
saukunovani tendenciis Sesabamisad (am konce- aqtiuri qmedebebisadmi miZRvnili Tavisufali dro
fciis mimoxilva ix. V TavSi) inteleqtis testebis (Wadrakidan video TamaSebamde), zogadad, metad mas-
Semowmebisas Cans, rom axali standartizaciis ni- timulirebeli garemo da testis Sesrulebis meti mo-
muSebi winandelTan SedarebiT TiTqmis yovelTvis tivacia, SesaZloa, xels uwyobdes azrovnebis ukeTes
umjobesdeba. im kvlevebis lokalizaciis garkvevis unarebs yovel momdevno TaobaSi (Flynn, 2003; Wil-
Semdeg, romelSic erTma da imave individebma sten- liams, 1998).
aRsaniSnavia, rom TaobaTa miRwevebi inteleqt-
Si (18 qula) ufro metia, vidre IQ-s gansxvavebani
TeTrkanianTa da SavkanianTa Soris (daaxloebiT 15
qula). es imaze miuTiTebs, rom IQ-s qulebSi eTnikuri
100
sxvaobis axsna garemomcveli pirobebiT sakmaod dama-
jerebelia. flini amtkicebs, rom IQ-s garemo pirobe-
95 biT gamowveuli zrda, drois ganmavlobaSi mTavari
matricebis saSualo IQ
ravenis progresuli
20
sqema 8.11
15
dinamikuri Sefasebis gavlena eTiopiel imigrantTa da israelSi
dabadebul 6-7 wlis bavSvebis inteleqtis testebis Sesrulebaze. 10 dinamikuri
TiToeuli bavSvi avsebs testis kiTxvebs swavlebis wina, swavlebis Sefaseba
Semdgom da gardamaval fazaSi, sadac isini ganazogadeben axali 5
problemebis Seswavlas. ramdenime dinamikuri Sefasebis Semdeg
eTiopieli bavSvebis qulebi mkveTrad gaizarda, lamis gautolda
0
israelSi dabadebuli bavSvebis Sefasebebs. eTiopielma bavSvebma swavlebis swavlebis Semdgomi gardamavali
SeZles naswavlis testSi asaxva. Sesruleba bevrad ukeTesia gar- wina faza faza faza
damaval fazaSi, vidre swavlebis wina fazaSi.
(adaptirebulia Tzuriel & Kaufmann, 1999) testirebis saSualo qula
438
socialuri sakiTxebi
codnis donis
(High-Stakes) testireba
studentTa ganaTlebaSi skolebis gaaumjobesebs studentTa motivacias da miRwevebs,
pasuxismgeblobis asamaRleblad gasu- cudi moswrebis SemTxvevaSi ki gamoiwvevs skolis
li saukunis ori aTwleulis ganmavlobaSi Secvlas an daicavs studentebs maT maxeSi gabmisa-
amerikis SeerTebul Statebsa da kanadaSi saSua- gan. zogierT adgilas studentTa gazrdilma raode-
lo skolis damamTavrebeli gamocdebi Catarda. nobam aSS-is da kanadis provinciebis standartebs
rodesac gavrcelda codnis donis ganmsazRvreli miaRwia mas Semdeg, rac maT misces ganaTlebis re
es testebi, skolebma gaaumjobeses TavianTi te- sursebi, magaliTad, rogoricaa swavlebis special-
stirebis programebi da Semdeg dawyebiT klasebSic uri forma (Grissmer da sxvebi, 2000). magram, miuxeda-
gaavrceles. aSS-is zogierT Statsa da saskolo re- vad amisa, faqtebis Sejameba cxadyofs, rom codnis
gionSi bevrad gaumjobesda swavlebis xarisxi (niu- gansazRvris testireba ufro xSirad xels uSlis
iork sitiSi _ mesame klasidan) da saSualo skolis ganaTlebis xarisxis amaRlebas.
akademiuri kursi kreditebs aZlevs kontigents magaliTad, kanadelma mkvlevarebma britanu-
(Gootman, 2005). li kolumbiis saSualo skolis VIII, X, XII klasebSi
moZraoba _ `arc erTi amerikeli bavSvi umo- Seamowmes damamTavrebeli gamocdebis zegavlena
qmedod~, nebadarTuli kongresis mier 2002 wels, Seswavlis xarisxze. isini klasebs akvirdebodnen da
afarToebs codnis donis ganmsazRvrel testire- interviuebs utarebdnen maswavleblebs, ris Sede-
bas `gamsvleli~ da `Cavardnili~ skolebis gansaz- gadac dadginda, rom XII klaselebma, testis kargad
Rvramde. kanonis mixedviT, yovelma Statma yovel- Cabarebis mizniT, Seaviwroves swavlebis sfero mx-
wliurad unda ganaviTaros da gamoaqveynos sajaro olod faqtebis damaxsovrebamde. VIII da X klaselebi
skolis Sedegebi. skolebma, sadac xangrZlivad cudi TiTqos ukeT swavlobdnen, vidre XII klaselebi, at-
Sedegebia, unda miscen mSoblebs SesaZlebloba, arebdnen met eqsperiments, ikvlevdnen ufro Rrma
gaaumjobeson Svilebis ganaTleba, magaliTad, ga- sakiTxebs da kritikulad msjelobdnen. marTlac,
daiyvanon ukeTesi Sedegebis mqone skolaSi an gamo- maswavleblebma daadastures, rom XII klasis moswav-
sasworebel klasSi. skolebi, romlebic moswavleebs leebs ar hyofnidaT moTmineba, Rrmad eazrovnaT.
kargaven, kargaven saxelmwifo dafinansebasac. zo- Tu klasSi iseT rameze ixarjeboda dro, rac testis
gierT StatSi dawesebulia agreTve jildoebi maRa- sakiTxebSi ar Sedioda, isini buzRunebdnen (Wideen
li qulebisaTvis da sasjeli dabali qulebisaTvis. da sxvebi, 1997).
es gulisxmobs oficialur Seqebas da finansur pre- amis garda, codnis gansazRvris testireba zrdis
miebs skolis personalisTvis _ dadebiTi Sedegebis SiSs, es ki cudi motivaciaa swavlis xarisxis gasaum-
SemTxvevaSi, da akreditaciis Sewyvetas, saxelmwifo jobeseblad. skolis direqtorebi da maswavleble-
kontrolsa da daxurvas _ uaryofiTi Sedegebis bic Relaven, radganac Tu moswavleebi cudad iswav-
mqoneTaTvis. lian, dafinasebasa da samsaxurs dakargaven. mravali
codnis gansazRvris testirebis momxreebs sje moswavle, romelic kursebsac gadis da kargadac
raT, rom es metismet simkacres Seitans skolaSi, swavlobs, gamocdebs mainc ver abarebs, radgan tes-
Tanabari garemos gavlena Tanabari garemos gavlenas kvlevebis ori tipi hfens
naTels. (1) kvlevebi, sadac mecnierebi akvirdebian saxlis garemos Rirsebebs da uka-
vSireben mas IQ-s da (2) kvlevebi, sadac mowmdeba, ra gavlenas axdens ojaxis wevrebis
Sexeduleba moswavlis qcevasa da inteleqtur warmatebebze.
439
tis dro SezRudulia, Tanac testi ramdenime aTeu- potenciurad SemaZrwunebeli Sedegi gamoiRo maTi
li, mravalvariantiani kiTxvisagan Sedgeba da es momavali cxovrebis mimarT. aSkaraa, rom codnis
kiTxvebi skolaSi miRebuli codnis mcire nawils donis ganmsazRvreli testirebis Sesaxeb mravali
moicavs. rogorc Sefasebis eqspertebi acxade- sakiTxi darCaT mosagvarebeli kanonmdeblebsa da
ben, testis Sedegebis dadgena saskolo Tu raio- ganaTlebis sferos muSakebs, maT Soris eTnikuri da
nuli masStabiT arazusti saSualebaa individebze sqesobrivi samarTlianobisa da Zalauflebis swo-
daskvnebis gamosatanad (Sacks, 1999). is studentebi, rad gamoyenebis sakiTxebi saskolo reformebisas,
romlebic dabal qulebs iReben, Raribulad cxovro- rac moswavleTa swavlis xarixs gaaumjobesebs.
ben da umciresobaTa warmomadgenlebi arian. rode-
sac maT kursis gacdeniT an klasSi CarCeniT sjian,
maTi TviTSefaseba da motivacia mkveTrad ecema da
SesaZloa, swavla sulac miatovon (Kornhaber, Orfield
& Kurlaender, 2001). masaCusetSi Catarebulma kvlevam
gamoavlina, rom mxolod testis qulebze dayrd-
noba da maswavleblebis mier dawerili niSnebis
(rac moswavlis gulmodginebasa da codnis farTo
speqtrs iTvaliswinebs) ignorireba zrdis sxvaobas
TeTrkanian da Savkanian moswavleebs, gogonebsa da
biWebs Soris maTematikasa da sabunebismetvelo sa-
gnebis codnaSi (Brennan da sxvebi, 2001).
tendencia `testirebisTvis momzadebisaken~, ra-
sac codnis gansazRvris testireba iwvevs, mkveT
rad upirispirdeba safuZvlini swavlis gagebas im
qveynebSi, romelnic akademiur miRwevebSi kultur-
aTSorisi Sedarebisas umaRles adgilze arian (ix,
Tavi 15). testisTvis mosamzadeblad daxarjuli
ramdenime aTeulobiT saaTis Semdegac ki aTeulo-
biT aTasi amerikeli da kanadeli moswavle saSualo
skolis gamocdebSi iWreba da skolas ver amTavrebs.
mxolod erT magaliTs moviyvanT _ kanadaSi, on-
tarios provinciaSi 60 000 meti saSualo skolis
ufrosklaselia; maTi umetesoba socialurad da- Tanamedrove High-Stakes testirebis moZraoba xazs usvams
bal fenas an umciresobas miekuTvneba, vinc cota testis standartizacias moswavleebis Sesrulebis
xnis win Cavida iq da kargad ar icoda inglisuri; an, gansasazRvrad da asamaRleblad. amis Sedegad, Zalian
swavlaSi problemebis mqone axalgazrdebi, romle- bevr klasSi oTaxSi mTeli yuradReba am testebisTvis
bic skolis verdamTavrebis safrTxis qveS iyvnen bavSvebis momzadebiskenaa mimarTuli.
2005 wels (OSSTF, 2005). maTma umetesobam meored gai- © Bob Deamirich/ PhotoEdit
ara testireba, magram zogierTi isev CaiWra, ramac
codnis gamoyeneba
maRalxarisxovani Sinauri garemos roli Cvilobis, fexis adgmis asakis, adreuli
bavSvobisa da saSualo asakis bavSvobis periodSi
Cviloba da fexis adgmis adreuli bavSvoba saSualo asakis bavSvoba
periodi
sqema 8.12
umaRlesi skolis
The High/Scope Preschool Project-is Sedegebi 27 wlis
kursdamTavrebulebi
asakamde. miuxedavad imisa, rom kogniturad srulma
skolamdelma intervenciam didi efeqti ver gamoiwvia
visi xelfasic
siRaribeSi gazrdil bavSvebSi, im bavSvebma, romlebmac
aris 2000 $-ze meti
intervencia miiRes, yvela cxovrebiseul warmatebas
ufro ukeT miaRwies, vidre maT, visac intervencia ar
daojaxebulebi
miuRiaT (adaptirebulia Schweinhart da sxvebi, 2004).
sakuTari saxlis 1 1 didi /diapazonis skolamdeli programa
mepatroneebi
2
2 ar aris intervenciis kontroli
patimrebi
socialuri sakiTxebi
karolinis dawyebiTi ganaTlebis
proeqti: adreuli intervenciis modeli
1970-ian wlebSi daiwyes eqsperimentis bavSvTa akademiur moswrebas, Sedegebi ufro susti
Catareba imis dasadgenad, SeeZlo Tu iyo, vidre adreuli intervenciis zegavlena (Cam-
ara adreul asakSi dawyebul ganaTlebas ukidures bell & Ramey, 1995).
siRaribeSi dabadebuli bavSvebis gonebrivi ganvi- karolinis dawyebiTi ganaTlebis proeqti gvi
Tarebis Seferxebis Tavidan acileba. am proeqtis Cvenebs, rom maRali donis xangrZlivi swavleba
farglebSi daugegmavad SearCies 3 kviridan 3 Tvis Cvilobidan skolis asakamde, amcirebs siRaribis
asakamde Raribi ojaxis bavSvebi sacdel da sakontro negatiur gavlenas bavSvis gonebriv ganviTareba-
lo jgufebSi. isini zrunavdnen cdispiri Cvilebis ze. es bolo dros ganxorcielebuli programebis
janmrTelobis dacvaze, motoruli, kognituri, daskvnebs adasturebs. rac ufro didi `doziT~ mim-
enobrivi da socialuri unareb-Cvevebis ganviTareba dinareobs intervencia, miT ufro ukeTesia Sedegi
ze da 3 wlis mere, wera-kiTxvasa da maTematikaze (Nelson, Westhues, & MacLeod, 2003).
saerTo warmodgenis Seqmnaze. gansakuTrebuli yur-
adReba eqceoda mozrdilisa da bavSvis gulisxmier sqema 8.13
urTierTobas. yvela bavSvi iRebda kvebisa da janmr-
cxrili 8.13. cdispirTa da dasakvirvebel bavSvTa IQ-s
Telobis dacvis momsaxurebas. ZiriTadi gansxvaveba
qula Cvilobidan 21 wlamde karolinis dawyebiTi pro-
cdispirTa da sakontrolo jgufs Soris bavSvze eqtis mixedviT. erTi wlisaTvis cdispirma bavSvebma gaas-
zrunvis gamocdileba iyo. wres sakontrolo jgufis bavSvebs. upiratesoba Tanabrad
rogorc 8.13 sqema gviCvenebs, 12 Tvis asakisTvis SeinarCunes 21 wlamde. orive jgufis IQ qulebi Tanazo-
orive jgufis IQ daSorda erTmaneTs da cdispirTa mierad ecemoda bavSobidan mozardobamde. am tendencias
jgufma SeinarCuna Tavisi IQ-s upiratesoba bolo iwvevs siRaribis uaryofiTi gavlena gonebriv ganviTare-
testirebamde _ 21 wlis asakamde. amas garda, skola- baze (adaptirebulia Campbell da sxvebi, 2001).
Si swavlis periodSi maT ukeTesi Sedegebi hqondaT
kiTxvasa da maTematikaSi. am miRwevebs Sedegad mo- 110
hyva is, rom maT skola daamTavres, umravlesobam intervencia
kolejSi Caabara da Semdeg kvalificiuri samuSao 105 kontroli
iSova (Campbell da sxvebi, 2001, 2002; Ramey & Rom-
IQ-s maCvenebeli
fsiqometriuli Tvalsazrisi
bolo dromde, SemoqmedebiTobis kvlevisas upi-
ratesoba wminda kognitur Tvalsazriss eniWeboda.
Cveulebriv, gamoyenebuli testebi divergentul
azrovnebas gamoavlenda xolme, swavlobda mraval-
nairi da uCveulo SesaZleblobebis warmoSobas amo-
canis an problemis gadaWris dros. divergentuli
azrovneba upirispirdeba konvergentul azrovnebas,
romelic xazgasmulia inteleqtis testebSi, sadac
erTaderTi da swori pasuxis povnaa saWiro (Guil-
ford,1985).
radgan maRali SemoqmedebiTi unarebiT dajil-
dovebuli bavSvebi (iseve, rogorc maRali IQ-s mqone
bavSvebi) xSirad ukeTesad asruleben garkveul dava-
lebebs, vidre sxva tipis samuSaos, maTTan gamoiy-
eneba gansxvavebuli azrovnebis tipis sxvadasxva
testi (Runco, 1992a, 1993, Torrance, 1988). verbaluri
Sefasebisas SeiZleba bavSvebs sTxovon daasaxelon,
raSi gamoiyeneba Cveulebrivi sagnebi (magaliTad,
gazeTi), figuraluri Sefasebisas SeiZleba mosTxo-
von, Seadginon wriul motivze dafuZnebuli nax-
atebi (ix. sqema 8.14), `realuri samyaros problemis~
daxasiaTebisas yoveldRiuri problemebis gadaWris sqema 8.14
varaudebis mofiqreba. am testebis pasuxebi origi- im 8 wlis bavSvis pasuxebi, vinc divergenuli az-
nalurobisa da varaudebis raodenobis mixedviT rovnebis figuraluri sazomiT Sefasebisas maRali
qulaTa jamiT fasdeba. magaliTad, verbaluri tes- qulebi miiRo. am bavSvs sTxoves furcelze daxatuli
wreebSi imdeni naxati Caexata, ramdensac moaxerxebda. man
tis pasuxad imis Tqma, rom gazeTi SeiZleba `velo- ase daasaTaura naxatebi (marcxnidan marjvniv): `draku-
sipedis saxeluriviT~ gamoiyeno, ufro originaluri la~, `calTava monstri~, `gogra~, `hula-hopi~, `posteri~,
iqneboda, vidre imis Tqma, rom gazeTiT SeiZleba ra- `invalidis etli~, `dedamiwa~, `mTvare~, `planeta~, `kino-
Rac `gawmindo~. kamera~, `mowyenili saxe~, `naxati~, `SuqniSani~, `buSti~,
divergentuli azrovnebis testebs mimarTaven, `aso 0~, `manqana~, `saTvale~. divergenuli azrovnebis
testebi SemoqmedobiTobis rTuli kognituri rolis
rogorc SemoqmedebiTobisadmi fsiqometriul mid- mxolod erT nawils ikvlevs (ibeWdeba lora berkis
gomas, radgan isini saSualebas gvaZleven, qulebi nebarTviT).
nimuSebis standatizaciis Sesrulebas SevudaroT.
Tumca, am Tvalsazrisis kritikosebi varaudoben, rom maTi meSveobiT yoveldRiur
cxovrebaSi SemoqmedebiTi miRwevebis prognozi ar SeiZleba, radgan Semoqmedebis rTu-
li kognituri rkalidan mxolod erT-erTs exeba da arafers gveubneba pirovnul Tvise-
bebze, motivaciaze, romelic SemoqmedebiT potencias uwyobs xels, da kidev, diver-
genuli azrovnebis testebi ZiriTadad SemoqmedobiTobis Sesabamisi unaris kvlevazea
fokusirebuli (da rogorc SemdgomSi vnaxavT) da SemoqmedebiTi unarebis ganviTarebaSi
gvarkvevs.
mravalmxrivobis xedva
Tanamedrove TeoriebSi erTxmad aRiareben, rom SemoqmedebiTobis warmosaqmnelad
mravali elementis erTobliobaa saWiro (Csikszentmihalyi, 1999; Simonton, 1999; Weisberg,
1993). mravalmxrivobis erT-erTi meTods exeba robert Sternbergisa da tod lubartis
(1991, 1996) SemoqmedebiTobis investirebis Teoriaa. robert Sternbergisa da tod
lubartis TvlsazrisiT, orignaluri produqtis Zieba (is, risi gamoyenebac sxvebs ar
ucdiaT) iZleva axali, mniSvnelovani produqtis Seqmnis SesaZleblobas, magram Seqmnis
Tu ara pirovneba siaxles, gaxdeba Tu ara originaluri produqtis iniciatori da ga-
naxorcielebs Tu ara mas, damokidebulia am pirovnebis kognitur, personalur, moti-
448
rogor unda wavaxalisoT SemoqmedebiToba? amis erTi gza bavSvebis waqezebaa prob-
lemebis originaluri gadaWris Seqmnasa da ganxorcielebaSi. am 11 wlis bavSvebma prizi
moiges bunebismetyvelebaSi. maT Calisgan koSki aages, rac Seesabameboda mocemul
moTxovnebs. © Elen Senisi/The Image Works
449
uri proeqtebis wamosawyebad. magram rodesac jildos metismetad usvamen xazs, bavSvebi
xedaven mxolod `stafilos joxis boloSi~ da SemoqmedebiTi unarebic iTrguneba.
codnis gamoyeneba
bavSvTa SemoqmedebiTobis xelSewyoba
meTodi aRwera
ideis warmoSobisa SesTavazeT gansxvavbuladi azrovnebis SesaZlebloba da SeaqeT, Tundac
da ganviTarebis wa misi idea suleluri an Seuferebeli mogeCvenoT. CarTeT bavSvebi kon-
xaliseba struqciuli kritikis procesSi: rodesac idea arc is kargia, SesTavazeT
axali midgoma, romelic bavSvis ideis erT-erT aspeqts moicavs da amiT
uCveneT, rom ideebis umetesoba SeiZleba ise daixvewos, rom sasargeblo
gaxdes.
gonivruli riskis uzrunvelyaviT iseTi ganawileba da qmedebebi, romlebic sxvadasxva arCev-
waxaliseba ns Seicavs da aqvs erTze meti pasuxi. xSiria, rom erTaderT swor pasuxze
dafuZnebuli testebisa da namuSevrebis Sedegebis gasTvaliswinebiT mo-
swavleebi iReben jildos, es ki maT xels uSlis axleburad azrovnebaSi.
sakuTar Semoqmede- SeaxsneT bavSvebs, rom SemoqmedebiTi ideis dadebiTi mxare ar ganisaz-
biTobis unarebSi Rvreba mxolod maswavleblebisa da klaselebis mowonebiT. mTavari ideis
darwmuneba originaluroba da sargeblianobaa.
Tanatolebisa (Niu & Sternberg, 2001). pekinis saSualo skolis xelovnebis klasebSi Semo-
qmedebiTi unarebis gamovlenisa da ganviTarebisTvis gamiznuli swavlebisas studen-
tebs sTxoves kolaJis gakeTeba. erTma jgufma miiRo zogadi instruqcia, yofiliyvnen
SemoqmedebiTi, xolo meorem _ konkretuli miTiTebani, rogor unda yofiliyvnen Semo-
qmedebiTni (mokece an gaWeri masala ise, rom rom formam da zomebma ar daarRviosn Semo-
qmedebiTi gamosaxuleba). sakontrolo jgufs ki araviTari SemoqmedebiTi miTiTeba ar
misces. orive jgufis moswavleebma Seqmnes ufro metad SemoqmedebiTi nimuSebi, vidre
sakontrolo jgufSi. maT Soris saukeTesoni isini iyvnen, romlebmac specifikuri in-
struqcia miiRes (Niu & Sternberg, 2003). mciredma Segulianebam da imis Cvenebam, rogor
unda yofiliyvnen SemoqmedebiTni, iolad gamoiwvia artistuli originaluroba.
gardneriseulma mravalmxrivi inteleqtis Teoriis gaTvaliswinebiT ramdenime sa-
Sualo skolaSi programa ise warimarTa, rom yvela moswavles, visac sxvadasxva disci-
plinis Seswavlis maRali SemoqmedebiTi unarebi aqvs, am unarebis gamovlenis saSualeba
eZleva. mniSvnelovani qmedebani, romelTaganac TiToeuli specifikur gonebriv una
rebs an unarebs aviTarebs, Zlier da sust momentebs afasebs da amis safuZvelze moswav-
452
leebs axal codnasa da originalur azrovnebas aswavlis (Gardner, 1993, 2000). magaliTad,
lingvisturi inteleqti SeiZleba ganvaviTaroT ambebis TxrobiT an piesebis weriT,
sivrculi inteleqti _ xatvis, qandakebis saSualebiT anda sagnebis gancalkevebiTa da
erTad dawyobiT, goneba _ cekvisa da pantomimis saSualebiT.
jer kidev gvWirdeba imis damadasturebeli faqtebi, ramdenad asazrdoebs aseTi
programebi bavSvis niWsa da SemoqmedebiT unarebs. magram erTi ram ukve moaxerxes _
yuradReba gaamaxviles zogierTi moswavlis Zlier mxareebze. maT adre Cveulebriv mo-
swavleebad miiCnevdnen da adre skolidan gagdebis safrTxec emuqrebodaT. amitom Sei-
Zleba es programebi gansakuTrebiT mniSvnelovani aRmoCndes dabali ses-isa da eTnikur
umciresobaTa warmomadgeneli bavSvebisTvis, vinc ase iSviaTad arian CarTulni niWiT
dajildovebuli bavSvebis saskolo programebSi (Suzuku & Valencia, 1997). is, rogor unda
gamovavlinoT maqsimalurad momavali poetisa da mecnierisa, iseve, rogorc Cveulebri-
vi moqalaqis resursebi, momavali kvlevebis amocanaa.
Sejameba
inteleqtis gansazRvra pirveli warmatebuli testi, sadac is
gonebrivi sistemis erTaderT mTlian
gaixseneT inteleqtis sxvadasxva gansaz-
sazoms iyenebda.
Rvra bines pirveli warmatebuli testi-
dan dawyebuli Tanamedrove faqtorebis faqtorebis analizi warmoiSva, ro-
gaanalizebamde. gorc ZiriTadi iaraRi imis gansasaz-
Rvrad, ra aris inteleqti _ erTi Tviseba
kognituri ganviTarebisadmi fsiqome-
Tu bevri unarebis erTianoba. spermani
triuli modgoma safuZvelia inteleqtis
sa da sarsTounis kvlevis Sedegad ori
mravali testisa, romelTac bavSvebis
skola aRmocenda. pirveli, romelic
gonebrivi unarebis individualur gansx-
spermans uWerda mxars, testis sakiTxebs
vavebaTa Sesafaseblad iyeneben. 1900-iani
zogadi gonierebis amsaxvelad miiCnevda,
wlebis dasawyisSi alfred binem Caatara
453
bebs SeuZliaT gazardos bavSvis IQ-s ab- sxvaobas bavSvis mier testis axlandel da
soluturi Sedegi. imave dros, naSvileb potenciur Sedegebs Soris.
bavSvTa qulebi ufro xSirad Seesabameba
SeajameT Tanabari da gauziarebeli ga
biologiuri naTesavebisas, vidre maTsas,
remos gavlena IQ-ze.
vinc isini Svilad aiyvana, rac aseve asab-
uTebs memkvidreobiTobis gavlenas. Tanabari da gauziarebeli garemos
gavlena xels uwyobs individualuri gan-
ekonomikurad Zlier TeTrkanianTa sxvavebebs mentalur ganviTarebaSi. gare-
ojaxebSi aRzrdil Savkanian bavSvebs, bav mos gazomvis Sin dakvirveba (HOME),
SvobaSive, sagrZnoblad maRal qulebi rom Sinauri pirobebis saerTo xarisxi,
aqvT IQ-Si. arnairi sabuTi ar arsebobs gaziarebuli garemos gavlena gansaz-
imis dasamtkiceblad, rom memkvidreobi- Rvravs enobriv progress da IQ- s, Tumca
Toba ganapirobebs im eTnikur gansxvave- garemos gazomvis Sin dakvirveba, erTi
bebs, romlebic buneba–aRzrdis winaaR- mxriv mSobeli-bavSvis genetikuri ms-
mdegobis Sesaxeb debatebis umTavresi gavsebis Sedegia, magram Tbili, wamaxal-
Tema gaxda. isebeli ojaxuri garemo namdvilad zrdis
gonebriv SesaZleblobebs. ojaxis rwmena
erTi Taobidan meoreSi IQ-s mudmivi
inteleqturi warmatebis mniSvnelobis
zrda, romelic flinis efeqtis saxeli-
Sesaxeb did gavlenas axdens akademiur
Taa cnobili, garemo faqtorebis Sede-
moswrebaze.
gia. flinis efeqti upirispirdeba deb-
ulebas, rom SavkanianTa, TeTrkanianTa
da sxva eTnikuri variaciebis IQ ZiriTa-
dad genetikuria.
ganaviTareT debuleba, ramdenadaa IQ
eTnikuri umciresobis warmomadgeneli
bavSvebis gonebrivi unarebis mikerZoeb-
uli sazomi da imsjeleT testis gavlenis
Semcirebaze.
© MYRLEEN FERGUSON CATE/PHOTOEDIT
eqspertebi ver Tanxmdebian, erovnul
umciresobaTa warmomadgeneli mcire- naTesauri kavSirebis Sesaxeb kvlevebis
Semosavliani ojaxis bavSvTa gonebrivi mixedviT gauziarebeli garemo faqtorebi
unaris kerZo sazomi damokidebulia ufro mZlavria, vidre Tanabari garemos
Tu ara inteleqtis testis qulebze. IQ gavlena. es mozardobasa da mozrdiloba-
erTnairad kargad winaswarmetyvelebs Si kidev ufro Zlierdeba. dabadebis Tan-
erovnul umravlesobaTa da umcireso- mimdevroba da sivrcis ganawileba, rac
baTa warmomadgeneli bavSvebis akademiur odesRac zegavlenis mqoned miiCneoda,
miRwevebs. miuxedavad amisa, kulturu- ar aris dakavSirebuli IQ-sTan. yvelaze
lad specifikuri sakomunikacio stilma, potenciuri gauziarebeli faqtorebi _
testis Sinaarsis arcodnam da stereo- erTjeradi movlenebi _ SesaZloa, gauT-
tipulma safrTxem SeiZleba ganapirobos valiswinebeli aRmoCndes. gauziarebeli
testis iseTi qulebi, rac saTanadod ver faqtorebis rolis bolomde gageba erT
Seafasebs umciresobaTa warmomadgeneli ojaxSi gazrdili bavSvebis intensiuri
bavSvebis inteleqts. SemTxvevebis Seswavlas moiTxovs.
9
metyvelebis ganviTareba metyvelebis komponentebi
metyvelebis ganviTarebis
Teoriebi
bihevioristuli Tvalsazrisi
* nativisturi Tvalsazrisi
* interaqcionistTa Tval-
sazrisi, biologia da garemo:
smenadaqveiTebuli bavSvebi enas
`gavakeTe~ – wamoiyvira 1 wlis erinma, romelic Tavis maRal skamSi igoneben * biologia da garemo: me-
wrialebda. tyvelebis ganviTareba uiliamsis
oskarma da merlinma gaocebulema Sexedes erTmaneTs, da erTdrou- sindromiT daavadebul bavSvebSi.
lad wamoiZaxes, nuTu marTla Tqva `gavakeTeE~! merlinma, romelsac prelingvisturi ganviTareba:
erini skamidan Camohyavda, Tavis qaliSvils uTxra: ~es Seni pirveli si- metyvelebisTvis mzadeba
tyvebia!~ momdevno ramdenime kviris ganmavlobaSi erinma kidev iswavla metyvelebis aRqma * pirveli
bgerebi * komunikaciis dasawyisi
axali sityvebi, maT Soris `Mama~,( deda) `Dada~ ( mama) `please~,
* kvlevidan praqtikisaken: mSo-
( geTayva) `thanks~ ( gmadlobT) da `sure~ ( rasakvirvelia). beli-Svilis interaqcia: zegav-
merlini erinsa da mis 11 wlis Zmas, amoss, inglisurad esaubreboda. lena smenadaqveiTebuli bavSvebis
magram oskarma gadawyvita, rom misi meore Svili aucileblad ore- metyvelebasa da kognitur ganvi-
novani unda yofiliyo da mxolod espanurad, Tavis mSobliur enaze Tarebze.
elaparakeboda. roca erini 18 Tvisa gaxda, misi leqsikoni swrafad fonologiuri ganviTareba
gaizarda, is orive enis sityvebs erTmaneTSi urevda. `book~ ( wigni) yvi- adreuli faza * fonologiuri
roda is da Tavis sayvarel wigns mamas imgvarad awvdida, rom es niSnavda strategiebis aRmoceneba * gviani
`read this~, (waikiTxe). mama-Svili erTad `kiTxulobdnen~, am dros erini fonologiuri ganviTareba
kategoriuli toniT espanurad ambobda, `nariz~ (cxviri), `Boca~ (piri), semantikuri ganviTareba
`ojos (Tvalebi) `Hippo~, `Grande~, ( didi hipo – amiT is hipopotamis did adreuli faza * gviandeli seman-
zomaze miuTiTebda). rodesac bolo gverds miaRwies, erinma espanurad tikuri ganviTareba * mosazrebani
imis Sesaxeb, rogor iwyeba semanti-
wamoiyvira `Gracias~ ( gmadlobT) da mamas xelidan gausxltda.
kuri ganviTareba
Tavisi meore dabadebis dRisTvis erinma ukve ramdenime aseuli si-
tyva icoda da maT aerTianebda kidec, `so big~ `Muy grande~ (`very big~), gramatikuli ganviTareba
sityvebis pirveli kombinaciebi
`more cracker~, `Dame galleta~, (Give me cracker~) da `No quiero~ `I don’t want
* martivi winadadebebidan rTul
to~). erinis imitaciis niWiT moxiblulma amosma mas cotaodeni slengic gramatikamde * rTuli gramati-
aswavla, sadilobisas erins SeeZlo SeeniSna, `Geta picture~ (`Get the pic- kuli formebis ganviTareba * gvi-
ture~), da rodesac SekiTxvas usvamdnen, TiTqos SemTxveviT pasuxobda, andeli gramatikuli ganviTareba
`Whatever~ (sulerTia). * mosazrebani imis Sesaxeb, rogor
orwlinaxevris erini ukve Tavisuflad saubrobda. erTxel isi- iwyeba gramatikuli ganviTareba
enis komponentebi
ena Sedgeba ramdenime sistemisgan, romelebic JReradobasTan, mniSvnelobasTan, saer-
To struqturasTan da yoveldRiur gamoyenebasTanaa dakavSirebuli. enisMcodna niSnavs
yvela am komponentis flobasa da maT kombinirebas moqnil sakomunikacio sistemaSi.
pirveli komponenti fonologia dakavSirebulia wesebTan, romlebic awesrigeben
struqturas da metyvelebaSi bgerebis Tanamimdevrobas. Tu odesme yofilxarT qveya-
naSi, romlis enac ar iciT, albaT gaocebulxarT, rogor axerxeben swrafad metyvelebi-
sas sityvebis dalagebas organizebul rigad. mSobliur enaze ki advilad iyenebT rTuli
wesebs da rTul bgerebsac warmoTqvamT. rogor SeiZineT es unari, fonologiuri ganvi-
Tarebis ambavia.
meore komponenti, semantika – moicavs leqsikas. – imas, rogor gamoisaxeba kon-
ceptebi sityebsa da sityvaTa kombinaciebSi. rodesac bavSvebi pirvelad iyeneben raime
sityvas, xSirad is SeiZleba sulac ar niSnavdes imas, rasac, Cveulebriv, gulisxmobs
mozrdili. mravalferovani sityvaTa maragis Sesaqmnelad skolamdeli asakis bavSvebma
unda gaicnobieron aTasobiT sityvis mniSvneloba da erTmaneTTan dakavSirebuli ter-
minebis ukve gadamuSavebul sistemebad aqcion.
rodesac sityvaTa maragi Seqmnilia, bavSvebi erTmaneTs ukavSireben sityvebs da
azris mqone erTeulebad ayalibeben. gramatika, enis mesame komponenti, ori mTavari
nawilisgan Sedgeba: sintaqsisgan anu im wesebisgan, romelTa mixedviTac sityvebi wina-
dadebebad ewyoba da morfologiisgan, rac gramatikuli wesebis gamoyenebas, ricxvs,
zmnis pirs, brunvas, sqess, moqmedebiT an vnebiT gvars da sxv. Seiswavlis.
461
bihevioristuli Tvalsazrisi
bihevioristi b. f. skineri (1957) varaudobda, rom metyveleba, rogorc gansakuTreb-
uli qceva, operantuli pirobiTi kavSirebis saSualebiT Seiswavleba. rodesac bavSvi
bgerebs warmoTqvams, mSoblebi RimiliT, CaxutebiTa da sapasuxo saubriT ganamtkiceben
maT. magaliTad, Cemma ufrosma Svilma, devidma 12 Tvis asakSi wailuRluRa raRac amis
msgavsi – `a book, a dook, a dook, a book, a nook, a boook aaaa~. erTxelac, roca luRluReb-
da, daviWire misi naxatebiani wigni da vuTxari `a book~ (wigni). Zalian male, roca wigns
dainaxavda, devidi ambobda _`a book aaa~ .
zogierTi bihevioristi amtkicebs, rom bavSvebi imitaciis saSualebiT cdiloben
rTuli gamoTqmebis, dasrulebuli frazebisa da winadadebebis warmoTqmas (Moerk, 1992).
imitacia SeiZleba SeuTavsdes enis daxvewis ganmtkicebas, magaliTad, roca mSobeli
bavSvs arwmunebs, Tqvi, namcxvari mindao, aqebs da umaspinZldeba mas Semdeg, rac bavSvi
ambobs – namcxvari minda!
miuxedavad imisa, rom ganmtkiceba da imitacia xels uwyobs adreul asakSi me-
tyvelebis ganviTarebas, amJamad cota mkvlevari iziarebs bihevioristTa Tvalsazriss.
dafiqrdiT axlaxans aRweril metyvelebis ganviTarebis procesze. mozrdilma enis in-
tensiuri swavleba unda dauwyos bavSvs – mudmivad mouyvanos magaliTebi da ganamtkice-
binos codna imisTvis, rom 6 wlis asakSi bavSvs, Cveulebriv, mdidari leqsikuri maragi
hqondes da rTuli winadadebebiT imetyvelos. es yvelaze Segnebuli mSoblebisTvisac
ki fizikurad rTuli Sesasrulebelia. amis garda, bavSvebi TviTon qmnian axal fraze-
bs, romlebsac maT ameorebineben an sxvebs baZaven, magaliTad, rogorc erinma gamoiy-
ena `goed~ am Tavis dasawyisSi. rodesac bavSvebi enobriv struqturebs imeoreben, amas
arCeviTad akeTeben da yuradRebas ZiriTadad leqsikis gamdidrebasada enis aspeqtebis
daxvewaze amaxvileben (ise, rogorc devidi moiqca `book~-is warmoTqmisas) (Owens, 2005).
462
biologia da garemo
smenadaqveiTebuli bavSvebi
enas igoneben
qmnes erTiani – nikaraguas Jestebis ena, romelic aisaxa misi mSoblebis Secdomebi. man ufro siste-
axlos idga sxva enebTan Tavisi struqturuli murad gamoiyena ena, vidre misma mSoblebma. ro-
sirTulis mixedviT (Senghas & Coppola, 2001). gorc 9.1 sqemazea naCvenebi, misi qula `moZraobis~
davalebis Sesrulebisas saSualo qulaze maRa-
metyvelebis Seusabamo mowodeba lia – aWarbebs bavSvobidan niSnebiT molaparake
smenadaqveiTebuli bavSvebis qulebs da axlos dgas
erTi uCveulo kvleva, romelic im bavSvebT-
bavSvobidan JestebiT molaparake smanadaqveiTeb-
an Caatares, visi enobrivi garemoc mwiri iyo da
uli mozrdilebis qulebTan. saimonma im sistemur-
ar moicavda yvela lingvistur struqturas,
obis gamoyeneba moaxerxa, romelic misi mSoblebis
gviCvenebs, rom bavSvebs enis gamogonebis uCveu-
enaSi arsebobda da gaaumjobesa kidec, bolos ki
lo unari aqvT. saimons, smenadaqveiTebul bavS-
kargad sistemizebuli gramatika miiRo, romelic
vs, hyavda smenadaqveiTebuli mSoblebi. maT mo-
aSkarad gansxvavdeboda im enisgan, romelzedac
zardobaSi ar Seuswavlia amerikuli Jestebis ena
mas esaubrebodnen.
(aJe), romelic iseve kargadaa damuSavebuli, ro-
smenadaqveiTebul bavSvebs enis gamogonebis
gorc nebismieri salaparako ena (zemoT aRwerili
SesaniSnavi unari aqvT, miuxedavad minimaluri
smanadaqveiTebuli bavSvebis msgavsad, visac smenis
Zalisxmevisa, is miesadageba biologiuri bazisis
mqone mSoblebi mxolod xmamaRla esaubrebodnen
mqone enis aTvisebis meqanizms. Tumca, rogorc
bavSvobaSi). saimonis mSoblebi mas Cvilobidan
vnaxavT, sxva Teoretikosebis mosazrebaTa mixed-
aJe-iT esaubrebodnen. magram maT gvian Seiswav-
viT, komunikaciisas aralingvisturi kognituri
les aJe, ver aiTvises gramatkuli sirTule da
unarebic aseve Zalian mniSvnelovania.
xSirad Seusabamod iyenebdnen aJe struqturebs
(ix. ganyofileba enis ganviTarebis sensitiur
periodze) saimons hyavs umcrosi smenis mqone Zma sqema 9.1
da dadis Cveulebriv skolaSi, Cveulebriv maswav- rTuli aJe-is gramatikuli davalebis Sesrulebisas
leblebTan da bavSvebTan da aJe-s mxolod mSo- saimonis miRwevebis Sedareba, misi mSoblebis, bavSvobidan
blebTan iyenebs. Jestebis enaze molaparake bavSvebisa da mozrdilebis
SedegebTan. miuxedavad imisa, rom 7 wlis saimonis mSoblebma
rodesac saimoni 7 wlis gaxda, singltonma da
Jestebis ena gvian Seiswavles, saimonma SesaniSnavi Sedegebi
alisa niuportma (2004) misces mas rTuli aJe-i
aCvena aJe-is gramatikis flobaSi. misi qulebi aWarbebs bavS-
gramatikuli davaleba – zmna `moZraobis~ gamo- vobidan niSnebiT molaparake smenadaqveiTebuli bavSvebis
saxva aJe-Si. amiT Seafasebdnen, ramdenad icoda qulebs da axlos dgas bavSvobidan JestebiT molaparake
man Jestebis ena. zmna `moZraobis~ zustad gamox- smenadaqveiTebuli mozrdilebis qulebTan. (adaptirebulia
atva aJe-Si moiTxovs zustad 7 niSans, romlebic Singleton & Newport, 2004).
miuTiTeben: (1) obieqtis gzas, (2) obieqtis mimar-
Tulebas, (3) moZraobis maneras (mag, daxtis Tu
dagoravs), (4) obieqtis mdebareobas meore obi- 100
gramatikuli davalebis Sesrulebis
beli koreqtirebuli `moZraobis~
90
Tvisebebs (kategoria, zoma da forma) da (7) meo-
reuli obieqtis Tvisebebs. mkvlevarebma saimonis 85
nativistuli Tvalsazrisi
lingvistma noam homskim (1957) pirvelma daarwmuna samecniero sazogadoeba, rom
bavSvebi did pasuxismgeblobas iReben Tavze enis Seswavlisas. bihevioristebis Tval-
sazrisis sapirispirod, man SemogvTavaza nativistuli Tvalsazrisi, romlis Tanaxma-
dac metyveleba miCneulia adamianis unikalur miRwevad, romelic tvinis struqtureb-
Sia amotvifruli.
homskim yuradReba gaamaxvila gramatikaze da daaskvna, rom winadadebis Sedgenis we-
sebi metismetad rTulia imisTvis, rom isini uSualod iswavlos an TviTon aRmoaCinos
Tundac SemecnebiTi niWis mqone patara bavSvma. bavSvebica da moxucebic erTmnairi xal-
isiT warmoTqvamen da igeben winadadebaTa SeuzRudav rigs, xSirad iseTsac, romelic ma-
namde TviTon arasdros uTqvamT an gaugiaT. leqsikis aTvisebis araCveulebrivi unaris
asaxsnelad homskim ivarauda, rom yvela bavSvs aqvs metyvelebis Semswavleli mowyob-
iloba (mSm) – Tandayolili sistema, romlis saSualebiTac bavSvi, sakmarisi sityvaTa
maragis aTvisebisTanave, sityvebs akavSirebs gramatikulad gamarTul axal gamoTqmebad
da mosmenisTanave xvdeba maT mniSvnelobas.
rogor SeiZleba mSm-is saSualebiT aixsnas bavSvebis mier sxvadasxva enis floba
mTels msoflioSi? homskis mixedviT (1976, 1997) metyvelebis Semswavleli mowyobiloba
moicavs universalur gramatikas – wesebis bazas, romelic adamianTa yvela enas See-
sabameba. bavSvebi am codnas gramatikuli normebis gasaSifrad da nebismier enaze urT-
ierTobisas iyeneben. radganac Taviseburad esadageba enis gamoyenebas, bavSvebi spon-
tanurad qmnian enis struqturas, mxolod maTi enobrivi kontaqtia Sezuduli. amitom
bihevioristTa Tvalsazrisis sapirispirod, narativistuli Tvalsazrisi miiCnevs, rom
mSoblis sagangebo mcdeloba ar aris aucilebeli vilis metyvelebis ganviTarebisTvis
(Pinker, 1994) amis nacvlad metyvelebis Semswavleli mowyobiloba, miuxedavad sirTu-
lisa, enis adre da iolad Seswavlas uzrunvelyofs.
sqema 9.3
urTierTdamokidebuleba maTi
TviTSefasebis safuZvelze
espanurenovani imigrantebis
3
TviTSefaseba
biologia da garemo
metyvelebis ganviTareba
uiliamsis sindromian bavSvebSi
uliamsis sindromi iSviaTi daavadeba, romelic laparake mozrdilebTan sirTuleebi zmnis subli-
meSvide qromosomis genetikuri masalis arqoniTaa maturi formebis gamoyenebisas Cndeba (isini ambo-
gamowveuli. daavadebul adamianebs aqvT saxis, gu- ben `is ebrZvis ZaRls~ da ara `is ibrZvis ZaRlTan~)
lisa da Tirkmlebis paTologia da midrekileba se- (Kamiroff-Smith da sxvebi, 1998).
riozuli gonebrivi ganviTarebis Seferxebisaken. ratom iwvevs uiliamsis sindromi metyvelebis
Cveulebriv, maTi IQ-s qulebi 50-idan 70-mdea. maTi araTanabar ganviTarebas – sust da Zlier mxaree-
goneba isevea dazianebuli, rogorc daunis sindro- bs? sul ufro da ufro meti faqti miuTiTebs imaze,
mis mqone adamianebisa. magram daunis sindromiT rom uiliamsis sindromianTa kognituri deficiti
daavadebuli bavSvebisgan gansxvavebiT, uiliamsis Zalian cvlis metyvelebis ganviTarebis process.
sindromis mqone bavSvebi ukeT metyveleben (Bellugi amgvari darRvevebis mqone bavSvebs SedarebiT kar-
da sxvebi, 2000). mravali wlis ganmavlobaSi mkvleva- gi mexsiereba aqvT, magram wesebs cudad swavloben
rebi Semecnebisa da metyvelebis gancalkevebas imis (Bates, 2004, Kamiroff-Smith, da sxvebi, 2003). am
damadastureblad miiCnevdnen, rom metyvelebis sisustis asanazRaureblad isini TavianT socialur
unaris Tandayolili mSm akonrtolebs. imis gas- siZlieres iyeneben, saxeebs da xmebs apyroben yur-
arkvevad, es daskvna ratom aRar dadasturda, vn- adRebas da ramdenadac es SesaZlebelia metyvele-
axoT am darRvevasTan dakavSirebuli metyvelebis bas meqanikurad imaxsovreben.
miRwevebi. am midgomis gasaumjobeseblad, uiliamsis sin-
uiliamsis sindromiT daavadebuli bavSvebi Za- dromiani bavSvebi, romlebic siaruls iwyeben, ad-
lian miiswrafian socialuri samyarosaken – maT reul leqsikons ganzraxul Jestebze ar ageben (mag-
Zalian izidavs da aocebs saxeebi da xmebi (Jones da aliTad, raRacaze miTiTeba), arc kategorizaciis
sxvebi, 2000). maTi metyvelebis ganviTareba Sefer- mcdelobaze, rogorc normalurad ganviTarebuli
xebulia, magram STambeWdavi. skolamdeli askis bavSvebi (Laing da sxvebi, 2002). amis nacvlad isini
uiliamsis sindromianma bavSvebma ufro meti sityva mimikiT agebineben survilebs ise, rom maTi mSoble-
ician da ufro rTul winadadebebs warmoTqvamen, bi Civian, Zalian gaugebrad laparakobeno. aqtiuri
vidre daunis sindromiani bavSvebi (Mervis & Robin- mexsierebis unari (Digit-span-iT gazomili) gramati-
son, 2000). magaliTad, uiliamsis sindromiani 3 wlis kul ganviTarebas uiliamsis sindromian bavSvebSi
bavSvis ugrZesi winadadeba iyo, `gTxovT, axlave ufro Seesabameba, vidre Cveulebrivad ganviTare-
damideT cota yurZeni Cems finjanSi~, misma daunis bul bavSvebSi (Pobinson, Mervis & Robinson, 2003). es
sindromianma Tanatolma ki Tqva `aq dade~ da `dami- kidev erTxel gviCvenebs mexsierebis mtkice kavSirs
Wire~ (Jarrold, Baddeley & Hewes, 1998, gv. 361). mo- enis SeswavlasTan.
zardobis asakamde uiliamsis sindromianTa leqsika mokled rom vTqvT, miuxedavad imisa, rom uil-
mraval gamousadegar sityvas Seicavs. rodesac iamsis sindromiani adamianebis metyveleba STam-
sTxoves, daesaxelebina rac SeiZleba meti cxove- beWdavia maTi kognituri SezRudulobis gaTval-
li, uiliamsis sindromianma bavSvma Tqva: yaryumi, iswinebiT, is mainc mniSvnelovnadaa dasustebuli.
tritoni, salamandra, Cixuaxua, Txa, iaki (Bellugi es miuTiTebs, rom metyveleba ar aris adamianis sxva
da sxvebi, 1992, gv. 11). miuxedavad amisa, daavade- gonebrivi SesaZleblobebisgan gancalkevebuli,
bul adamianebs uWirT rTuli gramatikuli wesebis rogorc es homskis mSmLkoncefciaSia miTiTebuli.
gageba. magaliTad, uliamsis sindromiT daavade-
buli frangulenovani bavSvebi arsebiT saxelebis
mamrobiTi da mdedrobiTi sqesis artiklebs ureven
(magaliTad, amboben un, une-s nacvlad), magram yur-
adRebas aqceven sityvis daboloebas da gamonaklis
SemTxvevbs. normalurad ganviTarebulma frangma
bavSvebma sqesTa sistema 4 wlis asakisTvis ician
(Karmiloff-Smith da sxvebi, 1997). inglisurad mo-
rebas, rom adamians aqvs enis aTvisebis unikaluri, biologiurad ganpirobebuli unari.
miuxedavad amisa, homskis mier metyvelebis ganviTarebis Sefasebas ramdenime motiviT
Seedavnen.
upirveles yovlisa, mkvlevarebs Zlian gauWirdaT universaluri enis zustad gansaz-
Rvra, romelic homskis mixedviT, safuZvlad udevs adamianTa Zalze mravaferovani en-
ebis gramatikul sistemebs. ukmayofilebis mudmivi mizezi isicaa, rom ar arsebobs am
abstraqtuli gramatikuli struqturebis sruli aRwera an Tundac SeTanxmebuli nusxa
imisa, ramdeni ena arsebobs da romelia maTgan saukeTeso. homskis kritikosebi varaudo-
ben, rom wesebis erTi wyebiT ar SeiZleba yvela gramatikuli formis axsna-ganmarteba
(Maratsos, 1998; Tomasello, 2003) aseve sruliad bundovania, rogor akavSireben bavSvebi am
wesebs im sityvaTa rigTan, romelic esmiT (Bowerman, 1997).
meorec, homskis mtkiceba, rom gramatikuli codna dabadebisTanave gansazRvrulia,
ar esadageba metyvelebis ganviTarebaze zogierTi dakvirvebs Sedegebs. rodesac bavS-
vebi Tandayolili gramatikuli struqturebis gamoyenebas iwyeben, mosalodnelia, rom
isini am wesebs mSobliuri enis yvela relevantur magaliTSi gamoiyeneben. miuxedavad
amisa, bavSvebi gramatikaSi araCveulebriv warmatebebs aRweven skolamdeli wlebis gan-
mavlobaSi, da mainc, bevr formas maSinve ki ara, TandaTanobiT da xangrZlivad eufle-
bian. zogierT formas, magaliTad, vnebiT gvars, Sua bavSvobamde srulyofilad ver
floben (Tager-Flusberg, 2005). aqedan gamomdinare, sakiTxs ufro meti Seswavla da kvleva
sWirdeba, vidre amas homski varudobda.
homskis TeoriiT daukmayofileblobis safuZvels isic iZleva, rom bevri ram bundo-
vani rCeba. magaliTad, misi Teoria ver xsnis, rogor akavSireben bavSvebi mosazrebas uw-
yvet diskursSi da rogor awarmoeben azrobrivad gamarTul dialogebs. SesaZloa imi-
tomac, rom homskis enis pragmatuli mxare ar ganuxilavs, mis TeoriaSi mcire yuradReba
eTmoba leqsikis gamoyenebis xarisxs an socialur gamocdilebas metyvelebis progresis
sasargeblod. me-6 TavSi ukve vnaxeT, rom bavSvebis adreuli leqsikis zrda kognitur
ganviTarebas moicavs. Seferxebuli gonebrivi ganviTarebis mqone bavSvebis Seswavlam
cxadyo (ix. CanarTi `biologia da garemo~), rom kognituri kompetencia aseve did zegav-
lenas axdens bavSvebis mier gramatikuli wesebis codnaze.
interaqciuli Tvalsazrisi
bolo wlebis ganmavlobaSi gaCnda metyvelebis ganviTarebis axali Teoriebi, rom-
lebmac skiner-homskis debatebis diqotomia Caanacvles da Sinagan midrekilebebsa da
garemos gavlenas Soris interaqtiulobas didi mniSvneloba mianiWes. interaqciuli
Teoriis erTi tipi metyvelebis ganviTarebas informaciul gamoyenebiT Tvalsazriss
akuTvnebs, meore ki ufro did mniSvnelobas socialur interaqcias aniWebs.
gviCvena, rom rva Tvis Cvilebi bgerebis araCveulebriv, statistikur analizs axdenen,
SeuZliaT gaarkvion, romeli Tanmimdevruli bgerebi ismis erTad da romeli ara – mag-
aliTebis analizi exmareba maT, sityvebi gaarCion gabmul metyvelebaSi. statistikuri
swavlis Teoriis mixedviT, Cvilebi metyvelebis bazisur nimuSebs imave strategiebis
daxmarebiT scnoben, romlebsac araverbaluri gamocdilebis gasagebad iyeneben. amave
dros mkvlevarebi aRiareben, rom amgvari statistikuri gamoTvlebi metyvelebis maRa-
li donis aspeqtebis dasaufleblad ar kmara, magaliTad, rTuli gramatikuli struq-
turebisa, romelic sityvebsa da frazebs Soris urTierTobas gulisxmobs (Newport &
Aslin, 2000). amJamad statistikuri swavlis Teoretikosebi ikvleven, rogor SeiZleba
statistikuri kanonzomierebis sensitiurobis kombinireba sxva zogad-SemecnebiT da
enis specifikuri damuSavebis unarebTan, imis asaxsnelad, rogor iTviseben bavSvebi
ufro da ufro rTul enobriv struqturebs.
informaciis damuSavebis midgomis mimdevrebi yuradRebas apyroben biologiur
faqtebs da miuTiTeben, rom Tavis tvinis zonebi enaze zegavlenas axdens da sxva msgavs
perceptualur, motorul da kognitur unarebsac marTavs. ERP da fMRI kvlevebi av-
lens, rom marcxena naxevarsferos, maT Soris vernikes zonis dazianebisas, rTuldeba
enisa da msgavsi xasiaTis stimulebis, magaliTad, musikisa da moZravi sinaTleebiT nac-
nobi formebis gamoxatvis gageba (Bates da sxvebi, 2003; Koelsch da sxvebi, 2002; Saygin da
sxvebi, 2004). da mainc, vernikes zona, romelsac adre mxolod metyvelebis mmarTvelad
miiCnevdnen, araverbaluri bgerebis gagebas ufro mWidrod ukavSirdeba, vidre verbal-
urisas (Dick da sxvebi, 2004).
informaciis damuSavebis Teoretikosebma TavianTi mosazrebani Seamowmes ZiriTa-
dad metyvelebis gamartivebiTa da stimulaciiT, rac bavSvebs laboratoriebSi da xe-
lovnur nervul qselebs miewodeba. mravali magaliTis miuxedavad, isini mainc ar arian
darwmunebulni, rom daswavlis strategiebi ganazogadebs bavSvis mier metyvelebis
aTvisebas yoveldRiur socialur konteqstSi. sxva interaqciuli Teoriis mimdevar
Teoretikosebs sjeraT, rom bavSvis socialuri codna da enis gamoyenebis gamocdileba
mTavaria metyvelebis ganviTarebisas.
prelingvisturi ganviTareba:
metyvelebisTvis mzadeba
Cvilebi imTaviTve mzad arian metyvelebis asaTviseblad, sicocxlis pirveli wlebis
ganmavlobaSi ena, sensitiuroba, kognituri da mniSvnelovani socialuri movlenebi da
garemos mier xelSewyoba gzas uxsnis komunikaciis dasawyiss.
bgerebis garCeva, romlebiTac maT mSobliur enaze sityvebi iwyeba (Jusczyk, Houston &
Newsome, 1999). magaliTad, inglisurenovani da holandieli bavSvebi xSirad gamoyofen
Zlier marcvals axal sityvaze misaniSneblad, rogorc magaliTad,, Animal, an Pudding. 10
Tvis asakisaTvis maT ukve susti marcvlebiT dawyebuli sityvebis gamorCevac SeuZliaT.
magaliTad, surprize (Jusczyk, 2001). sainteresoa sapirispiro movlenac. kanadel frangu-
lenovan bavSvebs eadvilebaT susti marcvlebiT dawyebuli sityvebis mixvedra. am enaSi
sityvebs ufro xSirad aqvT susti an Zlieri maxvili (Polka & Sundara, 2003).
erTad aRebuli es mignebebi adasturebs, rom sicocxlis pirveli wlis meore naxe-
varSi bavSvebi windadebebisa da sityvebis Sinagani struqturis garCevas swavloben. es
mniSvnelobisa da metyvelebis gaerTianebisTvis sasicocxlod mniSvnelovania (Werker
& Tees, 1999). rogor axerxeben Cvilebi amas? Cven vnaxeT, rom rva Tvis bavSvebi fxizlad
aanalizeben bgerebis statistikur nimuSebs. maT SeuZliaT im mosazRvre marcvlebis
garCeva, romlebic xSirad esmiT (rac niSnavs, rom es marcvlebi erT sityvas Seadgens)
im marcvlebisgan, romlebic iSviaTad esmiT erTad (Seuffran, Aslin & Newport, 1996). kv-
levebis mixedviT, Cvilebi Tavidanve iyeneben statistikuri swavlis unars metyvele-
baSi sityvebis Casabmelad. Semdeg isini yuradRebas aqceven sityvebs da arCeven mudmivi
maxvilis mqone marcvlebs mSobliur enaSi (Thiessen & Saffen, 2003). amis garda, am asakis
Cvilebi wesebsac swavloben. Svidi TvisaTvis isini asxvaveben ABA-s ABB-sagan mokle,
uazro sityvebis Tanmimdevrobisas da es unari SeiZleba maT sintaqsis aTvisebisas daex-
maros (Marcus da sxvebi, 1999) (ix. me-4 Tavi).
namdvilad iyeneben Tu ara bavSvebi im analitikur unars, romelic maTTvis bgerebis
xelovnurad, laboratoriulad Seqmnili Tanamimdevrobis miwodebisas iqna aRmoCe-
nili , im enaSi, romelic yoveldRiurad esmiT? inglisur da holandiurenovan bavSve-
bze dedis metyvelebis gavlenis gansasazRvrad Catarebuli bolo kvlevebi miuTiTebs,
rom realurad arsebuli sityvebis advilad gamoyofa erTad warmoTqmuli marcvlebis
xSiri mosmeniTa da nimuSebze maxvilis dasmiT aris SesaZlebeli (Swingley, 2005) aSkaraa,
bavSvebi metyvelebis specifikur codnas iqamde iZenen, sanam laparaks daiwyeben – daax-
loebiT 12 Tvis asakSi. rogorc vnaxavT, ufrosTa metyvelebis zogierTi Tviseba Zalian
exmareba maT mniSvnelobis mqone metyvelebis erTeulis gamovlenaSi.
stein da sxvebi, 1992 a). garda amisa, me-4 TavSi vnaxeT, rom mSoble-
bi metyvelebas sagnis aRweras uTavsebdnen (magaliTad,, asax-
elebdnen obieqts da mas uwvdidnen bavSvs). amgvarad mSoblebi
patarebs aZlevdnen SesaZleblobas, intermodaluri SedarebiT
mimxvdariyvnen sityvis mniSvnelobas.
rac ufro efeqturad usadageben mSoblebi verbalur qcevas
TavianTi Cvilebis daswavlis unars, miT ukeTesad esmiT bavSvebs
18 Tvis asakSi ena (Murray, Jonson & Peters, 1990). garda amisa, pirveli sityvebi, romlebsac
isini warmoTqvamen, xSirad gvxvdeba bavSvisken mimarTul saubarSi (Cameron-Faulkner,
Lieven & Tomasello, 2003).
pirveli bgerebi
daaxloebiT ori Tvis asakSi Cvilebi warmoTqvamen pirvel xmovnebs, rasac `RuRuns~
uwodeben. amas emateba Tanxmovnebi da 4 Tvis asakSi Cvilebi `titins~ iwyeben – xmovan-
Tanxmovnebis kombinacias `nananana~, `babababa~ xangrZlivad imeoreben.
titinis adreuli piriodi, rogorc Cans, momwifebas emTxveva. Cvilebi (smenadaqveiTe-
bulebic ki) titins daaxloebiT erTi Tvis asakSi iwyeben da msgavs bgerebs warmoTqva-
men. magram am marcvlebis ganviTarebisTvis Cvilebs aucileblad unda esmodeT adamia-
nis laparaki. Tu bavSvs smena daqveiTebuli aqvs, bgerebis areali farTovdeba, sruli
siyruis SemTxvevaSi ki mTlianad qreba (Oller, 2000).
Cvilebi Tavidan bgerebis SezRudul raodenobas warmoTqvamen, mere ki zrdian maT
(Oller da sxvebi, 1997). daaxloebiT 7 Tvis asakisTvis `titini~ moicavs xmovan-Tanxmovanis
im kombinaciebs, rac Cveulebrivi metyvelebisTvisaa damaxasiaTebeli, zogi maTgani ki
pirvel sityvad iqceva (Boysson-Bardies &Vihman, 1991).
smenadaqveiTebuli bavSvebi, romelTac JestebiT elaparakebian, xelebiT iseve
`titineben~, rogoc maTi Cveulebrivi Tanatolebi, roca maT elaparakebian (Petitto & Mar-
entette, 1991). garda amisa, smenis mqone bavSvebi, romelTac smenadaqveiTebuli, Jestebis
eniT molaparake mSoblebi hyavT, xelebs iseTive ritmiT amoZraveben, rogorc dabade-
bidan JestebiT molaparakeebi (Petitto da sxvebi, 2001, 2004). metyvelebis ritmisadmi
aseTi mgrZnobeloba, rac ara mxolod metyvelebis gageba-aTvisebaSi mJRavndeba, aramed
Cvilebis `titinSic~, xelebiT iqneba es gadmocemuli Tu bgerebiT, exmareba mniSvnelo-
bis mqone metyvelebis erTeulebis aRmoCenasa da gadmocemas.
mousmineT cota ufrosi Cvilis titins da SeamCnevT, rom zogierTi bgera mxolod
garkveul konteqstSi Cndeba – magaliTad,, roca sagans ikvlevs, wigns uyurebs an sworad
dadis (Blake & Boysson-Bardies, 1992). rogorc Cans, sanam alaparakdebian, Cvilebi jer eqs-
perimentebs atareben enis bgeraTa sistemasa da mniSvnelobaze. imis Semdeg, rac pirvel
sityvebs warmoTqvamen, titini kidev 4-5 Tve grZeldeba.
komunikaciis dasawyisi
dabadebisas bavSvebi ukve mzad arian dialoguri qcevis zogierTi aspeqtisTvis. mag-
aliTad, axalSobilebs SeuZliaT daiwyon urTierToba TvaliT kontaqtis damyarebiT da
daasrulon mere mzeris sxvagan gadataniT. daaxloebiT 4 Tvis Cvilebi iwyenen daJinebiT
mzeras im mimarTulebiT, saiTkenac ufrosebi imzirebian. es unari ufro daxvewili xde-
474
sqema 9.4
dedis guliTadi urTierToba
dedis guliTadi urTierTobisa da metyvelebis flobis kav-
dedis civi urTierToba
Siri 13 Tvidan 21 Tvemde asakSi. dedebi, rolebsac guliTadi
codnis gamoyeneba
xelSewyoba metyvelebis adreuli SeswavlisaTvis
strategia Sedegebi
bavSvebis RuRunsa da titinze pasuxebis gacema exmareba im bgeriT eqsperimentebs, romlebic Semdeg
metyvelebis bgerebiTa da sityvebiT. sityvebad unda Camoyalibdes. uzrunvelyofs dialo-
gis rigrigobiT warmoebis modelis gamocdilebas.
erToblivi yuradRebis gamoyeneba da imis axsna, aviTarebs yuradRebis gamaxvilebis unars, me-
rasac bavSvi xedavs. tyvelebis ufro adre Seswavlasa da leqsikis ufro
adre dauflebas.
wignebis xSiri kiTxva bavSvebisaTvis da xels uwyobs metyvelebis mravali aspeqtis, maT Soris
maTi CarTva suraTebian wignebze saubarSi. sityvaTa maragis, gramatikis, sakomunikacio unaris
gamovlenas da werilobiT simboloebsa da moTxrobis
struqturaze informaciis miwodebas, rac wera-kiTx-
vis ganviTarebisTvisaa aucilebeli.
476
kvlevidan praqtikisaken
mSobeli-Svilis urTierToba:
gavlena smenadaqveiTebuli bavSvebis metyvelebisa da kognitur ganviTarebaze
daaxloebiT 1000 CrdiloeTamerikeli bavSvidan ar mibrundeba (Loots & Devise, 2003). smenis mqone
erTi smenadaqveiTebuli an sruliad yru ibade- mSoblebi ki xSirad laparakoben an Jestebs iyeneben
ba (Deafness Reasearch Foundation, 2003). rodesac maSinac ki, roca bavSvis yuradReba sxva ramiskenaa
smenadaqveiTebuli bavSvi ver amyarebs urTier- mimarTuli. es strategia amarTlebs mxolod smenis
Tobas mSoblebTan da sxva mzrunvelebTan, mis gan- mqone partniorTan. rodesac bavSvi ibneva da ver pa-
viTarebas didi ziani adgeba. Tumca socialuri suxobs, smenis mqone mSoblebi Riziandebian da Svi-
konteqstis mixedviT smenis daqveiTebis Sedegebi, lis mimarT met simkacres iCenen (Jamieson, 1995).
sxvadasxvaa smenadaqveiTebuli mSoblebis Svilebsa
da smenis mqone mSoblebis smenadaqveiTebul bavS-
vebs Soris.
smenadaqveiTebuli bavSvebis daaxloebiT 80%-
s hyavs smenis mqone mSoblebi, romelTac Jestebis
ena kargad ar ician. fexis adgmisas da adreul bavS-
vobaSi es bavSvebi bevrad CamorCebian metyvele-
basa da kompleqsur TamaSebSi. skolis asakSi bevri
maTgani cudad swavlobs da socialuri probleme-
bic aqvT. aRmoCnda, rom smenadaqveiTebuli mSo-
blebis smenadaqveiTebuli Svilebi ar ganicdian
am sirTuleeebs. maTi metyveleba (Jestebis gamoy-
enebiT) da TamaSis unari smenis mqone bavSvebisas
arafriT Camouvardeba. skolaSi Sesvlis Sem-
deg smenadaqveiTebul mSobelTa Svilebi iolad
swavloben da kargad amyareben urTierTobebs
ufrosebTan da TanatolebTan (Bornstein da sxvebi, smenis mqone mSoblebs SeuZliaT TavianT Svilebs sametyve-
1999b; Spencer & Lederberg, 1997) lo unar-Cvevis ganviTarebaSi daexmaron imiT rom patarao-
SesaZlebelia, rom am gansxvavebas adreuli bidanve uzrunvelyon mozrdilebTan da TanatolebTan
asakidan mivadevnoT Tvali. smenis mqone mSoblebi maTi srulyofili urTierToba Jestebis enis saSualebiT.
smenadaqveiTebuli bavSvebis mimarT Cvilobis asak- vinaidan am biWs aqvs SesaZlebloba SeiZinos enis Seswavlis
Si naklebad pozitiuri da naklebad gulisxmiernia mdidari da bunebrivi gamocdileba, momavalSi mas aRar
da roca bavSvi komunikacias cdilobs, naklebad eqneba ganviTarebis seriozuli problemebi.
axerxeben yuradRebis mipyrobas, rigrigobiT sau- © Spencer Grant/PhotoEdit
bars, naklebad erTvebian TamaSSi, ufro mbrZane-
blebi da momTxovnebi arian (Spercer, 2000, Spencer siyruis gavlenas enasa da kognitur ganviTare-
& Meadow-Orlans, 1996). amis sapirispirod, inter- baze ufro kargad gaviazrebT, Tu gvecodineba, rom
aqcia smendaqveiTebul mSoblebsa da Svilebs Soris is bavSvis garemocvaze, mSoblebsa da sxva axloble-
Zalian hgavs smenis mqone bavSvebis urTierTobas bze moqmedebs. smenadaqveiTebul bavSvebs sWird-
smenis mqone mSoblebTan. ebaT enis modeli, smenadaqveiTebuli Tanatolebi
mSoblebTan SezRuduli da gulisxmieri komuni- da ufrosebi, raTa moxvdnen metyvelebis bunebrivi
kaciis armqone bavSvebi sakmaod CamorCebian Tana- Seswavlis garemoSi. smenis mqone maTi mSoblebi
tolebs TavianTi qcevebis verbalur gakontrole- socialuri daxmarebiT sargebloben, varjiSoben
baSi, moqmedebebis analizsa da dagegmvaSi. smenis da swavloben, rogor unda daamyaron urTierToba
mqone mSoblebis smenadaqveiTebuli Svilebs xSirad smenadaqveiTebul partniorTan. saSualod, siyruis
aReniSnebaT impulsebis gakontrolebis probleme- diagnozs orwlinaxevramde ver svamen, magram amJa-
mad, Tanamedrove kompiuteruli teqnikis saSuale-
bic (Arnold, 1999).
biT, smenis daqveiTebis gamovlena Cvilobis asakSi-
smenis mqone mSoblebi TavianTi smenadaqveiTe-
caa SesaZlebeli. es ki mSoblebs saSualebas aZlevs,
buli Svilebis problemebs srulad ver igeben,
Tavidanve CaerTon programebSi, romelTa mizanic
radgan maT vizualuri komunikaciis gamocdileba
mSobeli-bavSvis efeqturi interaqciis xelSewyo-
ara aqvT smenadaqveiTebul mSoblebs ki gamocdile-
baa. rodesac es problema sicocxlis pirvelive
ba SesaZleblobas aZlevs, swrafad daakmayofilon
Tveebidanaa cnobili da bavSvi intervencias Ta-
smenadaqveiTebuli Svilebis moTxovnilebani.
vidanve iRebs, is bevrad ukeT viTardeba enobrivad,
smenadaqveiTebulma mSoblebma ician, rom urT-
ierToba ar unda daiwyon manam, sanam bavSvi maTken kogniturad da socialurad (Yoshinaga-Itano, 2003).
477
fonologiuri ganviTareba
Tu mogismeniaT, erTi an ori wlis bavSvi rogor cdilobs pirveli sityvebis war-
moTqmas, aucileblad gaigebdiT uamrav saintereso sityvas `nanas~ `bananis~ nacvlad,
`babas~ puris nacvlad da sxv. aseve bevri sityvis iseT gamoTqmas, romlic ar aris mozr-
dilebis leqsikaSi – maTi `Targmna~ mSobels unda sTxovoT. fonologiuri ganviTareba
rTuli procesia, romelSic CarTulia bavSvis bevri unari; man yuradRebiT unda mois-
minos bgeris gamoTqmebi, warmoTqvas marcvlebi da isini gasageb sityvebad da frazebad
gaaerTianos. erTidan oTx wlamde bavSvebi amas warmatebiT arTmeven Tavs. garSemomyofi
adamianebis laparakis mibaZvisas, isini eyrdnobian TavianT unikalur unars – gaarCion
mSobliuri enis fonemuri kategoriebi. es unari pirveli wlis bolosTvis ukve kargadaa
ganviTarebuli. isini agreTve droebiT strategiebsac iTviseben im bgerebis warmo-
saTqmelad, romlebic fizikuri da kognituri SesaZleblobebis mixedviT mozrdilTa
sityvebs qmnian (Menn & Stoel-Gammon, 2005). vnaxoT, rogor axerxeben amas.
adreuli faza
pirvel sityvebze zegavlenas isic axdens, rom bavSvebs Tavidan mxolod cota bgeris
warmoTqma SeuZliaT (Hura & Echols, 1996; Vihman, 1996). umartivesi bgeriTi frazebi
TanxmovniT iwyeba, xmovniT mTavrdeba da ganmeorebiT marcvlebs Seicavs, magaliTad,
`Mama~ `Dada~, `bye-bye~, `nigh-nigh~ (night-night-s magivrad). zogjer patarebi erTsa
da imave bgeras sxvadasxva sityvis gadmosacemad iyeneben. es Tviseba maT metyvelebas
gaugebrs xdis (Ingram, 1999). erTi axalfexadgmuli bavSvi erT marcvals 12 sityvis gad-
mosacemad iyenebda.
am dakvirvebaTa mixedviT, adreuli fonologiuri da semantikuri ganviTareba erTm-
aneTTanaa dakavSirebuli. mTels msoflioSi, mSoblebis aRmniSvneli marcvlebi, `Mama~
`Dada~ da `Papa~ (`deda, `mama~, papa~) erTmaneTs waagavs. arc isaa gasakviri, rom bavS-
vebi swored am sityvebs warmoTqvamen pirvelad, amasTanave, bavSvisken mimarTuli me-
tyvelebisas ufrosebi xSirad gamartivebul sityvebs xmaroben. magaliTad, kurdReli
xdeba `Bunny~, matarebeli ki choo-choo. sityvis aseTi formebi pataras enis amodgmaSi
exmareba.
erTi wlisani enis amodgmisas pirvelad im nacnob sityvebs swavloben, romelic xSir-
ad esmiT. aseTia `dog~, `baby~ da `ball~ (`aua~, `baia~ `burTi~). rac ufro didxans uyureben
478
`baby~
tyvis swavlisas axalfexadgmuli bavSvebi xSirad
60 ver xvdebian yvela bgeras da amitom SecdomiT
warmoTqvamen maT. ramdenime kvlevaSi 14 Tvis ax-
58 alfexadgmulebs sagnebi – `baby~ da `dog~ (baia da
ZaRli) uCvenes da Tan erT-erTi sagani dausax-
56
eles, jer swori versia moasmenines: `baby~, Semdeg
`vaby~ umniSvnelod daamaxinjes gamoTqma `vaby~, bolos
54
ki mkveTrad – `raby~ (Swingley & Aslin, 2002). axal-
52 fexadgmulebi iolad cnobdnen swor variants im
sityvebis mosmenisas, romlebic xSirad esmodaT.
50 isini ufro didxans uyurebdnen dasaxelebul sa-
48 gans, roca maT saxelebs sworad warmoTqvamdnen,
swori mciredi mkveTri vidre maSin, rodesac mciredi an mkveTri Sec-
warmoTqma damaxinjeba damaxinjeba
domiT ismendnen (ix. sqema 9.5).
warmoTqmis sizuste Tumca axalfexadgmulebi axali sityvebis Ses-
wavlisas sityvis Semadgenel yvela fonemaze ver
sqema 9.5 amaxvileben yuradRebas – es iwvevs Secdomebs
gamoTqmaSi. mraval kvlevaSi 14 Tvis axalfexadg-
erTi wlis patarebma nacnobi sityvebis swori warmoTqma
mulebi msgavsi JReradobis uazro sityvebs ver
ician. 14 Tvis axalfexadgmulebs sagnebi ``baby~ da `dog~
(baia da ZaRli) uCvenes da Tan erT-erTi sagani dausaxeles akavSirebdnen sxvadasxva sagnebTan, Tumca `b~-sa
– jer swori versia moasmenines: `baby~, Semdeg umniSvnelod da `d~ Soris kontrasts advilad xvdebodnen (Fen-
daamaxinjes gamoTqma `vaby~, bolos ki mkveTrad – `raby~ nell & Werker, 2003; Stager & Werker, 1997). ratom
axalfexadgmulebi iolad cnobdnen swor variants im si- ar iyeneben axalfexadgmulni bgerebisadmi Tavi-
tyvebis mosmenisas, romlebic xSirad esmodaT. isini ufro
anT kargad ganviTarebul mgrZnobelobas axali
didxans uyurebdnen dasaxelebul sagans, roca mas sworad
warmoTqvamdnen, vidre maSin, rodesac mciredi an mkveTri sityvebis aTvisebisas? sityvebis dakavSireba sa-
SecdomebiT ismendnen. gaiTvaliswineT, rom sworad dasax- ganTan (an mniSvnelobasTan) patarebis muSa mex-
elebul sagans axalfexadgmulebi daaxloebiT 50%-iT ufro sierebas sakmaod did moTxovnebs uyenebs. komuni-
didxans uyurebdnen (adaptirebulia Swingley & Aslin, 2002). kaciisas isini sityva-referentis wyvils aqceven
yuradRebas, sityvis Semadgenel bgerebs ki araz-
ustad Sifraven.
axalfexadgmulTa leqsikuri maragi izrdeba da, amasTan erTad, ukeT iyeneben Semec-
nebiT unarebs msgavsi JReradobis axali sityvebis gamosarCevad. rodesac patarebi ram-
denime sxvadasxva mniSvnelobis, magram msgavsad gamoTqmul sityvebs iTviseben, uCnde-
baT motivacia, daukvirdnen sityvebs Soris gansxvavebebs.
strategia magaliTi
pirveli marcvlis gameoreba mravalmarcvlian sityvebSi `TV~ xdeba `didi~ `cookie~ xdeba `gege~
umaxvilo marcvlebis gamotoveba mravalmarcvlian `banana~ xdeba `nana~, `giffare~ xdeba
sityvebSi `raffe~
SiSina Tanxmovnebis Canacvleba kbilismieri bgerebiT `Sea~ xdeba `tea~, `say~ xdeba `tay~
ukanasasismieri Tanxmovnebis Canacvleba winasasismieri `kid~ xdeba `tid~, `goose~ xdeba `doose~
TanxmovnebiT (dentaluri bgerebiT)
nazaluri bgerebis Canacvleba qromatuli bgerebiT `lap~ xdeba `yap~, `ready~ xdeba `weddy~
sityvis ukanaskneli Tanxmovnis waSla `Bike~ xdeba `bai~, `more~ xdeba `muh~,
`bottom~ xdeba `bada~
Tanxmovnebis jgufis martiv Tanxmovnad gadakeTeba `Clown~ xdeba `cown~, `play~ xdeba `pay~
semantikuri ganviTareba
bavSvebi sityvebis aRqmas 6 Tvis asakidan iwyeben. rodesac 6 Tvis bavSvs eubnebian si-
tyvebs `deda~ da `mama~, Tan mSoblebis videoCanawers uCveneben, Cvilebi mSoblebis vid-
eos ufro didxans akvirdebian (Tincoff & Jusczyk, 1999). sagnis miTiTebisa da dasaxelebis
mosmenis Semdeg 9 Tvis Cvilebi ufro didxans akvirdebian imave kategoriis sxva sagnebs,
vidre sxva ketegoriisas (Balaban & Waxman, 1997). bavSvebi pirvel sityvas ZiriTadad 12
Tvis asakisTvis warmoTqvamen, 6 wlisTvis ki maTi leqsika ukve 10 000 sityvisgan Sedgeba
(Bloom, 1998). amisaTvis isini dReSi saSualod 5 sityvas swavloben.
es miRwevebi avlens, rom bavSvebs aRqma, metyvelebis gageba warmoTqmaze adre uvi-
TardebaT. bavSvebi ujereben bevr miTiTebas, magaliTad, `momitane wigni~ an `xeli
ar axlo naTuras~, Tumca maT jer ar SeuZliaT am sityvebis warmoTqma. bavSvebs 5 Tve
sWirdebaT imasTvis, rom daaxloebiT 50 sityvis gagebidan (daaxloebiT 13 Tvis asakSi),
50 sityvis warmoTqmaze gadavidnen (daaxloebiT 18 Tvis asakSi) (Menyuk, Liebergott &
Schults, 1995).
ratom uswrebs win aRqma warmoTqmas? gaixseneT me-7 TavSi aRwerili mexsierebis ori
tipi – cnoba (recognation) da mogoneba (recall). aRqma mxolod imas gulisxmobs, rom bavSve-
bi sityvis mniSvnelobas mixvdnen, warmoTqmisTvis ki saWiroa maTi gaxseneba, orivesTvis
– sityvisa da misi mniSvnelobis mexsierebaSi aRdgena. sityvis verwarmoTqma ar niSnavs
imas, rom axalfexadgmulebs misi mniSvneloba ar esmiT. Tu mxolod imas daveyrdnobiT,
rasac bavSvebi amboben, maTi metyvelebis progress realurad ver SevafasebT.
adreuli faza
sityvebi rom iswavlon, bavSvebi unda mixvdnen, maT enaSi romel mniSvnelobas Seesab-
ameba TiToeuli nimuSi. sTxoveT ramdenime mSobels, CamoTvalon TavianTi axalfexadg-
muli bavSvebis pirveli sityvebi. naxavT, rom es sityvebi efuZneba im sensomotorul
funqciebs, romlebic piaJem aRwera Tavis TeoriaSi, da im kategoriebs, romelTac
481
sityvebis
sityvaTa tipebi aRwera tipuri magaliTebi
%-li r-ba*
sagnis aRmniSvne- sityvebi, romelbic `sagan- vaSli, burTi, Citi, navi, wigni, 66
li sityvebi Ta samyaros~ ganekuTvneba manqana, orcxobila, mama, ZaRli,
rZe, deda, fexsacmeli, Tovli,
satvirTo.
bavSvebi pirveli ori wlis ganmavlobaSi ayalibeben (ix. me-6 Tavi). pirveli sityvebi an
mniSvnelovan adamianebze miuTiTebs (`deda~, mama~), an cxovelebze (`ZaRli~, `kata~), an
moZrav sagnebze (`burTi~, `manqana~, `fexsacmeli~) an sakvebze (`rZe~, `vaSli~), an nacnob
moqmedebebze (`nana-nana~, `kidev,~ `adeqi~), an nacnobi moqmedebebis Sedegebze (`WuWy-
iani~, `sveli~, `cxeli~) (Hart, 2004; Nelson, 1973). rogorc 9.2 cxrili gviCvenebs, axal-
fexadgmulebi iSviaTad asaxeleben iseT sagnebs, romlebic, ubralod iqve dgas, magali-
Tad, `magidas~ an `larnaks~.
me-6 TavSi SevniSneT, rom zogierTi adreuli sityvis warmoTqma specifikur kogni-
tur miRwevebTan aris dakavSirebuli. gaixseneT, rom im droisTvis, roca bavSvebi obi-
eqtis mudmivobis problemebs euflebian, iyeneben gaqrobis aRmniSvnel sityvebs, mag-
aliTad, `aRar aris~. warmatebisa da marcxis aRmniSvneli sityvebi `yoCaR!~, `ooh~ maSin
Cndeba, rodesac axalfexadgmulebs SeuZliaT uceb gadaWran problemebi. ori mkvleva-
ris mosazrebebis mixedviT, `bavSvebi TiTqos motivirebulni arian, aiTvison kognitu-
ri probelemebis relevanturi sityvebi, romlebsac isini am dros amuSaveben (Gopnik &
Meltzoff, 1986, gv. 1057).
Semecnebis garda, emociebic did gavlenas axdens sityvebis adreul dauflebaze.
Tavdapirvelad, roca wlinaxevris bavSvi sagnis, adamianis an movlenis aRmniSvnel si-
tyvas swavlobs, mas neitralurad warmoTqvams. maT yuradRebis mokreba sWirdeba, raTa
iswavlon, emociebi ki yuradRebas ufantavs. rodesac sityvebs ukeT Seiswavlian, axal-
fexadgmulni laparakoben da emociebsac gamoxataven (Bloom, 1998).
axalfexadgmulni nel-nela zrdian sityvaTa marags, daaxloebiT 1-3 sityvamde kvira-
Si. axladSeswavlili sityvebis raodenoba TandaTanobiT matulobs. sityvebs ufro adre
aRiqvamen, vidre warmoTqvamen. amas cxadyofs 9.6 sqema 8-idan 16 Tvemde asakis ingli-
surenovani da italieli bavSvebis mier sityvaTa maragis dauflebis Sesaxeb (Caselli da
482
gad mixvdebian sityvis mniSnelobas da mere cdiloben laparakis dawyebas. roca isini
metyvelebas iwyeben, maTi sityvaTa maragi swrafad izrdeba, Tumca, skolamdel asakSi
metyvelebaSi odnav mainc CamorCebian Tanatolebs (Spere da sxvebi, 2004).
enobrivi garemoc xels uwyobs am gansxvavebebs. dedebi ufro xSirad elaparakebi-
an axalfexadgmul gogonebs, vidre biWebs. mSoblebi ufro naklebs saubroben morcxv
bavSvebTan, vidre TamamebTan (Leaper, Anderson & Sanders, 1998; Patterson &Fisher, 2002). rac
ufro met sityvas iyeneben momvlelebi, miT ufro meti sityva rCeba bavSvis leqsikonSi
(Weizman & Snow, 2001). radgan dabali ses-is mqone bavSvebi nakleb verbalur stimu-
lacias iReben saxlSi, vidre maRali socialuri statusis mqoneebi, Sesabamisad, maTi
leqsikonic mwiria, miuxedavad sqesisa da erovnebisa. kvlevaSi, sadac ori wlis bavS-
vebTan dedebis urTierTobas swavlobdnen, aRmoCnda, rom dedobrivi saubrebis raode-
noba da xarisxi aisaxa socialuri fenebis gansxvavebasa da bavSvebis sityvaTa maragze.
mSoblis mier wignis kiTxva sityvaTa maragi zrdis; kiTxvis naklebobam socialurad
dabali statusis mqone bavSvebSi mwiri leqsikis SenarCunebas Seuwyo xeli skolamdel
asakamde – oTxwelnaxevramde (Hoff, 2003a, 2004).
bavSvebs metyvelebis dasawyebad unikalur xerxebs mimarTavs. axalfexadgmulTa um-
ravlesoba referenciul stils iyenebs anu maTi leqsikoni ZiriTadad im sityvebisagan
Sedgeba, romlebic sagnebs aRniSnaven. axalfexadgmulTa mcire nawili ki eqspresiul
stils iyenebs, referenciulisagan gansxvavebiT, isini bevr socialur formulas da
nacvalsaxels amboben, rogoricaa `gmadlob~, gavakeTe~, `me minda es~. gaixseneT am Ta-
vis dasawyisi, erini ra adre iyenebda eqspresiuli stilis sityvebs. axalfexadgmulTa
metyvelebis xerxebi (stili) enis funqciebis Sesaxeb adrindel warmodgenebs asaxavs.
referenciuli stilis mqone bavSvebi fiqroben, rom sityvebi sagnebis aRsaniSnavad
arsebobs, gamomxatveli stilisa ki – adamianis grZnobebsa da moTxovnilebebze sala-
parakod. referenciuli stiliT molaparake bavSvebis leqsika ufro swrafad izrdeba,
radgan yvela enaSi sagnebis aRmniSvneli sityvebi ufro metia, vidre socialuri fra-
zebi (Bates da sxvebi, 1994; Nelson, 1973).
ra ganapirobebs axalfexadgmulTa mier metyvelebis garkveuli stilis arCevas?
referenciuli stilis swrafad ganviTarebadi bavSvebi gansakuTrebiT aqtiurad sa-
gnebis gamokvlevebiT interesdebian. isini mSoblebs baZaven, roca es ukanasknelni sa-
gnis dasaxelebas eubnebian. es strategia sityvaTa maragis swraf zrdas uwyobs xels,
radgan bavSvebs axali dasaxelebaTa damaxsovrebaSi exmareba (Masur & Rodemeker, 1999).
eqspresiuli stilis bavSvebi midrekilni arian adamianebTan urTierTobisken da maTi
mSoblebic ufro xSirad iyeneben yoveldRiur gamoTqmebs (`rogor xar~, `araferia~),
rac socialur urTierTobebs uwyobs xels (Goldfield, 1987).
metyvelebis orive stili kulturasac ukavSirdeba. Tu saganTa dasaxeleba ingli-
surenovani bavSvebisTvis bunebrivia, Cineli, koreeli da iaponeli patarebi uxvad iy-
eneben socialur gamoTqmebs. rodesac dedebis metyveleba Seamowmes, aRmoCnda, rom maT
saubarSic zustad aisaxeba es gansxvaveba. radgan maT kulturebSi gansakuTrebuli mniS-
vneloba jgufis wevrobas eniWeba, azieli dedebi Svilebs socialurad dadgenil wesebs
enis amodgmisTanave aswavlian (Coi & Gopnik, 1995; Fernald & Mori-
kawa, 1993; Tardif, Gelman, & Xu, 1999). Tu am aRmoCenebs mTlianobaSi
ganvixilavT, vnaxavT, rom sityvaTa maragis adreuli ganviTareba
ganamtkicebs socialur urTierTobebs da did gavlenas axdens
bavSvis rogorc Sinagan midrekilebebze, aseve maT lingvistur da
socialur samyaroze.
sityvaTa tipebi patara bavSvebis leqsikonSi yvelaze xSirad gvxvdeba sami saxis
– sagnebis, moqmedebebisa da mdgomareobis aRmniSvneli sityvebi. TiToeuli maTganis
gulmodgine Seswavla mniSvnelovan informacias gvawvdis semantikuri ganviTarebis
Sesaxeb.
magram cudi rCevaa, roca es adamiani saklaso oTaxis dalagebaSi moxmarebas gTxovs~
(Nippold, 2000). kiTxva da gamocdileba aCqarebs andazebis gagebas, rac ymawvilobisas Za-
lze umjobesdeba (Nippold, Allen & Kirsch, 2001). xatovani enis gageba saSualebas aZlevs
mozardebs, rom ufrosebis mxatvruli Semoqmedeba kargad Seafason.
mexsierebis zegavlena patara bavSvis mier swraf cnobas xels uwyobs aqtiuri
mexsierebis sagangebo nawili – fonologiuri maragi, romelic metyvelebiT gadmoce-
muli informaciis damaxsovrebis saSualebas iZleva. rac ufro swrafad ixsenebs 4 wlis
bavSvi didi xnis win naTqvam uazro sityvebs (fonologiur marags), miT ufro farToa
misi leqsikoni da miT ufro metad gaizrdeba is momaval wels (Gathercole, 1995; Gathercole
da sxvebi, 1999). kargi fonologiuri mexsierebis mqone bavSvs ukeTesi SesaZleblobebi
aqvs axali sityvebis xangrZliv mexsierebaSi gadasatanad da maTi monaTesave mniSvnelo-
bebTan dasakavSireblad.
meore wlis bolosTvis fonologiuri mexsiereba imdenad kargi xdeba, rom axal-
fexadgmulebs SeuZliaT amoicnon nacnobi sityvebi sawyisi asoebis safuZvelze. nac-
nobi sagnis dasaxelebis gagonebaze 18-idan 24 Tvemde asakis bavSvebma mzera miapyres
swored im sagnebs, Tanac sityvis dasrulebamde (Fernald da sxvebi, 1998) da rodesac
nacnobi sityvis sam fonemas eubnebodnen (`ba~ `bavSvis~ nacvlad),
patara bavSvebi axali sityvebis
axalfexadgmulebma zustad imas Sexedes, ra saganic iyo dasaxele- mniSvnelobis warmosadgenad nebis-
buli, Tanac ise swrafad imoqmedes, TiTqos mTliani sityva gae- mier saWiro informacias eyrdnobian.
gonoT. ufro metic, ukeTesi verbaluri aRqmis qulebis mqone pa- magaliTad, es biWi Tvalyurs ad-
evnebs, rogor xmarobs deda wina-
tarebs ufro ukeTesi sityvaTa maragi hqondaT (Fernald, Swingley &
dadebebSi sityvas vaSli. man SeiZleba
Pinto, 2001). ganviTarebis adreul etapze fonologiuri mexsiereba yuradReba gaamaxvilos dedamisis
leqsikonis progresirebad ganviTarebasTan aris dakavSirebuli. Tvalebis moZraobaze da imazec, ras
aSkara upiratesoba aqvs sawyisi bgerebiT sityvis gamocnobis unars. ukeTebs sagans.
© Michael Newman/PhotoEdit
es aqtiur mexsierebas metyvelebas aTavisuflebs sxva amocanebi-
saTvis, rogoricaa, sityvebis ufro grZeli da rTuli rigis gageba.
magram fonologiuri mexsiereba sityvebis srulyofilad Seswav-
las ar uzrunvelyofs. 5 wlis asakidan semantikuri codna gavlenas
axdens siswrafeze, riTac bavSvebi umniSvnelo fonemur kvals qmian.
leqsikonis zrdaze orive faqtori moqmedebs (Gathercole da sxvebi,
1997), ufro patarebi ki (rogorc SemdgomSi vnaxavT) axali sityvebis
mniSvnelobas ZiriTadad nacnobi sityvebis safuZvelze arkveven.
li sityvebi sityvaTa marags. klarkis mixedviT, bavSvebi fiqroben, rom maT mier gago-
nil yvela sityvas unikaluri mniSveneloba aqvs, amitomac roca maT axali sityva esmiT,
isini cdiloben am sityvis mniSvneloba sxva, nacnob sityvebTan kontrastis safuZvelze
warmoidginon da TavianT leqsikonSi miuCinon adgili. bevri mkvlevari akritikebda
kontrastis Teorias, radgan is ar exeba sagangebo hipoTezis specifikas, romlis mixed-
viTac patara bavSvebi gansazRvraven sityvis mniSvnelobas. erT-erTi mosazrebis mixed-
viT, zrdis adreul fazaSi bavSvs aqvs ormxrivi eqskluziuroba, isini varaudoben,
rom sityvebi sruliad gancalkevebul kategoriebs Seesabameba (Makrman, 1992). rogorc
Cans, axalfexadgmuli patarebi ormxriv eqskluziurobas maSin euflebian, rodesac
obieqtebi perceptualurad gansxvavdebian erTmaneTisgan. magaliTad, ori axali da
sruliad gansxvavebuli obieqtis dasaxelebisas (Cangali da rqa) ori wlis bavSvebi swo-
rad uTiTeben obieqtze da ara mis nawilze (Waxman & Senghas, 1992). ormxrivi eqskluz-
iuroba gansakuTrebiT efeqturia maSin, rodesac pataras gakvriT uxsnian anda sulac
arafers eubnebian sityvis mniSvnelobis Sesaxeb. erT-erTi kvlevisas 15 da 19 Tvis bavS-
vebs uCvenes nacnobi sagani – kalaTa, romelSic, rogorc maT icodnen, raRaceebi ewyo.
axali sityvis gagonebaze isini kalaTas eZebdnen. rodesac kalaTa gaitanes, patarebma
oTaxSi mimoixedes, TiTqos imis sanaxavad, iq xom ar iyo is sagani, romelic axali sity-
vis mniSvnelobas ufro kargad Seesabameboda, vidre nacnobi nivTebi (Markman, Wasow,
& Hansen, 2003).
magram, ormxrivi eqskluziuroba ar aris sakmarisi imis gansasazRvrad, rogor iqce-
vian patarebi, rodesac sagans erTze meti saxeli aqvs. 3 wlis asakisaTvis mexsiereba,
kategorizacia da enis codna umjobesdeba (Deak, Yen, & Pettit, 2001). magaliTad, isini nac-
risferi batis suraTs usadagenen sityvebs `suraTi~, `bati~, da `nacrisferi~. aseT Sem-
TxvevebSi bavSvebi xSirad ixseneben metyvelebis sxva komponentebsac. erT hipoTezis
mixedviT, romelsac sintaqsuri Sekveca ewodeba, bavSvebi bevri sityvis mniSvnelobas
imaze dakvirvebis Sedegad aRmoaCenen xolme, rogor iyeneben am sityvebs sintaqsSi an
winadadebis struqturaSi (Gleitman, 1990; Hoff & Naigles, 2002). warmoidgineT mozrdili,
romelic ambobs – `es aris limoni~ da pataras yviTel manqanas uCvenebs. 21 Tvis bavSvebi
ukve im axali sityvis mniSvnelobas xsnian, romelic sagnis Tvisebas aRniSnavs da zedsar-
Tav saxelad gamoiyeneba (Hall & Graham, 1999; Waxman & Markow, 1998).
patara bavSvebi iyeneben agreTve mdidar socialur informaciasac, romelsac
ufrosebi xSirad awvdian axali sityvebis gacnobisas. magaliTad,, isini xSirad eyrdno-
bian intuicias, raTa sxvaTa ganzraxvebisa da perspeqtivebis Sesaxeb daskvnebi gaakeTon
(Akhtar & Tomasello, 2000). erT-erTi kvlevisas zrdasrulma adamianma raRac moimoqmeda
saganTan dakavSirebiT da axali sityva ixmara, Tan bavSvsa da sagans Soris aqeT-iqiT
ixedeboda, TiTqos saTamaSod iwvevda pataras. ori wlis bavSvma gamoiyena es social-
uri informacia da gamoitana daskvna, rom sityva moqmedebas Seesabameboda da ara sa-
gans (Tomasello & Akhtar, 1995). rodesac zrdasruli pirvelad miuTiTebs mTlian saganze
(`Sexede, Citi~) da Semdeg am sagnis nawilze (`es niskartia~), 3 wlis bavSvi xvdeba, rom
niskarti raRac nawilia da ara mTliani sagani (Saylor, Sabbagh, & Baldwin, 2002).
ufrosebi sityvis mniSvnelobebs pirdapir eubnebian bavSvebs. warmoidgineT adamiani,
romelic ambobs, `es saponi TuTqisganaa gakeTebuli~ skolamdeli asakis bavSvi igebs,
rom TuTqi masalaa da ara sasapne, romelzedac es saponi devs (Deak, 2000). 2 wlis bavSvebi
sityvebis dauflebis strategiaSi gasaocar moqnilobas avlenen, maSinac ki, rodesac ar
gaaCniaT araviTari socialuri miTiTeba an pirdapiri informacia am saganze. isini axal
sityvas ukve dasaxelebuli sagnis meore saxelad aRiqvamen (Deak & Maratsos, 1998).
bavSvebi ise aqtiurad da zustad iTviseben sityvebs, rom zogierTi Teoretikosi
darwmunebulia, rom maT sityvis mniSvnelobis Sesaxeb daskvnis gamotanis Tandayolili
midrekileba aqvT, zogierTi principis gamoyenebiT, magaliTad, rogoric aris ormxri-
vi eqskluziuroba (Woodward & Markman, 1998). kritikosebi miuTiTeben, rom mxolod
wesebi da dafiqsirebuli principebi ar aris sakmarisi im moqnili da mravalferovani
489
gramatikuli ganviTareba
bavSvebs gramatika maSin sWirdebaT, rodesac gamoTqmebSi erTze met sityvas iyene-
ben. mkvlevarebi arkvevdnen Semdeg sakiTxebs gramatikuli ganviTarebis Sesaxeb: bavS-
vebi ufrosebis msgavsad swrafad ageben gramatikul formebs, Tu rTul formebs nel-
nela swavloben? romelia bavSvis ganviTarebaSi CarTuli metyvelebis specifikuri Tu
mTavari kognituri strategia? Tu orive erTdrouladaa CarTuli? raSi mdgomareobs
ufrosebis roli swavlebisas? gramatikuli Secdomebis SesworebaSi? am Temebs ganvixi-
lavT gramatikuli ganviTarebis mimdinareobaze msjelobisas.
490
8
fiqrebis gamosaxatavad iyeneben (Maratsos, 1998). Tumca, bavSvebi ma-
7
im bavSvebis procentuli
maCvenebeli, visac sxvadasxva
100 davalebis Sesrulebisas SeeZlo
bavSvebis peocentuli raodenoba
morfema magaliTi
zmnis axlandeli drois mesame piris mxolobiTi ricx- `he likes it~
vis niSani
zmnis axlandeli drois mesame piris formis arawesi- `she has (from have) cookie, `he
eri daboloeba does (from do) a good job~
damxmare `be~ zmnis gamoyeneba gancalkevebiT `are you eating?~
Tan erTad izrdeboda, magram rogorc 9.9 sqema gviCvenebs, samnaxevaridan oTx wlamde
bavSvebis umetesoba ver iyenebda fundamentur subieqti-zmna-obieqti struqturas
axal aTvisebulzmnebTan (Tomasello, 2002, 2003).
Can I be with you? rogorc Cans es biWuna rac Zali da Rone aqvs cdilobs
SekiTva dasvas. orive, koreeli da inglisurenovani bavSvebi jer diax/ara tipis
SekiTxvebis dasmas euflebian, sanam semantikurad da struqturulad ufro
rTul wh-SekiTxvebs dasvamen. (e aris wh-ze dawyebuli kiTxvebi – where, when,who,
what,whose, whom,why).
sxva rTuli konstruqciebi samnaxevarsa da 6 wels Soris bavSvebi ufro met rTul
frazas swavloben da maTi metyveleba TandaTanobiT emorCileba mSobliuri enis wesebs.
pirvelad is kavSirebi Cndeba, romlebic winadadebebs aerTebs (`Mom picked me up, and we
went to the park~ dedam gamomawyo da parkSi wavediT) da zmnebis damakavSirebeli frazebi
(`I got up and ate breakfast~ avdeqi da visauzme). pirvelad bavSvebi yvelaze gavrcelebul
and (da) kavSirs iyeneben, Semdeg ufro viwro daniSnulebisas rogorebicaa then (mere) da
when (rodesac) drosTan dakavSirebiT, because da so – miznobrivi daniSnulebisaTvis, if
pirobiTobis but – dapirispirebis gamosaxatad (Bloom da sxvebi, 1980).
mogvianebiT bavSvebi amboben CanarTian winadadebebs (`I think he will come~, me vfiqrob,
is mova), `CanarTian~ kiTxviT winadadebebs (Dad’s going to come soon, isn’t he? mama male
apirebs mosvlas. xom asea?) pirdapirobieqtian da iribobieqtian struqturebs (`He
showed his friend the present~ – man Tavis megobars saCuqari aCvena) da vnebiT winadadebebs
(`The dog was patted by the girl~ – ZaRli moferebul iqna gogonas mier). skolamdeli bavS-
vebi mSobliuri enis gramatikuli struqturebis umetesobas warmatebiT floben (Tager-
Flusberg, 2005).
ufro iyeneben (`It got broken~, an `They got lost~ gatexilia, dakargulia), vidre rTuls
(`The glass was broken by Mery~ Wiqa gatexilia meris mier). Sua bavSvobaSi da mozardobisas
bavSvebi vnebiT gvars, maT Soris vnebiTi gvaris rTul formebs, ufro xSirad iyeneben
(Horgan, 1978).
mozrdil bavSvebs vnebiTi gvaris gamoyeneba saxelebisa da zmnebis farTo speqtrTan
SeuZliaT. skolamdelebi ukeT xvdebian vnebiTi gvaris iseT formebs, rodesac winadade-
baSi subieqti sulieria, zmna ki moqmedebas gamoxatavs (`The boy is kissed by the girl~ biWi na-
kocni iqna gognas mier). skolis wlebSi bavSvebi vnebiTi gvaris formebs usulo sagnebzec
avrceleben, magaliTad, Hat (qudi) (`The hat was worn by the man~ qudi natarebia kacis mier),
da empiriul zmnebze, rogoricaa `see~ (danaxva) an `know~ (codna), (`The dog was seen by the
cat~ ZaRli danaxul iqna katis mier) (Lampert, 1990; Pinker, Lebeaux & Frost, 1987).
ra ganapirobebs ganviTarebis aseT mimarTulebas? gaixseneT, rom moqmedeba mniS-
vnelovania sityvaTa maragis dagrovebis pirvel etapze, ramac SeiZleba zegavlena iqo-
nios maT mier gramatikis aTvisebaze. inglisurenovani zrdasrulebi iSviaTad iyeneben
vnebiTi gvaris srul da empiriul formebs yoveldRiur saubrebSi. im enebSi, sadac
ufrosebi xSirad xmaroben amgvar formebs, magaliTad, inuqtiturSi (inuitebis sala-
parako enaSi), bavSvebi adreve swavloben maT (Allen & Crago, 1996). magram inglisurenovani
patarebi varjiSis Sedegad xalisiT warmoTqvamen vnebiTi gvaris srul formebs, Tumca
samwlinaxevramde bavSvebs ar SeuZliaT vnebiTi konstruqciebis moqnilad gamoyeneba
(Brooks & Tomasello, 1999).
Sua bavSvobis kidev erTi gramatikuli miRweva zmnis ganusazRvreli formis, infini-
tivis Semcveli iseTi frazebis gagebaa, rogoricaa gansxvaveba am or frazas Soris `John
is eager to please~ da `John is easy to please~ (jons unda, rom asiamovnos da jonis siamovneba
advilia) (Chomsky, 1969). sityvaTa maragis SevsebasTan erTad am daxvewili gramatiku-
li gansxvavebis Sefasebas xels uwyobs bavSvis gaumjobesebuli unari – maT SeuZliaT
gaaanalizon da ifiqron enis Sesaxeb, yuradReba miaqcion mraval lingvistur da situ-
aciur gamoTqmas.
skolamdeli asakis gogona uyveba mamas, ras acxobs. mama mis mokle winadadebebs
avrcobs da gramatikulad swori formiT warmoTqvams. miuxedavad imisa, rom mkvleva-
rebi kamaToben amgvari kavSiris gavlenebze, es xels uwyobs gramatikis aTvisebas da
bavSvebs axali formebis asaTviseblad waaxalisebs. © Laura Dwight Photography
497
pragmatuli ganviTareba
fonologiis, axal sityvaTa da gramatikis dauflebasTan erTad bavSvebma socialur
konteqstSi enis efeqturi gamoyeneba unda iswavlon. saubris kargad warsamarTad
monawileebma rigrigobiT unda ilaparakon imave Temaze, naTlad gamoxaton azrebi da
daemorCilon im kulturul wesebs, romlebic individTa interaqcias warmarTaven. sko
lamdeli wlebis ganmavlobaSi bavSvebi mSvenivrad axerxeben metyvelebis gamoyenebas.
garkveviT saubari
Sedegiani komunikaciisTvis naTlad unda gamovTqvaT verbaluri saTqmeli da ga-
varkvioT, rodis ar aris gasagebi is informacia, romelsac viRebT, raTa SevZloT ufro
meti informaciis moTxovna. metyvelebis am aspeqtebs referenciuli komunikaciis
unar – Cveva hqvia.
Cveulebriv, im laboratoriuli cdebisas, romelsac bavSvebis komunikaciis unaris
naTlad gasarkvevad atareben, maT sakamaTo situaciebSi sxva sagnebs Soris mdebare
erTi obieqtis aRweras sTxoven. magaliTad, erT-erTi kvlevisas, 3-idan 10 wlamde bavS-
vebs aCvenes rvasagniani tansacmeli. 3 wlisebis umetesobam is bundovnad aRwera. rode-
sac maT ufro naTlad gamoxatva sTxoves, isini ZiriTadad
JestebiT, miTiTebebiT miuTiTebdnen. saTqmelis gamoxatvis
unari, TanadaTan, asakis zrdasTan erTad umjobesdeboda
(Deutsch & Pechmann, 1982).
sqema 9.10
narativi
ufrosebTan dialogi warsuli gamocdilebis Ses-
axeb, bavSvebs ambis organizebulad, dawvrilebiT da
gamomsaxvelad Txrobis unaris gamomuSavebaSi uwy-
obs xels (ix. me-7 Tavi). rodesac oTxi wlis bavSvebs
sTxoven mniSvnelovani ambebis dakavSirebas, isini
Cveulebriv, mokle ganmartebebs sjerdebian, rasac
areuli narativi (leapfrog narratives) ewodeba, radgan
isini uwesrigod xtebian erTi movlenidan meoreze.
sociolingvisturi Tvalsazrisi
socialuri molodinisTvis enis adaptacias metyvelebis registri ewodeba. bavSvebi
ukve skolamdeli asakidan xdebian mgrZnobiareni maT mimarT. erT-erTi kvlevisas 4-idan
7 wlamde bavSvebs xelze wamocmuli TojinebiT rolebis gaTamaSeba sTxoves. yvelaze pa-
tarebmac ki aCvenes, rom sxvadasxva socialuri poziciis stereotipuli maxasiaTeblebi
esmodaT. yvelaze met gankargulebebs maSin gascemdnen, rodesac socialurad domini-
rebuli da mamakacis, magaliTad, maswavleblis, eqimis, mamis rolis TamaSi uwevdaT.
naklebad dominirebuli da qalis rolis TamaSisas, roca moswavles, pacients an dedas
ganasaxierebdnen, ufro Tavazianad saubrobdnen da da ufro met arapirdapir Txovnas
gamoTqvamdnen (Andersen 1992, 2000).
gamoTqmebis cvlilebis mniSvneloba aisaxeba imaze, ramdenad xSirad aswavlian
mSoblebi Svilebs socialurad dadgenil wesebs, Tavazianobas. Cveulebriv, bavSvebs
damSvidobebisas xelis daqnevas jer kidev manam aswavlian, sanam am Jestis mniSvnelo-
bas mixvdebian. ori wlis asakisaTvis, rodesac patarebs `Tu SeiZlebas~ da `madlo-
bis~ Tqma aviwydebaT, mSoblebi, Cveulebriv, magaliTs aZleven maT da Sesabamis pasuxs
moiTxoven (Becker, 1990).
zogierT kulturaSi Tavaziani metyvelebis mTeli sistemebia SemuSavebuli. magali-
Tad, iaponiaSi, Taviazianoba verbaluri da araverbaluri komunikaciis mraval aspeq-
502
metalingvisturi cnobierebis
ganviTareba
mozrdili bavSvebis lingvisturi miRwevebi metyvelebisadmi ufro analitikur
midgomas asaxavs. im unars, romelic metyvelebas ganixilavs, rogorc sistemas, metal-
ingvisturi cnobiereba ewodeba. mkvlevarebi gansakuTrebiT interesdebian, rodis war-
moiSoba is da ra rols asrulebs metyvelebasTan dakavSirebul sxvadasxva miRwevaSi.
ganvixiloT dedisa da oTxi wlis bavSvis dialogi:
niSnulebi
metyvelebis ganviTareba
asaki fonologia semantika gramatika pragmatika
erT SeuZlia metyvelebis urCevnia, usminos de- amCnevs gamoTqmebis amaxvilebs erTo-
wlamde kategoriebis aR- dis xmas da mSobliur struqturas, gamo- bliv yuradRebas,
qma, RuRunebs, mere enas, aanalizebs arCevs ABA-s mag- erTveba vokalur
titinebs, ayalibebs metyvelebaSi gamax- aliTebs ABB-sgan, gacla-gamocvlaSi da
mSobliuri enas fone- vilebul marcv- aviTarebs winadade- rig=rigobiT warmoe-
mur kategoriebad, lebs, cnobs nacnob bebisa da frazebis bul TamaSebSi.
titinebs gameorebad sityvebs, iyenebs pre- sazRvrebs.
frazebs. verbalur Jestebs.
3-5 umjobesdeba fonolo- Txzavs axal si- TandaTanobiT ga- eufleba damate-
wlis giuri ganviTareba. tyvebs maT nacvlad, nazogadebs grama- biT dialogur
romelTac jer ver tikul formebs, strategiebs, iwyebs
warmoTqvams, xvdeba ganagrZobs grama- metyvelebiTi ganz-
konkretul, martiv tikuli morfemebis raxvebis mixvedras,
Sedarebebze damyare- damatebas, Tan- metyvelebas
bul metaforebs. daTanobiT warmoTq- usadagebs msmene-
vams rTul gramati- lis Tvlsazriss da
kul struqturebs. socialur molodins.
iTxovs bundovani if-
ormaciis garkveulad
gamoTqmas, qronolo-
giuri Tanmimdevro-
biT hyveba ambebs.
11 wli- izrdeba fonologiuri aqvs 40000-mde si- ganagrZobs rTuli umjobesdeba naTlad
dan mo- cnobiereba mniS- tyvisagan Semdgari gramatikuli stuq- da socialuri molo-
zardo- vnelovani, umjobes- leqsikoni, romelSic turebis daxvewas dinis Sesabamisad
bamde deba gamoTqma Sedis abstraqtuli urTierTobis unari
(fonetika) terminebi, xvdeba sxvadasxva viTare-
sityvebis daxvewil, baSi.
arazedmiwevniT mniS-
vnelobebs, rogori-
caa iumori, sarkazmi
da andazebi.
socialuri sakiTxebi
orgvari midgoma bilingvuri
ganaTlebisadmi: kanada da SeerTebuli Statebi
S e j ameba
© ROBERT BRENNER/
bavSvebs, rodesac sakmaris sityvaTa marags
daagroveben, gramatikis wesebis mixedviT
isaubron da aagon winadadebebi nebismier
PHOTOEDIT
enaze, romelsac moismenen.
homskis ideebis mixedviT, Simpanzes 2
wlis bavSvis doneze esmis gramatika. me-
tyvelebis rTuli sistema mxolod adamian-
prelingvisturi ganviTareba:
ebisTvisaa damaxasiaTebeli. brokas zonis
mzadeba laparakisaTvis
roli gramatikis gamoyenebasa da laparakis
procesSi da vernikes zonisa – sityvebis aRwereT enis aRqmis unari, sametyvelo
mniSvnelobis gagebisas ufro mniSvnelova- bgerebis ganviTareba da dialogis war
nia, vidre amas adre varaudobdnen. metyve marTvis unari Cvilobis periodSi
lebis funqciebis, gansakuTrebiT grama-
tikis dakavSireba Tavis tvinis marcxena Cvilebi enis Sesaswavlad mzad arian.
naxevarsferosTan ufro Seesabameba homskis axalSobilebs SeuZliaT kategoriuli
SeniSvnas imis Sesaxeb, rom Tavis tvini mza- metyvelebis aRqma da ufro met fonemas
daa metyvelebis dasawyebad. metyvelebis SeigrZnoben, vidre ufrosi bavSvebi da
ganviTarebis sensitiuri periodi aseve mozrdilebi. eqvsidan da rva Tvemde asakis
adasturebs nativistur Tvalsazriss, rom Cvilebi metyvelebis organizebas iwyeben
metyveleba unikaluri biologiuri Tvise- mSobliuri enis fonemur kategoriebad,
bebis matarebelia. xolo pirveli wlis meore naxevarSi wina-
dadebebisa da sityvebis Sinagani agebulebis
sirTule, romelic axasiaTebs univer
analizi SeuZliaT. bavSvisken mimarTuli
salur gramatikas da safuZvlad udevs msof
metyveleba (bmm) aiolebs bavSvis amocanas
lios enebis mravalferovnebas, upirisp-
– mixvdes naTqvams.
irdeba nativistur Tvalsazriss. bavSvebis
mier mravali konstruqciis xangrZlivi da Cvilebi RuRuns ori Tvis asakSi iwye-
mzardi dauflebis procesi ar esadageba mo- ben, titins – daaxloebiT oTxi Tvis asakSi.
sazrebas gramatikis Tandayolili codnis sicocxlis pirveli wlis ganmavlobaSi maT
Sesaxeb. mier gamoTqmuli bgerebis raodenoba iz-
rdeba. Semdeg Cvilebi laparakisTvis emza-
interaqciuli Tvalsazrisis mixedviT
debian, bgerebis warmoTqma da intonaciebi
metyvelebis ganviTareba Sinagani midrekile-
maTi mSobliuri enisas emsgavseba. titinis
bebisa da garemomcveli gavlenebis gacvla-
zogierTi nimuSi gansakuTrebul konteqst-
gamocvlis Sedegia. informaciis damuSavebis
Si Cndeba, rac saSualebas gvaZlevs vivarau-
yvelaze gavleniani, koneqcionistTa anu
doT, rom Cvilebi `cdebs atareben~ enis se-
xelovnuri nervuli qselebis modelebi,
mantikur funqciebze.
gviCvenebs, rom mZlavri, zogadi kognituri
unar-Cvevebi sakmarisia zogierTi lingvis- dialoguri qceva Cndeba pirvel Tvee-
turi nimuSis gamosacnobad. sxva kvlevebi bSi, rodesac momvlelsa da Cvils Soris my-
509
ganviTareba
interaqciis damxmare zogadi strat-
egiebi, rogoricaa poziciebis cvla da re- aRwereT metaligvisturi cnobierebis gan-
tuSireba, adreul da Sua bavSvobaSi emate- viTareba, aRniSneT misi gavlena metyvele-
ba. am drois ganmavlobaSi izrdeba bavSvis basa da wera-kiTxvis codnaze.
metyvelebiTi ganzraxva, amave dros eu-
skolamdeli asakis bavSvebi Tavidanve
fleba referenciuli komunikaciis ufro
avlenen metalingvistur cnobierebas. ma
efeqtur unars.
Ti mixvedriloba mSvenivrad winaswarmet
yvelebs sityvaTa maragisa da gramatikis
10
emociebis funqciebi
* emociebi da SemecnebiTi (kog-
nituri) damuSaveba * emociuri
da socialuri qceva * emociebi
emociuri ganviTareba da janmrTeloba * funqciuri
midgomis sxva Taviseburebebi *
kvlevidan praqtikisaken: dedis
depresia da bavSvis ganviTareba
emociuri gamoxatulebis ganvi-
Tareba
* bedniereba * brazi da sevda *
SiSi, * `me~-s cnobierebasTan da-
gazafxulis erT dRes Cems saklaso oTaxSi, romelic gasarTob oTa kavSirebuli emociebi * emociuri
xad movawyveT, mamam mklavebSi TavCarguli, oTxi Tvis zaqi Semoiyvana. TviTregulireba * emociis gamox-
maT, dedasTan erTad TanxlebiT 13 Tvis emili da 23 Tvis brenda mo- atvis wesebis daufleba
hyvnen. momdevno erTi saaTis ganmavlobaSi me da Cemi studentebi samive
sxvisi emociebis aRqma da
bavSvs yuradRebiT vakvirdebodiT, ZiriTadad ki maT emociur reaqciebs
sapasuxo reaqcia
xalxsa da sxvadasxva saganze. zaqi mamam haerSi aitaca, bavSvma pasuxad
*socialuri referencia *emoci-
gaicina, mamam bavSvs mucelze akoca. amas zaqis mxiaruli sicili mohyva.
uri aRqma bavSvobaSi *empaTia da
zaqs saTamaSo mivawode – man warbebi Sekra, seriozuli saxe miiRo da
simpaTia
saTamaSos iseTi yuradRebiT Sexeda, TiTqos mis gamosarTmevad mTeli
Tavisi energiis mokrefa scada. temperamenti da ganviTareba
zaqi mSvidad iyo da Tan mamas uRimoda, rodesac is jer me, mere ki * temperamentis struqtura
ramdenime Cemma studentma xelSi aviyvaneT. zaqisgan gansxvavebiT, emili * temperamentis gansazRvra
da brenda eWvis TvaliT aTvalierebdnen ucxo adamianebiT savse oTaxs. * temperamentis stabiluroba
emils saTamaSo SevTavaze, man ukan gaiwia, dedas Sexeda da mxolod mis- * genetikisa da garemos gavlena
gan Segulianebuli momiaxlovda saTamaSos gamosarTmevad. dedis dax- * temperamenti _ bavSvis qcevis
marebiT is situaciaSi garkvevas cdilobda da sul male mSvidad daiwyo ganmsazRvreli * temperamenti da
TamaSi. erTi saaTis ganmavlobaSi brendam gamoxata sxvadasxva emociebi bavSvis aRzrda: morgebulado-
_ uxerxuloba, rodesac SokoladiT savse piriT sarkeSi Caixeda da Ta- bis modelis sikeTe * biologia
visi gamosaxuleba dainaxa, siamaye, rodesac aRvniSne da Sevuqe saTama da garemo: morgebululobisa da
So kubebiT misi aSenebuli koSki. komunikabelurobis (socialize-
emociuri ganviTareba – warsulSi garkveulwilad SemecnebiT daC bulobis) ganviTareba
rdiluli – dRes kvlevis damoukideblad arsebuli, saintereso sferoa,
mijaWvulobis ganviTareba
romelic swrafad viTardeba. warmoadgens. Cven ganvixilavT emociaTa
* boulbis eTologiuri Teoria
funqcias adamianis saqmianobis yvela aspeqtSi. Semdeg, sxvadasxva asa-
* mijaWvulobis usafrTxoebis
kis bavSvebis mier emociebis gamoxatvasa da aRqmas ufro detalurad
gansazRvra * mijaWvulobis
gavecnobiT. es zaqis, emilisa da brendas mzardi emociuri SesaZleblo-
stabiluroba * kulturuli
bebis axsnis saSualebas mogvcems. amis Semdeg yuradRebas temperamen-
Taviseburebebi * mijaWvulobis
tisa da xasiaTis individualur Taviseburebebze gadavitanT. gamovikv-
usafrTxoebaze moqmedi faqto
levT garemo da biologiuri faqtorebis gavlenas am Taviseburebebis
rebi * mravlobiTi mijaWvuloba:
Camoyalibebaze da Semdgom ganviTarebaze. da bolos, ganvixilavT
mamis gansakuTrebuli roli
bavSvis pirvel emociur mijaWvulobas maTze mzrunvel adamianebze.
* mijaWvuloba da Semdgomi ganvi-
vnaxavT, rogor uwyobs xels am urTierTobebis Sedegad gaRvivebuli
Tareba * kulturuli zegavlena:
usafrTxoebis grZnoba bavSvis cnobismoyvareobisa da damoukideb
mamobrivi siTbos umniSvnelova-
lobis ganviTarebas, socialuri urTierTobebis gafarToebas.
nesi roli ganviTarebisTvis
mijaWvuloba, mSoblis mova-
leoba da bavSvze zrunva
* socialuri sakiTxebi: gansaz-
Rvravs Tu ara Cvil bavSvze zrun-
va usafrTxoebis mijaWvulobas
da mis Semdgom adaptacias?
514
emociaTa funqciebi
drois mokle monakveTSi megobarTan saubrisas an gamocdis Cabarebisas SesaZloa
sxvadasxva emocia – bedniereba, sevda, SiSi an brazi – gamoscadoT. movlenebi Tavisi
mniSvnelobis mixedviT Sesabamis reaqciebs iwvevs CvenSi. emocia situaciis pirovnuli
mniSvnelobis swrafi Sefasebaa, romelic garkveuli qmedebebisTvis gamzadebT. magali-
Tad, bednierebis SemTxvevaSi cdilobT gaixangrZlivoT situacia, sevda pasiurobisken
gibiZgebT, SiSs gaurbixarT, sibrazis SemTxvevaSi ki, cdilobT daZlioT winaaRmdego-
bebi. aseT SemTxvevaSi emocia gamoxatavs Tqvens mzadyofnas CamoayaliboT, SeinarCunoT
an SecvaloT sakuTari damokidebuleba TqvenTvis mniSvnelovani sakiTxisadmi (Saarni,
Mumme, & Campos, 1998).
emociisadmi funqciuri midgomis amsaxveli bolodroindeli Teoriebi amtkicebs,
rom emociis ZiriTadi funqcia pirovnuli miznebis miRwevisadmi mimarTuli qcev-
is gamowvevaa (Barrett & Campos, 1987; Campos, Frankel, & Camras, 2004; Frijda, 2000; Saarni,
Mumme, & Campos, 1998). nebismieri movlenisadmi pirovnul damokidebulebas sxvadasx-
va mizezi aqvs. pirveli – SesaZloa, dasaxuli mizani gqondaT, magaliTad, testis kar-
gad Cabareba, testirebis situaciam TqvenSi Zlieri emocia gamoiwvios; meore – sxva
adamianebis socialurma qcevam, SesaZloa, TqvenTvis ama Tu im situaciis mniSvneloba
Secvalos, magaliTad, stumrad mosul megobars Rimilze RimiliTve pasuxobT; mesame
– sulieri mdgomareoba – yoveli xma, surneli, Sexeba, mogoneba an warmosaxva – SesaZloa
pirovnuli gaxdes, rac dadebiT an uaryofiT emocias gamoiwvevs. Tqveni emociuri reaq-
cia, Tavis mxriv, imave grZnobis kidev erTxel gamocdis survils giCenT.
yuradReba miaqcieT adamiansa da garemos Soris urTierTkavSiris Sedegad warmoqm-
nil emociebs da maT cvalebadobas garemo pirobebis mixedviT. funqciuri Teoriis mim-
devrebis azriT emociebi Cveni cxovrebis nebismier aspeqtSi – SemecnebiTi damuSavebi-
sas, socialuri qcevisas da TviT fizikur sijansaReSic ki – arsebiT rols asrulebs
(Halle, 2003). modiT, ganvixiloT, rogor aregulirebs emocia gamocdilebas TiToeul
aspeqtSi.
fotoze gamosaxul 6 Tvis bavSvs sicili autyda im efeqtis danaxvisas, rac fur-
celze misi fexebis dabijebam gamoiwvia. Cvilebi did siamovnebas sakuTari motoruli
da SemecnebiTi miRwevebis mimarT gamoxataven, rac Tavis mxriv, maTze mzrunvelebs
agulianebs ufro mosiyvaruleni da wamqezeblebi iyvnen. foto mogvawoda Sarah Hy-
man-ma da Elizabeth Napolitano-m
515
tanil bavSvebs (Goodman da sxvebi, 1991). amavdroulad agznebuli bavSvi xSirad imdenad
yuradRebiania SiSis momgvreli movlenis mimarT, rom verc ki amCnevs, ra xdeba mis irgv-
liv (Bugental da sxvebi, 1992).
emociasa da Semecnebas Soris ormxrivi urTierTobaa – dinamikuri urTierTqmedeba
ukve adreul bavSvobaSi SeimCneva (Lewis, 1999). erT-erTi gamokvlevis dros mkvleva-
rebma 2-dan 8 Tvemde asakis bavSvebs aswavles, rom maTTvis sasiamovno gamosaxulebis
dasanaxada da bgerebis mosasmenad Zafis gamoqaCva iyo saWiro. mas Semdeg, rac bavSvebma
am amocanas Tavi gaarTves, maTi sapasuxo reaqcia interesi, bedniereba da gakvirveba iyo,
magram mcire periodis Semdeg Zafis gaqaCva aRar iwvevda mimzidvel bgeras. bavSvebis
emociuri reaqcia swrafad Seicvala – umetesobaSi es sibrazeSi gadaizarda, xolo da-
narCenebSi - mowyenilobaSi. mxolod erTxel moxda uCveulo ram – bavSvebma, romelTa
reaqcia braziT Seicvala, interesi xelaxla gamoxates, maSin, rodesac mowyenilma bavS-
vebma zurgi Seaqcies (Lewis, Sullivan, & Ramsay, 1992). konkretul unarSi gawafvam emo-
ciebisa da SemecnebiTi damuSavebis Serwyma ganapiroba, rac SemdgomSi swavlis mastimu-
lirebeli gaxda.
kvlevidan praqtikisaken
dedis depresia da bavSvis ganviTareba
emocia da janmrTeloba
mravali kvleva gviCvenebs, rom emociebi gavlenas axdens bavSvis fizikur keTildReo-
baze. me-5 TavSi ganvixileT bavSvobis ori gadaxra – gadarCenis araorganuli marcxi da
fsiqosocialuri jujoba – rac emociuri deprivaciis Sedegi iyo. bevri sxva kvleva
gviCvenebs, rom SiSiT, depresiiT, sibraziT, gaRizianebiT gamoxatuli mudmivi fsiqoso-
cialuri stresi Cvilobidan zrdasrulobamde janmrTelobis sxvadasxva problemas ga-
napirobebs. magaliTad, stresis dros guliscemis da wnevis momateba, imunuri sistemis
daqveiTeba organizmis is reaqciebia, romlebmac SesaZloa gamoiwvios gulsisxlZarRvTa
da infeqciuri daavadebebi, simsivnis sxvadasxva forma. stresi aseve saWmlis monelebis
process anelebs, radgan sisxli miedineba tvinisa da gulisken da organizms moqmedebi-
sTvis amzadebs. Sedegad, man SeiZleba gamoiwvios kuW-nawlavis problemebi: kuWis Sekru-
loba (yabzoba), faRaraTi, koliti da TviT wylulic ki (Kemeny, 2003; Ray, 2004).
517
tvinis marcxena naxevarsferos (romelic dadebiT Svilze depresiSi myofi dedis negatiuri Sexed-
emociebs marTavs) Semcirebuli aqtivoba, xolo mar- ulebebis Secvlisken mimarTuli Terapia - meti
jvena naxevarsferos (romelic uaryofiT emociebs dadebiTi emociebis gacema, bavSvebis mimarT momT-
marTavs) maRali aqtivoba gvaCvena (ix. me-5 Tavi). menoba da gulisxmiereba - bavSvebis mijaWvulobisa
uaryofiTi emociebis gaZnelebuli kontrolis da ganviTarebis problemebs amcirebs (Cicchetti, Toth,
mimaniSnebeli amgvari cvalebadoba qcevis prob- & Rogosch, 2004). im SemTxvevaSi, Tu msgavsi Terapia
lemebis zrdasTan asocirdeba (Dawson da sxvebi, uSedegoa, bavSvis keTildReobis fari SesaZloa ma-
1999, 2003; Jones, Field, & Davalos, 2000). masTan an romelime sxva momvlelTan Tbili urTier-
droTa ganmavlobaSi aRzrdisa da adaptaci- Toba gaxdes (Crockenberg & Leerkes, 2003b).
is sirTuleebis mqone bavSvebSi yalibdeba pesi-
misturi msoflmxedveloba, rac arasrulfaso-
vnebis kompleqsiT, mSoblebisa da sxva adamianebis
mimarT SiSis grZnobiT gamoixateba. mudmivad SiSis
qveS myofi bavSvebi stresul situaciaSi zedme-
tad agznebulebi arian, kognituri da socialuri
cvlilebebisas advilad kargaven kontrols (Cum-
mings & Davies, 1994). miuxedavad imisa, rom SesaZloa
depresiuli mSoblebis SvilebSi emociuri da qcevis
problemebis ganviTarebis tendencia memkvidreo-
biTi iyos, aRzrdis xarisxi maTi adaptaciis umniS-
vnelovanes faqtorad rCeba.
depresiis dasawyisSive mkurnaloba dedisaT-
vis sasicocxlo mniSvnelobisaa. misi droulad
mkurnalobis SemTxvevaSi mSobelsa da Svils Soris
urTierTobis garTulebasa da bavSvebisTvis zia-
nis miyenebas Tavidan avicilebT. xSir SemTxvevaSi,
dedas, depresiis daZlevisaTvis emociuri ener-
giis simciris gamo, ojaxis wevrebi unda daexmaron.
aseve, SesaZloa antidepresantuli medikamentebis
miRebac. bevr SemTxvevaSi xanmokle mkurnalobac ki
Sedegiania; dedis depresiis SesustebasTan erTad
bavSvis tvinis arajansaRi aqtivoba da sxva simptom- depresia xels uSlis bavSvze mSoblis zrunvas. es Cvili
ebi nel-nela qreba (Dawson da sxvebi, 2003, Steinberg Tavdauzogavad cdilobs dedis sapasuxo reaqciis gamowve-
& Bellavance, 1999). vas. Tu dedis uemocioba gagrZeldeba, bavSvi SesaZloa
julias SemTxvevaSi ojaxTan ramdenime Tvis gan- Sebrundes, tirili daiwyos, negatiuri da gaRizianebuli
mavlobaSi konsultanti muSaobda. igi juliasa da gaxdes. droTa ganmavlobaSi, mSobelsa da bavSvs Soris
kails ojaxuri problemebis mogvarebaSi exmare- urTierTobis gawyveta emociasa da qcevasTan dakavSire-
boda. konsultanti mSoblebs sTxovda lusisTan bul seriozul problemebamde migviyvans.
mimarTebaSi ufro momTmenni yofiliyvnen. sakuTar © Laura Dwight/PhotoEdit.
sqema 10.1
ra emociebs gamoxataven suraTze gamosaxuli
bavSvebi? CvilTa emociis gamoxatvis klasifika-
ciis yvelaze farTod gavrcelebuli meTodi MAX
(maqsimalurad gamokveTili saxis moZraoba) sistemaa.
aRniSnuli meTodis mixedviT xdeba saxis kunTebis
moZraobis Seswavla da gansazRvra, xolo Semdeg maTi
saTanado bazisur emociur mdgomareobasTan dakav-
Sireba (misadageba), vinaidan mTels msoflioSi xalxi
saxis sxvadasxva mimikas faqtobrivad erTi da imave
emociebs ukavSireben. magaliTad, zeviT aweuli loye-
bi, ukan da zeviT gaweuli piris kideebiT bednierebis
niSania (a), aweuli warbebi, gafarToebuli Tvalebi,
Ria piri, ukan swored gaweuli kideebiT – SiSisa
(b) (adaptirebulia Izard, 1979).
bedniereba
bedniereba, romlis gamoxatva netari RimiliT iwyeba da Semdeg sicilSi gadadis,
ganviTarebis mraval aspeqts uwyobs xels. Cvilebi iRimian da icinian axali unaris
dauflebisas, motorul da kognitur unarebSi daxelovnebisas ki siamovnebas gamoxat-
aven. bavSvebi kargad grZnoben, rom maTi Rimili mzrunvelTa ufro meti siTbosa da yu-
radRebis gamoxatvas ganapirobebs, da swored amitom bavSvebi ufro xSirad cdiloben
gaiRimon. bedniereba mSobelsa da bavSvs Soris Tbil urTierTkavSirs ayalibebs, rac
Cvils ganviTarebaSi exmareba.
pirveli kvirebis ganmavlobaSi, axalSobilebi simaZRris, Tvalis swrafi moZraobis
(REM) Zilis, nazad Sexebis, dedis xmis gagonebisa rwevis dros iRimebian. cxovrebis
pirveli Tvis bolos isini saintereso sagnebis danaxvisas iRimebian, magram es sagnebi
dinamikuri da TvalSisacemi unda iyos, magaliTad, rogoricaa Tvalwin kaSkaSa saganis
gaelveba. 6-dan 10 kviramde asakis Cvilis saxeze e.w. socialuri Rimili Cndeba (Sroufe &
Waters, 1976). sami Tvis Cvili ki ufro xSirad misTvis nacnob adamianebTan interaqciisas
iRimeba (Ellsworth, Muir, & Hains, 1993). es cvlilebebi misi SemecnebiTi unaris, kerZod,
vizualuri gamosaxulebebis (maT Soris adamianis saxeebis) mimarT mgrZnobiarobis gan-
viTarebis paralelurad mimdinareobs (ix. me-4 Tavi).
bavSvebi sicils pirvelad daaxloebiT 3-4 Tvis asakSi iwyeben. sicili RimilTan Sedar-
ebiT informaciis ufro swraf damuSavebas gulisxmobs. Rimilis msgavsad, pirveli si-
cili Cndeba Zlieri aqtiuri gamaRizianeblis pasuxad, magaliTad, rodesac mSobeli bavS-
vs mxiaruli xmiT eubneba: `dagiWire, dagiWire ! da mucelze kocnis. rac ufro mets igebs
Cvili samyaros Sesaxeb, miT ufro icinis in movlenebze, romlebic gaocebis elementebs
Seicavs, magaliTad, iseTi TamaSis dros rogoricaa `Wi-taa~ (Sroufe & Wunsch, 1972).
daaxloebiT 6 Tvis, Cvilebi ufro xSirad nacnob adamianebTan in-
teraqciisas iRimian da icinian. Ees is mowonebaa, romelic mSobelsa
da bavSvs Soris kavSirs aZlierebs. ufrosebis msgavsad, 10-12 Tvis
bavSvebi konteqstidan gamomdinare sxvadasxvagvarad iRimebian. isini
mSoblis salamze farTo, zeviT aweuli loyebiT iRimebian; megobru-
lad ganwyobil ucnob adamianebs TavSekavebulad, uxmod uRimian; ma-
stimulirebeli TamaSis dros gulianad, Ria piriT iRimebian (Dickson,
pirveli sicili Cndeba daaxloebiT 3-4 Tvis asakSi, rodesac Cvilebis mier in-
formaciis damuSavebis siCqare izrdeba. pirveli wlis ganmavlobaSi Cvilebi ufro
xSirad nacnobi saxeebis danaxvisas iRimebian da icinian, amas fotoze gamosaxuli
dedis mklavebSi myofi biWunas sicili adasturebs.
© VCL/Spencer Rowell/Getty Images/Taxi
521
Forgel, & Messinger, 1998). ori wlis asakSi Rimili gaazrebuli socialuri signali xdeba.
axladfexadgmuli bavSvebi saintereso saTamaSoTi TamaSs wyveten yuradRebian, mosi-
yvarule ufrosTan komunikaciis dasamyareblad.
brazi da sevda
axalSobilebi sxvadasxva arasasiamovno SegrZnebaze, magaliTad, SimSilze, mt-
kivneul samedicino proceduraze, sxeulis temperaturis cvlilebasa da Zalian Zlier
an Zalian mcire stimuliaciaze ganzogadebuli distresiT pasuxoben (ix. me-4 Tavi). 4-6
Tvidan or wlamde bavSvebSi brazis gamoxatvis sixSire da intensivoba izrdeba. ufrosi
Cvilebi sxvadasxva situaciaSi brazdebian, magaliTad, rodesac maTTvis saintereso
sagans waarTmeven an movlenas CamoaSoreben, zRudaven maT moZraobas, momvleli sul
mcire xniT martos datovebs, dasaZineblad awvens an mosalodnel Sedegs ver aRwevs,
davuSvaT Zafs gamoqaCvs, magram is sasiamovno naxatebs ver dainaxavs da melodies ver
moismens, magram raRac momentSi dasaxul Sedegs ver aRwevs (Camras et al., 1992; Stenberg &
Campos, 1990; Sullivan & Lewis, 2003).
ratom izrdeba sibrazis reaqcia asakTan erTad? kognituri da motoruli ganvi-
Tareba did gavlenas axdens sibrazis reaqciis zrdaze. mas Semdeg, rac Cvilebi ganz-
raxuli moqmedebis unars iZenen (ix. me-6 Tavi), sakuTari moqmedebebisa da am moqmedebe-
biT gamowveuli efeqtis Sefasebas iwyeben (Alessandri, Sullivan, & Lewis, 1990). amasTanave
ufrosi Cvilebi tkivilis gamomwvev faqtors an miuRwevel mizans ukeT gansazRvraven.
da amis Sedegad, maTi brazi garkveulwilad ufro intensiuri xdeba, magaliTad, maSin,
Tu mzrunveli, romlisganac Tbil mopyrobas arian Cveuli, diskomforts uqmnis (Sten-
berg, Campos, & Emde, 1983). brazis zrdis regulireba SesaZlebelia. axlad SeZenili
motoruli unari bavSvebs sibraziT mobilizebuli energiis gamoyenebiT Tavdacvis an
sirTulis daZlevis saSualebas aZlevs (Izard & Ackerman, 2000). gasaTvaliswinebelis is
garemoebac, rom xSir SemTxvevaSi bavSvis gabrazeba mzrunvelebs misi mdgomareobis Sem-
subuqebisaken ubiZgebs, magaliTad, SesaZloa, bavSvis mier ganSorebiT gamowveuli sir-
Tuleebis daZlevas SeuSalon xeli.
sevda SeiZleba gamoiwvios tkivilma, raime sagnis gamorTmevam, xanmokle ganSorebam,
magram tkiviliT gamowveulma sevdam, brazTan SedarebiT, ufro iSviaTia (Alessandri, Sul-
livan, & Lewis, 1990; Izard, Hembree, & Huebner, 1987; Shiller, Izard, & Hembree, 1986). CvilebSi
sevda, rogorc wesi, nacnob, mosiyvarule mzrunvelebTan ganSorebisas an mzrunvelsa
da Cvils Soris komunikaciis seriozuli darRvevis SemTxvevaSi Cndeba (ix. CanarTi `kv-
levidan praqtikisaken~).
SiSi
brazis msgavsad, SiSi cxovrebis pirveli wlis meore naxevarSi Cndeba. ufrosi Cvile-
bi axali saTamaSoTi TamaSis dawyebamde yoymanoben, axlad cocvadawyebuli bavSvebi si-
maRlis SiSs amJRavneben (ix. me-4 Tavi). ZiriTadad, Cvili SiSs ucxo ufrosebis mimarT
gamoxatavs – esaa reaqcia, romelsac ucxoobis SfoTva ewodeba. bevri Cvili da axal-
fexadgmuli bavSvi ucxoebis mimarT daZabulobas ganicdis, magram am grZnobas yovelT-
vis ar mosdevs reaqcia. amas ganapirobebs ramdenime faqtori: temperamenti (zogi bavSvi
ufro mSiSaraa), ucxoebTan urTierTobis gamocdileba da arsebuli situacia (Thompson
& Limber, 1991). axal garemoSi ucxo ufrosis mier Cvili bavSvis xelSi ayvanam SesaZloa
ucxoobis SfoTva gamoiwvios. magram Tu ufrosi gaunZrevlad zis maSin, rodesac bavSvi
gadaadgildeba da xolo mSobeli iqvea, Cvilebi dadebiT (pozitiur) emociasa da cno-
fotoze gamosaxuli erTi wlis bavSvi nabijebis damoukideblad gadadgmas cdilobs, deda –
usafrTxoebis sayrdeni, romelsac SiSis an aRelvebis SemTxvevaSi mimarTavs, Tan axlavs. 6 Tvis Semdeg Si-
Sis grZnobis momateba Cvilebis iniciativas zRudavs. © David Young-Wolff/PhotoEdit
522
emociuri TviTregulacia
bavSvebi, sxvadasxva emociebis gamoxatvis garda, sakuTari emociuri gamocdilebis
marTvas swavloben. emociuri TviTregulacia aris - Cveni emociuri mdgomareobis in-
tensivobis komfortul donesTan morgebulis strategia, ise, rom SesaZlebeli iyos
miznis miRweva. is saWiroebs ramdenime kognitur unars (ix. 7 Tavi), kerZod, yuradRebis
fokusirebasa da gadatanas, azrebisa da qcevis moTokvis SesaZleblobas, dagegmvas an
stresuli situaciidan Tavis dasaRwevad aqtiuri nabijebis gadadgmas (Eisenberg da sx-
vebi, 1995b; Eisenberg & Spinrad, 2004). emociebis TviTreguliacias vaxdenT maSin, rodesac
sakuTar Tavs vaxsenebT, rom SfoTvis gamomwvevi situacia male dasruldeba, megobris
qceviT gamowveul brazs davZlevT an saSinelebaTa filmis yurebas Tavs avaridebT im
motiviT, rom SesaZloa misi cqerisas SiSma Segvipyros.
yuradReba miaqcieT im garemoebasac, rom emociis TviTreguliacia emociebis Seg-
nebul, ZalisxmeviT marTvas saWiroebs. aRniSnuli Segnebuli kontroli TandaTanobiT
ixveweba, rasac Tavis tvinis qerqis Sublis nawilis ganviTareba da mzrunvelTa (rom-
lebic bavSvebs emociebis marTvaSi exmarebian da aRniSnuli marTvis strategiebs aswav-
lian) daxmareba ganapirobebs (Eisenberg & Morris, 2002; Fox & Calkins, 2003). Cvilobisa da
bavSvobis adreul periodSi emociis Segnebuli kontrolis individualuri gansxvave-
bebi aSkaraa. mas bavSvis morgebuladobaze (aRniSnul Temas momdevno qveTavSi ganvixi-
lavT) imdenad didi da arsebiTi mniSvneloba aqvs, rom ZalisxmeviTi kontroli tempera-
mentis ZiriTad ganmsazRvrelad iTvleba. modiT, Cvilobidan siymawvilemde emociur
TviTregulirebaSi mimdinare cvlilebebs davubrundeT.
adreuli bavSvoba 2 wlis asakis Semdeg, bavSvebi sakuTar grZnobebze xSirad sau-
broben da maT gakontrolebas aqtiurad cdiloben, 3-4 wlis asakSi ki emociuri TviT-
regulaciis sxvadasxva saxis strategiebze saubroben. magaliTad, maT ician, rom emo-
ciebis CaxSoba sensoruli mimRebebis SezRudvis saSualebiT (arasasiamovno suraTis
yurebisas xelebis Tvalebze afareba an arasasiamovno xmis gagonebisas xelebis yurebze
mifareba), sakuTar TavTan saubriT (`dedikom Tqva, male movalo~) an miznebis SecvliT
(CaTvalon, rom saerTod ar undaT TamaSi, rodesac TamaSs daatovebineben) aris SesaZle-
beli. bavSvebis mier zemoaRniSnuli strategiebis gamoyeneba skolamdel asakSi ramden-
ime umniSvnelo emociur agznebas gulisxmobs (Thompson, 1990a). am magaliTis mixedviT,
skolamdelebma urayofiTi emociebis gamomwvevi wyarodan yuradRebis gadatana emo-
ciis marTvis efeqtur strategiad rCeba. sami wlis bavSvebs, romlebsac yuradRebis ga-
datana SeuZliaT, maswavleblebis SefasebiT skolis asakSi urTierTobaSi maRali, xolo
problemuri qcevebis dabali maCvenebeli aqvT (Gilliom da sxvebi, 2002).
ufrosebis mier grZnobebis marTvaze dakvirvebiT skolamdeli asakis bavSvebi emo-
ciebis regulirebis strategiebs swavloben. Tbili, momTmeni mSoblebi, romlebic bavS-
vebs verbaluri axsnebiT (sityvierad) da strategiebis SeTavazebiT grZnobebis gagebasa
da kontrolSi exmarebian, maTSi stresuli mdgomareobidan gamosvlis unars aZliereben
(Gottman, Katz, & Hooven, 1997). xolo im bavSvebs, romelTa mSoblebic dadebiT emociebs
iSviaTad gamoxataven, sakuTari Svilebis grZnobebis ignorirebas axdenen, sakuTar si-
brazesa da gamRizianeblobas ver akontroleben, emociis marTvaSi mudmivi problemebi
aqvT, rac bavSvis fsiqologiur adaptaciaze seriozulad moqmedebs (Calkins & Johnson,
1998; Eisenberg da sxvebi, 2001; Gilliom da sxvebi, 2002; Katz & Windecker-Nelson, 2004).
rogorc Cvilebs, ise skolamdeli asakis bavSvebsac, Zlieri uaryofiTi emociis
gancdisas, uWirT sakuTari emociebis SezRudva da gamaRizianebeli movlenisgan yur-
adRebis gadatana. emociis regulaciis SezRuduli unaris mqone umcrosi bavSvebi sxva-
Ta distresze gaRizianebiT pasuxoben _ imedgacruebaze braziTa da agresiiT reagire-
ben, maswavleblebsa da Tanatolebs cudad ewyobian, skolis rutinasTan morgebulis
sirTuleebs ganicdian (Chang da sxvebi, 2003; Denham da sxvebi, 2002; Shields da sxvebi,
2001). radgan aseTi emociurad moreagire bavSvebi rTulad aRsazrdelebi arian, xSirad
araefeqturi aRzrdis msxverplni xdebian, rac maTSi emociuri TviTregulaciis mwir
SesaZleblobas ganapirobebs.
ra Tqma unda, zogjer emociis regulirebis kargi unaris mqone bavSvebsac uWirT
grZnobebis marTva. skolamdelTa cocxali warmosaxvis unari da miTiuris realurisa-
gan gansxvavebis jer kidev bolomde Camouyalibebeli SesaZlebloba, bavSvobis adreuli
periodisaTvis damaxasiaTebel SiSs iwvevs. Semdeg gverdze moyvanili rekomendaciebis
gamoyenebiT ufrosebi bavSvebs SiSebis marTvaSi daexmarebian.
526
codnis gamoyeneba
bavSvebis daxmareba adreuli bavSvobisaTvis damaxasiaTebeli SiSis marTveaSi
SiSi rekomendacia
sabavSvo baRi an Tu bavSvi baRSi wasvlis winaaRmdegia, magram iq yofnisas erTxel mainc kom-
bavSvze zrunva fortulad igrZno Tavi, maSin SiSi gaorebulia. bavSvSi damoukideblobis
(bavSvTa social- grZnobis gaRvivebisas iyaviT Tbili da yuradRebiani. Tu bavSvs baRSi
uri uzrunve- yofnis eSinia, gamoikvlieT SiSis mizezi – iqneb es maswavlebelia an bavSvebi,
lyofa) anda adamianebiT savse, xmauriani garemo. mimarTeT sxva saSaulebebs, mag-
aliTad, sabavSvo baRSi garkveuli dro bavSvTan erTad gaatareT.
10 wlis asakSi bavSvebis didi nawili emociebis marTvis or ZiriTad strategias So-
ris adapturad moZraobs. problemebze centrirebuli marTvisas bavSvebi situacias
afaseben, rogorc cvalebads, acnobiereben sirTuleebs da wyveten, rogor daZlion
da gadalaxon es sirTuleebi. Tu ver axerxeben problemis mogvarebas, emociaze cen-
trirebul marTvaze erTvebian, rodesac bavSvebi distress Sinaganad akontroleben da
Sedegi praqtikulad veRar Seicvleba (Kliewer, Fearnow, & Miller, 1996; Lazarus & Lazarus,
1994). magaliTad, ufrosi moswavleebi SfoTvis aRmZvreli testis dros an maTze mego-
bris gabrazebis SemTxvevaSi problemis mogvarebis SesaZleblobas afaseben da social-
uri mxardaWeris, rogorc saukeTeso strategiis, Ziebas iwyeben. magram im SemTxvevaSi,
Tu Sedegi maT kontrols ar eqvemdebareba, magaliTad, miiRo cudi niSni – isini yur-
adRebis gadatanas an situaciis im kuTxiT Seafasebas cdiloben, romelic arsebuli
mdgomareobis miRebaSi daexmareba: `SesaZloa, yvelaferi gacilebiT cudad damTavre-
buliyo, meore testi iqneba~. skolamdelTagan gansxvavebiT, skolis asakis bavSvebi
emociis regulirebisaTvis gacilebiT xSirad mimarTaven amdagvar Sinagan strategiebs
– cvlilebas, rasac situaciis Sefasebis, misi gaazrebisa da grZnobebis gansazRvris
gaumjobesebuli SesaZlebloba ganapirobebs (Brenner & Salovery, 1997). amis Sedegad SiSe-
bi TandaTanobiT mcirdeba (Gullone, 2000).
kognituri ganviTareba da socialuri gamocdilebis SeZena bavSvebs marTvis sx-
vadasxva strategiis gamoiyenebis SesaZleblobas aZlevs. emociuri TviTregulaciis sa-
Tanado ganviTareba, axalgazrda adamianebSi aRvivebs emociuri TviTSefasebis grZno-
bas - sakuTari emociuri gamocdilebis kontrolis grZnobas (Saarni, 2000). es grZnoba
sasikeTo TviTSefasebisa da optimisturi Sexedulebis Camoyalibebas uwyobs xels, rom-
lebic SemdgomSi maT emociuri problemebis gadalaxvaSi exmarebaT.
brazi bavSvebi ki, romelTa religia simSvides qadagebs, xSir SemTxvevaSi situacias
`arauSavs~ afasebdnen, rogorc - `arauSavs (ra gaewyoba)~. zog SemTxvevaSi bavSvebi sxva emo-
50 ciebs irCevdnen, magaliTad, `sixaruls~, `sevdas~, `SiSs~, magram aRniSnuli am ori
procentuli maCvenebeli
30
socialuri referencia
socialuri referencia gaurkveveli situaciis Sefasebisas sxva
adamianis emociur reaqciaze dayrdnobaa. 8-10 Tvidan dawyebuli,
rodesac Cvilebi sagnebisa da movlenebis Sefasebas sxvebis msgavsad
iwyeben, socialuri referencia ufro xSirad iCens Tavs. mravalma
530
ori wlis bavSvi: [mamis dayvirebis Semdeg bavSvi gabrazda da pasuxad uyvira] `
gabrazebuli var Senze, mama. mivdivar, naxvamdis!~
ori wlis bavSvi: [rodesac bavSvi dainaxa, romelic tiroda, magram cxvirsaxocs
ar iRebda] ` deda, ani tiris. ani nawyenia.~
eqvsi wlis bavSvi: [dedis komentarze, `mZimea bavSvis tirilis mosmena~ pasuxad]
`SenTan SedarebiT CemTvis aseTi mZime araa.~ [rodesac dedam hkiTxa amis
mizezi, man upasuxa] ` Sen joni Cemze metad giyvars! me is sul cotaTi mi-
yvars, Sen ki – Zalian. vfiqrob, rom swored amitom SenTvis misi tirilis
mosmena ufro mZimea.~
eqvsi wlis bavSvi: [eklesiaSi patara biWs, romlis dedac sxvasTan sasaubrod
gavida, awynarebs] `is male dabrundeba, nu geSinia, me aq var.~ (Bretherton da
sxvebi, 1986, pp. 536, 540, 541).
maRla adis~; `is mowyenilia, radgan mas deda enatreba~). skolamdeli asakis bavSvebi
emociis axsnisas, ZiriTadad gare faqtorebs da ara Sinagan mdgomareobas eyrdnobian.
Ees is balansia, romelic asakTan erTad icvleba (Levine, 1995). me-11 TavSi vnaxavT, rom 4
wlis Semdeg bavSvebi acnobiereben, rom survili da rwmena qcevas mamotivirebelia. amis
Sedegad izrdeba maTi codna emociis gamomwvev Sinagan faqtorebze.
skolamdeli asakis bavSvebs winaswar SeuZliaT gansazRvron konkretuli emociis
gamoxatvisas Tu ras moimoqmedebs misi Tanatoli Semdeg. oTxi wlis bavSvebma ician, rom
gabrazebuli bavSvi viRacas daartyams, bednieri bavSvi ki sakuTar bednierebas albaT
ufro sxvebs gauziarebs (Russell, 1990). isini acnobiereben, rom fiqri da grZnoba urT-
ierTdakavSirebulia – Tu adamians warsulSi momxdari arasasiamovno gamocdileba
gaaxsenda, is albaT ufro mowyenili gaxdeba (Lagattuta, Wellman, & Flavell, 1997). metic,
isini sxvebSi uaryofiTi emociebis ganmuxtvis saSualebas swrafad pouloben, magali-
Tad, mowyenilobis Sesamsubuqeblad exutebian (Fabes da sxvebi, 1988).
Sua bavSvobaSi sxvaTa emociebis axsnisas urTierTsapirispiro signalebis gansaz-
Rvris SesaZlebloba umjobesdeba. 4-5 wlis bavSvebs aCvenes suraTi, romelzec gamosax-
uli iyo bednieri gamometyvelebis mqone bavSvi. igi gatexili velosipedis win idga. am
asakis bavSvebma suraTis Sefasebisas ZiriTadad emociuri informacia gaiTvaliswines:
`is bednieria, radgan velosipediT seirnoba moswons~. 8-9 wlis asakSi, bavSvebi xSir Sem-
TxvevaSi or signals erTmaneTs ukavSireben: `is bednieria, radgan mama gatexili velo-
sipedis gakeTebas dapirda~ (Gnepp, 1983; Hoffner & Badzinski, 1989). asakTan erTad ufrosi
bavSvebi acnobiereben, rom adamianebs erTi da imave dros erTze meti emociis gancda
SeuZliaT, emociebi siZlieriT gansxvavdeba da TiToeuli maTgani SesaZloa dadebiTi an
uaryofiTi iyos (Pons da sxvebi, 2003). skolamdeli asakis bavSvebi ki piriqiT, ori grZno-
bis erTad arsebobas uaryofen, iseve, rogorc ver axdenen ori cvladis (simaRle da si-
gane) gaerTianebas, piaJes `siTxis konservaciis amocanebSi~ (ix. me-6 Tavi).
skolis asakis bavSvebs Sereuli emociebis gacnobiereba exmareba aRiqvan is, rom ada-
mianis gamometyveleba mis realur grZnobebs SesaZloa ar Seesabamebodes (Saarni, 1999). es
me-s cnobierebasTan dakavSirebuli emociebis gaazrebasac uwyobs xels. magaliTad, 8-9
wlis bavSvebs esmiT, rom simorcxve aerTianebs or grZnobas: piradi arasrulfasovnebis
gamo sakuTar Tavze brazsa da sxvisi imedebis gacruebisgan gamowveul sevdas (Harter,
1999). Sua bavSvobaSi, metakogniciis ganviTarebasTan erTad (azrovnebis sxvadasxva
aspeqtebis gacnobiereba da gageba), me-7 TavSi ganxiluli masalebis Tanaxmad, emociebis
gacnobiereba iwyeba.
skolamdeli asakis bavSvma TamaSi
socialuri gamocdileba da emociis aRqma deda skolam- Sewyvita, rodesac SeniSna, rom Tana-
deli asakis SvilebTan saubrisas rac ufro xSirad asaxelebs ama toli dardiani iyo. emociis mize-
Tu im emociis ganmsazRvrel sityvas, rac ufro metad ganmartavs zebisa da Tanmimdevrobis codna mas
mas, bavSvebi miT ufro met ` emociur sityva~ iyeneben. dedis mier SesaZleblobas aZlevs, gansazRvros ram
gaanawyena biWuna da ras moimoqmedebs is
emociuri azrebis xelSewyoba (`risi eSinia mas?~) 2 wlis bavSvis emo-
Semdeg. © Laura Dwight Photography
ciuri metyvelebis kargi winapirobaa. skolamdeli asakis ufrosi
bavSvebisaTvis ganmarteba (`is sevdiania, radgan misi ZaRli gaiqca~)
ufro mniSvnelovania (Cervantes & Callanan, 1998). gagonebT Tu ara
es me-6 TavSi ganxilul bijgis koncefcias (efeqturobisaTvis,
ufrosis mier bavSvis swavleba bavSvis kompetenciis zrdas unda
moergos)?
is skolamdeli bavSvebi, romelTa mSoblebic sakuTar emociur
reaqciebs xSirad acnobiereben da sxvadasxva emociebis Sesaxeb sa-
Tanado codnas aZleven sakuTar Svils, ufro gviandel asakSi ms-
gavsi emociebis gamocdisas ukeT axdenen sxvaTa emociebis Sefase-
bas (Denham & Kochanoff, 2002). isic, rom ojaxis wevrebi raime Temis
ganxilvisas erTmaneTs ar eTanxmebian, aseve xelSemwyobia. erT-
erTma kvlevam cxadyo, rom im dedebs, romlebmac 2-1/2 wlis bavS-
vebTan konfliqtisas Tavisi grZnobebi axsnes da garkveuli kom-
532
promisi gamonaxes, iseTi Svilebi hyavdaT, romlebsac 3 wlis asakSi emociis aRqma ukeT
SeeZloT da isini uTanxmoebis mosagvareblad iseTive strategiebs iyenebdnen, rogorc
maTi dedebi (Laible & Thompson, 2002). msgavsi dialogi bavSvebs ufrosebis komunikaciis
unaris aRdgenisas emociis mizezebisa da Tanmimdevrobis gaazrebaSi exmareba. garda
amisa, dedebTan Tbili, usafrTxo urTierTobis mqone 3–5 wlis bavSvebs emociebis aR-
qmis ukeTesi SesaZlebloba aqvT. SesaZloa amas isic ganapirobebs, rom usafrTxo mi-
jaWvuloba dedasa da bavSvs Soris grZnobebze saubrebTan aris dakavSirebuli (Laible &
Thompson, 1998, 2000).
skolamdeli asakis bavSvebi ufrosebTan saubrisas rac ufro met informacias iRe-
ben emociasTan dakavSirebiT, miT ufro cdiloben sakuTari codnis sxva situaciebSi
gadatanas, magaliTad, emociuri saubrebisas da-ZmebTan da megobrebTn, gansakuTrebiT
ki sociodramatuli TamaSis dros (Brown, Donelan-McCall & Dunn, 1996; Hughes & Dunn,
1998). Aaseve, emociis aRqmas iseTi TamaSebi exmareba, romlis drosac bavSvebi, miT ufro
da-ZmebTan TamaSisas, sxvadasxva gamogonili personaJis rols asruleben (Youngblade
& Dunn, 1995). daZmuri urTierToba da grZnobebis xSiri gamoxatva emociebis adreuli
SeswavlisaTvis xelsayreli situaciaa. rodesac mSoblebi da-Zmebs Soris uTanxmoebi-
sas erevian da maT morigebas cdiloben, skolamdeli asakis bavSvebi sakuTari da-Zmis
grZnobebis mimarT ufro sensitiurebi xdebian (Perlman & Ross, 1997). isini da-Zmebis
grZnobebs (`Sen gabrazdebi me Tu es ar giwilade~) sul ufro xSirad iTvaliswineben da
winaswar gansazRvraven maT. amitom, isini erTmaneTSi naklebad Cxuboben.
emociebis codna bavSvebs sxvebTan urTierTobebSi exmareba. 3-5 wlis asakSi megobris-
Tvis tkivilis miyenebis Semdeg mis gamosworebas cdiloben (Brown & Dunn, 1996; Dunn,
Brown, & Maguire, 1995). agreTve, bavSvebi sxvaTa grZnobebs rac ufro metad iTvaliswine-
ben, miT ufro met siyvaruls imsaxureben Tanatolebis mxridan (Fabes da sxvebi, 2001).
isini TiTqos acnobiereben, rom sxvaTa emociebis codna da sakuTaris axsna - ganmarteba
urTierTobis xarisxs zrdis.
empaTia da simpaTia
empaTiisas emociebis gageba da gamoxatva urTierTdakavSirebulia, vinaidan empaTi-
uri sapasuxo reaqciisaTvis, rogorc sxvaTa emociebis codna, ise TanagrZnobaa saWiro.
Tanamedrove Teoretikosebi SeTanxmdnen, rom empaTia moicavs kognituri unarisa da
afeqtis kompleqsur interaqcias: sxvadasxva emociis gansazRvris SesaZleblobas, sx-
vebis emociuri mdgomareobis miRebis unarsa da am pirovnebis TanagrZnobas an emociur
reagirebas. skolamdeli asakis periodidan dawyebuli, empaTia prosocialuri anu al-
truistuli qcevis – moqmedebebs, romlebic mimarTulia sxvaTaAsasargeblod sakuTari
TavisaTvis yovelgvari jildos moTxovnis gareSe - mniSvnelovani motivatoria (Eisen-
berg & Fabes, 1998). miuxedavad amisa, empaTia yovelTvis keTil da TanagrZnobis qmede-
bebs ar gulisxmobs. zogierT bavSvebSi sevdiani ufrosis an Tanatolis TanagrZnobisas
pirovnuli distresi mZafrdeba. am grZnobaTa dasaZlevad bavSvi fokusirebas sakuTar
Relvaze ufro axdens, vidre im pirovnebaze, romelsac es sWirdeba. amis Sedegad, em-
paTiis gadazrda simpaTiaSi – wuxilis an dardis gamoxatuleba da gancda sxva adamianis
mimarT – ar xdeba.
empaTiis ganviTareba empaTias sakmaod Rrma fesvebi aqvs. axalSobilebi sxva bavS-
vebis tirilis pasuxad Tavadac iwyeben tirils. SesaZloa es empaTiuri sapasuxo reaqci-
is primitiuli reaqciaa (Dondi, Simion, & Caltran, 1999). sensitiur, pirispir urTierTo-
baSi Cvilebi sakuTar mzrunvelebTan amyareben emociur `kavSirs~ – esaa gamocdilebebi,
romlebic empaTiisa da sxvebze zrunvis fundamenti (Zahn-Waxler, 1991).
me-s cnobierebasTan dakavSirebuli emociebis msgavsad, realuri empaTia bavSvisgan
imis gagebas moiTxovs, rom sakuTari `me~ sxva adamianebisgan gansxvavdeba. TviTSegnebis
ganviTarebasTan erTad, daaxloebiT 2 wlis bavSvebi TanagrZnobas iwyeben. isini aram-
arto TanaugrZnoben sxvis ubedurebas, aramed xSirad mis Semsubuqebasac cdiloben.
533
niSnulebi
emociuri ganviTareba
asaki emociis gamoxatva emociis gageba
7-12 Tve brazisa da SiSis sixSire da intensivoba iz- gansazRvravs sxvaTa emociuri signale
rdeba. bis mniSvnelobas.
mzrunvels Cndeba socialuri referencia.
usafrTxoebis bazisad iyenebs.
emociebis regulirebas axdens stimulTan
miaxloebiT da daSorebiT.
3-6 weli arsebobs aSkara kavSiri simorcxvis emociebsa ixveweba ufro zusti da kompleqsuri
da TviTSefasebas Soris. xdeba emociis mizezebis, Tanmimdevro-
sakuTari Tavis wardgenisa da bisa da qcevebis signalebis gageba.
metyvelebis gaumjobesebasTan metyvelebis gaumjobesebasTan erTad
erTad emociebis regulirebi- empaTia ufro gamomsaxveli da gaazre-
saTvis aqtiur strategiebs buli xdeba.
iyenebs.
iwyebs emociis gamoxatvis
wesebTan Sewyobas; SeuZlia
dadebiTi emocia gamoxatos
maSinac ki, rodesac Tavad amas ar ganicdis.
7-11 weli me-s cnobierebasTan dakavSirebuli emociebi sxvaTa emociebis axsnisas SeuZlia urT-
erTiandeba Sinagani upiratesobis stand- ierTsapirispiro signalebis gaTvalis
artebTan da karg qcevebTan. wineba.
emociuri TviTregulaciisTvis iyenebs Sinagan icis, rom adamianebs SesaZloa sxvadasxva
strategiebs; Sereuli gancdebi hqondaT da maTi
adapturad cvlis problemebze centrirebul gamometyveleba realur grZnobebs ar
marTvasa da emociaze centrirebul marTvas. gamoxatavdes.
umjobesdeba emociis gamoxatvis wesebTan empaTia emociis gagebasTan erTad
Sewyoba da maTi sruli gacnobiereba. izrdeba.
SeniSvna: es maxasiaTeblebi zogad asakobriv tendenciebs warmoadgens. gansazRvrul asakSi, rodesac es maxasiaTeblebi miiRw-
eva, arsebobs individualuri gansxvavebani.
fotoebi: (marcxena da zeda marjvena) ©Laura Dwight Photography; (qveda marjvena) © David Young-Wolff/PhotoEdit
536
temperamenti da ganviTareba
adamianis daxasiaTebisas – mxiaruli da optimisti an aqtiuri da energiuli, mSvidi,
frTxili, windaxeduli an advilad gaRizianebadi – Cven maT temperaments vgulisxmobT.
temperamenti – adreulad gamovlenili stabiluri individualuri gansxvavebebia reaq-
ciasa da TviTregulaciaSi. reaqciuloba exeba variaciebs siCqareSi da intensivobas
afeqtis, yuradRebisa da motoruli qmedebis dros. rogorc vnaxeT, TviTregulacia
exeba strategiebs, romlebic qcevas cvlian (Rothbart, 2004; Rothbart & Bates, 1998). mkvl-
evarebs bavSvebSi temperamentis variaciebis mimarT mzardi interesi aqvT. es interesi
iman ganapiroba, rom maTi rwmeniT fsiqologiuri Taviseburebebi, romlebic tempera-
ments ayalibebs, ufrosis individualurobis qvakuTxedia.
1956 wels aleqsandre Tomasisa da stela Cesis iniciativiT niu-iorkSi Catarda. e.w.
temperamentis ganviTarebis revoluciuri longituduri kvleva, romlis drosac 141
bavSvze adreuli Cvilobis asakidan momwifebulobis periodamde dakvirveba ganxor-
cielda. Sedegebma gviCvena, rom temperaments bavSvis fsiqologiuri problemebis gaz-
rda an piriqiT, bavSvis Zalian stresuli ojaxuri yofis negatiuri efeqtebisagan dacva
SeuZlia. amavdroulad, Tomsonma da Cesma (1977) aRmoaCines, rom bavSvis temperamentis
mniSvnelovnad Secvla SesaZlebelia aRzrdis meTodiT (miRebuli gamocdilebebi).
am kvlevebis Sedegebma ganapiroba temperamentis ufro detalurad kvleva-Seswav-
la, rac stabilurobas, biologiur fesvebsa da aRmzrdelobiT gamocdilebaSi Carevas
moicavda. modiT, aRniSnuli Tema temperamentis struqturis anu Sedgenlobisa da misi
gazomvis meSveobiT ganvixiloT.
temperamentis struqtura
Tomasisa da Cesiseuli cxra kriteriumi (ix. cxrili 10.1) temperamentis pirveli
mniSvnelovani modelia, romelmac safuZveli yvela Semdgom modelebs daudo. rodesac
Cvilebi da bavSvebi qcevas detalurad daaxasiaTebs mSoblebTan gasaubrebisas da maTi
Sefaseba am kriteriumebis mixedviT konkretuli Tvisebebis dajgufebiT moxda, bavS-
vebis 3 tipi Camoyalibda:
wyaro: marcxena: Thomas & Chess, 1977; marjvena Rothbart, Ahadi & Evans, 2000; Rothbart & Mauro, 1990
538
fotoze gamosaxul dedas surs, rom misma 3 wlis bavSvma saTamaSo gadados
da sxva saqmiT dakavdes – SeiZleba sadilobis droa an sadme unda waiyvanos. am
rTuli bavSvisTvis msgavsi cvlileba krizisulia da axal gamocdilebasa da cvli-
lebaze uaryofiTad reagirebs. © Daemmrich/Thr Image Works.
temperamentis Sefaseba
temperamentis Sefaseba xSirad mSoblebTan gasaubrebis an maT mier kiTxvaris Sev
sebis meSveobiT xdeba. garda aRniSnulisa, bavSvis temperamentis gansasaRvrad pedia-
trebis, maswavleblebis, sxva nacnobi adamianebis mier bavSvis qcevebis Sefaseba da mkv-
levarebis mier laboratoriuli dakvirvebac gamoiyeneba. mSoblis mier mowodebuli
informacia ufro mniSvnelovania, vinaidan mSobeli Svils ukeT icnobs da icis, rogor
moqmedebs bavSvi sxvadasxva situaciaSi (Gartstein & Rothbart, 2003). gasaTvaliswinebelia
is garemoebac, rom mSoblisgan miRebuli informacia miCneulia araobieqturad. magali-
Tad, mSoblebis warmodgena jer ar dabadebuli bavSvis temperamentze, maT mier Semd-
gomSi mowodebul informaciaze axdens gavlenas (Diener, Goldstein, & Mangelsdorf, 1995).
agznebuli da depresiuli dedebi Tvlian, rom maTi Svilebi gansakuTrebulad rTuli
bavSvebi arian (Mebert, 1991). magram, miuxedavad amisa, mSoblebisgan miRebuli infor-
macia bavSvis qcevebis Sesaxeb garkveulwilad emTxveva mkvlevarebis mier Catarebuli
dakvirvebebis safuZvelze miRebul informacias (Mangelsdorf, Schoppe, & Buur, 2000). Za-
lian mniSvnelovania, mSoblebis mier sakuTari Svilis da misi qcevebis aRqmac, radgan
mis safuZvelze bavSvebsa da maT reaqciebze mSoblis warmodgenis Sefasebas SevZlebT.
539
sqema 10.3
imdenad gaRiziandnen, rom sruli kursis Catareba ver moxerxdes (Wachs & Bates, 2001).
miuxedavad am yvelafrisa, laboratoria bavSvis gamocdilebis kontrolis saukeTeso
adgilad rCeba. mkvlevarebi laboratoriaSi qcevaze dakvirvebisa da fsiqofiziologi-
uri Sefasebis gaerTianebiT temperamentis biologiuri safuZvlebis dadgenas marti-
vad SeZleben.
Tanamedrove seriuli kvlevebis Sedegebis mixedviT mkvlevarebma daadgines, rom
ufrosebisTvis micemuli amocanis msgavsi sivrcul-sapirispiro amocana, romelic Za-
lisxmeviT kontrols gansazRvravs, adreul periodSi – SeiZleba gamoyenebul iqnes ro-
goricaa 21/2 – 3 wlis asakSi. 10.3 sqemaze naCvenebia bavSvi, romelic kompiuteris ekrans
akvirdeba. am ekranis manjvena da marcxena mxares saxlebia gamosaxuli. orive saxlSi ki
multiplikaciuri filmis gmirebi arian Casmuli. TiToeuli multiplikaciuri filmis
gmiri xan sakuTari saxlis zeviT (sivrculad SeTanxmebuli cda), xan ki meore gmiris
saxlis zeviT (sivrculad araSeTanxmebuli cda) Cndeboda. amocana ki SemdegSi mdgo-
mareobda: bavSvi yovel gmirs sakuTar saxlSi moxvedraSi exmareboda, amisaTvis ki mas
Sesabamis saxlze xeli unda daedo – esaa reaqcia, rac sivrculad araSeTanxmebul cda-
Si, suraTis mxaresve mdebare saxlis misawvdomad Zlieri impulsis CaxSobas saWiroeb-
da. bavSvis qmedeba ZalisxmeviT kontrolis sxva sazomTan, maT Soris gemrieli msubuqi
sauzmis molodinTan dadebiTad iyo dakavSirebuli, iseve, rogorc mSoblebTan asoci-
rebul akrZalul impulsebTan da frustraciis daZlevasTan. (Gerardi-Caulton, 2000; Roth-
bart da sxvebi, 2003). fMRI kvlevam gviCvena, rom ufrosebSi, aseTi urTierTsapirispiro
konfliqturi amocanebi Tavis tvinis Sublis wilis, romelic tvinis bevr nawils Soris
urTierTsapirispiro tendenciebis gadaWras pasuxobs, garkveuli ubnebis aqtivirebas
ganapirobebs (Botvinick da sxvebi, 2001). mkvlevarebi Tvlian, rom urTierTsapirispiro
tendenciebis SeTanxmeba ZalisxmebiTi kontorlisaTvis arsebiTia. cxovrebis mesame
wels sivrcul-sapirispiro amocanebis SesrulebiT miRebulma Sedegebma SesaZloa am
nervuli qselis adreuli ganviTareba asaxos.
mravali fsiqofiziologiuri kvleva fokusirebuli iyo bavSvebis or tipze, kerZod
ki im bavSvebze, romlebic avlenen temperamentis sapirispiro ukiduresobas: dadebiT
afeqtsa da SiSis distress kriteiums (ix. cxrili 10.1): SezRuduli an morcxvi bavS-
vi – bavSvi, romlis temperamenti xasiaTdeba uaryofiTi reaqciiT da ukan ixevs axali
stimulis arsebobisas da SeuzRudavi anu socializebuli bavSvi – bavSvi, romlis tem-
peranetic xasiaTdeba dadebiTi emociiT da siaxleze damokidebulebiT. rogorc amas
moyvanili Tema „biologia da garemo` gvamcnobs, biologiuri reaqciuloba, rac gulis
540
biologia da garemo
simorcxvisa da socializebulobis
ganviTareba
ori 4 Tvis bavSvi, lari da miCi, miiyvanes jerom bavSvebis umravlesobam zne Seicvala. isini droTa
kaganis laboratoriaSi, sadac mkvlevari maT reaq- ganmavlobaSi ufro Sualedurebi gaxdnen. biolo-
cias akvirdeboda mravalferovan ucnob gamRiz- giuri struqtura da bavSvis aRzrdis gamocdileba
ianeblebze. orive bavSvs axali xmebi moasmenines da temperamentis stilsa da stabilurobaze axdens
xedebi aCvenes. moZrav dekoraciebze feradi saTa- gavlenas.
maSoebi iyo gamosaxuli. siaxlis danaxvisas larim
kunTebi daWima, xelebi da fexebi aamoZrava da tiri- simorcxvisa da socializebulobis
li iwyo. miCi ki, piriqiT, mSvidad iyo, siamovnebis- fiziologiuri TanafardobiTi cnebebi
gan iRimoda da RuRunebda.
axalfexadgmuli lari da miCi isev miiyvanes kagani darwmunebulia, rom kontrastuli tem-
laboratoriaSi, sadac maT sxeulze eleqtrodebi peramentis Camoyalibebas nuSisebri jirkvalis
moaTavses da gaurkvevlobis gamomwvevi proce- gaRizianebaSi, garidebis reaqciebs Tavis tvinis
dura Cautares _ gulis cemis sixSiris gasazomad Sida struqtura da arsebuli individualuri gan-
sda sisxlis wnevis gasazomad xelebze manJetebi sxvavebebi uwyobs xels. morcxv, SezRudul bavS-
gaukeTes: saTamaSo robotebi, cxovelebi da To- vebSi axali stimuli advilad aRagznebs nuSisebr
jinebi maT Tvalwin moZraobdnen; maTTvis ucnobi jirkvals, Tavis tvinis qerqTan mis damakavSire-
adamianebi atipurad iqceodnen an originalur kos- blebsa da simpaTikur nervul sistemas, romelic
tiumebSi gamowyobilebi gamodiodnen. yovelives xifaTis dros sxeuls qmedebisTvis amzadebs. so-
amis danaxvisas lari swrafad moibuza, gulCaTxro- cializebul, gaxsnil bavSvebSi imave donis stim-
bili gaxda, miCi ki interesiT uyurebda, icinoda da uli minimaluri aRgznebis maprovocirebelia.
saTamaSoebsa da ucnob adamianebs uaxlovdeboda. am Teoriis gasamtkiceblad, ucnobi adamianebis
isini 41/2 wlisebi iyvnen, rodesac kaganis labo- fotoebis daTvalierebisas im ufrosebSi, romle-
ratorias mesamed estumrnen. lari ucnob ufrosTan bic cxovrebis meore wels gulCaTxrobili bavS-
gasaubrebisas mxolod kiTxvebze pasuxobda da iR- vebis jgufs miakuTvnes, nuSisebr jirkvalSi fMRI
imeboda, miCi ki ufross kiTxvebs usvavda da sia- gacilebiT didi aqtivoba aisaxa, vidre im ufroseb-
movnebiT esaubreboda. gasarTob oTaxSi ori ucxo Si, romlebic axalfexadgmulobis periodSi gaxs-
Tanatolis danaxvisas larim ukan daixia da Soridan
yureba daiwyo, xolo miCma axali megobrebi ucbad nili da laRi bavSvebis jgufs ganekuTvnebodnen
SeiZina. (Schwartz da sxvebi, 2003). nuSisebri jirkvlis meSve-
longituduri kvlevisas, romelic as kavkasiel obiT, damatebiTi fiziologiuri reaqciebis mixed-
bavSvze Catarda, kaganma (1998) daadgina, rom 4 Tvis viT ori emociuri stili gamovlinda:
bavSvebis (laris msgavsi) daaxloebiT 20 procenti
siaxlis SemTxvevaSi advilad Riziandeboda: 40 pro- guliscemis sixSire. cxovrebis pirveli
centi (miCis msgavsi) axal gamocdilebas mSvidad, kvirebidan morcxvi bavSvebis guliscemis
kmayofilebiTac ki xvdeboda. am jgufebis bavSvebis sixSire gacilebiT maRalia, vidre sociali-
daaxloebiT 20 – 30 procentSi temperamentis sti- zebuli bavSvebisa. garda amisa, isini ucnob
li (Tavisebureba) ucvleli darCa: laris msgavsi movlenebze ufro swrafad reagireben. (Snid-
bavSvebi gaubedav, SezRudul axalfexadgmul da man da sxvebi, 1995).
skolamdeli asakis bavSvebad Camoyalibdnen, xolo
kortizoni. morcxv bavSvebSi, socialize-
miCis msgavsebi – socializebul, SeuzRudav bavS-
bul bavSvebTan SedarebiT, nerwyvSi stresul
vebad (Kagan, 2003; Kagan & Saudino, 2001). magram
hormon kortizonis koncentraciaSi metia
cemiT, hormonebis doniT, Tavis tvinis qerqis Sublis wilSi EEG Tavis tvinis talRe-
biT aisaxeba, bavSvebs SezRuduli da SeuzRudavi temperamentis mixedviT ganasxvavebs.
SezRuduli temperamentis xangrZlivoba bavSvis aRzrdis meTodze mniSvnelovnadaa
damokidebuli.
temperamentis stabiluroba
mravalma kvlevam cxadyo, rom bavSvebis yuradRebis moculobis, socializebulobis,
simorcxvis an ZalisxmeviT kontrolis maRali an dabali maCvenebeli ramdenime Tvis an
541
(Gunnar & Nelson, 1994; Kagan & Snidman, 1991). romlebic saTanado qceviT bavSvebisgan axal ga-
Tvalis gugis gafarToeba, sisxlis wneva mocdilebasTan miaxloebas moiTxoven, maT SiSis da-
da kanis zedapiris temperatura. sociali- ZlevaSi exmarebian (Rubin da sxvebi, 1997).
zebul bavSvebTan SedarebiT morcxv bavS- ucvlel adreul SezRudulobas zedmet si-
vebSi siaxlis SemTxvevaSi Tvalis gugebis frTxilemde, socialur gulCaTxrobilobamde,
gafarToeba, sisxlis wnevis mateba da TiTis dabal TviTSefasebamde da simartovis grZnobamde
wverebis gayinva SeiniSneba (Kagan da sxvebi, mivyavarT (Fordham & Stevenson-Hinde, 1999; Rubin,
1999). Stewart, & Coplan, 1995). simorcxve mozardobis (
periodSi Zlieri SfoTis problemebs warmoSobs,
adamianebTan da sagnebTan miaxloeba-garidebis gansakuTrebiT ki sociofobias – socialur situa-
kidev erTi fiziologiuri Tanafardobis cneba Ta- ciebSi damcirebis Zlier SiSs (Prior da sxvebi, 2000;
vis tvinis qerqis Sublis marjvena da marcxena wilSi Schwartz, Snidman, & Kagan, 1999). imisaTvis, rom
tvinis talRebis modelia. morcxv Cvilebsa da skol- SezRudulma bavSvebma SeZlon TavSekavebulobis
amdeli asakis bavSvebSi eleqtroencefalogram- kontroli, ganiviTaron efeqturi socialuri un-
am Tavis tvinis Sublis marjvena wilis (romelic ari da Camoiyalibon Rirseuli urTierTobebi, aR-
uaryofiTi emociebis reaqciulobasTanaa dakav- zrda maTi temperamentis Sesabamisi unda iyos. am
Sirebuli) aqtivoba aCvena; socializebul bavSvebSi Temas, rogorc am, aseve Semdeg TavebSi ganvixilavT.
suraTi sapirispiro iyo (Calkins, Fox & Marshall,
1996). nuSisebri jirkvalis neruli aqtivoba Tavis
tvinis qerqs gadaecema da SesaZloa swored es gana-
pirobebs msgavs gansxvavebebs. SezRudul bavSveb-
Sic SeimCneva Tavis tvinis qerqSi didi, ganzogade-
buli aqtivoba. es ki Zlieri emociuri aRgznebisa da
potenciuri xifaTis gamomwvevi axali situaciebis
seriozuli monitoringis maniSnebelia (Henderson
da sxvebi, 2004).
wlis Semdeg (zog SemTxvevaSi _ ufros asakSic ki) Catarebuli Sefasebisas ZiriTadad
ucvleli rCeba (Caspi da sxvebi, 2003; Kochanska & Knack, 2003; Pedlow da sxvebi, 1993; Roth-
bart, Ahadi & Evans, 2000; Ruff & Rothbart, 1996). miuxedavad amisa, temperamentis saerTo
stabiluroba saSualoze dabalia (Putnam, Samson, & Rothbart, 2000). umetesoba icvleba
zogierTi bavSvi ki ara.
temperamenti asakTan erTad viTardeba swored es aris is ZiriTadi mizezi, rac tem-
peramentis cvalebadobas ganapirobebs. ilustraciisTvis, modiT, SevxedoT gaRiz-
ianebisa da aqtivobis dones. gaixseneT me-4 Tavidan, rom bavSvebis umravlesoba dabade-
bidan pirveli Tveebis ganmavlobaSi xSirad tiris da aRgznebulia. yuradRebisa da
542
+.10
mSoblebis midrekileba, gamoyon sakuTari Svilis
0 mkvlevarTa unikaluri Tvisebebi, maTi gavlenas axdens bavSvis aR-
Sefaseba zrdis stilze. erTkvercxujredis 3 wlis tyupebis
–.10 Seswavlisas dedebi sakuTar bavSvebs sxvadasxvagvarad
gansxvavebuli
temperamenti epyrobodnen, ramac tyupebis fsiqologiur adapta-
–.20 mSoblebis ciaSi gansxvavebebi ganapiroba. is tyupiscalebi, rom-
Sefaseba
lebsac naklebad sjidnen da Tbilad eqceodnen, ufro
–.30 dadebiTi znis bavSvebi iyvnen, prosocialuri qcevebi
da qcevasTan dakavSirebuli naklebi problemebi hqon-
daT (Deater-Deckard da sxvebi, 2001). yoveli bavSvi, Tavis mxriv, momvlelebSi iwvevs sa-
pasuxo reaqcias, romelic SesabamisobaSia mSoblebis rwmenis da bavSvis temperamentis
ganviTarebasTan.
ojaxSi, sxvadasxva gamocdilebis miuxedavad, da-Zmebs sakuTar sazogadoebaSi – Ta
natolebTan, megobrebTan, maswavleblebTan da sxva adamianebTan – gansakuTrebuli ga-
mocdileba aqvT. es pirovnuli Tvisebebis ganviTarebaze axdens gavlenas (Caspi, 1998).
asakis matebasTan erTad, isini erTmaneTisagan gansxvavebuli gzebis Ziebas iwyeben.
yvela zemoaRniSnuli mizezidan gamomdinare, rogorc erTi kvercxujredis, aseve ori
kvercxujredis tyupebi rac ufro izrdebian, erTmaneTisagan sul ufro da ufro metad
gansxvavdebian (McCartney, Harris, & Bernieri, 1990). rac ufro naklebi urTierToba aqvT
tyupebs erTmaneTTan, miT ufro Zlieria es efeqti.
araTanabar faqtorebs ufro mniSvnelovani gavlena aqvs pirovnuli Tvisebebis ganvi-
Tarebaze, Tu Tanabar garemo gavlenebs anu garemo gavlenebis, romlebic erTnairad vr-
celdeba erT ojaxSi mcxovreb bavSvebze? me-14 TavSi vnaxavT, rom Tanabar faqtorebs, ro-
goricaa ojaxuri stresi da aRzrdis stili, bavSvebis pirovnul Tvisebebze sakmaod Zlier
gavlenas axdens. da bolos, temperamentsa da pirovnul Tvisebebze garemo pirobebi, bavS-
vis gansakuTrebuli Taviseburebebi da ojaxuri pirobebi kompleqsurad zemoqmedebs.
sqema 10.5
+.30
meoTxeklasel Cinel simorcxvisa da morgebulas Soris ko
relaciebis cvlileba bavSvebSi droTa ganmavlobaSi. morcxvi
+.20 Cineli bavSvebi erTi an ori dekadis Semdeg unarian (kompeten-
simorcxvesTan korelacia
maswavle-
blebis tur) da kargad morgebulad adamianebad gvevlinebodnen. magram
+.10 Sefaseba CineTis sabazro ekonomikis gafarToebasa da gaZlierebasTan,
TviTSefasebisa da socializebulobis gazrdasTan erTad kora-
leciis mimarTuleba Seicvala. 2002 wels simorcxve morgebulas-
0 Tan uaryofiTad asocirdeboda, rac dasavleTSi kvlevebiT miRe-
1990 1998
buli Sedegebis identuria. sqemaze maswavleblis mier Sefasebasa
–.10 Tana- da Tanatolebis mier aRiarebas Soris korelacia aris asaxuli.
tolebis liderobasa da akademiur warmatebas Soris cvlilebebi msgavsi pa-
1 2002 mier aRi- terniT xasiaTdeba (adaptirebulia Chen da sxvebi, 2005).
–.20
areba
2
1. simorcxve asocirebuli karg morgebululobasTan
–.30
2. simorcxve asocirebuli cud morgebululobasTan
547
mijaWvulobis ganviTareba
mijaWvuloba Zlieri, grZnobiTi kavSiria, romelic adamianebs maTTvis emociurad
mniSvnelovani adamianebis mimarT aqvT. aseT kavSirs siamovneba moaqvs maTTan urTirTo-
bisas da simyudrove da Sveba _ stresis dross. cxovrebis pirveli wlis meore naxevr-
isTvis, Cvilebi mijaWvulebi arian axlo adamianebze, romlebic maT moTxovnilebebze
reagireben. daakvirdiT, rogor gansakuTrebul yuradRebas aqceven bavSvebi sakuTar
mSoblebs _ rogor iRimeba bavSvi dedis oTaxSi Semosvlisas. xelSi ayvanisas is saxeze
xeliT moferebas, dedis Tmis gamokvlevas iwyebs, exuteba, SiSis SemTxvevaSi dedasTan
micocdeba da ebRauWeba.
froidma pirvelad wamoayena mosazreba, rom dedasTan Cvilis emociuri kavSiri yve-
la sxva gviandeli urTierTobis safuZvelia. garda amisa, froidi marTali iyo, rodesac
Tvlida, rom Cvilisa da mSoblis kavSiris xarisxs arsebiTi mniSvneloba aqvs. Taname-
drove kvlevebis Sedegebidan gamomdinare, es mosazreba gadaxedvas saWiroebs: indivi-
dis mijaWvulobis ganviTarebaze xangrZlivi efeqti damokidebulia ara _ marto Cvilis
adreul gamocdilebaze, aramed mSobelsa da bavSvs Soris xangrZliv urTierTobazec.
548
sqema 10.6
im bavSvTa %-uli r-ba, romlebic
100
ganSorebis SfoTvis ganviTareba. msoflios sxvadasx-
dedasTan ganSorebisas tirian
1.
2. va kulturaSi ganSorebis SfoTva cxovrebis pirveli
80 3. wlis meore naxevarSi Cndeba da matulobs daaxloebiT
4.
15 Tvemde, Semdeg ki klebas iwyebs (wignidan J. Kagan,
60
R.B. Kearsley, & P. R. Zelazo, 1978, infancy: Its Place in Human
40
Development, Cambridge, MA: Harvars University Press, p. 107.
Copyright 1978 by the President and Fellows of Harvard Col-
20 lege. yvela ufleba daculia. ibeWdeba nebarTviT).
0
5 10 15 20 25 30 35 1. afrikeli buSmeni; 2. antigua, gvatemala
asaki TveobiT 3. israeli, kibuci; 4. gvatemaleli indieli
551
mijaWvulobis qcevebze
movlenebi
dakvirveba
SeniSvna: 1-li epizodi daaxloebiT 30 wami grZeldeba; danarCeni epizodebis xangrZlivoba daaxloebiT 3
wuTia. bavSvis Zlieri mousvenrobis SemTxvevaSi ganSorebis epizodebi ufro xanmoklea. xelaxali Sexve-
dris epizodebis xangrZlivoba izrdeba, Tu bavSvs damSvidebisa da saTamaSoebiT xelaxla garTobisTvis
meti dro esaWiroeba.
wyaro: Ainsworth da sxvebi, 1978
mijaWvulobis stabiluroba
1 da 2 wlis bavSvebis mijaWvulobis stabilurobis kvlevaTa Sedegebi mraval-
ferovani iyo. zogierTis monacemebiT, bavSvebis 70-90 procents mSoblebze reaqcia
ucvleli hqonda; sxva kvlevebis mixedviT ki mxolod 30-40 procents Seadgenda (Thomp-
son, 1998, 2000). im bavSvebze axlodan dakvirveba, romelTa reaqcia imave rCeba da imaTze,
visi reaqciac icvleba, ufro Tanmimdevrul suraTs mogvcems. mijaWvulobis xarisxi sa-
Sualo socioekonomikuri statusis (ses) bavSvebSi, romelTa sacxovrebeli pirobebic
damakmayofilebelia, Cveulebriv, usafrTxo da stabiluria. safrTxis mqone mijaWvu-
loba usafrTxo mijaWvulobiT icvleba umetesad im CvilebSi, romlebsac adaptaciis
kargi donis, kargi ojaxuri mdgomareobisa da megobruli kavSirebis mqone dedebi hyavT.
SesaZloa bevri adamiani fsiqologiurad mzad araa gaxdes mSobeli, magram socialuri
xelSewyobis meSveobiT Zalian male iTaviseben am rols. dabali ses-is ojaxebSi, sadac
yoveldRiuradaa stresi, xSiria mSoblebis fsiqologiuri problemebi, mwiria social-
uri daxmareba, mijaWvulobis statusi usafrTxo models Sordeba an erTi safrTxis
mqone modelidan meoreSi gadainacvlebs (Belsky da sxvebi, 1996; Hommerding, & Shaw,
1999; Vondra da sxvebi, 2001).
553
kulturuli saxesxvaobebi
kroskulturulma kvlevebma cxadyo, rom mijaWvulobis modelebs sxvadasxva kultu-
ris qveynebSi sxvadasxva interpretacia aqvs. magaliTad, 10.7 sqema asaxavs, rom germanel
bavSvebSi, amerikel bavSvebTan SedarebiT, garidebis formis mijaWvuloba Warbobs. ma-
gram germaneli mSoblebi Cvilebs damoukideblobisken aqezeben, amgvarad bavSvebis
qceva SesaZloa kulturuli tradiciebisa da gamocdilebis Sedegi iyos (Grossmann da
sxvebi, 1985). afrikaSi maleli xalxis Cvilebze Catarebulma kvlevam gviCvena, rom arc
erT Cvils dedis mimarT garidebis formis mijaWvuloba ar aReniSna (True, Pisani, & Ou-
mar, 2001). miuxedavad imisa, rom ZiriTad mzrunvelebad bebiebi gvevlinebian, maleli
dedebi bavSvebTan axlos rCebian da SimSilis an distresis SemTxvevaSi dauyovnebliv
reagireben.
iaponeli Cvilebic naklebad ganicdian garidebis formis mijaWvulobas (ix. sqema
10.7). bavSvebis gasakvirad didi raodenoba rezistentul, ambivalentur mijaWvulobas
ganicdis, magram SesaZloa es realurad safrTxis mqone mijaWvuloba sulac ar iyos.
iaponeli dedebi sakuTar Cvilebs sxvisi zrunvis qveS Zalian iSviaTad toveben. amitom
ucnob situaciaSi SemTxvevaSi isini gacilebiT did sterss ganicdian, vidre dedasTan
ganSorebas SeCveuli Cvilebi (Takahashi, 1990). garda amisa, iaponeli mSoblebi Cvilebis
mxridan yuradRebis Ziebas da dedaze mijaWvulobas didad afaseben, es ki rezistentu-
li mijaWvulobis nawilia. isini Tvlian, rom Cvilis mier siaxlovis Zieba da mSoblebze
damokidebuleba normaluri mdgomareobaa (Rothbaum da sxvebi, 2000a). dReisaTvis, kul-
turuli gansxvavebis miuxedavad, mijaWvulobis klasifikacia yvela sazogadoebis war-
momadgenlebSia Seswavlili (van Ijzendoorm & Sagi, 1999).
554
40 sqema 10.7
gaaerTianes aTasze met deda-Cvilis wyvil- mSvidi dedebi/ nervuli (paTologiuri SiSis
ze dakvirvebis monacemebi, aRmoaCnda, rom advili bavSvebi 6 Tvis asakSi mqone) dedebi
dedis problemebi – magaliTad, fsiqikuri rTuli bavSvebi 6 Tvis asakSi
aSliloba, arasrulwlovani mSoblebi da
bavSvTan uxeSi mopyroba –safrTxis mqone mijaWvulobis swraf zrdas ukavSirdeboda.
bavSvis problemebs ki, rogoricaa – ganviTarebaSi Seferxeba seriozul fizikur uun-
arobamde da fsiqologiur moSlilobamde, mijaWvulobis xarisxze Zalze mcire gavlena
aqvs (van Ijzendoorn da sxvebi, 1992).
da bolos, Tu bavSvis xasiaTi gansazRvravs mijaWvulobis usafrTxoebas, mosalod-
nelia, rom mijaWvuloba sul cota saSualod zomierad memkvidreobiTia, zustad is-
eve, rogorc temperamenti. tyupebis Sedarebam cxadyo, rom mijaWvulobis memkvidre-
obiTi faqtori nulis tolia (O’Connor & Croft, 2001). erTi kvercxujredis tyupebSi
usafrTxo mijaWvuloba sxvadasxva kvercxujredis tyupebisgan (an da-Zmisgan) didad
ar gansxvavdeba. da-Zmebis daaxloebiT ori mesameds – erTi kvercxujredis tyupebs, sx-
vadasxva kvercxujrediani tyupebs, aratyupebs, aranaTesauri kavSiris mqone da-Zmas an
naSvileb Cvilebs – sakuTar mSoblebTan mijaWvulobis msgavsi modelebi uyalibdebaT.
radgan da-Zmas sxvadasxva temperamenti aqvs (Dozier da sxvebi, 2001; van Ijzendoorn, 1995)
es migviTiTebs imaze, rom mijaWvulobis usafrTxoebaze zegavlenis uZlieresi garemo
faqtori gauziarebeli gamocdileba da gancdebia, romlebic asaxaven mSoblebis mcde-
lobas, sakuTari mzrunveloba yoveli bavSvis individualur moTxovnilebebs moargos.
mTavari mizezi imisa, rom bavSvis damaxasiaTebeli Tvisebebi mWidro kavSirSi ar aris
mijaWvulobis xarisxTan, aris is, rom es zegavlena Sesatyvisobis modelis efeqturo-
bazea damokidebuli. am perspeqtividan bavSvi bevr Tvisebas usafrTxo mijaWvulobamde
mihyavs manam, sanam mzrunveli sakuTar sensitiur qcevebs bavSvis saWiroebebis mixed-
viT cvlis (Seifer & Schiller, 1995; Sroufe, 1985). Careva, romelic mSoblebs rTul CvilebTan
sensitiuri interaqciis damyarebas aswavlis, rogorc mzrunvelobis xarisxis, aseve
usafrTxo mijaWvulobis gazrdisTvis Zalze warmatebulia (Bakermans-Kranenburg da
sxvebi, 2003). magram Tu mSoblebis – pirovnebidan an cxovrebis stresuli pirobebidan
gamomdinare SesaZlebloba SezRudulia – avadmyofi, uunaro anu invalidi da rTuli
temperamentis mqone Cvilebi mijaWvulobasTan dakavSirebuli problemebis safrTxis
winaSe dganan.
*dedis samuSao modelsa da Cvilis mijaWvulobis tips Soris Sesabamisoba (analogia) deda-Cvilis wyvilebis 60-70%-s
moicavs. wyaro: Benoit & Parker, 1994; Main & Goldwyn, 1994; Pederson da sxvebi, 1998.
559
10.3 cxrili asaxavs dedis muSa modelis xarisxsa da maTi Svilebis, Cvilobisa da ad-
reuli bavSvobis periodSi usafrTxo mijaWvulobas Soris kavSirs. Sedegebi identu-
ria, rogorc kanadaSi, aseve germaniaSi, did britaneTSi, niderlandebsa da amerikis
SeerTebul StatebSi. mSoblebs, romlebic sakuTari bavSvobis gaxsenebisas obieqture-
bi da gawonasworebulebi iyvnen, ZiriTadad usafrTxod mijaWvuli Cvilebi hyavdaT,
im mSoblebs ki, romlebmac uaryves adreuli urTierTobebis mniSvneloba an urTierT-
sapirispiro faqtebs gaRizianebiT aRwerdnen ZiriTad safrTxis mqone mijaWvulobisa
(Steele, Steele, & Fonagy, 1996; van Ijzendoorn, 1995). mzrunvelobis gamomxatveli qceva am
kavSirebis ganmartebaSi gvexmareba. avtonomiuri/usafrTxo kontaqtis mqone dedebi
sakuTari Svilebis mimarT ZiriTadad ufro Tbili da sensitiurebi arian. garda amisa,
isini ufrosi Svilebis daxmarebas, maTi codnisa da daxelovnebisaken waqezebas metad
cdiloben. Svilebi ki, Tavis mxriv, ufro meti siyvaruliTa da mSvidi interaqciiT pa-
suxoben (Pederson da sxvebi, 1998; Slade da sxvebi1999).
magram ar unda CavTvaloT, rom mSoblis bavSvobis yvela gamocdileba sakuTar
CvilebTan mijaWvulobis xarisxSi pirdapir gadadis. Sinagani samuSao modelebi aRdge-
nil, rekonstruirebul mogonebebia, romlebzec mravali faqtori moqmedebs, maT So-
ris cxovrebis ganmavlobaSi Camoyalibebuli urTierTobebi, pirovnebis damaxasiaTe-
beli Tvisebebi da mimdinare cxovrebiT dakmayofilebis xarisxi. longituduri kvlevis
Sedegad dadginda, rom Cvilobis periodSi zogierT uaryofiT cxovrebiseul movlenas
adamianis sakuTari mijaWvulobis usafrTxoebasa da zrdasrul asakSi usafrTxo Sina-
gan samuSao models Soris kavSiris Sesusteba SeuZlia. safrTxis mqone mijaWvulobis
bavSvebi, romlebic safrTxis mqone Sinagani samuSao modelis mqone ufrosebad Camoy-
alibdnen, maTive saubris mixedviT, ojaxuri krizisebiT, usiamovno konfliqtebiT savse
cxovreba hqondaT (Waters da sxvebi, 2000; Weinfield, Sroufe, & Egeland, 2000).
amis Sedegad Cveni aRzrdis adreuli gamocdileba ar gansazRvravs imas sensitiuri
mSoblebi gavxdebiT Tu arasensitiuri. ufro marTebuli iqneba Tu vityviT, rom bavS-
vobis Cveneuli xedva – SesaZlebloba, SevurigdeT uaryofiT movlenebs, samuSao mod-
elebSi movaxdinoT axali informaciis integrireba da Cveni mSoblebis qcevebs gagebiT
da mimteveblurad mivudgeT – gacilebiT met zegavlenas axdens Cvens mier bavSvis aRz-
rdaze, vidre Cvens mier realurad gamocdili zrunva (Main, 2000).
mravlobiTi mijaWvuloba:
mamis gansakuTrebuli roli
ukve aRvniSneT, rom bavSvebs mijaWvuloba uviTardebaT nacnobi axlobeli adamian-
ebis mimarT – ara marto dedebis, aramed mamebis, da-Zmebis, bebia-babuebisa da profesiu-
li momvlelebis mimarTac. mijaWvulobis xarisxi sxvadasxvaa da TviToeuli done Cvilis
gamocdilebazea damokidebuli. boulbim (1969) sakuTar TeoriaSi mravlobiT mijaWvu-
lobas sakmarisi adgili dauTmo. mas sjeroda, rom Cvilebs, gansakuTrebiT distresis
dros, sakuTari mijaWvulobis damyarebis midrekileba erT, maTTvis gansakuTrebulad
mniSvnelovan adamianTan aqvT. SfoTvis an dardis dros bavSvebis umetesoba upirate-
sobas dedisgan damSvidebas aniWeben. magram es upiratesoba cxovrebis meore wlis gan-
560
kulturis gavlena
mamis siTbos Zlieri roli
bavSvis ganviTarebaSi
sxvadasxva kulturis kvlevebma cxadyo, rom bavS- mamebis mier CvilebTan da axalfexadgmul bavSvebTan
vis xangrZliv saTanado ganviTarebaze didi zegav- gatarebul drosa da maTdami zrunvisa da siyvaru-
lena aqvs mamis siTbos. msoflio masStabiT mravali lis gamoxatvas Soris Zlieri kavSiria (Rohner &
sazogadoebisa da eTnikuri jgufebis Seswavlisas Veneziano, 2001). centraluri afrikis akas tomis
mkvlevarebma gansazRvres mamis siyvarulis gamoxat- (monadireTa da SemgrovebelTa tomi) mamebi SvilebT-
visa da aRzrdis meTodebi – iseTi qcevebi, rogori- an fizikur siaxloves, yvela sxva cnobili kulturis
caa Caxuteba, mofereba, damSvideba, TamaSi, siyvaru- warmomadgenlebTan SedarebiT, met dros uTmoben.
lis sityvebiT gamoxatva da bavSvis qcevebis Seqeba. dakvirvebam gviCvena, rom mamebs Cvilebi TiTqmis
– mosiyvarule mamis mudmivi Careva bavSvis gviandel mTeli dRis ganmavlobaSi (naxevar dReze meti) xel-
kognitur, emociur da socialur kompetencias gana- Si uWiravT, exutebian da eTamaSebian xuTjer metad
pirobebs, zog SemTxvevaSi dedis siTboze metadac ki mainc, vidre monadireTa da SemgrovebelTa sxva to-
(Rohner & Veneziano, 2001; Veneziano, 2003). dasavlur mis mamebi. ra ganapirobebs akaeli mamebis msgavs qce-
kulturaSi, mamis siTbo bavSvebs mravali sirTulis- vas? akael col-qmars Soris kavSiri uCveulod urT-
gan icavs, magaliTad, bavSvobaSi emociuri da qcev- ierTSeTanxmebulia. dRis ganmavlobaSi wyvili erTad
ebTan dakavSirebuli problemebisgan, mozardobis nadirobs, amzadebs saWmels, erToba da sxva saqmiano-
periodSi ki _ uxeSobisa da danaSaulisgan (Grant da biT kavdeba. amis Sedegad, rac ufro met dros atare-
sxvebi, 2000; Rohner & Brothers, 1999; Tacon & Caldero, ben mSoblebi erTad, miT ufro xSiria mamis bavSvebT-
2001). an sasiyvarulo interaqcia (Hewlett, 1992).
aris ojaxebi, sadac mamebi fizikur mzrunvelo- dasavluri kulturis qveynebSic bavSvebTan ded-
bas nakleb dros uTmoben, magram bavSvebis mimarT mamis Tbili interaqcia urTierTkavSirSia (Rohner
siTbos TamaSis meSveobiT gamoxataven. germaniaSi & Veneziano, 2001). amasTanave bavSvis xangrZliv ad-
Catarebuli swavlebisas, axalfexadgmul bavSvebTan ekvatur ganviTarebas, dedis siTbosTan SedarebiT,
mamebis iniciativiT sensitiuri TamaSebi. TamaSisas mamis siTbo ufro metad uwyobs xels. sxvadasxva
Svilis SesaZleblobebis gaTvaliswineba, maT mier kulturuli Tu eTnikuri jgufebze Catarebulma
gamoxatul emociaze saTanado reagireba – bavSvobi- kvlevis Sedegebma cxadyo mamis siyvarulis udidesi
sa da mozardobis periodSi mijaWvulobis usafrTxo mniSvneloba da aman Se
Sinagan samuSao modelebs ayalibebs (Grrossmann da saZloa met axalgazr
sxvebi, 2002). mastimulirebeli TamaSebis meSveobiT da mamakacs ubiZgos
mamebi TiTqos kvlevisken aqezeben bavSvebs da ndo- bavSvebis aRzrdisa da
bis grZnobas gadascemen, rasac SemdegSi bavSvis bevri maTze zrunviT dakave
unaris gaZliereba SeuZlia. bisken.
ra faqtorebi uwyobs xels mamis mxridan siTbos
gamoxatvas? ganivi Wrilis kvlevebma cxadyo, rom
socialuri sakiTxebi
Cvilobis periodSi bavSvis socialuri uzrunvelyofa
emuqreba Tu ara usafrTxo mijaWvulobas da mis Semdgom adaptacias?
kvlevebi cxadyofs, rom mTeli samuSao dRis buli deda afasebs da aqezebs kidec Cvilebs da-
ganmavlobaSi socialuri uzrunvelyofis centrSi moukideblobisken. maTi bavSvebi SeiZleba xanmokle
dtovebuli bavSvebi ucnob situaciaSi, saxlSi aRz- ganSorebis mimarT gulgrilni arian, vinaidan maT-
rdilebTan SedarebiT, safrTxis mqone mijaWvulo- Tvis msgavsi mdgomareoba Cveulia. aseT SemTxveveb-
bas, gansakuTrebiT ki arakontaqturobasa da gul- Si, ucxo situaciaSi arakontaqturoba damoukide-
CaTxrobilebas, ufro metad amJRavneben (Belsky, blobis jansaR grZnobad da ara safrTxis mqone
1992, 2001). gulisxmobs Tu ara es imas, rom bavSvSi, mijaWvulobad miiCneva (Clarke-Stewart, Allhisen, &
dasaqmebul mSoblebTan yoveldRiuri ganSoreba da Goosens, 2001).
socialuri uzrunvelyofis centrSi yofna ganvi-
TarebasTan dakavSirebul risks warmoSobs? modiT, socialuri uzrunvelyofis centris xarisxi
ukeT gavecnoT dasabuTebul masalebs. da moculoba
sias (NICHD Early Child Care Research Network, Rudvas SeZleben. amasTanave mSoblebs unda auxsnan,
2003a). miuxedavad amisa, ar SeiZleba calsaxad CavT- raoden didi mniSvneloba aqvs adreuli emociuri
valoT, rom socialuri uzrunvelyofis centrebi ganviTarebisTvis sensitiur zrunvas da mis xarisxs.
qcevis problemebs ganapirobebs. piriqiT, amerikis bavSvsa da profesional mzrunvels Soris urTier-
SeerTebul StatebSi gavrcelebuli bavSvze zrun- Toba arsebiTia usafrTxo mijaWvulobis Camoyali-
vis arastandartuli forma met msgavs sirTuleebs bebisTvis. momvlelTa interaqcia pozitiuria da
warmoqmnis. avstraliaSi saxelmwifos mier dafi- bavSvis ganviTareba saTanadod mimdinareobs, Tu
nansebul maRali xarisxis socialuri uzrunve- socialuri uzrunvelyofis centrebSi momvlelsa
lyofis centrebSi moTavsebul CvilebSi usafrTxo da bavSvebs Soris Sefardeba saTanadoa, jgufSi
mijaWvulobis maCvenebeli gacilebiT maRalia, vi- bavSvTa raodenoba SezRudulia, xolo mzrunvelebs
dre im CvilebSi, romlebzec naTesavebi, megobrebi bavSvis ganviTarebasa da aRzrdasTan dakavSirebiT
an ZiZebi zrunaven. avstralieli skolamdeli asakis Sesabamisi ganaTleba aqvT miRebuli (NICHD Early
bavSvebSi qcevasTan dakavSirebuli problemebis Child Care Research Network, 2000a, 2002a). msgavsi
arseboba socialuri uzrunvelyofis centrebSi maxasiaTeblebis mqone socialuri uzrunvelyofis
gatarebul drosTan araa dakavSirebuli (Love da centrebi SesaZloa gaxdes ekologiuri sistemis
sxvebi, 2003). nawili, romelic mSoblebisa da bavSvis stresis Sem-
zogi bavSvi socialuri uzrunvelyofis cen- subuqebas SeZlebs, amiT ki jansaRi mijaWvulobis
trSi xangrZlivad yofnis drois gamo stress gan- Camoyalibebasa da ganviTarebas daexmareba.
icdis. bevr CvilSi, axalfexadgmul da skolamdeli
asakis bavSvSi, romlebic mTel dRes socialuri
uzrunvelyofis centrebSi atareben, nerwyvSi kon-
centracia stresis hormonis, kortizonis, dRis
ganmavlobaSi izrdeba, rac saxlSi yofnisas ar
aRiniSneba. erT-erTi kvlevisas gairkva, rom Zalze
frTxil, gaubedav bavSvebSi kortizonis done gan-
sakuTrebiT matulobs (Watamura da sxvebi, 2003).
daTrgunuli bavSvebisTvis socialuri uzrunve-
lyofis centrebi sadac bevria Tanatol bavSvTa
raodenoba SesaZloa Zalian streuli aRmoCndes.
daskvna
kvlevebi cxadyofs, rom ar aris gamoricxuli
arasaTanado zrunvis, socialuri uzrunvelyofis
centrebSi gatarebuli xangrZlivi droisa da
dedebis dasaqmebulobiT miRebuli gamocdilebis
Sedegad zogierTi Cvili safrTxis mqone mijaWvu-
lobisa da adaptaciasTan dakavSirebuli prob-
lemebis riskis qveS aRmoCndes. magram marTebuli
ar iqneba, Tu am Sedegebs CvilTa socialuri uzrun-
velyofis centrebis raodenobis SemcirebisTvis
gamoviyenebT, radgan SezRuduli Semosavlis mqone
ojaxSi dedis survilis winaaRmdeg misi iZulebiT
saxlSi darCena bavSvebis emociur usafrTxoebas socialuri uzrunvelyofis centrSi gatarebuli dRis
xels ar Seuwyobs. bolos axalfexadgmuli bavSvi sixaruliT xvdeba dedas.
piriqiT, umjobesi iqneba, Tu maRali xarisxis maRali xarisxis socialuri uzrunvelyofis centri da iq
socialuri uzrunvelyofis centrebis raodenoba gatarebuli mcire dro dedasa da bavSvs Soris pozitiur
gaizrdeba, moxdeba anazRaurebadi Svebulebebis interaqciasTan asocirdeba. es ki usafrTxo mijaWvulo-
xelSewyoba ise, rom mSoblebi socialuri uzrun- bis Camoyalibebas exmareba. © Elizabeth Crews
velyofis centrebSi bavSvis yofnis saaTebis Sez-
566
codnis gamoyeneba
ganviTarebisTvis Sesaferisi pirobebis mqone Cvilebisa da axalfexadgmulTAa
socialuri uzrunvelyofis centri
programis Taviseburebebi xarisxis niSnebi
yoveldRiuri aqtivoba dRis grafikSi unda Sediodes aqtiuri garToba, wynari TamaSebi, Zili,
saWmeli da msubuqi sauzme. is sworxazovani ki ara, moqnili unda iyos,
raTa TiToeuli bavSvis individualuri moTxovnilebebis dakamyofile-
ba moxerxdes. unda sufevdesda Tbili atmosfero, arc erTi bavSvi uyur-
adRebod ar unda darCes.
mSoblebTan urTierToba mSoblebs yovelTvis unda SeeZloT misvla. momvlelebi maT xSirad unda
esaubrebodnen bavSvis qcevasTan da ganviTarebasTan dakavSirebiT.
licenzia da akreditacia bavSvze zrunvis moTxovnebs, rogorc centrebis, aseve saxlis pirobebi-
sadmi, saxelmwifo an provincia adgens. amerikis SeerTebul StatebSi es
xorcieldeba adreuli bavSvobis programebis erovnuli akademiis www.
naeyc.org / nebayoflobiTi akreditacia an Family Child Care erovnuli
asociaciis gansakuTrebulad maRali xarisxis www.nafcc.org progr-
amebiT (nebayoflobiTi akreditacia). kanada muSaobs nebayoflobiTi
akreditaciis sistemiT, romelsac Canadian Child Care federacia xelmZ-
Rvanelobs, www.cccf-fcsge.ca. albertas provinciam akreditaciis mod-
elis testireba daiwyo.
wyaro: Bredekamp & Copple, 1997; National Association for Education of Young Children, 1998.
S e j ameba
emociaTa funqciebi Tavis mxriv TviTSefasebis axal emociebs
warmoSobs. metic, imisaTvis, rom bavSvebi
aRwereT emociis ganviTarebisadmi fun-
Seeguon sakuTar fizikur da socialur
qciuri midgoma.
samyaros, TandaTanobiT unda daeuflon
sakuTari emociebis nebayoflobiT kon-
funqciuri midgomis mixedviT, emo-
trols.
ciebis farTo funqciebi im qcevis gasa-
Zlierebladaa saWiro, romelic mimar-
emociis gamoxatvis ganviTareba
Tulia piradi gegmebis misaRwevad da es
emociebi mTavar rols asrulebs adamia- rogor icvleba bednierebis, sibrazis,
nis yvela wamowyebaSi, maT Soris kogni- sevdisa da SiSis gamoxatva Cvilobis peri-
tur damuSavebaSi, socialur qcevasa, da odSi?
fizikur janmrTelobaSi. emociebi did
rols asrulebs TviTanalizSic, romelic cxovrebis pirveli wlis ganmavloba-
568
© LAURA DWIGHT
PHOTOGRAPHY
swraf damuSavebasTanaa dakavSirebuli.
©CHRIS LOWE/INDEX STOCK IMAGERT
mijaWvuloba, mSoblis
dasaqmebuloba da bavSvze zrunva
(socialuri uzrunvelyofis
centrebi)
ganixileT mijaWvulobis usafrTxoebasa
da adreul fsiqologiur ganviTareba-
LAURA DWIGHT PHOTOGRAPHY ze mSoblis dasaqmebulobisa da bavSvTa
mijaWvuloba memkvidreobiTi araa, socialuri uzrunvelyofis centrebis
magram is gauziarebeli gamocdilebis (bavSvze zrunvis) efeqti.
Sedegia, romlis drosac mSoblebi sa- CrdiloeTamerikeli 2 wlamde asakis
kuTar mzrunvelobas bavSvis individu- bavSvTa dedebis umravlesoba dasaqmebu-
alur moTxovnebs usadageben. emociurad lia. saSualo da dabali donis socialuri
reaqciuri, rTuli Cvilebi mSoblis Ses- uzrunvelyofis centrebSi didi drois
abamisi mzrunvelobis SemTxvevaSi Sesa- gatareba safrTxis mqone mijaWvulobis
Zloa usafrTxod mijaWvulebi gaxdnen. Camoyalibebasa da naklebad saxarbielo
572
11
socialuri da TviTaRqma me-s gaCena da me-koncefciis
ganviTareba
*TviTanalizi *kategoriuli
da gaxsenebuli me *Sinagani me:
azrovnebis bavSvebiseuli Teoria
*me-koncefcia *me-koncefciaze
Semecnebis, kulturis da social-
uri gavlena *kulturis gavlena:
`papa, Sexede Cems axal maisurs! naxe, ra lamazi cxovelebi axatia!~
kulturis variaciebi person-
aRtacebiT yviris 4 wlis eleni saojaxo zeimis dros. Semdeg uceb Cum-
alur Txrobaze: gavlena adreul
deba, radgan xvdeba, rom yvela uyurebs mis 1 wlis deidaSvils, ro-
me-koncefciaze *biologia da
melic pirveli nabijebis gadadgmas cdilobs. patara devidi borZiko-
garemo: `gonebrivi sibrmave~
bs, ufrosebi xalisoben. aravin ar aqcevs yuradRebas arc elens da arc
mindblindness~ da autizmi.
mis axal maisurs _ mis mimarT mudam yuradRebiani papac ki.
eleni sawol oTaxSi ganmartovda da Tavze sabani daixura. win gaSli- TviTSefaseba: TviTanalizis
li xelebiT, sabanSemoxveuli isev sastumro oTaxSi dabrunda da sabni- SefasebiTi mxare
dan dainaxa, rom papa devids oTaxis garSemo atarebda. `saSiSi aCrdili *TviTSefasebis struqtura
movedi~, gamoacxada elenma da gamiznulad daejaxa devids, romelic *cvlilebebi TviTSefasebis
xarisxSi: socialur SedarebaTa
waiqca da atirda.
roli *TviTSefasebaze zemoq-
elenma sabani moiSora da dedis ukmayofilo saxes waawyda. `ver davi-
medeba *miRwevebTan dakavSire-
naxe, dediko! sabani mefareboda!~ morcxvad imarTla Tavi elenma. buli atribucia
elens dedam mosTxova, rom is devids adgomaSi mixmareboda da bodi-
Si moexada misTvis, Tumca gulSi esiamovna kidec elenis `daxvewili eS- identurobis Camoyalibeba: vin
makoba~. unda gavxde?
es Tavi socialuri Semecnebis (socialuri kogniciis) ganviTarebas *identurobis gzebi *identuro-
anu imas eZRvneba, rogor Seimecneben bavSvebi TavianT mravalaspeqtian bis statusi da fsiqologiuri
keTildReoba *gavlena iden-
socialur samyaros. rogorc me-6 da me-7 TavSi Semecnebis ganviTarebas
turobis ganviTarebaze *social-
mimoixilavs, es Tavi gamocdilebaze fiqrsa da mis interpretacias exe-
uri sakiTxebi: suicidi mozardo-
ba. es ara bavSvis fizikuri garemocvis, aramed Tavad misi da sxva adami-
baSi: me-s ganadgureba *kulturis
anTa Taviseburebebis mimarT interesia.
gavlena: identurobis ganviTare-
mecnierebi, romlebic socialur Semecnebas ikvleven, iseT kiTxve-
ba eTnikuri umciresobis warmo-
bze eZeben pasuxs, rogoricaa: rodis xvdebian Cvilebi, rom isini sxva
madgenel mozardebSi
adamianebisa da sagnebisagan damoukidebeli arsebebi arian? asakTan er-
Tad rogor icvleba bavSvis warmodgena sakuTari da sxvebis gonebrivi sxva adamianebze fiqri
SesaZleblobebis Sesaxeb? ra axlis gageba udevs safuZvlad elenis *pirovnebis aRqma *perspeqtivis
moxerxebul sicrues? ras amboben bavSvebi da mozardebi, roca saku- gamoyeneba
Tari Tavisa da sxvebis daxasiaTebas sTxoven? adamianTa Soris urTierTobe-
am da sxva kiTxvebis pasuxad vnaxavT, rom Semdegi mimarTulebebi, bze fiqri: konfliqtis gageba
romlebic Semecnebis ganviTarebis gansazRvrisaTvis gamoviyeneT, *socialur problemaTa mogva-
gamogvadgeba bavSvebis mier sakuTari socialuri samyaros Sesac- reba *socialur problemaTa
nobadac: mogvarebis unaris ganviTareba
*socialur problemaTa mogva-
socialur-SemecnebiTi ganviTareba konkretulidan abstraqtu-
rebis unaris wvrTna
lisaken mimdinareobs. bavSvebi TvaliT dasanaxi Taviseburebebis
_ sakuTari da sxvebis garegnobisa da qcevis _ SemCneviT iwyeben.
amis Semdeg, maleve ecnobian Sinagan procesebs _ survilebs, rw-
menas, miswrafebebs, unar-Cvevebsa da damokidebulebebs.
socialuri Semecneba asakTan erTad TandaTanobiT ukeT organi-
576
sqema 11.1
me-obieqti
me-subieqti da me-obieqti.
me-subieqti me-s mcodned da
moqmedad aRqmaa. is aqtiuri
damkvirvebelia. me-obieqti
me-s codnisa da Sefasebis obi-
eqtad aRqmaa. is dakvirvebis
procesSi Seqmnili Semecnebi-
Ti warmodgenebisagan Sedgeba.
me-su fsiqologiuri
bieqt
i Taviseburebebi
socialuri
materialuri Taviseburebebi
Taviseburebebi
codna
mdgradoba
koherentu-
loba
kontroli
TviTcnobiereba
sicocxlis pirvelive TveebSi Cvilebi sarkeSi sakuTar gamosaxulebas uRimian. ro-
dis acnobierebs bavSvi, rom sarkidan daJinebiT momzirali da mocinari momxiblavi ar-
seba Tavad is aris?
sqema 11.2
rogor yalibdeba sami Tvis bavSvis TviTcodna video-gamosaxulebebze
reaqciis Sedegad. (a) roca bavSvebs gverdigverd aCveneben maTi da damkvirve-
blis TvaliT danaxul maTive fexebs, isini am ukanasknels ufro xangrZlivad marcxena marjvena marcxena marjvena
akvirdebian. (b) roca maT gverdigverd aCveneben sakuTari fexebis Cveulsa Cveulebrivi Sebrunebuli
da Sebrunebul mdgomareobas, isini ufro xangrZlivad axlebur Sebrunebul mdgomareoba mdgomareoba
(b)
mdgomareobas akvirdebian. (adaptirebulia Rochat, 1998.)
578
sqema 11.3
6
Sesrulebis maCvenebeli
nacvalsaxels (`me~ an `Cemi~) (Lewis & Brooks-Gunn, 1979). bavSvebis mier me-obieqtis ufro
srulyofilad gacnobierebas kidev erTi weli dasWirdeba. roca 2-3 wlisebs sakuTar
Tavs `cocxal~ videoSi (video drois realuri masStabiT) aCveneben, ekranze danaxvisTa-
nave bavSvebi Tmebze mikruli webovani furclis moZrobas cdiloben (acnobiereben, rom
videoSi sakuTar Tavs xedaven). magram Tu videos aCveneben Caweridan ramdenime wuTSi,
4 wlamde bavSvebi Tmaze mikrul qaRalds ar iZroben, Tumca kiTxvaze, vin iyo televi-
zorSi, dabejiTebiT pasuxoben _ `me~ (Povinelli, 2001).
me-subieqtis msgavsad me-obieqtis ganviTarebis xelSewyoba sensitiuri mzrunvelo-
biT aris SesaZlebeli. Tu ki bavSvs mSobelTan usafrTxo, anu ndobaze dafuZnebuli ka-
vSiri aqvs U(usafrTxo mijaWvuloba), maSin is damaxasiaTebeli niSnebis Sesaxeb (mag., sa-
kuTari da mSoblebis sxeulis nawilebis Sesaxeb) ufro rTul codnas amJRavnebs, vidre
misi Tanatolebi (ix. sqema 11.3 b) (Pipp, Easterbrooks, & Brown, 1993).
es 2 wlis biWi mexanZris qudSic ki, sakuTar Tavs sarkeSi sxva adamianebisa
da sagnebisagan damoukidebel arsebad acnobierebs. mis mier sakuTari fizi-
kuri Taviseburebebis gacnobiereba miuTiTebs, rom me-s Camoyalibeba dawye-
bulia. © Laura Dwight/CORBIS
580
kulturis gavlena
kulturis variaciebi personalur
Txrobaze: adreul me-koncefciaze gavlena
mraval qveyanaSi skolamdelebi mSo- dasasruls kidev erTxel adastureben ojaxis sax-
blebTan erTad personalur TxrobaSi elis gatexvisa da ojaxis molodinis calsaxad
monawileoben. am adreuli ambebis SerCevasa da in- gaTvaliswinebis mniSvnelobas. miuxedavad imisa,
terpretaciaSi, romlebic Semdeg bavSvebis mier sa- rom irlandiel-amerikeli mSoblebi Svilebis dis-
kuTari Tavis Sesaxeb warmodgenebze axdens gavle- ciplinaze zrunaven, Txrobisas did yuradRebas
nas, kulturaTa mixedviT gasaocari gansxvavebebia. ar uTmoben maT usaqcielobas. metic, bavSvis na-
erT-erTi kvlevisas mecnierebma 2 wlis ganma- kls dadebiTi kuTxiT warmoaCenen, risi mizezic,
vlobaSi mravali saaTi dauTmes ambebis Txrobis SesaZloa, bavSvis mier sakuTari Tavis pativiscemis
gamocdilebas CikagoSi mcxovrebi 6 saSualo so- xelSewyobaa. CrdiloamerikelTa umravlesobisagan
cialur-ekonomikuri statusis (ses) irlandiur- gansxvavebiT, romlebic Tvlian, rom sakuTari Tavis
amerikuli ojaxisa da taivanSi mcxovrebi 6 saSualo Rirsebis grZnoba umniSvnelovanesia jansaRi gan-
socialur-ekonomikuri statusis Cinuri ojaxis viTarebisaTvis, Cinelebi mas umniSvnelod da nega-
magaliTze. ufrosebisa da orwlinaxevris bavSvebis tiur Tvisebadac ki miiCneven da Tvlian, rom is xels
saubris videoCanawerebidan mecnierebma gansaz- uSlis bavSvis mxridan mosmenisa da gamosworebis
Rvres personaluri ambebi da gaaanalizes isini Si- mzadyofnas (Miller da sxvebi, 2002). am Sexedulebis
naarsis, ambis daboloebis xarisxisa da bavSvis mier Tanaxmad, Cineli mSoblebi umniSvnelod irjebian
Sefasebis TvalsazrisiT (Miller, Fung, & Mintz, 1996; Svilis individualurobis xelSesawyobad. metic,
Miller da sxvebi, 1997). ambebis Txrobas Svilis socialurad pasuxismge-
orive kulturis warmomadgeneli mSoblebi sa- bluri qcevis Camosayalibeblad iyeneben. swored
siamovno ardadegebsa da ojaxur eqskursiebze erT- amis gamoa, rom Cineli bavSvis warmodgena sakuTar
nairad da erTnairi sixSiriT msjelobdnen, Tumca Tavze sxvebis winaSe pasuxismgeblobazea agebuli,
Cineli mSoblebi ufro xSirad da grZel ambebs yve- Crdiloamerikelisa ki ufro avtonomiuria.
bodnen bavSvis iseT usaqcielobaze, rogoricaa
cudi sityvebis gamoyeneba, kedelze xatva an xmau-
riani TamaSi. es istoriebi siTboTi da zrunviT iyo
gaJRenTili, xazi esmeboda imas, rogor moqmedebda
bavSvis cudi saqcieli sxvebze (`deda saSinlad
daamcire~) da xSirad swori qcevis pirdapiri swav-
lebiT mTavrdeboda (`cudi sityvebis gamoyeneba es Cineli bavSvi usmens de-
kargi ar aris~). amis sapirispirod zogierT irlan- das, romelic mzrunvelobiT
diur-amerikul istoriaSi mSoblebi arasaTanado esaubreba swori qcevis Ses-
seriozulobiT udgebodnen bavSvebis usaqcielobas axeb. Cineli mSoblebi xSirad
esaubrebian skolamdelebs
da amas sificxesa da Tavdajerebulobas miawerdnen.
cudi qcevis Taobaze da gan-
rogorc Cans, es adreuli istoriebi bavSvis Ses-
sakuTrebiT aRniSnaven sxve-
axeb sxvadasxva kulturis warmomadgenel skolam-
bze mis uaryofiT gavlenas.
delTa me-koncefcias sxvadasxva gziT warmarTavs
am Cineli bavSvis me-koncef-
da mimarTulebas aZlevs. mkacri disciplinisa da
ciaSi, Tavis mxriv, social-
socialuri valdebulebebis konfucianuri tra
uri valdebulebebi iwevs wina
diciebis gavleniT Cineli mSoblebi am faseulo-
planze. © Peter Turnley/Corbis
bebs personalur istoriebSi aqsoven da Txrobis
tul da mdgrad portrets, vidre amas pirveli ramdenime wlis izolirebuli, epizoduri
mexsiereba SeZlebda. pirovnuli ambebis moyoliT bavSvebs uyalibdebaT Tvalsazrisi,
rom `me~ sxvaTa samyaroSi mcxovrebi unikaluri, mdgradi arsebaa. 2 wlis asakisaTvis
mSoblebi amgvar saubrebs wesebisa da standartebis gasacnobad, agreTve bavSvis Ses-
axeb SefasebiTi informaciisaTvis iyeneben (`kartofilis piures roca akeTeb, rZe unda
daumato. es mniSvnelovania!~) (Burger & Miller, 1999; Nelson, 2003). CanarTi `kulturis gav-
lena~ gviCvenebs, rom amgvari Txroba mSoblisaTvis bavSvis me-s kulturuli faseulo-
bebiT gamdidrebis ZiriTadi saSualebaa.
581
rwmena-survilis tipis msjelobis ganviTareba 3-4 wlis asakSi bavSvebi iseT si-
tyvebs iyeneben, rogoricaa `vfiqrob~ da `vici~, roca sakuTari da sxvebis fiqrebisa da
Sexedulebebis gamoxatva surT (Wellman, 2002). 4 wlis asakidan isini gamoxataven gonebis
Sesaxeb rwmena-survilis Teorias _ ufro rTul Tvalsazriss, romlis mixedviTac rw-
mena da survili moqmedebas gansazRvravs da esmiT am Sinagan mdgomareobebs Soris ka-
vSiric (Gopnik & Wellman, 1994; Ziv & Frye, 2003). gavixsenoT, am Tavis dasawyisSi rogor
gaazrebulad cdilobs 4 wlis eleni dedis azris – rwmenis Secvlas sakuTari qcevis mo-
tivis Sesaxeb im imediT, rom Tavidan aicilos dedis mxridan dasjis nebismieri survili.
adreuli bavSvobidan Sua bavSvobamde sxvaTa Sexedulebebis Secvlis Zalisxmeva izrde-
582
ba, rac imis niSania, rom bavSvebi ufro cxadad acnobiereben Sexedulebis
gavlenas moqmedebaze.
skolamdelTa rwmena-survilis tipis azrovnebis ucabedi da arsebiTi
gamoxatulebaa TamaSi, romelic adgens, acnobiereben Tu ara isini, rom
mcdar rwmenas, iseTs, romelic zustad ar gamoxatavs realobas, adami-
anTa qcevis marTva SeuZlia. magaliTad, bavSvs aCveneben or patara daxu-
rul yuTs, romelTagan erTi nacnobi samedicino salbunis yuTia (niSni-
ani), xolo meore uniSnoa (ix. sqema 11.4). Semdeg eubnebian: `airCie yuTi,
romelSic ggonia, rom salbunia~. bavSvebi TiTqmis yovelTvis salbunis
(a) niSnian yuTs irCeven. Semdeg yuTebs Tavsaxurs xsnian da bavSvs aCveneben,
rom sakuTari rwmenis miuxedavad, niSniani yuTi carielia, xolo uniSno-
Si salbunebi devs. bolos bavSvs xelze wamosacmel Tojinas aCveneben da
uxsnian: `es pamia. xedav, xeli gauWria. Seni azriT, sad unda monaxos sal-
bunebi? swored aq ratom unda eZebos? sanam yuTSi Caixedavdi, fiqrobdi,
rom uniSno yuTSi SesaZloa salbunebi yofiliyo? ratom fiqrobdi ase?~
(Bartsch & Wellman, 1995; Gopnik & Wellman, 1994). ramdenime 3 wlis bavSvs
da 4 wlis bavSvebis umravlesobas SeuZlia pamisa da sakuTari mcdari mo-
sazresebis axsna.
mcdari rwmenebis bavSviseuli gagebis ganmtkiceba xdeba skolamdel
asakSi, xolo 6 wlisTvis myardeba (Wellman, Cross, & Watson, 2001). mcdari
(b) rwmenis daxvewa warmodgenebis Secvlis niSania _ bavSvebs ukve SeswevT un-
ari rwmena, ganixilon ara mxolod realobis asaxvad, aramed mis interpre-
sqema 11.4 tacidaca . gaxsenebT Tu ara es me-7 TavSi ganxilul skolis asakis bavSvTa
amocana mcdari mosazrebis
ufro aqtiur Sexedulebas azrovnebis Sesaxeb? rwmena-survilis msjelo-
Sesaxeb. (a) ufrosi bavSvs sal- ba SesaZloa am yovlismomcveli cvlilebis dasabami iyos.
bunis- niSnian da uniSno yuTebs skolis asakis bavSvTa mier imis gacnobiereba, rom adamians sakuTari
aCvenebs. salbunebi uniSno yuTSia. codnis gaRrmaveba gonebiT Wvretis (varaudis, daskvnis gamotanis) saSu-
(b) ufrosi bavSvs xelze wamo-
alebiT SeuZlia (ix. Tavi 7), kidev ufro aRrmavebs mcdari rwmenis gage-
sacmel Tojina pams uCvenebs da
sTxovs gansazRvros, romel yuTSi bas. ramdenime kvlevisas, mecnierebi bavSvebs uyvebodnen rTul ambebs,
daiwyebs pami salbunebis moZebnas romelSic asaxuli iyo erTi gmiris Sexeduleba meore gmiris Sesaxeb. Sem-
da axsnas misi saqcieli. amocanis deg bavSvebi pasuxobdnen kiTxvebs imis Taobaze, pirveli gmiris azriT,
saSualebiT aSkara xdeba, bavSvebi ra SeiZleboda gaekeTebina meore gmirs (ix. sqema 11.5). 7 wlis bavSvebma
yuTis SigTavsis naxvis gareSe
ician, rom adamianebs sxva adamianebis SexedulebaTa Sesaxeb Tvalsaz-
mixvdebian Tu ara, rom salbunebi
uniSno yuTSia. risi uyalibdebaT da es meoreuli Sexedulebebi SesaZloa mcdari iyos!
bavSvebs am meoreuli mcdari warmodgenebis Sefasebis kvaldakval ukeT
SeuZliaT gansazRvron, ratom gauCnda ama Tu im adamians konkretuli warmodgena (As-
tington, Pelletier, & Homer, 2002), es ki maT didad exmareba sxvaTa Sexedulebebis gagebaSi.
rwmena-survilis msjelobis Sedegebi gaCenisTanave rwmenisa da survilebis
gamoyenebis unari adamianTa qcevis gansazRvrisaTvis bavSvebs ufro xelSemywobi urT-
ierTobebis damyarebaSi exmareba. rac ufro warmatebiT arTmeven Tavs 3-dan 6 wlamde
bavSvebi mcdari rwmenis Sesaxeb amocanebs, maswavlebelTa SefasebiT, miT ufro ganviTa-
rebuli aqvT socialuri unar-Cvevebi (Watson da sxvebi, 1999). am TvalsazrisiT 3-4 wlis
bavSvebSic ki, garkveuli winsvlaa socio-dramatul TamaSSi, gansakuTrebiT, erTobli-
vi dagegmvis, rolebis ganawilebisa da realuri sagnebis daxmarebis gareSe verbaluri
warmosaxvisas (Jenkins & Astington, 2000).
rwmenasa da qcevas Soris kavSiris gacnobierebisTanave, bavSvebi xvewen azrovnebas
da mas situaciaTa ufro farTo speqtrs usadageben. magaliTad, im bavSvebs, romlebic
warmatebiT asruleben mcdari rwmenis amocanebs, ufro zusti mxedvelobiTi mexsiereba
aqvT (Templeton & Wilcox, 2000). isini acnobiereben, rom erT adamians SeuZlia meorisaT-
vis mcdari informaciis miwodeba, rac gavlenas axdens meoris rwmenaze. Sesabamisad,
movlenebze dakvirvebis Sedegebze saubrisas es bavSvebi metad ewinaaRmdegebian maTi
SecdomaSi Seyvanis mcdelobas. SesaZloa, rwmena-survilis Teoriis ganviTareba mTa-
583
sqema 11.5
meoreuli mcdari rwmenis amocanis nimuSi. bavSvebis mier meoreuli mcdari rwmenis (sxva adamianTa warmodgenebis Sesaxeb
mosazrebis SesaZlo mcdarobis) gacnobierebis Sesaswavlad mecnierebi maT rTul istoriebs uyvebian. naxatebad warmodgeni-
li mocemuli ambis mosmenis Semdeg mkvlevari bavSvs meoreuli mcdari rwmenis SekiTxvas usvams: `lizas azriT, sad daiwyebs
jeisoni werilis moZebnas? ratom?~ 7 wlis bavSvebi SekiTxvaze sworad pasuxoben: `lizas azriT, jeisoni werils baliSis qveS
moZebnis. man ar icis, rom jeisonma SeamCnia, roca werils magidaze debda~ (adaptirebulia Astington, Pelletier, & Homer, 2002).
vari mizezi iyos imisa, rom bavSvebis mxedvelobiTi mexsiereba ufro saimedo xdeba 6
wlis asakis Semdeg, roca rwmena-realobis gansxvavebis Sefaseba zusti xdeba (ix. Tavi7).
skolis asakis bavSvebi rwmenasa da qcevas Soris kavSiris codnas ufro sxvaTa dasar-
wmuneblad iyeneben. mesameklaselebi baRis bavSvebsa da pirvelklaselebze ufro os-
taturad iyeneben adamianTa rwmenas, roca raRacis gasakeTeblad maT dayoliebas cdi-
loben. magaliTad, maT ician, rom biWma, romelsac saxlSi knutis moiyvana surs, deda
ki avejis gafuWebis motiviT ewinaaRmdegeba, mis dasarwmuneblad unda Tqvas, rom kata
ubrWyaleboa da ara is, rom kata gawvrTnilia da saxls ar daanagvianebs (Bartsch & Lon-
don, 2000).
amrigad, rwmena-survilis tipis msjelobis ganviTareba bavSvebs ufro mgrZnobiares
xdis sxvaTa rwmenis mimarT da xels uwyobs am rwmebis Secvlisken mimarTul maT gaazre-
bul mcdelobas. es sabolood xels uwyobs mraval socialur gamocdilebas.
metyveleba. gonebis gageba masze fiqris unars moiTxovs, rac enis saSualebiT aris
SesaZlebeli. mcdari rwmenis gacnobiereba 4 wlis bavSvis mier am asakis Sesabamis me-
tyvelebis unarTan aris dakavSirebuli (Jenkins & Astington, 1996). is bavSvebi, romlebic
spontanurad an swavlis Sedegad iyeneben fsiqikuri mdgomareobis amsaxveli sityvebi-
sagan Semdgar rTul winadadebebs, ufro advilad arTmeven Tavs amocanebs mcdari rw-
menis Sesaxeb (de Villiers & de Villiers, 2000; Hale & Tager-Flusberg, 2003). perus mTiani sof-
lis keCuas mkvidrni fsiqikur mdgomareobas iseTi terminebiT moixsenieben, rogoricaa
`fiqri~ da `rwmena~, radgan maTi ena Zalze mwiria fsiqikuri mdgomareobis amsaxveli
sityvebis TvalsazrisiT. maT Svilebi mcdari-rwmenis Sesaxeb amocanebs im asakSic ver
arTmeven Tavs, roca ganviTarebul qveynebSi bavSvebi ukve daostatebulni arian amaSi
(Vinden, 1996).
584
biologia da garemo
gonebrivi sibrmave da autizmi
sidnei saklaso oTaxSi onkanTan mkvlevarebs miaCniaT, rom autizmi Cndeba tvinis
dgas, gauTaveblad avsebs plastma- anomaliuri funqcionirebis Sedegad, Cveulebriv,
sis Wiqas wyliT da Rvris, avsebs da Rvris... am saqmi- genetikuri an prenataluri garemo faqtorebis
anobas manam agrZelebs, sanam maswavlebeli lesli gamo. sicocxlis pirveli wlis Semdeg am darRvevis
ar miuaxlovdeba da mimarTulebas ar Seucvlis mis mqone bavSvebs saSualoze didi moculobis tvini
saqmianobas. sidnei maswavlebels arc ki Sexedavs, aqvT, risi mizezic SesaZloa iyos sinapsis gadaWar-
ise iwyebs axal saqmes: erTi Wiqidan wyals meoreSi bebuli zrda da sinafsuri kavSirebis simcire, rac
asxams, Semdeg isev pirvelSi da ase gauTaveblad. SemecnebiTi, metyvelebisa da komunikaciis unar-
sxva bavSvebis mosvlasa da maT laparaks sidnei verc Cvevebis normalur ganviTarebas uSlis xels (Cour-
ki amCnevs. is iSviaTad saubrobs da Tu saubrobs, mx- chesne, Carper, & Akshoomoff, 2003). amasTan, fero-
olod sasurveli sagnebis misaRebad da ara azrTa magnituri rezonansis saSualebiT kvlevam cxadyo,
gacvlis mizniT. rom autizmi dakavSirebulia tvinis im ubnebis Sem-
sidneis aqvs autizmi _ qcevis yvelaze mZime cirebul aqtivobasTan, romlebic Suamavlis rols
darRveva bavSvobaSi. termini autizmi, romelic asruleben emociuri da socialuri reaqciebisa da
`sakuTar TavSi CaZirvas~ niSnavs, sidneis zustad fsiqikuri aqtivobebis Sesaxeb fiqris dros (Castelli
miesadageba am daavadebis mqone sxva bavSvebis ms- da sxvebi, 2002; Mundy, 2003). SesaZloa CaTreuli
gavsad, 3 wlis asakSi mas axasiaTebs funqcioni- iyos tvinis sxva struqturebic.
rebis sami ZiriTadi sferos deficiti: pirveli _ kvlevebi cxadyofs, rom autizmis mqone bavSvebs
mas warmatebuli socialuri urTierTobisaTvis azrovnebis Sesaxeb SezRuduli warmodgena uyal-
saWiro araverbaluri qcevis (miStereba, saxis ga- ibdebaT. 4 wlis bavSvis saSualo inteleqtis donis
mometyveleba, Jestebi) SezRuduli unari aqvs. is miRwevis Semdegac ki didi xnis ganmavlobaSi maT
ZiriTadad indiferentulia da sxva adamianebis uWirT mcdari-rwmenis amocanebze muSaoba. umrav-
mimarT interess ar iCens. meore _ man gvian amoidga lesobisaTvis rTulia sxvebisa dasakuTari fsiqi-
ena da stereotipuli metyveleba aqvs. is sityvebs kuri mdgomareobis axsna (Steele, Joseph, & Tager-Flus-
sxvebis naTqvamis eqosaviT gasameoreblad da sa- berg, 2003). maT leqsikonSi iSviaTad SexvdebiT iseT
surveli sagnebis misaRebad iyenebs da ara azrTa sityvebs, rogoricaa `mjera~, `vfiqrob~, ”vici~,
gacvlisaTvis. mesame _ im bavSvebze naklebad erT- `vgrZnob~ da `vcdilob~ (Yirmiya, Solomonica-Levi, &
veba dajerebaze orientirebul TamaSSi, romle- Shulman, 1996).
bic normalurad viTardebian an ganviTarebis sxva 2 wlis asakSi autizmis mqone bavSvebSi social-
problemebi aqvT (Frith, 2003). sidneis autizmisaTvis uri unarebis deficitic SeiniSneba, rac sxvaTa
damaxasiaTebeli sxva tipuri Taviseburebac aReniS- fsiqikuri mdgomareobis Sesaxeb codnas uSlis
neba: misi interesebi, romelic fizikuri samyaroTi xels. sxva bavSvebTan SedarebiT isini ufro iSvia-
iwyeba da mTavrdeba, SezRudulia da Zalze Zlieri. Tad amJRavneben saerTo interess, erTvebian so-
magaliTad, erT dRes man saaTze metxans atriala sa- cialur urTierTobebSi da baZaven ufrosis axal
TamaSo `eSmakis borbali~. qcevas (Mundy & Stella, 2000). amis garda, isini Se-
SemecnebiTi unar-Cvevebi. 3-4 wlis bavSvis Seusabamo pasuxebis Tavidan acilebis, mo-
qnilad fiqrisa da dagegmvis unari gvaZlevs saSualebas ganvsazRvroT, rogorc mcdari-
rwmenis Sesaxeb amocanebis axsnis amJamindeli mdgomareoba, aseve droTa ganmavlobaSi
misi daxvewa (Carlson & Moses, 2001; Hughes, 1998). metyvelebis msgavsad es SemecnebiTi
unari xels uwyobs bavSvebis mier sakuTari gamocdilebisa da fsiqikuri mdgomareobis
gacnobierebas. me-7 TavSi ganxiluli SemecnebiTi daTrgunuloba pirdapir aris da-
kavSirebuli mcdari rwmenis gaazrebasTan. amis mizezi SesaZloa is aris, rom mcdari-
rwmenis Sesaxeb amocanaTa warmatebiT amoxsnisaTvis bavSvma uari unda Tqvas Seusabamo
pasuxze _ kerZod ki im daSvebaze, rom sxvebs misive msgavsi codna da rwmena aqvs (Birch &
Bloom, 2003; Carlson, Moses, & Claxton, 2004).
usafrTxo mijaWvulobis stili da deda, romelic aRiarebs bavSvs, rogorc go
nebis mqone arsebas. longitiuduri kvlevisas usafrTxod mijaWvuli bavSvebis dedebs
ukeT SeeZloT sakuTari Cvilebis fsiqikuri mdgomareobis gageba: `gaxsovs bebo?~ `gin-
585
darebiT aramgrZnobiareni arian mosaubris mzeris 2004). SesaZloa es SemecnebiTi naklovanebebi iyos
mimarT, rac saubris Temis erTgvari gasaRebia xol- autizmis mqone bavSvebisaTvis iseTi sirTuleebis
me. xSirad isini varaudoben, rom mosaubre swored mizezi, rogoricaa subarSi monawileoba, rac maT-
imaze saubrobs, rasac Tavad uyureben. SesaZloa, gan erTdroulad ramdenime konteqstis gaerTiane-
swored es iyos maT mier uazro sityvebis xSiri gam- bas moiTxovs (Sinaarsis transformaciT dawyebuli,
oyenebis erT-erTi mizezi (Baron-Cohen, Baldwin, & mimdinareobisa da dasrulebis CaTvliT) (Yirmiya
Crowson, 1997). & Shulman, 1996). moqnilad fiqris uunaroba xels
miuTiTebs Tu ara kvlevis Sedegebi imaze, mize- uSlis socialuri samyaros gagebasac, radgan so-
zia rom autizmi specifikuri SemecnebiTi defici- cialuri urTierTobebi sxvadasxva wyarodan in-
tia, rac bavSvs `gonebrivad abrmavebs~ da amiT so- formaciis swraf Tavmoyrasa da alternatiul Ses-
cialur urTierTobebSi monawileobis saSualebas aZleblobaTa Sefasebas moiTxovs.
arTmevs? zogierTi mkvlevari swored ase fiqrobs ar viciT, romeli hipoTezaa swori. arsebiTad,
(Baron-Cohen, 2001; Scholl & Leslie, 2000), sxvebi ki zogierTi gamokvlevis mixedviT, socialuri cno-
aRniSnaven, rom autizmiT daavadebulTa garda, gon- bierebis, integraciuli azrovnebisa da verbaluri
ebrivad CamorCenil individebsac arasaxarbielo unar-Cvevebis Seferxeba damoukideblad monawil-
Sedegebi aqvT iseTi amocanebis amoxsnisas, romelic eobs autizmis dros (Morgan, Maybery, & Durkin,
fsiqikuri mdgomareobis SefasebasTan aris dakav- 2003). SesaZloa sidneis msgavsi bavSvebis tragikuli
Sirebuli (Yirmiya da sxvebi, 1998), ese igi saubaria socialuri izolaciis mizezi zogierTi biologi-
garkveuli zogadi inteleqturi mdgomareobis gau- uri naklovaneba iyos.
aresebaze.
erT-erTi varaudiT, autizmis mqone bavSvebs Se-
ferxebuli aqvT informaciis damuSavebis procesi
(ix. me-7 TavSi informaciis damuSavebis modeli).
amis gamo maT ara aqvT bevri SemecnebiTi unari, rom-
lebic safuZvlad udevs moqnil, mizanze orientire-
bul azrovnebas, maT Soris, yuradRebis gadatanas
situaciis Sesabamis aspeqtebze, Seusabamo pasuxebze
uaris Tqmas, muSa mexsierebaSi informaciis `Senax-
vis~ strategiaTa gamoyenebasa da gegmebis Camoyali-
bebas (Geurts da sxvebi, 2004; Joseph & Tager-Flusberg,
gv. 445 foto. saeWvoa, rom autizmis moqne am bavSvs dedis xma esmis an mis Sexebas
grZnobs, roca is misi yuradRebis kompiuterisaken mimarTvas cdilobs. mecnierebi
ver Tanxmdebian autizmis mqone bavSvebis `gonebrivi sibrmave~ socialuri cno-
bierebis specifikuri naklovanebaa, Tu zogadi inteleqturi Seferxeba, raSic
informaciis damuSavebis procesia CarTuli. © Jan Sonnenmair/Aurora & Quanta
Productions, Inc.
SesaZloa, ufrosi da-Zma mcdari-rwmenis gaazrebas xels imiT uwyobs, rom maTTan
urTierToba – gamojavreba, motyueba, damajerebeli TamaSi da grZnobebze msjeloba
_ xSirad qcevaze rwmenis gavlenas aaSkaravebs. ©Tony Freeman/PhotoEdit
me-koncefcia
sxvaTa Sinagani fsiqikuri samyaros SecnobasTan erTad bavSvebi ufro yuradRebiT
iwyeben sakuTar Tavze fiqrs. adreuli bavSvobis periodSi me-obieqti anu sakuTari Ta-
viseburebebis codna da Sefaseba, farTovdeba (Harter, 2003). bavSvebSi me-koncefcias
eyreba safuZveli anu im damaxasiaTebeli Tvisebebis, unar-Cvevebis, damokidebulebebi-
sa da faseulobebis nakrebs, romelic, individis azriT mis arss gansazRvravs.
adreuli bavSvoba Tu 3-5 wlis bavSvs sakuTar Tavze saubars vTxovT, albaT, aseT
pasuxs movismenT: `me tomi mqvia. naxe, axali maisuri maqvs. 4 wlisa var. TviTon vixexav
kbilebs da xelebsac TviTon viban. axali konstruqtori maqvs da es diidi, diidi koSki
avaSene~. es winadadebebi miuTiTebs, rom skolamdelebs Zalze konkretuli me-konce-
fcia aqvT. Cveulebriv isini saubroben SesamCnev Taviseburebebze _ saxelze, fizikur
garegnobaze, sakuTrebasa da yoveldRiur qcevaze (Harter, 1996; Watson, 1990).
587
`guluxv~ adamians gaziareba surs) da qcevaze maT gavlenaze (Yuill & Pearson, 1998). amis
gamo SesaZloa ufro xSirad axseneben Tvisebebs. formaluri operaciuli azrovneba
mozardis me-s rTul, kargad organizebul, Sinaganad myar portretad gardaqmnis (Har-
ter, 1999, 2003).
me-s cvalebadi Sinaarsi SemecnebiTi unarebisa da sxvaTa sapasuxo reaqciis
produqtia. sociologma jorj herbert midma (George Herbert Mead, 1934) `me~ warmoad-
gina ganzogadebul sxvad, erTgvar nazavad imisa, rasac Cveni warmodgeniT CvenT-
vis mniSvnelovani adamianebi fiqroben Cvenze. misi azriT, fsiqologiuri `me~ maSin
Cndeba, roca bavSvis me-subieqti miiRebs me-obieqtis Tvalsazriss, romelic bavSvis
mimarT sxvaTa damokidebulebis msgavsia. midis mosazreba mianiSnebs, rom perspeqti-
vis gamoyenebis unari (proeqciis unari), kerZod ki daxvewili unari imisa, daaskvna,
ras fiqroben sxva adamianebi _ arsebiTia individualur Taviseburebebze dafuZnebu-
li me-koncefciis ganviTarebisaTvis. Sua bavSvobasa da mozardobaSi adamianebi ukeT
`kiTxuloben~ sxvisgan mosul `Setyobinebebs~ da ukeT iyeneben maT me-s gansazRvri-
sas. skolis asakSi sxvaTa molodinis gacnobierebiT bavSvebi ayalibeben idealur me-s,
romelsac TavianTi realuri me-s Sesafaseblad iyeneben. rogorc male vnaxavT, am or
me-s Soris arsebiTi gansxvaveba xelyofs sakuTari Rirsebis grZnobas da mowyenilo-
bis, uimedobisa da depresiis mizezi xdeba.
Sua bavSvobaSi skolisa da sazogadoebis mravalgvar garemoSi urTierTobiT pa-
tarebi sxvebisagan sakuTar Tavze met informacias iReben. bavSvebis mier sakuTari
Tavis aRwerisas socialuri jgufebis xSiri xseneba am cvlilebas asaxavs. `me skauti
var da qalaqis fexburTis gundis moTamaSe~, aRniSna erT-erTma 10 wlis biWma. Tan-
daTan mozardobaSi gadasvlisas, sakuTari me-s gansazRvris wyaroebi ufro SerCevi-
Ti xdeba. miuxedavad imisa, rom mSoblebis gavlena kvlavac didia, me-koncefcia sul
ufro da ufro damokidebuli xdeba megobrebis sapasuxo reaqciaze (Oosterwegel &
Oppenheimer, 1993).
unda gvaxsovdes, rom me-koncefciis Sinaarsi kulturaTa Sesabamisad icvleba. wina
TavebSi aRvniSneT, rom azieli mSoblebisaTvis harmoniuli urTierTdamokidebule-
baa mniSvnelovani, xolo dasavleli mSoblebisaTvis _ damoukidebloba da Tavdajere-
buloba. Sesabamisad, CineTsa da iaponiaSi `me~ socialur jgufTan kavSirSi ganisaz-
Rvreba. SeerTebul StatebSi ki, `me~, rogorc wesi, TviTkmari individis `sakuTreba~
xdeba (Markus & Kitayama, 1991). Tu CanarTs `kulturis gavlena~ mivubrundebiT, am
gansxvavebas TvalnaTliv SevamCnevT imis magaliTze, rogor uyvebian dedebi TavianT
patara bavSvebs.
dasavleTis mraval qvekulturaSi myari koleqtivisturi faseulobebic arsebobs.
erT-erTi kvlevisas mecnierebma puerto rikos meTevzeTa soflisa da SeerTebuli
Statebis patara qalaqis bavSvebis mier sakuTari Tavis daxasiaTebebs mouyares Tavi.
puertorikoeli bavSvebis daxasiaTebebSi sityvebi, zrdilobiani~, `Tavaziani~ da `dam-
jeri~ sWarbobda da am socialur Taviseburebebze sxvaTa dadebiT reaqcias emyareboda.
amis sapirispirod amerikeli bavSvebi iseT individualistur Taviseburebebs aRniS-
navdnen, rogoricaa interesebi, upiratesobebi da unar-Cvevebi (Damon, 1988). am daxasi-
aTebebidan Cans, rom individualisturi kulturis warmomadgeneli bavSvebi ufro ego-
istebi da konkurentulebi arian, xolo koleqtivisturi kulturis warmomadgenlebi
sxvaTa keTildReobaze ufro zrunaven. es aRmoCena xazs usvams me-koncefciaze social-
uri garemos mZlavr gavlenas.
mRwevebis cxrilSi Cvilobidan mozardobamde me-s arsebiTi cvlilebebia Sejame
buli.
590
niSnulebi
SeniSvna: es stadiebi asakis mTlian tendencias asaxavs. individualuri gansxvavebebi arsebobs gansazRvrul asakSi, romelsac
TiToeuli stadias ebmis.
fotoebi: (zeviT) © Laura Dwight Photography; (SuaSi) © Tony Freeman/PhotoEdit; (qveviT)
© Syracuse Newspapers/John Berry/The Image Works
TviTSefaseba: me-koncefciis
SefasebiTi mxare
Cven ganvixileT, rogor icvleba me-koncefciis zogadi struqtura da Sinaarsi asak-
Tan erTad. me-konceficiis kidev erTi komponentia TviTSefaseba _ msjeloba sakuTar
Rirebulebaze da am msjelobebTan dakavSirebuli gancdebi. maRali TviTSefaseba
moicavs me-s Taviseburebebisa da unar-Cvevebis realistur Sefasebas, rac Serwymulia
sakuTari Tavis aRiarebasa da sakuTari Tavis RirsebasTan.
TviTSefaseba TviTganviTarebis erT-erTi umniSvnelovanesi aspeqtia, radgan sa-
kuTari unaris Sefaseba gavlenas axdens emociur cxovrebaze, momaval qcevasa da xan-
grZliv fsiqologiur Seguebaze. kategoriuli me-s gaCenasTan erTad, Tavisi dadebiTi
Tu uaryofiTi TvisebebiT, bavSvebi TviTSemfasebeli arsebebi xdebian. 2 wlis asakisaT-
vis isini iseTi miRwevebis gamo, rogoricaa Tavsatexis amoxsna, mSoblebis yuradRebas
iTxoven, Sedegs aCveneben da eubnebia: `dediko. naxe!~ garda amisa, isini ufrosis mier
micemuli davalebis warmatebiT Sesrulebis SemTxvevaSi icinian, xolo warumateblobi-
sas Tvals arideben an Subls iWmuxnian (Stipek, Recchia, & McClintic, 1992). TviTSefasebas
adreul asakSi eyreba safuZveli da misi struqtura asakTan erTad srulyofili xdeba.
saerTo
TviTSefaseba
cvlileba TviTSefasebaSi:
socialuri Sedarebis roli
rodesac skolamdelebs ekiTxebian, ramdenad kargad asruleben ama Tu im samuSaos,
sasurvel da realur unars Soris gansxvavebis dadgenis uunarobis gamo, sakuTar unars
gadaWarbebulad afaseben da xSirad saTanadod ver afaseben davalebis sirTules. daw-
yebiTi klasebSi swavlis pirveli wlebis ganmavlobaSi TviTSefaseba klebulobs(Marsh,
Craven, & Debus, 1998; Wigfield da sxvebi, 1997). socialuri Sedarebebis meSveobiT bavS-
vebis TviTSefaseba ufro realuri xdeba da Seesabameba rogorc sxvaTa Sexedulebebs,
aseve realur SesaZleblobebs.
sabolood, bavSvTa umravlesoba sakuTari Tavis mniSvnelobis dasacavad social-
uri Sedarebebis Sedegad miRebul informaciasa da personalur miRwevebs awonasworebs
(Ruble & Flett, 1988). SesaZloa, swored amis gamoa TviTSefasebis dacema skolis adreul
wlebSi umtkivneuloa. meoTxe klasidan TviTSefaseba izrdeba da im umravlesobisaTvis
rCeba maRali, romlebic TanatolTa urTierTobiTa da sportuli unar-CvevebiT arian
kmayofilni (Cole da sxvebi, 2001; Twenge & Campbell, 2001). am tendenciidan gamonakli-
sia zogierTi mozardis TviTSefasebis dakleba ufros klasebSi gadasvlis dros. axal
skolaSi gadasvlam (SeerTebul StatebSi skolebi klasebis mixedviT aris dayofili da
asakTan erTad bavSvebi skolas icvlian. mTargm. SeniSvna), rasac axali maswavlebeli da
TanatolTa mxridan axali molodinebi mosdevs, SesaZloa, droebiT Seaferxos sakuTari
593
sqema 11.7
sqema 11.8
da TviTmaregu-
swavla
SeZenili
ususuroba
metaSemecnebiTi
warmateba iRb- fiqsirebuli: da TviTmaregu-
Sesruleba
lirebeli unaris
marcxi _ amaRldes deficiti; rTuli
arasakmarisi Zalisxmevis amocanebis Tavidan
unarisa Sedegad acileba
598
codnis gamoyeneba
swavlisadmi daostatebaze orientirebuli midgomis xelSewyoba
niSnulebi
TviTSefasebis ganviTareba
asaki stadiebi
1-2 weli daostatebisas siamovnebis grZnobis gamoxatva aSkaraa.
Cndeba ufrosebis Sefasebebisadmi sensitiuroba.
3-5 weli TviTSefaseba, rogorc wesi, maRalia da ramdenime calkeuli TviTSefasebisagan Sedgeba.
Cndeba miRwevasTan dakavSirebuli atribuciebi, romlebic aradiferencirebulia; magal-
iTad, adamiani, romelic bejiTad cdilobs, gonieria da warmatebas miaRwevs.
SeniSvna: es stadiebi asakis mTlian tendencias asaxavs. individualuri gansxvavebebi arsebobs gansazRvrul asakSi,
romelsac TiToeuli stadias ebmis.
fotoebi: (zeviT) © Nancy Richmond/The Image Works; (SuaSi) © Laura Dwight/PhotoEdit; (qveviT) © Barbara Stitzer/PhotoEdit
identurobis Camoyalibeba:
vin unda gavxde?
mozardebis kargad organizebuli TviTaRwera da diferencirebuli TviTSefaseba
sakuTari identurobis SemecnebiT safuZvels uzrunvelyofs. fsiqoanalitikosma erik
eriqsonma (1950, 1968) pirvelad aRiara identuroba produqtiuli, Tavis TavSi darwmu
601
identurobis identurobis moratoriumi niSnavs, rom roca reimons hkiTxes, odesme daeWve-
moratoriumi identurobis Camoyalibeba igvianebs. am bula Tu ara Tavis religiur mrwams-
individebs jer mkafiod gansazRvruli Si, man upasuxa: `diax, swored magaze
Sexedulebebi ara aqvT. isini arian Seswav- vfiqrob axla. ver vigeb, sad aris Rmer-
lis procesSi _ informacias agroveben da Ti, roca qveyanaze amdeni borotebaa~.
alternativebs aanalizeben, raTa cxovreb-
iseuli faseulobebi da miznebi ipovon.
identurobis identuroba dakarguli individebi faseu- rodesac hilaris hkiTxes, odesme xom
dakargva lobebisa da miznebis erTgulni alterna- ar gauanalizebia sakuTari politi-
tivaTa Semecnebis gareSe xdebian. isini im kuri mrwamsi, man upasuxa: `ara, namd-
mzamzareul identurobas iReben, romelic vilad ara, Cveni ojaxi bevrs msjelobs
avtoritetebma (Cveulebriv, mSoblebma, am sakiTxebze~.
zogjer maswavleblebma, religiurma li-
derebma an Seyvarebulma) SeurCies.
socialuri sakiTxebi
mozardTa siucidi:
me-s ganadgureba
aasakis matebasTan erTad suici- amerikelebTan SedarebiT. SesaZloa amis mizezi
dis maCvenebeli izrdeba. is yvelaze mravalricxovani ojaxis mxridan mxardaWera iyos.
dabalia bavSvobaSi, yvelaze maRalia bolo periodSi mamrobiTi sqesis afroamerikel
xandazmulobaSi, magram mkveTrad izrdeba mo- mozardTa Soris suicidi gaizarda da imave sqesis
zardobisas. amJamad suicidi amerikeli axalgaz- TeTrkanian amerikelTa maCvenebels miuaxlovda;
rdebis sikvdilis mizezTa Soris mesame adgil- adgilobrivi amerikeli da kanadeli axalgazrdebis
zea (avtoavariisa da mkvlelobis Semdeg), xolo suicidis maCvenebeli 2-7-jer aRemateba saSualo
kanadeli axalgazrdebisaTvis _ meore adgilze (av- saxelmwifo maCvenebels (Helath Canada, 2003a; Joe &
tokatastrofis SemTxvevaTa Semdeg). 1960-iani da Marcus, 2003). amis mizezebi damTrgunvel siRaribe-
1990-iani wlebis Sua periodSi mozardTa suicidis Si, skolaSi warumateblobaSi, alkoholisa da nar-
maCvenebeli gasammagda, xolo Semdeg umniSvnelod kotikebis gamoyenebasa da depresiaSi unda veZeboT.
Semcirda. SesaZloa amis mizezi Tanamedrove Crdil- homoseqsuali, lesboseli da biseqsuali axalgaz-
oamerikeli mozardebis Tavsdatexili meti stresi rdebic suicidis maRali riskiT gamoirCevian _ maTi
da naklebi Tanadgoma iyos. amave dros mozardTa TviTmkvlelobis mcdelobaTa maCvenebeli samjer
suicidis maCvenebeli ganviTarebul qveynebSi Za- aRemateba sxva mozardTa maCvenebels. isini, vinc
lze gansxvavdeba. danias, saberZneTs, italiasa da TviTmkvleloba scada, acxadeben, rom amis mizezi
espaneTsa dabali maCvenebeli aqvs; avstralias, ojaxuri konfliqti, seqsualurobis Sesaxeb Sina-
kanadas, iaponias da SeerTebul Statebs saSualo gani SfoTva, sasiyvarulo problemebi da seqsual-
maCvenebeli; xolo fineTs, axal zelandiasa da sin- uri orientaciis gamo TanatolTa mier uaryofaa
gapurs _ maRali (Lester, 2003). miuxedavad TeoriaTa (Savin-Williams & Ream, 2003b.)
simravlisa, maCvenebelTa amgvari gansxvavebuloba suicidis aqtis wina periodSi mozardebs xSirad
auxsneli rCeba. ukiduresi sasowarkveTis niSnebi aqvT. bevri am-
bobs, rom sikvdili surs, skola da megobrebi aRar
mozardTa suicidTan dakavSirebuli ainteresebs, sakuTari garegnoba aRar moswons da
faqtorebi kuTvnil Zvirfaseulobas sxvebs Cuqnian. am SemaS-
foTebel niSnebs axalgazrdaTa or tipi avlens.
suicidur qcevaSi gamaognebeli sqesobrivi pirvel jgufs miekuTvnebian Rrmad moazrovne, mar-
gansxvavebaa. TviTmkvlel biWTa raodenobis Se- tosuli da gariyuli Tineijerebi, romlebic ver
fardeba TviTmkvlel gogonebTan aris 4/1 an 5/1. axerxeben sakuTari da maTTvis mniSvnelovani ada-
aman SesaZloa gagvakvirvos Tu gaviTvaliswinebT, mianebis cxovrebiseuli standartebis SeTanxmebas.
rom gogonebi depresiis maRali maCvenebliT xasiaT- meore, ufro farTo jgufis wevrebi, antisocialur
debian. kvlevis Sedegebi winaaRmdegobrivi ar aris. tendenciebs amJRavneben. es axalgazrdebi Tavian
gogonebs TviTmkvlelobis naklebad warmatebuli ubedurebas bulingiT (bavSvis mimarT TanatolTa
mcdelobebi aqvT da iseT xerxebs iyeneben, romelTa mxridan fizikuri da/an fsiqologiuri terori.
gamoyeneba gadarCenis met albaTobas utovebs, mag- mTargm. SeniSvna), daSinebiT, moparviT, gariskviTa
aliTad, aseTia saZile abebis gadaWarbebuli doza. da narkotikebis gamoyenebiT gamoxataven (Fergusson,
biWebi ki iyeneben suicidis ufro aqtiur teqnikas, Woodward, & Horwood, 2000). garda imisa, rom isini
romelic gardauval sikvdils iwvevs, magaliTad, mtrulebi da destruqciulebi arian, sakuTar braz-
cecxlsasrol iaraRsa da Tavis CamoxrCobas. Sesa- sa da imedgacruebas SigniT ibruneben.
Zloa, amis mizezi genderuli rolebis molodinebi memkvidreobiToba da garemo erToblivad monaw-
iyos: mamrobiTi sqesis warmomadgenlebi ufro Zne- ileobs suicidur qcevaSi. rogorc axlaxans vnax-
lad itanen gamouvali mdgomareobisa da marcxis eT, pirovnuli Tvisebebi _ Zlieri introversia an
gancdas, vidre mdedrobiTi sqesis warmomadgenlebi impulsuroba da ganusjeloba _ riskis Semcveli
(Canetto & Sakinofsky, 1998). faqtorebia. xSirad arsebobs emociuri da antiso-
afroamerikelebisa da laTinoamerikelebis sui- cialuri aSlilobisa da suicidis ojaxuri isto-
cidis maCvenebeli umniSvnelod naklebia TeTrkanian ria. aseve arsebobs SemTxvevebi, roca Tineijers
SesaZleblad miiCneven, identobis dakargvis tendencia aqvT, xolo maT, visac imis rw-
mena akliaT, rom rodesme rames danamdvilebiT iswavlian, identobis aRrevis safrTxe
emuqrebaT. im mozardebs, romlebic iTvaliswineben, rom alternativaTa Soris arCeva-
nis gakeTebisas racionaluri kriteriumebis gamoyeneba SeuZliaT, savaraudod, iden-
tobis moratriumis an miRwevis statusi aqvT (Berzonsky & Kuk, 2000; Boyes & Chandler,
1992). es moqnili, obieqturi midgoma maT sagrZnoblad exmareba saswavlo, profesiuli
da sxva cxovrebiseuli miznebis gansazRvrasa da SesrulebaSi.
606
kulturis gavlena
identobis ganviTareba
eTnikuri umciresobis warmomadgenel mozardebSi
umravlesobis warmomadgenelma mo algazrdebs, romlebmac Zlieri diskriminacia gani-
zardebma sakuTari kulturuli fes cades, didad arc sakuTari eTnikurobis garkveva
vebi ician, Tumca am sakiTxs did mniSv surdaT da arc siamayes ganicdidnen mis gamo. dabali
nelobas arc aniWeben. umciresobaTa jgufebis wevr eTnikuri siamayis mqoneni, diskriminaciis donis
TineijerTaTvis ki, eTnikuri identoba _ eTnikuri miuxedavad, sakuTari Rirsebis grZnobis mkveTri da-
jgufis wevrobis gancda da am wevrobasTan dakavSire- cemiT gamoirCeodnen (Romero & Roberts, 2003).
buli damokidebulebebi da grZnobebi _ identobis raki umciresobis warmomadgeneli mozardebisaT-
Ziebisas gadamwyvetia da mraval sirTules ukavSird- vis eTnikuri identobis Camoyalibeba tkivilsa da ux-
eba. SemecnebiTi ganviTarebisa da farTo socialuri erxulobas ukavSirdeba, isini xSirad gaurbian amas.
garemos sapasuxo reaqciis mimarT meti mgrZnobelo- bevri maTgani dabneulia an ewinaaRmdegeba eTnikuri
bis kvaldakval, umciresobis warmomadgeneli axal- identurobis sakiTxebs (Markstrom-Adams & Adams,
gazrdebi imas acnobiereben, rom winaswar Seqmnili 1995). sxvadasxva eTnikuri warmomavlobis mSoblebis
mcdari azrisa da diskriminaciis samizneebi xdebian. gamo mozardebi kidev ufro didi sirTuleebis winaSe
es aRmoCena xels uSlis, rogorc kulturuli mikuT- aRmoCndebian xolme. ufrosklaselTa farTomasSta-
vnebulobis grZnobis ganviTarebas, aseve pirovnu- bianma kvlevam daadastura, rom Sereuli rasebis
lad mniSvnelovani miznebis Camoyalibebas. warmomadgeneli Tineijerebi iseTive diskriminacias
umciresobaTa warmomadgeneli axalgazrdebi ganicdidnen, rogorc maTi erTi rasis warmomadgene-
xSirad or cecxls _ umravlesobis sazogadoebis li Savkaniani Tanatolebi da naklebad dadebiTad
standartebsa da sakuTari kulturis tradiciebs iyvnen ganwyobilni sakuTari eTnikurobis mimarT.
_ grZnoben Soris Tavs. koleqtivisturi kulturis erTi rasis warmomadgenel umciresobebTan Sedar-
warmomadgenlebis emigrant ojaxebSi mSoblebisadmi ebiT, mravali ori rasis warmomadgeneli, maT Soris,
mozardebis morCilebisa da ojaxuri valdebule- Savkanian-TeTrkaniani, Savkanian-azieli, TeTrkanian-
bebis Sesrulebis pasuxismgebloba emigraciaSi yof- azieli, Savkanian-laTinoamerikeli da TeTrkanian-
nis xangrZlivobis ukuproporciulia (Phinney, Ong, laTinoamerikeli, sakuTar identurobaSi eTnikuro
& Madden, 2000). zogierTi emigranti mSobeli zedmet bas naklebmniSvnelovnad miiCnevs (Herman, 2004).
simkacres iCens imis SiSiT, rom TineijerTa farTo raki am mozardebs arc erT eTnikuri jgufis mimarT
sazogadoebaSi asimilacia Zirs gamouTxris, kul- ar aqvT mikuTvnebulobis gancda, savaraudod isini
turul tradiciebs win aRudgeba mas, rac xels Seuwy- arad agdeben eTnikuri identobis mniSvnelobas da
obs uaryon sakuTari eTnikuri Sexedulebebi. (nawilobriv Savkaniani ori rasis warmomadgenelTa
umciresobis warmomadgeneli zogierTi Tine- SemTxvevaSi) umciresobisadmi mikuTvnebulobas erT-
ijeri gabatonebul kulturaSi wlebis ganmavlobaSi gvar uaryofiT movlenad miiCneven.
Selaxuli Tavmoyvareobis, skolaSi warumateblobisa Tu ojaxis wevrebi cdiloben, rom mozardebi
da winaaRmdegobaTa daZlevas umravlesobis faseulo- warumateblobasa Tu antisocialur qcevaSi eTni-
bebisagan gamijvniT cdilobs. meqsikuri warmoSobis kuri stereotipebis `udanaSaulobaSi~ daarwmu-
amerikeli Tineijeri, romelmac skola miatova, ambobs: non, rogorc wesi, isini Zleven SiSs, rom diskrimi-
`meqsikelebs kolejSi swavlisa da sakuTari TavisaTvis nacia aferxebs xelsayrel eTnikur identurobas
sasargeblos gakeTebis Sansi ara aqvT~ (Matute-Bianche, (Phinney & Chavira, 1995). garda amisa, im mozardebs,
1986, gv. 250-251). amave dros diskriminaciam SesaZloa romlebsac ojaxi sakuTari eTnikuri jgufis isto-
xeli SeuSalos dadebiTi eTnikuri identobis Camoya- rias, tradiciebs, faseulobebsa da enas aswavlis da
libebas. erT-erT xSiri urTierToba aqvT imave eTnikuri jgufis Tana-
kvlevaSi monawile tolebTan, xelsayreli eTnikuri identuroba uyal-
meqsikuri warmo- ibdebaT (Phinney da sxvebi).
Sobis amerikel ax rogor SeuZlia sazogadoebas umciresobis war-
momadgenel mozardebs identobasTan dakavSirebuli a). amis gamo, sakuTar eTnikur jgufTan dadebiTad
konfliqtebis konstruqciulad gadaWraSi daexma- dakavSirebul mozardebs ukeTesi adaptacia axasi-
ros? gTavazobT ramdenime mosazrebas: aTebT. isini ufro efeqtianad umklavdebian stress,
ukeTesi miRwevebi aqvT skolaSi da naklebi emociuri
xeli unda SevuwyoT efeqtian aRzrdas ra da qceviTi problemebi aReniSnebaT, vidre im Tana-
Ta ojaxis eTnikuri siamaye bavSvebisTvisac tolebs, romlebsac sustad aqvT gansazRvruli sa-
da mozardebisTvisac sasargebloa iyos da kuTari eTnikuri mikuTvnebuloba (Chavous da sxvebi,
amave dros ukeTesad gaarkvios eTnikurobis 2003; Wong, Eccles, & Sameroff, 2003). araxelsayrel
mniSvneloba sakuTar cxovrebaSi. garemoSi moxvedrili TineijerebisaTvis eTnikuri
unda uzrunvelvyoT, rom skolam pativi sces identoba sicocxlisunarianobis mZlavri wyaroa.
umciresobaTa warmomadgeneli bavSvebis mozardis subkulturisa da dominanturi kultu-
enas, swavlis gamorCeul stilsa da maRalx- ris faseulobaTa Seswavlisa da miRebis safuZvelze
arisxiani ganaTlebis miRebis uflebas. bikulturuli identobis Camoyalibebas sxva dadeb-
iTi mxareebic aqvs. bikulturuli identobis mqone
xeli unda SevuwyoT erTi da imave eTnikuri
mozardebi warmatebebiT gamoirCevian identobis sxva
jgufis TanatolTa urTierTobasa da eTni-
sferoebSic. gansakuTrebiT aRsaniSnavia maTi keTil-
kur jgufebs Soris pativiscemis gaRrmave- ganwyobili urTierTobebi sxva eTnikuri jgufebis
bas (Garcia Coll & Magnuson, 1997). wevrebTan (Phinney da sxvebi, 2001a; Phinney & Kohat-
myari, usafrTxo eTnikuri identoba pirovnuli su, 1997). da bolos, warmatebebi eTnikuri identobis
Rirsebis, optimizmisa da garemoSi sakuTari adgilis CamoyalibebaSi xels uwyobs emociuri da socialuri
povnis gancdasTan asocirdeba (Smith da sxvebi, 1999 ganviTarebis mraval aspeqts.
codnis gamoyeneba
jansaRi identodis ganviTarebis xelSewyoba
strategia ganmarteba
sqema 11.9
uaryofiTi zedsarTavebi
TeTrkaniani 5 wlis kanadelebis mier Sidajgufuri favoritizmisa da gare- dadebiTi zedsarTavebi
jgufuri mikerZoebis gamoxatva. roca 5 wlis TeTrkanian kanadelebs dadebiTi 16
proeqciis unari
am da wina TavebSi aRvniSneT, rom proeqciis unari _ warmosaxvis unari, ras SeiZleba
fiqrobdnen an grZnobdnen sxva adamianebi _ mniSvnelovania mravalferovani socialur-
SemecnebiTi miRwevebisaTvis: sxvaTa gancdebis gasagebad (Tavi 10); mcdari rwmenis Sesa-
faseblad; referenciuli komunikaciis unar-Cvevis ganviTarebisaTvis (Tavi 9), me-kon-
cefciis, TviTSefasebis, pirovnebis aRqmisaTvis da miswrafebebis gamosaxatavad.
albaT gvaxsovT, rom piaJe skolamdelTa egocentrizms _ sxvisi Tvalsazrisis
gaTvaliswinebis uunarobas _ azrovnebis (rogorc fizikur, ise socialur sferoe-
bSi) moumwifeblobaze pasuxismgebel ZiriTad Taviseburebad ganixilavda. gavigeT,
rom sicocxlis meore wels sakuTari Tavis gacnobierebis kvalobaze axlad fexadg-
mulebs proeqciis garkveuli unari uyalibdebaT. piaJes mosazrebebi bavSvebis proeq-
ciis unaris Taobaze, romelic bavSvobasa da mozadobaSi ixveweba, uamravi gamokvlevis
`mizezi~ gaxda.
proeqciis unaris selmaniseuli safexurebi robert selmanma bavSvebisa da
mozardebis mier socialur dilemaTa Sesaxeb pasuxebze dayrdnobiT proeqciis unaris
614
sqema 11.10
rogor viTardeba bavSvebis mier imis gacnobiereba, rom pirovnebis Tavda- 80
pirveli codna gavlenas axdens axali informaciis gagebaze. rodesac 4 70
wlisebs hkiTxes, ecodinebodaT Tu ara bavSvsa da zrdasruls sagnis mde-
bareoba, Tuki etyodnen sad dadebdnen, maT ver gaacnobieres, rom bavSvi ver 60
gaigebda sityvieri Setyobinebis safuZvelze. proeqciis unarTan dakavSireb-
50
uli am davalebis Sesruleba umjobesdeba 6-dan 8 wlis asakSi. (adaptirebulia
Montgomery, 1993.) 40
30
proeqciis unaris sxvagvari Sefasebebi zogierTi Teo-
20
retikosis mosaszrebiT, skolamdelTa proeqciis unaris Sez-
Rudulobis ZiriTadi mizezi gonebis Sesaxeb maTive pasiuri 10
Sexedulebaa, romlis Tanaxmad, adamianis codna dakvirvebisa da 0
ara gamocdilebis aqtiuri wvdomis Sedegia (Chandler & Carpendale, 6 8
1998). am mosazrebis gamosakvlevad mecnierebma SeimuSaves TamaSi-
amocanebi, romlebic bavSvebis mier imis gacnobierebis Sefasebas
emsaxureba, rom adamianTa codna da rwmena gavlenas axdens maT Sexedulebebze.
mecnierTa jgufi dainteresda imiT, bavSvebi acnobiereben Tu ara, rom asakiT um-
crosi da, Sesabamisad, naklebad mcodne individebi axal informacias asakiT ufrosebT-
an SedarebiT sxvagvarad ganixilaven. erT-erT eqsperimentSi 4-dan 8 wlamde bavSvebs
hkiTxes, ecodinebodaT Tu ara bavSvsa da zrdasruls sagnis mdebareoba, Tuki naxavdnen,
sad dades is an etyodnen, sad dadebdnen (Montgomery, 1993). yvela asakis bavSvma sworad
gansazRvra, rom bavSvsac da zrdasrulsac ecodineboda sagnis mdebareoba uSualo da-
kvirebis Sedegad. mxolod 4 wlisebma (miuxedavad imisa, rom gaiTvaliswines bavSvebs si-
tyvebis umravlesobis mniSvneloba ar ecodinebodaT) gansazRvres arasworad, rom bavS-
vi sityvieri Setyobinebis saSualebiT gaigebda sagnis mdebareobas. amocanis Sesruleba
6-8 wlis asakSi ixveweba (ix. sqema 11.10).
sxva eqsperimenti adasturebs, rom 6 wlamde bavSvebi ver acnobiereben, pirovnebis
Tavdapirveli codnis gavlenas axali informaciis gaazrebaze. 6-dan 8 wlamde bavSve-
bi acnobiereben, rom adamianTa arsebul Sexedulebebs maT Tvalsazrisze zemoqmedeba
SeuZliaT. daaxloebiT amave asakSi ician, rom or adamians erTi da imave orazrovani in-
formaciis gansxvavebulad aRqma SeuZlia (Miller, 2000).
mozrdili bavSvebisa da mozardebisTvis gamiznuli proeqciis unarTan dakavSire-
buli amocanebi mimarTulia rekursul azrovnebaze _ proeqciis unaris formaze, ro-
melic gulisxmobs imaze fiqrs, razec sxva fiqrobs. selmaniseuli stadiebis mixedviT,
rekursuli azrovneba (me-3 da me-4 safexurebi) Sua bavSvobidan mozardobamde ixvewe-
ba, rac kvlevebiTac dasturdeba. rodesac
pirvelidan meeqvse klasamde moswavleebs
11.11-is sqema msgavsi naxatis aRwera sTxoves,
meeqvseklaselTa mxolod 50%-ma gaarTva
Tavi warmatebiT erTkonturian, xolo mci-
re nawilma _ orkonturian rekursias (Miller,
Kessel, & Flavell, 1970). Sua mozardobamde ada-
mianebs rTuli rekursuli azrovnebis unari
ar SeswevT.
sqema 11.11
1. socialuri 2. socialuri
miniSnebis miniSnebis
SemCneva interpretacia
4. problemis gadaWris
SesaZlo strategiebis
Tavmoyra
6. reaqciis
ganxorcieleba
5. strategiaTa
savaraudo efeq-
tianobis Sefaseba
sqema 11.12
socialur problemaTa mogvarebis informaciis damuSavebis modeli. modelis wriulobas ganapiro-
bebs is, rom xSirad bavSvebi erTdroulad informaciis damuSavebis ramdenime aqtivobaSi arian CarTulni,
magaliTad, informaciis gagebaSi misi SemCnevisTanave da sxva adamianis qcevis mniSvnelobis ganxilvaSi
problemis gadaWris strategiebis generirebisa da Sefasebis procesSi. modeli iTvaliswinebs fsiqikuri
mdgomareobis gavlenasac socialuri informaciis damuSavebaze, kerZod, bavSvebis mier socialur miniS-
nebaTa codnas, maT mier warsulis socialuri gamocdilebis warmodgenasa da momavali gamocdilebis
molodins. Tanatolebis mier gamoyenebuli strategiebis Sefaseba da maTze reaqcia aseve mniSvnelovani
faqtorebia socialuri problemebis mogvarebis dros. (adaptirebulia N. R. Crick & K. A. Dodge, 1994, ’A
Review and Reformulation of Social Information-Processing Mechanisms in Children’s Social Adjustment’, Psychological
Bulletin, 115, 74-101, figure 2 (adaptirebulia), gv. 76. Copyright © 1994 by the American Psychological Association.
adaptirebulia nebarTviT.)
618
nas ar iyeneben (Rudolph & Heller, 1997). im bavSvebs, romlebsac ganmeorebiTi Seusabamo
reaqciebi axasiaTebT, Cveuli qcevis dasaZlevad da ufro adaptaciuri socialuri in-
formaciis damuSavebisaTvis SesaZloa alternativaTa kidev erTxel gadaxedva (CamoT-
vla) dasWirdeT.
da bolos, socialuri sirTuleebis mqone bavSvebisaTvis socialur-SemecnebiTi
wvrTna daxmarebis erTaderTi gza ar aris. raki mSoblebs xSirad socialur problema-
Ta mogvarebis arasaTanado unari aqvT da bavSvis aRzrdis araefeqtian gamocdilebas
iyeneben, SesaZloa ojaxSi Carevac saWiro gaxdes. am Temas Semdeg TavebSi ramdenjerme
mivubrundebiT.
Sejameba
ra aris socialuri Semecneba da riT gan- lebSi da misi gavlena bavSvis emociur da
sxvavdeba is arasocialurisagan? socialur SesaZleblobebze.
is mkvlevarebi, romlebsac social- me-s yvelaze adreuli aspeqtia me-
uri Semecnebis ganviTareba ainteresebT, subieqti, sakuTari Tavis mcodned da
swavloben, rogor icvleba asakTan erTad moqmed pirad gancda _ axalSobilTa
bavSvis mier sakuTari Tavis, sxva adamian- pirveli gamocdileba, e.w. intermodalu
ebisa da adamianTa Soris urTierTobebis ri Seabamisobebi, roca xels uwyoben
gageba, gacnobiereba. arasocialur Sem- sakuTar sxeuls garesamyarosagan ga-
ecnebasTan SedarebiT socialuri Semec- nasxvaveben. me-subieqtis ganviTareba
neba moicavs adamianTa qcevaze Sinagani dakavSirebulia Cvilebis mier imis Tan-
mdgomareobisa da garegani Zalebis gav- daTanobiT gacnobierebasTan, rom maTi
lenis gagebis sirTules. aqtivobebi obieqtebisa da adamianebis
iseT reaqcias iwvevs, romlis winaswar
me-s gaCena da me-koncefciis gansazRvra SesaZlebelia. im Cvilebsa da
ganviTareba axlad fexadgmulebs, romelTa mSoblebi
maT mier samyaros Seswavlas xels uwyo-
aRwereT sakuTari Tavis Sesaxeb codnis
benda maT signalebs yuradRebiT pasuxo-
ganviTareba Cvilebsa da axlad fexadgmu-
ben (usafrTxo mijaWvulobis indika-
621
12
zneoba, rogorc adamianur
bunebaSi Canergili
zneobrioba da sazogadoebrivi
normebis miReba
zneobrivi ganviTareba * fsiqoanalizuri Teoria
* socialuri daswavlis Teoria
* zneobriobis, rogorc sazogado
ebrivi normebis miRebis perspeq
tivis SezRudvebi *kulturis gav
lena: fizikuri dasjis Sedegebis
eTnikuri gansxvavebebi
zneobrioba, rogorc
sami wlis leislma, masTan saTamaSod mosul mezobel gogona avas xe
socialuri gageba
lidan saTamaSo gamostaca. `momeci, Cemia!~_ atirda ava.
* piaJeseuli zneobrivi ganviTa
leislis deda daixara. `Sexe de, SesZaxa man _ `ava aatire. is daTu rebis Teoria *piaJes Teoriis
niaTi TamaSobda da Zalian awyenine, rom waarTvi. modi, daubrune avas Sefaseba * kolbergis mier piaJes
daTunia.~ man frTxilad gamoacala daTunia leisls xelidan da avas Teoriis gafarToeba * kolbergis
daubruna. leisli wamiT TiTqos ganawyenda, magram mere saTamaSo kube safexurebis Seswavla * arsebobs
biT Seiqcia Tavi. ramdenime wamis Semdeg leisli avas miubrunda: `ginda Tu ara sqesTa Soris gansxvaveba
es kubebi?~ guliT SesTavaza, Tan avas ramdenime kubi gauwoda_ `Segvi zneobriv SexedulebaSi?
Zlia gaviyoT!~ * zneobriv Sexedulebaze gavlena
axla vnaxoT, ra reaqcia hqonda leisls 11 wlis asakSi, roca gazeT * zneobrivi Sexeduleba da qceva
Si waikiTxa xnieri qalis Sesaxeb, romelic male unda gamoesaxlebinaT * religiuri monawileoba da zne
obrivi ganviTareba * Semdgomi
Tavisi dabzaruli saxlidan, radgan saqalaqo zedamxedvelebma is xan
eWvebi kolbergis Teoriis Tao
ZarsaSiSad da janmrTelobisTvis sazianod CaTvales. `naxe, ras upire
baze * kvlevidan praqtikisaken:
ben am sawyal qalbatons?!~ SesZaxa leislma. `misi saxlidan gamogdeba moqalaqeobrivi pasuxismgeblobis
undaT. rogor SeiZleba vinmes saxlis dangreva! sad arian misi megobre ganviTareba. * kulturis gavlena:
bi da mezoblebi! ratom ar SeukeTeben saxls?~ bavSvis mier uflis aRqma
11 wlis leislma didi gza gaiara skolamdeli asakidan, rodesac mcirewlovanTa zneobrivi
sxvebis uflebebisa da grZnobebis Sefasebas iwyebda. swored es dasawy msjeloba
isia Zalian mniSvnelovani. skolamdel asakSi leislis prosocialuri * zneobis socialur-pirobiTi da
stimuli masTan stumrad misuli Tanatolis mimarT gamonaklisi ar pirovnuli sferoebis gansxvaveba
aris – is Seqmnili situaciis nawilia. sicocxlis meore wlis bolos * ganawilebuli samarTlianoba
TviTSegnebis warmoqmnisa da reprezentaciuli SesaZleblobebis gaum zneobis Sesabamisi
jobeseba kidev erTi miRwevaa: bavSvi zneobrivi arseba xdeba. aRsaniS TviTkontrolis ganviTareba
navia, rom daaxloebiT am dros Cndeba empaTia da simpaTiuri damokide * axlad fexadgmulebi * bavSvoba
buleba (ix. me-10 Tavi), xolo bavSvebi male iwyeben sakuTari da sxvebis da mozardoba * individualuri
saqcielis Sefasebas, rogorc `kargia~ da `cudia~ (ix. me-11 Tavi). roca gansxvavebebi
bavSvebis kognicia da metyveleba viTardeba da maTi socialuri gamoc TviTkontrolis meore mxare:
dileba farTovdeba, isini sul ufro da ufro gaumjobesebul zneo agresiis ganviTareba
briv azrovnebas avlenen, intensiuri emociurobis TanxlebiT _ rac * agresiis gaCena * agresia adreul
zogjer zneobriv darRvevebSic ki SeiZleba gadaizrdos, rogorc 11 da Sua bavSvobaSi * mozardTa
agresia da danaSauli * agresiis
wlis leislis SemTxvevaSi.
stabiluroba * ojaxi, rogorc
riTi aixsneba bavSvebis mier qcevis standartebis Sefasebis gafar
agresiuli qcevis sawvrTneli
Toeba da maTi zneobrivi mgrZnobiarobis gaRrmaveba? filosofosebi moedani * socialur-kognituri
saukuneebis ganmavlobaSi cdilobdnen am sakiTxSi garkvevas, xolo Ta deficiti da acdena * sazogadoe
namedrove mkvlevarebi mas ise intensiurad ikvleven, rom zneobrivi brivi da kulturuli gavlena *
ganviTarebis Seswavla socialuri ganviTarebis sxva aspeqtebs aWar bavSvebisa da mSoblebisaTvis dax
bebs. mareba agresiis gakontrolebaSi
zneobriobis ganmsazRvrelebis naxva rogorc sazogadoebriv, ase * biologia da garemo: mozardTa
ve individualur donezec SeiZleba. yvela kulturaSi zneobriobas danaSaulis ori mimarTuleba. *
warmarTavs umravlesobis sazogadoebrivi organizacia, romelic kulturis zegavlena: eTnikuri
da politikuri Zaladobis gavlena
bavSvebze
628
zneobrioba - adamianis
Tandayolili Tviseba
XX saukunis 70-ian wlebSi adamianis socialuri qcevis bevri biologiuri Teoris
mixedviT zneobrivad Sesabamis araerTi qcevasa da emocias evoluciis istoriaSi udevs
safuZveli (Wilson, 1975). es Tvalsazrisi daadastura eTologebis muSaobam. isini ak
virdebodnen cxovelebs, romlebic TavianTi saxeobis sxva wevrebs xSirad sakuTari Ta
vis xifaSi Cagdebis fasad exmarebodnen. magaliTad, WianWvela, futkri da termitebi
ukidures Tavganwirvas avlenen. bevri maTgani dageslavs an dakbens nadirs, romelic
skas an budes emuqreba, es gabrZoleba xSirad maTi sikvdiliT mTavrdeba. ZaRlebi, rom
lebic ar emorCilebian Npatronis akrZalvas da avejs azianeben an bunebriv moTxovnile
629
fsiqoanalizuri Teoria
zigmund froidis Tanaxmad, zneobrioba yalibdeba 3-dan 6 wlis asakSi , im period
Si, roca oidiposisa da eleqtras kargad cnobili konfliqtebi iCens Tavs. umcrosi
asakis bavSvebs surT, daeuflon sapirispiro sqesis mSobels, magram isini am survils
sasjelisa da mSobliuri siyvarulis dakargvis SiSis gamo uaryofen. mSoblebTan siax
lovis SesanarCuneblad bavSvebi iqmnian superegos anu sindiss, Tavisi sqesis mSobelTan
identificirebiT, romlis zneobriv standartebsac sakuTari pirovnebisTvis iReben.
sabolood, iTvleba, rom bavSvebi zneobriv standartebTan erTad intensiuri emo
ciebis internalizaciasac axdenen. manamde maTive sqesis mSoblisadmi gamiznul mtrul
grZnobas sakuTari Tavisken mimarTaven, xolo es internalizebuli mtruli grZnoba
maTSi danaSaulis mtkivneul grZnobebs aRZravs yovelTvis, rodesac isini superegos
ar emorCilebian (Freud, 1925/1961). froidis mixedviT, zneobrivi ganviTareba 5 an 6 wlis
asakisTvis mniSvnelovnad dasrulebulia, rac Sua bavSvobaSi kidev ufro Zlierdeba
superegos meSveobiT.
dReisTvis mkvlevarTa umetesoba ar eTanxmeba sindisis ganviTarebis froidiseul
Tvalsazriss. jer erTi, aRar miiReba froidis mosazreba danaSaulis grZnobis, ro-
gorc sakuTari Tavisadmi mimarTuli mtruli impulsis Taobaze. qvemoT vnaxavT,
rom TviTgakicxvis maRali done zneobriv internalizaciaze ar aris damokidebuli.
piriqiT, saskolo asakis bavSvebi damnaSaved grZnoben Tavs, roca winaswari ganzraxviT
ebmebian miuRebel qmedebaSi da mis Sedegze pirad pasuxismgeblobas grZnoben (ix. me-10
Tavi). meorec, iTvleba, rom dasjisa da mSoblebis siyvarulis dakargvis SiSi, zneobrivi
qcevis cnobierad formirebis motivia (Telling, 1999). is bavSvebi ki, romelTa mSoblebic
xSirad iyeneben muqaras, brZanebebs, an fizikur Zaldatanebas, xSirad arRveven stand
artebs, magramj amis gamo Tavs ar grZnoben damnaSaved (Kochanska da sxvebi, 2002). Tu
631
sasjelis efeqtebi bevr mSobels esmis, rom cudi saqcielis gamo bavSvisTvis
dayvireba, fizikuri dasja araefeqturi disciplinuri taqtikaa. bavSvis Sesakaveblad
an asamoZraveblad mkveTrad gabrazeba an fizikuri Zaldataneba gamarTlebulia, Tu
aucilebelia saswrafod damorCileba – magaliTad, roca bavSvi quCaSi gaqcevas apir
ebs. faqtobrivad, aseT mdgomareobaSi mSoblebi yvelaze metad Zalismier meTodebs iy
eneben. roca grZelvadiani miznis miRweva, magaliTad, sxvebis mimarT keTilad mopyroba
undaT, met yuradRebas siTbosa da darwmunebas uTmoben (Kuszynski, 1984). amasTan erTad,
mSoblebi xSirad aerTianeben Zalasa da darigebas iseTi seriozuli darRvevebisTvis,
rogoricaa motyueba da moparva (Grusec & Goodnow, 1994).
Tumca, sasjeli xSiri gamoyenebisas mxolod myisier Sesrulebas uzrunvelyofs da
ara bavSvis saqcielis xangrZliv cvlilebas. bavSvebi, romlebsac gamudmebiT kicxaven,
uyvirian an scemen, savaraudod, maSinve gamoavlenen miuRebel qcevas, rogorc ki ufro
sis Tvals miefarebian an Tavs daaRweven maT. Mmravali kvleva adasturebs, rom rac ufro
metad mkacr muqaras, uxeS fizikur kontrols (bavSvisTvis nivTis xelidan gamogleja,
masTan uxeSi mopyroba) da fizikur sasjels ganicdis bavSvi, miT ufro savaraudoa, rom
ganuviTardes fsiqikuri janmrTelobis seriozuli, xangrZlivi problemebi, maT Soris:
zneobrivi wesebis susti internalizacia; depresia, agresia, antisocialuri qceva da
dabali akademiuri moswreba bavSvobisa da mozardobis ganmavlobaSi; kriminaluroba,
635
kulturis gavlena
eTnikuri gansxvaveba fizikuri
sasjeliT gamowveul SedegebSi
codnis gamoyeneba
bavSvebis kognituri TviTregulaciis xelSewyoba
strategia ganmarteba
gamoiyeneT darRvevebi roca bavSvi saziano an saxifaTo qcevas iwyebs, gamoiyeneT induqcia,
swavlis saSualebad romelic motivacias uqmnis bavSvebs, gamoasworon saqcieli da imo
qmedon prosocialurad.
SeamcireT cudi qcevis manqaniT xangrZlivi mgzavrobisas ukana skamze ise imoqmedeT, rom
SesaZleblobebi mousvenari bavSvi daawynaroT. supermarketSi esaubreT bavSvebs da
neba darTeT, dagexmaron sayidlebis SeZenaSi. amis Sedegad bavSvebi
iswavlian Tavisi Tavis konstruqciulad Seqcevas, roca SesaZleb
lobebi SezRudulia.
axseniT wesebis mizezebi roca bavSvebi Tvlian, rom wesebi samarTliani da kargad gaazrebu
lia da ara TviTneburi, isini cdiloben, misdion wesebs, radgan isini
racionaluri da keTilgonivrulia.
miaRebineT bavSvebs ufrosebTan erTad saWmlis momzadebisas, WurWlis garecxvisas an
monawileoba ojaxur ezos dasufTavebisas bavSvebi iviTareben ojaxur da saTemo cxovre
saqmianobasa da movaleo- baSi monawileobaze pasuxismgeblobas da mraval praqtikul unars
bebis SesrulebaSi iZenen.
roca bavSvebi jiutoben, roca bavSvi uarzea dagemorCiloT, gamoxateT misi grZnobebis gage
scadeT kompromisi moZeb ba (`vici, rom dalageba saxaliso ar aris~), SesTavazeT kompromisi
noT da problema (`Sen es aalage, me ki imas mivxedav~) da daexmareT, moifiqros, rogor
gadawyvitoT aicilos problemebi momavalSi. mtkiced, magram keTilad da pati
viscemiT reagireba TanamSromlobis xaliss zrdis.
waaxaliseT momwifebuli gamoxateT ndoba bavSvis saqmianobisa da TanamSromlobis swavlisa
qceva da Sefasebis unaris mimarT, daaxloebiT ase: `es saukeTesod gagik
eTebia!~ `gmadlobT, rom damexmare!~ mozrdilis mier waxaliseba
gamoimuSavebs warmatebiT gamowveul siamayesa da kmayofilebas, rac
bavSvebs Semdgomi gaumjobesebisken ubiZgebs.
iyaviT gulisxmieri roca bavSvebi daRlili, an gaRizianebulebi avad aris, iTxovs yur
bavSvis fizikuri adRebas, dezorganizebuli xdeba an idens raime sxva Seusabamo qce
da emociuri resursebis vas, rogorc diskomfortze reaqcias. aseT SemTxvevebSi, bavSvis
mimarT moTxovnebis Sesruleba ufro keTilgonivrulia, vidre dasja.
sqema 12.3
70
longitudinuri tendenciebi zneobrivi msjelobis yov-
el safexurze kolbergis mier mozardi biWebis 20-wliani
longitudinuri kvlevis safuZvelze. aRsaniSnavia, rom 60
procentulobiTi maCvenebeli
roca qveda safexurebi klebulobs, IV safexuris msjeloba
asakTan erTad nela da TandaTan izrdeba da aSkarad iqceva 50
msjelobis saSualo
tipur Sedegad (wignidan A. Colby, L. Kolberg, J. C. Gibbs, &
M. Lieberman, 1983, `A Longitudinal Study of Moral Judgement,
`Monographs of the Society for Research in Child Development, 48 [1-2, 40
Serial No. 200], p. 46. The Society for Research in Child Develop- III safexuri
ment, Inc. ibeWdeba nebarTviT).
30
I safexuri
20
vidre adreuli mozardobisas tipur reaqciad ar
iqceva. V safexurze cota adamiani gadadis. ro
gorc adre aRiniSna, postkonvenciuri zneoba im 10
IV safexuri V safexuri
denad iSviaTia, rom ar arsebobs araviTari Tval
saCino monacemebi, rom kolbergis VI safexuri 0
10 12 14 16 18 20 22 24 26 28 30 32 34 36
marTlac mosdevs V-s. zneobrivi ganviTarebis
umaRlesi safexuri varaudis sagania. asaki
kvlevidan praqtikisaken
moqalaqeobrivi
pasuxismgeblobis ganviTareba
madlierebis dRes jili, todi da breti Tavi valdebulebis gamoxatva, magaliTad, siRatakis an
anT mSoblebs daexmarnen supis momzadebaSi, raTa araswori eTnikuri Sexedulebebis aRmosafxvrelad
Ratakebs momsaxurebodnen. jili da breti mTeli (Metz, McLellan, & Youniss, 2003). axalma kvlevam ga
wlis ganmavlobaSi yovel SabaT diliT moxali moavlina, rom ojaxuri, saskolo da sazogadoebrivi
seebad muSaobdnen TavSesafarSi, sadac esaubre gamocdileba xels uwyobs mozardebSi moqalaqeo
bodnen loginad Cavardnil ufrosebs. kongresis brivi pasuxismgeblobis grZnobis ganviTarebas.
arCevnebamde Tveebis ganmavlobaSi samive Tineijeri
eswreboda sagangebo axalgazrdul Sexvedrebs kan ojaxis zegavlena
didatebTan da problemebze saubrobda. `ra azris
Tineijerebi, romelTa mSoblebic Svilebs up
xarT Cveni garemos amJamindel mdgomareobaze?~
irispirdebian sadavo sakiTxebze azris Camoya
CaerTo saubarSi jili. skolaSi bretma da misma me
libebisas, ufro gaTviTcnobierebuli da dain
gobarma gogonam eTnikuri da araswori rasobrivi
teresebulnia moqalaqeobrivi sakiTxebiT da ukeT
Sexedulebebis gamosworebisadmi miZRvnili orga
nizacia Camoayalibes. SeuZliaT maT danaxva erTze meti kuTxiT (Santoluo-
am ymawvilebs ukve hqondaT moqalaqeobrivi pa po & Pratt, 1994). aseve, mozardebs, romlebic acax
suxismgeblobis myari grZnoba – kompleqsuri unari, deben, rom maTi mSoblebi CarTulni arian sazoga
romelic aerTianebs kognicias, emociasa da qcevas. doebriv samsaxurSi da xazs usvamen TanagrZnobas
moqalaqeobrivi pasuxismgebloba moicavs: ubedurebaSi Cavardnilebis mimarT, aqvT social
politikuri sakiTxebis codnas, aseve im saSu uri faseulobisadmi pasuxismgeblobis tenden
alebebsa, romlebiTac moqalaqeebs SeuZliaT cia. rodesac hkiTxes, ra aris iseTi socialuri pa
samarTlianad moagvaron gansxvavebuli mosaz Tologiis mizezi, rogorc umuSevroba, siRatake,
rebebi. da usaxlkarobaa, es Tineijerebi ufro xSirad
miuTiTebdnen situaciur da sazogadoebriv faq
sazogadoebisadmi mikuTvnebulobis grZno
torebze (ganaTlebis naklebobaze, samTavrobo
bas, misi keTildReobisTvis sakuTari Tavis politikaze an ekonomikis mdgomareobaze), vidre
Secvlis survil. individualur faqtorebze (dabali inteleqti an
moqalaqeobrivi miznebis miRwevis unar-Cve piradi problemebi). axalgazrdebs, romlebic um
vebs, magaliTad, rogori urTierToToba gvqon Tavresad miiCneven situaciur an sazogadoebriv
des da ra kiTxvebi davusvaT sajaro moxeleebs, mizezebs, Tavis mxriv, cxovrebaSi aqvT ufro al
ise vmarToT Sexvedrebi, rom yvela monawiles truisturi miznebi, rogoricaa siRatakis aRmofx
hqondes xma (Flanagan & Faison, 2001). vra an dedamiwis SenarCuneba momavali TaobebisTvis
roca axalgazrdebi erTvebian sazogadoebriv (Flanagan & Tucker, 1999).
samsaxurSi, sadac gaWirvebul xalxs an sazogadoe
briv problemebs xvdebian, maTgan gansakuTrebiT saskolo da sazogadoebrivi gavlenebi
mosalodnelia momavali samsaxurisa da mniS demokratiuli klimati skolaSi – iseTi viTa
vnelovani sazogadoebrivi miznebis samsaxurisadmi reba, romlis drosac maswavleblebi yvela moswav
657
beli aris zneobrivi xedvis pirovnul identurobasTan `uxarvezo integracia~ (Colby &
Damon, 1992, gv. 309).
kvlevas aseve unda daedgina zneobrivi saqcielisTvis piradi pasuxismgeblobis
grZnobis warmomavloba. magram ramdenime Teoretikosi fiqrobs, rom sxva mniSvnelo
van adamianebTan – magaliTad, mSoblebTan, maswavleblebsa da megobrebTan – kavSire
bi umniSvnelovanes rols asrulebs, SesaZloa prosocialuri qcevis modelirebiT da
empaTiisa da danaSaulis emociuri procesebiT, romlebic gaerTianebulia zneobriv
kogniciasTan, raTa zneobrivi qcevis ufro Zlieri mastimulirebeli gaxdes (Blasi, 1995;
Kohlberg &Diessner, 1991). kidev erTi varaudia, rom zogierT saskolo gamocdilebas
SeuZlia aRZras an daaCqaros zneobrivi midrekilebebi. aq Sedis samarTliani saswavlo
garemo – iseTi, romelSic maswavleblebi moswavleebs demokratiuli gadawyvetile
bebis miRebiTa da wesebis dadgeniT xelmZRvaneloben, gadawyvetilebas civiluri dis
kusiiT Rebuloben da pasuxismgeblobas iReben sxvebis keTildReobaze (Atkins, Hart, &
kulturis gavlena
bavSvebis mier uflis aRqma
roca 6-9 wlis bavSvebs hkiTxes _ Tvisebebs aniWebdnen ufals, romelsac xedavdnen,
`ra aris ufali?~ maT ramdenime saxis zecaSi mcxovreb mSoblis msgavs arsebad. mxolod
pasuxi gasces: mozardobaSi uTmobs adgils ufalze, rogorc
`SegiZliaT ilocoT yovelTvis, roca konkretul `did pirovnebaze~ warmodgena adg
igrZnobT, rom es gindaT da isini (macxovari da ufa ils abstraqtul, mistikur warmodgenas ufalze,
li) namdvilad gagigoneben, radgan isini yvelafers rogorc uformoze, yovlismcodneze da yovlis
wyveten da amitom erT-erTi mainc mudam morigeobs.~ SemZleze da droSi yvela SezRudvis gadamlaxavze
`ufals marto locvebi ki ara, yvelaferi esmis, (Hyde, 1990).
amitom mas yurebSi saSineli xmauri unda edgas, vi bavSvebis pasuxebi Seicavs sxvadasxvanair
dre ar moifiqrebs, rogor Sewyvitos igi.~ konkretul saxeebs – ufals, rogorc `zecaSi
`ufali aris suli, romelsac yvelgan SeuZlia moriges~ da `yurebSi xmauriT gadaRlils~. magram
wasvla.~ ra aris suli? `es aCrdilia, filmebisas am adamianur niSnebs bavSvebi uamrav zeadamianur
hgavs~ (Briggs, 2000; Gandy, 2004). Tvisebasac amateben. bolo monacemebi gviCvenebs,
uflis Sesaxeb mosazrebebi mkveTrad gansxvavde rom skolamdelebic ki ar izRudebian uflis ada
ba Cveulebrivi gamocdilebebis Sesaxeb mosazre mianuri, mSoblis msgavsi TvisebebiT. Cveulebriv,
bebisgan, vinaidan isini arRveven realuri samyaros bavSvebis religiuri codnis gamosakvlevi pro
Sesaxeb warmodgenebs. gavixsenoT me-6 Tavidan, rom cedurebi – SeuzRudav kiTxvebze pasuxis gacemis
4-8 wlis bavSvebi jadosnur arsebebs (rogoricaa Txovna – kogniturad imdenad momTxovnia, rom bavS
santa klausi da feria) realobisgan ganasxvavebdnen. vebi xSirad ubrundebian adamianis dawvrilebiT aR
imave dros, maT aqvT sxva rwmenebic, romlebic maTi weras, raTa Seavson maTi warmosaxva ufalze.
kulturis gziT gadmocemuli religiis nawilia. im gamokvlevebma gviCvena, rom roca mozrdil
isTvis, rom ar daibnen, unda ganacalkevon ufalze ebs aseTive moTxovnis mqone davalebebs aZleven (
warmodgena maT mier adamianuri faqtorebis wv moisazron da moyvnen mokle ambebi ufalze), isinic
domisgan, uflis moqceviT gancalkevebul relig aseve mraval anTropomorful pasuxs iZlevian (Bar-
iur samefoSi, romelsac zeadamianuri Zalebi mar ett, 1998). roca mecnierebi davalebas nakleb mom
Taven (Wooley, 2000). skolamdeli da saskolo asakis Txovnad aqcevdnen, bavSvebi ambobdnen, rom ufals
bavSvebisTvis es rTuli amocanaa. aqvs adamianisTvis miuwvdomeli zebunebrivi Zala,
wina gamokvlevebma, romlebic piaJes Teoriis rogoricaa yvelafris danaxva da gagoneba. magali
mkacri gavlenis qveS Catarda, erTnair daskvnamde Tad, amerikis SeerTebul Statebsa da meqsikeli
migviyvana: bavSvebi anTropomorful (adamianur) maias tomis soflebSi Catarebuli kvlevis dros
Si – rac naTels xdis, ratom aris V da VI safexurebi ase iSviaTi. Tumca zogjer sulis
SemZvreli cxovrebisuli krizisis, sicocxlisTvis saxifaTo SemTxvevebis an sulieri
gamoRviZebis Sedegad, adamianebi formaluri filosofiuri momzadebis gareSe imuSave
ben arsebobis mniSvnelobis eTikur mixvedrilobas – am cvlilebebs SeuZlia aamaRlos
maTi gadawyvetileba, icxovron zneobrivad. amis Sedegad, aRniSnavs jibsi, `postkon
venciuri~ zneobrivi msjeloba zogjer SesaZloa SeiniSnebodes adreul mozardobaSic,
roca ymawvilebs pirvelad miuwvdebaT xeli formalur operaciul da perspeqtivis gam
oyenebis unar-Cvevebze, rac saWiroa masSi CasarTvelad.
dasasrul, kolbergiseul safexurebi farTod aRwers zneobriv msjelobas mozard
obasa da mozrdilobaSi. bevrad naklebs gveubneba isini zneobrivi msjelobis Taobaze
adreul da Sua bavSvobaSi. marTlac, kolbergiseuli zneobrivi dilemebi Sors aris
bavSvebis umetesobis gamocdilebisgan da SeiZleba maTTvis bolomde gasagebi arc iyos.
roca bavSvebs maTi yoveldRiuri cxovrebis Sesabamisi zneobrivi dilemebi aqvT, maTi
pasuxebi gviCvenebs, rom kolbergiseul prekonvenciuri done, iseve, rogorc piaJeseu
661
5-6 wlis bavSvebis umetesobas misces tipuri yalbi `ratom ar Sewyvets ufali cudi ambebis moxdenas?~
rwmenis amocana (ix. me-11 Tavi), romelic miuTiTebs, dasasrul, rogorc qvemoT moyvanili SeniSvnebi
rom maT mSoblebs SeiZleba yalbi rwmena hqondeT, gviCvenebs, zogma bavSvma icis im emociuri komfor
xolo ufals_ ar SeiZleba (Knight da sxvebi, 2004). am tisa da marTvadobis Sesaxeb, rasac uflis rwmena
asakis bavSvebi aseve amboben, rom ufals, magram ara iZleva: `is Camodis da gexmareba, roca damwuxrebu
adamianis msgavs Tojinas, SeuZlia sagani bnel yuTSi li an mitovebuli xar an RamiT ver iZineb.~ `Tu da
dainaxos (Barett, Richert, & Driesenga, 2001). uflis gaviwydeba, is Segaxsenebs, rom kargad moiqce~ (Berk,
yovlisSemZleobidan gamomdinare, skolamdelebic 2004). mozardobaSi, da SesaZlebelia, ufro adrec,
ki acxadeben, rom ufali aniWebs sicocxles yovel religiuroba dakavSirebulia fsiqologiur keTil
bunebriv sagans (cxovelebsa da mcenareebs) da ara dReobasTan da prosocialur damokidebulebasa da
adamiani (Petrovich, 1997). qcevasTan.
bavSvebis mxriv uflis warmodgenis marTlac rom
yvelaze gansacvifrebeli Tavisebureba xelSesaxebi
da xelSeuxebeli niSnebis gaerTianebaa. am mxriv maTi
religiuri azrovneba imaze metad hgavs mozrdil
ebis azrovnebas, vidre adre egonaT. is, rom bavSvebis
warmodgena uflis Sesaxeb ar aris Semofargluli
mxolod `didi pirovnebis~ saxiT, gvafiqrebinebs,
rom religiur ganaTlebas maT azrovnebaze myari
gavlena aqvs. marTlac, arsebobs didi kulturuli
sxvadasxvaoba bavSvebisa da mozrdilis mosazre
bebSi (Barett, 2002; Barett & Van Orman, 1996). ram
denime kvlevisas saskolo asakis bavSvebma uflis
saxe daxates. maTi mimdevrobis Teologiuri moZ
Rvrebis Sesabamisad, mormonebi, luTeranebi, meno
nitebi da kaTolikeebi ufals ufro xSirad gamox
atavdnen adamianis msgavsad (Pitts, 1976; Tamminen,
1991). amasTan erTad, Sesabamisi kulturuli codnis 7 wlis bavSvi da misi ojaxi esalmeba moZRvars kaToli
arasrulyofilebis gamo bavSvebi ufalze zogjer kuri mesis Semdeg. saTanado gamokiTxvisas, am asakis bavS
iseT raimes amboben, rac ucnaurad da sasacilod vebis umetesoba aRniSnavs, rom ufals aqvs rogorc adami
mogeCvenebaT. saskolo asakSi isini xSirad svamen sa anuri, ise zebunebrivi Zala – es koncefcia ufrosebisas
yuradRebo kiTxvebs uflis Sesaxeb, raTa sakuTari hgavs. © Myrleen FergusonCate/PhotoEdit.
aRqma gaifarTovon: `hyavs Tu ara ufals mSoblebi?~
li heteronomiuli zneoba, saTanadod ver afasebs maT zneobriv msjelobas. nensi eizen
bergma Seqmna dilemebi, romlebic kanonebiT ki ar xelmZRvanelobs, aramed upirispirebs
maT pirovnebaTa prosocialuri moqmedebis sapirispiro survils – magaliTad, wavid
nen dabadebis dReze, imis nacvlad, rom daSavebul Tanatols daexmaron da wveulebas
gamoakldnen (Eisenberg, 1986; Eisenberg da sxvebi, 1991, 1995a). bavSvebisa da mozardebis
prosocialuri zneobrivi msjeloba aseTi dilemebis Sesaxeb aSkarad gaumjobesebulia
kolbergiseuli safexurebTan SedarebiT. amasTan erTad, kvlevebma gviCvena, rom empa
Tiuri perspeqtivis gamoyeneba aZlierebs prosocialur zneobriv azrovnebas da mis re
alizacias yoveldRiur qcevebSi (Eisenbeg, Zhoe, & Koller, 2001; Lasoya & Eisenberg, 2001).
da bolos, kolbergis varaudi adreuli, ukiduresad marTuli zneobis Sesaxeb niS
navda, rom man ver SeZlo umcrosi asakis bavSvebis mier marTalisa da mtyuanis Sinagani
gansjis gamovlena. momdevno nawilebSi ganvixilavT bavSvebis zneobrivi msjelobis
damatebiT monacemebs.
662
zneobrivi, socialur-pirobiTi
da piradi sferoebis garCeva
araugvianes 3 wlis asakisa, bavSvebs aqvT samarTlianobis rudimenturi aRqma. mra
vali kvleva cxadyofs, rom skolamdeli da umcrosi dawyebiTi klasebis bavSvebi
zneobriv imperativebs, romlebic adamianebis uflebebsa da keTildReobas icavs, mo
qmedebis ori sxva sferosgan ganasxvaveben: socialur pirobiTobebs, Cvevebs, romle
bic wydeba mxolod konsensusiT. aseTia sufrasTan qcevis wesebi, Cacmulobis stili da
socialuri urTierTqmedebis ritualebi; da piradi arCevanis sakiTxebi, romlebic ar
arRvevs sxvebis uflebebs an ar xelyofs maT, ar aris socialurad regulirebuli da
amitom pirovnulTan axlos aris (Ardila-Rey & Killen, 2001; Nucci, 1996; Yan & Smetana, 2003).
distribuciuli samarTlianoba
yoveldRiur cxovrebaSi bavSvebi xSirad xvdebian iseT situa
ciaSi, romelSic monawileobs distribuciuli samarTlianoba anu
samarTliani ganawileba – rwmena imis Sesaxeb, rogor unda ganawildes materialuri
saqoneli samarTlianad. cxare diskusiebi mimdinareobda imis Taobaze, ra raodenobis
jibis fuli unda hqondes sxvadasxva asakis da-Zmas kviris ganmavlobaSi, vin sad unda
ijdes manqanaSi xangrZlivi mgzavrobisas da rogor SeiZleba eqvsma mSierma amxanagma
gaiyos rvanaWriani pica. uiliam damonma (1977, 1988) Tvali gaadevna samarTliani ga
nawilebis koncefciis cvlilebebs bavSvebSi.
4 wlis bavSvebic ki aRiqvamen ganawilebis mniSvnelobas, magram maTi msjeloba xSirad
TviTmomsaxurebas hgavs: `imitom gavuyavi, rom ase rom ar meqna, aRar meTamaSeboda,~ an `
mas cota miveci, CemTvis meti davitove, imitom, rom ufrosi var.~ amgvari axsna Seesab
ameba selmanis `ganurCeveli perspeqtivis gamoyenebis~ dones (ix. me-11 Tavi). Sua bavS
vobaSi ki ufro momwifebuli Sexedulebebi aqvT samarTliani ganawilebis Sesaxeb. maTi
msjelobis safuZveli misdevs asakobriv, samsafexurian Tanmimdevrobas:
1. mkacr Tanasworobas (5-6 weli) _ dawyebiT klasebSi bavSvebs survili aqvT darw
mundnen, rom dagrovili resursebi, magaliTad, fuli, TamaSis rigi an tkbileuli
yvela pirovnebas Tanabrad unawildeba;
2. damsaxurebas (6-7 weli) _ cota xnis Semdeg bavSvebi amboben, rom damatebiTi jil
do unda ergos mas, vinc gansakuTrebiT kargad muSaobs an sxvagvarad warmoaCens
Tavs.
3. miukerZoeblobasa da keTilganwyobas (daaxloebiT 8 wlis) _ dasasrul, bavSvebi
aRiareben, rom gansakuTrebuli yuradReba unda daeTmos maT, vinc gaWirvebaSia
– magaliTad, damatebiTi raodenoba unda mieces bavSvebs, romlebsac ar SeuZli
aT awarmoon sxvasaviT bevri an ar SeuZliaT raime nebarTvis moipoveba. ufro
si bavSvebi samarTlianobis maTeul baziss aseve situaciasac argeben, ufro me
tad emyarebian Tanasworobas, roca urTierToba aqvT ucxoebTan da ufro metad
keTilganwyobas, roca urTierToben megobrebTan (McGillicuddy-De Lisi, Watkins, &
Vinchur, 1994).
damonis azriT (1988), mSoblis rCeva da waxaliseba xels uwyobs samarTlianobis am
standartebs, magram TanatolebTan gansakuTrebiT mniSvnelovania micema-gamorTmevis
urTierToba (Kruger, 1993). samarTliani ganawilebis Sesaxeb gaumjobesebuli msjeloba,
Tavis mxriv, dakavSirebulia socialuri problemebis gadawyvetasTan da ufro did mza
dyofnasTan, daexmaron da gaunawilon sxvebs (Blotner & Bearison, 1984; McNamee & Peter-
son, 1986).
ganxiluli kvlevebi gviCvenebs, rom zneobrivi gageba bavSvobaSi mdidari, mraval
ferovani fenomenia. imisTvis, rom srulad gaverkvieT zneobrivi azrovnebis ganviTare
baSi, mkvlevarebma unda gamoikvlion bavSvebis pasuxebi mraval problemaze. SeiswavleT
etapebis mocemuli cxrili, raTa ganixiloT cvlilebebi zneobriv internalizaciasa da
konstruirebaSi bavSvobisa da mozardobis ganmavlobaSi.
666
niSnulebi
zneobrivi normebis
internalizacia da zneobrivi gagebis ganviTareba
zneobrivi normebis
asaki zneobrivi gageba
internalizacia
2-5 weli axdens bevri zneobrivad Sesabam zneobrivi gansjisas TvalSi sacem Tvisebebsa
isi qcevis modelirebas da Sedegebze, fizikur dazianebaze, sasjelis
miRebaze an mozrdilis Zalasa an statusze
darRvevebze pasuxobs empaTiaze fokusireba.
damyarebuli danaSaulis grZno iwyebs sxvebis ganzraxvebisa da zneobrivi gan
biT sjis mimarT mgrZnobiarobis gamovlenas.
am periodis bolos aRiniSneba avtoritetuli
pirebis kanonierebis diferencirebuli aRqma.
6-11 weli axdens kargi marTvis bevri nor agrZelebs zneobriv gansjaSi garegnuli faq
mis internalizebas prosocial torebis gamoyofas, fizikuri Sedegebisa da
uri standartebis CaTvliT sakuTari interesis CaTvliT (piaJes `heter
onomuli~ da kolbergis I da II prekonvenciuri
safexurebis zneobrioba).
TandaTan igebs idealur ormxrivobas da
zneobrivi gansjisas adamianebis ganzraxvebsa
da molodinebs gamoyofs (piaJes avtonomi
uri da kolbergis III `konvenciuri~ safexuris
zneobrioba).
igebs da akavSirebs zneobriv imperativebs,
socialur pirobiTobebs, piradi arCevanis
sakiTxebs da darRvevebis gansjisas iTval
iswinebs met cvladebs– wesis mizans, adamianis
ganzraxvebsa da konteqsts.
ganawilebuli samarTlianobis msjelobaSi
rTavs Rirsebas _ droTa ganmavlobaSi _
Tanasworobasa da keTilganwyobas.
12 wlis – ufro metad usvams xazs idealur ormxrivo
mozardoba bas, rogorc pirovnebaTSorisi urTierTo
bisa da sazogadoebrivi kanonebis safuZvels.
maRalrefleqsuri zneobrivi gansja, romelTa
wvdomac egzistencialur sakiTxebTan erTad
Cndeba zog pirovnebaSi Cveulebriv, umaR
lesi ganaTlebis mqoneebSi (kolbergis V da VI
`postkonvenciuri~ safexurebi).
mtkicdeba kavSiri zneobriv gansjasa da qce
vas Soris.
SeniSvna: es etapebi gamoxatavs saerTo asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs im konkretul
asakSi, romelsac TiToeuli etapi miekuTvneba.
fotoebi: (zemoT) © BananaStock/Alamy Royalty Free; (SuaSi) © Mary Kate DennyPhotoEdit; (qvemoT)
© SteveSkjold/Alamy Images.
667
zneobrivad relevanturi
TviTkontrolis ganviTareba
zneobrivi normebis internalizacia da zneobrivi gagebis ganviTareba zneobrivi
normebis internalizacia da zneobrivi gagebis ganviTareba zneobrivi normebis in
ternalizacia da zneobrivi gagebis ganviTareba zneobrivi normebis internalizacia
da zneobrivi gagebis ganviTareba zneobrivi normebis internalizacia da zneobrivi
gagebis ganviTareba zneobrivi normebis internalizacia da zneobrivi gagebis ganviTa
reba a bavSvebi da mozardebi maTi rwmenis Sesabamisad, nawilobriv damokidebulia maxa
siaTebelze, romelsac nebisyofas vuwodebT _ mtkice gadawyvetilebaze an, ubralod
rom vTqvaT, TviTkontrolze. me-10 TavSi ganvixileT individualuri gansxvavebebi Za
lisxmeviTi kontrolis farTo temperamentul ganzomilebaSi – romlis gafarToebiTac
bavSvebs SeuZliaT TavianTi reaqciuloba marTon. sagangebod SevCerdebiT TviTkon
trolze zneobriv sferoSi _ moqmedebis iseTi motivebis CaxSobas, romlebic zneobriv
standartebs arRvevs, zogjer vnebis gamZleobas uwodeben. am Tavis pirvel nawilSi
aRvniSneT, rom induqciuri disciplina da modelireba xels uwyobs bavSvebis TviTkon
trolirebul qcevas. magram es Cvevebi efeqturi maSin xdeba, roca bavSvebs aqvT Sesa
Zlebloba, gauZlon cdunebas. rodis da rogor viTardeba es unari?
axlad fexadgmulebi
sawyisebs xels uwyobs wina TavebSi ganxiluli sicocxlis meore wlis dasawyisis miR
wevebi. TviTkontrolis gamoyenebiT rom imoqmedon, bavSvebs unda hqondeT garkveuli
unari, ifiqron sakuTar Tavze, rogorc calke, avtonomiur qmnilebaze, romelsac saku
Tari qmedebebis marTva SeuZlia. maT aseve unda hqondeT reprezentaciuli da mexsiere
biTi unar-Cvevebi, gaixsenon momvlelis miTiTeba da gamoiyenon sakuTar qcevaSi. Zalian
didi mniSvneloba aqvs kognitur Sekavebasa (ix. me-7 Tavi) da emociur TviTregulirebas
(ix. me-10 Tavi) (Rothbart & Bates, 1998).
radganac es unarebi 12 - 18 Tvis asaks Soris Cndeba, TviTkontrolis pirveli gaelve
ba Tanxmobis formiT vlindeba _ bavSvebi iwyeben momvlelTa survilebis cxadad aRq
mis gamovlenas da SeuZliaT Seasrulon martivi moTxovnebi da brZanebebi. mSoblebi,
rogorc wesi, moxiblulni arian imiT, rom bavSvma Sesrulebis axal unari gamoavlina,
radgan es migvaniSnebs, rom isini mzad arian socialuri cxovrebis wesebis Sesaswavlad.
Tumca, meore wlis ganmavlobaSi bavSvis saqcielis kontroli mtkiced aris damokide
buli momvlelis daxmarebaze. vigotskis (1934/1986) mixedviT, bavSvebs ar SeuZliaT
marTon sakuTari saqcieli, vidre ar gauCndebaT erTiani standartebi, gamoxatuli maT
Sinagan xmaSi (ix. me-6 Tavi) mozrdilisa da bavSvis dialogebiT. Sesrulebas male mo
hyveba bavSvebis pirveli Segnebismagvari gaxmovaneba – magaliTad, sakuTari TavisTvis
Sesworeba sityvebiT `ara, ar SeiZleba~, vidre msxvrevad nivTs aiRebs an divanze axteba
(Kochanska, 1993).
mkvlevarebi TviTkontrols Cveulebriv laboratoriaSi iseTi situaciebis Seqm
niT Seiswavlian, romlebic Zalian hgavs axlaxans naxsenebs. TiToeul maTgans ewodeba
dajildoebis dayovneba – es aris macdunebeli qcevisaTvis ufro Sesaferisi droisa
da adgilis dalodeba. erTi gamokvlevis dros bavSvebs dajildoebis dayovnebis sami
amocana misces. pirvel SemTxvevaSi maT sTxoves, xeli ar exloT saTamaSo telefonisT
vis, romelic maTgan xelmisawvdom manZilze ido, meoreSi _ qiSmiSi finjnis qveS damales
da bavSvebs mosTxoves, moecadaT, vidre ufrosi ityoda, rom SeiZleboda finjnis aweva
da qiSmiSis Wama. mesameSi uTxres, ar gaexsnaT saCuqari, vidre ufrosi Tavis saqmes ar
daamTavrebda samive davalebis Sesasruleblad saWiro mocdis unari gaizarda 18-dan
30 Tvemde asakSi. bavSvebi, romlebic gansakuTrebulad TviTkontrolirebulni iyvnen,
aseve dawinaurdnen metyvelebis ganviTarebaSi (Vaughn, Kopp & Krakow, 1984).
668
bavSvoba da mozardoba
mesame wlisTvis TviTkontrolis unari ukve arsebobs, magram sruli mainc ar aris.
kognituri ganviTareba – gansakuTrebiT yuradRebisa da gonierebis reprezentaciis
warmatebebi – bavSvebs saSualebas aZlevs, gamoiyenon mravalferovani efeqturi Tvi
Tinstruqtirebis startegiebi. amis Sedegad, cdunebisadmi winaaRmdegoba bavSvobisa da
mozardobis ganmavlobaSi umjobesdeba.
individualuri gansxvavebebi
miSelma da misma TanamSromlebma aRmoaCines, rom umcrosi asakis bavSvebs, rom
lebsac SeeZloT yuradReba gadaetanaT da moTminebiT dalodebodnen wasul dedebs
drois mokle SualedSi, 5 wlis asakisTvis hqondaT jildos dayovnebis amocanis ukeT
Sesrulebis tendencia (Sethi da sxvebi, 2000). SeswavlaTa seriaSi 4 wlis bavSvebi gan
sakuTrebiT gamocdilebi iyvnen jildos dayovnebaSi, rogorc mozardebi arian maTi
qcevisas metakognituri unar-Cvevebis gamoyenebaSi. mSoblebma naxes, rom isini ufro
yuradRebiT msjelobdnen da stress ufro momwifebulad arTmevdnen Tavs. kolejSi
Sesvlisas TviTkontrolirebuli skolamdelebi odnav ukeTesad xsnidnen saswavlo Se
fasebis testebs (sSt), miaxedavad imisa, rom sxva individebze ufro gonierebi ar iyvnen
(Mischel, Shoda, & Peake, 1988; Shoda, Mischel, & Peake, 1990). amasTanave, bavSvebs, romlebic
ukeT asruleben jildos dayovnebis davalebas, SeuZliaT icadon sakmaod xangrZlivad
im socialuri moTxovnebis zustad Sesasruleblad, romlebic xels uwyobs socialuri
problemebis efeqtur gadaWras da TanatolebTan urTierTobas (Gronau & Waas, 1997).
miSeli varaudobs, rom damuSavebis or sistemas – `civsa~ da `Tbils~ – Soris urT
ierToba TviTkontrolis ganviTarebas warmarTavs da individualuri gansxvavebis
670
niSnulebi
zneobrivad Sesaferisi
TviTkontrolisa da agresiis ganviTareba
asaki TviTkontroli agresia
1,5 – 5 weli Cndeba da viTardeba Sesruleba da jil instrumentuli agresia
dos dayovneba. klebulobs, xolo mtruli
jildos dayovnebisTvis sar geblobs agresia izrdeba.
ufrosebisgan SemoTavazebuli sistemiT fizikuri agresia klebulobs,
sityvieri agresia ki matulobs.
Cndeba urTierTobiTi agresia.
6 – 11 weli gamoimuSavebs da zrdis mtruli agresia – ufro sityvieri
jildos miRebis dayovnebis da urTierTobiTi – zrdas agrZelebs.
mravalferovan strategiebs. gogonebis urTierTobiTi agresia
avlens zneobrivi TviT- sul ufro
regulaciis moqnil unars. arapirdapiria.
12 – 20 weli grZeldeba warmatebuli maswavleblisa da Tanatolebis mimarT
TviTregulacia gamovlenili agresia mcirdeba. danaSau-
lebrioba izrdeba, Semdeg ki mcirdeba.
SeniSvna: es etapebi gamoxatavs saerTo asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs im konkretul asakSi,
romelsac TiToeuli etapi miekuTvneba.
fotoebi: (marcxniv) © 2004 Laura Dwight Photography; (marjvniv) © David Young-Wolff/PhotoEdit.
671
agresiis gaCena
6 Tvis asakidan erT wlamde Cvilebi aviTareben brazisa da frustraciis wyaroebis
dadgenis SesaZleblobas da maTze Tavdasxmis motorul unars (ix. me-10 Tavi). adreuli
saskolo wlebis ganmavlobaSi ori ZiriTadi tipis agresia Cndeba. ufro gavrcelebu
lia instrumentuli agresia, romlis drosac bavSvebs sWirdebaT obieqti, privilegia
an sivrce da misi mopovebis mcdelobisas xels hkraven, uyvirian an sxvanairad uteven
imas, vinc gzaze eRobeba. meore tipia mtruli agresia, rac sxva adamianis dazianebas
gulisxmobs.
mtruli agresia sul mcire, sami saxiT vlindeba:
fizikuri agresia sxvebs fizikurad azianebs – magaliTad, xelis kvriT, dar
tymiT, fexis kvriT an muStis dartymiT.
672
biologia da garemo
mozardTa danaSaulis ori mimarTuleba
mozardTa xangrZlivi danaSaulebrioba mi gebi am kiTxvaze erTmaneTis msgavs pasuxs iZleva.
hyveba ganviTarebis or mimarTulebas, romelTagan jerjerobiT yvelaze naTelia biWebis monacemebi,
pirvelSi qcevis problemebi bavSvobaSi iCens Tavs, raki ufro xSirad arian kvlevis fokusSi. magram
meoreSi ki – mozardobaSi. cxovrebis agresiuli da ramdenime kvleva gviCvenebs, rom gogonebs, rom
kriminaluri wesis SenarCuneba savaraudod ufro lebic bavSvobaSi fizikurad agresiulebi iyvnen,
adre gamovlenil saxeobas mohyveba. gvian gamov aseve momavalSi problemebis safrTxe emuqrebaT –
lenili saxeoba, Cveulebriv, mozrdilobis Semdeg zogjer Zaladobrivi danaSaulebrioba, ufro xSir
aRar aRiniSneba (Farrington & Loeber, 2000). ad ki normebidan gadaxrili sxvagvari darRveviT
rogorc bavSvobaSi, aseve mozardobaSi gamov qceva da fsiqologiuri darRvevebi (Broldy da sxv.
lenili agresiis mqone ymawvilebi sCadian serio 2003; Chamberlain, 2003). adreuli urTierTobiTi
zul darRvevebs: moixmareben alkoholsa da nar agresiac aseve dakavSirebulia mozardTa qcevis
kotikebs, aqvT saSiSi seqsi da atareben manqanas, problemebTan.
xvdebian gamasworebel dawesebulebebSi. ratom
aris antisocialuri qmedebebi xangrZlivi da Za adre gamovlenili saxeoba
ladobaSi gadazrdili ufro xSirad pirvel jguf adre gamovlenil ymawvilebs, rogorc Cans, aqvT
Si, vidre meoreSi? longitudinur SeswavlaTa Sede Tandayolili Tvisebebi, romlebic winaswar ganawy
normaluri
rTuli xasiaTi Tanatolebisgan
uaryofa
kognituri konfliqturi bavSvebis qceviTi
deficitebi ojaxi. susti da gariyuli Tana
problemebi: mtruloba, danaSau-
araTanmimdev- tolebis jgufs
gamomwvevi saqcieli da lebrioba
yuradRebis ruli discip- mikedleba
mudmivi agresia
deficitis lina
hiperaqtiuri akademiuri
darRveva CamorCena
sqema 12.7
obs agresiisken (Petit, 2004). fizikurad agresiul bi brdebian maRali urTierTobiTi mtrulobis mqone
Webs axasiaTebs rTuli da uSiSari, boboqari stili: sxva gogonebs da maTi urTierTobiTi agresiuloba
ukve 2 wlis asakSi isini emociurad uaryofiTebi, izrdeba (Werner & Crick, 2004). maRali SedarebiTi
mosvenrebi, Tavnebebi da impulsurebi arian, amasTan agresiis mqone mozardebi xSirad avebi, SurismaZie
erTad, kognituri moqmedebis odnav SesamCnev defi blebi da ufrosTa wesebis mimarT upativcemuloni
cits avlenen, rac savaraudod xels uwyobs dar arian. im Tineijerebs Soris, romlebic aerTianeben
Rvevebs metyvelebis, mexsierebisa da kogniturobis fizikur da urTierTobiT agresias, es winaaRmde
ganviTarebasa da emociur TviTregulirebaSi (Loe- gobrivi reaqciebi izrdeba, matulobs seriozul
ber da sxvebi, 1999; Shaw da sxvebi, 2003). zog maTgans antisocialur qmedebaTa SesaZlebloba (Prinstein,
aReniSneba yuradRebis deficitis hiperaqtiuri Boergers, & Vernberg, 2001).
darRveva (ydhd) rac maT swavlisa da TviTkontro
lis problemebs uqmnis (ix. me-7 Tavi). gvian gamovlenili saxeoba
Tumca es biologiuri riskebi sakmarisi ar sxva ymawvilebi, romlebic antisocialur qcevas
aris antisocialuri qcevis SesanarCuneblad: ad simwifisas avlenen, TandaTanobiT zrdian sakuTar
re gamovlenili biWebis umetesoba ar avlens mo monawileobas. maTi qcevis problemebi wamoiWreba
zardTa danaSaulebriobis Tanmxleb seriozul adreuli mozardobisas TanatolebTan urTierTo
darRvevebs. vinc cxovrebis am gzas gahyveba, ara bisa da ara biologiuri deficitisa da warsulSi
saTanado aRzrda ukontrolo stils mtrulobiT, cudi ganviTarebis gamo. zogi maTganis aRzrdis
gamomwvevi saqcieliTa da mudmivi agresiiT cvlis xarisxma SesaZloa droebiT iklos, savaraudod,
– mozardobaSi Zaladobrivi danaSaulobis mtkice ojaxuri stresebis an uweso Tineijerebis das
winapirobiT (Broldy da sxvebi, 2003; Brame, Nagin, & jis gamo (Moffitt da sxvebi, 1996). magram roca asaki
Tremblay, 2001). roca fizikurad agresiuli bavSve mozardis upiratesobebis xelSewyobas iwyebs, es
bi swavlas ukleben da Tanatolebisgan gairiyebian, ymawvilebi mozardobamde aTvisebul prosocialur
isini kargaven umniSvnelovanesi socialuri unar- unar-Cvevebs ubrundebian da antisocialur gzas
Cvevebis aTvisebis saSualebas, umegobrdebian sxva Tavs anebeben.
gariyul Tanatolebs, romlebic erTmaneTs dana Tumca, gvian gamovlenili ymawvilebis patara
Saulebriv qcevaSi uwyoben xels da amiT martoobas jgufi antisocialuri qmedebebis Cadenas agrZe
imsubuqeben (ix. sqema 12.7) (Lacourse da sxvebi, 2003). lebs. rogorc Cans, mozardobisdroindeli kanond
Tineijerebis adre gamovlenil SezRudul kogni arRvevebi maT iseT situaciebSi ityuebs, romlebic
tur da socialur unar-Cvevebs skolaSi CamorCena sapasuxismgeblo qmedebaTa saSualebas arTmevs.
da umuSevroba mosdevs, rac maT antisocialur md erT-erTi Seswavlis Sedegebis mixedviT, damak
gomareobas kidev ufro aZlierebs. xSirad am biWebs mayofilebeli samuSaos Sovna da pozotiuri, axlo
pirvelad 14 wlis asakSi apatimreben – es imis zusti urTierTobebis Camoyalibeba emTxveva 20 wlis
maCvenebelia, rom isini 18 wlis asakisTvis kanonis asakisTvis kriminaluri darRvevebis dasasruls
qronikuli damrRvevebi aRmoCndebian (Patterson & (Clingempeel & Henggeler, 2003).
Yoerger, 2002). es monacemebi adasturebs mcirewlovanTa da
fizikur agresiaze naklebi monacemebis miuxe naSaulis SeCerebis politikaze axali Sexedulebis
davad, maRali urTierTobiTi agresiis mqone skol aucileblobas. mcirewlovani damnaSaveebis mra
amdelebSi aseve tendenciaa, iyvnen hiperaqtiurebi vali wliT CaketilSi gamweseba arRvevs maT saqmian
da xSirad konfliqturebi Tanatolebsa da mozr cxovrebas da socialur mxardaWerasTan midgomas
dilebTan (Willoughby, Kupersmidt, & Bryant, 2001). ganviTarebis umniSvnelovanes periodSi, rac maT
roca es qcevebi biZgs aZlevs TanatolTagan uaryo sakmaod bundovani momavalisTvis gawiravs.
fas, urTierTobiTi agresiis mqone gogonebi umego
agresiis stabiluroba
TavianT TanatolebTan fizikur an urTierTobiT agresiul damokidebulebaSi bavS
vebi droTa ganmavlobaSi rCebian (Vaillancourt da sxvebi, 2003). 1000-ze met kanadel, ax
alzelandiel da amerikel biWze 6-dan 15 wlamde dakvirvebisas mecnierebma daadgines
cvlilebis oTxi ZiriTadi saxe, romlebic mocemulia 12.6 sqemaze. sabavSvo baRSi agresi
ulobis maRali donis mqone biWebs (4 procentSi) mozardobisas maRali donis agresiaSi
gadasvlisa da Zaladobriv danaSaulSi CarTvis gansakuTrebiT maRali albaToba hqon
daT. maTgan gansxvavebiT, sabavSvo baRis bavSvebSi, romlebic saSualo fizikur agresias
avlendnen, Cveulebriv droTa ganmavlobaSi agresiuloba iklebda. is biWebi, romlebic
adreul bavSvobaSi iSviaTad iyenebdnen fizikur agresias, araagresiulebad rCebod
nen. amasTan erTad, biWebis mcire raodenoba maRali winaaRmdegobrivi qceviT (magali
Tad, gaugonroba da angariSgauwevloba) gamoirCeoda, magram ar aReniSneboda fizikuri
agresia, mozardTa danaSaulis naklebad Zaladobrivi formebisken (magaliTad, qurdo
bisken) ixreboda (Brame, Nagin, & Tremblay, 2001; Nagin & Tremblay, 1999).
gogonebi, romlebic bavSvobaSi uwesod iqvcvian, aseve ufro midrekilni arian mud
mivad priblemuri yofaqcevisken (Coté da sxvebi, 2001). rogorc maRali fizikuri agre
siis done, urTierTobiTi maRali donis agresiac xSirad SenarCunebulia da dakavSire
bulia bavSvobasa da mozardobaSi antisocialuri qmedebis xarisxis matebasTan (Crick da
sxvebi, 1999).
rogorc qvemoT mocemuli biologiisa da garemos bloki adasturebs, bavSvobaSi
gamovlenili agresia savaraudod ufro xangrZliv kvals datovebs da gaarTulebs
regulaciisa da morgebadobis procesebs, vidre agresia, romelic pirvelad mozardo
baSi Cndeba. bolo wlebSi mecnierebma mniSvnelovnad waiwies im pirovnuli da garemo
faqtorebis dadgenaSi, romlebic agresias amyarebs. marTalia, zogierTi bavSvi – gan
sakuTrebiT is, romelic impulsuri da zedmetad aqtiuria – agresiuli qcevis risk-
jgufSia, Tumca gaxdeba Tu ara is agresiuli, damokidebulia aRzrdis pirobebze.
konfliqturi ojaxi, aRzrdis cudi praqtika, agrsiuli Tanatolebi da satelevizio
Zaladoba mtkiced aris mibmuli antisocialur qmedebebTan. am TavSi yuradRebas vamax
vilebT ojaxisa da Tanatolebis gavlenaze, xolo televiziis zegavlenas me-15 TavSi
ganvixilavT. aseve vnaxavT, rom sazogadoebriv da kulturul gavlenas SeuZlia aamaR
los an Seamciros bavSvis urTierTobis mtruli stili.
deli asakis da-Zmebi, romlebsac hyavT kritikuli, dasjis moyvaruli mSoblebi, erT
maneTis mimarT styvierad da fizikurad ufro agresiulebi arian. Tavis mxriv, da-ZmaTa
destruqciuli konfliqti xels uwyobs impulsebis cud kontrols da antisocialur
qcevas dabal saskolo asakSi (Garcia da sxvebi, 2000).
uxeSi fizikuri sasjelisa da araTanmimdevruli aRzrdis samizned biWebi gogonebze
ufro xSirad iqcevian, radgan ufro aqtiurebi da impulsurebi, amitomac ufro Zne
lad gasakontroleblebi arian. roca aseTi maxasiaTeblebis mqone bavSvebs emociurad
uaryofiTi, arasaTanado aRzrda aqvT, maTi emociuri TviTregulirebis unari iSleba
da imedgacruebisa Tu frustraciis dros TavSeukaveblebi xdebian (Chang da sxvebi,
2003; NICHD Early Child Care Research Network, 2004b). amis Sedegad agresia xangrZlivad
rCeba (ixileT agreTve biologiisa da garemos bloki).
agresiis pirdapiri zrdis garda, mSoblebma SeiZleba bavSvebze Tvalyuris cudi
devnac arapirdapir gamoiwvion (Vitaro, Brendgen, & Tremblay, 2000). samwuxarod, konfliq
turi ojaxis bavSvebSi, romlebmac ukve gamoavlines seriozuli antisocialuri tenden
ciebi, didi albaTobaa imisa, rom ganicdidnen mSoblebis araadekvatur kontrols. amis
Sedegad iSviaTad arian SezRudulni saxlis gareT qcevebSi antisocialur megobrebTan
erTad, romlebic maTi reagirebis mtrul stils aqezeben.
sqema 12.8
iZulebiTi urTierTobis wesi, romelic xels uwyobs da inarCunebs agresias ojaxis wevrebs Soris
kulturis gavlena
eTnikuri da politikuri
Zaladobis zegavlena bavSvebze
mTels msoflioSi sul ufro da 2001). mSoblebs mowyvetili bavSvebi maTi Temis mx
ufro metad igrZnoba eTnikuri da poli ardaWeras unda daeyrdnon. eriTreeli skolamdeli
tikuri daZabulobiT ganpirobebuli Za da saskolo asakis oblebi, romlebic moaTavses mud
ladoba.BbavSvebs SeiaraRebuli konfliqtis sxvadasx miv sacxovreblebSi, sadac SeeZloT mWidro emoci
vanairi gamocdileba aqvT. zog maTgans SeiZleba uri kavSiri daemyarebinaT sul mcire, erT ufrosT
monawileoba hqondes miRebuli brZolebSi radgan an, 5 wlis Semdeg nakleb emociur stress avlendnen,
aiZules an imitom, rom ufrosebisTvis esiamovne vidre saerTo dawesebulebebSi moTavsebulebi (Wolf
binaT. sxvebi gaitaces, daaSines an awames. uSualo & Fesseha, 1999). ganaTlebisa da rekreaciis progr
TviTmxilvelebi, xSirad Suagul srolaSi xvdebi amebi aseve mZlavri dacvaa, romlebic bavSvs maTi
an da SeiZleba daiRupon an fizikurad samudamod cxovrebis simyaris grZnobas aZlevs maswavleblebisa
dasaxiCrdnen. bevri maTgani dazafruli uyurebda, da Tanatolebis mxardaWeris saSualebiT.
rogor uCinardebodnen, iWrebodnen an iRupebodnen 2001 wlis 11 seqtembers teroritebis mier msof
maTi ojaxis wevrebi, megobrebi da mezoblebi. bolo lio savaWro centrze Tavdasxma zogierTi amerikeli
2000-2010 aTwleulis ganmavlobaSi omma 4-dan 5 mil bavSvis mwvave saomari gancdis mizezi gaxda. niu-
ionamde bavSvi daasaxiCra, 20 milioni usaxlkarod iorkis _ bruklinis 31-e sajaro skolis bavSvebi,
datova, xolo 1 milionze meti sakuTar mSoblebs daa magaliTad, saklaso oTaxis fanjrebidan xedavd
Sora (UNICEF, 2005). mTels msoflioSi konfliqtebi nen, rogor gaiWrnen TviTmfrinavebi caTambjenebi
sgan dazaralebulTa naxevars bavSvebi Seadgenen. sken da cecxlSi gaaxvies isini. bevri ojaxis wevrTa
rodesac omi da socialuri krizisi droebiTia, usafrTxoebaze swuxda, ramdenimem ki dakarga isini.
bavSvebis umetesoba SeiZleba damSviddes da ar ga amis Semdeg umetesoba gaognebuli iyo, eSinodaT, rom
moavlinos xangrZlivi emociuri siZneleebi. magram teroristebi maT saxlSi SemoaRwevdnen an maT Tavze
mudmivi safrTxe bavSvebisgan uwyvet safuZvlian re gadavlili TviTmfrinavebi axlomdebare Senobebs
gulirebas moiTxovs, raTa maTi fsiqologiuri fun gaanadgurebda.
qcionireba seriozulad ar gauaresdes. Bbevrma omga mesame samyaros omiT travmirebuli bevri bavS
datanilma bavSvma sakuTari usafrTxoebis SegrZneba visgan gansxvavebiT, 31-e sajaro skolis moswav
dakarga, Zaladobisadmi gulgrili gaxda, mudmivad leebma dauyovnebliv miiRes – `travmis saswavlo
dasdevs Tavzardamcemi mogonebebi da uCndeba moma programa~, romelSic TavianT emociebs ebrZodnen
vlis pesimisturi xedva. Cveulebriv SeSfoTeba da weriT, xatviTa da diskusiebiT, monawileobdnen eqs
depresia, iseve, rogorc agresia da antisocialuri perimentSi, romlis mizanic ndobisa da moTminebis
qceva, izrdeba (Garbarino, Andreas, & Vorrasi, 2002; aRdgena iyo (Lagnado, 2001). ufrosma bavSvebma ga
McIntyre & Ventura, 2003). es Sedegebi yvela kultur iges maTi musulmani Tanaklaselebis grZnobebisa
isTvis universaluria da Cndeba omis yvela Seswav da avRaneli bavSvebis saSineli pirobebis Sesaxeb,
lili zonis bavSvebs Soris – bosniidan, angolidan, aseve, rogor unda daexmaro msxverplT, rom umweo
ruandidan – sudanamde, iordanis dasavleT napir bis grZnoba daaZlevino.
amde, avRaneTamde da erayamde (Barenbaum, Ruchkin, & roca saomari moqmedeba ojaxebsa da Temebs
Schwab-Stone, 2004). resursebisgan clis, saerTaSoriso organizaciebi
mSoblebis siyvaruli da gamxneveba saukeTeso unda Caerion da daexmaron bavSvebs. maTi fizikuri,
dacvaa xangrZlivi problemebis dros. roca mSoblebs fsiqologiuri da saganmanaTleblo keTildReobis
usafrTxoeba moaqvT, Tan mSvidi emociuri Zalis mod SenaCunebis Zalisxmeva SesaZloa saukeTeso saSuale
elis rols asruleben, bavSvebis umetesobas SeuZlia ba iyos momaval Taobaze Zaladobis gadasvlis Sesa
omis ukidures Zaladobas gauZlos (Smith da sxvebi, Cereblad.
& Krohn, 2001). amasTan erTad, am garemos skolebi Cveulebriv ver akmayofilebs moswav
leTa ganviTarebis moTxovnilebebs. mravalricxovani klasebi, susti swavleba da mkac
ri wesebi dakavSirebulia kanondarRvevebis maRal xarisxTan, maSinac ki, Tu sxva gavle
nebi kontroldeba (Hawkins & Lam, 1987).
Earaswori eTnikuri da politikuri rwmena kidev ufro aZlierebs brazian, Cxubian
reaqciebs. msoflios qalaqebis RaribTa kvartlebis getoebsa da omiT dazaralebul
mxareebSi uamravi bavSvi cxovrobs mudmiv safrTxeSi, qaossa da gaWirvebaSi. rogorc
kulturuli gavlenis blokSi vnaxavT, es ymawvilebi arian emociuri stresis, zneobrivi
msjelobis deficitisa da qceviTi problemebis riskis qveS.
Sejameba
zneobrioba adamianis bunebaSia konfliqtebis gadawyvetasTan erTad
Canergili Cndeba. sasjelisa da mSoblis siyvarulis
dakargvis SiSi bavSvebSi iwvevs Tavisi
aRwereT da SeafaseT zneobriobis bi
sqesis mSobelTan identificirebis gziT
ologiuri perspeqtiva.
superegos Camoyalibebasa da mtruli im
zneobriobis biologiuri perspeqti pulsebis sakuTari Tavisken mimarTvas
vis mixedviT zneobriobis sawyisi Cveni danaSaulis grZnobis formiT.
saxeobis genetikuri memkvidrulobi
miuxedavad imisa, rom danaSau
dan modis, SesaZloa winaswari emociuri
lis grZnoba zneobrivi qmedebis mniS
reaqciebis saSualebiT. bevri zneobrivad
vnelovani motivaciaa, misi froidiseuli
Sesabamisi qceva adamianebs sxva saxe
interpretacia aRar aris farTod miRe
obebTan saerTo aqvT, xolo tvinis qer
buli. froidis varaudebis sawinaaRmde
qis Sublis nawilis ventromediur are
god, Zalis gamoCena da siyvarulis da
gadameyvet rols asrulebs sxvebis wux
kargva ar iwvevs sindisis ganviTarebas.
ilze emociur reagirebaSi. amis miuxeda
piriqiT, induqcia bevrad ufro efeqtu
vad, adamianis zneoba ar SeiZleba mTli
ria da, rogorc Cans, bavSvebSi aqtiurad
anad misi biologiuri safuZvliT aixsnas.
nergavs zneobriv normebs.
zneobrivad Sesabamisi emociebi maTi mom
wifebuli gamoxatvisTvis mkacr movlas bavSvebis mxridan aRzrdis teqnolo
da kognitur miRwevebs moiTxovs. giebis mimarT reaqciaze gavlenas axdens
temperamenti. msubuqi, damTmobi taqtika
zneobrioba sazogadoebrivi sakmarisia moridebuli, mSiSara skolam
normebis miRebaa delebis Segnebis ganviTarebis xelSesaw
aRwereT da SeafaseT zneobrivi ganviTa yobad. uSiSar, impulsur bavSvebs saimedo
rebis fsiqoanalizuri perspeqtiva. mijaWvulobis urTierTobebi aZlevs mo
tivacias, upasuxon mSoblebis mxriv cudi
rogorc fsiqoanalizuri, aseve so saqcielis Sesworebas da daujeron mSob
cialuri daswavlis Teoria zneobriv lis induqcias.
ganviTarebas ganixilavs, rogorc inter-
nalizaciis sagans: sazogadoebrivi stan bolodroindeli fsiqoanalizuri mo
dartebis miRebas TiToeuli pirovnebis sazrebebi ufro did yuradRebas uTmobs
swori qcevisTvis. internalizacia ar mSobeli-Svilis dadebiTi urTierTobebs,
aris mxolod garedan Tavs_ moxveuli rogorc Zalin mniSvnelovans Segnebis
miTiTebebis miRebis sworxazovani pro CamoyalibebisTvis, Tumca zneobrivi gan
cesi. piriqiT, es bavSvis Sinagani faq viTarebis emociuri bazis mxriv angariSs
torebisa da aRzrdis garemos erToblivi uwevs froidis Teorias.
Sedegia. aRwereT da SeafaseT socialuri
daswavlis perspeqtiva zneobrivi ganvi
Tarebis Sesaxeb, modelirebis, dasjis
© MYRLEEN FERGUSON
dagrovebiT.
piaJes Sroma kognituri ganviTarebis
perspeqtivis Sesaxeb axleburi Sexedule
ba iyo. man gansazRvra zneobrivi gagebis
ori safexuri: heteronomuli zneoba,
romelSic bavSvebi zneobis wesebs real- kolbergma daaskvna, rom zneobrivi
izmis pirobebSi ganixilavdnen, rogorc msjeloba umjobesdeba or-ori safex
avtoritetuli pirovnebis dadgenil urisgan Semdgari sami donis gavliT: (1)
miTiTebebs; da avtonomiuri zneoba, winakonvenciur doneze zneobrioba ga
romelSic bavSvebi samarTlianobas ide- nixileba, rogorc jildoebiT, sasjele
alur ormxrivobaze amyareben da wesebs biTa da avtoritetuli pirebis gavleniT
ganixilaven moqnil, socialurad SeTanx gakontrolebuli; (2) konvenciuri done-
mebul principebad. ze kanonebisa da wesebisadmi daqvemde
bareba aucileblobad miiCneva dadebiTi
piaJes Teoriam aRwera zneobrivi gan adamianuri urTierTobebisa da sazoga
684
PHOTOEDIT
araTanmimdevruli disciplina xels uwy
obs agresiuli qcevis TviTdamkvidrebis
ciklebs.
aseT ojaxur procesebSi myofi bavS
adreuli bavSvobis ganmavlobaSi fi vebs socialur-kognituri deficitebi
zikur agresia iklebs, xolo sityvieri da acdenebi uviTardebaT, rac emateba
agresia matulobs. adreul skolamdel agresiis xangrZliv SenarCunebas. far
asakSi biWebSi fizikur agresias go Tod gavrcelebuli siRatake, cxovrebis
gonebze metad arian. sqesTa Soris gansx duxWiri pirobebi da skola, romelic ver
vaveba sityvier da urTierTobiT agresia akmayofilebs moswavleTa ganviTarebis
Si minimaluria, Tumca gogonebis pirobiT saWiroebebs, zrdis antisocialur qmede
mtrulobas SeiZleba gansakuTrebuli bebs bavSvebsa da mozardebs Soris.
mniSvneloba hqondes. agresiis SemcirebisTvis gamiznul
mozardobaSi maswavleblebisa da Ta intervenciebs Soris gansakuTrebiT sa
natolebisadmi mimarTuli agresia kle sargebloa mSoblebis treningi bavS
bulobs, samagierod danaSaulebrivi vTa disciplinaSi da bavSvebisTvis kon
qmedebebi izrdeba, gansakuTrebiT bi fliqtis gadawyvetis alternatiuli
Webs Soris. Tumca zogierTi axalgazrda gzebis swavleba. socialuri informaciis
fizikuri agresiulobis maRal dones damuSavebis gaumjobesebasa da perspeq
bavSvobidan mozardobamde inarCunebs da tivis gamoyenebaze fokusirebuli so
Zaladobriv danaSaulsac sCadis. maRali cialur_kognituri intervenciebi aseve
urTierTobiTi agresiis mqone umcrosi sasargebloa, yvelaze efeqturi ki im mra
asakis bavSvebSi tendenciaa, SeinarCunon vali faqtorisken mimarTuli yovlismom
urTierTobiTi mtruloba da gamoavli cveli wvrTnaa, romelic antisocialur
non qcevis xangrZlivi problemebi. qcevas amyareben.
13
genderuli stereotipebi da gend-
eruli roli
sqesobrivi gansxvavebisa * genderuli stereotipebi adreul
bavSvobaSi * genderuli stereotipebi
da genderuli rolis Sua bavSvobasa da mozardobaSi * indi
vidualuri da jgufuri gansxvavebani
ganviTareba * genderuli stereotipebis Camoya
libeba * genderuli stereotipebi da
genderuli rolis SeTviseba
genderuli stereotipebisa da
genderuli rolis miRebaze moqmedi
faqtorebi
erT Cveulebriv dilas Cveni universitetis laboratoriis skolam
* biologiis gavlena * garemos zegav
delTa ganyofilebis sadiasaxliso kuTxeSi mxiarulad Semoabija 4
lena * kulturis gavlena: SvedeTis
wlis jenim. man grZeli kaba da maRalqusliani fexsacmeli Caicva. kare valdebuleba genderuli Tanasworo-
ni, romelic mezobel magidasTan ijda, xmiT ganasaxierebda akvanSi mti bis ganxorcielebaze * biologia da
ral Tojinas. jenim aiyvana Tojina, Cajda sarwev skamSi, zrunviT moxvia garemo: daviTi – biWi, romelic gogo-
xeli bavSvs da Cumad Tqva: `gSia, ara?~ erTi wuTis Semdeg man gamoacxa nad gazardes * kvlevidan praqtikisak-
da _ ~am bavSvs Wama ar unda, me mgoni, avadaa. hkiTxe reiCels, iqneba en: genderis Sesaxeb bavSvi dedasTan
eqTani?~. karini gaiqca reiCelis mosayvanad, romelic xelovnebis magi saubriT igebs
dasTan ijda da suraTs aferadebda. genderuli identuroba
amasobaSi naTani eZaxis tomis: ~ginda manqanebiT viTamaSoT?~ biWe * rogor Cndeba genderuli identuroba
bi gacvivdnen samSeneblo kuTxeSi da ecnen manqanebs. male maT devidi * genderuli identuroba Sua bavSvobaSi
SeuerTda. ~me policieli viqnebi~ _ gamoacxada naTanma da skamze aZvra. * genderuli identuroba mozardobaSi *
~mwvane Suqi, wadiT!~ daiyvira norCma policielma. tomim da devidma xis genderuli sqemis Teoria
did sabargo manqanas ubiZges. ~wiTeli Suqi!~ daiZaxa naTanma da manqa ramdenad gansxvavdebian biWebi da
nebi WrialiT gaCerda. gogonebi genderuli maxasiaTeblebis
`Cemi manqana Sensas ugebs~_ eubneba tomi devids. mixedviT
`imitom, rom Cemsas gazi ar uvarga~_ pasuxobs devidi. * gonebrivi SesaZleblobebi * pirovnu
`modi, manqanebisTvis Cqari gza avaSenoT~_ sTavazobs naTani. sami in li maxasiaTeblebi * biologia da gare-
Jineri saqmisaTvis samSeneblo kubebis Segrovebas iwyebs. mo: sqesobrivi gansxvavebani sivrculi
unar-Cvevebis ganviTarebaSi
adreuli asakidan bavSvebi kulturidan mraval genderTan dakav
Sirebul standarts iTviseben. jeni, kareni da reiCeli iyeneben tansac aragenderuli stereotipebis mqone
mels, Tojinebsa da saojaxo nivTebs, raTa bavSvis movlis stereotip bavSvebis ganviTareba
Tavs, Sua bavSvobis asakamde isini ver axerxebdnen pirovnuli maxasiaTeblebis Sefase
bas. imave aRmoCenis gadatana SeiZleba genderul stereotipebzec.
Bbevr qveynaSi Catarebuli kvleva gviCvenebs, rom pirovnuli maxasiaTeblebis ste
reotipizacia TandaTanobiT izrdeba Sua bavSvobis asakSi, 11 wlis asakSi ki mozrdilis
msgavsi xdeba (Best, 2001; Heyman & Legare, 2004). kanadaSi Catarebuli masStaburi kvleva
swavlobda, rogor iTviseben bavSvebi maxasiaTeblebs. aRmoCnda, rom pirveli stereo
tipebi Sidajgufur favoritizms asaxavda. sabavSvo baRidan meore klasamde bavSvebma
ukeT ician is stereotipebi, romlebic maT sakuTar genders pozitiurad warmoadgens.
Semdeg etapze dawyebiTi skolis moswavleebisTvis ufro damaxasaiTebeli aRmoCnda
`dadebiTi feminuri~ da `uaryofiTi maskulinuri~ maxasiaTeblebi (Serbin, Povlishta,
& Gulko, 1993). Ggarda am calkeuli maxasiaTeblebis swavlisas, orive sqesis bavSvebi
iRebdnen sayovelTaod gavrcelebul STabeWdilebas, rom gogonebi arian lamazebi da
nazebi, xolo biWebi `magrebi~ da yoCaRebi.
miRwevaTa sfero skolaSi Sesvlidan Zalian male, bavSvebi xvdebian, romeli darge
bi da sferoebia `maskulinuri~ da romeli `feminuri.~ isini xSirad kiTxvas, xelovnebasa
da musikas gogonebTan akavSireben, xolo maTematikas, sportsa da meqanikur sferoebs _
ufro metad biWebTan (Eccles, Jacobs, & Harold, 1990; Jacobs & Weisz, 1994). es stereotipebi
gavlenas axdens imaze, romel sagnebs airCeven bavSvebi da rogor euflebian isini maT.
magaliTad, rogorc aziis, iseve evropis qveynebSi, Tanabari unar-Cvevebis mqone bavS
vebis Sedarebisas Cans, rom biWebi ufro metad kompetenturad grZnoben Tavs maTema
tikasa da bunebaTmcodneobaSi vidre gogonebi, gogonebi ki ufro kompetenturad
grZnoben Tavs enebSi (Andre da sxvebi, 1999; Freedman-Doan da sxvebi, 2000; Hong, Veach, &
Lawrenz, 2003).
metic, qalebi ufro iziareben im zogad stereotips, rom mamakacebi qalebTan Seda
rebiT ufro gonierebi arian da amaSi TavianT Tavsac gulisxmoben. Kkvlevis Sedegebma,
romelSic sxvadasxva kulturis _ aRmosavleTi da dasavleTi evropis, iaponiis, ruse
Tisa da amerikis SeerTebuli Statebis meore _ meeqvse klasis bavSvebi monawileobd
nen, aCvena, rom gogonebs ufro maRali niSnebi aqvT, vidre biWebs. Mmiuxedavad imisa, rom
gogonebma icodnen TavianTi warmatebebis Sesaxeb, maT sakuTar SesaZleblobebze didi
warmodgena ara aqvT, rasac pasuxebi adasturebs. biWebisgan gansxvavebiT gogonebi
aknineben TavianT niWs (Stetsenko da sxvebi, 2000). me-11 Tavidan gvaxsovs, rom roca go
goebs siZnele aqvT, maswavleblebica da mSoblebic am siZneleebs maTi SesaZleblobis
an niWis naklebobas miaweren. aSkaraa, rom niWisa da unaris genderuli stereotipizacia
msoflios bevr qveyanaSi aRiniSneba.
imedis momcemia is, rom zogierTi bavSvis genderulad stereotipizebuli warmod
gena miRwevaTa sferos Sesaxeb, SesaZloa Seicvalos. Bbolo dros SeerTebul StatebSi
Catarebuli kvleviT gamoCnda, rom gogonebi ekonomikurad uzrunvelyofili ojaxe
bidan, nabismieri sqesis bavSvebis maTematikur unars erTnai
rad afasebdnen. rodesac gogonebs mozrdilebis Sesaxeb igive
maTematikuri unaris saSualo Sefaseba
meti moqnilobisken ueWvelia, rom, skolis asakis bavSvebs kargad aqvT gacnobiere
buli genderuli stereotipebis mravalferovneba. Aamave dros isini aviTareben metad
gaxsnil, araSezRudul Sexedulebebs imis Sesaxeb, risi gakeTeba SeuZliaT kacebs da
risi _ qalebs. Ees tendencia grZeldeba mozardobaSic. Ggenderuli stereotipizaciis
kvlevisas, mkvlevarebi, Cveulebriv, ekiTxebian bavSvebs, SesaZloa Tu ara orive sqess
axasiaTebdes esa Tu is pirovnuli Tvisebebi an qceva. amaze pasuxi zomavs genderuli
stereotipis moqnilobas. aRniSnulKkanadur kvlevaSi adre Sefasebuli iyo stereo
tipebis codna da moqniloba; rogorc sqema 13.3 gviCvenebs, orive maCvenebeli izrdeba
sabavSvo baRidan meeqvse klasamde (Serbin, Powlishta, & Gulko, 1993).
genderuli stereotipi ufro moqnili xdeba, roca bavSvebSi viTardeba kognituri
SesaZlebloba, garemodan miiRos winaaRmdegobrivi informacia. rodesac isini ac
nobiereben, rom sqesi winaswar ar gulisxmobs mis pirovnul maxasiaTeblebs, moqmede
bebsa da qcevas, ukve aRar eyrdnobian mxolod genderis dasaxelebas imisTvis, rom
iwinaswarmetyvelon, rogori iqneba pirovneba – amasTanave iTvaliswineben individis
unikalur maxasiaTeblebsac.
am cvlilebasTn erTad SeimCneva aseTi tendencia: genderuli gansxvavebuloba ufro
socialuri zegavlenis qveS imyofeba, vidre biologiurisa. erT-erT kvlevaSi, 4-10
wlamde bavSvebs da ufrosebs mouyvnen ambavi hipoTezur Cvil biWsa da gogonaze, rom
lebic izrdebodnen kunZulze mxolod Tavisi an mowinaaRmdege sqesis adamianebTan er
Tad. Semdeg maT hkiTxes, romeli `maskulinuri~ da `feminuri~ Tvisebebi unda SeiZinos
TiToeulma bavSvma. rogorc sqema 13.4 gviCvenebs, skolamdeli da dawyebiTi klasebis
bavSvebs sjeraT, rom genderulad stereotipizebuli maxasiaTeblebi mainc gauCndebaT,
miuxedavad imisa, romel garemoSi gaizardnen es bavSvebi. Mmagram Sua bavSvobis asakis
boloSi fiqroben, romis, vinc romelic sawinaaRmdego sqesis adamianma aRzarda, bevr
sferoSi arastereotipizebuli iqneba (Taylor, 1996).
100
80
TaviseburebaTa saSualo
70
40
30
20
moqmedebaTAa stereotipebis moqniloba
10
0
1 2 3 4 5 6
klasi
sqema 13.2
90 sqema 13.4
magaliTad,, Savkanian dedebs Soris ufro metia dasaqmebuli, vidre TeTrkanianebSi (U.S.
Census Bureau, 2004 b).
da bolos, mozardobasa da mozrdilobaSi maRali socialur-ekonomikuri mdgomare
obis adamianebi gamoirCevian metad moqnili genderulad stereotipizebuli Sexedule
bebiT, vidre dabali ekonomikuri mdgomareobis adamianebi (Lackey, 1989; Serbin, Powlishta,
& Gulko, 1993). skolis periodma da cxovrebis Semdgomma etapebma SesaZloa am gansxvave
bebze gavlena moaxdinos.
2
dro (wuTebSi)
sqema 13.5
1.5
18 Tvis asakis gogonebi da biWebi, romlebic raRac drois ganmav 1
lobaSi uyurebdnen manqanebsa da Tojinebs. aq ukve naTlad Cans, ra
genderul rols aniWeben upiratesobas: biWebi ufro didxans uyure 0.5
ben manqanebs, xolo gogoebi Tojinebze aCereben didxans
yuradRebas (adaptirebulia Serbin da sxvebi, 2001).
0 biWebi gogonebi
698
kulturis gavlena
SvedeTi genderuli
Tanasworobis ideis erTgulia
iTvleba, rom sqesobrivi hormonebi zegavlenas axdens bavSvis TamaSis stilze da iwvevs mSvid, wynar
moqmedebebs gogonebSi da uxeS, xmaurian moqmedebebs biWebSi. Semdeg, skolamdeli asakis bavSvebi irCeven
sakuTari sqesis partniorebs, romlebsac msgavsi interesebi da qcevebi aqvT. `genderulad Sesabamis~
TamaSebze socialuri zewola SesaZloa aseve iwvevdes genderul segregacias. © Elen Sinisi/The Image
Works and © Tom Prettyman? PhotoEdit
702
biologia da garemo
devidi: biWi, romelsac gogonad zrdidnen
30 wlis daqorwinebuli mamakaci da mama, devid biWi, fexebs ganze adgamda. laparakobda biWur sa
reimeri Tavisuflad saubrobda Tavis interesze av gnebze, Cemi saTamaSoebiT _ konstruqtorebiT, sa
tomeqanikis mimarT, samsaxurebriv da bavSvTa aRz bargo manqanebiT TamaSobda~ (Calapinto, 2001, p.57).
rdis problemebze. Mmagram, rodesac misi cxovrebis braiani pirovnulad mSvidi da wynari iyo. Bbrenda ki
pirvel 15 wlis Sesaxeb ekiTxebodnen, sakuTari piriqiT _ dominanturi, uxeSi bavSvi, romelic sul
Tavis distancirebas axdenda da laparakobda ise, ibrZoda sxva bavSvebTan da, rogorc wesi, imarjveb
TiTqos misi cxovrebis dasawyisSi sxva pirovneba da. maswavleblebica da Tanaklaselebic iziareben
yofiliyo. kerZod, is saubrobda gogonaze. im azrs, rom brenda, am or bavSvs Soris ufro metad
devids, hormonulad da genetikurad normalur tradiciulad maskulinuri iyo.
bavSvs, romelsac dabadebidan briusi erqva, pirve skolaSi, biWuri qcevis gamo Tanaklaselebi
lad gaukeTda sqesis Secvlis operacia. devidis brendas dascinodnen. rodesac Bbrenda gogonebTan
ganviTarebis ukeT gasagebad, mkvlevarebma mravali TamaSobda, organizebas ukeTebda did jgufebs,
interviu Cautares da misi samedicini da fsiqoTer aqtiur TamaSebs, magram gogonebi amiT ar interes
apiuli istoria Seiswavles (Diamond & Sigmundson, debodnen. gogosaviT megobrul da morcxv brendas
1999; Calapinto, 2001). qcevisas sul ufro meti problemebi uCndeboda. im
rodesac briusi 8 Tvisa iyo, winadacveTis dros periodSi, sanam mas samedicino Carevebi utardebo
penisi dauzianda. Aamis Semdeg, sasowarkveTilma da, suraTebze sakuTar Tavs biWad xatavda da qalis
mSoblebma gaiges fsiqolog jon manis Sesaxeb, ro Sinagani sasqeso organos Seqmnis damatebiT opera
melic warmatebulad axerxebda gaurkveveli genit ciaze uars ambobda. devidi ixsenebs, rom swored im
aliebis mqone bavSvebisTvis sqesobrivi identuro periodSi gaacnobiera, rom is ar iyo da arc aras
bis SenarCunebas. briusis ojaxi kanadidan Cavida dros iqneboda gogo.
jon hopkinsis universitetSi, baltimorSi, sadac mozardobis xanis dadgomis Semdeg, brendas
manis zedamxedvelobiT 22 Tvis briuss gaukeTda op mSoblebs igi erTi skolidan meoreSi gadahyav
eracia, ris Sedegadac gogonas genitaliebi gauxda. daT, atarebdnen sxvadasxva TerapevtebTan. isini
operacia dasrulda da briusis mSoblebma maT qal cdilobdnen brendas socialur garemoSi adapta
iSvils brenda daarqves. ciaSi da mdedrobiT sqesTan identurobaSi daxmare
brendas aRzrda tragikuli iyo. is Tavidanve bodnen. brenda ki am yvelafers undoblobiTa da
ewinaaRmdegeboda mSoblebis mcdelobas `feminuri~ aRelvebiT uyurebda. misi konfliqti mSoblebTan
mimarTulebiT waeyvanaT misi aRzrda. Braiani (bren sul ufro mwvavdeboda. sqesobrivi momwifebis pe
das tyupiscali Zma) ixsenebda, rom Bbrenda gamoiy riodSi, roca brendas mxrebi gauganivrda da kun
ureboda rogorc lamazi, nazi gogona, magram sanam Tebi gauCnda, mSoblebma daJinebiT mosTxoves, rom
gaivlida an dailaparakebda: `is dadioda rogorc estrogenuli Terapiis Catareba daewyo, raTa misi
rolebis Sesaxeb iribi swavlebis Zlieri iaraRia. am Tavis daswyisSi vnaxeT, rom adreul
bavSvobaSi umravlesobas rigiduli Sexedulebebi aqvs genderulii rolebis Sesaxeb.
marTalia, maTi mkacri Sexedulebebi nawilobriv kognitur SezRudulobas unda mivaw
eroT, magram, amasTan erTad, am Sexedulebebis SemuSavebisas Sesabamisi socialuri ga
mocdilebac aris gamoyenebuli. eTnikuri tendenciurobis msgavsad, romelzec me-11
TavSi gvhqonda saubari, patara bavSvebis genderul tendenciurobas xSirad araferi
aqvs saerTo mSobelTa SexedulebebTan (Tenenbaum & Leaper, 2002). magram, rogorc Ca
narTi `kvlevidan praqtikisaken~ gviCvenebs, is mSoblebic ki, visac genderuli Tanas
worobisa swams, sruliad gaucnobiereblad iyeneben enaSi iseT formebs, romlebic xazs
usvamen genderul gansxvavevebs da bavSvebs informacias awvdian traciuli genderuli
rolebis Sesaxeb.
adreuli ganviTarebis stadiaSi saTamaSo masalisa da socialuri urTierTqmedebis
gamoyenebiT mSoblebi bavSvebs uzrunvelyofen mdidari gamocdilebiT, rac Tavis mxriv
xels uwyobs asertiulobis, aRmoCenis, fizikur samyarosTan kavSiris damayarebisa da
emociuri kontrolis gamomuSavebas biWebSi, xolo gogonebSi – mibaZvis, sxvaze mindo
705
garegnoba ufro qaluri gamxdariyo. Mmale mas mker biologiuri mamakacuroba gamudmebiT moiTxovda
di gaezarda da welis da menjis are gauganivrda. im seqsualur identurobasTan Sesabamisobas.
isTvis, rom qaluri formebi daefara, brendam uzo miuxedavad imisa, rom devidi cdilobda tragi
mod daiwyo Wama. Tanaklaselebis reaqcia brendas kuli bavSvobis daviwyebas, ubedureba ar scilde
gaurkvevel garegnobaze sastiki iyo. boda. 34-36 wlis asakSi misma tyupiscalma Zmam Tavi
bolos Bbrenda miiyvanes TerapevtTan, romelmac moikla. amis Semdeg devidma samsaxuri dakarga, saeW
gaacnobiera brendas sasowarkveTileba da aiZula vo garigebis Sedegad dakarga mTeli sicocxlis gan
misi mSoblebi, rom misi bavSvobis Sesaxeb moeyolaT. mavlobaSi dagrovili danazogebic. colma miatova
rodesac brenda 14 wlis gaxda, mamam uambo wina da bavSvebic Tan waiyvana. devidi Rrma depresiaSi
dacveTis dros momxdari SemTxvevis Sesaxeb. devi Cavarda da 2004 wlis 4 maiss, 38 wlis asakSi, Tavi
dma amoisunTqa da dauyovnebliv gadawyvita Tavisi moikla.
sqesis dabruneba. man TavisTvis saxeli devidi Sear
Cia, bibliuri daviTis sapavticemulod, romelmac
mokla goliaTi da amiT ubedureba daamarcxa. devi
dma maleve daiwyo sxeulis gamamakacebisTvis an
drogenul hormon testosteronis gakeTeba. man
mkerdis mokveTisa da penisis aRdgenis operacia
gadaitana. miuxedavad amisa, misi mozardoba mainc
problemurad grZeldeboda. 20 wlis asakSi mas jei
ni Seuyvarda, romelic sami bavSvis martoxela deda
iyo da colad SeirTo.
devidis SemTxveva adasturebs genetikuri sqesi
sa da prenataluri hormonebis gavlenas pirovnebis
mier sakuTari Tavis mamakacad an qalad gacnobiere
baze. amave dros, misi bavSvoba xazs usvams gamoc
dilebis mniSvnelobasac. devidi aRSfoTebuli iyo
imiTi, rom ufrosebi gogonebisgan damjerobasa da
morCilebas iTxovdnen _ sxva Tu araferi, mas es
samedicino SemTxvevis gamo, genetikurad da hormonulad
gamocdileba piradad hqonda miRebuli. mozrdi
normalur bavSvs, devid raimers sqesi Seucvales: is aRiz
lobaSi ki konfliqti hqonda Tavis mamakac Tanam
arda, rogorc gogona. Mmisi SemTxveva gviCvenebs, rogori
SromlebTan, romlebic ukiduresad genderulad
Zlieri zegavlena aqvs biologias genderul identuro
stereotipizebulebi iyvnen. erTis mxriv, mas ain
baze. is gamosaxulia am fotoze 36 wlis asakSi, rodesac
teresebda, iqneboda Tu ara igi am kacebis msgavsi
daqorwinebulia da ori Svilis mamac aris. ori wlis Sem
bavSvobis tipurad gavlis SemTxvevaSi. ra Tqma
deg, misi ubeduri cxovreba, romelic devidis bavSvobidan
unda, is verasdros gaigebda amaze pasuxs, Tumca
iRebs saTaves, tragikulad, TviTmkvlelobiT dasrulda.
misi SemTxveva naTels fens erT sakiTxs: misi gen
David Reimer-is nebarTviT.
deris Secla warumateblad dasrulda, radgan misi
kvlevidan praqtikisaken
bavSvebi genders dedasTan saubris Sedegad swavloben
mSoblebi biWis Txovnas ufro xSirad ukeTeben ignorirebas, gogonebs ki piriqiT aseT
daxmarebas sTavazoben. mSoblebis SeTavazebuli daxmareba sxvadasxva sqesis Svilebi
saTvis, aseve gansxvavebulia. biWebTan ufro daxelovnebaze orientirebul qcevas vx
vdebiT, maT ufro maRal standartebs udgenen da xazs usvamen davalebis ZiriTad mo
mentebs, gansakuTrebiT genderulad tipuri saqmianobisas. rodesac akvirdebodnen,
rogor aswavlian mSoblebi 11 da 13 wlis bavSvebs fizikis davalebebs, aRmoCnda, rom
mamebi vaJebTan ufro Semecnebaze orientirebul metyvelebas iyenebdnen, vidre go
707
sqema 13.6
stereotipis sapirispiro iyo (`biWebsac SeuZliaT reotipebis pirdapiri swavlebis gareSe metyvelebis
icekvon baleti~), es gamonaTqvamebi mainc karn saSualebiT awvdian stereotipebis implicitur man
axobdnen bavSvebs, Tavisi sqesis warmomadgenlebi iSvneblebs, raTa bavSvebma SeZlon maTi ageba. maSin
aReqvaT msgavsebad, xolo gamonaklisebisaTvis ig ac, rodesac dedas genderuli Tanasworobis didi
norireba gaekeTebinaT.. sxva gamokvlevam cxadyo, rwmena aqvs, mainc cotas akeTebs, rom es ideebi Tavis
rom gramatikul sqesTan dakavSirebuli leqsika bavSvebs Caunergos. piriqiT, yvelaze gavrcelebu
xels uwyobs genderuli rolisadmi konformulo li reagireba Svilebis stereotipul komentarebze
bas. mogvianebiT am TavSi vnaxavT, rom iseTi deb adasturebs maT. genderuli metyvelebis gamor
ulebebi, magaliTad, rogoricaa: `es saTamaSo go icxva aris bavSvebSi stereotipul azrovnebasTan
gonebisTvisaa~ _ aiZulebs bavSvs, airCios Tavisi SebrZolebis saukeTeso saSualeba. mozrdilebs
sqesisTvis gankuTvnili saTamaSoebi. SeuZliaT:
13.6 sqema-ze naCvenebia, rom dedebisa da bavS genderisaTvis iarliyebis mikerebisagan Tavi
vebis mier gramatikuli sqesis aRmniSvneli leqsikis Seikavon, Tu es aucilebeli ar aris da ixmaron si
standartuli gamoyeneba imatebs 2- dan 6 wlamde _ tyvebi: bavSvi, megobari, ufrosi an piri biWis, go
im periodSi, roca genderuli stereotipizacia da gos, kacis, Qqalis magivrad;
genderuli rolisadmi komformuloba sagrZnoblad gramatikuli sqesis aRmniSvneli leqsikis Tavi
izrdeba. Tavdapirvelad dedebi iwyebdnen grama dan acileba individualurobisaken mimarTviT, mag
tikuli sqesis aRmniSvneli leqsikis gamoyenebas 2 aliTad,, `am pirs unda iyos mexanZre~ an gamoiyenon
wlis asakisTvis isini iyeneben aseTi kategoriis gam raodenobiTi msazRvreli (`zog biWs da zog gogos
onaTqvamebs samjer ufro xSirad, vidre bavSvebi. 6 unda mexanZreoba~);
wlis bavSvebi ki aseT leqsikas ufro xSirad iyene Seafason sakuTari wvlili bavSvis stereoti
ben, vidre dedebi. deda-SvilTa wyvilebSi gramati pul mtkicebebSi, gaTvalon, ramdenad SesaZlebe
kuli sqesis aRmniSvneli leqsika mamrobiTi sqesis lia isini.
mimarT ufro xSirad gamoiyeneba, vidre mdedrobi bavSvebTan erTad ganixilon genderuli subieq
Tisa. am tipis gamonaTqvamebi ufro xSiria biWebis turoba imis CvenebiT, rom sityvebi qmnis araswor
laparakSi an maSin, rodesac maT mimarTaven. isini rwmenasa da molodinebs da sTxovon bavSvebs, Tavi
ufro metad genderulad tipizebulebi arian. dan aicilon genderuli iarliyebi da sqesis aRmniS
rogorc es monacemebi gviCvenebs, mSoblebi ste vnelebi saubarSi.
sTavazoben
Shared Scientific Thinking’, Psychological Science, 12, p. 260
20
© Copyright American Psychological Society. ibeWdeba nebarTviT).
15
mamebi TavianT axalSobil biWebTan ufro fizikurad 10
aqtiurad TamaSoben, vidre qaliSvilebTan, deda ki
orive sqesis SvilebTan ufro wynarad, magram Tanabrad 5
TamaSobs. SedarebiT ufros bavSvebTan mamebi dedebze
0 mama deda orive
ufro metad waaxaliseben `genderulad swor~ qcevas
da am mxriv met zewolas axdenen biWebze (Gervai, Turner, mSobeli
&Hinde, 2995; Wood, Desmarais & Gugula, 2002).
mSoblebi Tavisive sqesis bavSvebis genderuli tipurobis ganviTarebaze ufro zru
naven. im dros, roca dedebs qaliSvilebi sayidlebze mihyavT an namcxvars erTad acxo
ben, mamebi vaJiSvilebs daWerobanas eTamaSebian, aswavlian fexburTs an saTevzaod mi
hyavT. mSoblebi aramarto met dros atareben maTive sqesis SvilebTan, aramed, ufro
yuradRebiT akontroleben maT TamaSsa Tu saqmianobas saxls gareT (Leaper, 2002; Tucker,
McHale, & Crouter 2003). Tavisi sqesis SvilebTan ufro aqtiuri urTierTqmedeba kidev
erTi aspeqtia genderuli wvrTnisa, romelSic mamebi ufro gamokveTil rols asrule
ben (Parke, 1996).
eTnikur safuZvelze
35
miiCnevs armiRebas
sqema 13.8 30
im bavSvebis procentuli maCveneblebi, romlebic Tvlian, 25
rom sqesisa da erovnebis safuZvelze SeiZleba interes-
20
Ta jgufSi ar miiRo Tanatoli. rodesac ekiTxebodnen,
SeiZleba Tu ara miiRo Tanatoli interesTa jgufSi (magali 15
Tad,, musikalur wreSi ) sqesis an eTnikuri warmomavlobis
safuZvelze, bevrad meti mozardi ambobda, rom amis safuZve 10
li ufro genderi SeiZleba iyos, vidre erovneba. es tenden 5
cia Zlierdeboda asakis matebasTan erTad da motivaciad
mohyavdaT sqesTa Soris interesTa da urTierTobis stilis 0
gansxvavebebi (adaptirebulia Killen da sxvebi, 2002). IV klasi VII klasi X klasi
712
6.6 4.1
6.5 4.0
6.4 3.9
saSualo maskulinuri
saSualo maskulinuri
6.3 3.8
qcevis skala
qcevis skala
6.2 3.7
6.1 3.6
6.0 3.5
5.9 3.4
5.8 3.3
5.7 3.2
5.6 3.1
imave sqesis dediserTa sxva sqesis imave sqesis dediserTa sxva sqesis
ufrosi da-Zma ufrosi da-Zma ufrosi da-Zma ufrosi da-Zma
biWebi gogonebi
sqema 13.9
`maskulinuri~ qcevis done skolamdel bavSvebSi, romlebsac hyavT Tavisi an sxva sqesis da-Zma.
am britanul kvlevaSi dedebi aRwerdnen bavSvebis TamaSs da sxva qcevas. is bavSvebi, romlebsac
hyavT maTive sqesis da-Zma, ufro genderulad tipurni iyvnen, vidre isini, visac ar hyavda. aRsaniSnavia,
rom maskulinurobis dabali maCveneblis mqone biWebs hyavdaT ufrosi debi, xolo maskulinuri qcevis
maRali .maCveneblebis mqone gogonebs – ufrosi Zmebi (adaptirebulia Rust da sxvebi, 2000)
713
ojaxebSi, sadac mxolod biWebi an gogonebi arian, bavSvebs xSirad evalebaT sapirispiro
sqesis yoveldRiuri saqmianobis Sesruleba. am gogonebs sanagve yuTi gaaqvT – es ki, Cveu
lebriv, biWebis saqmea. © David Young-Wolff/PhotoEdit
sqema gviCvenebs, rom bavSvebi, romlebsac hyavT maTive sqesis da-Zma, ufro
genderulad tipurni arian, vidre isini, visac ar hyavT. es ukanasknelebi ki
ufro genderulad tipurnia, vidre is bavSvebi, visac sxva sqesis ufrosi da-
Zma hyavs (Rust da sxvebi, 2000). saskolo asakSi ufrosi bavSvebis gavlena ukve
moicavs stereotipuli ganwyobebis, pirovnuli Tvisebebisa da Tavisufali
drois ufro farTo sferoebsac (McHale da sxvebi, 2001).
sagulisxmoa, rom sxva kvlevebiT miRebulia sapirispiro monacemebi,
kerZod, bavSvebs, visac hyavT maTive sqesis da an Zma, nakleb stereotipuli
interesebi da pirovnuli Tvisebebi aReniSnebaT, vidre sapirispiro sqesis da-Zmis Sem
TxvevaSi (Grotevant, 1978; Tauber, 1979). rogor avxsnaT es urTierTsapirispiro Sedege
bi? gavixsenoT me-10 Tavidan, rom bavSvebs aqvT survili, ar hgavdnen TavianT debsa an
Zmebs. es tendencia ufro Zlieria, roca bavSvebi erTi sqesisani arian an ojaxi mravalS
viliania da bavSvs moTxovnileba uCndeba, raRaciT gamoirCeodes. Tu Sedegebs ufro
dakvirvebiT ganvixilavT, davinaxavT, rom is kvleva, romelic modelirebisa da ganmt
kicebis efeqts iRebs (genderuli tipurobis momateba erTi sqesis da-Zmis pirobebSi),
ikvlevs orbavSvian ojaxebs, gansxvavebulobis efeqts ki viRebT ufro didi ojaxebis
SemTxvevebSi.
SesaZlebelia agreTve, rom ojaxebSi, sadac erTi da imave sqesis ramdenime bavSvia,
mSoblebi iseTi gulmodginebiT aRar zrunavdnen genderuli tipurobis Camoyalibeba
ze. amave azrs Seesabameba is, rom dedebs survili uCndebaT bavSvebs genderulad arati
puri saTamaSo miscen, Tu bavSvs Tavisive sqesis ufrosi da an Zma hyavs (Stoneman, Brody,
& MacKinnon, 1986). ojaxebSi, sadac mxolod biWebi an gogonebi arian, bavSvebs xSirad
evalebaT sapirispiro sqesis yoveldRiuri saqmianobis Sesruleba, radgan am saqmiano
bis Sesaferisi bavSvi ar hyavT, amitom aseT ojaxebSi tradiciuli rolebis gafarToebi
sTvis meti SesaZleblobaa.
sabolood, ufrosi bavSvebi gavlenis mqone modelebia umcrosi da-ZmisTvis. magram
ojaxis konteqstis sxvadasxva aspeqts – sidides, mSobelTa mxridan zewolasa da a.S.
SeuZlia modlirebis es gavlena Secvalos.
genderuli identuroba
biologiuri da garemos gavlenebis garda, arsebobs kidev erTi faqtori, ro
melic sabolood genderulad stereotipuli rolebisa da qcevis Camoyalibebas uwyobs
xels. es aris genderuli identurobis Camoyalibeba _ anu sakuTari Tavis aRqma met-na
klebad maskulinuri an feminuri maxasiaTeblebis mixedviT. mkvlevarebs Sua bavSvobis
asakSi ukve SeuZliaT bavSvebs Seafasebinon sakuTari Tavi pirovnuli maxasiaTeblebis
mixedviT da ase gazomon genderuli identuroba, radgan am asakisaTvis me-koncefcia
Si xazi esmeba swored fsiqologiur dispoziciebs da ara konkretul qcevas (ix. me-11
Tavi). maskulinuri identurobis bavSvs an mozrdils tradiciuli maskulinuri maxasi
aTebvelebis mixedviT ufro maRali maCvenebeli aqvs (rogoricaa: ambiciuri, konkuren
tuli, Tavis TavSi darwmunebuli da a.S.) da dabali feminuri maxasiaTebelis mixedviT
(magaliTad,, mgrZnobiare, mxiaruli, zrdilobiani). `feminuri~ identurobis mqones
sruliad sapirispiro maxasiaTeblebi aqvs. marTalia, adamianTa umravlesoba Tavs gen
derulad tipurad ganixilavs, arsebobs mniSvnelovani umciresoba (gansakuTrebiT qa
lebSi), romelTac aqvT genderuli identurobis tipi, e.w. androgeni, rac niSnavs, rom
maT aqvT rogorc maskulinuri, aseve feminuri maxasiaTeblebis maRali maCveneblebi.
genderuli identurobis mixedviT SegviZlia pirovnebis fsiqologiuri adaptaciis
unarze winaswar vivaraudoT. `maskulinur~ da androgenul bavSvebsa da mozrdilebs
ufro dadebiTi TviTSefaseba aqvT, `feminuri~ pirovnebis TviTSefaseba ki arasaxar
bieloa (Alpert-Gillis & Konnell, 1989, Boldizar, 1991). moqnil me-koncefciasTan erTad an
droginul adamianebs ufro moqnili adaptaciis unaric aqvT _ situaciidan gamomdi
nare SeuZliaT iyvnen maskulinurad damoukideblebic da feminurad mgZnobiarenic
(Taylor & Hall, 1982). zneobrivi msjelobisas isini ufro met mowifulobas iCenen, vidre
sxva genderul-roluri orientaciis adamianebi (Bem, 1977).
Tumca am monacemebis ganxilvam gamoavlina, rom Tuki androgini qalebis fsiqolo
giuri janmrTelobis maCvenebeli ufro maRalia tradiciuli identurobis qalebTan
SedarebiT, es swored androginobis maskulinuri komponentis xarjze xdeba (Tailor
&Hall, 1982; Witly, 1983). feminuri qalebis Seguebis problemebi gamowveulia imiT, rom
qaluri Tvisebebi arc ise dadebiTad miiCneva sazogadoebaSi. miuxedavad zemoTqmuli
sa, androginuli identurobis arseboba naTels xdis, rom bavSvs SeiZleba erTdoulad
hqondes orive genderTan dakavSirebuli dadebiTi Tvisebebi, rac xels Seuwyobs maTi
potencialis saukeTesod gamoyenebas. momavalSi, Tuki feminuri maxasiaTebeli social
urad iseve dafasebuli iqneba, rogorc maskulinuri, androginoba idealuri pirovnebis
modeli gaxdeba.
sqema 13.10 1
TerTmeti wlis bavSvebis mier axali profesiebis Sefaseba. 3.0 2
miuxedavad imisa, rombavSvebs ar hhqondaT winaswari codna am
profesiebze da amdenad arc stereotipizebuli maskulinurad 2.5
saSualo statusi
an feminurad, mxolod is faqti, rom am saqmes mamakaci asrulebs,
mis maRal statuss ganapirobebda (adaptirebulia Liben, Bigler, & 2.0
Krogh, 2001).
1.5
genderuli sqemis
genderulad sqematuri filtri
bavSvi
ara
unda iTamaSos
Tu ara biWma
diax me biWi var TojiniT?
vfiqrob Tojinis
Tu ara diax ugulebelyofa
sqesze? ara
interesis
filtri TojiniT TamaSi
sqema 13.11
genderulad sqematuri da arasqematuri bavSvebis kognituri svlebi genderulad sqematuri bavSvis genderuli filtri
genders uaRresad releventurs gaxdis. bili xedavs Tojinas da fiqrobs _ `biWma unda iTamaSos TojiniT?~ Tu pasuxia `diax~
da Tanac saTamaSoc ainteresebs, igi miva TojinasTan, daaTvalierebs da Seiswavlis. Tu pasuxia `ara~, misi reaqcia iqneba `ara
saTanado~ saTamaSosagan Tavis arideba. genderulad arasqematuri bavSvi iSviaTad aRiqvams samyaros genderTan dakavSirebul
cnebebSi. Tojinis SemTxvevaSi bili ubralod hkiTxavs Tavs _ `momwons es saTamaSo?~ _ da upasuxebs Tavisi interesebidan
gamomdinare (ibeWdeba Rebecca Bigler-is nebarTviT, texasis universiteti, austini).
maSos TojiniT?~ Tu pasuxia `diax~ da Tanac saTamaSoc ainteresebs, igi miva Tojinas
Tan, daaTvalierebs da Seiswavlis. Tu upasuxa `ara~, misi reaqcia iqneba `arasaTanado~
saTamaSosagan Tavis arideba. sapirispiro SemTxvevaSi, vTqvaT bili genderulad arasqe
maturi bavSvia, ese igi iSviaTad aRiqvams samyaros genderTan dakavSirebul cnebebSi,
Tojinis Sesaxeb ubralod hkiTxavs Tavs _ `momwons es saTamaSo?~ da upasuxebs Tavisi
interesebidan gamomdinare.
genderuli sqematizaciis procesis Sedegebis Sesamowmeblad mkvlevarebi 4 da 5
wlis bavSvebs uCvenebdnen genderulad neitralur, magram gansxvavebulad mimzidvel
saTamaSoebs. mozrdili adamiani saTamaSoebis erT nawils miiCnevda biWebis saTamaSod,
meores – gogoebis saTamaSod, xolo mesame jgufze arafers ambobda. genderuli sqemebi
dan bavSvebi irCevdnen maTi sqesis saTamaSoebad monaTluleba, Tanac molodini hhqon
daT, rom maTi sqesis sxva bavSvebic imaves airCevdnen. Zalian mimzidveli saTamaSoebic
ki kargavda xibls, roca maT sawinaaRmdego sqesis saTamaSoebad asaxelebdnen (Martin &
Eisenbud &Rose, 1995). marTlac, radgan sqematuri skolamdelebi Cveulebriv askvnian,
rom `rac me momwons, sxvebsac is moewonebaT,~ isini xSirad sakuTar arCevans iyeneben
imisaTvis, rom daumaton genderul sqemas. magaliTad,, Tu gogonas ar uyvars xamanwkebi,
man SeiZleba Tqvas: `xamanwkebi, ustricebi marto biWebs uyvarT,~ Tumca amgvari stereo
tipis Semcveli informacia arasdros miuRia (Liben &Bigler, 2002).
genderuli azrovneba iseTi mtikicea, rom Tu bavSvi xedavs, sxva `genderu
lad Seusabamod~ iqceva, isini ar imaxsovreben amgvar qcevas an ise gadaasxvafere
ben mexsierebaSi, rom genderulad Sesatyvisi gaxadon. magaliTad,, Tu uCvenebT
momvleli mamakacis suraTs, isini imaxsovreben, rogorc eqims (Liben & Signorel-
la, 1993). droTa ganmavlobaSi bavSvi amdidrebs Tavis codnas im adamianebis, sa
gnebisa da movlenebis Sesaxeb, romlebic `jdebian~ maT genderul sqemaSi, xolo
genderulad usabamo movlenebisa da qcevis Sesaxeb TiTqmis arafers swavloben.
720
gaagrZeleben Tu ara es bavSvebi TamaSs, Tu mozrdilebi ityvian, rom karti biWebis an gogoe
bis saqmea? Zlevamosili genderuli sqemebi ubiZgebs bavSvebs, daiwunon saTamaSo an TamaSi, Tuki
hgoniaT, rom is sxva sqesisTvisaa gankuTvnili. © Image Source/Alamy
niSnulebi
genderuli identurobis
Camoyalibeba
SeniSvna: es etapebi gamoxatavs saerTo asakobriv tendenciebs. individualuri gansxvavebebi arsebobs im konkretul asakSi,
rodesac TiToeuli etapi miiRweva.
fotoebi: (zemoT) © Laura Dwight Photography; (SuaSi) © Esbin/Anderson/The Image Works; (qvemoT) © Bob Daemmrich/PhotoEdit
721
sivrciTi adreuli bavSvobidan dawyebuli biWebi jobnian gogonebs garkveuli sivrciTi unar-
unar- Cvevebis mxriv. es gansxvaveba SenarCunebulia mTeli cxovrebis ganmavlobaSi.
Cvevebi
maTemetikuri dawyebiT klasebSi gogonebi uswreben biWebs maTemetikur gamoTvlebSi. asakis mate
unar- basTan erTad biWebi jobnian gogonebs abstraqtul azrovnebasa da gemoetriaSi.
Cvevebi gansxvaveba gansakuTrebiT didia maRali miRwevis moswavleebTan.
akademiuri dawyebiT klasebSi gogonebs yvela akademiur disciplinaSi ukeTesi niSnebi aqvT,
moswreba SemdgomSi gansxvaveba klebulobs. bolo klasebSi biWebs ukeTesi warmatebebi aqvT
maTematikur sagnebsa da fizikaSi.
emociuri gogonebs ufro maRali maCveneblebi aqvT emociuri gagebisa da gaziarebis sferoSi.
mgrZnobe- maTi upiratesoba metia iseT prosocialur qcevaSi, romelic gulisxmobs sikeTesa da
loba gulisxmierebas da naklebad TvalsaCinoa daxmarebiT qcevaSi.
SiSi, gogonebi ufro gaubedavni da morcxvebi arian cxovrebis pirveli wlidanve. saskolo
simorcxve, asakSi ufro SfoTaven warumateblobis gamo da metad cdiloben, rom Tavidan airi
SfoTva don warumatebloba. biWebi ufro riskianebi arian da es gansxvaveba kargad Cans fizi
kuri dazianebebis statistikidanac rogorc adreul bavSvobaSi, aseve mozardobaSi.
morCileba gogonebi ufro emorCilebian mozrdilebisa da Tanatolebis direqtivebs, metad
da elian daxmarebas da ufro maRali qulebi aqvT pirovnuli testebis damokidebulebis
damoukidbloba skalaze.
sqema 13.12
msgavseba
qalebisa da kacebis maCveneblebis tipuri ganawileba gonebrivi gansxvaveba
unar-Cvevebisa da pirovnuli maxasiaTeblebisTvis. maxasiaTebelTa
umravlesobisTvis ganawilebebis gadafarva xdeba. es niSnavs, rom
qalbi da mamakcebi ufro hgvanan, vidre gansxvadebian.
gonebrivi unar-Cvevebi
gonebriv unar-CvevebSi sqesTaSorisi gansxvavebebis Tema iseTive kamaTs iwvevda, ro
gorc inteleqtis testis gamoyeneba eTnikurad da socialurad gansxvavebul jgufebs
Soris (ix. me-8 Tavi). marTalia, gogonebi da biWebi zogadi inteleqtiT ar gansxvavdebi
an, magram garkveuli gansxvavebani specifikur gonebriv unar-CvevebSi mainc aRiniSneba.
mkvlevarebis did nawils swams, rom memkvidreobiToba Tavis rols asrulebs am gansx
vavebebis arsebobaSi da cdiloben biologiur procesiT axsnan amis safuZvlebi. magram
arc erTi biologiuri faqtori ar moqmedebs scoialur da kulturul vakuumSi. yoveli
qvemoT ganxiluli unarisTvis gamocdilebas gadamwyveti roli eniWeba.
biologia da garemo
sqesTa Soris gansxvaveba
sivrciT unar-CvevebSi
sivrciTi unari gansakuTrebiT maSinaa yur li vizualuri formebis analizis unars, ar aris da
adRebis centrSi, roca mkvlevarebi cdiloben ax dasturebuli an Zalian mcirea. Ees SeiZleba aixsnas
snan Ggenderuli gansxvavebebi maTematikur unarSi. imiT, rom am amocanebis gadawyveta SesaZlebelia sx
genderuli gansxvaveba mamakacebis sasargeblod vadasva strategiebiT da mamakacebsac da qalebsac
yvelaze didia gonebaSi samganzomilebiani fig SeuZliaT warmatebis miRweva sxvadasxva strategiis
urebis brunvis Sesaxeb amocanis Sesrulebisas (sqe gamoyenebiT (Linn & Petersen, 1985; Voyert & Bryden,
ma 13.13). mamakacebi ukeT arTmeven Tavs aseve sivr 1995).
cobrivi warmosaxvis amocanebsac, sadac adamianma sivrciT unarebSi gansxvavebebi adreul bavSvo
unda gansazRvros sivrciTi mimarTebani garemoSi baSi Cndeba da mTeli cxovrebis grZeldeba (Levine
orientirebis xarjze. sqesTa gansxvaveba sivrciTi da sxvebi, 1999). es sakmaod mdgradi tendencia bi
vizualizaciis amocanebSi, romlebic moicavs rTu ologiurad unda aixsnas. erT-erTi hipoTezis
sivrciTi vizualizacia
ipoveT am rTul formaSi `Cadebuli~ figura.
gogona iRebda umaRles qulebs SAT–Si, dRes es Sefardeba 2.8/1-is tolia (Benbou & Stan-
ley, 1983; Lubinski & Benbow, 1994; Manasterski, 2005).
zogi mkvlevaris azriT, memkvidreobiToba gansazRvravs matematikur unar-CvevebSi
am gansxvavebas, kerZod ki imas, rom gansakuTrebiT niWierebs Soris biWebi metni arian.
Sejamebuli monacemebi uCvenebs, rom biWebis upiratesoba or sferoSi vlindeba: pirve
li _ biWebis ukeTesi mexsiereba ricxvebze, maT saSualebas aZlevs, meti energia moax
maron rTul gonebriv operaciebs. meore _ biWebis upiratesoba sivrciT azrovnebaSi
aumjobesebs matematikuri amocanebis gadaWris SesaZleblobasac (Geary da sxvebi, 2000).
am sakiTxze diskusiis gasagrZeleblad vnaxoT CanarTi `biologia da garemo~.
marTalia, memkvidreobiToba namdvilad monawileobs, magram Zalze mniSvnelovania
socialuri zewolis rolic. vnaxeT, rom bavSvebisTvis maTematika `maskulinuri~ saga
nia. bevri mSobeli Tvlis, rom biWebi jobnian gogonebs da aseTi damokidebuleba iwvevs
725
imas, rom gogonebs sjeraT, meti garja sWirdebaT, raTa maTematikaSi raime warmatebas
miaRwion. aseTive ganwyobis arsebobis gamo gogonebi TavianT Secdomebs SesaZleblobis
naklebobas abraleben da maTematikas momavlisTvis arasaWirod miiCneven. amgvari gan
wyoba amcirebs gogonebis interess maTematikisa da zusti mecnierebebis mimarT (Bleeker
& Jacobs, 2004; Catsambis, 1994). ufro metic, stereotipuli Sefasebebis safrTxe – anu
SiSi imisa, rom uaryofiTi stereotipis safuZvelze Segafaseben, iwvevs imas, rom qalebi
maTematikuri problemebis gadaWrisas Tavis SesaZleblobebTan SedarebiT uares Sede
gebs aCveneben (Steele, 1997). yvela am gavlenis Sedegia is, rom gogonebs, Zalian niWiereb
sac ki, naklebad ganuviTardebaT maTematikuri azrovnebis unari.
im qveynebSi, sadac qalebis didi raodenoba muSaobs da maTi profesiuli SesaZleblo
bebic mamakacebisas uTanabrdeba, skolaSi maTematikaSi warmatebebs Soris gansxvaveba
sqesTa Soris ufro mcirea (Baker & Jones, 1993; Riegle-Crumb, 2000). aseT pirobebSi go
726
pirovnuli maxasiaTeblebi
sqesTa Soris pirovnuli gansxvavebani srul SesabamisobaSia genderul stereo
tipebTan. yvelaze xSirad ganixilaven iseT pirovnul niSnebs, rogoricaa emociuri
mgrZnobiaroba, damoukidebloba da damyoloba, depresiuloba da agresia.
depresiuli ganwyobis
1.9
saSualo maCvenebeli
teba pubertatis asakSi, vidre biWebSi. msgavsi Sedegebi
dafiqsirebulia sxva ekonomikurad ganviTarebul qveyneb
Si (wignidan L. Wichstrom, 1999, `The Emergence of Gender
1.8
Difference in Depressed Mood During Adolescence: The Role of
Intensified Gender Socialization~, Developmental Psychology, 35, p.
237. Copyright © 1999 by the American Psychological Association. 1.7
ibeWdeba gamomcemlisa da avtoris nebarTviT).
1.6
1.5
son, 1997). im SemTxvevaSi, roca qalTa depresiis
12 13 14 15 16 17 18 19 20
maCvenebli ufro maRalia, gansxvavebis xarisxi
asaki
cvalebadobs. magaliTad,, CineTSi is ufro mci
rea, vidre CrdiloeT amerikaSi, SesaZloa imitom, rom CineTis mTavrobam bolo aTwleu
lebSi gadadga bevri nabiji genderuli uTanasworobis aRmosafxvrelad (Greenberger da
sxvebi, 2000).
samagierod dabejiTebiT SegviZlia vTqvaT, rom stresis gamomwvevi cxovrebiseuli
movlenebi da genderulad tipuri daZlevis stilis arseboba am gansxvavebebs. adre mom
wifebuli gogonebi ufro midrekilni arian depresiisken, gansakuTrebiT Tu amas stre
suli movlenebi erTvis Tan (Ge, Conger, & Elder, 2001a). gardamavali asakis pirvel etapze,
rodesac Zlierdeba genderuli gamovlinebebi, xdeba pasiurobisa da sxvaze damokideb
ulebis xarisxis zrda. qcevis es strategiebi ganviTarebul da kompleqsur sazogadoe
bebSi araefeqturad aris aRqmuli. amgvar interpretacias Seesabameba isic, rom `femi
nuri~ Tvisebebis mqone mozardebi, maTi sqesis miuxedavad, ufro depresiulebi arian
(Wichstrom, 1999). dadgenilia, rom gogonebi, romlebic mudmivad stresul garemoSi imy
ofebian, axasiaTebT gadaWarbebuli emociuri raqciebi da momavalSi problemebs ufro
Znelad umklavdebian (Nolen-Hoeksema, 2002). amgvarad, stresuli gamocdileba da masze
gadaWarbebuli reagireba erTimeores aZlierebs da zrdis depresiulobis dones. sapir
ispirod, androginuli an maskulinuri genderuli identurobis mqone gogonebs naklebi
depresiuli simptomi aReniSnebaT, iseTive, rogorc maskulinuri identurobis biWebs
(Wilson & Cairns, 1988).
samwuxarod, maswavleblebi da mSoblebi cdiloben daamcron mozardTa depresiis
seriozuloba. im gavrcelebuli Sexedulebis gamo, romlis Tanaxmadac mozardoba `qa
riSxlisa da stresis~ asakia, mozrdilebi depresias uyureben, rogorc raRac `saxads~.
Tumca, Tu ar moxda Careva, romelsac SeuZlia gamoasworos stresze reagirebis strat
egiebi da hiperaqtiuri reaqciebi, mosalodnelia, rom depresia mTeli cxovrebis ganma
vlobaSi gagrZeldes.
sqema 13.15
2001). gavixsenoT, rom biWebi ufro met dros atareben did jgufur TamaSebSi. evolu
cionistebis azriT es isaa, rac maT winprebisgan miiRes da mozrdilTa konkurentuli
cxovrebisTvis amzadebs, xolo didi jgufebi, Tavis mxriv, konteqstia, romelic agre
sias aRvivebs.
meore hipoTeza mdgomareobs imaSi, rom sqesobrivi hormonebi gavlenas axdens tvi
nis funqcionirebaze, rac emociur reagirebas gansazRvras. am Tvalsazrisis Tanaxmad,
hormonis done iwvevs aRelvebis, brazisa da SfoTvis emociebis ufro xSir reaqciebs
da es garkveul situaciaSi agresiisTvis noyieri niadagia. am daSvebis Sesabamisad, Tu
mozard biWebs androgenebis ufro maRali done aqvs, isini ufro dominanturebi arian
da aqvT Tanatolebis gamowvevaze agresulad pasuxis tendencia aReniSnebaT (Oweus da
sxvebi, 1988; Trembley da sxvebi, 1997). erT-erTi kvlevis Sedegebi mowmobs, rom estro
genisa da androgenis maRali done gogonebSi dakavSirebuli aRmoCnda mSoblebTan kama
Tisas brazis emociis gamovlenasTan (Inoff-Germain da sxvebi, 1988).
albaT kidev axali kvlevebis Catarebaa saWiro, magram im monacemebiT, rac Cvens
xelTaa, SeiZleba vTqvaT, rom hormonebsa da fizikur agresias Soris mravalferovani
da rTuli mimarTeba arsebobs. erTi cxadia, rom garemo ukiduresad mniSvnelovania im
TvalsazrisiT, miiRebs Tu ara hormonebiT gamowveuli emociebi agresiuli qcevis saxes.
garemos gavlena. me-12 TavSi ukve ganvixileT, rogor uwyobs xels agresiul qcev
as iZulebis principze dafuZnebuli aRzrdis stili da konkurentuli urTierTobebi
ojaxSi. garkveuli mizezebis gamo biWebi ufro ganicdian am gavlenas. mSoblebi bi
WebTan ufro xSirad iyeneben fizikur dasjas, rac imas iwvevs, rom biWebi iTviseben am
meTods sakuTari urTierTobebis mosagvareblad. col-qmars Soris Cxubi ojaxis sxva
wevrebSi agresiis stimulirebas iwvevs da xSirad biWebis Zaladobriv qcevaSi gadadis.
erT-erT kvlevaSi 2 wlis bavSvebi TanatolebTan TamaSis dros xdebodnen mozrdilebs
Soris braziani kamaTis mowmeni. gogonebis yvelaze xSiri reaqcia iyo SiSi da ganrideba,
isini TiTqos mieyinebodnen erT adgils da saxeze xelebs ifarebdnen. amis sapirispi
rod, biWebi TanatolebTan ufro agresiul TamaSs iwyebdnen, agznebulebi xdebodnen da
moZraobebi uxeSi uxdebodaT (Cummings, Iannotti, & Zahn-Waxler, 1985). mozdrilebis Cx
ubis yurebis Semdeg biWebi gogonebTan SedarebiT metad adasturebdnen, rom maTSi aman
agresiuli grZnobebi gamoiwvia (Hennessy, Rabideau, & Cicchetti, 1994).
amave dros, mSoblebi da maswavleblebi sakmaod gansxvavebulad reagireben biWebisa
da gogonebis fizikur agresiaze. xSirad biWebis agresiaze pasuxi dadebiTi yuradReba,
rbili SeniSvna, ignorireba an Txovnaa da ara mkafio akrZalva. gogonebis asertiul da
agresiul qcevaze, piriqiT, reqcia, Cveulebriv, uaryofiTia (Arnold, McWilliams, & Har-
vey-Arnold, 1998; Kerig, Cowan, & Cowan, 1993; Radke-Yarrow & Kochanska, 1990). stereotipi
`biWi yovelTvis biWia,~ mozrdilebSi SeZleba iwvevdes biWebis agresiisadmi Semwynare
blur damokidebulebas an mis uyuradRebod datovebas, sanam is ar miaRwevs ukidures
zRvars. iqmneba iseTi viTareba, rodesac biWis agresiisadmi faruli Tanxmobaa maSin,
rodesac gogonebSi igi daTrgunuli unda iyos. am monacemebidan gamomdinare, araa ga
sakviri, rom skolis asakis biWebi mSoblebisagan nakleb sayvedurs moelian da agresii
sTvis naklebdamnaSaved grZnoben Tavs, vidre gogonebi (Perry, &Perry, & Weiss, 19989).
genderulad dayofil jgufebSi agresiis gamoxatvis Sesaxeb mozrdilTa `gakveTile
bi~ kidev ufro metad viTardeba. biWebTan xSirad wina planzea pirvelobisken swrafva,
uxeSoba da agresia, xolo gogonebi erTimeores fizikuri Setakebisagan Tavis Seka
vebisaken mouwodeben. erT kvlevaSi gamoCnda, rom emociurad reaqciuli skolamdeli
biWi, romelic Tavisi sqesis TanatolebTan TamaSobda, skolis asakSi sul ufro met
problemebs uqmnida maswavleblebs (moCxubari, daumorCilebeli). Tavis sqesis Tana
tolebTan moTamaSe emociurad reaqciuli gogonas problemuri qceva skolis asakSi
dabla iwevda (Fabes da sxvebi, 1997). SesaZlebelia, es gogonebi swavloben brazis ara
pirdapir gamoxatvas. Sua bavSvobisTvis gognebis urTierTobiTi agresia, biWebTan Se
darebiT, ufro daundobelia da Tanac ufro xSirad aris mimarTuli axlo megobrebze
(Simmons, 2002).
732
saskolo asakSi mozrdilTa Cxubis yureba biWebSi ufro agresiul grZnobebs aRZravs,
vidre gogonebSi. es biWi cdilobs am Sedegis acilebas mSoblebis kamaTisgan Tavis daRw
eviT. © David Young-Wolff/PhotoEdit
codnis gamoyeneba
bavSvTa genderuli stereotipulobisa da genderuli rolisadmi
konformulobis Semcireba
strategia axsna
SevTavazoT bavSvebs mra xeli ewyoba imas, rom bavSvi Tavisi interesebis Sesabamisad irCevs
valferovani saTamaSoebi saTamaSoebsa da TamaSebs da ara `genderuli Sesabamisobis~ gamo,
da saqmianobebi amcirebs stereotipulobas da sTavazobs gamocdilebis farTo
areals.
uzrunvelyaviT urTier rodesac bavSvebs aqvT SesaZlebloba, sxva sqesis bavSvebTan erTad
Toba Sereul sqesobriv CaerTon aqtivobaSi, nakleb mosalodnelia, rom CamouyalibdeT ste
jgufebSi reotipebi da uaryofiTi ganwyobebi sxva genderze.
bavSvebTan erTad ganixi rodesac msjelobT imaze, rom garkveuli socialuri rolebi (mag
leT genderuli tenden aliTad, prezidenti an premierministri) dakavSirebulia romelime
ciebi genderTan, es exmareba bavSvs, gaacnobieros garemoseuli faq
torebis gavlena da naklebad eZebos axsna Tandayolil faqtorebSi.
biWebs, metad xedaven genderuli diskriminaciis gamovlinebebs (Brown & Bigler, 2004). da
Tuki me-koncefciisa da sociluri garemos Sesaxeb warmodgenebis formirebis procesSi
bavSvi ar iqneba SezRuduli maskulinuroba-feminurobis diqotomiiT, igi Tavis wvlils
Seitans sazogadoebrivi Rirebulebebis SecvlaSi. es ki mogviaxlovebs im dros, roca
adamianebs SeeZlebaT Tavi daaRwion tradiciul genderul rolebs.
Sejameba
14
evoluciuri fesvebi
ojaxis funqciebi
evoluciuri fesvebi
ojaxi yvelaze ufro gavrcelebuli da Cveulebrivi formiT – anu mTeli kacisa da qa
lis Tanacxovrebis valdebuleba, gamokvebon, TavSesafari miscen da mouaron Svilebs,
sanam isini mowifulobas miaRweven _ warmoiSva aTiaTasobiT wlis win Cvens monadire
winaprebs Soris. bevri sxva arseba cxovrobs socialur jgufebSi, magram isini iSviaTad
qmnian ojaxis msgavs erTeuls. Citebisa da ZuZumwovrebis mxolod 3% qmnis ojaxs (Emlen
1995), maimunebsa da maimunis msgavsebSic ki, romlebic adamianTan yvelaze axlos arian,
ojaxi ar arsebobs.
anTropologebs sjeraT, rom bipedalizmi – vertikalurad or
fexze siarulis unari – mniSvnelovani evoluciuri nabiji iyo,
ramac ojaxis erTeulis Camoyalibebamde migviyvana. imdenad ram
denadac xelebi Tavisufali iyo nivTebis da sagnebis satareblad,
Cveni winaprebisTvis ufro advili iyo TanamSromloba da Tana
monawileoba, gansakuTrebiT axalgazrdebis uzrunvelsayofad.
mamakacebi, Cveulebriv, gadaadgildebodnen nanadirevis ZiebaSi,
ojaxis funqciebi
garda imisa, rom xels uwyobda misi wevrebis gadarCenas, sazogadoebisTvis sasicocx
lo funqcia Cveni evoluciuri winaprebis ojaxis iyo:
reproduqcia _ gardacvlili wevrebis Canacvleba;
ekonomikuri momsaxureba _ saqonlisa da momsaxurebis Seqmna da ganawileba;
socialuri wesrigi _ konfliqtis Semcirebisa da wesrigis dasacavi procedurebis
ganawileba;
socializacia _ axalgazrdebis wvrTna, raTa isini sazogadoebis kompetenturi da
qmediTi wevrebi gaxdnen;
emociuri mxardaWera _ sxvebis daxmareba emociuri krizisis daZlevasa da yovel
adamianSi movaleobisa da miznis gancdis CamoyalibebaSi.
adamianis adreul istoriaSi, ojaxi SesaZloa yvela am funqcias asrulebda, magram,
imis gamo, rom sazogadoeba ganviTarda, ojaxis mimarT wayenebuli moTxovna damZimda
saimisod, rom adamians martos uzrunveleyo is an misTvis Tavi gaerTmia. Sesabamisad,
garkveuli funqciebis ganxorcielebis uzrunvelsayofad ganviTarda sxva institucie
bi da ojaxebi ufro did socialur struqturebs daukavSirda, magaliTad,, politikuri
da iuridiuli instituciebi iRebdnen pasuxisgeblobas socialuri wesrigis uzrunve
lyofaze. skolebi damyarebuli iyo ojaxis socializaciis funqciaze. religiuri in
stituciebi iTavsebdnen rogorc bavSvis aRzrdis, ise misi emociuri xelSewyobis fun
qciebs imiT, rom ojaxs sTavazobdnen maTi wevrebisTvis ganaTlebasa rwmenas, romelic
maT mizanswrafulobas amaRlebda. ( Parke & Kellam, 1004).
miuxedavad imisa, rom ojaxis zogierTi wevri dResac erTad asrulebs ekonomikur
funqcias( rogorc ojaxuri meurneoba da biznesi), es funqcia daekisra im instituc
744
iebs, romlebic uamrav samsaxurs qmnian. Tanamedrove ojaxi moixmars da iyenebs gac
ilebiT ufro met produqts, saqonelsa da momsaxurebas, vidre warmoqmnis. Sesabamisad,
adre bavSvs wvlili Sehqonda ojaxis ekonomikur keTildReobaSi, dRes ki is Tavad aris
ojaxis ekonomikuri pasuxismegblobis obieqti. minimaluri gaTvliT amJamad mSoblebi
SeerTebul StatebSi xarjaven daaxloebiT 185,000$, kanadaSi ki 168,000$, raTaA bavSvi aR
zardon da miiyvanon 18 wlis asakamde. bevri ojaxi kidev damatebiT xarjsac gaiRebs
umaRlesi ganaTlebisTvis da Semdgomi finansuri daxmarebisTvis zrdasrulobis peri
odSi – es is realobaa, romelmac industriul saxelmwifoebSi Sobadobis procentis
Semcireba gamoiwvia ( Chils Care Advocacy Assiciation of Canada, 2004; U.S.Department of Ag-
riculture, 2004a).
miuxedavad imisa, rom zogierTi funqcia gadanawilebulia sxva instituciebze, iseTi
sami ZiriTadi funqcia, rogorebicaa: reproduqcia, socializacia da emociuri xelSew
yoba, ojaxis ZiriTad prerogativad rCeba. mkvlevarebi, romelTac ainteresebs, rogor
asruleben am funqciebs ojaxebi, iReben socialuri sistemis perspeqtivas da ojaxs ga
nixilaven interaqciuli urTierTobebis rTul kompleqsad, romelzec zegavlenas ax
dens ufro farTo socialuri konteqsti.
pirdapiri zegavlena
amaswinaT, supermarketis salaros rom Cavuare, Semdegi ori epizodis Semswre gavx
di. am epizodebSi mSoblebi da Svilebi pirdapir zegavlenas axdendnen erTmaneTze:
arapirdapiri zegavlena
bavSvis qcevaze ojaxis urTierTobebis zegavlena kidev ufro rTuli Cans, Tuki dav
fiqrdebiT imaze, rom or nebismier wevrs Soris urTierTqmedebaze gavlenas garemoSi
myofi sxva wevrebic axdenen. gaixseneT pirveli Tavidan _ bronfenbreneri amgvar ara
pirdapir zegavlenas mesame mxaris efeqts uwodebs. mklvevarebis gacxovelebuli in
teresi gamoiwvia iman, rogor cvlis bavSvis pirdapir gamocdilebas ojaxSi arsebuli
mravalgvari urTierTobebi _ dedisa mamasTan, mSoblebisa SvilebTan, bebiis an babuis
mSoblebTan. marTlac, rogorc Semdeg gverdze moTavsebuli gamokvlevisa da praqti
kis sqema gviCvenebs, bavSvis dabadebas SeiZleba hqondes mesame mxaris gavlena mSoblebis
urTierTqmedebaze, ramac, Tavis mxriv, SeiZleba zegavlena iqonios bavSvis ganviTare
basa da keTildReobaze.
mesame mxare SeiZleba aRmoCndes ganviTarebis mxardamWeri an, piriqiT, ganviTare
ba daRupos. magaliTad,, rodesac mSoblebis col-qmruli urTierToba Tbili da yu
radRebiania, dedebi da mamebi aqeben da amxneveben Svilebs da iSviaTad lanZRaven da
sdeben maT Sars.
piriqiT, rodesac qorwineba daZabuli da mtrulia, mSoblebi gacilebiT naklebad pa
suxismgebelnia TavianTi bavSvis moTxovnebisadmi da xSirad akritikeben maT, gamoxat
aven brazs da sjian maT ( Cox, Paley & Harter, 2001; McHale et al., 2002).
bavSvebs, romlebic mudmivad TavianTi mSoblebis braziani, gadauWreli konfliqtebis
momswre arian, emociur daculobasa da emociur TviTregulaciasTan dakavSirebuli
uamravi problema aqvT. es Seicavs orives: rogorc internalizebul sirTuleebs (gan
sakuTrebiT gogonebSi), iseTs, rogoricaa sakuTari Tavis dadanaSauleba, wuxili, nerv
iuloba, SiSi da mSoblebis urTierTobebis aRdgenis mcdeloba, ise eqsternalizebul
sirTuleebs ( gansakuTrebiT biWebSi), rac vlindeba muqaris gancdasa da sul ufro da
ufro metad aSkara da daufarav agresiaSi.(Davis & Lindsay, 2004; Hart et al., 1998). ufro
metic, im gamokvlevebis Tanaxmad, romelic Catarebulia iseT mravalerovan qveynebSi,
rogorebicaa bangladeSi, CineTi, bosnia da SeerTebuli Statebi, mSoblebis konfliqti
mudmivad arRvevs da angrevs karg mSoblobas mzardi kritikis, mozardebis damcirebis,
maTi saqmianobis da arsebobisadmi yuradRebis Semcirebis gamo. amgvari mSoblebis yolis
gamocdileba axalgazrdebs problemebs umatebs (Bradford et al., 2003).
maSinac ki, rodesac mSoblebTan kamaTi Zabavs bavSvebis Seguebadobas, ojaxis sxva
wevrebs SeuZliaT warmatebuli interaqciis aRdgena. bebia da babua swored is adamian
ebi arian, romlebic am SemTxvevisTvis gamodgebian. rogorc cnobilia, maT SeuZliaT
xeli Seuwyon bavSvis ganviTarebas sxvadasxva kuTxiT – rogorc pirdapir _ Tbili reaq
ciiTa da mzrunveli daxmarebiT, ise arapirdapir _ imiT, rom mSoblebs bavSvis aRzrdis
rCevebs miscemen, aRzrdis modelebs miawvdian da finansur daxmarebasac gauweven (Drew,
Richard & Smith, 1998). rasakvirvelia, iseve rogorc es nebismieri arapirdapiri zegav
lenisas xdeba, bebia-babumac uaryofiTi gavlena moaxdinon _ rodesac bebia-babuasa da
mSoblebs Soris konfliqturi urTierToba arsebobs, bavSvebi SeiZleba dazaraldnen.
746
kvlevidan praqtikisaken
mSoblis rolze gadasvla
ojaxSi bavSvis Sesvlis pirveli kvi piriqiT, ganawilebuli zrunvis amocanebi ganapiro
rebi savsea didi cvlilebebiT – es aris bebs orive mSoblis ufro did sensitiurobas bavS
mudmivi zrunva. col-qmars erTamne vis mimarT (Feldman, 2002). garkveuli gamonaklisi
TisTvis naklebi dro rCeba. amas Tan finansuri pa arsebobs dabali xelfasis mqone momuSave qalebisT
suxismgeblobac emateba. Cveulebriv es moTxovnebi vis, romlebic ganamtkiceben tradiciul genderul
qmrisa da colis rolebs ufro met tradiciulo rolebs. Tu maTi qmrebi Tavis Tavze iReben bavSvis
bas akisrebs, im wyvilebsac ki, romlebic genderul movlis pasuxismgeblobas dedebi ufro daTrgu
Tanasworobas mkacrad icaven da miCveulebi arian nulebi arian da nerviuloben, radgan Tavs imedga
saSinao saqmis erTmaneTSi gadanawilebas. rogorc cruebulad grZnoben imis gamo, rom ar SeuZliaT an
wesi, dedebi met dros atareben CvilTan, mama ki ver isruleben survils, TviTon izrunon bavSvze
ufro metad maTi uzrunvelmyoflzea fokusirebu (Goldberg & Perry-Jenjins, 2003).
li (Cowan & Cowan, 2000; Salmeal-Ara et al., 2000). bavSvis gaCenis gadavadeba 30 an 40 wlamde aadvi
bevri axalgazrda mSoblisTvis Cvilis gaCena lebs mSoblis rolze gadasvlas. mocda wyvils sa
col-qmrul urTierTobas SesamCnevad ar Zabavs. Sualebas aZlevs dagegmos samsaxurebrivi miznebis
is qorwineba, romelic sasiamovnoa da erTgule miRweva, profesiuli interesis dakmayofileba,
bazea dafuZnebuli, aseTive rCeba da sruli bed cxovrebiseuli gamocdilebis SeZena da bavSvebis
nierebiT uSvilo wyvilebs mogvagonebs (Feeney et al., dagegmvis dagegmva, im droisaTvis rodesac isini
2001; Miller, 2000). problemuri qorwinebebi ki, Cvi mzad iqnebian mSoblis rolis Sesasruleblad. ( Tani-
lis dabadebis Semdeg Cveulebriv kidev ufro dis guchi, 1999).
tresuli xdeba. axaldaqorwinebulTa SeswavlaSi, amgvar pirobebSi kacebi ufro meti enTuziazmiT
romelTac eqvsi wlis ganmavlobaSi yovelwliurad ekidebian mamobas da ufro metad surT monawile
arTmevdnen intervius, qmris siyvaruli, erTiano obis miReba. qalebi ki, romelTaAkariera kargad vi
bis gamoxatuleba Tardeba, ufro da ufro metad waaxaliseben qmars,
(colisnairi faseulobebisa da miznebis qona) rom gaiziaros saSinao saqme da bavSvis movla (Col-
da colis yoveldRiuri cxovrebis kursSi yofna trane, 1990).
gansazRvravs myar an mzard col-qmrul kmayofile meore bavSvis dabadeba, rogorc wesi, moiTxovs
bas bavSvis gaCenis Semdeg. da, piriqiT, qmris nega mamebis ufro met da aqtiur CarTulobas – imiT, rom
tivizmi da wyvilTa ukontrolo konfliqti dedis zrunaven pirvel bavSvze, rodesac deda Zalebis aR
ukmayofilebaze mianiSnebs. Sromis ganawilebaze dgenis procesSia da ixliCeba orive bavSvis _ ro
imedgacruebuli molodinic axdens zegavlenas gorc Cvilis, ise ufrosi bavSvis movlis survils
(Shapiro,Gottman & Carrere, 2000). Soris. amis Sedegad, SeTanxmebulad moqmedi ojaxe
axalgazrda mSoblebis keTildReobaze. bevri bi, romelTac meore axaldabadebuli bavSvi hyavT,
Tanabrad marCenali wyvilisTvis, rac ufro did Cveulebriv uars amboben pirveli bavSvis dros ar
ia gansxvaveba qalisa da kacis mzrunvelobiT pa sebuli pasuxismgeblobebis igmavenairad ganawile
suxismgeblobaSi, miT ufro didia col-qmruli baze. gamokvlevis mixedviT, romelic akvirdeboda
cxovrebis gamo ukmayofileba bavSvis dabadebis mSoblebs fexmZimobis bolo periodidan da meore
Semdeg, gansakuTrebiT qalisTvis, rac uaryofiTi bavSvis dabadebis Semdeg _ erTi wlis ganmavlobaSi,
Sedegi mohyveba mSoblisa da bavSvis urTierTobaSi. mamebi sul ufro da ufro metad acnobiereben Tavi
cvlilebebTan adaptacia
bronfenbreneris Teoriidan kvlav gavixsenoT qronosistemebi ( ix. gv. 29, Tavi I).
ojaxis farglebSi Zalebis urTierTqmedeba dinamikuri da mudmivad cvalebadia, radgan
TiToeuli wevri cdilobs moergos sxva wevrebis ganviTarebas.
magaliTad,, maSin, rodesac bavSvebi iZenen axal unar-Cvevebs, mSoblebi cdiloben mo
ergon stils, romliTac urTierToba aqvT TavianT ufro kompetentur axalgazrdebT
an. Tundac erTi magaliTi rom gaixsenoT, gadafurcleT wigni IV Tavis 142 gverdze da
gadaxedeT, rogor iwvevs Cvilis cocvis ostatoba TamaSsa da siyvarulis gamoxatvaSi
mSoblebis ufro aqtiur CarTvas, iseve rogorc bavSvis qmedebis SezRudvaSi. am cvli
lebebs bavSvis aRzrdaSi axali miRwevebisTvis gahyavs gza da ojaxuri urTierTobebis
gadasinjvisken mivyavarT. Tqveni azriT, kidev rogori magaliTebiT SeiZleba warmovaCi
noT wina TavebSi ganxiluli idea?
747
anT sasicocxlo rols yoveldRiuri ojaxuri urT tervenciidan 5 wlis Tavzec ki (Meisels, Dichtelmiler,
ierTobebis dadebiTad ganviTarebaSi. erTma mamam & Liaw, 1993).
aRniSna:~Cemi colisTvis erTi bavSvic sakmarisi aR uxvad anazRaurebuli Svebuleba, rac xelmis
moCnda deda rom gamxdariyo, me ki amisTvis ori dam awvdomia industriuli qveynebisTvis, magram ara
Wirda.~ ( Stewart, 1990, p.142). SeerTebuli StatebisTvis, gadamwyvetia mSoblis
kacis survili da mzaoba mamobisTvis anu mamis ro rolze gadasvlis gasaadvileblad (ix. Tavi 3, gver
lisTvis, mniSvnelovnebiT mWidrodaa dakavSirebuli di 112). finansuri wnexis gamo bevri deda, romelic
dedis SemgueblobasTan. meore bavSvis gaCenis Sem araanazRaurebad Svebulebas iRebs, gacilebiT
deg ojaxis, megobrebisa da meuRlis mxardaWera da ufro naklebs Rebulobs, vidre maT amis garantias
gamxneveba gadamwyvetia mamis keTilganwyobisaTvis. aZlevs aSS-is federaluri kanoni. axalgazrda mam
arsebobs mSoblis rolis gamaadvilebeli spe ebi ki iReben an Zalian cotas, an saerTod arafers
cialuri intervencia. imaTTvis, vinc maincda mainc (Han & Waldfagel, 2003). mcocavi samuSao saaTebi
didi problemebis winaSe ar dgas, yvelaze efeqtu agreTve didi xelSewyobaa warmoadgens. rodesac
ria jgufebi wyvilebisTvis, romelTac mrCeveli arsebobs Sromis Sesaferisi politika da wyvili
warmarTavs ( Cowan & Cowan, 1995). cdilobs, rom erTmaneTs daexmaros, SesaZlebe
erTi programis mixedviT, pirveli 6 Tvis ganma lia stresis marTva, romelic bavSvis dabadebiTaa
vlobaSi bavSvis momlodine wyvilebi ikribebodnen gamowveuli. ojaxurii urTierToba yalibdeba ram
kviraSi erTxel, ojaxis Sesaxeb, TavianT ocnebebs denime Tvis Semdeg da Cvilebis umetesoba ifurC
da bavSvis molodiniT gaciskrovnebul urTierTo qneba, mSoblebisTvis didi kmayofileba moaqvT da
bebSi cvlilebebze salaparakod. programis das am periodisTvis msxverplis gaReba gamarTlebuli
rulebidan Tvrameti Tvis Semdeg mamebi TavianT xdeba.
Tavs miiCnevdnen ufro meti CarTulobis mqoned,
vidre is mamebi, romelTac msgavsi intervenciis
programa ar hqondaT gavlili. albaT mamebis mzrun
velobiT savse daxmarebis Sedegad monawile dedebi
inarCunebdnen TavianTi bavSvis gaCenamde arsebul
kmayofilebas ojaxiT da samuSao rolebiT. bavSvis
dabadebidan sami wlis ganmavlobaSi yvela monawile
wyvilis ojaxi iyo mTliani, jansaRi da iseTive bedn
ieri, rogorc maSin, sanam mSoblebi gaxdebodnen, da
piriqiT, intervenciis gareSe darCenili wyvilebis
15 procenti ganqorwinda (Cowan & Cowan, 1997).
maRali riskis qveS myofi mSoblebisTvis, vinc
ebrZvis siRaribes an cdilobs Tavi gaarTvas un
arSezRuduli bavSvis aRzrdas, intervencia ufro saavadmyofodan saxlSi dabrunebis Semdeg axalbeda
intensiuri unda iyos. programebs, romelSic ga mSoblebi amSvideben TavianT bavSvs banaobis dros.
mocdili Suamavali dadis ojaxSi, aZlierebs so
Tbili, sasiamovno qorwinebisas, erToblivi zrunva
cialur mxardaWeras da mSobeli _ bavSvis urT
xels uwyobs col-qmrul kmayofilebas da dakavSire
ierTobas – Sedegad mosdevs mSoblisa da Cvilis
gamosworebuli urTierToba da sasargebloa bavS bulia Cvilis mimarT mSoblebis sensitiurobasTan
vis kognituri da socialuri ganviTarebisTvis in Michael Newman/PhotoEdit
avtoritetuli Tbili, pauxismgebeli swor moTxovnebs uyenebs uflebas aZlevs bavSvs gadawy
yuradRebiani, momTmeni simwifes mudmivad waaxal ve tileba TviTon miiRos misi
mgrZnobiare bavSvis gas isebs da uxsnis mzaobis Sesabamisad.
aWirisadmi waaxalisebs bavSvs, rom man
gamoxatos survilebi fiqrebi
gancdebi.
maSinac ki, rodesac mSobeli
bavSvs ar eTanxmeba, is mainc
cdilobs SeTanxmebamde misv
las.
avtoritaruli civia da uarmyofeli bevr moTxovnas iZulebiT bavSvis magivrad iRebs gadaw
xSirad amcirebs bavSvs uyenebs. iyenebs Zalas da yvetilebebs.
sjis.awesebs fsiqo lo
iSviaTad usmens bavSvis azrs.
giur kontrols. arTmevs
siyvaruls da individu
alobas.
misi ukiduresi formiT CaurTveli mSoblobis stili aris bavSvTan cudad mopyrobis
forma, romelsac ugulebelyofa hqvia. es ufro metad axasiaTebs depresiul mSoblebs,
romlebmac cxovrebaSi ganicades bevri stresi, rogoricaa col-qmruli konfliqti, Za
lian mwiri an aranairi socialuri mxardaWera da siRaribe. gansakuTrebiT, rodesac es
adre iwyeba, ugulebelyofa faqtobrivrad ganviTarebis yvela aspeqts angrevs mijaWvu
lobis, kogniciis, TamaSis emociuri da socialuri unar-Cvevebis CaTvliT ( ix. Tavi 10,
gverdi 397). maSinac ki, rodesac mSoblebis uTanxmoeba naklebad eqstremaluria, bavS
vebi da mozardebi avlenen bevr problemas – cud emociur TviTregulacias, sirTulee
bs akademiur moswrebaSi da xSirad asocialurad iqcevian. (Aunola, Stattin & Nurmi, 2000;
Baumrind, 1991; Kurdek & Fine, 1994; Lamborn et al., 1991).
Sedegi
biologia da garemo
marTlac ase mniSvnelovania
mSoblis roli?
ramdenime farTod gaSuqebuli gamokvlevis Se vasTan (Patterson & Forgatch, 1995).
degebi adasturebs, rom mSoblebis roli metad mSoblobas sxvadasxva bavSvze svadasxvagvari
mcirea bavSvis ganviTarebisTvis da maTi zegavlena zegavlena aqvs. mSoblobasa da bavSvebis gan
daCrdilulia genetikiT da Tanatolebis kultur viTarebas Soris arcTu ise mWidro kavSiri
iT (Harris, 1998, 2002). es gancxadebebi dafuZnebulia sulac ar niSnavs, rom mSoblebis zegavlena
imaze, rom erTi da imave ojaxSi aRzrdili bavSvebi sustia. piriqiT, bavSvis aRzrdis zogierTi
zogjer naklebad hgvanan erTmaneTs, rogorc tem stili sxvadasxva bavSvze sxvadasxva zegavle
peramentiT, ise pirovnuli TvisebebiT. ( ixile Tavi nas axdens. monacemebi imaze metyvelebs, rom
10, gverdi 416 da ganixile). es aris monacemi, rom bevri mSobeli sxvadasxvanairad reagirebs
lis interpretacia gulisxmobs, rom mSobloba gansxvavebuli temperamentis bavSvebze. ma
mxolod reaqciaa bavSvebis genetikur dispozici gram urTierToba ar aris reaqciuli. am da
aze da ar cvlis maT raime saxarbielo gziT. aqedan wina TavebSi davinaxeT, rom mSoblebs SeuZ
gamomdinare, ar aris gasakviri, amboben am Teoriis liaT Secvalon impulsuri, rTuli, morcxvi
momxreebi, rom mSobeli umniSvnelo rols asru da gulCaTxrobili bavSvebis qceva. rogorc
lebs. uamravi gamokvleva aRwers mSoblebis sust an eleonora makkobi askvnis ( 2000a), `azri, rom
zomier zegavlenas bavSvis ganviTarebaze. amasTan iseTi xangrZlivi urTierTobis ganmavloba
adasturebs isic, rom bavSvebi da mozardebi ufro Si, rogoricaa bavSvisa da mSoblis urTier
metad gvagoneben megobrebs, vidre TavianT da-Zmas. Toba, bavSvi moaxdens zegavlenas mSobelze,
amgvarad, megobrebis zegavlena gacilebiT ufro mSobeli ki vera, absurdulia.~ (gverdi 18).
didia, vidre mSoblebisa. xangrZlivi gamokvlevis mixedviT, mSoblebi
am mtkicebulebebis usafuZvloba damtkicebu zegavlenas axdenen bavSvis ganviTarebaze.
lia araerTi gamokvleviT, romelTa Sedegebis mi uamravi longitudinuri gamokvleva adas
xedviT, mSoblebi, da aramarto isini, Rrma zegav turebs, rom mSoblebis zegavlena bavSvis gan
lenas axdenen bavSvebis ganviTarebaze (Berk, 2005; viTarebis sxvadasxva aspeqtze maSinac Cans,
Collins et al., 2000’ Hart, Newell, & Olsen, 2003; Maccoby, rodesac bavSvis adreul Taviseburebebs
2000a; Steinberg, 2001). modiT, ufro detalurad Se vswavlobT. (ixile magaliTad,, Bronstein et al.,
viswavloT es monacemebi: 1006, Carlson, 1998; Laird et al., 2003; Pettit, Bates, &
Dodge, 1997). es gamokvlevebi gulisxmobs, rom
erT-erTi kargad dagegmili gamokvleva aC mSoblebis zegavlena Rrma da xangrZlivia.
venebs, rom urTierTkavSiri mSoblobasa da mSoblebis Careva adasturebs, rom rodesac
bavSvis ganviTarebas Soris zogjer arsebi bavSvis aRzrda swordeba, bavSvis ganviTa
Tia. magaliTad,, erT masStabur gamokvlevaSi rebac Sesabamisad icleba. es yvelaze ufro
korelacia mSoblebis avtoritetul stilsa Zlieri sabuTia imisa, rom mSoblebis stili
da mozardebis socialur pasuxismgeblo intervenciis gamocdilebidan modis. erT
bas Soris dedebisaTvis iyo 76, mamebisaTvis gamokvlevis dros saskolo asakis vaJebis
ki 49 (Hetherington et al., 1999). analogiurad, axlad ganqorwinebuli martoxela dedebi
rodesac mSoblebi CarTuli arian saerTo SemTxveviT Caeweren mSoblebis erTwlian
problemis mogvarebaSi, romelic maT mozard treiningsa da mxardaWeris kursze. Tu maT
Svilebs exeba, amyareben mtkice da Tanamim SevadarebT sxva dedebs, romlebic inter
devrul kontrols da axdenen bavSvis saqcie vencias ar gadioden, am dedebma garkveuli
lis monitorings. gamokvleva uCvenebs Zlier droiT Seamcires ZaldatanebiTi discipli
uaryofiT urTierTkavSirs asocialur qce na. intervenciis Sedegebis ganxilvisas aR
757
moCnda, rom maT vaJebs qcevis naklebi prob mokled rom vTaqvaT, mSoblobis zegavlena kom
lema hqondaT (Forgatch & DeGarma, 1999). binirebulia iseT sxva faqtorebTan, rogoricaa
meore msgavs gamokvlevaSi saskolo asakis memkvidruloba, megobrebi da sxv. marTlac, TiTo
bavSvebi, romelTa ganqorwinebuli mSoble euli am faqtoris rols sxvebisagan zustad ver ga
bi eswrebodnen mSoblis unar-Cvevebis 11 movyofT, radgan buneba da aRzrda ganviTarebasTa
kvirian kurss, aramarto myisier morgebado naa gadaxlarTuli.
bas avlendnen, aramed es bavSvebi 6 wlis Sem mniSvnelovnebis TvalsazrisiT ra unda gaake
degac ukeTesad muSaobdnen, vidre is axal Ton mSoblebma dRes imisTvis, rom bavSvebisTvis
gazrdebi, romelTa dedebic ar eswrebodnen saukeTeso gamosavali moiZebnon? Craig Hart (1999)
msgavs kursebs (Wolchik et al., 2003). ufro met gvTavazobas oTx rekomendacias:
ic, me-12 Tavidan gavixsenoT, rom mSoblobis SeaswavleT zneobrivi faseulobebi, raTaA
unar-Cvevebis ganviTarebisken mimarTuli sa daexmaroT bavSvebs brZnuli arCevanis ga
treiningo programebi arRvevs mSobeli-bavS keTebaSi maTi genetikuri midrekilebebisa
vis mtruli damokidebulebis cikls da amiT da megobrebis zewolis miuxedavad;
amcirebs bavSvebis agresiul qcevas ( ixile moargeT mSoblis roli imas, rom daexmaroT
gverdi 512.). bavSvebs gadalaxon arasasurveli ganwyo
mSoblebi zegavlenas axdenen Svilebis ur bebi anu dispoziciebi. iZulebiTi impulsur
TierTobaze amxanagebTan. bavSvebi da mozar bavSvTan racinaluri simtkicis magivrad
debi TavianT megobrebs hgvanan, radganac kontrolis gamoyeneba an gulCaTxrobil yma
axalgazrdebi megobrebs sakuTar TavTan wvilebTan zedmeti dacva waxalisebis nacv
msgavsebis mixedviT irCeven. magram ukve lad, auaresebs cudad adaptirebul qcevas.
skolamdeli asakidan mSoblebi Svilebs mi ganaviTareT bavSvebSi dadebiTi unar-Cvevebi
marTaven garkveuli tipis Tanatolebisken mdidari da gansxvavebuli gamocdilebis meS
maTi socialuri aqtivobis marTvis gziT da veobiT – akademiuri, socialuri, sportuli,
rogorc me-15 Tavidan SevityobT, bavSvis mxatvrobis, musikaluri da sulieri gziT;
aRzrdis avtoritetuli stili zegavlenas CarTeT bavSvis aRzrdis avtoritaruli
axdens faseulobebsa da midreklebebze. es stilSi iseTi stili, romelic bavSvebisa da
bavSvebs megobrobis situaciazec gadaaqvT mozardebisTvis mudmivad dadebiT Sedegs
da Sesabamisad maT mier megobrebis SerCev gamoiRebs.
azec, TanatolebTan urTierTobasa da saqmi
anobazec (Furman et al, 2002, Laird et al., 2003;
Pettit et al., 2001; Zhou et al.,2002).
mSoblebis zegavlena martivad ar Sefasdeba.
bevri adamiani ixsenebs mSoblebTanAdakavSi
rebul im dasamaxsovrebel momentebs, ramac
maTze waruSleli STabeWdileba moaxdina
(Maccoby, 2000a).
imis miuxedavad, rom saskolo asakis bavSvebi xSirad ufro met damoukideblobas
iTxoven, maT TviTonac Zalian kargad ician, raoden saWiroa mSoblebis mxardaWera. erT
gamokvlevaSi mexuTe da meeqvse klaselebma mSoblebi aRweres, rogorc yvelaze gavle
niani adamianebi maT cxovrebaSi (Furman & Buhrmester, 1992). isini xSirad mimarTavdnen
TavianT mSoblebs siTbosa da rCevis misaRebad, sakuTari Rirebulebis asamaRleblad
da yoveldRiuri problemebis mosagvareblad.
radgan deda da misi vaJi erTad afasoeben sauzmes skolisTvis, isini koregu
laciaSi arian CarTulni. deda akvirdeba, da Svils gadawyvetilebis miRebis nebas
aZlevs. bavSvobis Sua periodSi zedamxedvelobis es gardamavali forma mozardobis
periodisTvis momzadebas exmareba. Bill Aron/PhotoEdit
759
• socialur-ekonomikuri statusi
• gaixseneT, rom ses is indeqsia, romelic gana
Tlebis wlebs, prestiJsa da ostatobas aerTianebs da adamianis samsaxurisa da Semosav
lisTvisaa saWiro _ es urTierTkavSirSi myofi faqtorebia, radgan ganaTleba zegavle
nas axdens karieris SesaZleblobasa da Semosavalze. rodesac sesi maRla iwevs an dabla
Camodis, mSoblebi da bavSvebi dgebian Seclili viTarebis winaSe, romelic ojaxis fun
qcionirebaze axdens zegavlenas da mis yvela komponentSic sesi monawileobs. mkvleva
rebma jer unda amoxsnan es specifikuri gavlena. mSoblebis ganaTleba da Semosavali
arsebiTad zemoqmedebs dasaqmebulobaze, romelic marTalia ufro nakleb, magram mainc
mniSvnelovan rols asrulebs (Duncan & Magnusson, 2003).
ses dakavSirebulia bavSvis aRzrdis faseulobebTan da molodinebTan anu eqspeqta
ciebTan. rodesac gvekiTxebian pirovnul Taviseburebebze, rac maT TavianTi bavSvebi
sTvis undaT, dabali ses-is mqone mSoblebi xazs usvamen garegan Taviseburebebs da maxa
siaTeblebs, iseTs, rogoricaa damjeroba, zrdiloba, mowesrigebuloba da sisufTave.
da piriqiT maRali ses-is mqone mSoblebi xazs usvamen fsiqologiur maxasiaTeblebs,
iseTs rogoricaa cnobismoyvareobas, bednierebas, mizanswrafulobas, kognitur da so
cialur momwifebulobas. (Duncan & Magnusson, 2003: Hoff, Laursen, & Tardiff, 2002: Tudge et
al., 2000). damatebiT, mamebi, romlebic maRali ses-is mqone ojaxebidan arian, ufro Car
Tulnia bavSvis aRzrdaSi da saxlisa da saSinao pasuxismgeblobaSi. dabali ses-is mqone
mamebi nawilobriv genderuli stereotipidan wamosuli rwmenis gamo da nawilobriv
ekonomikuri saWiroebis gamo, ufro metad uzrunvelmyoflis rolze arian fokusire
bulebi (Rank, 2000).
es gansxvavebebi ojaxur urTierTobebze aisaxeba. mSoblebi, romelTa ses ufro maRa
lia, ufro xSirad esaubrebian, ukiTxaven an sxvanairad axdenen Svilebisa da skolamdeli
asakis bavSvebis waxalisebas (ixile Tavi 9, gverdi 372). rodesac bavSvebi izrdebian, maRa
li ses-is mqone mSoblebi iyeneben met siTbos, axsnasa da induqciur disciplinas, iseve,
rogorc sityvier Seqebas da Svilebis ganviTarebis maRal miznebs usaxaven. brZanebebi
(`ase unda moiqce, imitom, rom me geubnebi~), kritika da fizikuri sasjeli ufro damaxa
siaTebelia dabali ses-is mqone ojaxebisTvis ( Bradley & Corwyn, 2003).
ganaTleba arsebiT rols asrulebs bavSvis aRzrdis am sxvadasxva stilSi. ufro
maRali socialur-ekonomikuri statusis mqone mSoblebis interesi verbaluri stimu
laciis micemisa Sinagani maxasiaTeblebis daxvewisa, ganpirobebulia skolisa da swav
lebis wlebiT, romelTaA ganmavlobaSic maT abstraqtul da subieqtur ideebze fiqri
iswavles (Uribe, LeVine, & LeVine, 1994). ufro didi ekonomikuri usafrTxoebac maRali
ses-is mqone mSoblebs aZlevs imis saSualebas, rom ufro meti dro, energia da material
uri resursebi miuZRvnan TavianTi Svilebis fsiqologiuri Taviseburebebis daxvewas.
stresis maRali done, romelic ekonomikuri daucvelobiT aris gamowveuli, fizikuri
sasjelis mniSvnelovnebis rwmenis garda, dabali ses-is mqone mSoblebs mkacri disci
plinis gamoyenebisken ubiZgebs (Pinderhughes et al., 2000).
ufro metic, bevri dabali ses-is mqone mSobeli ususurobasa da zegavlenis nakle
bobas ganicdis saxlis gareT arsebul urTierTobebSi, magaliTad, samsaxurSi uxdebaT
sxvisi wesebisadmi damorCileba, imaTi, visac Zalaufleba da avtoriteti aqvs. rodesac
saxlSi brundebian, maTi mSobeli-Svilis urTierToba TiTqosda imeorebs am gamoc
dilebas, mxolod im gansxvavebiT, rom axla isini arian avtoritetis rolSi. maRali
761
• simdidre
• kargi ganaTlebisa da materialuri simdidris miuxedavad, mdidari
mSoblebi, visac sjera, rom Svils yovelgvari upiratesoba unda misces _ Zalian xSirad
ver axerxeben mSoblis rolis ise Sesrulebas, rom aman janmrTeli ganviTareba uzrun
velyos. ramdenime gamokvlevaSi mecnierebi mozardobis wlebamde akvirdebodnen im ax
algazrdebs, romlebic maRali ses-is mqone ubnebSi izrdebodnen (Lither & Latendresse,
2005a). meSvide klasisTvis bevrs hqonda seriozuli problema, romelic sSualo skolaSi
gauaresda. magaliTad,, isini ufro metad da xSirad iyvnen Cabmulebi narkotikebis mox
marebaSi da hqondaT SfoTvisa da depresiis ufro maRali done, vidre Sida qalaqis daba
li ses-is mqone axalgazrdebs (Luther & Becker, 2002). ufro metic, mdidar, magram ara Sida
qalaqis TineijerebSi korelacia aRiniSna sigaretis, alkoholis, Zlieri narkotikebi
sa da marixuanas moxmarebasa da SfoTvasa da depresias Soris, rac gvafiqrebinebs, rom
es mdidari axalgazrda adamianebi, TviTmkurnalobisTvis iRebdnen narkotikebs – es is
gamocdilebaa, romelic mudmivi arasasurveli qcevis winapirobaa. meTerTmete kla
sisTvis 20% moixmarda narkotiks da imavdroulad emociuri, akademiuri da qceviTi
problemebi hqonda ( Luther & Sexton, 2004).
ratom aqvs problema da ratom aris Sewuxebuli amdeni mdidari axalgazrda? gamokv
leva gviCvenebs, rom maT mSoblebi ori arasasurveli pirobis winaSe ayeneben:
zomaze metis miRwevis presi. mozardebi, romelTaAmSoblebi maT miRwevebs metad
afaseben, vidre maT Tvisebebs, ufro xSirad gamoxataven SfoTvas, depresias da
moixmaren narkotikis es axalgazrda xalxi miRwevis marcxs xSirad pirad marcxas
aRiqvams.
ufrosebisgan izolacia. cudad adaptirebuli axalgazrdebi aRniSnaven, rogorc
iSviaT urTierTobasa da mwir zedamxedvelobas skolis Semdeg, aseve nakleb emo
ciur siaxloves mSoblebis mxridan, vidre maTi ufro ukeTesad morgebuli da Seg
uebuli oreulebi. profesiulad da socialurad dakavebuli mSoblebis msgavsad
bevr Tineijers gadatvirTuli ganrigi aqvs da Zalian dakavebulia, magram daSo
rebulia ojaxs (Luther & Becker, 2002).mTlianobaSi, mdidari mSoblebi, fizikurad
da emociurad TiTqmis iseve araxelmisawvdomebi arian SvilebisTvis, rogorc
Sida qalaqSi mcxovrebi mSoblebi, romelTac finansuri sirTuleebi aqvT.
sainteresoa, rom orivesTvis, rogorc mdidari, ise Sida qalaqSi mcxovrebi axal
gazrdebisTvis dRis Cveulebrivi ganrigi, rogoricaa mSoblebTan erTad sadili, ufro
aadvilebs adaptacias vidre mSoblobis bevri sxva aspeqti (ixile 14.1 cxrili mona
cemi). (Luther & Latendresse,2005b). saWiroa intervencia,
maRali
cxovrebaSi. delinkventuroba
da narkotikebi
SfoTva da
sqema 14.1 cudi niSnebi
depresia
skolaSi
saSualo
• siRaribe
• rodesac ojaxi siRaribeSi iZireba, maSin mSoblis rolis warmate
biT Sesruleba da bavSvis ganviTareba seriozuli safrTxis winaSe dgeba. ganvixiloT
zinia maes SemTxveva, romelic traqtonSi – samxreT=dasavleTi amerikis patara qalaqis
SavkanianTa Sekrul TemSi gaizarda (Heath, 1990). traqtonis Tavs damtydari umuSevroba
gaxda misi moqalaqeebis wasvlis mizezi. 16 wlis zinia maec gadavida atlantaSi. ori
wlis Semdeg zinia mae ukve gogonas da tyupi biWebis deda iyo da komunalur TavSesafa
rSi cxovrobda.
zinia maes yoveli dRe erTmaneTs hgavda. is uyurebda televizors da megobrebTan
telefoniT saubrobda. bavSvebi mxolod erTxel ikvebebodnen (es iyo sauzme), sxva dros
ki, maSin Wamdnen, rodesac an SiodaT, an mowyenilebi iyvnen. maTi saTamaSo sivrce sas
tumro oTaxis taxtiTa da iatakze daGebuli leibiT ifargleboda. saTamaSoebad isini
SenobaSi mitovebul sabnis naglejebs, kovzebs, saWmlis yuTebs, patara rezinis burTs,
ramdenime plastmasis manqanasA rolikebs iyenebdnen. sityvebi, romelic maT zinia maes
gan yvelaze xSirad esmodaT iyo _ `daviRale~. is dardobda imaze, sad eSova bavSvEBis Ddam
tovebeli, raTa samrecxaoSi an maRaziaSi gasuliyo da imaze, ra unda gaekeTebina, Tuki
ipovida tyupebis mamas, romelic mas fuls aRar ugzavnida. zinia mae daTanxmda Tavisi
ojaxuri urTierTobebis dafiqsirebas. ojaxidan da Temis kavSirebidan mokveTilma,
daTrgunulma da finansuri sirTuleebiT Tavzardacemulma da ususurma grZnobiT, man
aRmoaCina, rom ar SeuZlia Tavisi bavSvebis urTierTobaSi CarTva. 500 saaTiani Caweris
ganmavlobaSi man SvilebTan saubari mxolod 18-jer wamoiwyo.
mudmivi stresorebi, romelic siRaribes Tan sdevs, TandaTanobiT asustebs ojaxis
sistemas. Rarib ojaxebs aqvT Zalian bevri yoveldRiuri gaugebroba _ gadasaxdeli an
gariSi, gafuWebuli manqana, socialuri daxmarebis dakargva, saxlidan moparuli nivTe
bi _ es is mcire CamonaTvalia imisa, rac SeiZleba ojaxs hqondes. rodesac yoveldRiuri
krizisi iwyeba, mSoblebi depresiulebi, gaRizianebulebi da ganadgurebulebi xdebi
an, izrdeba agresiuli urTieTobebi, rasac bavSvis ganviTareba ewireba (Evans, 2004).
uaryofiTi Sedegi gansakuTrebiT mZimea erTi mSoblis ojaxSi, romelic iZulebulia
icxovros cud sabinao pirobebSi, saxifaTo ubanSi an usaxlkarod _ es aris is pirobebi,
romelic yoveldRiur arsebobas kidev ufro arTulebs da amcirebs socialur xelSew
yobas, rac ekonomikuri siZneleebis daZlevaSi exmareba (Leventhal & Brooks-Gunn, 2003).
stresisa da konfliqtis garda, mSoblebis Semcirebuli CarTuloba da saSineli sa
Sinao da swavlis pirobebi ( iseTi, rogoricaa zinia maesi) Rrma zegavlenas axdens Rari
bi bavSvebis kognitur ganviTarebasa da emociur keTildReobaze (Duncan & Brooks-Gunn,
2000). rogorc ukve aRvniSneT, wina TavebSi siRaribe, romelic adre iwyeba da mudmivad
grZeldeba, gamanadgurebel zegavlenas axdens bavSvis fizikur da fsiqikur janmr
Telobaze, gonierebasa da akademiur miRwevebze.
• eTnikuroba
• miuxedavad imisa, rom avtoritetuli mSobloba Zalian sasargeb
loa, eTnikuri umciresobis warmomadgenel mSoblebs xSirad aqvT garkveuli rwmena
bavSvis aRzrdis Taobaze da praqtika, romelic maT kulturul faseulobebsa da ojaxis
konteqsts Seesabameba. modiT, ramdenime ganvixiloT magaliTi:
dasavlel mSoblebTan SedarebiT, Cineli mSoblebi TavianT mSob
lobas aRweren, rogorc naklebad Tbilsa da ufro makontrolebels.
Cineli mSoblebi Tavs ikaveben Seqebiagan, radgan sjeraT, rom es bavS
vebs TviTkmayofilebas uRvivebs da maTSi miRwevis motivacias Trgu
navs (Chen, 2001: Chao, 1994). maRali kontroli asaxavs mkacri disciplinis konfucianur
rwmenas, ufrosebis pativiscemasa da socialurad sasurvel qcevas, rasac yuradRebi
ani mSoblebi aswavlian. miuxedavaT imisa, rom Cineli mSoblebi, iseve, rogorc Crdil
oamerikelebi, iyeneben induqcias da sxva logikaze orientirebul disciplinas, ufro
metad mimarTaven cudi yofaqcevisTvis bavSvis Sercxvenis meTods (ixile Tavi 10), uars
eubnebian siyvarulze da iyeneben fizikur sasjels ( Wu et al., 2002). rodesac es meTo
di gadaWarbebulia, mas mohyveba avtoritetuli stili, romelic did fsiqologiur da
iZulebiT kontrols gulisxmobs. Cinel bavSvebSi SeimCneva iseTive uaryofiTi Sedegi,
rogoric Crdiloamerikel bavSvebSi: es aris SfoTva, depresia da agresiuli qceva (Brad-
ford et al., 2003: Olsen et al., 2002: Nelson et al., 2005: Yang et al., 2003).
wynari okeanis kunZulze mcxovreb espanur da aziur ojaxebSi mtkice daJineba mSo
blebis avtoritetis pativiscemisadmi, Sewyvilebulia mSoblobis did siTbosTan _ esaa
kombinacia, romelic kompetenturobasa da ojaxis erTgulebis Zlier grZnobas aviTa
rebs (Harrison et al., 1994). erT kvlevaSi meqsikel-amerikeli dedebi, romlebic siRaribeSi
cxovroben da Tavis kulturul tradiciebs mtkiced icaven, ufro metad aerTianebdnen
siTbos mkacr da iZulebiT kontrolTan, vidre meqsikel- amerikeli dedebi, romlebic
amerikis SeerTebuli Statebis kulturasTan asimilrdnen. es kontrolis Tbili kom
binacia emsaxureba dacviT funqcias: is bavSvebsa da mozardebSi asocirebulia qcevis
problemebis SemcirebasTan ( Hill, Bush,& Roosa, 2003) im MmaRali Rirebulebis erTgule
bi, romelsac aniWeben mSoblis funqcias, espanur-amerikeli mamebi ufro met dros at
areben skolis asakis SvilebTan da amowmeben maT, vidre amerikelebi. miuxedavad imisa,
rom erT dros espaneli mamebi ganixilebodnen, rogorc iZulebiTi, droebiTi mamebi,
laTinuri warmoSobis mamebi ufro metad aRmzrdelebi arian, vidre mkacri avtoritet
uli figurebi warsulSi ( Jambunathan, Burts, & Pierce, 2000: Toth & Xu, 1999).
miuxedavad imisa, rom didi sxvadasxvaoba arsebobs afroamerikul ojaxebSi, Savkani
ani dedebi, gansakuTrebiT axalgazrdebi, martoxelbi da naklebad ganaTlebulni _
xSirad myisier morCilebas moelian ( Kelley,Power, & Wimbush, 1992). magram meqsikel-
amerikelebze Catarebuli axali gamokvlevebis Tanaxmad, rodesac afroamerikuli
ojaxebi cxovroben cud, kriminalebiT savse ubnebSi da Zalian patara socialuri
daxmareba aqvT, mkacrma kontrolma SeiZleba aRkveTos asocialuri CarTuloba. sxva
gamokvleva varaudobs, rom Savkaniani mSoblebi iyeneben mkacr kontrols sxva ufro
didi mizezebis gamo – raTa ganaviTaron TviTdarwmunebuloba, TviTregulacia da faq
izi yuradReba riskiT savse garamocvaSi, romelic bavSvebs danaSaulis msxverplad gax
domisgan icavs (Brody & Flor, 1998).
amgvari Tvalsazrisis mimdevar, dabali ses-is mqone afroamerikel mSoblebs, romle
bic ufro makontrolebel strategias iyeneben, kogniturad da socialurad ufro kom
petenturi bavSvebi hyavT (Brody, Stoneman, & Flor, 1995, 1996). gaixseneT agreTve, rom bavS
vebis fizikuri dasja asocirebulia asocialuri qcevis SemcirebasTan
afroamerikel mozardebs Soris, kavkasiel-amerikel mozardebSi ki
amgvari qcevis momatebasTan ( ixile gverdi 482, Tavi 12). afroamerike
li mSoblebis umetesoba iyenebs mkacr, magram ara uazro disciplinas,
zomierad mimarTaven fizikur sasjels. isini, rogorc wesi, amas siTbo
sa da saR azrTan aerTeben – es aris mSoblobis gamocdileba, romelic
eTnikuri kuTvnilebis miuxedavad karg adaptaciaze metyvelebs (Blue-
stone & Tamis-LeMonda, 1999).
kulturis gavlena
afroamerikuli
gafarToebuli ojaxi
afroamerikul gafarTovebul dedebisTvis, romlebic Zalian axalgazrdebi iyvnen,
ojaxs SeiZleba Tvali mivadevnoT ume maTi bavSvebis dabadebis dros, didi ojaxis cxovre
tesi Savkaniani amerikelis afrikuli ba asocirebulia ufro pozotiur deda-bavSvis
memkvidreobidan. bevr afrikul sazoga urTierTobasTan skolamdel wlebSi. meore mxriv,
doebaSi, axlad daqorwinebuli wyvilebi ar qmnian axlo naTesavebis daxmarebiT damoukidebeli ojax
calke ojaxs. amis magivrad, isini cxovroben did, is Seqmna dakavSirebulia bavSvis aRzrdis gamos
mravalricxovan ojaxSi, romelic mis wevrebs yove worebul sistemasTan. es RonisZieba SesaZleblobas
dRiuri cxovrebis yvela aspeqtSi exmareba. mono aZlevs ufro mowiful Tineijer dedas, gamoiyenos
bis periodSi aRmocenebuli naTesauri kavSirebisF mSoblis ufro qmediTi unar-Cvevebi, romelic man
farTo qselis SenarCunebis es tradicia gadavida ganiviTara (Chase-Lansdale, Brooks-Gunn, & Zamsky,
CrdiloeT amerikaSi. aqedan dawyebuli, is dacviTi 1994). ojaxebSi, romlebic bavSvebs naTesavebis dax
faris funqcias asrulebs siRaribis damangreveli marebiT zrdian, Sesabamisad izrdeba warmatebuli
daRisagan da rasobrivi cudi ganwyobis winaaRmdeg mSoblobis albaTobac, romelic dakavSirebulia
afroamerikuli ojaxis cxovrebis mimarT. dRes, mozardebis TviTdarwmunebulobasTan, emociur
ufri met Savkanians, vidre TeTrkanian zrdasruls keTildReobasa da Semcirebul delinkventurobas
sakuTari Svilebis garda, hyavs naTesavebi, romle Tan (Taylor & Roberts, 1995).
bic erTi da imave saxlSi cxovroben. afroamerike da bolos, didi ojaxi mnivnelovan rols asru
li mSoblebi ufro axlos cxovroben TavianT na lebs afroamerikuli kulturis gadacemasa da Se
TesavebTan da xSirad rogorc ojaxis wevrebs, narCunebaSi. birTvul ojaxTan SedarebiT, didi
ise eqcevian megobrebsa da mezoblebs, naxuloben ojaxis RonisZiebebi xazs usvams TanamSromlo
ufro met naTesavs kviris ganmavlobaSi da Tavisi bas, moralur da religiur faseulobebs. ufrosi
cxovrebisaTvis ufro mniSvnelovnad naTesavebs mi Savkanianianebi, magaliTad, babuebi da bebiebi,
iCneven (Kane, 2000). didi babua-bebia, bavSvebis ganaTlebas TavianTi
imiTi, rom isini emociuri mxardaWeriT uzrun afrikuli memkvidreobis safuZvelze Zalian mniS
velyofen da inawileben Semosavals da arsebul vnelovnad miiCneven (Mosley-Howard & Evans, 2000:
resursebs, afroamerikuli didi ojaxis wevrebi Taylor, 2000). amgvari zegavlena aZlierebs ojaxur
exmarebian erTmaneTs da martoxela mSoblebsac kavSirebs, icavs bavSvebis ganviTarebas da zrdis
siRaribiT gamowveuli stresis daZlevaSi. mraval didi ojaxis cxovrebis stilis Semdegi TaobisTvis
ricxovani ojaxis wevrebi xSirad exmarebian erT gadacemis Sanss.
maneTs bavSvis aRzrdaSi, mozardobis asakSi myofi
dedebi ufro xSirad amTavreben skolas, Souloben
samuSaos da ufro naklebad imyofebian socialur
daxmarebaze, vidre calke mcxovrebi mSoblebi – es
is faqtorebia, romlebic bavSvebis keTildReo
bisTvis sasargebloa (Gordon, Chase-Lansdale, &
Brooks-Gunn, 2004: Trent & Harlan, 1994). martoxela
1 2 3 4 5 1 2 3 4 5
dabadebis rigi ojaxis sidide
(a) (b)
sqema 14.1
did ojaxebs dabali IQ- s mqone bavSvebi yavT? amerikis SeerTebuli Statebis axalgazrdobis erovnuli longi
tudinuri mimoxilvis Sedegebi am SekiTxvas darwmunebulobiT pasuxobs _ ara. (a) horizontaluri xazebi aCvenebs, rom
bavSvebis IQ ar mcirdeba gviani mSibiarobis gamo, rac SeiZleba aRiniSnos, Tu didi ojaxebi Seasusteben bavSvis aRz
rdis xarisxs. piriqiT, didi ojaxis yvelaze patara bavSvebs ufro maRali qulebi aqvT, vidre maT da-Zmas. yuradReba
miaqcieT gansxvavebas xazebs Soris, romlebic aRniSnaven, rac ufro didia ojaxi, miT ufro dabalia yvela da-Zmis IQ(b).
kavSiri ojaxis sididesa da bavSvis IQ-s Soris da es SeiZleba aixsnas imiTi, rom dabali IQ-s mqone dedebi bevri bavSvis
yolisken arian midrekilni. (rom J.L. Rodgers, H.H.Cleveland,E.van dn Oord,& D.C.Rowe,2000, `Resolving the Debate Over Birth
Order,Family Size, and intelligence, `American Psychologist,55, pp.607,609. Copyright by the American Psychiological Association.
Reprinted by permission.)
varauds, rom did ojaxebSi inteleqtis dabali koeficientis mqone bavSvebi ibadebi
an. imave dros gansxvaveba xazebs Soris aCvenebs, rom rac ufro didia ojaxi miT ufro
didia am ojaxis bavSvebis inteleqtis koeficienti. da rogorc 14.2b cxrili gviCvenebs,
rom kavSiri ojaxis sididesa da bavSvebis inteleqtis koeficients Soris SeiZleba aixs
nas ufro cudi gonebrivi monacemebis dedebis Zlieri midrekilebiT, Sobon ufro meti
bavSvi (Rodgers et al., 2000)
axalgazrdebis meore xangrZlivi gamokvlevis Tanaxmad Wkvian, ekonomikurad war
matebul dedebs da ojaxis sididesa da inteleqtis koeficients Soris korelacia ar
aRiniSneba (Guo & VanWey, 1999).
miuxedavad imisa, rom bevri kargi mizezi arsebobs ojaxis sididis Sesamcireblad,
azri, rom damatebiTi Sobadoba Seamcirebs bavSvebis inteleqtsa da sicocxlis Sanss, ar
aris damtkicebuli. amis magivrad inteleqtis dabali koeficientis mqone axalgazrda
adamianebs – romelTagan bevri skolidanaa gairicxuli da siRaribeSi cxovrobs, moma
vlis naklebi imedi aqvs da warumatebelia ojaxis dagegmvaSi – savaraudod didi ojaxi
aqvT xolme. amgvari riskfaqtorebis mqone mozardebis intervencia ganaTlebasa da
ojaxis dagegmvaSi, kritikuli da gadamwyvetia (ixile Tavi 5, gverdi 213).
dros da energias xarjaven TavianT da-Zmaze, romlebic im ojaxis wevrebi arian, rom
lisganac isini avtonomiurobis miRebas cdiloben. amis Sedegad, da-Zmis urTierTobaSi
naklebad intensiuri xdeba, rogorc dadebiTi, ise uaryofiTi grZnobebis gamomJRavneba
(Hetherington, Henderson, & Reiss,1999: Stocker & Dunn, 1994).
TanamSromlobis Semcirebis miuxedavad, da-Zmas Soris mijaWvuloba, mSoblebTan
siaxlovis msgavsad, bevr axalgazrdaSi Zlieri rCeba. Tineijeri debi da Zmebi, romle
bic mWidro kavSirs amyareben adreul bavSvobaSi, visi mSoblebic kvlav gulisxmiere
bi da CarTulebi arian Svilebis cxovrebaSi, savaraudod ufro mosiyvaruleni da mz
runvelebi arian (Dunn,Slomkowski,&Beardsall,1994). unda aRiniSnos isic, rom umniSvnelo
gasxvaveba da-Zmis aRqmaSi aRar iwvevs eWvianobas, da amis magivrad da-Zmis Tbili urT
erTobis sawindari xdeba (Feinberg et al., 2003). me-10 TavSi aRvniSneT, rom da-Zma xSirad
ibrZvis imisTvis, rom erTmaneTisgan gansxvavdebodnen. (ixile gverdi 417). SesaZloa, mo
zardebi unikalur mSoblur urTierTobebs – imdenad, ramdenadac es sazogadod miRe
bulia _ afaseben Tavisi individualurobisTvis damaxasiaTebel sasiamovno Tvisebad.
ufrosi da-Zma xSirad sTavazobs saWiro rCevas umcros Tineijer debsa da Zmebs,
rodesac isini TanatolebTan urTierTobisas, skolis davalebis Sesarulebisas da sa
momavlo gadawyvetilebis miRebis dros sirTuleebs awydebian. dadebiTi kavSiri da-
Zmas Soris adreul mozardobaSi dakavSirebulia momavalTan da ufro sasiamovno mego
brobasTan (Yeh & Lempers,2004). axalgazrdebi, viasc megobrebis SeZena uWirs, zogjer
da-Zmas sakompensacio mxardaWerisTvis mimarTaven (Seginer, 1998).
mSvilebeli ojaxebi
uSvilo ufrosebi, romelTac savaraudod genetikuri moSliloba aR
eniSnebaT, asakovania an martoxela, magram ojaxi unda da sul ufro da
ufro xSirad ahyavT bavSvebs. sxvebi, visac bavSvebi hyavs, magram undaT
ojaxis wevrTa raodenobis gazrda, aseve mimarTaven bavSvis ayvanis xerxs.
gamSvilebeli saagentoebi cdiloben, rom bavSvs Sesaferisi, maTive eTni
kuri warmomavlobis an religiis mqone mSoblebi mouZebnon da SeZlebis
dagvarad cdiloben, mSvilebeli mSoblebis asaki iseTive iyos, rogoric
Cevulebrivi biologiuri mSoblebisa iqneboda. radgan janmrTeli bavSvebis raodeno
bam iklo (warsulTan SedarebiT sul ufro da ufro naklebi gauTxovari dedebi aSvile
ben bvSvebs), sul ufro met xalxs ahyavs Svilad sxva qveynis, ufrosi an ganviTarebis
problemebis mqone bavSvebi.
da mainc, naSvileb bavSvebsa da mozardebs, imis miuxedavad, daibadnen Tu ara maTi mS
vilebeli wyvilis qveyanaSi, ufro meti problemebi aqvT swavlasa da emociur sferoSi,
vidre sxva bavSvebs. es is gansxvavebaa, romelic bavSvis asakTan erTad izrdeba (Levy-
Shiff,2001; Miller et al., 2000).
ayvanil bavSvebSi meti albaTobaa imisa, rom ufro problemuri bavSvoba eqnebaT. bi
ologiurma dedam SesaZloa imitom ver mixeda Svils, rom mas hqonda nawilobriv gene
tikuri problemebi, iseTi, rogoricaa alkoholizmi an mZime depresia. Tu es asea, mas
SeeZlo es tendencia Tavisi STamomavlisTvis gadaeca. is SeiZleba stresis qveS iyo,
arasrulfasovani kveba an araadekvaturi samedicino daxmareba hqonda orsulobis
dros. ufri metic, Cvilobis mere ayvanil bavSvebs ufro metad, vidre maT Tanatolebs,
romlebic ar arian gaSvilebuli, SeiZleba ayvanamde hqondeT iseTi istoria, rogoricaa
konfliqturi ojaxuri urTierTobebi, mSoblebis siyvarulis nakleboba, ugulebelyo
fa da Cagvra. da bolos, ayvanili Svilebi naklebad hgvanan maTTan genetikurad daukav
Sirebel mSvilebel mSoblebs gonierebiTa da pirovnuli TvisebebiT, vidre biologiur
mSoblebs _ es is gansxvavebebia, ramac SesaZloa ojaxis harmonias muqara Seuqmnan.
am riskis miuxedavad, ufro da ufro meti ayvanili bavSvi izrdeba kargad da isinic
ki visac problemebi hqonda, swrafad progresireben (Johnson, 2002; Kim, 2002).SvedeT
Si Catarebuli longitudinuri gamokvlevebiT Seiswavles gaSvilebis kandidati 600
bavSvi Cvilobidan mozardobamde. zogierTi ayvanili iyo dabadebisTanave, zogierTi
bavSvTaAsaxlSi gaizarda, zogi biologiurma dedebma aRzardes, romlebmac Tavidan ki
gaaSviles bavSvebi, magram Semdeg gadaifiqres da daibrunes isini. rogorc 14.3 cxrili
dan Cans, naSvilebi bavSvebi ukeTesad ganviTardnen, vidre bavSvTaAsaxlebSi aRzrdilebi
an biologiur dedebTan dabrunebulebi ( Bohman & Sigvardsson, 1990). holandiaSi sxva
qveynidan ayvanil bavSvebze Catarda kvleva, romelmac aCvena, rom sensitiuri dedo
brivi zrunva da CvilobaSi usafrTxo mijaWvuloba winaswarmetyvelebs cnobier kogni
tur da socialur kompetenturobaze 7 wlis asakSi (Stams,Juffer,&vanijzendoorn,2002). ase
rom, rodesac bavSvebi genetikurad ar arian dakavSirebuli TavianT mSoblebTan, maSin
mSobeli-bavSvis adreuli, Tbili, sando urTierToba ganviTarebas ganapirobebs. prob
lemuri ojaxis bavSvebsac ki, romlebic ufros asakSi arian ayvanilni, uviTardebaT
ndobisa da siyvarulis gancda TavianTi mSvileblebis mimarT, radgan isini TavianT axal
ojaxebSi siyvarulsa da mxardaWeras grZnoben (Sherill & Pinderhughes, 1999).
naSvilebi mozardebis cxovreba SesaZloa garTuldes TavianTi fesvebis Sesaxeb
daukmayofilebeli cnobismoyvareobis gamo. zogierTs problema imis gamo eqmneba,
771
ganqorwineba
1960 da 1985 wlebs Soris ganviTarebul qveynebSi ganqorwinebebis raodenoba mniS
vnelovnad gaizarda da Semdeg umetes qveynebSi stabiluri gaxda. amerikis SeerTebul
StatebSi ganqorwinebebis yvelaze maRali procentia msoflioSi. kanada meeqvse adgil
zea (ixile cxrili 14.4).
amerikelTa qorwinebis 45% da kanadelTa qorwinebis 30%, romlebic ganqorwinebiT
mTavrdeba, sanaxevrod bavSvebsac exeba. erTi meoTxedi amerikeli da erTi mexuTedi
kanadeli bavSvi cxovrobs erTi mSoblis ojaxSi. miuxedavad imisa, rom umetesoba dedas
Tan cxovrobs, orive qveyanaSi mamis ojaxSi mcxovrebTa ricxvma 12%-iT moimata (Hether-
ington & Stanley-Hagan,2002; Statistics Canada,2004b).
ganqorwinebuli mSoblebis bavSvebi erTi mSoblis saxlSi saSualod 5 wels atareben.
bevri adamiani ganqorwinebas axal ojaxur urTierTobebamde mihyavs. ganqorwinebuli
mSoblebis daaxloebiT ori mesamedi meorejer qorwindeba. maTi Svilebis umravlesoba,
garkveul SemTxvevebSi mesame did cvlile
basac gamoscdis: TavianTi mSoblebis meore
qorwinebis dasasruls (Hetherington & Kel-
ly,2002). SeerTebuli Statebi
es monacemebi imaze metyvelebs, rom gan
axali zelandia
qorwineba ar aris erTjeradi SemTxveva mSo
blebisa da bavSvebis cxovrebaSi, piriqiT didi britaneTi
_ es aris tranzicia, romelsac mivyavarT
axali cxovrebis stilis nairsaxeobasTan, SvedeTi
romelsac Tan sdevs sacxovrebeli piro
bebis, Semosavlis, ojaxuir rolebisa da pa avstralia
suxismgeblobebis clileba. 1960 wlidan daw
yebuli bevrma gamokvlevam daadastura, rom kanada
germania
safrangeTi
sqema 14.4
• myisieri Sedegebi
• ojaxuri konfliqti xSirad ganqorwinebis droisTvis Cnde
ba, mSoblebi bavSvebisa da sakuTrebis sakiTxebis mogvarebas cdiloben, radgan erTi
mSobeli midis saxlidan, damatebiTi dasabuTeba emuqreba mSobelsa da bavSvebs Soris
arsebul urTierTobas. dedis xelmZRvanelobis qveS myofi ojaxi male Semosavlis mkve
Tr Semcirebas ganicdis. amerikis SeerTebul Statebsa da kanadaSi mcirewlovani bavS
vebis ganqorwinebuli dedebis umravlesoba siRaribeSi cxovrobs, isini mamebisgan bavS
vebisTvis arasrul daxmarebas iReben an saerTod ar iReben mas
( Children’s Defence Fund,2005;Statistics Canada,2004b). maT ekonomiuri mizezebis gamo
xSirad uxdebaT saxlis gamocvla, rac mezoblebisa da megobrebis daxmarebas amcirebs.
gadasvla qorwinebidan ganqorwinebaze xSirad did materialur stresTan, depre
siasTan, SfoTvasa da ojaxuri situaciis dezorganizaciasTan aris dakavSirebuli
(Hope,Power,& Rodgers,1999; Marks & Lambert,1998). da dRis reJimi – saWmeli da daZineba,
ojaxis saqme da mSobel-Svilis gaerTianebuli saqmianoba, Cveulebriv ar aris integri
rebuli. radganac bavSvebi saxlSi naklebad dacul cxovrebaze reaqcias distresiTa da
braziT gamoxataven, disciplina SeiZleba ufro mkacri da araTanmimdevruli gaxdes.
kontaqti arameurve mamasTan SesaZloa droTa ganmavlobaSi Semcirdes (Hetherington &
Kelly,2002). mamebi, romlebic mxolod SemTxveviT naxuloben TavianT Svilebs, ufro dam
Tmoni da Semwynareblebi arian. es xSirad winaaRmdegobaSi modis dedis aRzrdis stilT
an da mis amocanas, marTos bavSvi, dRiTidReEsul ufro da ufro metad arTulebs.
rac ufro mets kamaToben mSoblebi da ver axerxebenbavSvebis siTboTi, yuradRe
biTa da mudmivi xelmZRvanelobiT uzrunvelyofas, miT ufro cudia bavSvebis adap
tacia. ganqorwinebuli ojaxis bavSvebis daaxloebiT 20 – 25%-s mwvave problemebi aR
eniSneba, arganqorwinebuli ojaxis SemTxvevaSi ki _10%-s (Green et al., 2003; Martinez &
Forgatch,2002;Pruett et al.,2003). bavSvebis reaqcia bavSvebis asakTan, temperamentsa da sqes
Tan erTad icvleba.
• Soreuli Sedegebi
• bavSvebis umravlesobis adaptaciis unari mSoblebis gan
qorwinebidan ori wlis Semdeg umjobesdeba. da mainc, mTlianobaSi ganqorwinebuli
mSoblebis Svilebisa da mozardebis qulebi akademiur miRwevebSi, TviTSefasebaSi, so
cialur kompetenturobaSi, emociur da qceviT problemebSi odnav ufro dabalia, vi
dre imaTi, visi mSoblebic qirwinebaSi imyofebian (Amato,2001). arsebuli sirTuleebi
ramdenimesTvis gadadis cud SemgueblobaSi zrdasrulobis dros. bavSvebi romelTac
rTuli xasiaTi aqvT da arTulebi aRmoCndnen ojaxur konfliqtSi, ufro savaraudoa,
rom skolidan gairicxebian, gaxdebian depresiulebi da mozardobaSi asocialur qcev
aSi CaerTvebian. ganqorwineba agreTve dakavSirebulia seqsualurobasTan da intimuri
kavSirebis CamoyalibebasTan. axalgazrdebs, vinc mSoblebis ganqorwineba gamoscada,
gansakuTrebiT maSin, Tu es araerTxel moxda, seqsualuri aqtivobis maRali procenti
aqvT da mSoblebi xdebian mozardobis periodSi da zrdasrul asakSi ganqorwindebian
xolme (Wolfinger, 2000).
ganqorwinebis Semdeg dadebiTi SemgueblobisTvis aucilebeli faqtoria efeqturi
aRzrda – kerZod, ramdenad kargad arTmevs Tavs stress meurve mSobeli da rogor icavs
bavSvs ojaxuri konfliqtisgan da odenoba, romliTac TiToeuli mSobeli aRzrdisas av
toritetul stils iyenebs (Leon, 2003; Wolchik et al., 2000). iq, sadac meurve mSobeli dedaa,
mamasTan kontaqti agreTve mniSvnelovania. rac ufro metia mSobelTan kontaqti da
Tbilia mama-bavSvis urTierToba, miT ufro naklebad avlens ganqorwinebuli mSoblebis
bavSvi urCobasa da agresias (Dunn et al., 2004). gogonebs ki mama-bavSvis kargi urTierToba
mas naadrevi sqesobrivi aqtivobisa da ubeduri romantikuli epizodebisgan icavs (Clarke-
Stewart & Hayward, 1996; McLahan, 1999). Mmama _ Svilis kontaqti savaraudod ufro xSiria
im ojaxebSi, sadac deda-bavSvis urTierToba pozitiuria, ganqorwinebuli mSoblebi ex
marebian da erTmaneTs xels uwyoben mSoblis funqciis SesrulebaSi (Dunn, 2004 a).
776
sqema 14.5
maRali
Im nihillam es re, alibusam eos quis sitio eriae. Itaturit quia dita-
problemuri yofaqcevis
Sereuli ojaxebi
cxovreba martoxela mSoblis saxlSi xSirad droebiTia. ganqorwinebuli mSoblebis
daaxloebiT 60 procenti ramdenime wlis ganmavlobaSi xelaxla qorwindeba. sxvebi
Tanacxovroben an cxovroben TavianT seqsualur partniorTan erTad qorwinebis gar
eSe. mSoblebi, nacvali mSoblebi da bavSvebi qmnian axal ojaxur struqturas, romelsac
Sereuli da aRdgenili ojaxi ewodeba. zogierTi bavSvisTvis ojaxis es gavrcobili
qseli pozotiuria da mas ufrosebis ufro didi yuradReba aqvs. magram umravleso
bas meti problema eqmneba, vidre im bavSvebs, vinc stabilur, pirvel qorwinebaSi myof
ojaxebSi izrdebian. nacval mSoblebs xSirad bavSvis aRzrdis gansxvavebuli gamoc
dileba SemoaqvT da axal wesebs da axal molodinebze gadarTva SesaZloa stresuli
iyos. bavSvebi xSirad nacval naTesavebs momxvdurebad
aRiqvamen. magram is, ramdenad kargad moergebian isini
situacias, damokidebulia ojaxis mTliani funqcioni
rebis xarisxze (Hetherington & Kelly,2002). es damokide
bulia imaze, Tu romeli mSobeli ayalibebs axal urT
ierTobas, agreTve bavSvis asaksa da sqesze da Sereuli
ojaxebis urTierTobebis sirTuleze. rogorc davinax
avT, es yvelaze rTuli periodia ufrosi asakis vaJebisa
da gogonebisTvis.
codnis gamoyeneba
strategia aRwera
axseniT ganqorwineba da uTxariT bavSvebs, ras unda bavSvebs savaraudod maSin uviTar debaT SiSebi, rode
moelodnen. sac ar arian mzad mSobelebis ganqorwinebisTvis. maT
unda uTxran, rom deda da mama erTad aRar icxovreben,
romeli mSobeli wava da rodis SeZleben mis naxvas. uke
Tesia ded-mamam erTad auxsnan ganqorwinebis mizezi.
mSoblebma iseTi mizezi unda daasaxelon, romelsac
bavSvi gaigebs da Tavs ar daidanaSaulebs.
xazi gausviT ganqorwinebis mudmivobas. mSoblebis fantazia, kvlav erTad yofnis Taobaze,
bavSvebs xels uSlis miiRon cxovrebis realoba. bavS
vebs unda uTxran, rom ganqorwineba sabolooa da amas
aRaraferi Secvlis.
orive mSobelTan mudmivi urTierTobis ganviTareba rodesac mSoblebi Tavisufldebian yofili meuR
lis mimarT mtruli, damokidebulebisgan imitom rom
bavSvs meore mSobelTan mudmivi urTierToba sWird
eba, bavSvebi ukeTesad adaptirdebian. bebia-babuebi da
didi ojaxis sxva wevrebi exmarebian imiT, rom aravis
mxares ar iWeren.
wyaro: Teyber,2001.
samwuxarod, bevri bavSvi ar aris bednieri Sereul ojaxSi cxovrebiT, radgan meore
qorwinebis aseve ganqorwinebiT damTavrebis procenti kidev ufro maRalia, vidre
pirveli qorwinebisa. rac ufro met ganqorwinebaSi monawileobs bavSvi, miT ufro bevri
sirTule aqvs (Dunn,2002). mSoblebi, romelTac asocialuri tendencia aReniSnebaT da
bavSvis aRzrdis unar-Cvevebs cudad floben, savaraudod ramnemijer qorwindebian.
aseT ojaxebs, rogorc wesi, xangrZlivi da intensiuri daxmareba sWirdeba.
bavSvebze mzrunveloba
bolo ramdenime dekadis ganmavlobaSi mzrunvelobaSi myofi Crdilo amerikelibavS
vebis ricxvma 60 procents gadaaWarba, rogorc SeerTebul StatebSi, ise kanadis zo
gierT provinciaSi. rogorc 14.6 cxrilidan Cans, umetesobaze sabavSvo centrebsa da
bavSvis ojaxebSi zrunaven an araoficialurad naTesavi uvlis. asakTan erTad bavSvebi
saojaxo mzrunvelobis centrSi gadadian. bevri bavSvi erTdroulad sxvadasxva tipis
mzrunvelobas iRebs an xSirad icvlis garemos (Federal Interagency Forum on Child and
Family Statistics,2003; NICHD Early Child Care Research Network, 2004c; Statistics Canada,2005a).
ufro maRali Semosavlisa da Zalian dabali Semosavlis mqone mSoblebis Svilebic bavS
vTaA mzrunvelobis centrSi xvdebian. bevri dabali Semosavlis mqone mSobeli bavSvis
movlas saxlis pirobebSi naTesavs andobs, radgan isini ar arian uflebamosilni, mimar
Ton subsidurebul mzrunvelobis centrs (Howes & James,2002).
60
asakis bavSvebis procentuli raodenoba
aSS
cxrili 14.6 aSS
50 kanada
kanada
Cvilebisa da skolamdeli
codnis gamoyeneba
ganviTarebisTvis Sesaferisi adreuli sabavSvo programis niSnebi
wyaroebi: Bredekamp & Copple,1997;National Association for the Education of Young Children,1998.
784
mowyvladi ojaxebi:
bavSvisadmi cudi mopyroba
ojaxis cvlilebebis Sesaxeb diskusiisas gaviTvaliswineT rogorc ojaxis SigniT,
ise ojaxis gareT arsebuli Zalian bevri faqtori, romelic garkveul rols asrulebs
wvlili Seaqvs mSoblebis unaris CamoyalibebaSi, iyvnen gulTbilebi, Tanmimdevrulebi
da adekvaturad momTxovnebi. radgan bavSvTan cudad mopyrobis Temas mivadeqiT, davi
naxavT, rom rodesac efeqturi aRzrdis sasicocxlod aucilebeli mxardaWera uares
deba, bavSvebi, iseve, rogorc mSoblebi, saSinlad zaraldebian.
• •
ojaxi bavSvebi, romlebic TavianTi ATvisebebis gamo Znelad aRsazrdelebad yal
ibdenian, savaraudod ufro xSirad xdebian Seuracxyofisa da Zaladobis samizne.
Eeseni arian umwifari, udReurad naSobi an avadmyofi bavSvebi da isinic bavSvebi vi
sac rTuli xasiaTi aqvs an uyuradReba, hiperaqtiuria an ganviTarebis sxva problemebi
aqvs. bavSvis faqtori mxolod umniSvnelod zrdis misdami Seuracxyofis albaTobas
(Sidebotham et al.,2003). amgvar bavSvebs cudad moepyrobian Tu ara, ZiriTadad damokide
bulia mSoblebis qaraqterologiurATaviseburebebze.
mSoblebi, romlebic cudad epyrobian bavSvebs, sxva mSoblebze uaresad floben da
pirispirebis mogvarebis teqnikas da ver axerxeben saerTo miznis misaRwevad bavSvebis
CarTvas TanamSroblobis procesSi. isini agreTve itanjebian Svilze mcdari azrisgan.
magaliTad, maT cud qcevas xSirad ufro uaresad aRiqvamen, vidre es sinamdvileSia. Ta
vianTi Svilebs miaweren miuRebel yofaqcevas, jiut an cud dispozicias, an ususurobas
ganicdian mSoblis rolis Sesrulebisas. es aris is perspeqtivebi, romelTacAswrafad
mivyavarT fizikuri Zalis gamoyenebasTan (Bugental & Happaney,2004;Haskett et al., 2003).
rogorc ki Zaladoba daiwyeba, is swrafad xdeba urTierTobis mdgradi nawili. pa
tara gaRizianeba, romelzec moZalade mSobeli reaqcias iZleva – magaliTad, Mmous
venaroba an skolamdeli asakis bavSvi, romelic rZes gadaaqcevs da mSobels myisve ar
daemorCileba _ SesaZloa male did gaRizianebaSi gadaizardos. skolamdel asakamde
moZalade mSoblebs iSviaTad aqvT urTierToba SvilebTan da rodesac isini amas akeTe
ben, iSviaTad ganicdian siamovnebasa da siyvaruls; komunikacia TiTqmis yovelTvis
uaryofiTia (Wolfe,1999).
787
faqtori aRwera
udReuri an mZimed avadmyofi bavSvi rTuli xasiaTi, uyuradRebo da zedmetad aqtiuri; ganviTarebis
sxva problemebi. ojaxis maxasiaTeblebi
• sazogadoeba
• moZalade mSoblebis umravlesobas ar gaaCnia arc formaluri da
arc araformaluri mxardaWera da xelSewyoba. am socialur izolacias sul cota ori
mizezi aqvs. pirveli _ es aris maTi cxovrebis istoria _ bevrma amgvarma mSobelma
iswavla, rogor ar unda endos da unda ganeridos adamianebs. maT ar gaaCniaT pozitiuri
urTierTobebis Camoyalibebisa da SenarCunebisTvis aucilebeli unar-Cvevebi. meore
mizezi is aris, rom mSoblebi, romlebic cudad epyrobian bavSvs,Dumeteswilad cxov
roben arastabilur, dabali donis ubanSi, romelic ver uzrunvelyofs maT saTanadod
ojaxisa da sazogadoebis kavSirebiT, iseTiT, rogoricaa parkebi, bavSvis aRzrdis cen
trebi, skolamdeli programebi, rekreaciuli centrebi da religiuri instituciebi
(Coulton,Korbin,&Su,1999). am mizezebis gamo maT akliaT kavSiri sxvebTan da stresuli
mdgomareobis dros aravin hyavT, rom dasaxmareblad mimarTon.
ufro metic, stresorebi asocirebulia Zaladobriv garemosa da mezoblobaSi
cxovrebasTan, rac zrdis saxlis konfliqtze Zaladobriv reaqcias. gamokvlevaSi, ro
788
socialuri sakiTxebi
seqsualuri Zaladoba
bavSvis mimarT
bolo dromde bavSvis mimarT seqsualuri Za Tumca, bavSvebs ar SeswevT unari, miiRon sqesobrivi
ladoba iSviaTobad ganixileboda. rodesac bavSvi kavSiris damyarebis winaswar ganzraxuli cnobieri
TviTon acxadebda amis Sesaxeb, ufrosebi amas seri gadawyvetileba. ufros asakSi ki ar arian Tavi
ozulad ar aRiqvamdnen. 1970-ian wlebSi profesio suflebi, rom Tqvan `diax~ an `ara~. amis magivrad,
nalebis Zalisxmevam, mediis yuradRebasTan erTad, pasuxismgebloba ekisreba Seuracxmyofels visac
bavSvisadmi seqsualuri Zaladobis sakiTxi serio aqvs pirovnuli midrekileba da pirovnuli maxasi
zul da farTod gavrcelebul problemad warmoaCi aTeblebi, romlebic ganawyobs bavSvebis sqesobrivi
na. bolo dros amerikis SeerTebul StatebSi 90.000 eqspluataciisken. maT Zalian uWirT TavianTi im
precendenti xolo kanadaSi 14.000 SemTxveva dafiq pulsebis gakontroleba da SesaZloa fsiqolo
sirda. (Trocome & Wolfe,2002;U.S. Department of Health giuri darRvevac aReniSnebodeT alkoholisa da
and Human Services,2005). narkotikebis moxmarebis CaTvliT. isini irCeven
xolme iseT bavSvebs, romlebic savaraudod ver
Seuracxmyofelebisa da msxverplis daicaven Tavs an ar daujereben – imaT, vinc fizi
daxasiaTeba kurad sustia, emociurad CamorCenili, socialu
seqsualuri Seuracxyofa Cadenila xolme orive rad izolirebuli an uunarobiT daRdasmuli, is
sqesis bavSvebis mimarT, magram ufro xSirad eseni eTiT, rogoricaa sibrmave, siyrue an gonebrivi
gogonebi arian. miuxedavad imisa, rom SemTxvevebis CamorCeniloba(Bolen,2001).
umetesoba ymawvilobisas fiqsirdeba, seqsualuri bavSvebis mimarT Zaladobis aRnusxuli SemTx
Zaladobis faqtebi ufro axalgazrda da ufros vevebi dakavSirebulia siRaribesTan, arastabi
asakSic arsebobs. zogierTi msxverplisTvis Seura lur qorwinebasa da amis Sedegad _ colqmruli
cxyofa iwyeba adreul asakSi da didi xnis ganmav kavSirebis SesustebasTan. bavSvebi, romlebic
lobaSi grZeldeba(Trickett & Putnam,1998). iseT ojaxSi cxovroben, romelsac mudmivad cva
Cveulebriv, Zaladobis Camdeni mamakacia – lebadi wevrebi da axali partniorebi hyavs – gan
mSobeli an is adamiani, romelsac mSobeli kar meorebiTi qorwinebebisa da ganqorwinebebis gamo,
gad icnobs. xSirad es mama, maminacvalia an saxlSi gansakuTrebiT mowyvladebi arian. magram SesaZloa
mcxovrebi dedis sayvarelia. iSviaTad es aris biZa ekonomikurad Zlieri da stabiluri ojaxis bavS
an ufrosi Zma, ufro iSviaTad dedebi, romlebic vebic ki aRmoCndnen msxverplis rolSi, Tumca maT
danaSauls ZiriTadad vaJebis mimarT idenen (Kolvin mimarT ganxorcielebuli Zaladoba savaraudod
& Trowell,1996). moZaladeebi aiZuleben bavSvs, Caer gamoZiebisgan imaleba (Putnam,2003).
Tos araerT misTvis saZulvel saqmianobaSi motyue
biT, moqrTamviT, sityvieri daSinebiTa da fizikuri sqesobrivi Zaladobis Sedegebi
ZaldatanebiT. sqesobrivad ASeuracxyofili bavSebis adapta
SeiZleba dagainteresoT, rogor xdeba, rom ciis problemebi Zalian mZimea. depresia, dabali
zrdasruli adamiani, gansakuTrebiT mama an axlo TviTSefaseba, undobloba ufrosebisadmi, mtruli
naTesavi, seqsualurad Zaladobs bavSvze. bevri damokidebuleba da brazi SeiZleba wlebis ganmav
damnaSave uaryofs Tavis pasuxismgeblobas. isini lobaSi arsebobdes Zaladuri epizodis merec. Cveu
Seuracxymyofel qmedebaSi brals sdeben TviTon lebriv, ufro patara bavSvebi reagireben Zilis
msxverplis survils an macdunebel axalgazrdas. garTulebiT, madis dakargviTa da generalizebuli
SiSebiT. mozardebi SeiZleba gaiqcnen saxlidan da ladoba da vis mimarTon dasaxmareblad, amcirebs
gamoavlinon suiciduri epizodebi, mieZalon nar Zaladobis risks. magram bavSvebis mimarT sqesobri
kotikebs da CaerTon danaSaulebriv qcevaSi. yvela vi Zaladobis sakiTxebze ganaTlebis Taobaze Zalian
asakSi mudmivi Seuracxyofa, romelsac Tan erT cota skola sTavazobs bavSvebs amgvar interven
vis Zaladoba, Zalis dataneba da axlo urTierToba cias. axali zelandia erTaderTi qveyanaa, romelsac
moZaladesTan ( incesti), ufro Zlier daRs asvams. aqvs skolis saxelmwifo programaze dafuZnebuli
(Feiring,Taska & Lewis,1999;Tricket et al.,2001). prevenciuli programa, romelic sqesobriv Zalado
sqesobrivad Seuracxyofili bavSvebi xSirad bas exeba. bavSvebs da mozardebs usafrTxoebisTvis
iseT sqesobriv codnasa da qcevas avlenen, ro aswavlian, rom moZaladeebi iSviaTad arian ucxoebi.
melic maT asaks aRemateba. maT TavianTi Seuracx mSoblis CarTuloba ganamtkicebs imisa, rom skola
myofelebisgan SeiZleba iswavlon, rom seqsualuri da ojaxi erTad imuSavebs da bavSvebs TviTdacvis
`uvertiura~ yuradRebis mipyrobisa da jildos unar-Cvevebs Camouyalibebs. Sefasebebma gamoavli
miRebis dasaSvebi gzaa. mozardobaSi, Seuracxyo na, rom faqtobriv yvela axalzelandieli mSobeli
fili axalgazrdebi xSirad xdebian ganurCevelni da bavSvi mxars uWers am programas da bevr bavSvsac
da adreuli mSobiarobis riskis winaSe dgebian. uSvela Zaladobis Tavidan acilebaSi da daexmara
zrdasrul asakSi bavSvis sqesobrivi Seuracxyofa SemTxvevis gancxadebaSi (Briggs,2002).
dakavSirebulia sqesobrivi danaSaulisTvis patim
robis gazrdil procentTan (Friedrich et al.,2001;Salter
et al.,2003). ufro metic, qalebi, romlebic seqsual imisTvis, rom usafrTxod viyoT, axali zelandiis erovnuli
uri Zaladobis samizne iyvnen, savaraudod irCeven skolis bavSvTa Zaladobis prevenciul programaSi, maswavleblebi da
iseT partniorebs, romlebic Zaladoben maTzec da policiis oficrebi TanamSromloben, rom bavSvebs aswavlon, rogor
maT Svilebzec. rogorc wesi, isini upasuxismgeblo
gamoicnon ufrosis Seuracxmyofeli qceva, raTaA bavSma Tavis dasacavi
dedebi arian, bavSvs cudad epyrobian da ugulebe
nabijebi gadadgas axali zelandiis policiis nebarTviT.
lyofen (Planta,Egeland & Erikson,1989). maSasadame,
sqesobrivi Zaladobis daRi Semdeg Taobaze gadadis.
prevencia da mkurnaloba
Zaladobis msxverpli bavSvis mkurnaloba Zne
lia. ojaxis wevrebis reaqcia, SfoTva zianis Taoba
ze, romelic bavSvs miadga, brazi Seuracxmyofelis
misamarTiT da zogjer msxverplis mimarT mtruli
ganwyoba, imis gamo, rom man es Tqva, SeiZleba gaiz
ardos. radganac sqesobrivi Seuracxyofa Tavs iCens
xolme ojaxis sxva seriozul problemebTan erTad,
mSoblebTan da bavSvebTan, Cveulebriv xangrZlivi
Terapiaa saWiro(Olafson & Boat,2000). msxverplis
tanjvis Semcirebis saukeTeso gza seqsualuri Za
ladobis prevenciis gagrZelebaa. dRes sasamarT
loebi ufro mkacr sasjels adeben moZaladeebs da
sasamarTloze bavSvebis mowmeobas ufro seriozu
lad uyureben (ixile Tavi 7).
saganmanaTleblo programebi, romlebic aswav
lian bavSvebs, rogor gamoicnon seqsualuri Za
30 sqema 14.7
bavSvebis cudad mopyrobaSi SemCneuli
10
sakuTrebad Tvlis, vidre uflebis mqone adamianebad da esec eR
obeba sasamarTlo wesiT dakanonebul dacvas.
5
intensiuri mkurnalobis miuxedavad, zogierTi mSobeli ute
xia Tavis Zaladur qmedebaSi. 1,500 amerikeli da 100 kanadeli
0 bavSvi _ umeteswilad patara da skolamdeli asakisani _ yovel
saxlSi saxlSi vizitebis
intensiuri arainten- kontroli wels cudi mopyrobisgan iRupeba (Trocome & Wolfe,2002; U.S. De-
vizitebi siuri
partment and Health and Human Services,2005). rodesac mSoblebi
ver cvlian qcevas, erTaderTi gamarTlebuli qmedeba aris bavS
vebisa da mSoblebis gancalkeveba da mSoblis uflebebis samarTlebrivi Sewyveta.
bavSvis mimarT Zaladoba distresuli da Tavzardamcemi Temaa, gansakuTrebiT ma
Sin, rodesac vacnobierebT, ramdenad xSirad xdeba im qvwynebSi, romlebsac individis
Rirsebisa da RirebulebisTvis mniSvnelovnebis miniWebis pretenzia aqvT. mniSvnelovani
nabijebi gadaidga bolo ramdenime aTwleulis ganmavlobaSi bavSvebis mimarT Zalado
bis sakiTxis gasagebad da Tavidan asaSoreblad.
Sejameba
JEFF GREENBERG
ojaxi - socialuri sistema
PHOTOEDIT
aRwereT socialuri sistemebis per
speqtivis zegavl; ena socialur funq
cionirebaze, ojaxis urTierTobebisa da
garSemo myofi socialuri konteqstis
avtoritaruli stili dabalia mim
WrilSi.
ReblobiTa da CarTulobiT, maRalia
amJamad mkvlevarebi ojaxs ganixi rogorc koerciuli, ise fsiqologouri
laven, socialuri sistemebis perspeqti kontroliT da zRudavs avtonomiis
vis TvalsazrisiT, rogorc interaqtiur garantirebis nacvlad. is dakavSire
urTierTobebis rTul wyebas, romelzec bulia bavSvis mSfoTvare, ukandaxeul,
Tavis mxriv zegavlenas axdens ufro damokidebul qcevasTan, gansakuTrebiT
farTo socialuri konteqsti. ormxrivi gogonebSi da brazTan, daumorCileblo
zegavlenebi arsebobs iq, sadac yoveli basa da agresiasTan _ gansakuTrebiT
ojaxis wevri sxvebze axdens zegavlenas biWebSi. nebadamrTveli stili maRalia
– es aris Zalebis iseTi urTierTqmedeba, mimReblobiT, dabalia kontroliT da
romelic mudmivad unda moergos ojaxis ufro gaurkvevelia, vidre Sesaferisi av
wevrebis individualurur ganviTare tonomiis garantireba. bavSvebs, romle
bas. sazogadoebis kavSirebi formaluri bic am stils gamoscdian, rogorc wesi da
organizaciebisa da araformaluri so bali TviT-kontroli da miRwevebi aqvT,
cialuri qselis meSveobiT bavSvebs da mozardebSi ki es stili daumorCilebelia
mSoblebs aZlevs socialuri daxmarebis da asocialur qmedebas iwvevs. CaurTveli
garantias da amiT xels uwyobs ojaxis stili aerTianebs dabal mimReblobas daa
urTierTobas da bavSvebis warmatebul CarTulobas mwiri kontroliTa da mcd
ganviTarebis. elobiT, rom avtonomia garantirebuli
iyos. rodesac es adre iwyeba, faqtobrivi
ganviTarebis yvela aspeqti ziandeba.
794
LAURA DWIGHT/
vebis adaptaciis unars.
rodesac jgufi mcirea, mzunveli-
PHOTOEDIT
bavSvis damokidebuleba mravalferova
nia, xolo Tu aRmzdelebs kargi ganaTleba
aqvT da Tavdadebulad zrunaven bavSve
bze, maSin ufrosebi urTierTobas ufro
rogor zegavlenas axdens dedis dasaqme
gulisxmierad amyareben. amis Sedegad
buloba da ori marCenalis ojaxi bavSvis
bavSvebi damakmayofileblad viTardebi
ganviTarebaze?
an. imis gamo, rom amerikis SeerTebul
rodesac dedebi siamovnebas iReben Statebsa da kanadas bavSvze mzrunvelo
TavianTi samuSaosgan, amasTanave mSob bis saxelmwifo politika ar gaaCniaT,
lis rolis erTgulebic rCebian, dedis isini bevrad CamorCebian dasavleTis sxva
dasaqmebuloba asocirebulia bavSvisT qveynebs mzrunvelobiT bavSvis uzrunve
vis sasurvel SedegTan, ufro maRal lyofaSi, xarisxsa da xelmisawvdomobaSi.
TviTSefasebTan, ojaxTan da megobrebTan
TviTmzrunveli anu sakuTar Tavze
ufro dadebiT urTierTobebTan, gende
mzrunveli bavSvebi, romlebic saka
rulad naklebad ganpirobebul stereo
marisad didebi arian, rom Tavis Tavs mixe
tipul rwmenasa da skolaSi ukeTes niS
don, mowmdebian da imarTebian Soridan da
nebTan. magram rodesac dasaqmebuloba
hyavT avtoritetuli mSoblebi, pasux
stresulia drois moTxovnebis an sxva
ismgebelni da kargad adaptirebulebi.
mizezebis gamo, bavSvebi araefeqturi
aRmoCndebian xolme dapiriqiT, bavSvebi
mSoblobis adaptaciis sirTulis riskis
romlebic sakuTari Tavis anabarad arian
qveS arian.
mitovebulebi, asocialuri qcevis riskis
ori marCenalis ojaxSi, mamis mzaoba qveS imyofebian. bavSvebi maRali donis
da survili, gainawilos bavSvis aRzrda, gakveTilebis Semdgom programiT iReben
bavSvisTvis bevr pozitiur SedegTanaa akademiur emociur da socialur sargeb
dakavSirebuli. samsaxurSi xelSewyoba, els.
iseTi rogoricaa naxevar ganakveTze muS
mowyvladi ojaxebi: bavSvis mimarT
aoba da mSoblis fasiani Svebuleba, ex
ganxorcielebuli Zaladoba
mareba mSoblebs samuSaos moTxovnebis
bavSvis aRzrdsTan SerwymaSi. imsjeleT bavSvisadmi cudi mopyrobis
mizezebsa da Sedegebze ganviTarebisa da
imsjeleT bavSvis movlis xarisxis zegav
saprevencio strategiebisTvis.
lenaze skolamdeli bavSvebis ganviTa
rebaSi, amerikis SeerTebul Statebsa da bavSvebisadmi cudi mopyroba daka
kanadaSi bavSvze mzrunvelobis statusze vSirebulia ojaxSi, sazogadoebisa da
sxva industria qveynebTan SedarebiT da farTo kulturis SigniT arsebul faq
TviTzrunvis daRze saskolo asakis bavS torebTan. moZalade mSoblebi iyeneben
vebis adaptaciaze. araefeqtur disciplinas, aqvT negatiuri
797
15
megobruli urTierTobis
mniSvneloba
megobruli urTierTobis
ganviTareba
* Cvili da mcirewlovani bavSvebi * kol-
megobrebi, media da skola amdeli wlebi. bavSvobisa da mozardobis
Sua periodi.
zegavlena megobrebis
urTierTobaze
* mSoblebis pirdapiri zegavlena * mSob
lebis arapidapiri zegavlena * bavSvebis
sTiu da piti damegobrdnen `saskolo nacnobobis~ programis meSveo- Sereuli asaki. kulturuli Rirebulebebi.
biT. meeqvse klaselebis mcire jgufebis damegobrebis, sauzmeze erTad
megobroba
dasmisa da erT klasSi gamwesebis meSveobiT programa miznad isaxavs
* fiqri megobrobaze * megobrobis daxa-
saSualo skolaSi gadasvlis procesis gaadvilebas, raTa moswavleebma siaTeba * megobroba da adaptacia.
Tavisi axali, didi skolis garemoSi gaucxoebulad ar igrZnon Tavi.
erTwliani samedicino kursis damTavrebis Semdeg batonma sTivenma megobrebis mimRebloba
* mimReblobis warmomavloba megobrebis
hkiTxa bavSvebs, rogori iyo maTi STabeWdileba axali skolis Sesaxeb.
garemoSi * uaryofili bavSvebis daxmare-
sTium Tqva: `swavlis dawyebisas bavSvebi garSemo ireodnen, cdi-
ba * biologia da garemo: moZalade
lobdnen megobrebis povnas, visTanac Tavs myudrod igrZnobdnen. ar da msxverpli.
megona, rom am garemos movergebodi, magram bolo ramdenime kviris gan-
mavlobaSi me da piti kontaqti SevZeliT. megobarTaA jgufebi
* pirveli megobruli jgufebi * dajgu
`igive SemiZlia vTqva katize da Cemze – laparakSi CaerTo jasmini –
feba (klika) da kompania.
mexuTe klasSi sul sxva megobrebi myavda, magram guli amicruvda. imis
Tqma minda, rom isini yvela gziT cdilobdnen popularobis moxveWas.` paemani
SegiZlia agvixsna, ras niSnavs es?~ ikiTxa batonma sTivenma. `rodesac (sasiyvarulo urTierToba)
sxvebs esaubrebodnen, isini sakuTar Tavs ar hgavdnen, ise iqceodnen, megobrebis zewola da
TiTqos ori saxe aqvTo. es me maRizianebda.~ konformuloba
`rogor xvdebi, vin aRmoCndeba kargi megobari da vin ara?~– kvlav * gamokvlevidan praqtikamde: mo-
ikiTxa batonma sTivenma. `erTnairi interesebi unda gvqondes. me da zardTaA narkomania da Seuracxyofa.
sTius TiTqos erTnairi Tvisebebi gvaqvs. orives komerciuli TamaSebi
televizia
da Cati gviyvars. megobarTan pirvel rigSi, Tavi kargad unda igrZno. * ramdenad xSirad uyureben bavSvebi
ver vimegobreb imasTan, visTanac Tavs cudad vgrZnob.~ televizors? * satelevizio gaTviTcno-
`ho,- daeTanxma kati – me vicnob iseT bavSvebs, vinc mxolod iCemeben, bierebulobis ganviTareba * televizia
megobrebi varTo, sinamdvileSi ki saZaglebi arian, arc Seni esmiT da da socialuri swavleba da warmosaxva
arc keTilebi arian. umetesobas isini ar moswons.~ * sabavSvo telegadacemebis regulireba.
ojaxis garda, ra Zalebi axdenen bavSvebsa da mozardze Zlier zegav-
kompiuterebi
lenas? pasuxi calsaxaa: megobrebi, visTanac isini gamudmebiT TamaSo- * klasi da moswavleTa raodenoba * sagan
ben, klasi da klasgareTa aqtivoba. agreTve media, gansakuTrebiT ki manaTleblo filosofia. tranzicia
televizia da kompiuteri, romelic ojaxs exmareba bavSvebisTvis kul- (cvlileba) * maswavlebeli-moswavlis
turis TvalsazrisiT Rirebuli codnis gadacemaSi.~ urTierToba: jgufuri praqtika * prob
am paragrafSi axlos gavecnobiT megobrul urTierTobebs, megob lemuri bavSvebis swavleba. mSobeli-
robis Camoyalibebisa da mimReblobis sakiTxebs, agreTve bavSvis fsi skolis partnioroba * socialuri sa
qologiuri adaptaciis aucileblobas. Semdeg ganvixilavT televiziisa kiTxebi: klasgareTa aqtivoba da
da kompiuteris zegavlenas kognitur da socialur unar-Cvevebze. da axalgazrdebis pozitiuri ganvi-
bolos, kvlav skolas, imas mivubrundebiT, ra zegavlenas axdens klasi, Tareba * gamokvlevidan praqtika-
mde; skolisTvis mzaoba da skola-
bavSvebis raodenoba jgufSi, saganmanaTleblo filosofia, maswavle-
Si gvian Seyvana.
beli - moswavlis urTierToba da moswavleTa dajgufeba ganaTlebasa
ramdenad ganaTlebulebi
da swavlaze. gamovitanT daskvnas imis Taobaze, rogor amzadeben Crdi- arian CrdiloeTamerikeli
lo – amerikel axalgazrdebs skolebi nayofieri SromiTi cxovrebi- axalgazrdebi?
saTvis. * akademiuri moswrebis krosnacional-
uri gamokvleva * skolidan pirdapir sam-
saxurSi gadasvla.
742
megobrebuli urTierTobebis
Camoyalibeba
im kulturebSi, sadac bavSvebs regularuli kontaqti aqvT TanatolebTan sicocx-
lis pirvel wlebSi, TanatolTa urTierToba adre iwyeba da TandaTanobiT gadadis mo-
zardTa kompleqsur, kargad koordinirebul urTierTobaSi.TanatolTa urTierTobis
743
skolamdeli wlebi
rac ufro gaTviTcnobierebulebi xdebian bavSvebi, miT ufro efeqturia maTi komu-
nikacia, maT ukeT esmiT sxvebis azrebi da grZnobebi, umjobesdeba megobrebTan urT-
ierTobis unar-Cvevebi Mildred Parten (1932) erT-erTi pirvelTagania, vinc ikvlevda
megobrebis urTierTobebs. man 2 - 5 wlis bavSvebSi SeamCnia, rom asakis matebasTan er-
Tad izrdeboda da gaerTianebul, interaqtiul TamaSSi CarTvis unari da daaskvna, rom
socialuri ganviTareba mimdinareobs sam-safexurovani TanamimdevrobiT. is iwyeba
arasocialuri aqtivobiT – anu damkvirveblis qceviT da marto TamaSiT Semdeg gada-
dis socialuri monawileobis SezRudul formaSi, romelsac paraleluri Tanamonaw-
ileoba ewodeba – es niSnavs, rom bavSvi sxva bavSvebTan axlos aris da TamaSobs imave
saTamaSoebiT, magram maT qcevaze zegavlenis moxdenas ar cdilobs. umaRles doneze ar-
sebobs WeSmariti interaqciis ori forma erTi asociaciuri TamaSia, rodesac bavSvebi
cal-calke moqmedeben, meore- kooperaciuli anu TanamSromlobiTi interaqciis ufro
ganviTarebuli tipi, rodesac bavSvebs erTi mizani aqvT, iseTi, rogoricaa gamogo-
nili Temis gaTamaSeba. longitudinuri dakvirveba gviCvenebs, rom TamaSis es formebi
swored im TanamimdevrobiT warmoiSoba, rogorc partenma SemogvTavaza, magram isini ar
744
TamaSi wesebiT wesebis gageba da dacva TamaSis samagido TamaSebi, banqo, klaso-
dros. bana, beisboli.
sqema 15.1
60 Tavisufali dro
rkviris Tavisufali dro da dro, romelsac saSinao dava-
lebis Sesrulebas uTmoben amerikis SeerTebul StatebSi, davalebis Serulebis-
Tvis saWiro dro
dasavleT evropasa da aziaSi. icxvebi saSualoa da mravali
50
gamokvlevidanaa amokrefili. amerikel Tineijerebs meti
kviris ganmavlobaSi
evropel da gansakuTrebiT aziel Tanatolebs. es gansxvaveba
40
aixsneba imiT, rom amerikeli mozardebi nakleb dros uTmoben
saSinao davalebis Sesrulebas. ( Adapte from Larson, 2001).
30
20
aqvT. umcrosi bavSvebis urTierToba TanatolebTan,
agreTve ufro intensiuri da harmoniulia, magram
10
isini xSirad mimarTaven ufros megobars misi cod-
nisa da saintereso saTamaSo ideebis gamo. bavSvebi
calsaxad moigeben, rogorc erTgvarovan, ise Sereul 0
SeerTebuli dasavleTi azia
asakTan urTierTobiT. TanatolebTan urTierTobT Statebi evropa
isini swavloben TanamSromlobasa da konfliqtebis
mogvarebas, uviTardebaT samarTlianobisa da urT-
ierTpativiscemis grZnobis aucilebel zneobriv normas. (ix. Tavebi 11 da 12). Sereuli
asakis garemoSi umcrosi asakis bavSvebi iZenen axal kompetenciebs Tavisi ufrosi kom-
panionebisgan. rodesac ufro mowifuli axalgazrdebi exmarebian umcrosebs, amiT aRz-
rdis, xelmZRvanelobisa da sxva prosocialuri qcevis unars iyalibeben.
kulturuli faseulobebi
megobrebis urTierToba koleqtivistur sazogadoebaSi, romelic xazs usvavs jgu-
fur harmonias, gansxvavdeba dasavluri individualisturi kulturisgan. magaliTad,
indoeTSi bavSvebi, rogorc wesi, did jgufebad TamaSoben, rac kooperaciis maRal
dones gulisxmobs. maTi TamaSi umetswilad mibaZviTia, saWiroebs unisons da didi doz-
iT fizikur kontaqts. `atia patias~ TamaSis dros bavSvebi sxdebian wreSi, aerTeben xe-
lebs da qanaoben, Tan amboben leqss. `bato batos~ TamaSisas ki, qmnian scenars, rogor
midian bazarSi sayidlebze. am dros isini erTmenTis idayvebsa da xelebs exebian da asax-
iereben gemrieli bostneulis daWrisa da dagemovnebis process.(Roopnarine et al., 1994).
megobrebis adreul urTierTobaze did zegavlenas axdens kulturuli mrwamsi.
ufrosebi, vinc TamaSs mxolod garTobad aRiqvams, naklebad uWeren mxars amgvar
TamaSebsa da warmosaxvas, vidre isini, vinc afasebs TamaSis socialur da kognitur sar
gebels (Farver & Wimbarti,1995a,1995b).koreel-amerikeli skolamdeli asakis is bavSvebi
romelTa mSoblebi Tanamimdevrul swavlas miiCneven gadamwyvetsa, nakleb dros atare-
ben gaerTianebul wamosaxviT TamaSSi da ufro met dros arian CarTulebi paralelur
TamaSSi.(Farver,Kim &Lee, 1995).
davubrundeT me-6 Tavis 265-e gverdze asaxuli soflis bavSvebisa da tomebSi
mcxovrebi bavSvebis yoveldRiuri cxovrebis aRweras. magaliTad, maias tomis mSoblebi
xels ar uwyoben bavSvebis TamaSs. magram, miuxedavad imisa, rom maTi
bavSvebi nakleb dros atareben warmosaxviT TamaSSi, socialurad kompetenturebi
arian (Gaskins, 2000). SesaZloa dasavluri tipis sociodramatuli TamaSi daxvewili ma-
saliTa da Temebis simravliT, gansakuTrebiT aucilebelia socialuri ganviTarebisaT-
vis im sazogadoebebSi, romelTa ufrosebisa da bavSvebis samyaro erTmaneTisgan didad
gansxvavebulia. da es naklebad mZime iqneba, Tu bavSvebi pataraobidanve miiReben monaw-
ileobas ufrosebis aqtivobaSi.
yvela sazogadoebaSi megobrebTan kontaqti iwyeba mozardobaSi. es is tendenciaa,
romelic gansakuTrebiT Zlieria Zlieri ekonomikis mqone qveynebSi sadac bavSvebi met
750
dros atareben skolaSi. Tineijerebi skolisgareTac bevr dros atareben erTad. mag-
aliTad, mozardebs amerikis SeerTebul StatebSi 50 saaTi aqvT Tavisufali kviris gan-
mavlobaSi, dasavleT evropaSi 45, aziaSi ki, magaliTad, iaponiasa, CineTsa da koreaSi _
daaxlovebiT 33 saaTi(Larson 2001).
rogorc amas 15.1 cxrili uCvenebs, is faqtorebi, romlebic gansazRvravs am gansx-
vavebas, Seicavs ufro xanmokle akademiur standarts, ris gamoc amerikeli bavSvebi gac-
ilebiT ufro nakleb dros axmaren skolis davalebis Sesrulebas, vidre amas akeTeben
dasavleT evropeli da azieli axalgazrdebi.
megobroba
bavSvebi bevr Tanatols xvdebian da bevrTan aqvs urTierToba, magram maT hyavT ram-
denime gamorCeuli megobari. isini adreuli bavSvobidan iwyeben urToerTobebis Camoy-
alibebas. es aris axlo urTierToba, rodesac partniorebs erTad yofna undaT. 1-2 wlis
bavSvebze dakvirvebam uCvena, rom isini arian TamaSis iniciatorebi, iReben pozitiur emo-
cias da CarTulebi arian ufro rTul urTierTobaSi arCeul megobrebTan(Howes,1998)
amgvari, adreuli urTierToba SeiZleba ufro Rrma da gaazrebuli megobrobis safuZve-
li aRmoCndes bavSvobasa da mozardobaSi.
megobrobis Sesaswavlad mkvlevarebi sTxovdnen bavSvebs an saqmis kursSi myof
ufross, daesaxelebinaT konkretuli bavSvis megobari da Semdeg akvirdebodnen, dasax-
elebuli megobari Tu airCevda damsaxelebs. isini agreTve akvirdebodnen megobrebis
urTierTobas da adarebdnen sxva urTierTobebs(Hartup,1996). isini intervius iRebdnen
bavSvebisgan imis Taobaze, ras niSnavda maTTvis megobroba. gamokvlevebis Tanaxmad,.
asakTan erTad icvleba bavSvTa mosazrebebi megobrobis Sesaxeb, iseve, rogorc mego-
brobis garkveuli maxasiaTeblebi. skolamdeli asakidan dawyebuli megobroba did
rols asrulebs bavSvis fsiqologiur ganviTarebaSi.
••
de)
1. megobari, romelic TamaSisTvis xelmisawvdomia ( 4-dan 7 wlam
skolamdeli asakis bavSvebs raRac esmiT megobrobis gansakuTrebulobis Ses-
axeb. maT ician, rom megobari aris is, visac Sen moswonxar, visTan TamaSSi bevr dros at-
areb da visac uziareb saTamaSoebs. isini TamaSs, rogorc konkretuls, ise ganixiliven
da patarebisvis megobris SeZena advilia-magaliTad, ubanSi SeiZleba Segxvdes da uTxra
gamarjoba. maTTvis megobroba xangrZliv urTierTobasTan ar aris dakavSirebuli. am
periodSi bavSvebma SeiZleba Tqvan, rom megobroba SesaZloa gaqres, Tu partniori ar
aTxovebs saTamaSos, urtyams an ar aris TamaSisTvis xelmisawvdomi. 5 wlis bavSvis pasuxi
imaze, ra aris megobroba, ajamebs patara bavSvebis Tvalsazriss megobrobis Taobaze:~
biWebi eTamaSebian biWebs, manqanebi manqanebs, ZaRlebi_ZaRlebs.~ rodesac interviueri
CaekiTxa, es ratom niSnavda karg megobrobas , bavSvma upasuxa:~ imitom, rom isini erTi da
imave raRacas akeTeben~(Selman,1980,gv.136).
megobrobis maxasiaTeblebi
megobrobis Taobaze bavSvis SexedulebebSi cvlilebebi dakavSirebulia maT Sexed-
ulebebTan namdvil megobrobaze. modiT, ufro axlos gavecnoT megobrobis simyares,
urTierTobasa da msgavsebas.
• megobrebis urTierToba
• yvela asakis megobars urTierTobis gansakuTrebu
li forma aqvs. magaliTad, skolamdeli asakis bavSvebi orjer ufro metad gamoxataven
sixaruls misalmebis an daTmobis saxiT im bavSvebis, mimarT, visac megobrebad miiC-
neven da imaTganac bevrs iReben. megobrebi emociurad ufro eqspresiulebi arian, sau-
753
5
romantikuli
megobari partniori mSoblebi
4
saSualo IQ qulebi
1
2 5 7 10 koleji martoxela daqor- daqor-
winebuli winebuli
uSvilo Sviliani
asakobrivi cvlilebebis zegavlena gulaxdilobaze mSoblebTan da megobrebTan, sxvadasxva kvlevis monacemebis mixed-
viT. mozardobisas gulaxdiloba megobrebTan matulobs da axlobloba megobrobis safuZvlad ganixileba. gulaxdilobis
xarisxi SeyvarebulebTanac matulobs. mSoblebTan iklebs gulaxdilobis xarisxi mozardobis adreul periodSi, radgan es
mSobeli-Svilis urTierTobis msubuqi konfliqtis droa. ojaxi, rodesac egueba axalgazrdis gazrdil avtonomiurobas,
mSoblebTan gulaxdilobis xarisxic imatebs. (From D.Buhrmester,1996,~Need Fulfillment.Interpersonal Competence,and the Develop-
mental Contexts of Early Adolescent Friendship,~ in W.M.Bukowski,A.F.Newcomb,EW.W.Hartup,Eds.,The Company They Keep;Friendship in
Childhood and Adolscence,New York;Cambridge University Press,p.168.Reprinted by Permission.)
754
• megobrebis msgavseba
• is mniSvnelovneba, rasac megobrebi sinqronulad az
rovnebas aniWeben, imaze metyvelebs, rom maT asakis matebasTan erTad erTnairi ati-
tudebi da Rirebulebebi eqnebaT. bavSvobisa da mozardobis periodSi megobrebis
msgavseba ZiriTadad ganisazRvreba asakiT, sqesiT, eTnikurobiTa da ses-iT. ( socialur-
ekonomikuri statusiT). magram megobrebi erTmaneTs hgvanan pirovnuli TvisebebiT
(esenia: sociabiloba, agresia da depresia), popularobiT, akademiuri miRwevebiT,
prosocialuri qceviTa da damokidebulebiT sxva adamianebis mimarT (Haselager et al.,
1998). mozardobisas isini erTmaneTs emsgavsebian pirovnuli statusiT, swavlisadmi
damokidebulebiT,politikuri mrwamsiTa da mzaobiT, gasinjon narkotikebi da Caidi-
non kanonsawinaaRmdego qmedebaSi (Akers,Jones & Coyl,1998).
SesaZloa bavSvebi da mozardebi Tavisi msgavsi kompanionebis arCeviT megobrobis
sandoobas zrdian. rogorc es me-11 da me-13 Tavebidan gavigeT, saskolo asakis bavSvebs
xSirad axasiaTebs sxva jgufis mimarT cudi ganwyoba, uaryofiTad afaseben sxva eTni-
kuri warmomavlobis Tanatolebs da sxva sqesis warmomdadgenlebs. ranairad gamoarCev-
en bavSvebi sxva parametriT Tavis msgavs megobrebs? zogierTi mkvlevaris mosazrebiT
isini erTad dadian sayidlebze, gamocdian urTierTobebs da inarCuneben imas, romelic
moswonT (Hartup & Abecassis,2004).erTad yofnisas megobrebi axdenen erTmaneTis social-
izacias da erTimeores emsgavsebian atitudebiT, faseulobebiT, skolis niSnebiTa da
socialuri qceviT (Berndt & Keefe,1995).
Tumca, rodesac Tineijerebi Sedian skolis an sazogadoebis ufro farTe wreSi, Ta-
visgan gansxvavebul megobrebsac irCeven. garkveuli periodis ganmavlobaSi Tineijere-
bi zedapiruli Tvisebebis xibls swiraven msgavsebas – isini uyureben imas, arCeuli me-
gobari aris Tu ara popularuli, fizikurad mimzidveli an warmatebuli sportsmeni.
adreul mozardobaSi, rogorc biWebs, ise gogonebs izidaven agresiuli biWebi, rac
xels uwyobs asocialuri qcevis ganviTarebas, gogonebs ki uaryofiTi gamocdileba
ugrovdebaT pirveli paemnidan (Bukowski,Sippola,& Newcomb,2000).
droTa ganmavlobaSi pirovnebad Camoyalibebis amocanas, biWebi da gogonebi gansx-
vavebuli atitudebisa da faseulobebis mqone adamianebTan megobrobisken mihyavs, rac
axali perspeqtivebis Secnobis saSualeba xdeba. Tineijerebs, miaCniaT, rom msgavsebis
yvela aspeqti erTnairad mniSvnelovani rodia. magaliTad,kavkasiuri warmomavlobis
amerikeli megobrebisgan gansxvavebiT afroamerikeli megobrebi erTnair eTnikurobas
ufro met mniSvnelobas aniWeben, vidre erTnair akademiur miRwevebs (Hamm,2000;Tolson
& Urberg,1993).
da bolos,bavSvebi da mozardebi ufro advilad da xSirad megobroben sxva eTnikuri
jgufis warmomadgenelTan, rodesac isini eTnikurad gansxvavebuli kontingentis mqone
skolaSi dadian da cxovroben integrirebul ubanSi. (Quillian & Campbell,2003).kroseTni-
kuri megobroba bavSvobaSi saukeTesod winaswarmetyvelebs eTnikuri tolerantobisa
da, urTierTobas, rac zrdasrulobaSic grZeldeba (Ellison & Powers,1994). Tu axalgaz-
rdebs uyalibdebaT komfortuli, xangrZlivi urTierToba eTnikurad gansxvavebul me-
gobrebTan, isini maT ganixilaven ara stereotipulad, aramed rogorc individebs (Carl
son,Wilson,&Hargrave,2003).
755
megobroba da adaptacia
bavSvobasa da mozardobaSi Tbili, sasiamovno megobroba dakav-
Sirebulia fsiqologiur janmrTelobasa da zrdasrulobaSi war-
moSobil kompetenturobis bevr aspeqtTan (Bagwell et al., 2001;Bu-
kowski,2001). arsebobs amis ramodenime mizezi:
•
•
popularuli bavSvebi, isini vinc bevri dadebiTi xma miiRo;
uaryofili bavSvebi, vinc aqtiurad ar moswonT;
biologia da garemo
xuligani da misi msxverpli
• popularuli bavSvi
•
bevri popularuli bavSvi keTili da gulisxmieria,zogierTi
ki mowonebas iwvevs maTi socialurad rTuli da agresiuli qcevis gamo. arsebobs popu-
laruli bavSvebis ori qve-tipi:
maT xelaxali SeuracxyofiT_ es aris is cikli, ro- skolisa da sazogadoebis xulignobis sawinaaRmdego
melic maT msxverplis statuss unarCunebs(Camodeca kodeqsis Seqmnas.es aris iqve mdgomi da moTvalT-
et al., 2002;Kochenderfer-Ladd,2003).uaryofil bavSvebs vale bavSvebis CarTva xulignobis aRkveTaSi, mSo-
Soris yvelaze saZulvelia xuligan-msxverlis wyvi- blebis daxmareba xulignuri qcevis Sesacvlelad da
li. isini xSirad cudi aRzrdisa da Seuracxyofis Tu aucilebelia xulignebis sxva skolaSi an klasSi
msxverplia. ukiduresad uaryofiTi ojaxuri gare- gadayvana (Smith,Ananiadu,&Cowle,20030.
mosa da Tanatolebis damokidebulebis gamo adap- kanadaSi, kvlevarebma da maswavleblebma wamoi-
taciis dabali unaris gamomuSavebis riskis winaSe wyes xulignobis prevenciis programa.www.bullying.
dganan (Schwartz,Proctor,&Chien,20010. org. –proeqti,romelSic mTavrobis da xelisuflebis
am dros karg Sedegs iZleva intervencia, romelic liderebi, saxelmwifo organizaciebi, sazogado
cvlis viqtimizebuli bavSvebis uaryofiT Sexed- ebrivi jgufebi da skolebi TanamSromloben, usafr
ulebas sakuTar Tavze, aumjobesebs maT socialur Txo, urTierTpativiscemiT savse garemos SeqmnaSi
unarebs da aswavlis, rom darwmunebiT, magram ara- bavSvebisa da mozardebisTvis (Craig,2005).amerikis
agresiulad upasuxon TavianT Seuracxmyoflebs SeerTebuli Statebis jandacvisa da socialuri
(Gazelle & Ladd,2002). viqtimizebuli bavSvebis dax- momsaxurebis departamentma wamoiwyo erovnuli
marebis meore gza aris daxmareba, imaSi rom SeiZinon mediakampania, `axlave SewyviteT xulignoba~.www.
is socialuri unar-Cvevebi, romlebic ayalibebs da stopbullygnow.hrsa.gov,romelic televiziisa da radios
inarCunebs sasiamovno megobrobas. rodesac bavSvs meSveobiT amaRlebs xulignobis zianis gacnobiere-
hyavs axlo megobari, romelsac SeuZlia daxmarebi- bas da mSoblebs, maswavleblebs da moswavleebsa awv-
sTvis mimarTos, masze Tavdasxmis epizodebi male dis informacias prevenciis
mTavrdeba. Tu mSfoTvare, ukandaxeul msxverpls, Taobaze.
kargi megobrebi hyavs, adaptaciis naklebi problema
eqmneba, vidre maT oreulebs, visac cudi megobrebi
hyavs an saerTod ar hyavs isini Goldbaum et al., 2003; fizikurad susti da uaryo-
Hodges et al., 1999). fili bavSvebi, romelTac eSiniaT
Tavdasxmis msxverpli bavSvi ar unda davadana- sakuTari Tavis dacva SesaZloa,
Saulod imaSi, rom marto bralia, Seuracxyofas rom xulignobis samizne gaxdnen. maT
ayaneben. saukeTeso gza maTi wvalebisa da damci- laCrul qcevas ganapirobebs ro-
rebis SeCerebisa aris skolisa da amxanagTa garemos gorc temperamenti, ise aRzrdis
Secvla (sportuli programebis, rekreaciuli cen- stili, rac Tavdamsxmelis
tris da ubnis), prosocialuri atitudebisa da qce- mxridan Seuracxyofis
vis ganviTareba da axalgazrdebis kooperaciuli provocirebas axdens.
qcevis Camoyalibeba. warmatebuli midgoma moicavs Michael Newman/PhotoEdit
• uaryofili bavSvebi
• uaryofili bavSvebi negatiuri socialuri qcevis mTel
speqtrs warmoaCenen. magram iseve, rogorc popularuli bavSvebis SemTxvevaSi, es dawun-
ebuli bavSvebi erTnairebi rodi arian. arsebobs sul cota ori qvetipi:
ukve sabavSvo baRSi Tanatolebi gamoarCeven uaryofil bavSvebs. Zalian male uaryo-
fili bavSvebis aqtivoba klasSi mcirdeba,maT simartovis gancda eZalebaT, akademiuri
moswreba meryeobs da amitom cdiloben skolas Tavi aaridon. (Buhs & Ladd,2001). uaryo-
fili bavSvebi, Cveulebriv, sxva uaryofil bavSvebs umegobrdebian. umetesobas Zalian
cota amxanagi hyavs, zogierTs ki saerTod ar hyavs. gamudmebuli uaryofisa da arame-
gobrulobis kombinacia dakavSirebulia dabal TviTSefasebasTan, Tanatolebis undob-
lobasa da mZime adaptaciur sirTuleebTan (Ladd & Troop-Gordon,2003).
orive, rogorc uaryofil-agresiuli da uaryofil - ukan _ daxeuli bavSvebi, Tana-
tolebis mxridan Tavdasxmis riskis qveS arian. magram,. rogorc rubrika `biologia da
garemo~ gviCvenebs, uaryofil-ukan daxeuli bavSvebi gansakuTrebul samiznes warmoad-
genen TavianTi Seuferebeli, morCili urTierTobis stilis gamo (Sandstrom & Cillis-
sen,2003).
• winaaRmdegobrivi bavSvebi
• TanatolTa Sereuli Sexedulebis Tanaxmad,
winaaRmdegobrivi bavSvebi mimarTaven rogorc pozitiur, ise negatiur qcevas. isini
mtrulad ganwyobilebi da destruqciulebi arian, magram amave dros isini pozitiur,
prosocialur qmedebasac axorcieleben. miuxedavad imisa, rom zogierT Tanatols wi-
naaRmdegobrivi bavSvebi ar moswons, maT iseTi Tvisebebic aqvT, romlebic gariyvisagan
icavs imdenive megobari hyavT, ramdenic popularul bavSvebs da warmatebuli urTier-
Tobebi aqvT (Newcomb,Bukowski,&Pattee,1993). magram TavianTi popularul-asocialuri
oreulebis msgavsad, isini xSirad amcireben Tanatolebs Tavisi rom gaitanon da so-
cialuri upiratesobis SesanarCuneblad avlenen winaswarganzraxul, relatiur agre-
sias (DeRosier & Thomas,2003). winaaRmdegobrivi bavSvebis socialuri statusi droTa
ganmavlobaSi xSirad icvleba maT Sereul qcevaze Tanatolebis reaqciis meSveobiTac.
• uaryofili bavSvebi
• SesaZloa gasakviria, magram rom gvgonia, uaryofil
bavSvebs gansakuTrebuli yuradReba da patronoba sWirdebaT, rogorc wesi, isini adap-
taciis maRali doniT gamoirCevian. miuxedavad imisa, rom naklebad aqvT urTierToba da
klaselebi maT morcxvebad miiCneven, sxva bavSvebze naklebad rodi floben socialur
761
TanatolTa jgufebi
daakvirdiT bavSvebs skolis ezoSi an ubanSi da dainaxavT, rogor ikribebian 3, 12
an metkacian jgufebad. amgvari koleqtivebis organizacia asakTan erTad mniSvnelovnad
icvleba. bavSvobis Sua xnis dasasruls maT Zlieri survili uCndebaT jgufuri mikuT-
vnebulobisken. isini qmnian megobrTa jgufebs _ koleqtivebs, romelsac erTnairi Ri-
rebulebebi, qcevis standarti da liderTa da mimdevarTa socialuri struqtura aqvs.
Tuki, megobroba aviTarebs ndobas, sensitiurobasa da axloblobis grZnobas, megobarTa
jgufi ganaviTarebs TanamSromlobas, liderobas, mimdevrobasa da erTgulebas koleq-
tiuri miznebis mimarT. amgvari gamocdilebis meSveobiT bavSvebi ecnobian socialuri
organizaciebis funqcionirebas.
mo?????????????????????????????????????????????????????????????????????????????
????????????????????????
763
dajgufeba da kompania
umcrosi Tineijeruli asakSi jgufebi ufro mWidrod arian Sekrulebi, vidre bavS-
vobis Sua periodSi. isini Tavmoyrilebi arian klikebis anu dajgufebebis garSemo,
mcire jgufebis garSemo,romlebic 5 an 7 wevrisgan Sedgebian, isini megobrebi arian da
Cveulebriv erTmaneTs hgvanan rogorc ojaxuri warmomavlobiT, ise atitudebiTa da
RirebulebebiT. adreul mozardobaSi dajgufebebis SedgenilobaSi erTi sqesis warmo-
madgenlebi arian. gogonebisTvis dajgufebaSi yofna akademiuri da socialuri kompe-
tenciis maCvenebelia, magram ara biWebisTvis. dajgufebis wevroba ufro mniSvnelovania
gogonebisTvis emociuri siaxlovisa da mxardaWeris TvalsazrisiT (Henrich et al.,2000).
mozardobis Sua periodisaTvis Sereuli jgufebi ufro tipuria.
xSirad ramdenime klika, romelsac erTnairi Rirebulebebi aqvs, qmnis ufro did,
xalvaTad organizebul jgufs, romelsac kompania ewodeba. ufro axlo dajgufebis-
gan gansxvavebiT, kompaniis wevroba dafuZnebulia reputaciasa da stereotipze. es ga-
rantiaa imisa, rom mozardi damkvidrdeba skolis ufro farTo socialur struqtur-
aSi. gamorCeul kompaniaSi tipur saSualo skolaSi Sedian `tvinebi~, romelTac swavla
uyvarT. sportSi aqtiruad CarTuli `saldaTebi~, popularulebi arian romlebic,~~,
agreTve klasis liderebi, romlebic socialurebi da qmediTebi arian, `tusovSCikebi~,
romlebic metad afaseben urTierTobebs, magram naklebad awuxebT skola da saSinao
davalebebi, ~arakonformistebi~, romelTac uyvarT aratradiciuli tansacmeli da
musika;~gzasacdenilebi~,vinc acdens skolas da usiamovnebaSi exveva, da `normal-
urebi~, saSualo studenti, visac umetesobasac Tanatolebis kargi urTierToba aqvs
(Kinney,1999;Stone & Brown,1999).
ra axdens zegavlenas mozardTa klikebsa da kompaniebSi dajgufebaze? rasakvirve-
lia, Tineijerebis interesebi da unar-Cvevebi,Tu maTi kompaniis wevroba gulisxmobs
siZlieresa da TviTdarwmunebulobas (Prinstein & La Greca,2004). amasTan erTad cxadia
ojaxis faqtoric mniSvnelovania. 8000 mecxre-meTormete klaselze Catarebul gamokv-
levaSi, mozardebi, romlebic Tavis mSoblebs axasiaTednen, rogorc avtoritetulebs,
iswrafvodnen `tvinebis~, `saldaTebisa~, da `popularulebis~ jgufis wevrobisken
da maTi Sefasebis sistema hgavda ufrosebis Sefasebis sistemas. damTmobi mSoblebis
Svilebi interpersonalur urTierTobebs ufro afasebdnen da `tusovSCikebisa~ da
`gzasacdenilebis~ kompaniisken miuwevdaT guli. maTi Sefasebis sistema ufrosebisas
ar hgavda (Durbin et al., 1993).
es gamokvlevebi aRniSnavs imas, rom bavSvebis RirebulebaTa sistema aris saxlSi mi
Rebulis gagrZeleba da ganvrcoba. dajgufebas an kompanias, romelsac mozardebi uerT-
debian, SeuZlia Secvalos mozardebis rwmena da qceva.
gamokvlevis Tanaxmad, romelic swavlobda kavSirs kompaniis wevrobisa da janmr-
TelobisTvis sarisko qcevis urTierTkavSirs, magaliTad, `tvinebi~ yvelaze naklebad
riskianebi arian, popularulebi saSualod riskianebi, arakonformistebi da gzasacde-
nilebi riskis yvelaze maRali doniT gamoirCevian –isini xSirad moixmaren narkotikebs
da ewevian usafrTxo seqss da amboben, rom niZlavze da jinaze nebismier raRacas gaa-
keTeben. (LaGreca,Prinstein,&Fetter,2001). magram im Tineijerebze, visac avtoritetuli
mSoblebi hyavs, kompetentur da TavSekavebul TanatolebTan urTierToba pozitiur
zegavlenas axdens. araefeqturi aRmzrdelobiTi stilis mqone mSoblebis Svilebze
uaryofiT zegavlenas axdens asocialur, narkoman TanatolebTan urTierToba (Mounts
& Steinberg,1995). rom SevajamoT,ojaxSi miRebuli gamocdileba gansazRvravs Tu ramde-
nad daemsgavseba mozardi Tanatols droTa ganmavlobaSi.
764
sasiyvarulo urToerToba
miuxedavad imisa, rom seqsualur intersze zegavlenas pubertatis periodSi arse-
buli hormonuli Zvrebi axdens,paemanze siarulis dawyeba mainc kulturuli norme-
biT regulirdeba. azieli axalgazrdebi gvian iwyeben paemanze siaruls da ufro iS-
viaTad hyavT amgvari partniorebi. dasavleTis sazogadoeba ki, piriqiT, paemanze
siaruls iuniorTa skolaSi iwyebs da paemnebis ricxvi matulobs Tineijerul wlebSi
(ix. cxrili 15.3.). am dros romantikuli kavSiri ufro xangrZlivia. 12-14 wlis asakSi is
saSualod 5 Tves grZeldeba, 16 wlis asakSi ki amgvari kavSiri 2 weli mainc grZeldeba
(Carver,Joyner,&Udry, 2003). Tineijerebis paemanTan dakavSirebuli miznebis cvlileba
swored am gardaqmnebis gavleniT xdeba (Furman,2002;Shulman & Kipnis,2001).
mozardebis sasiyvarulo urTierTobebis siaxlove megobrul urTierTobebs Ca
morCeba. mSoblebTan da amxanagebTan pozitiuri urTierTobebi xels uwyobs Tbili sasi-
yvarulo urTierTobebis Camoyalibebas (Connolly,Furman,& Konarski,2000; Hazan & Shaver
1994). me-10 TavSi ganxiluli eTologiuri Teoriis Tanaxmad, adreuli mijaWvulobis
kavSirebi xels uwyobs Sida samuSao modelis Seqmnas an araerT eqspeqtacias siyvarulis
obieqtis mimarT, rac moqmedebs Semdgom axlo urTierTobaze. am ideis Sesabamis gamokv-
levaSi ufrosi klasis moswavleebis Seswavlam aCvena, rom mSoblebTan axlo da sando
urToerToba ganapirobebs mozardebis Tbil da usafrTxo urTierTobebs megobrebTan,
agreTve mWidro kavSirSia normalur sasiyvarulo urTierTobasTan (Furman et al.,2002).
es aRmoCenebi varaudobs, rom mSoblebTan miRebuli gamocdileba zegavlenas axdens
mozardebis urToerTobis xarisxze. Tineijerebs romantikul sasiyvarulo asparezze
gadaaqvT is, rac maT megobrobidan iswavles.
imis gamo, rom adreul mozardobaSi sasiyvarulo urTierTobebi zedapiruli da
stereotipulia, paemanze xSiri siaruli am dros dakavSirebulia narkotikebis moxmare-
basTan, delinkventobasa da cud niSnebTan skolaSi (Brown,Feiring & Furman,1999;Zimmer-
Gembeck,Siebenbruner,& Collins,2001).
es faqtorebi ojaxuri agresiisa da megobrebTan agresiuli urTierTobebis gamoc-
dilebasTan erTad zrdis Zaladobis Sanss sasiyvarulo urTierTobaSi (Arriaga & Fos-
hee,2004). mozardebis daaxloebiT 10-20 procenti fizikurad da seqsualurad Seura-
cxyofilia sasiyvarulo urTierTobisas. gogonebi da biWebi Tanabari raodenobiT
arian msxverplis rolSi, fsiqikuri janmrTeloba ziandeba da Sedegi mZimea. imatebs
SfoTva, depresia, suicidis mcdeloba, iklebs wonis kontroli gogonebSi (Rebineba da
laqsativebis( kuWSi gamxsneli miReba) da matulobs riskiani seqsualuri qceva (Carver,J
oyner,&Udry,2003;Werkele & Avgoustis,2003).
765
sqema 15.3
20
10
biWebi, vinc adre iwyebs paemanze sia-
ruls, ufro popularuli xdeba imave 0
sqesis warmomadgenlebSi, gogonebs ki 12 13 14 15 16 17 18
ufro xSirad aqvT amis gamo konfliq- asaki
ti, radgan sxva gogonebs maTi SurT da
ejibrebian. bevri mizezis gamo jgufur
aqtivobaSi Cabma, iseTSi, rogoricaa cekva da wveulebebi, sanam myari sasiyvarulo urT-
ierToba Camoyalibdeba, saukeTesoa TineijerebisTvis.
homoseqsualuri axalgazrdebi gansakuTrebuli gamowvevis winaSe dganan, rode-
sac TviTon xdebian sasiyvarulo urTierTobebis wamomwyebni da SemdgomSi Riad inar-
Cuneben mas. pirveli sasiyvarulo gamocdileba xanmoklea da naklebad emociuri het-
eroseqsualuri wyvilebisgan gansxvavebuli mizezebis gamo: maT eSiniaT Tanatolebis
gaRizianebisa da gariyvis. gaixseneT 5 TavSi mocemuli informacia, imis Sesaxeb rom,
homoseqsualuri mozardebi xSirad heteroseqsualur urTierTobebSi imalebian maT
mimarT arsebuli mZafri uaryofiTi ganwyobebis gamo. bevri maTgani sirTules awydeba
homoseqsualuri partnioris povnisas, vinaidan is jer ar gamomJRavnebula. xSirad maTi
pirveli kontaqti xdeba seqsualuri umciresobis mxardamWer jgufebSi, sadac Tavisu-
flad xvdebian patniors da msjeloben xalxSi gamoCenis problemebze (Diamond,2003).
Tu sasiyvarulo urToerToba Zalian adreul asakSi ar iwyeba, is TanamSromlobis,
etiketisa da adamianebTan sxvadasxva situaciaSi urToerTobis gakveTili xdeba. Tu
mozardebi mogvainebiT asakSi iwyeben sasiyvarulo urTierTobas, maT uyalibdebaT
sensitiuroba, empaTia, TviT-Sefaseba da pirovnuli maxasiaTeblebi. garda amisa, Tine-
ijerebis mzardi unari urTierTdamokidebulebis da kompromisisa, aumjobesebs sxva
TanatolebTan urTierTobebis xarisxs (Collins,2003;Furman,&Shaffer,2003).
pirveli sasiyvarulo urTierToba gamocdilebaa ufro gviani, momwifebuli ka-
vSirisTvis. skolaSi dawyebuli romanebis naxevarze meti damTavrebamdec ver midis
da isini, romelic mainc grZeldeba, naklebad damakmayofilebelia (Shaver,Furman &
Buhrmester,1985). imis gamo, rom axalgazrdebi pirovnulad
jer Camouyalibeblebi arian, xSirad isini, visac adre erT-
maneTi uyvarda, SemdgomSi TiTqmis araferi aqvT saerTo.
da mainc, Tbil, sasiamovno romantikul urTierTobebs mo-
zardobis dros aqvs xangrZlivi mniSvneloba. germanelebis
mier Catarebul kvlevaSi amgvari urToerTobebi dakav-
Sirebulia sasiamovno urTierTobebTan zrdasrul asakSic
(Seiffge-Krenke,2003).
kvlevidan praqtikisaken
mozardebis mier narkotikebis moxmareba
30
sqema 15.4
20
amerikeli da evropeli meaTeklaselebi, romlebmac
sxvadasxva nivTiereba miiRes. Tambaqos da alkoholis mox- 10
mareba aRnusxulia bolo 30 dRis ganmavlobaSi. marixuanasa
da sxva narkotikuli saSualebis miReba iTvleba cxovrebis 0
nebismier monakveTSi. evropeli mozardebis ufro xSirad Tambaqo alkoholi marixuana sxva
moixmaren Tambaqosa da alkohols, amerikelebi ki _ marixu- arkotikuli
saSualeba
anas da sxva narkotikebs (Adapted from Hibell,2001).
768
niSnulebi
TanatolTa urTierTobebis
ganviTareba
asaki TanatolTa Riaoba TanatolTa jgufebi
iwyeba ZiZgilaoba.
matulobs ZiZgilaoba.
matulobs konformuloba
TanatolTa zewolis
SeniSvna: es periodizacia warmoaCens saerTo asakobriv tendenciebs. garkveul asakSi mimarT da Semdgom mcird-
eba.
arsebobs individualuri gansxvavebebi da TiToeuli maTgani periodizebulia.
fotoebi zemodan saaTis isris mimarTulebiT:
©Richard Hutchings/PhotoEdit; ©Michel Newman/PhotoEdit; ©Tom Prettyman/PhotoEdit;
©Brand X Pictures/Getty Images.
770
televizia
amerikis SeerTebul StatebSi, kanadasa da sxva industriul qveynebSi televiz-
ias didi adgili uWiravs. TiTqmis yvela ojaxSi aris erTi televizori mainc, ojaxebi
umetesobas ki ori an meti televizori aqvs, Crdiloamerikeli bavSvebisa da mozardebis
or mesameds saZinebelSi udgas televizori (Roberts,Foehr & Rideout,2005). televizoris
yurebaSi gatarebuli dro TiTqmis erTnairia yvela ganviTarebul qveyanaSi, amaSi arc
ganviTarebadi qveynebis axalgazrdebi CamorCebian (Comstock & Scharrer,2001;Scharrer &
Comstock,2003).
sakmao mizezia imisTvis, rom SevSfoTdeT im zegavlenis gamo, romelsac televizia
axdens bavSvebsa da axalgazrdebze. patara kanaduri qalaqis macxovreblebis Seswav-
las erTi uCveulo gamokvleva mieZRvna. isini ikvlies ori wliT adre, sanam televizia
eqnebodaT da ori wlis Semdeg. am periodis ganmavlobaSi gasaocari cvlilebebi moxda:
saskolo asakis bavSvebi naklebs kiTxulobdnen, SeumcirdaT SemoqmedebiTi azrovneba,
gaizarda stereotipuli genderuli Sexedulebebi da verbaluriTu fizikuri agresia
TamaSis dros. Semcirda mozardebis monawileoba sazogadoebriv saqmoanobaSi (Wil-
liams,1986).
televizoris yureba
fizikuri aqtiuroba
kompiuteris moxmareba
telefonze saubari
sqema 13.1
dro, romelsac amerikis SeerTebul StatebSi atareben 8-18 wlamde bavSvebi da mozardebi televi-
zorTan da sxva saqmianobaSi. am gamokvlevis Sedegebis mixedviT 2000 amrikeli skolis moswavlisTvis
televizia mTavari saqmianoba aRmoCnda. internetis gavrcelebis miuxedavad televizori ufro met dros
STanTqavs, vidre kompiuteri (Adapte from Roberts,Foehr,&Rideout,2005).
771
magram televizias zianis garda, imave zomiT sargebelis motanac SeuZlia. im SemTx-
vevaSi, Tu satelevizio programebi kargad iqneba Sedgenili da ufrosebi gamoiyeneben
mas bavSvebis yoveldRiuri samyaros gasamdidreblad, aseT SemTxvevaSi televizia Sei-
Zleba gadaiqces Zlevamosil, efeqtur saSualebad kognituri, emociuri da socialuri
ganviTarebisTvis.
bavSvebi acnobiereben, rom televizia simboluria da isini cdiloben gaigon, ras niS-
navs es. rodesac isini msjeloben, satelevizio gamosaxulebebi emTxveva Tu ara realur
samyaros, Tavidan yvela adamian msaxiobs realurad miiCneven, xolo multfilmebis per-
sonaJebs _ ararealurad. 5 wlis bavSvebi ufro ukeTesad iwyeben garkvevas am movle-
naSi. isini amoboben, rom axali ambebi da dokumentaluri filmebi realur movlenebs
asaxavs, xolo mxatvruli programebi ki bavSvebi mxolod satelevizios. mxolod 7 wlis
asakSi srulad euflebian satelevizio fiqciis ararealurobas -imas, rom personaJebi
ar inarCuneben rols realur cxovrebaSi, rom maTi qceva scenariT aris ganpirobebuli
da reklamebi imisTvis iqmneba, rom adamiani raRacaSi daarwmunos, amitom is ar SeiZleba
namdvili iyos (Linn,2005;Wright et al., 1994).
8 wlamde bavSvebs uWirT calkeuli satelevizio scenebis erT azrian ambad dakav-
Sireba, amitom xSirad ver axerxeben motivebisa da Sedegebis gagebas (Collins,1983). per-
sonaJi, romelic sxvebis cemiT, daWriT, mokvliT iRebs yvelafers, rac unda,,SesaZloa
ar iyos cudi biWi patara bavSvisTvis, romelic ver amCnevs, rom bolos personaJs asamar-
Tleben. Sedegad, bavSvma SeiZleba borotmoqmedi da misi qmedeba mosawonad miiCnios.
da bolos, unda iTqvas, rom skolamdeli da dawyebiTi klasebis moswavleebi aras-
rulad igeben satelevizio gadacemis Sinaarss, fragmentulad iTaviseben satelevizio
informacias da ar ZaluZT misi kritikulad Sefaseba. amgvari gaugebroba imas niSnavs,
rom maT SeuZliaT daijeron da gaimeoron is, rasac ekranze xedaven. modiT, davakvir-
deT televiziis zegavlenas bavSvebis socialur ganswavlulobaze.
• agresia
• farTomasStabiani gamokvlevis Tanaxmad, amerikuli satelevizio prog
ramebis 57 procenti dilis 6 saaTidan saRamos 11 saaTamde aCvenebs Zaladur scenebs,
sadac Zaladoba dausjeli rCeba da msxverpli mravaljer xdeba Zaladobis obieqti.
sinamdvileSi, satelevizio gadacemaTa umetesobaSi msxverpli ar iRebs seriozul da-
zianebas da Zalian cotaa programa, romelic gmobs Zaladobas da bavSvebs sTavazobs
problemis mogvarebis sxva gzebs. sabavSvo programebSi Zaladoba saSualo dones 9 pro-
centiT sWarbobs, xolo yvelaze Zaladuri xasiaTi aqvs multfilmebs (Center for Com-
munication and Social Policy,1998). tipur amerikel bavSvs,
dawyebiTi skolis damTavrebisas ukve nanaxi aqvs 8,000
mkvleloba da 100,000 meti sxva saxis Zaladoba (Huston
et al., 1992). kanadis mauwyeblobis kodeqsiT satelevizio
Zaladoba mkacrad akrZalulia, magram Tavisi saeTero
drois orimesameds kanadelebi amerikul satelevizio
arxebs uTmoben (Statistics Canada,2005b).
aTasobiT gamokvleva metyvelebs imaze, rom satele-
vizio Zaladoba zrdis mtruli azrebis, emociebis, ver-
baluri da fizikuri agresiis albaTobas (Anderson et al.,
sqema 13.1
10
8 wlis biWebis mier Zaladuri satelevizio programebis yureba da 30
sqema 15.7
televizoris yureba
mediis saSualebebiT miwodebuli Zaladoba-agresiis
mSoblebTan drois gatareba kavSiri janmrTelobis
mdgomareobasTan. korelacia mediiT mowodebul Za-
megobrebTan drois gatareba ladobasa da agresias Soris iseTive maRalia, rogorc
mowevasa da filtvis kibos Soris. is kidev ufro Zlieria,
fizikuri aqtiuroba vidre korelacia sxva odenobebs Soris, magaliTad, jan-
saR qcevasa da Sedegs Soris (Adapted from B.J. Bushman &
kompiuteris moxmareba
C.A.Anderson,2001, `Media Violence and the American Public,~
American Psychologist,56,p.481.Copyright 2001 by the American
hobiT an sxva saqmianobiT dakavebuloba
Psychological Association. Reprinted by permission of the pub-
0 .10 .20 .30 .40 lisher and the author.)
korelacia
M • omxmarebloba
• sabazro industriam, romlis mizania axalgazrdebs mihyidos sa-
TamaSoebi, TamaSebi, sakvebi, tansacmeli da mravali sxva nivTi zegavlenas axdens imi-
Tic, rom bolo aTwleulis ganmavlobaSi gaasammaga xarjebi satelevizio reklamebis
dafinansebis CaTvliT. amerikeli bavSvebi weliwadSi saSualod 40,000 satelevizio
reklamas uyureben,kanadeli bavSvebi ki_23,000 (Linn,2004).
3 wlis asakisTvis bavSvebi ukve arCeven satelevizio reklamebs Cveulebrivi gadace-
mebisgan, xmauris,swrafad mimdinare moqmedebisa da bgeriTi efeqtebis meSveobiT. magram
imis gamo, rom bavSvebis bevri Sou Sedgeba personaJebis da Tavad produqtisgan(Tojina,
saTamaSo, moZravi figurebi da maTi aqsesuarebi) _ sazRvari reklamebsa da programebs
Soris bundovania da patara bavSvebi maT erTmaneTisgan ver arCeven. skolamdeli asakis
bavSvebi da dawyebiTi skolis moswavleebi iSviaTad xvdebian satelevizio reklamebis
WeSmarit mizans. isini fiqroben, rom reklama Cafiqrebulia mayurebelTa dasaxmare-
blad. 8-9 wlis bavSvebis umetesobas ukve esmis, rom reklamebi imisTvis iqmneba, rom
produqcia gayidon. 11 wlis asakisTvis ki xvdebian, rom reklama Wkvianuri teqnikis meS-
veobiT aRwevs Tavis mizans (Kunkel,2001;Linn,2005).
miuxedavad yvelafrisa bevri mozardi da zrdasruli mayurebelic Tvlis, rom bev-
ri reklama mimzidvelia. gamokvlevis Tanaxmad, bavSvebisTvis didi raodenobiT rekl-
amebis momzadeba da Cveneba iwvevs bevr problemas, ojaxuri stresis, Warbi wonisa da
simsuqmnis,materializmis da narkomaniis CaTvliT. mSoblebis gamokiTxvam uCvena, rom
axalgazrdebisken mimarTuli reklamebi iwveven maT Wirveulobas da wuwuns, rom mSo-
blebma uyidon sasurveli nivTebi,rac iwvevs ojaxur konfliqts. mSoblebis gamokiTx-
vis erovnuli centrSi bevrma mSobelma aRniSna, rom bavSvi ufro didi siamovnebiT midis
sayidlebze, vidre mSoblebTan erTad qalaqgareT saseirnod (Spencer,2001).garda amisa,
rac ufro meti reklama eZRvneba sigaretisa da alkoholis moxmarebas,miT ufro bevri
mozardi iwyebs mowevas da dalevas, miT umetes, rom bevri reklama axalgazrda person-
aJebis, cocxali musikis da wveulebis scenebis gamo gansakuTrebiT mimzidvelia (Smith
& Atkins,2003).
775
codnis gamoyeneba
televiziisa da kompiuteris gamoyenebis regulireba
SeamcireT tele- SeimuSaveT naTeli wesi, romelic gansazRvravs ra programebis yureba SeuZliaT
vizoris da kom- bavSvebs da mozardebs televiziiT da kompiuteriT. nu gamoiyenebT televizors
piuteris mox- da kompiuters ZiZis rolSi; nu moaTavsebT televizors da kompiuters bavSvis
mareba saZinebelSi. es gazrdis yurebis sixSires da gaarTulebs bavSvebis monitorings.
daukavSireT nanaxis satelevizio programebis konstruqciuli yureba bavSvebs stimuls aZlevs, rom
Sinaarsi yovel- ufro aqtiurad CaerToნ garemoSi. magaliTad, programam cxovelebze SeiZleba
dRiur cxovrebas moandomos zooparkSi wasvla, biblioTekidan cxovelebis Sesaxeb wignebis gamotana,
an Sinaური cxovelebis axleburad danaxva da movla.
moaxdineT kargi nNu uyurebT Zaladobis amsaxvel gadacemebs – mSoblis magaliTi gadamdebia.
satelevizio da
kompiuteruli qce-
vis modelireba
auxseniT bavSvebs aswavleT Sesabamisi onlain qceva da auxseniT internetiT urTierTobis safrTxe, maT
internetis Soris Seuracxyofa, Seviwroeba. iyaviT frTxilad: bavSvTan erTad SeamowmeT misi pi-
usafrTxoebis radi informacia da gaicaniT is adamianebi, romelic Svilma internetiT gaicno.
wesebi
gamoiyeneT, bavSvis Tbili, yuradRebiani da samarTliani moTxovnebis mqone mSoblebis Svilebi irCeven
aRzrdis Tbili ra- saganmanaTleblo da prosocialur programebs da ar iyeneben televizors da kompiut-
cionaluri midgoma. ers rogorc realobisgan TavSesafars.
777
kompiuterebi
kompiuterebi dRevandeli bavSvebisa da mozardebis cxovrebis ganuyofeli nawilia,
romelic sTavazobs swavlisa da garTobis uamrav saSualebas. yvela amerikulma skolam
CarTo kompiuteri da interneti Tavis programaSi. es yvela ganviTarebuli qveynebis
tendenciaa (Statistics Canada,2002a,U.S. Census Bureau,2004b). Crdiloamerikeli bavSvisa
da mozardis daaxlovebiT 85 procenti cxovrobs saxlSi, sadac erTi an meti kompiu-
teria da maT or-mesamedi internetSia CarTuli .(Robets Foehr,&Rideout,2005;Statistics
Canada,2004c). dRes aramarto maRali socialur-ekonomikuri statusis mqone ojaxebs
aqvs kompiuterebi, aramed dabali ses-smqone ojaxebis 70 procents.
8-dan 18 wlamde 2000 amerikeli bavSvis kvlevam aCvena, rom imaTi raodenoba, vinc
gamokiTxvis wina dRes moixmares kompiuteri asakTan erTad matulobda. 8_10 wlis bavS-
vebSi Seadgenda 42, xolo 15-dan 18 wlamde bavSvebSi ki 61 procents. maRali socialur-
ekonomikuri statusis mqone bavSvebi ufro met procents Seadgendnen. kompiuters go-
gonebi da biWebi erTnairad moixmaren, Tumca biWebi ufor met dros uTmoben TamaSebs,
gogonebi ki iyeneben kompiuteris socialur da sainformacio SesaZleblobas: gzav-
nian swraf Setyobinebebs, eleqtronul fostas iyeneben da stumroben veb-gverdebs
(Roberts,Foehr,& Rideout,2005).
saSualod, Crdiloamerikeli saskolo asakis bavSvebi kompiuters gasarTobad
dReSi erTi saaTis ganmavlobaSi iyeneben da naxevar saaTs _ saSinao davalebis Sesas-
ruleblad. naxevarze meti gamokiTxuli bavSvi aRmoCnda erT an met media aqtovobaSi
CarTuli.magaliTad, isini erTdroulad asruleben kompiuterul operaciebs, uyure-
ben televizors da usmenen musikas (Roberts,Foehr,& Rideout,2005;Media Awareness Network
2001). mediis mravalplaniani gamoyeneba aZlierebs mediisadmi damokidebulebasac, Tum-
ca misi zegavlena swavlasa da qcevaze jer dadgenili ar aris.
mSoblebis umetesoba ambobs, rom kompiuters iZens bavSvis ganaTlebisTvis. bavSvebis
daaxlovebiT erT mesameds kompiuteri saZinebelSi udgas. amave dros mSoblebi wuxian-
internetisa da Zaladuri TamaSebis zegavlenaze. amerikis SeerTebuli Statebis bavS-
vebis 30 procentma da kanadelTa 40 procentma Tqva, rom maT mSoblebs aqvT SemuSave-
buli kompiuteris moxmarebsi wesi da ician romel saitebs stumroben maTi Svilebi
(Roberts,Foehr,& Rideout,2005;Media Awareness Network 2001). modiT, axla vnaxoT, ra zegav-
lenas axdens kompiuteri akademiur da socialur ganviTarebaze.
• kompiuteruli TamaSebi
• kompiuteruli TamaSebis umravlesoba xazs us-
vams siswrafes da qmedebas Zaladur siuJetebSi, romelSic bavSvebi esvrian da ipyro
ben mters. bavSvebi agreTve TamaSoben ufro rTul, saganmanaTleblo da kvleviT
TamaSebs,romelTa Tema ZiriTadad Zaladoba da agresiaa da sportul TamaSebs, ro-
goricaa fexburTi da sokeri. maT Zalian uyvarT simulaciuri TamaSebi rac virtualur
realiebSi Sesvlas da rolur gaTamaSebas gulisxmobs.
siCqarisa da qmedebisken mimarTuli kompiuteruli TamaSebi aviTarebs yuradRebas da
sivcrcobriv unar-Cvevebs biWebSica da gogonebSic (Okagaki & Frensch,1996;Subrahmanyam
& Greenfield,1996). Tumca bevri kompiuteruli TamaSi ar moswons gogonebs Zaladuri
da mamakacuri sportis siWarbis gamo. sul ufro da ufro meti kvleviT fiqsirdeba,
rom Zaladuri kompiuteruli TamaSebi, iseve, rogorc satelevizio Zaladoba, zrdis
mtrulobas da agresias (Anderson et al., 2003). garda amisa, video TamaSebi savsea eTni-
kuri da genderuli stereotipebiT (Dietz,1998). gacilebiT naklebia cnobili bavSvebis
kompiuterul virtualur realiebTan urTierTobis Taobaze. mkvlevarebi varaudoben,
779
• interneti da komunikacia
• komunikaciisTvis kompiuteris gamoyeneba popula
robiT sargeblobs mozardebSi. Tineijerebs urCevniaT onlainiT urTierToba myisieri
gzavnilebi _ es TiTqosda ufro amyarebs megobrobas. axalgazrdebis specializebuli
Jargoni anu ` kiber slengi~, aadvilebs urTierTobas da icavs mis piradul xasiaTs, ami-
tom is popularuli kulturis nawili gaxda. magaliTad, `gg~ ( gotta go) – unda wavide,
`mwah’(kiss) –gkocni.`lol~ (laugh out loud) –xmamaRla dagcini –`brb: (be right back) – exlave
dabrundi). `yt~ (you there?) – aq xar?.`pos~ –(parents over shoulder) – mSobeli madgas Tavze.
erTi gamokvlevis Tanaxmad, myisieri gzavnilebis zrdasTad erTad moimata axalgaz-
rdebis siaxlovis gancdam erTmaneTis mimarT (Hu et al., 2004).
megobrebTan urToerTobis garda, mozardebi Zalian xSirad axal adamianebsac ic-
noben. es aris maTi avtonomiisTvis brZolis da pirovnebad Camoyalibebis Semadgeneli
nawili, maT moswonT kibersivrceSi urTierToba imitom, rom mas uamravi alternative
aqvs, skolis, ojaxisa da sazogadoebis garda. miuxedavad imisa, rom msgavsi onlain
kavSirebi uzrunvelyofs Tineijerebs mxardaWeriT, es saxifaTocaa, Tu ar iqneba
usafrTxoebis zomebi daculi, rogorc uamravi gamokvleva metyvelebs. SeerTebuli
StatebSi 10-17 wlis kompiuteris momxmareblebis, aCvenam, rom axalgazrdebis 14 pro-
cents aqvs onlain axlo megobroba da sasiyvarulo
urTierToba. adaptaciis maRali donis mqone mo-
zardebic amyareben msgavs kavSirebs, magram umete- 35
hyavs axlo onlain megobrebi
sqema 15.8 10
skola
saganmanaTleblo folosofia
yovel maswavlebels Semoaqvs Tavisi saganmanaTleblo fiolosofia, romelic mniS-
vnelovania bavSvis ganviTarebisTvis. yvelaze didi yuradReba miipyro orma midgomam.
782
isini gansxvavdebian imiTi, ras aswavlian bavSvebs, rogor aswavlian da rogor fasdeba
bavSvebis progresi.
socialuri sakiTxebi
klasgareTa aqtivoba da
axalgazrdebis pozitiuri ganviTareba
saskolo tranziciebi
swavlebis damatebiTi aspeqti, skolis erTi donidan meoreze gadayvanis dro, klasSi
raodenobasa swavlebis filosofiasTan erTad zegavlenas axdens moswavleTa miRwevebsa
da fiqologiur adaptaciaze. skolaSi Sesvla mniSvnelovani periodia. bavSvi unda moer-
gos axal garemos,ufrosebs, yovedRiur cxrils, megobrebsa da akademiur moTxovnebs.
kvlevidan praqtikisaken
saskolo mzaoba da saswavlo wliT CamorCena
sanam suzana da viki skolamdeli ga- uayofiTi tendencia ar SeimCneoda skolaSi drou-
naTlebis jgufidan TavianTi vaJebis lad misul moswavleebSi(Pagani et al., 2001).
gamosvlas elodebodnen, isaubres sabavSvo baR- amgvari CamorCenis alternativad zogierTi
Si fredis miyvanaze:~ fredi 5 wlis Sesruldeba skola CamorCenil bavSvebs sTavazobs garadamaval
agvistoSi,~Tqva suzanam,~ _ is erTi TviT ufro klass sabavSvo baRsa da pirvel klass Soris. gar-
didia, vidre unda iyos.~ damavali klasebi homogenur dajgufebas. maswavle-
`magram is klasSi yvelaze patara iqneba.~-upa- blebs naklebi molodini aqvT da naklebad aqtiu-
suxa vikim _ jobia Seamowmo risi gakeTeba moux- rad aswavlian maT, vidre sxva bavSvebs.
debaT bavSvebs sabavSvo baRSi.maswavlebels hkiTxe yoveli aseTi arCevani dafuZnebulia Sexed-
ras fiqrobs amaze?~ ulebaze, rom saskolo mzaoba bilogiuri momwife-
`ho, man Tqva, rom fredi cota pataraa.~ buloba. gansxvavebuli Tvalsazrisisaa vigotskis
1980 wlidan mSoblebs cota gvian SehyavdaT bavS- socio-kulturuli Teoria, rom bavSvebi iReben
vebi sabavSvo baRSi imis gamo, rom gaizarda moTxov- codnas, unar-Cvevebs da gamoimuSaveben atitudebs
na sabavSvo baRis bavSvebis akademiuri miRwevebis saskolo warmatebisTvis mSoblebisa da maswavle-
mimarT. radgan gogonebi ufro ganviTarebulebi blebis daxmarebiT. amerikis SeerTebuli Statebis
arian, vaJis mSoblebi cdilobdnen daeyovnebinaT patara bavSvebis ganaTlebis erovnuli asociacia
Svilis sabavSvo baRSi Seyvana. aseT dayovneba sarge- Tvlis, rom yvela bavSvi dorze unda Sevides skola-
bloba? miuxedavad imisa, rom zogierTi maswavle- Si da is gamocdileba miiRos, romelic aviTarebs
beli amis momxrea, mecnierebi amaSi ver xedaven ve- maT individualur progress.
raviTar sargebels. umcrosi bavSvebi zustad iseve gamokvlevebis Tanaxmad skolisTvis mzaobas ki
swavloben, rogorc odnav ufrosi maTi klaselebi. ar unda velodoT, aramed misi kultivireba unda
(Cameron & Wilson,1990;Graue & Diperna,2000). patara movaxdinoT.
pirvelklaselebi mSvenier akademiur warmatebas
aRweven skolaSi droze SesvliT; isini jobnian
erTi klasiT ukan myof imave asakis bavSvebs (Stipek
& Byler,2001). sabavSvo baRSi gvian Seyvana verc emo-
ciur da socialur problemas agvarebs. piriqiT,
is moswavleebi, vinc ufrosia Tavis jgufelebze
ufro problematuri qceviT gamoirCeva, vidre is
moswavleebi, vinc erTi wliT adre Sevida skolaSi.
(Stipek,2002).
bavSvi meore welsac sabavSvo baRSi davtovoT
Tu pirvel klasSi SeviyvanoT, namdvili dilema
gaxda. mkvlevarebma mxolod negatiuri Sedegebi
aRniSnes, rogoricaa dabali motivacia, dabali
TviTSefaseba, cudi urTierTobebi megobrebTan
da negatiuri atitudi skolis mimarT (carlton &
Winsler,1999). kanadelebis mier Catarebuli gamokv-
levebis Tanaxmad, sabavSvo baRsa da meore klass skolis dawyebis pirvel dRes mama fiqrobs, ramdenad
Soris Seferxebuli bavSvebs, maTi akademiuri da mzadaa misi Svili swavlisTvis. erTi wliT mocdas Tval-
socialuri daxasiaTebis miuxedavad, uaresi akade- saCino upiratesoba akademiuri da socialuri miRwevisT-
miuri miRwevebi,SfoTva ( biWebSi) da destruqciuli vis ar moaqvs. Arile Skelley/Corbis
qceva hqondaT dawyebiT klasebSi swavlisas. msgavsi
rgi
oba
sqema 13.1
3.00
sqema 15.10
2.75
2.50
6-3-3 sistemis mqone skolis me-6 me-10 klaselebis TviTSefaseba 5 6 7 8 9 10 11
300-ze meti bavSvis longitudinuri gamokvlevis Tanaxmad biWebis
klasi
TviTSefaseba saskolo tranziciis mere igive darCa, gogonebisa ki
mkveTrad daeca tranziciis Semdgomi pirveli wlis ganmavlobaSi. * niSnavs pirvel wels
Adaote from Simmons & Blyth,1987). saskolo tranziciis mere.
788
0.6
sqema 15.11
jgufis gamocdileba
bevri skola bavSvebs unaris mixedviT ajgufebs da erT klasSi uyris Tavs. es ZiriTa-
dad imitom xdeba, rom maswavlebeli ar waaydes bevr sxvadasxvanair akademiur prob-
lemas.
• damamTavrebeli klasi
• damamTavrebel klasSi Znelia homogenur jgufs aarido
Tavi, radgan ganaTlebis garkveuli aspeqtebi unda gaerTiandes axalgazrdebis sagan-
manaTleblo da proforientaciis gegemebis gaTvaliswinebiT.SeerTebul Statebsa da
kanadaSi saSualo skolis moswavleebs konsultacias uweven kolejis mosamzadebel da
proforientaciisa da zogadi ganaTlebis kursebze. samwuxarod, es sistema imeorebs ad-
reuli wlebis saganmanaTleblo uTanasworobas.
dabali ses-is mqone bavSvebs ar uSveben kolejis kurse-
bze., me-8-dan me-12 klasis amerikel moswavleebze Catare-
buli longitudinuri gamokvlevis Tanaxmad, kolejis
kursebze daswreba aumjobesebs akademiur progress, ma-
Sin proforientaciisa da zogadi ganaTlebis kursebi ki
auaresebs mas (hallinan & Kubitschek,1999). im saSualo sko-
lebSi, romelTac ara aqvT maRali donis kursebi, dabali
ses-is mqone bavSvebi yvela saganSi ufro dabali donis
kurss gadian. amas Sedegad mosdevs de facto (araoficial-
uri) daxarisxeba, romelic ajgufebs klasis bavSvebs maTi ses-isa da eTnikuri warmo-
mavlobis safuZvelze (Lucas & Behrends,2002).mas Semdeg, rac moswavle dabali donis na-
kadSi Cairicxeba, misi ufro maRal doneze gadasvla Znelia. aq gadawyvetilebas iReben
moswavlis niSnebidan gamomdinare, magram Savkanian studentebTan intervius Sedegad
gairkva, rom maT araobieqturad miaCndaT Sefasebis Sedegebi. pasuxismgeblobiT gadat-
avirTul maswavleblebsa da konsultantebs samwuxarod ar hyofniT dro individual-
uri SemTxvevebis gansaxilvelad (Ogbu,2003). rodesac niWieri moswavle dabali donis
nakadSi xvdeba, misi Tanaklaselebis donemde eSveba. ufro metic, pedagogebi, romlebic
amgvar klasebSi aswavlian, urTieToba aRar aqvT mSoblebTan da ar eZeben akademiuri
miRwevebis gaumjobesebis gzebs. erovnuli umciresobebis warmomadgenel bevr mSobels
ar SeuZlia gaigos sxvadasxva donis nakadebad dayofis sistema da amgvarad ver ereva am
saqmeSi (Dornbusch & Glasgow,1997).
industriul qveynebSi damamTavrebeli klasis moswavleebi dayofili arian e.w. aka-
demiur da proforientaciis nakadebad. CineTSi, iaponiasa da dasavleT evropis qvey-
nebSi moswavleebi abareben erovnul gamocdebs nakadis gansazRvris mizniT, Sedegi
ZiriTadad asaxavs axalgazrdis potenciur SesaZleblobas. CrdiloeT amerikaSi sagan-
manaTleblo gadawyvetileba ufro spontanuria. im moswavleebs, romlebic ver xvdebian
kolejisTvis mosamzadebel nakadSi an cudad swavlobda damamTavrebel klasebSi mainc
eZlevaT kolejSi swavlis gagrZelebis SesaZlebloba. aseTi Ria sistema ar aRmoCnda
sasargeblo axalgazrdobisTvis, radgan sxva dasavlur qveynebTan SedarebiT aSS-sa da
kanadaSi gacilebiT maRalia im mozardebis ricxvi, romlebic Tvlian rom maT ver SeZles
sagnebis daufleba da amisaTvis gairicxnen skolidan. aseTi moswavleebis raodenoba
aris 11 % -s (Statistics Canada,2004e;U>S>Department of Education,2004b).
••
va
ramdenad efeqturia nakadebad daxarisxeba da sruli inkluzia anu CarT-
amgvari moswavleebis Cveulebriv klasebSi Caricxva uzrunvelyofs maT mier Ses-
792
•
•
mSoblebisa da maswavleblebis urTierTobebis gaRvivebiT;
mSoblebisTvis imis CvenebiT, ranairad unda daexmaron bavSvs saxlSi;
•
•
eTnikur umciresobaTa kulturebsa da skolis kulturas Soris xidis gadebiT;
mSoblis rolis xazgasmiT; da moswavleebis waxalisebiT, raTaA gaecnon TavianTi
mSoblis gamocdilebas;
sqema 15.12
aziuri gamocdileba kidev erTxel adasturebs imas, rom ojaxma, skolam da sazoga-
doebam erTad unda imuSavo ganaTlebis donis asamaRleblad. bolo aTwleulis ganmav-
lobaSi kanadis saerTaSoriso saganmanaTleblo reitingi sagrZnoblad gaumjobesda da
saSualodan msoflioSi erT-erTi saukeTeso gaxda. Tumca arsebobs erTgvari araTan-
mimdevlrobac: kanadis atlantikuri provinciebi (Nova Scotia,Newfoundland,Prince Ed-
ward Island,and New Brunswick) da mimdebare teritoriebi saSualo kanaduri zRvris
qvemod imyofebian. Tumca kanadis atlantikuri provinciebs mainc ukeTesi Sedegi aqvs,
vidre aSS-s (Learning Partnership,2003). dResdReobiT aSS ufro met dabegril fuls debs
dawyebiT da saSualo ganaTlebaSi, aZlierebs maswavleblebis momzadebas. garda amisa,
skolebis umetesoba zrdis mSobelTa CarTulobas saskolo procesebSi. am Zalisxmevis
Sedegebi kargad Cans saganmanaTleblo programebis bolodroindel erovnul Sefase-
bebSi (U.S.Department of Eduacation,2003a). ocwliani vardnis Semdeg, aSS-Si akademiuri
moswreba amaRlda, Tumca arcise SesamCnevad, rom aSS saerTaSoriso standartiT gamor-
Ceuli gamxdariyo.
warmatebisTvis unda gaviTvaliswinoT moswavlis cxovrebis done da momavali mizne-
bi. rogorc Semdeg davinaxavT, akademiuri swavlebis gaumjobesebis garda, gansakuTreb-
uli yuradReba unda daeTmos proforientaciul ganaTlebas, raTaA davexmaroT im ax-
algazrdebs, vinc kolejSi ar apirebs swavlis gagrZelebas, raTa moemzadon nayofieri
saqmianobisTvis.
Sejameba
MICHAEL NEWMAN/
di kategoriebi, fizikuri garegnobisa da
socialuri qcevis urTierTkavSiri me-
gobrobasTan da gariyuli bavSvebis dax- PHOTOEDIT
marebis gzebi.
M mkvlevarebi Cveulebriv afaseben
TanatolTa mimReblobas sociometriuli
teqnikis gamoyenebiT. sociometriuli
teqniki zomavs socialur preferenciebs. intervenciebi, romelTac mivyavarT
Mmeore midgomaa, TanatolTa reputaciis Tanatolebis mxridan ugulebelyofili
Sefaseba. es aris bavSvebis azri imaze, ro bavSvebis mimReblobamde, moicavs wvrT-
meli Tanaklaselia yvelaze popularuli. nas socialuri unarebis dasaufleblad,
sociometruli teqnikis safuZvelze ga intensiur akademiur momzadebasa da tre
moiyofa TanatolTa mimReblobis oTxi ningebs momavlisadmi damokidebulebasa
tipi: da socialuri problemebis mogvarebaSi.
rodesac vaswavliT gariyul bavSvs, mi-
1.popularuli bavSvebi –anu isini vinc aweros TanatolebTan arsebuli sirTule
TanatolTaA umravlesobas moswons. Sinagan, cvalebad mizezebs, es xdeba maT-
2. Ggariyuli bavSvebi – isini, vinc aqtiu- Tvis TanatolebTan urTierTobebis ga-
rad ar moswonT. mosworebis motivi. magram, radganac so-
w3. inaaRmdegobrivi bavSvebi – isini, cialurad arakompetenturi qceva xSirad
vinc Tanatolebis nawils moswons da mSobeli-bavSvis aradamakmayofilebeli
nawils ara. interaqciidan momdinareobs, interven-
cia, romelic fokusirebulia mxolod
ugulebelyofili bavSvebi – isini, visac ugulebelyofil anu gariyul bavSvze, ar
iSviaTad irCeven, rogorc pozitiuri, aris sakmarisi.
ise negatiuri TvalsazrisiT. TanatolTa
800
megobarTa jgufebi
TanatolTaA konformuloba ufro
aRwereT Sua bavSvobisa da mozardobis Zlieria mozardobaSi, vidre ufro patara
periodis megobarTa jgufebi da maTi an ufros asakSi da umcrosi Tineijerebi
zegavlena bavSvis ganviTarebaze. gansakuTrebiT advilad xvdebian gavle-
Sua bavSvobis dasasrulisaTvis nis qveS. TanatolTaA zegavlenis udidesi
formirdeba erTnairi faseulobebisa da wili fokusirdeba xanmokle yoveldRiur
qcevis standartebis mqone TanatolTaA sakiTxebze (rogoricaa tansacmeli da
jgufebi, warmoiSoba liderTa social- musikaluri gemovneba) da winaaRmdego-
uri struqturebi da Cndebian maTi mim- baSi ar modis ufrosebis mniSvnelovan
devrebi. isini iqmneba, rogorc sqesis, ise faseulobebTan. Aavtoritetuli aRzrdis
eTnikurobisa da popularobis msgavsebi- stili exmareba TanatolTaA zegavlenisa-
sa da siaxlovis safuZvelze. gan ganTavisuflebas.
DENNIS MACDON-
ALD/PHOTOEDIT
lemebis gadaWris unaris Camoyalibebasa
da SemoqmedebiTobas. rac ufro ematebaT
bavSvebs asaki, ufro xSirad iyeneben kom-
piuters da veb gverds saSinao davale-
bebes Sesasruleblad. sqesobrivi da ses
gansxvavebebi Tavis kvals aCnevs. biWebi M maswavleblis saganmanaTleblo fi-
da maRali ses-is mqone bavSvebi ufro kar- losofia mniSvnelovan rols asrulebs
gad floben kompiuters. bavSvebis saswavlo gamocdilebis SeZe-
naSi. tradiciuli klasebis moswavleebi
TORONTO STAR 2004
glosariumi
blobebis wyeba, rodesac pirispir ve- raobis unari, bavSvis mier dasaxuli
jaxebiT mraval problemas. asocirebu- mizani da garemos xelSemwyobi zegav-
lia SemoqmedebiTobasTan. gansxvavdeba lena unaris ganviTarebisTvis.
konvergentuli azrovnebisagan.
divorce mediation – ganqorwinebis me- E
diacia –ganqorwinebul wyvilebis da
easy child – advili bavSvi – bavSvi, romlis
gamocdili specialistis Sexvedrebis
temperamenti xasiaTdeba regularuli
seria, romelic miznad isaxavs ojaxuri
reJimis CamoyalibebiT CvilobaSi, zoga-
konfliqtis Semcirebas, iseT sakiTxe-
di xalisianobiT da advili adaptaciiT
bze, rogoricaa: oficialuri brZola
axal gamocdilebasTan. gansxvavdeba
qonebis gayofasa da bavSvis meurv
rTuli bavSvisagan da neli agznebis
eobaze.
bavSvisagan.
dominance hierarchy – batonobis ierarqia
ecological systems theory – ekologiuri sis-
– gundis wevrebis stabiluri Semadgen-
temebis Teoria – bronfrenbreneriseu-
loba, romelic winaswarmetyvelebs, vin
li midgoma, romelic bavSvs ganixilavs
gaimarjvebs, Tuki konfliqti war-
rogorc ganviTarebads im urTierTo-
moiqmneba.
bebis kompleqsuri sistemis farglebSi,
dominant cerebral hemisphere – dominan-
razec zegavlenas axdens garemomcveli
turi cerebruli hemisfero – Tavis
garemos mravljeradi done, ojaxisa da
tvinis hemisfero, romelic pasuxismge-
skolis imwuTieri garemocva, kul-
belia dauflebul motorul qmedebaze,
turuli faseulobebi da programebi.
akontrolebs sxva mniSvnelovan unar-
educational self–fulfilling prophecies – sagan-
Cvevebsac. wamyvani marjvena xelis mqone
manaTleblo TviTganxorcielebadi
individebisaTvis ena, rogorc wesi,
winaswarWvreta – azri, idea, rom bavS-
dakavSirebulia marcxena hemisferos
vebs SeuZliaT maswavleblis dadebiTi
mier xelis kontrolTan. caciebisaTvis
an uaryofiTi Sexeduleba maT Sesaxeb
ki, motoruli da enobrivi unari xSirad
miiRon da daiwyon am SexedulebebTan
hemisferoebs Soris nawildeba.
harmoniuli Tanaarseboba.
dominant-recessive inheritance – dominantur-
effective strategy use – strategiis efeqturi
recesiuli memkvidreoba – memkvidreo-
gamoyeneba – Tanamimdevruli strate-
bis modeli, rodesac heterozigul
giisa azrobrivi gamoyeneba, rac qcevis
pirobebSi aSkaraa mxolod erTi alelis
gamosworebas ganapirobebs. gansxvavde-
zegavlena.
ba produqciisagan, kontrolisa da
dual representation – ormagi reprezentacia
utiliza-ciis deficitisgan.
– simboluri sagnis ormxrivi ganxilva,
effortful control – ZalisxmeviT kontroli –
rogorc calke sagnis Tvisebebisa, aseve
temperamentis TviTmaregulirebeli
calke, rogorc simbolosi.
ganzomileba, romelic Seicavs dominan-
dynamic assessment – dinamikuri Sefaseba
turi reaqciis nebayoflobiT daTrgun-
– vigotskiseuli uaxloesi ganviTa-
vas, raTa daigegmos da ganxorcieldes
rebis zonis msgavsi midgoma, rodesac
ufro adapturi reaqcia. ZalisxmeviT
ufrosi waradgens mizandasaxul swav-
kontrolis variaciebi aSkarad Cans ima-
lebas iseT situaciaSi, romelSic unda
Si, ramdenad efeqturad SeuZlia bavSvs
gairkves, ras miaRwevs bavSvi social-
moaxdinos yuradRebis fokusireba
uri xelSewyobis meSveobiT.
an gadatana, impulsebis daTrgunva
dynamic systems perspective – dinamikuri
da problemis mogvarebaSi CarTva
sistemis perspeqtiva – Sexeduleba, ro-
uaryofiTi emociis samarTavad.
melic bavSvis gonebas, sxeuls, fizikur
egocentrism – egocentrizmi – usl – egoiz-
da socialur samyaros ganixilavs, din-
mis ukiduresi forma, damokidebuleba
amikur integrirebul sistemad. cvli-
sakuTari Tavisadmi, rogorc samyaros
lebas sistemis nebismier nawilSi bavSvi
centrisadmi; sruli koncentrireba sa-
mihyavs iqamde, rom Seafasos Tavisi
kuTar `meze~ sxvaTa simboluri Sexed-
qceva ise, rom sistemis komponentebma
ulebebi, sakuTarisagan gansxvavebis
erTad imuSaon ufro kompleqsuri da
uunaroba.
efeqturi gziT.
elaboration – gadamuSaveba – mexsierebis
dynamic systems theory of motor development
strategia, romelic gulisxmobs
– motoruli ganviTarebis dinamikuri
kavSiris Seqmnas an azris gaziarebas
sistemis Teoria – Teoria, romelic
sxvadasxva kategoriis ori an meti in-
axal motorul unarebs ganixilavs,
formaciis Sesaxeb.
adre dauflebuli unarebis reorga-
embryo – embrioni – prenataluri orga-
nizaciad, rac garemos ufro efeqtiani
nizmi Casaxvidan 2–8 kviris Semdeg,
kvlevisa da kontrolis SesaZleblobas
romlis ganmavlobaSic safuZveli
iZleva. yoveli axali unari central-
eyreba sxeulis struqturasa da Sinagan
uri nervuli sistemis ganviTarebis
organoebs.
produqtia, magaliTad sxeulis moZ-
811
X
X-linked inheritance – X - dakavSirebuli
memkvidreoba – memkvidreobis paterni,
romelSic recesiuli geni moaqvs X
qromosomas. gamsakuTrebiT moqmedebs
mamrobiT sqesze.
Z
zone of proximal development – proqsim-
aluri ganviTarebis zona – vigotskis
Teoriis mixedviT, metismetad rTuli
amocanebiA imisaTvis, rom bavSvma
martom gaarTvas Tavi, magram Se-
Zlos ufrosTan an ufro gamocdil da
daostatebul megobarTan erTad.
zygote – zigota – spermisa da kverxujredis
gaerTianeba Casaxvis dros.