Vērtēšana

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
(likumi.lv)
Ministru kabineta noteikumi Nr. 477
Rīgā 2023. gada 22. augustā (prot. Nr. 41 24. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra
noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu
paraugiem"
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11. un 11.1 punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 197. nr.; 2021, 21.
nr.; 2022, 96., 175., 190. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 16.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.1. sistēmiskuma princips - mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu,
noteiktā secībā veidotu darbību kopums:
16.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta kursa satura
specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu
kopumu;
16.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem
sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību
gada ietvaros;
16.1.3. izsakot mācību priekšmeta kursa summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos
summatīvos vērtējumus kursa ietvaros;
16.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja
objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada
noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
16.1.5. ja pedagogam nav iespējams objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu
gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);";
1.2. izteikt 16.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.5. objektivitātes princips - mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret
konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna
sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:
16.5.1. izglītības iestāde papildu mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi;
16.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja
tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;";
1.3. izteikt 16.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību
priekšmetu kursos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetu kursus un valsts pārbaudījumus, no kuriem
skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";
1.4. izteikt 17.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un
pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno:
17.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un
uzlabotu mācīšanu;
17.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;";
1.5. izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
 "17.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo
atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Diagnosticējošo vērtēšanu:
17.2.1. īsteno pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
17.2.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai pilnveidotu vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, veicinātu
mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;
17.2.3. var īstenot izglītības iestāde, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības, un pašvaldības izglītības pārvalde, lai
sniegtu atbalstu izglītības iestādei mācību procesa nodrošināšanā;";
1.6. izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.3. monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības
rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Monitoringa vērtēšanu:
17.3.1. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai pilnveidotu vispārējās vidējās izglītības mācību saturu un veicinātu
mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība Valsts izglītības satura centra
īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;
17.3.2. īsteno izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un
veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;
17.3.3. var īstenot izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir
sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi;";
1.7. izteikt 17.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.4. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, kursa, izglītības pakāpes)
noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu:
17.4.1. īsteno pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu mācīšanās posma
noslēgumā;
17.4.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu
izglītības pakāpes noslēgumā;
17.4.3. var īstenot izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir
sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi.";
1.8. izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 17.4.1. un 17.4.3. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka 10 ballu skalā
(10. pielikums).";
1.9. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasnieguma vērtējumu izsaka procentos no maksimāli
iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Valsts izglītības satura centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi
tiek vērtēti centralizēti.";
1.10. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajiem vērtēšanas
pamatprincipiem un šo noteikumu 17. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem.";
1.11. papildināt ar 25.3 punktu šādā redakcijā:
"25.3 Atcelt Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumus Nr. 549 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3.
septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās
izglītības programmu paraugiem"" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 175. nr.).";
1.12. izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);
1.13. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);
1.14. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
2. Šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 1.9., 1.10., 1.12., 1.13. un 1.14. apakšpunkts stājas spēkā 2024.
gada 1. septembrī.
 21. Valsts noteiktie pārbaudes darbi vispārējās vidējās izglītības posmā ir šādi:
21.1. valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
21.2. valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves
līmenī;
21.3. valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
21.4. valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā
vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
21.5. ne mazāk kā divi valsts pārbaudes darbi padziļinātājos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā
skaitā arī šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētie pārbaudes darbi.
(MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 604 redakcijā; 21.4. apkšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2023.,
sk. 25.2 punktu)
Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir šādi:
25.1. trīs obligātie eksāmeni:
25.1.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;
25.1.2. centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles;
25.1.3. centralizētais eksāmens matemātikā;
25.2. ja izglītojamais vēlas, – viens vai vairāki izvēles eksāmeni, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
25.2.1. mācību priekšmetā, kurā eksāmenu organizē Valsts izglītības satura centrs (izņemot šo noteikumu
25.1. apakšpunktā minētos eksāmenus);
25.2.2. mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un
kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.
(Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 70)
25.1 Šo noteikumu 21.1 punkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz minētajam datumam valsts pārbaudes
darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums:
25.11. 2022./2023. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti;
25.12. 2023./2024. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti.
(MK 17.05.2022. noteikumu Nr. 298 redakcijā; 21.1 punkts iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2024.)
25.2 Grozījums šo noteikumu 21.4. apakšpunktā, kas paredz, ka izglītojamiem jākārto valsts pārbaudes darbs
dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā apguves līmenī, stājas spēkā
2023. gada 1. septembrī.
(MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 604 redakcijā)
 Ministru kabineta noteikumi Nr. 398

Rīgā 2022. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 35 15. §)

Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 46. panta trešo daļu, Izglītības likuma 9. panta trešo daļu, 14. panta 33.
punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu

10. Izglītojamais attiecīgo eksāmenu:

10.1. mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi;
10.2. mācību priekšmetā, kuru iespējams kārtot vairākos mācību satura apguves līmeņos, attiecīgajā mācību
gadā drīkst kārtot tikai vienā līmenī – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā.
11. Ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai vēlas uzlabot iegūto vērtējumu, attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti
var kārtot nākamajā mācību gadā.
V. Pieteikšanās eksāmenu kārtošanai
31. No attiecīgā mācību gada 1. novembra līdz 15. decembrim informācijas sistēmā:
31.1. izglītības iestāde piesaka izglītojamos vispārējās pamatizglītības eksāmeniem, pamatojoties uz 9. klases
izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja, vai par izglītojamā ieslodzītā resocializāciju atbildīgās amatpersonas
iesniegumu, kurā norādīti eksāmeni, kurus izglītojamais kārtos;
31.2. izglītojamais vispārējās vidējās izglītības eksāmeniem piesakās, atzīmējot, kurus eksāmenus un kādā
mācību satura apguves līmenī kārtos;
32. Ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms attiecīgā mācību gada pirmā eksāmena norises dienas izglītojamie vidējās
izglītības pakāpē, ja nepieciešams (piemēram, izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos eksāmenus vai kārtot papildu
eksāmenu), veic izmaiņas informācijas sistēmā un apstiprina pieteikumus eksāmeniem, kā arī iepazīstas ar eksāmenu
norises kārtību, veicot par to atzīmi informācijas sistēmā. Ja izvēlētos eksāmenus vēlas mainīt 9. klases izglītojamais
vai izglītojamais, kurš atrodas ieslodzījuma vietā vai kuram nav subjekta identitātes pārbaudes iespēju informācijas
sistēmā, izmaiņas informācijas sistēmā veic izglītības iestādes vadītāja norīkotā persona, pamatojoties uz pilngadīga
izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu.
(MK 21.03.2023. noteikumu Nr. 129 redakcijā)
73. Izglītojamie eksāmena laikā var lietot tikai tos resursus un līdzekļus, kas norādīti konkrētā eksāmena
programmā.
74. Ja izglītojamais eksāmena laikā lieto eksāmena programmā neminētus palīglīdzekļus, traucē darbu citiem
izglītojamiem vai nestrādā patstāvīgi, eksāmena vadītājs pieprasa izglītojamā rakstisku paskaidrojumu. Pēc
paskaidrojuma sniegšanas eksāmena vadītājs izraida izglītojamo no eksāmena telpas. Izglītojamā darbs netiek vērtēts.
Attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā.
75. Pēc eksāmena norises beigām par izglītojamā izraidīšanu no eksāmena telpas eksāmena vadītājs, novērotājs un
izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina akta un izglītojamā paskaidrojuma
ievietošanu informācijas sistēmā eksāmena norises dienā.
76. Ja novērotājs eksāmena norises gaitā konstatē pārkāpumus, viņš eksāmena dienā iesniedz ziņojumu informācijas
sistēmā.
 Ministru kabineta noteikumi Nr.1510

Rīgā 2013.gada 17.decembrī (prot. Nr.67 23.§)

Valsts pārbaudījumu norises kārtība

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta trešo daļu, 14.panta
33.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu

108. Eksāmena komisija nevērtē izglītojamā izpildīto eksāmena darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus, ja:
108.1. eksāmena darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;
108.2. eksāmena darbs, tā daļa vai atsevišķi uzdevumi ir izpildīti ar zīmuli (izņemot zīmējumus);
108.3. eksāmena darbā konstatētas nepamatotas atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu (zīmējumā
lietotie burtu apzīmējumi neatbilst aprēķinos lietotajiem burtu apzīmējumiem vai pats zīmējums neatbilst
aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz zīmējumu, vai zīmējums neatbilst pamatojuma tekstam);
108.4. izglītojamo eksāmena darbi veikti vienveidīgi (konstatējot, ka darbs nav veikts patstāvīgi);
108.5. ja atbilstoši šo noteikumu 74.punktā noteiktajam konstatēts izglītojamā pārkāpums.
109. Pēc eksāmena rezultātu paziņošanas izglītojamam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības piecu darbdienu
laikā iesniegt pašvaldības atbildīgajai amatpersonai rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmena darbā saņemto
vērtējumu. Pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc visu iesniegumu saņemšanas izveido komisiju, kura divu darbdienu
laikā izskata saņemtos iesniegumus, pārskata eksāmena darbā piešķirto vērtējumu un pieņem lēmumu par piešķirtā
vērtējuma atstāšanu spēkā vai tā paaugstināšanu. Pašvaldības atbildīgā amatpersona komisijas lēmumu piecu darbdienu
laikā rakstveidā paziņo iesniedzējam.
 Ministru kabineta noteikumi Nr. 31

Rīgā 2023. gada 24. janvārī (prot. Nr. 4 13. §)

Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts

pārbaudījumiem
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 9. punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

2. Izglītojamo no valsts pārbaudījumiem atbrīvo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz šādiem
izglītības iestādē iesniegtiem dokumentiem:
2.2. psihiatra, neirologa vai hematoonkologa (turpmāk – speciālists) vai ārstu konsīlija izsniegtu izrakstu no
stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapu Nr. 027/u), kas sagatavots atbilstoši normatīvajam
aktam par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību (turpmāk – izraksts), ar izrakstā iekļautu informāciju par
ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem, nenorādot diagnozi un slimības anamnēzi. Speciālista vai
ārstu konsīlija izrakstu izglītības iestādē iesniedz līdz attiecīgā mācību gada 1. martam;
2.3. ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu ar izrakstā iekļautu informāciju par ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts
pārbaudījumiem attiecīgajā mācību gadā, nenorādot diagnozi un slimības anamnēzi, ja izglītojamais pēc attiecīgā
mācību gada 1. marta vai valsts pārbaudījumu norises laikā akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas radīto
veselības traucējumu dēļ ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai ambulatori un tādējādi neapmeklē izglītības
iestādi.
 Ministru kabineta noteikumi Nr. 314
Rīgā 2023. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 33 16. §)

Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu
un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu

I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem;
1.2. vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku 2023./2024. mācību gadā
profesionālās vidējās izglītības programmās.
III. Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi
4. Monitoringa darbi vienā mācību priekšmeta kursā pēc izglītojamā izvēles notiek:
4.1. fizikā (optimālajā mācību satura apguves līmenī) – 2024. gada 16. aprīlī;
4.2. ķīmijā (optimālajā mācību satura apguves līmenī) – 2024. gada 18. aprīlī;
4.3. bioloģijā (optimālajā mācību satura apguves līmenī) – 2024. gada 24. aprīlī;
4.4. dabaszinībās (vispārīgajā mācību satura apguves līmenī) – 2024. gada 30. aprīlī.
5. Centralizētie eksāmeni notiek:
5.1. optimālajā mācību satura apguves līmenī:
5.1.1. latviešu valodā – rakstu daļa – 2024. gada 15. maijā, mutvārdu daļa – 5., 6. un 7. jūnijā;
5.1.2. svešvalodā:
5.1.2.1. angļu valodā – rakstu daļa – 2024. gada 3. jūnijā, mutvārdu daļa – 3., 4. un 5. jūnijā;
5.1.2.3. vācu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 6. jūnijā;
5.1.3. matemātikā – 2024. gada 13. jūnijā;
5.2. augstākajā mācību satura apguves līmenī:
5.2.2. latviešu valodā un literatūrā – 2024. gada 15. maijā;
5.2.5. ķīmijā – rakstu daļa – 2024. gada 23. maijā, praktiskā daļa – 24. maijā;
5.2.7. fizikā – rakstu daļa – 2024. gada 29. maijā, praktiskā daļa – 30. maijā;
5.2.8. svešvalodā:
5.2.8.1. angļu valodā – rakstu daļa – 2024. gada 3. jūnijā, mutvārdu daļa – 5., 6. jūnijā;
5.2.8.3. vācu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 6. jūnijā;
5.2.8.4. krievu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 7. jūnijā;
5.2.9. bioloģijā – rakstu daļa – 2024. gada 10. jūnijā, praktiskā daļa – 11. jūnijā;
5.2.10. matemātikā – pirmā un otrā daļa – 2024. gada 13. jūnijā, trešā un ceturtā daļa – 2024. gada 14.
jūnijā;
5.2.12. programmēšanā – 2024. gada 19. jūnijā.
6. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot centralizētos eksāmenus šo noteikumu 5. punktā noteiktajā laikā, centralizētie eksāmeni
notiek:
6.1. optimālajā mācību satura apguves līmenī:
6.1.1. svešvalodā:
6.1.1.1. angļu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 20. jūnijā;
6.1.1.2. vācu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 20. jūnijā vai 10. jūlijā;
6.1.1.3. franču valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 20. jūnijā vai 10. jūlijā;
6.1.2. latviešu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 25. jūnijā;
6.1.3. matemātikā – 2024. gada 27. jūnijā;
6.2. augstākajā mācību satura apguves līmenī:
6.2.1. svešvalodā:
6.2.1.1. angļu valodā – rakstu daļa un mutvārdu daļa – 2024. gada 20. jūnijā;
6.2.3. latviešu valodā un literatūrā – 2024. gada 25. jūnijā;
6.2.5. matemātikā – pirmā un otrā daļa – 2024. gada 27. jūnijā, trešā un ceturtā daļa – 2024. gada 28. jūnijā;
6.2.6. programmēšanā – 2024. gada 1. jūlijā;
6.2.7. ķīmijā – rakstu daļa un praktiskā daļa – 2024. gada 2. jūlijā;
6.2.9. bioloģijā – rakstu daļa un praktiskā daļa – 2024. gada 4. jūlijā;
6.2.11. fizikā – rakstu daļa un praktiskā daļa – 2024. gada 8. jūlijā;