{70 Fricis Barda Fragmenti no raksta Romantisms ka makslas un pasaules uzskata centralprobléms' 1909 (.) Mase laikmets tatu ie apgaismibas un visdrudii- asizglitibaslikmets;ikumisko reliisko unit sevithi vi grandiozihais social atiecibuzveidotanaslaikmetskus- fib, kura aiznem nevis vin kiduatsevshu val vai taut, bet sobrid au var bes parspllgumiem saci vsus mos plantas apdzvotijus. Vi tad nay glad dabigi, ka mes pil igi nododamies Sa idejai~ ving divojam, jatar, dom jam un dvaojam, ka taspreg vis mas gaigh atmosfaira— ar sikumos, sands, dena akrakst kaleidoskopd, jo: kas savam laikmetam dzivojis ts deivojis mazibai! Vai nav ku del sake runat par tadim arhaskim letim ki to ‘mantisms? Taged laiks runt ne par romantismu un ro- ‘mantisko pasaules uzskatu bet arvien un arvienvél par ‘marksismu un vésturisko materidlisma passules uzskatu [Nevis par to ka misticisms pict romantisma, bet gan par to, ki marksisms parietsindiklisma, Nevis par Novalis, par rd. un Vlh Slegelem, bet gan par Sorel, par Artora tun Antoniju Labriole; nevi pa religisko universlisma un -Materinku, bet gan par universslo monismu un vina pra iti Brnstu Hekel Kis jaune zinta un domu bagit ba mums fe avera! Kids plans Kavilpojots bezgligsplaukstss meds! BBs tiek4m meds! ik vienacis redz ~ mets, mets, vienigi mets! Tika — nevienakoka! Un beidzamie vrdi tie, kas ‘is So joukumu pavers kuroztit, Tur mums mica mi Aetciveci un tauts, un shras, bet tka ne cvek Ms 0 pSiamies pur visvsidiem apstikiem un labiericibam, par Sociilo un materalo abklajibu, par veseligam pilseim, sgremiem tautas namiem un shaistim mijém, bet tikai ne Bead par skastu dvesel. ria més ar gana kutiem apbrau Ks neaptveramis gaia sfsras, brivaki par putniem un aki par makopiem, bet ai pas aiks masu fantzia, ito zindmas Shira rakstniekiazviengaitaki pierada, ma staigit uz koka kijim ~ un azvien zemakam. Un, kad sda no Sam tkstotsAejaskultora iets dik ie jas, tad gan vienigiignums var sacle pret pieves a aégarnisku sapraSanu par deivosanu saver laik- = tapat ka mozibai nedzivo tas, kas dzivo sezonas sibs drivojs gan tas un vienigi ts, kas dz jo dvésle au pati sevt nes mab, un fits mdibas ka vienlgi dveseles un dveseles mab. Laikmets pricks dvesles tka ets Ajaitérpa un ares intesksmes veids, ricks tis i da pati ka modes uevalka ori fiiskjam cilvarm. Més is vi svarbat znemot kids fanatikus un askétas — pret tiem karot, bet mes peas aie iendcigu vietu, jo nevar bat nekasriebigiks fzgreznotu kropli, kad ts vel sik akstities un Apellona pozu. Bet kin skats mas laiks radian? Kas nesaigh marksisma un eke Sera uniform, tas ai pazudinats, bet pats no Srigaispundurs ai uniform ij vat olim pets. Td tat saucamas visplatakajas aprindas, Bet drus- cin pratigikajiem un viltigikajiem ir ari druscin pratigaka tun viltigtka devize: cilveks var visu zinat, visu sapras, vist novestcélonibas formula. Un, kas attiecas special uz dvése litad te, protams, pack tas pats spekd. Un tiedam — nevar ‘loties, ka musu laikos par dveseli kautrétos runat: mums pat ir plasi arbi par daivnieku psihisko jeb dvéseles daivis val vairik: par psihiskas dzives atistibu protistu vast, tas lw organismu, par kuriem zinatne nevar pat noteikt, vai tos la pieskaita pie deivniekiem vai pie stadiem, Beidza- ‘maja lak eksperimentalie zinatnieki pat gluti aklati sik runt par augu dvéseli, un ka kroni visam tam laikam bis alti profesors Fervornsar savu zinatnisko darbu par "mo lekulu psihologiju”. Un tieSim ~ vai nav interesanti visu to nat? Un, jaes butu uznémies ss piles un péckida no siem darbiem sastradajis Sim vakaram priekslasijumu, piem., par protist jeb méslu kasts atistotos mikrobu dvéselesdzivi, tad tas kata pa skanetu Joi zinatniski un ja iepriek man Datu garantéta klausitaju uzmaniba, simpatijas un atziniba Bet, ja nu es esmu izvélejies sev par tematu kidu no diva ndkajiem un duilzkajiem cilveka dveseles problemiem, tad, protams, tas ir Joti riskanti un man jabat gatavam us oti ddazadu kvalititu komplimentiem, Ja una btw, piem., par to, kuru zinitnskieautori, runajot Cemberlena virdiem,n0- prasatikko izperétam cilim, vai telpas jédziens i iedzimts jeb tka vlak vik iegats, wn Sai nolo liek tam tai knabt rmiksta putraima un tad, raugoties péct, vai cléns putraima tripa vai ne, iskiras vai nu par, jeb pret Kanta filozofiju un saskapa ar to izsludina vinu vai nu “no moderns zinitnes apgiztus, je ari pa dalai pamatota, bet tricgi un nezinat niskiiveidotu; ar vardu sakot, ja bata runa par to dvéseles ind, kas sav gala iznakuma saka apméram tik daudz: ne kidu dvéseles brinumu, nekidu dvéseles mikl patiesiba nay, viss ir celonisku dabas likumu rinda,—tad,zindms, atal ne batu neki Jauna. Tik, Dieva del, nerunajiet par to, kas dei- aks, kur izpratanai nepietiek eksperimenta ‘Masu laikmetam ir bailes no cilveka dvsles, vin’ big ‘no ts, vipam ir bales un naids pret to. Satz man licks, varétu Joti daudz ko iskaidrot un loti daudz ko pareieagais: ‘ma nostadit mosu Slaiku komplicétis dzives pinuma. Mans nolks tomér nava Soreiz pict igiki urkavetes. Es uastidi Su tik jautajumu: kd la izskaidro dis bails, o bégianu no sevis pass, So tri sitanisko naidu pret visu daiiko, svetako sev, sava dvésel? Jo tas tekim ir apbrinojami: ne caur ko Solaiku cilveku acts tu nevari tikt daifaki kompromitts ka ‘aur to, ja par tevi dabas zinat, ka bee Banas, trokinosanas tun vaisloSanis, un visa, kas arto direkt sakar, tu va alii ni varbat kadu stundu diena pricks — nu prick neka, prieks déseles. Ja varbit to iso bridi no vakarkrésas, kad dienas sgaisma zid, bet sveci val par agri aizdedrinat, tu gribés i lietot tikai pricks seis, sakot, izpeldéties sava dvselé ka tum, silt vasaras vakara ezera, tad tev to pie@kinas par smagaku noziegumo, neki ja tu btu So peleko stundu iz lietojs priest, li pane varbdtto, kas tasni nav pesiets. Ja clveks pilnigi pagrimst un nonak tik talu, ka vink pliek par rupju profesionilu noziedznieku vai ielas blandoni, tad par vinu tomér os lakos nesmejas un pirkstiem vz vigiem nerida; bet, ja dabi zndt, ka tu 20. gadu simtent esi varbait pie Heines vai pie Lermontova raudajis, tad tu esi pazud ‘its — un vari dross but, ka pie katraiadeviga gadijuma aiz -muguras tev atskangs: he-he-he.. 159) Lava(.) clveka dvésees drfaks batiba ir dualsms; tas ite: as cin i cia it, kas Sir apzinigo no haotiska, kas dvi padara drivu, kas ved pie visu augstiko vertibu ataanas ‘pal otek vispirms pata indivi, bet uz kolektivo apkir ‘ti vina kel kai indirekti, reflektorski; is cinas noliks nav ianicinat pabu negativo bet tka paralizet vipa inicinodo ak- tivitat, Lakmetiem, kuri So pédejo prasibu neievéro,vélak 1 dirg fsamaks, 18, peméram, kids agrako gadu simte- 1p kristiga morale, kura tie ieaudagjusi vis tagadejo sek- lo poritivismu un ar ekstrémo profino nigeinismu, Péc vi ‘a 81 nu dabigirodas jautajums, kids tad lai nu ir tas ideals cllveka tips, kia lai rj atfauts iteities —vina dvesles konstrukcia, kas visim Sim augstakiim prastbim ir piemé rota? —Ja viné man batu isi un splgtijaraksturo, tad varbat vislabaki es to varéu indarit ar pazistamd idelisma mocekla itaieSu mistka un filozofa Dordano Bruno virdiem: “Us robetas starp mutibu un laicibu, pirmatnibu (Ur- bila) un atsevisku radijumu, starp prata un jitu pasa vienmér pie Sim abim batibam dalibu nemdams un it ki tukgo vietu izpldidams starp abiem bégotiem gaiem, — nostijies uz dabas un dievibas horizonta stv cilvéks.” Ja, tieSam, tas icv, jb pareinak: tas ir maigs cv ka ideals Sis ir tas clvlks, kas zemi nenolad, bet pazist ari ddebes,grib palikt tim urticigs tun ci vinu dé}; kas prit nenoliedz bet pais ar to, kur beidzas loka, dvéseles dz Zorfs Sores (1847 ~ 1922) ~frantu filozofs “Antonio Labriola (1843 ~ 1904) — ita flozofs “Moriss Materlinks (1862 ~ 1949) ~belu rakstnieks *centralprobléma (pateig akstiba) Jums,dvésees rita blazmas un puns varaviksnas—un grid tis piligt un palikt tim uztcigs, un cies vinu da. Ar vardy sakot: kas realo un pozitiv ka tidu nebat nenicina, bet zn, 1a tas azvien un ik dienas no jauna ir jpievar un jipaceas ‘tam pari Sis i tas cilveka tips, kam daive ir madiga cpa, bet ari moigh atdzimsanas svetki tir dvéslestapSana, motiga ddvdseles urvara, mitiga radiSanassesta dena ‘Atjaujet nu man sact aes isu gara acu pri esmmu skicgjs roman iki, Jaw no Siem pavirsi uzmestiem vilcie~ nem redzam, ka tas sev slépjvisplaStko, visaptvero8Iko sintézi. Se notiek, a pievestie Bruno vardi to izteica, abu Dégoto galu savienofands, Un si savienodanis ck tlu vipa vispar cilvka dvéselé ir iespéjama, rada kaut ko pavisam jaunu, nebijufu;gluti ka divi kimiskielementi, peméram, ‘depradis un skabeklis, no kuriem viens deg, bet otrs ‘degianis u2tura, savienodamies rada ko ghufi jaunu ~ Gde- ni kas deghanu janicina, tte divi naidi pasaules uzskati savienodamies rada kaut ko, kas nevienam no vigiem nav lidzigs un abus rene iznicina,~ekstrémo, bezasinu ideals- ‘mur kas caur Plotina muti runa: vss ir dvésee, visa daba tiksi dvésele~ no vienas puses; bet no otras ~ brutilo mate- Fidlismu, kuru neparspéjami jauki formuljis Kapila: t8 viss ir matérja, tad Istemba nekas nav, es jau nemaz nees- ‘mu ~ manis patiestba nemaz nav. Ta sinteze ianicina tezi un ante Emnsts Hekels (1834 ~ 1919) ~ vieu biologs flozofs -Makss Fervorns (1863 ~ 1921) —vacu flozofs “Hustens Cemberlens(1855~ 1927) ~angluizcelsmes vicuflozols * monisms ~filozofiska mactba, kas ats, ka via eso pamatd ir tikai viens pirmsakums: vai nu matérija, vai gars Jilijs Feders. Ainava ar negaisa makopiewn. 1873