VILKAČU MANTINECES DRAUGI UN LĪDZGAITNIEKI ROMĀNĀ

“VILKAČU MANTINIECE”

I. Leimanes romānā „Vilkaču mantiniece” ir atainota 2 jaunu

cilvēku sarežģītais ceļš uz sapratni un mīlestību, pārvarot naidu dzimtu
starpā. Šajā romānā ir parādīti dziļi pārdzīvojumi, lielas kaislības, asa
komunicēšanās, kuram cauri vijas daudz dēkainības elementu.
Alīnu, ienīda apkārtējie ciemata iedzīvotāji, jo visi domāja, ka viņa
ir ragana. Sieviete tērpusies platā mētelī pie sevis noteica: „Ak, ragana
nāk!” Protams, tika ienīsti arī viņas radinieki un cilvēki, kuri ar viņu, vai
viņas radiniekiem kontaktējas.
Vilkaču saimniecība atradās viena kalna galā, bet blakus kalnā
atradās Dievlodziņu saimniecība, kuras saimnieks bija Andrejs. Tas pats
puisis, ko Alīna vēroja katru rītu, kā tas strādāja.
Andrejs bija stalts puisis. Rītos pirmais, vakaros pēdējais Viņš bija
Alīnas lielā mīla. Bet pats Andrejs no sākuma ienīda Alīnu, un, kad Alīna
centās nodibināt kontaktu ar viņu, tad Andrejs tai meta ar akmeni un
dzina to prom. Bet, lai kā viņš centās izrādīt savu naidu pret Vilkačiem,
viņš tomēr mīlēja Alīnu, un dāvāja tai dēlu, ko tā nosauca par Andreju.
Savā mīlestībā pret Alīnu viņš vainoja pašu Alīnu, jo tā esot it kā viņu
nobūrusi. Bet pēc ugunsgrēka, kas paņēma Vilkaču un Dievlodziņu
saimniecības, Andrejs saprata, ka Vilkači nav burvji un raganas, jo ja viņi
tādi būtu tad viņu saimniecība nebūtu nodegusi. Viņi būtu likuši lietā
savas burvestības, lai apturētu liesmas. Bet tagad viņi bija vienādā
stāvoklī. Pēc šīs nelaimes Andrejs pameta savu līgavu un aizgāja pie
Alīnas un sava dēla.
Otrs Alīnai tuvākais cilvēks bija viņas vecāmāte – Dace. Dacei bija
astoņdesmit gadu. Vēcāmāte vienmēr bij teikusi, ka „tas, kas Vilkačiem
izdodas, tas Dievlodziņiem nekad neizdodas”. Tāda bija viņas nostāja.
Taču vecmāmiņa bija ļoti, gudra sieviete. Agrāk viņa zināja buram
vārdus. Taču ugunsgrēka laikā tā nevarēja atcerēties buram vārdus, kas
apstādinātu liesmas. Bet varbūt tas ir labi, ka viņa aizmirsa tos. Ja Dace
būtu atcerējusies buram vārdus tad Andrejs nebūtu noticējis tam, ka Alīna
nav burve. Līdz ar to Alīna nebūtu kopā ar Andreju.
Vēl romānā piedalījās Andreja līgava – Ieva. Viņa ļoti ienīda
Vilkačus. Ieva bija ļoti nikna, kad Andrejs viņu nomainīja pret Alīnu.
Tādēļ Ievai bija jāprec bagātais, bet neglītais Baltrauša dēls. Tad iznāk, ka
Ieva tiecās pēc naudas, nevis pēc mīlestības.
 Alīnas dzemdības pieņēma Grundulene un Sāmulene. Bērns
piedzima laimes krekliņā. Viņas šo krekliņu uzmanīgi cilāja un
uzraudzīja, jo pie kā atrodas šis krekliņš tam laime garantēta.
Andreja vecāki ienīda Vilkačus. Bet beigās viņi bija saprotoši un
respektēja dēla izvēli, un ļāva viņam precēt Alīnu.