K. Skaube ''Leļļu lāpītāja''.

K. Skalbe raksta par nēglītu, nabadzīgu meiteni, kura dzīvo

jumtistabiņā un nodarbojas ar leļļu lāpīšanu cauru diennakti.
Autors apzināti pārspīlēja galvenās varones neglītumu un
rakstīja, ka viņai ir ''bāla seja lieliem vaigu kauliem'', kā arī ''viens
plecs augstāks par otru''. Taču lelle, kuru viņa lāpīja bija saģērbta
''zaļos zīda svārkos un sarkanās kurpītēs''. Kad galvenā varone
lellej nolika priekšā spoguli ''viņa pielieca galvu un iskatījās
spohulī. Blakus lelles sarkanajiem vaigiem parādījās viņas bālā
seja''.
Autors padarīja leļļu lāpītāju nabazīgu:''Viņai priekšā bija tas
pats vecais adatā sadurstītajs galds, nomalējušas jumtistabiņas
sienas.'' Galvenā varone arī ''pazina katras lupatas vērtību'', ar to
autors viņu padarīja trūcīgāku.
Meitene bija vientuļa tāpēc ''bija ieradusi sarunāties ar lellēm
kā ar dzīviem cilvēkiem''. Kad pienāca svētvakars ''viņa nolika sev
apkārt uz galda un krēsliem lelles''. Autors centās viņu padarīt vēl
vientuļāku nekā vienkārši vientuļu.