Darba lapa. Vārdšķiras.

1. uzdevums. Tekstā esošos palīgvārdus sagrupēt tabulā!

Liepājas teātrī 28.martā plkst.18 pirmizrādi piedzīvos režisora Viestura Meikšāna krievu romantisma
dzejnieka Mihaila Ļermontova poēmas “Dēmons” iestudējums, aģentūru LETA informēja teātrī.
Kā pavēstīja teātrī, pie poēmas “Dēmons” dzejnieks Ļermontovs strādāja visu savu neilgo mūžu.
Tajā viņš risina stāstu par izraidīto eņģeli, kurš spiests pavadīt savu esību vientulībā un naidā, līdz negaidīti
iemīl skaisto meiteni Tamāru. Viņa nespēj pretoties Dēmona valdzinājumam.
Par darba izvēli Meikšāns stāsta, ka kaut kādas cilvēka tumšās puses viņu kā mākslinieku interesē –
šajā stāstā piesaistot tas, ka Dēmons nav “klišejiski” ļaunais. “Darbs dod iespēju runāt par to, cik viss ir
relatīvs, jo arī Dēmons alkst pēc mīlestības. Tik kaislīgu materiālu es vēl nekad neesmu iestudējis. Tajā ir
vienreizēja mīlestības koncentrācija,” norādīja režisors, paužot savu apbrīnu dzejniekam, kurš, būdams tik
jauns, varēja sarakstīt šādu darbu.
Kā uzsvēra teātrī, iestudējums “Dēmons” iecerēta kā vizuālā teātra izrāde, kuras viens no
centrālajiem struktūrelementiem ir mūzika. “Vizualitāte un mūzika ir divi galvenie pīlāri, uz kuru turas mūsu
izrāde,” papildināja režisors.
Īpaši šim iestudējumam radīto komponista Matīsa Čudara mūziku izrādes laikā dzīvajā izpildījumā
atskaņos džeza trio “Auziņš – Čudars – Arutyunyan”. Tādējādi mūzika cieši mijiedarbosies ar skatuvisko
darbību, turklāt uz skatuves būs klātesoši arī paši izpildītāji, pavēstīja teātrī.
Galvenās lomas izrādē atveidos Agnese Jēkabsone un Egons Dombrovskis.
Izrādē piedalīsies arī Liepājas Universitātes aktierkursa 3.kursa studenti Kintija Stūre, Agnija
Dreimane, Madara Krživeca un Artūrs Irbe.

2. uzdevums.
A. No teksta izrakstīt izsauksmes vārdus, nosaukt lietojuma nozīmi!

Pat dieviem ne katrreiz izdodas savus bērnus izaudzināt tādus, kā tie būtu vēlējušies.
    Kad upes dievam Kēfisam un nimfai Leiriopei piedzima dēls Narciss, viņi nevarēja vien
nopriecāties par skaisto, veselīgo bērnu.
    - Manu baltvaidzīt, manu spulgacīt, manu sproggalvīt, - tā Leiriope mīlinādamās sauca savu
zēnu.
     Kad tas mazliet paaugās, tad Kefiss gan vēl arvien bija dievs un pavēlnieks visā upē, bet
mājās, savā ģimenē, viņam bija jāsamierinās ar mazāku lomu - te dievs un pavēlnieks bija mazais
Narciss.
     - Ak, kāds skaistulis! Kāds neredzēti daiļš bērns! Tas gan būs siržu lauzējs! - Narcisu
apjūsmoja pie Leiriopes ciemoties sanākušās nimfas.
    - Un cik viņš labs un gudrs! - ciemiņu uzslavas papildināja laimīgā māte.
      Bet, tāpat kā cilvēkiem, arī dieviem ir savi nelabvēļi un skauģi, kas nevar paciest, ka otram
drīkst būt kaut kas labāks. Zivis, peldēdamas no austrumiem uz rietumiem, aiznesa turp ziņu par Kēfisa
un Leiriopes dēla skaistumu un gudrību, līdz par to kļuva zināms gorgonai Medūzai. Un, tā kā viņas
pašas dēls bija neglīts, ļauns un muļķis, tad, uzdzirdot Narcisa labo slavu, Medūzu pārņēma tāds
niknums, ka čūskas, kas matu vietā auga uz viņas galvas, sacēlās stāvus un sāka šņākt. Viņas mute
sašķobījās greiza kā veca zandale un gārgdama izdvesa lāstu:
     - Lai tavs skaistums, tavs labums un tavs gudrums tevi pazudina! Lai tu iemīlies pats savā
skaistumā, lai tu dari labu tikai slavas dēļ, lai tu tiecies pēc gudrības, gribēdams būt pārāks par citiem! Ar
to brīdi, kad tu ieraudzīsi sevi spogulī, sāksies tava bojā eja!
      Zivis, kas peldēja no rietumiem uz austrumiem, izplatīja vēsti par Medūzas lāstiem arī upē,
kur valdīja Kēfiss. Viņš lika savā pilī sadauzīt visus spoguļus un to lauskas izmest krastā.
/ Pēc A. Sakses pasakas/

B. Izveidot tabulu, kurā katrai vārdšķirai atvēlēta viena kolonaa. Sagrupēt teksta vārdus
tabulā!