Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.

com/Gramataselektro -------------------------------------------------------------------------------------------------------

Anlavs Egltis

Lgavu mednieki

1940

1 ( 103 )

Anotcija
enilais latvieu ststnieks un urnlists Anlavs Egltis dzimis 1906. gad Rg, miris 1993. gad ASV. Anlava Egla tvs bija rakstnieks Viktors Egltis, mte skolotja un tulkotja Marija Eglte. Pc bgu gaitm Krievij Pirm pasaules kara gados imene 1918. gad atgriezs Latvij. Anlavs Egltis mcjs Rgas 2. imnzij un Valdemra Tons gleznoanas studij. Pc Mkslas akadmijas beiganas 1935. gad Anlavs Egltis ska strdt par zmanas skolotju, vlk par ldzstrdnieku laikrakst Jaunks Zias" un no 1940. ldz 1941. gadam urnl Atpta". Ldztekus darbam pres Anlavs Egltis pievrss rakstniecbai. Jau 1926. gad tika publicti via pirmie dzejoi. si pirms padomju okupcijas 1940. gad paspja iznkt rakstnieka pirmais romns Lgavu mednieki". Otr pasaules kara gados Anlavs Egltis turpinja darboties urnlistik vi bija kara reportieris. Vcu okupcijas laik iznca Egla romns Homo Novus" (1943 1944). Kara beigs 1944. gad Egltis nonca Rietumos, pck, 1950. gad, apmets ASV, Kalifornij. Tdjdi rakstniekam, visticamk, tika aiztaupts via tva liktenis rakstnieks un dekadences iedvesmotjs Viktors Egltis 1945. gad nomira padomju cietum. Anlava Egla pirmo romnu Lgavu mednieki" ar V. Zosta ilustrcijm laik no 1939. ldz 1940. gadam turpinjumos publicja Emlijas Benjamias urnls Atpta, un tas rakstniekam atnesa tltju popularitti. Romn aizraujoi un ironiski vstts par trim jauniem cilvkiem, kas izmisgi cenas atrast sev sievas, protams, pc iespjas bagtkas, jo pai jauneki prstv sabiedrbas zemkos un vidjos slus. Literatras kritiis Guntis Berelis Lgavu medniekus" vrt k tradicionlu psiholoisko romnu ar dinamisku un lineru sietu, rpgi apraksttm personm, kuru rcba alla vienldz rpgi tiek psiholoiski pamatota, kriem darbbas vides (XX gadsimta 30. gadu Rgas) aprakstiem un asprtgiem dialogiem. Egltim piemt reti sastopamais talants ne no k radt kaut ko pau, un rezultt tapis izcils, elegants un apbrnojami ldzsvarots psiholoisks romns ar prsteidzoi negaidtu atrisinjumu.

Lgavu mednieki

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Sajt, sajt mana nss, Kaut kur smaro ananss. Jnis Sudrabkaus Svings akmeng dium, lepns piecstvu nams iesljs nakts debess. Mms k enerldirektors, kam vairs nevajaga ne reklmas, nedz ieteikanas. Pr smailajm fera velm un tomiem, uburainiem vja rdtjiem, kas atgdinja buetes vai korakrmus, diviem drukniem un strupiem lauvm, kas, viens otram pagriezui suniski pacelts astes, sargja jumta strus, lija balta mnessgaisma k kausts metls. Plzdama pri eburainm jumta margm, k kaskde sada un vizuoja uz neskaitmiem ciiem un skulptrm, kas rotja fasdi. Kas gan tikai nebija attlots uz s sienas! Stilizti stdi, matongi gariem ktiem un lapm, nokarjs gar vairkiem stviem, ietverdami tumzili vptu ieeu slejas, kas ur tur logu starps rotja sienu. Divas pilnmiesgas kariatdes, trptas viengi dvaini izrakstts josts un muguras sags, balstja centrlo balkonu, sniegdamas skattjam pretim daio mkslu simbolus. Starp vim zbakots runcis turja eps vairogu ar iegravtu gada skaitli 190*. Milzgas augstprtgu amazou maskas, sfinksas platmutainas traisks un irdzgs komisks maskas, lauvu purni pattiski atvztm rklm, spirlragaini aunu galvaskausi, pces, vdekastaini pvi un liels skaits zdtju, rpuu un insektu prvrta o fasdi milzg bilu grmat. Gandrz ik logam, vismaz katrai logu rindai, bija savdka forma. Apakjie bija apai, nko rinda atgdinja cukurgalvas nocirstm smailm, tre rinda ieapam, vdergi izliektm malm, pie kam nama vid apgaismota laistjs milzga trsdaga ovla ambrazra. Ceturt rind logi bija straini, piekt atslgcauruma form, sest atgdinja lielo burtu T, bet caur tiem mirdzja zvaigotas debesis, sest rinda bija greznuma sien, kas paaugstinja fasdi par veselu stvu. Nama priek stvja divi jauneki un, galvas atgzui, jau labu brdi to ptja. Raugies,sacja slaidkais, lk, traka fantzija, bezgaumbas kalngali: pvu asts iestiprinti milzgi ipa gredzeni, kas brvi nokarjas gar sienu. Tas tik ir stils, is vecais Modern vai Jugend, k to vciei dv. Divas pardes durvis un stas mja, sacja plecgkais, rundams vairk pats ar sevi. Sei, ak, n, pieci stvi. Ttad etrdesmit dzvoku; in rajon tas ienestu mnes ap 4000 latu. Skaidrs atlikums btu ap 2000, atskaitot paa dzvokli, nolaidumus pazim, sacsim1500 latu. Nepievilies ar pardes durvm, ts virs ieejas st savienojas maz vestibil, un kpnes patiesb ir tikai vienas. Hm, tpat k ar sesto stvu. Ttad pa 10 dzvokiem katr nam, 750 latu mnes. Un tu tos sauc par ienkumiem? Neaizmirsti, ka Sureniekam Kurzem ir priekzmgas lauku mjas, gandrz muia ar zivju diem, palieru un pundurkociu augu drziem, kas ienkas divas nedas agrk par parastiem drziem, vnogu siltumncm, rstniecbas augu plantcijm, sugas lopiem, bekonckm. Turklt viam Majoros divas lielas vasarncas, viena izrta pansijai un, svargkais, ka lielas bankas direktoram kapitli un kredts, bezgalgs kredts. Kredts? Ne katrs roks kredts prvras ienkum. Biek valg. Nu, uz Surenieka rokm gan tu vari palaisties. Manis pc. Ja Sureniekam btu viena meita, es sauktu viu turgu, bet, ja viam ir, k tu saki, divas meitas un divi dli, tad vi ir tikai prticis, lai neteiktu padis. Runtja sejas dai bija nebalinta Piebalgas audekla krsa un rupjums; prstiepta vaigu kaulu asajiem striem, t atgdinja goda krslam uzvilktu prvelkamo. Drmas acis dzios dobumos, biezas, izspruas uzacis, prvs, smails deguns, strains zods, lpas, plnas k naa grieziens, raksturoja o fantia seju miergu, vsu, bez smaida. Vrdi sprakstja cieti un asi. Mugur viam bija biezas snu krsas lauku vadmalas mtelis ar samta apkakli, kas, neveikla lauku drbnieka darints, iesaioja via augumu k kokvilnas bai. Galv mksta, melna platmale, kuras akots atgdinja samtu. Iesim nu iek, vi teica, un abi draugi atvra slpt stikla durvis. Kpu telps sienas klja tumzai un sarkani vpti ieei. Piecpadsmit pakpieni uzveda ncjus zem vestibil ar lielu logu ldz pat mozakas grdai. Vestibila astoas zems, drukns kolonnas un griestus rotja sarets un raibs stdu ornaments lpju lapas, densrozes, lotosi, lilijas, asfodeli, bet kapiteos katr blenza pa etrm zelttm amazou maskm. Telpas koptonis bija tik zilumu zils, ka savd krt atgdinja veas mazgtavu. Prlaidui paviru skatu vestibilam, draugi iegja galvens kpns un apstjs pie izgleznota loga uz pagalmu. Dai izsistie krsainie stikli bija atvietoti vienkriem; caur tiem draugi palkojs st. Ne vsts no fasdes lepnbas. Neapmestas, nokpjuas un netras smilu ieeu sienas to ciei

3 ( 103 )

iesldza no vism pusm. Str rgojs milzga cilindriska mslu kaste, kas atgdinja reklmas stabus uz bulvriem. To puoja izrobots smails jumti ar lielu iekuru gal. Tas ar bija viengais rotjums, ko varja sablenzt pa stas logu. Par naudu, kas iziesta fasdes greznoanai, Surenieks miergi varja uzcelt vl treo korpusu, noteica plecgais un kpa tlk. Tre stv vii apstjs pie durvm ar misia plksni, kur mkslgm cilpm bija iegravts: "DVIDS JONATNS SURENIEKS." Plecgais satvra biedra roku. Es tomr nejtos rti. Neesmu tau ielgts. Nebajies. Zaudt nek nevaram. Turklt ststa, ka Surenieki esot oti viesmlgi. Galu gal, ar es nku pirmo reizi. Ms ar tvu iepazinm Surenieku pirms laba mnea Jrmal. Surenieki pieemot sestdiens un svtdiens, bet varbt vi jau sen aizmirsis sava pagastskolas biedra dlu un savu piekljbas ielgumu, jo vairk tpc, ka ar abu jaunkundu uzmanbu man neizdevs kaut cik saistt. Veck Grizelda ska mani pat zobot. Nu tad, cerams, atcersies. Vai cirti pretim? Nepaguvu. Tas jau sliktk. Asumus sievietes neaizmirst un rauga atmakst, bet izlgana atkal ir vislabkais iegansts tuvoties. Un eit viss bs atkargs no meitm. Izdabana veckiem der viengi, ja imen nav dlu. Nu tad ar Dieva palgu, teica slaidais un satvra zvana gredzenu. Durvis atvrs. Kalsns, melnacains zns, gadus etrpadsmit vecs, stvja viu priek. Zni in vecum reti kad skaisti, bet is bija taisni neglts. aur, tum seja liks it k par mazu lielai, sarkanai, savdi jutekliskai mutei un dziajm acm, kuru rjie stri, no priekas raugoties, liks tiei saskaramies ar sejas kontru. Ciei virs acm gulja neparasti biezas un tumas uzacis. rbies vi bija glui k pieaudzis, modemi piegriezt uzvalk, pat ar prli kaklasait un dti pri vestei. Lnm uzbdjis uzacis ldz zems, pusloka formas pieres vidum un droi, pat bezkaungi vrdamies iencjos, vi jautja tik sald bals, ka to varja jau uzlkot par izsmieklu: Ko kungi vlas? Kungi, jaunais dentlmen, sacja slaidais, atdarindams zna saldo manieri, vlas runt ar Surenieka kungu, eit ir viu kartes, un ar plau estu sniedza gan tikai savu karti. Zns nepakustjs. Dieml es kungiem varu piedvt viengi Imantu Surenieka kunga. Prjo Dvida un Visvala kungu nav mjs. Mintais kungs ir jsu rcb, sacja zns, palocdamies ar sastinguu seju. Lieliski, priecjos, sacja slaidais, iencis prieknam un ar nolku oti spcgi saspiezdams zna roku, bet tas pat nesaviebs. Kad nu Imants Surenieka kungs tik laipni nodevies msu rcb, turpinja slaidais vilcindamies, lai pagtu atrast veidu saprasties ar zei, kas vius acmredzot zja, ms lgsim ataicint Surenieka jaunkundzi. Kuru? prasja Imants, acu nepamirkinjis. Nu, sacsim, piemram, Grizeldu... Klausieties, dentlmen, slaidais pki prgja uz tvii draudzgu toni, js tau nsjat pulksteni atslgu vai. is lielais gredzens domts atslgm, vi piedra smalku ckdas cimdu zna vestes kabatai,t var samaitt vislabk uzvalka izskatu. Zns aizdomgi palkojs runtj, pama viztkarti un gribja doties dzik. Imaln, kas te, galu gal, notiek? skai un pavloi uzsauca dzidra balss: prieknam iedrzs liela, spcgi, bet samrgi noaugusi tummate. Zem pusloka veida piere, zems, taisns uzacis, liels, juteklgs lpas tlt nodeva Surenieku sugu. Tau viss, kas zna sej liks diezgan neglts, sievietes burvbas apgarots, izskatjs pievilcgs. Alla mitrs lpas drebja, liels, igls acis bija tikpat droas k brlim, kustbas straujas, negaidtas; viss ermenis liks k elektrbas pieldts, ik loceklis, drns apslpts, vibrja un trcja, dzvodams pats savu dzvi; elpa strauji cilja uz krtm vias trpu, kas, darints ar gudru ziu, skaisti izcla figras koumu. Abi draugi mmi palocjs. Labdien, via teica, sastingdama skaist poz. Ieraudzjusi plecg snu krsas vadmalas mteli, pacla uzacis glui k brlis. Slaidais steidzgi paspra soli uz prieku, pairdams savu modemi garo un uzkrtoo strpaino mteli. Pavdja spodri balta smokinga krts. Surenieces uzacis nolaids. Cient jaunkundz, sacja slaidais, mans vrds ir... Pvils Epalts, Imalns skai lasja viztkart.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Uzmints, turpinja Epalts, ms iepazinmies septembra skum Majoros... Maskot? bez sajsmas jautja Sureniece, izbdjusi apaklpu un sarvusi smakru sks krocis. N, tikai jsu vasarncas priek; jsu tva kungs satika kdu senu skolas biedru... Vias lpas pki prsprga smaid k kukurzas pksts, atkldamas apaus zobu graudus. Bet smaids nebija nekds labais. Ah, un js esat via cienjamais dla kungs, kam bija tas jocgais melnais fara krekls pa vasaras svelm? Ceru, ka jsu smokingam ir normls krekls. Man vajadzja paredzt jsu nenormlo zobgalbu un apvilkt sarkanu, lai jums btu ko smiet. Es alla mdzu izdabt dmm. Ar to js tlu netiksiet. aujiet katram piekopt savas metodes, cient. Es tau nepeu jsu meongo rietumu stilu. Par manm metodm spriedsiet pc stundas vai divm. Nu viens izdabtjs jau tur, zl, s. metode man ir ldz kaklam. Nekas, es js rstu homeoptiski. Vai tad js esat sievieu rsts? Katrs vrietis sav zi ir sievietes rsts. Fui, js filozofjat. Tas jau pavisam slikti. Prtnieki ir garlaicgi platonii. Neprspljiet savu cilvku pazanu. Platonii var noteikt tikai skpstoties: vii pirmo reizi nekad netrpa uz lpm. Bet otro? Kas tiek pie otrs reizes, tas vairs nav platoniis, bet censonis. Tos dmas ml. Censous? Ak js, pagju gadu simtea idelists! Tomr. Ar dmas labvlbu ir k ar rsta praksi; nepraktizsi pris dienu klients vj. Tpc jau laimgos mltjus var pazt no noplstm pazolm. Durvs tagad sprda vesels pulci meiteu. Labi, sievietes ml centgos, bet kdas sievietes tad ml vriei? jautja Sureniece. Kdas pagads pie rokas. Mla ir slazds, kur ieskrien akluma brd, bet slazdu jau nemekl, tam uzgras nevius. Bet ko tad js te mekljat, in slazdu noliktav? Sureniece rdja uz smejom draudzenm durvs. Laba daa urku prtiek no spea, kas izlikts slazdos. Nu labi, velciet mteli nost, gribas redzt, kurai js atzsieties pirmai. Msdiens atzties ml vairs nav iespjams. Mutes vrdiem tas btu smieklgi, rakstveid gvi, pa telefonu nekorekti. Nabaga cilvk, k tad js cnsieties ar savm kaislbm? Ts nav nekdas kaislbas, ar kurm var cnties. Epalts novilka virsdrbes un izbdja biedru, kas visu laiku bija klusjis. Mans draugs Mrti urzns. No laukiem? Students ekonomists, teica Epalts, it k nedzirdjis zobgalgo jautjumu. Nekad nespljiet ar viu krtis. Jau skol to sauca par Niea Mrtiu, tagad jau sen par Sudraba Mrtiu. Ttad atliek tikai kt par Papra Mrtiu. Nu, vismaz vi spl krtis. Es jau domju, ka vi ir no tiem, no tiem... No tiem?! Palkojieties in sej. sauca Epalts. Tiem, griestu spuldzes apgaismota, urzna seja izskatjs gandrz baiga. Zem milzgs, velvts pieres un mongoliskiem vaigu kauliem biezja dzias nas. aurs lpas k melns mats locjs rgten smn. Mrti atgdinja apustuli vai asktu baroka gleznu "pagraba apgaismojum". Seja beidzot Surenieci prliecinja. Via ldza draugus iek. urzna uzvalks, pirkts pie Marijas ielas skbodnieka, nebija nekds jaunais. Vrga acs pamantu, ka elkoi, mugura, biku dibens rpgi apstrdti ar tuu, stipru tju, ziepju sakni, dzelzs suku. Spdums tomr bija nodabts. Pa parketu urzns kpa uzmangi, stvm kjm, k pa ledu, sveicindams locjs tikai gurnos k es, paturdams visu ermea augdau taisnu un stvu. Epalts gja brvi un vagi, pat prk vagi, atmetinjis kus biku kabats. Ja via smokings nebtu drusku par uzkrtou piegriezts un izpolsterts, to vartu saukt par elegantu. Epalta galva atgdinja rombu, kas nolikts uz smailes. Liela, bet labi veidota mute ar drusku nosldjuu apaklpu alla kaitino smn atklja neldzenus zobus, starp tiem vienu zelta. is smaids un palielas, srtas

5 ( 103 )

ausis bija viss, kas palika atmi no citdi neuzkrtos sejas. Apsveicinjuies abi nogja pie malas, lai apskattos. Ko tu mani par kru splmani izblamji? rca urzns. Ko tad man bija teikt? Ka tu nedzer, nesm, vairies sievieu, visu dienu mcies un katru svtdienu ej baznc? Tad tevis te vairtos k spitlg! Surenieku dzvoklis atgdinja nama fasdi. Raibas, puotas un tauriotas tapetes, zeltjumiem un ciiem izraibinti griesti, kuru centr lidinjs drukns, manmi apdrupis ipa amorets, priecgi vicindams loku un zelta bultas. Garo zli ar milzgo ovlo logu arkas veida koka sienas sadalja trs das, veidodamas zles galos mjgus kabinetus ar dvniem un grdsegm. Gar sienm laistjs gaii pulti ozola panei, pie sienm Purva sniega ainavas gaios ozola rmjos, kas nepavisam nesaderjs ar gleznu palso kolortu. Sarkankoka mbeles ar bronzas apkalumiem atbalsoja kaut ko no t saukt Nikolaja I stila. Labu stri aizma milzu palma. Garkjains lapas ar asajm smailm apdraudja garmgjju acis un matu gludo sasukjumu. Zem palmas sagumis, atzveltn umja kds aurplecains jauneklis idriem, rsganiem matiem. Apa, mkst, neveselgi bl seja bija piekaista retiem, bet lieliem vasaras raibumiem. Zem palsm uzacm mirkinja pavisam gaipelkas acis, iedzelteniem baltumiem, apsarkuiem plakstiem. Deguns, strups un resns, izskatjs k pietupies, lpas tuklas, piepstas, staipgas k gliemei, tikpat blas k seja. Rokas gvi klp, bet spalvainie, mezglainie pirksti bija eburgi sakrampti. Visa cilvka btne izteica reiz gvu nevarbu un savdi lipgu skstumu. Vi atgdinja matu gau, ko var visdi murksnt, bet nevar ne prraut, ne sakost. Seja, k aizmiguam vai aklam, neizteica nek, bet ieskatoties varja nojaust, ka sdtjs visu dzird un visu redz. Atkal zvanja, bet iencji kavjs prieknam. ebelkja, sauca Grizelda, paskatieties, kas tur ir! K atsperes sviests, blais izsprga no atzveltnes dziumiem k ipars no prsteigumu kasttes. Apbrnojami gar un izstdzjis izlocjs via augums. Ne vrda neteicis, odzg dles gait, milzgi gars rokas nevargi nokris, vi izsteidzs prieknam, necilvcgi aurs, k Harijs Kpers uz ekrna, kad viu aplko no vietm kinozles snos. Via uzvalka griezum un veid, k tas valkjs, tomr bija savs iks un elegance. Pc mirka vi pardjs durvs un mja Grizeldai, bet ar pau, uzbzgu familiaritti, it k atgdindams kdu viiem vien zinmu noslpumu. Grizelda saviebs, tomr piecls un iegja prieknam. Vai redzji Ati Dueli? ukstja urzns. Nu esam senais skolas triumvirts atkal kop. Vi ms nemaz negrib pazt. Baids konkurences. Parunsim ar viu vlk. Mums tomr jturas kop. Pretinieku netrks t k t. Ar jaunu vieu ienca pati namamte Surenieka kundze, resna, liela k piemineklis. Visi piecls. Vriei steigus klupa pie biezs, mksts rokas. Grizelda kaut ko ieukstja. Kundze pievrss draugiem. Lpu kaktios ievdjies, smaids pamazm izplatjs pa visu plato, izplduo seju k viu gredzeni, akmenim iekrtot d. Tau izbljus, drusku piemiegts acis, vsas un necaurredzamas k zivij, vius uzlkoja tik ciei, ka nevius bija jsaraujas. Tlt varja redzt, no k Surenieku imene mantojusi savus caururbjoos skatus. Lni, lni kundze atlaids dvn, svinga k karaliene, atkljot parlamentu. Pelnu pelkie mati, sasieti Aspazijas mezgl, bija gandrz vien krs ar sirmo smaga zda trpu, kura majesttisks krokas nolaids plataj klp k ielej, izveidodamas varenus ceu apaumus k milzu cius; uz tiem atbalstjs masvs rokas ar briljantiem izgreznotu zelta lorneti resnajos pirkstos. Ap rievaino kaklu apmest smalk, tikko saredzam, bet bezgala gar zelta lornetes vaia bija, izemot laulbas gredzenu, kundzes vieng rota. Kad via salieca roku, lai pieceltu lorneti sirmm uzacm, kas k nokaltui krmi dzedzied rgojs plataj m, spodrais zds, liks, prsprgs no milzgs miesas masas, kas sablvjs piedurkn. Tdus bicepsu apmrus apskaustu visdruknkais ckstonis. Lepna miera un neaprakstmas gravittes pilna, kundze briem liks ne vairs cilvks ar tieksmm un vjbm, bet imenes pavarda cienbas simbols, elks, koloss, ap kuru dejo, ko pieldz, kam upur un kvpina, kas pieem visu to bez pateicbas k piencgu godu, bet rkojas pats savas nenovrams un neizprotams gribas vadts. Kundzei kltesot, aprima pat verlg Grizelda. T, ko kundze pagodinja ievezdama, bija Irisa Majore, pazstam lieltirgotja, Nikaragvas un Librijas konsula Majora viengais brns, bla, miniatra rudmate, uzkrtoi drg tualet, spurain, neparast kaklarot un dvainas formas un materila somiu rok. Via atrads uz ts liktengs robeas, kad svaigums jsk atvietot ar eleganci. Abu dmu ienkana pilngi prveidoja noskau istab. Viss sejs pardjs medaini smaidi. Sasaukans pri istabai apklusa. Dzirdja viengi pusbals: ldzu, tencinu, vai drksttu, vai nevltos, cient kundze, cient jaunkundze... Epalts piesds dmu pulciam pie kundzes. urzns sastinga aiz

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Majores krsla. To redzot, Duea vpei ldzg seja drusku atlaids; vi glumi k zalktis aizsldja pie Grizeldas. Atkal atskanja zvans, bet oreiz neapklusa. Ak, Visvaldis atkal blojas, teica kundze, Grizeldi, Dadzt, ielaidiet nu. Bet prieknam jau vrjs jezga, un pc mirka zl iebruka bars jauneku komercakadmijas audzku ar savas organizcijas "Kubezele" nozmm. Vii valkja brokta cepurti, masvu sudraba gredzenu ar organizcijas vapeni un, protams, ar platu lenti pr krtm, tikai t nebija krsaina, bet tra zelta, kd o nozmi ieguvuos dvja par zeltneiem. Visvaldi, kam auojies! teica mte paskarbi, bet saltais, vrojoais skats bija kuvis neizteicami maigs un silts. Visvaldis noskpstja mti uz vaiga. Atkal dzris, via teica skumgi. Vienu glzti. Bet paklausies, es tev pasludinu pavisam kaut ko rmotu: klausies un brnies man gribas st. Kundze aplaida laimgu skatu kltesoiem, no sirds iesmiedams par teikto k par visbrangko joku. Ms jau tikai tevi gaidjm. Kungi, dmas, ldzu pie galda. Visvaldis bija uzkrtoi skaists. Gar, tievs, tomr plecgs un stalts, lokans k ptagas kts, nevainojami elegants, apskauami brvu un nepiespiestu izturanos. Mati, viegli cirtodamies, laistjs melni k darva. Taisna piere, rga deguns, enerisks, gar smakrs veidoja vrigi noteiktu, lnijs samrgu asu profilu. Pat brdas zilgan dmaka ap vaigiem liks daia un vriga kontrast ar sejas vso, svaigo srtumu. Sureniekiem raksturgs zems, taisns uzacis Visvaldim saplda vien as, meln svtr virs acm, kas td zibja sevii izteiksmgi, kaisli, pavloi. o skatienu ncs grti izturt. Visvaldis uzsmaidja meitenm k vecm draudzenm, ar kurm to saista kopgas jaukas atmias. Via izturans ar tm bija familira, bet pavisam citda k Duelim fascinjoi labvlga, draudzga, reiz k veckam brlim un mkajam. Vi runja maz, aprauti, vairk izldzdamies ar estiem, mjieniem, baltzobaino smaidu. Liks, neveiksmes vi nepazina. Kur das gudroja, karsja galvu, uztraucs, cnjs uz dzvbu un nvi, vi gja un ma, ko un k gribja, skaists, jauns un bagts. Katr vriet, kas viu sastapa, neatvairmi iedrs skaudba, pc tam domas: nedod Dievs sastapties ar to pie vienas meitenes. Ko likt pretim im vriam armam, im mieram, ai nesatricinmai paprliecbai, ka via iegriba ir pagodinjums, uzruna balva, pieskaranslaime? Epalta acis un prts drudaini un veltgi meklja kdu kdu vai trkumu. Vi juta: nekad is Surenieks neks via draugs; vi ienda to jau pirm mirkl, kad tas prkpa zles slieksni, un tomr tas patika viam, k vl neviens, k visu to pabu kopojums, pc kurm Epalts ilgojs un kurn tam trka. damistaba bija tuma k ala, ar meln ozola paneiem un tumm tapetm. Milzga, ar sudrabu un drgu porcelnu piekrauta bufete blvjs gar veselu sienu vai ldz griestiem. Gar, masvs galds stieps cauri istabai. Tas bija bagtgi klts. Acmredzot Surenieki varja atauties daudz. urzna parasts vakarias bija rupjmaize un tja; viam acis iegailjs k seskam, un lpas acumirkl kuva mitras, ieraugot skaisti nobrnjuu aukstu ttaru, maigi roainos fil, vtu desu ripiu piramdas, pasttes, sierus, konservus, skot ar sardnm, kas kuslas un nevargas peldja e, k glbja tvkdamas, ldz leendrajam langustam; pat trauci, pieraudts ar kavira sarkanajm asarm, stvja uz galda, gan nepatkami tuvu nama kundzes sdeklim. Ar kubezeliei liks izsalkui. Labu brdi dzirdja tikai nau un dakiu indanu pret vjiem. Visi da ar lielu steigu. Abi draugi cik spdami neuzkrtoi vroja djus, cenzdamies trk atrisint viu savstarpjs attiecbas. Visas meitenes, visi jauneki zibinja viens otram acm, sasmaidjs, saukstjs, sarunjs. Ja galda gal nesdtu Surenieka kundze, spara piln jaunatne droi saceltu neiedomjamu kadu. Grizelda flirtja ar visiem uz nebdu. Izteiksmgs acis audjs no viena uz otru, via neva nevienam izrunt ldz galam, mgi ieklupdama valod, jo dzlgk, jo labk. Duelis sdja kluss, galvu nodris, bet acu striem pastvgi vroja Grizeldu. ad tad ar via uzmeta tam pa mirklim, tad katru reizi viai nicinoi ietrcjs virslpa un, ar graciozu straujumu atmetusi skaisto galvu, via pievrss citiem. Dibagtniecei Majorei izcilu uzmanbu izrdja visi, izemot Dueli un, dvain krt Visvaldi, kas ar citm meitenm nodarbojs daudz vairk. Majores bl seja liks necaurredzama, nekrsots lpas sakniebtas, acis saltas. Goddevba bija tai prk parasta lieta. Kaut cik apmierinjis stgribu, ar urzns piegriezs Majorei. Piedvjis daus sasniedzamkos dienus, noskaldja k ar cirvi daus tik neveiklus komplimentus, ka via glui prsteigta pacla galvu. Bet urzns nebt neapjuka. Ieurbies

7 ( 103 )

acm jaunavas sej, saliecis drms lpas smn, vi bra dgi tlk, aizmirsis, ka to dzird ar Grizelda. Tavu daiu rociu! Pilngi vijolnieces pirksti! Vai js nespljat?... Vijoli? sauca Grizelda. Nelaime bija klt. N, via spls uz varena basa! Uz jums, Mrti urzn! Un, ja pie laika neuzliksiet dubultu vadmalas surdni, js skansiet tik li, ka ms visi plssim no smiekliem. Nelaba uguns uzliesmoja urzna acs. Vi necieta izsmieklu. Epalts mudgi mets starp: lastbu, Grizeldas jaunkundzi Js esat e nama pue, kpc js gribat kt par pi? Iestjs klusums. Grizelda mma blenza Epalt, nezindama, vai apvainoties, sacelt traci vai uzlkot to par joku. Bt vai nebt, nodomja Epalts un riskja tlk: Atcerieties, ms jau runjm par meongajiem rietumiem? Rok kalnos dzvo varens lcis, aristokrtisks lcis, sirmu akotu k sudrablapsai, viu sauc par grizli lci; vi, tpat k js, Grizeldas jaunkundz, saplosa katru, kas gads pa tvrienam. Redzi, nu tu beidzot pati dabji palamu, negaidti sacja Surenieka kundze. Visi smjs, saspljums izzuda. Grizli vrds gja no mutes mut. Tau Grizelda vairs ne reizes nepaskatjs uz Epalta pusi. Visprj kad klusa un mierga sdja Grizeldas jaunk msa Dagne. Neviens no viesiem nepiegrieza viai vairk vrbas, k piekljba nepiecieami spieda. Pilnmiesga, mazliet jau izpldusi, saliekusi muguru riten, via kkoja pie tuka vja, jo vakarias st nedrkstja, lai nektu prk resna. Vias vaigi bija tik sarkani, ka tlt varja redzt, ka sarkanums sts. "Tri brnums, k veselba var iznerrot cilvku," nodomja Epalts. Tau tas viss vl nebtu nekds lielais aunums, bet dvaina flegma, ktrba, gausums, kas piemita katrai vias kustbai un vrdam un tik neizdevgi izcls temperamentgs msas kltbtn, prvilka k neldzgu plvi visai Dagnes btnei un lika jaunekiem atbdt viu pa pdg rezerv: sak', ja vairs nevienas nebs, ar ko trzt vai dejot, Dagne Surgeniece arvien vl dabjama. Blakus Dagnei sdja Imants ar mjskolotju, izspruu apavaigainu, bet blu un nobijuos jaunekli, kas pastvgi mirkinja aiz brillm, viebs, raustja uzacis un galvas du tik stipri, ka ldzi kustjs ar ausis. Imanta vesti vairs negreznoja vaia. Kubezeliei, kas bija sagrupjuies galda vi gal tlk no namamtes, ska saukstties un sabubinties. in mj, kur visus sauca palams, Visvaldim bija t lepnk "Princis" vai pat "Velsas Princis". To nu dzirdja biei minam. Mamma, dod mums drusku spirtia, vi pki teica. Nerun niekus, im vakaram tev jau pietiek. Mamma, bet tikai k zles pret saaukstanos. Citdi man bs iesnas. Nu tad paem, bufet pa kreisi. Padod, Daga. Visvaldis uzsauca msai. Par spti ktrumam, via paklausja. Ko, viena glzte? Mamma! Visvaldis sauca apvainots. Zlm gana. Un ie? vi nordja uz biedriem, kas, galvas nodrui, nodarbinja okus. Vai ie lai skats, k es viens pats dzeru? Vai tad ie ar slimi? Imaln, e divi lati, noskrej pc aba. Skrej pats! Atradies. Par divi lati, tik vlu vakar, atcirta Imants. Jaunkais brlis ar vecko palaikam ir karastvokl. Paklausies, Vanckar, piezvani uz "Kubezeli", Visvaldis griezs pie glta jauneka, kas vervelja un ppja vien gabal. Tur tau palika tikai deurants, kas tad ness? Krupj, aizteci tu, vi griezs pie otra, kura mazais, resnais augums nordja, ka via palama nav nekds franu vrds, bet gan atvasinta no msu pau ms latvieu valodas. Bet tas tikai nodra galvu. Nu, mamm, tas tau ir skandls! Vairs ne godga abja nav mjs!! Vai tad paam bs jiet paka? N, paam Visvaldim nebija vis jiet. Mte beidzot atvlja ceturtdau spirta, ko Krupj izsteidzs prvrst degvn. Pc brtia, apskaidrot smaid piemiedzis aeles k spraudzias, vi bijgi k hostiju ienesa pusstopa pudeli. Sabiedrba atdzvojs. Janka, tev pieder zemes banka! kubezeliei cits caur citu sauca. Puikas, uzstriem! komandja Visvaldis. Ei, js tur! Nciet urp, dabsiet pa rijienam, vi uzsauca Epaltam un urznam labsirdgi, bet apvainojoi nevrgi. Apspiedui nepatiku, vii brdi pavilcinjs, tad piegja, sasveicinjs, sadzra. dji piecls, sadaljs pulcios. Pazibja krtis, zl atskanja fokstrots. Tikai tad abi draugi sarokojs ar Dueli, kas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kavjs pie grupas ap pudeli. Vsa, mitra, gva roka. Sveiks, vecais! Sveiks! Panc drusku snis, sacja Epalts. Visi trs nemanti iegja blakus telp, Surenieka kabinet. Surenieks pats no savm bankas sdm un veikaliem parasti atgriezs oti vlu. Plaaj telp valdja maiga puskrsla no zaabarains spuldzes, kas dega str uz grmatu kaudzm apkrauta grezna rakstmgalda. Istabu rsoja vl vairki mazki galdi, tpat grmatm, avu komplektiem, aktu mapm un papru saiiem piekrauti. Sienas aizsedza lieliski leksikoniem pieblvti grmatskapji. Pie kamna savus das klpjus izpleta vairki klubkrsli. Iegrimui sdekos, visi trs brdi klusja. Dueli, ska Epalts glui klusi, vai atceries skolu? Gadu no gada sddami uz viena sola, ms svingi soljmies turties viens par otru un soljmies to dart ar pc skolas. Atceros. Tu mdzi sact: lai tiktu uz prieku, nevajaga daudz draugu, pietiek ar pris, bet uzticamiem. Hm, iesim vienu ceu, kausim vienu teu, ko? Ms neesam eit, lai tev ko jauktu, piemetinja urzns. Bet ar ne, lai paldztu, irdza Duelis. Kpc ne? Un tu paldzsi mums. Vairk par... Epalts atkrtoja kdu raksturgu Grizeldas estu, tu tau nesagsi. Duelis sarvs: Bet kpc tu pie galda izlci? Smieklgi. Vai tu neredzi: ja gribam eit nkt, tad ar Grizeldu jsatiek, citdi via izdzvos tevi no mjm k pimberi, kaut vai desmit tvi un simt mu ielgtu. Cik ilgi tu te esi? No izgju rudens. Hm, tu mcies amatu jau veselu gadu, bet zis vl neiet taisni. Tur nav kaut kas krtb. Kpc tu neizvlies to... otru? Tur lieta droa. Duelis cnjs ar sevi. Varja redzt, daudz tam kas saspjis un ilgi trcis drauga, kam izsdzt sirdi, bet aizdomas bija stiprkas. Ah, otru? Lai atbrvotu vietu tev? Dueli, pagaidm esmu rpus sples un nemaz negribu tev stties ce, bet via tik slikti pret tevi izturas. K ar suni... Bet reiz via tpat locsies man priek. Duelis iecs ar negantu spvumu, bet tda atguvs, kustbas kuva atkal viainas, enganas. Pai redzat, k eit ir mja alla pilna viesu. Namamte pastvgi s klt. Nevar brvi rkoties. Eh, reiz pazinu divas msias k es pa pardes durvm iek, mte pa virtuves durvm r. T tikai bija dzve! J, sacja Epalts ar gudru seju. Iekm neesam sievieti kaut k satraukui, prsteigui, kaut vai saraudinjui, apvainojui, iekm neesam modinjui kaut kdas stipras jtas, kas liktu par mums domt, vienalga, kaut vai skaudbu, naidu, noloanu, manis pc nicinanu, maz cerbu gt tras sekmes. Kuras katras jtas vieglk prvrst ml nek vienaldzbu. Bet ko tu vecku uzraudzbai vari dart? Jpaliek par ierindnieku k visiem un jkalpo gadiem, pat bez cerbas uz izdienu. Nicinanu jau nu es btu izpelnjis, rgti teica Duelis. Nu tad noved to ldz pdgai robeai, un tad pki vrs pret viu pau. Blas, Epalt, iebilda urzns. Visa tda moans pilngi lieka. Visvairk sievieti ietekm glui primitvi glaimi. Daudzini viu skaistu un sakies mlam. Tas viss. Tevi turs neveiklu, teica Epalts. Varbt neveiklu, bet simptisku, un tas ir svargk. Bet msu meitenes nebt neml simptiskos lga znus, ts ilgojas bstamka partnera, atkal iebilda Epalts. Nieki. Vienkrs soljums prect atsver visas bstambas. Tu vari solties prect istabeni, bet ne, sacsim, Majori. Kpc ar ne Majori? Ja vairums dom k tu, tad aiz smalkjtbas neviens viu nebs vl bildinjis, bet pirmm un droam vienmr priekroka. Turklt labk izkopt vienu metodi krtgi, nek mam minties un gudrot visdus trikus. Labk metode ir trk; k taisne ir skais ce starp diviem punktiem, t soljums prect starp vrieti un sievieti. Vism, urzn, tomr neders tava universlmetode. Lai. Rauu va viendi uz visas lnijas; cik paliek, paliek. Pietiks!

9 ( 103 )

Durvs pardjs Visvaldis, Vanckars, Imants un vl dai. Epalts, pamanjis klaustjus, pacla balsi: T, draugs, ir nolojama mlestbas amatnieka valoda. Ne amatnieka, bet praktia, atcirta urzns. Praktiis donuns nedrkst kdties kaut vai tpc, lai nezaudtu prestiu, bet patiesam mltjam kme ir gals. Pareizi, sev nogrimis noteica Duelis. Tpc vrietim katra neveiksme bargs trieciens, turpinja Epalts. Vai zint, kas sadala vrieus veiksmgos un neveiksmgos? Pirms iemlans sekmes. Tikai ar pirmo izdoanos iegstama donuna bstamk mka visu, ko grib, dart t, it k pau par sevi saprotamu lietu. Vienu neveiksmi stiprs raksturs varbt vl sagremos, bet pc otrs jauneklis neglbjami ierindojas kautrajos, klusajos neveiksminiekos. Un tikai ilgstoa sievietes iniciatva vai pat uzupurans spj tos kaut cik uz kjm dabt. Vai ar sievietes draudzba, piebilda urzns. Nekad. Sievietes draudzba ir pensija, ko izsniedz invaldam. Bet kas ir vriea draudzba pret sievieti? iejautjs Visvaldis. Tikums. Bet katrs tikums dzimst no nevaranas. Un ne no sirdsapzias? atkal jautja Visvaldis. Sirdsapzia ir tda pati kaislba k visas citas. Ko vada kaislbas, tas ir vj. Kas vada kaislbas, ir stiprs un tpc netikumgs. Visvaldis domgi raudzjs pri grmatu apkrautiem galdiem uz attlko stri, kur dega spuldze. Un kas atsaks no nabadzgas meitenes, lai prectu bagtu, vai tds ir stiprs? vi jautja pavisam klus bals. Bagtba ir tda pati paba k visas citas. Vai kds var ko prmest, ja jums labk patk rums k erijs? Das ciena tikai skaistas sievietes, cits pacie viengi gudras, treais ml bagtas. Tas viss nemaz nav sirdsapzias, bet gaumes lieta. Ar tad, ja zinm, ka skaistums priet, bagtba paliek? Protams. Tas notiek retk, bet gads tau audis, kas maina veselu pudeli degvna pret glzti konjaka. Brdi visi domja, galvas nodrui. Epalts svingi klusja k orkuls pc pareoanas. Vi juts pilngi apmierints. odien viam bija veicies. Vi bija aizrunjis un iedevis palamu bstamai Grizeldai. Vi lika prdomt iedomgam Visvaldim. Pat izlutintais Imants, kas necienja ne savu vecko brli, viu paklausja. in mj, in sabiedrb Epalta stvoklis nu bija dros. Uzpildsim akumulatorus, prtrauca klusumu Visvaldis. Pameklsim vl spirta. Visi devs atpaka damistab. Epalts gja pdgais. Aiz muguras kaut kas noabja. Vi atskatjs. Str aiz grmatu kaudzm visu laiku nepamanta bija sdjusi un strdjusi kda gaimataina meitene. Nu via stvja kjs. Za galda spuldze spocgi no apakas apgaismoja brnigi maigo sejiu, kur tlojs nicinana, kpinta ldz izbailm. Plai ieplests acis, tumas, dzias un bargas k ieroa stobri urbs Epalt k ret, bet bstam zvr. Epalts pki nosarka, nosarka k pirmziemnieks. Dusmas iesits denios. Sarkt! Kds kauns! Meitene novrss. Balti novizja vaidzii un kakls, viai atkal noliecoties aiz sjumiem. Epaltam nevius pavrs lpas, vi ierva elpu, lai noliegtu, taisnotos, bet atids, spji apsvieds un izgja no kabineta. T bija pirm reize, kad Pvils Epalts sastaps ar Nikolni Buividi.

2
Es nedou spganai jjt manu kumeliu. Jnis Medenis Plati atvzis rkli, meongs lauva blenza Epaltam taisni sej. Asins kr atirg sagrumbots spalvains lpas atklja smaganas un milzgus ilkus. Nezvra acis spdja metlisk mirg, izsprus krpes darja to pavisam briesmgu. Epalts sajuts nolojami mazs un nevargs nepetns bestijas priek. Vairkas reizes izstiepis ck-cimdoto roku pret nikno pumu, vi iztrcies to atkal atrva. Pdgi ar izmisuma nekaunbu iegrda roku Surenieku lauvas rkl un parva bronzas gredzenu.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Zvans, kas atskanja dzvokl, liks skaks, nejdzgks par ugunsgrka trauksmi. "Vai tikai vajadzja nkt?" vl ievs prt. Kas gan bija meitene kabinet, cik via dzirdjusi? Ja sarunas beigas, ko klausjs visi, tad nekas, bet ja skumu, ko runja trijat?... Tad droi vien vi pdjo reizi stv o augsto, gaii pulto durvju priek. Katram gadjumam bija atncis paagrk, lai nebtu liecinieku, ja kas notiek. Durvis atvra mjskolotjs eturi un, skatdamies Epalt, mirkinja acis un raustja uzacis, neteikdams ne vrda. Epaltam kuva pavisam nelabi. Laikam bu pats pirmais, vi beidzot ar mokm izspieda. Pirmais gan, atsmaidja eturi, atraudams valodai k tapu. Mjs tikai Dagnes jaunkundze. Grizeldas jaunkundze vl augstskol, bet pc pusstundas bs mjs. Epalts atvieglots uzelpoja. Novilka virsdrbes. Ko dara jsu audzknis? vi sacja, likdams skant savai balsij tik draudzgi un silti, cik vien spja. Aizgja uz kino. Pie grmatm viu grti novaldt. Vi rbjas glui k pieaudzis. Vai tad skolniem nav jvalk forma? Forma viam ir visbriesmgkais, ko vien var iedomties. Tikko prnk no skolas, prrbjas. Un spl elegantu kungu. J, elegance msmjs ir cen, sacja eturi un tda sarvs, k izteicis par daudz. Pats vi tomr izskatjs gaum neelegants. Saburzt meln uzvalk, prk sm un aurm biksm, tik vag, vecmodg apkaklt, ka taj varja iebzt vl otru kaklu. Kaklasaites mezgls nosldjis zemu jo zemu. K tad elegantajam kungam veicas skol? Ja vi mcdamies patrtu tikpat pu, cik gudrodams visdus trikus un pamienus, k norakstt, sact priek un visdi izbldties, tad droi btu pirmais skolnieks. Via formas svrki ir k burvju mkslinieka fraka. Piedurkns gumijas cilpas un atsvari, kas izlai un ievelk zmtes, katra kabata divkra, katra aproce un atloks vesels signalizcijas mehnisms, katra poga aprakstta. Un js to pieaujat? Hm, skolotjs nostostjs, it k baiddamies atkal pateikt par daudz. Mjskolotjam jsadzvo ne vien ar veckiem, bet ar ar audzkni. Turklt zns, tik daudz nopldamies ar saviem "pikeriem", galu gal nevius o to ar iemcs. Galva viam viegla, un visa t viltoana sav zi ir tikai sports... Es pasauku Dagnes jaunkundzi. Nekas. Es pagaidu. Netraucjiet. Via gan laikam nestud? N, via paldz mtei un vislabk jtas "Kakars". Kur? "Kakars", Surenieku lauku mjs Apriu pagast. Vii pagjs pa tuko salonu un tagad apstjs pie durvm uz Surenieka kabinetu. Epalts pameta ar galvu uz tm un gribja iejautties pavisam nevrgi, tau dvains satraukums padarja valodu gausu un svargu: Vai Sureniekam mjs vl kdi radi vai darbinieki? K par brnumu, eturia laipn un draudzg seja acumirkl prvrts nekustg mask. Acs iekrs aizdomas. Nezinu, vi atteica sausi. Piedodiet, tagad man jiet. No prieknama klusu k pardba iznca Imants glui jaun, pc pdjs modes svtrot un piegriezt uzvalk. Kad run par Nikolni, tad eturia kungam vienmr jiet, vi sacja ar glnia smnu. Ko labu redzjt kino? eturi steidzgi jautja. Vai Nikolne jau klt? Tvs odien bot mjs jau devios. Nezinu. Js nezint? Es domju, ka js gribjt viu ielaist un tpc kavjties salon. eturi sakoda zobus. Imant, ejiet sav istab, jums vl daudz ko dart ovakar! Imants pavra kabineta durvis: Labvakar! K labi kljas? Paldies, atskanja klusa, laipna balss. K veics skol? Eh, tas velna Gumijkja pamanja, ka man formulas saraksttas uz nagiem, un ielika nvgu kloi. Ko nu? Tagad jums jau pirm trimestr bs veseli trs divnieki. Nieks! Trs adatas drieni kapstas vrtos! Gan bs labi. Vai ms ar eturia kungu, eit

11 ( 103 )

staigdami, js netraucjam? Nikolne tikko dzirdami iesmjs. eturi izsteidzs no salona. Es jums neieteiktu skatties "Gangsteru karali Partenon", durvis aizvris, Imants sacja Epaltam. Nvgi ega filma. Tas karalis ir sts idi: savus puikas izlutina, mgi gurojas ar skuiem, plts, kad jiet darb, pielejas un glui bez vajadzbas kaitina policijas prefektu. Kas ta' tas par gangsteri, kas neprot sadzvot ar policiju? Vi izma vieglu, modemu, ptu das portsigru un piedvja. Abi sasmja. Bet Amerik reizm rkojas vl labk: pa prieku izpelns prefekta posteni un tad tikai paliek par gangsteri, teica Epalts. Tas gan. Bet, kamr uzkalpojas td viet, var novecot. Kas sirmgalvis vairs par gangsteri? Varbt tad nemaz negribas? Vi brdi apklusa. Epalts izliks prdomjam sacto. Vai js, man ienkot, dzirdjt kdu troksni? Imants jautja. N. Protams. Redziet, vi izma no kabatas atslgu pui, kas karjs pie agrks pulkstea vaias. Te ir visas msu dzvoka un vrtu atslgas, ko mani cienjamie seni man neuztic. s te ir msu skolas atslgas. Lk, universla atslga vism klasm un kabinetiem. Es ts liku pagatavot pc nospiedumiem zieps. Atsldznieks nemaz negribja uzemties. Vajadzja makst trskrtgi. Vai tikai js nelast par daudz Vollesu, mans draugs? Ir kda daa lasta, bet... skbldbas mani patiesb nemaz neinteres. Ar atslgm es tikai tpat, starp citu. Ja ko grib paskt, tad vajaga cita grbiena. Vi brdi vilcinjs, k gribdams sact vl kaut ko. Tikai neststiet nevienam, ko te runjm. Js laikam domjat, ka es lielos, tpat k tas gangsteru karalis? T vis glui nav. Js man liekaties krtgs vrs, ar ko var aprunties. Bet nu gan man jiet. Nabaga audzkiem jsadzvo ar ar mjskolotjiem. Pagjies gabaliu, vi iejautjs: Sakiet, vai man atkal nav bikses par sm? Msu drbnieki ne velna nemo. N, atbildja Epalts ar lietpratja autoritti. Zees vl neredz, bet... Bet? nemiergi jautja Imants. Jsu svrkiem piedurku podzim nav pogcaurumu un, es sactu, ar apkakle par augstu, balto apkaklti neredz gandrz nemaz. Citdi uzvalks labs. Sakiet, kas t par Nikolni? oreiz izdevs iejautties tiem it k nevius. Paprasiet eturiam, Imants atteica ar platu smaidu. Via ir oti ldzga. Un nozuda. Tik tlu viss bija labi. Nekas auns acmredzot nedraudja. Imants meklja via draudzbu. Lieliski. To vi dabs. Mazais dentlmenis okeris skaidrk par dau labu zinja visu, kas notika ai nam. Bet kas tad sti bija Nikolne? Atmi vairk nekas neuzpeldja k gais, maigs sejas ovls un tumas, bargas acis, kas tovakar piespieda viu nosarkt, viu, kas sevi turja par visironiskko skeptii un skeptiskko ironii. Cik nolojami! Via ir jredz. Uzmangi nospiedis rokturi, Epalts lni, lni ska atvrt kabineta durvis, skatdamies pa mazo spraugu, kas vrs durvju eu pus. Lk, zaganas spuldzes apmirdzts grmatu un aktu vku kaudzes. Virs tm neliela baltas pieres svtria ar atpaka atsuktiem, viegli cirtainiem liepziedu blondiem matiem. Nu, vienkri jiet iek un kaut kas jpajaut. Bet, iekm Epalts paguva ko sagudrot, prieknamu piealca Grizeldas Surenieces sulg balss. Steigus aizvris durvis, Epalts ieklupa atzveltn zem palmas. Novelciet man botes! Veicgi! sauca Grizelda. trk, ko grbstties k pa aptieku! Kur mana somia? urp somiu! Savdi, ka js nekad nek nevarat atrast, atskanja Duea balss, pabailgi un klusi. Nek nevaru atrast?! Pat tdu guavu k js es esmu atradusi! Te ir somia! Te ir somia!! Vai t kds uzrun dmu? Jsaka: ldzu! Sakiet tlt: ldzu! Nu! Neteiksiet? Nu pagai... Ldzu, ldzu. Vai dabjt man lekcijas un prrakstjt vakardienas piezmes? Ldzu, te ir. J. Bet kas tas bija par prti, ar kuru js runjt, gaiddams mani pie augstskolas? Tas ir mans draugs, viam ir auto... Saprotu, vi ir oferis. Un meitene apteksne? Vi ir inenieris, un via lgava ir operas baleta dejotja. Turklt es ar dmu nemaz netiku runjis...

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Nelga, v i a ar jums nerunja! Epalts brnjs. Grizli, kas pastvgi atklti nonicinja Dueli, tomr bija greizsirdga. Vai t btu tikai patmlba? Vias vergs nedrkstja kalpot nevienam citam. Kas zina, varbt Duea stvoklis nemaz nebija bez cerbas, tikai nabaga ebelkja nezinja, kur jmekl glbi. K man piestv jaun cepure? atkal jautja Grizli. oti jauki. Vai nevajadztu eit, pie auss, saglaust matus gludk? Mubas! Tur taisni vajaga izlaist kuplu cirtu. Nerunjiet par lietm, ko nesaprotat. K nesaprotu? Vismaz cepures es saprotu. Vai es neievedu jsmjs mod melns platmales? Ievedis mod platmales? Js gan izvedt no modes okej cepures visi redzja, cik riebgi t jums izskatjs. emiet, pakariet manu mteli. Tur, jums saka. Cepuri ar. T, tagad varat noskpstt man roku. Fui, cik slapji! Kad js vienreiz iemcsieties roku skpstt? Mana brlna klavierskolotjs saka, iekrita valod Epalts, spljot tikai vieglus gabalus, nekad nevar iegt krietnu tehniku. Rokas vien skpstot, tau nek nevar iemcties. Starp daudzm sliktm pabm jums piemt viena sevii slikta, atcirta Grizelda, js pastvgi aizbildint citus. Pieraugiet, ka jums reiz nepietrkst, ko aizbildint sevi. Kad man vairs nebs ar ko aizbildinties, tad es bildinu, sacja Epalts, nkdams pretim ar vislaipnko no saviem smaidiem. Drz sarads visi izgjus reizes viesi: bars meiteu, kubezeliei. Trka viengi Visvaldis un mazais, resnais Krupj. Ar nokavanos ierads urzns. Epalts drusku bajs via d. Kad pagjuo vakaru Grizelda aicinja nkt atkal, vajadzja labu brdi jautjoi klust, pirms via piemetinja: Ar jsu draugu, to skrda vai alvas Mrtiu. Drusku jocgs jau urzns izskatjs, kad, sperdams kjas plati k jrnieks, jo spodrais parkets arvien vl liks prk glums, neveikli un stvi staigja pa salonu. Vi savdi klanjs, ar taisnu muguru un kaklu, ermea apakdau ataudams k marionete, ko spji un negaidti parauj aiz diega. Kad sarokodamies gja gar meiteu rindu, izliks, ka vi katrai ieknbj. Tikko apsveicinjies, urzns taisna ce devas pie Majores un neatkps vairs ne soli. Via izturjs apvainojoi nevrgi, bet, skatoties urzna sej, varja domt, ka to apber ar vismedainkm laipnbm skus kavkus un nepatikanas vi prata neievrot. Projm viu tomr nedzina, un tas bija svargkais. Pdgi neatlaidba ska kaitint kubezelieus, kas domja, ka tiem daudz lielkas, vismaz veckas tiesbas uz bagto Majori. Vakariojot vii sabza galvas kop un apsprieds. Viskustgkais no viiem bija labi noaudzis, glts jauneklis, ko saukja pavisam nepiemrot krt par Vanckaru. Via svaig, glud, bolsrt seja veidoja pareizu ovlu. Smalki, gandrz miniatri vaibsti, mandeveida gaibrnas acis, maza, ieapaa mute, kuras pabiez virslpa k gredzens aptvra apaklpu, prliekdams tai pri, vienmr smaidja, bet tikai divjdus smaidus, kas krasi mainjs atkarb no partnera saldi iztapgi laipnu vai viszingi ironisku. Ja via tumajiem, dabgi cirtainiem matiem apmestu lakatiu, iznktu jauka meitene lauku nevainba vai draisk, atkarb no smaida. Valodgs, mudgs, dmm pakalpgs, tomr vienmr cents turties k kungs un oti cieta, kad viu sauca par Vanckaru. Smaido seja k sastinga, gan tikai su, zibou mirkli, bet toties katru reizi. Tas bija vi, kas iesauca Visvaldi savu "Kubezeles" krusttvupar Velsas Princi. Princis revanjs ar Vanckaru. Bet Vanckars pateics Princim par grmatvea vietu Prina tva bank, par kubezeliea zelta lenti, par uzemanu Surenieku sabiedrb, par aicinjumiem uz Jrmalu, laukiem, par galdiiem balls un iedzeranm krogos. Vanckara plni sniedzs vl daudz tlk, Visvala untumiem un iegribm vajadzja padoties ar priecgu prtu, lai cik pazemojoi tas btu. Sekodams Visvaldim k uzticgs ieronesjs, vi nemanot bija kuvis par otru, mazu Visvaldi, Visvaldi vestes kabat k viu saukja vecko semestru kubezeliei, kas Vanckaru neko neieredzja. Vanckars piesavinjs Visvala kundzisko uzstanos, aprauto valodu, niecinos piezmes, nicinoo smnu un patnjo veidu, k vi lietoja paos kubezelieu izteicienus un estus: kubezeliei sav starp saprats tik labi, ka lietoja pavisam mazu vrdu leksikonu un nedaudzus zmgus mjienus. Visvaldis staigja pc angu parauga ar lietussargu drz tds, tikai ltks, pardjs ar Vanckaram. Visvaldis pauva ekstravagantu uzvalku ar divi pirksti platm, gaii pelkm un melnm rtm, pc mnea ldzg, tikai no ltkas drnas, pastaigjs ar Vanckars. Kad Visvaldis ska valkt gaias divrindu vestes, baltas getras un, rokas strpaino biku kabats sabzis, mila soiem, neskatdamies ne pa labi, ne kreisi, vs cauri komercakadmijas bezgalgajiem koridoriem, viam ciei aiz muguras, soli sol sekoja otrs tds pats vestains un getrains dentlmenis, tikai par pusgalvu sks, un via getras nebija vis balta audekla, bet tie pai pelkie filca zbaki, rpgi nobalsinti ar krtu. "Kubezel", vien no veckm jaunieu organizcijm, bija sastapusies laba daa no msu zelta

13 ( 103 )

jaunatnes. Mazturgkiem biedriem, kas pai pelnja savu iztiku, nebija viegli splt ldzi kungu lomu. Bet diciltba uzliek pienkumus: kubezelietim un kungam vajadzja bt sinonmiem, vii epurojs k prazdami. Skum tas viss Visvaldi oti uzjautrinja, vi un Vanckars visur gja kop, bet vlk Visvaldim apnika, un patlaban via ieronesjs bija mazais, resnais Krupj. Protams, glui atstumts Vanckars netika viu uzma Surenieku nam, pakalpbas un piemlbas labad ieredztu, uzskatja par savu cilvku. Tomr in laik Vanckara jtas pret krusttvu un mctju Visvaldi bija nonkuas pavisam savd stvokl. Visvald, ita, bramang vectva un kundzg tva gars bija izkristalizjies jau tri aristokrtisk, bet, dvain krt, biei neatvairmi apburo nevrb pret visu un visiem. Dzrotjs, paukotjs, dejotjs, skuu apjsmots, draugu apskausts, naidnieku cients, vi liks sts labdzimu studenta idels, kdus mums rda romni un filmas par Heidelbergas un Jenas veco buru greznbu. Tdu, nesaldzinmu, viu apbrnoja, dievinja un mlja mazais, gltais fukstis Vanckartis no visas savas daudz pazemots sirds. Bet pamazm ai apbrnoanai piejaucs savda smeldze. Visvaldis bija prk nesasniedzams. Gan ar Vanckars nodziedja pazstamai dziesmai nedzirdtus pantus, paststja jaunu anekdoti, labi pastvja kd dmu vakar, patiem, dai jau ska noraudzties uz viu ar cieu. Te atnca Visvaldis, uzsita viam uz pleca, paslavja, nosauca par Vanckaru, un atkal vi bija tikai Vanckars. Vi ska izgudrot visdas dkas, viam bija fantzija, prasme ststt. Daudzi ticja, ska jau apbrnot, bet, ldzko pardjs Visvaldis, vi pins melos k zirnjos, sarka un aizelss. Visvaldis viu atmaskoja ar vienu viengu smaidu, ar vienu viengu vpsnu. Un kdu dienu Vanckars noprata, ka nelgi un kaislgi ienst savu skolotju un idelu. Tagad vi vairjs k srgas no visa, kas vartu atgdint Visvaldi. Vi nikni apstrdja Visvala izteiktos uzskatus, pagaidm gan tikai viam klt neesot, un kri uztvra un izplatja visu, ko vien dzirdja sliktu vai kodgu par savu draugu. Vanckars kuva tramgs, aizdomgs, bet savos uzbrucienos un izteicienos jau diezgan nepetns vi cnjs par savu personbu un patstvbu. Samr sens un pastvgs ciemi Surenieku nam, Vanckars vl arvien nebija izries, kuru no ejienes dmm izraudzties, lai gan ticja, ka via laime nebs nekur tlk jmekl. Grizelda patika oti, tikai biedja vias skarb un ironisk daba, apsmieklu Vanckars jau diezgan cieta no Visvala. Kamr vi salgojs, uzpeldja Duelis, Surenieka bankas skdalbnieka dls, un pki ska lenkt Grizeldu ar izmisuu neatlaidbu. Atlika Dagne. Vanckars juta gandrz pienkumu iemlties viesmlg un labdarg nama miegainaj jaunkundz kaut vai td, ka cits neviens to nedarja. Bet k gan varja neievrot Irisu Majori, kas tau bija bagtka, elegantka, skaistka un... vecka, tas ir, rafintka, dmgka. Un kas gan labk grezno smalku kungu k sti dmga otr puse? Kdreiz liks, ka Irisas un Visvala starp kaut kas veidojas. Taisni atemt draugam lgavu Vanckars gan negribja, bet tik sliktu vi tagad vairs sevi neturja, ka nevartu kt Prina mantinieks. T Vanckars karjs starp pienkumu un patikanu k Muhameda zrks starp diviem magntiem, neieskdams nek noteikta, kamr urzns prsteidza visus ar savas rcbas satriecoo lietibu. Tagad izrs ari Vanckars jeb sauksim viu beidzot daudz piekljgk un skaistk st vrd Kurts Sprukulis. Majore bija jatkaro. Vienalga, kaut vai viu galu gal pievktu Princis pats, bet iencjam no malas viu nedrkstja pamest. Vienu lietu kubezeliei turja augsti: par savjiem stvt ldz galam. Kurts Sprukulis bija izgjis "Kubezeles" sabiedrisks uzstans un uzveans skolu. Attiecgais punkts par dmm skanja: neatlaidgi amizt! Ne mirkli dmas nedrkstja pamest vienas, bet smdint, ststt anekdotes, jocgus un dvainus atgadjumus no paa vai citu dzves. Vissvargkais: runt, runt. Nekrita svarko, bet lai tikai dma redztu, ka ap viu noplas. Ja valod prata ielikt saturu, kas izcla runtju un via sadraudzi, jo labk. Daudzint un uzsvrt, ka kubezeliei ir izlase un labiei, nekad nebija par daudz. Bet tas jau ir katras biedroans pamats: kopjiem spkiem pacelt atsevia loceka vrtbu. Pc vakarim, draugu uzmudinoo skatu pavadts, Sprukulis rs pie lietas. Nesen vi bija scis nodarboties ar sportu, ar vieglatltiku, galven krt tpc, ka to nedarja Visvaldis, lai kaut in zi btu par viu prks. Ststi par sporta dkm kuva Sprukua mk sarunu viela. Pc vakarim vi piesds Irisai, norkojs ar muguru pret urznu un paska bals, lai dzirdtu ar prjie, ska ststt: Vai zint, kas visvtdien man par nelaimi gadjs? Ak tu trakums! Js neticsiet. Tda eza! Vai, cik l! Vot nelaimes diena ar sasodtu postu! Kas tad, kas tad? viens otrs ieinterests sauca. Nu, lk. Esmu sportists. Js jau visi zint, ms, kubezeliei, piekopjam visu. Futbolu, paukojam, aujam, basketu, hokeju, peldam, dejojam, es vl pai vieglatltiku sav zi esmu specilists vidus distancs. T nu visvtdien, saprotiet, visvtdien, pdgo svtdienu sezon, piesaku t, joka d, rekordiu 800 metros. Tas mums tds pa-kapalicis. Nu, pievakar aizejam uz El Es B laukumu. Laiks pavss, bet kluss. Jtos labi. Svaigs. Vingrs. Skaists... n... tas ir lokans. Nu, saka savienbas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------prieknieks, kas bs? Minsim, atsaku. Labs ir. Sasaucam puikas, tiesneus, pulkstevrus, starterus. Noliekam uz blakus skrejcea ik pa divsimt metriem pa pirmklasgam sprinterim, lai skrej un rauj mani ldzi, tpat k Ladumegu, to franu rekordistu. Starters bliuk! Skam! Spieu. Pc divsimt metriem pirmais vedjs izauj baltu mli un sabrk. Putas pa muti. Velk nkamais. Es garm. Sk treais. Es tpat. Klt pdgais posms! Laukums trako. Velc, piespied, pump! Pump, Sprukuli, lidojoais student! Pievelc, skrejo na! Rekords rok! Rekords rok! Sists par septim ar pussekundm! Te uzreiz viukt! Asinsvads degun puu, es bez samaas zem. Vai! iesaucs meitenes. Pieci metri no lentes! Pieci metri!! Pieci metri!!! Prieknieks k zvrs, ple matus, raud, brc, bauj, lamjas, endjas, gans. Sekretrs krak ar galvu sien. Valde piedzrs ldz nesamaai... l cilvku, jsaka. Ko darsi nelaime! Nkamsvtdien atkrto, mierinja kds kubezelietis. Atkrto! Sezona cauri! Nkamo sezonu.

Nkamo? Gaidi nu. Turklt, vai bs laiks trenties, uzturt formu? Jstud jau ar. No sporta vispr maz jgas, sacja urzns, lai mazintu sacelto ievrbu. Praktisk dzv

tam nav nekdas vrtbas. K nav vrtbas? sacls Sprukulis. Izkopt ermeni? Ko js iesksiet ar izkoptu ermeni, ja esat vesels? Par jsu skaistumu neviens neko nedos. Sievietes j, kad vias kopjas un masjas, es saprotu. Vim tas biei dzvbas jautjums. Nu, tad paklausieties, ko nozm izkopts ermenis, teica Sprukulis. Eju vakarrt pa Kalpaka bulvri, brauc trams. Izkpj eleganta jauna kundze ar trim sudrablapsm un brnu. Skaists brns. Meitene. Brns aizskrien. Pa prieku, pri ielai. Te ap stri smagais auto. Federl! Taisni virs! Vai! iesaucs Irisa ausms. Skatos, nu bs mizas. viukt, es klt! Blk, lecu uz rokm, parauju brnu zem sevis un plak uz mutes pa auto priek... oferis, velna zns, aprs un prlaida mums gareniski pri. Palikm starp riteiem veseli k ogas. Pieceos, nopurinos. ejiet, kundze, brns, saku. Glabjiet labk. Ne katru reizi gadsies veikli audis pie rokas. Kundze bla k mness. Raud. Stosts. Grib iepazties... Ar tdu novrttu? iesaucs urzns. Bet, piedodiet, saku. Steidzos. Norunts. Skpstu roku. Skaista kundze. Karalisks augums. Mima Loi. Un tiem via js neaizturja? Nepajautja adresi? interesjs Irisa. Prasja, prasja, bet man nebija laika runties. Steidzos. Kafejnc "Timbuktu" gaidja puikas. Norunta zolte. Lk, krtgs zns. Sportists, dentlmenis! urzna kungs, ko js dartu Sprukua kunga viet? Tauptu savas drbes? jautja Grizli provocdama. Es tauptu savu asprtbu, urzns atteica bez smaida. To js dart ar tagad, teica Sprukulis. Taupba ir laba lieta. Es jums ieteiktu pc taupgu valstu parauga rkot atkritumu vkanas nedas, asprtbas atkritumu... prstrdjot tos, js iegtu... Mantas, ko js labprt atpirktu. Lai ar tm pacientu js. Paldies. Man jau pietika no jsu briesmu ststiem. Protams. Ar prstrdtas asprtbas daiem par smagm. Bet es pagdu jums kaut ko vieglku ar apakvirsrakstu: prstrdts un piemrots jaunatnei un brniem. Bet es pagdu jums grmatiu "K izgja Jntim, kas vienmr lieljs". urzns nebija jokotjs. Vi cnjs vienmr ar ilksi, vienalga pret rungu vai rapieri. Sprukulis pietvka. Kubezeliei pietrks. Viu starp atskanja paklusas balsis: Meonis! Meonis! Ko ar tdu iesksi? Pat izaicint nevar! To dzirddami, apvainojs ar abi prjie meoi. Ko tie lentei iedomjas, paskai bilda Duelis Epaltam, pai uzsvrdams vrdu "lentenis", lai to labi sadzirdtu otr pus. Aplikusi banti pr krti, iedomjas par aristokrtiem. Naiva romantika, smndams piebilda Epalts. Bet mazais vrdi "naivs" bija visbriesmgkais nonievjums, kdu kubezeliei pazina, viu sejas pki kuva nopietnas nu aizskarts bija paas "Kubezeles" gods. Jau ieplets mutes, lai teiktu vrdus, kas katru izlgumu padartu neiespjamu, kad apdullinoi ietarkjs fokstrots: kda meitene, gribdama glbt stvokli, bija iedarbinjusi patafonu.

15 ( 103 )

Grizelda, vrodama sadursmi, necla ne pirkstu, lai to prtrauktu, jo troksn un juks juts k mjs. Pret nelielu traci nebija ko iebilst. Beigs vartu apsmiet abas puses. Via miergi piegja pie patafona un to apturja. urzns ar Sprukuli, meoi un lentei, vl joprojm stvja aci pret aci, un Dievs vien zina, ar ko vi btu beidzies, ja prieknama durvs nepardtos pats bankas direktors Dvids Jonatns Surenieks. Mdz sact, ka laulti draugi pc ilgstoas kopdzves skot atgdint viens otru, ja ne uzskatos un iedabs, tad droi izskat un augumos. Surenieks bija tikpat piemineklgi liels un smags, k via kundze. Viesi pajuka k spradi, pairdami baierim platu eju. Apsveicinjies ar svargu rokas pavzienu, vi grtiem, gausiem svina soiem prgja istabai un iezveas dvn, gandrz piepilddams to ar savas miesas neaptveramo masu. Ja resnus audis mdz saldzint ar mucu, tad baieris atgdinja tos milzu baseinus uz riteiem, kurus renesanses hercogi vadja savos triumfa braucienos, tvertnes, kurs mazgjs tritoni un vravas, peldja koas salas, lgojs izpriecu laivas un karoja galeras. Baiera plat, bezformg, dzelten seja, tikpat dzeltena k kundzei, un viss ermenis izstaroja piekusuu labsirdgu omulbu. Vi gurdi pagza galvu uz sniem, biezie, gagie plakstii k nevius uzvzs acm un, saslgdamies ar tikpat gagiem maisiem zem acm, izveidoja divus resnus miesas bumbuus k kastaus. Laisks un milzgs vi zvilnja dvn, miermlgs k padis behemots, kam gan ir kolosls ermenis, loceki k siekstas, piere k lakta, rkle k rijas krsns, milzu zobi k rcei, bet kas tomr prtiek tikai no am un stdiem un ja vien kds nekaua netrauc viu pcpusdienas snaudu ir vismlgkais un laipnkais milzenis pasaul. Visi klusja. Jau liks, ka baieris aizsnaudies, jo ss elpas vilcieni arvien retk un seklk sakustinja mucgs krtis. Te resnie, staparainie pirksti sakustjs, pieskardamies dvnam, k klavieres spljot, un slinks, labsirdgs smaids izplda tuklaj sej. Dagne klusu piesds un satvra tva smago, mksto roku plaukstas pus pirkst pavdja dzii, dzii iespiedies laulbas gredzens. Vai esi oti noguris, tt? Es? Ko tu teici? Noguris? N, n, priecjieties vien tlk, brni. Kur Visvaldis? Nav mjs. Cikos prnca vakarvakar? Ap... ap... K parasti no rta? Bet ovakar vi soljs nkt agrk. Hm. Soljs... Pc bra Surenieks, tpat ar mjienu atsveicinjies, iegja sav kabinet. Viesu pulci atkal sakvs ap Majori. Bet oreiz to izjauca pati Grizelda, aizvezdama Sprukuli uz citu zles stri. Nevarja tomr aut, ka paas mjs viea gst vairk ievrbas nek saimniece. Sprukua niknie blenzieni ad tad noplaiksnjs pr urzna nopietno seju aiz Irisas krsla, bet Niea Mrti neliks ne zinis. si pirms pusnakts visi sagja damistab pie liel galda splt krtis. Epaltam gadjs atgriezties krslainaj zl pc kdas dmas rokassomias. Aiz kabineta durvm steidzgi klabja rakstmmana. "Tik vlu nakt jstrd! Nabaga meitene," nodomja Epalts. "Varbt vecais baieris vairs nebs iek, dertu palkoties..." Kamr vi prtoja, no prieknama klusi iznca Visvaldis un Krupj. Pdjais, bargi piedzries, nevargi atsljs pret stenderi, bet Visvaldis turjs vl it droi. Via kustbs bija drudainba, sej nemiers; oki bram sakods, savilkdami vaigos muskuu kukulus. Nepamanjis Epaltu, vi brdi klausjs, k klab rakstmmana, tad ai piegja pie kabineta durvm, strauji satvra rokturi, bet tan pa mirkl, k sku sagrbis, atrva roku: damistabas durvs stvja Irisa Majore. Vai prmetums, nicinana, spes btu pavdjuas vias mt? N, tas bija miergs, mazliet gurdens k vienmr, varbt drusku blks k parasti, bet tas droi vien krsl tikai t izliks. Brdi mmi noraudzjusies Visvald, via atkal iegja damistab un vilcindams nostjs blakus urznam. Visvaldis sagrba iesnauduos Krupj aiz pleca un izrva atpaka prieknam enganu k maku. Pudeles li noelvinjs via kabats. Noklaudzja rdurvis. Kabinet tikko dzirdami klabja rakstmmana.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Kas pelks lk? Putns, ne prk mazs, uz prieku plas. Pteris rmanis Nkams diens urzns ar pedanta noteiktbu turpinja savu taktiku, un tiem viam piemita kaut kas tds, kas neva to noraidt k dau labu neizveicgu pieldzju bez vrda, stvoka, pat bez elegances bagto lgavu mednieka pirm un pdj ieroa. Katru reizi Majore labu brdi nevarja attapties no prsteiguma, redzot, ar kdu mieru, bez vilcinans, bet ar bez liekas sajsmas, k dardams pienkumu, urzns, paapzings un nopietns, nostjs aiz vias krsla vai piesds blakm un tikpat miergi, bet redzami koncentrjies ska trzt, bagtgi izpuodams valodu komplimentiem. Tie sav bezgalg vienkrb liktos gaum naivi un mugi, ja vien tos neruntu cilvks ar svina smagu, gandrz grtsirdgu skatienu, svina pelku askta mi, ja via pln mute, k gar naa grieziens sejas d, neloctos nopietni, pat rgti. Vi runja diezgan daudz par tautsaimniecbas lietm, viam bija zinanas un savas idejas tik relas un praktiskas, ka pat Majore ts saprata. Katrs urzna vrds, katra kustba izstaroja apzingu, pat prk apzingu mrtiecbu. Majore to izjuta k apvainojumu neviens nebija pc vias tiecies tik tiei un atklti, bet taisni tas viu, daudz aplidoto, dvain krt saistja. Ja urzna acs kaut mirkli iemirdztos cerba, aubas, iekre, ja via lpas saloctu prieka, veiksmes apzias smaids, tas tda taptu smieklgs un nicinms, bet vi stindzinja Majori k bazilisks, k pitons paradzes putnu. T notika neticamais: izlutint Majore pacieta, uzklausja, atbildja un pat uzsmaidja. Patiesb viss urzna ms bija cni par neiespjamo. Duelis un Epalts pirmo reizi viu sastapa imnzijas pirm klas. Angu valodas stund skolotjs atprasja uzdoto dzeju. Klase tum rudens rt garlaikojs. Miegaini urbinja solus, snauduoja, milzgs vs brakinja okus. Reizi pa reizei atskanja kda skolnieka vrds, noklaudzja soi ldz katedrai, monotoni nourdjs apnikus dziesma. Te skolotjs sauca: "Mrti urzns!" jauns vrds, jo urzns skolas skumu pris nedu bija nokavjis. oreiz soi neatskanja, bet pc mirka prsteigt klase izsaukto, k no zemes izauguu, ieraudzja sav priek: urzns valkja pastalas un tlab sldja klusu k na. Rgas skol tds kjavs nebija redzts, visi mutes vien iepleta. Stipri izaudzis no apdilu un tksto sks krocis saburzt vadmalas uzvalka gaipelka, k no aitas muguras jaunais skolns nopietns un ciengs stvja klases priek. Apemans un miers dvesa no via jau toreiz. Kalsn, bl seja liecinja par nepietiekamu dienu, matu spuras uz kakla un ap ausm par trkumu, kas neva atlicint daus santmus matu apgrieanai. Par spti nabadzbai, ko pauda katrs pogcaurums, katra vle, urzns turjs droi, gandrz vai lepni, atgdindams ignnus, kas savs skrands un netrumos prot uzvesties k mazi marzi. Nokrekinjies vi savd, aizsmaku, sausi skarb, vienaldzg bals k automts ska last dzeju. Klase sastinga un aizrijs apslptu smieklu guldzienos: urzns runja neticami nepareiz un nejdzg akcent. Kas gan zinja, ka angu valodu, posdamies uz imnziju, vi mcjs bez skolotja viens pats no grmatas? Kad ar skolotjs nevarja savaldt vpsns, klas atrvs k slas un smiekli gzs drddami k denskritums. urzns pietvka, bet nekustg seja citdi neprmainjs. Ne reizes neprteikdamies, vi miergi turpinja last, briem paklusdams, ja smiekli kuva prk skai, tau via nesteidzgs balss dvainais skarbums ar tpat urbs cauri visai kadai. Tomr, kad zns apsds, viu kratja ski drebui, un sviedri bira k pupas. Stipra griba izrdjs urzna rakstura pamatpaba. Viam vajadzja labu atzmju, lai panktu skolas naudas atlaidu. Vi bija laucinieks; tajos laikos vrds "laucinieks" nozmja tikpat k bagtnieks un tiem skolas naudas atlaida nelabprt. Bet, ko vajadzja, tas jpank, un biedru jautrbu nedrkstja vairk ievrot k lietus gzi, kas urznu prsteidza ce uz skolu. Uz Epaltu tas viss atstja stipru iespaidu, vi nesmjs, un laikam tpc urzns ar to iedraudzjs, vlk vii sasds kop. Blakm gadjs ar Duelis. Vii trijat noturjs kop visu skolas laiku. Kalpa zns no Malienes, urzns tan pa gad kuva apa brenis. Viam bija viens viengs radinieks, tvabrlis, ar kalps, jau vecs vrs, no kura atbalsta neatlca tikpat k nekda. Pieradis pelnties jau no agras brnbas, urzns vasars gja ganos vai strdja par puspuisi, ziems mitinjs kd paobel un gja skol. Mneiem neredzdams silta diena, prtika no maizes, sapiepjua, cementam ldzga siera un tjas. Apaviem naudas nepietika. Skolas grmatu nebijats vi aizms no biedriem vai bibliotkm. Klas iedzvojs diezgan tri. It k likdamies vecks par saviem gadiem, nedauzjs, nerotajs; vispr bez noteikta derga nolka neizdarja nevienas kustbas, k spkus taupdams. Zobgalbas viu tomr aizskra, atbilde vienmr bija asa. Ja vajadzja, izkvs,

17 ( 103 )

nebaiddamies no redzami stiprka pretinieka; vi zinja, ka puiku kauti par kropli nepaliks, bet pris belzienu dzves rdto nebaidja. Turklt vi bija sksts k nemta da un bagtgi lietoja visrupjkos un neatautkos pamienus spra, koda, plsa, kutinja, zinja visas spgs vietas, kur kniebt, spiest un sist, k izgriezt locekus un sastiept dzslas, un kur uz kauliem vismazk miesas un belzieni visspgki. Ja viu aptvra no priekas, vi veikli aizra ar lku un netm pirkstu pretiniekam aiz lpas un rva tam galvu atpaka. Ja viu sagrba aiz rkles, vi ra audzja roku mazos pirkstius un lauza tos tik spji, ka audzjs brkdams atlaids. Ja via galvu iespieda padus, vi spgi grda ki aptv-rjam bedrt zem auss vai nejauki knieba jutg dzsl zem cea. T beidzot neviens ar viu labprt nekvs. Bdams nopietns, skumj vai nospiests neliks nekad. Grtos apstkus panesa vieglu sirdi, teikdams, ka nedro un dkain dzve, kad nezini, ko rt dsi, kur vakar gulsi, esot vislabkais treni dzvei. Prliecba, ka dzv tiks uz augu, viam sprda no vism uvm. Galu gal zni viu ska apbrnot, pat apskaust. Ar saviem tuvkiem draugiem urzns bija vasirdgs, labprt aicinja pie sevis ciem kd dvain pasprn bnios slpiem griestiem un logiem virs galvas , kur ziems nelgi sala, bet saulain laik sautja k cepl. Bet pc nedas, visiem par brnumu, urzns jau dzvoja drgn pagrab, kura aizepjuie logi tikai par ceturtdau pacls virs zemes. Reizm viu sastapa kaut kur Klversal, viegl du bd, k malkas noliktavas sarga apakmieku, reizm viam bija gultas vieta Vecrg, Tora ielas smirdgos un aizdomgos akmens graustos, istabels bez logiem, ar izpuvuu grdu un simtgadgu salpetri uz sienm. Vi neslpa ar savus neparastos peas avotus, jo vasaras algas, saprotams, nepietika ne ldz Ziemassvtkiem. Toreiz Rg, it k lai sagdtu ldzekus labdargiem un kulturliem nolkiem, atklti darbojs vesela rinda spu namulotoklubu. Mazgadgiem, pc to laiku mroga ldz sepadsmit gadiem, ieeja gan skaitjs aizliegta, bet kas nu tdus skumus ievroja? Skolniekiem formas vl nebija, varja splt, kam gribjs. urzns krtgi katru vakaru ap desmitiem iesldja zili piesmt spu zl. K profesionlam spltjam kljas, miergs un nopietns k enerltba virsnieks pie kartes, vi meditja pie savm numuru lapm un, ldzko kaut drusku laimja, cls un gja mjs. Viam bija raksturs. Katru spu elli ielenc vesels bars savdu auu, kas pratui velnio laimes spli prvrst par dieniu, kaut ar trcgu, iztiku. Visi ie audis ir liktea un dzves satriekti, bet katrs mets savdk veid, nekur nav lielkas tipu dadbas k lieso, krno, glnoo dzves pabiru bar, kas ielenc publisko spu namu kru galdus. Pie ruletes vius neredz, neveiksmes tiem izncinjuas cerbu uz vieglu un tru uzvaru, gadi un piedzvojumi iemcjui splt ar vismazko risku: atmetui komplictas sistmas, ar kurm pazaudjui savus duktus, vii iemcjuies laimt graus. o auu vieng mksla ir pc pirm kaut niecg laimesta pamest spli. Tikai visbriesmgks neveiksmes un gari posta gadi spj iemct o visgrtko no mkslm atteikties no cerbas, viscilvcgks no cilvka pabm. Dievs zina, kur o mkslu bija ieguvis urzns; via paa dzve vien, lai cik grta, tomr bija par su. Lotoklubus drz sldza, bet urzns atrada vl ienesgku nodarboanos: Latvijas valsts pirm gadu desmit Rgas iels gandrz ik svtdienas vca ziedojumus ar bundm. Gan trkumcietjiem, slimbu apkaroanai, kulturliem mriem, visdm organizcijm, visdadkiem nolkiem. Ja ugunsdzsjiem saplsa tene vca ziedojumus, ja kda dmu komiteja nolma rkot rokdarbu kursus vca ziedojumus. Tos laikus audis vl nebga no bundu nstjiem k no spitlgiem, toreiz visi bijm trcgki. Parasti laikrakstos izsludinja, lai piesaks vcji. To dart daudzi turja par godu, vispr ai liet bija daudz romantiska. Pri dabja visu dienu izklejoties pa apstdjumiem, zei,par velti izbraukties tramvajos, katru varja uzrunt, katrs laipni atbildja, un daam labam gjjam visas krtis bija nospraustas ziedojumu zmtm, bet kam tdas vl nebija, apvainots pieprasja pats. Tas bija gandrz k ziemeu karnevls. Viengi urzns strdja viens un savrup. Agr rt vi izgja, tums atgriezs biroj. Vairodzi, kur sasprauda krsainos papr-us, vienmr bija glui tuks, pats vcjs noskrjies un piekusis, bet bund tikai dai santmi. Bundas tika aizsietas auklm, pie kurm karjs milzgi, sarkani zmogi, naudas irbu aizspieda spraiga atspere; t bija vesela zinba dabt naudu r. Turklt toreiz vl lietoja papra sknaudu rubus un kapeikas. Tos iebza spraug, ciei saloctus, bund nauda atkal izplets. urzns gan vispirms lkoja saemt ziedoto naudu no rokas rok un, tikai tlojot bund bzienu, paturt sauj. Tau ziedotjiem piemt veca indeve savu artavu parocgi iespiest spraug. urzns sildja bundu un auklas, kas drusku padevs, atspieda spraugas mli ar admm adatm un ar paiem iem no stingrm trauda stieplm kacja naudu r. Vairkkrt viam klizmjs zmogi sasprga, spraugas mle, prk stvta, saliecs vai nolza. Bet urzns zinja zles. Vi atraisja lenti, kur bunda karjs plecos un, pieturdams to ar elkoni, devs uz kdu ielu krustojumu, kur stvja krtbnieks un

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------gja tramvajs. Skriedams kdam vagonam gar pau degungalu, vi klupdams pameta bundu, ko vagons saberza smalks drusks. Tad urzns, nelaimgs un prbijies, ldza krtbnieku sastdt protokolu un, reizm pat krtbnieka pavadb, devs uz vkanas biroju, kur centgo un noskumuo vcju visdi mierinja un loja. Reiz, kad trs draugi sdja urzna pasprn un skatjs, k vi saskaa ar visiem mkslas likumiem veikli tukoja bundu, Epalts iejautjs, vai vi nejt sirdsapzias prmetumus, izlaupdams mlestbas dvanas. Prmetumus? Mrti atbildja prsteigts. Tas viam nebija iencis ne prt. odien vcm ldzekus trcgiem brniem. Es vienkri atviegloju iestdm darbu ziedojumi tie ce nonk pareizs roks. Epaltam neatlika ko piebilst. Tomr pdgi gadjs nelaime tramvajs nobrauca bundai tikai dibenu. Vks ar nolauzto spraugas atsperi palika vesels. Darbgais vcjs, kas tik paaizliedzgi uzupurjs katras organizcijas lab, varja pateikties Dievam un komitejas dmu labsirdbai, ka tika cauri viengi ar brienu un draudiem. Bet vcja karjera nu bija gal. Gadjs, ka to gadu biei streikoja ostas strdnieki izkrvji. Rderejas nezinja, kur audis emt, un urzns nebija viengais skolns, kas staipjs ap maisiem un kastm. urznam rads pazias, kas izoda izdevgks kravas. Vii prata tik izveicgi klupt un nogzt zem kastes ar kalttiem dienvidu augiem, ka ts prsprga par spti visiem dzelzs stpu apkalumiem un stiepu saistiem. Dau nedu urzns prtika tikai no vm, aprikozm vai roznm, pacienja ari draugus, kas nevarja nobrnties par drgo damo. urznam, k dadien rdtam izkrvjam, arvien bija pie rokas asa metla caurulte ar gumijas teni, kas ievijs aiz mtea oderes. Ja caurulti iecirta, teiksim, cukurmais, pieblvt maisa spiediens tri piepildja aizoderi ar cukuru. Katram amatam ir savi noslpumi kas tos visus lai uzskaita... Tomr, nodarbojoties ar izkrauanu, vajadzja kavt skolu, un smagais darbs vl nenobrieduam znam nebija sti pa plecam. urzns izuva k bute, acu dobumi kuva lieli un tumi k bodias, deguns smails un ass k sirpis. Pdgi vi izvljs citu amatu ska splt krtis. Acti, sedesmit sei, pokeru un citas kombinciju sples, kas tikko ska ieviesties, un, protams, zolti. Visur, kur tikai manja trumpojam uz graiem, urzns taisjs klt. Skum viam neveics, krjs ski pardi, ko nespja atdot. Bet neatlaidba atkal uzvarja. Pc daiem mneiem mksla bija rok. Spljot vi nekliedza, nerdjs, nejokoja, ar nezdjs par neveiksmi vai, k kru splmai mdz sact, neraudja, sdja kluss un rimts k nietis, bet, kad spli beidzot ska rint, urzns vienmr izrdjs laimtjs. Ar laiku trumpmau kompnijs viu ska neieredzt, jo, mazliet vinnjis, uzdodams visdadkos ieganstus, tda aizgja, lai gan visiem gribjs atsplties. Runja, ka vi nespljot "tri", bet pieerts nekad netika. Kru splmaa naktsdarbs nav vieglais. Tas prasa daudz vairk k tikai miegu. Katrs bs novrojis cilvkus, jautrus un laipnus, sstamies pie kru galda, pc pusstundas jau viu sejas ir iru sarkanas vai kau blas, pieres grumbs, acis izbijus, balsis aizsmakuas. Nevis badojoties, bet pie kru galda urzns ieguva vaibstu asktisko asumu un sejas das nebalint audekla pelcbu, ko daudzi aplami noturja par nemazgans sekm. Vi kuva "Niea Mrti", bet labs skolas liecbas ska obties. Pdj skolas gad viam nomira viengais radinieks, atstdams pris simtu latu mantojuma. Tikai tagad urzns varja atauties pirmos zbakus, spoi dzeltenus k plna pleznas. Vl vairk, vi atvra bank tekou rinu un pdj pusgad ti neldza skolas naudas atsvabinanu, bet lepni samaksja ar eku. Skolas kancelej eku nema pretim, stja viu pau pc naudas, bet urzns sdzjs direktoram, tieps un kauljs, kamr panca savu, kdams biedru acs varonis. Skolu beidzis, ska studt tautsaimniecbu un meklt vietu. Bez sakariem, bez labviem, bez ldzeku rezervm tas veics bezgala grti. K bdgi slavens demokrtijas laiku bezdarbnieku saimes loceklis pdgi iekuva kd ministrij, sama mnes trsdesmit septius ar pusi lata un brvzupu no socils apgdes. Studdams pie laika ska gudrot, kd studentu organizcij iestties, kas vartu sagdt droku atbalstu turpmkai karjerai. Liels un vecs viam nebija izredu tikt, skm un jaunm nebija filistru, kas gdtu vietas. Bet bija ar citi cei uz augu. rtkais un trkais bagta sieva. Tau katrs uzmums prasa kaut drusku rcbas kapitla skumam. urznam t nebija. Vi ilgi un veltgi izminjs iespraukties turgs aprinds. Pdgi ar Epalta paldzbu tas izdevs. Lielais brdis, liel dzves sple bija klt. Nu viam, kas tik ilgi nabagodamies apmierinjies ar visniecgko, bija laiks tvert vislielko laimestu. Ne mirkli neaubdamies, vi izvljs v i s v r t g k o meiteni. Citm vrbu nepiegrieza. Ja vi

19 ( 103 )

galu gal pat ciestu neveiksmi, btu daudz kas pankts. Cilvks, kas flirtjis ar miljonri Irisu Majori, tomr btu kaut kas. Ar baieris Surenieks, parunjies ar urznu, sacja, ka viam praktiska un aprga galva, bet Surenieks bija "Kubezeles" filistrs, via vrds svra vairk nek Vanckara kdana. urzns atrads uz vislabk cea, kad notika nelaime. Grizli jau no skta gala neieredzja urznu tpc, ka Epalts to bija ievedis Surenieku sabiedrb pret vias gribu un ar tpc, ka vi, nepiegriezdams vrbas namamtei, tlt pievrss Majorei. Lai iegtu svam un ievrbu dmu starp, nebt nav jpatk vism, bet tikai vienai. To urzns nojauta un rkojs pareizi, sekodams tikai vienai, bet, ja vlas ciemoties kd nam, nedrkst namamti neievrot nemaz. To Niea Mrti sav steig un centb bija piemirsis. Sabiedrisko taktu un izveicbu lotoklubos un kuus izkraujot jau nu reiz nevar iemcties. Pdj laik Grizli to neaizskra, liks, ka btu jau samierinjusies. Nevienam neienca prt, ka via gaida izirou izdevbu. T pienca. Kdu dienu, viesiem plstot no vienas telpas otr, urznam gadjs noirties savrup. Uzveans sabiedrb vl arvien prasja viam lielu piespieanos un uzmanbu; bija patkami atpsties. Domdams sevi istab vienu, vi sav nodab pagorjs, paknosjs un, aizmirsies roains doms par nkotni, ska urbinties degun, lietodams lko rdtja pirkstu k bagaru. Tds nu vi stvja Purva sniega ainas priek, paapzingi sasljis galvu, vienu roku iespraudis snos, otru ar augsti izslietu elkoni pie deguna. Grizli to pamanja, igli pasauca draudzenes, klusi pieveda visu bam pie plaajm divvim durvm un priek guldzo, gandrz drebo bals uzsauca: Grf Degun de Knibn, piedodiet, ka traucjam jsu patkamo nodarboanos! Grfs Deguns de Knibns! meitenes spiedza, bet kubezeliei taisni rca no prieka. Beidzot ilgi meklt palama bija rok. urzns atrva roku no deguna, it k tas btu no kvloas dzelzs. Seja pierietja tik tumi sarkana, ka acis izboljs k nerim un audjs dziajos dobumos k balts peles slazd. Acumirkl via skats uzmeklja smejo bar Majori. Vias ievtus lps ielocjs briesmgs smni. urzna burvba bija izgaisusi. Kaut vi sdtu vai uz Pterbazncas gaia, Irisa tagad skattos no augas ar visu neizsakmo nelbu un nicinanu, ko piera bagtba un sabiedriskais stvoklis. urzns atkal bija tikai puteklis pie vias kurpm, nolojams, neuzvedgs plikadda, viltgi ieviesies piekljgos auds. Viai bija kauns par sevi. Vai! ja vi vl iedrointos tuvoties. urzns pamazm ska to noskrst. Grfs Deguns de Knibns lksmi skanja viss muts; skangais tituls meta kleus pr maigajm krsotm un nekrsotm lpim, spraucs caur mirdzou zobiu apburom skriptam, trcja uz audgm mltm. urzns vl arvien stinga kluss un mms. Vi savdi, k sabiedts gliemezis, iervs sev un saduga. Vispirms nozuda kakls, tad rokas ievilks dzii piedurkns, lpas sakniebs tik ciei, ka pavisam nozuda no sejas. Matu ipsna bez redzama iemesla nokrita pr augsto pieri. Liela sviedru lse lni prvls visai sejai, atstdama spdou svtru. Grfs svst, grfs svst! kliedza Vanckars, prieka prvarts. urzna skatiens atdrs Duel, daudz smiet un eot. Duea sej vdja auns prieks. Vi vpsnja, k sacdams: nu tu bsi man biedros. Grizeldai bs jauns nerrs. N, to urzns nevarja, ar Majores d ne. Vi pki sasljs. Vairs nebija nozmes kavt laiku in nam. Seja atguva seno pelko krsu, bet ne veidu. T bija apbrnojama prmaia o triju minu laik: viss lotoklubos un pie kru galdiem pavadto naku gurdums kuva redzams via sej, kas bija pki veca kuvusi. Mongoliskie vaigu kauli meta melnu nu trsstrus pr liesajiem, bedrainajiem vaigiem. Acis kurjs dzias un karstas k notiestam spiegam, bet nespodras k izkausts svins. Miergi un paapzingi k vienmr vi piegja Grizeldai. Dieml ovakar man jatvads agrk... tpc un tpc. Paklanjies sav stvaj marionetes veid, nozuda prieknam. Kaut kas kokain gait lika noist, ka vi aiziet uz visiem laikiem. Smiekli apklusa. Noklaudzja rdurvis. urzns bija turjies k vrs. Epalts nobraucja seju un pavrs Grizeld, smndams savu kaitinoo, nenoteikto smnu. Grizelda pardja srtu mles galiu.

4
o loksni, kur domas vird, K troksni lai via dzird. Kds amatieris Sadrmis par urzna neveiksmi, gns par Grizli patvarbu, Epalts vairkas dienas nerdjs pie Sureniekiem. Pdgi atnca labi vlu, jau pc vakarim, kad sabiedrba, pulcios sarusies, splja

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------krtis un trzja. Piemis visizklaidgkos vaibstus, rokas biku kabats sabzis, staigja no viena pulcia pie otra, ti nedzirddams, ka Grizli viu aicina piebiedroties. Viss bija k vajadzgs. ebelkja pie Grizli, Vanckars pie Majores, citi kubezeliei pie savm dmm. Miers un omulba atkal valdja. Viengi Dagne Sureniece viena, pusaizmigusi zvilnja dvna stri. Epaltam pki rads vlans aplkot tuvk o novrt pamesto mantinieci. Turklt t btu izdevga demonstrcija pret Grizli. K tad sti Dagnei trka? Augums pasmags, tpat k msai un mtei, t jau acmredzot bija Surenieku imenes sievieu pazme. Tomr in apab bija kaut kas mlgs, mjgs. Bet tik briesmgi flegmtiska via prk drz sks atgdint mti. Vl pris gadu miergas dzves, un via ks bezformga k milzga amba. Epalts piesds viai. Dagne to apveltja ar miegainu, drzk aizdomgu nek prsteigtu skatu. Vai nepievienosimies kru partijai? vi ieddojs iespjami silt, belg kru bals, kas reizm viam izdevs sti sirsnga. Es neprotu nevienas sples. Nekas, iemcsimies uz tru roku. Man grta galva. Bet es esmu labs skolotjs. Ir jau izminjuies visdi. Vai padejosim dmsku? Novietosim vi str patafonu... Neplieties, neprotu! Ko tad js balls dart? Nemaz neeju. Ari uz "Kubezeles" vakariem? Pietiek, ka msa staig. Kdam tau jpaliek mj. Jsmjs tik daudz auu. Var iztikt bez jums. Citi var, es pati ne. Ko tad js dart? Guu. To tau citi man viet nevar izdart. Epalts vrgi ieskatjs Dagn, kas nevarga gulsnja dvn, slinki nolaidusi rokas. Tau acis nemaz nebija tik miegainas, ts glnja sptgi, gandrz auni. "Ms darm to, ko no mums sagaida, ms esam tdi, par kdiem ms tur," nodomja Epalts. Sargtinta, ka viai visi it k atmetui ar roku, Dagne sptjs un ti prsplja un uzsvra savu miegainbu. Trakulgo vecko msu via tikpat nevartu prspt. Grizeldas smiekli un nemitg runana ar tagad pieskanja visu telpu. Pastarpm via nemitgi komandja Dueli: ebelkja, aizdod Vanckaram divus latus, ms viu jau izksm! ebelkja, iznes okoldi no damistabas! ebelkja, padod jaunu brida blociu! ebelkja, pasaki Epalta kungam, lai vi nesamait manu msu! Duelis gja, un Duelis skrja. Izdzirdis pdjo pavli, vi automtiski pagriezs pret Epaltu un atpleta jau muti, bet aprvs visiem par milzgu jautrbu. Nabaga Duelis, Epalts ukstja, jsu msa prspl, tas vairs nav asprtgi, bet cietsirdgi. Dagne neatbildja. Acmredzot nopelt msu via nevljs, kaut ar apskauda ts skaumu un drosmi, kas viu pau atstja n. Bet imenes gods paliek imenes gods. Ko nu? Pki Epalts atcerjs savu sarunu ar eturiu Dagne vislabk jtoties uz laukiem. Ststa, pie jums "Kakars" audzjot faznus. Vai tas vartu bt? Dagne sakustjs. Kas tur ko nebt? Faznus nemaz nav tik viegli izaudzt. Pai aug. Epalts piesauca atmi visu, ko kdreiz bija par fazniem dzirdjis. Nj, noprk parastos sarkanbrnos faznus, paber mieus un tad skaita, ka ierkota fazanrija. Bet paminiet izkopt kdu smalkku sugu, nas karaa faznus, apkakles faznus, palkojiet izaudzint cus, kas nobeidzas no viena vienga rasas piliena... Ldzu, ovasar pati izaudzju divas saimtes Japnas raibo un nkamgad audzu nieu djek, bultas faznus. Bet mieiem faznus neviens nebaro, viiem jdod grii ar pelaiem, kaptiem kiem un topinambru. Brlis priecjas, ka bot varenas medbas, bet es neauu... Epalts iesds dvn rtk. Pdgi bija atrasts, par ko runt. Kad fazni bija apspriesti, vii prgja uz pru vistm, baloiem, trusiem, ampiu audzanu, sinepju laukiem, turnepu plantcijm,

21 ( 103 )

skbanu, raudzanu, ievranu. Dagne atdzvojs pilngi. Seja pietvka, bumbulgo vaigu asais bolsrtums vairs t nedrs acs. Pabiezs lpas kuva oti kustgas. Runjot par kusliem trusniem, ts izbdjs uz prieku k caurultes. Piemindama salds marmeldes no paradzes boltiu serdm, via saldi no laizjs un elmgi samirkinja acis. Kad Dagne lietii sprieda par spareiem un skorconerm, vias pirksti izplets k drza grbekli un kustjs k ravjot; kad apcerja rkogas, no kurm iznkot vislabkais vns, via trim pirkstiem tvarstja savu ka galu k ogas dama, bet, piemindama Jork-ras un Hampras suus, vias delna rkojs ap dvna spilvenu, k plidama pusca tuklo bekona muguru. Epaltam, kas bija zvrints pilstnieks ldz par sirds ceturtam kambarim, patika visas lietas aplkot teortiski. Grmatu zinanas un abstrakcijas vi cienja tik oti, ka biei vien stenba viam liks tikai k visvarens teorijas nolojama na. Teortiski izpttu lietu praktiski prbaudt dakrt ita pilngi lieki un garlaicgi. Viu savdi, ldz skaudbai prsteidza tik cies cilvka sakars ar pam lietm un praktisko nodarbbu, kds izpauds saimniecisks Dagnes valod un kustbs. Vi vroja un atskrta, ka Dagne patiesb ir glui patkama meitene, vienkra un dabga. Dabgums. T nu bija lieta, par ko Epalts runja tikai smiedams un pulgodams, pats vairdamies ts k pia, jo kas dabgs tas naivs. Un naivitte ar Epaltam, tpat k kubezelieiem, liks viengais stais nves grks, kds cilvkam varja piemist. Bet tas nu bija jatzst, ka sievietm vientiesba un dabgums dau labu reizi piestvja pulka labk par visu rafintbu un ekstravaganci. Blaztba lika apbrnot, bet dabgums aizkustinja, un Epalts, doms nogrimis, paraudzjs kabineta durvs reizm pat sabiedja. Grizli, kas vljs, lai visi pulcjas ap viu, necieta noruos prus un arvien biek iecirta ngru skatienu viu str, rkoja savu ebelkju vl strupk un kva krtis vareniem atvzieniem k holandieu krogus trumpmai Brvera glezns. Pdgi via neizturja: Klausieties, Romeo un Jlija! Jsu saukstans mums krt uz nerviem. Ms nevienam neglaimojam, kpc mums jrun skai? atsaucs Epalts. Neglaimojat? Kpc tad js esat t pietvcis? Tas nav tikai pietvkums vien. Es esmu jau iededzis, gozdamies jsu asprta saul. T nav mana saule, kur js patlaban gozjaties. Klausies, Dagne, nudien, es negaidju no tevis tdu svelmi. Grizli! prmetoi iesaucs Dagne. Grizli?! Ar tu jau saki Grizli. Cik tri js esat sapratuies tur krslain str! Nav ne krslas, ne miglas, kurai nespiestos cauri jsu rentgena acis, teica Epalts. J, es redzu visu. Tad jau viss noticis ar jsu ziu. Protams, dodu jums savu svtbu. Paldies, un ms jums savu. Man? Kd sakarb? Sakarb pa kreisi, varongi riskja Epalts, redzdams Dueli sam Grizeldai pa kreisi. Efekts iznca prsteidzos. Sarkana k pu-jene Grizli pietrks kjs. Vias acis samiedzs k spraudzias, k plaisas krsn, caur kurm gailja liesmu mutui. Mirkli via nejaudja runt, vias elpa to smacja, vl otru mirkli via neattaps sameklt vrdus, pdgi neskangi izdvesa: Atkrtojiet, ko teict, bet is skangums baigi atbalsojs zles pilng klusum. Epalts minja prcirst to ar savas balss omulgo vienaldzbu: Klab atkrtot? Tas var bstami iespaidot jsu zemapziu; js tau pazstat doktora Ku principu... Epalts juta, ka gas bezdiben. Piekljgiem audm nemdz bt zemapzias. Bet ar ko tad vii attaisno savas aizrauans? Grizli apcirts un izskrja no zles. Duelis sagrojs un, vicindams rokas k zveeles, aizklupa paka. Vius raudzt pc bra izgja ar prjie. Zl palika viengi Epalts ar Dagni. Brdi vii klusja. Nez', vai nu man nebs jiet? teica Epalts pieceldamies. Jums nevajadzja runt par... par... Duea kungu, via to necie. Tomr paminiet vl salabt ar msu. Via patiesb js ieredz. Kpc js vienmr strdaties? T tas ir iegjies no skta gala, Epalts noteica, atvadjs no Dagnes un gja mjs. *** Epalts strdja kd Rgas pavaldbas bibliotk Iekrg. Przinis bija via tvabrlis, un tpc palgs Epalts varja iekrtoties it rti. Publiku apkalpot negja, bet savu laiku sasdja attl, grmatu plauktiem ciei ieogot str pie sava galda, dardams dadus skus darbus, visvairk sekodams

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------jauniznkum grmatm, jo tvabrlis, glui neliterrisks cilvks, iekuvis przia viet ar partijas atbalstu, rpjs tikai par iestdes saimniecisko vadbu. Darbavietai bija vl sava rtba: prmaius ik nedas bija jstrd rta un vakara clieni. Darba neiznca daudz, un lielko tiesu Epalts lasja, kas paam patika, un rakjs arhva materilos un vecos sjumos, ko neviens necilja. Epaltu visvairk valdzinja iespieanas un iesieanas mksla: grmatas iekrtoana un izdaioana, skot no sjumu dm un pergamentiem ar zeltu un sudraba rakstiem, no marmortm vai izgleznotm prieklapm, greznm un daudzvrdgm titullapm, veltjumiem, priekvrdiem, pateicbm ldz noslgumam ar morli, uzrunm lastjam, bibliogrfiskm piezmm un avotiem. Epalts cerja diens sarakstt apcerjumu par msu grmatas veidoanos cauri dadiem virzieniem un svetautu ietekmm. Materilu viam bija savkts jau papulka. Patiesb ds apcerjums bija rakstms drz, jo liela msu grmatu daa, iespiesta uz gaum slikta papra, dgi brn, izpln un sairst; nepaies ilgi, kad no tm paliks viengi atmias. Un visaunk ir ar pckara laikmetu, kad visvairk, tikpat k visi, msu mkslinieki pielikui roku grmatas greznoanai. Savu nodarboanos, kas ienesa tikai paskstas iztikas tiesu, Epalts rpgi slpa, tpat k visu, kas zmjs uz via mjas apstkiem vai veckiem. Tie dzvoja Dubultos; Epalta tvs bija pensionts ierdnis. Veckais brlis jau sengadus, jrnieks bdams, bija aizkldis uz Angliju un strdja kd lidmanu fabrik. Kad Epalts, sav aizgald sddams, otr rt prlika un apgudroja ildu ar Grizli, vi oti satrks, piepei ieraudzdams sav priek Imanta glnia mi. Lai gan noteikumi neva laist apmekltjus dzik, jaunais Surenieks bija pratis piedabt bibliotkas jaunkundzes ievest viu pa grmatncas vder. H, negaidjt vis? vi irdza, manevrdams ar uzacm pa grumbaino pieri. Nu, amats netiek lamts. Bet, cerams, js gan nedomjat ldz ma galam urties vecs pusbbels. Epalts prgudri nosmnja, it k sacdams: kpc es te esmu, tur man sava un sevia zinana. Ja es gribtu, btujau diezin kur. Bet ko is okeris spiegoja? K tas bija uzodis via darbavietu? Js gan laikam brnties, k es js atradu? Nvgi vienkri. Pagjos viendien, jums aizejot, paka, atradu jsmjas. Vienrt pusdevios pagaidju pie durvm, sak\ kaut kur tau js strdsiet un te nu es esmu. Nekas, t zinana paliks pie manis. Es neppju. Bet skola? Skola var pagaidt. Kas js stja? Js domjat msa? Nek nebija. Via nvgi ellga uz jums. K sts savas paaudzes prstvis Imalns teica "nvgi" katra vrda gal, izrundams to ar pau iku nnn'gi. Ar tdu pat tiesbu k direktorijas laiku franu incroyabl us s paaudzes zeus vartu dvt par "nv g ie m". Labi, ka aizgjt pie laika. Visu sutu sama Duelis. Vot, tam gan ir nn'gas iekas. Tad jau Duelis ari nn'gs uz mani? Gan paciets, cik vi t nav trents. Bet tie ir dzves skumi. Es gribju oreiz pavisam ko citu. Vai jums te ir grmatas par slepenm biedrbm? pai par viu iekjiem likumiem un param? Par slepenm biedrbm? Nj. Mafiju, Kamorru, Melno roku... Par dm bandtu biedrbm nebs nek, bet par karbonriem, rozenkreiceriem, derviiem, pitagorieiem gan o to dabsim. Kam jums tas vajadzgs? Hm, nu lai iet ar, es jums pateiku bet klusana goda lieta: ms nodibinsim du biedrbu. Kas tie tdi ms? Es un dai puikas no skolas, mani draugi. Ko tad js iesksiet? Ko iesksim? Ko tad das biedrbas vispr iesk? Ts iedve visiem nvgas bailes, izdara visu, ko nolemj, un valda. Un lai tik palko aiztikt kdu no s biedrbas locekiem! Tad pasvelpj puikas, un lieta darta. Js izmets no skolas, ja dabs zint. Tpc jau biedrba bs nn'gi slepena. Turklt ar skolu tam visam maz sakara. Tas vl aunk; js nonksiet policijai nagos. Vai zint, js runjat vl nvgk k msu klases audzintja. Ja ms no visa t bsimies, tad nek neizdarsim. Epalts padomja. Nekas sevii auns tau zeiem nevarja bt nodom. Kpc lai zni nerotajas? Un Imalna draudzba tagad bija dergka k jebkad.

23 ( 103 )

Labi, vi teica. Es sagdu jums grmatas un paldzu tajs sameklt vajadzgo, bet ar vienu norunu. Ak tu nelaime, mgi ts norunas! Ar kdu tad? Js tagad tlt iesiet uz skolu, nokavta bs tikai pirm stunda. Pc skolas varat atnkt, tad grmatas jau gaids. Pcpusdien ar man bs vairk laika. Imalns pavaibstjs, izgrumbinja pieri. Nu labi. Nvga ziep. Tomr bs jraksta tas eometrijas klases darbs. Nekdi neizdodas izvairties. Tad uz redzanos. Un klusana sazvrnieka gods. Palicis viens, Epalts atkal nogrima doms. Ttad Grizli bija nopietni sadusmojusies. Pamest Surenieku namu, kur vi bija glui labi iejuties un kur atvrs visas iespjas nodibint sakarus, pazans, beidzot atrast to burvju sldzeni, pc kuras tik sirdgi cents Duelis, urzns un Sprukulis, kas nodrointu rtu dzvi un tru karjeru, bagtu lgavu? Grfs Deguns nule cieta spgu un smieklgu neveiksmi. Tagad otrs draugs izlidos paka pirmajam. Ar vi ks smieklgs, bet Rga ir par mazu, lai atautu tdu greznbu. Vi bs apzmts. Sprukulis akli izplats tenkas "Kubezel", bet ar "Kubezeli" vai t saists lielk daa bagto imeu. Jjaut, vai otm reizi vispr bs iespjams uzpeldt? Turklt Surenieku nam vl viena lieta gaidja atrisinjumu Nikolne. Epalts nekad nepiedotu sev, ka pametis kdu nodomu pusce. Paapzias d jiztur. Ttad ar Grizli jizlgst. Bet k? Katra veida atvainoans rdtu tikai via nevarbu, un, ja to pieemtu, tad tomrardievu pareizjais rtais un izcilais prgudrinieka stvoklis! Pat Imalns no via atkristu. Bet, no otras puses, atkrtots izsmiekls sagdtu neglbjamu lzumu. Lk, ja izdotos savienot atvainoanos ar jokiem, goda pardanu ar eoanos un sajaukt to t, ka nek sti nevartu saprast! Asprtbu Grizli cienja prlieku un ts d piedotu daudz... Epalts bdgs karsja galvu. Prlaida acis pieblvto plauktu rindm vai kd romn vai lug nebija ldzga stvoka? Bet nevarja atcerties nenieka. Ja nu mintu sapantot dzeju? Saistt valod var pateikt daudz vairk nek brv, un ja vl pievienotu veltjumu sving un augst valod? Tiem! Epalts steigus atbrvoja galdu un rs pie darba. Savcis dadas grmatas, kuras pazemgie 17. un 18. gadu simtea autori dairungos ievados dvinja saviem labviem un patroniem, vi irstja ts ar tdu dedzbu, rakstja, svtroja, plsa un prrakstja ar tdu niknumu un nopietnbu, ka bibliotkas jaunkundzes, kuru galvens rpes bija izgudrot kavkus, k veicgk nosist stundas, ar godbijbu nolkojs prieknieka palg, kas atdevs darbam ar tik neprtgu kaislbu un aizrauanos. Pc vairkm stundm Epalts varja izskaistint rokraksta uz drga audekla papra prrakstt veselas trs lapaspuses, pie kam visas uzrunas un visus "js" vi ar baudu izvilka un izlkumoja ar sarkanu tinti. Apmierints uzrakstto vairkkrt prlasja, piesardzgi ielocja liel, biez kancelejas aploksn un uzrakstja uz ts vienu viengu vrdu "Grizeldai". Pulksten trijos Imants bija klt. Epalts pasniedza viam aploksni: To, ldzami, nododiet msai. Imants piemiedza aci. Bs darts. Un, ja kas neklaps, palaidieties uz mani. Ar Epalts piemiedza aci. Un tagadpie darba, teica bibliotekrs un kop ar biedrbas dibintju ienira tum spraug starp grmatu skapjiem, no kurienes drz atskanja spva saukstans un steidzga irstana. *** Taj pa vakar Grizli lasja: Vias Ekselencei Visclsirdgkai un patvaldgkai Apriu Markgrfienei Kakaru Baronesei Sievieu klostera "Sidrobonia" abatisei Vrieu klostera "Kubezele" patronesei Augstks sabiedrbas arbiter elegantiae Surenieku salona priekniecei Apspiesto patversmei, atraitu mtei un briu aizstvei Nesaldzinmai ADELAIDAIMIRANDOLINAIGRIZELDAISURENIECEI. Pagnisk dievinan un apustulisk mlestb os vienkros pantius dvina niecgs puteklis priek vias vaiga

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Pvils Epalts. Ekselence! Krizdams pos JSU zeltzvrojos godbas priek, o rindiu autors zds un brc: nelieciet dusmu zibiem un sautuma krusai aust pazemgo, nelieciet nicinanai lauzt kalpot priecg sirdi, uzklausiet viu tikai mirkli, sku par gavinieka noptu, gaistoku par laimg vaidu, un kvlojoa pateicba pildtu ldzja krtis ar viskaislko dievinanu, ja vien vi sptu vl kpint jtas, kas jau ks via btn. Ekselence! Slava par JSU nesaldzinmo daiumu, kas, starodams pr pavalstnieku ceiem, spcina tos aubs, atveldz bds un iepriecina slps, jau sen pildja autora izpostto dvseli ar lksmu gavilanu. Zindams JSU gudro mlestbu uz mkslm un zinbm, atcerdamies JS esam dzejas balstu un iedvesmas plru, autors, kam bt JSU vergam iet saldk zemes tiesa, iedroins pasniegt savu nepilngo darbu. Ja autors btu cls Polihimnijas skpstts, vi slavtu JSU skaistumu majesttiskos heksametros vai skandtu odas un penus igl, bet pacilt aleksandrieu pant; tau autoram tikai nevius pieskrusies ar sava plvojo trpa srtzdoto vli vieglprtg Erato, un vi noldts tikai ilgot un tvkt visa cl un st, bet nesaldzin-ties ar to nemam. Ai, aun Erato, kpc tu sadzli autora sirdi ar nestgm alkm pc pasaulgiem priekiem, kpc liki iemlt valgo un nertno skpstu vairk par Dievio Saderbu, untumaina mirka glstu vairk par Cerbu Mos? Bet autors zina, ka Ekselence neatstums via neveiklo godinjumu, jo daiumu, tpat k To Kungu, atauts teikt k vareniem un augstiem, t vrgiem un zemiem: to apsveic ni, lauva, to daudzina pazemgais cirsltis, to uzteic rglis gais, to apdzied blakts zem lapas, to liela Leviatns selg, to sumina matons mrk, to aplksmo rododendrs un magnolija, tam uzgavil peljums uz veca siera. Bet katra dzva dvaa slav pilnbu pc savas iespanas un neciengajam autoram ne sapn nav iekritis apdziedat Ekselenci pau, vias piemlbu, gaio prtu, clos darbus. Tur vajaga spalvas tik kaislas k Sapfo, tik mlgas k Tibullam, tik drosirdgas k Bertr-nam de Bornam, tik sprnotas k Ariosto, tik grtsirdgas k Mis, tik dzidomgas k Rainim. Tau sirds padevba vienldz liela, vai dailnieks noliek pie Ekselences kjm portretu, kas tlo valdnieci vis apstulbino greznb, vai ar tikai vizbulti, ko, slacdams ar aizgrbtbas asarm, izplaucjis pie savas ievainots krts. ds niecgs, bet sirsngs ziedi lai ir autora vsturg balde. Ja autors drksttu sapot, ka pln burtnca tiks novietota Ekselences bibliotkas viszemk plaukt, kur tjustos k pelnrute rou sajjna, mea cku pu un irzlantu du zeltatslgoto sjumu vid, un, j, ai neprts! kaut reizi Ekselences maigie pirkstii liegi k maijvaboles siaspieskartos m neciengm lapm, un, j, ai trskrt neprts! Ekselences valgais skats k bezdelgas na pr spirdzinou strautu prlidotu m biklm rindim, kuru mte un krustmte tomr ir sprnot inspircija un traisks pasaules spes, bet tvs un krusttvs bezdibengais sevis un dzelmgais vstures skatjums, Ekselences vispadevgk kalpa izdeguaj sird noltu rasa un atpestana. BALDE PAR BARGO UN DZRGO KUNGU SKSTU UN BEZKAUNGO KALPU KALEBU Sp ksts. TadSiksts top sks un sksts: "Ej grums, cik glums, tu trums! Kur rums? Dod mums!" Kalps klibais Kalebs, bikli klpot, klepo: "Pie bikts! Rums slikts. Un kaut js pikts, bs ikts" "Ko, plekste, kreksti? Man pa seksti leksi!? " Un dusmas virst, liek galvu cirst, t birst, mks asins mirkst un mirst. Mo rle Ja vjbas tu mani pasauls vareniem, Tiem, zemais, neuzplijies ar saviem padomiem. Izlasjusi Grizelda nolaida vstuli klpi un sdja ilgi un nekustdams.

25 ( 103 )

5
Krodzi itais nav priek gndm. Aleksandrs aks Trs slepen ordea dibintji, kas sapulcjs Imalna istab, tikpat krasi atrs viens no otra k terjers, vilku suns un bemardnietis, vai forele, zandarts un sams. Katrs no viiem reprezentja noteiktu tipu, kura izveidoan ievrojama loma piekrita filmm un dku romniem. Visu triju mjas audzinana, materilais stvoklis maz ko atrs, bet katrs saska ar savu raksturu sekoja citam idelam. Dendijs Imants Surenieks prstvja eleganto gangsteri dentlmeni, kas jtas mjs viengi uz augst bra sdeka blakus ikai rviju gerlai. is bandts snobs valk necaurskatmu vienaldzbas masku, varbt viengi acis auds mazliet nemiergi: viam viss jredz un jdzird, jo aiz katra stra uzgln gan policija, gan skaudgie snceni. Via kustbm piemt leoparda vijba un panteras pkums. Visaualgks lietas vi atststa samtain un intm istabas bals ar izmeklti, pareizk zaimojoi laipnu smaidu. Lai gan sirdsapzias prmetumus is vrs nepazst, pats vi labprt rokas neaptraipa. Vi ir organizators, izrko puikas un ievc laupjumu. Ar vienu vrdu sakot, tas ir Deks Daimonds. Librijas un Nikaragvas konsula adopttais msasdls, brenis Vilibalds Majors bija glui kas cits. Seja atklta, drusku robusta. Balss skaa. Skolnieku formu Vilibalds ienda tikpat svi k Imants, un Dievs vien zina ar kdm viltbm bija piespiedis savus auduveckus pat dvaino trpu, ko valkja rpus skolas pelku, izturgas drnas blzi, auklu aptm, slpm kru kabatm, garm, ldz puselkoiem ciei sapogtm aprocm, jtnieka bikses un stulma zbakus. Ak j! T tau rbjas Toms Mikss, nesaldzinmais filmu artists, kovboju karalis, kad vi auleko pa Jaunmeksikas kanjoniem, gstdams nelieus un pestdams meitenes, vai kad pki k zibens no dzidras debess ar diviem revolveriem roks pards anta, Loskrusas vai Elpaso razbainieku dzertuvs. Lieliskais Toms! Pats pirmais panti, ko iemcs zns uz ielas, veltts Tomam: Toms Mikss Tais'trik's. Novelk biks Paliek pliks! Somu dunelis karjs pie Vilibalda jostas pret to vietu, kur Tomam nekdgais kolts. Konsula aududla lab roka engani atbrvotiem muskuiem alla nokarjs naa tuvum, lai ik mirkli sptu to izraut no maksts tikpat zibetri, k Lielais Toms rva savu milzgo prkobisi. Ja Vilibaldam via gaits nepaldzja, k Tomam Miksam neatsverams palgs necilvcgi gudrais un mctais zirgs Toni, tad viam bija velosipds. No t dubus un putekus nekad neslaucja, trauda rzelim vajadzja izskatties, it k ar to meong trum btu joots no paas Dienvidkarolnas ldz Kalifomijai vai vismaz no Asariem ldz Rgai. Tomam Miksam parasti nav citu palgu. Ar Vilibalds visur rkojs viens un pats. Nekas viam nesagdja vairk baudas, k izlot pagrabus, bnius, pc iespjas ar jumtus, spraukties caur apstdjumu krmiem, kpt pr zooloisk drza, futbollaukumu vai slidotavu stm, braukt kanoe laivi pa kanlu, aut mr ar gaisa auteni vai montekristo pistoli. Ar velosipdu vi apgjs ne mazk izveicgi k visnordtkais kovbojs ar savu rumaku; satvris to pie stres, ielca seglos, ka nokrakja vien, nemaz nepieskardamies pediem; vi varja braukt "bez rokm" gandrz vai pa nekaltiem akmeiem; piebraucis, kur vajaga, veikli atmuguriski nolca, audams velosipdam skriet vienam paam uz prieku: pdj brd vi to notvra aiz bagnieka. Treais sazvrnieks bija imnzista form. Tau atpogt apkaklte va pamant raibu sportista triko. Antons Stmurs, Krupj brlis, pazstama Rgas vndara dls, bija drukns un spcgs. Vi sapoja kt par Deka Dempseja, Den Tenneja, Maka mlinga, Do Luisa mantinieku un savu brvo laiku pavadja, cndamies ar nu vai studdams pozcijas spogua priek. Vi bija no savas kabatas naudas sataupjis boksa trenia bumbu bumbierveida peningu, bet tas sacla tik briesmgu rbou, ka vecki to aizliedza, tpat k lkanu pr auklu, kas satricinja visu ku. Apstku spiests, Antons izgudroja citu metodi, k nocietinties nkamm cm. Vi sataisja lupatu pikuci apmram boksa cimda lielum un cietum, piekra to gar aukl pie savas istabas griestiem, laida tam slaidos vzienos lidot un uztvra ar savu plato, mksto seju. Reizm mte nevarja vien nobrnties, kpc dls daurt iznk no savas istabas pietkuu, it k sadauztu seju, lai gan vl vakar aizgja gult glui

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------svaigs un mlgs. Antons karsti apskauda katru sportistu, kam bija raksturgs, cs prlauzts, resns ausis, un kaislgi ilgojs pc sadragta deguna, kds grezno katra krietna boksera mi. Vi pat apgalvoja, ka kds trieciens jau esot saberzis via uzraut degunea skrimus, un pierdjuma viet staipja un murksnja degungalu k gumiju. Taisnbu sakot, boksera karjerai Antons Stmurs izskatjs par resnu un smagu. To vi apzinjs un jau pie laika ska interesties par grieu romieu cu, kas gan nebija tik spdoa un cla mksla k bokss, bet tomr glui jauka bana. Vi svilpa visspalgk un meta arn kartupeus un iepuvuus bolus visniknk, kad Rgas cirkus empiontos kds "Pou Ciklops", "Vcijas Herkuless" vai "ehijas ogracis" audza sav zvrg dubultnelson msu Lielo Jni, un kliedza un urravja ldz nesamaai, kad neglto un eisto milzi ar efektgu pardi pau apmeta uz pleciem. Ja kds Antona kltbtn iedrointos apgalvot, ka Jnis Leskinovis nav visvarenkais ckstonis pasaul, tas risktu ar savu dzvbu vai vismaz veselbu. Imants sasdinja sazvrniekus ap rakstmgaldu, svingi nokrim-injs un tvra ar savdu grbienu galda dl, no kura atlca neliela ila, atkldama aum, slepenu atvilktni. Lepni izvilka no ts burtncu ar milzgu melnu zirnekli uz vka, atra un svingi ieska: Zirneku ordea Vec Tiesa. Nosaukumam "Zirneki" ir trejda slepena nozme: ms bsim neatlaidgi k zirneki; ms audsim msu tklus neredzamus, bet medgus k zirneki; ms bsim visur k zirneki. 1.. Ordea nolki slepeni. 2.. Ordea darbbas rajons neierobeots. 3.. Ordea loceki saucas par briem un sadals... Te nu mums btu galgi jnolemj, cik grdos? Skotu brvmrniekiem to nvgi daudz, veseli trsdesmit trs, sadalti astos kategorijs. Katrs grds pieir tiesbu valkt skaistu titulu, piemram: Jeruzalemes Princis, Tobemakla efs, Kadoa Kavalieris utt. Rozenkreiceriem ir devias pakpes, bet ar tas, liekas, mums bs par daudz. Es ieteiktu apmierinties ar trim, piemram, mceklis, palgs, meistars. Ordenim izvroties plaum, varsim to sadalt apakgrdos. Es ieteiktu Ku-Kluks-Klana titulus, iebilda Vilibalds, kam viss labkais liks nkam no Amerikas, Toma Miksa dzimtenes. Valsts Burvis, Lielais Pis, Clais Ciklops. Cik lepni skan: ordea lielmeistars Valsts Burvis! Ku-Kluks-Klans ir oti jauna un patiesb diezgan aubga biedrba. Vislabk sauksim msu grdus pc labiem, veciem paraugiem latniski: practicus, adeptus, magister, bet Valsts Burvis k prieknieka tituls tiem labs. To patursim. 4.. Maistra emblma: balti cimdi. Nozm strdjot ordea lab, nekas neaptraips tavas rokas. 5.. Ordeni vada Lielais Maistrs, saukts Valsts Burvis, ko maistri ievl no sava vidus uz visu mu. Valsts Burvis strd bez atvainjuma un ir ar ordea augstkais sois. 6.. Sodi. a) Klusanas sods no vienas dienas ldz devidesmit deviiem gadiem; b) Putna brvba. Piezme: Ordea bendes amatu automtiski iegst jaunkais, pc iestans, loceklis. Brai! sacja Vilibalds. Pieirsim putna brvbu msu imnzijas direktoram, diezgan vi mums ziepes vrjis. Klusu! uzsauca Imants un turpinja. 7. . Protektorta institts. Pc Valsts Burvja pavles ordenis var protet katru personu, iestdi, organizciju vai valsti, tai visdi paldzot. Izsludinsim protektoram par sarkano Anniu no pirms klasisks... atkal iejaucs Majors. Imants pietvka. Tunezirgojies! 8. . Ordea loceku slepens zmes: a) Maistrs liek plaukstu uz sirds un sarauj dr. Nozm labk lai manu sirdi izrauj, nek nododu ordea noslpumus; b) Atbilde: ar delnas malu velk pr vderu. Nozm labk lai mani izid, nek nododu ordea noslpumus; c) Uzmudinjuma zme: redzot brli grt stvokl, bet nespjot paldzt, brlis uzmudina to, paceldams saemtas plaukstas k ameriki, pateikdamies aplausiem. To darsim ikreiz, kad Imants tuvosies Anniai, nerims Vilibalds. Paklausies, stingri sacja Imants. Mes nesam eit, lai fidrotos. Dzve bez lieliem pankumiem nav nekas. Bet tikai uzticami biedri var paldzt gt sekmes tri, tlt! Vienmr uz prieku! Par katru cenu! Pats zini, ko tds reizs nozm, ja tevi novro biedri, kas jt ldzi un uzmudina. Zirneklis nedrkst ciest neveiksmes nekur! Ar pie meitenm ne. Majors tri sakaunjs par savu puicisko uzveanos. Imants atma elpu un turpinja: Un ko visu gan nepaveic puikas itd cie kop! Atcerieties dejojoos dervus, atcerieties Tibetas lamas. Atcerieties karbonrus, masonus! Ms tik vervsim brus, pulcinsim znus, noaudsim

27 ( 103 )

tdu tklu eit, pa ziemeu apgabaliem, ka vien jaun rt izrdsies, ka te zirneki vien vairs ir. Sakdsim visas mazs valstis, sadalsim liels un tad vispirms atjaunosim Vitauta Di valsti, kas izplets no Livonijas ldz Melnai jrai, no Karpatiem ldz Maskavai. Un tad... un tad kronsim tepat Rg Ziemevalsts Dibaltijas imperatoru un iesksim jaunu dinastiju, tpat k Burboni vai Romanovi... Surenieku dinastiju, nostostjs Majors, bet Imalna asais skatiens to apklusinja. Saprotams, drz vien Eiropa nonks msu ietekm... Tad paskatsimies, kas notiek Indij msu, ziemenieku, sen dzimten un pievksim to; pa ceam bs jpaer Tibeta ar visiem lamm un, lai segtu aizmuguri, vajadzs iztrt ar Sibriju. Ja nu atceras, ka ari Meksik acteki un Pem inki bijui msjie, ko nordot ari viu valoda un podu sues, ko tur izrok, tad ar laiku bs jeras ar pie prjiem kontinentiem. Msu slava un godba piedimds visu pasauli, Czars, Napoleons, pats Maedonijas Aleksandrs bs trie nabagi msu priek... Un iedomjieties ms, ordea pirmie dibintji, ieemsim vissvargkos amatus. Valsts Burvis, protams, bs Dibaltijas imperators, maistri ministri un citi divri. Tu, Anton, btu sporta ministrs. H, tad tik bs boksa mai un lauzju empionti cauru gadu un katru dienu! Salaidsim kop visus dus. Un es pats lauzos visur ldzi! N, to gan tu nevarsi dart. Atbildgs valsts darbinieks nedrkst pats cnties, un turklt neviens nedrksttu ministru nolauzt. Kas tev btu par prieku cnties, ja visi pai kristu uz pleciem? Fui! Bodti es necieu. Bet pasaules empiona godu gan es nemainu ne pret desmit ministru portfeiem. Par ministru es paliku, kad bu vecs un nevaru cnties. Tad man bs laba vecummaizte. Un sporta ministrs bijuais pasaules empions Antons Stmurs skan labi, ko? Bet es bu slepens izlkoanas prieknieks, sacja Vilibalds. Tu bsi policijas prefekts, teica Imants. Nu labi. Tikai es prdvos par Valsts erifu. Nevien Toma Miksa film nav prefektu, tikai erifi. Bet kas tad bs slepens izlkoanas efs? jautja Antons. Man cilvks jau padom, teica Imants. Kas tad, kas tad? Tu pats? jautja prjie. Kad vajadzs pateiku. Zindami, ka no Imanta, kas prlieku mlja noslpumainbu, vairk neizspieds, draugi neuzplijs. Eh, bet ko tas viss ldz? Visus tos labumus piedzvos labi ja msu brnu brni. itdas sakdanas, sadalanas un atjaunoanas jau vilksies simtiem gadu, rgti nozdjs Antons Stmurs. Saviebs ari Vilibalds. Kas par blm. salcs Imants. Vai asasnislepkavas daos gados neiekaroja visu Sriju un vai viu vadtjs Hasans, saukts Vecais no kalna, laimgi nesavaldja veselus trsdesmit piecus gadus no vietas? Atcerieties, cik tri milzgu varu ieguva viduslaiku bruinieku ordei templiei, teitoi. Kur tad paliek malajieu blu biedrbas Ghee-Hin un Tsung-Phak, kurm maks nodevas visa Okenija? Vai man bs jums jatgdina par nas "Balto lotosu", ko nodibinja nieka Bdas mks, bet kas piespieda pau eizaru Hungu noindties ar zelta lapim? Kur paliek Japnas "Melnie pi", kas nozm visus nepaklausgos ministrus, kur paliek brvmrnieki, kur jezuti? Vai tu, pie velna, esi aizmirsis pats savu Ku-Kluks-Klana milzgo ordeni, kas nodibinjs daos gados, kam veselas fabrikas raoja baltos trpus un citas emblmas? Msu gadsimt viss norit patrinti, tagad citas metodes, cita reklma! Mets jau krsla. Imants, rgodamies pret logu k tievs, kalsens, nemitgi estikuljos siluets, rundams ar nepetnu sparu t, ka siekalas vien smidzinjs, tiem ska atgdint vai pau klibo basku Ignaciju Lopesu de Rekalde Lojolu, kad tas dibinja savu bargo ordeni. Ari atbildes Imantam bija uz visu. Ne velti vi gandrz nedu sasdja bibliotk pie Epalta. Drusku padomjis, turpinja: Par ordea sekmm nav ko baties, ja tikai bs disciplna dzelzs disciplna, akla paklausba vadbai. Un maistriem te jrda piemrs! Hasans, asasnu vadonis, tas pats, kur staigja uzticgo fedaviju pavadts, kas, trpuies balt un sarkan nevainbas un asins krss, uz vietas nodra katru, ko vljs Hasans, is pats Hasans nokva abus savus dlus vienu par to, ka bez pavles nogalinjis kdu tva ienaidnieku, otru par to, ka dzris aizliegto vnu. Un tlab, vi sauca skai un nikni, 9. . No ordea izstties nevar! 10. . Atkritjs kst putna brvs! Es vartu daudz ststt, k soda atkritjus un nodevjus dejojoo dervu "Mevlevi" ordenis vai burvja Merlina dibint "Bardu savienba". Iluminti indja tos ar "akva tofana" indi, ko destilja no indgm vielm barotu cku taukiem. Vcu "Fmes tiesa" nodevgos tiesneus kra septias pdas augstk nek zagus, nas biedrbas noaudza atkritjus ar zda auklm un sameta kanlos, kas tecja zem ordea su telpu grdm. Malajiei piepotja spitlbu, bet Ku-Kluks-Klana vismaigk atriebba ir vaingo pliku apliet ar darvu, izvit spalvs, jteniski uz krts uzsdintu, triumfa gjien nst

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------apkrt un beidzot iesviest up. Bet par bulgru slepens biedrbas "Ujedinenje iii Smrt", kas nogalinja Obrenoviu karanamu, pamieniem vislabk liecina viu zmogs, kur attlots dr saaugts karogs, galvaskauss, bumba, duncis un indes pudele. Msu ordea putna brvba saldzinot ir mksta un visdi tulkojama sodba, bet latviei nekad nav bijui asinskri. Ordea asiains varenbas nomkti, Vilibalds un Antons sdja, sarvuies glui mazii. Zirneku ordea lastba ies vl tlk. Atkritju Valsts Burvja lmums vars aplot. Templietim atkritjam vajadzja ordea pils priek krist katra bra priek ceos un saukt pc lastbas. Pc tam viu ldz jostai kailu, ar virvi ap kaklu veda maistru priek, kas lietu izlma. o aploanas veidu pieemsim ar ms. Mums jizstrd vl svings jauno bru uzemanas ceremonils. Derviu un lamu ordea stanas ieraas bija tik grtas un ilgas, ka galgi novrdzinja neoftu. Vjkie to nemaz neizturja. eltu dmda apmcba vilks divdesmit gadu. Er Elevzinas mistriju piekritjus un ezotrieus prbaudja ilgi un pamatgi... Vai tu esi traks, uztraucs Antons, ja mums divdesmit gadu jsts vien, tad ms orden varsim uzemt tikai sirmgalvjus. Es ar domju sasint prbaudjuma laiku. Man patk nas Hunga biedrbas paraa: mceklis nodod trsdesmit seus zvrestus, tad meistars nomet zem porcelna tasti, sacdams: "K s embas nevar vairs salipt kop, t brlis nevar atteikties pildt zvrestus." Zvrestu tekstus, raksttus ar melnu uz sarkana, dedzina, bet jaunais brlis, tos vlreiz apliecindams, nogrie galvu baltam gailim, kas iepriek nokristts nodevg mka A'tsat vrd, sacdams: "K krt balt gaia galva, t krits ar mana, ja es k mks A'tsat ku nodevjs." Gaia asinis sajauc ar zvresta pelniem, jaunuzemtajam iedur pirkst, iepilina asinis tj, un visi sadzer asinsbrlbas, teikdami: "No laika Hunga brlba ir tavs tvs un mte, vias naidnieki ir tavi naidnieki un vias draugi tavi draugi." Eh, t mg asinsbrlbas dzerana ir pagalam apnikusi un nemoderna, katr burlaku romn to lasa, un gaia kauana pavisam ega. Apdom, kur ms emsim tik daudz gaiu un kas par viiem makss. sacja Antons Stmurs. Tomr, teica Vilibalds, kas dados slepkavu romnos bija o to lasjis par slepenm biedrbm un viu izdarbm, uzemanu derja iekrtot drausmgk. Piemram, brvmrnieki, liekot pierdt neoftam savu padevbu, uzaicina nogalint kdu loas ienaidnieku, kura kailas krtis pki atklj kd aizkaru spraug. Kas nespj sadoties durt, to ar kaunu padzen. Bet kails krtis patiesb esot tikai jra krtea. T k msu ordenim jaunkais loceklis ir ar ordea bende, is pamiens pai dertu. Ja gailis mums par drgu, ko tad runt par jru? Drgas ceremonijas varsim gudrot, kad ordenis bs bagts, sacja Imants. Skaidrs, var apmierinties ar glui vienkru zvrestu, sacja Antons. ru "Baltie zni", nabadzgie rentnieki, kas, baltus kreklus apvilkui, pa naktm bendja muinieku lopus, zvrja: "Drzk lai manu labo roku nocrt un zem cietuma durvm pab, nek es nododu savus brus." Tas nu gan par vienkru. Veco masonu zvresti ir vairkas lapaspuses gari, sacja Imants. Eh, ko tur tik daudz, pazvr kaut ko un basta! teica Antons, kam visa gar runana ska jau apnikt. Bet vai ordea vrus nederja apzmt? Teiksim, iededzint uz krtm mazu zirneklti vai ietetovt tklu uz muguras? Jebu vismaz valkt kdu nozmi uz atloka vai piedurknes, padomjis turpinja Antons, kam godazmes un sportistu "klunkuri" bija sevii mi. Vi stundm kavjs sportistu fotogrfu skatlogu priek, vrodams muskuklimps sabozuos milus, kuru kails un biei tetovts krtis rsoja platas lentes, stin nostas medam un etoniem. Imants ar par to bija domjis. Ms vartu nst k bruinieki joanti nekad nenovelkamu melnu mteli ar astostrainu krustu uz t vai ar k Sv. Lcara spitlgie bminieki ar zau krustu. Varbt siesim k templiei baltu auklu ap vidu vai nssim cirvi aiz jostas k Nakibendi lamas par zmi, ka uzvaram kaislbas, bet visu to darsim vlk. Apzmtus ms drz vien izmestu no skolas, ar tetovjumus atkltu skolas rsta apskate. Pagaidm mums jpaliek slepeniem un glui bez nozmm. Viengi, sevii grtu uzdevumu pildot, maistri apvilks baltus cimdus. Zvrsim, zvrsim. skubinja Stmurs un piecls zvrestam. Lnk! sauca Imants. Un ja gads, ka tevi notvers naidga vara un gribs izspiest dibinanas noteikumus un dalbniekus, ko tu teiksi? Es melou. Un ja tevi nvgi spdzins?

29 ( 103 )

Es... turos. Bet ja tevi pielies ar deni, skrvs kjas spnieu zbakos, mauks nagus, svilins pdas? Tad, tad gan teiku taisnbu, Stmurs atzins noskurindamies.
Bet lai tu to nevartu, tad, lk Imants izrva no atvilktnes trs maisus un trs korus. Mauciet maisus galv un emiet korus mut. Ms neviens nebsim ne redzjui, ne pc balss pazinui ldzzvrtjus. Ms varsim no sirds liecint ms nezinm, kas dibinja ordeni. Prsteigti un brndamies par Imanta dzidomgo tlredzbu, visi sama korus zobos un ielda maisos. Tagad brdi pagaidiet, prvrst bals sacja Imalns. Ms nek neredzam un nek nezinm, varbt in brd js esat izgjui un jsu viet stjuies citi. Ms nezvram viens otram, ms zvram ordenim. Pc bra visi sadevs roks un visi kor zvrja. Tad novilka maisus un noslaucja sviedms. Js neredzjt nek? jautja Imants. N. Balsis nepazint? N. Melno Zirneku ordenis nodibints! Tagad parakstieties eit, Vecaj Ties. K t? Ko tad ldzjusi msu slepenba, ja mums jdod paraksti? jautja Vilibalds. Kaut kdas grmatvedbas jau vajaga. Tos tkstous biedru, kas orden sastsies, tau nevars galv paturt. Turklt Veco Tiesu neviens nedabs roks, to glabs pats Valsts Burvis das makst uz kailm krtm! Un tagad, svingi turpinja Imants, cientie maistri, ievlsim ordea lielmeistaru Valsts Burvi. Man tikai liekas, ka Valsts Burvim prk lielas tiesbas, sacja Vilibalds. Vai tad mums, visiem trim dibintjiem, nevartu pieirt viendu varu? Dibintjiem vartu gan dot lielkas tiesbas k prjiem, kas orden sasniegs maistru pakpi, bet vienam tomr jbt priekniekam, noteica Imants cieti un stipri, prliecints, ka neviens cits k vi pats, neks Valsts Burvis. Nu labi, nerims Vilibalds, bet tad vi ar pa krt jiesvta. Karbonri jaunievltos Lielos Meistarus kailus sja ar zda auklm pie krusta un stigmatizja ar adatm trs skrambas kreis, septias lab krt un trs pret sirdi... Modem laik tda moans ir lieka. Tagad jrkojas lietii un vienkri, uztraucs Imants. Tomr Valsts Burvi derja pai prbaudt. Burvim vajaga das, tas nedrkst bt no asins piliena. Kad Ziemejras pirtu virsniekam Klausm Stortebekeram rind nostdto ldzdalbnieku priek cirta galvu, vi izldzs lastbu: cik saviem biedriem paskries bez galvas garm, tik lai top aploti. Vi noskrja gar vienpadsmit; pie divpadsmit bende pava kju un pirts pakrita. Tda Valsts Burvja vajaga zirnekiem! sacja Vilibalds, pats sadrebindamies no sava briesmu ststa. Ttad stsimies pie vlanas, atkrtoja Imalns neklausdamies. Ko tur nu daudz, pats jau bsi, diezgan dzgi norca Vilibalds. Ar Stmurs pamja. Imants piecls, iebza roku azot un izma baltus cimdus. Uzrbis tos, sacja: Es pateicos maistriem par augsto godu. Solos pildt Veco Tiesu un savu pienkumu pc labks sirdsapzias ordenim par godu. Ar o svingi atklju Melno Zirneku ordea pirmo konventu. Es ldzu vrdu, sacja maistrs Vilibalds. Run. Es ldzu konventu pieirt man k ordea dibintjam titulu Lielais Pis, ko neviens cits maistrs nedrksttu valkt. Es piekrtu, teica Valsts Burvis. Es ar, piebalsoja maistrs Stmurs. Un ldzu vrdu. Run. Es ldzu konventu pieirt man k dibintjam titulu Clais Ciklops, ko neviens cits meistars nedrksttu valkt, un vispr vairs nekdu seviu titulu nevienam nepieirt. Piekrtam, sacja abi prjie. Vai zint, man bs jiet, teica Vilibalds. Es soljos bt mjs jau pirms divm stundm. Tvocis bs atkal nvgs. Labi. Es svingo konventu sldzu. Skol aprunsimies, kurus no puikm vars uzemt par mcekiem. Kad Lielais Pis un Clais Ciklops, atvadjuies no Valsts Burvja, jau gribja iet, pdjais pki iesaucs:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Pagaidiet! Pirmt aizmirsu nolast pdjo Vecs Tiesas paragrfu: 12. . Ordenis nav likvidjams!

6
Es ieu pie dzrvm un kliegu k dzrve. Pteris Atspulgs Jau otro reizi Epalts ar bam sird zvanja pie Surenieku durvm. Lnm atrbdamies, ilgi kavjs prieknam, lai pc kadas un smiekliem novrttu garastvokli, kds valdja nam, un pieskaotos tam. Pdgi vi pardjs durvs. Zles vid Grizli grozja Irisu, trptu oti grezn un saret tualet. Nu nekas, nekas, igli moja Grizli ar mazu skaudbas pieskau balsi, jo abas draudzenes bija sncenses eleganc un, ko Irisa spja ar greznbu, to Grizelda atsvra ar prdrobu. Tiem uvja ir centusies: sts rudens sezonas poprijs. Imaln, kas tev vislabk patk in pudi? Imalns dzidomgi apgja Irisai apkrt un, viegli piedris pirkstu vias kailajai mugurai, kas vdja gar, aur izgriezum, sacja: te vieta. Irisa nosarka, bet glaimota draudzgi pamja Imalnam. Nekas^smndama teica Grizli, par tavu nkotni, Imaln, vecki var bt bez bam. Tu attsties tri. Tavos gados es vl biju sta lauku nevainba. Epalts pacietgi gaidja. Grizli viu pamanja jau sen, bet neliks redzam. No damistabas iznca Dagne, Duelis un Sprukulis, abi kungi smokingos. Prina nebs, sacja pdjais, viam esot paukstunda. Irisa piegja pie loga un skatjs tums. K jums patk m a n s trps? prasja Grizli. Lieliski, vien bals atteica abi jauttie. Cik js neattapgi! To jums vajadzja tlt sact, nevis gaidt, kamr vaic. Tikai tagad via pavrs Epalt un izliks prsteigta: Kur tad Epalta kungs te pagadjies? K parasti nelaik. Ms taisni braucam uz koncertu. Ko lai es ar jums iesku? Ak, nu, galu gala, varat braukt ldzi. Labprt, sacja Epalts pazemgi. Bet viam tau nav kartes, iebilda Duelis, nkdams Grizel-dai talk noraidt Epaltu. Bet Grizli negaidti uzklupa viam paam: Bet Epaltam ir takts neatsact dmai! Tomr ar taktu vien vi netiks oper. Ar savu ne, bet ar jsu. Js tau neliegsiet viam savu karti, ja es gribu? Duelis drmi apklusa. Glbiu atrada Imalns, paziodams, ka atsaks no savas kartes par labu Epaltam. Bet uz koncertu tau ies ar Vilibalds un Antons, brnjs Grizli. Ja es nevaru ne tik, k iekt oper bez bietes, ko tad es esmu vrts? Un, pametis Epaltam ar aci, vi noslpumain steig nozuda. Sabiedrba sasds automobil. Trs dmas lielaj dibensdekl. Spmkulis ar Epaltu uz mazajiem izvelkamiem, Duelis tikpat k trimd blakus oferim. Vai zint jaunko numuru, nekavjoties ieska Sprukulis, k izdevies filistram Ansviesulim aizvinakt paa kzs? Vai tas ir tas pats Ansviesulis, ko nule ievlja Saeim? jautja Epalts. J, atteica Sprukulis. Skaists zns, atcerjs Grizli. Skaists un kaislgs. Varbt samaitts nek kaislgs, piemeta Irisa. Hm, hm, divdomgi nokriminjs Grizli. Vi lieliski clies. Ja dom, vl pirms trim

31 ( 103 )

gadiem vi k nabaga studentelis nca pie mums un Majoriem pusdiens, jo, kad aizmaksja "Kubezelei", ko st vairs neatlika. Runja, ka reiz vi veselu mnesi prticis tikai no Irisas lpu krsas... Fui, Grizli, kaunies! Es nemaz neesmu ar viu skpstjusies! Nemaz? Ar toreiz pie Dikeitiem, kad ms visas to redzjm? Tad vi bija iereibis... Un tu pati? Vispr es tev sacu, tu runa par daudz un... ar skpsties par daudz. Uzmanbu, Grizli, piebilda Epalts, skpsti ir k nauda, ja piedmk par daudz, krtas vrtb. Klausieties js vi! Bet dzi, Irisa, kpc tev ar viu nekas prtgs neiznca? Kur tad sti negribja? Abi. J, mla nav tik vienkra, k mums to vecki izskaidro, atkal prtoja Epalts. Ja neml neviens vrietis ir tikpat uzbzgs, cik sieviete pretestga. Nekas neiznk. Ja ml abi, tad vrietis tikpat bailgs, cik sieviete pievga. Atkal nekas neiznk. Pie rezultta lieta nonk tad, ja ml tikai viens. Man liekas, Irisa uzvla Ansviesulim visus pienkumus vienam, lietii paskaidroja Grizli. Rpes vajaga dalt: dma izraugs nomau vietu kungs skpsta. Dma dod zmi kungs bildina... Grizli, es tevi ldzu mities! Es mitos! Vienalga, tas zns ttad rija skpstus k austeres, bet, t k no tik smalka diena vien nevar prtikt, tad ska ptt ne tikai gliemeus, bet ar viu mjas, sevii ts, kas sestvu... Vai Ansviesulis nebija ldera Turja sekretrs, jautja Epalts, neuzldzs uz listes un neizvirzjs ar taloniem... Dmu taloniem, uzsvra Grizli. Un neizkonkurja pau Turjni? Tas pats, tas pats, sauca Duelis pr plecu atpaka. Brnums tikai, k vi pc tam pielabinja veco, lai dod im meitu? Tas viam nemaz nebija jdara, atbildja Grizli. Vi mcja iedalt darbus, papiu pieldza pati meitia. Meitiu jau pau vajadzja labint, aizrdja Duelis. Priek vlanm Ansviesulis flirtja k apssts. Mdza sact, ka vi ejot caur dmu sabiedrbu k caur druvu, laizdams dmas k auzu skaras starp pirkstiem. Taisni otrdi k js, uzbruka Grizli. Js dmu sabiedrb bat pirkstus k pirksts. Precties ar tdu donunu k Ansviesulis jau ir tikpat k zobus trt ar nau pulveri, teica Irisa. Tik traks vi nemaz nav. Man ar reiz taisjs klt, nedroi bilda Dagne, bet netika ne ar labu, ne aunu. Vajadzja ar mctju, teica Epalts, un Dagne drusku aizvainota apklusa. Nu labi, bet kas tas par numuru? Ststiet. sacja Grizli, un Sprukulis priecgs, ka atkal reiz ticis pie vrda, ieska: Nu, lk, deputts Ansviesulis nolmis rkot kzas sevii smalki, pc angu paraas, bez malttes, bez plebejiskas burzmas, atbrauks audis no bazncas, izdzers glzi vna, burtiski t, k ielgum sacts, un ardievu. Lti un eleganti. Nu, bet ar maraliem un lgavas msm glui t nevar, mielasti jrko. Labi. Prbrauc no bazncas, viesu t ap septidesmit, bet galds vien nomak istab klts tikai divdesmitiem. Tomr projm iet neviens ij nedom, kas nu sevi turs sliktku? Nu, un vai tad dzus dzsi? T paiet stunda, divas, jau tre, visi tik trz un trinas ap galdu. Nu gan lga zns redz, ka angu mode latvieiem neder. Nu lec vai no das r, nu skrej, nu er, nu zvana krogiem un restorniem, kamr ko neko sagrbsta par trskrtgu cenu. Bet klasi vecais puika pardjis: pdgi visus padinjis un padzirdjis. Diez' vai Ansviesulis bs lga politiis, ja tik vji savu tautu pazst? aubjs Epalts. Kas tdu karjeru taisjis, tas vis nav slikts politiis. Velna vrs! sts kubezelietis! sajsminti sacja Sprukulis, pie pdjiem vrdiem jo silti ielkodamies Irisai acs. Ko js mirkint Irisai, tda uzklupa Grizli, Irisa ciena armiju, bet vai td viai jml kareivis? Vai neiesim pc koncerta uz "Eldorado" bru? via ierosinja pc bra. Labk rtvakar, tad bs jauna programma, atteica Sprukulis, lai pierdtu, ka nebaids runt Grizeldai pretim. Rta stundai zelts mut, bet vakarstunda prasa zeltu simts mutm, rezonja Epalts.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Sprukulis saausjs. Vai tas nenozmja, ka viu tur par skopu vai nabagu? J gan! Gods bija atkal briesms. Un laikam atkal izceltos ja ne tiei tracis, tad nelgs vi, ja Grizelda pki nesktu nevaldmi smieties. Zeltamute! Zeltamute! Pvils Zeltamute! Beidzot msu runt-nieks un filozofs aizfilozofejs tik tlu, ka izgudroja pats sev palamu. Bravo! Smjs ar citi, sevii nikni Sprukulis. Epalts neteica nek, izlikdamies apjucis. Palama jau btu itin glaimojoa, ja tikai nebtu mrta ar zelta zobam, kas, Epaltam smaidot, mirdzja apakokl. Grizli zinja, ko darja. is indes piliens jnorij. Bet nu pdgi bija labi. vakara saruns Grizli Epaltu tikpat k neievroja. Ja atbildja, tad it k garm. Ja viai vairs nebija dusmu, tad tikpat labi nebija iemesla kt laipnai. Tagad, atriebusies ar palamu, via atmaiga un kuva draudzga. To varja noprast jau no smiekliem. Via priecjs ldz asarm, bet tas bija sildgs, labvlgs prieks. Ne vien Grizeldai, ar citiem kuva labs prts: Duelim patika, ka nezobo viu vien. Spmkulis juts aizstvts un atriebts. Tpat Dagne. Pat Irisa amizjs, un, t k bija diezgan mcta, tad paststja par netro grieu mku Jni Zeltamuti, Epalta priekteci. Vislabk garastvokl seotne piebrauca pie operas. Protams, vii bija nokavjuies, bet, t k vietas atrads lo, tos ielaida. Grizelda rkojs diezgan skai, stumdama krslus, aukstin-dama programmu, nebddama nenieka par nikniem blenzieniem un pat cstinaanu publik. Uz skatuves mazs, drukns vrelis meongi mcja klavieres. Balakireva "Islameja", burtoja Grizelda programm, kas tas ir sieviete vai reliija? Viss viens. Abas neapmierina un beigs piekrpj, ukstja Epalts. Uznca vijolnieks un ska gaui smeldzint savu instrumentu. Pag', kas tas ir, ko vi spl, Torielli serende? Jeb vai t nesauca kdu tukumu? Ak n, tas ir Toselli tukums. Tas ir atkal viss viens, teica Epalts, serenu dziedtji parasti paliek tuk. Bez aubm, ja ievads par garu un serende ar morli. Nav jau vienmr jdara tas, kas aizliegts. Kdreiz var bt ar morlisks. Js ovakar esat necieams, Zeltamute, js spljat visu laiku ar melniem cimdiem uz melniem kauliiem. Piesitiet tau kdu priecgku noti. Esmu necieams? Tau tlu vl ne ausmgs. Bet skaistkais no brnans veidiem ir ausmas. Kaut man izdotos js saausmint! Tas jums jau izdevies... ar jsu dzejas mkslu. Tad es esmu laimgs, rezolti noteica Epalts un klusja ldz pat starpbrdim. Grizli vairkkrt atskatjs uz viu, un Epalts raudzja dart savus vaibstus apskaidrotus un sapainus. Ar Grizli vairk nerunja. Tad vii pastaigjs foaj. Tur ar uzvartja smaidu vius sagaidja Imalns. Sevii lepoties gan nevarja, jo bija iekuvis oper ar visai parastu triku: divi zirneki ieiet oper likumgi, pc bra viens iznk ar abm noplstm bietm un pa citm durvm ieved treo, kas izliekas it k kdas vajadzbas pc izskrjis. Bet labi ar t. Duelis, briesmas jauzdams, k pielipis turjs pie Grizli sniem. Vi bija tikai acs un auss, tikai redze un dzirde, lai acumirkl uzertu katru vias vlanos un katru mjienu. Agrk Grizelda uzjautrinjs, izgudrodama visdus neparastus rkojumus, bet oreiz Duea padevba viu nervozja. Ar katru brdi via pka vairk, to manja ar Duelis, bet neattaps nek cita un, k grieu tradiju varonis, va acm gja sav nelaim, k nezinmas varas rauts. Grizli iegribjs smt. Via nepaguva vl pavrt lpas, lai to pateiktu, kad Duea roks jau atvrs cigareu krbia un uzliesmoja srskali. Via apskatjs pc programmas Duelis jau sniedza to atirtu. Via tuvojs logam, lai pavrtos naksngaj Bastejkaln, aizkari jau pars vias priek. Via ieklepojs Duelim k burvju mksliniekam ielca sauj krbia ar mentola konfektm. Ldzu, ts dara mkstas krtis! Dieva d, komisk uztraukum iesaucs Epalts, nepieskarieties tm, ja jsu figra jums drga! Grizli pki eksplodja pussmieklos, pusniknum. Nozotjs! Projm no manis! Nosviedusi konfekti, via visu vkam grieza ebelkjam muguru, ldzko juta viu tuvojamies, tda novrss un nicgi noirdza. Pdgi Duelis vairs neuzdroinjs viu uzrunt. Sarunas apska vispr. Epalts un Grizli sazinjs jau ar smaidu un acu piemiedzienu kodu. T vii ilgi klusja ar "Eldorado" br. etras reizes Epalta kja zem galda uzdrs Grizli rupua kurptei. Trs reizes vi neatvainojs, jo kurpte nebga. Ceturto vii abi saskatjs. Grizli lieliski

33 ( 103 )

izmanev-rjs ar skropstm k mcta koete un izplda saldos smieklos. Epalts klausjs vrgi: tas nebija viltus, t bija tksme, t bija uzvara. Vi pameta acis uz Dueli: ar vi sasprindzinti klausjs, ar vi bija sadzirdjis to pau, jo satumsa k padebesis. Kad auto apstjs pie Surenieku durvm, Duelis neizturja. Nebddams, ka dzird prjie, vi ukstja ar tdu svelmi, ka Epaltam tri apskrjs sirds: Grizelda, vai t ar paliks? Jsu jautjums ir prk dabgs un tamd smieklgs, skai atbildja Grizli ar neatdarinmu didzimtgu nicinanu un aizcirta durvis ebelkjam pie deguna. Vi neatgriezs vairs man, neatvadjies izgaisa k na gar paksi. *** Prncis mjs, Epalts atrada uz galda urzna vstuli. Paldies Dievam! Veselu mnesi pc Niea Mrtia iecelanas grfa krt Epalts nebija samis no via ne vsts. Epalts apmeklja via gultasvietu kd milzg dzvoku kazarm Marijas ielas vi gal, bet urzns bija izvcies, nepateicis, uz kurieni. Epalts jau kuva nemiergs. Vai tiem kme pie Sureniekiem btu tik auni satriekusi sksto Mrtiu? urzns rakstja: Sveiks, vect! Jau krietnu stri jutos idri. Bet, t k bijm ciei aizemti ieans un skrieans, tad neatlika laika par to domt. Pc dumj ohera pie Sureniekiem man piemets tds k drudztis un es piemeklju dziednieku. Te nu izvirta, ka skolas rstu sapnis beidzot piepildjies, proti, esmu it dras plauu tbc panieks. Via gan esot man jau diezgan sena draudzene, tikai pdg laik dgk sasparojusies. Dziednieks pavlja tli prcelties uz laukiem, dzert krjumu un st sviestu, cik jaudju, visu dienu gult un pusstundu dien pastaigties prieu sil. Kad aizrdju, ka tas viss grti savienojams ar maniem ienkumiem, vi paraustja plecus, sacdams, ka ai slimbai cita rstanas veida nezinot. Prncis mjs, es pamatgi apsvru stvokli un atcerjos visus pazias un saistbas uz un ar laukiem. Un, raugi, kad es biju pusmnea algu norunjis pa telefonu, man izdevs atrast izeju. Tagad es atpos uz zemm un pusstundu dien pastaigjos priedulj. Es dzeru krjumu un du vislabko eksporta sviestu, cik tik lien. Es esmu Buauskas koppienotavas kurintjs, un mana alga bezmaz divtik liela k ldzinj bezdarbnieka alga. Man jstrd no diviem nakt ldz seiem no rta. Visu prjo laiku varu veltt dziedniecbai. Darbs nav nekds grtais, bet netrs gan, jo vlk jpaldz mazgt manas un trauki, bet sapuvua piena dvinga ir visbargk smirdana pasaul. Tau citdi es netiktu ne pie krjuma, ne sviesta. T, lk, ir izncis, ka dai msu un visi mani nodomi jatliek uz nenoteiktu laiku. Novlu tev vislabks sekmes, cerdams, ka tagad jau bsi izvljies noteiktu objektu. Ldz manai paaugstinanai par muinieku tas vl nebija noticis, lai gan Tu pats pastvgi sludini, ka puse no pankumiem ir zint, ko gribi, in gadjum tas btu kuru gribi. Pacietgi vrodams, k eit, Buausk, pieaug mans svars, gan dieml tikai miesas un ne sabiedriskais, gaidu labas vstis no "frontes". Ar sveicinanu, Tavs Mrti urzns, grfs Deguns de Knibns P. S. "Augstkai sabiedrbai" par mani, ldzams, neko nezio. Par izcilo godu, ko man pardja Grizelda, kad nks laiks, pratu pateikties pats.

7
Varbt esmu mazliet dumj. Jnis Kldzjs Kdu nedu pc koncerta Epalts atkal stvja Surenieku nama priek. Brdi vi vilcinjs priet ielai, aplkodams grezno fasdi. Pilns mness laistjs tikpat spoi k toreiz, kad vii abi ar urznu pirmo reizi kavjs in pa viet. Vj poja spuldzes, viegli mkoi ad tad aizplvja garm mnesncai, nas vibrja un trcja. Zvri un tli, kas biezs rinds puoja namu, liks, elpoja un dzvoja.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Cik pravietgi Surenieks licis izgreznot savu namu! Lk, divas kails kariatdes, kas sniedz skattjam pretim daio mkslu simbolus, vai ts nebija abas baiera meitas? Viu pilnmiesgie augumi un druknie, spcgie loceki diezgan atgdinja brangs un stvkrtains ipa skaistules. Un abi lauvas, kas katrpus velei sveicinja viens otm suniski paceltm astm, vai tie nebija abi Surenieka dli, jaunie lauvas, viens pirmais "Kubezel", otrs barvedis skol? Bet sting amazones maska ar lepno, cieto skatienu, kas glnja no sienas vai divdesmit viets, tau bija valdongs Surenieka kundzes vaigs, kuras urbgm acm nespja ne paslpties, ne pretoties neviens, kas ienca ai nam. Un tad visi ie taurii, pvi, pces, i, krokodili, vardes un krupji, kas visdadkos stvokos un gmpjumos apgrtinja sienas? Katram varja atrast savu prototipu Surenieku viesos un Surenieku auds. Bet kur tad pats baieris? Ziloa, nlzirga vai valzivs atveida uz sienas neredzja, bet ar tie nesptu raksturot baieri pietiekami labi. Surenieks bija is nams pats. K Atlants vi nesa un balstja uz savas milzgs muguras visu o raibo pasauli, o kadu un burzmu, dinja, dzirdinja un lksminja liekus un izsalkuos, slaistus un darbiniekus, karjeristus un sapotjus, vtus un neveiklos. Tiem, baieris bija k renesanses valdnieku baseins, kur mazgjs tritoni un vravas, peldja koas salas, lgojs izpriecu laivas un karoja galeras. Tikai viena vienga attla trka uz s fasdes. Epaltam pki liks, ka vi norijis elpu: slaids, igls augumi, trpts zil, glui vienkr mtel, iesldja tlu nama durvs. Nikolne! Nu bija laiks piesteigties, it k nevius sastapties uz kpnm, ieskatties vi, parunt... Bet glui neprvarams sastingums sakala Epalta locekus, un, kad vi, sasarcis dusms par savu tbu, beidzot prskrja ielai, bija jau par vlu. Surenieki ovakar rkoja viesbas, vrda vai dzimanas dienu, kam vai kurai, vienalga, svargkais oreiz tas, ka Epaltu gaidja. To vi noprata, pametis pirmo skatienu Grizli sej. Tda nokratja mazo gnumu un vilanos, ko radja nejau sastapans uz ielas, un drz vien iejuts sav lom. Duea neredzja. Jau ceturto vkam vi nenca. Epaltu dmsku kremta sirdsapzia. Bet ko lai dara? Tda reiz ir konkurence. Kas par nozmi balstt grstou namu? Duelim tau bija vesels gads laika. Pats vaings, ja nekas neiznca. Lk, Dagne. Cik via vsa un atkal noslgusies. Ar msm tas vienmr t. Ja nebsi diezgan uzmangs ar vienu, otra apvainojasimenes goda d. Ja esi prk uzmangs, atkal apvainojas sevis d. Bet vai ar pati Surenieka kundze jau nenoraugs vi ar aizdomm un apslptu gnumu? Tpat Visvaldis? Tiem, bram is stvoklis nemaz nav tik patkams! Bet nieki! Grizli ir ar viu. Grizli gds, lai ie skbie mji, vismaz tajos bros, kad sarunjas ar viu, kst atkal gludi un laipni. Un par citu nav daas. Vi nav ncis eit lgties, bet emt k brvs pirts, kam kmjoties draud bojeja un neslava. Savds dku prieks viu prma. Vi juts prks par visiem e sankuiem. Veiklks, mangks, gudrks. Prks pat par Visvaldi. Vai viss nebija iekrtojies pc Epalta patikas? Vai viss neveds brnii gludi? Pat sadursmes un strdius vi bija pratis prvrst jauns sekms. Abi draugi, kurus agrk pats apskauda un cienja izturbas, as un aukstasing aprina d, bija kritui, bet vi, prkais, prvarjis visus rus, viengais izskrjis uz beidzams taisnes, un ce priek bija brvs. Bravo, Pvil! Spieu roku! Lk, Grizli, nodarjusi savus mjas jaunkundzes pienkumus, zd alkdama un lsmodama, steidzs atkal pie via. Tik vientu? via jautja, izbddama lpas caurult, k mazbrnu uzrunjot. Tik aizemta? vi atbildja ar sru smaidu, bet jautrm acm. Vii vl sacja viens otram "js", bet maigais un pavgais "tu" jau dejoja turpat mles gal. Vii vl arvien ieturja paskto strdam ldzgo sarunas veidu, bet ts sen vairs nebija ildas. Ja skarbumu pauda vrdu jga, tad balss, kas tos izrunja, ddoja salda; ja balss iegadjs asa, tda acis spulgoja siltas; ja acis iezibjs spvk, tad glaudga roka, k nevius un zagus pieskardams, izldzinja visu. Ko lai dara, daudz viesu... teica Grizli k atvainodams. Un visi tik skaisti un gudri es baidos pazust viu bar... Kdi audis js bied vairk, skaistie vai gudrie? Skaistie: skaistums iedarbojas tda, gudrba tikai pc ilgka laika. Ja js btu galants, js teiktu citdi. K tad? Js teiktu: kad skatos uz jums tad skaistie, kad klausos tad gudrie. Tiem. Js esat gudrka par enerli.

35 ( 103 )

Kpc taisni enerli? enerlis prot krtot uzbrukumam tikai savus bataljonus, js ar pretinieku pulkus. Tas ir, ja
pieldzjus ms sauktu par pretiniekiem. Tie vii ar ir, jo uzbrk. Bet pc jsu komandas. Un tlab mlas cnii ir viengie, kuros var uzvart atkpjoties. Smieklgi. Sievieti uzvar tikai piekpjoties. Diez'. Kpc tad labu manieru pardans vienmr norda, ka vrietis nesekmgs? Vai tad manieres ir piekpans? Tau. Sievietes sauc par labm manierm izdabanu viu kaprzm. Nu, redziet. Sievieti iegst tas, kas apmierina vias kaprzes. Apmierinta kaprze vairs nav kaprze. Uzvar tas, kas nevis apmierina, bet sakairina kaprzi arvien vairk; Arhimds teica: dodiet man vienu viengu atbalsta punktu un es pacelu zemeslodi. Donuns saka: dodiet man vienu viengu kaprzi, un es iegu vias panieci. Kaprze pati ir vjba. Banli un vecmodgi. Sievietes spks ir izlikties vjai. Vai js esat atradis man kdu stu arhimedisku vjbu? J. Jums ir vjba uz vjbm. Cik sareti, es to vartu pateikt vienkrk. Sakiet. Viesus aicinja vakaris. Tie ieplda damistab. Patlaban zl atrads tikai vii divi vien. Grizli piepei kuva nopietna un piestjas Epaltam tik tuvu, ka tas sajuta izplstam siltumu no vias k krsnias. Vai js gribat es pateiku, kas t ir? via ukstja spvi un ai. Vai gribat zint, kas t a s ir? Vias acis pievrs, bet skaudrais, ptgais skats kuva grti izturams; lpas viai pki palika mitras, elpa dzirdama, ermenis slga pie Epalta. Epalts apmulsa un k apmts ska lni kpties atpaka. Kaut kas ar viu nebija krtb. Bailes, aubas un dusmas par m aubm viu sakampa. Neprtgais! skaist un ziedo, ai, ko niekus, b a g t meitene ir via roks, via gaida, t tikai jsatver. Bet kas, kas liek viam bgt? Vi dreb un trc. K milzu ttavm grieoties, nozibja via acu priek visi labumi, kdus vi varja iegt ldz ar Grizli, izmisums un niknums uzvrjs ar pdgo sparu: Pvil! vi sauca doms. Kas tev noticis? Du! Du! Vi bija atkpies ldz pat kabineta durvm. Pki asi un brdinoi steidzgi k kapara muri pa deniiem nobira rakstmmanas klaudzieni. Acumirkl Epalts atilba. Mulsums izgaisa, apaklpa saiebs parast kaitino smn, un, pats vl sti neapjauzdams kpc, Pvils Zeltamute atbildja: Nekad nekstiet prk atklta. Tas alla jnolo. Nekstiet iedomgs, Epalta kungs! pc sa, bet nelga mirka atcirta Grizli. Vajaga tikai ukstt, un ie jaunie cilvki jau dom, ka viiem atklj mlestbu. Prk skai un nicgi smiedams, via izskrja damistab. Slepus norausis sviedrus no akmens auksts pieres, Epalts gurdeni viai sekoja. Ko vi bija izdarjis? Viss sagrauts, viss neglbjami pagalam! o apvainojumu lepn un izlutint Grizli nekad nepiedos. Un vi pats? Viam paam vienkri mets bailes, vai tikai is solis nebs vlk biei un varbt ldz pat ma galam jnolo. Epalts zinja, ka srks nolas ir palaists izdevbas nolas. Bet citdi juts dvaini atvieglots k kareivis, kas nolicis uzkabi, iveri un ierous: kad durku cas karstum pretinieks jau salauzts, kar pki bija beidzies. Vl sti neapjauzdams jauno stvokli, vi klusu apsds kd brv krsl galda attlk str un nogrima doms. Via vieta blakm Grizli uzkrtoi rgojs tuka. Ar Grizli nebija labi; via nervozja, nezinja, kur likt savus locekus, rjs ar msu un briem, strdjs ar mti, tincinja draudzenes, uzbruka bra draugiem, bet to, kas vi vrjs, nespja un nespja izgzt. in brd, kad dusmas un apvainojums grauza un plsa, via ar izbrnanos nojauta, ka tai kaut k milzgi, gandrz vai spgi trkst, kaut k, kas vienmr bijis, pie k via pieradusi, kas reiz nepiecieams, labs, rts un dros. Via juts k ciemi, kas pametis viesbas, bet, nevardams vairs atrast mjas, klimst uz ielas bez pajumtes. K viai vajadzja? in pa laik kds labs, bet varbt ar auns dmons sakpinja Duea greizsirdbu, spes un izmisumu, ko vi varongi un vientulgi cieta jau veselu nedu tik nelgi, ka cilvks no miesas un asinm to vairs nespja panest. Pametis pdgs lepnuma un goda saprta atliekas, vi nojdza vairs tikai to, ka ovakar pie Sureniekiem ir viesbas, kurs vi nav lgts, bet ka tur ir Grizli un Epalts, nodevgais, bldgais Zeltamute. Duelim vajadzja tur bt, lai tad notiek kas notikdams. aunk k patlaban vairs nevarja klties. ebelkja dmdain steig aprbs. Vilkdams prlauza smokinga cieto krti, prrva apkakles

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------pogcaummu, un t kpa viam vai uz pakaua. Tauria kaklasaite sasjs tik nemkulgi, ka drzk atgdinja tintes zivi ar lielu vdem un strupm spurm. Tds, aplami sapogtu vesti un aizmirsis apaut lakkurpes, vi lns un kluss k pardba iesldja Surenieku damistab taisni tad, kad aprakstts vakarias bija beigus un patlaban pasniedza kafiju. Grizli acis uzliesmoja k raetes. Lk, k viai trka dzv mra, ko smiet un pazemot. Hei! Pazuduais grasis atkal izripojis no irbas! via sauca nepetn jautrb. Palkojieties! Vi jau izskats pc nves spoka Belfagora! Bls un izkmjis! urp viam buljonu! Kda jsu veste! Kda kaklasaite! Kur js esat kvies, ka jums prlzuas krtis? Ha, ha, ca krtis, es taisni dzirdu, k ts lst! Ar sausu troksni! Ha, ha, ha! Un kurpes, ak Dievs, via gandrz aizrijs histriskos smieklos, kas jums noticis? Nekas, atteica Duelis glui miergi, nekustindams ne vaibsta, viengi via dzii ieslgus acis raudzjs draudoi un caumrbjoi, un reiz akli, baigi akli, k neredzga zirga acis, kurs nepatkami skatties. Vi apsveicinjs un brnumtri, un nemanot, acumirkl sakrtoja vesti, sasja kaklasaiti un, redzdams blakm Grizli tuko Epalta vietu, apsds tur ar tdu mieru, cienbu un paprliecbu k karalis, pagodindams vasaa dzres, vai k vagabunds, kas pieradis, ka ik mirkli saimnieka kjas spriens var viu izmest uz ielas. Vi nebija ielgts? Ir audis, kurus neldz, bet viu ieraans nevienu nebrn. Duelis rkojs k mnessrdzgs, k cilvks, kas prkpis lab un aun robeu. Viam atnesa vakarias, un vi da ar lielisku apetti k nvinieks pirms kakla tiesas. Pastarpm vi runja. Patrzja ar namamti. Pabildinja dmas, laipni izjautja apklusuo Grizeldu. Paststja pat anekdoti. Kaut kds pas svargums un nozmba Duea valod un kustbs saistja visu acis, labu brdi vi runja un rkojs pie galda viens pats visu uzmanbas centr. Piepei notika kaut kas dvains. Vai nu Grizeldas sird bija pamodies pks maigums pret alla eoto ebelkju, vai via to bija jutusi jau sen, slpdama zem cietsirdbas un irgans maskas, vai ari odien via juta pateicbu, ka ar savu atnkanu tas vlreiz pierdjis savu bezgalgo padevbu, bet, un to ievroja visi, via satvra pc krtas vairkus vjus un bodas un ar namamtes smaidu piedvja Duelim. To via nekad vl nebija darjusi. Pat Duelis sastinga brna. Epalts, kas caur pieri zagus vroja Grizeldu, in brd uztvra vias skatienu un nosmnja. Ar Irisa tikko jauami pavpsnja. Kad Epalts atkal pacla acis, tad satrks: Grizli seja bija taisni tda k toreiz, kad via saskaits par novlto svtbu viai ar Dueli. Acis auras un zvroas k plaisas krsn, lpas kniebien baltas. Pki via uzlca kjs un uzrva ar Dueli. Mamma! via iesaucs. Viesi! Ms ar Duea kungu odien saderinjmies! Sagrbusi ebelkju, kas prsteiguma nespk noplvja k pleds, skai nobuoja to uz vaiga un atsvieda atpaka sdekl. Surenieka kundzes dzelten seja kuva tikpat pelka k vias balou krsas zda trps. Kundze lni izsljs vis piemineklg dium. Ko tu run! via izdvesa, iepletusi acis, k redzdama pasauli preamies. Ko tu run! mli izbzusi, atmdja meita un, skas rauds viebdams, izskrja no istabas. Viesu pulks apstulba. Namamte atkrita sdekl. Visi saplaka, k belzienu samui. Viengi Dagne smaidja. Nelga! Nodomja Epalts. Ar Duea acs ievizjs humora dzirksts, tas bija sts kartavnieka humors. Vi ievilka dziu, dziu elpu, piecls, piegja Surenieka kundzei un ceremonili noskpstja roku. Kundze spja cnties ar katru un prvart daudzus. Ar vienu skatu izncint cilvku, ar vienu vrdu prvrst pos veselas imenes labo slavu viai bija nieks. Vias mjienam klausja varenais vrs, via vieng drkstja nort prgalvnieku Visvaldi, untumain Grizelda gja uz pirkstgaliem, kad via atpts, ierdi bank, kalpi mui un viss is plis eit pie galda k sadzelti klupa pie mksts rokas, kad t majesttiska un lepna ienca pie viiem. Tikai viena vienga lieta varja sabaidt kundzi: atklts skandls. Un tpc kundze savieba seju smaid un noglauda ebelkjas idros, pelkos matus. Visi uzelpoja. Kad Grizelda apmierinjusies atgriezs, via jau bija lgava un sama visus piencgos apsveikumus un novljumus, pie kam viskarstk msu apkampa un skpstja Dagne. Epalts nors savrup. Viam piesds Imants. Ordenis nodibints, vi teica pc ilgas kopgas klusanas. Vlu laimes. Loceki jau gandrz katr klas. Lieliski. Kad beigsim skolu, t bs jau varena organizcija.

37 ( 103 )

Liekas gan. Ceru, ar js iestsieties pie mums. Epalts pacla galvu.

Protams, jums nebs jiziet zemkie grdi, ms js promovsim tlt par maistru, un... kad msu roks bs zemes vadba, es jums apsolu vissvargko posteni slepens izlkoanas efa amatu. Paldies, Imant! Bet par to parunsim citu reizi. Es saprotu... Nevajaga sievieu d gausties. Ms, zirneki, ar t nolmm. Grizli vienmr ir tda. Nekad nevar zint, ko via dars. Un parasti via dara mubas. Nekas! teica Epalts, pieclies un samis Imantu aiz pleciem. Es neteiku, ka Grizelda uzvestos mugi. Es domju, viss norit t, k vajadzgs. Citu valodu no jums negaidu. Bet, lai vai k, mes vel tiksimies. Protams. Epalts aprbs, bdams pilng prliecb, ka oreiz pdgo reizi ir Surenieku nam. Vi paraudzjs vl viesistab. T bija tuka. Ai samies, pieskrja kabineta durvm. Tagad vai nekad. Vi plai atrva ts. Iek bija tums un tuks. Epalta kungs! Es cem, ka js ar turpmk apmeklsiet ms, vi izdzirda Grizeldas indgi laipno balsi. Tagad jums bs divkrs iemesls, via piebilda, stvdama rokrok ar Dueli. oti laipni, ka js negribjt aiziet neatvadjies, bet kas par iedomu meklt mani kabinet? Un, turdams pie lgavaia elkoa, via ar nigi vesu un lgu galvas mjienu atlaida Epaltu, kas, par spti vism plm, nespja un nespja izslieties stalts un aiziet lepns.

8
Un, ja es to uzrunu, T novrssies un kluss; Un, j t atbildi dos, Starp mums kds noslpums duss. Un, ja is noslpums zustu, T tomr neks mana; Un, ja t mana ks, Sirds degs no ifts un tvana. Krlis Strls Grizeldai nepatika gaidt. Duelis steidzs, baiddamies, ka Grizli neapdomjas. Pc mnea kzas bija klt. Kad Epalts ienca Surenieku zl, visi vienpadsmit kubezelieu marali jau bija priek. Vienpadsmit pret vienu, lk, Surenieku un Dueu spku samrs bagtb, sakaros un cienb. Vienpadsmit izlasti stalti frakoti zni, izpuojuies ar vism "Kubezeles" pardes nozmm: divi pirksti platu zelta lenti un masviem sudraba gredzeniem, vstja roks zelta brokta cepurtes. Visi vienpadsmit no pazstamm imenm, vai vismaz ar labiem sakariem, gdgiem "onkuiem", visi spdou karjeru skumos. Vairk nek puse es izlgos cienbu bija pai savs persongs fraks, ko tlt varja noprast no viu kustgkiem augumiem un nonalantkm sejm, kdas jvalk, ja grib izskatties pc audm, kas, k romnos raksta, "radui ik dienas vakariot vakartrp". Pretim iem vienpadsmit zelta, vai vismaz apzeltts, jaunatnes prstvjiem, kurn kltbtne pildja Surenieku nama sievieu galu ar visiem uztraukuma veidiem ldz pat saldm ausmm, lika kpt pdera mkoiem, kties smardeu kritumiem un trties lpu krsai visnecilvcgkos vairumos; pretim iem vienpadsmit atltiem pie alus kausiem, dmu amizanas, anekdotm un dziesmm, pretim iem vienpadsmit zeltneiem, kas simbolizja Surenieku vienpadsmit tikumus un priekrocbas, nolojami vientu un niecgs, rt frak stvja viengais Duea marals meonis, savukrt simbolizdams visu, ar ko lepojs Dueu imene viengo pcnkamo. Un to nu, neizprotamas lastbas pilni, lielie Surenieki tagad pacla no piem un paaugstinja ldz pat savai meitai. Epalts turjs stvi un rmi. Tikko vi pakustjs, zem ciet virskrekla nelabi aukstja avzes, nemkulgi apttas ap krtm un locekiem: r nelgi sala, k vienmr ds reizs. rtais trps nepiekvs rti. Sajta, ka esi ieldis sve makst, ko jau desmiti vai pat simti lietojui, uzstdamies par dentlmeiem, ar katm brdi kuva necieamka. Epalts klusb nosoljs nekad vairs nert uzvalkus. Marali, sava amata cienbas premti, drusku nervozi estikulja ar tm elegantm, stmpm

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kustbm, kdas fraka uzspie nepieraduam. Visi prrunja, kas un k kuram savilkts apak, lai nesaltu, un izsmja viens otru, ja kdam bija kaut kas vairk. Sprukulis un vl divi izma no cietajm krtm podzias un para kreklus, parddami spalvains krtis. Ass mles tda apklusa o varou priek, kas devs deviu grdu sal ar graboi sastreltu kreklu uz kailas miesas. J, patiesi, tie bija sti zei un sportisti. Epalts sarvs glui mazi. Te plai atvrs kdas durvis, un franu smaru vilnis iepeldinja zl divpadsmit eeus ar gzes mkoniem k spmiiem ap pleciem, divpadsmit sidrabonietes un Dagni glui viends gaisrts tafta kleits, slaidas un staltas k izlastas. Ievizuojs divpadsmit ebonta, bronzas, vara, veczelta, smilu un platnblondas mkslgi sacirtotas un saviotas galvias. Pavrs lpias, visas sarkans krsas noziedos no apelsnu orana ldz brni mam , viss forms no apaas sirds ldz liegi izloctam "amora lokam". Ietrsuojs smieklii, divpadsmit zvrguli un pulksteni viss tokrts un tembros, un, it k Lieldienu zvanu spl, viiem atbalsoja vrigo kubezelieu sonorie varotenori, baritoni un alus basi. Lielk daa jau bija sav starp pazstami. Sadaljs pri pc lgavas nordjumiem. Visvaldis ar Irisu Majori, Epalts ar Dagni... Dagne, augum vismasvk, liks ar tgk, bet veselba un miers dvesdams dvesa no vias, un, galu gal, uzposta via izskatjs pat oti labi. Ilga saaloans vis neiznca. Istab ieklupa Imalns. Nedas trs vecs gnums aizvien vl nebija izgaisis via sej uz msas kzm viam nepauva vis fraku, bet tikai smokingu. Auto jau gaida, vi sauca. Visi sakustjs uz durvm, bet ts aizsprostoja milzga masa ar platu, balti streltu laukumu vid: pats Surenieks ielgojs pie maraliem ar franu konjaka blai vien un lielu vna glzi otr rok. Nu, zni, pa malciam, r salst! Katrs vaibstdamies un skdams norija savu mru. Smaganas nosmeldza, caur rkli izbrauca k ar au slotiu, patkams siltums notirpinja ermeni. Izveicgi un klusi, k dadien frakotiem dentlmeiem kljas, ipm plivinoties, marali devs kpu telp. Lciens ledain atvar! Spalgs vj, sausa sniega putekus kaisdams, apsvilinja sejas. Divi milzgi limuzni aprija maralus un aizjooja uz Prdaugavu. Cli izsoojui cauri nelielai bazncai, visi divpadsmit sakupa lgan altra priek. Noldta iedoma, drebindamies nopukojs Epalts, laulties nekurinm nomales baznc! Drgnajos mros liks vl vsk nek lauk. Kas nekaittu pastaigties pa grezno un silto arhibskapa katedrli? Bet, lk, in baznci pirms trsdesmit gadiem bodzellis Dvids Surenieks salauljs ar Prdaugavas sk-bodnieka meitu, un sentimentlo atmiu labad baieris uzgribja, lai meita lauljas turpat. Baznca bija prpildta. Daudz sirmu veuku, lakatos satuntuotu sieviu. Vecie prdaugaviei vl labi atcerjs laimes putnu Sure-nieku un via sievu, kuras bodt sav laik iepirks daa laba no m sirmajm galvm. Pie bazncas ieejas nosprauslojs viens auto pc otra. Marali pa diviem apstja katru viesu imeni vai pri un pavadja ldz altrim, kura priek stvja krslu rindas lgtajiem viesiem. Epaltam kuva gandrz vai silti, redzot lepns sudraba un polrlapsas, inillas, nercus un bizamurkas, kas veselas divdesmit mintes plda baznca, pavadtas no zda, atlasa, brokta un samta alkoas. irbos drzmas, bazncas rkanas un aukstuma apdullints, Epalts kustjs k automts, tikko pazdams cilvkus. Pki plai atvrto durvju aukst gaisa mutuos dvaini k marionete salcs sks vrelis, noplandjs roelm un nozuda. Marali bmka uz ieeju jaunais pris un lgavas msas bija klt. Ieaurojs reles. Vienpadsmit lentei, zelta lentes zibindami, un viens meonis izstiepa glaz cimdos iesplts, aukstum prkokojus rokas pc divpadsmit trs-uburainiem sudraba lukturiem. Pri sastjs. Nabaga lgavas msas! Viu kailos plecus un rokas nekaungm plaukstm tlt apgrbja aukstums un prklja ar zosdu. Daas steidzgi krtoja milzgi garo lgavas plvuru. Uz prieku! kds izmisis ukstja. Gjiens sakustjs. Lgavainis traucs uz prieku tik tri, ka maralu sveu liesmas prvrts skos zilos punktos un draudja nodzist. Meonis sooja pirm pr, t bija uzgribjusi lgava, un velti pljs nobremzt skrjjus. Viss notika k trans. Jo, acis izspiedis, k vzis, pl dzirdja kdu paklusu balsi. Altris bija klt. Marali nolika sveturus uz postamentiem un sastinga. Neviena svece tomr nebija nodzisusi. Tas uz laimi, atkal dzirdja bazncnos. Dziedja. Koris. Solo. Mctjs runja gari, atkal un atkal atskdams no gala. Bazncas velves vazs k milzgas saldtavas vks pri bazncniem. Lgtie viesi fraks un tualets varongi ciets, pievilkuies pilni elpas k zvirbui jumta gal. Katr nozilju sej un noblus lps mctjs lasja lgumu, gandrz draudu: beidz tak reiz! Bet zem meln talra, silti savilcies, vi tecinja bezgalgo un

39 ( 103 )

labaino svtrunu, it k gribdams rdt, cik godgi vi nopelna sdienas pieckrtgo honorru. Epalts pamazm atilba no savas apmtbas. Brdi skumgi ptjis baltos garaiu mutuus ritmiski izvirstam no sava deguna, vi acu striem ska vrot lgavu. Pc likuma, paraas un piekljbas viai vajadzja raudt. Bet lgavas acis spulgoja tik gaias, ka liks meta zaus vl pajaun mctja acs. Tas vairjs tajs skatties. Vai tiem via flirtja pat pie altra? Lk, lpu kakti noraustjs k vpsn. Mctjs pacla balsi un iedrebinja to labaink. Kakti raustjs vl vairk. Vai no aukstuma? Ziedi vias roks netrcja nemaz. Spars, enerija, dzvesprieks strvot strvoja no kair ermea. N, via nesala, kaut gan melgais zds, viegls k dvaa, ciei un mazliet pat nekautrgi kvs ap skaist auguma apaumiem, iezalgodamies un kaisli ieelsodamies pie katra vienmrg elpas vilciena. Droi vien kzu vieas bza galvas kop un sabubinjs, ka lgavas trps par izgrieztu un apkautu... Tomr, kda lieliska sieviete! Apkampt o stingro, dmsku smagnjo, bet dzvbas pilno vidukli... just t gurdo smagumu un stingrs rokas muls niknum kauj amies ap sevi, atbildt ar vl spcgku audzienu, ieskties ajs vienmr drebos, mitrs lps, pilns un mksts, k karstos spilventios... Pieris sevi pie baznc tik nepiemrotm domm, Epalts nopts. Kaut kas tomr smeldza. Vi tau varja tagad stvt tur Duea viet, kurn garipain fraka darja necilvcgi slaidu, bet sasprindzinjums blku par strelto kreklu. Tad Epalts uz rvienu btu turgs cilvks. Viam btu skaists dzvoklis ar saulainu parketu, zda aizkaru mkoiem pie logiem, modernm laistgm mbelm, milzgi lielu un smagu, bet rtu rakstmgaldu, pc kda vi vienmr ilgojies... Dadas vietas un postei pavrtos tik pakalpgi k restornu durvis kunga priek; paaugstinjumi, algas pielikumi noltu pr viu k debess rasa; pat gribdams, vi nesptu no tiem izvairties. Karjeras vilnis pris gados uznestu viu sav virsotn. Visi skaustu vien mut: tik jauns un tik atbildgs viets! Uzkrvis pienkumus goddevgiem un iztapgiem palgiem vai sekretriem, vi sdtu skaist kabinet, paraksttu pienestos papms, piezvantu ad tad kasm, valdm, sabiedrbm, kurs vi bru biedrs un loceklis, un nodarbotos ar lietm, kas to interes daudz vairk. Neviens viu nevartu rkot un dzent. Nktu vlk, ietu agrk k dadien prieknieks. Ar nedaudziem augstkiem vicedirektoru vai efprokristu Surenieka znotam nebtu grti saprasties. Jau onakt vii dotos kzu ceojum uz Berlni, Londonu, Parzi, Romu... vi noktu lielajs bibliotks un tda samekltu visu, kas nesasniedzams Rg. Nu, Grizli gan nevltos nkt pie grmatm, btu jstaig pa rviju tetriem, naktslokliem, bet vai ar vi pats to nedartu labprt? Kpc vi nestv Duea viet? Svts draudzbas labad? Draudzba nebija Epaltam tikai vrds vien, bet vi nejuts ar nekds Sigurds Stiprais, kas spj atdot sievieti ar... visu prjo draudzbas vrd. Vai viu biedja Grizeldas nevaldmais raksturs? Ar n. Epalts bija prliecints, ka prastu to savaldt un satiktu lieliski, vi oti ticja savm spjm saprasties un sadzvot ar kurn katm cilvku, jo vairk sievieti. Kas tad sti lika viam taj liktengaj vakar tik tri un bez apdoms, glui instinktvi izirties un noraidt? Tiem kas? Milzgie, baltie kallas ziedi lgavas roks nekaungi raudzjs viam sej un k mddami izbza resns, dzeltens mles... Un tomr, kad via sabiedrisko sakaru galvenais balsts stvja pie altra ar Dueli, un s laulbas daudzi, bet visvairk pats Duelis uzlkoja par via neveiksmi, kaut vi tagad nebija nekas vairk k studentelis meonis, bez kaut cik samanmm izredzm uz tm karjeru, vi izjuta dvainu gandarjumu, ka vl arvien pieder pats sev. Sajutis spju enerijas piepldumu, Epalts sasljs un sajuta, ka ir pagalam nosalis. Aiz altra kds no augstajiem logiem, ur tur izdauzts un aiznaglots ar finieri, va caur irbm brvi dvaot ziemelim, kas, kaisdams smalkas prslas, plivinja sveces. Labi vl, ka bija s sveces trs priek, trs aiz muguras, kas sildja un kvpinja. Epalts pameta acis uz prjiem maraliem. Varongais Sprukulis, glui zils, izcnja ar salu savu pdgo izmisuma cu. Bet kailplecains lgavas msas? Kungs, esi vim lgs, jo vias nezinja, ko dara! Abi jvrdi nobira k artavas upurtrauk lai slavtas debesis, skan pdgie kori! Jaunais pris apgrieas. Lgava pinas trn un sprda to ar smailo atlasa kurpti. Epalts liecas paldzt, sastinguie krusti baigi nokrak, liekas, ka prledotais ermenis prlst. Bazncu piedrd "Loengrna" kzu mars. Atkal vienpadsmit zeltnei un viens meonis izstiepj pc lukturiem divpadsmit rokas, stvas k enkurnieku ekus. Bet taisni brnums, cik daudz cilvks var izturtpirksti kaut lni, tomr loks, aptver rokturus. Gjiens sakustas. Cik vareni balt lgava izceas uz melno pavadou un roaino lgavas msu fona! Brr! Atkal svilinos vj. Automobii nokrcs. Zili pirksti izvilka no fraku ipm un biku kabatm plakanas pudeles ar konjaku un rumu. Jau glui jautri marali izklupa pie lepnk centra fotogrfa, slavena ar saviem kzu uzmumiem. Ak vai! Izrdjs, ka marali nejdzgi nopilinjui frakas ar sveu taukiem. Dai, kums agrkie piedzvojumi bija izmcjui turt lukturus izstiept rok, tri palikui, smjs un irdza par prjiem,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------cik nu atva sastingus lpas. Fotogrfs virmoja, plandjs, lkja un izvijs, grupja, rkoja, ldza, atgdinja un vilinja smaidus. Vi lika lgavai ar lgavaini sabzt galvas kop k badoties un caur pieri raudzties vienam otr. Tad lika saplakt kop k iztrcintiem sazvrniekiem un pdgi sameja viiem galvas t, ka kakli nokrakja un acis prgriezs izmisus pls skatties vienam otra sej. Tagad lgavas msas ar maraliem! Tagad tikai lgavas msas! Tagad tikai maralus! brca fotogrfs k nelab apssts un grasjs uz lielu krtoanu, bet frakotie kungi veikli sastjs rind, ciei viens aiz otra viends pozs izspra kju uz prieku, uz labs maenti pietups, atmeta galvas pr plecu un pairdza zobus, bet kreiss roks krampjaini audza baltos cimdus. Gan Epalts kaut ko bilda par brvku grupu, tak kubezeliei nefotografjs pirmo reizi un zinja cient tradcijas, un t nabaga meonis, srs un uzkcies, tika iemints uzmum k dvains un lieks piedklis brai smaidoo kubezelieu rindai. *** Lielais Surenieku dzvoklis murdja pilns viesu. Banku vri, tirgotji, rderi, mkleri, advokti, das rsts. Lielk tiesa jau labi gados, no Surenieka paaudzes, vecmodgos smokingos, dai pat garos viztsvrkos, visi resnm zelta pulksteu vam pr vestm un milzgi platiem un bieziem laulbu riiem pirkstos. Katrs laikmets, katrs novads izveido noteiktu auu tipu; galven viesu grupa zmgi izcls ar savu viengabalainbu. Tie bija dzimui septidesmitos gados, viu karjeras no Vidzemes augstienes vai Daugavas piekrastu saimnieku jaunkiem dliemtukiniekiemldz pau veikaliem un kantoriem vai labm vietm Rg bija stipri vien ldzgas. Viu raksturi veidojuies c ar viendiem apstkiem. Ar izgltba viiem bija pusldz vienda; laba tiesa seminristu bur-saku, un tos tad vienoja vl kds pas kopjs zmogs. paaudze sav miesas bv atgdinja nelielos, bet neticami izturgos igauu zirgus vidjs augums, brai atgzti mucgi ermei, resni, plecos iegrimui kakli, platas paapzingas sejas, droa runa un sptga pastvana pie sava. ie audis bija taupgi un tikumos stingri, hernhtieu mcbas un seminru audzinana joprojm lidinjs pr o vidzemnieku paaudzi. Gan viu milzgais un skstais dzves spars reizumis vienu otru sacla pret likumu vai morli, tau vii alla sevi prvarja un visaunprtgkais ppa nemcja viu starp mint neviena, kas btu zadzis, izrdjis, viltojis vai kaut pametis savu sievu. To visu politisko kombinciju laikos bagtgi darja viu dli, bet tvi palika vecajos tikumos neizkustinmi k celmi. Tds bija ar vecais Duelis. Via ma sasniegums eit sapulcto vid gan bija visniecgkais skpreu veikali pie Matsa kapiem, pirmais pakpiens uz liel Surenieka karjeras kpnm. Bet tagad, kad via dls nosldza loku un savienoja pdjo pakpienu ar pirmo, vai vi nevarja droi skatties acs, sirsngi spiest rokas un saskandint glzes ar visiem eit sankuiem? Ar daudziem vi nebija ticies un runjis pat no jaunbas, bet pazina vai visus. No bies saskandinanas vec Duea apa seja kuva sarkani ma, sarkanums prma ar via pilngi kailo bietes veida pauri. Neizsakm omulb vi zvrojs viesu drzm k signlboja vios, katram ko bilzdams, bet nekavdamies ne pie viena. Surenieces acis gni zibja, vrojot via paapziu un sirdsprieku, bet Surenieks sita uz pleca un sauca par veco draugu. Pats Surenieks nca no jrmalas un prstvja glui citu tipu. Vi piederja pie slaveno Vidzemes jrmalas burinieku kapteiu un panieku cilts, brdainiem jras vilkiem, miliem augum, prgalvb un izdzv. Vecais kapteinis Surenieks dzvoja bagti un izrdgi, bet kd pavasara vtr via manta, k dadien nedroai stihijai uzticta, nogrima Ziemejr ldz ar viu pau. Uz sauszemes iekrts nebija nenieka, apdroint tais laikos neko nemdza, un t astopadsmit gadu vecais dls nemantoja nek cita k viengi tva kundziski plao vrienu un droo, paprliecinto uzstanos. Tas ir daudz, bet, lai uzvartu dzvi, vl par maz. Bet Surenieks mantoja kaut ko ar no mtes skaistumu, iznesbu, apburou laipnbu un prasmi vien mirkl iekarot katm sirdi. Dvida Surenieka draudzenes atcerjs un daudzinja viu pat skaistku par dlu Visvaldi. Bet, kamr dls drmks, nosldzies, biei ironisks, gribja tikai strupi pavlt vai rkot, via tvs prata aicint ar smiekliem, paskubint ar elmbu, vlties ar omulbu t, ka neviens viam nespja neko liegt. Un ne tikai via jaunbas dienu liecinieces un draudzenes, no kurm vi dau labu reizi bija vljies itin pulka, alla paklausja un vlk nekad nezdjs un nerunja aunu, bet ar greizsirdgie jauneki un pat aizdomgie vei reti kad iespja pretoties bra kapteidla laipnbas burvbai. Pc imenes labkljbas sabrukuma Dvids negja vis par matrozi uz kda tva drauga kua, bet

41 ( 103 )

atnca uz Rgu un iestjs veikal. Principla meita, vis Prdaugav ieslavta par lepnu un nepieejamu, tikai divus mneus jaudja cnties ar smaidgo un prdroo veikala mcekli un treaj jau sekoja tam pie altra. Dvida tvam netrka draugutajos laikos draudzbu atcerjs ilgk nek tagad , Dvids apska visdas veikaloanas un starpniecbas, vispirms ar kuiniekiem, vlk ar plak. Vi bij a aprgs un uzmgs, via sieva neatlaidga un sksta. Vi riskja un laimja, via savca un paglabja. Trsdesmit gadu vecum Surenieks jau skaitjs bagts vrs un dzvoja plak nek diens tvs. Un tagad via nams bija visgreznkais Rg, via mielasti visbagtgkie, via dls visizrdgkais, via meita viskaprzk, un viena no vias kaprzm bija, lk, s lepns dzres, s laulbas ar nenozmgu studentu. Bet Surenieks var atauties pat to. Vi pards, ko var izveidot no glui nek; pagaidiet pris mneu un palkojieties tad Surenieka znot js pazemb nocelsiet cepuri jauna un eleganta finansista priek, kas, nupat k apgrozjis daudzus tkstous latu, aristokrtisk izklaidb atsit sava sporta auto durvis. Paverieties, jau ovakar savds miers prveidojis Duea agrk tik nervozs kustbas, un nespodrs, it k aizsvdus acs vieas caururbba un sarkasms. Abi Surenieki, namatvs un namamte, grozjs viesu bar k Drija kaujas ziloi vieglo strlnieku rinds; kur telp vii ienca, smaiddami k divas dzeltenas saules, to, ita, galgi piepildja viu milzgie ermei. Tikai viens vrs nepazuda blakm baierim Librijas un Ni-karagvas goda konsuls lieltirgotjs Flikss Majors. Via senus dvja Dobeles jru kupus, bet Majoru imene jau vairkas paaudzes tirgojs Rg un sav laik gandrz prvcojs. K stikla lca saista izkldintos starus vien dego fokus, t liel tirgou ints visas senu bagtbas un tikumus bija sakopojusi sav pdj un varenk atvas. oti liela auguma, bet slaids un kalsns, konsuls staigja tik stalti atgzies, ka liks teju, teju atkrits augpdus. Via romnieku patriciea galva rgojs pri viesu baram un ar medaljera stingrbu veidotais profils asi kontrastja ar Surenieka bezveidgo, labsira smaidos umoo mi. Sava gar auguma d Majors gandrz uz visiem varja noraudzties no augas, iecirtis smakru starp ciets apkakltes plati atliektajiem striem. Via skats laistjs salts un ass k iesms, pilns neslptas nicinanas. Apsveicindamies vi nekad nesmaidja, bet skatjs vai nu garm, vai partnerim cauri izplatjum. Saruns apvainojoi strups, biei nemaz neatbildja uz jautjumiem, kas neliks diezgan lietii, tikai sakrokoja pieri. Atbilddams neprprotami rdja, ka dara ar to godu. Ldzju un lieku glaimus klausjs nicindams, bet vai. Tam, kas nezindams vai piemirsis nepagodinja viu par konsula kungu; to konsuls nekad neaizmirsa. Ja via priek zemojs un ldzs, konsuls deva, deva bagtgi. Viam patika un vi mcja dot ar lielisku estu, pilnu neatdarinmas nevrbas. Tencinanu ar nepatiku noraidja, bet o iespju noraidt, pat atkrtoti un skarbi noraidt, vajadzja prast sagdt katram, kas taisjs vl otru reizi locties konsula bagtbas priek. Nevainojami korekts ar valdbas vriem, lielu firmu prstvjiem, drusku ironisks ar sev ldzgiem, strups ar pakautiem, nicinanas pilns pret ldzjiem, Majors ar dmm uzveds uzsvrti brunieciski. Ja viam piekljgi atteica, vi neatriebs, ja bija ar miem, karaliski atalgoja. Un vi baudja piekrianu ne tikai naudas d vien. rbs k anglis, konservatvo partijas loceklis, un veclaicg, ldz garlaicbai korekt elegance dmm patika: vecmodg vriet drzk varja paglbties dentlmenis, kas modem sportista tipa veikalniek vai mksliniek karjerist sen pagaisis. Glui baltas ipsnas efektgi jaucs ar glui melnm un drusku nekrtgi, aprinti nekrtgi, ieogoja clo pieri. Novrojot daiu sievieti, konsula nekustg bronzas seja kuva vl stingka, urbgs acis noslpumaini iekrjs un sldja pr dmas augumu ar nekautrgu, bet lietiu pazinja vrtjumu. Vi bija interesants vrietis un kuva pavisam grti atvairms, ja atcerjs via bagtbu, kuras patiesos apmrus nebija izodui pat nodoku inspektori. Via tirdzniecbas namam protams, Majors tirgojs tikai vairum bija tik ciei sakari ar tik tlm zemm un tik daudzm firmm k nevienam Rg, bet uz rieni to pauda tikai divi nelieli konsultu vairodzii virs via nama pardes durvm un maza misia plksne pie galven kantora ieejas. Via namu fasdes bija glui gludas un neievrojamas, bet milzgi septistvu korpusi blvjs aiz stm, pagalmiem un ieogiem. Vi piedaljs daudzos uzmumos, biei vien bdams galvenais noteicjs, bet visur cents palikt pan. Via dkas ar sievietm bija tikpat slepenas k ienkumi, bet visi nojauta, ka to ir daudz. Majors spja samakst o noslpumainbu, un t bija labk, kaut ar drgk reklma. Majora dzves tradija bija t, ka sava tirdzniecbas nama mazaj misia izkrtn nevarja iegravt "Kons. Majors un dls". Msasdlu Vilibaldu konsuls nespja sti iemlt tas tomr nebija via paa. Vieng meita, jau no pirm gala diezgan vienaldzga, protams, nekuva tuvka, kad joprojm vilcinjs precties un arvien vairk ska izskatties pc tdas, kurai brnu nebs. Tvam ar meitu runjot, bals alla skanja gnums vai nepacietba, meitai prmetums vai asaraina apvainotba. Sievu, Rgas vcieu imenes atvasi, kas spja dzemdt tikai vrgulgu meitu, Majors ienda. Vi bija to apprecjis

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------taj nelaimg laik, kad apprect asins vcieti vien latvieu pilsonbas da skaitjs smalki un pagodinoi. Abas sievietes biedrojs pret konsulu un reizm mjs valdja sts kara stvoklis. Tau uz rieni viss izskatjs lieliski, un lai Dievs aplojas par to, kas abm dmm iedomtos nedot piencgo godu. ovakar visi ievroja, ka Majori uzkrtoi daudz turjs kop. Pdgi abi varenie naudinieki sastaps kd klusk zles str. Tlt k no zemes izauga apteksne ar glztm. Viena no tm, iegrimdama Surenieka vaigu plaajs kroks, tlt nekautrdams pardja pdu griestos lidojoam ipa amoram, turpretim otra tikai dmsku un bailgi piedrs konsula svaidtm lpm. Nu, Dvid, vi sacja, tava meita aizsteigusies dlam priek. Ko tad zeis dom? Hm, hm, Surenieks iegremdja pirkstus mkstaj zod, aizsteidzs gan. Ko is saka? Neko. Un tu? Es? Es ar neko. Bet ko tad tu sti dom? Es domju, ka vajadztu gan. Klausies, vai tad ovakar pie viena nevartu pasludint saderinanos? Surenieks domgs klusja. Reiz tak skaidrbas vajaga! Skua jaunbu nevar pagarint ka vekseli. Es parunu ar dlu. Diezgan runts. Par daudz runts. Visi par to jau izrunjuies. Vienkri jpasludina, un beigas. T tomr nevar. Visvaldim sptga daba. Vi sacelsies, ja doms, ka viam nodara varmcbu. Sptga daba! Es pazstu gana os mslaiku puieus. Sptnieki niekos. Iegrd vius spls, noliec skandla priek, un tie saplok k plas. Joka d pabaidi izslgt no mantojuma redzsi. N, Fliks, tdas lietas jkrto bez draudiem. Vi pamja apteksnei, Samekljiet Visvaldi. Nu, tad ceru, ka pie vakarim ko dzirdsim, teica konsuls un aizgja. Visvaldis ienca dzgs un nevags. Surenieks iebdja dlu mtes guamistab, vieng telp, kas odien nebija atauta viesiem, un pats smagi nosds milzgi plataj magokoka gult. Visvaldis grezns tualetes spogua ripas priek saglauda matus, sakrtoja kaklasaiti, pagriezs snis, iebza roku kabat, papojs ceos. Fraka piegulja lieliski. K filmu zvaigznei. Nu, kas ir? vi pdgi iebilda. Tvs nopts. Visvaldi, saki tagad atklti, kdas sti ir tavas attiecbas ar Irisu? Ar Irisu? Nekdas. Vi pagriezs, lai ietu. K t nekdas? Via skaits tikpat k tava lgava, un pki nekdas. Lgava? Js viu man esat iecerjui, ne es. Pats tu gadiem ilgi ar viu draudzjies, via ir pastvga viea msu mj, tikpat jau k savs cilvks. Via nk pie msm. Es jau labu laiku neesmu ar viu gjis. Tu zini oti labi, ka via nk tevis d. Manis d via var iet. Visvaldi, audis nedrkst muot un vismazk Majoms. Tv, vai tev taisni ovakar jrun par visu to? Viesi ms gaida. Taisni ovakar! Es gribu paziot tavu saderinanos. Visvaldis apstulba. Tad sacirts spt. Tad, mais tv, tu bsi sastdjis rinu bez krodzinieka. Vai nav vienalga, kad paziojam. Js apprecsieties t k t. Nekad! Pc visa, kas bijis un ko audis runjui? Man via nepatk. Un auu ppu d es nedomju precties. Bet via ml tevi, js esat seni draugi, brnbas draugi, via ir izgltota, smalka, vias uzveans, vias slava nevainojama, via ir bagta; es tev sacu skaidri, via ir visbagtk mantiniece Rg. Tv, vai mums jaruna par bagtam lgavm? Mums, Sure-niekiem? Mums? Tu esi jauns, Visvaldi, tu nezini, cik tri izkst vientuu dzimtu bagtbas, ja ts nesasaists ar sev ldzgm. Grizeldas vrs nav nekda partija. Mana imene iegs lieku apgdjamo, mana banka nevajadzgu, prmrgi atalgotu darbinieku.

43 ( 103 )

mra no vism tm vikastelm un bagt vra medniecm, kas tagad grieas ap tevi; tad tu meklsi sievieti, kas nodarbotos ar tevi vien, par ko tu vartu bt glui un vienmr dros. Man riebjas da mazpilsoa droba un miegainba. Visa sievietes burvba tau taisni slpjas aj nedrob... aj... T dom visi slii un niekdari. Tev nav kur likt savu dko spku, palko strdt k es pusi, tredau k es, un pc nedas tu iemcsies cient mjas mieru un mlas drobu. Tu esi prk viegli audzis, prk laimgs tu esi bijis, vieglprti, lai to saprastu. Cik ilgi tu man stud? Ak tu Dievi! Atkal sen dziesma. Pat ovakar! Tad saki skaidri, ko tu dom dart. Es neprecu Irisu. Vai tev ir cita? Tas nekrt svar, bet Irisa... nu man ir vias l, via ir laba un ldzga sieviete, es zinu, ar savu vilcinanos esmu viai labu dau kaitjis, valodas viu varbt pat dmsku kompromitjuas, bet via tau nav tukiniece, kurai katrs jaunbas gads zelt sverams un katra tenka ko robu, gan via sev nopirks labu labo vru ar vlk. Bet saproti tau, lai visu mu dzvotu ar kdu sievieti, vajaga kaut dmsku mlt, kaut nieku just. Un tu nejti itin nek? Kop valodas man viu pielaul, kop kafejncu ppas mani izsludina par bldi, man via kuvusi taisni pretga. Un sirds dzium tu nejti, ka dari nepareizi? Ja es to justu, es nstu viu vl vairk. Vai tiem Dvids Surenieks, lielais Surenieks grib iemaint pret savu dlu pris piparu vai kana maisu vai kdu noplukuu rnieku kazarmu? Dls, tu nemaz nezini, cik sabiedrbs, cik uzmumos piedals Majors, bankai uzreiz btu cita elpa, cits kredts. Un nopzdamies Surenieks smagi uzsljs no gultas. Nu, tv! Gan Surenieki iztiks bez iem Majoriem, k iztikui ldz im! iesaucs Visvaldis, satvris tva roku. Iesim nu! Ldz im. ldz im; labk saki, k ms iztiksim bez viiem turpmk, nourdja tvs, bet dls to vairs nedzirdja, viu aprija viesistabas priecg drzma. *** Tikko beidzs jaun pra apsveikana un ldz ar to pdgie marala pienkumi, Epalts iemuka vannas istab: avzs iesaiots, vi karsa vai nost. Bzdams roku azot, lieliem vkiem plca papms r. Divas lietas viu kremta. Vi apsveica jauno pri pats beidzamais, Duea rokas spiedien juts patiesa draudzba, bet ar noloana. Lgavas uzkrtoa, gandrz apvainojoa nevrba. T tam vajadzja bt, tiei to vi gaidja, bet nespja droi saslieties un prkpt visam tam pri lepni un nicgi. Otra lieta bija vl aunka. Epalts nca uz m kazm ar kdu slepenu, pusneapzingu, bet toties jo karsti izlolotu cerbu. Tomr velti vi spraucs un loja caur viesu rindm: viss, ko vi varja ar mokm izvairties no Dagnes. Ko meklja, t nebija nekur. Vilans rgtums viam uzmcs vai ldz asarm. "Ko dart?" vi domja, apsdies uz vannas. Pc pusnakts Grizli ar vru aizbrauks kzu ceojum. Jautrais pulks Surenieku nam izklds uz visiem laikiem. Vai joprojm apmeklt Dagni? Dagni, no kuras vi bguoja, kuras sirsnba un iztapba ska jau nomkt? Lkot ieviesties Visvala draugu bar un pieemt filozofa rezoniera, skeptisk prtnieka vai vienkri nerra amatu? J, ko dart? Spraukties "Kubezel", lkot lnm un grti izkalpot karjeriu vai ar atkpties bibliotkas grmats, palikt ar tam un pietikt ar to sauso herbrista gandarjumu, ko grmatas dod cilvkam? Dzvokl drzmas urdans un jezga alca vienaldzgi un baigi k jra. Kur ir mris, kas mudintu doties auds, cnties ar prieku un aizrautbu, kur ir is dzinulis? Tiem, bram liekas, ka pasaule ir tikai burzma un jklis, bez jgas un cerbas. Un vai cerba, kas lika nkt uz m kzm, nebija nodevgka un mngka par vism? Vi izgja zl. Drzma. Izsaucienu, uzrunu, estu, tlu, krsu, smaru un smaidu kaleidoskops reibinja un dullinja. Vi pakampa no garmejoas apteksnes papltes vna glzi un nikni cla pie lpm, bet pki uzpta svelmains tvans k no speltes vi ieraudzja istabas otr kakt kdu jaunavu stvam ar mugum pret viu un sarunjamies ar Visvaldi. Jaunavas trps darints no t paa gaii srt tafta k lgavas msm, tikai griezum vienkrks, bez gzes sprniem ap pleciem,

J, kam via to precja, es sti nesaprotu. Bet kpc tu nepreci Irisu, atkal es sti nesaprotu. o prziedjuo mazasinbu? Kas tur ko nesaprast? Cik ilgi tu bsi jauns, pardu taistj un niekabli? Tu apkussi trk, nek dom, un bgsi k no

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------apbrnojami labi piegulja nelielai, slaidai un samrgai figriai un jauki saskanja ar das zilokaula blumu. Vijgs stva kontras, trs kakla lnijas, trauslie, bet tomr vingrie pleci, viduka tvirtais jaukums, kas aicint aicinja plaukstu piekauties tam un aizvadt dej, Epaltam iepatiks tik neizsakmi, tik asi, ka vi sajuta to k spiedienu krts, elpas trkumu, spes. Satriekts un satricints, vi ksja un drebja. Baltais kakls ilbinja, bet vi nespja atraut acu un mulsa arvien vairk. Kda laime btu pieskarties tam ar lpm un sajust vrgs das neizteicamo garu... Vi tau mlja o meiteni, kuras sej vl nebijasti ieskatjies, ko visu laiku bija mekljis. Nu vi pdgi zinja, kd atteics no Grizeldas, kpc Dagnes laipnba viu nospieda. Svtku ala aptaurja ar divkru spam vi juts pilngi k sapn. Surenieku nams prvrts teiksmain skatuv, kur norisa mistiska feerija. audis k nas plda, rosjs, lenca viens otru, sarunjs, samjs un atkal gaisa... Visvaldi kds sauca, vi atvainojs. Jaunava apgriezs uz smailajiem papdiem un nca Epaltam garm. Epalta acis nevius piemiedzas, k spalgas gaismas apilbintas. Vizos, gais cirtas veidoja it k auru ap vias galvu, un matu gaiums gandrz saplda ar atklts pieres pienaino blumu. Apago, neizsakmi mlgo lupu gaiais srtums tikko vdja seji, tik mierg un skaidr k netraucta sirdsapzia, tik maig un gai k saulstar peldint. Un pki, tik savdi, tik apburoi nesaskangs ar vaiga un auguma lksmo vieglumu, neparasti nopietns un tums skatiens noplaiksnjis zem garajm skropstm. Nelgs un ass k ptagas cirtiens, nelgi su mirkli iedzla Epaltam un via bija projm. Epalts sastindzis raudzjs sav vna glz, kur vizuoja gaismas pilna zeltaina lse. Nikolne. Tdu vi to bija iedomjies sapos un murgos, un stenbas pilng ldzba iedomai satrieca ar savu liktenbu. Via redzja to tikai otru reizi, via to pazina. Lai cik ss, bargais skatiens nebija nejaus. Epalts smaidja. Vi aizvra acis, vldamies atmi tksmi apjaust Nikolnes sejiu. Bet nesapraan un bails atskrta, ka neatminas vairs ne lpu lnijas, ne veidu, ne smakra patieso liekumu, ne mlgo deguntia formu. Un acis vai ts bija tumzilas, brnas, pelkas? Atmi vdja tikai brnummaigs un brnumgais ovls, nopietns un skarbs skatiens, kas varja un spja kt... kam bija jkst glstainam un mam. Vai vi maz paztu Nikolni uz ielas, auu pulk? Paztu? Kas par neprtgu iedomu! Sajustu! Svtku miers un dzia laimes sajta prma viu. T droi vien sajtas pionieris, kas mneiem lauzies caur dungu ksljiem un purvu brikiem, rpies pa gmveku kaudzm un ieiem, beidzot negaidt spraug ierauga atkljamies ilgoto Pacifiku, kas majesttisks un kluss k zilgans trauds lsmo saules vizm. Pioniera sirds pamirst vi mltu un svttu o okenu ar tad, ja visnepetnk auka skaldtu maigo, valgo spoguli. Tas nu bija sasniegts lielais ce laimgi gal. Bet savdi, tan pa laik drudains nemiers un satraukums urdja viu. Taisni k jaunu kadetu, kas tikko pametis skolu un mcbas poligonus, sakupis tranej, gaida uzbrukuma komandu. Ierou siksnas grau plecus, rupjais, smagais trps audz kaklu (vi atbdja cieto frakas apkaklti), delnas spie rokas grantu cik smieklgi nevargs ierocis c ar vism pekles ausmm, kas to sagaida tur r. (Vi palkojs rok tur drebja vna pokls.) , grviens! Viesuuguns skas! Rboa sagro telpu. Skaas svelpj cauri istabm, plst pr galdiem, mutuo gar sienm. Sirds pamirst orestris dimd un drag. Uz prieku! Nesamandams nek, Epalts mets dejas zl. Kda roka satvra via elkoni. Dagne. Bet tas bija labi. Epalts paguva dmsku attapties. Citdi vi diez ko btu sadarjis. Turklt orestris jau nemaz nesplja deju, bet ar brau maru aicinja viesus ssties pie mielasta galdiem. Saberzjis pieri un sapurinjies, vi pdgi atguvs, atkal prredzja stvokli, pazina cilvkus. Pasmaidja Dagnei, vs aizvesties uz damistabu. Ar gnumu un riebumu Epalts noraudzjs uz bagto auksto galdu, ar kurn iesks is ievrojamais mielasts. Milzgs lzens bods vrtjs ttari un zosis, irbju un citu skputnu ielenktas. Sarkani novts pusccis gulja, aicinoi atvris savus maigos un mkstos snus, milzgas zivis, slaidas k torpdas, rsoja galdu, mdamas viesiem ar kreu, kpostu un ptersu puiem atvrts rkls. Saltu mei, rasola purvji, fileju un mu grdas... pudeles, pudeles, pudeles. Ap devidesmit servjeu noplandjs gar abm galda malm un nolaids devidesmit klpjos. Simt astodesmit roku sagrba naus un dakias; tie noplaiksnjs un noliecs k bajonetes, uzbrukumam skoties. Mirkli vlk galds atgdinja meongu durku tuvcu. Gurkstdamas dakas drs brngan ga un zivju glezns miess, nai, uz cpslm derkstdami, atdalja putniem locekli pc loceka, cirta dzias rtas sivnu un stirnu fragmentos un ukstdami iegrima pastts. Karotes bagarja rasolu ternes, smla majonzes, grba saltus, ellja krjumu, gstja mudgs marints baravicias. Metla un porcelna sasians, gaas u klus plakana, kartupeu un zirnu grabana, saltu un kpostu aukstana, koru paukana, kristla zvanoa, vna guldzana, limonu un zeltem

45 ( 103 )

audana, oku klabana, lpu apstinana, strbana, noskans un elana jautri tricinja damistabas gaisu, sazotu ar mrrutku, sinepju, etia, krustnagliu, laum lapu, vtas gaas un spirta svm smarm. Bet tas bija tikai skums. Pardjs viesmi ar kpom bodm siltiem dieniem... Epalts nevarja nort ne kumosa. Vi nedzirdja neskaitmos tostus, ko uzsauca jaunajam prim, nenieka nesaprata runs, ko sacja das kubezelieu filistrs, doktors, profesors, prokurors un viens otrs no zeltneiem, kas vl tikai mcjs par advoktu vai dievvrdu sludintju. Kaut kas kopjs bija vism runm: par nabaga lgavaini ts nebilda ne vrda, it k via nemaz nebtu, toties bargs slavinjumu lietus nolija pr baieri, via sievu, "Kubezeli", "Sidraboniju" un diezgan jtami apslacja ar Grizli. Epalts nezinja, kur likt acis. Viss, ko vi darja, kurp skatjs, paam liks uzkrtoi ldz piedauzbai. Vi galda gal sdja Nikolne starp mjskolotju eturiu un Imalnu. Lai slavts Dievs! Tie abi nav bstami. Bet k tad Visvaldis tur pieklies? Visvaldis, kam vajaga sdt eit, pie Majores? Tas tau skandls! Pamest lgavas msu, kas sooja ar viu pr! Nj Majore, nodrusi acis, blen tuk v, bls lpas sacirstas kop k slazda dzeli. Mazrungais Visvaldis bez mitas alo un joko. Nikolne smaida. Kas tur ko smiet par tdm tukbm? Ah, beidzot pati Surenieka kundze met uz viu galu savu smago, salto skatienu. Visvaldis atjdzas un atgrieas sav viet. Majore sji pasmaida. Visvaldis nogrimst sev un eras pie pudelm. Bet palk, k pki atplaukst eturi vaigi piesarkui, mati izsprui, zobi zib laimg smaid. Bet cik ilgi?... Tiem, Nikolne ir prk apburoa. Viai nav profesionlo skaistuu paapzias, via neprot savas lpas izloct simtjds vpsns, smaidos, smnos un irdzis, via nemk acis ne elmgi piemiegt, ne zmgi apslpt zem skropstm, ne viltgi lrt acu kaktiiem; nedz vias uzacis ir melnas un auras, nedz plaksti zili, nedz lpas k ci-nobra sirsnia; viai nav nek no sievietes tksto un vienas mkslas un izveicbm, kuras Epalts vienmr tik oti cienjis un bijies, bet tomr via mirdz. Via ir tik vienkra, tik jauka, tik nemkslota un pa maigk un sprigank jaunb, ka neviena no daim, slaidm, izveicgm, asprtgm, kreotm, auskarotm un gredzenotm lgavas msm, ne ar pati vis sievietes kair krum uzplaukusi lgava nevar viu aiznot. Taisni otrdi, viu daiums un mirdzums Nikolni izce un puo. Tpat k purpurotie hercogi, lentotie marzi, ordeotie eneri un tresotie admiri brnigi izce valdnieka diciltbu, kas soo vienkrs, bez zvaigznm un krustiem, t Nikolne liekas princeste, mirdzo galma ielenkta. Drz katram kst skaidrs, ka diena ir Nikolnes pankumu diena. ir pirm balle, pirm liel sabiedrba, kur via pards, un daudzas sirsngi vlsies, lai t paliktu ar pdj. Bet pati Nikolne ir pavisam mierga, pavisam rtna un tikai oti acgs vrotjs saskattu vi mazu lepnumu par sekmm. Via nav radusi veikli mot un paukoties asprtbm, bet viu sk uzrunt krustm un rsm pr galdu, via izveidojas par mazu centru. Bet vai via apjk? Atbildes ir sas un vientiesgas, bet skaistas meitenes laipn vientiesba ir pilngi neatspkojama. Ja asprtba, ko met kds tksto dks noslpjies kubezelietis, ir prk sareta vai prgalvga, via spulgi palkojas runtj, dmsku pasmn un ar liegu kustbu pievr gaio galviu citam, un elmis, par prieku visiem prjiem viltniekiem, ir izkritis. Maz blde pusstund ir atskrtusi patiesbu, ka daiai sievietei pietiek ar to, ka via vienkri ir. Via mirdz bez visas pasaulgs zinanas un krdinjumos kveldint prta. Vispiedzvojukais un skeptiskkais gudrinieks jutsies pagodints un laimgs, ja da meitene ataus tam noklt pos vias priek savu paradoksu un aforismu mirdzoo mteli, un via pries pr to ar vieglm, aurm un nezinom pdim. Kas to btu domjis, ka Nikolne tik iedomga, sacja Dagne, visu vkam nesagaidjusi no Epalta ne vrda, msa viu aicinja k lgavas msu, via teica, ka sti neiederoties sidrabonieu vid. Kad no liel tafta baa, ko tvs nopirka, lai patu msm viendus trpus, atliks vl labs gabals un to dvinja viai t atteics atkal. Un zint, kas viu pierunja? Imalns. Imalns? Varens puika! Iedomjieties! Cita btu laimga, ka dab tdu kleitu, bet Nikolne ir jpierun. Un tad via neuj vis tdu pau k visas, ar uvju viai piedvja, bet pati uz savu roku un pavisam citdu, gludu un vienkru. Tas viss aiz iedombas. Via skau msu bagtbu. Un tagad, pie galda, via gan varja uzvesties savdk. Bet k tad? sautis iesaucs Epalts. Vai via nenosdas visneievrojamk viet, mjas cilvku vid? Vai via kdu... Jums jau ar via patk. Domjat, ka neredzu? prtrauca Dagne un vairs neteica ne vrda ldz mielasta beigm. *** Beidzot viesi pieceas. Sarko kru galdus. Zl atskan mzika. Pirm deja pieder galda dmai. Ar no otrs neizdodas izvairties. Pdgi Dagni kds uzrun, acumirkl Epalts nozd pl.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Kda deja patlaban beigusies. Nikolne apsstas. audis pairas, vienu acumirkli via paliek viena. Viena! Nesamaksjams mirklis. Bet pirms Epalta domas ir bgt. Zdainis! Pirmziemnieks! Vi salam sevi un, ar mokm savaldjies, speras lieliem soiem pri zlei. Neticami. Liekas, ka vi neprot iet. Baids pasldt un pakrist. Parkets tau ir tik viltgs. iet, visi skats taisni via kjs. Cik neglti jgrojas. Cik, pie velna, zle ir nedzirdti plata! "Du, du. Pvil, saemies, sakopo savus labkos jokus, asprtgkos teicienus, jocgkos vrdius, tagad tie tev vajadzgki k jebkad. Tev jbt asprtgkam par visiem!" Galva tik nejdzgi tuka. Cient Nikolnes... ... Buivides jaunkundze, vi pinas vrdos un elp, ms tau neesam vl t sti pazstami, lai gan jau ilgi sagadmies vien nam. J, ms neesam pazstami, atteica Nikolne, rmi paclusi savu tumo, bet skaidro skatienu. Visu varja saskatt ajs acs, tikai ne patiku iepazties. Epalts apjuka, nopltjs rokm. Nu, tad jsamekl kds, kas ms iepazstintu, vi saucis nobubinja. Samekljiet, via atteica izncinoi vienaldzgi un taisjs piegriezties blakussdtjai. Epalts izmisis blenza tukum. Viam liks, ka grda iegrimst. Turies! Cnies! Zibsnja smadzens. Ar ko, k, pret ko? Lai mani samin zilonis, es viam kodu papd, lai man crt ar zobenu, es belzu pretim ar dri, bet tagad... Te uz kamna zimzas virs sdtju galvm vi ieraudzja rindu porcelna figriu. Pakampis pirmo, kas pagadjs, prtii, vi sniedza to Nikolnei: Js tau pazstat o mrkai? Js satiekaties ar viu ik dienas, nkdama ai istabai cauri. Klausieties, ko vi saka: Pvils Epalts, cilvks no pa, Nikolne Buivide, vakara gaik dma. Priecjos! Jsu prtiis tur rokas uz mutes un nemaz nevlas ms iepazstint. Atkal nelaime! Prtiis bija viens no pazstams trijotnes ar rokm uz mutes, acm un ausm. Vi gribja jums stt gaisa skpstu. Nabaga lopi nav mcts viet un neviet apvaldt savas jtas, bet jsu bargais skats viu satrieca. Palkojieties, cik vi bdgs. Katrs kst bdgs, ja viu spie dart, ko tas negrib. Bet vl bdgks kst tds, kas nedara to, ko grib. Js laikam esat pieradis piespiesties dart visu, ko iegribat? Cenos. Nekad neesmu nolojis padarto, bet nedartais mani grdis vai izmisum. Un tagad js nelaiat garm vairs it neko? Varbt oreiz taisni otrdi. Laidu garm visu, izemot vienu. Labk nu emiet visu, un laidiet garm to vienu. Via piecls, lai ietu. Neatkrtojiet lielo kdu. Lielu kdu var izlabot tikai ar lielu neprtu. Liels neprts biei ir tikai maza kda. Jums prk viegli mani apkarot, apgrieot visu, ko saku. Bet tas ir tikpat k sist pakrituu. Ja nu js esat pakritis, Epalts izdzirdja pie paas auss Visvala vrigo un ironisko balsi, tad aujiet man jsu dmu aicint dejot. Pasmaidjis ar kodgu laipnbu, Visvaldis aizveda Nikolni. Orestris tiem jau splja labu laiku. Epalts rija dusmas. Dusmas par sevi. Kdas mubas vi tikai nesarunja! Iepazanos ball bezmaz izvrta melodrm. is pattiskais, banlais "neprts"! Kauns! Un tad tik mugi, tik nemkulgi izpaust savus nolkus. Seko nu meitenei, ja esi iepriek pieteicis: es tevi gstu. Ldzko cilvks kaut uz brdi zaud savaldanos, aukstasinbu, ironisko aukstasinbu, tas kst vj un ievainojams. Lk, Visvaldis uz vietas atrada iespju viu piezobot. "Taisni nelaime," skuma Epalts, "mani uzskata par asprtgu, izveicgu smjju, kas neapjk nevien stvokl. Ldz im man laimjs, bet viens viengs ska zaudjums satrieks visas uzvaras un sri grti iekaroto stvokli. Kas no manis paliks? Ja redzs, ka esmu tikpat viegli ievainojams k visi, man atliks tikai bgt, tpat k grfam Degunam de Knibnam, Visvaldis jau triumf." Lk, vii dejo. Noldts! Nikolne smaida, un k smaida! Nj, tas tau ir Visvaldis. Skaistkais, bagtkais, aptenkotkais vis bar. Elegants un smalks, elegantkais un smalkkais, tas jatzst gribot negribot. Vi ir manmi iereibis; tas tikai pavairo via drosmi un izveicbu. Un dam sievietm taisni patkot iereibuie. Cik viegli un ritmiski vi sld pa parketu. Skat, skat, vai tikai roka, kas ciei aptver Nikolnes maigo vidukli, nevajadzgi un krgi neprvietojas? Orestris apklust. Visvaldis skpsta blos pirkstius. Nelietis! Un via vl pateicas. Vi aplaud. Pietiek, pietiek, diezgan dejots! Bet ie katordznieki orestranti tikai irdz. Visvaldis atsmaida, pamj ar galvu, muzikanti p un g atkal. Cik padevgi Nikolne iekaujas spcg Visvala roks... Pekle un jods!

47 ( 103 )

Tas bija briesmgi. Epalts kampa pc elpas. Ja katrs Nikolnes solis rads tdas cieanas, dzve izvrtsies neprtraukt mocb. Visvaldis jau sen slaists ap kabinetu... Protams, btu smieklgi domt, ka vrietis, kas reiz redzjis Nikolni, vartu to neiekrot. Uz mirkli Epalts pielija pilns lepnuma, via vrtjums bijis pareizs, vi neskries vis paka dai tdai. Laime, ka Nikolne bija Visvaldim radiniece, gan attla, bet tomr radiniece, turklt nabaga. Bagto un nabago radu starp nekad nekas neiznk. Ja ne cits, Visvala mte to nepieaus; via ir prtga sieviete un ar raksturu. Bet traks un neaprinms ir is skaistais dls. Nekad neko vi nav sev liedzis. Epaltam priek stvja eturi. Cik savdi, via galva grozjs t, it k tai btu kopjs kakls ar Epalta galvu, he, he, ar is eis vro Nikolni! Nabaga mjskolotjs, par viu jau smjs pat Imalns! Ko nu tas! Nu, un prjie studenti, kas odien dejo, braojas un dzer Surenieka dzrs? Tie gan neems jaunavu bez pra, betparotaties katrs gribs. Un vii visi tik iznesgi, tik droi, tik uzmgi, tik neatlaidgi, sevii tagad, kad iedzrui. K lai te cns, ar ko lai vius prvar? Visas priekrocbas ir viu pus. Pat dejot vi lga nemk. Via prasmes gan pietiek, lai dancintu Dagni, bet Nikolne dejo k cielava. Kur via t iemcjusies? Deja beidzas. Ap Nikolni salasjies vesels pulci. Pat vecais viltnieks Majors pienk. Ko im vecam krumniekam vajaga no jaunias un tras meitenes? Projm pie vecs sievas! Rievas brnajos vaigos ieloks dzias, dzias k ameriku prezidentiem. Tas nozm, ka konsuls smaida. Balti denii, liela piere, asi vaibsti, tiem interesanta galva. Cik laipns spj bt is vecais, augstprtgais prauls. Kas Nikolnei ko smieties? Tas nemaz nav piekljgi. vakara pankumi viai tomr sagrozjui galvu. Majors aiziet. Prtgi darts. Nikolne viam par jaunu, daudz jaunka par Irisu. Jauneki atkal sasldzas ciek ap Nikolni. Vai pievienoties baram? Cnties un plsties ar viiem par katru deju, par katru smaidu? N. Epaltam ir paam savas metodes. Galu gal, taisni labi, ka pirm saruna izdevs tik nelga. Taisni labi, ka vi pieteica savus nolkus, ti apgrtinja savas gaitas. Vai kds cits to iedrointos? Vi tomr ir bijis neparasts. Jau pirm vakar pie Sur-eniekiem toreiz kabinet vi izcls, kaut vai ar nelietbm, bet izcls. Tas tau bija Epalta pirmais bauslis: prsteidz, izlec, esi nekaungs, auns, samaitts, manis pc, ja citdi nevar rupj, bet prsteidz, tikai prsteidz! Piespiest sevi atcerties, likt domt par sevi ir puse uzvaras. Uztraukt meiteni, saviot, kaut saraudintlk, otra puse! Ja Nikolne via d raudtu! Kaut vienu viengu asaru. Debesu Tvs! Kdi svtki tad btu! Viss patiesb ir labk krtb. Tikai mieru. Vriu miem, vriu garu. Ko? Vi neprotot dejot? Pc mnea vi dejos labk par visiem eit zl! Pilns apmbas un spraiga miera Epalts izgja blakustelp. Dagne pusprmetumu, puspiedoanu sej pieskrja viam. Lga meitene. Vi bs laipns, viam jbt laipnam, jtur va visi cei, jo in nam strd Nikolne. Nikolne. *** Duelis tiem jau odien nebija vairs vecais. Gaita nezags, vi gja gandrz tikpat cli atgzies k Librijas konsuls. Das nosmnja, bet Dueli tas neskra. Laimes vljumus vi piema laipni, bet vsi, gandrz augstprtgi. Aizemts ar viesiem, sievai nespja veltt tik daudz vrbas, cik via vljs. Paga, paga. Tlt, tlt. Vienu acumirklti, bija viss, ko via dzirdja, ad tad notverdama vru pie elkoa. Kad vii pdgi nosds kop galda gal, Grizli izverda veselu lveni rkojumu, padomu un jautjumu, kas ins stunds bija uzkrjuies, bet Duelis uzlika savus aukstos, mezglainos pirkstus uz vias apas, karsts rokas: Pagaidi, tagad tau ne. Via valoda skanja neparasti miergi, acs laistjs dvaina, agrk nekad nemanta prkuma laipnba, kas izsldza katru iebildumu. Grizli pa vecam paradumam sacirts, uzmeta lpias, bet tad atjdzs, ka atrodas prk redzam un atbildg viet. Tau sav sird ciei apms prast no vra par visu jo sku norinu un to pamatgi nostrostt. Tomr agrk tik tramg Duea bezbdgais miers darja viu drusku nemiergu. Pc pusnakts trokains viesu bars pavadja jauno pri uz staciju. Caur Kuka guamvagona plato logu vii smaidja un mja ar ziedu puiem un mutautiem. Jau vilciens ripoja pa augsto uzbrumu virs pilstas, bet Grizli vl arvien mja. Redzdama nozdam veckus, ko nekad vl nebija pametusi, redzdama Rgas torus majesttiski mijamies un sldam atpaka, Duea kundze aizmirsa gnumu un, asaras rdma, meklja vra roku. Piepei via uztvra savdu, ilgu Duea skatu. Tas bija miegains k piekaustam medniekam, kas augu dienu aulekojis paka lapsai, lkdams pr ogiem un grvjiem. Nu t gu, kurtu nokosta, via priek. Mednieks uzmet gurdenu mirkli un slinki kpj kariet, lai dotos mjs. Ar labu nakti, vi sacja un nozuda kupej. Zem vilciena draudgi iedrdjs Daugavas tilti. Grizli ilgi skatjs tums.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro -------------------------------------------------------------------------------------------------------

9
Atsaroka vezejies. Jnis Medenis Otr rt pc kzm Epalts izldzs no darba un devs gar pastaig pa Rgas puu tirgotavm. Vi aplkoja brnius cerius baltus, mus, iesrtos, persieu, tak viu sko ziediu ekari liks sadrumstaloti k mozaka un nokarjs mazliet grtsirdgi, nepavisam nesaskandami ar Nikolnes dro un viengabalaino tlu. Lilijas? Par tm jau varja padomt, bet cik nolietots simbols! Turklt ie blie Palestnas ziedi ar savu bezcergo stbu un skumgo vtuma smaru nepiestvja Nikolnes dzvespriecgai jaunbai. Turpretim nas ugungs tera lilijas vai dzeltens turbna lilijas, ldzgi palaidngm menm, glui velti valkja savu clo nosaukumu; stt jaunai meitenei viu nekautrgos ziedus ar piedauzgi izplestm ziedlapm btu vienkri zaimoana. Drzk vartu izvlties neveikls, balts kallas, os it k neizveidojuos ziedus ar vienu viengu piltuvveida ziedlapu, kurai vid rgojas resns, dzeltens puis. Tomr iem ziediem piederas miesga, zaoksna, dabgi kaisla paniece. Cik pareizi strauj Grizli bija izvljusies savu kzu bueti: lilijas liktos par trauslm, cerii par domgiem, rozes par maigm, bet leknais purva augs, sulgais resnktis, viai piestvja vareni. Purva un dens augi... lotoss, lk, lielas mlas ciengs zieds, nieu, indieu, iptieu svt pue, cla un nepieejama dzestra dens spogua vid... Bet kur emsi lotosu? Tad jau jizlaupa universittes botniskais drzs, jpiekukuo sargi, jatm siltumncas. Epalts jau doms sevi redzja tum, plvojo pled ietinuos, melnu platmali uz acm prplandmies pr botnisk drza dzelostu; milzgu lotosu pie krtm spiezdams, vi taisn ce steidzas pie Nikolnes, kamr drz skan prbiedto sargu klaigas, trauksmes svilpieni un pat vieni. Tau vienkr telefona saruna Epaltu prliecinja, ka obrd lotosi nezied ar botnisk drz. Ja labi prlika, tad leendrajam lotosam piemistu drusku uzpsts svingums. Daudz sirsngki un mki btu msu pau lotosi densrozes, piemram, Burtnieku muias brnums, ret, vieng srt denslilijavias maigais srtums tik jauki saskantu ar Nikolnes balo sejiu. Bet Burtnieku muias dis ir aizsalis. Nekdas stas jgas neiznca ar no liliju ldziniecm tulpm. Skaisti baltas, citrona dzeltenas, mlu krs, tumsarkanas, melnvioletas, stingriem, dgiem ktiem ts atgdinja krcepurainus grenadierus pardes stj, izrieztm krtm un stvu muguru. Vias lieliski rottu kdas svingas sdes zli vai oficilu dineju, bet mlestbas vstnesbai liks prk uzbzgi braas un bezdvseliskas. Tik deliktam uzdevumam jizrauga citi sti smalkjtgki, maigki, intmki, vai ar tad krumam jbt prmrgam. Lk, ja oransarkanos milzu ziedos liesmojou tulpju koku, vareno liriondendronu, kura greznbu spj attlot viengi atobrina augstais stils, nogztu sirdsdmas priek, tad karalisko un nevaingo ziedu mkonis, sajaukdamies ar piem pie vias kjm, gan pardtu mlnieka neizsakmo padevbu savas kaislbas un liktea priek... bet tda Epalts sevi norja: ne-nododies tukm iedomm, nesapo par "Salds Luizianas" godbu, ne par Amazones purvju milzu pum, kas d peles un trusus, ne par citiem indgiem tropu brnumiem. Tev ir tikai divas stundas laika sameklt piemrotu ziedu eit pat, nedaudzs Rgas prdotavs. Epalts turja sevi par relistu, un pie tam oti lietiu. Nosaukdami viu par sapotju vai jsmotju, js iegtu ienaidnieku visam mam. Vi ctgi turpinja meklanu. Kd veikal atrads ar pazemgkas tulpes, kuru brkainie ziedi skumgi nokarjs k raudu vtola zari. Tau s izdzimtenes k retumu, k izsmalcintas melanholiskas nkones varbt varja stt Irisai Majorei, bet Nikolnei nemam! Hm. Irisa par savm mkm pum gan bija izsludinjusi orhidejas, s izscjas un netikles, kas vairk izskats pc moluska vai astokja nek zieda. Gagas un dvaini izrobotas, k trpu izlodtas, vias slaista krgus taustekus, saskrulltas sas un plivina lverainas spuras. Te vias ir gotu dzeltenas, peljuma zaas, brni plankumainas ka ietrdjuas aknas, te visizmekltks ms un ruds nianss. Reizm ziedlapas cietas un spdgas k celofns, reizm apglumjuas, reizm gleznas un blas

49 ( 103 )

k slimnieka da un tikai ziedkausu iekpuses kvlo srtas k iekaisuas gotdias. N, Irisa, tev nepiemt nek no orhidejas neizprotam valdzinjuma. s samaitts pues noslpums ka daai negantai mkai ir nedabg un pretg agrnb. Bet tu, bagt Majore, nabaga Irisa, esi vienkri nogumsi un vsti. Augstprtg nevainbas sargana un ilgs mlas gaidas tevi t piekausjuas, ka vairs nav spka nedz sti nst, nedz nicint, kur nu vl vilint un pazudint. Paldies Dievam, Nikolnei nav nek kopja ar vism m nelaimm un vism m orhidejm. Nees? Skaists, saldkairs zieds. Bet via smara prk kaisla. Sarkana nee gan iederas izlaidgas ignietes ogu melnos matos, bet nekad ne liepziedu cirts. Liepziedi! Nelgas drznieki, k viiem nevienam nav iencis prt audzt liepziedus! Pazemgos, maigos ziedus ar medaino smaru, kas sauc atmia tikai jaukas, vasargi priecgas lietas. Cik brnii btu pasniegt tos Nikolnei. Liepziedus decembr. Apbrnojami. Veikali vai lst no pum, bet ko Nikolnei stt nav nek. Izmisum Epalts rs pie podu pum. Lk, hiacintes sarindojus k laiskas, smargm em iesvaidtas odaliskas, ap viam ka greizsirdgs einuks lo prdotavas Sibrijas runcis. labsirdga, trekn pue lieliski piedertos Dagnei. Ts omulgais spoli alla bija rti ieminjies poda zem k spilvenot dvna strt... Kamlijas? Gleznas un intmas. Bet nelg sirdzja Kamliju dma uz visiem laikiem sagandjusi viu labo vrdu. Kamlijas un dilonis tagad liekas neirami. Bez bam s nelaimgs pues vartu stt viengi veckm dmm, kurm tdas ligas vairs nemetas, krustmtm, vecmmum. Lk, krokusi, Alpu vijoltes... bdgi podaudi. Smieklgi valkt tik lepnu vrdu Alpu vijolte , ja esi dzimusi tepat kd iekurkalna vai Annimuias augu mj. J, cita lieta btu delveiss, velniais kalnu zieds, kas plaukst tikai visnepieejamks klinu nokars virs bezdibeu dzelmm. is skais ziedi viegli valdzina^ vissptgko sirdi: lai to noplktu, jliek dzvba l. Ai, laimgais veices gans, kas reiz ar puu pui pasniedz mai savas neprtgs drosmes un nves nicinanas liecbu. Un liecba ar ziedu ir daudz smalkka, daudz diciltgka nek Rielj laika muinieka patoss, kad tas uz asiains floretes smailes pasniedza sirdsdmai sncena krasas, ar ko dueljies un ko nodris viai par godu. Kas tad vl atliks veikalu ziedu tuksneos? Kas ir tie milzgie, spilgtie klpji, ie puu ki un vdeki tur, visredzamks viets? Rozes, klasisks rozes! "Un otr rt via sama milzgu pui uguns sarkanu rou..." stv rakstts vai katr romn, un Nikolnes istaba varbt jau obrd rgojas daa laba da velte. Vai tiem ar viam galu gal bs jpadodas parastam ablonam? Ar ko tad vi izcelsies tradciju sargtju kubezelieu vid? Noldts rozes! Nekdas dadbas, nekdas izvles! Balts, izemot iesvtbas, der viengi mazgadgo brs, bli ms "Ofelijas" ir necieami sentimentlas, dzeltens tjas rozes vai "Maralu Nlu" slav un sta katrs nelga, kas grib bt oriinlks, sarkanas atkrt, un melns, diezgan rets melns vai, pareizk, sarecjuu asiu krsas rozes drksttu stt tikai rafintai un izdzvotai kurtiznei, bet ar s pues jau izbanalizjui slikti dzejnieki un vl sliktkas dzejnieces. Kur esat js, teiksmains irazas rozes, tik lielas k kpostgalvias, kur esat js, Indijas ekarains muskusa rozes, kurn pumpuri ir gari un smaili k nagi, ko Ceilonas tempu dejotjas samauc uz pirkstiem, kur esat js, frikas staipeku rozes, kur esat... un Epalts doms stja ma katorg vai stiepa uz rata visus Rgas drzniekus, kas neprata gdt pues Nikolnei. Pdgi Epalts sameklja merozes. Ts nu gan nebija nekdas sts merozes, bet rpgi audztas un pottas, briesmgi drgas siltumncas lutekles, nepatkami mi srt krs k beigtas zivs aunas, vias nesmaroja nemaz un bija jau mazliet nostvjus, jo neviens ts nepirka. Bet, kad ieskatjs, tm piemita savs jaukums un vrgums, un to aunu krsa ska likties oti izmeklta. s pues tomr bija oriinlas un neuzkrtoas. Kad Epalts piesauca prdevju, t teica: Kungs, kam js vias stt? Ts novrts tikai pazinja. Bet kungs, kurn prdevjas aizdomas, ka Nikolne neprastu novrtt ko neparastku un smalkku, saniknoja un sasutinja, jau vilka no pln maea treo dau no savas mnea algas. Epalts piesds, uzrakstja uz aploksnes Nikolnes adresi, ko nupat bija izdibinjis adreu kantor. Vl pris rindu uz viztkartes... bet nieka vrdi, kas, sajsmas sprnoti un maiguma vadti, liks, uzrakstsies pai no sevis, pki iesprda tintnc. Viss izliks aplami, egi, mksloti. Epalts aprakstja un saplosja gandrz visas savas viztkartes. Pdgi ievs vl prt: kas sti viam par tiesbm stt ziedus? K Nikolne to uztvers? Tas nu bija par traku! Veikala skui, aiz puu klpjiem un palmu zariem slpdamies, jau saukstjs un sasmjs. Zobus sakodis, Epalts izvilka beidzamo karti, nosvieda spargi uz galda un tusndams rakstja: "Nejaui iedams gar puu veikalu, nespju pretoties krdinjumam nostt Jums os ziedus, kas tik jauki papildina Jsu vakardienas trpa un matu srti blondo saskau." Dievs! Un t ir visa mana asprtba, mana izdoma, mana atjauta! Nopties vi nodeva aploksni. Bet nebija vl aizgjis ldz pirmajam strim, kad ievaidjs tik spalgi un li, ka garmgjji atskatjs.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Ko vi bija samuldjis? Vakardienas trps un... vakardienas mati. Vakardienas mati! Vi aizstreipuoja atpaka ldz veikalam, bet tad atmeta ar roku. Lai! Citdi jau nebs gala, un, ja Nikolne gribs, via saprats glui labi ar tpat. Pie velna! Tas tau pat izdevgi, maza neskaidrba, ska kda, ko cilvks, labi gribdams, sav uztraukum pieauj. Tikai nelga notics mlestbas vstulei, kur visi komati un gamma zmes izliktas uz mata pareizi pc visjaunks ortogrfijas modes. Tdu salti aprintu un nelietgu, stjumu spjgs uzrakstt tikai rdts dibldis. Kda prskatans tiei nepiecieama, lai pieirtu ticambu visai lietai. Betvai kda, galu gal, nebija prk niecga? To viegli varja palaist nemantu. Nemiera pilns Epalts atkal griezs jau atpaka, bet tad nolma: lai Dieva rok; ir lietas, ko viltgais cilvka prts tikpat nespj iztulkot un vadt. T nolmis, Epalts dgi sooja tlk, nedomdams kurp, un nonca, k jau tds reizs notiek, pie nama, kur dzvoja Nikolne. Jkaba iela. Otr pus laukums. Epalts vrgi aplkoja apvidu, kam vistuvk nkotn vajadzja izvrsties par via varodarbu arnu. Laukum apstdjumi; krmji tik biezi, ka pat tagad, ziem, aiz tiem var vajadzbas reiz glui labi slpties. Jkaba ielas skie, veclaicgie nami, daudzm durvm, pavrtm ar izdevgi. Patlaban Nikolne strd Surenieka bank, Trbatas iel. Pusetros via nks gar Vrmanes drzu, pa Brvbas bulvri, gar Bastejkalnu, pa Tora ielu urp. Ap septiiem, astoiem via ies gar Nacionlo tetri, pa Valdemra ielu, gar Strlnieku drzu uz ielu, kur atrodas Surenieka nams. Svargi cei, zmgas gaitas. s ielas, ie laukumi daudz pieredzs. Starp kdu viesncu un ceojumu biroju pacls nams Nr. 2. Kaut vartu izptt, kur ir Nikolnes logs. Sest dzvokl, tas ir tre stv, Nikolne ar mti r istabu. Nelaime un piis! Tdas mtes citu neko nedara, k augu dienu kvem mjs un tambor vai ada. Dzvokl tikpat k nek nevars apskt. Epalts izkpaja kpnes, aplkoja durvis. Kpnes k kpnes, durvis k durvis, uz plksntes: AUGUSTKVESTE. Kveste kas par dvainu vrdu laimgajam skalu vcietim, ko Nikolne pagodinjusi ar apmeanos! Epalts nokpa st. aura, noplukui, netra. Otr pus augsts, neapmests korpuss, kuram kpnes iekonstrutas neveikl torn, vien str. Vlreiz visu labi nolgojis, Epalts poss r. Durvs sagrds ar puu veikala meiteni, kas viu pazina un pasmaidja par nemiergo ziedu sttju. "Neliete irgjas," Epalts nodusmojs, dodamies atpaka uz darbu. odien vl nekas nebija darms, bet rt... Epalts ne mirkli neaubjs par sekmm. Ts vienkri nedrkstja izpalikt. Vi juts enerijas un spara prpilns. Senie nodomi par bagtu sievu, sakariem, vago dzvi labajs aprinds tagad liks nolojami, nicinmi, sta vra neciengi. Sargieties js, pln galdia urbji! Ar Nikolni un Nikolnes d es brzos caur jums k arkls pa ldumu, k vilks caur brikiem, k paladns caur saracu bam. Vai tam, kas mani kavs, kas man ko liegs! Es bu traks k amoka skrjjs, un to js iztrcinti lassiet mans acs. Nost no cea! Ko es tagad nesptu? No k btos? Es esmu pats savs, un viss, kas man bs, bs paa roku un paa drosmes darbs. Bet tikai tds es bu Nikolnes ciengs. Uz prieku! *** Pcpusdien dzvoka saimniece ielaida Epalta istab kdu resnu, diezgan apdiluu vru. Resnais klusdams stvja plna vid, grozja roks glui jaunu "oktoberi" un, savdi drmi smndams, raudzjs Epaltam acs. Pdgi atausa gaisma. Mrti! Tu? Epalts iesaucs, satvris iencju aiz pleciem. Beidzot pazini? Hm. Esmu gan tad prvrties. urzna seja, piebriedui oti branga, tomr paturja neveselgo nebalinta audekla pelcbu un ar strainbu, tikai tagad izcius neveidoja kauli,_bet tauki, kas, it k neviet sakrjuies, jocgi deformja vaibstus. pai kad smjs, sejas da sastvjs pr vaigu kukuiem, mute iebs aurk caurums savilkt gumijas lent. Vestei apakjs pogas vairs nevarja aizpogt, un pret jostas vietu t atklja trsstrgu lodziu kreklam. Uzvalks un mtelis bija tie pai, kuros urzns ciemojs pie Sureniekiem un kuros, blakus minot, beidza imnziju un otro gadu studja. Nu, vai vesels? Epalts jautja, vl arvien nespdams sti atgties. ^ H, vesels! Kur nu vesels! Bet aprstjies gan. Skat, kas par vderu. Dien steju vai pa kilogramam sviesta ribs. Krjuma prtempos t, ka gadiem nespu ne mut emt. Beidzot kungi izrinja, ka es apdot otru algu, un sameklja ltku kurintju. Bet es aizietu drz vien ar pats. Spks man tagad atkal ir, un ilgk gaidt vairs nevam.

51 ( 103 )

 Ko gaidt? ^ Apstku uzlaboanos. Redzi. Ja tu pelnsi astodesmit latu mnes un sirgsi, tad iekrt vis nek nevarsi. Puse zls vien nodzeras. Palkojies tagad uz iem svrkiem un m kurpm. urzns izplta rokas. Svrki bija krietni nobmti, bet, ja prk nepltjs, vl piekljgi. Vi izspra kjas. Kurpju virsda smalki saplaisjusi k vecmeistara glezna, pris viets lpta, rdja to kaula cieto spoumu, kdu apavi iegst no gadiem ilgas dienias spodrinanas. Jauna iegdties es nevaru nek. Ja noplsu vl vairk, man bs jpaliek pilngi par ubagu. Un tad vairs nebs nekdu cerbu izkulties uz augu. Stvoklis jlabo, kamr vl var, tas ir, tlt. Ko ta' tu dom apskt? Meklsi darbu? Tas ies par ilgi. Pats zini, k man gja. Turklt mana veselba neatauj mneiem ilgu staiganu un nkanu iestu priekistabs. Tds, kds tagad esmu, atkopies un spkus iekrjis, varu piln spar rkoties pris nedu, lielkais mnesi. Pc tam man atkal nepiecieams miers un kopana. Ko ta' tu divs neds sagsi? Apprecos. Bet, mais, to paveikt vl daudz grtk nek atrast vietu. Bet grfu Degunu esi aizmirsis? Tagad mani mri nav tik vareni, urzns nopts. Es apmierinos ar vismazko, kas man ataus pris gadu padzvot vieglk un izrstties. Gan tad atkal gadsies izdevbas tikt uz augu. Saproti tau, citas izejas man nav. Vai nu laidies diben, vai precies. Bet ar ko tad? Tas, lk, ir tas jautjums. Vai nevarji turpat Buausk samangot kdu atraitni vai sk-gruntnieci? Tur mani prk labi pazina. rsta kalpotji un pienotavas audis izsludinja par galgu nves kandidtu. Tai apvid no manis vairjs k no mutes un nagu srgas. Bet man bija pulka laika, es nesnaudu, vcu un ptju zias. Izmu cauri visas sievigs radbas, ko vien pazinu un ko vien iespjams prect, pai skolas biedrenes. Patlaban esmu Rg jau otro nedu. Esmu izodis un izlojis visur, kur iespjams, pat katliu nopirku, lai ciengks izskattos, bet ar Rg man cerbu nav. Hm. Ar cerbm, neem aun, vispr slikti. Un uz skolas biedrenm labk neceri. Varbt tavs pris neds izdotos samulsint vias paas, bet veckus nu gan ne. Tik s laik un bez ldzekiem tu vari sagt varbt kdu bmgu, padzvojuu atraitni, dulnu vecmeitu vai ar pki pamestu cilvku, sacsim, svaigu breni. Pareizi! Te ar slpjas mana vieng un pdg anse: brene. Brenes gan nemdz bt bagtas. Nams un autogna veistava Ainaos tomr ir kaut kas. Ainaos? J. Atceries Karlni Prigu no proimnzijas klases? Kas beidza gadu pc mums? Maza, ducga, lna un raudulga, pastvgi valkja paaustus lindrakus un vilnas zees? T pati. Tva viai jau skol nebija, un aizvined ar mte pagalam. Avz stvja. Un citi radi? Nek krietna nav. Pris vecas tantes un brlis jrnieks. Nu redzi. Ar to pau pietiks, lai tevi atsistu. Tlbraucjs strmanis. Cerams, nebs mjs. Katr zi uz to var riskt. Epalts domja par Nikolni. Ar riebumu via novrstos, ja zintu, kds saruns vi piedals, kdus plnus ka. Ar baigu skaidrbu atcerjs vias ieplests acis, tumas, dzias un bargas k ierou stobri, kurs tlojs nicinana, kpinta ldz izbailm k toreiz, kad vi pirm vakar sludinja savas mcbas Surenieka kabinet. Tas ir nekrietni, Mrti! vi teica pki un spvi. Kas nekrietni? urzns nesaprata. Krpt un izmantot vientuu meiteni. Tu gan esi jocgs. Vai t ir krpana, ja es viu apprecu? Kas tad man kait? Nedzeru, nesmju, esmu tikumgs, glta izskata, taupgs, pazstu dzvi, turklt vl students. Pirm numura lgavainis. Vai dom viai lielas izredzes dabt labku vru? Nekda skaist jau nebija. Es skui nevis krpju, bet tiei aplaimoju. Tu esi slims un plikadda. Izrstos. Un mans roks vias manta bs droka k jebkur citur. Divos gados to divkrou. Bet mlestba? Nudien, tu esi plnprti. Es tevi vairs nepazstu. Tu muldi k drudz. Mlestba! Man cilpa kakl, im mlestba! Saproti, es esmu krtgs, apa cilvks, man netrkst nek ne pie miesas, ne gara, kpc mani nevar mlt? Un tu, tu pats? Es? Savus vra pienkumus pildu pc labks apzias. Es mlu krtbu, un tik nejauka maz

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Priga nemaz nebija. Bez tam cik viai bs gadu, t pavlk beidza... divdesmit divi, trs? Td vecum kura katra glui tkama. Par mani nav ko bdt. Epalts klusja. Ko lai vi iebilstu pret urzna loiku? Tpc netrsim laiku tuks pps, turpinja urzns, bet ersimies lietai pie saknes. Uzturans Rg man smagi maksja. Es gan paklusm pamu ldzi divpadsmit kilogramu eksportsviesta un labu spaini krjuma, bet piena produktiem tagad nav cenas... Gultas vieta, telefona sarunas, sarakstans, tramvaji, drusku veas un jaun cepure pama visu, cik bija, atlikui tikai astoarpus lati, taisni cea nauda. Bet es tak nevaru, iebraucis Ainaos, emt tlt Prigu aiz rokas un teiktnc pie altra un noraksti mantu! Man vajadzgs rcbas kapitls. l, ka Duelis aizbraucis kzu ceojum. Viam tagad tik kvartu, cik Sureniekam latu. H, znam palaimjs. Un toreiz vi t nobijs no mums. Vai vlk nepalika ldzgks? Neko vis. Varbt uz pam beigm. Nu labi, bet oreiz bs jpaldz tev paam. Pats zini, ka citur man nav kur emt. Protams. Bet cik tad es tev varu dot? Algas diena tlu. Pedeja neda iznca drga rju fraku, pirku pues... Cik tev ir? Patlaban tikai divpadsmit latu. Divpadsmit latu, bdgi novilka urzns. Avansu nevar palgt? Ir jau izemts. No tva palgt? Pats zini vi tikko var iztikt. No tvoa? Dzrjs nekad neaizdod, tikai aizemas. No darba koliem? Bs t k t jaizemas. Drzk no dzvoka saimnieces... Pdgi ar lielm mokm draugi izspieda no saimnieces astous latus. Viss urzna rcbas kapitls ttad bija divdesmit astoi un puse lata. Atpakaceu nerinot, skaidri divdesmit latu un kilograms sviesta prtikai. Ielikt pulksteni lombard? Ne pc k neizskatsies. Atstj di k vauksts. Neirdz. Tev viegli runt. Ar o naudu var noturties dienas desmit. Desmit diens man jtiek ar visu gal. Ja nu mani vairs neatceras? Vias klase bija cit stv skol septii simti audzku... Bet ms viu biei mozjm. Tas gan. Atceries, es vienmr draudju aizdedzint vias bizi un reiz pat dmsku apsvilinju. Via raudja t, ka taisni nelabi palika. Un tev bija slikta mode, it k miem sldzot, sniegt roku, bet zem delnas karjs tint samrcts papra lanckaris. Un ms vienmr sviedm viai ar slapjo un krtaino lupatu, ar ko slaucja tfeli. Pdj ekskursij es piekaisju viai pilnu galvu ar dadiem un iegrdu mlu bedr. Skat, skat! Tu citas nemaz t neaizskri. Laikam liktenis. Via nekad nesdzjs, nopts Mrti. Un tagad bs jatzstas mlestb... Nekavdams laiku un saudzdams spkus, urzns to pau dienu aizbrauca uz Ainaiem. Draugi rs uz perona. Epaltam ilgi palika atmi urzna nekustgais, akmeainais vaigs, kad tas, niecgu pauniu padus pasitis, iestjs log, lai pamtu beidzamos sveicienus. Tukm, smagm acm grtsirdgi blenzdams telp, atgdinja rgu, bet mata smalk mutes lnija izteica nelokmu, izmisuu apemanos. Cea naudas atpaka viam nebija.

10
Vai lai es sirdi ar iedomu knaiblm Pasniedzu laipni k ziedu? Aleksandrs aks

53 ( 103 )

Sev du krsoju Un biju melns k jods. Marta Grimma Jau bibliotk uz darba beigm Epaltam gars mets pavisam nemiergs. Drz pusetri, Nikolne nks mjs. Derja viu satikt pa ceam vai vismaz palkoties no tlienes. Tau katru dienu darbu nedrkstja kavt, kaut ar przinis ir miesgs tvabrlis. Toties tlt pc darba, steig ierij is pusdienu, Epalts neatrads nekur citur k laukuma apstdjumos pie Jkaba ielas. Bez aubm, vl jau bija par agm, Nikolne dosies pie Sureniekiem ne agrk k pusastoos un varbt pat nemaz, jo baieris katm vkam nestrdja mjs. Bet Epalts sev ieststja, ka vienkri pastaigjas svaig gais. Kad vi labu pusstundu bija noslapstjies pa apsarmojum alejm, gar dzvogiem un krmiem, Iekrgas pus atskanja bungas un ptju orestra smag tusnana: pa Jkaba ielu sooja ugunsdzsji, acmredzot nkdami no kdas pardes, izvadanas vai pavadanas, kds iem daudz nopltiem audm dadien jpiedals. Visu znu skaudbas priekmeti, indiu tomahaukiem ldzgie cirvi, skaisti saptas virvju vtnes cli kujs gar ugunsvru brangajiem jozmeiem, un stalts krtis daam labam mirgot mirgoja medas k atltam. Svaigi spodrintas misia iveres laistties laistjs. Piepei Epalts sastinga k slsstabs. Jkaba iel 2, tre stva pirm log, pars aizkari, un, acmredzot bras mzikas pievilinta, pardjs gaimataina meitene. Nikolne un Nikolnes logs! Epalts vai pamira apspiests gavils. Gadjumi nelutinja Epaltu. Vi biei lepojs, ka visas laimgs sagadans via dzv esot tikai paa prta darbbas un miesas veiklbas augi. Tpc vi priecjs jo vairk. Izspraucies cauri drzmai, kas vienmr sarodas ap visniecgko procesiju Rgas iels, vi nostjs laukum tiei pret pau logu un, ldzko Nikolne pavrs lejup, sveicinja. Nikolne pamanja un lai slavta diena un stunda! viegli pamezdama ar galvu, atma sveicienu. Brdi vl pastvjusi pie loga, via pazuda. Epalts bija glui satrakots. Liks, vai pati Fortna viu klp samusi un, aiz padusm pieturdama, auklja, un nesa pretim laimei un uzvarai. Apreibis un sajsmints, priek gulgojou elpu, vi iesteidzs tlrua bdi, kas atrads turpat laukuma mal, un stingru roku uzgrieza numuru, ko ort pa bibliotkas tlruni, tvocim agrk aizejot, bija iztaujjis no ziu biroja. Atbildja Nikolnes balss. Nik... Buivides jaunkundze! eit Pvils Epalts. Klausul kaut kas viegli noalcs. Smiekli? Nopta? Uztraukta elpa? Sveiki. Pauze. Hm. Man jau jums jpateicas par ziediem. Tie man tiem darja prieku. Kas? Ak, pues? Par tm jau biju glui piemirsis. (rprtgais, ko tu muldi?) K jums... k jums patika procesija? Atkal noalkans. Kas tur nu ko patikt. (Nelga! Vai dabji par savu ebu?) Epalts sama du. Ko js ovakar dart? Strdju. Tau ne visu vkam? Tomr. Pie Sureniekiem? Varbt. Ldz cikiem? Ldz pusvienpadsmitiem, varbt ar ilgk. Ko js darsiet pc tam? Smiekli. Ieu gult. Bet pirms ieanas pie Sureniekiem? Jmcs. Un rtvakar? Angu korespondences stunda. Visu dienu? Smiekli. Pcpusdien. Un vakar? Esmu ielgta. Bet starp pcpusdienu un vkam? Drusku jatpas. Un part tas pats? Apmram. Dievs, stvi man, grciniekam, klt! Jsu audiences jau skk sadaltas k Lielbritnijas asinsprincesei.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------T iznk. Pienciet vismaz pie loga. Vai atkal iet kda procesija? Ja tas nepiecieami, es noru orestri!

N, tas ir pilngi piecieami. Bet patlaban esmu oti aizemta. Mcos stenograft. Paldies par uzmanbu. Sveiki. Pilns rgtuma Epalts pakra rcoo klausuli. Kritiens no Fortnas klpja atpaka uz tlrua bdias cementa klona bija prk strauj. Vi iznca glui lks un greizs. Smalki izgzies! Vi grieza zobus. Vilans, kauns, dusmas aprija katm cerbu. K dadien mltjam, via garastvoklis prdzvoja vistrakkos lcienus no neprtgas lksmeskarsts bds, no prdrom cerbm stulb izmisum. Tikai pc laba laika vi sakrtoja domas un atguva spriestspju. Nekas jau nebija zaudts. Atsista tikai pirm izlku patrua. Tas ir tikai dabgi un labi. Ja Nikolne btu citdi izturjusies, droi vien jau maza necienbia iezagtos doms par viu. Nikolne tau nebija ne vzdegunga, ne augstprtga, via pat pateics, kur vajaga, nevilka sarunu gam, bet ar neprtrauca prk varmcgi. Ar vrdu sakot: trs darbs. Bet tagadtikai neatlaisties. Neierdt, ka sabaidts, neierdt, ka iekrdints. Prvrst visu o afru jok. Un svargkais rkoties kaut drusku neparasti. Neparasti? Viegli sact. Rakstt? Epalts, k jau krietnam bibliotekram piedien, ticja rakstta vrda neatvairmam iespaidam. Rundams vrdu, nekad nevari bt dros, vai nianse notmsies pareizi, balss tembrs nesagrosies, sejas izteiksme nenodos. Tie sarun viss pakauts gadjumam, nejaubai. Bet vstulei turpretim piemt kaut kas dmonisks. Jau pa vrdu ain plsm slpjas dvaina maija, reibinjums. Katm smalkko noskau, katm ironijas smailti, goddevbas spilventiu, glaima odziu, mlas netveramo nojaudienu var izvlt, pieslpt un ietvert k drgakmeni zelta vrdu rituma gredzen. Kad sacts vrds sen jau aizlidojis un nodzisis, raksts ar savu baigo patstvbu kvlo spok un spok, k malduguns vilina last vlreiz un tulkot vlreiz, ldz iesc savos atvaros k dens virpulis neuzmangu laivinieku. Vai vstule nenoldzinja viam ceu pie Grizeldas? Bet ko rakstt oreiz? Pc brangas pastaigas Epaltam iekrita plns. Vi izdos avzi. Neredzdams iemesla kavties, sds pie galda un ska strdt. Laikraksta Times ekstra izlaidums. London, 193* gada X decembr NETICAMIE NOTIKUMI ST. DEMSA IEL Katram ielas znam zinms, ka London, aristokrtiskaj St. Demsa iel, paceas srta marmora palasts, kur dzvo princese Nikoleta, karalienes Viktorijas mazmazmazmeitia. Jau gadiem ilgi Londonas augstk sabiedrb klst vispretrungks domas par princeses dvaino dzvesveidu. Apveltta ar visapskauamkm gargm un miesgm priekrocbm, via ma labkos gadus pavada pil labprtg cietumniecb. Run, ka via uzmusies bazncas sodu, lai izdeldtu kdas sences grku, kas pirms etrsimt gadiem, reiz starp Mrtiiem un Trejukungu dienu samelojusies pa telefonu. Princese pards pie pils logiem tikai reizi sezon, kad vias dzimanas dien St. Demsa iel notiek karalisks gvardes parde. Tautas mlestba uz princesi nepazst robeu; vrot vias iznkanu ierodas simtiem tkstou cilvku no visattlkm imprijas domnijm. T tas notika ar odien. Neprskatmas auu masas pieblvja visas ielas, skot no Nacionls galerijas, Trafalgera skvra ldz pat Bekingemas pilij. Piln un mirdzo apbruojum gar princeses palastu defilja msu bras gvardes reimentes. Saulriet viu zelta iveres zvroja k... k... zvaigznes, mness un saule!Ai, cepures, cepures, kos cepures, js vl joprojm esat londonieu sirdssapnis un ilgoans. Kurai daiavai gan bangaink neiepukstas sirds, kuram sirmgalvim savtuo vaigu nerot saldu atmiu smaids, kuram skolas zeim kuslajos snos nedze greizsirdbas piesis, ieraugot misia, zelta vai ar citas kdas spilgtas krsas galvassegu? Sei simti septidesmit orestri atvra savu ragu atvarus, neskaitmas baznes, drumetas un fanfaras vizdamas izslja pret mkoiem savas sudraba rkles lielais mirklis bija klt. Princese para loga aizkarus. Vias kustbs bija tik nesaldzinmi niga grcija, ka neizskaitmais plis sagrojs un nosarka, noprazdams, cik tas rupj un neaptsts ne s pasaules daiuma priek. Un, kadprincese pasmaidja diciltgo, apburoo, neaprakstmo smaidu, viai uzgavilja pat visveckie socilisti,

55 ( 103 )

rdtkie koisti un apcietintkie anarhisti, pie kam vairk nek simts no pdjiem prmrgas sajsmas d noba. Tikko, apdullinou ovciju pavadta, princese atkal nozuda, uz St. Demsa ielas norisinjs neticama lieta. Kds jauns, bet neglts moris iesteidzs St. Demsa ielas publisk telefona bdi, pie kam no via rprtgs sajsmas un kustbu prliecgs godbijbas kuva skaidrs, ka vi izsaucis pili un princesi, lai persongi nodotu viai savas prmrgs aizgrbtbas apliecinjumus. Plis sakustjs. Daudziem neru ea prdroba liks visbezkaungk zaimoana un svtuma apgnana, atskanja jau aicinjumi noturt lina tiesu, kad visi ar iztrcinsanos ievroja, ka runtja sej atspoguojs dzvnieciskas ausmas, t pietkst piena balta un drausmgi prvrstiem vaibstiem melnais cilvks sabrk. Katrs zina, cik maingas pa domas. Publika pki ielojs krsainjauneka, kura viengais noziegums tau bija tikai via liel sirds. Nekavjoties izsauca dens unjtnieku policiju, patriun matrimonilos ugunsdzsjus, tuvjs Bekingemas pils sardzi, trs paldzbas ratus, vairkus veterinrus un etru galveno konfesiju priesterus. Nacionls galerijas direktors, novrojis notikuo pa gleznu depo lodziu, organizja papildu glbanas komandu no muzeja preparatoriem un restauratoriem, pats pilngi bez atldzbas uzemdamies vadbu. Meong steig darbodamies, ugunsdzsji, glbanas komandu un aizejos gvardes arjergarda atbalstti, nepiln stund uzlauza bdiu un iznesa nelaimgo, gulddami to uz princeses palasta roain marmora kpnm. Pc ilgkas mkslgas elpinanas, atkrtotiem sinepju plksteriem un bertol sls devm nelaimgais vairku restauratoru roks atguva samau. Neizsakmu cieanu apgarota, via neglt seja izskatjs gandrz daia, bet viss konvulsijs dreboais ermenis atgdinja samtu liliju un iemiesoja dziko izmisumu. Sievietes raudja, vriei atsedza galvas, korzni no tuvjs St. Demsa katedrles dziedja Te Deum. Mint dievnama virsvikrs, gribdams pieemt nelaimgo pie bikts, apjukum izdarja konfirmcijas ceremoniju, bet mikropatoloijas institta vicedirektors, kas nejaui gadjs publik, sirdi stiprinos kampara injekcijas viet apmulsum dezinficja mora pdas ar divprocentgu kreozota dinjumu. Pki nelaimg vaibsti sarvs rgt un bezcerg smn, beidzamiem spkiem paclis trausls rokas pret logu, kur pardjs princese, vi ldz ar skau noptu izlaida melno dvseli, atslgdams papildu glbanas komandas prieknieka roks. Prbaudjui nelaii, veterinri izteica noteiktas aizdomas, ka nve iestjusies no prans ar rasainu boliu. Tikai tagadpublika ievroja, ka nabaga afriknis ajos mirkos pilngi un skaisti nosirmojis. Via kabat atrada pasi uz mora Zebgugu vrda. Redakcija pagodins ziot, ka, pateicoties priekzmgi noorganiztiem sakariem ar princeses virtuvi, iespjams attlot ar lietu norisi pil: "Pc gvardes pardes pieemanas,'1 zio msu specilkorespondente galma un smalk toa liets, virtuves veck apakpavra galvens trauku mazgtjas pirm paldze, "notika intmas imenes vakarias, kurs starp diviem duiem rvalstu prinu un princeu piedaljs tikai ap trssimt lordu, hercogu, pru, Augnama loceku un taml. Pki izcls ausmgs apjukums: izplatjs baumas, ka piezvanjis kds rprtgais un ldzot pie tlrua pau princesi. Pat visvecks hroniks un galma anlos nebija lasta tik nelga nekaunba, un, kad sirmais lords ceremoniju meistars, drebdams pie visas miesas, to ieukstja princesei, galms, aualu stulben sastindzis, vroja, cik baigi paceas princeses mazais pirksti par zmi, ka virskambarjumpravaijpasaka galma senealam, lai tas liek deurjoam pam pavlt efsulainim norkot enerlveicaru pie jtnieku policijas virsnieka ar pavli izkldint pli, kura vid varja izcelties tds izdzimtenis, un iemest pdjo visnehiginiskk Tauera kazemt. Acumirkleskadroni bija zirgos. Trs tkstoi eskadronu uzvizuloja gais, lai plakaniski nolaistos uz nekaungo londonieu kamieiem, kad princesgs lpis ievpsnjs tri velnis smni. Graciozi saliekdama brnummaigo un cukursaldo pirkstiu, via atsauca pavli un pieprasja tlruni. Divpadsmit trasiu hercogienes, kuru seni ienkui Anglij reiz ar Vilhelmu Iekarotju, to pasniedza uz purpura spilvena. Princeses zilajs bezdelgas actis iegailjs viss aizskarts labdzimtbas clums, neizteicami burvg un patvaldg mutt ieiebs nicinoa krocia, dzidr un ddojo balstia skanja nigi dzestra, tik dzestra, ka, lai gan neviens nesadzirdja vrdus, ko princese sacja nekrietnelim, t viu sodja bargk un taisngk nek rats, kis, kauna stabs un ma katorga." Sakar ar notikuo redakcija izdarja daas intervijas. "T ir msu socilo pretibu gadsimta satricinok tradija" izteics socildemokrtu partijas lderis lords Pentons. "Noldtie dienas zagi, misionri! Kur vii sab visus milzgos pabalstus? Pat cienbu pret baltajiem vii nav pratui iepott" pukojs Vestminsteras arhibskaps. "Lieku reizi pierds, ka c ar valdoo rasi iespaidgkais ldzeklis ir un paliek bada streiks," smaiddams piezmja Mahatma Gandijs. "Pasaule ir necieami konservatva," sacja Bernards ovs, "ekspra laikos princeses iemljs

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------moros, vl tagad vias ar tiem flirt." "Gari gan," nopts Epalts, beidzis rakstt. "Bet ko lai dara, ja nevar sk? Neesmu rakstnieks." Bet k katrs paveikts grts darbs pilda dartju ar labsajtu, cerbm un paapziu, t ar is pildja Epaltu. Pulkstenis vl nebija desmit. Ja labi pasteidzs, varja vstuli vl ovakar nogdt Nikolnei. T btu vispareizk! Mudgi aprbies, vi aizsteidzs uz Jkaba ielu. Valdemra iel nek aizdomga nemanja. Nikolne pie Sureniekiem. Zibens trum Epalts uzskrja treaj stv, iemeta vstuli Augusta Kvestes kastt un tikpat tri noklupa lej, iekrizdams naktssarga apkampienos, kas patlaban tmja noslgt durvis. Apmierints un atkal cerbu pilns Epalts pastaigjs pa laukumu. Skaista nakts. Sniegs patkami gurkstja zem zolm, Piena Ce k tla mkou svtra lsmoja debess, pilsta klusi guldzja un urdja k lcis, taisdamies mig. is Iekrgas stris starp arsenlu, Latvijas banku un citadeli bija tik vientulgs un kluss k Londonas sitija svtdien. Uztraukumu un rpestu piln diena nu gal. Var droi apgalvot: darts gana. Patiesi, ais divi diens, kas aizritjuas, kop vi skaidri aptvra savas sirds tieksmes un mri, diez vai varja padart vairk. Lga Mrti urzn, tu, caurkrituais grf un tagad lielcea bruiniek, kaut ar tev btu veicies tikpat raeni k man! Patkams gurdums nogulstas kaulos, un, lai gan krietni salst, nk vas. Laiks mjs. Bet kas tur nk? Nikolne un... Vai tas var bt, rprts, eturi! Mjskolotjs eturi! Izspruais srtvaidzis, kas dreb, ieraudzjis savus kungus, un nezina, k izdabt saviem audzkiem un to draugiem. Dainieks, ieraudzjis savu drgko un trauslko vzi orangutna spalvainajs eps, neiztrcintos vairk k Epalts, pamanjis prti. Ciei satvris Nikolni aiz elkoa, skolmeistars met skiem spriem vecos orzbakus, piemrodamies vias cielavas soltim. Un nerung, stmp Nikolne tri un nopietni viam kaut ko ststa. Klt otr nama durvis. Via atver somiu, samekl atslgu un pasniedz pavadonim. Epalts aizver acis. Vii ieies abi! Prasiet, ko gribat, bet nespiediet noskatties o briesmgo pazemoanos! Pc mirka vi tomr paskatjs! Slava! Slava debesm! Vii iras tepat, rpus. Gan mjskolotjs tur Nikolnes roku pilnu pussekundi ilgk nek vajadzgs, bet t ir taisni Dieva dvana, saldzinot ar katastrofu, kas nule draudja. Nu japcer jaunie apstki... bet smadzenes atsaks kalpot. ai dienai diezgan. Mieru! Un, cenzdamies nek nedomt, Epalts gariem soiem ktoja mjup, dzii ieelpodams kluss ziemas nakts dzestra miera pilno gaisu. *** Protams, Epalts nekavjas izmantot Dagnes ielgumu neaizmirst Sureniekus ar pc Grizli kzm. eturiam, lai cik nekaitgs vi liks, tomr vajadzja skatties uz pirkstiem. Jau no laika gala mjskolotjs trins ap kabinetu, jau Imants par to zobojs. Kaut gan nelaimga mlestba lieliski piederjs mjskolotja amatam un ar eturia pastvgi izbiedtai sejai, kas mam visdi objs, vrskjs un mirkinja, vi bija aizklies neticami tlu drkstja Nikolni pavadt, pieskarties vias svaidtam elkonim, un, kas vistrakkais, Nikolne ar viu sarunjs k ar ldzgu. Taisni skandls! Lietu vajadzja noskaidrot visos skumos. Pirmo Surenieku nam k dakrt Epalts satika Imalnu. Tas gaui nopriecjs: Js nkat k saukts! Msu ordenis galgi mak. Atklts? Tik traki gan vl nav, bet nvga eza ar reglamentiem. Redzat, Vilibalds mjs vienreiz izmuldjies pusmsai Irisai, ka ms piederot pie kda slavena ordea, gan neteicis tiei, pie kda, atkal paststa Sprukulim, tas brakam, un ie nvgi zirgojas. Par to kapituls Vilim piesprieda vienas dienas klusanas sodu. Labi. Bet o skol k zindami veseli divi lgi izsauca. Vilis, malacis, nesaka ne m, ne b, saem divniekus, panes brienus un s atkal nost. Es priecjos, sak', ja orden tda disciplna, tad taisiet ceu brvu! Bet, kad jau stundas cauri un ms priecgi desojam mjs, k no gaisa gads direktors un tri mlgs Vili uzrun. is, zinms, neatbild. Direktors nvgi brns, vai is dzirdi paspljis vai? Bet Vilis ni un ni. Tad gan bija blarkis! Direktors ierva Lielo Pi kabinet un rdjs veselu stundu. Pratinja un spdzinja, brs un endjs, draudja spert no skolas r un pdgi dzrs zvant konsulam, Via tvocim. Nu nabags, redzdams, ka beigas vai t, ska runt... Pc Vecs Tiesas vi, k sodu neizcietis, skaits izslgts un putna brvs, vi "visdi un pc patikas jvaj, japmelo, jkrpj un, vislabk, jnogalina". To btu l dart. Vi ir krtgs zns un turjs k vrs. Uzemiet viu atkal atpaka. Tas vairs nav tik lti izdarms. Viam jnolo grki: ldz pusei kailam ar virvi ap kaklu jstv

57 ( 103 )

pie kapitula nama, jkrt katra bra priek ceos, jldz lastba un jsaem no katra vismaz trs plii. Vilibalds saka, ja btu vasara, tad agr rt, kad ielas vl tukas, viam nebtu nekas pretim pastvt pusplikam mjas priek, kaut vai ar virvi kakl, bet tagad esot ziema un varot saaukstties. Turklt bru priek ceos vi t k t nekristu, tas aizskartu via godu, un par pliiem negrib ne dzirdt. Sav zi viam taisnba, bet, ja ms stingri neievrosim noteikumus, tad ordea disciplnai beigas. Tiem, lieta gaum grta, sacja Epalts pc ilga prdomu bra. Laikam atliks tikai viena izeja. Uzemiet Vilibaldu orden zem cita vrda k citu personu. Vot brai! priecjs Imants. Es jau domju, ka js kaut ko izgudrosiet. Vilibaldu Majoru strposim un uzemsim Vilibaldu Podnieku. Vi jau patiesb ar ir Podnieks konsula msasdls. Konsuls tikai lika viam prdvties, lai firma paturtu seno vrdu. Bet vai js ar neiestsieties orden? Pats redzat tur jums st vieta! Js domjat ms tikai puikas vien esam. Lk... Vi izrva no kru kabatas Veco Tiesu, kur blakus citiem parakstiem k pdgais rgojs Czara eturia autogrfs. Acm redzami, lai izdabtu audzknim, mjskolotjs bija ierakstjies orden. Kd amat js viu ielikt? He, he, ordea bendes... automtisk jaunk biedra amat. Vi ir tikai praktius un par adeptiem un maistriem vl nek nezina. Es runju ar ar Vanck... , Spmkua kungu, tam gan btu jdod labka pakpe, vismaz adeptus. Nu, kas ir, parakstieties, puikas ar mieru, nekdas ceremonijas jums nebs jdara, ovakar kapitula sde, tur pazvrsiet mais un ar kori, un gatavs. Epaltam visa bana diez' k nepatika, pai vl jparaksts. Dievs vien zina, kas ar Veco Tiesu varja notikt un kas parakstu izlast. Draugs mais, vi sacja, uzlicis roku Imantam uz pleca, kpc tda steiga? Ordenis nekur neaizbgs. ovakar man neiznks nemaz laika aiziet uz kapitula sdi. Js tau vl kdu brdi paliksiet pie Dagnes. Puikas tlt bs klt, un viss tas numurs nevilksies ilgk par divm mintm. Lai nu oreiz vl paliek, ordenim pat izdevgi, ja viam kds ldzjutjs rpus... Bet Epalts bija aizmirsis, ka Imants ir Surenieks. Ka ne, ne, vi sacja vsi un aizgja. Izprat par Setu-riu un Nikolni neizdevs. Kas zina, vai Valsts Burvis tagad nebs viam naidgs? Ja vi btu iestjies zirnekos, vartu izmantot zeus par izlkiem, vartu likt uzmant un izsekot katm Nikolnes soli, likt uzklaust katm vias vrdu. Gan vi atrastu iemeslus, kd tas vajadzgs, un puikm tikai labdievi' das dkas. Jau Epalts noloja, ka prsteidzies, kad glui piesarka no kauna. Cik riebgas un neciengas domas! Vai vrietis, kas sevi kaut dmsku ciena, drkst pieaut, ka via un izredzts attiecbs jaucas vl citi? Spiegot un lst? Nekad! Mlestba ir godga un atklta. Kabinet klabja rakstmmana... Bet tur jau nca Dagne, smaidga un laipna. Vii notrzja labu stundiu, sagaidja daas draudzenes, vakarioja, splja krtis, Epalts vairs ne mirkli nepalika viens. Ieiet kabinet nebija nekda iemesla, atcerties kzu svinbas un sact, ka vlas apsveicinties ar Nikolni, nevarja saemties, un tas liktos ar nepiediengi, jo vias vrdu neviens visu vkam nepieminja, vismaz Epaltam dzirdot. T vi nka pie tjas tases un krtm, ar dusmm nolkodamies, k srtvaidzis eturi vairkas reizes ieiet kabinet un tur uz brdi prstj klabt rakstmmana. Viam pat liks, ka ar Dagne, pamanjusi via izklaidbu, aizdomgi vro, kurp pastvgi aizmalds via skats. Ap desmitiem ar lielu troksni iebras Visvaldis un ar taisn ce devs kabinet. Tur nav neviena, teica Dagne. Papus vl nav atncis. Bet skaistais brlis tikai nozibsnja baltos zobus un nozuda kabinet, kur drz vien atskanja via vriie smiekli. Jaunavas saskatjs, pablenza Epalt, kas sdja k uz ntm nastas, un turpinja atkal spli. Tas bija neizturami. Ar eturi tramgs loja apkrt. Cik ilgi t sdt, cik ilgi nkt? Ar skriet kabinet? Gaidt Nikolni aizejam un mint pavadt? Vai vienkri bgt pie laika, lai via nemaz nezina, ka esmu te bijis? Kamr Epalts prtoja, pusvienpadsmit bija klt. Noklaudzja durvis, ss skats, ss "sveiki", un Nikolne nozuda prieknam. Lsts un pekle! Via mani redzja eit, pie Dagnes! Pie vias es neiegju. Ko via doms? Es varu apgalvot rakstiem un vrdiem, ko gribu, via netics. K tas iznk, ka es vienmr izvlos vissliktko? Bet vl var glbties, ja triec visu piekljbu pie velna, un iet viai ldzi... Bet, kamr vi atkal gudroja, Visvaldis, slinki gordamies, iznca plna vid. Dagne, ja piezvana Krupj, saki, ka bu "Kubezel". Un, pamjis meitenm, iegja prieknam taisni st brd, lai aizsprostotu ceu eturiam un vl notvertu Nikolni. Vii aizgja kop. Epalts jau visu vkam prmeta krtis, nema stius, nedzirdja pieteicienus. Tagad viam pki rads neatliekamas daranas, nakts telegrammas, aizmirstas apsveikanas. Vi slpa vienkri nost.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Gandrz nepiekljg steig atsveicinjs un aizgja, tomr par vlu, lai tukajs iels sablenztu prti. Princis un manraksttja tas bija daudz bstamk nek mjskolotjs un princese. *** Visaunks aizdomas, ttad, izrdjs taisnba. Jau sen citi bija aizsteiguies priek. Vajadzja rkoties. Steidzgi un spargi. Jautjums tikai k un kur? Ja Nikolne btu pazudusi Librijas dungos, vi izcirstu turp ceu ar krmu nazi; k neprtgs bez stjas un atelpas kaptu linas, pautu niedres, skaldtu bambusus, lauztos brikos k briedis, stigru ldz padusm dksts, krptos, rptos, mauktos, lstu, kultos, bristu un brztos. Ja Nikolni tur btu sagstjui cilvkdji, kaut vai kailm rokm vartu mesties tiem virs, sist, kost, spert, spiest, kniebt, augt, skrpt, badt un plst, kamr pats, goda rtm prklts, pu caururbts, bumerangu sadauzts, sabruktu pie dievintm kjm... Tad lieta btu vienkra un skaidra: diktk un drok, petnk un spargk! Bet tagadko ieskt ar o vso, sev iervuos meiteni, kurai neviens neko pri nedara, taisni otrdi, visdi izdab, pavada... Ko ieskt ar iem glumajiem snceniem, kas tik laipni un piekljgi? Epalts juts tik spara un das pilns, ka, ja to uzreiz paspraudtu va, t sasprindzintu vai puspasaules. Enerija slpja viu, bet liet likt to nebija kur. Katrs solis draudja ar izganos, izsmieklu, apkaunoanu. Vispr Epalts jutatikko pieskaroties Nikolnei, via prts zaud katm spju miergi vrtt. Jo vi vairk domja par savu dku, jo vairk grima k trans un rkojs k pa sapiem. Dievs vien zina, ko Nikolne domja par via "avzi"? Bet, lai vi karstu galvu k karsdams, nek jdzgka nespja izgudrot un nopzdamies rs atkal pie spalvas. Izgriezums no Times 1938. gada 11. decembr

RPRTGA NERA NOLOJAM KSTANS Pc dzimanas dienas svinbm Princese Nikoleta atkal ctgi nododas studijm sirm rektora prof. dr. phil. et mat. et iur, et chem. et theol. Shetooringa vadb, kas Princesi ik vakarus pavada ar mjs. (Red. piezme: msu dievints princeses apsardzbu gan neder nodot tik nevarga grmattrpa roks, kuram turklt visai miglains jdziens par galma etieti). Protams, tdos apstkos starpgadjumi kst neizbgami: kad pkst, pusdivdesmittrijos Princeses limuzns apstjs pie pils St. Demsa iel un vrgais profesors, paldzdams Princesei izkpt, ckstjs ar aizdusu, kds melns vrs izlca no apstdjumiem, nokrita Princeses priek ceos un sniedza tai kdu diezgan netrga izskata vstokli. Laimg krt Princeses miesas oferis lords pirmais kambarkungs, spcgs un drosirdgs cilvks, ar labi tmtu dres belzienu notrieca nelieti augpdus un kop ar naktssargiem, veicariem, sulaiiem un pilssargiem ldz nesamaai piekva. Prefektr uzbzgo nekautreli drz atilbinja, krietni samizojot ar gumijas rundzim. Liels bijapolismeu prsteigums, kad sadauztaj bendesmais uzzmja to pau bezkaungo mori Zebgugu, kas apvainoja Princesi vias vrda dien. To atceroties, policijas ierdi viu atkal dgi nopra. Veterinri, noturdami boni par nvi no prans ar rasainu boliu, acmredzot bija maent kdjuies un, gaidot uz morga raspuskas ieraanos, novietojui krsain atliekas Nacionls galerijas veco logtu ovens. Bez uzraudzbas pamestais mironis no irmju kodieniem bija atmodies un aizbdzis. Ar par to biezlpis sama pelnto suku. Vstokli, kuru melndainais dzrs nodot Princesei un kur, saprotams, varja bt raksttas tikai visidiotiskks vjprtbas un vjprtgie idiotismi, kautia laik pie pils neris bija apdis. Tpc viu atkal kla, bet ierdi bija oti nogurui un rundzias tik nolietotas, t ka oreiz melnais tika vieglk cauri. Paturt viu cietum tomr nebija pietiekama iemesla. To visu vl vartu uzlkot par brangujoku, ja vakarvakar Zebgugu uzbrukumu neatkrtotu. oreiz Princesi pavadja pats Velsas princis, bruojies ar spiei-rapieri, gredzenu-kasteti un plakanu ruma pudeli-revolveri. Via krtis sargja plata zelta stpa, bet galvu sedza kra jtnieku gvarda cepure, kas spj izturt gandrz katru triecienu. Ldzko auto piestjs pie pils, melnais meonis izlca no notekas, kur visu dienu bija slpies, un gribja gzties Princeses priek ceos. Bet oreiz uzbrukums bija gaidts. Pirms Velsas princis paguva lietot savu arsenlu, etrsimt veicaru, efveicara vadti, simt sedesmit naktssargu enerlnaktssarga vadb un pils sardze, infantrija, bataljona apmr mets nekrietnelim pretim un sita viu tik briesmgi, ka viengi prmrgi lielais uzbrucju skaits, raddams drzmanos un sajukumu, va netrelim

59 ( 103 )

izmukt, pametot drosirdgo pils sargu roks tikai savas galgi salupatots drnas. Bdgs piemrs, cik tlu rprts var novest mori. Londonas briesmoa neatlaidba liecina, ka uzbrukumi atkrtosies. Pilstas policija un garnizons kop vakar vakara atrodas trauksmes stvokl Visiem cietumniekiem dota pavle sagatavoties noziedznieka uzemanai. Nkam vakar Epalts gaidja Nikolni apstdjumos netlu no vias nama. Riebgi un pazemojoi, bet nek dart. Lai Dievs vismaz dod, ka oreiz vias pavadonis ir atkal eturi. T ar bija. Tikko vii pagja garm, Epalts iznira no krma nas: Hallo! Kur ta' js tik vlu? K svieas? K veicas? Kurp iedami? Nikolne pavrs runtjam sej ar neslptu zikri, bet Seturi satrks tik stipri, ka pat pierast automtisk piekljba viu uz brdi atstja. Kas tad nu! vi nourdja, bet tad attaps. , Epalta kungs! Sveicinti! Tik vl pastaig... skaists laici, ko? Es ar tpat izncu Buivides jaunkundzei ldzi paelpot svaigu gaisu. Dzird, ka mans rajons esot kuvis nedros, sacja Nikolne, pldams apspiest smaidu. Nedros? Nevar bt, e, pa centr, pie citadeles un bankas, js jokojat, vervelja eturi. Taisni tpc kur glabjas retkie drgumi, tur zagu visvairk, teica Epalts. Nikolnes durvis bija klt. Mani kungi, via sacja, atvemsi rokas somiu, lai izemtu atslgu, pateicos par kompniju... Kas tas! iesaucs Epalts, spji pielkdams Nikolnei, vai tur jau kds nelien? He, he, kais, smjs eturi. Bet mirkl, kad visi skatjs raibaj runc, Epalts igli iemeta mazu vstokli Nikolnes somias pavrt rkl. Nikolne atvadjs. Atslga noskrapstja. Snceni klusdami sadevs roks un rs. Epalts sooja lksmu soli. Morissavu darbu padarjis: Nikolnes somi gulja pliks celulozes nerns ar mazu loksnti rok, apraksttu ar veselas nakts un dienas sriem pliiem. MORU PUISNA PAZEMGS LGUMS Vai Princese projm dzt man liks? Uz meln es nokritu vaiga: Es esmu tik mazi, tik melns un tik pliks, Ka lastbas man vaj 'ga. Tik gribdams, Kundze, Jums sulainis kt, Es poos uz ziemeu pusi; Es esmu ka gari, ne dzird un ne jt, K susuri tecu klusi. Pusastoos rt k uzticams grums Pie gultas Jums kafiju nestu, Tik melnu k acu zltes Jums, Un nobijies labrtu dvestu. Tad kristla bod nomazgties Sniegtu zea mtes pienu, Lai vaidzii maigie un baltie paties' K samts btu visu odienu. Un zetes bijgi padotu es Tik plnas un smalkas k migla Un mous rupua kurptes Ap papiem dzeltena stikla... Valsts finanses zint doties nu laiks, Pie pilsdurvm, kapar kaltm, Ap pleciem Jums kaoku apmestu naigs

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------No bizama peltm baltm. Nu tuka ir pils cik netkams viss, Pat sarkan fraka un getri; Pie loga es kkoju noskumis, Ldz pulkstenis nosit pusetri. Nu rbiniet, bungas! Lai drumetes kauc! Lai standarti plands un plvo! Msu lg Lielkundze mjs brauc: Es saucu, cik jaudas: "Lai dzvo!"

11
Vispilngk tad Lksme sirds kvlo, Ja dzvei dergais Saista augsti clo. Krlis Jkabsons Ainaos. Decembr, 193* gad. Moins, veco zn! Kltpielikt divdesmitlatu zme mmi liecina, ka esmu laimgs lgavainis. Jau iepriek pateicos par taviem apsveikumiem. Pc 14 dienm doos svt laulb. Neseno sru d nekdas svinbas nenotiks, tomr, ja iespji, ldzams, atbrauc, bsi mans liecinieks, un pris tuvinieku vid "dzersim glzi vna", k smalki audis uz ielgumu kartm iespie. Tu gribsi zint, k man svieds? Iebraucu Ainaos nakt. Apmetos visltk viesnc, kur tomr bija jpamet pusotra lata, un vispirms pamatgi izguljos. Otr rt no viesncas veas mazgtjas, virtuves sievm un no tuvn nespjnieku nama audm ievcu skkas zias un iztaujju ceu, jo Ainaos biju pirmo reizi. Tas man atkal maksja latu, ko degvna veid salju rkl kdam ppgam vecim, kas agrk strdjis pie Prigm par stnieku (no fakta tu vari noprast, ka namelis paprvs). Aplam nosviesta nauda: vecenes tpat par velti man izststja visu to pau un vl pamatgk. Nu vajadzja Karlni nevius satikt. Sasodta bana! Kdas vajadzbas salt ziemas darbdien var piespiest meiteni, kas bez visa cita vl srgi noskaota, dzties uz pilstu? No rta pc piena? Bet iem mazpilstniekiem pagalma nos un ktis d un mauro paiem savas govis. Pc maizes? To vii sestdienspiecep veselai nedai. Pc ziepju zlm vai cukura? To vienmr ieprk pudiem. Uz pastu? Visi radi Ainaos, kam rakstt nav; avzi droi vien aizemas no kaimiiem. Ciem pie tantes? Ts paas labprt tekal apkrt. T ie noldtie provincii var kvernt mjs veselu mnesi, un, ja Karlne nosdtu tikai nedu, es btu pagalam ar to pau. T, novljis sevi laimei un gadjumam, es nostjos uz postea Prigu nama tuvum, pilstas centra pus. Pta nejdzgs vj ar sausu sniegu. Prigu mja stv glui atklt viet, mteltis man izdilis, katli gan dod cienjamu izskatu, bet ausis vis nesilda. T, patuk d bdams, etrs stunds es nosalu galgi pie nabaga un sku nopietni raizties, vai tik tas neapdraud manu veselbu. Apdom ja es sasaldtos? Ko tad? No apkrtjo nameu logiem mani ievroja, un, ja es neiegrieztos kd kurpniekdarbnc un nesoltu pastt lielku partiju stulmzbaku, mani droi vien sktu apcelt. Vairkas reizes pamazki augumi izkojs no Prigu nama, bet ts alla izrdjs sveas vecenes. Pdgi, kad jau diena sliecs uz vakaru, iznca kds biksainis ar slpm. Kad tas apliks lues un ska pa piesniguo ielu stumties r no pilstas, tad tik ielgoju, ka t ir sieviete. Karlne uz slpm! Tas bija kas jauns. Ja nu modernais gars iedvesis viai ldz ar biku valkanu ar citas gudrbas? Prtot nebija laika, laidos tecius paka. Atgrieztos via tikai krsl un diez'vai tad man tik lti nktos doties

61 ( 103 )

pazstamam. Slpoja via, paldies Dievam, pagalam slikti, pancu jau pie tre stra, atelpjos un teicu: "Ak tu debesti, Krl... khe, khe, Prigas jaunkundze! Ne redzta, ne dzirdta! Vai Mrtiu urznu no relimnzijas nepazstat? Kur tie gadi, kur tie gadi! Pagjui k nezi. Liekas, vl vakardien ms roku rok skraidjm pa ms skolas gaiteiem! Ataujiet tau apskatt. Tda pati, tda pati, ne par matu prvrtusies, ts paas labsirdgs acis! Tikai, kam js tda pabdga?" T un t. "Ak tu nelaime! Ak posts! Sirsngko ldzjtbu! Tad nu ms viendi abi brei. Ak, dzve, dzve! K tu ms svaidi, k auka prslas, bez atbalsta un paldzgas rokas..." T skm ppt, atcerties, uz slpm pa zirga ceu, es pa kjtaciu blakm. Metintava, redzi, atrodas vipus pilstas, pie ostas, ca turp. Apskatjm. Nekas, meistars un divi zei. Skrdnca. Dzelzs frze. Naftas motori. Pienca vakars, atbraucm atpaka ldz mjm, bet pirm dien, vellene, neaicinja vis iek. Ej tu sazini, vai aizdomga vai tikai neprats? Todien biju t prsalis un izkmjies, ka nodu pusdienas par veseliem diviem latiem. Neapdomgi pc traka! T jau pirm dien biju pametis tepat ceturto dau rcbas kapitla. Viesnc uz parda neticja. Otr dien es Karlnes gaitas labk przinju, satiku, k pa niekam. oreiz jau padzrm tju lai. Es tev sacu, ka mjs via pulka braka nek skol un tikglupa ar nemaz neliekas. Runjm tikai par prtgm un nopietnm lietm. Tre, n, ceturt dien es atzinos, ka jau skol, no paa pirm acu uzmetiena, esmu viu klusi mljis. "He, he," es teicu ar nicgu nosmieanos, it k man ne toreiz, ne tagad ne vismazko izredu nebtu, "smieklgs jau ir cilvks ar savm mua jtm, kuras nevar prvart... es paslpu ts dzii dvsel zem skarbuma maskas, un, lai neviens un nemam neatkltu, es... h... visdi js ircinju. Js viengo. Vai neievrojt, js viengo? Bet mana sirds asioja... Ahj..." es smagi noptos, audams nokrist rokm klp un nosldt galvai uz krtm. Bet via man piebdja ievrjuma trauciu. Tad ms prrunjm, cikjauka ir nesavtga draudzba, cik labi, ja ir kds, kam uzticties bez aizdomm un bam, un cik patiesb cilvks ir savrups un vientu. Un kda tradija ir visa via dzve. Pliks vi atnk, nabags aiziet, pamezdams visu sataupto un sasteigto. Bet viengais prieks, viengais skaistums, vieng manta dzv ir tie retie bri, kad divi cilvki k nabaga nosalui zvirbuli, uzticgi saspiedui savus izboztos snius, nobgas kd paobel un noraugs, ka r peras putenis un dauzs vtra. Es nezinu, vai tik man nenobira asara, jo atceroties, k es pirm vakar salu, man sevis ielojs tik stipri, ka vajadzbas gadjum bez plm btu pieraudjis vai veselu rni. "Bet zvirbuliempaobel," es teicu, "ir silti tpc, ka vii maigi silda viens otru, un ie bri ir lieli bri, tie ir svti bri." Un, satvris Karlni Prigu aiz rokas, es saucu viu nabaga briu un zvirbulti, atgdinju vias mo mmiu, un via raudja pie manas krts k izkulta. Kad grtkais td veid bija prvarts, es ros veicgi pie lietas, jo laika neatliks daudz un naudas ne puse. Nu vajadzja samelot, ka Rg labi pelnu ar starpniecbm, bet Ainaos esmu iebraucis tikai, lai bazncas grmats izdibintu kaut ko par saviem seniem, kas no ejienes aizgjui uz Malienu. Te vienu dienu, kad es jau sku pie Karlnes palikt vlk, kds milzgs tvi, briesmgi enddamies, ielauzs nam. Karlnes brlis Jonass Priga, kas veltgi Rg klauinjis pc darba un, atgriezies Ainaos, visu dienu bija nopltjis pa krogiem. Vi izskatjs tikpat liels, cik msa mazia, tikpat kaulains, cik apaa, un tikpat bramangs, cik via pazemga. Todien teju, teju izvairjos, iesprukdams virtuv, btu liela aplamba viam rdties tlt. Tiem, baas bija viet: msa nekur nerunja pretim un pacietgi panesa via raanos un lanos. Otr rt uzmeklju bargo brli zvejnieku kneip, kur tas, str zvilndams, sakucies k pis, lpja pairas. Viam bija neparasta galva lielo pusi mja aizma varena apakoka ciba, kas vrstjs vai ldz pat ausm. Vaigu platba no aelm ldz smakram liks taisni milzga, bet ie klajumi bija neauglgi, brda dga tikai aur gredzen ap virslpu un zoda galu t, ka strmanis atgdinja vrsi ar rii degun. Nostjos pie stoios un saucu piln kakl: "Krodzniek! Sko viski ar zoda!" Tdu mantu kakta kroel, zinms, nebija, bet Mielis Priga salcs vien: "Ko! No kura laika sauszemes haizivis skuas viski lakt?" "Lnm gar bortu!" atcirtu. "Neskaties vru no cepures, jrnieku no ejakas." "Bai dov!" Priga bva, zveldams ar dri pa galdu t, ka via tukais pusstops apmeta kleni. i(Tasplekstes brns tau man neieststs, ka vi ir slors! T noldt poda vien, kas tev galv, pietiktu, lai paztu, ka esi prasta speru urka. Slsdeni tu esi tik k ar sim ierijis. Maalka!" "Nekp vants, ja dibens par smagu," sacju. "Daa speru urka vairk jras redzjusi k balamute kabotaiks." "Kabotaiks? Es kabotaiks!" Milzgais apakoklis ska vzties k zemes smlja kauss. Pietrcies kjs, jrnieks zvla ar maizes lizei ldzgo plaukstu pa savm krtm, platm k prmis, ar

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------tdu sparu, ka nokpja vesels puteku mkonis." "Nosauc man to ostu, kur neesmu bijis! Nosauc to aurumu, kuru neesmu izbraucis! Tauku piesta tu, roa vders, zemesvzi, sauc, ja negribi, lai es tavu vveres mi pataisu par sinepju trauku un tevi pau par tomtu siteni!" Vi piestjs man ciei klt un izsljs tik liels, ka es tikai ar vienu aci varju ieskatties via jrnieka vama rj kru kabat, kas bija piestta ar rzemju cigareu krbm. Vizvroja ap galvu milzgas kaulainas dres k tvaika murus, pietiktu viena belziena, lai iztriektu mani kop ar visu bufeti cauri sapuvuai grdai. "Ko peldi virs k beigta zivs!" es uzkliedzu, samis pdgo du. Tagad strmaa galva iecirts k bullim, acis tikai pietecja sarkanas. Lni un ceremonili vi posmu pa posmam izstiepa abas neiedomjami gars rokas un satvra manu galvassegu aiz malm. Bet taisni tan mirkl, kad vijau dzrs ar visu dusmu sparu mauktjauno katliu man pr acm, paguvu iebrkties: "Krodziniek! Stangu angu rgt tljras strmanim!" Un pamju uz Prigas pusi. "Skaties," vi teica, soli atkpies. "Tu vl bsi no tiesas jru paostjis. Bet, brat', laikam bunkuros tupji vai pie kapteia laizjies." "Nek, netrpji. Esmu bijis krtgs kurintjs." Sacju un nemeloju, jo vl pirms pris nedm apkalpoju pienotavas krsnis. "Ak tad lagas brjs gan. Dabjis krast ansti un tlt izg mgu. Nu, e roka, melnais. Sveiks!" Un vien kampien norija alus glzi angu rgt un vienu latu sedesmit ldz ar to. Bet ledus bija lauzts. Tagad strmanis izsauca no savas puses zu abjus. Es atbildju ar pudeli alus, bet vi mani tlt prspja, pastdams vienpadsmit klt. Par spti milzea stvam, Priga reiba diezgan tri, jo diezin vai gadjs tda reize, kad iepriekjo dzru tvaiki btu paguvui izv-dinties pilngi. Sarun par rkurvjiem rderiem, izscjiem kapteiiem, zagiem pavriem un trpiem ldjiem stjuartiem, tpat par kurinanu, lagas branu un navigciju vispr man neko vis neveics, jrnieks gandrz atkal kuva aizdomgs, bet, kad noncm ldz izkrauanai, krogu izdauzanai un kautiiem, es ieguvu via uzticbu pilngi. Es paststju dadus cas pamienus, kdu, k tu jau zini, pazstu papulka. Vi daudzus nezinja un sajsm gribja tos izmint pie manis. Lai Dievs sarg katru no nelgm splm, kds vi mani lauza, gan domdams pa jokam un saudzgi. Beidzot vi izrva no azotes dzelzs tauvas strui, labas rokas resnum, kura gals bija izbuints k asteres zieds. Savicinjis savdo daiktu, vi sauca: "Lk, latvieu jrnieku ierocis, ko pazst un bstas visos Dancigas, Roterdamas unAntverpenes krogos! Ja man itais rok un pris puiku nosedz muguru, tadeis ir tuks, lai vai deviu kreiseru komandas tur sdtu. Paprieku es it," vi man maugi gar pau degunu nopa izspruo, norsjuo stiepuugalu pui, "bet, ja tad vl nemo, tad it," un vi blieza no visa spka pa galdu, kur iesprga divi pirksti plata irba. Pc tam ms brai nodziedjm: "Buenos-Aires jrmal, kur nikni vji p", un, kad noncm pie beigu panta: "No it jums bs mcties, cik grt'pa jru braukt, Un visus jras braucjus par varoiem bs saukt", Jonass Priga aizkustints mani apkampa, akstigi nobuoja un ukstja: "Vecais puika, nc urp! Es tev paststu, k var lti dzvot. Tlbraucju noslpumu. Kas noplst vistrk? Kas jprk visbiek? Vai neatskrsti? Nu, aka, i, kas? (Nu vi bva atkal.) Zees! Dull mua, zees! Bet paraug e," vi uzrva plato jrnieka biksi ldz pat gurnam, es prsteigum gandrz nokritu no sola kj bija sievieu zee. "Valk sits! Cena t pati, bet, kad noplst pda, nogriez. Pavelc zemk un nosien galu. Valk vesels! Divi mnei ar vienu pri esmu nodzvojis. Divi mnei! Apdom, kas naudas ietaups." Pdgi vi piedzrs pagalam un ar glui stvu mli upstja: "Tagad, puis skaties, es rdu, k Malagas krodzios dejo... Spni dns spnieu dejas." Vi izklupa plna vid, izgorjs dvain poz un sastinga, ldzgs akas vindai, izspruu matu kodeu k vrnu ligzdu gal. Piesita daas reizes ar papdi un atkal sastinga. Pc ilgka laika

63 ( 103 )

prmainja pozu un atkal stvja k biedklis. Spka dejot viam vairs nebija. Kdu pusstundu t mocjies, vi nogzs un iemiga. Krodznieks liks viu ienest "kantorV, bet triu, neraugoties uz maniem protestiem, piedzina no manis. Lai izrinoties sav starp vlk Mana nauda izgja ldz pdgam santmam. Labi, ka past tagad varja jau pie Karlnes. aunkais bija tas, ka ar es pats smagi iereibu. Strmanis greizsirdgi vroja, lai es nedartu sev pri un neiedzertu mazk k vi. Noberzjies ar sniegu, izskalojis muti, visdi k prazdams un spdams izvdinjies, tikai vakar varju doties pie Karlnes. Taisni tovakar via bija pai saldsrga, tkoja pieglausties, bet es tau nedrkstju tuvoties viai ar savm alus dvingainm lpm. Tikai vienu viengu reizi, vairkas tastes tjas iedzris, es iedroinjos, elpu uz ieku vilkdams, sniegt viai bra skpstu uz skausta. Paldies Dievam, k redzi, varja pietikt ar ar tik vien. Otr rt atkal uzspodrinju pazanos ar strmani. Vi sama mani ar gavilm, bet atkrtojs vec ibele: jrnieks neprata mra, atkal dejoja spni dns, pakrita nesama un man vajadzja makst triu. Atstju l pulksteni un devos pie Karlnes. T tas gja. Tre vakar ielju veas sainti. Tovakar man neizdevs vairs noslpt alus smaku. Tas viai nemaz nepatika. Dzrja bra viai jau pietika. Brdi uzlkoja mani pavisam aubgi. Bet es karsti sdzjos, ka pki sve pus sajutos tik vientu, sadomjos tik srgas lietas, ka nespju vairs valdties un izdzru puspudelti, no kuras iereibu k dadien nepierds. Bet tad, izmantodams brvbas, ko piera dzrums, kuvu vasirdgs. Pc daudz eh, ko tur nu vairs, kad jau, tad jau, es atzinos, ka braucu uz Ainaiem ne tik daudz senu pec, k klus cerb satikt savu jaunbas mlu. Izlikdamies, kapuspudele alus man iekpj galv arvien vairk, es paliku droks un uzmcgks, un, raugi, mana metode uzvarja: uzbzba, savienota ar soljumu prect, ir neatvairma. To pau vakaru ms ar Karlni noncm pie skaidrbas visos punktos. Un, kad naktprkls mjs ar tlbraucjs, protams, no jauna ieabojies, un rkdams apkampa mani k sen neredztu draugu, Karlnei izgaisa pdjs baas. Sava darba patnjo apstku d es ldzu steigties ar kzm. Es teicu, ja tagad iebrauku Rg, tad mani daudzie palgi un padomu ldzji droi mani aizkavs ilgku laiku. Via aicinja palikt mani Ainaos kaut vai pavisam. Es gribju telegraft pc naudas uz Rgu, via pasteidzs to skumu aizdot. Pc 14 dienm bs nepiecieamais senedu sru un divnedu uzsaucamais laiks apkrt. Tikldz visas formalittes bs gal, un tas nevilksies ilgi Jo vai tad es par velti btu tieslietas studjis, es prdou namu un veistavu un prcelos uz Rgu. Pircji man jau saklauinti. Atlicis vairs tikai pierunt pau Karlni. Un tas nebs grtkais vis in uzmum. Paliec nu sveiks un, ja vien vari, atbrauc. Tavs Mrti P S. Ja brauc, tad nepiemirsti paert smokingu, lai ejienes lauki redz, ka neesmu no prastm mjm.

12
Sru spes sird nesdams, Log vientulgi raugos. Pldons Ziemsvtku vakars savrup dzvojoam ierdnim ir visbriesmgk diena gad. Visi draugi kaut kur izbraukui vai noslguies savs imens, nekur tu nedrksti viesoties, visur nesmalkjtgi trauctu imeu intmo noskau. Nekur nek nav; visas izpriecu vietas, visi tetri, kino, visi krogi ir slgti, nekur nenotiek neviens izrkojums. Bet mjs tai vakar vienkri nav iespjams nosdt. T vien iet, ka sienas lnm sabds, stumj un spie tevi uz durvm un pdgi izgr uz ielas, kur tu stvi, salta vja appsts, nepiediengs un lieks k Jonass, ko zivs pki izvmusi sve krast. Taisni tds svtvakars izdevs Epaltam. Uz Dubultiem pie veckiem negadjs aizbraukt; apkakli uzsljis, vi klaioja pa pustukm ielm, kurs smalki sijjs sniegs. Skuju smara vieds visapkrt, saiiem apkrautie novlojuies gjji tvi, mtes, devgie krusttvi nevius lika atcerties brnbu un egltes, dedzintas savjo vid; tas viss radja necieami saldsrgu garastvokli, un Epalts, kas visu sentimentlo ldz nvei nievja, velti pljs ietrpties barg, nicg vienaldzb. Izklaiojis lkumu lkumiem pa Vecpilstu, vi, k tas jau bija gaidms, pdgi apstjs Jkaba ielas 2. nama priek. Ielas pus logi bija tumi. Jpalkojas st: tur spoi gaii. Btu nu varjis ieskatties. Pki Epalts atcerjs kpu torni stas nam. Tiem, pakpjoties piekt stv, pretjs mjas tre stva logos varja it rti ieskatties, pat pri mazajiem aizkariem, kas aizsedza logus ldz pusei. Nikolne ar

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kdu sievieti dgi strdja pie galda. Attlums tomr bija dmsku par lielu, lai saskattu visus skumus. Bet Epaltam mjs glabjs lielisks binoklis vl no kara laikiem, kad tvs bija virsnieks. Pc desmit mintm Zeltamute jau skrvja un tmja smago Ceisa lauka tlskati. J, tagad viss liks tepat ar roku tverams. T bija virtuve. Un Nikolne ar kdu vecu, platu un druknu sievieti rkojs ap Ziemsvtku cepumiem. Mazie pirkstii un liels, izkaltus un dzslots rokas naigi vien gludinja mklu ar prvu koka veltni un tad ar skrda formm izknieba no mklas plakanas zvaigznes, pusmneus, sirdis, zivis, snes, un rindoja uz platas pannas. Epalts smnja pie sevis visu laiku vi bija taisjies un gatavojies spdt salonos, spoguoties parket, apssties uz gobelna vai atlasa, cilt safjna sjumus, sasmaidties ar dmm, kurm roks ampaniea kausi vai ananasu ltes, bet nu vi to visu atdotu, lai vartu apssties tur, uz nodilu eba pie saplaisjuo podiu pavarda. Salon vi bija iekuvis, iespraukties virtuv nebija nekdu izredu. Acs drs vecs sievietes un Nikolnes dvain ldzba. Tie pai samri, tie pai vaibsti, bet cik vienai viss smalks, maigs un trs, tik otrai neveikls, neldzens, laika grubuain rupjuma prklts. T ir vias mte, kas jaunb droi vien bijusi izlieta meita; bet k gan no auguma, gracioza k spre, slaida k vbotne, varja izveidoties is izplduais, k sekumi izodzjies ermenis? Neticami. Epalts blenza tlskat, kamr ska spt acis. Tomr, ja labi ieskats, Nikolnes slaidais un trauslais kakli, galvu atmetot, jau veido pie skausta mazu miesas valnti. Kakls liekas slaids tikai tpc, ka ir vl tievs; piebrandzis liksies strups k mtei. Ar Nikolnes pleci un krtis patiesb nemaz nav vrgulgi bvtas; vlk, apliktas ar miesas spilveniem, veidos pasmagu, druknu torsu. Gurnos via paaura, kjas maugas. Kjas ir vieng sievietes miesas daa, kas nemains nemaz vai tikai mazdrusci. Trsdesmit piecu gadu vecum Nikolne bs drukna, eneriska kundze, kuplm krtm, smailm kjm. Un glezns rocias? Augdelmam jau jtama tieksme maigi apaoties. Pc desmit gadiem, kas zin', s rokas liksies jau sas un elkoos saliektas, ar mksto bicepsa ppdi plss piedurkni vai puu. Ar mtei sejas krsa oti gaia, bet kas Nikolnei starojos zilokaula blvums, mtei neveselgs blums. Nikolnes lpu brnumjaukais blais srtums mtei izvrties vs, pelk zilganum. Cik savdi vrot blakm ts paas lpas ziedoas, kairas un sakrituas. Mati mtei sirmi, bet Nikolnei tik gaii, ka lielas starpbas nav. Pieres glui viendas: laiks gan spj izvagot virsmu, bet visprj forma paliek t pati. Tikai acis Nikolnei ir citas. Mtei alla labsirdgas, gaias, noguruas, nekad ts neuzliesmo ar meitas pko spvo zaigu, kas tik oti prsteidz un apbur. Piemini nvi! Ievs Epaltam prt. Sirds saaudzs. Ko ldzja censties un traukties pc drguma, ja, pat iegts un ciei apkampts, tas vts, bls un izslds? Bet n, taisni otrdi! Katrs mirklis tpc jo drgks, katrs skatiens, katrs smaids jo nesamaksjamks tpc, ka prejos, vienreizgs un neatkrtojams. Un Epalts nolma pc iespjas biek bt Nikolnes tuvum, raudzties, klausties vi, lai jo vairk ieelpotu un paturtu no gaisg jaukuma un aizejos dailes. Virtuv ienca brni, droi vien Augusta Kvestes pcncji mazs puielis apsds Epalta viet uz nodilu eba pie pavarda, citi dzrs iet talk, jaucs pa vidu; virtuv gja jauki k dadien svtkos. Bet drz cepjas ar darbu bija gal, noraisja skoteles. Izrde beidzs, aktieri aizgja, rampas ugunis nodzisa. Epalts domgs kpa pa tumm spirlkpnm lej. Smalka smeldze necieami urbs kaut kur krts. Gribjs gandrz vai raudt. Samies Epalts ska lkt vai pa pieciem pakpieniem lejup. Kas tas? Kds neliels, melns stvs veikli iznirst no tum stra un noskrej pa kpnm. Jocgs siluets, izpolsterti pleci, modems mtelis, bet zna augums. Taisni k Imalns nodomja Epalts. Uz ielas Epalts atskatjs. Tagad zvroja fasdes logi. Bet tos klja biezi, gari aizkari. Un logi ar atrads prk augstu, lai ieskattos. Laternu stabos tau nevarja kpt... Atgriezies sav ielas vientulb, vi atkal labu laiku klaioja apkrt. Beidzot iedomjs palkoties stacij. Kda atpestoa drzma! Pla telpa mudja un dunt dunja, bet kas par dvainu publiku neviena pilstnieka, viengi laucinieki, latgaliei, mea strdnieki, malkas skaldtji cirvjiem, ziem un smagm paunm plecos drzmjs, lai vl pirmos svtkos pagtu nokt mjs. Brdaini un tumsejaini, milzgs zaens paslpuies, vii izelpoja varenas balta tvaika altis, nepacietgi mjs un budinjs. Bet audis paliek audis. Epalts spraucs gar biezajm jrdu mugurm, viu stumdja un grstja, izstumdja via sentimentlo noskau, izgrstja saldsrbu, un pc stundas vi varja doties mjs pie miera piekusis, bet lab prt. ***

65 ( 103 )

Nodomu pc iespjas biek bt Nikolnes tuvum Epalts izpildja k visu, ko vi apska, pc sistmas. Gandrz ik dienas no rta, darb ejot, vai pcpusdien, mjs nkot, vi nozaga daas mintes, lai paguru pagadties Nikolnes ce. Kad via brnjs, ka tik biei sastopas, vi paskaidroja, ka ts esot via darba gaitas, jo nesen prvcies uz jaunu dzvokli. Ja vii nesatiks uz ielas, Epalts zvanja, vienmr vien un tan pa laik puspiecos. Palaikam vi turpinja izdot savu avzi, kur aprakstja rprtg mora Zebgugu nelaimgs dkas, bet Nikolne sajs ielas saruns nekad to nepieminja. Via bija tikpat aizdomga, vsa k arvien, un visa Epalta cenans piekt viai tuvk, ieiet vias dzv atlca k krusa no jumta. Nikolne bija liela sptniece, bet ar Epalts nolma izturt ldz galam. s tikans un sarunas, kaut ar bez pankumiem, sagdja tam lielu baudu. Lai neietu zudum neviens vrds, ko Nikolne teikusi, neviens ests, ko via izdarjusi, Epalts ska rakstt dienasgrmatu. Nevius t nkusi mans roks. Paskatsimies. Patiesb gan s piezmes interesantas viengi paam raksttjam. Nav tans ne domu, ne asprta, ne tlojuma. Ts ir k stenogrammas. Bet ms redzsim, ar ko Epalts nodarbojs vai visu ziemas otro pusi. Es atim uz labu laimi. JANVRI Pc darba satiku N. "Jauks laiks" via sacja. "Riebgs laiks. Ierdnim skaists laiks ir lietus un slapjdrais, tad vieglk nonkt dienu." "Palkojiet, kds skaists ufaundlendietis," via teica pc bra. "Kaut es vartu audzint tdu suni." "Pasargi, Dievs, no tda mra. Vi apd vairk k cilvks, perina blusas, un tam mgi jkav laiks." " Varbt ar par o jums kas slikts ko sact?" via teica, rddama uz dju, kas grozjs tepat pie msu kjm. "Izvirtis putns, it k pilst lieku un ubagu jau t nebtu gana" Via palkojs man un klusja visu ceu. Kpc es t runju? FEBRURI No rta izgju pretim N. Noptos un teicu: "odien mani er nelaime pc nelaimes." "J?" "No gultas kpdams, es ausmgi sasitu kreiss kjas ki. Tad es aplkoju un redzju, ka darbs, ko es bibliotkas katalogam strdju jau divi mnei, nekam neder. Un brokastojot kuva skaidrs, ka visa mana dzve ir greizi vadta un mans ms post..." "Nu, nu." "Un vispdgi, kas mani galgi satrieca, esmu izncis dubens, bet ielas ir pavisam sausas." Nikolne smjs. Nokavju darbu, tvocis brs. Varbt kdos, bet reiz atskatoties, liks, Imalns nozuda pl. MART Piezvanju N. "Kas vlas?" "rprtgais moris Zebgugu." "Ah." "Vai dzirdat dvainu troksni?" "Vaijs ko klaudzint?" "Tie ir mani zobi, kas uztraukum sitas pret klausuli; es atkal gribu jums ko lgt." Klusums. Es saemos un dveu: "Nciet man ldzi uz hokeja sacksti, bs lieliska ca..." "r gan neieu, esmu saaukstjusies un glui aizsmakusi." "Sakiet man pdgi," es gandrz vaidu, "vai turpint vl d pat gar?" Dzidri smiekli. "Droi!" pasaka Nikolne un noliek klausuli. Tieci nu gudrs. MART No rta sekoju N. Via atskatjs un pagaidja. "Jums vl miedzi acs," teicu. "Nav vis miedzi." "Nabaga brns. Js esat balina k brzlapte, trausla k oda kjia. Pakrekstiet. Vai kakls vesels?" "Vesels."

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro -------------------------------------------------------------------------------------------------------

"Oh, balss jau skan k kapara drumete. o pau vakaru, lai js atkal nesaslimtu, iesim pie..." "ovakar esmu pie Sureniekiem." "Saprotams, es gribju teikt rtvakar." "Rtvakar manai mtei vrda diena."

APRL Novroju N. iznkam no bankas. Paradusi mani sastapt, via atskatjs, nemanja nek un gja. Man ir mazs triks: uz tukas ielas negaidti iznirt pie vias sniem. Bija prsteigta, bet neizrdja. Pavadju. Negribju ierdt, ka prk dzenos tai paka, pa gabaliu no Jkaba ielas apstjos un teicu: "Varbt tlk js ceu atradsiet pati?" "Bez jums n," via pki atbildja. Es apjuku. Via pasmjs: "Ejiet vien miergi mjs." Ko tas nozm? Vai tikai dka iedoma, vai kas dzik tulkojams? Atkal manju Imalna puikas. Tie neliei mani noteikti izspiego. APRL Zvanju N. "Vai bsiet ovakar pie Sureniekiem?" "N. Tur ovakar viesbas. Dagnes jaunkundze sdzas, ka js vius esot pavisam aizmirsis." "Man biei liekas, ka esmu visus un galgi jau aizmirsis." "Tas ir oti nelaipni no jums. Varbt js t rkojaties ar visiem saviem draugiem?" "Ceru reiz iegt draugu, pret kuru t neizturos. Kur tad js bsiet ovakar?" "Mjs. Un js pie Sureniekiem." "Es vartu bt ar citur." "Ejiet vien, kur esat aicints." "Nikolnes jaunkundze," es ievaidjos. "Nu?" "Vai istabai, kur atrodas telefons, ir logs uz Jkaba ielu?" "N." "Pat t nav. Un es gribju js lgt pienkt pie loga." "N, logs iziet uz stu." Esmu biei domjis, kas aplams man rcb? Kpc veselos etros mneos neesmu ticis ne soli uz prieku? Vai esmu tik riebgs? Vai esmu muis? Vai viai kds cits? Ak Dievs, un ir audis, kas mani skaita par veiklu intrigantu un meiteu valdzintju! Bet agrk tau man sekmjs visur un vienmr! Vai irstsim dienasgrmatu tlk? Es domju pietiks. Visas dienas jau ldzins viena otrai k zirnis zirnim. Ne par ko pasaul Epalts neatztos, ka raksta das piezmes, un es nemaz nezinu, kas notiktu, ja kds nejaui btu ts izlasjis. Un tagad dienasgrmata ir iespiesta! Augsti godjamie lastji nu skaidri redz, cik nejdzgos un bstamos stvokos jnonk autoram, kas vlas ar patiesu dzves un notikumu aprakstu pakalpot savm zilacainm lastjm. Ko lai vi tagad atbild Epaltam? K lai taisnojas? Dievs, stvi vaingam klt1 Ne par vism Atlantdas bagtbm, pat ne par drou tata vietu valsts iestd ar algu pc desmits vai devts kategorijas es nelstu autora d. Laiks ritja. Tuvojs pavasaris. Tuvojs liel Surenieka bankas balle, uz ko Dagne Epaltu jau aizlaikus bija ielgusi. in ball bija jparda viss labkais, ko cilvks var uzkrt un izveidot miesgi un gargi; jbt elegantam, spdoam, asprtgam, dzidomgam, prdroam, izveicgam k akrobtam, k gumijas cilvkam, k burvju mksliniekam. Vajadzja aiznot visus un reiz par vism reizm pardt Nikolnei, ka tomr tikai vi ir vias ciengs. Saprotams, td ball varja ierasties viengi frak. rt? Tuvoties Nikolnei rt uzvalk?? Vai tda doma, tds idiotisks absurds var maz ienkt prt? Epalts prbaudja savu budetu, prrinja visas rezerves: atliks daudz ko vlties, bet frakai, stai, pc mra un tksto likumiem dintai frakai, ldz Surenieku ballei vajadzja bt gatavai. Un pasaul nav tdas lietas, ko cilvks ar dzelzs gribu nesptu sasniegt.

13
Valsis ir t jaukka sievieu kustba.

67 ( 103 )

Rdolfs Blaumanis Pastarpm Epalts bija akli mcjies dejot. Jau Poruks teicis kas neprot labi dejot, tam nesekmjas ar dmm. Epalts slepus ievca zias par Rgas deju skolm un skolotjiem. Privtstundas izrdjs prk drgas. Atlika iet kursos. Prlieku baiddamies, ka visu o dku kds neatklj, izvljs nomau dejas skolu un kursus, kas iesks pavisam vlu pusdesmitos. Vi zags uz turieni ar uzsistu apkakli un citu galvassegu tva veco jahtkluba formas cepuri, cerdams, ka tums un steig viu neviens nepazs, ja ar satiks tik noma viet. Skolotjs tomr bija diezgan ieslavts. Nolmis erties pie lietas ar visu sirdi, Epalts ska ar paiem pamatiem. Gars, aurs dejas zles str, bailgi saspiedus, sdja ap divdesmit meiteu un sievieu visdadk formta un vecuma. Daas, aplkojot viu liels, uztkus, sarkans k izmirkus rokas, liks bt apteksnes vai mazgtjas. Citas, paausts vadmalas kleits iebraucjas no laukiem, kas sagatavojs pilstas karjerm. Vairkas, jau krietni padzvojuas un miess izplduas, acmredzot nupat tikai bija atjgus, ka pdjais laiks skt dejot. Ar daas glui jaunias skolnieces bija ieklduas, droi, ldzgi Epaltam, ilgodams pki prsteigt pasauli un biedrenes ar k no gaisa nokrituo dejas mkslu. Viss bari bija t sev nosldzies, ka Epalts skum, gribdams kdai piessties un pappt, sajuts tik lieks, ka steigus vien iebga smjam istab blakus. istaba bija pilna dmiem un vrieiem. Vairums vl glui puikas, bet gadjs ar pa veckam, pat iesirmam vram. Zil dmu migl laistjs gludi nosuktas galvas, pieepintas visdadko recepu briljantiiem un pomdm. Rgojs visnepiemrotks un raibks kaklasaites, getras, spguoja brelokainas pulksteu vaas, rokassprdzes, dadas nozmes pie svrku atlokiem. Viens otrs drusku iereibis. Visi nervozi smja, sarunas neveics, lai gan vairums bija atnkui pa divi draugs ar draugu. Viss sejs varja last alkas iemcties veidus un metodes, k tri un droi tuvoties sievietei. Tikai dai pri maugi, lokani jauneki ar savm dmm sdja paapzingi un miergi. Vii bija atkljui laikam pai savas metodes. Epalts juts apmierints. Tiem, neviens viu te neatrads. Mantgie mcs dejot grups, kuras rko mjs, studenti savs organizcijs. Aplkojis audis, Epalts ska ptt telpas. Pie sienas karjs milzga skolas panieka metne, frak, viena roka eleganti biku kabat, otr starp rdtju un viduspirkstu iekniebts papiross. Fon mirdzoa balles zle, kur loks dejotji, maugi un tievi k densrou kti. Ap metni daudz iermtu diplomu. Kur tik nav bijis is dejas mkslinieks, kongresos Parz, Vn, London, Berln... izrds, vi ir ari aktieris lk, diploms: beidzis dramatiskos kursus k komiskais mltjs. Lieliski! Bet, lk, tur jau vi nk. Epalts vidusskolnieka gados reiz bija apmekljis kdus dejas kursus pie vec, leendr Kaulia. Tas bija neliela auguma vectis frak, ss spdgas drnas bikss, gars zes, balles kurpts. Vi paskrjs, palcs, slpja un vijs ar sta senlaicga baletmeistara vecmodgo grciju un galantiem smaidiem. Virs vienas auss vi bija saglabjis garus matus, tie, mkslgi salipinti un prliekti pri ldz otrai ausij, lkja k vcele virs kail pakaua. Vi mcja pagju gadu simtea labo toni, kd veid un kur pus ved pie elkoa savu dmu vienkrs pazia, iemljies, saderintais un vrs. Vi pardja, k jskpsta damai roka, un t bija sareta mksla, ar kuras neskaitmm finesm varja pateikt un piedvt visu, kas uz sirds un mak. Moderns dejas vi nicinja un mcja paviri, k negribdams, bet vecs ar aizrautbu mazurku, kadriu, pas de quatre, pas d'Espagne (to skolnieki parasti izrunja: pado' spaini). ajs dejs pastvgi mains dejotju stvoki vienam pret otru, vii attlins, tuvojas, satveras rokm, visdi izloks, sasmaids, paklans, gandrz vai saskpsts... lai neviens nesaka, ka ts ir mazk erotiskas nek moderns, ts ir tikai daudz rafintkas; to labi zinja sirmais maestro un dibinti brnjs, k gan ldz naivittei elementrais fokstrots uzvar smalks vecs dejas. Viengi tango vi atzina, bet tas bija pavisam lnais, kaislgais, smeldzoais tango, kdu tagad vairs nedejo Epalts dejas skolotjus no t laika alla iedomjs k gracilus, skus un izveicgus vecus apmram k Petip, kdu viu rda senie attli, tievm zirneka kjim, zizlti rok. Bet nu viu prsteidza pavisam cits tips. Jauns. Liela auguma. Atltisks. Hipermoderni piegriezts uzvalks. Neparasti tuma, pelka seja pastvgas nakts dzves pazme. Vaibsti nepatkami augstprtgi, bet vzdegungaj smn vdja ari kaut kas saprotos. Varja just, vi dzii nicina savus skolniekus un viu dejas kaislbas, noraugs uz tiem k rdtais veckais brlis jaunko agrnbs. Maestro nesa savu augumu savd stv gait, katrs solis liks k kritiens uz prieku, plats krtis izrieztas, bet augums no jostas vietas maent piegzts uz prieku, taa uz muguras izskatjs varen iedobta. Pie klavierm nosds otrs atlts un iemauca kju varenu bungu pamin. Maestro sadzina visus zl, iededza gaikas spuldzes un izgrda vien elp: Sveiki, dmas un kungi, stunda skas. Kungi ldz dmas. Ne t, ne t. Rokas no kabatm r. Kungs tuvojas nesteigdamies, miergi, it k nekas nebtu noticis, pa desmit soiem palkojas dm, lai

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------via zintu, ka to lgs, pa etriem soiem no dmas pagrieas, rokas gar sniem, drusku pievelk kju, paklans, brvk, kungi, brvk, neirbiniet pirkstus. Dma paloka galvu un tad tikai pieceas. Sarindojis prus un sakrtojis atlikuos vrieus pa diviem, meistars turpinja: Cilvkam, kas pie manis mcs dejot, jprot iet un jvar it, vi, salicis pdas kop, papojs ceos. Visu citu iemcs eit. Te vi palkojs griestos, samirkinja acis un valgi pasmnja, viebdams lpu kaktius uz leju. Sav amat vi juts lieliski. Tagad rdiet, vai protat iet. Klavieres ska splt patkamu meldiju, kas kjas raist raisja, pie kam katru soli neprprotami atzmja bungu belziens. Tau izrdjs, ka rausties uz prieku vl nav iet. Neticami, cik daudz neveiklbas iemjo cilvkos, k vii ca, kojs, stampja, kliboja, zags, virzjs un prbdjs; jo takts kuva lnka, jo soi spocgki un sarausttki, galvas noduras, muguras uzkcs, sni sagriezs, rokas izriezs, neviendie augumi, drmie, sev nogrimuie mji darja ainu gandrz vai baiguk kropu procesiju vai nerru deju no viduslaiku gravrm. Maestro irdza k aun priek. Brak, vieglk, veiklk, lokank! Sienas puses kja, zles puses kja, sienas puses kja, zles puses kja, ejam, ejam, ejam, ejam... Bungas drdja un drdja, meistars sldja un locjs pa zles vidu un, raugi, pc pusstundas kulans uz prieku jau ska izskatties pc ieanas. Vakara beigs jau iznca kaut kas ldzgs fokstrotam. Bet, ldzko sks st dejoana, izrdjs, ka vrs ar vru nevar padejot nenieka. Pirmkrt, tas izskatjs galgi mugi. Otrkrt, neviens negribja uzemties sievietes lomu, tas liks tikpat apkaunojoi, cik samaitjoi. Sks meonga sacensba dmu d, jo vrieu bija vismaz trs reizes vairk nek dmu. Kad dejotji salasjs uz stundu, dmas vienmr nodaljs dejas zl, bet kungi smjam istab. Tda eit bija tradcija, to neviens nekad neprkpa. Tuvojoties skuma brdim, visi kungi blv murskul sasprda ap zles durvm k ap ieeju kinotetra treaj viet; liekas, kinotetris ar bija visas s izdarbas paraugs. Skolotjs mdza ienkt zl caur smjamo istabu. Ldzko vi pardjs, visa drzma ar izmisuu spku gzs zl, izda k vdeklis uz vism pusm unacumirkl visas dmas tika izertas. Neveiklie sargtinti sastjs atpaka durvs un, kaklus staipdami, bdgi noraudzjs, k laimgie sievieu ieguvji dej. Nekdi uzmudinjumi vairs nespja vius piespiest savienoties pros un dancot ldzi. Rpgi apsvris apstkus, Epalts izdomja labu triku: skolas kungu istabai bija divas durvis uz smjamo istabu un zli. Pa vienu durvju irbu varja sablenzt skolotju ienkam smjam istab, bet pa otrm izklupt zl veseli divi soi visiem priek. Divas reizes Epalts td krt ieguva vislabks dmas, tre dien viam piebiedrojs otrs, bet ceturt kungu istab murdja tikpat bieza drzma k smjam. Nebija nekdas iespjas sacensties ar iem veiklajiem priekpilstas dendijiem, kas par savu naudu skrja pie dmm klupdami un krizdami, viens otru grzdami. Gadjs pat, ka pava kju priek vai kda klie ar savm platm mugurm nosedza citus, lai palaistu pa prieku savjos. Reiz tomr saguvis dmu, Epalts gribja to sarunt visam kursam sev vien, bet via, ko cit viet un apstkos vartu saukt par gaum negltu, neveiklu, resnu, mazu, vecu un netru, apzindams savu pareizjo neaplamo vrtbu, tikai pasmjs. Stvoklis kuva katastrofisks. Bez dmas mcties nevarja. Gan maestro izsludinja, ka dmas makss tikai puscenu, gan skapja par brvu meitenes, kas apmeklja via skolas iknedas balltes, viss, ko vi saguva, izkusa k vaska picka izmisuo dejotgribtju sakarstaj mas. Epaltam nebija nevienas pazias vai draudzenes, kurai vartu atklt o mcans dku un kas dejotu tik slikti, ka uzemtos partneres pienkumus. Bet piektaj stund notika kaut kas tds, kas gandrz nogza Epaltu bon. Pirm mirkl vi domja, ka no saguma un nepatikanm vienkri kuvis vjprtgs un halucin: iespraudies zl atkal pusotras sekundes par vlu, vi dejotju bara vid ieraudzja Dagni Surenieci. Epalts nevius aizmiedza acis un atkal atvra, Dagne stvja kur stvjusi, un patlaban noraidja kdu ldzju. Epalts piegrojs un pasniedza drebou roku. Tas nebija spoks, bet tiem Dagne ar visu mitro, vso, gvo roku. Tavu jocgu sagadanos, via aloja, es gribju slepeni pamcties dejot, un, lk, js ar te. Js tau nevienam neko neteiksiet? Protams, vi neteiks. Briesmgi jau tas viss bija, bet vai t, nu viam bija dma un mcans tlt veics citdi. Tomr jau stundas beigs Epalt saurbs aizdomas. Slepeni mcties dejot? Dagnei Sureniecei

69 ( 103 )

netrka izdevbu mcties labks viets. Turkltvia stvja zl neaizemta, paa izsalkuo vrieu mutua vid ttad, bez aubm, atteikusi labam pusducim, it k gaiddama sto. Skaidrs Dagne izsekojusi viu! Epaltu sagrba nepetnas dusmas. Visu, kas tiei vai netiei stjs starp viu un Nikolni, vi ienda ar negantu spam un versmi. Daudz netrka, un btu pametis ij Dagni, ij kursus. Bet kpc, galu gal? Lai jau tad ar Dagne pakalpo, pati nenojauot, via nolkiem. Dejosim! Un vi mcjs un studja ar tik saspriegtu uzmanbu un centbu, ka tlu prspja visus prjos kursantus un aizrva ar smagnjo un ktro Dagni. Pdjs stunds viiem nevajadzja vairs dart nek cita, k viengi uzmant savu seju izteiksmes. No visas sirds cnoties izraist sarets figras, mji viebs, pieres samets grumbu grumbs, uzacis kniebs kop, lps iekods zobi, kaklus iecirtui, drmi zem kjm blenzdami, vii locjs un virpuoja k briesmgas iekgas kaites vai aunus drjus ciezdami. Maestro, redzdams viu centbu un sekmes, ieteica iziet vl papildu kursus, lika trenties sevios "praktiskos vakaros" un pdgi izddja par lielisku pri. Tagad vii peldja pa parketu glumi k gulbji pa di, vii krustoja kjas, pars un samijs, sldja uz prieku un atklupa atpaka, izvijs un sagriezs visneiespjamks varicijs, bet viu sejas rotja gurdeni garlaikots vai garlaikoti gurdens, labsirdgi ironisks vai ironiski labsirdgs smni, un pat trps krokojs un kleita plvoja tikai t, k tas vislabk piederjs. Kad maestro, reiz labu brdi vius novrojis, lika priek izemt vl pris privtstundu un tad piedalties via rkot dejas turnr, Epalts noprata, ka pdgi bs prvarjis grto un clo dejas mkslu, un pazuda no kursiem tikpat pki, k pardjies.

Dueu pris no Parzes un urznu pris no Ainaiem iebrauca Rg gandrz vien dien. Dueus jau gaidja grezns dzvoklis Reimersa iel, jaukk Rgas iel, jo t ir vissk un savieno divus lepnkos bulvrus un skaistkos drzus. Dzvoka iekrtai kazu dvanaiGrizli bija izvljusies Karlijas zelta brzu un laa sarkanu atlasu. Tagad vii to sama puljumos, slpjumos un lakojumos laistgu. Apsolto auto, trsvietgo sporta manu, tomr vajadzja pagaidt. Kzu ceojums bija aprijis milzu summas. Par Duea plao vrienu Parzes izpriecu viets jau labu laiciu pa starpu no turienes atbraukuie stipenditi un mkslinieki ststja leendas. Vi bija izodis visu, bijis visur, izmielojis acis pie visiem krumiem, vism negantbm, skot ar slaveno Folber, beidzot ar nolojamm kaktu skatuvm, baigm bedrm uz Blondela ielas un bezdievgo Monparnasa "Sfinksu". Bet vairk k acis vi bija mielojis mli un gmum. Ar kolekcionra sistmu un ptnieka bezbailbu nogarojis visu, ko vien Parze spja dot, skot ar primitvm austerm, klasisko trifeiem pildto ttam, groteskm varu ciskm, beidzot ar vism velnim franu koloniju uzkodm. Neapmierindamies arto, vi izloja ari Parzes arbu, armu, nem un nieu raganu virtuves, zdams no vism riebeklbm, sapuvum olm, slieku un siseu pudiiem, urku cepeiem, bezdelgu ligzdm un visiem pretgiem jras izdzimteiem. Jau Latvij Dueli uzskatja par lielu izdzrju un izdju. Gardcfibas pilst Parz, kur viam pie tam vl netrka naudas, s tieksmes bija spji un spilgti uzziedjuas k kaktuss. Parzes latviei, nodzvojui pusmu aj pilst un neiemcjuies vl atirt "sausos" vnus no prjiem, nevarja vien nobrnties, cik lieliski Duelis orientjs neprskatmos vnu, konjaku, aperitvu iru labirintos, cik neticami tri iepazins ar liieriem, Francijas klosteru slavu un godu, cik zibengi piesavinjs grto un sareto zintni par sieriem, nemaz jau nerunjot par gliemeiem, zivm, krevetm un citm lietm, kur iru mazk un vrtana vienkrka. Jau otr dien vi prata k vecs garddis rantj apost meloni, viegli spieot, pakrakint to pie auss un nopirkt nobrieduu, saldu, ar plnu mizu un gandrz bez sklm. Nenogurdints, nobarojies brangs, lielisk labsajt vi tagad pastvgi pardjs Rgas restornos un krogos, it k pldamies atrisint jautjumu, vai ar tepat, dzimtaj pilst, nevar past, ja ne tik dvaini, tad tikpat labi k Parz. Via kundze turpretim iebrauca stipri prvrtusies, klusa un rtna. Via maz rdjs vecku nam, neuzmeklja ar vecos draugus, bet dzvoja noslgusies un viena, kamr vrs pa dienu sdja sav kabinet Surenieka bank vai staigja pa Rgu bankas darans vai, vl biek un mk, krogus ptdams. Ar vra vakara un nakts gaits via nepiedaljs, un t drz vien pa pilstu ska klst visdas baumas par o diezgan neparasto savrupbu paos karstkos medusmneos. Ari urzns ar skubu un baudu rs pie savas dzves ierkoanas. Prlieku mldams neatkarbu, vi nerja vis dzvokli, bet nopirka veselgaj Meapark nelielu nameli. Bdams taupgs, iztika ar vecm Ainau mbelm un piegdja klt tikai visnepiecieamko. Tikai vien vieng liet urzns netaupjaapavos. Tos vi valkja greznus un drgus, visgreznkos un visdrgkos; viam skap stvja vesela baterija zbaku un loupjumelnas, brnas, baloa pelkas, baltas, hroma, evro, ziemiaun lakdas, gan vienkrm, gan jlgumijas, gan visdm patentzolm. Via sieva nevarja vien nobrnties par o savdo kaislbu, bet, bdama prtga sieviete, nosprieda, ka idela vriea jau

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------tikpat nav un daudz patkamk bt zbaku fetiista sievai nek pas vai netika. Lab Karlhe bija aizmirsusi, ka viai vrs savas skolas gaitas bija nostaigjis pastals, un nezinja, cik daudz sargtinjuma nabaga Niea Mrti tpc norijis. Daudz laika brnties viai ar neatlika igli vien urzns ielika sievu darb kd ministrij, bet pats atvra nelielu starpniecbas biroju. Prdodams Ainau paumu un pirkdams Rgas nameli, bija jau ieguvis kdus nekdus sakms un vispr nojgu par zemes gabalu spekulcijm. Ne mirkli nekavdamies, vi ieguldja visu sievas pra naudu nelielos zemes paumos Torakaln, genskaln, Zasulauk, Meapark, sevii pdj, ar lielisku nojautu iztverdams labks un jaukks vietas, paredzdams, kur un k pletsies Piergas vasarncu un imeu mju ielas. T daas dienas ned braukdams un darbodamies, vi prjo laiku pavadja, rstdamies sav prieu ielenktaj nam, guldams varen izvatt jrdas mais uz verandas. Kamr parastie plauu slimnieki, ldz kaklam iesaioti, liktenim padevgi gu visu dienu k nevargas knas, urzns savam maisam uz krtm lika pierkot divas piedurkntes un, etrkrtgi cimdus savilcis un cimdiem cauri zmuli izdris, rakstja, rinja un kombinja sava veikala banas. Kad sieva atgriezs no darba, ts gdbai un rpm par vru nebija gala. Karlne urzna bija no to jauno namamu sugas, kas saslimst un nonkst, ja tm nav kda, par ko rpties. urzna tirgotja spjas izpauds jau pa skum. Daus zemes gabalus vi prdeva ar peu jau pc nedas. Lieliski reklamjs laikrakstos un vispr rkojs tik plai, ka sievai pcpusdiens bija pilnas rokas darba, prrakstot ar manu vstules un lgumus. Paredzama nkotn via taisjs pamest ministriju un strdt tikai pau kantor. Pc neilga laika par urznu ska staigt valodas k par bstamu un izveicgu vru, bet ldzeku zi maz izvlgu. Vi bija nopircis Meapark mazu zemes strmelti ciei blakus konsula Majora lepnai vasarncai pilij, kur konsuls bija nolmis prcelties uz pastvgu dzvi ar ziem. Uz zemes lanckara urzns uzcla negltu bdu un atva taj kdam vram turt vistas par velti, ar to norunu, lai ap mjiu valdtu pc iespjas lielks troksnis. Pc neilga laika pie urzna ierads konsula sekretrs, lgdams vai nu prcelt putnu bdu citur, vai ar vienkri prdot zemes gabalu viam. J, prdot urzns bija ar mieru, bet prasja summu, par kurn vartu nopirkt vai visu lielo konsula vasarncas grunti. Sekretrs sautis aizgja. Pris diens starp grfa Deguna de Knibna un konsula Majora paumiem pacls augsta du sta, kuras iekpus tika paredzta vieta dzvogam, kas ar savu kuplumu un ziedu smaru aizsegtu grfa vistu kti. Tagad urzns sapirks skumu tirg lielku vairumu nolietotu autoriepu, vecas dubenes, nedergas caurules, izgultus pus, salga kdu veuku, kas par latu dien neliel skrda krsni uzturja mgu uguni un visu to dedzinja, apdmodams konsula namu ar necieamu dvingu. Konsuls vlreiz stja pilnvarnieku, piedvdams trskrtgu maksu, bet urzns joprojm prasja desmitkrtgu un par zmi, ka nepiekpsies, lika atvest jaunu gumijas atkritumu krjumu. Domdams iespaidot sptnieku ar savu konsula lieliskumu un magnta laipnbu, Majors lika aicint urznu pie sevis uz pilstas kantori; das labs tirgonis iescjs justos lieliski pagodints un izdartos pa konsula prtam, bet urzns laipni paskaidroja, ka ar viam pilst esot birojs, kur Majora kungs varot pienkt katr laik. Konsuls saskaits par tdu ubaga nekaunbu un lika ievkt zias, kas kredit urznu, kam ir via veksei un pardu zmes, bet tdu nebija. Tad vi lkoja izlietot savu iespaidu, lai brdintu un atbaidtu urzna klientus un lai zia par via nesoldo veikaloanos izplattos jo plai. T vii cnjs, lielais konsuls laizdams neslavu, mazais Niea Mrti; laizdams smirdous dmus. Kdu dienu abi senie skolas biedri, savs gaits iedami, viens veikalodams, otrs krogus prlkodams, sastaps kd veikalnieku restorn. Pulkstenis bija ap pusetriem. Vii piezvanja uz bibliotku Epaltam, kas oreiz strdja rta mai, bet vi nenca. Ar Dueli Epalts pdjo reizi bija ticies via kzs. Naids un aizdomas gan bija izldzinjus, bet kdreizj, diezgan nesaudzg sacensba tomr lika noskrst, ka lielka tuvba viu starp vairs nebs iespjama. Epaltu nepatkami aizskra ar Duea tvi prkuma apzia, ar kdu vi uzvartjs un tagad bagts vrs apgjs ar nabago un caurkrituo. Turklt pulkstenis sita pusetri, Nikolne nca mjs. urzns sdja plats, biezs, drukns, tikai zilie, dzii brangos vaigos iegrimuie rii zem acm liecinja, ka via veselba nav vl glui pilnga. Bet pietika ielkoties enerisks acs, paapzing un apmierint vaibst ap muti, lai redztu, ka bam nav vietas. Tiem, ap kdreiz tik drmo fantia muti bija pardjies jauns vaibsts rgtenais smaids arvien biek izvrts viltg smn, bet acs ad tad ievdjs gandrz vai humora dzirkstis. Nu, draugs, beidzot ieska urzns, ziema bija raiba. Ststi, Dueli, tu esi pieredzjis vairk. Hm. Ko tur pieststsi: dzvot var. Pasksti tie Surenieki ir, auto, piemram, solja, bet gaidi,

71 ( 103 )

kad dos. Vecais btu ar mieru visdi, bet vecajai jizrauj katrs lats k zobs. Bet, kad sievasmte krits, es celos. Vai dom ilgi strdt pie sievastva? Es tav viet iesktu kaut ko uz savu roku. Cnies nu, tas nav vis tik vienkri. Bet atkargam bt ar nav vienkri. Kas zina, k bs, kad Visvaldis mantos banku? Tas mani neieredz gan. Bet vai nu msai acs knbs? Tu gan, Mrti, rkojies vareni. Brai, ka tam Majoram iez. Bet ieplties ir ar is konsuls, visur viam kda akcija, kda paja, visur savs vrds bilstams. Vai tev bija vrts t rdties un sasties ar Majom? Varji dzvot miergi, iedzert savu aliu, uzkost nicelti, naudas tev pietiktu labam laikam... Desmitkrt vairk ar btu par maz. Bet man bs tik, cik vajadzs! He, he, tad jau tev jkst par Zilbrdi, par Landr un jnoprec vai puse no Rgas bagtm lgavm. Lai nu oreiz lgavas paliek. Man ir pavisam citi plni. Vai tu dom, es ilgi mocos ar gruntsgabaliem? Pagaidi tikai, lai es iesitu sev rcbas kapitlu! Ar taviem sakariem, ar tavu kredtu es jau rkotos t, ka visa Rga rbtu. Eh, visu mu noplsties nav nekda gudrba. Es gribu dzvi ar baudt. Par tavm Parzes gaitm jau ststa leendas. Drz ststs ar par Rgas gaitm. Par Rgas? Vai tad tu dom ar eit... Ievest Parzes tikumus? nobeidza Duelis. J. Vai tu mli savu sievu? vi pki jautja. Vai mlu? Neesmu par to nemaz domjis. Bet ms ar Karlni satiekam labi. Taisnbu sakot, es nemaz negaidju, ka pratu tik labi sadzvot. Tu viu ieguvi prk viegli. Bez cas. Tam nav nozmes. Ko grtk pelna, to taisni vairk ciena. Visam ir savas robeas, domgi sacja Duelis, ar grtbm un cieai. Bet saki man, kas ir ar Paviu? Kpc vi vl arvien tuk, pirmais gudrotajs un plnotjs? Vi ir teortiis. Teortiis? Diez. Cik atceros, vi labi rkojs taisni praktiski. Gudram gudra nelaime. Man iet, vaina bs mekljama kur dzik. Kad beidzamo reizi tikmies, vi runja bram k mctjs. Bs palicis par idelistu. Via gados? Gads, ka par idelistu kst tad, kad vismazk to pats grib. Duelis pastja veselu lveni dienu un dzrienu, bet urzns poss projm, baiddamies, ka bs jmaks sava daa. Krogus prieki nebija ari rosg Niea Mrtia gar. Viens palicis, Duelis labu brdi sanesto glstja skatiem, ieoda smaras un tad rpgi un sistemtiski ka zintnieks ska nogarot un iebaudt.

14
Kaut stba tiek alla daudzinta, Bet vai tad priecgs djs saprot to? Teic prts: Ar mru! Atbild sirds: Bez sta! Jo dzve vienu reiz tik ielksmo. riks damsons Arvien tam ita, kails kad kuva galds, Reiz dzrs bs varenks vriens. Vilis Cedri Duelis bija lieliski prvrties. Kuvis daudz ciengks un staltks. Via vecumu nezintjam tagad nktos gaum grti noteikt. oti gars kjas vl arvien bija tievas un bikses ap tm plandt plandjs, bet ermea resnkais izmrs jau veidojs pret taas vietu, un is punkts tlu un smaili izspieds uz prieku. Seja, pietkui neticami tukla, ieguva savdu, neveselgu, pelksrtu krsu. Ar kakls bija piepties brangs vispr galva, kakls un ermenis ldz jostai liks k resna vra un nepavisam

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------nesaskanja ar prjo augumu. Krogus bufetnieks, kas, aiz letes stvdams, no Duea redzja tikai kru tiesu k bisti, diez vai maz viu paztu, skatdams piln augum, kas atgdinja kuplu poklu uz smailas kjias. Gaita bija atbilstoi nestabila. rbs Duelis oti eleganti un izmeklti.Nevainojams uzvalks no visdrgks angu drnas ar pasvtrotu modernko griezumu un auduma rakstu, katli, glui svaigi, dzelteni k ola ckdas cimdi, lietussargs ar resnu eburainas niedras saknes rokturi. Neparasti ornamentt kaklasait vai plastron roaina prle. Zelta pulkstenis plns k medlis prticbas simbols, k vi mdza teikt. Priekpusdiens Duelis pc angu parauga valkja ketaveju ar oti gaim biksm, baltam getrm un ad tad drosmgi uzlika cilindru, lai cik neparasti tas izskatjs katliu un platmau pulk. Kdreiz viu hipodrom redzja pat pelk derb cilindr ar gaias das binoka somiu plecos, glui k no kino ekrna nokpuu. Savu uzstanos Duelis bija pilngi prveidojis ne vsts no iztapg, lunkan un pazemg ebelkjas, kas mudgs un kluss k na aizlocjs gar sienm un pakiem, pilddams Grizli pavles. Duelis nu bija kungs no galvas ldz pdm. Dievs vien zina, kur vi bija iemcjies o atturgo paapziu satiksm ar augstkiem amat, pusvrdos aprauto, it k tikai slepenai ildei saprotamo samanos ar ldzgiem, tltju un aklu paklausbu prasoo laipnbu pret padotiem. Neviens neprata tik rafinti apieties ar manraksttjm, nekad vias sti nesaprata, vai tiek tincintas vai godgi amiztas, vai vias tur kds aizdoms, vai sols paaugstinjums. Mgi baiddams par savu stvokli un ptdamas prieknieka untumus, ts smaidja un sarka, pljs izdabt gan darb, gan uz ielas, bija laipnas un paklausgas pat tur un tad, kur tas nebt nebija nepiecieams. Bet pilngi neatdarinmi Duelis izturjs pret viesmiem. Krogos, restornos un loklos vi pavadja visu savu brvo laiku un izbrvja pusstundias un stundias pat vissvk darba laik. Viam bija lieliski palgi un sekretrs, darb vi tikai ad tad nca un tlt gja, patiesb vairk gja nek nca, steig parakstja paprus, uzmudinja grmatveus un paspdzinja manraksttjas. Mjs viu varja sastapt viengi agr rt un retu reizi kdos svtkos vai viesbs. Ar krogus audm vi prata iedvest cienbu un bijanu. Pat glui sveu, nule darb iestjuos viesmli Duelis acumirkl savaldzinja un pakva sev. Ar seviu familiaritti, gandrz intimitti, vi sauca viesmus par Friciem un Leksiem, labprt apjautjs par viu mjas apstkiem, par skolotiem dliem vai izprectm meitm, bet taisni s draudzgs uzrunas skaidrk nek zelta jaunieu izaicino bramanba vai plutokrta kag augstprtba atklja to neizmrojamo bezdibeni, kas ir kungu no sulaia. Ar dzeramnaudm vi nebt neieds; viesmi nicina kungus, kas svaids ar naudu, tur tos par nelgm un priecgi samirkins, kad tie ielgojas krogu. Duelim pardoties, viesmu papi nevius sasits, galvas godbijb noliecs. Klupdami vii sacents veiklb un izdarb, viu kustbas uz rviena kuva slaidkas, muguras lokankas. Malds tie, kas dom, ka viesma pakalpba prkama par naudu. sts viesmlis ir tikai stam kungam. Kad Duelis piedzrs tas notika gandrz vienmr un nevarja vairs ne stvt, ne parunt, viesmi satecja ap viu un, klusi sabubindamies, gdgi k bites savu mti, aizveda vai ienesa kabinet, vai, ja tas bija vienkrks krogs, "kantor", noguldja un apsedza. Katrs viesmlis bez vrda runas aizdeva viam, cik vajadzja, naud vai graud. Lai cik iereibis, Duelis nekad nekdjs maksdams vai tria lsi prbauddams. Velnia nojauta va viam atcerties visus alus kausus, konjaka un degvna glztes ar vism "piepricm", ko tas bija izdzris, katru miropirkstu un slsstandziu, ko tas bija uzkodis, katru zelteri vai dzrveu dzrienu, ko uzdzris. Apkrpties vi nevs nekad, tas sdja vi vl no trcgm studenta dienm, kad ar toksikologa noteiktbu un almia asprtbu vajadzja kombint santmus vai kapeikas. Dzeramnaudu deva krietnu, k dadien kungam piedien, bet no laba prta. Tau lsi vi neprbaudja ar skstua tiepbu, bet ar labsirdgu estu, it k sporta vai joka pc prliecindamies, ka alkohols, lai cik patrts, nespj noveikt via gara asumu. Un viesmi viu mlja un bijs. Bet nedz st, nedz dzert nevienam negaro vienatn. Duelim bija savas kompnijas un galda biedri. Nekad vii nenorunja satikanos, nekad viens otru nekur neaicinja, bet, nemaldgas intucijas vadti, sastaps taisni tad un tur, kad vieni otriem visvairk trka. Katr dienas laik krogos ir savi audis. Agr rt, pairas lpdami, tur slapsts ierdi, kas, uz brdi izprasjuies vai vienkri izmukui no darba, steidzgi iekampj, trcdami bails, ka tik nejaui nesastop savu "veco", nodaas vadtju vai citu prieknieku. Bet cik laimgi vii atplaukst, sastapdami otru tdu pau bguli. Tad vii steidzgi prceas uz kdu no tiem daudzajiem Vecrgas krogiem, kas aiz neuzkrtom, nezintniekam grti ieraugmm, ieejm slpj milzgas piekvpuas katakombas, tumus labirintus, nias, kabinetus ar pulka durvm un snu izejm, k radtm diem bguojoiem ierdiem vai uz brdi izsprukuiem tupeu varoiem. Pc pusetriem krogos saplst vecpuii, kas, iekuvui krietni atalgots viets, var atauties past

73 ( 103 )

restorn, nevis dienu nam. Biei, etros apsduies, vii paliek restorn ldz slganai un tad prceas uz briem, naktslokliem vai konventiem. Ap septiiem, astoiem vakar salass iebraucji no laukiem, kas, nokrtojui savas dienas daranas, dodas Rgu apskatt. Ap pusdesmitiem pamazm sarodas kritii, kas aizbgui no koncertu pdjm dam, bet ap vienpadsmitiem tetru audis un publika, mkslinieki, visvairk mzii, orestranti. Nezin kpc Bakhs savu uzticamko gvardi izvlas taisni no mziiem. Duelim viss ajs dzrju un iedzrju irs bija neskaitmi pazias. Bet vi viesojs ne tikai pazstamos centra restornos, bet ar vai visos priekpilstu un nomales krogos un kneips; ar tajos ik stundai ir sava seja un audis, bet ts pazt un noteikt var tikai tds specilists k Duelis, kas ai lietai veltja savu laiku, dzvi un dvseli. Kur vien vi iegja, metrdoteli, prvaldnieki, bufetes dmas, viesmi, apteksnes un pikolo viu pazemgi sveicinja un sauca par Duea kungu. Duelim nebija lielka prieka, k ienkt krogu ar kdu paziu, kas tdas vietas retk apmeklja, un pardt, k viu visur pazst, ciena un sauc pat vrd. Kd mazk krogu, viam ienkot, trio katru reizi prtrauca spli pustakt un apsveica viu ar Rkoci maru. Vajadzja tad ielkoties Duea acs. Tur zibja valga aizgrbtba: eit vi bija mjs, ie audis bija via audis. Protams, par tdu cieu kungam jzina pateikties... Duelis nebija vienkrs dzrjs, bet liels baudtjs un garddis. Visu izlojis un izptjis, pazdams visas restornu specialittes, vi droi apgalvoja, ka ne tikai izslavt krumnieku Mek Parz, bet ar msu pau labaj Rg varot lieliski past. Neba jau tikai drgos un saretos dienos izpauoties pavra nijs; tpat k viss mksls, ar kulinrij dikie augstumi slpjoties vienkrb. Duelim nebija lielka prieka, k vadt apkrt un dint, un, protams, ar dzirdint kdu nejaui sastaptu draugu un tksminties par t izbrniem. Piemram, miropirksts. Vienkrs biezpiena sieri. Bet vai js esat dui stu pareizi vj vtu un saimeotu pirkstu, kas prkljies zilm dzslim? Ciets k no kaula un tik svs, ka ko kakl? os brnios sierius js varbt nejaui atradsiet, ciemodamies pie savas vecs mtes Vidzemes augstien, kur kalnu vj tos kalt kaut kur klts priek, jocg brt ar apaiem caurumiem siens, bet Duelis jums paststtu, kur ie gardumi dabjami tepat Rg. Un sinepes. Cik viets Rg ir labas sinepes? Protams, Parzes sinepes, kas, maigkas par olvu eu, pieglauas lpm k padevgas mks skpsts un kuras gribas ziest uz maizes k medu, js nedabsiet nekur citur k viengi Monmartras krodzios; tpat briesmgs angu jrnieku sinepes, o pekles nvekli, kuras, tikai mazdrusci nogaumjot, jums mut un rkl ieauj k veselu liekeri kvlou akmeogu, gan diez' vai sameklsiet citur k Ziemejras ostu kneips. Bet mums ir paiem savas sinepes. Pareiz biezum un sastv ts liks drusku raudt, bet acis taps dzidrkas, galva skaidrka un apette sakairinsies tik milzga, ka ins pankuos laikos to vars apmierint viengi neaprobeoto paanas iespju zem Latvij. Nekad neemiet msu sinepes ldzi uz rzemm: js nomirsiet bad. No sinepm vien past nevar, bet vai js domjat, ka katrs krodzinieks prot izvrt vzi un pareiz vairum pielikt tam dilles un visu prjo? Vai jums liekas, ka vts asaris ar tad bs labs, ja alku malkai, kuras dmos to kvpina, bs piejukusi kaut viena vienga priedes skabarga? Tikai vien Prdaugavas krodzi varja dabt viss veclaiku izmas vtu Zemgales ckas ukuru un dmu desu, tik briesmgi un melni savtu, ka, nosviesta uz galda, t klaudzja k runga, un ts sto vrtbu, tpat k sudrabam, varja noteikt tikai pc skaas. Varbt js nekad neesat nogarojui vtu stirnas fil? iedraino, sksto muskuli no buka muguras? Ja to pareizi sav, tas tumi m var gadiem stvt jsu grmatplaukt, kamr kst sksts k vectva siksna, ar ko jums jaunbas diens ad tad uzdeva; ja js gribat o fil ne tikai ostt, bet ar st, tas ar brdnazgi asu ieroci jsagrie rsu iedrai tik plns lts k paprs, ts izirst mut paas no sevis. Bet varbt jums nepatk nekas s un stipri savts? Tad izvlieties viegli apkpintu meakuia gurnu. Lieciet to sagriezt trcos lts, ts pielips jsu mlei un auksljm k glezna un sarkana pujenes ziedlapa. Duelis zinja nedaudzs vietas, kur vl prata cept Burtnieku plaudi, ko sav laik t cienjis pats Zviedrijas karalis. Pazina pavrus, kas mcja sataist lantu un sagatavot izveicgo tauriu rju alatu, kas neaizskaramka par mimozu, vrgka par orhideju un zaud garu jau stundu pc izvilkanas no dens. Zinja audis, kas prata vrt tagad aizmirsto gardu jaukumu grunduu zupu. Kaut kur Daugavmal atrads neievrojams otrs iras restorns, kur sirms pavrs jau etrdesmit gadu vrja vislieliskko krievu soanku, jau sen priek liel kara tik tlu ieslavtu, ka to nekad neaizmirsui past Maskavas, Niijnovgorodas un Rjazaas kupi, braukdami Rg veikalot. Kd kaukzieu pagrabi melns un sa-erveljies emigrants gruzns cepa nesaldzinmu aliku un prlja to ar visindgko un sarkanko papriku, un prkaisja ar vispiemrotko un svko spolu irni. Kds restorators, izbijis okejs, stjuarts un pavrs, varja sagatavot tik gargas tatru maiztes k neviens.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Bet to vi darja tikai restorna "kantort' vislabkiem viesiem, jo, kuvis bagts, savu loklu tikai prraudzja. s maiztes dot, liks, ka vecais okejs ldzgi huu jtniekiem bs sajjis zem segliem mkstu o jlo vra gau, t bija kuvusi tik maiga k spintu biezenis. Duelis zinja, kur dabjami, protams, ja iepriek pieteics un bija sezona, teiksmainie Lielvrdes gliemei, viengie damie mkstmiei msu zem, kas grti sakojami, k sksti gumijas sprunguli ar maigi su garu, un leendr slokas zarna slokas zarnu saturs uz maiztm, ko prlieku cienjui baroni, bet jo gardi apsmjui tauta. Tak pavrs mkslinieks mirdz ar glui parastos dienos. Kds centra restorns tika cildints strogonova d, no kura pipariem vl ilgi maigi smeldza mute un smaganas. o pasakaino strogonovu papildinja strmels sagriezti, taukos vrti un apcepinti kartupei, kas ne par matu nebija sliktki par nesaldzinmo beu tautas gardumu pommes frites. Kda cita restorna specialitte bija pai skaudgi savircotas resnas, bli sarkanas cepams desas, kurn gara bija tik esencili desga, ka var sact kas nav dis is desas, tam nav ne jausmas par to, kas desa ir un var bt. Neliel krodzi pie tirgus vrja nesaldzinmus skbus kpostus, sagrieztus smalkus k eeu matus, tos pirms likanas grp sevi veid apcepa un grauzdja, tad prkaisja kaptiem spoliem... viruma patno sprigano skbumu iedomjoties vien, siekalas aumam gas mut. Vai man ststt vl par sutintm nierm, plauu siteni, aknu dieniem, jra ribim ar saldm rsa un rozu piedevm? Vai ststt par idu zupm, par erveiem, gailenm, baraviku mrcm? Pietiek! Pieminu tikai vienu: mkslinieku krodzi "Skano spalva" bija ziri, ziri ar spei! Dievs vien zina, kur krodzinieks ma os zirus, tik lielus k pupas, tik mkstus k ppolus, ar kdu malku tos sildja, kdos traukos pildja, ar kdm burvestbm darja mrci, bet, kas nav dis zirus ar spei krodzi "Skano spalva", tas nepazst debesu varas! Visus os un neskaitmus citus dienus un uzkodas, ar kuriem, k redzat, tik bagta vec Rga, Duelis jauca un iroja, papildinja un prveidoja, katru apslacja ar gudru ziu un rpbu izvltu dzrienu. Via varicijas un izdoma liks bezgalgas, bet, k katram mksliniekam, viam bija savs stils. Vi ieska ar kausiu alus. Taisnba, msu alum nav tik biezu un stvu putu, uz kurm var uzsviest feniu k ehu pilsnerim, tas nav tik medaini salds k Kaseles vai Minhenes tumalus, kura litra kannai pielikts lpas nekda vara pasaul nespj atraut, pirms nav norts beidzamais piliens, bet vai nu tpc pagalam jnope msu dzeltens lstes, kurn nosaukums liek atcerties dumpgo Vgnera Venus kaln kpju? Izdzris kausiu, Duelis reizm vl kombinja gaio alu ar tumo un porteri, bet parasti tlt turpinja ar pldu degvnu un rs pie aukstiem uzkoamiem vjumiem, zivm, sieriem. Katm kumosu vi aplaistja ar ko citu. Nepieradis cilvks apgura, neticis nemaz ldz siltiem dieniem. Bet tad tikai sks. It k izsmlis visu izdomu, vi saaicinja piedzvojukos viesmus, prvaldnieku, apsprieds, uzklausja padomus un tad izvljs pavisam ko citu, tik dvainu un prsteidzou kombinciju, ka visi mutes vien iepleta. Ap via galdiu nemitgi un noslpumaini locjs sulaii, it k kd indieu dievu dej, slaistdami un podami eburainas, piekrautas papltes, briem k maldugunis lkja zilas spirta liesmias tur Duelis grauzdja vtu zoss krti vai cepa kdu citu speciju. Biei vi pieprasja materilus un parocgi iejauca saltus e, ar iesmiu prbaudja, vai pasttais "caurcepts" vai asiains, k nu kuro reizi vajadzja, un stja uz virtuvi atpaka prlabot vai sagatavot pilngi no jauna. Bet k vi prata iekrdint, uzdrint un piespiest savus viesus st un dzert! K vi prata pasniegt, k piedvt, cik gardi sadalt karpu un aplaistt jsu gabalu ar biezu, gaiu mrci, un uzpilint citrona dzeltens asaras! Noraidt nebija iespjams. Tas nevarja pat prt ienkt. Viesis da, da, ldz pagura. st brd Duelis viu atilbinja ar spirtgi asu zu abi vai kodgu pipam degvnu, un viesis da un dzra, ldz atkal krita nema. Tad nca delikateses Allau imelis. Duelis necienja ne svezemju dzrienus, ne dienus; nemam vi nemaintu vrmeu abi pret angu rgto, ni pret makreli vai marintu baraviku pret trifeli. Un k patiess mkslinieks un meistars, izkojies no diletantisma, ierobeo sevi k formas, t vielas zi, ar Duelis tikai no msmju mantm veidoja savu Rgas un latvieu garddbu un lepojs ar to. Viengi draugiem izdabdams, vi retumis cla gald rzemniekus, vismk veco, labo angu punu, patrdams duiem citronu un dedzindams pr lielo dzriena trauku spirt cukuru, kas brnm pilm, zilu liesmiu apemts, ukstdams plunkja dzrien. Duelis manmi iereiba jau no pris kausiiem vai glztm, bet tad varja neticami daudz un neticami ilgi st un dzert, nepagurdams nemaz. Apdzra un aizda visus un pdgais palika pie atmias. Tomr galu gal dzres pievrja ar viu. Atstjis piekusuos draugus krcam kabinet vai pie galda, vi smagi uzsljs un aizgrojs pie bufetes noskaidroties. Vi parasti skaidrojs ar groku, melno balzamu vai pat ar iploku abi, ko daos krogos turja tikai viam. Tad vi iereiba atkal un atkal

75 ( 103 )

noskaidrojs, t reiba un skaidrojs, skaidrojs un reiba, ldz piepei, briesmgi bargs kuvis, brca pc alus. Nu viesmi zinja, ka bs miers. Duelis ska un beidza ar alu. Vi tikko vairs spja turties kjs un runt. Seja kuva stinga un nekustga, acis aizpampa, bet lpas dzvoja glui patstvgu dzvi, locjs un objs, te izplets k irg, te izstieps milzgi gar, gag caurul un dzerot kri k polipa tausteklis aptvra kausa malas. Dzerdams pdjo kausu, prskaitja milzgo lsi, nekdjs ne par santmu, parakstjs un nogzs uzticamo viesmu roks.

***
Duea attiecbas ar sievu bija savdas. Izcietis neskaitmus pazemojumus un pancis savu, pancis, ka grag, izlutint Grizli Dieva un cilvku priek apms un soljs mlt un cient tikai viu, ebelkju, tas acumirkl prvrts no verga kung, gaui prsteigdams visus, kas cerja viu redzt smejama tupeu varoa lom. T patiesb nebija mlestbas, bet neganti apvainotas patmlbas ca, ko Duelis izkaroja, lencjs un lgavainis bdams. Tagad, pc uzvaras, vi bija gandarts un varja iet savu ceu. Viu ielika lielisk viet ar visspdokm izredzm, viam netrka nenieka. Izkalpojis godkrei, vi par savu lu kungu izvljs Bakhu cilvk nav vietas vairk k tikai vienai lielai kaislbai Venerai pr Dueli nebija varas. Sievu vi nemlja. Jo iekrojamka un skaistka via vrts, jo pretgka tam kuva. rji vi bija laipns un uzmangs, velnii laipns un noldti uzmangs. Alla nesa ziedus, ievroja goda dienas, bet aj iztapb bija kaut kas stindzinoi salts, ldz izsmieklam, nicinanai formls. Par savm gaitm, par darbu neststja nek. Biei vi sievu pa visu dienu nebildinja vairk, k pateikdams labrt un ar labu nakti, uzrunts atbildja laipni, bet telegrammiski stmpi. Prnkdams vi mdza sievu noskpstt, bet darja to tik vienaldzgi k gjjs, kas pace cepuri, saticis sveu bm gjienu. Vi solja visu, ko no via prasja, bet nepildja nek un noliedza visu, ko viam prmeta. No krogiem, k piekljgam vram piedien, vi ad tad piezvanja uz mju, jautts, kad atgriezsies, vienmr teica: tlt, bet turpinja dzrot ldz rtam. Kad viam jautja, kur bijis? Lauk. Kur sabijis tik ilgi? Aizkavjos. Vi apgalvoja, ka nedzer, un zvrja, ka ir pilngi skaidrs, pat tad, ja ienkot dauzjs gar stenderm un smaroja k alus avots. Grizli ciets. Tad brs, dumpojs, rkoja traus, pat izplija vru. Tau dvains, nesalauams miers sargja Dueli. Vi garlaikots skatjs sievai cauri izplatjum, viu neskra ne asaras, ne lsti, ne lgumi, jo pat ldz lganai pazemojs augstprtg Grizli. Sdzties veckiem, izbaznt pasaulei savas neveiksmes un postu via bija par lepnu. Izmisum un dusms Grizli nezinja cita padoma k iranos. Via bija jauna un skaista, viai bija daudz draugu, smieklgi btu nkt visu mu pie Duea, pret kuru ar via vairs juta tikai rgtumu. Bet Duelim irties nenca ne prt. Par daudz vi bija cietis savos lgavaia gados, par daudz pazemots. Stipras saites, gandrz tikpat stipras k mlestba viu saistja pie Grizli. Karodams par Grizli roku, likdams to par savas dzves mri, Duelis bija iziedis savu sparu un spkus un, iegdams uzvaru, stu Pirra uzvaru, salauzis pats sevi un savu radoo dzves eneriju. Viss, kas viam atlika, viss, kas viu saistja pie dzves, bija s lns atriebbas saldums, kunga loma un dzrja garddba. Duelis necienja sievietes, pat vairjs no tm. Bet, ievrojis, ka sieva dom viu uzticgu, piespieda sevi turt mko. Izvlei bija pas dzelonis. Vi atrada kdu krogus apteksni, kas uzkrtoi ldzinjs Grizli augum un mazliet ar sej. Tikai bija stulba, miesga, nemcta, bez mazkm elegances pazmm. Vi ierkoja tai lepnu mitekli un dzvoja ar to, t nonicindams visu, kas via siev bija vrtgkais un labkais, vias dzvo, kustgo garu, vias gaumi un eleganci. Vi oti rpgi slpa savu mko, gandrz tik rpgi, ka to nemaz neatkltu, un t bija s atriebbas staniskk daa. Grizli, neskaidro baumu satraukta, zvrinja, lai kaut reizi vi ir patiess un atzstas; Duelis, divus pirkstus paclis, liecinja, ka ir nevaings k jaunpiedzimis trustis, bet, kad pierdjumi krjs un nebij a vairs noraidmi, vi vienkri garlaikots klusj a. Pdgi Grizli neizturja. Nepilnu pusgadu pc laulbm via aizbga pie veckiem atpaka, un tas notika divas dienas pirms Surenieku bankas liels balles.

15
Un skaidri jizir, ko mljiet, ko nstiet. Veronika Strlerte Tan pa vakar, kad Grizelda poss bgt no vra atpaka pie veckiem, Imalns ienca kabinet pie Nikolnes, smagi iegzs atzveltn un klusja, vrodams, k via darbojas ap papriem.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Nu, sacja Nikolne pc laba bra, k veicas skol? Uz psli, drmi noteica Valsts Burvis. Tik galgi uz psli, ka jmekl kdi sevii ldzeki, lai glbtos. Es domju, ka visvienkrk btu labi dgi mcties. Nav gaisa. Par vlu. Ko tad? Jpadom. Neizdariet tik atkal kdas mubas! Atkal mubas. Kdas tad es esmu jau izdarjis? Nu, piemram, kad izgjuo gadu gribjt piekukuot matemtikas skolotju. To mu sitju? Lai tik vi pagaida, kad beigu skolu! Imant, Imant! Ja js t runjat, tad labk ejiet! Kurp lai eju, vis mj nav neviena ar ko parunt! Tvs mgi strd. Mte pa dmu komitejm. Braka pa "Kubezeli". Grizli pie Duea. Pat Dagne skraida apkrt, pa dienu pie uvjm un kosmtiem, pa vakariem atkal nezin kur! Un eturi laikam grib bagts kt, saemies tik daudz stundu, ka savu amatu pie manis tikpat k vairs nespj pildt! Eh, Dievs ar viu! Mani tas vairs neglbs. Nikolne brdi ldzcietgi vroja Valsts Burvi. Ak tu, nabaga pamestais Imaln. Bet jums nemaz nepiestv t gausties, lielam cilvkam. Daam labam iet pulka grtk... Tas ir jums, ko? oreiz netrpjt. oziem jums iet zai. Js esat mode. Visi skrien jums paka. Izmantojiet tikai konjunktru. Nikolne manmi pietvka, bet nespja apspiest priecga smaida. Ne nu skrien, nek. Domjat, esmu akls, vai? Braka pat, uz jsu promieanu mgi klt. Un eturi? Vai js domjat, es nezinu, kpc vi tik mantkrgs kuvis? Nerunjiet nu blas, Imant. Un Epalts, turpinja Imalns, ir visdullkais. J, es reiz domju, ka vi fors puika, bet izrdjs tds pats aka k visi citi. Draugu banu vi nesaprot, bailgs k trusis. J, kad visu gatavu pienestu, tad jau gan, paldies, un skrapc. Utka, vairk nekas. Nikolne klusja, bet uzmangi klausjs. Vi jums visur uz pdm, tas flederis. Ms viu pamatgi izspiegojm. Vai esat ievrojusi, ka vi uz glui tukas ielas uzreiz atrodas jums pie sniem? J, nevius izspruka Nikolnei, k vi to var? Viltgs, ska. Vi ieiet kds pardes durvs jums pa ceam un paver mazu irbiu, un lr, kamr paejat garm. Pacietbas jau vajaga, irba visu laiku ciei jvro, lai nepalaistu js garm. Tad trs soi aiz muguras, vi klusi iznk un sveiki, js, latviei! Reizm atkal vi stv telefona bdi it k rundams. Iek cilvku grti pazt, uz ru redz smalki, tikai bdiu durvis veras ar troksni js esat jlai tlk priek. Un tad tornis, js zint jsu mjas st ir tornis? J, stas mj kpu telpa. Tur vi mdien kvern. No paa augstk loga var ieskatties jsu istab... Vai, Dievi! iesaucs Nikolne, galvu satvrusi. Nebaidieties. Nek sevia jau neredz. Gult iedama, js vienmr aizlaiat aizkarus, bet dien nevar redzt nenieka, stikli atstaro. Ttad js ar esat lrjis? Es tikai gribju redzt, ko vi tur vro. Ziemsvtku vakar nosdja vai ldz pusnaktij, laikam blenza, k js eglti dedzint. Nvgs ms, vai ne, ko? Ko tad js pats td vakar apkrt staigjt? Mums tie svtki t paputja. Grizli, kas visu brv, bija rzems, Dagne ar mti aizbrauca uz "Kakarm"... Kpc neuznct pie manis? Ko nu t pieiesi? Negribjs ar Epaltam kumdius rdt. Nikolne nogrima doms. Kds bldis un nelietis tas Epalts tiem bija! Viltnieks caur un cauri! Un via vl arvien pa pusei bija ticjusi, ka gads Epaltam ce nejaui. Kur Epalts strd? via jautja. Bibliotk, Iekrg. Ttad glui cit pus nek Surenieka banka. pastvba, galu gal, bija diezgan glaimojoa. Un

77 ( 103 )

taisni tpc, ka vi tik neatlaidgs, patkami viu paspdzint. Bet tornis! Nikolne ar bam prbaudja savas dienis gaitas. Liekas, nekas, par ko jsarkst, nebs noticis. Ziemsvtku vakars? Tas jau gandrz aizkustinoi. Savdnieks ir is Epalts, visu vi dara ne t k citi, ne t, k vajaga. Valoda dvaina, izturans spocga. Reizm liekas, ka vi ir sts nelietis, k toreiz, kad via pirmo reizi dzirdja Epaltu prtojam Surenieka kabinet. Un kdas pues vi bija atstjis? Vienkras merozes. Vai tdas gan kljas stt dmai? Laikam gan vi paskops. Un vstules! Ak Dievs, s vstules. Vartu domt, ka ts raksta pats rprtgais moris Zebgugu! Viena lieta sevii Nikolnei nepatika smngais, augstprtgais tonis, kd vi to sauca par princesi, piedvja visdas didzimtgas pabas un liekuoja verdzisko padevbu. Kam jirgjas, ja vi zina, cik t trcga? Vai ar tas bija tikai joks, vai pat dvains veids paglaimot? Varbt. Ja Epalts uzvestos k cilvks, vi btu glui patkams zns. eturi liks viskrietnkais, visvienkrkais, vissirsngkais. Pirmais, ko vi vljs, bija atdot viai visu, ko tas sauca savu. Daudz gan tas nebija, bet nca no sirds. l, ka vi tds vientiesgs, pabailgs, nav ne uzstans, ne vrias rienes, ne veiklas skabargainas valodas. rbjas ne vecmodgi, ne skopulgi, bet viss uz via izskats k salasts. Un dejo ari k kamielis. Toties palaisties uz viu var k uz miesgu mti. Bet Visvaldis, skaistais Visvaldis, izdaudzintais Princis. Ai, tam ir viss, k nav eturiam un trkst Epaltam, viss, ko no skaista vriea var gaidt. Tikai vi ir bstams... pieradis piepildt katru iegribu, nepacietgs, strauj. Un Dievs zina, kas slpjas aiz s spos, izveicgs rienes, ja nu gads tai sast k mirdzoam traukam, un tas izrds tuks tu sagraizies ar embm, tas viss. Nikolne saldzinja visus trs. eturi liks k lutausis takelis, kas, acgi uzmandams katm kundzes mjienu, glauds pie kjm un laizja rokas. Viu varja paglaudt, paplucint un, kad apnika, iepst aus. Visvaldis grezns lunkans leopards, jauki btu ar viu, stipr sait piesietu, pastaigties pa Rgas ielm par neizsakmu skaudbu vism sidrabonietm un... Irisai. Bet tas bija bstams pavadonis, diez vai viu maz varja sti piejauct agri vai vlu vi saplostu savu saimnieci. Epalts bija k tintes zivs, jocgs, bet interesants rms, nemaz nevarja saprast, k pie tda erties, kur tam kjas, kur galva; bet, ja via pietrktu, btu garlaicgi vi prata izlutint. Tiem, via ir mod. Pat konsuls Majors, pc tam kad Grizli kzs bija ar viu parunjies, jau divas reizes piedvjis labk atalgotu vietu sav kantor. Vajadztu gan izmantot konjunktru, k Imants saka. Valsts Burvis gni vroja, ka, doms aizmirsusies, Nikolne smaidja pie sevis. Burvi kremta baas, vai tikai ar saviem atkljumiem nav pakalpojis Epaltam, nevis "iezjis". Vai uz bankas balli ar' poaties? vi jautja pc bra. K ne! Nu, tad tikai saturieties! Jums bs jturas ne mazk. Es nemaz neieu. Ko? Uz msu bankas vkam? Tur tau ies itin visi no jsu mjm! J, mjas paliks glui tukas, un es par sargu. Vai js esat nosodts? Nikolne jautja saudzgi. N. Nu, tad es nesaprotu. Gan atnksiet. Nikolne ska strdt, bet Imantam kaut kas bija uz sirds, vi negja projm. Pastaigjs pa istabu, pairstja aktis, pacilja vrdncas. Nikolnes jaunkundze! J? Vai js domjat, ka esmu slikts puika? N. Bet js esat palaidies un liels sliis. Tvs bs oti noskumis, dabdams zint, ka dlam js klas otrs gads. Vai js domjat, ka to vajadztu aizkavt? Sdanu? Protams. Ja tikai vl var. Vart var daudz ko. Nu, ko tad bdt? Imants klaioja atkal labu brdi. Nikolnes jaunkundze! Nu? Man ar jums btu daudz kas jprrun. Tikai ne tagad. Nu redzat. Ar jums nav laika priek manis, Imants rgti sacja.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Mo Imant, js tau redzat, cik daudz man darba! Drz atnks direktora kungs, un nekas nebs
padarts. Redzu, redzu, nopts Zirneku ordea lielmeistars un izgja smagiem un domgiem soiem. "Kas zeim prt?" nodomja Nikolne. Ka tikai nav iemies kdas negudrbas? Teju teju via btu to saukusi atpaka, lai iztaujtu, bet darba bija tik daudz. Via atmeta ar roku un ievilka man jaunu loksni.

16
Maestro! Suns pagalam! Mirdza Bendrupe Balles vakar, jau diezgan pavlu, Epalta drbnieks atnesa sengaidto fraku. J, tas bija pavisam kas cits nek rts uzvalks. fraka bija vesels burvju mehnisms, ldzgs slavenajam Prgas pulkstenim, kas rda ne tikai stundas un mintes, bet dienas, mneus, gadus un visas spdeku un zodiaka zmju gaitas. Neaplams daudzums ptjumu, novrojumu un secinjumu bija taj iets. Katra poga, katra vle liecinja par neskaitmiem speciliem urnliem, magaznm, lab toa rokasgrmatm, ko Epalts bija izirstjis, un lielu vairumu angu un ameriku filmu no augstks sabiedrbas dzves, ko noskatjies. Kas prata last adatas drienu maiskos hieroglifus, tas tda redzja, ka Epalta frak spokojas ekstravagant rantj dolfa Men, konservatv dentlmea Klaiva Bruka, biznesmea Klarka Gbla, afrista Viljama Povela un izlutint aristokrtisk ea Montgomeri smalki un rpgi nianstie vakartrpi. Vairk nek mnesi spriezdams, apcerdams, rdamies, skaidrodams, zmdams un tlodams, likdams sadiegt, piediegt un prt, piegriezt, atgriezt un nogriezt, ieemt, saemt un uzemt, Epalts nomocja savu drbnieku, sirmu un klusu vecti, ldz galgam izmisumam. Apvilcis fraku, Epalts ilgi stvja ieplsu spogua priek. Tiem, pc darba meistaram varja durt vai acis r, tpat k Prgas pulkstetaistjam, lai tas vairs nesptu uzbvt otru tdu pau brnumdarbu. Meistars, rokas samis, nepacietgi mjs pie durvm. Vi pirmo reizi redzja Epalta mtni, un istabeles trcg iekrta liks glui nesavienojama ar prmrgm un prsmalcintm prasbm, ar kdm Epalts apgrtinja via anas mkslu. Nu, vai zint, meistar Kanidze, sacja Zeltamute, galu gal js tiem esat pauvis uzvalku, ko sauc par fraku! Un tdu vis Rg nebs vairk par septim. Pleci ne prk piebzti. Apkakle pietiekami zema. Atloki veido gltu ovlu un atklj platu balts krts sleju; js zint, meistar, ka msu drbnieki parasti uzlko fraku par divrindu uzvalku un uj to t, lai tiem vartu dubulti sapogt, gariem striem k lakatiem? Pogas, protams, cietas. Meistar, kur msu drbnieki em ts dvains, apas, ar zdu prvilkts koka pogas, ko vii uj pie savm frakm? Balt veste oti sa, tas dara slaidu. Vi izplta rokas, fraka k pielipusi nemaz nesakustjs. Lieliski! Bet bikses? J, biku nav... Lk, vi drusku pieliecs, un "stilbu drbes" sarvs neskaitms rskroks. T tas notiek visiem Rgas drbniekiem. Biku Rg vl nav. Meistars Kanidze nopltja rokas, bet nevarja saprast, vai kustba nozmja: "T jau ir, kungs, ko lai dara" vai: "Nu saki, vai nav traks cilvks?" Epalts atlaida drndari, piesprauda baltu nei un bija saposies. Vl stunda jnokav: ja gribi, lai tevi ievro, ierodies beidzamais. Viegls, mirdzos lakkurps vi elastgi prsooja pa izberzto un saplaisjuo grdu, iedungojs tango motvu un viens pats atkrtoja pris saretko sou. Labi! Sajta lieliska. Galva skaidra. Vi ir sav labk form. Rekorda form. si pirms pusnakts, k diens didendijs Brummels Anglijas galma dzrs, Epalts pki pardjs banku nama "Surenieks & Co" darbinieku balles zles durvs. Efekts gan neiznca ne tuvu tik satriecos k leendrajam priektecim; dai pazias, ierdi uzsauca: "Sveiks, vecais! Kur ta tu biji, alt?" Dai pameta ar roku, un tda viu ieurdzja drzma, kas strvoja alla uz to pusi, kur pri baram pacls Surenieka varenais pakausis. K plantas, komtas un izplatjuma smalcemeteori, bancinieki spietoja ap savu mti un saulienerldirektoru. Apstaigjis visus loterijas, puu, boles,

79 ( 103 )

cepuru galdus, visur pamezdams daas desmitlatu zmes, baieris ar kundzi un augstko ierdu svtu pdgi norims kd str, ap kurn acumirkl apvilks plats, neredzams maisks loks: tuvojoties tam, ierdi cls uz pirkstgaliem, glumi un smaidgi aizlocjs garm, plivindami rto fraku ipas tik klusi k vakarlpji platos sprnus. Izniris no burzmas, rokas kabats sabzis, Epalts nostjs savrup un brtiu ar baudu vroja fraciniekus, kas piepulkoja plas telpas. Nelaimgie rt]i! Daam it k ar rpgas mtes gdbu fraka liks aprinta k augoam znam gadi trs, etri uz prieku, cits turpretim izskatjs jau izaudzis un staigja k ilkns, k dzrve gariem, tieviem locekiem. Kaklasaites ie svtdienas dendiji kabinja gatavas, ts iebs, atrvs un draudgi slaistja savas sprdzes un us; kjs ctgi nospodrinti hromdas zbaki, kas tad nu vienai reizei pirks lakkurps? Bet laimgie fraku panieki, kas tie par putniem? Veckiem kungiem vakartrpi, liekas, mantoti no senu seniem, biku stilbi tik auri, ka atgdina Fridriha Liel fleiti, ipias tik sas, ka paklanoties nenoek, bet jocgi ataujas s imeu relikvijas naftalns un kodes nolietojuas tik tlu, ka visveckais darba uzvalks atrodas labk stvokl, bet fraka k nodzvojies un gaudens marzs ar savu skanoo titulu izkonkur visus svaigos un elegantos pilsopuius dienas uzvalkus. Nkam ira organizciju amatvri, kam is viltgais uzvalks biei jvalk, tie ar gudru ziu palaidui piedurknes labi garas, ldz puskiem, lai tik biei nebtu jmaina aproces un krekli. Uz muguras spdoa, nodilusi zme Y norda bikturu vietu. Un nule dintas frakas? Laimgais panieks taisni peld modernb: pleci piebzti tik augsti, ka pacluies k sprnii, teju, teju valktjs aizlidotu, ja vien prmrgi gars ipas, nolaizdams tepat ldz papiem, nepieturtu viu pie zemes. Ar o fraku, Epalts iesita sev pa krtm, vi k ar viduslaiku karotju auna galvu sits milzgu robu Nikolnes pieldzju sien un atbrvos ceu uz pau citadeli. Bet kur tad via ir? Nikolne sdja ar nepazstamiem bankas ierdiem un eturiu, kas, svinguma un paciltbas premts, plandjs milzgi plat frak k siksprnis. Epalts brdi ciei skatjs Nikoln. Via to sajuta, atskatjs, sasveicinjs pa gabalu. Mzika vrjs. Jau Epalts ska spraukties starp galdiiem un mugurm uz Nikolnes pusi, kad tai palocjs kds slaids un veikls melns stvs viena no septim Rgas frakm bija tam mugurun Nikolne iekvs Prina Visvala roks tikpat necieami tksmi k toreiz, Grizeldas kzu dien. Epalta garastvoklis pki un spji lca uz leju. Vi pagriezs, lai dotos uz bufeti, lai ar kdu skarbu idrumu izkodintu un dezinfictu spgo skrambjumu, pirms tas kst par ljou vti. Izklaidts, daus mirkus neuzmanjs un viu notvra Dagne. Ak posts, ak katorga dejot ar dmu, ar kurn esi jau mneiem mcjies! Lpas sakniebis, uzacis sarvis, Epalts grieza un meta visas savas noldts cilpas un kliems, reizm dusms sviezdamies ar rupju sparu un raudams smago Dagni ar nebdgu veiklbu. Bet via izplda smaidos, priecdams par partnera centbu un savu izveicbu, plivinja un vdinja plato, krokoto kleitu saska ar visiem rpgi iegaumtiem pamieniem. Tikai pc labas stundas Epaltam izdevs izrauties. Prmaiai izminja kju ar vienu otru bankas jaunkundzi; nekas, ar dau varja sadjot glui krietni. Bet drz viam vls. Kd krslain str uzldza dmu, kuras dvain, prakmeojusies sejas izteiksme ieinteresja. Dma no sdeka izsljs neparasti gara, pusgalvu garka par Epaltu, ne vrda neteikusi, sakampa viu k spls, iekva, gandrz vai iesca sev k astokjis vai jras lilija un iegrds dejotju jkl, griezdams neredzti meong un viesulg takt, kurai nebija nekda sakara ar splto mziku. Velti Epalts izpljs ko pretdart, stipriniece klausja citiem ritmiem, vai tie ksja vi pa, vai via tos saklausja sfru skas, Dievs zina, bet, kad nomtm kurpm, saburznts un nomocts paspruka va, ievroja, ka visi vriei ar lkumu iet apkrt baigajam strim, kur glnja drm valkre, un panik bga, kad, dmu dejai atskanot, via iznca no turienes k pis no savas alas un tergi zibom acm rosjs uz dieanu k ragana uz sabaru. Bet, dejodams un griezdamies t, Epalts vienmr paturja acs Nikolni. Kds ksts sacjis, ka violeta krsa piestvot tikai vecm dmm! Nikolne m trp ir burvgka k jebkad, is nopietnais nozieds tik skaisti izce vias das smalkumu un gleznumu, matu dzestro liepziedu toni, tik labi piestv vias nopietnai sejiai! Ap viu joprojm bija burzma. Katm reizi jau ldz ar pirmo dejas takti viu angaja kds galda biedrs vai cits kds spruksti, kas turpat slaistjs, un biei, prk biei Princis Visvaldis, vakara aizemtkais kavalieris. Tomr, jau dejas skol rdjies cs par dmm, Epalts par to daudz nebdja. Nostjs blakustelpas durvs t, ka varja redzt dirientu. Kad tas pacla zizli, Epalts devs pie Nikolnes un atlidoja pie galdia kop ar pirmo vijoles noptu. Pirmo reizi m vi aptvra maugo, tvirto vidukli, pieskarinja vaigam liepziedu matus. Pagriezienos nodrebdams, sajuta pieplokam snus, viegli sadrmies ceus, tikko jauami pieskrmies krtis. Uztraukums slpja. Vi dejoja labi, bet ar saemanos, ar mokm, oti uzmandamies, liks, ka viss ermenis dreb sks trss, gaita nedroa, soi

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------odzgi. Daudz bija kas sakms, bet pa visu dejas laiku neizraisjs neviens sakargs teikums. Nkam dej ies labk. Epaltam galdia nebija, vi mtjs k Dieva nepieemts. Bankas balle nebija ne tik liela, ne drzmaina, lai o piesdtju un klejou saimi drz neievrotu. Ar Sprukulis bija starp tiem, bet, izklanjies un noskpstjis rokas efa un citu svargku ierdu dmm, drz pazuda. Irisas te nebija, bet, ja prtgs un taupgs cilvks grib iedzert, tad to var izdart daudz izdevgk veid un viet. Surenieku un Majom starp kop kda laika bija iestjies vsums. Irisa vairs nenca pie Dagnes. Tpc jo dvaink, ka Surenieku ball ierads Majora sekretrs. Izdejojis daas dejas, divas no tm ar Nikolni, vi nozuda tikpat noslpumaini, k ieradies. "Spiegs," ukstja ierdi. Dagne vairkkrt mja Epaltam no Surenieka galda un gstja viu prieknamos, tau arvien izdevs izlavties. Pdgi via apvainojs un vairs netuvojs. Epaltam bija viss vienalga, vi nemanja un nesajuta nek, k tikai Nikolni, t izvirzjs visas via esbas degpunkt, un vi bija glui k sasirdzis. Paturdams Nikolnes galdiu alla acs, Epalts novroja dvainu skatu: eturi, uzldzis Nikolni, patlaban rosjs uz deju, kad slaids, atspergs cilps pielocjs Princis. Drusku prk vags kustbas liecinja, ka vi iereibis pabdjis eturiu sus, vi aptvra Nikolni un gribja doties dejotju bar. Bet Nikolni sakaitinja lepn, kundzisk paemana, via atraisjs un mja eturiam, kas sarvies stvja noma. Visvaldis uzplijs vl. Nikolne pietvka un teica kaut ko tik skarbu, ka pat blakus galdiu sdtji saslja galvas un saausjs. Visvaldis apcirts un aizgja no vias un no balles. Bet savdi: kpc elmga dzirksts pazibja Prina acs, kad tas, garm ejot, paskatjs Epalt? uksti, vpsns, smnii ska lkt no galda uz galdu ierdi un ierdnes bza pieres kop, staipja kaklus, bubinja un purpinja ballei pdgi bija sava senscija, bez kuras t btu k grenadieris bez sm. Epalts berzja rokas ko nu bdt? Drok uz prieku! Pa ceam iegriezs bufet un pastja rumu. Ar savdu sajtu vi satvra prvo glzi vienmr bija dzii nicinjis visus, kas sataisja degvna du pirms svargiem darbiem. Nekad vi nebija to darjis. Gandrz jau nolika dzelteno, asi smarojoo dzrienu atpaka, bet sakairintie nervi prasja savu tiesu. , k sta liesma asais pirtu un flibustieru iemotais dzriens nobrucinja gotdias. Vl vienu! Vaigos iesits srtums. Neprtgo kapm un bukanieru nas, prdronieku spogui, Frensis Drk, ser Henrij Morgan, klja dentlmen un dendij Kaliko Dek, stviet man klt! Vl vienu! ermenis sasilst, locekos saldas tirpas, acis redz visu spoku, kustgku. Lpas paas no sevis velkas smaid. H, tik trakas ts lietas nemaz nav! Kur Nikolne? Vii dejo. Nu Epaltam neienk ne prt, ko dara via kjas, vi peld un pojas, k iekries mzikas skas, viss izdodas velnii labi, Nikolne, bdama teicama dejotja, iesilst un aizraujas. Das labs no malas skaudgi noskats, pazib Dagnes greizsirdg seja. Pie velna visus! Epalts ilbst no spouma gaismas un labsajtas. Paklausieties, vi saka Nikolnei tik familiri k vecs draugs un pats gandrz sabstas no savas prdrobas. Kad beigsim o deju, noiesim br un ieemsim krtgi kokteili Kiss me quick vai Tu es mon me. N. Tdas lietas man neder. Ko? Pilnga atturbniece? Nebt. Bet esmu nkusi uz balli, ne bm. Vai js zint, kurn reizi js mani noraidt? Neesmu skaitjusi, Nikolne iesmjs. Es ar ne, citdi jau sen btu Sarkankaln. Pc bra: Daas sievietes man atgdina ziedus, taurius, maigus putnus, vai zint, ko atgdint js? Nu? Staburagu. Staburagu ar savu necilvcgo pastvbu. Kpc js neesat k citas meitenes, mlga, laipna un pievga? Js esat mazs briesmonis. Briesmonis? via jautja prsteigta. J, un dieml td izskat, ka tas nevienam neienk prt. Js liekaties tik maiga, bet esat briesmgi cieta, liekaties tik laipna, bet esat nelga tiepa. Un cilvkus js uzskatt par koka gabaliem. Hm. Bet Epalts bija iekaisis, reibums rva: Js esat lepna un iedomga. Vislabk js nobrutu savu ceu ar satriektiem pieldzjiem un staigtu, nerru un eu svtas pavadta, kas visi btu zaudjui prtu jsu d, un js vartu pasmnt

81 ( 103 )

savu auksto, nicgo princeses smnu. Nikolne neatbildja. Smagi tverdams pc elpas, Epalts dejoja. eturi nomcies k negaiss. Mzika lnm norima. Vii rs. Epalts nogja br un pastja kokteili Tu es mon me. Auss alca. Vi juts k Napoleons pie Vaterlo, nule iestjis kauj pdjs rezerves, savu gvardi. Aug drdja zle tur via mirst, bet nepadodas. Dievs, stvi klt! Pienca bra meitene ar baloniem, pum un visdiem niekiem. Nevius Epalts ieraudzja mazu porcelna setem noukum ausm, labaini sagrumbotu pieri. Glui automtiski vi nopirka suni un nolika sev priek. Kda pilnga idiota izteiksme! Ja vi, Epalts, jau bija rprtgais moris Zebgugu, tad ar vl lielku tiesbu vi varja bt is suns. Izvilka kabatas grmatiu, noplsa auru strmeli un rakstja. Nekad vl Epalts nebija bez strpoanas un laboanas uzrakstjis ne vstules, ne rindas. Lai sacertu "Moru puisna lganu", nomocjs veselu diennakti, bet oreiz rakstja k no grmatas, auni irgdams par sevi un koddams lpas. SUA PASE, kas kabatas trkuma d viam jns ap tau k komprese Es esmu petns kodgs suns Lk, da drasks, pier puns: Das krancis, manis saplsts, kauc, Das gjjs stilbiem rstu sauc. Man patk kost un riet, vau, vau, Ne bdas man, ne kunga nav Bet vai kds jau, ka pluis is Ir gudri mcts kustonis, Kas sargt, medt prot un diet, Uz priek un pakakjm iet? J, tas ir rtns, mlgs suns Un klaust iglks nek guns; Vi klusu piekljgi rej Un pasniedz epu princesei. Bet, lk, neviens jau nesaprot, Ka uneli vaj 'g apmot. Ja suni trenc, lai sunis jo, Nav brnums, ka tas kjs ko, Js nezint, cik sunim grt' Bez saimnieces un bdas bt! Aptina zmti sunim ap vidu, pasauca viesmli un lika aiznest Nikolnei. Bagtgi stiprinjis du, pc laicia vi atkal devs zl. Lai lst vai plst! Palocjs Nikolnes priek. Vii dejoja klusdami. Epalts vienkri nek nevarja sagudrot. Pdgi nolma: lai via dom, ko grib, un pojs mms k lants. Pki Nikolne sacja bals, kur nemanja ne agrk strupuma, ne asuma: Vai jums nekad nav iencis prt, ka mana izturans ir tikai aizsargans? Ko js zint par manu dzvi un gaitm? Varbt kdreiz es biju pavisam savdka, bet apstki iemcja neuzticties? Nikolnes maig valoda pilngi apskurbinja Epaltu. Vi nevis gja, bet peldja izplatjum. Nikolnes galdabiedri, izemot uzticgo mjskolotju, bija izkldui. Nikolne jautja Epaltam: Vai js esat atncis ar noteiktu kompniju? N. Piebiedrojieties mums. Bet tagad notika kaut kas pilngi nesaprotams, vienkri vjprtgs. Vai t bija kda liktenga agrnba via rakstur, vai tas bija reibuma lepnums, vi pats vlk velti lauzja galvu, bet acumirkl vi uzliesmoja ega iedoma atriebties Nikolnei par visiem saemtajiem noraidjumiem, atkosties. Vi atteics. Nomurminja nesakargu aizbildinanos un aizgja. Iestreipuojis br, sabruka uz sdeka un satvra galvu. Vai vi tiem ir prtu zaudjis? Pirmo reizi pc tik ilgiem, neizsakmiem pliiem viam izdevs piekt Nikolnei tuvk, pirmo reizi v i a p a t i aicinja, seniecert, sengaidt izdevba bija klt, nu vi varja pardt visu savu trztja mkslu, visu savu asprtu, glaimotja veiksmi, likt balsij ddot k belei, vibrt saviem vissirsngkiem kru toiem, ak, nebtu nemaz jplas, tas viss oreiz nktu pats no sevis, un o brdi, o pusstundu,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kuras d vi tagad atdotu pusma bija nometis zem. Vi sevis vairs nesaprata. Vai Nikolne bija ienaidnieks, kam jatriebjas, kam jdze? Vai meiteni var iegt ar skarbu lepnbu vai augstprtbu? Vrietim alla jcns pret sievietes asmeni kailm rokm. Un kad desmitkrt asiojos, simtkrt ievainots, vi pdgi mazo lapseni maigi notver un atbruo, tas ir via lepnums, via gods un laime. Sirds smeldza. Vi mocja sevi gandrz ar flagelanta saldkaisli, urddams savu vti lk, droi vien pc patkami pavadtas, asprtgi notrztas nakts ne eturi, bet, protams, vi pats, Zeltamute, pavadtu Nikolni mjs un, kas zina, vai krslainaj rt uz vientuas ielas bijgi, k svtbildi, nenoskpsttu nogums vrgs lpias? Tas, ko via pirmt sacja, jau skanja tik neparasti... Vai steigties atpaka? Mint vl ko saglbt? Smagi norausies no augst bra sdeka, vi uzklimta zl bls k izncjs no pazemes. Nikolne poss mjs, eturi bija pie vias sniem. Pamanjusi Epaltu, via smiedams pasniedza mjskolotjam kaut ko, Czars ceremonili to sama, k austrumnieks piespieda krtm, lpm un pierei tas bija Epalta suns. Tad Nikolnes Buivides neizsakmi gracioz figria nozuda garderob, eturia milzu frakas plats plvanas pavadta. Epalts gurdi apsds sienmali. Zl dunja valsis. Dimddami ritmi vls caur plao telpu. Dai pri ska griezties. Saburzti vakartrpi, novrguas sejas, spdgi, nopdert piemirsti deguni, papriem piemtta grda, piesmts gaiss... Spuldu baltais spoums spinja nogurus acis. Valsis valstjs gurdi, gvi, k dadien rtapuses valsis, ne vsts no pusnakts vala uguns un trauksmes. Pki Epalts pacla nodurto galvu: banlais motvs piema dvainu, majesttisku un liktengu skau. K pamesti elsoja basi, fagoti un obojas izmisuas gaudoja, vijoles smilkstja, raudja un vaimanja it k no paiem prspjus sirds dziumiem. Plai un vareni baismgi atbalsodamies, nvjoi bezcergi pojs de profundis vala ritmi, takts pc takts spgk izsmeldza telp, kuras tukums pieauga milzgs un aprijos. Viss grojs ldzi. Briesmga sajta sagrba Epaltu. Lk, via ms, via dzve bez Nikolnes, tuka pamesta, riebga k zle; labas un izmisums skaudri, necieami skaudri iedrs krts, oki nokrakja, kliedzienu valdot. Vi saaudza dres un spieda ts pie deniiem, neredzja nek, nejuta nek, tikai Nikolni, Nikolni gaiu, jautru, smaidou, dievintu, neiegstmu; vl mirklis, un Epaltam liks vi sajuks. Neatcerjs, k izgja no zles, k aprbs. r kauca spalga pavasara vtra, triekdama aukstas lietus altis. Ts drusku atilbinja. Vi va sisties lietum taisni sej, piles ritja pr vaigiem. N, vi neraudja. Ts bija tikai lietus piles. Vi gja lnm, ar mokm, negribdams lika soli pie soa. Kda prspcga vara vilka, irgdams par via pazemoanos, dzina uz Jkaba ielas pusi.

17
Reiz dzres izvrtas par trakm. Vilis Cedri Rts tikko svda. Sirm krsl vl neko nevarja lg viest, bet tuks iels, kurs brvi mutuoja pavasara vj, prtim sekot nebija grti. Klt lekrga. Tlt gjji apstsies pie aurajiem dzelzs vrtiem un... Epalts sajuts k slimnieks spgas un bstamas opercijas gaids. Bet kas tas par milzgu limuznu, kas visu laiku lni, lni brauca gjjiem nopakais? Tagad tas pietur prtim drusku priek, izkpj gar, melns vrs un Debess augstais! sveicina Nikolni. Pamet ar roku un, brnums, eturi pakalpgi atkpjas. Nikolne vl atskats uz viu, it k noloana, k nicinana pavd aj kustb, bet vaibstus nevar saskatt. Epalts, slpdamies aiz sienu izciiem, zogas tuvk. Elle un zvele, garais ir konsuls Majors! Vi tri un paskarbi kaut ko run, kpjas lnm Nikolnei virs, soli pa solim atspie viu pie sienas, satver vias roku. Via to izrauj, vi tver vlreiz... Ko tas nozm? Varmka! Karstu dusmu sviests, Epalts lieliem soiem mets uz prieku. Bet no krslas iznirst vl viens smuidrs stvs, piesteidzas konsulam pirmais, un Epalts dzird Visvala vrigo balsi: Laba nakts, konsula kungs! Vai mint prsolt msu darbiniekus? Patiesi, atcrt konsuls, atlaidis Nikolnes roku, daiem js maksjat stas ubagu algas! Bet ts viiem droas, kamr konsula kungs maina sekretrus... khm, sekretres, ik mnesi.

83 ( 103 )

pasniegt, bet to js protat tikai piesolt. Konsula kungs ir sts veikalnieks, visur un vienmr atgdina sarunas un gatavs pieemt pastjumus. Ko atteica konsuls, Epalts vairs neklausjs. Buivides jaunkundze, vi bilda uztraukum drebo bals, iesim, ilda vras asum. Es js pavadu. Vrgi satvra Nikolni pie elkoa, via padevgi Jva sevi aizvest. sts uzvaras reibonis prma Epaltu. Ko vi bija izdarjis izrvis Nikolni no divu lielko Rgas plsou nagiem. Viss vl bs labi! Grodamies vi nogja jau savus desmit sous, desmit triumfa pakpienus, vja spalgs gaudas dunja k miljonu ovcijas, iela, liks, pars plata k laukums, vi iesmjs un teica: Tiem, js varat lepoties, bagtba un vriba karo jsu d, bet pazemga uzticba, vi pameta galvu uz eturia pusi, jau pacelta uz durkiem... Nikolne pki k pamods, izrva elkoni no Epalta saujas un sautusi iesaucs: Js protat tikai irgties un smiet. Js esat aunkais no visiem! Un aizskrja. Iekm visi etri paguva attapties, via nozuda savos vrtos. Konsuls uzmeta Visvaldim nicinou skatu, bet, samis to ar procentiem atpaka, ne vrda neteicis, iekpa limuzn, kas tda aizjooja. Trs prpalikuie nevilus saskatjs. Nu, mie? jautja Visvaldis, atgdamies pirmais. eturia kungs, js notraipsieties, berzdamies gar sienu. Epalta kungs, jsu pirta uzbrukums neizdevs. Tpat k jsu. -Un tpat k konsula, piemetinja Visvaldis iesmiedamies. Zint ko? Te nu ms esam visi trs brvi un neaizemti, ataujiet js ielgt uz kausu alus tepat netlu ir "Kubezeles" telpas. Visvala nevainojami veidots lps vibrja tri velnis smni, dros par savu neizmrojamo prkumu sacensb Nikolnes d, vi varja atauties sev nigo prieku ielgt nkamos zaudtjus, kam tik un t drz vien bs jremd sirdsspes ldzg ce. Cita remdanas veida Visvaldis, leendro pagju gadsimta buru atdarintjs, pctecis un mantinieks, nepazina. Priecjies iedzer, bdgs iedzer; ne prieka, ne bdu: garlaiks iedzer! Pai sev par brnumu, aicintie ielgumu piema uz vietas. eturi savukrt turja sevi izredztu. Vi tau bija visuzticamkais, visilgk paztais, bies mjs vadtjs. Ja vi nule satrks un atkps konsula priek, tad t bija tikai instinktva atkarga cilvka atkpans bagtbas un varas priek. Tas neizskatjs dgi, bet gan Nikolne, pati atkarga bdama, saprats. Turklt vi tau palika turpat tuvum, uz klajas ielas nekas nevarja notikt, un, ja notiktu, vi kliegtu. Kpc gt, kpc neiet maizes devja dlam ldzi teiksmainaj "Kubezel", par ko tik daudz dzirdts? Ar Epalts juts atkal sprnots. Pirmtjais izmisums pagaisa. Nikolne tomr kaut mirkli atkal pavs viam. Ja nebtu scis zoboties, gribdams padioties ar savu aukstasinbu, vi btu Nikolni aizvedis. Via rokas spiediens, n rokas skpsts, btu pdjais, ko Nikolne sajustu un atcertos no s uztraukumu pilnas nakts. "Js esat aunkais." Paldies Dievam, vismaz ar aunumu vi izceas citu vidu, nepazuda pl. Uz to var iedzert. Iesim! Klusdami visi trs pienca pie neliela divstvu nama. Visvaldis atsldza durvis un ielaida pla, krslain garderob. Piemeimuroja deurants un Visvaldim kaut ko nomurminja. Pa aurm kpnm visi nolaids dzi, telpg pagrab pazemiem, velvtiem griestiem. Pie glui vienkriem, smagiem, nekltiem galdiem uz tdiem paiem soliem sdja labs bari kubezelieu zelta brokta cepurm galvs un apsveica frakotos iencjus ar skaiem saucieniem un alus kausu vicinanu. Ar Krupj un Vanckars bija vid. Skaties, Velsas Princis, pazuduais dls! sauca Vanckars. Es domju, ka tu esi ball. Ja zintu, ka nksi urp, es btu kvis ne tikai avi, bet veselu teu, lai tevi godam sagaidtu. Tad tev, Vanckart, vajadztu paam sevi kaut, novpsnaja Visvaldis, smieklu prkonam nodrdot. Vanckars saduga. Princis tlt pardja savu karalisko dabu: Konjaku! Vakarias visiem! Saraudinjis un izrkojis tukus, kas veikli samauca uz rapieriem veselus ekarus desu un sadrzmjs pie kamna cept, Princis pieteica dziesmu un rva va, visi kor piebalsoja, cik jaudja: Ldergi dzvot scis, Dzerdams pltdams,

, un js cerat ts kalpint par velti? N, konsula kungs, par algu, kdu js nespjat makst, lai cik bagts btu. Js esat iedomgs, jaunais draugs. Algu, ko es nesptu makst, js varat tikai caur mctju

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Jsu dls ir tiktl ncis, Ka tas izsldzams... Cantus ex estl Pacelsim lstes! Stumiet purnos! Kas jums? Vders sp? Uzbruka kaimii Epaltam, kas nebija izdzris savu glzi ldz dibenam. Varbt prk maza glzte js apvaino. urp pusstopiu! Atej nost un pazd' kokos, sauca Epalts, atcerjies kdu daudz lietotu kubezelieu izteicienu, bet glzte griboam negriboam bija jtempj cauri. Vaj 'g tik' pierast, tpat ar ablona izteicienu labsirdgi uzmudinja Krupj un piepildja glzes no jauna. Epalts noprata, ka nokuvis spls. Gan vi bldjs, slps un viltoja, reiz pat apgza savu glzi, nekas neldzja, vajadzja dzert un dzert, skurbulis pamazm, bet neatvairmi kpa un kpa. Atnesa vakarias milzumu desu un toveri kpostu. Alu! uzbrca Princis tukiem. Tan pa mirkl k no lobrja nopaukja korjienu krta. Zibens trum garo galdu gareniski prra pudeu ogs, no kurn vajiem kakliem tvaikoja viegla dmaka. Visi, pki negantu izsalkumu sajuzdami, kampa traukos. Nu, k Vanckaram ar sportoanu gjis? jautja Visvaldis, kad laiciu bija akli sts. K dzird, tad vakar pirms augstskolas sacksts izbiris cauri. Velns, kas bija, kas ne, Vanckars taisnojs. Ja es nebtu ar pirmiem metieniem nogurdinjies, tad disks droi ietu trsdesmit sei un ps piecdesmit. Bet redz, es bez tam dienu iepriek trenjos ar vieglo sievieu disku, tas izvilka roku, laukum bija slidena zle un rasa, nu un pam vags notinums, tas mets roks. Es gan to neveiksmi liku uz mksts zemes rina, bet tas sievieu disks bija vaings. Un augstlkan ar kas sievigs pagadjs? jautja Visvaldis. Nu, redzi. To pirmo reizi man sajuka soi, otro reizi norvu latiu ar bikstm, bet treo reizi, kad jau biju pri, latiu nopta vj. Laiks ar bija pavss un miglains, muskui stvi un pats galvenais naglu kurpm naglas par garm, ieduras zem, ka ne izraut. Lec nu! Un kur tad vl lietus un krusa, iepriekj negult nakts, aunprtgi tiesnei, aplami mri, caureja, saindans ar vecu zivi? smja Princis un viam ldzi prjie. N, brl! Nevis disks ir sievieu, bet tas augums tev sievigs! Tu esi prk ggs. Gara taa, sas kjas, pleci slpi k pudelei, kas tu, Vanckart, par sportistu? Tas bija par daudz pat Vanckaram. Pazd' kokos! vi kliedza. Neststi man par sportu, pats neesi stadion ne kju spris! Ak, lakstgala, nedziedi zem mana loga srgi. Vai tu neatceries, ka es vigad maija komer pie Raiskuma bez visas trenans aizmetu disku tlk par tevi? Tu gan teici, ka esot prstiepis padusi... J, Princis spka zars. atskanja visapkrt. Un visaunkais, Vanckart, ir tas, ka tu esi trskrgs. Trskrgs? sauca visapkrt. H-h, trskrgs, k t trskrgs? Godkrgs, mantkrgs un mieskrgs. Kur gan lai rastos spki vl sportkrbai? Atkal smiekli grva k negaiss. Sprukulis iervs sev un visu vkam neteica vairs ne vrda. Bet Princis nerims. ovakar vi rdjs k apssts. Palaidis Sprukuli, uzbruka Krupj. Nu, Krupj, k izgja ar saimniecisko eogrfiju? Eh, ko prasi? Nekas. Caurkriana daam ir k trieciens pa pauri apstulbina, bet tev k belziens pa dibenu, liks mudgk skriet. Vai nu smej, vai ne, nkamgad es tikpat beigu... Studt, bet ne komercakadmiju! Zaazobi, tu taisies pamest tirdzniecbu, ko studsi? Visvaldis uzrunja staltu zeltnesi, msas kzu maralu, kam bija palielki priekzobi. Mekopbu? Lauksaimniecbu. Tad jau tu bsi drznieks. Sua dzve. Visu mu aplaistsi kocius. Redzdams, ka nkamais drznieks, atbildi mekldams, savicina rokas, piebilda: Ko vibr rokm, vai slp, ka ts jau melnas? Pc bra: eturi, kas js nospie? Trkums, drmi atteica jauttais. Konjaks, sajaucies ar alu, smagi sdja neieradu galv, un

85 ( 103 )

viam jau uzmcs dzrja skumjas. Hm. Tur var ldzt tikai fantzija. Iedomjieties, ka esat miljonrs, kas aizmirsis mjs maku un eku grmatiu. Prina acis apstjs pie Epalta. Cilvkam draud etri sabrukumi: no nabadzbas, centbas, dzeranas un skuiem; eturi ies boj no nabadzbas, Vanckars no centbas, Krupj no dzeranas, bet js, Epalt, no meitenes. Epalts nodrebja. Princis bija iecirtis visvrgk viet. Vienu mirkli liks, ka Visvala zobgalgs acis tiem skata viu cauri ldz plikai un nelaimgai dvselei. Noskurinjs. Visvaldis draudja atemt via viengo lepnumu strdnieka godu, zeltamuti. Js aizmirst piekto un bstamko sabrukumu idelu d. Pazd' kokos ar saviem ideliem, vai tu esi tautskolotjs? rca Zaazobis. Vaj'g tik' pierast, atcirta Epalts. Vec paaudze krita par ideliem, tagadj krits par to, ka nav idelu. o galu paredzu Princim. Vi jtas par stipru, lai mekltu pestanu, bet ir par vju, lai atpesttos no meklanas. Reibums neva Epaltam izteikt savu domu vienkrk, bet taisni neskaidrba piera tai orkula dzidombu. Ko spindzi, mua, kad zirgs vl nav sprdzis? iesaucs Visvaldis, berzdams pieri, ko Epalta pravietoana drusku apnoja. Dzersim! audis vieno netikumi! Vaj'g tik' pierast, atsaucs prjie. Prozt, spka zari! Nosdjuies lksmotji piecls drusku izmt kjas. Epalts sasits ar Zaazobi un abi uztenterja augstv. Izmaldjies pa visdm grupu fotogrfijm un erboiem izpuotm zlm, istabm un gaiteiem, Epalts pki ievroja, ka atrodas paukotav. Kd skap skaisti laistjs rapieri, milzgie astriem pildtie aizsargu cimdi, varenie, izpolstertie uzkri, un stiepu galvas grozi mtjs uz soliem. Plas telpas kakt rgojs dvains stjs, it k metla zvaigzne, kuras staru starpas bija dzii iekaptas. Epalts apvilka kdu cimdu, pama rapieri un nostjs spogua priek. Nekas, brai! Bet tda piekls Zaazobis un plijs cnties, vienalgaasiem vai neasiem asmeiem. Epalts nobijs ne pa jokam. Gan izaicintjs tikko turjs kjs, bet, Dievs pasarg, vai nebija diezgan dzirdts par prcirstm padusm, briesmgiem sejas sakropojumiem, asins fontniem un preltm artrijm, un vai nepietika jau ar ar neasu rapieri samizotu muguru un pleciem? Ar mokm Epalts atkvs no duelanta un nobga atkal lej. Prskatjis durvis, vi ieskrja pavisam dvain telp k glu pil, kur visas sienas zaigoja stikl un sarkans dzirksts, un domjs jau galgi piedzries. Pdgi ieskatjs, ka sienas veido guus nokrautas degvna pudeles ar sarkaniem uzkakliem. Plna vidu, laba vira augstum, vizuoja izdzerto pudeu piramda, otr gal k melns lvenis pacls alus kastu siena, pie griestiem k dieveklis un simbols karjs, baa resn kt iedarints, tik milzgs koruviis, ka ar to bez plm vartu atkort vislielko Pentagruela pudeli. Par krjumu izskanu nebija ko bdt. "burga" varja izturt ilgku aplenkanu k vec Troja. Varja miergi ssties atpaka pie galda. Visvala garastvoklis bija pki mainjies. Mlgi apskvis Vanckara un Krupj plecus, vi nolaids uz sola un gandrz sapain bals jautja: Puikas, kas tic mlestbai? Pazd' kokos, skanja pulk. Vaj'g tik' pierast, atteica Princis. Paklau, nourdja Zaazobis, tdu imnzista un diletanta valodu ms no tevis gan negaidjm! Ar ko diletants iesk, meistars beidz. Ak, tu, Zaazobt, mea zvri, turpinja Princis, satvris uzrunto aiz kupl cekula, smadzenes matos izauguas, sirds al noslkusi. Un tu, Krupj, ko tu saki par mlestbu? Ne mana cka, ne mana druva, atrca Krupj. Nek, draudzi, cka tu esi gan, tikai bez druvas. Visvaldis apkampa mjskolotju, noszdamies blakm. Lk, eturiam liela sirds. Tikai tramgs par lieku tu, brlt, esi, t meitenm nepieksi. No t, k vrietis apietas ar vrieiem, vl nevar spriest, k tas apietas ar sievietm, teica Epalts, gribdams prstt nokaunjuos eturiu. Tas attiecas tikai uz rupjajiem un nekaum, bet itdi trusi ar visiem viendi. K tdam paldzt... nu, Pvil Zeltamute, dodiet padomu! Nekad nerdiet meitenei, ka baidties no saviem konkurentiem, sacja Epalts. Pareizi! Vl! Nekad neldziet to, par ko neesat dros, ka dabsiet. Ar labi! Tlk! Taisni viss, ko pastvgi daru, noskumis ukstja eturi. Aizmirstiet pirmo mlu. Kas atgrieas pie ts, ldzinjs audm,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kas, apgjui visus preu namus, noprk cimdus, kurus viiem pirmos piedvjis kaktu bodnieks uz pau ielas. Tiem nav gaumes. Bet ja pirm mla ir ar pdj, iekliedzs eturi. Tad varbt js nostaigsiet savu mu k mnessrdzgs pa dzegu virs bezdibea, bet vai, ja js nosauks vrd! Netici vis, eturi, das labs sava vrda nepazst, sauc cik gribi, vi staig laimgs. Iedzer nu! Es jau ar neticu, upstja eturi un dzra. Drz dzrieni apmigloja dzrnieku prtus tik tlu, ka saprtgas sarunas kuva neiespjamas. Visi kliedza cits caur citu, viens otr neko neklausdamies. Krupj ar Zaazobi strdjs, kur no viiem agrk scis apmeklt krogus. Es sku piecpadsmit gadu vecum, lepni uzsvra Zaazobis. Tad ta vecums! smjs Krupj. Astous gadus vecs es pazinu visus krogus tikpat labi k odien. Pazd' kokos! kliedza viss pulks. Paga, paga, vaj'g tik' pierast! Mans tvs teica t: kamr puika tik mazs, ka neredz letei pri, lai nk krogu, bet ldz k deguns pri projm mjs, lai nemcs blas. Pc devt gada es ar krogos vairs netiku. Spka zars! brnjs dzirnieki. Ek, velns, iedu to cieto desu, ieva k lodi vder, z-dljs kds. Fuksi! Visiem Vnes niceles, bet mkstas! to padzirdjis, sauca Visvaldis. Pc bra atnesa tikai vienu niceli vairk neesot. Ko, viena nicele desmit vriem? prskaities bva Visvaldis un ldzgi Maedonijas Aleksandram, kas izlja deni, ja nepietika visai armijai, pakampa vi un piesvieda niceli griestiem, kur t pielipa un palika visiem par nebeidzamu lksmbu. Spka zars! Spka zars! skanja visapkrt. Dzres izvrts pilng haos. Hei, hei, Zaazobis jau mds ar velnu! sauca kds, rddams uz nkamo lauksaimniecbas studentu, kura kuis deva atpaka to, ko bija samis par daudz. Urr! Pirmie nokrii! sauca otrs, rddams uz diviem, kas krca, sabmkui uz soliem. Pareizi, beigti k nedzvu mirou nomiruie li, bet, ja man btu blonds suns, tad es btu ar brdu, nesakargi muldja Krupj. Kds tres, caur pagraba aizrestoto logu ieraudzjis pilnu mnesi, sauca: Vei, kds gais caurums! Ldsim iek! Dzrotji apgls kur kurais. Dai nozuda. Iestjs savds klusums. Kaut visdi vairjies, Epalts juts galgi apskurbis, ar mokm atspiedies pret sienu un Vanckara mugum, kas nemiergs ruinjs pa galdu, izsljs taisns un dzii elpoja, lai kaut cik paliktu pie atmans. Piepei vi izdzirda eturiu raudam un upstam. Visvaldis vl arvien to turja apskautu. ... jums jau labi, Vis... Visvala kungs... , kungs, smieties par nabagu, par mgi noldtu nabagu... N jau, eturi, n jau, vaings esmu, atzstos, bet ne katrs joks par aunu emams. Gan tiksiet uz augu, tik darbgs cilvks k js... kam bdt? Nemam netiku uz augu. Dzirdiet: nemam! Un jums nav ko smiet. Tvs mani dara ubagu, dls piesmej. Nav labi. Nav labi! Ko gvelz: tvs dara nabagu? Tvs dod algu, kur tu bez via paliktu? Dod algu! Dod algu! Divi pirkstiem dod, ar riekavu atem. Mgi veksei jraksta. Tdus pardus es, desmit mus plsdamies, neatvergou! Veksei? Kas par vekseiem? Nu vekseli, izrakstu vai ikdienas. ei, ko tu vari izrakstt, tev nek nav un neviens neko nedos! Pareizi, Visvala kungs, eis, pareizi. Jsu papi saka: raksti, eis raksta, papi galvo un l banks, bet dli tr krogu... Run jdzgk! iesaucs Visvaldis un, nelabu nojauzdams, sagrba eturiu aiz kamieiem. Kas par vekseiem, cik lieli? Hei, kas vius velns zina... es vairs nemaz neskatos, kad piesta pagarint, parakstu un projm no acm... par pieci lati mazk zmogmarku jau ne uz viena nav. , iedzersim! eturi satvra pirmo pagadjuos glzi un dzra lieliem guldzieniem. Nedzer, nelaimgais, apdzersies! Cik tdu vekseu tev jparaksta?

87 ( 103 )

Laba pacia, labs ksntis. Alu! Alu! Cik ilgi tas t iet?
... bs savs laici... kds nieks jau pagadjs senk ar, to izpirka, bet pc jaunkundzes kzm iet va t pa kraimer! Beigts, pagalam! Nagos! Nagos! Ja nu ar papiu kas notiek? Tukinieks es ldz ma galam, pelni, cik gribi, visu noems, pdgais pluska es esmu, Nikolne, dzirdi pluska! Vi grieza zobus, sita sev pie krtm un grdza, pdgi glui neataut un "Kubezeli" apvainojo krt izbvis: "Fuksi, alu!" nokrita uz galda un vairs nekustjs. Velti Visvaldis viu purinja. eturi bija nesama. Vairk nek nevarja izspiest, bet vairk ar nevajadzja. Sviedm piles aprasinja Visvala seju, dzruma smagais dullums atkrita kaut kur locekos, pier iekarsa un arvien skaidrk veidojs imenes liel posta atzia. Vi vrgi apskatjs: degvna un noguruma pieveikti, viesi gulja kur kurais, sakupui pie galdiem, pakritusi uz soliem! Bstam tuvum, pavisam blakus eturiam ca Vanckars, pieglaudis vaigu alus nolietam galdam. Satvris pie zoda, Visvaldis spji pacla via galvu. Vanckara seja spgi noraustjs, vi nourdja kaut ko nesakargu, atkal sabmka uz galda. Gulja. Un, ja ar btu dzirdjis, tad pau cilvks Vanckars, patiesb via Visvala radjums tau nebija bstams. Tas kluss. Ttad viengi Epalts. Alkohola sastindzints, tas sdja, atspiedies pret sienu, glainm acm vrdamies telp, bet apzia vl neliks glui pametusi o skatu, taisni otrdi, tas kurjs ar nelabu uguni, ar katru mirkli kdams dzvks. Visvaldis piecls, vi bija jau gandrz pilngi izspirdzis, un piegja Epaltam. Vai tu dzirdji, ko eturi muldja? vi jautja, aizmirsis, ka nav ar Epaltu uz "tu". Epalts kustinja lpas, bet skau izdabja tikai pc pris mirkiem: Vi... runja par... vekseiem. Kas tie par vekseiem? Epalts ilgi klusja. Tad: Piis vius zina. Es... no naudas lietm nek nemou. Visvaldis atlaids ar tas pilns. Labi. Aizgjis uz otru pagraba galu, iezveas koka dvn. Viss bija skaidrs, Surenieku labkljba bija celta purv. Uz nabaga eturia neesoiem kapitliem. Acmredzot tvs cerja ar kdu izdevgu veikalu atkal visu saglbt. Lielais optimists, labais, piekusuais tvs! Vi ir aizmirsis, ka tagad vairs nav priekkara gadi, kad konkurence bija maza, apgrozba liela, un vairs nav ar valsts tapanas gadi, kad veikalnieks ar vecu vrdu un seniem sakariem vai ik naktis dubultoja savu mantu. Tagad visur konkurence, visur cieta krtba, prsteidzoas spekulcijas neiespjamas. Un tomr tvs nevljs no saviem brniem nekdus upums. Pat trauct vi tos negribja. Nu Visvaldis saprata savu sarunu ar tvu Grizli kzu dien. Toreiz tvs meklja atbalstu, bet atrada vieglprti un niekkalbi, kas saruns nemaz negribja ielaisties. Un tvs tad neteica ari nek vairk viam, pirmdzimtam, galvenam mantiniekam un darba turpintjam, neuzticja ne savu rpju, ne bau. Kauns! Kauns! Un tad, lai sagdtu imenei ar turpmk jautru un miergu dzvi, tvs rs pie... kombincijm. Protams, Surenieka vrds bija tik pazstams, tik vecs goda vra vrds, ka neviens nepljs prbaudt to lauu mantas stvokli, par kurn vekseiem vi galvoja un ielja, un, ja kds ko jauda, tad klusja. Ldzgi pamieni naudinieku aprinds nav reti, bet eturi, ja tvam atliks tikai eturi, pie k griezties, tad stvoklim tiem jbt nopietnam. Ka tva veikala lietas nebija sti labas, to Visvaldis nojauta jau sen. Vi zinja, ka Rgas nams un ari "Kakaras" apkrautas pardiem, bet nekad jau neatlika laika par to visu padomt. Surenieka godba nedrkstja paiet! Un daai rpju jgulstas ar uz via muguras. Pirmdzimtais nedrkstja palaist msu un brli tukus pasaul, sargtint veckiem vecumdienas. Prieku gadi reiz gal. Pdgi kds pienkums juzemas ar viam. Vi precs Irisu! Galu gal daam pienkuma d jdodas nv, viam tikai laulb. Bet tad js redzsiet citu Visvaldi! Sapnis par Nikolni izsapots. Vias d viegli liks pamest tagadjs dzves dedzintja, meiteu mednieka gaitas, bagt studenta izpriecas. Vi mltu o mazo, gaio brnumu k apmts, vi strdtu, cntos, sttos tvam blakus, premtu veikalus un dartu visu, ko vien cilvks spj, lai Surenieki ktu par pirmo, par varenko dzimtu Latvij. Vi un Nikolne ktu k mazi hercogi, kas pulctu ap sevi visu daio, izgltoto un mcto. Visvaldis un Nikolne, k Urbno valdnieki vai Sforcas, ieietu vstur k mecenti, mkslu un zinbu balsti. Via un Nikolnes dli un meitas turpintu o mantas un gara bajru dicilti... Bet tagad lai sargs! Via sapi ir satriekti, laime pagalam, ms dmps. Tagad skatieties trako Visvaldi, dzrju, rijju, piesmjju Visvaldi. Vai js domjat, vi apmetsies pie izkaltus Irisas apzelttiem sniem? Vi padars savu darbu. Varbt viiem bs brns, kds nkulis, varbt ar ne. Vi glbs tvu, nodroins tuviniekus, bet vairk lai neprasa! Vi bs atdevis par daudz, lai sev vl ko aizliegtu. Visvala vectvs bija uzdzvotjs, tikpat labi pazstams svezemju osts k dzimtenes lc, via tvs jaunb atvs daudz, bet tikai dls Visvaldis pards, ko nozm dzrot, ko nozm trakot, dedzint, spridzint, saspert dzvi, kurai nav ne jgas, ne vrtbas. Labi. Via vrdu nemins ar godbijbu, lai min tad ar ausmm un nesapraanu. Trakais Visvaldis lai ir via pavrds! Enerija, dusmas un spes vrjs alkohola prkairintajs smadzens. Brdi vi izjuta dvainu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------baudu, iegremddamies sav izmisum, tksmindamies ap savu postu un bojeju. Vi pielca kjs. Lai top! Ko dari, to dari drz! Pulkstenis jau astoi, vecais Majors sen darb sav kantor. Ieu un nokrtou visu uz vietas. Visvala draugi apskauda un slavja via aso noteiktbu, apbrnoja spju mirkl izirties un nekad nenolot. Ar vi pats lepojs ar to. Cik meiteu vi t nebija apilbinjis? Cik greizsirdgu lgavaiu un vru izzjis? Tagad spja st viet. Pc stundas viss bs krtb. Pusdesmitos vi visu pazios tvam. Pateicba? Ts nevajaga. Pavljis atsaukt brdskuvi, vi iesteidzs mazgjam istab, apsvilinja miesu ar ledus aukstu duu, kas galgi izdzina reibuli. igli saposies, vlreiz prlaida acis aizmiguajiem dzru biedriem un devs prom. Tikldz vi pazuda durvs, Vanckars pielca kjs. Via seja bija bla un uztkui, acis iekaisuas, mati savluies, uzvalks saurcts un noliets. Kaut k steig sarosjies, vi mudgi izklupa Visvaldim paka. Nekustdamies nogaidjis Vanckaru aizejam, abiem sekoja ar Epalts. Uz galda, atmestu galvu, vaju muti, izsviedis rokas k krust sists, gulja eturi, nemaz nenojauzdams, kdu elli atsprdjis va. *** Konsula Majora darba kabinets patiesb sastvja no divm telpm. Viena plaa, modemi, pat prmoderni iekrtota, ar varenu, vienkrs plksns veidotu, puljumos mirdzou rakstmgaldu, ar telefoniem, zvanu podzim, mikrofonu vairk tika lietota apspriedm, lgumu slganm un tamldzgm lietm. Liel galda galos atrads mazki manraksttjm. Otrpus galdam stvja divi milzgi das atzvelti, vl tlk pie sienas dvns un vl atzvelti. Ozola paneiem apts sienas rotja Latvijas valstsvru metnes, Nikaragvas un Librijas erbonis un prezidentu portreti. Otr, mazk istab stvja veca, augsta pults. To bija iegdjies Majora vectvs, kad, pametis jru un vru apkrtklejoa uzpircja amatu, atvra Rg du veikalu. Pie s pults savu mu nostvja konsula tvs, kas apska tos laikos visai ienesgo kolonilpreu tirdzniecbu, un vismk strdja ar konsuls pats. Mazaj istab, izemot tuvkos palgus, neviena nelaida, apmekltjus piema lielaj, jo Majors par visu vairk baidjs iegt vecmodga vai atpakapalikua tirgoa slavu. Jo konsuls kuva vecks, jo biek, stjoties pie vecs pults, nca prt senie stvtji un jo spgk kremta apzia, ka vi ir pdgais stais Majors, kas pie ts strd. Vilibalds, adopttais msasdls, prdvts no Podnieka par Majoru, tikai lai neaizietu boj vecas cilts vrds, nebija tirgonis ne par matu. Kad beigu beigs vi tomr visu mantos, droi vien veco pulti, o Majoru varas auganas liecinieci, izsvieds k vecu grabau bnios, pie modem rakstmgalda nosdins kdu zaglgu veikalvedi, bet pats braukals apkrt ar sporta auto, ers foreles ar muu makeri un spls tenisu. Kpc, kaut rlaulbas ce, vi nebija parpjies par mantinieku? Gan jau kaut k mantojuma lauvas tiesu iegroztu tam. Brnums, tik daudz sievieu, tik daudz dku aiz muguras, bet visas noritjuas tik gludi, k k via tirgoa karjera: droas meistara rokas vadtas. Cik savdi: ne katru reizi izveicba un glumums, meistara roka, ai ko vi diens t lepojs, nes svtbu. Ak, Dievs, kpc tu esi man liedzis jaunbas kdas! Un ja Nikolne pieemtu via prieklikumus? Ja vi tos vl prveidotu vias uzdevums nebtu tikai sekretres un dai privti pakalpojumi, bet dia misija Majoru dzimtas glbana vai vi vairs pieredztu pieaugam savu vietnieku? Viam bija piecdesmit astoi gadi, bet vi izskatjs un juts tik svaigs. Viam deva etrdesmit... nj, tie bija via darbinieki, pardnieki, bet tomr. Ja tas btu iespjams, vi irtos. Pat irtos! Agrk domja, ka irans kaits veikaliem, sievas radi, lepna un turga vcu tirgou dzimta, atriebtos. Tagad viu bagtba ir putekos, iespaids vj, bet irties par vlu. in pelcg pavasara rt diez vai kds paztu stalto konsulu sagumu vec vr, kas, plaukstm denius satvris, neredzgm acm blenza papru un korespondences gub, kurn via priek jau labu laiciu k nolika sekretrs. Sekretrs nedzirdami ienca vlreiz un mmi nolika uz vstulm viztkarti: VISVALDIS SURENIEKS stud. oec. Kubezelus Konsuls neprmainja stvokli, bet via acis iesvils. Ko tas nozmja? is karstgalvis droi ieradies ar noteikumiem, prasbm, varbt pat apvainojumiem, kurus vi, konsuls, nekad neciets!

89 ( 103 )

Ar ko tas beigsies? Ar atkltu skandlu, izaicinjumu? Divkauju: konsuls Majors ar studentu Surenieku? Smieklgi! Bet sirds dzium Majors noloja, ka t nav iespjama. Nebtu slikti im iedomgam, im jaunam, j, jaunam nekaum ietriekt lodi pier! Konsuls iegja lielaj kabinet. Pabdjis pie malas kdu metni, vi atklja sien it k ventilcijas rei. Tas bija lodzi uz priektelpu. Veikala darans biei ir izdevgi nemantam aplkot savus pretiniekus. J, tur vi staigja, skaistais Visvaldis, elegants, paapzings, miergs, k vienmr. Apbrnojami miergs. Konsuls sajuta skaudbu vi, rdts un prbaudts vrs, nervozja, bet is zeis grozjs uzgaidm istab ar sejas izteiksmi k piedzinjam, kas atncis iekast nodokus. Lieltirgotjs apsds pie galda un pazvanja. Pc mirka viegli un elastgi ienca Visvaldis. Drusku ceremonili palocjies un ar laipnu, n, pat maent ironisku smaidu pasniedza garo, slaidpirkstaino roku pri galdam. Sveicinti, konsula kungs, k kljas? Jau agr rt kjs. Tpat k js, tpat k js. Nu, mums, studentiem, tas dakrt pagads ar citu iemeslu, ne tikai darba d. Ttad, ar ko varu pakalpot? Visvaldis brdi ar tikko jauamu smnu raudzjs konsul, pki smns izplauka brnii laipn un sirsng smaid. Taisni k vecajam Sureniekam jaunb, nodomja konsuls, tikai tvam nebija dla pikants vzdegunbas. Visvaldis bridi raudzjs apkrt, k skaistus vrdus mekldams, tad, it k atmetis visai dairunbai ar roku, pki teica: Es ldzu jsu meitas roku, konsula kungs. Konsuls sarvs. Ttad, lk, kdus augus nesusi vakar nakts sadursme. Vai Visvaldis tiem btu apdomjies? Grizeldas kzs vecais Surenieks bija grti apvainojis Majorus, neizsludindams saderinanos un nelikdamies tlk ne zinis. Majors nekad neko neaizmirsa. Domas par atriebbu dzima tan pa mirkl, kad vi sajuta kdu prestbu. Ja Sureniekam ldz im nebija nekas kaitts, tad tikai tpc, ka negadjs st reize. Skas nepatikanas, skus kavkus varja sagdt vai cik, bet t btu rentnieka vai apaknieka atriebba. Msmju naudinieku saistbas krustm rsm sapinus td re, ka slaidks cirtiens ilgi nebtu jgaida. Konsulu sen jau grauza Surenieka imenes laime, bet vecum, kad nevar vairs radt, biei rodas prieks graut, kpc lai neuzemtos cu, ja spku vl gana? is tas jau bija padom, bet nu, paskat', Surenieki nk ar izlgumu. Miers vai naids? Hm... Irisu reiz vajadzja kaut kur novietot. Via mlja Visvaldi, to zinja visa Rga. Bet tas tagad nebija svargkais. Lk, jautjums vai sagdt laimgiem Sureniekiem vl lielu uzvam, jaunu laimi? Vii rkojs par daudz lieliski, atraidja un ma, kad gribja. Kas tad vi, konsuls Majors, galu gal, tds ir? Surenieku pastmais? Kalsnos vaigos saspringa muskui, vi sasljs, lpas jau vrs skarbai atbildei, bet tur glui miergs sav nodab sdja Visvaldis ar seviu, viam tik raksturgu vriu grciju, izklaidgi rotadamies ar cepuri un cimdiem. Vi klusja, k dadien cilvks, kas piekljbas pc auj partnerim apdomties, lai gan pilngi prliecints par labvlgu atbildi, tik prliecints, ka patlaban jau dom par ko citu, tlk uz prieku. gnums un dusmas uzmutuoja ar jaunu vilni, vrojot paapzingo skaistuli, bet pki konsuls ar izbailm notvra sevi pie domas cik l, ka Visvaldis nav via dls! Vai t nebija konsula paa jaunba, kas sdja tur, aiz galda? Acumirkl atmi uzzibja aina: kad vi, jaunais Flikss Majors, priek trsdesmit etriem gadiem sdja drogu lieltirgotja Borherta maz, piekrmt Iekrgas kantor, tpat vpsndams, tpat cepuri, toreiz modgo salmencu, k vilciu uz pirksta ritindams, gaidja tuklo, briaino, cietsaino, cigra dmos ietinuos vcieti beidzam prdomas. Visas trumpas toreiz bija jaun Fliksa roks. Mazasing Eberhardne blakusistab lja gauas asaras, via mlja brao Fliksu, bet kas gan nebtu viu mljusi? Bagts, veikls, daudz ceojis un mcts, varens znots, tikai Rgas vcu patriciea augstprtba neva vecajam Borhertam tda izirties atdot viengo meitu un plao uzmumu latvietim. Skstais vcietis padevs. Konsuls juta, ka ar vi padodas. Visvaldis turs mani par vecu ei, es par tdu turju Borhertu. Ko lai dara? Jaunbai pieder pasaule. Vi ievilka dziu elpu un doms rindoja vrdus laipnai piekrianai, kad spalgi un nepatkami iedinkstjs telefons. Majors gni satvra klausuli. Konsuls Majors. Vai tas varja bt, ko vi dzirdja? Zaimoana. rprts! Vi piezvanja sekretram un uzrakstja daas rindas uz bloka. Sekretrs pamja un izgja. Klausul runja un runja. Konsula seja pamazm kuva cieta un asa, cietka un aska k jebkad. Tas vrs tur, aiz galda, nebija vis bagtais Visvaldis Surenieks, tas bija ubags! Sliktks par ubagu, pardiem prkrauts bankrotieris. Lgties viam vajadzja, rpot, bet, lk, ar izputjua grfa nekaunbu vi precja Majoru mantu, kaut viam nebija pat noplukua titula, ar ko apklt savas lupatas! Konsuls tikko valdjs, ciezdams neizsakmu kaunu par pirmtjo mkstsirdbu, sentimentlm prdomm, par nolu, ka Visvaldis, is spruksti un bldis,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------nav via dls. Pc laicia ienca sekretrs un lepni nolika kdu loksni konsula priek izziu par eturia personu un via izraksttiem un Surenieka galvotiem vekseiem, no kuriem laba tiesa bija ielta dads naudas iestds, kurs Majors skaitjs akcionrs. Sekretrs bija meistars, un konsula vrds bija k burvju atslga desmit telefona sarunas desmit mints noskaidroja visu. aubu nebija. Konsuls atlaida sekrtam un piecls. Vl neko nenojauzdams, sarosjs ar Visvaldis, bet tikko ieskatjs konsulam acs, sastinga t uz viu vl neviens nebija skatjies. Nicinana nekad neviens uz Visvaldi vrsts acs nebija lasta. Surenieka kungs! sacja konsuls veikalnieciski strupi, tikai mazliet dobji. Mana atbilde ir n. Js sapratsiet, ka neviens prtgs cilvks, lai cik lieli btu via brvie ldzeki, neuzemsies to pardu un maksjumu nastu, kdu js un acm redzami ar jsu tvs man piedvjat. Dzirnakmeni es nedrkstu pakrt savai meitai kakl. Persongi jums mans padoms btu atsakieties no mantojuma un raugiet kulties uz prieku pats. Bet td gadjum znu, ldzgu jums, es pazstu daudz, un zinmu iemeslu d, kuriem js pats pirmt pie-skrties, js nebsiet tas, ko es izvlos par znotu. Visvaldis neklausjs, balts, n za kuvis, apcirts un mets r. Visvaldi, mais, atskanja durvs un Irisa strauji apskvs viam ap kaklu: pakalpgais sekretrs, nopratis, ka lieta grozs ap bildinjumu, bija pasteidzies priecgo vsti paziot Irisai. Visvaldis sagrojs. Via seja bija briesmga, k rprtgam. Sagrbis Irisas rokas, ar spku norva ts no sava kakla un, atgrdis iztrcinto sievieti, nozuda gaiten. Prbiedta un apstulbusi via skatjs roks, kurn stilbos Visvala tvrieni bija iespiedui pa etrm sarkanm svtrm, kas lnm mets zilas, un neka nesaprata, ko viai skaidroja tvs, tikai nojauta, ka noticis kaut kas ausmgs un ka Visvaldis viai zudis uz visiem laikiem. Sekretrs kdu pieteica. Lk, Irisa, cilvks, kas tevi paglba no nelaimes, sacja konsuls. Irisa atskatjs, histriski iesmjs un sabruka asam krampjos. T bija vias pirm st lkme.

18
Visvaldis steidzs uz banku pie tva. Tur, liks, neviens vl nek nezinja. Visi strdja akli un rtni k alla. Augstaj telp valdja patkama, nomierinoa zuzoa. Visvaldis iesteidzs direktora kabinet. Tur izskatjs jau aunk. Bija sapulcjuies virsgrmatvedis, prokristi. Bet kas tas par sagumuu sirmgalvi, kas klekn direktora krsl, engans k padurts balons? Tik tukls, tik milzgs un tik sakritis? Visas lnijas un formas plataj m bija it k nosldjuas, nokrus, skot ar maisiem zem acm, beidzot ar milzgm, tukm gago vaigu kabatm. Vai tiem tas via tvs? Tu jau zini, Visvaldi? vi tikko saprotami pstinja nevargs, k sastingus lpas. Kltesoie smalkjtgi atkps ldz durvm. Pavasara vtras mums, Sureniekiem, liktengas. Ari tavs vectvs nogrima pavasari... Tev, Visvaldi, atkal bs jsk no gala... Noldts, vi pacla galvu, acis vizja mitras, vl nedu vai divas, un ms aunkam btu pri. K vi to izodis? Kds velns to dzina okert par eturiu? Tagad visi ldz ar Majoru uzteiks kredtus. Visvaldis stvja tva priek, nezindams, ko ieskt. Viam reiba galva, mets slikta da, nodzrot nakts darja savu. Vi aizvra acis. Grda grojs. Viss izliks k murgoana. Ej nu, dls. Es vl raudzu kaut ko dart. Ja mani iegzs, vii nedabs nek. Ja aus strdt es lnm maksu. Daudz, viss atkargs no Majora. Ej mjs. Nesaki vl nek. Sliktai vstij laika gana. Ne vrda nebildis, Visvaldis izgja. Galven telp ierdi viu atkal godbijgi sveicinja. Neviens eit vl nenojauta, ka lielais bankas ermenis ar varenm plaum, sirdi un nierm, tekoiem riniem, kasm, vekseu diskontiem, grmatveiem, kasieriem, arhivriem, manraksttjiem patiesb jau miris. Mets vakars. Tl priekpilstas krogu, lai izvairtos pazstamiem, Visvaldis dzra un dzra, bet nereiba, tikai notrulinjs. Galv viam nemitgi urbs k auna spe nepadzenams un nepanesams domas: nabags, nabags, vi tagad nabags k eturi, k Vanckars, k Epalts, k nodevjs Epalts. Bet to vi vl dabs rok! Jstrd. Jmekl vieta. Gan ar "Kubezeles" sakariem kaut ko sadabs... Tikai k lai nu rds

91 ( 103 )

biedru acs? Vi Princis, pirmais, spokais, tagad pazemgi sks auru, pieticgu dzvti. Viengais, kas vl atlicis, ir Nikolne. Vii apprecsies. Vias mlestba izpirks daudzas no pasaules prestbm... bet tomr ne visas. Ka Nikolne nks pie via, ka Nikolne ml viu, ka Nikolne nevar nemlt, tas tau saprotams pats par sevi. Vi tau vl arvien ir Skaistais Visvaldis, elegantais Velsas Princis un daa laba turga mtes meita ar tagad pabtu no laimes, ja vi to bildintu... Vi piepts un grodamies izsljs lepns un liels, turdamies pie krogus bufetes. J, vi arvien vl ir vecais Princis, vl labks, jo dzves vtrs rdts. Pki viam kuva gaum, neizturami sevis l. Nogurums un milzgais alkohola vairums ska viu uzveikt, asaras par vari spieds acs, nevaldmi sagribjs ldzcietga vrda, glsta. Ierausies orman, vi aizbrauca mjs. *** Mjs bija prsteidzoi, savdi, pat baigi kluss. Iencis zl, vi, trokaini kjas vilkdams, grojs uz kabinetu. Tas atvrs, iznca Nikolne. Ah, Nikolne! Te tu esi, nebozies nu vairs, nc nu urp, viss bs labi! Vi spra soli, zaudja ldzsvaru un apkrita tai ap kaklu. Nikolnes acis iedegs sautum, k klausoties nestko zaimoanu. Izrvusies via atgrda Visvala rokas, it k ts btu glumas un riebgas. Nost! via ukstja ar spm. Jsu tvs ir miris. K sitiena apdullints, Visvaldis iestreipuoja kabinet un ieraudzja tva milzgs, triekas sists miesas iesprduas darba krsl pie rakstmgalda. Mte un Grizelda mmas stvja via priek. Jau otro reizi odien Visvaldim liks, ka vi izspirgst. Nabaga labais tvs! imenes posts atkal ar nelgu spalgumu uzliesmoja via priek k kvi. Un vl kda briesmga smeldze, kuras spku un ieganstu vi vl sti neaptvra, dedzinja viu. Vl arvien vi redzja riebumu un naidu Nikolnes maigajs acs. labas, apvainojums un izmisums sastaps Visvala dvsel ar neizturamu spku. Bija jkliedz un vi kliedza: Atriebbu! is vrds it k atmodinja visas spku paliekas. Briesmgs dusms vrdamies, vi ieskrja sav istab un pakampa no rakstmgalda revolveri. in brd via rok iekrs Dagne. Ko tu gribi dart? Noaut to suni Epaltu, kas ms nodevis! sauca vi un, atgrdis msu, grba atvilktn pc patronm. Dagne izskrja prieknam un, parusi pirmo mteli, kas gadjs pa rokai, izsteidzs uz ielas.

***
Bibliotku patlaban sldza. Epalts, kas pc nodzrots nakts darba laiku bija t nosnauduojis un gurdi rosjs mjs, piepei publikas telp izdzirdja pazstamu balsi uztraukti kaut ko skaidrojam un tiepjamies. Dievs visaugstais! Vi sacirta zobus. Dagne! Dagne viu vajja jau ldz pat darba vietai! Vi nepaguva ne apskatties, kur paslpties, kad grmatnc ieskrja Surenieka jaunkundze bez cepures, ar sveu mteli uz pleciem... Bibliotkas darbinieces smndamas lnm aizvra durvis. Noldts! Glbieties, Paul, slpieties! aizelsusies dvesa Dagne. Atsdieties Surenieka jaunkundze, ar ko varu pakalpot? teica Epalts tik ledus auksti, ka Dagne, krsl atkritusi, labu brdi skatjs vi ieplestm acm, kurs pamazm iedegs naids. Es pati js noautu! via iecs ar tik petnu un kaislu niknumu, ka Epalts apmulsa. Aizgriezusi seju, via brdi spieda mutautu pie acm. Kad via atkal pievrss Epaltam, sej bija vairs tikai mokas. Mans brlis mekl js noaut. Js esat izpaudis tva veikala noslpumus... un tvs ir miris. Jums jbg! via ukstdama saaudza rokas un nolieca pieri, gandrz skardama cegalus. Epaltam apskrjs sirds. Nabaga sieviete, ko via runja? Tvs miris? Veikala noslpumi? Noaut? Aptvris Dagni, kas smagi piezvls via krtm un ska lkmgi raudt, vi pki visu saprata. Kds bija izpaudis eturia vekseu lietu, un katastrofa, no kuras mjskolotjs t baidjs, bija notikusi. Bet kpc aizdomas krt uz viu? Pusneus izvedis Dagni no bibliotkas, cauri zikrgo darbinieu palierai, kas, acmredzot gaiddamas neparast apciemojuma iznkumu, lni kojs rbtuv, Epalts piesauca taksi un pavlja braukt pie Sureniekiem. Vi devs pa briesmu midzen. Prtgk btu paslpties, kamr prskrien strauj Visvala pirmais labu un dusmu karsonis. Savu nevainbu var pierdt ar vlk. Bet kur lai liek Dagni, kas pusnema gu via roks, domdama, ka vii abi kaut kur bg? Un vai baidties no Prina, svk un

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------bstamk sncena? Iedomg, kundzisk Prina? To neva vienkri palepnums. Un, galu gal, varbt tas bija liktenis, kas viu sauca stobra priek. Vi krits turpat, kur pirmo reizi ieraudzja Nikolni. Un tas bs labkais un skaistkais gals, kdu var sagt aj posta dzv. Vienalga! Vi tiksies ar Visvaldi aci pret aci un tlt! *** Tikldz Dagne bija aizsteigusies meklt Epaltu, pie Sureniekiem ieskrja Krupj. Durvs vi sagrds ar Visvaldi. Princi, vi ukstja, vai tu zini, vai tu zini, kas tevi nodevis? Vanckars. Irisa nupat piezvanja uz "Kubezeli". Visvaldis salka plecos, rokas nokrs, kakls pastieps uz prieku, dvains engans stulbums prma via alla asos, smalkos vaibstus. Msjais, vi dvesa, gurdi un izklaidgi apkrt blenzdams. Msjais... Viss nu pagalam. Esmu ubags; draugs, ko es ar m savm rokm esmu radjis un vilcis, mani nodod; un pat via... Riebg pasaule! Vi strauji apgriezs uz papiem un iegja sav istab tik rmiem un cietiem soiem, ka Krupj pavisam satrks un mets paka. Durvs noskrapstja atslga. Dzvokl iestjs bargs klusums. Visi klausjs k pamirui. Tikai vec kundze, dzi aptij iegrimusi, zvilnja dvngal un kaut ko pie sevis murminja. Atskanja viens. Tad vl etri. Krupj sagrba krslu un izgza durvis. Visvaldis gulja, sabrucis uz galda, kas bija nokaists stikla embm. Krupj sastinga pie stenderes. Aiz via pieplaka pulci kubezelieu, kas, dabjui zint par biedra nelaimi, nule bija atsteigusies. Bet kas tas? Vai ts nebija elsas, uksti? Visvaldis raudja. Izraudja savas dusmas, spes, izmisumu un dzrumu. Virs rakstmgalda karjs liels, grezni ielogots uzmums: grupa kubezelieu krustm rsm sasduies, cepurtm galv, rapieriem roks, smaidiem priecgs sejs. Stikls bija sadis, bet kdas figras viet blakm Prina attlam rgojs melns caurums. Vrst ieroci pret sevi Visvaldim bija pietrcis spka, vi bija novis nodevju. Draugi klusu sanca ap viu. Krupj noraidoi pamja Grizeldai, kas dzrs steigties pie bra. Draugs, aizkustinti runja Krupj, un lai viss btu sagruvis un viss pagalam, vl arvien tev bsim ms, tavi draugi, bs "Kubezele", kas stvs par tevi un paldzs tev. Lai dzvo "Kubezele"! Lai dzvo "Kubezele"! sauca prjie. Par tviju, draudzbu un atturbu! Galvu aug, Visvaldi, turpinja Krupj, tu tagad esi imenes galva, turies k vrs, tev tagad jkrto visas lietas, tu redzi, sievietes ir glui nezi! Bet Vanckars, vi savkstja dres, tam ms pardsim! Visvaldis jau bija daudzmaz samies. Atspiedies pret galdu, labu brdi raudzjs biedros. Kaut k tagad trka via sej, kas liks daudz vecka, bet savd krt oti atgdinja daudz negltko jaunko brli. Kdreiz tik svilinoi iedomgais skats zem melns uzacu svtras nu kvs pie zemes k pielijui smilga. Lieciet viu mier! Nesakiet nek. Lai vi dars, k grib. Cik "Kubezel" zina par via... par Majora brdinanu? Ms sei, atbildja Krupj. Vairk neviens? Pagaidm n. Lai tas paliek starp mums. Sapratt? Ja zia izplats citdi, neko dart, bet "Kubezele" lai klus. Lai nezina ari citi biedri. Apsoliet manto! Kubezeliei prsteigti stomjs. Man ar Sprukuli ir savdki rini. Tds nelietis! Un tu viam esi tik daudz laba darjis! sauca kubezeliei. Bet vi no manis ar visvairk cietis. To js varbt nemaz nezint. Vienalga. Es t gribu. Es js ldzu! Kubezeliei, galvas grozdami, beidzot apsoljs noslpumu glabt. *** Reiz ar Epaltu un Dagni Surenieku namam piebrauca policijas auto. Epalts smnja. Nekas,

93 ( 103 )

liktenis mani sarg, acmredzot jmirst nebs; droi vien vi taups mani aunkam un nolojamkam jokam. Labi ar t. Lielisk, melodramatisk sadursme izpaliks. Iegjui Surenieku zl, vii tlt ieraudzja Visvaldi biedru pulcia vid. Pamanjis Epaltu, kas bija atspries st cas stj, vi nesapraan to uzlkoja, tad, pamanjis Dagni, pki atcerjs. A, Epalta kungs! Dagne bs jums kaut ko saststjusi. Tas ir prpratums, atvainojiet, un, paviri pasmaidjis, iekm Epalts paguva izteikt ldzjtbu vai kaut vienkri apsveicinties, pievrss kriminlpolicijas ierdnim, kas, vairku krtbnieku pavadts, patlaban iesooja zl. Vai eit dzvo Czars eturi? vi jautja uztraukt un ska bals. Acis mangas un nemiergas k spoles lkja pa visiem kaktiem. Bls un sarvies k tss, eturi izsljs no atzveltnes zem palmas. Tikai tagad Epalts pamanja, ka vi sdjis kop ar Nikolni. Js esat apcietints! Pret jums celta sdzba par jaunatnes samaitanu un musinanu pret pastvoo iekrtu! eturi atgrojs soi trs atpaka. Via apa, galgi izbiedt sej atspoguojs prsteigums un ausmas. ... ... ... vi rstjs galg apjukum. Via seja ska varskties un raustties visnejdzgk veid. Policisti sagrba viu aiz elkoiem un gandrz vilkus izvilka no zles. Galvu atgriezis, vi izmisis blisinja acis un murminja: Nikolne... Nikolne... es nezinu... es nesaprotu... Zl sapulctie viens pc otra izklda. Apjukums bija liels, bet rpju pilnas rokas. Epalts palika viens ar Nikolni. Nule redzts cilvku cieanas, nule prdzvots nves bailes un apemans visu ciest bija it k nostjuas via dvseli, noskalojuas visu to lieko, mksloto, ko bija uzspiedusi pieemt cinia poza, divdomgais stvoklis Surenieku nam un nelaimg griba izcelties, prsteigt un spdt par katru cenu. Savas spes, vientulbu, mlu un gatavbu s mlas d ciest visu, riskt visu vi apzinjs ar neparastu skaidrbu. Pirmo reizi, pirmo reizi kop paas brnbas, vi sajuts atkal brvs, bez mazks vlans izlikties, kombint, aprint. Ar savdm trsm vi noskrta, ka nekad vairs neks vecais Zelta-mute; pa iem mneiem, pa o dienu vi bija prvrties un audzis, un tagad skatjs dzv savdk, dzik, jtgk. Liela nopietnba, liels aizkustinjums viu prma, tagad vi varja izskaidrot visu, pateikt visu, pdgi vi tuvojs Nikolnei vienkri un atklti k cilvks cilvkam, t, k to vajadzja dart jau sen, Grizli kzs, n, jau daudz, daudz agrk. Lkojoties uz sabiedto un sarvuos meiteni, vi prplda ldzcietbas un maiguma: ak Dievs, auj tau man rpties un sargt viu! Nikolne, vi teica, noszdamies blakm un viegli piedurdamies mazai, blai rokai. Pirmo reizi vi bija aizmirsis savu pozu, savus vaibstus un nedomja, k skan via balss. Piedodiet, ka odien, kad in nam notikuas tik aunas lietas, es atgdinu jums sevi. Man liekas... man iet... es esmu biei dvaini, pat nejdzgi izturjies. Viss tas vienmr bija domts citdi... labk... esmu vienmr gribjis... bet nekad, nekad neesmu pratis jums pateikt, ko gribu, ko jtu. rprtgais moris Zebgugu, pinkainais suns, ko js atdevt eturiam, esmu es pats, visu, ko vii saka, saku es tagad jums un vl vairk... Kabineta durvis nedzirdami atdarjs; kda velniga nojauta sacja Epaltam, ka ts ver Dagne. Greizsirdbas un spju pilna via tagad stv un skats Epalt. Vi jt o skatu neizsakmi smagu un kvlou un nevar vairs pateikt ne vrda. Liekas, paas debesis aizveras pr viu. Sirds sastingst. Ar Nikolne pamana Dagni. Acis, kas nule raudzjs Epalt rtnas un mlgas, tik mlgas, k Epalts nekad vl nebija redzjis sev skatmies, lnm pleas. Ledains dzestrums apskalo Epaltu, vi lasa ajs acs, ka Nikolne redz un saprot Dagnes jtas, atceras visas ts reizes, kad Epalts bijis ar Dagni kop, atceras, k vi to nupat, pirms pusstundas, puspabuu ieveda zl, noskaidro visas aizdomas un sprie tiesu. Maigais skats vien briesmg mint noskrien visas pakpes no muma, aubm, bam, izbailm, nicinanas, un pki Epalts redz s acis taisni tdas pat k pirmo reizi aj nam: ieplestas tumas un bargas k ieroa stobri, kas urbjas Epalt k ret, bet bstam zvr. Nikolne lnm pieceas. Epalta kungs, via saka klusu, klusu, atskatieties, js redzsiet cilvku, kam tiesbas js tagad nicint un nst, bet kas js gaida. Ejiet! Un neatgriezieties nekad! Epalts pietrks. Tur stvja abas sievietes, t, pc kuras vi cnjs, un t, no kuras bga, un abas viu prprata. Epaltu slpja tieksme iekliegt Dagnei kailu un briesmgu patiesbu sej, ka vi to nst, ka t ir via aunais gars un posts, bet nabaga sieviete bija tik izmocta, bdu nokausta. K lai dod vl o pdjo lastbas drienu? Tomr. Vai viu pau kds los? Ar vi nelos! Bet Nikolne pki pieiet Dagnei un apskauj to maigi, k sargdama. Epalts izskrja no Surenieku nama, it k tas degtu. Prskrjis ielai, vi atskatjs. Milzgs safrndzeltens, rieta nokrsots mkonis rgojs Surenieku

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------nama fon. Dzeltena, nejauka, vibrjoa gaisma plda pa ciiem, tliem un ipariem, kas umja un okurojs k dzvi. Abas kails kariatdes, rokas izstiepuas, apsdzja un draudja. Stmpie lauvas, suniski un spocgi izsviedui astes, slaistjs gar vemalu, it k raudzdami zemku vietu, kur nolkt. Un visas s platmutains, traisks, irdzgs komisks maskas, lauvu purni, pattiski atvztm rklm, spirlragainie aunu galvaskausi, pces, vdeklastainie pvi irdza un mirkinja, vpsnja un mja, bet stings un augstprtgs amazou maskas blenza vi ar nekaungm, aklm ipa acm. Zbakotais runcis, kas nagains etns turja erboa vairogu, sarva savu saino pumu velni grimas tas jau bija pats Valsts Burvis, kas, skriedams pa prieku savai imenei un bieddams sastaptos audis, gribja nosdint imperatora tron savu tvu, bet ministra krsl brli... Nelaimes nams, posta ka! Pka na prskrja fasdei, siena, liks, sagrojas k uz brukanu. Lsts pr o midzeni! iesaucs Epalts un bga aizelsies un skrieiem, it k patiem viu draudtu saaidt ieeu un akmens mou lvenis.

19
Krah! Krlis Jkabsons Nkam dien laikrakstu pirms lapaspuses rotja uzraksti, cits par citu milzgki: BANKU NAMA "SURENIEKS UN BIEDRI" NEGAIDTAIS SABRUKUMS. TKSTOIEM NOGULDTJU ZAUD SAVUS IETAUPJUMUS. BAIERA BANKROTS UN NVE. SPEKULANTA TRADIJA. MJSKOLOTJS BAIERA FINANSTJS. DRAUDZBAS VEKSEU SISTMAI REIZ JDARA GALS! Un t tlk. Surenieka vrdu staipja visos locjumos un varicijs. Gan lsti, gan noloana gzs pr via piemiu, bet rakstu faktiskais saturs bija viends liela un iespaidga naudas iestde pki izrdjusies celta uz smiltm un sabrukusi pos. Direktors Surenieks, bdams pats galvenais panieks, zaudjis visus savus ieltos un prltos pilstas un lauku paumus, kurn vrtba nebt neizrdjs tik liela, k domja, un ar tiem nevarja segt ne treo dau no visa milzg iztrkuma. Koloss, kas ar savu tumgo figru vl vakardien aiznoja vai pusi no pilstas finanu debesm, bija balstjies uz praulu kjm, un nu gulja sadis; izmisuie noguldtji un kreditori, izsalkuie pilnvarnieki, advokti, piedzinji un inkasenti k skudras, k kaprai, k maitu muas mets tam virs, bet velti, viss, ko vii atrada milzg la izkurtjuas iekas, bija papri, papri, papri bez vrtbas, seguma un nozmes. Bet eturi? Pc Surenieka vi bija slavenkais vrs pilst un k biedinou piemru viu minja viet un neviet. Via bdg popularitte sasniedza degpunktu, kad kd laikrakst pardjs plas raksts "Diks un Dovs", apgdts ar attiecgiem uzmumiem, varenais direktors un nelielais eturi piln augum. Direktora imenes posts bija pilngs. No bagtbas un labs sabiedrbas redzamkiem augstumiem nogzusies pilng bezizej un trkum. Dai laikraksti vius apraudja, dai ieteica dvainas un smieklgas nodarbbas, k krituie bagtnieki vartu sev nopelnt iztiku. Bet tad avpapru puten rmi izsljs kds masvs augums Nikaragvas un Librijas konsuls Flikss Majors. Vi organizja kapitlu, restaurja banku, kas tagad tika nosaukta "Apaais lats", un garantja noguldtjiem atmakst pusi no viu zaudjuma. Un, raugi, dos apstkos banka varja ne tikai darboties, bet pat atkal dot peu. Agrks draudzbas vrd konsuls uzms gdbu par

95 ( 103 )

nelaimg baiera imeni. Augstsirdgi piedvja veckiem brniem darbu in pat atjaunot bank, nodroinja kundzei dzvokli ar piekljgu pensiju un apms izskolot pastari. Clajam estam gribot negribot aplaudja pat konsula ienaidnieki. Viengi Visvaldis un Grizli negribja par to ne dzirdt. lastbas maiz no Majora, negantnieka, kas vaings pie viu posta? Nekad! Velti konsula pilnvarnieki skaidroja, ka Majors stv pri katram prmetumam; kur finansists gan tu prtu lds cilp, neuzteiks kredtus izkurtjuai un grstoai bankai? Un vai godgs veikalnieks drkst klust, ja via roks nk dati par tik plaiem un aubgiem veikaliem ka eturia veksei? Velti vii ststja, cik cls darbs ir atkal saglbt Surenieka banku un aicint via brnus pie kopj darba. Abi Surenieki palika nelokmi un beidzot konsula audis vienkri padzina. Surenieka kundze, dzi aptij iegrimusi, tomr piema Majora paldzbu un tlt prvcs uz nelielu dzvokli vien no konsula mjm, jo vecais, greznais Surenieku nams nca sves roks. Dagne sekoja mtei, jo nebija neviena, kas par mti rptos. Velsas Princis, ko draugi tagad sargjs saukt par Princi, baiddamies spint vai atgdint seno godbu, piemets pie Krupj, bet "Kubezeles" sakari pavra viam daas, kaut oreiz ar ne visai spdoas izredzes uz nelielu vietu un mrenu atalgojumu. Lai cik dvaini liktos, taisni Grizeldai, kas pirm, apprecdama Dueli, atstja vecku namu, ncs visgrtk to pamest pa otram lgam. Kad mte, msa un brlis jau bija projm, via vl kavjs plaaj dzvokl, no kura kdreiz tik grezns un pilsoniski bagts iekrtas maz vien kas bija palicis, un tas pats vairs nepiederja Sureniekiem. Purva sniegainas tagad greznoja antikvaritu skatlogus, tpat k sudrabs, porcelns un grdsegas, viengi druknais ipa amorets lidinjs vec viet pie griestiem, smaiddams nosbjum lpm un jautri vicindams apdrupus bultas. Pdj vakar pirms galgs izvkans no dzvoka, kad bla-kustelpas jau rbinja jauno iemtnieku tapstji, Grizli gandrz visu dienu pavadja zl, savas pirms un labks jaunbas prieku un skumju lieciniec. Ap krslas stundu kds no tapstjiem pieteica apmekltju. Grizli ciei skatjs iencjnoteikti via to bija redzjusi, satikusies, pat runjusi. Plecgs, biezs, vidja auguma vrs. oti soldais uzvalks atgdinja Majora veclaicgi korekto angu dentlmea gaumi, bet liks, ka valktjs nejuts sav trp sti rti. Via kustbas bija miergas un droas, tomr tm piemita zinma piespiestba, stvums. Drg platmale, smalkie ckdas cimdi un vecmodgais spieis ar masvu sudraba rokturi valstjs iencja roks, k nerazdami sts vietas. Varja noskrst, ka, mjs prncis, vi tlt prrbjas, un nevis elegant tresot mjas svrk, bet vecs, negludints bikss un vest, noem apkaklti, uzmangi atloka piedurknes un eras pie prtrauktiem darbiem. Svina krsas sejas strainie vaibsti izteica savdu drmu paapziu, bet dzis acis ar gandrz baigu svaru uzgls visam, ko aplkoja. Piepei Grizli elpa uztraukum iecirts. Grfs... Via neskangi nokustinja lpas, bet sveais saprata. Via bls mutes plnais naa grieziens izlocjs rgten smn, strupi k knbdams palocjies, vi teica: Grfs Deguns de Knibns, cient kundze. Js gribat pairgties? Pareizi, js esat izvljies sto brdi. Dariet to igli un ejiet! urzns nesakustjs. Kundze, patiesb nemaz nav tik sen, kop ms tikmies in pat zl, vi sacja, aplaizdams acis visapkrt un pakavdamies pie apdrupu ipa amoreta griestu vid, bet cik pamatgi no ejienes aizbaidts flirts, smiekli un joki. Js bijt oti asprtga, oti. Bet es... varbt to uztvm prk burtiski, prk smagi, izsalkuais nesaprot padu jokus. Grizli beidzot pilngi atguvs. Via aplkoja urznu no saeotiem matiem ldz spodrajm kurpm, drgm kurpm, visdrgkm kurpm Rg, ironiski vrtdama k izputjusi patriciete savu bagtu kuvuo brvlaisto: urzna kungs, bagtbas man vairs nav, bet asprtba palikusi. Domju, ka vtgais uzvalks nebs pietiekamas bruas. Parast vadmala sav zi aizsargja labk. Hm. Bet js nespjat vairs tmt tik droi. Pamati, uz kuriem stvat, kuvui irdi. Majors nav nekda klints, pret kuru var droi atsperties. Kds sakars tam ar Majoru? Tds sakars, ka jums bs jpieem no sava tva izputintaj lastbas maize. Nekad! Bet ko tad js iesksiet? Rt ir pirmais; tad jums jatbrvo is dzvoklis un is nams. Jsu mte un jaunk msa jau dzvo Dzirnavu iel... Cik rpgi js esat visu izklauinjis! J. Rezervju jums nav... Es strdu. Lieliski. Bet... kas gan labk par mani zins, cik grti sameklt darbu? Tas ilgst mneus un mneus. Vecie sakari? "Sidrabonija"? Neviens nesteigsies apgdt cilvku, kam nek nav. Un...

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Majors met garu nu; viam patiktos, ja js tomr btu spiesta atgriezties pie via. T viam goda un reklmas lieta tagad gdt prjums. Visi sacs lieliskais vecais dentlmenis konsuls. K vi rpjas par sen drauga imeni. To ir patkami dzirdt, un konsuls prot sev sagdt das mazas patikanas. Bet kas jums tur par dau? Man ir gruntsgabalu starpniecbas birojs. Vai ar tam kds sakars ar mani? Sav zi. Man trkst eneriskas, aprgas, elegantas un pievilcgas darbinieces, kas vartu atvietot mani kantor, kad dodos veikala gaits. Ttad jau otrs augstsirdgais piedv man savu pasprni. Sakiet nu vl, ka pasaule ir auna. Un cik cli js protat atmakst par to, ka es js reiz izdzinu no paa dzvoka! Bet var mant, ka js esat vl veikalnieks iescjs. Par Majora augstsirdbu runtu visa pilsta, par jsjo klustu viena nenozmga sieviete. Js esat romantisks. Es esmu praktisks. Darbs, kur pastvgi jsastopas ar dadiem audm, kur jskaidro, jtlo, jstrdas, jtiepjas, jums vairk pa dabai k kaut kur cits. Js labi protat atrast cilvku vjs vietas. Js bsiet laba darbiniece. No otras puses, vi paklusjis turpinja, atzstos, ka, piedvdams o vietu taisni jums, tiem izjtu mazu gandarjumu. Bet naida man nav. Mans paskums toreiz ar... ar... Majores jaunkundzi... ...bija prk grts; vismaz toreiz tas nebija man pa spkam. Un is paskums oreiz jums ir pa spkam? J, sacja urzns mierg prliecb. Grizli domja. urzna vasirdba patika. Pie Duea sniem Grizli bija iemcjusies cient atkltbu un tagad tvra pc ts ar izslpuu un prmrgu kaislbu. urzns ar vism via gaitm ska likties prsteidzoi viengabalains raksturs; saistja ar via veids splt atkltm krtm un t prsteigt pretinieku. Taisnba, sav laik via to nicinja un padzina, bet tagadj Grizli par daudzm lietm domja pavisam citdi k agrk. Turklt strauji pagriezieni par pilniem simt astodesmit grdiem bija Grizli dab, as kontrasta burvba vilint vilinja. Un kad via iedomjs konsula Majora augstprtgo romnieka masku, nevago, strupo, it k katrai pateicbai pri stvoo valodu, Grizli juts gandrz izrusies. Tikai vienu lietu vajadzja noskaidrot, lai neviens nedomtu, ka viai kdi blakus nolki. Vai js esat precjies? via jautja, priecdams, ka tieum un atkltb nepaliek aiz urzna. Niea Mrti neprmainja ne vaibsta, neizdarja ne kustbas, bet pirmo reizi pa visu sarunas laiku via stv un sej pavdja kaut kas nedros, satrcies. Nu, protams, no kurienes gan tik pki prmaintos jsu apstki? urzns pamja. Ttad in liet viss bija krtb. Nu, un cik liela alga man bs? urzns nosauca piekljgu, bet ne prspltu summu. Tomr uz reizes tik lielu algu nekur nebija izredzes saemt. Bet konsuls met garu nu, teica Grizli, atkrtodama urzna izteicienu, vai nebaidties, ka vi pie gadjuma jums var kaitt? urzns smnja. Kad js sksiet strdt kantor, tad redzsiet, kur kuram kait. Vai tik js necerat kdreiz ar Irisai piedvt vietu sav uzmum, efa kungs? urzns smnja.

***
Bet Imalns? Dgais Valsts Burvis? Kas notika ar to? Ms pametm viu bankas balles priekvakar drmu un norpjuos. Visi taisjs uz balli, bet vi gribja palikt mjs viens pats. Ar viu notika nelgas lietas, kas sagdja jau t nomktiem un izmisuiem brlim un msm jaunus uztraukumus. Visprj uztraukum un avu brk gandrz nepamants pagja kd rta laikrakst trekns virsraksts: MJSKOLOTJS SLEPENA ORDEA PRIEKNIEKS UN ZIRNEKLIS Bet ne cits avzs, ne ar aj nekas vairk par o lietu nepardjs. Acmredzot bija iejaukusies

97 ( 103 )

vara, kas spja apklusint pat presi. Nakt, kad k denspldus paredzdami, dzroja un dejoja Surenieka bankas audis, skol, kurn apmeklja Surenieku jaunkais, notika ielauans. Zaglis ar pakadarintm atslgm bija atsldzis ra durvis, skolotju istabu un dokumentu skapi, pamis klases atzmju urnlu, turklt, lai simultu laupanu, vl daus samr mazvrtgus priekmetus no rakstmgalda, kurus atrada pamestus apstdjumos skolas apkaim. Skol sacls milzgs uztraukums. Direktors gan tda nomanja, ka aundari nav nekdi profesionli zagi, bet apkalpotji jau bija pasteiguies ziot policijai. Izmeklanas dzirnavas ska malt. Pirms aizdomas krita uz klases nesekmgkiem skolniekiem, kas btu ieinteresti urnla pazuan. Tie izrdjs Imants Surenieks, Vilibalds Majors un Antons Stmurs. Varbt plai pazstamie uzvrdi btu novrsui direktora uzmanbu, bet ne policijas. Zni bija skol. Viu iztrcintais izskats vien jau modinja aizdomas. Vius glui vienkri izkratja. Rezultti bija prsteidzoi: Imantam Sureniekam zem krekla uz kailm krtm atrada ziemia das makst Zirneku ordea Veco Tiesu ar visiem biedru parakstiem. Tikko policijas skolu beiguie ierdi gardi smjs, lasdami stattus. Ordea bru skaitjs ap divdesmit. Visi skolnieki. Bet Czars eturi? Kas tas tds? Organiztjs, musintjs, niu dibintjs? Nu ierdi vairs nesmjs, uztraukti un bli tie irstja bargo un lakonisko Veco Tiesu. Te jau bija milzgas un briesmgas organizcijas pirmie pavedieni, pirms pdas, ordenis, loa, kas apdraudja valsti un vai visu Eiropu. Mati sljs stvus. Darbs ksja. Tlrui trakoja. Automanas rbja. Maz mirkos eturia persona bija noskaidrota, un smagi apbruotu policistu nodaa to nekavjoties sagstja apstkos un viet, kas lastjam jau zinmi. Sks pratinana un ptana. Bet, ldzko kriminlpolicijas prieknieks, karos un visdos vjos rdjies vrs, ieraudzja eturia apao, baiu rprt varskoos mi, tas tda noprata, ka riens nav nekds lielais; labk gadjum notvertais varja bt glui neievrojama sviria liel, noziedzg mehnism, droi vien pievilints un iejaukts, paam nenojdzot, ko dara. T ar pierdjs. eturi, nomalnieks, bija uzaudzis tepat policijas acu priek un izrdjs pat kdam ierdnim rada. Pc stundas via dzvesgaita, visas iepriekjs dzvesvietas un nodarboans tika noliktas k uz stikla. Neviens nekur un nek nevarja liecint slikta. Nesodts, nedzrjs, nesmtjs, visur ctgs darbinieks, kas no saviem niecgiem ienkumiem uzturja vecu un slimgu mti. Nekad nebija mants krogos, nekad dzirdts trokojam, no karadienesta atsvabints vjo acu d, nebija nevienas organizcijas biedrs, izemot... Zirneku ordeni. eturia vekseu lieta vl nebija nokuvusi ldz policijai. Prieknieks pasmjs, pazobojs par jauno ierdu centbu un pievrss prjiem ordea briem, pai maistriem, kas bija paturti apcietinjum. Nopratinja, skolas direktoram kltesot. Te izmeklanas iznkumi bija drmki. Jau kop laba laika skol notika visdas nebanas, pastvgi atkljs jaunas palaidnbas. Direktoram jau sen bija aizdomas, ka vaingie ir vieni un tie pai rezgai, bet atklt tik plau un spdoi, un lietpratgi noorganiztu ordeni ar stattiem, iestans ritulu, pakpm, amatiem, putna brvbas un patronta instittiem vi gan ne sapos nebija iecerjis. Zirneku grku saraksts iznca gar. Zirneki bija savam direktoram uz pcmaksu glt iesaiojum piegdjui vecu zbaku, pildtu ar nelabm lietm, likui laikrakstos sludinjumus, it k vi mekltu dadu neldzgu arodu darbiniekus, kas ar savu staiganu un taujanu traucja direktora mieru. Izrdjs, ka zirneki bija tie, kas it k no nezinmiem kidneperiem stja klases audzintjai vstuli ar draudiem nolaupt vias abas mazs meitenes, un policija jau reiz velti izmekljs vaingos. Skolas apkalpotjam, kas bija zirnekus sarjis, tie ielika krsla spilven gabalu pia, kas sasdts sasila un izplda, samaitdams apkalpotja uzvalku. Zirneki izmtja skol lapias ar karikatrm par skolotjiem, paslpa modintja pulksteni klases krsn, kas nelaik nozvanja stundas beigas; kavdami rta stundas, tie ieskrvja elektrisks spuldzs papes ripas: nevienam jau nenca prt griezt spuldzes r, vainu meklja aizsargos un diez kur citur. Ar tie bija galven krt zirneki, kas brvstunds atejas viet smja un papirosu galus ar veiklu sviedienu prata pielipint telpas griestiem, kas ar laiku ska atgdint stalakttu grotu. Tai pa lokl skolnieku vakaros zirneki dzra degvnu un meta pudeles pa logu kupen, kurai pavasar nokstot pagalm atkljs milzga pudeu baterija. Protams, tikai zirneki varja dejas vakar ielauzties bnios un pa kroluktura lku izkaist zl kaptus astrus un aucamo pulveri. Vairkiem audzkiem, kas bija noraidjui prieklikumu iestties orden un td krt, nemaz nenojauot, kuvui putna brvi, zirneki turpat skol tik veikli un mkslgi ar asu ileti prgrieza svrkiem muguras uvi, ka tikai pc laba bra, svrkus sapogjot vai saraustot, tie, cietuiem par neizsakmm ausmm, pki prrs puu. Visu o reistru vainagoja afra ar atzmju urnla nolaupanu ar pakadarintm atslgm. T jau bija kriminla lieta, kas draudja ar Irlavu. Vismaz maistriem, skait seiem, draudja droa izslgana, par pau lielmeistaru Valsts Burvi, nemaz nerunjot. Redzdams, ka glbia vairs nav, Valsts Burvis uzrdja nozagto atzmju grmatu, ko bija ieracis apstdjumos aiz skolas, un varongi pljs uzemties visu vainu uz sevi, k Vilibalds vlk izteics, tiem "skrja bez galvas gar biedru rindu k pats slavenais pirts Klauss Stortebekers". Policejiskus sodus direktors neparko nevljs. Vi sazinjs ar konsulu Majoru, un tikai abu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------plii panca to, ka lieta nenokuva ne tiesas, ne preses priek. Viengo maz ievroto ziojumu glui nevius bija nogrbis kds acgs reportieris si pc eturia apcietinanas. Galu gal lieta beidzs ar to, ka izsldza tikai Valsts Burvi, kas parocgi bija atmjis visas durvis, nolaupjis atzmju grmatu un nenodeva, ka Lielais Pis un Clais Ciklops stvjui sargos. Nkamo vkam divdesmit Rgas imens ar pilnu tiesbu varja nosaukt par Brtua nakti. Tur skanja vaimanas un raudana, asaras bagtgi lija, un kaut gan das labs zirneklis jau bija, k mdz teikt, "liels dlietis", to bez lastbas iespaidoja, pamcja un mudinja uz labu ne tikai ar vrdiem, bet ar ar oti nepatkamiem darbiem.

20
Ko gu sveum? Galu? Varbt, bet varbt, ka ne!... riks damsons Notikumi aizritja tri. Kdu nedu pc savas bganas no Surenieku nama Epalts satika urznu. Grfa parasti drm seja laistjs smaidos. Sveiks, vecais, vi uzsauca Epaltam. odien nosldzu smalku veikalu, uz to nc man ldzi. Epalts nobrnjs. urzns nekad nedzra, vismaz uz sava rina ne. Bet laikam zias bija tik labas, ka gribot negribot vajadzja kdam ts paststt. Es prdevu Majoram savu Meaparka zemes gabalu, sacja urzns, kad draugi bija novietojuies kda restorna drz. Tad beidzot iemocji gan. Un tiem par pilnu prasto cenu? Glui par prasto gan ne. Majors ir sptgs. Kas zina, varbt vi pamestu visu lepno vasarncu. Desmit procentu nolaidu. Ak tu, bldi! Tomr vi prmaksja devikrt. Bet vai tu dom turpint du tirgoans veidu? Es gan neieteiktu. Protams, ka ne, bet ar visvareno konsulu man gribjs izsplt o joku. Nabaga Irisa. Via jau visvairk cieta no tavm vistm un taviem dmiem. Via tau tevi ne aizskra, ne apvainoja. , tomr. Toreiz, kad mani iecla par grfu, tev vajadzja paskatties viai sej. K via nokaunjs, ka vusi sevi apkalpot tdam rpulim k man. Lai via atceras mani pagaidm kaut kd veid. Neturi velta naida. Vias dzve ir neizdevusies. Prina nedabja, ieronesja negribja. Ko dzird par Spmkuli? Nozudis no apvra. No "Kubezeles" izstjies, k Grizli ststa. Grizli ststa? No kura laika tu ar viu esi draugos? Grizli strd man kantor. Epalts ilgi klusja. Ak tad td veid tu pateicies viai par iecelanu muinieka krt. Grfs Deguns de Knibns apmierints smaidja. Bet es tev saku, Grizli ir vieng no visas imenes, kas kaut kam der. l, ka esmu jau precjies, teica grfs ar lielisku paapziu. Pagaidi, gan ders ari citi. Viu tikai pirmo dzve ierva savs sudmals. J, Duelis viu pamatgi samiltja. Tagad lielais garddis stv atkal tva prtikas bodt aiz letes un iesver sies. Mksla vrt un st visspok pards vienkros dienos, Epalts citja Duea izteicienu. Neraizjies, no sies vi pagatavos lepnku maltti nek ms no stores vai haizivs spurm. Epalts gribja celties un iet. urzns aizturja. Pagaidi, kur skriesi? Man te vl jsagaida svainis Priga, via kuis nkonakt aiziet uz Jrmutu. Ko es viens te nku? Vai zini, ko tas trakais ekstromantnieks princis Visvaldis grib dart? Vi neapskats vis pc kda turga skua savu veco draudzeu vid tau vl varja kaut ko sagrabint , bet tlt pc sm laika precot tva manraksttju. Atceries, blondne, kas vakaros, kad ms staigjm pie Sureniekiem, strdja kabinet? Es gan viu tikpat k netiku ievrojis, bet Grizli ststa, t esot viiem tlna ieprecta radiniece un ldzgs meitns. Bet ko tas ldzbez graa un bez vietas. Majora

99 ( 103 )

atjaunot bank Princis viai aizliedzis strdt. Tlt pc sru laika. Vl viss nav zaudts. Vlreiz uz prieku. Vecais Zeltamute, vl tu vari visu atgt! Bet kaut kas bija aizlauzis Epalta sparu un paapziu. Vl pirms nedas, lai cik grt brd, domas par atkpanos viam nenktu ne prt. Neaubgi vi tictu, ka pdj uzvara tomr paliks viam. Bet nu vairs ne. Verdoas spes aplja viu, verdos kauns par savu niekoanos, nemkulbu, mazdbu. Bet vai t bija tikai mazdba, vai t bija tikai nemkulba? Vai viu starp neslps vl kds liktengks rslis, gar kurn vi dauzjs k bite gar stiklu? Vi bija runjis dvaini un aplami, bet ne jau tik dvaini un ne jau tik aplami, lai nevartu saprast. Vrdi ir mmi, tuki, egi; ar vrdiem vien vl neviens cilvks nav sapraties ar otru,vrdi var ms pat pulgot, pelt, atstumt, bet ms zinm, ka ms noldzas, ml un aicina ldzi. Tikai jklauss ar sirdi, ne ausm. Vai Nikolne to negribja vai nevarja? Varbt patiem vii bija k no divm pasaulm, kas sveas viena otrai? Vismaz t varja sevi attaisnot un mierint. Bet nost ar o gvo mierinjumu, nost ar liekulgo taisnoanos! Neveiksme palika neveiksme. Lai lst sv smeldze k srms vt, lai ko, lai svilina ldz kaulam, ldz galam. Vi nodra galvu un teica: Romantiski. J, t tas ir. Praktiskiem tviem romantiski dli. Ka tik is vl nepaliek par socilistu to vadoi palaikam ir izputjui bagtnieki vai aristokrti. Pki Epalts sagrba drauga roku. Mrti! Es tev reiz paldzju, kad tu pie manis griezies, paldzi man tagad! Labi. Cik tev vajaga? Ne jau naudas! Liec Prigam paemt mani ldzi uz Jrmutu. Tad es pats aizkulos ldz Londonai, tur man brlis strd kd lidmanu fabrik, vi paldzs man skum piemesties. Es eit slpstu nost. Ah, zmgi novilka Niea Mrti. Saprotu, saprotu. Tu gribi mukt. Sav zi tas labkais. Paceosi, pamcsies. Par Nacionlo bibliotku tu jau sen sapoji. Tagad prect Surenieku Dagni... Dagni? Kas tev to teicis, ar Grizli? Ne tikai Grizli. To saka daudzi. Grizli t lieta nemaz nepatk. J, prect Dagni ir k iejgties par zeli. Darb palga no vias nebs. Cita lieta, ja tev btu lauku mjas... l gan, ka Sureniekiem t noiebs. Viss tavs pli tagad vj. Jonass braucienu labprt izrkos. Vi tagad man klausa visur. Jo bramangks cilvks, jo vieglk valdms, ja tik vien prot nospiest sto sviru. urzns atkal smnja, lepns par savm uzvarm. "Vienu lietu tomr esmu pratis," domja Epalts, "sargt savu noslpumu, to zina viengi Imants, Valsts Burvis. Paldies Dievam, jau nkonakt bu prom. Vismaz eit laimjs. Redzt Nikolni pie Visvala, Dagni smokam sav greizsirdb un raugmies Zeltamute k bld tas btu neizcieami. Drzk projm! Viengi nabaga lielmeistaru Imalnu gribtos vlreiz redzt pirms aizbraukanas."

***
Krtodams pdjs lietas ar Jonasu, Epalts otr rt devs pie urzna. Starpniecbas biroja durvis atvra eturi. Visu ko Epalts varja cert sastapt urzna kantor, tikai ne draudzbas vekseu upuri, kam nu uz visiem laikiem bija pielaulta nabadzba k Aszes Franciskam. Paklau, ko tas nozm, ukstja Epalts urznam, ldzko mjskolotjs bija izgjis. Grizli ldza viu pieemt. Darba vi nekur vairs nevarot dabt. Nu, kantora zna man tik un t drz vajadzs. Bet ko tava sieva saka par jaunajiem darbiniekiem? Sieva? Sieva priecjas, ka veikals pleas. No dibentelpas iznca Grizli ar Imantu. Acmredzot tik bargi nostrosttais Valsts Burvis, nezindams, kur piemesties, dzvoja pie msas. Grfs Deguns ska atgdint mazu Surenieku. Via basein vai muci jau plunojs baiera nra, mjskolotjs, Valsts Burvis. Epalts nevarja paslpt smaidu. Grizli pki iedegs: Ar Epalta kungam ievajadzjies paldzbas. Pdgi vi vairs nespj sevi aizbildint, via atgdinja senu sarunu, bet bildint izrds par gvu. Kundze, js tau zint, ka precans nav universlldzeklis pret vism kaitm. Zeltamute, lni novilka Grizli. Nevarja sti noprast, vai vias bals skan nicinana, noloana vai ievainota un negandarta patma. Pki via svieda k rokas grantu: Es jums nenovlu savu msu. Jums nav sirds. Ir! iesaucs Epalts tik kaisli, ka pats satrks viss nelaimgs mlas posts uzmutuoja vi. Ir, bet maza: pietiek tikai paam. Un izgja. Desmit mints viss bija krtb. Strmanis Jonass Priga piema viu sav kajt. Vi saspieda Epalta roku savj tri baltu un ar robustu, bet labsirdgu prstvtja familiaritti droi uzrunja viu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ar tu, tpat k visus, par kuriem domjs esam prks: Nu tad atkal reiz viens bulvru zuti man bs jkrista par jrnieku! Damned! Pie kap Skgena rkosim stu jampadraci. Nu, veicgi pc maisa un uz Ventspili, kuis trijos nakt Iet go! Epalts pateics. Atvadjs no urzniem un saskatjs ar Imantu. Tas iznca ldzi. Labu gabalu abi gja klusdami. Nogztais Valsts Burvis maz vien vairs atgdinja veco Imalnu. Ne vsts no valgiem smniem, ne vsts no nekauas skata. Vi sooja tik rtns un tik skumgs, ka Epalts glui ielinjs. "Lga zeis," vi nodomja, "toreiz policij briesms un nelaim viam vajadzja bilst tikai vrdu, un ar es tiktu ierauts neldzg ordea liet." Velnio Veco Tiesu jau vii abi divi bibliotk bija sastdjui. Nu, draugs, pdgi teica Epalts. Ms abi esam zaudjui tikpat k visu. T iznk. Un tomr ms turjmies dgk k das labs. Tas gan. Vi brdi klusja un tad sacja rgti: Js mani turjt par ei, kad toreiz paldzjt veidot to... ordeni. Par rotanieku. Bet tagad par viengo Surenieku, ar ko varu saprasties. Tas viss iznca tik mugi... Kpc? Draugs Imant, dzve ir ca. Spert soli nozm cnties. Elpot cnties. C tevi trenc jtas un dzias, spie apstki, mudina biedri, un cilvks ir tik liels, cik liela via ca. Pieraugi, ka nenocnies savu mu gar niekiem. Bet vl vairk ievro o: zaudt cieu citu acs gan sp, bet vrs to pacie; zaudt cieu paa acs nozm beigas. Td cnies vienmr t, lai tu vari sevi cient ar tad, kad bsi uzvarjis; tad tu varsi to dart ar tad, kad bsi zaudjis. Liec savus mrus augsti! Ja liktenis tev pieris nigko no savm veltmiespju paam izvlties pretinieku, tad gd, ja tas ir vrietis, lai ir visstiprkais, ja sieviete, tad visdaikaj ideja, tad visskak. Un, kad reiz esi scis savu spkoanos, neceri atpsties; katra uzvara ir tikai jaunas cas skums izdussies, kad bsi kritis. Bet piemini alla, ka stu vru pazst ne tikai no t, k vi cns un ar ko vi cns, bet vl vairk no t, par ko vi cns. Vro, vai nekaro tikai par sevi vien. Atkal vii sooja klusdami. Js aizbrauksiet? J. Vai zint, ko prjums run? Nu? Js bgot. Tas ir taisnba. Bet kur tad paliek ca, par kuru js runjt? Varbt es bgu... lai dustu. Vai tad js esat... kritis? C persongs laimes d. Bet t tau nav liel, st vra ca: vro, vai nekaro tikai par sevi vien. Vii klusja atkal. emiet mani ldzi! pki sacja Imants. Draugs mais, jums vl daudz ko dart un pabeigt epat. Par Majora Jdasa graiem iet skols, kurs bs jieldzas vai uz ceiem? sts vrs, kas sevi ciena, iztur visu... un tpc vi sevi ciena, ka visu iztur ldz galam. Imants iesmjs: Nu mums abiem iet k tam mctjam: klausies manos vrdos, neskaties manos darbos. Bet es js gaidu atpaka. irdamies vii apkamps un sabuojs k bri.

***
Pusnakt Epalts iebrauca Ventspil. Ost bija tums k pagult, tikai ur tur spokaini mirgoja signlugunis. Bet vecais ormanis, kas kuu kustbu Ventas grv przinja varbt vl skk nek pats ostas prieknieks, locdamies gar stutmalkas grdm, slpem krautnm un bau kalniem, bez stomans pieveda ceinieku pie milzg meln "Selonijas" silueta, kas eburains un kpdams iesljs tumzils nakts debess. Tums tvaikonis liks neparasti liels, augsts, fantastisks. Kaju iluminatoros, kas k na aunu caurumi rindojs gar priekgalu, rgaini spguoja ugunis. Uz kua notika klusa, bet rosga darbba, aizbraukanas brdis tuvojs. "Ttad is melnais pis ar simt ugunsacm un dzirksteainu dmu rkli ir mans pdjais glbjs," nodomja Epalts, "glbjs no manis paa." Satvris nelielo rokassomu, vi uzsteidzs pa stvo trapu.

101 ( 103 )

"Selonija" gja ar koku kravu uz Jrmutu. Uz klja pacls bau un paprmalkas kalni, paaugstindami kua ermeni vismaz par treo tiesu. Kajts varja nokt viengi pa nedrom kpnm pri bmsu kaudzm. Epaltu sama stjuarts. Strmanis Jonass Priga bija aizemts. Izdzris glzi kafijas, Epalts noliks koj un, par spti ppgam stjuartam, iemiga. Kad vi uzmods, aur kajt bija jau sirma krsla. Kuis, dobji dundams, viegli trcja, palaikam smagi, bet vienmrgi salgodamies. Epalts izgja uz klja. Latvijas pus virs drmi pelk nemierg lmea vdja traudaina svtra, bet nevarja saprast, vai tie mkoi vai vl krasts. Prklibojis pri du un latu saiiem, vi piestjs pie dmea, resna k simtgadja ozola. Zem kjm, dzelzs redeu segts, atvrs milzgi dzi krteris, dzelzs kpu reiem pietklots, kura tikko samanm diben kaut kas kustjs. Tveicgs, neveselgs gaiss tvaikoja no s akas. Kds ogu putekos novrtjies stvs veikli k zebiekste uzlkumoja pa kpu ptni ldz pat augai, atsvieda redeles, meongi sakaucinja kdu vinu, uzrva varenu karstas lagas spaini un vien vzien, dzirkstelm plaiksnoties un baltiem zobiem meln m nozibot, iegza jr. Pakpieties lej, sacja ogainais, palkojieties, k dzvo melnie. Epalts laids pa bezgalgajm kpnm dzii tums, pa tvaikoa vder. Te, zem dens lnijas, gaiss bija tik karsts, pilns ogu smalces un tvana, ka elpot kuva pavisam grti. etri puskaili vai atltu kreklos trpti vri, uz kurn nokvpum miesm sviedru lses veidoja dvainus burvju rakstus, sarkanas kvles apstaroti, seu uguns spelu priek dejoja velniu fandango. T bija augsta mksla, ar kdu vii, kuim grojoties, ieva smags ogu liekeres aurajs kru muts, kas vjs plecu augstum no grdas. Izdarjui virkni grotesku sou, vii nosvieda lpstas un, spocgi acu baltumus valbdami, sastjs tiei zem milzgs ventilatora caumles, kas aurodama pta uz viu sviedrainm miesm to pau nelgi stindzinoo jras vju, kas aug drebinja Epalta sasvteroto un apmteoto augumu. das nebdbas iztrcints, Epalts caur aurm, aurm dzelzs durvtelm izspraucs mantelp. Pretga, sliktu du radoa, karstas eas dvinga aizsita elpu. Dobj koa un dunoa apdullinja. Bet te bija gaiks plao manahtu augstu gais sedza stikla griesti k gleznotju darbncu. Divi milzgi trauda nezvri, katrs sav ahtas pus piedti, trakoja un krpjs negantos epilepsijas vai agonijas krampjos, svaiddami un vzdami savus eas sviedriem prplduos eburainos locekus. Briesmga grgana, izmisusi krkana un uksti piepildja toraugsto telpu. Briesmou kaisl elpa spvi svilpa k skas tvaika strklias starp veltiem un virzuiem un, sabirzdama asars, ritja pr neveiklajm metla miesm. Bet divi auni un mudgi bendes kalpi k spindzeles audjs ap margm, lakstoja pa kpnm un ar sadistu tksmi iegrieza milu miess pa skrvei, ieknieba ar svirm, urbinja pa ekiem, ar smailu eas kannu lja auss vai nss riebgi smirdou eu un sita ar netru, taukainu lupatu pa apaajm stikla acm, kurn sarkani piedzslotos baltumos varja nolast sagstto titnu bezgalgo nogurumu un spiedienu. Smag un dragjo dun cls un krita manu ribains krtis; no kroplo loceku mudeka kda varen gara un resna dzelzs roka ritmiski izvs pret debesm k drauddama vai lgdama, bet, neaizsniegusi ne stikla juma, atkal, eu iezdama, iervs atpaka, lai atkal draudtu un atkal rautos. Baigie un dunoie ritmi pamazm ierbinja Epaltu k trans. Vai ts nebija vienaldzgs un akls dzves dzirnas, kas sama un saaida visu un katru, kas pagads pa tvrienam, vai, ai neprts, grib ieskt ar tm cu? Aug un lej vzjas un krt varenie trauda blui, grbeki, rati un uburi grieas, irb ar nepetnu steigu; ap viiem nav ne aizsargu, ne margu, kuis valsts un grojas, niecgk neuzmanba... tikai mirkli pievrt acis, un trauda nagi ieraus tevi uguna okos, nebs vairs ne briesmg dzves tukuma, ne spju, ne nelgs bezcerbas, ne Nikolnes. Visas vecs spes, viss senais izmisums un pazemojums sagruva pr nabaga Zeltamuti. Vi saliecs, k iekjas spes ciezdams, un piers kpu eainai margai. Nikolnes gaiais augums sav vismocok neiegstamb staroja Epalta aizvrto plakstu priek. Ar zaimojou saldmi vi izbaudja vias vrgs un maigs rokas kaujamies ap sevi, zobus griezdams, vi sapoja par lpu saldo un cieo pieskrienu, un par visu, kas nekad nevarja notikt un bt. Tiem, Dievs vien zina, kas viu valdja no nelgo iedomu augiem mesties uguna eps. Varbt tas, ka vi nevius atgza galvu un augstu pr sevi ieraudzja gaismu, debesis. Bet ajos briesmgajos mirkos, dzii zem dens, drdoaj aht vi kas prtrka un atlaids. Vi noskrta, ka nevar mgi un viendi ciest par vienu lietu. Reiz t prdeg, un, ja nesadedz ldzi, tad celies un ej. Kad Epalts iznca atkal uz klja un uzkpa komandtilt, jra vizja piena balta, viegli aizmiglotas saules palsos staros. Gaiie vii, melno, piekrauto tvaikoni podami, palaikam uzburzguoja putu un akatu fontnu gar priekgalu un sniem, un skarbais vj svieda so rasu ldz pat stres ratam. Visapkrt apvrsnis tins gaipelk dmak. Jonasam Prigam bija sardze. H, vec sauszemes haizivs, kur tad tu? Noelljies k elles katlu vrs! Pie melnajiem ciemojies, vai? Ej nu uz kambzi, paprasi mespuikam benznu ko notrties. Neliels, gais, k nomazgts pasaieru tvaikonis pardjs jr, taisni "Selonijas" kurs.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Skat', skat', kur mazais zviedrs! Veries, cik trs un mudgs k meitene. Iet k devi. Ko nu msu vec ogu kaste, nost no cea! Atstj viu pa kreisi, Jonass sacja stresvram. Atstt viu pa kreisi, atkrtoja matrozis un pagrieza stri.

103 ( 103 )