ANDRA NEIBURGA (1957 – 2019)

AIZMIRSTĀ GALVASPILSĒTA

Lasi A.Neiburgas eseju un veic 1. – 8. uzdevumu! 42 punkti

Nav, neraisās tie kvēlie mīlas apliecinājumi. Viss ir bijis ar mums- kā jau dzīvē.
Prieki un bēdas, pāridarījumi un piedošana. Es Tevi esmu drusku krāpusi -
palaikam citas iemīlot. Tu mani arī - solot vairāk, nekā iespēji dot. Tu man kā sieva
vīram pēc ilgas kopdzīves – tik pierasta un bieži garlaicīga. Sapinkojusies no rīta un
reizēm nemazgātu muti. Īgna un muguru uzgriezusi. Līdz pēkšņi, pēc ilgākas
šķiršanās, uzmirdzi atkal skaista un tieši man.
 Ko lai Tev saku?

Divas reizes esmu savu mīlestību pret Tevi apzinājusies. Vai tas nav daudz?

Atceries rītu pagājušā gada pavasarī? Saulstaru smaržu, zaļo dūmaku parkos? Es
nācu pa Raiņa bulvāri no Valdemāra ielas puses. Lietus sāka līt, stipri. Tāds dumjš
pavasara lietus - ne no kā, no zilām debesīm, no kāda maza, neredzama mākonīša,
kurš pats varbūt paslēpies aiz Pareizticīgo katedrāles treknajiem kupolu pupiem vai
aiz Mildas slaidā auguma, vai varbūt aiz tās mājas jumta, kuru vēl nesen rotāja
neko nenozīmējoši burti – slava kpss. Lietus gāza, man nebija lietussarga, visi
cilvēki pazuda – saskrēja veikalnieki savos veikalos, darbinieki savos darbos,
vēstnieki savās vēstniecībās un pārējie – tie tāpat vien satecēja renstelēs, sasūcās
zemē, nezinu. Palikām tikai mēs, Rīga. Tu un es. Līdz šim tikai naktī divatā bijušas.
Un es ieraudzīju Tevi dienasgaismā. Tik nesaudzīgi, negribēti pēkšņi. Kā krāšņu
pavasara krāsu bildi, dzidru renesanses gleznojumu. “Cik skaista pilsēta, ak
Dievs,”es nodomāju, elpai aizraujoties. ”Cik skaista!”

Es gāju garām Bastejkalnam ar sēru akmeņiem, garām Mildai, Vecrīgai cauri – un

visu laiku lija lietus, akvareļu toņos mirdzēja bruģis, reibināja Tavu mitro mūru
smarža, un cilvēku nebija, un acis man bija vaļā.

Es jutos laimīga tai brīdī, ka man esi tieši Tu – vienīgā no visām pasaules
pilsētām, kas arī mani drusciņ mīl.

Un tad es mierīgi dzīvoju tālāk, par Tevi daudz nedomājot, kā jau visi ikdienā to
darām. Aiz dienišķās nesakoptības, aiz bezgaumības lētām rotām Tava auguma
skaistumu atkal aizmirsu redzēt – Tavas jūgendiskās fasādes, Tavus lauvas un
kariatīdes, Tavus torņus un Tavu akmeņu silto sūbējumu.

Reiz svešā zemē un svešām acīm - tur es Tevi atkal ieraudzīju. Aizmirstās
galvaspilsētas saucās pazīstama franču fotomākslinieka izdotais melnbaltais
fotoalbums. Rīga, Viļņa, Tallina.

Dīvaini kadri. Kādas senas civilizācijas drupas. Nostalģiskas sēras un mirusi,

akmenī stingusi mīlestība. Tava mūžgudrā seja, Rīga. Plaisu un rētu vagota.
Nodrupušas dzegas, sašķiebušās kolonnas. Baloži. Sasistas flīzes un stikli.
Izdrupušas ornamentu mozaīkas. Un krieviski uzraksti uz finiera izkārtnēm. Cilvēki
Tavu namu priekšā – platām sejām, tukšām acīm. Un atkal kāda asociācija –
Bredberija Marsiešu hronikas.

Kas, kādi bijuši tie, kas dzīvoja senajā pilsētā? Dažus no tiem vēl var sastapt
Tavās ielās. Mēs viņus nepamanām, Rīga. Viņu sejas ir tikpat grumbainas kā Tava.
Dažreiz viņi ir slikti ģērbušies. Dažreiz viņi ir slikti paēduši. Viņu sirdis klāj alva.
Bet viņu acīs ir atmiņa.

Kādu es gribu Tevi redzēt, Rīga? Un vai es drīkstu gribēt?

Es jau patiesībā neesmu rīdziniece. Pārdaugaviete. Nomales meitene. Smilšainu

pagalmu, pieneņu un ziedošu ābeļu bērns. Un tādi mēs esam Tev viss vairums – no
Āgenskalna, Iļģuciema, no Sarkandaugavas. No Kundziņsalas un Grīziņkalna. No
Maskavas forštates. Vai mums maz piederi Tu, lepnā – vāciskā, zviedriskā,
krieviskā?

Tomēr, tomēr. Mana drauga bērnības pagalmā Cēsu ielā auga liels bumbierkoks,
un viņa zēnības mīļākā rotaļu vieta bija Lielie kapi.

Un mana tēva bērnībā viņa ģimene vecajā koka mājā Brīvības ielā, pretī tagadējai
viesnīcai Latvija, turēja govi, kuru kalpone katru pavasari pa to pašu Brīvības ielu
dzina uz Bulduriem. Tas bija vēl 1923. gadā.

Mana māte uz pilsētas 3. ģimnāziju ziemā gāja taisni pāri Daugavas ledum, bet
dažreiz brālis viņu pārvizināja stumjamā slieču krēslā, ko turpat krastmalā varēja
noīrēt.

Vēsture notiek. Arī vienas paaudzes laikā.

No laikraksta Diena, 1993. gada 13. martā.

1. Formulē vienā teikumā autores izpratni par pilsētu un sevi tajā! 3 p.

1.1. Autores izpratne par pilsētu - 1 p.

Autore pret Rīgu izturas ar mīlestību un maigumu, bet tajā pašā laikā saprot, ka
pilsētai ir savi trūkumi.

1.2. Autores izpratne par sevi pilsētā – 1 p.

Autore sevi uztver kā daļu no šīs pilsētas, sakarā ar to, ka viņas bērnība un jaunība
pagāja šajā pilsētā.

Par pareizrakstību- nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai interpunkcijas kļūda – 1 p.

2. Secini, kādu formu autore lietojusi, rakstot par Rīgu, ko paņēmiens viņai
palīdz atklāt? 3 p.

2.1. Autores lietotā forma - 1 p.

Autore lietojusi formu - daiļliteratūras stils.

2.2. Ko paņēmiens palīdz atklāt? 1p.

Paņēmieni palīdz atklāt teksta izteiksmīguma jeb ekspresivitātes radīšanai un

pastiprināšanai.

Par pareizrakstību- nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai interpunkcijas kļūda – 1 p.

3. Daiļdarbos tiek izmantots stilistisks paņēmiens - retoriski jautājumi.

Atrodi tekstā un izraksti divus retoriskus jautājumus! Secini saliktā teikumā,

kāpēc autore tos lietojusi! 6 p.

3.1. retorisks jautājums -1 p.

Kādu es gribu Tevi redzēt, Rīga?

3.2. retorisks jautājums - 1 p.

Vai tas nav daudz?

3.3. Secinājums (saturs) – 2 p.

Autore izmantoja retoriskus jautājumus, jo tie liek lasītājam izdarīt pareizos

secinājumus vai noteiktas darbības.

Par saliktu teikumu un tā pareizrakstību- nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai

interpunkcijas kļūda – 2 p.

4. A.Neiburgas esejā galvenais tēls ir pilsēta.

Atrodi tekstā un izraksti divus Rīgu raksturojošus ar redzes, dzirdes vai

smaržu sajūtu saistītus vārdu savienojumus! 2 p.

4.1. Tavu mitro mūru smarža

4.2. Es ieraudzīju Tevi dienasgaismā

Kā tie autorei palīdz atklāt pilsētu? 1 p.

4.3. Tie palīdz autorei sīkāk aprakstīt savu atrašanās vietu, to, ko viņa tajā brīdī
redzēja, juta.

Uzraksti pamatojumu 2 – 3 teikumos (saturs)! 2 p.

4.4. Ja viņa tik sīki neaprakstītu savas emocijas, tad mēs nesaprastu viņas jūtas
pret šo pilsētu. Katrs lasītājs, visticamāk, saprastu viņas vārdu nozīmi savādāk.

Par pamatojuma pareizrakstību- nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai

interpunkcijas kļūda – 1 p.
5. Esejā lietoti dažādi pretstati pilsētas iespaidu paspilgtināšanai.

Izraksti divus pretstatu pārus un raksturo saliktā teikumā, kāds ir autores

nolūks, tos lietojot! 4p.

5.1. 1. pretstats – 1 p.

Prieki un bēdas

5.2. 2. pretstats 1 p.

Pāridarījumi un piedošana

5.3. Raksturojums saliktā teikumā (saturs) - 2 p.

Pretstati piešķir tekstam spilgtumu un pretēju ideju kombinācija uzsver kontrastu

starp tiem, kas visbiežāk tiek izmantots runas daiļliteratūrā stilā.

Par saliktu teikumu un tā pareizrakstību- nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai

interpunkcijas kļūda – 2 p.

6. Rīga ir slavena ar savu arhitektūru, un autore tekstā lietojusi arhitektūras

terminus.

Atrodi tekstā un izraksti divus terminus, un paskaidro to nozīmi! 2 p + 2 p.

6.1. Jūgendstils ir mākslas un kultūras izpausme, kas cenšas pārtraukt šī brīža

dominējošās tendences, modernizējot mākslu un pilsētas kultūru ar spēcīgu
dekoratīvu izjūtu.

6.2. Mozaīka kā tāda ir darbs, kas izgatavots no teserām, tas ir, maziem, dažādu
formu un krāsu akmens, keramikas vai stikla fragmentiem, kas tiek uzklāti uz
jebkuras virsmas, veidojot ģeometriskas vai figurālas kompozīcijas, kuru tēmas var
svārstīties no mitoloģijas līdz pat ikdienas ainām
Sameklē informāciju, kur Rīgā vari apskatīties šīs arhitektūras vērtības –
vismaz divas (vieta, iela, nams)! 2 p.

6.3. Rīgā ir aptuveni 800 jūgendstila ēku, no kurām vairums atrodas Rīgas centrā.
Visvairāk jūgendstila ēku ir tā dēvētajā klusajā centrā – Elizabetes un Alberta ielā.

6.4. Čiekurkalnā 1. Līnija 78 baznīcas kopskats ir rūpīgi veidots daudzu gadu gaitā,
izmantojot patapinātas formas un mozaīkas elementus. Merķeļa ielā 13 atrodas
Rīgas Latviešu biedrības nams, tajos sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā
atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules.

7. Autore savu pilsētu raksturojusi ar bagātīgi lietotiem vietvārdiem.

Kādu emocionālu nokrāsu autore panāk, lietojot vietvārdus? 1 p.

7.1. Vietvārdi autore izmanto pozitīvā emocionālu nokrāsu, jo par šīm vietām runā
pozitīvi, atmiņas rada labu iespaidu un pozitīvas emocijas.

Izvēlies tekstā divus tev svarīgus Rīgas vietu vārdus un apraksti 2- 3

teikumos, kādas emocijas Tev rodas, esot šajās vietās! 1 p.+ 1 p.

7.2. Iļguciems

7.3. Āgenskalns

7.4. Tavas sajūtas (par saturu) -2 p.

Šīs vietas man sniedz tikai pozitīvas un labas emocijas. Visu bērnību dzīvoju
Iļģuciemā, bieži staigāju ar draugiem un ģimeni, tāpēc ir daudz patīkamu un labu
atmiņu. Āgenskalnā ar ģimeni dodamies pēc pārtikas precēm uz slaveno
Āgenskalna tirgu.

Par pareizrakstību kopā - nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai interpunkcijas

kļūda – 2 p.
8. Autore savas attieksmes un jūtu tēlojumā lietojusi personu vietniekvārdus.

Izraksti trīs personu vietniekvārdus un secini saliktā teikumā ar divdabja

teicienu, ko katrs no tiem Tev, esejas lasītājam, palīdzēja labāk uztvert! 5 p.

8.1. Lietotie personu vietniekvārdi – 1 p.

Tie, es, Tu.

8.2. Secinājums (saturs) - 2 p.

Par pareizrakstību - nav pieļauta neviena ortogrāfijas vai interpunkcijas kļūda – 1

p., par divdabja teicienu – 1 p.

Paldies par darbu!

Par darbu iespējams iegūt 42 punktus , iegūti ________ punkti jeb _______
procenti.
.