Professional Documents
Culture Documents
AIZMIRSTĀ GALVASPILSĒTA
Nav, neraisās tie kvēlie mīlas apliecinājumi. Viss ir bijis ar mums- kā jau dzīvē.
Prieki un bēdas, pāridarījumi un piedošana. Es Tevi esmu drusku krāpusi -
palaikam citas iemīlot. Tu mani arī - solot vairāk, nekā iespēji dot. Tu man kā sieva
vīram pēc ilgas kopdzīves – tik pierasta un bieži garlaicīga. Sapinkojusies no rīta un
reizēm nemazgātu muti. Īgna un muguru uzgriezusi. Līdz pēkšņi, pēc ilgākas
šķiršanās, uzmirdzi atkal skaista un tieši man.
Ko lai Tev saku?
Divas reizes esmu savu mīlestību pret Tevi apzinājusies. Vai tas nav daudz?
Atceries rītu pagājušā gada pavasarī? Saulstaru smaržu, zaļo dūmaku parkos? Es
nācu pa Raiņa bulvāri no Valdemāra ielas puses. Lietus sāka līt, stipri. Tāds dumjš
pavasara lietus - ne no kā, no zilām debesīm, no kāda maza, neredzama mākonīša,
kurš pats varbūt paslēpies aiz Pareizticīgo katedrāles treknajiem kupolu pupiem vai
aiz Mildas slaidā auguma, vai varbūt aiz tās mājas jumta, kuru vēl nesen rotāja
neko nenozīmējoši burti – slava kpss. Lietus gāza, man nebija lietussarga, visi
cilvēki pazuda – saskrēja veikalnieki savos veikalos, darbinieki savos darbos,
vēstnieki savās vēstniecībās un pārējie – tie tāpat vien satecēja renstelēs, sasūcās
zemē, nezinu. Palikām tikai mēs, Rīga. Tu un es. Līdz šim tikai naktī divatā bijušas.
Un es ieraudzīju Tevi dienasgaismā. Tik nesaudzīgi, negribēti pēkšņi. Kā krāšņu
pavasara krāsu bildi, dzidru renesanses gleznojumu. “Cik skaista pilsēta, ak
Dievs,”es nodomāju, elpai aizraujoties. ”Cik skaista!”
Es jutos laimīga tai brīdī, ka man esi tieši Tu – vienīgā no visām pasaules
pilsētām, kas arī mani drusciņ mīl.
Un tad es mierīgi dzīvoju tālāk, par Tevi daudz nedomājot, kā jau visi ikdienā to
darām. Aiz dienišķās nesakoptības, aiz bezgaumības lētām rotām Tava auguma
skaistumu atkal aizmirsu redzēt – Tavas jūgendiskās fasādes, Tavus lauvas un
kariatīdes, Tavus torņus un Tavu akmeņu silto sūbējumu.
Reiz svešā zemē un svešām acīm - tur es Tevi atkal ieraudzīju. Aizmirstās
galvaspilsētas saucās pazīstama franču fotomākslinieka izdotais melnbaltais
fotoalbums. Rīga, Viļņa, Tallina.
Kas, kādi bijuši tie, kas dzīvoja senajā pilsētā? Dažus no tiem vēl var sastapt
Tavās ielās. Mēs viņus nepamanām, Rīga. Viņu sejas ir tikpat grumbainas kā Tava.
Dažreiz viņi ir slikti ģērbušies. Dažreiz viņi ir slikti paēduši. Viņu sirdis klāj alva.
Bet viņu acīs ir atmiņa.
Tomēr, tomēr. Mana drauga bērnības pagalmā Cēsu ielā auga liels bumbierkoks,
un viņa zēnības mīļākā rotaļu vieta bija Lielie kapi.
Un mana tēva bērnībā viņa ģimene vecajā koka mājā Brīvības ielā, pretī tagadējai
viesnīcai Latvija, turēja govi, kuru kalpone katru pavasari pa to pašu Brīvības ielu
dzina uz Bulduriem. Tas bija vēl 1923. gadā.
Mana māte uz pilsētas 3. ģimnāziju ziemā gāja taisni pāri Daugavas ledum, bet
dažreiz brālis viņu pārvizināja stumjamā slieču krēslā, ko turpat krastmalā varēja
noīrēt.
Autore sevi uztver kā daļu no šīs pilsētas, sakarā ar to, ka viņas bērnība un jaunība
pagāja šajā pilsētā.
2. Secini, kādu formu autore lietojusi, rakstot par Rīgu, ko paņēmiens viņai
palīdz atklāt? 3 p.
4.3. Tie palīdz autorei sīkāk aprakstīt savu atrašanās vietu, to, ko viņa tajā brīdī
redzēja, juta.
4.4. Ja viņa tik sīki neaprakstītu savas emocijas, tad mēs nesaprastu viņas jūtas
pret šo pilsētu. Katrs lasītājs, visticamāk, saprastu viņas vārdu nozīmi savādāk.
5.1. 1. pretstats – 1 p.
Prieki un bēdas
5.2. 2. pretstats 1 p.
Pāridarījumi un piedošana
6.2. Mozaīka kā tāda ir darbs, kas izgatavots no teserām, tas ir, maziem, dažādu
formu un krāsu akmens, keramikas vai stikla fragmentiem, kas tiek uzklāti uz
jebkuras virsmas, veidojot ģeometriskas vai figurālas kompozīcijas, kuru tēmas var
svārstīties no mitoloģijas līdz pat ikdienas ainām
Sameklē informāciju, kur Rīgā vari apskatīties šīs arhitektūras vērtības –
vismaz divas (vieta, iela, nams)! 2 p.
6.3. Rīgā ir aptuveni 800 jūgendstila ēku, no kurām vairums atrodas Rīgas centrā.
Visvairāk jūgendstila ēku ir tā dēvētajā klusajā centrā – Elizabetes un Alberta ielā.
6.4. Čiekurkalnā 1. Līnija 78 baznīcas kopskats ir rūpīgi veidots daudzu gadu gaitā,
izmantojot patapinātas formas un mozaīkas elementus. Merķeļa ielā 13 atrodas
Rīgas Latviešu biedrības nams, tajos sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā
atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules.
7.1. Vietvārdi autore izmanto pozitīvā emocionālu nokrāsu, jo par šīm vietām runā
pozitīvi, atmiņas rada labu iespaidu un pozitīvas emocijas.
7.2. Iļguciems
7.3. Āgenskalns
Šīs vietas man sniedz tikai pozitīvas un labas emocijas. Visu bērnību dzīvoju
Iļģuciemā, bieži staigāju ar draugiem un ģimeni, tāpēc ir daudz patīkamu un labu
atmiņu. Āgenskalnā ar ģimeni dodamies pēc pārtikas precēm uz slaveno
Āgenskalna tirgu.
Par darbu iespējams iegūt 42 punktus , iegūti ________ punkti jeb _______
procenti.
.