kaut man kabatā pases un kartes, harta – svarīgs dokuments jo es zinu, ka jābūt man Latvijā augustā, decembrī, martā. Jo bez manis tur lazdas neziedēs, jo bez manis tur neizdīgs bekas, Uzdevumi – uzraksti atbildes uz jo bez manis rakstītās kamanās Ziemsvētki neatbrauks – jautājumiem pilnos teikumos! pasaulīt, tādas būs sekas. 1. Kāda ir dzejoļa pamatdoma? Noformulē to 1 Tev par pilsoni, pasaule, nederu, stāstījuma teikumā! kaut man kabatā vīzas un hartas, jo es zinu, ka jābūt man Latvijā 2. Izskaidro, ko nozīmē būt kādas valsts pilsonim!
janvārī, jūnijā, martā.
3. Ko nozīmē, ja par cilvēku saka – “pasaules pilsonis”? Jo bez manis tur lazdas neziedēs, jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas, 4. Kādus latviešiem svarīgus svētkus M.Zālīte piemin jo bez manis drebošā kumeļā dzejolī? Jānītis neatjās – 5. Vai liriskais “es” dzejolī ir patriots? Kas to pierāda? pasaulīt, tādas būs sekas. Tev par pilsoni, pasaule, nederu, kaut man kabatā pases un kartes, 1. Man liekas ka pamatdoma sājā dzejolī ir tāda, kad jo es zinu, ka jābūt man Latvijā viņš nes laimi, prieku utt. 2. ‘’būt kādas valsts pilsonim nozīmē, kad tu tur septembrī, novembrī, martā. dzīvo un tev ir stabila dzīve. Un kad tu saņem Jo bez manis tur lazdas neziedēs, vismaz minimālo algu. 3. Tas nozīmē (manā uzskatā), ka ta sir tāds cilvēks jo bez manis sals pekaiņiem pekas, kuršs visur ceļo, strādā citās valstīs, vai arī cilvēks jo bez manis svecītes krastmalā kuršs neuzturas vienā valstī visu laiku vēji nopūtīs – 4. Man liekas ka tika pieminēts ‘’Ziemassvētki’’, ‘’Jāņi’’, un kaut kāda ‘’piemiņas diena’’. tādas būs, pasaulīt, sekas. 5. Man liekas ka ir patriots, jo tiek teikts ka ir vinai (“Apkārtne”, 1997) jābūt Latvijā visus mēnešus kas parādu patriotism no viņas puses OJĀRS VĀCIETIS
1. Lasi Ojāra Vācieša dzejoli “Viss vienalga, lai cik būtu netīrs”!
***
Viss vienalga, lai cik būtu netīrs,
Marta sniegam tērcēs jāizmirdz. Uzdevumi – uzraksti atbildes uz Viss vienalga – ņems vai neņems pretī, jautājumiem pilnos teikumos! Atdot sevi, mana dumjā sirds. 1. Kā Tu raksturotu dzejoļa lirisko “es” (mierīgs, Nekaujies ar tiem, kas pretī nesit, piedzīvojumu meklētājs, drosminieks, vērotājs, Modini, ja ienaidnieki guļ, – u.tml.), kas to pierāda? Vai tu jūra vai tu peļķe esi – Katrai vētrai tevi jāsakuļ. 2. Kāpēc, Tavuprāt, autors lieto vārdu salikumu Nenobaidies ne no viena vārda, “dumjā sirds”? Saki skaļi – ugunsgrēks vai sals, 3. Kāda ir dzejoļa pamatdoma? Noformulē to 1 Arī – ja tev nenoskūta bārda, stāstījuma teikumā! Vai Tu tai piekrīti, kāpēc? Arī – ja tev aizsmakusi balss. Un par visu vairāk, mana dumjā, – Vai tas būtu daudz vai būtu maz – Nekaunies no savām īstām skumjām, 1. Es raksturotu šo dzejoļu lirisko ‘’es’’, kā beizbailīgu, Neslēp savas prieka asaras. drosmīgu. Jo viņš nebaidās izrādīt savas skumjas, ne Visi pelni, visas dzīves liesmas, savu prieku. Dzīves vērmeles un dzīves spirts Tev ir jāizdzied, jo tās ir tavas dziesmas, 2. Viņš lieto šo vārdu salikumu ‘’dumjā sirds’’, lai Tās ir tavas, mana dumjā sirds. pateiktu ka viņam vienalga, ka viņam kāds iepatīkas, un ‘’ieķeras’’ šajā cilvēkā. Kaut šis otrs cilvēks nejūt Tikai vienreiz tev būs jūrai mala to pašu ko viņš pret viņu. Un līdz tam – ne reizi nenorimt! 3. Pamatdoma šajā dzejolī ir tāda, kad nevajag baidīties Nečīksti, ka patīk lakstīgalas, – un kaunēties kāds tu patiesi esi. Lai ir tieši otrādi, ka Varēji par lakstīgalu dzimt. vajag lepoties par to kāds tu esi.