GUNDEGA REPŠE

“UGUNSZĪME”
Anželika Začeste 8.c
10 jēgpilni citāti ar skaidrojumu.

1.“Darba laiks nav bezizmēra. Bet tas ir mūžīgs, par to tu vari būt drošs…” 
Cilvēkam, kad strādā, viņam ir vajadzīga atpūta, jo darba vienmēr būs daudz. 
2. “Rokas vēziens, plaukstas mājiens, acumirklis, un tu jau esi pavisam cits. Cilvēks nevar neko
par sevi zināt, izrādās. Nevar neko paredzēt, kaut šķietas sevi pazīstam… ”
Cilvēks var mainīties jebkurā brīdī, pats to negaidot.
3. “Pārāk karsts bija pazemojums, ka katrs ienācējs var pavandīties pa tavu dvēseli kā pa
rakstāmgalda atvilktni.” 
Kad cilvēka noslēpumus stāsta un smejas par tiem, cilvēks jūtas aizskarts, vientuļš, zūd
darbaspēja.
4. “Bet tu aizmirsti, ka katrs, kas tevi atcerēsies, pats drīz nomirs, aiz tā seko tie citi, kas pēc tā,
un tikmēr, tikmēr, kamēr neizdzisīs viss, izejot cauri atcerošos un nolemto paaudzei.”
Visam savs laiks.
5. “Atmiņas bez dzīvās sulas [...] nav neko vērtas.” 
Atmiņas bez labiem darbiem dzīvē un pozitīvām emocijām ir nekas.
6.“Esmu pārliecināta, ka mēs katrs dzīvojam arī citu cilvēku dzīves un laiks tur neko nespēj grozīt. Jo laiks nav
arguments.”
Ne vienmēr laiks var izmainīt dzīves notikumus.

7.“ Kāds gudrinieks bija teicis, ka gleznotājs strīdas un sacenšas ar dabu. Tagad, še guļot, tas šķita bezjēdzīgi, kaut
sava daļa taisnības tur varbūt bija.

Viss dzīvē ir nosacīts, laikam ejot uz vienu un to pašu lietu var paskatīt dažādi.

8.“Bet tas viss ir garām. Pat garie darba gadi...Garām temperamentīgo sieviešu vaimanas un histērijas...Garām. Viss
ir garām.”

Darot kļūdainas lietas dzīvē var nākties to nožēlot.

9. “Tomēr šeit dzīve ritēja ar jēgu. Kādu, to viņš nevarēja uzreiz atminēt.”

Ne visās lietās cilvēks uzreiz var saskatīt jēgu.

10. “Pareizi gan, ka paradīze un elle ir vienuviet. Kā kaislīgs mīlētāju pāris, kas gatavi viens
otram pārgriezt miega artēriju, tomēr nekad nenonāvēt. Mūžīgi iet un nākt, bet nekad nenomirt. Baismas domas.”

Labais un sliktais dzīvo ikdienā un neviens nepaņem virsroku vienam par otru.
 Galvenā daiļdarba doma
Gundegas Repšes romāns “Ugunszīme” ir rakstīts
par laiku, kad vārda brīvība bija cietums, un māksla
bija brīvības propaganda.

“Ugunszīme” liek pārdomāt, cik mums šodien

patiesībā labi klājas – neviens nevar ielauzties mājā
un, viedokļa dēļ, apcietināt, iznīcināt to, ko esi
radījis.

Kāpēc “Ugunszīme”?

Magda, būdama stāvoklī, ieraudzīja ugunsgrēku –

dega Līgupes baznīca, bet bērna ugunszīme
izskatījās gluži tāpat kā toreiz nodegušais baznīcas
tornis.

Ar uguni it kā iededzinājās arī tautas un tās

pārstāvju – mākslinieku un inteliģences liktenis.

Vēstījums ir grūtsirdīgs, lasot mani pārņēma skumjas

un man pat nobira asara no aizkustinājuma. Gundega Repše
 Galveno varoņu (tēlu) raksturojums
Dagmāra
 Dagmāra bija gudra, izsmalcināta, talantīga sieviete – nodarbojas ar tulkošanu un
aizraujas ar franču literatūru.
 “ Durvis atvēra neliela auguma tumšmate ar Polas Negrī frizūru. Melna, pieguļoša kleita ar
apaļu izgriezumu un papiross nervozos, kustīgos pirkstos. Dagmāra.”
 “ Kārlis redz Dagmāru tādu — pārliecinātu, pabeigtu, kā ar ogli izzīmētu joniešu kolonnu.
Arī tumšās acis, kuras toreiz asi un vērtējoši nolūkojās viņa melnajā, milzīgajā žaketē,
Kārlis neaizmirsīs nekad.”
 “ Bālie, platie vaigu kauli, tumšās, krāsotās acis un spožie, īsie mati viņu vienmēr satrieca
apvienojumā armelnajiem tērpiem.”
 “ Viņa vispār par savu izskatu maz interesējās, un tas Kārlim patika.”
 “ Bail, — Dagmāra teica dobjā bals. Sirdsapziņa gruzdēja. Arī ziņu par tēva nāvi uzņēma
vīrišķīgi.”
 Es atbalstu varoņa dzīves uzskatus. Es rīkotos un domātu tāpat, jo Dagmāra ir
pārliecināta un vienmēr iet pie saviem mērķiem.
Galveno varoņu (tēlu) raksturojums
Kārlis Dobe
 Kārlis Dobe ir viens no galvenajiem tēliem, viņš ir mākslinieks, kuram ir liels talants, bet pārāk
maza drosme uzdrīkstēties. Darbā „Ugunszīme” Kārlis atspoguļots no dažādiem aspektiem,
galvenokārt, negatīviem. Šim tēlam raksturīga pakļāvība, rakstura vājums un zems
pašvērtējums, kas traucē viņam dzīvē sasniegt savus mērķus. Kārļa raksturu lielā mērā
ietekmējusi smagā bērnība. Kā saka pats Kārlis, viņš pēc vecāku izsūtīšanas juties „pliks un
jauns, satriekts un visu atstāts”. Savā dzīvē viņš cenšas kaut ko sasniegt gleznojot, bet arī
gleznošanā viņam neveicas tik labi, kā gribētos. Viņa brīvais gleznošanas stils nav pieņemts tā
laika sabiedrībai un viņš saņem bargu kritiku.
 “Varēja vien brīnīties, cik Kārlis veiksmīgi iemācījies sevi regulēt.”
 “Kārlis gan parasti klusēja. Viņu jau ilgāku laiku mocīja sajūta, ka viss, ko dara, nav īsti viņa.”
 Es neatbalstu varoņa dzīves uzskatus. Es rīkotos un domātu atšķirīgi, jo es neklausītos kritiku
un ietu sasniegt savus mērķus un ja man kaut kas nesanāktu, es mēģinātu to darīt vēlreiz līdz
tam momentam, kad man sanāktu.
Autora valodas tēlainības raksturojums
 “Opera bija ļaužu pilna. Smaržoja pūderis un palēti odekoloni.” (smaržas glezna).
 “ Durvis atvēra neliela auguma tumšmate ar Polas Negrī frizūru. Melna, pieguļoša kleita ar
apaļu izgriezumu un papiross nervozos, kustīgos pirkstos. Dagmāra.” (redzes glezna).
 “ Spožā gaisma atkal žilbināja acis, un asaras grasījās izšķīdināt rūpīgi klāto tušu. ” (redzes
glezna).
 “ Centrālcietumā caur divdesmitnieku kameru logiem varēja dzirdēt citu sieviešu vīru
dziedāto "Aīdu".” (dzirdes glezna).
 “ Decembra nakts bija kaila un melna. ” (redzes glezna).
 “ Es centos cik varēdama apstiprināt viņas nojautu, taču vienīgais rezultāts bija gaviļpilns un
skaļš kliedziens. ” (dzirdes glezna).
 “ Darīja savu darbu — gan agros rītos, gan vēlās naktīs — trieca sevi kā zirgu un arvien
biežāk iedzēra. ” (salīdzinājums).
 “ Klusumā varēja dzirdēt Kārļa pirkstu kustības pār viņas ādu. ” (dzirdes glezna ).
 “ Tik kluss, it kā nekā vairs pasaulē nebūtu. ” (salīdzinājums).
 “ No dzīvokļa vēdīja tikko cepta kliņģera, siltu rozīņu un vīna smarža. ” (smaržas glezna).
 Daiļdarbā izteiktās
vērtības
1.Kritika pati par sevi neko nedod, jābūt augstākiem mērķim, pat
ja kritika ir sabiedriski draudzīga. “ Ne jau tāpēc, lai biedriski
kritizētu mūsu dzīves pretrunas, un ne tāpēc, lai skatītājā
modinātu naidu pret zemisko, varmācīgo, bet gan tāpēc, lai
sludinātu kapitālisma apoloģētikas estētiku un pārliecinātu mūs
par Rietumu mākslas sociālās psihikas deģenerācijas rezultātā
radušos murgu māksliniecisko vērtību. ”
2.Svarīgi ir tas, lai sākumposmā sabiedrības materiālā kultūra
būtu pietiekami augstā līmenī, kas, savukārt, dos iespēju
attīstīties sabiedrības garīgajai kultūrai“ Materiālās kultūras
augšana ir garīgās kultūras augšanas pamats. Ja materiālās
kultūras līmenis ir zems, nevar uzplaukt visas sabiedrības garīgā
kultūra. ”
3.Vārda un domu brīvība kā vērtība, kas jāaizsargā.“ Teorētiskā
doma mūsu republikā ir iesīkstējusi un aizspriedumu savažota.
Publicēšanai akceptē tikai apstiprinātas idejas. Šīs un
neskaitāmas citas problēmas ir aktuālas jau no partijas 20.
kongresa. Toreiz tās izvirzīja kā politiskas problēmas, tika
pasvītrota valstiskā ieinteresētība to atrisināšanā. Tomēr tālāk šie
jautājumi netika skarti..."
Paldies par uzmanību!