Nauris Mikailoins MH1

VĀRDS UZVĀRDS un GRUPA

ASPAZIJAS DZEJOĻU KRĀJUMA "SARKANĀS PUĶES"

CITĀTU IZLASE

1.Dzejolis "Mūsu dzīve"

"Mūsu dzīve še tik īsa,
Cik uz zara putniņš mīt..."
"Nesaprasta, nelietota
Projām tagadība trauc."
"Tikai to, ko zaudējuši,
Mēs par dārgu atzīstam..."
“Un kad dzīves ziedons nīkst,
Vēl arvienu sirds mums krūtīs
Neapmierināta tvīkst.”
2.Nākošā dzejoļa nosaukums. “ŽURKAS”
Izvēlētās dzejoļa rindas.
“Tās dzīvo dien’ un nakti
Kā žurkas grauzdamas.”
“No kuras man nav miera,
Tā ir — paškritika.”

“BEZ IDEĀLA”
“Cik dzīve der, kad apskatam,
Tā līdzinājās gredzenam,
Kam pērle izkritusi.”

“ACUMIRKĻI”
“Sadrūp dzīve pamazītēm
It kā sausa garoza.”
“KUR?”
“Kad tikai satvert gribu,
Es jūtu — riebumu!”

“TĪRĀ SKAŅA”
“Nav spēka vairs, ne jaudas, gribas,
Man ir — kā gabalos es lūstu ...”

“MAN NO DEBESS DZĒŠAT”

“Man no debess dzēšat
Visu spožumu”

“ĢĒNIJS”
“Kā dzīva ūdens strāva veļas
Un atdzesē... un vārgums gaist!”

“GRIBA”
“Bet it kā tērauda asmens trīts
Ir cilvēka nopietna griba.”

“JEL DODAT MILZEŅA DOMU MAN!”

“Un tālu pār ikdienas dzīvi pār
Pret zildzidrām debesīm celtu.”

“IKDIENAS CILVĒKI”
“Ko dvēslei der — cik neprātīgi!—
Cēls karaļmētels, svēts un dārgs.”

“PUSDIENAS KARSTUMĀ”
“Es esmu vienpate skaņa, esmu nabaga meldiņa,
Kas ilgojas ielieties harmonijā.”
“NOSLĒPUMS"
“Priekš savas paradīzes
Kā ziedu greznāko.”

“ZIEDONĪ”
“Un visas manas dziesmas
Ap tiem kā bites dūc.”

“MĪĻĀKAIS”
“No manām pilnām rokām
Birst pērles, dimanti,”

“LAIME”
“Šo straumi, kas caur dvēseli plūst,
To nevar izteikt, to var tik just.”

“PARĀDĪBA”
“Skaties, es tev ceļu
Augšup parādu”

“PIE TEVIS”
“Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā —”

“MANS MIERS IR BEIGTS”

“Un uguns mēles, kāri laizot,
Visapkārt spiežas katrā vietā,”

“NE ZIEDOŅA KLĒPĪ”

“Sirdsmīlestība mums
Uzdīga.”
“NIRVĀNA”
“Pie Tevis saldā atdevībā
Man dvēsele uz lūpām kūst.”

“MALDU UGUNIS”
“Ak, kaut man spēka būtu zemē veikt
To balsi, kura augšup skan no dzelmes”

“KĀ KAPA ZVANIS”

“Bet — asaras karstāk
Pār vaigiem līst!”

“ILGOŠANĀS”
“Nāc, pār mani, sastingušo,
Savus uguns spārnus plēt”

“AIJAIJĀ”
“Saldā sapņu pasaulē
Sadzīs slimā dvēsele.”

“BEZ ATBILDES”
“Tālāk bezgalība
Mūža dienas nes,”

“PA NEGAISA JOŅIEM”

“Tiem atdusas nava
Ne nakti, ne dien',”

“SARAUTĀS STĪGAS”
“Un manas kokles stīgas
Pa vienai satrūka. —”
“SAPŅU TĀLUMĀ”
“Dvēsles drebošās,
Baltās lapiņas. "

“DZELMĒ”
“Bet tumši atvari
Draud sirdī dziļumi”

“VISAUGSTĀKO!”
“Nes mani tāļāk, tāļāk
Bez mēra plašumā —"

“MĒNESS STARUS STĪGO”

“Nāc man līdz, es zinu
Malu laimīgu,”

“GAISMAS STRAUME”
“Pār zemi varena gara dvesma dveš.
Tai līdzīga manīta nav virs zemes mūžam”

“ŠURP, PAGĀJĪBA!”
“Nav tava sega man vairs baiga,
Tev droši viņu norauju. "

“VIENĀDS ELEMENTS”
“Kad gan gara svētās dusmas
Skaldīs elku — verdzību?”

“GLĀBĒJS”
“Nāc, glābējs, un mākoņus pušu šķel,
Nāc, nomākto vaimanas dzirdi! "
“NĀKOTNES MŪZA”
“Mans aicinājums skan ausīm skarbs
Es, nākotnes mūza, esmu — darbs.”

“REMDENAJIEM "
“Tiem attīstību galvā
Kā maisu uzbāžat. "

“KAM, MŪZA, DZĪVES ĪSTENĪBU”

“Tu pasauls tumšos bezdibeņus
Ar rīta blāzmu pārklāji”

“SVEŠNIECE "
“Tā manas dzejas zibensplaismots vaigs
Jums raugās pretī noslēpumains, baigs. "

“NĀKOTNES DZEJNIEKS”
“Kas kaislībām un vājībām
Ņem spoguli, tur priekšā;”

“BRĪNUMU VARA”
“Un spožs viņš kā Jahves liesmu stars
Spēj tautas caur tuksnešiem vadīt. "

“VALODA”
“Un izstiep gaismas lāpu pār tiem, kas snauž
Un nezina paši par sevi nenieka,”

“RŪDOLFAM BLAUMANIM”
“Tu dzīves lielo mērķi liedzi,
Kam uzstādi tad mērķīšus?”
“JAUNAIS GADS”
“Kā strauja milzu banga esi
Mums dzīves jūrā lielajā.”

“AR SNIEGA BALTIEM SPĀRNIEM "

“Uz planētām tās laižas
Tām jaunu dzīvi dot”

“BIEDINĀJUMS "
“Un viņu kāzu zvaņi
To kapos noskanēs,”

“LĪGAVA”
“Ko viņas rokas skāva,
Viņas ledainās rokas: nāve un slava.”

“PASTARĀ TIESA”
“Es melnos padebešos
Kā zibens iešaujos”