Literatūra 10.

klasei

„ Kas ir literatūra? ”

Lūcijs Annejs Seneka

( 4.g. p.m.ē. – 65.g. m.ē., romiešu dramaturgs, filozofs)

Vēstules Lucīlijam
2. vēstule

Seneka sveic savu Lucīliju!

( 1 ) Tas, ko tu man raksti, kā ari tas, ko dzirdu, man rada gaišas raibas pret
tevi. Tu nebraukā apkārt, nesagādā sev nemieru ar vietu maiņām. Tāda mētāšanās ir
slimas dvēseles pazīme. Manuprāt, pirmais pierādījums gara mieram ir spēja apstāties
un būt kopā pašam ar sevi. ( 2 ) Bet skaties, lai daudzu rakstnieku un daždažādu grāmatu
lasīšana nenes sev līdzi svaidīšanos, nepastāvību. Tev jāpakavējas pie noteiktiem
dižgariem, gūstot no viņiem garīgu barību, ja vēlies ko smelties, kas droši iegultu dvēselē.
Kas ir visur, tas nav nekur. Ar cilvēkiem, kas dzīvi pavada ceļojumos, notiek tā, ka viņi
sastop daudz viesmīlīgu māju, bet draugu viņiem nav. Tas pats neizbēgami atgadās ar
tiem, kas nepieslienas tuvāk nevienam no lielajiem gariem, bet visam skrien l i e l ā steigā
garām. ( 3 ) Neder, miesai nedod nekādu labumu ēdiens, kas, tikko uzņemts, tūlīt tiek
izvemts: nekas veselībai nenāk t i k ļoti par ļaunu kā bieža zāļu maiņa; brūce, kurai
izmēģina daudzus dziedēkļus, neaprētojas; augs, ko bieži pārstāda, nenostiprinās; nekas
nav tik noderīgs, lai dotu labumu garāmejot. Liels grāmatu daudzums tikai rausta mūs
uz visām pusēm. Un, tā kā nevari izlasīt visu, cik tev varētu būt, (aci pietiek, lai tev ir
tik, cik vari izlasīt, (-i) "Bet," sacīsi, "gribas pašķirstīt te vienu, te otru grāmatu." -
Pārsātinātam kuņģim raksturīgi nobaudīt daudz ko, kas, būdams pārāk dažāds un
nesaderīgs, to nevis baro, bet samaitā. Tāpēc vienmēr lasi atzītus rakstniekus, bet, ja
kādreiz sagribējies pasērst pie citiem, atgriezies atkal pie iepriekšējiem. Gādā sev ik
dienas kādu līdzekli pret nabadzību, kādu — pret nāvi, tāpat pret pārējiem ļaunumiem
un, pārskrējis daudz kam pāri, izvēlies vienu, ko tai dienā apgūt. ( 5 ) To pašu daru arī
es: no visa, ko esmu l a s ī j i s , iegaumēju ko vienu. Šodien to atradu Epikūrā - mēdzu
taču arī doties pāri uz pretinieka nometni, ne jau kā pārbēdzējs, bet kā izlūks.
"Priecīga nabadzība," viņš saka. "ir godpilna lieta." (6) Bet tā jau nav nekāda nabadzība,
ja ir priecīga: nabags ir nevis tas, kam ir pārāk maz, bet tas, kas grib vairāk. Kāda tam
nozīme, cik viņam ir lādē, c i k - šķūņos, cik viņam ganāmpulku, cik naudas viņš aizdod
uz procentiem, ja viņš vēl tīko pēc sveša un skaita nevis iegūto, bet vēl iegūstamo? Tu
vaicā: kāds ir bagātības mērs? Pirmais - kad ir ti k , ci k nepieciešams, nākamais - kad tik,
cik pieliek. Paliec sveiks!

( Tulkojis Ābrams Feklhūns )

 Ieva Melgalve

skolniece

Literatūra ir viens no maniem pastāvīgajiem atbalsta punktiem šai pasaulē (otrs ir mīlestība).
Visa mana dzīve ir saistīta ar literatūru - gan to, ko lasu, gan to, ko rakstu pati Jā, protams, ir
apmātība. šāda pasaules uztvere nav un nebūs visiem cilvēkiem. Tomēr zināma vērtība literatūrai ir
katram no mums.

Es esmu gluži fanātiska lasītāja, lasu it visu, sākot ar obligāto literatūru un beidzot ar savu
draugu tekstiem. U n es zinu, ka literatūra ir dzīva būtne, kas kļūst neizdibināmāka
ar katru vārdu.

Viens nu skaistākajiem brīžiem, lasot kādu tekstu , ir brīdis, kad tu atrodi tā "atslēgu
" — vai tas būtu vārds vai doma, vai sajūta, kas sasaucas ar tavu dzīvi. Tikai tad tu pa
īstam saproti, kas tur ir rakstīts - šis teksts nu attiecas uz tevi pašu. Nav divu cilvēku,
kurus literatūra uzrunātu vienādi - katram nu mums ir sava interpretācija.

Reizēm literatūra sniedz man īstu atklāsmi par šo pasauli un manu vietu tajā, par
to, kas es patiesībā esmu. Ir darbi, kas uzbūvē veselu pasauli - kā Dos tojevska romāni.
Vai arī visā autora rakstītajā izpaužas viņa pasaules uzskats — kā Omāra Haijama
apcerīgi hedoniskajā dzejā. Bet pavisam tuvu pienāk Tūve Jānsone ar saviem
aizkustinošajiem ķipariem, kas esam mēs paši. Reizēm man ir nepieciešama literatūra,
kas saņem mani pie rokas un parāda ceļu, kas ejams - ārā no vājuma, tuvāk pašai sev
(kā Kastaņedas darbi, piemēram).

Bet galvenā loma tomēr ir tekstiem, kas spēlējas ar tavām izjūtām - tavu mīlestību,
tavām sāpēm un vēl... Reizēm tie izsaka tavas emocijas, reizēm rada pavisam jaunas
un negaidītas jūtas. Šādu tekstu - tāpat kā visas literatūras - spēks slēpjas valodā.
Kad vārdi guldz mutē, tā vien prasās būt izrunāti. Vai kad tu sapinies savādās teikumu
konstrukcijās vai vecvārdos, vai - tieši otrādi - valodas vienkāršībā, un tā aiznes tevi
līdzi.

Mani literatūra ir paņēmusi ne pa jokam. It viss, kas man ir svarīgs, pie meklē sev
izpausmi vārdos- manos vai citu. Tā ir apmātība, tā ir dzīves ziedo šana tam vienam.
Man literatūra ir tikpat reāla kā ikdienas dzīve vai pat vēl reālāka - kā Bereļa stāstā
"Bekets ir dzīvs".

Es gribēju teikt, ka literatūra ir lasīšanas vērta. Noķert katarsīti, noķert pa šam sevi...
Es turu īkšķi, lai Tu to piedzīvo vēl un vēlreiz. Āmen!

Ieva

P.S. un raksti pats, tas nāk par labu!

 Uzdevumi darbam ar tekstiem
1. uzdevums. Izlasiet tekstus! Katrā no tiem sameklējiet informāciju, ko katrs no autoriem saprot ar
jēdzienu ‘ literatūra’! Aizpildiet tabulu!

Mans komentārs
Autors Jēdziena skaidrojumi
(piekrītu / nepiekrītu)
( Kāpēc? )

Lūcijs Annejs Seneka

Ieva Melgalve

2. uzdevums. Kā Jūs saprotat jēdzienu ‘literatūra”?

……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums. Kā Jūs izvēlaties grāmatas lasīšanai?

……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………

4. uzdevums. Kuru grāmatu Jūs ieteiktu izlasīt saviem vienaudžiem? Kāpēc?

……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………
……………………………………………………………………………………………………