Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.

com/Gramataselektro -------------------------------------------------------------------------------------------------------

rihs Marija Remarks

No vcu valodas tulkojis irts Bodnieks, 1984

Rietumu front bez prmaim

( Im Westen nichts Neues)

1928

1 ( 107 )

Anotcija
Vcu rakstnieks rihs Marija Remarks (18981970) ar romna Rietumu front bez prmaim guvis pasaules slavu. Autors vienkri un reiz dzii satriecoi ststa par Pirm pasaules kara dalbnieku jaunieu veltgajm cm un bojeju frontes pirmajs lnijs, spilgti pardot kara drausmas un bezjdzbu.

I
Ms atrodamies devius kilometrus no frontes lnijas. Vakar ms nomainja; patlaban, pielikui pilnu vderu balto pupiu ar vrgau, ms jtamies padui un apmierinti. Pat vakariu tiesai katram izdevies pievkt katliu viruma; Heztam saemta- dubulta porcija desas un maizes tas viss, protams, uzlabo omu. Tdi brnumi sen nav redztu rotas pavrs, vrs k bullis ar tomtsarkanu galvu, pats uzplijas mums ar damo; katram, kas pagads tuvum, vi mj ar pavrncu un ielej pa krietnam smlienam. Vi ir pavisam izmisis, jo nezina, k lai dabu tuku savu zupas lielgabalu. Tjdens un Millers sadzenjui pris mutes bodu un likui piegzt ts pilnas ldz malm priekdienm. Tjdens ross aiz rijbas, Millers rpdamies par rtdienu. Kur paliek viss, ko sar iek Tjdens, mums ir mkla. Tik un t vi ir tievs k crme. Bet, galvenais, ar ppjam izsniegts divtik katram desmit cigri, divdesmit cigaretes un divas sloksntes zeljams tabakas. Tas jau ir kaut kas. Pret savu tabaku es iemainju no Katinska cigaretes, tagad man ir etrdesmit smi. Dienai ar to pietiek. Pie tam visi ie labumi, patiesbu sakot, mums nemaz nepienkas. Tik devgi pri nav. Par to mums jpateicas tikai prpratumam. Pirms divm nedm ms nostja uz priekjm pozcijm. Msu sektor bija pusldz miergi, un tpc sagdnieks, gaiddams ms atpaka, pieprasja uztura daudzumu, kds jsaem rotai, kur simt piecdesmit vru. Bet tiei pdj dien ska grandt angu tlvja artilrija un grva tik neganti, ka rota cieta lielus zaudjumus un prnca tikai astodesmit. Ms atgriezmies nakt un tlt likmies slpi, lai vispirms k nkas izgultos; Katinskim taisnbas t karoana tik briesmga nemaz nebtu, ja pietiktu laika miegam. Ierakumos tau nepastsi, un divas nedjas ik reizi velkas ilgi. Bija jau dienas vidus, kad skm lst r no barakm. Pc pusstundas, parui katlius, ms salasjmies pie lauka virtuves, kura izgaroja patkamu stga diena smaru. Priekgal, dabiski, nostjs pai delgkie: mazais Alberts Krops, gaik galva vis rot un tpc vl arvien tikai jefreitors; Millers Piektais, kur nebeidz vazt ldzi skolas grmatas un sapo par eksterntu pat viesuugun vi ka fizikas likumus; Lrs, kur uzaudzjis kuplu brdu un jsmo par meim no virsnieku bordeiem, vi ir gatavs apzvrt, ka armijas pavlniecba uzlikusi vim par pienkumu valkt zda veu un, pieemot viesus kapteia vai augstk dienesta pakp, vispirms iet vann; ceturtais esmu es Pauls Beimers. Visiem etriem mums ir devipadsmit gadu, visi etri ms mcjmies vien klas. Ciei aiz mums drzmjs msu draugi: Tjdens, izkmjis atsldznieks, tikpat vecs k ms un lielkais badgalis vis rot nedis vi ir plns k skals, bet padis uzblst k grsna blakts; msu vienaudzis Haije Vesthzs, kdras racjs, kur bez plm noslpj sauj armijas maizes kukuli un vl pajaut: Uzminiet, kas man ir rok!; Deterings, zemnieks, kam prt tikai paa saimniecba un sieva; visbeidzot, Staislavs Katinskis, msu pulcia vadonis, sksts, viltgs un izmangs, gadus etrdesmit vecs, pelku k zeme seju, zilm acm, nolaideniem pleciem un apbrnojamu oamo, ja gais briest kas nelabs, ja kaut kur rodams gardks kumoss vai ja veicgi jnolien mal.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Msu pulci stvja rindas galvgaa pie paa zupas lielgabala. Ms mca nepacietba, redzot, ka lutausis pavrs, neko nenoskrzdams, vl nezin ko gaida. Beidzot Katinskis viam uzsauca: Kas ir, Heinrih, taisi tak va to buljona bodi! Pat aklam redzams, ka pupas ir mkstas. Uzruntais snaudulgi papurinja galvu. Lai sank visi. Tjdens nosmnja. Visi jau ir klt. Apakvirsnieks vl arvien neko nenoprata. Tas jums patiktu gan. Kur tad ir prjie? Tie odien nebs tav maiz! Cits lazaret, cits masu kap. Apjdzis, kas noticis, resnis bija satriekts. Vi sagrojs, Un es vrju simt piecdesmit vriem! Krops iegrda viam dunku snos. Tad vienreiz dabs krtgi past. Nevelc garum, sc! Pki Tjdenam ievs prt enila doma. Smailais peles mtis atplauka smaid, acis viltgi samiedzs, vaigu gali raustjs. Vi paspra soli uz pavra pusi. Paklau, vecais, tad jau maizi tu ar bsi samis simt piecdesmit vriem? Apakvirsnieks apstulbis pamja ar galvu. Tjdens nogrba viu aiz svrku stra. Un desas? Tomtgalva pamja atkal. Tjdenam iedrebjs oki.

Un tabaku ar? J, visu.

Tjdens starodams pavrs apkrt Velna milti, ito cceni! Tas viss tau jsaem mums! Tad jau iznk pag! nu ja, katram iznk akurt dubulta deva! Bet Tomts atirbis pavstja: Nek nebija! Tagad sarosjmies ar ms un spiedmies viam tuvk.

Kpc, gnda tds? pajautja Katinskis. Tpc ka astodesmit nav simt piecdesmit. To ms vl redzsim! norca Millers.
Labs ir, zupu es izsniegu, bet maize un viss prjais pienkas tikai astodesmit vriem, tieps Tomts. Katinskis kuva pikts. Tev laikam apnicis vrt putru? Uzturu tu sami otrajai rotai, nevis astodesmit vriem, un beigta ballei To tu izdalsi. Otr rota esam ms! Ms grasjmies emt o tipu aiz dziesmas. Neviens viu lg necieta, jau vairkas reizes via vainas d dienu ierakumos samm ar lielu novloanos un pavisam atdzisuu, tpc ka, lidojot vienai otrai grantai, vi ar savu katlu palika kaut kur pusce un msjiem bija jmro nesaldzinmi garks ce nek prjo rotu diena nesjiem. Tad jau Bulke no pirms bija pavisam cits puika. Lai ar druknks par kmi ziemas gu, vi, ja vajadzgs, pats atstiepa savus podus ldz priekjai lnijai. Ms bijm staj juto un noteikti sadotu pavram pa mizu, ja tiei tobrd neuzrastos rotas komandieris. Pavaicjis, kas par lietu, rotnieks domgi nosacja J, vakar mums bija lieli zaudjumi. Tad vi ielkojs katl. Bet pupas, rds, ir gardas. Tomts pamja ar galvu.

3 ( 107 )

 Taukos vrtas, ar gau. Leitnants uzmeta mums skatienu. Vi zinja, ko ms domjam. Vi zinja ar vl o to citu, jo virsnieka god bija ticis msu vidu, rot vi ierads k apakvirsnieks. Vlreiz paclis vku un paostjis dienu, vi aiziedams sacja: Atnesiet ar man vienu vi. Bet uzturu izdalt visu! Mums tas noders. Tomts muti vien nopltja. Tjdens lkja viam apkrt k negudrs. Tev laikam gabals nokrits? Iztaiss vai par pau intendantu! Sc dalt, vecais spea emsi, un skaties, ka nekdies! Ej krties! nocs Tomts. Vi vai plsa aiz dusmm; via prtam tas nebija aptverams, vi vairs netika gudrs, kas dars pasaul. Un, it k gribdams pardt, ka viam par visu nospauties, pats uz savu galvu papildus izsniedza pa pusmrciai mkslg medus. Diena tik tiem ir izdevusies. Pat pasts ir piencis, gandrz katrs samis divas trs vstules un avzes. Ln gait ms dodamies uz pavu aiz barakm. Krops pasitis paduse tukas margarna mucas vku. Pavas mal, pa labi, atrodas liela ateja pamatga, apjumta bda. Tiesa, t noder tikai jauniesauktajiem, kas vl neprot no katras lietas gt kdu labumu. Ms esam izvlgki. Pav, proti, tam paam nolkam izvietotas nelielas kastes. Ts ir etrstrainas, tras, no diem sanaglotas, gar malm slgtas, ar nevainojami rtu samo. Kastes ir prnsjamas snos tm pierkoti rokturi. Ms sabdm trs kastes puslok un omulgi apsamies. Paies vismaz stundas divas, pirms ms atkal sliesimies kjas. Es vl atceros, k ms, tikko iesaukti, kautrjmies lietot kazarmu kopjs atejas. Durvju tm nav, divdesmit vri s cits citam blakus k vagon. Pietiek uzmest skatienu, lai redztu visus, t nu tas ir, zaldtam vienmr jjt, ka viu uzrauga. Pa o laiku ms esam iemcjuies daudz ko, ne tikai prvart to kautrbas mazumiu. Pamazm daudz kas mums kuvis ierasts. Te, zem klajas debess, t bana ir tra bauda. Es nesaprotu vairs, kpc agrk par m lietam bija kaungi jklus, ts tau ir tikpat dabiskas k ana un dzerana. Varbt par to vispr vartu nerunt, ja tam msu vid nebtu tik liela loma un tiei mums tas neliktos tik neierasti, prjiem tas viss jau sen ir pats par sevi saprotams. Kua darbbai un gremoanai kareivis pievr daudz lielku uzmanbu nek jebkur cits. Trs ceturtdaas via vrdu krjuma aizgtas no s sfras, un tiklab lielas lksmes, k ar dzia sautuma izpausmei ie aizguvumi pieir pai sulgu nokrsu. Nav citu iespju izteikties tik si un trpgi. Msu imenm un skolotjiem bs ko pabrnties, kad ms prnksim, toties eit t run visi. Msu acs s vajadzbas, kuras gribot negribot jkrto, citiem redzot, atguvuas savu nevainbu. Pat vairk, ts kuvuas mums tik pasaprotamas, ka omulga atviegloans tiek vrtta tikpat augstu k, teiksim, nekdga un neaubga liel sple bez etriem skat 1( < vcu kru sple. Liel sple bez etriem solanas un izsples variants skat. (Tulk.)) . Ne jau velti visdas trgavas armij sauc par ateju ppm, zaldtam ts aizstj kafijas klaas, bet atejas paas ierasto krogus galdu. Sddami uz savm kastm, ms jtamies labk nek grezn, baltm flzm izlikt tualet. Tur, augstkais, valda trba, toties eit ir skaisti. Brnigas ir s bezrpgi aizvadts stundas. Pri mums pleas klais debesjums. Pamal, saules apspdti, pojas dzelteni aerostati un paceas balti rapneu mkoni. Reizm gais uzaujas veseli viu kli tur zentnieki tramda kdu lidapartu. Tik tikko sadzirdam frontes dunoa izklauss pc tla negaisa ducinanas. Pat kamenes, aizlidodamas mums garm, dc skak. Un pava visapkrt ir vienos ziedos. Lieg vsm notrs zles skaras, maigu, siltu novasaras vjpsmu nesti, urpu turpu lido balti taurii, ms lasm vstules un avzes un

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------smjam, noemam cepures un noliekam ts sev blakus, matos mums rotjas vj, rotjas ar msu vrdiem un domm. Liesmaini sarkanu zda magou vid balto trs kastes. Ms novietojam margarna mucas vku uz cegaliem. Tas mums noder par galdu skata splei. Krops paris ldzi krtis. Pc katras atklts nulles partijas ms izspljam vienu prbdt rama partiju 1( Atklt nulle - skata izsples variants, Prbdtais rams *** skata paveids, (Tulk,)) . No barakm atlido harmoniku skaas. Briem ms noliekam krtis pie malas un uzlkojam cits citu. Tad viens vai otrs saka: Puikas, puikas... vai ar: ito reizi varja iziet greizi, un ms uz brdi nogrimstam doms. Ms prmuas kdas stipras, aizturtas jtas, un visi saprot, ka vrdi eit ir lieki. Viegli varja gadties, ka ms odien vairs nesdtu uz m kastm, trka sasodti maz. Un tiei tpc viss liekas tik neparasts un jauns * gari sarkans magones un stgais diens, gan cigaretes un vasaras vj. Vai kds no jums vl ir redzjis Kemmerihu? jaut Krops. Vi gu sv. Jzepa hospitl, es saku. Pc Millera domm, viam ir saauts augstilba kauls, vi ttad tiks uz mjm. Ms nolemjam pcpusdien apciemot draugu. Krops izem no kabatas vstuli. Man jnodod jums sveicieni no Kantoreka. Ms iesmejamies. Millers nomet cigareti un saka: Man gribtos, lai vi btu eit. Kantoreks bija msu klases audzintjs, bardzgs vrelis garos, pelkos svrkos un ar peles seju. Pc auguma vi atgdinja apakvirsnieku Himmeltosu, Klosterbergas briesmoni. Vai tas, starp citu, nav savdi, ka maza auguma cilvki nereti ir visu pasaules nelaimju clonis? Vii ir nesaldzinmi rosgki un neiecietgki par garajiem. Es vienmr esmu piesargjies nokt vienbs, kuras komand skaas; parasti tie ir sasodti izdzinji. Vingroanas stunds Kantoreks tik ilgi ms ms vrdot, ldz visa msu klase via vadb ierads apria komandantr un brvprtgi pieteics armij. Man vl ir atmi, k vi, zibsnjot briu stikliem, uzlkoja ms un saviot bals jautja: Js tau nksiet man ldzi, draugi? iem audzintjiem clu jtu nekad nav trcis, ar tm vii svaids k ar sknaudu. Tau toreiz ms daudz par to nedomjm. Viens no mums, tiesa, minstinjs un negribja doties ldzi. Tas bija Jozefs Brns, miermlgs resntis. Galu gal viu pielauza, pretj gadjum viam dzves tik un t nebtu bijis. Dai, iespjams, domja tpat k vi, bet palikt mal neviens neuzdrkstjs, jo tolaik tri vien varja gadties, ka pat paa vecki nosauks tevi par gvuli. Cilvkiem dieml nebija ne mazks sajgas par to, kas ms visus gaidja. Prtgki par citiem, taisnbu sakot, bija nabagie un vienkrie autii, viu uztver kar no skta gala bija nelaime, labk situtie toties lksmoja k negudri, lai gan tiei viiem btu bijis jsaprot, kdas tam visam bs sekas. Katinskis apgalvo, ka tur vainojama izgltba, t pataisot cilvku glupu. Un Kats nemdz runt tuku. Dvain krt Brns krita viens no pirmajiem. Kd uzbrukum vi dabja lodi ac, un ms atstjm viu kaujas lauk, domdami, ka vi ir miris. Paemt viu ldzi ms nepaguvm, jo mums bija steigus jatkpjas. Pcpusdien pki izdzirdm kliedzienus un ieraudzjm, ka vi kustas. Vi viengi bija zaudjis samau. Neko neredzdams un ciezdams meongas spes, Brns neslps, un pretinieks nova viu, iekams ms paguvm pierpties un ievilkt viu tranej. Saistt notikuo ar Kantoreku, protams, nevar, tad jau pasaulei gals btu klt, ja to sauktu par noziegumu. Tdu Kantoreku bija tkstoiem, un vii visi neaubgi ticja, ka sev

5 ( 107 )

izdevg veid kalpo visprbas interesm. Bet tiei tpc vii msu acs ir bankrotjui. Ms, astopadsmit gadus vecus znus, vii bija aicinti ievadt pieauguo dzv, darba, pienkuma un kultras pasaul, nkotnes progresa ce. Reizm ms uzjautrinjmies par viiem, centmies nest vius cauri, tau sirds dziumos ticjm viiem. Ar autorittes jdzienu, kuru vii msu acs prstvja, mums saistjs priekstats par dzikm zinanm un augstku cilvcbu. Bet, ldzko ms ieraudzjm pirmo krituo, no s autorittes nekas vairs nepalika pri. Bijm spiesti atzt, ka jaun paaudze ir krietnka par veco; t prspja ms viengi mk brstties ar frzm un prasm izlocties. Pirm viesuuguns atklja mums, ka esam maldjuies, un satrieca pasaules uzskatu, kas mums bija sludints. Kamr vii vl arvien rakstja un kulstja mli, ms jau bijm redzjui lazaretes un mirjus, kamr vii nebeidza apgalvot, ka nav nek dika par kalpoanu valstij, ms jau zinjm, ka nves bailes ir stiprkas. Sapratui to, ms nekuvm nedz par dumpiniekiem, nedz dezertieriem, nedz gvuiem pc iem vrdiem vii kabat nelda , ms mljm dzimteni tikpat kvli k vii, un, ejot uzbrukum, drosmes mums netrka, bet ms bi jm saskatjui atirbu starp viiem un sevi, mums pki bija atdarjus acis. Un ms redzjm, ka no viu pasaules nekas nav palicis pri. Pki bijm vieni, bries mgi vieni, un mums paiem bija jtiek gal ar visu. - Dodoties apciemot Kemmerihu, ms paemam ldzi via mantas; ts viam ce noders. Lazaret valda rosba; k vienmr, te o pc karbola, strutm un sviedriem. Baraks ar daudz ko ir aprasts, bet eit tomr var kt nelabi. Ms taujjam pc Kemmeriha; vi gu vien no paltm un veras mums pret ar vra prieka izteiksmi bezpaldzgi satrauktaj sej. Kamr vi bijis bez samaas, viam nozagts pulkstenis. Millers krata galvu. Es tev vienmr esmu teicis, tik labu pulksteni neviens ldzi neem. Millers ir mazdrusku netaktisks un pataisns. Citdi vi pievaldtu mli, jo katram tau redzams, ka emmerihs dzvs o paltu neatsts. Kda tam nozme, vai vi dabs vai nedabs rok savu pulksteni, augstkais, to vartu aizstt uz mjm.

Nu, k tu jties, Franc? jaut Krops. Kemmerihs nokar galvu. Var iztikt, tikai sasodti sp kja.
Ms uzmetam skatienu gultai. Kja ievietota augst stiepu pinuma in, un virs uzklta bieza sega. Es neuzkrtoi iesperu Milleram pa stilbu; vi vl ems un izmulds, ko mums gaiten pateica sanitri: Kemmeriham kjas vairs nav. T ir amputta. Izskats vi briesmgi dzelteni pelks, un vaibstos vd sved izteiksme, kas mums tik labi zinma, jo redzta neskaitmas reizes. Btb t nav izteiksme, ts ir vairk pazmes. Zem das vairs nepuls dzvba, no turienes t padzta un trsuo mata gal, bet no iekienes sev ceu lau nve acs t jau valda. Te nu gu msu klases biedrs Kemmerihs, ar kuru kop ms vl nesen cepm zirga gau un sarvuies tupjm grantas izraut bedr, Vl tas ir vi, un tomr tas vairs nav vi sapldis, neskaidrs kuvis via tls k fotogrfa plat, uz kuras steig izdarti divi uzmumi. Pat balss kuvusi neskanga. Es atceros, k ms izvadja uz fronti. Via mte, labsirdga, apaa sieviete, atveda dlu uz staciju. Via raudja bez mitas, no asarm seja viai bija glui pietkui. Kemmerihs kaunjs, jo mte it nemaz nespja valdties, via taisni vai izplda taukos un asars. Man no vias nebija glbia, atkal un atkal via sama mani aiz rokas un labaini ldza pieskatt Franu. Viam tik tiem bija brna seja un tik mksti kauli, ka, nostaigjis mnesi ar karavra mugursomu plecos, vi iedzvojs plakanaj pd. K lai kar pieskata otru! Nu tu tiksi uz mjm, saka Krops, atvainjumu tu gaidtu vl trs etrus mneus. Kemmerihs pamj ar galvu. Es izvairos paskatties uz via rokm ts ir k no vaska. Zem nagiem patvruies ierakumu dubi, tie ir zilganmelni, k inde. Man ienk prt doma,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ka nagi turpins augt pc Kemmeriha nves, augs vl ilgi it k spocgi pagraba stdi. Es redzu pavisam skaidri: nagi sagrieas lki k korvii, aug un aug, un aug ar mati uz truno galvaskausa k zle lab zem/ glui k zle, k gan tas iespjams? Millers pieliecas.

Franc, ms atnesm tavas mantas. Kemmerihs pamet ar roku, Nolieciet zem gultas! Millers dara, k viam likts.
Kemmerihs atkal ierunjas par pulksteni. Tieci nu gudrs, k lai viu nomierina, nemodinot aizdomas! Novietojis mantas pagult, Millers izsljs, turdams rok apavu pri. Tie ir lieliski angu lidotju zbaki, izgatavoti no mkstas, dzeltenas das, stulmi sniedz ldz cegaliem un ldz paai augai ir aizsaitjami tdiem gribtju netrkst. Millers par tiem ir sajsm, vi piemra tos pie savm izvazm un jaut: Franc, zbakus tak tu ldzi neemsi? Mums visiem trijiem ieaujas prt viena un t pati doma: pat tad, ja Francs atlabtu, vi valktu tikai vienu zbaku, ie apavi viam ttad btu lieka greznba. Pa reizj situcij vai sirds aptekas, iedomjot vien, ka tie paliks eit, jo sanitri, protams, tos nospers, ldzko vi bs miris. Millers atkrto savu jautjumus Vai tu neatstsi tos eit? Kemmerihs vilcins. Zbaki ir via lepnums. Ms tau varam mainties, ieminas Millers, te, front, it manta noder. Bet Kemmerihs nav pierunjams. Es uzminu Milleram uz kjas; negribgi vi noliek stulmeus atpaka pagult. Brdi patrzjui, ms atvadmies. Turies, Franci Es apsolu Kemmeriham, ka rt atnku atkal. Apciemot draugu sols ar Millers; viam neiziet no prta saiu zbaki tos nedrkst izlaist no acm. Francs vaid. Viam ir drudzis. Gaiten ms apturam kdu sanitru un ldzam viu Kemmeriham izdart injekciju. Vi atsaks.

Mums vajadztu mucm morfija, ja gribtu to dot katram. Tu laikam pakalpo tikai virsniekiem, dze viam Krops.
Es ai iejaucos un iespieu sanitram sauj cigareti. Vi paem to. Tad es jautju:

Vai tev vispr ir tiesbas izdart injekcijas? Vi jtas aizskarts. Ko js jautjat man, ja neticat.
Es iespieu viam sauj vl daas cigaretes.

Izdari mums to patikanu. Labs ir, vi nosaka.

Krops dodas viam ldzi, jo neuzticas sanitram un grib visu redzt pats savm acm. Ms paliekam gaiten. Millers atkal piemin zbakus. Man tie btu k uzlieti. Sajs laivs man kjas ir viens varacs. K tu dom, vai vi izvilks ldz rtam, kamr mums beigsies dera? Ja vi atsts o pasauli nakt, mums zbakus neredzt. Atgrieas Alberts. K jums liekas? vi jaut. Ar viu ir cauri, atbild Millers, pielikdams sarunai punktu.

7 ( 107 )

Ms dodamies atpaka uz savm barakm. Es domju par vstuli, kas man rt bs jraksta Kemmeriha mtei. Man salst, es labprt iemestu glzi degvna. Millers ko cemal norautu smilgu. Mazais Krops pki nomet cigareti, nikni mda sma galu kjm un, izbiedti un mulsi atskatjies, murmina: Sasodta, sasodta bana! Labu laiku ms ejam klusdami. Krops ir nomierinjies, ms zinm, tas bija frontes uzbudinjums, savu reizi tas uznk katram. Ko tad sti Kantoreks tev raksta? Millers jaut Kropam. Alberts nospurdzas. Ms esot dzelzs jaunatne. Ms visi trs palaiam gnu smieklu. Krops ldas; vi ir priecgs, ka var izgzt dusmas. J, t vii dom, t dom visi ie neskaitmie Kantoreki! Dzelzs jaunatne. Jaunatne! Nevienam no mums nav pilni divdesmit. Bet vai esam jauni? Jaunba? Tas viss sen pagjis. Ms esam veci cilvki.

II
Man liekas pavisam savdi, ka mjs rakstmgalda atvilktn glabjas nepabeigta drma Zauls un gzma dzejou. Ne vienu vien vakaru es nomos ar iem literrajiem minjumiem, un kaut ko ldzgu jau darja gandrz katrs; bet tagad tas viss man iet tik tls un nerels, ka ne iztloties vairs nespju, k tas sti bija. Kop ms esam eit, msu agrk dzve, mums paiem nepakustinot ne pirkstu, ir k ar nazi nogriezta. Dareiz ms cenamies izprast s norises un rast izskaidrojumu visam, kas noticis, tau tas mums sti neizdodas. Tiei mums, divdesmitgadgajiem Kropam, Milleram, Lram, man, visiem tiem, kurus Kantoreks dv par dzelzs jaunatni, tas ir sevii neizprotami. Gados veckie cilvki gandrz visi ir saistti ar bijuo, viiem ir kds pamats zem kjm, viiem ir sieva, brni, savs arods un savas intereses, un s saites ir tik stipras, ka pat kar nav spjis ts saraut. Mums, divdesmitgadgajiem, ir viengi msu vecki un vienam otram sava meitene. Tas nav daudz, ja em vr, ka vecku autoritte aj vecum ir sevii zema un domas par meitenm vl nav noteicos. Un tas bija viss, kas mums piederja, varbt vl mazliet sapaina jsma, kds vaasprieks un, protams, skola; tlk ms nebijm tikui. Un no nedaudz nekas nav palicis pri. Kantoreks teiktu, ka tiei tobrd ms stvjm uz esbas slieka. Apmram t tas ar bija. Ms vl nebijm laidui saknes, kara pldi ms izskaloja un aiznesa sev ldzi. Prjiem, tiem, kas vecki par mums, kar ir ierasts dzves prtraukums, vii skaidri zina, ko dars pc tam. Ms turpret kar izrvis ar vism saknm, un ms nezinm, kas ms gaida nkotn. obrd ms zinm tikai vienu: ms esam kuvui par grtsirdgiem un rupjiem savdniekiem, kuriem, tiesa kas tiesa, ar skumjas ir pasveas. Krodams iegt Kemmeriha zbakus, Millers jt viam ldzi tpat k jebkur cits, kas aiz lm neuzdrkstas par tdm lietm ne domt. Vi tikai nejauc vienu ar otru. Ja Kemmeriham zbaki, iespjams, vl nodertu, Millers drzk skraidtu basm kjm pa dzelodrtm nek gudrotu, k tos dabt sev. Bet mirjam zbaki ir lieki, turpret Milleram tie nodertu itin labi. Pc Kemmeriha nves zbaki tik un t tiks kdam citam. Kd Milleram necensties iegt tos sev, viam galu gal uz o mantu ir lielkas tiesbas nek nezin kdam tur sanitram! Kad Kcmmerihs nomirs, bs par vlu. Tpc Millers rkojas laikus. Par citm sakarbm mums izpratne zudus, jo ts ir mkslgi radtas. Neapstrdami un nozmgi mums ir tikai fakti. Un labi zbaki apkrt nemtjas. Agrk ar ai zi viss bija citdi. Dodoties uz apria komandantru, ms bijm viena

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------klase divdesmit jauni puii, kuri pirms ieraans kazarms visi kop das pirmo reizi m braodamies iegriezs friztav, lai nosktu brdu. Mums nebija noteiktu nkotnes plnu, doma par profesijas izvli un karjeru tikai retajam saistjs ar neaubgi izraudztu eksistences formu, toties galvas mums bija piebztas ar miglainm idejm, kas dzvei un ar karam msu acs piera idealiztu, gandrz vai romantisku raksturu. Apmcbas ilga desmit nedas, un ajs neds ms praudzinja pamatgk nek desmit skolas gados. Ms guvm atziu, ka nospodrinta poga ir svargka par visiem etriem openhauera rakstu sjumiem. Vispirms izbrnti, pck saniknoti un, visbeidzot, vienaldzgi ms sapratm, ka izrja nozme ir nevis garam, bet zbaku birstei, nevis domai, bet sistmai, nevis brvbai, bet dresrai. Aiz sajsmas un labas gribas ms bijm kuvui par karavriem; tagad tika darts viss iespjamais, lai mums o sajsmu un labo gribu izdztu. Pc trim nedm ms vairs nebrnjmies, ka tresots izbijis pastnieks mums ir lielka autoritte nek agrk bija msu vecki, audzintji un visu kultras laikmetu digari, skot ar Platonu un beidzot ar Gti. Msu jauneklgajm, vrgajm acm nepagja secen, ka skolotju daudzintais klasiskais tvzemes jdziens, stenots dzv, eit un imbram izvras tik galj personbas noliegum, kdu citviet neprasa no vispdj kalpotja. Sveicinana, pamatstja, pardes solis, autenes emana godam sveikt!, grieans uz labo, uz kreiso, komanda mier!, lamas un nebeidzami pazemojumi... Savu uzdevumu ms bijm iztlojuies pavisam citdu un nospriedm, ka varodarbiem ms gatavo k cirka zirgus. Tau drz vien apradm ar visu. Ms pat atskrtm, ka is tas tiem ir vajadzgs un is tas, savuties, lieks. ai zi zaldtam ir labs deguns. Ms sadalja pa vienbm katr pa trim etriem kop ar frzu zvejniekiem, zemniekiem, strdniekiem un amatniekiem, ar kuriem ms tri vien sadraudzjmies. Krops, Millers, Kemmerihs un es ms etri nokuvm devtaj vad, kuru komandja apakvirsnieks Himmeltoss. Viu uzskatja par lielko izdzinju msu kazarms, un reputcija bija via lepnums. Vi bija mazs, drukns vrelis, nokalpojis armij divpadsmit gadus, rsganm uzskrulltm sm, pc civils profesijas vstuu iznstjs. Kropu, Tjdenu, Vesthzu un mani vi trenkja pai, tpc ka juta msu pretestbas garu. Kdu rtu es etrpadsmit reizes klju via gultu, un katru reizi vi atrada kur piesieties un izjauca klajumu. Divdesmit stunds protams, ar prtraukumiem, spodrindams pri vecu, akmenscietu zbaku, es saziedu tos tik mkstus, ka pat Himmeltosam nekas vairs nebija bilstams; uz via pavli es izberzu ar zobu suku grdu msu guamtelp; izsniedzis mums drbju suku un saslauku liekeri, vi lika Kropam un man attrt no sniega kazarmu pagalmu, un ms droi vien rostos tur, kamr nosaltu, ja nejaui nebtu uzradies kds leitnants, kas lika mums atgriezties kazarm un pamatgi izlamja Himmeltosu. Viengs sekas dieml bija ts, ka vi ieds uz mums jo trakk. etras nedas pc krtas katru svtdienu man bija jdirn sardz un tikpat ilgi katru svtdienu bija jbt par dieninieku; piln kaujas ietrp mani trenkja pa slapjiem arumiem, liekot celties un gulties, ldz es prvrtos dubu pik un saimu; pc etrm stundm es atrdju Himmeltosam nevainojami iztrtu mundieri, tiesa, delnas man bija noberztas asiainas; kopa ar Kropu, Vesthzu un Tjdenu es barg sal bez cimdiem veselu stundas ceturksni vingrinjos stvt miera stja, turdams ledaini salto auteni kail rok, bet ap mums loja Himmeltoss un glngi vroja, vai tikai kds nesakustsies, lai uz vietas konstattu reglamenta prkpumu! pulksten divos nakt es astoas reizes vien krekl jozu no kazarmas augstva lej pagalm un atpaka aug, tpc ka salocts apakbikses par daiem centimetriem nokarjs pri taburetes malai, uz kuras mums katru vakaru bija jsaliek kaudzt drnas. Blakus skrja deurjoais apakvirsnieks Himmeltoss, cenzdamies man uzmt uz kju pirkstiem;

9 ( 107 )

vingrinoties durku c, mans pretinieks vienmr bija Himmeltoss, es cilju smagu dzelzs stieni, vi vieglu koka auteni, ar kuru bez grtbm nodauzja man rokas zili melnas; tiesa, vienreiz es t prskaitos, ka, neko vairs nedomdams, metos viam virs un tik stipri zvlu pa vderu, ka vi pakrita. Vi nosdzja mani rotas komandierim, bet tas viu izsmja un ieteica bt piesardzgkam; rotnieks zinja itin labi, kas par putnu ir Himmeltoss, un klusb, iet, nopriecjs, ka is dabjis mcbu... Es iemanjos nevainojami rpties virv un ar pietupienus apguvu pilnbai ms drebjm, izdzirdui Himmeltosa balsi vien, bet ms salauzt im satrakotajam pasta zirgam neizdevs. Kdu svtdienu, kad_ ms abi ar Kropu stiepm pri nometnes pagalmam krt iekarintu pilnu atejas kublu, bet Himmeltoss, varen uzcirties un sataisjies doties uz pilstu, nostjs mums ce un pajautja, k mums tkot is darbi, ms izlikmies, ka paklupm, un izgzm kublu viam uz kjm. Vi plosjs k negudrs, bet ar msu pacietbas mrs bija pilns. Cietoksn abus! vi auroja. Krops nenociets. Bet papriek bs izmeklana, un tad ms o to klsim va, vi teica. K js runjat ar apakvirsnieku! bauroja Himmeltoss. .Vai js esat jucis? Gaidiet, kamr jums jauts! Ko js darot? Klsim va, k dars apakvirsnieka kungs! zioja Krops, turdams rokas gar biku vlm. Te nu Himmeltoss tomr noprata, ka prvis pr strpu, un aprvies aizvcs. Iedams prom vi, tiesa, sirdgi izmeta: Gan js man velnu redzsiet! , bet via vara pr mums bija zudusi. Vi lieku reizi trenkja ms pa arumiem, lika mums gulties un celties. Ms izpildjm ikvienu via pavli; pavle paliek pavle, tai jpakaujas. Bet ms izpildjm ts tik lni, ka Himmeltosu prma izmisums. Nesteidzgi nometamies uz ceiem, pc tam atbalstjmies uz elkoiem un t joprojm tikmr vi prskaities jau bija izkliedzis jaunu pavli Pirms mums mets slapja mugura, vi bija zaudjis balsi. Galu gal vi lika ms mier. Tiesa, vi nebeidza godt ms par ckcepurm, bet bals jauds ciea. Kapru vid netrka ar krtgu vru, kuri izturjs saprtgi godavru bija pat vairk. Bet pirmm krtm katrs cents noturties silt vieti tepat, dzimten, cik vien ilgi iespjams, un tas nebija paveicams citdi, k vien izdzenot jauniesauktos. Laikam gan nebija neviena kazarmu dresras pamiena, kuru ms nebtu izjutui uz savas das, reizm ms vai kaucm aiz niknuma. Viens otrs saslima, Volfs pat nomira ar plauu karsoni. Bet ms pai sev liktos smieklgi, ja gvi padotos. Ms kuvm cieti, aizdomgi, nelgi, atriebgi, rupji, un tas bija labi; taisni o pabu mums trka. Nonkui ierakumos neapmcti, daudzi laikam gan btu sajukui prt. Tagad ms bijm sagatavoti tam, kas ms gaidja. Ms nesalzm, ms piemrojmies apstkiem, un pielgoties mums paldzja msu divdesmit gadi, kas da cit zi mums radja viengi grtbas. Galvenais guvums tomr bija cieas, praktiskas kopbas apzia, kura vlk, karalauk, kuva par labko, ko spj dzemdint kar, proti, par brlbas izjtu! Es su pie Kemmeriha gultas. Vi sakrtas arvien vairk. Visapkrt ir traka jezga. Piencis sanitrais vilciens, un tiek atlasti ievainotie, kam pa spkam cea grtbas. Kemmeriham rsts paiet garm, pat nepaskatjies uz viu. Nkamreiz, Franc, es saku. Vi paslejas spilvenos, atbalstdamies uz elkoiem. Man ir noemta kja. Ttad tas viam tomr kuvis zinms. Es pamju un atbildu:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Priecjies, ka esi palicis dzvs. Vi klus. Es turpinu: Tu varji zaudt ar abas kjas. Vgeleram amputta lab roka. Tas ir daudz sliktk. Pie tam tu tagad tiksi uz mjm. Vi paveras man. Tu dom? Saprotams. Vi atkrto: Tu dom? Tas ir pilngi droi, Franc. Tev tikai jatlabst pc opercijas. Vi rda man ar roku, lai es pavirzos tuvk. Es noliecos pr,viu, un vi izdve: Es tam neticu. Nemels blas, Franc, pc pris dienm tu runsi citu valodu. Kjas amputcija kas tur nu liels; eit salpa ar pavisam citdas vainas. Vi pace roku. Paskaties uz iem pirkstiem. Tas pc opercijas. Liec dgi ribs, tad tu tri atgsi spkus. Vai dina labi? Vi norda uz pusizstu vi. Es satraucos. Franc, tev jd. ana ir galvenais. Un diens tau liekas glui labs. Vi atmet ar roku. Brdi klusjis, vi lni sakas Es gribju kt par virsmezini. To tu vl paspsi, es mierinu viu. Tagad rao lieliskas protzes; valkdams tdu, tu nemaz nemansi, ka tev kaut k trkst. Ts pievieno pie muskuiem. Roku protzm var kustint pirkstus, ar tm var strdt, pat rakstt. Un izgudro arvien jaunas, labkas. Brdi Kemmerihs gu klusdams. Tad vi saka: Paem, ja gribi, manus zbakus un aiznes Milleram. Es pamju, lauzdams galvu, k lai uzmundrinu draugu. Lpas viam izzuduas pavisam, mute kuvusi lielka, redzami zobi, tie ir krta baltum. Miesa izpln, augstka izliecas piere, zem das izspieas vaigu kauli. Drz paliks pri tikai skelets, acis jau iegrimst dobumos. Pc dam stundm viss bs gal. Vi nav pirmais mirjs, ko es redzu; bet ms uzaugm kop, un tas ir kas cits. Vi deva man norakstt sacerjumus. Skol vi parasti valkja brnu uzvalku ar jostu trinoties gar to, piedurku gali bija kuvui spdgi. Vi bija viengais vis klas, kur prata uz stiea mest saulti. Vingrojot mati sits viam sej, tie bija mksti k zds. Kantoreks_ lepojs ar viu. Bet cigareu dmus Francs nepanesa. Ada viam bija oti balta, vi bija kaut kas meitengs. Es paraugos uz saviem zbakiem. Tie ir lieli un klamzgi, un biku gali sabzti tajos; stvot kjs, plats staras dara ms resnus un spkotus. Bet, kad ms, ejot peldties, izrbjamies, kjas mums pki ir tievas un pleci auri. Tad ms esam trie puiei, nevis zaldti, neviens nenotictu, ka spjam nest karavra mugursomu. Tas ir dvains mirklis, kad novelkam drnas; tad ms esam civilpersonas un pusldz t ar jtamies. Peldoties Fancs Kemmerihs ita mazi un tievs k brns. Te nu vi gu. Kpc? Es liktu visai pasaulei iet garm ai gultai un teiktu: Tas ir Francs Kemmerihs, viam ir devipadsmitarpus gadi, un vi negrib mirt. Nepieaujiet, ka vi nomirst! Domas kst juceklgas. Palt o pc karbola un gangrnas, plauas ir smaku pieepuas, gaiss smac mani k geta putra. Sk krslot. Seja Kemmeriham kst arvien palska, t izceas uz balt spilvena tik bla, ka liekas vizmaini gaia. Lpas sakustas. Es pieliecos tuvk, un vi ukst:

11 ( 107 )

 Ja atrodat manu pulksteni, aizstiet to uz mjm. Es nerunju viam pret. Kda tam vairs jga. Vi tik un t nav prliecinms. Es jtos dzii nelaimgs, ka nespju viam paldzt. piere ar iekrituajiem deniiem, mute, no kuras palikui vieni zobi, is smailais mirja deguns! Un apa, raudo sieviete mjs, kurai man jraksta. Kaut vismaz vstule jau btu aizstta! Skraida sanitri, iznsdami ples un berus. Viens pankas klt, uzmet Kemmeriham ptou skatienu un atkal aiziet. Redzams, vi gaida, laikam vajadzga gulta. Es pavirzos tuvk Francam un sku runt, it k tas, ko saku, sptu viu glbt. Varbt tevi nosts uz Klosterbergas atptas namu, zini, to, kur atrodas vasarncu rajon. No loga tev pavrsies skats uz trumiem un abiem kokiem apvra mal. is ir pats skaistkais laiks, labba jau nogatavojusies, un vakara saul druvas laists k perlamutrs. Un kur nu vl papeu aleja gar klostera strautu, kur ms rm stagarus! Tu atkal varsi iekrtot akvriju un audzt zivtias, tu varsi, nevienam neatprasjies, iet pastaigties, un pat klavieres tu varsi splt, ja gribsi. Es noliecos pr via seju, kura dus n. Vl vi elpo, lai ar tik tikko manmi. Seja ir valga, vi raud. Re nu, ko es esmu ievrjis, gvelzdams visdas mubas! Franc, manu Franc... Es aplieku Voku drauga plecam un pieglauu vaigu via sejai. Vai tu tagad gribi pagult? Vi neatbild. Pri vaigiem tek asaras. Es sagramstu savu kabatas lakatiu, lai ts noslauctu, bet lakati ir prk netrs. Paiet stunda. Es su un saspringts vroju katru vaibstu via sej, gaiddams, ka vi varbt kaut ko teiks. Kaut vi atdartu muti un kliegtu! Bet vi tikai raud, aizgriezis seju. Vi nerun ne par mti, ne par briem un msm, vi nesaka neko, tas viss laikam prciests vi palicis glui viens ar savu devipadsmit gadus veca cilvka so dzvi un raud, tpc ka dzve ir gal. s ir paas spgks un smagks atvadas, kdas man jebkad gadjies pieredzt, lai gan Tdjena aizieana ar nebija viegla, stiprs k lacis, vi bals kliedza pc mtes un, baipilni iepletis acis, ar durkli atgainja rstu no gultas, ldz ieslga nema. Pki Kemmerihs ievaidas un sk grgt. Es pielecu kjs, klupus izskrienu gaiten un saucu:

Kur ir rsts? Kur ir rsts? Pamanjis baltu rsta iteli, es ieros taj. Nciet tri, citdi Francs Kemmerihs nomirs. Vi izraujas un jauti kdam sanitram, kas
stv blakus

Kur tas ir?

Sanitrs atbildi

Divdesmit sest gulta, augstilba amputcija. rsts lamjas.

K lai es atceros visus, odien vien amputtas piecas kjas. Pabdjis mani nost, vi pavl sanitram: Ejiet, paskatieties! un aizsteidzas uz operciju zli. Es drebu aiz dusmm, iedams ldzi sanitram. Tas paskats uz mani un saka: Opercija pc opercijas kop pieciem rt; dulls var palikt, es tev teiku, odien atkal sepadsmit miruo, tavjais bs septipadsmitais. Ldz vakaram sanks visi divdesmit. Mani prem vjums, pki spki ir gal. Pat lamties man vairs negribas, kda tam visam jga, es vltos pakrist un nekad vairs necelties. Ms stvam pie Kemmeriha gultas. Vi ir miris. Seja vl valga no asarm. Puspievrts acis apdzeltjuas k vecas kaula pogas. Sanitrs piebiksta man. Vai tu emsi via mantas ldzi? Es pamju ar galvu.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Vi turpina: Mums vi tlt jaizgd projm, gulta vajadzga citam. Viss gaitenis pilns ar ievainotajiem. Es salasu mantas un nopogju Kemmeriham via numuru. Sanitrs jaut, kur palikusi algas grmatia. Te ts nav. Es ieminos, ka grmatiai jbt kancelej, un aizeju. Sanitri rauus izrauj miruo no gultas un novieto uz brezenta nestuvm. Izkuvis vj un tums, es atviegloti nopos. Es elpoju, cik vien dzii spdams, un vsma, kas paij- seju, man liekas neparasti silta un maiga. Man ieaujas prt doma par meitenm, ziedom pavm un baltiem padebeiem. Zbakos ieauts kjas ciljas paas, es pielieku soli, metos skriet. Pret nk kareivji, viu sarunas satrauc mani, lai gan es nedzirdu, par ko vii run. Zem strvo noslpumaini spki, cauri zbaku zolm tie ieplst man. Tumsa sprikst k elektrizta, k tls bungu koncerts dobji dun fronte. Rokas un kjas kustas vingr ritma, es jtu spka piepldumu kaulos un scu, un sprauslju. Nakts dvesmo dzva, un es esmu dzvs. Es jtu izsalkumu, stiprku par to, ko rada stgriba vien. Barakas priek stv Millers un gaida mani. Es atdodu viam Frana zbakus. Ms ejam iek, un vi pielaiko zbakus. Tie viam der. Vi prcil savus prtikas krjumus un piedv man prvu gabalu vtas desas. Tad ms dzeram karstu tju ar rumu.

III
Ms saemam papildinjumu. Izretots rindas tiek aizpildtas, un katram salmu maisam nometnes baraks atkal uzrodas pa gultjam. Lielkoties tie ir gados pavecki vri, tau netrkst ar jaunieu no piefrontes karavru pulcanas punktiem. Msu rot ieskaita divdesmit piecus jaunkareivjus. Vii ir gandrz gadu jaunki par mums. Krops iegr man dunku snos. Vai tu tos brnus jau redzji? Es pamju ar galvu. Ms izrieam krtis, pagalma noskujam cits citam brdu un, sabzui rokas biku kabats, noptm jauniesauktos, juzdamies k rdti veterni. Mums piebiedrojas Katinskis. Ln sol izgjui cauri zirgu staiem, ms nokstam pie jaunkareivjiem, kuriem pareiz izsniedz gzmaskas un kafiju. Kats pajaut kdam pavisam zaam kareivim: Laikam sen neko prtgu neesi ammjis, ko? Uzruntais oba seju. Brokasts bieu maizi, pusdiens bieu zupu, vakaris bieu kotletes un bieu saltus. Kats viszingi nosvilpjas. Bieu maizi? Tad jums ir laimjies, tagad maizi jau cep ar no zu skaidm. Bet ko tu teiktu par baltajm pupim vai gribi vienu smlienu? Zns pietvkst. Beidz zt mani! Paem savu katliu! Tas ir viss, ko saka Kats. Kuvui zikrgi, ms ejam ldzi. Kats aizved ms pie mucas, kas nolikta blakus via guvietai. Muca tik tiem ldz pusei ir pilna ar pupim un vrgau. Kats nostjas enera poz un saka: Acis va, grb, ko vari, tda ir zaldta devzei Ms esam prsteigti. Es jautju: Velna milti, at, k tu to dabji gatavu?

13 ( 107 )

 Tomts bija priecgs, ka var iztukot katlu. Par to es iedevu viam trs gabalus izpletu zda, balts pupias k nek garo ar atdzisuas. Vlgi vi pieir jauniesauktajam krietnu porciju un saka? Kad tu ar savu katliu atkpsi nkamreiz, tev kreisaj rok bs cigrs vai zelklis. Skaidrs? Tad vi pagrieas pret mums. Jums, protams, nekas nav jdod pret Katinskis ir neatsverams, jo viam piemt kds sestais prts. Tdi k vi sastopami visur, tikai pc izskata uzreiz nav nosakms, kas tie par audm. Katr rot patrps divi trs di vri. Katinskis ir pats izmangkais, kdu man gadjies iepazt. Pc nodarboans vi, liekas, ir kurpnieks, bet tas neko neizsaka, vi prot Visu. Bt ar viu draudzgs attiecbs ir izdevgi. Ms abi, Krops un es, esam via draugi, un pa pusei tds ir ar Haije Vesthzs. Tiesa, Haije drzk ir tds k izpildorgns, jo rkojas Kata vadb, ja jtiek gal ar kdu darbiu, kur vajadzgas stipras dres. No t ar viam atlec savs labums. Kdu nakti, piemram, ms nonkam galgi sve viet, nolojam miest, kur no pirm acu uzmetiena redzams, ka viss izlaupts un palikui vieni viengi mri. Apmeans vieta ir neapgaismota fabrikas cia, kas tikai nesen iekrtota par kareivju mtni. Tur ir gultas, pareizk sakot, no pris latm sanagloti rmji ar stiepu sietu vid. Dru pinumi ir cieti. Segu, ko paklt, nav, savjs mums ir vajadzgas, lai apsegtos. Teltenes im nolkam ir par plnu. Kats apskata visu k nkas un saka Haijem Vesthzam: Nc, ejam! Vii dodas sirojum pa pilngi nezinmo vietu. Pc pusstundas abi atgrieas, stiepdami pa prvam salmu klpim. Kats uzgjis kdu stalli un tur atradis salmus. Gulana nu btu silta, tikai briesmgi gribas st. Krops jaut artilristam, kur aj pus uzturas labi sen: Vai te nav kda kantne? Artilrists smejas. Skat, ko sagribjis! Te nekas nav dabjams. Ne garozas tu te neatradsi. Vai tad vietjie visi izkldui? Artilrists nospaujas. Ne glui visi. Dai ir palikui. Bet tie pai slamsts ap katru lauka virtuvi un ubagojas. Bdgi gan, Nekas cits mums neatliks, k vien ciek savilkt jostu un gaidt ldz rtam, kad atveds prtiku. Bet Kats, es redzu, liek galv cepuri, un es jautju viam: Kur tu iesi, Kat?

Tpat vien, aplaist acis visapkrt. Vi ln gar dodas uz durvju

pusi, Artilrists nicgi nosmejas un saka:

Aplaid vien! Tikai neaizmirsti uzlikt brilles. Zaudjui visas cerbas, ms atgulstamies
salmos un apsveram, vai neerties pie neaizskaramajm devm. Bet tas mums iet prk riskanti. Un t nu ms liekamies uz auss un minm laisties mieg. Krops prlau cigareti un sniedz man pusi. Tjdens ststa par frzu nacionlo dienu pupm ar spei. Vira bez pupm, viaprt, nav plika graa vrta. Galvenais, jvra viss kop, vien katl pasarg dievs, ne kartupeus, pupas un spei atsevii. Kds ieurdas, ka pards Tjdenam, kur pupas aug, ja is uz vietas neaizvrsies. Plaaj telp iestjas miers. Plaiksn tikai sveces, iespraustas pudeu kaklos, un brdi pa brdim nospaujas artilrists. Ms jau grimstam viegl snaud, kad atveras durvis un ienk Kats. Man rds, ka redzu sapni: azot vi nes divus maizes klaipus un rok asiainu maisu ar zirga gau. Artilristam izkrt ppe no mutes. Vi patausta klaipus. Nudien, sta maize, un vl glui silta!

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Kats lieki nedzes muti. K nek maize ir dabta, vai nav vienalga, k tas viam izdevies. Es neaubos ne mirkli atstts viens tuksnes, vi stundas laik sada btu vakarim dateles, cepeti un vnu. Kats uzsauc Haijem: Saskaldi malku! Vi izvelk no svrku apakas pannu un no kabatas sauju sls un pat li spea, Kats ir parpjies par visu. Haije iekur klona vid uguni. Tukaj fabrikas ceh malka deg sprakdama. Ms izlienam no savm migm. Artilrists svrsts. Vi ir nezi, vai nepaslavt veiksminieku, varbt ar viam atkrt kds kumoss. Bet Katinskis neliekas viu redzam. Sveais viam ir tuks gaiss. Tas lddamies aiziet. Kats zina, k cepama zirga gaa, lai t nebtu cieta. Nedrkst uzreiz likt gau uz pannas. Papriek t jpavra den. Samekljui savus naus un sasdui ap ugunskuru, ms piesitm pilnus vderus. Tds ir Kats. Ja tikai reizi gad kaut kas dams btu kaut kur dabjams, vi tiei staj brd, uzlicis galv cepuri, k neredzamas rokas vadts, dotos taisn ce turp un atrastu to. Vi uzies itin visu aukst laik samekls krsniu un malku, sienu un salmus, pagds galdu, krslus, bet pirmm krtm atness o to vder bamu. K tas vi am izdodas, t ir mkla, reizm rodas iespaids, ka vi uzbur visu no zila gaisa. Via spokais sasniegums bija etras krbas omru. Tiesa, mums labk btu noderjui kausti tauki. Ms zvilnjm baraku saules pus. O pc deguta, vasaras un sasvdum kjm. Kats atsdies man blakus, viam tk parunties. Pusdienas laik ms ddja veselu stundu, mums bija jvingrins goda atdoan, jo Tjdens nevgi sveicinjis kdu majoru. Ktam tas neiziet no galvas. Vi saka: Tu redzsi, ms vl pazaudsim karu, tpc ka prak labi protam sveicint. Uzlocjis bikses, noauts kjas cildams k stris, pie mums pienk Krops. Vi izmazgjis savus kjautus un tagad izklj tos zl, lai st. Kats paveras debess, palai pamatgu skau un omulgi nosaka: Kda pakoda, tda valoda. Abi sk gudri spriedelt. Pie reizes vii sader uz pudeli alus, kur lidotjs uzvars kauj, kas norisins virs msu galvm. K jau vecs rontinieks, Kats, nepiekpgi palikdams pie sava, ar oreiz izsaks vrsmoti: Uzturs viens, un algas vienas sen jau btu miera dienas. Krops turpret ir prtnieciski noskaots. Vi iesaka prvrst kara pieteikanu par tdiem k tautas svtkiem ar ieejas maksu un mziku, k uz vru cm. Arn jiznk abu valstu ministriem un eneriem peldbiksts un jizkaujas sav starp ar rungm. Uzvarjusi bs t valsts, kuras prstvji paliks dzvi. T btu vienkrk un taisngk, nek likt cnties audm, kam kar ir vienaldzgs. Prieklikums visiem ir pa prtam. Pc tam saruna pievras kazarmu dresrai. Man ataust atmi kda aina. Cepina dienasvidus saule. Ne vsmia neklied mcbu laukuma svelmi. Kazarmas k izmiruas. Visi gu. Dzird viengi bungu rbou kaut kur, nostjuies ierind, vingrins bundzinieki rbina nemkulgi, vienmui, truli. Kas par bueti: dienasvidus tveice, kazarmu pagalms, bungu rboai Kazarmu logi ir tumi un tuki. Tikai daos izautas trina bikses. Tik oti gribas bt tur. Telps ir vss. Ai, js tums, piesmakuas kazarmu telpas ar dzelzs gultm, rtotajm segm, skapiem un_ taburetm! Pat js varat likties vilinoas, pat jums, telpm, kuras o pc diena atliekm, cilvku miesas izgarojumiem un tabakas dmiem, eit, front, piemt kds

15 ( 107 )

teiksmains dzimtenes atspulga valdzinjums! Katinskis iztlo mums jo spilgti, cik kras ts bijuas. Ko tik ms nedotu, ja vartu atgriezties tajs! Tlk par tm msu sapi nesniedzas. Ai, s mcbu stundas rta agruma! Nosauciet 98 gada autenes sastvdaas! s vingroanas stundas pcpusdien ... Kas spl klavieres, soli uz prieku! Uz labo griezties, soos mar! Pieteikties virtuv mizot kartupeus! Pacilti ms kavjamies atmis. Iesmjies Krops saka: Ln prssties! T bija msu kapra iemotk rotaa. Lne ir stacija, kur jprsas. Lai ms, dodamies atvainjum, stacij neapmaldtos, Himmeltoss apmcja ms prsanas mksl. Mums bija jiegaum, ka Ln pirms prsans cit, atieanas laika zi pieskaot vilcien jrso tunelis. Par tuneli mums noderja gultas; skot vingrinjumu, katram bija jnostjas pie savas un tad, atskanot komandai: Ln prssties!, zibens trum jizlien pa gultas apaku otr pus. Ms trenjmies stundm ilgi. Tikmr pretinieks savis vcu lidmanu; atstdama aiz sevis garu dmu asti, t krt lejup k komta. Krops ir paspljis pudeli alus un- sapcis noskaita naudu. K vstuu iznstjs Himmeltoss droi vien bija lga vrs, es ieminos, nogaidjis, ldz Alberts prvar savu vilanos, k tas iespjams, ka, ticis apakvirsnieka god, vi kuvis par rkurvju? Izdzirds manu jautjumu, Krops atdzvojas.

Ne jau Himmeltoss vien ir t izmainjies, nelaime piemekljusi daudzus. Ticis pie

uzuvm vai zobena, viens otrs tiktl prvras, ka stumda ar degunu mkous.

Vaina ir mundier, es nosprieu.

Uz to pusi bs, saka Kats, sataisdamies uz garu runanu, lai gan st vaina laikam mekljama kur citur. Redzi, ja tu pieradinsi suni rt kartupeus un pc tam noliksi tam priek gau, tas tik un t grbs ciet gau, tpc ka tda ir sua daba. Un, ja tu dosi cilvkam kaut drusci varas, ar viu bs tpat, vi grbs to ciet. Tas ir dabiski, jo cilvks ir un paliek divkjains lopi, un tas mazumi godprtbas ar viam klj tikai virspusi k maizes li klj plna tauku krtia. Visa t armijas bana pajuktu, ja citam pr citu nebtu dota vara. Nelaime tikai t, ka katram vienam ts par daudz: apakvirsnieks tirda prastu zaldtiu, leitnants apakvirsnieku, kapteinis leitnantu, ldz tam vai prt jsajk. Un tpc, ka pats tirdtjs to zina, vi ataujas velns zina ko. emsim, par piemru, visparastko gadjumu! Nogurui ldz nvei, ms atgrieamies no mcbm. Pki atskan pavle: Dziesmu! Jdzied vien ir, tikai t dziedana ir vrga, katrs ir priecgs, ka var vl pastiept auteni. Bet rotai liek griezties atpaka un par sodu vl vienu stundu vingrinties ierind. Ce uz kazarmm no jauna atskan pavle: Dziesmu!, un tagad tiek dziedts pa stam. Kda tam visam jga? Rotas komandieris pancis savu, tas ir via var. Neviens viam neizteiks prmetumu, glui otrdi, viu uzskats par brau virsnieku. Protams, tie ir trie skumi, armij ataujas glui citas lietas, lai patramdtu cilvku. Atliek jautjums, vai civilists, lai cik liels vrs vi btu, var dart ko tdu, nebaidoties, ka dabs pa purnu? N, to var atauties tikai dienesta.un raugi, tas kuram katram sakpj galv! Turklt sakpj jo vairk, jo mazka teikana viam bijusi ka civilistam.

Vii saka, disciplnai esot jbt, nevrgi izmet Krops. Iemeslus, norc Kats, vii atrads vienmr. Varbt viiem ir taisnba. Bet
disciplnas vrd moct nedrkst. Ieskaidro nu, ka disciplna ir vajadzga, kdam atsldzniekam, kalpam vai strdniekam, ieskaidro nu to vienkram ierindniekam, un to eit ir vairkums; tds zina tikai to, ka tiek izdzts bez jgas un ka agri vai vlu nonks front, un saprot glui labi, kas ir un kas nav vajadzgs. Es jums teiku tas, ka prastais zaldts te, front, turas tik vareni, tas prspj visu! Tas prspj visu!

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Visi piekrt teiktajam, jo ikviens zina, ka dresra beidzas viengi ierakumos, toties tikai daus kilometrus aiz frontes lnijas skas no jauna, kaut vai ar vispdjm nejdzbm sveicinanu un pardes soli. Tas ir dzelzs likums: zaldts jnodarbina par katru cenu. Pki uzrodas Tjdens, satraukts, ar sarkaniem plankumiem sej. Aiz uzbudinjuma stomdamies, vi starodams izdve: Himmeltoss ir ce uz ejieni. Viu sta uz fronti. Tjdens sevii neieredz Himmeltosu, tpc ka mcbu nometn tas audzinjis viu pa savai vzei. Tjdens slapina gult, nelaime piemekl viu nakt miega. Himmeltoss iecirts, tas notiekot aiz slinkuma, un izgudroja sevis ciengu pamienu, k prmct Tjadenu. Blakus barak vi sameklja otru gulta slapintju, uzvrd Kinderfteru. To vi salika kopa ar Tjdenu. Baraks bija parasts divstvu laas guvieta virs guvietas ar stiepu pinumu. Himmeltoss izvietoja abus t, lai viens aizemtu augjo, otrs apakjo lau. Tam, kur gulja apak, protams, labi nekljas. Toties nkamaj vakar abiem bija japmains vietm, tam, kur bija guljis apak, Himmeltoss lika prcelties augja guviet, lai vi vartu biedram atmakst. Pc ieceres ideja nebija slikta, tikai nekrietna gan. Tas dieml neldzja, jo abi slapinja aiz slimbas, nevis aiz slinkuma. Pietika redzt viu neveselgo sejas krasu, lai to saprastu. Galu gal viens vienmr nakoja uz grdas. T viegli varja saaukstties. Pa to laiku mums blakus apsdies ar Haije. Vi pamirkina man un svtsvingi berzepas. Abi kop ms piedzvojm skaistkos mirkus sav kareivja ma. Tas notika vakar pirms doans uz fronti. Ms bijm iedalti vien no jaunformtajiem pulkiem ar augstu krtas numuru, bet vispirms tikm nostti uz garnizonu saemt ietrpu, tiesa, nevis uz jauniesaukto pulcanas punktu, bet uz kdu citu kazarmu. Nkamrt agri jums bija jaizbrauc. Vakar ms izlmm nokrtot rinus ar Himmeltosu. To dart bijm nozvrjuies jau pirms vairkm nedm. Krops pat nosoljs pc kara stties darb pasta resor, lai ktu par demobilizt Himmeltosa prieknieku. Vi jsmgi iztlojas, k trenks bijuo kaprli. Tiei tpc Himmeltosam neizdevs ms salauzt: ms alla turjm prt, ka kdreiz, vlkais, beidzoties karam, atsplsimies viam. obrd ms nospriedm viu krietni samilnt. Ms varjm bt pusldz droi, ka tums vi ms nepazs, un rt no rta ms tik un ta aizbrauksim. Mums bija zinms, kur krodzi vi pavada vakarus. Jatgrieas kazarm viam bija pa tumu, maz apbvtu ielu. Tur ms uzglnjm viam, paslpuies aiz akmens kaudzes. Man ldzi bija gultas maiss. Ms. drebjm aiz satraukuma, badamies, vai tikai vi bsviens. Beidzot kuva dzirdami soi, tos ms pazinm labi, jo tikm dzirdjui katru rtu, kad vrs durvis un atskanja rciens: Celties!

Viens? ukstus jautja Kjrops. Viens!

Abi ar Tjdenu ms lavjmies gar kaudzi uz ielas pusi. Tums iezibjs via jostas sprdze. Himmeltoss, liekas, bija viegli iereibis; vi dziedja. Neko nenojauzdams, vi pagja mums garm. Turdami gultas maisu gatavb, ms ar pris lcieniem piezagmies Himmeltosam no mugurpuses, uzsviedm viam maisu galv un pavilkm tik strauji uz leju, ka vi nepaguva ne roku pasliet. Dziesma prtrka. Nkamaj mirkl klt bija Haije Vesthzs. Ar plau vzienu pagrdis ms nost, lai tikai btu pirmais, vi nostjas rta poz, izstiepa roku k signlmastu un, papletis plaukstu ogu lpstas platum, iekrva baltaj mais trptajam stvam pauku, no kuras pat vrsis

17 ( 107 )

nogztos. Apmetis kleni, Himmeltoss aizlidoja metrus piecus un saka neganti baut. Paredzdami tdu varbtbu, ms bijm parui ldzi spilvenu. Haije pietups, nolika spilvenu uz cegaliem, satvra maisu aiz vietas, kur Himmeltosam bija galva, un iespieda im seju spilven. Kliedzieni tlt apslpa. Briem Haije palaida galvu vagk, lai vi ievilktu elpu, un tad grdzienu viet izlauzs varen spalgs brciens, kas tlt atkal aprvs. Turdams zobos ptagu, Tjdens atpogja Himmeltosam bikturus un pavilka bikses uz leju. Pc tam izsljies eras pie darba. T bija brniga aina: Himmeltoss gu gar zemi; noliecies par viu, turdams via galvu uz cegaliem, velnii smndams un aiz labsajtas pavris muti. tup Haije, bet lejk rausts divas strpainas apakbikss trptas lkas kjas, pie katra sitiena izdardamas visai oriinlas kustbas, un s bikses, cildams rokas ka malkas Cirtjs, zilina Tjdens. Vi gandrz vai ar varu jpaauj mal, lai ar citi tiktu pie solanas. Beidzot Haije pieslja Himmeltosu kjs un nobeigum uzstjs ar solo numuru. Atvzjis labo roku tik tlu, it k taistos aizert zvaigznes, vi zvla tam pa ausi. Himmeltoss novls augpdus. Haije no jauna piecla viu kjs, nostdja pa sitienam un, rpgi nolmjis, gza im ar kreiso roku pa otru ausi. Himmel toss iekaucs un pakritis laida prom uz visam etrm. Mnesnc aizvdja via strpainais pastnieka dibens. Tad ari ms devm kjm ziu. Vlreiz atskatjies, Haije sirdgi, tau gandarts mazliet m k l a i n i i z m e t a . Atriebba ir asinsdesa. Patiesb sakot, Himmeltosam btu jpriecjas, jo via vardi, ka mums jaudzina citam cits, bija nesui augus: prmcdami viu, ms apliecinjm, ka esam bijui vrgi skolnieki. Vi t ar neuzzinja, kam viam par o mcbu jpateicas. Turklt viam tika gultas maiss; kad ms pc dam stundm atgriezmies notikuma vieta, tas nekur vairs nebija atrodams. is notikums bija par iemeslu tam, ka nkam rt ms devmies ce pusldz pacilt noskaojuma. Kds pavadtjs, kam kupl brda plvoja vj, redzdams to, aizkustints nosauca ms par varongo jaunatni.

VI
Ms sta uz priekjm pozcijm celt aizogus. Iestjoties tumsai, piebrauc smags automanas. Ms sakpjam kravas kasts. Vakars ir silts, un krsla, kldamas mums pri k sega, rada drobas sajtu. T vieno ms; pat paskopais Tjdens pieir man cigareti un sniedz uguni. Ms stvam cits pie cita, apssties nav kur. No tdm rtbm Jau sen ar ir atrasts. Pat Millers ovakar ir lab om; vi apvis jaunos zbakus. Iercas motori, manas klab un grab. Ce ir izdangts un vienas bedrs. Iedegt ugunis aizliegts, un manas t svaida, ka kuru katru mirkli varam izlidot pri bortam. Tas ms pai nebied; labk lauzt roku, nek dabt lodi vder, das labs par to vien sapo, k tikt uz mjm. Blakus brauc muncijas manu kolonnas. oferi steidzas, un manas cita pc citas traucas mums garm. Ms apveltm muncijas vedjus ar zobgalgm piezmm, un vii nepaliek mums atbildi pard. No tumsas iznirst mris, tur cea mal ir kda ka. Es saausos. Vai tiem_ es btu maldjies? N, atkal skaidri dzirdams, ka gg zoss. Es uzmetu skatienu Katinskim, un vi pamirkina man ar acm; ms saprotamies.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Kat, tur kds prass, lai o liek katl! Vi pamj ar galvu. To ms nokrtosim, kad atgriezsimies. it vieta man ir zinma. K lai t nebtu viam zinma! Es neaubos, ka divdesmit kilometru aploc viam katra zoss ir uzskait. Manas iebrauc apvid, kur izvietojusies artilrija. Pret ienaidnieka lidmanu uzlidojumiem baterijas nomasktas ar zariem. Rodas iespaids, ka eit gatavojas sava veida zaumballei. Lapu puduri izskattos itin piemlgi un nevaingi, ja no tiem nergotos lielgabalu stobri. Redzambu pasliktina dmi un migla. Uz mles jt kodgi rgtu pulvera garu. Nodunot izvienam, mana salecas, drddama pri aizveas viena atbalss, salgojas zeme. Nemanot mums izmains sejas. Tiesa, ierakumos onakt nav jlien, ms sta celt nocietinjumus, un tomr vaig katram lasms: klt ir fronte, ms esam Uguns josl. Baiu sajta t pagaidm nav. Kareivjiem, kas daudzas reizes devuies uz pirmajm lnijm, da ir bieza. Uztraucas viengi jauniesauktie. Kats vius pamca: Tas bija trsdesmit komats piecnieks. Vai dzirdjt, ka nogranda izviens? Tlt atskans sprdziens. Bet sprdziena atbalss ms neaizsniedz. T pagaisui frontes rko. Ieklausjies apkrtj tums, Kats izmet: onakt bs jandli. Ausmies ari ms. Fronte ir kuvusi nemierga. Krops saka: Tomiji jau auj. Izvieni ir skaidri dzirdami. Blie angu baterijas pa labi no msu sektora. Apaude skusies stundu agrk nek parasti. Mums atrodoties ierakumos, t sks tiei desmitos.

Kas tad iem lcies! iesaucas Millers. Laikam pulkstei ir priek. Es jums saku, bs jandli, man karsts skrien pa kauliem, uzrvis plecus, bilst
Kats. Blakus nobk trs izvieni. Slpas uguns autras e miglu, lielgabali rc un rko. Ms drebinmies no aukstuma un mierinm sevi ar domu, ka rta agrum atkal bsim baraks. Sejas mums nav nedz blkas, nedz srtkas k parasti; ar satraukuma vai vienaldzbas tajs nav vairk k citkrt, un tomr izteiksme kuvusi pavisam citda. Ms jtam, ka dzsls straujk rit asinis. T nav frze; tas ir fakts. o sajtu rada fronte, apzia, ka fronte ir tuvu. Brd, kad gais iesvilpjas pirms grantas un klusumu pre sprdzienu troksnis, roks, acs, viss dzsls pki jauas saspringtas, glngas gaidas, kds pas moums, savds juteku saspringums. ermenis viena mirkl ir gatavs cai. Dabrd man iet, ka o stvokli izraisa sprdzienu satricint gaisa tikko manm virma; vai ar pati fronte izstaro eneriju, kas elektriz nezinmas nervu nas. Katru reizi atkrtojas viens un tas pats: dodoties ce, ms esam kareivji lab vai slikt om ldz pirmajm lielgabalu novietnm; aiz tm katram kaut vai nejaui izteiktam vrdam piemt kda cita, dzika nozme. Ja Kats, stvdams barakas priek, saka: Bs jandli!, tad ts ir via personisks domas, ar kurm var ar nerinties; izteikti eit, frontes tuvum, tie pai vrdi zibsn k durki mnesnc, tie ir griezgi k nai, un domas pavediens prtrkst; teiktais iegst pau, neskaidru nozmi, visdrzk kst par nojausmu, kura modusies zemapzi, likdama noprast: J, bs jandli! Varbt tas ir msu dzii apslptais dzvbas instinkts, kas nodreb un saslejas atvairt briesmas. Fronte man atgdina baisu atvaru. Pat tlu no paa virpua, vl rmos deos cilvks jt, ka nespj pretoties centrtieces spkiem un lnm, bet neatvairmi tiek ierauts mutul.

19 ( 107 )

Stiprus toties ms dara zeme un gaiss, pai zeme. Nevienam citam t nav tik tuva un drga k mums, karavriem. Bros, kad kareivis tai pieplok ilgi un ciei un cenas ierakties taj ar seju, ar rokm un kjm, juzdams nves bailes no ienaidnieka uguns, zeme ir via viengais draugs, via brlis un mte, viengi tai, mgi klusajai patvruma devjai, vi uztic savas ausmas un savus vaidus, zeme uzklausa viu un atkal palai desmit sekunu skrjienam un dzvbai, un satver viu no jauna reizm uz mbu. Zeme, zeme, zemei Zeme ar savam ieplakm, bedrm un rakm, kurs var ieklupt, notupties, paglbties! Kaujas drausms, izncbas viesul, nvjou eksploziju drdos tu, zeme, devi mums varenu sptu palikt dzviem! Pa pusei saplosts esbas rprta vtr msu rokas, ierakus tev, atguva spku, un mma prba laimes kvelm, ka baisais mirklis ir garm, ms iekodmies tev ar zobiem! Atskanot pirmajiem grantu grandiem, ms zemapzi tiekam atsviesti atpaka gadu tkstous tl pagtn. Tas ir zvra instinkts, kas modies ms vada un pasarg briesms. Ms reajam neapzinti nesaldzinmi ak, drok un nemaldgk nek apzias vadti. Izskaidrojuma tam n a v . Cilvks iet, neko nedomdams, un pki me u s m e t a s kd iedob, un pri g a l v a i aizst embas; bet c i l v k s neatceras, ka btu dzirdjis grantas lidojumu vai btu nodomjis, ka jmetas zem. Paaudamies tikai u z a p z i u , cilvks btu saplosts gabalos. Paglba viu k a u t k a s cits kda asredzga nojausma, kas lika zibengi gulties, paam neatskrstot, kas sti noticis. Ja ds i n s t i n k t s cilvkam nepiemistu, no Flandrijas ldz Vog z i e n i v a i r s nebtu neviena karotja. D o d o t i e s uz fronti, ms esam kareivji lab vai slikta o m a , b e t , nonkui piefrontes zon, prvramies par zv l i e n i cilvka izskat. M s nokstam paret me. Pabraucam garm lauka v i r t u v m . Mea vi mal ms izkpjam. Manas do d a s a t p a k a . Ts ieradsies pc mums pirms rtausmas. V i r s p a v m g u l n migla un lielgabalu dmi. Spd m ness. Pa c e u p r v i e t o j a s k a r a s p k a daas. Mness gaism trauda bruucepures met blvus atspulgus. No balts m i g l a s paceas galvas un autenes sou ritm pojas g a l v a s , ciljas auteu stobri, Patlk pavs miglas lauks beidzas. Redzami kst ar a u g u m i no pienaii balts blvas iznirst svrki, bikses, z b a k i , formjas kolonn. Ta solo uz prieku, saplst smail l , atsevii augumi vairs nav saskatmi, uz prieku virzs tums lis, kra, izkpui no miglas ezera, iekaujas arvien jauni stvi. Soo kolonna, cilvkus neredz. Pa rsceu tuvojas lielgabali un rati ar munciju. Mnesnca laists irgu muguras, dzvnieku kustbas ir vijgas, tie mt galvas, acis tiem tums zib. Lielgabali un muncijas rati aizsld garm blaj mness gaism, jtnieki bruucepures atgdina senlaiku bruiniekus t ir saviojoi skaista aina. Ms dodamies uz sapieru noliktavm. Daa msjo apkraujas ar lkiem, asiem dzelzs mietiem, prjie izb caur dzelodru rituiem gludus dzelzs stieus, ce o nastu plecos, un ms turpinm iet. Nesamie ir smagi un neparocgi. Apvidus kst neldzenks. Priekjie nodod brdinjumus aiz muguras ejoajiem:

Sargies, pa kreisi dzia grantas bedre. Uzmanies, grvis,

Saspringti ms veramies tums, ar kju vai nju iztaustm katru pdu zemes, pirms speram soli. Pki gjiens apstjas; aizmugurjie uzgras ar seju rituiem, kurus nes priekjie, un izlamjas. Ceu aizrso vairkas saautas lafetes. Jauna pavle: Cigaretes un ppes nost! Ierakumi ir glui tuvu. Tikmr ir satumsis pavisam. Ms apejam nelielu meiu, un tad frontes sektors ir klt. Gar apvrsni, cik vien tlu gan vien, gan otr virzien sniedz skatiens, pleas sarkanga blzma. T rausts, smags artilrijas uzliesmojumu plosta. Pri tai paceas signlraetes,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------sudrabainas un sarkanas bumbas, kurm sprgstot nolst baltu, zau un sarkanu zvaigu lietus. Gais uzaujas franu gaismas raetes un, atveroties zda izpletnim, lni lni sld lejup. Ts vr apvidu gaiu k dien; pat ldz mums sniedzas to gaisma, un uz zemes asi iezmjas msu nas. Ts liesmo mintm ilgi, ldz nodziest. Tlt iedegas citas, apspddamas itin visu, un pa starpm atkal un atkal iekvlojas zas, sarkans un zils. biski, saka Kats. Lielgabalu drdi te saplst vien vieng dobj dun, te pajk aprauts grandienu krts. Sausi sprak lometji. Virs msu galvm gais kaut ka nesas, kauc, svilpj, kuo. Tie ir mazka kalibra vii; pastarpm ieaurojas ar viens otrs emodns un nokrt kaut kur tlu aizmugur. Smago viu aizsmakusi grkstoa atgdina tlnus staltrada briea aurus un aizskan augstu pr mazko viu kaukou un svelpou. Tums debesis sk taustt proektoru staru ki. Tie sld gar apvrsni k milzu lineli, viens pki paliek uz vietas, tikko manmi trsdams, un tlt tam piebiedrojas otrs, abi krustojas, un krustpunkt kojas melns kukainis un mina paglbties tums: t ir lidmana, apilbui, zaudjusi orientans spju, t kleo urpu turpu. Ms dzenam zem dzelzs mietus, raudzdamies, lai atstarpes btu viendas. Divi vri tur rituli, prjie tecina dzelodrti pretgu stiepli ar neskaitmiem adatveida asumiem. Es no darba esmu atradis un savainoju roku. Pc pris stundm uzdevums ir paveikts. Bet mums jgaida, automanas vl nav atbraukuas, Daudzi nogulstas un mina pasnaust. Ar es cenos iemigt, bet gaiss Ir par dzestru. Jtams jras tuvums. Man metas salti, un es atkal un atkal pietrkstos. Vienubrd es tomr piemiegu. Spji pamodies un pasljies sdus, es pirmaj mirkl neapjdzu, kur atrodos. Redzu zvaigznes, redzu raetes, un su mirkli man liekas, ka esmu bijis iesnaudies kdos drza svtkos. Es nezinu, vai ir rts vai vakars, es dusu nokrsla pul un gaidu, kad izdzirdu mus vrdus maigus un droino us. Vai es raudu? Es pieduru roku acm kas par dvainu sajtu, vai es btu brns? Viegls rokas piesk riens tas ilgst tikai sekundi, tad es saskatu Katinska siluetu. Rdtais frontinieks s miergi un sc savu ppi , protams, aizvamu. Pamanjis, ka esmu nomod, vi saka: Tu nu gan salcies. Nebija jau nekas liels, tikai dmu granta, t nokrita tepat netlu, krmos. Es pieceos sdus; jtos rmoti vientu. Labi, ka blakus Ir Kals. Domgs vi raugs uz frontes pusi un saka: Itin smuka uguoana, tikai bstama gan. Aiz mums sprgst granta. Dai jauniesauktie satrkuies pamostas. Pc pris mintm urp lido vl viena granta. T krt tuvk nek pirmtj. Kats izdauza ppi. Tlt ies va. Un to pau brdi skas. Ms lienam projm, cik tri spdami. Nkamais ldi tomr eksplod msu vid. Dzirdami vaidi. Pie apvra paceas zaas raetes. Gais uzaujas dubu altis, sc embas. Kad sprdzienu troksnis jau sen norimis, vl labu brdi dzirdami embu plki. Mums blakus gu prbijies jauniesauktais, puisis ar linu krsas matiem. Seju vi iespiedis plauksts. Bruu-cepure paripojusi snis. Es pavelku to klt un minu uzmaukt viam galv. Vi pace acis, atgr bruucepuri un, pabzis galvu man azot, k brns pieglau seju man pie krtm. aurie pleci rausts. Tikpat auri pleci bija Kemmeriham. Es auju viam atgties. Lai no bruucepures tomr btu kds labums, es uzlieku to viam uz sdamvietas, ne jau velnu dzdams, bet aiz piesardzbas, jo ermea daa paslieta augstk par citm. Ievainojums mkstumos, protams, nav bstams, toties sasodti sp, turklt pc tam mneiem ilgi jgu lazaret uz vdera un vlk tas ir pusldz droi

21 ( 107 )

 bs jklibo. Kaut kur Ir pamatgi trpts. Sprdzieniem pa starpu dzirdami kliedzieni. Beidzot uguns pierimst. T aizvirzjusies mums pri un tagad rda rezerves lnijas. Ms uzdrkstamies pacelt galvu. Nakt sarkanas raetes. Laikam bs uzbrukums. Te viss ir miergi. Es apsos un purinu jauniesaukto aiz pleca. Krtb, mazais! Vlreiz esam tikui cauri ar veselu du. Vi apstulbis paveras visapkrt. Es mierinu viu Nekas, ar laiku pieradsi. Vi pamana savu bruucepuri un uzmauc to galv. Pamazm vi sk atjgties. Pki puisis pietvkst k uguns un izskats pagalam apjucis. Piesardzgi taustdams pcpusi, vi uzmet man izmoctu skatienu. Es saprotu bez vrdiem: frontes baiu lkme. Tiesa, ne jau nu td es pierkoju viam bruucepuri taj viet.,. Es viu tomr mierinu: Tur nav ko kaunties, ne tdi vien vri pirmajs uguns kristbs pietaisjui bikses. Aizej aiz t tur krma, met apakbikses nost, un t lieta bs darta. Vi aizvcas. Klusums kuvis vl dziks, tikai kliedzieni nerimstas. Kas lcies, Albert? es jautju. Tai pus daas kolonnas rui tiei trpjumi. Kliedzieni nemitas. Ts nav cilvku balsis, cilvks nekliedz tik ausmgi. Ievainoti zirgi, saka Kats. Es nekad neesmu dzirdjis, k kliedz zirgi, man tas izklauss neticami. Vaimans, kas tur atskan, izlauas visas pasaules spes, t savs moks kliedz mma dzv radba, dzirdamas meongas, sirdi plosoas vaidas. Ms noblam. Deterings pielec kjs. Lopu bendes, lopu bendes noldtie! aujiet tak zirgus nost! Vi ir zemkopis, un zirgi viam ir tuvi. Vram tas eras pie sirds. Tiei tobrd uguns it k tuprt apklust gandrz pavisam. Kliedzieni kst jo skaidrk dzirdami. Ne saprast vairs nevar, kur pus tie atskan klusaj, sudraboti vizmainaj nakt, kliedz kaut kas neredzams, rgains, kliedz malu mals, itin visur starp debesm un zemi, un neizmrojami pieemas spk. Deterings prskaities auro.

aujiet tos nost, aujiet nost, velns lai js parauj!

Vispirms tau jgd par cilvkiem, saka Kats. Ms pieceamies un minm saskatt zirgus. Redzot tos, kliegana neliksies tik briesmga. Meieram ir tlskatis. Ms ieraugm tumus stvus tie ir sanitri ar nestuvm un prvkus melnus, kustgus plankumus. Tie ir ievainotie zirgi. Ne visi. Citi auo patlk, sabrk, no jauna slejas kjs un auo atkal. Vienam vders ir uzrsts un izgzus zarnas. Kjas sapinas zarnas, zirgs pakrt, tomr mina pietrausties Deterings rauj auteni pie pleca un mr. Kats pasit stobru gais, Vai tu esi jucis? Deterings drebdams nomet auteni. Ms apsamies un aizspieam ausis. Bet aualg kliegana, labainie vaidi un dieni tik un t ir dzirdami, no tiem nekur nav glbia. Ms nudien neesam mkstaui. Un_ tomr, dzirdot os kliedzienus, mums izspieas sviedri. T vien gribas pielkt kjs un mesties projm glui vienalga, uz kurieni, lai tikai neko vairs nedzirdtu. Pie tam tie tur ir tikai zirgi, ne jau cilvki. No tum kamola tlum noiras vri ar nestuvm. Norb vieni. Zirgu ermei norausts un sagumst. Beidzot! Tau vl viss nav gal. audis netiek klt ievainotajiem dzvniekiem, kas prbiedti lko apkrt, aiz necieamm spm plati atirgui purnus. Kds stvs nometas uz cegala, norb viens saimst viens zirgs, pc tam otrs. . Pdjais, pasljies uz priekkjm, grieas k karuselis grieas, pasljis priekkjas, grieas ri, laikam mugurkauls sadragts. Pieskrien kareivis un izauj. Lntm, padevgi zirgs nok uz sna.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Ms vairs neaizspieam sev ausis. Kliedzieni nav dzirdami. It k mirja pdj nopta izskan vl viens gari stiepts vaids. Un atkal zvgo tikai raetes, svilpj gran tas un mirguo zvaigznes gandrz vai savdi kst ap sirdi. Deterings lddamies soo urpu turpu. Lai man viens pasaka, ko tie lopii bija nozieguies. Pc kda bra vlreiz piencis man klt, vi satraukti, gandrz vai svingi bilst: To es jums saku, t ir pdj nekrietnba kar izmantot dzvniekus, Ms ejam atpaka. Jpasteidzas, drz bs klt manas. Debesis jau sk blt. Pulkstenis rda treo rta stundu. P spirgts, dzestrs vj, nokrslis msu sejas vr pelkas. Piesardzgi ms zosu gjien virzmies uz prieku, apiedami grvjus un viu izrautas bedres, ldz atkal nokstam miglas josl. Katinskis ir nemiergs, t nav laba zme.

Kas tev kait, Kat? jaut Krops. Man gribtos, lai ms jau btu mjs. Par mjm vi dv nometnes barakas. Drz bsim, Kat. Vi nervoz. Kas zina, kas zina ..,
Ms nonkam tranejs, pc tam pavs. Jau var redzt meiu; te mums zinma katra pda zemes. Klt ar strlnieku kapsta ar kapu kopim un melniem krustiem. Tobrd aiz muguras kaut kas iesvilpjas, skaa pieemas spk, nodun grandiens. Ms pieliecamies metrus simts no mums uzaujas uguns mkonis. .Mirkli vlk, atskanot jaunam grandienam, pri galotnm paceas izrdtas zemes stabs, ldzi tam, salzdami skos gabalos, lni uzlido trs etri koki. Un, kuodamas k tvaika ventii, jau gaisu e vl citas grantas. Vesuuguns.. - Aizseg! kds rc. Aizseg! Pavas ir ldzenas, mes par tlu, turklt patverties taj bstami; mums nav cita aizsega k vien kapsta un kapu kopias. Pa galvu, pa kaklu ms tums saklpam taj un pieplokam aiz kopim. Tiei staj brd! Tumsa vrs k raganu katls. Gaiss virmo un virpuo. Tumi mkoi milzu kupriem, melnki par nakti, gas mums virs, aizbras pri. Pr kapstu plaiksns eksploziju ugunis. Nekur nav glbia. Grantu sprdzienu gaism es uzmetu skatienu pavm. Ts prvrtus satrakot uguns jr, no kuras k fontni augup aujas viu liesmas. Izslgts! Tur pri netikt nevienam. Mes izzd k nebijis grantu rdts, plosts, aidts. Mums jpaliek te, kapst. Pati zeme pajk msu acu prieka. Pr mums nobirst zemes kamu un kukuru krusa. Es jtu spju triecienu. emba prplsusi man piedurkni, Es savelku roku dr. Spes nejt. Bet tas ir vj mierinjums, ievainojumi nekad pirmaj mirkl nesp. Es prlaiu plaukstu dilbam. Ada ir ieskrambta, bet pati roka vesela. Kaut kas no-pliuk pret pakausi, un acis man aizmiglojas. Galv pazib doma: Tikai nezaudt samau!, es grimstu meln tums, tau tlt atkal atgstos. Pret manu bruucepuri atsitusies emba, attlums bijis par lielu, lai t izsistos cauri. Es izslauku dubus no acm. Tiei priek izrauta bedre, es neskaidri saredzu ts aprises. Grantas nemdz otrreiz trpt tai pa viet, es izlemju paglbties bedr. Vien lcien, izstiepies vis garum, pieplacis zemei plakans k zivs, es metos uz to pusi, jauns svilpiens, es ai saraujos kamol, taustu ap sevi, vai neatradu kaut ko aizsegam, sagramstu kaut ko pa kreisi, piespieos tam ciei klt, tas atvirzs, es iestenos, birzt zeme, auss dun sprdziena satricintais gaiss, es palienu zem priekmeta, kur atvirzs, uzveu to sev virs, sajtu koku, drnu tas k nek ir aizsegs, kaut vai nolojams aizsegs pret embm, kuras triecas lejup.

23 ( 107 )

Es atveru acis ar pirkstiem esmu ieries piedurkn, kd rok. Vai tas btu kds ievainotais?! Es uzkliedzu viam atbildes nav, ttad beigts. Es taustu tlk, uzdros da embelm un pki atceros, ka esmu kapst. Bet uguns spie aizmirst visu citu, liedz atgties, un es palienu vl dzik zem zrka, lai tas mani pasarg, un dartu to ar tad, ja zrk gultu pati nve. Tepat priek pleas grantas izraut bedre. Es paturu to tik ciei acs, it k iekramptos taj ar rokm, ar vienu lcienu man jbt tur... Sitiens sej, kds sagrbj mani aiz pleca vai pamodies mironis?... Roka purina mani, es atskatos un sprdziena uzliesmojum redzu Katinska seju, mute ir plati atplesta, vi kliedz, cik vien skai spdams, bet dzirdams nav itin nekas, vi rausta mani; troksnim uz mirkli pierimstot, noliecas pie manis, un es saklausu via balsi. Gzes.. Gzes... Gzes! Pasaki tlk! Es tveru pc gzmaskas. Netlu gu vl kds. Man ir tikai viena doma; Tam tur jdara zinms: Gzes! Gzes! Es kliedzu, pierpjos viam klt, belu ar gzmaskas krbu, bet vi neko nemana, es belu vl un vl reizi vi tikai ciek pieplok zemei; tas ir kds jauniesauktais.,. Izmisis es meklju ar acm Katu, vi jau uzlicis gzmasku, es izrauju savjo, nometu bruucepuri, uz stiepju masku sejai, parpjos tuvk jauniesauktajam, via krba man ir pa tvrienam, paris masku, es maucu to viam galv, vi atguvies piepaldz, es palaiu masku va un pki ievlos bedr. Gzes grantu dobjie sprdzieni jaucas ar brizanto viu grandieniem. Eksploziju jkl dzirdama zvanana, skan gongi, metla klabatas vsta visiem, visiem: Gzes gzes gzes... Viens pc otra bedr ieveas vl trs. Es noslauku dvaas svdumu no aceu stikliem. Tie ir Kats, Krops un kds treais. etrat ms guam bedr, saspringui ldz pdjai iespjai, un, cik vien vardami, aizturam elpu. Pirms mintes ar gzmasku ir iziros, ts lemj pr dzvbu un nvi. Vai tik maska ciei piekaujas sejai? Lazarets redztas briesmu ainas gzu upuri, kas moks vl dienm ilgi, pa gabaliam izvemdami sasts plauas. Es elpoju piesardzgi, piespiedis muti filtram. Gzu vilnis jau veas pri kapstai, piepilddams visas iedobes. K mksta milzu medza tas ieritins msu bedr. Piebikstu Ktam: bs labk, ja ldsim lauk no bedres un gulsim aug, nevis eit, kur uzkrjas gzes. Bet ms nepagstam izrpties; pr kapstu atkal birst viu krusa. Eksploziju rko sk likties, ka rprta lkm ploss pati zeme. Ar varenu brki bedr ietriecas kaut kas melns. Tiei mums blakus nokrt zrks, ko sprdziena vilnis pasviedis gais. Es redzu, ka Kats sakustas, un aizlienu pie via. Zrks uzvlies ceturtajam msu biedram uz izstiepts rokas. Vi mina ar otru roku noraut gzmasku. Krops pagst atliekt viam roku uz muguras, vi tur to k spls. Abi ar Katu cenamies savainoto roku atbrvot. Zrka vks ir saplaisjis un kuvis vags, tas ir viegli noplams; mironi ms izmetam un nogram pazemk bedr, pc tam minm izkustint zrka apakdau. Par laimi, cietuais pabst, un Alberts var nkt mums palg. Mums vairs nav jbt tik piesardzgiem, ms raujamies melns miess, ldz zrks, zem kura pabztas lpstas, iekstjies pavlas snis. Kst gaiks. Kats paliek zrka vka da gabalu zem sadragts rokas, un ms notinam apkrt visus savus prsjus, Vairk obrd nekas nav ldzams. Galv man rc un dc, gzmaska smac mani nost Plauas ir prpltas, atkal un atkal ts kampj to pau karsto, jau daudzkrt izelpoto gaisu, dzslas denios sapampst, man liekas, es tlt nosmaku.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Bedr ielauas rta svda. Pri kapstai aizalc vj. Es izrauos no bedres. Netri palsaj ausm ieraugu norautu kju, zbaks toties ir neskarts, to obrd jau saredzu pavisam skaidri. % Daus metrus tlk kds pieceas stvus; es izslauku aceu stiklus, tau tie, man satraukti elpojot, tlt aizsvst no jauna, pablenu vlreiz turp - tas otrs jau nomis gzmasku. Pris sekundes vl nogaidu, n, kareivis nesaimst, mekldams vi veras visapkrt un sper daus sous; vj ir izdzenjis gzes, gaiss ir trs, smagi elsdams, es norauju gzmasku un aiz nespka pakritu; spirdzinos plaus ieplst gaiss, acis vairs nerda, melns vilnis, veldamies pri, izdz apziu. Apaude ir beigusies. Es pagrieos uz bedres pusi un metu prjiem ar roku. Vii rpjas r un norauj gzmaskas. Ms paceam ievainoto, viens tur prsieto roku, un steigus slempjam prom. Kapsta ir prvrtusies posta. Zrki un li izsvaidti kur kurais. Jau apbedtie nogalinti vlreiz, bet katrs viu embu saplostais mironis izglbis kdu no mums, dzvajiem. ogs ir sapostts, lauka dzelzcea sliedes vipus kapstai veseliem posmiem izrdtas, rgojas izliektu slieu gali. Tur kds gu. Ms apstjamies, tikai Krops ar ievainoto turpina ceu. Pakrituais ir kds jauniesauktais. Viens sns viam visgarm notraipts ar asinm; vi izskats tik bezspcgs, ka es tveru pc savas karavra blaes, kur ir tja ar rumu. Kats atbda manu roku un pieliecies jauts Kur tevi ra, biedri? Ievainotais pakustina acis; vi ir par vrgu, lai kaut ko atbildtu. Ms uzmangi prgrieam viam bikses. Vi ievaidas. Pacieties, pacieties, tlt tev ks vieglk. Ja vi ir ievainots vder, vi nedrkst dzert. Vmis vi nav, t ir laba zme. Ms atsedzam gurnu. Tas prvrties vien vieng asiain mas ar kaulu embm pa vidu. Loctava ir saauta. is zns vairs nekad nestaigs. Samitrinjis pirkstu, es paberzju viam denius un pc tam sniedzu malku no savas blaes. Acis viam atdzvojas. Tikai tagad ms pamanm, ka asio ar lab roka. Kts papl platkas divas marles saites un nosedz ar tm brci. Es veltgi izmekljos kdu drnas gabalu, ko vagi prsiet pri. Marles mums vairs nav, tpc prgrieu ievainotajam biku staru ldz apakai, lai izlietotu par prsju apakbikses. Bet apakbiku viam nav. Es paskatos vi ciek: tas ir jauniais ar linu krsas matiem, Kats tikmr samekljis kda kritu kabats vl daas marles pacias, un ms uzmangi prsienam brci. Es saku znam, kur nenolai no mums acis:

Tagad ms ejam pc nestuvm. Vi paver lpas un ukst: Palieciet.., Kats sakas

- Tlt bsim atpaka. Ms tikai pagdsim tev nestuves. Diezin, vai vi ir sapratis, ko ms teicm; vi ukst k brns un inkst mums nopaka. Neatstjiet mani vienu... Atskatjies Kats murmina: Vai labk neemt revolveri un neizbeigt via mokas? Prneanu zns diezin vai prciets, un dzvot viam atlicis, augstkais, daas dienas. Saldzinjum ar to, kas viu gaida, viss ldz im izciestais nav nekas. Vl vi sapraanu nav atguvis un spes nejt. Pc stundas vi prvrtsies neizturamu spju plost nervu kamol. Ts pris dienas, ko znam vl atlicis dzvot, viam paies elles moks. Kam tas vajadzgs?

25 ( 107 )

Es pamju ar galvu. J, Kat, t bs labk. Dod urp revolveri, vi saka un apstjas. Es redzu, vi apmies dart m cieanm galu. Paraugmies visapkrt par vlu, ms vairs neesam vieni. Netlu lass kop pulci kareivju, no bedrm un grvjiem paslejas galvas. Ms ejam meklt nestuves, Kats krata galvu. Tik jauni puikas, un nosaka vlreiz, tik jauni, nevaingi puikas,,. Msu zaudjumi ir mazki, nek bija gaidms: pieci kritui un astoi ievainoti. Apaude nebija nekda ilg. Divus krituos ms atrodam vien no grantu izrdtajiem kapiem; mums atliek tikai aizlpstot bedri. Ms dodamies uz aizmuguri. Klusdami velkamies cits aiz cita. Ievainotos nogd sanitraj punkt. Rts ir nemcies, sanitri skraida apkrt ar numuriem un zmtm; ievainotie vaid. Sk smidzint lietus. Pc stundas ms esam pie manm un ierpjamies kravas kasts. Tagad vietas tur ir vairk. Lietus pieemas. Ms atritinm savas teltenes un uzmetam ts uz galvas un pleciem. Lietus bungo pa brezentu. Gar malm tas notek skm straumtm. Bedrainaj ce zem riteiem akst pees, un ms pusaizmigui zvojamies no vienas puses uz otru. Pie ofera kabnes stv divi vri ar garm dakveida maikstm rok. Vii med telefona vadus, kas nokarjas pri ceam tik zemu, ka var mums noraut galvas. Abi laikus uzer tos ar maikstm un aizce mums pri. Padzirdui saucienus: Sargies, stieple!, ms pussnaud pietupstamies un atkal izslejamies. Vienmui mtjas manas izdangotaj ce, vienmui skan brdinjuma saucieni, un vienmui rasina lietus. Tas ls uz msu galvm, uz krituajiem, kas novietoti priekgal, uz jaunio kareivi ar brci, kura daudz par lielu via skajam augumam, ls uz Kemmeriha kapa, ls msu dvsels. Kaut kur nodun sprdziens. Ms satrkstamies, acis vrgi raugs apkrt, rokas saspringst, gatavas kuru katru mirkli ieerties manas bort lcienam cemalas grv. Bet nekas nenotiek. Tikai vienmui skan sauciens: Sargies, stieple!, un ms pietupstamies, no jauna laizdamies snaud.

Izkaut utis nav viegli, ja to ir simtiem. ie insekti ir pacieti, un nebeidzam knaukinana ar ka galu kst apnicga. Tpc Tjdens iestiprinjis stiepl apavu ziedes krbas vciu un apak palicis degou sveci. Utis iemet aj panni pauk, un kukaini ir pagalam. Ms sam lok ap o uzrci un rosmies kaili ldz jostas vietai, izkljui kreklus uz cegaliem. Haijem ir pai smalkas pasugas utis ar sarkanu krustveida plankumiu uz galvas. Vi apgalvo, ka saris ts Turu lazaret, tiei tdas bijuas turienes tba virsrstam. Ar taukiem, kas krjas vci, vi nosols spodrint zbakus un vai pusstundu pats rc par savu joku. Bet odien viam lielas piekrianas nav; ms nodarbina glui citas domas. Baumas ir apstiprinjus. Ieradies Himmeltoss. Vi atbraucis vakar; iztlm ms jau dzirdjm mums tik pazstamo balsi. Vi esot prk neatlaidgi dzenjis daus jauniesauktos pa arumiem, nezindams, ka viens no tiem ir novada prezidenta dls. Ar to

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------pau via instruktora karjera bijusi gal. Te vi pieredzs zilus brnumus. Tjdens jau stundm ilgi gudro atbildes uz via jautjumiem. Haije domgs savelk savu lielo epu dr un miedz man ar aci. Himmeltosa iekaustana ir jaukkais piedzvojums via m; vi man ir ststjis, ka dakrt aina viam vl radoties sapos, Krops un Millers ir iegrimui sarun. Krops viengais nezin kur izrvis pilnu katliu lcu viruma visdrzk, domjams, sapieru virtuv, Millers kri iel uz katlia pusi, tau valds un jaut: Albert, ko tu dartu, ja pki btu miers? Miera nebsi atcrt Alberts.

Nu, bet, ja btu, tiepjas Millers, ko tu dartu? Laistos no ejienes, norc Krops, Tas ir skaidrs. Un pc tam? Piesktos, saka Alberts. Nemuldi, es runju nopietni. Es ar, atbild Alberts, ko tad citu lai es dartu?
Sarun iesaists Kats. Vi pieprasa savu tiesu lcu viras, dabjis to, labu brdi lauza galvu un secina: Pieskties jau nu vartu, bet tad, aid, pirmaj vilcien iek un prom pie vecas. Padom, Albert, miers! Vi samekl vaskadrnas kabatas portfel kdu fotogrfiju un lepni rda to mums.

Mana veia, un, noglabjis fotogrfiju, izlamjas: Noldtais draa kar! Kas tev nekait, es saku, tev ir paam savs puika un sava sieva. Tas tiesa, vi atbild, pamdams ar galvu, tau man jgd, lai viiem btu ko
mut bzt. Ms iesmejamies. Ts mantas jums netrks, Kat, ja citdi nevars, tu o to glui vienkri rekvizsi. Millers ir izsalcis un neliekas mier. Vi uztrcina Haiji Vesthzu no sapiem par Himmeltosa iekaustanu.

Haije, ko tu dartu, ja btu miers? Viam vajadztu tev sadot pa kaklu, ka tu vispr sc tdas runas, es saku, kur tu
rvi ko tdu?

Skaties, ka pats nedab pa ragiem, attrauc Millers un atkal pievras Haijem.

Bet Haijem ir kjminam domana. Vi kasa savu vasaras raibumiem nosto pakausi,

Ja kara vairs nebtu, tu saki? Tiei t. Tev nu gan tri pielec. Tad jau laikam atkal vars iet meits? aplaizdamies jaut Haije. To ar vars.
Velna milti, saka Haije, un seja viam atplaukst plat smaid, tad es uz ldzenas vietas nogrbtu vienu stendzgu meitieti, vienu pamatgu a mamzeli, tdu, zini, kurai ir kur pieert, un uz karstm pdm gult iek! Stdieties priek, zonii, st pu gult ar atsperu matraci! Veselu nedu es nevilktu bikses kjs. Visi klus. Aina ir prvarm skaista. Tirpas skrien pr kauliem. Atguvies pirmais, Millers jaut: Un pc tam?

27 ( 107 )

Klusums. Tad Haije izsaka mazliet saretu domu: Ja es btu apakvirsnieks, es paliktu dienest ldz kapitulcijai.

Haije, tu nudien esi erts, es saku. Vai tu esi racis kdru? vi pajaut vien mier,
Pamini! Vi izvelk aiz stulma aizbzto karoti un pasme viru no Alberta katlia. Sliktk nek rakt tranejas Sampa jau nevartu bt, es atbildu. Haije kustina pilno muti un smn.

Toties gala tam nav un ar slaistties nevar. Bet mjs, Haije, tau tomr ir labk!
K nu to em, vi saka un vaju muti nogrimst doms. Pietiek uzmest viam skatienu, lai noprastu, par ko vi dom. Par nolojamo kdras racja bdu purva mal, par smago darbu saules svelm no agra rta ldz vlam vakaram, par pieticgo algu un netrajm algda skrandm... Miera laik armij ir zelta dzve, vi pavsta, katru dienu dab pierties un, ja diens nav pa prtam, var celt traci; paam sava gulta, katru nedu tra vea k brtgnam, dieni vien mier, aprbts k kungs, vakari brvi ej uz krogu. Haije vai plst aiz lepnuma par savu ideju. Vi liekas glui iemljies taj. Un, kad tie divpadsmit virsdienesta gadi apkrt, tu saem savu pensijas grmatiu un tieci par lauku andarmu. Augu dienu vari staigt apkrt un neko nedart. Vi vai kst aiz labsajtas, iztlodamies nkotni. Iedomjies vien, visi tevi uzcien! Viens konjaciu, cits puslitru... Ar andarmu neviens negrib saiet naid. Par apakvirsnieku tev, Haije, netikt nemam, prtrauc viu Kats. Haije satriekts paveras biedr un apklust. Atmi viam droi vien ataust dzidrie rudens novakari, svtdienas silj, ciema bazncas zvana skaas, pcpusdienas stundas un naktis, aizvadtas ar meim, griu pankkas ar spei, krog bezrpgi notrgts stundas!,. Tds iztles lidojums viam Ir par augstu, sabozies vi norc: Kur var emt tik stulbus jautjumus! Vi uzvelk kreklu un aizpog frenci. Un ko dartu tu, Tjden? vaic Krops. Tjdenam ir tikai viena rpe: Raudztos, lai man neizsprk Himmeltoss. Vislabk vi laikam gan turtu apakvirsnieku br un katru rtu prmctu to ar rungu. Kropam vi jsmgi iesaks

Tav viet es skattos, ka tieku par leitnantu. Tad tu vartu o sautt, ldz im pakaa
metas karsta.

Un tu, Detering? nerimstas prat Millers. Tincindams ms, vi atgdina

visstko skolmeistaru. Deterings ir mazrungs vrs. Bet uz o jautjumu viam atbilde ir zinma. Paskatjies gais, vi izmet tikai vienu teikumu: Es vl pasptu tikt uz raas novkanu. Izmet un pieclies aiziet. Deteringu mc raizes. Sievai vienai jvada visa saimniecba. Turklt rekvizti vl divi zirgi. Katru dienu vi pta pienkus avzes vai tik via Oldenburgas nostr nelst lietus. Jpagst ievkt sienu. Tiei tobrd uzrodas Himmeltoss : Vi dodas taisn ce urp, Tjdenam uz sejas pards sarkani plankumi. Vi atlaias vis garum zl un aiz uztraukuma piever acis. Himmeltoss vienu mirkli svrsts, vi palnina soli. Galu gal vi tomr spargi nk mums klt. Neviens ir netaiss slieties kjs. Krops izbrnti veras viam pret. Vi nostjas msu priek un gaida. Veltgi izgaidjies, ka ms bildsim kdu vrdu, vi izgr:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Nu? Paiet vl daas sekundes; Himmeltoss ir nezi, k viam izturties, Mu prtu vi liktu mums paskraidt. Bet vi, liekas, jau ir apjdzis, ka fronte nav kazarmu pagalms. Vi uzrun ms vlreiz, griezdamies pie viena, nevis pie visiem, jo cer, ka tdjdi drzk tiks pie atbildes. Krops s vistuvk, tpc Himmeltoss pagodina viu, jautdams! Skat, js ar eit? Bet Alberts nav viam draudzgi noskaots, Drusku ilgk nek js, man liekas, vi strupi atbild, Rsgans sas norausts.

Js laikam vairs nepazstat mani, ko?

Tjdens paver acis.

K nu ne!
Himmeltoss pievras viam.

A, tas tau ir Tjdens!

Tjdens pace galvu.

Un tu vai tu zini, kas tu tds esi?

Himmeltoss apstulbst. Kop kura laika ms tutinmies? Ms tau vien grv t k nebtu guljui! Vi nezina, k izkulties no s situcijas. Tik klaju naida izpausmi Himmeltoss nav gaidjis. Bet vl vi valds; droi vien kds saptis viam pltes par vienu mugur, ejot uzbrukum. Piebilde par grvi t saniknojusi Tjdenu, ka vi kst pat asprtgs. N, tur tu vrtjies viens. Tagad aizsvilies ar Himmeltoss. Bet Tjdens aizsteidzas viam priek. Vi citdi nespj, viam jatbrvojas no sava sakm. Vai tu zini, kas tu tds esi? Maita tu esi, pdgais maita! To es jau sen taisjos tev pateikt. Naids, kas krjies mneiem ilgi, izlauas aj vrd, aiz gandarjuma spd via ckas ateles. Nevalddams vairs pr sevi, ar Himmeltoss klj va: Ko tu uzdrksties, tu suasds, tu purva moi sasodtais! Piecelties, rokas gar sniem, kad ar jums run priekniecba! Tjdens dimangi pamet ar roku. Brvi, Hlmmeltos, varat iet! Himmeltoss ploss, it k via person btu aizskarts dienesta reglaments. Pats eizars nejustos dzik aizvainots. Vi auro: Tjden, es pavlu jums k jsu prieknieks: piecelties! Vl ko negribi? jaut Tjdens. Klaussiet vai neklaussiet manu komandu? Pielikdams sarunai punktu, Tjdens, pats to nezindams, atbild ar vispopulrko vcu klasisks literatras cittu. Pie tam vi vien mier parda savu pcpusi. Himmeltoss aujas projm. Js tiess lauka karatiesa! Ms redzam, ka vi aizsteidzas uz kancelejas pusi, Haije un Tjdens palai varenu kdras racja smieklu. Haije rc tik aizrautgi, ka izme apakokli un sastingst ar vaju muti. Alberts ir spiests kraut viam pa ausi, lai iebdtu okli atpaka. Kats ir noraizjies.

29 ( 107 )

 Ja vi zios, bs ziepes.

Tu dom, vi to dars? jaut Tjdens. Noteikti, es saku.

Tu dabsi, mazkais, piecas dienas stingr, skaidro Kats. Tjdenu tas nebied. Piecas dienas ok ir piecas atptas dienas. Bet ja nu tevi iespund pa stam? pratina viu neatlaidgais tincintjs Millers. Kamr es tupu cietoksn, man nebs jkaro. Tjdens ir bezrpgas dabas cilvks. Vi ne par ko neraizjas. Kop ar Haiji un Lru vi nozd, lai priekniecbai dusmu karstum nebtu atrodams. Millers nekdi nespj rimties. Vi atkal em priek Kropu.

Albert, ko tu dartu, ja tik tiem tiktu mjs? Krops tagad ir padis un td kuvis
pielaidgks,

Cik tad sti skolnieku bija msu klas?

Ms skm rint: bija divdesmit, septii ir kritui, etri ievainoti, viens psihiatriskaj slimnc. Atlikui, augstkais, divpadsmit. Trs msjie jau ir leitnanti, saka Millers. K tu dom, vai vii vairs pieautu, ka Kantoreks viiem uzkliedz? N, tas ir neticami, ar ms vairs neautu sevi tirdt.

Kas tev btu sakms par trs darbbas lnijm drm Vilhelms Tells? pki
atceras Krops un skai iesmejas.

Kdus mrus sev sprauda Getingenes Hain-bunds? jaut Millers, pki

sataisjis bardzgu seju. Cik dlu bija Krlim Droajam? - savukrt jautju es.

No jums, Beimer, nekad nekas neiznksi kvek Millers. Kur gad notika kauja pie Cmas? vlas zint Krops.
Jums, Krop, nav morlas noturbas, sdieties, trs ar mnusu, es atkoos.

Kdi, pc Likurga domm, ir galvenie valsts uzdevumi? uina Millers, cildams

roku, it k rausttu degunkniebi.

K ir pareizi: ms, vciei, bstamies viengi dieva, vai: ms, vci, ... ? pratinu
prjos es.

Cik iedzvotju ir Melburn? atbildes viet vidina Millers.

K js dzvosiet, nezindami tik svargas lietas? es sautis jautju Albertam. Sakiet, kas ir kohzija? crt pret Alberts. No visa t blea mums nekas liels nav palicis atmi. Tas nekur ar nav bijis liet liekams. Bet neviens skol ms neieddja, k aizsmt liet un vj, k iekurt uguni, ja malka ir slapja, nepamcja, ka durklis jietriec pretiniekam vder, nevis ribs, jo tur tas var iestrgt. Ko tas dos. Tik un t mums atkal bs jdeld skolas sols, kuvis domgs, saka Millers. Es uzskatu, ka tda varbtba ir izslgta. Un ja nu ms ktu par eksteriem? Prbaudjumiem tau ir jgatavojas. Un, ja tu tos ar nokrtosi, kas ar to bs ldzts? Kt par studentu nav izeja. Ja naudas nebs, tik un t vajadzs strdt. Drusku jdzgk jau nu tas ir. Bet ar ts zinanas, ko tur tev iedzs galv, blas vien bs. Krops izsaka to, ko jtam ms visi: K lai s lietas em nopietni, ja ir bts eit, front? Bet profesija tau ir nepiecieama, iebilst Millers, it k vi btu pats Kantoreks.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Alberts sk trt nagus ar nazi. Ms esam izbrnjuies par tdu vtbu. Bet Krops, redzams, darjis to aiz izklaidbas. Noglabjis nazi, vi emas skaidrot: Tas jau ir tas is! Kats un Deterings, un Haije atkal ersies pie darba, ko strdja pirms kara, viiem ir sava profesija. Tpat k Himmeltosam. Mums tdas nav bijis. K lai pc t visa, vi pamet ar roku uz frontes pusi, aprod ar darbu? Nebtu peami kt par rantj un dzvot glui vienam kaut kur dzia mea vid, es ieminos, tda ap-kaundamies par tik lielmangu ideju. Ko ms prnkui iesksim? lauza galvu Millers, pat vi ir nezi. . Krops parausta plecus. Nezinu. Vispirms jpaliek dzvam, gan jau tad mans. Patiem, neviens no mums nezina, ko vi iesks. Nudien, ko ms darsim? es jautju.

Man neka netkas, gurdi atbild Krops. Plsies vai neplsies, viendien tik un t
bs jlien kap. Es neticu vispr, ka ms prnksim.

Ja es visu labi apdomju, Albert, es saku, apsviezdamies uz muguras, un dzirdu

pieminam mieru, un tas tiem pienktu, es gribtu izdart kaut ko pavisam neiedomjamu galva man grieas apkrt, iztlojoties vien to. Vajadztu, zini, izdomt kaut ko tdu, lai veltgi nebtu bts aj spelt. Es tikai netieku gudrs, ko sti. Visas ts iespjas, kuras es saskatu, visa t padarana profesijas apguve, studijas, maizes darbs un t joprojm ebina man du, jo tas viss jau bijis vienmr un ir pretgs. Bet es nevaru atrast izeju, Albert, nekdu izeju. Pki man iet, ka viss ir bezcergi, un mani prem izmisums. Ar Kropu nodarbina ts paas domas. Ar mums vispr bs lielas grtbas. Vai tiem tur, dzimten, tas nerada baas? Divus gadus aut vien auan, mest un mest rokas grantas to tau nevar aizsviest k zees, kas izvalkjus cauras Ms esam vienis pratis, ka apmram tpat kljas visiem, ne tikai mums eit, ikvienam, kur ir ldzg stvokl, citam vieglk, citam grtk. Tas ir msu pa audzes kopgais liktenis. Alberts ietrpj o domu vrdos: Kar ms ir padarjis nekam nedergus. Viam ir taisnba. Ms nejtamies vairs jauni. Ms netaismies iekarot pasauli. Ms esam bgui. Bgam pai no sevis. No savas dzves. Mums bija astopadsmit gadi, msu sirdis vrs dzvei un esbas laimei, bet mums lika aut. Pati pirm granta, kas, msu mesta, trpja mr, saplosja mums sirdi. Ce uz darba, centienu, progresa pasauli mums ir nogriezts. Ms neticam vairs tam visam; ms ticam karam, Kancelej dzirdama rosba. Himmeltoss acmredzot saclis tur visus kjs, Citiem pa prieku urp jo resnais rotas feldfbelis. Savdi gan, ka virsdienesta feldfbei parasti ir resni. Feldfbelim seko atriebbas kres apsstais Himmeltoss. Zbaki viam laists saul. Ms pieceamies. Feldfbelis aizelsies izgr: Kur Tjdens? Neviens no mums, protams, to nezina. Himmeltosa acis i zibeus. Zint gan, tikai negribat teikt. Runjiet tau! Feldfbelis mekldams paraugs apkrt. Tjadena nekur nav. Vi maina taktiku. Desmit minu laik Tjdenam pieteikties kancelej! Vi dodas projm, un Himmeltoss seko viam uz pdm.

31 ( 107 )

 Man Ir tda juana, .ka nkamreiz, kad ms atkal celsim aizogus, Himmeltosam uz kjm uzkrits dzelodru ritulis, novelk caur zobiem Krops. Ar viu mums joku netrks, pasmejas Millers. T ir visa msu godkre: likt noprast bijuam pastniekam, ko ms par viu domjam. Es iegrieos barak un brdinu Tjdenu, lai vi uz laiku nozd. Tad ms iekrtojamies cit viet un sakm spelet krtis. To ms mkam sist krtis, lamties un karot. Daudz tas nav, ja cilvkam ir divdesmit gadi, un tomr, iet, t ka par daudz. Pc pusstundas Himmeltoss atkal ir klt. Ms neliekamies viu redzam. Vi jaut mums, kur palicis Tjdens, Ms praustm plecus. Jums tau lika sadzt viu rok, neatlaias Himmeltoss! K tas saprotams sadzt rok? apvaicjas Krops. N, sameklt, skaidro Himmeltoss, Es palgu js izteikties piekljgi, attrauc Krops tik ciengi, it k vi btu pulkvedis. Himmeltoss ieple acis. Kas neizsaks piekljgi? - Js!

Es? J.
Himmeltoss ir redzami apjucis. Vi aizdomgi iel Uz Kropu, netikdams gudrs, kas tam padom. Vi, liekas, nejtas sti dros, vai izteicies pareizi, un tpc kst nedaudz piekpgks. Vai Tjdens nekur nav atrodams? vi jaut. Krops atlaias zl un pavaic: Vai js kdreiz jau esat bijis front?

Gar to jums daas nav! atcrt Himmeltoss. Atbildiet uz jautjumu! Lai notiek, saka Krops un pieceas kjs. Paskatieties turp, uz tiem tur dmu
mkuliem! Tie ir rapneu sprdzieni. Vakar ar ms bijm tur. Pieci kritui, astoi ievainoti. Btb tas ir trais skums. Nkamreiz, kad vri dosies turp kop ar jums, vii pirms ieanas nv nostsies jsu priek miera stj, sasits papus un brai jauts: Atausiet izklst? Atausiet atstiept edeles? Tdus k js ms te gaidt gaidjm. Vi atkal apsas, un Himmeltoss aizaujas k bulta. Trs dienas aresta, nosprie Kats. Nkamo reizi es speru va, es saku Albertam. Bet nkams reizes nav. Toties pc vakara prbaudes ms nopratina rotas komandieris leitnants Bertinks. Vi s kancelej un izsauc citu pc cita. Man ar liek ierasties k lieciniekam, un es daru zinmu, kpc Tjdens dumpojies. Ststs par abiem gult slapintajiem atstj iespaidu. Tiek ataicints Himmeltoss, un es atkrtoju savu izteikumu. Vai t bija? viam jaut Bertinks. Vi mina izlocties, bet galu gal spiests atzt, ka teiktais atbilst patiesbai, jo Krops ststa to pau. Kpc neviens toreiz neko nezioja? jaut Bertinks. Ms klusjam. It k vi nezintu, ka sdzties par tdiem niekiem armij ir veltgi! Vai tad armij vispr drkst sdzties! Bertinks noprot ar pats, ka jautjums bijis lieks, un krietni nosvt Himmeltosu, cenzdamies viam ieskaidrot, ka fronte nav mcbu laukums. Pc tam vi jo bargk em priek Tjdenu, nolasa tam pamatgu spredii un piesprie trs dienas vidji stingr aresta. Kropu vi soda ar vienu dienu arest un, miegdams aci, ne bez nolas piemetina:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Dienests paliek dienests. Vi ir prtgs zellis. Vidji stingrais arests ir tr izprieca, Aresta vieta ir bijus vistu kts; tur abi arestanti var uzemt ciemius, iekt ktia mums grtbas nerada. Stingrais arests btu jnos pagrab. Agrk ms dakrt sja pie koka, tau tagad tas ir aizliegts. Reizm ar mums jau apiets k ar cilvkiem. Stundu pc Tjdena un Kropa ietupinanas aiz ktias stiepu restm ms dodamies apciemot biedrus. Tjdens sveic ms ar gaia dziesmu. Ldz vlai naktij ms spljam skatu. Vinntjs, protams, ir Tjdens, stulbais maita. Atstjot ktiu, Kats man jaut:

Ko tu teiktu par zoss cepeti? Nav slikta ideja! es atbildu.

Ms iekpjam garmbrauco muncijas transporta man. Maksa par vedumu divas cigaretes. Vietu Kats ir labi iegaumjis. Kts pieder kda pulka tbam. Es apemos pievkt zosi un uzklausu Kata instrukcijas. Kts atrodas aiz mra stas, un durtim tikai puis priek. Kats man pret pastiepj saliktas plaukstas, es atsperos un prsvempjos pri mrim. Vi tikmr stv sargos. Daas mintes es nekustos, nogaiddams, kamr acis aprod ar tumsu. Beidzot es saredzu kti. Es pielavos tai klt, sataustjis pui, izvelku to un paveru durtias. Tums es samanu divus baltumus. Divas zosis tas ir dragi: tikldz grbu vienu ciet, otra sacels troksni. Jem ciet abas ja netos, ies k smrts. Es klupu m virs. Vienu es notveru uzreiz, otru mirkli vlk. Man japdullina zosis, un trak steig es triecu tm galvas pret sienu. Bet triecieni laikam ir par vju. Sasodts nekrietneles kuodamas krps pret, vzdamas sprnus un epurodams ar pleznm. Es ikstos, cik man jaudas, velns parvis, kas tdm zosm par spku! Abas t cenas izrauties, ka man kjas iet tenteru tenteriem. Nakts tums baltajm skarbalm ir pretgs paskats, ts pledins man roks, it k taistos paraut mani gais un es btu ieries aerostatos. Vl mirklis un embasts iet va: viena zoss iekampusi gaisu un nu gg k uzvilkta. Nepaguvis ne atjgties, es saklausu vieglus sous, tieku pagrsts, pakritu un dzirdu sirdgu urdou. Suns! Es sakustos, un tas jau grass kampt mani aiz rkles. Es uz vietas sastingstu, iervis zodu apkakl. Tas ir dogs. Tikai pc laba bra tas atvelk purnu atpaka un notupstas man blakus. Ldzko es minu pakustties, dogs iercas. Es apsveru situciju. Vieng izeja tikt pie sava maz revolvera. Bet k lai to izdara? Turklt jrkojas tri, kuru katru mirkli var uzrasties apsardze. Centimetru pa centimetram es virzu roku uz kabatas pusi. Man ir tda sajta, it k tas vilktos stundm ilgi. Rokai sakustoties, suns ik reizi draudgi iercas. Satvrusi revolveri, roka sk drebt. Es atspieu to pret klonu un apdomju, kas man darms: strauji jpace revolveris, jizauj, iekams dogs man uzkluptu, un jmk. Atelsies es palnm nomierinos. Tad aizturu elpu un zibengi pasleju revolveri, norb viens, dogs iekaukdamies palec nost, es izmetos pa durvm un klupu pr vienu no izsprukuajiem putniem. Skriedams pakampju zosi, atvzjies prsvieu to pri stai un ar pats trauos aug. Es vl neesmu ticis pri, kad dogs atirbis ir jau klt un palkdamies cenas mani aizsniegt. tri prvlos pri mrim. Sous desmit atstatu, pasitis zosi padus, stv Kats. Neprmijui ne vrda, ms dodam kjm ziu.

33 ( 107 )

Pc kda laika ms apstjamies, lai atvilktu elpu. Zoss ir beigta, ar ito darbiu Kats ticis gal vien rvien. Ms nolemjam, ka, lai noslptu pdas, zoss tlt jizcep. Sameklju barak podus un malku, un ms nolienam maz, pamest nt, kas reizm jau izlietots ldzgiem nolkiem. Viengo lodziu ms ciei aizkljam. nt ir tds k pavards ieeiem prlikta pri dzelzs pltne. Ms iekuram uguni. Kats noplc zosi un sagatavo to cepanai. Spalvas ms rpgi savcam. Esam iecerjui pagatavot sev divus spilventius ar uzrakstu: Dusi saldi lou krus! Frontes kanonde aiz msu patvruma vietas sienm saplst tl dun. Pavarda liesmu plva atplaiksn msu sejas, gar sienam auds nas. Dobji grandiem mirkiem tricina bdu. Sprgst aviobumbas. Pc kda sprdziena saklausmi neskaidri kliedzieni. Bs trpta viena no barakm. Dzirdama lidmanu rkoa; ietarkas lometji. Bet no msu na neizlauas ne gaismas stars. Ms sam viens otram iepret Kats un es, divi kareivja nodrisktos mundieros, un nakts vid cepam zosi. Runjam maz, toties izturamies, manuprt, viens pret otru tik uzmangi, it k btu divi mltji. Ms esam glui vieni, divas skas dzvbas sprgs, un visapkrt ir nakts un nve. K viena, t otra ir tepat blakus, apdraud ms, bet netiek mums klt, rokas mums ir vienos taukos, sird ms jtamies tuvi, un pati stunda ir rada patvruma vietas telpai, audgas plvas maigi apspdtai, un gaismas un nu rakst vijas ari msu domas un izjtas. Ko vi zina par mani, ko es zinu par viu, agrk mums nebtu bijis nek kopga; tagad ms sam pie pavarda, cepam zosi un jtamies saistti un tik tuvi viens otram, ka nespjam par to runt. Zoss jcep ilgi pat tad, ja t ir jauna un trekna. Tpc ms nomainm viens otru. Kamr viens laista cepeti, otrs nosnauas. Pamazm telp izplats tkama smara. Troki aiz na sienm kst par saiti starp iztli un tieambu, abm saplstot sapn, kura apzia tomr turpina darboties. Pussnaud es redzu Ktu ciljam karoti; es mlu viu, mlu via plecus, straino, nolkuo stvu un vienlaikus redzu aiz via meus un zvaigznes, un kda balss teic man labus vrdus un mierina mani, kareivi, kur, apvies lielus zbakus un aplicis jostu, iet, nesdams savu provianta kuli, niecgi mazs soo zem augst debesjuma, vi tri aizmirst visu un vairs tikai retureiz aujas skumjm, vi soo un soo uz prieku bez mitas zem pla nakts jumola. Mazs kareivis un balss, kas teic labus vrdus, un, ja kds noglsttu kareivi, vi droi vien vairs nesaprastu, k tas domts, mazais kareivis lielajos zabakos un atmiruu sirdi, kur tikai soo un soo, tpc ka viam kjs ir zbaki un viss, atskaitot sooanu, ir aizmirsts. Vai apvra mal neredz ziedou ainavu, tik rimtu, ka viam, kareivim, saskrien asaras acs? Vai tur neveras ainas, kas nav zuduas, tpc ka nekad nav skattas, mulsinoi skaistas, tau viam neaizsniedzamas? Vai s ainas nav via jaunba? Vai ts ir asaras, kas man rit pr vaigiem, un kur es esmu? Man priek stv Kats, un via na, milzum liela un lka, kljas man pri k dzimtene. Balss skan klusi, vi kaut ko bilst, pasmaida un atgrieas pie pavarda. Tad vi saka:

Gatavs. J, Kat
Es nopurinu miegu. Brngs klona vid spd cepetis. Ms salkojam savas savams dakias un savus kabatas naus un nogrieam katrs pa gurna gabalam. Klt piekoam armijas maizi, pamrktu zoss taukos. Ms dam lni, ar baudu.

K garo, Kat? Labi, Un tev?

Vareni, Kat.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Ms jtamies k bri un pabdm viens otram gardkos kumosus. Pc tam es izsmju cigareti, bet Kats cigru. Gaas vel ir daudz. K btu, Kat, ja ms aiznestu kdu tiesu Kropam un Tjadenam? To var, vi saka. Ms nogrieam prvu gabalu un rpgi ietinam avz. Atlikuo cepeti taismies nest uz baraku, bet tad Kats iesmejies izmet: Tjdens! Es piekrtu viam, mums jem ldzi uz ktiu viss atlikuais cepetis. Ms dodamies modint draugus. Pirms tam ai noglabjam spalvas. Krops un Tjdens pirmaj mirkl notur ms par miras teiem. Tad ieakstas viu oki. Tjdens cina zoss sprnu ka ermoikas gar muti un aizrautgi gremo. Pastrebies taukus no poda, vi makstindams saka: To es jums nekad neaizmirsu! Ms dodamies uz msu baraku. Pri galvai atkal liecas zvaigotais kupols ar ausmas svdumu pamal, un es sooju zem kupola kareivis lielos zbakos, kur piedis pilnu vderu mazs kareivis rta agrum, un man blakus salcis un strains soo Kats, mans biedrs. Nokrsl mums pret iznirst melnas barakas aprises, soldamas miegu un atptu.

VI
Klst valodas, ka gaidma ofensva. Ms nosta uz fronti divas dienas pirms paredzt laika. Ce ved gar saautu skolu. Visgarm fasdei divs rinds cits uz cita sakrauti glui jauni, gaii, nepulti zrki, skait ne mazk par simtu. Degun iesitas prieu sveu smara. Re, kas sagdts ofensvai, izbrnjies saka Millers.

Tie domti mums, norc Deterings. Nemuldi, apsauc viu Kats.

Gaidi vien, ka tiksi pie zrka, irdz Tjdens, tavam nlzirga augumam pietiks ar brezentu, redzsi pats! Jokus, turklt tikpat nelgus, pl ar prjie, kas gan cits mums atliek? Zrki tau patiem domti mums. du jautjumu risinan armij valda priekzmga krtba. Fronte vrs un mutuo. Pirmaj nakt ms cenamies orientties situcij. Iestjoties relatvam klusumam, dzirdams, ka ienaidnieka aizmugur ldz paai rtausmai bez apstjas rcina transports. Kats secina, ka tur pieved papildspkus karaspku, munciju, lielgabalus. Angu artilrija samusi pastiprinjumu tas saklausms uzreiz. Pa labi no fermas papildus izvietotas vismaz etras 20,5 lielgabalu baterijas, un aiz papeles stumbea ierakuies mnmetji. Klt ncis ar zinms skaits franu mazo nves rku, kuru vii aprkoti ar trieciena detonatoriem. Esam nomkt garastvokl. Pc dam tranejs aizvadtm stundm ms sk apaudt pau artilrija. etru nedu laik ir tre reize. Ja t btu tmanas kda, neviens neko neteiktu, dieml iemesls mekljams citur: lielgabalu stobri ir tiktl nodeldti, ka ienaidniekam adrestie vii biei vien krt msu ierakumos, tik neprecza kuvusi apaude. onakt pau artilrijas vii ievaino divus msjos. Fronte ir krti, kur ieslodztajam atliek vien nervozjot gaidt, kas notiks. Ms sam aiz uguns rea, ko krizdamas veido grantas, un ms nomc nezia. Ms esam nejaubas var. Redzdams, ka lido vi, es varu pietupties tas ir viss, kas manos spkos; kur

35 ( 107 )

krits vi, es nezinu, tpat k nespju novrst sprdzienu. nejaubas visspcba padara ms vienaldzgus. Pirms daiem mneiem es sdju blind un splju skatu; pc bra pieclos un devos apciemot pazias cit patvertn. Atgriezies es ieraudzju, ka no blindas nekas nav palicis pri ties trpjums prvrtis to drupu kaudz. Devos atpaka un ierados staj brd, lai paldztu atrakt pa to laiku aizbrto aizsargbvi. Tikpat nejaui, k mani var nogalint vai sakropot, es varu ar palikt dzvs. Bumbu droa patvertne sagrdama var mani nospiest, un es varu palikt neskarts, guldams klaj lauk zem viesuuguns, kas ploss desmit stundas. Katrs kareivis neskaitmas reizes ir nves briesms, un glbj viu viengi nejauba Tpc katrs kareivis paaujas viengi uz gadjuma laimi. Mums rpgi jglab savas maizes devas. Pdj laik, kop tranejas vairs nav sti krtb, oti savairojus urkas. Deterings apgalvo, t esot droa pazme, ka bs daudz krituo. urkas eit ir sevii pretgas un neparasti lielas. Ts mdz dvt par lu urkm. Tm ir riebgi, auni, kaili purni; ieraugot gars, pliks astes vien, kuram katram var samesties nelabi. urkas, liekas, ir stipri izbadjus. Gandrz visiem eit ierakumos ts apgrauzuas maizi. Krops ietinis maizi telten un nolicis pagalv, tau nevar aizmigt, tpc ka urkas, cenzdams piekt maizei, skraidel viam pri sejai. Deterings domjs bt gudrks par citiem; vi pakra maizes sainti tiev stiepl pie griestiem. Nakt, iededzis kabatas lukturti, vi ierauga, ka stieple pojas. Uz saina tup resna urka. Beidzot nolemjam im postam dart galu. Ms rpgi apgrieam maizi viets, kur urkas to aizgrauzuas; izmest visu aizgrauzto maizi ms nekd gadjum nedrkstam, lai rt pai nepaliktu be. Nogrieztos maizes gabalius ms sakraujam kaudzt blindas vid. Katrs paem savu lpstu un noglies noliek to pa tvrienam. Deterings, Krops un Kats tur gatavb kabatas lukturus. Pc dam mintm dzirdama krapstoa un akstoa. T pastiprins, sku sou dipa vras arvien skaka. Uzzibsn kabatas lukturi, un ms zveam pa melno udzekli, kur tda pajk uz vism pusm. Pankumi ir labi. Sacirsts urkas ar lpstu tiek izmestas pri tranejas malai, un skas jaunas medbas. Slaktiu izdodas atkrtot vairkas reizes. Tad urkas ir kaut ko nomanjuas vai saoduas savjo asinis. Ts vairs nerds. Un tomr rta pus klons ir trs maizes paliekas aizvktas. Kaimiu sektor urkas nokoduas un apgrauzuas divus lielus kaus un suni. Nkamaj dien mums izsniedz sieru. Katram tiek vai pa ceturtdaritulim. Sav zi tas nav slikti, jo siers visiem garo, tau vienlaikus tas neliecina neko labu: sarkanie apasiera ritui ldz im arvien bijui droa zme, ka gaidmas niknas cas. auns nojautas pastiprins, kad sk dalt degvnu. Ms iedzeram, bet da mums ir papos. Diena paiet, audot urkas un slamstoties apkrt. Patronu un rokas grantu krjumi tiek papildinti. Durkus ms prbaudm pai. Pagads, proti, ar tdi, kam neas mala ir izrobota k zim. Notverti ar du duramo, msjie vi pus bez lastbas tiek nomuti. Blakus sektor atrasti nogalintie, kuriem ar o zveida durkli nogriezts deguns un izdurtas acis. Vii ir nosmacti, deguna un muts dobum saberot zu skaidas. Daiem jauniesauktajiem patrpjuies di durki; ms nobdzinm tos un pagdjam viiem citus, parastus. Durklis, taisnbu sakot, savu nozmi daji ir zaudjis. Uznkusi mode, dodoties uzbrukum, emt ldzi tikai rokas grantas un lpstu, Asa lpsta ir parocgks un vispusgks ierocis. Ar lpstu var ne vien cirst, bet ar zvelt, un zvliens ir iedarbgks:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ris starp plecu un kaklu, tas itin viegli pre cilvku ldz pat krtm. Durklis nereti iestrdz, lai to izrautu, jatsperas otram pret vderu, un tikmr pats var dabt drienu ribs. Turklt durki reizm lst. Nakt uz msu pusi tiek izpstas gzes. Ms guam ierakumos, uzlikui gzmaskas, gatavi kuru katru mirkli ts noraut, tikldz pardsies pirms uzbrucju nas. Aust pelks rts, tau uzbrukuma k nav, t nav. Nerimstas viengi nervus ploso rkoa ienaidnieka aizmugur. Tur prvietojas transporta kolonnas, nebeidzamas kravas manu rindas kas tur sti tiek gatavots? Msu artilrija zibina vien laid, bet rkoa nemitas, nemitas. .. Sejas mums ir saguruas, ms izvairmies uzlkot cits citu. Bs tpat k pie Sommas, tur ms pc tam septias diennaktis sabijm ienaidnieka viesuugun, sadrmis nosaka Kats. Viam prts nemaz vairs nenesas uz jokiem, kop ms esam eit, un tas nevsta neko labu, jo Kats ir vecs ierakumu vilks, kur briesmas sao pa gabalu. Tikai Tjdens priecjas par lielajm provianta devm un rumu; vi pat izsaka domu, ka nekas pas nenotiks un ms tikpat miergi atgriezsimies nometn. Tds iespaids tiem var rasties. Aizrit diena pc dienas. Nakti es pavadu sargposten, uzmangi auodamies, vai nesadzirdu kaut ko aizdomgu. Cita pc citas izaujas un lni sld lejup gaismas raetes. Es saspringti ieklausos tums: sirds man dauzs. Arvien no jauna uzmetu skatienu fosforiztajai pulkstea ciparncai, rdtji, iet, nekust ne no vietas. Acis lp ciet, es kustinu zbakos kju pirkstus, lai neaizmigtu. Nekas nenotiek, ldz mani nomaina, nemitas viengi rkoa vi pus. Pamazm ms nomierinmies un caurm dienm spljam skatu un azarta sples. Varbt ms izkulsimies sveik. Dien debesis pilnas aerostatu. Run, ka aj frontes iecirkni ienaidnieks uzbrukum iesaists tankus un lidmanas. das valodas interes ms mazk nek noststi par jaunajiem liesmumetjiem. Nakts vid ms uztrkstamies no miega. Dun zeme. Skusies stipra artilrijas apaude. Ms iespieamies blindas kaktos. Var atirt dada kalibra vius. Katrs er savas mantas un prbauda ik pa brdim, vai viss ir pa rokai. Blinda krak, tumsa rc un zibeo. Uzliesmojot sprdziena atblzmai, ms noblui, ciei sakniebui lpas, saskatmies un pakratm galvu. Ms jtam ar katru miesas audu, k smagie vii grauj brustvrus, rda traversas un aida griestu seguma betona bluus. Ms iziram dobjos, apdullinoos grvienus, kas, viam sprgstot tranej, atgdina nikni coa plsoas etnas belzienu. Rta pus vairki jauniesauktie jau kuvui zai sej un vemj. Vii vl ir prk nepieredzjui. Lnm blind ielauas pretgi pelcga rtsvdas gaisma, un sprdzienu uzzibsnjumi vairs t neilbina acis. Klt ir rts. Artilrijas gr ari don tagad sadzirdamas mnu eksplozijas. Nav nek briesmgka par mnas triecienspku tur, kur sprgst mna, uzreiz rodas masu kaps. r dodas maia, blind iemeimuro nomaintie sargi, notati dubiem, trcoi. Viens klusdams nolien kakt un d, otrs, gados vecks rezervists, ukst; sprdziena trieciena vilnis divas reizes viu prsviedis pri brustvram, bet vi ticis cauri ar nervu oku. Jauniesauktie blen uz via pusi. Tds gargais stvoklis tri pielp citiem; mums juzmans vienam otram jau rausts lpas. Labi, ka kuvis gais, uzbrukums varbt sksies priekpusdien. Uguns nenorimst. T ploss ar aiz mums. Cik vien tlu sniedz skatiens, augup cas dubu un viu embu fontni. Apaudes josla ir visai plata. Uzbrukuma k nav, t nav, bet viesuuguns neprstj. Mums pamazm aizkrt ausis.

37 ( 107 )

Tikpat k neviens vairs nemina sarunties. Nav jau ar dzirdams, ko otrs saka. Msu traneja ir gandrz pilngi izrdta. Daudzviet t vairs nav ne metru dzia, visur izrautas bedres, ur tur sagzti veseli zemes kalni. Kda granta eksplod pie paas ieejas blind. Tlt kst tums. Ms esam aizbrti, mums jatrok eja. Pc stundas tas ir paveikts, un darboans mums nkusi par labu ms esam nedaudz nomierinjuies. Rotas komandieris ierpjas pie mums un paststa, ka sagrautas divas blindas. Ieraudzjui viu, miergki kst ar jauniesauktie. Vi ieminas, ka ovakar jmina urp atgdt dienu. Tas visiem uzlabo omu. Tiesa, par anu neviens nav domjis, ja neskaita, protams, Tjdenu. Mostas tda k cerba: ja jau taiss doties pc diena, tik traki, iespjams, nemaz nav, nosprie jauniesauktie. Ms neliedzam viiem cert, ms zinm, ka diens ir tikpat nepiecieams k muncija un tikai tpc tas jatgd urp. Bet minjums beidzas neveiksmgi. Ce dodas vl otra grupa, bet ar t spiesta griezties atpaka. Treajai piebiedrojas Kats, un pat viam neizdodas veikt uzdevumu. ai sprostugunij ne pele neizmauks cauri. Ms savelkam ciek jostas un trsreiz ilgk vijam mut katru kumosu. Tas tomr neldz; mums sasodti gribas st. Es esmu pietaupjis riecienu maizes; mkstumu es notiesju, bet garozu noglabju un laiku pa laikam nokou kdu drusciu. Nakts ir nepanesami smaga. Aizmigt nav iespjams, ms snauduojam, stvi blenzdami sav priek. Tjdens gauas, ka ms esam iziedui aizgrauzto maizi, sizdami urkas. Prtgk btu bijis to kaut kur nolikt. Tagad neviens no ts neatteiktos. Trkst ar dens, tau slpes pagaidm ir panesamas. Pret rtu, vl tums, saceas jezga. Blind iedras bars urku un joo aug, lej pa sienm. Iedegas kabatas lukturi, apjukum visi kliedz un lamjas, un zvet, kur pagads. Izmisums, kas krjies stundm ilgi, izlauas neprta dusmu uzliesmojum. Sejas ir niknum saobtas, rokas ciljas, urkas pkst mums ir grti rimties, daudz netrkst, ms kluptu cits citam matos. Dusmu izvirdums ms ir nogurdinjis. Ms atguamies un atkal gaidm. Tas ir brnums, ka mums nav neviena kritu. Msu blind ir viena no nedaudzajm, kas vl nav sagrautas. Atvs kds apakvirsnieks; vi atnes mums maizi. Trim vriem tomr palaimjies nakt nokt aizmugur un atstiept nedaudz provianta. Vii ststjui, ka ienaidnieks vienldz stipri apauda visu msu aizmuguri ldz pat artilrijas novietnm. Neesot saprotams, kur is rvis tik daudz lielgabalu. Mums atliek tikai gaidt. Ap dienas vidu notiek tas, ko es paredzju. Kdam jauniesauktajam uznk lkme. Es vroju jau labi sen, ka vi grie zobus un vsta dres. is vajta zvra skatiens izvalbtajs acs mums ir labi zinms. Pdjo stundu laik vi tikai ietami bija nomierinjies, Vi ir iekji sabrucis k vecs, satrapjis koks. Tagad vi pieceas, neuzkrtoi lien uz prieku un, mirkli vilcinjies, sld uz izejas pusi. Es aplieku viam roku un jautju: Kur tu iesi? Es tlt bu atpaka, vi saka, spraukdamies man garm, Pagaidi brtiu, uguns jau pierimst. Vi ieklauss, un acs pavd saprtga izteiksme. Tad ts atkal spguo blvi k trakam sunim, un vi klusdams atgr mani. Vienu mirklti, biedri! es iesaucos. Kats kst uzmangs. Brd, kad jauniesauktais pastumj mani nost, Kats satver viu no mugurpuses, un ms abi turam viu ciet. Vi sk trakot. Laidiet mani va, laidiet mani r, man jtiek r!

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Vi nav nomierinms un cenas izrauties, nosiekalot mute upst nesaprotamus, bezjdzgus vrdus. T ir baiu lkme, ko izraisa ilgstoa uzturans pazem; cilvkam rodas sajta, ka vi slpst nost, un viam ir tikai viena vlans izkt virszem. Ja viam autu vau, vi skrietu, kur kjas nes, un btu pagalam. is te nav pirmais gadjums. Jauniesauktais kst nevaldms, vi ploss, acis prgriezis, un mums nav citas izejas ms iekaustm viu, lai vi nktu pie prta. Ms darm to strauji un nelgi un tdjdi pankam, ka vi vismaz imbram atgst sajgu un apsas. Prjie, vrodami o norisi, ir noblui; cerams, t viiem bs mcba. viesuuguns nabaga puiiem ir prk smags prbaudjums; nkdami tie ce no jauniesaukto pulcanas punkta, vii uzreiz iekuvui spruks; te pat pieredzjis karavrs var nosirmot. Pc starpgadjuma smacgais blindas gaiss vl vairk krt uz nerviem. Ms sam k sav kap un to vien gaidm, ka tas kuru katru brdi tiks aizbrts. Pki kaut kas apdullinoi iekaucas un uzzibsn, blinda krak un brak, tie trpjum sprgstot viam par laimi, vieglam, jo seguma betona blui iztur. Kaut kas no i nd metliski un baismi, si enas salgojas, pa gaisu lido autenes, bruucepures, zem es un dubu pikas, uzvirmo puteki. Iek s pi eas kod gi sraini dmi . Ms bt u uz vielas bei gt i , j a s dt u vien no paviri celtajm patvertnm, nevis pamatgi nocietint blind. Sprdzienam tomr ir bdgas s ekas , Pierimuais jaunkareivis ploss atkal, un vi am piebiedrojas divi citi. Viens izraujas un aizskrien. Ar grtbm ms novaldm abus prjos. Es metos paka bdzjam, apsvrdams, vai neaut vi am kjs. Tobrd gai s kaut kas iesvilpjas, es pieploku pi e zemes un pieclies redzu, ka tranejas siena ir k nosta ar kpom embm, miesas lveriem un mundiera skrandm. Es rpjos atpaka. Pirmais, liekas, pavisam sajucis prt. Palaists va, vi triecas k zis ar galvu pret sienu. Nakt jmina nogdt viu aizmugur. Pagaidm ms sasienam viu t, lai, skoties uzbrukumam, saites btu viegli atraismas. Kats liek priek uzsplt skatu. Ko gan citu lai obrd sadara, turklt, sitot krtis, varbt izdosies aizmirsties. Bet sple nevedas, ms ieklausmies katr sprdzien, kas nodun netlu, un kdmies, skaitot stius, vai aizmirstam, kura masta krtis ir trumpji. Sple jmet pie malas. Ms sam td k milzu duno katl, kuru dauza no vism pusm. Paiet vl viena nakts. Nebeidzamais sasprindzinjums ms notrulinjis. Sajta i r drausmga, ms jtamies t, it k kds ar izrobotu nazi vilktu m um s pa mugurkaula smadzenm. Kjas vairs neklausa, rokas trc, un no ermea atlikusi viengi plna das krtia, zem kuras slpjas ar mokm valdts rprts, kas teju teju izlauzsies nevaldm un nebeidzam aus m u rcien. Mums vairs nav nedz miesas, nedz muskuu, m s neuzdrkstamies uzlkot cits citu aiz bailm, ka var notikt kaut kas neaprinms. Ms ciei sakniebjam lupas tas pries, tas beigsies reiz, varbt ms tomr paliksim dzvi. . Tuvum vii pki vairs nekrt. Apaude turpins, bet ugunsjosla pavirzs kaut kur tlk uz aizmuguri, tranejs var atvilkt elpu. Ms paeram rokas grantas un metamies lauk. Viesuuguns ir mitjusies, toties atkpans ceu aizrso intensva sprostuguns. Skas uzbrukums. Liekas neticami, ka aj viu savandtaj tuksnes kds palicis dzvs, un tomr tranejs itin visur iznirst vri bruucepures un metrus piecdesmit no mums jau ir uzstdts un sk riet lometjs. Dzelostiepu aizogi i r saplosti. Tiesa, kaut nedaudz tie uzbrukumu aizturs. Ms redzam, ka tuvojas uzbrucju des. Aizgtnm blie msu artilrija. Tark lometji, sprak auteu zalves. Uzbrucji tuvojas soli pa solim. Haije un Krops eras pie rokas

39 ( 107 )

grantm. Vii met ts, cik vien tri spdami, grantas viiem padod ar norautiem drointjiem. Haije met metrus sedesmit, Krops metrus piecdesmit tlu, tas ir sen prbaudts un visai svargi. Tie tur skriedami neko daudz nepadars, iekams nebs metrus trsdesmit no mums. Jau saskatmas grimas savilkts sejas un lzens bruucepures tie ir frani. Sasniedzot dzelostiepu ai z- ogu paliekas, viu rindas kuvuas .manmi retkas. Daudzus nopvis lometjs mums ldzs; pki tas ai zrijas, un viiem izdodas pavirzties uz prieku. Es redzu, ka viens, augstu pasljis galvu, noimst pr msu ragaini. Augums sak, k ldzot paceltas rokas ieeras dzelodrts. Tad lometja krta noe ermeni nost, un drts karjas vairs tikai plaukstas un delmu stumbei. Brd, kad ms taismies atiet, priek iznirst trs sejas. Zem vienas bruucepures es ieraugu tumu brdiu un divas acis, kas urbjas man. Es paceu roku, bet nespju mest grantu ajs dvainajs acs vienu mirkli visa kaujas aina sagrieas trak cirka arnas virpul ap mani un m acm, kuras viengs paliek nekustgas, tad galva tur, vi pus sakustas un izstiepjas roka, un jau, manis mesta, lido granta un izdz visu. Ms skrieus atkpjamies, rauus ieraujam ragaius tranejs un atstjam aiz sevis grantas ar atlaistiem drointjiem, sprdzieni sedz msu atieanu. No tuvjm pozcijm auj lometji. Ms esam kuvui par bstamiem zvriem. Ms necnmies, ms glbjamies no izncinanas. Ms neraidm grantas pret cilvkiem ne jau cilvki mums obrd prt! Snaikstdama rokas, bruucepuri galv mums paka dzenas pati nve; pirmo reizi pdjo trs dienu laik ms skatm to vaig, pirmo reizi pdjo trs dienu laik varam tai pretoties, ms prmuas rprtgas dusmas, ms vairs neguam uz eafota, gaiddami nenovramu galu, ms varam postt un galt, lai paglbtos paglbtos un atriebtu. Ms aizslpjamies aiz katra izcia, aiz katra dzelostiepu stata un svieam sprgstous uguns kus vajtjiem zem kjm, pirms lavmies tlk. Rokas grantm sprgstot, ms jtam jaunu spku roks un kjs, uzmetui kkumu, joam, audamies vilnim, kas ms nes, kas padara ms nelgus, padara par lielcea lauptjiem, par slepkavm, kaut vai par velniem, aujamies vilnim, kas baiu un dusmu, un dzvotgribas uzbangojum divkro msu spkus, solot un paldzot izcnt .glbiu. Pat tad, ja vajtju vid btu msu tvi, ms nevilcindamies triektu tiem krts grantu! Priekjs pozcijas ir atdotas ienaidniekam. Vai tie maz vairs ir ierakumi? Tranejas ir saautas, izncintas, neskarti palikui tikai atsevii ierakumu posmi padziinjumi ar viu izrautm bedrm. Tas ir viss. Bet ienaidnieks cie lielus zaudjumus. Tik niknu pretoanos tie tur vi pus nav gaidjui. Klt ir dienas vidus. Svelm saule, sviedri ko acs, ms notrauam tos ar piedurkni, un viens otrs pamana, ka sviedriem piejaukus asinis. Pards pirm traneja, kas nav tik stipri sapostta. T ir pilna ar kareivjiem, kuri gatavojas doties pretuzbrukum, un ms patveramies taj. Msu artilrija pastiprina uguni, un uguns aizrso ceu ienaidniekam. Ienaidnieka uzbrukums apskst. Vajtji tlk netiek. Msu artilrija retina viu rindas. Ms nogaidm. Uguns lnija pavirzs metrus simt uz prieku, un ms metamies pretuzbrukum. Kdam jefreitoram, kur skrien man blakus, grantas embele norauj galvu. Vi pasper vl daus sous, no kakla coties asins strklai. sta tuvca neizraiss, ienaidniekam jatkpjas. Ms atkal aizsniedzam savus ierakumus un pri tiem metamies uz prieku. Ak, ie pretuzbrukumi! Tikko patvruies rezerves ierakumos, gatavi kaut vai zem ielst, izzust bez pdm, lai dabtu atjgties, ms esam spiesti griezties atpaka un doties pret jaunm ausmm. Nebtu ms prvrtuies par automtiem, ms paliktu guam, kur esam, prgurui, bez uzmbas. Bet uzbrukuma vilnis rauj ms sev ldzi aptiskus un tomr

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------meongu dusmu apsstus. Ms alkstam nogalint, tie tur vi pus tagad ir msu niknkie ienaidnieki, savas autenes un grantas vii vrsui pret mums ja ms nenogalinsim vius, vii nogalins ms! Brn zeme, viu plost, savandt brn zeme, lekni laismodama saulstaros, pleas mums zem kjm mums, truliem, neapstdinmiem automtiem, kuru elan ir uzvilktas atsperes erkstoa; lpas mums kalst, galva dun k pc dzrum aizvadtas nakts, ms streipuojam uz prieku, un msu saautajs, saplostajs dvsels neizdzami un mokoi iespieas brns, saul lekni laismojos zemes aina ar krituajiem un mirjiem, kas, raustdamies agonij, it k tam t btu jbt, eras mums kjs un kliedz, kad ms lecam tiem pri. Mums zudusi jebkura kopbas izjta, ms gandrz nepazstam cits citu, trenkta cilvka acm uz mirkli ieskatjuies biedru sejs. Ms esam k nejtgi miroi, kas, bstama nobruma vai burvju trika atdzvinti, vl arvien skrien un nogalina. Jauni franczis atpalicis no savjiem, ms pankam viu, vi pace rokas, vien rok viam ir revolveris nevar saprast, vai vi taiss aizstvties vai padoties, lpstas zvliens pre viam seju. Otrs, redzdams to, metas bgt, un mugur viam kdams ietriecas durklis. Vi salecas, izstiepis rokas, kliedzien plati iepletis muti, grodamies sper vl daus sous, un, iestrdzis mugur, ldzi zvrojas durklis. Treais aizmet auteni, notupstas zem, piesedz acis ar rokm. Palicis aiz mums, vi kop ar daiem citiem gstekiem paldz sanitriem savkt krituos un ievainotos. Vajanas azart ms pki atrodamies ienaidniek pozciju priek. Mdami bdzjiem uz papiem, ms nokstam tur gandrz reiz ar viiem. Tpc msu zaudjumi nav lieli. Kds pretinieka lometjs, tiesa, pagst ierieties, bet to apklusina granta. Un tomr o sekunu ir pieticis, lai pieci msjie dabtu lodi vder. Ar autenes laidi Kats saaida seju kdam lometjniekam, kur vl nav ievainots. Prjos ms noduram, pirms vii izrauj grantas. Aiz slpm ms iztempjam sausu lometja dzesintju. Malu mals, kniebdamas stieples, knak knaibles, rbdami krt di uz aizogiem, pa aurajm pieejm msjie ielauas tranejs. Kdam milzim franczim Haije ar lpstu pre kaklu un pirmais met grantu; uz mirkli ms pieplokam aiz kda brustvra, un jau tranejas taisnaj posm pretestba ir salauzta. Slpi pri pagriezienam lido nkam granta un paver brvu ceu, skriedami garm blindm, ms ielidinm tajs grantu virtenes, salgojas zeme, skan dobji blki, izlauas dmi un vaidi, kjm sldot, ms paklupm uz glumm miesm, vl mkstiem ermeiem, krizdams es ievlos ar seju kd uzrst vder, uz kura uzmesta virsnieka cepure, glui jauna un tra. Saskare ar pretinieku ir prtrkusi. Ca izbeidzas. Ilgi noturties eit nav izredu, artilrijas uguns aizseg mums jatgrieas savs pozcijs. Uzzinjui, ka gaidma atkpans, ms pa galvu, pa kaklu metamies tuvjs blinds un pievcam konservus, kas mums patrps pa rienam, pirmm krtm, vrgaas konservus Corned heef un sviestu. Atgriezties mums izdodas netraucti. Pagaidm ienaidnieks jaun uzbrukum nedodas. Smagi elsdami, ms guam un atpamies vismaz stundu, iekams kds sk kaut ko runt. Msu spki tiktl izskui, ka, nevrojot izsalkumu, ana mums nav ne prt. Tikai pc laba laika atkal skam justies k cilvki. Pretinieka vrgaas konservi ir izslavti vis front. Reizumis tie pat ir galvenais iemesls msjo triecienam, jo dina ms visum slikti, mdien ms mc izsalkums. Par visiem kop mums izdevies nogrbt piecas konservu krbas. Tos tur vi pus nudien mielo k kungus saldzinjuma ar mums, badmirm, kam jizlps ar bieu marmeldi; iem tikai jpasniedzas, lai tiktu pie gaas. Haije pakampis ar tievu, garu kukuli franu

41 ( 107 )

baltmaizes un aizbzis k lpstu aiz jostas. Viens gals tam mazliet notraipts ar asinm, bet galu tau var nogriezt. Tr laime, ka izdevies tikt pie dam, jo uzturans front vl prass daudz spka. Pilns vders ir droas blinds vrt; td ms kri vkstm vaigos. Tas mums var izglbt dzvbu. Tjdens samangojis divas blaes konjaka. Ms laiam ts apkrt. Sakrslo kluss vakars. Tuvojas nakts, no grantu izrautajm bedrm kpj migla. T vien iet, ka ts ir rgainu noslpumu pilnas. Balti mutui nedroi lod urpu turpu, iekams uzdrkstas velties pri malai. Tad no bedres uz bedri stiepjas garas miglas strpas. Kst vsi Es stvu posten un stingi veros tums. Ap sirdi man sji k vienmr pc uzbrukuma, un tpc man ir smagi palikt vienam ar savm domm. Patiesbu sakot, ts nemaz nav domas, ts ir atmias, kas, raisot dvainas izjtas, man uzmcas aj vjum brd, Uzvijas gaismas raetes, un pki es redzu kdu ainu vasaras novakaru un doma krusteju, no kuras noraugos uz augstiem rokrmiem iekj pagalma drz, kur apbedti domkungi. Krusteju rot rokroa mistriju akmens tli. Es esmu glui viens dzi klusums apmis pagalma ziedoo etrstri, saul silst biezie, pelkie mri, es atspieos ar roku pret akmeni un jtu, cik tas silts. Aiz fera jumtgala kores bli zilajs vakara debess slejas zaais doma tornis. Pagalma krusteju zemo, saules apmirdzto plru arkds valda tikai bazncm raksturgs nokrslis, un es stvu tur_ un domju, ka drz man bs divdesmit gadi un es iepazu sievietes mulsinoo noslpumu. Aina ir satriecoi spilgta; t dzii savio mani, iekams izzd jaunas gaismas raetes uzliesmojum. Es satveru ciek auteni un piespieu to pie vaiga. Stobrs ir mikls, es aperu to ar roku un ar pirkstiem notrauu valgmi. Pavs aiz msu pilstas strauta mal zaoja vecas papeles. Ts jau iztlm bija redzamas un, lai gan auga visas rind tikai strauta vien pus, tika dvtas par papeu aleju. os kokus ms bijm iemojui no mazotnes, msu acs tiem piemita neizskaidrojams vilinjums, cauras dienas pavadjm papeu novn, ieklausdamies lapu alko. Ms mdzm tur apssties strauta mala un mrkt kjas skubgo deu dzidr. Strauta spirgt elpa un vja as papeu lapotn rosinja msu iztli. Ms oti mljm vecos kokus, un to dienu aina vl arvien liek straujk sisties manai sirdij, iekams t atkal gaist. Tas ir savdi, tau visam, kas ataust atmi, piemt divas patnbas. Atmis vienmr valda klusums, ts iet iespaidgas pat tad, ja stenb tik nozmgas nemaz nav bijuas. Ts ir klusas k pardbas, ts uzrun mani ar skatieniem un estiem, mmas, bez vrdiem, un to klusana t satrauc mani, ka es paraustu sevi aiz piedurknes un jo ciek aperu auteni, lai neautos aizmirans vilinjumam, kur mans ermenis sliecs izzust, saplstot ar rimtajm Varm, kas apslptas iemjo lietu tieamb. Tik rimtas ts ir tpc, ka nav mums izprotamas. Front norimas nav, frontes vaas ir tik stipras, ka nokratt tas neizdodas nekad. Pat aizmugur rezerv vai atptas nometn auss skan uguns lnijas dobj, klusint dima un duna. Nekad ms neesam tik tlu no frontes, ka nesadzirdtu ts balsi. 0n pdjs diens t bija nepoami skaa. Klusums ir par iemeslu tam, ka pagtnes ainas ilgu viet drzk modina skumjas neizmrojami dziu un bezcergu grtsirdbu. Bijuais nekad vairs neatgriezsies. Tas ir pagjis, tas pieder citai pasaulei, kura mums zudusi. Kazarmu mcbu laukum atmias izraisja dumpgas, meongas alkas, toreiz ms vl jutmies saistti ar pagtni, bijm tai piedergi, tpat k t bija piederga mums, lai ar tieamba bija pavisam citda. Pagtnes ainas atdzvojs, skanot ierindas dziesmm, ko ms dziedjm, dodoties uz mcbm trel, kad pr meu melnajm aprism plets rta blzma; ts mums vl bija spilgt atmi, ts mita apzi un nebija no mums iramas.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------eit, ierakumos, pagtnes ainas ir izgaisuas. Ts vairs neatdzvojas, ms esam mirui, un bijuais rgojas kaut kur tltlu apvra mal, pagtne ir tikai mira, noslpumains atspulgs, piemekljums, kur ms bied un kuru ms bezcergi mlam. Atmias ir spilgtas, un kvlas ir msu alkas, bet atgstms nav nekas, un ms to zinm. Ilgas pc biju ir tikpat veltgas k vlans kt par enerli. Un pat_ tad, ja mums ts atdotu s msu jaunbas ainas, ms vairs nezintu, ko ar tm ieskt. Maigs un noslpumains saites, kas ms vienoja, ir prtrkuas. Ms mjotu bijuaj un izstaigtu vecs takas; ms atcertos sendienu ainas un, vrodami ts, justos aizkustinti. Bet tas btu tpat, it k ms domgi vrtos mirua biedra fotoattl tie ir via vaibsti, t ir via seja, un dienas, kas aizvadtas kop, atmi ataust maldinoi dzvas, tau via paa vairs nav. Ms vairs nejustos vienoti ar pagtni, tdi, kdi reiz bijm. Ne jau biju skaistums un noskaa saistja ms, bet saderba, kopbas apzia, kas ms vienoja ar msu esbas faktiem un norism, norobeojot ms no msu vecku pasaules, kura mums alla ita mazdrusci nesaprotama; ms bijm maigi un atdevgi pieruies ai savai esbai, un katram skumam msu acs bija sakars ar bezgalbu. Varbt t bija tikai jaunbas priekrocba nekur mums vl nebija robeu, itin nekam vl nebija saredzams gals; asins mums ksja gaidas, un s gaidas sasaucas ar msu dienu ritumu. odien ms savas jaunbas ainu pasaul klimstu apkrt ka ceotji. Dzves stenba ms ir rdjusi, ms protam noteikt atirbas k tirgoi un pakaujamies nepiecieambai k miesnieki. Ms vairs neesam bezrpgi, ms esam baismi vienaldzgi. Ms eksistsim, bet vai ms dzvosim? Ms esam nevargi k brni un pieredzjui ka vei, ms esam rupji un srgi, un paviri, man liekas, ms esam pazudui. Rokas man metas aukstas, un dai prskrien trsas, lai gan nakts ir silta. Vsa ir viengi migla, ausminoa migla, kas tur priek lod ap krituajiem un izsc miesm pdjo dzvbas palieku. Rt vii bs zaganpelki, un asinis brcs bs-sarecjuas melnas. Cita pc citas vl arvien paceas raetes un kaisa salti nelgu gaismu pr stingo apkaimi krteru izrobotu, auksta mirdzuma pielijuu k Mness virsma. Asinis, virmodamas zem das, uzviln man bailes un vie nemieru ar mans doms. Ts top gurdas un nedroas, alkst siltuma un dzvbas. Tm ir neizturami grti bez mierinjuma un apmna; atkailints stenbas priek ts kst haotiskas. Es dzirdu, ka iegrbs kareivju katlii, un pki man sagribas past ko siltu; diens stiprins un nomierins mani. Ar plm es piespieu sevi gaidt, ldz mani nomains. Tad es atgrieos blind, kur biedri man pietaupjui katliu griu biezputras. Putra ir tauka un garda, un es du lnm, ar baudu. Bet runt man netkas, lai gan prjiem oma ir uzlabojusies, tpc ka pierimusi artilrijas uguns. Iet dienas, un katra stunda nes kaut ko neaptveramu un reiz pau par sevi saprotamu. Uzbrukumi mijas ar pretuzbrukumiem, un viu sprdzienu izvagotaj josl starp msu un pretinieka ierakumiem krjas lu kaudzes. Ievainotos, kas gu ne visai tlu, mums parasti izdodas paglbt. Daiem tomr jvrgst tur ilgi, un ms dzirdam, k vii mirst. Vienu ievainoto ms veltgi izmekljamies divas dienas. Vi, domjams, pakritis uz vdera un nespj pagriezties. Cita izskaidrojuma tam, ka neizdodas viu- atrast, nav: ja cilvks kliedz, pavrsis muti pret zemi, via atraans vieta ir grti nosakma. Viam, iet, ir nelga brce, viens no tiem dragajiem ievainojumiem, kuri nav tik smagi, lai cilvks, tri zdot spkiem, kristu nema un klusi izdzistu, un nav ari viegli diezgan, lai spes liktos pacieamas, apzinoties, ka izdosies atlabt. Kats dom, ka

43 ( 107 )

ievainotajam lode saaidjusi iegurni vai rusi mugurkaulu. Plauas nebot skartas,_ citdi vi tik ilgi nekliegtu. Ievainots cit viet, vi sptu kustties un tiktu pamants. Balss kliedzjam pamazm aizsmok. K par nelaimi, palg saucieni skan tik savdi, it k nktu no dadm pusm. Pirmaj nakt msjie trs reizes dodas viu meklt. Bet ik reizi, ldzko mekltjiem jau iet, ka izdevies pareizi noteikt virzienu, un tie rpjas turp, balss, ieklausoties no jauna, atskan pavisam kur citur. Ms mekljam viu veltgi ldz paai rtausmai. Augu dienu novrojam apvidu ar binokiem, bet nekas nav ieraugms. Nkamaj dien ievainotais tik skai vairs nekliedz; viam acmredzot izkaltusi mute un rkle. Tam, kur atrads viu, rotas komandieris apsoljis atvainjumu rpus krtas un trs papildu atptas dienas. Tas ir oti vilinoi, tiesa, ms censtos dart visu iespjamo ar tai gadjum, ja da soljuma nebtu; kliedzieni ir briesmgi. Kats un Krops dodas pcpusdien vlreiz viu meklt, pat nenogaidjui, ldz satumss nakts. Albertam lode norauj auss ipiu. Viss veltgi, vii atgrieas vieni. Pie tam, ievainotajam kliedzot, var skaidri saprast katru vardu. No skuma vi vien laid sauca pc paldzbas, otraj nakt viam noteikti sks drudzis: vi sarunjas ar sievu un brniem, ms biei saklausjm Elzas vrdu. odien dzirdamas vairs tikai raudas. Pret vakaru balss apslpst, saklausma viengi tda k skana. Bet klusi vaidi nerimstas augu nakti. Ms dzirdam tos pavisam skaidri, tpc ka vj p no vias puses. No rta, mums jau nosprieot, ka ievainotais beidzis elpot, urp atlido pdjie pirmsnves grdzieni. Dienas pieturas karstas, bet krituie gu neaprakti. Ms nespjam aizvkt visus un nezinm ar, kur tos likt. Daudzus apbed grantas. Daiem vders uzpas k" gaisa balons. Tie izdod akuojoas skaas, atraugjas un sakustas. Tur vainojamas gzes. Debesis ir zilas, bez viena mkona. Vakari ir spiedgi karsti, no zemes dve tveice, Iegriezies uz msu pusi, vj nes ldzi asins dvaku, smagu un pretgi saldenu, lu smirdou no viu izrautajm bedrm, hloroforma un trdu smakas mistrojumu, no kura mums metas nelabi un vienam otram jaizvemjas. Naktis kuvuas miergas, un t nu sakas medbas uz grantu vara gredzeniem un franu gaismas raeu zda izpletiem. Kdam nolkam gredzeni dergi, neviens lg nezina. Vcji vienkri apgalvo, tie esot vrtgi, Das savcis tdu lrumu gredzenu, ka, dodoties atpaka uz aizmuguri, steber lks un greizs zem s nastas. Haije vismaz zina pateikt, klab vc gredzenus; vi stot tos lgavai lai lietojot zeturu viet. Frus tas, protams, varen uzjautrina! vii smejas locdamies tas tik ir joks, velns parvis, is Haije nudien nav ar pliku roku emams! It pai Tjdens nevar vien rimties; vi paris pau lielko gredzenu un neapnicis b taj kju, rddams, cik tas plats. Paklau, Haije, tm nu gan jbt kjm! Doms vi pakpjas drusku augstk. Un dibenam ar, nu k... k zilonim! Vi nevar un nevar beigt jsmot. Ar tdu es, godavrds, labprt uzrautu matrau polku! Haije staro, padzirdis tik atzingus izteikumus par savu lgavu, un paapmierinti izmet: Skuis uz goda! Izpletu zds ir izmantojams praktiski. Triju vai etru 'atkarb no kru apjoma pietiek blzei. Man ar Kropu tie noder par kabatas lakatiiem. Citi sta tos uz mjm. Ja sievietes zintu, ar kdm dzvbas briesmm s plns lupatas nereti iegtas, vias prbtos ne pa jokam. Kats prsteidz Tjdenu brd, kad tas vien mier mina nodauzt vara gredzenu nesprguai grantai. Kuram katram t btu eksplodjusi roks; Tjdenam k vienmr palaimjas. Kdudien augu rta clienu ierakumu priek laideljas divi taurii. Tie ir krku baltei,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------dzeltenos sprnus rot sarkani punktii. Ej nu sazini, kas tos atvlis urp; ne tuvu, ne tlu nav neviena auga, nedz ziedia. Apnikui lidelt apkrt, tie nosas uz kda galvaskausa zobiem. Tikpat bezrpgi ir putni, tie sen apradui ar karu. Katru rtu augstu virs neitrls zonas vtero crui. Prn mums pat gadjs novrot prti, kas izperja un ari uzaudzja mazuus. urkas liek ms mier. Ts pametuas tranejas labi zinms, kd nolk. Ts nobarojus glui treknas; ms kniebjam ts nost, kur vien ieraugm. Nakts ienaidnieka aizmugur atkal dzirdama rkoa. Dien apaude nav sevii stipra, ms pagstm pielabot tranejas. Netrkst ari izklaidans, par to rpjas lidotji. Gaisa kaujm diendienu ir daudz skattju. Pret izncintjiem mums iebildumu nav, toties izlklidmanas ms nstam k mri; ts uzsta mums artilrijas uguni. Daas mintes pc da lidaparta pardans uz msu pozcijm nobirst rapneu un grantu krusa. Td veid ms vien dien vien zaudjm vienpadsmit vrus, tai skait piecus sanitrus. Divi bija t saplosti, ka Tjdens nosprieda, os varot nokast ar karoti no tranejas sienm un apbedt kareivja katli. Kdam citam granta norauj ermea lejasdau ldz ar kjm, vi ir beigts, rumpis palicis stvus uz zemes, seja ir citrona dzeltena, un zobos vl gail cigarete. T gail, kamr nodeg ldz lpm, un ukstdama nodziest. Pagaidm ms novietojam krituos grantas izraut, dzia bedr. Cita uz citas jau sakrautas trs lu krtas. Pki artilrijas uguns pastiprins. Ms atkal sam stingi un nekustgi un piespiedu bezdarbb saspringti gaidm jaunu uzbrukumu. Uzbrukums, pretuzbrukums, trieciens, prettrieciens tie ir tikai vardi, bet kas aiz tiem slpjas! Mums ir daudz krituo, lielkoties jauniesaukto vid. Msu frontes iecirknis saem papildinjumu. Tas ir viens no jaunformtajiem pulkiem gandrz vieni viengi jaunko iesaukuma gadu puiei. Vii tikpat k nav apmcti, augstkais, apguvui nedaudz teorijas, pirms nostti uz priekjm pozcijm. Vii, tiesa , zina, kas ir rokas granta, bet par slpanos viiem sajgas nav, galvenais, trkst attiecgu iemau. Zemes neldzenumam jbt vismaz pusmetru augstam, lai vii to ieraudztu un izmantotu par aizsegu. Pastiprinjumi mums, protams, ir vajadzgi, tikai labuma no iem jauniesauktajiem maz, toties noemans ar viiem liela. aj frontes sektor, kur tiek' izcntas smagas kaujas, vii ir pilngi nevargi un krt k muas. Msdienas^ pozciju kar nepiecieamas zinanas un pieredze, jbt izpratnei par reljefa patnbm, jbt apraduam ar trokiem, ko rada dada kalibra vii, jprot laikus noteikt sprdziena iedarbbas spku un 'trpjuma vietu, jzina, k lido embas un k no tm var izvairties. Jaunajam papildinjumam, dabiski, par to visu tikpat k nekas nav zinms, ie zni iet boj, neprazdami atirt rapneli no grantas, krt cits pc cita k nopauti, tpc ka bailgi ieklauss lielo, nekaitgo emodnu kauko, kuri sprgst tlu aizmugur, un nesadzird mazo, pie paas zemes eksplodjoo viu kluso, coo svilpou. Vii spieas bar k aitas, kad btu jizklst uz vism pusm, un ievainotus lidotji tos apauj k zaus. Ak, s bls turnepu sejas, s nevargi saaugts rokas, pati nolojami izmisg varonba, kd tomr metas uz prieku, iet uzbrukum ie nabaga brni, bdami tik iebaidti, ka neuzdrkstas ne skai ievaidties, un ar viu saplostm krtm, izvandtm iekm, norautm rokm un kjm, klustm ukstdami, piesauc mti un uz vietas apklust, ldzko kds uzmet viiem skatienu! Nv s maigs sejas kst smailas, satriecoi neizteiksmgas glui k miruiem zdaiiem. Kakl sakpj kamols, redzot, k vii pielec kjs un skrien, un krt. Gribas noprt os

45 ( 107 )

znus, tpc ka vii ir tik neaptsti, un paemt uz rokm un aiznest prom no , ejienes, kur viiem nekas nav mekljams. Valk vii tos paus pelkos svrkus un bikses, un zbakus, bet vairumam uniforma ir par platu, nepiegu augumam un kujas, ie pleci ir par auriem, ie augumi par skiem, armijas noliktavs tau nav brnu izmru formas trpu. Uz katru pieredzjuu frontinieku mums ir pieci, pat desmit jauniesauktie. Daudzi iet boj negaidta gzu uzbrukuma laik. Vii ne apjgt nav paguvui, kas gaidms. Kd blind ms atrodam veselu kaudzi nosmakuo ar zilm sejm un nomelnjum lpm. Kd grantas izraut bedr vii par tru nomui gzmaskas; vii nav zinjui, ka zems viets gzes turas ilgk; redzdami citus aug bez maskm, vii norvui savjs un sarijuies pietiekami daudz gzu, lai ts sastu plauas. Cietuo stvoklis ir bezcergs, vii vemj asinis altm un cns ar elpas trkumu, ldz noslpst Kd traneju posm es uzdros Himmeltosam. Ms patveramies vien blind. Aizturjui elpu, visi gu cits pie cita un gaida pavli doties uzbrukum. Es esmu oti satraukts, mezdamies lauk, un tomr man ieaujas prata, ka Himmeltosa nekur vairs nav. Vien lcien es esmu atpaka blind un redzu, ka vi noldis kakt lode ieskrambjusi viam du un tlo ievainoto. Pc sejas vi atgdina noprtu suni. Viam uznkusi baiu lkme k nek vi front ir nesen. Bet mani vai traku padara doma, ka jauniesauktie jau devuies uzbrukum, turpret vi palicis eit. r! es uzcu viam. Vi nekust, lpas viam rausts, sas dreb. Ar! es atkrtoju. Vi pievelk kjas, piespieas pie sienas un atirdz zobus k kveksis. Es sagrbju viu aiz elkoa un minu uzraut kjs. Vi ievkas. Zaudjis savaldbu, es4veru viu aiz rkles, purinu k pelavu maisu, t ka galva svaids urpu turpu, un auroju viam tiei sej: Tu lupata, vcies r no ejienes, suns tu tds, tu drii, izlocties gribi? Acis viam metas stiklainais, es triecu viu ar galvu pret sienu. Lops tu tds! Es speru viam pa ribm. Tu cka! Es gru viu uz izejas pusi, ar galvu pa prieku no blindas lauk. Tiei tobrd garm paskrien jauna uzbrucju de. To vada kds leitnants. Pamanjis ms, vi sauc: Uz prieku! Uz prieku! Mums ldzi! Ko neiespja mani belzieni, iespj ie vrdi. Izdzirdis virsnieka balsi, Himmeltoss atjdzas, paskats visapkrt un pievienojas uzbrucjiem. Es sekoju viam un redzu, k vi aizlink. Vi atkal ir braais kazarmu mcbu pagalma Himmeltoss, vi pat apsteidz leitnantu un joo visiem pa prieku. Viesuuguns, sprostuguns, uguns aizsegs, mnas, gzes, tanki, lometji, rokas grantas... Vrdi, vieni vrdi, bet tie ietver visas pasaules ausmas. Sejas mums aprepjuas, galvs tukums, ms esam nogurui ldz nvei; skoties uzbrukumam, dai no mums japstrd ar drm, lai tie pamostos un ietu ldzi; acis mums iekaisuas, rokas viens skrambs, cegali asio, elkoi noberzti. Vai pagjuas nedas, vai apritjui mnei, gadi? N, tikai drenas... Laika ritumu ms jtam, raugoties mirju blajs sejs mums blakus; ms mehniski dam, ms joam, metam, aujam, galjam nost, ms aizmiegam, kur pagads, ms esam izvrgui un truli, un spku mums pieir vienviengi apzia, ka visapkrt ir vl vrgki, vl trulki, vl bezpaldzgki nek ms un ka tie, iepletui acis, noraugs uz mums k uz dieviem, kas dakrt prot izbgt no nves. Retajos atelpas bros ms apmcm vius. Vai tu redzi to tur kleberpodu? T ir mna, t nesas urp. Paliec vien guam, t lidos mums pri. Bet, ja t gzeljas it, em kjas pr pleciem! No mnas var aizmukt. Ms radinm vius saklaust sko viu viltgo, tik tikko dzirdamo dindzou, kas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------grandienu dun izklauss pc oda dkanas; ms cenamies iedzt viiem paur, ka mazie vii ir bstamki nek lielie, kuru tuvoanos var dzirdt iztlm. Ms ierdm viiem, k jslpjas no lidotjiem, k jizliekas par miruu, ja pri veas ienaidnieka uzbrukuma vilnis, k jatlai drointjs rokas grantai, lai t eksplodtu pussekundi pirms atsitiena; ms pamcm vius, k zibens trum ievelties bedr, lai paglbtos no brizantajiem viiem; ms demonstrjam viiem, k ar dam rokas grantm likvid pretinieku vesel ierakumu posm; ms izskaidrojam atirbas aizdedzes ilgum msu un ienaidnieka grantm; ms pievram viu uzmanbu skaai, ar kdu lido gzu grantas, un rdm viiem visus trikus un pamienus, kas front var paglbt no nves. Vii klauss vrgi, vii cenas visu ielgot, bet, tikldz iet va, parasti tomr uztraukum dara visu aplam. Haiji Vesthzu aiznes sanitri, via emba prlusi viam muguru; var redzt, k elpojot brc ciljas plaua. Man izdodas paspiest viam roku. Cauri ir, Paul, vi izdve un ko sev delm, lai nekliegtu aiz spm. Ms redzam vl dzvus biedrus, kam noelta puse galvas, redzam skrejous kareivjus, kam norautas abas pdas un kas aizklumburo ldz tuvjai bedrei uz saaidto kju stumbeiem, no kuriem rgojas kaulu drumslas; kds jefreitors norpojis uz rokm divus kilometrus, vilkdams ldzi cegalos caurauts kjas; kds cits ierodas prsieanas punkt, piespiedis vderam rokas, lai neizveltos zarnas; ms redzam kareivjus, kam nav mutes, nav apakoka, nav sejas; ms atrodam ievainoto, kur, lai nenoasiotu, veselas divas stundas turjis rokas artriju iekniebtu zobos, aust diena, satumst nakts, kauc grantas, dzve ir gal. Bet aurais sardtais zemes gabali, ko ms aizstvam pret ienaidnieka prspku, tiek noturts, atdoti ir tikai dai simti metru. Tau uz katru metru ir viens krituais. Ms nomaina. Kravas manas ripo uz aizmuguri, ms stvam truli, pusaizmigui un, atskanot saucienam: Sargies, stieple! , pietupstamies. - Bija vasara, kad ms devmies uz fronti, un vl zaoja koki, tagad rudens srto lapas, un naktis ir nomkus un drgnas. Manas apstjas, ms rauamies lauk pulci kareivju no dadm rotm juku jukm, daudzu viet tikai saujia vru. Iesnis, tums neskaidri saskatmi, stv komandieri un izsauc pulku un rotu numurus. Pc katra sauciena noiras nolojams bari netru, novrguu kareivju satriecoi mazs pltis, satriecoi maz dzvo, Pki kds nosauc msu rotas numuru, pc balss sprieot, tas ir msu rotnieks; vi ticis cauri ar veselu du, tikai roka iekrta sait. Ms dodamies pie via, un es ieraugu Katu un Albertu, ms nostjamies ciei blakus un uzlkojam cits citu. Vl un vl reizi komandieris nosauc msu rotas numuru. Saukt vi var ilgi nedz lazarets, nedz viu izrautajs bedrs via balss nav dzirdama. Atkal skan sauciens:

Otr rota, pie manis! Tad klusk: Otr rota, vairk neviena nav?
Brdi vi klus, un balss viam aizkrt, jautjot:

Tik vien? Vi pavl: Pc krtas skaitt!

Svst pelks rts; mums dodoties uz priekjm pozcijm, vl bija vasara un rot bija simt piecdesmit vri. Tagad mums ir salti, klt rudens, ab lapas zem kjm, un gurdi skan balsis skaitot: Pirmais! Otrais! Treais! Ceturtais...

47 ( 107 )

Pc sauciena: Trsdesmit otrais! iestjas klusums. Tas turpins krietni ilgi, ldz balss jaut: Vai visi? Nogaidjusi t pati balss klusi sakas Pa grupm.,. un atkal aizlst un pabeidz: Otr rota pabeidz ar plm, otr rota, brvsol, mar! sa, pavisam sa ierinda aizkumurojas pret rtam. Trsdesmit divi vri,

VII

Ms atvelk tlk aizmugur nek citkrt uz jauniesaukto piefrontes pulcanas punktu, lai sakomplekttu no jauna. Msu rota jpapildina ar vairk nek simt vriem. Pagaidm ms slaistmies apkrt, ja mums nav jpilda dienesta pienkumi. Pc pris dienm ms apciemo Himmeltoss. Deguns viam ir aplauzts, kop vi pabijis front. Vi liek mums priek izlgt; Man iebildumu nav, jo es redzju, ka vi paldzja aiznest Haiji Vesthzu, kam emba prla muguru. Vi, liekas, tiem ncis pie prta, tpc neatsakmies kop ar viu pasdt kantn. Tjdens viengais neuzticas viam un izturas re zervti. Bet ar Tjdens atkst, padzirdis, ka Himmeltoss aizvieto rotas pavru, kas dodas atvainjum. K pierdjumu tam vi tlt liek gald divas mrcias cukura un vl pusmrciu sviesta Tjdenam pai. Vi pat parpjas, lai ms uz trim dienm norko virtuv mizot kartupeus un bietes. Malttes, ko vi mums tur ce priek, garo nevainojami ts domtas virsniekiem. Un t mums obrd ir viss, kas vajadzgs zaldtam, lai tas nesdztos par dzvi: labs diens un miers. Daudz tas nav, ja t sti padom. Vl pirms daiem gadiem tda pieticba mums btu likusies dzii nicinma. Toties patlaban ms jtamies itin apmierinti. Galu gal cilvks aprod ar visu, pat ar dzvi tranejs. Pieradums paldz ietami tik tri visu aizmirst. Aizvakar ms vl bijm ugunsjosl, odien jau dzenam velnu un blandmies apkrt, rt atkal ldsim ierakumos. Bet patiesb nekas nav aizmirsts. Tik ilgi, kamr ms karojam, front aizvadts dienas, ldzko ts pagjuas, nogrimst zemapzi k akmens, ts ir par smagu, lai tlt par tm sptu domt. Ja ms to dartu, mums btu beigas; tik daudz ari man ir izdevies apjgt: ausmas var paciest, ja, gari neprtojot, pakaujas tm, bet ts nokauj, ldzko par tm lauza galvu. Tiei tpat, k, mezdamies uzbrukum, ms kstam par zvriem, tpc ka nav citas iespjas izkulties sveik, ms atptas reizs kstam par gaisgiem jokupteriem un miegamicm. Ms citdi nespjam, t mums ir glui vai nepiecieamba. Cenzdamies izdzvot par katru cenu, ms nedrkstam noslogot sevi ar jtm, kas miera laik, iespjams, rot cilvku, tau te nekdi nav viet. Kemmerihs ir pagalam, Haije Vesthzs beidz savas zemes gaitas, ar Hansa Krmera mirstgajm atliekm pastar dien bs liela noemans, lai pc tiea trpjuma ts saliktu kop. Martenam vairs nav kju, Meiers ir kritis, Markss ir kritis, Beiers ir kritis, Hemmerlings ir kritis, simt divdesmit vri vjas kaut kur ar vienu brcm posts un bdas, bet kas mums gar to daas, ms esam dzvi. Cita lieta, ja ms sptu vius glbt, tad gan btu jpaskats, kas darms; vienalga, lai ar paiem gals klt, mal ms vis nepaliktu; jo ms esam cieti k krams, ja gribam; bailba mums ir pasvea, nves bailes, tiesa, mums zinmas, tau tas ir kas cits, ts katram ir asins. Msu biedri dieml ir kritui, ms nespjam viiem neko ldzt, viiem ir miers, ko var zint, kas vl gaida ms; mums krojas likties uz auss un izgulties, piert pilnu vderu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------un pltt, un ppt, lai stundas nepaietu tuka. Dzve ir sa. Frontes ausmas izzd, tikldz tm uzgrie muguru, un, gaindami ts, ms lietojam vulgrus, irdzgus teicienus: ja kds ir nomiris, ms sakm, ka vi atvis asti, t ms izsakmies par visu, lai nesajuktu prt; raudzties uz notiekoo tdm acm nozm turties pret ausmm. Tau aizmirst ms ts nespjam. Tas, ko raksta frontes avzes, gvelzdamas par karavru nevstoo humoru, par to, ka vii, tikko izkuvui no viesuuguns, rko balltes, ir tras mubas. Ne jau tpc ms dzenam velnu, ka mums ir humora izjta, glui otrdi, humors mums ir nepiecieams, lai nesabruktu. Starp citu, visam ir savs mrs, msu humors kst arvien rgtks. Es zinu: tas viss, kas pareiz, mums esot kar, nogrimst zemapzi k akmens, vl uzpelds apzi, un tikai tad sksies st ca uz dzvbu un nvi. eit, front, aizvadts dienas, nedas, gadi vl atgriezsies, un msu krituie biedri celsies no kapa un soos kop ar mums, skaidru galvu ms saskatsim mri, kuram sekot, un iesim uz prieku, mums ldzs msu miruie biedri, aiz mums msu frontes gadi: kam pret ms iesim, kam? ai apvid pirms kda laika viesojies frontes tetris. Uz kdas du sienas izlmts raibs afias vl arvien vsta par izrdm. Acis iepletui, Krops un es noptm ts. Mums grti apjgt, ka pasaul vl ir kaut kas tds. Afi attlota meitene gai vasaras kleit ar sarkanu lakdas jostu ap vidukli, Ar vienu roku meitene atbalstjusies pret margm, otr tur salmu cepuri. Kjs viai baltas zees un baltas kurpes gltas augstpapu kurptes ar sprdzm. Aiz vias saul zilgo j ra ar stou viu krpm, mal gaiu loku met lcis. Meitene ir brnumskaista, auru deguntiu, srtm lpm un slaidm kjm, neiedomjami tra un kopta, via droi vien divreiz dien iet vann, un zem nagiem viai nekad nav ne melnumia, tur aizries, augstkais, kds pludmales smilu graudi. Meitenei blakus stv vrietis balts bikss un zil aket, jahtmea cepuri galv. Vi ms pai nesaista. Meitene uz du sienas mums ir sts brnums. Ms bijm aizmirsui, ka virs zemes mt tdas btnes, un tagad, vrodami viu, neticam pai savm acm. Gadiem ilgi nekas tamldzgs nav redzts nekas tik aplaimojos, kas dailes un lksmes zi kaut nedaudz ldzintos ai meitenei. Tda ir mierlaika dzve, tdai tai jbt, ms satraukti jtam. Paskat, kas par vieglm kurptm, ar tm via ne kilometru nenosootu, es saku, pats atskrzdams, ka melu aplambas, jo spriedelt par maranu, redzot du attlu, protams, ir stulbi. K tu dom, cik viai gadu? jaut Krops. Augstkais, divdesmit divi, Albert, es nosprieu. Tad jau via btu vecka par mums. N, viai nav vairk par septipadsmit, vari man tict! Mums prskrien alkas. Albert, tas btu vareni, vai ne? Vi pamet ar galvu.

Mjs man ar ir baltas bikses. Baltas bikses, es saku, bet kas par meiteni.
Ms noskatm viens otru no galvas ldz kjm. Kas tur ko redzt formas trps k vienam, t otram izbalojis, aizlpts, netrs. Bezcergi saldzint sevi ar to tur afi. Pirmm krtm ms nolupinm no sienas jauno vrieti baltajs bikss nokasm piesardzgi, lai neciestu meitene. Tas jau ir zinms pankums. Pc tam Krops izsaka prieklikumu: Kas ir, ejam atutoties!

49 ( 107 )

Mani via prieklikums diezin ko neiejsmina, dezinfekcija boj aprbu, un utis tik un t drz vien savieas atkal. Tau, vlreiz krtgi aplkojis afiu, es pazioju, ka esmu ar mieru. Es eju pat soli tlk un sakul Dertu kaut kur izraut tru kreklu. Tad jau labk kjautus, ~- kaut kda nezinma iemesla d ieminas Alberts. Varbt kjautus ar. Bs kaut kas juzsit gais. Tiei tobrd atvelkas Lrs un Tjdens; vii ierauga afiu, un saruna uzreiz kst pajla. Msu klas Lram pirmajam bija sava meia, un vi ststja mums visdus uzbudinous skumus. Lrs apjsmo bildi pa savai vzei, un Tjdens skai piebalso viam. pai pretgas viu valodas mums neliekas. Kas tas par zaldtu, kur nerun jlbas; tikai obrd tas mums nav sti pa prtam, tpc ms neiramies un ktojam uz atutoanas kameru, juzdamies t, it k dotos uz pau smalkko kungu modes veikalu. Mjas, kurs ms esam izvietoti, atrodas kanla mal. Vi pus ir di ar papeu audzm gar krastu; vi pus ir ar sievietes. aipus kanlam iedzvotji ir evakuti. Otr pus ad tad redz kdu vietjo. Vakar ms peldamies. Gar viu krastu urp nk trs sievietes. Vias iet lni un nenovras, redzdamas, ka ms neesam peldbikss. Lrs Uzsauc vim daus vrdus. Vias apstjus smejas un vro ms. Ms izmetam pa frzei lauzt franu valod pirmo, kas ieaujas prt, cits caur citu, aizgtnm, baiodamies, ka vias vartu aiziet. Nekdi izmekltie teicieni tie nav kur lai ms tdus rautu. Viena ir slaida, smulga. Viai smejoties, viz balti zobi. Kustbas viai ir straujas, svrki, brvi planddami, glauas ap kjm. dens gan ir pasalts, tau ms esam varen jautri un cenamies modint interesi, lai sievietes vl brdi uzkavtos. Minm jokot, un vias mums atbild, tikai ms nesaprotam ne puplsta vrda; smejamies un vicinm ar rokm. Tjdenam galva strd labk. Vi aizjo uz mjm, iznes armijas maizes klaipu un tur to augsti paceltu. im estam ir lieli pankumi. Vias mj ar galvu un met ar roku, aicindamas ms prpeldt kanlu. Bet to ms nedrkstam. Mums ir aizliegts rdties otr krasta. Tiltu galos izvietoti sargpostei. Bez caurlaides pri netikt. Ms mjam, skaidrodami, lai vias nk pie mums; bet sievietes noraidoi purina galvu un rda uz tiltiem. Ar vias nelai cauri. Vias pagrieas un lni iet gar kanlu uz augu, neattlindams no krastmalas. Ms pavadm vias peldus. Pc pris simt metriem vias nogrieas un rda uz patlku mju, kuru pa pusei aizsedz koki un krmi. Lrs jaut, vai vias tur dzvojot. Vias smejas j, t esot viu mja. Ms saucam, lai gaida ms ciemos, pavlk, tums, kad tiltu posteiem nebsim redzami. Nakt. onakt. Vias pace rokas, salikuas kop plaukstas, piespie ts pie vaiga un piever acis. Vias ir sapratuas. Slaid, smulg grieas dejas sol. Kda cita, t ir gaimate, ivina: Maizelabi. Dedzgi apliecinm, ka maize mums bs ldzi. Un is tas gardks ar; ms bolm acis, k vien mcdami, un rdm ar rokm, par kdiem gardumiem ir runa. Lrs gandrz noiet diben, cenzdamies iztlot ar rokm desas lkumu. Ja tas btu nepiecieami, ms apsoltu vim veselu provianta noliktavu. Vias aiziet, biei atskatdams, Ms izrpjamies sav pus krast un vrojam, vai sievietes ieiet nordtaj mj, nav tau izslgts, ka vias mns. Tad peldam atpaka. Bez caurlaides nevienu pri tiltam nelai, tpc ms nakt glui vienkri prpeldsim kanlu. Ms prem satraukums un vairs nerimstas. Nespdami nosdt uz vietas, ms dodamies uz kantni. Tur pareiz var dabt alu un kaut kdu punu. Ms dzrm punu un pltmies ar visneticamkajm mas dkm. Labprt noticam cits

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------citam, nepacietgi gaiddami savu krtu, lai prtrumpotu prjos. Rokas mums drebuo, ms Velkam dmu pc dma, ldz Krops pki ieminas. Galu gal ms vartu aiznest vim ar pris cigaretes. Ms piekrtam un noglabjam atlikus cigaretes cepur. Debesis metas zaas k nenogatavojies bols. Ms esam etri, bet doties turp var tikai trs; mums jtiek va no Tjdena, ms cienjam viu ar rumu un punu, ldz vi vairs neturas uz kjm. Kad kst tums, ms vedam viu uz mjm, degdami aiz nepacietbas un dku kres. Mana bs slaid, smulg, tas ir norunts, visas trs jau ir sadaltas. Tjdens nogas uz savm cism un sk skai krkt. Pki vi pamostas un uzmet mums tik viltgi smngu skatienu, ka ms satrkstamies, nodomdami, ka vi tikai izliekas piedzries un puns izmaksts veltgi. Bet tad vi atkrt atpaka ciss un krc atkal. Ms trs paemam katrs pa armijas maizes klaipam un ietinam avu papr. Klt pieliekam cigaretes un vl trs prvas devas aknu desas, ko mums izsniedza ovakar. Tas ir glui piekljgs ciema kukulis. Pagaidm ms sabam nesamo zbakos, jo zbaki mums ir jem ldzi, lai otr krast nesagrieztu vai nesadurtu kjas, uzminot kdai lauskai vai dzelostieplei. Turpret drbes mums jatstj mjs, jo turp un atpaka bs jdodas peldus. K nek jau ir tums, un ldz turienei nav tlu. Ms nokpjam kanla mal, nesdami zbakus rok. tri ienirui, atgulstamies uz muguras un peldam, irdamies ar vienu roku, otr paceltus turam zbakus ar visu cienastu. Prpeldjui kanlu, ms piesardzgi uzrpjamies krast un, izvilkui provianta sainus, apaujam zbakus. Pasitui nesamo padus, ms kaili un slapji vienos zbakos tecius turpinm ceu. Mju atrodam uzreiz. T meln krmu ielok. Lrs noveas, paklupis pr kdu sakni, un nobr elkoni. Nieks vien Ir, vi lksmi nosaka. Logiem priek ir aizvirti. Ms lavmies apkrt kai un pa aizvirtu spraugm minm ielkoties telps. Msu nepacietba augtin aug. Krops pki kst domgs. Bet ja nu pie vim ir kds majors? Tad ms cam pa diegu, smndams atbild Lrs, pulka numuru majors Vars izlast eit, vi piemetina, uzsizdams sev pa samvietu. Namdurvis ir va. Msu zbaki sace pamatgu troksni. Atveras kdas durvis, priektelp iespd gaisma, un kda sieviete bails iespiedzas. Ms ukstam: Pst, pst... camrade. , . bon ami1(Cst, cst , .. biedrs .., labs draugs (fr.)) un apzvrot paceam sainus. Pards ar abas prjs, durvis atdars ldz galam, ms apspd gaisma. Pazinuas ms, visas trs skai smejas par msu izskatu. Vias smejas locdams, stvdamas durvju aplod, tik smieklgi ms liekamies vim. Cik vijgas ir viu kustbas! Un moment!2(Vienu mirkli !(fr)) Vias pazd un atgriezus pasvie mums dus tdus aprba gabalus, lai ms kaut nedaudz piesegtu kailumu. Tad vias atauj mums, ienkt. Istab deg neliela lampa, te ir silts un' viegli smaro pc parfma. Ms izsaiojam un sniedzam sievietm savu nesumu. Vim iespdas acis, var redzt, vias ir izsalkuas. Kdu brdi ms visi jtamies drusku neveikli. Lrs ar estiem aicina iekost. Sievietes saross, atnes vjus un naus un uzklp dienam. Nogriezuas ripiu aknu desas, vias vispirms apbrnodamas pace to gais un tikai pc tam apd, un ms lepni sam vim ldzs. Vias brtin apber ms ar franu vrdiem, ms nesaprotam ne pusi, tomr noskram, ka tie ir draudzgi vrdi. Varbt ms liekamies vim oti j aunii. Slaid, smulg glsta man matus un saka to pau, ko vienmr mdz teikt franu sievietes:

51 ( 107 )

La guerre. . . grand malheur. . . pauvres garons.3 (Kar liela nelaime nabaga zni.(fr)) Es apemu sievietes roku un piespieu lpas vias delnai. Vias pirksti apkauj man seju. Sieviete noliecas pr mani, pavisam tuvu ir vias vilinos acis, smulg seja un srts lpas. Mute run vrdus, kurus es nesaprotu. Es sti neizprotu ar o acu valodu, t pau kaut ko vairk, liek ms bijm gaidjui, dodamies urp. Blakus ir vl citas istabas. Iedams garm kdm durvm, es vien .ieraugu Lru, vi ciei apskvis gaimati tin par mums vairs neliekas zinis. Viam, jau pieredzes netrkst. Bet es Es esmu kdas nezinmas, liegas un valdongas izjtas var un aizmirsies aujos tai. Mans vlms dvaini jaucas atdevba un iekre. Es jtos k reibon. eit nav kam pietverties. Pat apavi atstti aizdurv, zbaku viet sievietes iedevuas mums bas, un visapkrt vairs nav itin nek tda, kas atsauktu atmia karavra paapziu un nekaunbu, ne autenes, ne jostas, ne formas trpa un cepures. Es slgstu nezinmaj, lai notiek kas notikdams, jo, nevrojot drosmi, man tomr ir mazliet bail. Slaidajai, smulgajai domjot izloks uzacis; viai runjot, ts norimst. Skaas, nkdamas no vias lpm, reizm netop glui par vrdu un apslpst vai pusvrd, aizvirmo man pri k varavksne, k komta, kura krizdama apraksta loku. Kas man par to bija zinms agrk, ko es zinu tagad?,, Vrdi, izteikti sve valoda, kas man tik nesaprotama, ie mani klusum, kur brn mirdzum izplst pustums istabas aprises un dzva un skaidra ir tikai seja, kas noliekusies pr mani. Cik daudzveidga var bt seja, kas pirms stundas vel bijusi svea un pki atplaukst maigum, ne pati sav no nakts, no visa apkrtj un asinm nku jtu sa plda! Viss izmains, iegst dziu nozmbu, un es izjtu gandrz vai bijbu pret savu balto augumu, ko lampas gaism glsta vsa, brna roka. K tas viss atiras no t, kas notiek kareivjiem domtos priekanamos, kurus mums atauts apmeklt un kur jizstv garu gars rindas! Es cenos par to nedomt; bet s domas nevilus uzrodas paas, un es satrkstos, badamies, ka varbt nekad vairs netiku no tm va. Tad es atkal jtu slaids, smulgs lpu pieskrienu un, aizvris acis, tiecos tm pret, alkdams aizmirst visu karu un ausmas, un nelietbu, lai pamostos jauns un laimgs; es atceros meitenes attlu afi un vienu mirkli iztlojos, ka no t, vai via ks mana, atkarga mana dzvba. Un vl jo ciek es piekaujos tai, kuras rokas mani apskvuas, un gaidu, ka varbt tomr notiks brnums. It k nejaui ms atkal sankam kop. Lrs ir lielisk om. Ms sirsngi atvadmies un velkam kjs zbakus. Nakts atvsina msu sakarsuos augumus. Augstas tums rgojas papeles un alko vj. Mness pie debesm met atspulgu kanla deos. Ms nesteidzamies, ms ejam visi trs blakus, likdami platus sous. Lrs saka: Tas bija maizes kukuli vrts! Man netkas vrt muti, pat priecgs es nejtos. Pki ms dzirdam sous un aizraujamies aiz krma. Soi tuvojas, kds paiet mums ciei garm. Ms ieraugm kailu kareivi, kjs viam ir zbaki uz mata tpat k mums, padus saintis, vi jo, ko kjas nes. Tas ir Tjdens pilns burs. Jau vi ir pagaisis tums. Ms smejamies. Rt vi lamsies. Neviena nepamanti, ms aiztiekam ldz savm salmu cism. Man liek ierasties kancelej. Rotas komandieris izsniedz atvainjuma apliecbu un braukanas bieti un novl laimgu ceu. Es paskatos, cik dienas man pieirtas. Pavisam septipadsmit, atvainjumam etrpadsmit un ceam trs. Tas ir maz, un es ldzu, lai ceam pieir piecas dienas. Bertinks norda uz apliecbu. Paskatjies vlreiz, es redzu, ka man

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------nav uzreiz jatgrieas pulk. Pc atvainjuma man jierodas mcbu nometn. Biedri apskau mani. Kats dod man labus padomus, k jrkojas, lai izloctos no atgrieans front. Ja tev izmanbas pietiks, tu aizersies tur. Patiesbu sakot, man patiktu labk, ja ce btu jdodas pc nedas, jo tik ilgi ms paliksim eit un eit nudien nav slikti. Man, protams, jizmaks, un ms dodamies uz kantni. Visi ir ieskurbui, tikai man sametas srgs prts. Seas nedas manis te nebs, t, protams, ir liela veiksme, bet kas gaida mani, kad es atgriezos! Vai vl sastapu visus? Haijes un Kemmeriha vairs nav kur bs nkamais? Ms dzeram, un es uzmetu skatienu te vienam, te otram. Alberts s man blakus un sm, vi turas brai, ms visu o laiku esam bijui kop; man iepret urn Kats ar nolaidenajiem pleciem, plakano kurpnieka ki un rmo balsi; Millers ar izvirztajiem zobiem un rejoajiem smiekliem; Tjdens ar peles atelm; Lrs, kur uzaudzjis kuplu brdu un izskats gadus divdesmit vecks. Pie griestiem biez tabakas dmi. Kas gan btu zaldts bez sma! Kantne mums ir patvruma vieta, alus nav dzriens vien tas liecina, ka bez liekas piesardzbas var tkmi izstaipt locekus. Un to ms nekautrdamies ar darm: kjas ms esam atvui labi tlu uz prieku un ik pa brdim tik slaidi nospaujamies, ka tri vai prieks. K tas viss savio, ja pats esi cea juts! Nakt ms vlreiz dodamies uz kanla viu krastu. Es gandrz vai baidos atzties slaidajai, smulgajai, ka aizbraucu un, man atgrieoties, ms droi vien bsim pavisam kur citur, ttad, redzamies pdjo reizi. Bet via tikai pamet ar galvu un sevii apbdinta neliekas. Pirmaj mirkl tas mani mulsina, bet tad es noprotu, kur t vaina. Lram, iet, ir taisnba: ja es dotos uz fronti, via mani lotu un atkal sauktu par pauvre garon, turpret kareivis, kur dodas atvainjum, pau interesi neizraisa, par to via neko daudz zint nevlas. Rauj viu jupis ar visu vias ddoanu un mutes virinanu! Tu jau notici brnumam, un pc tam izrds, ka stenb runa ir tikai par maizi. Nkamaj rt, pabijis dezinfekcijas kamer, es dodos uz frontes bna pieturu. Alberts un Kats pavada mani. Pietur ms padzirdam, ka vilciens droi vien aties tikai pc pris stundm. Abus pavadtjus gaida dienests. Ms atvadmies. Turies, Kat! Turies, Albert! Aiziedami vii vl pris reizes mj man ar roku. Viu stvi sark arvien mazki. Viu gaita, katra viu kustba man ir tik zinma, es paztu vius pa gabalu. Vl brdis, un vii vairs nav redzami. Es apsos uz savas kareivja mugursomas un gaidu vilcienu. Pki vai degu aiz nepacietbas trk tikt no ejienes projm. Es nkstu ne vien vien stacij, stvu rind pie daa laba zupas katla, izsos uz visdiem du soliem, ldz ainavas aiz vagona loga kst satraucoi, mulsinoi pazstamas. Logos iespdot rieta saulei, garm aizsld ciemati ar balsintm statu mjelm zem dzim salmu jumtu cepurm, ar druvm, kas slpajos saulstaros laists k perlamutrs, ar augu drziem un iem, un vecm liepm. Staciju nosaukumi kst par noteiktiem jdzieniem, no kuriem nodreb sirds. Vienmui kland vagona riteni, es stvu pie loga, ar abm rokm ieries aplod. ie nosaukumi ir manas jaunbas robestabi. Ldzenas pavas, trumi, zemnieku mjas; uz debesu fona redzams vientu pajgs uz cea, kas stiepjas gar apvra malu. Prbrauktuve, pie kuras gaida vezumi, meitenes mj ar roku, brni rotajas uzbruma mal, cei aizloks tl gludi, artilrijas neizdangti.

53 ( 107 )

Nolaias vakars, un, ja vilciens, riteiem klandot, netrauktos uz prieku, es kliegtu. Plats paveras ldzenums, un pamal, bl zilgm ttas, iznirst kalnu kontras. Es sazmju Dolbenes kalna raksturgs aprises, roboto kori, kas spji apraujas tur, kur beidzas mea galotu lklou lnija. Drz jpards pilstai. Dienai dziestot, viss atmirdz zeltaini srt gaism, drddams vilciens nogrieas vispirms vienu, tad otru reizi un tumas, rgaini svedas pret rieta debesm slejas pa peles, attlu cita no citas, gar rind nu un gaismas, un ilgu aukljums. Lni griezdamies, garm aizsld ldzenums ar papelm; vilciens apiet ts, atstarpes sark, papeles saplst kop, un su brdi es redzu vienu viengu; tad cita pc citas aiz priekjs iznirst prjs un vl ilgi pavada vilcienu, ldz pazd aiz pirmo namu jumtiem. Prbrauktuve. Es stvu pie loga, nespdams atrauties no m ainm. Pasaieri jau sagatavojas izkpanai. Es pusbals nosaucu pats sev ielu, kuru rso vilciens, Brmenes iela, Brmenes iela... Ritebraucju, ekipu, cilvku jklis tur lej t ir pavisam necila iela, un ar viadukts ir glui necils, bet es esmu tik saviots, it k btu saticis savu mti. Tad vilciens apstjas, klt ir stacija ar kadu, klaigm, uzrakstiem. Uzmetis plecos un aizjis mugursomu, es paemu auteni un trauos pa kpiem lauk. Uz perona paveros visapkrt, bet burzm neredzu nevienu pazstamu seju. Sarkan Krusta msa piedv man tasti kafijas. Es novros, mani kaitina mugais smaids, ar kdu via ross, savas misijas svarguma premta: Redziet, es pasniedzu kareivim kafiju!... Turklt via dv mani par biedru, t vien tik vl trka! Bet stacijas priek, ldzs ielai, alc upe, kuldama baltas putas, izlauzuies no dzirnavu tilta slm. Tilta gal paceas vecais etrstrainais sargtornis; tora pakj lapu zelt kuplo stalta liepa, bet aiz tora kvlo rieta debesis. Te ms biei sdjm cik sen tas bija! pa o tiltu ms gjm, elpodami aizsprosta vso deu trduma smaku; noliekuies pri margm, ms raudzjmies rmaj upes pldum aipus slm, kur tilta balstus klja zai staipeki un aes, un karsts diens vi pus, aiz slm, priecjmies par putu akatm un mojm par saviem skolotjiem. Es eju pri tiltam no te vien, te otr pus paveros lejup up; balstus vl arvien klj aes, un dens k sendienis gai lok gas no slm; tora celtn, tpat k kdreiz, stv gludintjas kailm rokm pie izklts baltveas, un pa atvrtajiem logiem, gludeku sacelti, mutuo tvaiki. auraj ieli skraida sui, namdurvs stv pilstnieki un noskats paka kareivim, kur netrs, ar nesamo apkrvies, pagjis viiem garm. Tai tur konditorej ms dm saldjumu un mcjmies smt. aj iel, kura sld man garm, viss man ir pazstams katrs nams, kolonilpreu tirgotava, aptiekas preu veikali, maiznca. Un pki es stvu pie brnajm durvm ar nodiluo rokturi, un pirkstos man iegulst smagums. Es atveru durvis; sej iesitas rmots vsums, un acis vairs labi nerda. Zem maniem zbakiem iekstas trepes. Aug noklaudz durvis, kds noliecas pr margm. Ts ir virtuves durvis, kas tika atdartas; vii palaik cep kartupeu pankkas, visa mja smaro pc tm, odien tau ir sestdiena, un noliekusies pr margm droi vien mana msa. Es apkaunos nezin kpc un noduru galvu, tad noemu bruu-cepuri un paskatos uz augu. K tad, t ir mana veck masa. Paul, via iekliedzas, Paul! Es pametu ar galvu, mugursoma atsitas pret margm, un autene kst smaga k svins. Via atrauj kdas durvis un sauc: Mt, mt, Pauls ir ieradies! Es nespju vairs paspert ne soli. Mt, mt, Pauls ir ieradies. Es atspieos pret sienu un ciei turu savu bruucepuri un auteni. Es turu ts, cik vien ciei spdams, bet netieku uz prieku ne soli, trepju aprises izplst, autenes laide atsitas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------man pret kju, un es nikni sakou zobus, bet itin neko neiespju pret to vienu vrdu, ko sauca mana msa, neiespju itin neko un nomokos, ar varu pats sevi spiezdams iesmieties un kaut ko bilst, un nevaru izdabt pr lpm ne skaas, un t es stvu uz trepm nelaimgs, bezpaldzgs, krampjaini sasprindzis un valdos, k vien mcdams, un asaras rit man pr vaigiem. Atgrieas msa un jaut: Kas tev kait? Es saemos un, eroties kjm, uzkpju trepju priektelp, auteni es atslienu kakt, mugursomu novietoju sienmal un tai virsu uzlieku bruucepuri. Noemu ari jostu ldz ar visu uzkabi. Tad es sirdgi saku: Dod tau beidzot urp kdu kabatdrnu! Izmusi no skapja, via sniedz man kabatas lakatiu, un es noslauku seju. Virs manis pie sienas karjas stikla kaste ar raibiem tauriiem, kurus kdreiz brnb- ru. Pki sadzirdu mtes balsi. T nk no guamistabas.

Vai via jau apglusies? es jautju msai. . Via ir slima, atbild msa.
Es Ieeju guamistab, sniedzu mtei roku un saku; cik vien miergi spdams: Te nu es esmu, mt. Via gu nekustgi. Istab jau ir patums. Brdi klusjusi, via bailgi jaut, un es jtu vias ptoo skatienu:

Vai tu esi ievainots? N, man piera atvainjumu.

Mte ir oti bla. Es baidos iedegt gaismu. T nu es guu un raudu, via saka, lai gan btu jpriecjas. Mt, vai tu esi slima? es jautju. odien es drusku piecelos, via saka un pagrieas pret msu, kura ik pa brdim aizmetas uz virtuvi, baiddams, ka piedegs diens, Attaisi burku ar brkleu ievrjumu.. Tas tau tev garo, via atkal pievras man. J, mt, brklenes sen nav stas. It k ms btu jutuas, ka tu atbrauksi! smiedams saka msa. Akurt tavs mkais diens, kartupeu pankkas, un vl ar brkleu ievrjumu.

Ir jau ar sestdiena, es atbildu. Apsdies pie manis, saka mte.

Via uzlko mani. Vias rokas, saldzinot ar manm, ir slimgi blas un izdiluas. Ms prmijam tikai pa retam vrdam, un klusb es esmu mtei pateicgs, ka via neizpra mani. Ko lai es viai teiktu. Labk jau nevar bt, es esmu izklies ar veselu du un su viai blakus. Un virtuv ross mana msa, gatavo vakarias un dungo kdu motvu. Mo puisti manu, klusi saka mte. Msu imen paa maiguma izrdana nekad nav bijusi cie, tas nav ierasts nabago auu vid, kam daudz jstrd un daudz rpju. Mums tas ar iet lieki, ms nemdzam runt par lietm, kas tpat labi zinmas. Ja mte nosauc mani par mo puisti, tas izsaka vairk nek pai vtrainkie mlestbas apliecinjumi. Es skaidri zinu, ka brkleu ievrjums mneiem ilgi nav likts gald, ka mte glabjusi to tiei man, tpat k jau apziedjuo kksu, ar kuru via mani cien. Par kksu viai droi vien jpateicas laimgai nejaubai, un via pietaupjusi to man. Es su pie vias gultas, un aiz loga viesncas drz ielas pretj pus zeltaini brnas liesmo kastaas. Es elpoju miergi un dzii un saku sev: Mjs, tu esi mjs. Bet zinma

55 ( 107 )

nedroba nepamet mani, es vl neesmu iejuties. Te ir mana mte un msa, un kaste ar tauriiem, un sarkankoka klavieres, tau es vl neesmu sti eit. Starp mani un mjm atlicis kds solis, kas vl tikai sperams, kds plvurs, kas jsarauj. Td es ieeju priek nam, atnesu pie mtes gultas savu mugursomu un izsaioju visu, ko esmu atvedis: veselu siera rituli, ko man pagdja. Kats, divus armijas maizes klaipus, trsceturtdamrcias sviesta, divas aknu pasttes bundias, mrciu kaustu tauku un kulti rsu.

Tas jums droi vien noders.

Via apstiprinot pamj ar galvu.

Te, liekas, ar prtiku pagrti? es jautju. J, pagrti gan. Vai front js esat padui?
Es pasmaidu un nordu uz atvesto proviantu,

Ne jau nu katru dienu tik labi, bet iztikt visum var. Erna aiznes produktus. Mte
pki ciei satver manu roku un nedroi jaut: Vai tev tur front bija oti grti, Paul? Mt, ko lai es tev atbildu? Nemam tev to nesaprast Un tu ar nemam nedrksti to saprast. Vai man bija grti, tu jaut.,. Ai, mmult.., Es purinu galvu un saku:

N, mt, ne prk. Ms tur esam daudzi kop, un tad jau tik grti neliekas. J, bet nesen eit bija Heinrihs Brdemeters, un vi ststja, ka front tagad esot trs
ausmas ts gzes un viss kas cits. T ir mana mte, kas to saka. Via saka: ts gzes un viss kas cits. Via nezina, ko via run, via glui vienkri baiojas par mani. Vai paststt viai, ka ms reiz uzgjm trs ienaidnieka tranejas, pilnas ar kareivjiem, kas gulja nekustgi, it k visus reiz btu rusi trieka? Uz brustvriem, blinds vienalga, lai kur ie kareivji bija atraduies, vii stvja vai gulja ar zilm sejm, noslpui, beigti. Ak mt, ko tik visu nemel, es atbildu, tas Brdemeiers tik ststa tpat vien. Tu tau redzi, esmu sveiks un vesels un pat izkrities neesmu. Mtes raizg baioans paldz man atgt mieru. Rundamies un atbilddams uz vias jautjumiem, es jau uzdrkstos paieties istab urpu turpu, nebadamies, ka tikai pki nav jatbalsts pret sienu, tpc ka cegali sk odzties un pamati zd zem kjm. Mte grib celties, es tikmr ieeju virtuv pie msas. Kas viai kait? es jautju. Msa parausta plecus. Via t gu jau vairkus mneus, tikai aizliedza mums par to tev rakstt. Pie vias bijui vairki rsti. Viens teica, tas laikam tomr esot vzis. Es dodos uz apria komandantru piereistrties. Lnm klstu pa ielm. Reizm kds uzrun mani. Es apstjos tikai uz mirkli, jo man netkas tik daudz runt. Atpakace, jau pabijis kazarms, es dzirdu skau uz-brcienu. Es atskatos, doms nogrimis, un ieraugu kdu majoru. Vi uzkliedz man: Vai sveicint nemkat? Atvainojiet, majora kungs, es apjucis saku, es neredzju js. Vi kliedz vl skak: Pat jdzgi izteikties esat aizmirsis? Man t vien gribas gzt viam pa mi, tomr es savaldos, jo tad viss atvainjums bs vj. Es pieemu pamatstju un saku: Es neredzju majora kungu. Tad esiet tik laipns un turpmk turiet acis va! vi auro. K js sauc? Es raportju. Via tukl, sasrtus seja vl arvien pau sautumu. Pulks?

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Es zioju, ka to prasa reglaments. Viam vel nav gana. Kur dislocts? Bet nu man pietiek un es saku:

Starp Langemarku un Bikstu. K tas saprotams? vi mazliet apjucis jaut.

Es paskaidroju, ka pirms stundas esmu ieradies atvainjum, un nodomju, ka nu vi aizvksies. Bet es maldos. Vi, glui otrdi, kst vl negantks. Tas jums patiktu gan, ko, ieviest eit frontes paradumus? Nekas nebs! eit, paldies dievam, valda krtba! Vi komand: Divdesmit sous atpaka soos, mari Es vai plstu aiz dusmm. Bet ldzams te nav nekas, vi, ja vien viam sagribas, var likt saemt mani uz vietas ciet. Es crtos apkrt, paeju uz prieku noteikto sou skaitu, apsvieos un no jauna tuvojos viam, seu soju atstatum brai celdams roku pie cepures, un nolaiu to tikai seus sous aiz via. Vi piesauc mani atkal klt un lgi pavsta, ka oreiz vl nesods mani. Es, sasitis papus, pateicos. Varat iet! vi noskalda. Es pagrieos pc Visiem noteikumiem un dodos prom. Vakars ir izmaitts. Es eju taisn ce uz mjm un prncis metu formas trpu kakt, to es tik un t btu darjis. Tad sameklju skap savu uzvalku. Es jtos taj pavisam neierasti. Turklt tas man kuvis par su un auru, armij es esmu audzis. Es netieku vairs gal ar apkaklti un kaklasaiti. Beigu beigs msa sasien man mezglu. Cik viegls ir tds uzvalks, es jtos t, it k btu vienas apakbikss un krekl. Es aplkoju sevi spogul. Tas ir savds skats. Izbrnti man pret veras nedaudz izstdzjis, saul iededzis puisis iesvtm gados. Mte priecjas, ieraudzjusi mani privts drns, tajs es liekos viai tuvks. Tvam turpret patiktu labk, ja es valktu uniformu, viam oti krojas apciemot kop ar mani pazias. Bet es atsakos nst formas trpu. Man tkas pasdt vienam klus nostr, piemram, zem kastam viesncas drzi pri ielai, blakus bumbotavai. No kokiem raiss pa retai lapai un krt uz galdia vai man pie kjm. Man priek ir alus glze, armij pierod dzert. Glze ir tikai pus, man vl atlicis das vss un spirdzinos malks, un, ja man gribsies, es varu pastt vl otru un treo glzi. Nav nedz ierindas prbauu, nedz -viesuuguns; bumbotav rotajas viesncnieka brni, un via suns uzlicis man purnu uz ceiem. Debesis ir zilas, cauri lapotnei redzams Margartas bazncas zaais tornis. Te ir labi, man patk t pasdt. Tikai ar cilvkiem es netieku gal, Mte vieng necenas mani izjautt. Pat ar tvu man ir pagrti. Vi vlas, lai es ststu par fronti, via jautjumi man liekas aizkustinoi naivi, ar ar viu vairs neizdodas atrast kopgu valodu. Vi mu prtu klaustos arvien jaunus kara piedzvojumus. Es saprotu, vi nezina, ka tie nav izststmi; tiesa, viam par prieku es to dartu, ja man sevis paa d tas neliktos bstami; es baidos, ka, ietrpts vrdos, viss pieredztais atdzvosies un vairs nebs aizmirstams. Ko ms iesksim, guvui pilngu skaidrbu par to, kas notiek front? Es minu izlaipoties ar noststiem par jocgiem atgadjumiem. Bet vi jaut, vai es ar esmu piedaljies tuvca. Es atbildu, ka neesmu, un pieclies eju pastaigties.

57 ( 107 )

Tau t nav izeja. Izdzirds tramvaja derkstou, es katru reizi salecos, jo t man izklauss pc lidojoas grantas kauciena, un tad kds negaidti uzsit man uz pleca. Tas ir mans vcu valodas skolotjs, vi uzplijas man ar parastajiem jautjumiem: Nu, k jums tur front svieas? ausmgi, ausmgi, vai ne? J, tas ir briesmgi, bet mums jiztur! Jums, k man gadjies dzirdt, vismaz dam tur netrkst. Js labi izskatties, Paul, js esat kuvis plecgks. eit ar iztiku, protams, ir sliktk, k gan citdi, tas tau pats par sevi saprotams: viss labkais pienkas msu karavriem! Vi aizvelk mani pie sava galdia. Uzemana ir lieliska. Kds direktors spie man roku un saka: A, js nkat no frontes? Kds gars tur valda? Teicams, teicams, vai ne? Es atbildu, ka visi noilgojuies pc mjm. Vi drdoi smejas. Domju gan! Bet vispirms jums jpieklap tie franci. Vai smjat? Ldzu, te bs. Viesmli, atnesiet msu jaunajam karotjam vienu alu! Dieml es esmu pamis cigru, tpc man jpaliek. Vii visi vai kst aiz labvlbas, nav vrdam vietas. Un tomr es piktojos un kpinu cigru, cik tri vien vardams. Lai nesdtu glui dk, vien rvien iztukoju glzi. Tlt kds pasta otru; ie audis zina, kas pienkas kareivim. Vii prsprie, kdas platbas btu anektjamas. Pats negausgkais ir direktors ar trauda pulksten di, vi pieprasa visu Beiju, Francijas ogu ieguves rajonu, plaas Krievijas teritorijas. Vi izklsta jo ski, kd tas viss mums vajadzgs, un tik nelokmi aizstv savu viedokli, ka prjie galu gal piekpjas. Tad vi emas skaidrot, kur mums Francij jprrauj fronte, un pastarpm pamca ar mani: Pielieciet tau reiz punktu tam nebeidzamajam pozciju karam! Iztrieciet tos zeus no viu ierakumiem, lai vienreiz ir miers! Es iebilstu, ka, pc msu domm, prraut fronti nav iespjams. Tiem tur vi pus ir neizsmeamas rezerves. Bez tam kar izrdjies drusku citds, nek viens otrs to bija iztlojies. Vi ne bez prkuma apzias noraida manus iebildumus un aizrda, ka es no t visa nek nesaprotot. Protams, no viena cilvka viedoka... Bet jprredz visa situcija. Un par to js nevarat spriest. Js redzat tikai savu mazo frontes iecirkni, un tpc plaka prskata jums nav. Js izpildt savu pienkumu, liekat dzvbu uz sples gods un slava jums, katrs fronti nieks pelnjis dzelzs krustu, bet, galvenais, jprrauj Flandrija fronte un, dodot triecienu pc trieciena, virzoties no ziemeiem uz dienvidiem, jsagrauj pretinieks. Vi nosprausljas un izslauka brdu. Pilngi jsatriec vis front no ziemeiem ldz dienvidiem un tad jieem Parze. Es labprt pavaictu viam, k vi to stds priek, un izmetu treo glzi. Vi nekavjoties pasta vl. Bet es pieceos. Vi ieb man kabat pris cigru un atvadm draudzgi uzsit uz pleca. Visu labu! Cerams, ms drz dzirdsim par jums kaut ko kapitlu. Savu atvainjumu es biju iztlojies citdku. Prn viss tiem ar bija citdi. Acmredzot es pats pa o laiku esmu izmainjies. Tagadni no pagtnes ir dzia plaisa. Toreiz es vl sti nezinju, kas ir kar, ms atradmies samr klusos frontes sektoros. Tagad es jtu, ka, paam nemanot, esmu paguris. Es vairs neizprotu o te dzvi, t man kuvusi svea. Vieni iztauj mani, otri nevaic neko un, skaidri redzams, lepojas ar to; biei vien vii pat klaji pasaka, sataisjui saprotou seju, ka par to tau nevarot runt. Vii iedomjas, ka saprot visu. Vislabk es jtos vienatn, tad neviens netrauc mani domt. Visas viu runas tau grozs ap vienu un to pau: cik labi vai slikti kuram kljas; vieniem viss liekas t, citiem atkal otrdi, un tri vien katrs pievras jautjumiem, kas nodarbina viu pau. Agrk es droi vien neatros no iem audm, bet tagad vairs nespju iejusties viu dzv.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Viu ppas garlaiko mani. Viu rpes, ieceres, vlmes man nav izprotamas. Reizm, sddams ar kdu no viiem viesncas drzi, es minu ieskaidrot sarunas biedram, ka btb ar to pietiek pasdt kop un klust. Vii saprot mani, piekrt man, apgalvo, ka izjt to pau, bet tikai arji, tikai vrdos, jo izjt to tikai pa pusei, doms vii kavjas kaut kur citur, viu uzmanba ir dalta, neviens neizjt to ar visu savu esbu; es jau ar pats nezinu, k lai izsaka to, ko jtu. Vrojot vius mjas dzv, iestds, tieaj darb, mani prem vlanas rosties ldzi un aizmirst karu; tau vienlaikus tda dzve mani atbaida, iet man par auru, lai velttu tai mu; man gribas to sagraut k tas viss iespjams, ja front o pau brdi pr viu izrautm bedrm kdamas lido embas un uzaujas signlraetes, uz izkltas teltenes pa zemi velk ievainotos un mani biedri sarvuies tup ierakumos!.., eit, aizmugur, cilvki ir pavisam citdi, tie ir audis, kurus es lg neizprotu, apskauu un nicinu. No prta man neiziet Kats un Alberts, un Millers, un Tjdens, ko vii patlaban dara? Varbt s visi kop kantn, varbt peld pri kanlam drz vii atkal dosies uz priekjm lnijm. Man istab aiz galda ir brns das dvns. Es apsos. Pie sienm ir piespraudti attli, tos es mdzu izgriezt no urnliem. Pastarpm kda pastkarte vai kds zmjums, kas man paticis. Str dzelzs krsnia. Pie pretjs sienas plaukts ar grmatm. aj istab es dzvoju, pirms kuvu par kareivi. Grmatas es iegdjos pakpeniski par naudu, ko nopelnju, pasniegdams stundas. Daudzas lietotas no antikvarita, piemram, klasiu izdevumus; viens sjums maksja marku un divdesmit fenius; tiem ir zili audekla vki. Es pirku uzreiz visus viena klasia darbus, lai nekas nepaliktu neizlasts, jo aubjos, vai izlau sastdtji alla izraugs paus labkos. Tpc es pirku tikai kopotus rakstus. Godbijgi un centgi es izlasju itin visu, lai gan parasti tie neatbilda manai gaumei. Jo labk toties man patika citas msdiengas grmatas, kuras, protams, bija nesaldzinmi drgkas. Daas nebija iegtas sti godg ce, es biju ts patapinjis un neatdevu, jo nespju no tm irties. Vienu plauktu aizem mcbu grmatas. Ts nav pai saudztas, daudzas ir lasot nodrisktas, vienai otrai pat izplstas atsevias lapas labi zinms, kdam nolkam. Apakj plaukt kaudzte burtncu, dadu papru, vstuu, zmjumu un spalvas vingrinjumu. Es minu iejusties sav todienu pasaul. Bijuais vl ir epat, es jtu to skaidri, tas patveries ajs siens. Manas rokas atdusas uz dvna atzveltnes; es iegrozos rtk, pievelku ar kjas, un t nu jtos pavisam omulgi dvna str, vecs mbeles skavs. Mazais logs ir va, taj redzama man tik labi zinm ainava ar augsto bazncas torni ielas vi gal. Vz uz galda ir dai ziedi. Turpat blakus spalvaskti, zmui, kda gliemenca, kura man noderja par presi, tintnca eit nekas nav izmainjies. Un viss bs sav viet ar tad, kad es, karam beidzoties, prnku, ja man uzsmaids laime. Tiei tpat k odien es sdu te un aplkou savu istabu, un kaut ko gaidu. Es esmu satraukts; man jnomierins, jo uzbudinjums liedz koncentrties. Es vlos atkal izjust to pau kluso aizrautbu, ts paas kvls, nenoteikts ilgas, kas prma mani toreiz, ciljot grmatas. Lai alku viesui, ko sacla man ai plaukt sarindoto sjumu krsains mugurias, atkal sagrbj mani, lai nove smago, nekustgo svina bui, kas uzglis man, liek mosties nkotnes gaidm, domu pasaules sprnotajai lksmei; man jatgst tas, kas man atemts, manas jaunbas spars. Es su un gaidu. Man ieaujas prt, ka vl neesmu bijis pie Kemmeriha mtes; japciemo ar Miteltets, viam jbt kazarms. Es paveros log: aiz saules apmirdzts ielas paceas dzidr dmak

59 ( 107 )

ttu pakalnu rinda, atmi ataust gaia rudens diena, es su pie ugunskura un kop ar Katu un Albertu du pelnos ceptus kartupeus. Bet ne jau par to es vlos domt un aizgainu o viedu. Es vlos, lai runt sk istaba, lai t apem un iejsmina mani, es vlos sajust, ka mana vieta ir eit, un dzirdt ts balsi, lai, atgriezies front, zintu: kar nogrims aizmirstb, lksmas atgrieans via aprakts, tas paies, ms neaizlauzis, t varai bijusi pakauta tikai miesa, nevis dvsele. Cits pie cita plaukt stv sjumi. Mugurias man vl ir labi zinmas, es atceros, k os sjumus tiku krtojis. Ar skatienu es ldzu savas grmatas jel uzrunjiet mani, pieemiet mani, jel pieem mani tu, mana agrk dzve, tu, bezrpg un skaist, jel em mani sav pasprn! Es gaidu, gaidu... Gar acm sld pagtnes ainas ts netop par tieambu, ts ir tikai nas, tikai atmias. Velti, viss velti. Mans nemiers augtin aug. Baisma sveatnbas sajta pki mostas man. Es nerodu ceu atpaka, es esmu izstumts; neldz lgans, neldz visa cenans nekas nemostas man, vienaldzgs un noskumis es su te k notiestais, un pagtne novras no manis. Bet vienlaikus es ar baidos prk neatlaidgi piesaukt bijuo, tpc ka nezinu, kas viss tad var notikt. Es esmu kareivis, no t es nedrkstu atkpties. Es gurdi pieceos un vlreiz paveros log. Tad paemu kdu grmatu un irstu to, it k taistos last. Bet pc bra es nolieku o grmatu atpaka plaukt un paemu rok otru. Taj ir rindas, ko pasvtrojusi mana roka. Es meklju, irstu grmatas, veru ts citu pc citas. Man blakus jau sakrjusies vesela kaudze. Tai ldzs krjas otra, straujk cilta, atsevias lapas, burtncas, vstules. Klusdams es stvu biju priek. K pie tiesas. Cerbas zaudjis. Vrdi, vrdi, tikai vrdi. Mani tie neaizsniedz. Nesteigdamies es novietoju grmatas atpaka plaukt. Kas bijis, tas izbijis. Klusm es atstju istabu. Bet vl es nepadodos. Savas istabas slieksni es gan vairs neprkpju, toties mierinu sevi ar domu, ka daas atvainjuma dienas vl neizir visu. Vlk, pc kara, ma rcb bs gadi, lai no jauna iejustos biju dzv. Simbrames apciemoju Miteltetu kazarms, un ms pasam kopa via istab, gaisotn, kuru es necieu ne acu gal, bet kura man ir ierasta. Miteltets pavsta man jaunumu. Padzirds to, es atdzvojos. Vi paststa, ka zemessargos iesaukts Kantoreks. Stdies priek, vi saka, sniegdams man smargu cigru, es ierodos eit tie ce no lazaretes un uzreiz saskrienos ar viu. Vi stiepj man pret savu epu un pampar: Skat, Miteltets, k tad labi kljas? Es noptu viu, acis iepletis, un atbildu: Landturmist Kantorek, abis paliek abis, bet dienests par sevi, tas jums btu jzina labk nek man! Ieemiet pamatstju, kad runjat ar priekniecbu! Tev vajadzja redzt via seju! Kaut kas vidjs starp skbu guri un nesprguu grantu! Apjucis vi minja vlreiz pieglaimoties. Tad es mazliet paclu balsi. Vi nekavjoties laida darba smago artilriju, konfidencili apvaicdamies: Vai man aizlikt kdu vrdu, lai jums atauj eksternata nokrtot gala prbaudjumus? Saproti, vi gribja man atgdint, ka ms vl tiksimies. Te nu mani sagrba dusmas, un es savukrt atgdinju viam o to citu. Landturmist Kantorek, pirms diviem gadiem js pielauzt ms brvprtgi doties uz apria komandantru kop ar citiem ar Jozefu Brnu, kur patiesb nevljs nkt ldzi. Vi krita trs mneus agrk, nek viu btu iesaukui. Btu js licis viu mier, vi gaidtu iesaukumu. Un tagad: varat ieti Ms vl tiksimies. Man nebija grti pankt, lai mani piekomand via rotai. Pirmm krtm es aizvedu viu pie mantzia un attiecgi ietrpu. Tlt tu dabsi viu redzt. Ms izejam pagalm. Rota jau ir nostdta. Miteltets komand:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Brvi! Skas prbaude. Ieraudzjis Kantoreku, es tik tikko valdos no smiekliem. Mugur viam ir tda k formas ze, t nokarjas ldz cegaliem, zilais audums ir krietni vien izbaljis, uz muguras un elkoiem uzti lieli, tumi ielpi. Mundieris acmredzot bijis domts stam milzim. Jo skas toties ir melns, nonsts bikses-; ts sniedzas tikai ldz puslielam. Varen plati turpret ir apavi, aizvsturiska piegriezuma ektei, cieti ka krams, ar uzliektiem purngaliem, turklt snos orjami. Daudz par mazu savukrt ir cepure nolojama, drausmgi nosmulta mice. Kopiespaids ir bezgala komisks. Noncis" pie via, Miteltets apstjas. Landturmist Kantorek, vai t spodrina pogas? Js, liekas, nekad to neapgsiet. Neapmierinoi, Kantorek, neapmierinoi! Klusb es rcu aiz sajsmas. Tiei t Kantoreks skol strostja Miteltetu, un ar intoncija bija tda pati: Neapmierinoi, Miteltet, neapmierinoi! Miteltets nosodoi turpina: Paskatieties uz Betheru, tas ir priekzmgs kareivis, mcieties no via! Es neticu pats savm acm, Bethers ar Ir eit Bethers, msu skolas veicars, Un vi esot' priekzmgs kareivis! Kantoreks uzmet man tik sirdgu skatienu, it k gribtu mani dzvu aprt. Bet es nevaingi blenu viam tiei m, it k ms redztu viens otru pirmo reizi. aj mic un uniform vi nudien izskats pc ma. Un no itda te mums kdreiz bija nves bailes, ldzko tas svingi kpa katedr un, piedris urnl zmuli tam vai citam uzvrdam, lika "noskaitt franu nekrtnos verbus, ar kuriem vlk Francij: tik un t nekas nebija iesakms! Kop t laika nav apritjui ne pilni divi gadi, no tagad muu priek pazemg poz, izriezis elkous k poda osas, pki zaudjis visu savu varu, stv lahdturmists Kantoreks smieklgs, nekam nedergs kareivis ar slikti nospodrintm mundiera pogm. Es nekdi vairs nespju iztloties viu, draudgi sdou uz katedras, un tik tiem esmu neizpratn, kas notiktu, ja is urbas-biksis man, kaujs rdtam karavram, atkal drksttu teikt: Beimer, nosauciet darbbas vrda aller1(iet, doties (fr.)) Imparfait2(imperfekts (fr.)) formu!. Ieskumam Miteltets liek apgt izvranos d. Kantoreku vi vlgi iece par grupas komandieri. ai pavlei ir pas nolks; Proti, izvroties d, grupas komandierim vienmr jbt divdesmit sous grupai priek. Atskanot komandai: Apkrt griez-ties!, de tikai apgrieas, toties komandierim, kur pki atrodas divdesmit sous aiz grupas, auiem jmetas tai cauri uz prieku, lai atkal btu divdesmit solus grupai priek. Viam ttad katru reizi jveic sous etrdesmit, turklt skrieus mar, mar! Ldzko vi iemis savu vietu, no jauna tiek dota komanda: Apkrt griez-ties!, un viam atkal jnovico etrdesmit soi tikai pretj virzien. Tdjdi grupa pc katras komandas izdara krtjo pa griezienu un miergi sper daus sous, turpret komandieris nobizoas k lopi, kam dundurs ast. T. ir tikai viena no prbaudtajm Himmeltosa metodm. Neko citu Kantoreks no Mitelteta sagaidt nevar, jo reiz iegriezis viam, atstdams otru gadu tai pa klas, un Miteltets btu nelga, ja pirms" atgrieans front neizmantotu izdevbu atkosties. Varbt pati nve vairs neliksies tik rgta, atceroties, ka armij pavrusies da atriebbas iespja. Tikmr Kantoreks zibina urpu-turpu k izbaidts mea kuilis. Pc kda laika Miteltets -dod rkojumu prtraukt des apmcbu un liek vingrinties tik svargaj lanas mksl. Uz cegaliem un elkoiem, turdams tarki, k to prasa reglaments, pagalma smilts mums garm aiz peras Kantoreks. Vi smagi el, un elana skan mums auss k mzika.

61 ( 107 )

Miteltets uzmundrina landturmistu Kantoreku, citdams virsskolotja Kantoreka izteikumus: Landturmist Kantorek, mums ir t laime dzvot di laikmet, tpc mums visiem krietni jsaemas un jpacie ari vienas otras grtbas. Kantoreks izspauj netru peli, kas lienot patrpjusies mut, un svzdams rpo tlk. Pieliecies Miteltets izjusti aizrda: Skumos, landturmist Kantorek, ne mirkli nezaudsim lieluma jtas! Man ir brnums, ka Kantoreks aiz dusmm neplst vai puu, it pai vingroanas stund, kura tagad skas, Miteltets atdarina viu lieliski: Kantorekam pievelkoties, tas pietur viu aiz biku dibena, lai zods brai pa slietos pri rskokam, un neskopojas ar gudrm pamcbm. Tiei tpat Kantoreks kdreiz izdarjs ar Miteltetu, Tad skas norkojumu sadale. Kantorek un Bether pc maizes! Ldzi emt rokas ratius. Daas mintes vlk is prtis dodas ce, stumdams ratius; Kantoreks nikni nodris galvu, veicars staro, ka ticis viegl rob. Maizes ceptuve atrodas glui cit pus. Viiem ttad divreiz jdodas cauri visai pilstai. To vii nedara pirmo reizi, smndams bilst Miteltets, viens otrs ap o laiku jau iziet uz ielas, lai pavrotu abus. Vareni, es saku, bet vai vi nav sdzjies? K nu ne! Rotas komandieris smjs k kutints, kad es izststju viam visu. Skolmeistarus vi necie ne acu gal. Bez tam es lencu via meitu.

Kantoreks izgzs tevi eksmenos. Par to man nospauties, aukstasingi nosaka Miteltets, turklt sdzans viam
neko nedeva, tpc ka es varja pierdt, ka parasti stu viu vieglos norkojumos. . Vai tu pie izdevbas patramdsi viu pa stam? Neieu jau smrt rokas, clsirdgi atbild Miteltets, juzdamies liels sav d. Kas ir atvainjums? Novirze, pc kuras viss kst vl grtk panesams. Jau tagad priekam piejaucas atvadu rgtums. Mte klusdama vro mani; es zinu, via skaita atlikus dienas; katru rtu via ir skumja. Atkal pagjusi diena. Manu mugursomu via ir noglabjusi, t atgdina viai, ka mums drz jiras. Stundas rit tri, ja cilvks nokaujas ar domm. Es sapurinos un eju pavadt msu. Via dodas uz lopkautuvi pc pris mrcim kaulu. T ir liela priekrocba, un audis jau rta agrum ieem vietu rind. Das nobst. Mums neveicas. Pamus izstvjuies stundas trs, ms pki redzam, ka rinda izklst. Kaulu vairs nav. Labi vl, ka ar eit saemu savu kareivja devu. Dau saemt atnesu mtei, un t ms visi tiekam pie kda spcinoka kumosa. Ar katru dienu man kst smagk ap sirdi un mana mte raugs arvien skumjk. Palikuas tikai etras dienas. Man jdodas pie Kemmeriha mtes. Tas nav aprakstms. Dreboa, ukstoa sieva purina mani un kliedz man sej:

Kpc tu esi dzvs, ja vi ir miris! Via lej gauas asaras un sauc: Kpc tur vispr ir tdi k js, brni.,, Via atslgst krsl un raud.
Vai tu redzji viu? Kad tu vl redzji viu? K vi mira? Es saku viai, ka lode trpja viam sird un vi uz vietas bija beigts. Via neticgi uzlko mani un saka: ,

Tu melo. Es to zinu labk. Es jutu, ka vi mirdams mocjs. Dzirdju via balsi, nakt
jutu via bailes, saki taisnbu, es gribu zint taisnbu, man jzina viss.

N, es atbildu, es biju turpat blakus. Vi bija uz vietas beigts.

Via klusi ldzas:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Saki man taisnbu, tev tas jdara! Es zinu, tu gribi mani mierint, bet vai tad tu neredzi, ka meli man sp vairk nek patiesba? Es nespju paciest o neziu, saki man, k tas bija, lai cik tas briesmgi. T man tomr bs vieglk, nek domjot nezin ko. Nemam neteiku viai taisnbu, drzk jau auu, lai mani saplosa gabalos. Es jtu viai ldzi, bet vienlaikus via man liekas drusku pastulba. Lai tau via liekas mier, Kemmerihs tik un t ir beigts, vienalga, vai via zina vai nezina, k tas notika. Cilvkam, kas redzjis krtam daudzus, grti saprast, ka tik spgi prdzvo viena kritu nvi. Tpc es mazliet nepacietgi sakut Vi bija uz vietas beigts. Vi nejuta it neko. Seja viam bija pavisam mierga. Brdi paklusjusi, via bikli jaut:

Vai tu vari to apzvrt? J. Pie visa, kas tev svts?

Ak dievs, kas man vairs svts! Msu diens viss tri zaud nozmi.

J, vi bija uz vietas beigts. Saki: lai es neprnkti, ja tas nav tiesa!

Lai es neprnku, ja vi uz vietas nebija beigts,, Es esmu gatavs uzkraut sev jebkuru lstu. Bet via, iet, ir noticjusi. Kdu bridi via ukst un vaid. Lai es paststot, k viss bijis, un es saceru tik prliecinou pasaciu, ka gandrz vai pats tai noticu. Atvadm via noskpsta mani un uzdvina man dla bildti. Kemmerihs uzemts jaunkareivja formas trp pie apaa galdia, kam baltas brza zaru kjas. Fon redzams mea ainavas gleznojums, uz galdia alus kauss. Pdjais vakars mjs. Visi ir nerungi. Es agri dodos pie miera, ar abm rokm apemu spilvenu un iespieu taj seju. Kas zina, vai jelkad vl gulu pos! Vlu vakar istab ienk mte. Via dom, ka es guu, un es izliekos aizmidzis. Runt, sdt nomod kop btu prk grti. Via s pie manas gultas gandrz ldz rtam, lai gan briem loks aiz spm. Beidzot es vairs neizturu un notloju, ka pamostos.

Ej gult, mt, tu vl te saaukstsies.

Gult es varu pc tam, via saka. Es paslejos uz elkoa. Man jau uzreiz uz fronti nav jdodas, mt. Veselu mnesi es vl bu nometn. Kdu svtdienu man varbt izdosies js apciemot Via klus, pc tam ukstus jaut: Vai tu oti baidies? N, mt. Es gribju tev vl teikt Piesargies no franu sievietm. Vias ir samaittas. Ak mt, mt! Tev es vl arvien esmu brns. Kpc es nevaru guldt galvu tev klpi un izraudties? Kpc man vienmr jbt stiprkam un savaldgkam, es ar gribtu reiz raudt un aut, lai mani mierina, es nudien vl jtos "k brns, skap vl karjas manas ss zna bikses, tas tau bija pavisam nesen, kpc tas pagjis? Es atbildu, cik vien miergi spdams:

Tur, kur ms esam izvietoti, nav sievieu, mt. Un esi piesardzgs tur, front. Paul.
Ak mt, mt! Kd es neapskauju tevi un ms nemirstam abi kop? Kdi gan ms esam liktea pabrni!

63 ( 107 )

J, mt, es piesargos. Es katru dienu lgu par tevi dievu, Paul.

Ak mt, mt! Nc, celsimies abi un iesim atpaka cauri gadiem, ldz mums vairs nespieds plecus viss is posts, atpaka diens, kurs bijm vieni, mt!

Varbt tev izdodas iekrtoties kd viet, kur nav tik bstami. J, mt, varbt es tieku virtuv, tas gan var gadties. Neatsakies lai citi run, cik viiem tk. Tas man vienalga, mt.
Via nopas. Tums vri balto vias seja. Ej nu pagli, mt. Via neatbild. Es pieceos un aplieku viai savu segu ap pleciem. Mte atspieas pret manu roku, via cie spes. Es aizvedu viu uz guamistabu. Brdi es pasu pie vias. Tev jrstjas, mt, lai, man prnkot, tu atkal btu vesela. J, j, mans brns. Un nestiet man neko, mt. Mums front pietiek ko st. Produkti vajadzgi jums paiem. Cik sakritusies via izskats, kad atlaias gult, via, kura ml mani vairk par visu pasaul! Man jau taisoties iet, via skubgi saka: Es pagdju tev pri apakbiku. No labas vilnas. Tajs tev nesals. Neaizmirsti paemt ts ldzi. Ak mt, es zinu, ko tas tev ir maksjis, k tu esi noskrjusies un izstvjusies rinds, un ubagojusies, lai dabtu o pri apakbiku. Ak mt, mt, vai tas maz ap tverams, ka man jpamet tevi, es tau piederu tev viengajai un nevienam citam. Vl es su eit, un tu dusi man blakus, mums btu tik daudz kas sakms, bet izteikts netiks nekas.

Labu nakti, mt. Labu nakti, mans brns.

Istab ir tums. Es dzirdu mtes smago elpu, Tik pulkstenis. Ar saclies vj. Aiz loga alc kastaas. Prieknam es paklupu pr mugursomu, kas sakravta jau nolikta tur, jo rta agruma man jdodas ce. Es iekoos ar zobiem spilven, krampjaini ieros gultas galvgaa stieos, Nemam man nevajadzja braukt urp. Tur front es biju kuvis vienaldzgs pret visu, biju atmetis visas cerbas, tds es nekad vairs nevaru bt. Es biju karavrs, tagad mani plosa spes par sevi, par mti, par visu o bezcerbu, kurai gals nav saskatms. Nemam man nevajadzja doties atvainjum.

VIII
Mcbu nometne trea mal man vl ir labi zinma. Te Himmeltoss reiz tramdja Tjdenu. Tiesa, pazstamu tikpat k nav; k jau parasti, viss ir izmainjies. Tikai daas sejas iet redztas. Dienesta uzdevumus es veicu mehniski. Vakarus pavadu karavru klub; tur izlikti urnli, bet tos es nelasu; toties tur ir klavieres, un ts es splju labprt. Apkalpo divas meias, viena ir glui jaunia. Nometnei apkrt ir augsts stiepu ogs. Atgrieoties pavlk no kluba, juzrda caurlaide. Kareivji, kas ir draugos ar posteni, protams, ielavs ar bez ts. Rotas apmcbas diendien notiek trel, ko apem paegu puduri un brzu birztalas. Mcbas kaulus nelau, ja vien ar tm ir aprasts. Ms te skrienam, te gulstamies, un no

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------msu elpas trs smilgas un trea ziedi. Balts smiltis, aplkotas tik tuvu, ir tras k laboratorij, ts sastv no neskaitmiem skiem kvarca graudiiem. T vien gribas ierakt tajs rokas. Bet skaistki par visu citu tomr ir mei ar brzu audzm pamal. Ts nemitgi maina krsu. Stumbri nupat vl mirdzja koi balti un gaiza lapotne zaigoja saul k zds, bet jau nkamaj mirkl, liecoties vjpt zariem, lapotne gar malm ievizas sudrabaini un vras opla zila, un to pau brdi, pri sldot mkoa mestai nai, vietumis satumst gandrz vai melna. na rgaini prskrien pri stumbriem, kas pki balto palsi, aizsld pri trelim un pagaist apvra mal; tikmr brzi, trpuies zeltaini srtu lapu rot, jau atkal liesmo k svtku karogi baltos mastos. Vrodams liego gaismas atspulgu un caurspdgo nu maingo rakstu, es mirkiem aizmirstos tiktl, ka lg vairs nedzirdu komandas, juzdamies vientu, cilvks vro un ieml dabu, Man eit nav draugu, un es necenos tuvoties citiem vairk, nek tas ir nepiecieami. Ms vl esam pasvei sav starp, un msu tuvba aprobeojas ar kopgm trgm un acti vai citm azarta splm vakaros. Blakus atrodas liela krievu karagsteku nometne. No mums t noirta ar stiepu ogu, bet gstekiem tomr ad tad izdodas nokt pie mums. Lielkoties tie ir gara auguma brdaini vri tik iebaidti un tramgi, ka atgdina noprtus, pazemgus sanbernrus. Vii lo ap msu barakm un rakjas atkritumu mucs. Ej nu sazini, ko viiem tur izdodas atrast. Msu uzturs tau ir trcgs un nolojami slikts bietes, sagrieztas ses das, vrtas den, un nemazgti burkni; iepuvis kartupelis ir liels gardums, un pati labk maltte ir plna rsu zupa, kur vajadztu bt smalki sacirstm vrgaas cpslm. Bet sacirstas ts tiek tik smalki, ka vispr nav atrodamas. Apsts, dabiski, tiek itin viss. Ja kds dabrd ir tik prticis, ka var nestrbt o viru, tlt atrodas desmit citi, kas kru muti noties via porciju. Izskalotas un atkritumu mucs salietas tiek viengi atliekas, kuras ar pavrncu nav pasmeamas. Klt nk viena otra miza, sapeljusi garoza, visdas samazgas. Un s netrs, idrs dues vilina gstekus. Vii badgi izzvejo no sasmirduajm mucm pdjs paliekas un aiznes, paslptas zem formas blzes. Mums liekas savdi tik tuvu vrot os msu ienaidniekus. Viu riene dara ms domgus gstekiem ir labsirdgas zemnieku sejas: plata piere, plats deguns, plata mute, un mati ir biezi. Vii btu jliek pie aranas un pauanas, un bolu novkanas. Vii izskats vl labsirdgki nek msu Frzlandes zemnieki. Kst skumji, redzot viu gurds kustbas un ubagoanu pc kaut k dama. Vii tik tikko turas uz kjm, jo saem tiei tik daudz, lai nenomirtu bad. Ms pai tau labi sen esam pusbad. Vii slimo ar dizentriju; mezdams bailgus skatienus, viens otrs rda mums asiainu krekla strbeli. Saliektu muguru, nolkuiem pleciem, kjm ogoties cegalos, vii, zemu pieiebui galvu, izstiepj uz prieku roku un, murmindami tos nedaudzos vcu vrdus, kurus apguvui, ldz ubaga dvanas klus, glsaini zem bals, kas atsauc atmi krsns siltumu un dzimts mjas, Gads msu vid pa kdam, kas iesper ldzjam tik spgi, ka tas pakrt; bet tdu nav daudz. Vairums msjo neaiztiek vius, pat. neliekas vius redzam, Tiesa, dareiz, ja ldzjs ir prlieku nolojams, apskaias ar prjie un sper viam ar kju. Kaut vii vismaz t neskattos uz mums cik .dziu postu spj paust cilvka acis, divas spraudzias, tik mazas, ka ts var piesegt ar pirkstu! Vakaros vii ierodas msu baraks patirgoties. Visu pdjo, kas viiem vl ir, vii cenas iemaint pret maizi. Reizm tas viiem izdodas, jo viiem ir labi zbaki, bet msjie neder nekam. Viu stulmei ir apbrnojami mksti, glui k no juhtdas. Msu saimniekdli, kam

65 ( 107 )

no mjm piesta dau labu treknku kumosu, var atauties du pirkumu. Viens pris zbaku maks divus trs klaipus maizes vai klaipu maizes un nedaudz cieti vtas desas. Bet vairums krievu jau sen iztirgojui vispdjo, kas tiem bijis. Vii staig skrands un cenas iemaint pret kaut ko damu nelielus kokgriezumus vai niecius, ko izgatavojui no grantas embas vai grantas vara gredzena. Neko lielu neviens par m mantim nedod, lai gan ts prasjuas daudz darba, augstkais, daus riecienus maizes. Krtojot darjumus, msu zemnieki ir sksti un viltgi. Tie pab gabalu maizes vai desas gsteknim zem deguna un tur tik ilgi, ldz vi aiz izsalkuma metas bls un prgrie acis, tdam viss ir vienalga. Tikmr msjie nesteidzgi un rpgi noglab savu laupjumu, izvelk biezu kabatas nazi, lni un apdomgi nogrie pamatgu riku no sava maizes klaipa un, piekozdami labo, cieti vto desu, krietni ieturas, atalgodami sevi par darjuma plm, Kur katrs aizsviltos dusms, redzot vius di mielojamies, t vien gribas gzt viiem pa biezo pakausi. Retu reizi tds piedvs otram kdu kumosu. Ms gan sav starp vl esam pasvei. Biei es stvu posten pie krievu nometnes. Tums redz viu augumus. Kustoties tie atgdina lielus, slimus putnus. Gsteki pienk ciei pie oga, piespie pie t seju un ar pirkstiem ieeras stiepu re. Dabrd t sastjas vairki rind un elpo spirdzi, ko vd virsjs un mei. Sarunjas vii reti un, ja ar runjas, prmij viengi pris vrdu. Cits pret citu vii izturas humnk un vismaz man t liekas biedriskk nek ms eit, mcbu nometn. Iespjams, tas ir tikai tpc t, ka vii jtas vl nelaimgki par mums. Toties karot vii ir beigui. Tau ciest badu un gaidt, kad piemetsies dizentrija, nekda za dzve vis nav. Vii stv pie stiepu pinuma oga; laiku pa laikam kds grodamies aiziet, un pc bra via vietu aizem cits. Parasti vii klus, tikai retu reizi kds nabago izsmtas cigaretes galu. Es vroju viu tumos stvus. Vj purina vigu brdas. Es zinu par iem cilvkiem viengi to, ka vii ir gsteki, un tiei tas satriec mani. Viu esba mans acs ir ano nma un bez vainas, ja es zintu par viiem kaut ko vairk, zintu, k vius sauc, k vii dzvojui, ko gaida, kas vius nospie, manas izjtas ktu mrtiecgkas un, iespjams, praugtu ldzcietb. Bet, tpat vien vrodams vius, es sajauu viengi spes, ko jt dzva radba, dzves drausmo bezcerbu un cilvku cietsirdbu. Pavle padarjusi os klusjoos stvus par msu ienaidniekiem; pietiktu savukrt pavles, lai vii ktu par msu draugiem. Pie nezinma galda dai cilvki, ko neviens no mums nav ne acs redzjis, paraksta kdu dokumentu, un gadiem ilgi msu augstkais mris ir kaut kas tds, ko cilvce -parasti nicina un par ko piesprie augstko soda mru. Kur lai rod naidu, redzot os klusjoos vrus ar brnigajm sejm un apustuu brdm? Katrs apakvirsnieks jebkuram jauniesauktajam, katrs skolotjs saviem skolniekiem ir lielks ienaidnieks nek ie te vri mums, Un tomr ms atkal autu uz viiem un vii uz mums, ja vii nebtu msu gsteki. Es satrkstos; risint o domu es nedrkstu. T noveds mani bezdibea mal. Vl nav stais laiks; tau pazaudt o domu es nevlos, es gribu to paturt, noglabt sev ldz dienai, kad beigsies kar. Sirds iepukstas straujk: varbt eit rodams tas mris, tas diais, tas vienreizgais, par kuru es prtoju ierakumos, t eksistences iespja, ko es meklju, lauzdams galvu, k dzvot pc tam, kad viss cilvciskais gjis boj, varbt eit rodams visa pckara ma uzdevums, kur btu izciesto ausmu ciengs? Es sameklju savas .cigaretes, prlauu ts uz pusm un atdodu krieviem. Vii klans un aizdedzis smus. Tagad das sejs kvlo sarkanas uguntias. Es nomierinos; ts atgdina tums tta ciemata apgaismotos lodzius, kas liecina, ka aiz sienm mjo audis un rodams patvrums.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Rit dienas. Miglain rta stund atkal tiek glabts kds no gstekiem; gandrz katru dienu ir vairki nves gadjumi. Es stvu posten tobrd, kad viu apbed. Gsteki dzied kdu bazncas dziesmu, vii dzied daudzbalsgi, un tas izklauss t, it k kaut kur treli duntu reles. Bres drz ir gal. Vakar vii atkal stv pie dru oga, un no brzu birztalm urp atlido vj. Saltas mirgo zvaigznes. Tagad es jau zinu daus, kuri itin cieami run vciski, viu vid ir kds mziis, tas. ststa, ka bijis vijolnieks Berln. Uzzinjis, ka es drusku bungju klavieres, vi atnes savu vijoli un spl. Prjie apsas un atspieas ar muguru pret ogu. Vi stv un spl, mirkiem via vaibstos pavd sapain izteiksme, kas tik raksturga vijolniekiem, kad tie piever acis; mirkiem atkal vi pojas mzikas ritm ldz ar instrumentu un uzsmaida man. Ts, liekas, ir tautasdziesmu melodijas, ko vi spl, jo prjie dungo ldzi. Vii obrd ir k tumi pakalni, kurt! dzls dzird saneanu. Vijoles balss it k slaida meitene pakalna virsotn gaia un vientua. Bungoan aprimst, skan vairs tikai vijole tik vra nakts tums, it k tai saltu; jstv tuvu blakus, lai to sadzirdtu, telp droi vien btu labk, eit r kst bezgala skumji, dzirdot, k t vientua malds apkrt. Man nepieir brvu svtdienu, tpc ka es nesen esmu bijis gark atvainjum. Pdj svtdien pirms doans uz fronti mani nometn apciemo tvs un veck msa. Ms nosam visu dienu karavru klub. Kur citur lai ms dtos, palikt barak mums netkas. Pusdienas laik ms dodamies pastaig uz treli. Stundas velkas mokoi lni; ms nezinm, par ko lai runjam. Un t ms sprieam par mtes slimbu. Vairs nav aubu, ka viai ir vzis, via jau ievietota slimnc, un drzum gaidma opercija. rsti cerot, ka via atlabs;: mums gan nav gadjies dzirdt, ka vzis btu izrstts.

Kur via gu? es jautju., Luzes hospitl, atbild tvs. Kdas kategorijas noda?
Tres. Jredz, cik makss opercija. Via pati gribja treaj. Teica, tur viai bot ar ko parunties. Iznk jau ari ltk. Bet tad tau mte atrodas vien telp ar daudzm citm. Diezin, vai via tur nakt vars gult. Tvs pamj ar galvu. Seja viam ir sagurusi, grumbu izvagota. Mte daudz slimojusi, tiesa, uz slimncu via devs tikai piespiedu krt un tomr rstans prasjusi daudz naudas, btb tvam ms pagjis, gdjot ldzekus.

Sazini nu, cik makss opercija, vi saka. Vai tad js nepajautjt?

Jautt jau jautjm, tikai aplinkus, tiei nedrkst rsts var vl sadusmoties, un vi tau opers mti. J, es nodomju ne bez rgtuma, tdi ms esam, ms nabagie audis. Ms neuzdrkstamies pajautt, cik mums bs jmaks, un labk mokmies nezi; tie citi turpret, kam tas nav svargi, vis nebaids noskaidrot, ko tas makss. Un pret viiem rsts nebs nelaipns. Prsieanas pc opercijas ar ir stipri drgas, saka tvs.

Vai tad slimokase neko nepiemaks? es jautju. Mte slimo prk ilgi. Vai jums ir kaut drusku iekrts?

67 ( 107 )

Vi pakrata galvu.

Nav gan. Bet es atkal strdu virsstundas. Es zinu, vi stvs ldz pusnaktij pie sava galda un locs un lms, un griezs. Astoos vakar vi apds daus kurnous to nepilnvrtgo produktu, ko viiem izsniedz uz karttm. Pc tam vi iedzers kdu pulverti pret galvasspm un turpins strdt. Lai viu mazliet uzjautrintu, es paststu vienu otru atgadjumu, kas man tiei tobrd ienk prt, kareivju anekdotes, kaut ko par eneriem un feldfbeiem, kuri tiek iznesti cauri. Pc tam es pavadu abus ldz stacijai. Vii iedod man burciu marmeldes un paciu ar kartupeu pankkm, kuras cepusi mte. Tad vii aizbrauc, un es atgrieos nometn. Vakar es uzzieu marmeldi uz pankkm un drusku ieturos. Bet diens man neiet pie sirds. Es izeju r, jo esmu sadomjis atdot pankkas krievu gstekiem. Pki man ieaujas prt doma, ka mte tau cepusi ts pati ar savm rokm un varbt cietusi spes, stvdama pie karst pavarda. Es saliekti pankkas atpaka mugursom un paemu ldzi tikai divas.

IX
Ce paiet vairkas dienas. Pie debesm pards pirms lidmanas. Ms braucam garm transporta vilcieniem. Lielgabali, lielgabali bez skaita. Ms prsamies piefrontes aurslieu bnt. Es taujju pc sava pulka. Neviens nezina, kur tas palaik izvietots. Es nakoju, kur pagads, rta agrum saemu savu uztura devu un daas neskaidras instrukcijas. Pc tam ar mugursomu un auteni plecos no jauna dodos ce. Kad ierodos nordtaj viet viu sardt miest, tur neviena no maniem biedriem vairs nav. Es padzirdu valodas, ka pulks iekauts mobil divzij, kuru raida kaujas frontes sektoros, kur stvoklis kuvis draudgs. Nekda patkam vsts t nav. Ststa, ka pulks cietis lielus zaudjumus. Es apjautjos par Katu un Albertu. Par viiem neviens neko nezina. Es turpinu meklt un maldos apkrt, un ap du man ir pavisam savdi. Vl vienu nakti un tad vl vienu es pavadu k indinis zem klajas debess. Beidzot iegstu noteiktas zias un pcpusdien piesakos pulka kancelej. Feldfbelis patur mani turpat. Rotai jatgrieas pc divm dienm, nav nozmes stt mani uz pozcijm. Nu, k bija atvainjum? vi jaut. Jauki, vai ne? Cieami, es saku. J, j, vi nopzdamies piekrt, ja nebtu jdodas atpaka! Domas par to alla izmait atvainjuma otru pusi. Es slamstos apkrt, ldz rta stund prnk rota noputjusi, netra, dzgi drma. Pielecis kjs, metos pie biedriem, meklju ar acm un ieraugu: te ir Tjdens, tur smagi p Millers, un ar Kats un Krops ir tepat. Ms noliekam savus salmu maisus citu citam blakus. Mani prem tda k vainas apzia, tikldz paskatos uz biedriem, lai gan nekda pamata tam nav. Pirms ms liekamies gult, sameklju mugursom atlikus pankkas un marmeldi, lai viiem ar kas tiktu. Abas maljs pankkas, -kaut appeljuas, vl ir damas. Ts es paturu sev, bet svaigks atdodu Ktam un Kropam. Kats zdams jaut:

Mtes ceptas vai?

Es pametu ar galvu.

Gargas, vi saka, tas uzreiz nomanms. Man gandrz japraudas. Es nepazstu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------pats sevi vairs. Bet gan jau tas pries, eit tau ir Kats un Alberts, un visi citi ar. eit ir mana vieta. Tev paveicies, mums jau laioties mieg, man paukst Krops, run, ka ms stot uz Krieviju. Uz Krieviju? Tur tau kara vairs nav. Kaut kur tlu drdina fronte. Krakst barakas sienas. Pki tiek trts un posts uz nebdu. Prbaude seko prbaudei. Revid katru ietrpa gabalu. Noplsuas drnas tiek apmaintas pret veselam. Man palaimjas nogrbt glui jaunu frenci, Ktam protams, visu mundieri. Paklst baumas, ka gaidms miers, ticamka tomr liekas versija, ka ms sts uz Krieviju. Bet vai tad Krievij mums vajadzgs jauns aprbs? Galu gal kst zinms stais iemesls inspekcijas braucien eit ieradsies pats eizars. Ar to tad ar izskaidrojamas s nebeidzams apskates. Astoas dienas ms jtamies t, it k atrastos jauniesaukto mcbu nometn, tik traki ms dres un izdzen. Visi ir gni un nervozi, jo prlieka spodrba kur nu vl defilana pardes sol nav msu gaum. Tiei das liets rcina kareivi vairk nek dzve ierakumos. Beidzot svingais brdis ir klt. Ms nostda ierind, un pards eizars. Ms vrojam ne bez zikres, kds vi izskats. Vi apstaig msu rindas, un es, patiesbu sakot, jtos drusku vlies: pc attliem tiku iedomjies viu lielku un varenku, galvenokrt ar prkondimdou balsi. Vi izd dzelzs krustus un uzrun vienu otru. Tad ms marjam viam garm un atgrieamies savas mtns, Pck ms dalmies iespaidos. Tjderis izbrnjies saka: Tas nu bija pats augstkais prieknieks, augstka par viu nav, Via priek visiem jstv pamatstj, visiem k vienam. Padomjis vi piemetina: Via priek paam Hindenburgam jstv pamatstj, vai ne? K gan citdi, apstiprina Kats. Bet Tjadenam nav miera. Bridi palauzjis galvu, vi jauta: Vai eizara priek ar karalim jstv pamatstj? Tas nevienam nav skaidri zinms, tau sti ticami mums neliekas. Tie jau abi ir tik vareni, ka par stu pamatstju nevar bt ne runas. Ko tik tu neizperini sav mua prt, saka Kats. It ka nepietiktu, ka tev paam jaizstiepjas k stgai! Bet Tjdens no s domas netiek va. Via citkrt tik nabadzg iztle oreiz strd pilniem apgriezieniem. Paklau, vi ieminas, man tas vienkri nelien galva, ka tdam vram k eizaram, tpat k man, jiet uz emertiu. Par to tu vari neaubties, smiedamies nosaka Krops. Vrs k miets, prts k siets, piebilst Kats. Tev, Tjden, nudien paur ir viena putra, ej nu pats labi tri uz poda, lai prti tiek skaidrks un tu nemuldtu k pupalellis. Tjdens nozied. Vienu es tomr gribtu zint, saka Alberts. Vai kar btu scies, ja eizars tam nebtu piekritis? Par to es esmu dros, es iekritu starp, no sakuma vi jau nemaz neesot gribjis karot.

Nu labi, vi viens nespja novrst karu. Bet ja iebildui btu vl divdesmit trsdesmit
lieli vri vis pasaule?

69 ( 107 )

Tad gan, es piekrtu. Bet vii jau to vien gribja. Vai tas nav savdi, ja labi apdom, turpina Krops. Ms tau esam eit, lai
aizstvtu savu tvzemi. Bet frani ar ir eit, lai aizstvtu savjo. Kam tad nu ir taisnba?

Varbt abiem, es ieminos, pats neticdams tam, ko saku. Pieemsim, bilst Alberts, un no via sejas izteiksmes es nomanu, ka vi taiss
iedzt 'mani sprukas, bet muu profesori un mctji, un avzes apgalvo, ka taisnba esot tikai msu pus, un t tas, cerams, ari iri turpret franu profesori un mctji, un avzes apgalvo, ka taisnba esot tikai viiem, k tad nu galu gal ir? To es nezinu, es saku, k nek ms karojam, un gandrz katru mnesi kar iesaists jaunas valstis. Atgrieas Tjdens. Vi vl arvien ir satraukts un tlt iejaucas sarun, pavaicdams, kpc vispr izceoties kari. Parasti tpc, ka viena zeme smagi apvainojusi otru, - ne bez prkuma apzias atbild Alberts. Tjdens iztaiss par biezgalvi.

Viena zeme otru? To es nesaprotu. Kalns Vcij tau nevar apvainot kalnu Francij.
Tpat upe upi, mes meu vai trums trumu.

Vai tu no tiesas esi tik stulbs vai tikai izliecies par tdu? atburk Krops. T tas
tau nebija domts. Runa ir par to, ka viena tauta apvaino otru tautu...

Tad man te vispr nav ko meklt, atcrt Tjdens, es apvainots nejtos. Pamini tdam kaut ko ieskaidrot, sapcis saka Alberts. No tevis, ciema aka,
tau nekas nav atkargs!

Jo labk, tad es tlt varu iet mjs, tiepjas Tjdens, un visi sk smieties. Ak tu viens cilvks! Lemj tau tauta, citiem vrdiem sakot, valsts! Iesaucas Millers. Valsts, valsts... viltgi smndams, novelk Tjdens un pasit knipi, lauka
andarmi, policija, nodoki t ir t jsu valsts. Ja par to ir runa, paldies par kkm!

Tas tiesa, Tjden, saka Kats, nu tu reiz run prtgu valodu. Valsts un dzimtene
tik tiem nav viens un tas pats.

Bet iramas tau abas nav, domgi saka Krops, bez valsts nav ar dzimtenes. Pareizi, tikai neaizmirsti, ka viss lielais vairums te ir vienkri audis. Un ar Francij
vairums ir strdnieki, amatnieki un ski ierdi. Klab franu atsldznieks vai kurpnieks lai uzbruktu mums. N, plas sav starp tikai valdbas! Es netiku redzjis nevienu franczi, pirms nokuvu te, un lielk daa franu droi vien nav redzjusi vcieus ne acs. Viiem neviens piekrianu nav prasjis, tpat k to neprasja mums. Kpc tad vispr ms karojam? jaut Tjdens, Kais parausta plecus.

Acmredzot jbt kdam, kam tas ir izdevgi. Nu, es tas neesmu, smndams nosaka Tjdens. Nedz tu, nedz kds cits eit, front. Kam tad tas ir izdevgi? neatlaias Tjdens. Ne jau nu eizaram tam bez
karoanas visa papilnam.

Nesaki vis t, atbild Kats, kar via laik vl nav bijis, Un katram varenkam
valdniekam vajadzgs vismaz viens, citdi vi neks slavens Palasi savas skolas grmatas!

enerus kar ar padara slavenus, saka Deterings.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Pat slavenkus nek valdniekus, apliecina Kats.

Droi vien aiz viiem slpjas vl kds, kas no kara grib gt peu, norc Deterings. Man liekas, kar drzk ir sava veida drudzis, saka Alberts. Btb neviens karu
nevlas, un tomr tas pki ir klt. Ms negribjm karot, citi apgalvo, ka ar nav gribjui, un plcas puspasaule.

Toties vi pus melo vairk nek pie mums, es iebilstu, atcerieties kaut vai pie
gstekiem atrasts skrejlapa kurs bija teikts, ka ms dot beu brnus. Tos zeus, kas raksta tdas lietas, dertu pakrt. Tie ir tie stie vaingie, Millers pieceas.

Lai vai k, katr zi labk, ja karo eit, nevis Vcij. Paskatieties, kda posta aina
visapkrt.

Tas tiesa, piebalso viam Tjdens. Bet vislabk lai kara nav nemaz!
Vi aiziet, klusb lepodamies, ka atsdinjis ms, brvprtgos. Un via viedoklim eit ir daudz piekritju, ar to jsaduras ik uz soa, un sazini nu, k lai to apg, ja, di sprieot, nekas vairs netiek emts vr. Par ierindas karavra nacionlo paapziu liecina fakts, ka vi atrodas eit, tlk par to via patriotisms nesniedzas, visu citu vi mera ar praktiskas lietderbas un savu intereu olekti. Alberts sabozies atlaias zl. Labk s valodas vispr necilt. No runanas nekas jau ar neizmains, piekrt viam Kats. Bez tam vl mums jatdod atpaka gandrz visas nesen izsniegtas mantas un atkal jvelk mugur savas novalkas. Veselais aprbs bija domts viengi pardei. Krievijas viet ms lieku reizi gaida priekjs pozcijas. Ce uz fronti ved caur nkulgu meu ar viu saplusktiem koku stumbriem un savandtu zemi. Vietumis . izrautas baismgas bedres. Velna milti, tie nu gan bijui sprieni! es saku Ktam. Mnmetji, vi atbild un norda uz augu. Zaros karjas li. Kds krituais kails iesprdis atzaru starp, galv viam vl ir bruucepure, bet mugur nav neviena aprba gabala. Taisnbu sakot, tur auga ir tikai puse cilvka, proti, ermea augdaa, kju nav. Kas te noticis? es jautju. itento ts izsvieduas no parpalm, nourd Tjdens. Kats saka: Savdi jau nu tas ir, ms tdu ainu redzam ne pirmo reizi. Ja tuvum sprgst mna, cilvks tiek vrda tie nozm izrbts. To izdara gaisa spiediens. Es noptu apkaimi. J, t tas ir. Tur zaros karjas formas trpu driskas, citur kdu stumbru notajusi asiaina biezputra, kas reiz bijusi cilvka miesa. Tepat gu rumpis, kam vienu kju sedz saplosta apakbiku stara un ap kaklu vl ir mundiera apkaklte. Viss cits ir izsvaidts pa koku zariem. Roku rumpim nav iespaids i r tds, it k ts btu izrautas. Vienu roku es ieraugu tuvjos krmos, sous divdesmit atstatu. Krituais gu uz mutes. Tur, kur bijuas rokas, meln divas asins paltis. Zle zem papiem ir izkrpta, it ka vi vl btu sprdjies.

Tie vairs nav joki, Kat, es saku. Joki nav ar grantas emba vder, vi atbild un parausta plecus. Nelaidiet nu bimbu va, saka Tjdens.
Tas noticis, redzams, nesen, aisinis vl nav sarecjuas. Prliecinjuies, ka visi, kurus

71 ( 107 )

mums izdodas atrast, ir beigti, ms neuzkavjamies eit ilgk un par redzto ziojam tuvkaj sanitraj punkt. Galu gal t nav msu darana paldzt darb iem nestuvju rzeiem. Paredzts doties izlkos, lai noskaidrotu, vai ienaidnieks ur tur nav atstjis pozcijas. Atvainjuma d es vl arvien jtos kaut k nerti biedru priek un tpc piesakos iet ldzi. Ms vienojamies par virzienu, izlienam cauri dzelostiepu ogam un izruies rpjamies pa vienam uz prieku. Pc bra, atradis lzenu bedri, es iesldu taj un sku novrot apvidu, Apaudes josl ploss vidji stipra lometju uguns. Krustuguns, lai ar nav sevii intensva, liedz paslieties augstk Paceas gaismas raete un, atveroties" Izpletnim, lni sld lejup. Ts palsaj atspd stinga pleas neitrl zona. Jo melnka, raetei dziestot, pr zonu sakaujas nakts, Pirmt ierakumos kds ieteics, ka aj frontes sektor kaujs piedaloties neri. Tas nav patkami, tums vius grti saskatt, turklt vii ir oti veikli izlki, Dvain krt vii ir vienldz neapdomgi; Kats un Krops kd izlkgjiena noguldjui veselu pretinieka patruu, tpc ka melnie ce nav nocietuies un skui smt! Ktam un Albertam atlicis tikai emt uz grauda tums gailos cigareu ogltes. Man blakus iecs un eksplod neliela granta. Es neesmu dzirdjis, ka t lido, un iztrkstos ne pa jokam. Pki mani prem neprtgas bailes. Es esmu eit viens un tums gandrz pilngi bezspcgs varbt no kdas bedres mani jau sen vro divas citas acis un pa tvrienam ir nolikta granta, kurai lemts mani saplost. Es minu saemties. Neesmu tau pirmo reizi izlkos, un ar pai bstams is gjiens nav. Tiesa, pc atvainjuma tas ir pirmais, un apvidus man vel pasves. Es cenos ieststt sev, ka satraukumam nav pamata, ka tumsa laikam gan neviens man neuzgln, jo pretj gadjuma lometji neautu tik zemu. Veltgi! Cita caur citu galv jaucas dadas domas; es dzirdu mtes brdinoo balsi, es redzu krievus ar vj plvojom bardam, pieplakuus pie oga. Apbrnojami uzskatmi acu priek pavd zaldtu kantne ar visiem sdekiem, kds kino Valansjn, mokoi, pretgi skaidri es iztl saskatu pelku, saltu autenes stobra galu, kas tm man galva, klusu, glungi sekodams katrai manai kustbai, un man izspieas auksti sviedri. Vl arvien es guu tai pa bedr. Es paskatos pulksten; aizritjuas tikai daas mintes. Piere man norasojusi slapja, acu dobuos krjas valgums, rokas dreb, es apslpti elsoju. Man glui vienkri uznkusi aklu baiu lkme, man_ ir dzvnieciskas bailes pabzt galvu r no bedres un rpties tlk. Gribas sasprindzinana neldz, sadrusies ar vlanos palikt uz vietas, ta pagaist k dmi. Es ploku pie zemes un veltgi minu atraut no ts rokas un kjas tas man neizdodas, es netieku nekur un izlemju palikt, kur esmu. Bet jau nkamaj mirkl man atkal uzviln kauns un paprmetumi, tau ar sajta, ka eit esmu drob. Es mazliet paslejos, lai pavrotu apkrtni. Man iespas acis tik ciei urbjos tumsa. Gais uzaujas raete, un es no jauna ierauju galvu plecos. Es izcnu sev bezcergu, juceklgu cu, es gribu izlst no bedres un tomr atkal nolienu taj; es saku pats sevi tev jiet, to prasa no tevis tavi biedri, nevis nezin kda tur stulba pavle, un tlt piemetinu: kas tev par dau, tev ir tikai viena dzvba, un to tu nevlies zaudt. Visa vaina ir atvainjum, es izmisgi taisnojos pats sav priek. Bet es neticu tam, ko saku, man kst pavisam nelga, es lnm pieceos, pastiepjos, atbalstjies uz rokm, un uzgulstos bedres malai. Pki es sadzirdu tdu k troksni un paraujos atpaka. Aizdomgas skaas izlks izir pat artilrijas dun. Es ausos ts ir kaut kur aiz manis. Tur ir msjie,, vii iet pa traneju. Es uztveru apslptas balsis. Man liekas, tas ir Kats, t ir via balss.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Vien mirkl man kst neizsakmi silti. balss, ie nedaudzie ukstus teiktie vrdi, ie soi ierakumos aiz manis spji izgaisina nves bailes un drausmgo pamestbas sajtu, kas mani teju, teju btu pieveikusi. s balsis man ir drgkas par dzvbu, ts ir spcgkas par mtiumu un bailm, ts ir pats stiprkais un drokais balsts, kds vien iedomjams, tas ir manu biedru balsis. Es vairs neesmu viens, vairs neesmu baiu plosta dzvbas drumsla tums, es esmu piedergs viiem, un vii ir piedergi man, ms visus mc vienas un tas paas bailes, un ar dzvbas alkas mums ir vienas, ms vieno msu srais un vienkrais liktenis. Es vltos saplst ar m balsm, ar iem ukstus teiktajiem vrdiem, kas mani izglbui un kas stvs man klt. Piesardzgi es prrauos pri bedres malai un lienu uz prieku. Es virzos etrrpus; man sokas itin labi, es ielgoju virzienu, paskatos visapkrt, paturu prt uguns-punktu izvietojumu, lai atrastu ceu atpaka. Tad es raugu saskatt prjos izlkus. Mani joprojm mc bailes, tau tagad ts ir saprtgas drzk jau galji saasinta piesardzba nek bailes. Nakts ir vjaina, un, stobru galos nozibot ugunm, nas sld urpu turpu. Tpc dabrd nav saskatms tas, kas noteikti btu jredz, un citubrd rds kaut kas tds, k nemaz nav. Nereti sastingstu nevajadzgi. Pamazm vien es aiztieku diezgan tlu un, apmetis loku, virzos atpaka. Patruas biedrus man nav izdevies atrast. Metru pa metram tuvodamies muu ierakumiem, kstu arvien pavgks, bet vienlaikus ar skubgks. Nebtu patkami vl pdj mirkl dabt pa adu. Pki mani no jauna prem bailes. Es neesmu vairs sti dros, vai virzos uz pareizo pusi. Klusm notupstas kd bedr un minu orientties. ad tad jau atgadjies, ka izlks, lksmi ielecis tranej, tikai tad atjdzas, ka t nav st. Mazliet nomierinjies, es atkal sku austies. Vl arvien man nav stas skaidrbas, uz kuru pusi jdodas. viu izvagotais apvidus man liekas tik neprredzams, ka satraucies apjuku galgi un vairs nezinu, kur meklt savjos. Varbt es prvietojos paralli Ierakumiem, tad man nemam netikt gal. Katram gadjumam es apmetu vl vienu loku. Sasodts gaismas raetes! Ts deg vai stundu, nedrkst ne pakustties uzreiz gar ausm nodinkst lodes. Tur neldz nekas, man jtiek .r. Pdu pa pdai es rpaoju uz prieku, ik pa brdim pieplakdams pie zemes, un-savainoju rokas uz embm, asm un griezgm k brdas nazis. Mirkiem man iet, ka debesis apvra mal jau metas gaikas; iespjams, ts ir iedomas, bet arvien skaidrk es noprotu, ka uz sples likta mana dzvba. Iekaucas un sprgst granta. Tai uz pdm seko vl un vl viena. Un tad iet va... Viesuuguns. Tark lometji. obrd nekas nav darms, atliek tikai palikt uz vietas, nogaidt. Liekas, gaidms uzbrukums. Viss malas paceas gaismas raetes. Spd bez mitas. Es salcis guu via izraut dzi bedr, kjas ldz vderam den. Skoties ienaidnieka uzbrukumam, es iegremdos ldz kaklam un. iespiedu seju dubos. Bils jizliekas par krituu. Pki artilrijas uguns aizvirzs tlk uz msu aizmuguri. Nekavjoties es pasldu lejk, atbdu bruucepuri pakaus, bet muti turu virs dens*, lai tiktu pie elpas. Tad es guu nekustgi, jo dzirdu, ka netlu kaut kas noind, tuvojas smagi, neveikli soi nervi saspringst, asinis stingst dzsls. Kaut kas aizind man pri pirm uzbrucju de ir garm. Smadzens viena vienga sveloa doma: Ko tu darsi, ja kds ieleks bedr?... Ai es izrauju mazo dunci, satveru to ciei un ldz ar roku iespieu dubos. Es duru bez vilcinanas, ja kds ieleks bedr, k ar muru galv ka doma, duru tlt un prgriezu viam rkli, lai vi ir iekliegties nepagtu; citas izejas nav, vi prbsies ne mazk par mani, un aiz bailm vien ms klupsim viens otram virsu, tpc man jdur

73 ( 107 )

pirmajam. Ierunjas msu artilrija. Kda granta sprgst pavisam tuvu. Eksplozija sanikno mani ldz rprtam: t tik vl trkst, ka mani ertu pau vi; es ldos un grieu zobus, nolcis pr dubiem; niknuma lkme pariet, un es vairs tikai kunkstu un skaitu lganas. Ausis aizsit rokas grantu sprdzieni. Ja msjie dosies pretuzbrukum, es bu glbts. Piespiedies pie zemes, saklausu dobju dunu, ldzgu eksplozijm tls raktuvs, un pasleju galvu, lai ieklaustos kaujas trokos. Rej lometji. Es zinu, msu stiepu aizsprosti ir blvi un tikpat k nav bojti. Daviet tiem pieslgta augstsprieguma strva. auteu uguns pieemas spk. Ienaidnieks tlk netiek, tam jatkpjas. Es atkal sadugstu, sastrindzis ldz pdjai iespjai. Dzird te smagus, te zaglgus sous, ind ieroi. Pa starpm kds spalgi iekliedzas. Vius apauda, uzbrukums ir atsists. Kuvis vl drusku gaiks. Aizdip steidzgi soi. Pirmie. Garm. Aiz viiem citi. Lometju tarki saplst neprtraukt rb. Tikko es sataisos mazliet pagriezties, kaut kas smagi nobk, iekritis bedr, un, novlies leja, uzg as man virs. Neko nedomdams, neko neapsvrdams, es k neprta triecu dunci sveaj ermen un jtu viengi, ka tas norausts, kst engans un saimst. Atidies nomanu, ka roka man ir lipgi mikla. Sveais iegrdzas. Bet man iet, ka vi skai iercas, katrs via elpas vilciens man izklauss pc kliedziena, pc prkongranda, tau dun tikai pulss mans dzsls. Labprt es aizspiestu viam muti, sabztu taj zemi, durtu vlreiz, lai tikai apklusintu viu, lai tikai vi nenodotu mani; tomr es jau esmu tiktl atguvies un pki ari tik vrgs, ka vairs nespju pacelt pret viu roku. Es aizvelkos ldz paam attlkajam bedres strim un palieku tur, pievrsis viam stingu skatienu, saaudzis dunci rok, lai no jauna kluptu viam virs, tikldz vi sakustsies. Bet vi vairs necelsies, t grdz tikai mirji. Es tums tik tikko viu redzu. Man ir viena vienga vlans tikt projm no ejienes. Drz ks par gaiu, lai atsttu bedri; jau tagad tas nebs viegli. Izminjuma pc pasljis galvu, es saprotu, ka nekur man vairs netikt. Lometju uguns ir tik blva, ka mani saaus k sietu, iekams es pagu spert kaut soli. Es izminos vlreiz un paceu pri bedres malai savu bruucepuri, lai noskaidrotu, cik zemu tras lodes. Jau nkamaj mirkl ties trpjums izsit man bruucepuri no rokm. Apvidu ttad apauda ldz ar zemi. ienaidnieka pozcijas ir tik tuvu, ka mani nokniebs uz ldzenas vietas, ldzko metos skriet. Kst, arvien gaiks. Es izmisgi gaidu msu uzbrukumu. Pirkstu kaulii man metas balti, tik stipri es audzu rokas, dedzgi lgdamies, lai uguns mitas un mani biedri dodas prettriecien. Rit mintes. Es neuzdrkstos ne paskatties uz tumo stvu bedres vi mal. Saspringti raugos tam garm un gaidu, gaidu... Spindz lodes, auzdamas trauda tklu, un ai spindzoai nav un nav gala. Tad es ieraugu, ka roka man ir asiaina, un man uznk spj nelabums. Es pagrbjos zemi un notriepju roku, tagad t vismaz ir netra un asinis vairs nav redzamas. Uguns nerimstas. Abs puss t kuvusi vienldz stipra. Biedri droi vien uzskata mani par krituu. Aust pelks rts. Grgana turpins. Es aizspieu ausis, bet drz vien atlaiu rokas, jo nedzirdu ar prjs skaas. Stvs iepret sakustas. Es satrkstos un steigus uzmetu tam skatienu. Atraut acis vairs nav manos spkos. Tur gu vrietis ar sim, atmetis galvu iesnis, vienu roku vi tur pussaliektu, uz ts bezspk noslgusi galva. Otra roka gu uz krtm, t ir asiaina.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Vi ir miris, es saku sev, viam ir jbt miruam, vi neko vairs nejt, grdz viengi miesa. Bet sveais pki mina pacelt galvu, vi ievaidas skak, tad piere atkal noslgst uz rokas, is cilvks nav miris, vi, tiesa, mirst, tau miris vl nav. Es palienu tuvk, apstjos, paslejos uz rokm, no jauna lienu uz prieku, brdi nogaidu atkal prvaru trs metrus, pretgi, mokoi garu, drausmgu ceu. Beidzot es esmu viam blakus. Pki vi atdara acis. Vi ttad tomr kaut ko sadzirdjis un raugs man ar ausmu izteiksmi skatien. ermenis ir nekustgs, toties acs lasms tds baiu neprts, ka man vienu mirkli liekas, s bailes aizraus ermeni sev ldzi, vien rvien aizness to simtiem kilometru no ejienes. ermenis ir stings un nekustgs; nedzird vairs ne skaas, grdzieni apklusui, bet acis kliedz, tas brc, tajs sapldusi visa atlikus dzvba, ts pau meongu vlmi bgt, ausmgas bailes no nves, no manis. Man saogas cegali, es nokritu uz elkoiem. N, n, es ukstu. Acis vro mani. Es nespju ne pakustties, kamr ts ir va. Roka nosld viam no krtm, nosld tikai nedaudz, tikai daus centimetrus, bet kustba laupa acm varu pr mani. Noliecies es purinu galvu un dveu: N, n, n! Es paceu roku, man jparda ar estu, ka vlos paldzt, un noglstu viam pieri. Rokai tuvojoties, acis atsprgst dobumos, tad stingums izzd, skropstas nolaias zemk, saspringums atslbst. Es atpogju viam apkaklti un rtk noguldu galvu. Mute ir puspavrta, vi plas kaut ko pateikt. Lpas ir sausas. Blaes man nav, es neesmu pamis to ldzi. Bet dubains bedres diben ir dens. Es norpjos lej, izvelku kabatas lakatiu, izplestu iespieu dubos un satecinu sauj dzelteno deni, kas izscas cauri drnai. Vi kri dzer. Es atnesu vl. Tad atpogju viam svrkus, lai pamintu prsiet brci. Tas man jdara katram gadjumam, tiem tur via puse, ja mani saemtu gst, jredz, ka esmu gribjis paldzt, citdi tie mani noaus. Vi mina pretoties, bet roka ir prak nespcga. Krekls ir asiains, tas pielipis pie miesas un nav pavelkams snis ar tpc,, ka uz muguras aizpogts. Man neatliek nekas cits k to prgriezt. Brdi mekljis, es atrodu pirmt nomesto nazi. Bet, ldzko sku griezt, acis atdars vlreiz, un, atkal tajs ir mms kliedziens un tik rprtgas bailes, ka es aizlieku tm priek plaukstu, aizspieu ts ciet un ukstus Es tau gribu paldzt tev, biedri, camerade, cam* rade, camerade.,, ukstu neatlaidgi o vrdu, lai vi to sadzirdtu. Viam ir trs driena brces. Es uzklju tm prsjus, asinis scas gar malm, es piespieu prsjus ciek, vi ievaidas. Tas ir viss, ko es varu dart. Tagad mums abiem atliek tikai gaidt, gaidt... Ak, s stundas... Grgana skusies atkal cik gan lni mirst cilvks! Jo vienu es zinu skaidri: glbt viu nav iespjams. Es gan cenos ieststt sev, ka tas t nav, bet ap pusdienas laiku via vaidi im paapmnam dara galu. Ja man, rpojot apkrt, nebtu pazudis revolveris, es noautu viu. Nodurt viu es nespju. Pcpusdien es td k pussnaud jtu, ka domas kst juceklgas. Mani moka zvrgs izsalkums, es gandrz ap-raudos, tik oti man gribas st, bet ldzams tur nav nekas. Vairkas reizes es atnesu mirjam deni un dzeru ar pats. Tas ir cilvks, ko es pats savm rokm esmu apzinti nogalinjis un kas manu acu priek mirst ln nv. Kats un Krops, un Millers ar jau ir redzjui, k mirst cilvks, ko pai smagi ievainojui, daudziem t gads, tuvc t notiek biei. Un tomr katrs sve elpas vilciens plosa man sirdi, s stundas pieder viam, mirjam,

75 ( 107 )

viam ir neredzams nazis, ar kuru vi mani nodur: laiks un manas domas. Es dotu daudz ko, lai vi paliktu dzvs. Man ir smagi atrasties viam ldzs, vrot viu un dzirdt via vaidus. Pulksten trijos dien vi prstj elpot. Es jtos atvieglots. Bet tikai su brdi. Klusums man drz vien liekas nepanesamks nek pirmtjie vaidi. Man gribtos, lai atkal btu dzirdami grdzieni aprauti, aizsmakui, te svelpjoi klusi, te erkstoi skai. Tam, ko es daru, es zinu, jgas nav. Bet man kaut kas jdara. Es noguldu miruo rtk, lai gan mironis tau neko nejt. Es aizspieu sveajam acis. Ts ir brnas, mati ir melni, gar deniiem nedaudz cirtaini. Lpas zem sim ir mkstas un pilngas, deguns viegli izliekts, iebrn seja vairs nav tik blgana, kda bija pirmt, viam vl elpojot. Vienu mirkli via seja iet pat veselgi srtatad t strauji sakrtas, kst ldzga tm neskaitmajm sveajm miruo sejm, ko man gadjies redzt un kas visas ir viendas. Sieva, iespjams, pareiz dom par viu, nezindama, kas ir noticis. Vi izskats pc tda, kas biei rakstjis sievai; via vl saems vra vstules rt, pc nedas, kdu noklduu vstuli varbt pat pc mnea. Via lass vstuli, un vi taj runs ar sievu. Mans stvoklis pasliktins, es vairs nevaldu pr savm domm. Kda vartu izskatties sieviete? Varbt via ir ldzga tai slaidajai, smulgajai kanla vi pus? Vai via nepieder man? Varbt tpc, ka tas ir noticis, via tagad ir mana? l, ka Kantoreks nav eit kop ar mani! Ja mte redztu mani te... Miruais droi vien dzvotu vl gadus trsdesmit, ja es rpgk btu iegaumjis atpakaceu. Btu vi skrjis metrus divus pa kreisi, vi tagad sdtu sav tranej un raksttu vl vienu vstuli sievai. "Tlk par o domu es netieku; tds nu reiz ir msu visu liktenis: btu Kemmerihs turjis kju centimetrus desmit pa labi, btu Haije paliecies centimetrus piecus tlk uz prieku.. , Klusums nav izturams. Es runju, man ir jrun. Es uzrunju krituo un saku: Biedri, es negribju tevi nogalint. Ja tu vlreiz ielktu aj bedr, es nedurtu, ja tu btu prtgs. Pirmt tu man biji abstrakcija, tikai domas kombincija, kas rads mans smadzens un lika pieemt lmumu, es nodru o kombinciju. Tagad es redzu, ka tu esi cilvks, tpat k es. Man prt bija tikai tavi ieroi tavas rokas grantas, tavs durklis; tagad es redzu tavu sievu un tavu seju, un visu to, kas mums ir kopgs. Piedod man, biedri! Ms vienmr pamanm par vlu, ka otrs ar ir cilvks. Kpc mums neatgdina ik uz soa, ka js esat tdi pai nabaga puii k ms un jsu mtes bdjas t pat k msu mtes, un ka mums ir vienas un ts paas bailes no nves, ka ms cieam un mirstam viendi! Piedod man, biedri, k gan tu varji bt mans ienaidnieks. Ja ms nomestu savus ierous un savus formas trpus, tu btu mans brlis tpat k Kats un Alberts. em divdesmit mana ma gadus, biedri, un piecelies, em vairk, ja gribi, jo es nezinu, kur lai tos lieku. Vi klus, un klus ari fronte, ja neskaita auteu sprakus. Lodes lido zemu, auts tiek ar apdomu, abs puss tm preczi. Es netieku r no bedres. Es aizrakstu tavai sievai, es steigus saku miruajam, es aizrakstu, lai via to uzzina no manis, es pateiku viai visu, ko eit saku tev, viai nebs jcie trkums, es paldzu viai un ar taviem veckiem, un tavam brnam. - Via frencis vl arvien ir pa pusei va. Kabatas portfelis ir viegli atrodams. Atvrt to es vilcinos. Tur jbt kareivja apliecbai ar via vrdu un uzvrdu. Nezindams, k nodurto sauc, es varbt spu viu aizmirst, laiks izdzss no atmias o ainu. Bet via vrds ir k nagla, kas tiks iedzta man un vairs nebs izvelkama. Tam piemt spja arvien no jauna atsaukt visu atmi: bijuais pastvgi vars atgriezties un nostties man acu prieka. Neizlmgi es turu kabatas portfeli rok. Tas izsld no pirkstiem un atveras. Izkrt daas fotogrfijas un vstules.. Es paceu ts un taisos likt atpaka, bet saspringums, kura var es esmu, nezia par to, kas mani gaida, izsalkums, ar miruo pavadts stundas tas viss dzen mani izmisum, es gribu pasteidzint notikumu gaitu, uzemties vl lielkas mocbas un

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------dart visam galu, tpat k necieami spou roku triec pret koku, neprtojot, ar ko tas beigsies. Fotogrfijs redzama kda sieviete un meitente uz efejm noauguas sienas fona. Tie ir amatiera uzmumi, un tiem blakus noglabtas vstules. Es izemu ts un minu last. Neko daudz saprast neizdodas, rokraksts ir grti salasms un manas franu valodas zinanas visai pieticgas. Bet ik vrds, ko izdodas prtulkot, ietriecas man krts k lode, k durka smaile. Nervi man ir galgi prkairinti. Bet vienu es apjdzu rakstt iem audm, k nupat tiku soljies, es nedrkstu. Tas nav iespjams. Es aplkoju attlus vlreiz; nekdi bagtie ie audis vis neliekas. Es vartu, nenosaucot savu vrdu, stt viiem naudu, ja kdreiz cik necik pelntu. Es krampjaini pieros ai domai, razdams taj kaut nelielu mierinjumu. Ar miruo es esmu saistts nesaraujamm saitm, man jdara un japsola viss iespjamais, lai glbtu sevi; bez apdoma es apzvru, ka dzvou tikai viam un via imenei, un, lpm drebot, minu viu prliecint, ka runju taisnbu, un klusb pie tam loloju cerbu, ka tdjdi varbt izpirku savu vainu un tomr izku sveik, ne bezmazas viltbas sev nospriezdams, ka gan jau vlk redzs, kas darms. Tiei td es atveru via personas apliecbu un burtodams izlasu: errs Divls, iespiedjs. Es pierakstu adresi ar miru zmuli uz kdas aploksnes un steigus iegru visu atpaka via svrku kabat. Es esmu nogalinjis grmatu iespiedju erru Divlu. Man jkst par grmatu iespiedju, es domju, pavisam apjucis. Jkst par grmatu iespiedju, iespiedju... Dienas otraj pus es nedaudz nomierinos. Manas bailes ir bijuas nepamatotas. Via vrds vairs nejauc man prtus. Uzbudinjums ir prgjis. . Biedri, es bilstu miruajam bedres vi gal, tau daru to savaldgi, odien tu, rt es. Bet, ja es tiku cauri sveik, biedri, es cnos pret o te, kas pazudinja ms abus, tev atemdams dzvbu un man... dzvi, Es apsolu tev to, biedri. Tas nedrkst atkrtoties. Saule jau laias riet. Izsalkums un prgurums padarjui mani aptisku. Viss vakarjais izplst, tinas migl, es neceru vairs izkt no ejienes. Es snauduoju, neko nedomdams, un nemanu, ka jau ir vakars. Sk krslot. Drz satumss pavisam. Pc stundas. Ja btu vasara, pc stundm trim. Jgaida stunda. Pki es sku drebt, baiodamies, ka neatgads kas neparedzts. Par miruo es vairs nedomju, vi man tagad ir glui vienaldzgs. Spji atmodies dzvbas instinkts liek aizmirst pirmtjo apemanos. Viengi td, lai mani nepiemekltu jauna neveiksme, es mehniski bubinu: Es izdaru visu, izdaru visu, ko esmu tev apsoljis, jau tagad zindams, ka neturu vrdu. Pki es iedomjos, ka biedri, iespjams, aus uz mani, kad lus tuvoos msu ierakumiem, vii tau neko nezina. Juzsauc viiem jau iztlm, lai vii saprastu, kas tur rpo. Nokuvis pie ierakumiem, es gulu nekustgi, ldz vii atsauksies. Iedegas pirm zvaigzne. Fronte joprojm Mus, Es atviegloti uzelpoju un aiz satraukuma sarunjos pats ar sevi. Tikai bez mubm, Paul... Mieru, tikai mieru, Paul, un tu bsi glbts. Tas paldz, ja saucu sevi vrd, tas izklauss t, it k tevi uzruntu kds cits, un iespaido stiprk. Tumsa kst arvien dzika. Mans satraukums pierimst, drobas pc es nogaidu, ldz gais uzaujas pirms raetes. Tad rpjos r no bedres. Miruo es esmu aizmirsis. Ap mani pleas tikko satumsus nakts un blvas gaismas apspdtais lauks. Es noskatu kdu bedri; mirkl, kad gaisma apdziest, metos turp, taustdamies lienu tlk, uzeju vl vienu, pieploku

77 ( 107 )

pie zemes, nedzirdami sldu uz prieku. Ierakumi jau ir tuvu. Uzliesmojot raetei, es redzu, ka stiepu aizog kaut kas nokust, iekams sastingst, un palieku nekustgi guam. Nkamaj uzliesmojum atkrtojas tas pats, tie noteikti ir savjie, mani biedri no msu tranejm. Aiz piesardzbas es nogaidu, ldz izdodas neaubgi saskatt vcu bruucepures. Tad uzsaucu viiem. Par atbildi tlt atskan mans vrds: Paul, Pauli Es saucu atkal. Tie ir Kats un Alberts, kas, parui ldzi telteni, devuies mani meklt,

Vai tu esi ievainots? N, n.

Ms ievlamies tranej. Es prasu, lai man dod past, un rtin apriju visu. Millers sniedz man cigareti. Es daos vrdos paststu, k man gjis. Nekas nedzirdts tas nav, tamldzgi gadjumi jau ir bijui. Neparasts ir tikai nakts uzbrukums apmaldans brd. Bet Kats, atrazdamies Krievij, pavadjis veselas divas diennaktis aiz krievu lnijm, iekams viam izdevies atlavties atpaka pie savjiem. Par nodurto iespiedju es klusju. Tikai otr rt vairs nenocieos. Man tas ir jpaststa Ktam un Albertam. Vii mierina mani: Tur tu neesi vaings. Ko tad citu lai tu btu darjis? Td jau esi eit! Es atviegloti uzklausu biedrus, mani nomierina via tuvums. Kdas blas es biju iemis galv, tupdams bedr! Paskaties turp, saka Kats. Pie brustvra stv vairki izcili vji. Vii pielikui pie vaiga auteni ar optisko mrkli un ctgi novro pretinieka pozcijas. ad tad norb pa vienam. Pki atskan izsaucieni: Labi trpts! Vai tu redzji, k is salcs? Serants Elrihs lepni pagrieas atpaka un ievelk sarakst krustu.Ar trs nevainojami pierdtiem trpjumiem vi odien vju vid izvirzjies pirmaj viet. Nu, ko tu teiksi? jaut Kats. Es pamju ar galvu. Ja vi td pa gar turpins, viam ldz vakaram bs par vienu raibu lentti vairk, secina Krops.

Vai ari tiks vicefeldfbea god, piemetina Kats. Ms saskatmies. Es to nedartu, es saku.
Katr gadjum, saka Kats, labi vien ir, ka tu to redzi tiei tagad. Serants Elrihs jau atgriezies sav viet pie brustvra. Via autenes stobrs virzs urpu turpu. Par to, kas tev lcies, nav vairs ko muti dzest, saka Alberts, pamezdams man ar galvu. Es ar pats vairs tagad netieku gudrs, kas man bija uzncis, Tas viss bija tikai tpc, ka man tik ilgi vajadzja palikt viam blakus, es saku, Kar ir kar galu gal Sausi un aprauti nosprak Elriha viens.

X
Mums pagadjies labs norko jums. Astoiem vriem uzdots apsargt ciematu, no kura izvkti iedzvotji, tpc ka tas tiek prk stipri apaudts. Galvenokrt mums jpieskata provianta noliktava, kas vl nav glui iztukota. Uztura devas, kuras mums pienkas, ms drkstam emt pai no noliktavas krjumiem. Tdam

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------uzdevumam ms esam ka radti; ats, Alberts, Millers, Tjdens, Lrs, Deterings visa msu grupa atkal ir kop. Tiesa, Haije ir kritis. Un tomr mums varen paveicies, jo citas vienbas cietuas daudz smagkus zaudjumus. Par apmeans vietu ms izraugmies betontu pagrabu, kur var iekt no mjas rpuses pa kpnm. Ieeju pagrab turklt aizsedz vl paa betona siena. Iekrtojuies ms izvram rosgu darbbu. Atkal reiz radusies izdevba ne tikai atptint kjas, bet ar atveldzt dvseli. Un tdas izdevbas ms garam laist nemdzam; msu stvoklis ir prk izmisgs, lai ms ilgku laiku vartu bt sentimentli. To var atauties tds, kam dzve ir pusldz cieama. Mums turpret jbt lietiiem. Tik lietiiem, ka, ienkot prt vienai otrai pirmskara dienu domai, man reizm klust baisi. Tiesa, tas izkp ka nebijuas. Pret savu likteni mums jizturas tik nenopietni, cik vien iespjams. Td ms izmantojam katru izdevbu, lai aizmirstos, un strauji, skaudri, bez prejam ausmas msu dzv mijas ar stulbm izpriecm. Ms citdi nemaz nespjam, ms dzvojam tikai mirklim. Ar obrd ms aizrautgi iekrtojam sev stu idilli protams, pieans un anas idilli. Vispirms ms aklajam savu mitekli ar matraiem, kurus sanesm no apkrtjm mjam. Ar zaldta pcpusei paretis tk mksta sa, Tikai pau telpas vidu ms atstjam brvu. Tad pagdjam sev brnumaini mkstas segas un pus. Ts mantas te ciemat netrkst. Ms abi ar Albertu uzejam izjaucamu sarkankoka gultu ar zila zda baldahnu un meu prklju. Stiepjot gultu, mums sviedri plst aumam, bet k tu pametsi tdu drgumu jo vairk tpc, ka pc pris dienm gulta bs saauta drusks. Kats paaicina mani ldzi neliel izlkgjien pa ciemu. Pc sa bra mums jau ir ducis olu un mrcias divas pusldz svaiga sviesta. Kdas mjas viesistab pki kaut kas nobrak, cauri sienai telp ietriecas uguna krsnia, metra atstatum aiznesas mums garm un izzd aiz pretjs sienas. Paliek divi caurumi. Krsnia atlidojusi no kaimiu mjas, kur eksplodjusi granta. Mums atkal reiz bijusi ckas laime, izmet Kats smndams, un ms turpinm savus mekljumus. Pki ms saausmies un nevilus pieliekam soli. Pienkui pie kdas ktias, ms apstjamies k noburti: aizgald ruk divi sivni. Ms izberzjam acis un uzmangi paskatmies vlreiz: nudien, dzvi ccni! Ms pieduram tiem roku ka tad, sivni. T tik bs maltte! Sous piecpadsmit no msu bunkura atrodas nami, kur mitinjuies virsnieki. Tur virtuv ir milzum liela plts ar diviem pavardiem, daudz pannu, podu un katlu. Netrkst ne nieka, tuvj nt pat sakrauta kaudze ski saskaldta malka. Gatav leiputrija! Divi vri kop paa rta siro pa apkrtjiem laukiem, vkdami kartupeus, burknus, svaigus zirus. Ms, proti, dzvojam lepni, mums nospauties par noliktavas konserviem , ms dam tikai visu svaigu. Pieliekamaj jau noglabtas divas galvias puu kpostu. Sivni ir nokauti. Par to parpjies Kats. Piedevm paredztas kartupeu pankkas. Tikai neizdodas sadabt nevienu_ rvi. Bet is trkums ir viegli novrams. Konservu krbu skrda vkos ar naglu tiek izsists labi daudz caurumiu, un rves mums ir rok. Trs vri uzvelk biezus cimdus, lai rvjot nesavainotu pirkstus, divi citi mizo kartupeus, un darbs tri virzs uz prieku. Kata zi ir sivni, burkni, ziri un puu kposti. Vi pagatavo pat baltu mrci, ko uzliet puu kpostiem. Es cepu pankkas etras reiz. Pc mintm desmit iemanos cilt pannu t, lai ar vienu kustbu apsviestu visas etras uz otru pusi. Sivni tiek cepti veseli. Visi sastjuies ap plti ka ap altri. Tikmr uzraduies ciemii divi radisti, kurus ms viesmlgi ieldzam uz pusdienm.

79 ( 107 )

Vii s viesistab, kur ir klavieres. Viens spl, otrs dzied Pie Vzeres. Vi dzied izjusti, tau ar jtamu saku akcentu. Ms tomr klausmies aizgrbti, lkdami pie plts un gatavodami savus gardumus. Pc bra noprotam, ka dabsim sutu. Novrotji aerstatos pamanjui dmus, kas cejas no msu skurstea, un skas artilrijas apaude. Tie ir tie pai sasodtie mazkalibra brizantie vii, kas trpjuma viet atstj tikai nelielu caurumu, toties, sprgdami pie paas zemes, kaisa embeles pla lok. Arvien tuvk svilpodami krt vii, bet dienu tau nevar atstt pusgatavu. Tiem nelieiem izdodas pamazm pieauties. Daas embas jau izsituas virtuves logam augjos stiklus. Ar cepeti ms drz bsim gal. Toties ar pankkm tik labi vairs neveicas. vii krt pavisam tuvu, arvien biek pret mjas sienu nopak embas un caur logiem ielido ar iek. Izdzirds via svilpou, es katrreiz ar visu pannu un pankkm pietupstos aiz mura sienas zem loga palods. Pc sprdziena tlt atkal slienos kjas un turpinu cepanu. Abi saki mitas muzict kda emba rusi klavieres. Ar ms ar saviem darbiem esam pusldz gal un organizti atkpjamies. Pc nkam sprdziena divi vri, pakampui podu ar drzeu sautjumu, jo tos piecdesmit metrus ldz msu patvertnei. Ms redzam, ka vii nozd taj. Atkal lido vi. Visi pieliecas, un tad aizriko divi citi, nesdami pa lielai kannai pirmirgas pupiu kafijas, un laikus aizsniedz patvruma vietu. Tagad Kats un Krops paer msu pavr mkslas meistarstii, lielo pannu ar brni apceptajiem sivniem. Kaukoa/pietupiens, un jau vii joo par piecdesmit metrus plato klajumu. Es pabeidzu cept pdjs etras pankkas; divas reizes man jmetas zem uz grdas galu gala lieta grozs ap etrm liekm pankkm, un kartupeu pankkas ir mans mkais diens. Tad es satveru paplti ar vism pankkm un pieploku pie sienas aiz namdurvm. Iekaucas vi, nogrand sprdziens, un es aulekoju, abm rokam piespiedis paplti pie krtm. Es esmu gandrz jau drob, te pki dzird svilpou, t pieemas spk, es lkoju k briedis, embm plkot pret mri, aizaujos aiz betona sienas, klupus krius metos pa kpnm lej, apdauzdams abus elkous, toties paplte nav apkritusi un pankkas ir visas. Pulksten divos skas mielasts. Tas ieilgst ldz seiem. Ldz pusseptiiem ms dzeram kafiju virsnieku kafiju no provianta noliktavas un kpinm virsnieku cigrus un cigaretes no tiem paiem krjumiem. Tiei pusseptios skas vakarias. Desmitos sivnu kaulii tiek izmesti aizdurv. Ms iebaudm ari konjaku un rumu no tik svtgs noliktavas un smjam resnus cigrus ar platm etietm ap vidu. Tjdens secina, ka trkst tikai meiu no virsnieku bordea. Vlu vakar ms saklausm audienus. Pie ieejas pagrab tup pelks kans. Ms ievilinm viu iek un padinm. Rosoties mums no jauna uzraduies apette. Gremodami ms liekamies gult. Bet nakt mums kljas grti. diens bijis par treknu. Svaiga zdta sivna gaa kaitgi iedarbojas uz zarnm. Ik pa brtiam kds virina durvis, iedams r vai nkdams iek. Vienmr kdi divi trs vri, nolaidui bikses, tup pagalm un ldas. Es pats dabju skriet devias reizes. etros nakt tiek uzstdts rekords: visi vienpadsmit apsardze ldz ar ciemiiem tup r. Degoie nami tums liesmo k lpas. kdamas cita pc citas e gaisu un sprgst grantas. Pa ceu dras muncijas manu kolonnas. Provianta noliktavas sien izrauts liels robs. Ap to k biu spiets aplipui transportnieki un, nevrojot viu embas, iepj maizi. Ms aujam viiem darboties. Iejaukans gadjum ms bez pamatga kviena cauri netiktu. Tpc rkojamies citdi. Paskaidrojui, ka apsargjam noliktavu, proti, zinm, kur noglabti gardkie kumosi, ms iemainm konservus pret mantm, kuru mums nav. Kas tur liels,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------drzum tik un t viss uzsprgs gais. Pasi sev ms pietaupm okoldi un rijam to veselam tfelm Kats saka, tas paldzot pret cauru vderu. Turpat divas nedas ms pavadm zdami, dzerdami un slaistdamies. Neviens ms netrauc. Ciematu pamazm sarda grantas, bet ms dzvojam k dieva aus. Tik ilgi, kamr noliktava nav galgi sagrauta, mums viss ir vienalga un nav citas velans, k vien tepat sagaidt kara beigas. Tjdens ir tiktl izlepis, ka izsm cigru tikai ldz pusei; vi vzdegungi pazio, ka t esot paradis.. Ar Kats ir lab oma. No rta, tikko atvris acis, vi sauc: Eml, atnesiet kaviru un kafiju! Ms vispr esam kuvui apbrnojami smalki: ikviens uzskata otru par savu dieninieku, uzrun viu ar js un visdi izrko. Krop, man niez pda, padzeniet, ldzu, nost uti! saka Lrs, k aktrise pastiepdams Albertam pret kju, un Alberts uzrauj viu aiz ts pa kpnm.

Tjden! Kas ir?

Brvi, Tjden, brvi; starp citu, jsaka btu nevis: Kas ir?, bet gan: Klausos! Vlreiz: Tjden! Un Tjdens atkal izldzas ar ierasto cittu, patapintu no Gestas fon Berlihingena. Paiet vl astoas dienas, un tad pienk pavle atstt ciematu. Msu godba ir gal. Ms uzem divas lielas kravas manas. Ts ir augstu piekrautas ar diem. Un pa aug ms ar Albertu uzrkojam savu gultu ar zil zda baldahnu, matraiem un diviem meu prkljiem. Aiz gultas galvgaa mums noglabts pa maisam ar pirm labuma produktiem. Briem ms prlaiam tiem ar roku, un, pirkstiem sataustot cieti vts desas lkumus, aknu pasttes bundias, konservus, cigru krbas, sirds mums krts gavil. Msjiem katram ir pa tdam piesttam maisam. Mums ar Kropu bez tam izdevies pievkt divus ar sarkanu plu apvilktus atzveltnes krslus. Tos ms esam ieclui gult un nu gormies tajos k tetra lo. Pri mums vj piepas zda baldahns. Mut mums pa garam cigram. T ms no saviem augstumiem noraugmies uz apkrtni. Starp abiem krsliem novietots papagaia bris, to ms samekljm msu kaim. Jo ar kais mums ir ldzi, gu br pie diena bodias un urr. Manas lnm ripo uz prieku. Ms dziedam. Aiz mums paceas uguns fontni, grantm rdot ciemu, kur vairs nav nevienas dzvas dvseles. Pc dam dienm ms sta evakut kdu apdzvotu vietu. Ce ms sastopam iedzvotjus, kas izraidti no mjm. Bgi stiepj ldzi savu iedzvi, stumj to errs, brnu ratios, nes uz muguras. Stvi ir salkui, sejas pau bdas, izmisumu, steigu un padevbu liktenim. Iet brni, pieruies mtm pie rokas, redz ar vienu otru pusaugu meiteni, kas ved mazos, kuri, tenterdami uz prieku, atkal un atkal atskats. Vienam otram roks nolojama lelle. Iedami mums garm, visi pieklust. Pagaidm ms virzmies kolonn, frani tau neapauds ciematu, kur mt pau audis. Bet daas mintes vlk gaiss iekaucas, zeme nodreb zem kjm, dzirdami kliedzieni kda granta saaidjusi vadu, kas kolonn gja pdjais. Ms skrieus izklstam un metamies zem, bet es aj paa brd nomanu, ka man nav t sasprindzinjuma, kas citkrt, skoties apaudei, vienmr licis neapzinti rkoties pareizi; baiu uzpld aizaudzas kakls, galva pazib doma: Pagalam tu esi!, un jau nkamaj mirkl kreiso kju er tds k ptagas cirtiens. Es dzirdu, ka Alberts iekliedzas, vi ir tepat ldzs. Celies, Albert, skriesim! es ieaurojos, jo ms guam klaja lauk, kur nav neviena

81 ( 107 )

aizsega. Vi grodamies pieceas kjs un skrien. Es turos viam blakus. Mums jtiek pri dzvogam, tas sniedzas mums pri galvai. Krops ieeras zaros, es satveru viu aiz kaas, vi iekliedzas, es pa gru viu, un vi prlido pri ogam. Ar vienu lcienu ar es esmu pri un via pus ievlos d. Sejas mums aplipuas ar denszlm un dm, toties dis ir labs aizsegs. Ms iebrienam taj ldz kaklam. Kad iekaucas granta, ms pabam galvu zem dens. Ieniris reizes desmit, es jtu, ka sku pagurt. Ievaidas ar Alberts. Lienam lauk, vi izdve, citdi es vl pa-kritu un noslku.

Kur tevi ra? es jautju, Laikam cegal. Vai tu vari paskriet? Liekas, varu. Nu, tad joam!
Ms tiekam ldz grvim osejas mal un pieliekuies skrienam pa to uz prieku. Uguns seko mums uz pdm. Ce ved uz muncijas noliktavu. Ja t uzsprgs gais, no mums ne poga pri nepaliks. Tpc ms mainm virzienu un diedzam rsm pri laukam. Alberts sk atpalikt. Skrien, es panku tevi, vi saka un atlaias zem. Es rauju viu aiz rokas aug un sapurinu. Celies, Albert, ja tu atgulsies, tu nekur vairs netiksi. Nc, es balstu tevi! Beidzot ms sasniedzam nelielu blindu. Krops izstiepjas garaukus, un es prsienu viu. viens trpjis tiei virs cegala. Pc tam es noptu sevi. Bikses ir ar asinm, viena piedurkne ar. Alberts uzliek man prsjus uz ievainojuma vietm. Kju vi vairs nevar pakustint, un ms nobrnmies, ka vispr esam tikui ldz ejienei. To paveikuas bailes; ms btu skrjui pat tad, ja mums btu norautas abas pdas, btu skrjui uz kju stumbeiem vien. Es varu vl parpot un sasaucu kdus garm braucous redeu ratus, kas ms paem ldzi. Tie ir pilni ar ievainotajiem. Sanitrs jefreitors, kas pavada transportu, ielai mums krts poti pret stinguma krampjiem. Nokuvui lazaret, ms iekrtojamies t, lai gultu blakus. Mums atnes plnu buljona viru, kuru ms kri un nicgi izstrebjam, jo ir redztas labkas dienas, bet izsalkums dara savu. Nu tik uz mjm, Albert, es saku. Cerams, vi atbild. Ja vien es zintu, kas man sti ir. Spes kst stiprkas. Brces zem prsja deg k ugun. Ms dzeram bez mitas, vienu dens krzi pc otras.

Cik augstu virs cegala mani rusi lode? jaut Krops, Vismaz centimetrus desmit, Albert, es atbildu. Patiesb bs kdi trs. Vienu es esmu ciei izlmis, vi pc bra saka, ja man noems kdu kaulu,
padaru sev galu. Palikt par kropli es netaisos. T ms guam, nokaudamies ar domm, un gaidm. Vakarpus ms ved uz slaktzi. Iztrcies es steigus apsveru, k man jizturas; kas tad nezina, ka lauka lazarets rsti ir knai uz amputcijm. Prslodzes d tas ir vienkrk nek noemties ar lpanu. Es atceros Kemmerihu. Neparko neauu sevi iemidzint, un kaut tas makstu pris iedauztus galvaskausus! Pagaidm viss iet labi. rsts vands pa brci, ldz man sametas tums gar acm. Neizliecieties nu, vi baras un turpina vandties. Spoaj gaism instrumenti zibina k plsoas. Spes kst neizturamas. Divi kopji turamam aiz rokm, man tomr

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------izdodas vienu atbrvot, un es jau grasos gzt rstam pa brillm, bet vi to pamana un palec nost. Hloroformjiet to tipu! vi saniknoti kliedz. Es uzreiz kstu rms.

Atvainojiet, daktera kungs, es bu pavisam miergs, tikai neiemidziniet mani. Paskatsimies, vi noburk un atkal eras pie saviem instrumentiem,
Vi ir gaimatis, augstkais, gadus trsdesmit vecs, ar rapieru cirtienu rtm sej un acenm pretg zelta ietvar. Es nomanu, ka vi tagad tuprt dara man spes, tpat vien vanddams brci un ad tad paieldams man pri aceu stikliem. Es krampjaini ieros operciju galda rokturos drzk es atstiepu kjas nek izdou kaut vienu pkstienu. Vi ir izmakerjis kdu embu un pasvie to man. iet, mana izturans viam ir patikusi, jo vi rpgi iein kju un saka: Rt uz mjm. Pc tam kja tiek ieipsta. Guldams atkal blakus Kropam, es paststu viam, ka rt laikam gaidms sanitrais vilciens. Mums dertu aprunties ar lazaretes feldfbeli, Albert, lai ms neizir. Man palaimjas, izmetot daas piemrotas frzes, iegrst feldfbelim pris cigrus ar platajm aplmm. Vi paosta tos un jaut: Vai tev ir vl kdi? Cigru sanks pilna sauja, es saku, un manam biedram, es nordu uz Kropu, atradsies vl otra. Tos ms labprt pasniegtu jums rt abi kop pa vagona logu. Vi, protams, apjdz, kas par lietu, paosta cigrus vlreiz un saka: Norunts. Nakt mums neizdodas ne acu aizlikt. Msu palt nomirst septii ievainotie. Viens augst, spiedzg balsi veselu stundu dzied korus, iekams iegrdzas pirmsnves agonij. Cits pagst izkpt no gultas un aizrpot ldz logam. Vi gu tur, it k pirms nves vl btu gribjis pavrties debess. Msu nestuves novietotas stacij. Ms gaidm vilcienu. Lst lietus, bet peronam jumta nav. Msu segas ir plnas. Ms gaidm jau divas stundas. Feldfbelis aprp ms k mte. Lai gan jtos oti slikti, es neizmetu no prta msu plnu. It k nejaui, tau t, lai feldfbelis redztu, prcilju abas pacias un avansveid iedodu viam cigru. Feldfbelis uzklj mums brezentu.

Atceries, Albert, es ieminos, msu baldahna gulta un kais! Un kur nu vl klubkrsli! vi piemetina.
J, ar sarkanu plu apvilktie klubkrsli..-. Vakaros ms zvilnjm tajos k prini, spriezdami sav starp, ka izrsim tos uz stundm. Cigareti par stundu! Ms gaidja bezrpga dzve un ienesgi darjumi. Albert, es ierunjos atkal, un msu rijam maisi! Ms kstam grtsirdgi. J, t manta mums tagad lieti nodertu! Ja vilciens pienktu dienu vlk. Kats noteikti atrastu ms un atnestu mums msu mantbu. Sasodts liktenis. Mums jiztiek ar miltu zupu, plnu lazaretes viru, lai gan msu prtikas maisos glabjas cepta ckgaa. Tau ms esam tik vrgi, ka pat lg uztraukties nespjam. Rta pus pienkot vilcienam, ms esam izlijusi cauri ldz dai. Feldfbelis parpjas, lai ms ievieto vien vagon. Tur ms sagaida vesels bars lsirdgo msu. Kropu nogulda apak. Mani pace ar vism nestuvm un saka, lai es lienot augj guviet.

Pasarg dievs, man pasprk. Kas jums notika? jaut msa.

Es paskatos vlreiz uz guvietu. T klta ar sniegbaltiem, neiedomjami triem linu

83 ( 107 )

pagaliem, kam pat gludinjuma vles labi redzamas. Mans krekls turpret jau sesto nedu nav mazgts, tas ir glui saskretis. Vai js viens pats netiekat iek? nobajusies jauta msa.

Tikt jau tieku, es svzdams atbildu, tikai vispirms novciet gultas veu! Kpc?
Es tau esmu netrs k cka. K lai gulstos tur iek!

Tad jau t ... es saminstinos. Ks mazliet netra? via uzmundrinoi jaut. Kas tur liels, gan jau ms pc tam
visu izmazgsim.

Ta n, ne jau par to... es mulsdams novelku. Visa kulturalba man ir prk

negaidta. Ja js varjt izciest tranejs, mums laikam gan spka pietiks pamazgt palagus, via nerimstas. Es uzmetu msai skatienu, via ir jauna un ipra un vai laists aiz trbas, tpat k viss te, vilcien; glui neaptverami, ka tas viss nav domts tikai virsniekiem vieni man kst pavisam neomulgi, pat drusku t k pabaii. Bet tas sieviis ir gatavais bendeskalps, tds piespieds tevi pateikt visu.

Par to, ka... es saminstinos atkal; viai tau jsaprot paai, ko es domju. Nu, kas tad vl?
Man ir utis, es galu gal izkliedzu. Via iesmejas. Nekas, lai jau ts ar reiz padzvo labas dienas! Nu, pateikts tas ir, par prjo man daas nav. Es ierpjos guviet un apsedzos ar segu. Pki kds piebiksta man. Feldfbelis! Samis cigrus, vi aiziet. Pc stundas ms jtam, ka vilciens sakustas. Nakt es pamostos. Negu ar Krops. Klusi kland vagona ritei. Man vl arvien viss liekas k sapnis: gulta, vilciens, doans mjup...

Albert! es ieukstos. J... Vai tu nezini, kur te ir ateja? Man liekas, aiz tm tur durvm vi gal pa labi. Ieu, paskatos.
Vagon ir tums. Es sataustu gultas malu un piesardzgi rauos lej. Bet, neatradis kur atsperties, sldu, ieipst kja tikai trauc, ska blkis, un es guu uz grdas.

Velns parvis, es saku. Vai tu sasities? jaut Krops.

It k tu nebtu dzirdjis, es nikni norcu, mans pauris... Vagona gal atveras durvis. Ienk masa, nesdama gaismu, un ierauga mani. Vi izkrita no gultas.., Via tausta man pulsu un pieliek roku pie manas pieres.

N, temperatras jums nav. Nav gan, es piekrtu.

Varbt js sasapojaties? via jaut, Uz to pusi bs, es izvairgi atbildu, Atkal skas tincinana. Via skats man ar savm skaidrajm acm tik tra un brnumjauka k lai pasaka tdai, kas man par vajadzbu! Mani iece atpaka guviet. Tas var bdgi beigties. Ldzko via bs aizgjusi, man no jauna jmina tikt lej. Gados veckai sievietei es atztos drzk, kas par lietu, bet te ir

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------glui jaunia, augstkais, gadus divdesmit piecus veca, n, tur neldz nekas, viai tas nav atkljams. Tad Alberts nk man palg, vi nekautrjas, galu gal uz viu tas ari neattiecas. Vi uzsauc msai. Via pagrieas. Msi, vi gribja... bet ar Alberts nezina vairs, k tds reizes delikti un piekljgi jizsaks. Front, sav starp mums pietika viena vrda, lai to pateiktu, tau eit, runjot ar dmu... Pki viam ataust atmi skolas dienas, un vi bez minstinans pabeidz savu sakmo: Vi gribtu iziet, msi. Ak t, saka msa, bet tpc viam ar ieipstu kju jau nav jrpjas r no gultas! Ko tad jums sti vajag? via jaut, griezdams pie manis. Es prbstos ldz nvei par tik negaidtu sarunas pavrsienu, man nav ne jausmas, k s lietas sauc mediu valod. Msa nk man palg. Lielo vai mazo? via jaut. ito kaunu! Es jtos k ar verdou deni apliets un mulsdams saku: Tikai mazo. Lai nu k, vismaz ai zi man vl pusldz paveicies. Msa atnes pli. Pc pris stundm es vairs neesmu viengais, kam ievajadzjusies paldzba, un otr dien ms esam apradui, un, lieki nekautrdamies, paldzam, kas mums vajadzgs. Vilciens tikko velkas. Reizm tas apstjas, un tad tiek iznesti miruie. Tas apstjas biei, Albertam ir drudzis. Es jtos cieami; brce sp, bet mokoka ir sajta, it k zem ipa prsja knostos utis. Kud ausmgi, bet pakasties nav iespjams. Dienas paiet snauduojot. Gar logiem klusi sld apkrtnes ainavas. Treaj nakt ms nonkam Herbestl, Es padzirdu no msas, ka druda d Albertu stacij izsdins. Cik tlu iet vilciens? es jautju. Ldz elnei. Albert, ms paliksim kop, es saku, gan tu redzsi! Kad msa nkamreiz apstaig ievainotos, es aizturu elpu, lai asinis saplst galv. Seja pietkst un kst sarkana. Msa apstjas, Vai jums kaut kas sp? J, es iestenos, pki ska spt. Via sniedz man termometru un dodas tlk. Ne jau veltgi Kats mani skolojis, es zinu, kas darms. Armijas termometri rdtiem karavriem ir par primitvu. Juzdzen tik dzvsudraba stabi uz augu, lej tas vairs neslds. Es iebu termometru padus, slpi, ar auggalu uz leju un knikinu ar rdtaj pirkstu pa stikliu. Pc tam kratu termometru, ldz tas rda 37,9. Tas, protams, ir par maz. Aizdegts srkoci, piesardzgi tuvints stikliam, paldz uzdzt dzvsudraba stabiu ldz 38,7 grdiem. Kad msa nk atpaka, es piepos cik spdams, elpoju si, aprauti, blenu vi glainm acm, nemiergi grozos guviet un dveu: Es vairs nevaru izturt! Via atzm manu uzvrdu kd sarakst. Es zinu neaubgi, ka ipa prsjs bez rkrtjas vajadzbas noemts netiks. Mani izsdina reiz ar Albertu. Ms guam kda katou klostera hospitl, abi vien palt. Mums ir paveicies, jo klosteru slimncas izceas ar rpgu rstanu un labu uzturu. Hospitlis ir pilns ar ievainotajiem no msu vilciena, daudzi ir smag stvokl. odien nepags ms izmeklt, trkst rstu. Gar

85 ( 107 )

gaitea durvm nemitgi sld zemi ratii ar gumijotiem riteiem, un uz katriem ratiiem, izstiepies vis garum, gu kds ievainotais. Sasodta bana it gult, tra laime vl, ja izdodas pasnaust. Nakts paiet oti nemiergi. Nevienam neizdodas aizmigt. Tikai pret rtu ms iegrimstam viegl nomiedz. Gaismai austot, es pamostos. Durvis ir va, un gaiten dzirdamas balsis. Uztrkstas ar prjie. Kds ievainotais, kur eit pavadjis jau vairkas dienas, paskaidro mums, kas tur notiek: Te, augstva gaiten, msas katru rtu skaita ptarus. Vias sauc to par rta svtceri. Lai ms nepaliktu be, vias attaisa durvis. Tas, protams, Ir labi domts, tikai mums no s ptaroanas dc galva un smeldz visi kauli. T ir tr nejdzba, es saku, emt un uzmodint cilvku, ldzko vi iesnaudies! Augstv gu viegli ievainotie, tpc rta lgana tiek rkota eit, atbild kareivis. Alberts ievaidas. Es noskaios un saucu: Klusk, js, tur r! Pc brtia durvs pards msa. Sav melnbaltaj trp via atgdina kuplu kafijkannas sildtju.

Pieveriet tau durvis, msi, kds saka. Msas skaita lganas, tpc durvis ir va, via saka,
Bet mums vl nk miegs. Lgt dievu ir veselgk nek gult. Via stv un nevaingi smaida. Turklt ir jau septii, Alberts ievaidas atkal. Durvis ciet! es uzkliedzu msai. Via izskats galgi apjukusi. Msu prasba viai, iet, nav saprotama.

Aizldz tau par jums ari, Vienalga! Durvis ciet!

Via aiziet, nepievrusi aiz sevis durvis. Ptari skas no jauna. Mani prem meongas dusmas, un es saku: Tagad es skaitu ldz trs. Ja ldz tam nebs miers, es laidu viam, ar ko pagadsies. Es ar, pavsta kds. Es skaitu ldz pieci. Tad paeru pudeli, notmju un svieu. Pudele saplst gaiten sks drusks. Lgsna apraujas. Durvs pards pulci msu, vias savaldgi rjas. Durvis ciet! ms kliedzam. Vias nozd. T, kura atgdina kafijkannas sildtju, aiziet pdj. Pagni! via ieiepstas, tomr durvis aizver. Ms esam uzvarjui. Dienas vid ierodas lazaretes inspektors un emas ms sunt. Vi draud mums ar cietoksni un vl briesmgkiem, sodiem. Bet lazaretes inspektors tpat k, teiksim, noliktavas przinis ir tikai sks ierdnis, lai ar ns zobenu un uzpleus, un tpc pat neviens jauniesauktais neem tdu galv. Ms neliedzam viam izteikties. Ko vi mums var padarti Kur meta pudeli? vi jaut. Es nepagstu ne apdomties, kad viens jau atsaucas: Es! Gult paslejas vrs ar pinkainu brdu. Visi saspringti gaida, ko vi teiks,

Js? Tiei t! Es uztraucos par to, ka ms bez vajadzbas modina, un, zaudjis sajgu, vairs
nezinju, ko daru, Vi ber k no grmatas.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ K js sauc? Jozefs Hmahers, rezervists, Inspektors aiziet. Ms visus mc zikre. Kda velna pc tu pieteicies? Tu tau nemaz tas nebiji! Vi smk. Kas par to? Man ir grku atlaide. Tas pielec visiem Kam tds dokuments kabat, tas var dart visu, ko vien vlas. J, es dabju vienu galv, vi ststa, un pc tam man izsniedza izziu, ka es reizumis neatbildu par savu rcbu. Kop t laika man viss bijis, nebijis. Mani nedrkst kaitint. Par to pudeli man nebs nekas. Tas tur lej prsprgs aiz dusmm. Bet pieteikties es pieteicos tpc, ka t pudeles meana man darja prieku. Ja vias rit atvrs durvis, metam atkali Ms esam sajsm. Kop ar tdu vru k Jozefs Hmahers tagad var atauties itin visu. Nedzirdami pc mums atripo zemie ratii. Prsji ir salipui. Ms baujam k aizkauti. Msu palt gu astoi vri. Vissmagkais ievainojums ir Pteram, sprogainam tummatim, kam caurautas plauas. Francam Vehteram, kas gu blakus gult, saauta roka, un skum ievainojums neliks bstams. Bet treaj nakt vi ldz ms pasaukt msu, viam esot tda sajta, ka no prsja scoties asinis. Es zvanu no visa spka. Nakts deras msa nenk. Vakar viai bija daudz darba, jo pc prsieanas visus mocja spes. Viens prasja, lai novieto kju t, otrs atkal it, treais ldza padzerties, ceturtajam bija jsakrto spilvens. Vec, resn sieva jau ska pikti burkt un cirst durvis. Tagad via droi vien dom, ka lieku reizi kds kaprizjas, un tpc nerds,. Ms gaidm ilgi. Tad Francs sakas Zvani vlreiz. Es nospieu zvanu. Via k nenk, t nenk. Nakts aj sprna deur tikai viena nodaas msa, varbt via pareiz ir aizemta cits palts. Franc, vai tu skaidri jti, ka tev asio brce? es jautju. Citdi ms atkal dabsim pa kaklu. Prsjs ir slapj. Vai kds nevar uzdegt gaismu? Tas nav msu spkos. Sldzis ir pie pam durvm, un piecelties neviens nespj. Es spieu zvana pogu, kamr pirksti kst nejtgi. Varbt msa ir iesnaudusies. Darba vim pri galvai, vias jau dien ir prguruas. Un vl nebeidzams lganas!

Vai svieam pudeles? jaut Jozefs Hmahers, tas pats, kam ir nepieskaitmbas
zme.

To via nesadzirds ne tik.

Beidzot veras durvis. Nomiegojusies ienk vec. Sajgusi, kas par lietu, via saross un baras:

Kpc neviens nepasauca mani? Ms tau zvanjm. Paiet ms nevaram.

Francs ir stipri noasiojis, viu no jauna prsien. No rta ms ieraugm, ka seja viam kuvusi smaila un dzeltena, lai gan vakar vakar vi izskatjs gandrz vesels. Tagad masa biek iegrieas palt. Reizm deur izpaldzs Sarkan Krusta msas. Vias ir labsirdgas, tau izveicbas vim nereti pietrkst. Uzpoot gultu, vias biei nodara slimajam spes un iztrkus kst divtik neveiklas. Menm ir lielka pieredze. Vias zina, k japietas ar sirdzju, mums tikai gribtos, lai

87 ( 107 )

vias btu drusku jautrkas. Daam, tiesa, ir humora izjta, ts ir lieliskas. Kur gan atteiktos pakalpot msai Libertnei, ai brnigajai slimnieku kopjai, kuru redzot vien visiem uzlabojas garastvoklis? Un tdas k via eit ir vl vairkas. o msu d ms btu ar mieru iet caur uguni un deni. loties tik tiem nevar, menes izturas pret mums k pret civilistiem. Atceroties vien, kds gars valda lazarets, uzmetas zosda. Francs Vehters vairs neatgst spkus. Kdu dienu aizvests, vi palt vairs neatgrieas. Jozefs Hmahers zina, kas par lietu. To znu mums vairs neredzt. Vi ir ievietots izolator.

Kas tas par izolatoru? jaut Krops. Nu, mirstam kambari. Kas tas tds? T ir istabia gaitea vi gal. Ja kds taiss atstiept kjas, viu ievieto tur. Istabi
ir divas gultas. Slimncs to sauc par izolatoru. Kd tas tiek darts? Lai vlk btu mazk klapatu. T ir rtk, tpc ka morga lifts ir tiei blakus. Varbt ar td, lai paltas biedra nve nesatrauktu prjos. Uzraudzt mirju jau ar ir vieglk, ja vi gu atsevii.

Bet k jtas pats mirjs? Jozefs parausta plecus. Parasti vi jau neko lielu vairs nemana. Vai tas visiem ir zinms? Kur te pabijis kdu laiku, protams, to zina.
Pcpusdien Frana Vehtera gult ievieto citu ievainoto. Pc dam dienm aizved ar viu. Jozefs zmgi pamet ar roku. Ms redzam vl dau labu nkam un ejam. Dareiz pie viena otra ierodas piedergie, s uz gultas malas un raud vai ar klusu un bikli kaut ko ststa. Kda ; veca sievia neparko neiet projm, bet palikt pa nakti nav atauts. Nkamrt via ierodas labi agri un tomr ir atnkusi par vlu; piegjusi pie gultas, via redz, ka taj gu cits. Viai jdodas uz morgu. bolus, kas viai ldzi, via atdvina mums. Ari mazajam Pteram kst arvien sliktk. Via temperatras lkne nevsta neko labu, un vienu dienu pie via gultas piebrauc zemie ratii.

Uz kurieni? vi jaut. Uz prsienamo istabu.

Viu nogulda uz ratiiem. Bet msa izdara kdu: via paem no pakaram Ptera mundieri un noliek uz ratiiem, lai nebtu jnk otrreiz. Pters atskr, uz kurieni viu veds, un mina novelties no ratiiem. Nekur es nebrauku! Viu nogulda ar varu. Plaua viam ir caurauta, vi apslpti kliedz:-

Negribu uz mirstamo istabu! Tevi tau ved uz prsieanu. Kpc tad mundieris jem ldzi?
Balss viam aizlst. Aizsmacis vi satraukti uksts Gribu tepat. Sanitri klusdami ved viu r. Pie durvm vi cenas pieslieties sdus. Meln, sprogain galva trc, acis ir asaru pilnas. Es nku atpaka! Es nku atpaka! vi sauc Durvis aizveras. Ms esam uzbudinti, tomr klusjam. Pc bra Jozefs saka:

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ T run visi. Bet, reiz tikui tur, noliek karoti. Mani oper, un es vemju divas dienas. Prautais kauls negrib saaugt, saka slimncas rakstvedis. Citiem atkal tas saaug, tikai nepareizi, un no jauna jlau puu. Trais posts. Jaunpienkuo vid ir divi puii ar plakano pdu. Apgaitas laik o trkumu ievro galvenais rsts un iepriecints pakavjas pie viu gultm. To ms novrssim, vi saka, maza opercija, un kjas bs veselas. Atzmjiet, msi! Tikldz vi ir aizgjis, Jozefs, kas zina visu, brdina abus jaunos:

Nepieaujiet, ka js oper! Plakan pda ir vec jjamzirdzi. Vi k apssts graiza

katru, kuru ar o vainu izdodas nogrbt. Vi liks js uz galda, un plaka ns pdas jums tiem vairs nebs, toties bs sakropota kja un js visu mu varsiet lkt uz kruiem.

Ko tad mums dart? jaut viens no viiem. Nepiekrist! Js esat eit, lai sadziedtu ievainojumus, nevis lai opertu plakano pdu.
Iesaukt tau js iesauca? Redziet nu! Ar ito vainu js vl paskriet varat, bet, tikui vec nagos, bsiet kropi. Tpat k visiem dakteriem, viam vajadzgi izminjuma trusi, kar rstiem ir paujas laiks. Paskatieties vien, kas dars apakstva noda, - tur klubur apkrt kds ducis tdu, kurus vi ir operjis. Das mtjas te kop piecpadsmit, pat etrpadsmit gada, gadiem ilgi! Izrstts nav neviens, gandrz visi kuvui klibki nek bija, daudziem kjas ir ips. Pc pusgada vi grbj tos atkal ciet, lau kaulus puu un sola, ka oreiz opercija bs veiksmgka. Sargieties no via, bez jsu piekrianas vi opert nedrkst.

Ak tu dieni, gurdi novelk viens no viiem, labk jau kja nek pauris. Ej tu
sazini, kds gals tevi gaida, kad atkal noksi front! Lai dara ar mani, ko grib, ka tik tieku mjs. Labk bt kroplim nek beigtam. Otrs, jauns puisis msu gados, negrib, ka viu oper. Nkamaj rt galvenais liek abus nogdt lej un tik ilgi emas vrdot un lamt, ldz vii galu gal piekpjas. Ko citu lai vii dartu? Vii ir nabaga ierindnieki, un vi ir liels vrs. Iemidzintus un ieipstus abus atved atpaka. Albertam kljas slikti. Viu aizved uz operciju. Noemta tiek visa kja ldz pat iegurnim. Vi gandrz nemaz vairs nerun. Viendien vi ieminas, ka- noausies, tikldz tiks pie sava revolvera. Pienk jauns ievainoto transports. Msu palt ievieto divus redzi zaudjuus kareivjus. Viens no viiem ir pavisam jauni mziis. Atnesuas maltti, msas nekad nedod viam nazi; vi jau reiz dzries nodurties. Par spti piesardzbai, notiek nelaime. Vakar kds pasauc msu brd, kad via dina neredzgo, un via noliek vi un dakiu uz gultas skapa. Sataustjis vi satver dakiu un no visa spka triec sev krts pret vietu, kur atrodas sirds, pc tam paer zbaku un sit, cik jaudas, pa dakias ktu. Ms saucam palg, un sanitriem tikai trijat izdodas atemt viam dakiu. Neasie zari jau bija diezgan dzii iedrusies. Vi lam ms augu nakti, un nevienam neizdodas iemigt. Rta pus viam uznk asaru lkme. Atkal atbrvojas vairkas gultas. Dienas paiet sps un bails, cietju vaidos un mirju grdzienos. Ar izolatoru vairs nav ldzts, telpu nepietiek, ar msu palt katru nakti kds nomirst. Tas notiek tik strauji, ka msas nepagst atsteigties laik. Bet kdudien atsprgst durvis, palt ieripo zemie ratii, un bls, izkmjis, tau, uzvaras apzi izsljis melno, sprogaino galvu, tajos s Pters. Msa Libertne starodama atstumj ratius ldz via gultai. Vi ir atgriezies no izolatora. Ms jau sen viu uzskatjm par miruu.

89 ( 107 )

Vi aplai acis visapkrt. Nu, ko js tagad teiksiet? Pat Jozefam jatzst, ka kaut ko tdu vi pieredz pirmo reizi. Vienam otram jau atauj celties. Ar man izsniedz kruus, lai klumpaoju apkrt. Bet es daru to reti; mani nomc Alberta acu izteiksme, kad vi vro, k es kliboju. Vi alla noraugs man tik dvaini, ka dakrt izlavos gaiten, tur man t neeras kjas. Apakstv gu kareivji ar ievainojumiem vdera dobum, mugurkaul, galv, ar tie, kam amputtas abas kjas. Labaj sprn ldz ar ievainotajiem, kam sadragti oki, saauti deguns, ausis vai kakls, izvietoti kareivji, kas saindjuies ar gzm. Kreisaj sprn atrodas redzi zaudjuie, plaus, iegura josl, loctavs, niers, dzimumorgnos un ku ievainotie. Tikai eit, lazaret, t sti dab redzt, kur visur lode vai emba var trpt cilvkam. Divi kareivji mirst ar stvuma krampjiem. Adas krsa kst pelka, loceki sastingst, visbeidzot turklt vl ilgi dzvba iemjo vairs tikai acs... Vienam otram saaut kja vai roka, iesieta valg, brvi karjas gais, un zem brces palikts lzens trauks, kur sapil strutas. Reizi divs vai trijs stunds trauks tiek iztukots. Vl citiem, kam izdara stiepanu, piekrti smagumi. Man gads redzt ievainotos, kam izrdts zarnas vairs neizdala izkrnjumus. Lazaretes rakstvedis parda man pilngi saaidtu gas kaulu, cegala un plecu loctavu rentgena uzmumus. Liekas vai neticami, ka tik saplostiem ermeiem nav zudusi cilvka ldzba un seja vl atspoguo ikdienas dzves norises. Turklt lazarete ir tikai viena no daudzm, tdu stacionru ir simtiem tkstoiem Vcij, simtiem tkstoiem Francij, simtiem tkstoiem Krievij. Cik bezjdzgs kuvis itin viss, kas jebkad rakstts, darts, domts, ja ir iespjams kaut kas tds! Viss bijis meli, nekam vairs nav nozmes, ja gadu tkstou kultra nav spjusi aizkavt os asinspldus, o simtu un tkstou moku kambaru raanos. Tikai lazaret atkljas, kas ir kar. Es esmu jauns, man ir divdesmit gadu; bet dzv man bijis lemts iepazt viengi izmisumu, nvi, bailes un visa apkrtj galjo bezjdzbu, zem kuras pleas cieanu bezdibenis. Es redzu, k tautas, uzrdtas cita citai, apstulbotas, ^nezinoas un nevaingas, paklausgi klusdamas, neprtgi apkauj cita citu. Man bija jprliecins, ka pasaules izcilkie prti izgudro arvien jaunus ierous un melus, lai paildzintu un pilnveidotu o slaktiu. 1 kop ar mani par to prliecinjuies visi mana vecuma cilvki k eit, t frontes vi pus vis pasaul, kop ar mani to prdzvojusi visa mana paaudze. Ko iesks msu tvi, ja ms reiz celsimies kjs un nostsimies viu priek un prassim norinu? Ko var sagaidt no mums, kad vairs nevajadzs karot? Gadiem ilgi msu uzdevums bijis nonvt, t bija pirm profesija, ko ms apguvm. Msu zinanas par dzvi aprobeojas ar prasmi st nvi un krist. Ar ko tas viss beigsies? Un kas notiks ar mums? Pats veckais palt ir Levandovskis. Viam ir etrdesmit gadu; jau desmit mneus vi gu hospitl ar smagu ievainojumu vdera dobum. Tikai pdjo nedu laik vi atlabis tiktl, ka spj salcis paklibot daus sous. Jau vairkas dienas vi ir bezgala satraukts. No mjm, kda maza pou miesta, viam atrakstjusi sieva, ka sagrabinjusi naudu dzelzcea bietei un taiss apciemot viu. Via jau ir ce un var ierasties kuru katru dienu. Levandovskis ir zaudjis apetti, pat csius ar sarkanajiem kpostiem vi gandrz neaiztiktus atdod citiem. Bez mitas vi kumurojas apkrt, visiem rddams vstuli, ldz vairs nav neviena, kur nezintu no galvas, kas taj rakstts, un pasta zmogi prbaudti neskaitmas reizes; nosmultaj, netru pirkstu nopdotaj vstul raksts kuvis vai nesalasms, un visbeidzot notiek tas, kas jau bija sagaidms: Levandovskim ceas temperatra un no jauna jliekas gult. Sievu vi nav redzjis divus gadus. Pa to laiku via dzemdjusi, un brns bot viai

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ldzi. Bet Levandovski nodarbina glui citas domas. Vi bija cerjis, ka sakar ar vecas ieraanos saems atjauju uz dam stundm atstt slimncu, jo redzties, aubu nav, ir patkami, tau, pc tik ilga laika satiekot sievu, cilvkam, ja vien tas iespjams, rodas das tdas vlmes. o jautjumu Levandovskis apspriedis ar mums stundm ilgi, ai zi armij valda atkltba. Nevienam tas ar neliekas dvaini. Paltas biedri, kas jau bijui pilst, ieteikui viam vienu otru nevainojamu vietiu pankos un apstdjumos, kur var justies pusldz netraucti, kds pat uzgjis piemrotu istabiu. Bet ko tas viss ldz Levandovskis gu gult un errojas. Viam nav nekdas patikas vairs dzvot, ja itda izdevba jpalai garm. Ms mierinm viu un solmies visu iegrozt godam. Nkams dienas pievakar ierodas via sieva, scia, tramga btne ar izbiedta putna atelm, trpusies td k meln manti ar kruzuiem un lentm, dievs vien zina, kas os aprba gabalus atstjis viai mantojum. Via kaut ko nomurmina un neuzdrkstas ne slieksni prkpt, jo nobstas, ieraudzjusi veselus seus. Nu, Marja, saka Levandovskis, un aiz saviojuma viam izspieas dambols, nc vien droi iek, ite neviens tev pri nedars. Via iet no viena pie otra un katram sniedz roku. Tad via rda mums brnu, kas tikmr saslapinjis autius. Ldzi viai ir liela, ar prltm izta soma, no ts via izem tru paladziu un ai prtin mazuli. Pirm nertbas sajta ir prvarta, un via parunjas ar vru. Levandovski dda nemiers, pagalam nelaimgs vi atkal un atkal paiel ar savm izvalbtajm acm uz msu pusi. Brdis ir piemrots, rsta vizte jau garm, palt var ielkoties tikai msa. Viens no mums iziet gaiten, lai prbaudtu, vai gaiss ir trs. Atgriezies vi pamj ar galvu un saka: K izslaucts! Teic nu viai, Johan, kas par lietu, un nestiep gumiju. Abi dudina sav valod. Sieva pietvkst un uzmet mums mulsu mirkli. Ms vlgi smaidm un atmetam ar roku sak, kas tur pavisam! Pie velna aizspriedumus, tie lai paliek citiem laikiem, te gu galdnieks Johans Levandovskis, par kropli pataists karavrs, un t ir via sieva; kas zina, kad abi atkal tiksies, vi grib viu lai jau viam tiek tas prieci, tur nav ko gari prtot! Divi vri nostjas r, gaiten, pie durvm, lai aizturtu un nelaistu iek msu, ja kda nejaui nktu urp. Vii uzkavsies tur vismaz stundas ceturksni. Levandovskis var gult tikai uz sniem, tpc ms aizliekam viam aiz muguras vl daus spilvenus; Albertam tiek uzdots auklt brnu, ms aizgrieamies mazdrusci nost, meln mantia nozd zem segas, un ms spljam skatu, spcgi sviezdami krtis un apmaindamies ar trumpotjiem zmgiem teicieniem. Viss iet k pa diedziu. Man patrps sasodts krusta solo ar etriem, bet es izklos pusldz sveik. Aizrvuies ar spli, ms gandrz vai aizmirstam Levandovski. Pc kda laika sk inkstt brnelis, lai gan Alberts izmisgi aij viu. Tad kaut kas ieabas, nobrak gulta, un brdi vlk, nevrgi atskatjuies, ms redzam, ka brns jau ir pie mtes un sc pudelti. T lieta ir nodarta. Ms jtamies k viena liela imene. Levandovska sieva kuvusi varen ipra, un Levandovskis gu nosvdis un staro pa visu seju. Vi izkrav prlu somu un izce no ts pris krietnu desas luu. Cildams nazi tik cli, it ka turtu roka ziedu pui, Levandovskis sagrie desu gabalos. Ar plau estu vi norda sievai uz mums, un scia, tramga btne apstaig ms un uzsmaida mums, un izd

91 ( 107 )

desu, nudien, via pki izskats glui vai glta. Ms godjam viu par mammu, un via ir priecga un sakrto mums spilvenus. Pc dam nedm man katru rtu jdodas uz Candera instittu. Tur man piesprdz kju un ieloka cegalu. Dilbs jau sen ir sadzijis. No frontes pienk arvien jauni ievainoto transporti. Prsji vairs nav no marles, redz tikai baltu kreppapru. Ierakumos trkst prsienam materila. Alberta stumbenis dzst labi. Brce gandrz pavisam aizvrusies. Pc dam nedm viu nosts uz protu punktu. Vi vl arvien ir nerungs un kuvis daudz no pietnks. Biei vi apklust sarunas vid un stingi raugs sav priek. Nebtu Alberts ar mums prjiem kopa, vi sen btu padarjis sev galu. Tagad kritiskais brdis ir garm. Dareiz vi jau noskats, k ms uzraujam skatu. Man pieir atptas atvainjumu. Mte negrib vairs laist mani projm. Via ir stipri sakritusies. Viss kuvis vl sliktk, nek bija pagjuo reizi. Tad pienk izsaukums no pulka, un es atkal dodos uz fronti. Sevii skumjas ir atvadas no mana drauga Alberta Kropa. Bet armij ar laiku aprod ar visu.

XI
Ms vairs neskaitm nedas. Kad es atgriezos pulk, bija ziema un viu rdts sasalus zemes pikui kuva tikpat bstami k grantu embas. Tagad atkal sazaojui koki. Dienas paiet te ierakumos, te baraks. Daji pie das dzves ir pierasts, kar msu uztver ir tds pats nves clonis- k vzis, tuberkuloze, gripa un dizentrija. Tikai mirstba kar ir lielka un pati nve daudzveidgka un baismka. Msu domas ir mls, kam veidolu pieir maingais laika ritums, ts ir labas, kad esam atpt, un miruas, kad atrodamies uguns josl. Sardta ir zeme, kas pleas visapkrt, un sardtas ir msu dvseles. Tdi te kuvui visi, ne tikai ms tas, kas reiz bija, zaudjis nozmi, turklt patiem ir aizmirsts. Priekrocbas, ko piera izgltba un audzinana, izzuduas gandrz pavisam un tik tikko vairs samanmas. Reizm ts nk mums par labu, paldzot izmantot vienu otru situciju, citkrt atkal kait, jo rada aizturi, kas tomr jprvar. It k ms btu dada kaluma montas, kas prkaustas, un vism uzspiests viens un tas pats zmogs. Lai atrastu atirbas, rpgi jprbauda sakausjuma sastvs. Ms esam karavri un tikai sekundri, it k starp citu, ar cilvki, kam kaungi jslpj sava patnba. Ms veidojam lielu brlbu, kur tautasdziesmu slavint biedriskuma, ieslodzto solidarittes jtu, uz nvi notiesto izmisuma rdts savstarpjs izpaldzbas atbalsis savdabgi saplst jaun, atirg dzves izjt, kas ieskanas briesms, nves moks un pamestb, liekot ldzi emt zdgas, izncbai atkarotas ma stundas, kurm laupts jebkds patoss. dzves izjta ir heroiska un banla reiz, ja tai btu jdod novrtjums, tikai kam tas vajadzgs? Padzirds, ka gaidms uzbrukums, Tjdens, piemram, trak steig izstrebj savu katliu ziru zupas ar spei tikai tpc, ka nezina, vai pc stundas vairs bs dzvs. Ms ilgi spriedm sav starp, vai tas bijis pareizi darts. Kats nosodja du rcbu, teikdams, ka vienmr jrinoties ar trpjumu vder, un pilnu mgu piedum tds ievainojums esot bstamks nek neduam. Lk, kdi jautjumi ms nodarbina, ms raugmies uz tiem nopietni, un tas ir pilngi saprotams. Dzve eit, nves pavrt, ir satriecoi primitva, t aprobeojas ar pau nepiecieamko, viss cits ir aizgrimis nebtb, un is primitvisms ir msu glbi. Ja msu

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------iekj dzve btu saretka, ms jau sen btu sajukui prt, dezertjui vai kritui. Tas viss atgdina ekspedciju polrajos ledjos jebkurai dzvbas izpausmei jpaldz izdzvot un neizbgami jkalpo tikai im mrim. Viss cits tiek atmests, tpc ka btu nevajadzgs enerijas prtri. Glbt ms var viengi primitvisms, un ne vien vien klus stund, kad pagjbas noslpumain atspda k blv spogul parda manas tagadjs esbas aprises, es nolkojos pats sev k sveiniek un brnos, ka tas vrd nenosaucamais aktvais spks, kuru dv par dzvbu, spjis piemroties pat dai eksistences formai. Prjs spka izpausmes pavjinjus ldz minimumam, dzvbai vairs nav cita uzdevuma k vien saspringti atvairt nves draudus; t padarjusi ms par domjoiem zvriem, lai dotu mums instinkta ieroci, t situsi ms ar trulumu, lai ms nesabruktu ausmu priek, kuras ms premtu, ja mums piemistu apzias skaidrba, t modinjusi msu sirds biedriskuma jtas, lai ms neiegrimtu pamestbas bezdiben, t pierusi mums meou bezrpbu, lai ms par spti visam ik pozitv niek rastu prieku un uzkrtu to sev cai pret nebtbu, kura draud ms ieraut sev. T ms dzvojam sev noslgtu, bargu, galji virspusju dzvi, kur tikai izretis ieias jtu dzirkstis. Bet tdos mirkos no dvseles dzlm negaidot izaujas mokoi smeldzou ilgu liesma. ie mirki ir bstami, tie liecina, ka visa piemroans ir mkslga, ka msu miergums nebt nav dabisks, ka tas, glui otrdi, pau galju sasprindzinjumu. Arji, dzves veida zi, ms gandrz neatiramies no bumeiem; bet, ja vii tdi spj bt vienmr, jo tas ir viu dab, un, sasprindzinjui savus gargos spkus, var sasniegt jaunu attstbas pakpi, tad ar mums ir tiei pretji: ms apkopojam visus savus gargos resursus, lai atgrieztos sen prvart attstbas stadij, nevis lai virztos uz prieku. Viiem ds stvoklis liekas dabisks un piepli neprasa, mums tas ir nedabisks, ar galju piepli sasniedzams. Nakts vid uztrkusies no miega, aizkustinti vl kavdamies nupat viedtu sapu burvju pasaul, ms, ausmu premti, atskram, cik nedros ir balsts, ko ms sev esam radjui, cik aura t robea, kura ms ir no tumsas, ms esam k skas liesmias, ko plnas sienas tikko pasarg no izncbas un rprta vtras, kur ts lipins, taisdams kuru katru mirkli izdzist pavisam. Dobj frontes duna tdos mirkos ieskauj ms sav loka, ms ieraujamies sev un plai ieplestam acm stingi veramies nakt. Nomierina ms viengi guoo biedru vienmrg elpa, un t ms sagaidm rtu. Katra diena un katra stunda, katrs grantas sprdziens un katrs krituais vjina msu nedroo balstu, un gadu skrej tas strauji dilst. Es jtu, ka pamats zem kjm ogs un pamazm brk. Deteringu, piemram, piemekl pavisam nejdzgs liktenis. Vi bija viens no tiem, kas mdz turties savrup. Viu pazudinja nejaui kd drz ieraudzts irsis. Ms pareiz atgriezmies no priekjam pozcijm, un is irsis, rtausmas apspdts, negaidot pavrs skatienam kd cea pagriezien netlu no msu jaunajm mtnm. Neredzja nevienu lapiu, koks bija viena vienga ziedu kupena. Vakar Deterings nekur nebija atrodams. Vi prnca vlu, nesdams rok daus ziedous iru zarus. Ms pavilkm viu uz zoba, jautdami, vai vi taiss iet lgavu lkoties. Neatbildjis mums ne vrda, vi atkrita sav guviet. Nakt es izdzirdu, ka vi tums grabins, iet, saiodams savas mantas. Noidis kaut ko nelabu, devos pie via. Deterings izturjs ta, it k viam nekas nebtu padom, un es teicu viam:

Nedari mubas, Detering. Nu ko tu, es tikai nevaru aizmigt. Kd tu atnesi iru zarus?
Vai tad pat zariu vairs nedrksts atnest? vi iecirties atvaic un pc brtia

93 ( 107 )

piemetina: Mjs man ir liels iru drzs. Kad iri zied, drzs no ktsaugas izskats k viens viengs balts palags. Tas ir ap o laiku. Varbt tu tiksi atvainjum. Nav ari izslgts, ka tevi k jau zemkopi atlai uz mjm. Vi pamet ar galvu, bet doms kavjas kaut kur citur. Ja os laukus kaut kas savio, viiem sej pavd dvaina izteiksme pa pusei stulba, pa pusei aizgrbjoa, atgdinot kaut ko vidju starp govs purnu un skumstoa dieva vaigu, Cenzdamies novrst via domas no mjm es paldzu viam gabalu maizes. Vi iedod man to bez vilcinans. Tas ir aizdomgi, citkrt vi ir paskops Tpc es palieku nomod. Bet nekas nenotiek, un no rta vi izturas tpat ka parasti. Vi laikam bija manjis, ka tiek novrots.,, Aiznkamaj rta Deterings tomr ir prom. Es redzu, ka via nav, bet klusju, lai dotu viam laiku, varbt pags tikt pri robeai. Uz Holandi aizlaidies ne viens vien frontinieks. Prbaud tomr atkljas, ka Deteringa nav. Pc nedas ms padzirdam, ka viu notvrui lauka andarmi, ie nicintie armijas policisti. Vi devies uz Vcijas pusi tas, protams, bija bezcergi, tpat ar visd citd zia vi rkojies oti mugi. No t vien katrs btu varjis saprast, ka vi dezertjis tikai aiz dzimtenes ilgm un slaicga apstulbuma. Bet vai to saprats kara tiesa aizmugur, simts kilometrus no frontes lnijas?... Par Deteringu nekas vairs netika dzirdts. Bet dareiz tas bstamais, kas aizturts krjas zemapzias dzls, izlauas ari citdi k tvaiks no prkurinta katla. ai sakar jpaststa, k aizgja boj Bergers. Msu nocietinjumi jau sen ir sardti, fronte kuvusi tik elastga, ka sta pozciju kara btb vairs nav. Uzbrukumam un pretuzbrukumam beidzoties, frontes lnija daudzviet ir prtrkusi un noris sva ca par katru via izrautu bedri. Priekj lnija ir prrauta, un visur nocietinjuas izoltas grupas un apauda cita citu. Ms esam iemui vienu tdu bedri, iesnis nostiprinjuies angi, vii izvr uzbrukumu flang un noksi mums aizmugur. Ms esam ielenkti. Padoties ir sareti. Pri mums veas miglas un dmu vli, neviens ir nepamans, ka ms taismies kapitult, un varbt ms nemaz negribam nolikt ierous dos mirkos neviens neko skaidri nezina. Ms dzirdam, ka rokas grantas sprgst arvien tuvk, Msu lometjs pla puslok apauda priekjo sektoru Dzesintjs sk kpt, ms steidzgi sniedzam apkrt krbas, nolaiam deni, un lometjs auj atkal. Bet sprdzieni aiz mums dun arvien tuvk. Vl daas mintes, un ms bsim pagalam. Pki uzbrucjiem pa degungal ierejas otrs lometjs. Tas atrodas blakus bedr, to atstiepis Bergers, msjie metas pretuzbrukum, ielenkums ir prrauts un sakari ar aizmuguri atjaunoti. Mazliet vlk, mums jau atrodoties pusldz dro aizseg, kds no diena piegdtjiem paststa, ka pris simt sous no ejienes gu ievainots sakaru suns. Kur? jaut Bergers. Ststtjs apraksta atraans vietu. Bergers dodas turp, lai dzvnieku atnestu vai noautu. Vl pirms pusgada viam btu pieticis prta nelikties par to ne zinis. Ms minm viu atturt. Bet redzot, ka vi no tiesas grib iet, mums atliek viengi apsaukt viu par jukuu un aut viam vau. Jo di frontes delrija uzliesmojumi var kt bstami, ja sasirguo neizdodas uzreiz nogzt zem un turt ciet. Turklt Bergers ir metru astodesmit gar un stiprkais kareivis vis rot. Vi tik tiem ir jucis, jo, dodoties turp, jrso ugunssiena; bet zibens, kas uzgln mums visiem, iespris vi un padarjis viu apsstu. Tas var izpausties dadi: vieni sk trakot, citi metas bgt, un reiz mums pagadjs viens, kas, laizdams darb rokas un kjas, un zobus, par katru cenu cents ierakties zem. Daudzi, protams, tikai simul nervu oku, bet ari simulana galu gal nav nekda gara

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------veseluma pazme. Bergeru, kas devs noaut suni, atnes atpaka ar caurautu iegurni, un viens no glbjiem dab lodi ikros. Millers ir beigts. Viam no dau sou attluma ieva vder signlraeti. Vi vl pusstundu bija dzvs, pie pilnas sapraanas un cieta briesmgas spes. Pirms nves vi atdeva man savu kabatas portfeli un novlja savus zbakus tos paus, kurus toreiz tika mantojis no Kemmeriha. Tagad es valkju tos, man tie ir tiei laik. Pc manis zbaki paliks Tjdenam, tas viam ir apsolts. Mums gan izdevs Milleru apbedt, tau ilgi, liekas, vi netraucts neguls. Msu lnijas tiek atvilktas. Front ierodas arvien jauni angu un ameriku pulki. Tiem netrkst ne vrgaas konservu, ne baltmaizes. Tiem ir prk daudz jaunu lielgabalu un lidmanu. Ms turpretim esam izbadjuies un nomrjui. Msu uzturs ir tik nolojams, taj tik daudz surogtu, ka daudzi saslimst. Vcu fabrikanti kuvui vl bagtki, toties mums, frontiniekiem, zarnas sad dizentrija. Uz ateju krtm tuptju ka biezs tiem tur mjs dertu paradt s dzeltengi pelks, izmocts, aptisks sejas, os salkuos stvus, karotjus, kam asas graizes izspie pdjo asins pilienu un kas aiz spm saobtm, vl drebom lupm, cits citu uzlkojot, irdz: Vai maz vrts atkal uzraut nolaists bikses? Msu artilrija ir sagrabjusi, trkst muncijas, un stobru kanli tiktai izdilui, ka tmjot rodas novirzes un vii nereti krt msu pozcijs. Mums trkst zirgu. Msu papildspki ir mazasingi, nespcgi puiei, kam pat mugursoma par smagu; toties mirt ie zni prot. Vii iet boj tkstoiem. Vii karoanai nav apmcti, vii tik iet uz prieku, un visi tiek apauti. Kds ienaidnieka lidotjs tpat vien, sava prieka pc, nokniedja divas rotas jauniesaukto, iekams vii, tikko no vilciena izkpui, apjdza, ka jmekl patvrums. Vcija drz bs tuka, saka Kats. Mums zudusi cerba, ka tas reiz vartu beigties. Tik tlu ms vispr neaizdomjamies. Var dabt lodi pier un krist, var gt ievainojumu tad lazarete ir nkamais etaps. Katrs, kam nav amputta roka vai kja, agri vai vlu krits nagos kdam tba rstam, kam pogcaurum kara nopelnu krusts, un dabs dzirdt: Ko, tik vien ts nelaimes viena kja drusku ska? Front jums nebs jskraida, ja js neesat zaapastala. K. D. karadienestam dergs! Varat iet. Kats ststa vienu no tm anekdotm, kas apstaigjuas visu fronti no Vogziem ldz Flandrijai, anekdoti par tba rstu, kas apskat citu pc cita nolasa uzvrdus un, ir nepaceldams acis no saraksta, katram, kas iznk priek, pavsta: K- d. frontei vajadzgi karotji. Priek iznk vrs ar koka kju, un rsts atkal saka: K. d. Un tad, paclis balsi, turpina Kats, tas virs saka rstam: Koka kja man jau ir, bet, ja es doos uz fronti un vi noraus man galvu, es liku sev uztaist koka galvu un ku par tba rstu. Par du atbildi ms jtamies dzii gandarti. Iespjams, pagads ari labi rsti, un daudzi tiem ir labi, tomr, iziedams neskaitmas komisijas, katrs kareivis vienreiz kritis da varou fabrictaj nagos, kur iespjami daudzus invaldus cenas atzt par karadienestam dergiem. Tamldzgu noststu nav mazums, un lielkoties tie pau vl jo dziku rgtumu. Bet tiem nav nek kopga ar dumpgumu un kstulbu, tie tikai godgi sauc lietas staj vrd, jo armij tiem ze viltus, netaisnba un nelietba. Vai tas jau nav daudz, ja par spti visam pulks pc pulka iet c, kur arvien mazk izredu uzvart, un uzbrukums seko uzbrukumam, lai gan fronte brk un ogs? Tanki, par kuriem vl nesen zobojs, kuvui par draudgu spku. Brum klti, tie virzs mums virs gar rind un vairk nek viss cits iemieso kara ausmas.

95 ( 107 )

Lielgabalus, kas pret mums raida viesuuguni, ms neredzam; ienaidnieka karavri, kas dodas uzbrukum msu pozcijm, ir tdi pai cilvki k ms; tanki turpret ir manas: kpuru ritjumam tpat k im karam gala nav; sdami izncbu, tanki nejtgi rauas bedrs un rpjas no tm r, tie ir neapturami rcou, dmos ttu sauszemes bruukuu flotile, neievainojami trauda zvri, kas aida ir krituos, ir ievainotos; redzot, ka tie veas mums virs, ms raujamies okur sav plnaj d, juzdamies ski un neaizsargti milzu spka priek, pret kuru msu rokas ir k salmii un msu grantas k srkocii. Grantas, gzu mkui, tanku flotiles sj nvi msu rinds, plosa, nosmac, sabrad ms. Nvi mums nes dizentrija, gripa, tfs audz un gal ms nost. Tranejas, lazarete, masu kaps tas ir viss, kas mums atlicis. Kd uzbrukum krt msu rotas komandieris Bertinks. Vi bija viens no tiem lieliskajiem frontes virsniekiem, kas briesmu brd vienmr ir priekgal. Atrazdamies divus gadus msu vid, vi ne reizi netika ievainots, kaut kam neizbgami bija jnotiek... Ienaidnieka ielenkti, ms tupam kd bedr. Ldz ar pulvera dmiem mums uzvd naftas vai petrolejas smaka. Ms saskatm divus vrus ar liesmumetju, vienam uz muguras tvertne, otram rok caurule, no kuras izaujas uguns strkla. Ja vii pieks tik tuvu, ka liesma ms aizsniegs, mums bs gals klt, jo atkpties ms obrd nevaram. Ms emam vius uz grauda. Bet vii lien arvien tuvk, un stvoklis kst bstams. Bertinks ir kop ar mums bedr. Redzdams, ka msu lodes netrpa, tpc ka stiprs apaudes d ms esam spiesti rpties par savu drobu, vi paem auteni, izlien no bedres un tm pusguus, atspiedies uz elkoa. Vi izauj, to pau brdi atskan aprauts plikis viu rusi pretinieka lode. Bertinks paliek turpat un turpina tmt uz mirkli vi nolai stobru, tad paslej to atkal, un beidzot norb viens. Bertinks izlai auteni no rokm, nosaka: Trpts! un ieveas atpaka bedr. Tas ar tvertni uz muguras ievainots pakrt, otram caurule izk no rokm, uz vism pusm past uguns, un vi aizdegas. Bertinkam lode trpjusi krts. Brdi vlk grantas emba norauj viam zodu. T pati emba vl saplosa Lram gurnu. Lrs ievaidas un atbalsts uz rokm, vi strauji noasio, neviens viam nespj ldzt. Pc pris mintm vi saplok k caurdurta riepa, no kuras izpldis gaiss. Ko tas viam vairs ldz, ka skol vi bija tik labs matemtiis. Aizsteidz mnesis pc mnea. 1918. gada vasara ir sevii sra un asiaina. Neaptverami skaistas pr izncbas loku stv dienas k eei, zelt un zilgum trpti. Msu vid nav neviena, kas nesaprastu, ka kar ir zaudts. Runts par to netiek, ms atkpjamies, pc liels ofensvas ms uzbrukt vairs nespjam, msu dzv spka un muncijas krjumi ir izsmelti. Bet kaujas turpins, un nve vicina savu izkapti. 1918. gada vasara... Nekad agrk msu nolojam dzvba mums nav likusies tik drga k tagad sarkans zda magones pavs, kur atrodas msu mtnes, spdgs vaboltes, kas rpjas pa zles stiebriem, siltie vakari krslains, vss istabs, melnie, noslpumainie koku silueti dzesnas stunds, zvaigznes un deu alkas, sapi un ilgais miegs ai dzve, dzvte dzve! 1918. gada vasara... Nekad agrk nav licies tik mokoi klusjot atgriezties front. Klst neprtgas, satraucoas baumas par pamieru, par gaidmo mieru, ts mulsina sirdi, un tiei tpc grtk k jebkad doties c. 1918. gada vasara... Nekad agrk, plosoties viesuuguni j, blajai sejai pieplokot dubiem, dzve ierakumos nav likusies tik nomcoa un ausmga. Krampjaini saaudzas rokas un pr lpm izsprk kliedziens: N! N! Tikai tagad ne! Ne tagad vairs pdj mirkl! 1918. gada vasara... Cerbu vjpta pr kara izdegm, drudainas gaidas, spga vilans, paniskas bailes no nves, tirdoais jautjums, uz kuru nav atbildes: Kpc? Kpc vl arvien nebeidz karot? Kpc nerimst valodas par drzu mieru? Lidmanu eit ir oti daudz, un ienaidnieka lidotji jtas tik droi, ka med ms pa

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------vienam ka zaus. Katrai vcu lidmanai dodas pret vismaz pieci angu un ameriku aeroplni. Katram izsalkuam, pagurum vcu zaldtam stjas pret pieci spcgi, moi ienaidnieka kareivji. Katram vcu zaldtam tiek kukulis maizes, katram ienaidnieka karavram piecdesmit gaas konservu krbas. Ms neesam sakauti, jo ms esam labki, vairk pieredzjui cntji; ms glui vienkri sama un atspie pretinieka milzu prspks. Pagjuas vairkas lietainas nedas pelkas debesis, pelka, piemirkusi zeme, pelka nve visapkrt. Vl tikai dodoties uz fronti, ms jau izmirkstam ldz kaulam, un mtei un formas rbi mums ierakumos paliek slapji visu laiku. Drnas neizst. Kareivji, kam vl ir zbaki, notin stulmu galus ar smilu maisiem, lai mlainais dens tik tri nesatek apavos. autenes aprepjuas ar mliem, mundieri aprepjui ar dubiem izpldusi pati zeme, prvrtusies staign, slapj, vilkan masa, kur lietus dei satek dzeltens, asins lsumu srtots pes un lnm slgst krituie, ievainotie un vl dzvie. Mums pri br viesulis, embu krus no pelcgi dzelten jka izlauas spalgas vaimanas tur brna bals kliedz ievainotie un nakts tums izmocta vaid saplosta dzvba, ldz apklust uz mu. Rokas mums kst par zemi, msu miesas sajaucas ar mliem, acis prvras par lietus paltm. Ms nezinm vairs, vai esam vl dzvi. . Tad uznk spj karstums, mikla, spiedga svelme uzgulst tranejm un smac ms nost. Un d atvasaras dien, mums abiem dodoties pc diena, ievainots pakrt Kats. Ms esam glui vieni. Es prsienu via brci; sadragts, iet, ir liela kauls. Lode noteikti rusi kaulu, un Kats izmisis iestenas: Tagad, tiei tagad vl. Es mierinu viu. Kas zina, cik ilgi tas slakti vilksies! imbram tu esi glbts. Brce zem prsja stipri asio. Es nevaru atstt Katu vienu, kamr izdosies sameklt nestuves. Es nezinu ar, vai tuvum ir rodama paldzba. Kats nav necik smags; es uzveu viu sev mugur un eju atpaka uz prsienamo punktu. Reizes divas ms apstjamies, lai atvilktu elpu. Nesdams es nodaru viam stipras spes. Ms nerunjam neko daudz. Es atpogju apkaklti un smagi elu, es esmu nosvdis, un seja man kaist no pieples. Tomr es skubinu doties tlk, jo ms atrodamies apaudes josl. Vai varsi, Kat? Bs jvar, Paul, : Tad ejam. Es pieceu viu, vi nostjas uz vesels kjas un ar roku pieturas pie koka. Tad es saudzgi satveru ievainoto kju, vi palecas, un es paemu aiz saliekt cegala ar veselo kju padus. Ieana kst arvien grtka. Reizm ar svilpou urp lido grantas. Es eju, cik vien tri spdams, jo Ktam no ievainots kjas pil asinis. Ms nepagstam patverties no viiem, tie sprgst, iekams rasts aizsegs. Izlmui nogaidt, ms apmetmies neliel via ! raut bedr. Bla man ir tja, es iedodu Ktam padzerties. Ms izsmjam pa cigaretei. J, Kat, es grtsirdgi bilstu, tagad ms tomr izirs. Vi klusdams raugs man. Vai atceries, Kat, k ms rekvizjm zosi? Un k tu iznesi mani, pavisam zau zaldtiu, no ugunsjoslas, kad pirmo reizi tiku ievainots? Toreiz es raudju. Pagjui turpat trs gadi, kop tas notika. Vi pamj ar galvu. Mani prem bailes no vientulbas. Kad Katu aizvedis, man eit vairs nebs neviena drauga.

97 ( 107 )

Kat, mums noteikti jsatiekas, ja tiem bs miers, pirms tu atgriezsies front. Vai tu dom, ka ar caurautu liela kaulu mani vl atzs par dergu? rgti jaut Kats. Gan jau kja sadzs. Loctava tau Ir vesela Tu redzsi, viss bs labi.
Iedod man vl vienu cigareti, vi saka. Varbt ms pc tam uzskam kaut ko abi kop, Kat Man ir bezgala skumji, tas nav Iedomjams, ka varbt nekad vairs neredzu Katu, savu draugu, Kalu ar nolaidenajiem pleciem un plnajam, mkstajm Cism, Katu, Kuru es pazstu tik tuvu k nevienu citu, Katu, ar kuru bts kop visus os gadus. Atstj man savu adresi, Kat, tpat vien, katram gadjumam. Un te tev bs mana, es tlt to uzrakstu Zmti es noglabju kru kabat. Es jau tagad jtos viens un pamests, lai gan Kats vl s man blakus. Varbt uz tru roku ieaut sev kj, lai paliekam abi kop? Pki Kats sk rstties un kst zagani dzeltens sej. Ejam, vi izdve. Es pielecu kjs, degdams aiz vlans paldzt draugam, paemu viu uz muguras un metos skriet, k mdz skriet garas distances nesteidzgi un ritmiski, lai prk nekrattu saauto kju. Rkle man ir sausa un gar acm sagrieas melns, kad es, zobus sakodis, sevi nelodams, beidzot klupus ieklpu prsienam punkt. Tur es bezspk saimstu uz ceiem, bet, noslgdams zem, pagstu nosvrties uz to pusi, kur ir Kata vesel kja. Pc dam mintm es lnm pieceos. Rokas un kjas man trc, ar plm es atrodu savu blai un iekampju malku. Dzerot man dreb lpas. Un tomr es smaidu Kats ir glbts! Pc bra es saklausu atsevius vrdus apkrtj balsu Jkli, kas aizsniedz ausi. Sits ples tu varji sev aiztaupt, saka kds sanitrs. Es neizpratn uzlkoju teicju. Tas norda uz Katu. Vi tau ir miris. Es neapjdzu, ko vi run. Viam ir saauts liela kauls, es saku. Sanitrs apstjas. J, tas ar. Es atskatos. Acs man vl ir migla, uz pieres atkal izspieas sviedri un tek pri plakstiem. Es notrauu sviedrus un paskatos uz Katu. Vi gu nekustgs, Bs zaudjis samau, es steigus ieminos. Sanitrs klusi nosvilpjas caur zobiem its lietas man ir labk zinmas, Vi ir pagalam. Varu dert, uz ko vien gribi. Es purinu galvu. Izslgts! Pirms desmit mintm ms vl runjmies. Vi ir zaudjis samau. Rokas Katam ir siltas es paceu draugu aiz pleciem, lai iervtu viam denius ar tju. Pki es jtu, ka pirksti man kst valgi. Izvilcis roku no galvas apakas, ieraugu, ka delna ir asins. Sanitrs atkal nosvilpjas caur zobiem. Redzi nu! Man nemanot, Katu galv rusi emba. Brce ir tikko redzama t bijusi pavisam ska, nomaldjusies emba. Bet ar to pieticis. Kats ir miris. Es gurdi pieceos. Vai tu paemsi ldzi via kareivja apliecbu un mantias? jaut jefreitors. Es pamju, un vi atdod ts man. Sanitrs izbrnjies nopta mani, Vai tad js esat radi? N, rada ms neesam. Rada ne.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Vai es eju? Vai man vl ir kjas? Es paceu acis, paveros visapkrt un pats grieos ldzi vienreiz, tad vlreiz ldz stjos. Viss ir tpat k parasti. Tikai zemessargs Staislavs Katinskis ir miris. Tad mani apem tumsa.

XII
Ir rudens. Veco kareivju palicis pavisam maz. No septiiem klases biedriem es eit esmu pdjais dzvais. Visi run par mieru un pamieru. Visi gaida. Pievluies ar oreiz, vii sabruks, cerbas ir prk lielas, ts nevar vairs atmest, citdi bs eksplozija. Ja nebs miers, bs revolcija. Man pieirtas divas atptas nedas, jo es sarijos drusku gzes. Augas dienas es su neliel drz un sildos saul. Drz bs pamiers, tagad ar es tam ticu. Un tad ms dosimies uz mjm. eit domu pavediens prtrkst un vairs nav tlk etinms. Ts ir jtas, kas mani velk mjup ar neatvairmu spku. Ts ir dzves alkas, dzimtenes ilgas, t ir asinsbalss, glbia noskurba. Tikai mri nav saskatmi. Atgriezuies 1916. gad, ms savu spju un visa dzii prdzvot vrd btu saclui vtru. Prnkui tagad, bsim pagurui, vluies, iztukoti, bez saknm un cerbm. Ms vairs nespsim iejusties dzv. Ms ar nesaprats jo vecku gadu gjuma audm, kas gan aizvadja os gadus kop ar mums, pirms kara bija savs pavards un arods, vii atgriezsies agrkaj dzv, aizmirss karu jaun paaudze, tik ldzga mums tdiem, kdi ms reiz bijm, bs mums svea un nostums ms mal. Ms pai sev itsim lieki, dzve ies savu gaitu, vieni pielgosies, citi pakausies, un daudzi bs nezi, k lai dzvo, izkps ma gadi, un galu gal ms aiziesim boj. Bet varbt tdas domas man uzvd grtsirdba un apjukums, un ts pagaisis, ldzko es stvu zem papelm un ieklausos lapu alko. Nevar tau bt, ka zudis ir maigums, kas asins viesa nemieru, tas nezinmais, satraucoais, tksto nkotnes viedos ilgotais, t melodija, ko raisja sapi un grmatas, jtu noreiba, sievietes tuvbas jausma, nevar bt, ka viss gjis boj viesuu gun, izmisum, zaldtu priekanamos. Koki drz atmirdz zeltaini srti, pldu lapotn kvl sarkanas ogas, balti cei aizloks pret apvrsnim, un kareivju kantnes dc k biu stropi tur baumo par gaidmo mieru. Es pieceos. Es esmu bezgala miergs. Lai aizrit mnei un gadi, man tie neatems vairs neko, man nevar vairs neko atemt. Es esmu tik vientu un tik maz gaidu no dzves, ka bez bailm veros tiem pret. Dzvotgriba, kas uzturjusi mani visus os gadus, vl iemjo mans roks un acs. Vai viss man ir kuvis vienaldzgs, es nezinu. Bet, kamr griba ir man, t mekls sev ceu, vai to vlas vai nevlas mana apzia. Vi krita 1918. gada oktobr dien, kas vis front pagja tik klusi un miergi, ka armijas pavlniecba sav ziojum aprobeojs ar vienu viengu teikumus Rietumu front bez prmaim. Vi bija nosldzis uz prieku un gulja zem k aizmidzis. Kad krituo pagrieza ar seju uz augu, varja redzt, ka vi, domjams, nebija ilgi mocjies, vaibsti pauda tik dziu mieru, it k vi btu gandrz apmierints, ka tas t noticis.

99 ( 107 )

PCVRDS
Vcu rakstnieka riha Marijas Remarka dairadei ieteikumi nav vajadzgi. Izcil romnista pret militrismu un faismu vrst proza ir plai pazstama vis pasaul. Padomju Savienb Remarks kop piecdesmito gadu vidus ir viens no visvairk lastajiem rzemju autoriem, via darbu vrigie varoi iemantojui daudz draugu ar msu republik. Remarka slaven pretkara romna Rietumu front bez prmaim izdoana jaun tulkojum t pirmizdevums latvieu valod (1929) sen kuvis par bibliogrfisku retumu liecina par gadsimta pirms puses bestsellera nezdgo mksliniecisko un sabiedrisko nozmbu. Kas nosaka romna aktualitti msdiens, vairk nek pusgadsimtu pc kara, par kuru tas ststa? Lai rastu atbildi uz o jautjumu, vispirms jielkojas pagtn, divdesmito gadu nogales Vcijas ekonomisks un politisks dzves ain, jatceras kaut sum, kda atbalss rakstnieka veikumam bija tlaika sabiedrb. Pirmpublicjumu vcu valod romns Rietumu front bez prmaim pieredzja laikrakst Vossische Zeitung 1928. gada beigs. Darbs, ko pirms tam nelaikmetguma d bija noraidjuas vairkas izdevniecbas, izraisja dzvu atsaucbu lastjos. Lakraksta tira dau mneu laik pieauga ldz pusmiljonam eksemplru. Izdevniecba Propileji, kuras apgd 1929. gad romns nca klaj, s laik izlaida etrus miljonus eksemplru. Romnu prtulkoja divdesmit piecs valods, un grmatas kopg tira drz vien sasniedza rekordskaitli astous miljonus eksemplru. Tkstoi identificja sevi ar vstjuma varoiem, solidarizjs ar t saturu tikpat spontni k viens no recenzentiem: ... pie velna j, t tas bija, tiei t! B, Kellermanis saldzinja romnu ar slptu spoguli, kas neko nenoklus, V. Molo nosauca to par pieminekli vcu Nezinmajam kareivim. Bet ldz ar slavu un atzinbu romns atnesa Remarkm niknu noplumu. Atsaucbai, ko darbs izraisja sabiedrb, par iemeslu bija ne vien barbarisks kara stenbas atsegums, dzvbas un humnisma pamatu aizstvba: vcu grmatniecbas praks nepieredztus masu metienus, lai cik paradoksli tas liktos, romnam nodroinja ar autora pozcijas nenoteiktba, rakstnieka vairans viennozmgi spriest par kara raksturu, mriem un cloiem. Solidarizties ar romna pamattendenci varja jebkur lastjs, nepieemama t bija viengi revanisma apolotiem. Pirm pasaules kara ierindas karavru traisk liktea skaudri relistiskais tlojums, visa darba klajais pretkara patoss sacla sautuma vtru vcu reakcionrajs aprinds, kuras, izmantojot plau slu neapmierintbu ar socildemokrtu valdbas nespju novrst pasaules ekonomisks krzes izraists saimniecisks grtbas un bezdarba pieaugumu, Veimras republik bija izvrsuas skau militrisma un ovinisma propagandu. o aprindu inspirta, zla literatra, kas, pasludindama karu par ceu uz tautas morlo atjaunotni, apdziedja ierakumu romantiku un slepkavoanas heroismu. Dadu nokrsu reakcionrus, protams, nespja maldint Remarka romna samiernieciskais moto. Pr rakstnieka galvu nolija apmelojumu krusa. Labjie preses izdevumi dvja viu par tautas nacionls apzias indtju, nelieti bez tvijas, aklu ieroci sarkans internacionles roks. Tika apgalvots, ka par autoru uzdot persona neeksist vispr, ka Remarks nekad nav bijis front, ka via stais uzvrds ir Kramers, ka romna manuskriptu vi nozadzis kdam krituajam draugam, , , Apmelojumi kuva pai aunprtgi pc darba ekranizcijas. Mkslas filmu Rietumu front bez prmaim 1930. gad uzma Krievij dzimuais ameriku reisors Liss Mailstons, kas, septipadsmit gadu vecum nokuvis front, pats bija iepazinis traneju dubus, kauju asiaino jkli, lazareu elli runjot kinopublicista D. Sacillo vrdiem, visu imperilistisk slaktia smirdou. Filmai bija grandiozi pankumi, starp citu, ar

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Latvij. Rg t tika demonstrta kinotetr Forums (tagadj Pionier), Trs gadu desmitus pc romna inscenjuma pirmizrdes Zors Saduls laikrakst Les Lettres Franaises rakstja: Filmai nav nekdu trkumu. Patiesgums un meistarba, ar kdu lente veidota, nodroina tai klasikas darba nemirstbu Atsevii filmas kadri kur zaldts, kas novelk zbakus krituajam biedram, cntja roka, nokrusies bez dzvbas mirkl, kad pastiepusies pri brustvram pc tauria, vl odien sastopami kino hrestomtijs un mcbu grmats. Toties filmas pirmizrdes diens Berln kda labjo avze ar neslptu gandarjumu zioja, ka miera un krtbas interess ts rdana aizliegta.. Principilu kritiku romnam veltja vcu komunistisk prese, aizrddama, ka aj darb nav izgaismoti Pirm pasaules kara socili ekonomiskie cloi un imperilistiskais raksturs. Remarka veikumam tika pretstatti citi kara tmai veltti t laika autoru romni: A. Barbisa Uguns (latv. vai. 1930, 1941), L. Renna Kar (latv. vai. 1929) un A. Cveiga Strds par serantu Griu (latv. vai 1963). pai izceams secinjums, ko 1929. gad grmatas anotcij izdarja VKP oficiozs Die Rote Fahne:< nepilddams soljumu, kuru galvenais varonis devis nodurtajam franu kareivim ... es cnos pret o te, kas pazudinja ms abus*,, Es apsolu to tev, biedri. Tas nedrkst atkrtoties! romns btb nodod krituos, kuru vrd rakstts. Literrs darbs bija kuvis par savdabgu sabiedrisks domas katalizatoru. Tdjdi neatvairmi izvirzjs jautjums par paa rakstnieka nostju progresa un regresa spku c. Bet autors klusja. Uzrakstjis romnu, pc paa liecbas, etrs neds pa vakariem, elpu neatvelkot, vi, tik necerti kuvis slavens, bija spiests atzt, ka nejtas aicints dot principilu vrtjumu politisku, socilu vai vl cita veida kara nosacjumu analzi, ttad nevlas vai ar nespj spriest par pckara Vcijas politisks attstbas virzbu. Toreizj eksplozvaj situcij, k pcvrd romna 1975. gada izdevumam Vcijas Demokrtiskaj Republik aprada H. J. Bernhards, visai neprliecinoa ita Remarka nostans suverna mkslinieka poz, rakstot ... kad darbs ir paveikts, autoram atliek viengi klust, pat ja viam liktos, ka vi tiek prprasts. Td gadjum viam glui vienkri juzskata, ka darbs nav izdevies un jebkuri skaidrojumi tik un t btu lieki. Divdesmito, trsdesmito gadu mij, asas iru cas apstkos, normatvi vrtjos vcu literatras kritikas idejiskais prasgums bija likumsakargs. Vstures atskat skaidrk iezmjas rakstnieka nostjas iekj loika, saprotamka kst via vairans paust uzskatus, kas nav nedz paa gargaj pieredz, nedz s pieredzes mkslinieciskaj atveid balstti. Izteikumu, ka via viengais nolks bijis modint izpratni par paaudzi, kurai grtk nek jebkurai citai pc etriem cas, nves un ausmu gadiem rast ceu uz darba un progresa pasauli, Remarks pamatojis kd ma otrs puses intervij. Jautts: Vai js uzskatt ideju daidarb par nozmgu?, vi atbildja: Tikai cilvcisko, bet ne programmatisko. Tda ideja nav mkslinieciska. Tiei tpc Rietumu front bez prmaim nebija pacifistiska grmata. T gan iedarbojs pacifistiski, tau ts pamattma bija cilvka problma. Visi krietnie cilvki ir pret karu. Tas man toreiz liks tiktl pats par sevi saprotams, ka man pat galv nenca doma rakstt par o tmu. T sprieda Remarksmkslinieks. Remarks-pilsonis, tiesa, cenzdamies saglabt sava morl vrtjuma neatkarbu, vismaz vra gados ietrpa paa pieredzi politiski visai kategorisk spriedum: 1918. gad ms sapratm, ka btb mums nav par ko cnties. Otrais pasaules kar beidzs ar nesaldzinmi smagku oku apziu, ka esam cnjuies par slepkavm un noziedzniekiem. odien veltgi btu tiest rakstnieku, kritiztju relistu, par neprasmi ielkoties nkotn, saskatt sabiedrisks attstbas perspektvu, tas ir, par mksliniecisks domanas komponenta trkumu, kuru, k zinms, ietver sev socilistiskais relisms. Rel un idel samrojums kda autora dairad nav izvrtjams, ignorjot marksistisks

101 ( 107 )

literatrzintnes atzinumu, ko msdienu ptniecbas lmen formuljis akadmiis D. ihaovs: Mkslas darba pasaule reproduc realitti kd koncentrta, stilizt variant... turklt radot savu, sev noslgtu sistmu, kas vads pati no savm likumbm. d skatjum japrobeojas ar secinjumu, ka romna Rietumu front bez prmaim tiski pozitvo saturu dieml nav apaugojis zintnisks pasaules uzskats. Remarkm bija taisnba, apgalvojot, ka tad, kad darbs ir paveikts, autoram atliek viengi klust.... Viena lieta ir daidarba iecere un stenojums, pavisam cita stenots ieceres sabiedrisk rezonanse. Procesu, ko ievada autors, nosldz lastjs. Kd esej rakstnieks ststjis par sava ma ironiijm k lielm, t mazm. Par via rado ma lielko ironiju var uzskatt romna Rietumu front bez prmaim ieceres galjo neatbilstbu rezulttam darba pretkara patosa socilajai nozmbai Erihs Marija Remarks (Remarque), staj vrd Erihs Pauls Remarks (Remark), dzimis 1898. gada 22. jnij Osnabrik, Vestale, grmatsjja imen. Skoties Pirmajam pasaules, karam, vi brvprtgi devs uz fronti, piedaljs smagajs kaujs Rietumu front, vairkkrt tika ievainots un k ierindas kareivis pieredzja visas ierakumu kara ausmas. Pc kara Remarks strdja par lauku skolotju, relnieku, kapu piemineku uzmetumu zmtju, sacku braucju, kdas autoriepu firmas reklmu tekstu autoru, reportieri, urnla redaktoru. Via nodoms bija pievrsties glezniecbai vai mzikai. Tau itin drz pckara preses izdevumos pardjs topo rakstnieka pirmie literrie minjumi: dzejoi, tlojumi, ststi. ie spalvas vingrinjumi nepalika sprozas anra ietvaros. Ldzs apjom nelieliem darbiem tdiem k Sieviete ar zelta acm, Jaunbas atmias (1918) u. c. klaj nca romns Sapu bda (1920; latv. vai. 1930). T mksliniecisko lmeni raksturo paa autora vlku gadu izteikums, ka, pratints par m padarto, vi sava pirm lielk prozas veikuma nosaukumu neizpaustu pat uz moku sola. Ievrbu neguva ar romns Pietura apvra mal (1927/28). Visus mintos darbus vieno kopga iezme: vilans, kas prmusi bijuo frontes cntju, saduroties ar tlaika Vcijas dzves stenbu. T atstja uz topoo rakstnieku tikpat nomcou iespaidu k nesen kara baismas. d bezcerbas noska tika uzrakstts romns Rietumu front bez prmaim, kas ne vien vien zi ir radniecgs diviem citiem tai pa 1929. gad publictiem prozas darbiem R. Oldingtona romnam Varoa nve, kas latvieu valod laists klaj 1941. gad, un E. Hemingveja latviski vairkkrt 1958., 1965., 1972. gad izdotajam jaunbas gadu edevram Ardievas ieroiem. Visiem trim daidarbiem kopgs iezmes pakpeniski pieaugo bruotu sadursmju bezjdzbas apjauta, vilans agrs jaunbas un pirmskara idelos, uzticans dzves vienkrajm lietm, riebums pret skangiem saukiem, cenans slpt savus prdzvojumus pat saskar ar tuviem cilvkiem, izmisums, domjot par nkotni, liecina par veselai paaudzei vai ts daai kopgu socilu pieredzi vienldz mokou kapitlistisks iekrtas neprvaramo pretrunu noskrsmi. Js visi esat zudusi paaudze, kd sarun ar Hani ingveju 1924. gad sacjusi ameriku rakstniece Ger-trda Staina (18741946), kuras salon Parz apgrozjs ar Matiss, Pikaso, Kokto, Dos Pasoss. Sie Stainas vrdi, izmantoti par epigrfu Hemingveja romnam Un saule lec (1926, latv. vai. 1971), kuva par apzmjumu tai demobilizts jaunatnes daai, kas, neatradusi savu vietu pckara pasaul, gja boj, svaiddams starp drosirdbu un morlu kapitulciju, cinisku vienaldzbu un cilvka ciengu rcbu, dvseles skaistumu un gargu kroplbu. T s paaudzes dzves izjtu raksturojis padomju literatrzintnieks un kritiis A_. Starcevs, tau visspilgtk to izteicis Hemingvejs romn Ardievas ieroiem: Agri vai vlu ms tiekam noslepkavoti. Ar to jrins. Dzvo un gaidi, ka tu tiksi noslepkavots. Minto darbu vid Remarka romns vistiek vsta par karu. Uzrakstts no zudus paaudzes pozcijm visu to vrd, kas krita pie Verdenas fortiem, Sampaas paugurain,

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ierakumu dubos pie Sommas, radts, apzinoties savu piederbu tiem, kurus, izdzvojuus, tau nepaguvuus laist saknes pirmskara dzv, izskalojui kara pldi, romns ietver tik izncinou kara un militrisma nosodjumu, ka nacisti 1933. gad atzina to par socilistisku un sadedzinja srt. Vienlaikus romns atstj lastju nezi par Pirm pasaules kara cloiem un raksturu, neparda dadu iru un to partiju attieksmi pret imperilistisko slaktiu, nesniedz socila vai politiska rakstura visprinjumus, neliek apjaust kara izraists sekas carisma likvidciju Krievij un revolucionros notikumus Vcij. Nespj iedziinties vsturisko noriu btb izpauas Remarka, rakstnieka relista, nespks. Tdu secinjumu izdara padomju literatrzintnieks un kritiis B. Sukovs, reiz norddams uz autora stiprajm pusm: spilgts, visskkajs detas preczs netrs, asiains frontes ikdienas mkslinieciski relistisks tvrums, demokrtisms, skatot pardbas ierindas karavra, nevis, teiksim, virsnieka acm, tlojuma dramatisms, vides mikrouzmumu asums, atainot reljefums un plastisk taustmba, paskop, ietami neizkopt, toties lietii konkrt vstjuma valoda, kas atvieglo satura uztveri. Remarks apzinti rakstja vienkri, cenzdamies uzrunt iespjami plau lastju loku. Ar o stila noslieci sasaucas tendence iespju robes atveidot tikai tipiskas situcijas, standarta situcijas ~ apmcbas kazarms, pasta saemanu, nocietinjumu celanu, atraanos viesuugun, gzu uzbrukumu, izlkgjienu, rstanos pc gtiem ievainojumiem, atvainjumu... Ainu virknjums pirmaj lasjum var likties nejaus, izmainms. Tikai ielkojoties ciek, atkljas situciju secbas mksliniecisk saikne. Tipisk pieldzinjums standartveidgajam liecina par centieniem rast kopsaucju varou prdzvojumiem, radt frontes ierindnieka koptlu. Tiei tpc raksturi nav skk izzmti un, izmantojot apstkli, ka atainots samr ss kara beigu posms, netiek rdti attstb. Tie ir nemaingi un, ievieot vadmotvu tehniku, katrs apveltts ar noteiktu, atkrtoti aprdtu pabu: fizisku spku, izmanbu, delbu, kri uz sievietm, raizanos par sievas zi atsttu saimniecbu. Viss romns kopum un katra epizode pau domu par kara bezjdzbu. ai zi rakstnieka pozcija divdesmito gadu beigs neatiras no via varou nostjas kauju ugun. Neapaubmi ar autora vaibstiem bagtintais tls Pauls Beimers ir prliecints, ka viss kar pr* dzvotais liks izdart btiskus secinjumus, tau vstjum tas izpausmi nerod. Glui otrdi, uzsvrta tiek karavru nevlans domt, visprj bezcerbas noskaa, akla pakauans instinktiem. Diendien redzot, ka cilvka dzvba ir tikai putekltis drausmajs kara dzirns, ka cilvka ciea un tiesbas gan kazarms, gan ierakumos tiek mdtas kjm, frontes biedri kst truli un vienaldzgi. Autora pozcijas sakritba ar romna varou nostju pastiprina vstjuma emocionlo iedarbbu, pieir kara bezjdzbas tmai jo spcgu skanjumu. Sabiedrisks attstbas objektvo likumu neizpratne, prliecba, ka viss dzves negcijs vainojams viengi kar, liek romna varou protestam apskt individulu atriebbas aktu aurb apakvirsnieka Himmeltosa iekaustan un biju skolotja Kantoreka pazemoan, Vstjuma zemtekst Himmeltoss un Kantoreks, ie bezierunu paklausbas idejas paudji, kst par valdos sistmas pakalpu prototipiem. Tdu Kantoreku bija tkstoiem, liecina Beimers. Kantoreki pieb jaunieiem galvas ar miglainm idejm, kas dzvei un ar karam piera idealiztu, gandrz vai romantisku raksturu, Himmeltoss un viam ldzgie pru kazarmu gara ieviesji vads no atzinuma, ka izrja nozme ir nevis garam, bet zbaku birstei, nevis domai, bet sistmai, nevis brvbai, bet dresrai. K vienu, t otru izpratn klasiskais tvzemes jdziens izvras absolta personbas noliegum, k vieni, t otri

103 ( 107 )

gatavo jaunatni varodarbiem k cirka zirgus. Remarks nesaudzgi atsedz da tipa patriotu gargo un morlo bankrotu. Militrisma dienderiem un viu domubiedriem, aizmugures stratiem, tdiem k direktors ar trauda pulkstedi, kur pie alus kausa apsver, kdas platbas vl btu anektjamas, autors pretstata nabagos un vienkros autius viu uztver kar no skta gala bija nelaime. Rakstnieka simptijas neprprotami ir dzves pabrnu pus, un via tuvba nabagajiem un apspiestajiem pieir visam darbam pau siltumu. Romna kritisko lniju paspilgtina Beimera un via biedru sarunas par karu un t izcelans iemesliem. Atsldznieks Tjdens, kurpnieks Katinskis, zemkopis Deterings pretji bijuajiem imnzistiem itin skaidri saskata stos kara vaininiekus. Kpinjumu s atskrtas rod Beimera prdoms, kad vi vro krievu karagstekus: Katrs apakvirsnieks jebkuram jauniesauktajam, katrs skolotjs saviem skolniekiem ir lielks ienaidnieks nek ie te vri mums. Risint tlk savu domu Beimers neuzdrkstas, apzindamies, ka t novestu viu bezdibea mal ne tikai pie kara, bet ar pastvos iekrtas nolieguma... Romn ir ne mazums du fragmentru patiesbas apjautu, kas tomr netop par visa daidarba patiesbu. Tikko izteiktas, ts tiek atsauktas, aizplvurotas, relativtas. Sauciens: Pietiek!, kas A. Barbisa romn Uguns ievada kara clou un kara rakstura analzi, Rietumu front bez prmaim izskan k visa darba vadmotvs. Romna koncepcijai tik btiskais dzves attstbas perspektvas un vsturiska optimisma trkums nosaka ari varou paizjtu un psiholoisko raksturojumu. Konfrontti ar antihumnu tieambu, zaudjui ticbu nkotnei, tpc ka vluies pagtn, vii, tikai pasaglabans instinkta vadti, dzvo mirklim un izmanto katru izdevbu, lai aizmirstos, Beimers veltgi mina atgriezties jaunbas ainu pasaul, ts cildeno centienu valstb. T ir sabrukusi k kru nami. Bet ar ce uz nkotnes darba un progresa pasauli zudus paaudzes prstvim ir nogriezts. Vilanos nes ar tuvbas brdis ar sievieti Beimers sapo par atgrieanos gaias cilvcbas sfr, tau drz vien spiests atzt, ka stenb runa ir tikai par maizi. Absolti trm jtm nav vietas netraj kara ikdienas realitt. Izmisuma un galjas bezcerbas noskaa izpauas cinism, parupjos jokos, daviet netkam vienaldzbas un trula apraduma slavinjum. Ms esam nevargi k brni un pieredzjui k vei, ms esam rupji un srgi man liekas, ms esam pazudui, secina Beimers. Un tomr romns ir slavas dziesma cilvkam, via gara spkam un jtu cildenumam. Tie, kas cns kar, ir visbrnigkie cilvki, patiem sti cilvki, un, jo tuvk esi pirmajm lnijm, jo brnigkus cilvkus vari sastapt..., rakstja Hemingvejs priekvrd romna Ardievas ieroiem 1948. gada izdevumam. Remarka varoi cns pirmajs lnijs. Artilrijas viesuugun un ierakumu dubos vii rod neizskstou garga' spka avotu biedriskum, praktisk kopbas apzi. Biedriskums, gatavba jebkur situcij paldzt draugam rakstnieka skatjum kst par cilvka morl brieduma mrauklu. Remarks saldzina frontes cntjus ar dada kaluma montm, kas prkaustas, un vism uzspiests viens un tas pats zmogs. Bijuie imnzisti vairs btiski neatiras no kdreizj kdras racja vai atsldznieka. Beimers, kam mjs rakstmgalda atvilktn glabjas aizskts drmas manuskripts, front sprie aptuveni tpat k izbijis kurpnieks, turklt via attieksm pret karabiedriem armijas mundieros ietrptajiem strdniekiem, amatniekiem, zemniekiem nav ne mazks prkuma apzias. Spriedumu kopba pieir romna pretkara patosam kolektvas socilas pieredzes iezmes, bet biedriskuma apzia autoram vstjum nereti nojaucot robeu starp es un ms, k to asredzgi saskatjis padomju literatrzintnieks V. Zubkovs, paldz veidoties ierindas frontinieka koptlam. Beimera psiholoija ir tipiska Pirm pasaules kara ierindnieka psiholoija, naidga saukiem, lietii necila, un krt vi tikpat necili k via biedri Vesthzs, Lrs, Millers, Katinskis,,, Aplkota personbas afektivo prdzvojumu sistm, Remarka biedriskuma koncepcija

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------iebildumus nav izraisjus Apaubma t itusi k socils institts, kam ir noteiktas funkcijas sabiedrisko attiecbu sfr. Biedriskums tds, kds tas pardts romn, raksta HL J. Bernhards, sabiedriski nozmgs ir viengi tiktl, ciktl ...nav novilkta robelnija starp pilsonisks jaunatnes prstvjiem un strdniekiem. Bet td krt tiek radta ilzija, ka morlo spku prbaude ir vienotjs faktors, kas salied indivdus neatkargi no viu irisks piederbas. Vai Remarks, kritiztjs relists, kura aso skatienu dzves pardbu vrojum cildinjis ne viens vien kritiis, fronti-nieku saliedtbas tlojum btu vadjies no iluzoriem priekstatiem vai pat apzinti sagrozjis patiesbu? Tau labi zinms, ka cilvku savstarpjs attiecbas dailiteratra nereti atkljusi dzik un spilgtk nek sociologu un psihologu ptjumi. Psiholoisk skatjum romna varou kopbas objektvie^ prieknosacjumi telpiska tuvba, kopja darbba, viends vecums ir teicami izgaismoti. Beimera un via biedru tuvbas izpratnei pai nozmgs ir padomju socilpsihologa I. Kona atzinums, ka jauni cilvki, kam vl nav ne savas imenes, ne profesijas, ne mots, ...izjt asu vajadzbu pc draudzbas, ko nevar aizstt nekdas citas personisks vai sabiedrisks attiecbas. o tendenci nereti saasina socili politiskie apstki. Jaunb citjot Konu draudzba indivdu savstarpjo pievilksmju sistm ieem privilitu vai pat monopolstvokli. Prsteidzoi ldzgs ir jaunieu situatvi nosacto tuvbas alku pamatojums romn: Nevienam no mums nav pilni divdesmit . .. Gados veckie gandrz visi ir saistti ar bijuo, viiem ir kds pamats zem kjm, viiem ir sieva, brni, savs arods un savas intereses... Mums ir viengi msu vecki un vienam otram sava meitene. Tas nav daudz, ja em vr, ka vecku autoritte aj vecum ir sevii zema un domas par meitenm vl nav noteicos. Un tas bija viss, kas mums piederja, ...tlk ms nebijm tikui, un no nedaudz nekas nav palicis pri. Bet solidarittes saites, kas vieno visus vienam kolektvam piederoos, ir ne tikai psiholoiski, situatvi, funkcionli nosactas. Ts vienldz ir etniski un vsturiski determintas. Karabiedru tuvbas apziu pastiprina viu daja atgrieans vien un tai pa sen prvart attstbas stadij. Ms gandrz neatiramies no bumeiem, secina Beimers. Ms veidojam lielu brlbu, kur tautasdziesmu slavint biedriskuma, ieslodzto solidarittes jtu, uz nvi notiesto izmisuma rdts savstarpjs izpaldzbas atbalsis saplst jaun, atirg dzves izjt, kas ieskanas briesms, nves moks un pamestb,. T ir karavru brlba, iekji pretrungs personisko attiecbu paveids, tpc ka patika un brvprtba taj apvienojas ar stingru uzvedbas reglamentciju. Bezmrs un via biedri, divdesmit gadsimta cilvki, protams, nav senie skiti, kas, iegriezui sev pirkst un ietecinjui asinis trauk, nobaudja ts, lai nekas vairs nesptu vius irt. Un tomr ar Pirm pasaules kara ierakumu biedru tuvba kd augstk nozm ir asinsbrlba, un ar vii, sekodami sendienu karotju paraugam, cns plecu pie pleca, dala sav starp dienu un guasvietu. Tiesa, prspriedumos, k rodas di kari un ko katrs dars miera apstkos, pavd biedru irisks piederbas apjauta, turklt vistiek zmg krt to pau atsldznieks Tjdens, tau stiprka kaujas lauk izrds vecuma patnbu un apzias vsturisks enzes nosact kopbas sajta, kdama par labko, ko spj dzemdint kar.... Fronti-nieku biedriskums nav iluzors mksliniecisks iztles auglis. Tas ir dzv noskatts. Remarks bija pietiekami konsekvents relists, lai jau nkamaj, pckara dzvei velttaj romn Atgrieans (1931; latv. vai. 1931; cit tulkojum Atpaka uz mju, 1936) ne bez smeldzes pardtu, ka nesamierinma antagonisma un mantiskas nevienldzbas pasaul frontes biedru kopba irst un pats biedriskuma idels saglabjas labi ja dau uzticamu draugu sirds. Atzinums, ka frontinieku kopbai ir rels pamats kara stenb un cilvka psih, neskar

105 ( 107 )

pardbas sabiedrisko nozmbu. Biedriskums Remarka izpratn, secina padomju literatrzintnieks P. Topers, nespj atrisint socils pretrunas, ar kurm jsaduras romna varoiem. Akli pilddami savu karavra pienkumu, gaum neskaidri izprazdami Pirm pasaules kara clous un raksturu, romna varoi tiklab kaujas lauk krituie, k ar vlkie zudus paaudzes prstvji kst par antihumnas sabiedrisks iekrtas upuriem. Vii drzk ir cietji nek cntji. Nepietiek ar to, ka Remarks noldja karu un bezjdzg slaktia nakt iededza biedriskuma dzirksti, pc Otr pasaules kara secina Verners Holts, D. Nolla romna Vernera Holta piedzvojumi (latv. vai, 1966) varonis. Remarka postultais biedriskuma idels via skatjum ir miglaina frze, apsjs uz karavra acm, malduguns tums.... Holtarn nav pieemams idels, kas trulu cilvku baram saldina ceu uz slaktiu. Tikpat nepieemams viam ir Remarka tlotais zudus paaudzes ce: Vai tas btu pareizais ce, ja es devipadsmit gadu vecum paziotu: es esmu izncints! Tas vispr nav nekds ce, nekad nav bijis ce, ar toreiz ne! Atteicies splt nerra lomu komdij ar vecu veco scenriju, cenzdamies apjgt prdzvots kara tradijas btbu un formult savu nostju pckara pasaul, Holts pirmm krtm mekl atbildi uz jautjumu: Kd? vai pareizk: Kas vaings? vai vl pareizk: K du karu gatavo? Kara tmai velttu daiprozas darbu vid Remarka romnam ir paa vieta. Runa nav tikai par neparasti lielo atsaucbu lastjos: romna skaudrais, piezemtais relisms ietekmjis kara ikdienas tlojumu neskaitmu vlku autoru darbos. Literatras kritik ai sakar pat ieviesies remarkisma termins. pai juzsver, ka Remarks, zudus paaudzes dziesminieks, nekad nav darbojies aunuma esttikas novad, nav maksjis meslus antihumniem literrs modes strvojumiem. Varbt tiei tpc vi tika nostumts Rietumu mkslas dzves lielcea mal. Mani romni netiek pieskaitti pie vissmalkks literatras. Toties tos lasa, kd vlnu ma gadu intervij teicis rakstnieks. Romnu Rietumu front bez prmaim nacisti sadedzinja uz srta... 1931. gad atstjis dzimteni, emigrcij uzzinjis par savas grmatas autodaf, par msai piespriesto nvessodu, zaudjis Vcijas pavalstniecbu, pasludints par valsts ienaidnieku, Remarks ar savu dairadi ldz ma galam rakstnieks miris 1970. gad veic vrss pret faismu un jauna kara draudiem. Romns Rietumu front bez prmaim srt nesadega. To lasa vis pasaul, par spti buruzisks literatras kritikas apgalvojumiem, ka darbs esot vecmodgs, neaktuls, neveselgi sentimentls. Tam netrkst lastju ar msu zem un socilistiskajs valsts. Padomju Savienb romns tulkots un izdots krievu valod vairkkrt (1929, 1959, 1960, 1979). Piecdesmito gadu otraj, sedesmito pirmaj pus tiklab krievu valod, k ari citu PSRS tautu valods nca klaj vl dai Remarka romni Trs draugi, Laiks dzvot un laiks mirt, Triumfa arka, Melnais obelisks un strauji pieauga rakstnieka popularitte padomju lastju vid. Sai sakar centrls preses slejs izraisjs dzva domu apmaia par pasaules slavu guvu autora veikumu. Vrtjumu gamma bija plaa, t sniedzs no nekritiskiem slavinjumiem ldz vulgrsocioloiskam noliegumam. Diskusijas gait izteiktos spriedumus apkopoja un izvrtja I. Fradkins rakst Remarks un strdi par viu (Voprosi iteraturi, 1963, 1), Raksta autora atzinumi pavra ceu rakstnieka literr mantojuma zintniski analtiskai izptei septidesmitajos gados. Nordjis uz Remarka darbu acm redzamajiem trkumiem zinmu melodramatismu, sietisko motvu, raksturu, izteiksmes ldzeku vienveidbu, gaumes nosldjumiem, atkpju nepietiekamo psiholoisko pamatojumu, izskaistinjumiem dabas aprakstos, Fradkins pievras jautjumam par rakstnieka dairades oriinalitti un mksliniecisko patstvbu. Pc Remarka atzinuma, via literrie skolotji rados darbbas agrnaj posm bijui Knuts

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Hamsuns un Deks Londons. Romn Rietumu front bez prmaim manms ar ekspresionisma iespaids. Vlkos darbos, pirmm krtm romna Trs draugi skopaj, psiholoiskiem zemtekstiem bagtaj dialog jauama Hemingveja, bet romna Melnais obelisks (1956) groteski simboliskaj stil Kafkas ietekme. pai jtama uz divdesmit gadsimta intelektuls daiprozas fona Fradkina skatjum ir Remarka filozofisks bagas Nes, Sopenhauera, Spenglera atziu drumslu nabadzba. Konstatjumam, ka rakstnieka mkslinieciskajam veikumam ir nosacti savdabgs, zinm mr pat epigonisks raksturs, kritiis pretstata t rktjs popularittes faktu. Nav tau noliedzams, ka neviens no Remarka laikabiedriem, gadsimta lielajiem vrda meistariem, nav guvis tik plau atzinbu. Romns Rietumu front bez prmaim vien autora dzves laik prtulkots vismaz pussimt valods un publicts aptuveni 30 miljonu eksemplru koptir. Nereti uzskata, ka pankumus Remarka dairadei nodroinjusi aktul tematika: kar, inflcija, antifaistisk ca. Pc Fradkina domm, rakstnieka popularitte padomju lastju vid nav izskaidrojama viengi ar via darbu klaji socilkritisko, antimilitristisko, vlk ar antifaistisko ievirzi. Kritia vrtjum t drzk ir popularittes prieknosacjums. Nek jauna, saviojoa, aizraujoa nav ar Remarka tiskaj programm: esi krietns un drosmgs, uzticgs mlestb un draudzb, neiecietgs pret zemiskumu, vienaldzgs pret mantu, varu, karjeru, svti pildi savu cilvka pienkumu, nepaej vienaldzgs garm svem bdm, paldzi cietjam, nepazemojies pats un nepazemo citus! Jauns un negaidts toties ir o pozitvi humnistisko maksimu piezemtais pasniegums. Paustas klusint intoncij, ietami ukstus, nevis oratorisku uzkliedzienu form, stenotas varou konkrtaj, situcijas nosactaj rcb, ts, bdamas emocionli, nevis intelektuli iekrsotas, iedarbojas jo spcgi un tiek uzrun sirdi, nevis prtu. Msdienu padomju literatras kritikas vrtjum romnam nemirstbu nodroina humnisma pamatu, tautu miera centienu, dzvbas un visa dzv aizstvba, kvla varmcbas nosodjuma un cilvcbas slavinjuma ldi, aicinjums cilvkam bt vrigam un modram, visbeidzot, pati neatkrtojam un neatdarinm, gribtos teikt, zniski tr rakstnieka personba, kas, ievainota, bet nesalauzta, jauama kaut kur dzii zem tuprt raupjs satura apdares, daviet tuvkas efektgai beletristikai nek mkslinieciski vriengai prozai. Rietumu front bez prmaim. frze Pirm pasaules kara beigu posm biei figurja vcu virspavlniecbas ziojumos. Remarks parda, cik daudz posta un cieanu, necilvcbas, nepiepildtu sapu un cerbu slpjas aiz stereotip ziojuma saltajiem vrdiem. Ststdams par ierindas karavru ikdienu, heroisku un banlu reiz, par nvi, ko front sj grantas un indgas gzes, dizentrija un tfs, par cilvka nesalauamo dzvotgribu, rakstnieks ir radjis satriecou literatrvsturisku dokumentu, kuru laika tecjums neskar. Ms nemirstam, vi teicis par sevi un sev ldzgiem. N. Ms ne. Mirst laiks, sasodtais laiks. Tas mirst neprtraukti. Ms dzvojam. Dzvosim arvien. Remarka atsttais literrais mantojums, citjot, tiesa, cit sakar sactus vrdus, iekaujas katras atnkos paaudzes vrtbu sistm. irts Bodnieks

107 ( 107 )