Temats: Literārā pasaka

Darba mērķis: iepazīt literārās pasakas žanra vēstījuma savdabību, veidojot vērtējošu
attieksmi pret cilvēku savstarpējo saskarsmi
Vērtēšanas veids: summatīvā vērtēšana
Izpildes laiks: 2 mācību stundas

Darba lapa
Literārā pasaka.Tekstpratība

Izlasi Noras Ikstenas darbu „Irbju pļaviņa”!

Irbju pļaviņa
Kādā ciemā, kas ne ar ko neizcēlās starp daudziem citiem ciemiem uz šīs
pasaules, dzīvoja puisis vārdā Jukums. Ja viņu izstieptu taisnu, viņš būtu kā izstīdzējis
apinis, bet viņam nebija ļauts skaisti vīties. Māte vairs nepūlējās Jukumam šūdināt
jaunu kārtu, tā nu garais šķeists staigāja — svārku piedurknes līdz elkoņiem, ūzu gali
līdz ceļiem. Jukums nekad netika iekšā būdā, neapsitis galvu.
„ Lamzaks,” putru ēzdams, nosēcās tēvs.
Kur tādu dēlu likt? Visur viņam galva duras pie griestiem, viss viņam rokās
lūst. Citiem cieminiekiem dēli kā dēli, šis, kartupeļus stādot, iestieg līdz ceļiem vagā,
jājūdz bullis, lai tas atspēries velk muļļu ārā, sienu gubojot, sakrauj kaudzi vai līdz
debesīm, kāp kauč ar Pēteri runāties, labību sējot, graudus aizsviež tik tālu, ka ražu
vāc aiz trijiem ciemiem. Tēvs žēli nopūtās putrā, tomēr sita karoti galdā un zvērēja
atrast miesīgajam lamzakam piemērotu darbu. Jukums skumji raudzījās sviestactiņā
putras vidū — kam viņam tik ļauns liktenis? Liela asara iepilēja sviestactiņā un sāka
skaisti spīdināties. Jukums apņēma bļodu ar savām lielajām rokām un pievilka to sev
gluži vai pie deguna. Sviestactiņa viņam likās kā pati saule, bet asara tajā kā ezers,
kura malā sēdēdams, viņš nekad īsti netika skaidrībā, vai saule iekritusi ezerā vai
ezers saulē. Ezera malā bija jāsēž klusi, jo turpat netālu pļaviņā ganījās irbes. Neviens
nebija redzējis tik daudz irbju kā Jukums. Savu noslēpumu viņš uzticēja tikai mātei,
bet māte grūti nopūtās un teica:
„Tu iedomājies to, kas nevar būt.”
Kā tad nebija, ka bija — pilna pļava ar irbēm, par to Jukums bija ar mieru likt
ķīlā savu lielo, dumjo galvu.
Tā nu Jukums dzīvoja ciemā, kas ne ar ko īpaši neizcēlās starp daudziem
citiem ciemiem uz šīs pasaules. Dienās viņš klimta gar būdām, pa pagalmu, tīrumiem,
darīdams tēvu vai zili melnu aiz dusmām, vakaros sēdēja pie ezera un raudzījās uz
irbju pilno pļaviņu.
Tomēr reiz pavasara launagā tēvs trieca savu fiskaru pret galdu ar tādu spēku,
ka biezpiens viņa ūsās nodrebēja. Jukumam tagad būšot darbs — tīruma vidū putnus
baidīt. Māte salēcās, ķēra pie sirds un sāka gausties, ka vecais prātu izkūkojis, ja
miesīgo dēlu, lai arī lamzaku, likšot tīruma vidū par putnu biedēkli. Jukums domīgs
vērās biezpiena pickā un pie sevis pārlika — nez vai būs jāstāv dienu un nakti vai
tikai dienu un vakaros tāpat iet uz irbju pļaviņu? Tak jau, ka tikai pa dienu, Jukumam
prieks ielija sirdī — putni jau tie paši cilvēki vien ir — naktīs guļ, dienās zog.
 „Kuš, vecā!”tēvs uzkliedz mātes gaudām un vēlreiz trieca fiskaru pret galdu
tā, ka biezpiens no ūsām nobira uz galda. „ Kā teicu, tā būs.”
Nākamajā rītā kāds, kas to būtu varējis redzēt, būtu redzējis pagalam jocīgu
skatu: pirmais pār pagalmu, soļus cieti likdams, gāja tēvs, skārda bundžām un raibiem
lupatu lēveņiem apkāries, tad Jukums, galvu iesāņus nošķiebis, lielās rokas gar sāniem
kūļādams, un visbeidzot māte, skaļi vaimanādama, ka tēvs pats savu dēlu postā laiž,
vilkam rīklē grūž, par nerru tīruma un visas plašās pasaules priekšā pataisa; ko tāds,
pats būdams nelaimes putns, no putniem var nosargāt?
Tēvs vaimanātāju aiztrieca ratā un (..) uzbukņīja Jukumu, lai tas ātrāk kustas.
Tīrumā tikko dīga jaunie asni, no svaigā zaļuma Jukumam sametās raibs gar acīm,
saulīte spīdēja daudz mīlīgāk un spožāk nekā tēva pagalmā. Plaukstu pie acīm pielicis,
Jukums raudzījās augšup, kur virmoja gaiss un vīteroja cīrulīši mazputniņi. «Skaista
tā pasaule,» Jukums paspēja nodomāt, kad dabūja tēva duncku sānos.
„ Neblenz kā auns uz jauniem vārtiem, ķeries pie darba,” tēvs, ar švunku
palēcies, uzmeta Jukumam galvā vecu, cauru auseni, tad lika izstiept rokas sānis un
sakāra uz tām veselu lēveni skārda bundžu, visbeidzot ap ūzām apsēja raibās lupatu
driskas.
„ Strādā nu,” sviedrus notrausis, tēvs noteica,”ēst dos tikai rītā, vakarā, tā jau
gana lieka ēdis.”
„ Ka tevi divi deviņi,” vēlreiz noskatījies uz savu pušķojumu, makantiņ
izbrīnīts, tēvs vēl noteica un cietiem soļiem aizgāja savos dienas darbos.
Jukums stāvēja cauru dienu, paciezdams nešpetno karstumu, no kura
sviedri lija vai aumaļām, zeme ātri sasila un dedzināja Jukuma plikās pēdas.
Lielās, skārdenīcu apkārtās rokas viņš lāgiem gausi novicināja, kad tirpiens
vairs nebija izturams. Jukums cietās kā prazdams, jo zināja, ka vakarā tiks pie
ezera un redzēs tik daudz irbju, cik neviens nav redzējis. Katra nākamā diena
tīrumā bija grūtāka par iepriekšējo. Māte šņukstēja, tēvs bija lustīgs, ka dēlam
atradies darbs un putni neizknābj asnus.
Jukums turēja savu grūto likteni mugurā tikpat kā slapjas malkas nastu.
Taču kādu vakaru viņa bēdu vadzis bija tik pilns, ka lūza. Jukums pie ezera
raudāja gaužas asaras, kad pēkšņi ap viņu salaidās irbes no pļaviņas. Satupa uz
viņa dumjās galvas, lielajām rokām, lempīgajām kājām, ar mīkstajām spalvām
nosusināja Jukuma asaras. Irbju bija saradies tik daudz, ka likās, tās varētu
noklāt visu ezeru.
„ Irbītes, irbītes, kam man tik sūrs liktenis,” teica Jukums starp pelēkajiem
putniem sēdēdams.
Kad nākamajā rītā māte ridāja brokastu galdu, Jukums tā, lai tēvs nedzird,
viņai klusi teica, ka pļaviņā pie ezera irbju saradies vai melnais tūkstotis.
„ Dēliņ, dēliņ, atkal tu domā par to, kā nevar būt. Pārkarsusi tava nabaga
galviņa saulītē, vēl durnāks esi kļuvis,” māte žēlabās teica.
„ Kam tu, vecais, paša dēlu postā laid,” uz lieveņa uzgājusi, viņa uzkliedza
tēvam. „Met mieru tai putnu baidīšanai, lai dēliņš atģiedas.”
„ Lai iet un strādā. Kas nebaida putnus, tam nebūs ēst,” tēvs atcirta, baļķīti
tēsdams.
Lēnīgi Jukums aizbrida uz tīrumu. Saulītei rietot, tajā dienā tēvs un māte
pagalmā pēkšņi dzirdēja šņākoņu un švīkoņu, ko vējš nesa no tīruma puses. Pametuši
darbus pusratā, abi steidzās raudzīt, kas noticis. Tīruma malā vecie palika kā iemieti
zemē, mēmi aiz brīnumiem. Irbju melnais tūkstotis, kādu šai pusē neviens ij sapnī
nebija redzējis, bija satupis uz Jukuma, tā kā viņā vairs i putnu biedēkli, par cilvēku
nerunājot, nevarēja sazīmēt.
Pirmā atģidās māte un gribēja skriet putnus tišināt. Tak viņa vēl soli nebija paspējusi
spert, kad irbes ar visu Jukumu pacēlās gaisā. Tik vien vecie redzēja, kā viņu Jukums,
irbju nests, aizlidoja pār ezeru. Ka tevi irbes!

1.uzdevums. Uzraksti, pie kāda literatūras žanra pieder šis darbs?

..........................................................................................................................................
............
2.uzdevums. Atrodi „Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdu „savāds” un
„citāds” skaidrojumu!
savāds-..............................................................................................................................
.........................citāds-......................................................................................................
................................................
3.uzdevums. Vai kādreiz esi pamanījis cilvēkus, kas ir citādāki nekā pārējie? Ar ko
viņi atšķiras? Uzraksti savu novērojumu 5 saliktos teikumos!
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
.................................................................
4.uzdevums. Kā tev šķiet, kas visbiežāk sāpina cilvēkus? Pamato savu atbildi! ( 3
teikumi)
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
.......................................
5. uzdevums. Atzīmē tekstā ar kvadrātiekavām kreisajā pusē tā uzbūves daļas -
ievadu, galveno daļu, nobeigumu!

6.uzdevums. Pasvītro teksta ievadā vārdu savienojumus un teikumus, kas norāda, ka

Jukums ir gara auguma cilvēks!

7.uzdevums. Pārlasi izceltās rinkopas! Izdomā un uzraksti tām virsrakstu!

..........................................................................................................................................
.............

8.uzdevums. Kā tu raksturotu Jukuma tēvu? Uzraksti savas domas ! ( 30-50 vārdi)

..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
.................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
.......................................

9.uzdevums. Izskaidro doto vārdu nozīmi,vadoties pēc pasakas konteksta!

Skaidrojumā izmanto sinonīmus! Vari izmantot sinonīmu vārdnīcu!
  ūzas.......................................................................................................................
.............
 kauč......................................................................................................................
.............
 klimst....................................................................................................................
.............
 nerrs......................................................................................................................
.............
 duncka..................................................................................................................
.............
 makantiņ...............................................................................................................
.............
 sūrs.......................................................................................................................
.............
 ridāt.......................................................................................................................
............
 durnāks.................................................................................................................
.............
 atģisties.................................................................................................................
.............
10.uzdevums. Kāpēc, tavuprāt, rakstniece Nora Ikstena izmanto savā tekstā
iepriekšējā uzdevumā uzskaitītos vārdus? Kāds būtu teksts, ja šo vārdu nebūtu?( 1-3
teikumi)
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
..........................................................................................................................................
.............................................................................
11.uzdevums. Kuru latviešu tautas sakāmvārdu, tavuprāt, tēvs pārveido, sacīdams:
„Kas nebaida putnus, tam nebūs ēst!”?
..........................................................................................................................................
............