Zirgu Pasts Nr.41

C
e
n
a
1
,
9
0

L
s
41
Nr. 8 (41)
2010. gada augusts-septembris
Latvijas
empionts
Kristaps Neretnieks osezon guvis
vairkus labus pankumus.
Mra Millera foto
Zirgu
dienas
REKLMA/SLUDINJUMI
2.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi
Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos,
maketu izirtspjai jbt ne mazk k
300 dpi. Gatavm reklmm jsta ldzi
paraugs jpg formt. 3 mm apgrieanas
mala.
Sludinjumus stt uz e-pastu:
info@zirgupasts.lv
Tlrunis uzzim 26544243
Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums
3 LVL + PVN
Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi
20 LVL
REKLMAS I ZCENOJ UMI ZI RGU PAST
Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu
Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek
zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem
zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu
kalendrs.
ATLAIDES par atkrtojumu
2 reizes atlaide 5%
3 reizes atlaide 10%
4 reizes atlaide 15%
5 reizes un vairk atlaides 20 %
1 lappuse
187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)
3.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
4.vks
210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)
Zirgu fotogrjas
un individulas fotosesijas
Dace trausa tlr.: 26258326
Mris Millers tlr.: 29209802
1/3 lappuse
(horizontli)
187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)
Nestandarta
reklma
0,41 LVL/cm
2
+ PVN
Firmas baneru reklma 6-15cm
2
no 3,50 LVL+PVN
Vrds: Xxxxxxx
irne: Tanes
Dz. gads: 2002. g.
Augums: 164 cm
rzelis ve Kastrts
Tvs: Xxxxxxx
Mtes tvs Xxxxxxx
Izmantoanas veidi:
Iejde Hobijs Draivings
Konkrs Vaisla Rikoana
Cena: xxxx Kontaktinformcija: xxxxxxxx
lappuse
(vertikli)
94 x 264 mm
(120 LVL + PVN)
1/2 lappuse
(horizontli)
187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)
1/3 lappuse
(vertikli)
62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)
1/4 lappuse
(horizontli)
94 x 132 mm
(52 LVL + PVN)
~3~ augusts-septembris, 2010
aj numur
Neesat vienaldzgi cits pret citu!
Latvijas empionts
Aizvadti Latvijas Republikas
nacionlie empionti ru
prvaran un iejd. Noskai-
droti uzvartji tradicionlajs
jtnieku un zirgu vecuma
grups
4.-7. lpp.
LATVI J
Katrs jk prt pa savam.
ovasar daba krtjo reizi
nolmusi prbaudt cilvka
izturbu, regulri izspljot
ar to kdu vairk vai mazk
aunu joku, nodedzinot
cilvka paumu, to
appldinot, vai ar izspaujot
no savam karstajm, neparedzamajm dzlm drgumus,
pc kuriem cilvks tik oti alkst. Neraugoties uz to, cilvce
turpina kaitint dabu, jo atpakacea vienkri nav. Daba
devusi cilvkam iespju pastvt savstarpj cie ar
citiem, bet cilvks ir nolmis, ka viam atauts vairk. Ko
es te par globlo ekoloiju? Kds te sakars ar zirgiem?
Vistiekais!
Ms gribam, lai pret mums izturas labi, bet darm visu,
lai t nenotiktu. Vai cilvks btu mazohists? Ar sadists pc
dabas? Nekds brnums, un neldzs teikt: es tds neesmu,
es esmu citdks! Nav nekds jaunums, ka zirgi daudziem
ir sirdslieta, tas viss ir tik saulaini un aizkustinoi! Baudot
vienu, jebkur gadjum sank iebradt ko citu, paiem
nemanot. T iekrtots jcns, tikai jautjums: ar kdiem
upuriem? Visvairk l, kad t d cie dzvnieki, it pai
zirgi.
Pc lietus vienmr skaas dzidrkas, tik romantiski skan
zirgu pakavi pa slapju pilstas asfaltu. iet! Pilstas zirgu
tma biei tiek iztirzta medijos, cilvki noausmins, bet
tomr visbiek noklus, jo t ir vai nu rtk, vai ar situciju
parocgi maint nevar. Nupat viens gadjums Dublinas
centr man krtjo reizi lika aizdomties tiei par to, kas
iet... Es zinju, ka ri ir azartiski, tomr dvaini cilvki...
Iedomjieties centrlo apdzvotu lielpilstas ielu ar
tkstoiem cilvku, autobusiem, manm, ritebraucjiem,
ar luksoforiem un zirgu pakavu drdou... Krtj droka
ar tristiem? aunk! Jauniei sarkoja skrieanos ar
rikotjiem! Cik tri vii tur pardjs, tik igli ar pazuda,
tomr paspja izraist sastrgumu, okt autovadtjus
un gjjus, jo luksoforus ie dvainie un bezatbildgie
jauniei neievro. Negribu pat iedomties, kas vartu
notikt, bet skaidrs ir viens tas noteikti atkrtosies. eit
hipodromi paredzti auotjiem, rikotji, nezinu kd,
te ir klaiotju un zemka sla cilvku izprieca. Tie zirgi
tiek turti betontos pagalmos un treileru pieturs, piesieti
pie vagoniiem. Tagad vairs nevaru saprast, kas ir aunk
zirgu taksometri vai tomr visatautba? ie cilvki sader
uz naudu, nereti ar uz zirgu dzvm, tad memals tiek
atrasti zirgu li, par kuriem nevienam nav daas. Mdz
teikt: nav pieirts nansjums, te, veicot prbaudi, zirgam
nodrointa prtika, un viss paliek, k bijis, tikai atkal un
atkal jlasa medijos par klaiojoiem un nobadintiem
zirgiem. Bduleja teiktu mans zmanas skolotjs!
Te ar saskaramies ar dabas brdinjumiem cilvkam.
Baigi negatvs iet mans raksts? Ne viss dzv ir tik skaisti,
k gribtos, var ar pievrt tlt pat acis un skt malt vienu
un to pau, cik skaistas bija sacensbas un cik fori rezultti
jtniekiem. Ar tajs ne bez sava rgtuma...
Ko es vispr gribju teikt, rakstot o bdgo rakstu bez
roz briu nas?
Novrtjiet iespjas, kas dotas, un neesat vienaldzgi
cits pret citu!
Patiesb viss jau ir skaisti, un mums ir iespja maint
pasauli sev apkrt, tikai biek jpasmaida!
Nadna Zavadilika
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrja.
Iznk reizi mnes.
Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718
Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243
Inga Mielsone konkrs +371 29469825, Anda Pavlovska pajgu braukana +371 26347125
Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja.
Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv.
Adrese pasta stjumiem:
Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu
un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas
prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida
ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
Treo reizi Inukaln
Treo reizi lieliskaj Jauno
jtnieku skolas sporta skolas
bz Inukaln risinjs
Latvijas Zirgu dienas. oreiz
programm galvens
bija Baltijas kausa izcas
posma sacensbas ru
prvaran
8.-10. lpp.
ZI RGU DI ENAS
Prestikie turnri
Meydan kausa izca un
Globl empionu tre
konkr, pasaules empionts
vienjgiem, labko iejdes
meistaru sacensbas
16.-20. lpp.
RZEMS
Ganbu kopana vasar
K rpties par ganbm, lai
ts btu vispiemrotks
jsu zirgiem. Padomi no
Ligijas Bitenieces kursa
darba
34. 37. lpp.
ZI RGAUDZTJI EM
Koko ar laba jtniece
Par vienu no pasaules modes
noteicjm Koko aneli, kura
ne tikai iespaidojs sav darb
no okeju trpiem, bet izvljs
zirdzinieku sabiedrbu par
ldzekli, lai iekarotu Parzes
augstko sabiedrbu
42.-43. lpp.
ATPTAS BR DI M
LATVIJ
Rg, sporta centr Kleisti risinjs
Latvijas nacionlais empionts ru
prvaran. Tpat k 2009. gad
sacensbas ilga divas dienas, kas, pc
manm domm, ir oti labi, jo izsldz
nejaubas iespjambu vienu dienu tev
var paveikties, un tu vari uzvart, bet jau
nkamaj zaudt, ldz ar to uzrdtais
rezultts kopvrtjum vairs nebs
labkais.
Sacensbs piedaljs ar sportisti no
Lietuvas, tau viiem bija iespja cnties
tikai par uzvaru un naudas balvm
atsevios marrutos, bet nacionl
empiona titulu varja iegt tikai Lat-
vijas Republikas pilsoi un pastvgie
iedzvotji, kuri ir Latvijas Jtnieku
federcijas biedri.
Prsteigumu sagd Jnis
Buers
Saldzinot ar ziemas empiontu,
godalgotjs viets lielkoties bija re-
dzami tie pai sportistu uzvrdi un zir-
gu vrdi. Tau neizpalika ar pa kdam
prsteiguma momentam gan snseniem,
gan ar tiesneiem. aj zi jmin Jnis
Buers, kur konkurenc jtniekiem ldz
18 gadu vecumam kopvrtjum ieguva
pirmo vietu.
Jnis Buers: Bez aubm, pamat
tam, ka esmu iekuvis godalgoto skait,
ir lielais imenes atbalsts un treneru
ieliktie janas prasmes pamati. Gan
iepriekjo treneru Sarmtes Ptersones
un Ja Rimeika, gan pai pareizj
Latvijas empionts konkr
Inga Mielsone
Kleisti, 24.-25. jlijs, konkrs
trenera Guntara Snia iemctais, no
kura esmu uzzinjis daudz jauna. Man
paam uzvara bija liels prsteigums, un
domju, ka tas okja ar manus konkur-
entus, jo tds sasniegums vl nebija gts.
Protams, juzslav ar mans zirgs Du-
ens, ar kuru o sasniegumu esmu guvis.
Abs empionta diens tika pieautas ar
lielkas vai mazkas kdas, bet nekas cits
neatliek, k tikai turpint ctgi strdt, lai
ts vairs neatkrtotos. Negribu lielties ar
savu uzvaru, bet gan turpint strdt ar
domu tikai uz augu.
Inta Vja labko trijniek
Patkami, ka godalgotajs viets jau ie-
rasto jtnieku vid pards jauni uzvrdi
un vl ar tik labiem rezulttiem. Tpat
k 16 gadus veco jtnieku konkurenc.
Jau pazstamajm Patrcijai Kokinai, kura
kopvrtjum izcnja pirmo vietu, un
Laurai Penelei, kura bija tre, pa vidu
otraj viet iespraukusies Inta Vja.
Cersim, ka ie sportisti tikpat veiksmgi
turpins startt, un konkurentiem
vajadzs ar viiem rinties.
Kristne Egle start stabili
Nejaubu nebija jtniekiem vecuma
grup ldz 21 gadam. Pat var sact,
oti stabilus rezulttus abas dienas rdja
Kristne Egle ar saviem trim zirgiem,
pirmaj dien ieemot pirms trs vie-
tas, un otraj otro un treo vietu. Tas
rezultt deva uzvaru kopvrtjum.
Nezintjiem gribtos paskaidrot, ka
iegto vietu skaitam nav nekdas nozmes.
Katrs jtnieks sav konkurenc c par
Latvijas empiona titulu start tikai ar vie-
nu, iepriek pieteiktu zirgu. Ttad pirmo
vietu kopvrtjum iema Kristne Egle
ar zirgu Roils (abas dienas otrs vietas,
kas summ deva 40 punktu). Tau otraj
viet nav Kristne ar nkamo zirgu Longu
(abas dienas tres vietas), bet Kristne
Baradovska ar zirgu Corinte, kura abu die-
nu summ ieguva 32 punktus.
Tpat k jauno jtnieku vid pards
jauni uzvrdi, ar jauno zirgu gan
piecus, gan seus-septius gadus veco
vid sevi pieteic jauni lderi. Ttad ne ti-
kai msu kaimiiem Lietuv un Igaunij,
bet ar mums aug daudzsoloi zirgi, un tas
priec.
empions irts Bricis
Pieauguo konkurenc veiksmgs is
gads izrdjies irtam Bricim, kur, tpat
k Guntars Sili 2009. gad, izcnjis
gan ziemas empiona, gan ar nacionl
empiona titulus. Tpat ar irts (izemot
vienu LJF kausa izcas posmu un Pasau-
les kausa posmu Rg) sav konkurenc
ogad uzvarjis visus lielos marrutus, k
ar piecus gadus veco zirgu konkurenc
ar Lady Lora.
Jnim Bueram empiona kausu pasniedz LJF prezidents Agris Blaus (no labs) un viceprezidents
Edgars Treibergs.
Kristne Egle veic uzvartja goda apli.
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
.
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
.
Turpinjums 6. lpp.
LATVIJ
Latvijas Republikas nacionlais empionts ru prvaran
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila
novrtjumu, piedals brni ldz 16 g. v.; 22 dalbnieki)
Sportists Zirga vrds panieks Sporta klubs Rezultts
1. Laura Penele Rafaelo M. Penelis z/s Lielceri 7,53 b.
2. Lelde Bra Princis SIA Princis SIA Princis 7,00 b.
3. Inta Vja Kaugurs SIA Princis SIA Princis 6,97 b.
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, sacensbas ar zirga kustbas stila
novrtjumu, piedals jaunie zirgi ldz 5 g. v. un zirgi, kas start pirmo sezonu; 34
dalbnieki)
1. Daneliuss Gutkausks Post Scriptum G. Gutkausks Lietuva 7,70 b.
2. irts Bricis Quattros Amira . Bricis SK Sport de Lux 7,43 b.
3. Jnis Kalita Puaro I. Smailovia SK Jura stai 7,43 b.
Marruts nr. 3. (ru augstums 120/125 cm, sacensbas ar handikapu, truma marruts,
piedals jaunie zirgi ldz 6/7 g. v.; 20 dalbnieki)
1. Kristaps Neretnieks Ishors II K. Neretnieks SK Krii 0 s.p./64,06 s
2. Valds Urbons Quidam Virgin V. Armonaitene Lietuva 0 s.p./64,61 s
3. Aleksandrs akurovs Anketa B. Gerasimeca SC Kleisti 1 s.p./69,25 s
Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 140 cm, truma marruts; 14 dalbnieki)
1. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 8 s.p./87,28 s
2. Andis Vrna Irasir Kurzemes sklas SK Quattro 4 s.p./88,92 s
3. Andis Vrna Marmors D. Brzia SK Quattro 8 s.p./91,12 s
Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 115 cm, truma marruts, piedals juniori ldz 18 g.
v.; 16 dalbnieki)
1. Goda Deskeraite Big Star L G. Deskeraite Lietuva 0 s.p./65,52 s
2. Jnis Buers Duens z/s Zgkalni 0 s.p./65,77 s
3. Anita arinova Silvana A. arinova SC Kleisti 0 s.p./66,84 s
Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 120 cm, truma marruts, piedals jaunie jtnieki
ldz 21 g. v.; 16 dalbnieki)
1. Kristne Egle Concorde K. Egle SK Sport de Lux 2 s.p./76,08 s
2. Kristne Egle Roils K. Egle SK Sport de Lux 4 s.p./60,55 s
3. Kristne Egle Longa K. Egle SK Sport de Lux 4 s.p./61,22 s
Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 110 cm, divs fzs, piedals brni ldz 16 g. v.; 17
dalbnieki)
1. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 3 s.p./66,03 s
2. Laila Bergsone Columbs ZA Kocni ZA Kocni 6 s.p./60,91 s
3. Gabija Galaute Feniksas B. Gutkausks Lietuva 1 s.p./62,34 s 1. f.
Marruts nr. 8 (ru augstums 110 cm, divs fzs, piedals jaunie zirgi ldz 5 g. v. un
zirgi, kas start pirmo sezonu; 34 dalbnieki)
1. irts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 0 s.p./24,11 s
2. Valds Urbons Barselona L V. Urbons Lietuva 0 s.p./26,43 s
3. Sarmte Ptersone La Valetta I. Hne Talsu JK 0 s.p./30,27 s
Marruts nr. 9 (ru augstums 125/130 cm), sacensbas ar handikapu, ar prlekanu,
piedals jaunie zirgi ldz 6/7 g. v.; 15 dalbnieki)
1. Aleksandrs akurovs Anketa B. Gerasimeca SC Kleisti 0 s.p./76,31 s
2. Valds Urbons Quidam Virgin V. Armonaitene Lietuva 1 s.p./82,01
3. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 4 s.p./71,59 s
Marruts nr. 10 (ru augstums ldz 150 cm, ar prlekanu; 10 dalbnieki)
1. Kristaps Neretnieks Lacapo SIA Princis SK Krii 0 s.p./49,98 s
2. Bens Gutkausks Irco 09 G. Gutkausks Lietuva 0 s.p./50,97 s
3. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 4 s.p./47,98 s
Marruts nr. 11 (ru augstums ldz 120 cm, ar prlekanu, piedals juniori ldz 18 g. v.;
11 dalbnieki)
1. Kitija Lnia Ko-Ko Saldus JSS Saldus JSS 0 s.p./44,88 s
2. Linda Via Arons L. Via z/s Liepenes 0 s.p./47,43 s
3. Marija Dubrovska Delli M. Dubrovska SC Kleisti 8 s.p./82,21 s
Marruts nr. 12, ru augstums ldz 125 cm, ar prlekanu, piedals jaunie jtnieki ldz
21 g. v.; 12 dalbnieki)
1. Kristaps Neretnieks Ishors II K. Neretnieks SK Krii 0 s.p./78,01 s
2. Kristne Egle Roils K. Egle SK Sport de Lux 4 s.p./77,76 s
3. Kristne Egle Longa K. Egle SK Sport de Lux 5 s.p./84,16 s
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
.
Vrt Latvijas Jtnieku federcijas
prezidents Agris Blaus:
Domju, ka sacensbas tika
sarkotas augst lmen, jo ar katru
gadu cenamies savu darbu pilnveidot.
Ievrojam pau izraudztos uzdevu-
mus, lai Latvijas empiont piedaltos
visi labkie, un tiktu izcntas godal-
gas tradicionli noteiktajs vecuma
grups gan sportistiem, gan zirgiem.
Rezultti gan varja bt labki, bet
sacensbu norisi ietekmja laika apstki
gan jtnieki, gan, vl jo vairk zirgi, bija
nogurui karstajs diens. To novrtja
ar veterinrrsti, tau apstki nebija
tik sareti, lai sacensbas vispr atceltu.
Patkami, ka par goda lietu piedalties
ajs sacensbs uzskatja pilngi visi
labkie Latvijas jtnieki, jo tas tau ir
valsts empionts. Domju, ka sacensbas
izdevs labi, jo visi darja savu darbu pc
vislabks sirdsapzias.
Piedalties Latvijas empiont ir goda lieta
Sarmte Ptersone.
Kristaps Neretnieks.
irts Bricis.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
irts Bricis saem empiona kausu, viu sveic LJF prezidents Agris Blaus un sacensbu galvenais
tiesnesis Dainis Lvmanis.
LATVIJ
Latvijas Republikas nacionlais empionts ru prvaran, kopvrtjums
Sportists Zirgs panieks Sporta klubs Rezultts
Brni ldz 16 g. v.
1. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 34 p.
2. Inta Vja Kaugurs SIA Princis SIA Princis 30 p.
3. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 29 p.
Juniori ldz 18 g. v.
1. Jnis Buers Duens z/s Zgkalni 32 p.
2. Marija Dubrovska Delli M. Dubrovska SC Kleisti 28 p.
3. Laura Penele Alfredo R. Lcis z/s Lielceri 28 p.
Jaunie jtnieki ldz 21 g. v.
1. Kristne Egle Roils K. Egle SK Sport de Lux 40 p.
2. Kristne Baradovska Corinte A. Luse SIA Princis 32 p.
3. Kristaps Neretnieks Calibra SK Krii 32 p.
Jaunie zirgi ldz 5 g. v. un kas start 1. sezonu
1. irts Bricis Quattros Amira . Bricis SK Sport de Lux 30 p.
2. Sarmte Ptersone La Valetta I. Hne Talsu JK 28 p.
3. Jnis Kalita Puaro I. Smailovia SK Jura stai 27 p.
Jaunie zirgi 6.-7. g. v.
1. Aleksandrs akurovs Anketa B. Gerasimeca SC Kleisti 38 p.
2. Kristaps Neretnieks Ishors II K. Neretnieks SK Krii 36 p.
3. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 32 p.
Pieauguie
1. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 4 s.p.
2. Kristaps Neretnieks Lacapo SIA Princis SK Krii 10,35 s.p.
3. Dainis Ozols Gvidons D. Ozols RVA 11,68 s.p.
4. Aleksandrs akurovs Grs SC Kleisti SC Kleisti 15,39 s.p.
5. Guntars Sili Kalgari J. Menieks SK Mestrazdii 16,89 s.p.
6. Sarmte Ptersone Vando TJK TJK 17,55 s.p.
7. Andrejs Bistrovs Raskat N. ikitina SK Amber 51,45 s.p.
Latvijas empionts konkr
irts Bricis: Liels gods startt Latvij,
un prieks par sasniegtajiem rezulttiem.
Galveno uzsvaru ar turpmk gribu
likt uz jaunajiem zirgiem, cik iespjams
iegdties vl labus jaunzirgus, jo, ti-
kai ieguldot pacietgu darbu, no labiem
jaunzirgiem izaug labi lielie zirgi. Ttad
odienas sasniegumi ir mrtiecga darba
rezultts.
Kdi bija marruti
Ja iepriek tika piemintas iegts vi-
etas kopvrtjum, tagad vlos apskatt
sasniegtos rezulttus atsevios marrutos
un meklt iemeslus, kas tos varja
ietekmt. Ja 25% dalbnieku marrutu
veic bez soda punktiem, tad marruts ir
sastdts oti labi, atbilstoi jtnieku un
zirgu patreizjam sagatavotbas lmenim.
aj zia visveiksmgkie marruti abs
diens bijui piecus gadus veciem zirgiem,
k ar pirmaj dien 16 un 18 gadus ve-
ciem jtniekiem. Jpiebilst, ka, saldzinot
ar 2009. gadu, jtniekiem vecumu grups
ldz 16, ldz 18 un ldz 21 gadu vecumam
ru augstums tika samazints. Prjs
konkurencs augstumi palika tdi pai.
Vissliktkie rezultti bija pieauguo
konkurenc marrut ar ru augstumu
ldz 150 cm. Otraj dien tikai viens spor-
tiskais pris veica to bez soda punktiem.
Seko jautjums vai esam tam gatavi, vai
mums vajadzgs tds augstums? Lietuv
nacionlie empioni tika noskaidroti,
startjot marrut ar ru augstumu
ldz 145 cm, Igaunij 140 cm. No ot-
ras puses, kur tad vl citur prbaudt, vai
ms esam gatavi tdam augstumam, ja ne
mjs? Protams, ne jau tikai ru aug-
stums ir noteicoais kritrijs.
Ko par to dom marruta sastdtjs
Ivo Mielsons: Saldzinoi pieticgajiem
rezulttiem vartu bt vairki iemes-
li. Viens no tiem, iespjams, ir tas, ka
jtnieki pieradui pie Sergeja akurova
sastdtajiem marrutiem, jo iepriekjs
sacensbs vi bija to veidotjs. Lai
ar pamatdoma mums visiem ir viena,
tau katram ir savs rokraksts. Tpat k
rakstb burtus ms visi veidojam vie-
nus un tos paus, bet tas, k ms to darm
un k tas rezultt izskats, atkargs no t,
kds kuram ir rokraksts.
Karstums o faktoru, domju, ar
nedrkst izslgt, lai izskaidrotu, kpc
rezultti nebija tik augstvrtgi. Neatkargi
no t, kur zirgi tika izmitinti vasaras
novietns vai angr karsti bija vi-
siem, no rta zirgi jau bija nosvdui slapji.
Turpinjums no 4. lpp.
Vieng atveldzans iespja bija zirgus
mazgt, ko ar gan jtnieki, gan palgi ctgi
darja vairkas reizes dien. oti labi, ka
organiztjs bija sagdjis du iespju.
Piemram, 2007. gad valsts empiont
pieauguo konkurenc galveno marrutu
ncs prcelt uz citm sacensbm stipr
lietus d, jo laukums bija prvrties liel
pe. Karstums vai lietus ie nu ir tie
faktori, kurus neviens organiztjs nevar
paredzt, pai jau gada skum, kad tiek
sastdts sacensbu gada plns.
Iespjams, kdu no jtniekiem
nobiedja sacensbu nosaukums Latvi-
jas nacionlais empionts. Neapaubmi,
tas liek vairk koncentrties, uzliek
lielku atbildbu, galvenokrt tas attiecas
uz jaunkiem jtniekiem, k ar tiem, ku-
riem vl nav lielas sacensbu pieredzes.
Katrs sportists tau brauc uz sacensbm
uzvart, bet pirm vieta ir tikai vie-
na. Lai nu k kdam rezultti iet
likumsakargi, kdam prsteigums, tau
labkie ir noskaidroti un paliks vstur.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Latvijas Republikas nacionlais empionts iejd
Sportists Zirga vrds Sporta klubs Zirga panieks Rezultts
Liel balva
1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 64,18%
2. Terze Ptersone Zalve SC Kleisti SC Kleisti 56,74%
Vidj balva I
1. Terze Ptersone Kivi SK Mestrazdii J. Menieks 66,05%
2. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber J. Borisova 65,18%
3. Jlija Tkaova Orfejs SK Amber J. Tkaova 64,47%
Maz balva
2. Kristna Rozte Brodors LLU SK ZA Burtnieki 63,60%
3. Elza Zae Ldija SC Kleisti LMPF 53,77%
Shma III
1. Gundega Krgere Donnerwelle SK Temperaments Krgeru im. 64,27%
2. Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments A. Kukaine 62,65%
3. Lina Pele Dimants SK Harmonija A. Mainiece 62,56%
Shma II
1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 65,35%
2. Sanita Dombrovska Kameja SK Reiteri I. Majevska 64,04%
3. Terze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 63,68%
Open class, jaunzirgu konkurence
1. Gundega Krgere Sally SK Temperaments N. erepova 68,74%
2. Bete Barevska Hra SC Kleisti A. Mangale 62,76%
3. Angelina Kostina Bonds SC Kleisti A. Kostina 60,57%
Open class, brni 12-13 g. v.
1. Sindija Kathina Pastors SC Kleisti SC Kleisti 60,34%
2. Everita Daubure Heralda SK Harmonija A. Mainiece 59,66%
3. Laura Ivanova Madlna SC Kleisti A. Mangale 56,44%
Open class, brni 14-15 g. v.
1. Aiga Silavniece Kaldans SC Kleisti I. Nastevia 64,94%
2. Kristne Tverdohleba Kvatro SK Temperaments Krgeru im. 60,23%
3. Jolanta Tihonenko Doma SK Harmonija A. Cukermane 59,31%
Open class, juniori 18 g. v.
1. Linda Ansone Konga z/s Traines stai L. Ansone 62,99%
2. Laura trle Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 56,67%
Liel balva, brvas izvles programma
1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 72,96%
2. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 66,17%
Vidj balva I, brvas izvles programma
1. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber J. Borisova 69,54%
3. Jlija Tkaova Luga SK Temperaments A. Kukaine 64,75%
Shma III, brvas izvles programma
1. Gundega Krgere Donnerwelle SK Temperaments Krgeru im. 67,17%
2. Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments A. Kukaine 66,71%
3. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 65,04%
Latvijas empionts iejd
Olga Tolkunova ar Indigo.
Airisa Penele, Terze Rozenberga, Inga Bistrova, Terze Ptersone un Jlija Tkaova apbalvoanas
ceremonij.
Lina Pele ar Dimantu.
Aiga Silavniece ar Hiltonu.
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
Latvijas empiont bija daudz
dalbnieku, un tika veiktas vairkas
shmas, tau valsts galvenie tituli aj
janas sporta discipln tika sadalti
brvas izvles programm mzikas
pavadjum.
Latvijas Jtnieku federcijas
enerlsekretre un iejdes trenere
Kristne Lisovska saka: Esam oti
priecgi par to, ka ar mums, tpat k
konkr, bija oti piestintas un saspring-
tas sacensbu dienas starti no pulksten
desmitiem rt ldz astoiem vakar. Viss
bija lieliski, skot no laika apstkiem ldz
cilvku garastvoklim. Par pozitvu uz-
skatu faktu, ka atsevis shms tiesnei
mainjs, ldz ar to nodroinot objektvku
vrtjumu.
Dace Millere
Kleisti, 31.jlijs-1. augusts
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
viet ar 98,5 punktiem vl joprojm
ir irts Bricis, treaj Lietuvas spor-
tists Stasis Jass (64 p.). ie rezultti ir
sarindojuies glui k msu valstis kart
Igaunija, Latvija, Lietuva. Protams, fnl
daudz kas var mainties, tau ms vltos
lai tradcija turpins, tpat k is BRT pro-
jekts, un lai ar GP uzvartjs fnl un
atvrts klases uzvartjs kopvrtjum
btu irts Bricis, tpat k pirmaj BRT
2008. gad. Tpc ar nepacietbu gaidsim
fnlu, kas norisinsies no 27. ldz 29. au-
gustam Lietuv.
LATVIJ
ogad Latvijas zirgu dienas ieguva
plaku vrienu, jo pirmo reizi o sacensbu
ietvaros notika ar lielks apvienots Bal-
tijas valstu sacensbas konkr Baltijas
kauss 2010 (Baltic Riders Tour 2010 jeb
BRT ).
Pirmo reizi Baltijas kausa izca tika
organizta 2008. gad k paas ru
prvaranas sacensbas msu reiona
valstu jtniekiem ar mri radt iespju
o triju kaimivalstu sportistiem mroties
spkiem sav starp jau augstka lmea
sacensbs un noskaidrot, kuri tad ir
labkie msu vid. ogad dalbnieku
skaitam piepulcjs ar Polijas jtnieki,
kas, protams, iepriecinja sacensbu ide-
jas autorus, redzot, ka is projekts attsts
vl vairk un iegst lielku atsaucbu ar
no citm kaimivalstm. Lai turpintu
aizskto tradciju, BRT atbalsta katra no
Baltijas valstu janas sporta federcijm,
pankot to iekauanu starptautisko
sacensbu kalendr. Pirmais BRT posms
risinjs no 28. ldz 30. maijam Igaunij,
un is bija otrais posms. Sportisti sacents
sav starp dads konkurencs juniori,
jaunie jtnieki, jaunie zirgi, atvrt klase.
Runjot par junioriem un jaunajiem
jtniekiem, iepriecinja Kristnes Egles sa-
sniegtie rezultti visu trs dienu garum
pirmaj un otraj dien ar zirgu Roils
ieemot otrs vietas, bet treaj dien ar
Concordi izcnot uzvaru. Pc divu BRT
posmu kopvrtjuma jtniece ar 35
punktiem ieem astoto vietu. Pirmaj
viet vl joprojm ir Igaunijas sportiste K.
Sehvere (89,5 p.); otraj viet Lietuvas
sportists D. Mainausks (69,5); treaj
Igaunijas jtnieks R. Rozenbergs (53).
No pamju sportistiem visaugstk vie-
ta pareiz ir L. Viai piekt un 53 punkti.
Zirgu dienm plaks vriens
Inga Mielsone
Vl vairk ms priec jauno zirgu
pareizjais kopvrtjums:
1. v. Stylinga (start K. Pilla no Igauni-
jas, zirga panieks BCM Estonia Ltd.);
2. v. Esmeralda (start . Bricis, zirga
panieki J. Rimeiks, . Bricis);
3. v. Grenoblis (start S. Jass, zirga
panieks S. Jass).
Patiem ciengi triju Baltijas val-
stu sacensbu rezultti pa vie-
nam zirdziam no katras valsts.
Tpat ar atvrtaj klas jtnieki
sacenas ne tikai par uzvaru galvenaj
Grand Prix marrut, bet, protams,
par uzvaru kopvrtjum. Lai ar aj
posm uzvarja Igaunijas sportists An-
dress Trve, kopvrtjum ar 87,5 punk-
tiem vi ieem tikai otro vietu. Pirmaj
Ciea mazajiem jtniekiem
Zirgu dienu programm po-
niju sacensbs startjo Lietuvas
jaun sportiste Marija Versulte bija
oti apmierinta ar savu rezulttu
un priecga par iespju piedalties
tda mroga sacensbs. Tpat bija
ar patkami prsteigta par izrdto
godu poniju jtniekiem apbalvoanas
ceremonij, kur piedaljs gan LJF
prezidents Agris Blaus, gan sacensbu
direktore Baiba Ruma, gan sacensbu
galvenais tiesnesis Dainis Lvamanis,
k ar gada Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas nacionlie empioni irts
Bricis, Rimants Babrausks un Andress
Trve, kur viai pasniedza ziedus, lai
ar via izcnja tikai ceturto vietu.
is piedzvojums meitenei ilgi paliks
atmi.
Balvu par uzvaru Inukalna posm saem Andress Trve no Igaunijas.
Baltijas kausa izcas lderis latvietis irts Bricis.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Inukalns, 6-8. augusts
LATVIJ
Baltijas kausa izcas posms
Sportists Zirgs Valsts Zirga panieks Rezultts
Marruts nr. 1 (ru augstums 115/120 cm, piedals juniori un jaunie jtnieki)
1. Katlina Sehvere Lord Leu Igaunija Ltd. Dolceberg 0 s.p./34,19 s
2. Kristne Egle Roils Latvija K. Egle 0 s.p./35,92 s
3. Dominiks Mainausks Comandor Lietuva R. Mainauskiene 0 s.p./37,60 s
Marruts nr. 2 (ru augstums 120/125 cm, piedals jaunzirgi)
1. Stasis Jass Grenoblis Lietuva S. Jass 0 s.p./34,93 s
2. Katrina Pilla Syling Igaunija BCM Estonia 0 s.p./37,55 s
3. Rimants Babrausks Le-Carola Lietuva R. Paulausks 0 s.p./38,61 s
...5. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 4 s.p./34,04 s
Marruts nr. 3 (ru augstums 120 cm)
1. Andriuss Petrovs Richard Lietuva K. Perevezencevs 0 s.p./36,8 s
2. Stasis Jass Grantas Lietuva UAB VZ 0 s.p./38,18 s
3. Trna Bergmane Vythagoras Igaunija T. B./M.Helinurms 0 s.p./41,75 s
...5. Linda Ansule Lemons Latvija L. Ansule 4 s.p./38,12 s
1. Stasis Jass Luitas Lietuva UAB VZ 0 s.p./32,91 s
2. Rimants Babrausks La-Pass Lietuva M. Paulauskaite 0 s.p./34,36 s
3. Andress Trve Ra Igaunija Baraku im. 0 s.p./40,80 s
...7. Guntars Sili Kalgari Latvija J. Menieks 8 s.p./33,17 s
1. Dominiks Mainausks Comandor Lietuva R. Mainauskiene 0 s.p./60,90 s
2. Kristne Egle Roils Latvija K. Egle 0 s.p./63,43 s
1. Katrina Pilla Styling Igaunija BMC Estonia 0 s.p./60,572 s
3. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 0 s.p./62,11 s
1. Stasis Jass Grantas Lietuva UAB VZ 0 s.p./58,35 s
2. Linda Ansule Lemons Latvija L. Ansule 0 s.p./60,97 s
3. Trna Bergmane Vythagoras Igaunija T. B./M. Helinurms 0 s.p./64,18 s
1. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 0 s.p./69,0 s
2. Andress Trve Ra Igaunija Baraku im. 0 s.p./72,4 s
3. Kamila Kumirovska Cardino Cama Polija J. Kumirovskis 0 s.p./76,8 s
1. Krisne Egle Concorde Latvija K. Egle 0 s.p./78,74 s
3. Dina Lepso Zendy B Igaunija D. Lepso 4 s.p./75,67 s
2. Alekss Seliuss Karlete Lietuva P. Jankuns 0 s.p./42,56 s
3. Alekss Seliuss Karavella Lietuva G. Pilipavis 4 s.p./50,60 s
...6. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 4 s.p./82,06 s p.m.
1. Kamila Kumirovska Cassini Cama Polija J. Kumirovskis 0 s.p./49,69 s
2. Lauma Birzniece Calistro Latvija L. Birzniece 4 s.p./50,33 s
3. irts Bricis na Latvija A. Stafecka 8 s.p./49,61 s
1. Andress Trve Sadokan Igaunija Baraku im. 0 s.p./53,92 s
2. Rimants Babrausks La-Pass Lietuva M. Paulauskaite 0 s.p./56,22 s
3. Andriuss Petrovs Lector Lietuva A. Petrovs 4 s.p./55,62 s
...7. irts Bricis Kongo Latvija T. Rezuka 4 s.p./87,3 s p.m.
...12. Aleksandrs akurovs Grs Latvija SC Kleisti 4 s.p./96,3 s p.m.
...15. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 8 s.p./85,6 s p.m.
...17. Guntars Sili Kalgari Latvija J. Menieks 8 s.p./92,8 s p.m.
...19. Guntars Sili Acadio Latvija G. Skoka 8 s.p./97,3 s p.m.
...23. Kristaps Neretnieks Calibra Latvija A. ee 20 s.p./86,6 s p.m.
Andress Trve distanc.
Sacensbu prezidente Baiba Ruma.
Brniem tika piedvta iespja vizinties ar
poniju. Uz apbalvoanas ceremoniju dodas iejdes pru sacensbu dalbnieces.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Latvijas Zirgu dienas ogad notika
jau treo reizi. Programma gan nebija
tik daudzveidga k iepriekjos ga-
dos, tau ne mazk apjomga aizvadto
startu zi. ogad organiztji lielko
uzmanbu bija veltjui Baltijas kausa
izcas posma sacensbu sarkoanai
ru prvaran, nevis dadiem
demonstrjumiem, zirgaudzanas
un mazk pazstamu disciplnu
popularizanai.
Maira Leja, Jauno jtnieku skolas val-
des locekle un trenere, atzst:
s bija pirms starptautisks
konkra sacensbas Jauno jtnieku skol.
Protams, ldz ar to bija nepilnbas to
sarkoan, tau ar laiku ts novrssim,
ar turpmk rkojot das sacensbas.
Boksu izvietoana iebraukuajiem zir-
giem aizkavjs, par ko daudzi jtnieki
bija neapmierinti. Skaidas pakaiiem
slapjas. Labi, ka jau ceturtdien vakar
tika atvestas jaunas un pietiekam
daudzum. Tau jatzm ar tas, ka
daudzi nepieredzjui jtnieki bija ne-
pamatoti neiecietgi pret organiztjiem.
Patika laukuma segums, k ar laukuma
strdnieku saskaotais darbs. Pou un
igauu jtniekiem oti patika sacensbas.
Daudziem msu valsts sportistiem gan
ts ne pai gja pie sirds, jo bija prk lie-
la starpba starp starta naudm un balvu
fondu. iemesla d Baltijas kausa izc
nestartja ar Latvijas vadoais jtnieks
Andis Vrna. Man oti patika viss trijs
diens uzstdtie marruti, kurus veidoja
Ivo Mielsons. Sacensbu rezultti bija
oti atbilstoi marrutiem, viss notika, k
tam parasti ar jnotiek. Saprotami, ka
pirmaj dien zirgiem bija grti pierast
pie spilgtajm, baltajm smiltm, bet
ldzgs segums bs ar Lietuvas laukum,
kur notiks Baltijas kausa izcas posms.
K vislielko mnusu ajs sacensbs
uzskatu nepamatoti augsto ieejas maksu,
kas vienai dienai bija pieci lati, k ar
vl papildu divi lati par automanas
stvvietu. Ja ms vlamies popularizt o
sporta veidu Latvij, ieejas maksai jbt
krietni zemkai, jo pai aj, daudziem
nebt ne vieglaj laik.
Paskum daudz bija domts
par to, lai tas btu interesants
skattjiem. Prtraukumos starp
marrutiem bija iespja vrot dadus
paraugdemonstrjumus. Eiropas lmeni
m sacensbm piera tas, ka pirms
augstkajiem marrutiem to sastdtji
Ivo Mielsons un Sergejs akurovs
paststja distances btbu, k ar pas-
Inukaln starptautiskas sacensbas
Inese Ruskule
kaidroja, kuras ir saretks vietas.
Tas jau bija k janas sporta lielvalsts,
kur dom par to, ka daudzi skattji,
iespjams, das sacensbas apmekl pir-
mo reizi un nedrkst aiziet vluies.
Ovcijas skattju tribns
ru prvarana ir aizraujos
paskums, tau patiess azarts valdja ar
dragreisa un ride&drive sacensbu laik.
Bez iem paskumiem Zirgu dienas vairs
nav iedomjamas.
Dragreis, kur sacenas jtnieki
auojoos zirgos, ogad gan bija
pieteikuies tikai trs dalbnieki. Bet tas
nemazinja skattju interesi, jo lielk
daa no tribns esoajiem interesentiem,
k ar VIP personm devs uz laukumu
nr. 2, kur sacents sportisti. Konkurence
bija sva, un zirgi lielko dau distances
turjs cits citam ldzs, tau uzvarja
vieng dai dzimuma prstve Sintija
Semekova ar zirgu Passo.
Savukrt ride&drive sacensbs
iesaistti gan zirgi, gan ar dzelzs ruma-
ki traktori, ko laipni im paskumam
piedvja SIA Terra Serviss. Piedaljs
13 pri vienam no komandas
dalbniekiem zirga mugur bija jprvar
ri, otram ar traktoru jizbrauc ne-
liela shma. Uzdevumi nebija grti, tau
visu izra veiksme, trums un prasme.
Par prsteigumu daudziem skattjiem,
ogad traktoru vadtju lom iejuts
daudzas no Latvijas janas sporta
prstvm Amanda Straujupa, Linda
Ansule, Linda Via un citas. Uzvaru
izcnja komanda Jautrais pris Inese
Hne/Dmitrijs Ptersons un zirgs La Va-
letta, otraj viet vienba Makleoda mei-
tas Ance Kozulne/Guna Vasijeva ar
Parnuss, treie Policisti Laila Bergsone/
Aleksandrs Vasijevs un Grem.
Vl viens no paskumiem, kas
izraisja patiesi lielu atsaucbu, bija ama-
tieru marruts, kur jtnieki prvarja
rus, trpuies dads masks. Lai
gan labkos rezulttus izcnja Ieva Eglte
ar zirgu Callacado, tomr vislielks
ovcijas izraisja Laimas Lces uznciens.
Via bija izvljusies bgos lgavas tlu
no flmas ar du pat nosaukumu. Lai-
mai aj tl paldzja iejusties Edgars
Marterers, kur tloja Riarda Gra at-
veidoto personu, k ar bgos lgavas
pdas dzina Laimas suuks vrd Ro-
nijs. Visi trs mkslinieki izcnja otro
vietu marrut, sama aplausus un
specilbalvu no AS Laima. Treais Ma-
reks Samohvalovs ar Quandella.
Marruta sastdtja asistents Sergejs akurovs
darb.
Sacensbas dragreis.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Jliju pajgu braucji
nosldza, piedaloties sacensbs
Balvu novada Til, kuras
organizja Larisa un Andrejs
Klitoniki. Bija ieradus seas
zirgu un trs poniju vienjgu
ekipas no Rgas, Baldo-
nes, ekavas, Kocniem un
Tilas. Dadu iemeslu d
sacensbs nevarja piedalties
tuvjs apkrtnes braucji, k
tas bija pagjuaj gad, tau
td negribtos domt, ka
pajgu braukana Latgales
pus ir pazudusi, t sti nemaz
neskusies. Sacensbu nolikums
paredzja manas braukanas
prbaudjumu un konusuma-
ratona ru marrutu.
Sacensbu organiztja La-
risa Klitonika:
Domju, ka sacensbas
kopum bija izdevus.
Dieml nevaram iespaidot
laika apstkus. oti priecja
tas, ka bija ieraduies visi
stiprkie braucji. Skattji
varja vrot profesionlu snie-
gumu un ekipjumu. Dieml
sargtinja, ka vietjie un
tuvk dzvojoie braucji neiz-
LJF kausa izca
Anda Pavlovska
Tila, 31. jlijs, pajgi
mantoja labu iespju izmint
savus spkus. Turklt loka
aizjga braucjiem bija noteik-
ta atsevia nomincija un labs
balvu fonds no z/s Vlii. Pro-
tams, liels paldies msu spons-
oriem un atbalsttjiem! Tie ir:
ZZS, Skaidrte Pilte, apvienba
SC, LJF, SEB banka, Balvu no-
vada dome, SIA Tilas rapsis, V.
irka, E. ogota, R. Silauniece,
V. Pujats, A. Krajnaja un citi.
Galven tiesnese Aija Pav-
lovska:
Bt par galveno ties-
nesi ajs sacensbs mani
uzaicinja Larisa Klitonika.
Pirmo reizi pildju o
pienkumu, un tiesju ar
manas braukanas shmu.
Jatzst nav viegli, jo
dalbnieki brauc dadi, ar
zirgi ir atirgi, un jspj
saskatt kdas, nepilnbas,
k ar labs pabas. Starta
krtbu manas braukan
dalbnieki noteica lozjot. Otr
sacensbu daa bija interesants
marruts, kds ldz im Latvij
vl nav bijis. Dieml marruta
otr hita braucienu neizdevs
veikt, jo stipr lietus d
piemu lmumu sacensbas
prtraukt. pai gribtu uzteikt
skattjus, kuri bija pulcjuies
kupl skait un atbalstja ik-
vienu sacensbu dalbnieku
ldz pat pdjam rslim,
kuru dalbnieki veica jau lietus
gzes laik. Kopum sacensbs
valdja jauka un patkama
atmosfra. Apbalvoan visiem
dalbniekiem tika pasniegtas
organiztju sarpts dvanas,
goda raksti un rozetes.
Marruta sastdtjs Kris-
taps Caune:
Marrutu izveidot ir
viegli, jo pats braucu sacensbs
par palgu. is marruts bija
truma sacensba divos hi-
tos, ldzgi, k brauc etrjgi
FEI Pasaules kausa izcas
sacensbs, kas notiek telps.
Attlumi starp riem bija
mazi, lai dalbnieki neauotu,
bet strdtu ar savu zirgu.
Organiztju iekrtotos trs
maratona rus nemainju,
tikai katram no tiem izveidoju
etrus vrtus. Vairk vrtu ne-
liku, jo tas truma marrutam
btu prk sareti. Laukum
izvietoju vl 14 konusu rus.
Uzskatu, ka da veida marruts
ir labs treni gaidmajam Bal-
tijas kausa izcas otrajam pos-
mam, jo marrut neprtraukti
ir jvirzs uz prieku, un nav
laika minstinties un domt par
to, kd veid ra vrti brau-
cami. Marruts nebija gar
750 metri, lai sportistiem
Rezultti
Zirgi
Braucjs Palgs Zirgs S. p. kop
1. Andis Pavlovskis Kristaps Caune Viskijs 111,60
2. Dace Stre Dana Stre /
Krlis Stris
Hipija 113,28
3. Natlija Dreimane Atis Gtmanis Dukts 115,62
Poniji
1. Natlija Dreimane Atis Gtmanis Arafat 130,96
2. Margarita Prokofeva Sintija Grundule Kamene 142,76
3. Margarita Prokofeva Sintija Grundule Nice Boy 208,60
un skattjiem btu intere-
santi. Katr marrut ir jbt
kdam im. oreiz tas bija
dalbnieku pirmais iespaids par
izveidoto distanci.
Andrejs Klitoniks:
Spcgo braucju vid
jutos labi, jo bija laba iespja
mcties no labkajiem. Mums
ar Sidrabu s bija tikai otrs
sacensbas, jo zirgam ir tikai
pieci gadi, un startt drkst
tikai no da vecuma. ogad
paliku bez konkurentiem,
jo biju viengais braucjs
loka aizjg. Citi neizman-
toja labu iespju. Uzskatu, ka
piedalties sacensbs vajag ne
tikai tad, ja var uzvart, bet
ar, lai mctos un iegtu pie-
redzi sev un zirgam.
Noslgum vlos uzrakstt
par interesantu atgadjumu
sacensbu laik. Braucot ru
marrutu, apgzs Margari-
tas Prokofevas vadtie divrii,
kuros bija aizjgts poniju
rzelis Nice Boy. Par laimi Mar-
garitai un vias paldzei Sin-
tijai nekas nekaitja, un vias
devs paka Nice Boy, kas ln
lks virzjs uz stalli. Poniju pa
ceam apturja kds drosirdgs
skattjs, kur ielca braucoajos
ratos, pama grous un po-
niju apturja, izpelndamies
skattju ovcijas un galvens
tiesneses atzinbu.
Agritas Proles ponijs Nice Boy manas braukan.
Ja tiktu pieirta balva par saskaotko ekipu, t noteikti pienktos
Aigas Ozolias, Jura Marinska un Bonifcija ekipai.
Sidrabs Andreja Klitonika vadb.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
LATVIJ
Piergas pavaldbu un Garkalnes no-
vada atkltajs kausa izcas sacensbs
janas sport ru prvaran
piedaljs jtnieki no aktvkajiem Latvijas
janas sporta klubiem, taj skait lielk
daa valsts labko sportistu.
Sacensbas organizja Janas sporta
klubs Krii sadarbb ar Garkalnes novada
domi un Latvijas Jtnieku federciju. T ir
laba pieredze jau daudzu gadu garum, ka
katrs klubs, kur spj risint organizatoris-
kos jautjumus, rast pavaldbas atbalstu
un piesaistt sponsorus, sezonas aktvkaj
laik rko savas frmas sacensbas.
Sackstes notika zemnieku saimniecbas
Krii laukum, kas ikdien ir ar tda paa
nosaukuma janas sporta kluba sportistu
treniu bze.
Lai programma btu bagtga,
sacensbas risinjs astos konkurencs,
sadalot balvu fondu, elegantos kausus un
piemias dvanas. Tau galvenie marruti
bija divi.
Piergas pavaldbu kausa izc (ru
augstums ldz 120 cm, izvles marruts,
bez ierobeojumiem) uzvarja Linda An-
sule ar Lemonu no zemnieku saimniecbas
Traines stai, otro un treo vietu iema
Kristaps Neretnieks no JSK Krii attiecgi
ar zirgiem Eross un Ishors II.
Garkaln viesmlgas sacensbas
Dace Millere
Garkalne, 14. augusts, konkrs
Spraiga bija ca marrut ar vl
augstkiem riem Garkalnes novada
kausa izc (ru augstums ldz 130
cm, ar prlekanu, bez ierobeojumiem).
Taj no desmit dalbniekiem pamatdis-
tanci bez soda punktiem neviena gzta
ra veica tikai trs dalbnieki. Sasintaj
prlekanas distanc, atkal startjot bez
kdm, uzvarja Kristaps Neretnieks no
JSK Krii ar zirgu Calibra 36,43 sekundes.
Pa vienam gztam rslim Latvijas ranga
bra lderim Andim Vrnam ar Arabiku
no SK Quattro un atkal Neretniekam ar
citu zirgu Carpaccio II. Tau Vrnam
bija labki laika rdtji 33,45 sekundes,
bet Neretnieks ar 39,23 s ierindojs treaj
viet.
Citos marrutos uzvaras guva:
- Monta Pareiza ar Dipu no Saldus
Janas sporta skolas (brniem ldz 16 g.
v. ar 1. grupas ponijiem, ru augstums
Lielisku uzvaru guva Saldus Janas sporta skolas audzkne Katrna Eisaka jaunzirgu konkurenc.
Viu apbalvo rmas Eggersmann prstve Jolanta Lapia (no kreiss), JSK Krii valdes locekle
Vija Glzere, un balvas paldz saemt trenere Mrte Pinte.
Linda Ansule ieguva Piergas pavaldbu kausu.
Kristaps Neretnieks saem Garkalnes novada kausu.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
viem uzdevumiem vi tika gal un vlk,
kad vaicjm, kda tad irne bijusi Zelta
zirgam, kur spja veikt Stikla kalnu, vi
domgi atbildja: Tau jau kds centgs
Latvieu irnes kleperis, tolaik jau citu
nebija...
LATVIJ
ldz 60 cm);
- Amanda Astra ar Mirgu no Saldus
Janas sporta skolas (brniem ldz 16 g.
v. ar 1. un 2. grupas ponijiem, ru aug-
stums ldz 90 cm);
- Lelde Bra ar Princi no SIA Princis
(brni ldz 16 g. v., ru augstums ldz
100 cm, 2 fzs);
- Katrna Eisaka ar Kredo no Saldus
Janas sporta skolas (zirgi ldz 5 g. v. vai
tie, kas start pirmo sezonu, ru aug-
stums ldz 100 cm);
- Kristaps Neretnieks ar Carmen
no JSK Krii (truma marruts, bez
ierobeojumiem, ru augstums ldz
110 cm);
- Jolanta Lapia ar Glazru no JSK Re-
zerves virsnieku apvienba (amatieru kon-
kurence, ru augstums ldz 105 cm).
Jtnieku sporta kluba Krii valdes loce-
kle Vija Glzere ststa:
Lai ar solja oti karstu laiku, ierads
daudz dalbnieku. Atmosfra bija lie-
liska, iet, labi juts gan sportisti, gan
skattji. Esam priecgi, ka jau daudzus
gadus mums izdodas saglabt o tradciju.
Tpc liels paldies par atbalstu Garkalnes
novada domei, ts prieksdtjam Jurim
Silovam. Sacensbas ar Garkalnes novada
domes atbalstu rkojam jau 19. gadu pc
krtas, un varam bt gandarti, ka ar ka-
tru gadu tm ir arvien vairk atbalsttju.
Ne tikai par paskuma sarkoanu
atbildgs organizcijas, bet ar Garkal-
nes iedzvotji, sportistu vecki un msu
draugi. T oreiz balvu klstu papildinja
akciju sabiedrba Grindeks, SIA Lietis
informcijas dienests (pai paldies izpild-
direktorei Aivai Vksnai, kura ir Garkalnes
novada iedzvotja), kura dvinja vrtgas
biznesa grmatas, SIA Spalss Pluss (Jolantai
Lapiai) par sarptajiem Eggersmann
gardumiem ponijiem, Lailai Apalupai
par zirgu konfektm otr marruta
uzvartjiem, zvrintajai advoktei Jeenai
Dadukinai, kura bija sarpjusi skaistas
dvanas ceturt marruta uzvartjiem,
bet gardus klierus visiem uzvartjiem
bija cepusi SIA Kripatias konditoreja.
Sacensbas jau tradicionli notiek zem-
nieku saimniecb Krii, kuras saimnieks
ir Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezi-
dents un Latvijas Jtnieku federcijas vice-
prezidents Edgars Treibergs. Vi augusta
vid svin ar savu dzimanasdienu, un
vislabk to dara kop ar zirgiem un janas
sportam uzticgiem cilvkiem, kuri neaiz-
mirst ar viu. Skanja visdadkie svei-
cieni, tika pasniegti visvasargkie ziedi,
bet vispakais bija Garkalnes novada
dmu kluba Pldztis uzvedums frag-
menti no mam aktul Raia sens lugas
Zelta zirgs, kur Saulvea lom negaidti
tika iesaistts pats Edgars Treibergs. Ar sa-
Kristaps Neretnieks saem Garkalnes novada kausu.
di eleganti gardumi tika celti svtku gald.
Visu sacensbu dienu viesus vizinja Natlija
Dreimane sav pajg.
Edgaru Treibergu sveic dmu kluba Pldztis kolektvs ar lugas Zelta zirgs fragmentiem.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Jau otro reizi osezon Inukaln
tika organiztas trenisacensbas
konkr, kas pulc lielu dalbnieku
skaitu. Sacensbas organizt uzmies
sporta klubs Viktorija ar Ivetas les
iniciatvu. Varam teikt, ka laukums
gada vriengkajam paskumam
Latvijas Zirgu dienm tika iesildts.
Programm bija etri dadi
marruti augstum no 80 ldz 120 cm,
divi no tiem idelais laiks, kas ir
neierastks dalbniekiem. Kopum
sacensbs reistrti 116 starti.
Marrut ar ru augstumu
80 cm uzvaru izcnja Vita Roze ar
zirgu Luvra, otr Elna kapare ar
Paparaci, tre Ellada Kazavili ar
Kingu. Konkr ar ru augstumu
ldz 100 cm jaunzirgu konkurenc
uzvara tika Lailai Bergsonei ar Car,
otr vieta Sintijai Semenkovai ar
Passo, tre Katrnai Reizniecei
ar Sir Lavendell. Savukrt atkltaj
marrut uzvara Jevgenijam Ku-
tepovam ar zirgu Karmena, otr
Gundega damsone ar Raitu, tre
Nelda Kalnia ar rliju. Marrut
ar 110 cm augstiem riem 26
dalbnieku konkurenc uzvaru
izcnja Linda Via ar zirgu Lode, otro
vietu Kristaps Neretnieks ar Kar-
menu, godalgot tre vieta Aleksan-
dram akurovam ar Anketu.
Par sacensbu augstk, 120 cm
marruta uzvartju 15 dalbnieku
konkurenc kuva Gustavs Mazbrzi
ar zirgu Catalino, otr vieta Kristapam
Neretniekam ar Calibra, tre Gin-
tam Ptersonam ar Count Down.
Inukaln sporto
visu sezonu
Jolanta Lapia
Burtnieku kausa izca
Sportists Zirga vrds Sporta klubs Rezultts
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, divs fzs)
A jaunzirgi ldz 5 g. v. un zirgi, kas start pirmo sezonu; 30
dalbnieki
1. Kristaps Neretnieks Carmen SK Krii 0 s.p./21,29 s
2. Ance Kozulne Claudija ZA Kocni 0 s.p./25,11 s
3. Jolanta damsone Arbats z/s nikalni 1 s.p./29,23 s
B brni ldz 16 g. v.; 20 dalbnieki
1. Dana Manova Key Lana SK Burtn. Rotors 0 s.p./28,67 s
2. Maija Zaksa Leandra SK Burtn. Rotors 0 s.p./30,55 s
3. Elna Pavre Portas z/s Lielceri 8 s.p./27,99 s
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, truma)
A amatieri; 13 dalbnieki
1. Ilona Zaula Grand Cru GZ Jaunbrnumi 0 s.p./63,77 s
2. Ieva Dundure Kipra 0 s.p./72,80 s
3. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss SC Kleisti 4 s.p./58,88 s
B bez ierobeojumiem; 33 dalbnieki
1. Kristaps Neretnieks Carmen SK Krii 0 s.p./58,53 s
2. Viktorija Ponzele Gastons SK Burtn. Rotors 0 s.p./60,93 s
3. Sintija Orlova Gildfords SK Pakavs 0 s.p./65,52 s
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 120 cm, akumulcijas
sacensbas uz laiku, ar dokeri, bez ierobeojumiem; 18 dalbnieki)
1. Krista Kliesmete Motors SK Quattro 65 p./60,93 s
2. Krlis Blaubergs Amaretto z/s Traines stai 65 p./61,22 s
3. Guntars Sili Gilbors SK Mestrazdii 65 p./64,03 s
Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu)
A vrtana Latvijas irnes zirgiem, kuriem ceturtaj pakp ir
1/16 Latvijas irnes asinis; 8 dalbnieki)
1. Guntars Sili Kalgari SK Mestrazdii 4 s.p./38,86 s
2. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 4 s.p./46,50 s
3. Guna Vasijeva Goltjrs ZA Kocni 4 s.p./58,55 s p.m.
B bez ierobeojumiem; 6 dalbnieki
3. Guntars Sili Acadio SK Mestrazdii 4 s.p./64,35 s p.m.
Marruts nr. 5 (ru augstums 120-150 cm, ar prlekanu; 5
dalbnieki)
2. Guntars Sili Acadio SK Mestrazdii 4 s.p./73,08 s
ogad Burtnieku kausa
izca notika vienu dienu ie-
rasto divu spraigu sacensbu
dienu viet. Dalbnieku
skaits marrutos btiski nav
samazinjies, ja saldzinm ar
iepriekjiem gadiem. Vien
nestartja dai msu vadoie
sportisti Dainis Ozols, irts
Bricis, Andis Vrna, Maira
Leja, kurus ierasts redzt Lat-
vijas mroga sacensbs.
Sacensbu nolikum bija
paredzti pieci ddas
grtbas marruti augstum
no 100 ldz 150 cm. Lielkais
dalbnieku skaits bija 100 cm
un 110 cm atkltaj marrut.
Jaunzirgiem ldz piecu gadu
vecumam uzvaru izcnja
Kristaps Neretnieks ar zirgu
Carmen, prstvot SK Krii.
Savukrt brniem ldz 16 gadu
vecumam neprspta palika SK
Sacensbas Burtnieku ezera krast
Jolanta Lapia
Burtnieki, 31. jlijs, konkrs
Burtnieku Rotors jaun jtniece
Dana Kristina Manova
ar zirgu Key Lana. Jpiemin,
ka aj 100 cm marrut
otraj sacensbu fz no 55
dalbniekiem iekuva tikai 13,
bez soda punktiem to spja
veikt tikai etri. Dalbnieki
netika gal ar uzdevumiem
distanc, bija daudzas zirgu
atteikans prvart rsli un
jtnieku kritieni.
Amatieru konkurenc
uzvaru izcnja SIA GZ
Jaunbrnumi prstve Ilona
Zaula ar zirgu Gran Cru,
savukrt atklts klases
marrut uzvara atkal Kri-
stapam Neretniekam ar zirgu
Carmen. Jatzm, ka ajs
sacensbs veiksmgi startja
pieredzjus sportiste Sintija
Orlova, iekstot godalgoto
vid ar zirgu Gildfords. Sin-
tija Orlova kdreiz startja
marrutos ldz 150 cm ar oti
labiem pankumiem.
Akumulcijas sacensbs
uz laiku ar dokeri ar 120 cm
augstiem riem lielisku uz-
varu izcnja Krista Kliesmete
ar zirgu Motors. Krista savas
janas prasmes skusi tiei
Burtnieku pus un startana
te vienmr bijusi k mjs,
ldz ar to lielka atbildba un
patiesks prieks par uzvaru.
Lielisks starts izdevs ar ama-
tieru klases sportistam Krlim
Blaubergam ar zirgu Amaretto,
iegti maksimlie punkti un
izcnta augst otr vieta.
J
a

E
v
e
l
o
n
a

f
o
t
o
LATVIJ
Krista Kliesmete pc uzvaras.
Sintija Orlova.
Krista Kliesmete ar Kredo.
J
a

E
v
e
l
o
n
a

f
o
t
o
J
a

E
v
e
l
o
n
a

f
o
t
o
trkums marrut tika
novrots ar 150 cm augstaj
marrut. Skotnji bija pietei-
cies viens sportists ar diviem
zirgiem, vlk, sacensbu dien,
dalbnieku skaits palielinjs
ldz pieciem sportiskajiem
priem. Uzvaru aj sacensbu
galvenaj marrut izcnja
Guntars Sili ar zirgu Kalgari,
viengais marrutu veicot bez
soda punktiem.
Situcija iet neierasta,
pat nedaudz amizanta, kad
starta protokol var last, ka
Grad Prix marrut plno
startt viens sportists ttad
uzvartja kauss, naudas balva
un ieskaites punkti garantti,
bet dai situcijai izskan pre-
targuments: par Grand Prix
var saukt marrutu, ja tas ir
vismaz ldz 150 cm augsts,
nevis k obrd das Latvijas
LATVIJ
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 80 cm)
Zirgi
1. Amanda Astra Kvinta Saldus JSK 0 s.p./32,31 s
2. Santa okoikova Kvinta Saldus JSK 0 s.p./34,78 s
3. Anna Buere Ruse z/s Zgkalni 0 s.p./36,56 s
Poniji
1. Anete Kaulia Mazepa Saldus JSK 0 s.p./37,47 s
2. Zane teinberga Pegija Saldus JSK 0 s.p./40,47 s
3. Zane teinberga Dzelda Saldus JSK 0 s.p./43,44 s
1. Sindija Freimane Dandijs TJK 0 s.p./50,94 s
2. Jnis Mateuss Rabns Liepja 0 s.p./51,84 s
3. Katrna Eisaka Kredo Saldus JSK 0 s.p./53,47 s
1. Kitija Lnia Koko Saldus JSK 0 s.p./36,10 s
2. Dzintra Blma Gvendolna SK Priedes 0 s.p./36,56 s
3. Sarmte Ptersone La Valetta TJK 0 s.p./36,66 s
1. Krista Kliesmete Kredo SK Quattro 0 s.p./64,57 s
2. Gelinta Egendorfa Ldija SK Demora 0 s.p./66,37 s
3. Dzintra Blma Gvendolna SK Priedes 0 s.p./68,75 s
Zemnieku saimniecba
Zgkalni Kuldgas novada
Rendas pagast pazstama k
atptas komplekss, kas saviem
viesiem piedv izmitinties
rtos gubves namios. pai
piedvjumi eit ir ziem, skot
ar makeranu, slpoanu
un slidoanu pa Usmas ezeru
ldz pranai pirti. Va-
sara savukrt atvlta citm
aktivittm, taj skait
sacensbu organizanai. Par
to veiksmgu norisi rpjs Er-
nests un Jnis Bueri, sacensbu
tiesnea darbu pildja Rolands
teinbergs, marrutus sastdja
Guntars Sni.
Sacensbu programm bija
paredzti etri marruti 80,
100, 110 un 120 cm. Kop
Sacensbas zemnieku saimniecb Zgkalni
Jolanta Lapia
pavisam 89 startjoie pri.
Vislielkais dalbnieku skaits
80 un 100 cm marrutos, kas
prsniedza 30. Sacensbu
augstkaj marrut, lai gan
startja pieci dalbnieki, tomr
konkurence sva.
Sacensbu laik visiem
dalbniekiem tika piedvta
karsta zupa un kpintas zi-
vis. Pc sacensbm jauk
atmosfra turpinjs ball
ar dejm un karaoke. Tika
piedvta nakoana
brvdienu mjis un telu
viets. Dalbnieki, kuriem
ierasts sacensbas ir LJF
kausi un ieskaites sacensbas,
atzina tas ir kaut kas pavisam
cits starti apvienojum ar
lielisku atptu oti draudzg
atmosfr.
Marrut ar 130 cm aug-
stiem riem tika iz-
veidotas divas konkurences,
atsevii sacents Latvijas
irnes zirgi, kuriem vismaz
ceturtaj pakp ir Latvijas
irnes asinis. aj konkurenc
vislabko rezulttu uzrdja
zirgs Kalgari ar Guntaru
Siliu seglos. Dalbniekam
bija tiesbas pieteikties star-
tam ar otr konkurenc
bez ierobeojumiem, ar aj
visveiksmgkais izrdjs
Guntars ar Kalgari. Divas
otrs vietas, startjot abs
konkurencs, izcnja Linda
Ansule ar zirgu Lemons. Ro-
das jautjums vai sacensbu
organizatoram ir lietdergi un
atmaksjas veidot divas kon-
kurences 130 cm marrut, ja
dalbu kopum piesaka tikai
12 sportiskie pri? Dalbnieku
sacensbs ierasts ldz 130
cm. Marrutiem ldz 150 cm
sacensbs ir jbt, pat ja tam
piesaks tikai viens sportists.
Nevienu neizbrna, ka iejd
Lielaj balv regulri start
viens vai divi sportiskie pri,
un kpc viiem to liegt?
Kopum sacensbas Burt-
niekos aizvadtas veiksmgi,
zirgi izpeldinti ezer, un
sportistiem labs noskaojums.
Jauns sportistes Linda An-
sule un Krista Kliesmete pir-
mo reizi startjuas marrut
ar ru augstumu ldz 150
cm. Paldies organiztjiem,
sacensbu tiesneiem un
marruta sastdtjiem. Jauki,
ka saglabjus sacensbas,
kurm ir savas tradcijas un
sacensbu sezonas var skaitt
gadu desmitos.
Abont ir ltk!
Abon internet
www.pasts.lv sada e-abonana,
abonementa noformana
bez maksas!
Msas Pavres un zirgi vasarg noskaojum.
Lieliska pelde ezer.
J
a

E
v
e
l
o
n
a

f
o
t
o
J
a

E
v
e
l
o
n
a

f
o
t
o
RZEMS
Manas braukana
Manas braukan ar vairk nek seu
punktu prsvaru uzvarja 31 gadu vecais
vcietis Torstens Carembovis ar astous
gadus veco Holteinas irnes vi Sunrise.
Vi shmu veica t, k tas rakstts mcbu
grmats, sajsminot gan tiesneus, gan
publiku.
Torstens Carembovis: Ts bija
vienkri neaprakstmas sajtas. ves
izaugsme aj sezon bija iespaidga. Ie-
braucot stadion, rati uz ko zliena ne-
bija dzirdami, publika tribns klusja
un aizjg tdas kvalittes zirgs.
Otro vietu manas vrtjum ie-
guva 2008. gad Polij notiku pasau-
les empionta uzvartjs Jans van den
Broks, kur brauca ar KWPN irnes zir-
gu, saemot 41,73 soda punktus. Treo un
ceturto vietu ieguva sportisti no Vcijas
Mareike Harma 44,03 s.p. un Kritofs
Dikers ar 46,72 s.p.
Jans van den Broks: Ar Oscar at-
kal bija brnigi braukt, tas gja lieliski.
Veicot manas shmu, man bija la-
bas sajtas es daudz neriskju, braucu
uzmangi, un tpc nepievu nevienu
kdu.
Mareike Harma, ne tikai tres vie-
tas ieguvja manas braukan, bet ar
uzvartjas Sunrise paniece: diena
man ir lieliska. Labk nevarja bt man
persongi un Vcijas komandai. Manas
braukana izdevs bez kdm, esmu
tiem apmierinta. Par Torstenu un
astous gadus veco Sunrise esmu lepna
abi bija lieliski, un rezultts labs!
Komandu vrtjum prka bija Vcijas
komanda (Torstens Carembovis, Mareike
Harma un Detlefs Bolmans) ar rezulttu
79,1 soda punkts. Aiz viiem Nderlande
(95) un Austrija (106).
Pc divu dienu manas braukanas
sacensbm un pasaules labko vienjgu
braucju 72 prieknesumiem dalbnieki
analizja rezulttus un diskutja.
Maratons
Nkamais bija lauka prbaudjums
maratons. Marruta veidotjs Kristians
Izeli no Austrijas dalbniekiem bija
sagdjis nopietnu uzdevumu. Bija
optimli laika apstki, atbilstoas
saretbas ri, lieliski cei t ciengi,
lai dienas beigs godtu maratona posma
uzvartju.
Paugurainaj ainav bija uzbvti
astoi ri, kuri braucjiem piedvja
Pasaules vienjgu empionts
Anda Pavlovska
Itlija, 28. jlijs-1. augusts
neskaitmas vrtu veikanas izvles
iespjas. Diviem no riem bija pai lieli
dens elementi, kas bija izbvti moderni,
zirgiem draudzg veid un apzmti ar
karogiem. Pirms pasaules empionta tika
daudz diskutts par iespjamiem laika
apstkiem Itlij pa vasaras vid, tau
labk pat nevarja bt sacensbu dien
termometra stabi nepacls augstk par
27 grdiem. Maratons bija grts, tau im
rangam atbilstos.
Lauka prbaudjum vislabk veics
jaunajai, atraktvajai veicietei Lsijai Musi
Komunei, kura startja ar desmit gadu
veco Fraibergas zirgu Lukas. Lsija brau-
ca ne tikai tri, bet nepieva ar nevienu
kdu. Tas va viai kt par uzvartju
empionta maratona sacensbs. Ar
otraj viet ierindojs braucjs no veices
Mihaels Barbejs ar Solo V. Tre vieta
Dnijai Andersam Hansenam, kur
piedaljs 2009. gada divjgu pasaules
empiont un tagad starptautiskaj arn
prstv vienjgu klasi.
Dalbniekiem maratona sacensbs bija
jveic 5 km gar A posms, 1 km gar D
posms un 8 km gar E posms.
Lsija Musi Komune: Lukas gja lie-
liski. is zirgs kop 1. jlija pieder man
tas ir mana kzu dvana, un tagad es uz-
varu pasaules empionta maraton. Ts
bija lieliskas sajtas braukt eit, un ldz
pat pdjam rslim zirgs bija savu uz-
devumu augstumos, ms bijm pietiekami
tri un nenogzm nevienu bumbiu. Tas
mums deva uzvaru.
Mihaels Barbejs: Maratons bija oti
labs viss noritja lieliski. Jau pc pirms
marruta apskates man bija patkama
sajta. Kristians Izeli rus bija veido-
jis plaus un dadi izbraucamus, manam
zirgam tas bija piemroti.
Anders Hansens: Tras devos ar
lielu cieu. Mans zirgs bija vislabkaj
form, ldz treajam rslim tas ne reizi
nenosvda. Dieml viena bumbia nokri-
ta viena par daudz, un tas man maksja
uzvaru, tau esmu apmierints.
Kristians Izeli: Svargkais
mums nebija neviena negadjuma.
Braucji izmantoja daudzos ru
vrtu izbraukanas variantus, kurus es
piedvju. No 35 kustgajiem elementiem
daudzi krita, un tam bija nozmga loma,
pieemot lmumu ne tikai ar pilnu
gzi uz prieku, bet braukt ar galvu. T
ir mana devze.
Konusu ru braukana
Marrutu sastdtjs Kristins Izeli
pazstams ar saviem izaicinoajiem konu-
su ru braukanas marrutiem, un Pra-
toni vi izveidoja vl vienu du distanci,
vadoties pc sava moto Not easy, but
Iseli! (Ne vienkri, bet Izeli!) Marrut,
kuru vairkums dalbnieku nepietiekami
novrtja, bija asi pagriezieni un oti maza
laika norma, kas padarja to saretu,
tomr izbraucamu.
Gandrz visi 70 pasaules klases braucji
bumbias gza vai sama soda punktus
par prsniegto laiku, tau tikai ldz brdim,
Sudraba godalgas ieguvjs Bartolomejs Kvateks
no Polijas ar zirgu Lokan.
Bronzas medaas ieguvjs itlis Kristiano
Cividini ar Tango.
Pasaules empions pajgu braukan
vienjgiem Torstens Carembovis ar vi
Sunrise.
RZEMS
kad laukum ierads Polijas empions
Bartolomejs Kvateks, kur kopvrtjum
ldz im bija septtais. Vi marrutu vei-
ca viegli un viengais to spja izdart bez
neviena soda punkta. Kvateks startja ar
savu devius gadus veco Silzijas irnes
rzeli Lokan. Visi dalbnieki, kuri devs
tras pc via, sama soda punktus,
un polis pakps ldz sudraba godalgai.
Pirms starta konusu ru marrut
otrais bija 37 gadus vecais Kristiano Ci-
vidini, bet via vadt ekipa gza di-
vas bumbias, sama soda punktus
par prsniegto laiku un palika tre.
Individul vrtjuma lderis Torstens
Carembovis brauca pdjais, un uztrau-
kums auga augum rezultt trs gztas
bumbias un prsniegta laika norma. Par
laimi Carembovia prsvars pr Kva-
teku bija pietiekami liels, lai nodrointu
zelta medau individulaj un ko-
Lielbritnija ir valsts ar senm
un cienjamm janas sporta
tradcijm. 2009. gad eit notika Ei-
ropas empionts. Sacensbu laukumi
joprojm pieder Bannu imenei, lai
gan s sporta bzes izveidotjs Duglass
Banns 81 gadu vecum gada vasar
nomira.
Pasaules iejdes meistaru
srijas sacensbas tika organiztas
starptautisks klases iejdnieka Deina
Pasaules iejdes meistari
Sagatavoja Dace trausa
Hiksteda, 29. jlijs 1. augusts,
iejde
Rolina vadb. aj pa turnr pirms
gada Edvards Gls un Totilas sasnie-
dza jaunu pasaules rekordu frstail ar
mziku. ogad Gls gan bija Hiksted,
bet, nevis lai piedaltos sacensbs, bet,
lai daltu autogrfus grmat saviem
pieldzjiem.
Adelinde Kornelisena ar Jerich Parzi-
val, kas ir pasaules iejdes otrais labkais
pris, par savu sniegumu brvas izvles
programm mzikas pavadjum
sama augstu atzmi 85,650% un
izcnja pirmo vietu. Via ir oti priecga
par savu sniegumu un to, ka milzis
Parzival prstjis baidties no publikas
un visdiem aizdomgiem objektiem
arn. Adelinde uzskata, ka Parzival
vl nav sasniedzis savu spju augstko
punktu un lielas cerbas liek uz Pasaules
Janas sporta splm ASV, Kentuki.
Otrais aj balv bija holandietis Hanss
Peters Minderhouds ar Exquis Nadina,
un specilisti via meistarbu novrtja,
sakot, ka tas bijis labkais otrs vietas
sniegums, kds jebkad bijis. Treo vietu
iema Lielbritnijas prstve Laura
Behtoleimere ar Adretti. Lielaj balv
Laura fnija otr aiz Kornelisenas.
Ldz ar to gada vislielk balvu
fonda (vairk nek 60 000 eiro) iejdes
sacensbas Pasaules iejdes meistari,
kurs piedals pasaules labkie jtnieki,
lai populariztu iejdi un pierdtu, ka
tas ir interesants un aizraujos notikums,
ir beigus.
Zviedrij, Falsterbo s srijas
sacensbas ogad notika pirmo reizi,
toties ar kopjo balvu fondu 525 000
eiro.
F
E
I

f
o
t
o
mandu vrtjum. Komandm sudrabu
ieguva veices, bet bronzas medau
Austrijas komanda.
Pc nervus prbaudoajm konu-
su ru braukanas sacensbm pa-
saules empiont vienjgiem Vcija
mjs veda abas zelta medaas
individulo un komandas. Par pasaules
empionu kuva Torstens Carembovis.
Polis Bartolomejs Kvateks ieguva sudraba
godalgu, un itlis Kristiano Cividini
bronzas medau.
Torstens Carembovis:
Uz o pasaules empiontu braucu
bez jebkdm cerbm. Pdjos desmit ga-
dus strdju stall pie pasaules empiona
etrjgu klas Mihaela Froinda un via
bra Freda, bet no 1. novembra es tur
vairs nestrdu, jo Froinds savus staus
samazina. Iegt zelta medau ir fantas-
tisks atbalsts man staj laik. Msu staa
pankumu noslpums ir tas, ka ms savus
zirgus trenjam katru dienu, neatkargi no
laika apstkiem.
Bartolomejs Kvateks:
Mana uzvara konusu ru
braukanas sacensbs patiesb bija
viegla. Es vienkri iesdos savos ratos
un pamu roks grous, Lokan izdarja
prjo. Stall es tam pardju marruta
plnu, un domju, ka tas nostrdja!
Kristiano Cividini:
ajs sacensbs esmu laimgkais
braucjs no Itlijas! Sasprindzinjums bija
liels, un savu bronzas medau es uzskatu
par uzvaru visam pajgu braukanas spor-
tam Itlij. Ceru, ka mans prieknesums
pajgu braukanas sportam valst dos
tdu pamudinjumu, kdu tas ir pelnjis.
Mans zirgs Tango ir tikai astous ga-
dus vecs, un ceru, ka ar nkotn varu
veiksmgi startt.
Hanss Peters Minderhouds ar Exquis Nadina.
Laura Behtolaimere ar Adretti.
Adelinde Kornelisena ar Jerich Parzival.
F
E
I

f
o
t
o
F
E
I

f
o
t
o
Lielbritnij
notika Mey-
dan FEI Nciju
kausa izcas sestais posms.
Sakar ar to, ka Polijas ko-
manda nolma cu netur-
pint, jo ldz m sacensbm
t nespja iegt nevienu
punktu, pdjos divos pos-
mos Hiksted un Dublin
piedaljs tikai deviu valstu
komandas.
Par prsteigumu juzskata
britu komandas uzvara sav
zem. Vii viengie spja uz-
veikt Hikstedas grto trasi,
saemot vien soda punktus
par prsniegto laika nor-
mu. Vcija sama par 15
soda punktiem vairk, nek
uzvartji, un ierindojs
otraj viet, bet ASV komanda
treaj un franci ceturtaj
viet. Nderlandes ko-
Hiksteda, 30. jlijs, konkrs
manda oreiz piekt. rija, kas
uzvarja hen pirms nedas,
Hiksted izcnja tikai sesto
vietu, bet Spnija un Zviedrija
ar 40 soda punktiem dalja
septto vietu. Savukrt veices
komandai sacensbas beidzs
pc pirm raunda.
Pc sacensbm Hiksted
saraksta astes da ir veice,
Zviedrija un Nderlande,
kam vl ir iepjas cnties par
palikanu augstkaj lg, bet
Polijas komanda jau nolem-
ta startam zemk divzij,
pat nesagaidot noslguma
sacensbas Dublin.
Savukrt Francijas koman-
dai jau garantta vieta uz
pjedestla augstk pakpiena
kopvrtjum, jo pc uzvaru
srijas skuma posmos to
Dublin neviena komanda
vairs nespj pankt.
Meydan FEI Nciju kauss
RZEMS
Rezultti
1. Lielbritnija 7 s.p: Murkas Pom DAmi (Pters arlzs)
1/1, Billy Congo (Viljams Fannels) 1/1, Hallo Sailor (Tina
Fletere) 2/1, GIG Amai (Maikls Vitekers) 8/nestart.
2. Vcija 22 s.p.: Cabreado (Daniels Deusers) 5/0, Calado
(Jorgs Nve) 5/9, Catoki (Filips Vaishaupts) 9/8, Lord Luis
(Larss Nbergs) 4/0.
3. ASV 29 s.p.: Ublesco (Kara Ratere), Graf Lando (Roberts
Krauts) 33/17, Rothchild (Makleins Vards) 5/0, Flexible (Ris
Fellers) 8/4.
4. Francija 34 s.p: Silvana (Kevins Stauts) 12/0, Mis-
ter Davier (iljns Epejrs) 17/0, Admirable (Mar Etere
Pelegrina) 4/5, Luccianno (Nikolass Delmote) 13/13.
5. Nderlande 35 s.p.: VDL Bubalu (Juri Vrielings) 1/9,
Exquis Walnut de Muze (Harijs Smolders) 12/0, Opium VS
(Marks Houtcagers) 9/8, Heechhiems Tersina (Natal van der
Meija) 9/8.
6. rija 36 s.p.: Carmena Z (eins Brns) 12/9, Hallmark
Elite (Dermots Lenons) 9/izsl., Je TAime Flamenco (Billijs
Tmijs) 5/1, Nababs Son (Deniss Lins) 12/0.
7. Spnija 40 s.p.: Herald (Pilara Kordona Muro) 16/0,
New Remake de Servery (Fernando Fourkadess) 16/0, Lord
du Mont Milon (Hesuss Garmendija Eevarija) 16/4, Action-
Breaker (Sergio Alvarezs Moja) 4/5.
7. Zviedrija 40 s.p.: H&M Actrice (Malina Barjarda John-
sone) 5/5, H&M Arctic Aurora Borealis (Peders Fredriksons)
4/12, LB Paola (Henriks von Ekermanis) 9/5, Quintero La
Silla (Rolfs Gorans Bengtsons) 9/13.
9. veice 36 s.p.: pirmaj apl: Tresor V (Stvs Gerdats) 8, Ki-
amon (Verners Mufs) 16, Zekina (Deina Riarda) 32, Ulysse
Z (Piuss vicers) 12.
Fakti
Hikstedas sacensbas
izcls ar lielu soda punktu
skaitu par prsniegto laiku.
Neviens pris nespja
veikt abus marrutus bez
soda punktiem, un visi
jtnieki sama kdu soda
punktu pirmaj apl.
Devii jtnieki veica
marrutu bez kdm otraj
apl.
Lielbritnijai ir 35. uz-
vara pau valst notiekoajos
Nciju kausa posmos, desmit
reiu eit uzvaru svinjusi
Vcijas komanda.
Uzvartji Lielbritnijas komanda.
Pters arlzs no Lielbritnjas komandas ar Murkas Pom DAmi.
Tres vietas ieguvjas ASV komandas prstvis Makleins Vards ar
Rothchild.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Interesant un aizraujo
Meydan FEI Nciju kausa
srijas noslguma posm rij
Nderlandes komanda uzvarja
c, kas robeojs ar izmi-
sumu, jo tikai uzvara varja
pilnb garantt palikanu pa-
saules janas sporta komandu
elit ar 2011. gad. Tikai divi
dalbnieki spja veikt abus
Nciju kausa izcas marrutus,
ne reizi nekdoties, riks van
der Vleutens un Marks Hout-
cagers, kuri prstvja Holan-
des komandu. Kop holandiei
abos raundos sama etrus
soda punktus.
Francijas komanda jau otro
gadu pc krtas tika kronta
par Nciju kausa uzvartju
kopvrtjum. Frani sezonas
laik bija ieguvui prliecinou
punktu prsvaru un, jau iero-
Fakti
Francijas komanda
uzvarja Meydan FEI Nciju
kausa izc kopvrtjum
jau otro gadu pc krtas.
Marruta sastdtjs
Dublinas ov no
Lielbritnijas Bobs Eliss
veidos marrutus ar Lon-
donas olimpiskajs spls
2012. gad.
Tikai divi dalbnieki
spja veikt abus raundus bez
neviena soda punkta.
etru valstu komandas
pamet augstko Meydan FEI
Nciju kausa lgu Spnija,
Zviedrija, veice un Polija.
Divas labks koman-
das pc veicinanas lgas
fnla pievienosies Meydan
Nciju kausa lgai 2011. gada
sezon.
Rezultti
1. Nderlande 4 s.p.: VDL Groep Utascha SFN (riks van
der Vleutens) 0/0, VDL Bubalu (Juri Vrielings) 4/0, Exquis
Walnut de Muze (Harijs Smolders) 4/8, Tamino (Marks Hout-
cagers) 0/0.
2. rija 20 s.p.: Tinkas Serenade (Billijs Tmijs) 0/4,
Hallmark Elite (Dermots Lenons) 12/8, K Club Lady (Kians
OKonors) 8/0, Nababs Son (Deniss Lins) 8/0.
2. ASV 20 s.p.: Coral Reef Via Volo (Bzija Madena) 4/0,
Ublesco (Kara Retere) 4/8, Rothchild (Makleins Vards) 8/8,
Flexible (Ris Fellers) 0/4.
4. Francija 24 s.p.: Mylord Carthago HN (Penelope Lepre-
vosta) 0/8, Kellemoi de Pepita (Miels Roberts) 8/4, Admiable
(Mar Pelegrina Etere) 8/0, Kraque Boom (Kevins Stauts) 8/4.
5. Lielbritnija 28 s.p.: Murkas Pom DAmi (Peters arlzs)
8/12, Billy Congo (Viljams Funels) 12/12, Hallo Sailor (Tina
Fletere) 4/0, Carlo (Niks Skeltons) 4/0.
6. Spnija 32 s.p.: Guarana Champeix (Ruterfords Lathams)
8/4, Herald (Pilara Kordona) 8/4, New Remake de Servery
(Fernando Fourkade Lopess) 12/4, Action Breaker (Sergio Al-
varess Moja) 4/5.
6. Zviedrija 32 s.p.: H&M Arctic Aurora Borealis (Peders
Fredriksons) 0/12, Isaac (Aleksanders Cetermanis) 8/4, Glory
Days (Daniels Etermans) 0/12, LB Paola (Henriks von Eker-
manis) 4/16.
8. veice 40 s.p.: Tresor V (Stvs Gerdats) 16/4, Kiamon
(Verners Mufs) 12/12, Upanisad di San Patrignano (Deina
Riarda) 8/4, Carlina IV (Piuss vicers) 0/12.
9. Vcija 28 s.p.: pirmaja apl MacKinley (Mario Stevens)
8, Calado (Jorgs Nve) 8, Neolisto Van Het Mierenho (Andre-
ass Kniplings) 12, Leoville (Filips Vaishaupts) 13.
Meydan FEI Nciju kauss
Dublina, 6. augusts
doties Dublin, zinja, ka uz-
vara viiem garantta.
aj posm jtniekiem no
Holandes tuvkie sekotji
bija rijas un ASV koman-
das, kas dalja otro vietu ar
20 soda punktiem, bet frani
ierindojs ceturtaj viet ar
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
24 soda punktiem, briti
piektaj viet. Spiem, kuri
aj srij bija debitanti un ldz
pat pdjam posmam iema
sesto vietu, is sacensbu pos-
ms sagdja lielu vilanos.
Spnijas komanda kop ar
zviedriem ierindojs sestaj
viet, kas nebija pietiekami, lai
iegtu atbilstou punktu skaitu
un ar nkamaj gad cntos
augstkaj lg, td kop ar
Zviedrijas, veices un Polijas
komandm t pievienosies
zemkai lgai.
Par uzvaru Dublinas posm,
kas izglba holandieus no
izslganas, oti lepns un
laimgs bija Nderlandes kom-
andas efs Robs rens, un
uz jautjumu, vai komanda
izjutusi lielu prjo komandu
spiedienu Dublinas sacensbs,
vi atbildja, ka visa sezona
Nderlandes komandai bijusi
sareta un grta, un izteica lie-
lu pateicbu ne tikai jtniekiem,
kas izrdjs sti cntji, bet ar
zirgu paniekiem, federcijai
un visiem prjiem, kas ko-
mandu atbalstja un veicinja
o uzvaru. Vi izteics, ka esot
patiem laimgs treneris, jo at-
rast labus jtniekus Nderland
nesagd grtbas un vienmr,
kad vi tos uzrunjis, vii
piekritui bt komand. Se-
zonas skums bija saldzinoi
neveiksmgs, bet tad palnm
rezultti kuva arvien labki,
un nobeigums ir vienkri
spos tikai etri soda punkti.
Meydan Nciju kausa
kopvrtjums pc astoiem
posmiem
1. Francija 53,5
2. ASV 44,0
3. Lielbritnija 42,5
4. rija 38,00
5. Vcija 35,5
6. Nderlande 31,0
7. Spnija 25,5
8. Zviedrija 18,0
9. veice 16,0
10. Polija 0
Kopvrtjuma uzvartja Francijas komanda.
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Otra vieta, kur ogad
Francij notika Globls
empionu tres
sacensbas, ir antlija,
kas atrodas uz ziemeiem
no Parzes un pazstama ar savu Crme
Chantilly (putukrjums), bet patiesb
ir vsturiska zirgu pilsta. Ar fonda
paldzbu, ko izveidoja via augstba Aga
Khans, kur pazstams k zirgu pazinjs
un kuram pieder izcili trasiu zirgi, kas
atnesui uzvaras auoanas sacensbs, at-
jaunots antlijas pils vsturiskais veidols
un iedvesta jauna dzvba Lielajos staos,
kas atzti par visskaistkajiem pasaul. Tos
18 gadsimt izveidoja Luija IV mazdls
Luijs Henrijs de Burbons. Msdiens staa
arhitektoniskaj meistardarb iekaujas
Dzv zirga muzejs (Muse Vivant du
Cheval), ko nodibinja 1982. gad un kas
aicina apmekltjus iepazties ar zirgu
pagtni un msdienm, vizualizjot to ar
oviem un paraugdemonstrjumiem.
Pil jau no 19. gadsimta beigm izvei-
dota ievrojama mkslas kolekcija, saukta
par Kond muzeju, kur atrodas Rafaela
un Pusna slavenie mkslas darbi.
Pateicoties smilainajam pamatam, kas
ir labvlgs zirgu kjm, antlija ir kuvusi
par lielko trenicentru ar apmram 3000
Globl empionu tre
antlija 22.-25. jlijs, konkrs
GCT antlij desmit labko jtnieku rezultti
Zirgs Jtnieks EUR A B J-O Laiks
1. Cedric Laura Krauta, ASV 65 550,00 0 0 0 38,22
2. Mylord Carthago*HN Penelope Leprevosta, Francija 51 300,00 0 0 0 40,39
3. Cevo Itot du Chteau Edvna Aleksandere, Austrlija 31 350,00 0 0 0 40,91
4. Carlo 273 Niks Skeltons, Lielbritnija 24 225,00 0 0 4 38,91
5. Chaman Ludgers Brbaums, Vcija 21 375,00 0 0 4 39,27
6. Casall La Silla Rolfs Gorans Bengtsons, Zviedrija 18 525,00 0 1 72,16
7. Plot Blue Markuss Enings, Vcija 15 675,00 4 0 67,44
8. Regina Z Harijs Smolders, Nderlande 14 255,00 4 0 70,08
9. Ashleigh Drossel Dan Alvaro de Miranda Neto, Brazlija 12 825,00 0 5 71,09
10. Cristallo Riards Spners, ASV 11 400,00 0 5 71,23
angu pilnasiu auotju, kas tiek trenti
katru rtu uz skrejceiem, kuru kopga-
rums sasniedz 160 km. Jnij hipodrom
notiek divi oti prestii skrjieni Prix de
Diane un Prix du Jockey-Club.
Globls empionu tres marruta
pirmaj raund no 49 startjoajiem
tikai vienpadsmit jtnieki spja veikt
marrutu bez kdm. To vid nebija
tdas slavenbas k Joss Lansinks, Kevins
Stauts un Marko Kuers. No 19 valstm,
kas jja pirmaj apl, palika tikai 12 val-
stu prstvji, lai starttu tres otraj
raund. GCT sacensbs pieemts, ka
otraj apl piedals 18 dalbnieki. Septii
no viiem veica grto marrutu bez
kdm. Prlekanas marrut piedaljs
pieci sportisti. Pirm startja Penelope
Leprevosta ar Mylord Carthago, uzrdot
laiku 40,39 sekundes, ko nevarja prspt
Edvna Aleksandere ar Cevo Itot du Ch-
teau, veicot marrutu 40,91 sekunds.
Brbaums bija trks, izdarot pai
riskantus pagriezienus un lecot pri
daiem riem slp trajektorij, tomr
pdjais okseris krita, un rezultt etri
soda punkti. Amerikniete Laura Krauta
ar Cedric vienkri lidoja, veicot samr
ldzenus pagriezienus, bet liel trum
38,22 sekundes, ko nespja prspt
prlekanas pdjais dalbnieks Niks Skel-
tons ar Carlo, veicot marrutu izcili lab
laik 38,91 sekunds, tomr nogot vi-
enu krtiu.
Kopvrtjum sackste pc 1 000 000
eiro kuvusi saspringtka, jo lderis Mar-
ko Kuers oreiz neieguva nevienu punk-
tu, un viam strauji pietuvojies otrs vcu
jtnieks Markuss Enings. Ldz sacensbu
srijas noslgumam atlikui vl divi
posmi Valkensvrd (Nderlande) un
Riodeaneiro (Brazlija).
antlij Equidia Grand Prix izc
piedaljs mums pazstamais zirgs A Big
Boy, ar kuru iepriek jja igaunis Reins
Pills. aj marrut t jaunais jtnieks
Alvaro de Miranda Neto sasniedza
saldzinoi labus rezulttus, ierindojoties
16. viet ar vienu gztu rsli. A Big Boy
vairs nav rzelis, tas ticis izkastrts. Zirgu
par vairkiem miljoniem savam vram
nopirka Onasis bagtbu mantiniece un
GCT patronese Atina Onasis de Miran-
da.
GCT uzvartja antlij amerikniete Laura Krauta ar
Mylord Carthago.
Skats no putna lidojuma uz antlijas pils kompleksu.
Equidia Grand Prix uzvaretjs franczis Miels
Robrs ar Kellemoi de Pepita atraktv lcien
pr galdu.
VSTURE
Turpinjums. Skums nr. 7/2010
Turpinm ststjumu par Latvijas
Jtnieku pulka izveidoanu, prststot
1929. gad izdoto grmatu Jtnieku pulks
desmit pastvanas gados, kuru sastdjis
virsleitnants Koptls.
K remontnieki veic jauno
remonta zirgu apjdanu
Uzmanbu saista virsserants Upe-
nieks, kuram jau 56 uz pleciem un t
galvu kro sudrabbaltie mati. Pc via
paa izteicieniem, vi sava ma lielko
dau pavadjis uz zirga muguras.
Nevartu ar neatzmt jauno instruk-
toru-apjdtju darbu, kuri savam uzde-
vumam tiek vl gatavoti. im nolkam
pie eskadrona gadu no gada tiek sarkoti
zirgu apjdtju kursi. Kursanti tiek sa-
gatavoti gan teorij, gan praks, un o
kursu ilgums pilngi pietiekos, lai pie la-
bas gribas un centbas no tiem izveidotos
tdi pai veterni, kdus ncs novrot
man. Viens otrs no apjdanas kursu
beiguiem instruktoriem savu nosauku-
mu ir godam nesis.
Armijai vajadzgais zirgu skaits ogad
iepirkts viengi msu zem un pc
lietpratja izteicieniem, msu iekzemes
zirga tips atbilst gandrz vai vism (emot
vr msu apstkus) tam uzstdtm
prasbm. Tomr, neskatoties uz visu to,
btu vlams, lai gadu no gada iepirktu
2-3 labus zirgu eksemplrus ar attiecgu
eksterjeru ar rzems, k to dara lielk
daa citas valstis, jo msu iekzemes zirga
tips nav vl tik tlu izveidojies, lai ar to
Latvijas Jtnieku pulks
Sagatavoja Dace Millere
savas valsts popularizanai emtu ar
lielkiem pankumiem dalbu rvalstu
janas sacksts. Nevartu paiet garm
ar jautjumam par slgto manu (jjams
lauks, segts ar jumtu, lai tdi izsargtos no
aukstiem vjiem un nokriiem), kuras
trkumu remontnieki jo galv. krt izjt
ziem, kad darbs uz klaja lauka pie zirgu
iejdanas nevar bt tik sekmgs k zem
jumta, t.i. slgta man. Laba nozme
btu ar literatrai par zirgu iejdanu,
pc kuras trkums ir nojauams jo liels.
Savelkot kop visu redzto, atliek tikai
vlties, lai ievadtais darbs tiktu turpints
d pa virzien ar uz prieku, varbt ar
laiku, t.i. atkarb no ldzekiem, to vartu
paplaint pc rvalstu jauno zirgu depo
parauga, lai tad remontnieki jo sekmgki
vartu veikt visu iejdi.
Virsnieku militrs izgltbas
papildinana rvalsts
Lai pulkam dotu iespju sekot citu val-
stu kavalrijas taktikas attstbai un ts
piemroanai modern kara prasbm,
ar armijas vadbas pretimnkanu pulka
virsniekiem, kuri pc iespjas prvalda
attiecgu valstu valodas, tiek dota iespja
apmeklt o valstu kavalrijas virsnie-
ku skolas, ldz im laikam bija iespja
apmeklt viengi Francijas un Polijas
kavalrijas skolas.
Polijas Centrlo kavalrijas skolu
Grudziondz beigui kapteinis Terzens,
kapteinis Celle, pulkv. Buks un kapteinis
Taube. Somiras kavalrijas skolu Francij
beigui: virsleitnants Rulli, kapteinis
Lcis un virsleitnants Trinko.
Jtnieku pulka sastvs (procentos)
Virsdienesta Obligatorisk
kara vri dienesta kara vri
1927. g. 1928. g. 1927. g. 1928. g.
a) pc tautbas:
Latviei 84,30 87,10 93,70 94,60
Lielkrievi 4,96 5,65 1,60 2,30
Baltkrievi - - 0,80 -
Vciei - - 1,40 0,70
di 1,65 - 0,70 0,40
Poi 8,26 5,65 0,80 1,20
Igaui - - 0,20 0,50
Leii 0,83 1,60 0,80 0,10
Lbji - - - 0,20
b) pc ticbas:
Luterticgi 66,11 68,50 68,47 75,10
Pareizticgi 11,57 6,50 4,37 1,80
Katoi 19,84 21,80 25,20 22,20
Vecticbnieki 1,65 - 0,70 0,40
c) pc izgltbas:
Pabaigta augstskola - - - -
Nepabeigta augstsk. - - 0,58 0,10
Pabeigta vidusskola 4,96 3,20 1,96 0,70
Nepabeigta vidussk. 22,31 28,20 5,06 5,40
Pabeigta pamatskola 44,63 36,30 30,38 13,90
Nepabegta pamatsk. 19,84 22,60 56,16 75,90
Paizgltba 8,26 9,70 5,16 2,70
Analfabti - - 0,70 1,30
Latviski nerun 4,96 0,80 0,70 -
Latviski nelasa 4,96 0,80 0,90 1,30
Latviski neraksta 4,96 0,80 0,90 1,30
d) pc imenes stvoka:
Neprecjuies 49,60 55,00 97,13 96,20
Precjuies 50,40 45,00 2,87 3,80
e) pc apgabaliem:
Rgas pilsta 4,10 3,20 4,84 0,60
Vidzeme 26,44 25,00 29,46 27,40
Kurzeme 25,62 22,60 25,55 24,60
Zemgale 19,84 28,20 20,83 22,70
Latgale 24,00 21,00 19,32 24,70
Ziedu nolikana pie piemineka Latvijas Atbrvoanas kar krituajiem Jtnieku pulka karavriem.
Daugavpils, 1930. gada 5. jlijs. Priekpln Latvieu atsevis jtnieku nodaas (saformta 1919.
gada februr) un Jtnieku pulka karogi.
Turpinjums 22. lpp.
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
VSTURE
Pulka sastvs
Katru gadu pie jaunkareivju
iesaukanas pulks saem jaunos jtniekus.
Tiek apkopotas zias par virsdienest
un obligatorisk dienesta karavriem
pc tautbas, ticbas, izgltbas, imenes
stvoka un pc apgabaliem. Lai lastjs
pats sprie par to lielo un nopietno dar-
bu, kds gulstas uz pulka virsniekiem-
vadtjiem un audzintjiem un prasa no
viiem iz raib un neviend sastva
elementiem sakaust vienu, cietu un
kopju organismu, kura mris ir valsts
drobas un neatkarbas sargana.
Pulka novietojums
Jtnieku pulks jau no savas formanas
atrodas Daugavpil, Vias iel, kur ieem
veselu kvartlu valsts ku, kuras celtas
krievu laik un sav laik saukus par
Intendantras pilstiu. Telpas gan
Kara bvniecbas prvalde, gan pats
pulks saimniecisk krt pa visiem
iem gadiem labojui, prbvjui un
iekrtojui pulka vajadzbm.
Karavru kopdzves telpas apmie-
rinoas, bet nepietiekoi plaas, kaut gan
aizem vairkas lielas kas. Lielu, divstvu
namu aizem pulka tbs un virsnieku
klubs. Viens liels divstvu nams iekrtots
virsnieku dzvokiem, izemot vienu galu,
kur ievietota Intendantras Daugavpils
nodaa. Medicniskajai un veterinrajm
ambulancm, tpat galdnieku, kalju,
drbnieku, sedlinieku, ierou darbncm
katrai savas telpas pulka rcb esos
ks. Daudz telpu aizem ar daudzs
pulka noliktavas, virtuve, sardznca.
Stai labi un caur daudzajiem remon-
tiem un rpbu, galven krt ar paa
pulka darba spku labi iekrtoti. Klons
no smilu mla, cieti blvts. Logi un
ventilcija labi. Siles betona. dens piegde
gan caur speciliem rezervuriem, gan
dzirdinmm silm. Stelii koka: daa
slgti, daa vaji, ar snu aizsargiem. Vir-
cas notekas krtb. Pulkam ar sava pirts
karavru vajadzbm.
Ugunsdrobas zi telpas apgdtas ar
Minimax dzamiem apartiem. Bez tam
pulk pastv paa ugunsdzsju koman-
da ar nepiecieamajm iercm.
Pulka remonta eskadrons atrodas
Svtes mui (Jelgavas apkrtn), bet 3. es-
kadrons Jelgav, kur tiem telpas ierdtas
no vietjm pavaldbm.
Pulka apgde
Runjot in nodaljum par pulka
apgdi, nav domts pievest skaitliskus
datus, kuri visum nav izpauami, bet
gan dot lastjam visprgu ilustratvu
jdzienu, kds nozars sadals pulka
apgde un cik daudz rpju prasa no pulka
vadbas un attiecgm amatpersonm.
Uzturu pulkam izsniedz Intendantras
Daugavpils nodaa nepagatavotu pro-
duktu veid, izemot maizi. Uzturam
vajadzgos sakaugus, k kartupeus,
burknus, spolus u. c. tiei no raotjiem
ieprk paa komisija. Tpat pienu. Pul-
ka virsnieki un virsdienesta instruktori
diena viet saem pc nosactas nor-
mas uztura naudu. Pulks saimniecisk
krt rpjas ar par karavru uztura
uzlaboanu, audzjot ckas, svinbu un
svtku gadjumos uzlabojot uzturu ar
karavru veikala peas summu paldzbu
un citdi.
Elpi zirgiem tiei no raotjiem ieprk
pulka komisija un novieto plaajs
noliktavs. Parasti elpes tiek sagata-
voti tdi krjumi, lai vias pietiktu ldz
nkoajai raai. Elpes iepirkanu komisija
cens izvest visizdevgko cenu laik.
Iepirkana tiei no raotjiem, labvlgi
atsaucas uz apkrtnes saimniecisko dzvi,
jo zemturi tiei bez starpniekiem var
izdevgi prdot savus raojumus.
Aprbu pulka karavru vajadzbm
saem gatav veid no Intendantras
mantu darbncm. Tpat veu un gultas
piederumus. Laboanas darbus veic labi
nostdt pulka drbnieku darbnca.
Ierous un munciju pulks saem pc
vajadzbas no Bruoans prvaldes.
Laboanas un remontus veic pulka ierou
darbncas zem pulka ierou meistara
vadbas.
Uzkabi un transporta ldzekus pulks
saem no Intendantras. Uzkabes labo-
jumus izdara sedlinieku, bet transporta
ldzeku labojumus pulka galdnieku un
kalju darbncas.
Latvijas Jtnieku pulks
Latvijas Kara muzejs
Atvrts katru dienu no pl. 10 ldz 18; ceturtdiens no pl. 11 ldz 19.
Ieeja bez maksas. Gidu pakalpojumi no Ls 2,42-6,05.
Adrese: Rga, Smilu iela 20 (Pulvertornis). Tlr. 67223743; www.karamuzejs.lv
1. atsevi jtnieku eskadrona karavri. 1919. gada vasara.
Latvijas armijas Jtnieku pulka Inspektoru eskadrons prgjiena laik. 1930. gadi.
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
Turpinjums nkamaj numur.
ZIAS
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
Rgas Dinamo hokeja komandas galve-
nais treneris Jliuss uplers turja vrdu
un izpildja derbs ar Sandi Ozoliu
doto soljumu izjt pa Rgas ielm zir-
ga mugur, ja komanda ieks Gagarina
kausa izcas nkamaj krt.
31. jlij pc nopietnm janas
nodarbbm Jliuss uplers izpildja
derbas, jjot uz balta zirga pa Rgas
ielm no Kongresu nama ldz arnai Rga,
kur notika Dinamo rkotie hokeja svtki.
Janas pamatiemau mcanu hokeja
komandas Rgas Dinamo treneris bija
uzticjis Sandrai Zaicevai un vei Ama-
zonei Zirgzandals. Viss izdevs lieliski,
Amazone pierdja, ka ir dros un uzti-
cams zirgs, Jliuss uplers izpildja doto
soljumu, lai gan skotnji tas tika uzt-
verts k liels joks. Vlk treneris atzina, ka
janas nodarbbas viam iepatikus, un
tas vartu kt turpmk par labu hobiju.
uplers zirg
Jolantas Lapias teksts un foto
Policijas iecirki lielajs ASV pilsts,
piemram, Losandelos, ujork,
orlen un citur biei palielina
patruljoo likumsargu skaitu aktvkajos
nakts uzdzves rajonos ar nelgu slavu, lai
nodrointos pret iespjamm nekrtbm.
Lielkaj da gadjumu im nolkam pat
izveido jtnieku policijas vienbu. Tau
vai kdreiz esat manjui policijas zirgu
krogusbra lom?
Kdu Maiami jtnieku policistu biei
var sastapt, apmekljot brus Iboras
pilstas rajon Floridas dienvidos. du
pastaigu video publiskots YouTube in-
terneta vietn, un tas savukrt pievrsa
vietj ziu kanla ABC Action News
uzmanbu, kas nolma uzzint ko vairk
par o promenu norisi.
Ko par to dom Maiami policijas
priekniece? Via to tikai atbalsta, ap-
galvojot, ka da patrulana uzlabojot
policijas iecirka publisko tlu. Ziu vi-
deo materil redzams, k bru panieki
Policijas zirgs
krogusbrlis
Tulkoja Dina trausa
un apmekltji apmo un baro policijas
zirgu, tpc, domjams, nav prk daudz
neapmierinto.
Kd video redzams, k zirgs apmekl
densppju bru un tetovanas salonu,
neizrdot nekdas baiu pazmes un nemin-
stinoties ne mirkli, kad mains apstki un
pamats zem kjm. Tas lieliski demonstr
labu janas mku un attiecbas starp zirgu
un policistu. Apbrnojami, k ie zirgi spj
strdt ekstremlos apstkos, un nekas tos
nebaida ne vienu troksnis, ne slikto
tvarstana, pat ne roku dzelu uzlikana.
Dnijas princesei
piedzimis dls
Dnijas princesei, olimpisko spu
dalbniecei Natlijai Zu Sjaienai
Vitgenteinai 4. jlij pulksten 18.33 pie-
dzima dls, kuram deva vrdu
Konstantns. Piedzimstot vi bija 58
centimetrus gar un svra 3700 gramus.
Brna tvs ir Natlijas rs, vcietis Alek-
sandrs Johansmanis. Pris saderinjs
mart un salauljs privt ceremonij
Vcij, Berleburgas pil gada 27. maij.
Miris izcilais
Oki Doki
FEI zio, ka jlij miris izcilais
holandieu zirgs Oki Doki.
Oki Doki bija leenda janas sporta
aprinds, un oti l, ka t vairs nav starp
mums, teica Dons Roe, FEI Konkra di-
rektors. zirga neticamais sportiskums,
lieliskais talants un neskaitms uzvaras
ar Albertu Zoeru nekad netiks aizmirstas.
Oki Doki nve msu sportam ir milzgs
zaudjums. Mums visiem btu paticis
vrot t sniegumu ar jauno jtnieku Hos
Laroku no Argentnas gada Alltech FEI
Pasaules Janas sporta spls.
Oki Doki skotnji atlaba pc
opercijas, kas bija nepiecieama pc
cpslas ievainojuma, ko vi jnij guva
sacensbu laik Kanns, Francij. Zirgs
tika nogdts uz Hos Larokas staiem
netlu no envas veic, tau drz tam
sks komplikcijas. Zirgu nekavjoties
transportja uz veterinro hospitli
Bern, tau glbt to neizdevs.
Oki Doki pankumu sarakst ar
iepriekjo jtnieku Albertu Zoeru ir
Nderlandes komandas zelta medaas
2006. gada FEI Pasaules Janas spor-
ta spls hen un 2007. gada Eiropas
empiont Manheim. Agrk gto
pankumu vid bija tre vieta 2009. gada
Rolex FEI Pasaules kausa konkr
Lasvegas un uzvara 2007. gada Londo-
nas Olympia Liels balvas izc.
Hos Laroka iegdjs Oki Doki no Al-
berta Zoera ogad, un 2010. gada Alltech
FEI Pasaules Janas sporta sples Ken-
tuki tat (ASV) bija nkams sacensbas,
kur zirgam bija paredzts piedalties.
Oki Doki ar Albertu Zoeru seglos.
F
E
I

f
o
t
o
Jtniekiem top
savas mjas lapas
www.dainisozols.lv
Dainis Ozols ir viens no Latvijas
labkajiem konkra jtniekiem un atzts
treneris. Dainis ar zirgiem kop ir kop
agras brnbas, jo via tvs Krlis Ozols
bija janas sporta treneris Lielvrd,
toreizj agrofrm Lplsis.
Pirmos pankumus sport Dainis guva
ar zirgiem Fasons, Glukoze, Dance un
Valsis. Pc vairku gadu prtraukuma
2000. gad Dainis Ozols atgriezs sport
oreiz jau kop ar rudo Gvidonu, izcilu
Hanoveres irnes rzeli, lielisk Guido
(x Vaeriks) pcncju.
2001. gad Dainis un Gvidons pir-
moreiz startja starptautisks sacensbs
jaunzirgu enpiont Zongerhaid
(Vcija), kur izcnja pirmo vietu.
www.lindaansule.wetpaint.com
L&L jaunumi. Par Lindu Ansuli un
vias uzticamo rzeli Lemonu sekojiet
ldzi jaun mjas lap.
Septembris
Latvijas mroga sacensbas
4.09. iejde LJF kausa izcas 5. posms, fnls, Rga, Kleisti
4.09. konkrs Talsi
18.09. konkrs LJF kausa izcas 3. posms, Rga, Kleisti
19.09. konkrs LJF kausa izcas 3. posms poniju jan un
amatieriem, Rga, Kleisti
18.09. iejde, konkrs Jaunzirgu empionts, Mui, Jelgavas
novads
18.09. konkrs Sacensbas z/s Zgkalni, Rendas pagasts,
Kuldgas novads
25.-26.09. pajgu braukana LJF kausa izcas 3. posms,
Liepja
25.09. konkrs LJF kausa izcas 4. posms, Rga, Kleisti
26.09. konkrs LJF kausa izcas 4. posms poniju jan un
amatieriem, Rga, Kleisti
Kaimios Lietuv, Igaunij
3.-5.09. konkrs Vnas kausa izca, Igaunija
4.09. konkrs sacensbas Ihaste Tallid, Igaunija
4.-5.09. iejde Riee, Vias rajons, Lietuva
4.-5.09 konkrs Eksperto Taure, Riee, Vias rajons,
Lietuva
4.-5.09. konkrs Ulonu Taure, Kedaini, Lietuva
11.-12.09. pajgu braukana Baltijas kausa izcas 3. posms,
Lnja, Igaunija
11.-12.09. iejde Lietuvas un LAAA kausu izca, alininku
rajons, Lietuva
11.-12.09. konkrs Norhobuste empionts, Kurtna,
Igaunija
12.-13.09. konkrs Tallinas RSK sacensbas, Veskimetsa,
Igaunija
18.09. iejde LDJK kausa izcas 4. posms, Via, Lietuva
18.09. konkrs Lagedi Derby, Igaunija
25.09. konkrs Tartu Kalevi RSK kausa izca, fnls,
Hobunurme Tall, Igaunija
25.-26.09. konkrs Oginskiu Taure, Rietava, Lietuva
25.-26.09. iejde Vilnius Mero taure, Via, Lietuva
Starptautiska mroga sacensbas
2.-5.09. iejde CDI2*/CDI3*-W, Maskava, Krievija
3.-5.09. konkrs CSI 4*/CSIJ Donbass, Ukraina
10.-12.09. konkrs CSI4* erahovska, Krievija
10.-12.09 konkrs CSIJ-A/CSIP Baltic Cup, Zviedrija
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Septembris
P 6 13 20 27
O 7 14 21 28
T 1 8 15 22 29
C 2 9 16 23 30
P 3 10 17 24
S 4 11 18 25
Sv 5 12 19 26
PERSONBA
Kristaps Neretnieks obrd ir gandrz
viengais no jauns paaudzes jtniekiem,
kur spj radt nopietnu konkurenci
pieauguajiem, pilnb taj iekauties un
kvalitatvi startt. Bet Kristaps ir tikai 21
gadu vecs. ogad Latvijas empiont
ru prvaran galvenaj nomincij
ar zirgu Lacapo vi izcnja otro vietu,
bet Pasaules kausa izcas Centrleiropas
lgas Rgas posm marrut ar 160 cm
augstiem riem ar to pau zirgu
ierindojs augstaj desmitaj viet. Par
viu labks no msu konkristiem bija
tikai pieredzjuais Andis Vrna ar Grand
Libero, kuram septt vieta.
Kristaps Neretnieks savas nodarbbas
janas sport scis Limbau pagast
vecku saimniecb ar interesantu no-
saukumu rmu stai, tad sportojis un
joprojm to dara Pierg, Janas sporta
klub Krii, un tagad ar sporta centr
Kleisti. Vi pats ir aktvs sportists, bet veic
jau trenera pienkumus, tpc uzteicama
ir griba vienlaikus mcties Vidzemes
augstskol biznesa vadbas specialitt.
Saimniecbu Limbau pagast izveidoja
via vecki Indra un Aivars. Mamma
kdreiz bija trenjusies janas sport
Kleistos un vlk stenoja savu sapni par
zirgiem sav paum, o clo dzvnieku
tur obrd ir ap divdesmit. Kristapa brlis
Roberts ar startjis sacksts, bet tagad
izvljies citu virzienu kalja specialitti
un marrutu sastdtja mkas apganu.
osezon Kristaps Neretnieks guvis lie-
liskus rezulttus Latvij un ar tuvkajs
starptautiskajs sacensbs, bet pats ir
saldzinoi kritisks: Ja paskatmies, cik to
jtnieku un zirgu Latvij ir, kas var startt
augstkajos marrutos, mani rezultti nav
nekas pas. Nebt nav patkami braukt uz
sacensbm un jau iepriek zint, ka bsi
pirmaj trijniek. Tpc prieks, ka labi
nostartju Krievijas empiont ar zirgu
Pokers marrut ar 140 augstiem riem.
Esmu ieguvis godalgotas vietas rzems ar
Lacapo un citiem zirgiem. Protams, varu
priecties par savu vietu Latvijas labko
jtnieku sarakst, bet objektvks ir FEI
reitings.
Kas ir galvenais? Bt lielai zivij maz
d, vai peldt tlk? Kristaps saka, ka
vlas mcties, sasniegt pankumus Eiro-
pas arn vai vismaz msu, Centrleiropas
zonas vrtjum, bt starp lderiem. Bet
Latvijas apstkos tas ir grti, trkst
piemrotu zirgu un sponsoru, lai gan
viam lielisku atbalstu sniedz zirgu
panieki Anda ee un Edgars Treibergs.
J, sportists vltos mcties pie kda laba
Tik daudz emociju kop ar zirgiem
Dace Millere
Eiropas trenera, tau ldz tam vl paam
daudz darm.
Kristaps ar janas sportu nodarbo-
jas kop desmit gadu vecuma, kad mam-
ma nopirka pirmo vi, un viam tika
nodrointi trenii pie Daia Ozola. No
sportista daudz ko varjis mcties, bijis
ar treninometns Lietuv, bet pdjos
gadus pats rpgi strdjis, ldzot savm
autorittm padomus sacensbu laik.
Janas sports vai t ir izvle visam
mam? Daudzi jtnieki pierdjui, ka tas
ir tiei t. Kristaps atzst, ja t ir lieta, kas
patk, ar to jnodarbojas. Gan darbs, gan
hobijs. Nekam citam, izemot mcbas, ar
vairs neatliek laika.
Kas Kristapam ir zirgs? Vi bez lie-
ka sentimenta atbild, kolis, ar kuru
jsadarbojas un jsaprotas. Sportists
saka: Vienmr cenos, lai zirgs saprot,
ko es vlos no t, kds rezultts mums
abiem jsasniedz. Turklt jdom ikkatrs
sacksts par progresu, lai ms kop
panktu vairk, nek iepriekjs. Zirgs
nav priekmets, t ir dzva btne, ar kuru
jsaprotas, nevis juztiepj sava taisnba.
Par atbalstu startiem rzems Kristaps
pateicgs Latvijas Jtnieku federcijai
prezidentam Agrim Blauam, vicepreziden-
tam Edgaram Treibergam un Garkalnes
novada domei.
Dienas rems Kristapam ir strikts,
jstrd ar lielu zirgu skaitu, bet viam
paldz sava komanda. Kop dien darbs
ar aptuveni divpadsmit zirgiem. Spor-
tists uzskata, ka obrd vairk jdarbojas
tiei ar jaunajiem zirgiem, un tiem jdod
sacku pieredze, tad ar bs kop sa-
sniegts rezultts. Vi sav sportista karjer
cenas bt godgs un atklts. Pats atzst,
kdreiz ar slinks, bet tam grti notict,
redzot padarto. Jtic, ka Kristaps sekos ta-
gad sevis teiktajam un neks iedomgs, jo
prasme sevi vrtt objektvi saskarsm ar
citiem cilvkiem ir viena no augstas klases
sportista rakstura iezmm. Kristaps saka,
galvenais dzvot uz zemes. Un dzve uz ts
ir tik interesanta un sniedz tik daudz emo-
ciju kop ar zirgiem.
Kristapu Neretnieku par uzvaru Garkalnes novada empiont apbalvo Latvijas Jtnieku
federcijas prezidents Agris Blaus, Jtnieku kluba Krii prstve Iveta Kaupua un Garkalnes
novada domes deputts Armands Mucenieks. No kreiss zirgu paniece Anda ee.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
Kristaps Neretnieks bauda no uzvaras kausa.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
Kevins Stauts
Dzimis: 1980. gada 15. novembr, Francij.
Nodarboans: profesionls jtnieks.
Treneris: Tjer Pomels.
Kevins Stauts kuvis par visizcilko Fran-
cijas janas sporta prstvi, trenjoties pie
slaveniem treneriem: Delav (1993.-1997.),
Miels Hekarts (1998.-1999.), Miels Roberts (1998.), Alberts
Vorns (1999.) un Bordi (2000.-2001.). Patreiz Kevinu tren
slavenais sportists Tjer Pomels.
Kevins ska nodarboties ar janas sportu 11 gadu vecum
un pirmo reizi piedaljs sacensbs 14 gadu vecum. Lai ar
kdreiz vi ir vljies kt par Formulas-1 braucju, tomr
pc ilgm prdomm izlma kt par profesionlu jtnieku.
20 gadu vecum ska startt Francijas empiont. Pirms
gada Kevins izvirzja sev mri kt par nr.1. jtnieku pa-
saules reiting, gada august tas ar veiksmgi piepildjs.
Ldztekus janas sportam Kevins iesaists daudzos labdarbas
paskumos, uzskatot, ka lielka uzmanba jpievr apkrt
esoajiem cilvkiem.
STATISTIKA
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta
iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Kevins Stauts (Francija) 1. 3. 3317,00
riks Lamaze (Kanda) 2. 1. 3303,00
Pius vicers (veice) 3. 2. 3293,00
LATVIJA
Andis Vrna 351. 320. 244,00
Kristaps Neretnieks 1431. 1252. 18,00
Dainis Ozols 1730. 1186. 5,00
irts Bricis 1730. 1715. 5,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 234. 175. 378,00
Andriuss Petrovs 393. 398. 206,00
Kosts Gaigals 1047. 1113. 40,00
Rims Rimkus 1172. 1113. 34,00
Valds Urbons 1730. 1715. 5,00
Stasis Jass 2131. - 1,00
IGAUNIJA
Tts Kivisilds 209. 224. 400,00
Gunrs Kletenbergs 239. 202. 365,00
Reins Pills 327. 333. 260,00
Urmass Rgs 414. 348. 190,00
Hanno Ellermanis 474. 424. 150,00
Andruss Kallaste 1266. - 25,00
Kullo Kenders 1730. - 5,00
Ebe Lsa Sinejalga 2098. 1715. 2,00
Iejde
Jtnieks Vieta Vieta
iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji pasaules FEI reiting
Edvards Gls ar Moorlands
Totilas (Nderlande)
1. 1. 2760
Adelinde Kornelisena ar
Jerich Parzival (Nderlande)
2. 2. 2469
Laura Betolseimere ar
Mistral Hojris(Lielbritnija)
3. 3. 2184
LATVIJA
Airisa Penele ar Ravelu 252. 249. 696
IGAUNIJA
Marika Vundere ar Orlando P 283. 283. 618
Doanna Vaugana ar Ainsleys
Quicksilver
450. 460. 255
Doanna Vaugana ar Prego 453. 466. 252
Grete Barake ar O.Hot
Chocolate
504. - 209
Maria uletsa ar Markus 516. 528. 197
Baltijas valstu jtnieki
FEI reitingos
(uz 17.08.10.)
Sagatavoja Inese Ruskule
Pasaules kausa lderis
Pasaules kausa izcas
Centrleiropas lgas Ziemeu grupas
kopvrtjums
(uz 5.08.10.)
Vrds, uzvrds Valsts 1. 2. 3. A B C D Kop
1. Vasils Ivanovs Baltkrievija - - 15 11 3 19 3 51
2. Igors Vasijevs Baltkrievija - - 1 8 4 14 5 32
3. Vadims Konovalovs Krievija 3 20 - - - - - 23
4. Tts Kivisilds Igaunija - - 20 - - - - 20
5. Ibragims Vaskovs Baltkrievija - - 9 3 6 - 1 19
6. Bens Gutkausks Lietuva 8 3 6 - - - - 17
6. Mihails Atonajs Krievija - 17 - - - - - 17
6. Andruss Kallaste Igaunija - - 17 - - - - 17
10. Andis Vrna Latvija 4 - 11 - - - - 15
...21. Kristaps Neretnieks Latvija - - 8 - - - - 8
...31. irts Bricis Latvija - - 2 - - - - 2
Paredzts sacensbas
1. Doecka (Ukraina) 21.-23. maijs
2. Maskava (Krievija) 18.-20. jnijs
3. Rga (Latvija) 9.-11. jlijs
4. Sanktpterburga (Kr.) 16.-18. jlijs
5. Bratislava (Slovkija) 5.-8. augusts
6. Vazgaikiemis (Liet.) 20.-22. augusts
7. Leno (Polija) 11.-14. novembris
8. Poznaa (Polija) 10.-12. decembris
9. Brno (ehija) 17.-20. februris
10. Varava (Polija) 25.-27. marts
A Atnas (Grieija) 13.-16. maijs
B Lipica (Slovnija) 4.-8. jnijs
C Istanbula (Turcija) 11.-13. jnijs
D Sofja (Bulgrija) 17.-20. jnijs
Baltkrievijas sportists Vasils Ivanovs ar Aleqs izcnja treo vietu
Centrleiropas lgas Rgas posma sacensbu Grand Prix marrut.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
17 Elza Gaisa 42
18 Sintija Grundule 38
19 Andris Jurevskis 30
20 Antra Linga-Brzia 17
21 Dina Kopajeva 16
22 Evita Liepa 12
23 Aleksandrs Vasijevs 11
24 Linda Josta 10
25 Lsma Krmia 8
26 Edte Vgnere 5
27 Vita Roze 5
28 Gunta Celmia 4
29 Ilga Brzia 4
30 Iveta Pecka 2
Poniji I gr.
1 Monta Pareiza 156
2 Alvne Patore 123
3 Sabne Silia 87
4 Margarita Prokofeva 42
5 Arta dele 30
6 Madara Ieva Krmia 23
7 Anda dele 21
8 Paula Grundmane 11
Poniji II gr.
1 Rzija Rumpe 308
2 Zane Meimane 294
3 Kristina Ozolia 232
4 Anna ellere 222
5 Zane teinberga 191
6 Alvne Patore 134
7 Anete Kaulia 134
8 Amanda Astra 115
9 Katrna Eisaka 86
10 Inta Vja 52
11 Lva Vilemsone 28
12 Brigita Ulmane 24
13 Monta Pareiza 18
14 Paula Grundmane 12
15 Anna Emlija Starta 10
STATISTIKA
Konkrs
Pieauguie
1 Andis Vrna 331*/1662
2 Kristaps Neretnieks 128*/888
3 Dainis Ozols 34*/588
4 irts Bricis 25*/1020
5 Guntars Sili 10*/421
6 Aleksandrs akurovs 5*/173
7 Andrejs Bistrovs 5*/49
8 Sarmte Ptersone 298
9 Linda Ansule 101
10 Krista Kliesmete 77
11 Tija Alise Jurjne 70
12 Lauma Birzniece 69
13 Maira Leja 41
14 Kristne Egle 30
Jaunie jtnieki
1 Kristne Egle 434
2 Kristaps Neretnieks 367
3 Linda Via 277
4 Kristne Baradovska 130
5 Madara Frliha 72
6 Regna Rapa 71
7 Vija Ceria 70
8 Marija Dubrovska 38
9 Jevgenijs Kutepovs 36
10 Elna Millere 31
11 Santa teinberga (RVA) 30
12 Aleksandra Deina 29
13 Dina Indrne 20
14 Svetlana Rudmieze 18
15 Ance Kozulne 14
16 Zane le 12
17 Patrcija Kokina 11
18 Krista Kristina Alksne 8
19 Anda Zvirgzdia 7
20 Aleksandrs Losevs 6
21 Anna ellere 5
22 Roberts Neretnieks 4
Juniori
1 Linda Via 532
2 Santa teinberga 419
3 Marija Dubrovska 271
4 Laura Penele 150
5 Kitija Lnia 142
6 Jnis Buers 128
7 Karna Pavre 121
8 Anita arinova 111
9 Elna Ozolia 106
10 Katrna Barevska 90
12 irts Ozols 72
14 Aleksandrs Losevs 49
15 Inta Vja 48
16 Karlne Ciemia 42
17 Roberts Neretnieks 40
18 Zane le 37
19 Monika Clte 36
19 Lelde Lce 36
21 Elza Muiniece 24
22 Agnese Grahoska 20
22 Sintija Semenkova 20
24 Katrna Eisaka 18
25 Dina Indrne 17
26 Sindija Freimane 14
27 Anete vte 12
28 Sofja Lavrenovia 5
29 Vitlijs Djadenko 2
Brni
1 Laura Penele 309
3 Karlne Ciemia 217
5 Monika Clte 177
6 Laila Bergsone 124
7 arlote Lamberte 118
Konkursa Latvijas Republikas labkais
jtnieks 2010 rezultti
uz 15.08.2010. g.
8 Elna Pavre 104
9 Anna ellere 94
9 Inta Vja 94
11 Kristne Rutne 80
12 Monta Kavia 78
13 Anete vte 76
14 Karna Pavre 75
15 Ieva Apalupa 60
17 Lelde Bra 48
18 Katrna Eisaka 44
19 Inga Kalnia 30
20 Marta Brnia-Buile 28
20 Katrna Labzova 28
22 Dana Monova 24
23 Nelda Kalnia 22
24 Santa Ivanova 18
24 Lelde Lce 18
24 Katrna Tarvida 18
24 Nellija Nulle 18
28 Viktorija Juraa 16
29 Marta Tamane 14
30 Sintija Semenkova 12
31 Bogdana Gerasimeca 9
32 Elna Kaimia 6
Iejde
Pieauguie
1 Airisa Penele 924
2 Terze Rozenberga 738
3 Agnese Kukaine 735
4 Terze Ptersone 612
5 Agnese Liepia 588
6 Inga Bistrova 432
7 Gundega Krgere 367
8 Nellija Nulle 240
9 Kristna Rozte 216
10 Jlija Tkaova 186
11 Sanita Dombrovska 181
12 Olga akurova 160
13 Jlija Stepanova 120
14 Aiga Silavniece 106
14 Lsma Stanke 106
16 Elza Zae 92
17 Lina Pele 90
18 Daiga Grvte 87
19 Ernests Petkevis 79
20 Aija Butne 72
21 Krista Kukure 71
22 Lga Mieze 64
23 Olga Tolkunova 61
24 Kristne Lisovska 53
25 Agnese Rituma 52
26 Everita Daubure 46
27 Guna Vasijeva 43
27 Rita Volkova 43
29 Signija Hmeicka 42
30 Iveta Daubure 41
30 Aksana Kraukle 41
32 Ksenija Petrova 40
33 Madara Reinne 39
34 Jana Veide 33
35 Klinta Lce 32
36 Lauma Vernere 27
37 Hanna Fiere 24
38 Margarita erkovska 22
38 Lga Breika 22
40 Laura Penele 19
41 Laima Lce 18
42 Laura trle 12
43 Rente Melngaile 9
44 Dace Samua 5
44 Sanita Krolle 5
46 Dagnija Levonoka 1
Jaunie jtnieki
1 Jlija Stepanova 204
2 Agnese Rituma 132
3 Elza Zae 90
4 Lsma Stanke 54
5 Elna Grundmane 30
Juniori
1 Ksenija Petrova 192
3 Krista Kukure 159
5 Agnese Rituma 72
6 Mrte Dvidsone 50
7 Monta Kavia 30
7 Nellija Nulle 30
9 Rente Melngaile 27
10 Sanita Krolle 11
Brni
1 Nellija Nulle 300
3 Madara Reinne 123
5 Jlija Ezte 58
6 Kristne Tverdohleba 46
7 Sindija Galvia 45
8 Sindija Kathina 43
9 Laura Ivanova 32
10 Elna Jekale 24
11 Elza Patrcija Parisa 21
13 Anna ellere 15
13 Gabriela Dakare 15
13 Laura Penele 15
16 Marta Brnia-Buile 11
Amatieri
1 Jolanta Lapia 328
2 Krlis Blaubergs 244
3 Vita Glinska 219
4 Ingrda Lizbovska 196
5 Laima Lce 184
6 Solvita Stre 166
7 Kate Ansone 164
8 Ilona Zaula 148
9 Linda Ansone 145
10 Mareks Samohvalovs 139
11 Olga ellere 128
12 Lauma Birzniece 108
13 Marija Ose 85
14 Ieva Eglte 70
15 Kristne Baradovska 58
16 Jevgenijs Bibikovs 47
* Pirmie tiek vrtti marruti ar
150 cm augstiem kriem.
Sagatavoja
Latvijas Jtnieku federcija
Andis Vrna.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
zirga pieradinana pie mazgans; jaun-
zirga ieveana treiler. Viengie instruk-
toru darba rki bija specili apaui, korda,
balss un ermea valoda.
Attlos ir pardts zirga pieradinanas
process, lai mazgtos. Lai ar redzamais
zirgs vrd Avators vairs nav pieskaitms
pie jaunzirgiem, pirms seminra to nebija
iespjams noskalot. Pakpeniski instruk-
tores zirgu pieradinja pie skaas, ko rada
dens tene. Pc apmram 15 minu
darba Avators pakvs meitenm, un
to bija iespjams nomazgt. Vai zirgu
iespjams nomazgt ar obrd, par to
vaicjm zirga paniecei.
Enija uka: Pirms tam biju to
minjusi mazgt vien pris reiu, bet ts
visas zirgs lca gais, vicinja kjas un pc
tam nemaz negja klt pie dens tenes.
Man jatzst, ka Avators ir saldzinoi
bailgs pc dabas, k ar sptgs, jo labprt
izmanto pozciju negribu un nedaru.
Tau tagad, pc seminra, zirgu beidzot
varu nomazgt bez problmm, un esmu
oti apmierinta gan ar o vr emamo
progresu, gan ar pau seminru.
Seminrs bija patiesi vrtgs, prieks, ka
ar Latvijas zirdzinieki tiek iepazstinti ar
dm pasaul izplattm zirgu trenanas
metodm. Ceram, ka ar turpmk tiks
organizti ldzgi seminri.
SEMINRS
Sagatavoja
Latvijas Jtnieku federcija
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Carnikavas novada Kalngal 13.
august pirmo reizi Latvij sertifcti
Montija Robertsa instruktori no Vcijas
Laura Robertsa un Denze Heinleina
sadarbb ar Montija Robertsa studentu no
Latvijas Raivo Samu organizja seminru.
Taj tika demonstrtas un izskaidrotas
Montija Robertsa metodes darb no ze-
mes ar jaunzirgiem un problemtiskiem
zirgiem.
Interese par seminru bija saldzinoi
liela. Skattju rinds varjm redzt gan
vienu no vadoajiem Latvi-
jas zirgaudztjiem Juri Astiu un
veterinrrstus Juri Tolpeikovu, Daci
Tolpeikovu un Nauri Laiznu. Dau-
dzi atzina, ka radusies interese par m
metodm, izlasot informciju mjas
laps www.montyroberts.com un www.
join-up.org. ajos avotos atrodama
informcija gan par pau amerikni Mon-
tiju Robertsu, gan ar par via izstrdto
trenanas metodi Join-up. Montijs Ro-
bertss jau kop brnbas bijis ciei saistts
ar zirgiem, jo via vecki nodarbojuies
ar zirgaudzanu. Pusauda gados Mon-
tijs mdza vrot savvaas zirgu uzvedbu,
atkljot, ka zirgi sazins sav starp, iz-
mantojot ermea valodu. o neverblo
ermea valodu Robertss nosauca par
Equus, un, balstoties uz to, izstrdja
metodi ar nosaukumu Joinup, kas ir
nevardarbga zirgu trenanas metode.
Montija Robertsa apmcbas metodes
Ineses Ruskules teksts un foto
Lai gan zns uzauga imen, vrodams
to, k via tvs salau zirgus, izmantojot
tradicionls metodes (biei vien no-
darot zirgiem spes), Montijs izvljs citu
risinjumu. s metodes tika atztas vis
pasaul, viu uzaicinja strdt pie savi-
em zirgiem ar karaliene Elizabete II. Via
sarakstts grmatas iecientas daudzu
pasaules valstu zirdzinieku vid. Vl jo
vairk Montija Robertsa veiksmgs
komunikcijas metodes pielieto ne tikai
zirgu mi, bet ar citu profesiju prstvji
skolotji, cietumu uzraugi, psihologi,
lai efektvk vartu komunict ar sa-
viem sarunu biedriem, audzkiem un
uzraugmajiem.
Izmantojot Join-up metodi, treneris
strd apa aplok ar zirgu, radot troksni
un kustbas (kas raksturgas plsjiem),
lai liktu zirgam bgt prom. Tdjdi
dzvniekam tiek dota izvle glbties
bgot vai ar atzt cilvku par bara vado-
ni. Zirgs, atsaucoties uz trenera ermea
valodu, demonstr paredzamu bara
dzvnieka uzvedbu: pagrie pret cilvku
ausi, tad sk kot un noliec galvu, izrdot
uzticanos. Pc tam treneris, izmantojot
pasvu ermea valodu, pagrieot zirgam
muguru un neizmantojot acu kontaktu,
aicina zirgu sev klt. Join-up rezultts
ir tds, ka zirgs pats izvlas bt kop ar
cilvku, pieemot via aizsardzbu un
vadoo stvokli.
Join-up metodes pielietoanu un ts
pozitvos rezulttus varja vrot ar
skattji Kalngal, kur to demonstrja
Denze Heinleina un Laura Robertsa. Abas
meitenes ir jaunkas par 30 gadiem, tau
guvuas jau lielu pieredzi gan strdjot ar
zirgiem, gan ar mcoties. ogad vias at-
brauca uz Latviju, lai pardtu mums, k
metode darbojas. Seminrs lielkoties
balstjs uz praktiskm nodarbbm,
strdjot ar t saucamajiem problmu
zirgiem. Problmu tematika bija
daudzveidga jaunzirga pieradinana
kpt pri plvei, kas noklta uz zemes;
Redzams, ka zirgs atkpjas no dens strklas.
Seminra vadtjas prliecins, ka zirgs baids
no skaas, kas nk no dens tenes. Tpc
zirgs tiek pieradints pie ts.
Zirgs vl aizvien baids no skaas.
Pc apmram 15 minu darba zirgam jau var
nomazgt kjas.
Zirgs vairs nebaids no dens strklas un
labprt aujas, lai to mazg.
IGAUNIJ
Igaunij risinjs Lnjas kausa izca.
ogad paskums bija nozmgs ar savu
gadskaitli 30. Pirmo reizi sacensbas te
tika rkotas 1980. gad.
Programma, protams, mains katru
gadu, emot vr jtnieku vlmes un
spjas. Galvenie organiztji ir stau
panieki viens no Igaunijas vadoajiem
sportistiem Urmass Rgs un Svens oiss,
kur Lnj scis savas sporta gaitas.
Visi iecienjui muias parku
Ststa Svens oiss: Stai celti 1978.
gad k janas sporta centrs. Tolaik
katra no saimniecbm iegdjs divus
zirgus, ar kuriem sportisti eit trenjs.
Ms ar Urmasu uz Lnju atncm
1982. gad. Kad padomju saimniecba
likvidjs un bze bankrotja, ms abi
nolmm to iegdties, t vl odien te
saimniekojam. Minjm sacensbas
rkot tuvk staiem, otrpus cea, tau
jtnieki tomr izteica vlmi atgriezties
park t ir paa vieta, lai ar grunts
nav ne tuvu idelajai. vieta muias
teritorija ir vstures piemineklis, tpc
ms nedrkstam neko radikli uzlabot
vai maint.
Start trs Latvijas sportisti
No Latvijas startt bija ieraduies trs
sportisti Laura Penele, Lauris Vilde un
Dainis Ozols.
Laura Penele ar abiem zirgiem Alfre-
do un Rafaello vislabkos rezulttus sas-
niedza otraj dien marrut ar ru
augstumu 100 cm, kur startja jtnieki
Dainis Ozols sasniedz Latvijas rekordu
Ingas Mielsones teksts un foto
Lnja, 31.07.1.08., konkrs
ldz 16 gadu vecumam. Laura 28 spor-
tistu konkurenc izcnja ceturto un
piekto vietu. Jtniece pati ar rezulttiem
bija apmierinta.
Ar Lauris Vilde startja ar diviem
zirgiem Apart un Algebra. Lai gan abi
zirgi ir jauni un vl ar mazu pieredzi,
jau pirmaj dien pirmais marruts ar
ru augstumu 110 cm tika veikts
bez soda punktiem, un 63 dalbnieku
konkurenc Lauris ar Apart ierindojs
devtaj viet, kas tik jaunam zirgam ir
oti labs rdtjs.
Sacensbas augstlkan
Abas sacensbu dienas par galveno
marrutu pirmajm godalgotajm vie-
tm sav starp cnjs divi sportisti Igau-
nijas jtnieks Andruss Kallaste ar Tori
irnes zirgu Opaal un msu Dainis Ozols
ar Latvijas irnes zirgu Landors-LV.
Pirmaj dien visaizraujoks, protams,
bija augstlkanas sacensbas.
Uzvaru guva Igaunijas sportists, lai
gan 215 cm augstu rsli prvarja
abi, td veid uzstdot jaunu Latvijas
un ar Igaunijas augstlkanas rekordu,
tau Dainis o augstumu pieveica ar
treo minjumu, bet Andruss ar otro,
Dainis Ozols:
Patiesb es braucu uz Igauniju
tiei ar domu startt augstlkan.
Prlecot 205 cm, bija sajta, ka tas
nemaz nav tik liels augstums, zirgs
to prvarja ar tdu vieglumu, ka
bija jtams, tas noteikti var vl
augstk. Ar prlecot 215 cm, ne-
jutos t, ka btu tdu augstumu
prvarjis.
Dainim Ozolam ar Landoru ncs piedzvot ar neveiksmi, tpc, lai gan
rekords, iegta otr vieta.
Abi rekordisti Andruss Kallaste (no kreiss) un Dainis Ozols pc veiksmgi prvarta ra.
Uzvartjs Andruss Kallaste ar Opaal.
jtnieks rso ceu; jtnieks tuvojas
sacensbu laukumam; jtnieks iesild
tuvojas savam otrajam zirgam; jtnieks
jau start nemekljiet viu! Pirmo vie-
tu ar tagad izcnja Andrus Kallaste ar
zirgu Opaal, otraj viet Dainis Ozols ar
Landors-LV, treaj viet Urmass Rgs,
tau oreiz ar zirgu Laguna vd Roshove.
Priec fakts, ka igauu sportisti
atzingi novrtja marruta sastdtja
Ivo Mielsona darbu. Savukrt es esmu
priecga, ka man bija iespja strdt kop
ar Igaunijas tiesneiem Hillaru Taltu un
Andri Sabrodinu, kur bija ar viens no
sacensbu organiztjiem.
Kopum emot, lai ar lietus nedaudz
ieviesa savas korekcijas, paskums bija
izdevies, msu sportisti aizbrauca mjs
apmierinti un, galvenais s sacensbas
noteikti tiks ieraksttas vstur jauns
Latvijas rekords augstlkan!
IGAUNIJ
kas va Igaunijas sportistam ierindo-
ties pirmaj viet. Treo vietu iema
sacensbu organiztjs Urmass Rgs ar
beu siltasiu zirgu Axel Du Beaumont,
kur ar otro minjumu prvarja
210 cm augstu rsli. Ceturtaj viet
ierindojs ciemi no Lietuvas Zig-
mants arka, ar Holteinas irnes zirgu
Carrys Son prvarot 195 cm. Protams,
vislielkais prieks par msu sportista
veikumu!
Lietuvas augstlkanas rekords
tika uzstdts 2005. gad, tas ir 210 cm
un pieder iepriek mintajam sportistam
Zigmantam arkam ar zirgu Sir Salut.
Igaunijas augstlkanas re-
kords ldz im bija 209 cm un piederja
Konstantnam Prohorovam, tau ajs
sacensbs Anduss Kallaste to laboja par
6 cm no 209 uz 215 cm.
Latvijas augstlkanas rekords
ldz im bija 200 cm, kuru 2000. gad
Ventspil uzstdja Nauris Laizns ar
Latvijas irnes zirgu Diena. Un nu is
augstums prspts pat par 15 cm!
Lietus ievie korekcijas
Otraj dien pirms galven marruta
ar ru augstumu 145 cm negaidtais
lietus ieviesa savas korekcijas. Laukums
stipri salija, tpc marruta shma bija
nedaudz jmaina, lai zirgi pc lciena
nepiezemtos pe. Ar iesildes lau-
kums bija jprce uz citu vietu tuvk
staiem, bet tlk no sacensbu laukuma
apmram kilometru, tpc no starta
atteics vairk nek puse dalbnieku.
Tau tas kopum padarja o marrutu
interesantku stjuarti atrads ne tikai
uz iesildes laukuma, bet ar cea posm
ldz sacensbu laukumam. Pa rcijm
neprtraukti atskanja ziojumi
jtnieks iziet no iesildes laukuma;
Lai pateiktos tiem, kas pirms 30 gadiem uzska o sacensbu skrjienu, tika nolgts pajgs.
Taj gados veckais kdreizjais padomju saimniecbas prieksdtjs, galvenais agronoms un
priekpln treneris Urmass Sakss, kur bija pareizjo stau panieku Urmasa Rga un
Svena oisa, Sma Nomojas, Andra Sobrodina un vl daudzu citu Igaunijas sportistu pirmais
treneris.
Bronzas zirga tls, kas uzstdts 1990. gad t
laika padomju saimniecbas teritorij netlu no
staiem.
Laura Penele ar Rafaello. ru mranas darbus veic Ivo Mielsons un
sacensbu galvenais tiesnesis Hillars Talts.
IGAUNIJ
Netlu no Tartu notika Parnas staa
kolektva rkots pajgu braukanas
sacensbas, uz kurm devs ar divi msu
braucji ar savm komandm.
Manas un konusu ru
braukana
Sestdiena dalbniekus sagaidja ar
saulainu un karstu laiku, kas sportis-
tiem un zirgiem uzlika papildu slogu.
Sacensbu galvenais tiesnesis Marko Vi-
lemsons piema lmumu ataut startt
bez aketm, ko vairki dalbnieki ar
izmantoja. Abas sacensbu disciplnas
notika vienlaikus uz diviem laukumiem.
Zirgu vienjgu klas pc pirms die-
nas sacensbm vislabkos rezulttus
uzrdja Daces Stres vadtais pajgs
vismazkais soda punktu skaits manas
braukan un nevienas gztas bumbias
konusu marrut. Par vienu punktu atpa-
lika Anda Pavlovska ekipa, kas manas
braukan Dacei zaudja nieka pus-
punktu un par prsniegto laika normu
konusu marrut sama 0,5 soda punk-
tus. Manas braukanas prbaudjumu
vrtja divi tiesnei no Igaunijas.
Maratons
Svtdien karstums nedaudz atkps,
un laiks maratona trasi va baudt gan
dalbniekiem, gan skattajiem. Organi-
ztji trasi bija veidojui izstrdt grants
karjer, kas auj rus izvietot nogzs,
dens pes un krmjos. Skattjiem
pai saistos bija treais rslis, jo taj
bija izveidots dis, un, skrienot tam cau-
ri, zirgi radja pamatgas dens akatas.
dens zirgiem bija gan veldze, gan
apgrtinjums, jo dens lmenis pe
bija 60 cm, un, k pc tam atzina rkotji,
tas tomr bijis par dziu. Visas ekipas
rus izbrauca tri, jo tie bija bvti
bez liekiem elementiem un dadiem
vrtu izbraukanas variantiem. Grtbas
pakpi paaugstinja tikai atirgie segu-
mi. Sva ca izvrts starp pirms dienas
lderiem Daci un Andi, jo abu vadts
ekipas gja punkts punkt, tau maratona
distances rezulttu tabula tomr rdja par
labu Andim, un iegtie punkti va izcnt
pirmo vietu. Kopvrtjum treo vietu ie-
guva staa saimnieka Kaspara Kalda un
Margo Reinholda ar Libeeria ekipa, bet
ceturto Evas Hagi un Varju Kusemetsas
ar Velissa komanda.
Pc sacensbu pirms dienas pie staa
saimnieku klt vakariu galda notika
Pajgu sacensbas Igaunij
Anda Pavlovska
Tartu, 24.-25. jlijs, pajgi
prrunas starp dalbniekiem, tiesneiem
un organiztjiem. Sacensbu Rapla Ra-
kend 2010 organiztja un dalbniece
no Igaunijas Varju Kusemetsa atzina:
oti maz dalbnieku saprot, ka sporta
veida pamats ir manas braukana. eit
redzju tikai divas ekipas, kuras bija
gatavojus. Jmekl iespjas pieaicint
trenerus, kuri iemctu nianses, jo t vl
ir svea lieta. Bet galvenais ir tas, ka daudz
jstrd paam sportistam.
Andis Pavlovskis: Pietrka piere-
dzes, k sagatavot zirgu pirms sacensbm
karst laik, bet tas nenordja uz to, ka
zirgs nav gatavs startam vai tam nav
spka. Pc pirms dienas disciplnm
rezultti nebija tdi, kdus varju pardt.
Es nemcju Viskijam pateikt, k strdt
dos apstkos. Analizjot pirms dienas
rezulttus, piemu lmumu maint zirga
sagatavoanas taktiku otraj dien, tas bija
gatavs strdt, un rezultts bija oti labs.
Par sacensbm kopum organiztji
savu spju robes bija centuies, darja
visu pc labks sirdsapzias, maratona
trase bija specili bvta. Nepatika gan,
ka tiesnei atva braukt bez aketm, jo
viens no pamatnoteikumiem ajs sa-
cksts ir kopjais izskats. Tagad, kad
organizju Baltijas kausa izcas otro pos-
mu, saprotu, cik daudz enerijas, ldzeku
un visa prj jpatr, un, ja sacensbas
netiek apmekltas tas ir visbdgkais.
Pamatuzdevums strdt pie sporta vei-
da popularizanas, sacensbas organizt
pc iespjas augstk lmen.
Dace Stre: Sacensbas bija jaukas un
mas, k tas ir igauu stil. Vii, tpat k
ms, cenas attstt pajgu braukanu, un,
t k tas vl Baltij nav pai populrs spor-
ta veids, katrs braucjs, kuram ir iespjas,
sarko sacensbas par saviem ldzekiem.
Puii bija centuies ierkot interesantu
maratona trasi, un liels pluss tam ir reljefs.
Trase bija grantsbedr, kur ldz ar to bija
gan kalni, gan dens ri. Dalbnieku
oreiz bija maz, bet kopum sacensbas
bija interesantas. Otraj dien pat no
tuvjs apkrtnes sabrauca ldzjutji, kuri
ar uzmundrinjuma saucieniem atbalstja
visus braucjus. s sacensbas bija oti
labs treni zirgam.
Hipija Daces Stres vadb veic konusu ru marrutu.
Andis Pavlovskis, Kristaps Caune un Viskijs.
Urmass Sakss iemina jaunos ratus.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Pasaules jauno zirgu empiont
piecgadgo zirgu grup fnl uzvarja
holandiete Emel oltena ar Astrix.
Nelicenctajam rzelim ir izcili elastgi
riki, tau pie paplaintajiem rikiem
varja novrot tendenci pakakaju labo
lecamo loctavu celt augstk par krei-
so. Pietrka impulsa puspiruets soos,
tau prjs sou gaitas bija oti labas, ar
atbrvotu muguru. Lai gan tas izskatjs
labi, tomr pirmie vidjie lki noteikti
bija paplainti, un zirgs bija prk iz-
stiepts. Tomr jatzm, ka jtniecei
bija labs pavadu kontakts ar zirga muti,
atstjot Astrix brvk ganaos. Tiesnei
atzmja, ka rzelis ir pietiekami aktvs,
un t gaitas virztas uz prieku un augu
rikos atzme 9,3, novrtjot ritmiskos
sous ar 9,5, lkus ar 8,9, bet paklausbu
ar 8,9. Kopiespaids im rzelim tika
vrtts ar atzmi 9,3. Kop ar 9,18 punk-
tiem Astrix un oltena kuva par pasau-
les empioniem piecgadgo zirgu grup.
oltena ar o zirgu jj tikai kop apra.
Astrix iepriekj jtniece ir Mar Huls-
mane.
Otraj un treaj viet aj divzij bija
vciete Klaudija Riere ar Lissaro van de
Helle (Lissabon x Matcho AA x Garibaldi
II) un Schumacher (no Stedinger x Welt-
meyer). Lissaro Ferdenes izsol tika prdots
uz Beiju. Pircji par viu seviu in-
teresi neizrdja t konkra izcelsmes d.
aj pasaules empiont tomr is zirgs
bija viena no spokajm zvaigznm. Par
riku gaitm tas sama atzmi 8,9 punk-
tus, bet par soiem 9,5, savukrt lki tika
vrtti ar 9,0, par spku un vieglumu,
paklausba un kopiespaids tika novrtti
ar atzmi 9,0 un 9,08.
Ar Antoniusa Averdika ulca licencto
Pasaules jauno iejdes zirgu empionts
Ferdene, 5.-8. augusts
Piecgadgo zirgu grupas nla rezultti
1. Astrix Emel oltena, Nderlande 9,18
2. Lissaro van de Helle Klaudija Riere, Vcija 9,08
3. Schumacher Klaudija Riere, Vcija 8,76
4. Damon Jerome H Uta Grefe, Vcija 8,74
5. Grevens SaVa Kamilla Ahlere Pedersena, Dnija 8,62
6. Torveslettens Stamina Andreass Helgstrands, Dnija 8,54
7. Hengleins Licosto tefens Frms, Vcija 8,44
8. Aaron Jana Freunda, Vcija 8,42
9. Isac Minna Telde, Zviedrija 8,32
10. Aston Martin Johans Hvalso Sauls, Dnija 8,04
11. Weihegold OLD Kira Vulferdinga, Vcija 8,02
11. Sarkozy Eva Mollere, Vcija 8,02
13. Presidents Allright Laurens van Lierens, Nderlande 7,8
14. Anne Beth Vai Bruntinks, Nderlande 7,74
15. Aptrick Benedikte Smalto, Francija 7,62
Segadgo zirgu grupas nla rezultti
1. Uno Donna Unique Andreass Helgstrands, Dnija 9,46
2. Soliere Eva Mollere, Vcija 8,66
3. Blickpunkt Eva Mollere, Vcija 8,54
4. Rebelle Marija Andersena, Dnija 8,42
5. Skovens Rafael Lote Skerbeka, Dnija 8,38
6. Dresden Mann Ingrda Klimke, Vcija 8,32
7. Zamora Line Masa, Nderlande 8,22
8. Zhivago Teo Hanzons, Nderlande 8,18
9. Belamour Suzane Gielena, Zviedrija 7,98
10. Deja Anna Svanberga, Zviedrija 7,88
11. Du Soleil Zaskija Lbena-Seutere, Vcija 7,82
12. Hnnerups Driver Andreass Helgstrands, Dnija 7,80
12. Redford Desika Verndla, Vcija 7,8
14. Ziesto Gerdine Mar, Nderlande 7,76
15. Watulele Estere Marna, Vcija 7,26
rzeli Schumacher Riere fnija tre un
par aktvajiem un atbrvotajiem rikiem
sama atzmi 8,9, par soiem 8,0, par
ldzsvarotajiem lkiem 9,2 punktus, bet
ar 8,9 punktiem par paklausbu un kop-
iespaidu kop guva 8,76 punktus.
Izmantotas organiztju publicittes
fotogrjas.
Uno Donna Unique.
Astrix.
Schumacher.
Soliere.
Lissaro van de Helle.
ZIRGAUDZTJIEM
Darba vadtjs doc., Prof., Dr. Agr.
A. Adamovis
Pc pavasar saemt mslojuma un
ganbu piencgas kopanas zlaugi strauji
aug. Vasar jrpjas par nenosts zles
appauanu un slpeka virsmslojumu.
Ar zles appauanu izncina rupjstiebrai-
nos platlapjus. Zlja zelmea turpmko
attstbu nosaka pauanas augstums.
Appaujot augstk par stiebra pirmo
mezglu, augs turpina stiebrot, neveido-
jot ceru. Tpc svargi nopaut zli zem
mezgla, tas ir, 6-8 cm augstum, lai
pc tam veidotos biezi sacerojis zelme-
nis. Appaut 10-12 cm augstum var tikai
tad, ja iestjies ilgstos sausums. Vasaras
otraj pus ganbs biei saaug dadas
nezles, kas vairojas no sklm: asie dadi,
zirgskbenes u.c. Nezles jappauj ne
vlk k ziedkopas veidoans laik.
Svarga ir otr un tre cikla ganana,
kad skas zles praugana, un noganms
platbas ir par lielm. dos gadjumos
neapst zle jnopauj 6-8 cm augstu.
Ja zle garka par 30 cm, to nevajadztu
nogant, bet savkt ziemas barbai. Ganbu
sezon zelmenis jnogana ne mazk k 5-6
reizes. Nogant zelmea zles atauganas
laikam vasaras skum jbt 2-3 nedas,
va saras vid 3-4 nedas, vasaras otraj
pus un ilgstoa sausuma apstkos 5-6
nedas. Noplicints augsns zelmea
uzlaboanai jizmanto organiskais
mslojums ktsmsli, komposts un
virca. Pieredze mca, ka vislabkais orga-
nisko mslu doanas laiks ir jnija tre
vai jlija pirm dekde. Vircu 15-20 t/ha
ganbs var izlaistt pc zlja apgananas.
Ar pareizu zelmea msloanu, kaoanu
un kopanu iespjams pankt ilggadgi
kvalitatvu un stabilu zelmea rabu bez
bies un drgs lauka praranas.
Vasar oti svargi sekot, lai zirgiem
Ganbu kopana vasar
No Ligijas Bitenieces kursa darba LLU Ganbu ierkoana un izmantoana zirgiem
ganbs vienmr btu pieejams svaigs
dzeramais dens. Zirgs var izdzert 40-
60 l dens diennakt. Karsts diens zir-
gi ganbs izdzer pat 120 l dens dien.
Ldzs dzirdinanas iercm jbt trau-
kiem ar laizmo sli un mi nerlvielu
maisjumu.
Ganbu kopana ruden
Va saras nogal, zlaugu ceroanas laik,
atjaunojas augu galvenie dzinumi. Ja is
process tiek traucts, ievrojami mains
augu dzvotspja, ko ar agrotehniskajiem
pamieniem vairs nav iespjams uzlabot.
Ruden, zlaugu spraigaj ceroanas laik,
ganbu zelmeni nedrkst nogant prk
zemu un izmdt, k ar oti zemu appaut.
Vairums ganbu specilistu atzst, ka
ganana jbeidz pirms salnu iestans,
kad vidj diennakts temperatra ir zem
10C. Svargi, lai ldz aukstajam laikam
zelmenis vl izaugtu ldz 10-12 cm ga-
rumam. Tad piencga uzmanba jvelta
tam, lai ganbas laikus un pareizi mslotu,
kas nodroina ne tikai augstas, stabilas un
kvalitatvas zlaugu raas, bet ar augsnes
auglbas uzlaboanu.
Msloana staj laik un pareiza
mslojuma izmantoana ganbs ir vie-
ns no ltkajiem un vistrk veicama-
jiem paskumiem ruden. Visiem ganbu
zelmeiem jdod fosfora un klija
mslojums, kas veicina taurizieu
attstbu zelmen, nodroinot augstvrtgu
ganbu zli. pai noplicints augsns
zelme a virspusjai uzlaboanai labi
sadaljuos organiskos mslus var
dot ruden pc zles nogananas vai
nopauanas.
Vislielk atdeve ir agri ruden
vienmrgi izkliedtiem organiskajiem
msliem. Ttad, lai iegtu labu zlju rau,
par lauku laikus un kvalitatvi jrpjas
jau ruden.
Zirgu gananas veidi
Gananas laiks parasti ilgst vidji 150
dienas, t.i., no 15. maija ldz 15. okto-
brim. Gananai ir liela nozme dzvnieku
veselbas, produktvo un reproduktvo
spju saglaban. Uzturoties saul un
svaig gais, aktvi kustoties, tie iegst
spku un nostiprina veselbu pc ziemas,
kas biei pavadta telps un ierobeotu
kustbu apstkos. Ganbas pai vajadzgas
ku meiem un jaunzirgiem. Turklt vasar
zirgus var nodroint ar ltu, barbas
vielm bagtu lopbarbu.
Nepiecieam ganbu platba atkarga
no daudziem faktoriem augsnes tipa un
auglbas, zelmea botnisk sastva, mit-
ruma apstkiem, izmantot mslojuma,
kopanas paskumiem u.c. Atkarb no
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
zelmea produktivittes vienam zirgam
vajadzgi 25 kg zles dien vai 0,5-1,5 ha
ganbu sezon, tau, ja zle ganbs nav tik
laba, ar vairk. vei ar kumeu 1,01,2 ha.
Darba zirgiem un sporta zirgiem, kas tiek
trenti, ganans laiks dien ir ierobeots,
tpc atkarb no iespjam ganans il-
guma tiem paredz 0,20,3 ha. Kultivto
ganbu platbas aprinana nordta
tabul. Izmantojot os koefcentus, var
aprint nepiecieamo ganbu platbu
dadm dzvnieku sugm un vecuma
grupm. Laktjom vm ar kumeiem
ganbu platbai jbt pietiekami lielai, lai
miermlgkiem, vjkiem dzvniekiem
btu iespja izvairties no agresvi
noskaotiem zirgiem. Tau ganana ti-
kai tad bs efektva, ja dzvniekus ganbs
ar barbas vielm nodroins piln mr
un visu vasaru. Visgrtk nodroint
zirgus ar nepiecieamo ganbu platbu
ir piepilstas saimniecbs. Tpc tajs
zirgi jgana periodiski, lai nodrointu
tiem kaut mazliet kustbu un saules.
Organizjot gananu, jievro, ka vasar
zirgu gananai visizdevgks ir agrs rta
stundas no pl. 411 un vls pcpusdienas
un vakara stundas no pl. 1623. Kad
laiks ir nedaudz vsks, dzvnieki jtas
mundrki, aktvk prvietojas un apd
vairk zles. aj laik tos mazk trauc
insekti un nemoka slpes. Uzskata, ka
lopu aktv darba diena (zles plkanas
laiks) ir astoas stundas, td, atrinot
atptas pauzes, tiem vajadztu dot iespju
atrasties ganbs ap 14 stundm. Zirgi
labprt nod zli aplokos, kur iepriek
gan tas govis, k ar paujamajos zljos.
Kultivto ganbu platbas
aprinana zirgiem
Zirgi
iedalti
vecuma
grups
Prrinanas
koecenti
liellopu
vienbs
Ganbu platba,
ha
1 liel.
vien.
kop
Zirgi
(pieaugui)
1,2-1,4 0,5 0,6-0,7
Zirgi
(1-3 g. veci)
0,5-1,0 0,5 0,2-0,5
Kumei
(ldz 1
gadam)
0,3 0,5 0,15
Ganbu platbu var aprint pc for-
mulas: P=M/R + K
P nepiecieam ganbu platba, ha;
M vajadzgs zles daudzums, t;
R paredzam ganbu raba, t/ha;
K ganbu ceiem un nojumm
vajadzg platba (2-4% no kopjs
platbas), ha.
Vajadzgo zles daudzumu (M)
aprina pc dinanas normatviem.
Svargkie nosacjumi, kas jem vr,
lai nodrointu veselgu un rentablu zirgu
gananu ganbs ir:
* Ganbu organizcija;
* Dzvnieku koncentrcija laukuma
vienb.
Gananai aplok ir sekojoas
priekrocbas:
* Zelmeni var nogant vienmrgk,
un zli dzvnieki izmanto pilnvrtgk;
* Samazins dzvnieku nevajadzga
prvietoans;
* Zle var ataugt netraucti ldz
nkamajam gananas ciklam;
* Zelmea raba ir par 1545 %
lielka saldzinjum ar t rabu brvs
gananas sistm;
* Tiek nodrointa labka kontrole par
katra dzvnieka atsaucbu pret izmantoto
lopbarbu;
* Palielins zelmeu produktv
ilggadba, un uzlabojas taurizieu
saglabans;
* Zli no nenogantm platbm
iespjams izmantot lopbarbas
gatavoanai.
Gananas veids un intensitte btiski
ietekm ganbu zelmeu produktivitti
un ganbu zles kvalitti. Izmantojot
ganan aploku sistmu, jnosaka pareizs
aploku skaits, lielums, k ar gananas il-
gums.
s visprjs nostdnes vajadztu
ievrot un piemrot atbilstoi konkrts
saimniecbas apstkiem un izvltajam
gananas veidam.
Katram mjlopu paniekam laikus
un prdomti jiziras par izdevgko
turanas veidu un piemrotbu konkrtas
saimniecbas apstkiem, jatceras, ka gal-
venais prieknoteikums jebkura gananas
veida sekmgai izmantoanai ir tas, ka
ganbs jbt pietiekami daudz zlei.
Nekopts, trcgs un kaili nogants
ganbs nepaldzs ne aploki, ne elektri-
skie gani.
Ganana aplokos
Vispopulrkais turanas veids
saimniecbs, kur daudz zirgu, ir ganana
aplokos, jo t dzvniekus var apgdt
ar augstvrtgu zli un uzturt ganbu
zelmeni lab stvokl vienmrgi visu
ganbu periodu. Aploki audzjamos un
vaislas zirgus auj turt vecuma, dzimuma
un izmantoanas zi atirgs grups.
Vaislas rzeus gananas sistm parasti
neiekauj. Sadalot ganbas vairkos aplo-
kos un apganot tos pakpeniski, ganbu
raba ir par 1525% lielka, nek tdos
paos apstkos ierkotm un ldzgi
mslotm ganbm, kurs lopus gana
brvi.
Kvalitatvi zlju
maisjumi
SIA Kurzemes Sklas
veikalos
Tlr.: 63222718
e-pasts: ks@seed.lv
www.kurzemes seklas.lv
Sastvs:
5% Baltais boli
30% Ganbu airene
10% Sarkan auzene
25% Niedru auzene
15% Timoti
15% Pavas skarene
HorseMax profesionu izvle
Turpinjums 36. lpp.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
Tas izskaidrojams ar to, ka zlei pc
apgananas tiek dots pietiekami ilgs
laiks atauganai, un aj laik iespjams
pareizk kopt un mslot ganbas. im
gananas veidam var bt vairki va-
rianti:
Viens no tiem ganana vien vai
vairkos lielos stacionros aplokos,
kas ieogoti ar koka, betona vai metla
stabiiem, koka krtm, gludm stieplm
vai dzelodrtm. Koka mietiem jbt
1,8-2 m gariem ar caurmru ne mazku
par 8 cm tievgal. 100 koka mietu (ar 8 cm
caurmru tievgal) vidjais tilpums ir 1 m
3
,
bet 100 stabu (18 cm caurmrs tievgal)
5m
3
.
Mietus ganbu ogos izvieto 4-5 m
attlum. Apmram 10% no kopj mie-
tu skaita jbt resnkiem stabiem vrtu
izveidoanai un ogu striem. Mietus
zem iedzen vai ierok 60-80 cm dzii.
Ganbu aploku ogi jizgatavo ar 2-3
krtm stiepu (90-65 vai 100-70-45 cm
augstum no zemes). ogos prmaius
var izmantot dzelostieples un gluds
stieples. Lai dzvnieki mazk savainotos,
ogu virs pus labk nostiept gludo stie-
pli. Meainos apvidos ganbu ieogoanai
lieto krtis.
Te jrins ar izdevumiem stacionro
aploku ierkoanai: 1 ha ieogoanai
nepiecieami 7080 stabii (1,5 m3),
350400 m krtis virsjai oga krtai,
80120 kg stieples, ja vairkas krtas
attiecgi vairk. Tau galvenais trkums
lielajiem stacionrajiem aplokiem ir
ganbu zles neracionla izmantoana.
Ganot vien aplok desmit un vairk
dienu, zliena izmantoanas efekts kst
ldzgs brvajai gananai. Un otrdi,
jo vairk aploku, jo sku laiku lopus
Ganbu kopana vasar
gana vien aplok, jo vairk laika paliek
zles atauganai, jo augstka bs ganbu
raba. Dieml dzelodrtm apjozti
aploki biei vien ir clonis dzvnieku
traumm.
Elektriskais gans un t
izmantoana
Elektriskais gans daudzs
saimniecbs ir ldzeklis, kas aizstj
cilvku ganmpulka uzraudzan.
Ttad auj ietaupt laiku un naudu. Gana
sastvdaas ir elektrisks strvas impulsa
devjs (strvas prveidotjs), izolatori,
mietii un aukla vai stieple. Ganus dar-
bina ar elektrisko strvu no akumu-
latora, elektrisk tkla vai baterijas. Ir
prvietojamie un stacionrie gani.
Elektriskais gans piemrots gan lie-
liem, gan maziem ganmpulkiem. Ga-
nam ir prieknosacjums: jbt pareizai
elektroiekrtai ar pareizi aprintu
elektroenerijas stiprumu.
Zirgi k dzvnieki ar su apmato-
jumu ir viegli ganmi. Ldz ar to tiem
nepiecieams mazks strvas stiprums.
Jo augstks impulss, jo stiprk sp
dzvniekam, jo tas efektvk iedarbojas
uz dzvnieku un ir labks elektriskais
gans.
oti svargi, lai elektriskais gans parei-
zi funkciontu. Jebkur strvas zudums ir
noslgts strvas ce. Strvas lauku veido
kustba starp dzvnieku un stiprinjumu.
Ja dzvnieks pieskaras ogam, veidojas
strvas plsma starp dzvnieku un zemi.
Strvas plsma no elektrooga veido-
jas di: elektroierceogsdzvnieks +
zemestiprinjuma stabiielektroierce.
Ja stieple saskaras ar zemi, strvas virkne
ir noslgta, un dzvnieks nesaem elek-
trotriecienu un gans nedarbojas.
Izmantojot elektriskos ganus, var
pielietot porcijveida gananas metodi.
Pamiena btba: stacionraj aplok ar
prvietojamo ganu tiek nodalta mazka
platba slaicgai apgananai. Atkarb no
zles nogananas pakpes un zelmea
stvoka prvietojamais elektriskais gans
ik pc laika intervla tiek prvietots uz
prieku, dodot iespju lopiem ganties
svaig zelmen. d veid dzvnieki
racionlk izmanto ganbas, ldz ar to
paaugstins ganmpulka produktivitte.
Ganoties mazks porcijs, zles
apdamba ir labka, jo tiek ierobeota
dzvnieku staigana gargku kumosu
mekljumos, tie zli nod vienmrgk
un pilngk. ds gananas veids vairk
tiek lietots liellopu ganan, zirgi
vairk tiek ganti stacionros aplokos,
ja vien saimniecb nav dadu sugu
ganmpulki.
Elektriskie gani nodroina ar lielku
operatvo rcbu ganbu izmantoan
iespjams apskatt atsevias ganbu
platbas pc paa rema atkarb no
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
Raksta sponsors
SIA Kurzemes Sklas
zles krjuma un zelmea stvoka,
izmantot dadas papildu ganbas,
piemram, truma, zu laukus, kultivto
pavu atlus, k ar viengadgo zu
sjumus vasar.
Minto apsvrumu d elektrisko
ganu izmantoana un porcijveida
ganana piemrota tiei saimniecbs
ar nelieliem lopu ganmpulkiem, kas iz-
vietoti mazs novietns un kur ganbu
ierkoanai un lopu gananai ar citm
metodm vajadztu trt nesamrgi
daudz materila, darba un ldzeku.
Kumeiem un ponijiem elektriskais
gans juzstda, skot no 45 cm un beid-
zot ar 120 cm augstumu. Tas nozm, ka
jbt novilktm trim stieplm. Divas
no m stieplm juzstda mintajos
augstumos, bet vidjai stieplei jbt 75
cm augstum. Augstumi atbilst tam, lai
kume nevartu prlekt pri vai izlst pa
apaku.
vm elektriskais gans juzstda,
skot no 50 un beidzot ar 145 cm augstu-
mu. Tas nozm, ka jbt novilktm trim
stieplm. Divas no m stieplm juzstda
mintajos augstumos, bet vidjai stieplei
jbt 95 cm augstum. Ir dada augu-
ma ves, bet ie elektrisk gana augstu-
mi atbilst vidjiem rdtjiem, lai ve
nevartu prlekt pri vai izlst pa apaku.
Jem vr ar tas, ka pie vm ganbu
www.lad.gov.lv sada ES atbalsts\Tieie
maksjumi\Lauksaimniecbas dzvnieku
entisko resursu saglabana (LDGRS
08) vai ES atbalsts\Tieie maksjumi\
Lauksaimniecbas dzvnieku entisko re-
sursu saglabana (LDGRS 04).
LAD atgdina, ka, ja netiks iesniegts
aizpildts LDGRS 2010. gada iesniegums
un Atzinuma oriinls par lauksaim-
niecbas dzvniekiem, par kuriem
uzemtas saistbas iepriekjos gados, at-
balsta pretendentam bs jatmaks viss
iepriek saemtais atbalsts.
Savukrt, ja saistbu perioda laik
subsidjamais dzvnieks nokauts tpc,
ka beidzies t produktvais vecums vai tas
ir cietis un nav rstjams, tad LAD RLP
lauksaimniekam jiesniedz veterinrrsta
sldziens par dzvnieka nves cloni.
Lai izvairtos no nepatkamm
situcijm saistb ar maksjumu
saemanu, LAD aicina lauksaimniekus
laikus iesniegt informciju gan LAD RLP,
gan valsts aentr Lauksaimniecbas datu
centrs par izmaim ganmpulk, k
ar ievrot visus atbalsta saemanas
nosacjumus un Latvijas Republi-
kas normatvos aktus par dzvnieku,
ganmpulku un novietu reistrciju.
2010. gad atbalsta maksjumu
apakpaskum LDGRS var saemt
vietjo nozmgo lauksaimniecbas
dzvnieku iru Latvijas brns un
Latvijas zils irnes govju, Latvijas
balts irnes cku, Latvijas tumgalves
irnes aitu, Latvijas zirgu irnes
braucam tipa zirgu, Latvijas vietj kazu
irnes audztjs, ja ganmpulks ir via
prraudzb atbilstoi normatvajiem
aktiem par lauksaimniecbas dzvnieku
prraudzbu.
LDGRS apakpaskuma mris
ir saglabt, aizsargt un pavairot
vietjs izcelsmes nozmgo iru
lauksaimniecbas vaislas dzvniekus,
kuri nacionli un starptautiski ir atzti
k apdraudtas populcijas.
Agrovides un raoanas maksjumu
daa (tlr. 67027880)
Jpiesaks atbalsta saemanai par
lauksaimniecbas dzvnieku entisko
resursu saglabanu.
Lauksaimnieki, kuru saimniecbas
ogad pirmo reizi atztas par atbilstom
lauksaimniecbas dzvnieku entisko
resursu saglabanas kritrijiem, ldz 3.
septembrim var pieteikties uz Agrovi-
des apakpaskumu Lauksaimniecbas
dzvnieku entisko resursu saglabana
(LDGRS). Tpat uz o apakpaskumu
jpiesaks tiem lauksaimniekiem, kuri
jau uzmuies piecu gadu saistbas par
lauksaimniecbas dzvnieku.
Lai vartu saemt o maksjumu,
ldz 2010. gada 3. septembrim Lauku
atbalsta dienesta (LAD) reionlaj
lauksaimniecbas prvald (RLP)
jiesniedz aizpildts iesniegums
Iesniegums paskuma Agrovide
apakpaskumam Lauksaimniecbas
dzvnieku entisko resursu saglabana
2010. gad (turpmk LDGRS 2010. gada
iesniegums) k ar irnes dzvnieku
audztju organizciju atzinuma
oriinls. Iesniegumu veidlapas var
saemt katr LAD RLP vai mjas lap
Jpiesaks atbalsta saemanai
sezon dzvo klt kumei, kas ir btisks
faktors elektrisk gana apakjs stieples
augstumam, lai kume nevartu izlst.
Stieples vai auklas viet var pirkt viegli
pamanmu lenti vai ar uz s stieples var
piesiet plvojous auduma gabalus.
rzeiem elektriskais gans juzstda,
skot no 60 un beidzot ar 160 cm aug-
stumu. Tas nozm, ka jbt novilktm
trim stieplm. Divas no m stieplm
juzstda mintajos augstumos, bet
vidjai stieplei jbt 100 cm augstum.
Stieples vai auklas viet var pirkt viegli
pamanmu lenti vai ar uz s stieples var
piesiet plvojous auduma gabalus.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
VETERINRIJA
Kvalitatatvas un starptautiski
atztas papildbarbas zirgiem!
Maz Rmavas 2, Valdlaui, ekavas novads,
tlrunis 67600515,
e-pasts info@vetline.lv; www.vetline.lv
Nobeigums. Skumu skat. nr. 7/2010
Dr. Nderhofers uzskata, svargi, lai zirgs
atslbinti un elastgi, miergs un lnm
lielkoties rikotu pa taisnm lnijm.
Neprtraukta prveana soos pirms kat-
ra pagrieziena dzanas procesam tikai
vl vairk kait. Pagriezieni, k ar ss
manas lnijas un pat volti nesagd
nekdas problmas. Ikvienam tau zinms,
k zirgi mdz iekarst un uztraukties, ja
tiem neprtraukti nojauc ritmu, td
biea prveana soos neko labu nedod.
Tikai rehabilitcijas posma beigs treniu
programm var atkal izmantot plaos
rikus un snisks gaitas.
Ja zirga traumt kja ir pietkusi, var
paldzt aukstuma terapija (dzesana ar
aukstu deni, glu vai pastu paldzbu). Pc
veterinrrsta domm ar staa bandas
ir lietdergas kju pampanas gadjumos:
Aktu pampumu gadjumos td veid
tiek apturta tlka tskas izplatba uz
apkrtjiem audiem. Turpret uz pau
kalanas metou pielietoanu zirga kju
balstanai Nderhofers raugs kritiski:
Apaie pakavi ilgu laiku tika uzskatti
par panaceju, tau ptjumi rda, ka,
funkcionli vrtjot, uz mksta pamata tie
pat vairk noslogo kaulstarpas muskua
apartu, nek atvieglo to. Ar diem paka-
viem zirgi aizmugur stv augstk, tau
jpank ir tiei pretjais efekts, kd
es dodu priekroku naga purna daas
paplainanai. Tas atslogo bojto kaul-
starpas muskuli. Nderhofers pamato, ka
daudzi zirgi nespj aprast ar jauna veida
pakaviem. Tau tiei no nedrou sou
speranas rsts iesaka izvairties: Vislabk,
ja pakakjas netiek kaltas vispr.
Zirgu motjiem patk savus
aprpjamos lutint ar ar pam barbas
piedevm. Ts, kas satur loctavs un
stiegrs esos vielas, piemram,
glikozamnus, ir pieejamas pla
piedvjum. Tomr to pozitv ietekme
uz rstans procesu aj jom vl nav
pierdta.
Prolakse
Proflaksei nav dota viena patentta
recepte, tomr ir pris lietdergu ietei-
kumu. Pirmais: zirgs jjj saudzgi! Ja zir-
gam ir labi riki, tas nenozm, ka ar to
neprtraukti jjj plaos rikos. Juzmans
ar ar pamatu: ja iejdes laukums ldzins
kartupeu dobm, no tda btu jizvairs.
Kaulstarpas muskua problmas biei
izraisa slptas bedres uz laukuma vai
krtias, uz kurm zirgs neveikli uzkpj.
Kaulstarpas muskua trauma
Pc urnla St. Georg materiliem
Tau zirgiem jiemcs prvietoties ar
pa ne tik perfekti ldzenu pamatu. Kustbu
aparta trenanas nolkos ieteicams jt
apvid, pa pavm, lai zirgs pats iemcs
ldzsvarot savu ermeni ar tad, ja gads
kds neldzens solis.
Cilmes nu terapija
ptjums
Dr. Kristna Bekere, PhD (praktizjoa
veterinrrste no Borstel-Hohenrdenes)
un profesore Dr. Ute Lokemane (pataloga-
natoms, no UK Hamburgas-Eppendorfas)
veica ptjumu ar 30 zirgiem ar kaulstar-
pas muskua bojjumiem. aj ptjum
piedaljs ar profesors Dr. Udo mahers,
Dr. Klaudija Lange (abi no UK Hambur-
gas-Ependorfas), k ar profesors tefans
Arnholds (Gsenas universitte).
Zirgi tika iedalti trs viends grups.
Pirmajai tika pielietota cilmes nu terapija.
Otrs grupas zirgiem tika injicti auganas
hormoni (PRP metode), bet prjie desmit
zirgi sama tikai placebo injekcijas. Zir-
gu panieki nezinja, kur no grupm
iekauts viu zirgs. K kompenscija par
zirgu izmantoanu ptjum bija tas, ka
s rstanas procedras, ieskaitot ar
individulo rehabilitciju, konsultcijas par
apkalanu bija bezmaksas. Visi zirgi tika
izmeklti klniski un ar ultrasonogrfu. Pa-
pildus tika noemti trs audu paraugi no
bojtajm stiegrm viens paraugs tika
noemts skum, otrs pc sem nedm,
bet treais vl pc sem nedm. Praks
ir pieemts cilmes nas iegt no rstjam
zirga kaulu audiem (no kru vai gas
kaula) vai no citiem perifrajiem audiem
(taukaudiem, stiegrm u.c.). im nolkam
zirgs tiek pakauts narkozei. Iegts
nas tiek pavairotas, lai vartu sasniegt
nepiecieamo nu skaitu 10 miljoni.
Process ilgst aptuveni vienu nedu.
aj ptjum pirmo reizi tika izmantotas
cilmes nas no vesela zirga, nevis rstt
pacienta. Visi desmit zirgi labi prcieta o
sveo nu transplantanu. Veterinrrstu
kongres Leipcig 2010. gada janvr tika
diskutts par cilmes nu izmantoanu. Dr.
Kristna Bekere ststa, ka pastv vienprtba
par to, ka, jo embrionlkas ir cilmes
nas, jo labka ir to iedarbba. Idelas ir
cilmes nas, kas iegtas no nabas saites
vai no paa embrija. Palaik piln spar
tiek veikti ptjumi par cilmes nm. Tika
apspriestas ar ar to pielietoanu saistts
problmas: vislabkie rezultti cilmes nu
pielietoan ir tad, ja kaulstarpas muskua
bojjumi ir pavisam svaigi. Td gadjum
terapija aizkav nu atmiranu (anti-
Stvs vztis. Mksts vztis.
Gar vztis, kas uzskatms par vienu no
kaulstarpas muskua traumas riska faktoru.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
[ r e e t c p e r [ c r m I
VETERINRIJA
adoptozes iedarbba). Dieml biei vien
dus bojjumus iespjams noteikt ar
ultrasonogrfa paldzbu tikai vairkas
nedas pc traumas. Tad jau ir izveidojies
paliels caurums, kuru var aizlpt tikai
ar mrtiecgu injekciju paldzbu. Bojts
vietas centr atrodas stiegras sastvdaas:
kolagna iedras, nu atliekas un iekai-
suma paliekas.
Izmantojot PRP (asins plazmas) metodi,
esos nas tiek pastiprinti aktiviztas,
liekot tm pam sevi atjaunot. Plazma
tiek iegta no paa pacienta asinm.
Ptjums nosldzs ar stiegru audu
izmekljumu pc trs mneu rstanas.
Dr. Bekere piemetina: Jatzst, ka pc trim
mneiem var runt tikai par dzanas
procesa skumu. Tikai pc deviiem
mneiem stiegras ir pilnb sadzijuas. Lai
tomr iegtu priekstatu par atveseoans
gaitu, zirgu paniekiem tika izsttas an-
ketas, kuru atbildes palaik tiek izvrttas.
Pc trim mneiem bija prsteidzoi
rezultti: visu zirgu veselbas stvoklis
bija ievrojami uzlabojies. Neviena no
izvltajm rstanas metodm nebija
ieguvusi ievrojamu prspku, saldzinot
ar placebo grupu. Dr. Bekere piesardzgi
komentja, ka, viasprt, PRP metode
pankusi nedaudz labkus rezulttus, tau
t vl neesot zintniski pamatota. Savukrt
profesors Volfgangs Baumgertners (Han-
overas veterinrmedicnas augstskola,
patoloiju nodaa) spris vl radiklku
soli, saviem studentiem lekcijs par stiegru
bojjumiem apgalvojot, ka rstana ar cil-
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Latvijas Ministru kabinets 6. jlij
apstiprinja koncepcijas projektu Vi-
enota valsts uzraudzba veterinro zu
aprit. Lauksaimniekiem tas ir btisks
pavrsiens, kas sakrtos veterinro zu
jautjumu. Kda bija situcija ldz im,
un kas, paredzams, tagad mainsies?
Vai tas atvieglos zu iegdes procesu
veterinrrstiem un zirgu paniekiem?
Kur atrodama plaka informcija?
Atbild Vita Zalcmane, Prtikas
un veterinr dienesta Veterinrs
uzraudzbas departamenta direktore:
Ministru kabineta apstiprint kon-
cepcija par vienoto valsts uzraudzbu
veterinro zu aprit paredz, ka vi-
sas darbbas, kas valstij jveic, lai
nodrointu pilnvrtgu veterinro
zu aprites un ldz ar to ar dzvnieku
veselbas un labturbas, k ar prtikas
produktu nekaitguma uzraudzbu,
uztictas vienai atbildgajai iestdei PVD.
Prtikas un veterinrais dienests veiks gan
veterinro zu novrtanu un iekauanu
reistr, gan veterinro zu raoanas,
izplatanas un lietoanas uzraudzbu.
Pc koncepcijas spk stans PVD
bs iespja daudz operatvk rkoties, ja
veterinrrstam dzvnieka rstanai bs
nepiecieamas Latvij nereistrtas zles,
k ar prkpumu gadjumos efektvk
veikt korekcijas paskumus.
Prtikas un veterinrais dienests uzturs
vienotu informcijas sistmu par veterinro
zu apriti valst (veterinro zu reistrs,
veterinro zu blakuspardbu uzraudzbas
un lietoanas drobas uzraudzbas datu
bzes, veterinro zu raotju, importtju,
izplattju vairumtirdzniecb un mazum-
tirdzniecb, praktizjou veterinrrstu,
novietu reistrus, k ar reistru par
personm, kam izsniegtas nereistrtu
veterinro zu izplatanas ataujas,
parall importa un parallas izplatanas
ataujas, veterinro zu patria sta-
tistikas datu bze u.t.t.), tdjdi par
veterinrajm zlm nodroinot plau
un pieejamu informciju vien tmeka
vietn, k ar tru informcijas apriti par
vism veterinro zu aprit iesaisttajm
personm un efektvu veterinro zu
aprites iespjam riska izvrtjumu un
vadanu.
PVD dars visu, lai samazintu
veterinro zu reistrcijas izmaksas,
kas pc tam labvlgi vartu atsaukties uz
zu cenu mazumtirdzniecb.
Nkamaj pusgad notiks intensvs
darbs, lai, atbilstoi koncepcij no-
teiktajam, veiktu grozjumus daudzos
normatvajos aktos. aj darb aktvi
jiesaists gan praktizjoajiem
veterinrrstiem, gan zirgkopbas
specilistiem, lai likumdoanas izmaiu
proces aizstvtu nozares intereses un
samazintu administratvo slogu.
Jaunumi veterinro zu aprit
Jolanta Lapia
mes nm ir arlatnisms.
Ms pai novedam savus zirgus
ldz slimbai
Kaulstarpas muskuli nevar skatt
izolti, apgalvo Dr. Gerds Heumanis. Tas
drzk ir pdjais un nereti ar vjkais
loctavu, stiegru un saiu struktru des
posms, kas janas proces tiek pai
noslogots. Heumanis k piemru izvlas
sakopojumu. Pakakju saliekan ir
iesaistta vesela muskuu de, skot no
muguras, tlk ldz krustu muskuiem,
ceiem, lecamajm loctavm un galu gal
nosldzot ar vza muskulatru. T tam
btu jbt. Jtnieka svars tiek absorbts
k uz vienmrgas spirles veida atsperes.
Tas iespjams tikai tad, ja netiek blota
neviena daa no s atsperes, tas ir ne-
viens konkrts muskuu rajons. Ja mugura
nav atbrvota, tas atsaucas ar uz prjiem
ermea muskuiem. Galu gal visa liel
slodze nonk pie vza loctavas, kas
tiek bojta. Pc Heumana domm, dau-
dziem augstk ranga sporta zirgiem pai
pasas elementa izpildes laik vrojamas
nesaliektas, stvas pakakjas ar sadaltiem
vziem, kas liek domt par neatbrvotm
mugurm. Tau ai problmai ir vl
agrnkas saknes: Jau pie paplaintajiem
rikiem, kur tikai kjas tiek izmestas uz
vism pusm, tiek ieprogrammti vza ra-
jona bojjumi. Arvien pieaugoo kaulstar-
pas muskuu traumu skaitu var izskaidrot
ar ar plam gaitm un gariem vziem,
kuri iegti msdienu selekcijas rezultt,
apvienojum ar arvien degradjou janas
stilu. Ms pai novedam savus zirgus ldz
slimbai!
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
IZSTDE
Zirgu Pasta iepriekj numur
ziojm, ka Beijas karanam karalisko
personu un Eiroparlamenta deputtu
kltbtn tiks atklta Eiropas zintnes
centru izstde Science au Palais, kur
Latviju prstvs puzirgs sta zirga
izmros. Tagad tas noticis, un piedvjam
plaku informciju.
Pirmkrt, uzreiz juzsver, ka is zirgs
ir Alvja Baloa un Reia Baloa kopgs
autordarbs, kas radts specili izstdei
k Latvijas prstvniecba. Darba grup
bija vairki cilvki, kuri autorus atbalstja
gan morli, gan ar savu darbu, risinot
oti daudzs tehnisks problmas tik
komplict izstrdjum. Ststa Alvis Ba-
lodis.
K aizritja paskums Brisel, un
kda uz kopj fona bija jsu eksponta
loma un skattju vrtjums?
Beijas karalis Alberts II persongi
sav pil Brisel 20. jlij atklja starptau-
tisku Eiropas zintnes centru asocicijas
Ecsite izstdi Sciences au Palais (Zintne
pil), kur Latviju prstv brnu zintnes
centrs Tehnoannas pagrabi ar manu, t
vadtja, un dizainera Reia Baloa autord-
arbu puzirgu pieauguajiem. Izstdes
mris ir piesaistt Eiropas sabiedrbas un
politiu uzmanbu zintnes centru lomai
zintnes popularizan.
Izstdes atklana bija publikai slgts
Alvis Balodis

Dzimis 1960. gada 29. august.

Latvijas Universittes pedagoijas
bakalaurs.

Latvijas Amatniecbas kameras
rotalietu un suvenru izgatavotja
Amata meistars.

Latvij pirm brnu zintnes cen-
tra Tehnoannas pagrabi idejas autors,
dibintjs un vadtjs.

Tehnisks jaunrades nama Annas 2
koka rotalietu darbncas skolotjs.

Ar puzirgiem saisttie autordarbi:
2010. g. jnijsseptembris: puzirgs
pieauguajiem (sadarbb ar Reini Ba-
lodi), prstvot Latviju starptautisk
zintnes centru izstd Sciences au Pa-
lais Beijas karaa pil Brisel; 2008.
g. ldz im brdim: personlizstde
puzirgi brnu zintnes centr Te-
hnoannas pagrabi; 2007. g. maijs:
personlizstde puzirgi mkslas
galerij Istaba.
Latvijas puzirgs Beij
Dace Millere
paskums, kur piedaljs Beijas
karalisks imenes prstvji un 200 pai
uzaicintas VIP personas. Beijas kara-
lis Alberts II un karaliene Paola ar savu
svtu pakavjs ar pie Latvijas eksponta,
neforml gaisotn sarunjoties ar mums.
Kpc tiei puzirgs? Pirmkrt, tas ir
sarets ineniertehnisks veidojums,
kur apvienojas dadas zintu nozares.
Otrkrt, t ir gan visas cilvces kultras
vsture, gan katra konkrta cilvka
brnbas atmias. Msu puzirgs Brisel
bez visa iepriekmint ir ar oriinls
mkslas darbs, kas sniedz gan fzisku, gan
emocionlu prdzvojumu. T devze ir
Ceojums manas persongs zintnes vstur.
Uz kopj fona, pc msu domm,
eksponts izskatjs oti labi. Msu darbs
vairk nek citi piestvja paai pilij it
k bija ts sastvdaa, jo zirgs izgatavots
no cliem materiliem (ozols, osis, sar-
kankoks) ldzgi k greznais pils in-
terjers. in gadjum ms tiem vairk
interesja emocionlais pienesums, nevis
msu zirga iekauans izstdes kopain,
jo zintnes centru starptautiskaj aprit
esam pazstami jau vairk nek desmit
gadu. Karaa pils bija k stimuls.
Atklanas ceremonij elitr pub-
lika izrdja lielu interesi par msu zirgu,
fotografjs, uzdeva jautjumus. Zir-
ga atraans pil bija k dvana mums
paiem brnu zintnes centra Tehnoan-
nas pagrabi 15 gadu jubilej. Pc izstdes
atklanas jtam lielku interesi par msu
darbu Latvij.
du milzu puzirgu tapana
ideja, tehniskais process, palgi?
Esmu Amatniecbas kameras Meis-
tars un ar puzirgu izgatavoanu no-
darbojos jau sen. Jau vairkus gadus
ieskts stvja paliels zirgs pieauguajiem,
kura ermenim bija iecerts izmantot
vecu padomju laika kinoprojektora kor-
pusu. K jau vienmr ar idejm ts grti
realizt ldz galam, ja to ir tik daudz, k
man. Apstku sakritbas d ap 2009.
gada Ziemassvtkiem nca piedvjums
prstvt Latviju aj izstd. Tad pats
par sevi ita saprotams, ka diez vai kda
karaa brnba pagjusi bez puzirga
Saprotams, ka zirgam vajag bt grez-
nam, jo tas paredzts karalim, un t ir
pils. T k autori ir divi, varja paredzt
problmas, jo cilvki ir atirgi. Tomr
jteic, ka oreiz zirgs tapa neparedzt
harmonij. Bija skaidrs, ka ms vlamies
pardt emocijas, kas mums saists ar
stajiem zirgiem, prnesot uz ekspontu
t, lai civki, uzlkojot to, sajustu aso-
Sarun Alvis Balodis un Beijas karalis Alberts II.
Reinis Balodis uz Briseles zirga.
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
taj skait ar manas mazmeitas Drtu
un Anci. Mans puzirgs dvints
jaunlaultajiem kzs. Jrins ar to, ka
mani zirgi nekad nebs prk vienkri,
katram no tiem bs savs raksturs tpat
k man ir mans. Tau cilvkiem Latvij ir
grti pastt sev individulu puzirgu,
varbt tpc, ka mums nekad nav bi-
jis karau, bet tomr tas btu karaliski:
pastt sev atbilstou oriinlu puzirgu
k nevienam citam! Daus
manus zirgus vl var apskatt
izstd brnu zintnes centr
Tehnoannas pagrabi, viens
mazs ozolkoka zirdzi atro-
das ar uzgaidmaj telp pie
imenes dakteres Aizsilnieces.
Vai jums dzv bijusi
saistba ar ar stiem zir-
giem?
Tagad bs krietni lielka, nek ldz
im, jo vlos abas mazmeitas biek aiz-
vest pie stiem zirgiem. Negribas jau
sasolt, jo biei msu labie nodomi
neizdodas. Tagad pie zirgiem braucu,
kad rodas kdas problmas ar darbiem,
taj skait ar puzirgu izgatavoanu.
Tpc mazmeitm nksies gaidt vectva
krtjs problmas darb Palaik brau-
cam uz Kleistiem, skatmies ar uz San-
dras Zaicevas staa pusi Zirgzandals, jau
regulri dodos uz sacensbm Inukaln.
cicijas ar stu zirgu. Ms gribjm, lai pie-
audzis cilvks uz t var uzkpt un poties.
Otra vlme bija, lai cilvki vartu zirgam pie-
skarties un reli sajust zirga das
zdainumu. Tpc izmantojm labi
noslptu sarkankoku un ozolu. Koptls
ir viens no klasiskajiem puzirgu ti-
piem, tpc mazliet brnigs, vairk
atgdinot rotalietu. Tad nu ms ar Rei-
ni, eksperimentjot ar formu, braucm
skatties dzvus zirgus uz staiem,
lai panktu mums vlamo efektu
lielku realittes sajtu. Tas tomr ne-
bija pamris, jo is zirgs vairk ir di-
zaina priekmets nevis zirga kopija. Kad
izvljmies tehnisko risinjumu, talk
nca Jnis Avots k lielkais padomdevjs.
Konsultcijs ar viu divas nedas
aizritja, tikai izstrdjot rasjumus. oti
lielu praktisku darbu ieguldja Krlis
Kalni, kur ir msu jaunais un oti
talantgais kolis Tehnoannas pagrabos.
Prjie palgi Normunds ernis, Dace
Balode, motociklists Lauris, Oksana Balo-
de, Sabne Celitne un Madara Seile. oti
svargu darbu izdarja mkslinieks Jnis
Mercs, pabeidzot zirga galvas veidoanu,
jo bijm mazliet iesprdui laik sakar
ar kola Normunda pko nvi. Prjie
50% bija veiksme, jo viss izdevs raiti un
laik.
Tagad ar Reini smejoties
minm noteikt, kuram pie-
der katra daa no zirga. Es
saku, ka viam pieder zirga
iekas, bet vi smejas, ka man
piederot zirga pakakjas. Viss
ir nosacti, protams. Gandrz
aizmirsu piebilst, ka, burtiski
izsakoties, iesprdm pie
zirga dibena. Izminjm daudzus va-
riantus vairku nedu laik. Tad pki
vien dien viss nostjs savs viets, un
rads pilngi jauns variants.
Sadarbba, k teica Reinis, ir reta
pardba Latvij. Mums laimjs, jo, aiz-
braucot uz zirglietu veikalu Zirgu stallis,
ros no viena man oti ma sarkankoka
puzirdzia, bet ieguvu Beijas karaa
zirgam piemrotus Francij izgatavo-
tus seglus. Otra sadarbba izveidojs ar
dzeeneratoru darbncas meistariem,
kas oti prasmgi izgatavoja kustgos
mehnismus no metla pc msu
rasjumiem.
Kad un kpc sks jsu aizrauans
ar puzirgiem?
Tagad nevaru vairs pateikt, kad tiei
t sks, bet gadi piecpadsmit jau bs.
Grti ar izskaidrot, kpc, jo mani vilina
ar stie zirgi un viss, kas ar tiem saistts.
Zirgi ir kaut kas no pagtnes, tas ir ar it
k karalisks atribts. Ar mazmeitu esam
braukui vrot janas sacensbas, taj
vis ir kaut kda greznba, kur pards
IZSTDE
Alvis Balodis: Zirgi ir kaut kas no pagtnes, tas ir
ar it k karalisks atribts. Ar mazmeitu esam braukui
vrot janas sacensbas, taj vis ir kaut kda greznba,
kur pards cilvka spja saskaoti valdt pr
spcgu dzvnieku un ar to sadarboties.
cilvka spja saskaoti valdt pr spcgu
dzvnieku un ar to sadarboties. T k
esmu amatnieks un mazliet ar skolotjs,
t tlniecisk forma, kur gribjs iz-
pausties, bija puzirgs.
Kdi un cik daudz puzirgu
tapui ldz im un kur tie izstdti?
T k mani interes viss, kas saists
ar puzirgu vsturi, salon Istaba 2007.
gad notika manis izgatavotu zirgu
izstde. Tika izstdti 12 zirgi, no ku-
riem piecus var uzskatt par autordar-
biem. Prjie septii bija manas dadu
tautu vsturisko puzirgu reproduk-
cijas. Mani fascin pasaul izgatavoto
puzirgu daudzveidba, un to gribjs
pardt Latvijas publikai. Ms Latvij
esam oti pieradui pie Latvijas niera
puzirgiem, bet gribu vlreiz atgdint,
ka puzirgs pasaul ir ar oti grezns
dizaina priekmets, kas atrodas ne
vien brnistab, bet var tikt novietots,
piemram, viesistab pie kamna. Daudzi
mani zirdzii atradui savus paniekus,
Latvijas puzirgs, Alvis Balodis un Reinis Balodis Beijas karaa pil.
puzirgs brniem. puzirgs gandrz automanas lielum.
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
auojot izmet kjas uz prieku, lepn stja,
smalks cpslas, skatiena skumjais mai-
gums. Taisnba, iem trasiu zirgiem
nav nek kopga ar Pereronas drukna-
jiem darba lopiem, kas Kupjra vakaros
atgriezs staos smagiem, gurdeniem
soiem, vai ar nabaga lopiu, kas jebkdos
laika apstkos un biei sitienu mudints
savulaik vilka tva sagrabjuos ratus.
Tdjdi viai nemaz neliekas smieklgs
marzs B, par kura dvaino dzvi viai
paststa Etjns. is cilvks, kuru imene
galu gal likusi ieslgt dziedniecbas
iestd, bijis no sirds iemljies sav v,
kurai ukstjis aus mlas vrdus.
Tagad Koko apbrno ar jaukos maza
auguma okejus ar baltm biksm un
zda tunikm, kuriem paldz iekpt se-
glos. Turklt viss ieskuma rituls padara
izrdi dramatisku un potisku: zvans,
svrana, likteng 55 kilogramu barjera,
starta devja karodzi, tad okeji tikpat
k guus zirga mugur, truma prvrsti
par gandrz ireliem priem, publik aiz-
vien pieaugoais spriegums Koko tie ir
sti svtki, kas viu izrauj no skumgs
ikdienas.
Nelaime viengi t, ka via nevar
noskatties svran, taj ir klt tikai zirgu
panieki, viu sievas un draugi. Sabie-
driskais stvoklis Gabrilai liedz bt viu
vid.
E
tjns ir nolmis dzvot t, k pats
atrod par labu, vi pilngi nododas
savai kaislbai pret zirgiem. Vi jau biei
apmekl Lakrusentunas treniu vietu
Kompjas mea austrumu mal, kuras
priekrocba ir tuvums antij, kas vis
pasaul pazstama ar rikoanas sackstm
un gadu vecu trasiu zirgu audzanu.
1904. gad vi uzzina, ka pavisam tuvu
Kompjai kda trenera atraitne prdod
skaistu paumu, ko sauc par Ruajllj.
Taj ir daudz hektru pavu un meu
viss, kas piemrots via zirgiem. Etjns
paumu nekavjoties noprk.
Vi paplaina staus, palielina
steliu skaitu, jo gatavojas audzt
vairkus desmitus zirgu un pat nodibint
zirgaudztavu. Vi rpgi izvlas un
pieem darb labkos staapuius un
visvairk pieredzjuos zirgu kopjus.
Tagad viam paveras iespja piepildt
visas cerbas: vi vars piedalties
Liverples lielajs nacionlajs sacksts
vai Po kros. Kdu dienu Vi Etjns uzai-
cina Koko uz treniu.
G
abrila nav tik oti aizrvusies ar
janas sportu k Etjns un via
draugi, tau viu tas pietiekami interes.
Un, t k Ruajllj visa mazs grupias
dzve ir saistta im sportam, via katr
zi grib kt laba jtniece. Vai tad t
nav izdevba dzvot iespjami patkamu
dzvi?
Koko plii kt par labko jtnieci
Ruajllj Etjnam var bt tikai no sirds
patkami. Tpc vi mcanu neuztic
nevienam citam. Un mcana Gabrilai
ir oti nepiecieama. Lai ko via skum
apgalvo, stenb via neprot neko. Pirmo
reizi, kpjot zirgam mugur, via ielec se-
glos, ierusies krps, un tas apjukum
uzreiz sk rikot, draugiem labsirdgi
smejoties.
Koko katr zi grib sdt zirg k
vrietis. Td gadjum viai vajadzgi
das zbaki un bikses. Etjns aizrda. Par
to jaunajai sievietei ir paai savas domas:
via ir staigjusi pa staiem un trzjusi
ar zirgu kopjiem. Via labi jtas kop ar
iem vriem, kas lielkoties nk no zem-
Kur gan kaut ko nav dzirdjis par
pasaulslaveno parfmu Chanel nr. 5?
To joprojm lieto dmas, tas piemints
kriminlromnos un kinoflms. Bet cik
daudzi gan zina, ka parfma izgudrotja,
kura deva tam nosaukumu pc vislabk
iepatikus parauga pudeltes numura,
sav jaunb aizrvusies ar zirgiem?
Ne tikai, izvljusies tos par veidu, k
iekt augstkaj sabiedrb. Koko anele
(1883-1971) dzimusi k Gabrila Bon-
here anele. Savu pseidonmu un vlko
zmolu via izvljusies pc diviem
kop savtiem burtiem C, kas bija re-
dzami vitr kd log briu patversm,
kur via nonca pc tva aizieanas no
imenes un mtes nves.
Dzvojot nabadzb, via nolma,
ka jiekaro visaugstks virsotnes, un
no provinces devs uz Parzi. Gabrila
vienkri juta, ka skaistie un veiksmgie
jaunie kavalieri pulcjas sabiedrb ap
zirgiem. Un lnm iekaroja to. Vispirms
vias uzmanbu saistja kds cits jau-
neklis, kura iespaid via iemcjs lie-
liski jt, bet tad Koko satika vrieti, kur
viu apbra no pirm acu uzmetiena,
redzot to zirga mugur. Tas bija angu
rpnieks Artrs Kepels, ar kura labvlbu
1910. via atklja savu veikalu Parz un
divus gadus vlk savu modes namu.
1921. gad tapa Chanel nr. 5. Bet vias
modeltjas talants, skot no mazm
cepurtm, vislielko atsaucbu ieguva
tad, kad, ietekmjoties no vrieu, taj
skait jtnieku trpiem, via sievieu
garderob ieviesa aketes un mazo melno
vakarkleitu.
Fragmenti no Anr idela
grmatas Koko anele (apgds
Daugava, 2004. g.)
M
oda biei ved savu mazo
sabiedrbu uz Mulnas vai Vi
hipodromu, un via aizvien satiek Etjnu,
kura kaislba uz zirgiem ir gandrz vai
apmtbai ldzga.
Netrkst fotogrfju, kurs re-
dzamas Moda, Adrina un Gabrila zirgu
rikoanas sacksts.
Ejot uz zirgu rikoanas sacensbm,
Gabrila, kurai skotnji ir visai
ierobeota interese par janas sportu,
Etjna ietekm sk spriest smalkk, pc
tam pilngi maina ieskatus. Vl nesen
viai zirgi bija tikai vilcjspks, ko via
sevii augstu nevrtja. Atceramies, ka
vias tvs meiteni zirga pajg aizveda
uz Obaznu. Turpret tagad viai patk
zirgu cls gaitas elegance, veids, k vii
ATPTAS BRDIM
Koko laba jtniece un modes noteicja
Sagatavoja Dace Millere
Koko anele savu modeltjas slavu ieguva,
iedvesmojoties ar no jtnieku aprbiem.
Koko un Vestminsteres hercogs Hj Grosvenors
dodas uz hipodromu. Aptuveni 1924.-1930.
gads.
nogurst Kompjas mea biezum.
Par janas sportu un hipodroma
skrejceiem Gabrilai ir zinms viss,
via ir mazliet paplainjusi zinanas
par sabiedrbu. Sportisti, kas ir viai
visapkrt, interesjas par zirgiem un
visu, kas ar tiem saistts; vii, protams,
ir saglabjui daas trcgas atmias no
klasisks izgltbas, bet nekas no mct
ATPTAS BRDIM
nieku vides. Via ir pamanjusi, ka oti
labi var iztikt ar biksm, kas no cegala
ldz pottm ciei piegu kjai, t, ka zbaki
nav vajadzgi. Tad nebtu jprk pris
skaisto jtnieku zbaku, kdus valk vias
draugi. Tie makstu veselu bagtbu, un
via btu spiesta lgt Etjnam naudu, kas
viai liekas neiespjami. T via dodas
pie kda Lukrusnetunas drbnieka, kam
ir darbnca blakus treniu laukumam un
kas strd galvenokrt pieticgiem janas
sporta cientjiem zirgu kopjiem un
staa puiiem. Via izvelk no somas tdas
bikses, kuru eleganto piegriezumu ir
pamanjusi un aizmusies no kda angu
stapuia, kas strd pie Etjna.
- Vai js man vartu pat bikses td
pa stil? Gabrila jaut.
- Jsu vram vajadztu atnkt paam,
kundze. Man jnoem mrs.
- Bet ts, cientais, bs man!
- Jums? drbnieks apstulbis prjaut.
- Tiei t, man gan.
- Bet dmm tdas neuj, vi
prsteigts un sautis atbild.
Tomr Koko neauj sevi ietekmt, pa-
liek pie sava, turklt tik valdong ton un
tik stingru skatienu, ka drbnieks pado-
das.
K
atru rtu ldz ar ausmu, kaut vai
lst vai p vj, via kop ar
Etjnu ved zirgus trenties. Viam bla-
kus Gabrila mcs novrtt gan zirgus,
gan okejus, kas ar tiem jj. Galvenais
via iemcs pareizi turties seglos,
iegaumt k desmit bauus Etjna visai
kavalrisks pamcbas, kad vi liek
Koko strdt.
D
aos mneos Koko kst par
izcilu jtnieci. Vias spoie
pankumi atstj uz Etjnu un via drau-
giem lielu iespaidu. Vai via aj sporta
veid ir apdvinta? Par to nav aubu,
bet vl lielk mr via ir neatlaidga,
izturga un lepna. Via grib bt labk,
un via savu pank.
Koko un citas jauns sievietes ietu-
ras kops ar stapuiiem un okejiem.
Ir vl citas lietas, kas jpacie: hipodro-
mos vim tpat ir liegta vieta panieku
tribns un okeju svrans telps.
Grupas dzve noris sacku ritm
Kompjas hipodrom, bet visvairk
antij, Lonm, Vensn, Mezonlaft,
Trembl, Otej vai Senkl. Vairkas reizes
ned t kpj vilcien un brauc uz Parzi.
Kupej dzen jokus, apsprie hipodroma
skrejceus, koment sacensbu rikotjus,
saldzinot tos ar Stud-book trasiu zir-
gu visprjo reistru.
G
abrila sprie, ka spcga
muskulatra ir labka par vism
korsetm, un tdu muskulatru via jau
ir ieguvusi, jjot katru dienu. Via pavada
ilgas stundas tls izjds un svtlaimgi
nav vios pamodinjis ne vismazko in-
teresi par jaunko literatru vai mod
nkuo tetri.
L
aika gait Gabrila saprot, ka daos
apstkos ir jpiemrojas ts vides
paradumiem, kur via nonkusi. Maz
meone iemcs jt sievieu seglos, kas
viai nepavisam nepatk. Via neieredz
o seglus un nepiecieambu saliekt krei-
so kju, kas drz sk spt. Bet, ja via
prsts jt k vrietis, viai uzdos mazk
jautjumu.
Es raudju veselu gadu, via vlk
teiks (kad Etjns nevlas viu prect un
izturas vsi). Viengie laimes bri ir tie,
kurus via pavada zirga mugur un viena
pati me.
K
du dienu maz sabiedrba kpj
vilcien un dodas uz Po. Etjns
un via draugi ir uzaicinti medbs ar
dzinjiem. Protams, ldzi brauc ar Koko.
Vlk via atcersies Pireneju maigo
ziemu, kalnu straumju burzguoanu,
sarkanos trpus liet. Tlum via redz
vecu pili ar seiem toriem un Pireneju
sniegus, kas kontrast ar zilajm debesm.
Jjamzirgi, medbu un jaukteu zirgi
no rta ldz vakaram rioja ap Ruajlas
laukumu. Es vl tagad dzirdu to pakavu
klaudzou uz brua.
Bet tas nav svargkais. Gabrila
tur iepazstas ar kdu angli, kas pilngi
prvrts vias dzvi. Tas notiek sportis-
kas izjdes laik. Visi ie jaunie cilvki
dzvo janas sportam un priecg
gaisotn. Ir norunts, ka tas, kur pir-
mais nokrits no zirga, izmakss visai
sabiedrbai iransonieti vnu, cik vien
katrs vlsies. Koko t ir iemlans no
pirm acu uzmetiena. Polam Mornam
via ststa: Jaunais cilvks bija skaists,
oti skaists un valdzinos. Vi bija vairk
nek skaists lielisks. Es apbrnoju via
nevrgo atraistbu, via zas acis. Vi
jja ar lepniem zirgiem un oti droi. Es
vi iemljos. (o cilvku sauca par
Artru Kepelu.).
Izmantotas publicittes fotogrjas.
Edgars Deg. Glezna Izbrauciens uz laukiem, 1870.-1873. g.
Film par Koko aneles jaunbu galveno lomu
spl Odrija Tat, dabrd rbusies ldzgi
okejam.
Kda savulaik oti populra Koko anelei veltta
karikatra, ko zmjis Dords Gursets Sems
Deja ar Artru Kepelu. 1913. gads.
REITTERAPIJA
Itlija. Stundas braucien no
Romas, Fara Sabina pilsti,
Pontesfondato kompleks
satiks jauniei ar dadm
veselbas problmm no Lat-
vijas, Lietuvas, Zviedrijas
un Itlijas, lai mctos gan
savstarpjo komunikciju, gan
sapratni ar zirgiem.
Visas komunikcijas
barjeras var nojaukt
is Eiropas jaunieu
apmaias projekts, kuru
organizja komunikablais
itu jaunietis Vrio sadarbb
ar amatieru sporta asociciju
Ciampacavallo, risinjs
desmit dienas. dos projektos
var piedalties jebkur 1330
gadus vecs Eiropas Savienbas
valstu pilsonis, dalbniekam
ir jsedz tikai 30% no cea iz-
devumiem, prjo apmaks
ES (vairk www.jaunatne.
gov.lv). Vrio ststja, ka pro-
jekta galvenais mris bijis
pardt, ka komunict var
cilvki ar fziskm un gargm
veselbas problmm, turklt,
lai to dartu, nav jrun vien
valod. Ttad valodu, kustbu
vai mentls barjeras var no-
jaukt. Lai o mri sasniegtu,
palg nca amatieru sporta
asocicijas Ciampacavallo
galven instruktore Elena Pi-
rasa, kura mcja saprasties ar
zirgiem. Veids, k via to pas-
niedza, bija iedvesmojos, jo,
ja cilvks, kur praktiski ne ar
vienu nerun un baids pilngi
no visa, spj uzkpt zirg un
Savstarpjo sapratni mcoties
Rente Saleniece
t mugur apsoot apli, tas ir
milzgs sasniegums, kas viam
paldzs turpmkaj dzv.
Apmcba sport un
reitterapij
Ciampacavallo ir sociali-
zanos veicinoa amatieru
sporta asocicija no Romas,
kas darbojas jau aptuveni
desmit gadu (www.ciampaca-
vallo.it). Ts rcb ir 14 zirgi,
un asocicija ne tikai apmca
cilvkus janas sport, bet t
izveidojusi ar dienas centru
gan veseliem, gan ar cilv-
kiem ar veselbas problmm,
kur vii pavada aptuveni pie-
cas vai seas stundas dien.
Romas kompleksa centr ie
dada vecuma cilvki ne tikai
mcs jt, bet ar paldz apkopt
un rpjas par zirgu labsajtu.
Dai no iem cilvkiem bija
atbraukui ldzi, lai paldztu
Elenai.
Nopratu, ka cilvkiem, kuri
izveidojui o asociciju un
darbojas taj, jau ilgi pirms
ldzdalbas Ciampacavallo
bijusi saistba ar cilvkiem
ar pam vajadzbm. To
apstiprinja viu mka
izkt no jebkuras saretas
situcijas. Jo, ja ar bija radu-
sies kda problma ar dalb-
niekiem, ms par to uzzinjm
tikai vakara sapulc.
Zirgu turana
dabiskos apstkos
Iznomtais Pontesfon-
dato komplekss agrk bijis
oti populrs zirgu trisma
(trekings) galapunkts, jo atro-
das netlu no Romas, un aj
apkaim ir gan kalni, gan upe
un olvkoku lauki. oti skaista
ainava. eit bija atvesti pieci
zirgi, un oti iedvesmoja at-
tieksme pret tiem. Pirmkrt,
tas, cik oti cilvki respekt os
dzvniekus, ar suus, jo to bija
gandrz tikpat daudz, cik zir-
gu. Te mina zirgu turanas
apstkus pc iespjas vairk
pietuvint dabiskajiem un
td zirgus netur staos,
bet gan aplokos, kuros ir no-
jume ar dzirdtavu. Dod st
lielkoties tikai to, ko tie stu
dab. Zirgus neapka, bet reizi
mnes apvl to nagus. Tiek
respekttas katra zirga raks-
tura iezmes un vlmes.
Pirmais, ko mums mcja,
bija iepazans ar zirgiem.
Izststja, k pieiet zirgam
klt, kur stvt, kur ne
galvenos pareizas uzvedbas
noteikumus dzvnieka
kltbtn. sum norak-
sturoja katru no pieciem zir-
giem. Elena vairkas reizes
uzsvra, ka ar zirgi ir dzvas
un respektjamas btnes, kuru
raksturi ir jpielgo savjiem.
Pc iepazans mums
pardja pirmos instrumentus,
ko izmantojm turpmkaj
darb.
Pareizi kopt, labi
saprasties
Protams, mcjmies, k
pareizi kopt un rpties par
zirgu skot ar salmu un
dens nodroinanu, beidzot
ar sukanu, nagu tranu un
apsegloanu. Sekojot stilam,
kd Elena mca komunict
ar dzvniekiem, pirms reizes,
kpjot zirg, ms izmantojm
tikai apauus un mkstu segu,
ko palikt zem dibena. Skum
zirgu vadja palgi, bet vlk
to darjm pai. Iemauktus
izmantojm pdjs diens,
kad mcjmies rikot, un jau
ar segliem, tau ar tad tika
emtas vr sprigan zirga
Lorenco vlmes, un tika iz-
mantoti specili apaui, jo tam
nepatk dzeli mut.
jaunieu apmaias pro-
jekta ietvaros bija mris radt
tetra izrdi, kur piedaltos
ar zirgi, tomr, neskatoties uz
daudzajiem minjumiem
dienas svelm, os plnus
izjauca lietus, kas izrdes dien
neprstja lt ne uz mirkli.
Jteic, ka izrdes veidoana
mums, ziemeniekiem,
bija krtgs pacietbas
prbaudjums, jo, saliekot
kop itu laika ievroanu
un radou procesu, lielko
laiku ms pavadjm, nkstot
eikalipta koku n. Tau,
Rente Saleniece: Ja cilvks, kur praktiski ne ar
vienu nerun un baids pilngi no visa, spj uzkpt
zirg un t mugur apsoot apli, tas ir milzgs sas-
niegums, kas viam paldzs turpmkaj dzv.
Mcmies uzticties zirgiem, izpildot dadus vingrinjumus.
Msu lielie komunikcijas palgi. Skos, Nemi, Lorenco, Andars un
Verbio.
R
e
n
t
e
s

S
a
l
e
n
i
e
c
e
s

f
o
t
o
R
e
n
t
e
s

S
a
l
e
n
i
e
c
e
s

f
o
t
o
REKLMA/SLUDINJUMI
Reklma
Zirgu Past
info@zirgupasts.lv
Tlr.: 26544243
vlk runjot par s pieredzes
iespaidiem, atzinm, ka tiei
gaidana va novrtt msu
zemju auu punktualitti
un sistmu. Tas, ko skolotji
vljs pankt, bija ar tetra
un lomu paldzbu iemct
nejusties ieslodztiem sav
ermen, atbrvoties no bailm
un kauna. To dalbnieki vars
turpint, jau mjs esot.
Lieliska pieredze
Bez aubm, itu anas
paraas bija atsevis
piedzvojums katram at-
braucjam. ita, ka lielaj
karstum neko nevars
iest, bet visu tomr gribjs
pagarot. Biju jau gatavojusies
uz lielo makaronu maratonu,
kas, protams, ar neizpalika,
bet dienkart bija daudz k
cita, ko mjs tik biei ne-
dam kuskuss, dados vei-
dos pagatavoti drzei, ves
u. c. Daudz saltu un maizes.
Jpiebilst, ka virtuves dar-
bos piedaljmies ar pai, kas
daiem no dalbniekiem bija
pirm reize m.
man bija pirm pieredze
d projekt, un pirm reize
ar ilgsto komunikcij ar
cilvkiem, kuriem ir paas
vajadzbas. Esmu piedaljusies
daudzos studentu projektos
un paskumos, kas saistti ar
studentu paprvalu darbbu,
bet tagad pc studiju beiganas
vljos pamint kaut ko
jaunu. Runju ar vienu no
Itlij sastaptajm socilajm
darbiniecm, kas darbojas ar
pai slimiem cilvkiem. Via
man teica, ka is piedzvojums
liks ieraudzt citu pasauli un
apjaust daudz jauna. Tiei t
notika eit redzju pasauli
no citas perspektvas. Tas liek
atbrvoties no aizspriedumi-
em, kompleksiem, kas raduies
pret invaldiem. Bet ie cilvki
ir daudz dabiskki un patieski,
vii nav uzclui neskaitms
aizsargsienas sev apkrt k
parastie cilvki. Projekt
iesaisttie vakaros rkoja sa-
pulces pat vairku stundu
garum, kurs prrunja die-
nas notikumus un iespai-
dus. Elena sacja visiem ir
vajadzga uzmanba, bet citiem
t nepiecieama vairk. Td
gan vadtji, gan dalbnieki
paldzja un respektja cits
citu.
Ceoana un dzvnieki ir
mana lielk aizrauans,
tpc eit es tiem varju
izbaudt sev tkamas lietas.
Pirmo reizi piedaljos zirga
ikdienas dzves ritm. Zirga
mugur pirms tam nebiju
sdusies, tpc eit man viss
bija jauns un oti interesants.
Uzreiz man iepatiks lielkais
un staltkais zirgs Skos, bara
vadonis. Ms jau brdinja, ka
ar Skou grti sadarboties, jo
uz strdanu tam prts pai
nenesas, turklt zirgs bija pai
jutgs pret mum, un tas var
izbiedt jtnieku (jo zirgs
ddjs un knosjs). Elena
izvljs, kura mugur ms
katrs sdsimies, jo via os
zirgus pazst jau ilgi un zina,
kur ir piemrotks kuram.
Ja ar man netika dota iespja
strdt ar tkamko zirgu, tas
netraucja apkopt Skou un
apciemot rpus nodarbbu
laik.
is projekts noteikti paliks
ilgi man atmi, jo paldzja
izzint dadu cilvku likteus
un likstas, k ar iemlt zir-
gus un radja vlmi turpint
darboties ar zirgiem ar eit,
Latvij.
Ar Skou mcos izmantot seglus.
F
o
t
o

n
o

R
e
n
t
e
s

S
a
l
e
n
i
e
c
e
s

a
r
h
v
a
R
e
n
t
e
s

S
a
l
e
n
i
e
c
e
s

f
o
t
o
LATVIETIS RZEMS
Latvijas jtnieks Aigars Brege tagad
strd Nderland. Start sacensbs, ga-
tavo jaunzirgus. Par atgrieanos Latvij
dom tad, kad ar eit bs tikpat labi darba
piedvjumi.
K is sporta veids ienca tav
dzv?
Trenties sku Salaspil, izju
klub Arizona. Trspadsmit gadu vecum
ldzu briem paemt mani ldzi uz stalli.
Pirmos noradjumus zirga mugur man
deva veckie bri. oti drz sku lekt pri
riem, mani treniu laukum ievroja
Andis Vrna. Jau pc mnea notika ma-
nas pirms sacensbas Arizonas kausa
izca konkr, kur 56 dalbnieku lielaj
konkurenc izcnju desmito vietu, veicot
marrutu bez soda punktiem. Pakpeniski
sku veiksmgi startt kaimiu valsts
Igaunij un Lietuv. T laika labkais zirgs
man bija ve Sangrija. Drz vien Arizona
tika slgta, un ar es prtraucu nodarbbas
ar o sporta veidu, jo nebija nedz zirgu,
nedz vietas, kur ieskto turpint. Pc
divu gadu ilgas pauzes Andis Vrna man
piedvja kt par via palgu. T es atkal
atgriezos seglos. Sku strdt ar Andim
piederoo jaunzirgu Quirasi. Ar to drz
varju atkal piedalties sacensbs. Bija
iespja ar startt ar zirgu Pittegarden Li-
mewald, kura paniece bija Gita Skoka.
Sezonas beigs skaidri zinju, ka vlos
turpint nodarboties ar o sporta veidu un
pelnt iztiku ar to.
K nokuvi tiei tur, kur tagad atro-
dies, un ar ko nodarbojies Nderland?
Andis Vrna man paldzja skt
Tikai neaizmirstiet atgriezties!
Laima Lce
strdt Dnij pie s valsts vado jtnieka
Andreasa ou. Tau bija skaidrs, ka mazam
cintim tik liel viet ir grti izsisties. Iegu-
vis vl nedaudz pieredzes, atgriezos mjs,
kur drz samu ziu par jaunu darba
piedvjumu. T 28. decembr devos uz
Holandi, kur apmetos kd privtaj stall,
kas pieder jtniekam Janam de Viseram.
Stall pastvgi atrodas 20 ldz 30 zirgi, no
kuriem sei nodoti man uzraudzb un ar
kuriem es startju konkra sacensbs gan
Holand, gan ar Beij. Patlaban daudz
startju jaunzirgu marrutos ar zirgu For
a Day (For Pleasure). Ar prjiem zirgiem
piedalos ldz 1,30 metru augstos marrutos.
Man dota iespja startt ar oti labiem zir-
giem, piemram, Carneval Z, Diamont Day,
Lordigo un citiem. Pareiz gatavojos Ho-
landes empiontam ar zirgu Alemahisch
(Te Mouse), k ar ir ieplnotas vl kdas
lielas sacensbas, bet par tm negribu neko
runt, kamr ts vl nav notikuas.
Tavi turpmkie plni?
Vl pris gadu noteikti paliku
Holand, lai gtu pieredzi. Tad jau laiks
rds... Protams, labprt vltos atgriezties
Latvij un startt zem savas valsts karoga,
tau tad btu jbt tikpat labam darba
piedvjumam k obrd Holand.
Ko tu ieteiktu tiem, kuri aubs
braukt vai nebraukt strdt uz
rvalstm?
Noteikti tas jdara pieredzes ganai.
Tau neaizmirstiet atgriezties! Vl vie-
na svarga lieta ir mris. Galvenais to
izvlties un tad tikai tiekties uz to. Veiks-
mi visiem sava mra piepildan!
Rg, Daugavgrvas cietoksn notika vstures festivls
Dunamunde 2010, kur piedaljs aktvisti un vstures
cientji no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Zvie-
drijas un Somijas. Festivla galven daa bija veltta dadu
periodu vsturisku cu rekonstrukcijm, ko veido-
ja minto valstu klubu biedri. Redzjm gan viduslaiku
cas, gan Napoleona laika karadarbbas ainas, gan ar
pirm pasaules kara notikumu atainojumu. pai patkams
prsteigums gan skattjiem, gan paiem dalbniekiem
bija pirm pasaules kara ains redzamais krievu armijas
virsnieka zirgs. Izrds, oreiz krievu armij bija iesaukts
militrs vstures kluba Reduts biedrs Mrti Sarma
ar turpat paskuma laik noskatto nomas zirdziu. Savu
pardanos kaujas lauk zirga mugur Mrti skaidroja ar
iepriekj dien novroto zirga labo uzvedbu, lieki
nereajot uz vienu trokiem, un savu persongo pieredzi
saskarsm ar zirgiem, agrk trenjoties modernaj piecc.
Zirgs Daugavgrvas cietoksn
Lauras Milleres teksts un foto
Mrti Sarma zirga mugur pirm pasaules kara ainu rekonstrukcijas
laik.
Aigars Brege ar Pittergarden Limewald.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
Avzi Zirgu Pasts var iegdties
Narvesen preses tirdzniecbas viets,
k ar specializtajos
zirglietu veikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10,
Korsaro, Rg, Kleistu iel 75.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers iepazstas ar krtjo Zirgu Pasta numuru.
Latvijas irnes vaislas rzei Lords un Rikardo.
Daces trausas foto
Latvijas vaislas rzeu katalogs
Iepriekj Zirgu Pasta numur ziojm, ka, skot ar augusta avzi,
pielikum vars saemt Latvijas rzeu katalogu pa dam katr
turpmkaj izdevum. Tau pc prrunm ar zirgaudztjiem un
avzes lastjiem, kuri izteica vlmi redzt visus aktulos vaislas
rzeus vien izdevum, avzes Zirgu Pasts izdevji, kam Latvijas
Zirgaudztju biedrba uzticja veikt o darbu ldztekus zirgkopbas
nozarei svargs informcijas regulrai atspoguoanai avz Zirgu
Pasts, nolma izdod Latvijas rzeu katalogu vien grmat.
Zirgaudztjiem, ar o nozari saisttiem uzmumiem un
privtpersonm, k ar prjiem interesentiem ir iespja
izvietot reklmu vaislas rzeu katlog.
Paredzts, ka katalogs bs pieejams novembr.

Zirgu Pasts Nr.41

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.41

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

You might also like