Zirgu Pasts Nr.44

Nr.
11 (44)
2010. gada novembris-decembris
?
?
?
?
?
?
Nadnas Zavadlikas foto

Cena 1,90 Ls
44
TICKET SAL
ES
Blue Hors Don Romantic. Painting by Thomas Bach Jensen
lod.dk www.varmb
DA NS K VA R M BLOD
STALLION LICENSING 2011

10-13 MARCH AT MCH MESSECENTER HERNING
SPECIAL EVENTS STALLION SHOW AUCTION ADVENTURES HORSE & RIDER
Thursday night
Stallion licensing, show classes and championships
Find the horse of your dreams
Gala show
The largest tack fair in Northern Europe
WIEGAARDEN.DK DK . SB . 129602
Tickets available on www.varmblod.dk

DANSK VARMBLOD | Vilhelmsborg All 1 | DK-8320 Mrslet | Tel. +45 87 47 54 00 | Fax +45 87 47 54 10 | varmblod@varmblod.dk | varmblod.dk
??
??
aj numur
L AT VIJ FFFF FGFF
4.-11. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Inga Mielsone konkrs +371 29469825, Anda Pavlovska pajgu braukana +371 26347125 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
novembris-decembris, 2010
LATVIJ
LJF kausu ieguvji 2010. gada sezon

Inga Mielsone
5 gadus veci zirgi un zirgi, kas start pirmo sezonu 1. vieta Lady Lora paniece Kate Ansone: - Piecgadg vte Lady Lora ir dzimusi AS Agrofirma Trvete zirgaudztav. No s audztavas kopum esmu iegdjusies jau etrus zirgus, prjie jaunzirgi ir pirkti Vcij un Holand, viens - Grieij, bet trs - no citiem audztjiem Latvij. Lady Lora mti Libertinu, iespjams, var uzskatt par vienu no bra labkajm akciju sabiedrbas Agrofirma Trvete zirgaudztavas kumemtm, jo vias brni darb uzrda labu kvalitti. Esmu jau aizrunjusi nkamo Libertinas kumeu. Lady Lora iegdjos, kad viai bija trs gadi. vei ir patkams un nosvrts raksturs, tai nav izteiktu baiu sajtu no apkrtjs vides. Lady Lora gan darb mjs, gan lecot sacensbs ir oti akurta. irts Bricis kop ar Lady Lora ogad uzrdjis izcilu rezulttu, uzvarot lielkaj da sacensbu, kurs ar o zirgu ir piedaljies. Pateicoties im sportistam, zirgs pardja to, ko patiem spj! Janas sport nepietiek tikai ar labu materilu, ir nepiecieama ar veiksmga sadarbba starp audztju vai zirga panieku un labu jtnieku. Sportists irts Bricis: - Darbs ar zirgiem mjs ir oti svargs, pai ar jaunzirgiem, jo jtnieks tos veido par nkamajiem sporta zirgiem. Sadarbojoties ar audztjiem, sportists sacensbs parda zirga sto kvalitti un spju sasniegt rezulttu. Es nevaru atauties lielko dau sezonas pavadt sacensbs rpus Latvijas, jo mjs paliek daudz zirgu, ar kuriem man ir jstrd. is darbs no manis prasa pilnu atdevi.
2. vieta - La Valletta paniece Inese Hne: - La Valettu (dzimusi SIA Oktes muia, tvs Legato HL 244; mte Verste no Velveta L 1522), iegdjos no Sarmtes Ptersones k neiejtu divus ar pusi gadus vecu meongu vi! Lnm skm strdt. Iejanas process gan mums bija grts, jo via pilngi negribja man pakauties, tpc ar bez traumm es neiztiku! Bet ar laiku ve jau saprata - no darba neizbgt. Pirmo reizi sacensbs La Valetta startja pagjuaj gad un izcnja divas pirms vietas. Tau raksturs tai tiem ir sarets - stall sta mlule, bet koldz jsk strdt, attieksme mains par 180 grdiem. Trenia skum vienmr jprbauda, kas par jtnieku mugur, - varbt vars nestrdt. Ja mjs La Valettu vienu nevar atstt stall skas stress, tad sacensbs t ne no k nebaids un ir oti mierga, protams, ldz brdim, kamr Sarmte uzkpj mugur. Bet lekt viai patk, citdi jau nebtu tdu rezulttu. Gribu pateikt milzgu paldies Sarmtei, kura zirgu gan paldzja iestrdt, gan ar ar to start sacensbs, k ar visiem tiem, kas ms atbalsta. Sportiste Sarmte Ptersone: - K jtniece varu teikt, ka La Valetta nav viegli jjams zirgs, noteikti ne hobijam. Katra trenia skum jatgdina, kur tad sti eit ir galvenais noteicjs. Mierinu sevi ar domu, ka t ir ve, no kuras katru brdi visu ko var sagaidt. Bet sacensbs redzu to k cntju, kura vlas veikt marrutu pc vislabks sirdsapzias un bez soda punktiem. is ar ir galvenais iemesls, kpc es ar to startju. Ne tikai smaga darba rezultt mainjies La Valettas raksturs, bet to noteikti ar ietekmjis tas, ka ms pati novembris-decembris, 2010
saimniece, sportists, zirgkopjs - pret to izturamies ar mlestbu. 3. vieta Robless panieks un sportists Jnis Rimeiks. 6 gadus veci zirgi 1. vieta - Esmeralda panieks Jnis Rimeiks, sportists irts Bricis. 2. vieta Robless panieks un sportists Jnis Rimeiks. 3. vieta Ishor II panieks Kristaps Neretnieks. Sportiste Anda Zvirgzdia: - Segadgais Ishor II (mte Horda LV02048150027 no Horitas, tvs Ishor LV028048150024) dzimis zemnieku saimniecb Akmelauki Ludzas novad, un t panieks ir Kristaps Neretnieks. Trenties ar o zirgu sku vasar, skotnji k Kristapa palgs, bet vlk jau Kristaps man atva ar startt sacensbs. Ikdien Ishor ir oti mlgs un, pc manm domm, staa vispatkamkais zirgs. Sacensbs, protams, ir grtk, jo tas ir nedaudz, k jtnieki saka, uzvilcies un reizm pat prk aktvs. Cenos tam nepievrst tik lielu uzmanbu un darboties k parast treni, protams, tas ne vienmr izdodas. Domju, ka Ishor nav tdas lietas, kas tam nepatk. Interesanti neesmu peldjusi ar o zirgu, bet, pilngi iespjams, ka viam tas ar iepatiktos. Vieng Ishor vjba atrodoties sve viet, iemlties kaimi, un tikldz jaunais draugs aiziet, Ishor rio pa savu boksu un runjas tik ilgi, kamr tas atgrieas. Lai nu k es tikai mcos un Ishor man aj proces oti paldz.
LATVIJ
Brni ldz 16 gadu vecumam 1. vieta Laura Penele Prstv zemnieku saimniecbu Lielceri. Sportiste Laura Penele: - Man ir 15 gadu. T k mani vecki ir oti ciei saistti ar zirgiem, tad jau piecu gadu vecum sku nodarboties ar o sporta veidu. Mans pirmais zirgs bija ponijs Deims. Nedaudz vlk - astou gadu vecum ar nomas zirgu Akords sku trenius pie savas mammas Airisas Peneles. Apmram pc gada jau ar zirgu Alfredo (panieks Raimonds Lcis) mani ska trent ttis Mairis Penelis. Pirms es sku trenties ar Alfredo, mans ttis ar viu piedaljs daudzos Pasaules kausa posmu marrutos ar 150 cm augstiem riem. Ar Alfredo es piedalos konkurenc ldz 18 gadiem. Ar Alfredo ir 15 gadi. Interesanti ir tas, ka ms ar Alfredo esam dzimui vien gad, viena mnes un ar vienas dienas starpbu. Alfredo - 1995. gada 27. aprl, bet es 1995. gada 26. aprl! Sacensbs, iznkot no furgona, tas uzreiz skai zviedz, tdjdi visiem paziojot, ka ir ieradies. Treniu laik Alfredo oti nepatk, ja uz laukuma vai man ir daudz citu zirgu, tad gan, k jau rzelis, tas kst oti dusmgs uz visiem, bet tomr paliek solds un paspj vism vm izteikt komplimentus. Alfredo ir garastvoka zirgs uzvedba ir atkarga no t noskaojuma. Mans otrs sacensbu zirgs Rafaello (septii gadi), ar kuru es piedalos konkurenc ldz 16 gadiem. Rafaello skotnji bija paredzts mammai Airisa Penelei, lai starttu iejd, bet man gadjs to aizemties uz pris sacensbm. T sagadjs, ka ajs sacensbs nostartju ar oti labiem rezulttiem un ldz ar to turpinju regulri piedalties sacensbs. Rafaello ir pilngs pretstats Alfredo. Tas nekad neizrds citiem zirgiem, k to dara Alfredo, ir oti miermlgs, miergs,
bet ar savu raksturiu! obrd es trenjos zemnieku saimniecb Lielceri pie saviem treneriem, veckiem Airisas un Maira Peneiem. Mairis ir mans konkra, bet Airisa - iejdes trenere. Izcnt pirmo vietu konkurencs ldz 16 un 18 gadiem nebija nemaz tik viegli, jo pai pdjos divos posmos bija dadi nevajadzgi prsteigumi un starpgadjumi. Ms cerjm, ka piektais posms notiks man, bet brniem, junioriem un jaunajiem jtniekiem ncs lekt pa dubu vannu, un tiei tad, kad es startju ar Alfredo konkurenc ldz 18 gadiem, sks krusa, kas turpinjs vl nkams konkurences jaunie jtnieki ldz 21 gada vecumam marruta laik. - Kdi ir tavi tuvkie mri? - Mani tuvkie mri btu vairk startt sacensbs rpus Latvijas robem, piedalties kd lab konkra seminr vai treninometn, k ar nkamaj sezon izlekt vismaz vienu marrutu ar 130 cm augstiem riem (is mris man bija jau osezon, bet slikto laika apstku d pdj, piektaj posm tas dieml neizdevs). - Vai esi jau izlmusi, ko darsi pc vidusskolas absolvanas? - Iespjams, pc 12. klases es studu veterinriju rzems, visticamk Vcij, bet nekd gadjum Latvij. - K izdodas apvienot mcbas skol ar treniiem? - Mcbas ar treniiem apvienot nav nemaz tik vienkri, bet pagaidm nav ar prk sareti. Man kaut k izdodas to paveikt, jo paspju gan labi mcties, gan sasniegt labus rezulttus konkr. - Iespjams, smieklgs jautjums, bet - vai ir kds mcbu priekmets skol, kur tev patk vislabk? novembris-decembris, 2010
- Man neviens mcbu priekmets nav sevii m, bet, ja btu jizvlas, tad es dotu priekroku vizulajai mkslai un literatrai. - Vai ir kds diens, no kura tev btu grti atteikties? - Mans mkas diens noteikti ir makaroni ar sieru, k ar pankkas ar ievrjumu! 2. vieta Krista Kristina Alksne Prstv Rgas janas sporta klubu Sport de Lux. Sportiste Krista Kristina Alksne: Man ir 15 gadu. Ar o sporta veidu sku nodarboties, kad man bija astoi gadi. Bet interese sks vl agrk brnb, kad man bija gadi trs, es Salattim paldzu, lai man uzdvina zirdziu, ko vartu turt pie mjas snt - barot, mlt, lutint; vienkri bt kop katru mu brdi. Taj laik man nebija nekdas nojausmas par tdu sporta veidu, bet zirdziu oti vljos. Visus turpmkos gadus mamma mani gribja pasargt no s nodarbes, vedot uz tautas deju ansambli Dzirkstelte. T es dejoju, dejoju, ldz kd pavasara dien ieraudzju gar msu mju jjot meitenes ar zirgiem (viena no vim bija fotogrfe Nadna Zavadilika un otra Karna Krauze). Nolmu aizbraukt uz Traines staiem, kur sku trenius pie Daigas Gavares. obrd nodarbojos konkr pie treneres Mairas Leja un iejd - pie Aksanas Kraukles. - K tu pati vrt savu s sezonas sniegumu? - Manuprt, kopvrtjum otro vietu izcnju, pateicoties lielajam darbam, ko ieguldja trenere Maira Leja, no vienas puses, gan mani zirgi un es pati, no otras puses. aj sezon ncs krietni pacnties ar saviem konkurentiem. Veiksmte stvja no manis mazliet tlk un skatjs, vai es tiku pati gal vai ne! Sezonas vid Li5
LATVIJ

kums saslima ar bronhu iekaisumu, td divus mneus nestartja, bet Kamente mnesi pirms sezonas beigm satraumja stiegru. T nu es startju ar Lakiju, kur daas dienas pirms pdjm sacensbm satraumja aci, bet mums paveics, un varjm startt pdj posm, kur izcnjm treo vietu. Man oti paveics, ka Darja Tihomirova uzticja savu zirgu Kameni, ar kuru es veiksmgi ogad startju. Kamene ir ugunga ve ar savm kaprzm, bet taj pa laik - uzticga. Turpret Don Lucky ir oti m, bet reizm parda savu raksturiu, tpc ar gads sevi satraumt. Likums ir miergs, m, tau labprt izmanto iespju paslinkot (mans pirmais zirdzi, ar kuru pareiz ir vislabkais kontakts). Visas s rakstura slikts izpausmes paldz atrisint krumi, tpat k man garo kka Napoleons, t maniem zirgiem - boli, burkni, cukurs un vl daudz kas cits. Trs dadi zirgi katram savs raksturs, bet tas ir tikai ieguvums man. Esmu oti priecga un pateicga, ka varu droi tiem uzticties jebkur situcij un tpat ar zirgi - man! Protams, gribu pateikt lielu paldies maniem treneriem, imenei, draugiem un daudziem sportistiem, kuri juta man ldz, atbalstot un dzvojot ldzi manm veiksmm un neveiksmm 3. vieta Inta Vja Prstv SIA Princis. Sportiste Inta Vja: - Man ir pilni 16 gadi. Ar janas sportu sku nodarboties pirms pieciem gadiem pie Sanitas Dombrovskas Reiteru stall Jelgavas novad. Skum nebiju domjusi, ka tas vartu prvrsties par manu hobiju, un par piedalanos sacensbs nevarja bt ne runas, jo no jebkda veida sacensbm man bija paniskas bailes. T k interese par zirgiem tomr nemazinjs un o to jau biju samcjusies, sapratu, ka vislabk mana nodarboanos btu jtnieka palgs. Tad nu ar sku paldzt sportistei Santai Maspnei, ko darju trs gadus. aj laik Santa man daudz ko iemcja - skot ar paa zirga, inventra aprpi un, beidzot ar janas prasmi. Ms kop braucm uz sacensbm gan Latvij, gan ar rpus ts. Kad Santa devs trenties uz Vciju, man vairs nebija sti ko dart. T k biju pieradusi pie palga darba un sacensbm, sapratu, ka bez t visa man bs prk garlaicgi. Sku paldzt saviem draugiem sacensbs ldz brdim, kad noncu pie savas tagadjs treneres Lgas Ptersones - lielisks cilvks, ar kuru sacensbs ir oti viegli sastrdties. Pamazm pieradu pie s sportistes, vias zirgiem un paldzana sacensbs
6
man radja arvien lielku prieku. Vasaras skum traumas d Lgai sportoana uz kdu laiku bija jprtrauc, tau via ms nepameta un ar audzki paldzja Lgai vl vairk. Tad nu ar sks smagais darbs ar zirgiem. Ctgi trenjmies, nedas nogals braucm gandrz uz vism sacensbm. Ieskum tas tika darts, lai uzturtu form Lgas zirgus, protams, paralli ar guvu pieredzi. Ar laiku man palika divi stabilkie zirgi - Lgas Kaugurs un Vairas Valteres ve Sinda - abi vienldz mi. Kauguram ir devii gadi, ar viu iemu daudzas godalgotas vietas un, pateicoties im zirgam, esmu daudz ko iemcjusies. Sindai ir pieci gadi, via man ir pai tuva - ar o zirgu es strdju jau trs gadus, un visu, ko mkam, esam pankuas kop. Ar o vi ar tika izcntas pirms godalgots vietas, un prieks par tm bija pai liels. T ir lieliska sajta, kad pc tik ilga kopga darba ir redzami augi. Abi zirgi ir oti pai trenios vai sacensbu iesild tie izturas pavisam normli, bet atliek ieiet sacensbu laukum, kad acis iemirdzas azartiski un uzticami. Par godalgotm vietm nemaz nebijm domjuas. tre vieta bija oti negaidta patkams prsteigums gan man, gan Lgai. Manuprt, is rezultts tika sasniegts, pateicoties gan smagajam darbam, gan lieliskajai trenerei, gan ar veiksmei. Gribu pateikt lielu paldies zirgu paniecei Vairai Valterei par to, ka via uzticas man un auj startt ar saviem zirgiem, un tikpat lielu paldies savai trenerei Lgai Ptersonei, ka via visu sezonu mani tik ctgi trenja un atbalstja bros, kad bija oti grti... Juniori ldz 18 gadu vecumam 1. vieta Laura Penele Prstv z/s Lielceri. novembris-decembris, 2010
2. vieta Patrcija Kokina Prstv z/s Lielceri. 3. vieta Santa teinberga Prstv sporta klubu Quattro. Sportiste Santa teinberga: - Man ir 17 gadu. Iemesls tam, ka sku nodarboties ar janas sportu bija tas, ka mana mamma un vectvs oti mlja zirgus, tpc ar mums laukos tie bija. Jpiebilst, ka mamma kdreiz pati nodarbojs ar o sporta veidu gan tikai prieka pc, tau mdza mani emt seglos jau no etru gadu vecuma. Divpadsmitaj dzimanas dien mani aizveda uz sporta klubu Arizona AZ, kur ar sku savas nopietns sporta gaitas. Pareiz mans treneris ir viens no vadoajiem Latvijas sportistiem Andis Vrna, tau par vasaras sezonas sasniegumiem esmu oti pateicga ar Lietuvas sportistam Danielam Gutkauskam, kur vasaras nometn mani trenja. Manu pankumu atslga, protams, ir mans paais Giness. Zirgam ir astoi gadi (tvs Gvidons, mtes tvs Guido). Sacensbu arn kopgi startjam jau no pirm turnra 2008. gad un, manuprt, kop esam oti augui. Giness ir oti emocionls, gudrs un jutgs zirgs, tau oti man uzticas un vienmr atdod sevi visu, lai sasniegtu pc iespjas labku rezulttu, tdjdi daudz ko man iemcot. Strdt ar Ginesu ir oti patkami, un jtams ir ar t prieks gan trenios, gan sacensbs. Protams, mums abiem gads imenes strdi, bet vienmr veiksmgi tiekam ar to gal. Es Ginesam pilnb uzticos, jo jtu, ka ar tas aiz mlestbas pret mani atbild ar to pau! Ir patkami, pc mcbm skol vai dziedanas kor pavadt laiku ar savu uzticamo draugu, vl jo vairk labu draugu lok.
LATVIJ
Jaunie jtnieki ldz 21 gada vecumam 1. vieta Kristaps Neretnieks Prstv sporta centru Kleisti. Sportists Kristaps Neretnieks: - Ar janas sportu sku nodarboties desmit gadu vecum, kad mamma iegdjs pirmo zirdziu vrd Formula, ar kuru izcnju daudzas uzvaras. Tas iepatiks, un ska attstties imenes saimniecba. Vairkus gadus braucu trenties pie Daia Ozola, kur iemcjos oti daudzas lietas, skot no jaunzirgu apjanas ldz pat startanai sacensbs marrutos ar 130 cm augstiem riem. obrd dieml trenjos viens pats bez trenera, tpc sacensbs cenos padomu jautt citiem sportistiem. Labu pieredzi gstu ar trenjot brnus un jaunieus sporta centr Kleisti, kur strdju par sporta grupas treneri. Pirm vieta jaunieu konkurenc vartu bt likumsakarga, jo visos posmos piedaljos ar trim zirgiem, ar pdj strdgaj dubu kauj... ie zirgi ir maz pieredzjui un pagaidm vl nav gatavi lekt lielkus augstumus, tau sezonas laik sniegums uzlabojs, tpc ar pirm vieta man nav prsteigums. Jau kdu laiku ar otru kju startju ar pieauguo konkurenc. T nu sank diezgan daudz darm darbs ar zirgiem, brnu un jaunieu trenana, vl ar studijas Vidzemes augstskol. Tas viss prasa laiku un pagrti bt vienldz labam visur. Agrk ar slpoju, bet, jo vairk zirgu jstrd, jo mazk laika atliek citm lietm. Uzvart jaunieu konkurenc viss sacensbs nav bijis mans mris, tau, domju, is periods bs aizvadts godam. Turklt nkamgad man paliek 22 gadi, tas nozm, ka Kristnei Eglei ar daudzajiem zirgiem vienai bs garlaicgi jaunieu konkurenc. Gribu teikt lielu paldies savai imenei un draugiem, kuri man ir oti daudz paldzjui un atbalstjui visus os gadus.
Tikai pateicoties viiem, es odien varu dart to, kas man tik tiem patk. 2. vieta Kristne Egle Prstv Rgas janas sporta klubu Sport de Lux. Sportiste Kristne Egle: - Man ir 19 gadu. Desmit gadu vecum sku trenties sporta klub Favorts Liepjas novad, bet jau nopietnk turpinju Jura staos, tad ar vecki iegdjs pirmo zirgu Singu. Ldz pat im brdim izdodas apvienot mcbas ar treniiem, jo esam iegdjuies Priedulju stalli Grobi, kur notiek viss aktvais trenia process. Kamr esmu Rg un studju, vecki darbojas pa stalli, paldz zirgiem nezaudt fizisko formu. Viiem par to liels, liels paldies! Lielko dau laika trenjos patstvgi, bet mans treneris un lielisks padomdevjs sacensbs ir Andriuss Petrovs. Runjot par maniem zirgiem - katrs no tiem ir sta personba. LJF kausa izcas posmos startju ar vairkiem zirgiem, jo katr posm ikviens no viiem bija spjgs pardt labu rezulttu. Grti bija izlemt, ar kuru startt k pirmo - ieskaites
zirgu. Pirmaj posm t bija Concorde, otraj - Glsts un pdjos trs posmos Roils. Lai ar treaj un ceturtaj posm ieskait startju ar Roilu, tau uzvaras izcnja Concorde, tpc grti pateikt, kur zirgs ir labks, jo ikviens no tiem var izcnt uzvaru. emot vr, ka tagad ir japvieno gan trenii Grobi, gan studijas Rg, nekam citam laika pai neatliek, bet, ja ir kds brvs brdis tad patk vienkri labi atpsties, tam pat nav jbt nekam paam, piemram, uzst paas gatavotos nas kpostu saltus, atrodoties telp, kur valda gais krsas dzeltena vai zelta atkarb no garastvoka, jo ts ir manas mks krsas. Kopum, protams, prieks par otro vietu jauno jtnieku konkurenc vasaras sezon, lai gan pirmie divi posmi nebija veiksmgi, tomr pdjos trijos posmos uzrdtie rezultti va izcnt sudraba medau. Ko vl gribtos piebilst? Ar o sezonu esmu oti apmierinta, jo izcnts empiones tituls un aizvadti veiksmgi starti Baltijas kaus. 3. vieta Linda Via Prstv z/s Liepenes. Sportiste Linda Via: - Man ir 17 gadu, un ar zirgiem kop esmu jau desmit gadu, tomr t nopietni ar janas sportu sku nodarboties tikai 13 gadu vecum, kad neviena diena vairs nebija iedomjama bez treniiem. Pats aizskums bija Siguldas stall Oi, kur ar iemcjos sdt zirga mugur, pateicoties savai kdreizjai klasesbiedrenei, kura mani uz to pamudinja, lai gan pati janas sportu jau labu laiku pametusi. obrd man ir oti saspringts dienas rems. Mcos Siguldas Valsts imnzijas 11. klas, un jmcs ir patiem daudz. Ja btu jizvlas mcbu priekmets, kur man visvairk patk, t vartu bt fizika, jo, ja es to saprotu, tad t man iet oti interesanta, varu ar
7
LATVIJ

piebilst, ka obrd no visiem klases skolniem, man ir visaugstk atzme fizik. T nu sank, ka ir tikai viena darba diena ned, kad mjs prrodos pirms tumsas iestans, ldz ar to ar treniiem neatliek daudz laika un nkas jt proektoru gaism. Tas man ir k risinjums tumiem rudens un ziemas vakariem. paa saspringt dienas rema d ar anai neatliek daudz laika, tpc parasti ieskrienu mjs, paeru kaut ko, kas ir apdams pa ceam, un dodos uz stalli. T k Liepens ir bedrzs, oti biei prtieku no boliem. Vienmr, kad treni sagribas st, varu vienkri iejt bedrz un noplkt no koka bolu. Priekroku noteikti dotu violetiem boliem, jo t ir mana mk krsa, un cilvkiem, kas mani satiek katru dienu, piemram, skolas biedriem, ir grti to nepamant. Agrk nodarbojos ar ar snovbordu. Par spti tam, ka esmu etrkrtja Latvijas Jaunatnes ziemas olimpides uzvartja aj sporta veid, pareiz to esmu atstjusi novrt un domju, ka tuvkaj laik pie t neatgriezos. Protams, ts izjtas, ko sagd snovbords, ir foras, un manas dzves vietas - Siguldas tuvum ir daudz vairk cilvku, kas nodarbojas ar ziemas sporta veidiem nevis ar zirgiem. Tau, neskatoties uz to visu, esmu sapratusi, ka snovbords ir tikai mans hobijs, bet janas sports - nu jau dzvesveids. Turklt ar ar zirgiem var oti jauki pabraukties pa sniegu zelta vidusce. Pareiz jau aktvi gatavojos nkamajai sezonai. Strdju divus jaunus zirgus. Abi ir piedaljuies tikai pris trenisacensbs un vl ir oti nepieredzjui. Jcer, ka laika apstki man pai netraucs piepildt iecerto ldz ziemas empionta skumam, jo manas man pagaidm vl nav. Trenjos individuli, jo ar pastvga
trenera man obrd nav. Jatzst, ka o sezonu pati nevrtju k veiksmgu. Sezonu iesku un nobeidzu labi, tomr pa vidu neveiksmes sekoja cita citai. Tre vieta, protams, ir labs rdtjs, un tas mani neprsteidz, jo bija ieguldts oti liels darbs. Uzvaru izcnju ar savu bra labko zirgu, tau paldzja jau ar prjie ar ikdienas treniiem un sacensbu pieredzi. Pieauguo konkurence 1. vieta irts Bricis Prstv Rgas janas sporta klubu Sport de Lux. Sportists irts Bricis: - Atskatoties uz 2010. gada sporta sezonu, esmu oti priecgs, jo man vienas sezonas laik ir izdevies iegt visus Latvij iespjamos sacensbu titulus - uzvart ziemas empiont vairks konkurencs, kt par Latvijas empionu, uzvart Grand Prix, uzvart Baltijas kausa izcas jaunzirgu kopvr-
tjum un izcnt uzvaru LJF kausa piecu posmu kopvrtjum trs konkurencs. Manu pankumu atslga ir kvalitatvi zirgi, mlestba pret to, ko es daru, k ar lieliska sadarbba ar zirgaudztjiem un zirgu paniekiem. Es vienmr ar prieku zirgus gatavoju sacensbm un, redzot zirga potencilu, gribu maksimli to pardt. Man ir prieks, ka Latvijas zirgaudztji arvien vairk var piedvt konkurtspjgus zirgus ar labu potencilu sport. 2. vieta Guntars Sili Prstv sporta klubu Mestrazdii. 3. vieta Aleksandrs akurovs Prstv Rgas Jtnieku klubu. Sportists Aleksandrs akurovs: - sezona man kopum bija oti veiksmga. Divi pirmie kausa izcas posmi gan ne prk izdevs, tau trs pdjie saretkie un svargkie tika aizvadti ar labiem rezulttiem. Domju, ka tos paldzs uzlabot ar fakts, ka esam nodibinjui jaunu Rgas Jtnieku klubu, kur darbojas mans tvs Sergejs akurovs un via audzki, taj skait es. Mans zirgs Grs pirmo sezonu leca tik augstus marrutus, skum gan nestartja pai stabili, tau tad ievrojami progresja, un varu to uzskatt par perspektvu zirgu nkamajai sezonai, jo janvr tam paliks vienpadsmit gadu. vei Anketai ir septii gadi, t uzvarja sav vecuma grup, un domju, ka nkamsezon starts augstkos marrutos. Kopum mans mris nkamaj gad ir vairk startt rzems, k ar Latvijas sacensbs startt augstkos marrutos nek ldz im.
LATVIJ
LJF kausa izca V posms 2010. gada finls ru prvaran Visprj konkurence Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, piedals brni ldz 16 g. v., ar tltju prlekanu) Sportists Zirga vrds panieks Sporta klubs Rezultts 1. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 0 s.p./40,74 s 2. Nellija Nulle Vendija N. Nulle RJSK 0 s.p./44,64 s 3. Krista K. Alksne Don Lucky K. K. Alksne SK Sport de Lux 0 s.p./45,73 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, piedals juniori ldz 18 g. v., ar tltju prlekanu) 1. Linda Via Arons L. Via z/s Liepenes 0 s.p./40,61 s 2. Kristne Senkne Sunshine B z/s Traines stai 0 s.p./48,39 s 3. Anita arinova Silvana A. arinova SC Kleisti 5 s.p./53,26 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 125 cm, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v., ar tltju prlekanu) 1. Kristaps Neretnieks Ishor II I. Neretniece SK Krii 0 s.p./65,47 s 2. Kristaps Neretnieks Eross SK Krii 4 s.p./62,58 s 3. Linda Via Arons L. Via z/s Liepenes 4 s.p./64,10 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 110 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu, ar tltju prlekanu) 1. irts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 0 s.p./25,81 s 2. Sarmte Ptersone La Valetta I. Hne Talsu JK 0 s.p./26,08 s 3. Anete vte Agenda Talsu JK 0 s.p./26,37 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 120 cm, piedals zirgi ldz 6 g. v., ar tltju prlekanu) 1. Anda Zvirgzdia Ishor II I. Neretniece SK Krii 0 s.p./26,20 s 2. Andis Vrna Quirasi D. Brzia SK Quattro 4 s.p./26,29 s 3. Kristaps Neretnieks Geia I. Neretniece SK Krii 8 s.p./27,39 s
Mra Millera foto
Jnis Rimeiks ar Roblesu.
Mra Millera foto
Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 125 cm, sacensbas ar dokeri, uz laiku) 1. Guna Vasijeva Cartini M. Logina ZA Kocni 2. Guna Vasijeva Goltjers ZA Kocni ZA Kocni 3. Sergejs akurovs Rasa A. akurovs RJSK Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 135 cm, ar prlekanu) 1. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 2. Aleksandrs akurovs Grs LJF RJSK 3. Linda Ansule Lemons L. Ansule z/s Traines stai
65 p./46,14 s 65 p./47,07 s 65 p./47,43 s 0 s.p./32,88 s 0 s.p./33,75 s 0 s.p./35,41 s
Pipars ar Zani Meimani.
Poniju jana Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 55 cm, sacensbas 2 fzs, piedals jtnieki ar 1. grupas ponijiem) 1. Monta Pareiza Dipa Saldus JSS 0 s.p./28,56 s 2. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 0 s.p./29,72 s 3. Margarita Prokofjeva Kamene A. Ozolia SK Atna 0 s.p./30,06 s
Mra Millera foto
Marruts nr. 2 (ru ponijiem) 1. Kristina Ozolia 2. Anna ellere 3. Zane teinberga
augstums ldz 65 cm, 2 fzs, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas Mirga Les Parze O. ellere Pegija Saldus JSS SK Atna Saldus JSS 0 s.p./32,39 s 0 s.p./34,60 s 0 s.p./35,15 s
irts Bricis.
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 85 cm, sacensbas ar prlekanu, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Zane Meimane Pipars SK Imakas 0 s.p./30,98 s 2. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS 0 s.p./31,39 s 3. Anete Kaulia Ruanda Saldus JSS 0 s.p./32,12 s Amatieri Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, truma marruts) 1. Sintija Grundule Atna SK Atna 0 s.p./46,53 s 2. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 0 s.p./47,87 s 3. Andris Jurevskis Eross A. Jurevskis SK Krii 0 s.p./49,92 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, ar prlekanu, ieskaites marruts) 1. Krlis Blaubergs Kadiljaks A. Blauberga z/s Traines stai 1 s.p./37,42 s 2. Jolanta Lapia Glazra J. Lapia RVA 1 s.p./37,67 s 3. Ieva Eglte Callacado I. Eglte SK Sport de Lux 4 s.p./33,39 s
Alvne Patore ar Prriju.
Mra Millera foto
LATVIJ
Ar domm par nkamo sezonu

Dainis Lvmanis, LJF tiesnesis
Beigusies 2010. gada Latvijas sacensbu sezona janas sport ru prvaran. Noskaidroti Latvijas Republikas empioni un Latvijas Jtnieku federcijas kausu ieguvji viss vecuma grups. Kuvui zinmi labkie jaunzirgi, un viengi konkurs par 2010. gada labko jtnieku bs nelielas izmaias, jo daa Latvijas jtnieku vl turpina piedalties sacensbs cits valsts.
Par LJF kausa piekto posmu

Ne reizi vien janas sporta specilisti jau uzsvrui, ka oti nozmgs ir fakts, ka osezon regulri sacensbu programms tika iekauti marruti ar jtnieka darbbas un zirga kustbu stila vrtjumu uz atzmm. LJF kausa izcas nosldzoaj posm tdu gan nebija, tau labi bija redzams aizvadts sezonas darba rezultts. Sportisti startja tehniskk, prasmgk vadja zirgus, jaunie zirgi rdja acmredzamu izaugsmi. pai startu kvalitte clusies poniju janas un amatieru sacensbu dalbniekiem. Pieauguo konkurenc par LJF kausa ieguvju kuva irts Bricis, kur sevi apliecinjis k stabils jtnieks jau iepriekjs sezons, tau tagad startja vl veiksmgk. Turklt nozmgs ir fakts, ka viam ir divas uzvaras kopvrtjum ar ar jaunzirgiem, kas liecina, ka sportists nopietni dom par perspektvu. Laika apstki pirms sacensbu dienas skum tiem bija nepiemroti sacensbu sarkoanai r, tpc starti pc prtraukuma turpinjs man. Tau jteic, ka nevienu sportistu t pai ne aukstums, ne apstku maia pc tam btiski nenobaidja. pai jaunie jtnieki startja ar milzgu cassparu. Kopjais dalbnieku skaits, saldzinot ar iepriekjiem posmiem, gan bija mazks, jo neierads vairki sportisti, kuri reli izvrtja savas spjas un saprata, ka rezulttu kopvrtjuma tabul vairs nevars uzlabot.
Dainis Lvmanis apbalvoanas ceremonij.
n daudzi klubi nevars sarkot sacensbas. Tpc svargi, lai LJF tpat nkamaj sezon vartu noorganizt vismaz tikpat daudz sacensbu. Tau to skaits, iespjams, nav pats svargkais. Nozmgks vartu bt jautjums par formtu. Divu dienu sacensbas, kurs var piedalties dada sagatavotbas lmea jtnieki, manuprt, ir pieemamas visiem. Iespjams, ka svtdienas sacensbs amatieriem bs trs dadi marrutu augstumi vai ar divi marruti ar handikapu divm amatieru grupm. To, k bs, cik marrutu un kdos augstumos, lems treneru padom. Daudz svargk, man iet, sakrtot kalendro plnu laikus, jau ruden, lai sezonas laik nevajadztu prcelt sacensbas. l, ka tad, ja LR empionts vai LJF kausa izcas posms notiek vienlaikus ar kdm starptautiskm sacensbm msu reion, dai labkie Latvijas jtnieki tomr izvlas startt rzems. Tie, kuri negrib, lai nestart, bet empiontam jbt k sezonas lielkajam notikumam janas sport, un tpc par prioritti jnosaka valsts empionta prestia celana. novembris-decembris, 2010
K to izdart? Nedomju, ka viss ir atkargs no balvu fonda, ziedu klpjiem vai televzijas tieraidm. Ar interesi gaidm jsu ieteikumus, jo iespjams, ka kdam ir vrtgs prieklikums. Varbt mums visiem kop izdosies nacionlo sacensbu lmeni pacelt vl augstk kvalitt. No redakcijas. Patkami, ka LJF birojs jau oktobra vid sav mjas lap www. ljf.lv publiskoja 2011. gada sacensbu kalendra projektu. Ldz 8. novembrim visi potencilie sacku rkotji tika aicinti pieteikt savus paskumus konkr, iejd, poniju jan, pajgu braukan un paraolimpiskaj iejd. Novembra skum ar tika paredztas visu LJF sekciju vai treneru padomju sanksmes. Kopum, domjams, tas paldzs laikus un mrtiecgi sagatavoties nkamajai sezonai. Tau viens ir zinms skaidri, ka nemainsies gada nozmgko sacku sarkoanas laiks Latvij, kas saskaots ar Starptautisks Janas sporta federcijas (FEI) kalendru CSI2* turnrs ru prvaran, kas nkamgad notiks no 22. ldz 24. jlijam sporta centr Kleisti.
Par sezonu kopum

Rakstu ne tik daudz, lai atskattos uz aizvadto sezonu, bet domjot par nkamo. is gads zinmu apstku d mums visiem nebija viegls. Daudzu klubu ieceres par sacensbu rkoanu t ar palika nerealiztas. Tomr, neskatoties uz to, domju, ka jtnieki nevar kopum sdzties par sacensbu daudzumu un to sarkoanas kvalitti. Par to paldies LJF vadbai! Finansilu grtbu d ar nkamaj sezo10
Mra Millera foto
LATVIJ
Zirgi vienojoais spks

Gelinta Egendorfa, JSK Demora valdes prieksdtja
Ventspils novada Trgales pagasta Laimis 29. oktobr notika noslguma paskums Eiropas Savienbas programmas Jaunatne darbb atbalsttajam jaunieu iniciatvas projektam Zirgi vienojoais spks. Pdjo reizi tika demonstrta kustbu izrde, ko iestudjui jauniei no jtnieku sporta kluba Demora un Ventspils brnu nama Selga.
Kustbu izrdi jauniei iestudjui s vasaras skum un t jau interesentiem pardta Kuldgas, Talsu, Ventspils nova-
dos, k ar Ventspils pilst, kur guva lielu skattju atzinbu un uzslavas. Vl bez kustbu izrdes jauniei ir uzzmjui desmit lielformta zmjumus, kuros attloti zirgi. JSK Demora os paskumus organiz, lai dotu iespju brniem un jaunieiem no socil riska grupm iepazties ar zirgiem un janas sportu, tdjdi veicinot viu socilo iekauanos sabiedrb un bagtinot viu brv laika pavadanas iespjas. Ar projekta noslguma norises vieta ir paa, jo paskums notika uz oruden labiekrtot JSK Demora zirgu izju laukuma, un kustbu izrde vienlaikus bija ar laukuma atklana. Laukuma melnzemes krta tika nomainta ar filtrjou smilts grants maisjumu, tika veikta ar drena un noogojuma izbve. ie darbi varja notikt, saemot Eiropas Lauksaimniecbas fonda lauku attstbas paskuma Lauku
Gelinta Egendorfa ar dzvesbiedru Raimondu Egendorfu paskuma laik.
ekonomikas dadoana un dzves kvalittes veicinana vietjo attstba stratiju stenoanas teritorij atbalstu teju 9100 latu apmr jeb 90% no vism izmaksm. Paldies sakm SIA Olimpiskais centrs Ventspils par ldzdalbu nepiecieam kluba ldzfinansjuma nodroinan.
Foto no JSK Demora arhva
Labiekrtotais sporta kluba Demora izju laukums.
Viens no brnu lielformta zmjumiem.
Kpc kume ned auzas?

Man radusies situcija, kur vlos uzklaust kdu sakargu ieteikumu par zirgu baroanu. Varbt padomu var dot kds specilists vai citi Zirgu Pasta lastji? Skoties rudenim, pamu atirtu kumeliu, kur ganbu sezonu pavadja diennakts ganbs kop ar mti un citiem zirgiem. Tiktl viss ir apsveicami, mazais pieradis pie bara dzves, visvisdiem laika apstkiem, bet nu ir laiks to piebarot, dot minerlbarbu, jo mtes piena laiks jau aiz muguras. Te sastapos ar situciju, kdu nav ncies ar citiem saviem zirgiem piedzvot. Mazais nav piedabjams st auzas un neko ldzgu (minju ar prslas). Nedaudz var pierunt uz burkniem,
Jaut lastja:
bet, ja tos sajauc kop ar auzm, meistargi izlasa r. Sank, ka joprojm jprtiek no rudens ganbu zles un siena, ko dab stall, bet via vecum tas ir daudz par maz. Ir attrpots. Auzas turpinu piedvt tpat katru dienu, tomr bez progresa. Priecos uzklaust citu pieredzi un padomus Sarma. Atbild Aija Pavlovska, veterinrrste: Kpc kume ned auzas? Pc vstules teksta var secint, ka kume kop ar mti ir ganjies pav un prticis no zles un mtes piena, bet nav pieradints st spkbarbu. novembris-decembris, 2010
Kumeu lielaj dzv ievada ve, nordot, kas ir dams, kas ne. aj gadjum kumeam nav pieredzes graudu an, jo kop ar mti tas to nav darjis. Iesaku sameklt kumeam kdu uzticbas personu, ar kuru, kop dot, vi ar sks interesties par jauno barbas ldzekli un nogarot. Tikmr iesaku kumeam izdint augstks kvalittes lucernas-timotia sienu, kur barbas vrtbas zi pat ir labks nek auzas un ir zirgam labk prstrdjama barba. Jbt pieejamam laizmam slim, ieteicams, kur ir kop ar minerlvielm un vitamniem. Un, protams, ar svaigam dzeramajam denim. Vajag dadot barbas piedvjumu mulsis, granulas u. c.
11
LATVIJ
Satikans Cesvain
Biruta Juka, JSK Pakavs valdes prieksdtja Ziemevidzem, kur sei cei kop savijas, ir tda pilsta Cesvaine. Tur atrodas viena no skaistkajm Latvijas pilm ar muias kompleksu, kur ar barona laikos bija grezni zirgu stai. Varbt tpc Cesvain dzvo tik daudz zirgmu un janas sporta cientju. Janas sporta pirmskumi Cesvain mekljami jau sen. Pateicoties zirgkopbas patriotiem un entuziastiem Aleksandram Kaltonam un Gunram Kornetam, 1974. gada 28. maij tiek nodibinta padomju saimniecbas Cesvaine janas sporta sekcija. No Skrveru izminjumu stacijas tiek ievests angu izcelsmes rzelis tandarts. Pc tam no VDR ar Hanoveres irnes rzelis Direks. ie rzei ir pamats tlkai zirgkopbas attstbai Cesvain. Ar p/s Cesvaine direktora J. Krklia atbalstu un Gunra Korneta neatlaidbu, pamazm tiek veidota un pau audzta kvalitatvu sporta zirgu bze. 1975. gad Cesvain notiek pirms janas sporta sacensbas Cesvaines kauss, kuru sarkoan lielu atbalstu ar savu padomu sniedz Dzintra PuriaPuudruva, kura tolaik bija Vidzemes Valsts ciltslietu stacijas zirgkopbas selekcionre. Via ar ilgus gadus bija Cesvaines kausa izcas galven sacensbu tiesnese. Ar tajos laikos janas sporta sacensbas bija viens no apmekltkajiem paskumiem Cesvain, kas regulri pulcja vairk nek 2000 skattju, bet 1984. gad tika sasniegts rekords 6000 sporta veida cientju. Godalgotu vietu gana un komandas uzvaras skas 1976. gad Nauknos, kur Biruta Juka ar zirgu Irbte izcna pirmo vietu vieglaj klas, bet komanda iegst otro vie-
Pirmskumi
tu. 1977. gad Uis Lazdi ar zirgu Direks iegst pirmo vietu smagaj klas. Vislabkie rezultti tiek sasniegti 80. gados. 1984. gad tiek izcnti sei kausi no piecpadsmit sacensbm, 1985. gad septii kausi no 14 sacensbm. os kausus varja iegt tikai komandu vrtjum, un tpc komandai bija jbt stiprai un saliedtai. oti labus rezulttus sasniedza Marija Meika ar zirgu Dolrs, jo via no vism sacensbm brauca mjs ar godalgotm vietm. 1986. gad, piedaloties Ministrijas kausa izc, M. Meika ar Dolru izcnja pirmo vietu marrut ar ru augstumu ldz 140 cm. Tpat brnig tandm startja Vladislavs ukovskis ar zirgiem Favorts un Malvis, k ar Uis Lazdi ar Direku un ieguva daudz godalgu. Janas sporta sekcija Cesvain darbojs ldz 1994. gadam. Visu o pastvanas laiku apkrtnes brniem un jaunieiem bija dota vienreizja iespja nodarboties ar o skaisto sporta veidu, par ko vislielk pateicba jteic sporta sekcijas dvselei trenerim Gunram Kornetam, kur ldz pat ai dienai ir uzticgs saviem mluiem un ir ieguldjis lielu darbu zirgkopbas attstb Cesvain. Ar tagad via stall bez citiem mluiem ir paa izaudzts sertificts Latvijas irnes rzelis Vivats. Tagad Cesvain, turpinot sen ieskts tradcijas, janas sporta svtkus organiz jtnieku sporta klubs Pakavs. gada 20. novembr JSK Pakavs aicinja uz tikanos, lai pakavtos atmis un daltos ar tagadj pieredz, bijuos Cesvaines janas sporta sekcijas sportistus. Vakara gait atmis un interesantos atgadjumos par tiem laikiem kavjs kupls bijuo Cesvaines jtnieku un
sporta entuziastu pulks. Izskanja pateicbas vrdi treneriem Gunram Kornetam, Marijai Meikai, Vladislavam ukovskim. Atmiu vakaram atvlts stundas aizrautgs saruns aizlidoja vien mirkl. Salidojuma viesu pulk bija ar Dzintra PuriaPuudruva. Pateicbas vrdus no vakara dalbniekiem sama ar Biruta Juka par salidojuma organizanu. Vakara gait kopgi tika izveidots albums ar t laika mkajm fotogrfijm, kop ar kdu no saviem mluiem. Katram bija ststms kds pas atgadjums par kdreizjm sporta gaitm un ar par odienas saikni ar zirgiem. Marija un Vladislavs audz un rpjas par saviem mluiem Biksr un joprojm aktvi piedals sacensbs ar labiem rezulttiem. Vita Radvilavia audz sporta zirgus un ar pati sporto. Andris Roztis nodarbojas ar sporta zirgu audzanu. Vita Medne aktvi pati sporto un veiksmgi sagatavo jaunos jtniekus. Biruta Juka ir visu ieskto Cesvaines tradciju turpintja, jo Cesvain atkal kop 2002. gada notiek janas sporta svtki. Visus iepriekjos gadus ts bija Latvijas Republikas ieskaites sacensbas, kas pulcja ne tikai Latvijas profesionlos sportistus, bet deva iespju ar jaunajiem jtniekiem gt pieredzi. Joprojm JSK Pakavs turpina organizt draudzbas sacensbas, kas notiek katru gadu jnija skum un oktobr, pulcinot jtniekus no Raunas, Smiltenes, Valmieras, Jkabpils, Paviu, Madonas novadiem. Zirdzinieku dzve aj skaistaj Cesvaines pus pulc aizvien jaunus entuziastus. Prieks, ka sen aizsktas lietas un sapi aizvien vairk realizjas un piedzvo stenbu. P. S. Birutai Jukai ststjumu par Cesveines janas sporta tradcijm paldzja sagatavot Gunrs Kornets.
Turpinjums
Iespja
Tradcijas
Pankumi
Janas sporta entuziastu tikans Cesvain. 12
No kreiss: Gunrs Kornets, Marija Meika un Vladislavs ukovskis.
Foto no JSK Pakavs arhva
LATVIJ
Latvijas Jtnieku federcij

gada, kur viiem paliek 19 gadu, un kuri kalendraj gad nav piedaljuies LJF rkotajs sacensbs Visprjos Noteikumos LJF nacionlajm ieskaites sacensbm ru prvaran paredztajs un jtnieLaikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests kam atbilstoajs . vecumu grups. ma: Iznk reizi mnes. 10. +371 Brniem Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore 29117718ldz 16 gadu vecumam rApstiprint 2011. gada sacensbu kalenInese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 kot LJF sacensbas 2011. gada sezon ar dro plnu. Inga Mielsone konkrs +371 29469825, Anda Pavlovska pajgu braukana +371 26347125 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. ru augstumu 110 120 cm, marrutos Noteikt Latvijas Republikas empionElektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: tu konkr k nacionla mroga janas ar atzmm 100 110 cm. Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Junioriem ldz 18 gadu vecumam rkot sporta disciplnas prioritti un sarkot saInformcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu LJF sacensbas 2011. gada sezon marcensbas 2011. gada septembr. un atsaucoties uz Zirgu Pastu 3.4. k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus par artneri rakstveida rutos ru augstumu 115 125 cm, Latvijas Republikas empiontu poniju ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu. marrutos ar atzmm 115 120 cm. jan un konkr amatieriem rkot 2011. Jaunajiem jtniekiem ldz 21 gada vecugada 10. septembr. mam rkot LJF sacensbas 2011. gada sezon marrutos ar ru augstumu 120 135 cm. Pieauguo konkurenc rkot LJF sacensbas 2011. gada sezon marrutos ar ru augstumu 130 150 cm. Zirgiem ldz piecu gadu vecumam 2011. gada sezon rkot LJF sacensbas marrutos ar ru augstumu 105 120 cm. Zirgiem ldz seu gadu vecumam 2011. gada sezon rkot LJF sacensbas marrutos ar ru augstumu 115 130 cm. Zirgiem ldz 6 un 7 gadu vecumam LJF sacensbas 2011. gada sezon rkot sacensbu marrutus ar handikapu, paaugstinot septigadgiem zirgiem rus par 5 cm. Marrutus, kuros start pirms sezonas zirgi, rkot atsevi konkurenc. LJF sacensbu atvrto marrutu rkot ar ru augstumu 120 130 cm. Ja sportists marrut start rpus konPonijiem un amatieriem rkot trs Latvi- kurences (tas ir - vairk nek ar trim zirjas Republikas ziemas empionta posmus. giem), tad dalbas maksa par ceturto, piekto u.t.t. zirgu tiek samazinta uz pusi. Pirmais posms 2011. gada 27. februr. Ponijiem rkot sacensbas 2011. gada Latvijas Republikas ziemas empiontu rkot piecos posmos, empionta kopvr- ziemas sezon ar ru augstumu: pirms tjum ieskaitt trs labkos sportista rezul- grupas ponijiem ldz 50 cm, otrs grupas ponijiem ldz 90 cm. Vasaras sezon rttus. Latvijas Jtnieku federcijas kausa sa- u augstumi tiks paaugstinti, pieemot censbas rkot piecos posmos, kopvrtju- lmumu poniju janas sekcij. Poniju janas sacensbs vadbas marm ieskaitot etrus sportista labkos rezulrutos drkst piedalties tikai tie jtnieki, ttus. Konkurs Gada labkais jtnieks tiek kuri iepriekj sezon nav piedaljuies vrttas visas kalendraj pln iekauts konkra marrutos. Amatieru jtniekiem rkot sacensbas sacensbas. divs grups: pirm grup marruti ar Pagarint sacensbu sezonu, rkojot Latru augstumu 100 110 cm, otr gruvijas Jtnieku federcijas Rudens kausu trs p marruti ar ru augstumu 115 125 posmos. cm. Veikt izmaias Visprjos Noteikumos Kokursa Labkais jtnieks nolikumu saLJF nacionlajm ieskaites sacensbm glabt iepriekj redakcij. ru prvaran, nosakot sesto punktu sekojo redakcij: Amatieri ir jtnieki no
Mra Millera foto
RU PRVARANA LJF konkra treneru, sportistuun tiesneu padomes sde notika sporta centr Kleisti 9. novembr. Padomes sde nol-
IEJDE LJF iejdes treneru, sportistu un tiesneu padomes sde risinjs sporta centr Kleisti 9. novembr. Tika nolmts: Apstiprint sacensbu kalendro plnu 2011. gadam. Apstiprint sacensbu nolikumus 2011. gadam. Rkot LJF klasifikcijas sacensbas. Rkot seminrus, aicinot seminru vadtjus ar no citm valstm. Nobeigum tika risinti ar vairki citi organizatoriski jautjumi.
PAJGU BRAUKANA LJF Pajgu braukanas sekcijas sapulce risinjs 6. novembr Medruvs. Tika nolemts: Apstiprinti LR Nacionlie noteikumi pajgu braukan 2011. gadam. Sastdts 2011. gada sacensbu kalendrais plns. Ievlta LJF Pajgu braukanas sekcijas valde sekojo sastv: LJF Pajgu braukanas sekcijas vadtja (valdes prieksdtja) Ligija Biteniece, valdes biedri Zane Brauere un Dace Stre.
13
Zanes Pavlovskas foto
Mra Millera foto
14
15
16
17
RZEMS
Pasaules kausa izcas kvalifikcija

Anda Pavlovska
Hanovere, 28.31. oktobris, pajgi

Divkrtjais Pasaules kausa ieguvjs un nesenais Pasaules empions etrjgu klas austrlietis Boids Eksels uzvarja pirmajs iektelpu sezonas sacensbs Hanover, finijot pirms ungra Jozefa Dobrovia un jsbranda ardona no Nderlandes. Desmit FEI Pasaules kausa izcas sezona pajgu braukan jau tradicionli sks ar German Classics sacensbm, kur braucjus un viu zirgus sirsngi uzma sajsmas pilnie skattji Hannover Messe hall. Startjot tikai divas nedas pc Alltech FEI Pasaules Janas sporta spu beigm, kas notika ASV, Kentuki, vairkiem braucjiem nebija pieejami viu ierastie rati, ar kuriem parasti tiek startts, jo tie un cits ekipjums joprojm atrads mjupce no Amerikas. Koss de Ronde no Nderandes bija spiests startt ar tiem maratona ratiem, ar kuriem vi piedaljs 2008./2009. gada sacensbu sezon. ardons izmantoja ratus, ar kuriem vi nekad iepriek nebija startjis, tau Eksels ratus aizms no sava drauga Roberta Vilkinsona. Kristofs Zandmanis izmantoja sava tautiea Kristiana Plukera maratona ratus. CAIO sacensbu organiztjs Jozefs Dobrovis no Ungrijas startja pirmais, veicot marrutu tri un tr laik. Savai lipicinieu komandai Dobrovis bija pievienojis pieredzjuo Orlovas rikotju Spitfire, kur iepriek startjis Mihaela Freunda un Tukera Donsona vadtajos etrjgos. Dobrovis marrutu veica bez kdm, un lika saspringt visiem seiem dalbniekiem, kuri startja pc via. jsbrands ardons, kur pagjuaj sezon nopirka Dobrovia lipicinieu etrjgu, pietuvojs oti tuvu ungra uzstdtajam trajam laikam, tau gza divas bumbias. Nderlandes sportists ardons bija spiests uzkavties laukum, pc tam, kad vi bija rsojis finia lniju, jo tika atklts, ka Eksela ekipjum ir bijusi kme. No Boida Eksela vadoo zirgu aizjga bija nokritusi sprdze, un t bija jaizvieto. Kamr Eksels sama paldzbu no saviem konkurentiem, ardons publikai sniedza improviztu prieknesumu. Pc tam, kad Eksels bija salabojis savus ratus, vi marrutu veica lieliski tri un braucot tuvu riem, izmantojot katru laukuma centimetru. Vi Dobroviu apsteidza par divm sekundm. Koss de Ronde startja pdjais, tau finis pirmaj viet t ar neizdevs, jo pragri tika gzta bumbia. Pirmo trs vietu sadaljums bija ldzgs k nupat notikuajs Pasaules Janas sporta spls Kentuki zelta me-
Boida Eksela komanda German Classics sacensbs. FEI Pasaules kausa izcas pajgu braukan etrjgiem sacensbu kalendrs 2010./2011. gad. 1.Hanovere (Vcija) 28.-31. oktobris 2.tutgarte (Vcija) 17.-21. novembris 3.Stokholma (Zviedrija) 26.-28. novembris 4.Budapeta (Ungrija) 3.-5. decembris 5.enva (veice) 9.-12. decembris 6.Mehelena (Beija) 26.-30. decembris 7.Bordo (Francija) 4.-6. februris 8.FINLS Leipciga (Vcija) 27. aprlis 1. maijs
Dadie rati
Kme ekipjum
Komunikcijas kda
daas ieguvju komandu vrtjum. Tau tad, kad de Ronde nokuva uz finia taisnes, vi nersoja finia lniju, un kamr pajgs finija, tika zaudtas tik oti vrtgs sekundes.
Lipicinieu spks
CAIW Hannovere rezultti 1. Boids Eksels (Austrija) 242,36 (kop ar Winning Round) 2. Jozefs Dobrovis (Ungrija) 254,36 (kop ar Winning Round) 3. jsbrands ardons (Nderlande) 255,29 (kop ar Winning Round) 4. Koss de Ronde (Nderlande) 134,37 5. Kristofs Zandmanis (Vcija) 143,41 6. Zoltans Lazars (Ungrija) 145,32 (15) 7. Tomass Eriksons (Zviedrija) 169,40 Kopvrtjums pc vienm no septim sacensbm 1. Jozefs Dobrovis (Ungrija) 10 punkti 2. jsbrands ardons (Nderlande) 7 punkti 3. Koos de Ronde (Nderlande) 5 punkti 4. Zoltans Lazars (Ungrija) 3 punkti 5. Tomass Eriksons (Zviedrija) 2 punkti 18
ardons iziroo braucienu veica tri, radot spiedienu uz Dobroviu, kur marruta laik gza divas bumbias. No vl viena brniga prieknesuma Ekselu neatturja nekas, pat zinot, ka vi ir labu gabalu priek saviem snceniem. Pat ne riskants manevrs marruta beigu da nebija pietiekami bstams, lai apdraudtu Boida Eksela pirmo uzvaru aj sezon. Eksels un vcietis Kristofs Zandmanis sacensbs piedaljs ar wild kartm, tpc Pasaules kausa izcas kopvrtjum par o posmu viiem punkti netiek pieirti.
Winning Round jeb ca par uzvaru
komanda, ar kuru es piedaljos FEI Pasaules kausa finl env aprl. Saemdams wild karti, es to izmantoju sacensbas Hanover k iespju, lai prbaudtu vairkas lietas, piemram, jauno aizjgu. Uz nkamajm etrm Pasaules kausa posmu sacensbm, kurs piedalos, es vedu seus zirgus, lai vartu tos maint.
Marruts bija pietiekami sarets, tau mani zirgi strdja oti labi. Tie vl nav pietiekami pieredzjui strdt komand, un es ceru, ka to prasme augs sezonas laik. Bija oti brnigi braukt td atmosfr, tik daudzu skattju atbalsttam!
Jozefs Dobrovis (Ungrija):
Es biju aizmirsis, cik laba ir mana sapu komanda! Ar saviem zirgiem un savu strmani Mihaelu, ms bijm lieliska komanda. ir t pati sapu
Boids Eksels (Austrlija):
s bija manas pirms sacensbas atkal ar lipicinieiem, un pc Kentuki man nebija pietiekami daudz laika, lai trentos, tau tagad ar iem zirgiem ir daudz vieglk braukt nek pagjuaj sezon. Tie ir oti lab form un svaigi, ar zirgiem esmu apmierints.
jsbrands ardons (Nderlande):
Rinaldo de Kraena/FEI foto
RZEMS
Boids Eksels veiksminieks no Austrlijas

Sagatavoja Anda Pavlovska
Boids Eksels dzimis Austrlij, Beg, un janas sport ir jau kop astou gadu vecuma. 16 gadu vecum Eksels ieguva Austrlijas empiona titulu divjgu klas. 21 gada vecuma Boids devs uz Lielbritniju, lai uzlabotu savas janas prasmes un pai td, lai attsttu savu pajgu braucja talantu. Tas vainagojs pankumiem. Austrlijas sportists joprojm dzvo Lester, Lielbritnij, kur vi profesionli nodarbojas ar pajgu braukanu strd par instruktoru un treneri. Boids ir precjies, viam ir divi brni dls Deims un meita Olvija. Brvaj laik vi aizraujas ar motocikliem, savu trumlaivu Miss chif, dens sporta veidiem buranu un dens slpoanu, vesterna janu un slpoanu. 1998. gad Boids Eksels startja Austrlijas komandas sastv, kas piedaljs pasaules vienjgu empiont Ebs. Eksels bija Lielbritnijas poniju braucju komandas treneris, lai sagatavotos 1999. gada pasaules empiontam Saumur un 2003. gada pasaules empiontam Karlsteten. 2001. gad ieguva otro vietu FEI labko braucju vrtjum divjgu klas. 2003.,
Boida Eksela sasniegumi
ogad Alltech FEI Pasaules Janas sporta spls Boids Eksels uzstdja pasaules rekordu manas braukan.
2007.un 2009. gad FEI rang etrjgu klas ar tika iegta otr vieta. 2008. gad FEI rang iegta dalta pirm vieta ar jsbrandu ardonu. Seas reizes ieguvis Lielbritnijas nacionl empiona titulu: zirgu vienjgu klas 2000. gad un zirgu etrjgu klas 2002., 2003., 2005., 2008. un 2009. gad. 2003. un 2009. gad Boids uzvarja prestiajs CAIO sacensbs hen, Vci-
j, un 2004., 2006. un 2008. gad izcntas uzvaras starptautiskajs Grand Prix sacensbs karaliskaj Vindzor, Lielbritnij. 2009. gad Boids Eksels uzvarja FEI Pasaules kausa izcas finla sacensbs, kas notika Gteborg, Zviedrij. Boids ir gada FEI Pasaules kausa ieguvjs un Alltech FEI Pasaules Janas sporta spu, kas notika ASV, Kentuki, uzvartjs.
Nodergs seminrs Igaunij

www.pajugubraukana.com
Divu dienu seminru rkoja viens no aktvkajiem pajgu braukanas entuziastiem Igaunij, latvieiem labi zinmais divjgu braucjs Urmass Sakss un via imene.
Seminru vadja specilisti un sportisti no Somijas. Tie, kuri apmeklja Baltijas kausa tre posma sacensbas
Igaunij, pazst Juhu Vileniusu, kur ajs sacensbs bija marrutu sastdtjs un ru bves meistars, vartu atpazt ar Marko Srmehrju, kur ne vienu vien iepriecinja, braucot ar savu eleganto frzieti. Jari Ihanamjeki, kur bija viens no lektoriem, ir Somij pazstams divjgu braucjs. Visi specilisti prstv Somijas Pajgu braukanas federciju. Dalbniekus sagaidja ar brokastm un kltu kafijas galdu. Skot darbu, ita, ka lielkais mnuss bs mazais dalbnieku skaits Latviju prstvja etri dalbnieki, Igauniju tikai pris brnu un jaunieu, un vl dai citi interesenti, kuri aktvi sacensbs nepiedals. Tau, mcbm beidzoties, izrdjs, ka t pat bija labk, jo informciju varja saemt individuli.
Seminra dalbnieki bija oti apmierinti ar paveikto darbu, un apmbas Mcbu laik tika aplkotas vairkas pilni iegts zinanas pielietot darb tmas skot no paiem pamatiem un gatavojoties jaunajai sezonai. beidzot ar ldzdalbu sacensbs. novembris-decembris, 2010
19
Rinaldo de Kraiena/FEi foto
RZEMS
Princesi Haju ievl atkrtoti

Sagatavoja Laura Millere
FEI enerlaj asamblej 5. novembr Taivn par Starptautisks Janas sporta federcijas prezidenti prliecinoi uz atkrtotu termiu etriem gadiem tika ievlta Jordnijas princese Haja, kura vlans sama 90 balsis no 124 iespjamm. Viceprezidentu amatus turpmks ieems Dons Makvens (Lielbritnija) un Pablo Maijorga (Argentna).
Tlt pc tam notika preses konference, kur urnlistiem bija iespja izjautt princesi Haju. Kdi ir jsu plni nkamajiem etriem gadiem? Plni ir tie pai, ar kuriem jau esmu iepazstinjusi nacionls federcijas, kopja programma, kuras ietvaros es vltos tuvkajos etros gados spert uz prieku milzgu sous tds joms k attstba, transports un karantnas jautjumi. Mums ir daudz ko turpint no jau iesktiem darbiem, lielkais no tiem pildt manu agrko soljumu apvienot FEI. Ceru uz zirgu sporta izaugsmi un labkljbu nkotn. K js atbildtu uz kritiku attiecb uz etriem gadiem, kurus jau esat pavadjusi aj amat? Zinu, ka pirmaj prezidentras laik, iespjams, darju mazk, nek vajadztu. Ir lietas, ko vlos tagad dart citdi un eneriskk. Tas nepiecieams, lai labk realiztu man pieirts pilnvaras un risintu dadus jautjumus. Neredzu, ka nkotn risinmie jautjumi oti atirtos no tiem, ar ko nodarbojos sav pirmaj pilnvaru termi, td jtu, ka nkamie etri gadi noteikti bs periods, kad varsim veltt visus spkus konsolidcijai un izaugsmei. Vai js izbaudjt Taivn pavadto laiku un vltos atgriezties? Es oti labprt atgrieztos. man ir oti aizraujoa vizte, un es to vienmr atceros, pateicoties burvgajiem mirkiem, kas eit piedzvoti. Iespjams, nepaguvu iepazt pietiekami daudz vietjs kultras, bet tas, ko es noteikti atceros, ir vietjo cilvku sirsnba un viesmlba, ko ikviens atbraucjs eit ir izbaudjis. Domjams, ms visi priecsimies atgriezties aj skaistaj zem. Kad sapratt, ka uzvarsiet prezidenta vlans? T nopietni tikai pc rezulttu pazioanas. is ir bijis oti aizemts gads, vai jums bija pietiekami daudz laika, lai pievrstos vlanm?
20
Interesantkais man un manai komandai bija tas, ka t pai vlanm sagatavoties nemaz nebija laika. is gads tiem bija oti piestints dadiem notikumiem, pieauju, ka viens no noslogotkajiem vis FEI vstur. Mums bija Jaunatnes olimpisks sples, Pasaules Janas sples, kas nosldzs tikai pirms trim nedm, un citi lieli paskumi. Daudz svargk man bija rpties, lai visi ie notikumu izdotos, nek domt par savu vlanu kampau. Tai es koncentrjos tikai pdjs trs neds, sastdot savu programmu un izstot to nacionlajm federcijm. Esmu oti pateicga par man dvto uzticbu. Vieni no galvenajiem kritiskiem izteikumiem bija vrsti uz to, ka jsu prezidentras laik FEI zuda liela daa demokrtijas. Ko janas sporta pasaule aj jom var sagaidt nkamajos etros gados? Domju, ka tiem vairkos jautjumos esmu bijusi barga, bet vienmr tikai pildju pilnvaras, kas man tikuas dotas. da veida
kritiku uztveru oti nopietni.Es gto pieredzi izmantou, lai ietu uz prieku pa konsolidcijas un miera ceu. Mums ir jrisina oti nopietnas problmas, un to var izdart tikai, nopietni piedomjot un darbojoties pozitvi. oti ceru, ka tuvkajos gados izdosies veiksmgi realizt Clean Sports programmu, kas ir msu atbilde uz dopinga lietoanu. K jutties, saskaroties ar opozciju prezidentras laik un k plnojat brut ceu, lai dotos tlk uz prieku? obrd jtos diezgan nogurusi. Man bija oti aizemts gads ar dadiem paskumiem. Atskatoties uz to, redzu, ka ms nevarjm sasniegt vairk, k esam sasniegui is gads ir bijis oti veiksmgs. Zinu, ka varju vairk censties iziet uz dadiem kompromisiem, bet man ir lieliska komanda FEI galvenaj mtn, kas vienmr rkojas profesionli un domju, ka tas, ko esam ogad darjui, ir paveikts labi. Ko esat mcjusies no saviem pirmajiem etriem prezidentras gadiem un ar ko otrais termi atirsies no pirm? Esmu daudz mcjusies, bet viena no pirmajm un galvenajm mcbm spt saprasties ar dadu kultru un domanas veidu prstvjiem, lai varam visi kop priecties par zirgiem. Esmu apguvusi ar to, ka briem nepiecieama pat neiedomjama tolerance un pretimnkana, lai sadarbotos ar it k ldzgi domjoiem. Katram cilvkam nepiecieana individula pieeja. Ko js vartu teikt par 2011. gada aizliegto vielu sarakstu? Tas ir tiem liels pankums, ka esam tdu izveidojui. Es zinu, ka daudzu cilvku interesi saistja tikai prezidenta vlanas, bet es uzskatu, ka aizliegto vielu saraksts ir daudz nozmgks.
VSTURE
Latvijas Jtnieku pulks

Sagatavoja Dace Millere
Nobeigums. Skums nr. 7/2010 Turpinm ststjumu par Latvijas Jtnieku pulka izveidoanu, prststot 1929. gad izdoto grmatu Jtnieku pulks desmit pastvanas gados, kuru sastdjis virsleitnants Koptls.
Foto no grmatas 1. Jtnieku pulks
Janas sackstes un sports

b) Skrieans pri ogiem: Visprj klas: virsl. Mustavs uz zirga Clais iegst 3. vietu, k balvu saem L. A. B. ceojuma somu; virsleitn. Dilers uz ves Ellte iegst 4. v. un saem L.A.B. galda pulksteni; virsleitn. Bolaitis uz zirga Daltajs 5. vietu un L.A.B. das portfeli. c) Gludskrieana: Visprj klas: Saprtnieks uz zirga Dzvnieks iegst 4. v., k balvu saem L.A.B. das portfeli. d) Iejdes prbaude: Virsnieku klas: 1. v. pulkv. Buks uz ves Ciemaa G. Rudza montekristo bisi, 2. v. virsleitn. Dilers uz ves Cikade L.A.B. das mapi. e) Augstlkana: Virsnieku klas: virsl. Groskopfs uz zriga Cimpers prlec 1,72 m, iegstot 1. v. un uzstdot Latvijas rekordu, k balvu iegst Armijas k-ra tba p-ka kombinto pulksteni. 3. v. iegst pulkv. Buks uz ves Ciemaa, k balvu saemot L.A.B. barometri.
Jtnieku pulka kapteia Kra midta cigareu krba ar monogrammu, eskadrona standartiem un pulka kru nozmi uz vka. Blakus pulkstea de un patronu somas vks ar valsts erboni.
f) Digitana un jtnieku sples: Dalbu em komanda, kuru sagatavojis kapt. Grunte, k balvu saem L.A.B. sudraba poklu un 5 sudraba pulksteus. Virsl. Groskopfs par Latvijas augstlkanas rekorda uzstdanu vl saem L.A.B. alpak dam un kafijas garnitru. Bez tam visi sacku dalbnieki saem sudraba etonus un specilus, mkslinieciski izstrdtus diplomus. Valsts prezidenta G. Zemgaa ceojoais marmora kamna pulkstenis tiek nodots pulkvedim Bukam. auanas sackstes parasti sarko pc noteikumos paredzto auanas vingrinjumu izpildanas. Sacksts tiek pielaisti visi pulka virsnieki, labkie vji iznstruktori un kareivji. Sacensbas notiek gan ar karabniem, gan pistolm, gan lometjiem. Godalgas tiek izsniegtas gan balvs, gan naud. Daas no tm ir oti vrtgas. T piem. 1. godalga zelta pulkstenis ap Ls 240 vrtb; 2. v. Ls 100 un tre Ls 80. Vieglatltikas sacensbm ierkots savs sporta laukums. Vajadzgo sporta rku daa atlaista no apmcbas daas, dau iegdjusi Armijas sporta kluba Jaunbves nodaa, kura pastv pie Jtnieku pulka. eit k loceki ieiet viengi Jtnieku pulka karavri. Liela vrba tiek piegriezta ar ziemas sportam slidoanai un slpoanai. Pulk pastv ar sava slidotava, kura ldz im tika uzskatta par lielko Daugavpil. Slidotav pret niecgu samaksu tiek ielaistas ar privtas personas. Vadoties no lozunga Vesel mies mjo vesels gars, Jtnieku pulka karavri ar lielu sirsnbu, ziedojot savus brvos mirkus, nododas savas miesas rdanai. novembris-decembris, 2010
Izcilus notikumi pulk

1922. g. 9. jlij bij. Valsts prezid., toreiz Satversmes sapulces prezidents akste pasniedz pulkam Latv. Tirg. Sav. Dvto standartu, kuras p-ks ir Lasmans. Standarta pasniegana notiek uz Cietoka laukuma. Pc standarta pasnieganas ceremonijas Satv. Sap. Prez. akste ldz ar viesiem un pulka komandieri iedzen standarta kt pirmo naglu, k ar paraksts Latv. Tirg. Sav. Pulkam pasniegt adres. Standarts darints dzeltenas un debeszilas krsas zda un to rot srti baltas ores ar dzeltenm lent; uz lentes uzraksts Latv. Turg. Sav. Standarta lab pus ievts vaiag valsts erbonis ar uzrakstu un skaitiem virspus: Jtn. pulks, 1921. g. 5. VII, apak skaiti 1918.-1921. Standarta kreis pus attlota uzlecoa saule, no kuras itk izaug piem vienoti atseviu eskadronu vairogi; vairogos ietilpintas visu to eskadronu krsas, no kdiem pulks saformjs. s krsas k cie mezgl vij uzraksts: Dievs, Tvija, Pulks. pati devze ir lasma sidraba burtos uz melnas pamatkrsas krusta Jtnieku pulka kru nozmes. Pulka krsu nozme darinta no diviem viena uz otra uzliktiem krustiem; krusta virsj daa melna metla, apakj balta, trauda. Apakjais krusts ir platks par augjo. Krusta vid vairogs, ar trijm zvaigzntm virs t. Uz vairoga pelki oksidts mazais valsts erbonis. Virsj krusta sprnos ievietota pulka standart rakstt devze: Dievs, Tvija, Pulks un pulka atsevio eskadronu dibinanas gads 1919. Ar 1922. g. 6. aprli tiek atkrtoti noliegts lietot apzmjumu rotmistrs un kornets. Turpinjums 22. lpp.
21
I Kurzemes atsevi eskadrona karavri. 1919. gada pavasaris.
Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem
VSTURE
Latvijas Jtnieku pulks

Turpinjums no 21. lpp. 1923. g. 27. maij Latvijas Tirgotju Savienba uzaicina pulku emt ldzdalbu Varou birzs dstan Rgas Bru kapos. Jtnieku pulka vrd kapu ziemeda iedsta trs ozolus kapt. Akermans, ltn. Lcis un ltn, Fridrihsons. Pc ozolu iesdstanas, sastda sekoa satura aktu: Lai pc latvju tautas izpratnes godintu c par tvzemi krituos varous un radtu viiem mam dzvu un zaojou pieminekli, Latv. Tirg. Sav. un vias uzaicintie goda viesi divdesmitseptt maij tkstots devii simti divdesmit tre gad iestdja Varou Birzi Latvijas Svtnc Bru kapos, Rg. Aktu parakstjui Valsts prez. aksete, min. prez. Pauuks, apsardz. min. Ducns, Latv. Tirg. Sav. prieksd. Lasmans un Jtnieku pulka prstvji. 1923. g. 5. jlij pulkvea Krklia viet par Jtnieku pulka komandieri nk pulkv. Ceplts. Krkli priet uz veckiem virsnieku kursiem. 1923. g. jlija skum pc pulka tieslietu przia Lapkaa projekta, pulka paiem ldzekiem skaist izveidot pulka park ce pieminekli Par Latviju krituiem jtniekiem; viu skaits ir 20. Piemineklis attlo nocirsta ozola stumbru, kuram piekalta balta marmora plksne ar krituo jtnieku vrdiem zelttos burtos. Plksnes virspus uzraksts: Viu varou gars mam dzvos starp mums. 1925. g. jlij pulka digitu komanda (tagad virsleitnants) Koptla vadb em ldzdalbu kino filmas Michail Strogov uzeman. Par to k pateicbu filmas sabiedrba 30. septembr pulka kulturliem mriem ziedo Ls 800. 1925. g. oktobr caur militro prstvi Estij, kapt. Tepferu, ar Estijas kavalrijas pulku, kura k-rs ir majors Bassen-pillers, tiek nodibinti pirmie draudzbas sakari. K draudzbas apliecinjumu tie piesta savu pa karodziu, kru nozmi, pulka maru un fotogrfiskus uzmumus no pulka dzves. K draudzbas pretapliecinjums 1926. g. 20. aprl no msu jtniekiem tiek nostta pulka kru nozme, pulka mars un albums. 1926. g. 27. februr estu jtnieku pulks pieir msu jtniekiem tiesbas nst viu pulka
Latvijas armijas Jtnieku pulka Atsevi eskadrona dikareivis boli prvar rsli. 1934. gads.
kru nozmi. Msu jtnieki atbild ar to pau. 1926. g. 5. jlij Estu jtnieku pulka komandiers, majors Bassen-pillers ldz ar daiem sava pulka virsniekiem ierodas msu gada svtkos. Atmiai nodod pulkam miniatr darintu pi ar estu jtnieku karodziu, sudraba kausu, mkslinieciski darintu albumu un estu jtnieku kopgrupas uzmumu ar to parakstiem; pdjie iegravti sudraba plksn. 1927. g. 11. novembr estu jtnieku gada svtkos izbrauc msu delegcija, kura noliek vaiagu Atbrvoanas kar krituiem estu jtniekiem un nodod savas draudzbas apliecinjumu Estijas jtnieku pulkam. 1927. g. 8. maij tiek nodibinti pirmie oficilie draudzbas kontakti ar pou jtniekiem 22. ulnu pulku; faktiski pirmie sakari ar o pulku mekljami 1919.-1920. g. Latgales atbrvoanas cs. Pulkv.leitn. Grnbergs, kuram ir lieli nopelni abju jtnieku kara laik dibinto sakaru atjaunoan, nodod pou 22. ulnu pulka msu pulkam stto oficilo paziojumu par sadraudzbas ievadanu. Piestti ar vairki fotogrfiski uzmumi no ulnu pulka dzves un pulka virsnieku saimes; starp pdjiem redzams ar msu militrais prstvis, pulkvedis-leitnants Grnbergs. Pulka mars ierakstts mkslinie-
ciski izstrdt papra loksn. Piestt pulka nozme ir krustveidga, kurai par pamatu ir emtas pou karoga krsas ar viengalvaino rgli vid. Papildus kru nozmei dvts oti oriinli izgatavots akts, kur caurnorts ar srti baltu zda ori un apzmogots ar 22. ulnu pulka zmogu. 1928. g. septembra meistarsacksts Rg virsl. Groskopfs uzstda jaunu Latvijas augstlkanas rekordu uz zirga Cimpers, sasniedzot 1,72 m. Iepriekjais rekords piederja leitn. Freidenfeldam uz zirga Zemitna Ansis, prlecot 1,60 m. Zirgs Zemitna Ansis uzskatms k pulka vsturisks inventrs: uz t Latvijas Ziemearmijas virspavlnieks pc Ziemelatvijas atbrvoanas bija pirmo reizi iejjis Rg. T k Zemitna Ansis stipri vecs un nav vairs darba spjgs, tiek ierosints pieirt viam ma maizi. 1929.g. 2. jnij pulka dziedanas koris no 65 jtniekiem diri. Freimaa vadb em dalbu Latgales I dziesmu svtkos. 1929. g. 29. jnij pulka etri eskadroni tiek prvesti uz Rgu Zviedru karaa Gustava V eskortanai un dalbai pard. 1929. g. 5. jlij pulks svin savu desmit gadu pastvanas svtkus. Uz svtkiem ierodas Estu jtnieku pulka un Pou 22. ulnu pulka jtnieki. Stiprinoties no savas devzes Dievs, Tvija, Pulks, pulka karavri ar lielu neatlaidbu rds savas Tvijas aizsardzbas lab.
22
Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem
RZEMS
Anda Vrnas starptautiskie starti

www.andisvarna.com
Starts Pasaules kausa izcas posm Polij, Leno CSI3*-W bija Anda Vrnas 14. starptautisks sacensbas ogad. Sezonas laik starptautiskajs sacensbs labkie rezultti sasniegti Krievij, CSI3* sacensbs . aj turnr Andis Vrna marrut ar ru augstumu ldz 140 cm, startjot ar Marmoru, izcnja pirmo vietu, bet ar Grand Libero marrut ldz 145 cm otro vietu. Tpc s sacensbas komanda atceras ar pozitvm emocijm un prieku, un tas ir viens no spilgtkajiem s sacensbu sezonas notikumiem.
Vrtgk pieredze ogad gta trenjoties pie Franka Slothka un piedaloties sacensbs Vcij. Pie Franka Slothka Andis Vrna trenjs ar Maromoru un Irasir, abi trs nedu laik startja ar vairks sacensbs kop ar vl 5070 dalbniekiem katr marrut. Startjot rpus Latvijas, protams, pamazm noskaidrojas ar iecientks sacensbu vietas. Komanda vienmr ar prieku dodas uz Ukrainu Donbass Tour sacensbm, kas risins sporta bz Donbass Equicenter. Sacensbu vieta ir prsteidzoa, jo iebraucot centra teritorij, paveras apbrnojama aina iet, ka kaut kas tds var bt, piemram, Vcij, bet ne jau Ukrain. Donbass Equicenter ir ar tlk sacensbu vieta, uz kuru sportists dodas startt apmram 2400 km, tpc ce ir nogurdinos, vairkas reizes jatptina zirgi, un ogad, braucot 30 un vairk grdu temperatr, tas noteikti bija ar viens no karstkajiem ceojumiem vistiekaj nozm. Gaidts un spilgts notikums katr sacensbu sezonu ir starts erehovsk, ts ir
Vcija
Donbass
Andis Vrna start Krievij.
etru zvaigu sacensbas, tpc viss ir oti augst lmen organizcija, sadzve gan galvenajiem varoiem zirgiem, gan jtniekiem un palgiem. erehovsk start ar sportisti no Vcijas, Nderlandes, Beijas, Lielbritnijas, tpc konkurence ir spcga, ldz ar to ar adrenalna lmenis asins un gandarjums par izcntm godalgotm vietm. Sadzves zi erehovska ir teju vai krorts un banket spl slaven grupa Gipsy Kings. Viens no lielkajiem s sezonas sacensbu prsteigumiem bija akovas zirgaudztava Ukrain. Andis tur nekad iepriek
akova
erehovska
nebija startjis. Komandai ita, ka neko labku par Donbass Equicenter nevar vlties, tomr akovas zirgaudztava prspja visas cerbas. Milzgs zirgaudztavas komplekss ar vairkiem staiem kumemtm, rzeiem, jaunzirgiem, sporta zirgiem. Sacensbu stall, kas tiek izmantots tikai viesu uzemanai sacensbs, katram zirgam bd ir pat sava lampia un man pieejams trs un stabils bezmaksas Wi-Fi internets! akovas zirgaudztavas teritorij ir ar viesnca, kur cenas oti saprtgas un pieejamas, tpat sacensbu kompleks ir divi restorni un boulings! akov par vietu zem saules nav jcns, k tas tomr prsteidzo krt mdz notikt ar starptautisks sacensbs. Te visi ir atsaucgi, zirgiem tiek sarpts vislabkais un pret visiem sportistiem un zirgiem vietjais personls izturas ar cieu un rpm. Startjot rpus Latvijas, Andis visbiek ir viengais Latvijas sportists. Dodoties uz sacensbm, sporta kluba Quattro komandai vislabkais kontakts izveidojies ar lietuvieiem Andriusu Petrovu un Benu Gutkausku. Ar Benu visbiek Andis satiekas sacensbs Ukrain, jo neviens cits no Baltijas valstm uz turieni startt nebrauc. Tpat savjie ir Gunrs Kletenbergs, Urmass Rgs, anna Kima, Arsnijs pakovskis, Ibragims Vaskovs.
23
Foto no portla www.equestrian.ru
Daces trausas foto
24
25
ZIAS
FEI Pasaules kausam iejd jauns sponsors

Sagatavoja Dace trausa
Lai gan dab msu puslod bija rudens, iejdes augstkaj lmen Rietumeiropas lgas Pasaules kausa izcas srij iestjies pavasaris. Skot ar 2010./2011. gada sezonas atklanas sacensbm Odens, Dnij, Reem Acra modes nams paziojis, ka uz trs gadiem noslgts lgums ar FEI par s srijas sponsoranu un turpmk t tiks saukta Reem Acra FEI Pasaules kausa izca iejd.
FEI prezidente princese Haja sacja: - FEI ir priecga apsveikt Reem Acra k jauno iejdes sponsoru. Reem Acra piedos jau t stilgajam sporta veidam vl vairk spouma, un tas ir brnigi, ka ir tds slavens sponsors Rietumeiropas lgai un ts finlam iejd. Rma Akra, vado modes dizainere: Es vienmr esmu mljusi zirgus, vrojusi un apbrnojusi iejdi jau vairkus gadus. Mans acs t ir visskaistk un stilgk janas sporta disciplna, td priecjos, ka man ir da iespja splt aktvku lomu sport. Rietumeiropas lgas sacensbu kalendrs 2010./2011. gada sezonai 1. Odense (Dnija), 21.-24. okt. 2. Liona (Francija), 27. okt. 1. nov. 3. Stokholma (Zviedrija), 26.-28. nov. 4. Londona, Olympia (Lielbr.), 14.-15. dec. 5. Frankfurte (Vcija), 15.-19. dec. 6. Mehelena (Beija), 26.-30. dec. 7. Amsterdama (Nderlande), 27.-30. janv. 8. Neiminstere (Vcija), 17.-20. febr. 9. Gteborga (Zviedrija), 24.-27. febr. FINLS: Leipciga (Vcija), 24.-27. mar.
Guntis Roztis Saeimas deputts

Dace trausa
T saukto Saeimas deputta mksto mandtu uz laiku, kamr ministra pienkumus pilda deputti, kuri ievlti no Zao un Zemnieku savienbas Zemgales vlanas apgabala kandidtu saraksta, samis Guntis Roztis, kur Latvijas zirgaudztjiem pazstams k Latvijas irnes zirgu audzanas asocicijas prieksdtjs un LLU mcbspks. Guntis Roztis strds Aizsardzbas, ieklietu un korupcijas novranas komisij, Pilsonbas likuma izpildes komisij un Valsts prvaldes un pavaldbas komisijas Attstbas plnoanas apakkomisij. Veiksmi darb! Pabeigtas das mcbu iestdes: Latvijas Lauksaimniecbas akadmija, Zootehnikas fakultte, 1971, zootehnikas specialitte; Latvijas Lauksaimniecbas universitte, Zootehnikas fakultte, 1992, maistra grds; Latvijas Lauksaimniecbas universitte, 2002, asocit profesora diploms. Darba vietas un amati: Ozolnieku novada dome, deputts; Latvijas Zemnieku savienba, biedrs; Ozolnieku novada dome, prieksdtja vietnieks; Latvijas Lauksaimniecbas universitte, asocitais profesors; Latvijas irnes zirgu audztju asocicija, prieksdtjs.
Modes dizainere Rma Akra.
Fakti
- FEI Pasaules kausa srija iejd aizvada jau 26. sezonu; - 2009./2010. gad uzvarja Edvards Gls ar Moorlands Totilas, kas bija holandieu desmit uzvara pasaules kausa finl; - Pati pirm uzvartja Pasaules kausa vstur bija dniete Grte Jen-
FEI foto
sena ar Marzog 1985./1986. gada sezon Hertogenbo, Nderland; - Anke van Grunsvena ir bijusi vissekmgk s srijas sacensbu dalbniece, kas uzvarja 13 gadu period devias reizes un tikai ar diviem zirgiem Bonfire un Salinero.
Ivo Mielsons iegst starptautisko kategoriju

Ivo Mielsons ir pirmais specilists Latvij, kur ieguvis FEI starptautisks kategorijas marruta sastdtja statusu. Novembra vid vi devs uz Vciju, lai pc vairku gadu seminru apmeklanas un praktisk darba krtotu iziroos prbaudjumus. Veiksmi darb, arvien labk un profesionlk veidojot marrutus Latvijas sacensbs! Piebildsim, ka Sergejs akurovs ir marrutu sastdtja starptautisks kategorijas statusa kandidts.
Marrutu sastdtjs Ivo Mielsons. 26
Mra Millera foto
Guntis Roztis.
Daces trausas foto
STATISTIKA
LJF kausa izcas 2010. gada sezona Kopvrtjums

ru prvarana Pieauguie 1. irts Bricis (Sport de Lux) 2. Guntars Sili (Mestrazdii) 3. Aleksandrs akurovs (RJK) 4. Tija Alise Jurjne (Temperaments) 5. Linda Ansule (Traines stai) 6. Andis Vrna (Quattro) 7. Kristaps Neretnieks (Krii) 8. Kristne Egle (Sport de Lux) 9. Maira Leja (Temperaments) 10. Krista Kliesmete (Quattro) 11. Mairis Penelis (Lielceri) 12. Lauma Birzniece (Quattro) 13. Sergejs akurovs (RJK) 13. Lga Ptersone (Princis) 15. Andrejs Bistrovs (Amber) 16. Jnis Kalita (Jura stai) Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Kristaps Neretnieks (Kleisti) 2. Kristne Egle (Sport de Lux) 3. Linda Via (Liepenes) 4. Regna Rapa (Akords) 5. Elna Millere (Kleisti) 6. Kristne Baradovska (Princis) 7. Vija Ceria (Quattro) 8. Aleksandra Deina (Kleisti) 9. Jevgenijs Kutepovs (Krii) 10. Dina Indrne (Jaunbrnumi) 11. Paula Glzere (Krii) 12. Anda Zvirgzdia (Kleisti) 13. Aleksandrs Losevs (Kleisti) 14. Roberts Neretnieks (Krii) 15. Ance Kozulne (Kocni) Juniori ldz 18 g. v. 1. Laura Penele (Lielceri) 2. Patrcija Kokina (Lielceri) 3. Santa teinberga (Quattro) 4. Karna Pavre (Lielceri) 5. Linda Via (Liepenes) 6. Krista Kristina Alksne (Sport de Lux) 7. Marija Dubrovska (Kleisti) 8. Kristne Senkne (Traines stai) 9. Vitlijs Djadenko (Kleisti) 10. Anita arinova (Kleisti) 11. Jnis Buers (Zgkalni) 12. Kitija Lnia (Ko-ko) 13. Aleksandrs Losevs (Kleisti) 14. Monika Clte (krii) 14. Katrna Barevska (Kleisti) 16. Elna Ozolia (Kleisti) 17. Zane le (Elits) 92 84 64 60 56 56 50 28 16 14 10 8 7 7 5 4 96 73 53 40 30 27 26 24 16 12 10 9 8 6 5 76 70 65 63 48 46 35 34 32 28 27 24 23 20 20 14 8 18. Roberts Neretnieks (Krii) 19. Dina Indrne (Jaunbrnumi) 19. Santa Ivanova (Kocni) 21. Paula Veiss (Viktorija) 22. Katrna Labzova (Vecpi) Brni ldz 16 g. v. 1. Laura Penele (Lielceri) 2. Krista Kristina Alksne (Sport de Lux) 3. Inta Vja (Princis) 4. Monika Clte (SK 333) 5. Karline Ciemia (Traines stai) 6. Nellija Nulle (Kleisti) 7. Ance vte (TJK) 8. Ieva Apalupa (Kleisti) 8. Elna Pavre (Lielceri) 10. Laila Bergsone (Kocni) 11. Sintija Andersone (Mmeles SK) 12. Anna ellere (Atna) 13. Lelde Bra (Princis) 14. Katrna Eisaka (Saldus JSK) 15. Bogdana Gerasimeca (Kleisti) 16. Sofija Lavrenovia (Kleisti) 16. arlote Lamberte (Telfas) 18. Katrna Labzova (Vecpi) 19. Marta Brnia-Buile (Kocni) 20. Sindija Freimane (TJK) 21. Katrna Tarvida (Traines stai) 22. Nelda Kalnia (Princis) Piedals zirgi ldz 6 g. v. 1. . Bricis/Esmeralda (Sport de Lux) 2. J. Rimeiks/Robless (Montepals) 3. A. Zvirgzdia/Ishor II (Krii) 4. K. Neretnieks/Chicos Sun (Krii) 4. A. Vrna/Quirasi (Quattro) 6. K. Neretnieks/Ishor II (Kleisti) 7. M. Leja/Pikabello (Temperaments) 8. M. Leja/Arhimeds (Temperaments) 9. . Bricis/Lingo (Sport de Lux) 10. M. damsons/Geia 11. O. ellere/Prestis (Telfas) 12. K. Neretnieks/Geia (Krii) 12. K. Neretnieks/Gastina (Krii) 14. . Bricis/Ladykracher (Sport de Lux) 14. E. Pavre/Portas (Lielceri) 16. L. Birzniece/Rokija (Sport de Lux) 17. T. Rezuka/Revis (Krikumi) 17. A. Mainskis/Kondors (Kentaura stai) 19. O. ellere/Almra (Telfas) 20. L. Birzniece/Artus (Sport de Lux) 7 4 4 4 3 78 74 63 46 45 41 38 35 35 30 29 28 21 20 17 16 16 10 9 7 6 4
88 74 48 38 38 32 26 25 21 19 18 16 16 14 14 9 7 7 6 4
Piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu 1. . Bricis/Lady Lora (Sport de Lux) 96 2. S. Ptersone/La Valetta (Talsu JK) 76 3. J. Rimeiks/Robless (Montepals) 54 4. M. Leja/Pikabello (Temperaments) 50
27
STATISTIKA
5. L. Ptersone/Roksde (Princis) 40 6. L. Birzniece/Rokija (Sport de Lux) 32 7. K. Neretnieks/Chicos Sun (Kriei) 31 8. M. Leja/Limona (Temperaments) 28 9. . Bricis/Artus (Sport de Lux) 24 10.A. Vrna/Dunkns (Quattro) 21 11. . Bricis/Quattros Amira (Sport de Lux) 20 12. L. Liepia/Quattros Amira 18 13. A. vte/Agenda (TJK) 16 14. V. Marenkova/Dakra (Mmeles JK) 15 14. S. akurovs/Pentagon (Kleisti) 15 16. J. Rimeiks/Eskimo (Montepals) 12 17. L. Via/Doma (Liepenes) 11 18. L. Ansule/Barselona (Traines stai) 9 18. A. Kozulne/Claudija Cardinle (Kocni) 9 18. A. Zvirgzdia/Geia (Krii) 9 21. G. Sili/Caraoke (Bajri) 8 21. L. Birzniece/Artus (Sport de Lux) 8 21. P. Veisa/Pesar (Viktorija) 8 24. K. Neretnieks/Carmen (Kleisti) 7 24. M. damsons/Geia 7 24. G. Sili/Paradie (Mestrazdii) 7 27. K. Neretnieks/Avangard (Kleisti) 6 28. J. Kalita/Puaro (Jura stai) 5 29. J. Buers/Alhena (Zgkalni) 4 29. A. Tjurkins/Amfora (Kleisti) 4 30. K. Eisaka/Kredo (Saldus JSS) 3 30. J. Dukaska/Armando (Liepenes) 3 30. J. Dukaska/Lekorta (Liepenes) 3 30. K. Eisaka/Rigonda (Kleisti) 3 30. L. Ptersone/Rolnda (Princis) 3 35. A. arinova/Silvana (Kleisti) 2 35. O. ellere/Almra (Telfas) 2 37. E. Krklia/Fortna (Sport de Lux) 1 Poniju jana Ar 1. grupas ponijiem 1. Alvne Patore (Saldus JSS) 2. Monta Pareiza (Saldus JSS) 3. Margarita Prokofjeva (Atna) 4. Sabne Silia (Mestrazdii) 5. Anda idele (Princis) 6. Anda idele (Princis) 7. Madara Ieva Krmia (Princis) 8. Paula Dakare (Atna) 9. Paula Grundmane (MOntepals) Ar 1. un 2. grupas ponijiem 1. Rzija Rumpe (Saldus JSS) 2. Zane Meimane (Imakas) 2. Anete Kaulia (Saldus JSS) 4. Kristina Ozolia (Saldus JSS) 5. Anna ellere (Telfas) 6. Amanda Astra (Saldus JSS) 6. Alvne Patore (Saldus JSS) 8. Zane teinberga (Saldus JSS) 9. Lva Vilensone (Atna) 10. Inta Vja (Princis) 11. Paula Grundmane (Montepals) 12. Margarita Prokofjeva (Atna) Amatieri 1. Ingrda Lizbovska (LJAA) 2. Jolanta Lapia (RVA) 3. Olga ellere (Atna) 4. Ieva Eglte (Sport de Lux) 4. Laima Lce (Traines stai) 6. Vita Glinska (Princis) 6. Krlis Blaubergs (Traines stai) 8. Mareks Samohvalovs (Kocni) 9. Sintija Grundule (Atna) 9. Linda Josta (Sport de Lux) 11. Andris Jurevskis (Krii) 12. Aija Luse (Sport de Lux) 13. Ilona Zaula (Jaunbrnumi) 14. Jevgenijs Bibikovs (Elnas stai) 15. Solvita Stre (Traines stai) 15. Linda Ansone (Princis) 17. Dina Kopajeva (Atna) 17. Marija Ose (Traines stai) 19. Ilga Brzia (LJAA) 19. Kate Ansone (Sport de Lux) 51 32 26 12 96 78 78 68 63 49 49 45 13 8 6 5
94 90 70 66 58
77 76 55 51 51 42 42 41 33 33 31 30 23 21 16 16 11 11 5 5
28
PERSONBA
Pajgu braukana tas nav vienkri

Anda Pavlovska
Jautju, k sks Zanes aizrauans ar zirgiem, un, izrds, ka tiei tpat k vairumam lauku brnu. Piecu gadu vecum, kad Zanes vecku saimniecb izmantoja no kaimia aizliento zirgu, ar rads interese. Vlk gan saikne ar zirgiem prtrka, jo ekav zirgu nebija, un, mcoties Jelgav, ldz zirgiem Zane netika. Tikai pc Madaras piedzimanas Zane ska nopietnk pievrsties zirgiem, un 2003. gad viai un Eduardam bija jau paiem savs stallis. Idejai par to, ka vartu piedvt izrt steliu vietas, kas ir saimniecbas pamata nodarboans zirgkopb, pateicba jizsaka Jurim Meniekam, kur, jaunuzceltaj stall izmitinot savus jaunzirgus, o mku uzemt pansij zirgus ierdja.
Pajgu braukanas demonstrjumi.
Zane Brauere, dzimusi 1972.

gad, beigusi ekavas vidusskolu, skusi mcbas LLA zootehniu grup, tau studijas nepabeidza. Dzvesbiedrs Eduards Krmi, dzimis 1958. gad, absolvjis Saulaines tehnikumu, iegstot agronoma specialitti. Strd kokapstrdes jom, mednieks.
Pirm saskarsme ar pajgu braukanu Zanei notika saldzinoi nesen, tikai pirms nepilniem desmit gadiem, kad ar veco vi Arfu, kurai ogad apritja 25 gadi, tika vizinti kzinieki turpat ekavas apkrtn. T ar turpmk ik pa laikam tika saemti pieteikumi vest gan kziniekus, gan glui vienkri ar zirgu pajgu kuplint kdu paskumu, piedalties Muzeju nakt un vl citos sarkojumos. du pakalpojumu saimniecba sniedz ar tagad, tikai Arfu nomainjui citi zirgi. Protams, ka nerunt par to, k sks Zanes un Eduarda aizrauans ar pajgu braukanas sportu, nevar, jo piedalans pirmajs Latvijas Zirgu diens Inukaln izrdjs liktenga. Par to, ka paskuma laik notiks ar pajgu braukanas sacensbas, Zane uzzinja no attls kaimiienes Anitas, kura teica, ka Zanei noteikti jpiedals, jo neesot pietiekami daudz dalbnieku. Tika izptts nolikums, un z/s Jaunstrautus Zirgu dienu pajgu sacensbs prstvja Orkns. Tikai Inukaln abi aizrautgie braukanas entuziasti uzzinja, kas tad sti ir draivings jeb pajgu braukana. Zane ar smaidu sej atceras, k veikusi savu pirmo manas shmu, mekljot burtus, ko vienkri iemcjusies no galvas, un atminas k Edus turjies drok, braucot maratonu. Orkns godam izturjis visas trs disciplnas un ieguvis piekto vietu. Zirgu diens piedaljs ar Igaunijas pajgu braucjs Urmass Sakss, kur piedvja Zanei piedalties sacensbs Igaunij, kas notiks pc mnea. T ar notika. Mnea laik Eduards no nulles spja uzbvt sportiskkus ratus, par paraugu novembris-decembris, 2010
Arfa t viss sks
emot modernos divjga ratus, ar kuriem brauca Urmass. 2008. gada septembr uz sacensbm Igaunij tika aizvests gan Orkns, gan Maeistro, kur no konkrista bija prkvalificjies par braucamzirgu, kas, k vlk izrdsies, nemaz nebija aplams lmums. Skaista pagtne, teic Zane, un atkal atminas, k baidjusies no t liel kalna, kur bija jprvar kda ra ietvaros, un k, gandrz neko nezinot, braukusi loka aizjg ar baltiem cimdiem roks, un somi nkui kop fotografties. Gribju, lai man btu krtgs vezumnieks. Laikrakst Lauku Avze izlasjm sludinjumu, ka prdod Latvijas ardeni. Aizbraucm uz Daugavpils pusi, Medumu pagastu, tau solt ardea viet Latvijas vietjais. Teicm saimniekam bet tas tau nav ardenis. J, bet vi tau izskats pc ardea, un vai tad tas nav viens un tas pats, sacjis saimnieks. Nolmm, ka esam tik tlu braukui un atpaka tuku furgonu jau nu nedosimies, un par niecgu naudu Orknu nopirkm, ststa tagadjie zirga panieki Eduards un Zane. Domjui, ka ldz trs gadu vecumam zirgu izaudzs, apmcs un prdos. Tau t raksturs, pa vlme sadarboties ar cilvku un griba strdt ieviesa korekcijas sen izdomtajos plnos. Pagjuaj sezon, k ar jau nupat aizvadts sezonas skum, 2003. gad dzimuais rudais apaltis Ardis, k viu mi dv, gjis Maeistro n, jo Zane lielkas cerbas likusi uz sportiskko melni ar labkm gaitm.
Turpinjums 30. lpp. 29
Ardis
Meita Madara Brauere, dzimusi 1993. gad, absolvjusi ekavas vidusskolas 9. klasi, tagad mcs Bulduru drzkopbas vidusskol un apgst dinanas pakalpojumu specilista profesiju.
Zemnieku
saimniecba Jaunstrauti, apsaimnieko 10,3 ha zemes, nodarbojas ar zirgkopbu, kokapstrdi, sniedz gatera un transporta pakalpojumus. Ir stallis ar 15 zirgu boksu vietm. Algoto darbinieku skaits viens.
Tad, kad zemnieku saimniecb Jaunstrauti rudens darbi jau padarti drzs novkts, lauki apsti, un sagaidtas pirms sniega prslas, ciemojos pie vienas no veiksmgkajm pajgu braucjm aj sezon Zanes Braueres un vias imenes tepat Pierg. Snieg slapj sniegs, un Zane steidz stall ievest zirgus, kur tos jau gaida siens un boli. Neslpjot sastrdts rokas, tiek uzklts piparmtru tjas galds. Madara paldz, un pc tam dodas mcties.
PERSONBA
Pajgu braukana tas nav vienkri

Turpinjums no 29. lpp.
Ardis bijis rezerves variants, tau Baltijas kausa gada pirm posma sacensbas Lietuv pardja, ka Orkna griba izpausties sacensbu laukum ir tik liela, ka grks to nenovrtt un nepaldzt attstt. Zanes manas braukanas trenere nebeidz vien brnties par vienkr Latvijas vietj zirga spju izlikt sevi visu un nkt pret, lai paldztu braucjai sasniegt iecerto. Melnais un izskatgais Maeistro nk no Balvu puses, bet kop 2005. gada zirgs dzvo z/s Jaunstrauti. Iegdjoties jauno kumeu Maeistro, Zane cerja, ka is zirgs bs tas, ar kuru vars ekavas puses brnus un jaunieus piesaistt zirgiem, k ar pati piedalties ru prvaranas sacensbs, kurm kop ar Maeistro mrtiecgi gatavojs trs gadus. Lai gan is zirgs savu sptgo raksturu un paprliecinto btbu pardja jau agr vecum, tas tika gan iejts, gan iebraukts, tau lielku uzmanbu pievrot janai. Cerot uz veiksmi, Maeistro pieteica startam pirmajs Zirgu diens Ride&Drive sacensbs, tau zirgs dieml savu saimnieci pievla un atteics prvart rus. Btu man toreiz kds ncis pret un gribjis pirkt Maeistro, noteikti btu atdevusi, ar smaidu uz lpm saka Zane. Savas pirms sacensbas pajgu braukan Maeistro aizvadja 2008. gada septembr Igaunij, kur startja viss trs disciplns. Redzot, ka zirgam labk patk un padodas vilkt ratus, nevis nest jtnieku sev mugur, Zane ska zirgu trent sacensbm, un jteic, ka neizpalika ar pankumi, biei komanda mjs prbrauca ar krtjo rozeti un diplomu kabat.
Maeistro
Pirms starta.
Iziroas bija gada sacensbas Lietuv, kad Maeistro pievla veselba, un tika pieemts lmums turpmk sacensbs nepiedalties. obrd zirgs veseojas turpat Zanes stall.
Jautju par nkotnes plniem, un Zane nekavjoties sauc Lukasa un Saimona vrdus zirgus, kuri komandas sastv bs gan tikai pc pris gadiem. Ar lepnumu Zane un Edus izrda ldz im Latvij viengo, tiei pajgu braukanai bvto manas braukanas sacensbu laukumu. Tas gan ir tikai sagatavoanas stadij, tau ar ieceri, ka jau nkamaj sezon eit notiks sacensbas. Apmbas pilnie sportisti iekrtojui divus 100x40 metrus lielus zles seguma laukumus vienu iesildans vajadzbm, bet otru sacensbm. Turpat ldzs jau var skt
Lukass, Saimons un jaunais laukums
apjaust maratona trases izkrtojumu un vietas zirgu boksiem. Plnojot nkamo sezonu kop ar Orknu, Zane nopietni turpins gatavoties sacensbm un cer uz vl vienu pakpienu augstk nek ogad. pai rpgi notiks trenii startiem Lietuv, jo braucju vid ir zinms ja var izturt Lietuvas trasi, tad zini, ka esi gatavs ar vism prjm.
Kdi iespaidi par aizvadto sezonu? Zane brdi padom un atzst, ka vislabk patikuas otr posma sacensbas Kocnos, jo tajs bija redzams ieguldtais darbs un sirsnba. Labas bijuas ar sacensbas Igaunij. Abi sportisti cer, ka nkamaj sezon ziemevalsts kaimiu sacensbu lmenis bs augstks nek ldz im. Var just, ka abos runtjos zinmas dusmas rada tie, kuri apgalvo, ka Latvij neesot tdu sacensbu, kurs var
Interesantks bija Baltijas kausa otr posma sacensbas
Foto no Zanes un Eduarda persong arhva
Eduards medbs. 30
Pirmajs rzemju sacensbs Igaunij 2008. gada septembr, Maiestro vl ar vecajiem ratiem.
Foto no Zanes un Eduarda persong arhva
PERSONBA
piedalties visi, nevis tikai lielie braucji. Lai nerun, ka nav kur braukt, skarbi nosaka Zane. Visi LJF kausa izcas posmi bija pa spkam ar iescjiem. Mani tomr interesja ar kdi pai nosacjumi, kurus komanda noteikti ievro pirms starta. Izrds, ka viens tds ir, braucot konusu ru marrutu, Zane mugur velk vienu un to pau trpu, kur ir visrtkais no vism sacensbu drbju krtm. Un k nu ne, iet ar veiksmgkais, jo to, k Zane ar Orknu traucas cauri konusu priem, vajag redzt! Iespjams, ka tiei trps bija tas, kas nodroinja specilbalvu par vistrk veikto marrutu Lietuvas sacensbs ogad. Pajgu braukan Eduards, veicot palga pienkumus, ir kop pam pirmajm sacensbm, kurs piedaljs Jaunstrautu komanda. Braukana patkot, jo pats var taj piedalties, nevis k konkr, piemram. Azartiskais ekipas palgs atzst, braukana esot tas zirgu sporta veids, kur var piedalties visi, kuriem tas interes. Eduards pc paa iniciatvas skum uzbvtos ratus ir prveidojis un veicis labojumus jau piecas (!) reizes, papildinot braucamrku ar ko jaunu, kas redzts citiem ratiem. Jautju, vai ar zirgiem ar iepriek ir bijusi kda saskarsme, jo zinu tikai to, ka Edus zirdzinieku aprinds pardjs ldz ar pajgu braukanas skumu Latvij. Kolhoza laikos braucis zirga ratos tad, kad skbbarba tikusi vesta no lielajiem bunkuriem, tau cita saistba viam ar zirgiem nav gan bijusi. Dien, kad viesojos Jaunstrautos, eit pulcjuies ar Eduarda vadt mednieku kolektva Dzilnas mednieki un vra medjuma zupu, jo Eduarda vaasprieks ir medbas. Tm vi nododas no visas sirds, un k gan citdi vi sptu vadt devipadsmit vru lielo kolektvu? Lielko baudjumu Zanes kanttjam sniedz pastaiga pa meu ar bisi plecos, kad var pabt dab un miergi sakrtot domas. Redzu, ka staa priek Zane iekrtojusi puu dobi, kur jau pavasar plauks sniega pulksteni, tulpes, prmulas, narcises un vlk greznojas lilijas. Ldzs dobei izveidota atptas vieta, kur solius Zane pati saskrvjusi, atcerdams, k likusi kop rus, gatavojoties Baltijas kausa izcas otrajam posmam Kocnos. Pues un skujei ir Zanes prieks un atpta. Iespjams, ka jau nkamaj vasar Zane bs paspjusi stenot vl vienu no savm iecerm skujeu dobi mjas priek. Meitas Madaras brvo laiku aizem mcbas Bulduru drzkopbas vidusskol. Kad
Sacensbs Igaunij.
Skujeu dobe un medbas
Priekul, ogad Latvijas Jtnieku federcijas kausa izc tre vieta kopvrtjum.
vien tas iespjams, Madara paldz saimniecb un brauc ldzi uz sacensbm. Zane saka, ka meita laikam nebot zirdzinieks, lai gan Madara bez iebildumiem tra stalli, paldz mammai sagatavoties gan treniiem, gan ar sacensbm, kad zirgi jatsoo vai veicami citi melnie darbi. Zanei un Eduardam ir pilngi skaidrs, ka pajgu braukana ir komandas darbs, jo tas nav t vienkri iekp un brauc. Krjoties sacensbu un savstarpjo attiecbu pieredzei, vii sapratui ja braucjs un palgs nevar saprasties, tad kopgs darbs sacensbu laukum nav iespjams. Nedrkst apvainoties, ja pasprk kds asks vrds, saka Zane, savukrt Eduards piebilst: J, un tad, kad, mudinot zirgu, ar ptagu trpa man,
ar nevar dusmoties! Jaunstrautu komanda vlas izteikt pateicbu ekavas novada domei, kura neatteica paldzbu, kad bija apdraudta ekipas piedalans Baltijas kausa pirm posma sacensbs. Eduards, gatavojoties Latvijas posma sacensbm, uzrunja sava kolektva vrus, kuri rada iespju dalbniekiem un atbalsttjiem uzvrt ekskluzvo medjuma zupu. Par to paldies mednieku kolektvam Dzilnas! Neskatoties uz to, ka vl nav sasniegti pai labi laiku rezultti, Zane un Eduards ir apmbas pilni turpint trenties un piedalties sacensbs, k ar iekrtot pajgu braukanas sacensbu vietu. Atliek vien novlt veiksmi un pankumus ar turpmk!
Komanda
31
IMENE
Sacensbas k brvdienas
Man vienmr paticis skt ko jaunu tas ir izaicinjums, mris, uz ko tiekties. Kad ar janas sporta specilistiem Kad dzvojm Siguldas mj, prncu no runju par aizvadts sezonas vrtdarba, iesldzu televizoru un t ar visu vakaru nosdju. Tagad to varu dart tikai retu jumu, viens no viiem piesplja idereizi un ar tad pa vakar. Tau prcelaju: Btu interesanti uzzint nevis to, ns uz Liepenm nemaz nebija tik vienkrko domjam ms, bet k iesaistanos a. Lmums bija oti radikls, tpc Lindai aj proces vrt vecki, kuru brni uzreiz sacju, prcelsimies tikai tad, kad nopietni skui nodarboties ar janas atradsim vietu, kur es vlos pavadt visu sportu. savu atlikuo mu. Mekljm o zemi trs Pilngi saprotami, ka turpinjumu aj gadus, kamr atradm Siguldas tuvum, sporta veid realiz tie, kuriem gan ttis, fantastiski skaist viet. gan mamma darbojuies ar zir K vrtjat msu sacensbu giem un vl joprojm to dara: atmosfru? Aleksandrs akurovs, Laura Vrtjums jau rodas saldziPenele, Sabne Silia. Uzvrdi, njum. Manuprt, esam lmen kas visiem pazstami. Bet, neun kaut kur pa vidu msu kaizin kpc, man pirmais prt mivalstm. Igaunij viss ir oti s tmas sakar ienk Aigars oficili un korekti. Jtama ar Via Lindas Vias ttis. Vilaba attieksme pret dalbniekiem, am tagad ir 49 gadi, meitai pat ja atbraucam vieni, tlt tiek 17. Linda obrd ieem pirmo atrasts Latvijas karogs un uzvilkts vietu junioru konkurenc konmast. Lietuv toties ir milzgs kurs par nosaukumu Gada haoss, un nav neviena, kas vartu labkais jtnieks un ir tre paldzt risint iespjams probjauno jtnieku konkurenc lmas. Latvijas Jtnieku federcijas Latvij pret sacensbu organikausa izcas kopvrtjum. zciju man nav pretenziju. ProPar Aigaru Viu informciju tams, vienmr jau katru darbu janas sporta agrko gadu var dart labk. Tau saprotu, ka rangu tabuls gan nevar atrast. tagad ir krze, un jrins, ka oti biei vecki savus varbt dam lietm pietrkst nerealizto jaunbas sapu finansjuma. Tau ir oti labi, ka piepildjumu cer ieraudzt sacensbas notiek, netiek samasavos brnos. Varbt ar jums zints to skaits sezon. Labi ir ar Aigars Via cenas apmeklt ikvienas janas sacensbas Latvij. tas bija dzenulis, lai atbalsttas, ka mums ir tds pieredzjis tu meitas sportoanu? bm, izsprieam kop ar Lindu, bet gala l- un korekts tiesnesis k Dainis Lvmanis, uz Noteikti ne. Es agrk pat nenojautu, ka mumu pieem via. Kad braucu ldzi, jtos kuru var paauties, kur ir objektvs un spj Latvij ir tds janas sports. Pats nodarbok ttis un nekas vairk. Tau cenos pal- risint konfliktsitucijas, kas dakrt tomr jos ar vieglatltiku, vairkus gadus trenjos dzt, cik iespjams. Bet man nav zinanu, mdz rasties. dudo c. Tikai tad, kad Linda ska intelai pildtu profesionla jtnieka palga, kur Linda drz bs pilngadga. Daudzi resties par zirgiem, to darju ar es. nu vl trenera pienkumus. Es to apzinos. jauniei aj vecum cenas izrauties no Jau skum vai tad, kad meita bija ap Cik viegli vai grti ir nu jau daudzus vecku aprpes. K js domjat, k turpliecinjusi savas intereses noturbu? gadus bt aj posten? mk veidosies jsu sadarbba sport? Via par zirgiem ska interesties jau Man tas patk, tpc nevaru sact, ka Kamr Linda turpins sportot, paldzseptiu, astou gadu vecum. Tad, kad jutu, btu grti. J, finansili tas reizm sagd u minu veicint to, lai via tiektos uz ka viai gandrz katru dienu jiet uz stalli, problmas, tau mums ir skaidrs, ka ms arvien augstkiem mriem un attsttos. sapratu, ka vairs nevaru neiesaistties. Mans strdjam ne tikai vienai dienai, bet cen- Vajadztu braukt uz sacensbm rzems, dls bija trenjies snovbord, ar Linda ar amies gaikai nkotnei. Turklt man vajadztu trs, etras reizes ned nodarto ska, un zinju, ka veckiem juzemas sacensbu dienas, lai gan saspringtas un boties kop ar treneri. Pagaidm tas neizsava atbildba brd, kad brni sk sportot. piestintas, ir k brvdienas. Ts ir ar citas dodas, tpc oti augstu vrtju to, ka Linda Ar paam k sportiskam cilvkam gribjs emocijas nek ikdien labdabgs stress un spj startt d lmen, gatavojoties sacendarboties ldz. ar gandarjums. Tagad, kad beidzas sacensbm praktiski viena. Ttad t ir rezerve, K notika jsu priekstatu attstba sbu sezona, jtu, ka man kaut k pietrkst. kas vartu sniegumu uzlabot. Tagad daudz par janas sportu? Js pats vienkri formuljat savu ldzeku aiziet bvniecb. ogad stallim pa Skum nesapratu neko, bet tagad ldzdalbu, tau, domjams, Latvij un ar beidzm palgtelpas, nkamgad juzce esmu daudz ko uzzinjis, iejuties aj at- daudzviet citur ir maz tdu vecku, kuri nis un mana. Vl nepiecieami gadi divi, mosfr. gatavi t riskt prdot paumu pilst, lai pabeigtu msu sporta bzi. Tikai tad va Juzemas ne tikai atbildba par br- prcelties uz laukiem atbilstoku vidi un rs atvilkt elpu un pilnb savu brvo laiku na sportoanu, bet tas prasa ar ievroja- celt modernu sporta bzi savam brnam. un ldzekus atvlt janas sportam.
Dace Millere
32
mu finansu ldzeku ieguldjumu. Patiesb nekad neesmu sti rinjis, cik izmaks sezona vai brauciens uz konkrtm sacensbm. Skum vienkri mums nebija nekdu finansilu problmu. Tagad ir nedaudz grtk, bet, ja ir skts darboties janas sport, to tik viegli nevar pamest, un nauda jatrod. iet, ka esat ldzs Lindai viss sacensbs. K tajs jtaties, kdu lomu pildt esat ttis vai palgs un pat treneris? To, vai ar man braukt ldzi uz sacens-
Mra Millera foto
NETRADICIONL LAUKSAIMNIECBA
Briekopba Latvij
Dace trausa
Ja zirgs ir visvairk gleznotais un ar dadiem simboliem apvelttais mjdzvnieks, tad savukrt briedis ir cluma simbolam ldzgu nozmi guvis savvaas dzvnieks. Brieu drzu sakar gan is savvaas jdziens ir mazliet ierobeots ar augstm stm, tomr briedis paliek briedis, un savu skaistumu nezaud ar ieogot teritorij, kas aizem dakrt pat oti lielas platbas.
Latvij briekopba k netradicionla lauksaimniecbas nozare atzta 2002. gad, tau pirmskumi mekljami jau 1994. gad ar pirmo brieu drzu izveidi Latvij. Eirop nozare organizta un atzta jau pirms 30-40 gadiem. Latvij briekopbas saimniecbas galvenokrt orienttas uz brieu gaas raoanu, dzvnieku selekciju, trismu un komercmedbu organizanu. Pdjos piecos gados nozare attsts, ik gadu tiek izveidoti trs ldz etri jauni drzi. No briekopbas aizskumiem 1994. gad, kad pastvja vien divi brieu drzi, obrd to skaits jau sasniedzis 60, kuros kop mitinas ap 10000 dzvnieku staltbriei, dambriei, mufloni, mea ckas, stirnas, sumbri, kalnu kazas, vtu ragu kazas, jaki un citi. Savvaas dzvnieku audzana dod iespju efektvi izmantot citm lauksaimniecbas nozarm mazk piemrots teritorijas, kuru Latvij ir pietiekami. 2000. gad, apvienojoties briekopbas idejas piekritjiem un jau izveidotajiem brieu drzu paniekiem, dibinta biedrba Savvaas dzvnieku audztju asocici-
Hercogs starptautisk vrtjuma empions 2009.-2010. gada sezonai ar 236,88 punktiem CIC vrtanas sistm, 6. ragi; 2010.-2011. gada sezon7. ragi, 257 p. CIC un 420 punkti SCI (Safari Club International) sistm. 35 uburi; kalkultais trofejas svars 31,5 kg. panieks Safari parks MORE (SIA Mras briei).
ja, kuras valdes priekdtjs ir Dr. chem. Dainis Paegltis, kur izstrdjis nozares attstbas stratiju, vada ciltsdarbu, piedals likumdoanas veidoan un attstan. Biedrba aktvi strd Eiropas brieaudztju federcij un ir Latvijas Ciltsdarba centra biedrs. Sakr ar to, ka briei tiek turti ierobeot teritorij, rodas lielas iespjas zintniski ptnieciskajam darbam. aj jom biedrba
sadarbojas a LLU Biotehnoloijas un veterinrmedicnas zintnisko instittu Sigra. Aizskta ar staltbrieu embriju transplantcijas metou aprobcijas un adaptcija Latvijas staltbrieu saimniecbs, strdjot sadarbb ar Slovkijas ptniecisko organizciju Excel un Lielbritnijas Brieu veterinrijas biedrbas specilistiem. Ik gadu SDAA rko starptautisku paskumu staltbrieu un dambrieu buu ciltsvrtbas un entisks kvalittes noteikanai, kad vrtti tiek Latvijas un rvalstu staltbrieu un dambrieu bui pc to ragu kvalittes. 2010. gad Latvijas brieu iru saimniecbs novrtti vairk nek 2000 dzvnieku, no kuriem 1821 dzvniekam vrtjums bija 7 -10 punktu robes no 10 iespjamiem. ogad vrtanas paskums notika Mores pagasta Saulstaros. Divu dienu garum starptautiska komisija mrja, svra un novrtja 138 staltbieu un dambrieu ragus, kas bij atvesti ne tikai no Latvijas, bet ar no Lietuvas un Polijas.
Foto no Daia Paegla arhva
Ragus vrt pc Lavijas specilistu izstrdtas CIC mranas sistmas, kuras btba ir uzzint, kura brieu bua galvasrota ir spcgk un krk sav vecuma grup. T k atzts, ka briea lielka vrtba ir ragi, kas bez briea jau ir trofeja, tad pc tiem ar nosaka, kur ir labkais briedis.
Turpinjums 34. lpp. 33
Ddu skaam skanot, apbalvoti uzvartji un notiek fotogrfanas uzreiz ar diviem ministriem un SDAA vadtju, oreiz attl redzams brieu drza Krauki panieks Pteris midre.
Foto no Daia Paegla arhva
Briekopba Latvij
Turpinjums no 33. lpp.
Staltbrieu un dambrieu vaislas bui atkarb no izcelsmes klases tiek vrtti ses vecuma grups: 1. Ldz 2 gadiem 1. ragi (pseri); 2. Ldz 3 gadiem (ieskaitot) 2. ragi; 3. Ldz 4 gadiem (ieskaitot) 3. ragi; 4. 5-6 gadi (ieskaitot) 4. un 5. ragi; 5. 78 gadi (ieskaitot) 6. un 7. ragi; 6. 9 un vairk gadi 8. un vecki ragi. Bez nopietns vrtanas daas paskuma laik varja sacensties loka auan, k ar baudt dadus pavrmkslas sasniegumus. Rezultti staltbrieu vaislas buu vrtjum 1. vecuma grup ldz 2 gadiem (1. ragi, pseri) Par trasiu audztajiem staltbrieiem
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Z/z Zemitni Safari parks MORE Z/z Plgkalns Punkti 130,00 50,20 35,00 Punkti 83,6 55,4 49,00
Briei Saulstaros.
Par krustotajiem staltbrieiem

N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Safari parks MORE SIA Mestas 97 Safari parks MORE Punkti 138,5 138,5535 118,31
2. 3.
SIA Ri Safari parks MORE
199,49 199,35
Starptautiskaj konkurenc
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Z/s Zemitni Safari parks MORE Safari parks MORE Punkti 212,57 211,31 211,29
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Farm Rudzie, Polija Farm Rudzie, Polija Punkti 178,533 173,285
Farm S. Petraitis, Lietuva 153,5975
5. vecuma grupa 7-8 gadi, 6. un 7. ragi Par trasiu audztajiem staltbrieiem

N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Safari parks MORE Z/s Zemitni Z/S Zemitni Saimniecba Safari parks MORE Safari parks MORE E. vdes brieu drzs Punkti 236,87 235,97 222,05 Punkti 216,28 213 203,03
3. vecuma grup ldz 4 gadiem (3. ragi) Par trasiu audztajiem staltbrieiem
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. SIA Purnavu muia SIA Plgkalns SIA Purnavu muia Punkti 156,6125 153,725 149,5375 Punkti 187,24 156,6125 153,725
N.p.k. 1. 2. 3.

N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. SIA Mestas 97 SIA Mestas 97 Safari parks MORE
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. BOMAFAR, Polija SIA Purnavu muia SIA Plgkalns
N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Safari parks MORE Z/s Zemitni Z/s Zemitni Punkti 236,87 235,97 222,05
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Z/S Zemitni Farm G. apas, Lietuva Punkti 130,00 94,80
4. vecuma grup ldz 5-6 gadi 4. un 5. ragi Par trasiu audztajiem staltbrieiem
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Z/s Zemitni Safari parks MORE SIA Purnavu muia Punkti 212,575 211,29 206,75 Punkti 211,31
2. vecuma grup ldz 3 gadiem (2. ragi) Par trasiu audztajiem staltbrieiem
N.p.k. Saimniecba 1. SIA Purnavu muia Punkti 130,5
6. vecuma grupa 9 un vairk gadi Par trasiu audztajiem staltbrieiem

N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Safari parks MORE SIA Krauki Z/s Zemitni Punkti 208,14 207,80 204,45

N.p.k. Saimniecba 1. Safari parks MORE
34
Daces trausas foto
Un labkais, k zinms, ir ar drgkais. ogad ir aizscies dzvu brieu eksports uz Krieviju, td jo svargk ir, lai dzvnieki btu novrtti. Staltbriei atkarb no izcelsmes tiek vrtti trs klass: 1. Latvij audztie importa asins lniju dzvnieki; 2. Latvij krustoto asinslniju dzvnieki; 3. Starptautiskais vrtjums. Dambriei tiek vrtti tikai starptautisk vrtjuma klas.
N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Safari parks MORE Z/s Jasmni SIA Mestas Punkti 206,48 194,13 192,88
N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Punkti Farm S. Petraitis, Lietuva 226,81 Safari parks MORE 224,82 Brieu drzs Kakti 208,14
Daces trausas foto
Kopvrtjums starptautiskaj konkurenc

N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Safari parks MORE Z/s Zemitni Punkti 226,81 224,82 Dalbnieku kopbilde uz labko ragu fona kop ar Latvijas vides un zemkopbas ministriem Raimondu Vjoni un Jni Dklavu.
Rezultti dambrieu vaislas buu vrtjum 1. grupa vecums 4 gadi, 3. ragi

N.p.k. 1. 2. 3. Saimniecba Punkti Lins Pakamanis, Lietuva 183,6175 Z/s Saulstari-1 183,02 Z/s Zemitni 176,65
2. grupa vecums 5-6 gadi, 4. un 5. ragi

N.p.k. Saimniecba Valerija Jonte epine, 1. Lietuva Valerija Jonte epine, 2. Lietuva Z/s Saulstari-1 3. Punkti 196,24 189,155 177,3625
N.p.k. Saimniecba 1. 2. 3. Gintauts epas, Lietuva Z/s Ezernieki Z/s Ezernieki
Punkti 209,92 196,44 190,0525 Top briea cepetis.
Latvijas Ciltsdarba centrs prma dau ar ciltdarbu saistto jautjumu risinanu, kad finansu resursu ekonomanas nolkos tika likvidta Valsts ciltsdarba inspekcija. Organizciju dibinja 2008. gad un obrd ts sastv ir 11 organizcijas, kas nodarbojas ar ciltsdarba vadanu savs nozars, taj skait ar abas zirgaudzanas biedrbas. Konkursa krtb uzvarot LDC aptauj, LCC prma slaucamo govju virsprraudzbas funkcijas veikanu. Galvenais organizcijas mris ir nodroint tiesiskos, organizatoriski tehniskos un citus prieknosacjumus
Latvijas Ciltsdarba centrs
ciltsdarba attstbai Latvij. Ciltsdarba centrs piedals likumdoanas izstrd, raugoties, lai visas ciltsdarba organizcijas btu apmierintas un dadu nozaru specifisks patnbas nenonktu pretruns. LCC jau divus gadus piedals staltbrieu un dambrieu buu ciltsvrtbas un entisks kvalittes noteikanas paskum ar savu stendu. Ciltsdarba popularizanas nolkos nolemts publict urnl Zirgu Pasts informciju par LCC ietilpstoajm ciltsdarba organizcijm. novembris-decembris, 2010
Strd vrtanas komisija.
Apmaksts raksts
35
Daces trausas foto
Daces trausas foto
3. grupa vecums 7 gadi un vecki, 6. ragi
ARHITEKTRA
irbiu muias stallis un t liktenis

Dr. arch. Jnis Zilgalvis
irbiu muia atrodas Limbau rajona Vitrupes pagast, Vidzemes ziemerietumu da nepilnus desmit kilometrus no jras. irbiu muia kop ar Bsteriem ir sens fon Aderkasu dzimtas paums, kas viiem piederjis vairk nek 400 gadus. Raiba ir bijusi muias vsture, tpat k Vidzemes vsture, kur labkljba un uzplaukums mijies ar sabrukumu un postu.
Fon Aderkasi dokumentos minti jau 1277. gad. Laika gait muias panieki mains no tva to manto dli, mains ar dzvesvieta, jo kungu mja ar citm km Bsteros 17. gs. beigs nodega un jauna apbve tika veidota tagadj viet irbios. Pc Ziemeu kara saimniecisk dzve atjaunojs pamazm un tikai 1730., 40. gados varja rasties iecere irbiu mui bvt jaunu kungu mju. Jpieem, ka kungu mjas cljs bs bijis Zviedrijas armijas leitnants Georgs Dtrihs fon Aderkas, kur paumu mantoja 33 gadu vecum paos spka gados. Td visticamk, ka koka dzvojam ka celta pc 1753. gada. Domjams, ap o laiku tapusi ar daa senko saimniecbas ku, to vid stallis, kur pelna pau uzmanbu.
1987. gad izdarts fotouzmums no Valsts kultras piemineku aizsardzbas inspekcijas Piemineku dokumentcijas centra materiliem.
Saglabjus tikai septias kas

No 1920. gados uzskaittajm 52 muias km un bvm ldz msu dienm saglabjus tikai septias. Zudis ir pilngi viss saimnieciskais komplekss, kas atrads otr pus Vitrupei Limbau virzien.
Stallis, kas agrrreformas plnos saukts par stalli ar ratncu celts k gubve. Skotnji tas bija aurks, bet 19. gs. beigs, kad ka apta ar sarkanajiem ieeiem, padarts platks un ar augstks, veidojot iespaidgi lielu mansarda jumtu, lieveni upes pus un divus simetriskus rizaltus pagalma pus. Stall atrads ar kalpu mjoki, to vid ar stameistara dzvoklis. Staa arhitektoniskajam un mkslinieciskajam risinjumam pievrsta liela uzmanba. Izmantota pildrea konstrukcija, rotti spru gali un saii, lietotas ar skkas dekoratvas detaas. Staa prbves projekta autoru pagaidm nav izdevies noskaidrot, tau tas neapaubmi bijis profesionls arhitekts, kas przinja j-
gendstila mkslinieciskos pamienus un kompozcijas principus. emta vr ar eso kungu mja, un stallis pieskaots ts rjam tlam. Staa pildrea konstrukcija ir vienkra, it sevii pret pagalmu vrstajos rizaltu zelmios. Tie sadalti vertikli viends das. Projekta autors, liekas, gribjis uzsvrt, cik emocionli iespaidgu var padart ku, lietojot vienkru konstrukciju, kurai bija dekoratva nozme, proti, bruses vidusda nebija saisttas un to snu slodzm tpat nebija slpu atbalstu. irbiu muias stau zelmiu risinjumu var saldzint ar Maha villu Bechyne (1902) ehij netlu no Prgas1 un izcilo Blumenverfas (Blumenverf) villu Brisel (1895., arh. H. van de Velde), kuras frontonos vrojams vl lielks dekoratvisms. Par jgendstila period sastopamo pildrea pielietojuma veidu mkslas vsturnieks Dainis Bruis, analizjot eklektisma stila pilis Latvij, raksta: t traktjum, kas ievrojami atrs no tradicionl, atklti paustas simptijas jgendstila neordinrajiem pamieniem.2 du ku arhitektr konstruktvi nepiecieamais karkass papildints ar dam, kuras pc stiprbas prasbm un konstruktvs noturbas varja ar nebt. ajos gadjumos pildrea konstrukcija ar veido noteiktu ornamentlu rakstu. Tau tagad taj kvadrta, taisnstra un trsstra formas papildina ar aplis, izliektas un ieliektas formas elementi. To vartu dvt par konstruktvi dekoratvo pildrei un taj izpauas j-
Staa kopskats si pirms demontas darbu uzskanas. 2006. gads. 36
Ja Zilgalvja foto
Ja Zilgalvja foto
ARHITEKTRA
gendstila lniju simbolika.3
Kad nepieder nevienam...

1978. gad lielo staa ku vl vis pilnb sedza krniu jumts, sienas bija nekrsotas, tau stvja vl stingri. kas gals kungu mjas pus bija apdzvots.4 Laika gait ka tika izmantota daji. K rda 1985. gada fotogrfijas, apdzvotai daai pret kungu mju ticis uzlikts fera jumts.5 Prj da, ar lievenim pret upes pusi joprojm saglabjs krniu jumts. kas pastvanai briesmas vl nedraudja, kaut ar t ir ieaugusi nezls un skolas laik, kas kungu mj atrads jau no 1945. gada, piebvts siltumncas (1959) jumta logi ir daji izsisti. Unikl, jgendstila laika prbvju rezultt tapu staa izncba sks 1990. gadu skum, kad tas vairs it k nepiederja nevienam. o gadu kultras mantojuma izncinana Latvijas laukos nebija mazka k 1905. gad, vajadzgs tikai rpgs ptniecisks darbs, lai radto postu saldzintu ar revolcijas laika vandalismu. 2001. gada oktobr Vienes pagasta padome irbiu muias apbves kompleksu nodeva apsaimniekoan a/s Valsts nekustam pauma aentra. 2004. gada februr staa puse pret klti jau bija sabrukusi, bet padomju laik ar fera jumtu segtais gals vl daudzmaz turjs kop. aina jau liecina par to, ka kas mam ir piencis gals. Nevienam aj laik neinteresja Latvijas kultrvsturiskajai videi btisku objektu saglabana.
Skats no demontt staa vietas uz kungu mju un pagrabklti. 2009. gads.
tuvojs beigm. Ts rezultt nkoajm paaudzm tiks saglabta vrtga 18. gs. ka un vieta ar bagtgu kultrvsturi. Staa atjaunoana ir nepiecieama ar tpc, lai muias apbves centrs atgtu savu vsturisko plnojuma telpisko struktru. Tagad t ir izjaukta un nesaprotama, jo kungu mja nekad nestvja vientua, tagad ne pai veiksmgi izplnota parka un stdjumu ieskauta.
Howard J. Art Nouveau. International and national styles in Europe.-Manchester, 1996. 97. lpp. 2 Bruis D. Historisma pilis Latvij. Rga, 1996. 195. lpp. 3 Zilgalvis J. Daas patnbas Latvijas muiu un Rgas jgendstila arhitektr./Jgendstils. Laiks un telpa. Baltijas jras valstis 19. 20. gs. mij. Rga, 1999. 102. lpp. 4 Valsts kultras piemineku aizsardzbas inspekcijas Piemineku dokumentcijas centrs (turpmk VKPAI PDC). Lieta irbiu muia. Neg. 33726, 33727. 5 VKPAI PDC Lieta irbiu muia. Neg. 74884, 74885, 74888.
1
Ir cerbas par saglabanu

2006. gad muias centrs tika ilgtermi iznomts. Staa viens gals aj laik jau atrads tuvu sabrukanai un kuva bstams apkrtjiem iedzvotjiem, tpc tika pieemts lmums kultrvsturiski vrtgo ku demontt. Darbu gait tika saglabti visi dekora elementi, bvgaldniecbas izstrdjumi un gubau fragmenti, kurus vartu izmantot atkrtoti, kas atjaunoanas gadjum. Pirms demontas un ts gait tika veikta detalizta fotofikscija. Darbu gait atsedzs vsturiskas ailas, kas tikuas aizbvtas, varja ieraudzt patnjo ieeu apuvuma veidu ar gaisa irkrtu, prliecinties par gubau iespaidgajiem izmriem. Jpiebilst, ka aizmugures fasdes centr vl atrads durvju vrtnes ar rombveid uznaglotiem diem un bija vietm saglabjuies ar vsturiski skru logi ar visu furnitru. Ir cerba, ka , Latvijas arhitektras mantojumam nozmg ka tiks atjaunota, k to ar paredzja muias vsturisks apbves rekonstrukcijas projekts (arh. I. Caunte). s cerbas vie muias kungu mja, kuras restaurcija un renovcija
18. gs. ee, kas tika atrasta kas demontas gait.
Staa nojaukanas darbi. 2006. gads.
37
Ja Zilgalvja foto
Ja Zilgalvja foto
Ja Zilgalvja foto
CEOJUMS
Transilvnija zirga mugur

Publicanai sagatavoja Dace Millere
Iepriekj Zirgu Pasta numur ststjm par bioloijas zintu doktori Solvitu Stri un vias ieceri doties gark ceojum ar zirgiem. Turpinm publict fragmentus no vias dienasgrmatas par piedzvojumiem Rumnij.
Kamr domju, kur vartu atstt savu zirgu, abi grupas pavadoi samekl cietku krmu vai kdu sakni un s pavad sk tos piesiet. Pirmaj brdi man ita, ka tas tomr nebs sti labi, un zirgi tur sapsies, bet tad pamazm sapratu, ka ie zirgi sen pie t pieradui, t pagstot gan past, gan izvrtties, gan atgait kukaius un vl pagult. Fascin skats, kad kalna ielej ieraugm milzgu aitu ganmpulku ar ganu. Vlk biei sastopot gan aitu, gan govju ganmpulkus, nodomju, ka varbt Rumnija vartu bt viena no tm, vl nedaudzajm, valstm, kur da veida lopu ganana ir vietjo iedzvotju dzvesveids un iztikas avots, un ms vl esam paguvui ieraudzt ainavu, kas nav radta specili tristiem. Nakoana paredzta neliel, oti jauk ciemati Sancraiu. Izrds, zirgus ms atstsim ciematia centr nelielas saimniecbas piemjas pavi. Nakt tie tiek piesieti s pavad pie stas vai turpat esoajiem ratiem. Priek tiek nolikts siens. Vl joprojm nebeidzu brnties par o zirgu mieru, saprotot, ka Latvij nekas tds nebtu iedomjams. Nakoanas vieta atrodas gabaliu tNevaldmajam zirgu baram lkojot mums aiz muguras, nespju iedomties, ko ms dartu, ja ldzi nebtu Zolts ar korikau.
6. jlijs
lk, kur ejam ar kjm. Ciematia centrls ielas vid stv rati ar diviem zirgiem, kur divi vri, neizjdzot zirgus no ratiem, vienam no tiem mina apkalt pakakju. Kad ejam garm, iet, ka vri skai apsprie, ko dart ar pakavu, un neliekas traucties, ka pretim brauco mana tur sti netiek garm. Vakarias ir lieliskas saimnieces cien ar palinku un trim dieniem no rumu nacionls virtuves. Brokastojot Mihaela min, ka odien vajadztu drusku parikot vai palkot, jo nkamos cea gabalus vajadzs veikt nedaudz raitk gait. Vakar esam vei-
kui aptuveni 20 km garu cea gabalu un odien vajadztu veikt apmram 25 km. Izvras diskusijas, kdi vartu bt riki, lki un aui. Daiem no msu grupas dalbniekiem bs pirm lkoanas reize m. Apseglojam zirgus un dodamies ce. Laiks ir krietni apmcies, smidzina. Klajks viets p stiprs vj un kst auksti. Atsevis viets pat jkpj nost no zirga un jved tas pie rokas, jo taka ir prk stva un akmeaina. Ldzenks viets atkal sastopam aitu ganmpulkus, un tlum gans zirgi. Jjot tuvk, pki aptveru, ka msu ce ved garm d piesietam zirgam un vl
7. jlijs
Vakar mazas saimniecbas piemjas pavi zirgi tiek piesieti s pavad Vakar, kad ceojuma dalbnieces bija noseglojuas zirgus, vim vl tomr pietika spka apssties uz lievena un pasmieties par aizvadts dienas pie ratiem vai stas un atstti pa nakti ldz rtam. piedzvojumiem. Pirm no labs: apraksta autore Solvita Stre. 38
CEOJUMS
vienam, kas turpat brvi gans apkrt. Zirgi pace galvas un ar interesi sk lkoties uz msu grupiu. Uzreiz nodomju, ka nebs labi, ja sveais zirgs sks izrdt pastiprintu interesi pievienoties msu pulciam. Paemu ciek Tornado pavadu un gaidu, ko dars Mihaela un Zolts. Tlk redztais skats bija filmas sieta ciengs. Zolts, nedaudz pajjot uz prieku, izvilka garu das ptagu korikau, kuru pamatgi noplkinja priek abiem zirgiem. Ms rikojm garm abiem zirgiem, kamr Zolts tos turja no msu baria piekljg attlum. Man par prsteigumu Zolta vte neizrdja nekdas bailes no ptagas un paklausgi darja to, ko saimnieks lika. Vienkri fantastiski. Mihaela ierosina palkot. Visi piekrt. Lkoana ir saldzinoi mierga, lai gan tiem, kas to darja pirmo reizi, tas bija prdzvojums. Rumniete smejas, ka visi zirgos esot noturjuies, un jt varot iemcties, tikai lkojot pa pavm. Pamazm dodamies augstk kalnos. Visu laiku smidzina, un kst arvien drgnks. Liels cea gabals ved gar asfalttu oseju. Ir auksti, un sevi liek mant nogurums. Jau treo dienu esam zirg un tagad jau vairk par sem stundm dien. Sajutu, ka nedaudz sp kjas. Nodomju, k jtas tie, kuri pirmo reizi kpa zirg vai tikai izminjui to pris reiu? Mihaelas izvltais viesu nami atrodas bieza mea vid. Atgdina Norvijas ziemedau. iet, drgnuma d, man vieta neiet prk omulga, saimnieks min, ka varot sastapt ar lus. Aiz namia ir neliela pava, kur aizvedam un piesienam zirgus. Pirms vakarim rungais saimnieks ms cien ar palinku. oreiz man tas liekas tiei laik.
Kad ceojums beidzies, iet, ka ar msu uzticamie ceabiedri ir nedaudz saskumui.
Pie brokastu galda uzzinm, ka Zolta vte nakt sapinusies piesietaj aukl un nedaudz savainojusi priekkju. Ceram, ka savainojums nav tik liels, lai trauctu tlkam prgjienam. Mihaela ierosina aiziet apskatt netlu esoo denskritumu, kur ir lielkais aj apvid un ap 40m augsts. Tas tiem burvgs un ir viens no vietjiem trisma apskates objektiem. Atgrieoties ieraugu, ka Zolts jau gandrz visiem notrjis un apseglojis zirgus. Pieradusi, ka par savu zirgu vienmr jrpjas paai, izbaudu, ka kds jau to visu izdarjis man viet. Atliek tikai uzkpt un turpint ceu. Mihaelai iet, ka Indras vte Sariko
8. jlijs
nejtas labi. T tiek iedota Evijai, savukrt Evijas zirgs Ciklon Indrai. Ce ved aug kalnos, gar abm pusm biezs mes. Dai atzstas, ka ceturtaj dien zirga mugur sevi liek mant fiziska slodze. iet, ka vakardienas drmais laiks ietekmjis ar manu noskaojumu, kdu brdi domjot, ka trs dienas zirga mugur ar man ir gana pietiekami. Tomr, zinot dienas sadaljumu un prgjiena krtbu, ceojumu sku uztvert brvk un vlk, pas beigs, bija vlans to vl pagarint. Kalna virsotn sastopam brvi ganmies govis ar zvaniem kakl. Mani vienmr izbrnjis, k saimnieki ts vlk atrod. Brvi staigjos govis redzam ar tuvum esoajs ciemata iels. Turpinjums 40. lpp.
Zirgu nakoanas vieta kalnainaj Rahitele ciemat, kur meos dzvojot ar li.
Rati ir rtkais un ltkais prvietoans veids. 39
CEOJUMS
Turpinjums no 39. lpp. Pusdienas dam netlu no Fantanele ezera. Vlk kjm noejam pie ezera, kur dai uzdrkstas ar nopeldties. Pri ezeram laiv iras rumu sievia ar vairkm baraviku kastm. Uzskot sarunu uzzinm, ka baravikas par ltu naudu prprk uzpircji no Itlijas un Francijas.
Transilvnija zirga mugur
Turpinm ceu uz nkamajm naktsmjm. Man pamazm iepatkas biezie mei visapkrt. Drusku meongi un bez civilizcijas. Nodomju, vai senk, kad Latviju klja biezki mei, nek tagad, msu seni juts ldzgi? Esam jau aptuveni 1200 m virs jras lmea. Atsevis viets pavisam nav cea vai ar tas ir pilngi neizbraucams. Uz prieku var tikt vai nu zirgi, vai milzgas koku vedams manas ar metru augstiem riteiem. Viena ceojuma dalbniece arvien uzstjgk prjiem liek mant savu nogurumu. Viai iet, ka zirgam kda vaina, lai gan Mihaela atbild, ka ar zirgu viss krtb. Vakar, nonkot naktsmtn, via pazio, ka ceu turpint vairs nav vias spkos un rt zirga mugur vairs nekps. Neviens sti nesaprot, ko vartu dart, bet manm, ka temperamentg Mihaela ir pavisam sautusi. dot brokastis nodomju, ka, protams, ir labi, ja prgjienam esi kaut nedaudz sagatavots fiziski, bet tikpat liela nozme ir ar psiholoiskajai sagatavotbai. Jsaprot, ka d, nedaudz ekstrm paskum bs fizisks nogurums, var gadties prvart izsalkumu, dusmas, samirkt liet vai salt vj. Tau nebtu labi, ja tas ktu par apgrtinjumu prjiem dalbniekiem.
Ik pa brtiam var ieraudzt mazus ciematius, kuri izkaisti starp kalnu ielejm un pavm.
9. jlijs
Zolts kop ar viesu namia panieku salikui zirglietas un atvedui zirgus. Mihaela em otru zirgu pavad, jo tagad tas ir palicis bez jtnieces, un ms turpinm ceu. odien jnoiet visgarkais cea gabals aptuveni 45 km. Ldzenk viet Mihaela ierosina iet auos. Netiku gaidjusi, ka pc vias svilpiena zirgi no vietas ar pamatgu uzrvienu sks auoanu. Mani tas prsteidza nesagatavotu, lai gan moment atguvu ldzsvaru un auojm pri pavai, prlecot nelielu grvti. Sapratu, ka prjiem tas varja bt pat oti negaidti, k tas ar bija, pamatgi izsitot no segliem. Labi, ka visi tomr noturjs, neviens nenokrita, bet vienojs, ka du paskumu tomr atkrtot negribtu. Zirgi, sajutui mju pusi, sooja daudz
trk nek iepriekjs diens. Zolts minja, ka pc via apriniem ms odien prvietojamies ar trumu 7 km stund, bet pirms tam tas esot bijis tikai 4 km stund. Jatzm, ka atkal mums noderja Zolta pieredze korikaa pielietoan, atgaijoties no brvi klejojoa zirgu bara. Neticami un drusku ekstrmi ko tdu pieredzt. Mihaelas un Lajoa mjas pagalm mazliet kuva l, ka laiks pagjis tik tri. Ar zirgi, iet, sapratui, ka ceojums beidzies. Atvadoties Mihaelas acs sariess asaras. iet, msu grupia un ceojums ar viai patika. Izmantotas ceojuma dalbnieku fotogrfijas.
Ceojuma dalbnieces (no kreiss): Anna, Mihaela, Solvita, Indra, Anda un Linda. 40
Izvltais Mihaelas marruts ved cauri nelieliem un klusiem rumu ciematiiem.
LATVIJ
41
LITERATRA
Romna varoi hipodrom

Publicanai sagatavoja Dace Millere
Iepriekj Zirgu Pasta numur fotoreport rdjm, k Nacionl tetra aktieri reisora Mihaila Gruzdova vadb devuies uz janas nodarbbm Traines staos, lai emocionli labk sagatavotos jaunajam iestudjumam Anna Kareina, kas decembr piedzvo savu pirmizrdi. Lugas eksemplra msu rcb, protams, nav, un nav ar zinms, cik daudz uzvedum zirgi tiks pieminti. Tau eva Tolstoja romna Anna Kareina lappuss ir vairkas krsainas epizodes, kas saisttas ar zirgiem un augstks sabiedrbas uzvedbu hipodrom, jo Annas mkais Vronskis ir zirgu panieks un ar sacensbu dalbnieks. Publicjam daus fragmentus no romna, kas uzrakstts 19. gadsimta 70. gados.
agaidu stai du barakas bija uzcelti turpat pie hipodroma, un vakar tur vajadzja bt atvestam Vronska zirgam. Vi vl nebija to redzjis. ais pdjs diens vi pats nebija braucis uz izjdi, bet uzticjis to trenerim, un tagad nepavisam nezinja, kd stvokl atvests un ir via zirgs. Tikko vi izkpa no ratiem, via zirgu puisis (grums), t dvtais zns, jau pa gabalu pazinis via karieti, tlt pasauca treneri. Kalsens anglis garos zbakos un s aket, ar vienu viengu spalvu kuti zem zoda, izpletis elkous, lgodamies nca pretim neveikl okeja gait. Nu, k jtas Fru-Fru? Vronskis angliski jautja. All right, sir, viss krtb kungs, kaut kur rkles dziumos nogrdza anga balss. Labk neejiet! vi piebilda, paceldams platmali. Es uzliku uzpurni, un zirgs ir uztraukts. Labk nevajadztu iet, tas uzbudina zirgu. N, es tomr ieu, man gribas uzmest aci. arakas atseviajos stelios stvja pieci zirgi, un Vronskis zinja, ka odien te ir atvests un kaut kur stv ar via galvenais sncensis, rudais, piecus verokus augstais Machotina Gladiators. Vl vairk nek savu zirgu Vronskim gribjs apskatt Gladiatoru, kuru vi nekad nebija redzjis; bet Vronskis zinja, ka saska ar zirgu sporta piekljbas likumiem Gladiatoru ne tikai nedrkst redzt, bet ir nepiekljgi pat iztaujt par to. Tai brd, kad vi gja pa barakas gaiteni, zns atvra durvis uz otro stelii kreisaj pus un
Vronskis ieraudzja lielu, rudu zirgu baltm kjm. Vi zinja, ka tas ir Gladiators, bet novrss ar tdu sajtu, ar kdu novras cilvks, kad tas ierauga atvrtu cita vstuli, un devs uz Fru-Fru stelii. Tas zirgs pieder Ma-k... Mak... nekad nevaru izteikt to vrdu, anglis sacja, atskatdamies pr plecu un norddams ar lielu pirkstu, kam bija netrs nags, uz Gladiatora stelii. Machotinam? J tas ir mans viengais nopietnais sncensis, Vronskis sacja. Ja js jtu ar to, anglis teica, es par jums dertu.
Fru-Fru ir nervozka, bet Gladiators spcgks, Vronskis piezmja, smaiddams, ka uzslavta via janas prasme. Sacksts ar riem viss atkargs no jtnieka prasmes un pluck, anglis sacja. Vronskis sev juta ne tikai pietiekami daudz pluck, kas nozmja eneriju un drosmi, bet bija ciei prliecints, ka nevienam pasaul pluck nevarja bt vairk k viam, un tas bija vl svargk. Bet vai js droi zint, ka nav vajadzga lielka sviedrana? Nav vajadzgs, anglis atbildja. Ldzu, nerunjiet skai! Zirgs uztraucas, vi piebilda, pamdams ar galvu uz aizslgt stelia pusi, pie kura vii stvja, un dzirdja, k kjas mjas pa salmiem. nglis atvra durvis, un Vronskis iegja krslainaj steli, kur gaisma iespdja tikai pa mazu lodziu. Mdamies uz svaigiem salmiem, te stvja dkanbrs zirgs ar dzelteniem
raibumiem ap muti un sniem, ar uzpurni galv. Aplkojies stelia puskrsl, Vronskis nevius atkal vien visprj skatien ietvra visas sava iemot zirga pabas. Fru-Fru bija vidja lieluma ve, augum ne glui bez trkumiem. Kaulos t viscaur bija diezgan paaura; lai gan krtea tai krietni izspieds uz prieku, krtis tomr bija auras. Krusti mazliet nolaideni, priekjs, bet pai pakajs kjas krietni greizas. Pakajo un ar priekjo kju muskui ne visai lieli; toties sedulkas vieta tai bija neparasti plata, kas jo sevii drs acs tagad, kad Fru-Fru bija noliesjusi un ar ierautu vderu. Vias kju kauli lejpus ceiem no priekas izskatjs tikai pirksta resnum, toties no sniem tie bija rkrtgi plati. Via visa, izemot ribu kurvi, izskatjs saspiesta no sniem un izstiepta garum. Bet ai vei augstkaj mr piemita kda paba, kas lika aizmirst visus vias trkumus; paba bija trasinba, t trasinba, kas izpauas, k mdz sact angi. Asi iezmtie muskui zem dzslu tkla, kas auds cauri plnajai, elastgajai dai, gludai k atlass, ita tikpat cieti k kauls. Kalsn galva ar apam, spom un jautrm acm purngal izplets platka un veidoja izsplts nsis ar asinm pieplduu rsplvi. Vis vias stv, bet it pai galv izpauds noteikta, eneriska un reiz maiga izteiksme. Via bija no tdiem dzvniekiem, uz kuriem raugoties, iet, ka tie nerun tikai td, ka mutes ierce tiem nav attiecgi iekrtota. ronskim vismaz ita, ka t saprata visu, ko vi palaik, uz to skatdamies, izjuta. Tikko Vronskis pie vias pienca, t ievilka gaisu, skatjs uz iencjiem pr muguru, tik oti ieldama ar savu izvalbto aci, ka baltums pielija ar asinm, purinja uzpurni un elastgi mjs no vienas kjas uz otru. Nu, js redzat, cik via satraukta, anglis sacja. Nu, m! Nu! Vronskis runja, iedams vei klt un to labindams. Bet, jo tuvk vi nca, jo vairk t uztraucs. Tikai tad, kad vi tai pienca pie galvas, t pki aprima, un zem plns, maigs spalvas tai ska trct muskui. Vronskis noglauda vias spcgo kaklu, sakrtoja krpes uz as skausta, kur viena ipsna bija prmetusies uz otru pusi, un tuvinja seju ts izstieptajm nsm, plnm k sikspra lidplve. Via skangi ievilka saspringtajs nss gaisu un tlt to izpta, sadrebja, piekva Vronskim savu smailo ausi un pastiepa spcgo, melno lpu, it k gribdama satvert via piedurkni. Bet atceNadnas Zavadlikas foto
42
LITERATRA
rjs uzpurni un, sapurinja to un atkal ska mties uz savm smalkajm kjm. Apmierinies, m, apmierinies! vi runja, noglauddams tai ar krustus, un steidzgi izgja no stelia priecg apzi, ka zirgs ir vislabk stvokl. Zirga satraukums pielipa ar Vronskim; vi juta, ka asinis pieplst sird un ka viam, glui k zirgam, gribas kustties, kost; bija reiz baigi un jautri. Nu, tad es paaujos uz jums, vi anglim teica, pusseptios jbt pie starta. ai dien bija jtnieku sacensbas vairks distancs un veidos: konvojnieku sackstes, tad virsnieku divverstu jjiens, etrverstu jjiens un beidzot tas, kur piedaljs vi. /../ Jo tlk vi auoja, steigdamies garm ekipm, kas brauca uz sackstm no Pterburgas un no vasarncm, un jo dzik ldz ar to viu prma sacku jtoa, jo vairk viu aizrva gaidmo sacensbu noskaa. ez steigas prrbies (vi nekad nesteidzs un nezaudja pasavaldbu), Vronskis lika braukt uz barakm. No barakm viam jau kuva saredzama ekipu, kjmgjju un kareivju jra, kas aplenca hipodromu, bija redzamas ar auu pilns tribnes. Liekas, bija scies otrais jjiens, jo, ieiedams barak, vi dzirdja zvanu. Tuvodamies staiem, vi sastapa rudo Machotina Gladiatoru, kuru, apsegtu ar zirga segu oran un zil krs, t ka ausis tam ita milzgas un ar zilu apmali rottas, palaik veda uz hipodromu. Kur Kords? vi jautja zirgu puisim. Stall, palaik seglo. Stelia durvis bija va, un FruFru jau stvja apseglota. To palaik taisjs vest r. ronskis vlreiz prlaida acis iemot zirga skaistajam stvam, kas viss drebja, un, ar plm atrvies no skata, izgja no barakas. Vi piebrauca pie tribnm visizdevgk brd, neviens nepievrsa viam uzmanbu. Nupat tuvojs noslgumam divverstu jjiens, un visu skatieni bija vrsti uz kavalergardu, kas jja pirmais, un uz leibhuzaru, kas nca aiz via; tuvodamies finia stabam, tie abi pdjiem spkiem dzina savus zirgus. No apa vidus un no rpuses visi spieds tuvk stabam, un kavalergardu virsnieku un kareivju pulci skaiem saucieniem pauda prieka gaviles par sava virsnieka un biedra gaidmo uzvaru. Vronskis nemants iejuka pa vid gandrz tiei tai brd, kad atskanja zvans, kas vstja jjiena beigas, un garais dubiem notatais kavalergards, kur bija piencis pie mra pirmais, atlaids seglos un palaida vagk pavadu savam pelkajam, sviedros nomelnjuajam un smagi elsojoajam rzelim. rzelis, ar plm durteniski atsperdamies, cents apturt sava liel ermea tro skrjienu, un virsnieks kavalergards k cilvks, kas pamodies no smaga murga, palkojs apkrt un tikko spja pasmaidt. Savjo un sveu auu plis viu ielenca. irgupuii veda projm sviedrainos, nomoctos zirgus, kas jau bija piedaljuies sacksts, un cits pc cita uz laukuma pardjs jauni, nkam skrjiena, spka pilni, lielko tiesu angu zirgi, kas ar savm skausta sedzenm un ierautajiem vderiem ldzinjs dvainiem milzu putniem. Pa labi vadja kalsno skaistuli Fru-Fru, kas ar savm elastgajm kjm un diezgan paaugstajm pottm sooja k uz atsperm. Netlu no vias palaik noma segu lutausim Gladiatoram. Vronska uzmagarie jtnieka zbaki kjs. Vi bija nosvrts un ciengs, k vienmr un pats turja zirgu pie pavadas, stvdams tam ciei pie galvas. Fru-fru arvien vl drebja k drudz. Vias ugung acs paielja un pienkuo Vronski. Vronskis pabza pirkstu zem seglu jostas. Zirgs paielja vl vairk, atirdza zobus un pieglauda ausis. Anglis savaibstja lpas, gribdams pasmaidt par to, ka prbauda via seglojumu. Sdieties seglos, bs mazk juztraucas! ronskis pdjo reizi aplkoja savus sncenus. Vi zinja, ka jjiena laik tos vairs neredzs. Divi jau jja uz prieku, uz starta vietu. Gacins, viens no bstamiem snceniem un Vronska draugs, lkja ap savu bro rzeli, kas neva ssties seglos. Maza auguma leibhuzars aurs bikss, gribdams atdarint angus, aizauoja, uzmetis kkumu k saniknots kais. Kazs Kuzoevs bls sdja uz savas Grabovska zirgaudztav pirkts trasiu ves, un anglis veda to pie pavadas. Vronskis un visi via biedri pazina Kuzovevu k cilvku ar oti vjiem nerviem un briesmgu patmlbu. Vii zinja, ka tam no visa k bija bailes, vi baidjs jt ar ar kaujas zirgu; bet oreiz vi bija nolmis piedalties sacksts tiei td, ka tas bija baigi, td, ka cilvki te lauza kaklu, ka pie katra ra stvja rsts, lazaretes rati ar uztu krustu un lsirdg msa. Viu skatieni sastaps, un Vronskis laipni un uzmundrinoi pamirkinja Kuzovevam ar aci. Tikai viena vi neredzja sava galven sncena Machotina ar Gladiatoru. Nesteidzieties, Kords Vronskim teica, un atcerieties vienu: pie riem nepieturiet un ar nemudiniet, aujiet tai dart t, k via vlas. Labi, labi, Vronskis, saemdams pavadu, attrauca. Ja iespjams, vadiet skrjienu; bet nekrtiet izmisum ldz pdjam mirklim ar tad, ja esat iepaka. irgs nepaguva ne sakustties, kad Vronskis ar vingru un spcgu kustbu ielika kju rievainaj trauda kpsl un viegli, droi uzmeta savu muskuaino augumu kstoajos das seglos. Ielicis ar labo kju kpsl, vi ar ierastu kustbu izldzinja pirkstos pavadas staras, un Kords atlaida rokas. It k nezindama, ar kuru kju spert pirmo soli, Fru-Fru, stiepdama pavadu ar savu garo kaklu, devs uz prieku, podama jtnieku uz savas elastgs muguras k uz atsperm. Kords, pielikdams soli, gja ldzi. Satrauktais zirgs raustja pavadu gan uz vienu, gan uz otru pusi, cenzdamies piemnt jtnieku, un Vronskis veltgi pljs gan ar balsi, gan ar roku zirgu nomierint.
T B
nbu piesaistja rzea lielais un skaistais, oti labi veidotais augums ar brnigajiem krustiem un neparsti zemm, virs paiem pakaviem iezmtm pottm. ronskis vl nebija paguvis aplkot seglus, par kuriem gribja dot kdu nordjumu, kad jjiena dalbniekus jau aicinja pie tribnes, lai izloztu numurus un dotos uz startu. Ar nopietnm, stingrm sejm, daudzi noblui, septipadsmit virsnieki sapulcjs pie tribnes un izlozja numurus. Vronskis izvilka septto numuru. Atskanja: Seglos! Juzdams, ka ldz ar citiem jjiena dalbniekiem vi ir uzmanbas centr, uz kuru vrstas visu acis, Vronskis saspringt stvokl, kd tas alla mdza kt gauss un miergs kustbs, piegja pie sava zirga. Kords svingaj sacku gadjum bija rbies sav pardes trp: melni, ciei aizpogti svrki, stvi sastrelta apkaklte, kas balstja tam vaigus, melna katliveida platmale galv,
43
ATPTAS BRDIM
Zirgi dvina savu spku

No krievu tautas dziednieku Natlijas un Aleksandra Beregiu grmatas Mjas maija (Rga, izdevniecba Vieda) nodaas Msu mjas draugi. Zirgi: ie burvgie dzvnieki pieder pie Va zmes. Vii ir piesaistti vietai, kur dzvo. Lai gan ir oti nervozi un bailgi, cilvku nelaim nepamet. Zirgs ir uzticams biedrs un nekad neaizmirst iepriekjo saimnieku pat tad, ja laimgi dzvo pie cita saimnieka. No jsu attiecbm ar zirgiem ir atkarga jsu jauns paaudzes veselba. Zirgs ietekm gnu krustoanos. Tiem, pret kuriem labi izturas zirgs, brni bs veseli un izturgi. Vesels k zirgs skaisti skan. Brni, kas uzaugui mj, kur ir zirgi, patiem ir oti izturgi it k zirgi btu viiem pierui o savu spku. Semjona dien (16. februr) zirgam piesja ptagu, cimdus un apavus mjas gara atvairanai: lai vi domtu, ka zirgam mugur s cilvks, un lai nemoctu dzvnieku. Pavasara Nikolu (22. maij) uzskatja par zirgu aizbildni. aj dien pasta aizlgumu ar dens apsvtanu, lai vi sargtu zirgus no vilkiem un liem un dvtu tiem veselbu. 14. august pc pirm Kristus apskaidroanas dienas zirgus dzirdinja ar deni, kur ielikts sudrabs. Zirgus, kas pdjo reizi bija peldinti Kristus apskaidroanas dien, nkamaj rt aizveda pie akas, iemeta taj sudraba pieckapeiku gabalu, bet tover otru (cerbu montiu), iesmla deni un ar o deni dzirdinja zirgu. Pc tam no tovera izemto montu glabja zirgu stall zem zirgu barbas redelm, lai pasargtu no slimbm. di zirdinti zirgi kst labestgki un nebaids no auns acs. Frola un Lavra dien (31. august) iz zirgu svtki. aj dien zirgus izrot un ar viiem nejj, lai novrstu zirgu nobeiganos. Zirgs oti pieeras mjai, kur uzaudzis, tpc, lai zirgs neskumtu pc ts, jaunaj mj viu ieveda, liekot prkpt pri uz slieka uzkltam saimnieces priekautam, un daus matius pienagloja pie redelm.
Ciemos pie Burtnieku zirgiem

Sensenos laikos, 1983. gad, Rg, izdevniecb Liesma iznca oti jauka grmatia ar milzum garu nosaukumu Bilu grmata par manu draugu i, via draugiem un dadiem piedzvojumiem. Ts autori titullap sevi pieteica di: i Burtniekos satika, par viu rakstja un viu zmja Pteris Zirntis un Anita Jansone. Ja jau Burtniekos, tad, protams, kdam piedzvojumam bija jbt saisttam ar zirgiem, jo tur jau izsenis atrodas viena populrkajm Latvijas zirgaudztavm. Un, lk, ar dzejoltis:
Ciemos
is iet ciemos pie zirgiem. Vi skats tiem acs Un redz sevi pau. Un ezermalu. Un mkous. Viam ir viena pati kabata, Un taj ir drgums Brniem, briem un dbolainiem draugiem is atnesis cukurgraudius.
Veci joki
Visos laikos Pegasi izmantoti ar par darba zirgiem. Zirgs veica rsli drz vien pc sava jtnieka. Zirgs savas sporta karjeras laik bija tuvas un tlas zemes redzjis, dadu zemju zirgus iepazinis. Daudziem lopiem ir diciltgki vecki nek viu kopjiem.
Daces trausas foto
gan. Ja vl kds bs. Zirgs dzer deni. Mana bez tam vl deni. Mana kustjs tik lni, ka garm brauca zirgi un kauninot zviedza. Iedomgs k kolhoza pdjais zirgs. Sapu zirg? Ir jau braukts. Bet tagad pat parast zirg reti iznk. Kam nav zirga, tam jbrauc ar iguli. Andris Briedis. No grmatas Joki par smiekla naudu (izdevniecba Liesma, 1987).
Pajga vadtjam satiksmes noteikumi jzina obligti. Sevii ja tos nezina zirgs. Gadsimta beigs manu noteikti bs tik daudz, ka ts vairs nezags. Zirgus novembris-decembris, 2010
44
REKLMA/SLUDINJUMI
Astrda Belovzorova ar Sapni.
Apsveicam!
Sveicam Astrdu Belovzorovu jubilej! Avzes Zirgu Pasts redakcija
Daces trausas foto
45
INFORMCIJA
Edgars Treibergs kst par LOSP prieksdtju

Dace Millere
Notikuas izmaias Latvijas Lauksaimnieku organizciju sadarbbas padomes (LOSP) vadb. Sanksm, kas notika 24. novembr, par LOSP valdes prieksdtju ievlts Edgars Treibergs. Vi ldz im bija valdes loceklis, k ar vienlaikus jau daudzus gadus pilda Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidenta un Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidenta pienkumus. das izmaias bija nepiecieamas, jo iepriekjais LOSP valdes prieksdtjs Armands Krauze turpins darbu s organizcijas Briseles biroj, kas nodroina Latvijas lauksaimnieku intereu prstvniecbu Eiropas Savienbas mrog. Vienlaikus Krauze pilds ar Latvijas Zemkopbas ministrijas parlamentr sekretra pienkums.
Atgdinsim, ka LOSP savu darbbu ska 2000. gad k konsultatv padome, bet 2004. gad tika reistrta k biedrba. Ts uzdevums ir formult vienotu lauksaimnieku viedokli s nozares raotju intereu aizstvbai un tlkai sadarbbai ar valsts
prvaldes institcijm, k ar citiem sadarbbas partneriem. Patlaban LOSP apvieno 49 raotjas organizcijas, 35 nozares organizcijas un devius asocitos biedrus. Edgars Treibergs, stjoties LOSP valdes prieksdtja amat, saka: Jau ldz im esmu aktvi iesaistjies s padomes darb, tpc ts mri un uzdevumi man ir labi zinmi. Tpat k veiksmgi iesktie darbi, kas tikai jturpina. Domju, ka Armands Krauze joprojm iesaistsies padomes darb, un lieti noders via pieredze, kas gta jaunaj status gan valsts, gan starptautiskaj lmen. Ceru, ka LOSP iegs arvien lielku autoritti un tdjdi lauksaimniekiem, taj skait ar zirgkopbu saisttiem cilvkiem, labk paldzs risint ikdienas problmas un ar izstrdt tlks attstbas stratiju.
Inform Lauksaimniecbas datu centrs

Ingna Slice, Ilona Trukne
Lai vartu pretendt uz MLA* maksjumiem un nodrointu minimlo lauksaimniecbas dzvnieku blvumu, zirga paniekam datu centr ir jreistr zirgs. Tas nozm, ka ar visiem savvaas zirgiem ir jbt apzmtiem ar transponderiem, reistrtiem datu bz un izsniegtm zirgu pasm. Ja informcija par savvaas zirgiem ir paziota ar veidlapu Prskats par stvokli ganmpulka novietn un aj veidlap ir nordts tikai savvaas dzvnieku kopskaits, ganmpulka panieks netiks iekauts pretendentu sarakst uz MLA maksjumiem. Zirgu apzmanas krtbu nosaka, Ministru kabineta noteikumi nr. 712 Dzvnieku, ganmpulku un novietu reistranas un dzvnieku apzmanas krtba. Kumeus apzm ldz seu mneu vecumam vai pirms prvietoanas. Zirgu apzm pc krsas, pazmju apraksta, k ar izmanto transponderu. Datu centr reistrts sertificts zirgu vrtanas eksperts vai praktizjos veterinrrsts identifikcijas laik zirgu iezm, implantjot transponderu, un aizpilda zirga reistrcijas kartti, kuru panieks nosta uz datu centru zirga reistrci-
jai. Pamatojoties uz saemto zirga reistrcijas kartti, datu centrs zirga paniekam 14 dienu laik izsniedz zirga pasi. Reistrtiem zirgiem panieks vai turtjs (persona, kas uz noteiktu laiku vai pastvgi ir atbildga par dzvniekiem novietn) pazio reistrcijai datu centra datu bz: prvietoanu, apskloanu, lecinanu, atneanos, kastrciju, likvidanu, dzvnieku abortus un nobeigans gadjumus. Zirgu prvietoanu Latvijas teritorij starp novietnm vai ganmpulkiem reistr, aizpildot Dzvnieku prvietoanas deklarciju, kuras 1. eksemplru uz datu centru informcijas reistranai nosta zirga samjs, 3. eksemplru uz datu centru nosta zirga iepriekjais panieks vai turtjs. Informcijai: pareiz LDC datu bz ir reistrti 130 zirgi, kuriem dzvnieku prvietoanas deklarcij nav nordta samja ganmpulks vai novietne. Tas nozm, ka nav skaidrbas, kur tie atrodas, kas ir to panieki. Mint situcija rodas tdos gadjumos, ja jaunie zirgu panieki (pircji) neiesta prvietoanas deklarcijas 1. eksemplru. Ja zirgu ieved audzanai Latvijas teritorij, panieks vai turtjs septiu dienu laik datu centr iesniedz: zirga pases IIII sadaas kopiju, dokumenta kopiju, kas apliecina izcelsmi, veterinr sertifikta kopiju, dzvnieku prvietoanas deklarciju, kur nordta valsts, no kuras dzvnieks ir ievests. Ja zirgu izved no Latvijas teritorijas, panieks vai turtjs septiu dienu laik pc novembris-decembris, 2010
Daces trausas foto Daces trausas foto
notikuma datu centr iesniedz dzvnieku izveanas deklarciju, kuru izsniedz PVD, bet zirga panieks vai turtjs norda zirga izveanas datumu. Atgdinm sertifictiem prraugiem un zirgu vrttjiem, ka dokumenti sertifikta pagarinanai (iesniegums, sertifikta kopija, maksjuma dokumenta kopiju, kvalifikcijas paaugstinanas apliecinou dokumentu kopijas par attiecgo stundu skaitu (prraudzb 16 stundas, vrtan 20 stundas)) jiesniedz v/a Lauksaimniecbas datu centrs. Zirgu reistrs Reistrto zirgu skaits kop 1.01.2007. 14 040 1.01.2008. 13 442 1.01.2009. 13 138 1.01.2010. 12 616 1.07.2010. 12367 Reistrti dzimuie kumei 1.01.2007.-31.12.2007. 769 1.01.2008.-31.12.2008. 787 1.01.2009.31.12.2009. 630 ---* MLA maksjumi lauksaimniekiem par nelabvlgiem dabas apstkiem, kas nav kalnu teritorijas. MLA atbalsta mris ir veicint lauku ainavas uzturanu un sekmt ilgtspjgu lauksaimniecisko darbbu teritorijs, kurs ir apgrtinta lauksaimniecisk darbba. Latvij MLA teritorijas ir lauksaimnieciskai raoanai mazk labvlgi reioni, kuros ir zemi socilekonomiskie rdtji, kur ir sareti apstrdt zemi, tai ir zema augsnes auglba.
46
??

Zirgu Pasts Nr.44

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.44

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2010. gada novembris-decembris

Nadnas Zavadlikas foto

STALLION LICENSING 2011

Stallion licensing, show classes and championships

Find the horse of your dreams

The largest tack fair in Northern Europe

Tickets available on www.varmblod.dk

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests

LJF kausu ieguvji 2010. gada sezon

LJF kausu ieguvji 2010. gada sezon

LJF kausu ieguvji 2010. gada sezon

Jnis Rimeiks ar Roblesu.

Mra Millera foto

65 p./46,14 s 65 p./47,07 s 65 p./47,43 s 0 s.p./32,88 s 0 s.p./33,75 s 0 s.p./35,41 s

Pipars ar Zani Meimani.

Alvne Patore ar Prriju.

Mra Millera foto

Ar domm par nkamo sezonu

Par LJF kausa piekto posmu

Dainis Lvmanis apbalvoanas ceremonij.

Par sezonu kopum

Mra Millera foto

Zirgi vienojoais spks

Gelinta Egendorfa ar dzvesbiedru Raimondu Egendorfu paskuma laik.

Foto no JSK Demora arhva

Labiekrtotais sporta kluba Demora izju laukums.

Viens no brnu lielformta zmjumiem.

Kpc kume ned auzas?

Foto no JSK Demora arhva

Foto no JSK Demora arhva

Janas sporta entuziastu tikans Cesvain. 12

No kreiss: Gunrs Kornets, Marija Meika un Vladislavs ukovskis.

Foto no JSK Pakavs arhva

Latvijas Jtnieku federcij

Zanes Pavlovskas foto

Mra Millera foto

Pasaules kausa izcas kvalifikcija

Hanovere, 28.31. oktobris, pajgi

Winning Round jeb ca par uzvaru

Jozefs Dobrovis (Ungrija):

Boids Eksels (Austrlija):

jsbrands ardons (Nderlande):

Rinaldo de Kraena/FEI foto

Boids Eksels veiksminieks no Austrlijas

Boida Eksela sasniegumi

Nodergs seminrs Igaunij

Zanes Pavlovskas foto

Zanes Pavlovskas foto

Rinaldo de Kraiena/FEi foto

Princesi Haju ievl atkrtoti

Latvijas Jtnieku pulks

Janas sackstes un sports

Izcilus notikumi pulk

I Kurzemes atsevi eskadrona karavri. 1919. gada pavasaris.

Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem

Latvijas Jtnieku pulks

Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem

Anda Vrnas starptautiskie starti

Andis Vrna start Krievij.

Foto no portla www.equestrian.ru

Daces trausas foto

FEI Pasaules kausam iejd jauns sponsors

Guntis Roztis Saeimas deputts