Zirgu Pasts Nr.39

C
e
n
a
1
,
9
0

L
s
39
Nr. 6 (39)
2010. gada jnijs-jlijs
ttttttttttttttttttt
World Cup CSI2*-W
Grand Prix Rga
9.-11.07.2010
Andis Vrna ar Grand Libero 2009. gada Grand Prix Rga uzvartji
Mra Millera foto
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
SPORTA CENTRS
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
&/&3-410/4034
4"%"3##"3
*;4",.
1"5&*$#6
.46
410/403*&.
6/
"5#"-455+*&.
~3~ jnijs-jlijs, 2010
Godtie Pasaules kausa izcas dalbnieki!
Cienjamie skattji un janas sporta fani!
Sveicu visus Pasaules kausa
izcas Centrleiropas lgas
posma dalbniekus msu valsts
galvaspilst Rg! Mums ir liels
gods uzemt Latvij labkos
patiem skaist sporta
veida prstvjus. Zirgu sports
vienmr ir bijis un vienmr bs
viens no visskatmkajiem un
visiecientkajiem, jo ir tau tik
brnigi vrot cilvka meistarbu
un zirga graciozitti, saskau starp
cilvku un dzvnieku sporta arn.
Man ir liels prieks, ka ar Latvij zirgu sports kst aizvien
populrks, aizvien vairk cilvku pai iegdjas zirgus,
arvien vairk notiek augsta lmea janas sporta sacensbu.
Mums zirgu audzan ir senas tradcijas, Trvetes
zirgaudztava ar saviem zirgiem zinma vis Eirop, tagad
zirgaudzana attsts ar citviet Latvij. Ldz ar zirgkopbas
popularitti palielins ar to cilvku skaits, kuri nopietni
pievras janas sportam ttad im sporta veidam Latvij
ir nkotne. Un, protams, es ceru ieraudzt msu zem
izaudzto zirgu mugurs pasaules vadoos jtniekus. Esmu
prliecints, ka starp viiem pavisam drz redzsim kdu no
msu sportistiem.
Novlu visiem sportistiem pankumus, bet skattjiem
gt patiesu baudjumu un gandarjumu par redzto ajs
diens Kleistos!
Paties cie Jnis Dklavs,
Latvijas Republikas zemkopbas ministrs
Cienjamie sacensbu dalbnieki un
vrotji!
Man ir patiess prieks sveikt
Js Rg Pasaules kausa
posma sacensbs.
Jtnieku sacensbas
vienmr piesaista patiesu
skattju interesi. Tas ir
viegli izskaidrojums, jo
ms vrojam ne vien
sportistu sacensbas, bet
ar priecjamies par sacku zirgu skaistumu un grciju.
Tpc pateicos Latvijas Jtnieku federcijai par darbu,
ko vii iegulda audzinot msu sportistus un rkojot Rg
starptautiska lmea sacensbas.
Esmu prliecints, ka ar s sacensbas sniegs prieku
skattjiem un dalbniekiem. Aicinu viesus baudt Rgas
viesmlbu un msu pilstas armu!
Ar cieu Nils Uakovs,
Rgas domes prieksdtjs
Godjamie Pasaules kausa janas
sport Centrleiropas lgas posma
dalbnieki, atbalsttji, ldzjutji!
Sveicu visus, kuri gaidjui Latvij
janas sport gada nozmgko
paskumu Pasaules kausa
Centrleiropas posma empiona
titula izcas sacensbas! Ts ir
klt!
Nacionlaj janas sporta centr
Kleisti jau kop 1992. gada notiek
jtnieku kvalikcijas sacensbas
prestiajam Pasaules kausa
nlam env, sportistiem
no daudzm Eiropas valstm
sacenoties ru prvaranas
discipln. Tdjdi konkram kstot par Latvij populrko
janas sporta veidu.
Sen gudrba Kad cilvks zaud du, tad ar via zirgs
vairs nespj auot Latvij apliecins ar plusa zmi. Proti,
Latvijas Jtnieku federcija, kas ir Pasaules kausa posma
organiztja, attsts, kst arvien spcgka, msu valsts
sportistiem gstot daudzas starptautiskas uzvaras. Turklt
Latvijas himna Pasaules kausa izc ir skanjusi trs reizes:
1993., 2001. un 2009. gad.
Zirga vadana tiek atzta par vienu no augstkajm
vadanas mkm, saldzinot jtnieku pat ar kua strmani.
Lai virztos turp, kur nepiecieams, un t, k nepiecieams,
jprvalda daudzas gargas un ziskas prasmes, kas janas
sportu padara vl godjamku. Paldies par lielo ieguldto
darbu!
Janas sports esot radies no cilvka prieka par zirga
dinamiskajm kustbm, grciju un spku. Vlu, lai ar s
sacensbas sagd prieka un gandarjuma mirkus gan
sportistiem, gan ldzjutjiem!
Ar cieu Tatjana Koe, profesore
Latvijas Republikas izgltbas un zintnes ministre
Sportisti, ldzjutji un janas sporta
atbalsttji!
Vlos izteikt pateicbu Pasaules kausa
posma organizatoru komandai un
paskuma atbalsttjiem par lielo
ieguldjumu, lai CSI2*W-Rga 2010
ktu par gada lielkajiem janas
sporta svtkiem Latvij!
Kopgiem spkiem mums ir izdevies
sarkot starptautiska mroga
sacensbas Rg tik augst lmen,
saglabjot divu zvaigu statusu.
Esmu gandarts, ka msu centienus atzst Latvijas Izgltbas
un Zintnes ministrija, Latvijas Zemkopbas ministrija, Rgas
dome un citi sacensbu atbalsttji. Sacensbu rkoan
profesionli strd sporta centra Kleisti un sporta klubu
treneri, tiesnei, marrutu sastdtju komanda, stjuarti un
citi paskuma organizan iesaisttie specilisti. Tas auj
izteikt prliecbu, ka ar ogad sacensbas tiks aizvadtas
godam, ts atzingi novrts gan Starptautisk Jtnieku
federcija, gan dalbnieki un skattji.
Ceru, ka msu sportisti pards vislabko sniegumu, radot
prieku un sajsmu Latvijas janas sporta ldzjutjos!
Pateicb un cerot uz turpmko sadarbbu,
Agris Blaus,
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents
PASAULES KAUSS
9. jlijs
10.00
Marruts nr. 1 (120/125 cm)
Art. 274.5.3. Ar handikapu. Sacensbas divs fzs. Piedals 6/7 g.
v. zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; pdj,
mazk balva 20)
13.00
Marruts nr. 2 (130 cm)
Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Balvu fonds: EUR 2500,
(700; 600; 500; 350; 250; pdj, mazk balva 20)
16.00
Sacensbas uz laiku, bet pie vienda soda punktu skaita un laika
pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana. Balvu fonds:
EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; pdj, mazk balva 20)
LJF sacensbas (115 cm)
Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Start jtnieki ldz 18 g. v.
Balvu fonds: LVL 300, (100; 80; 50; 30; 20; 20)
LJF sacensbas (115/120 cm)
Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Piedals zirgi ldz 5 g. v. vai
tie, kuri start pirmo sezonu. Balvu fonds: LVL 500, (120; 100;
80; 60; 50; 40; 30; 20)
10. jlijs
10.00
Art. 263. Tabula C, Art. 239. Sacensbas ar handikapu. Piedals
6/7 g. v. zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250;
pdj, mazk balva 20)
13.00
Art. 269.5. Akumulcijas sacensbas uz laiku ar dokeri. Balvu
fonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; pdj, mazk
balva 20)
16.00
Art. 238.2.2. Viena prlekana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3200,
(850; 700; 550; 400; 300; pdj, mazk balva 20)
11. jlijs
10.00
Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana
uz laiku. Sacensbas ar handikapu. Piedals 6/7 g. v. zirgi. Balvu
fonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 450; 400; pdj, mazk
balva 20)
13.00
Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana uz
laiku. Balvu fonds: EUR 3500, (850; 750; 650; 550; 450; pdj,
mazk balva 20)
16.00
Art. 238.2.2. Pasaules kausa posms CSI2*-W. Pretendentiem
uz pirmo vietu notiek prlekana uz laiku. Balvu fonds: EUR
10 000, (2400; 2000; 1600; 1200; 1000; 800; 600; 400)
Kopjais balvu fonds: EUR 33 200,-, LVL 800,-
Sacensbu programma
World Cup CSI2*-W Rga-2010
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Kristaps Neretnieks ar Lacapo izcnja augsto piekto vietu Grand Prix
Rga marrut.
Andis Vrna saem uzvartja kausu Pasaules kausa izcas Rgas
posm.
Andis Vrna un Trvet audztais zirgs Grand Libero priecjas par
pankumu.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
9. july
10.00
Competition Nr. 1 (120/125 cm)
Art. 274.5.3. Competition in two phases. 6/7 years old horses.
Prize money: EUR 2500,-(700; 600; 500; 350; 250; last prize min.
20)
13.00
Competition Nr. 2 (130 cm)
Art. 274.5.3. Competition in two phases.
Prize money: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; last prize min.
20)
16.00
Art. 238.2.1. Competition against the clock. Prize money: EUR
3000, (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20)
LJF competition (115 cm)
Art. 274.5.3. Competition in two phases. For Juniors (18 years
old) Latvia. Prize money: LVL 300, (100; 80; 50; 30; 20; 20)
LJF competition (115/120 cm)
Art. 274.5.3. Competition in two phases. 5 years old horses. Prize
money: LVL 500, (120; 100; 80; 60; 50; 40; 30; 20)
10. july
10.00
Art. 263. Table C, Art.239. Speed and Handiness competition. 6/7
years old horses. Prize money: EUR 2500, (700; 600; 500; 350;
250; last prize min. 20)
13.00
Art. 269.5. Accumulator competition against the clock with
Jocker. Prize money: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; last
prize min. 20)
16.00
Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump o. Prize
money: EUR 3200, (850; 700; 550; 400; 300; last prize min. 20)
11. july
10.00
Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump o. 6/7 years
old horses. Prize money: EUR 3000, (800; 650; 550; 450; 400; last
prize min. 20)
13.00
Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump o. Prize
money: EUR 3500, (850; 750; 650; 550; 450; last prize min. 20)
16.00
Art. 238.2.2. FEI World Cup qualies competition CSI2*.
Accuracy competition with one jump o. Prize money: EUR
10 000, (2400; 2000; 1600; 1200; 1000; 800; 600; 400; last prize
min. 20)
Total prise money: EUR 33 200,-, LVL 800,-
Daily programme
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Andis Vrna ar uzvartj kausu.
Balvu no LSFP prezidenta balvu saem Kristaps Neretnieks.
Pagjuogad pasaules kausa posm debitja Kristne Egle.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
Visprj informcija
Sacensbu statuss/Statuss
CSI2*-W
Norises laiks/Date
9.07.2010.11.07.2010.
Norises vieta/Place
Sporta centrs Kleisti/Sport Centre Kleisti
Kleistu iela 75, Rga, LV-1067
Organiztji/Organizer
Latvijas Jtnieku federcija/Latvian Equestrian Federation
Tlr./fakss +371 67427135
E-pasts: leatvia@leatvia.lv; www.leatvia.lv
Sporta centrs Kleisti/Sport Centre Kleisti
Tlr./fakss +371 67426727
Rcbas komiteja/Organizing Committee
Goda prezidents/Honorary President: Agris Blaus (LAT)
Sacensbu prezidents/President of the Event: Edgars Treibergs
(LAT)
Sacensbu sekretre/Show Secretary: Natlija akurova (LAT)
Preses dienests/Press O cer: Dace Millere (LAT), Kate
Ansone-Brzia (LAT)
Sacensbu direktors/Event Director: Kristne Lisovska (LAT)
Tiesneu kolija/Ground Jury
Prezidents/President: Kari Jalasolla (FIN)
Tiesneu kolija/Member: Dainis Lvmanis (LAT), Hillars
Talts (EST), Inga Mielsone (LAT)
rzemju tiesnesis/Foreign Judge: Henriks Arle (FIN)
Marrutu sastdtjs/Course Designer: Vladimirs Platovs
(RUS)
Asistenti/Assistant: Sergejs akurovs (LAT), Aleksejs
Jermolajevs (RUS), Ivo Mielsons (LAT)
Galvenais rkotjs/Chief Steward: Indra Gabalia (LAT)
Asistents/Assistant: Svetlana Rudmieze (LAT)
FEI veterinrais delegts/FEI Veterinary Delegate: Andress
Tuvi (EST)
Sacensbu veterinrrsts/Show Veterinarian: Aija Pavlovska
(LAT)
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Sacensbu atklanas ceremonija 2009. gad.
Guntars Sili ar Kalgari.
Start irts Bricis.
irts Bricis saem kausu.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
__ [ll[s-augusts, 2009
1"4"6-&4,"644
1992. gads
1. Vladimiis Zukauskis Sliom Lieluva
3.-11. Seigejs Sakuiovs Finls Lalvija
Reinis Juiass Filipna Lalvija
Edijs Buls Fealia Lalvija
1993. gads
1. Villijs Mululis Balzamns Lalvija
1994. gads - nenotika
1995. gads
1. Vincs Civinskis Rajonas Lieluva
3. Sinlija Oilova Hamlels Lalvija
1996. gads
1. Reins Pills Bambuk Igaunija
4. Olga Sniedze Disko Lalvija
1997. gads
1. Vincs Civinskis Giandas Lieluva
2. Gunlais Silis Radianls Lalvija
1998. gads
1. Rims Rimkuss Losjonas Lieluva
2. Gunlais Silis Radianls Lalvija
1999. gads
1. Reins Pills Miljulland Igaunija
7. Gunlais Silis Salana-Radianls Lalvija
2000. gads
1. Gzegozs Kubiaks Oikisz Polija
2.-6. Sinlija Oilova Guido Lalvija
2001. gads
1. Gunlais Silis Salana-Radianls Lalvija
2002. gads
1. Robeils Selbeigs Akliv ASV
3.-11. Gunlais Silis Salana-Radianls Lalvija
2003. gads
1. Gunis Klelenbeigs Palladium Igaunija
8.-13. Dainis Ozols Gvidons Lalvija
2004. gads
1. Peinila Kiusa Madsena Maico's Delighl Dnija
2. iils Biicis Libeialo H Lalvija
2005. gads
1. Gzegozs Kubiaks Tuibud Tempo Polija
3. Dainis Ozols Gvidons Lalvija
2006. gads
1. Hanno Elleimanis Poncoide Igaunija
3. Andis Vina Giand Libeio Lalvija
2007. gads
1. Reins Pills Rilual Igaunija
2008. gads
1. Aisnijs Spakovskis Campino 31 Kiievija
2009. gads
$FOUSMFJSPQBTMHB
1,3HBTQPTNB(SBOE1SJYNBSSVUBWJTJ
V[WBSUKJVO-BUWJKBTMBCLJFTQPSUJTUJ
8PSME$VQ$4*83HBRVBMJFTDPNQFUJUJPO
Gunrs Kletenbergs ar Palladium no Igaunijas veic uzvartja goda apli
2003. gad.
Vitlijs Mutulis bija pirmais no Latvijas sportistiem, kur uzvarja
Pasaules kausa Rgas posm 1993. gad. Viu sveic toreizjais Pasaules
kausa direktors Makss Ammans no veices.
Vincs Civinskis ar Rajonas no Lietuvas priecjas par pirmo vietu 1995.
gada sacensbs.
Guntars Sili posma sacensbs uzvarja 2001. gad un tika urravots
un sveikts ar tdm ovcijm, kdas Kleistos vl nebija dzirdtas.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
laika normu, kad ir rsota nia lnija.
Viiem japstjas pc pirms nia lnijas
rsoanas. Dalbnieki, kuri nav samui
sodus pirmaj fz, turpina marrutu, kas
beidzas pc otrs nia lnijas rsoanas.
Uzvar dalbnieks, kur otro fzi veic bez
soda punktiem (vai ar mazko soda
punktu skaitu, ja tri neizlec neviens) un
vistrk.
Artikuls 269. Akumulcijas
sacensbas, kurs dalbnieks cenas iegt
pc iespjas vairk pozitvo jeb grati
kcijas punktu. s sacensbas notiek ar
seiem, astoiem vai desmit riem,
kuriem pakpeniski pieaug prvaranas
grtbas pakpe. Grtbas pakpi pank
ne tikai ar ru augstuma un platu-
ma palielinanu, bet ar ar trajektorijas
sareanu. Gratikcijas punktus pieir
sekojoi: 1 punkts par pirmo prvarto
rsli, 2 punkti par otro rsli, 3 punkti
par treo u.t.t. Punktus nepieir par gztu
rsli. Parasti s sacensbas ir ar dokeri,
kas dalbniekam dod divas reizes vairk
punktu nek pdjais rslis veiksmga
lciena gadjum. Neveiksmes gadjum
no kopjs jau iegto punktu summas tiek
atemts skaitlis, kur ir divreiz lielks par
pdj ra numuru. Citas kdas tiek
sodtas pc tabulas A.
Artikuls 239. Tas nozm, ka par katru
gztu rsli jtnieks tiek sodts ar 4 (daos
sacensbu veidos ar 3) soda sekundm,
kuras pieskaita hita laikam. Pirm zirga
nepaklausba netiek sodta, pirm zir-
ga nepaklausba ar ra saganu
laika korekcija par 6 sekundm, otr zirga
nepaklausba nozm dalbnieka izslganu.
Laika normu nenosaka, bet laika limits ir
divas mintes, ja distance ir ska par 600
m, un trs mintes, ja distance ir garka
par 600 m. Ja laika limits tiek prsniegts,
dalbnieks tiek izslgts.
PASAULES KAUSS
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
sacensbu programm ir iekauti marruti,
kurus ties pc FEI (Starptautisks Janas
sporta federcijas) apstiprintiem notei-
kumiem saska ar katra marruta no-
teikto artikulu. Minsim si un sapro-
tami paskaidrot skattjam, par ko jtnieki
sacensbu laik saem soda punktus, un ko
nozm o sacensbu marrutiem pieirtie
artikuli.
Pirms sacensbm konkra laukum
dalbnieki kjm drkst ierasties tikai vi-
enu reizi, ieskaitot ar prlekanu. Apskates
laik sportista aprbam jbt tram un
krtgam. Jbt zbakos, balts jjambikss,
balt vai gaii tont virskrekl ar baltu
kaklasaiti. Pc apskates dalbnieki dodas
iesildt savus zirgus un tikai pc tiesneu
uzaicinjuma drkst ierasties sacensbu
laukum. Atskanot zvanam, dalbniekam
45 sekunu laik jrso starta lnija,
kura, ldzgi k ri, tiek atzmta ar
sarkanu karodziu labaj pus un baltu
kreisaj. Tiesa, ir dai sacensbu veidi,
kuros rus, starta un nia lniju var
rsot jebkur virzien. Par sacensbu
uzvartju kst dalbnieks, kur, atkarb
no sacensbu veida, saem vismazk soda
punktu, beidz marrutu vistrk vai saem
visvairk grati kcijas punktu.
Par katru gztu rsli sods ir 4 soda
punkti.
Pirm zirga nepaklausba 4 soda
punkti, pirm zirga nepaklausba ar gztu
rsli 4 soda punkti plus laika korekcija
Sacensbu noteikumi
par 6 sekundm, otr zirga nepaklausba
nozm dalbnieka izslganu.
Laika normas prsniegana tiek
sodta ar 1 soda punktu par katrm 4
sekundm (vai frakciju no 4 s) ar vai bez
laika ievroanas.
Jtnieka vai jtnieka un zirga kritiens
nozm dalbnieka izslganu.
Artikuls 238.2.1. Sacensbas uz laiku
nozm, ka, nosakot rezulttu, iziroais
bs laiks, un par uzvartju ks sportists,
kur marrutu bs veicis ar vismazk soda
punktiem vai vispr bez soda, vistrkaj
laik. Atkarb no nolikuma, aj marrut
var notikt prlekana, tau tad pretenden-
tiem juzrda viendi rezultti (ievrojot
sekundes simtdaas). Pasaules kausa pos-
ma galvenais marruts Grand Prix no-
tiek saska ar artikulu 238.2.2. Ar ts
ir sacensbas uz laiku, bet dalbniekiem
ar viendiem rezulttiem pc viena vai
vairkiem hitiem, kas pretend uz pirmo
vietu, ir tiesbas piedalties prlekan. T
notiek pc tiem paiem noteikumiem un
sodu tabulas k pamatsacensbs, ievrojot
da veida sacensbu prlekanas noteiku-
mus.
Prjie dalbnieki ierindojami viets
atkarb no soda punktiem un uzrdt
hita laika.
Artikuls 274.5.3. Sacensbas divs
fzs pielieto biei, it pai, ja pared-
zams, ka piedalsies daudz sportistu. s
sacensbas ietver divas fzes, kuras jveic
bez prtraukuma ar identisku vai atirgu
kustbas trumu. Pirms fzes nia lnija
ir starta lnija otrajai fzei. Marruta pirm
fze sastv no astoiem vai deviiem
riem, bet otr fze no etriem ldz
seiem. Dalbnieki, kuri samui sodus
pirmaj fz, tiek apturti ar zvana signlu,
kad vii prlec pdjo rsli vai prsniedz
4UBSQUBVUJTLPTBDFOTCV
TUBUVTBBQ[NKVNJ
CH - sacensbas, kuis iekaula vaiik
nek viena disciplna.
CS - likai sisu pivaisana.
CD - likai iejde.
CC - likai lisca.
CA - likai pajgu biauksana.
CV - likai vollizsana.
CN - nacionls sac. (piem. CSN).
CI - slaiplaulisks sacensbas (CSI).
W - sac., kuis noliek Pasaules kausa
izcas sacksles (piem., CSI-W).
CIO - ofcils slaiplaulisks sacens-
bas (piem., CSIO).
Y - sacensbas jaunajiem jlniekiem
ldz 21g. v. (piem., CSIOY).
J - sacensbas junioiiem ldz 18 g. v.
(piem., CDIJ).
P - sac. ponijiem (piem., CDNP).
Ch - sac. biniem (piem., CSICh).
2 - zvaigzu skails noida balvu fon-
da lielumu (piem., CSI3 - balvu fon-
dam jbl CHF 300 000 un vaiik).
Jtnieki iepazstas ar sacensbu marrutu.
PASAULES KAUSS
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Rcbas kodekss zirga aizsardzbai
1. Visos janas paskumos zirgs vrtjams visaugstk.
2. Nacionlajai federcijai jkontrol ts jurisdikcij esoo
personu un organizciju rpes par viu zirgu labsajtu.
3. Pret zirgu jizturas ar pelntu sapratni.
4. Visprjai attieksmei un veterinrajai apkalpoanai
jgarant zirga labsajta un veselba.
5. Jievro visaugstks prasbas zirgu dinan, to ve-
selbas aizsardzb, apkopan un drob.
6. Zirgu transportldzekos jnodroina nepiecieam
ventilcija, dinana, dzirdinana un veselga vide.
7. Jpaaugstina treneru un sportistu zinanu lmenis zir-
gu trenia metodik un rcb ar zirgu, jvecina zintniskie
ptjumi hipoloij.
8. Jebkuras treniu vai janas metodes jpakauj zirga
labsajtas nodroinanai, un ts nedrkst balstties uz FEI
(Starptautisk Janas sporta federcija) nosodts tehnikas
izmantoanu.
9. Zirga labsajtas nodroinanas paskumiem jdomin
pr audztju, treneru, jtnieku, panieku, organizatoru vai citu
ocilu personu interesm.
10. Starptautiskie un nacionlie likumi un reglamenti, kas at-
tiecas uz janas sportu un zirgu labsajtu, jievro k sacensbs,
t trenios. Visi likumi, kas skar janu, pastvgi jaktualiz un
jpilnveido.
is Kodekss tiek publicts, skot ar 1992. gada 1. janvri,
saska ar FEI tikas komisijas lmumu, lai nodrointu zirgu
labsajtu, k ar vislielko labvlbu janas sportam.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
s janas sporta sacensbas Latvij loiski piesaista ar vislielko
mediju uzmanbu.
Figurls janas paraugdemonstrjumi.
Voltizanas prieknesumi.
Pajgu braukanas demonstrjumi.
PASAULES KAUSS
Janas sporta sabiedrba un ldzjutji ar patkamu satrau-
kumu gaida gada svargko paskumu Latvijas janas sport
Pasaules kausa izcas posma sacensbas ru prvaran.
Tad varam redzt labko sniegumu, ko spj demonstrt msu
sportisti, ar izbaudt augsta lmea sacensbu organizciju un
skattju atsaucbu.
Pasaules kausa izcas serilu ska organizt 1978. gad,
pakpeniski sacensbas sarkojot etrpadsmit lgs vairkos pos-
mos ar prestio nlu vienreiz gad. Ldz 1998. gadam sacensbu
enerlsponsors bija zviedru automobiu raotjs koncerns Vol-
vo, kur pc divdesmit gadiem o sadarbbu ar godu beidza, un
tagad galveno sacku patronu veic pati FEI Starptautisk
Janas sporta federcija.
Latvijas konkristi Pasaules kaus pirmo reizi startja 1990.
gad Centrleiropas zonas sacksts Vcijas pilst Gr.
Pc tam, kad toreizjais Pasaules kausa direktors un o
sacensbu idejas autors veicietis Makss Ammans ierads vizt
Latvij, ar via vrtjumu tika nolemts, ka sporta bze Kleistos
ir piemrota vieta s lgas posma sacensbu sarkoanai. Pirms
sackstes Rg notika 1992. gad.
Ldz im augstkais Latvijas jtnieku pankums ir izcnt
otr vieta PK Centrleiropas lgas kopvrtjum. 1999. gad to
spja Guntars Sili ar Radiantu.
Pc iepriekjiem pieteikumiem paredzams, ka Rgas posma
sacksts ogad starts aptuveni ... sportisti ar ... zirgiem. Pirms
savu ldzdalbu apstiprinjuas: Lietuva, Igaunija, Krievija, rija,
Beija, ASV un Latvija. Tau pieteikumu saemana brdi, kad
iespieanai tika sagatavots is izdevums, vl turpinjs.
Otro gadu pc krtas sacensbm saglabts divu zvaigu
statuss. Audzis turnra balvu fonds, ogad tas ir 33 200 eiro
un 800 lati. Tas uzskatms par lielu Latvijas Jtnieku federcijas
pankumu ajos apstkos, kad ikvienam sporta veidam ir oti
sareti piesaistt atsaucgus atbalsttjus.
Pasaules kausa izca Latvij
Dace Millere
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
e

f
o
t
o
Iejdes paraugdemonstrjumus sniedz Jlija Stepanova.
Arn vieng Baltijas valstu prstve Eiropas iejdes empiont _
Airisa Penele.
Firmas Prike Latvija prstvji sveic irtu Brici.
Mairi Peneli apsveic sacensbu galvenais tiesnesis Kari Jalasolla un
janas sporta atbalsttjs Ojrs Petrvics.
PASAULES KAUSS
Dainis Lvmanis kdreiz bija
augstks klases trscas sportists,
iekdams PSRS izlases kandidtu skait,
un apguva visplako janas sporta
praktisko zinanu spektru. Tad kuva
par treneri Grobi un paralli peda-
goga darbam ska apgt tiesnea prasmi,
kas starptautiskaj lmen ir atsevis un
godts amats. Tagad aj jom vi ir
kuvis par FEI starptautisks kategorijas
tiesnea kandidtu, vada valsts galvens
sackstes, praktizjas rzems un jau
vairkus gadus strd Pasaules kausa
izcas Rgas posma tiesneu kolij.
Ldz ar Daini Latvijas janas sporta
arbitru vid ienkusi ne tikai profesionla
attieksme pret darbu, skrupuloza no-
teikumu nianu analze, svevalodu
apganas nozmes apzinana, bet ar
vriga elegance un arms, kas vis
pasaul pavada augstks raudzes janas
sporta norises, jo is tau ir aristokrtisks
sporta veids.
K, bdams Latvijas sacku gal-
venais tiesnesis, jtaties, kad strdjat
cita galven arbitra vadb Pasaules
kausa posma sacksts Rg?
Tas ir oti svargs darbs strdt
da ranga sacksts savs mjs. It k ir
mazk darba nek, piemram, galvenajam
tiesnesim Latvijas Jtnieku federcijas
kausa izcas vai valsts empionta
posm, tau ir daudz lielka atbildba. Ir
jprot risint ar tie jautjumi, ko sacku
organiztji nav pat paredzjui, jo
dads neizpratnes un strdus situcijs
sportisti vispirms nk lgt paldzbu
pie vietj tiesnea. Rg pie manis,
Igaunij un Lietuv pie kaimivalstu
koliem. Esmu priecgs, ka varu
paldzt, lai gan labprtk veiktu tieo
arbitra darbu. Interesenta ir situcija,
ka, piemram, pdjos gados Somij
vai Norvij, risinoties Nciju kausa
sackstm, tiesneu kolija ar nelieliem
izmumiem, ieskaitot galveno tiesnesi,
tiek veidota no vietjiem specilistiem,
izemot rzemju tiesnesi. Tas ir atsevis
statuss sacensbs un atkarb no sacku
ranga atbilstou cilvku var izraudzties
organiztji vai delet FEI. Uzskatu,
ka tas ir pareizi pc iespjas vairk
dot iespju tiest sacensbas vietjiem
specilistiem, tau ir savas nianses. Kat-
ru sacensbu rangs prasa atirgu
kvalikciju, un tikai jcer, ka laika gait
jaunie tiesnei vlsies un sps iegt
starptautisko kategoriju, lai visaugstks
raudzes sacensbs vartu strdt savs
mjs. Jebkur valst tas btu izdevgk
Tiest ar gudrbu un eleganci
organiztjiem, jo samazintos tiesneu
cea izdevumu apmaksa, lai gan apmak-
su par starptautisku sacensbu tiesanu
reglament FEI.
Esat apguvis krietnu starptautisku
sacensbu pieredzi, gan vrotja, gan
tiesnea amat. K vrtjat Rgas pos-
ma organizatorisko kvalitti?
FEI mani stjusi staties uz
vairkm sackstm rzems, un
vienmr tiek vaicts, vai esmu tiesjis
sacensbas Rietumeirop... J, tas ir cits
lmenis, ja vrtjam paskumu norisi
janas sporta lielvalst Vcij. Tau, ja
saldzinu sacensbas Norvij vai vl
cits Eiropas valsts, varu droi apgalvot,
ka divu zvaigu turnrs pie mums tiek
sarkots daudz augstk lmen nek trs
zvaigu sacensbas das cits valsts.
Gribu piebilst, ka ne tikai Pasaules kausa
posms, bet lieliski organiztas bija ar
Baltijas posma sackstes pirms diviem
gadiem Mrup, ko sav saimniecb pa-
veica Mairis Penelis.
Ar kdm izjtm gaidt gada
Pasaules kausa posmu Rg?
Iepriecinja tas, ka Latvijas Jtnieku
federcija pdjos gados rko seminrus
tiesneiem un marrutu sastdtjiem
Latvij, k ar atbalsta ldzdalbu kur-
os un seminros rvalsts. Tas paldz
kvalikcijas celanai. Prieks, ka ir
prvartas aubas sarkot valsts mrog
sacensbas ar jtnieka darbbas un
zirga kustbas stila novrtjumu uz
atzmm. Tas paldz jtniekiem piln-
veidot meistarbu, trent savus zirgus,
ka ar tiesneiem argumentt savu vie-
dokli. Divritenis nav jizgudro no jauna,
esam nonkui pie janas sporta liel-
valstu pieredzes, un domju, ka ogad
ar msu sportistu sniegums Pasaules
kausa posma dados marrutos bs
kvalitatvks. Tau lielkais gandarjums
ir par to, ka Latvijas Jtnieku federcija
ar ajos ekonomiskajos apstkos spj
sarkot Pasaules kausa izcas posmu,
turklt saglabjot sacku augsto divu
zvaigu statusu.
It k starptautiskas sacensbas tiest
ir vieglk, jo ir vairki arbitri, notiek
rotcija, un process nav tik vienmu. Bet
katru brdi jdom par sekm, kdas var
bt visskkajai kdai. Atzos, Latvijas
sacksts reizm par kmi var pietikt ar
draudzgu atvainoanos sportistam un
informcijas pazioanu skarun, bet
starptautisks sacksts var sekot protes-
ti, nansilas sankcijas organizatoriem.
Cik liel mr tiesnea darbs
atkargs no t, cik profesionls ir
marrutu sastdtjs?
Faktiski tas msu darbu daudz
neietekm, lai gan pirms sacensbm
tiesneu kolijai jveic marruta
prbaude pirms tam, kad ar to skui
iepazties sportisti. Nepatikanas
gads, kad mazka mroga sacensbs,
organiztji taupbas nolkos uz-
tic marrutu veidoanu gadjuma
marrutu sastdtjiem. Tpc esmu oti
priecgs, ka ogad Rgas posm par gal-
veno marrutu sastdtju strds starp-
tautiski augsti atzts specilists Vladimirs
Platovs no Krievijas, kas, domju, padars
interesantkas sacensbas sportistiem.
Dace Millere
LJF kausa izcas galvenais tiesnesis Dainis
Lvmanis apbalvo Anitu Kauliu.
Dainis Lvmanis ties stila marrutu.
LATVIJ
Sporta centr Kleisti risinjs
Latvijas Jtnieku federcijas
kausa izcas otr posma
sacensbas ru prvaran
visprj konkurenc, po-
niju jan un amatieriem. Ja
pirmaj posm kop sacksts
tika reistrti 267 starti, tagad
to bija vl mazliet vairk 278.
Tas liecina, ka dalbnieku in-
terese ir noturga, jo jem
vr fakts, ka dai jtnieki bija
devuies ar uz sacensbm
rzems. Dieml netika
atklta sezona uz Kleistu liel
zles laukuma, jo du lmumu
ietekmja laika apstki.
Lielk intriga bija pirms
dienas septtaj, saretkaj
marrut ar 135 cm augstiem
riem. Pamatmarrutu bez
soda punktiem veica septii
dalbnieki. Tau prlekan
sasinto distanci nekdgi
veica tikai divi lietuviei
Kosts Gaigals ar Cashmir
un Daneliuss Gutkausks ar
Lakvelu. Vii attiecgi iema
ar pirmo un otro vietu pc
laika rezulttiem 39,42
un 46,85 sekundes. Vl trs
dalbnieki nija ar etriem
soda punktiem, ieemot
turpmks vietas: Andis
Vrna ar Arabiku (SK Quat-
tro) 40,98 s, Guntars Sili
ar Kalgari (SK Mestrazdii)
45,84 s un Tija Alise Jurjne ar
Jasmin (SK Temperaments)
46,38 s.
Ievrojama atsaucba at-
kal bija marrutos ar jtnieka
LJF kausa izcas otrais posms
Dace Millere
Kleisti, 12.-13. jnijs, konkrs
darbbas un zirga kustbas stila
vrtjumu ar atzmm. Prieks,
ka stabili attsts poniju janas
un amatieru kustba kopum.
Sacensbu galvenais ties-
nesis Dainis Lvmanis: Esmu
oti priecgs par to, ka Latvijas
Jtnieku federcija piemusi
pareizu lmumu atjaunot
marrutu tiesanu ar atzmm
par jtnieka darbbas vai zirga
kustbu stila novrtjumu.
Reizm gan nkas uzklaust
jtnieku neizpratni par viiem
doto novrtjumu, tau
tiesnei cenas to skaidrot,
koniktsituciju praktiski
nav, bet ar katrm sackstm
redzama izaugsme viss trs
grups visprj konkurenc,
poniju jan un amati-
eru konkurenc. Sacensbs
piedaljs daudz Lietuvas spor-
tistu un guva ar godalgots vi-
etas. Domju, tas ir labi vairku
iemeslu d. Pirmkrt, tas aplie-
cina msu sacensbu organi-
zatorisko kvalitti, ja kaimii
vlas eit startt. Otrkrt, tas
ir labs pamudinjums msu
sportistiem censties vairk. J,
Andis Vrna un vl dai spor-
tisti regulri start rzems un
prot novrtt tur notiekoo
sacensbu lmeni un savu
startu kvalitti. Bet daud-
ziem du iespju nav. Tpc
labi, ka lietuvieu ldzdalba
msu sportistiem neauj ieslgt
paapmierintb un domt, ja
jau vii ir pirmie sav stall, tad
t bs ar citur...
Guntars Sili.
Jevgnijs Bibikovs.
Laima Lce.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
E
l
z
a
s

M
i
l
l
e
r
e
s

f
o
t
o
LATVIJ
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izca
II posms
Konkrs
Vrds, uzvrds Zirga vrds panieks Komanda Rezultts
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila
novrtjumu, piedals brni ldz 16 g. v.; 24 dalbnieku starts)
1. Krista K. Alksne Kamene D. Tihomirova Sport de Lux 7,2 b.
1. Gabija Gelazute Feniksas - Lietuva 7,2 b.
3. Ieva Brazte Latonas - Lietuva 7,0 b.
novrtjumu, piedals juniori ldz 18 g. v.; 24 dalbnieku starts)
1. Dovile Matulte Paulchen Panther - Lietuva 7,7 b.
2. Dovile Matulte Herminas - Lietuva 7,6 b.
3. Gouda Kajaluta Bossanova - Lietuva 6,7 b.
3. Monika Clte Karmena - SK Krii 6,7 b.
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 120 cm, divs fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21
g. v.; 17 dalbnieku starts)
1. Kristne Baradovska Corinte A. Luse JSK Princis 0 s.p./46,59 s
2. Kristaps Neretnieks Ishors II K. Neretnieks SC Kleisti 4 s.p./47,86 s
3. Jevgenijs Kutepovs Karmena - SK Krii 4 s.p./49,55 s
Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 105 cm, sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu,
piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu; 40 dalbnieku starts)
1. irts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 7,63 b.
2. Sarmte Ptersone La Valetta TJK Talsu JK 7,37 b.
2. idrns Garbenis Bayern Star - Lietuva 7,37 b.
Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 115 cm, sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu,
piedals zirgi ldz 6 g. v.; 20 dalbnieku starts)
1. Kosts Gaigals Bakardi - Lietuva 8,30 b.
2. Andis Vrna Quirasi D. Brzia SK Quattro 8,13 b.
3. Mats Petraitis Lordano - Lietuva 7,70 b.
Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 125 cm, ar dokeri uz laiku; 49 dalbnieku starts)
1. irts Bricis Force Guy K. Ansone SK Sport de Lux 65 p./61,15 s
2. Linda Ansule Lemons L. Ansule SK Traines stai 65 p./70,10 s
3. Sarmte Ptersone Cantos 5 TJK Talsu JK 65 p./70,15 s
Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 135 cm, ar prlekanu; 27 dalbnieku starts)
1. Kosts Gaigals Cashmir - Lietuva 0 s.p./39,42 s
2. Daneliuss Gutkausks Lakvels - Lietuva 0 s.p./46,85 s
3. Andis Vrna Arabika - SK Quattro 4 s.p./40,98 s
4. Guntars Sili Kalgari J. Menieks SK Mestrazdii 4 s.p./45,84 s
5. Tija Alise Jurjne Jasmin T. Jurjne SK Temperaments 4 s.p./46,38 s
Poniju jana
Marruts nr. 1 (vadbas marruts, sacensbas uz atzmi, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas
ponijiem; 12 dalbnieku starts)
Atzmi oti labi sama: Arta idele ar Toby (JSK Princis), Anna Emlija Starta ar Les Parze
(JSK Atna), Darja Berkova ar Rabana (SK Traines stai), Madara Ptersone ar Toby, Anda
idele ar Next Star (abas JSK Princis), Zane teinberga ar Dzelda (Saldus JSS)
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 50 cm, divs fzs, sacensbas ar jtnieka darbbas
stila novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. grupas ponijiem; 10 dalbnieku starts)
1. Monta Pareiza Dipa - Saldus JSS 7,2 b.
2. Monta Pareiza Dipsijs - Saldus JSS 7,0 b.
3. Margarita Prokofeva Kamene A. Ozolia JSK Atna 6,2 b.
novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem; 15 dalbnieku starts)
1. Anita Kaulia Mazepa - Saldus JSS 7,2 b.
2. Rzija Rumpe Tango - Saldus JSS 7,0 b.
3. Anna ellere Les Parze - JSK Atna 6,9 b.
Amatieri
novrtjumu; 21 dalbnieka starts)
1. Kate Ansone Clarence 22 - SK Sport de Lux 8,0 b.
2. Jevgenijs Bibikovs Desika E. Bibikova JSK Elnas stai 7,6 b.
3. Jevgenijs Bibikovs Asrietis E. Bibikova JSK Elnas stai 7,0 b.
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, divs fzs; 19 dalbnieku starts)
1. Ingrda Lizbovska Nostrdamus - LJSAA 0 s.p./43,79 s
2. Laima Lce Dalida - SK Traines stai 0 s.p./46,16 s
3. Mareks Samohvalovs Quandella S. Samohvalova RVA 0 s.p./46,81 s
Andis Vrna.
Kate Ansone.
irts Bricis.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
E
l
z
a
s

M
i
l
l
e
r
e
s

f
o
t
o
LATVIJ
Sporta centr Kleisti
26. maij notika Latvijas
Jtnieku federcijas biedru
sapulce. Vispirms izskanja
ldzinj LJF prezidenta
Agra Blaua ziojums par
paveikto aizvadto etru gadu laik, no-
tika LJF prezidenta vlanas un jaun
prezidija sastva apstiprinana. Uz
treo termiu LJF prezidenta amat tika
ievlts Agris Blaus.
Sekojot izmaim Latvijas Spor-
ta likum, ogad notika LJF biedru
prreistrcija, jo o statusu tagad var
iegt tikai juridiskas personas. Skot savu
ziojumu par aizvadto etru gadu dar-
bu, Agris Blaus vispirms izteica pateicbu
janas sporta saimei par aktivitti, jo
biedru statusam prreistrjuies 42
klubi, SIA, zemnieku saimniecbas un citi
kolektvi. Turklt uz sapulci tie ar bija
ieraduies kupl skait, - bija prstvti
39 biedri.
LJF prezidents uzsvra, ka aizvadtajos
astoos gados, kop viam uzticts is
amats, federcijas vadba stingri seko-
jusi paas izvirztajiem uzdevumiem, kas
formulti ilgtermia dokument Janas
sporta attstbas programmas pamatvirzie-
ni. stenojot taj teikto, galven uzmanba
pievrsta sekojoiem virzieniem:
Janas sporta vadba un
koordinana valst, nodroinot LJF
ikdienas darbu, sacku organizciju,
k ar aktvi piedaloties valsts mroga
organizciju darb ar federciju
prstvniecbu Latvijas Sporta federciju
padomes un Latvijas Olimpisks ko-
mitejas paskumos. Ar katru gadu
federcijas darbs kuvis aktvks, un
Treoreiz LJF prezidenta amat Agris Blaus
Dace Millere
obrd svargkais uzdevums ir rpties
par to, lai Sporta centr Kleisti tiktu
saglabts janas sports, jo valsts bzes
nansanu no 1. jlija prtrauc. LJF
izstrdjusi savus prieklikumus sporta
centra apsaimniekoan, emot vr, ka
sporta bze ir stratiski svarga t
ir vieng vieta Latvij, kur var sarkot
sacensbas visaugstkaj lmen, k ar
apmct janas sport tik lielu audzku
skaitu.
Latvijas mroga un starptautisku
sacensbu organizana katru gadu,
neskatoties uz sareto ekonomisko
situciju, notiek ar labkm sekmm un
lielk skait. Piemram, LJF kausa izcas
sacensbas ru prvaran osezon
notiks jau piecos posmos (nevis trijos, k
iepriek) un krietni audzis ar dalbnieku
skaits. Bet Rg jau daudzus notiekos
Pasaules kausa Centrleiropas lgas pos-
ma sacensbas FEI atzinusi par vienm
no vislabk sarkotajm aj lg. LJF
prezidents pateics visiem kolektviem
reionos, kas spj sarkot savas sacensbas,
k ar atgdinja, ka to organizanu nu
jau piecu LJF sekciju ietvaros (ru
prvarana, iejde, pajgu braukana,
poniju jana un paraolimpisk iejde)
federcija atbalsta ar elektronisks starta
iekrtas, tai nepiecieams datortehnikas
un personla nodroinanu.
Popularizjot janas sportu, iz-
veidojusies laba sadarbba ar izdevumu
Zirgu Pasts, portlu elittesport.lv un
vairkiem citiem medijiem, kas regulri
public LJF informciju par sacensbm
un citm aktualittm. Aktualizta
federcijas interneta mjas lapa, un ta-
gad jau pirms sacensbm sportisti var
iepazties ar paredzto starta krtbu,
k ar operatvi uzzint rezulttus,
informciju par seminriem, msu spor-
tistiem piedvtajiem startiem rzems.
Tiek atbalstti Latvijas sportistu star-
ti rzems, gan samaksjot starta naudu,
gan, atkarb no ranga, sedzot citus iz-
devumus, k tas bija, kad pagjuogad
pilnb tika nansts Airisas Peneles
starts Eiropas empiont iejd, kas
bija pirmais ds Baltijas valstu sportistu
izcnts pankums.
Paaugstinot tiesneu, treneru,
marrutu sastdtju kvalikcija,
LJF ne tikai pati rko seminrus ar
msu un rzemju labko specilistu
piedalanos, bet atbalsta ldzdalbu
seminros rzems msu aktvkajiem
tiesneiem un marrutu sastdtjiem,
Treo reizi pc krtas par LJF prezidentu
ievlts Agris Blaus
Jautrte un Raimonds Krmii ar aplausiem sveic vlanu rezulttus. Sanksmes laik Zirgu Pasts bija pieprasta lasmviela.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
uz jautjumu, vai nevartu radt iespju
sacensties sporta klubiem sav starp,
Agris Blaus jau ZP iepriekj numur,
tpat k sapulc sacja, ka tiks izveidoti
noteikumi sporta klubu vrtjumam no
nkam gada skuma.
LJF enerlsekretres amatu turpins pildt
Kristne Lisovska.
k attstbas proces ieinteresti zirgu
panieki, klubu prstvji, paskumu
atbalsttji.
Revzijas komisij tika ievltas: Vija
Glzere, Dace Stre un Anita Mangale.
Var vaict, vai darb tiem nav bijis
trkumu? Protams, strdgi jautjumi
pastv, tau LJF prezidijs tos cenas
risint nekavjoties, apsprieot sekcijs
un to treneru padoms, un neatliekot
uz vlku laiku, lai problmas nesamilz-
tu. Ar tas ar katru gadu izdodas labk,
jo cilvki iemcjuies savas ambcijas
prvart janas sporta vrd, ja jau
tam nolmui veltt savu mu. Izman-
tojot iespju tikties, tika apspriesti ar
vairki darba jautjumi. Piemram,
nepiecieamba sertict sacku lauku-
mus, kuru Latvij kst arvien vairk, veikt
nelielas izmaias sacensbu dalbnieku
iedaljum vecuma grups, formult, ar
kdiem noteikumiem Latvijas sacksts
var startt rvalstnieki, ja vii kst par
Latvijas klubu biedriem u. c. Atbildot
LATVIJ
piemram, Ivo Mielsonam, Sergejam
akurovam (marrutu sastdana),
Dainim Lvmanim (konkra tiesana),
Anitai Mangalei un Natlijai akurovai
(paraolimpisks iejdes tiesana).
obrd turpins Latvijas tiesneu un
marrutu sastdtju pratestcija un
jaunu sagatavoana.
Aktvi risins darbs jau mintajs
piecs LJF sekcijs, patiecoties to vadtju
un entuziastu darbam. Starptautisk
lmen pai pamanta darboans
paraolimpisks iejdes jom, un Latvijai
tiek piedvts sarkot Eiropas empiontu
specils olimpides programm.
Nobeidzot savu ziojumu, Agris Blaus
pateics visiem sekciju vadtjiem, trene-
riem, tiesneiem, sacensbu stjuartiem un
sportistiem, kuru aktivitte vusi sporta
veidam nemitgi attstties. Protams, pas
paldies skanja LJF valdes locekiem, kuri
pratui iesaistt federcijas darb sponso-
rus, jo bez to atbalsta darbs nebtu
iespjams ajos apstkos, kad valsts at-
balsts federcijai, tpat k citm, ir ne-
liels.
Pc LJF prezidenta vlanm, kurs
jau treo reizi uz etriem gadiem is
darbs tika uzticts Agrim Blauam, vi,
k paredz LJF statti, nosauca savus
kandidtus LJF prezidija sastvam, kas
ar tika apstiprinti. o amatu turpmk
ieems:
Aivars Muravskis,
Aleksejs Tjurkins,
Mris Millers,
Jautrte Krmia,
Dainis Lvmanis,
Gita Skoka,
Edgars Treibergs,
Ojrs Petrvics.
Juris Menieks,
valds Goba.
Izraudztie cilvki janas spor-
ta sabiedrb labi zinmi, jo vai nu
darbojuies iepriekjos LJF sasau-
kuma prezidijos, vai apliecinjui sevi
Andis Vrna uz Krieviju devs ar
SIA Kurzemes sklas piederoo zirgu
Irasir, AS Agrorma Trvete zirgu
Grand Libero un Dinas Brzias
zirgu Marmors. Vairkos marutos
tika gti labi pankumi.
Sacensbu pirmaj dien Andis
ar Marmoru ierindojs ceturtaj
viet, kur ru augstums bija ldz
135 cm. Sestdien, sacensbu otraj
dien, skanja Latvijas valsts himna
Andim Vrnam pankumi Maskav
Dina Dadzte
par godu Vrnas uzvarai ar Marmoru,
savukrt ar Grand Libero tika iegta
ceturt vieta marrut ar ru aug-
stumu ldz 140 cm. Svtdien ar Grand
Libero daas sekundes simtdaas Andi
ra no uzvaras, ldz ar to otr vi-
eta konkr ar ru augstumu ldz
145 cm. Grand Prix marut (160 cm)
Andis startja ar Irasir, tau jtnieks
distance neveica ldz galam un nolma
izstties.
Uz prvlanu sanksmi bija ieraduies gandrz visu Latvijas Jtnieku federcijas biedru
prstvji.
Darbu LJF prezidij turpins Gita Skoka.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
RZEMS
rslis zebra
Doeck bija ri, kdus nebiju
prvarjis. Tie bija dizainera veidoti tiei
ai sacensbu vietai, ttad nestandarta,
piemram, rslis k zebra. Tas bija kas
jauns un interesants gan man, gan zir-
giem.
Laukums tika uzarts, papildints
ar specilu materilu, un atkal
noblietts
Pc pirms nedas sacensbm spor-
tisti izteica viedokli, ka lau-
kums ir nedaudz par mkstu.
Un das diens ldz otrs
nedas sacensbm lau-
kums tika uzarts, papildints
ar specilu materilu, un at-
kal noblietts. Otraj ned
uzlija tds lietus k Kleistos,
LJF kausa pirmaj posm,
viss laukums bija liela pee,
bet drz vajadzja skties
startam. ri tika tri
prkrtoti t, lai nebtu
jlec pa lielm pem, bet
patiesb pirms starta lau-
kums bija jau teju nouvis.
Lk, ko nozm kvalitatvs
laukums.
Viss bez steigas
Tur viss notika miergi,
bez steigas un nervozittes.
Sportistam nebija jiet
sacensbu laukum, kamr
iepriekjais nebija nijis.
Glui pretji, stjuarts teica,
miergk, gan visu paspsi.
Tda sajta , ka tevi
gaida atkal
Sacensbu organiztji
regulri interesjas par
sportistiem, un bija tda
sajta, ka vii to dara nevis piekljbas
pc, bet tpc, ka viiem tiem interes,
k tu jties. Ja rads kdas problmas,
tad teju vai piecu minu laik viss tika
atrisints.
Ieteikums sacensbu
organiztjiem Latvij
Mazliet vairk piekljbas, mazliet
smaidgkas sejas un nedaudz vairk
vlmes painteresties par to, k spor-
tists atbraucis ldz sacku norises vietai
un k jts zirgi. Nevar saldzint CSI
sacensbas Rg ar sacensbm tur, kaut
vai no sadzvisk viedoka. Bet tas nozm
tikai to, ka ir vl kas, ko mcties un uz ko
tiekties. Lai izdodas!
RZEMS
Andis Vrna no 14. ldz 23. maijam
piedaljs CSI2* un CSI3* sacensbs
Ukrainas pilst Doeck.
Baiba Dinsberga, Anda palgs
par sacensbm Doeck:
Uz Doecku jau otro reizi
Bijm tur jau ruden. Mums oti pa-
tika, jo tur notiek kvalitatvi organiztas
sacensbas, viss ir prdomts.
Iebraucot sacensbu teritorij ir
tda sajta, ka iebrauc mazaj
Vcij.
Vidjais trums 60 km/
h, briem ita, ka jturas
pie stres, lai nenokristu no
krsla
Ce ir tls, 2400 km uz
vienu pusi. Braucm ar divm
manm, ms un Lietuvas spor-
tists Bens Gutkausks. Sarets
process bija robeas rsoana,
jo jnokrto oti daudzas
formalittes. Tau patkami bija
tas, ka sacensbu organiztji
deleja cilvku, kur paldzja
rsot robeu. 70 km pc
Ukrainas robeas rsoanas,
vov atptinjm zirgus, tad
septios no rta turpinjm 22
stundu garo ceu ldz Doeckai.
Sacensbu organiztji regulri
zvanja un interesjs, vai viss
ir krtb, un pat piedvja
policijas konvoju no robeas
ldz sacensbu vietai. Ms gan
neizmantojm o piedvjumu,
nebija tdas vajadzbas. Cei
gan ir sliktas kvalittes, lai ne-
teiktu vairk. Vidjais trums 60
km/h, briem ita, ka jturas
pie stres, lai nenokristu no
krsla. Prmaius pie stres sdos gan
es, gan Andis, kamr viens brauca, tikmr
otrs pagulja.
Msu zirgi ceu prcieta labi
Irasir un Marmors juts labi, jo abi
uz Doecku brauca jau otro reizi. Arabika
gan bija mazliet sagurusi, jo tik garu ceu
mroja pirmo reizi. Tau, saldzinot ar
Vcijas zirgiem, kuri ceu mroja etras
diennaktis, msjie juts labi. Daiem
vcu zirgiem rads veselbas problmas,
piemram, transporta slimba. Ierodoties
sacensbu viet, zirgam nekavjoties tika
sniegta medicnisk paldzba, ja tda bija
nepiecieama.
Viss ir prdomts un izdomts
Anda Vrnas iespaidi Doeck
Dina Dadzte
ldz pdjam skumam
Sacensbu dalbniekiem tika piedvts
vasaras stallis. Pie katras ejas bija to val-
stu karogi, kuriem tur stvja zirgi. Zir-
giem bds skaidas liel daudzum, kas
ir retums, aizbraucot uz sacensbm citur.
Turklt skaidas un siens bija bez mak-
sas. Sacensbu viet viss izdomts ldz
pdjam skumam. Skattji un sportisti
pilngi atdalti cits no cita. Bija tribnes
specili sportistiem, kas atrads iesildes
laukuma pus, un skattji tur nevarja
iekt, sportistam vai palgam nebija
jmekl kda brva vieta starp skattjiem,
lai apsstos.
Ar kafejncas bija atsevii no
skattjiem. Ms dinja trs reizes dien,
ar starp sacensbm, brvajs diens.
Mmm, t garg laa zupa... Notika ar
pris banketu, vien no tiem uzstjs
Ukrainas humoristi. Galdi, protams, bija
bagti klti. Krievijas sportisti jokoja, ka
beigsies ikri, bet viengais, kas aptrks,
bija dakias.
Sarunai pievienojas Andis
Vrna:
Mra Millere foto
Pc pirm marruta par
lderiem bija kuvui franci
un spcg jaunpiencju
Spnijas komanda tikai ar
etriem soda punktiem. rijas,
veices, Vcijas, Lielbritnijas
un Zviedrijas komandm bija
viends soda punktu skaits
astoi, tpc var teikt, ka st
ca sks tikai otraj marrut.
Iti bija samui jau 12 soda
punktus, bet ASV ar 16 bija
pdj komanda, kas izcnja
tiesbas piedalties sacensbu
otraj da.
Holandieiem ar 17 soda
punktiem sacensbu dienas
darbi bija beiguies, bet Polija,
neskatoties uz Andeja Leman-
ska un 11 gadus vec Castig-
lione tri veikto marrutu tikai
ar vienu soda punktu par laika
normas prsnieganu tomr
kop ar 21 soda punktu ar
nokuva skattju rinds.
Otraj sacensbu raund
Francijas un Lielbritnijas
komandas savu soda punktu
nastu nepalielinja, ieemot
pirmo un otro vietu. Spnijas
komanda neizturja franu
spiedienu un kdjs, pievie-
nojot savam sniegumam vl
astous soda punktus, t dalot
treo vietu ar lielisko rijas ko-
mandu, kas oreiz neizbga no
etriem soda punktiem, un
kop tas bija 12 soda punktu.
Vcijas komandas prstve
Hanne Frderike Meijere bija
viena no trim, kura spja abus
marrutus pieveikt bez neviena
soda punkta, t paldzot savai
komandai ar 16 soda punktiem
ierindoties piektaj viet.
RZEMS
Francijas komanda
neatlaidgi virzs uz prieku
Meydan FEI Nciju kausa
s sezonas izc, jau at-
kal ieemot augstko vietu
sacensbu posm Rom. oreiz
sacents ar Itlijas komanda,
kas uz punktiem necer, jo iti
no augstks Nciju kausa lgas
izkrita, tomr komanda spja
izcnt septto vietu. Otro vietu
iema briti, bet aiz viiem ar
viendu punktu skaitu sekoja
rija un jaunpiencji Meydan
lg Spnijas komanda. Vciei
nija piektie, bet aiz viiem
ASV. veicei oreiz astot vieta
un zviedriem devt. Jau atkal
Meydan FEI Nciju kauss
Sagatavoja Dace trausa
Roma, 28. maijs, konkrs
Nderlandes komandai kop
ar poiem vajadzja ieemt
vietas skattju tribns, jo s
komandas startja visvjk un
iziroaj sacensbu marrut
nevarja piedalties.
Marruta sastdtjs Uliano
Vecni zinja skaidri, ko grib
sasniegt ar savu 12 ru
marrutu Piazza di Siena arn.
Es dodu priekroku tam, ka
labk, ja sportisti pieauj nelielas
kdas nevis lau kaulus sev un
zirgiem. Drobas aspekts man
ir galvenais, pirmkrt, zirgiem
un tad ar jtniekiem, vi
teica pirms sacensbu skuma.
Vieng liel drma marrut
bija negaidt Riarda Spnera
izlgana, kad via Cristallo
atteics lkt.
Rezultti
1. Francija 4 s.p. Mylord Carthago (Penelope Leprevosta)
0/0, Silvana (Kevins Stauts) 4/0, Luccianno (Nikolass Demote)
8/0, Katchina Mail (Patriks Delev) 0/Nestart.
2. Lielbritnija 8 s.p. Carlo (Niks Skeltons) 4/0, Murkas
Pom DAmi (Pters arlzs) 0/4, Robin Hood W (Bens Mahers)
4/0, Peppermill (Dons Vitekers) 4/0.
3. rija 12 s.p. Southwind VDL (Kamerons Henlijs) 8/0,
Obelix (Darags Kenijs) 4/8, K Club Lady (Kians OKonors) 4/0,
Tinkas Serenade (Billijs Tmijs) 8/4.
3. Spnija 12 s.p. Herald (Pilara Kordona) 0/0, Jarnac (Hu-
lio Arias Kueva) 0/4, Lord du Mont Milon (Hesus Garmendija
Eevarija) 4/4, Julia des Brumes (Rikardo Hurado) 8/8.
5. Vcija 16 s.p. Cellagon Lambrasco (Hanne Frderike
Meijere) 0/0, Coeur de Lion (Makss Kners) 8/12, Lassen Peak
(Rebeka Golaa) 8/0, Souvenir (Filips Vaishaupts) 0/8.
6. ASV 20 s.p. Cristallo (Riards Spners) izsl./0, Mde-
moiselle (Beizija Madena) 4/0, Urico (Mario Deslauriers) 4/4,
Sapphire (Maklns Vards) 8/4.
7. Itlija 24 s.p. Aboyeur W (Danni Dovoni) 0/, Land-
zeu (Duzepe DOnofrio) 4/4, SNAI American Blu van Eeklelec
(Gabriele Grassi) 8/4, SNAI Seldana di Campalto (Natale Kiau-
dani) 8/4.
8. veice 28 s.p. Cantus (Niklauss urtenbergers) 0/12, Ze-
kina Z (Hane Riarda) 8/8, Uptown Boy (Janika prungere) 4/8,
Ulysse X (Piuss vicers) 4/4.
9. Zviedrija 32 s.p. Lunatic (Jenss Fredriksons) 4/4, H&M
Actrice (Malina Barjarde Johnsone) 8/8, Glory Days (Daniels
Cetermanis) 0/12, Bukowskis Erbblum (Helna Lundbaka) 4/
izst..
10. Nderlande 17 s.p. pirmaj marrut VDL Groep Uta-
scha (riks van der Vleutens) 0, VDL Groep Santana B (Leo-
polds van Astens) 9, Uraya (Alberts Zoers) 12, Tyson (Leons
Tijsens) 8.
11. Polija 21 s.p. pirmaj marrut Castiglione L (Andejs
Lemanskis) 1, Just Cruising (Jans anovskis) 12, Torado 2
(Kitofs Ludviaks) 8, Ekwador (Aleksandra Lusina).
Fakti
T bija 19. Francijas ko-
mandas uzvara 78 gadus
garaj Romas Nciju kausa
vstur.
T bija otr franu uzva-
ra 2010. Meydan FEI Nciju
kausa srijas sacensbs.
Kop piedaljs 11 ko-
mandas, jo Itlijai atva
piedalties k sacensbu
organiztju prstvei.
Trs dalbnieki vei-
ca abus marrutus bez
kdm: francziete Pe-
nelope Leprevosta,
spniete Pilra Kor-
dona un vciete Han-
ne Frderike Meijere.
Francijas komanda saem balvas.
Franczis Kevins Stauts ar Silvana.
S
t
e
f
a
n
o

G
r
a
s
s
o
/
F
E
I

f
o
t
o
S
t
e
f
a
n
o

G
r
a
s
s
o
/
F
E
I

f
o
t
o
S
t
e
f
a
n
o

G
r
a
s
s
o
/
F
E
I

f
o
t
o
S
t
e
f
a
n
o

G
r
a
s
s
o
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Sacensbas veic beidzs ar
cu starp divm komandm
iespjamajiem uzvartjiem
franciem un vcu konkra
meistariem. Francijas ko-
manda pirmo raundu beidza
ar etriem soda punktiem,
bet vciei ar tikai vienu soda
punktu vairk. St. Gallen atkal
veiksme smaidja franciem,
un ar o posmu komanda
beidza ar uzvaru. Treaj
viet Lielbritnijas komanda,
bet aiz viiem ri ceturtaj
viet. Pamju jtniekiem
veicieiem neizdevs pardt
saviem ldzjutjiem visu, ko tie
spj, lai gan komand startja
vislabkie veices sportisti, un
ierindojs piektaj viet pirms
ASV komandas, kas bija sest.
Holandieiem oreiz veics
mazliet labk nek divos pir-
majos posmos komanda
izcnja iespju piedalties
nosldzoaj apl, bet to beid-
za tomr tikai astot. Zvie-
Meydan FEI Nciju kauss
Sagatavoja Dace trausa
St. Gallena, 4. jnijs, konkrs
Olivj Gijons ar Lord De eize no Francijas komandas.
drijas un Polijas komandas
otraj marrut necnjs. Pc
tre posma Polijas komanda
joprojm ir bez neviena punk-
ta.
Marruta sastdtjs Rolfs
Ludi bija izveidojis trasi ar
oti ierobeotu laika normu,
kas uzlika sportistiem pa-
pildu spiedienu. Pc pirmo
dalbnieku starta laika normu
ncs nedaudz palielint.
Fakti
Tikai divi dalbnieki abus
marrutus veica bez kdm,
un tie abi bija no Francijas
komandas: Kevins Stauts ar
Kraque Boom un Penelope
Leprevosta ar Topinambour,
bet etri dalbnieki veica tri
pirmo apli.
Viens dalbnieks tika
izlgts no sacensbm
Marks Houtcangers no
Nderlandes. Via zirgs
Opium jau pie pirm ra
spji apstjs, un dalbnieks
ievls rsl.
Rezultti
1. Francija 8 s.p. - Kraque Boom (Kevins Stauts) 0/0, To-
pinambour (Penelope Leprevosta) 0/0, Luccianno (Nikolass
Delmote) 9/4, Lord de eize (Olivj Gijons) 4/9.
2. Vcija 13 s.p. - Cash (Marko Kuers) 4/4, Corradina
(Karstens Oto Ngels) 4/0, Gotha (Ludgers Brbaums) 1/4,
Plot Blue (Markuss Enings) 0/nestart.
3. Lielbritnija 19 s.p. - Murkas Pom DAmi (Pters rlzs)
1/4, Robin Hood (Bens Mahers) 9/0, GIG Amai (Maikls Vite-
kers) 17/nestart, Peppermill (Dons Vitekers) 5/0.
4. rija 28 s.p. - Carmena Z (eins Brns) 5/5,Obelix (Da-
rags Kenijs) 5/16, K Club Lady (Kians OKonors) 9/4, Je
TAime Flamenco (Bilijs Tmijs) 9/0.
5. veice 30 s.p. - Jalisca Solier (Stvs Gerdats) 0/4, Louis
(Bets Mandli) 9/5, Peu a Peu (Daniels Eters) 20/12, Carlina V
(Piuss vicers) 8/4.
6. Spnija 32 s.p. - Guarana Champeix (Ruterfords Lat-
hams) 2/9, Monark (Paskls Levijs) 9/4, Rico Revel (Eduardo
Alvaress Aznars) 18/5, Wisconsin (Sergio Alvaress Moija)
8/4.
7. ASV 39 s.p. - Cristallo (Riards Spners) 8/0, Rothchild
(Maclns Vards) 13/8, Mademoiselle (Beizija Madena) 9/12,
Urico (Mario Deslauriers) 5/9.
8. Nderlande 42 s.p. - Tyson (Leons Tijsens) 5/8, Audis
Alpapillon-Armanie (Vincents Vorns) 8/8, Exquis Walnut de
Muze (Harijs Smolders) 5/8, Opium (Marks Houtcangers),
izsl./9.
9. Zviedrija 33 s.p. pirmaj marrut: H&M Arctic Aurora
Borealis (Pederss Fredriksons) 8, Glory Days (Daniels Ceter-
manis) 16, LB Paola (Henriks Von Ekermans) 12, Caramell
(Svante Johansons) 13.
10. Polija 44 s.p. pirmaj marrut: Castiglione L (Andejs
Lemanskis) 29, Torado (Kitofs Ludviaks) 13, Castello (Alek-
sandra Lusina) 26, Just Cruising (Jans anovskis) 5.
Kopvrtjums pc trim
posmiem
1. Francija 30,0
2. Lielbritnija 18,5
3. Vcija 16,5
4. rija 13,5
5. Spnija 12,5
6. ASV 12,0
7. veice 8,0
8. Zviedrija 2,0
9. Nderlande 1,0
10. Polija 0
Ludgers Brbaums ar Gotha.
V
a
l
e
r
i
j
a
s

t
r
e
u
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
V
a
l
e
r
i
j
a
s

t
r
e
u
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
V
a
l
e
r
i
j
a
s

t
r
e
u
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
Dons Vitekers ar Peppermill.
RZEMS
FEI Pasaules kauss pajgu
braukan notiek kop 2001.
gada ar mri prbaudt
pasaules labko pajgu
braucju spjas un prasmes.
Jatgdina, ka par Pasaules
kausu sacenas tikai zirgu
etrjgu klases braucji.
Kvalikcijas sacensbu
srija risins vasaras sezon
CAIO un CAIA lmeos, kur
braucji sacenas, vadoties
pc klasiskajiem FEI notei-
kumiem, un vr tiek emti
katra braucja etri labkie
rezultti. Pc kvalikcijas
sacensbu beigm tiek no-
teikts labko braucju desmit-
nieks, kas cu turpina ziemas
sezon pc FEI Pasaules kausa
izcas noteikumiem. Vietu
nl iegst seas ekipas.
osezon paredztas 18
kvalikcijas sacensbas.
Vienas no tm ir Kara-
liskais Vindzoras zirgu ovs
Lielbritnij. T vsture sks
1943. gad, un t katru gadu
maij vai jnij piecas dienas
Vindzoras pils park notiek
janas sporta sacensbas.
ogad organiztji paredzja
ru prvaranas, zirgu
demonstranas un pajgu
braukanas sacensbas, kas
vienlaikus bija vienas no
kvalikcijas sacensbm
FEI Pasaules kausa Top 10
braucju noskaidroanai. Ka-
raliskais Vindzoras zirgu ovs
ir vienas no svargkajm
pajgu braukanas
sacensbm Lielbritnijas
sacensbu kalendr. Land
Rover Starptautisks Pajgu
braukanas sacensbas Grand
Prix atkal pulcja labks
zirgu un poniju divjgu un
etrjgu ekipas. Ar britu
braucjiem sacents prstvji
FEI Pasaules kausa izca
Vindzora, 12.-16. maijs, pajgi
Anda Pavlovska
no 12 valstm Argentnas,
Austrlijas, Beijas, Francijas,
Vcijas, rijas, Nderlandes,
Polijas, Spnijas, veices, ASV
un Urugvajas.
Dalbnieki etras die-
nas sacents kombinto
pajgu braukanas sacensbu
disciplns. Ceturtdien, pir-
maj sacensbu dien, notika
zirgu etrjgu klases manas
braukanas prbaudjums.
Piektdien manas braukanas
testu veica prjie sacensbu
dalbnieki poniju etrjgi
un zirgu divjgi. Sest-
dien notika aizraujok
sacensbu daa maratons, un
sacensbas beidzs svtdien,
kad dalbniekiem bija jveic
nderlandiea Johana Jakoba
veidotais konusu ru
marruts.
etrjgu ekipas manas
braukanas shmu veica pc
FEI 8 A prbaudjuma pro-
grammas, maratona posma
kopjais garums bija 18
km, kur E posm bija jveic
astoi ri, taj skait ar
viens dens rslis. Konusu
braukanas marruts, k jau
ierasts, bija sacensba uz
kdm.
Sacents 20 zirgu etrjgu
ekipas, un par uzvartju
kopvrtjum kuva Boids Ek-
sels no Austrlijas. Jau manas
braukanas prbaudjum
Boids Eksels ierindojs
ldera pozcij, iegstot iz-
cilu rezulttu tikai 36,22
soda punktus. Prliecinou
sniegumu austrlietis rdja
ar maratona distanc, un vi-
ena gzta bumbia konusu
marrut Ekselam netraucja
kt par sacensbu uzvartju.
Par veiksmgm sacensbu
dienm Vindzor Boids var
pateikties zirgiem Capone,
Winston, Rambo, Spitre un
Monty, k ar savai palgu
komandai.
Boidam Ekselam Vindzor
lieliski veicies ar 2008. gad,
kad vi kuva par uzvartju,
un pagjuaj gad, kad tika
Vieta Dalbnieks Valsts Manas br. Vieta Maratons Vieta Konusi ri Vieta Kop
1. Boids Eksels AUS 36,22 1. 95,52 1. 3,00 6. 134,74
2. Tukers Donsons USA 49,41 2. 97,50 2. 3,00 5. 149,91
3. Rainers Duens GER 56,96 7. 101,02 3. 0,00 1. 157,98
Rezultti zirgu etrjgiem
Kvalikcijas sacensbu kalendrs
Sacensbas, norises vieta Datums
1. CAI-A, Kont, FRA 28.04.-2.05.
2. CAIA, Dorthlsta, DEN 29.04.2.05.
3. CAI-A, Fabiansebestiena, HUN 29.04. 2.05.
4. CAI-A, Vindzora, GBR 12.05.-16.05.
5. CAI-A, Pau, FRA 21.05.-24.05.
6. CAI-A, Zelhema, NED 22.05.-24.05.
7. CAIO, Vecsesa, HUN 10.06.-13.06.
8. CAI-A, Saumura, FRA 10.06.-13.06.
9. CAI-A, Altenfelde, AUT 17.06.-20.06.
10. CAI A, Silvasvarada, HUN 25.-27.06.
11. CAI-A, Nebanice, CZE 01.07.-04.07.
12. CAIO, hene, GER 13.07.-18.07.
13. CAI-A, Le Pin au Haras, FRA 13.07.-18.07.
14. CAI-A, Zanka, HUN 23.07.-25.07.
15. CAI-A, Rzenbeka, GER 28.07.-01.08.
16. CAI-A, Bekbergena, NED Atcelts
17. CAI-A, Ldena, GER 19.08.-22.08.
18. CAIA, Breda, NED 2.09.-5.09.
19. CAIA, Donaueingena, GER 16.-19.09.
iegta otr vieta.
Pc aizvadtajm kvali-
kcijas sacensbm zir-
gu etrjgu klases lderi
kvalikcijai FEI Pasaules
kausam lderis ir Zoltans La-
zars no Ungrijas.
Boids Eksels.
R
i
n
a
l
d
o

d
e

K
r
a
e
i
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
VSTURE
Ne reizi vien Zirgu Pasta vstures
lappuss saviem lastjiem esam
demonstrjui to, k attstjuies ptjumi
par zirgiem, to raksturu, veterinriju un
daudziem citiem aspektiem.
oreiz publicjam Vet.-rsta K.
Kaepa rakstu Jaunas atzias par zirga
darba spjm no urnla Aizsargs 1937.
gada 12. burtncas. Saglabjam ar t laika
rakstbu, lai vartu redzt, ka evolciju
piedzvojui ne tikai ptjumi, bet
mainjusies ar msu valoda.
Ilustrcijm piedvjam E. Rirdana
karikatru srijas turpinjumu no urnla
Aizsargs, kas tapuas, ironizjot par armi-
jas instruktoru rokasgrmatm janas
un zirgu iejanas specilistiem.
Visos laikos zirgkopju cenans un
pu mris ir bijis izaudzt austvrtgus
trus, izturgus zirgus. Visa pla
hipoloijas literatra, cilts raksti, jaun-
zirgu izlases, sackstes un mcba par ek-
sterjeru vads no vienas dzinjas domas
meklt un atrast objektvas metodes, k
pazt un novrtt zirga darba spjas vl
pirms ilgstokas to praktisks prbaudes
attiecg darb: k paredzt, vai zirgs bs
dergs, piemram, smagajam jtnieku
dienestam, straujm kustbm, augstu
ru prvaranai u.t.t., vai n.
Mcba par zirga miesas rjo uzbvi
(eksterjeru), par to, kdas pabas no
mechnikas un statikas viedoka vlamas,
kdas nevlamas, ir oti ski izstrdtas.
Prasbas, lai zirgam btu platas un dzias
krtis, labi attstts skausts, pareiz
slpum plecs, pareizi leotas loctavas
u.t.t. visas ts ir pamatotas un ar
mechnikas likumiem pierdmas ekster-
jera pamatprasba, kuas nav novecojus
ar tagad un nekad nevars kt liekas. Uz
oti rpgu mrjumu pamata ir uzstdtas
ski izstrdtas idel zirga eksterjera
normas, kum atbilstot zirgam vajadztu
darb pierdt vislielks spjas. Pro-
tams, zintnes vsturisk attstb ir
mainjuies uzskati par to, ku eksterjera
punkts stdms pirm viet; ar cilvka
aisttisks un individuls garas prasbas
ir spljuas ldz savu lomu. T, piemram,
viena, iet, anatomiski un zioloiski tik
pamatota prasba, ka labam lcjam jbt
ar dzim, liela apmra krtm, izrds,
praks vislabkiem sacku zirgiem ne-
maz nav jpilda, k pierdjui oti rpgi
izdartie o zirgu mrjumi. Ar citos ek-
sterjera punktos dai vislabkie sacku
zirgi nemaz neatbilst tm eksterjera
prasbm, kdas atzstam par idelm.
Atzias par zirga darba spjm
Sagatavoja Laura Millere s praktisks atzias ir pamudinjuas
meklt bez rjm pazmm vl kdus
citus objektvus pieturas punktus zirga
darba spju novrtan.
Paliekot pie diezgan pavir uzs-
kata, ka zirga mchaniskais darbs btu
pieldzinms manas darbam, varam
teikt, ka kdas manas darba spju lielums
nepavisam neatkarjas no visu manas
riteu un sviu, pc mchanikas likumiem
pareizi aprintas un uzbvtas sistmas
vien, bet oti liel mr ar no motora
augstvrtbas un stipruma. Attiecb uz
zirgu visu to, ko pie manas apzmjam
par mchanismu, apskata un vrt mcba
par zirga statiku, vai plak nozm ek-
sterjera mcba. Tuvk paskaidrot, kas te
ir motors, jau daudz grtk, un prastu
plaku iztirzjumu. Bet vienkrbas
d par zirga motoru varam uzskatt visu
muskuu darbam nepiecieamu vielu un
pai skbeka piegdtju idrumu
asinis un asinis dzinju skni sirdi. T
tad zirga spjas oti liel mr atkarjas
no labi attstta sirds muskua un labas
asiu apgdes.
Par zirga asiu sastvu, tur notiekom
prgrozbm intensva darba laik
ir izdarta vesela rinda interesantu
ptjumu. Skbeklis, organismam
darb tik nepiecieam gze, plaus
tiek uzemta asins, kur saists pie
sarkanm asinsnim jeb eritroctiem,
kas sirds dzti to pievada nodarbintiem
muskuiem un citiem orgniem. Orga-
nisms nu spj o skbeka piegdi pc
vajadzbas pastiprint dad veid;
vispirms jau patrinot un padziinot
elpoanu. Bez tam oti svarga nozme
ir organisma spjm vajadzbas brd
strauji palielint asins vados cirkuljoo
sarkano asins niu skaitu un kopjo
ais nis ieslgto haimoglobna daud-
zumu (haimoglobns ir t viela, kas saista
skbekli). Organisms, prasbm palie-
linoties, vartu teikt, lai apgrozb savas
asins rezerves. s rezerves var izrdties
ievrojami lielas. T atrasts, ka smaga-
jiem vezumu vilcjiem eritroctu skaits
vien kubikcentimetr tli pc smaga
darba veikanas ir bijis caurmr par
1,44 miljoniem lielks, nek dk stvot;
t saucamiem pilnasiu zirgiem par 2,72
miljoniem (individuli pat par 7,2 miljo-
niem) lielks. Ar haimogobna daudzums
asins ns (un t tad skbeka saistanas
spjas) pc darba ir lielks. s asins re-
zerves, k ptjumi pierda, organism
glabjas galvenokrt lies, no kurienes
oti s laik var tikt izsviestas asins vados.
Turpinjums 22. lpp.
Ar baroanu un darba higienu jattsta
viu spki, jpieradina pie cilvka, kalanas,
kopanas, segloanas un jtnieka svara.
Ar lku paldzbu zirgs tiek nosdints uz
pakadau un reiz ar to tiek vislabk attstti
via elpoanas organi.
Ja zirgs atsakas doties uz prieku, tad vi uz
vietas jgrie ri.
Atptas laik braucjiem jraugas, lai zirgi
nenolaistu prk zemu galvas, jo caur to
skaust var viegli rasties nospiedumi.
VSTURE
Neties uzskata apstiprinjums var bt
ar tas fakts, ka angu pilnasiu zirgiem,
kas, izrds, oti strauji spj mobilizt
savas asins rezerves, liesa ir 1,81 reizes
smagka nek caurmra zirgiem.
ie sum mintie zintnisko ptjumu
rezultti pamudinjui taist praktis-
kus secinjumus. Ja eksterjers nereti vi,
vrtjot zirga darba spjas, vai nebtu
nepiecieami emt vr ar pata
asinsapgdi, t asins rezerves tikko
aprdt nozm?
Ar zintniskiem faktiem pamatotu
atbildi uz o jautjumu ir mekljui
vairki ptnieki, no kuiem jmin Hano-
veras Veterinrs augstskolas profesors
Oppermanns un via ldzstrdnieki. (No
viu jaunk darba, kas nesen publicts
urnl Zeitschri fr Veterinrkunde ar
emti in raksti mintie skaiti un
citti sldzieni.) Jautjuma noskaidroanai
tie izmekljui pavisam 180 Hanoveras
Kavalrijas skolas un citu kaaspka
vienbu zirgus, no kuiem lielk daa
izcilus augstvrtgi, ar Latvij pazstami
sacku zirgi. Saemot kop o ptjumu
rezulttus, var teikt, ka tiem zirgiem
ar lielkm spjm ar asins rezerves ir
lielkas. Laba asiu apgde var atsvrt
dau labu eksterjera trkumu, kamr
eksterjera priekrocbas daudz retki
spjgas aizstt trcgo asinsapgdi. Td
zirga izvl, pirmm krtm, jvads no
datiem, ko var dot zirga asins apgdes
prbaudes, bet nav jpiei t prmrgi
liela uzmanba eksterjeram, k tas darts
ldz im. Protams, btu jau oti vlams,
ja patnis atbilstu k vienm t otrm
prasbm.
s atzias par sakarbm starp asins
rezervm un darba spjm, iet, dod atbil-
di ar uz jautjumu, k izskaidrot dakrt
grti atrisinmo mklu par daa laba ek-
sterjera zi pavisam nepieemama zirga
Atzias par zirga darba spjm
Turpinjums no 21. lpp.
teicamiem sasniegumiem sacksts un
cita, pc eksterjera sprieot, vrtga zirga
vjiem rezulttiem.
Jpiezm, ka asins sastva pabas,
asins apgde ir iedzemdjama, k
bioloij parasts teikt homozigota
paba un td svargi uz to griezt visu
zirgaudztju uzmanbu.
Pavisam nost no tmas, bet loisk
sakar ar tikko teikto var piemint, ka
ldzgi ptjumi par sakarbu starp miesas
bvi un asins sastva maim ir tikui
izdarti ar pie cilvkiem, galvenokrt
sportistiem.
Krpes noldzinot, garkos sarus apcrpj vai
izrauj t, lai ts pie galvas btu skas un pie
skausta garkas.
Vieta skatei jizvlas t, lai saule kristu uz
zirgiem, bet nespdtu priekniekam acs.
Pavisam netlu no Rgas centra,
ekavas novada Plakanciem, diez-
gan dzii mea teritorij atrodas Lgas
Tsias saimniecba, kur mt ar
vairki zirgi. Nesen interesentiem bija
iespja iepazties ar jaunu Lgas iz-
veidotu mjas lapu www.dabaszirgi.lv.
Par o projektu ststa Lga Tsia:
Dabas zirgi ir projekts, kas tapis,
piepildot sapni un balstoties uz ide-
ju, kas kst arvien populrka gan
Latvij, gan pasaul. Tas ir atzinums,
ka zirgam, lai tas justos komfortabli
gan ziski, gan emocionli, jdzvo
apstkos, kas maksimli pietuvinti
dabiskiem. Attiecgi Dabas zirgos
tdus iespju robes esam centuies
nodroint: zirgi dzvo atvrt
tipa stall, t. i. ar iespju 24 stundas
diennakt augu gadu dzvot r;
tie d ekoloiski tr vid auguu
Projekts Dabas zirgi
Inese Ruskule zli, sienu un auzas;
mcm zirgus un cilvkus
savstarpji saprasties un sarunties, iz-
mantojot dabgs metodes, konkrti
Parelli apmcbas modeli.
Dabas zirgu pamatpakalpojumu klst
ietilpst apmcba komunikcijai ar zir-
gu, jtnieku apmcba, izjdes apvid
(ar iespju atpsties piknika viet vai
noslgt vakaru omulg lauku pirti).
Uzsvaru liekam uz attiecbu
veidoanu ar zirgu. Ir interesanti redzt,
k mains klientu attieksme pret zirgu,
kad viiem dod uzdevumu vrot zir-
gu un tad aprakstt, ko viuprt zirgs
dom, ko saka ar savu ermea valodu
u.t.t. Cilvki nereti ir oti prsteigti par
to, ka zirgi spj tik skaidri izteikt savu
attieksmi, viedokli, turklt ir tik atvrti
attiecbm. Mcm ar splties ar zirgu
gan uz zemes, gan jus, izmantojot Pa-
relli 7 spu modeli.
Lepojamies ar saviem zirgiem, kas,
lai gan kdreiz bijui ar dadm rak-
stura vai veselbas problmm, obrd,
pateicoties ieguldtajam darbam, ne ti-
kai spj veidot veselgu komunikciju
ar cilvku, bet ar ir gatavi bt par la-
biem skolotjiem.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
RZEMS
Pirms FEI sacensbas CEI2*
prjjienos, ko sponsorja da veida
sacensbu profesionlis no Apvienotajiem
Arbu Emirtiem Ali Mohameds Muhairi,
notika Igaunij, Hnj no 21. ldz 23. mai-
jam.
Jau vairkus gadus Heigo un Anne
Rohtlas uzmui Igaunijas nacionlos
empintus gleznain viet Kurgjerv,
Hnj. ogad, pateicoties misteram
Ali Mohamedam Muhairi, eit izdevs
noorganizt FEI sackstes.
Hnja ir pauguraina vieta, kas atrodas
Igaunijas dienvidaustrumos un pazstama
ar skaistm ainavm, pai cients tiek Bal-
tijas valsts augstkais kalns Munameis
(318 m). tika atzta par labko vietu da
mroga sacensbu organizanai Igaunij.
Sacensbs piedaljs 23 jtnieki no
sem valstm: Somijas, Zviedrijas, Po-
lijas, Lietuvas, Norvijas un Igaunijas.
Dieml pats sacensbu sponsors, kur ar
bija iecerjis sacensties Igaunij, ierasties
nevarja slandes vulkna pelnu mkou
d, kas traucja aviosatiksmi vis Eirop.
Marruta apsprieanas sanksm galve-
Pirmo reizi Igaunij starptautisks prjjiens
Karolne Aune
nais tiesnesis Aleksandrs Andrijevskis no
Krievijas visiem dalbniekiem atgdinja,
ka vii nepiedalsies auoanas sacensbs
un ka prjjien uzvart nozm distanci
veiksmgi pievart, nevis tri skt un tri
beigt.
Jtnieki ska sacensbas ses dads
kategorijs 120 un 80 kilometru distancs.
Laiks bija karsts, un temperatra turjs
ap 26 grdiem. Seos no rta tika dots
starts CEI2*, CEIYJ2* un Igaunijas
nacionl empionta dalbniekiem 120
km distanc. CEI1* un CEIYJ1* 80 kilo-
metru distanc dalbnieki devs septios
no rta, bet vl pc pustundas startja
jtnieki, kuri piedaljs nacionlaj 80
kilometru distanc. Tikai trs zirgi no 23
nenokuva ldz niam.
CEI2* 120 km distanc uzvarja Virge
Laura ar vi Filly Bella, distanci veicot
7.14:14. Tikai viena dalbniece piedaljs
CEIYJ2* kategorij un sama uzvartjas
balvu, Kairite Kalbre no Igaunijas ar Bal-
timor sacensbas veica 7.50:07.
Par Igaunijas empioni 120 km distanc
kuva Mariana Kikasa ar Oopus, kas ir Tori
irnes zirgs, rezultts 7.14:13. Vidjs
trums gan CEI2* vei Filly Bella, gan
Oopus bija 16,6 km/h.
CEI1* 80 km distanc trkais bija
norvis Olaugs Espelis Karstensens ar
astous gadus veco Al aka Mellemgaard
ar laiku 5.19:17. trums distanc im
prim bija 15 km/h. CEIYJ1* 80 km garo
ceu trk veica sportiste no Lietuvas Ieva
Lapeikte ar Sultonas. Nacinlaj 80 km
distanc uzvarja Egle Kaleva ar Frank-
Frnk.
Dalbnieki un tiesneu komanda augstu
vrtja sacensbu organiztju paveikto
darbu.
Iejdes pasauli pralca neliels
oka vilnis, kad Anke van Grunsvena
pazioja ka nepiedalsies Pasaules
Janas sporta spls, kas notiks Ken-
tuki, ASV. bs pirm reize kop 1991.
gada, kad da lmea starptautisks
sacensbas norits bez trskrtjs
olimpisks empiones piedalans.
Intervij Holandes Jtnieku
federcijas preses prstvim Jakobam
Melisenam van Grunsvena atzinusi, ka
tiem t ir taisnba, un galvenais ie-
mesls ir Salinero savainojums, kas dzst
oti lni. Tau Grunsvena neizjt lielu
vilanos.
Ankei ir augstks klases sportistes
mentalitte, un viengais, ko via vlas,
ir beigt sacensbas uz apbalvoanas
pjedestla, nevis tikai piedalties. Ar
Janas sporta sples bez Ankes van Grunsvenas
savu otru Liels balvas zirgu Painted
Black, kas ar guva savainojumu gada
skum, via nejtas tik stipra, lai iegtu
vietu pirmaj piecniek. Turklt Grunsve-
na atzst, ka Nderlandes komanda daudz
neciets, ja via nepiedalsies, jo taj ir ar
citi augstks klases sportisti.
Ankei tikai jautts, vai via plno
piedalties reiniga sacensbs, aizstjot
iejdi, jo sportiste jau piedals atla-
ses sacensbs ar septius gadus veco
Ceturtdajdzes irnes zirgu Whizashi-
ningwalla BB. Redzsim, k man veik-
sies turpmkajs sacensbs, bet, godgi
sakot, nedomju, ka esmu pietiekami
laba aj discipln patlaban, lai mani
sttu uz pasaules empiontu, piebilda
van Grunsvena.
Ankes treneris un dzvesbiedrs jefs
Jansens atzina, ka via partneres dzve
pdjos gados ir btiski mainjusies.
Lai gan via jj tikpat intensvi k
apmram pirms desmit gadiem, tomr
via vloties bt ar laba mte saviem
diviem brniem. Dakrt ir oti grti
savienot s lietas bt par pasaules
augstks klases jtnieku un labu mti.
Balvas prjjiena uzvartjiem.
Sportisti dodas distanc.
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
Lappuses sponsors Vasilijs Bamakovs
Jlijs
P 5 12 19 26
O 6 13 20 27
T 7 14 21 28
C 1 8 15 22 29
P 2 9 16 23 30
S 3 10 17 24 31
Sv 4 11 18 25
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu,
k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem.
Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
ttttttttttt
IZSTDE
Jnija otrs nedas nogal Spnijas
reiona Ekstremadura pilstas Badajosas,
kas izsenis slavena ar savm izkoptajm
zirgu audzanas tradcijm, izstu centr
notika gada nozmgkais paskums valsts
un reiona zirgaudztjiem un vienkri
zirgu motjiem izstde Ecuextre 2010.
Izstdi apmeklja aptuveni 25 000
skattju, pavadot laiku zirgu apskat,
dadu paskumu vroan, k ar
minot vienoties par labko cenu zir-
giem, kas iepatikuies. Izstd piedaljs
120 dalbnieki vairk nek 50
zirgaudztavas, zirglietu raotji un citas
ar zirgkopbu saisttas rmas. Tie, kas jau
nodarbojas ar zirgaudzanu vai janas
sportu, ajs divs izstdes diens devs
mjup ar daudziem izdevgiem pirku-
miem. Ar zirgaudztji, kas atveda uz
izstdi savus zirgus, bija apmierinti oti
daudziem zirgiem izdevs atrast pircjus.
Janas paraugdemonstrjumiem un
Gada lielk zirgu izstde Spnij
Gunas Freivaldes teksts un foto prdodamo zirgu gaitas novrtanai
bija ierkota mana izstdes paviljona
telps, kamr rpus bija skatmi daudzi
no izstdes prieknesumiem. Gandrz vi-
sus atvestos zirgus bija iespjams apskatt
blakus izstu zlei izvietotajos boksos,
un dai no tiem bija ar iektelps.
Pabvisam uz paskumu bija at-
vesti vairk nek 200 zirgu, no kuriem
visvairk bija prstvts Andalzijas zirgs
(dvts ar par Trirnes spu zirgu
jeb Pura raza espaol), Arbu, Luzitnijas
(kam pievrsta galven uzmanba, jo ie
zirgi izkopti tiei Ekstremaduras reion),
spu-arbu, angu-arbu un luso-arbu
zirgu irnes. To skaistumu varja izbaudt
un novrtt daudzajos paskumos,
piemram, irnes empionu noteikan,
reining, klasiskajos Spu janas
skolas repertura demonstrjumos,
iejd, draiving un janas sko-
lu paraugdemonstrjumos. Dienas
repertur ietilpa ar pavaldbas policijas
Jtnieku eksadrias paraugdemonstrjumi.
Toties vakara paskumam, kas sks no
plkst. 21.30 un ieilga ldz pat pusnaktij,
tika sagatavota paa programma Spu
zirgu un luzitnijas zirgu tradcijas un
maija. is paskums tika paredzts
2000 skattjiem, kuriem tika rezervti
galdii, lai gan ieinteresto skaits krietni
vien prsniedza minto skaitli, jo daudzi
bija rti ierkojuies uz ldzpaemtajm
segm un tikpat komfortabli izbaudja
izcilo prieknesumu. Taj tika apvienota
mzika, tradcijas un labko spu un
portugu jtnieku demonstrjumi.
Tas bija skaists paskums, kas pa-
liek atmi ar daudziem neierastiem
prieknesumiem, k ar prieku par iespju
apmeklt labi organiztu izrdi, kur bija
domts gan par zirgu paniekiem, gan
lielajiem, gan ar mazajiem skattjiem,
no kuriem lielk daa visvairk priecjs
par iespju paiem pabarot zirdzius un
paglstt tos.
13. Jnis Buers 10
14. Soja Lavrenovia 5
15. Parcija Kokina 3
16. Vitlijs Djadenko 2
17. Santa Ivanova 1
Brni
1. Krista Kristina Alksne 164
2. Karlne Ciemia 138
3. Laura Penele 135
3. Monika Clte 135
5. Kristne Rutne 80
6. Karna Pavre 75
7. arlote Lamberte 72
8. Anna ellere 70
9. Monta Kavia 65
10. Soja Lavrenovia 51
11. Patrcija Kokina 41
12. Laila Bergsone 38
13. Inga Kalnia 30
14. Ieva Apalupa 28
15. Elna Pavre 25
16. Marta Brnia-Buile 22
17. Santa Ivanova 18
18. Viktorija Juraa 16
19. Marta Tamane 14
20. Katrna Labzova 10
21. Bogdana Gerasimeca 7
22. Elna Kaimia 6
22. Inta Vja 6
24. Anete vte 5
25. Nelda Kalnia 4
* Pirmie tiek vrtti marruti
ar 150 cm augstiem kriem.
Iejd, poniju jan un
amatieriem aizvadt mnea
laik ieskaites sacensbas nav
notikuas, un nav mainjuies
rezultti kopvrtjuma tabul.
Konkursa Latvijas Republikas labkais
jtnieks 2010 rezultti
uz 10.06.2010. g.
Sagatavoja
Latvijas Jtnieku federcija
Konkrs
Pieauguie
1. Andis Vrna 105*/1237
2. Kristaps Neretnieks 12*/231
3. irts Bricis 501
4. Dainis Ozols 284
5. Guntars Sili 193
6. Sarmte Ptersone 97
7. Aleksandrs akurovs 55
8. Krista Kliesmete 32
8. Maira Leja 32
10. Tija Alise Jurjne 15
11. Linda Ansule 14
12. Lauris Vilde 8
Jaunie jtnieki
1. Linda Via 206
2. Kristaps Neretnieks 199
3. Kristne Egle 144
4. Madara Frliha 72
5. Vija Ceria 70
6. Regna Rapa 31
6. Elna Millere 31
8. Santa teinberga (RVA) 30
9. Svetlana Rudmieze 18
10. Aleksandra Deina 15
11. Zane le 12
12. Anda Zvirgzdia 7
13. Aleksandrs Losevs 6
14. Kristne Baradovska 5
15. Roberts Neretnieks 4
16. Ance Kozulne 3
Juniori
1. Linda Via 400
2. Santa teinberga 386
3. Marija Dubrovska 106
4. Katrna Barevska 58
5. Elna Ozolia 52
6. Karna Pavre 50
7. Roberts Neretnieks 40
8. Aleksandrs Losevs 39
9. Zane le 37
10. Laura Penele 30
11. Elza Muiniece 24
12. Krista Kristina Alksne 12
STATISTIKA
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta
iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Piuss vicers (veice) 1. 1. 3328,33
Markuss Enings (Vcija) 2. 3. 3193,33
riks Lamaze (Kanda) 3. 2. 3148,12
LATVIJA
Andis Vrna 240. 274. 367,00
Dainis Ozols 818. 796. 65,00
Kristaps Neretnieks 1242. 1273. 26,00
Guntars Sili 1326. 1366. 20,00
irts Bricis 1707. 1744. 5,00
Andrejs Bistrovs 2100. 2144. 1,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 241. 288. 366,00
Andrius Petrovs 474. 405. 161,00
Kosts Gaigals 1037. 736. 40,00
Rims Rimkuss 1112. 1133. 35,00
Zigmants arka 1707. 1744. 5,00
Valds Urbons 1707. 1744. 5,00
IGAUNIJA
Tts Kivisilds 193. 199. 461,00
Gunrs Kletenbergs 209. 200. 425,00
Reins Pills 248. 249. 358,00
Hanno Ellermanis 431. 395. 180,00
Urmass Rgs 475. 332. 160,00
Heiki Vatsels 1413. 1461. 15,00
Ebe Lsa Sinejalga 1707. 1744. 5,00
Andress Trve 2000. 2043. 4,00
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos
(uz 15.06.10.)
Sagatavoja Inese Ruskule
Igaunis Reins Pills labprt startjis un ar uzvarjis PK Rgas posma
sacensbs.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Latvijas Jtnieku federcijas sekcijas
Konkra sekcija
Vadtja Natlija akurova, tlr. 29753828
Iejdes sekcija
Vadtja Anita Mangale, tlr. 29373524
Poniju janas sekcija
Vadtja Mrte Pinte, tlr. 29727835
Paraolimpisk janas sekcija
Vadtja Darja Tihomirova, tlr. 29277923
Pajgu braukanas sekcija
Vadtjs Andis Pavlovskis, tlr. 29372544
www.pajugubrauksana.com
INFORMCIJA
Jaunzirgu ziska noslodze ir dros
veids, k attstt un pasargt loctavas
to noskaidrojusi Kolordo tata
universittes (ASV) zintnieku kom-
anda asocit profesora un zirgu
irurga Krisa Kavaka vadb. Lai
noteiktu, kdu iespaidu uz jaun-
zirgu vza loctavas audiem atstj
ziska slodze, zintnieki izmantoja
datortomogrjas izmekljumus
12 zirgiem, ptot loctavu skrimu
vielmaiu un loctavu audu mikro-
skopisko struktru. Sei no iem zir-
giem uzturjs tikai ganbs, prjie
sei tika ziski nodarbinti, skot
no trs nedu ldz 18 mneu ve-
cumam. Secinjumi, kas tika iegti
eksperiment, bija sekojoi: ziski
nodarbintajiem zirgiem loctavu
audos bija mazk defektu, piemram,
osteohondrozu veidojumu u. c.; tiem
bija ar augstks kaulu blvums, kauli
veidojs trk. Kavaks secinja, ka
zisks slodzes nodroinana jaun-
zirgiem oti agrn vecum ir droa
un ne tikai nerada muskuu-kaulu
bojjumus, bet ar dod mrenu
pozitvu efektu.
Antioksidanti ar mru
Antioksidanti ir laba lieta, bet ar
mru! Antioksidanti k vitamni
E un C lieti noder sporta zirgiem,
tau obligti jievro rekomendts
devas to noskaidrojusi Rutgersa
Universittes Zirgu izptes centra
(ASV) zintniece Kerija Viljamsa.
Oksidcija ir biomisks process,
kura rezultt tiek radta enerija,
kuru nas izmanto, lai vartu pildt
savas funkcijas. Ja viss skbeklis neti-
ek izmantots oksidcijas laik, rodas
kaitgie reaktvie skbeka savienoju-
mi, kas boj DNS, lipdus un veicina
deeneratvos procesus, piemram,
novecoanos un vzi. Antioksidan-
ti var paldzt novrst to kaitgo
darbbu: sporta zirgiem ir pierdts
pozitvais vitamnu E un C efekts,
tomr juzmans, lai neprbarotu zir-
gu ar iem vitamniem. pai jizvairs
no E vitamna prdozanas
piemram, desmitkrtga deva var
kaitt beta-karotna vielmaias
prstrdes procesam, un rezultt var
tikt traucta A vitamna uzemana
un izmantoana.
Sigita Eitcena (PetNet), pc rzemju
preses
Fiziska slodze pasarg
loctavas
PERSONBA
Tpat k vienai no galvenajm
varonm Ilzei kinolm sa pamcba
mlan, ar Dailes tetra ak-
trisei Esmeraldai Ermalei patk
bt pie zirgiem, kopt tos un do-
ties izjd. Jau brnb, ko izcil
aktrise pavadja Iecav, ir radusi-
es mlestba pret o majesttisko
dzvnieku.
Tolaik piemjas darbus veica
ar zirga paldzbu. Vecki biei
ma zirgus no vietj staa. Un
man oti patika ssties zirgam
mugur, kad vajadzja prvest to
no vai uz ganbm, atzst Esme-
ralda Ermale. Romantiskkais
piedzvojums gadjs kd Ju
rt, kad, kop ar skolas biedru
atgrieoties no balles, pa ceam
atsjm kdu zirgu ganbs un
atlikuo cea dau turpinjm
zirga mugur tpat bez segliem
un iemauktiem.
Skot studt un dzvot Rg,
iespja tikties ar zirgiem aktrisei
uz kdu laiku pazuda. Tajos lai-
kos reti uzma kinolmas, kuru
neatemama sastvdaa bija zir-
gi. Tau pati Esmeralda ar nolu
nosaka: Dieml ar zirgiem t
nopietni sadarboties lmanas
laukum man nav bijusi iespja.
Viengi lm Pt, vjii! Gati
mani (Baibiu) uzsdinja
zirg, k ar nelielas epizodes
bija kinolm sa pamcba
mlan.
Aktrise atzst, ka lmanas laik ku-
riozi nav bijui, drzk gan negadjums
darba sa pamcba mlan uzemanas
laik. ves, ar kuru brauca galvenais
varonis Jnis, kume traumja kju
prvadanas laik, un ncs nomaint
Esmeraldas kopj valoda ar zirgiem
Inese Ruskule
Esmeralda Ermale

Dzimanas gads: 1956.

Izgltba: 1977 Latvijas Valsts kon-
servatorijas Tetra fakultte.

Darba pieredze: Dailes tetra ak-
trise, TV raidjuma Daudz laimes! un
Dzvte vadtja, lmu iekaoana TV.

Filmogrja: Sve dzve (2007/2008),
Liepjas blzs, Liktea ldumnieki
(2004, 2002/03), Liel Jaungada nakts
(1977), s bstams balkona durvis
(1976), sa pamcba mlan (1975),
Meistars (1974), Pt, vjii! (1973).
zirgus, tau tas, ka lmas skum ir vi-
ens kume un beigs cits, nav uzkrtoi
pamanms. J, visdi gads taj dzv.
Pirms vairkiem gadiem aktrise
kop ar savu dzvesbiedru devs izjd
pa Turaidas skaisto apkrtni. Tas bija
pamudinjums skt trenties jan. Via
ar savu imeni izvljs Kleistos esoo
sporta skolu, jo t ir netlu no Rgas cen-
tra, un apmcbas notiek profesionlu
treneru vadb. Tagad gan Esmeralda ar
nolu noskats, k skola grimst valst
raduos nansilo grtbu d. Ja to
nolikvids, tad uz visiem laikiem. Aktrise
baids, ka var notikt tpat k ar Rgas
kinostudiju. Pirm vias trenere no-
mas grup bija Prsla lgelmilha. Tau
ar laiku aktrise ska vairk pievrsties
iejdei, ldz ar to devs trenties pie
iejdes sporta meistares Ainas Mainieces.
Lai pierastu pie zirga, nepiecieams laiks.
Kad atrasts kontakts ar zirgu, tad to var
dvt par draudzbu un janas sporta
baudanu. Esmeraldai Ermalei spilgti
atmi palicis zirgs vrd Arguss, kas
bija oti nervozs. Skum bijis grti pi-
erast pie saret zirga, tau ar laiku
vii kuva par saskangu pri.
Un kas var bt jaukks par pastaigm
pa meu! Kad zirgs iziet rpus sava
ierast smilu laukuma, tas kst pavisam
citdks, priecjas Esmeralda. Ar aktri-
ses jaunk meita diezgan ilgu laiku jja
ar zirgiem, tau veckajai bija bail.
Ldz ar to jatzst, ka ne katram
cilvkam piemt dotbas atrast
kontaktu ar o dzvnieku.
Esmeralda savulaik ar
piedaljusies mazajs konkra
sacensbs. Pris gadu aktrise ar
savu dzvesbiedru rkoja aktieru
arhitektu konkra sacensbas,
kurs piedaljs ar cilvki, kuri
tikai daas reizes bijui zirgam
mugur. Aktieru komandu tad
prstvja aktieri: Esmeralda
Ermale, Ivars Auzi, Gundars
boli un Dainis Gaidelis.
Savukrt arhitektus: Juris Paegle,
Mris Krkli un Armands Bi-
senieks. Tas bija jautrs paskums,
kur valdja oti draudzga
noskaa.
Kdulaik bija ar doma par
sava zirga iegdi. Tomr t ir liela
atbildba. Vienu vasaru aktrises
imene bija pamusi aprp
divus treneres Prslas zirgus, iz-
mitinot tos lauku mjs Piebalg.
T bija skaista vasara, jo katru
vakaru kop ar vru devs izjds
apkrtnes ceos.
Esmeralda labi apzins, ka zir-
ga uzturana ir oti laikietilpga
nodarbe trenana, baroana
un regulra kopana. Tam nav
laika, bet mlestbai pret zirgiem
gan.
Esmeralda Ermale pirms vairkiem gadiem,
startjot amatieru sacensbs Kleistos.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Esmeraldas Ermales arhva foto
KOLEKCIJA
Par Daci KupciKrieviu urnliste
Laura Drzia ir rakstjusi: Dace ir
daudzpusga, aizrautga un var lepo-
ties ar interesantiem hobijiem. Via ir
daudzkrtja Latvijas empione minigolf,
gatavo rotas, audzina meitiu Karmenu,
zm, un no 1991. gada vias kaislba pret
zirgiem pakpeniski materializjusies o
dzvnieku modelu kolekcij. Daces arhv
ir ar 70 mkslas lmu par zirgiem, un
tas nemitgi tiek papildints. Bana kop
ar zirgu viu pace sprnos, bet, kad ir
negarastvoklis, kolekcijas aplkoana un
griu paemana roks nomierina un uz-
labo omu. Viss iepriek mintais labi rak-
sturo daudzpusgo liepjnieci Daci, kurai
zirgi ir mi un kuvui par neatemamu
dzves sastvdau.
Kad ski krt zirgu grias?
Manu zirgu griu, un ne tikai, ko-
lekcijas apzintais skums mekljams ap
90. gadu skumu. Pirmo skaisto griu
mamma atveda no Gotlandes sa-
las Zviedrij. Tas bija analogs zviedru
vietjiem zirdziiem Gotlands Russ. Tepat
Liepj varja iegdties Brbiju lieluma
zirgus ar samta kaociiem. Atminos, ka
pietaupju savu kabatas naudu, lai par pie-
ciem latiem vartu iegdties savu lielo
Beku. Normundam Kisnicam kdreiz bija
dkans zirgs vrd Beks, no t tad ar is
vrds.
Vai citm zirgu grim ar ir savi
vrdi?
J, man skotnji visiem modeliem
bija vrdi, ar tagad tos visus atceros!
K laika gait kolekcija tika
papildinta?
Kolekcijas papildinan pc vidus-
skolas laikiem iestjs neliela pauze, jo t
palika vecku mj, pati aizbraucu uz Jel-
gavu studt. Ziniet to teicienu: No acm
prom, no sirds r! Negribu teikt, ka
t notika ar ar modeliem, tau Jelgav
Zirgu grias uzlabo garastvokli
Inese Ruskule
neatradu iespjas papildint savu zirgu
plauktu. Tad vien no pdjiem kursiem
draudzene uz dzimanas vai vrda dienu
man atkal uzdvinja vienu eksemplru.
Un is atkal lp! Kop t bra regulri
papildins mans, nu jau zirgu skapis. obrd
reizi gad papildinu savu skapi ar jauno Sh-
cleich kolekciju un regulri ieeju kd hum-
palu veikali, kur tirgo brnu mantias.
Var o to oti interesantu atrast.
Uzskati sevi par profesionlu
kolekcionri?
Kdu brdi biju ieldusi interneta
kolekcionru plauktos. Sapratu, ka tas,
kas ir man paum, noteikti nav ko-
lekcija. Noteikti nekad ar nebs, ja tik
neku par miljonri! Piemram, rzems
kolekcionri savas kolekcijas veido ne-
daudz citdk. Vii vc tikai konkrta
raotja vai konkrta izmra, vai pat tikai
konkrtas krsas modelus. Es krju visu,
ko varu atrast. Ir tik daudz rmu, kas no-
darbojas ar normliem cilvkiem nesapro-
tamu biznesu zirgu modelu veidoanu
un raoanu. Dau rmu modeli man
iepatiks vairk nek citi, un es sku tos
medt. Vcu rma Schleich rao reiz gan
kvalitatvus, gan ar cen pieemamus
modeus, tpc man kolekcij ir gandrz
visi, kas raoti pdj laik. Savukrt ASV
rma Breyer veido dadu lielumu, auten-
tiskus un oti skaistus modeus, tau tos
varu atauties retk. Savus pirmos divus
Breyer modeus samu k dvanu no ASV.
Tas bija satraucos brdis! Tagad ar Latvij
var iegdties s rmas raojumus.
No kdiem priekmetiem obrd
sastv tava kolekcija?
Kop man skap ir ap 240 zirgu
modelu, kuru izmrs un izgatavoanas
materils ir dads. Daudzuma zi
tiei modeli ir lielk manas kolekci-
jas daa, tau skap vietu sev atradui ar
kalendri, pastkartes (zisk veid ap 200,
tau kompaktdiskos vairk nek 7000, tos
iegdjos pie kdas vcu kolekcionres),
blocii, vstuu papri ar zirgu bildm,
juvelierizstrdjumi (auskari, kulonii,
montas ar zirgu attliem), plakti, izgriez-
ti avu un urnlu attli, dadi raksti par
zirgu sportu, intervijas ar cilvkiem, kas
saistti ar zirgiem. urnli, grmatas un
lmas par zirgiem. Par lmm runjot, ja
Dace Kupce-Krievia pie sava zirgu skapja.
Bronzas zirdzi, ko Daces vrs atveda no
Marokas.
No Breyer kolekcijas. Autentiski veidotais
Ankes van Grunsvenas Salinero ar paas Ankes
autogrfu uz modea vdera.
D
a
c
e
s

K
u
p
c
e
s
-
K
r
i
e
v
i
a
s

a
r
h
v
a

f
o
t
o
KOLEKCIJA
js zintu, cik daudz to ir par iem clajiem
dzvniekiem, un vl vairk lmu, kurs tie
nav galveno lomu tlotji, bet fona aktieri.
Ar kdm lietm ski
kolekcionanu?
K es sku krt lietas ar un par zir-
giem? Pirmais, ko atceros, kop ar msu
lmjm kladt bildes ar dzvniekiem, un
pa pirmaj lap bija salmtas trs zirgu
bildes, to gaitas soi, riki un lki. Tad
ms sadomjm, ka citi dzvnieki jlm
otr klad, aj liksim tikai zirgu bildes!
T tas ar sks. Vlk jau nca piemints
grias, kalendri un citas lietias, kas
vien taj laik bija pieejams.
Var teikt, ka zirgi tev patika jau
kop brnbas? Kas tev zirgs ir draugs,
skaists dzvnieks...
J, zirgi noteikti man patikui jau kop
brnbas, tau dzvnieki man bijui tuvi vi-
sos laikos. Bet konkrti zirgs ir dzvnieks,
kuru man paticis vrot, noglstt, bt
kop. Es vartu vienkri sdt aplok un
vrot, ko zirgs dara. Draugs? Ja es t teiktu,
tad visi tie, kuriem zirgs ir ldzs ikdien
un kuri tiem ir cie kontakt ar iem
dzvniekiem, pasmietos par mani. Draugs
ir jnopelna, vrda visdadkajs
nozms. Man zirgs rada oti plau emo-
ciju gammu, pozitvu, skaistu un patiesu.
J, noteikti, zirgi man iet visskaistkie
dzvnieki!
Esi nodarbojusies ar ar janas
sportu?
Skolas laik piecus gadu trenjos
Kas notiek, ja piecus rzeus izlai
kop ganbs?
Iespjams atbildes:
a) Kentuki derbijs bez okejiem,
b) jauna basketbola komanda,
c) dramatisks haoss?
Var tict, vai ne, bet veices zirgu
uzvedbas ptnieki ir atradui atbildi d
nekas no iepriek mint. Zintnieki
Sabrinas Brferes vadb veices valsts
zirgaudztav Avenes ptja rzeus un
atklja, ka pc pris nedu iepazans
laika tie ne tikai kuva par miermlgu
zirgu baru, bet pat izrdja draudzbas
pazmes, cits citam kasot skaustu.
Liela nozme bija nodibintajai hi-
erarhijai. Kad rzei to bija akceptjui,
strdu nebija, ststja Brfere.
Pc vaislas sezonas beigm ptamos
rzeus ievietoja stall ldzs citu citam
uz vienu nedu. aj period tie pa vi-
enam iepazins ar 4,5 hektrus lielajm
Vaislas rzei gans kop?
Dace trausa
ganbm, ko drz dals ar prjiem
rzeiem. Kad rzeus, kuru vecums bija
no 9 ldz 18 gadiem pirmo reizi kop izlai-
da ganbs, ptnieki bija gatavi iejaukties,
ja tas btu nepiecieams. Bet tas nebija
vajadzgs. Pirms 45 mintes eit notika
spiegana, zviegana, celans pakakjs
un sprdans, tau praktiski bez zis-
kas saskarsmes. Pc das izrdans visi
ska miergi ganties.
Tomr svargi zint, ka di pankumi
nav iespjami, ja netiek emti vr dai
nosacjumi. Svargkais ir tas, ka rzei
bija tlu prom no citiem zirgiem, jo pai
vm, un tiem tika dota iespja nedu
iepazties, dzvojot vien stall. Visiem
rzeiem tika noemti pakavi un ganbas
apjoza papildu ogs.
Dzvojot bar, zirgiem veidojas cits
uzvedbas modelis un laika sadaljums
dadm aktivittm. Labums no
dzvoanas bar ir acmredzams. Zirgi
pc dabas ir socili dzvnieki, tpc di
apstki tiem ir labvlgi gan zisk, gan
mentl zi.
Lai dotu rekomendcijas
zirgaudztjiem un rzeu turtjiem, vl
ir vajadzgi ptjumi, apgalvoja Brfere.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Prieduljos pie Daia Lvmaa. Kontakts
ar zirgu man ir oti svargs. Ne vienmr iz-
dodas bt saskarsm ar dzvu eksemplru,
tpc man persongi kolekcija ir k psi-
hologs, kas paldz aizmirst nebanas un
rast iedvesmu kdam jaunam darbam un
zmjumam.
Vai kdreiz nav ienkusi doma par
savu darbu zmjumu, fotogrju, ro-
taslietu pardanu kd izstd?
Reiz man bija doma sapulct urnla
lastjiem diezgan pazstamas mkslinieces
Nadnu Zavadiliku un Annu Briljanti
(domjams, ja ideja btu stenojusies, pie-
vienotos vl kda), un izveidot Liepj,
Karost zirgu zmjumu izstdi. Tau par
nelaimi taj laik galerija bija oti aizemta
un vlk izputja pavisam. Es neuzska-
tu savus zmjumus vai fotogrjas par
mkslas darbiem, vismaz pagaidm ne.
Rotas... Tas jau tds brv laika un ideju
izpausmes veids. Turklt vrds izstde
man izpratn ir kaut kas profesionls, ilg
laik un rpgi tapis. J, nenoliedzu, es jus-
tos pagodinta, ja kds kdreiz piedvtu
piedalties izstd ar saviem zmjumiem,
jo man oti patk zmt, patk saemt kom-
plimentus par saviem darbiem, jo tas jau ir
tas motivjoais moments atzinba!
Daces Kupces-Krievias zmjumi.
Uz vasaras slieksa
FOTOKONKURSS
Cik jaukas ir jsu bildes! Paldies! Ar
komentri kst aizvien interesantki.
Sintija Varnovska raksta: Esmu ievrojusi,
ka manas ves ganos nod visu zli, bet
kodgo gundegu ned, td ar man tds bil-
des nosaukums it zle mums, saimniec,
negaro! Pavu gundegu dzelten nokrsa
izdaio, bet, k izlasju grmat, tad ziedanas
fz t satur indi proteamonennu, kas sien
izvts zaud indgs pabas. Zirgs kaut
kd veid tomr zina, kas viam pav nav
jd. T k tuvojas Ju laiks, otr bilde lai ie-
dvesmo juzu lasanai.
Dieml dau autoru ar sirsnbu stts
fotogrjas, kuras papildinja ar jauki
komentri, nevarjm publict, jo bilu izmrs
bija prk mazs (piedodiet, fotografanai
paredzti fotoaparti nevis mobilie tlrui).
Nkam tma Zirgi, saule un dens.
Ldzu, stiet fotogrjas ldz 10. jlijam uz
elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv.
1.
2.
3. 4.
1. Kristne Miuka. Cik labi darba laik
atvsinties.
2. Inta Grnia. Vasaria beidzot skusies.
3. Evelna Bite. Nu ko, Maiji, ejam
peldties...
4. Guna Vasijeva. Kocni kop vasar.
5. Signe Brzia. Svtrots sauleszais.
6. Luze Rukne. Aiz ausm jra.
7. Dace Grnia. Iesoojam vasar.
8. Sintija Varnovska. Kad ldz Jiem vairs
nav tlu.
9. Katrna Rone. Mmm... vainadzi.
10. Sintija Varnovska. it zle mums, saim-
niec, negaro.
11. Agnese Sarguna. Draudzgi tipii.
12. Signe Brzia.
FOTOKONKURSS
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11. 12.
IGAUNIJ
Maija beigs un jnija skum
Igaunij, Ruil risinjs divas starptautis-
kas sacensbas konkr.
Pirm neda
Pirms bija CSI1* (Baltic Riders Tour
BRT). das sacensbas notika jau 2008.
gad un to pamatideja bija katr no
trim Baltijas valstm katru sezonu sarkot
vienu posmu, tdjdi dot katras s valsts
jtniekam vl vienu iespju startt augsta
lmea sacensbs savs mjs.
Patkami, ka msu valsti prstvja ne
tikai sportisti, bet ar marruta sastdtjs
Ivo Mielsons, k ar galvens tiesneu
kolijas biedri Dainis Lvmanis un
Inga Mielsone.
Protams, priecja ar msu spor-
tistu rezultti. Junioru un jauno jtnieku
konkurenc labko rezulttu paniece
bija Linda Via ar Aronu, kura pirmaj
dien izcnja treo vietu, bet treaj dien
palika otr, lai gan pati jtniece ar saviem
rezulttiem sti apmierinta nebija.
Linda Via: Gribtu, protams, lekt
tri, bez soda punktiem. Piebilst varu,
ka, manuprt, tpat k man, ar zirgam o
divu nedu laik bija oti grti atpsties,
jo apkrt nemitgi bija kada, troksnis un
neierasti apstki.
Marruta sastdtjs Ivo Mielsons
atzst: Junioriem un jaunajiem
jtniekiem tres dienas marruts bija
grts gan ru augstumu, gan ar dis-
tances zi, t k vizinties te nevarja.
Jauno zirgu konkurenc visveiksm-
gk izrdjs tre diena, kad pirmo vi-
etu izcnja Dainis Ozols ar Limou un
otro vietu irts Bricis ar Esmeraldu,
bet godalgoto senieku nosldza Sarmte
Ptersone ar Amadeo.
Starptautiskas sacensbas Ruil
Ingas Mielsones teksts un foto
Igaunija, 27.-30. maijs,
3.-6. jnijs, konkrs
Sarmte Ptersone: odien startt
bija visvieglk, jo mans zirgs visas
reklmas gar sacensbu laukumu bija jau
izlasjis, ja vien pati nebtu pielaidusi
kdu marruta otraj fz, rezultts btu
bijis labks.
Un tomr, ja uz apbalvoanas ceremo-
niju tiek aicinti sei labkie, un trs no
tiem ir Latvijas prstvji, piekritsiet tas
ir patkami.
Mazaj apl visu dienu garum
vislabkos rezulttus uzrdja Tija Alise
Jurjne ar zirgu Jasmin, kura no astots
vietas pirmaj dien pakps uz treo vie-
tu treaj dien.
Tija Alise Jurjne: Patkams
prsteigums bija tas, ka mani apsvei-
ca dzimanas dien skaruos gan pc
marruta veikanas, gan ar apbalvoanas
ceremonij. Tre vieta da lmea
sacensbs ir vislabk dvana dzimanas
dien!
Protams, pilnai laimei pietrka vl
tikai viena uzvara, par ko parpjs irts
Bricis ar zirgu Chandra H, izcnot pirmo
vietu IZZI Grand Prix marrut.
Zirga paniece Kate Ansone daljs
savos priekos: Katrs sportiskais sas-
niegums nes sev ldzi milzgu darba
ieguldjumu, ne tikai nansilu. Manuprt,
zirga panieka pienkums ir atrast sa-
vam zirgam vispiemrotko jtnieku,
pilnb uzticties viam un atbalstt gan
veiksms, gan neveiksms. Uzvara Grand
Prix ir msu veiksmgs komandas darba
augi. Ikviens ds sasniegums sagd pa-
tiesu gandarjumu.
Otr neda
Otraj ned risinjs CSI1*/CSIJY-
B Ruila sacensbas. Latvijas sportistu
skaits samazinjs, jo dai pc pirmajm
sacensbm devs mjs. Jtnieki teica
balvu fonds nav tik liels, lai paliktu, jo
vieng iespja dabt atpaka starta nau-
du juzvar Grand Prix marrut. Latvieu
sportistiem otraj ned pievienojs ti-
kai junioru konkurenc startjo Karna
Pavre ar zirgu Lavi. Labkos rezulttus
aj konkurenc no msu sportistiem sas-
niedza Santa teinberga ar zirgu Giness,
kura pirmaj dien ieguva ceturto vietu.
Vias pankumu vrt tiesneu
kolijas biedrs Dainis Lvmanis: San-
ta jau LJF rkotaj ziemas empiont
startja oti labi, un ar katrm sacensbm
via rda arvien prliecinoku un
labku sniegumu, kas atspoguojas Santas
rezulttos.
Viens no o sacensbu interesantkajiem
notikumiem bija derbijs, kur eit Ruil
nemaingi norisins jau 19 gadus un ir
kuvis par tradciju. T k zirgi prvar
ar dabgos rus, sportistu un
Uzvar irts Bricis ar Chandra H.
Tija Alise Jurjne ar Jasmin.
Ruilas sporta bzes galvenais panieks Marti Hls.
IGAUNIJ
skattju interese ir liela, jo is sacensbu
veids ir vl skatmks un aizraujoks.
Uzvartjs tika noskaidrots prlekan,
kur pagju gada uzvartjs Reins Pills
(Igaunija) ar zirgu Tourans piekps Lie-
tuvas sportistam Stasim Jasam ar Grantas.
Lai gan prlekanas marrutu pirm veica
Lietuvas sportiste Viktorija Navickaite ar
zirgu Echor un prjiem lika saprast, ka
ca par uzvaru nebs viegla, tau beigs
vias sasniegtais rezultts sportisti ierin-
doja treaj viet.
Reins Pills: Ikdien startjot
sacensbs Eirop, tas ir kuvis par darbu,
bet mjs startt vienmr ir patkamk,
lai gan oreiz neuzvarju derbij.
Protams, neizpalika ar tradicionl
futbola sple Igaunija pret prjo pa-
sauli. ai nozmgajai cai sportisti
ctgi gatavojs jau iepriekjos vakaros,
jpiebilst, ka vietj komand trenjs ne
tikai sportisti, bet ar sporta bzes gal-
venais panieks Marti Hls. Sestdienas
vakar Igaunija sv ca ar rezulttu 2:1
uzveica prjos.
Galvenaj marrut Alexela Grand Prix
ar ru augstumu 140 cm pirmo vietu
izcnja igauu sportists Hanno Ellermanis
ar zirgu Camelot Van Dorpshoeve, otraj
viet Lietuvas sportists Rimants Babraus-
ks ar La-Pass, un treaj viet ierindojs
ar pamju sportists Tts Kivisilds ar Tor-
rero. Jpiebilst, ka ie igauu sportisti ti-
kai nosacti ir mjinieki, jo vii trenjas
un start Eirop (Hanno Nderland
un Tts Beij). Labko rezulttu no
Latvijas sasniedza Kristaps Neretnieks ar
zirgu Lacapo, pamatmarrutu veicot ar
astoiem soda punktiem un ierindojoties
15. viet.
Prjie starti msu sportistiem nebija
slikti, tau ne tik veiksmgi k pirms
nedas nogal. Ar ko tas izskaidro-
jams? Protams, tas var bt saistts gan ar
jtnieku, gan ar zirgu nogurumu, tau, k
teica Lga Ptersone: Bsim reli ms
eit esam tik, cik ms esam, turklt cik
un kdi igauu, lietuvieu jtnieki stjas
Baltic Riders Tour
Kopvrtjums par pirm posma
1. Ketlins Sehvers Igaunija 58 p.
2. Reneks Rosenbergs Igaunija 53 p.
3. Tjornvens Sboja Igaunija 48,5 p.
...5. Linda Via Latvija 43,5 p.
...6. Kristaps Neretnieks Latvija 38,5 p.
...8. Santa teinberga Latvija 29,5 p.
...14. Marija Dubrovska Latvija 15 p.
Jaunzirgi
1. Limoa M. Raevska 46 p.
2. Esmeralda . Bricis 44,5 p.
3. Grann Baloubet G. Martinkiene 40,5 p.
...15. Amadeo S. Ptersone 16,5 p.
...16. Ishor II K. Neretnieks 15 p.
Atklt klase
1. Urmass Rgs Igaunija 49,5 p.
2. irts Bricis Latvija 45 p.
3. Margita Mjagi Igaunija 31,5 p.
...18. Guntars Sili Latvija 12 p.
...20. Kristaps Neretnieks Latvija 11 p.
mums ir pret.
Rezumjot, iet, ka is eksperiments
divas sacensbas pc krtas izdevs.
Tau ir savi plusi un ar mnusi. Manuprt,
bija oti veiksmgs izkrtojums manas,
stai, trenilaukumi ldzs sacensbu
laukumam. Protams jo lielks balvu
fonds, jo apmierintki sportisti. Varbt
otraj ned sacensbu atmosfra tpc
bija mazk paciljoa. K to novrst?
Iespjams, ja netiek mainta norises vie-
ta, varbt vajadzga tiesneu, marrutu
sastdtja vai pau ru maia, lai
liktu mums justies citdk. Grti spriest,
man pieredz das sacensbas, proti
divas etru dienu sacensbas pc krtas,
bija pirmo reizi. Ko par to dom viens no
sacensbu tiesneiem un BRT idejas au-
tors?
Hillars Talts: Ideja rkot sacensbas
pc krtas bija jtnieku sporta bzes Rui-
la Riding Center galvenajam paniekam
Marti Hlam. Manas persongs domas
tas, protams, ir labi visiem jtniekiem,
jo cea izdevumi ir mazki, nek brau-
cot uz divm dadm vietm. Tpat ar
jaunajiem zirgiem tiek dota iespja trk
iejusties sacensbu atmosfr, un jebkur
zirgs jau otraj ned bs apradis ar
jauno mjvietu. Bet galvenais pluss, ko
es saskatu ir laba iespja jtniekiem,
kuri vl tik daudz nebrauc rpus valsts
robem, sacensties sav starp, dot
iespju ne tikai vadoajiem sportistiem,
bet, ja t vartu teikt, otrajai izlasei startt
augstka lmea sacensbs un noskaidrot,
kuri tad ir spcgkie msu vid. Kaut kas
tds Igaunij notika pirmo reizi, tpc
vai tas bija labi vai ne, varsim spriest ti-
kai vlk.
Ruilas derbija pdjo rsli prvar uzvartjs Stasis Jass ar zirgu Grantas.
Natlija Silia, irts Bricis un Kristaps
Neretnieks.
Balvu saem Dainis Ozols ar Limou.
Hanno Ellermanis Grand Prix uzvartjs.
Abont ir ltk!
Abon internet
www.pasts.lv sada e-abonana,
abonementa noformana
bez maksas!
Zirgu Pastu AUGUSTAM abon pasta
interneta vid ldz 15. jlijam.
Pasta nodas, pie pastnieka,
pa tlruni 67008001 ldz 11. jlijam.
IGAUNIJ
Pieneu un ceriu ziedu
laik uz pajgu braukanas
sacensbm Igaunij devs
trs braucju komandas no
Latvijas Zanes Braueres un
Eduarda Krmia ekipa,
kas, k ierasts, startja
ar diviem zirgiem Ma-
eistro un Orknu, Kocnu
Zirgaudztavu prstvja
Daces Stres imene ar Hi-
piju, bet Pavlovsku imene no
Rgas startja ar Viskiju.
Kopum piedaljs 16
ekipas, kas pc sacensbu no-
likuma tika daltas atsevis
klass: etrus gadus veci zirgi
varja sacensties tikai divc
(manas braukan un
konusu ru marrut);
piecus gadus veci zirgi un
tie, kas start pirmo sezonu,
drkstja startt divc vai
kombintaj sacensb; zirgu
un poniju vienjgi un zirgu
divjgi cnjs kombintaj
sacensb. Divc piedaljs
viena zirgu divjgu ekipa un
trs zirgu vienjgu ekipas.
Kombintaj sacensbu
discipln piedaljs divas
zirgu divjgu ekipas, vie-
na poniju vienjgu ekipa
un astoas zirgu vienjgu
ekipas.
Sacensbas sks ar pardi,
galven tiesnea Marko Vilem-
sona un sacensbu organiztju
uzrunu dalbniekiem. Pc
tam kltesoos priecja
Pieneu un ceriu laik
Anda Pavlovska
Rapla, 22.23. maijs, pajgi
suu dresras paraug-
demonstrjumi.
Pirm diena
Pirmaj sacensbu dien,
kad notika manas brauk-
anas un konusu ru
marruts, bija oti karsts, kas
no zirgiem un braucjiem
prasja papildu eneriju
un izturbu. Skattji abas
sacensbu disciplnas varja
vrot pamus, jo ts notika
uz diviem laukumiem vien-
laikus. Konusu ri bija iz-
vietoti koi dzelteni ziedo
pieneu pav, kur dzeltens
bumbias tik tikko varja
atirt no pieneu ziediem.
Iespjams, kdam tas traucja,
tau ne Zanei, kura, braucot ar
Orknu, vieng no visiem 16
dalbniekiem marrutu veica,
nenogot nevienu bumbiu.
Pa vienai gztai bumbiai bija
Daces un Zanes ar Maeistro
kont, bet Andis gza divas,
kas manas braukan iegto
prsvaru samazinja ldz mi-
nimumam starpba starp
Daces un Anda ekipm pc
pirms dienas sacensbm
bija tikai viens soda punkts.
Kopvrtjum pc pirms
dienas pirms etras vietas
aizma latvieu braucji.
Dienas noslgum ap-
balvoja divcas uzvartjus
pirmo vietu ieguva braucjs
Urmass Sakss ar palgu Hel-
gi Lillesti un etrus gadus
veco Vladimiras vezumnieku
irnes zirgu Vesterhod. Ap-
balvoja ar Janusa Kallastes
vadto divjgu.
Sacensbu organiztji bija
radjui iespju ikvienam
braucjam saemt zinou
manas braukanas tiesneu
individulus komentrus par
sniegumu. Galven tiesnese
atzina: Kopum latvieu
ekipm trkst sakopojuma,
eneriskas un droas virzbas
uz prieku.
Sestdiena nosldzs ar
prkona negaisu, kas, k
zindams, brdinja braucjus
par gaidmo maratona tra-
si, kur ri bija izkrtoti
izstrdt grants karjer.
Otr diena
Otr sacensbu diena,
glui k pc pieprasjuma,
bija vska un vjainka.
Dalbnieki cits pc cita devs
5,4 km garaj brvs gaitas
posm, tad veica 900 m garu
sou posmu, un pc desmit
minu atptas devs kro-
sa distanc, kur bija pie-
ci ri. Atirb no vism
iepriekjm sacensbm,
ri eit bija veidoti t, lai
zirgus vartu vadt pc iespjas
trk gait. ri nebija
sareti, tau pietiekami gari,
divi no tiem bija dens ri,
vairkos bija kustba augup
un lejup pa nogzi, ru
pamats bija akmeains. Ne-
skatoties uz apstkiem,
dalbnieku zirgi labprt un
droi virzjs uz prieku, un,
k izrds, dai oti labi spja
rus veikt lku gait.
Dieml neveics Zanei ar zir-
gu Maeistro, kas otraj rsl
atteics kpt den, tdjdi
Zane Brauere un Eduards Krmi ar Orknu lielisk lks dodas
augup pa nogzi.
Dace Stre konusu marrut.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
IGAUNIJ
tika zaudts drgais laiks, un
kopvrtjum iegta septt
vieta. Tikai palga tltja re-
akcija neva apgzties Viskija
ekipas ratiem, kas bstami
sasvrs ceturt ra vrtos.
Orkns savukrt pardja izci-
las lkoanas spjas ros,
kas nodroinja treo vie-
tu kopvrtjum. Iespjams,
ka Daces ekipas rezultts
maraton btu bijis vl
labks, ja vien Hipijas pakavs
nebtu palicis vien no dens
riem.
Ja Dace pagjuaj gad
Zirgu Past rakstja par
ekstrmo maratonu Igaunij,
ogad tas bija vl ekstrmks.
Nevar nepiemint igauu
viesmlbu un izpaldzbu,
kad nomaldjuies ceinieki
no Latvijas nakts stund tika
sagaidti tuvkaj krustojum
un pavadti ldz pat staa
durvm. Pc m sacensbm
ne viens vien braucjs secinja,
ka via zirgs spj ko vairk
pardt atdevi darb, trumu,
iznesbu un uzticbu.
Dalbnieku viedoklis
Dace Stre: T k igaui
mani vairs sevii neprsteidz
ar savu ekstrmumu, s
sacensbas bija viu stil
tri, ekstrmi un mi. Tau
jsecina un jpriecjas, ka
ms, latviei, esam kuvui vl
prgalvgki un spjam, sevi
nenogalinot, apbraukt visas
igauu ekipas.
Zane Brauere: Patika
sacensbu atmosfra, labi juts
zirgi gan stall, gan tras, ne-
skatoties uz to, ka pirmaj
dien savu startu ncs gaidt
trs stundas klaj lauk diez-
gan liel karstum. Pozitvi
vrtju, ka pc pirms dienas
sacenans bija iespjams
uzklaust tiesneu vrtjumu
par msu sniegumu. Iero-
sinu vajadztu du iespju
ieviest ar Latvij rkotajs
sacensbs, jo sportisti, kuri
nkotn vlas startt tlk, grib
Rezultti
1. Andis Pavlovskis, Kristaps Caune Viskijs 90,43 s.p.
2. Dace Stre, Dana Stre, Krlis Stris Hipija 101,43 s.p.
3. Zane Brauere, Eduards Krmi Orkns 108,56 s.p.
7. Zane Brauere, Eduards Krmi Maeistro 159,28 s.p.
Plakus rezulttus var aplkot www.pajugubrauksana.com
zint savas kdas un to, k ts
nepieaut turpmk. Par mara-
tonu. Interesanta, pietiekami
sareta trase, runjot par
segumu. Domju, ka Latvijas
ekipu lmenis krietni audzis
un esam sapratui, ka sports ir
sports, un maratona discipln
jstrd vienldz smagi gan
zirgam, gan braucjiem. Pro-
tams, braucjam jpadom,
kuras vietas tras var sagdt
zirgam grtbas un k ts
vieglk apiet vai kopgi
prvart. ajs sacensbs
msu ekipa guva lielu pie-
redzi da veida tras, un ir
skaidrs, kds viets (nogzes,
mkslgie, dabgie tramplni)
jbt uzmangkiem. Kopum
liels prieks par latvieiem un
domju, ka ogad Lietuv
Baltijas kausa izcas posm
bsim daudz svki konkuren-
ti kaimivalstu braucjiem.
Andis Pavlovskis:
Sacensbas man patika, jo
rads iespaids, ka esi gaidts.
Paldies jsaka o sacensbu,
k ar citu organiztjiem, jo,
pateicoties viiem, braucjiem
ir iespja piedalties un
mroties prasm. Sacensbas,
kas organiztas prdomti,
ar izdomu un rpjoties
par dalbniekiem, lai tie
sacensbs justos k svtkos,
vienmr ir saistoas un gst
atsaucbu dalbnieku vid.
Protams, sacensbas ir jvada
pc visprpieemtiem no-
teikumiem, tad ar vars skt
runt par sportu. obrd ms
braucam lab hobija lmen,
tau, ja turpinsim k ldz
im, bs ar sports. Runjot
konkrti par m sacensbm,
bija labi veidoti maratona
ri tie bija viegli brauca-
mi, plai, nebija daudz jdom
un jlau zirgi. Viengs bai-
les bija par akmeaino segu-
mu, jo pastvja liela traumu
ganas iespja, tau tas ir ka-
tra sportista zi braukt vai
nebraukt, un k braukt.
Sacensbu atklanas parde.
Viskijs plaaj dens rsl.
Staa saimniece Eve Hagi un Varju Ksemets ar zirgu Velissa.
Pirms maratona.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
zirgi nenoslka un spja tikt
krast.
Konusu ru
braukana
Sptjot aukstajam,
vjainajam un lietainajam
laikam, tikai trs dalbnieki
Almutis Raila ar Bondas,
Andis Pavlovskis ar Viskiju un
Zane Brauere ar Orknu spja
veikt divdesmit ru garo
marrutu bez soda punktiem.
Dieml Dace Stre un Hipija
sama 0,82 soda punktus par
prsniegto laiku un zaudja
visas cerbas iegt treo vi-
etu kopvrtjum. Konusu
braukanas sacensbm bija
paredzta prbraukana, tau
taj piedaljs tikai Orkna
ekipa un vlreiz pierdja, ka
spj marrutu veikt bez soda
punktiem un vl trk.
Dzintrai Blmai un Gun-
tim Priedem s bija pirms
starptautisks sacensbas, kas
tika aizvadtas godam, iegstot
tik oti nepiecieamo pieredzi
un jaunus iespaidus. Railu
imenes rkots sacensbas
ar ogad nebija vieglas, tpc
liepjnieki juzteic vl jo
vairk.
Galvenis sacensbu ties-
nesis Arns Jurgaitis atzina:
Saldzinjum ar pagju
gada sacensbm, ogad
ldzvrtga ca ir starp vism
ekipm.
21. un 22. august braucji
tiksies otraj Baltijas kausa
izcas posm, kas notiks
Latvij.
LIETUV
Vias pievrt, Bendori
ciemat notika pirmais Bal-
tijas kausa izcas posms
pajgu braukan. Ideja
rkot kaimivalstu braucju
sacensbu rads pagju gada
septembr, kad pirmo reizi
sacensbs Igaunij spkiem
mrojs Lietuvas, Latvijas
un Igaunijas braucji zirgu
vienjgu klas. Sacts darts,
un tika nolemts, ka pirmais
posms bs Lietuv, otrais
Latvij, bet treais Igaunij.
Uz pirmo posmu bija
ieradus desmit zirgu vienjgu
klases ekipas, kas prstvja
Lietuvu un Latviju, un divas
zirgu divjgu ekipas no Po-
lijas un Igaunijas.
Sacensbas notika Lietuvas
Nacionlaj pajgu braukanas
centr, kur saimnieko Elena un
Almutis Railas. Organiztji
sacensbu disciplnas izkrtoja
secb, k to paredz klasiskie
noteikumi sestdien no rta
braucji sacents manas
braukan, pcpusdien notika
maratona sacensbas, svtdien
konusu ru braukanas
sacensbas.
Manas braukana
K jau bija paredzams,
teicamu sniegumu rdja
mjinieka un organiztja Al-
muta Railas un zirga Bondas
ekipa. Tikai par nepilniem
pieciem soda punktiem at-
Baltijas kausa izca
Anda Pavlovska
Bendori, 11.-13. jnijs, pajgi
palika Anda Pavlovska vadt
ekipa, kuras sniegums bija ne
mazk prliecinos.
Dieml daiem sportis-
tiem, ar no Latvijas, ncs
saemt soda punktus par glui
mugiem prkpumiem
braukanu bez aketes un
cimdiem, palga stvanu
kjs. Jatzst, ka vairkiem
dalbniekiem vrtjums varja
bt labks, ja vien ikdienas
trenios btu pievrsta lielka
uzmanba zirga ieliekumam un
nostdnm.
pai patkami bija vrot
divjgu braucja poa Bartoa
Niezgoda sniegumu glts
ekipas noformjums, zirgu
vadba, braukanas stils un
zirgu aprpe liecinja par
profesionalitti.
Manas braukanas
prbaudjumu tiesja trs
tiesnei, pa vienam no katras
valsts igaunis Urmass Sakss,
Ginta Vilde no Latvijas un gal-
venais tiesnesis Arns Jurgaitis
no Lietuvas.
Maratons
Pc etru stundu atptas
sks maratona sacensbas.
Dalbniekiem bija jveic 10,1
km gara distance un pieci ri,
no kuriem viens bija dens
rslis. Vrtu rsoanas
viet dens lmenis sniedzs
ldz zirga krtm, kas ir krietni
vairk, nek to paredz noteiku-
mi. Dai ri bija bvti oti
kompakti, kas braucjiem lika
dot zirgiem oti preczas kom-
andas. eit uzskatmi varja
novrtt sagatavotbu manas
braukanai labi trentie zirgi
bez problmm spja veikt
saretos rus, bet ci-
tiem tie bija stas kartavas.
Bez soda punktiem A (brvas
gaitas) un D (sou) posmus
spja veikt tikai divas Al-
muta Raila un Anda Pavlovska
ekipas. Vistrkos ru
prvaranas rezulttus sasnie-
dza Raila, kura zirgs Bondas tei-
cami pakvs ikvienai braucja
komandai un bija viegli
vadms. Daces Stres ekipas
tre pozcija pc manas
braukanas tika zaudta pc
pieauts kdas rsl, lai
gan t tika nekavjoties la-
bota. Gunta Priedes ekipa
no sacensbm tika izslgta, jo
vienus no ra vrtiem veica
nepareiz virzien, un kdu
neizlaboja. Neaizmirstamus
skatus sagdja abas divjgu
ekipas Polijas ekipa
treaj rsl piedzvoja kri-
tienu rati apgzs, braucjs
un palgs izkrita no ratiem,
tau viss beidzs laimgi un
bez traumm, ekipa varja
veiksmgi turpint marrutu.
Savukrt igaua Janusa Kal-
lastes vadtais divjgs iesprda
dens rsl, un, lai sptu no
t izbraukt, grieza zirgus dzik
den, ldz tikai zirgu un cilvku
galvas bija r no dens. Patei-
coties palga tltjai rcba,
Rezultti
1. Almutis Raila, Petrs Raila Bondas 94,93 s.p.
2. Andis Pavlovskis, Kristaps Caune Viskijs 110,05 s.p.
3. Elena Railiene, A.Laumelte/V. Mainausks Deimsas 138,72 s.p.
4. Dace Stre, Dana Stre/Krlis Stris Hipija 138,78 s.p.
5. Zane Brauere, Eduards Krmi Orkns 174,90 s.p.
7. Dzintra Blma, R. Amidi/A. Kadiis Gaizi 203,11 s.p.
8. Zane Brauere, Eduards Krmi Maeistro 268,77 s.p
Sacensbu uzvartjs Almutis Raila ar palgu Petras Railu un zirgu
Bondas.
Zane Brauere, Eduards Krmi un Orkns.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
PARAOLIMPISKAIS SPORTS
oreiz ststu par Latvijas
paraolimpisks komandas piedalanos
Ziemevalstu empiont CPDE3*. Kom-
andas sastvs oreiz bija sekojos: trenere
Olga ellere, komandas direktore Darja
Tihomirova un sportists Rihards Snikus
ar zirgu Telfa.
Kdreiz ir vienkri jsk. Jsper pir-
mais solis. Tik parasta patiesba, bet k
lai to izdara? Kur to soli lai speram ms,
maza valsts, kur viss tikai skas? K lai
iesoo milu perfekti iestrdt sistm?
Bail, protams, izgzties tur, starp
viiem. Bail nespt tur pat nokt. Un
visvairk bail, ko teiks savjie. T ms ar
Olgu elleri baidjmies, bet nolmm: ta-
gad vai nekad! Rihards Snikus nebaidjs
vispr. Telfa vienkri nezinja, ka ir
jbaids.
Iekpm dip, pievienojm piekabi
un devmies ce. Vartu teikt, - pret
neziai. Ldz Klaipdai, tad ar prmi pri
Baltijas jrai ldz Kalrshamnai Zviedrij
un tlk ldz Dnijas pilstiai Valens-
bekai. Visi pret mums bija laipni, Telfa (26
gadus veca Olgai piederoa ve) miergi
da sienu. Ne reizi neapmaldoties, miergi
nokuvm ldz sacensbu vietai. Vispirms
mums atkrs oki. Visas komandas bija
atbraukuas ar lepnm, lielm manm,
no kurm veda r izcili skaistus zirgus,
segtus valsts krsu segs. Paas kom-
andas (trs ldz pieci sportisti, treneris,
dai grmi, zirgkopjs, komandas direk-
tors) bija trpti valsts krsu forms. Ms
sajtamies mazii, mazii...
Nu un! Lepni izvedm Telfu (starp
citu, lielisks zirgs!), ievietojm boks, pie
kura bija piestiprints Latvijas karodzi
un pacia ar uzrakstu Welcome, kas bija
pildta ar burkniem. Iedevm sienu un
skrjm uz organizcijas komitejas biroju.
Veterinri apskatja zirgu, pabrnjs par
t cienjamo vecumu un atva piedalties.
Klasikators savukrt apskatja spor-
tistu un piera starptautisko 1a lmea
klasikciju (t ir sou lmea iejdes
shma). Bet Rihards veljs startt puso-
tru pakpi augstkaj, saretkaj otraj
lmeni (tas savukrt ir riku lmenis). Tur
ar tika pieteikts. Tad sekoja vl daud-
zas formalittes, kamr visi tika aicinti
Mazs valsts lielie avantristi
Darja Tihomirova
uz vakarim ar pilstas mra uzrunu
dalbniekiem.
Nkamaj un aiznkamaj dien
Rihards startja. Pirmaj ne prk
veiksmgi, bet otraj pardja lielisku
spju saemties un skaisti veikt shmu.
Saldzinjum ar konkurentiem, rezultts
bija zems (52,8% pirmaj un 53,7% otraj
start). Kuva skaidrs, ka jsk no sava
- 1a lmea, kur, atbilstoi ziskajm
spjam, btu vieglk konkurt. Bet ar tas
bija jnoskaidro!
Ms ar Olgu skatjmies, brnjmies
un mcjmies. Sportisti jja izcili. Daudz
runjm ar treneriem, tiesneiem, FEI te-
hniskajiem delegtiem. Attsttajs valsts
paraolimpisk iejde ir oti ciei saistta ar
parasto. Parasportistus tren tie pai tre-
neri, kas ar valsts iejdes izlasi, sacensbas
organiz tie pai veselo sporta specilisti.
Valsts atbalsts bagtgs, un ar privto
sponsoru rzemju komandm ir daudz.
Tur, Zviedrij, Dnij, Vcij, Beij,
paraiejdes atbalstana uzmjiem ir
goda lieta. Protams, mums daudz vl
japgst. Bet viengais veids, k to dart,
ir dart.
Atpakace bija miergs (ja neskaita
prmja meongo poanu vtr) un
prdomu pilns (ja neskaita jras slimbu).
Viss piedzvotais un redztais atstja dziu
iespaidu. Galvenais, ko ms prvedm
mjs no Dnijas, ir apzia, ka viss ir
iespjams, ar mums ir viss, lai sasniegt
paraolimpisks virsotnes, vajag tikai dar-
WWW.SPORTHORSES.LV
bu, prliecbu par sevi un tdu skumu
daudz naudas. Beigs jpiebilst, ka
Dnijas, Vcijas un vl dau valstu himnu
esam gandrz vai iemcjus. Bet tas ti-
kai sekm vlmi kdreiz noklausties ar
savjo!
Plaku informciju par sacensbm
var iegt mjas lap: www.cpedi-den-
mark.dk
Msu komanda saka paldies
atbalsttjiem: Latvijas Paraolimpiskajai
komitejai, Latvijas Jtnieku federcijai,
Latvijas Invaldu janas federcija, Parex
bankai, SIA Alpha-Osta, SIA Eirokonsul-
tants un SIA E. Gulbja Laboratorija.
Priekpln Darja Tihomirova, aizmugur
Rihards Snikus, vrojot sacensbas.
Kuplais sacensbu dalbnieku pulks.
R
i
h
a
r
d
a

S
n
i
k
u
s

a
r
h
v
a

f
o
t
o
R
i
h
a
r
d
a

S
n
i
k
u
s

a
r
h
v
a

f
o
t
o
Zirga acu atraans t galvas snos
atauj du visaptverou skatu, kas vrsts
uz leju. Ja ms gribtu ar vienu skatie-
nu aptvert tik daudz, k to var zirgs,
vienlaikus nepagrieot galvu, nktos
skatties liel spogul, kas atrastos mums
priek. Ldzgi k skatiens manas
spogul t zirgs redz apkrtjo pasauli.
Atskaitot divus miruus leus nsu
rajon aptuveni viena grda platum un
pie astes pamatnes etru ldz seu
grdu platum, zirgs redz visu. Kamr
cilvkiem abu acu redzes lauki prkljas
un tdjdi padara iespjamu binokulro
redzi, zirgs visu redz trs dimensijs tikai
vien, apmram 60-90 grdu liel le.
Prjo redzes lauku dv par monokulru
to spj saskatt tikai viena acs. Tomr
zirgi redz telpiski ar lauka ietvaros, jo
tie mcs no pieredzes. Tpat k cilvks
spj bez problmm pacelt kajas tasi
un pielikt pie mutes ar tad, ja viena acs
ir aizsegta, zirgs spj novrtt attlumus
monokulr redzes lauka ietvaros. Lai
vrstu uz priekmetu pc iespjas asku
fokusu, zirgam tomr ir jpagrie galva
priekmeta virzien. Tikai tad zirgs spj
redzt binokulri, tas ir, ar abm acm. da
veida redzei ir nepiecieama atbilstba
starp noteiktiem abu acu tklenes areliem.
Abu acu redzes iespaidi juztver vienlai-
kus t ir t saucam vienlaicg redze.
Turklt iem iespaidiem ir jsaplst kop
par vienu attlu, ko dv par saplanu.
Tikai abu o faktoru ietekm var rasties
telpisk redze. Ts asums gan neatbilst
cilvka redzes asumam. Profesors Jozefs
Tots no Hohmoras Veterinrs klnikas
ststa: Zirga acs lca nedarbojas ar tdu
smalku motoriku k cilvkam, tpc zirgi
nespj saskatt priekmetus tik izteikti asi
k ms. Visu, kas atrodas tlk par desmit
metriem, zirgs redz izplduu.
Pelk ikdiena
Zirga evolcijas gait krsu redzei un
atiranai ir bijusi mazka nozme. Pro-
fesors Tots skaidro: Pasaule, ko zirgs redz
ar savm acm, nav tik krsaina k msj.
Zirgs visu redz pelcgk, t uztveramo
krsu spektrs ir ierobeots. Iemesls ir
vienkri izskaidrojams: tklen atrodas
noteiktas mau nas, ko dv par
njim un vltm, kas btiski atiras
pc savm funkcijm. Njias ir jutgas
pret gaismu, bet ts neuztver krsas, to-
ties ts rea uz krslas un nakts gaismu:
tad zirgs redz visu tikai melnbaltos toos.
Vltes rea uz spcgku gaismu un
nodroina krsu redzi. Ts aktivizjas tikai
dienasgaism. Spilgt gaism toties ne-
kur aptver aptuveni 180 grdu lielu redz-
es lauku ar virzbu lejup, lai zirgs sptu
atpazt uz zemes esoos draudus. Tiei
iemesla d zirgi tik biei jutgi rea uz
priekmetiem, kas atrodas uz zemes tas
var bt kds saulesstars uz manas pa-
mata vai na uz laukuma smilu seguma.
Rikotju sport bailgiem zirgiem cenas
ierobeot skatu uz leju: uz purnenes tiek
uzlikts liels, apjomgs apvalks.
Biezie, pkainie apvalki, kurus
rikoanas sporta entuziasti nereti uzliek
zirgiem uz deguna, ierobeo skatu uz leju.
Priekmetus, kas atrodas tlk par
desmit metriem, zirgs redz neasi. Tdus
priekmetus, kas atrodas aptuveni 1,30 met-
ru attlum uz zemes, zirgs redz asi tikai
tad, ja nolai galvu.
ZIRGAUDZTJIEM
Visaptveroais panormas skats
Bailgi zirgi var jtniekam sabojt visu
prieku par janu. Tomr k sti zirgi
redz? Lk, skats uz zirga acs redzes lauku
un ts funkcionanu.
Profesors Dr. Jozefs Tots kop 2003.
gada ir Hohmoras veterinrs klnikas
vadtjs, sts korifejs acu slimbu jom. No
1984. ldz 1991. gadam strdjis Budapetas
Universitt sav dzimtaj Ungrij, kur
ieguva profesora grdu. Tots publicjis
vairk nek 200 zintniskus rakstus.
Tikai reizti spt redzt ar zirga
acm tas liel mr veicintu saprat-
ni pret o jutgo dzvnieku, kuru vada
bganas instinkti. Zirgi spj atpazt
iespjams briesmas krietni trk par
jtnieku. Savva tdjdi tie spj laikus
aizbgt no plsjiem. pai labi zirgi uzt-
ver kustbas (uzmanbu: plsjs krmos!)
ar no lielka attluma, kas nereti rada
jtniekam neizprotamas situcijas.
Zirgs atpazst krsas tpat k cilvki
(attls pa kreisi). Tau tas uztver krsas ne
tik koi, bet k caur pelcgu ltru.
Kamr msu redzes lauks ir vrsts uz
prieku, zirgs redz krietni platk le: tas
btu pieldzinms platlea objektvam,
Zirga redzes lauks
Pc urnla St. Georg materiliem
mu, kas nonk ac caur zlti. Acs lielko
apjomu veido stiklveida ermenis. Tas
atrodas aiz lcas, kas piekaujas zltei.
Acs cilirais ermenis neprtraukti
rao skaidru kameras idrumu ja t
notece ir aizsprostota, acs iekjais spie-
diens pieaug un rodas glaukoma. Ka-
meras idrums un stiklveida ermenis
darbojas k idruma lcas un ietekm
gaismas fokusanos uz tklenes. Tklene
piekaujas tiei dzslenei, veidojot iekjo
acs nu slni, un satur fotoreceptorus
ZIRGAUDZTJIEM
darbojas njias. Tas izskaidro, piemram,
kpc cilvks jtas teju akls, kad no spilg-
tas dienasgaismas nonk tum telp.
Cilvkiem ir aptuveni 125 miljoni
njiu un sei miljoni vlu. Zirgiem
ir mazk vlu nek cilvkiem. To krsu
spektrs zintniski vl nav preczi izptts.
Skaidrs ir tas, ka zirgi spj atpazt un
atirt krsas, bet ne td izteiksm un
daudzveidb, k ms, skaidro pro-
fesors Tots. Vltes tiek iedaltas trs
dados tipos: sarkans, zas un zils.
ie apzmjumi attiecas uz gaismas viu
garumu, kas attiecgi tiek visspcgk
absorbti. Jauktu krsu redzi nosaka
atirgi spcgais vlu kairinjums.
Krsu aklums rodas vlu trkuma vai
bojjumu rezultt. Cilvkiem ir trs
vlu tipi, zirgiem tikai divi, kas atbild
par zao un zilo gaismu. Tomr citiem
dzvniekiem ir krsu spektrs, kas prspj
cilvka krsu spektru, kas atrodas viu
garuma ietvaros no 380 ldz 780 nano-
metriem. Zelta zivtias krsu spektrs
skas jau no 356 nanometriem tdjdi
t spj redzt ar ultravioletos gaismas
vius. Zemkajiem mugurkaulniekiem ir
pat etri vlu veidi. Ar vistas aj zi
ir prkas par mums: tm iekurveida
dziedzer papildus ir vl viens pigments,
k ar noteikti krsu ltri, kas auj vistai
labk atirt krsas. Tur, kur ms redzam
tikai zilu krsu, papagaili spj redzt
dadas krsu atirba.
Zirgs pieks kustbu sev aiz muguras,
tau neredz neko konkrtu. Bailgi zirgi
mdz ds situcijs spert.
Acs uzbve
Aci no rpuses aizsarg ciets, balts
audu apvalks t saucam cpslene, zem
kuras atrodas pln, pigmentt dzslene.
Uz cpslenes atrodas plna epitlija nu
krta, t saucam konjunktva, kas aci
uztur mitrum. Slnis, kur cpslene ir
caurspdga un kur to nesedz konjunktva,
tiek saukts par radzeni, caur to ac nonk
gaisma. Acs krsu, kas ar zirgam mdz
bt dados toos lielkoties brnos,
tau ir sastopamas ar zilas acis nosaka
varavksnene. T regul gaismas daudzu-
njias un vltes. Gaismas ietekm fo-
toreceptori izsta signlus, kuri caur re-
dzes nervu tiek novadti uz smadzenm,
kur tiek apstrdti.
Ja zivis spj regult asumu, pateico-
ties kameras principam izstumjot un
ievelkot lcu, mugurukaulnieki izmaina
pau lcas formu. Zirgiem tas ir ldzgi
k cilvkiem ksjot kdu tuvk esou
priekmetu, lca kst apaa, bet tlku
priekmetu, plakana.
K zirgi izvlas zli?
Sigita Eitcena (PetNet),
pc rzemju preses
Zirgi izvlas zli pc ts barbas
vrtbas. Ja piedvsiet savam zirgam
divus dadus zles veidus garu un
su, kuru tas izvlsies? Atbilde atkarga
no zles kvalittes un barbas vielu satu-
ra, to noskaidrojui franu zintnieki.
Francijas Zirgu un janas sporta
institta zintniece Deraldne Floren-
sa noskaidrojusi, ka zirgi spj pielgot
baroans uzvedbu (laiku, trumu,
vietas izvli) atkarb no barbas
pieejambas un kvalittes. Eksperimen-
ta laik divus gadus vecu zirgu grupai
tika piedvta svaiga zle: vien ekspe-
rimenta variant zirgi varja izvlties
starp viendas, labas kvalittes su
un garu zli; otraj variant zir-
giem piedvja sliktas kvalittes garu
zli, vidjas kvalittes vidju zli un
augstas kvalittes su zli. Pirmaj
eksperiment zirgi izvljs garo zli,
jo barbu varja uzemt trk, tau
otraj eksperiment tie palielinja
protena uzemanu, izvloties sku
zli, toties labkas kvalittes.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
ATPTAS BRDIM
Rg 29. maij notika Eirop lielk
blondu parde. Galvaspilstas un
paskuma viesu uzmanba, protams,
tika pievrsta notikuma galvenajm
personm blondnm, k ar
etriem zirgiem, kuri vadja gjienu
no Rtslaukuma ldz Doma lauku-
Blondnes pulcjas Rg
Anda Pavlovska
I
v
e
t
a
s

K
e
z
i
k
a
s

f
o
t
o
mam. T sepadsmit pakavotu kju
dipoa Vecrgai va atgt sen aizmir-
sto romantiku. Daudzi zirgus apbrnoja
un vljs ar tiem kop nofotografties.
Zirgu piedalanos paskum organizja
jtnieces Zane Kozlova, Agnese Liepia
un Ilga Brzia no Ja staiem, kuru
aicinjumam atbalstt paskumu atsaucs
ar Anda Pavlovska, Kristapa Cau-
nes un Viskija ekipa. Pajgam tika
uzticts vest Latvijas un Starptautisks
blondu asocicijas vadtjas Mariku
ederti un Olgu Ukovu. Zirdzinieki
labprt piedaljs, jo viens no blondu
asocicijas darbbas virzieniem ir
labdarba.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
F
o
t
o

n
o

S
a
n
d
r
a
s

Z
a
i
c
e
v
a
s

a
r
h
v
a
Kad brtei, uz bazncu braucot, ra-
tos ieliek ziru pksti, kur devii ziri,
tad zirgi ne par ko neiet. (RKr. 6; 35035)
Jdzot zirgu braukanai uz kzm,
zirgam nss jiep sava dvaa un ar
ptagu priek zirga galvas jmet krusts,
tad neviens nevar zirgu apturt. (A. Done,
Liepja; 35036)
Ja zirgu dzanai lau stuku vai za-
rus, tad nevajaga lauzt agrni, tad zirgam
spalvas iet agrni. (A. Milgrava, Rga;
35037)
Ce ar sabrauktam zirgam var dot
auzas, tikai jpasaka: d, zirdzi, odien
svtki! (A. Zlte, Brzpils; 35038)
Lai ce sabrauktam zirgam vartu
dot auzas, vajaga pasact: d, zirdzi,
odien svtki! (L. Reiteris, Lubna;
35039)
Ja zirgam pa purnu sit, tad upsts
paliek. (V. Hzena, Ntaure; 35040)
Zirgi ne par ko nevelk, kad dseles
galu apsmr ar la taukiem. (RKr. 6;
35041)
Kod zyrgs, vylkdams lielu vazumu,
pakriss, itei pzmj, ka saimineiks k
ngaisynous. (V. Podis, Rzekne; 35042)
Raibu zirgu ieraugot, jsaslap
Teicji
par zirgiem
pirksti siekalm un jb kabat, tad nau-
du dabn. (L. apa, Rga; 35043)
Kas sliktu zirgu grib tirg izdot, tas
lai izgrie sirdi dzvai vardei un dzvam
krupim, lai ieuj tos kop seglu viduc un
ar tiem segliem lai jj pa tirgu apkrt, tad
pie izdoanas bot laba laime. (K. ilings,
1832, Tirza; 35044)
Ka brauct zyrgs suoc sprausluot,
tad jau muojuos gaida. (H. Z. Valainis,
Eglna; 35057)
Ja braucot zirgs sprauslo, tad mj
dom par braucju. (A. Blenteina ro-
kraksts, Nereta; 35058)
Kad, braucot uz ciemu, zirgs
sprauslo, tad tiekot gaidts. (R. Brzi,
Dkste; 35059)
Kad zirgs braucot sprausl, tad
mjs gaida. (K. Corbiks, Jelgava. L. Aiz-
purve, Lubna; 35060)
Ja brauc uz ciemu un zirgs sprauslo,
tad tur tiek gaidts. (M. Valtere, Trvete;
35061)
Ja braucot zirgs zviedz jeb sprausl,
tad mjs gaida. (k. Corbiks, Jelgava;
35062)
ATPTAS BRDIM
No ststu krjuma Redzts, dzirdts un
justs (izncis 140. gada maij, ststa pir-
miespiedums Jaunko ziu 1936. gada 289.
numur)
Rgas nomal, ja nemaldos, tad tiei
Annimuias rajon, nesen pagtn dz-
voja liels, brs, stiprs, bet par vism lietm
gudrs zirgs. Tik gudrs, ka asprtbs biei
vien sacents ar savu saimnieku
Lastjs varbt vaics, kamd tik
asprtgam zirgam bija vajadzgs vl saim-
nieks. Vai vi nevarja dzvot uz savu
roku?
Te nu autoram jatbild, ka uz savu
roku neviens zirgs dzvot nevar, jo viam
roku nav. Vi nevar ne iejgties, ne
izjgties. Vi nevar sev sienu un
auzas nopirkt. Ar savu vienu pirkstu
vi nespj ne dot, ne emt. Un tpc
visgudrkajam lopam vajadzgs saim-
nieks, kas viu apgdtu, t sakot, tri
materil zi, kas dotu viam st,
turtu kt, jgtu raspusk un drzu
apstrdanas laik ar arkl un ece,
k to darja vecais Grauds, msu gudr
Bra saimnieks.
Ai, is Grauds bij vien zi stipri
paviegls. Ne par velti kaimii viu
saukja par Pelavu. Vi tiem nebija
tik svargs, ka btu varjis atsvrt savu
sto vrdu. Viu, o vieglo Graudu,
k daudzus citus, kas brauc smagajos
ormaos, biei mocja degvna velns.
Bet, kad bija krietni dzerts, Grauds
savukrt mocja zirgu. Un, kamr
Grauds ne druskas nevairjs no sava
moctja, ja pat labprt tam padevs,
zirgs darja, ko spja, lai izbgtu vi-
siem tiem aunumiem, kas parasti uz-
bruka, tikldz saimnieks nca r no
kroga. Samis tdos bros ne vie-
nu vien ptagas cirtienu, Bris, kas citdi
bij ktrks par ktru, vlk, saozdams
degvna smaku, sljs gais un drzs tik
pki uz prieku, ka braucjs nedabja ne
grous satvert. Bet, ja bij groi ar satverti,
tad nepaspja uzvelties uz dra malas.
Tprrru! Tprrr! Grauds kliedza,
raudzdams, kur pieerties.
Ar katru dienu cilvka un zirga
savstarpjs attiecbas kuva askas, ldz
beidzot, matdams grous dzrja roks,
lops nebija vairs novaldms. Vi bga
k no nelab. Labi, ka Grauds paspja vl
ierpties, grous nesatvris. Bet lielko
tiesu bija t, ka, iekries groos, vi va
sevi vilkt, ldz zirgam piekusa galva vai
paam rokas. Pdj gadjum nekas cits
neatliks, k raidt trakajam paka krietnu
lstu un sevi mierint ar to, ka gan jau ne-
Gudrais zirgs
Jnis Jaunsudrabi kur nemetsies, jo vienmr, mj prgjis,
vi zirgu atrada jau priek izjgtu un
novietotu.
Reiz td skrjien Grauds bija tik
nelaimgi klupis, ka pagrdis abas kjas
zem riteiem, pc kam bija noguljis di-
vas nedas pilstas slimnc un tikpat
ilgi mjs. Kop t laika saimnieks ar zir-
gu vl vairk sacents varas un viltbas
pielietoan.
Ja Grauds bija uzmies Annimuias
drzniekam uz tirgu aizvest zemenes vai
tomtus, zirgs stvja miergs pie kaut
kuras augu bdas Centrlaj tirg, ldz
vezums tika iztukots. Bet vajadzja viu
tikai pieturt, kur logos redzja pudeles,
tas bij uz vietas prom, tikldz saim-
nieks nozuda aiz durvm. Prom un tiei
uz Annimuias ielu. Nu nebij t vien ne-
laime, ka Graudam vajadzja kjm cilpot
mj ar visu das skoteli priek un ptagu
rok k nerram dareiz cauri visai pilstai,
tad pri tiltam; aunkais bij tas, ka zirgs
ldz ar savu ieraanos st ikreiz bij Grau-
da apsdztjs pie via sievas, kas nebija
gan sliktka par citm sievm, bet labka
ar ne. Aizvien tad vram bija jdzird, ka
vai nu jatmet dzeranai, vai jprk auto, jo
citdi zirgs viu prspot prta zi.
Tdos prmetumos cilvks var klausties
tikai ldz zinmam laikam, bet, kad vadzis
pilns, tad tas lst. T ar Grauds reiz sievai
pateica rgto patiesbu, ka via ir izdarjusi
lielu aplambu, emdama par vru cilvku,
ja jau prtam piegrie tik lielu vrbu.
Pateica, nobijs pats no saviem vrdiem un
sird apms neganto lopu t samulsint,
ka tas nezins ne rta, ne vakara.
Grauds lika rdniekam piet Bra ie-
mauktiem labaj pus tik lielu das klapi,
ka t liedza ne vien tiei skatties, bet aiz-
sedza aci pavisam.
Tev nav jredz, kanaa, kur es tevi pie-
turu un kur palieku, vi smjs, tagad
apstjies pie kroga vai degvna prdotavas.
Grauds tomr nedabja ilgi priecties
par savu viltbu. Otr vai tre dien zirgs
jau bij tik tlu lietas kurs, ka apstdints
uzkpa ar priekkjm uz ietnes, prlika
zodu pri ilksij un ar savu svabado aci
apskatja logu un durvis.
K tad! Te nebij nekas cits k
degvna prdotava. Tagad igli prom
uz mjm!
Nu Grauds juts pilngi apak. Zir-
gs bija tiem ja ne gudrks par viu,
tad vismaz tikpat gudrs. Graudam to
ncs atzt ar gandarjumu, bet ar ar
lielu sautumu. No vienas puses, varja
par tik gudru lopu tikai priecties, bet,
no otras, bija ausmgi atzt, ka sieva
zirga spjas bija novrtjusi daudz
agrk nek vi. Nu citas izejas vairs
nebija k zirgu izmaint, lai tiktu va
no sievas kauninjumiem un kaimiu
zobgalbm. Un vi to izdarja.
Bet no nelaimes cilvks nekad nevar
izbgt tpat k no laimes, ja t nk.
Jau otr dien, prbraucis st, Grauds
ieraudzja pagalm sveus vus. Un,
kad nojdza jauno zirgu un gribja
novietot kti, tad tur priek jau
stvja vecais Bris. Tas pagrieza galvu
pret bijuo saimnieku un bubinja, it
k teikdams:
Labvakar! Bet esi gan tu mani at-
devis labs roks. Mans jaunais saim-
nieks nav ne par matu gudrks.
da atzia un pierba no zirga pu-
ses pagarja Graudu tik sentimentlu,
ka tas izlaida jaun zirga pavadu no ro-
kas, apma Bra kaklu, glaudja t pieri,
krtoja sajukus krpes, applija gurnus.
Vieng doma tagad viam bija: uz vietas
maint zirgu atpaka, tikldz ieradsies t
tagadjais saimnieks. o apemanos
nespja pat grozt sievas jautrais jautjums,
kad vi iznca no kts:
Ko nu tu teiksi? Es nojdzu, ievedu
kt un tad tikai atcerjos, ka vi nepieder
vairs mums.
Un Grauds atbildja:
Labi esi darjusi, sieva. Vi ir gudrks
par mums abiem. Btu grks no tda zirga
irties.
Nadnas Zavadilikas foto
REKLMA/SLUDINJUMI
Reklma
Zirgu Past
info@zirgupasts.lv
Tlr.: 26544243
Franu uzmums Vtoquinol A.G.
ir viena no lielkm veterinro zu
raotnm pasaul, kuras izaugsmes un
attstbas stratija balsts uz jaunu ide-
ju ievieanu. Latvij Vtoquinol prstv
SIA Vet Line, kas piedv ar Vtoquinol
specils papildbarbas zirgiem Equis-
tro (loctavu, muskuu, aknu, elpoanas
un gremoanas sistmu darbbas
uzlaboanai, atjaunoans procesu
veicinanai, das un nagu veselbai,
vitamnu un minerlvielu nepiecieamo
devu uzemanai, nervu sistmas
stabilizanai, enerijas nodroinanai
zirgiem lielas slodzes laik). Uzmums
spj nodroint vispiemrotkos
risinjumus zirgu papildbarbu izvl,
jo notiek veiksmga sadarbba ar franu
koliem veterinrrstiem.
SIA Vet Line direktore veterinrrste
Iveta Kezika ir gandarta par to, ka
patrtjiem Latvij var piedvt
kvalitatvus un augstvrtgus produk-
tus, kas atzti vis pasaul. Equistro
produktus I. Kezika uzmusies izplatt
tpc, ka paai jau kop brnbas zirgi
bijui vieni no mkajiem dzvniekiem.
Lai pilnveidotu savas zinanas par
Equistro produkciju zirgiem, Vet Line
direktore katru gadu apmekl Vto-
quinol organiztos seminrus, kds
pagjuogad notika Itlij. T ir laba
iespja apmainties ar viedokiem, k
ar uzzint par kolu pieredzi vis
Gandarjums piedvt kvalitatvu preci
pasaul. Lai informtu par Equistro pro-
dukciju plak ar Latvijas zirgaudztjus,
janas sportta prstvjus un citas
ieinterests personas, SIA Vet Line plno
organizt seminru Latvij, pieaicinot
pamju veterinrrstus. obrd izveido-
jusies veiksmga sadarbba ar Latvijas
iejdes sportisti Unu Kiesneri, mekljot
izdevgkos risinjumus Equistro
papildbarbu pielietojum sporta zirgiem.
Daudzi no Latvijas zirgaudztjiem un
sportistiem jau izvljuies Equistro pro-
dukciju saviem zirgiem, k ar kvalitatvu
barbu suiem (CIBAU) un kaiem (CI-
MIAQ), ko ar piegd SIA Vet Line.
gada 12. jnij tika atklts pirmais
SIA Vet Line zooveikals Rg, Brvbas
iel 271, kur var iegdties Equistro
papildbarbu zirgiem, k ar izstrdjumus
citiem mjdzvniekiem. Ldzs veikalam
atrodas ar veterinr klnika (www.vet-
klinika.lv). Equistro produkciju iespjams
iegdties ar internetveikal www.pet-
line.lv, nodroinot piegdi jau nkamaj
dien pc pastja noformanas, k ar
zirglietu veikalos Korsaro un Zirgu Stallis.
Latvijas vadoie sportisti par Equis-
tro
Andis Vrna, konkrs: Izvljmies
Equistro produkciju, jo atradm
informciju, ka to saviem zirgiem
uztur lieto ar Vcijas vadoie sportisti,
piemram, Markuss Enings. Skotnji
papildbarbas tika sttas no Vcijas, ta-
gad ts iegdjamies SIA Vet
Line un esam apmierinti ar
savu izvli.
Inga Bistrova, iejde:
Equistro produkciju
iegdjos jau tad, kad to
vl nepiedvja neviens
uzmums Latvij, jo man to
ieteica koles no Vcijas
Zinta Lce un Rinalda Va-
naga, kuras man ar stja
o produkciju. Biju priecga,
uzzinot, ka Latvij pirms kda laika
Equistro produkciju ska izplatt SIA Vet
Line. Saviem zirgiem esmu izmantojusi
produktus no vairkm srijm gan
elpoanai, gan loctavm. Priekrocba
ir ar t, ka varu iegdties tiei vi-
enas rmas izstrdjumus dadiem
mriem. Esmu oti apmierinta ar
Equistro papildbarbu iedarbbu uz zir-
giem!
SIA Vet Line direktore Iveta Kezika.
Alio K zooveikals Rg, Brvbas iel 271.
Labs palgs zirgkopjiem
Jau 70 gadu Weidemann ir
neaizstjams partneris un palgs
zirgkopjiem. Ilglaicgi sadarbo-
joties ar klientiem, ir izstrdts
pai veiksmgs tehniskais risinjums un radts produkts
ar universlu pielietojumu un izsmalcintu tehnoloiju.
Weidemann tehnikai ir plas modeu klsts un daudzveidgs
aprkojuma piedvjums: lai ievestu barbu staos, lai
izldzintu segumu man vai laukumos, lai uzceltu pas,
vai lai vienkri sakoptu pagalmu un nopautu zli mums
katram uzdevumam ir piemrots un rti nomainms
aprkojums. Vcij raot tehnika ir augstas kvalittes un
vienmr soli priek sav nozar. Investjot ldzekus msu
tehnikas iegd, tie Jums noteikti atmakssies: ilgs kalpoanas
laiks, zemas ekspluatcijas izmaksas un augsta lmea servisa
nodroinana janas sport.
Msu rma SIA Baumaschinen Lettland ir ocilais
Weidemann prstvis Latvij. Msu mehnii ir beigui
apmcbas kursus Vcij un var nodroint tru un kvalitatvu
servisu Jsu tehnikai.
Plaka informcija pa tlr. 67260820 vai 29490053.
Esat laipni gaidti msu biroj Rga, Maskavas iel
444!
Ar cieu www.bl.lv
REKLMA/SLUDINJUMI
KBVOJVONB[MJFUPUJBVUPBSHBSBOUJKV
Alveja ierocis pret
Par Aloe Vera produktiem no rmas
Forever Living Product zirgiem,
citiem dzvniekiem un to saimniekiem
ldzam interesties pa tlruni
26258326.
slimbm
INFORMCIJA
Laikraksts Zirgu Pasts,
izdevjs Equus partneri.
Iespiests Dardedze hologrja.
Iznk reizi mnes.
Dace trausa projekta vadtja
+371 26258326,
Dace Millere galven redaktore
+371 29117718
Inese Ruskule redaktore
+371 26479579,
Jolanta Lapia redaktore, mrketings
+371 26544243
Inga Mielsone konkrs +371 29469825,
Anda Pavlovska pajgu braukana
+371 26347125
Nadna Zavadilika foto +353 861922762,
Maija Gailia makettja.
Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv.
Adrese pasta stjumiem:
Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu
Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
Informcijas prpublicana un izmantoana
pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu
un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba au-
toru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana,
pavairoana un izmantoana komercilos nolkos
bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un
uzskatma par autortiesbu prkpumu.
Somijas Republikas prezidentes
Tarjas Halonenas valsts viztes laik
Latvij 8. jnij Latvijas Valsts prezi-
dents Valdis Zatlers, Tarja Halonena
un viu dzvesbiedri apmeklja Agro-
rmas Trvete zirgaudztavu un Valsts
augkopbas institta Ptera Upa ceriu
drzu Dobel.
Apmekljumu laik Somijas Republi-
kas prezidente izrdja lielu interesi par
zirgaudztavu un ceriu drzu. Prezi-
dente uzdeva daudz jautjumu un ar in-
teresi klausjs Agrormas Trvete valdes
prieksdtja Modra Gobas un Trvetes
zirgaudztavas vadtjas Ievas Nebares
ststjum. Agrormas Trvete valdes
prieksdtjs paststja, ka iepriekj
gad lielkais eksports ir bijis uz Somiju
no 58 prdotajiem zirgiem 17 aizceojui
uz o draudzgo valsti.
Prezidentes kundze paststja, ka via
atbalsta pau Somij audztu zirgu irni
un, ka ar viai paai pieder s irnes
zirgs. zirga attlu ar kumeliu Halone-
nas kundze uzdvinja Valsts Preziden-
tam Valdim Zatleram ar kundzi. Sveici-
ens, grozs ar burkniem un boliem tika
nodots ar valsts prezidenta Valda Zatlera
krustmeitiai - kumeliam Relijai.
Somijas prezidente viesojas Trvet
Informcija un foto no Valsts Prezidenta
kancelejas
Zirgu demonstrjumi Agrorm Trvete.
Somijas prezidente Tarja Halonena stall zirgu cienja ar burkniem.
AS Agrorma Trvete prezidents Modris Goba un zirgkopbas nozares vadtja Ieva Nebare
iepazstina ar saimniecbu Somijas Prezidenti Tarju Halonenu un Latvijas PrezidentuValdi
Zatleru.
REKLMA/SLUDINJUMI
~47~ jlijs-augusts, 2009

Zirgu Pasts Nr.39

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.39

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

You might also like