ZIEMAS SPORTA VEIDI

OLIMPISKĀS SPĒLES

Valentīns Kaspers Dp2-

2
 Olimpiskā emblēma

6 krāsas (kopā ar audekla balto fonu) ir apvienotas tā, lai tās bez izņēmuma
pārstāvētu visu pasaules valstu nacionālās krāsas. Līdz 1951. gadam
oficiālais ceļvedis apgalvoja, ka gredzenu krāsas atbilst dažādām pasaules
daļām: Eiropai - zila, Āzija - dzeltena, Āfrika - melna, Austrālija - zaļa un
Amerika - sarkana.
 Biatlons

Biatlons ir ziemas olimpiskais sporta veids, kas apvieno distanču slēpošanu ar šaušanu
ar šauteni. Kopš 1994. gada Starptautiskās Biatlona savienības paspārnē notiek
oficiālas starptautiskas biatlona sacensības, tostarp Pasaules kauss un Pasaules
čempionāts.
 Biatlons
Biatlona priekštecis ir militāro patruļu sacensības – sporta veids, kura noteikumi
atgādina mūsdienu biatlona komandu sacīkstes. Mūsdienās ir daudz biatlona šķirņu,
kas apvieno: slēpošanas sacīkstes un loka šaušana, sniega kurpju sacīkstes un šaušana
ar biatlonu (biatlons ar sniega kurpēm), medību slēpošana un šaušana ar medību
šauteni (medību biatlons). Starp biatlona veidiem, kas nav ziemas veidi, izceļas
vasaras biatlons - tas apvieno skriešanu un šaušanu (krosa biatlons), skrituļslēpošanu
un šaušanu (rullīšu slēpošanas biatlons) un kalnu riteņbraukšanu (kalnu
riteņbraukšana) un šaušanu (kalnu biatlons). No visām biatlona šķirnēm IBU uzrauga
tikai "klasiskais" ziemas biatlons, sniega kurpju biatlons un vasaras biatlons.
 Bobslejs

Bobslejs ir ziemas sporta veids, kurā komandas (divas vai četras personas) lielā ātrumā
nolaižas kamanās pa speciālu bobsleja trasi. Modernās trases garums ir 1200–1300
metri, minimālais apgriezienu skaits – 15. Sportisti var sasniegt ātrumu līdz 140 km/h.
Bobslejs tika izgudrots 1884. gadā Sanktmoricā (Šveice), kur bobsleja trase atrodas līdz
mūsdienām.
Latvijas bobsleja tradīcijas aizsākās padomju laikos, kad labākie padomju piloti bija no
Latvijas. Tagad Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē notiek tikai divnieku sacensības.
 Kērlings

K­­ērlings - ir olimpisko komandu sports, kurā komandās ir pārmaiņus uzsākt īpašus

akmeņus uz ledus virzienā mērķa ("mājas"), cenšoties virzīt konkurējošos akmeņus.

Spēle piedalās divas komandas no 4 cilvēkiem, spēlējot 10 galu, katra 8 akmeņu

izlaišanas laikā. Izdarīt Kerling izskatās šādi: spēlētājs, wagging vienā bīdāmās kurpes,
un otrs neslīdošs, no sākuma spilventiņu un paātrina akmeni
 Kērlings

Pirms 1998. gadā tiek prezentēts kā olimpiskais sporta veids, dažās reklāmās Kerling
tika novietots kā "ledus šahs".

1924. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs notika kerlinga demonstrācijas sacensības. Tajā
pašā statusā, curling tika parādīts ziemas spēlēs 1932 (Lakeid ezers), 1988 (Calgary),
1992 (Albertville). Pirmā vīriešu pasaules čempionāts pagāja tikai 1959. gadā, un
sievietes sāka konkurēt 20 gadus vēlāk. Ziemas olimpisko spēļu programmā Kerling tika
iekļauta 1998. gadā, uz Nagano spēlēm.
 Skeletons

Skeletons ir ziemas sporta veids, kurā sportists ar galvu pa priekšu

traucas lejā pa ledus trasi, kamanās guļot uz vēdara. Skeletons aizsākās
19. gadsimta astoņdesmitajos gados Šveicē, Sanktmoricā. Skeletonā
sportista svars nedrīkst pārsniegt 115 kilogramus, bet skeletona
kamanu svars nedrīkst pārsniegt 43 kilogramus. Dāmu sacensībās šie
noteiktie svari ir attiecīgi 92 un 29 kilogrami.

Vērojot skeletona sacīkstes, pirmajā brīdī var rasties asociācijas ar

kamaniņu sportu, tomēr abiem šiem sporta veidiem nav gadrīz nekā
kopīga. Ne velti skeletons atrodas Bobsleja federācijas paspārnē. Maldās
tie, kuri domā, ka skeletons ir bīstamāks nekā kamaniņu sports. Gluži
otrādi. Bīstami kritieni kamaniņu sportā ir novērojami daudz biežāk
nekā skeletonā.
 Kamaniņas

Kamaniņu braukšana ir ziemas sporta veids, kurā viens vai divi braucēji
ar kamanām dodas lejā pa speciāli šim sporta veidam paradzētām
trasēm uz laiku. Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no
ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā.
Kamaniņu braukšanā uzvar sportists, kurš uzrādā labāko rezultātu divu
vai četru braucienu summā. Kā sporta veids tas radies nesen – 19 gs.
beigās Alpu valstīs. Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, jo īpaši
Eiropā, arī Latvijā radās šī sporta veida pirmsākumi. Jau 1887. gadā
Siguldā atklāj pirmo trasi Baltijā. Tolaik stingru noteikumu nebija,
braukuši pa divi, pa trīs, pa četri, kurš nav varējis atrast partneri braucis
viens pats.
 Kamaniņas

Bijušas arī jauktās ekipāžas , jo sievietes jau tad bijušas ne mazāk

drosmīgas kā mūsdienās. Tad pēc pāris gadiem 1910. gadā Rīgā –
Āgenskalna priedēs atklāj trīs kamanu braukšanas trases, kur
entuziasti, atpūtnieki un sportisti varēja izpausties braukšanas mākslā.
Mūsdienās ar šo sporta veidu nodarbojas tikai daži desmiti sportisti,
kuri turpina un attīsta šī sporta veida tradīcijas jau 40 gadu. Šo gadu
laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši gan zelta,
sudraba un bronzas medaļas – Pasaules, Eiropas čempionātos un
Olimpiskajās spēlēs. Kā spožākos varētu minēt Veru Zozuļu – Olimpisko
čempioni, brāļus Šicus – Olimpisko sudraba medaļu ieguvējus, Ingrīdu
Amantovu un Mārtiņu Rubeni – Olimpisko bronzas medaļu ieguvējus.
 Snovbords

Snovbords ir olimpiskais ziemas sporta veids, kura būtība ir nolaisties no sniegotām

nogāzēm vai kalniem uz speciāla dēļa – snovborda. Snovbords tiek uzskatīts par jaunu
sporta veidu, tas vēl nav sasniedzis simtiem gadu. Mūsdienu snovborda prototips, ko
60. gados izgudroja amerikānis Šermans Popens, tika izgatavots no divām salīmētām
slēpēm.
 Snovbords

Olimpiskās spēles un pasaules čempionāts ir starptautiskas snovborda sacensības, kas

tiek rīkotas kopš 1996. gada katru nepāra gadu. Mūsdienu pasaules čempionātos ir
paredzēti priekšnesumi 6 disciplīnās: snovborda krosā, puspīpā, paralēlajā slalomā,
paralēlajā milzu slalomā, slopestyle un big air. Pasaules kauss ir lielāko starptautisko
kausa izcīņu sērija vīriešu un sieviešu snovbordā. X-Games ir ikgadējs sporta
pasākums, kas specializējas ekstrēmos sporta veidos. ASV atklātais čempionāts ir ASV
atklātais čempionāts snovbordā. 1988. gadā notika pirmais pasaules čempionāts
snovbordā, bet 1998. gadā snovbords tika atzīts par olimpisko sporta veidu. Līdz šim
olimpiskajā programmā ir iekļautas trīs snovborda disciplīnas: milzu slaloms,
bordkross un puspīpe.
 Daiļslidošana

Daiļslidošana ir slidošanas sports, attiecas uz sarežģītiem sporta centru. Galvenā ideja

ir sportista kustība vai sportistu pāri ledus slidošanai uz ledus ar izmaiņām slīdēšanas
virzienā un papildu elementu (rotācijas, lēcienu, posmu kombinācijas, atbalsts utt.).

1908. un 1920. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs notika daišu slidošanas sacensības;
Daiļslidošana bija pirmā no ziemas sporta veidiem Olimpiskajā programmā. Kopš
1924. gada daiļslidošana vienmēr nonāk ziemas olimpisko spēļu programmā.
 Daiļslidošana

No 1886. gada uz pašreizējo, oficiālās starptautiskās sacensības daiļos, piemēram,

Pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā, četru kontinentu čempionāts un citi iet aiz
aizgādībā starptautisko SKATERS savienības (ISU, no angļu valodas. Starptautiskā
slidošanas savienība , ISU).

Grupas sinhronais slidošana vēl nav iekļauta oficiālo konkursu programmā, šāda veida
daiļos slidošana ir atsevišķa pasaules čempionāta sinhronā slidošana.

Kopš 2014. gada komandas konkursi uz daiļiem ir iekļauti olimpisko spēļu programmā.
 Hokejs

Hokeja sporta veidi, kurā divas komandas cenšas sasniegt stingru, apaļu bumbu vai
pretinieka vārtu ripu mērķi, izmantojot nūjas. Katrai komandai ir viens vārtsargs, kas
aizsargā viņa komandas vārtus

Hokejs, daudzi uzskata, ka viens no skaistākajiem, bet vienlaikus ļoti sarežģītiem sporta
veidiem. Tas prasa tādas īpašības, piemēram, spēku un ātru reakciju, veiklību un spēju
uzreiz novērtēt situāciju un daudz ko citu. Spēlētāju obligātā raksturīgā iezīme ir
drosme, jo nav iemesla, ka sakot "gļēvulis, nav spēlēt hokeju." Un tomēr visi, kas
nolēma veltīt savu dzīvi uz šo spēli, ir ļoti uzdrīkstēties. Varbūt tas ir tieši tas, ko viņa
piesaista ventilatorus no visas pasaules, kas spēj novērtēt šīs brīnišķīgās komandas
spēles sarežģītību un tehniskumu.
 Hokejs

Hokejs ar mazgātāju spēlē uz ledus ar nelielu (180 gramu) gumijas disku, ko sauc par
mazgātāju. Vispopulārākais no visu veidu hokeja parasti prefikss "ar paplāksni" ir
pazemināts. Kanāda tiek uzskatīts par dzimteni. Arī populāri Krievijā, Skandināvijā,
Čehijas valstīs un citās valstīs. Tiešsaistes hokeja un rullīšu hokejs (rink hokeja) hokeja
analogi ar mazgātāju spēlēja uz rullīšu slidām.
 Tramplīnlēkšana

Tramplīnlēkšana ir sporta veids, kas ietver tramplīnlēkšanu no speciāli aprīkotiem

tramplīniem. Viņi darbojas kā neatkarīgs sporta veids, kā arī ir iekļauti Ziemeļvalstu
kombinētajā programmā.

Šis sporta veids radās Norvēģijā, valstī, kur tautas paraža bija sacensties slēpošanas
mākslā no kalniem (slaloms).
 Tramplīnlēkšana

Pirmo ziemas olimpisko spēļu Šamonī (1924) programmā bija lēkšana no 70 metru
tramplīna, no 1964. gada - no 70 un 90 metru tramplīna. Piedalās tikai vīrieši. Kopš
1992. gada individuālās sacensības notiek uz 90 metru un 120 metru tramplīniem, bet
komandu sacensības uz 120 metru tramplīna. 1925. gadā Čehoslovākijā notika pirmais
pasaules čempionāts slēpošanā. 1929. gadā FIS, ņemot vērā, ka starp nākamajām
olimpiskajām spēlēm bija liela 4 gadu atstarpe, nolēma katru gadu spēlēt pasaules
čempionātus visos slēpošanas veidos. Kopš 1950. gada čempionāti sacīkstēs, biatlonā
un lēkšanā notiek reizi 4 gados, starp Olimpiskajām spēlēm, un kopš 1982. gada - reizi
divos gados.
 Slēpošana, jeb slēpošanas sacīkstes

Slēpošana, jeb slēpošanas sacīkste – ir noteiktā distancē pa speciāli sagatavotu trasi

starp noteiktas kategorijas cilvēkiem (vecums, dzimums utt.) Tie pieder pie
cikliskajiem sporta veidiem. Oficiālajās sacensībās distance svārstās no 800 metriem
līdz 50 km. Šajā gadījumā viena distance var sastāvēt no vairākiem apļiem. Galvenie
slēpošanas stili ir “klasiskais stils” un “brīvais stils”.

Pirmo reizi distanču slēpošanas sacensības mūsdienu Norvēģijas teritorijā notika

1767. gadā. Tad norvēģu piemēram sekoja zviedri un somi, vēlāk aizraušanās ar
sacīkstēm radās Centrāleiropā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daudzās
valstīs parādījās nacionālie slēpošanas klubi. 1924. gadā tika izveidota Starptautiskā
slēpošanas federācija (FIS). 2000. gadā FIS bija 98 nacionālās federācijas.
Paldies par uzmanību !