Nr.

4 (25)

2009. gada aprlis-maijs

Ziemas empionts
Nadnas Zavadilikas foto

Vcijas gudrbas
25

Cena 1,90 Ls

Aksana Kraukle Tlrunis: +371 29669106 Fakss: +371 67934698 E-pasts: aksanakraukle@inbox.lv www.antares-sellier.com

Redakcijas sleja
Sveiks, lastj! Vai biei aizdomjies par to, cik laimgs esi, bdams kop ar zirgiem? Ir pavasaris, zeme silst, putni dzied, daba zied. Zirgiem iespdas acis, un rta agrum pa rasas prklto pavu tie brvi auo pret lecoai saulei... Kas var bt skaistks par iespju bt kop ar iem graciozajiem un spcgajiem dzvniekiem. Sajta ir neaprakstma un tik patiesa k zirga dzis, skaists un godgs acis. Zirgs radts brvbai, un o brvbu izjust tas mca nepacietgajam, ambiciozajam cilvkam, kuram jsaem visa sava cilvcisk da kop, lai sptu zirgu kontrolt. iet, tas ir tik vienkri, pakaut spcgo dzvnieku. Uzmet saglus, iedur snos pieus un, aiziet. T nenotiek. Lai kda loma zirgam ar nebtu cilvka dzv, skotnji viss balsts uz savstarpjm attiecbm un cieu. Kas sti mums ir zirgs? Darbs, hobijs, aicinjums, draugs... Daudziem zirgmiem is vrds vispirms nozm dzvi. Satiekot zirgu, gribot negribot, smaidm, pat ja dvseli nospie ikdienas problmu nasta. Cilvce izvljs pieradint un pilnveidot savvaas dzvnieku, un tpc par to esam atbildgi. Zirgam neinteres ne politisk situcija valst, ne finansilais stvoklis, ne ar tas, ka citam kljas labk vai sliktk. Cilvka priorittes un valoda atiras no zirga uztveres, un, lai, cik vi ar nebtu naivs savs doms, ka ir savaldjis zirgu, patiesb zirgs vienmr zins, ka ir uzvarjis cilvku brd, kad vi to atstj mier. Pat visaugstkaj sporta lmen rezultts ir atkargs no zirga, un to tas apzins. Veiksmgas sadarbbas rezultt veidojas fantastiski sportistu tandmi, kuru uzvaras vrojot, acs saskrien asaras, jo prieks ir tik patiess. Latvijas zirgu dzv ir iencis sts pavasaris, pdjo gadu laik atdzvinot vairkas sporta disciplnas, k ar iepazstinot zirgumus ar patieso zirga dabu. Sportistiem tiek dotas iespjas piedalties seminros ar rzemju treneru ldzdalbu, kas zinanu lmeni veicina pai jaunajiem sportistiem un atsvaidzina svargus skumus pieredzjuajiem jtniekiem. Beidzot ir iespja piln spar attstt pajgu braukanas kultru, iesaistot draivinga sport cilvkus, kuriem tik populrs konkra sacensbas neiet pie sirds. Tas nozm, ka pieprasjums pc kvalitatviem, iebrauktiem sporta zirgiem pieaugs, kas nav mazsvargi Latvijas zirgu tirgum. Prieks par nesen notikuajm zirgu skatm ar izsoli. Tas ir kas neredzts jaunkajai paaudzei, k ar laba iespja pardt rzemju pircjiem Latvij audztus zirgus kopskat, lauot iespaidu par lt gala hobija zirgiem. iet, Latvij viss tikai skas pa stam. Jauna sezona ir klt. Ko t mums sola, neviens nespj prognozt. Kda t bs, atkargs tikai no mums paiem, no t, cik oti vlamies celt debess msu dzves ldzgaitnieku zirgu. Lai veicas! Nadna Zavadilika

aj numur
L AT VIJ Latvijas ziemas empionts Par Latvijas ziemas empioni iejd Lielaj balv kuva Terze Rozenberga ar Zalvi RZEMS Pasaules kausa izcas posmi Aizvadti s sezonas pdjie Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posmi konkr un iejd, lai gatavotos finlam Lasvegas 9.-11. lpp. CEOJUMS Izstde Equitana Ko redzja latvieu zirdzinieki, apmekljot starptautisko zirgu un zirglietu izstdi Vcij 16.-19. lpp. NUMUR A SARUNA Atgrieoties savos augstumos Konkru sacensbu arn ar pilnu sparu atgrieas Maira Leja, jau gstot atzstamus rezulttus

4.-5. lpp.

26.-27. lpp.

FOTOKONKURSS Kumeu laiks Turpinm msu fotokonkursu, un oreiz lastji iestjui oti sirsngas bildes, rdot savus kumelius

32.-33. lpp.

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrfija. Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +371 29872679, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.

aprlis-maijs, 2009

~~

LATVIJ

Latvijas ziemas empionts

Jolanta Lapia

Kleisti, 4. aprlis, iejde

Latvijas ziemas empionta janas sport iejd otr posma sacensbas tradicionli notika Kleistu man, un va sadalt valsts labko titulus. aj turnr Liels balvas programm sacents divi pri. Uzvarja Airisa Penele ar zemnieku saimniecbai Lielceri piederoo, zirgu Ravels, iegstot vrtjumu 68,51%. Otrs pris, kas startja Liels balvas shm Terze Rozenberga ar Zalvi ieguva vrtjumu 58,79%. Nolikums paredzja, ka katr shm uzvartjus nosaka pc augstks procentu summas divu posmu kopvrtjum. T k Airisa piedaljs tikai sacensbu otraj posm, Latvijas ziemas empionta uzvartjas titulu izcnja Terze, jo via, startjot abos posmos, ieguva visaugstko procentu summu. Treo vietu kopvrtjum ieguva Una Kiesnere ar Albertville. Par otr posma uzvartju Mazaj balv kuva LLU prstve Anita Lapina ar pieredzjuo zirgu Lagoss. Augst izcnt vieta aj posm prim gan nedeva iespju cnties par augstu vietu kopvrtjum, jo tika izlaists pirmais sacensbu posms. Par kopvrtjuma uzvartju kuva Terze Ptersone ar Kivi no Mestrazdiiem Rgas rajon. Vidj balv I oreiz nestartja Agnese Liepia, godpilno pirmo vietu ieguva Gundega Krgere ar Kvatro. Tomr Agnese ar Linzu noturja uzvaru kopvrtjum. III grupas shm abu posmu uzvartja bija Aija Butne ar zirgu Rubin Class, ldz ar to uzvara kopvrtjum. Ar pavisam nelielu starpbu procentulaj vrtjum no uzvartjas bija Sergejs akurovs ar diviem zirgiem Guiness un Dvana. Iejdes laukum Sergejs sevi pieteicis k nopietnu konkurentu pareizjai sievieu sabiedrbai. Kpc gan ne, ja pieredze ir, un zirgi tam sagatavoti? Par II grupas shmas posma uzvartju kuva Ance Kozulne ar Parnasu, kopvrtjum ierindojoties otraj viet aiz zirgaudztavas Kocni prstves Gunas Vasijevas.

Terze Rozenberga.

Atkljam trenisacensbu sezonu

Jolanta Lapia

Kleisti, 11. aprlis, konkrs

Aizvadtie svtki Latvijas jtniekiem bijui aktvs treniu un sacensbu laiks. Kds piedaljies sacensbs kaimivalsts, kds paldzjis citam sportistam sasniegt labkos rezulttus, kds piedaljies prjjienos, kds devies uz klasifikcijas sacensbm Kleistos. Sacensbu organizatore Natlija akurova saka: Sacensbas notika r, smilu laukum, dalbnieku bija saldzinoi maz, bet tie, kuri ierads, cnjs godam. Labus rezulttus sasniedza Olga ellere un vias meita Anna,
~~

Airisa Penele.

aprlis-maijs, 2009

Mra Millera foto

katra uzvarot pa marrutam (ar 80 un 100 cm augstiem riem). Marrut ar ru augstumu ldz 120 cm piedaljs sei dalbnieki. Jau ierasts, ka uz sacensbm ierodas Lietuvas sportisti no Klaipdas, jo eit organiztajs sacensbs var lkt marrutus augstum ldz 110 cm, kas oti reti notiek Lietuvas sacensbs. da lmea turnri tiks organizti regulri, ldzam sekot ldzi informcijai Latvijas Jtnieku federcijas mjas lap www. ljf.lv par norises datumiem un laikiem.

Mra Millera foto

LATVIJ

Latvijas ziemas empionts

Latvijas ziemas empionts iejd II posms Liel balva 1. Airisa Penele Ravels 2. Terze Rozenberga Zalve Maz balva 1. Anita Lapina Lagoss 2. Jlija Stepanova Dancing Queen 3. Kristne Lisovska Le Cowando Vidj balva I 1. Gundega Krgere Kvatro III grupas shma 1. Aija Butne Rubin Class 2. Kristne Lisovska Sir Lancelot 3. Sergejs akurovs Guiness II grupas shma 1. Ance Kozulne Parnass 2. Agnese Kukaine Double Power 3. Gundega Krgere Donnerwelle Kopvrtjums Liel balva 1. Terze Rozenberga Zalve 2. Airisa Penele Ravels 3. Una Kiesnere Albertville Maz balva 1. Terze Ptersone Kivi 2. Kristne Lisovska Le Cowando 3. Agnese Kukaine Luga Vidj balva I 1. Agnese Liepia Linza 2. Gundega Krgere Kvatro III grupas shma 1. Aija Butne Rubin Class 2. Sergejs akurovs Guiness 3. Sergejs akurovs Dvana II grupas shma 1. Guna Vasijeva Holda 2. Ance Kozulne Parnass 3. Karna Bogorada Dukts

Sacensbas bija veiksmgas

z/s Lielceri LSVC Kleisti LLU LSVC Kleisti LSVC Kleisti 68,51% 58,79% 64,30% 63,68% 58,79%

JSK Temperaments 60,26% JSK Bajri LSVC Kleisti LSVC Kleisti 66,58% 66,15% 66,07%

SIA ZA Kocni 65,56% JSK Temperaments 65,44% JSK Temperaments 65,11% LSVC Kleisti z/s Lielceri Jrmala 119,92% 68,51% 55,32%

Mestrazdii 128,86% LSVC Kleisti 127,54% JSK Temperaments 127,02% LSVC Kleisti 66,40% JSK Temperaments 60,26% Bajri LSVC Kleisti JSK Saldus SIA ZA Kocni SIA ZA Kocni LSVC Kleisti 132,97% 132,37% 131,30% 132,18% 129,54% 128,26%

Latvijas Jtnieku federcijas enerlsekretre Kristne Lisovska ir ar viena no msu labkajm iejdes meistarm, trenere un joprojm ar aktva sportiste. Via par gada Latvijas ziemas empiontu aj discipln saka: oti labi, ka ar ziemas sezonas laik, kad ne visiem sportistiem ir iespja trenties atbilstos mans, esam saglabjui msu sporta disciplnas lmeni, kas pdjos gados atkal ir audzis. Gandarjumu dod tas, ka varja notikt sacensbas Liels balvas programm, lai gan dalbnieku skaits taj nebija liels. Katr no posmiem startja tikai divas dalbnieces, un iemesla d summ uzvarja Terze Rozenberga, kura bija abu ieskaites sacku dalbniece. Airisa Penele un Una Kiesnere piedaljs tikai viens sacksts. Prieks, ka jau tagad varjm redzt msu labks iejdes meistares Airisas Peneles startu ar

Ravelu, un via jau tagad gatavojas braucieniem uz starptautiskm sacensbm. Bet, lai gan rezultts atsevii vien posm Terzei Rozenbergai ir zemks, nevar noliegt vias snieguma kvalitti. Sportiste ir uzctga, oti daudz strd pati un kop ar treneri Ainu Mainieci, un tagad jau stabili sagatavojusies startam Lielaj balv, ko pirmoreiz oficils sacksts izminja pagjuogad Latvijas olimpid. Esmu apmierinta, ka ar pati sagatavojos startam sacensbs ar Lanselotu, k ar par to, ka oti labi nostartja mana audzkne Jlija Stepanova ar Dancing Queen. Lielkais dalbnieku skaits bija III grupas shm 17 zirgi, un tas ir daudz, emot vr, ka ne visi zirgi pieradui startt man. Tpc vasaras sezon gaidm vl lielku dalbnieku skaitu, kas veicintu konkurenci, gan Mazaj balv, gan Vidj balv II. Pdj ziemas sacksts nemaz nebija iekauta.

Sportistes par sasniegto gandartas

Latvijas empione Terze Rozenberga uzvaru guva tiei sav 25. dzimanas dien, kas to padarja vl priecgku: Priecjos, ka atalgojus trenios ieguldts ples, jo man sportoana obrd jsavieno ar darbu un studijm Rgas Biznesa augstskol. Btu jau ideli, ja janas sportu vartu prvrst par profesionlu nodarbi, ar kuru startjot vai trenjot, vartu ar nopelnt, tau diez vai Latvij to vispr var paveikt. Tau par rezulttu, pirmaj posm tas man bija labks, bet ar ar otr posma startu esmu apmierinta. Bet vl jau daudz darba jiegulda. Patlaban startju ar valsts aentrai Kleisti piederou zirgu Zalvi un gstu milzgu pieredzi. Paldies visiem zirgam, skolai, trenerei. Bet ceru, ka kdreiz varbt varu iegdties ar savu, sport perspektvu zirgu. Airisa Penele startja tikai vien no posmiem, kopvrtjum ldz ar to iegstot otro vietu, tau ar startu ir apmierinta: Latvijas ziemas empiont nebija liels dalbnieku skaits, jo ne visiem sportistiem ir iespja trenties mans un sagatavoties startiem. Tau, skatoties uz rezulttu izteiksmi procentos, jteic, ka tie bija saldzinoi augsti, kas liecina, ka cilvki sackstm nopietni gatavojuies. Viengais, manuprt, mums vajadztu rast iespju ik pa brdim maint tiesneu kolijas sastvu, lai vrtana btu objektvka. Pati uzskatu, ka nostartju labi, jo ts bija pirms sacensbas ogad. Pirmaj ziemas empionta posm nolmu nepiedalties, jo tas manam zirgam Ravelam btu par tru, sezona paredzta gara un piestinta. Tagad strdju, gatavojos ar startiem starptautisks sacksts, lai tad, ja izdosies sameklt finansjumu, uz tm vartu doties ar atbilstou sagatavotbas pakpi. osezon, lai iegtu kvalifikcijas punktus startam Eiropas empiont, man izvirzti stingrki noteikumi. Ja pagjuogad punktu guvu par rezulttu trs zvaigu statusa sacensbs, tagad man ts jveic jau etru zvaigu turnros. Bet ogad to tuvkajs valsts ir krietni mazk nek prn, laikam visus ietekm finansils problmas, un nav tik viegli sagdt atbilstoo balvu fondu.

Gatavojas maratonu sezonai

Jolanta Lapia

Gatavojoties maratonam Strigi, 13. aprl Salacgrv tika organizts paskums prjjiens pa apkrtnes meiem un gar jras krastu. Varja piedalties ikviens interesents ar savu zirgu, tdjdi gstot pieredzi garajs distancs, k ar, lai sagatavotu zirgu maratona sacensbm. Paskuma iniciators bija plnot maratona Strigi rkotji rikotju braucja Madara Laumane un zemnieku saimniecbas Strigi paniece Ieva Eglte. Prjjiena vieta oreiz bija Salacgrv, kur laipni dalbniekus uzma kluba Fnikss saimniece Laura Tomsone. Esat laipni gaidti 3. maij sacensbs Strigos, Ogres rajon.

aprlis-maijs, 2009

~~

LATVIJ

Vrt Latvijas zirgus

Dace trausa

Projekta Latvijas irnes labko prstvju entisks vrtbas noteikana un jaunu vrtanas elementu aprobcija skats, darbaspju prbaude pajgu braukanas sacensbs, Latvijas irnes popularizana starptautisk mrog ietvaros notika zirgu vrtanas skates divos Latvijas reionos Ludzas un Dobeles rajonos. Skate 28. mart risinjs SIA Horses LA un 29. mart AS Agrofirma Trvete. Skates sagatavoanas gait tika izstrdta jauna vrtanas sistma: Sporta tipa jaunzirgiem. Braucam tipa jaunzirgiem, kas piemrojama ar entiskajiem resursiem atbilstoajiem jaunzirgiem. Sporta tipa vaislas rzeu pirmajai sertificanai un sertifikta apstiprinanai pc diviem gadiem (atkrtota sertificana atbilstoi vecumam, rezultti sporta sacensbs, rezultti specils zirgu vrtanas sacensbs iejd un konkr uz atzmi). Braucam tipa vaislas rzeu pirmajai sertificanai un sertifikta apstiprinanai pc diviem gadiem, kas piemrojama ar entiskajiem resursiem atbilstoajiem rzeiem (atkrtota sertificana atbilstoi vecumam, rezultti sporta sacensbs, rezultti specilos zirgu vrtanas testos pajgu braukan). Sporta tipa vju vrtana ieskaitanai vaislas sastv. Braucam tipa vju vrtana ieskaitanai vaislas sastv. Ldz im lietotajs vrtanas veidlaps jaunzirga eksterjera un darbaspju vrtjums tika atzmts uz kopjs vrtanas lapas un faktiski ir vrtjuma kopsavilkums, kur netiek apraksttas ne zirga labs vai nevlams pabas, ne ar zirga gaitu, lciena un citu pabu kvalitatvie rdtji. da vrtanas sistma apgrtina selekcijas darbu, jo nav iespjams noteikt iedzimstos pabas, un vaislinieka vrtjums pc pcnceju kvalittes ir grti analizjams. Tpc turpmk btu vlams katram jaunzirgam aizpildt individulu vrtanas veidlapu, kur eksterjeru un darba spjas ar apraksta, ne tikai ieliek atzmi. Turmk os aprakstus apkopojot un analizjot, veidosies kopaina par vaislas rzeu un vju vaislas vrtbu. Atsevii vrtjami ir sporta un braucam tipa rzei. Izstrdjot Ciltsdarba programmu nkamajam periodam, saistb ar pajgu braukanas sporta strauju attstbu tiek strdts pie Ciltsdarba programmas braukanai piemrotu zirgu audzanu.
~~

Gada labk rzea goda nosaukuma ieguvjs Radiants (Royal Z x Grandis).

Vaislas darbbas novrtjums, pcncju kvalittes analze

Izvrtjot rezulttus sacensbs un citos vrtanas paskumos, augstvrtgkie dzvnieki saem sertifiktu vaislas darbaprlis-maijs, 2009
Landilio ( Le Grand x Didzis) no SIA Horses LA uzvarja trsgadgo zirgu grup.

Daces trausas foto

emot vr Latvijas irnes universls pabas, sertificjot vaislas rzeus un vrtjot vaislai domts ves, bs iespjams, attiecgi novrtjot vienu un to pau vaislas dzvnieku, to izmantot abu audzanas programmu ietvaros, atzmjot sertifikt t izmantoanas virzienus. Lai ieskaittu rzeus vaislas sastv, paredzts, ka tie tiks sertificti rzeu vrtanas paskumos, kas notiks, vlams, divas reizes gad. Jaunie rzei 2,5 ldz 3 gadus veci saems sertifiktu uz diviem gadiem, kuru laik tiem jbt sagatavotiem atbilstoi vecumam, un, lai saemtu sertifikta apstiprinjumu, jpiedals: sporta sacensbs; jauno zirgu specils vrtanas sacensbs uz atzmi iejd vai konkr, bet braucamo zirgu vaislas sertifiktu samuajiem zirgiem jiziet pajgu braukanas tests; rzeiem, kas ir vecki par 3 gadiem un tiek sertificti pirmo reizi, sertificanas programma sertifikta saemanai tiek papildinta ar zirga prbaudi zem segliem ar testa jtniekiem vai braucam tipa rzeiem tiek organizts pajgu braukanas tests; jaunie rzei, kas nav piedaljuies iepriek mintajos paskumos, tiek sertificti vlreiz, bet sertificanas programma sertifikta apstiprinanai tiek papildinta ar zirga prbaudi zem segliem ar testa jtniekiem vai braucam tipa rzeiem tiek organizts pajgu braukanas tests.

bai uz mu, aubu gadjum uz noteiktu laika periodu. Vrtanas skatm tika atlasti augstas kvalittes dada vecuma grupu un izmantoanas virzienu zirgi, kas testti pc iepriek mintajm vrtanas sistmm. Ludzas rajon SIA Horses LA man: divgadgo zirgu grup piedaljs divi zirgi, trsgadgo zirgu grup piedaljs 11, etrgadgo zirgu grup sei, piecgadgo un vecku zirgu grup sei, iejdes zirgi zem segliem divi, konkra zirgi zem segliem sei. Kop tika testti 33 zirgi.

Ago Ruusa foto

LATVIJ
Dobeles rajon, AS Agrofirma Trvete man: divgadgo zirgu grup piedaljs trs zirgi, trsgadgo zirgu grup piedaljs 15, etrgadgo zirgu grup sei, piecgadgo un vecku zirgu grup 11, iejdes zirgi zem segliem etri, konkra zirgi zem segliem desmit, Kop tika testti 52 zirgi. Viens no zirgiem Korlandos tika demonstrts gan pajgu braukan, gan ru prvaran ar augstumu ldz 150cm. Izvrtjot vaislas vju un rzeu vaislas darbbu, par labko vaislas vi tika atzta z/s Akmelauki vaislas ve Luanda, kas producjusi atztus vaislas rzeus un veido vju ligzdu audztav. Par labko vaislas rzeli tika atzts sport pankumiem bagtais Radiants, kam ogad ar ievrojama dzimanas diena 20 gadi. Ldz im tas ir producjis vairk nek desmit atztus vaislas rzeus, vairkus desmitus vaislas ves, t pcncji ir labi sporta zirgi, k ar tiek veiksmgi prdoti uz rzemm. Radiants ir tvs Ravelam, kas 2008. gad ieguva kvalifikcijas punktus, lai pretendtu uz ldzdalbu olimpiskajs spls n. Lai turpmk pc iespjas objektvk vartu izvrtt, kuri ir labkie vaislas dzvnieki, tiek izstrdts nolikums labko noteikanai, kur tiek emta vr rzea vai ves vaislas darbba, pcncju kvalitte un sasniegumi, k ar tas, k tie populariz Latvijas zirgus pasaul, tdjdi uzlabojot ne tikai selekcijas darbu, bet ar Latvijas zirgkopbas marketingu. Lai palielintu zirgu novrtjuma objektivitti, par vrttjiem tika uzaicinti atzti zirgaudzanas eksperti no rzemm Ramune Jasiene no Lietuvas un Raigo Kolloms no Igaunijas. Nolk popularizt Latvijas zirgu irni starptautisk mrog uz entisks vrtbas noteikanas skatm tika uzaicinti viesi

Veiko imene ar skates uzvartju KavadosuAdidas un gada labko gada vi Luandu.

no rvalstm. Tas ir sevii svargi aj ekonomiskaj situcij, kad zirgaudztjiem viu produkcijas realizcija ir apgrtinta. Uz vrtanas paskumiem bija ieraduies viesi no kaimivalstm Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, prstvji no Somijas, Zviedrijas un Vcijas. Vairkiem no viiem bija pirm iepazans ar Latvijas zirgiem. Viesi no rvalstm par Latvijas zirgu kvalitti izteics oti atzingi un izrdja ar interesi eit atgriezties, lai iegadtos Latvij audztos zirgus. Zirgu skates izraisja oti lielu interesi zirgaudztju, sportistu un zirgu turtju un citu cilvku vid. di paskumi ir oti nodergi, lai zirgkopbas nozari padartu arvien populrku, tdjdi veicinot zirgu tirgu un palielinot interesentu skaitu, kas darbojas aj jom. oti svargi bija pulct tik daudz zirgu vienuviet, lai dotu iespju gan zirgaudztjem saldzint savus zirgus ar prjiem, gan ekspertiem objektvk novrtt zirgus. 1. Latvijas irnes zirgi atbilst starptautisks klases sporta zirgu lmenim pc

Secinjumi un ieteikumi

entisks kvalittes, tau, lai uzlabotu konkurtspju pasaules tirg, tiem ir jbt labk sagatavotiem. Sevii tas attiecas uz jaunajiem rzeiem ldz piecu gadu vecumam, no kuriem dai nebija trenti atbilstoi to vecumam. 2. Nepiecieams pilnveidot jaunzirgu un vaislas zirgu vrtanas sistmu, lai zirgaudztjiem btu iespja kontrolt savu zirgu entisko vrtbu, kultivt vrtgo pabu stiprinanu savos ganmpulkos un pc iespjas izskaust nevlams pabas. 3. Attstt pajgu braukanai dergu zirgu selekciju, sertificjot rzeus, testt to piemrotbu im sporta veidam, kas ietver sev labu vadmbu, pakvbu, kvalitatvas gaitas un lielu izturbu, k ar atbilstou eksterjeru. 4. Ieviest stingrkus kritrijus dzvnieku ieskaitanai vaislas sastv. Paaugstint ne tikai vaislas rzeu entisks vrtbas lmeni, kontroljot to vaislas darbbu un, emot vr paa rzea sasniegumus, bet stingrk vrtt ar vaislas vju kvalitti, cenoties nepieaut zemas vrtbas ves izmantoanu vaisl, neieskaitot to valsts zirgu ciltsgrmat.

Daces trausas foto

Skates uzvartjs divgadgo zirgu grup Ludvig (Levantos II x Didzis)no 3 Vtolu staiem.

Ragnars (Radiant x Gamid) no z/s Akmelauki demostr labu lciena tehniku.

aprlis-maijs, 2009

~~

Daces trausas foto

Daces trausas foto

LATVIJ

Burtnieku pavasaris
Jolanta Lapia

Burtnieki, 4. aprlis, konkrs

Saulain dien un jauks noskas, atvadoties no ziemas, risinjs pdjs s sezonas sacensbas slgtaj man. Ts rkoja JSK Burtnieku Rotors sadarbb ar Burtnieku zirgaudztavu. Par galveno tiesnesi tika aicints Leonards Siavskis, par marrutu sastdanu rpjs sportists Dainis Ozols. K ierasts, tradicionls sacensbas pulcja daudz starttgribtju gan no tuvks apkrtnes, gan no tlkiem Latvijas novadiem.

o sacensbu nolikums paredzja etrus dadas grtbas pakpes ru marrutus augstum no 100 ldz 130 cm. Pirmaj marrut sacents jtnieki ar zirgiem, kas start pirmo sezonu. Varja vrot, ka vairki pieredzjui sportisti ziemas sezonas laik sagatavojui jaunzirgus, protams, bija pamanma ar jau ierast tendence jaunie jtnieki ar pavisam jauniem nepieredzjuiem zirgiem. aj marrut 33 dalbnieku konkurenc pirmo vietu izcnija Dainis Ozols ar Alibi (t. Aromts, m. t. Gvidons), otraj viet Guna Vasijeva ar septigadgo Goltjru (t. Guido, m. t. Seims), treaj viet Maira Leja ar Kingstonu (t. Koperniks,

Pirm marruta uzvartjs Dainis Ozols ar Alibi atdod ziedus un balvas savam grmam Ivetai.

Jaunieu marruta uzvartja Linda Anna Galvia uzklausa treneres Aigas Ozolias padomus.

m. t. Guido). Atsevi konkurenc startja jtnieki ldz 16 gadu vecumam, kur 22 dalbnieku sncensb pelnta uzvara tika Robertam Priedtim ar zirgu Remarks, aiz sevis atstjot Annu Raitu Vjaksu ar Neapol, bet godalgot tre vieta Lailai Bergsonei ar Gremiju. truma marrut ar ru augstumu ldz 110 cm visas godalgots vietas tika gados jaunajiem un ne tik pieredzjuajiem sportistiem. Svaj 49 dalbnieku konkurenc uzvarja Linda Anna Galvia ar Atnu no Baldones, otro vietu izcnja Terze Zalte ar Furioso no JSK Burtnieku Rotors, treo vietu Marta Rokalne ar Turaidu. Saldzinoi grtks un straujks bija sacensbu treais marruts, kur uzvaru varja izcnt tie sportisti, kuri distanci veica vistrk. 120 cm augsto marrutu oti eleganti un tri veica Roberts Neretnieks ar pieredzjuo vi Greisu, viiem godalgot pirm vieta. Otrais rezultts vienmr lidojoajam prim Lindai Viai ar Aronu. Treo vietu ieguva pamju sportists Lauris Vilde ar Lagnu. aj marrut startam bija pieteikuies 27 dalbnieku pri, tostarp ar pieredzjui sportisti irts Bricis, Andis Vrna, Dainis Ozols, Maira Leja un Guntars Sili. aprlis-maijs, 2009

Saldzinoi saretaj marrut ar 130 cm augstiem riem startja 12 dalbnieku pri. Prlekanas marrut piedaljs trs no tiem. Uzvaru izcnja Andis Vrna ar Arabiku, otraj un treaj viet Guntars Sili ar zirgiem Maclesias un Boriello. Jpiemin, ka divi dalbnieki Maira Leja ar zirgu Kapteinis Premium un Andis Vrna ar Klaidu neiekuva prlekan prsniegts laika normas d, viiem attiecgi ceturt un piekt vieta. Sacensbu laik dalbniekiem un skattjiem bija iespja iegdties dadas zirglietas no firmas Marengo piedvt klsta. Savukrt marrutu uzvartji sama balvias no zirgu barbu firmm Eggersmann un Masterhorse.
Pc aizvadtajm sacensbm atkal nkas vrsties pie zirgu paniekiem un sportistiem ar atgdinjumu. Pagjuaj sezon jau tika atklts pris negodgu cilvku, kuri kroja pc nepelntm godalgm. Esiet godgi pret sevi un prjiem sacensbu dalbniekiem, nepiesakiet neatbilstoa vecuma vai sagatavotbas zirgus un jtniekus tajos marrutos, kuros noteikti attiecgi ierobeojumi! Lasiet ctgk sacensbu nolikumus, neskaidrbu gadjum jautjiet sacensbu organiztjiem, lai prpratumi nenotiktu ar nezinanas d!

Atgdinjums!

~~

Artra Ozolia foto

Artra Ozolia foto

Dainis Ozols ar jauno rzeli Chanty.

Artra Ozolia foto

RZEMS

Pasaules kausa izcas posmi

Dace trausa, pc FEI materiliem

Hertogenboa, 19.-22. marts, konkrs

Pdjais FEI Pasaules kausa Rietumeiropas lgas s sezonas posms Nderland bija klasisks, aizraujos konkra trilleris gan dalbniekiem, gan skattjiem. Ldz pdjai iespjai piepildtajs tribns ldzjutji varja vrot, k pasaules labkie jtnieki cits pc cita prspj labkos laikus marrut, kamr uzvarja sacensbu pdjais dalbnieks Daniels Eters. Vi marrut nogrieza visus iepjamos strus, izdarja asus un straujus pagriezienus, un liel trum veica taisnes, pdjo okseri diagonl prvarot auos. Tas ir daudz patkamk, ja var prspt tdus jtniekus k Markuss Enings un Maikls Vitikers, nek nevienam nepazstamus sportistus, teica posma uzvartjs. Daniels, ievrojama zirgu dlera Gerharda Etera dls, ar platu smaidu sej vl piebilda: Varbt tagad ar mani pazs! Etera sniegums ajs sacksts bija liels prsteigums. Ldzs tdm slavenbm k Ludgers Brbaums, Stvs Gerdats, Maikls Vitikers un Markuss Enings. Daniels skotnji nebija favortu sarakst. Tau konkr jebkur topa jtnieks var ar jebkad uzvart augstks klases sacensbs. Lai gan izskatjs, ka Markuss Enings ar Sandro Boy marrutu veica apbrnojami viegli, tomr pris nebija tik trs k iepriekj gad, kad aj arn guva uzvaru. Tomr ar otr vieta Eningam atnesa 20 ieskaites punktus un 30000 eiro. Piecpadsmit gadus vecajai Maikla Vitikera holandieu vei Portofino is bs sestais Pasaules kausa finls. Iegstot treo vietu, vi sama ar 15 tik nepiecieamos ieskaites punktus, lai ce uz Lasvegasu btu va. Prlekan piedaljs desmit dalbnieku, un tikai divi no viiem gza pa vienam rslim. Prjiem visu izra trums. FEI Pasaules kausa finlam Lasvegas no 15. ldz 17. aprlim apstiprinti 46 dalbnieki no 22 valstm.

Maikls Vitikers ar Suncal Portofino.

Daniels Eters ar I Peu a Peu 4.

Dalbnieki no Rietumeiropas lgas (dalbnieki un zirgi) Gerko rders (Nderlande)/Eurocommerce Milano Eurocommerce Seattle Eurocommerce Pennsylvania. Daniels Eters (veice)/I Peu Peu 4 Wisper Zuid. Markuss Enings (Vcija)/Plot Blue Sandro Boy Leconte. Alberts Zoers (Nderlande)/Oki Doki Sam. Stvs Gerdats (veice)/Trsor V Ferrari Jalisca Solier. Tomass Velins (Dnija)/Grim St-Clair Godsend du Reverdy. Ruterfords Lathams (Spnija)/Valentina van T Heike. Ludo Filiperts (Beija)/KassiniJac Cavalors Winningmood. Larss Nbergs (Vcija)/Lucie 55. Mikaels Forstens (Somija)/Isaac du Jonquet. Helena Lundbaka (Zviedrija)/Madick Bukowskis Erbblume. Bens Mahers (Lielbritnija)/Robin Hood W. Ludgers Brbaums (Vcija)/Coupe de Coeur All Inclusive NRW Gotha. Maikls Vitikers (Lielbritnija)/Insul Tech Amai Insul Tech Womani Van Suncal Portofino 63. Marko Kuers (Vcija)/Cash 63 Cornet Obolenski. Geirs Guliksens (Norvija)/LEspoir Cattani. Kristina Lbhera (veice)/LB Robin Hood LB No Mercy. Makss Kners (Vcija)/Acantus GK. Edvna Aleksandera (Austrlija)/Isovlas Itot du Chteau Isovlas Late Night 16 Isovlas Socrates. Rodrigo Pessoa (Brazlija)/Rufus. Dalbnieki no Cetrleiropas lgas Vladimirs Beeckis (Krievija)/Larkanaro Ragazza 36 Lotos. Angels Niagolovs (Bulgrija)/Baloufino Rue Blanche du Gibet Stritzel. Hasans Senturks (Turcija)/Concept - Caro Ass - Pinot Grigio - Siec Janico.

Markuss Enings ar Sandro Boy.

Ludgers Brbaums ar Coupe de Coeur.

aprlis-maijs, 2009

~~

RZEMS

Pasaules kausa izcas posmi

Hertogenboa, 19.-22. marts, iejde
Brabantas CDI-W sacensbas ir ne tikai Pasaules kausa kvalifikcija, bet ar svargas starptautiskas sackstes, tpc ir vrts ieskatties ar citu balvu izc, kur piedals augstas klases sportisti. Laura Behtolaimere Hertogenbo uzvarja divas reizes gan CDI Specilaj Lielaj balv, gan Lielaj balv. Jjot ar 14 gadu veco du irnes zirgu Mistral Hojris, Behtolaimere sasniedza jaunu persongo un britu rekordu, saemot vrtjumu 76,533% par Lielo balvu. Tik lieliski, k Laura veica Specilo balvu, via nespja izjt Liels balvas kvalifikcijas shmu, lai gan ieguva pirmo vietu. Alf, k jtniece dv savu zirgu, bija tik satraukts, ka Laura briem ar to netika gal. Test bija daudz sku kdu: pietrka nekustgas stvanas ieejas sveiciena laik, preja lkos pirms pieemanas rikos, bija redzama novirzans par diviem metriem no centra lnijas, un tika pieauta viena kda, izpildot kju maiu vien temp. Tomr kopjais iespaids bija labs, un daudzi elementi tika izpildti tuvu idelam: izcila pasa un piaf, pieemanas lkos, kju maia divos tempos, paplaintie soi elementi, par kuriem tika saemti devtnieki un desmitnieki, bet rezultts 75,250%. Otrs vietas ieguvjas Ankes van Grunsvenas Painted Black ar labk sevi pardja Specialaj nevis kvalifikcijas Lielaj balv. Nevlanos pakauties jtniecei rzelis demonstrja, neprtraukti skai grieot zobus un saspringti izpildot elementus. Tomr paplaintie riki bija fantastiski, k ar labi tika izpildta pieemana rikos pa labi. rzelis pretojs, ejot sakopotos soos pirms piaf, gaitu prej pasa-lki nebija sakopojuma, bet finla piaf-pasa, lai gan tika izpildta ekspresvi, tomr iespaidu sabojja rzea krustu poans pa labi. Par
~10~

di veiktu testu pris sama novrtjumu 73%. Edvards Gls ar Gribaldi meitu Sisther de Jeu ar rezulttu 72,5% ierindojs treaj viet. Pasa un piaf ir s muskuains ves vislabk izpildtie elementi. Labi bija ar paplaintie soi, tomr btu vlams, lai zirgs vairk izstieptu kaklu. Bez kdm tika izpildtas kju maias, bet im elementam pietrka ldzsvarotbas. 68 gadus vecais japu olimpietis Hiroi Hokecu ar Hanoveras irnes vi Whisper (no Wolkenstein II) finija ceturtais ar rezulttu 71,458%. ve spj pardt izcilu pasu perfekts ldzsvars, vienmrgums, spks, elastgums. Preja piaf-pasa ir k piemrs no mcbu grmatas. Saspringums nedaudz bija jtams paplaintajos soos. Kda kju mai divos tempos neva prim ieemt augstku vietu rezulttu tabul. Hokecu trenjas Vcij pie Tona de Ridera hen. Hiroi bija iekauts Japnas olimpiskaj konkra komand 1964. gada olimpiskajs spls. Ldz savai aizieanai pensij 2002. gad vi vadja lielu farmcijas kompniju, kur ietilpa ar pasaul pazstamais Johnson&Johnson. Tad pc sievas Motoko ieteikuma vi pievrss iejdei. Hiroi ir perfekcionists, kuru fascinja precizitte aj sporta veid, kas ar redzams via miergaj un ldzsvarotaj janas stil.

Adelinde Kornelisena ar Parzival.

Anke van Grunsvena jja nkam aiz Izabellas Vertas un Satchmo, kas testu veica bez lielm kdm, nopelnot 77,149%. Anke o rezulttu prspja un ieguva 78,255%. Adelinde Kornelisena ar du siltasiu irnes zirgu Parzival finija tre. Ikviens gaidja, k via izskatsies kompnij ar Vertu un Grunsvenu. 29 gadus vec jtniece sasniedza labu rezulttu 74,978%,

Uzvara bstamaj lauvu midzen

Kad holandiei sacenas Vcij vai vcu iejdnieki Holand, mdz teikt, ka ts ir sackstes lauvu midzen. Mjas sienas eit nepaldz un, ja pretinieka nometn izdodas uzvart, is sasniegums ir vl vrtgks. T notika ar Izabellu Vertu CDI-W Hertogenbo, Nderland, kad vcu olimpisk sudraba ieguvja uzvarja pdj Rie-

Japu sportists Hiroi Hokecu ar Whisper.

Uz Lasvegasu Anke van Grunsvena dosies ar IBS Painted Black.

Salinero atgrieans sacensbu arn

o sacensbu galven uzmanba neapaubmi bija pievrsta Grand Prix CDI-W balvas izcai, jo t bija Ankes van Grunsvenas ar Salinero atgrieans starptautiskaj arn pc olimpiskajm splm Honkong un pirm milu tikans Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbu laik, kad sacents abas iejdes dvas Grunsvena un Verta, k ar s srijas jaunatklt zvaigzne Kornelisena.

iegstot treo vietu. Tests tika izpildts daudz labk, bez pamanmm kdm, ja nu viengi bija vrojams neliels impulsa zudums nobeiguma piaf.

tumeiropas lgas kvalifikcijas sacensbu test Liels balvas brvs izvles programm mzikas pavadjum. Verta ar Madelaines Vinteres-ulces Satchmo(SanPaulo x Legat) beidza testu bez kdm, uzstjoties

Finla dalbnieki no Rietumeiropas lgas 1. Izabella Verta (Vcija)/Satchmo vai Warum Nicht FRH 2. Adelinde Kornelisena (Nderlande)/Parzival (Nderlande) 3. Hanss Peters Minderhounds (Nderlande)/Exquis Nadine 4. Monika Teodoresku (Vcija)/Whisper 5. Jans Brinks (Zviedrija)/Briar 6. Denete Hzena (Nderlande)/Nartan 7. Minna Telde (Zviedrija)/Don Charly

aprlis-maijs, 2009

RZEMS
tus. Izcili bija ar Satchmo paplainatie soi atbrvoti, ar izstieptu kaklu un skaidrm etrm taktm. Visu testa laiku bija redzams Satchmo viegls kontakts ar jtnieci. Adelinde Kornelisena ar Parzival prezentja jaunu brvs izvles programmu ar mziku no Vgnera operas Parzival. Labk izpildta tika lku daa un kju maias frstaila test, kas preczi saskaojs ar mzikas ritmu. Dubultpiruet Parzival nedaudz zaudja impulsu un steidzs pirms nobeiguma apstans. Dramatisk un pasmag mzika vijou izpildjum nebija sevii labi piemrota testa riku daai, k ar piaf un pasai. Pris sama atzmi 82,5%, iegstot otro vietu. Ankei van Grunsvenai bija jjtas k zivij uz sauszemes, kad via certs uzvaras viet ierindojs tikai treaj pozcij. Lai gan Salinero izskatjs spkpilns, tomr paplaintajos rikos gja gandrz pdu pd, nebija ar nekustgas stvanas. Pieemanas tika izpildtas lieliski, tau paplaintajos soos Salinero nespja izstiept kaklu. Nesapraans notika starp jtnieci un zirgu, kad prej no paplaintajiem lkiem Salinero izpildja kju maiu neviet, un Anke to izlaboja, prejot rikos. Ar dubultpiruet bija problmas nobeiguma da. Atzme 82,45% bija augsta tdam kdu daudzumam, lai gan tika demonstrtas ar daas skaistas kustbas. FEI Pasaules kausa 24. finls iejd notiek no 15. ldz 19. aprlim Lasvegas. Lai gan Grunsvenas partneris un treneris jefs Jansens solja dart visu, lai sportiste saemtu wild card un vartu piedalties finl ar Salinero, t nenotika, un s kartes tika pieirtas diviem ameriku jtniekiem. Anke van Grunsvena piedalsies finl ar IPS Painted Black k uzvartja titula ieguvja iepriekj finl. Finl no Centrleiropas lgas piedals Mihaels Rapcevis ar Randon no Polijas. Msu lgas finl, kas notika Varav, Polij, uzvartja Katarna Milereka ar sirmo Ekwador (Heraldikxx x CorofinoI) nolma uz Lasvegasu nebraukt un koncentrties Eiropas empiontam Vinzor, kas notiks 2009. gada august.

Uzvartja FEI Pasaules kausa kvalifikcijas test Izabella Verta ar Satchmo.

Laura Behtolaimere ar Mistral Hojris no Lielbritnijas.

Maikla Erdmana mzikas pavadjum, ko papildinja apbrnojam Duf soprna balss, kas piera prieknesumam papildu emocionalitti un dramatismu. oti tehniski sareto shmu veicot praktiski bez kdm, pris nopelnja 84,15%, ko neviens nevarja prspt. Kju maia divos tempos liekt lnij, kas prgja kju mai vien temp, un pieemana pas, sniedza papildu punk-

Anke van Grunsvena ar Salinero uzvar Lielaj balv.

FEI prezidente soda sevi vra pozitv dopinga testa liet

FEI ples veicint nulles pieaujambas dopinga un aizliegto vielu lietoanas politiku nav guvuas paas sekmes. Par to liecina gadjums ar FEI prezidentes prinseses Hajas vra eiha Al Maktuma pozitvo dopinga testu, kad princesei ncs sodt paai sevi. Princese 3. aprl oficili pazioja, ka vias vrs eihs Mohameds Bin Raids Al Maktums, AAE viceprezidents un premjerministrs, Dubaijas pilstas galva, ar sava prstvja starpniecbu paziojis FEI par sacku zirgu pozitvajiem dopinga testiem, ar kuriem nupat piedaljies garo prjjienu sacensbs. Princese Haja iesaka prezidenta lomu jautjumos, kas attiecas uz negadjuma izskatanu lgt uzemties otrajam FEI viceprezidentam Krisam Hodsonam (Jaunzlande), kur apguvis jurista profesiju. Lai gan prjjieni (endurance) nav olimpisk disciplna, k IOC (Starptautisk Olimpisk komiteja) locekle princese Haja nekavjoties informja ar IOC tikas komisiju par savu lmumu nodot prezidentru dopinga liet citai personai. Visos citos aspektos Haja paliek FEI prezidenta krsl. Ar eihs izplatjis oficilu paziojumu. Vi pazstams k cilvks, kur visu mu darbojies zirgkopbas un sporta jom, un cnjies par zirgu labturbu. Sacensbu starpposm, kur vi bija ldera pozcij, pc pozit-

Al Maktums start garo prjjienu sacensbs.

FEI prezidente princese Haja ar savu vru eihu Al Maktumu.

va dopinga testa Al Maktuma pieprasja savu rezulttu anult un sacensbas neturpinja. Dopinga gadjuma izmeklan Al Maktums soljies ciei sadarboties ar FEI.

aprlis-maijs, 2009

~11~

RZEMS

Janas sporta sples 2014. gad Normandij

Laura Millere, pc rzemju preses

Starptautisks Janas sporta federcijas (FEI) birojs 31. mart pazioja, ka FEI Pasaules Janas sporta spu rkoanas tiesbas 2014. gad pieirtas Normandijas reionam Francij. 2014. gada sples bs septts pc krtas, bet pirms, kas notiks Francij. Par grandioz paskuma centru ks Knas pilsta, kurai ir senas ar zirgiem saisttas tradcijas. Pirms auoanas sackstes te risinjs jau 1837. gad. Bet Normandija kopum obrd ir Francijas zirgkopbas un janas sporta sirds. Francija ar iepriek ir cnjusies par iespju organizt o vriengo janas sporta paskumu un pat ieguvusi tiesbas rkot sples 1994. gad, bet dieml no s ieceres dadu finansilu un administratvu negciju d bija jatsaks. Pasaules Janas sporta sples ir kombincija, kas veidojas no pasaules empio-

Pasaules Janas sporta spu vsture

Ideja par Pasaules Janas sporta spu sarkoanu rads aptuveni pagju gadsimta astodesmito gadu vid. Ja ne idejas autors, tad vismaz kaislgs ts atbalsttjs bija toreizjais FEI prezidents Anglijas princis Filips. Pirmo spu rkoana tika uzticta Stokholmai, un ai izvlei par labu droi vien nostrdja fakts, ka kds atcerjs, cik lieliski bija sarkotas janas sacensbas 1956. gada Stokholmas olimpiskajs spls. oti tuvu atkljju godam bija ar Roma. Tagad Pasaules Janas sporta spls ir prstvtas visas FEI atzts disciplnas, un sples ir lielkais janas sporta notikums, kas guvis ar milzgu ievrbu pasaules medijos. 2006. gad Pasaules Janas sporta sples bija ieinteresjuas vairk nek 570 tkstous skattju sav mjas lap, bet vl neskaitmi tkstoi interesentu notiekoo vroja ar televzijas kompniju starpniecbu vis pasaul. Patalaban piln spar rit gatavoans 2010. gada Pasaules Janas sporta splm, kuras notiks Kentuki zirgu park Leksington, Amerikas Savienotajs Valsts. Tiek plnots, ka o spu budets kopum bs mrms 150 miljonu dolru apjom. Paredzts 16 sacensbu diens prdot 500
~12~

ntiem viss FEI atztajs janas sporta disciplns konkr, iejd, trsc, pajgu braukan, prjjienos, reining, voltizan un paraolimpiskaj iejd, kas notiek vienkopus. das sackstes risins ik pc etriem gadiem, ldzgi k olimpisks sples. Spls, kas 2014. gada august notiks Normandij, piedalsies ne mazk k 900 zirgu un 800 jtnieku no vismaz 60 valstm. Paredzams, ka sacensbu programma ilgs divas nedas, pulcjot ne tikai sportistus un zirgus, bet ar lielu daudzumu vienkru janas sporta entuziastu, skattju, interesentu, dadu tirgotju un tristu. FEI prezidente princese Haja Bint Al Huseina pieemto lmumu vrt sekojoi: Tas, ka FEI Pasaules Janas sporta spu norises vieta 2014. gad ir Normandijas reions Francij, bs nozmgs ieguldjums msu sporta veida attstb, kas svargs nkotnes sportam. Rcbas komiteja sadarbb ar Francijas Jtnieku federciju ir strdjusi astous gadus, lai piedvtu izcilas kvalittes projektu un vziju par gaidmajm sacensbm, ko atbalsts Francijas valsts un reionls varas iestdes. Spls vars skatt janas sportu uz

t vsturisk fona pa Normandijas sird, kas dalsies sav mlestb pret zirgiem. Lorns Buv, FEI Pasaules Janas sporta spu rcbas komitejas prezidents: Rkojot tik nozmgu sporta paskumu, Normandijas reionam ir lieliska iespja sevi pardt augstkaj lmen pasaules kontekst. Normandija Francij ir pirmaj viet zirgaudzan, un lielk daa Francijas empionu nk tiei no reiona. Normandijai bija visas tiesbas kandidt uz vissvargk janas sporta paskuma uzemanu savs mjs, un ms esam lepni par to, ka uzvarjm. Kristians Lerits, Basse-Normandie reiona prefekts: Normandija un Francija kopum ir oti priecgas par iespju 2014. gad sarkot FEI Pasaules Janas sporta sples. To noteikti atbalsts ar Francijas prezidents Nikol Sarkoz. is pankums ir dadu institciju sadarbbas rezultts. Bdams reiona prefekts, es gribtu garantt, ka sples notiks mierg un dro vid, k ar to, ka visi msu reiona iedzvotji priecsies par iespju uzemt tik nozmgu starptautisku sporta notikumu.

600 tkstous skattju bieu. Zmgi, ka pirmo reizi sackstes notiks rpus Eiropas.

1. Stokholma (Zviedrija), 1990. gads

Tika nolemts, ka par pirmo Pasaules Janas sporta spu galveno arnu Stokholm ks 1912. gada olimpisko spu stadions. Protams, kop 1912. gada tas jau piedzvojis vairkas renovcijas un dadus uzlabojumus, bet tiei Pasaules Janas sporta sples bija par iemeslu tam, ka pilstas vadba lma par stadiona pilngu atjaunoanu. Ldz 1990. gadam nekad iepriek te nebija tikuas rkotas tik vriengas janas sporta sackstes, kurs btu ietvertas tolaik visas seas FEI atzts disciplnas. emot vr, ka ldz tam Stokholm lielki janas sporta paskumi gadiem ilgi nebija notikui, rcbas komiteja bija paveikusi oti lielu darbu, lai sackstes izdotos labi. Skatoties no sportisk viedoka, 1990. gada sples bija lieliskas, pankumiem bagtas, turklt neticami labu laika apstku lutintas. Ar finansili sples bija veiksmgas, bija gan pietiekami daudz sponsoru, gan ar lieli iemumi par prdotajm ieejas bietm. Liela daa o spu pankuaprlis-maijs, 2009

mu piedvjami Zviedrijas Janas sporta federcijai. Pateicoties 1990. gada Janas sporta splm, Zviedrij sks jauns zirgu sporta uzplaukuma vilnis. 1990. gad spls piedaljs dalbnieki no 37 valstm.

2. Hga (Nderlande), 1994. gads

Pc Stokholmas spu pankumiem FEI toreizjais prezidents princis Filips teica nozmgus vrdus, ikvienai sporta veida federcijai pirms tik vrienga un veiksmga paskuma nepiecieami vismaz trs gadi,

Vrojot Hgas sples kltien, nekas neliecinja par finansilm un organizatoriskm problmm. Tas bija grandiozs un kr paskums.

Mra Millera foto

RZEMS

Vcij tradicionli sacensbas bija labi organiztas un ts apmeklja milzgs ldzjutju skaits.

Janas spu 2006. gada empiones voltizan Vcijas izlase.

lai godam sagatavotos, un viss iecertais tad izdotos, k plnots. Dieml dzv tas neizrdjs tik vienkri, un nkamo spu rkoana visai nosacti atgdinja visiem vl svaig atmi esos sples Stokholm. Otrs Pasaules Janas sporta sples pavadja visaptveros organizatorisks un administratvs haoss, kas beidzs ar finansilu bankrotu. 1991. gada mart spu rkoanas tiesbas tika pieirtas Parzei, bet franu projekts izgzs, un jau pc daiem mneiem rkoanas tiesbas tika uztictas otrs vietas ieguvjai Hgai. Tikai pateicoties holandieu entuziasmam un Holandes labajai reputcijai lielu sporta paskumu sarkoanas jom un sponsoru piesaist, sackstes izdevs sarkot un veiksmgi aizvadt. Dieml Hgas sples tiem palikuas atmi lielkoties ar finansilajm problmm un dadiem organizatoriska rakstura sarejumiem, kas aiznoja liel notikuma sportisko pusi. Sports gan viss disciplns bija augstkaj lmen, turklt ajs Pasaules Janas sporta spls bija daudz oti interesantu bru. Ar apmekltju skaits bija ievrojams, bet pc tam ar katru reizi apmekltju un prdoto bieu daudzums ir tikai audzis. 1994. gada Pasaules Janas sporta spls piedaljs 37 valstis.

Spu rkoanas prcelana uz citu valsti bija oti skumj solis, jo rija ir zeme ar senm janas sporta un zirgkopbas tradcijm. aj saretaj situcij FEI vadba bija priecga, kad vairkas citas valstis izrdja interesi par iespju sackstes tomr sarkot. Atmetot divus prjos kandidtus, FEI izptja iespjas sples rkot hen (Vcij) un Rom, beigs lemjot par labu tiei Itlijas galvaspilstai. Ja em vr prina Filipa izteikumus par to, ka FEI Janas sporta spu sarkoanai nepiecieami vismaz trs gadi, Roma paveica brnumu un sarkoja augsta lmea paskumu daudz sk laik. Pasaules Janas sporta sples Rom 1998. gad nevar dvt citdi k vien par triumfu. o spu sportisk programma bija lieliska, finansili viss notika idel krtb un, pateicoties lielajai mediju un skattju interesei, visi rkoanas izdevumi pilnb tika segti. 1998. gada Pasaules Janas sporta spls piedaljs 42 valstis.

henes trscas krosa distance.

nas sporta popularitti, bet sniedza to ar Spnijas pilstai un visam reionam kopum. Vl jo vairk Andalzija, kur atrodas Hereza de la Frontera, ir sta jtnieku paradze, kur var izbaudt cilvka un zirga vsturisks sadarbbas senks tradcijas. Herez atrodas ar Karalisk Andalzijas Zirgu mkslas akadmija (Royal Andalusian School of Equestrian Art). 2002. gada Pasaules Janas sporta spls piedaljs 48 valstis.

5. hene (Vcija), 2006. gads

Piekts Pasaules Janas sporta sples, kas notika Vcij, hen, daudziem janas sporta faniem paliks atmi ilgu laiku. Sackstes vroja 576 tkstoi skattju, un gan no skattju, gan sportisk viedoka sples bija tuvas idelam. Piedevm rkotjiem bija izdevies pieirt lielajam sporta paskumam ievrojamu emocionalittes devu. henes spu finansilais ieguvums bija 328 miljoni dolru, televzijas prraides par henes splm tika demonstrtas 157 valsts. Dai fakti par Pasaules Janas sporta splm hen: spls darbojs 1700 apkalpojoo darbinieku un brvprtgo, 130 tiesneu, 76 stjuarti, 100 veterinrrstu, 965 grmi, 1200 urnlistu, 300 fotogrfu, 380 televzijas operatoru, 100 apteku, 300 virtuves un servisa darbinieku, 120 autovadtju.

4. Hereza de la Frontera (Spnija), 2002. gads

Spnija Pasaules Janas sporta sples sagaidja oti draudzgi, bet visa pasaules jtnieku sabiedrba atviegloti uzelpoja, kad pc divu iepriekjo spu neveiksmm ar skotnji izvltajiem rkotjiem Herezas sples tomr norisinjs plnotaj viet. Ts bija izdevus no visiem viedokiem, jo bija finansili sabalanstas un veiksmgas, sportiski interesantas, skattju atbalsttas. Lielu interesi bija izrdjui ar sponsori, un s sples kuva par paraugu vism nkamajm, jo tiei Herez de la Fronter Pasaules Janas sporta sples ieguva savu neatkrtojamo stilu. Milzg preses un skattju interese, k ar sacku translcijas dados pasaules televziju kanlos ne tikai veicinja jaaprlis-maijs, 2009

3. Roma (Itlija), 1998. gads

1998. gada spu rkoana tika uzticta Dublinai vl pirms 1994. gada splm. Bija izstrdti oti labi plni, dieml spu sarkoanu atkal vajja dadas

6. Kentuki (ASV), 2010. gads

~13~

Organizatoru foto

organizatoriskas neveiksmes, ldz beidzot Dublinas rcbas komiteja atteics no spu rkoanas. Jau otro reizi pc krtas izvltais kandidts nespja sarkot o vriengo janas sporta paskumu, jo, neskatoties uz Dublinas rkotju soljumiem un entuziasmu, savu atbalstu liedza rijas valsts iestdes.

RZEMS

Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 14.04.09.)
Konkrs Jtnieks
Informciju apkopoja Inese Ruskule

Igaunijas kausa izc

Jolanta Lapia

Nitvalja, 11.-12. aprlis, konkrs

Punkti 3430,00 3425.83 3260,00 225,00 110,00 15,00 13,00 4,00 495,00 441,00 86,00 54,00 45,00 45,00 41,00 25,00 11,00 6,00 2,00 1032,00 432,0 417,00 381,0 347,50 135,0 111,0 25,0 25,0 20,0 14,0 5,0 3,0 3,0 2,0 Igaunij, Nitvalj, kas atrodas 30 kilometru attlum no Tallinas, izveidots viens no pazstamkajiem janas kompleksiem Baltijas valsts. Zirgi aj apgabal turti gadsimtiem ilgi, s nodarbes aizskumi dokumentti jau 1860.-1870. gadu starplaik. Tagadjais janas komplekss dibints 1976. gad. T galvenaj k ir vairk nek 3000 kvadrtmetru platb izERL finla marrut uzvaru izcnja Katlina Sehvere ar zirgu Saminka. Marrut ar ru augstumu ldz 135 cm uzvarja Andruss Kallaste ar Opaal. Andis Vrna aj marrut startja ar etriem zirgiem:
11. v. 14. v. 20. v. 24. v. Marmors Grand Libero Irasir Arabika 4 s. p./49,33 s 4 s. p./51,16 s 8 s. p./51,36 s 12 s. p./51,59 s

Vieta Vieta iepriekj reiting Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Meridita Maikla Brbau- 1. 2. ma (Vcija) riks Lamaze (Kanda) 2. 1. 3. 3. Markuss Enings (Vcija) LATVIJA Andis Vrna 388. 387. Dainis Ozols 603. 618. Guntars Sili 1374. 1402. Kristaps Neretnieks 1453. 1471. irts Bricis 1908. 1932. LIETUVA Bens Gutkausks 195. 186. Andrius Petrovs 226. 199. Kosts Gaigals 710. 728. Zigmants arka 921. 952. Stasis Jass 975. 1004. Rikards Vismeris 975. 1004. Rims Rimkuss 1031. 1060. Dominiks Malinausks 1221. 1249. Mants Jacikevis 1467. 1485. Elena Railiene 1628. 1644. Vincs Civinsks 1965. 1986. IGAUNIJA Reins Pills 75. 90. Urmass Rgs 233. 224. Gunrs Kletenbergs 237. 206. Hanno Ellermanis 254. 333. Tits Kivisilds 279. 300. Olivers Karma 544. 554. Heiki Vatsels 601. 617. Andress Trve 1221. 1249. Katrina Pilla 1221. 1249. Ivo Otss 1284. 1314. Andrus Kallaste 1447. 1465. Konstantns Prohorovs 1642. 1658. Kullo Kenders 1932. 1954. Ebe Lsa Sinajalga 1932. 1954. Andress Udekulls 1965. 1986. Jtnieks

Otrs dienas sacensbs marrut ar ru augstumu ldz 115 cm uzvaru izcnja Sms Sinijarvs ar zirgu P. Zidane. Savukrt marrut ar ru augstumu ldz 125 cm 28 dalbnieku konkurenc uzvara tika vienam no vadoajiem Igaunijas sportistiem Urmasam Rgam ar Picasso (no Pallaadium). Andis Vrna izcnja sekojoas vietas:
3. v. 14. v. 21. v. Marmors 0;0 s. p./23,70 s Klaids 0;12 s. p./28,36 s Arabika 8 s. p./56,52 s

Andruss Kallaste ar Opaal.

Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Izabella Verta, Satchmo 78 (V- 1. cija) Anke Van Grunsvena, IPS Saline- 3. ro (Nderlande) Izabella Verta, Warum Nicht FRH 2. (Vcija) LATVIJA Airisa Penele, Ravels IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P Maria uletsa, Markus Marika Vundere, Frankfurt
~14~

Vieta Vieta Punkti iepriekj reiting 1. 2. 2. 2208 2098 2086

143. 177. 280. 591.

161. 197. 294. 631.

954 819 494 51

vietotu stau un saimniecbas telpu. Netlu no galvens kas atrodas zemes gabali desmit hektru platb. Ja nepiecieams, var ierkot vl vairkus hektrus zlju. rta satiksme, turpat ldzs ir dzelzcea stacija un iecientais Nitvaljas golfa laukums. Ldz jrai jmro tikai pieci kilometri. Te risinjs ERL (Igaunijas Jtnieku federcijas) kausa izcas finla sacensbas. Pc vairkiem aizvadtajiem ziemas turnriem tika noskaidroti labkie Igaunijas jtnieki ru prvaran. Sacensbs piedaljs ar Latvijas sportists Andis Vrna, startjot ar pieciem zirgiem. Pirms dienas sacksts marrut ar ru augstumu ldz 120 cm uzvaru izcnja Andress Udekuls ar zirgu Express. Andis ar AS Agrofirma Trvete audzto zirgu Klaidu 37 dalbnieku konkurenc ieguva godpilno piekto vietu. 125 cm augstaj

Sacensbu galvenaj divu htu marrut ar ru augstumu ldz 140 cm sepadsmit dalbnieku konkurenc pirmo un treo vietu izcnja Urmass Rgs ar Axel du Beaumont un Laguna vd Roshove. Godpilnaj otraj un ceturtaj viet Andruss Kallaste ar Opaal un

Ieeja Nitvaljas sporta kompleks.

Carrys Son. Msu sportists Andis Vrna aj marrut izcnja piekto un sesto vietu, attiecgi ar Grand Libero un Irasir. Par ERL 2009 finla uzvartju tika atzts Andruss Kallaste ar Opaal, jo is pris sasniedza labko rezulttu sacensbu kopvrtjum.

aprlis-maijs, 2009

RZEMS

Noskaidroti Centrleiropas lgas lderi

Varava, 20.-22. marts, konkrs
Polij notika Centrleiropas lgas finla sacensbas Torwar 2009, kas tradicionli izvras par stiem svtkiem, pulc profesionlus jtniekus, tajs tiek organizti ovi un rdti elpu aizraujoi prieknesumi. Labko konkra jtnieku vid bija ar msu sportists Andis Vrna, kur cnjs par uzvarm ar lgas labkajiem jtniekiem un izcilkajiem zirgiem, kuru vrtba mrma miljonos eiro. Par sacenbu galven marruta Grad Prix uzvartju kuva polis Mivojs Kiecons ar zirgu Urbane, kas spraigaj prlekanas marrut bija nedaudz trks par otrs vietas ieguvju Krievijas sportistu Vladimiru Beecki. Igaunis Reins Pills ar lielisko zirgu A Big Boy marrut bija oti trs, praktiski neprspjams, bet gztais rslis liedza uzvart. Pills ar o zirgu bija jau uzvarjis abu iepriekjo dienu liel apa marrutus. Stabilu sniegumu rdja ar Bulgrijas sportists Angels Niagolovs ar Rue Blanche Du Gibet, kas uzvarja abu dienu maz apa 140 cm augstos marrutus. sacensbas bija absolts trs sportistu triumfs no seiem marrutiem katram sportistam pa divm uzvarm Reins Pills (marruts nr. 2 150 cm, nr. 4 145/150 cm), Mivojs Kiecons (marruts nr. 3 140 cm, nr. 6 Grand Prix) un Angels Niagolovs (marruts nr. 1 140 cm, nr. 5 140 cm). Labu sniegumu ajs sacensbs ar rdja obrd vadoais Lietuvas sportists Bens Gutkausks, izcnot etras godalgots vietas. Andis Vrna labkos rezulttus sasniedza 140 cm augstaj marrut ar zirgu Marmors, izcnot godpilno ceturto vietu un Grand Prix marrut, ar zirgu Irasir kvalificjoties prlekanas marrutam un finl izcnot augsto astoto vietu.

Centrleiropas lgas finla sacensbu kopvrtjums

1. Vladimirs Beeckis (Krievija) 108 40 2. Angels Niagolovs (Bulgrija) 126 10 3. Reins Pills (Igaunija) 95 34 4. Hasans Senturks (Turcija) 77 18 5. Tts Kivisilds (Igaunija) 59 26 6. Hanno Ellermanis (Igaunija) 51 24 7. Arsnijs pakovskis (Krievija) 57 12 8. Bens Gutkausks (Lietuva) 35 30 9. Avni Atabek (Turcija) 64 - 11. Gunars Kletenbergs (Igaunija) 61 - 12. Urmass Rgs (Igaunija) 42 14 13. Ulkans Delikans (Turcija) 55 - 14. Rosens Raievs (Bulgrija) 32 20 15. Andis Vrna (Latvija) 28 22 16. Andriuss Petrovs (Lietuva) 45 - 17. Mihals Kazmieraks (Polija) 41 2 18. Gegos Psiuks (Polija) 42 - 19. Kitovs Ludviaks (Polija) 21 16 20. Omers Karaevli (Turcija) 20 8 21. Staislavs Predpeskis (Polija) 17 6 (Punkti pirms finla; finls; finla kopvrtjums) 148 136 129 95 85 75 69 65 63 61 56 55 52 50 45 43 42 37 28 23

Torwar 2009 Grand Prix rezultti

1. Mivojs Kiecons (Polija) 2. Vladimirs Beeckis (Krievija) 3. Reins Pills (Igaunija) 4. Bens Gutkausks (Lietuva) 5. Pvels Kalicinskis (Polija)

Annas Pavlakas foto

Vladimirs Beeckis no Krievijas.

Reins Pills no Igaunijas ar A Big Boy.

Krzes zias no rijas

rijas valdba bijusi spiesta paziot, ka tiks realizti bargi paskumi, lai mintu kontrolt augoo budeta defictu. Krze skrusi visu valsts ekonomiku. Pkais ekonomikas sabrukums smagi ietekmjis gan cilvkus, gan viu dzvniekus. Piemram, dzvnieku patversm Dublinas pievrt vrojams krass pamestu zirgu piepldums. Bdgs ir ststs par auotjiem, labkos laikos turgi biznesmei tos nopirkui sava socil statusa apliecinjumam, bet tagad tie kuvui lieki. Dieml lielko dau du zirgu noauj. Dimmijs Kahils no Dublinas Dzvnieku aizsardzbas biedrbas saka, ka, saldzinot ar iepriekjo gadu, etras reizes pieaudzis to zirgu skaits, no kuriem saimnieki atsaks. Vi l, ka kop valst ir apmram 20000 zirgu, kas nevienam nav vajadzgi. Kad cilvkiem nav liekas naudas, pirmie no t cie zirgi. Tos vai nu pamet vai aizsta uz labkm ganbm, saka misters Kahils.

Annas Pavlakas foto

Urbane Larkonoro A Big Boy Amarok Potoman

0;0/42,02 s 0;0/47,25 s 0;4/38,78 s 0;4/39,36 s 0;8/44,55 s

Seminrs pajgu braukan

9. maij Mlpils stall. Vada Tadeus Kodzs no Polijas. Maksa par piedalanos seminr: kop ar zirgiem Ls 20, bez zirgiem Ls 5. Tlrunis uzzim: 28329524, Andris.
~15~

aprlis-maijs, 2009

CEOJUMS

K latvieu zirdzinieki brauca izstdi lkoties

Inese Ruskule

Katru otro gadu ikvienu cilvku, kur saistts ar zirgiem, vilina starptautisk zirglietu izstde Equitana. Kds to jau ir apmekljis vairkas reizes, cits vispr nav bijis. T ar gada marta vid sapulcjs zirdzinieku grupia, lai dotos apmeklt izstdi. Brauciens ilga septias dienas, un visspilgtkos iespaidus guvm tajs etrs diens, kad apmekljm dadus paskumus un cilvkus Vcij.
Andas Pavlovskas foto

Pirm diena Vcij sacensbas Braunveig

Esam braukui cauri Lietuvai un Polijai bez apstjas. Agr rt ierodamies Vcij, bet ts skaists ielejas un kalni ms sagaida ar pavsm lietus lsm. Atirb no tobrd vl sniegots Latvijas, Vcija ms sveicina ar pirmajm pavasara pum un zau zli. Kad tuvojamies Braunveigai, Lga Ptersone ieminas, ka tiei aj dien Volkswagen hall notiek starptautiskas konkra un iejdes sacensbas CSI4*/CDI4*, kurm todien ir lielais noslgums. Sacensbas ir nozmgas, tajs piedals slaveni sportisti, tpc nolemjam apmeklt o paskumu. Pirmo noskatmies iejdes Grand Prix brvs izvles programmu. Dai no msu grupas dalbniekiem brvs izvles programmu kltien redz pirmo reizi m. Sportistu prieknesumi ir patiem iespaidgi. Start vairk nek desmit dalbnieku, cits par citu labks. Mzika un prieknesums aizved tlu no domm par ikdienu. K jau sport vienam veicas labk, otram sliktk. Halle ir mazka nek, piemram, Tallin eso Saku halle. Neskatoties uz to, zirgi taj jtas droi, un nav nevienas reizes, kad kds no zirgiem nobtos. Atirb no Latvij notiekoajm sacensbm, aplausi un prieka gaviles skan pc katra sportista snieguma. Vcijas sportistam Hubertam mitam diena ir veiksmga, jo gta uzvara brvs izvles programm, un vi ar sdienas
Sacensbu plakts kd no Braunveigas ielm.

prieknesumu un uzvaru atvads no liel sporta, kstot par Vcijas un Zviedrijas iejdes komandu treneri. Konkr sportistiem jveic Grand Prix marruts, ru augstums ir 1,55 m. Lga

Huberts mits veic goda apli, skanot skattju ovcijm.

vrt, ka marrut ir ar ri ar 1,60 m augstumu, un tas ir diezgan sarets, nosacta atpta marrut izdodas tikai vienu reizi. Pirms trim riem jtnieki var izvlties sev tkamko tempu skaitu. K gan marruts lai nebtu sarets, ja dalbnieku skait ir Larss Nbergs, Jeroens Dubeldams, Daniels Deusers, Markuss Enings, Ludgers Brbaums un citi pazstami sportisti. Pavisam Grand Prix marrut piedals 40 jtnieki no Vcijas, Nderlandes, Dienvidfrikas, veices un Norvijas. Spcgu jtnieku ir daudz, tau Daniels Deusers odien gst prliecinou uzvaru. Cildinoi par o pankumu raksta vcu interneta portls www.reiterpost.de

Daniels Deusers uzvar Grand Prix sacensbs

Daniels Deusers prlekan.

Holandes pilst Valkensvard dzvojoais vcu konkrists Daniels Deusers aprlis-maijs, 2009

uzvarjis Lwen Classics Grand Prix sacensbs Braunveig, saemot 50 300 eiro. Ar zirgu Air Jordan Z 27 gadus vecais Deusers prlekanu veica 32,21 sekunds bez soda punktiem un balv ieguva Vcij raotu automanu. T ir mana pirm izcnt mana, Deusers pazioja, apmierinti smnot. Protams, jauniegtais auto tlt tika izmints, un zmola prstvis profesors Dr. Verners Neibauers braucien pavadja jaun Volkswagen Golf panieku. etru dienu sacensbu nosldzoaj galvenaj marrut prlekanai kvalificjs 11 no 40 dalbniekiem, taj skait ar veicietis Verners Muffs ar zirgu Champione, kas uzvarja Veolia empiont, un Francis Jozefs Dlmanis no Alberslohas ar iepriekj gada uzvartju zirgu Lunatic. Zl 5000 skattju vroja, k labkais vcu konkrists Grand Prix marrut ierindojs otraj viet Larss Nbergs no Hombergas ar Hanoveras irnes vi vrd Lucie, kuru nkamais mris ir Pasaules kausa finls Lasvegas no 15. ldz 18. aprlim. Aiz Lejassaksij dzimu sportista treaj viet palika Jeroens Dubeldams no Holandes ar kastrtu Whisper. Vi bija viens no deviiem Holandes prstvjiem, kas startja astotajs Lwen Classics sacensbs. Viss ir vienkri: ms labprt piedalmies tur, kur ir zirgiem un mums labvlgi apstki, t skanja nacionls komandas pasaules empiona titula ieguvja un holandieu favorta pamatojums, kpc vi piedals Lwen Classics sacensbs. Iejd Grand Prix brvs izvles programm uzvarja pasaules empiona titula ieguvjs Huberts mits no Austrumvestfles pilstas Borhenas, izsakot atzinbu organiztjiem. Lwen Classics sacensbas

~16~

Andas Pavlovskas foto

CEOJUMS
esot lieliski piemrotas iejdei un ar lielu rpbu sarkotas. Aiz via ierindojs angliete Deina Gregorija ar septipadsmitgadgo Lucky Star, kas jtniecei pieder kop sava ceturt dzves gada, skotnji zirgs tika iegdts tikai prieka pc. Honkongas olimpisko spu dalbniece atzina: Biju prsteigta, pki nokstot Lielbritnijas izlases komand un izteica vlmi 2010. gad atkal startt Braunveig. Treo vietu iema Anna Katarina Litgena no Bonnas ar tikai devius gadus veco Holteinas irnes zirgu Lamborghini. is zirgs atiras ar savu konkram tipisko izcelsmi. Litgena pazioja, ka ar dkanbro kastrtu, kas iejdes laukum izpelnjs ievrojamu uzmanbu, viai esot lieli plni. Pc sacensbu noskatans turpinm ceu uz Eseni, kur ar notiek slaven Equitana izstde.

Adaptvs janas prieknesums. Lai zirgi nesabtos, aplaudt prieknesuma laik nedrkstja. Pateicbu brniem varja izrdt, saliecot elkoos rokas un kustinot plaukstas. Mzika gan skanja, un pavadones zirgus veda pie pavadas, izpildot oti profesionli izveidotu shmu.

Otr un tre diena Equitana apmekljums

Esen ar pavasaris jau ir piln spk, un savas ziemas drbes varam atstt naktsmtn. odien tad ar brauksim skatt, ko mums piedv viena no lielkajm zirgu un zirglietu starptautiskajm izstdm pasaul. * Equitana ir starptautiska zirgu un zirglietu izstde, kas notiek Vcijas pilst Esen reizi divos gados un pulc zirgu motjus no visas pasaules. * Izstdi rko kop 1972. gada. * Izstde notiek kompleks, kur ir 16 lielkas un mazkas halles un kura platba ir 90 000 m2. * Izstd piedals vairk nek 850 uzmumi no vairk nek 30 valstm.

Kas ir Equitana?

* Izstdes laik visu dienu notiek ar ovi, sacensbas, rzeu skates un seminri, kop paskumos piedals apmram 1000 zirgu. * Izstde notiek devias dienas. * 2007. gad izstdi apmeklja 207 000 skattju. Lai gan domjam, ka bsim pirmie izstd, tuvojoties izstu kompleksam pulksten desmitos no rta, saprotam, ka esam vluies savs cerbs. Tuvkajs autostvviets brvas vietas neatrodam. Turklt potencilie izstdes apmekltji izraisjui sastrgumus apkrtjs iels, mekldami, kur atstt savu auto. Pc krietna laika atrodam brvu vietu attlk stvviet, un, ejot ldz izstu kompleksam, varam izbaudt pavasargo Eseni. Pienkot pie izstu kompleksa, redzam daudzus saliekamos boksus, kuros izmitints simtiem zirgu. Visu laiku no staiem uz boksiem un otr virzien ved vairkus zirgus. Rind pc bietm nav jstv. Samaksjot pa 15 eiro katrs, dodamies halls. Visam iepriek ststtajam par o paskumu noticu tikai tad, kad ieejam izstu zls. To patiem ir daudz, un ar apmekltju jra. Vien zl varam iepazties ar

Skaistie Andalzijas zirgi.

is trenaieris divu dienu laik bija visnoslogotkais, jo uz t visu laiku kds minja iejusties sacensbu atmosfr un veikt noteikto iejdes shmu. Jtnieks nes tikai uz zirga modea, bet gan tura pavadas un kjas k uz dzva zirga, viss jvada paam un jseko shmai uz ekrna.

Cool+Press kjsargi, kuriem ir atvsinos un sildos rems. Ieteicams lietot pc intensviem treniiem un kju traumm. os kjsargus var lietot ne tikai stvoiem zirgiem, bet ar, piemram, zirgu soojot pie rokas.

dadu zirgu barbu piedvjumu, cit ar Western stila aprbiem un zirglietm, cit zirgu prvadanas transportldzekiem. Pirmaj dien staigjot, tas viss iet acm neaptverams, bet tomr izejam cauri vism hallm. Tiek piedvts daudz kas vl Latvij neredzts, un tas piesaista lielko uzmanbu. Starp produktu piedvjumu ekspozcijm iekrtoti ar nelieli aplocii, kur visu laiku notiek prieknesumi. Nonkam ar ldz lielajai arnai, kur risins lielka mroga paskumi, seminri, sacensbas un prieknesumi. Te var pavadt visu dienu, skatoties visdadks izrdes. Lielaj arn paredztas 5000 sdvietas, un ts visas dienas garum gandrz pilnb ir aizpildtas. Jaukais komenttjs, labi izvlt mzika un burvgie prieknesumi spj noturt arn augu dienu. Ja mums tas viss btu Latvij, ar ar zirgiem saistto sacensbu apmekltju btu daudz vairk. T ar abas dienas pavadm, pamus apmekljot gan ovus, gan apskatot piedvto preci.

Ineses Ruskules foto

aprlis-maijs, 2009

Ineses Ruskules foto

~17~

Ineses Ruskules foto

Ineses Ruskules foto

CEOJUMS

K latvieu zirdzinieki brauca izstdi lkoties

Dai jaunumi, ko piedvja Equitana 2009

* Pakaii, ko piedv Vcijas uzmums Hoveler. ie pakaii ir ekoloiski trs produkts bez miskm vielm, kas izgatavoti no salmiem. Tie sasmalcinti un sapresti apaas formas pakaios. Izmantojot os pakaius, ievrojami uzlabojas gaiss stall, jo tiem ir laba mitruma uzskanas spja. Ldz ar to mazins zirgu nagu problmas, k ar ie salmi novr zirgu elpoanas sarejumu risku. * dens trenaieris, ko rao uzmums Horse Gym 2000. Iepriek tika piedvti trenaieri zirgiem, kuros varja trent izturbu. Jaunums ir dens trenaieris ar vairkiem iespjamajiem remiem. T ir laba

Septipadsmit gadus vec meitene brauc ar poniju bez groiem pilnos auos.

Ceturt diena ciemos pie Ginta Ptersona

Andas Pavlovskas foto

Western stila paraugdemonstrjumi. Atrodoties zirga mugur, ar vienu roku jatver vrti, jdodas tiem cauri un jaizver.

izdevba trent sporta zirgus, k ar dot iespju tiem atgt lielisku formu pc ilgka atptas bra. * Uvex janas sporta aizsargivere. oti interesanta izskata galvassega, kas aprkota ar izcilu ventilcijas un drobas sistmu. iveres aizdares sldzis viegli aizdarms ar vienu roku, tau kritiena gadjum tas neatveras. T esam pavadjui izstd Equitana divas dienas, iegstot simtiem jaunu iespaidu. Protams, ikvienam ir vrts apmeklt o paskumu. Abas dienas bijm izstd no paa rta ldz vakaram aizvranas brdim. Izstdi esam apskatjui, bet rt ms gaida Hamburga un kda latviea apmekljums, kur jau vairk nek desmit gadu strd Vcij par zirgu un jtnieku treneri.

eha Honzas Blaha prieknesumi. Vi ir labkais Pata Pirelli audzknis, kur mina atrast tiltu starp dabgo zirgu apmcbu un janas sportu. Vi jj bez pavadm, iemauktiem un segliem, tdjdi veiksmgi prvarot ar rus.

Mus izvad demonstr armijas forms rbti cilvki, tdjdi pardot, ko o zea un zirga krustojuma rezulttu oti plai izmantoja kara laik.

Atsveicinmies no Esenes un dodamies uz Hamburgu, lai ts tuvum satiktos ar Gintu Ptersonu. Braucot uz turieni, pie sevis domju redz, kda ir t dzve, iepriekjam Zirgu Pasta numuram rakstju interviju ar Ptersonu imeni bez Ginta kltbtnes, bet tagad ir iespja turpint ststu par o dinastiju. Priecgi ir ar Ginta brlis un msa, jo bs iespja satikties. Tau Lgas acs ir redzams smns: Ne jau tikai brli gribas apciemot, bet mans mais Kapteinis Cukurs jau vairkus mneus mitins stall, kur strd Gints. Pc vairku stundu brauciena tuvojas msu tikans ar Gintu. Gints piedv apskatt staus, un, protams, im piedvjumam piekrtam. Stallis ir saldzinoi nesen celts, tam ir apmram desmit gadu. Ejot garm apam bvm, nosprieam, ka tie ir karusei, bet Gints mums atbild: N, tie ir stai! Tdas formas stallis pagaidm vl nav redzts. Kad ieejam iek, prliecinmies, ka tie ir divi apai stai. Iekpus gar malm ir boksi, bet vid ir iespja piesiet apmram trs zirgus atsaits. Staa kompleks ietilpst ar divas manas, un pat paredzta tre, ja kdreiz bs nepiecieama. Stall, kur strd Gints, lielkoties izmitina iejdes zirgus, jo pai panieki un viu meita ir iejdes disciplnas prstvji. Ienkot vien no staiem, Gints saka savai msai Lgai: Redzi, kas tur stv! Lgas sej paveras smaids, jo savu Kapteini Cukuru via tlt atpazst. Vlk Lga atzstas: Domju, ka man neprskries skudrias, ieraugot savu mko zirgu, tomr sirsnia sarvs...

~18~

aprlis-maijs, 2009

Andas Pavlovskas foto

Ineses Ruskules foto

CEOJUMS
Izejam apskatt staa apkrtni, kur redzam vairkus aplokus, iejdes un konkra laukumus. Viss ir sakopts, nekas lieks un nek netrkst. panieku mja ir piebvta

Andas Pavlovskas foto

Janna Zmere sacensbs Braunveig.

Hansa Zmera stallis no iekpuses.

staa kompleksam. Satiekamies ar ar staa panieku Hansu Zmeru un via kundzi. Ms uzem oti laipni, piedvjot ar prrunas pie kafijas tases viesu pieemanas telp, no kuras caur stiklotu sienu redzams viss, kas notiek man. Protams, Latvijas zirgu paniekiem ir interesanti izzint situciju sav nozar Vcij. Cik aj stall maks zirga uzturana mnes? Hanss Zmers: Boksa re vienam mnesim maks 300 eiro. (Gints piebilst, ka, aprinot visas izmaksas, paniekiem pea no viena boksa mnes ir viens eiro.) Zirgu nagu kopanai vciei pievr oti lielu uzmanbu, tpc interes, cik maks zirga apkalana uz vism etrm kjm? Gints Ptersons: Visparastk apkalana vism etrm kjm maks 100 eiro, ja zirga nagam ir kdi sarejumi, cenas ir nevis simtos, bet tkstoos. Vai ar Vcij maks subsdijas par zemes platbm, un cik ts ir lielas?

Gints ar Cukuru treni.

Lga atsoo liel bra zirgu.

H. S.: J, Vcij maks subsdijas. Par vienu hektru zemes apsaimniekotjs saem 400 eiro lielu pabalstu. Ms zemi iznomjam 40 hektrus, par vienu hektru maksjot 400 eiro. Tau, t k esam zemes apsaimniekotji, subsdijas saemam ms. Kpc stallim ir tik neierasta apaa forma? H. S.: Agrk biju futbolists, un jau tad sapoju, ja man bs stallis, tas bs apa, lai ldzintos bumbas formai. Cik lieli nodoki ir Vcij, Latvij tagad ir oti augui? H. S.: Piemram, sienam tagad ir 10 procentu liels nodoklis, prtikai septii procenti, vislielkie nodoki ir alkoholam un tabakas izstrdjumiem 19 procenti. (Autores piebilde, par msu nodoku apmriem Zmers ausmins. Pc o faktu izklstanas saprotam, kpc Vcijas prtikas veikalu plauktos esoo produktu cenas ir krietni zemkas nek Latvij). Protams, nevaram nepajautt vai ar Vcij ir krze? aprlis-maijs, 2009

G. P.: Protams, krze ir vis pasaul, tikai t katr valst izpauas savdk. Pagaidm Vcij krze atspoguojas mazk, izemot zirgu tirgu. No sarunas ar staa panieku uzzinm, ka pirms divm dienm Braunveig esam redzjui ar via meitas Jannas Zmeres prieknesumu ar melno skaistuli vrd Walkingstar. Hanss ir priecgs, ieraugot, ka esam nofotografjui via meitas prieknesumu. Turpinm aprunties ar staa panieku, paralli skatoties Ginta uzncienu ar Cukuru. Skum minm pierunt Lgu, lai pajj, bet via oreiz nevlas. Tau trenia beigs Lga atsoo liel bra zirgu un ir priecga k brns. Tiei tobrd Gintu apciemo ar irts Bricis ar savu koli, kuri ved kdu zirgu no Vcijas uz Latviju. Jauka latvieu zirdzinieku satikans. Pc viesoans stall mums ir uzaicinjums doties pie Ginta uz vakarim. Tur jau saruna turpins neformlk noska, tau lielkoties tomr runjam par zirgiem, k jau zirdziniekiem ierasts. Gints pats mums gatavoja dienu itu stil, par ko visa latvieu tristu grupa ir oti pateicga. Protams, grti saldzint Vcijas zirgkopbas situciju ar Latvij valdoo. Tur t ir vesela industrija, mums izdzvoana, un biei vien nekvalitatva. Vcietis nekad velti necers, ka zirgs varbt kdreiz kaut ko sasniegs, ja jau uzreiz redzams, ka tas nav kvalitatvs sporta zirgs. Latvietis to dara ldz pdjam brdim, kamr tiem prliecins. Lielajs Vcijas jaunzirgu audztavs jau gada vecum nosaka, vai tiek turpinta zirga audzana, vai ar tas tiek prdots, vai uz neilgu laiku to atstj esoaj audztav. Nakti pavadm viesnc Hamburg un nkams dienas rts ms ved atpaka uz Latviju, ldzi emot milzum daudz informcijas un prdomu.
~19~

Ineses Ruskules foto

Ineses Ruskules foto

brueninghoff.de foto

LIETUV

Lietuviei beidz kvalifikcijas sriju

Dina Dadzte

agare, 21. marts, konkrs

Msu kaimivalsts Lietuvas zirgu audztju asocicijas (LAAAKK) sacensbu sestais posms risinjs Latvijas pierobe, agar. Tpat k iepriek, ar posma marrutu sastdana tika uzticta msu valsts specilistam Ivo Mielsonam. Savukrt Inga Mielsone tika pieaicinta zirgu un jtnieku vrtanas komisij. Sacensbs piedaljs ar divi Latvijas sportisti Kristaps Neretnieks un Jolanta Lapia. Vrtjot sacensbas kopum, is posms bija sts sporta kluba Audruvis triumfs. Marrut ar ru augstumu ldz 110 cm vislabko vrtjumu ieguva Kristups Petraitis ar zirgiem Silvanos (8,22 balles) un Charly Vitz (7,42 balles). aj marrut etrus ldz piecus gadus vecu jaunzirgu konkurenc neprspjams janas stila un zirga vadbas zi bija Audruvis pieredzjukais sportists un bru Petraiu treneris Kosts Gaigals ar zirgiem Bacardi (8,52) un Lordano (8,51). 120 cm augstaj marrut jauno jtnieku konkurenc Pdjais sacensbu posms risinjs sporta klub Miraas, kas ir Lietuvas vado sportista Bena Gutkauska treniu bze un Gutkausku imenes uzmums. Sacensbas, k jau visi iepriekjie posmi, notika pc vienota nolikuma. is bija iziroais posms pirms LAAAKK finla, kas paredzts 18. un 19. aprl un kur piedalsies tikai augstko vrtjumu atkal sama Kristups Petraitis, oreiz ar zirgu Charon 02 (7,27), start ar jaunzirgiem labk atzme tika idrnam Garbenim ar Herminas (7,78). Klasiskaj marrut ar 130 cm augstiem riem no 16 dalbnieku priem prlekanai kvalificjs 12, tostarp ar Latvijas sportists Kristaps Neretnieks ar trim zirgiem. Godalgoto pirmo vietu izcnja Mats Petraitis ar Bolero, viam sekoja paa treneris Kosts Gaigals ar Cattio. Kristaps Neretnieks ierindojs sestaj, septtaj un astotaj viet, attiecgi ar zirgiem Lacapo, Carpaccio II un Rein Star. marruta uzvartjiem tik pasniegtas ar firmas Eggersmann balvias. 110 cm atkltaj marrut pavisam niecg dalbnieku konkurenc pirmo vietu izcnja Jolanta Lapia ar Glazru: Mani krtjo reizi prsteidza milzg atirba starp divm tik tuvu esoam valstm. Pirmkrt jau tas, ka visi jaunzirgu un jauno jtnieku marruti tika vrtti ar atzmm par stilabkie aizvadto seu posmu sportisti un zirgi. Pie marrutu sastdanas atkal rs Ivo Mielsons. oreiz organizatori bija lgui sastdt tehniski grtku un augstku 130 cm marrutu, kas Ivo ar godam izdevs. Sacensbs dalbu bija pieteikui ar trs Latvijas sportisti Kristaps Neretnieks, Santa teinberga un Jolanta Lapia. Marrut ar ru augstumu ldz 110 cm vislabko vrtjumu ieguva Greta Ivaskeviute ar Laton (7,60 balles). Jaunzirgu konkurenc visaugstk novrttais pris bija Alekss Seilius ar Hegzametras (8,04). 120 cm augstaj marrut no 11 jaunajiem jtniekiem vislabkais vrtjums tika Matam Petraitim ar Parnell (7,54),

Kristups Petraitis no sporta kluba Audruvis.

lu, kas veicina kvalitatvu, prdomtu janu, bez nejdzgas draganas pri riem. Sacensbu dalbnieka status es izjutu prdomtu sacensbu organizciju, skot jau no pieteikumu nostanas. Uz to pat atnca atbilde, ka pieteikums pieemts. Tad iepriecinja krtba iesildans laukum, kur visi sportisti, respektjot cits citu, prvarja vienu rLatvijas prstvei Santai teinbergai ar Conchevallier astot vieta. Marrut ar 120 cm augstiem riem ldz seus gadus vecu jaunzirgu konkurenc uzvara Rasai Kalvailienei ar Lardanos As (8,07). Galvenajam, 130 cm marrutam, savu startu bija pieteikui 39 dalbnieku pri. Tehniski grto un pilnu augstumu marrutu bez soda punktiem spja veikt etri dalbnieki. Prlekanas marrut pirmo vietu izcnja Sims Seilius ar La-Pass, otraj viet Kosts Gaigals ar Rover. Santa teinberga ar Conchevallier ierindojs augstaj devtaj viet, bet Kristapam Neretniekam nebt nebja veiksmg diena, viu vajja dadas neveiksmes. Lietuvieu sportistu vid tik nepopulrajos 110 cm augsta-

sli, nevis kur nu kuru, un, visbeidzot, ka, cienot atnkuos skattjus un tiesneus, jtnieki uz apbalvoanas cermoniju ierads zirgos un veica goda apli. Protams, pieminama lieta ir t, ka tiem notiek zirgu pasu prbaude, kas pie mums jau ir krietni piemirsta lielkaj da sacensbu. Ir lietas, ko varam mcties no saviem tuvkajiem kaimiiem! jos hobija klases un atvrts klases marrutos Jolanta Lapia ar Glazru izcnja ceturto un treo vietu. Summjot aizvadtajos sacensbu posmos iegtos punktus, noteikti dalbnieki, kuri piedals finla sacensbs. No 37 brniem ldz 16 gadu vecumam final start desmit labkie, no 26 jaunieiem ldz 18 gadu vecumam 15 labkie pri. Savukrt pa 15 dalbniekiem no etrus ldz piecus gadus vecu jaunzirgu un seus gadus vecu jaunzirgu grupas. Galvenaj marrut no 68 dalbniekiem finl piedals mazk nek puse 33. Hobija jtnieki desmit. Jatzm tas, ka citu valstu sportisti finla scensbs nepiedals, jo, startjot atseviajos sacensbu posmos, godalgots vietas tika pieirtas, bet ieskaites punkti ne.

aui, 28. marts, konkrs

Santa teinberga ar Conchevallier.

~20~

LJF foto

aprlis-maijs, 2009

Daces trausas foto

VSTURE

Pirmais zirgaudztju prieknieks

Dace Millere

Apra beigs aprit 75 gadi, kop mb aizgjis viens no Latvijas pirms brvvalsts cientkajiem politiiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, taj skait lauksaimniecbas specilists un zirgaudztju intereu aizstvis Arturs Alberings. Pagju gada vasar Latvijas Zemkopbas ministrs Mrti Roze intervij Zirgu Pastam oti atzingi vrtja sava kdreizj priektea Alberinga centienus, kur trsdesmito gadu laik Latvijas zirgaudzan cents iedzvint Vcij kop eizara Frdriha III laikiem piekopto saimniekoanas modeli, pc kura oti svarg nozare tika attstta ar valsts atbalstu. Taj skait tika sniegts atbalsts 1921. gad dibints Oktes irnes zirgu audztavas attstbai. Mrti Roze bija ar tas cilvks, ar kura atbalstu tika atjaunots uzraksts Alberingam velttajam un Rjien restaurtajam piemineklim Sjjs. Bet par o tlniecbas meistardarbu vlk. Tagad k svargkais Artura Alberinga un ar zirgiem saistto lietu ilustrcij sekos prstts no 1934. gada urnla Latvijas Zirgkopis numura.

trijs Saeims, kur ilgu laiku ir Saeimas prieksdtja pirmais biedrs. 1926. gad Alberings stjas valdbas priekgal k Ministru prezidents un finanu ministrs. Vairkus gadus un vairkas reizes Alberings ir zemkopbas ministrs. Viscaur vi dedzgi uzstjas valsts intereu lab un ar lielu eneriju un neatlaidbu aizstv zemnieku centienus. Veikdams valsts vra darbus, Alberings atlicina pietiekami daudz laika, lai turpintu ldzdarboties iemotajs zemnieku biedrbs un organizcijs. Vl Latvijas brvbas cas nebija rimuas, kad Albering nobriest doma, ka latvieu zemniekam nepiecieams erties pie savas zirgkopbas izkopanas. Vi tlt stjas pie darba, uzraksta nkams pirms latvieu zirgkopbas biedrbas stattus. Tos, vl divu personu paraksttus, Alberings iesniedz Rgas apgabaltiesai, kur tos reistr 1920. gada 24. mart. Alberinga raksttie Latvijas Zirgaudztju biedrbas statti izrds apstkiem oti piemroti, un negrozt veid pastv vl oti ilgu laiku. Paas biedrbas dibinanas sapulci Alberings sasauc t paa gada 24. oktobr. Latvijas Zirgaudztju biedrbas dibinan spilgti pards Alberinga izcil sabiedrisk darbinieka personba. Vi gandrz viengi pats uz savu roku liek pirmo pamatu biedrbai, un tikai tad tai aicina pievienoties visus, kuri par zirgkopbas nozari interesjs. Dibinanas sapulc, k tas redzams senos protokolos, Alberings gan taisnojs, ka stattus sarakstjis un reistrjis uz daudzu lauksaimnieku vlanos. Via priek likto darbbas plnu, kur jau pa skum paredzta biedrbas zirgu audztavas dibinana un zirgaudztju kongresa sasaukana, dibinanas sapulce pieem. Alberingu saprotami ievl par biedrbas valdes pirmo prieknieku, un vi ar lielu eneriju vada jauno biedrbu. Jau 1921. gada sapulc Alberings var ziot, ka audztavas izveidei iegta Koeles muia (Burtnieku novad), ka pirmais zirgaudztju kongress 12. februr izvirzjis vados lnijas Latvijas topoaj zirgkopb. Jau 1922. gada sapulc Alberings ierosina: atklt pc iespjas daudzos novados Zirgaudztju biedrbas nodaas, kas ar saviem prstvjiem atrastos cie kontakt ar Zirgaudztju biedrbas valdi. Tie ir pirmie un svargkie paskumi, kurus Alberings ierosina un kas vlk biedrbas darbb rod savu piepildjumu un dod plau iespju paam zemniekam, zirgu turtjam un audztjam ldzrunt Latvijas zirgkopbas izkopanas darb un ts organizan. aprlis-maijs, 2009

Arturs Alberings
1876. gada 26. decembris 1934. gada 26. aprlis. Dzimis Rjien. Latvijas politiis, sabiedrisks darbinieks. Studjis agronomiju, papildinjies rzems Vcij un Norvij. Ldz 1906. gadam strdjis par muiu prvaldnieku un lauksaimniecbas skolu direktoru Krievij. Kop 1910. gada strdjis Rgas Lauksaimniecbas centrlaj biedrb, nodarbojies ar kursu rkoanu un kopmoderniecbu veidoanu. Viens no Latvieu Zemnieku savienbas dibintjiem un pazstamkajiem prstvjiem, savienbas centrls valdes loceklis. 1.-3. Saeimas deputts. Bijis Latvijas Ministru prezidents no 1926. gada 7. maija ldz 18. decembrim. Iemis ar Zemes bankas padomes prieksdtja amatu, bija Latvju-igauu tuvinans biedrbas prieknieks. Pildjis finanu, aizsardzbas un zemkopbas ministra posteni dads valdbs. Alberingu vienmr ievl par biedrbas prieknieku. No amata vi spiests atkpties tikai tad, kad kst par zemkopbas ministru, bet ar tad turpina sniegt padomus un savu atbalstu. Koeles audztavas organizana prasa daudz ldzeku un rpju. Tomr to nostda piencg augstum un, pateicoties tam, 1930. gad valdba Koeli pieir biedrbai par paumu. 1932. gada ziem Alberings ierosina jautjumu par zirgkopbas urnla izdoanu, un jau nkam gada mart, IV zirgkopju kongresa priekvakar iznk pirmais Latvijas Zirgkopja numurs. Atskatoties uz biedrbas veikto darbu Alberinga vadb, 1933. gada pilnsapulce ievl viu par pirmo biedrbas Goda biedru. Kad valdes sekretrs pasniedz Alberingam Goda diplomu, tad via acs iemirdzas asaras. Zirgaudztju biedrba, pie kuras pua un pirmajm gaitm vi ciei stvjis, Alberingam bija sirdslieta. Valdes su protokolu grmats var atrast tikai retu dokumentu, zem kura nebtu via raksturg paraksta.
~21~

Arturs Alberings un Latvijas Zirgaudztju biedrba

Apra vid bija kuvis zinms, ka Alberings, kur reti slimoja, nopietni sasirdzis. Tomr pat via tuvinieki ldz pdjam brdim negribja tict, ka slimba pieveiks Alberinga spcgo organismu nelaik, via 56. dzves gad. Bet plauu karsonis, tam sekojo sirds mazspja un vidusauss iekaisums desmit diens paveica savu auno darbu. Artura Alberinga nopelniem bagt latvju censoa un valsts vra dzve un darbba bija vispr katram latvietim pazstama. Baudjis lauksaimniecbas izgltbu Krievij un ieemdams tur izdevgu stvokli un labi atalgotus amatus, vi tomr atsaks no m materilajm priekrocbm un, dzimtenes mlestbas dzts, atgrieas Latvij, jo via sirds un visas domas tiecs strdt dzimten pie ts gargs un materils kultras pacelanas. Vi vada toreizjs Rgas Lauksaimniecbas centrlbiedrbas kursus, ierosina dibint zemnieku biedrbas un pats tajs ldzdarbojas. Kad 1917. gad dibina Latvieu Zemnieku savienbu, vi iestjas taj un darbojas, politisk zi organizjot zemniekus. Pc Latvijas proklamanas Alberings k zemnieku prstvis darbojas Tautas padom, tiek ievlts Satversmes sapulc un

VSTURE

Pirmais zirgaudztju prieknieks

Arturs Alberings vadja ar sapulci 1934. gada 25. mart, nca klaj ar saviem ierosinjumiem, atkal tika ievlts par valdes prieknieku un beigs piedaljs sapulces dalbnieku un nodau prstvju kopj mielast, kur risinjs Arturs sirsngas sarunas par Alberings. iemoto zirgkopbu un no ts neiramo zemnieku dzvi. T bija pdj reize, kad Alberings bija kop ar savas biedrbas saimes prstvjiem. Jau 1. maij Alberingu izvada uz dzimtajiem Klviem, lai nkamaj dien via paaudztie zirgi viu aizvizintu dzimtenes smiltj. Latvijas Zirgaudztju biedrbas vrd ardievas teic Augusts Kalni un noliek kru baltu rou un violetu liliju vainagu. juceklis valdja tai jautjum, uz kdiem principiem dibint msu agrro reformu. Un eit nu Alberingam vajadzja izturt svas cas principu un ieskatu noskaidroan, lai beigu beigs no m cm izietu k uzvartjs. Via plaie piedzvojumi un vrojumi, objektvais skats un autoritte agrros jautjumos ir t, kas paldz turt kop dados pilsoniskos nogrupjumus garaj un smagaj c pret socilistiskiem principiem agrrs reformas izveanas gait. Ja Alberings sav ne visai garaj ma gjum nebtu pielicis prdomu un roku vairk ne pie viena cita darba, tad tomr jau ar savu darbbu msu agrrs reformas gaits vien vi sev nodroinjis paliekou vietu msu valsts izbves darb. Tas darbs, ko vi darjis jauns gruntniecbas veidoanas un nostiprinanas lauk, tas paliksies tik ilgi, cik ilgi ms apzinsimies, ko msu tautai un valstij nozm reforma. Ja Alberings kdreiz ir teicis, ka laimga ir t valsts, kura savu nkotni dibina uz lauksaimniecbu, tad odien, pie via kapa stvdami, varam teikt, ka liela nkotne ir tai tautai, kuras dli nemitgi rpjas par savas tautas raksturam un taisnbas principiem atbilstoas agrrs krtbas nodibinanu. Latvijas Kareivis, 1939. gada 22. augusts: Zemkopbas ministrs Jnis Birznieks teica piemineka atklanas runu, starp citu sacdams: Ikvien cilvk mjo divas pabas: viena ir griba, otra saprts. Ja s divas pabas ir vienotas un saskaotas darbam, tad vias rada dzvei un darbam pamatu. Vias veido un nostiprina ar garu. Ja es in viet pie Artura Alberinga piemineka to saku, tad es saku to tamd, ka Artur Albering s divas uz darbu mudinos pabas mjoja. Ms, kas esam Artura Alberinga darba biedri, zinm to neatlaidbu, to cas sparu, ko vi nospraustam darbam veltja, no t nekad neatkpjoties. Darbs nekad nav bijis viegls. Ms, latviei, vienmr darbu saldzinm ar cu. Un ca nav tikai t, kur asinis plst, ca ir ar visur tur, kur krietni audis savu darbu dara. Latvieu dzve bez darba nekad nav bijusi, un via bez darba ar nekad nebs. Ms mlam savu zemi. Ar Arturs Alberings ir mljis zemi, msu latvieu zemi. Bet vi ne tikai o zemi mljis. Nepietiek ar to, ka zemi ml; nepietiek, ka ms savu tautu, savu valsti mlam. Mums priek vim ir jstrd. Un zemi sti ml tikai tas, kas zemi kopj, kas upur sevi zemei. To Arturs Alberings ir darjis, skot ar msu valsts lielko darbu agrrreformu, un beidzot ar aprlis-maijs, 2009 ikvienu darbu, kas zemniecbai ir gjis par labu. Ne tikai agrrreformai Arturs Alberings ir veltjis savu darbu. Vienmr viam bija tuva zemniecbas saimniecisk nostiprinana, un par to vi bija gatavs cnties, strdt un plties, ldz tika sasniegti vlamie pankumi. Man ir gai atmi 1929. gada skums. 1928. gads visu msu zemi piemeklja ar pldiem un nerau, un msu zeme, izemot daus pagastus, bija novesta td stvokl, ka nebija pavasar sklas, ko trum kaist. Zemkopbas ministram Arturam Alberingam tan laik vajadzja atrast ldzekli, k apst msu trumus. Vi atrada to, un tad es mcjos pazt un cient vra gribu un neatlaidbu, kdu es toreiz redzju Albering. Kad 12000000 latu lielais kredts bija sadalts, vi panca jaunu 6000000 latu kredtu, nebaidoties no daudzajiem uzbrukumiem un pareojumiem, ka nauda aizieot post. Vi atrada ldzekli, ka msu zeme tika apsta, un 1929. gads bija msu lauku rau rekorda gads. Ja man odien ir gods atklt valdbas vrd o pieminekli, tad es to uzskatu patiesi par lielu goda pardjumu. Piemineki arvien ir mudinjui uz augstiem un cliem darbiem tos, kas pieminekiem garm iet, un jo sevii jaunatni jo jaunatne mcs no saviem priekgjjiem. Ja ms zinm, ka runas un vrdi un raksti ms sajsmina, tad priekzme un paraugs ir tas, kas ms ldzi ved. Spks un drosme vajadzgi visos darbos un visos laikos./../ Gadu simtus mier dzvos latvieu tauta, ja latvieu tautas locekos brvbas alkme, brvbas saglabanas vlans bs iekalta sirds, ja t bs msu imens, msu jaunatn un ikvien msu pilson. Td prliecb es atklju o pieminekli Artura Alberinga piemiai un nododu to tautas sarganai un glabanai, lai ikviens, kas pie piemineka nk, smeas te spkus darbam, gribai un saprtam.

Laimga t valsts, kas savu nkotni dibina uz lauksaimniecbu

Lasot to, ko citi trsdesmito gadu preses izdevumi raksta par Alberingu, nevilus rodas jautjums, kpc tagad msu lauksaimniecba nonkusi td pabrna lom? Par laimi zirgkopba vl turas ar galvu virs dens, un lai tai paldz varbt ar kdreiz Alberinga ai nozarei veltt enerija. Izdevums Latvijas Kareivis, 1934. gada 27. aprlis: Viss trijs Saeims Alberings bija lauksaimniecbas komisijas prieksdtjs un visu laiku cnjs par to, lai msu lauksaimniecbai nodrointu vietjo tirgu. Tans laikos, kad Latvij vl liel vairum ieveda maizes labbu, Alberings uzsvra, ka msu valstij jiztiek paai ar savu labbu. Tas tagad pankts. Alberinga loma bija oti liela pie msu agrrreformas likuma izstrdanas, aizstvot jauns zemniecbas jaunsaimniecbas dibinanu. Ar Alberinga vrdu saistta sklas piegdana pldos cietuiem lauksaimniekiem un vai visi valsts paskumi, ko msu valsts darjusi lauksaimniecbas lab. O. Siktars, Brv Zeme, 1937. gada 26. aprlis: Kad bij izcnta un nostiprinta valsts rj neatkarba un varja stties pie valsts stabilizcijas darba iekien, viens no pirmajiem atrisinmiem jautjumiem bij agrrs reformas izveana. Ja dado nogrupjumu vid in laik lielas domstarpbas nevaldja par to, ka agrr reforma nepiecieama, tad toties visdadko domu
~22~

Sjjs dzvo otru mu

Interesants ir Arturam Alberingam veltt piemineka Sjjs liktenis. To atklja 1939. gada 20. august Rjien. Piemineka autors ir viens no slavenkajiem latvieu tlniekiem Krlis Zemdega Rgas Raia kapu memorila un Esplend novietot Raia piemineka autors. Tlnieks nav bijis Alberinga novadnieks, bet bijis labi pazstams ar Rjienas pagasta galvu Arnoldu Krsliu, tpc, respektjot via ciepilno attieksmi pret Alberingu, nolmis veidot o darbu. Lai finanstu piemineka veidoanu, 1935. gada janvr tika izveidots Artura Alberinga piemias fonds, un taj tika saziedoti 12 tkstoi latu,

VSTURE
atbalsttju skait bijis ar valsts prezidents Alberts Kviesis un ministru prezidents Krlis Ulmanis. Pieminekl Zemdega attlojis jaunu un stipru vrieti, kur tikko pabeidzis sjas darbu. Padomju laik 1950. gad piemineklis tika nogzts, un daa no t aprakta turpat uzkalni pie vecs Ternejas kapstas Rjienas centr, bet galva iemesta Rjas up. Rjienas vidusskolas audzki 1977. gad komunistisks sestdienas talkas laik atraka lielko piemineka dau, par ko skolas vadba un pedagogi sama briesmgus rjienus. Patiesi smieklgi last o pavli, kas strost par skolnu neuzraudzanu... Kad necerti veiksmgi upes dzelm tika atrasta skulptras galva, atmodas laik piemineklis tika restaurts un no jauna atklts 1988. gada 18. novembr. Rta gan Sjja kakl atstta k liecba nelgajiem vstures notikumiem. Bet 2003. gada 5. novembr ar Latvijas zemkopbas toreizj ministra Mrtia Rozes atbalstu piemineklis svin vl vienus svtkus, atgstot uzrakstu Arturam Alberingam, 1939 uz t pamatnes. bergam, kur aj amat darbojas kop 1992. gada, kds priekstats viam radies par s sabiedrisks organizcijas dibintju Arturu Alberingu, k ar to, kds liktenis piemekljis Latvijas pirms brvvalsts laik dibints zirgaudztavas. Edgars Treibergs: Alberings un via laikabiedri, dibinot Latvijas Zirgaudztju biedrbu, oti gudri organizja ts darbu. Preczi tika uztaustts tas modelis, pc kura vislabk veidot Latvijas zirgu irni, tpc ts attstba ar turpmkajos gados nodroinja to, ka Latvijas irne ir atzta par labko Baltijas reion, un msu audzto zirgu rezultti ir daudz augstki nek igauiem un lietuvieiem, skot no smagumu vilkanas ldz klasiskajm janas sporta disciplnm olimpiskajs spls. Skot nopietni organizt Latvijas zirgaudzanas darbu, no rzemm tika ievestas labas ves un rzei, un tika dibintas valsts zirgaudztavas. Pirm no tm jau 1921. gad Talsu rajon Okt, 1922. gad Limbau rajona Svtciem un vlk ar Valmieras rajona Koel. Jpiebilst, ka Okt lielkoties tika ievesti Oldenburgas irnes zirgi, bet Svtciem Hanoveres, kuru pcncjus tika paredzts audzt ar kavalrijas vajadzbm. Dieml Latvijas Zirgaudztju biedrba, atjaunojot savu darbu, nav samusi mantojum dokumentus, kuros btu ststts par o audztavu darbu, msu rcb nav ar nekdu vizulo materilu. Viengais kdreiz kd arhva filmu skat redzju sietu, kur tika rdta Oktes zirgaudztava skaistas kas, centrlaj laukum no ziediem veidots Latvijas erbonis, daudz labi koptu augu koku un, protams, zirgi. Zinu to, ka Svtciema audztava beidza pastvt pirm. Okt vlk izveidoja padomju saimniecbu, tad SIA Zirgaudztava Okte, tika atjaunotas kas, bet zirgu skaits neprtraukti samazinjs, un tagad vien zinms, ka tur tiek privti turti dai zirgi. Par Koeli, kop es nodarbojos ar janas sportu, ttad no 1970. gada, vairs nav dzirdts, ka tur btu zirgi. P. S. Par ierosmi un paldzbu publikcijas tapan sakm paldies Prlei Strautai un Rjienas izstu zles vadtjai Lgai Siliai, pc redakcijas lguma sagdjot dokumentlus materilus un fotogrfijas.

Priekgjji rkojuies gudri

Vaicju tagadjam Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidentam Edgaram Trei-

Piemineklis Arturam Alberingam Rjien Sjjs, ko veidojis tlnieks Krlis Zemdega.

aprlis-maijs, 2009

~23~

Rjienas izstu zles foto

Maijs

P O T C P 1 S 2 Sv 3

4 5 6 7 8 9 10

11 12 13 14 15 16 17

18 19 20 21 22 23 24

25 26 27 28 29 30 31

Maijs

Latvijas mroga sacensbas 3.05. pl. 12 maratons Strigi 2009, Ogres rajons, Birzgales pagasts 31.05. konkrs klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti Latvijas mroga ieskaites sacensbas 2.05. konkrs LJF kausa izcas 1. posms, Rga, Kleisti 2.05. iejde LJF kausa izcas 1. posms, Rga, Kleisti 9.-10.05. konkrs, iejde Prdaugavas 11. sporta sples, Rga, Kleisti 10.05. pajgu braukana pajgu braukanas sacensbas, Rga, Brvdabas muzejs 16.-17.05. konkrs Latvijas empionts, Rga, Kleisti 23.05. konkrs Rgas rajona atkltais empionts, Rgas rajons, Krii 30.05. iejde LJF kausa izcas 2. posms, Rga, Kleisti

Daces trausas foto

Kaimios Lietuv, Igaunij 1.-2.05. konkrs Luunja Volber, Lnja, Igaunija 2.05. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija 3.05. konkrs Liivimaa kauss 1. posms, Saksa RK, Igaunija 9.05. konkrs ERL kauss GP 2. posms, Vna, Igaunija 16.05. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 30.05. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija Starptautiska mroga sacensbas FEI Centrleiropas lg 30.04.-2.05. iejde CDI***/CDIJ, Sanktpterburga, Krievija 14.-15.05. konkrs CSI*** -W, erahovska, Krievija 22.-24.05. iejde CDI****, Kijeva, Ukraina 29.-31.05. konkrs CSI**, Via, Lietuva

29.-31.05. iejde CDIJY, Zakrova, Polija 29.-31.05. iejde CDI-W, Kijeva, Ukraina 30.04.-3.05. konkrs CSI, duhovice, CZE 1.-3.05. konkrs CSI** Le Mans, Du Boulerie Jump jaunzirgu, ldiju, amatieru un jaunieu starptautisks sacensbas, Francija 28.-31.05. konkrs, iejde CSI***, CDI, Norpinga, Zviedrija 29.05.-1.06. konkrs CSIOP, Amadeus horse junior special, Zalcburga, Austrija Zirgu Pasts redakcija aicina js stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv.

NUMURA SARUNA

Atgrieoties savos augstumos

Inese Ruskule

Strikta, prasga un, marrutu veicot, vienmr smaidga. Kdu laiku ms par viu maz dzirdjm. ita, ka 1,40 un 1,50 m augstie marruti nebs vairs aicinjums Mairai Lejai, kura tikai pirms mnea atkal atgriezs savos augstumos, iegstot labko rezulttu 1,40 m konkr Latvijas ziemas empionta sacensbs, kas notika Kleistos. Kda no Latvijas jtniecm reiz teica: Maira jt zirgus, via zina, kur ir perspektvs, un kur ne! Tiem, t ir. Kas tad ir s spjas, vadt un startt ar gandrz jebkuru zirgu, un kad ts Mairai radus? To minjm uzzint sarun ar sportisti. Vai ar tev aizrauans ar zirgiem nk ldzi kop paas brnbas? J, sku trenties janas sport kop deviu gadu vecuma. Bet jau divu gadu vecum ar msu Maiju ldm zirgiem zem kjm, un tie mums neko aunu nedarja. Msai ar patika zirgi, tikai via izvljs dejoanas nodarbbas. Veckiem nebija nekdas saistbas ar zirgiem. Mamma no tiem baidjs, jo bija piedzvojusi sprienu pa seju. Bet mums, abm meitm, zirgi bija vismkais radjums. Kur ski trenties un kur bija tavs pirmais treneris? Janas sporta apmcbas sku Iecav, kur tolaik dzvojm. Mana pirm trenere bija Alda uvcne. Via jau toreiz saskatja man talantu un paldzja progrest. Via pati bija sporta meistare, viena no kdreizjs padomijas labkajm lauku jtniecm, Latvijas empione, un przinja visus janas sporta veidus. Arvija bija Aldas veiksmgkais zirgs, ar kuru via plca laurus. Pateicoties Aldai, mani vecki neuztraucs par manu aizrauanos ar zirgiem, jo via uzskatja, ka man tas jdara.

Maira Leja ar zirgu Vera sacensbs Inukaln.

Jaun paaudze zina balvu vrtbu. Maira ar dliu irtu sacensbs.

Cik gadu vecum pirmoreiz startji sacensbs? Sacensbas pirmo reizi piedaljos desmit gadu vecum, prvarot metru augstus rus. Skums nebija viegls, jo kritieni sekoja cits citam. Lecm toreiz ar kumemtm, jo, kas tad td vecum dos labus sporta zirgus. Ar vienu zirgu sacensbs piedaljs trs brni. Man vienmr iznca lekt pirmajai. Zirgs parasti bija tramgs, lecot marrutu pirmo reizi. Bet prjiem brniem tad jau bija vieglk, un vii ieguva gan otro, gan treo sporta klasi. Bet es k savu pirmo titulu ieguvu pirmo sporta klasi, jo otro un treo nevarju pieveikt zirga bailguma d. Tolaik gan ms, brni, daudz startjm, gan ar braucm k palgi lielajiem sportistiem. Uz sacensbm devmies smagajs automans, protams, sot zirgiem pie galvm. Cik tolaik bija jmaks par zirga uzturanu? Toreiz tie bija kolhozam piederoie zirgi, un par treniiem mums, brniem, ar neko nevajadzja makst, jo trenera darbu atalgoja kolhoza vadba. Zirgs tolaik bija jnopelna. Lai jtu ar labko sporta sekcijas zirgu, bija daudz jstrd, jtrenjas. Paldzjm ar veikt staa darbus, paas taisjm aplokus, paldzjm vest sienu stall. T k zirgs bija viens no galvenajiem transporta ldzekiem laukos, paas ar mcjm sajgt zirgus, jo vedm barbu. Divpadsmit, trspadsmit gadu vecum msu aprlis-maijs, 2009

aprp nonca ar jaunzirgi. Katrai no mums bija savs jaunzirgs, kuru kordojm, apjjm, bet turpmk sacensbs ar tiem jau piedaljs pieredzjui jtnieki. Trenjies ar Grobi. Kpc prclies no Iecavas sporta sekcijas? Uz Grobiu prclos tpc, ka to man ieteica Alda. Via pat iedeva ldzi zirgu, lai tikai es attstu savu talantu. Grobi tolaik bija oti prestia janas sporta skola, kur bija izaugsmes iespjas. Dzvoju pie radiem Liepj un katru dienu braucu uz Grobias janas sporta bzi. Grobias laik viens no maniem veiksmgkajiem zirgiem bija ve Teiksma, ar kuru startju ldz 1,50 metru augstos marrutos. Tau mkais zirgs bija Variants, un ar o zirgu es ar lecu ldz 1,50 m augstos konkros. Tie bija parasti Latvijas irnes zirgi, Teiksmas tvs bija Rbuss, bet ne ievestie no rzemm. Ar Teiksmu esmu prlekusi visaugstko rsli savas janas sporta karjer 1,80 metrus. Tas bija erahovsk, piedaljos augstlkanas sacensbs. Grobias laik 1991. gad ieguvu pirmo vietu PSRS empiont jaunieiem (marruts bija ar 1,50 m augstiem riem). Savukrt komandu c ierindojmies otraj viet, msu komand bijm: es, irts Bricis, Reinis Juras un Edijs Buls. Kur no treneriem tevi mcja Grobi? Mani trenja Rinalda Vanaga, pie kuras savulaik ar janas sporta prasmi ap-

~26~

Nadnas Zavadilikas foto

Nadnas Zavadilikas foto

NUMURA SARUNA
guvis irts Bricis. Uzskatu, ka man ir bijui trs janas sporta treneri: Alda uvcne, Rinalda Vanaga un Sergejs akurovs. Vai aizrauans ar zirgiem netraucja mcbm skol? Nemaz, jo es visu jauno apguvu stunds, ctgi klausjos, un man nebija jmcs mjs. Atzmes bija teicamas. Maira atzst, ka, ja dzve nebtu saistjusi viu ar zirgiem, labprt btu studjusi valodniecbu. Valodas viai padodas, jo tagad, ldztekus dzimtajai latvieu valodai, Maira brvi spj sarunties gan krievu, gan angu, gan ar vcu valod. Klausoties Mairas ststjum, t vien iet, ka o veiksmgo sportisti dzve ir mtjusi, k jra vius. Grobi trenii bija jprtrauc, jo sks pcpadomju laiku jukas, un Grobias janas skola izjuka, zirgus iztirgoja, un ncs meklt jaunu ceu. Tas bija laiks, kad latvieu jtnieki un zirgaudztji ska braukt uz rzemm pieredzes mekljumos, jo Latvija bija atguvusi neatkarbu, un izbraukana uz rzemm nebija tik sareta. Ar Maira nebija izmums, ar akurovu imenes paldzbu via devs gt pieredzi uz Vciju. Dien jja ar deviiem zirgiem un ar vienu piedaljs ar konkra sacensbs. Paai par brnumu, ieguva uzvaru pirmajs vietja mroga sacensbs, kur leca 1,20 m augstu marrutu stila sacensbs, ko agrk nebija darjusi. Ar zirgu, kuru trenja un startja Vcij, Maira bija atbraukusi piedalties ar Volvo kaus, kas notika Kleistos. Pc pris gadiem viai ncs atgriezties Latvij, jo gaidja savu pirmdzimto. Tau mris nebija palikt uz ilgu vai pat visu laiku rzems, galvenais bija iegt pieredzi, k tas notiek daudz attsttks valsts. Pc pirm dla Ja piedzimanas vias dzv bija iestjies neliels atelpas brdis, jo Maira jja un trenja tikai hobija zirgus, kurus tirgoja rzemniekiem. Nkamais nozmgkais posms Mairas dzv bija ves Monopolija un Reiela, kad via strdja zemnieku saimniecb Vigas. Tad Maira bija uz pris mneiem aizbraukusi strdt ASV pie Nonas Garsonas, tau pati atzina: aj valst varja gt tikai labu grma pieredzi, bet nevis sportista. Lai trentos pie laba trenera, bija nepiecieami lieli finansilie ldzeki. Ldztekus Tatjanas Martinsones zirgu trenanai Vigs Maira izmitinja tur savus zirgus, tpat k viens no Vcijas zirgaudztjiem Jurgens Varzea. Tdjadi Mairai pietika, ko dart. Kamr Monopilja vl auga, Mairas przi nonca Reiela, kura, ienkot Vigs, bija diezgan nolojam izskat, jo no ts bija tikko noirts kume. Skum, kad ieraudzju Reielu, nedomju, ka tai bs tds potencils konkr. Nesaspringu jaunm cerbm, jo Reiela bija kandidte, kura tri jprdod. T do-

Maira Mrupes kausa izcas sacensbs pagjuaj gad ar Liedagu veic goda apli.

mju ldz brdim, kad laidm lekt to sav nodab, tad sapratu, ka bs labs zirgs. Sku strdt ar to. etru gadu vecum Reiela jau piedaljs sacensbs, un visi metri bija msjie. Neviens neticja, ka Reiela rds tik labus rezulttus. Kad lecm metru, visi teica, ka is zirgs par 1,10 m augstk neleks; kad lcm 1,10 m marrutus, teica, ka par 1,20 m augstk neleks, bet lca. Lca, un pat 1,50 m marrutus. Pateicoties ar im zirgam, Maira izcnja Latvijas empiona titulu konkr 2004. gad, sasniedzot labku rezulttu par Daini Ozolu, kur toreiz startja ar Gvidonu.

Dzimusi: 1974. gada 9. jnij Liepjas rajona Priekul. Mcjusies: Iecavas un Grobias vidusskols. imenes stvoklis: dzvesbiedrs un divi brni. Hobijs: hobijs apvienojies ar darbu janas sportu.
Monopolija jau divu gadu vecum pati prlca 1,50 m augstus rus. Tas nozmja, ka ar is zirgs Mairai bs veiksmgs. T ar notika. Kad Monopolija bija sasniegusi trsarpus gadu vecumu, vias ska piedalties konkra sacensbs. Ar ve bija startjusi ne tikai Latvijas sacensbs, bet rzems, prvarot marrutus ldz 1,50 m. Tas bija uzvarm pilns laiks, tau ziemas kuva arvien nepateicgkas janas sporta treniiem un, t k Vigs nav maaprlis-maijs, 2009

Maira Leja

nas, Mairai bija jmekl jauna mjvieta Jurgena zirgiem, un dieml jatvads no Reielas un Monopolijas. Maira ar sav aprp esoajiem zirgiem prcls uz zemnieku saimniecbu Traines stai, jo tur bija mana un brvas vietas stall. aj laika posm viai nebija liel sporta partneru, piedaljs ar privtajiem zirgiem marrutos ldz 1,20 m. Tds k klusuma brdis bija ar tpc, ka Maira gaidja savu otro dliu irtu. Gadu pc dla piedzimanas Maira iesaistjs Jauno jtnieku skolas projekt, un vias prraudzb nonca SIA Lautas un Raimonda Indrna zirgi. Laika gait Maira ar saviem trenjamajiem zirgiem prcls uz Agneses Kukaines stalli, kas atrodas Pios, kur via strd ar palaik. Aizvadtaj gad daudzi konkra sacensbu vrotji pievrsa uzmanbu jaunajai uzlecoajai zvaigznei vei vrd Vera, ar kuru startja Maira. emot vr brs ves vrdu, ita, ka zirgs audzts tepat Latvij, tau, izrds, ncis no Beijas, tpat k prjie SIA Lautas zirgi. ogad Vera guva jau izcilus rezulttus 1,40 m augst marrut. Vai Verai ir pardjies cas gars? J, t var teikt. Vera ir zirgs ar saretu raksturu. Neprtraukti trenios notiek ca, kura kuru. Bet tagad jau t sk domt un respektt manis prasto. Vasaras sezona ru prvaran tlt sksies. Tas rds, kuri tad bs vadoie Latvijas jtnieki. Mairai sevi vairs nav jpierda, bet gan jturpina veiksmgi ieskt karjera. Vlam veiksmi!

~27~

Nadnas Zavadilikas foto

PERSONBA

Skaistk Latvijas meitene zirg

Dace Millere

Ieva Lase, Mis Latvija 2008, marta beigs atgriezs no Turcijas, kur Stambul notika Miss Civilization of the World konkurss. No turienes atvests kronis un vicemis Miss Zeugma tituls kdreizjs sens pilstas vrd. Kd intervij pc tam cita starp Ieva bilda, ka brnb aktvi nodarbojusies ar janas sportu, tpc Zirgu Pasts nolma aicint viu uz sarunu. Ar divdesmit gadu veco jrmalnieci sarunjm tikanos Kleistos, kur todien notika sackstes. Ieva ierads, gatavojusies sarunai, via rdja kdreiz sacksts iegtu diplomu un rozetes, ar fotogrfiju no laikposma sav dzv. T k iepriek bijm vienojus par kdu foto ar tagad zirga mugur, meitene bija samekljusi savu kdreizjo ekipjumu iveri, zbakus, bridas, un cimdus. Tiem pieskaroties, Ieva ar sirsnbu bilda, varbt tur vl kda vias kdreiz jjam zirga Labradora spalvia klt palikusi... Bet todien Ieva iepazins ar pieredzes bagto iejdes zirgu Lagosu, ar kuru tagad jj Anita Lapina, bet kdreiz labkos pankumus guva Kristne Rozte. Iepazins, un, ja btu vairk laika, noteikti btu ar prieku devusies kd gark izjdes lkum. Bet sacensbu atmosfra noteica savu toni, tpc vlk Ieva devs Kleistu staos, lai ar ldzpaemtajiem cukurgraudiem pacientu vl kdu citu zirgu.

Mis Latvija Ieva Lase viesojas Kleistos.

Ieva iptes pludmal.

Liktea ironija, bet Ieva, mldama zirgus kop agras brnbas, ar tiem t sti iepazins tad, kad meitenei bija konstattas kdas muguras veselbas problmas. Vias ttis Guntars Lasis strdjis Vaivaru Rehabilitcijas centr, un deviu gadu vecum Ievu aizvedis uz reitterapijas nodarbbm, jo labi zinjis par to labvlgo iedarbbu. sta rstana gan nav bijusi nepiecieama, bet kontakts ar zirgiem bijis tik emocionls, ka Ieva turpinjusi doties jau uz janas sporta nodarbbm pie treneres Olgas Brzias turpat Vaivaros. Pc kda bra par ierastu lietu kuvusi izjde rta agrum jras mal. Bet kda no tm atstjusi pavisam citdas emocijas. Ieva jjusi ar zirgu vrd Labradors, kas bijis milzu liels, bet oti gudrs un paklausgs. Vias draudzene ar erifu. Esot lkos veikuas ierasto pastaigu, bet tad zirgi, vairs nevloties klaust mazajm jtniecm, pai skui savu sacensbu. Draudzene nokritusi, bet Ieva strauji sagriezusi Labradora galvu pret krmiem, lai tas savu sncensi vairs neredztu. Kop ar draudzeni tikuas ldz janas centram, drz pats pa savu ceu ieradies ar erifs, bet rokas un sirds trcjuas vl krietnu brdi... Pc Jiem Ieva dosies uz skaistumkonkursu Kipr, bet galvenais gada notikums bs Miss World, kas risinsies decembr Dienvidfrik, Johannesburg. Man skaistumkonkursi ir piedzvojums, aizraujos notikums, saka Ieva. Pat ja neiegu balvas, t ir iespja iepazties ar meitenm no citm pasaules valstm, mka rast saikni ar citiem cilvkiem, kas noteikti noders turpmkaj dzv. aprlis-maijs, 2009

Tagad Ieva Lase Latvijas Universitt bakalaura programm stud starptautisko ekonomiku un komercdiplomtiju. Rit otrais mcbu gads, un savienot studijas ar citm aktivittm nav viegli. Bet pasniedzji

esot pretimnkoi un saprotoi. Meitene paredz, ka, savienojot iegts zinanas universitt ar jau tagad iegto pieredzi starptautisku kontaktu jom, via kdreiz vars strdt kd Latvijas vstniecb vai prstvniecb rzems un turpint nest valsts vrdu pasaul. Janas sport Ieva trenjusies piecus gadus ru prvaran, apguvusi ar pirms iemaas iejd, bet tur sti nekas nav sancis. Via atzst: Lai gan man nebija lielu pankumu, sports paldzjis veidot stju, nostiprint mugurkaulu, kas tagad oti noder, jo darbojos tau jom, kur svargkais ir cilvka rjais veidols, nevis iekj pasaule. Tau mana sastapans ar zirgiem patiesb bija kaut kas vairk

~28~

Publicittes foto

Mra Millera foto

INFORMCIJA
emocionls, ne uz sporta rezulttiem virzts. Dzvoju netlu no Vaivariem un braucu uz turieni ar divriteni. Pavadju ar zirgiem visas svtdienas, vl reizes trs ned Sagatavoja Dace trausa pc stundm skol un nodarbbm mzikas skol. Jutu milzgu atbildbu par man Horsbols ir oti tra uzticto zirgu baroju, trju to, iesildju un aizraujoa komantreniiem un ar lielu prieku jju. Lai tas du sple. T radusies viss notiktu, bija jpank saikne ar zirFrancij pagju gu, un, t k tas izdevs, bija milzgs gangadsimta 70. gadu darjums. Vakar braucu mjs un visiem beigs, kad Francijas Jtnieku federcija ststju par to, k aizritjusi mana diena ar meklja iespjas, k ieviest dinamiku jzirgiem. anas skolu nodarbbs, t piesaistot vaiTau tad piencis brdis, ka bija jizirk dalbnieku, sevii znus. Sple nav ras par augstku lmeni sport vai ko citu. sareta, un to iespjams noorganizt Kop sakrita 9. klases un mzikas skolas jebkur janas skol vai klub. beiganas eksmeni. Btu bijis jiegdjas Zirgi paai savs zirgs, bet imene finansili to Iescju lmen jebkur zirgs vai ponijs nevarja atauties. T nu ncs atvadties ir piemrots horsbola splei. Var izmanno iemots nodarbes, bet vl joprojm tot zirgus, ko ikdien tren konkr un Ieva ik pa brdim atrod iespju dads iejd, k ar citus. Starptautiska lmea viets aizbraucot un tagad jau pavizinsacensbs dai dalbnieki dod priekroku ties ar zirgiem. angu pilnasiiem to truma d, bet citi Ir tda sajta, ka zirgi visu laiku nevietjm irnm, kas labi piemrotas jaui atkal ienk man dzv, saka Ieva. im sportam to s, kompakt ermea Tas nav no ltkajiem sporta veidiem, td. Tomr visiem zirgiem ir viena kopja pc nopietni ar to nevarju nodarboties, paba tiem jbt oti labi iejtiem, lai tau izmantoju katru iespju doties izjd. tiktu gal ar sples uzdevumiem. Pagjuogad Jus svinju pie draugu iJtniekam sple ir laba skola jebkumenes, kuriem bija pris zirgu, un t biju r vecum, jo tren ldzsvaru un mca es, kura visu laiku dca, ka vajag ar izjt. lietot savu ermeni un kjas, nelietojot Msu, kad via vasar svinja kzas, piepavadas. Turklt komandas sports paldz runju izbraukt zirgu pajg, jo tas tau labk veidot attiecbas, savstarpjo sair skaisti. Bet nupat, kad izmantoju savu pratni un komandas garu, kas noder ar balvu par uzvaru aizvadtaj konkurs turpmk. braucienu uz ipti, ar tur man piedvja pludmal ssties zirga mugur un veikt Sple dadus vingrinjumus. Atceros, VaivaSple notiek 20x60m liel laukum, ros mums tdas nodarbbas bija biei, un tomr laukuma izmros ir iespjami dajutos tagad apmierinta ar sevi, ka bez di varianti atkarb no sples kategobailm varju saprasties ar zirgu. J, man rijas. Grozi diametr sasniedz metru, tie ir ar kds nkotnes sapnis, kas saistts ar tiek novietoti vertikli, to zemk mala zirgiem, bet par to pagaidm klusu, lai atrodas 3,5m no zemes. Ar eit iesplabk izdodas. jami varianti. Piemram, spljot poniju Tagad Ievas fizisko aktivitu sarakst mugur, grozi var bt zemki. Grozus nav janas sporta, bet galvenokrt konnovieto uz stiea 2,5m no laukuma gakursiem nepiecieam forma tiek uzturta, liem. apmekljot aerobikas nodarbbas univerSacenas divas komandas etru jtsitt. Tomr kdreizjs prasmes, iespjams, noders, jo gada vasar Latvij paredzts Mrs. Universe konkurss, kura programm iekauta ar jana ar zirgiem. aj sacensb Ieva gan nepiedalsies, jo tas paredzts prectm sievietm, via savu pieredzi dom likt liet, piedaloties paskuma organizan. Bet ldz Miss World konkursam, kur izcntas ldzdalbas tiesbas, via vlas iegt visu iespjamo pieredzi aj jom, bet pc tam lielko uzmanbu veltt mcbm. Varbt Portugl vai Itlij, kur atrastas interesjoas mcbu Hempras glbanas vienbas sama programmas un pakpeniski tiek apgtas satrauktus telefona zvanus no vairkiem ar valodas, lai to vartu stenot. cilvkiem par to, ka nekavjoties jsteidzas aprlis-maijs, 2009

Komandu sple zirgu mugur

nieku sastv, kuru uzdevums ir iemest bumbu pretinieka groz. Komanda, kas iegst lielko iemesto grozu skaitu, ir uzvartaja. Grozu, piespu, darbbas truma d horsbolu var saldzint ar basketbolu. Svarga sples iezme ir t, ka pirms iemetiena groz, ir jbt vismaz trim piesplm starp komandas spltjiem. Td komandas biedriem, veicot katru darbbu, ciei jsadarbojas. Sples noteikumi laika gait nopietni prdomti un nodroina, ka horsbols ir tra, bet droa sple. Spli kontrol divi tiesnei, no kuriem viens atrodas zirga mugur, bet otrs s t, lai vartu prredzt visu laukumu. Parasti tie sav starp sazins ar rcijas paldzbu. Radies Francij, horsbols oti tri izplatjs Eirop un kst arvien populrks. Kop 1992. gada notiek Eiropas horsbola kausa izca. Palaik o spli jau atzst vis pasaul, un, piemram, Brazlij dau gadu laik izveidots desmitiem nopietnu komandu. FIHB Starptautisk Horsbola federcija tika nodibinta 1999. gad, lai veicintu sporta veida attstbu vis pasaul. FIHB organiz startautiskas sacensbas, pilnveido sples noteikumus un nodroina sacensbas ar starptautisks kategorijas tiesneiem. Pilnu sples aprakstu un noteikumus var atrast FIHB mjas lap www.fihb-horseball.org palg ponijam, kas iestidzis dubos. Izrdjs, ka tas bija tikai ponijs ar oti sm kjm Mayflower, kas miergi da zli upes krast. Eksperti paskaidroja, ka tas ir etlandes un forestas poniju krustojums, kas liek tam izskatties k csiam. Ponija panieki tagad nolmui izlikt cemal zmes, kas ldz garmbraucjiem nezvant glbanas brigdei. Kds no glbjiem teica, ka Mayflower tiem izskats k dubos iestigusi, jo ir uz pusi zemka k prjie bara poniji. Glbanas brigdes vairkas reizes braukuas izpestt nabaga dzvnieku, un nodoku makstjiem tas kop esot izmaksjis 8000 mrcias.
~29~

Ponija glbana

LAUKSAIMNIECBAS POLITIKA

Jauns izaicinjums un misijas apzia

Dace Millere

Maira Dzelzkalja nkusi no laukiem Bauskas rajona. Tagad via savu kandidatru pieteikusi Eiroparlamenta deputtu vlans no saraksta Sabiedrba citai politikai. Tau jaun un enerisk sieviete uzsver, ir vienalga, kdu partiju prstvu, btiski ir tas, lai lauksaimnieki apvienotos un balsotu nevis par partijm, bet gan par cilvkiem, kuri Eiropas Savienbas likumdoanas gaiteos ar savu kompetenci sptu aizstvt msu valstij nozmgo lauksaimniecbas nozari. Maira savas partijas sarakst ir otr, vl kds zemkopju aizstvis cit list ir tikai padsmitais. Tpc tagad jau daudzi lauksaimniecbas nozares entuziasti atzinui, ka uz vlanm jiet, domjot par kopjo mru sasnieganu, bet ne aurm partijiskm interesm. Man, iesaistoties aj Eiroparlamenta priekvlanu proces, galvenais ir izaicinjums, un ar tas, ka vlos pankt, lai pie lemanas aj organizcij nonktu cilvki, kuriem btu svarga msu valsts viena no btiskkajm raoanas nozarm lauksaimniecba, saka Maira Dzelzkalja. Vairk nek astous gadus esmu jau darbojusies lauksaimniecbas politikas jom. Msu imenei ir sava zemnieku saimniecba, un es spju redzt problmas, jau skot ar raoanu, un aiznest ts ldz politikas veidotjiem. Tiei tas ar ir sabiedrisko organizciju un ar Zemnieku Saeimas darbbas princips un pankumu atslga. oti gribtos o pieredzi prnest uz politisko vidi. Msu valst likumdoanas un varas procesi ir oti politizti, tpc nav citu iespju, k startt kdas partijas sarakst, lai panktu ko savas valsts lab. Politiiem patiesb jau ir vienkri sasolt labus darbus un tos tri aizmirst. Es nenku no politiu vides, man glui vienkri t ir iespja izdart laukiem vajadzgus darbus, jo lauki vienmr bijui man sird. Lauksaimniecbas atbalstam Eiropas Savienb ir atvlts vairk k 40 procentu no ts budeta ldzekiem, gan tradicionlajm, gan netradicionlajm nozarm. Vairk nek puse likumdoanas aktu veltti lauksaimniecbai. T ir ne tikai piensaimniecba un kartupeu audzana, bet ar zirgi, kazas, trui un pavas. Bet, reguljot, piemram, graudaugu audzanas vai piensaimniecbas noteikumus, tas atsaucas ar uz prjm lauksaimniecbas nozarm, ietekm darbavietu skaitu un situciju kopum. Lieldiens mazliet izbraucu tepat pa Bauskas rajona nomalm, tie ir tikai nieka 60 kilometri no Rgas, bet lauki ir aizaugui, mjas pamestas, noposttas
~30~

Maira Dzelzkalja nolmusi startt Eiroparlamenta vlans.

saimniecbas. Savukrt tepat pri Baltijas jrai Zviedrij katrs zemes kvadrtmetrs ir sakopts un apsaimniekots. Redzam, ka tur lauksaimniecba ir bizness, un lauki pievilcga dzvesvide. Mums ir oti lielas iespjas attstt pamatraoanu un dadas papildinoas nozares laukos, taj skait ar zirgkopbu. Klimatiskie apstki dod mums s iespjas, ir jiegst vienldzgi konkurences apstki, un cilvkiem jnotic paiem sev un valstij. Latvijas Lauksaimniecbas organizciju sadarbbas padom, lai cik tas ar nebtu neparasti, zirgaudzana iekauta netradicionlo nozaru skait.

Maira Dzelzkalja
Vecums: 36 gadi. Dzimusi un augusi: Bauskas rajona Meotnes pagast. Mcjusies: 1995. gad beigusi Latvijas Lauksaimniecbas universittes Agronomijas fakultti un vlk LLU Ekonomikas fakultt ieguvusi maistra grdu. Strdjusi: kop 1995. gada Lauksaimniecbas konsultciju centr, vadot gan starptautiskos projektus lauksaimniecbas un vides aizsardzbas jom, gan ar lauksaimniecbas nodau; kop 2000. gada biedrbas Zemnieku Saeimas biroja vadtja, divus gadus ts prieksdtja, tagad prieksdtja vietniece un valdes locekle.
aprlis-maijs, 2009

Tas liekas dvaini, bet saldzinot ar citm Eiropas valstm, Latvij nozare nav liela. Dieml vidjais latvietis tai ar nepaldz attstties, labk brauc atpsties uz Turciju, nevis iegdjas savu zirgu, to aprp, dodas izjds, tdjdi iegstot pozitvs emocijas un atpoties no ikdienas grtbm. Pdjos gados ms esam gjui drgo automanu un mju iegdes ceu, dieml zaudjot saikni ar dabu, taj skait ar zirgiem. Runjot par lauksaimniecbas politiku kopum, rodas dadas prdomas. Mums tieie maksjumi par vienu hektru lauksaimniecbas zemes ir mazkie Eirop vidji 63 eiro, bet cits valsts pat vairk nek 400 eiro, piemram, Grieij, Nderland un Beij. Tpc ir nepiecieams rpties, lai Eiroparlament noktu tie msu cilvki, kuri var profesionli aizstvt lauksaimnieku intereses. du maksjumu struktru noteica liel Eiropas politika, jo ne jau ms tur gaidja atplestm rokm ar viendiem ldzdalbas noteikumiem. Vecs dalbvalstis vljs paplaint savu tirgu, nepalielinot konkurenci. Iestans saruns msu politiiem vajadzja pankt vairk, nek tika izdarts. Jauns dalbvalstis toreiz nebija vienotas, bet, ja visas desmit btu startjuas ar vienotm prasbm, btu pankuas daudz vairk savas attstbas lab. Man iet, ka is process bija oti ldzgs bru Kaudzu Mrnieku laikos apraksttajam, kad katrs ar savu cibiu brauca, lai mintu ko vairk dabt sev. Tagad jnodarbojas ar sev ldzgo meklanu kopgo problmu risinanai, un manms ir tas, ka jauns Eiropas Savienbas dalbvalstis sk sadarboties. No t, k

Mra Millera foto

LAUKSAIMNIECBAS POLITIKA
sadarbba visos lmeos veidosies, ar bs atkarga lauku attstba nkotn. Nkamais Eiroparlamenta sastvs jau oruden sks sarunas par jauno lauksaimniecbas politiku pc 2013. gada. Bs smagas diskusijas par to, k sabalanst lauksaimniecisko raoanu ar vides aizsardzbu un pankt to, lai cilvki brauktu nevis uz rzemm vai galvaspilstu, bet paliktu un saimniekotu reionos. Lai cntos par lauksaimniecbas stvoka uzlaboanu valst, ar es biju viena no tiem cilvkiem, kas iesaistjs protesta akcijas sarkoan gada 3. februr. Dai teica, sabraukui ar tiem drgajiem traktoriem, ko viiem vl paldzt... Mani tas aizvainoja glui personiski, jo zinu, kdi bija noteikumi ldz 2006. gadam, lai lauksaimnieki vartu iegdties tehniku ar Eiropas Savienbas atbalstu, tai bija jbt ar s ekonomisks valstu apvienbas izcelsmi, nevis no Baltkrievijas vai citm valstm. Patiesb, ja vlamies attstt lauksaimniecbu, mums ir tiem jstrd ar diem labiem traktoriem, jo tikai t var intensifict raoanu un ar mazku darbaspka izmantoanu pankt lielku ragumu. Es to labi zinu, jo msu imene darboanos lauksaimniecb ska 1990. gad ar 14 hektriem zemes, tagad apstrdjams platbas svrsts no 400 ldz 500 hektriem, atkarb no nomas zemju izmantoanas. Mans tvs, es un brlis esam lauksaimniecbu apguvui specilisti, un zinm, k o darbu veikt, vienalga, audzt graudaugus vai, piemram, ja tas bs nepiecieams, attstt zirgaudzanu. Atgrieoties pie vlanm, es gribtu teikt, ka cilvkiem vajadztu abstrahties no partiju sarakstiem, bet balsot par cilvkiem, kuru kompetenci vii zina un kuru prstvto nozari atzst par nepiecieam-

Maira Dzelzkalja Austrlijas fermera saimniecb.

ko Latvijas attstb. Kad cilvks nokst Eiroparlament, tur nav svarga partijisk piederba. Latviju prstv astoi deputti, bet, ja tie bs no kreisajm partijm, vii cnsies, piemram, par krievu valodas otrs valsts valodas statusa atzanu. Bet ko no t iegs valsts tautsaimniecba? Mans mris, startjot vlanu sarakst, ir pilngi skaidrs aktvi darboties Lauksaimniecbas un lauku attstbas komisij, kur aj period nebija neviena Latvijas prstvja. Ja visu lauksaimniecbas nozaru prstvji varja ogad apvienoties lauksaimnieku protesta akcij, kpc vii to pau nevartu dart, lai vismaz viens lauksaimniecbas nozares prstvis tiktu ievlts Eiroparlament. Par to es pai sku domt tad, kad izlasju Jura Liepnieka interviju avz, kur bija skti aprini par to, cik daudz tkstou latu nepiecieams, lai iegtu vietu Eiroparlament. Gribu cert, ka latvieu zemnieki un lauku audis pierds, ka nav nepieciea-

ma nauda, bet prliecba. J, man t ir gan sple, gan izaicinjums, gan, galvenais, misijas apzia. Msu tautas paruna teic, ja ir aitas, ir cirpji, un daudzi lmumi, kas piedvti Eiropas Savienbai, vispirms apspriesti un noraidti vai atbalstti tepat Latvij, msu Ministru kabinet... Vaicta par savu saikni ar zirgiem, Maira ststa, ka, pirmkrt, zirgkopbas nozares pamatprincipus apguvusi Lauksaimniecbas universitt. Tad ne reizi vien pie saviem studiju biedriem vai draugiem braukusi pavizinties ar zirgiem. J, brnb esot bijis sapnis jt, jo netlu no mjm, Saulain, bijui zirgi. Kad tie vesti uz upi peldties, t vien gribjies ar paai ssties kdam mugur. Bet ne jau katram brnam tas bija iespjams, ja autobuss kursja tikai pris reizes dien ldz tuvkajai janas sporta bzei. Tau tagad Maira ar vislielko prieku skats uz tiem brniem, kuri dodas uz janas sporta nodarbbm, jo vii, rpjoties par dzvniekiem un atrodoties to sabiedrb, noteikti izaugs par labiem audm, gstot emocionlu prdzvojumu un iemcoties atbildbu par dzvu radbu. Mairai lieliskkais kontakts ar zirgu, lai cik tas nebtu absurdi, piedzvots Austrlij. Via tur ieradusies, lai iepaztos ar kda fermera bioloisko saimniecbu. Bet vrs, ieraugot jauno dmu, vai nu redzjis vi milzu apemanos, vai nu minjis skarbi pajokot, un teicis: Lk, kvadracikls, lk, divi sui, un tur aiz t kalna ir zirgi, atved tos mjs. Maira atzst, ja kaut ko vajag izdart, via saemas, un to ar veic. Aizbraukusi, atdzinusi zirgus mjs un ielaidusi aplok, lai gan du procesu pirms tam tikai films redzjusi. Bet, lai gan saimnieks pasmnjis, varbt t bija lielk atzinba par to, ka padarts darbs.

Zemnieku protesta akcija 3. februr Rg bija viens no apliecinjumiem, ka lauksaimnieki spj solidarizties, neskatoties uz dadm nozarm, ko prstv. Lauksaimnieku sabiedrisks organizcijas paskum iesaistjs, lai tas notiktu iespjami organizti.

aprlis-maijs, 2009

Mra Millera foto

~31~

Mairas Dzelzkaljas arhva foto

FOTOKONKURSS

Kumeu laiks
aj fotokonkursa krt msu lastji piedaljuies ar pau mumu un sirsnbu, rdot savus kumelius. Paldies par iesttajm fotogrfijm! Ar par jaukajiem parakstiem un pat dzejoli, ko pavadvstul atstja Inra. Nkam konkursa tma Skam sacensbu sezonu. Stiet savas fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 8. maijam. Labkos attlus publicsim nkamaj numur. Ldzam nordt autora vrdu un bildes parakstu. Redakcija

1.

3.
1. Ligita Jurecka. Mazie lec, k mk. 2. Iestja Daiga. Brvdienas. 3. Inra Ivanova no JSK Telfas Baldon. ves piens vislabkais. Kumeli Adrins, kur dzimis ogad 6. aprl; mte Areola, tvs Atrejs. 4. Madara Frliha. ve Grafika ar divu dienu veco Bailey pagju gada 22. maij Oktes muias bedrz. 5. Iestja Signe Brzia. Grfija. 6. Inra Ivanova. Kumeli Galatejs, kur dzimis ogad 16. mart; mte Lotta, tvs Giness. 7. Iestja Elza Elva Treija. Ar kumeliu vrd Arabeska pagju gada jlij. 8. Evelna Bite. Mazajai Greistei zem jbt trm. 9. Iestja Lga. Kda izmra zeenes vajag? 10. Iestja Laima. Mte varone. 11. Iestja Lauris Karpovs. Sdies, pieci!

2.

4.
~32~

aprlis-maijs, 2009

FOTOKONKURSS

5.

6. 7.

8.

9.

10.
aprlis-maijs, 2009

11.
~33~

ZIRGAUDZTJIEM

bi zobi lks zirgs

Tulkojums un attli no vcu urnla St. Georg nr. 3/2009

Jjamie zirgi ar muguras problmm veido rindas pie hiropraktiiem un fizioterapeitiem. bi krusti, stvs pakausis, par kakla locanu un pareizu stju nav nemaz ko domt, te jpastrd dakterim. Zobu dakterim! Un ne tikai tpc, ka, iespjams, sp kds zobs. Dr. Katarina Millere ir enerijas prpilna. Kad via run par problmm, ar kurm ik dienu saskaras sav rsta praks, kas atrodas aptuveni pusstundas brauciena attlum uz ziemeiem no Frankfurtes, dara to ar pilnu ermenisko atdevi. Via noliecas, uz prieku izstiepts rokas atdarina zirga augjo un apakjo okli. Via rda zobus, savus zobus taj skait, savelk uz augu iegurni, saiebj galvu, iegrbjas sev sn. Iiass, via samocti izdve, ar plaukstm zmjot lielus, horizontlus apus. T zirgs ko uz kreiso pusi, t uz labo, ja tas vispr to var. Spt sakot tas ir galvenais. Daudziem zirgiem ir liegta iespja vispr pareizi kot. Pie t vaings sakodiens: Katrina Millere ar to dom griezjzobu un dzeroku izvietojumu. Vairki no iem kalcija veidojumiem pastvgi turpina augt ldz pat aptuveni deviu gadu vecumam, burtiski izlienot no katra cauruma smagans. Sliktkajos gadjumos caurumi veidojas kariesa rezultt, tajos sakrjas diena paliekas, kas bojjoties kst par problmu. Ar zirgi var ciest no t, par ko ms brdina dais zobrstes baltos uzsvros no TV reklmm jau gadu desmitiem: kariess, parodontoze, saku iekaisums, strutaini smaganu iekaisumi. Tomr problma ir krietni plaka. Zirgu sakodiens ir zaudjis savu stabilitti selekcijas un nepareizas baroanas rezultt. Svargs ir ne tikai sakodiens. Milleres skatiens neapstjas mutes dobum, via vrt zirga veselbu kopum. oka loctava, kas saiebusies nepareiza zobu stvoka d, var btiski ietekmt visu mugurkaulu. oka loctavai saldzinjum ar citm loctavm ir lielka tieksme izkrist no em to savdk nek citas loctavas sniskaj kustgum mazk ierobeo kaulu struktras vai saites un stiegras. Vienlaikus loctava ir viena no visvairk noslogotajm organism. Cilvkiem problmas oka loctav izpauas k zobu grieana nakt un oku sakniebana. Tiek runts par kraniomandibulro disfunkciju kaiti, kas kop liek strdt ortopdiem un oku irurgiem.

Apakoklis pirms augjiem griezjzobiem: ganoties apakoklis novirzs uz prieku, zobi tiek vienmrgi nolietoti.

Apakoklis aiz augjiem griezjzobiem, tipisks galvas turanas stvoklis boks, kas var radt nevienmrgu zobu nolietoanos. vieglas apveida kustbas. Zirgi, kas tiek baroti ar granultu spkbarbu vai auzm, pc iespjas trk novada graudus uz aizmugurjo dzeroku dau, kur spka iespaids uz okli ir vislielkais, bet spka daudzums, kas nepiecieams barbas sasmalcinanai, ir vismazkais. aj viet zobi nolietojas visvairk, rodas civiliztajiem zirgiem tipiska zobu virsmas viveida forma. Atrodoties boks, zirgs reti kad d t, k to paredzjusi daba. Zirgs uzlasa sienu no zemes, pace galvu vai ar d no siles. aj proces muskulatra novirza apakokli uz aizmuguri: paskatoties mut, var redzt nepareizu griezjzobu lei, jo apakoklis atvirzts uz aizmuguri. Asimetrija attiecas ar uz dzerokiem: lielkoties apakoka pdjiem dzerokiem, un augoka priekjiem dzerokiem sk veidoties spgi asumi. Spks, kas iedarbojas aj gadjum, ir milzgs: kd ptjum, ko veica Hanoveras Veterinrmedicnas augstskola, tika noskaidrots, ka spkbarbas graudu vai struktrbarbas sagremoanai tika pielietots koanas spks, kas mrms ar 200 kg uz kvadrtcentimetru.

Msdienu problmas veterinrrstei

Tiei msdienu zirgu turanas veids sagd tik daudz darba veterinrstei, kura specializjusies zirgu zobu problms. Ptjumi ar savvaas zirgiem pierda, ka tiem pat ievrojam vecum ir teju idels zobu stvoklis ar vienmrgi nolietotm koanas virsmm, pareiziem leiem starp dzerokiem un griezjzobiem. Laika zobs vairk ietekm ASV mustangus, les pamp mtoos Criollo irnes zirgus, pat frikas zebras, bet o zirgveidgo zobu sakodiens par to neliecina. Ja paskats mut domestictajiem zirgiem, paveras glui cits skats. Miniponiji, trasii, aukstasii, iejdes vai konkra zirgi: visus vieno tas, ka tie nevienmrgi lieto savu sakodienu. T sekas ir nevienda garuma zobi. Pastv dzeroki un griezjzobi (skat. attlus). Lai noteikto to idelo novietojumu, jpatur prt, k zirgs skotnji ir uzmis barbu dab. Zemu noliektu kaklu, tas plc barbu ar griezjzobiem. Ldz ar izmaim galvas novietojum, automtiski mains ar oka novietojums: ja zirgs plc barbu pirms savm priekkjm, apakoka griezjzobi tikai minimli nonk pirms augoka griezjzobiem. To nosaka fakts, ka vienmrga abu griezjzobu rindu sakauans tiek pankta aptuveni tad, ja mute atrodas priekkju apakjo loctavu lmen. Ttad tiei td poz, kdu zirgs ieem, miergi plcot palielu zles kui. Zles stiebri nonk rkles virzien, kur tos vienmrgi sako visi dzeroki, veicot aprlis-maijs, 2009

Kraniomandibulr disfunkcija
Nereti ar cilvki, kuri nakts grie zobus vai sako okus, cie no dadm kaitm galvasspm, reibuma, dzirdes traucjumiem, noguruma, nervozittes, miega traucjumiem, alerijas, nieru un urnpa slimbm, k ar muguras spm. Attlums no oka loctavas ldz sprandai ir ss. Ja kds labaj pus ko spcgk nek

~34~

ZIRGAUDZTJIEM
kreisaj, tam nkas noliekt galvu uz sna un nedaudz uz prieku, lai vartu vienmrgi sakot; tas novrojams, piemram, ranas proces. Rezultt tiek ieemta nepareiza galvas poza, ko izraisa nevienmrgs sakodiens, kas atsauksies tlk mugurkaul un var izraist plecu un iegura bumu un ietamu kju garuma atirbu. Koanas proces iesaistta ar mles muskulatra un saites. Ts savukrt ir saisttas ar plecu un kru kaulu. Zobu problmas var radt daji nebrvas zirga priekjo ekstremitu kustbas. Ja apakoklis ir novietots tik tlu uz aizmuguri, ka griezjzobi vairs nesaskaras cits ar citu, jtnieks to, iespjams, sajt trk nek tas, kur zirgus ikdien baro: nepareizais zobu sakodiens neauj uzemt kontaktu ar mutes dzelzi. Td situcij zirga anatomija stingri pretojas jtnieka vlmm. Ja zirgam ir radus vienpusjas koanas problmas, tas vairk noslogo rto pusi. T ir kaitga pardba, kas var izraist des reakciju. Galva tiek turta bi, saudzjos pozas rezultt muskulatra pakaua un pirmo divu kakla skriemeu apvid mains vienpusji: vien pus muskui sasins, pretj pus tie attiecgi kst garki. is nevienmrgums tlk izplats pri skaustam, kru un mugurkaula skriemeiem ldz pat krustiem. Sekas: spgas muskuu blokdes, kas var novest pie atirga iznkuma, skot no neapmierinoas sadarbbas, beidzot ar pilngu atteikanos klaust jtniekam. Sliktkaj gadjum stingri savilktie muskui var izraist skriemeu nobdes, kuru rezultt tiek iespiesti nervi. Pat pakajo ekstremitu klibums var bt griezjzobu buma izraists. Ja rsts nespj atpazt kopsakarbu, var gadties, ka bloku likvidana mugur, krustos vai kakla apvid sniegs tikai slaicgu atvieglojumu zirgam. Kamr koanas virsma nav atbilstoi vienmrga un oka kustbas zirgam rada spes, s problmas izpaudsies cit kustbu aparta viet. Turklt oka loctava atrodas tie iekjs auss tuvum, kas ir ldzsvara sajtas centrs. Jaunkie ptjumi Hanoveras Veterinrmedicnas augstskol liecina, ka vis zobu sakodiena apart atrodas receptori, kas novada informciju tlk uz smadzenm. Atslbints apakoklis tdjdi ir btisks ldzsvara vadbas centram, jo katras spes izjauc ldzsvaru. Atkal ir jpievras visam zirgam kopum. Spes okl var atstaroties uz visu trijzaru nerva ietekmes zonu, kas stiepjas pri galvai. problmu gadjum zobu veselguma atjaunoanas vrd parasti mina novlt tik daudz masas, ka rodas vienmrgi plakana kojam virsma. Millere uzskata: Labk vienreiz krtgi, t, lai atjaunotu simetriju. Pretji ir ar griezjzobiem: ja apakoklis ir tik tlu aizvirzjies uz aizmuguri, ka augjie griezjzobi nonk pirms apakoka griezjzobiem, ne vienmr var novlt centimetru biezu slni. oklis ir veidojies gadu gait, reizm tam nepiecieams ilgks laiks, lai atkal atgrieztos idel pozcij. Prk garu augjo griezjzobu problma nereti kombinjas ar parodontozi, smaganas atvirzs no zobiem. Pret o civilizcijas kaiti var cnties, mainot baroanas veidu. Augoam zirgam kalcija un fosfora attiecbas uztur ir svargas ne tikai optimlai skeleta attstbai, ar zobu veidoans gst no tm labumu. Zobu emalja veido kronus, kas ir pildti ar zobu pildvielu. Ja ie kroni nav aizpildti, to starps uzkrjas barbas atliekas. pai ar cukuru bagtgas barbas vielas (boli, banni, krumi, maize), k ar spcgas skbes, kas rodas no skbsiena, var kaitt zobiem. Pc tam, kad vien no manis prraudztajiem staiem prgja no skbbarbas uz sienu, jaunzirgu zobu stvoklis ievrojami uzlabojs. Katarina Millere atzm vl kdu novrojumu, kas radies lielku zirgu baru aprp: Kad kdu stalli vroju trs dienas, vispirms pievrsmies zobiem, vienlaikus sastdot sarakstu ar dzvniekiem, kuriem treaj dien vajadztu veikt ar hiropraktisko terapiju. Divas dienas pc veiksmgas zobu laboanas daudzi zirgi bija kuvui krietni simetriskki. Dr. Katarina Millere Dzimusi 1976. gada 13. decembr, jaunb un studiju laik veiksmgi darbojusies janas sport konkr un trsc. Karjera: Veterinrmedicnas studijas Justus-Liebig Universitt Gsen, 2005. gad diplomdarbs Zirgu FSME. Via vada Zirgu Zobrstniecbas centru Riedmuhle Buhbah uz ziemeiem no Frankfurtes. Profesionlaj darbbas jom paralli zirgu zobrstniecbai saska ar IAED (International Association of Equine Dentistry Starptautisk Zirgu zobrstu asocicija) tiek praktizta ar ortopdisk muguras terapija (osteoptija un ameriku hiroprakse), kas tiek prbaudta saska ar IGFP (Starptautisk Zirgu Zobu funkcionalittes uzlaboanas sabiedrba, www.igfp-ev.de) noteikumiem. Plaka informcija mjas lap: www.pzz-riedmuhle.de Tas ne tikai mazina stresu zirgam, bet ar paam rstam atvieglo darbu. Strdt, kad laiks spie, tas nekam neder, apgalvo Dr. Katarina Millere. Galu gal tas ir darbs uz milimetriem. Jizmanto den atdzesti instrumenti. Sasilui instrumenti var veicint zobu prkaranu. Dr. Katarina Millere iesaka novlt t saucamos bit seats, pirmie dzeroki tiek noapaoti. Daudziem zirgiem pc das procedras uzlabojas reakcija uz jtnieka komandm. Standarta procedra ir malu noapaoana un asumu novlana. Ja konstatti vilka zobi, tie btu jizrauj. Ja zirgs noncis pie zobrsta jjambas problmu d, galvenokrt ir svargi atjaunot oku simetriju. Tas nozm, ka dzeroku kojam virsma tiek novlta plakana un griezjzobi attiecgi piesinti.

T var atpazt labu zirgu zobrstu

Ja kaljs savu darbu neveic labi, to var redzt gandrz ikviens, bet kur tad skats zirgam mut? T strd zirgu zobrsts: Izmeklana. Pirms zirgam tiek uzlikts mutes atpltjs, rsts prbauda galvu un kaklu, novrt pacienta gremoanas muskulatru un oka loctavas. Koanas prbaude (zirgam tiek iedota sauja barbas) auj izdart sldzienu par to, k zirgs sako barbu. Sarun ar panieku rsts var noskaidrot problmu aprakstu. Svarga ir trba un gaisma. Jbt pieejamam siltam denim, k ar sukai un skaloanas iercei. Visu mutes dobumu apskatt paldz pie galvas piestiprinma lampa, spogulis un ar endoskops. Smagu problmu gadjum var rasties nepiecieamba pc diagnozes noteikanas ar attlu paldzbu (sonogrfs, rentgens). Smaganu izmeklanai nepiecieamas zondes, tdas paas, kdas izmanto cilvku zobrsti, tikai trs reizes lielkas. rstana. Lai vartu veikt darbu krtgi, zirgam jatrodas narkozes iespaid. aprlis-maijs, 2009

Civilizcijas slimba
Mris ir sasniegt trs punktu ldzsvaru: oka loctavai, griezjzobiem un dzerokiem jbt simetrisks attiecbs citam pret citu. Tiei griezjzobu rajon izteiktu

Kojamajai virsmai vlams 15 grdu leis, te redzams augoklis.

~35~

PIEREDZE

Vcu klasika un pedantisms

Dace Millere

Ne viens vien Latvijas jtnieks strdjis un joprojm to turpina dart Vcij, ar dibinot tur imeni un iziroties par palikanu. valsts ir toa noteicja pasaules janas sport, un ms varam bt tikai gandarti, ka turienes atsaucgie cilvki uzmui msjos, gribjui dalties sav pieredz. Tomr ne visi ar Vcijas janas sporta sistmu varjui iepazties kltien, tpc tagad sarun ar kdreiz Latvij pazstamo treneri Zintu Lci runsim par vienu no btiskkajiem aspektiem jauno jtnieku sagatavoanu. Zinta Lce Vcij strd kop 1993. gada. Via vada Egelsbahas janas sporta klubu netlu no Frankfurtes RSC Egelsbach, kur darbojas 120 jtnieku un kura staos atrodas 45 zirgi. Zinta ststa: Ar janas sportu Vcij brni sk nodarboties lielkoties seu ldz septiu vai pat piecpadsmit gadu vecum. Tau, runjot par sporta pirmskumiem, vii tiek dalti vecuma grups no astoiem ldz desmit gadiem un no 10 ldz 12 gadiem. Skum darboans klubos notiek bez paas papru krtoanas. Brni ik pa laikam piedals t sauktajs darba sacksts (Reitwettbewerb), kur laukum iziet grups un saem tiesneu vrtjumu. Piemram, konkr sportisti ar lielks sacksts var startt bez jtnieku pasm, bet tikai ldz distancm ar 80 centimetru augstumu. To saucam par meistarbas klasi 0 (Leistungsklasse). Ja sportists vlas turpint ldzdalbu sacksts, viam jau nepiecieama jtnieka pase jeb licence. Tad vajag piedalties jtnieku apmcbas kursos, kurus organiz klubu treneri, lai sportisti iegtu o kvalifikciju ldz ar nozmti Abzeichen. Trenerim dus kursus nav jgas rkot, ja klub nav vismaz seu septiu brnu, kas sasniegui du lmeni, tpc biei klubi kooperjas. Tad treneri pasniedz stundas, kurs vispirms ststa par elementrajm janas sporta lietm teoriju. Piemram, k zirgs jseglo, k jieved furgon, k jtra, k paam juzvedas sacensbs un citm lietm. T darbojamies aptuveni divas nedas. Tad, kad brni ietami gatavi, piesakm Vcijas Janas sporta centr Varendorf (*) to, ka attiecgs brnu skaits gatavs pirmajam kvalifikcijas eksmenam. Pc neilga laika, bet ne vlk k nedu pirms paredzam eksmena, tiek paziots, ka klub ieradsies attiecgi sertificti tiesnei. Vii darbojas atirgi. Citi iepriek sagatavojui anketas lapas ar jautjumiem, citi iztauj jtniekus, vius nostdot ierind. Tau atzmes tiek liktas saudzgi, un nepastv v~36~

Zinta Lce jau daudzus gadus strd par janas treneri Vcij.

lans kdu izgzt. Pc teorijas prbaudes stundas laik seko lekanas prbaude un, pat ja sportists nolmis startt iejd, t jveic ar viam. ru augstums ir 80 centimetri. Tiek vrots viss, k sportists pats uzvedas, k prot tikt gal ar zirgu. Tad seko iejde, kas savukrt jveic ar sportistiem, kas izvljuies konkru. Beidzot o prbaudjumu, sportists var iegt pirmo no meistarbas (Leistungsklasse) klasm sesto. Piebildsim, ka pirmaj start tdi sportisti k, piemram, Ludgers Brbaums. Kad es kop ar sportistiem no Latvijas ierados Vcij, irts Bricis sama otro kvalifikcijas klasi, jo leca marrutus ar 150 centimetru augstiem riem. Bet rikam Elmim, Vitlijam Mutulim un man tika pieirta tre grupa, jo lecm 130 centimetrus augstus marrutus ar jaunzirgiem. Tagad, kad neesmu gadus desmit startjusi sacensbs, mana meistarba novrtta ar piekto kategoriju, ar iejd. Jpiebilst, ka tad jau drz irts tika iekauts Hesenes zemes jaunieu izlas. Atgrieoties pie pirmajiem sportistu eksmeniem, ja teorij tiek saemta atzme septii, tas ir oti labi, ja astoi tu jau esi izcils. Pc iem prbaudjumiem, ar praktiskajiem, sportists saem sestajai meistarbas pakpei atbilstou dokumentu un tiek iekauts kopj Vcijas jtnieku reistr. Bet gada laik viam jpierda savi rezultti sacensbs, un tikai tad var saemt sto jtnieka pasi no Varendorfas. Noteikumi ir stingri. Ja sackstes notiek A klas, kurs paredzti konkra marruti no 100 ldz 110 centimetriem, tajos drkst startt sests un piekts meistarbas gruaprlis-maijs, 2009

pas sportisti, jo augstkas raudzes meistari aj konkurenc nedrkst nosacti viiem atemt balvas. J, ja marruti paredzti jaunajiem zirgiem, var startt ldz pat otrs kvalifikcijas grupas jtniekiem. Marruti, neskaitot augstuma rangu, papildus tiek apzmti ar ar zvaigzntm platki, saretki, un tiek noteiktas pamata klases: MB 130 cm, MA 145 cm, S 150 cm un citas. Gada skum katras federls zemes janas sporta urnl tiek publicti noteikumi, kdas klases turnri kdas klases marrutos katr sporta bz tiek paredzti. Piemram, 1. maij Egelsbah notiks vietjais turnrs, un t kategorija ir BC. Ttad lasm: Marruts Meistarbas grupa 1. A 5 un 6 2. A 4 un 5 3. A (5-g.v. zirgiem) 3 un 2 4. L 5 un 4 Taj pat dien desmit kilometru attlum notiks ar citi turnri ar citiem marrutiem citm meistarbas grupm. Noteikumi ir stingri, jpiesaks ne vlk k mnesi iepriek. Katra sportista un zirga dati ir pieejami kopj sistm, un, iesniedzot pieteikumu, sacku organiztji prbauda, vai katrs atbilst startam katr no marrutiem vai iejdes shmm. Lai saemtu nkamo kvalifikcijas klasi, var jau steigties, bet parasti sportisti to nedara, un pc gada piesaks nkamajam kvalifikcijas eksmenam. Jo atkal noteikumi ir stingri, sezon ir noteikts mau skaits, kuros nepiecieams sasniegt attiecgu rezulttu. Piemram, treajai meistarbas kategorijai trs reizes sezon jiegst

Mra Millera foto

PIEREDZE
pirm ldz tre vieta attiecgs kategorijas sacensbs, un tas nebt nav viegli. Kvalifikcijas sistma izveidota t, lai to nevartu prvart viegli, bet tikai, pa pakpienam tiecoties uz augu, un tas ir ar Vcijas sportistu augsts meistarbas skaidrojums. Tu nevari guroties, jo, skot no piekt kvalifikcijas lmea, ir nepiecieams regulrs starts sacksts un ar augsti rezultti. Uzskatu, ka sistma ir oti pareiza, jo dieml redzam to, ka Latvij brni, kuri var pat veikt pirmos atzstamos augstumus konkr, neprot sasveicinties ar tiesnesi. Vcij tas nav iedomjams. Un ar par treneri tu nevari strdt, ja paam aktvo sporta gaitu laik nav iegta vismaz tre meistarbas kategorija. Es joprojm apmeklju dadus seminrus, mcos, jo bez t nav iespjams strdt. Katru sezonu prlasu ar Vcijas janas sporta sacensbu noteikumu grmatas, kurs skaidri pateikts, kas un k tiks vrtts, vai par ko un kda atzme tiks samazinta. Es tik oti vltos, lai s grmatas tiktu prtulkotas Latvij, un cilvki no tm vartu mcties. Jo Vcija tau ir t valsts, no kuras, ja btu atauts, olimpiskajs spls vartu startt ar 40 jtnieku, un lielk daa no viiem cntos par medam. Man ir oti liels prieks, ka, liekot liet ar Latvijas sport apzints tradcijas, esmu varjusi sava kluba darbu pilnveidot. Katru gadu katram janas klubam jiesniedz detalizta atskaite par paveikto, un pirms diviem gadiem msu klubs tiei par mcbu grupu paveikto, vrtjot treniu kvalitti konkursa finla posm pa klub, uzvarja Hesenes zemes konkurs un no Sporta ministrijas sama 5000 eiro. Par o summu nopirkm vl vienu zirgu jaunajiem sportistiem. Laba pieredze ir ar t, ka aptuveni divas reizes gad pilst tiek rkoti svtki, kur katrs klubs, sporta vai cits, var piedalties, cept tortes vai prgus, v-

Zintas Lces talantgk audzkne Dominika Anthesa, kura vias vadb no iescjas kuvusi par Hesenes zemes empioni iejd.

rt kafiju un tju, un saemto naudu, ts apjomu uzrdot atskaits, bez jebkdiem nodoku atvilkumiem izmantot savai izaugsmei. To izmantojam, un tad iznk kdam braucienam uz sackstm, sacku rkoanai, bet vienmr jrins ar ar to, ka bs nepiecieama neparedzta mediu paldzba zirgiem. Visbeidzot Zinta saka, ka vcu kvalifikcijas sistma ir gandrz idela, jo skolo katru sportistu no pirmajm dienm par visaptverokajiem zirga kopanas jautjumiem un sacensbu noteikumiem. * Varendorf, milzg sporta kompleks, atrodas sekojoas janas sporta organizcijas: Vcu Janas sporta federcijas birojs (Deutsche Reiterliche Vereiningung), Vcu Olimpisks komitejas prstvniecba janas sport (Deutsche Olympiade Komitee Fuer Reiter) un Augstks sporta meistarbas centrs janas sport (Bundesleitungcentrum Reiter).

Abonana
Nenokav abonanu JNIJAM! Latvijas pasts 2009. gad izdevumiem, kuri iznk reizi mnes vai retk, noteicis citdus abonanas termius nek dienas laikrakstiem un nedas urnliem. Abon Latvijas Past ldz 10. maijam, moderniztajs pasta nodas ldz 15. maijam.

Abonanas indekss 1238. 1 mnesim Ls 1,80 3 mneiem Ls 5,40 7 mneiem (ldz gada beigm) Ls 12,60

Paldies!
Zirgu Pasts pateicas koliem Ulda Podnieka informcijas un filmu studij par jauko apsveikumu televzijas raidjum Auzu motors avzes gada jubilej!
~37~
Zintas Lces arhva foto

Saemot prmiju par labko janas sporta kluba darbu Hesenes zem.

aprlis-maijs, 2009

Zintas Lces arhva foto

OFICILA INFORMCIJA

Klasifikcijas prasbas janas sport

LR Starptautisks klases sporta meistars ru prvaran 1.-10. vieta individuli olimpiskajs spls vai pasaules empiont; 1.-5. vieta komand olimpiskajs spls vai pasaules empiont; 1.-10. vieta individuli Eiropas empiont; 1.-5. vieta komand Eiropas empiont; 1.-6. vieta individuli starptautisks sacensbs (starptautiskais kalendrs), kurs piedals ne mazk k 3 valstis, kuru komandas ir starp 6 labkajm pasaul, ru augstums 160 cm; 1.-3. vieta Pasaules kausa izcas sacensbs Centrleiropas lg (sezonas rezulttu kopvrtjum). Iejdes sacensbs 1.-10. vieta individuli programm Liel balva olimpiskajs spls vai pasaules empiont; 1.-5. vieta komand programm Liel balva olimpiskajs spls vai pasaules empiont; 1.-5. vieta individuli Eiropas empiont; 1.-5. vieta komand Eiropas empiont; 1.-6. vieta individuli starptautisks sacensbs, kurs piedals ne mazk k 3 valstis, kuru komandas ir starp 6 labkajm pasaul; 1.-3. vieta Pasaules kausa izcas sacensbs Centrleiropas lg (sezonas rezulttu kopvrtjum). LR Sporta meistars ru prvaran LR empiont vai kausa izc un viss starptautisks sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: Programma Augstk klase B (160 cm) C (150 cm) Vien ht 4 s.p. 0 s.p. Divos htos 8 s.p. 4 s.p. Iejdes sacensbs LR empiont vai kausa izc un viss starptautisks sacensbs ieguvis sekojous rezulttus: 65% (no iespjams punktu summas) programm Liel balva. LR Sporta meistara kandidts ru prvaran LR empiont vai kausa izc un viss starptautisks sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: Programma Augstk klase Smag klase B (160 cm) C (150 cm) A (140 cm) Vien ht 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p. Divos htos 28 s.p. 12 s.p. 8 s.p. Iejdes sacensbs LR empiont vai kausa izc un viss starptautisks sacensbs ieguvis sekojous rezulttus: 60 % (no iespjams punktu summas) programm Liel balva; 65 % (no iespjams punktu summas) programm Maz balva, Vidj balva I, II. I sporta klase ru prvaran LR kalendra ieskaites sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: Programma Augstk klase Smag klase B (160 cm) C (150 cm) A (140 cm) B (130 cm) Vien ht 20 s.p. 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p. Divos htos 32 s.p. 20 s.p. 12 s.p. 8 s.p. Iejdes sacensbs LR kalendra ieskaites sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: 60 % (no iespjams punktu summas)

programms Junioru un Jauno jtnieku shmas; 59 % (no iespjams punktu summas) programms Maz balva, Vidj balva I, II. II sporta klase ru prvaran LR kalendra sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: Programma Smag klase Vidj klase B (130 cm) C (120 cm) (110 cm) Vien ht 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p. Divos htos 16 s.p. 12 s.p. Iejdes sacensbs LR kalendra ieskaites sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: 58 % (no iespjams punktu summas) programms Junioru un Jauno jtnieku shmas; 55% (no iespjams punktu summas) programms Maz balva, Vidj balva I, II. III sporta klase ru prvaran LR kalendra sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: Programma Vidj klase Viegl klase (110 cm) (100 cm) Vien ht 4 s.p. 0 s.p. Iejdes sacensbs LR kalendra ieskaites sacensbs klasiskajos marrutos ieguvis sekojous rezulttus: 55 % (no iespjams punktu summas) programms Junioru un Jauno jtnieku shmas; 50 % (no iespjams punktu summas) programms Maz balva, Vidj balva I, II. K pieir sporta klases?
Sporta klase Kas pieir SKSM; SM; SMK; I sporta klase LJF II sporta klase NLSVS, Klubi III sporta klase NLSVS, Klubi Paskaidrojumi: SKSM LR Starptautiskas klases sporta meistars SM LR sporta meistars SMK LR sporta meistara kandidts Dokumenti Protokoli, vstule Protokoli, vstule Protokoli, vstule

Ar klasifikcijas prasbm var iepazties mjas lap www.ljf. lv, sada Jaunumi/Klasifikcijas prasbas. Apliecbas par sporta klases pieiranu iespjams pieteikt un saemt LJF ofis, Kleistu iel 75, Rg.Tlr. 29147772.

~38~

aprlis-maijs, 2009

Mra Millera foto

VETERINRIJA

vju mkslg apskloana

Dace trausa

Mkslg apskloana k dzvnieku pavairoanas metode jau krietni sen ir atzta produktvo lopu industrij, bet tikai saldzinoi nesen ar zirgaudztji atkljui s metodes izmantoanas lielo potencilu. Kas sti ir mkslg apskloana? T ir ves apskloana ar rzea spermu, ko ievada ves dzemd vai vagn ar instrumentu paldzbu. ves apsklo ar svaigu, atdzestu spermu, ko var izlietot 24 ldz pat 72 stundu laik, vai sasaldtu spermu, ko var lietot pat pc vairkiem gadiem. Dau siru audztjiem ir iebildes pret mksgo apskloanu, piemram, pilnasiu audztji ne labrt to izmanto, bet Ahaltekes irn mkslgi apsklot ves vispr ir aizliegts. Pirm rakstisk informcija par spermas ieguvi un ves mkslgo apskloanu lasma jau 1322. gad, kad ststts, ka arbu eihs ar pankumiem apsklojis savu labko vi, slepeni iegstot spermu no ienaidnieku eiha izcil rzea. Protams, tas nav sts pierdjums, tomr tas ir liel mr pieaujami, ka sens ciltis izmantojuas mkslgo apskloanu, spermas ieguvei izmantojot ves vagn ievietotu skli. Eirop zirgaudztji ska eksperimentt ar sklas ieguvi no rzea un ts izmantoanu vju apskloan aptuveni ap 1890. gadu. Pirmie ptjumi tika veikti Francij, Vcij un Dnij, jteic, ka tiei s valstis kop ar Holandi ar msdiens visvairk sasnieguas vju mkslgs apskloanas metodes pilnveidoan un izmantoan. Ziemevalstu lopkopbas konferenc Kopenhgen 1902. gad mkslgs apskloanas metodei tika pievrsta paa uzmanba, uzsverot, ka tai ir liels potencils, lai uzlabotu mjlopu selekcijas kvalitti. Bet Krievij jau 1899. gad tika skta praktisk mkslgs apskloanas metodes izmantoana zirgkopb. Krievijas cara zirgaudztavas prvaldnieka pieprasjumam sekojot, tika skta metodes ievieana zintnieka E. Ivanova vadb. Tolaik Krievij ves mkslgi apskloja vairks zirgaudztavs, tau rezultti nebija vienldz labi. Ivanovs komentja, ka tajs audztavs, kur is darbs noticis via vadb, grsnbas pakpe das viets bijusi pat augstka, nek izmantojot dabisko lecinanu. Pc veiksmga darba ar zirgiem Ivanovs ska mkslgs apskloanas medodi pielietot ar govju un aitu audzan. s metodes nav saretas, un ts var apgt jebkur zirgaudztjs, lai izmantotu sav ganmpulk. Galvenais skloanas sekmgai norisei un augstu vju grsn-

bas rezulttu ieguvei ir svarga precza tehnoloijas ievroana. Latvij mkslg apskloana tikusi izmantota epizodiski, nesasniedzot izcilus rezulttus. Msdiens tikai AS Agrofirm Trvete un SIA Zviedru Birzes zirgi d veid tiek iegts pa kdam kumeam. Dai Latvijas zirgu panieki izmanto kaimivalsts Igaunijas specilistu pakalpojumus. T k Latvijai ir laba aviosatiksme ar Eiropas valstm, ar msu zirgaudztjiem paveras lielas iespjas sklot ves ar paiem labkajiem pasaules rzeiem. Galvenais, trkst apmctu specilistu. Lielk daa veterinrrstu ves sklo nelabprt, jo tas prasa zinmu drosmi, k ar nepiecieama prakse, ko Latvijas Lauksaimniecbas universitt studenti neapgst. Tpc nevajadztu lieki cert, un ganmpulku prvaldtjiem iesakms organizt sava specilista apmcbu vismaz pau saimniecbas vajadzbm. Zirga izaudzana nav lts process, tpc nedrkst atauties lecint vi ar pirmo pagadjuos rzeli. Mkslgs apskloanas priekrocbas: Iespja apsklot vi, ja rzelis neatrodas tuvum. Nav nepiecieams prvadt vi vai rzeli lielos attlumos, kas samazina izmaksas. Var celt sava ganmpulka kvalitti, izmantojot izcilus vaisliniekus. Slimbu kontrole. Tiek novrsta dzvnieku saskarsme un izlgtas dadas tie kontakta, k ar saskarsmes ce prnsjamas slimbas. Sperma tiek prbaudta, k ar tai pievieno antibiotikas vai citus antibakteriocdos ldzekus, kas novr inficans iespjas. Mazins zirgu traumatisms. Lielkoties pc mkslgs apskloanas programmm spermu iegst ne biek k pc pris aprlis-maijs, 2009

dienm, kas jau samazina traumu ganas risku. Turklt spermu no rzeiem iegst, izmantojot fantomu, tpc ve, kas mekljas, nav nepiecieama. Lecinot ves dabisk veid, sprienu un kodienu rezultt savainojumus biei gst gan rzei, gan ves. Tas dakrt rada ar tiesiskas problmas dzvnieku paniekiem. Mazins cilvku traumatisms, kuri piedals lecinanas proces. Bioproduktu var iegt ar no rzeiem, kam lecinanas sezona rada uzvedbas problmas un spriedzi. Sperma tiek prbaudta katru reizi pirms mkslgs apskloanas. Dabisk lecinanas metode to izsldz, tpc nav zinms, vai spermatozodi ir aktvi un pietiekam daudzum, lai ve ktu grsna. Novr rzea prk aktvu izmantoanu. Mkslgs apskloanas metode auj ar viena rzea ejakultu apsklot vairkas ves. auj apsklot ves ar uzvedbas problmm. Dakrt ve psiholoiski nav gatava proans procesam, piemram, ja t prk uztraucas kumea d. Iebildumi pret mkslgo apskloanu: Nepiecieami specili instrumenti un aparatra. Jbt labi apmctam personlam, jo stingri jievro spermas ieguves un apstrdes tehnoloija, k ar ves sagatavoanas un apskloanas process. Ar viena rzea spermu iespjams apsklot tkstoiem vju. Prk aktva viena rzea izmantoana nav vlama entisku apsvrumu d, jo saaurins genofonds. Pastv neliels risks, ka ve var tikt apsklota ar cita rzea spermu, jo iespjams kdties.
~39~

Daces trausas foto

DZVESSTILS

Bridas stallim un ne tikai

Inese Ruskule

Cilvki, kuri nav ikdien saistti ar zirgiem, interessies, ko tad sti nozm vrds bridas? Tas clies no angu vrda breeches, un tulkojum nozm bikses, kas zem cegala savilktas. o nosaukumu ar mantojuas jtnieku bikses. Janas sporta bridm ir specili veidots dizains, lai ts btu pc iespjas rtkas, atrodoties zirgam mugur. K ar, veidojot dizainu, ir darts viss iespjamais, lai nodrointu jtnieka drobu, piemram, lai, krtot no zirga, neviena bridu detaa neaizertos aiz segliem. Tpc parasti bridas ir apspltas no jostas vietas ldz pat pottei, tau dai iecienjui ar t saucams galif bridas, kuras no jostas vietas ldz cegalam ir vagas, bet savilktas tikai no cegala ldz pottei.

Pdj laik Latvijas tirg ir ar pardjus t saucams Jodhpur bridas, kas ldzins parastajm biksm, tikai to audums un dizains ir piemrots ar janai. Ikdien jtnieki var staigt ar jebkuras krsas bridm, tau sacensbs ir savi noteikumi: iejd jtniekiem jbt rbtiem balts brids, savukrt konkr var rbt baltas vai smilkrsas bridas. Jau kdu laiku ar Latvij jtniekiem paredzts bridas redzam ne tikai cilvkiem staos, bet ar kdam gjjam Rgas vai citas Latvijas pilstas iels. Cilvki ts izvlas, jo bridas ir skaistas bikses, un to krsu un stilu dadbai nav ierobeojumu. Piedvjam nelielu modes apskatu, un varbt ar jums iepatiksies skaist un stilg aprba sastvdaa!

Pikeur cepurte Ls 9,50, Pikeur sporta krekli Ls 45, Pikeur trenibikses Ls 42.

Pikeur veste Ls 29,40, Pikeur bridas Ls110.

Foto: Nadna Zavadilika Vide: Zirgzandales Modeles: Laima un Katrina Aprbs: veikals Zirgu stallis aprlis-maijs, 2009

~40~

DZVESSTILS

Pikeur veste Ls 36, Cavallo gaii zaas bridas Ls 75.

Horze rtainas bridas Ls 49, Cavallo tumi roz bridas Ls 110, Pikeur T-kreklii Ls 23.

Cavallo pelkas bridas ar augstu jostu Ls 110, piederumu kaste HKM Ls 21.

Pikeur rtainas bridas, zils Ls 98, melnbalts Ls 110, Pikeur vesttes Ls 29,40.

aprlis-maijs, 2009

~41~

ATPTAS BRDIM

Kustba franu stil

Dace Millere

Francija ir zeme, kas Eirop stiprinjusi janas sporta un hipodroma kultru, un tas atspoguojas ar mkslinieku darbos. Viens no pazstamkajiem ar savm hipodroma un zirgu sacku ainim, protams, ir gleznotjs, grafiis un tlnieks Edgars Deg (1834-1917). Vi gleznojis ar vsturiskus sietus, bet vlk pievrsies lielkoties sava laika pilstnieku dzves dokumentanai ts ir ainias no baleta, hipodroma, kabar, kafejncm. Mkslinieks oti ptjis kustbu un gaismas spli, kas ar kuvis par via darbu pankumu pamatu, un savienojum ar klasisks mkslas tradcijm ierindojis viu ar starp pasaul pazstamkajiem impresionistiem. Tau Deg nav tipisks mkslas virziena prstvis, kuri ar molbertiem devs pilst un dab, lai tvertu mirkli. Vi savus darbus lielkoties radja darbnc, ilgs apcers, studjot vecmeistaru darbus. Zinm mr to var pat uzskatt par impresionisma antitzi, k grmat Ststi par mksliniekiem (Rga, Zintne, 1984) raksta Igors Dolgopolovs, citjot kda Deg laikabiedra apraksttu situciju viesos pie mkslinieka: Deg pama no galdia mazu koka zirdziu: Kad es prnku no hipodroma, tie ir mani modei. Vai tad stus zirgus var piespiest vienmr nostties vajadzgaj apgaismojum? Jpiebilst, ka Deg dzimis Parz, turg baiera imen, tpc viam, skot mkslinieka karjeru, nebija nekdu finansilu problmu, un hipodroma apmeklana kuva par regulru izklaidi. Bet citviet citts ar Ogists Renurs. Pats bdams pirm zvaigzne pie impresionisma debesm, vi neiedziins taj, k patiesb tapa Deg darbi, bet slavinoi atzinis:

Edgars Deg. Pirms sackstm, 1882.

Atoss, Portoss un Aramiss

Slavenais franu rakstnieks Aleksandrs Dim, sapelnjis krietnu naudu par saviem romniem, taj skait Trs musketieri un Grfs Monte Kristo, nolma izveidot ekskluzvu paumu, kuru nosauca viena no populrkajiem paa dairades tliem musketiera DArtanjana vrd. Uzceot vairkas kas, vi izveidoja ar nelielu zvrudrzu, kur bija gan eksotiski dzvnieki, gan ar trs zirgi Atoss, Portoss un Aramiss.

Deg atradis pamienu, k atveidot sava laika slimbu, es domju kustbu. Mums ir dzia pc kustbas, bet Deg cilvcii un zirgi kustas... Te mekljams Deg diums: kustba franu stil. oti cildinoi par Deg rakstjui ar mkslas ptnieki Latvij Kristaps un ederts Eliasi sav apcerjumu krjum Franu jaunlaiku glezniecba (Rga, Mkslas apgdniecba, 1940): Atmetis vstures sietus, pc 1865. g. Deg piegrieas relajai dzvei, un, proti, tur, kur vislabki var izpausties via ass novrotja un skattja spjas. Vispirms viu pievelk hipodroms. K eriko gadu simtea skum, t ar Deg sirsngi nododas zirgu un to kustbu studijm. Vesel srij gleznu un zmjumu ms redzam skrieans laukumos trasiu kumeus un rikotjus, ar un bez okejiem, visdadkos stvokos: saslienoties uz pakakjm, kvjot, mdoties pirms starta, joojot galop. Neviens no zirgu gleznotjiem, ne eriko, ne Verne, ne citi, nav spjui zirgu igls un spontns kustbas t atdarint, k to pratis Deg. Via asais skats uzer katru kustbu td fz, kur izpauas viss ts raksturs, un veikl roka to ar vislielko precizitti fiks. Cik nepilnga un nedzva, saldzinot ar Deg zmjumu, ir momenta fotogrfija! T faktiski kustbu prtrauc, sastindzina, un nekad nespj dot stu kustbas iespaidu, kdu ms sajtam Deg darbos. J, Deg pazina savus zirgus, viu dabu un anatomiju, pazina ar viu jjjus!... aprlis-maijs, 2009

Edgars Deg. Zirgu skrieans, amatieru okeji, 1876-87.

Edgars Deg. Zirgu sackstes, 1883-85.

Edgars Deg. Zirgu sackstes pie Granstandas, 1866-68.

~42~

ATPTAS BRDIM

No jtnieces par rakstnieci

Angu sportiste Filipa Fannela (dz. 1968. g. 7. oktobr), kura divkrt kuvusi par Eiropas empioni un ieguvusi ar olimpisks godalgas trsc (2004. gad Atns otr vieta komandm, tre vieta individuli; 2000. gad Sidnej otr vieta komandm), nolmusi izmint savus spkus literatras jom. Esmu iecerjusi uzrakstt seas grmatias brniem, un, domju, ka manu ieceru pietiks vl divtik lielam skaitam. Lielko dau sietu es izdomju, braucot furgon ar zirgiem, dodoties uz vai no sacensbm, saka Fannela. Grmatu galven varone ir meitene Tillija Redbrova, kura erta ar savu poniju un kurai ir pas talants saprasties ar zirgiem. Katra no grmatim bs veltta vienai janas sporta disciplnai konkram, trscai, rikoanai u. c. Grmatas paredztas brniem no astou gadu vecuma. Pirmie divi no
Mra Millera foto

Teicji par zirgiem

Dievs gribjis tikt pri pr vienu upi un ldzis zirgu, lai tas prnesot. Zirgs atbildjis: Man nav vaas, man jd. Tad vi ldzis vrsi, kur tad ar paklausjis un prnesis. Tad dievs nolicis, ka zirgam nekad nebot vaas, bet vram bot brv st zli, cik patkot. (P. ., Rauna; 34933) Velns gribjis dabt sev puszemes, bet dievs tik vien novljis, cik zirgs izvi. Tpc nu velns skubina zirgus vities. (J. Rubenis, rgi; 34934) Zirgs prasjis dievam, ko lai is darot pc sjas laika. Dievs teicis, lai sibjoties (klanoties), ko zirgs ar sienlaik dara. (J. Rubenis, rgi; 34935) Zirgiem dod vrdus parasti pc viu spalvas: bris jeb brnis (brs), sirmis, dzeltenis, melnis, balti, raibis, laucis (ar lauku pieri). (P. ., Rauna; 34936) Zirgu tauta sauc par mmo. (J. Jansons, Pli; 34937) Zirgiem jtura galva stall uz ziemeiem jeb austruma pusi, bet ne uz dienvidus jeb vakara pusi. Ckkti nevajaga zirgu stallim blakus taist, nedz ar kdu cku stall turt. Stall gan dai glab zi. Vistas jsarg no zirgu staa, lai viu msli netiktu pie zirgu barbas. Tpat nav labi, ka kai gu zirgam dodam sien jeb salmos. Zirgiem var dot samaistus rudzu un

srijas darbiem nonks prdoan pirms starptautisk Badmintonas turnra trsc gada maij.

Iet vrs pa ielu. Skats zirgs bez saimnieka. Paem zirgu un ved. Priek iet policists: Ko tu ar zirgu staig? Atradu. Tad ved to uz Zooloisko drzu. Labi! Nkamaj dien iet tas pats policists un skats, atkal vrelis ved zirgu: Es tau tev teicu ved zirgu uz Zooloisko drzu! Es tau jau vakar vedu uz turieni, bet odien ms ejam uz kino. Ar ko atiras zirgs no narkomna? K nu kur lieto zlti... K tev veics auoanas sacksts? Vai izvljies labu zirgu? Izvljos pau stiprko! Iedomjies tikai, bija nepiecieams vienpadsmit zirgu, lai apsteigtu o vienu zirgu. Dakter, kpc uz manis visi vlas izbraukt? Js seglus noemiet... Veterinraj akadmij seminra laik pasniedzjs izsauc studentu un jaut: K js rkotos, ja zirgs nokristu un salauztu atslgas kaulu? Students atbild: Apstdintu asins tecanu, nosietu ar marles saiti, uzliktu inu... Pasniedzjs: Nepareizi! Vispirms sauciet fotogrfu, zvaniet uz zooloisko muzeju un paziojiet par to, ka js esat pirmais cilvks pasaul, kur ir konstatjis, ka zirgam ir atslgas kauls!

mieu salmu griezumus. Bet nevajaga dot zirgiem kvieu, ziru un auzu salmus. Lai gan zirgi labprt d auzu salmus, bet no tiem vii dab slimu vderu. (S. Gberts, 1688; 34938) Kad zirgam sk augt acu kaktios sarkana gaa, ko zemnieki sauc par nagatu, tad to vajag nogriezt dilsto mnes un apkaist ar sli. (S. Gberts, 1688; 34939) 6. decembr pie kdas zemnieku mjas Vidzem ir zirgu labuma tirgus. Drz tur ir akmens, no kura ne tlu mjas saimnieks sakur uguni. Tirdzinieki trs reiz iet akmenim apkrt un nodod pie t paa akmea savu dau, ko saimnieks saem. (Latv. auu draugs, 1836, 74; 34940) Ja vlas, lai zirgam btu daudz pircju, tad, tirg nonkot, zirgam jnomazg kreis priekkja un tas dens jdod

zirgam dzert. (F. Brvzemnieks, 188, VI, 204; 34941) Kad zirgu grib prdot, tad via ast jievelk diegs ar adatu un jsaka: Lai pircji nk, k pie skrodea! (F. Brvzemnieks, 1881, VI, 204; 34942) Gavn vajagot trs rtus priek saules iet atssties uz biu stropa, satties viengi palag un sdt ldz saules lktam, tad zirgi labi padodoties. (J. Jansons, Pli; 34943) Zirga ausu starpa ir saimnieka daa. (K. Jansons, Pli; 34944) Zirgu uzturai tvu tvi rinja sei vezumi siena. (H. Skuji, Smiltene; 34945) Ja barbu sakap ekseos, tad pusbarbas vien iziet. (H. Skuji, Smiltene; 34946) Ja zirgs ausis tur stingri uz augu, tad tas ir izturgs, ja nolaidis vj. (A. Zvejniece, Piebalga; 34948)

aprlis-maijs, 2009

Nadnas Zavadilikas foto

~43~

IZSOLES

Pavasara izsoles Eirop

Sagatavoja Dace trausa

Vcijas un citu attstto zirgkopbas valstu zirgaudzanas centros notiek pavasara izsoles, kas daviet saisttas ar ar rzeu licencanu un citiem oviem. Licenctais un jau sacensbs startjoais Oldenburgas irnes rzelis Somerset kuva par drgk prdoto zirgu 2009. gada paSomerset. vasara Elites izsol 4. aprl Vcijas pilst Feht. Dkanais rzelis no Stedinger un Aimee (no Rubinstein I x Justinian xx) tika prdots par 160000 eiro. To no ameriku audztjas un panieces Hollijas Simensenas (Palmba Florid, ASV) iegdjs klients no Spnijas. Otrs drgkais zirgs bija Sonnenreiter (no Sir Donnerhall x Lord Sinclair), kas piederja t audztjiem Brigitei un Manfredam Langeludekm. Lielais rzelis tika prdots par 120000 eiro Luksemburgas sindiktam LUX-dressge, kas 2008. gada rudens Elites izsol par rekordcenu 400000 eiro iegadjs ar Statesman. Jauk ve Una Supra (no Sandro Hit x Sion Z) tika prdota par 100000 eiro uz Austrliju. o vi izaudzjis Aloizs Hinkslage. Par visdrgk prdoto poniju kuva rud vte Coppa Cabana (no Charivari x Sandro Hit x Donnerhall). Ts cena bija 13000 eiro, un jaunas mjas tai bs Bavrij, Vcij. Pavisam Fehtas pavasara Elites izsol tika prdoti 52 sporta zirgi, kuru kopj cena sasniedza 1,7 miljonus eiro. No jaunajiem zirgiem 21 paliks Vcij (to vidj cena ir 12938 eiro), uz rzemm tika prdoti 32 zirgi (vidj cena 61310 eiro), no tiem 12 uz ASV. Izsoles vidj cena bija 32000 eiro. Nkam Oldenburgas sporta zirgu izsole ir vasaras jaukt izsole, un t notiks Feht 2009. gada 6. jnij Piecgadgais sirmais Vestfles irnes kastrts Lennx Luis ir drgkais prdotais zirgs 2009. gada Vestfles sporta zirgu Lennx Luis. pavasara Elites izsol Minster, Vcij 5. aprl. To audzjis Heinrihs terthofs. Konkram piemrotais Lennox Luis no Lissabon un ves no Athlet Z x Cantus prdots par 82000 eiro. etrgadgais rudais rzelis Belmondo
~44~

Pavasara Elites izsole Feht

(no Belissimo M x Weltmeyer), ko audzjis Hermanis Ostermanis, prdots par 65000 eiro. Trs zirgu cena sasniedza 55000 eiro. Par du cenu Matj Bekmanis prdeva savu piecus gadus veco licencto rzeli Biasini (no Belissimo M x Argentinus). Tdu pat mura cenu sasniedza trsgadgais kastrts Simply Black (no Stedinger x Fidemark), kas audzts Nderland, un etrus gadus vecais brais rzelis Sternenfnger (no Show Star x Florestan). Par labk nosolto poniju kuva Champ of Class (Champion de Luxe x Dornik B). Tas ir iejdei piemrots ponijs, ko izaudzjis Haincs Baumanis, un kuru prezentja Herberts Verts. T cena sasniedza 11000 eiro. Augstk cena par konkra novirziena kumeu Cornets Pleasure (no Cornet Obolensky x For Pleasure) bija 10000 eiro. Kop izdevs prdot 52 sporta zirgus, sasniedzot vidjo cenu par zirgu 25244 eiro.

Klasisk prdoana Varendorf 2009 (CSW)

11. aprl pirmo reizi Varendorf notika zirgu izsole ar nosaukumu Klasisk prdoana Varendorfa 2009, kas noritja ar milzgiem pankumiem. Piedvto zirgu kvalitte bija prliecinoi augsta, zirgi acmredzot bija labi apmcti un trenti, td, neskatoties uz ekonomisko situciju, pircji nebaidjs investt ievrojamas naudas summas zirgos. Par augstko cenu tika nosolts seus gadus vecais Oldenburgas irnes sirmais kastrts Mont (Royal Diamond x Plaisir Mont. dAmour). Tas ir iejdes zirgs, kas jau sasniedzis M lmeni iejd un ar pankumiem startjis sacensbs. Zirga cena ir 150000 eiro, un to nopirka kds liels stallis Reinzem. Otrs drgkais zirgs aj izsol bija Karajan (no Falkestern x Wanderbursch), septius gadus vecs Hanoveras irnes kastrts, kas jau ir sagatavots S klases iejdes
Karajan.

Minsteres pavasara Elites izsole

lmenim un ieguvis ievrojamu sacensbu pieredzi. Zirgu iegdjs pircjs no Oldenburgas par 120000 eiro. Apdvint etrus gadus vec ve Die Callas (Dimaggio x Ragazzoni) savaldzinja skattjus jau rta prezentcijas laik, bet izsol pircjs no Hamburgas to iegdjs par 60000 eiro, tau ve paliks Varendorf, lai turpintu trenties ar izsoles jtnieku Dirku Polmanu ar mri piedalties bundesempiont septembr. Ltkais izsol prdotais zirgs bija Hanoveras irnes kastrts Hndel (Florencio x Eldorado). Pircji no Holandes to iegdjs par 13000 eiro. Vii par 40000 eiro nopirka ar talantgo trsgadnieku Benjamin Britten (Dimagio x Rohdiamant), kas maksja 40000 eiro. Izsol tika prdoti ar trs poniji, drgkais no tiem bija Beethoven (Depardieu x Brilliant) par 25000 eiro, kas jau gatavs sacensbm L lmen. Jauk A selekcijas Velsas poniju vte Afrika tika prezentta, lai prdotu labdarbas mriem, iegt nauda par viu tika atdota Frdercentrum Mensch&Pferd, kur tiek trenti un divgadg apmcb grma darbam sagatavoti profesionlam jauniei ar specilm vajadzbm. Solanas sacensb starp Forverkas zirgaudztavu Bekmana rzeu staciju murs krita pie summas 2000 eiro. Zirgi izsol tika demonstrti roks pie pavadas, t neradot lieku stresu dzvniekiem, tau pirms izsoles notika prezentcija, kur tos varja redzt zem segliem individuli vai pa priem. Demonstrciju komentja Suzanna Msnere, ststot ne tikai par zirgu izcelsmi un spjm, bet iepinot ststjum aizraujous un smieklgus gadjumus no o zirgu dzves, kas pardja, cik labi izsoles komanda pazst savus audzkus. Interesentiem tika piedvta iespja zirgus izmint jus. Analizjot izsoles rezulttus, varja secint, ka drgk prdotie zirgi nebija visdaudzsolokie, bet gan veckie un vislabk trentie. Pavisam tika prdoti 22 zirgi par kopjo cenu 861000 eiro, bet vidj cena par zirgu bija nedaudz vairk k 43000 eiro.

aprlis-maijs, 2009

REKLMA/SLUDINJUMI

Portl gleznot.lv un veikalos Zelma

* Materili mksliniekiem eas un akrila krsas, tempera, akvarei, otas, papri, audekli, molberti; * Hobija materili dadas krsas keramikai, porcelnam, stiklam, zdam, lakas, veidoanas materili un piederumi; * Materili rokdarbiem filcanai, proanai, rotu izgatavoanai u. c.

Veikalu Zelma adreses: Css Rgas iel 36, Valmier Rgas iel 60.

aprlis-maijs, 2009

~45~

VSTULE REDAKCIJAI

Pasaules augstlkanas rekords

Inese Ruskule

Zirgu Pasta lastja Zane teinberga izsaka savu viedokli un vaic: Man oti patk is urnls un dads t sadaas. Btu oti jauki, ja katr numur btu ar plakts ar kdu pazstamu jtnieku. Vl man rads jatjums, kds ir pasaules rekords konkr? Internet atradu, ka tas ir 2,47 metri, bet neesmu prliecinta. Bijui vairki minjumi labot augstlkanas rekordu janas sport. Tau tie pagaidm nav prspjui 1949. gada 5. februr l uzstdto rekordu 2,47 m. Rekorda panieks ir kapteinis Alberto Laraguibels Moraless ar zirgu Huaso. Tas bija l izaudzts trasiu zirgs, kas savu kar-

jeru ska k auotjs. Tau nig rakstura d ar Huaso sportisti prstja startt sacksts, un tas nokuva kavalrijas staos. Savu vstures nozmgko brdi zirgs piedzvoja 16 gadu vecum. Augstlkanas sacensbs 2,47 m augsto rsli zirgs lca trs reizes. Pirmaj minjum tas atteics prvart rsli, otraj nogza augjs krtias, bet treaj izdevs rsli prvart tri. Jpiemin ar fakts, ka jtnieks neizmantoja steku ra prvaranas laik, jo tas zirgam btu radjis uztraukumu. Zirgs lciena laik traumas neguva. Par godu spilgtajiem pankumiem Huaso vairs nekad netika izmantots sacksts un laimgi nodzvoja ldz 29 gadu vecumam.

Viena no versijm, k clies zirgs

Dace Millere

~46~

aprlis-maijs, 2009

Nadnas Zavadilikas foto

Mums raksta Gunta M.: Jsu laikrakst izlasju oti interesantu ziu, ka ptnieki atradui pierdjumus, ka cilvki pieradinjui zirgus vismaz 1000 gadu agrk, nek iepriek tas tika uzskatts. Kdi tad bija ie agrk paustie uzskati, ja starpba ir tik liela? Paldies, ja atbildsiet! Sniedzam informciju no Vladimira Agafonieva grmatas Dzvniekterapija. Msu zles sas epas un aste un enciklopdijas Kur? Kas? Kad? Cilvka uzticamais draugs zirgs ir viens no plantas veckajiem iemtniekiem. Paleontologi uzskata, ka zirga biogrfija ir 40-50 miljonu gadu ilga. Zirgs clies no kda neliela dzvnieka (lat. eohippus). T vissenks atliekas atrastas Ziemeamerik. Eohips bijis trua lieluma dzvnieks ar pirkstainm epm, uz priekepm to bija etri, uz pakajm epm trs. Evolcijas gait dzvnieks kuva lielks, kustgks un lokanks. Apmram pc 10 miljoniem gadu vi sasniedza pieaugua msdienu zea lielumu, t zobi bija gari un viegli sakoja zli. Paleontologi to nosauca par ganbu zirgu (merihippus). Pagja vl 10 miljoni gadu, zirgs sasniedza msdienu ponija izmrus. Ekstremittes kuva garkas, bet pirkstu viet izveidojs nagi, kas, mekljot iztiku, va noskriet lielkus attlumus, bet nepiecieambas gadjum vieglk aizmukt no daudzajiem ienaidniekiem. Evolcijas gait palika tikai tikai viena pirksta nags, kds raksturgs msdienu zirgiem. Apmram divus miljonus gadu p.m.. pardjs msdienu zirgu priektecis equus.

Msdienu zirgu sugas nosacti dals siltasiu un aukstasiu sugs. Starp pirmajm ir trasiu jjamzirgi un arbu zirgi. Tie cluies no Prevaska zirga (zijas stepju zirga) un savvaas tarpna, Austrumeiropas stepju maz zirdzia. Aukstasiu ir smagie braucamie zirgi: airi, Kleisdles un Vladimiras zirgi. K veidojs cilvka un zirga attiecbas? Vlu veiksmi jums, jsu imenei un jsu zirgiem... t skas Kipras valdnieka vstule, kas rakstta iptes faraonam pirms trsarpus tkstoiem gadu. T norda uz lielo lomu, kda zirgam bijusi t laika cilvku dzv. Zirgam piemt vairkas uniklas pabas. Zirga redzes lauks ir 360 grdu. Tas atir krsas un pat tums redz visskkos

priekmetus, tpc atrod ceu ar bezmness nakt. Zirgam ir laba atmia, tpc aizsnauduos braucju vi nekdgi atveds mjs. Turkmiem ir paruna: Zirgi ceu redz ar nagiem. Zirga nagi ir oti jutgi, gandrz tikpat, cik cilvka plauksta. Ar viss ermenis ir jutgs, tpc zirgam ir tik tkama glaudana, bet spga pieu iecirana snos. Ar dzirde zirgam ir oti laba, vi sadzird vismazkos troksnus, spicdams ausis. Zirgs slimo gandrz ar vism cilvku kaitm, tikai gultas rema tam nav, zirgs visu panes stvus. Apmram etrus tkstous p.m.. cilvks zirgus pieradinja vispirms, lai iegtu gau un vju pienu. Bet vlk tas kuva par sabiedroto ikdienas darbos, prvietoans ldzekli un kaujas tehniku. Aizvsturiskos laikos zirgu galvens dzves vietas bija zija, Ziemefrika, Eiropa un Ziemeamerika. Dadie Amerikas zirgi izzuda pirms daudziem tkstoiem gadu. Msdienu zirgus no Eiropas turp aizveda spi. Gandrz droi, ka Mazzijas un Vidusjras civiliztajs valsts zirgi ir ienkui no austrumiem. Skum tie pardjs Babilonij 3000. gad p.m.. os zirgus droi vien pieradinja Viduszijas ceojos ciltis. Vissenkos zirgu attlus un figrias izgatavoja Eiropas alu cilvki aptuveni pirms 15000 gadu. Zirgi, kas redzami ajos zmjumos, ir oti ldzgi Mongolijas ponijiem. Faktiski tikai Mongolij un Turkmnij var atrast pdjo savvaas zirgu Prevaska zirgu, kas kuva par msdienu zirga priekteci un t nosaukts par godu cilvkam, kas to atklja 1870. gad.

Avzi Zirgu Pasts var iegdties ar specializtajos zirglietu, suvenru un mkslas priekmetu veikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10; Korsaro, Rg, Kleistu iel 75; Kentaurs, Rg, Kleistu iel 75; Jukka, Rg, Krija Barona iel 45/47; Zelma, Css, Rgas iel 36; Zelma, Valmier, Rgas iel 60.

aprlis-maijs, 2009

Nadnas Zavadilikas foto

~47~

Nadnas Zavadilikas foto