Zirgu Pasts Nr.31

Nr.
10 (31)
2009. gada oktobris-novembris
Pasniegti LJF kausi Raib pajgu sezona
Kenta un Deimss Mra Millera foto
Cena 1,90 Ls
31
Izcila EKONOMIJA! l vislielk papildu jauda ldz 37 ZS transporta rem un darb ar jgvrpstu l visefektvk hidraulika augsta plsma pie zemiem motora apgrieziniem ldzinja apgriezieni fiksjami darbam maksimls jaudas diapazon
Neprspta ERGONOMIJA! l visklusk kabne traktoru tirg tikai 69 dbA l automtisks trumu prslgs transporta rem l aktv amortizcija priekjam tiltam l traktora vadba ar Multicontroller V
KONTAKTINFORMCIJA: Ivans Ivanovs, mob. tlr.: 29 452 321 irts Peirgs, mob. tlr.: 29 127 208
Izstu komplekss Rmava Valdlaui, ekavas nov., LV-1076 Tlr.: 67 860 621, fakss: 67 804 813
Prdomu laiks
Es onakt sapoju par zirgiem. Ir atncis rudens, un pret jumta logiem spraigi sitas vl pusaizmigus ru lietus lses, kuras veido savdabgu troksni. Sapn tas atgdinja skrienou zirgu baru... Negribgi izlienu no gultas un atveru logu. Tur lej rta pelkaj krsl gans krsains segs ietti zirgi. Glui k kos kavu lapas, tie izkldui pa samirkuu zli, un kaut kur tlum, aiz mam zaiem kalniem aust saule, sasildot gaisu un izdzenjot mkous. Ir silts rudengs rts. Zirgi dejo ar lietus nodauztajm, saul nouvuajm dzeltenajm lapm un paceas gais. Tie klauv pie istabas logiem un aicina pievienoties... Ir jmosts. Ir rts. Un zirgu nav ne lej, ne gais... Biei vien, esot notikumos iek, ms daudzas lietas nepamanm. Iegrimstam ikdienas rutn, kda nu kuram t ir, ieejam sav tunel un skatmies tikai taisni uz prieku, vien reizm paveroties snis, lai ieskattos blakus josl. (Galvenais neaizmirst iemest akmentiu sve drzi.) Bet oreiz man ir dota iespja paraudzties uz daudzm lietm no malas, un to es ar izmantou. Sporta sezona Latvij nu ir gal, apkopoti rezultti, zirgi palaisti aplokos atpt, bet inventrs vl smaro pc sacensbu adrenalna. Izskats, ka vasara ir bijusi pai produktva, neskatoties uz nansilo valsts nestvokli. Tik daudz krsainu paskumu, tik daudz jaunu sportistu, zirgu, interesentu. Tam pa vidu vl kda atzia viss, kas saistts ar zirgiem, turas ne vien uz milzgiem nansu ldzekiem, bet ar par pacietbu un lielu entuziasmu. Domju, ka bez apmga vadtja daudzas lietas t ar paliktu vien sapi, kas iegultu vlmju plauktos. Bet t nav, un par to jsaka liels paldies Agrim Blauam, kur ogad ziedojis daudzas negultas naktis Latvijas zirgu sporta attstbai. Jauniei ir palekuies augstk, aizjgi tikui tlk, zirgu prdots vairk. Dzve iet uz augu! Un tomr, no malas skatoties, Latvija ir mazia, omulga valstia ar ambcijm lielkm nek visai plantai kop. Ms lieliski protam dot padomus un audzint kaimiu brnus, bet tad izrds, ka kaimii sprui krietnu soli tlk nek ms. Latvietis lieliski prot paturt pie sevis virtuvi, kuras noslpumus sen visi jau iztrzjui. Ko es ar to gribu teikt? Neko. Viela prdomm. eit, zirgu zem rij dzvojot, redzu, ka savstarpj komunikcija var bt ar savdka, daudz sirsngka un patieska. Lai ar uzskot dzvi svezem, arvien viss jsk no gala, tomr jsaka, ka eit ir lietas, kas mani oti valdzina. Kaut vai tas, ka cilvki uzticas cits citam, pc principa: izturies t, k gribi, lai izturas pret tevi. To ar es gribtu novlt Latvijas zirdziniekiem! Un neaizmirstiet, ka mums ir tas gods bt kop ar iem lieliskajiem, gudrajiem dzvniekiem, kuri nesaprotamu iemeslu d nevar izteikt savu viedokli vrdos. Varbt ar, ka tas ir labi, lai jau tas prieks tiek cilvkam! Aizlozofejos, piedodiet! Gan jau izlassiet ne vien vrdus, bet ar sajtas, un, iespjams, ka kdam mani vrdi its salkani, bet td jau esam tik dadi... Glui k krsains kavu lapas rta dej ar zirgiem... Nadna Zavadilika
aj numur
ZIAS Andis Vrna pirmais Latvijas sportists labkais Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas ziemeu grup ru prvaran L AT VIJ LJF kausi pasniegti Beigus LJF kausa izcas sacensbas ru prvaran un iejd vairks meistarbas un vecuma grups RZEMS Rolex, Meydan un citas zias Informcija par pasaules populrkajiem sacensbu seriliem un ststi par 19.,20., vadoajiem jtniekiem un izcilkajiem zirgiem 23. lpp. NUMUR A SARUNA Andis Pavlovskis Pirmaj pajgu braukanas sezon Latvij lieliskus pankumus guvis Andis Pavlovskis, kur ststa par to, k scis vadt zirgu pajgu 30.-31. lpp. IZSOLE Izdevgs piedvjums Trvet notiks izsole, piedvjot zirgus ar no citm Latvijas audztavm ATPTAS BRDIM Ticina gleznotais Krlis V K pri karu kaislbm un politikai uzvar mkslas darbs, ar ar zirgu 42. lpp.
8. lpp.
4.-7. lpp.
40.-41. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
oktobris-novembris, 2009
~3~
LATVIJ
LJF kausu izcna Guntars Sili

Dace Millere
Kleisti, 26. septembris, konkrs

Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas tre posma sacensbas ru prvaran bija iziros, lai noteiktu godalgu sadaljumu sezonas kopvrtjum. Pieauguo konkurenc labkais bija Guntars Sili, ar zirgu Kalgari gstot uzvaru, bet ar Nastello otro vietu. Treais kopvrtjum ir Andis Vrna ar Arabiku. Tre posma intrijok ca notika piektaj marrut ar ru augstumu ldz 140 cm. Startam taj bija pieteikuies 15 sportiskie pri. Pamatmarrutu bez soda punktiem veica tikai divi Guntars Sili ar Kalgari (z/s Mestrazdii) un irts Bricis ar Kongo (SK Sport de Lux). Sasintaj distanc abi pieva pa vienai kmei, bet Sili bija trks un kuva par uzvartju gan aj posm, gan kopvrtjum. Bricim posm otr vieta, bet kopvrtjum sest, jo pirms posma viam bija saldzinoi neliels punktu skaits. Marrut un kopvrtjum treo vietu izcnja Andis Vrna ar Arabiku (SK Quattro). Savukrt Sili ar Nastello (Bajri) aizvadtajs sacksts bija tikai astotais, bet iepriek krtie punkti kopvrtjum va pakpties uz otro vietu. Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus saka: Gandarjumu rada tas, ka, neskatoties uz finansilajm problmm valst, esam nodroinjui visu federcijas kalendr osezon paredzto turnru norisi, taj skait, federcijas kausa izcu konkr trs posmos. Esmu oti apmierints, ka visu sezonu startja daudz dalbnieku, un pdj posm, kad teortiski jau varja nojaust, kuras vietas sportisti ieems kopvrtjum, pat neparedzti daudz. Sva konkurence turpinjs viss etrs sportistu vecuma grups, k ar divs jaunajiem zirgiem. da kausu sadale auj pilnvrtgk izvrtt spku samrus, kad tiek startts ldzvrtg konkurenc. LJF kausa izcas galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis: Ar sacensbu norisi esmu apmierints. Dakrt tad, ja ir tik plaa programma septii marruti ar lielu dalbnieku skaitu, paskums ievelkas, notiek kda aizerans. oreiz viss notika oti raiti, ar laiks bija labs, un sezonas izskaa aizritja lab noskaojum. Sergejs akurovs bija sastdjis labus marrutus, un, no profesionl viedoka vrtjot, esmu gandarts par to, ka juniori oreiz leca jau marrutus ar 125 cm augstiem riem un jaunie jtnieki ar 130 cm, kas bija par pieciem centimetriem augstk nek iepriekjs sacksts, bija ar kdas, tau kopum starti liecinja, ka jauno jtnieku vid sezonas laik jtama izaugsme. Esmu priecgs ar par Guntara Sili-
LJF kausa ieguvju Guntaru Siliu sveic federcijas prezidents Agris Blaus.
a pankumiem, vi ogad apliecinjis lielisku stabilitti, iegstot visus galvenos titulus nacionlajs sacksts: kuva par ziemas empionta kopvrtjuma uzvartju, vinnja Latvijas empiontu un tagad izcnja ar federcijas kausu kopvrtjum. LJF kausa ieguvjs Guntars Sili: Protams, esmu ar s sezonas startiem apmierints, jo Latvij iegti visi augstkie tituli, turklt ar paa sagatavotiem
zirgiem. Kalgari tagad ir devius gadus vecs, Nastello astous. ogad lielkoties startjm Latvijas maos, aizbraucu tikai uz trim sacensbm rzems Igaunij, erahovsk un Maskav, kur izcnju kvalifikciju startam Eiropas empiont. Tau uz Angliju nebraucu, jo zirgi vl nav gatavi, lai ne tikai piedaltos, bet ar cntos liel starptautisk arn. Nedrkst sasteigt, visam jnotiek pamazm.
Mra Millera foto
Laura Penele ar Rafaello, bet ar Alfredo via uzvarja sacensbu treaj posm brnu konkurenc.
Sarmte Ptersone ar Ak-Vo, savukrt ar Amadeo via trs posmu summ uzvarja seus gadus vecu zirgu konkurenc.
~4~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
LATVIJ
LJF kausa izca ru prvaran 2009. gada sezonas kopvrtjums Brni ldz 16 g. v. 1. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 43 p. 2. Linda Via Rigo z/s Liepenes 33 p. 3. Marija Dubrovska Deli Kleisti 35 p. 4. Anna Raita Vjaksa Neapols SIA Princis 33 p. 5. Linda Via Lode z/s Liepenes 28 p. 6. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 25 p. Sportisti ar zirgiem ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu 1. Guna Vasijeva Goltjers SIA ZA Kocni 48 p. 2. irts Bricis Esmeralda Sport de Lux 32 p. 3. Maira Leja Arhimeds SIA Lautas 31 p. 4. Maira Leja Liedags Valmieras SK 29 p. 5. Linda pola Vairogs Mestrazdii 22 p. 6. irts Bricis Michael Buble Sport de Lux 20 p. Sportisti ar zirgiem ldz 6 g. v. 1. Sarmte Ptersone Amadeo Talsu JK 46 p. 2. Maira Leja Kingstona Valmieras SK 40 p. 3. Madara Frliha Amulets SK Windcitycars 36 p. 4. Maira Leja Ado Valmieras SK 34 p. 5. Kristne Egle Roils Egu im. 29 p. 6. Guna Vasijeva Cartini SIA ZA Kocni 28 p. Pieauguie 1. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 52 p. 2. Guntars Sili Nastello Bajri 42 p. 3. Andis Vrna Arabika SK Quattro 32 p. 4. Guntars Sili Lord Picasso Bajri 29 p. 5. Aleksandrs akurovs Lavanda Kleisti 27 p. 6. irts Bricis Kongo Sport de Lux 24 p. Juniori ldz 18 g. v. 1. Linda Via Arons z/s Liepenes 46 p. 2. Madara Frliha Amuets SK Windcitycars 42 p. 3. Kristne Egle Concorde Egu im. 39 p. 4. Marta Dubrovska Deili Kleisti 28 p. 5. Kristne Egle Glsts Egu im. 25 p. 6. Santa teinberga Conshevallier RVA 25 p. Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 54 p. 2. Linda Via Arons Liepenes 40 p. 3. Krista Kliesmete Motors SK Quattro 38 p. 4. Kristne Egle Concorde Egu im. 34 p. 5. Kristne Egle Longa Egu im. 29 p. 6. Santa teinberga Conshevallier RVA 26 p. Sacensbu 3. posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 110 cm, piedals brnu ldz 16 g. v.) 1. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 0 s.p./43,70 s 2. Karlne Ciemia Vaipers z/s Traines stai 0 s.p./49,77 s 3. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 0 s.p./50,09 s Marruts nr. 2 (ru augstums 110/115 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu) 1. irts Bricis Michael Buble Sport de Lux 0 s.p./40,14 s 2. irts Bricis Esmeralda Sport de Lux 0 s.p./40,34 s 3. Guna Vasijeva Goltjers SIA ZA Kocni 0 s.p./46,72 s Marruts nr. 2 (ru augstums 110/115 cm, piedals 6 g. v. zirgi) 1. Andis Vrna Klaids AS Agrofirma Trvete 0 s.p./37,71 s 2. Sarmte Ptersone Amadeo TJK 0 s.p./38,63 s 3. Maira Leja Kingstona Valmieras SK 0 s.p./40,11 s Marruts nr. 3 (ru augstums 120 cm, truma) 1. irts Bricis C. Chandra H Sport de Lux 0 s.p./59,88 s 2. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 0 s.p./63,25 s 3. irts Bricis Force Guy Sport de Lux 0 s.p./67,28 s Marruts nr. 4 (ru augstums 130 cm, akumulcijas marruts ar dokeri) 1. Kristaps Neretnieks Lora Limbai 65 p./52,73 s 2. irts Bricis C. Chandra H Sport de Lux 65 p./53,04 s 3. Andis Vrna Arabika SK Quattro 65 p./55,33 s Marruts nr. 5 (ru augstums 140 cm, viena prlekana uz laiku) 1. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 4 s.p./45,66 s 2. irts Bricis Kongo Sport de Lux 4 s.p./46,71 s 3. Andis Vrna Arabika SK Quattro p.m. 4 s.p./86,79 s Marruts nr. 6 (ru augstums 125 cm, piedals juniori ldz 18 g. v.) 1. Kristne Egle Concorde Egu im. 0 s.p./47,73 s 2. Santa teinberga Kardinls-LV RVA 4 s.p./52,59 s 3. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 12 s.p./51,61 s Marruts nr. 7 (ru augstums 130 cm, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Santa teinberga Kardinls-LV RVA 0 s.p./76,44 s 2. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 4 s.p./75,00 s 3. Kristaps Neretnieks Korlandos z/s Krii 12 s.p./69,24 s
Kristaps Neretnieks ar Loru pirmie marrut ar 130 cm augstiem riem.
Juris Menieks kop ar savu zirgu Kalgari, kas kuva par LJF kausa ieguvju.
Kristne Egle ar Longu, savukrt ar Concorde junioru konkurenc via uzvarja kausa izcas tre posma sestaj marrut.
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Mra Millera foto
~5~
LATVIJ
LJF kausu ieguvji

Jolanta Lapia
Goltjers, labkais zirgs piecgadgo konkurenc vai zirgiem, kas start pirmo sezonu Dzimis 2002. gad Valmieras pus, SIA Zirgaudztava Kocni staos. Mte Serende no Seims, tvs Hanoveras irnes rzelis Guido no Voltaire. Zirgaudztavas panieki piecu gadu vecum Goltjeru uzticja sportistei Gunai Vasijevai. Pirmos labkos rezulttus is pris sasniedza Latvijas ziemas empiont, izcnot pirmo vietu kopvrtjum. Saimnieki zirgu raksturo k temperamentgu, ar oti lielu dvseli, tas tendts uz sadarbbu ar jtnieku, ar akurts. Spcgas miesasbves. Zirgaudztav o rzeli uzskata par labko, perspektvko no Guido brniem, ko oti labprt izmanto ar vaisl. Amadeo, labkais zirgs segadgo konkurenc Dzimis 2003. gad Talsos. Mte Orlova rikotju ve Degsme no Limita, tvs Ako no Akords II. Zirga audztja ir pati sportiste Sarmte Ptersone. Via ir Talsu Jtnieku kluba vado sportiste, ar jaunzirgu trenere. Savu segadgo Amadeo raksturo k hiperaktvu zirgu.
Jaunais censonis ir perspektvs, tas nejt ierobeojumus ru augstum, tos prvar viegli, bet zirgam jmcs vairk koncentrties darbam, un to Sarmte cer pankt ar laiku. Kalgari, uzvartja zirgs pieauguo konkurenc Dzimis 2000. gad Dundag. Mte Safra no arbu asiu rzea Smark, tvs Kardinals no Calando IV. Zirga audztjs un panieks ir Juris Menieks. No piecu gadu vecuma Juris o zirgu uzticjis pieredzjuajam jtniekam Guntaram Siliam, kur to aizvedis ldz LJF kausa kopvrtjuma uzvarai. is ir augsts sasniegums gan zirgam, gan paam jtniekam. 2009. gada sacensbu sezon Guntars ar Kalgari izcnja pirmo vietu kopvrtjum, gan godalgas cits LJF rkotajs sacensbs. Pc krtjo pankumu ganas devius gadus veco Kalgari saimnieks raksturo k augstas klases zirgu. Guntars piebilst, ka zirgs ir oti viegli vadms, un apstiprina, ka atbilst msu sacensbu lgas zirgam. Ar o zirgu Guntars startjis ar Baltijas kaus un Igaunij. Par regulriem startiem starptautiskaj arn Menieka kungs izsaks piesardzgi: Zirgi start manam priekam, man tk uz to raudzties, tam vi-
Linda Ansule ar Lemonu uzvarja jauno jtnieku konkurenc.
Linda Via ar Rigo, bet ar Aronu via uzvarja kopvrtjum junioru konkurenc.
sam ir vajadzga liela nauda. Labkie sasniegumi: pirm vieta 2009. gada Latvijas empionta marrut ar 140 cm augstiem riem, uzvara LJF 2008. gada vasaras sezonas kopvrtjum, uzvara LJF 2008. gada ziemas empionta kopvrtjum. Guntars Sili, LJF kausa ieguvjs pieauguo konkurenc Prstv sporta klubu Bajri. Sacensbs start, ar prstvot Mestrazdius. Guntara ikdienas darbs saistts ar stau prvaldanu, zirgu trenanu. Sacensbs osezon start ar zirgiem Lord Picasso, Nastello, Kalgari, Calibra, Maclesias un Rislings. Veiksmgi sadarbojas ar vairkiem zirgu paniekiem. Lielkoties piedals Latvijas mroga sacensbs. 2009. gad ieguvis visus augstkos nacionlos titulus. Linda Ansule, LJF kausa ieguvja jauno jtnieku konkurenc Ar Lemonu izcnja prliecinou uzvaru konkurenc ldz 21 gada vecumam. Prstv z/s Traines stai. Startjusi visos LJF kausa posmos, sasniedzot augstus rezulttus. Lemonu Linda iegdjs etru gadu vecum, t audztja ir Iveta Pa Kandav. Tagad septigadgais sirmais rzelis Lindai atnesis divas uzvaras Pasaules kausa posm Igaunij, kur via kuva ar par Igaunijas empioni sava vecuma grup.
Linda paralli sportistes karjerai stud uzmjdarbbu Biznesa augstskol Turba. Vias mris ir startt starptautiska lmea sacensbs un sagatavot sacensbm vl kdu jaunzirgu. Linda Via, LJF kausa ieguvja junioru konkurenc Sepadsmit gadu vec jauniete jau otro gadu pc krtas izcna o empiones titulu. Ar septigadgo Aronu marrutos ldz 120 cm augstiem riem via ir ldere junioru grup. Viceempiones titulu izcnja ar vecuma grup ldz 16 gadiem. osezon startjusi visos Palladium kausa posmos Igaunij, izcnot godalgots vietas. Sacensbs piedals ar zirgiem Arons, Bendija, Lode, Rigo un Amanda. Laba sadarbba izveidojusies ar Vitu Kociu, kura uzticjusi Lindai trs zirgus. Mcs Siguldas Valsts imnzij, daudz laika velta treniiem un darbam sav privtaj stall. Patrcija Kokina, LJF kausa ieguvja brnu konkurenc Trspadsmitgadgajai sportistei ir otr sacensbu sezona un labkais sasniegums. Gandarjums, protams, liels, jo izcnt uzvaru kopvrtjum ar septius gadus veco Vimbldonu nebija viegli, konkurence sva. Mcbas Rgas Angu imnzij veiksmgi apvieno ar treniiem z/s Lielceri, vasaras sezon ieguldtais darbs vainagojies ar pankumiem.
~6~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
LATVIJ
LJF kausu iegst Airisa Penele

Dace Millere
Kleisti, 3. oktobris, iejde

LJF kausa izcas vasaras sezonas finls piektais posms risinjs, k ierasts, Kleistos. Izbrnu rada fakts, ka atseviiem dalbniekiem tika dota iespja startt man, lai gan vasaras sezona vl nebija beigusies un pc sportisk principa vajadztu bt t, ka visiem doti viendi apstki. Kopvrtjum, emot trs labkos rezulttus no pieciem, Lielo kausu ieguva Airisa Penele ar Ravelu, Mazo un Cerbu kausu Agnese Liepia, attiecgi ar zirgiem Linza un Doctor Wayne. Tiesnese Maija Kleinberga: Prieks, ka sezonas noslgum bija oti daudz dalbnieku un ar lieliski laika apstki. Bija oti patkami pc starta Eiropas
LJF kausa izca iejd 2009. gada kopvrtjums
empiont redzt Airisas Peneles startu ar Ravelu, un via bija galvastiesu prka par citm msu labkajm sportistm. Labi, ka atsevia konkurence izveidota brniem, kas dod papildu stimulu startt, saemot diplomus un rozetes par godalgotajm vietm. aj sporta discipln lderi gadiem ilgi ir vieni un tie pai, tau oreiz gribu uzteikt, ka oti prliecinoi startja Agnese Liepia ar Linzu. T k prstvu lauku kolektvu Kocnus, vltos piebilst, ka veiksmgi startja msu Guna Vasijeva, kura piedaljusies ar konkra sacensbs, un jcer, ka nkamaj sezon via sasniegs vl labkus rezulttus. Biek pieauts kdas sportistu sniegum ir nevienmrgs ritms, nepreczas komandas, uz kurm ar zirgs atbild ar nepreczu kustbu.
Lielais kauss 1. Airisa Penele Ravels 2. Terze Rozenberga Zalve Mazais kauss 1. Agnese Liepia Linza 2. Inga Bistrova Traum-Furst 3. Terze Ptersone Kivi 4. Jlija Stepanova Dancing Queen 5. Jlija Tkaova Orfejs 6. Agnese Kukaine Luga Cerbu kauss 1. Agnese Liepia Doctor Wayne 2. Sergejs akurovs Guiness 3. Agnese Kukaine Lambordini II 4. Kristne Lisovska Sir Lancelot 5. Guna Vasijeva Holda 6. Kristna Rozte Lenors Sacensbu 5. posms Liel balva, krs 1. Airisa Penele Ravels 2. Terze Rozenberga Zalve Vidj balva I, krs 1. Agnese Liepia Linza 2. Jlija Tkaova Orfejs 3. Terze Ptersone Kivi III grupas shma, krs 1. Agnese Liepia Doctor Wayne 2. Olga akurova Dvana 3. Sergejs akurovs Guiness II grupas shma, krs 1. Agnese Liepia Lordons 2. Agnese Kukaine Double Power 3. Guna Vasijeva Holda Open Class (ldz 14 g. v.) 1. Aiga Silavniece Loretta 2. Ksenija Petrova Lagoss 3. Rente Melngaile Ibarh Open Class (14 g. v.) 1. Everita Daubure Heksandrs 2. Jana Ezte Madlna 3. Sabne Salma Serende Open Class (15-17 g. v.) 1. Velta Kue Cahita Open Class (18 g. v. un vecki) 1. Olga Kirienko Skifs 2. Sanita Krolle Kenta Open Class (jaunzirgi) 1. Dace Podniece arpejs 2. Anna Vainute Abava 3. Marina agata Princis
z/s Lielceri LSVC Kleisti LSVC Kleisti JSK Amber Mestrazdii LSVC Kleisti JSK Amber JSK Temperaments SIA Wilde Transport LSVC Kleisti JSK Temperaments LSVC Kleisti SIA ZA Kocni LLU z/s Lielceri LSVC Kleisti LSVC Kleisti JSK Amber Mestrazdii SIA Wilde Transport Saldus JSK LSVC Kleisti SIA Wilde Transport JSK Temperaments SIA ZA Kocni LSVC Kleisti LLU LSVC Kleisti LSVC Kleisti LSVC Kleisti LSVC Kleisti SIA ZA Kocni LSVC Kleisti JSK Temperaments EKVI LLU EKVI
205,27% 187,07% 204,78% 198,26% 197,36% 193,36% 191,04% 188,78% 202,21% 197,51% 195,83% 193,22% 190,55% 190,55% 72,58% 63,96% 68,54% 65,83% 64,92% 67,96% 65,29% 64,96% 68,33% 67,33% 62,63% 64,49% 64,23% 62,56% 62,18% 60,51% 55,00% 58,97% 62,69% 55,64% 65,26% 64,23% 60,26%
Mra Millera foto
LJF kausu iejd izcnja Airisa Penele ar Ravelu.
Olga Kirienko uzvarja atklts klases sacensbs. 24 gadus vec sportiste trenjas Kleistos pie Sandras Karisas. Nodarbbs aizvadti vairki gadi, bet piedzvota trauma, un tikai pirms divm sezonm meitene atgriezusies aktvaj sport un cer, ka iejde ar turpmk bs labs hobijs, jo tikai vias treajs sacensbs sasniegts labs rezultts. T k apbalvoanas ceremonija notika bez zirgu kltbtnes, Olga uz to ierads ar savu sunti Retu Batleru.
~7~
Mra Millera foto
ZIAS Andis Vrna - labkais Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas ziemeu grupas kopvrtjum ru prvaran
(uz 17.09.09., startjui 58 sportisti, punktus guvui 50.)
1. Andis Vrna (Latvija) 55 p. 2. Tts Kivisilds (Igaunija) 43 p. 3. Arsnijs pakovskis (Krievija) 39 p. 4. Bens Gutkausks (Lietuva) 38 p. 5. Reins Pills (Igaunija) 37 p. 6. Dmitrijs Berestovs (Krievija) 35 p. 6. Igors Vasijevs (Baltkrievija) 35 p. 8. Vasils Ivanovs (Baltkrievija) 33 p. 9. Vladimirs Beeckis (Krievija) 31 p. 10. Gunrs Kletenbergs (Igaunija) 25 p. ...11.-13. Kristaps Neretnieks (Latv.) 17 p. ...23.-27. Guntars Sili (Latvija) 11 p. ...33.-36. Dainis Ozols (Latvija) 8 p. ...45.-47. Andrejs Bistrovs (Latvija) 3 p.
Kristla segli
Jolanta Lapia
Andis Vrna.
Aizvadtas pdjs s vasaras starptautisks sacensbas Bitcu janas sporta klub Maskav, un tiek uzskatts, ka beidzas sporta sezona Krievij. Uz m prestiajm sacensbm bija devuies ar Latvijas vadoie konkristi Andis Vrna ar zirgiem Grand Libero, Irasir, Marmors; Dainis Ozols ar zirgiem Landors-LV, Kardinls-LV, Goldrings; Kristaps Neretnieks ar Rolex Miro un Lora. Ar maingiem pankumiem startja visi trs msu valsts sportisti. Vislabkos rezulttus guva Andis Vrna ar Marmoru, katr sacensbu dien izcnot godalgots vietas. Par Grand Prix marruta uzvartju kuva Krievijas sportists Arsnijs pakovskis ar zirgu Campino 51, ar kuru ar uzvarja 2008. gada Pasaules kausa posm Rg.
Labkie rezultti Agnesei Liepiai

Jolanta Lapia
Iejdes sacensbs CDI-W Vroclava 2009 no 19. ldz 21. septembrim Latviju prstvja Airisa Penele, Agnese Liepia un Agnese Kukaine. Komandai ldzi devs trenere Anita Mangale. Labkos rezulttus daudzo dalbvalstu konkurenc (Polija, Vcija, Zviedrija, Dnija, Beija, Nderlande, ASV, Igaunija u. c.) sasniedza Agnese Liepia ar zirgu Linza. Latvijas sportistu rezultti
Shma Nr. 2, CC-4 Nr. 5, CS-2 Nr. 6, CC-7 Nr. 10, CC-8 Vieta 12. 23. 21. 17.-18. 24. 13.
Agnese Liepia.
Zirga vrds Linza Luga Ravels Linza Luga Linza Rezultts 63,860 % 59,561 % 60,979 % 62,369 % 59,298 % 60,833 %
Gredzenus mijusi Laima belte
Vrds, uzvrds Agnese Liepia Agnese Kukaine Airisa Penele Agnese Liepia Agnese Kukaine Agnese Liepia
Nekltienes sacensbas
Dace Millere
Rg, Torkalna baznc 25. septembr gredzenus mija jtnieku vid pazstam sportiste Laima belte (23) un rdzinieks Jnis Lcis (26). Jnis nk no rstu imenes, ieguvis augstko izgltbu ekonomik un uzmjdarbb. Kzu svinbu turpinjums sekoja Siguld, Hotel Ezeri SPA, tuvko draugu un paliel radu lok. Svnbu vadtjs bija aktieris, raidjuma Zelta drudzis vadtjs Mrti Vilsons. Laima sacensbu starta krtbs tagad bs mekljama jaunaj uzvrd Lce. FEI World Dressage Challenge
Iestju balva Prix. St. Georges 1. Inga Bistrova Traum Furst 62,24% 2. Terze Ptersone Kivi 58,82% 3. Jlija Tkaova Orfejs 58,16% Individul klasikcija Advanced Class 1. Agnese Kukaine Lambordini II 64,19% 2. Terze Rozenberga Heksandrs 60,14% 3. Kristne Lisovska Sir Lancelot 59,46% Individul klasikcija Medium Class 1. Gundega Krgere Donnerwelle 63,79% 2. Lsma Stanke Linda 60,34% 3. Inese Baltia Vaipers 53,79% Individul klasikcija Elementary Class Adults 1. Inga Bistrova Radomira 64,29% 2. Mrte Dvidsone Le-Carera 56,43% 3. Paula Krklia Prle 54,14% Individul klasikcija Preliminary Class Juniors 1. Signija Hmeicka Horezma 65,54% 2. Everita Daubure Heksandrs 60,18% 3. Aiga Silavniece Hilmenda 57,32% Klasikcijai pieteikt Latvijas komanda Inga Bistrova Traum Furst 62,24% Prix. St. Georges Agnese Kukaine Lambordini II 64,19% Advanced Kristne Lisovska Sir Lancelot 59,46% Advanced Signija Hmeicka Horezma 65,54% Preliminary
Kleisti, 7. septembris, iejde

Rg tradicionli risinjs Starptautisks Janas sporta federcijas (FEI) nekltienes sacensbas iejd. Tajs kvalifikcijai dada lmea shms bija pieteiktas etras Latvijas sportistes Inga Bistrova ar Traum Furst, Agnese Kukaine ar Lambordini II, Kristne Lisovska ar Sir Lancelot un Signija Hmeicka ar Horezmu. Tau startja ar citas sportistes, jo t bija lieliska iespja samrot savus spkus starptautiski atztu FEI tiesneu vrtjum. oreiz arbitru pienkumus veica Loreina Stubsa (Kanda) un Rolfs Boitlers-Bats (Vcija).
~8~
Iejdes trenere un tiesnese Anita Mangale atzina, ka paskums bijis oti vrtgs, jo nkamaj dien pc sackstm rzemju tiesnei vadja specilu treniu, t saukto klniku, kur katrai no sportistm bija iespja uzzint par pieautajm kdm un to, k ts novrst. das sacensbas jaunattstbas valsts tiek rkotas, jo finansilu iemeslu d jaunie sportisti ar zirgiem nevar regulri doties uz citvalstu turnriem, bet FEI atzinusi par nepiecieamu regulri iegt informciju par s disciplnas lmeni savs dalbvalsts.
LATVIJ
Taut par Modra maiem dvtie

Jolanta Lapia
Brankas, 3. oktobris, konkrs

Kpc Modra mai? Vairkums Jelgavas apkrtn ar zirgiem saistto cilvku nekdgi atbilds, ka runa ir par SIA Princis zirgu stau paniekiem Modri Ptersonu un via imeni, kas ar zirgu audzanu nodarbojas jau ceturtaj paaudz.
sasniedza pamju jaun sportiste Nelda Kalnia ar pieredzejuo zirgu Princis, viai ar tre vieta sacensbu augstkaj 110 cm marrut. Trenere Lga labi vrt ar paas audzku, jauno jtnieu Ievas Trumnieces un Leldes Bras startus. Sacensbs piedaljs ar vairki SIA Princis jaunzirgi, kuri tiek gatavoti nkamajai sacensbu sezonai Pka, Pola, Rolanda un Lenarda, ar kuriem startja Lga Tauria un Liene Brzia.
Amatieru kausa izca

Anitas Priedtes foto
Evita Baradovska, Amatieru kausa organiztja
SIA Krausberg Latvia sarptie abalvojumi.
Lga Ptersone atceras: Mani vecki sacensbas rko kop 1983. gada, ts bijuas gan lielkas, gan mazkas, oficilas un kluba lmen. Tagad jau vairkus gadus pc krtas rkojam sacensbas ar mazku dalbnieku skaitu saviem jaunajiem sportistiem un jauzirgiem. Sacensbas taut tiek dvtas par Modra maiem, jo septembra beigs manam tvam ir vrda diena, un tas ir veids, k ms kopgi svinam os svtkus. ogad jau ierastajiem 80, 100 un 110 cm marrutiem pavisam negaidti pievienojs vl viens Amatieru kauss. Tas ir jauns pavrsiens du trenimau rkoan, k mdz sact, ja ir pieprasjums, veidojas piedvjums. Sacensbas noritja draudzg un jauk gaisotn, atbraukuie viesi tika cienti ar siltu tju un kafiju. Saimnieces bija sarpjuas gardu cienastu. Lielkais dalbnieku skaits bija sacensbu zemkaj marrut ar 80 cm augstiem riem. Taj piedaljs 25 dalbnieku pri. Prjos marrutos konkurence bija gandrz uz pusi mazka. Labus rezulttus
ideja tika lolota jau gadiem ilgi, kad sapratu sportists no manis nesanks, bet jt gribu un bez zirgiem nevaru iztikt. Tomr jatzst, ka es neesmu s idejas autore, t ir noklausta doma, un ierosme nk no Daia Ozola, kur savs sacensbs vienmr paredz marrutu hobija jtniekiem. Atliek tikai piekrist savulaik Daia teiktajam: Amatieri ir zirgu panieki, ar potencilie labu sporta zirgu panieki, potencilie sacensbu un sportistu sponsori un, jo vairk ms popularizsim da veida sacensbas, jo vairk mums bs atbalsttju nopietnkm sacensbm. Ar FEI (Starptautisk Janas sporta federcija) izstrdjusi sacensbu noteikumus amatieriem, ttad ds sporta novirziens kst arvien populrks. Ar msu kaimivalsts tiek rkoti empionti amatieriem. Ideja ir skaidra, mris izraudzts, jrko Amatieru kauss, un tas jdara paiem, jo neviens no malas neatnks un neko nesarkos. Vislielko paldies aj reiz jteic SIA Princis, Lgai Ptersonei, visai Ptersonu imenei, tiem cilvkiem, kurus ideja aizrva tikpat oti k mani pau. Lga ne tikai ms atbalstja, aujot o marrutu sarkot, bet ar dodot savus pieredzjuos sacensbu zirgus, lai sportisti vartu startt un cnties
par godalgm. Man paai ncies saskarties ar diezgan augstprtgu attieksmi pret amatieru klases jtniekiem, tpc ajs sacensbs izveidojm specilbalvu Labk amatieru trenere, kuru pasniedzm Lgai Ptersonei pateicb par to, ka via saprot un atbalsta ms, dienu no dienas tren, mca, audzina, zinot, ka ms nekad nebsim profesionli sportisti, bet paliksim sav amatieru lmen. Protams, es nevartu sarkot du marrutu ar tik skaistm balvm, ja to neatbalsttu mana darba vieta, visus kolus ieskaitot. Manuprt, s sacensbas bija izdevus, pat laiks ms lutinja, ts kltien vroja mani koli, tika nolemts, ka, ja kds sacensbu organiztjs nkamaj sacensbu sezon savs sacensbs grib rkot Amatieru kausu, uzmums SIA Krausberg Latvia ar prieku o marrutu atbalsttu. Sacensbu organiztji SIA Princis un Ptersonu imene pateicas SIA Krausberg Latvia par skaistajiem kausiem, firmai Eggersmann par prsteigumu balvm, Jolantai Lapiai persongi, avzei Zirgu Pasts par atbalstu Amatieru kaus, uzvartajam dodot iespju visu nkamo gadu last Zirgu Pastu! Godalgoto vietu ieguvji
80 cm, 25 dalbnieki 1. Zane Meimane Pipars 2. Karna Zujeva Peida 3. Agnese Rituma Idels 100 cm, 13 dalbnieki 1. Karna Pavre Lavi 2. Ieva Apalupa Lavi 3. Ieva Apalupa Baziliks Amatieru kauss 100 cm, 11 dalbnieki 1.Vita Roze Lakito 2. Kristne Karpovia Dreifs 3. Evita Baradovska rlijs 110 cm, 7 dalbnieki 1. Lga Ptersone Kapteinis Cukurs 2. Elza Muiniece Kuskuss 3. Nelda Kalnia Princis
Nelda Kalnia ar Princi.
Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru.
~9~
LATVIJ
Dagdas novad rikotjiem divi skrejcei

Ineses Ruskules teksts un foto
Dagda, 19. septembris, rikoana

Dagdas novads kuvis bagtks, tam tagad ir otrais rikotju skrejce. Viens no tiem atrodas SIA Brvba prraudzb, bet otrs zemnieku saimniecb adi, kas ir rikotju meistarbraucja Nikolaja Galiejeva paums. Visi lielie sapi kdreiz piepilds, un t ir noticis ar ar Nikolaja Galiejeva sen loloto ideju par skrejceu pie paa mjm. Jaunizveidoto skrejceu zemnieku saimniecbas adi teritorij svingi atklja 19. septembr. Dalbnieki bija sabraukui gandrz no visa Latgales reiona Ludzas, Krslavas, Balvu un Rzeknes rajona, k ar ierads viesi no Gulbenes, Rgas un Aizkraukles. Tas tpc, ka sacensbu programma oreiz bija daudzveidga zirgu rikoanas sacensbas trs braucienos, vju izvade un pajgu braukana. Risinjs trs intrijoas sackstes, skot no divgadgajiem rikotju zirgiem ldz veckm zirgu grupm. vju izvad skattji varja redzt etras trirnes Krievijas rikotju ves un vienu Krievijas rikotja krustojuma vi. Latgales rikotju grup ir pieaujami rikotji ar 50 procentu asinbu. aj discipln vietas netika daltas, bet bija iespja iegt pc iespjas vairk punktu sava zirga vrtjumam. Sacensbs vroja un vrtja ar jaunzirgu un rzeu sniegumu. Labk jaunzirga titulu
Labaj pus Nikolajs Galiejevs ar zirgu Poema, kreisaj Tatjana nura ar Suvorov.
ieguva Tatjanas Martinsones Rgas rajon audztais Amerikas irnes kastrts La Manche, savukrt Ciblas novads jau otro reizi ogad var lepoties ar Vilhelmnei Vegnerei piederoo Amerikas irnes rzeli D.R.S Freeiq, kas sacensbu laik ieguva labk rzea titulu. Atgdinu, ka ogad Ciblas novada Pumucovas pagast
Vilhelmne ar o pau zirgu izcnja ar Latgales labk braucja ceojoo kausu. di paskumi msu ne pai vienkrajos laikos ir oti nepiecieami, lai kaut vai uz pris stundm aizmirstu ikdienas rpes, satiktos un apruntos ar sen neredztiem draugiem un cu biedriem.
Vilhelmne Vegnere ar Amerikas rikotju D.R.S. Freeiq.
Tre brauciena dalbnieki (no labs): Inta Duncne, Vilhelmne Vegnere, Tatjana nura un Eduards Martukns.
Rikoana, distances garums 1600 m

Vieta Dzimanas irne Prstv gads Brauciens nr. 1, z/s adi kauss divgadniekiem 1. La Manche 2007. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 2. Suvorov 2007. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 3. Poema 2007. AR z/s adi, Dagdas pag. Brauciens nr. 2, Dagdas novada kauss 1. Macky Boy 1995. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 2. Kallis 2000. AR z/s adi, Dagdas pag. 3. Power Heart 1998. AR Pakalniei, Daukstu pag., Gulbenes raj. 4. Worth of Trying 1994. AR z/s Porkalni, Seces pag., Aizkraukles raj. Brauciens nr. 3, Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas kauss 1. Mums Memory 1995. AR z/s Porkalni, Seces pag., Aizkraukles raj. 2. D.R.S.Freeiq 2002. AR Cibla, Ludzas raj. 3. La Isla Bonita 2000. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 4. Parze 1997. KR Cibla, Ludzas raj. Zirga vrds Braucjs Linda Zeencova Tatjana nura Nikolajs Galiejevs Deniss Cezaks Nikolajs Galiejevs Mareks Brokns Eduards Martukns Eduards Martukns Vilhelmne Vegnere Tatjana nura Inta Duncne Rezultts 2:48,47 2:48,66 2:57,75 2:16,47 2:16,47 2:16,81 2:22,82 2:17,50 2:19,72 2:21,55 2:48,88
Mareks Brokns ar zirgu Power Heart.
~10~
LATVIJ
Rikotji sacenas Pierg

Ineses Ruskules teksts un foto
Garkalne, 10. oktobris, rikoana

Garkalnes novada p/s Vigas notika zirgu rikoanas sacensbas, kas bija otr, pdj daa projekt Latgales rikotjs. Lai gan skotnji sacensbas tika paredzts Lielvrdes novada Jumpravas pagast, dadu iemeslu d to norise tika prcelta uz Piergu. Sacensbas notika tik tuvu galvaspilstai, bet skattju bija maz saldzinoi ar da veida paskumiem Latgal. iet, pie vainas bija tas, ka tika mainta sacensbu norises vieta. Tau dalbnieki bija ieraduies gan no Gulbenes, gan no Balvu, Aizkraukles un Krslavas apkaimes. Protams, startja ar vietjie p/s Vigas braucji.
Notika pieci spraigi braucieni divrios un viens skrjiens seglos, kur vados pozcijas mainjs ik pc desmit metriem. Sportisti beidzot varja izjust patiesi jaukus braucienus, jo skrejcea pamats bija tuvu idelam. Parasti aj gadalaik varam vrot, k rikotji sacenas pa dubainu skrejceu, tau oreiz t nebija. Viesu braucjiem gan bija grtk pierast pie asajiem, diezgan aurajiem pagriezieniem, tau starpgadjumi nenotika, un visi o uzdevumu veica godam. Sacensbu noslgum tika paziots, kuri vaislas rzei un jaunzirgi ieguvui godalgots vietas projekt Latgales rikotjs.
Linda Zeencova ar divus gadus veco Amerikas rikotju La Manche.
Lai panktu objektvku vrtjumu

Aija Luse, LZAA izpilddirektore
Veicot darbu pie zirgu grupas Latgales rikotjs izkopanas programmas 2007.2012. gadam, viens no galvenajiem darba uzdevumiem ir novrtt cilts kodol iekaujams ves. Lai panktu objektvku jaunzirgu, rzeu un vju vrtjumu, tika organizts paskums Zirgu grupas Latgales rikotjs patu entisks kvalittes, darbaspju un ciltsvrtbas noteikana 2009. Paskumu rkoja biedrba Latvijas irnes zirgu audztju asocicija sadarbb ar Zemkopbas ministriju ar mri popularizt zirgkopbas nozari un pardt Latvij sasniegtos ciltsdarba rezulttus zirgaudzan. Mris: apzint zirgu grupai Latgales rikotjs pieskaitmo patu entisko kvalitti, izstrdt darbaspju prbaudes metodiku, veicinot zirgkopbas popularizanu. Projekta gait tika aprobta jauna rikotju zirgu vrtanas sistma, izveidota detalizta datu bze, kur obrd novrtti 35 rikotju zirgi, ar ievests ves. Projekta nominciju ietvaros novrtti 14 zirgi un noteikti uzvartji katr kategorij. Projekta datu analze norda uz divu rikotju zirgu virzienu veidoanos: pirmais truma sacensbm; otrais pajgu braukanai, darbam un atptai. Pc jauns metodikas tika prbaudts ar zirgu temperaments.
Finia taisn (no labs): Mareks Brokns ar Power Heart un Madara Laumane ar Vivo Sempre. Rikoana, distances garums 1800 m
Vieta Dzimanas irne Prstv gads Brauciens nr. 1 Zelta rudens kauss (start vecs paaudzes zirgi) 1. Mums Memory 1995. AR z/s Porkalni, Seces pag., Aizkraukles raj. 2. La Isla Bonita 2000. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 3. Macky Boy 1995. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. Brauciens nr. 2 Vigas kauss (veczirgi) 1. Power Heart 1998. AR Pakalniei, Daukstu pag., Gulbenes raj. 2. Vivo Sempre 1998. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 3. Kallis 2000. AR z/s adi, Dagdas pag. Brauciens nr. 3 Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas kauss 1. La Fer 2004. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 2. Zeja Star 2004. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 3. Coming Heart 2006. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. Brauciens nr. 4 Latvijas Rikotju savienbas kauss 1. Marion 1999. AR p/s Vigas, Garkalnes pag., 2. Worth of Trying 1994. AR z/s Porkalni, Seces pag., Aizkraukles raj. 3. Beatrice Tooma 2005. AR Balvu rajons Brauciens nr. 5 Cerbu kauss (start divgadgi jaunzirgi) 1. La Manche 2007. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. 2. Poema 2007. AR z/s adi, Dagdas pag. 3. Suvorov 2007. AR p/s Vigas, Garkalnes pag. Brauciens nr. 6 Veiksmes kauss (rikoana seglos) 1. Power Heart 1998. AR Pakalniei, Daukstu pag., Gulbenes raj. 2. Macky Boy 1995. AR p/s Vigas, Garkalnes pag., 3. Marion 1999. AR p/s Vigas, Garkalnes pag., 4. La Isla Bonita 2000. AR p/s Vigas, Garkalnes pag., Zirga vrds Braucjs Rezultts
Eduards Martukns 2:46,03 Tatjana nura Ruta Neiberga Mareks Brokns Madara Laumane Nikolajs Galiejevs Ruta Neiberga Mris Emalis Linda Zeencova 2:46,36 2:49,31 2:30,65 2:30,82 2:33,90 2:43,40 2:44,03 2:45,53
Madara Laumane 2:43,19 Eduards Martukns 2:45,66 Alberts Brokns Linda Zeencova Nikolajs Galiejevs Tatjana nura Mareks Brokns Amanda Straujupa Linda Zeencova Tatjana nura 2:48,84 2:55,69 2:56,69 2:58,03 2:34,71 2:38,40 2:42,13 2:46,18
~11~
LATVIJ
Viesmlgi uzem Kriu sporta klubs

Dace Millere
Garkalne, 11. oktobris, konkrs

Garkalnes pagast notikuajs Rgas rajona atkltajs meistarsacksts ru prvaran lielko kausu sama mazk sportiste ar mazko zirdziu Monta Pareiza no Saldus JSK ar Prriju, kura izcnja septto vietu pirmaj marrut. Bet galveno uzvaru guva vias trenere Mrte Pinte ar zirgu Ladiesman, uzvarot konkr ar 130 cm augstiem riem. Vias pankums augstu vrtjams, jo Mrte vieng prlekanas marrutu veica bez soda punktiem un apsteidza labkos Latvijas jauns paaudzes jtniekus Kristapu Neretnieku, Lindu Viu un Lindu Ansuli. Sacensbas organizja Rgas rajona Sporta iniciatvu centrs, Garkalnes novada dome, Latvijas Jtnieku federcija un Jtnieku sporta klubs Kiri. JSK Krii valdes prstve un dibintja Vija Glzere papildina: Sacensbas organizja sporta klubs Krii sadarbb ar Rgas rajona Sporta iniciatvu centru, kas sagdja medaas un kausus sportistiem. Savukrt Latvijas Jtnieku federcija sacensbu laik nodroinja aparatru, kas veica laika kontroli distanc. Paldies sacensbu atbalsttjiem Andrim Jurevskim un SIA L.A.Equus valdes loceklei Lailai Apalupai par sarptajm dvanim mazajiem jtniekiem un SIA Glzeru grmatvedbas kantorim par jaukajm svecm lielkajiem jtniekiem. Sacensbas Krios vienmr izclus ar viesmlbu, kas apliecinta ar vderpriekos. Vija Glzere atklj noslpumu, ka cienastu sportistiem gatavojui pai kluba biedri. Cits cepis gargu bolu prgu (ar via pati), cits vismaz Rgas tuvum visgargks kotlettes, vl cits tovjis kpostus lielaj katl... Par labo noskau un gardumu pasnieganu rpjus Garkalnes novada dmu kluba Pldztis dmas Emlija, steni latvisk gar cienjot ar septiu ziedu zu tjm, un Brigita, gdjot par to angu gar, savukrt Brigita uzbrsi gardas piparkkas. Jautta, klab aj laik, kad daudzi sdzas par izdzvoanas grtbm, Garkalnes novad atkal nolemts rkot sacensbas, Vija Glzere saka: Jau iepriekj gada ruden, 18. oktobr, sporta klubs Krii rkoja Rgas rajona sezonas noslguma sacensbas jtniekiem ru prvaran. Atsaucba
bija oti liela, jo ne jau visur ruden pieejams tik labs sacku laukums, kds ir pie mums Krios, lietavas pai netrauc. Tpc ogad atkal nolmm rkot sacensbas, bet nu jau ne tikai Latvijas mrog, bet atklts. Bija ieradusies ar 12 gadus veca sportiste no Lietuvas, Klaipdas. Lai gan nedu pirms sackstm lija, sacensbu diena bija jauka, laukuma kvalitte lieliska, un sacensbas aizritja labi. Par marrutu sastdanu rpjs Einrs Csnieks, bet sacensbu galvenais tiesnesis un komenttjs bija Rolands teinbergs. Savukrt Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents Edgars Treibergs saimniecbas Krii panieks, kuras vrdu prmis ar sporta klubs, te rkojot savus trenius un galvens sacensbas, atzst: Kop ar sporta klubu un pavaldbu nolmm sarkot ruden sacensbas jaunajiem jtniekiem un jaunzirgiem. Dieml joprojm manma tendence, ka tikai atsevii meistargkie sportisti Airisa Penele, Andis Vrna, Linda Via brauc uz starptautiskm sacensbm un tur sacenas atbilsto lmen. Vairki citi pieredzjui jtnieki start tikai Latvij un nosacti liedz brniem un jaunieiem sajust
prieku par patiesi objektvu konkurenci. Bet tiei t jaunieu vecum mums jveicina, lai btu stimuls strdt tlk. Monta Pareiza, kura sama specilbalvu jaunkajai jtniecei, ir tikai devius gadus veca, bet jau pieredzjusi sportiste, jo trenjas kop etru gadu vecuma. Via ststa: Mcos Saldus skumskolas 4. c klas, un divas reizes ned pc nodarbbm skol dodos uz treniiem. Paldies trenerei Mrtei Pintei, kura man atvljusi savu zirdziu un mca jt. Bet skt nodarbbas janas sport mani iedvesmoja draudzene Rzija, ar kuru gjm vien brnudrz un esam pazstamas jau sen. Jju ar prieku, un ar tad, ja ir grti, mani tas nebaida, jo gribu kt par labu jtnieci. J, trenere ir stingra, bet t laikam jbt, ja vlies ko iemcties. Labi, ka vecki mani atbalsta, un viiem ir prieks, ja kaut ko sasniedzu. Saldus Jtnieku kluba vadtja un trenere Mrte Pinte savukrt atzst, ka vias pankumi ldzinjs un ajs sacensbs galvenokrt saistti ar to, ka via vlas saviem audzkiem rdt piemru: Desmit gadu vecais zirgs Ladiesman, ar kuru uzvarju o sacku augstkaj marrut, mantojis franu jjamzirgu labks asinis, un pc divu gadu kopgiem treniiem varam veiksmgi startt sacensbs. Tau lielkais prieks ir nevis par paas sasniegto, bet par savu audzku rezulttiem meitenes bija labks pirmaj, poniju marrut. Bet gan vim, gan man vl ir, ko mcties, to var dart visu mu, un gribu vl apgt ko jaunu un iet tlk. Sezona tagad beigusies, un tiem ir gandarjums par to, kas jau paveikts, ka ieguldtais darbs devis rezulttu. Msu klubs nav liels, taj darbojas ap divdesmit cilvku. Galvenais, ka vii to dara ar prieku, ieinteres savus brnus, un pie mums zirgam mugur kpj jau brni no divarpus gadu vecuma.
Saldus JSK poniju jtnieces (no kreiss): Monta Pareiza, Alvne Patore, Rzija Rumpe un Kristina Ozolia. Vias ieguva godalgots vietas pirmaj marrut, bet Monta jaunks jtnieces balvu.
~12~
Mra Millera foto
LATVIJ
Par uzvaru augstkaj marrut Mrtei Pintei no Saldus JSK sacensbu galveno balvu pasniedza JSK Krii valdes locekle Vija Glzere un Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents Edgars Treibergs.
Rgas rajona atklts meistarsackstes

Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 80 cm, ar vienu prlekanu, piedals jaunie jtnieki ldz 14 g. v. ar ponijiem un atsevi konkurenc ar zirgiem) 1. Rzija Rumpe Tango Saldus JSK 0 s.p./36,66 s 2. Kristina Ozolia Ruanda Saldus JSK 0 s.p./38,37 s 3. Rzija Rumpe Prrija Saldus JSK 4 s.p./37,98 s ...6. Kitija Almane Almondu JSK Krii p.m. 4 s.p./64,56 s 1. Sintija Semekova Mi-Mi JSK Krii 0 s.p./32,97 s 2. Dovija Matulte Dina Lietuva 0 s.p./34,53 s 3. Ieva Apalupa Baziliks z/s Traines st. 0 s.p./35,09 ...7. Sintija Semekova Vlme JSK Krii 0 s.p./39,91 s ...8. A. Makejenkova Colins JSK Krii 0 s.p./44,82 s ...9. Mrti Pildars Calais JSK Krii p.m. 4 s.p./53,31 s ...10. Sintija Semekova Impro JSK Krii p.m. 4 s.p./65,76 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 100 cm, divs fzs, piedals zirgi, kas start pirmo sezonu, vai jtnieki, kuri start pirmo sezonu, vai jtnieki ldz 16 g. v.) 1. Linda Via Bendija Liepenes 0 s.p./18,28 s 2. Anna Raita Vjaksa Roids SIA Princis 0 s.p./20,26 s 3. Katrna Eisaka Kredo Saldus JSK 0 s.p./20,27 s ...9. Sintija Semekova Vlme JSK Krii 0 s.p./21,84 s ...15. Roberts Neretnieks Gaume JSK Krii 4 s.p./21,10 s ...23. Katrna Reizniece Kama JSK Krii p.f. 4 s.p./24,71 s ...25. Roberts Neretnieks Gastina JSK Krii p.f. 4 s.p./25,15 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 110 cm, divs fzs, piedals jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Linda Via Bendija Liepenes 0 s.p./20,31 s 2. Kristaps Neretnieks Elegance JSK Krii 0 s.p./20,98 s 3. Gustavs Mazbrzi Catalino JSK Krii 0 s.p./21,07 s ...7. Gustavs Mazbrzi Vincent Fly JSK Krii 0 s.p./21,77 s ...9. Zane le Mi-Mi JSK Krii 0 s.p./22,31 s ...10. Kristaps Neretnieks Efeja JSK Krii 0 s.p./22,59 s ...11. Paula Glzere Rodeo JSK Krii 0 s.p./24,46 s ...14. Zane le Eross JSK Krii 4 s.p./20,77 s ...15. Paula Glzere Verijs JSK Krii 4 s.p./22,71 s ...16. Roberts Neretnieks Gastina JSK Krii 4 s.p./22,84 s ...17. Roberts Neretnieks Gaume JSK Krii 4 s.p./23,98 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 120 cm, ar dokeri, piedals jtnieki ldz 21 g. v. vai jtnieki, kuri nav piedaljuies starptautisks sacensbs) 1. Linda Via Arons Liepenes 65 p./51,52 s 2. Linda Via Lode Liepenes 65 p./52,50 s 3. Zane le Eross JSK Krii 65 p./52,67 s ...7. Paula Glzere Verijs JSK Krii 65 p./55,91 s ...8. Paula Glzere Rodeo JSK Krii 65 p./56,05 s ...9. Gustavs Mazbrzi Catalino JSK Krii 65 p./59,76 s ...10. Gustavs Mazbrzi Vincent Fly JSK Krii 65 p./60,10 s ...12. Kristaps Neretnieks Lora JSK Krii 58 p./53,04 s ...13. Kristaps Neretnieks Elegance JSK Krii 25 p./64,48 s ...14. Kristaps Neretnieks Efeja JSK Krii 19 p./55,44 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 130 cm, piedals jtnieki ldz 21 g. v. vai jtnieki, kuri nav piedaljuies starptautisks sacensbs) 1. Mrte Pinte Ladiesman Saldus JSK 0 s.p./35,47 s 2. Kristaps Neretnieks Corlandos JSK Krii 8 s.p./35,99 s 3. Kristaps Neretnieks Colins JSK Krii 8 s.p./40,46 s ...6. Kristaps Neretnieks Lora JSK Krii p.m. 4 s.p./84,95 s
Mrte Pinte distanc.
Distanc sporta kluba Krii labkais sportists Kristaps Neretnieks.
Mra Millera foto
Mra Millera foto
~13~
Mra Millera foto
LATVIJ
Stiebrii sagaida pajgu braucjus

Daces trausas teksts un foto
Stiebrii, 26. septembris, pajgi

Vienas no pdjm s sezonas sacensbm pajgu braukan notika zemnieku saimniecb Stiebrii Liepjas novad, kur saimnieko Dzintra Blma un Guntis Priede. Maratona trase oreiz bija veidota netradicionl un asprtg veid. emot vr situciju, ka tras nebija ldzenu ceu, pajgiem bija atauts braukt izvles gait bez truma kontroles, toties bija jpierda spja orientties apvid. Katrs kontrolpunkts bija iezmts ar atirgu drzeu turzim. T viegli varja prbaudt, vai dalbnieks ir atradis visus kontrolpunktus un atvedis visu veidu drzeus. Mjs aizbraucot, sacensbu dalbnieki varja vrt gardu jo gardu drzeu zupu, jo visu pa ceam savkto mantu varja vest uz mjm. Nkotn saimnieki dom izveidod ar krtgus maratona ceus un uzbvt rus. Reljefs eit ir k radts, lai organiztu interesantas pajgu braukanas sacensbas. T k sacensbas notika tikai vienu dienu, domjot par zirgu labturbu, maratona ru daudzums tika samazints. Kop pajgiem bija jizbrauc trs ri, kas bija veidoti, izmantojot dabas reljefu un tur augoos kokus. Pdj sacensbu posm dalbniekiem bija jveic saldzinoi sarets konusu ru marruts, kas prasja no braucjiem ievrojamu prasmi un veiklbu. Sacensbu kopvrtjum uzvarja Natlijas Dreimanes un Ata Gtmaa ekipa ar zirgu Didzi aizjg. Otraj un treaj viet ierindojs mjinieki Dzintra Blma, palgs Rente proe ar Gaiziu un Guntis Priede, palgs Aleksandrs ernovs ar Serilu. Pirmo reizi sacensbu vstur Latvij piedaljs ar divjga ekipa, ko vadja Dzintra Blma. Jpiebilst, ka ratu konstrukcija gan sareja veiklu ru izbraukanu, tomr braucja uzdrkstjs, un zirgi darja, ko varja. Kopum sacensbs valdja sirsnga atmosfra, un, lai gan dalbnieku un skattju nebija pai daudz, jnovrt Dzintras Blmas un Gunta Priedes, k ar viu brvprtgo palgu ples, organizjot das sacensbas, kas patieam bija oti nepiecieamas turpmkajai pajgu braukanas attstbai, lai piesaisttu im aizraujoajam sporta veidam vl vairk dalbnieku ar no Kurzemes puses.
Guntis Priede un palgs Aleksandrs ernovs ar Serilu.
Dzintras Blmas vadtais divjgs veic maratona distances rsli.
www.pajugubrauksana.com
Uzvartju ekipa Natlija Dreimane ar palgu Ati Gtmani un zirgu Didzi dodas maratona tras.
http://pasts.lv/abone/lv/latviesu_preses_izdevumi/laikraksti/1238/2010_gads/
~14~
LATVIJ
Sezonas noslguma sacensbas Rmav

Dace trausa
Rga, 10. oktobris, pajgi

Rmavas izstu kompleksa teritorij ekavas pagast notika LJF pajgu braukanas sezonas noslguma sacensbas, kurs uzvaru guva viens no Latvijas pajgu braukanas favortiem Andis Pavlovskis ar palgu Kristapu Cauni un zirgu Viskijs. T k sacensbas risinjs laik, kad Rmavas izstu kompleks notika gadskrtj rudens izstde, tika nolemts, ka sacensbu organizan jiesaista firmas, kas izstd piedals ar saviem izstrdjumiem. Jsaka, ka liela pierunana nebija vajadzga, un kopjiem spkiem tika izveidots visai neparasts maratona ru komplekts. Atsaucs lauksaimniecbas tehnikas firma BFSC un izveidoja CASE rsli, kas sastvja no lauksaimniecbas manm un Baltijas valstu karogu krss veidotiem trsstriem, bet SIA Silja, kuras preu klst ietilpst drzkopbas inventrs, lopbarbas sagatavoanas manas un cita tehnika, k ar dsti drziem, izveidoja kombintu rsli no tjm podos un neliela traktoria. Treo maratona tipa rsli no degvielas mucm paldzja izveidot Pavlovsku imene. Lielu atsaucbu pajgu braucji sama no Rmavas izstu kompleksa vadbas, kas ne tikai atvlja kompleksa teritoriju sacensbu norisei, bet sarpja ar balvas uzvartjiem. Tas, ka sacensbas risinjs patlu no elektroenerijas avota, nebija rslis, jo skau aparatru darbinja neliela spkstacija, ko sacensbu organizatoriem atvlja firma Autex. T kopgiem spkiem sacensbu laukums bija skaisti noformts. Lai skattjiem un ar paiem dalbniekiem btu priecgks prts, manas braukana notika pc brvs izvles programmas mzikas pavadjum. Mazliet gan pievla neldzenais laukums. Tas vienam ot-
ram lika novirzties no cea, ja sportists negribja braukt cauri bedrm palkdamies un gt pa kdam zilumam. Par to, ms, sacensbu organiztji gribtu atvainoties dalbniekiem un nkamgad skt laukuma izpti un veidoanu laikus, lai bedres vartu izldzint. Tomr braucji bija ar izdomu strdjui gan pie shmas horeogrfijas, gan mzikas izvles. Sacensbas notika divs klass poniju un zirgu vienjgiem. Poniju klas pa sezonas noslgum pajgu braucju draudzgajai saimei piepulcjusies vl viena ekipa Laura Penele ar savu paldzi Sabni Mutuli un etlandes poniju vaislas rzeli Deimsu. Gar laukuma malu redzjm staigjam un vrojam vl vienu otru potencilo braucju nkamaj sezon. Tas nozm vien to, ka ziem LJF Pajgu braukanas sekcijai bs jpaplas noorganizt atkal kdu seminru, kas autu jaunajiem dalbniekiem tri sasniegt sackstm atbilstou lmeni, bet nu jau vecajiem papildint savas zinanas un iemaas, jo, k zinms, msu pajgu braucjiem ir mris tuvkajos gados startt starptautisk lmen un, kas zina, nebs ilgi jgaida, kad msu komanda vars piedalties pat Eiropas un pasaules empiontos. Pc manas braukanas poniju klas lderos izvirzjs Natlijas Dreimanes vadtais Igaunijas irnes rzelis Arafats ar palgu Ati Gtmani ratos, tau tehniskas kmes d Natlija no turpmkajm sacensbm izstjs. Otro labko rezulttu manas braukanas frstail sasniedza Lauras Peneles vadt ekipa, tau konusu-maratona ru braukan Jolantas Lapias pajgs ar paldzi Sabni Erdmani un mazo poniju Kentu aizjg bija trks un kopvrtjum apsteidza Lauru Peneli. Treaj viet pajgs no Alksnes puses Alita Meijere ar paldzi Inesi Zelu un lielo poniju Favortu. Zirgu klas ar oti labu brvs izvles progammu pie-
Uzvaru poniju klas izcnja Jolanta Lapia ar paldzi Sabni Erdmani un Kentu.
mrotas mzikas pavadjum manas braukan ar vairk nek 20 punktu starpbu lderos izvirzjs Andis Pavlovskis un palgs Kristaps Caune ar zirgu Viskijs, un, lai gan konusu marrut tika nogztas divas bumbias un Viskijs seviu centbu vairs neizrdja, ekipa bija trk un kopvrtjum guva uzvaru. Pc grtbm ar zirga Maeistro vadanu gandrz visas s sezonas garum ajs sacensbs Zanes Braueres un palga Eduarda Krmia pajga uzstanos bija patkami vrot, zirgs elementus izpildja daudz brvks gaits un labk pakvs vadbai. Rezultt komanda sama labas atzmes manas
braukan, un konusu-maratona ru distanc nogzts divas bumbias tomr va ekipai ierindoties otraj viet. Treo vietu kopvrtjum ieguva valmierietes Daces Stres vadtais pajgs. Sacensbu organiztji pateicas brvprtgajiem palgiem, kuri visas sezonas garum paldzja gan sacensbu vietas sagatavoan, gan tiesan, k ar tiem cilvkiem, kuri atzina o sporta veidu par tik nozmgu, ka nolma to atbalstt ar finansili. Pajgu braukana k sporta veids tik strauji varja attstties, pateicoties ar LJF rpm un prezidenta Agra Blaua izrdtajai interesei.
s sacensbas bija debija Laurai Penelei ar grmu Sabni Mutuli un ponijpuisi Deimsu, iegstot otro vietu.
~15~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
RZEMS
Pajgu braucji sacenas Lnj

Daces trausas teksts un foto
Lnja, 12.-13. septembris

Ja nebtu pa kdai krsainai lapai kokos un bolu bels, vartu domt, ka vasara vl turpins, pilng bezvj skoties sacensbm pajgu braukan, ko organizja Saksu imene Lnj, Sirgu ciem pie Tartu. nu bija pirm reize, kad sacents ekipas no vism trim Baltijas valstm. Latviju prstvja septias ekipas, tikpat ar Igauniju, bet no Lietuvas bija ieradies pagaidm viens no labkajiem msu trs valstu braucjiem Almutis Raila ar savu komandu. Vi aj sporta veid ir vispieredzjukais braucja karjeru scis jau 1989. gad, kad devies apgt draivera prasmi uz Ungriju, vlk sadraudzjies ar pou pajgu braukanas specilistiem un piedaljies vairks starptautiska lmea sacensbs. Sports nav vieng iespja, kur noder prasme labi vadt pajgu. Almutis ar saviem pajgiem ir atzta filmu zvaigzne un piedaljies filman ar Latvij. Tas varbt atstjis iespaidu uz via braukanas stilu. Pirmaj dien sacensbas risinjs divs disciplns. Manas braukan viendus rezulttus sasniedza divas ekipas Almutis Raila ar palgu Viusu Mainausku un zirgu Bondas un msjie Andis Pavlovskis ar palgu Kristapu Cauni un zirgu Viskijs. Ar treais un ceturtais rezultts sportistiem no Latvijas Dacei Strei ar palgu Danu Stri un zirgu Hipija un Natlijai Dreimanei ar palgu Ati Gtmani un zirgu Dukts. Tau pc konusu marruta lderos izvirzs Anda Pavlovska komanda, nenogot nevienu bumbiu un iekaujoties laika norm. Lietuvieiem viena bumbia krt, td ekipa ierindojas otraj viet. Daces Stres ekipa ar izbrauc tri, tau par laika normas prsnieganu iegst 0,5 soda punktus, bet Natlija Dreimane, lai gan nogza etras bumbias, saglabja ceturto pozciju. Vakar saimnieki visus uzaicinja uz
Distanc Natlija Dreimane ar palgu Ati Gtmani un zirgu Dukts.
jauku pasdanu, kas beidzs ar triju valstu prstvju apspriedi par Baltijas pajgu braukanas kausa izcas rkoanu trs posmos. Nospriedm, ka Latvij vartu notikt finla sacensbas. Nkamaj dien, kad dalbnieki sacents maratona distanc, skattju un ldzjutju bija pat vairk no Latvijas nek pau igauu. Sacensbu saimnieks Urmass Sakss nosmjs, ka vi rkojot sacensbas latvieiem. Pagjis tikai gads, kad igaui brauca uz Latviju dalties pieredz un ms - pie kaimiiem apgt pajgu braukanas un sacensbu noteikumu pamatus, bet tagad vairki sportisti no Latvijas jau prspj igauus. Jpiebilst gan, ka oreiz sacensbs nepiedaljs labkais Igaunijas braucjs Jnus Kallaste, jo vi atstjis direktora darbu Tori zirgaudztav un izveidojis savu saimniecbu, bet visas ekipas ir Tori zirgaudztavas paums. Pirm maratona tras devs Natlijas Dreimanes komanda, sasniedzot labu rezulttu, ko prspja tikai ekipa no Lietuvas Railas vadb. Neveics sacensbu lderim Andim Pavlovskim cs karstum ot-
raj maratona rsl pdjos vrtus vi izbrauca no otras puses. Andis kdu izlaboja, tomr tas maksja 20 soda punktu, kas kopvrtjum atvirzja o ekipu uz treo vietu, aujot otro vietu ieemt Natlijai Dreimanei. Neveiksme piemeklja Daces Stres ratus tiem nolza pakaj ass, un dieml sacensbas ar to komandai ar beidzs. Ekipas dalbnieki tri rkojs, Hipija tika nomierinta un izjgta. Sliktk ratu lana beidzs igaua Tnu Rehna Latvijas irnes vei Londai, kas izbl aizauoja staa virzien, bet vlk vl daudz tlk, to izdevs noert tikai pc vairk nek desmit kilometriem. Vl Latviju prstvja pagju gada o sacensbu uzvartji Zane Brauere ar palgu Eduardu Krmiu un diviem zirgiem Maeistro un Orknu. oreiz Orkna sniegums bija labks, un ar o zirgu ekipa nokuva sestaj pozcij. Ar Aelita Meijere un palgs Ineses Zela bija atveduas divus zirgus, no kuriem labkais bija poniju izmra zirgs Favorts, kur iema septto vietu.
Londa pc ratu salanas auos dodas prom no sacku vietas.
Baltijas valstu pagaidm labkais pajgu braucjs Almutis Raila ar palgu Viusu Mainausku un zirgu Bondas.
~16~
RZEMS
Pasaules kausa kvalikcijas sacensbas

Dace trausa
Donaueingena, 17.-20. septembris, pajgi

Vcijas dienvidos, Donaueingen notika pdjs kvalifikcijas sacensbas, lai noteiktu labks ekipas, kas 2009./2010. gada ziemas sezon cnsies par FEI Pasaules kausu. Uzvaru guva Teo Timmermanis no Nderlandes. Vi ska ar ceturto vietu manas braukan, uzvarja maraton un tri veica abus raundus konusu ru marrut, rezultt prspjot visus konkurentus. Timmermaa tautietis Koss de Ronde ierindojs otraj viet, bet Takers Donsons no ASV bija treais. Teo Timmermanis uzvarja maraton, neskatoties uz incidentu, kas notika, kad via ekipa liel trum izbrauca piekt ra finia lniju un apgzs. Ne braucjs, ne palgi neguva ievainojumus un spja tri turpint distanci. T k avrija notika aiz ra finia lnijas, tas neatstja iespaidu uz maratona rezulttu. Prjo maratona dau Teo ar savu Vcij audztato zirgu komandu izbrauca oti labi un tri. Septii maratona ri bija sareti, ar asiem pagriezieniem un tehniski grti izbraucamm lnijm. Vcu marruta sastdtjs Hartmuts Kaufmanis un via komanda visu dienu bija oti aizemta, remontjot ru stabus, lai das no riem vispr nezaudtu savu izskatu. Ar Koss de Ronde skaisti izbrauca maratonu, sagdjot baudjumu skattjiem. Via ekipa maraton sasniedza otro rezulttu. Pc sacensbm Donaueingen nekavjoties tika noteikti Top 10 etrjgu braucji, kuri sacentsies par Pasaules kausu. Viskuplk prstvta Nderlande ar trim braucjiem Ijsbrandu ardonu, Kosu de Rondi un Teo Timmermani. Verners Ulrihs un Daniels Vuglers prstvs veici, bet Boids Eksels no Austrlijas, zviedrs Tomass riksons un ungrs Jozefs Dobrovis atkal cnsies prestiajs Pasaules kausa sacensbs. Visi ie braucji jau iepriek sacentuies Pasaules kausa srijs. Jaunpiencjs Jiri Nesvacils no ehijas bs desmitais braucjs. Vi ir 50 gadu vecs profesionls
pajgu braucjs no Mararski Krumlovas. Nesvacilu sponsor zirgaudztava Favory Benice, kas ir privta vecs Kladrubas irnes audztja, un atvljusi sportistam savus zirgus. Ar pajgu braukanu Nesvacils nodarbojas kop 1980. gada, skot sacensties ar divjgiem. Ar via dls Jiri Nesvacils juniors ir pankumiem bagts divjgu braucjs. ogad Kekemet pasaules empiont divjgiem vi ieguva 17. vietu. Pirms FEI Pasaules kausa srijas sacensbas pajgiem
notiks no 22. ldz 25. oktobrim Hanover. Sacensbu statistika: sacensbs piedaljs 25 etrjgi no devim valstm, startja divi pasaules empioni Tomass riksons (Zviedrija) un Verners Ulrihs (veice), veckais dalbnieks bija Francs nders (veice) 67 gadi, jaunkais dalbnieks Aksels Olins (Zviedrija) 23 gadi.
Teo Timmermanis no Nderlandes uzvar Donaueingen.
CAI-A Donaueingena
1. Teo Timmermanis (Nderlande) 2. Koss de Ronde (Nderlande) 3. Takers Donsons (ASV) 4. Tomass riksons (Zviedrija) 5. Jozefs Dobrovis (Ungrija) 6. Ludvigs Veinmaijers (Vcija) 7. Verners Ulrihs (veice) 8. Harijs de Rujters (Vcija) 9. Fredriks Prsons (Zviedrija) 10. Georgs fon teins (Vcija)
118,69 123,75 129,26 131,32 131,79 136,87 142,05 144,37 145,10 145,50 87 85 78 72 70 63 63 57 52 47
Ungrs Jozefs Dobrovis konusu marrut.
Kopvrtjums
Teo Timmermaa ekipa prvar maratona rsli.
~17~
Rinaldo de Kraena/FEI foto
1. Ijsbrands ardons (Nderlande) 2. Boids Eksels (Austrlija) 3. Koss de Ronde (Nderlande) 4. Teo Timmermanis (Nderlande) 5. Tomass riksons (Zviedrija) 6. Kristofs Zandmanis (Vcija) 6. Jozefs Dobrovis (Ungrija) 8. Verners Ulrihs (veice) 9. Daniels Vuglers (veice) 10. Jiri Nesvacils (ehija)
RZEMS
Sezonas izska klubi rko sacensbas

Ruila, 19. septembris, konkrs
Aizvadtas krtjs Igaunijas vasaras sezonas sacensbas Ruil, SK Kuldne Kabi. Oficils, federcijas rkots sacensbas ir beigus, bet, vloties pagarint sacensbu sezonu, klubi pai uzemas organizt nelielus turnrus. Lai gan klt rudens, laiks bija oti jauks, sestdienas rta saule sveica startam Igaunijas un Latvijas sportistus. Latviju ajs sacensbs prstvja piecas dai dzimuma prstves Lga Ptersone, Evita Baradovska, Linda Sudre, Anna Stafecka un Linda Ansone. Sacensbas sks ar 80 cm konkru. Marrutu sastdtjs Andress Trve bija izveidojis oti jauku distanci ar labam lnijm, kur katrs nkamais rslis pilngi loiski sekoja iepriekjam. Tas bija lielisks mazo jtnieku un mazo zirdziu marruts. Nkamais marruts bija ar dokeri. Uzvaru guva sportists, kur sakrja visvairk punktu, un tas vienmr ir interesanti skattjiem. aj marrut labu rezulttu sasniedza msu sportiste Lga Ptersone ar zirgu Kapteinis Cukurs. Lga saka: Jju saldzinoi lni, biju izvljusies labu marrutu, izdevs sakrt pietiekami lielu punktu skaitu, tas ar va tikt godalgoto skait. Treais marruts ar 115 cm augstiem riem notika divs fzs. Traines stau paniece un vairku jauno jtnieku trenere Anna Stafecka ar zirgu na veksmgi veica marruta pirmo fzi, bet turpint sacensbu liedza prsniegt laika norma, iegtais viens soda punkts. Marrut ar 130 cm augstiem riem no 20 dalbniekiem prlekanai kvalificjs astoi. Par sacensbu galven marruta uzvartju kuva Igaunijas sportists Sms Sinijarvs ar zirgu Vilandro K. Lga ar Kauguru ierindojs divpadsmitaj viet. Latvijas sportistu rezultti
Marruts Nr. 1, 80 cm Vieta 23. 28. Nr. 2, 105 cm 2. 18. 22. 27. Nr. 3, 115 cm 13. Nr. 4, 130 cm 12. Vrds, uzvrds Lga Ptersone Linda Sudre Lga Ptersone Evita Baradovska Lga Ptersone Lga Ptersone Anna Stafecka Lga Ptersone Zirga vrds Roksde R. Vinters Kapt. Cukurs Charly Konga Roksre na Kaugurs Rezultts 0 s.p./65,25 s 4 s.p./68,56 s 890 p./57,00 s 520 p./52,12 s 440 p./59,50 s 220 p./55,09 s 1 s.p./64,12 s 5 s.p./75,38 s
Foto no www.donbasstour.com
Jolanta Lapia
Ukrainas titultk jtniece Katarina Ofele.
Svtki Donbas
Jolanta Lapia
Doecka, 10.-12. septembris, konkrs

Ukrain, Doeck, Donbasa janas centr risinjs starptautiskas sacensbas CSI3*-W Donbass Tour. Ts bija nosldzoais posms Donbasa turnra srij. Maij, jnij un jlij aizvadti etri sacensbu posmi, un finls tika organizts k FEI ieskaites sacensbas. Jaun arna bvta specili lielu turnru un ovu organizanai. Donbasa janas centrs ir jauns pavrsiens janas sport Eirop, t ir iespja organizt turnru srijas valsts un starptautisk lmen. Katrs nkamais paskums ir loisks turpinjums iepriekjam. ogad etros posmos valsts lmen tika noteikti desmit finlisti no Ukrainas, kuri prstvs valsti finl Pasaules kausa posm CSI3*-W. Paralli profesionlo jtnieku startiem risinsies sacensbas jaunajiem jtniekiem un jaunzirgiem, kas dos iespju gt pieredzi un nkotn ieemt vietu janas sporta elit. Grand Prix marruts (ru augstums ldz 150 cm) 1. Tims Hosters ar Horsetrucks Top Secret (Vcija) 0 s.p./37,27 s, 2. Henks van de Pols ar Rhados (Nderlande) 0 s.p/38,01 s, 3. Kasio Riveti ar Uberjager V. W. (Ukraina) 0 s.p./38,61 s, ...19. Andis Vrna ar Irasir (Latvija) 8 s.p./83,67 s. Vadoie sportisti ar nopelna Lieliskus rezulttus sasniedza Ukrainas sportiste Katarina Ofele. Pirmaj sacensbu dien via izcnja divas ceturts vietas 135 un 145 cm augstos marrutos ar zirgiem Uno un Salomone, otraj divas otrs vietas 140 un 145 cm augstos marrutos ar Uno un LB Prevail, treaj dien 135 cm marrut ar zirgu Salomone via bija tre. Balvs sportistei izdevs nopelnt 10 900 eiro. Augstus un stabilus rezulttus guva nderlandietis Henks van de Pols, uzvarot pirms dienas 140 cm marrutu, otrs dienas 145 cm marrut izcnot pirmo un otro vietu, savukrt treaj dien Grand Prix otro vietu. Nderlandiea izcntais balvu apjoms sasniedza 20 300 eiro. Gand Prix marruta uzvartjs Tims Hosters pavisam nopelnja 14 800 eiro. Jpiemin, ka kopjais balvu fonds ajs prestiajs sacensbs bija 100 000 eiro. Anda Vrnas rezultti
Marruts Nr. 2, 135 cm (26 dal.) Nr. 3, 145 cm (39 dal.) Vieta 22. 18. Nr. 5, 140 cm (36 dal.) 7. 25. Nr. 6, 145 cm (32 dal.) 27. Nr. 8, ldz 150 cm (26 dal.) 19. Nr. 9, 135 cm (27 dal.) 13. 24. Zirga vrds Marmors Grand Libero Irasir Marmors Grand Libero Irasir Irasir Grand Libero Marmors Rezultts 4 s.p./56,46 s 4 s.p./85,44 s 0 s.p./57,90 s 8 s.p./60,90 s 8 s.p./83,52 s 8 s.p/83,67 s 810 p. 280 p.
Galven marruta uzvartjs Sms Sinijarvs ar Vilandro K.
~18~
Ketlnas Sehveres foto
RZEMS
Skas jaun Rolex FEI Pasaules kausa srija

Sagatavoja Dace trausa
Oslo, 9.-11. oktobris, konkrs

Rolex FEI Pasaules kausa srijas 2009.-2010. gada sacensbm konkr ir izteikta veices smara. Sacensbas iedibinja veices urnlists Makss Ammans, ts notiek pc veic bzts FEI likumiem, un ts sponsor pulksteu kompnija Rolex, kuras galven mtne atrodas env, kur notiks s srijas sacensbu finls un 32. s populrs konkra tres jubilejas svinbas. K katra grandioza ideja, ar ir prdzvojusi laika prbaudi. Konkra sacensbas man vienmr ir bijuas pievilcgas gan sportistiem, gan skattjiem, tau Maksa Ammana plns bija radt sacensbu tri, kas mudintu jtniekus no visas pasaules cnties par iespju kvalificties pasaules labko jtnieku finlam. Kad Scandinavium Arena Gteborg, Zviedrij 1979. gad nosldzs pirm Pasaules kausa srijas sezona, taj piedaljs 27 jtnieki no devim valstm. Tau tagad s pasaul populrks janas sporta sacensbas ir attstjus no divm lgm skum ldz 14 - msdiens, aptverot visu pasauli. 13 sacensbas notiek Arbu un Ziemeamerikas Rietumu divzijas lgs, 15 Ziemeamerikas Austrumu lg, pa astom Dienvidu Centrleiropas lg, Jaunzlandes un Japnas lg, 11 sacensbas risins Austrlij, etras Dienvidu Austrumzij, septias Dienvidamerik, piecas Dienvidfrik, pa trim Centrlzij un Kaukza lgs, bet devias sacensbas Ziemeu Centrleiropas lg, kur piedals ar Latvijas jtnieki. Tomr visvairk augstas klases sportistu start Rietumeiropas lg. Jau atkal ts sackstes skas Oslo, Norvij un turpinsies ar 13 kvalifikcijas sacensbm pirms finla, kas notiks Palexpo Arena env 2010. gad no 14. ldz 18. aprlim. No 9. ldz 11. oktobrim jaunaj un iespaidgaj Telenor Soccer Stadium Oslo nomal notika pirms s sezonas sacensbas Rolex FEI Pasaules kausa srij. veicietis Daniels Eters ar izcilu prieknesumu kuva par o sacku uzvartju. 34 gadus vecais jtnieks no Bernes pierdja, ka via kompanjons Peu a Peu nav ne par matu zaudjis savu formu kop Eiropas empionta ovasar Vindzor, kad paldzja savai komandai kaldint uzvaru, un via tautietis Piuss vicers ar Ulysse ierindojs otraj viet. Jtnieki no 16 valstm ska atklanas sacensbas, un 12 pri kvalificjs prlekanai, kurai marrutu sastdtjs Anders Hafselds bija izveidojis saretu 13 ru marrutu. Iepriekjos gados Oslo tika uzskatta par izdevgu vietu sackstm, kur varja iegt pirmos saldzinoi vieglos punktus garaj ziemas srij, tau oreiz Hafselds neizrdja nekdu lastbu, un punktus varja gt grt c. Saretas marruta lnijas un attlumi starp riem izrdjs par grtu pat vairkm lielajm zvaigznm. Tikko krontais jaunais Eiropas empions Kevins Stauts no Francijas bija viens no diviem jtniekiem, kur nogza piekto rsli balto okseri, bet pc Le Prestige St Lois pamatg spriena saprata, ka pdjie etri ri bs jjj bez kpiem. Via tautietim Timotijam Ankeimam ar bija nepatkami momenti, kad pc desmit ra Rolex oksera ganas vi atrads uz sava zirga Jarnac kakla. Tomr vislielkais bubulis bija trskr sistma, kas sastvja no diviem lieliem okseriem ar pdjo vertiklo, kur vidjais elements laiku pa laikam tika nogzts. Kop 19 jtnieki eit nopelnja soda punktus, bet tiei vidjais rslis krita 15 reizes.
Patriks Delavans no Francijas ar Katchina Mail ierindojs treaj viet.
Sacensbu direktors Mortens Asens, Norvijas princese Marta Luze un Rolex prstvis apbalvo Danielu Eteru un Peu a Peu.
Rezultti 1. Daniels Eters, Peu a Peu (veice) 0/0/35,372; 2. Pius vicers, Ulysse (veice) 0/0/36,09; 3. Patriks Delevans Katchina Mail (Francija) 0/0/36,33; 4. Marko Kuers, Cash (Vcija) 0/0/36,78; 5. Daniels Doisers, AD Aboyeur W (Vcija) 0/0/36,95; 6. Leopolds Van Astens, VDL Groep Santana B (Nderlande) 0/0/39,89; 7. Filips Veishaupts Catoki (Vcija) 0/4/36,26; 8. riks Van der Vleutens, VDL Groep Tomboy (Nderlande) 0/4/36,89; 9. Roberts Smits, Raging Bull Vangelis S (Lielbritnija) 0/4/37,13. Visi rezultti http://www.scg-nl.nl/ Rolex FEI Rietumeiropas lgas Pasaules kausa srijas 2009./2010. gada sacensbu kalendrs konkr 1. Oslo (Norvija) 9.-11. oktobris 2. Helsinki (Somija) 15.-18. oktobris 3. Liona (Francija) 28. oktobris-1. novembris 4. Verona (Itlija) 5.-8. novembris 5. tutgarte (Vcija) 15.-21. novembris 6. Londona Lielbritnija) 15.-21. decembris 7. Mehelena (Beija) 26.-30. decembris 8. Leipciga (Vcija) 21.-24. janvris 9. Crihe (veice) 28.-31. janvris 10. Bordo (Francija) 5.-7. februris 11. Vigo (Spnija) 11.-14. februris 12. Gteborga (Zviedrija) 25.-28. februris 13. Hertogenboa (Nderlande) 25.-28. marts Finls enva (veice) 14.-18. aprlis
~19~
Rodera Svalsroda/FEI foto
Rodera Svalsroda/FEI foto
RZEMS
Luze Nathorsta un ts sponsors iet katrs savu ceu

Zviedru jtniece Luze Nathorsta bija pai nonkusi msu intereu lok, jo via Liels balvas lmen jja ar Latvijas irnes zirgu Visums. Luze Nathorsta, kura ir ilggadja Zviedrijas valsts izlases dalbniece, un Selija Blekeja, kura bija Luzes sponsors jau devius gadus, vairs nesadarbosies. Blekeja tagad savus trs zirgus, kurus trenja un ar kuriem Nathorsta piedaljs sacensbs, ved uz Angliju. Blekejai pieder ar Latvijas irnes zirgs Visums (Vgners x Dolrs), kuru via iegdjs Austrij. Visums ir 13 gadu vecs kastrts, un t augstkais sasniegums ir tre vieta Lielaj balv gada Zviedrijas empiont. Selija Blekeja, kura dzvo Kentas grfist, ir Blekejas labdarbas fonda dibintja, kas invest naudu va ptniecbai.
nas lgas ieems izslgto komandu vietu un cnsies FEI Nciju kausa labko komandu skait 2010. gada sezon. Nkamaj sezon da procedra turpinsies, no augstks lgas tiks izlgtas trs komandas, bet no veicinanas lgas pievienosies divas komandas, lai 2011. gada sezon samazintu komandu skaitu ldz astom. Nciju kausa veicinanas lgas finla sacensbs 20. septembr Barselon noskaidrojs komandas, kas 2010. gad piedalsies FEI Meydan Nciju kausa lg. Uzvarja Spnijas komanda ar etriem soda punktiem, atstjot otraj viet kandieus ar 16 soda punktiem. s ar bs komandas, kas starts kop ar pasaules labkajiem. Jatzm Polijas komandas sasniegums, kas finija treaj viet ar saemto 41 soda punktu. Polijas komand izcls Kitofs Ludviaks ar sirmo vi My Lady, kas katr posm nogza pa vienam rslim, un Aleksandra Lusina ar Castello, kas pirmo raundu beidza tikai ar vienu soda punktu par laika normas prsnieganu, bet otraj raund gan nogza divus rus.
Bzel strdjoais veices advokts Ulfs Valcs, kur pazstams, k dopinga jurists. Vi jau prstvjis jtniekus, kuru zirgi tika pieerti pozitv dopinga test - iejdnieci Ullu Zalcgberi un vairkus konkristus Ren Tebeli, Meriditu Maiklu-Brbaumu, Rodrigo Pessoa, Bernardo Alvesu, Danielu Doiseru un Desiku Kurtnu. Verta pati to komentja: Pasaules Janas sporta sples vienmr ir bijis mans lielais mris. Lkoos, k tas viss izvrtsies tlk. Palaik mani interes viengi mans gaidmais brns.
Naho Olano/FEI foto
Max dodas pensij

Lielbritnij dzvojo somu jtniece Kira Kirklunda pc septts vietas ieganas Eiropas empiont Vindzor, piekrtot sava zirga ldzpanieces Ivetes Konas viedoklim, paziojusi, ka Max turpmk vairs nepiedalsies starptautisks sacensbs. Kirklunda vstja, ka viai patkot laimgas beigas, un via jutusi, ka is ir stais brdis, lai laistu zirgu pensij. Kira turpins jt ar Max mjs un trent ar to daus savus audzkus. T k Max oti patk auditorija, turpmk zirga uzdevums bs piedalties Kirklundas lekcijs un ovos. Max ir piedaljies 35 starptautisks sacensbs, no kurm 33 vi iemis prmtu vietu. Max (Master x Alpenfurst) audztja ir Brita Stna riksone Zviedrij.
Komandu sastvs FEI Meydan Nciju kaus

Pc konsultcijm ar nacionlajm fedrcijm, jtniekiem un sacensbu organiztjiem FEI birojs 17. septembr nolma, ka Lielbritnijas un Beijas komandas nepiedalsies nkams sezonas FEI Meydan Nciju kausa izcas sacensbs. Ts ir abas komandas, kas 2009. gada sezonu beidza astotaj viet ar viendu rezulttu. Pdjs vietas ieguvja - Itlijas komanda ar no s lgas ir izslgta. Divas labks komandas no veicina-
Spnijas komanda (no kreiss): komandas efs Marko Fuste, Pilra Lukrcija Kordona, Ruterfords Lathams, Sergio Alvarezs Moja un Rikardo Hurado.
Izabella Verta tiek sodta papildus

Lai gan FEI lma par saldzinoi smagu sodu Izabellai Vertai ts zirga Whisper pozitv dopinga testa d, Vcijas Janas sporta federcijai tas ita prk mazs, un tika pieemts lmums liegt Vertai startt jebkurs komandu sacensbs gada laik. Tas nozm, ka Verta nedrkst piedalties Vcijas komandas sastv sacensbs ldz 2010. gada 23. jnijam. Tas par laimi ir stais laiks, lai sagatavotos 2010. gada henes turnram, kas notiks no 9. ldz 18. jlijam un bs Vcijas komandas kvalifikcijas sacensbas 2010. gada Pasaules Janas sporta splm Kentuki. Izabella Verta ir stvokl, un novembr ir paredzta brna piedzimana. FEI aizliegums beidzas 22. decembr, bet via nedomjot atgriezties sacensbu arna tik tri pc brna piedzimanas. Ar Izabellas dopinga lietu nodarbojas oktobris-novembris, 2009
Pilra Lukrcija Kordona ar Herald 3.
~20~
Naho Olano/FEI foto
VSTURE
Lai vsture saglabtu atmiu

Astrda Belovzorova
Nezinu kpc, bet visbiek atmias par cilvkiem sk rakstt tikai pc tam, kad vii tiek guldti zemes klp. Man ir laimjies, ka ar preses uzmanbu sava darba novrtjumu un cilvku pateicbu izbaudu odien. Tas ir skaisti un sirsngi, kad sacensbu starplaik mani izsauc uz laukuma, un mana bijus audzkne Airisa Penele pasniedz man ziedus pateicb par to, ko esmu viai devusi k trenere. Man nebija kauns, ka es raudu. oti gribtu, lai vsture saglabtu atmiu par tiem sportistiem, kuri vlk kuva par treneriem un kaldinja Latvijas janas sporta vsturi. Vairki no viiem joprojm sastopami Rg, cits Latvijas pilsts un lauku pagastos. Dieml nevaru uzskaitt visus, jo treneru bija daudz, tikmies ar viiem sacensbs, bet ne visu vrdus iespjams atcerties. oti netaisni btu aizmirst kaut vai vienu, td nosauku tos trenerus, kuri ilgku vai sku laiku strdja Rg un kurus pati redzju trenera darb, kuru padomus un pamcbas samu ar es: Austra Puudruva-Melbrde, Vilis Ilgas, Elfrda Nille, Jnis Kalni, Igo Kilvics, Nikolajs Masakovs, Jnis Karelovskis, Vilis Stukuls, Eduards merli, Asja Spertle-Strle, Ivans evenko, Teodors Zais, Amenta Liepia, Visvaldis Strlis, Mrti Kalni un Jnis Puri. Ceru, ka odienas trenerus, kuri turpina veidot janas sporta vsturi un jau sprui drou soli starptautiskaj arn, atcersies tagadjie sportisti. Cieniet treneru darbu, jo vii jums dod ne tikai savas zinanas, bet ar sirdi un dvseli! Js esat daa no viiem. Mintie treneri un ar citi kala pamatus msu janas sportam tad, kad nebija desmitiem veidu trenu, lauu, puntu, atsaiu, pieu, du, steku un pat normlu seglu. Bija tikai mka izjust un saprast zirgu bez o palgldzeku paldzbas. Domju, ka dakrt is zelta fonds odien tiek atstumts. J, dzve iet uz prieku. Zintne dara brnumus. Tehnika ielauas msu ikdien k varens spks. Bet nekas nevar aizvietot dzvo dabu, cilvka un dzvnieka harmonisko saskau, izjtu un sapratni. Te nevar nospiest pedli, un aiziet!... Jdom, k, kad un cik kas jdara, lai dzvnieks saprastu un ar prieku, nevis panisks bails izpildtu to, ko no t prasa. Agrk vajadzja pai rpties, lai saglabtu zirgus, to kjas bez tagad saudzg inventra. Kad es, pateicoties saviem labajiem kontaktiem ar Maskavas jtniekiem, piecdesmitajos ga-
dos atvedu 20 pru elastgo saiu, tas bija k pasaules brnums. Msu laik viengais palgldzeklis darb ar zirgu bija martingals jeb mrtigals, k to saucm. To deva tikai jtniekiem, kuriem bija augsta roku nostdne jeb nemierga roka. Mrtigals tika pielgots nevis tpc, lai nolaistu zemk zirga kakla nostdni, bet, lai jtnieks ar nepareizu roku darbbu un stvotni nedartu pri zirgam. Viengais jtnieks, ko atceros, kuram tajos laikos bija msdiengs zirga un paa ekipjums, bija treneris no Smiltenes Jnis Vanders. Starp citu, taj laik populrs jtnieces Mtras Stempes, kura jja ar vi vrd Indra, treneris. audis ststja, ka Vanderam esot radi rzems, kuri paldzjui ar ekipjuma iegdi. Nezinu, k to noorganizt, bet oti sirsngi btu, ja ms, vecie, vienreiz sanktu kop un atcertos tos cilvkus, kuri strdja tad, kad domas par slavu bija utopija. Vii darja savu darbu, lai tas tiktu paveikts skaisti un priekzmgi un paiem sagdtu prieku. Atceros, kdu krtbu staos mcja uzturt treneri un zirgkopji, kdu mcbu vii mums sniedza par pienkuma sajtu pret zirgu. Tam ir vajadzga atpta, morla atslodze. oti stingrs, pareizs baroanas rems. Iejtieties zirga d, kad boks ldzs kds cits zirgs apettlgi d auzas, bet viam jsamierins ar tuka kua gurkstanu. No zirga nedrkst tikai prast, msu pienkums ir dot to, ko zirgs ir pelnjis k cilvka partneris darb. Negribu nonievt msu odienas trenerus. Viiem ir augsta kvalifikcija, laba izgltba. Domju, ka pareizj jaunatne kdreiz atcersies vius ar labiem un miem vrdiem.
Astrda Belovzorova kop ar treneri Ivanu evenko 1956. gad. trenera janas stil bija apvienota tehniska meistarba ar armijai piederou disciplnu.
Par apmcbas Kleisti
centru
kuva
Turpinjums 22. lpp.
Vilis Ilgas viens no pirmajiem janas sporta meistariem Latvij, strdja par treneri Tukum.
~21~
Foto no Astrdas Belovzorovas arhva
No redakcijas. Pc otr pasaules kara janas sporta apmcba Rg vispirms atsks 1949. gad dibintaj Rgas Jtnieku klub Pulkvea Briea un vlk Ptersalas iel 7, kur 1950. gad nodarbbas ska ar raksta autore Astrda Belovzorova. Tau par stu republikas nozmes janas sporta centru var runt tikai tad, kad tika nodibinta Lietio sporta veidu skola. Skum t darbojs veles iel 1/3, kur atrads Vidzemes rzeu novietnes stai, tad hipodrom Grostonas iel, kur bija pieejami gan stai, gan mana, gan mcbu un sacku laukumi.
veles ielas staos 1963. gad treneris Boriss Vegele, trscnieks Nikolajs Kolosovs un Astrda Belovzorova.
VSTURE
Lai vsture saglabtu atmiu

Prcelans uz jauno sporta bzi Kleistos notika 1975. gad, kad vl nebija pabeigta manas celtniecba, tpc pilnvrtga sporta dzve tur sks krietni vlk, manas atklana notika 1979. gad. Gan treneri, gan sportisti paldzja pdjo bvdarbu pabeigan un apkrtnes iekrtoan. Par Lietiu sporta veidu skolas vsturi vsta mjas lapa www.kleisti.gov.lv: Republiknisk Lietio sporta veidu skola (RLSVS) ir dibinta 1958. gada 22. janvr ar LPSR Ministru padomes Fizisks kultras un sporta komitejas pavli nr. 42, ar divm nodam modern piecca un jana. emot vr skolas darbbu un ts ieguldjumu valsts sporta attstb, 1991. gada 19. jnij ar LR Ministru padomes Fizisks kultras un sporta komitejas pavli nr. 89V skola tika prveidota par Nacionlo Lietio sporta veidu skolu (NLSVS) ar etrm sporta nodam modern piecca, jana, burana un paukoana. 2004. gada 19. janvr ar LR Izgltbas un zintnes ministrijas rkojumu nr. 40 bija apstiprints Nacionls Lietio sporta veidu skolas (NLSVSS) nolikums ar piecm sporta nodam modern piecca, jana, burana, paukoana un BMX ritebraukana. Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 29. septembra rkojumu nr. 630 Latvijas Nacionl Lietio sporta veidu skola 2006. gada 1. janvr tika reorganizta par valsts aentru Lietio sporta veidu centrs Kleisti.
Astrda Belovzorova 1956. gad kop ar treneri Ivanu evenko.
Lietio sporta veidu skolas 15 gadu jubilejas paskum

1973. gad Rgas Latvieu biedrbas nam. Kolektvs kop ar viesiem. Pirmaj rind (no kreiss): skolas direktors Aleksandrs ubins, veterinrrsts Georgijs Pimenovs, treneris Nikolajs Masakovs, tiesnesis Mrti Kalni, treneris Jnis Kandovskis, veterns Viktors Okunikovs, sedlinieks Jkabs Grnbergs, veckais treneris Jnis Puri. Otraj rind: pieccas treneris
~22~
Ainrs Leja, zirgkopja Viktorija Nagle, zirgkopja Gaida Garklva, treneris Ivans evenko, tiesnesis Leonards Siavskis, sportiste un trenere Astrda Belovzorova, sportists Nikolajs Kirhenteins, zirgkopjs Vladimirs Medveckis, sportists un treneris Vitlijs Sergejevs, FKSK treneris Ivans Grigorjevs, pieccas treneris Ainrs Zvirgzdi, pieccas treneris Justs Sirmais. Treaj
rind: trscnieks Jnis Sverdlovskis, kaljs Antons Millers, sekretre Ella Rdutovska, sportists Valdis Mangalis, sportiste Alda Rateniece, sportiste Ina Niparte-Doecka, sportiste un trenere Aina Mainiece, sportiste Anita Mangale-Blma, sportiste Terze Kirhenteina, pieccas treneris Raimonds Balti (vlk ilggadjs skolas direktors).
RZEMS
Totilas tiek atzts par KWPN vaislas rzeli

Dace trausa
Gigolo devies uz citiem ganbu laukiem

Izabellas Vertas olimpisks zelta medaas ieguvjs tumi rudais zirgs Gigolo FRH 23. septembr tika iemidzints. Pc savainojuma Gigolo veselba strauji pasliktinjs, un bija jpieem lmums par zirga eitanziju. Esmu oti bdga, teica Verta. Gigolo sasniedza 26 gadu vecumu un bija mans ldzgaitnieks 20 gadus. Tas bija mans draugs, skolotjs un biedrs. Uzticba un
Meridita un Markuss Brbaumi.
Slavenais Shuttery mjo aj senlaicgaj stall
~23~
Revolution Sports foto
Moorlands Totilas ir uzlecoa zvaigzne uz pasaules iejdes skatuves, ko tas pierdja ovasar Eiropas empiont Vindzor, gstot uzvaru un kstot par pasaules rekordistu. Starptautisks klases Liels balvas rzelis ir sts fenomens ar savu izteikto vlmi uzstties, fizisko eneriju un neierobeotajm sportista spjm. rzea audztji ir Anna un Jans uili no Frzijas provinces. Gribaldi dls clies no atjaunots Freiminka vju imenes, kam ir liela ietekme sporta zirgu selekcij. Ldzs izcilai izcelsmei Totilas, kas ir reistrts Moorland Investments BV, demonstr ar pau talantu. Jau kop 2005. gada tas nokst starptautiskaj aprit jauno zirgu divzij ar jtnieku Jiski van den Akeri seglos, un jau tad specilisti paredzja im jaunajam rzelim spou sporta karjeru. Vlk grous savs roks ma Edvards Gls un uzmangi turpinja trenius. 2009. gad is pris jau kuva par uzvartjiem sacensbs Cvoll, De Stg un Roterdam. rzelim piemt paas spjas piesaistt skattju uzmanbu. Kad tas ierodas arn, auditoriju prem klusums. Pirmo reizi rpus Holandes Totilas uzstjs Hiksted, kur ar kuva par uzvartju, sasniedzot jaunu pasaules rekordu, ko pats drz vien laboja Eiropas empiont Vindzor. Pc s uzvaras KWPN piera Totilas atzta rzea statusu, kas nozm, ka t nkotnes kumei bs reistrti KWPN ciltsgrmat.
vlme strdt bija zirga izcils pabas. 26 gadi zirgam ir ievrojams vecums, un es priecjos, ka varju dod tam labu pensiju pc sporta karjeras beigm. Gigolo dzimis 1983. gad Horsta Klusmana saimniecb. T tvs ir Graditz, bet mte - Bunett no Busoni xx. Zirgu nopirka Vertas sponsors un treneris Uve ultensBaumers 1989. gad. Gigolo ir visu laiku visvairk pankumus guvuais iejdes zirgs. Ar Izabellu Vertu seglos tas ieguva olimpisko zelta medau Atlant, divreiz izcnja olimpisko sudraba medau individulaj konkurenc, bija divkrtjs pasaules empions, etrkrtjs Eiropas un Vcijas empions. Gigolo pankumu ce sks ar uzvaru Eiropas empiont komandu konkurenc 1991. gad Donaueingen. 1994. gad Gigolo ieguva zelta medau gan individulaj, gan komandu konkurenc 1994. gada Pasaules Janas sporta spls, bet 1998. gada spls sama zelta medau komandas sastv. Tas uzvarja komandu vrtjum 1992., 1996. un 2000. gada olimpids, individuli zelta medaa Gigolo piencs 1996. gad, bet sudraba 1992. un 2000. gad. Gigolo savu sporta karjeru beidza Stuttgart German Masters sacensbs 2000. gada 24. oktobr un priecjs par brvbu Izabellas Vertas stall Reinberg.
ar spju radt zirgus profesioniem. Kostolany pats ir veiksmgi piedaljies sacensbs ldz St. Georges balvas lmenim. Kostolany ir atstjis deviu licenctus vaislas rzeus, taj skait Gribaldi, kas ir bijis sekmgs starptautisks klases Liels balvas lmea zirgs zem Edvarda Gla segliem.
Meridita atver sava staa durvis

gada 7. oktobr Meridita MaiklaBrbauma atvra sava staa durvis preses prstvjiem un fotogrfiem, lai apspriestu savus plnus 2009./2010. gada Rolex FEI Pasaules kausa sezon, ka ar, lai paststtu par savu grtniecbu. Merdita 40 gadu vecum gaida ierodamies pasaul savu un Markusa Brbauma pirmo brnu. Tam vajadztu notikt 2010. gada skum. Via plno piedalties Rolex FEI Pasaules kausa finl, kam ir jau kvalificjusies k iepriekjs sezonas kausa ieguvja Lasvegas gada aprl. Zirgu Pasts sama pau iespju lejupldt publicanai daas fotogrfijas no paskuma.
Tranes irnes 2009. gada rzelis

Kostolany ir pasludints par Tranes irnes 2009. gada rzeli un tika godints Tranes rzeu sertifikcijas paskum, kas notika no 22. ldz 25. oktobrim Neiminster, Vcij. rzea audztjs un panieks ir Otto Langelss no Hemelenburgas zirgaudztavas Emertl, Vcij. Kostolany tvs ir Enrico Caruso/Mahagoni, kas pa tva lniju ir pilnasia Dark Ronald pcncjs, bet mte Kaprtadt no Falke/Ibikus/Impuls. Melnais rzelis dzimis 1987. gad. Tranes irnes audztju asocicija apbalvo rzeli par via pcncju labo raksturu, jjambu, piemrotbu gan konkram, bet jo pai iejdei. rzelis pats tiek raksturots k talantgs konkr un iejd, ar jauku temperamentu un raksturu. Tas ir sts imenes zirgs, bet
FEI foto
Meridita Maikla-Brbauma urnlistus iepazstina ar savu stalli.
Novembris
Latvijas mroga trenisacensbas 11.11. konkrs Klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti 21.11. konkrs Klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti Kaimios Lietuv, Igaunij 30.10.-1.11. konkrs Sacensbas Rudens 2009, Vrna, Igaunija 7.11. iejde Lagedi Moisa 2. posms, RSK Nancy, Igaunija 14.11. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija 28.11. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija Starptautiska mroga sacensbas 5.-8.11. konkrs CSI2* Leno, Polija 12.-15.11. konkrs CSI3*W, Leno, Polija
Novembris
P O T C P S Sv 1
Daces trausas foto
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
VRTANA
Latvijas irnes zirgu vrtanas skates

Aija Luse, LZAA izpilddirektore
Ar ogad Latvijas irnes zirgu audztju asocicija (LZAA) ar Zemkopbas ministrijas atbalstu organizja Latvijas irnes zirgu vrtanas skates. To pirmskums mekljams pagju gada ruden, iekustinot ldz im nebijuu paskumu Latvijas zirgkopb. Mcoties no savas pagju gada pieredzes un uzklausot dadus ieteikumus, ogad stenojm savu kluso sapni, zirgu vrtana tika papildinta ar tirdzniecbas elementu gan izgatavojot prezentjamo zirgu katalogu, gan informjot rzemju un iespjamos sadarbbas partnerus, gan dodot iespju zirgu paniekiem maksimli labi pardt savu zirgu darbaspjas. oreiz par norises vietm izvljmies divas lielks manas, kurs pulcint reionu zirgaudztjus LLU ZMC Mui un Burtnieku zirgaudztavu, tdjdi vien no vietm ierads Kurzemes un Zemgales zirgaudztji, bet otra bija tuvk Vidzemes un Latgales cilvkiem. Slgts manas visiem dzvniekiem deva viendas iespjas pardt savas darbaspjas, kas saimniecbs slikta seguma d reizm nav iespjams. Taj pat laik no zirga panieka ar tiek prasts zinms darbs zirgs vrtanai jsagatavo un japmca atbilstoi vecumam. Tie zirgu panieki, kas piedaljs jau otro reizi, jau lieliski bija apguvui du paskumu gan raksttos, gan neraksttos noteikumus. Nebija nekdu diskusiju par to, k jizskats zirgam, ko vrt, un cilvkam, kas zirgu ved. No Eiropas zirgaudztjiem mums jmcs vl oti daudz: paskuma rkotjiem dadu organizatorisko jautjumu risinana, bet dalbniekiem tas, k labk savus zirgus pardt pircjiem. Skat zirgi tika prezentti vairks klass zirgi, kas tika vrtti un piedvti ar pirkanai, sporta un braucam tipa jaunzirgi pa vecuma grupm, jaunie vaislas rzei sertificanai, vaislas ves pa vecuma grupm. Vrttji bija pieredzjui, oti zinoi un stingri savos spriedumos Irna Baufle, Ligita Lebeda un Iveta Pa. rzeu sertificanas nepiecieami pieci vrttji, tpc uz laiku mintajiem specilistiem pievienojs ar Dzintra Puria un Aija Luse. Muos sertificanai tika piedvti divi sporta tipa rzei, viens braucam tipa rzelis un viens etlandes ponijs. Sertifiktu ieguva sporta tipa rzelis Landros (tvs Lgerfelds H234, mte Dipada LS5874), braucam tipa rzelis Santoss (tvs Sultns LS15921, mte Sigma LS no Svainis
Pirms vietas ieguvja divgadgo zirgu grup Princese Ipolla.
L1351) un etlandas poniju rzelis Zoran, kas ar savu izncienu arn pai iepriecinja mazkos skattjus. Burtniekos tika vrtti trs rzei, bet no tiem neviens neieguva sertifiktu. Vaislas ves tika daltas vecuma grups trsgadgs, etrgadgs un veckas par pieciem gadiem. Jaunks vrtja tikai pc pau pabu kvalittes, bet veckajm vm papildus tika emti vr ar pcncji, to kvalitte. Vecko vju grup Muos pirmo vietu ieguva Nikola LS (tvs Nivana KWPN8, mte Lurda LS), Burtniekos Heidija LS6144 (tvs Hamlets T49, mte Senga LS no Fotons Saitons LS). Vrttju secinjumi: Mums iet, ka Muos zirgu sastvs bija neviendabgks k Burtniekos. Tas liecina par liels audztavs veikt ciltsdarba ietekmi uz viendabga zirgu sastva ieguvi, kas pankama daudzu gadu garum. Pozitvi vrtjama ar iespja skatt daudzus viena rzea brnus un saldzint tos. Sevii atpazstami bija Aromta brni, kas izcls ar augsti novrttm darbaspjm. Jaunzirgu daudzveidbu privtaj sektor veicina tas, ka ir prk daudz sertifictu rzeu. Samazinoties to skaitam, btu iegstams viendabgks jaunzirgu sastvs ne tikai audztavs, bet valst kopum. Varbt piecu gadu sertifikcijas laiks ir par garu, un btu jievie kritrijs, ka aj laika posm kopum jiegst noteikts skaits kumeu
(piemram, 20), lai btu ko vrtt, jo, ja zirgs ir vaislinieks, jbt ar rezulttam, ne tikai sertifiktam subsdiju saemanai. Z/s Brzii paniece Liega Kae atzst: Vispirms izsaku pateicbu visiem, kas o paskumu organizja un strdja skates laik! T ir lieliska iespja ar zirgu audztjiem izrauties no ikdienas smag darba, pardt savus sasniegumus un dalties pieredz ar citiem nozar strdjoajiem. Kop esmu beigusi aktvs sporta gaitas, is bija nozmgkais paskums, kur piedaljos ar saviem zirgiem. ogad uz skati vedu divas jauns vaislas ves, no kurm viena tika godalgota. Tas bija oti patkams un paciljos paskuma nobeigums, kas dod sparu strdt tlk. Ar nkamgad noteikti piedalos skat. Pc skates tika dzirdti viedoki ar daudziem ja. Ja btu iespja laikus zirgus savest skates viet, lai tur vismaz divas nedas trentos... Ja skates notiktu divreiz gad... Ja vrtanas laik ar skattji vartu dzirdt vrttja spriedumus par konkrto zirgu (kas latvieu zirgu panieku mentalittei vartu nepatikt)... Ja lielkie zirgaudztji btu aktvki un pardtu ar savus zirgus... Ja rzeu skaits btu daudz mazks, btu lielkas iespjas izdart kdus secinjumus par pcncju kvalitti... Ja biedrbas apvienotu spkus, vartu daudz vairk un vrtgku darbu izdart... Plaka informcija mjas lap www.lszaa.lv
http://pasts.lv/abone/lv/latviesu_preses_izdevumi/laikraksti/1238/2010_gads/
~26~
Foto no Aijas Luses arhva
STATISTIKA
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 11.10.09.)
Sagatavoja Inese Ruskule
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting 1. 2. 5. 256. 724. 1024. 1078. 1903. 272. 290. 684. 1564. 1024. 1153. 1564. 93. 196. 251. 237. 229. 1318. 1564. 1822. 3295,00 3203,12 2895,37 327,00 75,00 30,00 26,00 1,00 330,00 212,00 80,00 35,00 25,00 25,00 5,00 688,00 396,00 327,50 324,00 232,00 15,00 5,00 4,00
Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2009 rezultti (uz 1.10.2009.)

Konkrs Pieauguie:
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Markuss Enings (Vcija) riks Lamaze (Kanda) Makleins Vards (ASV) LATVIJA Andis Vrna Dainis Ozols Guntars Sili Kristaps Neretnieks Andrejs Bistrovs LIETUVA Bens Gutkausks Andriuss Petrovs Kosts Gaigals Rims Rimkuss Zigmants arka Stasis Jass Rikards Vismeris IGAUNIJA Reins Pills Gunrs Kletenbergs Hanno Ellermanis Tts Kivisilds Urmass Rgs Heiki Vatsels Ebe Lsa Sinejalga Andress Trve 133. 226. 256. 259. 328. 1290. 1531. 1786. 255. 348. 664. 1000. 1139. 1139. 1531. 257. 696. 1065. 1133. 1865. 1. 2. 3.
Iejde Pieauguie
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 1. 2. 3. 4.
Andis Vrna 493* Guntars Sili 216* Kristaps Neretnieks 112* Dainis Ozols 110* Andrejs Bistrovs 24* Mairis Penelis 8* irts Bricis 3*/516 Aleksandrs akurovs 3*/211 Santa Maspne 3*/86 Maira Leja 184 Linda Ansule 779 Kristaps Neretnieks 503 Linda Via 454 Santa teinberga 351 Kristne Egle 274 Krista Kliesmeta 263 Vija Ceria 187 Roberts Neretnieks 176 Lauris Vilde 173 Linda Josta 111
Airisa Penele 506* Agnese Liepia 1141 Terze Rozenberga 776 Agnese Kukaine 672 Inga Bistrova 530 Terze Ptersone 444 Gundega Krgere 411 Jlija Stepanova 348 Jlija Tkaova 306 Kristne Lisovska 294 Jlija Stepanova 54 Anete Lapina 45 Elna Grundmane 18 Katerina Miuta 12 Marija Dubrovska 42 Ance Kozulne 42 Elna Potnina 30 Signija Hmeicka 24 Ennija uka 18 Krista Kukure 15 Mrte Dvidsone 15 Jelizaveta eltova 12 Mra Meinharde 11 Lina Pele 10 Aiga Silavniece 132 Ksenija Petrova 66 Sindija Galvia 62 Everita Daubure 57 Santa Varenberga 44 Marta BrniaBuile 35 Kristne Tverdoheba 30 Jlija Ezte 19 Paula Grnberga 18 Sabne Mlere 15
Jaunie jtnieki
Jaunie jtnieki
Juniori
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.
Juniori 1. Kristne Egle 532 2. Linda Via 527 3. Madara Frliha 380 4. Santa teinberga 327 5. Edte Vgnere 260 6. Dina Indrne 228 7. Roberts Neretnieks 213 8. Marija Dubrovska 157 9. Lana Kaupua 138 10. Paula Glzere 132
Brni
Brni
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.
Iejde
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Adelinde Kornelisena ar Parzival (Nderlande) 1. 1. 2. 3. 2253 2249 2204
Izabella Verta ar Satchmo 78 2. (Vcija) Edvards Gls ar Moorlands Totilas (Nderlande) LATVIJA Airisa Penele ar Ravelu IGAUNIJA Marika Vundere ar Orlando P 189. Maria uletsa ar Markus 340. 163. 3.
Laura Penele 378 Linda Via 324 Patrcija Kokina 238 Anna Raita Vjaksa 223 Viktorija Juraa 203 Marija Dubrovska 189 Karna Pavre 121 Roberts Priedtis 117 Anna Beska 78 Elza Muiniece 74
* Pirmie tiek vrtti Liels balvas rezultti oficilajs starptautiskajs sacensbs.
236. 181. 271.
863 685 294
* Pirmie tiek vrtti marruti ar 150 cm augstiem riem oficilajs starptautiskajs sacensbs.
Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija
~27~
ZIRGU TURTJIEM
Kas jzina par zirgu attrpoanu

Marina agata, veterinrrste
Gandrz katram zirgam ir parazti. Tad, kad to daudzums kst prmrgi liels, parazti sk nopietni apdraudt zirga veselbu. Atkarb no paraztu sugas un attstbas cikla, tie var atrasties zarns, plaus, akns, asinsvados, smadzens, stiegrs, muskuos un citos orgnos. Paraztu kpuri migrcijas laik mehniski boj orgnus. Pieaugui parazti izdala toksnus, tdjdi mazinot zirga imunitti un padarot to viegli uzmgu pret daudzm saslimanm. Ne vienmr klniski (pc rjm pazmm) var noteikt, vai zirgam ir parazti. Ja invzija nav liela, klnisks pazmes var ar neievrot, jo ts nav izteiktas. Tomr jatceras, ka pat neliels paraztu daudzums var izraist nopietnas un ar letlas saslimanas. Paraztu invzijas pazmes ir dadas: koliku lkmes, novjana, paaugstinta vai pazeminta apette, svara zudums, vjums, miegainba, aizcietjumi, caureja, klepus, izdaljumi no deguna, izspris apmatojums, attstbas traucjumi, sakasta astes pamatne un citi. Visvairk paraztu parasti ir kumeiem un jaunzirgiem. Attrpoana vai dehelmentizcija ir profilaktiski vai rstnieciski veikts paskums, lai samazintu paraztu daudzumu zirga organism. Jatceras, ka efektva ca ar paraztiem ir ne tikai attrpoanas programma, bet ar pareiza zirga aprpe. Veiksmgai cai ir jizpta ienaidnieks. Tas nozm, ka efektvas attrpoanas programmas izstrdei btu nepiecieams savkt un nodot zirgu fekliju paraugus laboratorij. Tur ir iespja noteikt, kdas ir paraztu sugas un kd daudzum tie ir jsu zirgam. Feklijas jsavc pc iespjas svaigkas, tiei no taisns zarnas vai no zemes. Paraugu glab ledusskap un pc iespjas trk nogd laboratorij. Pc izmekljumu saemanas rezulttiem konsultjieties ar savu veterinrrstu par attrpoanas programmas sastdanu un medikamentu izvli. Fekliju analzes atkrto ar pc attrpoanas, lai prbaudtu veikto paskumu efektivitti. Ja laboratorijas izmekljuma rezultti nav uzrdjui paraztu kltbtni, nedrkst pieaut domu, ka zirga organism vispr nav paraztu, jo ne visu olas tiek izvadtas ar feklijm, k ar ne vienmr paraztu olas izdals vienmrgi. Katram paraztam ir savs attstbas cikls, ldz ar to, zinot kdas paraztu sugas ir zirgiem un pret kdiem medikamentiem ts ir jutgas, sastda efektvu attrpoanas programmu un cenas prtraukt paraztu
~28~
attstbas ciklu vairks viets. Lai attrpoana btu efektva, jievro sekojoi noteikumi:
zirgi. Ievedot jaunus zirgus ganmpulk, tie pirms laianas kopja aplok noteikti jattrpo.
Atbilstoa izvle
attrpoanas
laika
Pareiza procedras izvle

Attrpoanu veic 48 stundas pirms zirgu palaianas jauns ganbas vai prveanas uz jaunu aploku. Ldz ar to zirgi nevars no jauna invadties ar jau iepriek izdaltm olm. Ja nav iespju prvest zirgus uz citm ganbm vai aploku, veic rpgu ganbu tranu no feklijm.
Profilaktiski zirgus attrpo divas reizes gad, mainoties ganbu un staa turanas sezonai. Vispareizkais laiks attrpoanai btu brdis pirms zirgu doans ganbs, mainoties aplokiem, vai skoties zirga izmitinanai stall. Attrpoanas laiks noteikti btu jsaskao ar visiem zirgu paniekiem, jo attrpoanas dien nav ieteicamas lielas slodzes. Pc medikamentu ievadanas zirgus nepiecieams novrot, tpc to ieteicams dart no rta, lai dienas garum zirgi btu cilvku uzraudzb.
Trana un dezinfekcija
Pc attrpoanas veic rpgu staa (boksi, sienas un grdas) tranu un dezinfekciju. Zirga inventru segas, sviedrenes, sukas jizmazg un jizv saul. Zirgiem ieteicams nomazgt asti, rpgi attrot krokas ap anlo atveri.
Pareiza izvle
attrpoanas
ldzeka
Neviens medikaments neizncina visas paraztu sugas, tpc, lai izvltos visefektvko ldzekli, btu jzina, kdi parazti ir zirgam un attiecgi jizvlas medikamenti. Katr attrpoanas reiz ieteicams maint medikamentus, jo ir iespjama paraztu rezistences izveidoans. Obligti jievro anotcij noradt medikamenta deva. emot vra, ka vasar uz zirga apmatojuma biei vien pards spindeu olas, bet ziem kpuri atrodas zirga kua sien, rudensziemas attrpoanas reiz iesaka izvlties medikamentus, kas btu efektvi pret spindelm (piemram, ivermektns).
Pareiza ganbu un aploku kopana

Ganbas nedrkst prslogot, vienam zirgam vajadztu paredzt apmram 0,5 ha. Vlams sadalt ganbas vairkos aplokos un ievrot gananas secbu. Regulri (vismaz reizi ned) ganbas jattra no feklijm. Pc katras nogananas jnopauj palikus zle. Jseko zles sastvam, ja nepiecieams, ganbas atjauno, mslo un ec. Patlaban Latvij ir pieejami vairki attrpoanas ldzeki, kas paredzti zirgiem. Izvloties prepartus, pievrsiet uzmanbu ne tikai preparta nosaukumam, bet galvenokrt t darbgajai vielai. Tiei darbgo vielu ieteicams maint katr attrpoanas reiz. Pavrojiet feklijas pc attrpoanas, iespjams, ka js redzsiet paraztus. Ja to daudzums ir liels, jprdom, vai jsu izvltais attrpoanas bieums ir pietiekams un vai ir pareizi veikta iepriekj attrpoana.
Pareiza attrpojamo zirgu izvle

Visus staa zirgus attrpo vienlaikus. Ja dai zirgi ir attrpoti, bet viens vai vairki nav, tad neattrpotais zirgs ar feklijm rj vid izdals jaunas paraztu olas, ar kurm no jauna invadsies jau attrpotie
du paraztu sakopojumu var atrast jau etrus mneus vecam kumeam.
MSU PADOMNIEKI
K vrtt LJF kausa sacensbas

Jautjums: K Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas sacensbas vrt tiesnesis Dainis Lvmanis, kura balsi varja dzirdt, komentjot sacensbas? Sackstm beidzoties, noteikti radus nopietnkas prdomas. Iespjams, tiei par jauno jtnieku startu. Atbild: Dainis Lvmanis, konkra tiesnesis
LJF kausa izcas sacensbas bija ne tikai otras svargks nacionls sacensbas, bet to treais posms ar pdjs ieskaites sacensbas osezon. Ttad vartu teikt, ka punkti uz visiem i ir salikti, vismaz tiem sportistiem, kuri ogad vairs nestarts rpus Latvijas. Pirmais, kas ievrbas vrts, k jau to iepriek pamanjusi kda urnla lastja, ir tas, ka brnu, junioru un jauno jtnieku konkurenc domin dai dzimuma prstves. To pau var sact ar par jaunzirgu konkurences dalbniekiem, pirmaj trijniek iespraucies viengi irts Bricis. Tikai pieauguo konkurenc pirms desmit vietas LJF kausa izcas kopvrtjum guvui vri. Fakts pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Otrais btiskais secinjums Guntars Sili sasniedza stabilkos rezulttus visas sezonas garum. Vi uzvarja Latvijas ziemas un vasaras empiontos, k ar sezonas nobeigum prliecinoi izcnja pirms divas vietas. Treais, kas man persongi iet atzmjams, ir Lindas Vias LJF kausa izcas summ izcnts divas otrs (brnu un jauno jtnieku konkurenc) un viena pirm vieta junioru konkurenc. Atzmanas vrts ir ar Marijas Dubrovskas pankums, izcnot treo vietu brnu konkurenc un ceturto vietu junioru konkurenc. Augstas vietas divs nomincijs ieguvusi ar Kristne Egle, tomr uzskatu, ka tas ir neliels solis atpaka, jo pieredzes un tehnikas zi jtniece ir viena no labkajm savs vecuma grups. Toties Madaras Frlihas otr vieta junioru un tre segadgo jaunzirgu konkurenc ir solis uz prieku un apliecinjums stabilam sniegumam. Pieauguo jtnieku lmenim stabili un neatlaidgi tuvojas Linda Ansule. Dieml abm pdjm jtniecm katrai ir tikai viens stabils kaujas zirgs. Secinjumi, vai solis ir sperts uz prieku vai atpaka, jizdara paiem sportistiem un treneriem, bet man k o sacensbu tiesnesim ir savi secinjumi. Domju, ka nkamaj sezon pavisam noteikti vajadztu atteikties no sacensbu organizanas pirms sezonas zirgiem Latvijas empiontos un LJF kausa izcas sacensbs. Tpat uzskatu, ka brniem, junioriem un jaunajiem jtniekiem, kuri grib startt vairks kategorijs, sezonas skum vajadztu paziot, ar kuru zirgu kur vecuma grup jtnieks vlas piedalties, bet LJF prezidijam vajadztu izdart izmaias Visprjos sacensbu noteikumos un noteikt, ka ar vienu zirgu nedrkst startt vairks vecuma grups. Esmu prliecints, ka sportam tas nks tikai par labu.
Kpc lido pakavi?

Jautjums: Vai biei gads t, k nesen sacensbs Kleistos, kad zirgam startjot nokrt pakavs? K jtniekam izvairties no das situcijas? Atbild: Ivo Mielsons, kaljs
Jautjiet msu padomniekiem!

Zirgu Pasts izraudzjies savus gada padomniekus, kuri ir specilisti ar janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir piekritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Rakstiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv, un sagatavosim specilistu atbildes laikraksta slejs. Plaka informcija par msu padomniekiem publicta Zirgu Pasta gada nr. 5.
da situcija var notikt jebkur mirkl. Ms tau zirgam liekam kustties nevis t, k tas ir via dab, bet gan t, k to vlas cilvks. oti iespjams, ka, neveiksmgi piezemjoties pc ra veikanas, zirgs ar pakakjm skar priekkjas. Jem vr tas, ka ar pats zirga nags var nokustties aptuveni piecu centimetru amplitd, tas padodas, bet metls, no kura izgatavots pakavs, ne. Visbiek das situcijas rodas tad, kad laukumam ir mksta grunts. Rodas tda situcija, k ar gumijas zbaku iekpjot dubos, veidojas vakuums, un ar lielku spku kju raujot uz augu, zirgam nokrt pakavs. Parasti viss beidzas labvlgi, un zirgs no t necie. T gadjs ar msu imenes zirgam Ak-Vo pc neveiksmga lciena. Lielkajs sacensbs strd deurjoais kaljs, kur pc tam, ja pakavs nokrt iesildes laukum, pakavu pieliek, tiek atvlts neliels iesildans brdis, un sportists ar zirgu atgrieas sacensbs un var turpint startu. Latvij ds serviss paredzts Pasaules kausa posma sacksts un Ventspils Jtnieku kluba maos. Ja Talsos kdam t notiktu, es ar to pakavu piesistu... Zirga apkalanas kvalitte o situciju tiei neiespaido, tau fakts ir tds, ka slikti apkaltam zirgam ir vairk iespju piedzvot du negadjumu.
~29~
Mra Millera foto
NUMURA SARUNA
Iepazans sezona bijusi veiksmga

Inese Ruskule
Viens no msu vadoajiem kuieriem Andis Pavlovskis aizvadto sezonu sauc par iepazanos ar pajgu braukanas sacensbm. Kop gada februra Andis ska regulri piedalties Latvij rkotajs sacensbs. Tau otraj pusgad tika izminti ar spki Lietuvas un Igaunijas konkurenc. Pavlovsku imenes ekipu dakrt uztvra par dalbniekiem no Vcijas. Tas varja notikt tpc, ja rati sakopti, zirgam moderns aizjgs, bet Andis un via palgs rbti skaistos uzvalkos.
Ar zirgiem kop brnbas

Andis dzimis un audzis rdzinieks, tau jau kop brnu dienm zirgi viam patikui. Tpc jau vienpadsmit gadu vecum zns devies iestties janas sporta sekcij, kas darbojs Rgas hipodrom. Tolaik sekcij piema brnus, skot no 13 gadu vecuma, tpc uz viu raudzjs noraidoi. Tau Andim izdevies izraudt iekauanu jauno sportistu skait. Pie zirga Andi pirmoreiz aizveda pazstam trenere Astrda Belovzorova, tau tas bija tikai pris reiu, jo via aizvietoja kdu no koliem. Skol Andim nepatika mcties, toties pie zirgiem vi gja ar prieku un interesi. Rgas hipodroma janas sporta sekciju Andis apmeklja seus gadus. Vlk uzcla sporta bzi Kleistos, ldz ar to visiem bija jauna mjvieta. Andis vl tagad atceras, k ar zirgiem jjis no hipodroma uz Kleistiem. Turpinot trenius mcbu grup pie Valda Mangaa un Vitlija Sergejeva, Andis regulri piedaljs konkra sacensbs, iegstot otro sporta klasi. Kad beidzs skolas laiks, Andis apvienoja patkamo ar lietdergo 1978. gad iestjs Smiltenes tehnikum, kur ska mcties
par veterinro felderi un apmeklja tehnikuma janas sporta sekciju. Andis nosmej: Esmu beidzis Vumu akadmiju, jo ldzs esoo stalli sauca d vrd. Tolaik Anda treneris bija Modris Manfelds. Tehnikum Pavlovskis iepazins ar savu dzvesbiedri Aiju, un pc tehnikuma absolvanas abi izveidoja imeni. Viu abu pirm darba vieta bija Madonas rajona padomju saimniecb Gaizi, kur atrads irnes zirgu stallis. Abi ska strdt par veterinrrstiem, k ar atjaunoja aj saimniecb janas sporta sekciju un organizja ru prvaranas sacensbas. Panca ar to, ka sporta zirgiem ierdja atseviu stalli. T bija teu kts, kuru atjaunoja un pielgoja zirgu turanai pc Anda ieteikumiem. Viss bija jauki, tau nca devidesmitie gadi, kas mainja zirgu audztavu nkotni. K daudzviet, ar Gaizia stallis tika likvidts, zirgi prdoti, un Pavlovsku imenei tur vairs nebija nekdas teikanas.
Andis Pavlovskis prdomu brd.
Pieredzes skola Train

Nav aunuma bez labuma. Citviet stai tika likvidti, bet Train zirgaudztavas darbba progresja. Andis ska strdt aj saimniecb par oferi, un vlk ar Aija pievienojs k jaunzirgu trenere. Brvaj laik Andis paldzja Aijai trent viai uztictos jaunzirgus. Tolaik jaunzirgi bija gan jiejj, gan ar jiebrauc. Tad ar vi vairk ska nodarboties ar braucamajiem zirgiem. Pajgi bija pieprasti dados paskumos. Toreiz Train ar zirgu iebraukanu un pajgu vadanu paskumos aktvi nodarbojs Ilona Trukne, Mris Broks un Jnis Ligers, viiem pievienojs ar Pavlovskis. Vrtgas prasmes un padomus visvairk deva veterinrrsts un zirgu pazinjs Jnis Ligers. ajos gados
Latvijas empiona ceojoo balvu Inukaln saem Anda Pavlovska ekipa ar grmu Kristapu Cauni.
Folkloras festivla gjien 1993. gad Rgas centr.
bija daudz piedzvojumu, tau visspilgtk palicis atmi aktiera valda Valtera 100. dzimanas dienai velttais paskums. T organiztjiem ideja par etrjga izmantoanu gjien rads divas nedas pirms paa notikuma. T k Train nebija sagatavots neviens etrjgs, ncs tri vien dart visu, lai etri zirgu vilktu karieti, kur tiktu izvizints jubilrs. Iecertais tika veiksmgi stenots, un brauciens notika, tau tas bija sarets uzdevums, jo pajgs bija jvada pa Brvbas ielu, kuras mals stvja gan manas, gan skattji. etrjga pajgu vadja Andis kop ar Jni Ligeru. Tolaik pajgu braukana Pavlovsku imenei bija k papildu peas avots. Par dm sacensbm vl neko daudz nezinja, tikai apskatot bildtes rzemju grmats, varja rast priekstatu par tm. Kd zirdzinieku saiet Leonards Siavskis paststjis, ka daudzs valsts tiek attstts tds sporta veids k draivings jeb pajgu
~30~
Foto no Anda Pavlovska arhva
Mra Millera foto
Mra Millera foto
NUMURA SARUNA
braukana, tau neviens vl neiedziinjs taj, ka aj sporta veid ir trs disciplnas. Paklausjuies Siavska ststjumu, trs viets Latvij entuziasti noorganizja figurls braukanas sacensbas: Jelgavas rajona Ozolniekos un Branks, k ar Valmieras rajona Burtniekos. Marrut bija vairki ri, un distance bija jveic noteikt laik. Atsevii gan s sacensbas netika rkotas, bet gan ar to paldzbu tikai aizpildti konkra sacensbu starplaiki. Tau ritenis neiegriezs, un sacensbas vairs netika organiztas. Iespjams, ka pie vainas bija tas, ka zirgu tirdzniecbas apjoms Latvij bija oti liels, un lielkoties visi iebrauktie zirgi tika prdoti uz rzemm. Train Aija un Andis strdja gadus piecus. Vlk pai iegdjs vairkus zirgus, tau laiki mainjs, un Andis kdu brdi nesds pie groiem, bet izveidoja savu autoprvadjumu uzmumu un ikdiena tika saistta ar dzelzs rumakiem.
Sezonas noslguma sacensbs Rmav zirgu konkurenc labkais atkal bija Viskijs, kuru vadja Andis Pavlovskis un viam paldzja Kristaps Caune.
Nopietns braukanai
solis
pret
pajgu
Krass pavrsiens Anda dzv notika pagju gada otraj pus, kad via sama uzaicinjumu piedalties pirmo Latvijas Zirgu dienu pajgu braukanas sacensbs. Tau zirga nebija, tpc vi pat neaizbrauca skatties s sacensbas. Tam sekoja brauciens ldzjutju status ldzi Zanes Braueres ekipai uz pajgu sacensbm Igaunij, kur Andis apsolja sacensbu organiztjam Urmasam Saksam, ka ogad vi ieradsies tur ar savu zirgu. Igaunis vl pasmjies, bet Andim bija is lp, un atpakacea vairs nebija. Sks ratu un zirga mekljumi. Andis bija pirmais Latvij, kur iegdjs profesionlus maratona ratus, tie atceoja no Vcijas, aizjgs ar tika iegdts, atlika tikai zirgu atrast. Gada beigs Andis ar sameklja savm vlmm
Andis Pavlovskis sniedz pajgu braukanas paraugdemonstrjumus Latvijas otro Zirgu dienu skattjiem ovasar Inukaln.
Andis Pavlovskis ar Viskiju kuvis par sezonas noslguma sacensbu uzvartju.
piemrotu zirgu Viskiju. Tad, kad ekipa tika nokomplektta, bija vajadzgs ikdienas darbs. Un tas nav vienkri. Ja nestrdsi, neko ar nepanksi. Pavisam Andis ogad piedaljs devis pajgu braukanas sacensbs, ne tikai Latvij, bet ar Igaunij un Lietuv. Divs no tm via vadt ekipa izcnja pirmo vietu. Pavlovskis nekad to nevartu sasniegt bez savas uzticams komandas abm meitm Zanes un Andas, dzvesbiedres Aijas un palga, ar sacensbu strata Kristapa Caunes. Visi piedals sagatavoans proces pirms sacensbm, visi jt ldzi savai ekipai. imenes spks un mlestba ir nenovrtjama vrtba gan dzv, gan sport. No gada startiem Latvij Andim vislabk patika sacensbas Brvdabas muzej, ts tika profesionli rkotas, jo Polijas tiesnesis pievrsa lielu uzmanbu katrai niansei. Til mjinieki viesus sagaidja ar neviltotu prieku un sirsnbu, bija domts par to, ko ciemii ds, kur apmetsies. Lnj, Igaunij notikus sacensbas ar paliks atmi ar sirsngo atmosfru. Katrs paskuma dalbnieks tika uzemts k vieoktobris-novembris, 2009
sis, izrdta gdba gan par cilvkiem un, galvenais, par zirgiem. Saimnieki vienmr apjautjs, k kljas, un pat atvainojs, ka no rta septios vl nav paspjui iztrt zirgiem boksus. Liela nozme ir tam, k organizatori uzem sacensbu dalbniekus. Atmi palikuais pajgu braukanas seminrs Lietuv lika cert, ka, aizbraucot uz sacensbm, kur Andis ieguva Lietuvas viceempiona titulu, tiks gtas zinanas un pieredze sacensbu rkoan, tau izrdjs pretji. Andis uzskata, ka ne tikai viam sezona bijusi veiksmga, bet gan katram Latvijas braucjam, kur regulri piedals sacensbs. Visi ir apmram vien lmen, un Latvij pajgu braukana progres straujk nek Lietuv un Igaunij. Ceram, ka veiksmgi skt tradcija tiks turpinta. Nkamgad Andis cer piedalties iespjami daudz sacensbs un, protams, gt labus rezulttus. Vi atzst, ka start nevis uzvaras d, bet gan tpc, ka tas patk, un t ir via sirdslieta. Protams, aizrauans nav lts prieks, bet Aija reiz teica: Visu savu dzvi esam diezgan smagi strdjui, un tagad vlamies atauties sev o prieku!
~31~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Mra Millera foto
FOTOKONKURSS
Visskaistk zirgaste
aj konkursa krt bija dota iespja apskatt savus mluus rakurs, kas tiek retk rdts fotogrfijs. Tau zirgastes ir ar jaukm meitenm... Paldies dalbniekiem, kuri uztvra o uzdevumu ar humoru! Nkam konkursa tma: Mans zirgs ruden. Ms neprprotami iespaido is gadalaiks, kad gaidma ziema, bet ik brd iespjams saskatt ar prieku, it pai, ja to dart kop ar savu draugu zirgu. Stiet, ldzu, fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 9. novembrim. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
2. 3. 4.
1. Ieva Grnberga. Aste ziem. 2. Iestja Aija Ozolia. Vakara saul. 3. Mareks epulis. Zirgaste krss. 4. Mareks epulis. Kad zirgastei norda, kur tai iet. 5. Ints Sirmais. Ievro distanci! 6. Sintija Varnovska. Lietus samrct Glorijas aste. 7. Alens Zltis. Mrs. Inukalns 2008. 8. Kristina Gromova. Mazais ir krtgi safrizts! 9. Ilgvars Mielsons. Vjiem ldzi... 10. Kristina Gromova. Divas zirgu asttes. 11. Sintija Varnovska. Vai man nav skaista aste?
5.
~32~
FOTOKONKURSS
6.
7.
8. 9.
10.
11.
~33~
IZSTDE
Zirgi, poniji, lamas un Zirgu Pasts Rmav

Jolanta Lapia, Inese Ruskule
Vai draivinga sacensbs Rmav piedaljs ar lamas? N, no atptas kompleksa Raki atvests lamas un Maltenu etlandes poniji iepriecinja izstdes mzko apmekltju sirdis. Gadu no gada Rmav lielo lauku darbu sezonas noslgum tiek rkota vrienga starptautiska izstde Lauksaimniecbas tehnika un Lauku sta. Otro gadu aj izstd piedalmies ar ms, Zirgu Pasts ar savu stendu. Msu mris ir informt plaku sabiedrbu par janas sportu Latvij, par to, ka mums ir izcili starptautiskas klases sportisti un zirgi, dot kdu vrtgu padomu, kur iegdties vai kur izdevgk izmitint zirgu. Msu stendu atzingi vrtja izstd satiktie zirgu audztji un zirgu motji. Daudzi lauksaimnieki, kuri bija atbraukui vrot lielos metla rumakus, iegdties kdu augukoku vai stdu savam drzam, bija patkami prsteigti, dzirdot runas par zirgiem, vecka gadugjuma audis pat atminjs brnbas notikumus, kas sastti ar tiem. Bija lieliska iespja prmt vrdus ar pris vstures zintjiem, kuri labprt daltos ar sev zinmo informciju par senajm muim, muiniekiem un to audztajiem zirgiem. Izstde bija labi apmeklta, bet o apmekljumu nevar saldzint ar izstu popularitti pirms seiem, astoiem gadiem. Tomr bija vrojama tendence, ka uzmji apmains ar informciju, izrda vlmi sadarboties. Vlamies sniegt informciju par atseviiem uzmumiem, kas varja piedvt interesantas idejas.
No atptas kompleksa Raki atvests lamas iepriecinja izstdes mzko apmekltju sirdis.
sasniedz 160-180 cm augstumu (mrot no galvas) un sver 130-204 kg. Piedzimstot lamas mazulis ir 9-14 kg smags. Vidjais ma ilgums 20-25 gadi. Atirb no lamm, alpakas nav nastu nesjas, bet to izskats ir krks, un ts tiek audztas izcils vilnas ieguvei. Lamas, alpakas un kamieus ikdien var apskatt atptas kompleks Raki, Csu pus. Plaka informcija mjas lap www.hotelraksi.lv
izanu uz T-krekliem, cepurm un citiem aprbiem; uzmuma logo izanu uz emblmm, tentiem u. c.; sporta klubu, biedrbu karogu anu un izanu. Papildu informcija pa e-pastu: zarumi@oic.lv
Z/s Zarumi; Sandra Petrovia, anas darbncas vadtja
E.L.F halles; Jnis Evelons, tirdzniecbas daas vadtjs Baltijas valsts
Atptas komplekss Raki; Marta Timrota, mrketinga speciliste:

ogad izstdes ietvaros vis krum bija apskatmi Dienvidamerikas kamieveidgo prstvji lamu puii Rdolfs un Musj, k ar alpaku pris Prslia un Viktors. No atptas kompleksa Raki atceojuos eksotiskos dzvniekus varja apskatt, samot un pabarot. Brniem bija iespja doties neliel izjd ar Musj un vizinties lamu ratos aiz Rdolfa, savukrt pieauguie vairk interesjs par dabgiem lamu un alpaku vilnas izstrdjumiem pono, cepurm, allm un cimdiem. Raku kamieveidgie ir labi audzinti un pai apmcti, lai ikviens, pai brni, kop ar tiem vartu justies droi. Rakos iespjams doties piknikos, baudot lamu sabiedrbu un izmantojot ts k piknika grozu nesjas. Gan lamas (Lama glama), gan alpakas (Vicugna paco) ir gadu tkstoos pieradinti mjdzvnieki, kam patk dzvot un prvietoties baros. Pieaugusi lama
~34~
Dinnas trausas foto
anas darbnca eguma novada Rembates pagast pastv kop 2007. gada. Pamatdarbba ir dadu saimniecbai nepiecieamu lietu ana un izana. Zirgaudztjiem, zirgu un stau paniekiem piedv: priekautus pajgu braukanas kuieriem (dadas krsu un audumu varicijas); maisius, dvanu maisius un somas (iespjams pastt iveres un zirglietu prnsjamo somu, bdu aizsegus sacensbm); oktobris-novembris, 2009
Vcijas uzmuma E.L.F halles filile Baltijas valsts savu darbbu uzskusi 2006. gad. Uzmuma pamatnodarboans ir angru raoana, taj skait zirgu manas, bvniecbas risinjumi ar
Dinnas trausas foto
Mris Millers
IZSTDE
brvi nesom metla konstrukcijm. ku konstrukcijs tiek izmantoti kvalitatvi izejmaterili. Vcij realizti daudzi manu projekti, ar staa komplekss Vcijas iejdes sportistei Laurai Behtoleimerei. Zirgaudztjiem, zirgu un stau paniekiem piedv: gatavus risinjumus slgtajm manm; izdevgus stau bvniecbas risinjumus; risinjumus saimniecbas km (siena i, tehnikas novietnes); vasaras zirgu novietnes, k ar nojumes ganbs; cirkulras arnas zirgu karusea ierkoanai. Papildu informcija pa e-pastu: janis.evelons@elf-hallen.de bvniecbas ldz pilnai vadbas automatizcijai. Uzmuma viena no priorittm ir nestandarta risinjumi, lai optimli realiztu klientu vajadzbas. Zirgaudztjiem, zirgu un stau paniekiem piedv: graudu un barbas uzglabanas torus. Iespjams iegdties torus, kuru tilpums ir skot no vienas tonnas; graudu kaltes; ganbu paujmanas un ecas; treniu laukumu laisttjus; treniu laukumu un manas grunts kopanas tehniku; specilus ogus, kuriem var prbraukt pri ar traktoru. Traktoram uzbraucot, ogi noliecas pie zemes, bet, kad tas ir prbraucis pri, ogs atkal atgst savu skotnjo pozciju. Tdjdi traktora vadtjam nav nepiecieams izkpt no traktora. dus ogus plai pielieto ASV. ogu augstums skot no 1,50 m; graudu placintjus; zlju sjmanas. Plaka informcija par uzmuma piedvtajiem pakalpojumiem mjas lap: www.agrosiloss.lv tehniku augsnes apstrdei un raas novkanai. Plaka informcija par uzmuma piedvtajiem pakalpojumiem mjas lap www.kalnakrogs.lv
SIA Krcher centrs; Mrti Gudermanis, tirdzniecbas menederis

Uzmums dibints 1999. gad k profesionls uzkopanas tehnikas tirdzniecbas uzmums. Pamatnodarbba Krcher firmas uzkopanas tehnikas tirdzniecba, noma un tehnisks apkopes pakalpojumu sniegana. Mazganas sistmas ir lielisks risinjums ar staa ikdienas darbu veikan, piemram, brua, asfalta seguma mazgana ap stalli, pagalm, lauksaimniecbas tehnikas, treileru, mazganai. Ierces var izmantot ar k dezinficanas tehniku. Plaka informcija par uzmuma piedvtajiem pakalpojumiem mjas lap www.karchercentrs.lv
Z/s Malteni, etlandes poniju audztava; Jnis Jakimenko, poniju panieks

Starp lielajiem traktoriem izstdes laik varja apskatt ar vairkus etlandes ponijus, kuri priecja gan lielo, gan mazo sirdis. Lai ar nelieli, bet tomr ipri. Z/s Malteni audz tikai etlandes ponijus, un visa pamatdarbba balstta uz o mazo zirdziu audzanu un tirdzniecbu. Jnis Jakimenko var lepoties ar saviem izaudztajiem ponijiem. obrd aktvk audztavas vrda nesja vte vrd Kenta, kura dzimusi aj saimniecb un tagad ar jaunajiem paniekiem veiksmgi piedals pajgu braukanas sacensbs un ir spcga konkurente augum lielkiem ponijiem. Audztava atrodas eguma novada Birzgales pagast.
Mascus.com; Anrijs Anspoks, valdes loceklis
SIA Kalnakrogs; Agris Saultis, tirdzniecbas vadtjs

Dinnas trausas foto Dinnas trausas foto
SIA Agrosiloss; Dainis Politiko, projektu vadtja asistents
SIA Agrosiloss darbbu veiksmgi uzscis 2007. gada 18. jnij un ldz im brdim uzkrjis daudz pozitvu atsauksmju par paveikto darbu. Uzmuma galvenais darbbas virziens ir graudu pirmapstrdes objektu projektana, bvniecba un serviss, ko veic pieredzjui darbinieki. Saviem klientiem SIA Agrosiloss piedv pilnu pakalpojumu spektru, skot no plnoanas, projekta izstrdes, pamatu
SIA Kalnakrogs, Degvielu bze atrodas ekavas pagast. Dibints 1992. gad k lauksaimniecbas tehnikas izplattji Latvij. Pamatdarbba: augstragas un kvalitatvas lauksaimniecbas, drzkopbas, komunls un vides kopanas tehnikas tirdzniecba un serviss. Iekrtots lauksamniecbas tehnikas tirdzniecbas laukums, kur interesenti var apskatt sev vlamo tehniku. Vienlaikus darbojas ar specilisti, kuri nodroina tehnikas apkopi un servisu. Pakalpojumu sniegana lauksaimniecb un vides sakopan. Zirgaudztjiem, zirgu un stau paniekiem piedv: zlju (sporta laukumu) kopanas tehniku; manas grunts kopanas tehniku; minitraktorus un to agregtus, dadus risinjumus saimniecbas vajadzbm; oktobris-novembris, 2009
Mascus.com ir lielkais transportanas, lauksaimniecbas, bvtehnikas, iekrauanas un meistrdes tehnikas portls Eirop. Tas ir publiski pieejams interneta tirgus, kur profesioni var efektvi meklt, iegdties un prdot smago un specilo tehniku. Mascus.com mris ir apvienot visus smags un specils tehnikas dlerus tirgotjus vien kvalitatv un specializt portl. Tas kop rada rtu un ekonomisku risinjumu gan smags tehnikas pircjiem, gan prdevjiem vis Eirop un rpus ts. Portla uzdevums ir nodroint saikni starp potencilajiem pircjiem un prdevjiem. obrd www.mascus.com atrodami aptuveni 90 000 sludinjumu, no kuriem 30 000 mains katru mnesi. Portl reistrjuies 2500 tirgotju, un to izmanto aptuveni 900 000 pircju mnes no visas pasaules. Jsu ievietotie sludinjumi portl apskatmi 40 valsts un automtiski tiek tulkoti 31 valod. Mascus. com oficilais prstvis Baltijas valsts ir lielkais specializtais transporta ldzeku tirdzniecbas portls Motors24 lv/ee/lt.
Dinnas trausas foto
~35~
CEOJUMS
Ziemeos zirgi un ziemebriei

Dace trausa teksts un foto
Vienalga, kurp pasaul dotos zirdzinieks, vi neapaubmi lkojas, lai ieraudztu kdu zirgu, un nopriecjas kaut vai par darba kleperti, kas iejgts arb dienvidu pilstiu iels, vai sajsmins par andalzieu skaistuiem Spnijas cemals, novrt vcieu zirgu mlestbu, jo zirgus var ieraudzt teju katr krtga vciea st. Eiropas galjos ziemeos Norvijas da Finmark un Somijas ziemeu reion Lapzem, kur pa ceiem klst ziemebriei, nekdu pau vrbu nepievrot garm braucoajm automanm, iet, ka zirgi nemaz t sti neiederas. Nu labi, prt tomr nk norvu nelielie fjordu zirdzii, kas vairum gan sastopami mazliet uz dienvidiem.
Odi pret tristiem

Ceotjs, kur neveic nekdus dios ptjumus un ir ierobeots laik, tds trists vien ir, td jsaprot, ka vietjie iedzvotji attiecas pret da veida ceotjiem k pret naudas ieguves objektiem, un ne uz kdu sirsnbu nav ko cert, atliek vien priecties par to, ko var skatt savm acm, un uz draudzbu lieki neuzprasties. Vietjie iedzvotji smi pat saka, ka oti mlot savus niknos odus, jo vismaz tie atbaida tos tristus, kas, braukjot pa pasauli, vispirms lkojas pc komforta. T k oreiz mris bija sasniegt Eiropas ziemeu tlko punktu Nordkapu, strjm tikai ziemeu virzien. Braucot ar automanu, ir tda priekrocba, ka var redzt, k daba pamazm maina aprises, k
ldzenumu meus nomaina kalni, kas, jo tlk uz ziemeiem, jo kst varenki, bet upes straujkas un krainkas. Un tad nk okens, un okena mal, ielej, pa deu mal gans bari nelielu zirdziu, kas ar grciju gan neizceas, toties tie iem diezgan skarbajiem apstkiem labi piemrojuies un priec garmbraucju acis.
Protams, tas ir ievrbas ciengs objekts, lai apsttos un o skatu nofotogrftu. Lavierjot starp ziemebrieiem uz ceiem, sasniegta zemes mala, kas oreiz gan bija migl tta un tristu premta, td, ilgi neuzkavjoties, jdodas vien uz dienvidiem.
Smu janas klub

Norvijas pus, pavisam netlu no Somijas robeas, atrodas smu galvaspilsta Karasjoka vai Karjohka, ja izrunjam smu valod, ar visu smu parlamenta ku. Te ar apciemojm janas klubu, kur viena no dalbniecm Elimaija iepazstinja ar saviem zirgiem. Lapzemes brauciens notika august, kad ar eit vl ir vasara, td zirgi ganjs un pilnvrtgi izmantoja gaismu, jo, k zinms, ruden, dienm strauji kstot skm, oktobra beigs te iestjas polr nakts, kad saulte nemaz neuzlec, vien pamal pards zila gaisma. Tad k brnums jgaida pirmais saullkts janvra beigs. Saimniece teica, ka zirgi garo tumsu prdzvojot saldzinoi viegli. Zirgi ar izskats k sauli neredzjui stdii, tdi blvi. Tomr tam nav nekda sakara ar gaismas nepietiekambu, tikai ar Elimaijas gaumi via zirgus izvljusies tiei palss krsas d. Viai ir lieli plni audzt palsus
~36~
CEOJUMS
iejdes novirziena zirgus. irnes tiem dadas, un pagaidm neviena paaudzta kumea gan nav, visi iepirkti Vcij, Zviedrij un Dnij. Mazliet nkas apaubt zirgaudztjas liels cerbas izaudzt kdu starptautiskas klases sporta zirgu, jo apstki tomr tur ir skarbi gan garais tumsas periods, gan ganbas, kuras par leknm nenosauksi, vien tda graina zle aug. Pavas vispr taj zemes mal nav biei redzamas, un visu sienu, ko ievc, zirgiem ar izmanto, jo govis vai aitas ir vl retk sastopamas nek zirgi. Atliek vien novlt ziemeniekiem veiksmi.
Brieiem ar skrieans sacensbas

Lielko teritorijas dau aizem ziemebrieu ganbas ar snm un ne prk augstiem kokiem apaugui kalni, kurus sauc par tunturi. Lielko savu dzves dau ziemebriei pavada ds ganbs, cilvkus sastopot pavisam retu reizi. Ruden, kad notiek liel brieu sadzana baros, lai irotu kas dzimtas turpinanai, kas gaai, kas sportam, un apzmtu, lielkajai daai teu t ir pirm sastapans ar cilvku. Februra beigs Lapzem skas brieu skrieans sacensbas, kas tur ir oti populras. Ts notiek pat pilsts stadionos vai hipodromos. Braucjs neizmanto ragavas, k vartu iedomties, bet vada brieus, braucot uz slpm.
Zirgu ar snm neizaudzsi

Norvij kdreiz bija iecerts projekts audzt zirgus, ko vartu izmantot ziemebrieu sadzanai un iroanai, tomr, lai k ar zirgi nepatiktu brieaudztjiem, nekas no t neiznca, jo turt zirgus, lai tikai pris reiu gad tos izmantotu, nav ekonomiski izdevgi, jbaro tie visu gadu ar drgu barbu. Zirgi atirb no brieiem no snm vien neprtiek. Tomr nekas labks par zirgu, lai prvietotos par o ziemebrieu zemi, nav sniega motocikli sarda snu segumu, ja sniegs nav pietiekami dzi. Ruden, kad ziemezeme ir viskrk, tunturi ierodas diezgan daudz ceotju, kas gidu pavadb dodas kalnos priecties par krsu daudzveidbu un spilgtumu. Tad nu jt pratjiem un gribtjiem tiek piedvts doties ce zirgu mugurs.
Te gribas atgriezties
Ja kdreiz nolemjat doties uz m vietm, apdomjiet labi, jo Lapzeme ievelk. Lai ar eit sault nepagozsies, nez kdu superhoteu ar nav, tomr oti gribas atgriezties. Tikai retais o maiju nesajt, pavisam parasti ir tas, ka, ja viereiz ziemezem bts, gribas atkal un atkal tur atgriezties. oktobris-novembris, 2009
~37~
ZIRGAUDZTJIEM
Jauno zirgu pasaules empionti

Katru gadu Pasaules sporta zirgu audztju federcija (WBFSH) kop ar FEI rko pasaules empiontus jaunajiem zirgiem trs olimpiskajos janas sporta veidos. Tas ir viens svargkajiem paskumiem ne tikai sportistiem, bet ar zirgaudztjiem. Tradicionli sacensbas iejd notiek Vcij, Ferden augusta skum. Piecus gadus vecu zirgu finls izvrts aizraujos. Kvalifikcijas sacensbu lderis Frst Romancier, ko jja Dr. Ulfs Mollers, iekuva tikai ceturtaj viet, bet via sieva Eva Mollere sama bronzas medau, jjot armanto un spcgo Vestfles irnes rudo kastrtu Blickpunkt (Belissimo M/ Weltmeyer), kas rdja izcilas gaitas, saemot novrtjumu 8,96 balles. s bija pirms Evas WBFSH pasaules empionta sacensbas, td via bija sevii priecga par iegto medau. Ar du olimpietim Andreasam Helgstrandam bija WBFSH empionta debija, kur vi demonstrja divus augstas klases piecgadgos zirgus. Vi pierdja savu augsto janas meistarbu, demonstrjot zirgu talantu pilnb un iegstot divas medaas gan sudraba, gan zelta. Apbrnas vrti bija zelta medanieka du siltasiu irnes kastrta Hnnerups Driver (Blue Hors Romanov/ Blue Hors Don Schufro), kas pieder Andreasam Helgstrandam, un Stutteri Hnnerup, riki, kas par o gaitu veidu sama atzmi 10, bet kopvrtjum 9,46 balles. Sudraba medau ieguva Helgstranda demonstrt du siltasiu ve UNO Donna Unique (Blue Hors Don Schufro/ Falkland), kas pieder Stutteri UNO Dnij. T sama novrtjumu 9,08 balles. Segadgo iejdes zirgu finla zelta medau izcnja Emlija oltensa ar KWPN sertificto rzeli Westpoint (Jazz/Michelangelo). pai tiesneus sajsminja rzea lki, par ko tas sama augstu atzmi 9,5 balles, bet kopvertjum 9,00. Savukrt sudraba un bronzas medaas tika vcieiem. Otraj viet ierindojs Doroteja neidere ar Hanoveras irnes kastrtu Florinero no Frst Heinrich 8,72, bet treaj viet Tranes irnes prstvis rzelis Imperio (Connery/ Balfour xx), ar ko jja Anna Sofija Fbelkorna, 8,42 balles.
FEI foto
Iejde, Ferdene Vcij

Otr viet ierindojs Doroteja neidere ar seus gadus veco Hanoveras irnes kastrtu Florinero.
Kristins lmanis ar Charles 56 izcnja uzvaru segadnieku konkurenc.
ss, k ar atsevi konkurenc tika vrtti sertifictie vaislas rzei. Sacensbas Zangershaid vienmr ir oti piestintas, aujot ajs trs sacensbu diens prbaudt simtiem zirgu spjas. ogad sacensbs piedaljs 750 zirgu no 44 valstm. Finlam kvalificjs 40 labkie katr klas. Dakrt pat nebija pietiekami divkrt tri veikt marrutu, lai iektu finl, td bija jrko ar prlekanas marruti, lai pierdtu to, ka ir labkie no labkajiem jaunajiem zirgiem pasaul. Vaislas rzeu klas atkal uzvarja sirmais Holteinas irnes rzelis Levisto. (Leandro/Carolus I), ar ko jja Leona Melhiora meita Dudija Anna Melhiora, t iegstot titulu Pasaules vaislas rzelis aj empiont. Zangershaid audztais Priamus Z (Pucci/Grannus), ar ko jja holandietis Vincents van Vorns, ierindojs otraj viet. Japa Eikena Sato demonstrtais Zangershaides audzknis Cartoon (Caretano/Alme) ieguva treo vietu. Ar Igaunijas sportists Reins Pills ar beu siltasiu rzeli A Big Boy (Kannan/Cash) veiksmgi startja aj klas, ierindojoties prmtaj septtaj viet. Piecgadgo zirgu klas izcls VDL Groep Quinthago Z, ko jja Leopolds van Astens, Kristins lmanis ar Charles 56 izcnja uzvaru segadnieku konkurenc, Lamarque ar Karlu Broku seglos bija labkais septius gadus veco zirgu klas. Pasaules empiona titulu ieguvji prstvja Zangershaides, Vestfles un Holteinas ciltsgrmatas. Piecgadgo zirgu konkurenc startja otrs igaunis Hanno Ellermanis, kur prstvja holandieu zirgaudztavu Team Nijhof ar diviem zirgiem. Ar vienu no tiem vi ierindojs 12., bet ar otru 24. viet.
FEI foto
Trsca, Liona Francij

ogad FEI/WBFSH pasaules jauno zirgu empionts notika no 15. ldz 18. oktobrim. Jaun jtniece Malina Larsone, kura parasti start amatieru klass, nesalza zem top jtnieku spiediena un ar Walter Von Der Vogelweide, pat saemot etrus soda punktus konkra posm, ieguva uzvartjas titulu, bet Hanoveras irnes zirgs septigadgo zirgu klas kuva par jauno empionu. Angliete Rta Eda ar Nick of Thyme ar nogza vienu rsli konkra da un ierindojs otr viet. Slaven angu jtniece Pipa Fannele ar Redesigned marrutu beidz tri, bet sama divus soda punktus par laika normas prsnieganu, paliekot treaj viet finl. Par segadgo zirgu empionu tika kronts franu jjamzirgu irnes zirgs brais Oslo, ko jja britu jtnieks Foks Pits. Konkra testu pris beidza perfekti. Pipa Fannele ar Billy Landretti ar ar tri veiktu marrutu bija otr viet, bet Kajs Rders un Charlie Weld ierindojs treaj viet.
Malina Larsone ar Walter Von Der Vogelweide bija labkie septius gadus veco zirgu konkurenc.
Konkrs, Zangershaide Beij

Rudens ir laiks, kad Leona Melhiora zirgaudztav Zangershaid, kas atrodas neliel ciemat Lanaken, Beij notiek WBFSH un FEI pasaules jauno zirgu empionts. ogad no 24. ldz 27. septembrim trs arns neprtraukti sacents labkie prstvji piecu, seu un septiu gadu vecu zirgu kla~38~
Labkie no labkajiem jtniekiem, kuri startja ar zirgiem segadnieku klas konkr.
FEI foto
FEI foto
ZIRGU TURTJIEM
K Aloe Vera paldz?

Ievainojumus nov un miesu atdzvina, Vzi uzveic, acis attra, Prtam dod skaidrbu, Atvieglo runanu, dzirdi asina, Matu izkrianu apstdina, Kui stiprina, aknas dzied. (No renesances laika medicnas traktta) Kristofora Kolumba ekspedcijas kua Santa Maria spu jrnieki, kuri, sasniedzot nepazstam kontinenta krastus, bija slimbu un bada nomocti, izdzvoja, liel mr pateicoties alvejai, ko Kolumbs esot nosaucis par dakteri pod. Labi zinms ir ar Kolumba teiciens, ka cilvkam vajadzgi etri augi graudi, vnogas, olves un alveja. Pirmais baro, otrais priec, treais pieir harmoniju, bet alveja rst. Aloe Vera ir atkltas spjas, ko vartu nosaukt par transportldzekli, jo t var iekt dzii dadu orgnu audos. Iekstot ns trs, etras reizes trk nek dens, t izvada toksnus, laku, attra asinis un limfu. Par to, k ar alvejas spjm sadziedt brces un rstt no saindans, jau runjis Paracelss savs Mistrijs par noslpumaino alveju. Ar to sasaucas ar Hipokrta padomi, kuros vi apgalvo, ka alveja dzied dizentriju un spes vder. Msdiens, ptot alvejas sastvu un auga iedarbbu uz dzviem organismiem, ne tikai apstiprinajs veco recepu iedarbba, bet tika atkltas daudzas jaunas, nodergas auga pabas. Runjot par alvejas iedarbbu c pret intoksikciju, nevar nepiemint spju izvadt radionukledus. Kas ir alerija? T nav slimba, bet organisma reakcija uz noteiktu vielu alergnu. Aloe Vera pastiprina organisma adaptcijas spjas. Augam piemt tdas pabas k spja piesaistt histamnu, kas izdals organism alerijas, oka vai stresa gadjum, td to varam uzskatt par dabisku pretalerisku un antistresa aentu. Alvejai piemt organismu troas, vielmaiu ldzsvarojoas, barojoas, imnsistmu reguljoas, pretiekaisuma un reenerjoas pabas. Tas nozm, ka brnig auga produkti veicina organisma atjaunoanos, normaliz un veicina organisma pareizu darbbu kopum. Kompnija Forever Living Product piedv Aloe Vera dzrienus, kurus var izmantot zirgiem k piedevu barbai gan slimbu profilaksei, gan rstanas procesa patrinanai. Viens no pirmajiem produktiem, ko kompnija izstrdja, ir Aloe Vera Gel alvejas elejas dzriens. Tas attra organismu, paldz epitlijaudu aizsardzbai un veicina traumu dzanas procesu, iedarbojas uz organisma imnsistmu un paldz regult ts darbbu, tam piemt pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbba. Alvejas dzrienu iesaka lietot zirgiem, kam ir gremoanas trakta traucjumi, mdz bt ekzmas, k ar visprjai organisma stiprinanai pc saslimanm un proaksei. Dzriena Forever Freedom formula radta, lai maksimli efektvi kompleks veid nodrointu loctavu veselgu funkcionanu un kustgumu, mazintu spes un apgdtu organismu ar barojom vielm. aj dzrien Forever Living Products ir savienojusi Aloe Vera elejas barojos vielas ar glukozamna sulftu, hondroitna sulftu, metilsulfonilmetnu (MSM), askorbnskbi (vitamnu C) un tokoferolu (Vitamnu E). Forever Freedom pamats ir Aloe Vera eleja. Ts barojoie komponenti nostiprina imnsistmu, mobiliz organisma dzvbas procesus, rada pretiekaisuma iedarbbu. Glukozamna sulfts ir atrodams vveidgo aul un uzskatms par lielo skrimaudu molekulu galveno celtniecbas materilu. Tas paldz uzturt skrima idrumu un regul metabolismu, saudzjot no nevlamiem audu savainojumiem, aizkav sairanas procesu veicinou elementu uzkranos loctavs.
Hondroitna sulfts iegstams no haizivs skrimiem, un ar tas nodroina pretestbu skrimu sairanas procesam, tam piemt pretiekaisuma un pretspju iedarbba. MSM un vitamni pastiprina visu iepriekminto komponentu darbbu. Forever Freedom atiras no daudziem ldzga satura produktiem ar savu tro iedarbbu, sniedzot labus rezulttus jau pc dam dienm vai nedm, t k alveja veicina organiska sra savienojumu asimilciju un bioloisko pieejambu. Pateicoties caurkanas spjai, alvejas aktvs vielas tri nokst nepiecieamaj viet. Ieteicams zirgiem loctavu saslimanu gadjumos un to profilaksei, imnsistmas stiprinanai, alerijas gadjumos. Jpiebilst, ka mintie dzrieni paredzti ar lietoanai cilvkiem. Informcija pa tlruni 26258326 Dace. 7. novembr AS Agro rma Trvete notiks Forever Living Products prezentcija. oktobris-novembris, 2009
~39~
IZSOLE
Latvijas Zirgaudztju biedrbas izsolei, kas notiks AS Agrorma Trvete 7. un 8. novembr, piedvtie zirgi
Cavallo, Latvijas irnes kastrts, 167 cm, dz. 2003. g.

Colibri Contender HL Calypso II HL Cicero HL Vintas T52, Lietuva Gavriks no Galms
Vendija, Latvijas irnes ve, 175 cm, dz. 2003. g. Bonfaira, Latvijas irnes ve, 165 cm, 2005. g.
Bastejs Bonsoir HN, Vcija Bolero HN Lion HN, Vcija Fonds H189, HN Grafts L1470 Vintas T52, Velvets Lietuva L1522 Arfa Vrsma L4021 Alamo H197, Vcija 120 Homeras Hitinas 6 TR Vello H173 Almeo SF Apelsns L1366
HL247, Vcija E-Leica HL Vigunda LS5544 Velvets L1522 Gravra L4555
DH8, Dnija Julia DH Febija LS Fons L1469 Gitija L4972
LS5343 Alfa L4373
Laikmets, Latvijas irnes kastrts, 162 cm, dz. 2005. g.

Lobby B Lord HL Ladykiller xx Ramiro Z HL Menuets L1106 Mailis L904
Doktrna, Latvijas irnes ve, 169 cm, sirma, dz. 2006. g. Ametists, Tranes irne, 167 cm, dz.2005. g.
Argolns Ang Horizonts Ang 56, Ukraina Arsenls 67 XX 98 Monta TR170 Elija Ang 28, 3271 Eron xx Krievija Monrels T68 Folga T50 Moments T43, Krievija 103 Hog TR, Krievija Don Weltmeyer Don Primero OL H235, Vcija Kaspija LS5785 Waleika HN Concord H238, Vcija Prvalde H368 Donnerhall OL Weltmeyer HN Coronado HL A161 Prizrak ox, Krievija
HL242, Vcija Ahne HL Mza LS5488 Misters L1404 Monsa L3175
Kelvins LS1743, Latvijas irnes rzelis, 168 cm, 2006. g.

Calliano HL250, Kaldans Vcija LS1625 Lavila LS5587 Pikards H224, Poma Vcija L4788 Ganda L4476 Calido I HL Lords L1501 Picard HN Glagols H174, Krievija
Dardedze LS6083, Latvijas irnes ve, 164 cm, dz. 2004. g.

Daions Diamond DH Allegro HN, Vcija
Leikers, Latvijas irnes kastrts, 169 cm, brs, dz. 2006. g.

Landgold Landadel HL Landgraf I HL Grannus HN Cambridge HL Didzis H152
Goldnger HN, Vcija DH1, Dnija TheresaMadonna DH Zefa LS5438 Zents Ang 72 Alibeka LS Tavrs Ang 45, Krievija Alamo H197, Vcija
H233, Vcija Persielana OL Kondria LS5569 Cabrio H237, Vcija Drava H403
~40~
IZSOLE
Latvijas Zirgaudztju biedrbas izsolei, kas notiks AS Agrorma Trvete 7. un 8. novembr, piedvtie zirgi
Patriks, Latvijas irnes kastrts, brs, dz. 2005. g. Lumene, Latvijas irnes ve, 173 cm, bra, dz. 2005. g.
Lagerfeld H234, Vcija Midveja H435 Levantos I HL263, Liostro HL Vcija Blankell OL Maratons T25 Virgnija H224, Krievija Rubinstein I OL A120 Mramor ox, Krievija Vaerik HN
Golda, Latvijas irnes ve, 166 cm, bra, dz. 2006. g.

Grand Libero Achill-Libero HL HN260, Vcija Grand Lady HN Laudija LS5565 Landgraf I HL Grannus HN
33 Poet
109 Eol 25 TR
27 Ostrjak 9 TR Gret 89 TR
TR79, Krievija 738 Poinga TR Antera LS
Landgold H223, Landadel HL Vcija Aiva L4759 Alamo H197, Vcija
Ampers Ang 75, 3209 Erzerum xx Kirgzija Tehass T37, Baltkrievija Telfa LS
Happy Kings, Latvijas irnes kastrts, 165 cm, brs, dz. 2006. Alla LS5789, Latvijas irnes ve, 168 cm, bra, dz. 2002. g.
Quidam de Audi Quattro Revel SF DH10, Dnija Immerdor KWPN Liepa L4948 Lear H190, Dnija Jalisco B SF Nimmerdor KWPN Lagos HL
Leandra, Latvijas irnes ve, bra, 165 cm, dz. 2005. g.

Lakijs LS1594 Prvalde H368 Landgold H223, Vcija Kvna L4951 A120 Prizrak ox, Krievija Valde H245 Landadel HL Kenstreet KWPN1 A8 Kankan ox Vdumivij H140, Krievija
Hasans T54
Horovod T26, Krievija Etiketka T35, Krievija
015 Vihodec 43 TR A140 Tropik ox
Nivana KWPN8, Silvio II HN Nendija Nderlande LS5428 Naida H379 Valis-Nords no Vdumivij
A161 Prizrak ox, Prvalde H368 Krievija
Conti Club LS1735, Latvijas irnes serticts rzelis, dz. 2005. g.

Le Cowando Continue OL DH14, Dnija Le Alyette DH Imperija LS5676 Ingars L1175 Contender HL Schwadroneur TR Ingass xx
Gaspaa, Latvijas irnes ve, 164 cm, bra, dz. 2006. g. Parde, Latvijas irnes ve, dz. 2006. g.
33 Poet 109 Eol 25 TR 27 Ostrjak 9 TR Gret 89 TR 53 Besk TR Gudrons L895 Grand Libero Achill-Libero HL HN260, Vcija Grand Lady HN Paparde LS5779 Pedro WE2, Vcija Azova L4945 Landgraf I HL Grannus HN Pilot WE Alamo H197, Vcija
TR79, Krievija 738 Poinga TR Amora LSK 22459 Arbitrs TR, Krievija Digna LK 22190
Flagmanis Lb703, Maroka L2301 Vcija
~41~
ATPTAS BRDIM
Imperators Krlis V uz zirga

Dace Millere
Neapaubmi viena no pasaul izcilkajm gleznm ir vlns renesanses meistara, Vencijas mkslinieka Ticina Veelio (ap 1485/90-1576) darbs Imperators Krlis V pie Mlbergas (1548). T reproducta ne tikai albumos un mkslas vstures grmats, bet ar monogrfijs par kara mkslu un ogad iekauta eksperimentl interneta projekt. Karaa Kra V (1500-1558) portrets radts par piemiu imperatora uzvarai pr protestantiem kauj pie Mlbergas 1547. gada 24. aprl. Dominjo sarkan krsa priekpln uz Kra V bruu cepures un jostas, k ar zirga ekipjum bija katous raksturojo krsa daudzajos reliiskajos karos 16. un 17. gadsimt. Glezna ilgus gadus glabjs Austrijas karanam, ldz 1827. gad kuva par Prado muzeja kolekcijas paumu Spnij. Kd no ceveiem aj mkslas pasaul sacts: is ir viens no Ticina dramatiskkajiem un monumentlkajiem portretiem, kas parda ne tik daudz poztja personbu, bet gan via imperils institcijas augstos idelus. Mlbergas c imperators sakva malkaldes savienbas protestantu prinus, un Ticina glezn vi ir attlots k kristieu bruinieka prototips, kas triumfjis pr ecerbu. Papildus izcilai neaizmirstama attlojuma radanai Ticins pardjis savas spjas izcilaj struktras radan, piemram, rieta saules gaismas izkliedan ainav un apburoaj bruutrpa atspdum. Ticins 16. gadsimta 40.-50. gados bija iemantojis lielu slavu un bagtbu. Viu aicinja pie sevis gan Romas pvests, gan Vcijas eizars Krlis V. Mksliniekam it visur tika izrdts liels gods, un, uzturoties Augsburg, vi uzglezno vairkus Kra un via imenes loceku portretus, taj skait o, kas zinm mr atiras no citiem ar to, ka eizars aj glezn ir krietni heroizts brus, ar pu rok, sot zirga mugur uz ainavas fona, rietoas saules apspdts. Tau tiei tpc tas vlk atstja milzu iespaidu uz baroka laika reprezentatv portreta anru. Rpgi studts ar s gleznas greznais kolorts, niansto tou lietojums. Bet mkslas objekts ir mksliniecisks tikai tiktl, cik tas nav rels. Lai priectos par Ticina portretu Krlis V zirg, mums jaizmirst, ka tas ir Krlis V k persona un jredz t viet portrets, t. i., tls, fantzija. Atveidot persona un ts portrets ir pilngi dadas lietas, ms interesjamies vai nu par vienu, vai par otru. Pirmaj gadju~42~
Ticins. Imperators Krlis V pie Mlbergas. 1548
m ms dzvojam ldzi Krlim V, otraj da ms skatmies uz mkslas objektu, t raksta Hos Ortega Gasets esej Mkslas dehumanizcija (1924). gada skum medijos pardjs interesanta zia: Prado muzejs Madrid kop ar pasaules apmekltko interneta meklanas serveri Google radjis prezentcijas projektu programm Google Earth, kur interesenti vars ldz vissmalkkajai detaai izptt 14 leendrus mkslas darbus, taj skait imperatora Kra V portretu, kas dabisk izmr ir 283 cm augsts un 333 cm plats. T ir viena no gleznm, kuru muzej ir grti apskatt, jo pietrkst vietas, kur atkpties... Tpc projekta ietvaros veidotas mkslas darbu reprodukcijas no vairk nek 8000 atseviiem kadriem, kas fotografti ar 14 000 megapikseu izirtspju, tlab iespjams aplkot katru atseviu otas triepienu. Interesants ir sekojos fakts. 1943. gad, kad daudzas avzes iznca oti pieticg veidol, neizmantojot fotogrfijas, kds nezinms autors laikrakst Ventas Balss tik aizrautgi apraksta o gleznu, ka lasoktobris-novembris, 2009
tjam, iespjams, ita, ka vi to skatjis savm acm: Ticina darbi ar savu reprezentatvo veidu un izstrdtiem trpiem ir raksturgi baroka laikmetam. Bet ar savu rkrtgi lielo dzvbu, krsm un lnijm, kompozciju un apgaismojumu un neprspjamo izteiksmi tie uzskatmi par portretu glezniecbas paraugiem visiem laikiem. Glezn Krlis V pie Mlbergas rdts eizars uz zirga. Kaut ko baigu un draudou ms saskatm ai jtniek, kas laists ar zeltu gleznots dzelzs brus un uz sava kaujas kumea izauleko tum, rta srtum krsot sil, raidot savus skatus pri plaajam ldzenumam sav priek. T izteic valdnieka varu, kura zem nenorietja saule. Ar Krli V un Ticinu saistts vl kds mkslas vstur labprt citts ststs, kas apliecina to, cik senos laikos cienti audis bija mkslinieki. Kad diais valdnieks pozjis gleznotjam, Ticinam nejaui nokritusi ota, bet Krlis V pieliecies pirmais, lai to paceltu, t apliecindams cieu meistaram.
ATPTAS BRDIM
Zil pasaka
Imants Ziedonis
Zils zirgs ziros. J, zils zirgs ziros. Vl vakar es viu redzju. Vi da ziru zilos ziedus, un es zinu, kpc vi ir zils. T nolma citi zirgi. Sanca kop visas pasaules zirgi. Visu Zirgu Pilnsapulc melnie, baltie, brie un dkanie, sirmie, ptie un bolainie teica: Var gadties, ka manas visu uzvar un mums bs jiet boj. Jau tagad mums tik maz kumeliu. Un vecos zirgus atdod lapsu ferms lapsm. Darsim t, lai viens zirgs ir mgs! Vii nolma, ka mgais zirgs bs ilgu un cerbu krs vizbuu, hiacinu un neaizmirstuu zils. Visur tur, kur cilvks uz pasaules ilgojas, tur viam jbt klt, tpc zilajam zirgam deva zilus sprnus un nosauca par ZILO CERBU ZIRGU. Vl Visu Zirgu Pilnsapulce nolma, ka Zilajam Cerbu Zirgam jbt vienam, jo visstiprk ilgojas tas, kas ir viens, tpc nebs viam otra zirga, ne drauga, ne draudzenes. Un nebs zilu kumeliu vi bs viens un mgs. Tad noskuma zilais zirgs, bet visi zirgi teica, ka ar skumjas ir zilas un labi viam piestv, un savu lmumu nemainja. Tu esi sapu zirgs, viam teica. Tu vari st visu un dzert visu to pau, ko ms, visi zirgi, viam teica, bet, tikko tu dsi tikai to vien, ko visi d, tu pazaudsi savu zilo krsu un iesi boj. Tu esi sapu zirgs, un tev jd neaizmirstules. Visas zils pues ir tava barba. Kad debesis ir zilas un tras, ej un debess izvrties! Kad jra ir zila, ej un jr izpeldies! Un, kad tu gribi dzert, tev ir juzmekl zilie cerbu avoti. Aiz zil
kalna zilaj vr trs zili alki egls aug tur ir zils avots. Tur, kur trs zili zibei ziliem zobeniem zai dzen. Tur, kur trs zili mkoi zil muc aizmigui. Tur, kur... nu, tu jau pats atradsi. Un, ja nav avotu, tu drksti dzert tikai no ziliem spaiiem, zilm bodim, zilm krztm, zilm glztm. Atceries, ka tu nekad nedrksti dzvot tepat, bet tev jdzvo zilos tlumos. Cilvki cer un skats uz tlumiem. Tur,
kur jra ir tla un zila, tur, kur debesis ir tlas un zilas, tur, kur tli un zili ir mei. Tur tev jdzvo. Tuvum tu nedrksti nkt. Tuvu tu vari atnkt tikai krslas stund zilaj rta un vakara dmak. T zirgam tika noteikts, tpc tuvum viu tik reti kds redz, gandrz nemaz neredz. Un cilvki ilgojas pc tlumiem. Kad agros pavasaros atnk strazdi un zem lazdm zied zils vizbules, skatieties uzman-
gi vai tur nav zil zirga pdas? Reizm pavasar drz ir nostas zils hiacintes. Vasar ejiet klusu pa laukiem, kad lini zied vai rudzu lauk zied rudzupues zilais zirgs tur gans. Reiz vi noda Intiai zils putes no saulessarga. Via pavasar aizgja uz memalu un mcjs eometriju, gatavojs eksmeniem, noliek saulessargu sus un tikai mcs teormas. Pc tam ies mjs, skats: tas vairs nav vias saulessargs! Visas zils putes nostas, palikuas tikai dzeltens. Un k vi tik ski izlupinjis tdas mazias starp mazajm? Vienreiz ms trisma braucien pusdienojm un pakljm pavi skaistu vaskadrnu, zilm plmm izzmtu. Padm, aizgjm peldties un, kad atncm atpaka, no galda drnas visas zils plmes bija nostas. Atkal tepat, kaut kur tuvum bijis zilais zirgs. Sevii viam garo meiteu zils matu bantes. Bet baltaj ziem viu var redzt krslas stunds tur, kur egles met garas un zilas nas. Tur vi laiza zils nas un izskats nosalis. Bet, ja js gribat viu redzt pavisam, pavisam tuvu un varbt pat nofotograft, tad nolieciet pagalm pavakara krsl katliu ar melleu iniem, mellenes viam oti garo. Tie, kas jj ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zai, zili ppi un zilas ievas. Tpc jau ar saka: zili brnumi. Pats zilais zirgs jau ir zils brnums, un, kas ar viu jj, redz zilus brnumus. Parasti gan vi laiot sev tuvum un ataujot ar sevi jt tikai dzejniekiem, bet ja jums ir saujia zilu auzu... Vai jums ir saujia zilu auzu? (No grmatas Krsainas pasakas, izdevniecba Liesma, Rga, 1973).
Vai tava sieva var apstdint auojou zirgu? Zirgs pats nostjas uz pakakjm, kad ierauga viu bez kosmtikas! Meitent, kpc js smjat? Es nogalinu sev zirgu!
Rabinovis atncis uz janas sporta klubu. Es gribtu pajt ar zirgu! Vai pie jums var zirgu iznomt? Protams! Kds zirgs js interestu vai ir kdas paas vlmes? Man tdu garku... Kpc?! Ms bsim pieci! Kovbojs jj ar zirgu pa prriju, skats priek piecus metrus plata bedre. Vi saka: Es kovbojs, prleku! Un prlec. Jj tlk, skats priek desmit metru plata bedre.
Nadnas Zavadilikas foto
Kovbojs saka: Es kovbojs, prleku! Un prlec ar. Jj tlk, skats priek divdesmit metru plata bedre. Kovbojs saka: Es kovbojs, prleku! Bet zirgs saka: Tu kovbojs, tu ar lec!!!
Sakiet, ldzu, kpc enerlim aj pieminekl ir tik savda poza? Redziet, skum bija domts, ka tur bs ar zirgs, bet tam zirgam nepietika naudas.
Kovbojs ienk br un uzKamielis tas ir zirgs, ku- sauc brmenim: ram ir liela dzves pieredze. Piecpadsmit pudeles vis kija! Zirgs grib dzert! Vrietis atnk pie rsta: Zirgs dzer, kovbojs mak Dakter, man ir problma: s, bet prsteigtais brmenis es mlu savu zirgu! jaut: rsts: Vai pats nedzersiet? vi vai rzeli? Ko js, es tau esmu pie Protams, vi!!! Vai js stres! mani uzskatt par izvirtuli?!
~43~
REKLMA/SLUDINJUMI
Kalendri 2010. gadam

Veikal Zirgu stallis noprkami mkslas kalendri nkamajam gadam. Izmri 39x46 cm. Teksts trs valods, augstas kvalittes paprs, iesiets spirl. Kalendr ir 24 attli katram mnesim divi. Cena: Ls 16.
Zviedru Birzes zirgi aicina ciemos 31. oktobr!

Pagjuaj gad audztava Zviedru Birzes zirgi ska jaunu tradciju ruden aicint ciemos visus, kuriem interes msu zirgi. Ganmpulka pamatu veido divu imeu ves. Vienas ciltsmte ir zviedru siltasiu irnes ve La Cocette (Utrillo Larkenda II no Corso), kas pieder pie Zviedrij pazstamajai imenei F4, otras angu pilnasiu ve Windermare (Long John Madina no Balidar). Msu stall ir tdas izcelsmes zirgi, kdus citur Baltij grti atrast, tpc ar ogad priekroku zirgu iegd gribam dot zirgaudztjiem un sportistiem no Latvijas. Ar pirms gada trs labks jauns ves atrada saimniekus tepat. Nav tau visiem labkajiem jaizceo pri jrai. Ievrojamk msu ve ir Rassasine (Stanford La Cocette). apbrnojam kumemte ldz im devusi 16 kumeus, kuri visi (!) izceas ar lielisku lcienu. Rassasine dls Cor de Son (no Corlando) 2001. gad kuva par pasaules jaunzirgu empionu; Querides (no Little Q) ar pankumiem startja Zviedrijas komandas sastv Eiropas empiont jaunajiem jtiekiem marrutos ldz 150 cm; ve Rawasine (no Willibald) sekmgi piedaljs starptautisks trscas sacensbs. Latvij vislabk pazstams ir 2005. gada vaislas rzeu skates uzvartjs astous gadus vecais Irasir (no Iroko), ar kuru starptautisk lmen start Andis Vrna. Audztav Zviedru Birzes zirgi aug un jaunus saimniekus var atrast septii Irasir kumei enerisk un atsperg Windri Irassine (trs gadus veca, mte Windstream XX); divgadgie Irandatzi un Irmandota, k ar trs pusotru gadu veci rzeli un viena vte. Trs gadus vec Rassasine meita Carmensine, kas iegta mkslgs apskloanas ce no rzea Carson Ask (Equest Carnute Caretino), ogad aplecinta ar Baccardi (Balou Du Roulet Argentinus). Par o bro skaistuli
Konkrs (Jumping, Springen) 2010 Fotogrfs: aks Tofi.
Iejde (Dressage, Dressur) 2010 Fotogrfi: aks To un Gabriele Boisele.
pas ststs: Zviedru Birzes zirgi labprt sadarbotos ar cilvku, kur gribtu kt par ts ldzpanieku iegdjoties puszirgu, k tas citur pasaul ierasts. Varbt vrts ieviest du sadarbbas formu ar Latvij? Otra F4 imenes ve ir Corasine, kuras tvs Flyinge Tolstoy sav laik bija pasaul pazstams iejdes zirgs, sekmgi piedaljs olimpiskajs spls. Corasine ogad piedzimis jau 13. kume. Vias pcncji lieliski start iejd (lielkoties Zviedrij), bet rzelis Queseron guvis pankumus starptautisks sacensbs trsc. Redzsiet interesantas Queseron meitas ar labu lcienu apveltto Quinta B (4 g.v.) un trsgadnieci Queserava, kurai ir oti labas gaitas. Prjie Queseron brni jau atradui saimniekus Zviedrij. Angu pilnasiu ves Windermare meitas Windstream XX, Wind in Spin XX un Winderona ZS ar devuas gan labus lcjus, gan iejdes un trscas zirgus. Tie, kas nenobsies no rudens, un atbrauks, redzs trsgadgas ves no Queseron, Landgold un Irasir, divgadgus rzeus no Irasir, Louis J un Donnerbube II, vtes no Louis J, Pedro, Adermie, Irasir, gadu vecus kumeus no Irasir un Donnerbube II, k ar interesantus ogad dzimuus kumeus no Bazilio un Bleisbergs Liwius. Atbrauciet, nenolosiet! Kafija un torte visiem! Prliecinieties, ka msu zirgi ir labdabgi un uzticas cilvkam! Zirgu cenas no 1000 eiro.
Braukana (Driving, Fahren) 2010

~44~
Skums 31. oktobr pulksten 12. Atrodamies Vecumnieku novad, Kurmen (9 km no Skaistkalnes, 90 km no Rgas). Informcija pa tlruiem 28328968 (Rta), 26226999 (Ildze) un 29169568 (Harijs).
REKLMA/SLUDINJUMI
Eirop lielkais zirglietu veikals 10 000 preu nosaukumu!

Pastjumus var veikt: SIA Zirgaudztava GRAVAS Tlr.: +371 63191183, kraemergravas@inbox.lv
Ulda Podnieka informcijas un lmu studija piedv TV raidjumu AUZU MOTORS LTV7 televzij. Visus 2008. un 2009. gada raidjumus var redzt mjas lap www.ljf.lv
Zirgu fotogrjas un individulas fotosesijas
Liepjas zirglietu veikals Kentaurs

No gada 1. septembra atrodas jauns telps Krmjas prospekt 23. Darba laiks no pl. 10 18, sestdiens ldz pl. 16. Bsiet laipni gaidti!
Dace tlr.: 26258326 Mris tlr.: 29209802
+371 29419589
www.kombainserviss.lv
+371 29352589
~45~
ZIAS
Eksperiments ar Magdeburgas puslodm

Natlija Dreimane
Paskuma Zintnieku nakts 2009 ietvaros 25. septembr pulksten 17 Latvijas Universittes botniskaj drz Rg, Kandavas iel notika dzvais eksperiments Magdeburgas puslodes. Eksperimenta norisi vadja pats Otto fon Grike (1602 1686). Dalbnieki varja prliecinties par vakuuma spku. Visiespaidgkais no Otto von Grikes veiktajiem ir eksperiments ar Magdeburgas puslodm, kas atstj lielu iespaidu uz publiku pat msu diens. Eksperimenta gait lodes, no kuras izsknts gaiss, abs puss iejdz arvien vairk zirgu, kas tiek dzti pretjos virzienos. Pat 16 zirgi nespj atrraut abas puslods. Tad mazs zns atver krnu un ielai lodes tukaj dobum gaisu. Rezultt puslodes paas atdals viena
no otras. o eksperimentu pirmo reizi Otto fon Grike veica 1657. gad. Sav laik eksperimenta veikanai Otto fon Grike ne vienmr varja dabt sav rcb vajadzgo zirgu daudzumu. Turklt daudzu neveiksmgu eksperimentu rezultt puslodes bija bojtas. Pat tobrd saldzinoi bagtais pilstas mrs, kur atbalstja eksperimentus, nevarja segt raduos izdevumus tikai no saviem ldzekiem. Otto fon Grikes zintniskajiem eksperimentiem vajadzgo palgieru izgatavoanu un remontu veica Magdeburgas amatnieki, kuriem ncs saprast, kdm slodzm ie instrumenti tiks pakauti. Otto fon Grike meklja iespju os eksperimentu veikt bez zirgu paldzbas. Td vi 1661. gad izveidoja konstrukciju, kas bija ldzga kartavm. Tai bija daudz priekrocbu saldzinjum ar iepriekjo,
un ar ts paldzbu tika veikti jauni eksperimenti vakuuma fizikas jom. Otto fon Grikes veiktie eksperimenti 17. gadsimt pirmoreiz nodemonstrja, ka atmosfras spiediens var veikt darbu. Otto fon Grikes izveidot konstrukcija sagatavoja ceu tvaika manas izveidei. Latvijas Universittes botniskaj drz eksperimentam bija pieaicinti 12 zirgi no dadm Latvijas vietm. Iejgti gan saku, gan iru aizjgos, zirgi un to grmi cents, cik spja, bet slavens Magdeburgas puslodes t ar nepadevs. Eksperiments ova veid demonstrts vis pasaul kop 150 reizes, un tikai trs reizes zirgi ir spjui puslodes atraut pdjo reizi tas noticis Vcij ar 16 smago vilcju paldzbu.
Foto no Natlijas Dreimanes arhva
Zirgi gatavojas eksperimentam ar Magdeburgas puslodm, kas Rg notika Zintnieku nakts ietvaros Botniskaj drz.
Pieminot Patriku Sveiziju

Dace trausa
Patriks Sveizijs bija drosmgs vrs, kur pusotru gadu cnjs ar grti rstjamo aundabg audzja formu aizkua dziedzera vzi. Tomr 14. septembra rt 57 gadu vecum vi imenes lok miergi atvadjs no s pasaules. Sveizijs vislabk bija pazstams k dejotjs un aktieris vi pankumus guva slavenajs films Netrs dejas un Spoks. Tau arbu zirgu audztju kopien vi bija zinms ar k pankumiem bagts zirdzinieks, kur ar savu popularitti sabiedrb pievrsa uzmanbu ar arbu
irnei. Ar savu patieso zirgu mlestbu un aizrautbu vi ieguva lielu respektu zirgaudztju vid. Sveizijs bija saistts ar zirgiem jau kop agras brnbas. Vi kdreiz izteicies: Esmu izaudzis kop ar zirgiem. Mans tvs bija kovbojs Teksas. Ms dzvojm Hjston. Kad man bija astoi gadi, es viesojos ferm, kur audzja arbu zirgus un kop t laika nesapoju ne par ko citu k tikai par arbiem. Taj pa 1991. gad, kad People Magazine nominja Sveiziju par gada seksgko vrieti, vi iegdjs arbu rzeli Tammen, kas uzvarjis vairkos arbu zirgu ovos un producjis 175 kumeus. Sveizijam un via sievai Lisai piederja vairk nek ducis arbu zirgu, un vii
kuva par aktviem zirgaudztjiem. Fotogrfija, kur attlots Sveizijs ar Tammen, tika izmantota plakt jaunieu labdarbas akcijas laik devidesmito gadu skum. Uzraksts uz plakta vsta: Kur gan plaaj pasaul atrodams cildenums bez lepnbas, draudzba bez skaudbas vai skaistums bez iedombas? eit, kur muskuos jauama grcija un spku caurvij lnprtba. Ronalds Dankans
~46~
Foto no Natlijas Dreimanes arhva
Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea iela, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera
Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
~47~
Latvijas Zirgaudztju biedrbas vaislas rzeu sertikcija Jauno zirgaudztju sacensbas Zirgu izsole
Ago Ruusa foto
2009. gada 7. un 8. novembr AS Agrorma Trvete Paskuma skums plkst. 11

Zirgu Pasts Nr.31

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.31

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2009. gada oktobris-novembris

Pasniegti LJF kausi Raib pajgu sezona

Kenta un Deimss Mra Millera foto

LJF kausu izcna Guntars Sili

Kleisti, 26. septembris, konkrs

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Kristaps Neretnieks ar Loru pirmie marrut ar 130 cm augstiem riem.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LJF kausu ieguvji

Linda Ansule ar Lemonu uzvarja jauno jtnieku konkurenc.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LJF kausu iegst Airisa Penele

Kleisti, 3. oktobris, iejde

LJF kausu iejd izcnja Airisa Penele ar Ravelu.

Mra Millera foto

Labkie rezultti Agnesei Liepiai

Gredzenus mijusi Laima belte

Kleisti, 7. septembris, iejde

Taut par Modra maiem dvtie

Brankas, 3. oktobris, konkrs

Amatieru kausa izca

Evita Baradovska, Amatieru kausa organiztja

SIA Krausberg Latvia sarptie abalvojumi.

Anitas Priedtes foto

Nelda Kalnia ar Princi.

Lga Ptersone ar Kapteini Cukuru.

Anitas Priedtes foto

Dagdas novad rikotjiem divi skrejcei

Dagda, 19. septembris, rikoana

Vilhelmne Vegnere ar Amerikas rikotju D.R.S. Freeiq.

Rikoana, distances garums 1600 m

Mareks Brokns ar zirgu Power Heart.

Rikotji sacenas Pierg

Garkalne, 10. oktobris, rikoana

Linda Zeencova ar divus gadus veco Amerikas rikotju La Manche.

Lai panktu objektvku vrtjumu

Viesmlgi uzem Kriu sporta klubs

Garkalne, 11. oktobris, konkrs

Mra Millera foto

Rgas rajona atklts meistarsackstes

Mrte Pinte distanc.

Distanc sporta kluba Krii labkais sportists Kristaps Neretnieks.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Stiebrii sagaida pajgu braucjus

Stiebrii, 26. septembris, pajgi

Guntis Priede un palgs Aleksandrs ernovs ar Serilu.

Dzintras Blmas vadtais divjgs veic maratona distances rsli.

Sezonas noslguma sacensbas Rmav

Rga, 10. oktobris, pajgi

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Pajgu braucji sacenas Lnj

Lnja, 12.-13. septembris

Distanc Natlija Dreimane ar palgu Ati Gtmani un zirgu Dukts.

Londa pc ratu salanas auos dodas prom no sacku vietas.

Pasaules kausa kvalikcijas sacensbas