Zirgu Pasts Nr.40

C
e
n
a
1
,
9
0

L
s
40
Nr. 7 (40)
2010. gada jlijs-augusts
Pasaules kausa
posms Rg
PK Rgas posma
Grand Prix uzvartjs
igaunis Tts Kivisilds ar Torrero.
Mra Millera foto
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
SPORTA CENTRS
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
ENERLSPONSORS
SADARBB AR
IZSAKM
PATEICBU
MSU
SPONSORIEM
UN
ATBALSTTJIEM!
LNLPLSPONSOPS
SADAP88 AP
MSU
SPONSOP|LM
UN
AT8ALSTT1|LM!
Latvl[as 1tnleku
federcl[a lzsaka
patelcbu sacensbu
world Cup CS|2`-w
Pga-20l0
sponsorlem un
atbalstt[lem!
~~ jlijs-augusts, 2010
PASAULES KAUSS
aj numur
Lai no prsteigumiem aizraujas elpa!
Gada galvenais notikums
Pasaules kausa izcas
Centrleiropas lgas Rgas
posma sacensbas ru
prvaran Kleistos
4.-9. lpp.
LATVI J
Vasaras svelme mijs ar lielm
lietus gzm, tda ir 2010. gada
vasara. ogad, vrojot Pasaules
kausa posmu Rg, prt nca
pagju gada lielais negaiss, ar
ko saskrmies tik tikko beidzoties
apbalvoanas cermonijai. Ts sajtas
neaizmirssies vl ilgi. Tas bija patiess
prieks par Anda Vrnas uzvaru,
saviojums, dzirdot skanam Latvijas
himnu, un satraukums par briestoo
negaisu, kas vls lielos, melnos gubu mkoos. J, tas ir
sen aiz muguras, un ir noskaidroti jauni Pasaules kausa
Rgas posma uzvartji. ogad uzgavilja igaui! Kaimii
pai atzst, ka viiem ajs sacensbs tika izrdts patiess
gods, jo vii sama ne tikai uzvartja kausu Grand Prix
marrut, bet ar Latvijas augstks amatpersonas Valsts
prezidenta Valda Zatlera pasniegto kausu, ko izpelnjs
Urmass Rgs, uzvarot pirms sacensbu dienas marrut.
Par Pasaules kausu aj numur lasiet plau reportu,
ievietojm ar labi prskatmus sacensbu rezulttus. Lai
paliek atmi tie labkie!
oreiz saviem lastjiem sniedzam plaku izklstu tiei
par sacensbm, jo sezona rit piln spar gan kaimivalsts,
gan pasaul. Esot kaimivalsts, esam ieguvui pris jaunu
atziu. Piemram, sacensbu galvenais tiesnesis Hillars Talts
atzst, ka kopum junioru sagatavotbas lmenis Igaunij
obrd krities. K igauiem un Latvijas sportistiem veics,
lasiet rakst par sacensbm Vn. Savukrt lietuviei saka,
ka ieviest stila vrtanas sitma, kas emta par paraugu
no janas lielvalstm, ir devusi labus rezulttus. Lietuvas
Jtnieku federcijas direktore Regna Grazuliene intervij
Lietuvas empiont, kas risinjs Klaipd saka: Mums ir
ne tikai labi jtnieki, bet ar zirgi.
Nav jau t, ka tikai sports un sports. Manuprt, oti
interesanti ir last, k Zviedru zirgu vrdotjs darbojs
Kurmen, vai k mkslinieki un rakstnieki savu dzvi
saistjui ar zirgiem. Savukrt rakst - Starp zirgiem un dzelzs
rumakiem iepazsiet Pasaules kausa enerlsponsora
SIA Terra Serviss biznesa konsultanta Ojra Petrvica
skatjumu uz lietm un pozitvo attieksmi pret jaunieiem.
Vi uzskata, ka uzmgiem jaunieiem laukos ir nkotne,
rosina domt. Un pilngi piekrtu Ojra teiktajam: Ka
desmit tiesa no ienkumiem jziedo!. Daudziem cilvkiem
dzv tas ir pierdjies.
Gada galvenais notikums aizvadts, turklt godam, bet
ar to kausu izcas un notikumi zirgu dzv nebeidzs.
Tiks noskaidroti valsts empiona titula ieguvji viss
vecuma grups, un tuvojas III Latvijas Zirgu dienas. K
ierasts, augusta skum tiksimies Inukaln un oreiz jau
ar daudzu kaimivalstu sportistu piedalanos, jo paralli
tiks organizts Baltijas kausa izcas posms. Lai veicas
sportistiem un lai skattjiem no prsteigumiem aizraujas
elpa!
Jolanta Lapia
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrfja.
Iznk reizi mnes.
Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718
Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243
Inga Mielsone konkrs +371 29469825, Anda Pavlovska pajgu braukana +371 26347125
Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja.
Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv.
Adrese pasta stjumiem:
Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu
un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas
prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida
ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
Sacensbu arns karsti
Svargkie starptautiskie turnri
ru prvaran, iejd,
pajgu braukan
15.-20. lpp.
RZEMS
Lietuv un Igaunij
Sacensbas konkr ar
Latvijas sportistu un tiesneu
ldzdalbu
0.-2. lpp.
KAI MI OS
Ar zirgiem aizstvt valsti
Latvijas Jtnieku pulka
dibinana. Viena no oti
nozmgm un spilgtm
lappusm msu valsts
vstur
21.-22. lpp.
VSTURE
Vrdotjs no Zviedrijas
Reporta par to, k
paraugnodarbbas Kurmen
sniedza Zviedrijas specilists
cilvka un zirga saskarsmes
jautjumos
6.-7. lpp.
ZI RGU PANI EKI EM
Nopietna problma
Kaulstarpas muskua
trauma, diagnosticana,
rstana un
proflakse
8.-9. lpp.
VETERI NRI JA
~4~ jlijs-augusts, 2010
PASAULES KAUSS
Rg jlija karstkajs diens risinjs
Pasaules kausa izcas Centrleiropas
lgas posma sacensbas janas sport
ru prvaran.
Piedaljs sportisti no Lietuvas, Igauni-
jas, Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas.
Galven ca notika pdj, devtaj
marrut ar 160 cm augstiem riem
Pasaules kausa CSI2*-W konkr - SIA
Terra Serviss balva, kas labkajiem auj
saemt punktus Pasaules kausa izcas
kopvrtjum. aj sacensb uzvarja
igaunis Tts Kivisilds ar zirgu Torrero,
otraj viet Baltkrievijas sportists Vasils
Ivanovs ar Aleqs, treais igaunis Andruss
Kallaste ar Opaal. Labkais no Latvijas
sportistiem bija Andis Vrna ar Grand
Libero, izcnot septto vietu. Jpiebilst, ka
pamatmarrutu tri neveica neviens no
sportistiem, jo pirmo reizi Latvijas pos-
ma galvenaj marrut tiesneu kolija
nolma divus rus paaugstint
ldz 160 cm, un tas bija sarets uz-
devums. Rezultt par pirmajm trim
godalgotajm, prmijm un punktiem
PK tabul prlekan sacents sportisti,
kuri pamatmarrut bija pievui tikai
vienu kdu. Taj Kivisilds un Kallaste
negza nevienu rsli, bet Kivisildam
pirmo vietu va iegt trks laiks 45,00
sekundes; Kallastem 46,59 s. Vasils
Ivanovs prlekan sama astous soda
punktus.
Tts Kivisilds, Grand Prix marruta
uzvartjs, saemot kausu un balvas
CSI2*-W Rga-2010
Dace Millere
Kleisti, 9.-11. jlijs, konkrs
sacku arn sacja:
- Sveicinta, Latvija! Esmu laimgs par
piedalanos ajs sacensbs, k ar par
uzvaru Grand Prix marrut. Pdjo divu
gadu laik esmu gjis uz o pankumu.
ogad uzvarju un ceru, ka bu te ar
nkamgad!
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents
Agris Blaus par aizvadtajm sacensbm:
- Esam gandarti par to, ka ajs karstajs
un citiem paskumiem prbagtajs
diens bija pilnas skattju tribnes, vairk
nek iepriekjos gados. Nozmgi, ka
sacensbu norisei lielu uzmanbu veltja
valsts galvens amatpersonas, ierodoties uz
sackstm Valsts prezidents Valdis Zat-
lers, Zemkopbas ministrs Jnis Dklavs,
Izgltbas un zintnes ministre Tatjana
Koe un, k valsts sporta organizciju
vadoie darbinieki. Kopgi tika apspries-
ti msu sporta veida attstbas virzieni
Latvij. Dieml, runjot par sportisko
pusi, sacku galvenaj marrut Latvijas
jtniekiem tiem neveics, un labkais
Andis Vrna ar Grand Libero ierindojs
septtaj viet, desmitais bija Kristaps Ne-
retnieks ar Lacapo. Tomr kopum varam
bt priecgi par msu valsts sportistu sas-
niegto, jo devios marrutos gtas divas
uzvaras, divas tres vietas, k ar vairkas
citas godalgas.
Valsts prezidents Valdis Zatlers un via
kundze Lilita Zatlere izrdja patiesu inte-
resi par notikumu, kuru bija apmekljui.
Vii ne tikai vroja sackstes un
sarunjs ar Latvijas Jtnieku federcijas
amatpersonm, bet vlk ar devs uz zir-
gu novietnm, kur iepazins ar sacensbu
aizkuliu pusi un sasveicinjs ar msu
labkajiem jtniekiem.
Fantastiski, ka sacensbu galvena-
jos momentos skattju tribnes bija
prpildtas, un vizuli ita, ka atkal tika
prsniegti iepriekjo gadu rekordi. Tau
skaiti netika reistrti, jo ieeja sacensbu
arn bija bez maksas.
Skattji novrtja ar prieknesumus,
kuriem alla msu jtnieki gatavojas oti
rpgi fgurlaj jan, voltizan,
iejd, poniju jan un pajgu braukan.
pau atzinbu izpelnjs dziedtja Laura
Reinika uzstans zirga mugur, jo vi
ne tikai eleganti izjja laukum, bet tik-
pat armanti ar apsplja savu kritienu
no zirga nolciena viet prieknesuma
nobeigum.
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus pasniedz piemias velti Valsts prezidentam
Valdim Zatleram un via kundzei Lilitai Zatlerei.
Apbalvoanas ceremoniju veic Valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas Zemkopbas ministrs
Jnis Dklavs.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Mra Millera un Daces trausas
fotoreporta
Valsts prezidents Valdis Zatlers ne pirmo reizi sastopas ar zirgiem.
Bikovis. Sacensbu viesu vid bija ar Augstks tiesas prieksdtjs
Ivars Bikovis.
Andi Vrnu par uzvaru apbalvo Latvijas Izgltbas un zintnes ministre Tatjana Koe un LJF
prezidents Agris Blaus.
Latvijas Zemkopbas ministrs Jnis Dklavs sarun ar LJF prezidija
prstvjiem Gitu Skoku un Edgaru Treibergu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers tiek sagaidts
Kleistu sporta bz.
irtu Brici apbalvo LJF prezidents Agris Blaus un sacensbu tiesnese
Inga Mielsone.
Uzstjas Lauris Reiniks.
Voltizanas prieknesumi.
PASAULES KAUSS
Kari Jolasolla (Somija), tiesneu
kolijas prezidents:
- Liels paldies sacensbu organiztjiem
par m sacensbm, kuru organizcij
ieguldts liels darbs! Laiks ar patiesi
vasargs un jauks. Biju patkami prsteigts,
redzot prpildts skattju tribnes, jo
kas gan btu sacensbas bez skattju
piem, protams, ar is paskums nebtu
iespjams, ja nebtu atbalsttju. oti lie-
lu godu visam janas sportam izrdja
Latvijas valstsvri Valsts prezidents,
Zemkopbas ministrs, k ar Izgltbas un
zintnes ministre, tas dos paskumos
ir patiesi btisks moments Saldzinot ar
iepriekjiem gadiem, Pasaules kausa
izcas posm vrojams daudz augstks
jtnieku prasmes lmenis. Protams, ka
Grand Prix izcas marruts nebija viegls,
tau tas atbilda da lmea sacensbu
noteikumiem. Protams, bija ar nelielas
domstarpbas, k ar bija jizsaka rjieni
par nekorektu jtnieka attieksmi pret zir-
gu. oreiz to demonstrja Lietuvas jtnieks
Mants Jacikevis, kur vairkkrt stingri
sodja savu zirgu sacensbu laik, sitot to
ar steku, k ar raustot pavadas. Divas di-
enas pc krtas ncs izteikt piezmes aj
sakar, piedraudot ar naudas sodu, tau
treaj dien Mants jau bija mis vr
teikto, un iztikm bez soda pieiranas.
Aija Pavlovska, sacensbu
veterinrrste:
- Ceturtdienas pcpusdien notika
sacensbs pieteikto zirgu veterinr iz-
Paldies par m sacensbm!
Inese Ruskule
vade - apskate. Taj piedaljs tiesneu
kolija, FEI veterinrais delegts
veterinrrsts Andress Tuvi no Igaunijas
un sacensbu veterinrrsti no Latvijas -
Nauris Laizns, Dana Laizne un Aija
Pavlovska.
Izvades mris ir apskatt zirgus,
kuri pieteikti sacensbm, prbaudt to
identifkcijas apzmjumu sakritbu ar
zirgu, vakcinciju pret zirgu gripu, FEI
zirgu pases derguma termiu. Prkpumi
zirgu identifkcijas apzmjumos pass
bija gan Lietuvas, gan Latvijas spor-
tistiem. Tas rodas tad, ja, aizpildot FEI
pasi, zirga zmjums tiek przmts no
iepriekjs pases, nevis zirgu apzm no
jauna. Par to tika aizrdts nacionlajm
federcijm. Vakcincijas pret zirgu gripu
bija veiktas, bet dam pasm bija beid-
zies derguma termi. To varja labot,
samaksjot nepiecieamo summu par
pases termia pagarinanu LJF un pas
ielmjot uzlmi ar jauno termiu.
Mazliet par zirgu veselbu. Daudzi zirgi
klepoja. Klibuma d uz atkrtotu apskati
nkams dienas rt tika nozmti etri
zirgi - divi no Lietuvas un divi no Lat-
vijas. Piektdien no rta izvadi izgja tikai
viens zirgs no Lietuvas. Sacensbu laik
izlases krt daiem zirgiem tika emti
paraugi uz aizliegto vielu kltbtni.
Pc neveiksmga starta daiem
jtniekiem ir tendence dusmas par savu
nevaranu izgzt uz zirgiem. To var
redzt viss sacensbs, liels vai mazs.
Rgas posma sacensbs tdi izteikti
gadjumi bija divi - viens no Baltkrievi-
jas sportistiem un jtnieks Dainis Ozols
no Latvijas, kuri savus zirgus pc fnia
iesildans laukuma nomal prmcja
zirgus ar pieiem un pavadu raustanu.
Par cietsirdgu izturanos pret zirgu
jtnieku var sodt.
Par piekljbu pret amatpersonm
juzteic Krievijas un Baltkrievijas spor-
tisti. Atgdinjums Latvijas sportistiem.
Sporta zirgi, kuri piedals sacensbs,
kas tiek rkotas pc FEI noteikumiem,
jvakcin saska ar FEI Veterinrajiem
noteikumiem, kas paredz vakcinciju pret
zirgu gripu, kas jveic divas reizes gad ar
seu mneu intervlu.
Sacensbas noritja liel karstum,
tau td ne sportistiem, ne zirgiem
veselbas problmas nerads. Zirgi tika
atvsinti gan ar deni, gan ar aukstm
kompresm.
Gatavojoties apbalvoanas ceremonijai. Centr sacensbu galvenais tiesnesis Kari Jalasolla no
Somijas.
Prieknesumi fgurlaj jan.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
Starptautisks sacensbas janas sport CSI2*-W Rga-2010
Marruts nr. 1 (ru augstums 120/125 cm, divs fzs, piedals 6/7 g. v. zirgi)
1. Andis Vrna Quirasi Latvija D. Brzia 0 s.p./28,20 s
2. Igors Vasijevs Chiara Baltkrievija NSR GmbH 0 s.p./28,49 s
3. Ivo Ots Alziir Igaunija J. Patune 0 s.p./29,26 s
...10. Kristaps Neretnieks Ishor II Latvija K. Neretnieks 4 s.p./30,39 s
...12. Mairis Penelis Progress Latvija R. Lcis 4 s.p./32,58 s
...13. Andis Vrna Klaids Latvija AF Trvete 8 s.p./27,46 s
...15. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 4 s.p./36,86 s p.m.
...18. Sarmte Ptersone Amadeo Latvija TJK 4 s.p./38,80 s p.m.
...29. Kristne Egle Roils Latvija K. Egle 8 s.p./38,64 s p.m.
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 130 cm, divs fzs)
1. Urmass Rgs Laguna VD Igaunija O. Krda 0 s.p./29,44 s
2. Bens Gutkausks Liucille Lietuva G. Gutkausks 0 s.p./29,90 s
3. Mikalajs Karpovis Graft Baltkrievija E. Kstjukevis 0 s.p./30,68 s
...10. Kristaps Neretnieks Pokers Latvija SC Kleisti 0 s.p./35,60 s
...11. Dainis Ozols Kardinls-LV Latvija A. teinbergs 0 s.p./36,54 s
...12. Linda Ansule Lemons Latvija L. Ansule 0 s.p./37,42 s
...22. Maira Leja Pandora Latvija SIA BTT 4 s.p./37,20 s
...24. Guntars Sili Acadio Latvija G. Skoka 4 s.p./41,06 s
...28. Tija Alise Jurjne Jasmin Latvija T. A. Jurjne 8 s.p./32,90 s
...29. Andrejs Bistrovs Raskats Latvija N. ikitina 8 s.p./35,04 s
...30. Guntars Sili Kalgari Latvija J. Menieks 8 s.p./36,56 s
...33. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 4 s.p./40,95 s 1. f.
...35. Linda Via Arons Latvija A. Via 4 s.p./42,64 s 1. f.
...39. Sarmte Ptersone Vando Latvija TJK 4 s.p./44,98 s 1. f.
...42. Lauma Birzniece Calistro Latvija L. Birzniece 8 s.p./42,11 s 1. f.
...48. irts Bricis Ventura Latvija L. Birzniece 20 s.p./42,98 s 1. f.
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 140 cm, sacensbas uz laiku)
1. Andress Udekuls Ex-Calibur Igaunija T. Orovere 0 s.p./57,61 s
2. Urmass Rgs Wodan M Igaunija O. Jarvio 0 s.p./57,66 s
3. Rimants Babrausks La-Pass Lietuva M. Paulauskaite 0 s.p./59,19 s
4. Andis Vrna Grand Libero Latvija AF Trvete 0 s.p./59,18 s
...10. Dainis Ozols Gvidons Latvija D. Ozols 4 s.p./53,81 s
...11. irts Bricis Kongo Latvija T. Rezuka 4 s.p./54,16 s
...20. Andis Vrna Irasir Latvija SIA Kurz.Sklas 4 s.p./62,38 s
...23. Guntars Sili Kalgari Latvija J. Menieks 5 s.p./72,71 s
...24. Kristaps Neretnieks Lacapo Latvija SIA Princis 8 s.p./53,10 s
...25. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 8 s.p./63,39 s
...27. Kristaps Neretnieks Pokers Latvija SC Kleisti 9 s.p./67,77 s
...29. Aleksandrs akurovs Girs Latvija SC Kleisti 12 s.p./64,72 s
Marruts nr. 4 (ru augstums 125/135 cm, ar handikapu, piedals 6/7 g. v. zirgi)
1. Stasis Jass Grenoblis Lietuva Vilniaus Zirgynas 56,02 s
2. Tts Kivisilds Calina Igaunija Ltd. Trojan Horses 57,78 s
3. Igors Vasijevs Chiara Baltkrievija NSR GmbH 58,39 s
...6. Kristaps Neretnieks Ishor II Latvija K. Neretnieks 60,91 s
...13. Andis Vrna Klaids Latvija AF Trvete 65,05 s
...15. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 65,71 s
...18. Sarmte Ptersone Amadeo Latvija TJK 66,10 s
...22. Kristne Egle Roils Latvija K. Egle 71,91 s
...23. Mairis Penelis Progress Latvija R. Lcis 72,02 s
...27. Andis Vrna Quirasi Latvija D. Brzia 79,87 s
Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 140 cm, akumulcijas sacensbas ar dokeri)
1. Urmass Rgs Laguna VD Igaunija O. Krda 65 p./49,55 s
2. Margita Magi Vega Igaunija Baraku im. 65 p./52,82 s
3. irts Bricis Kongo Latvijas T. Rezuka 65 p./52,95 s
...5. Kristaps Neretnieks Lacapo Latvija SIA Princis 65 p./54,25 s
...11. Guntars Sili Acadio Latvija G. Skoka 65 p./67,62 s
...12. Lauma Birzniece Calistro Latvija L. Birzniece 62 p./56,81 s
...13. Tija Alise Jurjne Jasmin Latvija T. A. Jurjne 61 p./59,27 s
...15. Sarmte Ptersone Vando Latvija TJK 60 p./56,69 s
...17. Andrejs Bistrovs Raskats Latvija N. ikitina 55 p./58,04 s
...21. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 52 p./57,28 s
...22. Linda Ansule Lemons Latvija L. Ansule 50 p./63,76 s
...24. Linda Via Arons Latvija A. Via 46 p./60,70 s
...25. Dainis Ozols Kardinls-LV Latvija A. teinbergs 43 p./85,96 s
...29. Maira Leja Pandora Latvija SIA BTT 20 p./66,78 s
Kristaps Neretnieks.
Sarmte Ptersone.
Linda Via.
irts Bricis.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
ogad CSI2*-W Rg rzemju tiesnesis
bija starptautisks klases abitrs Henriks
Arle no Somijas. Jpiebilst, ka gan vi,
gan Keisers van Valcels no Somijas (gal-
venais tiesnesis Igaunij Tallinn Interna-
tional Horse Show 2010) aj jom ir vieni
no vadoajiem Eirop. Tpat ar marrutu
sastdtjs Vladimirs Platovs no Kri-
evijas sav jom atzts par augstas klases
specilistu.
Henriks Arle paststja par saviem
iespaidiem Rgas sacensbs:
Es piecus gadus strdju Finnair frm,
kura neprprotami ir saistta ar lidoju-
miem uz dadm valstm, tpc Latviju
jau esmu apmekljis, tau sacensbs Rg
esmu pirmo reizi. Jauka vieta, patkama
atmosfra. Tiesneu komanda strdja
oti labi, lai gan reizm bija mazliet ne-
nopietna... oti apzingi savu darbu veica
sacensbu starteris uz laukuma. Bet ir vie-
na slikta lieta, ko tomr gribtos piemint:
nesaprotama ir jtnieku un grmu (palgu)
attieksme smt un nomest izsmus
turpat pie staiem. Zirgu vrtba tomr
nav maza, un jem vr ar karstais laiks,
vai t nav bezatbildba? Bet, kopum
vrtjot, esmu apmierints. Prliecinjos,
ka Rg spj sarkot atbilstoa lmea
sacensbas.
Savos iespaidos daljs ar marruta
sastdtjs Vladimirs Platovs no Krievi-
jas:
Sacensbu laukums te ir plas, kas dod
iespju marruta sastdtjam izpausties
neierobeo. Neesmu eit pirmo reizi, un
man oti patk tas, ka organiztji rod
iespju starp marrutiem izklaidt publi-
ku ar dadiem paraugdemonstrjumiem,
kas reizm nemaz nemaks tik drgi.
Tpat, cik esmu eit bijis, ievroju, ka
skattju tribnes vienmr ir pilnas. ai
sakar gribu mint kdu piemru. No
1991. ldz 1993. gadam Sanktpterburg,
pilstas centrlaj stadion Petrovskij, kur
spl pazstam futbola komanda Zents,
tika rkotas sacensbas janas sport.
Turnra lmenis bija oti augsts, protams,
neizpalika ar ovs janas sports tika
pardts oti kri. Rezultt pc trs ga-
diem Sanktpterburgas apkaim k snes
pc lietus ska veidoties jaunas bzes un
klubi, kopskait prsniedzot 50. Vl kds
piemrs. Ms ar dlu, kuram ir astoi gadi,
apmekljm dadas hokeja sples, kurs
bija ar ova elementi. T dlam rads in-
terese par hokeju un vlme trenties. Ko
es ar to visu gribu teikt jebkuru sporta
veidu vajag mct pasniegt, ldzgi k eit,
kri, skaisti, rdot dadas disciplnas
Rg spj sarkot augsta lmea sacensbas
Inga Mielsone
ieskatu taj, kas saistts ar zirgiem, k ar
uzaicint to kltien vrot dadas valsts
amatpersonas. Varbt odien paveikta-
jam nav redzams rezultts, bet, ja viss
t turpinsies, tas noteikti bs redzams
vlk.
2009. gad Krievijas junioru empiont
(trs zvaigu sacensbs) startja ar
amatieri. Interesanti, ka nolikum bija
nosacjums startt drksts tie, kuri
pieteiksies pirmie 60. Tas ar ir rezultts
janas sporta popularizanai, ovam.
Pieaug ne tikai profesionlo jtnieku, bet
ar amatieru skaits.
Nedaudz par o sacensbu marrutiem,
galvenokrt par Grand Prix. Starptautis-
kajai Janas sporta federcijai ir vlme
noturt sacensbs konkrtu lmeni, lai tas
neatirtos dads valsts, it pai Pasau-
les kausa posmos. Ja nolikum rakstts
marruts no 140160cm, tad tam ir jbt
sastdtam, atbilstoi prasbm vis-
maz diviem riem jbt 160 cm aug-
stiem, sistmai un okseriem jatbilst
konkrtiem platumiem un augstumiem,
marrutiem jbt tehniski saretiem
u.t.t. Lai nav t, ka marruta sastdtjs,
vadoties no jtnieku sagatavotbas lmea,
ru izmrus samazina, neskatoties uz
to, kas rakstts nolikum. Man bija tas
gods tikties ar nesen dibints Eiropas
Jtnieku federcijas prezidentu Hanfridu
Haringu, kur apgalvoja tiei to pau
jnotur lmenis, un ru augstumi-
em konkrtajos marrutos jatbilst FEI
prasbm. Lai nav t, ka jtnieks start kds
no sacensbm, kur nolikum ru aug-
stums rakstts ldz 160 cm, bet maksimlais
augstums patiesb ir, piemram, 145 cm,
un jtniekam rodas iespaids, ka viss ir
krtb, un vi ir pietiekami labi sagata-
vojies jau dam lmenim. Tau, ierodoties
cit valst, uz ldzvrtgm sacensbm, kur
marruts sastdts atbilstoi vism FEI
prasbm, jtniekam iestjas oks kas tie
par augstumiem, kas ts par distancm,
vai marruta sastdtjs ir normls? No
visa izriet vl viens secinjums lai btu
labi rezultti, nepiecieams ar labs zirgs.
Tie laiki ir beiguies, kad varja sasniegt
labus rezulttus ar vidjas kategorijas
zirgiem. Biei, lai iegdtos os labos zir-
gus, nepiecieama sponsoru paldzba.
Piemram, vienam no Krievijas vadoajiem
sportistiem Beresevam sponsori ir frma
Lukoil, bet Vladimirs Tuganovs spj pats
sevi sponsort. Secinjums: ja jtnieki
obrd vl nav gatavi veikt marrutus ar tik
augstiem riem, var izskatt nolikumu
un tdus marrutus neiekaut, bet, ja no-
likumu maint nevlamies, jtniekiem ir
jbt gataviem un jrins ar to, uz kuri-
eni vii brauc un kdos marrutos start.
Rezumjot visu iepriek teikto, sporta
veids ir jpasniedz skaisti, k tas bija eit,
Rg, un labiem rezulttiem nepietiek tikai
ar labu jtnieku, bet nepiecieams ar labs
zirgs.
Sacensbu tiesnei kop ar LJF vadbu.
Marrutu sastdtjs Vladimirs Platovs.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
PASAULES KAUSS
Starptautisks sacensbas janas sport CSI2*-W Rga-2010
Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 140 cm, viena prlekana uz laiku)
1. Arsnijs pakovskis Tibor P Krievija M. Feodorovska 0 s.p./41,71 s
2. Rimants Babrausks La-Pass Lietuva M. Paulauskaite 0 s.p./42,32 s
3. Rims Rimkuss Fiatas Lietuva P. Jankns 0 s.p./74,94 s
...10. Andis Vrna Irasir Latvija SIA Kurzemes Sklas 8 s.p./43,39 s
...11. Andis Vrna Grand Libero Latvija AF Trvete 0 s.p./72,12 s p.m.
...23. Kristaps Neretnieks Pokers Latvija SC Kleisti 8 s.p./78,90 s p.m.
...25. Aleksandrs akurovs Girs Latvija SC Kleisti 12 s.p./69,80 s p.m.
...27. Dainis Ozols Gvidons Latvija D. Ozols 16 s.p./69,89 s p.m.
Marruts nr. 7 (ru augstums 130/135 cm, sacensbas ar handikapu, piedals 6/7 g. v. zirgi)
1. irts Bricis Esmeralda Latvija J. Rimeiks 0 s.p./30,90 s
2. Bens Gutkausks Inesa Lietuva G. Gutkausks 4 s.p./28,82 s
3. Vasils Ivanovs Espidor du R. Baltkrievija NSR GmbH 4 s.p./31,94 s
...14. Kristaps Neretnieks Ishor II Latvija K. Neretnieks 8 s.p./69,74 s p. m.
...20. Andis Vrna Quirasi Latvija D. Brzia 8 s.p./73,75 s p.m.
...21. Andis Vrna Klaids Latvijas AF Trvete 8 s.p./73,83 s p.m.
...27. Kristne Egle Roils Latvija K. Egle 12 s.p./69,13 s p.m.
...31. Sarmte Ptersone Amadeo Latvija TJK 16 s.p./66,05 s p.m.
...33. Mairis Penelis Progress Latvija R. Lcis 16 s.p./69,28 s p.m.
Marruts nr. 8 (ru augstums ldz 135 cm, ar prlekanu)
1. Reins Pills Tourans Igaunija LTD Trojan Horese 0 s.p./51,02 s
2. Bens Gutkausks Liucille Lietuva G. Gutkausks 4 s.p./43,44 s
3. Andis Vrna Irasir Latvija SIA Kurzemes Sklas 4 s.p./49,11 s
4. Sarmte Ptersone Vando Latvija TJK 4 s.p./49,81 s
...13. Kristaps Neretnieks Pokers Latvija SC Kleisti 4 s.p./79,12 s p.m.
...15. irts Bricis Chandra H Latvija K. Ansone 4 s.p./79,75 s p.m.
...21. Lauma Birzniece Calistro Latvija L. Birzniece 8 s.p./73,64 s p.m.
...25. Tija Alise Jurjne Jasmin Latvija T. A. Jurjne 8 s.p./82,52 s p.m.
...26. Guntars Sili Acadio Latvija G. Skoka 8 s.p./85,12 s p.m.
...30. irts Bricis Ventura Verte Latvija L. Birzniece 16 s.p./81,35 s p.m.
...31. Linda Ansule Lemons Latvija L. Ansule 16 s.p./84,68 s p.m.
...34. Maira Leja Pandora Latvija SIA BTT 20 s.p./83,25 s p.m.
...35. Linda Via Arons Latvija A. Via 24 s.p./74,80 s p.m.
Marruts nr. 9, Grand Prix sacensbas (ru augstums ldz 160 cm, ar prlekanu)
1. Tts Kivisils Torrero Igaunija Ltd Trojan Horses 0 s.p./45,86 s
2. Andruss Kallaste Opaal Igaunija T. Talve 0 s.p./46,59 s
3. Vasils Ivanovs Aleqs Baltkrievija NS Ltd. 8 s.p./44,12 s
...7. Andis Vrna Grand Libero Latvija AF Trvete 8 s.p./83,42 s p.m.
...10. Kristaps Neretnieks Lacapo Latvija SIA Princis 11 s.p./104,09 s p.m.
...17. irts Bricis Kongo Latvija T. Rezuka 16 s.p./82,50 s p.m.
...20. Guntars Sili Kalgari Latvija J. Menieks 16 s.p./85,07 s p.m.
...24. Dainis Ozols Gvidons Latvija D. Ozols 24 s.p./81,13 s p.m.
...26. Aleksandrs akurovs Girs Latvija SC Kleisti 32 s.p./84,18 s p.m.
...28. Andrejs Bistrovs Raskats Latvija N. ikitina 44 s.p./91,17 s p.m.
LJF sacensbas PK programmas ietvaros
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs, piedals juniori ldz 18 g. v.; 22
dalbnieki)
1. Karna Pavre Lavi z/s Lielceri S.Pavre 0 s.p./30,30 s
2. Inta Vja Kaugurs SK Princis SK Princis 0 s.p./34,68 s
3. Lelde Lce Kama SC Kleisti 0 s.p./35,02 s
4. Laura Penele Alfredo Z/s Lielceri R. Lcis 4 s.p./30,23 s
5. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 8 s.p./36,25 s
6. Kitija Lnia Ko-Ko Saldus JSS Saldus JSS izsl.
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start
pirmo sezonu; 23 dalbnieki)
1. irts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux K. Ansone 0 s.p./28,21 s
2. Dainis Ozols Alibi LPJSK D. Ozols 0 s.p./28,43 s
3. irts Bricis Quattros Amira SK Sport de Lux . Bricis 0 s.p./30,96 s
4. Maira Leja Antyme SK Temperaments SIA Lautas 0 s.p./35,37 s
5. Ieva Eglte Callacado SK Sport de Lux I. Eglte 0 s.p./36,15 s
6. Jnis Kalita Puaro Jura stai I. Smailovia 4 s.p./28,55 s
Andrejs Bistrovs.
Aleksandrs akurovs.
Dainis Ozols.
Andis Vrna.
Guntars Sili.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Mrupes kausa izca
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, uz atzmm)
1 a piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu
1. irts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux 7,7 p.
2. Maira Leja Limona SK Temperaments 5,9 p.
3. Elizabete Krklia Fortuna SK Sport de Lux 6,5 p.
1 b piedals jauniei ldz 16 g. v.
1. . Lamberte-Veronkova Redisons SK Atna 7,0 p.
2. Monika Clte Karmena SK Krii 6,9 p.
3. Kate Prizeva Ldija SK Demora 6,85 p.
1 c atvrt klase
1. Guna Vasijeva Cartini ZA Kocni 7 p.
2. Zane le Eross SK Ellits 6,4 p.
3. Linda Ansone Konga SK Princis 6,3 p.
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, uz atzmm)
2 a piedals zirgi ldz 6. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu
1. irts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux 7,9 p.
2. irts Bricis Quattros A. SK Sport de Lux 7,6 p.
3. Maira Leja Anytime P. SK Temperaments 7,1 p.
2 b piedals jauniei ldz 21 g. v.
1. Inta Vja Kaugurs SK Princis 6,6 p.
2. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 6,4 p
3. Ance Kozulne Klaudija ZA Kocni 6,4 p.
2 c amatieri
1. Laima Lce Dalida z/s Traines stai 7,3 p.
2. Lauma Birzniece Ventura SK Sport de Lux 7,0 p.
3. Jolanta Lapia Glazra RVA 6,7 p.
Marruts nr. 3 Solsel balvas izca (ru augstums ldz 120
cm, akumulcijas sacensbas ar dokeri
1. irts Bricis na SK Sport de Lux 65 p./68,44 s
2. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 65 p./71,15 s
3. Mrte Pinte Ladiesman Saldus JSS 65 p./72,43 s
ogad Mrupes kausa
izca Train notika stos
Lgo svtkiem raksturgos lai-
ka apstkos. Viet bija teiciens
Lst k pa Jiem! Neskatoties
uz to, k ar pareizjo eko-
nomisko situciju, dalbnieku
skaits bija saldzinoi liels
gan no tuvkajiem staiem,
gan ar no Kurzemes un Lat-
gales.
Sacensbu galven tiesnea
lomu sacensbs pildja
Inga Mielsone. Marruta
sastdan oreiz piedaljs
divi cilvki: Ivo Mielsons
izstrdja shmu, tau
sacensbu dien marrutu lika
Roberts Neretnieks. Tas tpc,
ka Ivo Mielsons bija uzai-
cints par marruta sastdtja
asistentu sacensbas Bratislav.
Tradicionli z/s Traines
stai rkotajs sacensbs
divi pirmie marruti no-
tika ar stila vrtjumu, bet
treaj marrut, ko fnansili
atbalstja SIA Viatek (Solsel
balvas izca), visu izra se-
kundes un jtnieku prasme.
Sacensbu veterinr rste
Aija Pavlovska atzst, ka
daudzi zirgu panieki bijui
vai nu aizmrgi, vai ar nav
izpildjui savus pienkumus
nebija pamui ldzi zirgu
pases (piemram, Elizabete
Krklia, Jnis Mateuss),
bet citu zirgu pass nebija
atbilstou ierakstu par asins
Mrupes kausa izca Train
Inese Ruskule
izmekljumiem (zirgam Lie-
pa, Chalibra, De Almendra, k
ar Laumas Birznieces diviem
zirgiem). Zirgiem gan tika
atauts startt, tomr diem
prkpumiem ar turpmk
tiks sekots, un, ja tos atkrtos
iepriek mints personas,
tm neaus startt sacensbs.
K gan notiktu sacensbas,
ja nebtu atbalsttju? Ar
ogad Mrupes kausa balvu
fonds tika nodroints augst
lmen, un, protams, par to
sacensbu organiztji patei-
cas visiem, kas paldzja
sacensbu rkoanas darbos:
SIA Viatek, SIA Vetline par
sagdtajm Equistro balvm,
veikalam Zirgu Stallis, SIA Sil-
ja, SIA Vrsis Ro, SIA Magnum
Veterinrija, SIA Baumaschi-
nen Lettland, Eggersmann,
Cavalor, Mhldorfer Pferdefut-
ter un Zirgu Pasts. pas pal-
dies oreiz Latvija Jtnieku
federcijai un persongi ts
prezidentam Agrim Blauam
par rasto iespju izmantot
federcijas ru komplektu
sacensbu laik.
Sacensbu organiztja
Anna Stafecka atzst, ka tas bi-
jis oti liels atbalsts msdiens,
jo du ru res izmaksas
no citiem uzmumiem ir
oti augstas. Organiztji cer,
ka da veiksmga sadarbba
turpinsies ar turpmkajos
gados!
Mrte Pinte spcg konkurenc izcnja treo vietu sacensbu augstkaj
marrut.
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
Mrupes kausa rezultatvko sportistu irtu Brici apbalvo sacensbu
organiztji zemnieku saimniecbas Traines stai prstvji (no
kreiss): direktors Zigismunds Alsi, paniece Anna Stafecka un Laima
Lce.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Abont ir ltk!
Abon internet
www.pasts.lv sada e-abonana,
abonementa noformana
bez maksas!
LATVIJ
Svtdien jtnieki no visas
Latvijas pulcjs JSK Demo-
ra organiztajs sacensbs
konkr. Apmekltji
varja vrot sportistu snie-
gumu piecos dadas
saretbas marrutos. Spor-
tistiem vecum ldz 18 ga-
diem ts bija ar Latvijas
Jtnieku federcijas ieskaites
sacensbas.
Sacensbu organiztja
un JSK Demora valdes
prieksdtja Gelinta
Egendorfa paststja, ka
atzinbu un ovcijs izpelnjs
Demoras un brnunama Selga
jaunieu iestudt kustbu
izrde Zirgi vienojoais
spks, kas apvieno kantri stila
dejas elementus, sportu, ving-
rojumus uz zirga un jaunieu
draudzbu, kas veidojusies
darbojoties kop ar zirgiem.
Bija redzami ar lielformta
zirgu zmjumi, kuri tapui
projekta ietvaros, ko atbalsta
Jaunatnes Starptautisko pro-
grammu aentra.
Jatzm brnigais lau-
JSK Demora sacensbas
JSK Demora
Ventspils novads, 18. jlijs, konkrs
kuma noformjums, pie
k tradicionli tiek pai
strdts. Sacensbu arna
atgdinja liliju izstdi, jo ts
bija sakrtotas visdadkajs
kompozcijs. Jtnieki saka,
ka eit pasniegtie ziedu pui
ir visskaistkie un pretji
tradcijai, ka uzvartji,
lkojot goda apl, met puus
skattjos turpmkai veiks-
mei, Demoras pui nelido pa
gaisu un tiek aizvesti mjs.
Laika apstki bija tuvu
idelam, pc ilg sausuma un
karstuma perioda nakt uz-
lija, samitrinot laukumu, bet
dien bija mkoains ar vi-
eglu vjiu, kas atsvaidzinja
un izdzenja dundurus.
Marrut ar ru aug-
stumu ldz 70 cm startja
27 dalbnieki. Pirmo vietu
izcnja Zane teinberga ar
Princesi no Saldus JSS, otr
bija Patrcija ermukne ar
Vellu no Talsu JK, tre - Sin-
tija Grundtoka ar Vendiju,
ar no Talsu JK. Savukrt JSK
Demoras jtnieki Toms Aper-
manis ar poniju Feja ieguva
Latvijas vadoajam konkra sportistam Andim Vrnam
nupat, jlij, izveidota sava mjas lapa. Par Anda rezulttiem
regulri informjam msu izdevum Zirgu Pasts, tagad par
Andi, par via zirgiem un komandu varat last ar mjas lap
www.andisvarna.com
Lai veidotu savu un zirga atpazstambu un sniegtu
koncentrtu informciju, izvedota viena no pirmajm
mjas lapm Latvijas zirgam. Tas ir ststs par vi Corintte.
www.corintte.webs.com
Veido savu viztkarti
15. vietu un Arta Maula ar
Leksiku ierindojs 18. viet.
Marrut ar ru aug-
stumu ldz 100 cm triumfja
mjinieces. Pirmo vietu ie-
guva Kate Prizeva ar Ldiju,
otr vieta Paulai Gailei ar
Dardedzi, piekt vieta Grtai
Krmiai ar Nadni, septtaj
viet Unda Egendorfa ar Ka-
maro.
Marrut ar ru aug-
stumu ldz 105 cm startja
jauniei ldz 18 gadu vecu-
mam, un tas bija Latvijas
Jtnieku federcijas ieskaites
marruts. Pirmo vietu izcnja
Karlne Ciemia ar Vaiperu
no Rgas novada z/s Traines
stai, otr bija Kitija Lnia ar
Koko Saldus JSS, tre - Ag-
nese Grahoska ar Sinhro no
Talsu JK.
Atkltaj marrut ar
ru augstumu ldz 105
cm, kur varja piedalties
jtnieki bez ierobeojumiem,
Kristne Egle ieguva pirmo
vietu ar Glstu un otro vietu
ar Concordi (no RJSK Sport
de Lux; Liepjas novads),
tre vieta Dzintrai Blmai
ar Gvendolnu no SS Priedes
Liepjas novad.
Akumulcijas sacensbs
ar dokeri un ru aug-
stumu ldz 115 cm jtnieki
sarindojs sekojo secb:
Pirm Sarmte Ptersone ar
Amadeo no Talsu JK, otr vi-
eta o sacensbu organizatorei
Gelintai Egendorfai ar Ldiju,
tre Kristne Egle ar Glstu
RJSK Sport de Lux.
Vl bez nosauktajiem
dalbnieki bija ieraduies
sportisti no z/s Zgkalni
Kuldgas novad, Kentaura
staiem Liepj un SIA Baltic
Timber Trade.
Paskumu atbalstja Latvi-
jas Jtnieku federcija, Jaunat-
nes Starptautisko programmu
aentra, Ventspils dome,
Igors Skoks, Radio SWH
Ventspils studija, Leonards
amanis, SIA Vindbvserviss,
IK stdu audztava Sarmas
7, SIA Jaunmlgrvja ostas
kompnija, Guntis Gailis, z/s
Demora, SIA Arbo, Eggersman,
PFIF un zirglietu veikals Ken-
taurs.
Jaunieu iestudt izrde Zirgi vienojoais spks.
Sacensbu laukums atgdinja liliju izstdi.
Gelinta Egendorfa ar Ldiju.
F
o
t
o

n
o

J
S
K

D
e
m
o
r
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

J
S
K

D
e
m
o
r
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

J
S
K

D
e
m
o
r
a

a
r
h
v
a
LATVIJ
Latvijas empionts jaunajiem jtniekiem, junioriem un
brniem iejd
Kleisti, 3. jlijs
Maz balva, jaunie jtnieki
1. Jlija Stepanova Dancing Queen SC Kleisti J. Stepanova 62,63%
2. Jlija Stepanova Vaipers SC Kleisti Zviedrija 60,79%
3. Agnese Rituma Lvija SK Reiteri A. Apstis 60,26%
Shma III, juniori
1. Ksenija Petrova Lagoss LLU LLU 65,56%
2. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti SC Kleisti 61,79%
3. Monta Kavia Lotoss SK Reiteri A. Apstis 59,66%
Brnu shma (12-13 g. v.)
1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 68,85%
2. Sindija Galvia Venda SIA Wilde Transp. 65,29%
3. Everita Daubure Heralda SK Harmonija 65,29%
Brnu shma (14-15 g. v.)
1. Aiga Silavniece Kaldans SC Kleisti I. Nastevia 67,24%
2. Kristne Tverdohleba Kvatro SK Temperaments 66,55%
3. Madara Reinne Fantoms SC Kleisti S. akurovs 65,98%
Latvijas labk iejdes sportiste Ai-
risa Penele ar zirgu Ravels guva augstus
pankumus starptautisks sacensbs, kas
notika no 18. ldz 20. jnijam Brno, ehij.
Sacensbu pirmaj dien via izcnja
pirmo vietu shm FEI Intermediante II
test (Vidj balva II). Nkamaj dien
treo vietu FEI Grand Prix shm (Liel
balva) un ieguva pirmo punktu, lai
kvalifctos dalbai Pasaules Janas
sporta spls, kas notiks gada august
Kentuki (ASV), un 2011. gada Eiropas
empiontam Nderland. Nepiecieams
vl viens punkts ldzga ranga un tiesneu
sastva sacensbs. Sacku izska Ai-
risa ieguva ar treo vietu brvas izvles
programm mzikas pavadjum kr.
Airisa gst pirmo kvalifkcijas punktu
Dace Millere Sacensbs piedaljs sportisti no
Nderlandes, Ungrijas, Latvijas, Poli-
jas, veices, Itlijas, ehijas, Vcijas un
Slovnijas.
Airisa Penele: Pirms tam startju ar
sacensbs Polij, Sopot, kur ieguvu ses-
to, piekto un septto vietu. Tie bija mani
pirmie starptautiskie starti osezon. Polij
liels mnuss bija tas, ka sacensbas noti-
ka kop ar konkru, piedaljs 16 valstu
sportisti, un liel dalbnieku skaita d ik
pa brdim starti tika novloti vai prcelti
pat uz nkamo dienu. Ar Brno apstki
nebija vienkri lija, un laukums bija
viena liela pee. Dai sportisti atteics
startt. Bet es tau biju tik tlu braukusi,
ka nolmu jiet laukum. Prieks, ka
zirgs oti labi nokoncentrjs janai ajos
apstkos. Protams, esmu oti priecga,
Jlija Stepanova.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
ka ieguvu o kvalifkcijas punktu. Ir
rezultti, ms startjam, un, kamr zirgs
skrien, man jtiek tam ldzi... oti liels
patkams prsteigums bija tas, ka Brno
tiesnei mani atzina par janas stila jom
labko rzemju jtnieci. Tas ir papildu
gandarjums startt turpmk.
LJF prezidents Agris Blaus: is
ir milzgs pankums Airisas Peneles
sportiskaj karjer, jo oti spcg CDI-
W kategorijas turnr ar daudzu valstu
sportistu ldzdalbu via spja ne tikai
iekt labko trijniek divs shms, bet
izcnt ar punktu gan startam nkamaj
Eiropas empiont, gan Pasaules Janas
sporta spls, kas ir prestikais paskums
janas sport aiz olimpiskajm splm, jo
ar notiek tikai reizi etros gados.
Pdjos gados iejdes aktivitte aug.
Mazajs shms pards arvien jauni spor-
tisti, notiek sackstes open klass. Amatie-
risma lmen jtams paclums un lepnums
par savu sporta disciplnu. Lielu stimulu
iem sportistiem devui Airisas Peneles
starptautiskie pankumi, tau viai tdu
stu sekotju nav, un Lielo balvu bez Airi-
sas vl spj veikt tikai Terze Rozenberga.
Tas ne jau tpc, ka sportisti negribtu, bet
mums nav atbilstoas kvalittes zirgu (un
cik tad mums ir konkristu, kuri var lekt
160?). Tpc obrd galvenais nezaudt
labo psiholoisko klimatu un turpint
attstbu. Ka tas notiek, liecina fakts, ka
Iejde paplaina aktivittes
iejdes sacensbas nu jau ne pirmo reizi tiek
sarkotas citur nevis Kleistu sporta bz.
T LJF kausa izcas posms notika Ozol-
niekos, LLU sporta bz. LJF Iejdes sekci-
jas vadtja Anita Mangale: Sacensbas
bija perfekti organiztas. Vietjie audis
bija labi parpjuies gan par zirgiem, gan
cilvkiem. Mums izveidojs laba sadarbba,
un es oti vltos, ka ar nkamgad pi-
eredze sarkot sacensbas cits sporta
bzs turpintos. Manuprt, oti svargs
bija fakts, ka savs mjs LLU sporta bz
varja startt visi studenti, kuri to vljs
un kuriem ne vienmr ir iespja apmeklt
sacensbas cituviet.
Airisa Penele ar Ravelu paraugdemonstrjumu
laik Pasaules kausa Rgas sacensbs.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izca
Iejde
II posms, Ozolnieki, 19. jnijs
Vrds, uzvrds Zirga vrds Sporta klubs panieks Rezultts
Liel balva
1. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 60,99%
Maz balva
1. Agnese Liepia Linza SK Kleisti SC Kleisti 68,50%
2. Terze Ptersone Kivi SK Mestrazdii J. Menieks 66,49%
3. Kristna Rozte Brodors LLU Sporta klubs ZA Burtnieki 64,91%
Maz balva (jaunie jtnieki ldz 21 g. v.)
3. Lsma Stanke Linda SK Temperaments L. Stanke 56,49%
Shma III
1. Agnese Liepia Doctor Wayne SIA Wilde Transp. SIA Wilde Transp. 67,75%
2. Aija Butne Robin Class SIA Wilde Transp. A. Butne 67,16%
3. Agnese Kukaine Double Power JSK Temperaments A. Kukaine 66,17%
Shma III (juniori ldz 18 g. v.)
1. Ksenija Petrova Lagoss LLU Sporta klubs LLU 64,90%
3. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti SC Kleisti 59,80%
Shma II
1. Terze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 68,16%
2. Daiga Grvte Don Grafti z/s Lielceri D. Grvte 65,44%
Shma II (brni 15-16 g. v.)
2. Aiga Silavniece Kaldans SC Kleisti I. Nastevia 63,33%
Open Class (ldz 18 g. v.)
1. Zane Briede Varonis LLU sporta klubs LLU 65,52%
2. Lga Ansonska Kabar LLU sporta klubs LLU 65,00%
3. Laura Voiko Lenors LLU sporta klubs LLU 63,97%
Open Class (brniem)
1. Sindija Galvia Venda SIA Wilde Transp. J. Lazdne 66,55%
2. Everita Daubure Heralda SK Harmonija A. Mainiece 64,31%
Open Class (jaunzirgu konkurence)
1. Sandrija Riva Laksels SK Princis SIA Princis 60,84%
2. Iveta Andersone Bugatti Mmeles JSK I. Andersone 57,59%
III posms, Kleisti, 3. jlijs
Liel balva
1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 69,08%
2. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 60,50%
Vidj balva I
1. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber J. Borisova 66,32%
2. Terze Ptersone Kivi SK Mestrazdii J. Menieks 65,61%
3. Agnese Kukaine Luga SK Temperaments A. Kukaine 64,30%
Vidj balva I (jaunie jtnieki ldz 21 g. v.)
Shma III
1. Aija Butne Rubin Class SIA Wilde Transp. A. Butne 67,69%
2. Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments A. Kukaine 65,21%
3. Gundega Krgere Donnervelle SK Temperaments Krgeru im. 64,70%
Shma II
2. Terze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 66,93%
3. Signija Hmeicka Kolao SC Kleisti SC Kleisti 63,25%
Shma II (brni 15-16 g. v.)
2. Madara Reinne Fantoms SC Kleisti S. akurovs 60,53%
Open Class (jaunzirgu konkurence)
1. Gundega Krgere Sally N. erepova 69,31%
2. Angelina Kostina Bonds SC Kleisti A. Kostina 65,52%
3. Laima Lce Dika z/s Traines stai L. Lce 63,56%
Open Class (juniori ldz 18 g. v.)
1. Laura trle Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 65,75%
Inga Bistrova.
Kristna Rozte.
Terze Rozenberga.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
atvrts klases marrutos
ldz 120 cm cits sacensbs
un vltos to dart nkamaj
sacensbu sezon sav
konkurenc. Neapaubmi,
amatieri attsts, uzlabojas
vrtjumi marrutos uz stilu.
Labkie poniju
jtnieki
Patiess prieks par izturbu
s vasaras viskarstkajs
diens un smaidiem gan mazo
poniju jtnieku, gan vecku un
viu treneru sejs. Manuprt,
tas ir saviojoi, redzt savu
mazo atvasi ar sacensbu kau-
su roks, izcntu medau vai
vienkri pc veiksmgi veikta
marruta. Poniju jan esam
sasniegui zinmu attstbas
pakpi, un pirmoreiz valsts
vstur mazajiem jtniekiem
notika savas valsts empionts.
Kopum empiont bija pie-
teikti 44 starti, vrtjumus
par startiem un godalgots
vietas izcnja etros dadas
grtbas marrutos. Par
Latvijas empionta titulu
ar pirms grupas ponijiem
cnjs pieci vismazkie po-
niju jtnieki Monta Pa-
reiza, Sabne Silia, Marga-
rita Prokofeva, Arta idele
un Anda idele. Par absolto
uzvartju kuva Monta ar po-
niju Dipa. Jpiemin, ka via
startja ar vairkiem poni-
jiem un ar visiem sasniedza
oti labus rezulttus. Monta
prstv Saldus JSS un vias
trenere ir Mrte Pinte. Otraj
viet Sabne Silia ar okoldi
(Mestrazdii), treaj Mar-
garita Prokofeva ar Kamani
(SK Atna).
Par Latvijas empiona
balvas ieguvju pirms
un otrs grupas poniju
konkurenc kuva Zane Mei-
mane ar poniju Pipars. is
Pirmo reizi ds Latvijas empionts
Jolanta Lapia
Kleisti, 17. jlijs, konkrs
sportiskais pris prstv SK
Atna no Baldones. titula
izc piedaljs desmit jaunie
poniju jtnieki. Otro vietu ie-
guva Kristina Ozolia ar Ru-
andu, treo Zane teinberga
ar Pegiju (abas Saldus JSS).
LJF Poniju janas sek-
cijas vadtja Mrte Pinte:
- Sacensbas noritja oti
jauk atmosfr. Brniem
tas bija pirmoreiz Latvijas
empionts, un is nosaukums
jau vien nozm oti daudz.
Turklt pirmoreiz ar starts uz
presti liel zles laukuma.
Patkami, ka bija ieraduies
ciemii no Lietuvas. Vii bija
oti apmierinti ar msu mau
organizciju, kaimiiem pa-
tika sastdtie marruti, it pai
iescjiem paredztais. Ir oti
svargi, lai btu das iespjas
sacensties un jau brnb
redzt izaugsmes iespjas.
Msu pau sportistiem svargi
bija tas, ka katrs startja sav
poniju grup, un tad bija ar
apvienotais marruts, ldz ar
to katram bija iespja div-
reiz doties laukum. Brniem
oti patika sacensbas, tika
saemti diplomi un kausi, kas
ir liels stimuls turpmkajiem
treniiem un startiem.
Amatieru klases
jtnieki
Nacionl empiona titula
izca starp amatieru klases
jtniekiem ar notika pirmo
reizi. Sacensbs piedaljs 12
sportiskie pri. Pirm o titu-
lu sama Ingrda Lizbovska
ar zirgu Nostradamuss. Via
izcnja ne tikai empiona titu-
lu, bet ar prliecinoi uzvarja
abos sacensbu marrutos.
Apsveicam ar labiem, stabi-
liem rezulttiem!
Marrut ar ru aug-
stumu ldz 105 cm visaugstko
vrtjumu 7,37 balles sama
Ingrda Lizbovska (LJAA) ar
Nostrdamuss, 7,23 balles - Jo-
lanta Lapia (RVA) ar Glazru,
7,13 balles - Olga ellere (SK
Atna) ar Atreju. Marrut
ar 115 cm augstiem riem
aiz Ingrdas Lizbovskas se-
koja Olga ellere ar Prestiu
un Marija Ose ar Roleksu no
Traines staiem.
Vrtjot amatieru jtnieku
kopjo lmeni, tas ir aud-
zis. Ja skotnji marruti ar
ru augstumu 100 un 110
cm ita augstkais, ko lielk
daa vltos lkt, obrd dai
sportisti jau minjui startt
Latvijas Izgltbas un zintnes ministre Tatjana Koe un Latvijas
Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus sveic uzvartju Sabni Siliu
ar okoldi.
Zane Meimane ar Piparu un imeni.
Poniju jtnieki dodas uz
apbalvoanas ceremoniju.
Ingrda Lizbovska ar Nostrdamuss labk amatieru konkurenc.
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
LATVIJ
RZEMS
V
l
a
d
i
s
l
a
v
a

R
u
t
k
o
v
s
k
a

f
o
t
o
Laik, kad ms Latvij
vairk domjm par saviem
vderpriekiem, alus dzeranu
un izbaudjm Lgo svtku
brvdienas, msu sportisti
bija devuies uz krtjm
sacensbm Krievij. Lat-
viju prstvja trs sportisti
Andis Vrna, Dainis Ozols
un Kristaps Neretnieks.
Sacensbas k jau katru gadu
tika organiztas grandiozas
un kras. Msu sportistiem
is nav pirmais gads, kad vii
tradicionlos svtkus pavada
rpus mjm un imenes,
startjot starptautiska mroga
sacensbs.
Sacensbu galvenaj Grand
Prix marrut piedaljs
21 dalbnieku pris. Par
uzvartju kuva Krievijas
sportists Vladimirs Tuganovs
ar zirgu Amarok. Zirgu Ama-
rok gada skum iegdjs no
Lietuvas sportista Bena Gut-
kauska, un is pris veiksmgi
startjis jau vairks Krievijas
sacensbs. Latvijas sportistam
Dainim Ozolam ar zirgu Gvi-
dons 28 soda punkti, ldz ar to
17. vieta. Andis Vrna ar zirgu
Krievijas empionts
Jolanta Lapia
Maskava, 24.-27. jnijs, konkrs
Irasir - izslgts.
Jaunzirgu marrut startja
Andis Vrna ar Klaidu. Labko
rezulttu is pris sasniedza
125/130 cm augstaj marrut
izcnot piekto vietu.
Otrs sacensbu dienas
marrut ar ru augstumu
ldz 145 cm Dainim Ozolam
ar zirgu Gvidons ceturt vi-
eta, Andim Vrnam ar Grand
Libero sest vieta, Krista-
pam Neretniekam ar Lacapo
astot vieta. Jpiemin, ka Dai-
nim ar Gvidonu s bija otrs
sacensbas pc lielka miera
perioda, jo zirgam bija jutga
priekkja.
Tres sacensbu dienas
marrut ar ru augstumu
ldz 140 cm Latvijas sportists
Kristaps Neretnieks izcnja uz-
varu ar zirgu Pokers. Marrut
piedaljs 19 dalbnieki, bet
tikai 12 parkru veica ldz ga-
lam. is ir augstkais sasnie-
gums Kristapam ar Pokeru.
Sportiskais pris izveidojies
aj sacensbu sezon. Par o
zirgu interesi tagad izrdjui
vairki zirgu panieki un
sportisti.
Jau otro gadu pc krtas
prestiais Gubernatora kauss
netiek pasniegts Krievijas
sportistiem. Prn galveno
balvu izcnja Igaunijas spor-
tists Tts Kivislds, bet ogad
par Grand Prix marruta
uzvartju kuva lietuvieu
sportists Bens Gutkausks ar
zirgu Quick-Jet. Tas gan neat-
Gubernatora kauss
Jolanta Lapia
Sanktpterburga, 17.-20. jnijs, konkrs
taisnoja savu vrdu Quick-Jet
Bens marrutu veica tri, bet
sama soda punktu par
prsniegto laika normu.
Latviju ajs sacensbs
prstvja divi sportisti Dai-
nis Ozols un Kristaps Neretni-
eks. Labkos rezulttus msu
sportisti sasniedza marrut
ar ru augstumu ldz 140
cm - Dainim Ozolam ar zirgu
Gvidons ceturt vieta, Kri-
stapam Neretniekam ar Po-
keru piekt vieta.
Jatzst, ka dalbvalstu
skaits pdj gad ievrojami
samazinjies, lai gan sacensbu
programma veidota pietiekami
interesanta un balvu fonds ir
vr liels. 2010. gad galvenaj
marrut startja 27 pri,
2009. gad - 40. Turklt Grand
Prix marruta labkajiem tiek
pieirti ieskaites punkti Rolex
punktu tabul.
Bens Gutkausks.
Kristaps Neretnieks ar Pokeru.
Andis Vrna ar zirgu Marmors neveiksmg lcien.
A
l
e
k
s
a
n
d
r
a

K
o
e
t
o
v
a

f
o
t
o
A
l
e
k
s
a
n
d
r
a

K
o
e
t
o
v
a

f
o
t
o
Leksingtonas luk-
susa dvanu veikals L.V.
Harkness&Co no ehu Mo-
zeres kristla izveidojis
balvas, kuras pasniegs All-
tech Pasaules Janas sporta
spls ASV, Kentuki. 2010.
gada Pasaules Janas sporta
spu laik notiks astoi pa-
saules empionti dados
janas sporta veidos gan
Medaas Pasaules splm
individuli, gan komandu
vrtjum. Pirmo reizi is
paskums notiks Amerikas
kontinent - Kentuki zirgu
park Leksington no 25.
septembra ldz 10. oktobrim.
Trofeju izveidoana prasja
no mkslniekiem un dizai-
neriem 14 mneus darba,
un katras balvas cena ir
apmram 50 000 dolru.
GCT Montekarlo sacen-
sbs vienmr tiek gti
pai sportiskie sasniegumi,
demonstrta tehniska jana,
redzami ar interesantu dizainu
veidoti marruti, piedvts
liels balvu fonds, un tas no-
tiek luksus klases vid. Tpc
o paskumu jau laikus sav
kalendr atzm daudzi
janas sporta cientji.
Prina pils atrodas sacen-
sbu laukuma vien pus,
bet otr jra ar pasaul
brnigkajm jahtm,
atstjot neaizmirstamu iespai-
du uz kalnains minivalsts
Monako apmekltjem un
radot patiesi aristokrtiska
paskuma noskau. GCT
Montekarlo posms atzts par
visizsmalcintkajm pasaules
janas sporta sackstm. Gal-
Globl empionu tre
Sagatavoja Dace trausa
Montekarlo, 24.-26. jnijs, konkrs
venais marruts aj posm
bija Monako prina Alberta II
Liel balva.
oreiz izcls jtnieki no
Brazlijas, kas uzvarja ar
pdjs sacensbu dienas
pirmaj marrut un nebi-
ja apstdinmi ar galvens
balvas izc. Brazlietis Ber-
nardo Alvess ar zirgu Bri-
dgit uzvarja Grand Prix pc
seu sacensbu dalbnieku
prlekanas marruta, pie-
veicot tdas janas sporta
slavenbas k Meridita Mai-
kla-Brbauma, Joss Lansinks,
Desika Kurtna un citus. Pc
balvas saemanas, ko pasnie-
dza Monko princese Karolna
un vias meita arlote, Bernar-
do teica, ka Bridgit ir labkais
zirgs, ar ko vi jebkad ir jjis.
Etorila jau piekto reizi
kop Globls empionu
tres skuma uzem pasau-
les labkos konkra sacensbu
dalbniekus. Etorila, kas
atrodas pavisam netlu no
Portugles galvaspilstas Li-
sabonas lidostas, pasaul plai
pazstama ne tikai k vie-
ta, kur notiek pieczvaigu
janas sporta paskumi, bet
ar sacensbas tenis, golf,
buran, srfoan un ar
motosport. eit ir patkams
klimats augu gadu un
prsteidzoa ainavu dadba.
Kongresu centrs, kas eit atro-
das, ir viens no labkajiem vis
Eirop. T is reions, saukts
ar par Portugles Rivjru,
piedv plaas iespjas gan
atptai un sportam, gan biz-
nesa tikanos organizanai.
Pirmais tri Grand Prix
marrutu ar balvu 100 000 eiro
uzvartjam, ko prezentja
Kaskaisas un Etorilas trisma
padome, izjja Azerbaidnas
prstvis Patriks Makentijs.
Tas izdevs vl 14 sacensbu
dalbniekiem, kuru vid bija
tdas slavenbas k Meridita
Maikla-Brbauma, Desika
Prlekanas dalbnieku rezultti
1. Bernardo Alvess ar Bridgit (Brazlija) 0/0/0 s.p./35,27 s
95 000 eiro
2. Desika Kurtna ar Castle Forbes Libertina (rija) 0/0/0
s.p./35,29 s 57 000 eiro
3. Joss Lansinks ar Cavalor Valentina vant Heike (Beija)
0/0/0 s.p./40,21 s 38 000 eiro
4. Meridita Maikla-Brbauma ar Shutterfy (Vcija) 0/0/4
s.p./35,50 s. 21 850 eiro
5. Rolfs Gorans Bengtsons ar Ninja La Silla (Zviedrija) 0/0/4
s.p./37,49 s 18 050 eiro
6. Sergio Alvarezs Moja ar Action-Breaker (Spnija) 0/0/5
s.p./45,13 s 9500
Etorila, 1. . jlijs, konkrs
Kurtna, Kevins Stauts, Laura
Krauta, Joss Lansinks, Riards
Spners, Markuss Enings,
Marko Kuers un pasaul
mazk pazstams jtnieks,
kur prstv Azerbaidnu,
Damals Rahimovs.
Otr raunda sacensbs
pdjais rslis bija klupie-
na akmens Markusam Enin-
gam un Riardam Spneram,
bet, prsteidzot visus, bez
kdm izjja Damals Ra-
himovs. Viam pievienojs
vl pieci jtnieki, kuri izcnja
tiesbas pc diviem grtiem
apiem piedalties prlekanas
marrut.
Prlekan abi dalbnieki
no austrumiem un Kristins
lmanis nogza rus, bet
pirmo trs dalbnieku krtbu
uz goda pjedestla un balvas
vrtbu izra tikai laiks.
Lielo balvu ieguva Meridita
Maikla-Brbauma ar Check-
mate, kas it k dzvo visiem
pazstam Shutterfy n. Me-
ridita pc sacensbm teica,
ka t ir vias lielk uzvara,
atgrieoties lielaj sport pc
brna piedzimanas, par ko
via ir oti priecga.
Prlekanas dalbnieku rezultti
1. Meridita Maikla-Brbauma ar Checkmate (Vcija) 0/0/0
s.p./44,11 s 100 00 eiro
2. Marko Kuers ar Cash (Vcija) 0/0/0 s.p./45,82 s 65 000 eiro
3. Joss Lansinks ar Cavalor Valentina vant Heike (Beija) 0/0/0
s.p./51,87 s 45 000 eiro
4. Kristins lmanis ar Taloubet Z (Vcija) 0/0/4 s.p./45,12 s.
25 000 eiro
5. Patriks Makentijs ar Ever Mury Marais Z (Azerbaidna)
0/0/4 s.p./51,39 s 21 000 eiro
6. Damals Rahimovs ar Aramis (Azerbaidna) 0/0/8 s.p./55,40 s
10 000 eiro
Marko Kuers ar Cash otraj viet Portugl.
Meridita Maikla-Brbauma ar Checkmate uzvar Etorilas posm.
F
E
I

f
o
t
o
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
ASV komanda, kas sastvja
tikai no jtniecm, triumfja
Meydan FEI Nciju kausa
izcas posm Roterdam,
Holand, un pirmo reizi frani
pc divu posmu uzvarm
ierindojs tikai piektaj viet.
Jau pirmaj apl ASV ko-
mandas sniegum varja no-
jaust uzvartjus, bet pc
otr raunda trs divkrt
tri veiktiem marrutiem
ameriku meitenes vairs ne-
bija sasniedzamas nevienai
vienbai. Lielbritnija sekoja
ASV komandai tikai ar vie-
nu punktu priek tres vie
tas ieguvjiem holandieiem,
Meydan FEI Nciju kauss
Roterdama, 18. jnijs, konkrs
kas joprojm ldzs veicei,
Zviedrijai un Polijai ir to ko-
mandu skait, kam obrd no
augstks lgas btu jaiziet,
jo pc noteikumiem etrm
komandm Meydan lga
jatstj.
Vcijas komanda iema
ceturto vietu, bet spi dalja
piekto vietu ar Francijas
komandu. rija un veice ar
viendu punktu skaitu dalja
septto vietu. Polija atkal
jau pirmaj apl ieguva pie-
tiekami daudz soda punktu,
lai kop ar zviedriem vrotu
otr apa norisi no skattju
tribnm.
Rezultti
1. ASV 0 s.p.: Quick Study (Lorena Hoga) 0/0, Skra Glens Da-
vos (Kandise Kinga) 0/0, Tristan (Nikole Simpsone) 4/1, Cedric
(Laura Krauta) 0/0.
2. Lielbritnija 7 s.p.: Murkas Pom DAmi (Pters arlzs) 0/1,
Chamberlain Z (Deivids Makfersons) 1/4, Intertoy Z (Skots Bres)
4/4, Peppermill (Dons Vitekers)1/0.
3. Nderlande 8 s.p.: Audis Alpapillon-Armanie (Vincents
Vorns) 16/0, VDL Groep Utascha SFN (riks van der Vleutens)
0/0, Exquis Walnut de Muze (Harijs Smolders) 0/4, HBC Tamino
(Marks Houtcagers) 4/4.
4. Vcija 9 s.p.: Noltes Kuchengirl (Markuss Enings) 4/0, Cel-
lagon Lambrasco (Janne Frderike Meijere) 1/0, Corradina (Kar-
stens Oto Ngels) 8/0, Gotha (Ludgers Brbaums) 4/4.
5. Spnija 12 s.p.: Herald (Pilra Kordona) 5/1, Jarnac (Hulio
Ariass) 4/1, Lord du Mont Milon (Hos Garmendija Eevarija) 5/8,
Mme Pompadour M (Serhio Alvarezs Moja) 0/1.
5. Francija 12 s.p.: Topinambour (Penelope Leprevosta) 4/5, Kel-
lemoi de Pepita (Miels Robrs) 0/0, Admirable (Marija Etere Pel-
legrina) 5/4, Kraque Boom (Kevins Stauts) 4/0.
7. rija 24 s.p: Abbervail van het Dingeshof (Deniss Lins) 8/0,
Kiltoom (Deivids OBraiens) 8/12, Castle Forbes Myrtille Paulois
(Desika Kurtna) 4/4, Carmena Z (eins Brns) 0/8.
7. veice 24 s.p.: Ferrari (Stvs Gerdats) 12/0, Zekina Z (Deina
Riarda) 4/4, Campione CH (Verners Mufs) 4/4, Carlina K (Piuss
vicers) 8/5.
9. Zviedrija 21 s.p. pirmaj apl: Lunatic (Jenss Fredriksons) 8,
LB Paola (Henriks von Ekermanis 8, H&M Arctic Aurora Borealis
(Peders Fredriksons) 5, Kiara la Silla (Rolfs Gorans Bengtsons)
13.
10. Polija 26 s.p. pirmaj apl: TMN Corlana (Jaroslavs
Skriinskis) 5, Trojka (Antonijs Tomaevskis) 8, Rotmistrz
(Dvids Rakois) 25, Castello (Aleksandra Lusina).
Fakti
- ASV komanda
sastvja tikai no sievieu
krtas prstvm, kas
Nciju kausa 101 gada
ilgaj pastvan ir rets
gadjums.
- Pieci dalbnieki Nciju
kausa abus marrutus veica
bez kdm: Lorena Hoga,
Kandise Kinga un Laura
Krauta no ASV, riks van
Vleutens no Nderlandes
un Miels Robrs no franu
komandas.
- Jaunkais zirgs
sacensbs bija poa Jaros-
lava Skriinska TMN Cor-
lana, bet veckais Sergio
Alvareza Mojas Mme Pom-
padour M; attiecgi astoi
un 15 gadi.
- bija ceturt reize, kad
ASV komanda uzvarja Ro-
terdamas posm. Kop 1948.
gada ameriki uzvarjui
1968., 1978., 1997. un 2010.
gad.
Meydan FEI Nciju kausa apbalvoanas ceremonija Roterdam.
Uzvartji ASV komanda ar treneri Dordu Morisu.
riks van der Vleutens no Nderlandes komandas ar VDL Groep Utascha
SFN.
Dons Vitekers ar Peppermill no britu komandas.
Amerikniete Kandise Kinga ar Skara Glens Davos.
D
i
r
k
a

K
a
r
e
m
a
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
D
i
r
k
a

K
a
r
e
m
a
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
D
i
r
k
a

K
a
r
e
m
a
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
D
i
r
k
a

K
a
r
e
m
a
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Lielu prsteigumu sagdja
Zviedrijas komanda, startjot
izcas piektaj posm sav
zem Falsterbo. Tika gta uz-
vara, lai gan Fortna ne vien-
mr bijusi zviedru pus. Ldz
im Zviedrijas komanda sp-
jusi iegt tikai divus punktus
aj sacensbu srij, un ita,
ka t bs viena no komandm,
kam noteikti nkam sezona
bs jpavada zemk lg. Tau
zviedri sptgi neva pakaut
sevi im psiholoiskajam spie-
dienam, un pirmaj raund trs
komandas dalbnieki marrutu
veica bez kdm.
Otraj viet prliecinoi
ierindojs Nderlandes koman-
da, kas ar o turnru ska bez
lieliem pankumiem. Spnijas
un Francijas vienbas dalja
treo vietu, bet rija un ASV
sacksti beidza ar viendu soda
punktu skaitu, dalot piekto vie-
tu. Liebritnija septtaj viet,
un veice pirmo raundu beidza
k pdj komanda, kam tika
dota iespja piedalties otraj
apl. Ar veiciei nav stabili
nostiprinjuies kopvrtjuma
galvgal un ar oreiz iegto
nelielo punktu skaitu atrodas
Falsterbo, 9. jlij, konkrs
tiei virs Polijas komandas, kas
vl nav spjusi iegt nevienu
punktu. Toties savu pozciju
sk nostiprint Zviedrija un
Nderlande, kam gan vl oti
jcenas atlikuajos posmos, lai
turpintu sacensbas augstkaj
komandu kausa izcas lg ar
2011. gada sezon.
Tas bija gandrz neticami, ka
Vcijas komanda neturpinja
sacensbas Nciju kausa
izcas posma otraj raund.
Gan vciei, gan veiciei
sama viendu soda puktu
skaitu pirmaj apl, tomr, kad
tika emts vr ar laiks, veices
jtnieki koprezultt bija trki
un par mata tiesu ieguva
tiesbas piedalties iziroaj
raund. Poiem sacensbu die-
na sks neveiksmgi un vlk
izvrts vl sliktk. Polijas
komanda startja tikai ar trs
priem, jo Dvids Rakoi ne-
tika pielaists pie sacensbm.
Lai gan Pjotrs Savickis ar Ca-
ballus Z sama tikai divus
soda punktus par laika normas
prsnieganu, pou komandai
sacensbas beidzs, kad Jaceks
Bobiks tika no sacensbm
izslgts.
Fakti
- Jaunkais jtnieks
bija 18 gadus vecais Ma-
nuels Anons Saurezs no
Spnijas, kur ar Loreal
DUtah sama tikai vienu
soda punktu par prsniegto
laiku pirmaj raund.
- Tikai divi pri spja
veikt abus Nciju kausa
marrutus bez kdm Pi-
uss vicers no veices kom-
andas un rs Deniss Lins.
- Visvairk Franka
Rotenbergera sastdtaj
marrut jtnieki kdjs
trskraj sistm un pie
piekt ra.
Rezultti
1. Zviedrija 9 s.p.: H&M Tomesch (Malina Baruarde Johnso-
ne) 4/4, Bukowskis Erbblume (Helena Lundbaka) 0/4, H&M Artic
Aurora Borealis (Peders Fredriksons) 0/4, Casall La Silla (Rolfs
Gorans Bengtsons) 0/1.
2. Nderlande 12 s.p.: VDL Groep Utascha SFN (riks van der
Vleutens) 4/0, VDL Bubalou (Jurs Vrlings) 0/4, VDL Groep San-
tana B (Leopolds van Astens) 4/0, HBC Tamino (Marks Houtca-
gers) 4/4.
3. Spnija 21 s.p.: Guarana Champeix (Ruterfords Lathams)
4/0, Loreal DUtah (Manuels Anons Suarezs) 1/13, New Remake de
Servery (Fernando Fourcade) 4/0, Procasa Julia Des Brumes (Ri-
kardo Hurado) 12/12.
3. Francija 21 s.p.: Kiwi Du Fraigneau (riks Nev) 15/9, Lu-
ccianno (Nikolass Delmote) 4/16, Admirable (Marija Etere Pelle-
grina) 0/4, Sea Coast Silvana (Kevins Stauts) 0/4.
5. rija 24 s.p.: Hallmark Elite (Dermots Lenons) 4/12, Castle
Forbes Myrtille Paulois (Desika Kurtena) 8/12, Carmena Z (eins
Brns) 4/4, Nababs Son (Deniss Lins) 0/0.
5. ASV 24 s.p.: Pavarotti (Tods Minikuss) 4/8, Ublesco (Kara
Ratere) 0/8, Rothchild (Makleins Vards) 0/4, Flexible (Ris Fellers)
8/8.
7. Lielbritnija 25 s.p.: Billy Congo (Viljams Fannels) 4/8, Te-
saura (Marks Armstrongs) 16/8, Hello Sailor (Tina Fletere) 0/1,
Fresh Direct Kalico Bay (Tims Stokdeils) 4/8.
8. veice 28 s.p.: La Toya (Arturs da Silva) 16/8, Touchable
(Klaudija Gislere) 8/12, Uptown Boy (Janika prungere) 4/8, Ulys-
se (Piuss vicers) 0/0.
9. Vcija 12 s.p. pirmaj apl: Chaco-blue (Aloiss Polmans-
vekhorsts) 8, Calado (Jorgs Nve) 4, Catoki (Filips Vaishaupts) 0,
Noltes Kuchengirl (Markuss Enings)17.
10. Polija izslgta pirmaj apl: Cabullus Z (Pjotrs Savickis) 2 s.p.;
Taunus (Jaceks Bobiks) izslgts; Limbo (Dvids Kubiaks) nestart.
Uzvartji Zviedrijas komanda.
Helna Lundbaka ar Bukowskis Erbblume no uzvartjas Zviedrijas
komandas.
L
o
t
a
s

G
i
l
l
e
n
t
e
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
L
o
t
a
s

G
i
l
l
e
n
t
e
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
L
o
t
a
s

G
i
l
l
e
n
t
e
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Franka Rotenbergera
sastdtais marruts neradja
vilanos. Jtnieki, kuri ierads
henes Nciju kausa izcas
posm, labi zinja, ka prasbas
bs augstas. Liela nozme
bs zirgu spjm, jtnieku
inteliencei un pieredzei.
sestaj posm Vcijas pilst
hen pirmaj konkr
pirms piecas komandas guva
oti blvus rezulttus, bet pc
nosldzo marruta uzvaru
svinja rijas vienba, kuras
divi dalbnieki abus marrutus
veica bez neviena soda punk-
ta.
Mjinieki vciei ierindojs
otraj viet pc neveiksmg
Ludgera Brbauma un via
jauns ves Gotha starta
pirmaj raund, bet treo vietu
iema ASV meiteu vienba,
aiz ts sekoja divas komandas
ar viendiem soda punktiem
veice un Francija. Holandiei
sacensbas beidza ar sesto
rezulttu, bet iepriekj pos-
ma uzvartji zviedri oreiz
bija tikai septtie. Otr raunda
dalbnieku sarakstu nosldza
Lielbritnija.
Poi kop ar otriem
jaunpiencjiem Spnijas
komandu, kas tiei pirms
sacensbu skuma palika
trijat, kad no sacensbm
izstjs Hulio Ariass, otr
hene, 15. jlijs, konkrs
apa notikumus vroja kop ar
prjiem skattjiem tribns.
Jpiebilst, ka oreiz Polijas
komanda, lai gan neguva ne-
vienu ieskaites punktu, tomr
pirmaj apl nostartja labk
nek spi.
Pc posma hen lderi
kopvrtjum joprojm ir
Francijas komanda. ASV
nostiprinjusies otraj viet,
bet ri pc uzvaras aj posm
no sests vietas prcluies
uz treo pozciju pirms bri-
tiem, kuri ir ceturtaj viet,
un vcieiem, kas ieem piek-
to pozciju. Nertaj sestaj
viet obrd ir Spnijas ko-
manda. Tabulas lejasda atrodas
Nderlandes, veices un Zvie-
drijas komandas, kurm vl ir
kdas cerbas palikt augstkaj
lg. Dieml nekdas iespjas
turpint cnties Meydan FEI
lg ar 2011. gad nav Polijai.
Ldz pat im brdim poiem nav
izdevies iegt nevienu punktu.
Komandu rezultti
1. Francija 43,5
2. ASV 31,5
3. rija 28,5
4. Lielbritnija 28,5
5. Vcija 28,5
6. Spnija 21,5
7. Nderlande 17,0
8. veice 15,0
9. Zviedrija 14,0
10. Polija 0
Fakti
- etri dalbnieku
pri abus Nciju kausa
marrutus veica bez ne-
vienas kdas: divi no
rijas Dermots Lenons
ar Hallmark Elite un Kians
OKonors ar K Club Lady
no Francijas, k ar Penelo-
pe Leprevosta ar Mylord
Carthago.
- rijai bija piekt uz-
vara henes Nciju kausa
izc. Iepriek komanda
pirmo vietu izcnja 1937.,
1979., 1995. un 2003. gad.
- Sacensbas hen
vroja 42 500 skattju.
Rezultti
1. rija 4 s.p.: Tinkas Serenade (Billijs Tmijs) 4/0, Hallmark
Elite (Dermots Lenons) 0/0, K Club Lady (Kians OKonors) 0/0,
Lantinus (Deniss Lins) 4/nestart.
2. Vcija 9 s.p.: Cash (Marko Kuers) 0/4, Cellagon Lambrasco
(Janne Frderike Meijere) 4/1, Gotha (Ludgers Brbaums) 18/0 ,
Plot Blue (Markuss Enings) 0/nestart.
3. ASV 12 s.p.: Quick Study (Lorena Hoga) 0/4, Skara Glens
Davos (Kandise Kinga) 0/4, Tristan (Nikole Simpsone) 4/0, Cedric
(Laura Krauta) 4/4.
4. veice 16 s.p.: Jalisca Solier (Stvs Gerdats) 8/12, Cantus (N.
urbenbergers) 4/4, Campione (Verners Mufs) 0/4, Carlina (Piuss
vicers) 0/4.
4. Francija 16 s.p.: Mylord Carthago (Penelope Leprevosta) 0/0,
Kellemoi de Pepita (Miels Roberts) 13/13, Lord de Teize (Olivj
Gijons) 4/8, Kraque Boom (Kevins Stauts) 0/4.
6. Nderlande 24 s.p.: Audis Alpapillon-Armanie (Vincents
Vorns) 12/8, Eurocommerce New Orleans (Gerko rders) 7/0, Ex-
quis Walnut de Muze (Harijs Smolders) 4/8, Opium VS (Marks
Houtcagers) 0/5.
7. Zviedrija 31 s.p.: H&M Actrice W (Malina Baruarde Johnso-
ne) 4/8, Caramell KS (Svante Johansons) 4/9, Frodo (Henriks von
Ekermanis) 8/5 , Quintero La Silla (Rolfs Gorans Bengtsons) 1/9.
8. Lielbritnija 35 s.p.: Murkas Pom DAmi (Pters arlzs)
4/5, Chamberlain Z (Deivids Makfersons) 4/17, Intertoy Z (Skots
Bras) 25/4, Peppermill (Dons Vitekers) 1/0.
9. Polija 17 s.p. pirmaj apl: Bischof L (Andejs Lemanskis) 4,
Torado 2 (Kitofs Ludviaks) 12, Trojka (Antonijs Tomass Zev-
skis) 8, TMN Coriana (Jaroslavs Skriinskis) 5.
10. Spnija 18 s.p. pirmaj apl: Herald (Pilra Kordona Muro)
4, Victory V. Hazelarenhoekj (Hulio Ariass) nestart, Lord du Mont
Milon (Hesuss Garmendija Eevarija) 9, Mme Pompadour (Sergio
Alvarezs Moja) 5.
Uzvartji rijas komanda: Billijs Tmijs, Dermots Lenons, Kians
OKonors, Deniss Lins un komandas efs Roberts Spleine.
Janne Frderike Meijere ar Cellagon Lambrasco no Vcijas.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Vesc uzvar de Ronde
Nderlandes etrjgu braucjs Koss
de Ronde uzvarja FEI Pasaules kausa
kvalifkcijas sacensbs Vesc, Ungrij.
Vi prspja mjinieku Zoltanu Lazaru,
kura etrjgs startja ar nacionlaj
konkurenc. veicietis Verners Ulrihs
palika treais, startjot ar savu Lusitano
irnes zirgu etrjgu.
Karstuma vilnis Ungrij
Vesc, kas ir mjvieta simptiskajam
Ungrijas etrjgu braucjam Jozefam
Dobroviam, temperatra aj nedas
nogal pakps ldz pat 30 grdiem pc
Celsija skalas. Organizcijas komiteja
vienojs par nepiecieamajiem
piesardzbas ldzekiem, lai
nodrointu zirgu labturbu, un
sasinja maratona A posmu par
1,2 km (skotnji bija paredzti
4 km), k ar samazinja gai-
tas trumu sou posm. Visiem
dalbniekiem ierasto desmit
minu viet tika atvltas 15
mintes obligtajai atptai pirms
maratona ru posma. Tas bija
gudrs lmumus, un nevienam no
sacensbu zirgiem pc maratona
beigm problmu nebija.
Pirm CAIO uzvara
Pc iegtajm otrajm vietm
2009. gada CAIO sacensbs Vesc un
Bred pirmo reizi sav karjer Koss de
Ronde uzvarja da ranga sackst. Kosa,
kur nesen atgriezs no ASV pc vienjgu
braucju trenanas, rcb ir septii
augstas klases zirgi, no kuriem vi katru
reizi var izvlties atbilstokos. Saldzinot
ar sportista pdjm sacensbm Zelhem,
tagad vi izmantoja divus citus zirgus.
Pc iegts ceturts vietas manas
braukan de Ronde pierdja savu fan-
tastisko maratona braukanas prasmi
septios ros, kuru dizainu veidoja
ungrs Gabors Finta. ri bija oti auri,
un tas no etrjgu braucjiem un viu
zirgiem prasja augstu meistarbu. Visiem
riem bija kustgie elementi, un de
Ronde bija viens no nedaudzajiem spor-
tistiem, kuram izdevs nenogzt nevienu
bumbiu. De Ronde sasniedza labko lai-
ku ceturtaj rsl un maraton uzvarja
Verneru Ulrihu no veices.
Pc manas braukanas un mara-
tona sacensbm de Ronde izvirzjs
ldera pozcij, apsteidzot Zoltanu Lazaru
FEI Pasaules kausa izca
Anda Pavlovska
Ungrija, 10.-1. jnijs, pajgi
divjgu un etrjgu pasaules empionu.
Lazars veica vienu no diviem trajiem
konusu ru braukanas marrutiem,
un de Rondem radja spcgu konkurenci.
33 gadus vecais profesionlais braucjs
nolma startt droi un marrutu vei-
ca tri, tau neiekvs laika norm, un
konusu ru braukana beidzs ar elpu
aizraujoiem briem, gaidot, kur uzvars.
Tau de Rondes prkums pr Lazaru bija
pietiekami liels, un vi tika godints par
uzvartju.
Lusitano spks
Individulaj vrtjum treo vietu
ieguva Verners Ulrihs ar savu Lusitano
irnes zirgu komandu. Ulrihs, tpat
k via tautietis Daniels Vurglers, vlas
prstvt veici Alltech FEI Pasaules Janas
sporta spls Kentuki, kas notiks gada
oktobra skum. Pc iegts sests vietas
manas braukanas prbaudjum Ulrihs
savus zirgus, kuri labi piemroti karstiem
laika apstkiem, spja aizvest ldz otrajai
vietai maraton. Via prsvars pr Jozefu
Dobroviu bija etri soda punkti, bet Do-
bro gza divas bumbias. Lai gan Ulrihs
izdarja to pau, tau treo vietu izdevs
nosargt.
Valstu sacensba
Vesce, kas atrodas netlu no Budapetas
Ferihegija lidostas, uzma vienas no tri-
jm valstu sacensbm etrjgu braucjiem
pasaul. Citas CAIO sacensbas notiks
CHIO sacensbu laik hen (Vcija) un
Bred (Nderlande). Neskatoties uz to, ka
sacensbs Ungrij bija ieradus tikai
etru valstu prstvji, braucji ts padarja
par aizraujou cu. Ungri ar saviem
labkajiem sportistiem priekgal La-
zaru, Dobroviu un Itvanu Vaczi iema
lderpozcijas pc manas braukanas
sacensbm, tau maraton tos prspja
nderlandieu komanda. De Ronde, Teo
Timmermanis un Hans Heuss ldera godu
gan izbaudja tikai su brdi, jo ungri
tomr pierdja, ka ir spcgki fnla konu-
su ru braukanas sacensbs. Ungri
sama zelta medau, Nderlande su-
draba, bet veices komanda, kur startja
Verners Ulrihs, Daniels Vurglers un Felikss
Afrini, mjs brauca ar bronzas godalgm.
Otra Vcijas komanda Mihails Brauhle,
Dirks Gerkens un Georgs van teins palika
ceturtie.
Vietu sadaljums
Taj pa nedas nogal notika citas
FEI Pasaules kausa kvalifkcijas sacensbas
Saumur, Francij. Uzvaru svinja
etrkrtjais pasaules empions jsbrands
ardons, prspjot savus sekotjus savu
tautieti Hariju de Rujteru un
Gertu rijveru no Beijas. Pc
m sacensbm (dati uz 4.07.)
pirms trs vietas ranga tabul
ieem Tomass Eriksons, Verners
Ulrihs un Zoltans Lazars.
Koss de Ronde (Nderlande):
Vesc bija tik karsts, ka pat
Nderlandes karogs neplvoja,
kad man par godu apbalvoanas
ceremonij tika atskaota valsts
himna. Bet ts bija lieliskas
sacensbas. Manas braukan
veics oti labi, mani zirgi bija
noapaotki un aktvki, tie
sevi pardja labk nek Zelhelm.
Maraton es spju braukt oti tri, un,
sptjot karstumam, zirgi atguvs labi.
Verners Ulrihs (veice): Mani zirgi
palnm kst arvien labki un labki.
Manas braukana izdevs veiksmgk
nek mans pdjs sacensbs Zelhelm,
un es biju oti apmierints ar maratona
posmu. Zirgi kuva viegli, tau spja
saglabt savu spku pat karstum. Konusu
sacensbs varja veikties labk, bet kopum
ar savu sniegumu esmu apmierints.
Komandu rezultti
1. Ungrija 272,6 s.p.
2. Nderlande 279,1 s.p.
3. veice 280,3 s.p.
4. Vcija 321,1 s.p.
Individulie rezultti
1. Koss de Ronde (Nderl.) 130,18 s.p.
2. Zoltans Lazars (Ungrija) 131,52 s.p.
3. Verners Ulrihs (veice) 137,99 s.p.
4. Jozefs Dobrovis (Ungrija) 141,05 s.p.
5. Daniels Vurglers (veice) 142,28 s.p.
6. Teo Timmermanis (Nderl.) 148,92 s.p.
D
i
r
k
a

K
a
r
e
m
a
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Pasaules kausa posm tutgart uzvar Koss de Ronde ar Charley,
Mario, Mister un Tommy.
VSTURE
Latvijas Jtnieku pulka izveidoana ir
msu valsts vstur nozmga un milzgu
patriotisku paclumu apliecinoa lap-
puse. Uz iem puiiem atskatjs pilstas
iels, vii mcja ne tikai savaldt zir-
gus, bet ar savas emocijas, un eleganti
prciest visu, pat vistraiskkos brus.
Par Jtnieku pulka aizskumiem 1929.
gad izdota grmata Jtnieku pulks desmit
pastvanas gados, kuru sastdjis virs-
leitnants Koptls. Sasinti prststm
darba fragmentus, cerot, ka tas sniegs
ieskatu par to, cik nozmga bija
neatkargs Latvijas armijas apakvienba,
kur galven loma bija zirgiem un to
prasmgajiem jtniekiem. Turpmk frag-
mentu prskats no s grmatas.
Pulka izveidoana un
miera laika gaitas
Pulka formana
1921. g. pavasar, sabraucot Daugavpil,
izsvaidtiem pa dadm vietm
atseviiem eskadroniem, sks to
prkrtoana miera laika prasbm un
Jtnieku pulka formana. Par jtnieku
mtni tiek ierdtas bij. Vias kara apga-
bala noliktavas saucam Intendantras
pilstia. Par formjam Jtnieku pulka
k-ri tiek nozmts plkv.-leitn. Skuji. Pir-
mo savu pavli atdod 1921. g. 12. mart.
No pavles: Visiem eskadrona kom-
andieriem ldz 20. martam iestt skas un
prbaudtas zias var virsnieku, kareivju,
zirgu un ierou sastvu Pulka tb
Daugavpil;
1. Kurzemes, 2. Vidzemes, 3. Latga-
les, 4. Zemgales Atseviiem Eskadro-
niem likvidties k tdiem, nododot pc
piederbas visus norinus ne vlk par 1.
aprli;
Pulka sastv ietilpstoiem eskadro-
niem prcelties uz Daugavpili sekojo
krtb: 1. Kurzemes Atseviam Eska-
dronam ierasties Daugavpil 20. mart,
Latgales Partizu un 13. Tukuma pulku
eskadroniem 21. mart, 2. Atseviam
esakadronam 22, mart, 3. Atseviam
eskadronam 23. mart.
Pie darba stjs visi. Pkv.lnt. Skaujia
vadb formanas darbs rit strau-
ji uz prieku. Un nepaiet ilgs laiks,
kad no bij. Mantu noliktavm rgojs
pret, cik nu toreizjie apstki atva,
samr mjga jtnieku uz zirgu mtne.
T nogrimuiem darb, nemanot bija
pienkui Augamcelans svtki. Jauns
Latvijas Jtnieku pulks
Sagatavoja Dace Millere
apra rts. odien jtnieku mtn valda
kaut kas neparasts: vienbas, viena pc
otras, dodas uz Vias ielu, kur viena
pc otras stjas tm nordts rinds.
Tur redzamas danedadas krsas.
(Toreiz eskadrons valkja katrs savdkas
krsas trpu.) No jtnieku sejm lasma
paciltba, svtsvinba. Plkv.-leitn. Skuji
grieas pie jtniekiem ar apsveikumu
Augamcelans svtkos, nordot uz o
svtku lielo nozmi cilvces vstur un
uzsver, ka reiz ar iem svtkiem jtnieki
uzsk grtu, bet apvienotu darbu. Novlot
tiem laimes, spku, izturbu grtaj darb,
izsaka savu prliecbu, ka bijus mazs
jtnieku vienbas paliks par stipru, vi-
engabalainu vienbu Jtnieku pulku.
Tiem ie vrdi klaustjos bija atstjui
jo dziu iespaidu; tiek kuva par nedalm
jtnieku vienbu Neatkargaj Latvij.
Vlk, sapulcjoties eskadronu koman-
dieriem, tiek izvilktas lozes; pc izvilkts
lozes numura, dabon katrs eskadrons jau-
nu apzmjumu:
1. Kuzemes div. eskadrons 1. esk., t
komandieris paliek kapt. Akermans;
2. Vidz. Div. atseviais eskadrons 3.
esk., par komandieri iece kapt. Vitchofu;
3. Latgales diviz. atseviais eskadrons
2. esk., par komandieri iece kapt. Taubi;
4. Zemgales diviz. atseviais eska-
drons 4. esk., par komandieri iece virs-
leitn. Puksi;
13. Tukuma pulka eskadrons apvienots
ar Latgales partiznu pulka eskadronu
5. esk, par komandieri iece pulkv.-leitn.
Otto Zeltiu (Goldfeldu).
Par Jtnieku pulka komandiera palgu
iece pulkv.-leitn. Artum-Hartmani; par
saimniecbas prieknieku pulkv.-leitn.
Freimani; par pulka adjutantu virsleitn.
vnbergu.
Pulka izveidoana
1921. g. 22. jlij pulkv.-leitn. Skujia
viet par Jtnieku pulka komandieri nk
pulkv. Krkli, pieemot pulku un, kad
tas jau cik necik noorganizjies, sk pie-
griezties stingram karavru miera laika
apmcbas un audzinanas darbam. Ne-
skatoties uz visu to, skum, emot vr
t laika nepilngo saimniecisko apgdi,
apmcbas un audzinana vl nesasnie-
dza redzamu augstumu.
T k pulks tika izvietots visai
nelabvlg Daugavpils rajon, kareivji,
pavadot laiku rpus pulka, iekuva dadu
kriminlu elementu ietekm, biei notika
uzdzvoana un iedzerana.
Turpinjums 22. lpp.
Latvijas armijas Jtnieku pulka karavri 1. maija pard. Daugavpils Tirgus laukums, 1922. gads.
Latvijas armijas Jtnieku pulka virsserants ar
kumeliu. 1923. gada vasara.
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
VSTURE
Latvijas Kara muzejs
Atvrts katru dienu no pl. 10 ldz 18;
ceturtdiens no pl. 11 ldz 19.
Ieeja bez maksas. Gidu pakalpojumi no Ls 2,42-6,05.
Adrese: Rga, Smilu iela 20 (Pulvertornis).
Tlr. 67223743; www.karamuzejs.lv
Tpc 1923. gada 13. janvr pulkv.
Krkli izdod oti dairungu pavli,
kur vl aj mnes visu vienbu kom-
andieriem liek iesniegt prieklikumus
kulturls audzinanas darb, kur tiek
mintas oti daudzas jomas, skot no
tetra, kora, stgu orestra izveidoanas,
ldz apmcbai dejoan, bibliotkas
papildinanu un, protams, nodarboans
ar sportu un jtnieku rotam.
Apmcba
Jtnieku pulka vadba sk piegriezties
intensvam apmcbas darbam. Skum ir
sajtams labu instruktoru kadru trkums.
Lai to papildintu, dibina instruktoru
mcbas komandu Mcbas eskadro-
nu, vlk sauktu par instruktoru eska-
dronu. Prjo vienbu karavri in laik
galvenm krtm tiek sagatavoti slgtm
jtnieku ierindm. Apmcba liel mr
ar cieta no virsnieku trkuma. Labki
rezultti tiek sasniegti jau 1922.-23. g. Tas
pa daai izskaidrojams ar virsnieku sastva
papildinanos; 1922. g. septembr pienk
lielks skaits apvienots (miera laika) kara
skolas jtnieku nodau beiguie virsnieki.
1924. gada ruden pienk pirmie rezerves
virsnieki. To sagatavoanai tiek nozmti
vecki virsnieki; specil nozar ar
jaunki virsnieki. Apmcba tiek izvesta
pc specili no armijas vadbas izstrdtas
programmas. 1925. gad tiek nodibinti
virsdienesta instruktoru un virsnieku
vietnieku kursi. Kaut gan laiks ir oti ss,
tiek veikta plaa un vispusga apmcbas
programma.
Jtnieku lauka mcbas
Ar kara mkslas attstbu un te-
hnisko ldzeku papildinanos, ir
radus jaunas kara veanas metodes un
pamieni, kas jo liel mr iespaido-
jis ar kavalrijas darbu. Ar kavalrijas
izlkoanas darbba, pc pasaules kara
piedzvojumiem ir izmainjusies un
papildinjusies ar jauniem izlkoanas
pamieniem, lai tdi piemrotos un
jo sekmgi veiktu savu uzdevumu pie
tagadjiem apstkiem. Izlkoanas es-
kadrona darbbas josl tagad tiek izstts
neliels izraudu skaits un ar ne uz visai
lielu attlumu (8-10 km) no izlkoanas
eskadrona kodola, lai pdjais ts katr
vajadzbas gadjum vartu pabalstt
vai apmaint. Tagadjie kavalrijas
izlkoanas orgni ldz ar tehnikas
attstbu ir tikui palielinti skaitlisk zi
un pastiprinti ar tehniskiem ldzekiem.
Tpat tagadj jtnieku izraudze ir ne ti-
kai pastiprinta skaitlisk zi, bet gan ar
apbruojuma zi (automtiskie ieroi).
Kavalrijas izlkoanas orgni savu mru
sasnieganai nedrkst atteikties no kaujas
un, ja uzdevums to prasa, tad vien, otr
gadjum ar tie var tikt kjiniekoti.
Jtnieku sagatavoanai, darbbai uz
apvidus kjiniekoti, tiek izemta ar
fortifkcija un maskans. 1918. g. Armi-
jas inenieris par jtnieku sasniegumiem
in nozar izsaks atzingi. Sevia vrba
tiek piegriezta auanas apmcbai.
Attlumu noteikana
Jtniekiem varbtj kar biei vien
bs jdarbojas ldzgi kjniekiem, t.i.
jauj no karabnm, patautenm un
lometjiem, tad jtniekiem praana pa-
reizi noteikt attlumu ir ne mazk no sva-
ra k kjniekiem. Tpc ar msu Jtnieku
pulka karavri attlumu noteikanas
apmcbai ir piegriezui ne mazk vrbas
k visai citai apmcbai.
Labkiem attlumu noteicjiem ik-
gadus pieir sevii laba attluma
noteicja nosaukumus, im nolkam tiek
izdartas prbaudes. Vienu du prbaudi
raksturo sekoi:
Kumeu apsedloana nevelkas ilgi, un
drz vien kolonna pc kolonnas atstj pul-
ku, lai dotos uz ne visai attlo artilrijas
poligonu, kur ir paredzts izvest minto
sacenanos. Pa ceam gads daudz un
dadu ru (kalni, ielejas, grvji u.
c.), kuru prvarana sagd karavriem
ne mazums prieka. Viens otrs garausis,
prsteigts no negaidt apmekljuma,
izbrn paliek stvot. Vl neliels prjjiens
caur meu, un izredzt vieta sasniegta.
Daa jtnieku paliek memal pie zirgiem,
bet daa dodas uz nordto vietu. eit
tiek paskaidrots uzdevums un izdaltas
zmtes, kurs jau atzmts attluma
noteicja vrds un uzvrds.
Zirgu iejdana
Klusi, bet lielu darbu veic Remonta
eskadrons, sagatavojot ikgadus pulka
vajadzbm lielku skaitu jaunus, darba
spjgus zirgus. o grto darbu veic kap-
teinis Jursons ar saviem palgiem. Re-
montnieku darbba msu militr pres
tiek raksturota sekoi:
K remontnieki veic jauno
remonta zirgu apjdanu
Apaskatot remonta eskadrona manu,
interesi saista pati zirgu iejdana; eit
zirgi netiek radinti kaut kdiem cirkus
trikiem, k, varbt to viens otrs iedomjas,
bet gan formlam ierindas darbam. Un
mra sasnieganai darbs tiek virzts pc
jtniekiem parasts apjdanas sistmas,
t.i. pc noteiktas pakpenbas, jo jtnieku
gribas uzspieanai jiet roku rok ar zirga
piekpbu, t.i. padevbu aj virzien. Un
visu o lielo darbu zem virsnieku vadbas
pilda veci zirgu apjdanas meistari in-
struktori.
Latvijas Jtnieku pulks
Turpinjums no 21. lpp.
Turpinjums nkamaj numur.
Latvijas armijas Jtnieku pulks vasaras nometn. Daugavpils, 1920. gadu otr puse.
F
o
t
o

n
o

L
a
t
v
i
j
a
s

K
a
r
a

m
u
z
e
j
a

k
r
j
u
m
i
e
m
RZEMS
henes ovs ir viens
svargkajiem gada janas
sporta notikumiem, kur
pulcjas pasaules labkie
jtnieki. Uzvart hen ir
gandrz tas pats, kas iegt pa-
saules empiona titulu.
Edvards Gls ar Totilas
ogad kuvui par henes
iejdes empioniem, jo vii
uzvarja trijs klass pc
krtas, taj skait Liels balvas
frstail. Tiesnei piera im
prim desmitniekus 24 reizes,
un rezultts bija 90,96%. Ho-
landes jtnieks un via desmit
gadu vecais melnais rzelis ie-
guva Vcu bankas balvu.
Gls un Totilas neapaubmi
bija lab form un tiesnei sa-
vos pienkumu augstumos,
bet ar lielu vlmi dvt im
prim desmitniekus k ple-
beju plis apmt ar pum
Romas imperatoru triumfa
procesijas laik, atgrieoties
no uzvartm kaujm, raksta
vcu prese. Tas gan nenozm,
Anke van Grunsvena
pierdja, ka joprojm ir
frstaila karaliene, kad ar
Painted Black uzvarja Pasau-
les iejdes meistaru srijas
sacensbs WDM CDI5* Fal-
sterbo, Zviedrijas vasaras
krort pie jras. bija vias
piekt uzvara s srijas ietva-
ros divu gadu laik.
Falsterbo WDM srijas
sacensbas notika pirmo reizi.
Anke ar 13 gadus veco rzeli
par sniegumu sama 82,40%.
Frstaila balvu fonds bija
60 000 eiro, no kura pirms
vietas ieguvjam piencs
16 000 eiro. Painted Black gada
skum bija savainojies, un
bija rzea atgrieans lielaj
arn. Jau uzvara Lielaj balv
pardja, ka zirgs ir pilnb
atkopies. Tomr Grunsvena
nebs Nderlandes komandas
hen uzvar Edvards Gls
CDIO hene, 14.-18. jlijs, iejde
ka Gla un Totilas sniegums
btu neprliecinos, bet to, ka
ar daudzi citi jtnieki iejdes
elementus neizpildja sliktk,
tau tik devgi ar desmit-
niekiem netika apdvinti.
Ldzgi notika pirms daiem
gadiem, kad uzstjs Anke van
Grunsvena un Izabella Verta.
Visprj viedoka spiediens
uz tiesneiem ir tik liels, ka pat
uz neprecizittm vai kdm
vii piever acis. Pats Gls ar
sniegumu bija apmierints,
bet atzina, ka aiz prliecgas
centbas pardt visu labko,
ko Totilas spj, ir pievis di-
vas kdas, kad Gribaldi dls
prgja paplaintos lkos un
veica lku tempu piaf vid.
Holandiei iema ar otro
un treo vietu. Adelinde Korne-
lisena ar 13 gadus veco Jazz dlu
Parzival ar rezulttu 85,607%
bija otr. Via sav frstail bija
iekvusi oti grtu elementu
puspirueti piaf pa labi un
nekavjoties puspirueti pa krei-
Brvas izvles programma mzikas pavadjum
1. Edvards Gls Totilas 90,964%
2. Adelinde Kornelisena Parzival 85,607%
3. Imke ellekena-Bartele Sunrise 81,000%
4. Izabella Verta Satchmo 80,786%
5. Laura Behtolaimere Mistral Hojris 80,500%
6. Viktorija Maksa-Toirere Augustin 78,500%
7. Kristofs Koels Donnperignon 75,000%
8. Tina Konjota Calecto V 73,643%
9. Jerons Devro Apollo van het Vijverhof 73,429%
10. Brets Parberijs Victory Salute 73,179%
11. Valentina Trupa Eremo del Castegno 72,143%
12. Belinda Trusele Anton 72,071%
13. Eleija Holcere Pop Art 71,321%
14. Stefans van Ingelgems Withney vant Genthof 70,786%
15. Anne van Olsta Clearwater 70,179%
si. Adelinde paststja, ka oreiz
Parzival oti koncentrjies, un
nekas nevarja iztrauct t
prieknesumu, k bija noticis
diezgan biei agrk. iet, pu-
blika tam patk arvien vairk.
Adelindes komandas bie-
drene Imke ellekena-Bartele
fnija ar rezulttu 81,00% ar
savu vi Sunrise. Viai iet,
ka, izpildot Lielo balvu, Sun-
rise bijusi prk mierga,
un pietrcis izteiksmgums
sniegum. Specilaj Lielaj
balv Imke riskja vairk un
rezultt pieva daas kdas,
bet frstail viss bija krtb, jo
mzika vienmr paldzot Imkei
un Sunrise pardt labko, ko
is pris spj.
Desmitkrtj henes
sacensbu uzvartja Izabela
Verta oreiz ceturtaj pozcij,
un jtniece par rezulttu bija
redzami vlusies. Satchmo
savu sniegumu uzlabo ar ka-
tru uzstans reizi un ar
oreiz prezentja savu frstailu
oti labi, tomr pieva kdas
kju mai uz vienu tempu un,
izpildot piaf, iespra pats sev,
ststja Verta.
Pasaules iejdes meistaru srijas posms
Falsterbo, 7.-11. jlijs, iejde
sastv Pasaules Janas spls
Kentuki septembr. Falsterbo
via, k jau parasti, bija iera-
dusies ar dzvesbiedru jefu
Jansenu un saviem diviem
brniem. Ar sniegumu, neska-
toties uz dam kdm, via
bija apmierinta. Vciete Ulla
Zalcgbere ar desmit gadu
veco vi Wakana oreiz bija
atmetusi bailes, kas to pavadja
iepriekjs sacensbs. Pra
frstails tika novrtts ar
75,90%.
pau prieku 3000 cilvku
lielajam skattju plim
sagdja pamju jtnieces
Tinnes Vilhelmsone Silfvenes
un Favourit pelnti iegt tre
vieta ar rezulttu 75,40%.
gada WDM noslguma posms
notiks Hiksted, Lielbritnij
no 28. jlija ldz 1. augustam.
Rezultti Liels balvas frstail
1. Anke van Grunsvena ar IPS Painted Black (Nderlande) 82,40%
2. Ulla Zalcgbere ar Wakana (Vcija) 75,90%
3. Tinne Vilhelmsone Silfvena ar Favourit (Zviedrija) 75,40%
4. Anja Plocke ar Le Mont dOr (Vcija) 73,85%
5. te van Esena ar Premier (Nderlande) 71,45%
6. Minna Telde ar Larina Hlm (Zviedrija) 70,85%
7. Patriks Kitels ar Kohlpharmas Florett As (Zviedrija) 69,35%
8. Mihals Rapcevis ar Randon (Polija) 68,40%
Anke van Grunsvena uzvar ar Painted Black.
F
E
I

f
o
t
o
Augusts
6.-8.08. III Latvijas Zirgu dienas, Inukalns
Latvijas mroga sacensbas
14.08. iejde LJF kausa izcas 4. posms, Babtes pagasts
14.08. garo distanu jana Garkalnes kauss, Upesciema
moto trase, Garkalne, Rgas rajons
15.08. konkrs RJSK Sport de Lux kauss, Babtes pagasts,
Ozoli EKO
21.08. iejde LJF kausa izca paraolimpiskaj iejd, Rga,
Kleisti
21.-22.08. pajgu braukana Latvijas empionts, Annas
muia, Kocni, Valmieras novads
22.08. konkrs Saulkrastu kauss, Saulkrasti
28.08. konkrs LPJSK kauss, Lielvrde
Kaimios Lietuv, Igaunij
1.08. iejde LDJK kausa izcas 2. posms, Lietuva
7.-8.08. konkrs Palladium kausa izcas 3. posms, Linum,
Igaunija
7.-8.08. konkrs Eksperto kauss, Riee, Lietuva
7.-8.08. pajgu braukana Ruila, Igaunija
13.08. konkrs Virum kausa izca 2010, Vaikla, Igaunija
14.08. rikoana Tallina, Igaunija
14.08. konkrs Lietuvas kausa izca, aui, Lietuva
14.08. iejde ERL kausa izcas fnls, Ruila, Igaunija
14.08. konkrs Tartu Kalevi RSK kausa izcas 2. posms,
Igaunija
14.-15.08. konkrs Tallinas RSK kausa izcas fnls,
Veskimetsa, Igaunija
14.-15.08. konkrs Palladium kausa izcas fnls, Nitvlja,
Igaunija
15.08. konkrs Gargdu kausa izca, Gargdai, Lietuva
21.08. iejde LAAA kausa izca, Sakalu, Lietuva
28.08. rikoana Derby 2010, Tallina, Igaunija
28.-29.08. iejde Pasagos kauss un LAAA fnls, Lietuva
28.-29.08. konkrs Lietuvas empionts poniju jtniekiem,
Raudondvaris, Vias rajons, Lietuva
Starptautiska mroga sacensbas
27.07.-1.08. konkrs, iejde Eiropas empionts ponijiem,
Anglija
30.07.-1.08. iejde CDI3*/CDI2* Maskava, Krievija
4.-8.08. konkrs Eiropas empionts junioriem, Austrija
5.-8.08. konkrs CSIO3*-W Bratislava, Slovkija
6.-8.08. konkrs CSI3* Ksantimansijnska, Krievija
6.-8.08. konkrs CSI* Baltijas kausa izcas 2. posms,
Inukalns, Latvija
20.-22.08. konkrs CSI2*W Via, Vingio parks, Lietuva
20.-22.08. iejde Baltijas kausa izca, Via, Lietuva
21.-22.08. pajgu braukana Baltijas kausa izcas 2.
posms, Annas muia, Kocni, Latvija
27.-29.08. konkrs CSI2* Baltijas kausa izcas 3. posms,
Vazgaikiemis, Lietuva
27.-29.08. iejde CDIYH jaunzirgiem, Maskava, Krievija
27.-29.08. konkrs CSI2* Donbass, Ukraina
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Augusts
P 2 9 16 23 30
O 3 10 17 24 31
T 4 11 18 25
C 5 12 19 26
P 6 13 20 27
S 7 14 21 28
Sv 1 8 15 22 29
pagaidm zirgaudzana tiek uzskatta
par vaasprieku.
Daudziem var rasties jautjums
kpc ar tehniku saisttam uzmumam
jatbalsta janas sporta attstba? Tau
uz to Ojrs atbild: Labk atbalstt kdu
pazstamu sfru un cilvkus, nevis ko
citu. Latvijas Jtnieku federcijas rkots
sacensbas atbalstm jau vairk nek pie-
cus gadus, taj skait ar Rg notiekoos
Pasaules kausa izcas posmus. ogad
bijm paskuma enerlsponsori.
Vienmr apbrnoju Agra Blaua
uzmbu. Lai gan viam daudzi opon,
redzu, ka Agris vienmr dara oti daudz
un veiksmgi steno mrus, kas saistti
ar sacensbu sarkoanu un sporta veida
attstbu. Uzskatu, ka 2010. gada Pasau-
les kausa posms Kleistu janas sporta
bz tika noorganizts oti veiksmgi
un augst lmen. Viss iecertais notika
t, k bija plnots, cilvkiem bija mazk
pretenziju, saldzinot ar iepriekjiem
gadiem.
Kad ir iespjas, labi centieni jatbalsta.
Visspilgtk Ojra Petrvica atmi
palicis kds cits gadjums saistb ar
labdarbu: Pirms vairkiem gadiem
vien no invaldiem paredztajiem
sporta paskumiem labdarbas nolkos
uzdvinju divus televizorus. Nkamaj
dien viena no zirgaudztavm man
uzdvinja divas kumemtes, kas, pro-
tams, bija negaidti. Tagad jau no m
vm esam ieguvui vairkus kumeus.
Laikam jau taisnba, ka desmit tiesa no
ienkumiem jziedo!
Runjot par janas sportu, Ojrs
Petrvics uzsver, ka jatbalsta jauniei,
jo t ir msu nkotne. Tpc ar
uzdvinja meitai savu saimniecbu,
kad via bija beigusi studt Latvi-
jas Lauksaimniecbas universittes
Veterinrs medicnas fakultt. Vl jo
vairk, Ojrs aicina t dart citus veckus
dvint saimniecbas, uzmumus savi-
em brniem jau tad, kad vii ir sasniegui
pilngadbu. Lai strd un darbojas. Biek
sastopam kda ir t, ja vecki novl sa-
vas saimniecbas brniem tikai tad, kad
jau pai nespj darboties, bet brni sen
izvljuies savu ceu. Ojra viedoklis ir
tds ja cilvks ldz trsdesmit gadiem
neko sav dzv nav sasniedzis, ar vlk
nekas pats no sevis nenotiks.
Ja kds saka, ka jaunatne laukos obrd
nestrd un nedarbojas, t nav tiesa.
Ojrs Petrvics atzst, ka jauniei laukos
ir un bs. oti daudzi no uzmuma kli-
entiem ir tiei jauniei. Pdjo desmit
gadu laik lauki Latvij kst arvien
sakoptki. Bet ekonomisk krze, pc
Ojra domm, bija nepiecieama mums
visiem, lai atjgtos un sktu domt. Ta-
gad daudzi cilvki jau sprie citdk un
daudz racionlk.
Latvijas janas sporta lmenis
pagaidm vl atiras no Vcijas, Beijas
un citm valstm. Tau Ojrs Petrvics
ir prliecints, ka ar laiku tds bs ar
pie mums. Tikai nepiecieams lielks
cilvku entuziasms un apzingums
mru sasnieganai. Latvij ir labi zirgi
un sportisti, atliek vien tos sagatavot
sacensbm. Princip janas sports
un zirgaudzana ir rentablas nozares,
ja visu pareizi sakrto un vada. Mazk
vajag runt par negcijm, vairk vajag
dart, tad ar viss izdosies.
PERSONBA
ogad frmas Terra Serviss vrds
daudzkrt izskanja Pasaules kausa
izcas posma sacensbu laik Rg,
jo is uzmums bija Latvijas sezo-
nas lielk janas sporta notikuma
enerlsponsors.
Terra Serviss jau 14 gadus strd
lauksaimniecbas tehnikas prdoanas
un apkalpoanas jom, td lieliski iz-
prot Latvijas lauksaimnieku vajadzbas.
Uzmuma galvenais mris ir at-
rast vislabko risinjumu msdiengi
domjoam zemniekam, nevis prdot
kaut ko prdoanas pc. Uzmuma
Terra Serviss biznesa konsultanta
Ojra Petrvica ikdiena saistta ar
lauksaimniecbas tehnikas tirdzniecbu.
Tau vl bez dzelzs rumakiem vi jau
desmit gadu zina svargko par to, kas
notiek janas sport, jo via meita
Lsma Petrvica ska regulri nodar-
boties ar o sporta veidu un piedalties
konkra sacensbs. Paam Ojram
gan aj jom nav veicies, jo seu gadu
vecum vi piedzvoja neveiksmgu
kritienu no zirga un kop t laik zirgam
mugur vairs nekpa.
Daudzus gadus Ojra Petrvica mei-
ta Lsma regulri piedaljs konkra
sacensbs, prstvot Jura staus. Ta-
gad situcija mainjusies, Lsma
sacensbs pagaidm nepiedals. obrd
via saimnieko tva uzdvintaj
saimniecb, kas atrodas Liepjas pus.
Pamatnodarboans ir buu audzana,
graudkopba un zirgu audzana, kop
apsaimniekojot 160 hektru lielu zemes
platbu. Saimniecb ir 18 irnes zirgi.
Ojrs Petrvics atzst, ka zirgi ir ar labu
izcelsmi, un ne velti dai iemtnieki tiek
prdoti uz Zviedriju jau kumea vecum.
Tomr par biznesu to pagaidm nevar
uzskatt, jo zirgu cenas ir kritus, un
Starp zirgiem un dzelzs rumakiem
Inese Ruskule
Ojrs Petrvics
Dzimis: 1955. gada
3. mart.
Izgltba: Latvijas
Lauksai mni ec bas
akadmija, spe-
cialitte inenieris
mehniis.
Pareizj darba vieta un
ieemamais amats: SIA Terra Serviss
biznesa konsultants, Latvijas Jtnieku
federcijas prezidija loceklis.
Ojrs Petrvics pasniedz uzvartja kausu
PK Rgas posma galven marruta labkajam
jtniekam.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Lsma Petrvica.
L
g
a
s

A
l
b
r
e
k
t
e
s

f
o
t
o
STATISTIKA
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
riks Lamaze (Kanda) 1. 3. 3225,00
Piuss vicers (veice) 2. 1. 3173,33
Kevins Stauts (Francija) 3. 4. 3064,17
LATVIJA
Andis Vrna 321. 240. 272,00
Dainis Ozols 1189. 817. 30,00
Kristaps Neretnieks 1259. 1242. 26,00
Guntars Sili 1439. 1325. 15,00
irts Bricis 1726. 1706. 5,00
Andrejs Bistrovs 2110. 2098. 1,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 175. 241. 491,00
Andriuss Petrovs 392. 474. 206,00
Kosts Gaigals 795. 1037. 70,00
Rims Rimkuss 1119. 1112. 35,00
Zigmants arka 1726. 1707. 5,00
Valds Urbons 1726. 1707. 5,00
IGAUNIJA
Gunrs Kletenbergs 202. 209. 430,00
Tts Kivisilds 224. 193. 396,00
Reins Pills 334. 248. 263,00
Urmass Rgs 350. 475. 240,00
Hanno Ellermanis 426. 431. 180,00
Heiki Vatsels 1439. 1413. 15,00
Ebe Lsa Sinejalga 1726. 1706. 5,00
Andress Trve 2007. 2000. 4,00
Iejde
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji pasaules FEI reiting
Edvards Gls ar Moorlands
Totilas (Nderlande)
1. 1. 2727
Adelinde Kornelisena
ar Jerich Parzival
(Nderlande)
2. 2. 2423
Laura Behtolaimere
ar Mistral Hojris
(Lielbritnija)
3. 4. 2164
LATVIJA
Airisa Penele ar Ravels 249. 346. 696
IGAUNIJA
Marika Vundere ar
Orlando P
283. 258. 618
Doanna Vaugana ar
Ainsleys Quicksilver
460. 476. 255
Doanna Vaugana ar Prego 466. 557. 252
Maria uletsa ar Markus 528. 542. 197
Baltijas valstu jtnieki
FEI reitingos
(uz 15.07.10.)
Sagatavoja Inese Ruskule
FEI reitinga lderis riks Lamaze no Kandas.
F
E
I

f
o
t
o
Vrds, uzvrds Valsts 1. 3. A B C D Kop
1. Vasils Ivanovs Baltkrievija - - 11 3 19 3 36
2. Igors Vasijevs Baltkrievija - - 8 4 14 5 31
3. Vadims Konovalovs Krievija 3 20 - - - - 23
4. Mihails Atonajs Krievija - 17 - - - - 17
5. Oegs Dikoenko Krievija - 15 - - - - 15
6. Gendijs Gaibojazovs Krievija 13 1 - - - - 14
7. Natlija Simonija Krievija - 13 - - - - 13
8. Artrs Bagdasarjans Krievija 1 11 - - - - 12
8. Arsnijs pakovskis Krievija - 12 - - - - 12
8. Olga Dailova Krievija 6 6 - - - - 12
11. Bens Gutkausks Lietuva 8 3 - - - - 11
...20. Andis Vrna Latvija 4 - - - - - 4
Pasaules kausa izcas
Centrleiropas lgas Ziemeu grupas
kopvrtjums
(uz 9.07.10.)
Paredzts sacensbas
1. Doecka (Ukraina) 21.-23. maijs
2. Kijeva (Ukraina) 25.-30. maijs
3. Maskava (Krievija) 18.-20. jnijs
4. Rga (Latvija) 9.-11. jlijs
5. Sanktpterburga (Kr.) 16.-18. jlijs
6. Bratislava (Slovkija) 5.-8. augusts
7. Vazgaikiemis (Liet.) 20.-22. augusts
8. Prga (ehija) 9.-12. septembris
9. Leno (Polija) 11.-14. novembris
10. Poznaa (Polija) 10.-12. decembris
11. Brno (ehija) 17.-20. februris
12. Varava (Polija) 25.-27. marts
A Atnas (Grieija) 13.-16. maijs
B Lipica (Slovnija) 4.-8. jnijs
C Istanbula (Turcija) 11.-13. jnijs
D Sofja (Bulgrija) 17.-20. jnijs
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Andis Vrna PK Rgas posma sacensbu apbalvoanas ceremonij.
Dieml ldz laikraksta nodoanai FEI nebija tabul pierinjusi msu
posma rezulttus.
ZIAS
Vcu urnla Reiter Revue lastji par
gada zirgu ievljui Sterntaler Unicef.
T jtnieks Matiass Aleksanders Rts
2010. gada CDIO hen sama segu
ar uzrakstu Gada zirgs (attl). is jau
ir 26. gads, kad par paiem sasniegu-
miem Reiter Revue lastji izvlas gada
labko zirgu un henes ova laik to go-
dina. 2009. gads bija Sterntaler pankumu
gads. Kop ar 24 gadus veco jtnieku
Matiasu Aleksanderu Rtu no Kron-
bergas (Hesene) tas uzvarja Vcijas
empiont, aizdejoja ldz uzvarai Sei-
mr un Vsbden, un spcg
konkurenc triumfja empionu tr
FEI ir prskatjusi protokolu par
termogrfju un klnisko izmeklanu
(kju hipersensitivitte). Ar mri
veicint protokola ievieanu izdotas das
obligts vadlnijas, kuras nepiecieams
ievrot Veterinrajm komisijm FEI
paskumos.
Jauns vadlnijas nosaka:
1. Visiem zirgiem, kas ir prbaudti
saska ar protokolu par termogrfju
un klnisko izmeklanu, jturpina
veikt termogrfjas izmeklana
hipersensitivittes novrtanas procesa
ietvaros;
2. Saska ar protokolu par termo-
grfju un klnisko izmeklanu zirgus
nedrkst izslgt no sacensbm pc fakta;
3. Atbildg persona vai ts prstvis
saem rakstisku paziojumu, ja s perso-
nas zirgs diskvalifcts hipersensitivittes
d; paziojum preczi apraksta
prbaudes procesu un atbildgs personas
tiesbas konkrtaj situcij;
4. Ja kdu zirgu diskvalifc saska ar
protokolu vairk nek 12 stundas pirms
sacensbm, atbildg persona vai ts
prstvis var informt 30 minu laik no
paziojuma saemanas par to, ka zirgs ir
diskvalifcts un iesniegt tiesneu kolijai
rakstisku pieprasjumu par atkrtotu
zirga izmeklanu saska ar proto-
kolu. ds pieprasjums ir japmierina,
un zirgs pirms sacensbm atkrtoti
jprbauda sacensbu dien tiesneu
kolijas noteiktaj laik. Ja pc atkrtotas
izmeklanas nav skaidrs, vai zirgs nevar
piedalties sacensbs hipersensitivittes
pazmju d, zirgam tiks auts piedalties
Reiter Revue
aptaujas Gada zirgs
Dace trausa
FEI pieem
hipersensitivittes
protokola vadlnijas
Tulkojusi Dina trausa
ajs sacensbs. Tau saska ar proto-
kolu zirgu var pakaut prbaudm vis
sacensbu laik. o rakstisk pieprasjuma
iespju vienam un tam paam zirgam
drkst izmantot tikai vienu reizi vienu
sacensbu laik.
Jauns vadlnijas stjas spk
nekavjoties.
Dortmund. Tomr par lielko sasniegu-
mu uzskatms starts Eiropas empiont,
kad Sion dls Sterntaler nodroinja
Vcijas komandai treo vietu, uzstjoties
vislabk no savas komandas.
terni, k Matiass Aleksanders mlgi
mdz saukt zirgu, ne vienu reizi nebei-
dza sacensbas ar zemku atzmi par 70%,
un 2009. gada sezona ldz im brdim
prim ir bijusi labk. 15 gadus vecais
Oldenburgas irnes Sterntaler tiek rak-
sturots k kautrgs un intraverts zirgs, kas
vienmr cenas visu izdart pc labks
sirdsapzias. Vciei uz o pri liek lielas
cerbas, cerot, ka pankumi turpinsies ar
Pasaules Janas sporta spls Kentuki.
FEI ar prieku pazio, ka skta
balsoana FEI pao balvu pasnieganai.
Pagjuaj gad das balvas tika pas-
niegtas cilvkiem par paiem sasniegu-
miem kategorijs:
- Gada sportists jtniekiem,
braucjiem, voltiztjiem, kas pardjui
sevias spjas sport.
- Uzleco zvaigzne o balvu at-
balsta HSBC, un t tiek pasniegta sporti-
stam, kura vecums ir no 14 ldz 21 gadam
un kur ir pardjis savu pao talantu.
- Attstba o balvu atbalsta All-
tech, un to pasniedz attstbas projektam
individuli vai organizcijai par spjm un
eneriju janas sporta popularizan.
- Par spti paredzamajam balva tiek
dvta jtniekam ar pam vajadzbm,
kur, sptjot grtbm, ir kuvis prasmgs
jtnieks.
- Gada jtnieka palgs balvu pas-
niedz uzvaras svinot biei piemirstai, bet
oti svargai personai, kas strd skatuves
otr pus.
Viedoku izteikana ajs nomincijas
ir iespjama visiem janas sporta pasau-
les prstvjiem, un FEI gaida ststus par
nomintajm personm specili izveidot
mjas lap www.feiawards.org.
Starptautiska rija princeses Hajas
vadb izvlsies uzvartjus, kas tad li-
dos uz nas Taipeju, lai FEI enerls
asamblejas laik novembr piedaltos
apbalvoanas ceremonij un VIP
pusdiens.
Pdjais nominciju iestanas
termis ir 2010. gada 30. augusts.

FEI apbalvojumu
nomincijas
IGAUNIJ
Igaunij, Vn risinjs Lgo sacensbas
jeb Igaunijas junioru empionts. Ar
kaimivalst ajos datumos tiek svinti
Ji un Lgas, tpc ar sacensbm dots
ds nosaukums. T k sporta bzes teri-
torija, kur notika sacensbas, ir pietieka-
mi plaa, svtku diens tur tika rkoti ar
cita veida paskumi. Dienu pirms Igauni-
jas junioru empionta tika aizvadtas
pludmales volejbola sacensbas. Sestdien
marrutu starplaik tika sniegts koncerts,
kur izpildja dziesmas no pazstamm
septidesmito, astodesmito gadu
mkslas flmm un animcijas flmm.
Kltesoajiem tika dota iespja izbraukt
kdu lkumiu ar pedbru, kdi Eirop
ir tikai pieci, un viens no tiem darbo-
jas Igaunij. Kop visus os paskumus
apmeklja vairk nek 1500 cilvku.
Igaunijas junioru empionts sagdja
vairkus prsteigumus. Galven favorte
bija Katlina Sehvere, kura patlaban ar
BRT (Baltic Riders Tour) pc pirm posma
junioru un jauno jtnieku konkurenc
prliecinoi ieem pirmo vietu. Tau
jtniece nedemonstrja savu labko snie-
gumu un empionta kopvrtjum
Igaunijas junioru empionts Vn
Ingas Mielsones teksts un foto
Vna, 25.-27. jnijs, konkrs
neierindojs pat pirmaj desmitniek.
Sacensbu galvenais tiesnesis Hillars
Talts sacja: Iespjams, via vienkri
neizturja spriedzi un sadega.
Vl viena no Igaunijas vadoajm
juniorm Tjorvena Sboja obrd
trenjas rij un empiont nepiedaljs.
Iepriekj gada sacensbs jtniece
iema treo vietu, bet pirms un otrs vie-
tas ieguvji ogad jau start jauno jtnieku
konkurenc. Latvijas sportiste Linda Via
ar Aronu pirmaj dien sasniedza absolti
labko laiku, tau nopelnja etrus soda
punktus marrut, ldz ar to ierindojs
ceturtaj viet. Ar otraj dien veiksme
nebija Lindas pus, un via iema astoto
vietu.
Hillars Talts: Agrk s konkurences
jtnieki startja marrutos ar 125 cm aug-
stiem riem, bet ogad tikai ar 120 cm.
Pirmaj dien no visiem 17 startjoiem
tikai trs dalbnieki marrutu veica tri
bez soda punktiem, pirmais jtnieks o uz-
devumu veica labi, bet otrajam un treajam
vienkri paveics. Otraj dien neviens
no sportistiem marrutu neprvarja bez
soda punktiem. Ldz ar to varam spriest,
ka kopum junioru sagatavotbas lmenis
Igaunij ir krities.
ajs sacensbs startt atvrtaj klas
bija ieradusies ar Krista Kristina Alksne
ar diviem zirgiem Kameni un Likumu.
Pirmaj dien ar ru augstumu ldz
100 cm 28 jtnieku konkurenc Krista
Kristina ar Kameni, veicot marrutu bez
soda punktiem, ierindojs devtaj viet
(iekstot 25% apbalvojamo skait). Tau
otr diena bija daudz veiksmgka, un
marrut ar 110 cm augstiem riem
16 jtnieku konkurenc Krista Kristina
Alksne ar to pau zirgu Kameni izcnja
treo vietu. Pati dalbniece par saviem
pankumiem bija oti priecga un mjs
atgriezs ar gandarjuma sajtu.
Krista Kristina Alksne ar Likumu.
Pirms vietas ieguvja Janika Oisara ar
Arletta. Apbalvo Igaunijas Jtnieku federcijas
sporta direktore Rna Pilla.
Viens no Eirop pieciem pedbriem darbojas Igaunij.
Koncerts dziesmas no populrm
septidesmito gadu mkslas un animcijas
flmm.
ajs sacensbs marruta sastdtjam uz
laukuma paldzja (no kreiss): Kairita Kalbre
Igaunijas Endurance junioru empione, kura
kvalifcjusies Eiropas jaunieu empiontam
(120 km) un Merilina sna Igaunijas
Endurance junioru empionta otrs vietas
ieguvja un Lietuvas starptautisko junioru
sacensbu uzvartja (120 km).
Krista Kristina Alksne: Man
oti patika startt Vn. s bija vienas
no manm pirmajam sacensbm
rpus Latvijas robem. Tiem ne-
biju gaidjusi, ka zirgi bs tik oti
mobilizjuies startam un es pati
ar. Tpat nebiju domjusi, ka ms
izcnsim kdu vietu. Es labprt brauk-
tu atkal uz da veida sacensbm.
LIETUV
Lietuvas atkltaj empion dalbu bija
pieteikui sportisti no piecm valstm
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Balt-
krievijas. Kop startja 242 sportiskie pri,
kas bija rekords, saldzinot ar iepriekjiem
gadiem.
Prsteidza dalbnieku skaits tiei ve-
cuma grup brniem ldz 16 gadu vecu-
mam. Ja iepriekj gad d konkurenc
sacensbas vispr nenotika, tagad startja
50 dalbnieki. Tas liecina, ka Lietuv janas
sports strauji attsts.
Lietuvas Jtnieku federcijas direktore
Regna Grazuliene sacja: Prieks par
jaunajiem jtniekiem, kuri veiksmgi start
ne tikai pamju sacensbs, bet ar rpus
valsts. Dovile Matulte ogad sav grup
Lietuvas atkltais empionts
Inga Mielsone ldz 14 gadu vecumam Eiropas junioru
empiont Austrij izcnja augsto piekto
vietu vien no galvenajiem marrutiem un
kvalifcjs fnlam, kur notiek Francij,
jlij. Savukrt junioru grup fnlam
kvalifcjs jaunais un perspektvais Lietu-
vas sportists Mats Petraitis.
Lietuvas empiont pieauguo
konkurenc lielu prsteigumu nebija uz
goda pedestla kpa tie jtnieki, kuriem
tur, loiski sprieot, bija jbt, vii to bija
pelnjui.
Regna: Mums ir ne tikai labi jtnieki,
bet ar zirgi. Piemram, rzelis Ernditas, ar
kuru start Reds Rimkuss, dzimis 2002.
gad Lietuv, Nemnas zirgaudztav un
2007. gad Vcij atzts par gada labko
Tranes irnes rzeli. ajs sacensbs
tas uzrdja labus rezulttus. ogad zie-
mas sacensbu posmos oti sasparojuies
Man bija tas gods tiesnea status
piedalties Lietuvas empiont. Vai
ms interes kaimiu valst notiekoais?
Daudziem Latvijas jtniekiem un
sacensbu organiztjiem bija citas rpes
(piemram, pc nedas paredztais Pa-
saules kausa posms Rg). To pierdja
mazais msu valsts sportistu un
skattju skaits. l, jo bija, ko redzt un
ko pamcties.
Vai ms varam sapot par valsts
empionta sacensbm, kurs piedals
260 zirgi? Pagaidm ne, jo kaimivalsts
sportisti un organiztji savas valsts
empiontu tur augstk god, nek
to darm ms. empionta nolikums
izstrdts un publiskots laikus, tpc
Latvijas tiesnea viedoklis
Dainis Lvmanis,
Lietuvas empionta tiesnesis
sacensbs piedaljs visi Lietuvas labkie
jtnieki. Galvenais Lietuvas empionta
organiztjs Laimonds Skeris, izstrdjot
nolikumu, par paraugu mis janas
sporta lielvalsts Vcijas labks tradcijas.
etrus un piecus gadus veci zirgi ar
empiont tiek vrtti ar atzmm (ie-
skaitot prlekanu) un viengi segadgie
zirgi prlekan tika vrtti k parastajs
prlekanas sacensbs, pielietojot A tabu-
lu. oti btiski bija tas, ka visas sacensbas
uz stilu vrtja rzemju tiesnei (Kari Ja-
lasolla no Somijas, Dainis Lvmanis un
Inga Mielsone no Latvijas). Vrtjums
ar atzmm vienmr bs subjektvs, tau,
manuprt, tas tomr bs objektvks, ja
tiesan piedalsies citas valsts arbitri.
Apbalvoanas un noslguma ceremoni-
jas vien ir ko vrtas. Apbalvojot labkos,
netika aizmirsti sponsori, empionu
amatieru klases jtnieki, un ms pirmo
gadu daljm os sportistus trs grups:
vislielk ir pirm grupa jtnieki, kuri
start marrutos ar ru augstumu ldz
110 cm, otr grupa ldz 120 cm, tre
ldz 130 cm. Ziemas empiont gan tikai
divi pri minja startt treaj grup
un prliecinjs, ka aj sezon uzlikt
latia ir nedaudz par augstu. Bet, emot
vr, ka amatieru skaits pdjo gadu laik
Lietuv pieaug, ticu, ka drz ar treaj
grup dalbnieku skaits bs tikpat liels k
pirmaj.
Lai gan visas s trs dienas bija garas,
karstas un tpc grtas gan zirgiem, gan
jtniekiem, gan tiesneiem, tomr prieks
par to, ka Laimonds Skeris uzms ko
tdu organizt. Sacensbas ar katru gadu
kst vriengkas, tiek piesaistti arvien
jauni interesenti un atbalsttji.
Sacensbu organizators Laimonds Ske-
ris: Ar ogad katrs pielika savu plecu,
un viss notika vl labk, nek ldz im.
Ar savm zinanm un kontaktiem oti
paldzja Lietuvas Jtnieku federcijas
enerlsekretre Ramne Mainauskiene.
treneri un labko zirgu panieki.
Vienmr esmu uzskatjis, ka empions
neizaug viens. Varu tikai atkrtoties
rakstot, ka vismaz vasaras empiont
ar zelta medam japbalvo ar labko
(empionta uzvartju) zirgu panieki.
Diskutt, protams, varam, vai japbalvo
tikai jaunzirgu panieki, vai visu zirgu
empionu panieki. Var spriest, vai ar zel-
ta medau japbalvo tikai brnu, junioru
un jauno jtnieku treneri, jo pieauguie
tomr lielkoties trenjas vienatn,
bet varbt tomr visi treneri. Vie-
nu reizi gad tomr vajadztu atrast
ldzekus ar m medam. Neiztika
ar bez nelielm kmtm tiesneu un
sekretarita darb. Piemram, Krievi-
jas valsts himnas viet tika atskaota
bijus PSRS himna. Tau nekds ti-
kai tie, kas neko nedara.
Stasis Jass ar apbalvotjiem Maritu Jalosollu, Regnu Grazuliene, Laimondu Skeri un Audroni
Petraitieni.
Klaipda, 2.-4. jlijs, konkrs
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
LIETUV
VMG kausa izca
Organizatoriskais lmenis ajs
sacensbs bija augsts, emot vr, ka tas
bija vietja mroga turnrs. Dalbnieku
skaits liels, zirgu izvietoanas boksi bija
jrezerv laikus.
Latviju sacensbs prstvja desmit
sportistu. Lielk daa jtnieku un zirgu
panieku izteica uzslavas organiztjiem,
jo s bija vienas no sacensbm, kurs
sportists tika god turts, par ko liecinja
grezns apalvoanas ceremonijas. Tika
sveikti ne tikai sportisti un viu zirgi, bet
ar empionu treneri un zirgu panieki.
Mums, latvieu meitenm, piedalo-
ties pirms sacensbu dienas apalvoanas
ceremonij saviojums bija tik liels, ka
apmmies, ka jcns par uzvarm, jo
ir tik paciljoi dzirdt savas valsts himnu
uz goda pejdestla. Tas ar izdevs. Ne-
skatoties uz manm pieautajm kdm
marrut ar 120 cm augstiem riem,
ves Glazras centba va izcnt uz-
varu. Ar lielisku sniegumu uzvaru sav
marrut guva ar Elza Gaisa ar zirgu
Bisquit-G. Himna skanja pat divas rei-
zes!
Pieaugoo jtnieku konkurenc par
Lietuvas empionu kuva Rimants Ba-
brausks ar zirgu La-Pass marrutos ar
145/150 cm augstiem riem. Jauno
jtnieku grup vecum ldz 16 gadiem
empiona titulu izcnja Dovile Matulte
ar zirgu Herminas. Laura Penele ar Al-
fredo sacensbu fnla marrut iema
augsto otro vietu.
Jaunieu konkurenc ldz 18 gadiem
fnla marrut uzvaru izcnja Lietuvas
sportists Mats Petraitis ar zirgu Lordano.
Labus, stabilus rezulttus krtjo reizi sa-
Jolanta Lapia
Klaipda, 2.-4. jlijs, konkrs
sniedza Santa teinberga ar zirgu Giness,
aj marrut gstot astoto vietu. Amat-
ieru klas par labkajiem rezulttiem tika
apbalvoti: Elena Makarauskiene ar zirgu
Colis un Antons Seiliuss ar Traviata, ku-
riem fnla sacensbs bija jprvar 115
cm un 125 cm augsti marruti. Labkos
rezulttus no Latvijas aj konkurenc
sasniedza Elza Gaisa ar zirgu Bisquit-
G, sav grup izcnot piekto vietu, un
Vija Ceria ar Diors neliela miska d
prlekanas marrut ieguva otro vietu.
Par Lietuvas empionta labkajiem
jaunzirgiem tika atzti: etrus gadus ve-
cais Chacal no Horsemarket ar jtnieku
idrnu Garbeni, piecgadgo grup
Kadiljaks ar Aleksu Seiliusu seglos,
segadgo grup Grann Balaubet ar
jtnieku Stasi Jasu. Jpiemin, ka gan jaun-
zirgi, gan jaunie jtnieki tika vrtti stila
marrutos, un tikai fnl, prlekanas
konkros iziroie bija soda punkti un
laiks. du pieredzi k vrtgu atzinui
vairki vadoie Lietuvas sportisti, jo krasi
mainjusies zirgu sagatavoanas kvalitte
un jauno jtnieku janas stils.
Par marruta sastdtju, k ierasts
ajs sacensbas, strdja Ivo Mielsons
ar savu komandu Robertu Neretnie-
ku, Tomasu un Kati Pulmaiem, Pvelu
Bodaenko, Pteri un Madaru. Laukuma
strdnieki tika nodrointi ar lielisku te-
hniku sacensbu atbalsttjs BMW bija
pieris automanu darbam uz lauku-
ma.
Sacensbu balvu fonds bija 34 500
litu (aptuveni 6500 latu). Visu grupu
empioni sama Snaige ledusskap-
jus. Sacensbu galvenais marruts tika
prraidts tieraid Lietuvas televzij.
Elza Gaisa ar Bisquit G. Jolanta Lapia ar Glazru.
Kristne Baradovska ar Corinte.
Reklma
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
I
n
g
a
s

M
i
e
l
s
o
n
e
s

f
o
t
o
Zirgi, saule un dens
FOTOKONKURSS
Paldies par iesttajm fotogrfjm!
Raiva Balode savas bildes papildinjusi ar ar
sirsngu vstulti Zirgu Pastam: Bilds redzama mana
ve Evase. Ts mk nodarboans ir peldana.
Vasars vislabkais ir atvsinties ezer un krtgi
izpeldties. Protams, bez dens krpanas neiztikt,
tas Evasi aizrauj, un dareiz t abas priekkjas pace
un atkal nolai den ar visu spku.
Nkam tma: s vasaras sacku laukumos un
ldzs tiem. Ldzu, stiet savas fotogrffjas uz
elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz
10. augustam!
1.
1. Raiva Balode. Evase.
2. Daina Putnia. Za pav.
3. Iluta Majevska. Kuram slpst vairk.
4. Anita Palma. Baudm saulti.
5. Raiva Balode. Vasars vislabkais ir atvsinties
ezer.
6. Kristne Miuka. Kurp peldsim?
1.
2.
5.
3.
4. 6.
~~ jlijs-augusts, 2010
visu darjm pai. Gribu teikt, ka esmu
oti priecgs par to, ka pc divdesmit ga-
diem atkal pabiju Bitcos un izbaudju
cieas pilnu attieksmi no vairkiem tre-
neriem un sportistiem, kurus tik daudzus
gadus nebiju redzjis. Man darbs ajs
sacensbs sagdja patiesu prieku.
PIEREDZE
Starptautisks ru prvaranas
sacensbs CSI3*-W Maskav, kas no-
tika no 18. ldz 20. jnijam, par marruta
sastdtja asistentu tika uzaicints
specilists no Latvijas Sergejs akurovs.
Vi par gto pieredzi ststa:
Maskav marrutu sastdtja
pienkumus veica Verners Degs no
Vcijas. Jau bijm pazstami, jo vi bija
viens no nodarbbu vadtjiem seminr
hen, kur biju aizbraucis mcties. Man
bija oti interesanti vrot darb cilvku,
kuru atzst par pasaul lielko profesoru
marrutu sastdtju apmcb. Vi ir ar
FEI atbildgais par das izgltbas pro-
grammas realizanu.
ajs sacensbs ms bijm vairki
marrutu sastdtja asistenti. Krievijas
Janas sporta federcija ne pa jokam
rpjas par savu kadru izgltbu. Asis-
tentu galvenais uzdevums bija organizt
ru novietoanu attiecgaj sektor.
im darbam msu rcb vienmr bija
aptuveni desmit laukuma strdnieku,
kuri preczi novietoja rsli tur, kur ms
pardjm. Mums parasti trkst o lauku-
ma strdnieku, un paam jstiepj ri
visu sacensbu laiku.
Kad satikmies ar Verneru Degu, vi
sacja, ka doot mums iespju paiem zmt
marrutu shmas un pc via prbaudes
ts stenot. Piemram, pirmais marruts
jaunzirgiem tika veidots pc mana un
koles no Vladivostokas zmjuma. Bija
ar tdi bri, kad Verners pki mainja
marruta shmu, jo t vai cita lnija pc
via paa zmt marruta specilistam
nepatika, k vi pats teica, marruta
sastdtjam jbt vienmr elastgam
un saprotoam. Bija ar tds brdis: Ver-
neram pirms sacensbm tika pardts
Sergejs Maskav rok grvi...
Dace Millere
ru komplekts, kas bija paredzts
izmantoanai. Vi bija panik, jo ru
svars bija nelgi liels, daus status pat
es nevarju izkustint no vietas. Tad vi
sacja, lai steigus mekl cits, vieglkas
konstrukcijas. Un mums pardja veco
ru komplektu, kas Bitcos tiek iz-
mantots vietja ranga sacensbs. Ver-
ners izvljs tos, paskaidrojot, ka ar oti
smagiem riem nav nekdu iespju
tri manipult, neskatoties uz to, ka tie ir
labk stvokl.
Msu darbs katru dienu sks ap pulk-
sten septiiem rt un beidzs ap desmi-
tiem vakar. Bet t sti nogurums nebija
jtams, jo fziski nebija nepiecieama liela
pieple, izemot vakaru pirms Grand
Prix, kad ms visi ar lpstm gatavojm
densgrvi. Laukuma strdnieki pc
lguma nosacjumiem darb nepalika ne
brdi pc pdj marruta beigm, un
Marrutu sastdanas specilists no Vcijas Verners Degs.
Verners Degs, Sergejs akurovs un marruta
sastdtja asistentes no Krievijas.
Grvja rakana. No labs Sergejs akurovs. densrslis gandrz gatav veid.
F
o
t
o

n
o

S
e
r
g
e
j
a

a
k
u
r
o
v
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

S
e
r
g
e
j
a

a
k
u
r
o
v
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

S
e
r
g
e
j
a

a
k
u
r
o
v
a

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

S
e
r
g
e
j
a

a
k
u
r
o
v
a

a
r
h
v
a
LATVIEI RZEMS
Tagad, satiekot Eviju Grnmani,
pazias saka, ka via esot kuvusi ldzga
itlieiem, jo meitenes rakstur pardoties
s tautas karstasing temperamenta
iezmes. Tau Evijas ststs ir scies k
lielkajai daai no zirgmiem Latvij. Div-
padsmit gadu vecum via ska apmeklt
janas sporta nodarbbas Grobi,
trenjs pie Daia Lvmaa, nedaudz
ar pie Gunta Misia. Vecki gan bija
pret treniiem, jo nebija lieku fnansilo
ldzeku im nolkam. Tau Evija sakrja
savu kabatas naudu, lai vartu aizbraukt
pie zirgiem. Vlk tika apmeklti ar Jura
stai un janas sporta klubs Favorts.
Skoties studiju laikiem, Evija prcls
dzvot uz Rgu. Via mcjs Latvijas
Universitt, Socilo zintu fakultt,
k ar strdja. Aizbraukt pie zirgiem uz
Liepjas pusi, protams, izdevs reti, tikai
brvlaikos. Tpc Rg via ska trenties
Brvdabas muzej esoaj stall un vlk
ar zemnieku saimniecb Traines stai.
Viss bija jauki, tikai pagjuaj gad darba
viet Evijai tika samazints atalgojums. Lai
nodrointu piencgu iztikanu, ncs
izvlties braukt strdt uz rzemm.
Iziroties par o ceu, via jau skotnji
zinja, ka darbs nebs saistts ar zemeu
lasanu vai ko ldzgu, neaubgi mris
bija darbs kd no staiem.
Darbs Anglij
Pirm darba vieta rzems Evijai bija
vien no Velsas staiem, kura galvenais
darbbas virziens bija izjdes apkrtn.
Evijas darba pienkumos ietilpa zirgu
baroana un boksu trana. Lai ar pai
potencilie zirgu jtnieki varja trt zir-
gus, Evijas pienkumos ietilpa zirgu
prbaude un trana no jauna, ja tas bija
Pie temperamentgajiem itiem
Inese Ruskule nepiecieams, jo visam bija jbt per-
fekti, uz zirga nedrkstja bt nevienas
nenotrtas vietas. Vias pienkumos ie-
tilpa ar pavado instruktora darbs etru
ldz piecu stundu ilgos prgjienos, ja
tajos piedaljs vairk nek pieci cilvki.
Protams, skum bija grti pierast pie
tda veida darba k Anglij, jo viss bija
jizdara pedantiski. Tau ar laiku viss tika
iegaumts un darts atbilstoi staa saim-
nieka vlmm. Kaut vai tas, ka pc zirgu
pabaroanas un boksu iztranas bija
jnomazg viss lietotais staa inventrs, ko
parasti Latvijas staos nedara (piemram,
lpstu nomazgana pc katras lietoanas
reizes, barbas spaiu izmazgana pc
pabaroanas). Anglij Evija nostrdja di-
vus mneus, tad atgriezs Latvij.
Desmit mintes pabausts,
tad uzslav
Nkam darba vieta Evijai jau bija
valst, kur mjo pavisam citdks tempe-
raments Itlija, kur ar obrd strdana
tiek turpinta. Atirb no iepriekjs
pieredzes, Evija ska strdt par grmu
stall, kur saimnieki lielkoties nodarbo-
jas ar trscas sportu. Stallis ar nosauku-
mu Scuderia Sceree atrodas bagtaj Lom-
bardijas reion, Bodio Lomnago ciem.
Stall ir gandrz 50 zirgu, starp tiem ir sei
saimnieku sporta zirgi, ar kuriem vii
piedals trscas un konkra sacensbs
gan vietjs, gan ar starptautiskajs. Ar
pareiz, kamr Evija ir Latvij, saim-
nieki Elisabeta Moranzoni un Luka Gar-
dini piedals sacensbs, kas norisins
hen. Stalli apkalpo vairki grmi, kuri
nav iti, bet gan ehi un angi, iepriek
bijui ar strdnieki no Igaunijas, rijas
un Zviedrijas. Itu grmu aj stall nav,
jo ar tiem saimnieki nevarot sastrdties
temperamentg rakstura d.
Evijas prraudzb ir desmit zirgu, ku-
rus via baro un kopj, k ar tra to bok-
sus. Staa darba laiks ir strikti noteikts
no pulksten 7.30 ldz 11.30, k ar etras
stundas pcpusdien no 15.30 ldz 19.30.
Pat zirgu panieki nenk pie saviem
mluiem rpus noteikt laika. Ar aj
stall visam jbt krtb un ideli sa-
koptam. Zirgi boksos stv uz saldzinoi
biezas skaidu krtas, boksus tra katru
dienu. Jrpjas par to, lai zirgi negultu
uz kaila betona. Zirgu barba aj stall
sastv no siena un trs veidu spkbarbas.
Privtie zirgu panieki var ar iegdties
papildu spkbarbas vai vitamnus.
Stallis Itlij Scuderia Sceree. Zirgi ganos.
Evija sacensbs pilda grma funkcijas.
Boksi Itlijas stall.
F
o
t
o

n
o

E
v
i
j
a
s

G
r
n
m
a
n
e
s

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

E
v
i
j
a
s

G
r
n
m
a
n
e
s

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

E
v
i
j
a
s

G
r
n
m
a
n
e
s

a
r
h
v
a
F
o
t
o

n
o

E
v
i
j
a
s

G
r
n
m
a
n
e
s

a
r
h
v
a
Ja uz sirma zirga inspektori atrads kaut
vai vienu dzeltenu pleti, zirgu var droi
vest uz mjm, jo sacensbm tas netiek
pielaists. Ar Evijas aprp ir viens sirms
zirgs, tpc tiek darts viss iespjamais, lai
zirgs btu sirms nevis dzeltens.
Protams, Evijai ir iespja ar jt uz
zirgiem darba laik, tau taj gadjum
oti tri jizpilda savi pienkumi, kuru ir
Vidji zirga uzturanas izmaksas stall,
kur strd Evija, mnes ir 3000 eiro,
no kuriem 800 eiro ir par boksa ri, bet
prj summa par veterinr rsta un
kalja pakalpojumiem, k ar par zirga
nogdanu sacensbs.
Darba pienkumos ietilpst ar
inventra trana pc katras lietoanas
reizes, jo visam vienmr jbt tram.
Inventrs ir iegdts visdrgkais, kds
vien ir aj valst, jo galvenais ir raotja
zmols. Jrpjas ar par to, lai stall un
pagalm nebtu netrumu, lai boksos
nebtu zirneku tklu. Gads, ka saim-
nieki par kaut ko sadusmojas, tad kdas
desmit mintes izbausts, bet pc tam
pasaka Bravissimo! Tda nu ir tauta.
Evija atzst, ka ar angi baustjs, un biei
ita, ka tas ir daudz niknk nek pie
itlieiem, briem ienca prt doma, ka
angiem vienmr viss ir slikti.
Evija biei brauc paldzt k grms
uz trscas sacensbm. Sezona skas
mart un ilgst ldz pat novembrim. Ar
eit vienmr valda pedantiskums. Pirms
sacensbm notiek zirgu prbaudes, ko
vii sauc par inspekcijm. Zirga izskatam,
trbai ajs prbauds ir oti liela nozme.
LATVIEI RZEMS
daudz zirgu baroana, boksu, zirgu un
inventra trana, zirgu izveana aplokos
vai karusel. Darba ir daudz, tau Evija
pagaidm negrass pamest o vietu, jo ir
apmierinta ar izvlto stalli un t saim-
niekiem. Un Itlija ir tika jauka valsts, kur
tik daudz saules, bet ziem maksimli
aukstk temperatra ir 11
0
C.
Grmi dodas izjd.
Pdj laik ievrojama daa
atgadjumu attiecb uz godga sporta
principu prkpanu saists ar neatautu
vielu lietoanu. Tas nozm, ka saska ar
jaunajiem Noteikumiem par antidopin-
ga programmu zirgiem un kontroltm
zlm, kas stjs spk 2010. gada 5.
aprl, jtnieki sevi pakvui, iespjams,
karjeru graujoam divu gadu ilgam
dalbas aizliegumam. is fakts parda to,
cik svargi vism nacionlajm
federcijm, sportistiem, veterinr-
rstiem un komandu ofcilajiem
prstvjiem saprast jaunos noteikumus.
Lai paldztu veicint godga sporta
ideju, FEI izveidojusi sarakstu, kur
ietvertas desmit galvens lietas, kas btu
jzina par godgu sportu un it visiem
janas sport iesaisttajiem cilvkiem
paldztu izpildt noteikumu prasbas.
Godga sporta Top 10
1. Noteikumi iedalti divs das,
vroties pret aizliegtm vielm (dopin-
gu) daudz striktk nek iepriekjo no-
teikumu ietvaros, taj pa laik prasbas,
kas attiecas uz kontroltm zlm, ir
elastgkas, emot vr sacensbu relo
situciju.
2. rstniecb izmuma gadjumi
zu lietoan zirgiem vairs nav atauti,
Desmit lietu, kas btu jzina par godgu sportu
ja ts pieder pie aizliegtm (dopinga)
vielm.
3. Lai gan konkrt zirga jtnieks vl
joprojm tiek uzskatts par atbildgo per-
sonu un nes par to pilnu atbildbu, jaunie
noteikumi pieprasa lielku uzmanbu
attiecb uz apkalpojoo personlu
k potencilm papildu atbildgajm
personm.
4. Uz jebkuru atbildgo personu, kas
prkpusi noteikumus par antidopingu
zirgiem (t.i., ja iesaisttas aizliegts vielas),
attiecas prezumpcija par divu gadu ilgu
aizliegumu.
5. Atbildgajai personai tagad ir iespja
veikt B parauga analzes cit laboratorij,
nevis taj, kur veikta A parauga testana,
k ar ir atauts bt klt vis laboratorijas
analu proces.
6. FEI aizliegto vielu saraksts preczi
uzskaita visas vielas, kas nav atautas
sacensbs, ja ts notiek saska ar FEI
noteikumiem. Jaunas vielas pievienoana
sarakstam nkamaj gad tiks izziota
vismaz trs mneus iepriek. Vairk
informcijas: www.feicleansport.org
7. Sarakst ietvertas divas kategori-
jas: aizliegts vielas, kam nav visprja
likumiska pielietojuma zirgiem, un
kontrolts zles, kam pastv visprjs
pielietojums, tau ts nav atautas FEI
sacensbu laik.
8. Spk esoajos noteikumos
izvirzta prasba veikt pierakstus par
jebkdm zlm no FEI aizliegto vie-
lu saraksta, kas jebkur laik pielieto-
tas, neatkargi no t, vai zirgs piedals
sacensbs vai ne. Informcija, ko
nepiecieams pierakstt: datums, vieta,
izmantot aktv viela, atbildg persona
un rstjoais veterinrrsts (ja attiecas
uz doto gadjumu).
9. Uztveranas lmei vielm viss
laboratorijs tiek noteikti godgi un
viendi.
10. Var ziot par jebkdm aiz-
domm attiecb uz godguma trkumu
sport tiei FEI vai Janas sporta
godguma veicinanas departament.
Tulkojusi Dina trausa
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
F
o
t
o

n
o

E
v
i
j
a
s

G
r
n
m
a
n
e
s

a
r
h
v
a
ZIRGU PANIEKIEM
Lorencs Hoass demonstr zirgu
apmcbas metodes ar Zviedru Bir-
zes zirgiem Kurmen.
Latvij jau otro reizi viesojs zirgu vrs
no Zviedrijas. 18. jnij Lorencs Hoass
plakai publikai demostrja savu zirgu
apmcbas metodi. Kurmen ierads
negaidti daudz ieinterestu skattju,
starp tiem vairki jauns paaudzes zirgu
motji. Lorencs demonstrcijas skum
izmantoja trs divgadgus rzeus, no ku-
riem divi ar via skolu saskrs pirmo
reizi.
Mris bija pardt, k rkoties ar
jauniem, pilngi neiestrdtiem jaunzir-
giem un ldz pat tdiem, ar kuriem jau
var jt. Svargi darba gait pierdt zir-
gam to, ka cilvks ir vadonis, pieprasot
zirgam noteikta veida uzvedbu un lai tas
koncentrtu savu uzmanbu uz cilvku.
rzeliem jaunaj treniaplok ar
publiku un vju smarm vlams
uzmanbas briem pietrka. Loren-
cam ncs jaunuus prliecint, un bija
gadjumi, kad aploka sta nokrakja,
un skattji satrks. Latvijas braucam
tipa rzeltis Saulainis izrdja dadus
rodeo pamienus ar segliem mugur
(Lorencs zirgu apmcbm izmanto kov-
boju stila seglus). Darba gait prstvjiem
no publikas rads jautjumi, un Lorencs
uz tiem atbildja. Tau galvenais ak-
cents bija likts nevis uz ststanu, bet
paraugdemonstrjumiem.
Pc rzeiem Lorencs strdja ar trim
Zviedru Birzes vm: vienu trsgadgu
un divm etrus gadus vecm, kurm
bija atirga, neliela pieredze da vei-
da trenios, bet vienai no vm bija
negatvas atmias par jtnieka kpanu
ts mugur. No s ves uzreiz nevarja
prast parauguzvedbu, un dakrt ncs
piedod izkustanos no vietas gadjum,
kad citam zirgam btu miergi jstv.
Pc nepilnm trim stundm
demonstrcijas daa beidzs. Zviedru
Birzes zirgu staa prvaldniece Ildze
Mainska viesus cienja ar paceptm
tortm, kas visiem labi garoja. Skattjiem
bija radies daudz jautjumu gan par
demonstrjumiem, gan pau pieredzi.
Piemram, ko dart, ja zirgs knaksts,
ja uzbrk vai izteiksmgi izrda pro-
testu. Kda no saminra dalbniecm
oti vljs izmaias sava zirga uzvedb,
tau pati nebija gatava spert vajadzgos
sous. aj gadjum Lorencs ieteica viai
iegdties citu zirgu. Acmredzot oreiz
Zviedru zirgu vrdotjs Kurmen
Rta L. Rasia
Lorasine uztvrusi zirga vra signlus.
Rozne neparast situcij ar jtnieku mugur un publiku apkrt.
etrus gadus vecajai vei Queseravai slikta pieredze, jtniekam kpjot mugur. Lorencs viu
notur, bet neprasa miergu stvanu.
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
I
n
e
s
e
s

P
s
a
r
j
o
v
a
s

f
o
t
o
I
n
e
s
e
s

P
s
a
r
j
o
v
a
s

f
o
t
o
cilvka un zirga komunikcija izveidoju-
sies negaidti neveiksmga.
Ir gadjumi, kad cilvks nespj zirgu
pietiekami ietekmt, td labk abiem
btu maint partnerus. Nedrkst aiz-
mirst, ka zirgam, tpat k cilvkam,
ir savs individuls raksturs. Sprieot
pc atsauksmm internet un ci-
tur, is paskums zirgu motjiem un
profesioniem bijis nodergs. Loren-
cam ir liela pieredze ar problemtiskiem
zirgiem, k ar cilvkiem, kuri, labu
gribdami, tomr sadarbb ar savu zirgu
nonkui strupce.
Jcer, ka mums atkal bs iespja
zviedru zirgu vra zinanas izman-
tot eit, Latvij. Tas vartu notikt ar ar
zirgu paniekiem un to audzkiem
zirgiem, sniedzot padomus tie darb
individuli.
ZIRGU PANIEKIEM
vi nav tik viegli iespaidot, t ir par sevi
prliecinta. Latvijas braucam tipa divgadgajam rzelim Saulainim pirm mcbu stunda.
Attiecbu noskaidroana.
Ar jtnieku mugur nav tik droi. Pat kjas
sajk.
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
ve apseglota, diezgan mierga.
ve Rozne pilng uzmanb, kaut Lorencs dod atptas brdi.
I
n
e
s
e
s

P
s
a
r
j
o
v
a
s

f
o
t
o
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
I
n
e
s
e
s

P
s
a
r
j
o
v
a
s

f
o
t
o
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
R
t
a
s

L
.

R
a
s
i
a
s

f
o
t
o
VETERINRIJA
da diagnoze var satriekt jebkuru zir-
ga panieku. Kaulstarpas muskua trau-
ma prasa vismaz pusgadu ilgu rstanu.
Un ar tad paliek neatbildts jautjums:
vai tiem patiesbai atbilst senais teicie-
ns, ka vienreiz bojtais, ts paliks uz vi-
siem laikiem?
Briem zirga kja ir piepampusi, kar-
sta, ir jtama pulsana, un zirgs spgi
rea uz pieskrieniem. Citreiz zirgs iet
nedaudz klibs, bet tas kaut k iekustas un
it k kst labk, tau kliboana nepriet
pilnb, tau kjas ir pilngi tras un
nenorda ne uz kdm problmm. Abos
gadjumos iespjama viena un t pati di-
agnoze kaulstarpas muskua bojjums.
Audu veidojumu, kas stiepjas starp
priekkjas karplo loctavu un nagu,
medicniski dv par Musculus inte-
rosseus medius. Kaulstarpas musku-
lis gan nav nekds muskulis, bet gan,
k paskaidro Dr. Matiass Nderhofers
no Telgtes veterinrs klnikas Vcij,
t ir struktra, kas sastv vairk no
stiegrm un saitm, ar dam muskuu
Kaulstarpas muskua trauma
Pc urnla St. Georg materiliem piedevm, kas zirga evolcijas gait ir
liel mr attstb regresjuas. Vi dod
priekroku vciskajam terminam Fes-
seltrger, jo tas gana preczi apraksta s
stiegrains struktras funkcijas: Tas ir
audu komplekss, kas balsta vzti, faktiski
vza balsta aparts. Vienkroti sprieot,
bez aparta, zirgam kustoties, nags un
vztis kartos zem loctavas, bet stvot
vza loctava skartos pie zemes.
Sliktkas apasioanas d stiegru audi
princip pieskaitmi pie tm ermea
dam, kurm, ja ts reiz tiek traumtas,
ir tendence dzt sliktk nek muskuu
audiem. Pdjos 15 gados medicnas teh-
nikas attstba auj arvien biek noteikt
o diagnozi kaulstarpas muskua trau-
mas un bojjumi. Klibums, kura ieme-
slus iepriek nevarja konkrti noteikt,
nu ir preczk diagnosticjams, pateico-
ties jaunkajm tehnoloijm (rentgens,
ultrasonogrfja).
Tas var skart katru
Kaulstarpas muskua problmas var
skart jebkuru zirgu neatkargi no vecuma
vai t funkcijm. Tomr pc Nderhofera
novrojumiem saldzinoi biek klnik
ar dm sdzbm nonk iejdes zirgi.
Aptuveni 60% zirgu ir problmas ar
priekkjm. Joprojm tiek diskutts par
to, vai kaulstarpas muskua problmas
kaut kd zi ir saisttas ar ar selek-
ciju. Dr. Nderhofers ir prliecints:
Zirgi ar oti plam gaitm ir pakauti
lielkam riskam. Plaie riki un snisks
gaitas pieskaitmas pie elementiem, kas
visvairk noslogo zirgu kjas. K papildus
riska faktoru var nosaukt garus vzus,
kas msdiens zirgiem biei sastopami.
Nderhoferam ir gana vienkra stratija,
k saglabt zirga veselbu: Mazk vidjo
riku!. Zirga ermeni slikti ietekm
skrieana plaos rikos apli pc apa. Izpil-
dot snisks kustbas, iedarbojas ar krus-
teniskie spki. Zirgs neliek soli plakaniski,
bet gan atgroties naga zole burtiski
prveas sniski tas spcgi noslogo visu
vza balsta apartu. Pagju gadsimta
zirgi, kuriem raksturgi bija si, stvi vzi,
kopum bija stabilki. Arvien uzlabot
jjamba, ko pdjos gadu desmitos
pankusi selekcija, paver durvis trkm
zirgu trenanas un skoloanas metodm.
o problmu propagand veterinrrsts
un anti-rollkra aktvists Dr. Gerds
Heumans. Dedzgajam cntjam par
tdu janas prasmju popularizanu, kas
balsttas uz biomehniskajiem principiem,
ir skaidrs viens: Ms pai novedam savus
zirgus ldz slimbm it pai attiecb uz
kaulstarpas muskua kaitm.
Kaulstarpas muskua traumu apjoms
un konkrts novietojums var bt dads
stiegra ir aptuveni 20-30 centimetru
gara; var bt skarts kaulstarpas muskua
izcelsmes punkts vieta, kur stiegras vai
muskuu audi piestiprins pie kaula. Tik-
pat labi stiegr var bt izveidojuies cau-
rumi. Kaulstarpas muskua stiegra sadals
virs proksiml sezamkaulia un tlk
stiepjas kaula labaj un kreisaj pus.
Proksimlie sezamkaulii ir funkcionla
kaulstarpas muskua aparta sastvdaa, jo
to aizmugurj daa kalpo par sldvirsmu
saliecjstiegrm, savukrt to priekj
virsma ir daa no vza loctavas; kaulstar-
pas muskua stiegras ir piestiprintas pie
proksiml sezamkaulia. Tas ir punkts,
kur atrodas daudz nervu. Dieml uz
pilngu izrstanu cerbas ir mazk nek
pusei traumu, kas radus aj rajon.
Skum jveic standarta klibuma
izmeklana zirga demonstrana
rikos uz cieta un mksta pamata, taisn
un liekt lnij, feksijas, ja nepiecieams,
ar ilgka kordoana. Ja zirgs sk kli-
bot tikai pc ilgkas kordoanas, ar tas
var liecint par kaulstarpas muskua
problmm. Slimbas aina var bt dada,
ar savstarpji pretrungas: vieni zirgi kli-
bo kustbu skum un ar laiku iekusts,
citiem klibums sk izpausties tikai pie
ilgstokm kustbm. Atiras ar di-
agnozes noteikanas procedras: ja kja
ir piepampusi, nav vajadzga anestzija,
lai noteiktu spju avota atraans vietu.
Veterinrrsts parasti uzreiz eras pie
ultrasonogrfjas aparta, lai skk izpttu
stiegru audus. Ja pietkuma nav, tiek
Irbukauls.
Dzi saliecjstiegra.
Kopj
atliecjstiegra.
Kaulstarpas
muskulis.
Kaulstarpas muskulis
Stiegrveidga audu saite skas
pdvidus aizmugurj da
irbukaula augstum un stiepjas
ldz proksimlajam sezamkauliam
(aizmugurjai vza daai). Tur
stiegra sadals. Abas stiegras daas
ved pie sezamkauliiem. Daas no
kaulstarpas muskua savienojas kjas
priekpus ar atliecjstiegru un beid-
zas aptuveni krona rajon.
Stiegras pieskaitmas pie sliktk
apasiotajm ermea dam, td
to dzana aizem ilgku laiku.
Ts sastv no saistaudu iedrm,
kurs iestrdts kolagns. Stiegras ir
izturgkas, bet ar mazk elastgas
saldzinjum ar muskuiem.
VETERINRIJA
+1*=&). 3
f r e e t o p e r f o r m !
B
I
O
-
E
F
F
I
C
I
E
N
T
+1*=&). 3
f r e e t o p e r f o r m !
*
m
a
in
t
e
n
a
n
c
e
p
r
o
g
r
a
m
f
o
r
s
t
a
n
d
a
r
d
h
o
r
s
e
Brvs kustbai!
Kvalitatatvas un starptautiski
atztas papildbarbas zirgiem!
Maz Rmavas 2, Valdlaui,
ekavas novads,
tlrunis 67600515,
e-pasts info@vetline.lv;
www.vetline.lv
veikti rentgena uzmumi, lai noteiktu
irbukaula un proksimlo sezamkauliu,
k ar kaulstarpas muskua stvokli,
un tikai pc tam seko izmeklana ar
ultrasonogrfu.
Cik nopietna trauma?
Kairinjums? Plsums? Iekaisums?
Zirga paniekam gan gribas zint preczi.
Dr. Matiass Nderhofers atbild: Nepastv
zintnisku defnciju par to, kur bei-
dzas kairinjums un kur skas plsums.
Persongi es runtu par kairinjumu, ja
tiek novroti minimli traucjumi bez
acmredzama stiegru bojjuma; ja simpto-
mi btu izteiktki, tad sactu, ka ir plsums.
Iekaisums parasti rodas k ermea reak-
cija. Visvienkrk, protams, ir aprakstt
izteiktus stiegru bojjumus ar skaidri
redzamiem stiegru audu plsumiem. Tie
var bt difzi sadalti vai ar izpausties k
caurums stiegras vid (t.s. core lesions
kodola plsums). Caurums stiegr, kuru
aptver veseli audi, tas ir skaidrs stiegras
bojjums, kur atbilstoi jrst.
dos gadjumos Dr. Nderhofers
injic cilmes nas. Bojjuma viet ts
rada jaunus audus. Lai ar saldzinoi
drgs, is rstanas veids kst ar-
vien populrks. Jau pc 12 mneiem
zirgs ir pilnb gatavs slodzei. Par spti
pozitvai praktiskajai pieredzei, vl trkst
zintnisko pierdjumu par cilmes nu
uniklo iedarbbu. Vien no veiktajiem
ptjumiem nebija izdevies pierdt trku
izveseoanos. Veterinrrste Kristna
Bekere ptjuma iniciatore ststa:
Vairum gadjumu cilmes nu terapija
tiek uzskta par vlu, citas rstanas me-
todes btu bijuas lietdergkas.
Dakrt ultrasonogrfjas diagnoz tiek
noteiktas difzas izmaias stiegr daudzu
mazu caurumu veid. dos gadjumos Dr.
Nderhofers dod priekroku t sauktajai
PRP metodei, izmantojot tromboctiem
bagtu asins plazmu k atveseoans
katalizatoru. Noteikti auganas faktori
no paa organisma iegto asiu plazmas
prem bioloisks vadbas procesus
ermen tie sk strauju reenerciju!
Praks gan pagaidm nav apstiprints
laika ietaupjums, kas tiek minta k s
metodes priekrocba. Dr. Nderhofers
skaidro: Priekrocba drzk ir t, ka
atveseoans proces rodas mazk
rtaudu, jauns stiegras struktras ir
izturgkas, nek to bija iespjams pankt
ar ldzinjm terapijas formm. Tomr
Dr. Nderhofers nevlas pilnb norakstt
o rstanas metodi. Labus rezulttus
ir izdevies pankt ar hialuronskbes
injekcijm, gan injicjot Adequan
prepartu, kas satur glikozamngliknus
skrimu un loctavu idruma izejvielas.
Pc kaulstarpas muskua traumas
izmeklanas veterinrrsts Nderhofers
iesaka pielietot triecienviu terapiju
viets, kur kaulstarpas muskulis savi-
enojas ar kauliem. aj proces audos
tiek iestti ultraskaas vii. Skotnji
metode tika izmantota cilvkiem
nierakmeu skaldanai. Ultraskaas vii
atbrvo audu hormonus, kuri pozitvi
ietekm kaulu vielmaias procesus. d
veid var atjaunot bojts vietas.
Ja konstattas hroniskas kaites,
nepiecieama operatva iejaukans.
Nereti stiegras dzanas rezultt ro-
das rtaudi, kas no iekpuses spie uz
stabilizjoajiem audiem un izraisa spes.
Ar t saucamo fasciotomijas paldzbu ie
stingrie audi, kas atrodas zem das, tiek
prgriezti. Tdjdi tiek mazints spie-
diens, tikai rji paliek redzams
sabiezjums uz kjas.
Ja problmas clonis saistts ar kaul-
starpas muskua stiprinjumu pie kauliem,
zirgu no spm iespjams atbrvot ar
lokli ierobeotu nervu prgrieanu. d
gadjum gan vairs nav iespjams izman-
tot zirgu janas sporta sacensbs.
rstanas laiks
Stiegru bojjumu gadjumos pirmais
noteikums ir miers. Tas tomr nenozm
zirga iespundanu boks uz 24 stundm.
Strikta turana boks tiek nozmta tikai
tiem zirgiem, kam klibums izteikts jau
soos. Dr. Nderhofers iesaka kontroltu
mieru soojot: uz cieta, pats svargkais
ldzena pamata zirgs jsoo pie rokas. Ie-
teicams to dart vairkas reizes dien neil-
gu laiku. Tas labvlgi ietekm ar zirga
psiholoisko stvokli. Dieml reti izdo-
das ar zirgu miergi soot ilgku laiku bez
nomierinoo ldzeku izmantoanas. Var
pietikt ar nekontroltu palcienu vai ne-
veiklu kustbu, lai nedm ilgs sooanas
rezultti tiktu novesti ldz nullei. Pc trs
mneu sooanas, ja viss izskats labi,
seko trs mnei, kad zirgs tiek saudzgi
un pakpeniski noslogots. Lielkais uz-
svars jliek uz vrdu saudzgi. Nedu
pc nedas jtnieks paildzina nodarbbu
riku dau par piecm mintm, sada-
lot to vienldzgi abos virzienos. Tikai
pc sem nedm drkst uzskt lkus.
Dr. Nderhofers neizprot tik izplatts
panisks bailes no janas liekts lnijs.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
IZSTDE
Zirgs skaists, drosmgs, uzticgs, fan-
tastiski plastisks dzvnieks.
Zirgs iedvesmas avots dzejniekiem,
rakstniekiem, modelis mksliniekiem.
Latviei ZIRGU ar nav atstjui bez
uzmanbas. Slavints tautas dziesms,
ar zmts, gleznots, bet epizodiski. Ti-
kai damam Alksnim, vienam no msu
mkslas celmlauiem, zirgs bija pa
goda viet. Un pc vairk nek simts ga-
diem, varam lepoties ar mkslinieku, kur
aizrautgi, gadiem ilgi pievr uzmanbu
Zirgam. Es runja par gleznotju Ivaru
Heinrihsonu. Via ZIRGUS ovasar
varja apskatt galerij Bastejs. T ir balti
meln simfonija talantgais mkslinieks
strd ar melno un balto, tikai pa retam
pieskaroties okergajai gammai. Melna,
jtga, eleganta lnija. Melnu laukumu
sasple. T sple ar formu. Viss ir viegli it
k rotajoties. Muzikli. Melns, biedjos
dziums un baltais k caurspdgs
porcelns trsuojoa, gaismas pieli-
eta pasaule k pretstats, pretmets mistiski
tumajam. Abm krsm ir tik daudz tou,
pustou, kad melnais prtop pelkaj ldz
viss izzd baltaj.
Heinrihsona ZIRGI: nepieradinti
meongi, strauji, vl nesegloti; pieradinti -
maigi, rotagi, pat liriski.
Sarmte Sle: Vai esi persongi
pazstams ar iem skaistajiem
dzvniekiem.? Vai esi jjis? Bijis
hipodrom.
Ivars Heinrihsons: Ar zirgu esmu
pazstams persongi vistiek veid, jo is
skaistais dzvnieks ir viens no maniem es.
Tiekans pc romantisk un dabisk ir
Mkslinieks un ZIRGI
Mag. art. Sarmte Sle
katr no mums. Jjis vai vizuli fksjis,
tas ir pakrtots jautjums. Bet, j, esmu
jjis. Ar hipodrom bijis.
S. S.: Klavieres, balets, zirgi...
Mzikas instruments pardjs jau
diplomdarb, beidzot Rozentla
mkslas vidusskolu Klavieru stunda.
Kad pievrsies zirgiem?
I. H.: Kad pardjs zirgi? Tas bija
akadmijas otr kurs, kad ar Helnu
(Helna Heinrihsone gleznotja,
mkslinieka sieva, vieng aut.)
noncm kd stall Rgas pievrt (ir
saglabjies vl t zirga uzmetums). Tad
sajutu, ka esmu atradis sev ko nozmgu.
Pirms tam, atceros, brnb, mamma
nozmja no kartim zirga galvas.
Bet par baletu un klavierm veck
msa gribja bt balerna, otra msa
vingrinjs klavierspl maz dzvoklt.
Varbt zemapzi tas iespaidojis tmu
izvli glezniecb.
S. S.: Vai tie ir rel pasaul mtoie
vai ststs par sevi un pasauli, izmanto-
jot o tik ietilpgo tlu?
I. H.: Vai tie ir reli zirgi? Atbilde
jau ir tav jautjum. Gan plastika, ritms
un sple, gan trauksme, nezia, tiekans
kaut kur, pc kaut k.
S. S.: Zirgus pirms tevis attlojui
daudzi. Vai kds no mksliniekiem
ir pai tkams un interesants via
redzjums?
I. H.: Naivi btu izlikties, ka neesmu
iespaidojies no paraugiem: Mikelandello,
eriko, Delakru. Kad atklju Sauru Ma-
rini, domju vairs negleznou. Bet man
svargi, ka zirgs (ar prjs tmas) auj
paizpausties caur ekspresiju, lniju, for-
mu. ai zi iedvesmojoi Mazervels,
Klains.
S. S.: Lai tuvotos baletam, cik
zinms, ir sdts minjumos. Vai
kds zirgs ir bijis iedvesmas avots, vai
pozjis?
I. H.: Pirmais bija jau akadmijas
gados. Otrais plenr Pedvl Ojra Feld-
berga stall, kad zmjums nokrita steli
pie tramga zirga kjm. T esmu bijis
ar zem zirga vdera. No t laika man ir
saglabjuies vairki zirga portretjumi.
Daudzus gadus izstds tiekoties
ar mkslinieka zirgiem, uztvru tos
galvenokrt k spli ar formu, man patika
ie ornamenti, temperaments, trauk-
sme, kas nemaz nesaistjs ar autora rjo
stabilitti, atturbu un mieru. Izkats, ka
maldgi. Ar uz o izstdi gju, lai tiktos ar
zinmo, ar man tik tkamajm varicijm
par tmu. Bet mani gaidja prsteigums.
Ieraudzju vl nezinmo. Varbt ti-
Helna un Ivars Heinrihsoni.
Ivars Heinrihsons. Zirga galva. Ivars Heinrihsons. Gaisma.
kai vl nepamanto. Blakus virtuozm
menm bija vl kaut kas. Es sku uzt-
vert un last SATURU. Man atkljs ststs
par vientulbu, spm un mlestbu. Ar
mistiskais, noslpums slptais dvseles
ce aiz dzves slieka. Es iepazinu pavi-
sam citu mkslinieku aiz rj eleganti
atturg veidola ploss vtras, ir bibliofla
gudrba un kaligrfa pacietba un smal-
kums. Bija darbi, kuros pazuda robea,
un redzju btni, tikai dzvu btni, ku-
rai piemt visu izjtu un prdzvojumu
lmei. Es vairs neredzju zirga rjo ap-
valku.
I. H.: Man nav ko piebilst. Preczk
nevar pateikt. Mazk varbt spes,
vientulba, cik skumjas, ce vai stvoklis
ce no tumsas uz gaismu. Tam ir rels,
saturisks pamats, jo daa darbu tapui
ar k veltjums aizejoam, dzves slie-
ksni prkpuam konkrtam imenes
cilvkam.
S. S.: Ir jauki zint mkslas vsturi.
Tas gan paldz gan trauc. Skatot izstdi
lni izgaroju katru darbu. Un paralli
redzamajam redzu senkrievu graciozos
zirdzius, tikai eit tie ir melni nevis sar-
kani un bez jtniekiem, redzu renesan-
ses digaru cas lauku... Cik relas ir s
izjtas? Cik pamatots is redzjums?
I. H.: Mkslas vstures ierosmes ir
neslpti tieas. J, t ir renesanses plastika,
ar austrumu miniatru ornamentlisms,
kas mani rosinjis.
Mkslinieks neglezno paportretus.
Vi glezno ZIRGUS, aujot vrgam
last pratjam iepazt sevi un analizt
mkslinieka attieksmi pret pasauli. ie
darbi ir labs materils prdomm par
CILVKA vietu DABAS izveidotaj
hierarhij. Vai tikai neesam prk
paprliecinti? Ar par mkslinieku
relistu, romantii, pieradintu un brvu...
Vai brvu? Jautjums...
INFORMCIJA
Ivars Heinrihsons. Uz tumsu.
Ilustrcijas no galerijas Bastejs arhva.
Iepazinies ar msu urnlu kd no
tirdzniecbas vietm, zvanja Alvis Balo-
dis, lai paststtu kdu interesantu ziu.
Pavstam to lastjiem un ceram, ka
pc latvieu viztes Beijas karanam
varsim sniegt plaku informciju.
Beijas karanam karalisko personu
un Eiroparlamenta deputtu kltbtn
20. jlij tika atklta Eiropas zintnes
centru izstde Science au Palais, kur
Latviju prstvs Alvja Baloa un Reia
Baloa izgatavotais puzirgs sta zirga
izmros ar nosaukumu Rocking Shadow.
puzirgs izgatavots no masva ozol-
koka, tam ir stu zirga astru aste un sti
segli. T izmri: 2,75 metri garum un 2
metri augstum. Zirgs vairk paredzts
Latvijas puzirgs Beij
Sagatavoja Dace Millere
pieauguajiem, lai emocionli atgrieztos
savs brnbas atmis, pojoties ar
puzirdziu. Apmekltjiem tas bs
apskatms Karaa pil no 25. jlija ldz
2. septembrim.
Alvja un Reia Balou veidotais puzirgs
pieauguajiem.
F
o
t
o

n
o

A
l
v
j
a

B
a
l
o
a

a
r
h
v
a
Pajgu braucjiem Baltijas kausa
izcas sacensbu trs posmi ir, iespjams,
nozmgkie starti aj sezon. Pirm
posma rezultti jau zinmi (sacensbu
aprakstu var last Zirgu Pasta iepriekj
numur), un noris gatavoans otrajm
zirgu vienjgu un divjgu sacensbm,
kas notiks Kocnos no 20. ldz 22. augus-
tam.
Sestdien, 21. august pulksten 11
vars vrot manas braukanu, kur
sportisti pajgus vads ierobeot, 80x40
m liel laukum pc iepriek zinmas
shmas. Pcpusdien notiks sacensbu
aizraujokais posms maratons,
kas oreiz bs 12 km gar, t distanc
dalbniekiem bs jveic sei ri.
Katrs no tiem veidots k mazs labirints,
kur noteikt secb jizbrauc apzmtie
vrti pareiz virzien.
Gatavojamies Baltijas kausa posmam
Anda Pavlovska
Kocni, 20.-22. augusts, pajgi
Svtdien konusu ru braukana
bs nosldzoais sacensbu posms,
kur dalbnieku starta krtbu noteiks
iepriekjo disciplnu rezultti, t.i.,
sportisti ar mazko soda punktu skaitu
starts pdjie.
Lai sacensbu programma btu
daudzveidgka, ar ikgadjs konkra
sacensbas Kocnu kauss 2010 tiek
prceltas uz 21. augustu. Kocnu kausa
izcas sacensbs jaunajiem sportistiem
ir iespja izpildt un iegt sporta klases.
Skattjiem bs iespja uz vie-
na laukuma vrot konkru, bet uz
otra manas braukanu pajgiem.
Sacensbs piedalsies Lietuvas, Lat-
vijas un Igaunijas braucji. Ielgums
nostts ar Polijas sportistam Bartoam
ezgodam.
Tre posma sacensbas paredztas
Igaunij, Lnj no 10. ldz 12. septem-
brim. Sekojiet ldzi informcijai www.
pajugubrauksana.com.
Bartos ezgoda Baltijas kausa izcas I posm Lietuv.
ATPTAS BRDIM
Viens no visu laiku izcilkajiem
ameriku rakstniekiem Deks Lon-
dons (1876-1916) tiklab mlja jru,
piedzvojumus un zirgus. Tpc savai
neuzraksttajai autobiogrfjai deva no-
saukumu Jrnieks seglos. Via viet dzves
gjumu vlk prlkoja rvings Stons,
ar di nosaucot savu grmatu (latvieu
valod izdevusi izdevniecba Liesma 1972.
gad). Publicjam nelielus fragmentus no
ts.
u Pc imenes loceku izteikumi-
em, Londoni (uz Sanfrancisko pievrti)
prcluies tpc, ka vajadzjis lielku
platbu zirgu audzanai. Tau diezin vai
Londons (Deka patvs) pats btu gribjis
atstt Dvenportu; varbt viu pierunja
Flora (Deka mte) ar saviem plniem par
to, cik tri var tikt pie bagtbas, ierkojot
zirgu audztavu. /../ Septidesmit pi-
ecu akru liel zemes gabal, kas stieps
gar migl tto piekrasti, Dons Londons
iestdja kartupeus, ganja savus pris
zirgus un ganbas vl iznomja. Deks
gja skol. Tau no lielajm iecerm ne-
kas neiznca, imene nonca trkum
un Deks pelnjs, k vien mcdams,
prdodot dadas skas lietas, braucot
jr...
u Tikai vlk, kstot par atztu un
labi pelnou rakstnieku, vi piepildja
savu vlanos bt kop ar zirgiem, ko
veicinja ar via otr sieva armiana:
Drosmes pilna, via auoja zirga mugur
pa kalniem tai laik, kad tikai nedaudzas
sievietes vispr uzdrkstjs ssties zirg,
lai angu dmu seglos pajdeltu pa Zelta
Vrtu parka jjamceliiem. armianai
oti patika zirgi. Godkra, cenzdams
pc pankumiem gan sabiedrisk, gan
Deka Londona mlestba jra un zirgi
Sagatavoja Dace Millere intelektul jom, via nemitgi sevi piln-
veidoja.
u Dodoties k korespondents uz
Japnas-Krievijas kara fronti, ldz kurai
t sti ar nenokuva, jo tika apcietints
par slepeno darbbu, Londons par sa-
viem neaizstjamajiem palgiem izvljs
zirgus: Deks iegdjs zirgus, iemcjs
jt, nolga palgus, mapu jeb zirgu pusi
un devs pa Koreju uz ziemeiem krievu
karaspka izvietojuma virzien.
u Par savu mjvietu vi vlk
izvljs Sonomu Kalifornij. Sonomas
pavasaris bija burvgs. Deks atguva savu
labo noskau un gara mundrumu; ziemas
nomktba bija aizmirsta. Black Cat nopir-
ka no via vienu ststu, un no saemtajiem
trssimt dolriem vi divsimt piecdesmit
dolru izdeva par jjamzirgu, uz kura
nenogurdinm mis Kitreda (armiana)
nojja trsdesmit jdu visu cea gabalu
no Berklijas ldz Glenelenai. Pa nogzm,
kas bija apauguas sekvojm un priedm,
vii uzjja Sonomas kaln un devs tlk
pa tacim./../ Un tad reiz pcpusdienas
tveic, jdams pri kalniem un ielepo-
dams salviju smaru, kas strvoja augup
no piegzes, vi nejaui uzdrs Hilla
rano simt trsdesmit akru lielam zemes
gabalam, kas majesttiski sljs no ielejas
pret Sonomas kalnu. T tad ar kuva par
Deka nkamo mjvietu, kur vi iepirka
vlk vairkus rano, realizdams savu
vlmi pc brvbas ne tikai jr, bet ar
uz zemes, un vlk ska pat saldzinoi
utopiskas Kalifornijas lauksaimniecbas
attstbas idejas.
u Tovakar vii abi ar mis Kitredu
sastdja plnus. Rano bija pussagru-
vusi kts to varja prbvt par zirgu
stalli un mtni algdzim. /../ Vi nolga
algdzi, iegdjs zirgus, kumeu, govi ar
teu, arklu, erru, furgonu, vieglos ratus,
aizjgu, cus, ttarus, sivnus. Londons
raksta: Visi ie pirkumi bija neparedzti
un mani pilngi izputinja. Turklt es ar
bailm gaidu ziu no Besijas (pirms sie-
vas), ka viai vajadzgi simt dolri zirgu un
ratu iegdei. Esmu izmis visu naudu, ko
varju dabt no Makmilana (izdevja), lai
samakstu par zemi, un atlikuma nemaz
nepietiks staa bvei, kur nu vl mjas
celanai. Rakstu sus ststus, lai trk tiktu
pie naudas.
u Lai sagatavotos brna dzimanai,
armiana aizbrauca uz Glanelenu. Deks
norkoja veselu armiju strdnieku, lai tie
iztrtu jaunu jjamo taku, kas savienotu
Zirgu stallis Skaistuma rano.
Deka Londona rano vienmr bijui zirgi gan k draugi, gan k transporta ldzeklis.
u Kad Dekam
gribjs aizbgt no imenes, no smags
pienkumu nastas, no draugiem, kas
vienmr uzturjs via mj, vi aizjdza
vieglajiem ratiem priek etrus zirgus,
piekra tiem kakl paus zvanus un pa
lkumoto zemesceu pilnos auos drzs
lej uz pilstiu. Izdzirdusi indam
os zvanius, tveic pagurus Glenelena
pamods. Deks Londons brauc lej no
kalniem! kds iesaucs, un acumirkl
vsts izplatjs pa visu pilstiu, iels
saplda priek smaidoi cilvki, bufetnieki
atjaunot paciltb lika gald pudeles un
spodrinja glzes.
Reizi ned pc pusdienm vi
apsegloja pri savu straujko zirgu un
vislielk trum noauoja sepadsmit
jdzes ldz Santa Rozai apvidus lielkajai
pilstai./../ Seos, kop ar sarunu biedriem
iztukojis pudeli skotu viskija, vi sds
ratos un brauca mjs. Deks mcja vadt
zirgus, bet pc iedzeranas viam patika
braukt tri.
u Tpat k pamcbas ce Deks
iemcjs rakstniecbas pamatlikumus,
vi ska studt lauksaimniecbu un
nodibinja savu paraugfermu, par kdu
via brnb sapoja patvs Dons Lon-
dons. Lai liktu pamatus irnes zirgu
audzanai, Deks iegdjs par divtksto
piecsimt dolriem godalgotu ras rzeli
un pc tam etras ras irnes ves par
septisimt dolriem katru. Uzskatdams,
ka atkal pienks krta smagajiem brau-
camajiem zirgiem, vi nopirka no San-
francisko smagajiem ormaiem visas
ves, kas bija savainojuas kjas pret
bruakmeiem. Kad ievajadzjs vairk
vezumnieku lauku iztranai un uzaranai
un piemroti negadjs, vi aizbrauca tos
pirkt uz Dienvidkaliforniju.
u Izjde zirga mugur tajos gados
bija neatemama Londona dienas krtbas
sastvdaa. Dienas otr pus Deks apjja
savas auglgs druvas, kur spcgos saules
staros brieda raa, un aizvadja dienas no-
gali, peldoties ar draugiem basein.
u Dieml ststjums beidzas uz
skumjas nots, neveiksmes un ar strdnieku
nolaidba, visbeidzot ar ugunsgrks,
sagrva plnus par lauksaimniecbas
idelu attstbu citu pc cita. ras rzeli,
kas izstds vairkkrt bija izpelnjies
augstks godalgas un ko Deks mlja
glui k cilvku, atrada beigtu kaut
kur uz lauka. Ar ras zirgu iegde, k
izrdjs, bija kmgs paskums, vj
palaista nauda: iem zirgiem uz nagiem
auga bieza spalva, tpc ziemas mneos
nebija iespjams tos uzturt trus, darba
spjgus. Vl viens misklis, sprieot pc
visa, bija ar smagie braucamie zirgi
tos neviens vairs neturja, jo pardjs
vieglkas lauksaimniecbas manas, ko
varja pavilkt vieglka svara zirgi, turklt
ieviess ar traktori. Dieml, izsapojot
o sapni, zuda ar vairki citi, un drz
Deku Londonu atrada bezsama, pc
tam, kad vi bija iedzris krietnu devu
medikamentu. Glbt viu neizdevs.
Izmantotas publicittes fotogrfjas no
interneta portliem www.london.sonoma.
edu un www.misvelvet.com.
ATPTAS BRDIM
via paumus un apjoztu zemes gaba-
lu, kur tika celts Vilku nams, vi bija
nolmis sagdt sievai prsteigumu uz to
dienu, kad vii atgriezsies rano ar dlu;
par to, ka oreiz bs dls, vi juts pilngi
prliecints. Cik jauki bija stundm ilgi
sapot par laiku, kad, uzsdinjis znu po-
nija mugur, vi vars savam mantinie-
kam blakus apjt tkstoi simt akriem
dla nkamajam paumam. (Piedzima
meitia, un dieml nodzvoja tikai trs
dienas.)
u Bet dzve rano turpinjs.
Vislielko prieku Dekam sagdja
uzsvilpt savam iemotajam sunim
Brnvilkam, ssties Vao Bana mugur
un auot pri laukiem uz Vilku namu, lai
paskattos, kas pa dienu paveikts. Vi
devs kop izbraukumos ar ar sievu:
Deks bija pilngi uzticgs armianai.
Ratos, kurus vilka etri strauji zirgi, vi
kop ar armianu un Nakatu (japu
izcelsmes palgu) devs braucien pa
visnomakajiem Ziemekalifornijas, Ore-
gonas un Vaingtonas apvidiem. armiana
joprojm bija gatava uz jebkdu dku,
kop ar viu jja, peldjs un burja...
u Londona paum biei ierads
viesi: Deks juts atplaucis bt par
namatvu s muias vlgu patriarhu,
redzt, ka draugiem un pazim patk st
pie via galda, jt pa kalniem ar via zir-
giem. Par izjdm daudz tiek ststts, un
aj laika posm zirgi pieminti vai katr
biogrfjas lappus.
u Dekam Londonam oti patika
uzemt viesus un tiem lepoties ar sa-
viem zirgiem. Otrs brokastis varja ilgt
ar pris stundu, ja izraisjs interesantas
sarunas vai gadjs piemrots objekts, ko
pavilkt uz zoba; pc tam pagalm starp
mju un stalli izveda apseglotus zirgus,
visa kompnija sds tiem mugur un
devs Dekam ldzi uz Sonomas kalna
virsotni un tlk gar kalnu grdas kori,
no kurienes pavrs skats uz Sanfrancis-
ko lci. Ja diena bija saulaina, viesi auoja
namatvam pa pdm uz ezeru. Tur starp
citm izklaidm tikui rkoti ar janas
turnri.
Deka Londona atdusas vieta Nacionlaj
park Glenelen.
Deks Londons sav rano 1916. gad. Deks un armiana ar pajgu dodas krtj izbraukum.
Deka Londona krutls Luizianas koledas
pagalm.
ZIRGAUDZTJIEM
Laik, kad lielk daa no Latvijas
zirgaudztjiem pulcjs Pasaules kausa
izc konkr, kas notika Rg, Latga-
les zirgaudztjiem bija iespja izrdt
savus darba augus izaudztos zirgus
lauksaimniecbas izstd Vini 2010.
Izstde notika divas dienas 10. un 11.
jlij, un to organizja Zemkopbas mi-
nistrija kop ar AS Vinu selekcijas un
izminjumu stacija. Izstd piedaljs
Latvijas Lauksaimniecbas universittes,
zintnes centru, lauksaimniecbas sko-
lu, zemnieku saimniecbu prstvji,
lauksaimniecbas tehnikas un materilu
raotji un realiztji, individulie
raotji, irnes mjdzvnieku audztji,
kinologi, rzemju viesi u.c.
Neskatoties uz lielo karstumu un siena
paujas laiku, Latgales zirgaudztji bija
atradui laiku un iespju, lai piedaltos
izstd. Jau ierasti par zirgu izvadi un
paraugdemonstrjumiem aj izstd bija
atbildgs pieredzes bagtais zirgaudztjs,
SIA Trs Vtolu stai prvaldnieks Juris
Astis: ogad izstd varjm redzt
labkos zirgus no Zilupes, Dagdas,
Riebiu, Krslavas un Ozolnieku no-
vadiem, k ar no Daugavpils. Intresen-
tiem bija iespja vrot visu zirgu grupu
prstvjus: Latvijas braucam tipa un
Latvijas sporta tipa zirgus, rikotju
iru (Amerikas un Krievijas) zirgus,
Oldenburgas irnes zirgus un etlandes
poniju. Protams, izstdes apjoms ogad
bija mazks nek iepriekjos gadus, jo
organizanai nepiecieamais fnansjums
ir samazints etras reizes. Bet, neska-
toties uz to, paskums tomr notiek. Fi-
nansu trkuma d oreiz ar nesarkojm
tradicionls ru prvaranas
sacensbas, kas vienmr ir piesaistjuas
oti daudz skattju. Ja saldzinm ar
iepriekjm Vinu izstdm, varu atzt,
Latgales zirgaudztji izstd Vinos
Inese Ruskule
ka oreiz tika demonstrti oti labi geno-
fonda rzei, kas labi atbilst savai btbai.
Tika pardti ar labi rikotju pati, kuri
pagjuaj gad samui augstus ekster-
jera vrtjumus.
Latgales zirgaudztji par
izstdi
Boriss Veliko, z/s Akmelauki, Zilu-
pes novads:
Izstd cilvkiem bija iespja apskatt
etrus no z/s Akmelauki piederoajiem
rzeiem: Liverpu, Arguments, Kvartets
un Reverts. Saldzinot ar iepriekjiem
gadiem, oreiz izstde bija daudz mazka,
mazk ar tika demonstrti mjdzvnieki.
Paskuma budets krietni sarucis, tpc
mums nebija iespjas sarkot konkra
sacensbas, lai vartu pardt savu sporta
tipa rzeu darbaspjas. Bija tikai pajgu
braukanas paraugdemonstrjumi, un ta-
jos, cik zinu, viena no pajgu braucjm
atvs diktt savus noteikumus, un visiem
interesentiem nebija iespja piedalties.
Msu saimniecb pareiz ir 120 zirgi,
ogad piedzimui 20 kumei.
Larisa Klitonika, Balvu novads,
Tila:
Uz izstdi bijm atvedui citiem
pardt msu saimniecb izaudzto
Latvijas braucamtipa rzeli Sidrabs.
Skattjiem msu zirgs oti patika.
Savukrt mums k izstdes dalbniekiem
oti patika organizcijas lmenis, kur par
visu ir padomts. Sidrabu vrttji atzina
par labko genofonda rzeli.
Nikolajs Galiejevs, Dagdas novads:
Izstdes laik izvad visiem intere-
sentiem bija iespja redzt man zemnie-
ku saimniecb adi izaudzto Amerikas
irnes vi Poma, kas dzimusi Latvij.
Pagjuaj gad t sama vislabko
vrtjumu starp Latvij dzimuajiem
rikotju jaunzirgiem. obrd saimniecb
man ir etri rikotji, visi Amerikas
irnes.
Sandra Soikne, Ciblas novads:
ogad sacensbs mani audztie
zirgi nepiedaljs, tau atvedm Krievi-
jas irnes rzeli Princi piedalties pajgu
braukanas paraugdemonstrjumos. 2006.
gad izstd ms izvades laik prezentjm
Latgal esoos rikotjus gan jus, gan
ar divrios, par ko cilvkiem bija liela in-
terese. Gribtu, lai di paskumi notiktu
biek. Pareiz man saimniecb ir astoi
trirnes rikotju zirgi, ogad piedzima
trs kumei.
Dadi ir zirgaudztju iespaidi par
o izstdi. Draivinga demonstrjumos
patiem piedaljs tikai Jeenas Staules
izraudztie dalbnieki, citiem pat tika
liegta iespja izrdt savu braucamzirgu
darbaspjas izstd, ko organiz par valsts
ldzekiem. Iepriekjos gados gan nevie-
nam no interesentiem piedalties konkra
sacensbs neaizliedza. Tomr, lai k ar
bija, paskums ir noticis, un skattji
iepazinuies ar Latgal audztajiem zir-
giem, un tas nozm, ka zirgus eit audz
ar prieku un to ar turpins dart.
Pajgu braukanas paraugdemonstrjumi. Rikotju rzelis Princis Sandras Soiknes vadb.
Juris Astis (no kreiss) un Nikolajs Galiejevs
kop ar Amerikas irnes vi Poma.
Kristne Staule ar Malboro demonstrja to, ka
ar pajg esoo zirgu var vadt bez trenzes.
I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

f
o
t
o
I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

f
o
t
o
I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

f
o
t
o
REKLMA/SLUDINJUMI
Alveja ierocis pret
slimbm
Par Aloe Vera produktiem no frmas
Forever Living Product zirgiem,
citiem dzvniekiem un to saimniekiem
ldzam interesties pa tlruni
26258326.
Reklma Zirgu Past
info@zirgupasts.lv
Tlr.: 26544243
Ldzjtba
Latvijas Jtnieku federcija izsaka visdziko
ldzjtbu Tatjanai Rezukai, mti mb
pavadot.
WWW.FRESHCT.LV
REKLMAS AENTRA
GRAFISKAIS DIZAINS / MJAS LAPU DIZAINS / KORPORATVAIS STILS
FOTOGRFA PAKALPOJUMI / PREZENTREKLMA / MAKETANA
kleits ar seiem skaistiem zirgiem. aj
prieknesum bija iesaisttas gandrz
visas staa ldijas ar saviem mluiem
Geizeru, Rafaello, Terzu, arpeju,
Karnevlu un Dignu. T ar bija izrdes
kulmincija ar daudz, daudz smaidiem un
aplausu jru.
Pc paskuma laimgi k pc labi
padarta darba, devmies pavs ziedu
vainagus pt, rotjm zirgus, dziedjm
dziesmas, krm ugunskuru. Protams,
pa Lgo vakar i alu dzrm, i sieru
dm, i saulti lecot sagaidjm! Kas zina,
varbt tiksimies nkamajos ziemas
saulgrieos!
SPORTA KLUBOS
Vasaras saulgrieus svinjui jau iz-
senis vis pasaul, ar pie mums Jnti
daudzinja, uguni kra, lopus un
kaimius aplgoja, lai veselba i audm, i
lopiem turtos. Msdiens dieml Ju
svinana ir prvrtusies par izans un
alus dzeranas svtkiem. Gribjs rkoties
savdk. Svint SVTKUS!
Tpc Rgas pievrt Carnikavas
novada stall EKVI jau otro gadu svinam
Jus, organizjot tradicionlo Ju kau-
su par godu staa Jnim un zirgiem. T k
msu stall ir oti aktvi un atraktvi zirgu
panieki, nolmm oreiz rkot nevis
sacensbas, bet gatavot prieknesumus par
kopgu tmu Zirgi cauri gadsimtiem.
Gatavoans svtkiem ilga divas
nedas, kuru laik uvm trpus sev un
zirgiem, mekljm atbilstou muziklo
noformjumu prieknesumiem un
strdjmies par labko radoo domu
realizciju. Dienu pirms Lgo sarkojm
enerlminjumu un salasjm juzles
staa rotanai.
Lgo rt, saultei staigjot pa zemes
virsu un priecjot visus pc ieilgus
lietus sezonas, izrde varja skties!
Sving atklana Jnis ar ozollapu
vainagu galv uz sava mk zirga Le-
gro veica goda apli. Uzreiz pc tam Ma-
rina agata demonstrja vispopulrko
sporta disciplnu konkra un iejdes
elementus, lai ar tiem skattjiem, kuri
ikdien nav iesaistti zirgu pasaul, btu
saprotamas atirbas starp iem sporta
veidiem.
Tad atgriezmies tl senatn pie zirga
un cilvka iepazans. Aleksandrs duet
ar Mirtu demonstrja zirga un cilvka
Zirgi cauri gadsimtiem
Zemnieku saimniecbas EKVI kolektva
teksts un foto
savstarpjs uzticans un draudzbas
pirmskumus. Kad abi atrada kopju
valodu bez segliem un iemauktiem, Alek-
sandrs aizauoja Mirtas mugur, ldzi
vedot visu brvo zirgu baru. T sks
ststs par cilvka un zirga attiecbm.
Skaistas mzikas pavadjum ar
brnigiem trpiem laukum pardjs
ar mtiskie zirgi sprnotie Pegasi (Liri-
ka ar kumemeiteni Daliju), jraszirdzi
(Digna) un vienradzis (Milords) ar
burvgam dmm Aonu, Santiju un Ievu.
Leendas ststa, ka o teiksmaino zirgu
pardanas vsta par valsts uzplaukumu
un labkljbas skanos! Uzmm sav
pulk ar kareivgkus zirgu paniekus
amazone Maa devs vrieu medbs
kop ar savu uzticamo vi Liberty.
Zinms, ka amazones jja bez segliem, iz-
mantojot beztrenu iemauktus. Vias bija
lieliskas jtnieces un mednieces, k ar
vrieu ndjas.
Romantisko ststu par Donu Kiho-
tu un Dulsineju, k ar uzticamo kalpu
Sano Pansu, izsplja Iveta ar Ariku (Ro-
sinantes lom) un Olga ar savvaas vti
Ekvitanu, un apburoo Dulsineju Aonu,
izpelnoties ilgstous publikas aplausus.
K gan var aizmirst lielo klejotju tautu!
Nav iedomjami igni bez zirgiem
ignmeitenes Ita, Marina, Anastasija
demonstrja ignu dejas ar zirgiem no
dabisko attiecbu apmcbu programmas.
Bet Katarina, ar savu ilggadjo draud-
zeni vti Monti rdja, ka kop ar zirgu
var ne tikai strdt un sportot, bet ar
rotaties. Prieknesums Rotau zirdzi
bija piemrs cilvka un zirga sadarbbai
un uzticbai. Katarina uzskatmi pierdja,
ka uz zirga var droi justies, apbruojoties
tikai ar stria galu. Un fnl fgurlais
iznciens dmm cepurs un garajs
ignmeitene Marina.
Laukum ierodas Pegasi.
Aleksandrs demonstr cilvka un zirga sapraans pirmskumus.
Dmas bija rpjus par elegantiem trpiem
un zirgu rotjumiem.
REKLMA/SLUDINJUMI
2.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi
Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos,
maketu izirtspjai jbt ne mazk k
300 dpi. Gatavm reklmm jsta ldzi
paraugs jpg formt. 3 mm apgrieanas
mala.
Sludinjumus stt uz e-pastu:
info@zirgupasts.lv
Tlrunis uzzim 26544243
Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums
3 LVL + PVN
Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL
REKLMAS I ZCENOJ UMI ZI RGU PAST
Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu
Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek
zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem
zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu
kalendrs.
ATLAIDES par atkrtojumu
2 reizes atlaide 5%
3 reizes atlaide 10%
4 reizes atlaide 15%
5 reizes un vairk atlaides 20 %
1 lappuse
187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)
3.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
4.vks
210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)
Zirgu fotogrfjas
un individulas fotosesijas
Dace trausa tlr.: 26258326
Mris Millers tlr.: 29209802
1/3 lappuse
(horizontli)
187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)
Nestandarta
reklma
0,41 LVL/cm
2
+ PVN
Firmas baneru reklma 6-15cm
2
no 3,50 LVL+PVN
Vrds: Xxxxxxx
irne: Tanes
Dz. gads: 2002. g.
Augums: 164 cm
rzelis ve Kastrts
Tvs: Xxxxxxx
Mtes tvs Xxxxxxx
Izmantoanas veidi:
Iejde Hobijs Draivings
Konkrs Vaisla Rikoana
Cena: xxxx Kontaktinformcija: xxxxxxxx
lappuse
(vertikli)
94 x 264 mm
(120 LVL + PVN)
1/2 lappuse
(horizontli)
187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)
1/3 lappuse
(vertikli)
62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)
1/4 lappuse
(horizontli)
94 x 132 mm
(52 LVL + PVN)
Jaunk informcija par sertifctajiem
vaislas rzeiem Latvij
Pamatojoties uz grozjumiem Ministru kabineta 2010. gada
2. februra noteikumos nr. 108 Noteikumi par ikgadjo valsts
atbalstu lauksaimniecbai un t pieiranas krtbu papildinto
1. pielikuma 52. punktu par ciltsgrmat uzemto dzvnieku
kataloga izveidi un uzturanu, k ar lopkopbas nozarei aktuls
informcijas regulru (ne retk k reizi mnes) atspoguoanu
publiski pieejamas informcijas veid, Latvijas Zirgaudztju
biedrba, iesaistot Latvijas irnes zirgu audztju asociciju,
publics laikrakst Zirgu Pasts informciju par zirgkopbu un pareiz
aktulajiem vaislas rzeiem Latvij. Paredzts, ka tiks veidots
vaislas rzeu katalogs ar rzeu fotogrfjm alfabtisk secb
atsevii brots un iznks kop ar laikrakstu Zirgu Pasts, skot ar
augusta numuru.
S
e
r
t
i
f
c
t
a
i
s

v
a
i
s
l
a
s

r
z
e
l
i
s

A
r
g
u
m
e
n
t
s

n
o

z
e
m
n
i
e
k
u

s
a
i
m
n
i
e
c
b
a
s

A
k
m
e
l
a
u
k
i
.

D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o

Zirgu Pasts Nr.40

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.40

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

You might also like