Nr.

7 (28)

2009. gada jlijs-augusts

Andis Vrna ar Grand Libero Mra Millera foto

World Cup CSI2*-W Grand Prix Rga 17.-19.07.2009

Cena 1,90 Ls
28

ENERLSPONSORS

SADARBB AR

IZSAKM PATEICBU MSU SPONSORIEM UN ATBALSTTJIEM!

Zvaigznes par msu prasmi

Agris Blaus, Latvijas Jtnieku federcijas prezidents:
Pasaules kausa posma sacensbas Rg risins jau kop 1992. gada, un pateicbu pelnjui visi, kas piedals to atbalstan un praktiskaj sarkoan. Federcijas vadba gandarta par to, ka ar katru gadu aug msu sportistu rezultti, un tiek iegtas ne tikai godalgotas vietas Rgas sacksts, bet ar posmos cits valsts un dados starptautiskos turnros. Novlu labus rezulttus sportistiem ar ogad msu sacksts, k ar sezonas turpinjum! Esam priecgi par to, ka daudzi msu jaunie jtnieki sasniegui tdu meistarbas lmeni, ka ar labiem pankumiem var startt starptautisks sacensbs. Cerams, dai no viiem ks par profesionliem augstas klases jtniekiem, jo tik daudz rzemju startu k pdjos gados, nav bijis vl nekad. Tomr ne visiem ir tds talants, lai gtu visaugstkos pankumus, bet mums svargs ir ikviens jtnieku saimes prstvis, kur tagad trenjas, cenas, pilnveido savu prasmi un zinanas, lai vlk, ja ar neks par izcilu jtnieku, iespjams, darbosies kd ar janas sportu vai zirgkopbu saistt jom. obrd runjam par finansu krzi, bet ne jau vienmr iziro ir nauda, lai strdtu un kaut ko sasniegtu. Tpc oti atzstams ir tas darbs, ko veic sporta klubi un privts saimniecbas, lai dotu iespju brniem nodarboties ar o skaisto un uniklo olimpisko sporta veidu. Varam izteikt vislielko cieu cilvkiem, kuri nodroina brniem un pieauguajiem treniu procesus, ieguldot savu darbu un zinanas, negaidot no t kdu peu. Gribu vlt visiem profesioniem un amatieriem saglabt ar ajos laikos mlestbu pret msu sporta veidu! Man ir patiess gandarjums par to, ka pdjos gados kop ar sponsoriem paveikts tds darbs, ka, pilnveidojot sacku organizatorisko lmeni, tm otro gadu pc krtas pieirts divu zvaigu statuss. J, mums vl ir krietni jaug, bet daudz kas ir ar sasniegts, tas ir gan lielks balvu fonds, kuplks dalbnieku skaits, gan ar lielka atbildba. Ststm par konkra sacensbm, bet msu janas sporta potencilu kopum apliecina ar tas, ka Airisa Penele ar Ravelu kvalificjusies ldzdalbai Eiropas empiont iejd, kas august notiks Anglij. Tas viss gan ikdien, gan tdu svtku laik, kdas mums ir Pasaules kausa posma sackstes, nebtu iedomjams bez sponsoriem, atbalsttjiem un cilvkiem, kuri veic organizatorisko darbu. Viiem visiem lielk atzinba ir t, ka Starptautisk Jtnieku federcija atzingi novrt msu darbu, sniedzot labas atsauksmes par krtjm sacensbm. Vlos atzmt, ka jau otro gadu sacensbas rkojam ar pasaules standartiem atbilstou ru komplektu. Izveidojusies lieliska sadarbba ar valsts aentru Kleisti. ir vieng sporta bze Latvij, kur obrd varam sarkot tik augsta lmea sackstes, bet tas paveicams tikai tad, ja ir personls, kur spj darboties starptautisko standartu lmen, k tas ir obrd. Vlu sportistiem veiksmgus startus, skattjiem aizraujoas sackstes, organiztjiem un atbalsttjiem gandarjuma sajtu pc turnra par pau paveikto!

aj numur
L AT VIJ Pasaules kausa Rgas posms Sacensbu programma, organizcijas komitejas sastvs un cita aktula informcija RZEMS Msu sportistu starti Latvijas jtnieki veiksmgi piedaljuies sacensbs Igaunij un Krievij NUMUR A SARUNA Edgars Treibergs Pasaules kausa Rgas posma sacensbu prezidents, kdreiz vispusgs jtnieks un tagad veiksmgs organizators 26.-27. lpp. FOTOKONKURSS dens skaloj kumeliu Lieliskas msu lastju fotogrfijas un jaun konkursa tma ATPTAS BRDIM Fernando Botero Zirgus var redzt ar tdus slaven Kolumbijas mkslinieka darbi ar zirgiem 42. lpp. IZSTDE Imants Puri Fotogrfijas ar zirgiem Latvijas Fotogrfijas muzej, pieminot izcilo meistaru

2.-13. lpp.

18.-19. lpp.

32.-33. lpp.

46. lpp.

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrfija.

Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +371 29872679, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.

jlijs-augusts, 2009

~~

PASAULES KAUSS

Sacensbu programma
17. jlijs
10.00 Marruts nr. 1 (120/125 cm) Art. 274.5.3. Ar handikapu. Sacensbas divs fzs. Piedals 6/7 g. v. zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 2 (130 cm) Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 3 (140 cm) Sacensbas uz laiku, bet pie vienda soda punktu skaita un laika pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana. Balvu fonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; pdj, mazk balva 20) LJF sacensbas (110 cm) Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Start jtnieki ldz 16 g. v. Balvu fonds: LVL 400, (120; 100; 70; 50; 35; 25) LJF sacensbas jaunzirgiem (115 cm) Art. 274.5.3. Sacensbas divs fzs. Piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu. Balvu fonds: LVL 630, (150; 120; 100; 80; 60; 50; 40; 30)

18. jlijs

Pagju gada Grand Prix Rga uzvartja balvu saem Krievijas sportists Arsnijs pakovskis ar Campino 51.

19. jlijs

Start Aleksandrs akurovs ar Lavandu.

~~

jlijs-augusts, 2009

Mra Millera foto

10.00 Marruts nr. 7 (130/135 cm) JOHNNIE WALKER balva Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana uz laiku. Sacensbas ar handikapu. Piedals 6/7 g. v. zirgi. Balvu fonds: EUR 3000, (800; 700; 600; 500; 400; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 8 (135 cm) CASE balva Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3500, (900; 800; 700; 600; 500; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 9 (150 cm) VOLKSWAGEN balva Art. 238.2.2. Pasaules kausa posms CSI2*-W. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek prlekana uz laiku. Balvu fonds: EUR 10000, (2400; 2000; 1600; 1200; 1000; 800; 600; 400)

Kristaps Neretnieks ar Carpaccio II galvenaj marrut izcnja trspadsmito vietu.

Mra Millera foto

10.00 Sacensbu atklanas ceremonija Marruts nr. 4 (125/135 cm) Art. 263. Tabula C, Art. 239. Sacensbas ar handikapu. Piedals 6/7 g. v. zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 5 (150 cm) Art. 269.5. Akumulcijas sacensbas uz laiku ar dokeri. Balvu fonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; pdj, mazk balva 20) Marruts nr. 6 (140 cm) Art. 238.2.2. Viena prlekana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; pdj, mazk balva 20)

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Daily programme
17. july
10.00 Competition Nr. 1 (120/125 cm) Art. 274.5.3. Competition in two phases. 6/7 years old horses. Prize money: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; last prize min. 20) Competition Nr. 2 (130 cm) Art. 274.5.3. Competition in two phases. Prize money: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; last prize min. 20) Competition Nr. 3 (140 cm) Art. 238.2.1. Competition against the clock. Prize money: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20,) LJF competition for Juniors (16 years old) Latvia (110 cm) Art. 274.5.3. Competition in two phases. Prize money: LVL 400, (120; 100; 70; 50; 35; 25) LJF competition (115/120 cm) Art. 274.5.3. Competition in two phases. 5/6 years old horses. Prize money: LVL 630, (150; 120; 100; 80; 60; 50; 40; 30)

18. july

10.00 Competition opening ceremony Competition Nr. 4 (125/135 cm) Art. 263. Table C, Art. 239. Speed and Handiness competition. 6/7 years old horses. Prize money: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; last prize min. 20) Competition Nr. 5 (150 cm) Art. 269.5. Accumulator competition against the clock with Jocker. Prize money: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20) Competition Nr. 6 (140 cm) Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump off. Prize money: EUR 3000, (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20)

Andis Vrna prn bija labkais no Latvijas sportistiem un izcnja ceturto vietu galvenaj marrut.

19. july

10.00 Competition Nr. 7 (130/135 cm) JOHNNIE WALKER Cup Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump off. 6/7 years old horses. Prize money: EUR 3000, (800; 700; 600; 500; 400; last prize min. 20) Competition Nr. 8 (135 cm) CASEI Cup Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump off. Prize money: EUR 3500, (900; 800; 700; 600; 500; last prize min. 20) Competition Nr. 9 (150 cm) VOLKSWAGEN Cup Art. 238.2.2. FEI World Cup qualify competition. Accuracy competition with one jump off. Prize money: EUR 10000, (2400; 2000; 1600; 1200; 1000; 800; 600; 400; last prize min. 20)

Polis Jaceks Zagors ar Tyrone uzvarja marrut ar dokeri.

jlijs-augusts, 2009

~~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Visprj informcija
World Cup CSI2*-W Grand Prix Rga
Sacensbu statuss/Statuss CSI2*-W Norises laiks/Date 17.07.09.19.07.09. Norises vieta/Place Valsts aentra Lietio sporta veidu centrs Kleisti/National Riding Center Kleisti Kleistu iela 75, Rga, LV-1067 Organizatori/Organizer Latvijas Jtnieku federcija/Latvian Equestrian Federation Kleistu iela 75, Rga, LV-1067 Tlr./fakss +371 67427135 E-pasts: leflatvia@leflatvia.lv; www.leflatvia.lv
Mra Millera foto

Valsts aentra Lietio sporta veidu centrs Kleisti/National Riding Center Kleisti Kleistu iela 75, Rga, LV-1067 Tlr./fakss +371 67426727 Rcbas komiteja/Organizing Committee Goda prezidents/Honorary President: Agris Blaus (LAT) Sacensbu prezidents/President of the Event: Edgars Treibergs (LAT) Sacensbu sekretre/Show Secretary: Natlija akurova (LAT) Sacensbu direktors/Event Director: Kristne Lisovska (LAT), Liesma Kalve (LAT) Preses sekretre/Press Officer: Dace Millere (LAT) Tiesneu kolija/Ground Jury Prezidents/President: Kari Jalassola (FIN) Tiesneu kolija/Member: Dainis Lvmanis (LAT), Hillars Talts (EST) rzemju tiesnesis/Foreign Judge: Zdravka Poljakovics (CRO) Marrutu sastdtjs/Course Designer: Kenets Vrede (FIN) Asistents/Assistant: Sergejs akurovs (LAT) Galvenais rkotjs/Chief Steward: Indra Gabalia (LAT) FEI veterinrais delegts/FEI Veterinary Delegate: Andress Tuvi (EST) Sacensbu veterinrrsts/Show Veterinarian: Valdis Mangalis (LAT)
Apbalvoanas ceremonijai gatavojas toreizjais Latvijas zemkopbas ministrs Mrti Roze, LJF prezidija loceklis Ojrs Petrvics un LJF prezidents Agris Blaus.

Andim Vrnam balvas pasniedz sacensbu rzemju tiesnesis ans Pjrs Kuiskvaters no Beijas un sacensbu prezidents Edgars Treibergs.

Mra Millera foto

Pirms sacensbu galven marruta apbalvoanai sponsori un rcbas komitejas prstvji.

~~

jlijs-augusts, 2009

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Centrleiropas lga
1992. gads 1. Vladimirs ukauskis 5.-11. Sergejs akurovs Reinis Juras Edijs Buls 1993. gads 1. Vitlijs Mutulis 1994. gads nenotika 1995. gads 1. Vincs Civinskis 5. Sintija Orlova 1996. gads 1. Reins Pills 4. Olga Sniedze 1997. gads 1. Vincs Civinskis 2. Guntars Sili 1998. gads 1. Rims Rimkuss 2. Guntars Sili 1999. gads 1. Reins Pills 7. Guntars Sili 2000. gads 1. Gegos Kubiaks 2.-6. Sintija Orlova 2001. gads 1. Guntars Sili 2002. gads 1. Roberts elbergs 5.-11. Guntars Sili 2003. gads 1. Gunrs Kletenbergs 8.-13. Dainis Ozols 2004. gads 1. Pernila Krusa Madsena 2. irts Bricis 2005. gads 1. Gegos Kubiaks 3. Dainis Ozols 2006. gads 1. Hanno Ellermanis 5. Andis Vrna 2007. gads 1. Reins Pills 3. Andis Vrna 2008. gads 1. Arsnijs pakovskis 4. Andis Vrna trom Finls Filipna Featra Balzamns Rajonas Hamlets Bambuk Disko Grandas Radiants Losjonas Radiants

PK Rgas posma Grand Prix marruta visi uzvartji un Latvijas labkie sportisti World Cup CSI-W Rga qualify competition
Lietuva Latvija Latvija Latvija Latvija Lietuva Latvija Igaunija Latvija Lietuva Latvija Lietuva Latvija Igaunija Latvija Polija Latvija Latvija ASV Latvija Igaunija Latvija Dnija Latvija
Mra Millera foto Mra Millera foto

Guntars Sili ar Radiantu no Latvijas guva uzvaru 2001. gad.

Vladimirs ukauskis ar trom no Lietuvas uzvarja 1992. gada sacensbs.

Mitjutland Salana-Radiants Orkisz Guido Salana-Radiants Aktiv Salana-Radiants Palladium Gvidons Marcos Delight Liberato H Turbud Tempo Gvidons Poncorde Grand Libero Ritual Grand Libero Campino 51 Grand Libero

Polija Latvija Igaunija Latvija Igaunija Latvija Krievija Latvija

Reins Pills ar Mitjutland no Igaunijas uzvarja 1999. gada sacensbs. Vi to spja ar 1996. un 2007. gad.

Sintija Orlova ar Guido bija labk no Latvijas jtniekiem 2000. gad, kad dalja otro ldz sesto vietu.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Olga Sniedze ar Disko bija labk no Latvijas jtniekiem 1996. gad, kad izcnja ceturto vietu.

Rims Rimkuss ar Losjonas no Lietuvas uzvarja 1998. gad.

Gunrs Kletenbergs ar Palladium no Igaunijas galveno balvu sama 2003. gad.

jlijs-augusts, 2009

~~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Sacensbu noteikumi
CSI2*-W Cup Rga 2009 sacensbu programm ir iekauti marruti, kurus ties pc FEI (Starptautisks Janas sporta federcijas) apstiprintiem noteikumiem saska ar katra marruta noteikto artikulu. Minsim si un saprotami paskaidrot skattjam, par ko jtnieki sacensbu laik saem soda punktus, un ko nozm o sacensbu marrutiem pieirtie artikuli. Pirms sacensbm konkra laukum dalbnieki kjm drkst ierasties tikai vienu reizi, ieskaitot ar prlekanu. Apskates laik sportista aprbam jbt tram un krtgam. Jbt zbakos, balts jjambikss, balt vai gaii tont virskrekl ar baltu kaklasaiti. Pc apskates dalbnieki dodas iesildt savus zirgus un tikai pc tiesneu uzaicinjuma drkst ierasties sacensbu laukum. Atskanot zvanam, dalbniekam 45 sekunu laik jrso starta lnija, kura, ldzgi k ri, tiek atzmta ar sarkanu karodziu labaj pus un baltu kreisaj. Tiesa, ir dai sacensbu veidi, kuros rus, starta un finia lniju var rsot jebkur virzien. Par sacensbu uzvartju kst dalbnieks, kur, atkarb no sacensbu veida, saem vismazk soda punktu, beidz marrutu vistrk vai saem visvairk gratifikcijas punktu. Par katru gztu rsli sods ir 4 soda punkti. Pirm zirga nepaklausba 4 soda punkti, pirm zirga nepaklausba ar gztu rsli 4 soda punkti plus laika korekcija par 6 sekundm, otr zirga nepaklausba nozm dalbnieka izslganu. Laika normas prsniegana tiek sodta ar 1 soda punktu par katrm 4 sekundm (vai frakciju no 4 s) ar vai bez laika ievroanas. Jtnieka vai jtnieka un zirga kritiens nozm dalbnieka izslganu. Artikuls 238.2.1. Sacensbas uz laiku nozm, ka, nosakot rezulttu, iziroais bs laiks, un par uzvartju ks sportists, kur marrutu bs veicis ar vismazk soda punktiem vai vispr bez soda, vistrkaj laik. Atkarb no nolikuma, aj marrut var notikt prlekana, tau tad pretendentiem juzrda viendi rezultti (ievrojot sekundes simtdaas). Pasaules kausa posma galvenais marruts Grand Prix notiek saska ar artikulu 238.2.2. Ar ts ir sacensbas uz laiku, bet dalbniekiem ar viendiem rezulttiem pc viena vai vairkiem hitiem, kas pretend uz pirmo vietu, ir tiesbas piedalties prlekan. T notiek pc tiem paiem noteikumiem un sodu tabulas k pamatsacensbs, ievrojot da veida sacensbu prlekanas noteikumus. Prjie dalbnieki ierindojami viets at~~

karb no soda punktiem un uzrdt hita laika. Artikuls 274.5.3. Sacensbas divs fzs pielieto biei, it pai, ja paredzams, ka piedalsies daudz sportistu. s sacensbas ietver divas fzes, kuras jveic bez prtraukuma ar identisku vai atirgu kustbas trumu. Pirms fzes finia lnija ir starta lnija otrajai fzei. Marruta pirm fze sastv no astoiem vai deviiem riem, bet otr fze no etriem ldz seiem. Dalbnieki, kuri samui sodus pirmaj fz, tiek apturti ar zvana signlu, kad vii prlec pdjo rsli vai prsniedz laika normu, kad ir rsota finia lnija. Viiem japstjas pc pirms finia lnijas rsoanas. Dalbnieki, kuri nav samui sodus pirmaj fz, turpina marrutu, kas beidzas pc otrs finia lnijas rsoanas. Uzvar dalbnieks, kur otro fzi veic bez soda punktiem (vai ar mazko soda punktu skaitu, ja tri neizlec neviens) un vistrk. Artikuls 269. Akumulcijas sacensbas, kurs dalbnieks cenas iegt pc iespjas vairk pozitvo jeb gratifikcijas punktu. s sacensbas notiek ar seiem, astoiem vai desmit riem, kuriem pakpeniski pieaug prvaranas grtbas pakpe. Grtbas pakpi pank ne tikai ar ru augstuma un platuma palielinanu, bet ar ar trajektorijas sareanu. Gratifikcijas punktus pieir sekojoi: 1 punkts par pirmo prvarto rsli, 2 punkti par otro rsli, 3 punkti par treo u.t.t. Punktus nepieir par gztu rsli. Parasti s sacensbas ir ar dokeri, kas dalbniekam dod divas reizes vairk punktu nek pdjais rslis veiksmga lciena gadjum. Neveiksmes gadjum no kopjs jau iegto punktu summas tiek atemts skaitlis, kur ir divreiz lielks par pdj jlijs-augusts, 2009

ra numuru. Citas kdas tiek sodtas pc tabulas A. Artikuls 239. Tas nozm, ka par katru gztu rsli jtnieks tiek sodts ar 4 (daos sacensbu veidos ar 3) soda sekundm, kuras pieskaita hita laikam. Pirm zirga nepaklausba netiek sodta, pirm zirga nepaklausba ar ra saganu laika korekcija par 6 sekundm, otr zirga nepaklausba nozm dalbnieka izslganu. Laika normu nenosaka, bet laika limits ir divas mintes, ja distance ir ska par 600 m, un trs mintes, ja distance ir garka par 600 m. Ja laika limits tiek prsniegts, dalbnieks tiek izslgts.

Starptautisko sacensbu statusa apzmjumi

CH sacensbas, kurs iekauta vairk nek viena disciplna. CS tikai ru prvarana. CD tikai iejde. CC tikai trsca. CA tikai pajgu braukana. CV tikai voltizana. CN nacionls sac. (piem. CSN). CI starptautisks sacensbas (CSI). W sac., kurs notiek Pasaules kausa izcas sackstes (piem., CSI-W). CIO oficils starptautisks sacensbas (piem., CSIO). Y sacensbas jaunajiem jtniekiem ldz 21g. v. (piem., CSIOY). J sacensbas junioriem ldz 18 g. v. (piem., CDIJ). P sac. ponijiem (piem., CDNP). Ch sac. brniem (piem., CSICh). 2* zvaigu skaits norda balvu fonda lielumu (piem., CSI5* balvu fondam jbt CHF 500 000 un vairk).

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Rcbas kodekss zirga aizsardzbai

1. Visos janas paskumos zirgs vrtjams visaugstk. 2. Nacionlajai federcijai jkontrol ts jurisdikcij esoo personu un organizciju rpes par viu zirgu labsajtu. ni. 3. Pret zirgu jizturas ar pelntu saprat-

4. Visprjai attieksmei un veterinrajai apkalpoanai jgarant zirga labsajta un veselba. 5. Jievro visaugstks prasbas zirgu dinan, to veselbas aizsardzb, apkopan un drob. 6. Zirgu transportldzekos jnodroina nepiecieam ventilcija, dinana, dzirdinana un veselga vide. 7. Jpaaugstina treneru un sportistu zinanu lmenis zirgu trenia metodik un rcb ar zirgu, jvecina zintniskie ptjumi hipoloij. 8. Jebkuras treniu vai janas metodes jpakauj zirga labsajtas nodroinanai, un ts nedrkst balstties uz FEI (Starptautisk Janas sporta federcija) nosodts tehnikas izmantoanu. 9. Zirga labsajtas nodroinanas paskumiem jdomin pr audztju, treneru, jtnieku, panieku, organizatoru vai citu oficilu personu interesm. 10. Starptautiskie un nacionlie likumi un reglamenti, kas attiecas uz janas sportu un zirgu labsajtu, jievro k sacensbs, t trenios. Visi likumi, kas skar janu, pastvgi jaktualiz un jpilnveido. is Kodekss tiek publicts, skot ar 1992. gada 1. janvri, saska ar FEI tikas komisijas lmumu, lai nodrointu zirgu labsajtu, k ar vislielko labvlbu janas sportam.

Pasaules kausa Rgas posma sacensbu starplaikos vienmr bagtgi sagatavoti prieknesumi. Pagjuogad tie notika figurlaj jan, iejd, voltizan un vismazko dalbnieku izpildjum ar ponijiem.

Mra Millera foto

jlijs-augusts, 2009

Mra Millera foto

~~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Pasaules kausa izca Latvij

Pasaules kausa izcas serilu ska organizt 1978. gad, pakpeniski sacensbas sarkojot etrpadsmit lgs vairkos posmos ar prestio finlu vienreiz gad. Ldz 1998. gadam sacensbu enerlsponsors bija zviedru automobiu raotjs koncerns Volvo, kas pc divdesmit gadiem o sadarbbu ar godu beidza, un tagad galveno sacku patronu veic pati FEI Starptautisk Janas sporta federcija. Latvijas konkristi Pasaules kaus pirmo reizi startja 1990. gad Centrleiropas lgas sacksts Vcijas pilst Gr. Pc tam, kad toreizjais PK direktors un o sacensbu idejas autors veicietis Makss Ammans ierads vizt Latvij, ar via vrtjumu tika nolemts, ka sporta bze Kleistos ir piemrota vieta lgas posma sacensbu sarkoanai. Pirms sackstes Rg notika 1992. gad. Ldz im augstkais Latvijas jtnieku pankums ir izcnt otr vieta PK Centrleiropas lgas kopvrtjum. 1999. gad to spja Guntars Sili ar Radiantu. Pc iepriekjiem pieteikumiem paredzams, ka Rgas posma sacksts ogad starts aptuveni 60 sportistu ar 80 zirgiem no sekojom valstm: Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, rijas, Baltkrievijas, Polijas, Vcijas, Zviedrijas un Latvijas. Audzis turnra balvu fonds, ogad tas ir 33000 eiro un 1030 lati (pdjie tikai Latvijas jaunzirgiem paredztajos marrutos).

Start Jnis Kalita ar Patriku.

Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidente Gita Skoka un tiesneu kolijas prezidents Kari Jalassola.
Mra Millera foto

Mra Millera foto

Balvu saem Kristaps Neretnieks.

~10~

jlijs-augusts, 2009

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

T tam bija jnotiek

Dace Millere

ogad Pasaules kausa Rgas posma marrutu sastdtjs bs specilists no Somijas Kenets Vrede, bet via asistents Sergejs akurovs. Vi d amat bijis jau iepriek, k ar pats apliecinjis savu meistarbu aj jom, veidojot distances daudzs sacksts. pai specilisti uzteica Sergeja sastdtos marrutus ogad Inukaln notikuaj Latvijas empiont. Sergejs pats bijis izcils sportists un joprojm start, taj skait bez konkra Latvijas mrog gdams labus pankumus ar iejd. Vi zinms k lielisks treneris un pdj laik oti ieciento kvalifikcijas sacensbu organiztjs Kleistos. Varbt nav lieki atgdint, ka Sergejs ir viengais no Latvijas visu laiku sportistiem, kur startjis olimpiskajs spls 1988. gad Seul. Vi atzst, ka da ranga sacksts bt par viesu specilista asistentu ir pagodinoi, tomr sti komfortabli aj posten nevar justies: Jrins ar galven marruta sastdtja domu, jrkojas pc via izstrdtas shmas, saka Sergejs akurovs. Bet katrs marruta sastdtjs pieradis strdt, vadoties pc savas koncepcijas, un biei vien, realizjot iepriek labi prdomtu marrutu, tomr pamana kaut nelielas nianses, kas btu izlabojamas darba gait laukum, tdjdi atvieglojot sportistiem marruta veikanu. Asistenta amat tda iespja ir liegta. Esat Rgas posma sacensbu izaugsmi vrojis kop paiem pirmskumiem. K to vrtjat? Lielk atirba ir t, ka gadu gait izdevies piesaistt plau sponsoru loku, kas

Sergejs akurovs ar Ikaru start 1999. gada Pasaules kausa posma Rgas sacensbs.

auj organizt sacensbas arvien augstk lmen. Droi varu teikt, ka obrd jau sasniegts standarts, kd Vcij notiek liels apgabalu sackstes. Btiski ar tas, ka palielinjies marrutu skaits, prmiju naudas tajos, kas par ldzdalbu sacensbs ieinteres vairk rzemju sportistu. Savukrt tas ievrojami palielina konkurenci, un auj Latvijas sportistiem sav mju atmosfr sacensties augsta ranga sacensbs. Pieminjt Vciju, kur nostrdjt un startjt sacensbs daudzus gadus. Tagad jau vairkas sezonas esat atgriezies Latvij, un visi varam vrtt jsu paveikto. Vai pats esat apmierints ar du izvli?

Konkra laukuma kopskats pagju gada Pasaules kausa Rgas posma sacensbs, kad marrutu sastdtjs bija Krievijas prstvis Vladimirs Platovs, bet via asistents Sergejs akurovs.

J, esmu priecgs, ka atgriezos Latvij, varbt to pat vajadzja izdart daus gadus trk. Tomr jatzst ar tas, ka bez Vcijas posma man nebtu ts pieredzes un zinanu, kas ir obrd. Ar sapratnes, ka vajag un gribu mcties tlk, tiei marrutu sastdanas jom. Tpc esmu oti pateicgs, ka Latvijas Jtnieku federcija man paldzja aizbraukt 2006. gad uz Eiropas empiontu konkr un opavasar uz kursiem Spnij, lai es vartu mcties. Nopelnu dalana nav pateicga lieta, tomr, gribas apgalvot, ka tiei jsu starti un labie kontakti starptautisk arn par kdu gadu tuvinja Pasaules kausa ienkanu Latvij. Man prieks, ka pirms daudziem gadiem sacensbs Prg iepazinos ar toreizjo Pasaules kausa direktoru Maksu Ammanu. T pakpeniski veidojs via kontakti ar Latvijas Jtnieku federciju, un, iespjams, tpc, ka bijm persongi pazstami, vi kdu brdi trk iedroinjs atbraukt uz Latviju, objektvk spja izvrtt patieso situciju msu valst un ts janas sport, rezultt izlemjot, ka te ir iespjams sarkot da ranga sackstes. Nekdus paus savus nopelnus gan nesaskatu, ja nebtu es, btu kds cits cilvks. Tam t bija ar likumsakargi jnotiek, Latvijai atgstot savu neatkarbu. Biju priecgs, kad 2007. gad sacensbs Manheim Ammana kungs mani atpazina, un, bdams tobrd oti aizemts cits saruns, tomr atvlja brtiu, lai ar mani sasveicintos un painterestos, k mums tagad kljas.
~11~

jlijs-augusts, 2009

Mra Millera foto

Mra Millera foto

PASAULES KAUSS

Ivans Ivanovs, mob. tlr.: 29 452 321 irts Peirgs, mob. tlr.: 29 127 208 ~12~

Izstu komplekss Rmava Valdlaui, Rgas raj., LV-1076 Tlr.: 67 860 621, Fakss: 67 804 813

jlijs-augusts, 2009

jlijs-augusts, 2009

~13~

LATVIJ

Saglab sacensbu organizanas tradciju

Jolanta Lapia

Lielvrde, 14. jnijs, konkrs

Dien, kad Latvij daudzviet lija stiprs lietus, Lielvrd, Lpla stadion, k td dieva labvlbas nostr, saules apspdti, sacents sportisti no visiem Latvijas novadiem. Sacensbs tika piedvti etri dadas grtbas marruti. Jau vairkus gadus pc krtas sportists Dainis Ozols ar imeni un saviem atbalsttjiem organiz sacensbas Ldman un Lielvrd. ogad tika mainta ierast tradcija, kad, sezonai skoties, sacensbas notiek Beku lc, bet augusta beigs Lpla stadion. Jtniekiem vecum ldz 16 gadiem marrut ar 100 cm augstiem riem uzvaru izcnja Anna Beska ar zirgu Geita, distanci veicot bez soda punktiem. aj marrut atsevi konkurenc startja zirgi ldz piecu gadu vecumam vai zirgi, kas start pirmo sezonu. Labko rezulttu 37 zirgu konkurenc saniedza Raimonda Indrna jaunais talants zirgs Liedags ar pieredzjuo sportisti Mairu Leju, marruta abas fzes veicot bez soda punkLPJSK sacensbas Konkrs tiem. Marrut ar pieaugou grtbas pakpi un dokeri, un ru augstumu ldz 115 cm 44 dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Dainis Ozols ar zirgu Limoa. Maksimlo punktu skaitu marrut ieguva tikai astoi dalbnieki. Ar klasiskaj marrut ar ru augstumu ldz 130 cm uzvara tika Dainim, oreiz ar lielisk zirga Gvidona dlu Goldringu. Dainim viengajam izdevs veikt marrutu bez soda punktiem. etrus soda punktus sama Sarmte Ptersone ar Vando, ierindojoties otraj viet, tre vieta Guntaram Siliam ar Maclesias. Savukrt marrut hobija jtniekiem labko rezulttu 80 cm augstaj marrut uzrdja Sintija Grundule ar Atnu, otr vieta Ievai Egltei ar Callacado, tre Ilonai Zaulai ar Grand Cru. Ceram, ka Latvijas Profesionlo jtnieku sporta klubs (LPJSK) turpins ieskto tradciju, un atkal tiksimies sacensbs Lielvrd rudens pus.

Dainis Ozols ar Limou un zirga saimnieci Elnu Raevsku.

Sacensbas jaunajiem jtniekiem

Jolanta Lapia

Eikai, 20. jnijs, konkrs

Marruts nr. 1 a (ru augstums ldz 100 cm, divs fzs, piedals jtnieki ldz 16 g. v.) 1. Anna Beska Geita 0 s.p./26,42 s 2. Linda Via Rigo Liepenes 0 s.p./27,14 s 3. Elna Raevska Flamenko Burtnieki 0 s.p./28,18 s Marruts nr. 1 b (ru augstums ldz 100 cm, divs fzs, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas sacensbs piedals pirmo sezonu) 1. Maira Leja Liedags Raimonds Indrns 0 s.p./26,35 s 2. Linda Via Rigo Liepenes 0 s.p./27,35 s 3. Elza Muiniece Kuskuss Traines stai 0 s.p./28,75 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, ar pieaugou grtbas pakpi un dokeri, bez ldzdalbas ierobeojumiem) 1. Dainis Ozols Limoa Lielvrde, LPJSK 65 p./48,34 s 2. irts Bricis Esmeralda Sport de Lux 65 p./49,27 s 3. Edte Vgnere Ldija Veci 65 p./50,30 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu, bez ldzdalbas ierobeojumiem) 1. Dainis Ozols Goldrings Lielvrde, LPJSK 0 s.p./85,02 s 2. Sarmte Ptersone Vando TJK 4 s.p./89,65 3. Guntars Sili Maclesias Bajri 8 s.p./76,5 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 80 cm, hobija jtniekiem, piedals 18 g. v. un vecki jtnieki, kuri pdjos piecus gadus nav piedaljuies sacensbs marrutos ar 120 cm un augstkiem riem) 1. Sintija Grundule Atna Baldone 0 s.p./54,33 s 2. Ieva Eglte Callacado Strigi 0 s.p./58,73 s 3. Ilona Zaula Grand Cru Jaunbrnumi 0 s.p./61,61 s

Lgo svtku noskas Eikaos risinjs jtnieku kluba Viktorija organizts jauno jtnieku un amatieru sacensbas Eikau kauss 2009. Tika prvarti marruti augstum no 30 ldz 110 cm, paiem mazkajiem jtnieciiem bija jveic vadbas marruts. Uz sacensbm bija ieraduies dalbnieki no Madonas, Ogres, Csu rajona, no Ropaiem, Smiltenes, Baldones, Saulkrastiem un tuvkajiem staiem. Vadbas marrut ar 30 ldz 50 cm augstiem riem par uzvaru tika apbalvota Aigas Ozolias audzkne Margarita Prokofjeva ar poniju Kamene no Baldones. 50 ldz 70 cm augstaj marrut 21 dalbnieka konkurenc pirm vieta tika JSK Ventas prstvei Nikolai Morozovai ar Turaidu. Jaun jtniece Ieva Apalupa ar Baziliku uzvarja 80 cm augstaj marrut, kur no 19 dalbniekiem marrutu bez soda punktiem veica 12 dalbnieki. Savukrt 100 cm augstaj marrut 23 dalbnieku konkurenc uzvara tika zemnieku saimniecbas Rieksti prstvei Anitai Skujai ar Pilru. K jau da mroga sacensbs ierasts, augstko marrutu konkurenc dalbnieku ir mazk, un t 110 cm augstaj marrut no deviiem dalbniekiem uzvara tika Ievai Peckai ar Rogu.

~14~

jlijs-augusts, 2009

Artra Ozolia foto

LATVIJ Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2009 rezultti

(uz 1.07.2009.) Iejde Pieauguie Juniori
1. 2. 3. 4. 5. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.

1. Airisa Penele 631 (bez rez. Polij CDI3*) 2. Agnese Liepia 621 3. Terze Rozenberga 612 4. Agnese Kukaine 464 5. Inga Bistrova 336 6. Terze Ptersone 330 7. Gundega Krgere 312 8. Jlija Stepanova 242 9. Kristne Lisovska 234 10. Jlija Tkaova 196

Ance Kozulne 30 Marija Dubrovska 24 Enni uka 18 Mrte Dvidsone 15 Jelizaveta eltova 12 Aiga Silavniece 72 Sindija Galvia 42 Everita Daubure 30 Kristne Tverdohleba 30 Ksenija Petrova 24 Paula Grnberga 18 Sanita Vrenberga 15 Sandra Mlere 15

Brni

Kad novilkt aketi?

Jautjums: Kad, jsuprt, sacensbs jpieem lmums, ka sportisti var startt bez aketm?
Atbild: Zirgu Pasta padomniece Indra Gabalia, konkra trenere
Domju, ka tikai tad, kad ir oti karsts laiks. Msu apstkos, aptuveni ap grdiem 30. Turklt viedoki ir atirgi, un es pievienojos tam, ka citos sacku marrutos to var ataut, bet turnra galvenaj konkr, kds, piemram, Pasaules kaus bs ar 150 cm augstiem riem, to nevajadztu dart. Latvij nav aj jom pieemtas reglamentjoas normas, un situciju izvrt galvenais tiesnesis. Manuprt, neliels sacensbs du lmumu var pieemt elastgk, jo sportistiem nav jmoks. Bet pastv ar cita nianse tagad aketes tiek raotas no daudz vieglkiem materiliem nek agrk. Ar krekli, kuros tdos gadjumos var doties uz starta, mdz bt dadi pilngi balti vai tonti, svtraini un ar baltu apkaklti. Katrs jtnieks to var izvlties, tomr domju, ka balt krsa vislabk piestv im svtku brdim, kds katram sportistam ir sacensbas. Jau minju, ka galvenais tiesnesis ir kompetents pieemt lmumu startt ar aketm vai bez. Tau, ja tas nav izskanjis sacensbu skum skaruos, katram jtniekam ir pienkums noskaidrot, kd trp ierasties uz startu. Atcersimies gan to, ka iejd ar 30 grdu karstum jstart piln ekipjum frak un ar cilindru galv. Turklt tad programmas izpilde prasa piecas, seas mintes, un atlaides netiek dotas nekur un nekad. Tpc, klab gan konkristi to vienu minti nevartu paciest nelielas nertbas?

Jaunie jtnieki

1. Anita Lapina 30 2. Jlija Stepanova 24

Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija

LJF kausa izca III posms

Iejde
Liel balva 1. Airisa Penele 2. Terze Rozenberga Vidj balva I 1. Agnese Liepia 2. Terze Ptersone 3. Inga Bistrova III grupas shma 1. Agnese Liepia 2. Agnese Kukaine 3. Olga akurova II grupas shma 1. Gundega Krgere 2. Agnese Kukaine 3. Guna Vasijeva Open Class (ldz 14 g. v.) 1. Kristne Tverdohleba 2. Aiga Silavniece 3. Sindija Galvia Open Class (15-17 g. v.) 1. Agnese Rituma 2. Monta Kavia 3. Laima Jansone Open Class (18 g. v.) 1. Anda Zvirgzdia 2. Gunta Baumane 3. Jana Veide Open Class (jaunzirgi) 1. Agnese Rituma 2. Mrte Dvidsone 3. Aiga Silavniece Ravels Zalve Linza Kivi Traum-Furst Doctor Wayne Lambordini II Regtaims Donnerwelle Londy Light Holda Donnerwelle Dogatka Danko Lavelass Kameja Gesta Ronda Rodeira Ideals Indejec Le Carerra Loretta z/s Lielceri LSVC Kleisti LSVC Kleisti Mestrazdii JSK Amber SIA Wilde Transport JSK Temperaments LSVC Kleisti JSK Temperaments JSK Temperaments SIA ZA Kocni JSK Temperaments LSVC Kleisti LSVC Kleisti z/s Reiteri z/s Reiteri LSVC Kleisti LSVC Kleisti z/s Reiteri z/s Reiteri z/s Reiteri Unguri LSVC Kleisti 67,09% 58,94% 66,58% 65,86% 65,23% 67,25% 65,69% 65,10% 67,40% 66,29% 65,00% 66,03% 63,96% 54,13% 65,51% 64,65% 58,27% 65,86% 65,51% 63,10% 60,51% 58,62% 57,41%

Jautjiet msu padomniekiem!

Zirgu Pasts izraudzjies savus gada padomniekus, kuri ir specilisti ar janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir piekritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Rakstiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv, un sagatavosim specilistu atbildes laikraksta slejs.

jlijs-augusts, 2009

~15~

Mra Millera foto

LATVIJ

Veiksmgas sacensbas Mrup

Inese Ruskule

Vairk nek desmit gadu ilga tradcija Vasargaj un saulainaj 28. jnija rt Mrupes novada Train visiem interesentiem bija iespja vrot ikgadjo Mrupes kausa izcu janas sport. Paiem sacensbu organiztjiem necerot, dalbnieku skaits bija oti kupls. osezon konkra sacensbas notiek krietni retk nek iepriekjos gados, jo pareizj ekonomisk situcija krietni mazina finansilo atbalsttju skaitu du paskumu sarkoan. Tau z/s Traines stai panieki Anna Stafecka un Zigmunds Alsi turpinja skto tradciju, jau vienpadsmito gadu pc krtas sarkojot tradicionlo Mrupes kausa izcu ar Latvijas Jtnieku federcijas atbalstu. Sacensbu galvenais tiesnesis bija Inga Mielsone, bet marrutu sastdtjs Ivo Mielsons. Sacensbu programm bija pieci marruti, dodot iespju startt gan jaunajiem, gan ar pieredzjuajiem dalbniekiem.

Sacensbu norise

Tpat k iepriekjos gados, ar ogad ldztekus Latvijas jtniekiem savu prasmi demonstrja Lietuvas sportisti. Jatzst, ka lietuvieiem starti bija veiksmgi, un ar galvenaj, ceturtaj marrut, pirmo vietu izcnja Valds Urbons ar zirgu Anna. Savukrt no Latvijas jtniekiem veiksmga diena bija Mairai Lejai, kura izcnja vairkas godalgots vietas. Vias vadb neprspts pirmaj un otraj marrut jaunzirgu konkurenc palika Raimonda Indrna zirgs Liedags. Zirgam patiem ir liels potencils, ko atzina tiesnei. Liedags ar pagjuaj gad Mrupes kaus guva pirmo vietu, un gada laik tam nav raduies konkurenti. Par prieku Traines staiem pirmo vietu pirmaj marrut jaunajiem jtniekiem guva vietj sportiste Krista Kristina Alksne ar zirgu Likums. Savukrt otraj marrut pirmajs divs viets ierindojs Kristne Egle, attiecgi ar Concorde un Glstu. Sacensbu beigs ar hobija jtnieki varja sacensties marrut ar 80 cm augstiem riem, un labko rezulttu

Mrupes kausa izca Marruts nr. 1 a (ru augstums ldz 100 cm, uz atzmm, piedals zirgi ldz 5 g. v., vai kas start pirmo sezonu)
1. Maira Leja 2. irts Bricis 3. Maira Leja 4. irts Bricis 5. Anna Stafecka Liedags Esmeralda Arhimeds For Fredy Virma Raimonds Indrns 8,5 b./62,43 s Sport de Lux Lautas Sport de Lux z/s Traines stai 7,6 b./58,40 s 7,6 b./63,78 s 7,6 b./66,90 s 7,3 b./59,68 s

Marruts nr. 1 b (ldz 100 cm, uz atzmm, piedals jauniei ldz 16 g. v.)
1. Krista Kristina Alksne 2. Goda Desceraite 3. Mrte Medvecka 4. Laura Penele 5. Patrcija Kokina Likums Big Star Roze Rafaello Wimbldons z/s Traines stai Lietuva Muitnieki z/s Lielceri z/s Lielceri 7,2 b./55,65 s 7,0 b./61,13 s 6,7 b./59,79 s 6,6 b./50,39 s 6,6 b./56,54 s

Marruts nr. 2 a (ldz 110 cm, uz atzmm, piedals zirgi ldz 6 g. v. , kas start pirmo sezonu)
1. Maira Leja 2. Maira Leja 3. Sarmte Ptersone 4. Valds Urbons 5. Marija Ose Liedags Kingstona Amadeo Roleks Raimonds Indrns Raimonds Indrns TJK z/s Traines stai 8,2 b./59,45 s 8,0 b./59,55 s 7,8 b./61,43 s 7,7 b./69,68 s 7,4 b./55,39 s

Quidams-Virgin Lietuva

Marruts nr. 2 b (ldz 110 cm, uz atzmm, piedals jauniei ldz 21 g. v.)
1. Kristne Egle 2. Kristne Egle 3. Santa Caune 4. Zane Josta 5. Sindija Svipsta Concorde Glsts Lingo Arko Boleno Lafero Egu imene Egu imene Quattro Sport de Lux Jura stai 7,7 b./57,15 s 7,1 b./58,91 s 7,0 b./59,14 s 6,9 b./58,08 s 6,9 b./63,39 s 0 s.p./25,11 s 0 s.p./25,21 s 0 s.p./25,28 s 0 s.p./26,29 s 0 s.p./26,34 s

Marruts nr. 3 (100/110 cm, 2 fzs)

1. Kristne Egle 2. Madara Frliha 3. Jolanta Lapia 4. Tija Alse Jurjne 5. irts Bricis Glsts Liedags Glazra Jasmin Esmeralda

Egu imene Kentaura stai SIA rgu ligzda Temperaments z/s Traines stai

Marruts nr. 4 (ldz 120 cm, akumulcijas sacensbas ar dokeri)

1. Valds Urbons 2. Tija Alse Jurjne 3. Zane Josta 4. Maira Leja 5. irts Bricis Anna Jasmin Arko Baleno Kingstona EG Transit force Gyu Lietuva Temperaments Sport de Lux Sport de Lux 65 p./53,58 s 65 p./59,11 s 65 p./61,06 s 65 p./61,28 s

Raimonds Indrns 65 p./61,12 s

Marruts nr. 5 (ldz 80 cm, hobija jtniekiem)

1. Dita Guste 2. Jnis Mateuss 3. Gundega Eglte 4. Ilona Zaula 5. Nellija Nulle Vlme Rabns Rafets Grand Cru Sarma JSK Krii Liepjas r. z/s Traines stai Jaunbrnumi Kleisti 0 s.p./54,77 s 0 s.p./59,01 s 0 s.p./59,77 s 0 s.p./60,47 s 0 s.p./65,69 s

Godalgoto vietu ieguvja Kristne Egle ar Concorde.

sasniedza jtniece no JSK Krii Dita Guste ar Vlmi. Anna Stafecka atzst: ogad sacensbas bija oti veiksmgas. Lai gan sagatavoans posm ita, ka dalbnieku nebs daudz, tomr sacensbu dien ierads liels skaits spor-

tistu. Par to liecina ar tas, ka sacensbas ilga vairk nek desmit stundu. Esam pateicgi visiem msu atbalsttjiem, jo kas gan msdiens var notikt bez atbalsta. Ar pati Anna Stafecka aktvi

~16~

jlijs-augusts, 2009

Alvila Strera foto

LATVIJ

Latvijas Pasts 2009. gad izdevumiem, kuri iznk reizi mnes vai retk, noteicis citdus abonanas termius nek dienas laikrakstiem un nedas urnliem.

Nenokav abonanu SEPTEMBRIM!

Abon Latvijas Past ldz 16. augustam, moderniztajs pasta nodas ldz 12. augustam.

Abonanas indekss 1238.

1 mnesim Ls 1,80 3 mneiem Ls 5,40 4 mneiem (ldz gada beigm) Ls 7,20

Alvila Strera foto

Ceturt marruta uzvartjs Valds Urbons.

Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

piedaljs sacensbs, jo startja gandrz visos marrutos, izcnot godalgots vietas. Protams, k jau sport, bija ar daudzu jtnieku kritieni, tau neviens no sportistiem traumas neguva. Dieml dai no dalbniekiem bija aizmirsui janas sporta noteikumus. Galvenajai tiesnesei ncs aizrdt vienai no dalbniecm, kad via uz startu ierads bez aketes. Vlamies atgdint, ka bez aketes sacensbs var startt tikai taj gadjum, ja to ir paziojis galvenais tiesnesis. Nevar paauties uz versiju, ka kds ko sacjis, bet labk aiziet pie tiesneiem un pajautt, drkst startt bez aketes vai ne. Jo pai gadjum, ja piedalties marrut uz atzmi, vrtjot stilu, kur nozmgs ir kopiespaids par sniegumu (aprbs, izpildjums, zirga izskats). Jpiemin tas, ka Mrupes kaus tradicionli notiek jauno jtnieku un jaunzirgu vrtana uz atzmi, tdjdi liekot mcties veikt marrutu ne tikai tri, bet tehniski pareizi. Vl viens no sacensbu noteikumu prkpumiem bija zirga praudzinana siana

Noteikumu prkpumi

ar steku sacensbu laukum. Sacensbu galvenais tiesnesis vairkkrt atgdinja iekarsuajiem jtniekiem, ka zirgs jaudzina mjs, nevis atbraucot uz sacensbm. Ar uz iesildes laukuma to nedrkst dart. Sacku starplaikos katram interesentam bija iespja apmeklt zirglietu tirdziu, kas jau ar kuvis par tradciju. Sacensbu organizatori pateicgi atbalsttjiem: Latvijas Jtnieku federcijai, Elittesport (zirgu segas marrutu uzvartjiem), Solsel (specilais sls zirgiem), Ziedu balss (puu pui godalgoto vietu ieguvjiem), Eggersmann (zirgu barba), zirglietu veikalam Zirgu stallis, Tahitian Noni, Muhldorfer zirgu barbas izplattjiem, Vrsis&Ro un Silja. Stau panieki saka paldies ar visai komandai, kas piedaljs sacensbu sagatavoanas proces, krsojot rus un organizjot mazos maus, lai nopelntu naudu Mrupes kausa balvm. Z/s Traines stai paredz, ka ogad vl tiks organiztas vairkas janas sporta trenisacensbas, kurs aicinti piedalties visi interesenti.

Atbalsttji

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea ielas, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
~17~

jlijs-augusts, 2009

RZEMS

Latvijas sportisti Krievij

Jolanta Lapia

Latvijas sportistu rezultti

Datums Marruts 19.06. Nr. 1, 130 cm (83 dal.) Vieta 27. 28. 45. 59. 66. 67. 22. 30. 34. 36. 60. 3. 4. 8. 37. 60. 75. 13. 17. 33. 35. 39. 7. 9. 13. 29. 44. 56. 4. 8. 15. 39. Vrds, uzvrds Kristaps Neretnieks Andis Vrna Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Andis Vrna Dainis Ozols Dainis Ozols Andis Vrna Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Mairis Penelis Andis Vrna Dainis Ozols Andis Vrna Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Santa teinberga Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Mairis Penelis Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Andis Vrna Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Andis Vrna Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Andis Vrna Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Mairis Penelis Zirga vrds Lora Marmors Landors-LV Lacapo Arabika Kardinals-LV Gvidons Grand Libero Rolex Miro Kardinals-LV Welt Duran II Marmors Kardinals-LV Arabika Lora Landors-LV Conchevallier Gvidons Lacapo Welt Duran II Rolex Miro Landors-LV Marmors Lora Kardinals-LV Arabika Rolex Miro Landors-LV Grand Libero Gvidons Lacapo Welt Duran II Rezultts 4 s.p./48,29 s 4 s.p./48,51 s 4 s.p./63,51 s 12 s.p./50,62 s 15 s.p./73,08 s 15 s.p./75,47 s 1 s.p./50,17 s 4 s.p./46,29 s 4 s.p./46,89 s 4 s.p./47,39 s 8 s.p./46,16 s 0;0 s.p./30,75 s 0;0 s/p./31,42 s 0;0 s.p./32,34 s 4 s.p./44,58 s 8 s.p./48,01 s 20 s.p./67,02 s 0 s.p./prl.nestartja 4 s.p./72,69 s 8 s.p./75,35 s 8 s.p./75,62 s 8 s.p./79,55 s 0;4 s.p./33,81 s 0;4 s.p./37,08 s 0;8 s.p./35,90 s 4 s.p./71,41 s 8 s.p./67,87 s 8 s.p./75,97 s 4 s.p./76,55 s 4 s.p./81,64 s 8 s.p./78,52 s 38 s.p./86,82 s

Otrada, 19.-21. jnijs, konkrs

Maskavas apgabal, Otrad risinjs starptautiskas sacensbas ru prvaran CSI2* Gubernatora kauss. Neskatoties uz to, ka ogad sacensbu statuss pazeminjies par vienu zvaigznti, dalbnieku skaits prsniedza visas organizatoru prognozes. Jau pirmaj konkra marrut startja gandrz devidesmit dalbnieku no Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldovas, Anglijas un Francijas. Latviju ajs sacensbs prstvja msu vadoie sportisti Andis Vrna, Dainis Ozols, Kristaps Neretnieks ar vairkiem zirgiem, k ar Mairis Penelis un Santa teinberga katrs ar vienu zirgu.

Nr. 2, 135 cm (69 dal.)

20.06.

Nr. 3, 135 cm (80 dal.)

Nr. 4, 140 cm (55 dal.)

21.06.

Nr. 5, 135 cm (86 dal.)

Nr. 6, 145 cm (40 dal.)

Pasaules meistaru sacensbas

Sagatavoja Dace trausa
Artjoma Makejeva foto

Kannas, 11.-13. jnijs, iejde

Anke van Grunsvena uzvarja Liels balvas izc Pasaules iejdes meistaru sacensbs Kanns, Francijas dienvidos. Tikai iepriekj svtdien is pris bija piedaljies Holandes empiont, kur izcnja sudraba medau, bet jau nkamaj dien devs 1200 km tlaj ceojum uz dienvidiem, lai iegtu sacensbu rdjumu pirms Eiropas empionta un, protams, pretendtu uz 100000 eiro lielo naudas balvu. ajs sacensbs Grunsvenai pai liela konkurence nedraudja. Pris ierads arn, labi veica pirmo apstanos un sveicinanu, tau to pau nevar teikt par nobeiguma apstanos, zirgs stvja izstiepies un bija nemiergs. Atzmes bija augstas, jo gaitu prejas tika izpildtas ldzeni. Uzmanbas centr, k vienmr, - piaf un pasa, kas tika izpildtas ritmiski, un zirga kjas cls jlijs-augusts, 2009

Andis Vrna ar Marmoru.

Sacensbas risinajs trs dienas. Lielais dalbnieku skaits marrutos radja svu konkurenci. Par galven marruta uzvartju kuva Igaunijas sportists Tills Kivisilds ar zirgu Cinnamon, pamatmarrutu un prlekanu veicot bez kdam, nenogot nevienu rsli. Andis Vrna ar Grand Libero un Dainis Ozols ar Gvidonu katrs pieva pa vienai kdai marrut, ldz ar to ierindojs attiecgi augstaj ceturtaj un astotaj viet. Labus rezulttus un godalgots vietas citos marrutos Andis izcnja ar zirgiem Marmors, Arabika un Dainis ar zirgu Kardinals-LV. Mazk veiksmgas s sacensbas bija Mairim Penelim un Santai teinbergai.
~18~

augstu no zemes. Paplaints gaitas sagdja vilanos, zirgs vispr neprkpa priekkju nospiedumus ar pakakjm, vien augstu vicinja priekkjas, nemaz neizstiepjot ermeni. Atlika vien nobrnties, ka tiesnei par elementa izpildi bija pamanjuies ielikt astous punktus. Piruetes un kju maias vien temp, kas Salinero dakrt sagd problmas, oreiz tika labi izpildtas un saemti 77,021%. Iedzinjas lom bija Kira Kirklunda ar Max, kuri ar sama oti augstas atzmes, tau tika smagi sodti par kdu lku piruet, kad Max prgja rikos. Lielbritnij dzvojos somu sportistes sacensbu sarakst nkams ir Pasaules iejdes meistaru sacensbas Hiksted. Beijas sportists Jerons Devro ar devius gadus veco rzeli Apollo van het Vijverhof finija treais. Viam bija pavisam neliela punktu starpba ar du princesi Natal Zu Sajnu Vitgenteinu, kura jja ar paaudzto Rigoletto.

RZEMS

Palladium kaus godalgas

Jolanta Lapia

Ruila, 19.-21. jnijs, konkrs

Aizvadts Igaunijas sacensbu srijas Palladium kausa otrais posms. Sacensbas risinajs Igaunijas pilst Ruil, janas sporta kompleks, kur ogad rko Pasaules kausa Igaunijas posmu. Sacensbas risinjs trs dienas. Pirms dienas programm bija sei dadas grtbas pakpes un konkurences marruti augstum no 85 ldz 125 cm. Palladium kausa ieskaites punktus izcnja 125 cm augstaj marrut, kur msu sportiste Linda Via ar zirgu Arons ierindojs 11. viet. Godalgoto pirmo vietu Linda ar Bendiju izcnja 100 cm augstaj marrut. Otraj dien sacensbas notika piecos marrutos augstum no 95 ldz 130 cm. Veiksmgs starts izdevs Lindai ar Aronu

110 cm augstaj marrut, kur 47 dalbnieku konkurenc via izcnja otro vietu. Augst sest vieta tika Lgai Ptersonei ar Kauguru 125 cm marrut. Tres dienas sacensbs, marrutos, kuros ru augstums bija no 125 ldz 135 cm, msu sportistes nepiedaljs. Pc veiksmgi aizvadtm divm sacensbu dienm un jauka banketa vias bija devuas mjs. Lga un Lindas tvs Aigars atzina, ka sacensbu marruti nebija augsti, bet sastdti

tehniski grtki nek iepriekj posm, daudzi uzgjieni uz riem bija jveic pc asiem lkumiem. Jpiemin, ka ajs sacensbs atbilstous marrutus savm vlmm un spjm varja izvlties ar amatieru lmea jtnieki. du iespju izmantoja Evita Baradovska ar SIA Princis piederoo zirgu Charly, izcnot astoto vietu 100 cm augstaj marrut.

Palladium kausa kopvrtjums punktos pc diviem posmiem Konkurenc bez vecuma ierobeojuma
Vieta 1. 11. 12. 16. Vrds, uzvrds Margita Magi Santa teinberga irts Bricis Dainis Ozols Kullo Kenders Linda Via Lauris Vilde Santa teinberga Doris Akere Linda Via Anna Raita Vjaksa Prstv Igaunija, RK Kuldne Kabi Latvija, RVA Latvija, Sport De Lux Latvija, LPJSK Igaunija, RSK Tartuma Latvija, Liepenes Latvija, Burtnieki Latvija, RVA Igaunija, RSK Viljandimaa Latvija, Liepenes Latvija 1. posms 18 12 11 5 20 9 14 13 18 20 11 2. posms 20 18 10 18 7 Kop 38 12 11 5 38 19 14 13 36 27 11

Jauniei
Elzas Stupmes foto

1. 5. 9. 11. 1. 5. 12.

Brni ldz 16 g. v.

Linda Via ar Bendiju abalvoanas goda apl.

HSBC FEI Classics sacensbas trsc

Sagatavoja Dace trausa

Lmlena, 11.-14. jnijs, trsca

Vcietis Maikls Jungs ar La BiosthetiqueSam FBW uzvarja Luhmuhlen CCI4*, ko prezentja E.ON Avacon Vertrieb, un ts ir tres HSBC FEI Classics srijas sacensbas trsc. T ir 26 gadus vec sportista pirm uzvara etru zvaigu statusa sacensbs pirmaj minjum lmen. Pc iejdes testa Maikls bija 14. pozcij,
Rezultti

bet pc krosa kuva par vienu no diviem dalbniekiem, kuri spja veikt distanci optiml laik. Pc trs dienu rezultta visas trs pirms vietas iema vcu sportisti. Divu dienu lderis olimpisko spu zelta medaas ieguvjs Andreass Dibovskis ierindojs otraj viet pc nogzt ra konkra tras. Dirks

rde ar Gadget de la Cere AA bija treais, veicot izcili konkru un prvietojoties uz augu par divm vietm. Ceturto vietu iema Lielbritnijas prstve Mrija Kinga ar paaudzto vi Kings Temptress. Pc divu dienu sacensbm pris bija treaj viet, tomr, konkr nogot krtiu, palika vien ceturtaj

viet. T k s vei bija pirms etru zvaigu sacensbas, Mrija ar rezulttu bija oti apmierinta. Lmlenas sacensbas jau ierasti bija aizraujoas no skuma ldz pat beigm. Tiek plnots, ka 2011. gad Lmlen notiks Eiropas empionts.

1. Maikls Jungs/La Biosthetique Sam FBW (Vcija) 47,0 + 0 + 0 = 47,0 2. Andreass Dibovskis/Euroridings Butts Leon (Vcija) 45,30 + 0 + 4 = 49,30 3. Dirks rde/Gadget de la Cere AA (Vcija) 41,70 + 9,20 + 0 = 50,90 4. Mrija Kinga/Kings Temptress (Lielbritnija) 46,50 + 3,20 + 4 = 53,70 5. Viljams Kolemanis/Twizzel (ASV) 47,80 + 6,80 + 0 = 54,60 6. Kristina Kuka/Miners Frolic (Lielbritnija) 43,0 + 6,80 + 12 = 61,80 7. Pols Tepners/Inonothing (Lielbritnija) 48,30 + 8,80 + 12 = 70,10 8. Franks Ostholts/Air Jordan 2 (Vcija) 33,50 + 36,80 + 0 = 70,30 9. Ostins OKonors/Pocket Rocket (rija) 61,50 + 7,60 + 9 = 78,10 10. Saa Pemble/Ive been dun (Lielbritnija) 66,70 + 12,80 + 4 = 83,50 Sacensbu uzvartjs Maikls Jungs ar La Biosthetique Sam FBW.

jlijs-augusts, 2009

~19~

Dulijas Rau/FEI foto

RZEMS

Meydan FEI nciju kauss

Sagatavoja Dace trausa

Roterdama, 18.-21. jnijs, konkrs

Jau ceturto reizi s sezonas laik, lai noteiktu uzvartju, notika prlekana. oreiz, kad pc diviem raundiem Francijas un ASV komandm bija viends soda punktu skaits, par uzvaru cnjs fancziete Penelope Leprevosta un ameriknis Maklns Vords. 28 gadus vec jtniece no Normandijas bezbailgi un liel trum prspja amerikni par dam sekundes desmitdam, abi gan veica prlekanas marrutu bez kdm. Pc pirm raunda ar rijas komanda dalja pirmo vietu ar franiem un amerikiem. Desika Kurtna ar Quibel bija viengie, kas abus sacensbu raundus veica tri, tau tas neldzja komandai kopum, prjie komandas biedri otraj raund kdjs vairkkrt, un komanda kopum ierindojs tikai piektaj viet. Pc otr raunda, kad gan ASV komanda, gan Francijas komanda ieguva viendu soda punktu skaitu 13, kuva skaidrs, ka notiks prlekana. ASV komandu taj prstvja Vards ar Sapphire. K vienmr lielisk ve ar oreiz bija uzdevumu augstumos un veica marrutu bez kdm 32,93 sekunds, aujot amerikiem cert uz uzvaru. Franu komandas efs Lorns Eliass prlekanai izvljs mazk pieredzjuo Penelopi Leprevostu, paskaidrojot, ka Penelope ir izcila jtniece, kura nepazst baiu. Leprevosta ar vias 12 gadus veco franu irnes vi Jubilee DQuilly marrutu veica pat trk nek Vards 32,59 sekunds, tdjdi nodroinot Francijas komandai goda vietu uz pjedestla. Manam zirgam patk trums, Penelope vlk teica. Dakrt gan to ir grti kontrolt t ir oti karstasinga, tau, jo vairk ve lec, jo par labku sporta zirgu t kst, paskaidroja jtniece, kura starptautisks sacensbs skusi piedalties tikai pirms diviem gadiem.

Uzvartji Francijas komanda: Olivj iljons, Nikolass Delmote, Penelope Leprevosta un Kevins Stauts.

Mongolijas plaumos
Inese Ruskule, pc Horse&Hound

Rezultti 1. Francija 13 s.p. P. Leprevosta ar Jubilee DQuilly 0/4/0, O. iljons ar Lord De Theize 0/4, N. Delmote ar Luccianno 8/8, K. Stauts ar Kraque Boom Bois Margot 4/1, 2. ASV -13 s.p. L. Hogs ar Quick Study 4/0, T. Minikuss ar Pavarotti 4/1, L. Krauts ar Cedric 4/4, M. Vards ar Sapphire 4/0/0 3. Nderlande 16 s.p. A. Horna ar Blauwendraads OBrien 8/4, M. Houtzagers ar Opium VX 0/4, Alberts Zoers ar Oki Doki 4/0, J. Dubeldams ar BMC Van Grunsven Whisper 4/12, 4. Beija -19 s.p. F. Lens ar Vigo DArsouilles 0/4, L. Filiperts ar Sherry Mury Marais Z 8/4, R. Hameriks ar Quarco De Kerambars 7/13, J. Lansinks ar Valentina VanT Heike 0/4, 5. rija 20 s.p. Desika Kurtna ar Quibel 0/0, D. OBraiens ar Mo Chroi 4/12, K. Henlijs ar SIEC Livello 0/8, D. Lins ar Nababs Son 4/8, 6. Zviedrija 23 s.p. L. ulce ar Calibra nestartja, S. Johansons ar Saint Amour 5/8, P. Fredriksons ar H&M Arctic Aurora Borealis 0/8, H. Ekermanis ar Montender 1/1, 7. Vcija 24 s.p. M. Maikla-Brbauma ar Checkmate 0/4, K. Mullere ar Caretello 4/16, G. Bokmanis ar No Fathers Girl 4/8, M, nings ar Leconte izst./4, 8. Lielbritnija 25. s.p. M. Vitekers ar Insul Tech Wonami Van Den Aard 5/4, G. Bilingtons ar Rosinus 12/4, N. Skeltons ar Nemo 8/4, R. Smits ar Vangelis S 0/8, 9. veice 20 s. p. pirmaj raund K. Lbhere ar LB No Mercy 8/, P. vicers ar Carlina 8/, V. Mufs ar Campione Ch 16/, S. Gerdats ar Tresor V 4/, 10. Itlija 21 s.p. pirmaj raund D. DOnofrio ar Landzeu 2 9/, P. A. Zuvadelli ar Iouri du Moulin 5/, P. Bui ar Da Zara Kanebo 8/, N. audani ar SNAI Seldana 8/.
~20~

Mongolij 22. august sksies prjjiena sacensbas, kurs piedalsies 26 jtnieki. Ts ir zirgu sackstes, kurs jtniekam jveic visgark distance pasaul 1000 jdzes. Pieteikuies dalbnieki no Lielbritnijas, Austrlijas, Jaunzlandes, Dienvidfrikas, Kandas, Dnijas, Amerikas un Spnijas. Kop gan bija reistrjies daudz vairk sportistu 100, tau visi neatbilda sacensbu noteikumiem un konkursa veida atlasei. Visi sacensbu dalbnieki ir pieredzjui jtnieki. Divas dienas pirms sacensbm jtniekiem paredztas ar specili im paskumam organiztas apmcbas. 1000 jdu garaj distanc bs 25 apstans punkti, kuros nomains ar zirgus. Tas nozm, ka visu sacensbu laik dalbniekiem distance bs jveic ar 25 nezinmiem zirgiem. Kop sacensbs tiks izmantoti 700 mongou zirgi. Sacensbas notiks tikai dienas

laik, naktis tiks pavadtas telts, bet dienreizs sportisti bauds tradicionlos mongou dienus un malkos ves piena dzrienu kumisu. Ideja par prjjiena sarkoanu rads pirms etriem gadiem Mongolijas rallija organiztjiem. Vii saprata, ka zirgam aj zem ir oti liela nozme, un ldz ar to dzelzs rumaku viet nolma pielietot zirgus, pamatojoties uz senm tradcijm. Sacensbu organizatori apgalvo, ka sacensbas nebs prbaudjums zirgiem, bet gan jtnieku prasmei, izturbai un drosirdbai. Paredzams, ka veiksmgkie jtnieki paveiks distanci piecu dienu laik, maksimlais pieaujamais distances veikanas laiks divas nedas. Skattjiem nksies irties no 4550 USD, lai noskattos zirgu sackstes ar visgarko distanci pasaul.

Mongolijas zirgs.

jlijs-augusts, 2009

Remko Veirinka (FEI) foto

RZEMS

Meydan FEI nciju kauss

hene, 1.-5. jlijs, konkrs
Francijas komanda kuva par nciju kausa sacensbu posmu divkrtjiem uzvartjiem. T atkal plca uzvaras laurus Vcij, hen, kur risinjs piektais posms - Mercedes Benz balvas izc. Roterdamas (Nderlande) posma uzvartji viengie sasniedza tik izcilu rezulttu startja bez soda punktiem. Vcijas un Nderlandes komandas sama viendi pa etriem soda punktiem, bet pareizj ldere kopvrtjum ASV komanda sama tikai kop piecus soda punktus. Lai ar ru komandai s nebija veiksmgks dienas, D. Lins piedzvoja kritienu, tomr t ar 21 soda punktu ierindojs piektaj viet pirms Beijas komandas, kam sest vieta. Septt - veice. bija grta diena ar zviedriem tikai astot vieta, un pirms sacensbm Falsterbo, pau zem, vii ar kopvrtjum ieem astoto vietu. Itlija un Lielbritnija nespja kvalificties otrajam raundam. Kopvrtjum iti ir pdj viet tikai ar etriem ieskaites punktiem, un viiem bs tiem smagi jcns, lai paliktu augstkaj lg ar nkamaj sezon. Lielbritnijas komandas stvoklis nav tik dramatisks k Itlijai, tomr ar angi ir starp tiem, kam bs krietni jpacenas, lai nkamaj gad nebtu jstart zemk lg, jo jaunaj sezon augstkaj lg paliks tikai astoas labaks komandas, bet divu pdjo viet Meydan FEI nciju kausa izc iesaistsies divas spcgks izlases no zemks lgas.

Franu jtnieks Timotijs Ankjume ar Lamm de Fetan.

Komandu pozcijas pc pieciem posmiem

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. ASV Francija Vcija Nderlande veice Beija rija Zviedrija Lielbritnija Itlija 34 31 25 24 23 16,5 11,5 11 10 4

Meridita Maikla-Brbauma.

Tiess par vriea sabraukanu ar zirga pajgu

Pc Diena.lv, LETA

Rgas pilstas Centra rajona tiesa 28. septembr plno skt skatt kriminllietu, kur par kda 67 gadus veca vriea sabraukanu ar zirga pajgu prn Vrmanes drz pilnmetras filmas Mazie lauptji uzemanas laik apsdzts 27 gadus vecs vrietis. Zirga pajga vadtjam Ruslanam Burmistram tiek inkriminta prettiesiska nonvana aiz neuzmanbas. Aentras LETA rcb eso neoficil informcija liecina, ka pirmstiesas izmeklanas laik lietas izmekltjiem bijusi gara sarakste ar Ceu satiksmes drobas direkciju,

lai skaidrotu, vai kuiera pastrdtais ir uzskatms par ceu satiksmes noteikumu prkpumu. emot vr, ka traiskie notikumi risinjuies park, norobeot teritorij uz gjju celia, konstatts, ka tas tomr nebtu uzskatms par ceu satiksmes negadjumu. Tostarp apsdzb klstts, ka Burmistrs, bdams atbildgais par pajga kustbu, nav izvljies pareizu zirga trumu. Policij pat domja o kriminlprocesu izbeigt, tomr tas tika nostts uz prokuratru. 1982. gad dzimuais Burmistrs jau agrk vairkas reizes noncis tiesbsargjoo institciju redzeslok, lielkoties vi nodarbojies ar dadm zdzbm, skot no 2002. gada.

Negadjums Vrmanes drz notika prn 7. august, un jau nkamaj dien cietuais vrietis no gtajm traumm slimnc mira. Policija noskaidrojusi, ka kuieris nebija lietojis alkoholiskos dzrienus. Pajga vadtjs pc negadjuma bijis ok. Rg, Vrmanes drz, pilnmetras filmas Mazie lauptji uzeman iesaistts zirgs ar zirga ratiem prbrauca pri cilvkam. Aculiecinieki vstja, ka zirgs uzskrjis virs garm ejoajam cilvkam, kur pakuvis zem pajga. Pajga vadtjs uzreiz pc negadjuma ststja, ka, braucot lej pa slpu virsmu, vi ievrojis cilvku gados, uzsaucis viam, lai dod ceu, un vrietis pagjis mal, bet tad pki pa-

virzjies atpaka, zirgs uzskrjis viam virs un pajgs prbraucis pri gjjam. Pajgs filmanas vajadzbm rts no firmas Straujais strlnieks. Uzmum nordja, ka diem gadjumiem ir paredzta apdroinana. Negadjums noticis rpus filmanas laukuma. Filmu studijas F.O.R.M.A prstve ststja, ka filman iesaisttais pajgs prvietojies uz citu vietu un tad ar noticis nepatkamais negadjums. Pc kadra uzemanas, kur piedaljs zirga pajgs, t vadtjam bija jveic manevrs cauri Vrmanes drzam, lai noktu atpaka filmanas laukum.

jlijs-augusts, 2009

~21~

Kta Hogtona/FEI foto

Kta Hogtona/FEI foto

DZVESSTSTS

Zirgs man devis iespju

Astrda Belovzorova (Nobeigums, skums Zirgu Pasta nr. 6/2009)

Anglijas karalienes viet Latvijas lelle

aubos, vai odien kds no sportistiem btu ar mieru t braukt: atklta smag mana, aug kuzov ar virvm sastiprinti bai, kas izveidoja trs stvvietas zirgiem. Sportisti sdja uz iem paiem baiem, ar vienu roku apskaujot zirga kaklu, ar otru turoties pie apmalm. T ms braucm pat ldz Maskavai. Laimgs bija tas brauciens, kura laik nelija lietus. Toties nakt, kad oferis gulja kabn, ms ar neizsakmu baudu noglmies, izstiepmies zem manas. Viesturs Lupkins pat iemanjs gult starp zirgu kjm manas kravas kast. Apsveicama bija msu laik daudzpusg zirgu un jtnieku sagatavotba. Ar vienu zirgu startjm iejd un trsc, vai ar tika savienots konkrs un trsca. Ar es tdu kokteili piedzvoju pat Vissavienbas sacensbs Maskav. Startju ar Budjonija irnes zirgu ibi, vien dien lecu konkru, bet nkamaj dien jju Lielo balvu. Zirgs bija uzdevumu augstumos, un ms devm komandai vajadzgo ieskaiti. Vlos ar labu vrdu atcerties visus manus kaujas zirgus, pateikties par to paaizliedzbu, uzticbu un mlestbu.
Mani kaujas zirgi Zirgs Disciplna irne 1. ibis konkrs, iejde Budjonija 2. Strauja konkrs Latvijas 3. Tango konkrs tvsLipicas, mtetrasiu 4. Gabarts konkrs,iejde Tranes 5. Buprits iejde Tranes 6. Kista iejde Budjonija 7. Keipi iejde Ahaltekinas 8. Brikets konkrs Tranes 9. Golubka trsca, iejde trasiu 10. Sudjba trsca, iejde trasiu

K ms braucm uz sacensbm?

Interesanta ir zirga Keipi biogrfija. PSRS vadba piema lmumu uzdvint Anglijas karalienei divus zirgus no Turkmnijas un Kaukza. Viens no tiem bija Keipi. Preu vagon zirgs tika nogdts eingrad, lai to prvestu uz kui. Pirms tam vagons tika izmantots superfosfta transportam, un zirgam bija iekaisuas acis. rsts atteics to uzemt uz kua. Taj laik eingrad notika Vissavienbas seminrs janas sporta vadbai. Zirgs tika piedvts prdoanai. T k cena nebija sevii augsta, zirgu nopirka Latvija. Olimpiskais empions iejd Sergejs Filatovs izteica repliku, ka tdam zirgam, kur bija oti maza auguma, seglos jsdina lelle. Latvijas Jtnieku federcijas prieksdtjs Viktors Okunikovs atbildjis, mums tda lelle ir Astrda Spura (Belovzorova). Kad izncu no slimncas pc smagas opercijas, stall mani gaidja is skaistulis. Taj pa dien biju tam mugur. T sks msu duets, kas ilga daudzus gadus. Lielkais sasniegums PSRS Tautu spartakid Maskav iejd ceturt vieta, uzvaras Latvijas un starprepubliku sacensbs. Viena no skaistkajm dvanm, ko dzv esmu samusi, ir iespja kltien vrot 1980. gada olimpisks sples Maskav. Tas bija mans pasaku laiks. Sadzv, sport es to pilnb izbaudju. PSRS izlases galvenais treneris eenkovs persongi parpjs, lai es tiktu izsaukta uz olimpidi tiesnea status. Protams, ne jau par arbitru atbildgkajos startos, bet par nelielu tiesneu pienkumu izpildtju. Persongaj dzv liktenis bija pret mani labvlgs. Pc septts klases beiganas strdju Rgas Centrlaj universlveikal

Astrda Kleistu laukumos sav labkaj garastvokl.

Tikans beidzs ar kzm

par kurjeri, prdevju. Visi ie darbi man patika, un veicu tos ar prieku, jo paralli bija iespja darboties ar zirgiem ldz pat brdim, kad kuvu par treneri. Neapguvu gan augstko izgltbu, jo vajadzja strdt, un varbtba pamest janas sportu pat netika pieauta. 1962. gad stall ms apciemoja jtnieks no Maskavas Valentns Belovzorovs, kur urp bija ieradies komandjum. tikans beidzs ar msu kzm. Stjos laulb ar cilvku, kur bija idela vra etalons, uzticgs, mlos, saprotos, izgltots, skaists, clsirdgs cilvks. Ms nodzvojm laulb 42 gaius gadus. Izaudzinjm dlu Nikolaju, kur mantojis no tva via labks pabas.

Astrdas Belovzorovas persong arhva foto

1970. gads. Astrda ar vru Valentnu un dlu Nikolaju.

1988. gads. Kop ar saviem audzkiem Maskav Bitcu olimpiskaj kompleks (no kreiss): Jevgija Izotjeva, Astrda Belovzorova, Guna Loja un Guntars Lukaevskis.

~22~

jlijs-augusts, 2009

Astrdas Belovzorovas persong arhva foto

Mra Millera foto

DZVESSTSTS
Smaga slimba, nelga nve ms izra, un zemes klp guldjm cilvku, kur man dvja os laimgos 42 gadus. Cilvks bez mlestbas nevar pilnvrtgi dzvot. odien man to dsni sniedz zirgs Sapnis, kuru mi saucu par Susuriu. Ar Keipi ikdien dvju tpat. Kad to atveda uz Rgu, pieccnieks Sirmais, apskatot zirgu, ar sirsngu intonciju noteica: Tds susuri vien ir. Tas skanja tik mi! Ar Sapni esam nonkui tda kontakta stadij, kad saprotamies gan ar vrdiem, gan ar darbiem. Ms esam vajadzgi viens otram. Es nevaru atauties paemt brvdienu. Ar sirdi un dvseli esmu tur, pie Sapa stall. Zirgs gaida! Tam nepiecieama kontrolta baroana, rpba, mlestba. Es nespu otro reizi prdzvot tdu brdi, kad tas saslima, un visu dienu un nakti gulja, mocdamies sps. Tas notika tiei dien, kad no Stavropoles atbrauca Ingna Ozola, cilvks, kur man uzdvinja Sapni. Veterinrrsti darja visu, ko spja, bet nekuva labk. Secinjums bija viens joper! Trijos nakt ms zirgu transportjm uz klniku Jelgav. Laikus sniegt paldzba ar transportu, nekavjoties veikt opercija, rsta Jura Tolpeikova zelta rokas darja savu, zirgs izdzvoja! Zirgs dzvo vl odien! Tas godgi nopelna savu kuti siena un vietu stall. J, tam ir psiholoiski

Astrda Belovzorova ar Sapni uzstjas Pasaules kausa posma sacensbu laik Rg.

grti, desmit gadus pieraduam pie viena saimnieka rokas, saprast brnu nemkulgs komandas. Sird Sapnis ir aktieris. Visu, ko tas mk, tas dara ar prieku. No visas sirds gribu pateikties un kop ar Sapni noliekt msu abu sirms galvas to cilvku priek, kuri izglba zirgam dzvbu, kuri praktiski, morli un materili mums paldzja: Dacei un Jurim majiem labajiem rstiem, darba biedriem Vladikam un Oegam. Vismkie pateicbas vrdi Annai Stafeckai un vias

1. Guntars Lukaevskis Pridka 2. Anita Mangale Progress 3. Oksana Lukomska Hudkijs 4. Airisa Penele Epinrs 5. Inga eontjeva-Bistrova Princis Epinrs 6. Guna Loja Akbulaks Buprits 7. Natlija akurova Harakters 8. Gita Zae Hamlets 9. Agnese Liepia Vairogs 10. Aina Mainiece Gulistans 11. Marina Tereuka Antinijs 12. Sandra Karisa Rubka 13. Vilija Rapoporta-Zeltia 14. Una Kiesnere Princis 15. Svetlana Volkova 16. Ingna Ozola 17. Kristne Rozte Paragrfs, Vidvuds 18. Oegs Burkovskis Mambo 19. Edgars Treibergs Maratons, Koralis, Elektrons, Otkliks 20. Zane Liepa Gazele 21. Ilga Parjova Golfa

Mani audzki Labkie sasniegumi kopgo treniu laik iejd

PSRS meistarsacksts Maskav 1. vieta PSRS empiont Minsk 2. vieta PSRS Lauku jtnieku empiont 1. vieta PSRS Kausa izc 4. vieta starptautisks sacensbs Vi 2. vieta starptautisks sacensbs Vi 3. vieta PSRS Federcijas kausa izc Maskav 1. vieta Vissavienbas junioru empiont Kijev 3. vieta spcgko iejdes jtnieku turnr Maskav 3. vieta PSRS Lauku jtnieku empiont 1. vieta, Igaunij izpildta sporta meistara kandidta kvalifikcija PSRS junioru empiont Nikolajev 3. vieta PSRS junioru empiont Baltkrievij 4. vieta Vissavienbas sacensbs izpildta sporta meistara kvalifikcija PSRS jaunieu empiont 1. vieta Vissavienbas sacensbs 2. vieta Dzvo un strd Florid. Pieder savs zirgs, start sacensbs. No Floridas tata labks iejdes treneres samusi uzslavu par labu pamatu iejdes darb Strd Stavropoles zirgaudztav, labi startjusi Maskav Biei bija lielu sacensbu labko trijniek Latvijas empions iejd 1982. gad (gadu strdju par treneri ar Trvet) Latvijas empiont otr vieta trsc ar veczirgiem

vram, kuri nakts laik paldzja ar zirga transportanu uz Jelgavu. Paldies par materilo paldzbu Andrim Zorgevicam. Esmu oti priecga, man ir gandarjums par to, ka gandrz visi mani audzki ir izgjui lielaj sport. Lai vii ko ar odien nedartu, lai kur strdtu un dzvotu, visi ir palikui uzticgi zirgiem, nav aizmirsui saskarsmi ar tiem. Prieks skatties, k strd Inga Bistrova tren, start sacensbs. Kda rpga, aizkustinoa ir vias attieksme pret zirgiem. Inga augusi sav meistarb, apguvusi starptautisk lmea prasbas. To pau varu teikt par Airisu Peneli un Agnesi Liepiu. J, es cerju vias redzt sporta virsotn, cerju, ka nepamets zirgus. T ar noticis: mani audzki ir labi sportisti, kvalificti treneri, dzvnieku motji, teicami sava darba dartji. No sirds novlu viiem turpint celt meistarbu, veiksmi dzv un sport un nepamest zirdzius. Paldies Airisai par skaisto dvanu avzes Zirgu Pasts gada abonementu!

Starptautisks sacensbs Maskav 2. vieta

1997. gads. Pirmais ce lielaj sport tagad vadoajai jtniecei Agnesei Liepiai bija ar mazo Sapni.

jlijs-augusts, 2009

~23~

Astrdas Belovzorovas persong arhva foto

Astrdas Belovzorovas persong arhva foto

Augusts
P O T C P S 1 Sv 2

3 4 5 6 7 8 9

10 11 12 13 14 15 16

17 18 19 20 21 22 23

24 25 26 27 28 29 30

31

Nadnas Zavadilikas foto

Augusts

Latvijas mroga sacensbas 1.2.08. konkrs Burtnieku kauss, Burtnieki, Valmieras rajons 8.9.08. konkrs, pajgu braukana, iejde II Latvijas Zirgu dienas, Inukalns, Rgas rajons 15.08. konkrs Ventspils kauss, Ventspils 22.08. pajgu braukana sacensbas, Balvos 23.08. konkrs LJF kausa 2. posms, Rga, Kleisti 29.08. iejde LJF kausa 5. posms, Rga, Kleisti 29.08. konkrs LPJSK kauss, Lielvrde, Ogres rajons 29.08. konkrs Kocni, Valmieras rajons 29.-30.08. pajgu braukana sacensbas, Alksn 30.08. konkrs Priekules balva, Priekule, Liepjas rajons Kaimios Lietuv, Igaunij 1.08. pl.13.00 rikoana Tallina, Igaunija 1.08. konkrs Lagedi Derby, Lagedi, Igaunija 1.2.08. konkrs Palladium kauss 3. posms, Lnja, Igaunija 7.8.08. konkrs Srte finls, Linnumae, Igaunija 15.08. konkrs Mero kauss, Raudondvaris, Radvikio rajons, Lietuva 15.08. konkrs Palladium kauss finls, Ruila, Igaunija 15.08. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 20.08. konkrs Reinu kauss, ponijklase 5. posms, Koruse, Igaunija 22.23.08. konkrs ERL ponijklase finls, Perila, Igaunija 23.08. iejde Ruila, Igaunija 28.08. konkrs Vardra kauss 2009, Kirikumoisa, Igaunija 29.08. iejde Lvima 3. posms, Saksa RK, Igaunija 29.08. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 29.08. iejde Rie, Vias rajons, Lietuva Starptautiska mroga sacensbas 6.-8.08. konkrs CSI3*, Ksantimansijska, Krievija 18.-22.08. konkrs, iejde CSI3*/CDI3*, Maskava, Krievija 28.-30.08. konkrs CSI2* Krakova, Polija

Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt info@zirgupasts.lv

NUMURA SARUNA

Vispusba nodroina pankumus

Dace Millere

Pasaules kausa izcas Rgas posma sacensbu prezidents jau vairkus gadus ir Edgars Treibergs. Vienlaikus ar Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents un Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidents. Pats bijis prasmgs jtnieks. Atceroties to laiku, vi saka: Toreiz startju gan iejd, gan konkr, gan trsc. Katrai komandai vajadzja punktus, un man tie zirgi gja, varju piedalties ikvien discipln. Tpc tagad dabrd dusmas, sportisti jj, bet ne sti konkru, ne iejdi, un rezulttu nav. Patiesb vispusba ir t, kas nodroina pankumus. Pat nevaru iedomties, k var lkt konkru, ja sportists nav apguvis iejdes pamatus. Zirgu fiziski iespaidot tu tau nevari, tas ir prk liels, tpc jstrd ar galvu, lai to pareizi pievestu rslim, ja vajag, veiktu kju maiu un sasintu distanci. Cik ilgi piedalties Pasaules kausa posma sarkoan Rg? Paos pirmskumos, jatzst, klt nebiju. Skot ar 1993. gadu sku paldzt sacku organizcij, bet ne aktvi. Tau kop 1999. gada esmu organizcijas komitejas loceklis. Ttad nu jau apritjis desmit gadu. Bet mani zirgi ajs sacensbs startjui jau kop 1996. gada. Kuri bijui veiksmgkie? Radiants, Mitjutlands, Aprikoze, Pikards un ar citi. Labkos pankumus guvis Radiants, kur 2001. gad Grand Prix marrut uzvarja un divas reizes pc tam bija otrais. K ajos gados auguas Pasaules kausa Rgas posma sackstes? Skum bijm priecgi, ka no FEI samm 4000 veices franku galven marruta balvu fondam, prjos tika sadalts prsimts latu. Tagad balvu fonds ir vairk nek 30 tkstoi eiro. Pirmajos gados pie mums brauca etru, piecu tuvko kaimivalstu prstvji, pdjos gados ar sportisti no ASV, Kandas, Dnijas, Somijas. ogad gaidm ar Zviedrijas jtniekus. Ko Latvijas janas sportam deva tas, ka pie mums tika skta o sacku sarkoana? Pirmkrt, iespju saldzint savu varanu ar citvalstu sportistu meistarbu. Pirms vairkiem gadiem braucm uz Maskavu, kur notika piecu zvaigu statusa sackstes, bijm sautui, ka mums un citm tuvkajm valstm atvlts pa divm dalbnieku vietm, savukrt sabrauca tda ranga sportisti k brazlietis Rodrigo Pes~26~

soa un citi, savcot visu balvu fondu. Tau Krievijas sportistiem tas bija milzgs stimuls censties, un s valsts janas sports, kas tobrd bija apscis, pacls atkal jaun kvalitt. Tpat mums. Citdi btu lauku mai vien laid, un sportisti ar jtu k gani. Tagad labkie var saldzinoi ldzvrtgi startt ar rzemju turnros, un startu skaitu tajos vajadztu vl palielint, jo tikai tas jau virza sporta veidu augup. Tau ldz augstkajm starptautiskajm virsotnm tomr netiekam... Jem vr situcija. Atcersimies astodesmito gadu beigas, kad msu sportistiem bija labi rezultti PSRS lmen, bet tad viss tika izpostts zirgi prdoti, likvidti kolhozi, sporta bzes prvrts tuksneos. Labkie sportisti aizbrauca uz rzemm Sergejs akurovs, Olga Sniedze, Guntars Lukaevskis, Normunds Kisnics, Zinta Lce, Gints Ptersons, irts Bricis, riks Elmis, Vitlijs Mutulis. Mjs palika vien tie, kam bija imenes vai citas saistbas. No mintajiem obrd Latvij atgriezuies tikai akurovs un Bricis. Labi, ka bija atsevii cilvki, kuri par zirgiem saemto naudu neiztrja tlt, spja to ieguldt attstb, lai msu zirgaudzanas nozari un ldz ar to janas sportu virztu pc bra tlk. Jatzst, ka galgi nepareizi ir tas, ka obrd pret sportistiem un zirgu sagatavoanu nav augstku prasbu. Agrk bija sporta biedrbas, kas finansja treniu procesu, doanos uz sacensbm, un ldz ar to ar prasja katram vecumam adekvtus sasniegumus. Nevari attiecgs sporta klases normatvus izpildt, ldzu, atdod zirgu nkamajam sportistam. Tagad, kad gandrz simtprocentgi zirgi pieder privtpersonm, federcija neko nevar prast un iespaidot. K saimnieks vlas, t sportists dara. Tpc jatzst, ka sporta jom padomju laikos bija ar daudz laba, ko tagad esam zaudjui. odien finansjums jgaida no sponsoriem, un rzemju sacksts piedals ne vienmr labkie, bet tie, kuriem tiek dota nauda. Ldzdalba sacensbs ir oti drga. Kdas, pc jsu apriniem, ir izmaksas startam rzemju sacksts? Lai uz Maskavu aizvestu vienu zirgu un vienu sportistu, cea izdevumiem nepiecieami aptuveni 800 ldz 900 lati, nerinot uzturanos viesnc, veterinros pakalpojumus, vzu noformanu un citus izdevumus. Ja zirgam, kur sagatavots Grand Prix lmenim, nepiecieamas vismaz astoas, devias sacensbas gad, katrs pats var izrint. Labi vl, ja tiek vinnta kda prmiju nauda. jlijs-augusts, 2009

Edgars Treibergs sacensbs ar Gazeli.

Trscas krosa distanc ar Cinti.

Kop ar Dzintru Puudruvu 1981. gad pirmaj izsol Okt.

Minjt par savu daudzpusbu sport. Kur t tika apgta? Mcjos Rgas 6. vidusskol. T bija laba skola, un tika prasti ne vien rezultti mcbs, bet ar tas, lai katrs skolns rpus skolas nodarbotos kd pulci vai sportotu. Mani virzja uz moderno pieccu, tau man nepatika visas ts disciplnas. Zirgi gan. Braucu uz Kleistiem trenties un vljos iestties janas sporta sekcij, bet nokavju noteikto datumu. Tad izgudroju, ka ar o sporta veidu vartu nodarboties lauksaimniecbas tehnikumos, jo tiei tolaik tika izdota LPSR Ministru kabineta

Foto no Edgara Treiberga arhva

Foto no Edgara Treiberga arhva

Foto no Edgara Treiberga arhva

NUMURA SARUNA

Foto no Edgara Treiberga arhva

Edgars Treibergs Pasaules kausa Rgas posma sacensbs sagaida toreizjo Krievijas vstnieku Latvij Viktoru Kauniju ar kundzi.

FEI enerlaj asamblej London. No kreiss: toreizj FEI prezidente Spnijas princese Dona Pilra de Burbona, Krievijas olimpisk empione Jeena Petukova, LJF prezidents Agris Blaus un Edgars Treibergs.

pavle, ka viss ajs mcbu iestds jnodibina sporta sekcijas. Paskatjos avzs, kur tika publicti tehnikumu uzemanas noteikumi. Piezvanju uz vienu, otru, treo, visur jau pilns. Beidzot Maltas sovhoztehnikum atbildja, ka vietas brvas. Tas bija 1971. gada 31. august... Nemaz nezinju, ka Malta atrodas Rzeknes rajon. No stacijas tiku ldz skolai ar taksi un sapratu, ka mjs vairs neaizbrauku. Sku mcties zootehnikas noda. Tad, realizjot valdbas lmumu, skolas vadba domja, ka tiei tur atrodami jauniei, kuri vartu darbojies jaunaj janas sporta sekcij. Mums iedeva naudu, un braucm uz padomju saimniecbu Sovetskaja Latvija Voronov iepirkt zirgus. J, mums uzticja naudu un ar zirgu pirkanu. Bet pirmais skums sapratn ar zirgiem bija tad, kad vasars dzvoju Garkaln. Nevljos 4. klas braukt uz kolhozu ravt zemenes, un dabju no vietj kolhoza izziu, ka vasaru strdu tur Upesciem. Skum man iedeva skkiem darbiem vienu zirgu, tad otru, ar ko zli paut. Ar citiem puikm sacentmies, kur vakar trk tiks ldz stallim. Jutos k lielais, nevis k kds cits ar sagrabjuu motociklu. Ms redzot, tantes nos sameklja vecus seglus, un skm jau nopietnk jt ar zirgiem, un tas iepatiks. Neticami, un kas notika tlk? Jau 1972. gad ar zirgu Fjords startju ru prvaranas sacensbs marrut ar 130 cm augstiem riem. Togad sporta biedrbas Vrpa sporta spls jau marrut ar 140 cm augstiem riem divos hitos jaunieu konkurenc paliku otrais ar etriem soda punktiem. Tad un ar vlk mani konkurenti bija Plotka, Bendrups, Osipovs, berts, Navruzovs. K s laik izdevs tik labi sagatavot zirgus? Trenjmies no rta ldz vakaram,

jjm pa kalniem, prvarjm pau sagatavotus rus, kas bija pat saretki nek sacensbs. Trenera mums nebija. Kad 1975. gad iestjos Latvijas Lauksaimniecbas akadmij, tad jju ts sporta bz. Bet jau kop 1977. gada sku strdt Trvetes zirgaudztav, un tur o iespju bija daudz vairk. Mani labkie zirgi bija Fjords, Maratons, Vdumivijs H 140, Koralis, Otkliks, Sapnis. Tau jau tri nokuvt funkcionra darb, kad janai vairs neatlika laika, pretj gadjum mintie pankumi nebtu atzstami par lielkajiem. Pc krtj PSKP kongresa tika izdots lmums numur 401., kas paredzja veicint paskumus zirgkopbas attstb. Msu Lauksaimniecbas ministrij im nolkam tika izveidota jauna tata vieta, un mani 1981. gad uzaicinja tur strdt. Sabiju vairkos amatos par galveno specilistu Ciltslietu prvald un citur. Bet 1992. gad tika nodibinta Latvijas Zirgaudztju biedrba, par kuras prezidentu kuvu un strdju vl joprojm. Kad sks darbs Latvijas Jtnieku federcij? Sku taj darboties 1986. gad k Zooveterinrs komisijas prieksdtjs. Laiki gja, amati mainjs. Jatzst, ka, neskatoties uz pdjo aptuveni astou gadu vsturi, iepriek federcij visspilgtkais un organizatoriskaj darb intensvkais bija laiks Ivana Grigorjeva vadb. Vai obrd redzat problmas ekonomiskaj situcij vai cits joms? Paos cilvkos. Kad strdju Trvet, mums katru gadu prdoanai vajadzja sagatavot 50 ldz 60 zirgu. Bijm tikai trs, etri treneri, prjo paveica apkrtnes brni vecum no 12 ldz 14 gadiem, kuri nca pie mums trenties. Tagad jauniei ir tehniski gudrki, bet, sot pie datoriem, vii zaudjui to izpratni, izjtas, centbu jlijs-augusts, 2009

un entuziasmu, kas brniem bija kdreiz. Liels ieguvums bija, ka uz Trveti strdt atnca trenere Astrda Belovzorova. Atceros, k agrk biju gjis skatties uz vias un Ainas Mainieces treniiem kdreizj hipodroma teritorij. Tagad tdas sportistu sagatavoanas kvalittes vairs nav, un nesaprotu, kpc o abu izcilo iejdes specilistu zinanas netiek izmantotas. Mums ir divas ar valsts atbalstu uzturtas janas sporta bzes LLU sporta bze pie Jelgavas un valsts aentra Lietio sporta veidu skola Kleistos. Tau to sportisti augstus rezulttus nesasniedz, jdom, vai vispr o sporta bzu uzturan ir lietdergi ieguldt valsts naudu, ja lielko atdevi sniedz privto zirgu turtji. Dieml tad, ja nebtu sporta bzes Kleistos, mums zustu ar iespja izmantot ts infrastruktru Pasaules kausa izcas un citu sacensbu sarkoan. Kam jmains, lai tomr ar cerbu vartu skatties uz turpmkajiem gadiem? Jmains visiem. Vispirms tiem, kuri zirgus audz lai gatavotu kvalitatvus zirgus, ar kuriem sportisti vartu braukt uz augstas kategorijas maiem un tajos ieinterestu par msu zirgiem pircjus. Nevis k tagad tirgotu par smiekla naudu divus, trs gadus vecus zirgus, lai pc tam ar nolu vrotu, k vii start Pasaules kausa izcas finl un pat olimpiskajs spls. Vl pirms vairkiem gadiem mums bija oti ierobeots genofonds, bet tagad situcija mainjusies, ms varam audzt oti labus zirgus. Jrins ar to, ka dalbnieku kvalitatvais sastvs bs tiei atkargs no balvu fonda apjoma. Kleistos ir labs laukums un tribnes. Vienmr saemam atzinbu gan no rzemju tiesneiem, gan sportistiem par labu sacku sarkoanu, bet visu izirs nauda, valsts finansjums un sponsoru atbalsts.
~27~

Foto no Edgara Treiberga arhva

SADARBBA

Sapnis guvis piepildjumu

Dace Millere

Netlu no Saldus, nogrieoties maz celi no osejas, paveras sakopta saimniecba. Zirgkopjs Jnis, prbaudjis krtbu stall, piever t durvis. Saimnieks Igors pauj zlju. No mjas iznk Edte un saka: Tda nu ir t Soniku imenes saimniecba Jaunzemji. Via skrupulozi raksturo ts eogrfisko stvokli, Saldus rajona Ziru pagasta Bukupe. Te Edte un Igors Soniki saimnieko kop 1998. gada, un ir priecgi, ka var dzvot tuvk dabai. Tlt apstaigjam dau no seu hektru liels saimniecbas, kur galvenie ir aploki un ganbas zirgiem, bet ir ar puudrzs, futbola laukums vra un via draugu izklaidei, pirtia un neliela nogze, aiz kuras redzams sens dzirnavu dis ar gulbju imeni. Tau ststs par o cilvku veikumu skts tpc, ka Edtei piederoais zirgs Patriks ogad guvis lielisku pankumu, izcnjis uzvaru valsts empiont jaunajiem zirgiem. Protams, pateicoties jtnieka Ja Kalitas pacietgajam darbam un ar saimnieku rpm par veiksmgu sadarbbu.

Edte Sonika ar saviem mluiem Jaunzemju ganbs.

Laba sadarbba
Jnis Kalita: Esmu oti apmierints ar to, k veidojusies sadarbba ar zirgu panieci Edti Soniku. Daudzi saimnieki nevar vien sagaidt, kad zirgi lks augstkus marrutus un sasniegs augstus rezulttus. Bet japzins, ka, skot no nulles, vajadzga pacietba, zirga sagatavoan jiegulda daudz enerijas un ar naudas. Edte to saprot, tpc ar viu ir viegli kontaktties. Via vienmr man prasa padomu, nevis uzspie savu tempu zirga sagatavoan. Es daru savu darbu, via savu. Tad, ja panieks mdz diktt savu tempu, jaunie zirgi biei tiek prdzti, jtnieks varbt cenas par to brdint, bet nekas cits neatliek, ja panieks saka savu. Ldz im msu sadarbb ar Edti viss bijis krtb. Nupat sku strdt ar ar vias jaunko zirgu Calvin. Tam ir etri gadi un vl jaug, jo sacensbs zirgs drkst startt tikai fiziski un ar psiholoiski nobriedis. da gudrba sk veidoties piecu gadu vecum. Tad skm startt ar Patriku, un t to darsim ar oreiz.
~28~

Pirmo zirgu Velvi Edte iegdjs 1998. gad. Abm meitm uznca trakums uz zirgiem. Remtes pagast neliel zemnieku saimniecb bija pieejamas janas nodarbbas un kd brd tika paziots, ka ar to nepietiek, vajagot paiem savu zirgu... Edte, agrk dzvojot Jelgav, pati bija trenjusies janas sport un k vienu no dzves mriem izsapoja ieceri par savu zirgu. Tagad via saka: Zirgu pai nemekljm, laikam liktenis to atveda pie manis. Saimnieki par Velvi toreiz prasja tikai 180 latu, jo t kliboja. Tobrd Ivo Mielsons gan Velves kju bija jau aprstjis. Domju, brni beigs audt par zirga pirkanu, un pati bu realizjusi savu dzves sapni. T zirgu nopirku. Skum Velvi turjm pie msu pazias Dzintras, tad Saldus Jtnieku skol un Jura staos pie Liepjas. Vidj meita, kura visvairk interesjs par janas sportu, trenjs un pat piedaljs pris sacensbs, beidza vidusskolu, un rads citas intereses. Sapratu, ka Velvei sport karjeras vairs nebs, un visiem tik oti gribjs savu kumeliu. Kur gan meklt t tvu? Protams, Trvet, jo t bija zinmk zirgaudztava. Aizbraucm, un ieraudzju rzeli Pedro. T 2002. gad piedzima Patriks, pc tam no Lambordini piedzima Livonija, un nu jau mums bija trs zirgi. Milzgs esot bijis visu prieks, kad Patriks 2004. gad uzvarjis jauno rzeu skat, kas notika Lietuvas janas sporta kompleks Audruvis. Redzot pankumus, Velve tika lecinta ar Calliano HL250 (no Calido I), un 2005. gad piedzima Calvin, kas mi saukts par Kalvti. Tobrd Patrijlijs-augusts, 2009

Ciltsmte Velve

Patriks pieteic sevi rzeu skat

kam bija jau trs gadi, un vajadzjis skt domt par to, k zirgu gatavot sportam. Turpat Saldus stall jja Jnis Kalita, nupat atgriezies no mcbm Dnij, ststa Edte. Vi trenja Solpegardens Castello, Lambordini, vl citus zirgus. Vaicju, vai nevlas pamint Patriku, kas bija grti valdms, pat nezinu, vai tobrd Jnis bija priecgs par piedvjumu. Tau, kad abi ska kop strdt, viss izdevs labi. Iepriek o jtnieku nepazinu, bet tas, k vi apmcja Patriku, man oti patika. Patkami, ka mums ar Jni ir pavisam vienda attieksme pret darbu, nevajag steigties, viss notiek t, k tam jnotiek. Tostarp Edtes imene bija nopirkusi vl divus zirgus. Domjot par ratos braukanu Flandu (Flagmaa lnija), k ar Kortedu. Saim jau sei zirgi. Jnis devs prom no Saldus uz sava tva Jura staiem, un Patrikam loiski bija jbrauc ldzi. Tad radusies doma, kpc mtties no viena staa uz citu, varbt paiem jizveido savs, vl jo vairk tpc, ka pagalm atrodas veca govju kts. Sks ts atjaunoana, gada laik ka prtapa par nelielu, bet modernu, Eiropas standartiem atbilstou stalli ar rtm novietnm septiiem zirgiem. Ts tika ar piepildtas, jo, atrodoties Grobi, Livonijai un Velvei bija atskrjui pa kumeam. Patriks gan paliek tur, lai kop ar Jni vartu sportot. Ldz tam nevienu zirgu Edte nav prdevusi, bet atzst, ka ar Flandu bijis pas gadjums: No Somijas atbrauca kda zirgu motja, jo bija mekljusi tiei Flandu. Via te pirms vairkiem gadiem nopirkusi ts tvu Mister Fix, un, prliecinoties par t lielisko raksturu, vljs vl kdu s labs latvieu dzimtas zirgu. Aizritja vairk

Mra Millera foto

SADARBBA
nek neda, kamr via prliecinja mani vi prdot. Sapratu, tai Somij bs brniga dzve, un izros par o soli. Prdevu drz ar Livoniju, meitenei, kura to vljs. Zirgs joprojm stv msu stall, bet saimniece, kad tai ir laiks, labprt brauc urp izjt. Tagad Jaunzemju ganbs labsajt gans Velve, aplok draiskojas vias dls Kaliostro (no Stolpegardens Castello DH15), Korteda, Livonija un ts dls Miro Rex (no Miro Rolex DH16). Calvin nu tiek laists pie Ja skol, jo kuvis etrus gadus vecs. Bet Patriks start jau treo sezonu, skdams savu sportista karjeru piecu gadu vecum. Pirm bijusi k pa viiem, te augup, te lejup. Prn sasniegta zinma stabilitte, labi nostartjot Baltijas kausa izcas posm Mrup un Pasaules kausa Rgas posma ietvaros notiekoajs Latvijas jaunzirgu sacksts abas reizes otrs vietas. ogad ziemas empiont apmeklts vien pirmais posms, sasniedzot viduvju rezulttu. Bet pc tam atkltajos laukumos sekoja trs veiksmgi starti Rg sezonas atklanas sacksts, Garkaln un Latvijas Nacionlaj empiont Inukaln. Rg pirmoreiz prvarts marruts ar 130/135 cm augstiem riem un konkurenc bez dalbnieku vecuma ierobeojuma sasniegta augst ceturt vieta, Garkaln marrut ar 130 cm augstiem riem tre vieta un Latvijas empiont uzvara divu dienu startu kopvrtjum. Tagad paredzts starts Pasaules kausa Rgas posma programm iekautajos marrutos jaunajiem zirgiem. Kad jiziras, kurs sacksts piedalties un kurs ne, oti rinos ar Ja viedokli, saka Edte Sonika. Braucienu uz sackstm finansju es. Bet, ja tiek iegta balva, dalm to uz pusm. Tau nauda jau nav galven. Es gstu gandarjumu no t, ka mani zirgi start sacksts, un par gandarjumu ir jmaks... Kad jpieem kds nopietns lmums par zirga turpmks sagatavoans posmu, braucu uz stalli, runju ar Jni, un kop nonkam pie risinjuma. Vi saviem gadiem ir neticami apdomgs. Startjis ar Eiropas jaunieu empiont, paliekot pirmais aiz finlistiem, bet tas vis apgt ievrojamu pieredzi. Abi Soniki, k bilst Edte, strd stresain, ar finanu auditu saistt jom. Tpc ikdienas spriedzi darb kompens ar mlestbu pret zirgiem, suiem un putniem. Pat stall no jumta prseguma izemti dai di, lai bezdelgas vartu brvi lidot. Bet Edte skusi atcerties adanas mku un siltumnc stda tomtus. Tas t, dzvei sakrtojoties uz labo pusi, lai apkrt un paos viss btu rimts un sakrtots. Brni katrs tagad dara savu Inese, Kristne un Ivars. Bet, kad ierodas mjs no tuvienes vai tlienes, ir gatavi visu vajadzgo ar zirgu stall padart, lai gan neviens no viiem ar janu nav aizrvies. Ivaram citi dzelzs zirgi motosporta sacensbs. Runjot par sadarbbu ar Jni Kalitu, Edte uzsver: Esmu ar via darbu oti apmierinta, domju, ar vi ar maniem zirgiem. Balstoties uz iepriekjo pieredzi, nevlos neko maint un ceru, ka vi ems sav apmcb ar divus manus jaunos zirgus. Esmu lab nozm konservatva, ja viss ir labi, kpc ko maint. Turklt gaidm vl divus kumelius nkamgad maij... Jo kas gan tas par stalli bez kumeiem?! Faktiski esmu diletants zirgu turan, bet mana pieredze cit jom vusi tri apgt ar zinanas, kas vajadzgas dzvnieku paniekam. Lieliska ir sadarbba ar veterinrrstu Juri Tolpeikovu, kur vis daudz mcties. Kas gan es tiem zirgiem patiesb esmu,

Patriks, LS1618

Jau kupla saime

Dzimis 10.03.2002. Tvs Pedro W2, Vcija, 1986 Mte Velve LS5440, ZA Trvete, 1994 Pedro ir vaislas rzea miljonra Pilot dls. Pasaules janas sports nav iedomjams bez t pcncju prstvniecbas visaugstk ranga sacensbs. Pedro brlis Bugatti Pedro ieguvis zelta medau komandu konkurenc Seulas olimpiskajs spls ar jtnieku Volfgangu Brinkmani. Pedro mte ir Vcijas valsts prmijas ve Almfee. Pedro pats bijis augstas klases sporta zirgs, bet kop traumas sport nepiedals. Latvij par vaislas rzeiem atzti etri Pedro dli Patriks (2001), Patriks (2002), Passi (2002) un Pilot-K (2003). Mtes Velves tva Tranes rzea Varjaga dls Veto piedaljies starptautisks sacensbs ar jtnieci Lsmu Petrvicu. Velves mte Vodica ir klasisk Kaiingradas krustojuma Vaeriks un Duo meita rezultts. (No Latvijas Vaislas rzeu kataloga) staigjos cukurtrauks... K saimnieku klausa Jni, bet ml ar mani. Tpc oti aizkustinos un negaidts bija brdis, kad ogad Latvijas empionta apbalvoanas ceremonij tika godinti ar zirgu audztji un panieki. aubos, vai ilgi finansili varu atauties ar zirgiem darboties, bet pagaidm nevaru ar domt par to, ka kdu no tiem par tkstoti vartu prdot... stam audztjam ir 30, 40 un vairk zirgu. Man ir septii, un tas ir daudz cilvkam, kuram t nav biznesa sastvdaa, bet aile izdevumu sarakst. Tomr tas, ka pc septiu gadu kopga darba esam ar Patriku kuvui par Latvijas empioniem, ir oti cienjams sasniegums un liels prieks.

Par gandarjumu jmaks

Mra Millera foto

Jnis Kalita ar Patriku distanc.

Edte Sonika un Jnis Kalita ar Patriku pc krtj pankuma sacensbs.

jlijs-augusts, 2009

~29~

Mra Millera foto

PAJGU BRAUKANA

Pasaules kausa sacensbas pajgu braukan

Sagatavoja Dace trausa

Bronzas medaas ieguvjs 2008. gada pasaules empiont etrjgiem Boids Eksels uzvarja kvalifikcijas sacensbs Ungrij. Lielbritnij dzvojoais braucjs ska ar uzvaru figurls braukanas da un ldz pat pdjam sacensbu posmam noturja ldera pozcijas. Iedzinja lom bija Koss de Ronde no Nderlandes, bet aiz via sekoja mjinieks Jozefs Dobrovis. Nciju sacensbs uzvarja Ungrijas komanda, kam sekoja Nderlade un veice. Sacensbas notika Dobroviu imenes paum. Saimnieki bija parpjuies, lai sacensbas norisintos augstkaj lmen skaisti dekorta figurls braukanas arna, astoi ar izdomu veidoti maratona ri un labi sastdts konusu marruts. Eksels brauca ar dkaniem vcu iru zirgiem, kas pieder via ungru sponsoram, kur bija oti apmierints ar Boida uzvaru dzimtaj zem. Interesanti, ka trijs sacensbu fzs Boids mainja zirgu krtbu aizjg, apgalvojot, ka t braukt bijis vieglk. Holandietis Koss de Ronde pc pirms un otrs daas bija otraj viet. Ar nelielu soda punktu starpbu viam sekoja zviedrs Tomass riksons, tau konusu distanc tika izslgts, jo sajauca marrutu. Jozefam Dobroviam ajs sacensbs bija dubults uzdevums gan uzemt sacensbu dalbniekus, gan paam piedalties atbildgajos startos. Pc figurls brauka-

Vescesa, 4.-14. jnijs

Tomasa riksona etrjgs no Zviedrijas.

nas via ekipa bija ceturtaj viet. Ievrojot, ka vadoie zirgi spieds viens otram virs, Dobrovis pdj brd nolma apmaint zirgus vietm, td tie vl nebija paspjui pierast pie jauns pozcijas, un rezultts bija sliktks. Maraton Dobrovia ekipa finija otr, bet konusu marrut guva uzvaru. Sacensbu statistika: piedaljs 25 etrjgi no 6 valstm, startja 3 pasaules empioni Tomass riksons (Zviedrija), Lslo Juhazs (Ungrija) un Verners Ulrihs (veice), veckajam sacensbu dalbniekam Lslo Kekemeti (Ungrija) bija 68 gadi, jaunkais dalbnieks Mikaels Braukle (Vcija) 19 gadu vecs.

Altenfelde, 18.-21. jnijs

Tomass riksons no Zviedrijas palika

neprspts Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbs Austrij. Viam sekoja Jiri Nesvacila ekipa no ehijas un Rainera Duna komanda no Vcijas. Divkrtjais pasaules empions riksons jau figurlaj braukan izvirzjs priekgal ar samr lielu puktu starpbu no otrs vietas ieguvja Jiri Nesvacila seniora septii soda punkti. Maratona distance ilgstoa lietus d bija kuvusi grti izbraucama un slidena. Taj uzvarja vciea Jozefa Caitlera ekipa, kuras katrs zirgs izaudzts dads valsts Holand, Krievij, Vcij un Polij. Tomass riksons maratona distanc iejdza jaunu zirgu lderu pr. Distanci ekipa beidza otr. Treais maraton bija Luiss Bastijs no Francijas. Pirms konusu marruta skuma Tomass riksons bija priek Jiri Nesvacilam par 18 punktiem un pat, ja viam kda bumbia kristu, uzvara netiktu apdraudta. Otro vietu iema eha Nesvacila kladruberu ekipa, bet, bdams viengais sacensbu dalbnieks, kur spja izbraukt divus konusu raundus bez kdm, treo vietu iema braucjs no Vcijas Rainers Duns. ajs sacensbs vi piedaljs ar otro komandu, lai savu labko ekipas sastvu tauptu sacensbm hen. Sacensbu statistika: piedaljs 11 dalbnieki no 8 valstm, startja viens pasaules empions Tomass riksons, veckais sacensbu dalbnieks Francs niders 67 gadi, jaunkais dalbnieks Pjotrs Mazureks 35 gadi. Austrlietis Boids Eksels uzvarja sestaj Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posm Vcij. Vi bija vadb figurlaj braukan un ldz sacensbu beigm noturjs ldera pozcijs. etrkrtjais pasaules empions Ijsbrands ardons no Holandes ieguva

hene, 1.-5. jlijs

Boida Eksela ekipa no Austrlijas.

~30~

jlijs-augusts, 2009

PAJGU BRAUKANA
otro vietu triju dienu kopvrtjum, bet aiz via treaj pozcij ierindojs Kristofs Zandmanis no Vcijas. Pirmo reizi pc sacensbm Vinzor arn satiks Eksels un ardons, lai veselg konkurenc sacenstos par uzvaru. Boids Eksels, braucot ar sava ungru sponsora Tamasa Vines dkano zirgu komandu, ieguva lielisku rezulttu figurlaj braukan. Viengais braucjs, kura rezultts tuvojs Eksela ekipas sniegumam, bija holandietis Ijsbrands ardons. T bija laba diena ardona tautietim Teo Timmermanim, kur ar savu jauno zirgu komandu ieguva treo vietu, ceturtaj atstjot Kosu de Rondi, kur obrd brauc ar bijuajiem Boida Eksela zirgiem. Viens no vislabkajiem maratona braucjiem pasaul ir Tomass riksons, kur ar oreiz spja uzvart. Aiz via labko rezulttu uzrdja individulais braucjs no Vcijas Ludvigs Vainmaijers, bet aiz via Eksels un ardons. Eksels pc maratona posma beiganas saglabja ldera pozcijas, tau viu no sekotja ardona ra tikai viena bumbia trs punkti. riksons pc izcili veikt maratona prvietojs no 14. vietas uz ceturto, Zandmanis jau iema treo vietu. Zandmanis nopircis etrus KWPN irnes zirgus no angu etrjgu braucja Ptera Beneta, un ar diviem no tiem piedaljs sacensbs hen. Ja ardons veiktu konusu distanci tri, Ekselam btu krietni jnoplas, lai gtu uzvaru. Sacensbu spriedze mazinjs, kad ardona ekipa vienu bumbiu tomr nogza. Eksels zinja, kas jdara, un, bez redzama satraukuma veicot distanci tri un laika norm, kuva par sacensbu uzvartju. ardons palika otraj viet. Holandes komanda uzvarja nciju sacensbs, atstjot otraj viet Vciju, bet treaj veici. Sacensbu statistika: piedaljs 24 ekipas no 10 valstm, startja etri pasaules empioni Ijsbrands ardons (Nderlande), Tomass riksons (Zviedrija), Verners Ulrihs (veice), Zoltans Lzars (Ungrija), veckais dalbnieks Fliks Afrini (veice) 50 gadi, jaunkais dalbnieks Mikaels Braukle (Vcija) 19 gadu vecs. Iegts vietas pc seiem sacensbu posmiem 1.Boids Eksels (Austrlija) 67 2.Ijsbrands ardons (Nderlande) 59 3.Kos de Ronde (Nderlande) 54 4.Jozefs Dobrovis (Ungrija) 53 5.Tomass riksons (Zviedrija) 50 6.Verners Ulrihs (veice) 43 7.Daniels Vurglers (veice) 39 8.Lajos Moro (Ungrija) 34 9.Mihaels Brauhle (Vcija) 30 10.Rainers Duns (Vcija) 27

densrsli prvar somu ekipa Bena Simonsena vadb.

Zirgu svtki Upaj

Dace trausa

Somij, Upaj no 11. ldz 14. jnijam notika janas sporta ovs ar sacensbm pajgu braukan, vestern, prjjien un iejd cilvkiem ar pam vajadzbm. Lielku vrbu pievrsu pajgu braukanai, jo tas bija iemesls, kpc rads doma apmeklt o paskumu. T bija lieliska iespja redzt nkamo lmeni, kas jsasniedz msu braucjiem. Sacensbu statuss bija CAI/CAIP, kas nozm starptautiskas sackstes zirgiem un ponijiem. oreiz notika gan komandu, gan individuls Ziemevalstu meistarsackstes, kurs piedaljs Zviedrijas, Norvijas un Somijas vienjgu un divjgu poniju un zirgu ekipas. Plak prstvt klase bija zirgu vienjgi, kur startja 11 ekipas, bet trs ekipas dadu iemeslu d sacensbas nebeidza. Poniju vienjgu klas piedaljs desmit dalbnieki, kas visi laimgi finija. Ekonomiskais stvoklis pasaul ietekm zirgu sportu visos lmeos, un, t k zirgu un katra dalbnieka divu ratu transportana nav lts paskums, trs divjgu ekipas bija ieradus tikai no Somijas, bet divi poniju divjgi no Zviedrijas. Norviju prstvja divas ekipas ar fjordu ponijiem aizjg. Ar izdomu bija veidoti maratona ri, kur tika izmantoti dabas objekti un reljefi koki, akmei, dis un uzkalnii. Ja par maratonu varja sact, ka tas bija saldzinoi grts, konusu marruts bija viegli izbraucams, ar lieliem attlumiem starp riem, td bumbias krita reti. Zirgu vienjgu sacensbs pirmo vietu izcnja braucja no Zviedrijas Liselote Polsone ar Trofenix, saemot 131,71 soda punktus. Ar otraj viet ekipa no Zviedjlijs-augusts, 2009

rijas - Sesilija Kvarnstroma ar Sveland Sacramento ar 135,19 s.p., bet treaj viet labkais no somu braucjiem Jouni Heikinheimo ar El Carillo FIN -138,24. Uzvartja poniju vienjgu klas bija braucja no Norvijas Venhe Johanesena ar Rappen 138,12 s.p., bet otraj viet ierindojs Somijas braucjs Fredriks fon ancs ar poniju Its Casper 138,88, ar tre somiete arlota Turku ar Its Calvin 141,53. Poniju divjgu klas sacents tikai divas ekipas no Zviedrijas, bet zirgu divjgu sacensbas notika trs somu braucju starp. Uzvaru guva pasaules empiontu dalbnieka Bena Simonsena komanda. Vi pats ar savu sniegumu nebija apmierints, jo, ilgi mekljot piemrotu pri savam pamata zirgam Artemis, to atrada tikai neilgi pirms sacensbm, tpc pietrka laika treniiem. Tas bija redzams ar tras, kad maratona skum jaunais zirgs nedaudz prcents ar vilkanu, bet nobeigum jau bija saguris. Komandu sacensbs zirgu vienjgiem uzvarja Zviedrija, bet somiem bija labk komanda poniju vienjgu konkurenc.

Uzvartja vienjgu klas Liselotte Polsone ar Trofenix.

~31~

Daces trausas foto

FOTOKONKURSS

dens skaloj kumeliu

Prieks par jsu iesttajm fotogrfijm. To gan nav daudz, bet vairkas paties mksliniecisk kvalitt. Jsaprot jau tas, ka ne katram zirdziniekam ir iespja savu draugu izpeldint, un ne katrs tad em ldzi ar fotoapartu... Paldies par ldzdalbu! Nkam konkursa tma Mans labais draugs. Ldzu, stiet savas fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@ inbox.lv ldz 10. augustam. Nosauciet sava zirga vrdu, iespjams, miniet ar kdu interesantu faktu no t biogrfijas. Labkos attlus publicsim nkamaj numur. 1.

2.
Iestja Vija Ceria. Cik labi den! Biruta Juka. dens prieks. Iestja Vija Ceria. Peldam. Dace Kupce-Krievia. Kas kumeu baltu dara, ja ne aukas denti. 5. Iestja Dace. Saulriet. 6. Antra Cukermane. Modernizts nras. 7. Iestja Lauris Karpovs-Ziemelis. Veldze. 8. Biruta Juka. dens prieks II. 9. Antra Cukermane. Pastaiga. 10. Iestja Lauris Karpovs-Ziemelis. Svaiga alts. 11. Dace Kupce-Krievia. Ei, saimniect, lst lietus. Palaid ar mani zem lietussarga! 1. 2. 3. 4.

3.

4.
~32~

jlijs-augusts, 2009

FOTOKONKURSS

5. 6.

7.

8.

9.

10.
jlijs-augusts, 2009

11.
~33~

PERSONBA

Sudraba zirgs ar zelta dvseli

Inese Ruskule

Brnba patika zirgi, ska apmeklt janas sporta nodarbbas, t, pavisam ierasti, varam skt ar ststu par 2009. un 2008. gada Latvijas empionta viceempiones titula ieguvju vecuma grup ldz 21 gadam Lindu Ansuli. Via patlaban Latvijas konkristu ranga kopvrtjum starp jaunajiem jtniekiem atrodas pirmaj viet. Dzimusi un augusi Rg, bet vienmr vias mkais laiks bija vasara, kad varja doties uz laukiem Kandavu. Pusaudzes vecum Linda ska apmeklt Kandav rkots Daces trausas janas sporta nometnes un trenius pie Andas Zvertes. Tolaik sava zirga vl nebija. Lindas vecki saprata, ka meita ir uzmga un vlas papildint janas sporta zinanas un prasmi. Tpc no Upesliem vecki Lindai iegdjs pirmo zirgu milzgo un oti skaisto Dankanu. Zirgam nebija pai labs raksturs, ne katrs iescjs un pat pieredzjis jtnieks spja tikt ar to gal. Tau, ieguldot regulru un pacietgu darbu, lielkie netikumi zirgam pazuda. Izbraukt no Rgas uz Kandavu Linda, skoties skolai, biei nevarja, tpc vajadzja domt par zirga izmitinu kd no Rgas apkrtnes staiem, izvle apstjs pie zemnieku saimniecbas Traines stai. Linda ar Dankanu tri iejuts draudzgaj kolektv un ska trenties pie Lgas Ptersones. Ldztekus janas nodarbbm Linda veiksmgi startja sporta deju sacensbs

gan Latvij, gan ar rpus ts. Dieml pc deviu gadu ilgm nodarbbm ts bija jprtrauc, jo Lindas partneris beidza dejot, jaunu neizdevs atrast. T Linda visu savu sirdsprieku ska veltt janas sportam, jo, apmekljot nodarbbas, mris bija gt pc iespjas augstku vrtjumu ikviens sacensbs. Aizbraucot jau uz pirmajm trenisacensbm, Linda ar Dankanu visiem par prsteigumu ieguva otro vietu marrut ar 80 cm augstiem riem. Piedaloties trenisacensbs, mcjs gan zirgs, gan pati sportiste. Dieml Dankanu pc neilga laika ncs prdot veselbas traucjumu d. Ieskaites sacensbs Linda ska piedalties ar savu otro zirgu Fugetu. Zirgi mainjs, ldz jtniece satiks ar Lemonu. Uz jautjumu, kpc izvljies tiei o Ivetas Pes sirmo rzeli, Linda atbild vienkri: Tas piesaistja manu uzmanbu ar savu vienkrbu. Mazliet pirms pirkanas izjju, jo neko daudz tas nebija iestrdts. Tas ar bija viss, bet sapratu, ka man vajag tiei o zirgu. Kad vecki Lindai nopirka Lemonu, tam bija tikai etri gadi. No daudziem, tostarp ar profesionliem jtniekiem, atskanja paredzjumi, ka is zirgs neleks neko augstu. Linda pati t gan nebt nedomja trenjs, piedaljs sacensbs. Jau pc gada abi kop devs uz sacensbm Somij. Ts notika vairkas dienas, un Lemons ska pardt, ka ir gana perspektvs. Ne jau velti somu un igauu zirgu uzpircji ska interesties par t iegdi. Tau visas ples

bija veltas, jo Lindai nemaz prt nenca irties no sava drauga. Piecgadnieku zirgu grup Lemona rezultti bija viduvji, tau seu gadu vecum t un Lindas vrds arvien biek pardjs sacensbu rezulttu augstkajs rindis. Pagju gada vid Lemons jau iemantoja sev otru vrdu sudraba zirgs ar zelta dvseli. Pagjuaj un aj gad tas ir izcnjis daudz sudraba medau, ar vairkas pirms vietas. Lindas trenere no pagju gada nogales ir Anna Stafecka, tau ar padomiem neskopojas ar bijus trenere Lga Ptersone. Tagad Lindai daudzi koli atzstas, ka nekad nav domjui, ka Lemons bs tik talantgs zirgs. Kop pagju gada sportiste darbojas ar k jaunzirgu trenere, paldzot pieredzjuiem jtniekiem iestrdt jaunzirgus. ogad Linda ar savu sudraba zirgu izcnja godpilno otro vietu Latvijas empiont.

Svargas trs lietas: darbs, treneris un zirgs

Lindas Ansules 2009. gad iegts godalgots vietas

Datums 24.01. 7.02. 28.02. Sacensbas Latvijas ziemas empionta 1. posms Latvijas ziemas empionta 2. posms Latvijas ziemas empionta kopvrtjums Rgas rajona ziemas empionts junioriem, jaunajiem jtniekiem un jaunzirgiem 120 cm 120 cm 130 cm 120 cm 130 cm ru augstums 120 cm 125 cm Vieta 1. 2. 2. 2. 4. 1. 2. 1. 2.

2.05. 10.05. 7.06.

Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas 1. posms 125 cm 11. Prdaugavas sporta sples Latvijas empionts

Mcbu gadu augstskol Turba Linda Ansule veiksmgi pabeigusi. Ldz ar to katru dienu pilnb var veltt zirgiem. ogad Latvij augstka mroga janas sporta sacensbu ir krietni mazk, tpc mris ir doties uz tuvjo kaimiu sacensbm Lietuvu un Igauniju. Protams, tas prasa daudz vairk finansu, un Linda pareiz mekl sponsoru. Kurus no Latvijas jaunieiem uzskati par saviem lielkajiem konkurentiem? Linda Ansule: Ikvienu dalbnieku, kur start taj pa marrut, kur es, uzskatu par konkurentu, lai gan aptuveni zinu, ko katrs spj, bet sacensbs jau notiek visdi, liela nozme ir sportistu veiksmei. Konkurence ir laba sacensbu laukum, bet rpus t sncensbai nevajadztu bt, lai netrauctu jaunieiem citam citu atbalstt. Visnopietnkais konkurents jauno jtnieku grup ir Kristaps Neretnieks. Ar viu ir saldzinoi grti cnties, jo Kris-

~34~

jlijs-augusts, 2009

Nadnas Zavadilikas foto

PERSONBA Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2009 rezultti

(uz 1.07.2009.)

Vladislava Rutkovska foto

Konkrs Pieauguie 1. Andis Vrna 259* 2. Dainis Ozols 52* 3. Guntars Sili 44* 4. Kristaps Neretnieks 8* 5. Mairis Penelis 8* 6. irts Bricis 214 7. Maira Leja 136 8. Aleksandrs akurovs 59 9. Lga Ptersone 39 10. Jnis Kalita 35 Jaunie jtnieki 1. Linda Ansule 407 2. Kristaps Neretnieks 346 3. Santa teinberga 228 4. Linda Via 192 5. Vija Ceria 187 6. Roberts Neretnieks 176 7. Lauris Vilde 164 8. Krista Kliesmeta 162 9. Kristne Egle 124 10. Linda Josta 111 Juniori 1. Linda Via 463 2. Madara Frliha 278 3. Edte Vgnere 260 4. Kristne Egle 244 5. Roberts Neretnieks 213 6. Dina Indrne 174 7. Santa teinberga 153 8. Lana Kaupua 138 9. Marija Dubrovska 94 10. Paula Glzere 84 Brni 1. Laura Penele 216 2. Linda Via 163 3. Anna Raita Vjaksa 163 4. Viktorija Juraa 113 5. Marija Dubrovska 96 6. Roberts Priedtis 90 7. Patrcija Kokina 67 8. Elza Muiniece 50 9. Elna Pavre 42 10. Anna Beska 42 *Pirmie tiek vrtti marruti ar 150 cm augstiem riem oficilajs starptautiskajs sacensbs. Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija
~35~
Alvila Strera foto

Linda ar Lemonu prvar 1,30 m augstus rus sacensbs Inukaln.

Linda ar savu audzkni Ciceronu.

tapam ir oti labi un perspektvi zirgi, k ar daudz lielka sacensbu un marrutu pieredze nek man, turklt ar vairk startjoo zirgu. Protams, minami ar Santa teinberga, Kristne Egle un Roberts Neretnieks. Vii sevi oti veiksmgi apliecinjui sacensbu laukum, kas palielina konkurenci, k ar liek mums visiem attstties un progrest, lai btu interesantkas sacensbas un vienmr jau iepriek nebtu zinms vietu sadaljums. Vai ir jtnieki, kurus uzskati par favortiem un vltos viiem ldzinties? Es gribtu iegt tehnisks un stratisks zinanas, kdas ir pasaules vadoajiem sportistiem, apvienojot ts ar savm sajtm un zirga pabm, veidojot sabalanstu sadarbbu ar saviem zirgiem. Mans favorts pasaules lmea sacensbs ir Joss Lansinks ar zirgu Cavalor Cumano, skatoties sacensbas televzij, vienmr apbrnoju o fantastisko tandmu. Kas nepiecieams jaunietim, lai sasniegtu pc iespjas augstkus rezulttus? Ir vairkas nepiecieamas lietas. Svargi, lai pats jtnieks zintu, ko vls sasniegt. Tad vajadzga spja ctgi un neatlaidgi strdt, lai attsttos un progrestu, jo ar darbu var pankt oti daudz, protams, ar talantam ir liela nozme. Manuprt, jaunieiem svargi nokt labu treneru uz-

raudzb, kuri var dot svargas zinanas, kas balsttas gan uz tehniku, gan uz stratiju, gan uz pareizu treniu un sacensbu plnoanu, un t realizanu. Protams, tas nebtu iespjams bez msu censoiem zirgiem. Man iet, ka liela nozme ir tam, k skts ce uz pankumiem, un kds ir sportista ldzgaitnieks. Jaunajiem jtniekiem, manuprt, oti paldz attstties stabili un gatavi zirgi, kuri vartu mct un paldzt sportistiem attstt savas iemaas, kas nodertu pc tam jaunzirgu apmcb. Trs galvenie faktori darbs, treneris, zirgs, un ceturtais ir veiksme. Tavuprt, vai pareizj ekonomisk krze ietekms jaunieu izaugsmes potencilu? Respektvi vai jauniei mazk starts? Man iet, ka is klusais periods noteikti ietekms jaunos jtniekus. Tos, kuriem ir atbalsttji un stabili finansilie ienkumi, situcija skar mazk. Tie, kuri dara tik, cik var pavilkt, sastopas ar lielkm problmm. Latvij ieskaites sacensbu kst mazk, tas mudina ar jaunos jtniekus biek startt rvalsts, dieml ne visiem to obrd auj finansilais stvoklis, k tas ir ar man.

jlijs-augusts, 2009

RZEMS

Augstks raudzes sacensbas

Dace trausa

hene, 1.-5. jlijs, iejde

ogad CDIO henes sacensbas sks ar Liels balvas shmu CDI4* klas. Uzvarja Dnijas princese Natal Zu Sajna Vitgensteina ar du siltasiu irnes zirgu Rigoletto (no Rubinstein x Rossi), ko izaudzjusi vias karalisk augstba Dnijas princese Benedikte. Rigoletto bija oti atsaucgs jtniecei, bet galvenais, pc k var atpazt Natal stilu, ir vienmrga un atbrvota jana. Zirgs spja noturt labu ritmu pat saretkajos elementos. Pris rdja labu kju maiu, izemot vienu neveiksmi zig-zag ar pieemanu lkos. Natal un Rigoletto tika novrtti ar atzmi 72,128%. Dnijas princese Natal ar Rigoletto ieguva ar Lindt Prize specilaj Lielaj balv CDI4*. Rigoletto bija oti sanervozjies iesild, tpc man vajadzja to nedaudz nokaust, kas bija pamanms shmas beigu da, tomr kopum msu sniegums bija labs, izemot to, ka zirgs izdarja divas mugas kdas kju mai vien un divos tempos, skaidroja du jtniece, kura sama 71,91%. Prpildtaj arn vairki zirgi bija kuvui tramgi, taj skait Hiroi Hoketsu Hanoveras ve Whisper. T ska lkot pirms paplaintajiem soiem, tomr kopvrtjum sniegums bija labs, sevii izcili veicot pasu un piaf. 68 gadus vecais jpu jtnieks sama novrtjumu 71,208% un ierindojs otraj viet. Beidzot es to paveicu! teica holandieu jtnieks Hanss Peters Minderhouds par savu uzvaru Liels balvas brvs izvles programm ar mziku CDI4* izc. Ar 16 gadus veco Escapado vi tika novrtts ar 76,65%. Otro vietu ieguva holandiete Denete

Dnijas princese Natal Zu SajnaVitgensteina ar Rigoletto.

Hanss Peters Minderhouds (Nderlande) ar Exquis Escapado.

Hzena, kura dzvo Beij, ar sava Jazz dlu Nartan. Nartan ir 183 cm skaust, bet es esmu tikai 155 cm gara, tomr ms kop izskatmies oti labi. Neraugoties uz milzu izmriem, zirgs ir oti jtgs un patkami jjams, ststja Hzena. Ar treaj viet KWPN rzea Jazz, kas Pasaules sporta zirgu audzanas federcijas rzeu retingos ir pirmais, dls Jeff ar jtnieci Stefaniju Petersu seglos. Lielo balvu CDIO5* hen izcnja ameriknis Stefens Peterss. Deutsche Bank stadion is pris ar savu brnigo uzstanos iekaroja 5000 skattju un piecu tiesneu sirdis - pirm vieta ar augstu novrtjumu 77,830%. Liels balvas brvs izvles programm mzika pavadjum CDIO5* jau otro reizi pc olimpiskajm splm Honkong sacensbu arn tiks Anke van Grunsvena un Stefens Peterss. Vai ameriknis sps pieveikt frstaila karalieni Grunsvenu Jtnieku festivl hen? tas bija jautjums, kas o cu vrta oti aizraujou. Grunsvena sama 84,50%, veicot tehniski oti saretu horeogrfiju. Tomr Peterss spja savu programmu izpildt vl labk, gstot uzva-

ras laurus par 85,60% vrto sniegumu. Tas bija gandrz tpat k jt mjinieku publikas priek. Sacensbas notika pat labk nek Pasaules kausa finl Lasvegas, komentja 44 gadus vecais jtnieks, kur pirms 20 gadiem emigrja uz Kaliforniju no Reinzemes Vcij. Tikai reizi m tu vari iegt tdu zirgu k Ravel. Tas ir oti jtgs un vienmr gatavs par mani cnties, taj pa laik zirgs ir pilngi atbrvots un uzticams, kas nozm, ka varu jt testu bez nervozanas, ststja Peterss. hene ir vieta kur, Peterss atklja Ravel Pasaules janas sporta spu laik 2006. gad. T iet laba zme, mani sponsori tad zirgu nopirka. Ms izmantojm laiku, lai labi sagatavotos, tas bija msu slepenais ierocis olimpiskajm splm Honkong, piebilda jtnieks. Stefena Petersa un Ravel (Contango x Democraat) frstails bija veidots ar sevii tehniski grtiem elementiem, piemram, kju maia uz tempiem liekt lnij vai kombincijas ar piruetm, piaf un paplaintiem soiem. Otro vietu ieguva Salinero, ko jja Anke van Grunsvena, bet treo Hans Peters Minderhouds ar Nadine. Esmu

priecga, jo Salinero uzstjs oti labi. Dieml bija nelielas kdas paplaintajos rikos, ststja Grunsvena. Protams, labk man patiktu uzvart, tomr, lai sports btu aizraujos, ir labi, ka neviens iepriek nevar zint, kur bs uzvartjs, piebilda Anke un pajokoja: Esmu oti priecga, ka Stefens ir ameriknis, jo viam nav iespja bt mums par trauckli Eiropas empiont Vinzor. Nciju balva iejd CDIO5* izc uzvarja Nderlandes komanda, otraj viet Vcijas un treaj Lielbritnijas komandas. hen lielo atgrieanos augstkaj iejdes rang bija plnojusi Rasty jtniece Ulla Zalcgbere. Dieml notika neparedzamais, un Liels balvas zirgs Herzruf s Erbe sacensbu laik pki guva savainojumu, kad izpildja paplaintos rikus, - pagrieza pakakju un sastiepa stiegru. Tests tika prtraukts, un zirgs burtiski uz trim kjam pameta arnu. Pc negadjuma Zalcgbere atteics startt Liels balvas frstail ar savu vi Wakana un pameta henes Janas sporta festivlu. Wakana to nebija pelnjusi, bet es biju tik apjukusi, ka nejutos spjga jt.

Rezultti Liel balva CDI4* 72,128% 1. Natal Zu Sajna Vitgensteina Dnija Rigoletto 71,745% 2. Hanss Peters Minderhouds Nderlande Exquis Escapado 69,362% 3. Tinne Vilhelmsone-Silfvena Zviedrija Favourit Specil liel balva CDI4* 71,917% 1. Natal Zu Sajna Vitgensteina Dnija Rigoletto 71,208% 2. Hiroi Hoketsu Japna Whisper 69,542% 3. Tinne Vilhelmsone-Silfvena Zviedrija Favourit Liel balva brvs izvles programma ar mziku CDI4* 76,650% 1. Hanss Peters Minderhouds Nderlande Exquis Escapado 75,300% 2. Deanete Hzena Nderlande Nartan 73,650% 3. Stefan Petersa Nderlande Jeff Liel balva brvs izvles programma ar mziku CDIO5* 85,600 % 1. Stefens Peterss ASV Ravel 84,500% 2. Anke van Grunsvena Nderlande IPS Salinero 80,000% 3. Hanss Peters Minderhouds Nderlande Exquis Nadine Specil Liel balva CDIO5* 76,917% 1. Stefens Peterss ASV Ravel 76,583% 2. Anke van Grunsvena Nderlande IPS Salinero 74,500% 3. Hanss Peters Minderhouds Nderlande Exquis Nadine Liel balva CDIO5* 77,830% 1. Stefens Peterss ASV Ravel 72,468% 2. Hanss Peters Minderhouds Nderlande Exquis Nadine 72,043% 3. Aleksandra Korelova Krievija Balagur Nciju balva CDIO5* 1. Nderlande - 212,256: Sanders Marijnisens ar Moedwill - 65,702; Marlsa van Blena ar Ojay - 68.426; Anke van Grunsvena; - Salinero - 71.362; Hanss Peters Minderhouds ar Nadine 72,468 2. Vcija - 210,213: Elena ultena-Baumere ar Donatha 67,787; Haike Kemmere ar Bonaparte 70,723; Ulla Zalcgbere ar Herzruf s Erbe 68,128; Matiass Aleksanders Rts ar Sterntaler 71,362 3. Lielbritnija - 205,575: Fiona Bigvuda ar Wie Atlantico 65,872; Laura Betoleimere ar Andretti 64,085; Karls Hesters ar Liebling II 69,277; Emma Hindle ar Lancet 70,426

~36~

jlijs-augusts, 2009

RZEMS

empionti Holand un Vcij 2009 gad

Sagatavoja Dace trausa

Viens otram sekoja valsts empionti iejdes lielvalsts Holand un Vcij, kas obrd nosaka toni aj sporta veid. Edvards Gls ar melno KWPN rzeli Totilas kuva par 2009. gada Nderlandes empionu sacensbs, kas jnija skum notika De Stg, t beidzot Ankes van Grunsvenas neapstrdamo valdanu iejdes karalienes tron. Jjot ar Toska Vissera devius gadus veco Totilas (no Gribaldi x Glendale), Gls uzvarja Lielaj balv, specilaj Lielaj balv un brvs izvles programm ar izciliem rezulttiem 77,063%, 80,700% un 86,700%. Gla frstails nebija ar augstu grtbas pakpi, jo Totilas ir tikai devius gadus vecs, tau dramatisk mzika tikai ar grtbm sakrita ar zirga ritmu un ne vienmr iezmja gaitu prejas. Tomr Totilas izcils gaitas un uzstans stabilitte, iet, apilbinja tiesneus un skattjus, un td pris kredt sama oti augstas atzmes 86,700% frstail. Kopvrtjum Edvards Gls sama par 10 procentu punktiem vairk nek otrs vietas ieguvja Grunsvena ar Salinero. Bronzas medau izcnja Imke ellekena Bartele ar Smariusu imenei piederoo Hanoveras vi Sunrise (no Singular Joter). Nekad iepriek Anke van Grunsvena nav zaudjusi valsts empiontos, kad jjusi ar Bonfire vai Salinero, kas Gla uzvaru dara vl vrtgku. Tikai 2004. gad Gls bija Nderlandes empions ar Lingh, bet Anke otr ar savu otro zirgu Krack C. Edvards Gls bija sarunu tma pilst ne tikai tpc, ka izcili uzstjs sacensbu arn, bet savas iejdes frakas d. Publika, kas pieradusi, ka jtnieka fraka parasti mdz bt melna vai tumi zila, bija prsteigta par Edvarda dizainera Marta Vissera veidoto trsrindu pogu fraku gaii pelk krs. Van Grunsvena zaudjumu

Holandes empionts

piema, k sportistam kljas: Es neuzvarju, bet tas ir labi, ka msu sporta veid dzimst jaunas zvaigznes. Pagju gad t bija Adelinde Kornelisena, ogad Edvards Gls. Tas tikai nozm, ka ar iejdi Holand viss ir krtb. Par savu sniegumu neesmu priecga, galvenais, ka mums ir spcga komanda Eiropas empiontam. Preses konferenc Grunsvena skaidroja, ka obrd via cieot no motivcijas trkuma. Pirms 15 gadiem ieguvu savu pirmo pasaules uzvartjas titulu, esmu trskrtja olimpisk empione. Ko vl varu iegt? Anke savas motivcijas problmas ir klstjusi ar laikrakst De Telegraaf. Via raksta: Arvien grtk ir atrast motivciju turpint jt. Pc olimpiskajm splm Honkong esmu zaudjusi dzinuli. Holandes empiont pamanju, ka esmu cit viet nek esmu pieradusi bt. Es necentos iegt titulu. Pirmaj sacensbu dien pat nebiju okta, kad Gls mani pieveica. Vienkri neveiksme. Grunsvena dom, ka publika jau ir nogurusi no vias un Salinero. Tas gan nav taisnba, jo Salinero obrd ir sav vislabkaj form. Liels balvas karjeras skum 2004. gada olimpiskajs spls tas bija sasprindzis un bailgs zirgs. Tagad, kad tas kuvis vecks, tas ir k labs sarkanvns ar gadiem kst arvien labks. Anke nolmusi, ka turpins jt ar Salinero vismaz ldz Pasaules janas

Holandes jaunieu komandas efs un trenere Tineke Bartele.

splm Kentuki 2010. gad. Daudz esmu domjusi un aubjusies, vai turpint ar Salinero piedalties sacensbs, bet tad mainju savus uzskatus un sapratu, ka nejju ar to visas plas pasaules d, bet tikai sev. Tas ir paties prieks trent zirgu katru dienu. T egoistiskais augstas klases jtnieks man atkal uzvarja. Imke ellekena-Bartele bija priecga par bronzas medau. Vias ve Sunrise atgriezs sacensbu arn mart pc pusgadu ilgas savainojuma rstans. Perzival un Totilas vairkkrtjs uzvaras starptautiskaj arn gan pieauguo, gan jaunieu konkurenc neapaubmi izvirzjuas Holandi iejdes valstu priekgal, bet vienlaikus vrojams, ka holandiei nonkui eiforij un kuvui augstprtgi, pat nk klaj ar paziojumiem, k Tineke Bartele Nderlandes jaunieu komandas efs un meitas olimpisk lmea jtnieces Imkes ellekenas-Barteles mte un trenere: Esam piecus ldz desmit gadus priek msu kaimivalstm. Ms to esam pankui cit cea nek prjie, kas joprojm atrodas klasisks iejdes br. Ms skm ar mentlo terniu un piespiedm jtniekus rpties par savu fizisko veselbu. Lielas prmaias sport ienesa jefs (Grunsvenas dzvesbiedrs jefs Jansens). Bartele dom, ka citu valstu janas sporta prstvjiem nav ne jausmas, kas notiek Nderland. Tad, kad vii to saprats, viiem bs jtrenjas desmit gadu, lai ms panktu. Tas skan augstprtgi, bet tiei t es domju. Bartelu komanda, iesaistot nacionlo olimpisko komiteju, savu treniu metodi, ko nosauca par Meistaru treniu programmu, ieviesa nacionlaj sporta centr Padendal. CDN Balve Vcijas empionts iejd notika no 12. ldz 14. jnijam, Balv. Jau pirm raunda sacensbs Lielaj balv uzvaru guva Izabella Verta ar

Imke ellekena-Bartele un Sunrise.

Vcijas empionta medau ieguvji: Matiass Aleksanders Rts, Izabella Verta un Ulla Zalcgbere.

Vcijas empionts

jefs Jansens.

Warum Nicht FRN. Via tika novrtta ar 76%, tomr jsaka, ka starp tiesneu vrtjumiem bija liela atirba. Liels prieks bija par Ullas Zalcgberes pankumiem. Via ierindojs treaj viet un, ja sps noturt o lmeni, ir kandidte Vcijas komandas startiem Eiropas empionat Vinzor. Otraj viet bija jaunais jtnieks Matiass Aleksanders Rts. Pirmo reizi vstur Vcijas iejdes empionta formts tika maints. Vcija bija vieng valsts, kur nacionl empionta sacensbs sievietes un vriei tika vrtti atsevis kategorijs. ogad tas ir mainjies, un par modeli kalpo Pasaules janas sporta spu sistma. Liels balvas frstail negaidti uzvarja Matiass Aleksanders Rts, kur pieveica Vertu un ieguva zelta medau. 25 gadus vecais Rts uzvarja, iegstot novrtjumu 81,45% ar savas audumtes Annas Katrnas Lizenhofas zirgu Sterntaler Unicef (no Sion). Verta ieguva otro vietu ar nelielu procentu starpbu 81,050%, bet Ulla Zalcgbere saema bronzas medau ar Herzruf s Erbe, par izpildjumu saemot 80,100%.
~37~

jlijs-augusts, 2009

DOPINGS

Janas sporta krze Vcij

Sagatavoja Dace trausa

Krzes situcij noncis Vcijas janas sports. Tdu secinjumu var izdart pc augstk ranga sportista Ludgera Brbauma publiskajiem paziojumiem par veterinrs kontroles nepilnbm, k ar daudzkrtjiem dopinga lietoanas gadjumiem. To srija sks 2004. gad (Goldfever) un jau daudz dramatiskk attstjs 2008. gada olimpiskajs spls (Vcijas komandas zirgi Cster un Cornet Obolensky, k ar starptauisks klases jtnieku Tonija Andre Hansena, Bernardo Alvesa, Denisa Lina, Rodrigo Pessoa zirgi). Langefeld Vcij notika publiskas debates starp sportistiem un janas sporta profesioniem par dopinga problmu. Galven tma ajs saruns bija t, ka medikamentu lietoanai Vcijas A un B komands jbt daudz caurspdgkai. Tika ieteikts prieklikums, ka Vcijas izlases komandu dalbniekiem btu jiekrto dienasgrmatas, kur tiktu ierakstti visi medikamentu lietoanas gadjumi to zirgiem. Iejdes jtniece Izabella Verta pazioja, ka tas, ko via lieto saviem zirgiem, attiecas tikai uz viu, zirgu panieci un staa komandu. Debates sasniedza kulmincijas punktu, kad vcu konkra jtnieks Ludgers Brbaums laikrakst pazioja, ka ldz im ir bijis atauts viss, kas nav atrasts... Vi ar nepiekrita, ka komandas jtniekiem btu vajadzga dienasgrmata, un piebilda, ka tas ir liels risks, ka miljonu dolru vrta zirga pircjs var iedomties, ka sabiedrba grib redzt visu informciju, kas atrodas aj dienasgrmat. Vcijas Janas sporta federcija drastiski nolma uz laiku izlgt visus esoos dalbniekus viss olimpiskajs disciplns no Vcijas A un B komandm. Tas attiecas uz 78 jtniekiem. Ludgeram Brbaumam palaik nav atauts piedalties nciju kausa izcas sacensbs. Vcijas Janas sporta Federcija
~38~

var zaudt ar lgumu ar nacionlajm ziu raidorganizcijm ARD un WDR, kas vairs negrib atjaunot vienu miljonu vrto sadarbbas lgumu ldz dopinga lietas netiks atrisintas. Vcijas Janas sporta federcijas prezidents Breido Grfs Ratzau teica, ka, izsldzot komandas dalbniekus, federcija grib spert svargu soli, lai sports ktu respektablks. Pirms katrs dalbnieks tiks atjaunots komand, viam bs prrunas ar specili izveidotu komiteju, kurai bs jpaskaidro savi tikas principi k augstks klases jtniekam. Komiteja lems, vai jtnieks ir ciengs prstvt Vciju. 24. jnij tika paziots par vl vienu skau dopinga skandlu. Izabellas Vertas mazs balvas zirgam Whisper pc dopinga kotroles CDI Visbden tika konstatts pozitvs rezultts. FEI Vertu nekavjoties diskvalificja, un turpmk ldz lietas noskaidroanai via sacensbas nedrkst piedalties. Vertas desmit gadus vecais kastrts Whisper (no Wolkentantz I x Einstand) uzrdja pozitvu rezulttu uz Fluphenazine, kas plai tiek lietots medicn cilvkiem, rstjot izofrniju. Viens no t blakusefektiem ir sedatv iedarbba, kpc o medikamentu mdz izmantot ar veterinraj medicn. Izabellas Vertas skaidrojums: Whisper cie no t saukt trcanas sindroma. T ir cetrls nervu sistmas slimba, kuras rezultt zirgs zaud ldzsvaru, ja ilgku laiku jstv uz trim kjm, piemram, apstrdjot nagus. Tas jtas nedroi un sk nekontrolti lkt, baidoties nokrist. slimba zirgam spes nesagd, un tas nezaud spjas piedalties sacensbs, tau palielina risku, ka vartu tikt ievainoti cilvki, kuri ar to strd. Td es ldzu savu veterinrrstu Hansu tlu (veice) paststt, vai un k ar o sindromu var cnties. rsts paskaidroja, ka dai zirgi, kas cietui no s slimbas, uzrdjui labus rezulttus, ja lietoja

Izabella Verta iekuvusi dopinga skandl.

Modecate. s zles satur Fluphenazine k aktvo substanci. Ms lietojm ieteikto prepartu 16. maij, lai prliecintos, k zirgs uz to reas. Nekontrolto kustbu kuva mazk, kad tika pacelta viena no kjm. Kad ms jautjm, cik ilgs laiks vajadzgs, lai zles no organisma tiktu izvadtas, dr. tls teica, ka pc via pieredzes ar sem dienm pietiktu, bet pilngi droi to nevar apgalvot. Lai btu pavisam droi, nolmm piedalties sacensbs tikai 30. maij. Par spti tam, FEI laboratorija tagad ir atradusi aizliegts vielas pdas. FEI, k to paredz noteikumi, mani nekavjoties diskvalificja. Pc iem noteikumiem nav nekdas nozmes tam, ka atrastas tikai pdas no aizliegts vielas. Es oti noloju par o incidentu, bet biju prliecinta, ka visu darju pareizi. Gribtu, lai ie noteikumi tiktu prskatti iespjami tri, un sporta zirgu saprtga rstana nebtu risks un ilgstoas diskvalifikcijas iemesls. Ar katras jaunas analu metodes atklanu laiks, kad dadas vielas var

atrast, pagarins un kst burtiski neaprinms. Es apzinos, ka esmu devusi iemeslu aubties par manu godgumu un par msu sportu kopum. Nobeigum es atvainojos visiem, kas ir tuvi man un janas sportam. Protams, es daru visu iespjamo, lai visi jautjumi aj sakar tiktu noskaidroti. Nciju kausa sacensbs Hamin, Somij k rzemju tiesnesis strdja Latvij vairkas reizes CSI-W Rga tiesjuais Kolins Mags no Vcijas. FEI tiesnesis paststja, ka via zem stvoklis patiem ir diezgan bdgs. Janas sporta turnri vairs nav tik apmeklti, oti grti atrast sponsorus ne tikai ekonomisks krzes d, bet ar tpc, ka janas sports daudzo skandlu d zaudjis kaut ko no sava prestia. Atklta bija atbilde par aizliegtajm vielm Vcij ts vienmr esot lietotas, un ne tikai zirgiem sport, bet sevii plai izsols prdodamajiem zirgiem, kur dopinga kotrole nav tik stingra.

jlijs-augusts, 2009

PTJUMS

Tikusi ptta zirga jtu dzve

No urnla Latvijas Zirgkopis (nr. 10, 11., 1933. g.; nobeigums, skums Zirgu Pasta nr. 6/2009)

Ptnieks Bulejs lakstgalu rzeli apraksta sekojoi: Via dzimumjtu alkums ir sakpints, erekcija biea. Via zviegana ir k sauciens pc ves, ko tas iedomjas. Reizm rzelis izgr sevias, rupjas skaas. Briem vi kampj pat nedzvus priekmetus, lai tos saplostu. Trakodams vi nonk pat tik tlu, ka tas ievaino ar zobiem sev plecus, krtis un citas ermea daas. Tas pats autors ststa par narkotiski iemidzinta rzea sapni, kur izpaudus dzimumjtas. rzelim vajadzjis opert pakakju. Opercijas laik vi aizzviedzies td bals, k tad tas tuvotos vei dzimumakta nolk. Un pc tam izdarjis attiecgs kustbas. Ttad ar sapn rzelis bija seksulo (dzimuma) jtu var. Ar ves redzana vai vias smaka var rzeli novest ldz tikko apraksttam stvoklim. Tad, protams, kaislba izpauas daudz straujk. rzelis td gadjum cenas atsvabinties no aizjga. Braucjs tad to savukrt krietni prmca ar ptagu. kaislba izpauas ar zirgu trot un seglojot. Ja jjamais rzelis ir seksuli uzbudints, tad vi neklausa jtnieku, mina to nomest. Zirdzba Zirdzba izpauas primros un sekundros simptomos (galvens un blakus pazms). Galvens pazmes. da ve ir oti mundra un viegli uzbudinma. Katru pieskaranos via uzem k kutinanu, kas izraisa zviedzienu vai stipru aizsardzbas kustbu, vai mazliet urna (mzalu), vai pat visas trs mints pardbas reiz. Uzbudinta ve mtjas ar asti. Tas nozm: Nepieskaries man! tramba un citas nevlams pardbas mint laik izpauas prmrgi. Protams, sakar ar to tda ve darbam neder. Dresra glui neviet. Tpc jtnieka pamudinjumam ar ciskm, ko ve parasti uzem k pavli, via galgi neklausa, t. i. nesaprot to, jo t atrodas pilngi dzimumjtu var. Pavisam pretjas dabas ir otrs pazmes, kas izpauas neparast mier un notrlb. ds stvoklis reti kad ilgst vairk par vienu dienu. ve tagad aujas ar sevi visu ko dart; tomr vajadzbas gadjum via var bt oti stipra. Par kutanu tagad nevar bt ne runa. T aujas sevi aiztikt kutgs viets, it k da btu glui bezjtga. Pavadas piesitienus via sajt tikai pie galvas un kakla, bet ne pie vidua un kjm. Jtniekam ir tda

Lakstoans

sajta, it k tam btu darana ar tikko dzvu priekmetu, kur tikai ar lielu piespieanos spj kustties bez jebkdas lunkanbas. s otrs pazmes pie oti daudzm vm ir tik vjas, k ar slaicgas, ka vias tikko var paspt novrot. Pie dam vm ts pards grtas slimbas veid. das ves, ja ar vim strd, ir it k apreibuas, ts neizvairs no riem un, iet, krits pat zem. Bioloiski aplkojot, ie divi apcertie stvoki atbilst divm dadm kustou mlas izpausmm. Pirmais nozm proans sagatavoans stvokli, kad ve atvaira rzea uzbrukumus pa daai aiz bailm no vl nezinmm spm, pa daai aiz t iemesla, lai partnera un ar savu patiku sples un koetrijas ce kpintu. im stvoklim, k jau redzjm, piemt stiprka jteklba un dzvkas kustbas. Turpretim otrais stvoklis ir proans laiks: tagad katra pretestba, izvairans ir izslgta.

mtes ne labprt zda sveu kumeu. rzelis mazkais pie mjas zirgiem nepazst savu brnu kumeu. Mdz bt gadjumi, kad tas ar viu ir draudzgs. Bet tas atgads tikai ilgku laiku kop dzvojot. Tomr apzingu tva jtu rzelim, iet, nav. Kauna jtas pie zirgiem oti maz novrotas. Vias var attiecint galvenm krtm uz jauniem rzeiem. Vii negrib proties cilvku kltbtn. Varbt o kaunu drzk vartu uzskatt k bailes tikt trauctam. Cuerns par rzeiem ststa sekojoo: Greizsirdbas jtas pards tikai ieraugot savu konkurentu, nav t, k pie brieiem uz iedomu pamata. Turpretim ir novrots, ka ves savstarpji ir naidgi noskaotas. Dareiz naids ir vrsts tikai pret vienu noteiktu konkurenti, reizm atkal pret katru sev ldzgu dzimumu. Madajs novrojis divas ves Annonci un Kravatti, kuras katrreiz zirgus dzirdot viena otru pacienjuas ar sprieniem. Viena no vim pat ievainojusi savai konkurentei dzimumorgnus. Vai tas bija darts ar nolku, grti spriest. Pareizki vju naidu var apzmt k dzimumnaidu. Tas nav nekds apzints naids, bet, domjams, iedzimts, instinktva antiptija (nepatika). Madajam iet, ka rzea izskats, balss un smaka vienai vei var bt patkama, otrai ne, un tpat rzelim attiecb pret vm. pardba mums jau pazstama no cilvku psiholoijas. Dzimumnaids sakojas cilvka dab. Greizsirdba ir vairk raksturga vrieu krtas dzimumam: vrietis viens grib bt sievietes panieks. rzelis ir greizsirdgs, ja viam ir konkurents, ve turpretim var bt greizsirdga ar bez kaut kda tuvka iemesla. Aplkosim, vai mea zirgu dzves veid nepamatojas abu dzimumu dada veida izturans. Mea vju bar parasti bija viens rzelis. Reti kad kdai vei varja gadties partneris vienai paai. Ttad pilngi izslgts, ka greizsirdba pie vm varja nopietni attstties. Viu starp mdza bt sacensba. Nav nekds brnums, ka s sacensbas ca kuva par ikdieniu pardbu, kas prvrts naida jts. Glui citdi tas bija pie rzeiem. rzelis bija t pieradis, ka viam parasti iederja viss vju bars. Brms saka, ka jauni rzei cenas iegt sev vairkas ves, jo sevii tad, ja viam gads konkurents. Td krt pie rzeiem attstjs greizsirdbas jtas, kamr dzimuma naidam pie viiem nebija nekda pamata.

Kauna jtas

Greizsirdba

Franu militrists ststa par sekojou dzimumjtu novirziena veidu pie zirgiem. Mdz bt tdi zirgi, kuri iemlas cilvk. psihisk nenormlba pamatojas savukrt uz anatomisku nenormlbu. dos zirgos, redzot cilvku, pamostas dzimumjtas. Krpot zemi priekkjm, vii mt asti un izkrns, izrddami tdjdi savas jtas. Tikldz cilvks tuvojas, tie ceas pakakjs un mina viu sasniegt priekkjm. Reiz ar to notiek ar erekcija. di zirgi nedergi darbam. Ar to mcanu pie viiem nek nepank, viengi kastrana ldz. Grsnas ves kustbas ir uzmangkas un lnkas; vias d vairk, k parasti, ir mantrausgas un barbas skaudgas. Kumejlijs-augusts, 2009

Novirzieni zirgu jtu dzv

Mtes un tva jtas

Nadnas Zavadilikas foto

~39~

LIETUV

Zirgu dienu svtki Lietuv

Inese Ruskule

Anikai rajons Lietuvas austrumos ir slavens ar skaistajm dabas ainavm, k ar taj ar dzimuajiem populrajiem Lietuvas dzejniekiem un rakstniekiem. Reizi gad jauk vieta prtop ar par janas sporta arnu un tautas kultras galvaspilstu. Vriengais paskums notiek uronis ciemat, jo tiei aj viet atrodas Zirgu muzejs, ko izveidoja agronoms, profesors Pjatrs Vasinausks. Muzej skatmi unikli eksponti: aizjgi, lauksaimniecbas darba rki, rati, riteu izgatavotju instrumenti, kalja rki, zirglietu anas un izgatavoanas darbarki. Katru vasaru jnija skum ciemat risins valsts mroga zirgu dienu un folkloras svtki Riko, riko, zirdzi!, ko apmekl vairki tkstoi skattju. Svtkos gan brni, gan ar pieauguie var rast iespju interesantai laika pavadanai. Paskum viss ir senatnes noskas, respektvi tiek attlota msu senu dzve, kad zirgam katr st bija liela nozme. Tiek demonstrta zirglietu ana, zirgu apkalana, ratu riteu izgatavoana, graudu malana, akmens kalana u. c. Muzeja teritorij ar tiek rdtas tetra izrdes un notiek koncerti. Tau galvenais paskuma mris ir popularizt sporta veidus, kas saistti ar zirgiem, k ar veicint Lietuvas zirgu iru atjaunoanu. ogad svtku ietvaros tika svintas divas nozmgas gadadienas, kas saisttas ar zirga izmantoanu trisma un izklaides sfr. * Pirms 80 gadiem divi studenti no Kauas literts Pulgis Andruis un mkslinieks aloms Zemanovis iejdza divrios

Akvili Druktainiti apbalvo Anikai mrs S. Obelevics.

Zirga apkalanas paraugdemonstrjumi.

emaiu zirgu uz ceoja pa Rietumeiropu. Ceojums bija iespaidgs un ilga divus mneus. Brauciena laik ceotji apmeklja Knigsbergu, Berlni, Drzdeni, Prgu un Vni. Marruta kopjais garums bija gandrz 3000 km. Ceojuma laik abi jauniei popularizja gan Lietuvas valsti, gan ar senu zirgu irni emaitijas. * Tiei pirms 60 gadiem tika apstiprinta emaitijas zirgu irne (vezumnieku tipa). 19. gs. otraj pus emaiu nelielos zirdzius ska krustot ar Orlova rikotjiem. Tdjdi ieguva daudz masvkus zirgus ar skaistu riku gaitu, kuri bija ideli piemroti pajgiem. 1949. gad kompetenta zirgkopbas specilistu komisija apstiprinja jaunu Lietuvas braucamzirgu irni un nosauca to par emaitijas (braucamzirgu) irni. emaitijas irnes zirgi ir oti universli imenes zirgi. Tie izmantojami gan lauksaimniecbas darbos, gan ar uz tiem var jt. Augum nelielajiem zirgiem ir skaista gaita, tpc tos biei izmanto pajgu braukan, k ar tie ir oti iecienti voltizanas nodarbbs. Ar pats profesors Pjatrs Vasinausks prliecinjs par to, ka emaitijas braucamzirgi ir oti izturgi un ar skaistm gaitm, jo pats mroja 100 km attlu ceu ar pajgu, lai ierastos svtkos Riko, riko, zirdzi!. Svtku karogu mast uzvilka emaitijas braucamzirgu irnes asocicijas prezidents, k ar zirgaudztavas Sartai direktors Edgars Jenins. Vislielko skattju uzmanbu svtku laik piesaistja janas sporta sacensbas, kas notika hipodrom. Jtnieki no sporta kluba uronis ir vieni no lderiem Lietuvas mrog. Pagjuaj gad nacionlaj janas sporta empiont Marija Verulite ierindojs treaj viet. jlijs-augusts, 2009

Profesora Pjatra Vasinauska droku velk emaitijas irnes braucamzirgs.

~40~

Gintara Jozuka foto

Konkra sacensbs Lietuvas Zemkopbas ministrijas sagdto kausu izcnja Irmants Grikienis no Kauas. Sportists piedaljs ar etriem zirgiem, un ar visiem etriem ar ieguva godalgots vietas. Anikai pilstas mra kauss, kas bija galven balva konkra sacensbs, kurs piedaljs jtnieki tikai uz emaitijas irnes zirgiem, nonca Akviles Druktanites roks. Sacensbu laik notika ar augstlkana ponijiem, emaitijas un prjo jjamo iru zirgiem. Simona Glazova ar poniju prvarja 80 cm rsli, kas ar bija o sacensbu rekords poniju klas. emaitijas zirgu irnes konkurenc visaugstko lcienu veica Paulina Jureikonite ar savu zirgu, prvarot 1,25 m augstu rsli. Savukrt prjo jjamo zirgu iru klas visaugstko rsli izdevs prvart Irmantam Grikienim 1,85 m, un otro labko rezulttu uzrdja Rasa Kalvaite 1,75 m. Lietuvas zirgu dienas svtkos bija ieraduies interesenti no Latvijas Madonas puses. Svtku organiztji btu oti priecgi, ja nkamajos paskumos piedaltos ar Latvijas sportisti ar saviem zirgiem.

Mindauga Karcemarka foto

Gintara Jozuka foto

ADAPTVAIS SPORTS

Prieks par pau paveikto

Inese Ruskule

Jau aptuveni piecus gadus paraolimpisks iejdes nodarbbas un sacensbas risins ar Latvij. Lietain 13. jnija diena sapulcja vairkus ldzjutjus valsts aentras Kleisti janas sporta bz, lai vrotu Latvijas empiontu paraolimpiskaj iejd un sacensbas specils olimpides programm. Nezintjam vartu rasties jautjums, kda ir atirba starp m divm disciplnm? Latvijas Invaldu janas federcijas valdes prieksdtja un viena no sacensbu organiztjm Darja Tihomirova atgdinja, ka paraolimpiskaj iejd piedals jtnieki ar kustbu traucjumiem, savukrt specils olimpides discipln jtnieki ar intelektulajiem traucjumiem. Abu disciplnu sacensbas un empionti Latvij risins jau treo gadu pc krtas. Sacensbu organiztji ir Latvijas Jtnieku federcija, Latvijas Paraolimpisk komiteja un Latvijas Invaldu janas federcija. Sacensbu tiesnei bija Sandra Karisa un Anita Mangale. Ar adaptvaj jan sacensbas notiek pc stingriem noteikumiem. Protams, visi cenas veikt shmu pc iespjas labk, bet sportistiem ar visu jtiek gal paiem, jo jebkda paldzba no malas var izraist dalbnieka izslganu no sacensbm. aj sporta veid trenerim jbt daudz iejtgkam un pacietgkam, saldzinot ar ierasto konkru vai iejdi. Tau trenerim jspj pieprast no sportista izpildt nepiecieamos elementus. Sportisti trenjas regulri. Piemram, Train zemnieku saimniecb Traines stai janas sporta nodarbbas, kuras vada Darja Tihomirova, notiek divas reizes ned. Tagad pie Darjas trenjas

vairki brni, citi janas sporta nodarbbas apmekl jau pat piecus gadus. Lielk daa no audzkiem start sacensbs: Oskars Lukauskis, Arina Radzia, Andis Mazurs. Diviem vl jtrenjas, lai sasniegtu sacensbu lmeni. Nodarbbas brniem ir bez maksas, pateicoties sponsoru finansilajam atbalstam. Labprt gaidu vl brnus un jaunieus, kuri vlas apmeklt adaptvs janas nodarbbas. Biei vien audzki prtrauc apmeklt ts, jo trkst laika un veckiem nav naudas, lai brnu atvestu uz treniiem. Par m divm lietm tiem jpadom, skot brnu vest uz nodarbbm, atzst trenere. Ldztekus dalbniekiem no Traines, skattji varja vrot ar jaunieus no VA Kleisti un Baldones attiecgi Lauri Matisonu un Rihardu Snikus. Lai gan ik pa brdim lija k pa Jiem, brni turpinja startus, un pc sacensbm devs uz manu, lai saemtu godam nopelnts balvas. Visu dalbnieku acs bija vrojams patiess mirdzums un prieks par paveikto, priecjs ar vecki, kuri vro savu brnu trenius un sacensbas. Sacensbu organiztji ir oti pateicgi sacensbu atbalsttjiem: Latvijas Jtnieku federcijai, Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, SIA E. Gulbja labaratorija, SIA Eiro konsultants, SIA AlphaOsta. Liels paldies ar persongi Latvijas Jtnieku federcijas prezidentam Agrim Blauam par sporta veida atbalstanu, k ar par to, ka gada skum LJF svingaj paskum tika sveikti labkie paraolimpisks iejdes sportisti Oskars Lukauskis un Rihards Snikus.

Rihards Snikus ar zirgu Titurga.

Latvijas empionts paraolimpiskaj iejd

Shma lmenim nr. 3
1. Rihards Snikus 2. Arina Radzia 1. Oskars Lukauskis 1. Lauris Matisons 1. Ilze Auzniece 1. Andis Mazurs 2. Oskars Lukauskis Titurga Sekunde Sekunde Sencis Titurga Sekunde Sekunde Baldone Traine Traine Kleisti Baldone Traine Traine 64,75% 59,75% 60,55% 58,57% 66,78% 65,62% 58,12%

Shma lmenim nr. 2 Shma lmenim nr. 1 A Specils olimpides programma

Daia Matisona foto

Prieks par paveikto gan trenerei Darjai Tihomirovai, gan audzknei.

Arina Radzia ar Sekundi. Meitene vada zirgu tikai ar vienu roku un balsts tikai uz vienas kjas.

jlijs-augusts, 2009

~41~

Daia Matisona foto

Daia Matisona foto

ATPTAS BRDIM

Ar t var redzt zirgus

Dace Millere

Fernando Botero ir viens no pasaul slavenkajiem Kolumbijas mksliniekiem. Ne velti vienu via gleznas reprodukciju ar zirgu redzjm Kolumbijas goda konsula Latvij un janas sporta entuziasta Roberta Bindes darba kabinet. Botero dzimis 1932. gad, bet jau 1948. gad via gleznas pirmoreiz nokuva izstd. Vi studjis Madrid, patstvgi papildinjis zinanas Francij, kopjot Goijas, Rubensa, Velaskza darbus. Botero atkrtoti prclies uz dzvi Parz, kur turpinjis koncentrties uz korpulento tlu radanu. 1950. gad mkslinieks ska eksperimentt ar proporcijm un izmriem, rdot cilvkus un dzvo dabu pa, hipertroft veid, un jau pc desmit gadiem is tlojuma stils bija kuvis par via firmas zmi tika rdti apai, gagi cilvki un dzvnieki. No pdjiem vislielko uzmanbu izpelnjuies zirgi, ar pa kdam kaim un putnam. du rokrakstu mksl Fernando Botero skaidro ar Latamerikas tautas mkslas ietekmi apjomgajm, eburgajm figrm uz alu sienm, kur di tika atveidoti dievi un bizoi. Varbt tiei s gleznoanas un vlk ar tlniecbas manieres d Botero kuvis par vienu no pdj pusgadsimta atpazstamkajiem mksliniekiem, kura darbus pietiek pavrot ar acs kaktiu vien, lai pateiktu, kur ir autors. Via darbu tma ir cilvks un dzve: cilvku figras, darbba, dzvnieki, bet kolumbiea esttik viss resnais ir skaists princeses, dejotjas, karavri, zirgi... Lielu triumfu Botero mksla Eirop piedzvoja 2007. gad, kad Berlnes park Lustgarten ldzs Brandenburgas vrtiem tika ekspontas via skulptras, taj skait treknais zirgs (pirmaj attl no augas). Kolumbiea darbus saukt vrd ir krietni maz nozmes, jo lielkoties tie apzmti di zirgs, zirgs ar jtnieku u.t.t., atiras vien materili, izmri un gadskaiti. Tau ir ar gleznas, kurs tiei nosaukums norda uz politisku pamfletu vai ironiju Pirm ldija (dma roz kleit), Prezidents (vri ar ordea jostu) u. c. Jpiebilst, ka pau rezonansi ieguva 2006. gad Botero veidot darbu srija par Abu Graibas cietumu Irk, aj pa skarbi ironiskaj hipertrofto tlu stil. Bet nesen viena no zirgu skulptrm kd slaven mkslas darbu izsol prdota par 504500 ASV dolru. Botero darbi iekauti viss prestikajs msdienu mkslas kolekcijs pasaul ujork, Parz, Berln un citviet.
~42~

jlijs-augusts, 2009

ATPTAS BRDIM

Teikas par Ptera I pakavu

Kds anglis atiet no totalizatora lodzia hipodrom: Ja is zirgs pienks pirmais, tad es varu apprecties, vi saka draugam. Bet ja tas nefinis pirmais? Tad mans pienkums bs apprecties. Uzdevums. Iedomjieties situciju. Luksofors. Pie t stv kravas automana, zirga pajgs un motociklists. Visi gaida zao signlu. Iedegas dzeltenais. Smagais auto gz, zirgs nobstas un no bailm noko motociklistam ausi. It k ceu satiksmes negadjums. Kur vaings? Motociklists. Vajag braukt ar iveri galv. Trs kaukziei ar zirgiem atjj uz Maskavu. Apstjas pie pirm naktskluba. Piesien zirgus pie tramvaja un ieiet klub. Pc neilga laika vii atgrieas un redz, ka rikotju vairs nav. Viens no viiem vaic, kur msu zirgi? Otrs atbild: labk pavaic, kur palika tas stallis, kas te bija? Poruiks Revskis ienk krog un saka: Kungi, izpeldinsim manu zirgu ampaniet! Bet jums tau tam nav naudas! Labi, tad vismaz apliesim kai ar alu... Krog ienk balts zirgs, nostaig pa sienu, pri griestiem, pasta sev viskiju un uzko ar olvu. Kovbojs saka: Pirmoreiz redzu, ka viskijam uzko olvu... Vai tas bija Ptera Liel zirga pakavs? Mums raksta E. Egltis: Atceros, ka pagju gad, kad avze vl iznca lielaj formt, vien no numuriem bija ststts par to, ka teikas vstot, Ptera Liel zirga pakavs, viam strauji auojot cauri pilstai, nokritis un ielidojis kda nama log. Mjas panieks to esot saglabjis un izvietojis uz fasdes. Tagad, prlapojot grmatu Sen to Rgu daudzinja (izdota 1973. gad apgd Zintne), nejaui atradu pat trs teikas, kas ststa par o atgadjumu. Var jau bt, ka t ir patiesba, ja trs dados novados ststtas das teikas. Nostu redakcijai to tekstu, varbt noder. Paldies jau jauko urnlu, un veiksmi ar turpmk!

Ptera Liel straujais jjiens

Kad Pteris Lielais, vl mazs bdams, mcjies jt, vi visiem zirgiem, kurus tik vien viam devui, prlauzis muguras. Tad viam iedots specili liels zirgs, kas spjis nest via augumu. Kdreiz viam gadjies jt cauri Rgai; via zirgam straujaj jjien nokritis pakavs un ieskrjis pa logu otr stv zupas bod. (1177, 21652, Skaistkalne) Pteris Lielais iejjis Rg ap 1710. gadu. Vi tik strauji jjis, ka zirgam nokritis pakavs un uzskrjis mjas ceturt stva log. Tas bijis Kau iel, apmram ap 10/12 numuru. Vl kdus 25-30 gadus atpaka ai

log bija matts zelta pakavs, bet pie pardes durvm, blakus stenderim piestiprints tiei tas pakavs, kas toreiz Pterim nokritis. (1985, 1087, Imanta)

eizara Petera pakavs Rgas nama log

Pakavs Kau iel

Kad eizars Pteris iejjis Rg, tad, nonkot pie Rta laukuma, via zirgam nokritis pakavs un uzlcis pie viena nama ldz treajam stvam aug. Par piemiu tur ticis piekrts zeltts pakavs. Bet, no Rgas projm jjot, viam nosprdzis zirgs. To redzot, vrna esot nolojusi un sacjusi: Drgs, drgs! agata tur-

pret tikai priecjusies un sacjusi: Cik i, cik i? Pteris nu saskaities uz agatu un aizliedzis tai Rg rdties, bet vrnas tur biei vien esot redzamas. (LPT XV, 284, 7, Rauna) P. S. Paldies E. Egltim par vstuli un laba vljumiem. Ja kds vlas aj publikcij ieskatties, varam atgdint, ka raksts par pakavu simboliku un ar to saisttiem interesantiem notikumiem bija publicts Zirgu Pasta 2008. gada 21. numur decembr. Toreiz ar minjm, ka ds nams ar pakavu fasd eksist, un tas atrodas Rg, Kau iel 20.

Staigjoie barometri
Ja zirgs krc, mt galvu un biei ce to gais, bs ilgstos lietus. Ja zirgs oti kustina ausis, bs lietus. Ja zirgs sprausl, bs lietus. Ja zirgs vjas, mainsies laiks. Ja zirgs vrts, bs lietus. Ja zirgs gu, bs lietus. Ja zirgs ziem guas snieg, bs silts laiks. Ja zirgs ziem stvus snau un neguas, bs sals. Ja zirgam nagi svst, bs silts laiks. No Oskara Gerta un Artura Mauria grmatas Laikazmes (izdota izdevniecb Liesma, Rg, 1986. gad).

jlijs-augusts, 2009

Nadnas Zavadilikas foto

~43~

Gunta Brencna foto

REKLMA/SLUDINJUMI

jsu zirga labsajtai -

Fitopreparti un kopanas ldzeki

Magnum Veterinrija SIA

Ulbrokas iela 23, Rga, LV-1021 tlr.: +371 671 60092 / 93 mob. tlr.: +371 2918 5681 magnum@magnumvet.lv www.magnumvet.lv

Oficil prstvniecba

Rgas rajona Baldon, p/s Nollias

Notiks poniju trenisacensbas Kamenes kauss.
Organiz Aiga Ozolia.

16. august plkst. 11

Programm bs divi marruti: vadbas un marruts ar ru augstumu ldz 60 cm.

Aksana Kraukle Tlrunis: +371 29669106 Fakss: +371 67934698 E-pasts: aksanakraukle@inbox.lv www.antares-sellier.com
~44~

jlijs-augusts, 2009

REKLMA/SLUDINJUMI

Zirglietu veikali Kentaurs

Rg, Kleistu iel 75 un Liepj, Avotu iel 4 Pla izvl un par draudzgm cenm piedv jtnieku aprbu un apavus, janas ekipjumu konkram, iejdei un hobijam. Iespjams ar bezprocentu kredts. Gaidm msu veikalos!

Welshaz rzelis
Skaust 117cm augsts. Lecinanas maksa Ls 60. Atrodas Vecumnieku novad zirgaudztav Zviedru Birzes Zirgi. Informcija pa tlruni: +371 26226999

MALIBU

jlijs-augusts, 2009

~45~

IZSTDE

Pieminot Imantu Puriu

Inese Ruskule

Latvijas Fotogrfijas muzej, kas atrodas Vecrg, rads tda pati sajta, k pdjo reizi Burtniekos apciemojot izcilo latvieu fotogrfu vecmeistaru Imantu Puriu, kur lielu dau no savas dzves ir veltjis tiei zirgu fotografanai. Jauks atmias kolu ststjum atsvaidzinja priekstatu par pau fotogrfu, lai gan gadu via starp mums vairs nav. Mjgumu rada jau piemias izstdes nosaukums Mjvieta. Izstd var skatt gan eksponts un publicts, gan vl neredztas fotogrfijas, kurs pardti Latvijas zirgi un ar skaists Latvijas dabas ainavas.

Teiksma Puria izstdes atklan starp sava tva bildm.

Pati senk ir Imanta Puria fotogrfija no 1947. gada, kas uzemta fotogrfu plenr salidojum. Koli atzina: Bildes par Imantu paststa visu! Izstde tapusi, pateicoties Imanta Puria meitai Teiksmai Puriai un via koliem. Ideja par piemias izstdi rads jau tva bru dien, kad to prrunjm ar citiem fotogrfiem. Tad nolmm, ka rkosim to Imanta vrda dien. odien jau gan ir 2. jlijs, Imanta diena bija vakar, bet tas nekas, galvenais, ka esam sankui kop un varam apskatt izstdi. Pati pc tva nves iroju bildes, lai atlastu labks. Izstdes

varam rkot daudz, jo labu fotogrfiju ir bez skaita. Vltos ar ar kda paldzbu uzrakstt grmatu par tva darbu fotografanas jom, teica Teiksma Puria izstdes atklan. Imanta Puria kolu runas bija patiesi jaukas, oti biei ar humora pieskau. Zirdzinieku vrd paldies par paveikto sacja Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas vado personla prstves Aija Luse un Dzintra Puria. Ldz 2. augustam ikviens interesents ir laipni gaidts apmeklt izstdi Mrstau iel 8 (ieeja no Alksnju ielas). Teiksma Puria pateics visiem koliem par paldzbu izstdes sarkoan un asocicijai par mielasta sagdanu izstdes atklanas viesiem. Ja dosieties apskatt melnbaltos pagju gadsimta septidesmito astodesmito gadu darbus, izejot no muzeja, pagriezieties pa kreisi un paejiet uz prieku pa Alksnju ielu ldz mjas numuram 10/12, kur atrodas galerija Daugava. ajs senatngajs telps ldz 15. augustam var aplkot gleznotjas Daces Liels izstdi. Par Daci esam rakstjui vien no Zirgu Pasta numuriem pagjuaj gad, paststot to, ka no gleznoanas brvajos bros via dodas pie saviem zirgiem, jo tie ir neatemama mkslinieces dzves daa. No grmatas Latvijas fotomksla (Rga, Liesma, 1985): Via darbos relistiski atklta Latvijas daba, jra, zirgi. s fotogrfijas ar savu tieumu, vienkrbu un dinamiku ststa par msu zemes skaistumu un pasaules uztveri. Ievrojamkie I. Puria fotogrfiju cikli ir Brnbas zeme, Piemia, Krasts, Vjam ldzi, kuros valda skaudrs pasaules skatjums un noskau bagtba, negaidta daudzveidba.

Vstule redakcijai
Pielikum nostu divas bildes fotokonkursam. Joprojm saku lielu paldies par avzi un iespju taj ieraudzt daudz interesantu lietu (taj skait ar kdu savu bildi). Gribju vl piebilst, ka oreiz avz bija man oti tuva lieta! Biju patkami prsteigta, ieraugot, ka ar zirgu modeu kolekcionanu aizraujas ar vl kds! Prieks par Gitu Skoku. Ar cieu Dace Kupce-Krievia

Sveicinti!

Izabella Verta gaida brnu

Sensacionlkais jaunums diens, kad notika henes janas sporta festivls, bija zia, ka Izabella Verta ir stvokl. Verta (39) palaik ir grtniecbas piektaj mnes, un brna dzimana ir gaidma novembr. Brna tvs ir vias ilggadjais partneris Volfgangs Urbans (63), bijuais kompnijas Karstadt menederis. o ziu apstiprinja ar Vertas treneris Volframs Vitigs. Izabella Verta henes ov nepiedaljs, jo ir diskvalificta vias mazs balvas zirga Whisper pozitv dopinga testa d.

Anitas Priedtes foto

Imanta Puria gleznas

Miris Hikstedas kompleksa dibintjs

No dzves aizgjis Duglass Banns, kur janas sporta pasaul pazstams k grandioz Hikstedas konkra kompleksa dibintjs un panieks Anglij (All England Jumping Course). Tas noticis 16. jnij pc 81 gadu vec kunga neilgas slimbas. Duglass Banns sport ienca 1938. gad, kad ska startt sacensbs ar zirgiem, kas piederja toreiz vienam no ietekmgkajiem zirgaudztjiem Lielbritnij Bilam Grdneram. Vienlaikus Banns ieguva ar jurista izgltbu un strdja par advoktu. 1960. gad Duglass Banns beidza konkra stadiona celtniecbu Hiksted, kas nu jau gandrz pusgadsmitu ir galven britu konkra sacku arna. Te notikuas gan lielks valsts mroga sacensbas, gan starptautiski turnri, Eiropas empiontu un Nciju kausa izcu ieskaitot. Banns bija Lielbritnijas Konkra asocicijas viceprezidents, agrk vairkus gadus bijis ar ts prezidents.

Prrunas pirms izstdes atklanas.

~46~

jlijs-augusts, 2009

Anitas Priedtes foto

jlijs-augusts, 2009

~47~

www.volkswagen.lv