frEl

{a

TenRR e n v r s s S

AndisVerna GrandLibero- 2009.gadaGrandPrixRigauzvarCtaji ar MaraMillerafoto

TERRAIsERVISS

$"altkom
\t
-MODULS RIGARigas Dome

ffi)
ALTREUS KAPNTAN-S

7*

..*z

A v a l o nh o t e l

--P R I K E

KAUSS PASAULES

=;;Fry@

God6tiePasaules kausaizcinas dalibnieki! Cien-rjamie skatit6ji un jaianas sportafani!

Sveicu visus Pasaules kausa izcrlas Centraleiropas ligas visus, kuri gaidtuii Latvija Sveicu posma dalibniekus musu valsts jeianassportegada nozimrgako galvaspilscta Rig;! Mums ir liels pasakumu - Pasauleskausa gods uz4emt Latvija labakos posmaiempiona Centraleiropas &.! ..<, 5i patieiam skaistd sporta titula izcilas sacensibas! ir Tas veida parstevjus.Zirgu sports klStl v i e n m C irr b i j i s u n v i e n m e r o s b jaianas NacionAlaja sportacentra viens no visskatamakajiem un Kleistijau kopi 1992.gada notiek jo visiecienitAkajiem, ir taau tik jatniekukvalifikacijas sacensibas meistaribu briniikigivdrotcilveka prestizajam Pasaules kausa saska!u starp un zirgagraciozitati, fintlam,sportistiem daudzam no cilveku dzivnieku sporta arcna. un Eiropas valstim sacen5oties Man ir lielsprieks, ari Latvija ka zirgusportsklostaizvien 5!eri!u parvare5anas disciplind. popularaks, aizvienvairakcilvekupaii iegadajas zirgus, Tadajadi jaianas populerako konk0ram k!0stotpar LatvUa jaianas arvien vairak notiek augsta limer,ra sporta sacensibu. sporta veidu. Mums zirgu audzeiana ir senas tradicijas, Tarvetes Senagudriba,,Kad cilveks zaudedusu,tad ari vina zirgs zirgaudzctava saviem ar zirgiem zinama visaEirope, tagad vairs nespCjaulot" Latvijaapliecinas plus zimi. Proti, ar zirgaudzaiana attistas citvietLatvija. ar zirgkopibas Latvijas ari Lidz posma kausa Jatnieku federacija, ir ii Pasaules kas popularitati palielinas to cilvkuskaits, ari kuri nopietni m0su valsts organiztaja, attrstes, klast arvienspCcigeka, pievCrsasjiSanas Latvija sportam tatad5imsporta veidam gustotdaudzas uzvaras. Turklat sportistiem starptautiskas protams, ceru ieraudzitmosu zemC ir nakotne.Un, es Latvuas himnaPasaules kausa izcine skanCjusi reizes: ir tris '1993., jatniekus. pasaules Esmu izaudzeto zirgumuguras vadoSos 200i. un 2009.gada. perliecinats, starp kaduno ka vi!iem pavisam redzsim driz Zirga vadisanatiek atzita par vienu no augstakajam m0susportistiem. jatnieku ar ku0asturmani. pat vadi5anas makam, salidzinot panakumus, skatitajiem NovClu visiemsportistiem bet Laivirzitos un turp,kur nepiecieiams, ta, ka nepieciesams, par iajas baudijumu gandarrjumu redzCto un japdrvalda 90t patiesu garigas fiziskas prasmes, jaSanas un kas daudzas dienas Kleistos! par padara godajam;ku. sportu vCl Paldies lieloieguldito darbu! Patiesa ciena JanisDtklavs. Jaianassports esot radiesno cilv6kaprieka par zirga Latvijas Republikas zemkopibas ministrs gr;ciju un spEku. dinamiskajam kustibam, Vclu,lai ari sis sacensibas mirklus gan sagdddprieka un gandarijuma Sportisti,lidzjut6ji un jSSanas sporta gan sportistiem, lidzjutEjiem!

Godijamie Pasauleskausa jaianas sporte CentrSleiropasligas posma dalibnieki, atbalstitaji,lidzjut6ji!

atbalstitdji!
pateicibu VClos izteikt Pasaules kaukomandai sa posmaorganizatoru par un pasAkuma atbalstitajiem lielo ieguldijumu, CSl2xW-Riga lai 2010 k!0tu par gada lielAkajiem jaianas sporta svotkiem LatvijA! Koptgiem mumsir izdevies spekiem sarlkot starptautiska mCroga sacensibas tik augsta Riga limeni, statusu. saglabajot zvaigZ!u divu gandarits, musucentienus Esmu ka atzist Latvijas lzglitibas un zinatnes ministrija, Latvijas Zemkopibas ministrija, Rigas dome un citi sacensibu atbalstitaj'. Sacensibu riko5ana profesionalistradasporta centra K/eistiun sporta klubu treneri, tiesnesi, marSrutu sastadit;ju komanda, stjuarti un citi pasakuma organizeiana iesaistitie Tas specialisti. lauj izteikt parliecibu,ka ari Sogadsacensibas aizvaditas tiks godam,tas atziniginovertas gan Starptautisk; Jatnieku federacija, dalibnieki skatitAji. un 9an paredis Ceru, m0susportisti ka radot vislabdko sniegumu, jaianas prieku sajusmu un Latvijas sporta lidzjutEjos! Pateicibe cerotuzturpmako un sadarbibu, AgrisBlaus, prezidents LatviasJatnieku federecijas

Ar cie!u - TatjanaKohe,profesore, ministre Latvijas Republikas izglitrbas zinatnes un

Cien-rjamie sacensibudalibnieki un vErotiji!

prieks Manir patiess sveikt Jus Riga Pasaules kausa posma sacensibas. Jatnieku sacensibas patiesu vienmerpiesaista skatitAju interesi. Tas ir jo viegli izskaidrojams, ms vcrojam ne vien bet sportistusacensibas, par un ari priecajamies sacrksu zirgu skaistumu graciju. par darbu, Tapec pateicosLatvijas Jatniekufederacijai ko vi4i iegulda, audzinotm0susportistus rikojotRiga un starptautiska limena sacensibas. sniegs prieku Esmu parliecinats, an iis sacensibas ka skatitajiem dalibniekiem. un Aicinu viesusbaudit Rigas viesmrlrbu musupilsCtas un iarmu! Ar cie4u- NilsUiakovs, priekiscdetajs Rigas domes

jnnUs-jnlijs, 2010

-3-

Wv

Riga-z0l0 World CupCSl2tF-W

programma Sacensibu
e.jnlijs
r0.00
MarSruts nr. I (12O1\25clrr) Piedales6/7 g. Art.27 4.5.3.Ar handikapu. Sacensibas dives fazes. v zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700;600; 500;350;250;pedCja, mazakdbalva 20) 13.00 Mariruts nr. 2 (130 cm) Att. 274.5.3.Sacensibas divas fizs. Balvu fonds: EUR 2500,(700;600;500;350;250;pedeja, mazakabalva20) 16.00 Marsruts nr. 3 (140 cm) Sacensibas laiku, bet pie vienada soda punktu skaitaun laika uz pretendentiem uz pirmo vietu notiek pdrlekiana. Balvu fonds: EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; pedeja,mazakabalva 20) LfF sacensibas(l l5 cm) Art. 274.5.3.Sacensibas divds fizds. Startajatnieki lidz l8 g. v Balvu fonds:LVL 300, (100;80;50;30; 20;20) LJF sacensibas(1151120cm) Ar1.274.5.3. Sacensibas divas lizds. Piedaliszirgi lrdz 5 g. v. vai Andis Yarna un Tafleta audzataiszirgs Grand Liberopriecajaspar tie, kuri starta pirmo sezonu.Balvu fonds: LVL 500,- (120; 100; panakumu. 80;60; 50;40; 30; 20)

tll

tll
fl

ti

r0.00 Mar6ruts 4 (1251135 nr. cm)

Art. 263. Tabula C, Arl. 239. Sacensibas handikapu. Piedalas ar 617g. v. zftgi.Balvu fonds: EUR 2500,- (700; 600; 500; 350; 250; pedejd,mazdkabalva 20) 13.00 MarSruts nr. 5 (140 cm) uz Art. 269.5.Akumulacijas sacensibas laiku ar dZokeri. Balvu fonds: EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; pedejn, mazakd balva 20) 16.00 Marsruts nr. 6 (140 cm) Art.238.2.2.Yiena parlekiana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3200,(850; 700; 550;400; 300; pdji, mazakabalva 20)

10.jnlijs

e
kausa izcafas Rtgas Andis Varna sa4emuzrarcfaja kdusu Pasaules posfiA.

r r julijs
10.00 Mar5rutsnr. 7 (130/135 cm) Art. 238.2.2. Pretendentiem pirmo vietu notiek pdrlekiana uz uz laiku.Sacensibas handikapu. ar Piedalds g. v. zirgi.Balvu 6/7 mazaka fonds: EUR 3000, (800;650; 550; 450; 400; pCdCja,
balva 20) 13.00 Mariruts nr. 8 (135 cm) IOHNNIE WALKER balva Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek parlekiana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3500, (850; 750; 650; 550; 450; pedeja,mazakdbalva 20) l6.oo Mariruts nr. 9 (150 cm) TERRA SERVISSbalva ArI. 238.2.2. Pasaules kausa posms CSI2*-W Pretendentiemuz pirmo vietu notiek parlek5anauz laiku. Balvu fonds: EUR 10 000,- (2400: 2000: 1600; 1200; 1000; 800;600;400) Kopdjais balvu fonds: EUR 33 200,-, LVL 800,-

KEEPWALKING

t'

IERRAI5ERvTSS

o KristapsNeretnieksar Lacapo izcinija augstopiekto',/iefu Grand Prix Riga hxar:rutA.

-4-

jnnijs-jnlijs, 2010

L,

Riga-20l 0 World Cup CSl2fF-W

Dailyprogramme
e.july
10.00 Competition Nr. I (l20ll25 cm) Art.27 4.5.3.Competition in two phases. yearsold horses. 6/7 Prizemoney:EUR 2500,-(700;600; last 500;350;250; prize min. 20)

r3.00
Competition Nr. 2 (130 cm) {rt.274.5.3. Competition in two phases. Prize money: EUR 2500,- (700;600;500;350;250;last prize min. 20) 16.00 Competition Nr. 3 (140 cm) Arr' 238.2.1.Competition againstthe clock. Prize money: EUR 3000,- (800;650;550;400; 300;last prize min. 20) LJF competition (115 cm) Art.274.5.3. Competition in two phases.For funiors (18 years Andis VAr tl at uz1)arAtAjd kaus11. old) Latvia. Prize money: LVL 300, (100; 80; 50; 30; 20; 20) LfF competition (115/120 cm) Att.27 4.5.3.Competition in two phases. yearsold horses.Prize 5 money: LVL 500,- (120; 100;80; 60; 50; 40;30; 20)

10.july
10.00 Competition Nr.4 (1251135cm) Art.263. TableC,Art.239. Speedand Handinesscompetition.6/7 years old horses.Prize money: EUR 2500,- (700; 600; 500; 350; 250;last prize min. 20) 13.00 Competition Nr. 5 (140 cm) Art. 269.5. Accumulator competition against the clock with Jocker.Prize money: EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20) 16.00 Comptition Nr. 6 (140 cm) Art. 238.2.2.Accuracy competition with one jump off Prize money: EUR 3200,- (850; 700;550;400; 300;last prize min.20)

r r. july
10,00 Competition Nr. 7 (130/135 cm) Art.238.2.2. Acctracy competition with one jump off.6/7 years old horses.Prize money: EUR 3000,- (800;650;550;450;400;last prize min. 20) 13.00 , Competition Nr. 8 (135 cm) KEEPWALKING', prczidefitaAfldra Kalnifa satlefl l<ristaPs Neretnieks. Ballu no LSFP fOHNNIE WALKER Cup Att- 238.2.2.Accttracycompetition with one jump off. Prize money: EUR 3500,( 8 5 0 ;7 5 0 :6 5 0 : 5 5 0 4 5 0 ;l a s tp r i z e m i n . 1 20) 16.00 Competition Nr. 9 (150 cn) t ^ IERRA SS l5ERVr TERRA SERVISSCup Art. 238.2.2.FEI World Cup qualifies competition CSI2*-W. Accuracy competition with one jump off Prize money: EUR 10 000, (2400; 2000;1600; 1200; 1000; 800;600;400; last prize min. 20) Total prise money: EUR 33 200,-, LVL 800,-

Starft Santa MaspAne.

jnnijs-jnlijs, 2010

-5-

:-Zirgu lPsstdS

KAU55 PASAULES

informdcija Vispdr6jd
Riga-2O10 WorldCupC5l2*-W
Sacensibustatuss/Statuss CSI2* W Norises laiks/Date 1 9 . 0 7 . 2 0 1 0 .L 0 7 . 2 0 1 0 . Norises vieta/Place CentreKlei-s/i SportacentrsKlelJ/i/SPort Kleistu iela 75, I{iga,LV 1067 Organizetaj i/Organizer Icderation Equestrian LatvijasIatniekufedericiia/Latvian Kleistuiela 75, Itlga,LV 1067 +37 Talr./fakss 1 67427135 atvia.lv; rvww.lellatvia.lv E pasts:leflatvia@1efl CentreKlel.sli Kldisl//SPort Sportacerrtrs Kleistuiela 75,Riga,LV-1067 Talr/fakss+37| 67426727 Ricibas komiteja/Organizing Committee Goda prezidents/Honorary President: Agris Blaus (LAT) Sacensrbuprezidents/President of the Event: EdgarsTreibergs (LAr') Sacensibu sekretare/Show Secretary: Nalaliia Sakurova (l,r\T) Preses dienests/Press Olficer: Dace Millere (l,AT), Kate (LAl') Ar.rsonellerz-ir1a Sacensibudirektors/EYent Director: Kristine Lisovska (t,AT)
rrf Grlrhrri -SilJr-i Krlgdri.

c ol1ij rr Snrcrrsif nlllrl-irrrras (r'eLtl ct2009.gi dA.

Tiesneiu kolgija/Ground Jury (F Prezidents/President: Kari Jalasolla lN) Tiesneiu kolgija/Member: Dainis Livm.Inis (LA'l')' Hillars Inga Mi\elsone (LAT) Talts(EST), Arzemju tiesnesis/Foreign fudge: HenriksArle (FlN) Marirutu sastaditais/Course Designer: Vladinirs Plalovs (RUS) Asistenti/Assistant: Sergejs Sakurovs (LAT)' Aleksejs (l.AT) (RUS), Ivo Nlikelsons Jermolajevs Steward: Indra Gabaliqa (LAT) Galvenais rikotajs/Chief (l,AT) Ruclmieze Svctlana Asistents/Assistant: FEI veterinarais delegats/FEI Veterinary Delegate: Andress 'luvi (EST) Sacensibu veterinararsts/Show Veterinarian: Aiia Pavlovska (I,AT)
St,r? Gir l-\ ,Bri.is. tr'

2 7 (.;ilts llricis sa4.m ktlLtsu.

j Un i j s j a l i j2 0 1 0 s,

tr
Centrileiropas liga
1992.gads , 1. Vladimirs Zukauskis ). I r. )ergejsJaKurovs Reinis furais Edijs Buls 1993.gads 1. Vitilijs Mutulis 1994. gads nenotika 1995.gads 1. Vincs Civinskis 5. Sintija Orlova 1996. gads 1. ReinsPills 4. Olga Sniedze 1997. gads 1. Vincs Civinskis 2. Guntars Silins 1998.gads 1. Rims Rimkuss 2. Guntars Sili46 1999.gads l. ReinsPills 7. GuntarsSiliqi 2000. gads 1. GZego2s Kubiaks 2.-6.SintijaOrlova 2001.gads 1. GuntarsSili+i 2002. gads, 1. Roberts Selbergs 5. 11.GuntarsSilini 2003. gads 1. Gunars Kletenbergs 8. 13.Dainis Ozols 2004. gads 1 PernilaKrusaMadsena 2. 9irts Bricis 2005. gads l. GZegoZs Kubiaks 3. Dainis Ozols 2006. gads l. Hanno Ellermanis 5. Andis Varna 2007. gads l Reins Pills 3. Andis Varna 2008. gads _ l Arsenijs Spakovskis 4. Andis Varna 2009. gads l. Andis Varna

KAUSS PASAUTES

zirqup!frm

PKRigasposmaGrandPrix mariruta visi uzvardtejiun LatvUas labikie sportisti WorldCupCSI-W Rigaqualifiescompetition

Strom Finals Filipina Featra Balzamins Rajonas Hamlets Bambuk Disko Grandas Radiants Losjonas Radiants Mitjutland Salana Radiants Orkisz Guido Salana Radiants Aktiv SalanaRadiants Palladium Gvidons Marcob Delight Liberato H Turbud Tempo Gvidons Poncorde Grand Libero Ritual Grand Libero Campino 51 Grand Libero Grand Libero Lietuva Latvija Latvija Latvija Latvija Lietuva Latvija Igaunta Latvija Lietuva Latvta Lietuva Latvija Igaunija Latvija Polija Latvija Latvija ASV Latvija Igaunija Latvija Dinija Latvija Polija Latvija Igaunija Latvta Igaunija Latvija Krievi.ja Latvija LatvUa
Yitlcs Cirinskis no LieluNds priecAjds par pirmo vietu 1995. glda -.daersibd_s. 2 .a
I

Yitdlijs Nlutulis bija Pirnais no Latvijds sPortistiem, kuri uz|dr1ja Posnules posml 1993. kausa Rigas gadA-Vifu sveictoreizAjdis Pasaules kausadirektors MakssAmmans no Sveices.

=
2

2 CutlArsKlelznbergs Palladium no Igaunijasyeic uzvaifija goda apli ar 2003. gtl.|o. Gr.tntars Sili4i posmasdcensibAs uzroraja 2001-gada un tika urrarots un sreiktsdr tAdAmovacijAm,kAdasKleistos nebija dzirtltas. vil

j 0 n i j s - j n l U s ,1 0 20

KAUSS PASAULES

noteikumi Sacensibu
World CuP CSI2*-W Riga-2010 sacensibu programma ir iek]auti mariruti, Jaianas kurus tie;a pec FEI (Starptautiskas sporta federici.ias) apstiPdnatiem noteikumiem saskaqa ar katra marSruta no teikto artikulu. Mcginasim isi un saProtami paskaidrotskatitajam,par ko jatnieki ,u."rrribo l"ika tn4"m sodapunktus,un ko mar6rutiempie6$rtie nozimd 5osacensibu artikuli. Pirms sacensibam konkura laukumi tikai \iekajam dr'ikstierastie\ dalrbnietti nu reizi, ieskaitot ari parlekianu Apskates laike spodista apgrbam jabut tiram un jajambikses' kartisam. Jabutzabakos,baltas gai6i tonta virskrekli at baltu baltJvai kaklasaiti. PCc apskatesdalibnieki dodas iesildit savuszirgus un tikai Pec tiesneiu uzaicinajuma dflkst ierasties sacensibu laukumi. Atskanot zvanam, dal-rbniekam 45 sekuniu laika jni\erso starta linija, kura, lidzigi ka i\er6li' tiek atzimta ar sarkanu karodzi4u labajd pus un baltu keisaji. Tiesa, ir daii sacensibu veidi, kuro' i\erJlus. starta un 6ni(a liniju var Skersot iebkura virziena. Par sacensibu uzvaretaiu ki,ust dalibnieks, kuri atkaribi no sacensibuveida sa4em vismazak soda punklu.beidzmarsrutuvis;lrak vai 'alem visvairak gratifikacijasPunktu. ' Par katru gaztu s\rsli sods ir 4 soda punKIl. ' Pirmi zirga nePaklausrba- 4 soda punkti. ' Pirma zirga nePaKausiba ar gaztu

H r

;i

ia

Starptautisko -sacensibu statusaapzrmerumr

kuras ieklauta vairak CH - sacensibas, neka viena disciPlina. CS - tikai 5\cr5|u Pervaresana. CD - tikai ieiede. CC - tikai tdscl4a' CA - tikai Pajigu braukiana. CV - tikai voltizEsana. CN - nacionalassac.(Piem. CSN). (CSl)' sacensibas CI - starptautiskirs kausa - sac.,kurdsnotiek Pasaules W (piem., CSI-W). sac-rkstes izciqras CtO - oficidlasstarptautiskassacensibas (piem., CSIO). Y - sacensibas iaunaiiem iatniekiem lidz 2lg. v. (piem., CSIOY). junioriem lidz 18 g. v' j - sacensrbas (piem., CDII). P - sac.ponijiem (Piem', CDNP)' Ch - sac.brniem (Piem., CSICh). fon2' - zvaigZrluskaits norada balr'r.r da lielumu (piem. CSl5'- balw fondam jabut CHF 500 000 un vairal<) -8-

nar;rutu' at iepazistas sacensibu ]Afuieki normu, kad ir i\irsota finiScliniia' i\rsli - 4 soda punkti plus laika korekcija laika Vi4iem jaapstajas Pec PirmAsfini5a linijas p a ro . e k u n d E m . kuri nav salemuii Dalrbnieki. . Otra zirga nepaldauslbdnoztme llerso3anas. turpina marSrutu,kas sodus pirmaia {h.ze, dalibniekaizslgianu ' Laika normas Parsniegiana tiek beidzai pc otris finiia liniias Skrsoianas kuri otro {izi veic bez sodita ar 1 soda Punktu Par katram 4 tlz-var dalibnieks, punktiem {vai ar mazako \oda sekundm (vai frakciiu no 4 s) ar vai bez soda n ) p u n k t u s k a i t u i.a l r r i n e i z l e c e v i e n s u n laika ieveroSanas. vlsatraK. . Jetnieka jatnieka un zirga kritiens vai Artikuls 26g.Akumulaciias sacensibas, nozime dalibniekaizslgianu laiku kuris dalbnieksceniasiegut pEc iespdias Artikuls 238.2'1. Sacensibasuz jeb gratifikaciias Punktu Sis nozime,ka. nosakotrezullatu.izikiroiais vairik pozitivo asto+remval notiek ar seiiem, bus laiks, un par uzvaretaiuk]us sportists' sacensibas pakapeniskipieveicis ar vismazaksoda desmit Skadliem,kuriem kuri marirutu bus G pakape rut ibas parva na\gr utrbas reia punktiem vai vispar bez soda,visatr'kaja aug palapi panik ne likai ar ikCrsluaugstuma iaika.Ati<arrbi no nolikuma, iaja mariruta bet palielina(anu' ari ar tra var notikt parlekiana,tadu tad pretenden- un ol"tu-n (iev'rojot ;ektorilas sareZfiianu Gratifkicijas punk tiem jauzlada vienadi rezultati plrmo kausa Pos- lus pieilar sekoioii: I Punkts Par sekundessimtdalas).Pasaules par otro skCrrli' 3kenli.2 punkti ma galvenaismariruls Grand Prix no- parrarto nePieil;ir 238.2.2 Ar1 tds ir i ounkti par treio u.t t. Punktus tiek iaska4d ar artikulu ir i(er'li Parastiiis sacen<ihas par gart,t uz sacensibas laiku' bet dalibniekiemar kasdalibnielamdod divasreiar dzokeri, uz kas rezultaliem. pretendF pir vienadiem zes vairak punktu nekd pedejais !(erslis vietu, ir tiesibaspiedalitiespirlekiana mo veiksmiga lEciena gadiiuma. Neveiksmes Ta notiek Pec tiem Pa(iemnoteikumiem no kopei;\ iau ieguto punktu un sodu tabulas ke Pamatsacensibas, sadiium"a ir dir k s parlekianas l u m m a s t i e k a t 4 e m l s k a i t l i s .u r ( veida sacensibu ievCrototSada numum. Cireiz lieldkspar pdja3\6r5la noteikumus. A' ierindo.jami vietas tas kludas tiek soditaspec tabulas Pnrjie dalibnieki Tas nozime, ka Par katru Artikuls 239. atkariba no soda punktiem un uzradita (daios sazlu(kerslij;tnieks tiek soditsar 4 hita laika. iacenribu reidot ar J) soda sekunddm Artikuls 274.5.3. Sacensibas divis pieskaitahila laikam. Pirma zirga fbzes pielieto bieii, it iPasi, ja pare- kura' Sis nepaklausibanetiek sodrla. Pirma zirdzams,ka Piedalisiesdaudz sportistu ar lkFrila sagasanuietver divas lizes. kuras javeic qa nepaklausiba sacensibas olra zirga korekciiapar 6 sekundem' l-aika bez partraukuma ar identisku vai ati\lrigu izslegianu dalibnieka nozimd kusirbas atrumu. Pirmas fhzesfiniia linija nepaklausrba limits ir bet Mariruta pirma I aila normu nenosaka. lai-k'a otrdjaifazei. ir rtarla linija ja distanceir isaka Par 600 faze saslav no sePlirliemvai devi4iem divas minutes, tris minutes, ja distance ir garaka ikeriliem, bet ofid faze - no ietriem lidz m, un par 600 m. fa laika limits tiek pirsniegts seiiem. Dahbnieki, kuri sa4emuSisodus dalibniel$ tiek izslegts. oirmaia fizd, tiek aptureti ar zvanasignalu, vai pdrsniedz iad vi$i parlecpedcjo i\6rsli

jnnijs-jnlijs, 20'10

--- -a-;@

KAU55 PASAULES

ZtrsulpedtdrliG

zirgaaizsardzibai Ricibas kodekss

19 Visosjaianaspas-kumoszirgsverlejams visaugstak. jakontrold tas jurisdikcija esoicr 2. Nacionalajail-edericijai personuun organizaciju rupespar vitlu zirgu labsajutu. jeizturasar pelnitu s.Ipratrli. 3. Pret zirgu 4. Visparejai attieksmei un veterinarajai apkalpoianai jigarantazirgalabsaj[taun veseliba. prasibaszirgu dinasana, ve to 5. Jaieverovisaugstakas aizsardziba, apkopianaun droirba. selibas 6. Zirgu transportlidzek]os janodroiina nepiecieiama vide. ventilaci.ja, edinaiana, dzirdinaianaun veseliga lrmenis zir7. Iapaaugstina treneru un sportistu zinaSanu gu treni+a metodika un nciba ar zirgu, javecina zinatniskie petijumi hipologgn. 8. febkuras treni1ru vai jaianas metodcs jipak]auj zirga labsajutasnodroiinadanai,un tas neclrikst balstities uz FEI (Starptautiskar Jiianas sporta ledericila) nosodrtastehnikas lzmantosanu. pasakumiemjadonini 9. Zirga labsajitas nodrodinirdanas jatnieku, pir audzatAju, vai treneru, ipainieku,organizatoru citu oficialu pcrsonuinteresenl. 10.Starptautiskie nacionalie likumi un reglamenti, irl kas un ka tiecas jaianas uz sportuun zirgu labsajirtu,jaievro sacensibas, jaaktualize kas un tt trerrilos.Visi likun.ri, skarjaianu,pastavrgi jnpilnveido. Sis Kodeksstiek publicdts,sakot ar 1992.gada 1. jan\'ari, saska4a FEI Etikaskomisijas1niumu, nodroiinatu zir.gu ar 1ai ji!anas sportam. labsajirtu, ari vislieliko labvelibu ka

=
2 2

2 paraugtla F;-g:rr,il,is.1ris'arras inonstraj unti.

a.
; t > , , t i , t n o ' ' p u 't , , : " , , n : ' L t n t , t l ' , J t l r i i r l p t i ' u t ' t r a tnediju LtztnantbL!. t t:tiptnko

= z

: =
Pajtgu bftiukldt1ds demotlsttajul i Natilijas Dreimales izpildljuma.
\ iy'tr:csrlr,r-r rilrresrrnr. l

j a n i j s - j 0 l i2s ,1 0 j0

ry4

Pasaules kausa izci4aLatviji

DaceMillere Jaianas sporta sabiedriba un lidzjutji ar patikamu satraukumu gaida gada svarigakopasakumu Latviias ,aianas sporte Pasauleskausa izci4as posma sacensibas i\r5|u parvareiana. Tad varam redzt labako sniegumu, ko spej demonstret musu sportisti, ari izbaudit augsta lime4a sacensibuorganizaciju un skatitaju atsaucibu. Pasauleskausa izci4as serialu saka organizet i978. gada, pakapeniski sacensibas sarikojot ietrpadsmit ligasvairalos posmos ar prestiio finaluvienreiz gada.Lidz 1998.gadam sacensibu bija zviedru automobilu raZotajskoncerns Vol$enerdlsponsors vo, kuri pdc divdesmit gadiem !o sadarbibu ar godu beidza, un tagad galveno saciksu patronaZu veic pati FEI Starptautiska sporta federacija. Ja5anas Latvijas konkuristi Pasaules kausa pirmo reizi startoja 1990. Maili Pefieliapsreicsacensibu galvenaistiesnesis Kari Jalasollautr gade - CentrAleiropasligas sacikstes VdcijaspilsCtaGdra. jalanas sporta atbalstitdjs OjArs Petrevics. Pc tam, kad toreizejais Pasauleskausa direktors un io sacensibuidejas autors SveicietisMakss Ammans ieradasvizite LatvUa,ar vi+a vertCjumu tika nolemts, ka sporta baze Kleistos ir piemerota vieta iis ligas posma sacensibusarikoianai. Pirmas sacikstes Rige notika 1992.gada. Lidz $im augstakaisLatvijas jitnieku panakums ir izcinite otra vieta PK CentrAleiropasligas kopverteiuma. 1999.gada to spCjaGuntars Siliqi ar Radiantu. PCciepriekdejiempieteikumiem paredzams,ka Rigas posma sacikstCs Sogad startesaptuveni 50 sportistuar90 zirgiem.Pirmas savulidzdalibuapsliprinajuSas: Lietuva,lgaunija. Krievija.lrija. Belgija,ASV un LatvUa.Taiu pieteikumu sa4em$ana bridi, kad Firmas Prike Latvija pdrsfiyji sveicQirtu Bici. iespie5anai tika sagatavots izdevums,vel turpinajas. Sis Otro gadu pec kartas sacensibamsaglabatsdivu zvaigi4u statuss.Audzis turnira balvu fonds, - Sogadtas ir 33 200 eiro un 800 lati. Tas uzskatdmspar lielu Latviias Jatniekufederaciias panakumu Sajosapstak]os,kad ikvienam sporta veidam ir loti sareigiti piesaistit atsaucigusatbalstitaius.

:
AranA saru tndku rdda vienigaBahijas rolstu pAEtAw Eiopas iejAdes tempiohAtA Airisa Peneleor Ravel .

,h

Iejddesparaugdemonstrejumus sniedz lilija

Stepafiora.

-lo-

jnnUs-jnlijs, 2010

PASAUIES KAUSS

Zirsu SasrtEil

Tiesit- ar gudribuun eleganci

DaceMillere Dainis Livmanis kidreiz bija augstakis klases trisci+as sportists, iekludamsPSRS kandiditu skaiti, izlases un apguya visplaiako jaianas sporta praktisko zinaianu spektru. Tad kluva par treneri Grobirla un paraleli pedag o g ad a r b a ms a k aa p g u tl i e r n e i a r a s m i . p kas starptautiskaja hmeni ir atsevii\s un g o d a t . a m a l . . T a g a di a j a j o m a r i 4 s i r kluvis par FEI starptautiskas kategorijas t i e s n e ( aa n d i d a t u .r a d a v a l ' t . g a l v e n a . l \ a c i k s t e s .p r a k t i z e j a s r z e m e s u n j a u i vairakus gadus strada Pasaules kausa i z c i n a s i g a s o s m at i e ' n e . u k o l e $ i j a . R p su par starptautiskusacensibu tiesasar'ru FEI. reglamente Esat apguvis krietnu starptautisku sacensibu pieredzi gan verotaja, gan tiesnesa amata. Ka vertejat Rigas posma organizatorisko kvalitati? FEI mani sutiiusi staZeties uz vairakam saciksten'r arzemes, un rienmertiek vaic;t.. \'aic\mu tie.aji\ sacensibas Rietumeiropa... tas ir cits Ji, limenis, ja vertejam pasekumu norisi jaianas sporta lielvalsti \racija.Taiu, ja salidzinu sacensibas Norvegi.ja vai vl varu droii apgalvot, citasEiropasvalstrs, ka divu zvaigZquturnirs pie mums tiek jaianas sporta sarikotsdaudz augstake Lidz ar Daini Latvi.jas lrmeni neka tris arbitruvide ienakusine tikai profesionala zvaigZqu sacensrbas : daies citas valstrs. z attieksme pret darbu, skrupuloza no- Gribu piebilst,ka ne tikai Pasaules kausa : teikumu nianiu analize, sveivalodu p o s m . . b e t l i e l i s k i o r g a n r z c t a b r j a a r r . apguianas nozimes apzinaiana,bet ari Baltijas posma sacikstespirms diviem Ddmts L]F kausa izcllJds gah'endis tiesnesis virii\iga eleganceun iarms. gadiem Marup,ko sala saimnieciba pa Livmanis apbalvo Anitu K.1uliqu. Ka, budams Latvijas sacik6u gal- veicaMairis Penelis. argumentCt savu vie-dokli. Divritenis venais tiesnesis, jutaties, kad stradajiet Ar kadarn izjutam gaidat 6agada jauna,- esamnonaku5i nav jaizgudror-ro cita galvena arbitra vadiba Pasaules Pasaules kausa posmu Rigi? pie jaianas sporta lielvalstu pieredzes, kausa posma sacikstes Riga? - Iepriecina.ja ka LatvijasJatnieku un domaju, ka iogad ari musu sportistu tas, - Tasir ]oti svarrgs darbs- stridit iada f e d e r a c i j p e d e j o s a d o . r r k o r e n r i n a r u r a g kausaposma daiados sniegumsPasaules rangasacikstas savas majas.Itka ir mazak tiesneiiem un marirutu sastaditajiem marSrutos bns kvalitativaks. Tadu darba neki, piemeram, galvenajam ties Latvija, ka ari atbalsta lidzdalibu t<ur- lielakais gandarijums ir par to, ka Latnesim Latvijas Jatnieku federacijaskausa sos un seminaros analstrs. Tas palidz vijas fatnieku federacija iajos ekonoari i z c i g a s o ' m a ! a i v a l s t 5e m p i o n d t a . l a d u kvalifikicijas cel5anai. Prieks, ka ir p i miskajos apstaklos spCj sarikot Pasaules ir daudzlielika atbildiba.Irjiprot risinat P a r v a r e l a s a u b a '. a r i . o t r a l ' t s m E r o g a kausa izci4as posmu, turkldt sagJabajot \ ari tie jautajumi, ko sacikiu organizEtaji saciksu augsto divu zvaigir,-lu statusu. nav pat paredzjuii,.jo daiadasneizprat sacensibas tiesat It ka starptautiskas nes un stridus situacijassportistl v1s ir vieglik, jo ir vairaki arbitri, notiek pirms nak l[gt palidzibu pie vieteia rotacija, process nav tik vienmuli. Bet un l i e 5 n e i a R r g . r- p i e r n a n i r .l g a u n i j au n . katru bridi jadon.rapar sekam,kadas var - pie kaimigvalstu kolgiem. Lietuva but vissikakajai klndai. Atzilos, Latvijas E s m u p r i e c r g sk.a v a r u p a l i d z F tl.a i g a n reizem par klumi var pietikt ar sacikstas labpratak veiktu tieio arbitra darbu. draudzigu atvainoSanos sportistam un l n l e r e s e n l a r s i t u a c i . ; a ,a . p i e m e r a m . i k informacijas pazi4oianu ska]runi, bet p e d e j o .g a d o sS o m i j av a r N o r v e $ i , 1ra . rstarptautiskas sacikstesvar sekot protessinotiesNeciju kausasacikstam, tiesnesu n l i . l i n a n s i a l a''d n L L j a . o r g a i i C l a i i e m . i kolegija ar nelieliem iz4emumien.r, reskaitot galveno tiesnesi, tiek veidota no vietejiem specialistiem, iz+emot arzemju tie\ne\i. lar ir at.evii\. .ta tuss sacensrbas atkariba no sacikiu un ranga atbilstoiu cilveku var izraudzities organizeteji vai deleget FEI. Uzskatu, ka tas ir pareizi - pec jespejasvairak dot iespju tiesat sacensibas vietejiem specialistiem, tadu ir savasnianses. Katru sacensibu rangs prasa ati\irigu kvalifikdciju, un tikai jacer, ka laika gaita jaunie tiesneSi velsiesun spCs iegft starptautisko kategoriju, lai visaugstakas r a u d z e s a c e n s i b i s a r e t u5 t r a d a l5 a \ a 5 s v majis. jebkura valsti tas butu izdevigak s o r g a i z C t ia e m .j o . a m a z i n A t o t i e \ n e i u n i cela izdevumu apmaksa, gan apmak Iai Cik liela mera tiesneSa darbs atkarigs no ta, cik profesionals ir marSrutu sastaditejs? - Faktiski tas musu darbu daudz neietekma, lai gan tiesneiu kole$ijai javeic mariruta parbaude pirms tam, kad ar to sakuii iepazities sportisti. m N e p a t i k i a n ag a d a sk a d m a z a k a e r o g a r , sacensibas organizdtaji tauptbasnolukos 2 uztic marirutu veidoianu,,gadijuma" DainisLivma is tiesA stilantarirutu. Tapec esmu loti marSrutu sastaditajiem. priecig.. a iogad Riga'po.ma par galk sacensibas ar jatnieka darbrbas un veno marsrutu sastaditaju stradasstarp zirga kustibas stila novertjumu. Tas tautiski augsti atzits specialistsVladin.rirs palidz jatniekiem pilnveidot meistaribu, Platovsno Krievijas, kas,domaju, padaris l r e n e l \ a v u 5z i r g u . , k " a f l l i e . n e i i e m interesantekas sacensibas sportistiem.

jnnijs-julijs, 2010

-l t-

otraisposms LJFkausaizclnas
DaceMillere

j0nijs,konk0rs Kleisti, 12.-13.

SportacentraKleisli dsinajAs Latvljas Jatnieku federacijas kausa izci4as otrd posma sacensibas 5\drilu pdrvar$ann vispardja konkurencc, poniju jasana un amatieriem. Ja pirmaja posma kopa sacikstes tika registrati 267 staftr, tagad to bija vCl mazliet vairak 278. Tas liecina, ka dalibnieku in terese ir noturiga, jo ja4em vra fatts, ka dazi jatnieki bi.ia devuiies ari uz sacensibim netika arzems. Diemidl atklata sezonauz Kleistu Iieli zaleslaukuma,jo Sddulmumu ietekmejalaika apstaui. Liehka intdga bija pirmas dienas septitaia, sarezgitakaja marsruta ar 135 cm augstiem S\erifiem. Pamatmarirutu bez soda punktiem veica septi4i dalibnieki. Taiu parlek5and saisindto distanci nekludigi veica tikai divi lietuvieSi Kosts Gaigals ar Cashmir un Daneliuss Gutkausks ar Lakvelu. Vir,ri attiecigi ie4Cma ari pirmo un otro vietu pac laika rezultatiem 39,42sn 46,85 sekundes. VCI tds dallbnieki finiieja ar detriem sodapunktiem, ieqemot turpmakas vietas: Andis Vdrna ar Arabiku (SK s,Guntars Sili46 Quattro)- 40,98 ar Kalgari (SK Melstrazdir,ti) 45,84s un Ti.jaAlise Jurjanear Jasmin (SK Temperctments) 46,38s. Ievrojama atsauciba at kal bija marirutos ar .iatnieka darbibasun zirga kustibasstila vartejumu ar atzimem. Prieks, ka stabili attistasponiju.jaianas un amatieru kustiba kopuma. Sacensibu galvenais tiesnesisDainis Livmanis: - Esmu loti priecigs par to, ka Latvijas Jatnieku federAcirapie+amusi pareizu lemumu - atjaunot ar marirutu tiesasanu atzrmm par jatnieka darbibas vai zirga kustibu stila novertajumu. Reizem gan nakas uzklausit jatnieku neizpratni par vilriem tadu novartejumu, doto tiesneii cenSas to skaidrot, praktiski konfliktsituaciju nav, bet ar katram sacikstem redzama izaugsme visas tris grupas- visparqa konkurence, jniana un amaponiju tieru konkurenc,!. Sacensibas piedalijasdaudz Lietuvassportistu un guva ari godalgotasvie Laima Lace. tas.Domaju, tas ir labi vairaku Pirmkart, tas aPlieiemeslud1. cina rnusu sacensibu organizatorisko kvattati, ja kaimir,ri vlas Seit startet. Otrkart, tas ir labs pamudinajums musu sportistiem censties vairdk. fi, Andis Vaha un val daii sportisti regulari startC esemds un prot novertCt tur notiekoSosacensibulimeni un savu startu kvattati. Bet daudziem Saduiespdju nav Tapec labi, ka lietuvieiu lidzdaliba musu sportistiem nelauj iesligt pasapmierinatibaun domat, ja jau vi4i ir pirmie savastalli,tad ta bus ari citur...

Guntars Silif!.

Jevgenijs Bibikovs.

j n n i j e j n l i j2, 1 0 s0

LATVI.'A
Latvijas fitnieku federacijas kausa izcr4a II posms Konkirs Komanda Ziga v-ards Ipainieks Vards, uzvdrds Marsruts nr. f (5!Cr3!u augstums lidz 105 cm, sacensibasar jatnieka noverteiumu, piedalis bdrni lidz 16 g. v.; 24 dalibnieku starts) D. Tihomirova SKSportde Lux Kamene 1.KristaK. Alksne Lietuva Feniksas 1.Gabija Gelazute Lietuva Latonas 3.IevaBrazite Mar6ruts nr. 2 (Skarilu augsturns lidz 115 cm, sacensibasar jatnieka novertcjumu, piedalasiuniori lidz 18 g. v.; 24 dalibnieku starts)
l.Dovile Malulile 2. Do\ ile Matulite 3. Couda Kajalula J. Monila Calrte Panlher Paulchen Herminas Bossanova Karmena Lletuva Lietuva Lietuva SKXri\i

Rezullats

darbibas stila 7,2b. 7,2b. 7,0b darbibas stila

/,/ o, 7,6b.

6,7b. 6,7b. Marsruts nr. 3 (ikErslu augstumslidz 120cm, divas fizcs, piedahs jaunie ietnieki lidz 2l
g. v.; 17 dalibnieku starts) l. Kdstine Baradovska Corinte 2. Kristaps Neretnieks Ishors II Kulepovs Karmena 3. levgeniis A. Luse K. Neretnieks ]SK Princis SC Kleisti 0 s.p./46,59 s 4 s.p.147,86 s

4 s.p./49,55 s SKKrqi a.r Mardruts nr. 4 (6!er3!uaugstumslidz 105cm,sacensibas zirga kustibasstila novCrtCiumu, piedales zirgi lidz 5 g. v. \'ai tie, kas startEpirmo sezonu;40 dalibnieku starts) K.Ansone SK Sport de Lux 7,63 b. LadyLora 1. Girts Bricis TalsufK 7,37 b. TIK 2. Sarmite Patercone La Valetta
2. Zidruns Garbenis BayernStar
Lletuva /,i/ D,

ar augstumslidz 1l5 cm,sacensibas zirga kustibasstila novdrtaiumu, Mariruts nr. 5 (6[<r5!u piedalas zirgi lidz 6 g. v.i 20 dalibnieku starts)
l. KoslsCaigdll 2.Andis\hrna J. Mals Petraitis Balardi Quirasi Lordano D. Bdrzir,ra Lieluva SK Quattro Lietuva 8,30 b. 8,13 b. 7,70 tt.

Mariruts nr. 6 (ikerllu augstumslidz 125cm, ar diokeri uz laiku; 49 dalibnieku starts) K.Ansone SK Sport de Lux 65p./6t,t5s l qirts Bricis ForceGuy
2. Linda Ansule J.sarmnefetersone

Kdte Ansofie.

65p./70,I5 s TIK Talsu JK Marsruts nr. 7 (S\rslu augstumslidz 135cm, ar perlekianu; 27 dalibnieku starts) 0 s.p./39,42 s Lietuva Cashmrr I. KostsCaigals s 0 s.p./46,85 Lietuva 2. Daneliuss Gutkausks Lalcvels 4 s.p./40,98 s SKQuattro Arabika L Andis Varna s Kalgari Meinieks SK Meistrazdiqi 4 s.p./45,84 4. Guntars Sili43 t. s SK Temperaments4s.p./46,38 T.Iurjane 5.Tija AliseJurjane fasmin Poniiujaiana uz Marsruts nr. I (vafibas marSruts,sacenslbas atzimi, piedalesjdtnieki ar I . un 2. glupas ponijiem; 12 dalibnieku sta:rts) Emilijastartaar LesPaaze Arta Zidelear Toby(lsK Princis),Anna Atzimi ,,loti labf'sa+ema: (SK ar Anda (lSK AtCna), Darja Berkova Rabana Tirainesst4!i), MadaraPetersone Toby, ar ZaneSteinberga Dzelda(Saldus ar Zidelear NextStar(abas Princis), ISS) fSK ar Mariruts nr. 2 (3!r3lu augstumslidz 50 cm, divas 6zes, sacensibas iatnieka darbibas stila novrtciumu, piedahs jatnieki ar 1. grupas ponijiem; 10 dalibnieku starts)
L Monta Pareiza DZipa SaldusJSS 7,2 b. 7,0 b Dzipsijs Saldus|SS 2. MontaPareiza 6.2b. A. Ozolir,ra ISK Atena 3. Margarita ProkotevaKarnene Mariruts nr. 3 (ikrilu augstums lidz 90 cm, sacensibasar iatnieka darbibas stila novrteiumu, piedalasiatnieki ar l. un 2. grupas ponijiem; 15 dalibnieku starts) 7,2b. MaTepa Saldus l. Anila Kaulila ISS 7,0b. Saldus Tango 2.Rzija Rumpe JSS Atena 6,9b. Les Padze 3.Anna Sellere JSK Amatieri Mar6ruts nr. I (3ber3!u augstums lidz 105 cm, sacensibasar iatnieka darbibas stila novErtciumu 2l dalibnieka starts) SKSportde Lux 8,0b. Clarence 22 l Kate Ansone stalli 7.6b. DZesika t. Bibikova ISKI linas 2. Jevgenijs Bibikovs Bibikovs Asi etis E.Bibikova ISKflrnas5r4li 7.0b. 3. Jevgenijs Mar&uts nr. 2 (Skarilu augstumslidz I l0 cm, divas fizcs; 19 dalibnieku starts) 0 s.p./43,79 s LjSAA l.IngrrdaLizbovska Nostrdamus s staUi 0 s.p./46,16 Dalida SKTiraines 2. LaimaLece 0 s.p./46,81 s S. Samohvalova RVA 3. Mareks Samohvalovs QuandelJa

Lemons Lanlos )

L.Ansule

SK Tinines sta-lli 65p./70,10s

Qirts Bricis.

j0nijs-j0lijs, 2010

-13-

TreSoreiz prezidenta LJF amataAgrisBlaus

DaceMillere Sporta centra Kleisti 26. maija notika Latvijas Jatnieku federacijas biedru sapulce. Vispirms izskaneja lidziinja LfF prezidenta t.IF Agra Blaua zi4ojums par paveikto aizvadito tetru gadu laika, nolika LIF prezidentavele3anas jauna un prezidija sastava apstiprinesana. Uz treso terminu LJF prezidenta amata tika ieveletsAgris Blaus. Sekojot izmair,ram Latviias Spor ta likuma, Sogad notika LJF biedru parregistrecija, jo io statusu tagad var iegut tikaijuridiskas personas.Sdkotsavu zi4ojumu par aizvadito ietru gadu darbu, Agris Blausvispirms izteica pateicibu jasanas sporta saimei par aktivitAti, jo biedru statusam parregistrajuSies 42 klubi, SIA, zemnieku saimniecibasun citi kolektivi. Turklat uz sapulci tie ari bija ieraduiies kupld skaitd, bija parstevati 39 biedri. LJF prezidents uzsvera,ka aizvaditajos astollos gados, kopi vi4am uzticdts iis amats, federaciias vadiba stingri seko jusi paias izvirzitajiem uzdevumiem, kas formuleti ilgtermi+a d.okumentalaianas sp orta at ! is!ibasprogrammqs pa mat vi rzi eri. istenojot taja teikto, galvenauzmaniba pievarsta sekojo$iemvirzieniem: . Ja5anas sporta vadiba un koordiniana valsti, nodroiinot LJF ikdienas darbu. sacikiu organizaciju, k e a n a k t i v i p i e d a l o t i e s a l s t sm e r o g a v organizaciju darbi ar federaciju parstavniecibu - Latvijas Sporta federaciju padomes un Latvijas Olimpiskas komitejas pasakumos. Ar katru gadu federacijas darbs kluvis aktivaks, un

ffi

ieprieki) un krietni audzis ari dalibnieku skaits. Bet Riga jau daudzus notiekoias Pasauleskausa Centraleiropas ligas posma sacensibas FEI alzinusi par vienam no vislabdk sarikotajam Saia liga. L]F prezidents pateicas visiem kolektiviem re$ionos,kasspjsarikot savas sacensibas, ka ari atgadineja, to organize(anunu ka jau piecu LIF sekciju ietvaros (5\dr5!u parvar5ana, iejdde, pajngu braukiana, poniju jaiana un paraolimpiska iejade) federdcija.atbalstaar elektroniskas starta iekartas,tai nepiecieiamasdatortehnikas un personala nodroiinaianu. o Popularizjot jaianas sportu, izveidojusies laba sadarbiba ar izdevumu Zirgu Pasts, portdl:u elittesport.lv v\ vairakiem citiem medijiem, kas regulari o { pubhce LJF informaciiu par sacensibam -Eun citem aktualitatem. AktualizCta = federaciias interneta meias lapa, un ta$ gad jau pirms sacensibam sportistl var iepazities ar paredzeto starta kartibu, par Tteloreizipic kArtus LJFprezidentu ka ari operativi uzzinat rezultatus, iel,alats AgrisBlaus. informaciju par seminariem, musu spor Sobrid svarigdkais uzdevums ir rfpCties tistiem piedAvAtaiiem startiemSrzemCs. par to, lai Sporta centra Kleirti tiktu o Tiek atbalstiti Latviias sportistu starsaglabatsjeianas sports, jo valsts bazes ti arzems,gan samaksdjotstarta naudu, finansdianu no l inliia partrauc. LJF gan, atkariba no ranga, sedzot citus izizstradAjusi savus priekllikumus sporta devumus, ka tas bi.ia, kad-pagajuSogad centra apsaimniekoSana, $emot vera, ka pilniba tika finansets Airisas Peneles ii sporla baze ir stratCgiskj svariga le starts Eiropas iempionata ieiade, kas ir vieniga vieta Latvija, kur var sarikot bija pirmais iads Baltiias valstu sportistu visaugstakaja sacensibas limeni. ki ari i , . i n i i . h,naI/rrmc apmecit jaianas sportd tik lielu audzek4u . Paaugstinot tiesneSu, treneru, skaitu. marirutu sastaditaju kvalifikdcija, . Latvijas meroga un starptautisku L I F n e t i k a i p a t i r i k o s e m i n a r u sa r sacensibu organiz5ana katru gadu, misu un irzemju labako specialstu neskatoties uz sareigito ekonomisko piedaliSanos, bet atbalsta lidzdalibu s i t u a c i j un o t i e ka r l a b a k a m e k m e mu n semindros arzemcs misu aktivakajiem , s lieliki skaita. Piemdram, kausa LJF izcr4as tiesneSiem un marsrutu sastAditaiiem, sacensibasi\er$!u parvareiana iosezon piemFram, lvo Mikelsonam. Sergejam notiks jau piecos posmos (nevis trijos, ka Sakurovam (marirutu sastadiSana),

T I

:
sveicvalelafiu rczuh.tus. Jautrite ufi RaimofldsKrumi\i er aDlausiem Sandksmes laika Zirgu Pasts bija Pieprasitalasamviela.

-14-

junijs-julijs, 2010

Revizijas komisiji tika ievCletas:Vija Glizere, Dace Stlre un Anita Mangale. Var vaicat, vai darba tieiam nav bijis trukumu? Protams, stridigi jautajumi paslev. taiu LIF prezidijs tos censas risinat nekaveioties, apsprieiot sekciias un to treneru padomCs, un neatliekot uz velaku laiku, lai problemas nesamilz tu. Ari tas ar katru gadu izdodas labak jo cilvki iemacijuiies savas ambicijas pArvaret jeSanas sporta varda, ja jau tam nolemuii veltit savu muZu. Izman, tojot iespaiu tikties, tika apspriesti ari r airaki darba iautijumi. Piemeram, nepiecieiamiba sertificet sacikiu lauku^ mus,kuru Lat'vijak]ustarvien vairak,veikt S nelielas izmai4as sacensibu dalibnieku v ; i e d a l i j u m a e c u m ag r u p a s .f o r m u l e t . r a i k a d i e m n o t e i k u m i e mL a t v i j a ss a c i k s t e s t ; v a r s l a r t Ca r v a l s t n i e k i a v i n i k l u s tp a r , ' L a t v i l a sk l u b u b i e d r i e m u . c . A t b i l d o r Uz parvElelanusanak*ki bija iefidu:ies gal1.lrizvisu Latlijas JAhieku federacijasbiedru u z i a u l e j u m uv a i n e v a r E t u a d r r i e r p e j u . r Patstdvji. sacensties sporta klubiem sava starpa, Dainim Livmanim (konkura tiesdiana), Pec LJF prezidenta vele5anam, kuras A g r i s B l a u sj a u 7 P i e p r i e k s e j n u m u r e . a A n i t a i M a n g a l e i n N a t a l i j a iS a k u r o v a i jau tre6o reizi uz ietriem gadiem 5is tapat ka sapulce sacrja,ka tiks izveidoti u (paraolimpiskas iejades tiesaiana). d a r b s t i k a u z l i ( C t s g r i m B l a u a m . i g 3 , noteikumi sporta klubu vertejumam no A v Sobrid turpinas Latvijas tiesneiu un ka paredz LJF statuti, nosauca savus nakama gada sakuma. m a r ( r u t u s a s t a d i t a i u a r , l t e s l e c i j a n kandiddtus LIF prezidija sastavam, kas p u ari tika apstiprinati. So amatu turpmak iaunu sagatavoiana. . Aktivi risinas darbs jau minatajas ie4ems: piecasLfF sekcijas, patiecotiesto vaditaju Aivars Muravskis, un entuziastu darbam. Starptautiska Aleksejs Tjurkins, limeni ipa3i pamanita darbosanas Mdris Millers, paraolimpiskds iejades Ioma, un Latvijai fautrite Krumina, tiek pieddvatssarikot Eiropasdempionatu Dainis Liymanis, specialasohmpiades programma. Gita Skoka, Nobeidzot savu zi4o.jumu,Agris Blaus Edgars Treibergs, pateicesvisiem sekciju vaditejiem, treneOjers PetrCyics, riem, tiesneiiem, sacensibustjuartiem un furis MeZnieks, sportistiem, kuru aktivitate lavusi sporta Evalds Goba. veidamnemitigi attistilies. Protams, ipaS< Izra'udzitie cilvdki jaianas sporpaldies skanejaLJF valdeslocek]iem,kuri ta sabiedrrbaabi zindmi. jo vai nu l pratuSi iesaistitfederacijasdarba sponso darbojuiies iepriekSejos LJF sasaurus, jo bez to atbalsta darbs nebltu kuma prezidijos, vai apliecinijuii sevi 2 iespejams SajosapstakJos, kad valsts at ka attistibas procesa ieintereseti zrrgu balsts federacijai, tapat ka citam, lr ne- ipainieki, klubu pdrstavji, pasakumu LJF gefierAlsekrefircs amatu otkal pildis liels. atbalstitdji.
Kristlne Lisovska.

AndimVdrnam panekumi Maskavi

DianaDadzite Andis Varna uz Krieviju sacen\rbamMaskava devas ar SIA Kurzemes se-ftlcs piederoSo zirgu Irasir, AS AgroJirma Taryete zfugu Grand Libero un Dianas Brzigas zirgu Marmors. Vairakos mariutos tika guti labi panakumi. Sacensibu pirmaja diendAndis ar Marmoru ierindojaseturlaja iela. c v kur iker'lu augslums ija lidz 135 b cm. Sestdien. sacensibu otrajedienr., skaneiaLatvtas valstshimna par godu Varnas uzvarai ar Marmoru, savuk,xt ar GrandLiberotika iegutaceturtavie. ta mar5rute ar 5\er3fu augstumu lidz 140cm. Svetdienar Grand Libero dai.as sekundessimtdalasAndi Skira no uz varas, lidz ar to otra vieta konkura ar 5\6rilu augstumu Ildz 1.45cm. Grand P r l x m a r i u t a( l b 0 c m ) A n d i s s t a r t e j a a r l / a s i r . a i u j a t n i e k id i ( t a n c in e ! e i c a t lidz galam un nolema izstaties.
Darbu LIF prezidija !urpinA" Gita Skoka.

jnnijs-jnlijs, 2010

-lt-

Doryecki iesPaidi Varnas Anda

Dadzite DiAna sacensibuvieta, zirgam nekaviotiestika mediciniskd palidzrba'ia tida bija Andis Varna no 14. lidz 23. maijam sniegta nepieciesama. piedalijas CSI2* un CSI3* sacenslbas Ukainas pilsta Do+ecke. Andim iaias Viss ir pardomats lidz Pedjam sacensibas labakie rezultati bija divas s-rkumam - Sacensibu tresasvietas: pirmaja nedla ar Marmoru dalibniekiem tika pieddvats mariruta ar 140 cm augstiem s\rSliem vasarasstallis. Pie katras ejas bija to val z un otrajA nedala - ar Arabiku 135 cm r t u k a r o g i . u r i e m t u r s t a v e ; a i r g i Z i r k lield daudzuma, kas augstakonkura. giem bndis skaidas citur' uz sacensibam Anda Paligs ir retums, aizbraucotsiens bija bez makBaibaDinsberga, skaidas un Turklat par sacensibimDonecke: sas. Sacensrbuvieta viss izdomats lidz padejam sikumam. Skatitaji un sPortisti

Andis SarunaiPievienojas Varna: Skrslis zebra

- Dor,reckabija 5\er5li, kidus nebiju parvariis. bija dizaineraveidoti tieii Tie lai sacensibu vietai, tatad nestandarta, piemeram, i\erslis ka zebra. Tas bija kas gan 7ir s t a u n . u n i n t e r e s a n l8 a n m a n ' giem. Laukoms tika

Uz Do4ecku otro reizi

-

malerialu un noblietets speci6,lu spor- PCc pirmas sacensibdm nedelas

tisti izteica viedokli, ka laukums ir nedaudz Par mikstu Un daZds dienas lidz otras nedelas sacensibam laukums tika uzarts, PaPildinats ar speciaiu materialu un atkal noblietets. Otraja nedEla uz Lia tads lietus ka Kleistos,LJF kausa pirmaja Posma, viss laukums bi.ja liela Pel\e, bet driz vajadzejasakties startam skarSli tika atri Parkartoti ta, lai nebutu jalec Pa lielam pet\m, bet Patiesiba Pirms starta laukums bija jau teju nozim noiuvis. Luk, ko kvalitativs laukums.

PaPildinats

ar

Bijam tur jau rudeni. Mums loti Patika, jo tur no tiek kvalitativi organizatas viss ir Pardomats. sacensibas, Iebraucot sacensibu teritorija ir tada sai[ta, ka iebrauc ,,mazajaVacija'l ka Bniiem 51,<ita, jaturas pie sturs, lai nenokristu

- CelS ir tils, 2400 km uz vienu pusi. Braucam ar divam maiinam, mas un Lietuvas sportists Bens Gutkausks. Sareigits process bi.ia robeZas i\rsoiana, jo janokarto loti daudzas formalitetes. Taau Viss bez steigas patrkami bija tas,ka sacensibu - Tur vissnotika mierigi,bez organizEtaji deleleja cilveku, steiqasun nervozitates.SPorkuri palidzja ikarsot robeZu. tistam nebija jaiet sacensibu 70 km pc Ukrainas robeZas laukuma, kamEr iePriekSjais am i\rsoSanas,L,vovaatPutinaj nebija finisejis. Gluii Pretcji, zirgus, tad sePti4os no rita stjuarts teica, - mieriglk, gan turpinajam 22 stundu garo visu pasPesi. celu lidz Do4eckai. Sacensibu regulari zvanijaun organizCtaji Tada sajuta, ka tevi vai interesejas, viss ir kartiba, t gaida atkal un pat piedavajaPolicijaskon: - Sacensibu oryanize13ji vo.juno robeias lidz sacensibu Andis Yarna. regulari interesejasPar sPorvietai. Mes gan neizmantojam tistiem, un bija tada sajuta,ka io piedavdjumu, r.rebijatadas dara nevis Piekldjibasd!'bet tapec, no cita. Bija tribines vinito valadztbas.Celi gan ir sliktas kvalitates, pilniei atdaliti cits interese,kA tu juties ia Viddjais atrums 60 specili sportistiem, kas atradas iesildes ka vi4iem tieiam lai neteiktu vairnk. tad s l a t r t a i il u r n e v a r e i a' rad.i' kadasproblemas. teju vai piecu km/h. briiiem iFla. ka j;turas pie stures. l i u k u m a p u * e . u n - sportistam vai pahgam nebija minuiu laikd viss tika atrisinats. lai nenokristu no krEsla. Parmai+us Ple ieklut, *kalrlaiiem' k Latviia r s t u r e s d d o "8 a n e \ ' g a n A n d i s .k a m e rv i - j a m e k l e i d a b r i v av i e t a . t a r P Ieteikumsorganiztaiiem lai apsCstos. - Mazliet vairak pieklajibas, mazliet ensbrauca,tikmr otrs Paguleja. Ari kafe;nica" bija atsevii[i no smaidigikas sejas un nedaudz_vairak Mirsu zirgi celu Parcieta labi skatitajiem. Mus adinaja tris reizesdiena, velmes painteresaties par to, ka sPor- Irasir w Marmors jutas labi, jo abi ari starP sacensibam, brivajis diends tists atbraucis lidz sacikiu norises vietai uz Dogecku brauca jau otro reizi Arabika Mmm, ta gariiga laia zuPa.. Notika ari un ka intas zirgi. Nevar salidzinat CSI l g a n b i j a m a z l i e s a g u r u s i ' j oi k g a r uc e l u paris banketu, viena no tiem uzstajAs l sacensibasRiga ar sacensibamtur, kaut mdroja pirmo reizi. Taiu. salidzinol ar Ukrainas humoristi. Galdi, protams' bija Bet viedok]a. tasnozime vai no >adztvi'ka z V a c i j a s i r g i e m .k u r i c e l u m e r o i d' e l r a s bagatigi klati. Krievijas sportisti .lokoja, ka tikai to, ka ir vdl kas,ko macities un uz ko d i e n n a k t i s m u s e j i ej u t i s l a b i D a i i e m beigsies ikri, bet vienigais' kas aPtrukas' . tiekties.Lai izdodas! vacu zirgiem radas veselibasproblmas' bija dakii4as. piemeram, transporta slimrba. Ierodoties

-16-

junijs-j0lijs, 2010

Kannu legendas
Sagatavoja DaceStrausa Vieta, kur norisinaias divas pasaules jaSanas dargakas sporta sacensibuiergas konkura Globaladempionu ture (GCT) un iejadePasaules iejddesmeistari (WDM), ir lefenddra ne tikai ar Kannu kinofestivalu ,o tas tajos laikos nebija kaut kas ipais, kad cietumos tureja cilvekus ar neatklatu identitali. \4usdiena\ cietumu, las ir Karaliskt forta sastavdala,var apskatit, veicot nelielu braucienuar laivu no Kannu ostas. Caur trrskarSi restotologu var redzet Kannu krastmalu, kur izvietoti st4li, un arenu, kur norisinas sacensibasjaSanas sporta.

Globdld iempionut0re
Kannas, 10.-I2.junijs,konk[rs
Australiete Edvina Aleksanderesakava tadas pasaules slavenibas ki Kevins Stauts,Dzesika Kurtna, Markuss Enings KennuapkaimL un Marko Kuders aizraujoSaparlekdanas marinlja Grarul Prix de Ville de Cannusdienas, bet ar romantikas apdvesto res, sanEmot balva 9i 000 eiro. Vina jdja stastu par dzelzs masku. kas apspeldta pedeja un zinaja,kavienigais,kasjaizdara, neskailames filmas. romanos telerizijas ir un iaveic marsruts tid, jo visi iepdeksejie Atf uma mafiruta uzvarEtajs raidijumos. 17.un 18.gadsimtauz nelieias braziliefisAlvaro parlekSanas dalibnieki iau biia paspejuii de Miranda Neto ar AD Norson. sali4as Santa Margarita kadu judzi no sa4emt pa detriem soda puktiem. Mazais Kannu krasta atradasslavenscietums,kur Cevoltot du Cftafeari, kam ,,sirdsir lielaka tika ieslodziti Franctas ienaidnieki. 1687. par paiu'lveica marirutu, ne reizespat ne gada Seitvienpadsmit gadus atradaskads pieskaroties kidai i(er5!a karti4ai. Milziga cietumnieks, kura identitate hdz pat iim atruma jAja gan francuzis Kevins Stauts, laikam nav atklAta.Varbut tas bija Luija kuri ie4ma otro vietu (57 000 eiro), gan XIV plinpratigais dvi4u brdlis vai varbut D,esika Kurtena, kura ierindojis treiaja slavenaisal<tierisun aktivists Moljers, bet vieta (38 000 eiro). tomer abi nogaza pa varbut kdds anglu augstmanis, kuri gribeja k;rtitai. Celurtaj; un piekraja vietevdcieti gazt SauJes karali?Pilnigi iespejam5, td Marko ka Kuiers un Markuss Enings, kuri b i j avi n an e v i s v i n S , p i e m e r a m , k aIru ilja vel joproiam a a atroda\ iis sacensibu sdrijas XIU pirmdzimta meita. Valsts stabi[tates kopvertejumagalvgali. virda. io karalisgribeja.iai troni manto Izabella Vertaar WarumNichtFRHuzvur Viend no galvenajiem atruma dals.vili meiru vareja arr ieslodzitkaut marirutiem uzvareja brazilietis Alvaro frktaila. kur taldkno Parizes. Protams,iie stdstiliela de Miranda par uzvaru kopa ar 2007.gada PasauJe, Neto ar AD Norsor. Viqi mCrair vestures spekulacilas. Tomr daindi j;ia treiais pec klrtas uzvarelaju zitgu Warum Nicht. 4i lori specigu kausa d o k u m e n tlii e c i n ak.a i a d s i e s l o d z i t ap s ia lzabellasun Warum Nicht snieguma dalibnieku konkurence, kas sportisiu tiesi ir bi.jiscietuma un varbut pat vairaki, srkaskludas.Piemeram,izpildot iepdecina.ia,jo patieiam nav viegli sagaidit bija daZas izraisija visu parejo stadus,lai saprastu, ir guta kaju mainu, Vorum Nkht interesi ka bet uzvara.Miranda pastiprina musu interesi nevlsveja purinatasarnasdekoracijas, ari ka igau4u jatnieka Reina Pilta bijuia kads vads,ladei proqrammasizpilde ne'Verla daudz saiuka.Tome-rlopuma jiLjamzftga Big Bry jaunais ipasnieks ar savu uzstaianos fu loti apmierinata, un Ndkamas iis sdrtas sacensibas notiek 6is dienasKannas uzskatagandriz var par Monato no 24. Iidz 26.junijam. jautu atva]inajumu. Pecii startavila ienempirmo poziciju Pasaules iejddesmeistari WDM sacensibu serija. Kannas, junijs,iejede 12. Speciala.ja Lielasbalvasizcina uzvareja Izabella Verta ar Warum Nicht FkH, italiete, 24 gadus veca Valentina Trupa ar vercol Exquis WDM Lielas balvas fristailu, AustralieteEdyina Aleksandere CevoItot ilu ar -Eremodel Castegno re )ltdts 7I,O42o/o. beidzot guva uzvaru kop$ atgrieianas Sr ir vi4as pirma uzvara erpus savas ChateaucifA par uzvaru. starptautisko sacensibu arCna pec pus- valstsrobeiim kops 2007.gada Firopas gada partraukuma dopinga skandali un aempiontta Vacija, kad jauno jatnieku ddla piedzimianas d1.Izabella piedalijas konkurence tika g[ta uzvara Lielas balvas iau treiaias 100000 eiro vCrtajasWDM fristaila. Otraje vieta jaunais vacu jatnieks CDI5+ sacensibas uzvarejaar rezultdtu Matiass AleksandersRats ar Trlviaf UNIun 77,95o/o. Otro vietu izcinta belgis Stefans CEF - 69,6670/0, treSaje- ari vaciete bet van Ingelgemsar Withneyvan't Genthofar Anja Ploncke ar le Mont d'Or ar rea)ltatu rezultatu 70,90%, bet treiaja vieta jatnieks 68,792o/o. no Polijas Mihaels Rapcevidsar Randon, Nakamas WDM srijas sacensibas kura rezultatsbta 69,20010. risinas Zviedrija Falsterbo no 3.lidz tt. Ualefiti\a Trupa ar Eremo ilel Castegno un,ar Izabella priecigi smaidija apbalvoianas j tam. Saia vieta WDM sacikstesnotiks speciAldjA LielAsbab,as ceremonija, kas notika jau pec pusnakts, pirmo reizi. shAmA.

janijs-jtlUs, 2010

-17*

FEI Meydan Niciiu kauss

DaceStrausa Sagatavoja

Roma,28. maijs,konkirs
komanda Francijas neatlaidigi virzas uz Priekiu Meydan FEI Naciju kausa 3is sezonas izcr4a' jau atkal ie4emot augstako -vietu posma Roma. Soreiz sacensrbu sacentasan ltilijas kon.randa' kas uz punktiem necer,jo itali Nactu kausaligas no augstakes izkrita, tomCr komanda sPeja izcinit septito vietu Otro vietu ie4ema briti, bet aiz vi+iem ar vienadu punhu skaitu sekoja Irija un jaunpienacEjiMeYdan as ligd - Spanij komanda.Vacieii {ini6ja piektie, bet aiz vi+iem ASV SveiceiSoreizastotavieta un zviedriem devita. Jauatkal

lirderlandes komandai koPd ar poliem vajadzeja re4emt vietas skatitaju tdbines, jo sis komandas starteja visvajak un iz3\iroiaja sacensibumariruta nevarjapiedalities Uliano Mariruta sastaditajs Vecani zindja skaidri, ko grib sasniegt ar savu 12 i\rilu marlr.rlu Piazza di Siena arl:ne' ,,Es dodu priekiroku tam, ka ja labak, sportisti Pie!aujnelielas k]udasnevis lauZkaulus sev un zirgiem. Dro6ibasasPektsman ir galvenais,Pirmkart, zirgiem un tad arr jA,tniekiem;'vi4i sakuma' teica pirms sacensrbu mariruta Vieniga liela drAma bta negaidita Riiarda SP[rnera izlegiana, kad vi4a CristalLo l6kt. atteicas

t:tr Kevi s Stduts siLrdnd' Frdtictais ta dalot Pec pirme mar5ruta Par astonussoda Punktus, treSovietu ar lielisko irijas kolideriem bija k]uvu6i francuZi no speciga jaunPienacju mandu, kas Soreizneizbega un tikai ar ietriem soda Punktiem, un Spinijas komanda aetriem soda Punktiem lrijas, kope tas bta 12 soda Punktu. Vaci.jaskomandas Parstave Sveices,Vdcijas, Lielbritnnijas bija Zviedijas komanddm biia Hanne Friderike Meijere un kura sPejaabus viena no trim, vienads soda Punktu skaits bez neviena asto4i, tePac var teikt, ka ista marirutus Pieveikt soda punkta, ta Palidzot savai tikai otraja marsruta cita sakas jau Itali bija saqen.ruSi 12 soda komandai ar 16 sodaPunktiem punktus, bet ASV ar 16 bija ierindoties piektajavieta. pdeje komanda, kas izcinila Fakti tiesibas piedalities sacensibu Ta bija 19. Francijaskodalt. otraja mandas uzvara 78 gadus Holandieiiem ar 17 soda garajaRomas Naciju kausa ounktiem sacensibu dienas vCstura. iarbi bija beiguiies, bet Polija, Tabija otra frandu uzvauz neskatoties AndZejaLemanMeldaa FEI Ndciju Casfigra 2010. ska un 1l gadus veca kausa serijassacensibas. marirutu tikai lione tiri veikto Kopa piedalijns 1l koar vienu soda Punktu Par laika tom'r mandas, jo Itahjai atlava normas Parsniegianu piedalities ka sacensibu ar 21 soda Punktu koPa ari organizetaju Parstavei. rlnqas nokluvaskatltalu Tris dalibnieki veiOtraja sacensibu raunda ca abus marirutus bez Francijas url Lielbritanijas kl,udam: francuziete Pekomandas savu soda Punktu ie$emot nastu nePalielinaja, nelope LePrevosta, pirmo un otro vietu SPanijas spiniete Pilara Korkomanda neiztureja trancu dona un vaciete Hanspiedienu un k]irdijis, Pieviene Friderike Meijere nojot savam snlegumam vel

Rezultati i.-rian"l;u - + t.p. - Mylord Carthago(PenelopeLePrevosta) Silvana(Kevins Stauts)4lO,Luccianno(NikolassDemote) 010, -ii"fU.itanii" KatchinaMail (Patdks Delevu) 0/Nestart6' 8lO, j. - 8 s.p. - Carlo tNils Skelton't 410'Murkas RobinHood l{ t BensMahers) Ca;l7s)014, Pom D'Ami(Prters Vitekers)4/0' 4lO.PeDDermill lDzons VDI {KameronsHenUis)8/0' 3. Iriij'r z - s'p.- Southwincl 4/0' Obel;l (ourag"kettljs) 418,KCIub Lady (Kians O'Konors) Tumiis)8/4 lBrllijs Serenade 7 inka's ) Kordona 0/0' i atnac (Hui. Spanii" - 12s.p.- HeratdtPl,ara Carmendija iin i,iiuJ ru", n f olq.tord du Mon Milon { Hesus (Pikardo Hurado) 8/8' Eievarlja) 414, Julia desBrumes (Hanne Friderikc Lambrasco i. va.iln - l6 s.p. cellagon Peak r-o"r, de lion iMak's Kuner(l 8/l2 Lassen ii4"il.r"t O/0, 0/8' (RebekaGolaia) 8/0, Soulenir (Filips Vaishaupts) Mdei. eSv - 2o s.p. - Cristdllo (Ridards Spuners).izsl'l}' (Mario Deslauriers)4/4' moiselle(Beiziji Madena) 4/0, Urico (Maklins Vards) 8/4. Sapphlre Larul;".'itilj; - i+ s.p. - Ab'oyeurw (DLan.'i DLovoni) 0l' Americax Blu van Eeklelec 1oiot"p" o'o"ofrioi +/+' SNA| "ri di 8/ (GabrieleG'rassi) 4, SNAISeldano Canpallo (NataleKiau dani) 8/4. 0/12'Ze8. Sveice- 28 s'p. - Carfas (NiklaussSurtenbergers) 4/8' Z (HaneRiiarda) 818'UptownBoy (Janita Sprungere) kina X Ulysse (PiussSvicers)4/4 4/4' 9.'Zviedrlia - 32 s.p. - Lunali( { len\s Fredriksonr} HdM 818'Clory Davs(Daniels Aclri.e (M;lina Baiarde lohnsonet Erbblum (FreldnaLundbaka) 4/ Cetermanis) 0112,Bukowskis izst.. Uta10.Niderlande - 17 s.p. PirmajAmariruta VDI Groep (Erils van der Vleuiens) o,VDL GroepSant6n'tB (Leo-.cia (Leons polds van Astens) 9, Ural'a (Alberts Zoers) 12' TTsor Ttsens)8. (AndLeis fi. folila - zf s.p. pirmaja mariruta CaniglioneL (Jans eZanovskis) 12' Torado 2 l, list'Cruising i"-nrr"i.it (Kiistofs Ludviiaks) 8, Ekwador (AleksandraLusina)'

Francijaskomandasa4em balvas -18-

j a n i j s - j n l i2s ,1 0 j0

W.

MeydanFEINiciju kauss
Sagatavoja DaceStrausa

St.Gallena,4.jfinijs, konk[rs
Sacensibas Sveice beidzasar ci4u starp divam komandam iespejamajiem uzvarCtajiem francuiiem un vacu konkura meistariem. Francijas komanda pirmo raundu beidza ar ietriem soda punktiem, bet vaciesi ar tikai vienu soda punktuvairak. St.Gallenaatkal veiksme smaidija francuZiem, un ad io posmu komanda beidza ar uzvaru. Treiaja vieta Lielbritanijas komanda, bet aiz virliem iri ceturtaja vieta. PaSmaiu jatniekiem Sveicieiiem neizdevas paridit saviemlidzjutejiem visu, ko tie spdj, lai gan komanda startja vislabakie Sveices sportisti, un ierindojas piektaia vieta pirms ASV komandas,kas bija sesta. Holandie6iem ioreiz veicas mazliet labak neka divos pirmajos posmos, - komanda izcinija iespaju piedalities nosledzolajd aph, bet to beidza tomCr tikai astota. Zviedrijas un Polijas komandas otraja mariruta necinijas. Pac treSa posma Polijas komanda joprojam ir bez neviena punkta. MarSruta sastaditajs Rolfs Ludi brja izveidojis trasi ar loti ierobeiotu laika normu, kas uzlika sportistiem papildu spiedienu. Pec pirmo dalibnieku starta laika normu LudgersBerbaumsar Gotha. nacasnedaudz palielinat. Kopvrtejums pec trim posmiem 1. Francija 30,0 2. Lielbritaniia 18,5 3. Veciia 16,5 4. irija 13,5 5. Spdnija I2,s 6. ASV I2,O 7. Sveice 8,0 8. Zviedril'a 2,0 9. Mderlande 1,0 10.Poli.ja 0 Fakti Tikai divi dalibnieki abus mar3rutusveicabezklfdam, un tie abi bija no Francijas komandas: Kevins Stautsar Kraque Boom un Penelope Leprevostaar Topi, ambour, bet ietri dalibnieki veica tiri pirmo apli.

Viens dalibnieks tika izlegts no sacensibam Marks Houtcangers no Mderlandes. Vi4a zirgs Opiriz jau pie pirmd 5\rila speji apstdjds, dalibnieks un ievelasS\ersli.

OIitje Gijons ar Lord De Theizeno Frcncijaskomandas.

DZonsVitekers Peppermill. ar

Rezultati 1. Francija - I s.p. - Krqque Booz (Kevins Stauts) 0/0, Topinambour (Penelope Leprevosta) 0/0, Lucciarro (Nikolass Delmote) 914, Lord de Theize(OlivjE Gijons) 4/9. 2. Vaclja - 13 s.p. - Casft (Marko Kuders) 4/4, Corradinq. (Karstens Oto Negels) 4i0, Gorfta (Ludgers Berbaums) 1/4, (Markuss Enings) o/nestarte. Plot Bft.re (Piters 3. Lielbritnniia - 19s.p.- MurkasPomD A/r?i earlzs) ll4, Robin Hood (Bens Mahers) 9/0, GIG Amai (Maikls Viteker-s)17lnestarte, Pepperrxill(Dzons Vitekers) 5/0. 4. Irija - 28 s.p. - Carmena Z (Seins Brins) 5l5,Obelix (Darags Kenijs) 5116,K CIub Lady (Kians O'Konors) 9/4, /e T'Aime Flamenco(Bilijs Trlmij$ 9/0. 5. Sveice - 30 s.p. - Jalkca Solier (Stivs Gerdats) 014,Louis (Bets Mandli) 9/5, Peu a Peu (Daniels Eters) 20/12, Carlina V (PiussSvicers)8/4. 6. Spnnija - 32 s.p. - Guarana Champeix (Ruterfords Lathams) 2/9, Monark (PaskalsLevijs) 914,RicoRewI (Eduard.o Alvaress Aznars) 18/5, Wisconsin (Sergio Alvaress Moija) at4. 7. ASV - 39 s.p. - Crlstallo (Riiards Spuners)8/0, Rofhchild (Maclins Vards) 13/8, Mademoiselle(Beizlja Madena) 9/12, Urico (Mario Deslauriers)5/9. 8. Mderlande - 42 s.p. - Tyson (Leons Tijsens) 5/8, Audi's Alpapillon-Armanie (Vincents Vorns) 8/8, Exqals Walnut de Muze (Harijs Smolders) 518,Opium (Marks Houtcangers), izsl.l9. 9. Zviedrija - 33 s.p. pirmaie mariruta: HdM Arctic Aurora Borealis(Pederss Fredriksons) 8, Glory Days (Daniels Cetermanis) 16, LB Paola (}{enrks van Ekermanis) 12, Caramell (SvanteJohansons)13. 10.Polija - 44 s.p. pirmaja mariruta: CastiglioneL (Andi.ejs Lemanskis)29, Torado(KiiStofs Ludvitaks) I3, Carfello(Aleksandra Lusina) 26, fu st Cruising (Ians ai.anovskis) 5. -19-

j0nijs-jnlUs, 0 20i

izci4a kausa Pasaules FEI

AndaPavlovska

maijs,pajIgi Vindzora,12.-16.
FEI Pasauleskauss pajugu Australiias, Belgiias,F!ancijas, braukiana notiek kopi 2001. Vicijas, Irijas, Mderlandes, ASV gada ar mr\i perbaudit Polijas,Spanijas,Sveices, pajngu un Urugvajas. pasaules labnko aetras dieDalibnieki braucdju spjas un prasmes. sacentas kombinto Jaatgadina, ka par Pasaules nas pajugu braukianas sacensibu kausu sacendas tikai zirgu klases braucji. disciplinas. Ceturtdien, Pirdetrjugu sacensibu maja sacensibu diena, notika Kvalifikacijas sdrija risinas vasaras sezond zirgu ietrjugu klasefrmandZas pdrbaudijums. CAIO un CAIA lime4os, kur braukianas braukianas brauceji sacenias, vadoties Piektdien maneZas pc klasiskajiem FEI notei- testu veica pirjie sacensibu kumiem, un vCra tiek +emti dalibnieki - poniju tetrjugi divjngi. Sestzirgu katra braucja detri labakie un aizraujoiaka notika rezdteti. Pec kvalifikacijas dien sacensibu beigam tiek no- sacensibudala - maratons, un teikts labako brauccju desmit- sacensibas beidzas svtdien, nieks, kas ci4u turpina ziemas kad dalibniekiem bija javeic kausa niderlandieia fohana fakoba sezonapc FEI Pasaules 5\er5!u izci+as noteikumiem. Vietu veidotais konusu marSruts. findld iegirst seias ekipaZas. maneZas Cetrjugu ekipaZas Sosezon paredzctas 18 sacensibas. braukianas shEmu veica pc kvalifikecijas fEI I A parbaudlruma ProVienas no tam ir Kara liskais Vindzoras zirgu iovs grammas, maratona Posma Lielbritinija. Ta vesture sakas kopejais garums bija 18 1943. gada,un ta katru gadu km, kur E posmi bija javeic maijn vai jnnija piecas dienas asto4i il<ersfi, taja skaita ari Vindzoras pils parka notiek viens udens 5\6rslis. Konusu jaianas sporta sacensibas. braukianas mariruts, ka jau Sogad organiztaji paredzEja ierasts, bija ,,sacensiba uz 5\Cr5|u parvare$anas un k t l r o a m . Sacentas20 zirgu detrjugu pajugu brauk$anassacensibas, kas vienlaikus bija vienas ekipiZas, un par uzvaretaju no kvalifikacijas sacensibam kopvdrt6juma kluva Boids EkFEI Pasaules kausa Top 10 selsno Austrilijas. JaumandZas parbaudijumi braucju noskaidroSanai.Ka- braukianas ierindojas Eksels Vindzoras zirgu Sovs Boids raliskais ir vienas no svarigdkajam lidera poziciji, iegustot izcilu pajngu braukianas rezultatu - tikai 36,22 soda Lielbritanijas punktus. Parliecinoiu sniesacensibim sacensibu kalendtua. Land gumu austrA[etis radija ari Rover Starptautiskas Paiugu maratona distance, un viebraukianas sacensibasGrand na gazra bumbi4a konusu Prir atkal pulceja labakas mariruta Ekselam netrauceia zirgu un poni.ju divjngu un kJut par sacensibu uzvafttaj!. Par veiksmigam sacensibu ietrjfigu ekipaZas. Ar britu braucajiem sacentesparstavji dienam Vindzora Boids var no 12 valstim - Argentinas, pateikties zftgiem CaPone, Rezultati zirgu etrjugiem Vieta 1. 2. Dalibnieks

Boids Eksels.

Winston, Rambo, Spitfre un Motltf, kd ari savai paligu komandai. Boidam Ekselam Vindzora lieliski veicies ari 2008. gade, kad vi45 k]uva par uzvarCtaju, un pagijuiaja gada, kad tika

ieguta otra vieta. Pcc aizvaditajam fikacijas sacensibam zirgu detrjugu klases lideris FEI Pasaules kausa kopvertdjuma ir Zoltans Lazars no Ungarijas.

Valsts

Maneias br.

Vieta

Maratons Vieta

Konusi- Skcrili Vieta 3,00 3,00 0,00 6.

5.

Kopa
134,74

AUS BoidsEksels DZonsons USA Tukers

Rainers Duens GER

95,52
49,41 56,96

2.
7.

97,50

3.
-20-

101,02

1. 2. 3.

r49,91
157,98

junUs-j0lijs, 2010

zr.ils.dfrry

par Atzinas zirgadarbasp6jim

Srs praktiskas atziqas ir pamudinajuias meklet bez erCjam pazimem vel kadus Ne reizi vien Zirgu Pasta yistlres c i t u . o b i e k t r v u s i e t u r a sp u n k l u \ z i r g a p lappuss saviem lasitajiem esam darba spju novrteiana. demonstreju6i to, ka attistijuSies pCtr.jumi Paliekot pie diezgarrpaviria uzpar zirgiem, to raksturu, veterinariju un skata, ka zirga mechaniskais darbs butu daudziem citiem aspektiem. pielidzinams maiinas darbam, varam Soreiz publicejam Vet. arsta K. teikt,kakadas magrnas darbaspjulielums K a 4 e p a r a k . t u l a u n a ' a t z i n a s a r z i r g d r l e p a v i s a m) e d l k d r d j d \o v i s u m a s r n a s p r n darba spEjam no iurnala Aizsargs 1937. r i t e n u n . v i r u . p e m e c h a n i k r is u m i e m u c l k gada12.burtnicas. Saglaba.jam ta laika pareizi apre\inatas un uzbuvatassistemas ari rakstibu, lai vartu redzat, ka evoluciju vien, bet loti liela mare ari no motora piedzivojuii ne tikai pdti.jumi, bet augstvCrtibasun stipruma. Attiecibi uz mainrjusiesari musu valoda. z i r g u v i : u t o . k o p i e m a i r n a ra p z i m e j a m Ar barclanu un darba higienujAattlsta jApierudinapie cilrleka,kalla as, apskata vertemaciba ritlu spAki, un Ilustractem piedavajam E. Rirdana par mechanismu, koplana! segloianas jdtniekl sl,drct. un karikaturu sCrijas turpinajumu no Zurnala par zirga statiku,vai plaiakn nozime ek sterjera maciba. Tuvak paskaidrot, kas te Aizsargs,kas tapuias, ironizejot par armi jas instruktoru rokasgramat-n.r jaSanas ir motors, jau daudz grut-k, ur.r prasltu plaiaku iztirzajumu. Bet vienkarslbas un zirgu iejaianas specialistiem. V i s o s I a i l o s z r r g k o p j uc e n ( a n a su n dEl par zirga motoru varam uzskatit visu muskulu darbam nepiecieiamu vielu ulr p u l um e r k i s r b i j i r i z a u d z F tu s t v e r lg u . i a etrus, izturigus zirgus. Visa plaia ipaii skabekla pjegAdateju 3\idrumu h i p o l o g i i a s i t e r a t u r ac i l t ' r a l s t i . j a u n - asinisun asinisdzineju sukni sirdi. Ta l . l zirgu izlases, sacikstesun maciba par ek- t a d z i r g a s p e j a s o l i l i e l l m e r a d t k d r ; j a q no labi attistita sirds ntuskula un labas sterjeru vadis no vienas dzinjasdomas meklet un atrast objektrvas metodes, ka asi4u apgedes. Par zirga asi+u sastavu, notiekoian] tur pazit un novCrtet zirga darba spEjasvl pdrgroziban intensiva darba laikn pirms ilgstoiekas to praktiskaspdrbaudes Ar lekiu polidzlbu zirgstiek osadinats uz attieciga darba: ka paredzet,vai zirgs bus ir izdarita vesela rinda interesantu attastlti p F t i i u m u . S k i b e k J r . . i i o r g a n i \ m a m pakaldalu un rcizAdr tu tiek visLdbak derigs, piemram, smagajam jatnieku vi4a elpoianasorgani. dienestam, straujam kustiban1, augstu darbl tik nepiecieiame gdze, plauias tiek uznemta asinrr.kur .aista, pie i(er6lu parvareianai u.t.t., vai nC. Maciba par zirga miesas arajo uzbuvi sarkanamasinsiuni+amjeb eritrocitiem, (eksterjeru), par to, kadas rpaiibas no kas sirds dziti to pier.adanodarbinAtiem O mechanikasun statikasviedok]a veiamas, m u s k u l i e mu n c i t i e m o r g a n i e m . r g a kadas nevelamas,ir loti siki izstradatas. nisms nu spaj 5o skabekla piegadi pec Prasibas, zirgam butu platas un dzifas vajadzibas pastiprinat dainda veida; Iai k r u t i s . l a b i a l l r s l r l \ s k a u s t s .p a r e i z a vispirms jau paatrinot un padzilinot . l i p u m a p l e c ' . p a r e i / i l e n k o l a s o c r t a v a 5 e l p o i a n u .B e z t a m l o r i \ \ a n g a n o / i m e l u.t.t. - visas tas ir pamatotas un ar ir organisma spejdm vajadzrbas biidi mechanikaslikumiem pieradamasekster- strauji palielinat asins vados cirkuljoio a, i e r ap a m a t p r a s i bL u l a sn a v n o v e c o j u i a s s a r k d n oa s i n si u n i n u s k a i t u u n k o p e j o ari tagad un nekad nevaresklut liekas.Uz iais iuni4as ieslegto haimoglobina dau d z u m u( h a i m o g l o b r n r t a r i e i a . a ss a i s i k !oti rupigu mrijumu pamata ir uzstaditas ta skdbekli). Organisms, prasibam palie- Jd zirgs atsakasdotiesuz prieklu, tad vi4s uz siki izstradatas ,,ideala zirga" eksterjera rietasjAgrieZ ri/Jkl. normas,kulam atbilstot zirgam vaiadzCtu linoties, varetu teikt, laiL apgroziba savas asins rezerves.Sis rezervesvar izradities darba pieradit vislieldkas spC.jas.pro tams, zinetnes vesturiska attistiba ir ieverojami lielas. Ta atrasts, ka smagam a i n r j u i i e u z s k a tp a r t o . L u r \ e k \ t e r j e r a jiem vezumu vilcejiem eritrocitu skaits s i punkts stedams pirma vieti; ari cilveka viena kubikcentimetra tuli4 pCc smaga aistetiskas individualas gar$as un prasibas d a r b a v e i k i a n a si r b i j i . c a u r m e r ap a r i r s p e l e i u i al sd zs a v ul o m u . l a . p i e m e r a m . 1,44 miljoniem lieliks, neka dikd stavot; i viena, i\iet, anatomiski un fiziologiski tik te saucamiem pilnasiqu zirgien.rpar 2,72 pamatota prasiba,ka labam lcejamjnbut miljoniem (individudli pat par 7,2 miljo daudzums ar dzilem, liela apmera kr[tim, izradAs, niem) lielnks.Arihaimogobina (un praks vislabakiem sacikiu zirgiem ne, asins3r1nas ta tad skabek]asaistiSanas m a z n a vj a p i l d al.i p i e r a d i j u s o r i r u p r g i spejas)pc darba ir lielaks.Srsasinsre, li . izdaritie io zirgu merijumi. Ari citos ek- z e r \ e s ,k a p e l r j u m i p i e r a d a o r g a n i s m a g l a b a j a s a l v e n o k a r lti e \ ; . n o k u r i e n e \ g sterjera punktos daii vislabakie sacikiu jAraugas,lai zirgi Atpitds laikA brducAjiem asinsvados. z i r S i n e m a z n e a t b i l r t t a m e k s t e r j e r a loti isa laika var tikt izsviestas jo enoldistupArAkzefiu gdhias, caur to prasibam, kadas atzistam par ideilam. Turpi ajums22.lpp. skaustayor egli rastiesnospiedumi. Sagatavoja Laura Millere

j n n i j s - j n l i2s ,1 0 j0

-21-

pa Atzinas r zirgadarbaspEjim
Turpinajums 21.lpp. no Netieis ii uzskata apstiprinajums var blt ari tas fakts, ka angfu pilnasi4u zirgiem, kas, izrddas, loti strauji spj mobilizet s a v a 5 s j n sr e z e r v e s i e s ai r I , 8 l r e i z e s a l. smagakaneka caurmara zirgiem. S i er s u m a i n e t i e i n i t n i s k o e t r j u m u m z p rezultati pamudinajuSi taisit praktiskus secinejumus.Ja eksterjers nereti vil, vertejot zirga darba spejas, vai nebutu nepiecieiami +emt vera an rpat4a asinsapgedi, ta asins rezerves tikko apradita nozime? Ar zinatniskiem faktiem pamatotu atbildi uz 30 jautajumu ir meklejuii vairaki petnieki, no kuliem .jdmin Hano veras Veterinaras augstskolas profesors Oppermanns un vi4a hdzstradnieki. (No vi4u jaunakd darba, kas nesen publicets Lvnala Zei.tschriffir Veterintirkundeari lemti Sini rakstiqa minetie skaitli un citeti sldzieni.)Jautajumanoskaidroianai tie izmeklCiu5i pavisam 180 Hanoveras Kavalerijas skolas un citu kalaspka vienibu zirgus, no kuliem lielnka dala izcilus augstvCrtigi,ari Latvija pazistami saciksuzirgi. Saqemotkopi so petrjumu rezultatus, var teikt, ka tieiem zirgiem ar lieldkam speiam ari asins rezerves ir lielikas. Laba asi4u apgade var atsvrt daZu labu eksterjera rukumu. kamer t

jaizvAlas Vietaskdtei ta,lai saule krisfuuz priek:niekam zirgiem, het espidAtu acis. eksterjera priekirocibas daudz retaki spajigasaizstattrucigo asinsapgadi. Tadal zirga izvale, pirmam kartdm, javadas no datiem, ko var dot zirga asins apgades parbaudes, nav jdpieikir ta pirmerrgi bel liela uzmaniba eksterjeram,kA tas darits lidz 5im. Protams, butu iau loti velams, ia ipatnis atbilstu ka vienam ta otram prasibam. Sis atzi+as par sakaribam starp asins rezervdmun darba spejam,i\iet,dod atbildi ari uz jautajumu, ka izskaidrot daZkart gruti atrisinamo miklu par daZalaba eksterierazi+a pavisam nepie4emamazirga

garakos Krapes fiolldzil1ot, sarusapcarpjvai i2rau1 pie ta,laita5 galvas buluisaka. pic un garakas. skausta leicamiem sasniegumiemsacikstCsun cita, pCc eksterjera spriezot,vCrtiga zirga
w;iiam rp,'rlr;iiam

n I I

Idpiedrr'a, ka asins sastava ipaiibas, asins apgade ir iedzemdjama, ki biologija parasts teikt - homozigota ipaiiba un tadel svarigi uz to griezt visu zirgaudzetajuuzmanibu. Pavisam nost no temas, bet lo$iska sakara ar tikko teikto var pieminat, ka lidzigi pCtijumipar salaribu starp miesas brivi un asins sastava mai4am ir tikusi izdariti ari pie cilvkiem, galvenokart sportistiem.

ProjektsDabaszirgi
lneseRuskule zali, sienu un auzas; Pavisam netalu no Rigas centra, savstarpCji saprasties un sarunaties, iz I{ekavas novada Plakanciema, <iiez- mantojot dabigas metodes, konkreti g a n d z i l i m e 2 at e r i t o r i j aa t r o d a sL r g a s Parelli apmacibas modeli. T i s i 4 a s s a i m n i e c i b a ,k u r a m i l a r i D abaszirgu p amatpakalpojumu klasta vairaki zirgi. Nesen interesentiem bija i e l i l p s ta p m a c i b a o m u n i k a c i j aa r z i r k i . i e s p F i ai e p a z r t i e s r j a u n u L i g a s i z - gu, jatnieku apmdciba, iz.jades apvidu a v e i d o u m a j a s a p u w w w . d a b a < z i r g i . l v(ar iespeju atp[sties piknika vieta vai t l . Par io projektu stdstaLiga Tisina: noslegt vakaru omuligd lauku pirti4n). - Dabas zirgi ir projekts, kas tapis, Uzsvaru liekam sz attiecibu piepildot sapni un balstotiesuz ide veidoSanu zirgu. Ir interesantiredzet, ar ju, kas k]ust arvien popularaka gan ka mainas klientu attieksme pret zirgu, Latvija, gan pasaul. Tas ir atzinums, kad vi4iem dod uzdevumu verot zirgu ka zirgam, lai tas justos komfortabli un tad aprakstit, ko vir1uprat zirgs doma, gan fiziski, gan emoclonili, jadzivo ko saka ar savu \erme4a valodu u.t.t. apstak]os, kas maksimali pietuvinati C i l r e k i n e r e t i i r i Ioti pArsteigtpai to, dabiskiem. Attrecigi. Dabqs zirgos ka zirgi spCj tik skaidri iztejkt savu at tadus iespeju robeias esam centusies tieksmi, turklet ir tik atvarti attiecibem. nodroiinat: - zirgi dzivo atvarte Macdm ari spoldties ar zirgu gan \z ze tipa stalli, t. i. ar iespeju 24 stundas mes, gan jasus,izmantolot Parelli 7 spElu diennakti augu gadu dzivot ara; modeli. - tie d ekologiski tiri vid auguSu Lepojamies ar saviem zirgiem, kas, -22-

mecam zirgus un

cilvekus

lai gan kadreiz bijuii ar daiadam rakstura vai veselibasproblmam, iobrid, pateicoties iegulditajam darbam, ne tik a i s p e j v e i d o tv e s e l i g u o m u n i k i c i j u k ar cilveku, bet ari ir gatavi but par labiem skolotajiem.

j0nijs-julijs. 2010

piriSjiens pirmoreizilgauniiastarptautisks
Aune Karoline 5acen'ibas CFI2' Pirmas FLI parjaiienos, ko sponsorja iada veida no 'acen.ibu proletionalis APvienotaiiem Ardbu Emiritiem Ali Mohameds Muhairi' H n o t i k al g a u n i j i . a n j an o 2 l l i d z2 3 m a i jam. Anne Jau vairakus gadus Heigo un Igauni.ias nacionalos Rohtlas uzqmuii cempinatus Slernain; \ iela KurgjervE Hanii. Soead' pateicotie' mi\leram ,qli Mohn.""du* Muhairi ieil iTdevas noorqanizCtFEI sacikstes. Hinja ir pauguraina vieta, kas atrodas Sp tisti dodas .listanca or Igauniias dienvidaustrumosun Pazrstama uzvarCtajas Andrijevskis no CEIY)2" kategorijaun sa+oma ai skaistamainavam,ipa5i cienits tiek Bal- nais tiesnesisAleksandrs balvu, - Kairiie Kalbre no Igaunijasar Balatgadinaja, tiias valstis augstakaiskalns Munamegis Krievijas visiem dalibr.riekiem ' verca 7.50107 auloianas sacensibas tiruor sacensibas vietu iada ka vini nepiedalisies par labd,ko (jts m). Sl tikaitzita 1 2 0k m d i 5 l a n c E P a rl q a u n i i a s t e m p i o n i lgauniia' un ka pariajiena uzvart nozim distanci organizeSanai mdrogasacensibu Oop's, kas ir Tori nevis ati sekt un atri kluva l.iariana Kikasa ar Saiensibds piedalijds 23 jdtnieki no veiksmigi pievardt, 7 zirgs. rezutlats 14:lJ Videjis ikirnes seiam valstim: Somijas' Zviedrijas, Po- beist. gan CEl2- kevei Filly Bella' gan seias daiidds dtrum' u ' l i i a s . L i e t u v a cN o r v e g i i a s n T g a u n i l a s ' iitni"ki taku sacensibas d 'cEtt; 16,6km/h. Kurs arl k a t e q o r i i a1 2 0u n 8 0 k i l o m e l r u i ' l a n L e s ' Ooousbiia . DiemZl pats sacenslbusponsors' so km distancc atrakais bita u . Igaunija' iemsties L a i l - ' b i ' a k a r s t su n t e m P e r d l u rta r e j a ) bija iecerdjis sacensties ar no rita tika dots norvegis Olauqs EspelisKarstensens nevarja islandesvulkana pelnu mako4u ap 26 grediem. Se6os Mellengaa.rd gadu"JecoAl rhaka visa EiroPa' starts CEI2", CElYl2* un rgauntas a.toq,i, aviosaliksmi del,kas traucdia slm dalibniekiem 120 a r l a i k u 5 . 1 9 : l 7 A t r u m 5 d r \ l a n c e galve- nacionala iempionata Mariruta apsprieianassanaksme CEIYll. 80 km garo parim bija 15 km/h. km distanc.CEII* ur.rCEIYJl* 80 kilono Lietuvas Ieva dahbnieki devas sePti4os celu atrak veica sportiste metru distance N a a r s l l t o n a s . a c i o n a l a i8 0 k m no rita, bet val Pec Pustundas starteia L a p e i k r t e distanceuzvarejaEgle Kaleva ar frank80 iatnieki, kuri piedalijns nacionilaja iilometru distanc Tikai tris zirgi no 23 Dalibnieki un tiesneiu komanda augstu nenokluva lidz finiiam. organizCtaju sacensibu Paveikto CEI2* 120 kir.r distance uzvarjaMrge noverteja distanci veicot darbu. Laura ar \vi Filly Bella, Tikai viena dalibniecepiedalijas 7.14:14. VasilijsBaimakovs
B all)as p t:trjaj i ena uzv ar Etaj i em

sponsors Lappuses

van Grunsvenas bez sportaspeles Ankes JaSanas

Iejades Pasauli ParSalca neliels Soka vilnis, kad Anke van Grunsvena pazi4oja ka nePieddlrsie' Pasaules k s 1 a l u n n t . p o t t u p F l d s ' a s n o t i k sK e n pirma reizekoPS1991' tuki,ASV Sibus gada, kad Sada lime4a starptautiskas iacen<iba" norites bez triskarlEi;s olimoiskas iempiones lidzdalibas. Holandes Jdtnieku Iniervijn federacijas Presesparstavim Jakobam Melisenam van Grunsvena atzinusi,ka tiesam te ir taisniba' un galvenais iemeslsir Salirero savainojums,kas dzist lielu loti ldni. Tadu Gtunsvena neizjirt vilianos. Ankei ir augstakasklases sportistes mentalitate,un vienigais,ko vi4a velas, ir beiqt sacensibas uz apbalvo6anas pledesiala, nevis tikai piedalities Ar iejadi, jo sportiste jau piedalas atlases sacensibis ar septi4us gadus veco Ceturtdaludzes 5\irnes zirgu Whizashika ninswall; BB. ,,Redzesim, man veiksacensibis,bet' godigl sies'turpmakajas sakot, nedomaju' ka esmu pietiekaml laba 6ajn disciplina patlaban' lai mant iempionatui' piebilda sutitu uz pasaules

savu otru Lielas balvas zirgv' Painted Black, kas ari guva savainojumu gada sakumd,vi4a nejutas tik stiPra,lai iegutu vietu pirmaie piecnieka.Turklat Grunsvena atzist,ka Niderlandes komanda daudz ja io necietis, virla nepiedali"ies. taiair ar'i klasessPortisti. citi augstakas Aniei tikai iautats, vai viqa Plano startCt reiniga sacensibas, aizsta]ot

van Grunsvena. Ankes treneris un dzivesbiedrsSjefs dzlve lansens atzina, ka villa Partneres mainrjusies' g o d E i o s u id o s i r b u t i s k i - a nu j ; j t i k P a l i n l e n s i v ik a Lri eun pirms desmil Sadiem tomer aomiram s v i n a u E l o r i eb u t a r r l a b a m a t e s a v i e m diviem brniem. DaZkart ir loti gruti savienot sis lietas - but par pasaules klasesjatnieku un labu mati augstakas

j n n i j s - j 0 l i2s ,1 0 j0

-23-

Gadalielikd zlrguizstide Spinij6

fiSanas paraugdemonstrCiumiem un cijas Jatnieku eksadrilas paraugdemonpirdodamo zirgu gaitas noverteianai strejumi. Toties vakara pasakumam, nedelasnogaleSpanijasEk- bija ierikota manZa izstades paviljona kas sakas no plkst.21.30 un ieilga lidz JunijaotrAs stremadurasregiona pilstasBadajosas. telpas,kamer arpuse bija skatami daudzi pat pusnaktij, tika sagatavotaipaia proSpa4u zirgu un Lusilafiijas Gandriz vi- gramma priekinesumiem. kas izsenis slavena ar savem izkoPtajam no izstades zirgu audzeianas tradiciiam, izstezu sus atvestoszirgus bija iespejamsaPskatrt zirgu tradicijas un magija. Sis pasikums centra notika gada nozimigakais pa- blakus izstdZu zalei izvietotajos boksos, tika paredzets 2000 skatitdjiem, kuriem tika rezerveti galdi4i, lai gan ieintereseto sdkumsvalstsun regiona zirgaudztdjiem un daZi no tiem bija ari iekitelpas. - izstade bija atvesti vai- skaits krietni vien parsniedza minto un vienkar5i zirgu milotijiem Pavisam uz pasakumu uz Ecuextre2010. rak neka 200 zirgu, no kuriem visvairak skaitli.jo daudzi bija Crti ier'ikojuSjes Izstadi apmekleja aptuveni 25 000 bija parstavetsAndaluzijas zirgs (dvets lidzpa4emtajam segem un tikPat komskatitaiu, pavadot laiku zirgu apskate, ari par tiri\irnes Spa4u zirgu ieb Para fortabli izbaudrja izcilo priekinesumu. da2adu pasakumu veroiana, ka ar'i raza espafrol),Arabu, Lusitanijas (kam Taji tika apvienota muzika, tradiciias mginot vienoties par labako cenu zr pieversta galvena uzmaniba, jo 5ie zirgi un labako spa+u un portugalu jatnieku giem, kas iepatiku6ies.Izstid piedalijas izkopti tie5i Ekstremaduras regiond), demonstrCjumi. Tas bija skaists pasakums, kas Pa120 dalibnieki - vairak neka 50 spi4u-arabu, angfu-ardbu un luso-arabu un citas 3kirlu krustojumi. To skaistumu vareia liek atmi4a ar daudziem neierastiem zirgatdzatavas, zirglietu razotaji ki ar zirgkopibu saistitasfirmas. Tie, kas jau izbauditunnovrttdaudzajospasakumos, priek3nesumiem, ari prieku pariespEju nodarbojas ar zirgaudzianu vai jdianas piem6ram, S\irnes dempionu noteikiana, apmeklEt labi organiztu izradi, kuri bija sportu, Sajasdivas izstadesdienas devds reininga, klasiskajos Spi4u ji5anas domats gan par zirgu ipaSniekiem, gan maiup ar daudziem izdevigiem pirku- skolas reperluara demonstrejumos, lielajiem, gan ari mazajiem skatitajiem. miem. Ari zftgau.dzctqi, kas atveda uz iejirde, pajngu braukiana un jiianas no kuriem lieldki da!avisvairdkpriecijds izstadi savuszirgus,bija apmierinati - loti skolu paraugdemonstrCiumos. Dienas par iespaju paiiem pabarot zirdzinus un atrastpircjus. repertuara ietilpa ari paivaldibas poli- paglastit tos. daudziemzirgiemizdeves tekstsun foto GunasFreivaldes

audz6tijiemViciji Sllirnes Zinasno Tralg6nes

t t ,
DaceStrausa Sagatavoja Tra\nes zirgu audzctaju asocidcija ir izveidojusi grantu sistdmu,ko pie5\ir tiem Trakenes zirgu audz6tdjiem, kas sal-us jaunos sporta zirgus nodod profesioniliem, Iai tos trenetu un sagatavotu sporta karjerai. Dafa no 5is programmas finansejuma atbalstis tos stallus, kuros tiks apmaciti tds un ietrus gadusveci iaunie zirgi tds pirmajam mEne5us,lai butu sagatavotj t ie sacensibam vai \Cvju testiem. Zirgi tiks treneti,vispusigiapmacotpamatiema4as jiSanassporta veidos. daZados Sis grants stimuls audzetajus savu jaunzirgu apmicibu uzticet Profetreni4stalli Izraudzitie sioniliem. nedrikstes prasit vairak neki 500 eiro mnesi, no kuriem 300 eiro segs ipainieks, bet 200 eiro par zirgu maksas asociacija. asociaciias Tra(6neszirgu audzEianas prezidente Petra Vilma skaidroja 5o sliktas ekonomiskds iormulu:,,Sobrid situecijas del izveidojuiies ipasi apstdkli, un vajindjies zirgu tirgus. Sis ir laiks, kad jS.izdarakaut kas pozitivs, lai motivCtu mrlsu biedrus nakotnei. Pddjos gados esam smagi stradaiuii un tagad atrodamies tada pozicijA, ka varam atlauties atbalstit savus biedrus. Mds gribam redzetjaunos zirgus zem segliem!" Lai sa4emtuSo granlu, gan jaievero daLi zirga kvalitetes noteikumi un tas ir pieejams tikai asociicijas biedriem. Ka piedeva pie treni4iem bus Iabu fotogrdfiju un video veidoiana, kopejd marketinga ka ari iesaislisana strategija. Pec gada sis proiekts tiks Parskatits, tadCl asociaciia aicina ikvienu nakt klaja ar savim ide.jam,jo tikai tad Sads pasakums var gut panakumus.

jnnijs-jnlijs, 2010

valstujitnieki FEIreitingos Baltijas

(uz 15.06.1O.) Sagatavoja lneseRuskule

Konkursa Latvij as Republikaslabakais

20 i atnieks 10 rezulteti
g. uz 10.06.2010.
Vieta Konkrlrs Pieauguiie l.AndisVirna 105*/1237 2. Kristaps Neretnieks 12"/231 3. Girts Bricis 501 4. DainisOzols 284 5. Guntars SilirlS 193 6. Sarmite Petersone 97 7. Aleksandrs Sakurovs 55 8. Krista Kliesmete 32 8. Maira Leja 32 10.Tija Alise Jurjane 15 11.Linda Ansule t4 12. Lauris Vilde 8 Jaunie jatnieki 1. Linda Viia 206 2. Kristaps Neretnieks t99 3. Kristine Egle t44 4. Madara Frliha 72 5. Vija Ceri4a 70 6. Regina Rapa 3l 6. Elina Millere 31 8. SantaSteinberga(RVA) 3 0 9. SvetlanaRudmieze 18 10.Aleksandra Deiina 15 J. Zane Qile 1. t2 12.Anda Zvirgzdiqa 7 13.Aleksandrs Losevs t) 14.Kristine Baradovska 5 15.Roberts Neretnieks 4 16.Ance Kozulane 3 Juniori 1.Linda Vila 400 2. SantaSteinberga 386 3. Nlarija Dubrovska 106 ,1.Katrina Barievska 58 5. Elina Ozoli4a 52 6. Karina Pavare 50 7. Roberts Neretnieks 40 8. Aleksandrs losevs 39 9. Zane Qile 37 10.Laura Penele 30 24 11.ElzaMuiiniece 12. Krista Kristiana Alksne t 2 13.Iinis Buiers 14.Solija Lavrenoviia 15.Paricija Kokina 16.Vitelijs Djadenko 17.Santa Ivanova Brni 1. Krista Kristiana Alksne 2. Karline Ciemi+a 3. Laura Penele 3. Monika Calte 5. Klistine R$tene 6. Karina Pavere /_JanoteLamDerre 8. Anna Sellere 9. Monta Klavi4a 10.Solija Lavrenoviia 11.PatrictaKokina 12.Laila Bergsone l3.Inga Kalni+a l4.IevaApalupa 15.Elina Pavare 16.Marta Bruni+a-Buile 17.SantaIvanova 18.Viktorija Juraia 19.Marta Tamane 20. Katrina Labzova 21.BogdanaGerasimeca 22. Inta VEja 24. Anete Kivite 25. Nelda Kalni+a 10 5 3 2 I 164 138 135 I35 80 75 /z 70 65 5l 4I 38 30 28 25 22 t8 16 t4 10 7 6 5 4

Konknrs
Jatnieks Vieta iepriekieja reitinga
I

Punkti

Pirmo vietu ieguvdii FEI reitinqa PiussSvicers(Sveice) Markuss Enings (Vaciia)

irrKs Lamaze (Nanaoal

2. 3. 240.
818.

3. 2.
274. 796. t273. 1366. t744. 2144. 288. 405. 736.

3328,33 3193,33
3148,12

LATVIJA
Andis Varna Dainis Ozols Kristaps Neretnieks

1242.
\326. 1707.

Guntars Silina Girts Bricis

Andrejs Bistrovs

2r00.
241. 474.

367,00 65,00 26,00 20,00 5,00 1,00 366,00

161,00

LIETIIVA
Bens Gutkausks Andrius Petrovs Kosts Gaiqals

1037.
1112. 1707. 1707.

fums fumkuss
Zigmants Sarka Valds Urbons

1133.
t7 44. t7 44.

40,00 35,00 5,00 5,00

461,00

IGAUNIJA TrtsKivis ds
GunarsKletenberqs Reins Pills Hanno Ellermanis Urmass Regs Heiki Vatsels Ebe Lisa Sinejalga

t93.
209. 248. 431. 14L3. 1707.

r99.
200.
249. 395. 1461. t744.

425,00

3s8,00
180,00

r60,00
I5,00 5,00 4,00

Andress Trave

2000.

2043.

* Pirmie tiek vErtdti marsruti ar 150 cm augstiem Skr3]iem. jasana un Iejnd, poniju amatieriem aizvadrta mCneia laika ieskaites sacenslbas nav notikuias, un nav mainijusies rezultati kopvartejuma tabule.

Sagatavoja Latvijas Jatniekufederacija

ffi
L.IF

Latvijas fatnieku federicijas sekcijas

Konkura sekcija VaditaiaNatahja Sakurova,lall- 29753828 Ieiades sekcija 29 Vaditaj a Anita Man gale,1e1j'. 373524 Poniju jS5anassekcija vaditaja Marite Pinte,tah. 29727835 Paraolimpiska j aSanassekcija VaditajaDaria Tihorniova, tak. 29277923 Pajugu braukdanas sekcija tah 29372544 VaditdisAndis Pavlovskis.

PK Igdunis Reins Pillslabprat sturtajis arl uzrorajis Rigas un Posma sacenslbAs.

jnnijs'j0lijs, 2010

-27-

G.
G un a s stremi kas izr zirgu centra sakum un Yi Ecuexl Izst skatita daiadr megin glem,

r20
z].I8a1) ar ztrg nodarl sportu majup miem. izstidi daudz

delets pec pasaules jauno zirglt i e m p i o n a t a .k a s n o t i k a L a n a L e n au n ko organiz.jaZangersheides asdz1tava Bel!ija. 19o9. un 2000. gadd jauno Sagatavoja DaceStrausa zirgu pasaules (empionit. iejadE no tika Arnheimd, Niderland, bet Sdgada c e m p i o n a t s u s j a u v i e n p a d s m i t ir e i b ze, kad tas notiek Ferdene. Pec ilgam diskusijdm FEI noteica tadus selekcijas kritdrijus,lai katra grupa (piecusun seius gadus veci zirgi) iempiondtd startetu ne vairak kd 50 dalibnieku. p S a c e n s i b a s i e d a l r s i e sd a u d z i i e verojamijatnielci. vismazpu5eno zirbel giem bus sertificeti vaislastrzeli. Ar katru gadu aug dalibvalstu skaits. 2009. gadn dempionata piedahjas jau 21 No smagam kolikim 9. jnnija kdtis valsts, taja skaita: Australija, Austrija, viens no svarigaka.jiemvaislas rzefiem Belgija, Brazilija, Danija, Spanija, So m i j a . F r a n c i j a ,L i e l b r i t ; n i j a . L n g ; r i j a . Hanoveras illirnE Brentano -I1 (no Bo lero x Grande x Ferdinand). Tumii rudo Kanrida.Ukraina, Cehija, Luksemburga, erzeli nebija iespejamsglabt, tadCltas tika Niderlande. Norve$ija. Polija, Krievija, Zviedrija, ASV un Vacija. iemidzinats. Erzela audzetajs ir Makss SulcsStellenflets. Brentano II 1985.gada k]uva par Hanoveras ikirnes licencFianas iempionu, bet 1986.gadd - par rezerves Crzelutesta uzvartaju. 2003,Brentano II ieguva Gada rzelatitulu. Ar Honoveras s\irnes degzimi ir apzimdti 1880ta pecnacju,taja skaita 23 licencti erzeli un 514 Vaciia registrCtas vaislas\eves. Slavendkie no pcnecdjiem r iejadnieces Debijas Makdonaldar jati Brentina (no Lungau \Eves) un Svena gada iempionafi piecgadlgo Rotenbergera Barday ll. Abi veik<migi Uzrafttajs 2009. zitgu gtupa HonnerupsDrfuet ar Afidteasu piedalrjas olimpiskajas AtCnas. spClC\

Hanoveras 5!irnes rzelis Brentano ll

Fiziska slodze pasarga locitavas

(PetNet), ;rzemju pEc SigitaEltcena preses Jaunzirgufiziska noslodze ir drois veids,kaattistit un pasargatlocitavas to noskaidrojusi Kolorddo Stata universitates (ASV) zinatnieku ko manda asocieti profesora un zirgu $ r u r g a K r i s a K a v a k av a d i b i . I a i noteiktu, kadu iespaidu uz jaunz i r g u v e z i i a l o c i t a v a s u d i e ma t s t a j a l f i z i s l a s l o d z e z i n ; t n i e k i i z m a no j a , datortomografiias izmekljumus 12 ztugrem,petot locitavu skrimslu vielmai4u un locitavu audu mikroskopisko strukturu. Seii no Siemziri p g i e m u z t u r C i alsk a i g a n r b a s .i r e j i e seii tika fiziski nodarbinati, sakot no tris nedelu lidz 18 mEne5u ve cumam. Secinajumi, kas tika ieguti eksperimente, bija sekojoii: fiziski nodarbinatajiem zirgiem locitavu audosbija mazak defektu,piemeram, osteohondrozuveidojumu u. c.; tiem bija ari augstaks kaulu blivums, kauli veidojas atrak. Kavaks secinaja, ka fiziskas slodzesnodroiini5ana jaunz i r g i e ml o t i a g r i n av e c u m ai r d r o i a un ne tikai nerada muskulu-kaulu bojijumus, bet ari dod mdrenu pozitivu efektu.

Antioksidanti - ar meru
Antioksidanti ir laba lieta, bet ar m r u i A n t i o k s i d a n l ik e v i t a m i n i E un C lieti noder sporta zirgiem, jaievero rekomendeus taiu obJignti deYas - to noskaidrojusi Rutgersa Universitates Zirgu izpCtes centra (ASV) zinatniece Keri.ja Viljamsa. Oksidncija ir bio$misks process, kura rezultata tiek radita energija, kuru iunas izmanto, lai varCtu pildit savasfunkcijas. )a viss skabeklis netiek izmantots oksidicijas Iaikd. rodas kaitigie reaktivie skabek]a savienojumi, kas bojd DNS, lipidus un veicina degenerativos procesus, piemram, novecoianos un vzi. Antioksidanti var palidzet noverst to kaitigo darbibu: sporta zirgiem ir pieradits pozitivais v i t a m r n u E u n C e f e k t s ,t o m E r jauzmanAs, lai neperbarotu zirgu a r s i e m v i t a m i n i e m i.p a i i j a i z v a i r a s no E vitamina pardozeianas piemeram. desmitkartigadeva var kaitt beta-karotina vielmaiqas var pirstradesprocesam. rezullala un tikt trauceta A vitamina uz4emiana un izmantoiana.

Helgstrafldu seglos.

jauno Pasaules Poetinklons zirgutempionSts PoetinZ apsEklota

zi
Saga TI
lr lz\ tiem

savu proft tavol D atbal tris l mn, sacel tren( daLa -26-

Sobrid intensivi norit atlases sacensibas FEI/WBFSH pasaules audzdianas dempionatam jaunajiem zirgiem iejdd, kas ari Sogad notiks Vdcijas pilsetigi. F e r d e n e o 4 . l r d z 8 . a u g u s t a m . 5 i si r n v i e n s n o s v a r i g a k a j i e mn o l i k u m i e m Vaciia un ari citu valstu specialistiem, kuru ik gadu apmekla ap 40 000 skatitaju no visas pasaules. Audzetaji, instruktori, treneri un .iatnieki,kd ari citi interesenti ierodas zirgu pilsata Ferdene,lai redzetu nakotnes aempionus to jaunibas gados. Turklat ta ir iespeja labi pavadit laiku atbrivota atmosfCra, apskatot ari lielo izstddi Ferdenes lauku dienas.Sis nav ti kai sacensibas, bet ari vieta, kur satiekas biznesa,mediju un daZida cita veida sabiedriba.Ar katru gadu jasanas sports un ar to saistita industrija VaciiA aug un apgozamiljardus eiro gada. Sis dempiondts sdkas 1997. gada Ferdend ka pilotprojekts, kas tika mo-

Holandes Zurndls De Hoefslag zi4o, ka Poetin klons (no Sandro Hit x Brentano ll)ir apseldola Tofil,rs. ar [rancijas audzEtavai Haras de Hus piederoio pasaulesdempioni Poefir klonja pirms trim gadiem tiedi pirms tas naves,un kumelu nosaucapar Poetin Z. To apsekJoja ar Totilas, err.brijt izskaloja un implanteja surogatkdvei.

Poetin Z kumela vecuma.

j0nijs-jalijs, 2010

Esmeraldas kop6javalodaar ztrgiem

Inese Ruskule
Tapat ka vienai no galvenajam varonem Ilzei kinofilma Isa pamaciba n eianA, ari Dai les teatra aktrisei Esmeraldai Ermalei patik but pie zir giem, kopt tos un doties izjade. )au brnibi, ko izcila aktrise pavadija Iecava, ir radusiesmilestiba pret io majestatisko dzivnieku. ,,Tolaik piemajas darbus veica ar zirga palidzibu. Vecaki bieZi r,rema zirgus no vietaje stalla.Un man loti patika ssties zirgam mugura, kad vajadzejaparvest to no vai uz ganibami' atzist Esmeralda Ermale.,,Romantiskakais piedzivojums gadijds kdda fd4u ritd, kad, kopd ar skolas biedru atgrieZoties no balles, pa celam atsajam kAdu zirgu ganibas un atlikuSo cela dalu turpinajim zirga mugura - tapat bez segliem un iemauktiem." Sakot studet un dzivot Rrga, iespeja tikties ar zirgiem aktrisei uz kadu laiku pazuda. Tajos laikos reti uz4dma kinofilmas, kuru neat4emama sastevdalabija zirgi. Taiu pati Esmeraldaar noZdlu nosaka: ,,DiemZel ar zirgiem ta nopietni sadarboties film3anas laukuma man nav bijusi iespdja.Vienigi frlma Pit, l,Cjini! Gathi mani (Baibi+u) uzsdinaja zirgd, kd ari nelielas epizodes oua Kinonlmarsapqmactoa fitresafia. Aktrise atzist, ka filmianas laika kur i o z u n a v b i j i s ,d r r z a kg a n n e g a d r j u m r darba Isa pamaclba mil1iana tz4ernianas laiki. Kdves.ar kuru brauca galvenais varonis Janis, kumels traumeja kaju ,,Un kas var but jaukaks par pastaigam pa meiu! Kad zirgs iziet arpus sava ierasta smilsu laukuma, tas klust pavisam citaddks," priecajas Esmeralda. Ari aktrises jaundkd meita diezgan ilgu laiku jdja at ztugiem, taiu vecdka.laibi.ja bail. Lrdz ar to jaatzist,ka ne katram cilvkam piemit dotibas atrast kontaktu ar io dzivnieku. ari Esmeralda savulaik piedalijusies mazajAs konkura Paris gadu aktrise ar sacensibas. savudzivesbiedrurikoja aktieru arhitektu konkura sacensibas, kuras piedalijas ari cilvdki, kuri tikai daias reizes bijuii zirgam mugura. Aktieru komandu tad parstavja aktieri: Esmeralda Ermale, Ivars Auzi45, Gundars Aboli4S un Dainis Gaidelis. Savukert arhitektus: Juris Paegle, Maris Kdrkligi un Armands Bisenieks.Tas bija jautrs pasekums, kura valdija |oti draudziga noska4a. Kddulaik brja ari doma par savazirga iegadi.TomCr ta ir liela atbildiba. Vienu vasaru aktrises t 3 gimene bija pa+amusi aprupe divus treneres Perslaszirgus, izmitinot tos lauku majds Piebalgd. T- bija skaista vasara, jo katru vakaru kopa ar viru vi4i devas izjads apkartnes celos. Esmeralda labi apzinas, ka zirga uzturCiana ir loti laikietilpiga nodarbe trendSana, baroiana un regulara kopiana. l e T a mn a vl a i k a . b em r l e s t r b a i p rz itr g i e m gan.

fr

Esmeralda Ermale
. Dzimianas gads: 1956. . lzglitiba: 1977Latvtas Valsts konservatorijas Teatra kultate. fa a Darbapieredze: Dailes teatraaktrise,TV raidijumaDaudzloimes!un Dzivitevadfteja, filmu iekaloianaTV . Filmogr;fija: Sve!;o dzive (2007/2008),Liepojas blizs, Liktela lldumnieki (2004, 2002/03), LielA
JAUnqAOAnAK$ \t9 | /), 5ts OtStAmAS

balkonadurvis (19761, pamacba Isa (1974), mlleiand (1975), Meistars Pdt, veji ! (1973).

parvadaianas laika, un nacas nomainit z i r g u s ,l a i u l a s . k a f i l m a s r a k u m a i r viens kumeli un beigascits, nav uzkritoii pamanams. Pirms vairakiem gadiem aktrise kopa ar savu dzivesbiedru devas izjad pa Turaidas skaisto apkartni. Tas bija pamudinajums sakt trenetiesjaiana. Vi4a ar savugimeni izvaleia5 lei(to' esoio K sportaskolu,io ta ir netalu no Rigascentra, un apmacibas notiek profesionalu treneru vadiba. Tagad gan Esmeralda ar noielu noskatas, ka skola grizsf valsti raduios finansialo grntibu dal. Ja to nolikvids, tad uz visiem laikiem. Aktrise baidas,ka var notikt tapat ka ar Rigas kinostudliu. Pirma vi4as trenere nomas grupi bija P a r ' l aS l E g e l m i l h a . ' l a c u l a i k u a k t r i s e ar saka vairak pieversties iejadei, lidz ar to devas treneties pie iejades meistares p A i n a s M a i n i e c e rL a i p i e r a s t u i e z i r g a , . nepieciedamslaiks. Kad atrasts kontakts, tad to var ddvt par draudzibu un jdianas sporta baudiSanu. Esmeraldai Ermalei spilgti atmiqa palicis zirgs varda Arguss, kas bija |oti nervozs. Sakuma bi.jis grnti pierast pie 6i sareZ$ita zirga, tadu ar laiku EsmeraldoErmdlepirms ',,'airakiem gadiem, vi4i kfuva par saskanigupari. stutt'jot cmlatierusacenslb Kleistos. As

jInijs-j0lijs, 0 20i

-29-

G Tirgufig[riryas uzlabogarastivokli
Ruskule lnese
Jr stre kas zirg cenl sakr un' Ecur L skat oaza Zurnaliste Par Daci Kupci-Krievi4u Laura Drezi4a ir rak"tijusi: ,,Dace ir daudzpusiga, aizr&utiga un var lepoes ar interesantien hobijiem. Vi4a ir daudzkartejaLatvijas iempione minigolfA, gatavo rotas, audzina meitirlu Karfienu, gada vi1as kaislibapret zlme, un no 1991. zirgien pakapeniski malerializejusicsio dzivnieku modelriu kolekcija.Dacesarhiva ir ari 70 makslasfilmu par zirgiem, un tas nemiqgi tiek pqpildinats.Buiatta kopa ar zirgu'tir,ru pace! sparnos, bet, kad ir kolekcijasaplikoiana un negarastatoklis, paryemiana rokdsnomierinaun uzfguriqu Iabo omul'Ylss iepdeks mintais labi raksturo daudzpusigoliepi.jnieci Daci, kurai zirgi ir mili un klpvuii par neat+emamu dzives sastavdal,u. - Kad sA&ikret zirgu figuri4as? - Manu zirgu figuri4u, un ne tikai, kolekciias apzinetais sdkums mekldjams ap Fguriqu 90. gadu sdkumu.Pirmo skcisto mamma atveda no Gotlandes salas Zviedrija. Tas bija analogs zviedru Tepat vietejiem zirdzi4iem Gotlands Russ. Liepajavareja iegadatiesBarbiju lieluma zirgus ar samta kaZoci4iem.Atminos, ka naudu.laipar piepietaupiju savukabatas iegadaties savu lielo ciem latiem varCtu Befta.Normundam Kisnicam kddreiz bija dukans zirgs varda Beks, no ta tad an iis vards. - Vai citam zirgu figuri4am ari ir savi vardi? - le, man sakotndjivisiem modeli6iem bija verdi, ari tagadtos visus atceros! - Ka laika gaita kolekcija tika papildinata? Kolekcijaspapildinaiani pc vidusskolaslaikiem iestaiasneliela pauze,jo ta palika vecaku maja, pati aizbraucu uz lelgavu stud6t. Ziniet to teicienu: ,,No acim prom, no sirds ara!" Negribu teik, ka ta notika ari ar modeli5iem, taiu Jelgava

-e
gren 120
zfigl ar zl

nod, sPol

-nj,
mier izste dau<

zirguskapja Ktierifa Piesat'a Dace Kupce

z
5ag ul tier sav
PIO tavl l atbr

tris mr
sacl tIeI dai.

Bronzas zitdzi4i, ko Daces rirc atveda no Marokas.

neatradu iespejaspapildinat savu zirgu materials ir daiads. Daudzuma plauktu. Tad,viend no pddejiem kursiem tiesi mode[Si ir lielaka manas draudzeneuz dzimianas vai varda dienu jas dala, taiu skapi vietu sev atradusi (6ziski veidi ap paslkartes man atkal uzdavinaja vienu eksemplaru. kalendari. lnpd! Kopi ta briZa regulari pildas taiu kompaktdiskos vairak neka 7000, Un a$s Sobrid reizi gadi iegddajospie kadas vacu mans,nu jau zirgr skapis. papildinu savu skapi ar jatno Shckich bloci4i, vdstu]u paPiri ar zirgu kolekciju un regulari ieeju kada humpalu juveliedzstradajumi (auskari, phkati, veikali4a, kurd tirgo bernu manti4as.Var monetasar zirgu attCliem), un Zurnalu att61i,dazadi raksti ti aviiu 5o to loji interesantuatrast. - Uzskati sevi par Profesionalu zirgu sportu, intervijas ar cilvekiem, saistiti ar zirgiem. Zurnali, gramatas kolekcionari? - Kadu bridi biju ielt,4asi interneta fihnas par zirgiem, Par filmam runajot, kolekcionaru plauktos. SaPratu, ka tas, kas ir mana rpaiuma, noteikti nav kolekcija. Noteikti nekad ari nebus, ja tik arzemFs Piemeram, ne(uSu par miljon6.ri! kolekcioniri savus krajumus veido nedaudz citidak. Vi+i vac tikai konkCta raioteja vai konkreta izmera, vai Pat tikai konkFtas krasasmodeli3us.Es kriju visu. ko varu atrast. 1r tik daudz firmu, kas nodarbojasar normaliem cilvkiem nesaprotamu biznesu - zirgu modeliSuveidoianu DaZu firmu modeliSiman un ra2oSanu. iepatikas vairAk neka citi, un es saku tos raZo reiz gan medit. vacu firma Schleich an cena Pie4remamus kvalitatrvus, gan modelgs, tapc mand kolekcija ir gandriz visi, kas raZoti pdeja laika. Savukart ASV ftma Breyer veido daZadu lielumu, autentiskus un |oti skaistus model,us, taau tos varu atlauties retak Sal'us pirmos dir,-us BreTermodefus sa4mu ka davanu no ASV Tasbija satraucoisbddis! Tagadari Latviia var iegadaties iis firmas raZojumus. - No kddiem prieldmetiem iobrid sastaYtaYa kolekciia? No Breyer kolekcijas.Autentiski widotais - Kopa mand skapt tr ap 240 ztrgu Aflkes van Gtuflswnas Salifieroar Pa,asAhkd modeliSu, kuru izmrs un izgatavo5anas autograJu uz modela ftdera.

-26-

-30-

jnnijs-julijs, 2010

jus ziadtu,cik daudz to ir par Siemcelajiem dzivniekiem, un vel vairak filmu, kuras tre nav galveno lomu telotaji, bet fona aktieri. Ar kedam lietam sAki kolekcioneSanu? - Ka es saku krat hetas ar un par zir_ giem?Pirmais, atceros, kopa ar masu ko limCjam ktaditC bildes ar dzivniekiem, un pasa pirmaja lapa bija salimetastris zugu bildes, to gaitas - soli, rikii un l6kii. Tad mes sadomaiam,ka citi dzivnieki jaLme otra ldadE, Sajnlksim tikai zirgu bildes! Ta tas ari sdkds. Vlakjau naca pieminetas figriri4as, kalenddri un citas lGtinas, kas vien ta.jd laikd bija pieejams. - Var leikt, ka zirgi tev patika jau kopS brruaas? Kas teizirgs ir - drougs, skaists dziynieks... - Ja, zirgi noteiki man patikuii jau kopi Daces ces- ieviqaszimajum| Kup Kl bernibas. tacudzivniekiman bijuii tuvi visos laikos. Bet konketi zirgs ir dzivnieks, Pried.uktjos pie Dai4a Livmaqa. Kontakts kuru man paticis verot, nodastit, but ar zirgu man ir loti svarigs. vienmerizNe kopa.Es varetuvienkarsisedetaploki un dodas but saskarsmear dzir.u eksemplaru. verol,ko zirgsdara.Draugs? es ta teiJcu, lapec man perqonrgi kolekcija ki psila Si ir tad visi tie, kuriem zirgs ir lidzas ikdiena hologs, kas palidz aizmirst nebuianas un un kud tiesem ir cieid kontakta ar iiem rast iedvesmu kadam jaunam darbam un dzivniekiem, pasmietospar mani. Draugs zimejumam. ir janopelna, 5i varda visdaZadakajas - Vai kadreiz nav parrdjusi doma par nozimes. Man zirgs rada foti plaiu emo_ savu darbu - zrmejumu, fotogre6iu, ro_ ctu gammu, pozitivu.skaistuun paliesu. taslietu parediSanu kade izstadC? - Reizmanbijadoma sapulcat iurnala la, noteikri,zirgi man (lsiervissk;istahe Si dzir.niekiI lasitajiempazistamas makslinieces Nadinu - Esi nodarbojusies ari ar jAsanas Zavadilikuun Annu Briljanti (domijams. sportu? ja ideja bntu istenojusies, pievienotos vel - Skolas laikapiecus gadu trenejos kada),un izveidot Liepija, Karosti zirgu

SimCjumu izstadi. Taiu par nelaimi taja laikd galerija bija loti aizgemta un velak izputCja pavisam. Es neuzskatu savus zimCjumus vai fotogrefijas par makslas darbiem,vismaz pagaiddm ne. Rotas... Tas iau tads bdva laika un ideju izpausmes veids. Turldat vards izsfide mana izpratnC ir kautkasprolesionals, laikaun ruprgi ilga tapis.Ja,nenoliedzu, justospagodinata, es ja kadskidreiz piedavatu piedalities izstade ar saviem zimejumiem, jo man loti patrk zimet, patik sa4emtkomplimentus par saviem darbiem,jo taslau ir tas motivCjoiais moments atziniba!

Vaislas Erzeli gan6s kop6?

DaceStrausa Kjt ja piecus Erzelusizlali. , ":tt_.\, kopa ganibas? Iespejamasatbildes: a) Kentuki derbijs.beziokejiem, b) jauna basketbolakomanda, c) dramatisks haoss. Var ticCt, vai ne, bet Sveiceszirgu uzvedibasptniekiiratraduiiatbildi,,dtnekas no ieprieki minete. Zinatnieki Sabrinas Briferes vadiba Sveicesvalsts zirgaudzetava Aveniesapetija erze]usun ka pec piris nedelu iepazisanis ,atfaia, lalka tre ne Jikai kluva par miermiligu zirgu baru, bet pat izradija draudzibis pazimes,cits citam kasot skaustu. ,,,1]e]a.lo?iTe nodibinatajai hie l.ija rarhiiai.Kad erzeli ro bija akceptejuii, stnd! nebiia, stAstijaBrifere. Pec vaislas sezonas beigdm pdtamos _ erzelus ievietoja stalli lidzds citu citam uz vienu nedelu.Sajaperioda tie pa vienam iepazinesar 4,5 hektarus lielajam rze]iem. Kad rzelus,kuru vecums'bija no g lidz 18 gadiem pirmo reizi kopa izlai_ da ganibas,petniekibija gatavi iejaukties, ja tas butu;epiecieiamsi Bet tas nebta vajadzigs.pirmas 45 minutes Seit notika spiegiana, zviegiana, celianas pakaftnjds un spardiSanas, taiu praktiski bez fizis_ pc kas saskarsmes. iiias izrddiSanas visi sika mierigi ganities. Tomar waitgi zinat,ka iadi,,panakumi,, nav iespjami,la netiek 4emti vera daZi nosacijumi. Svarigakais ir tas, ka rzeli bija talu prom no citiem zirgiem, jo ipa6i \Evem, un tiem tika dota iespeja nedelu iepazities, dzivojot viena stalli. Visiem erzeliem tika nolremti pakavi un ganibas apjozapapildu2ogs. Dzivojot bara, zirgiem veidojas cits uzvedibas modelis un laika sadahjums daZddam aktivitatCm. Labums no dzivoianas bara ir acimredzams. Zirei pec dabas ir sociali dzivnieki, rapec 6e;i

apstak!tiem ir labvligiganfiziska, gan mentala zi4a. .Lai dotu rekomendacijas zirg audzetajiem rzeluturetajiem, ir un vel vajadzigi ptijumi," apgalvoja Brifere.

junUs-j0lUs, 2010

-31-

Uzv
G(

cik
komenteri SintijaVarnot ka manas !ves kodigo gundegu

stl ka
ztl

ce sel un Ec skr da mi gic l2l zi no sp( m; mi izsl dar

des nosaukums
negar5o! Pfavu gundegu izdaiJo, bet, ka izlasiju Aze ta satur indi iziavets, zaudC indigas ipaiibas. kada veida tomr zina, kas vi4arn pld$ laed. I a l tuvoras la(ru lalKs,olra DUqe dvesmoja4uzdlu lasiianai."

Diemzcl dazu autoru ar sirsnibu

fotogrdfijas, kuras papildinaja jo komentdri, nevarjampublicCt, ari

bija pnrnk mazs (piedodiet,f paredzEti fotoaparati ngvismob. .,

11. 12.

I
5a,
1I

tre sa\ pr ta\ att tdr

ma
sa( tre da; -26^

-32-

j0nijs-jnlijs, 2010

ztrgugem

't'.ii{t::*:.$-ffi,s

.r:i:,.

j 0 n i j sn l U s ,0 1 0 j 2

-33-

Ruili sacensibas Starptautiskas

tekstsun foto IngasMilJelsones

lgaunija,27.-30.maiis, 3.-6.jInijs, konk0rs

Maija beigas un jrlnija sdkuma Igaunija, Ruila risinajes divas starptautiskonkura. kas sacensibas

Pirme nedela
s d n I z a n sl
l] II

iz d

Pirmas bija CSI\" (Baltic Riders Tour notika jau 2008. fa4. Sadas sacensibas gade un lo pamalidejabija - katrd no trim Baltijasvalstim katru sezonusarrkot vienu posmu,tadejadi dot katras sisvalsts iatniekam vCIvienu iespCjustartCtaugsta savasmajas. lime4a sacensibas ne ka Patikami. musu valsti Parstaveja tikai sportisti, bet ari marSruta sastaditais Ivo Mi\elsons, ka ari galvenas tiesneSu Dainis Livmanis un kolE$ijasbiedri Inga Mi\elsone. Protams, priecCja ari musu sPortistu rezultati. Junioru un jauno jatnieku konkurenc labako rezultdtu rpainiece bija Linda Visa ar Aronu, kura pirmaja diena izcinija treio vietu, bet tre$ajadiena palikaotra, lai gan patijatniecear saviem rezdtatiem isti apmierinata nebiia. Linda Vi6a: - GdbCtu, Protams, lekt ,,tiri', bez soda punktiem. Piebilst varu, tapatka man, ari zirgam io ka, manuprat, divu nedefu laiki biia loti gruti atPisties, jo apkart nemiligi bija \ada, troksnisun neierasti apstakli. Mariruta sastaditais Ivo Mil,<elsons alzist: lunioriem un jaunaiiem jdtniekiem treSas dienas marSruts bija gruts gan 5\6rd!u augstumu, gan an diste zila. ta ka vizinaties nevarCia. tances zirgu konkurence visveiksmiJauno geka izrediias treia diena, kad Pirmo vietu izcinija Dainis Ozols ar Limoiu un otro vietu - Qirts Bricis ar Esmeraldu, bet godalgoto seinieku noslEdzaSarmite Petersonear Amadeo.

ceremonije. Treda vieta Sida ir sacensibas vislabaka ddvana dieni! Protams,,,pilnai laimei" Pietruka tikai viena uzvara,par ko paruPajas Bricis ar zirgu Chandra H, izcrnot viefi IZZI Graxd Prit mariruta. Zirga ipainiece Kate Ansone savos priekos: - Katrs sPortiskais niegums nes sev lidzi milzigu ieguldijumu, ne tikai fi nansialu. zirga ipainieka pienekums tu atrast vam zirgam vispiemCrotako pihiba uzticCtiesvi4am un atbalstit veiksms,gan neveiksmes.Uzvara Pri:c ir musu veiksmigdskomandas

sagada sasniegums augli.IkviensSads gandarijumu. tiesu

Otra nedela

Otraja nedeli risineias CSII*

B Raila sacensibas. Latvijas jo skaits samazinajas, daZi Pec sacensibamdevis majas. Jatnieki teica balvu fonds nav tik liels, lai paliktu, atPakaf'starta UzvarQirts Bricis ar ChandraH. vieniga iespEja,,dabut - Sodien startet du - jatzvar Grand Prit marSruta. Sarmite Petersone: pievienojas bija visvie$nk, jo mans zirgs visas sportistiem otraja neddla junioru konkurence starteio5a laukumu bija jau kai gar rekJamas sacensibu ja vien pati nebutu pielaidusi Pavarear zirgu Lavi4d.Labikos ,,izlasijis", no konkurencd musu sPortistiem k][du marsruta otraja Aze, rezultats butu Saja niedza Santa Steinbergaar zirgu bijis hbaks. vietu. Un tomer, ja uz apbalvoianasceremo- kura pirmajd diena ieguva ceturto Vi4as panekumu vCrte un tris no niju tiek aicinati se3ilabakie, tiem ir Latvijas parstevji,piekdtisiet - tas kole!ijasbiedrsDainis Livmanis: ta iau LJF rikotaji ziemas ir patikami. apli" visu dienu garuma startejaloti labi, un ar katram ,,Mazaje parliecinoiaku vislabakos rezultdtus uzrddija Tija Alise vi4a rdda arvien labiku sniegumu,kasatsPogulojas Jurjane ar zirgu Jasmin,kura no astotes uz pirmajd dienaPakaPas treio vie- rezultatos. vietas ViensnoSo tu treiaja dieni. kurS 6eit - Patikams notikumiem bija derbtJs jurjane: Tija Alise tas, ka mani apsvei- nemainigi norisinasiau 19 gadus un parsteigumsbija zirgi ca dzimianas diena skalru4os gan pc kluvis par tradici)u.Ta ka 5\eri!us:', sportistu mar5ruta veikianas, gan ari apbalvoianas ari,,dabiskos

t s I t
a tl u

s
ti d Ttja Alise Jurjdne ar Jasmitl.

Marti HAIS. galle aisIPalnieLs Ruilas sportabazes

-2'

jnnijs-jnlijs, 2010

Hanno Ellermanis Grand Prix uzvaratajs.

Ruilas d.erbijapEdEjo ilgArsliparrlar uzvarAtajs Stasis Jass zitgu Gnfitas. ar

skatitaju interese ir liela, jo Sis sacensibu mums ir preti. sastadltaja vai paiu 3!er5[u mai4a, lai veids ir vel skatameks un aizraujoiaks. Rezumjot,5$et, ka iis eksperiments_ liktu mums justies citadak. Gruti spriest, UzvarCtais tika noskaidrots parlekiana, divas sacensibaspec kartas - izdevas. mana pieredz Sadassacensibas, proti, kura pagajuia gada uzvardta.js pills Taduir Reins savi plusi un ari minusi. Manuprat, divas detru dienu sacensibas pac kartas, (Igaunija) ar zl.rgu Touranspiekapes Liebija lotiveiksmigsizkarrojums maSinas, bija pirmo reizi. Ko par to doma vrens tuvas sportistam StasimJasam Grantas- sta!!i, ar treniqlaukumi lidzds sacensibu no sacensibu tiesne5iem un BRT idejas L a i g a np a r l e k s a n a sa r s r u t u i r m e v e i c a laukumam. m p Protams - jo lieldks balvu autors? Lietuvas sportiste Viktorija Navickaite ar fonds, jo apmierinataki sportisti. Varblt Hillars Talts: - Ide.jarikot sacensibas zirgu Echor un pArEjiem lika saprast,ka otrajd nedefa sacensibuatmosfCratapec pec kartas bija jatnieku sporta bazes Ralci+a par uzvaru nebus viegla, tadu beigis bija mazdk pacildjoia. Ka to novdrst? la Riding Ceflter galvenajam ipaSniekam vinas sasnieglais rezultats sportisti ierin_ Tespejams. neliek mainila norises ja vie Marti Helam. Manas personigasdomas doja treiajd vietd. ta, varbut vajadziga tiesnesu, marsrutu tas, protams, ir labi visiem jatniekiem, Reins Pills: - Ikdiena starteiot jo cela izdevumi ir mazaki, neka brau sacensibas Eiropa, tas ir k]uvis par darbu, cot uz divam daiadem vietam. Tapat ari beL mdjas startet vienmir ir patikamak, jaunajiem zirgiem tiek dota iespCiaatrak lai gan SoreizneuzvarEjuderbija. iejusties sacensibuatmosfCra,un jebkuri Protams, neizpalika ari tradicionala zirgs jau otrajd nedeln bns apradis ar futbola spele. lgaunijapret,,parCiopajauno ,,majvietu'i Bet galvenaispluss, ko saulil Sai nozimigaiai ciqai sportisti es saskatu- ii ir laba iespejajatniekiem, cltigi gatavojasjau iepriekijos vakaros, kuri vel tik daudz nebrauc arpus valsts jirpiebilst, vierejakomandatrenCias ka ne robezam, sacenstiessava starpa, - dot tikai sportisti, bet ari sporta bdzes galiespaju ne tikai vadoiajiem sportistiem, venais ipadnieks Marti Hals. Sestdienas bet,ja ta varCtuteikt, otrajai izlaseistartet vakara Igaunta siva ci4a ar rezultatu 2:1 augstAkd fime+a sacensibas noskaidrot, un uzveica,,pdrjos'i kuri tad ir spacigakiemusu vidu. Kaut kas GalvenajamarSrutaAlexela Grand prix ldds lgaunijdnotika pirmo reizi,repec. ar 3!r5lu augstumu 140 cm pirmo vietu vai tas bija labi vai ne, varCsimspriest tii z c i n r j a a u 4 u p o r l i s tH a n n oE l l e r m a n i s ig s s Kal vetaK. ar zirgt Camelot Van Dorpshoele, otrqa vieta Lietuvas sportists fumants Babraus_ Baltic Riders Tour ks ar La Pass, tre5ajavietd ierindojas un Kopverteiums pirma posma ari paimaju sportists Tits Kivisilds ar Tor_ pec L Ketlins Sehvers lgauniia 58 p. rero. Jdpiebilst,ka iie igaur}u sportisti ti_ 2. Reneks Rosenbergs )gaunija 53 p. kai nosacitiir..majinieki'ljo vjni trenEjas 3. TjornvensSiboja lgaunija 48,5p. un starte Eiropa (Hanno - Niderlande ...5. Linda Viia Larvija 43.5p. Balvu salem Dainis Ozolsar Limoiu. un Tits - Belfija). Labako rezultitu no ...6.KristapsNerernieks Latvila :S,Sp. Latvtas sasniedzaKristaps Neretnieks ar ...8. SanraSteinberga Larvija 29,5p. zirg:d Lacqpo, pamatmarirutu veicot ar -.14. Marija Dubrovska Latvija 15 p. asto+iem soda punktiem un ierindojoties Iaunzirgi 1. LilnoZa M. Raidevska 46 p. 15.vieta. 2. Esmeralda C. Bricjs 44.5p. starti musu sportistiem nebUa _ _ParCjie 3. Crann Baloubet G. Marrinkiene 40.5r' slikti. tacu ne rik veikmigi ke pirmas ...15. Amadeo S.p"t"..on" ri.i i. nedelas nogalE. ,q,r ko tis izskaidro. ...16. Ishor Il K. Nerernieks i; ;. Atklala kbse iams? Protams, tas var but saistitsgan ar jatnieku, gan ar zirgu nogurumu, tadu,ka l. Urmass Rags lgaunija49,5p. 2.GirtsBricis Lawija a5p. teicaLiga PEtersone: Busimreali mes J. Margita Miagi lgaunija31.5 p. Seit esam tik, cik mCs esam,turklat cik ...I8. cuntarsSilini Latvija t2 p. un kadi igaunu, lietuvieiu jatnieki staias Nofilija Siliq.a,Qirts Bricisu4 Kristaps ...20. Kristaps Neretniek\ LaMja l t p. Neretnieks.

junijs-j0lts, 2010

-35-

radr ZirSu lFsstd

IGAUNIJA

.-t

Pienenu cerinu laika un

, ,
AndaPavlovska

Rapla,22.-23. maijs,pajUgi
5l

k z c u E

d
tl

c
I

Pienequ uu cerirlu ziedu laika uz pajugu braukianas sacensibam lgauniji der.as Lris braucju komanclas no l-atviias Zancs Ilralleresun liduarcla Krrimina ekipiria, kas, lia icr-irsts, slartaja af c1i\.icrr zirgicnr \la eistro Lllr (Jr-l<hnu, Kocenu Zirgnudzatavo ptrsliivajir Daces Stfrresgirrclre nr IIi piiu, bet Pavlor-sku gimeneno Rigasstartejaar \riskiju. Kopa piedahjis16ekiph2as, kirs pec siicensibunolikuma tika dirlitas atsevii\as klases: actrlrs giidus veci zilgi vlrEja sacenstics tikai divcirla (n;trelas blaukiana ull l<orusu i\irilu nar!rLrtfr); piecus gadus vcci zirgi un tie, kas starta pirlno sezolr-t, dnksteja stirtet divcirlii vai kombilietajr,r zirgr,r sacensibir; un poniju vienjfgi un zir.gu divjugi cinrjis kolnbinetajl sacensiba. Divcrr,rapiedalljas vienazirgu divjugu ekipaiaun

surlu dresfir as demonstrejumi.

parilula

Pirma diena

Pirmaji sacensrbu clieDa, kad notika rnaneZasbrauk ianas un konusu !\Er llu marir.rts, bijr ]oti karsts,kas no zirgiem un braucejiem prasiir papildu energiju Lur iztLrribu. Skatitiji abas sacensibu disciplirlirs !arcjil vilol piririiLrs,jo Its notil(a u z d i v i e n r l a u k u n r i e mv i c n lirikus.l(onusu il<er.ili blja iz' vieLoli I<oii dzelteni ziedoiri iricncnu plavfr,kur dzeltenas burrrbirlas tlk tikko vareja i . it i l <f l n o p i e | e 4 u z l e d i e m . lc'spajams, liardani traucCja, tas tiraLl Zanei,kura,br aucotar ne Or-kirrrr, r'ienlghno r.isiem l6 driibniekierl mirr!rutu veica, trenogiiot nevienu bumbiqu. Pr vienirigiztai bunbinai bija I)lrces un T,rincs irr,lldel.Jlro kontir, bet Anclis g;rza clivas, kas nranciasblaul<ianar icguLo pirrsr'.trusar-nazin;rja mi liclz stirpiba stalil Kombinetajir sacensibu n inrLDIam, pac disciplin:i pieclalijas clivas l)ir.cs un Anda cliip:lzarn, zirgu divjirgLr ekipalas, vie firrnas dienils sacensibanr n a p o n i j u v i e n j u g u e k i p a Z a l)ljir tlkai viens soda punkts. un ilstorlils rirgu vienjugu liopvartajunra pec pirmas Llienas pirmas aetras vietas ekipaias. latvieiu braucEji. Sacensibas sakasar parircli, aizrlenra D jenas noslEguma ap galvena n cia Nlarl<o ties \iilent uz\-aratajus, sonilur'r sacensibLrorganizat;rjbalrtrjadir-crgas Lr pimo vietu ieguva braucjs uzlunu dalibniel(iem. Pa. tam kltrtesoios plicciLr Umrass Sakssar pahgu Hel

Ztitle lltuutrt to1 ELlln:ds Kllitlit-1 .il ()rhnu (lu!!t.tp pa rcgLizi.

lieliski likst L :l.Lrs

I)t1ra Stt1rc kattusu tnti r:t t.! n. t

ZirsulFueta63
Abont ir l6t6k!
Abon internetd w w w .p a s t sl.v s a d a l a - a b o n C S a n a , e abonementanoformesana* bez maksas! Zirgu PastuAUGUSTAM abone pasta i n t e r n e t a i d l i d z1 5 .j i l i j a m . v pie PastanodaJas, pastnieka, p a t a l r u n i6 7 0 0 8 0 0 1l i d z 1 1 . j i l i j a m .

gi Lillesti un ietrus gaclus veco Vlaclimilas vezumnieku ikirncs zirgrL YE.rlrflod.Ap baLvoja ali Janusa Kallastes \,idilo cli\,jugu. Saccnsibu organizatajibijil raclijLrii icspaju ikvicnam braucejam saurenrt zinoiu maneias bf .ruliianirstiesneiu lnditiclualus konlentarus par sniegumu. Galvena tiesnese
. r\uPu,rlr

bija vesilka r.rn vcjainaki: Dalibnieki cits aiz citi startat: 5,4 knr garaja brivas gaitr. posn]il,lacl vcica 900 nr gnfl s o l u p o s m r l ,u n p e c d e s m : : rninuiLr atpfrtns devas kro si! clislanca,kura bija pic ci ilierili. -;\ti\irlba no visirn: iepriekiejam sacensibanl ilsFrili ieit bija veidoti tf.. lai zirgus varatu vadit pe:
re\PeJJ\ .]tlJKJ gJrrJ. )Kcr5

nebija sarelgili, taiu picti ekami gali, clivi rto lienr bii. ndens i(-rili, vair.ihos bii,: kustibt arLgiqr un lcjup p: nogazi, i\drilu pamals bii: akn1e!ains. Neskatoties u: zirgi labprat ur ilpslil<!ienT, droii virzrjrrsuz prlekiu, url<hizr.adfrs, daii ]oti lalri spFji\rilus veikt lEkiu gaitf. Otra diena Diem2elneveicas Zanei ar ziI Otra sacensibu cliena, gu Nlaeistro, otraja i(drskas gluli ki pdc pieprasiiurra, atteicas kapt fideni, tiddiac: ekipaiarl trukst sakopojumir, enelgiskas clroiasvirzibas un uz priekiu." Sestclienil noslclzas ar pErkona negaisu, kas, kfi zjnidalrrs,biidinaja braucijus plr gaidfrrro rraralorlil tra si, kur i\6rili bija izkartoti izsu-:rc1attr grantsl(ilrjcr:r.

j 0 n i j s ni j s 2 0 1 0 , J

tika zaudets ddrgais laiks, un zinat savas kJudasun to, ka tas kopvCrteiuma ieguta septita nepielaut turpmek.Maratond vieta. Tikai paliga tulitaja re- bija interesanta, pietiekami akcija nelava apgizties Viskjja sarezgita trase, runajot par ratiem, kas bistami sasveras segumu. Domaju, ka Latviceturta 5\er5!a vartos. Orkans jas ekipdiu limenis krietni savukart paradija izcilas audzis, un esam sapratuii, ka lkioianas spejas i(erilos, maratona disciplina jdstrndd kas nodroiindja treSo vie_ vienlidz smagi gan zirgam, tu kopvartCjuma. Iespejams, gan braucejiem. Protams, ka Daces ekipaZas rezultats sportistam japadoma, kumaratona butu biiis vel ras vletas trase var sagadat labaks,ja vien Hipijas pakavs zirgam grutibas un ka tes nebutu palicis viena no udens vieglak apiet vai kopigi 3\er5!iem. parvaret. Sajas sacensibas Ta Dace pagajusaie gada musu ekipala guva lielu pieZ.iryu_ Pasrd rakstiia par redzi Sdda veida trase, un ir ekstremo maratonu Igaunija, skaidrs,kidas vietds (nogazes, Sogadtas bija vl sareZfitdks. maksligie, dabiskie tramplini) Nevar nepieminat igau4u jabut uzmanigakiem. Kopuma viesmilibu un izpalidzibu, liels prieks par latvieSiem un kad nomaldijudies cefinieki domdju, ka Sogad Lietuvd no Latvijas nakts stundd tika Baltijas kausa izci4as posma sagaiditi tuvakaja krustojume busim daudz sivaki konkurenun pavaditi lidz pat stalla ti kaimi4valstu braucajiem. durvim. PCc Srm sacensibim Andis Pavlovskis: ne viens vien braucejssecinaja, - Sacensibas man patika, jo ka vilra zirgs spej ko vairak _ radas iespaids, ka esi gaidits. paradit atdevi darbi, atrumu, Paldies jnsaka 3o sacensibu, Viskijspla:ajA udens ik1rcli. iznesibu un uzticibu. ka ari citu organizetajiem,jo, pateicoties vi+iem, mums Dalibnieku viedoklis ir iespeja piedalities un Dace Stire: - Ta ka igau4i meroties prasmC. Sacensibas, mani vairs seviS\i neparsteidz kas organizetas pardomati, ar savu izaicinajumu, sis ar izdomu un rupeioties sacensibas bija vi4u stild par dalibniekiem, lai tie atri, ekstremi un mili. Tadu sacensibasiustos ke svetkos, iasecina un japrieceias, ka vienmCr ir saistoias un gust mes, latvieii, esam k]uvuii vel atsaucibu dalibnieku vidu. pargalvigiki un spejam, sevi Protams, sacensibasir jdvada nenogalinot, apbraukt visas pCc visparpieqemtiem noigaur,ru ekipaZas. teikumiem, tad ari vares sakt Zane Brauere: - patika runat par sportu. Sobrid ms sacensibuatmosfera,labi jutas braucam laba hobija limeni, zirgi gan stalli, gan trasC,netaiu, ja turpinasim ka lidz skatoties uz to, ka pirmaia sim, bus ari sports. Runajot diend savu startu nacas gaidit konkrCti par 5im sacensibam, tris stundas klaja lauka diezbija labi veidoti maratona gan liela karstuma. pozitivi Stalla saimriece Ere Hagi ufl Varju KAsemetsar zirgu Velissa.. ikCr5li - tie bija viegli braucavrteju, ka pc pirmas dienas mi, plaii, nebija daudz jadome sacenianas bija iespejams un,jalaui" zirgi. Vienigas baiuzklausit tiesnesu vertCjumu les bija par akmer,rainosegupar mrlsu sniegumu. Iero, mu, jo pastaveja hela traumu sinu - vajadztu Sadu iespEju gusanasiespeja,tadutas ir katieviest ari Latvija rikotajas ra sportista zi4d - brauk vai sacensibas,jo sportisti, kuri ne, un - ka braukt. nekotne velasstartettalak,grib Rezdteti l. Andis Pavlovskis, IGistapsCaune Viskijs 90,43s.p. 2. DaceStlre,DanaSture, KarlisSturis Hipija 101,43 s.p. 3. ZaneBmuere, Eduards Kruni$i Orkins 10g,56 s.p. 7.ZaneBtauere,Edvards IGumilJ Maeistro 159,2g s.p. Plaiikus rezultdtusvar aplutot www.paiugubrauksana.com

junijs-julijs, 2010

-37-

Baltijas kausa izci4a

Anda Pavlovska

Bendori,11.-13. jnnijs, paj[gi

s1

k z
c

s u T s d n I I z
a
l:

s
f f I C

hmenis sniedzas lidz zirea zirgi nenoslika un speja tikt kutim. kas ir krietni vairat. krastd. neka to paredz noteikumi. Konusu 6\er5fu DaZi ikerdli bija buveti loti braukiana kompakri,kas brauceiiem lika Spitaiot dot zirgiem loti preiizas koaukstajam, lietainaiam mandas. Seit uzskitami vareia veiainajam ur novCrtetsasatavotibu manF2as laikam, tikai tris dalibnieki brauksanai labi lren6tiezirsi Almutis Raila ar Bondas, Anbez problemim spja vef,t dis Pavlovskis ar Mskiju un sareZfitos Slerifus, bet citiem Zane Brauere ar Orkanu speja tie biia istas ,,karatavad'. Bez veik divdesmit 5!er6fu garo 5sd3 punktiem A (brivasgai- marirutu bez soda punktiem. tas) un D (solu) posrnus sf6ja DiemZElDace Sture un Hipta veikt tikai divas i Almuta iaisallCma0,82 soda punktus par las un Anda pavlovska ekipaZas. pArsniegto laiku un zaudeja Visitrakos parvareSanasvisas ceribas iegut tre6o vie3\r3lu kopvCrtCjuma. Konusu rezultatus sasniedzaRaila, kura tu Maratons zirg< Bondasteicami paldavas braul<ianas sacensibam bija stundu atP-llas ikvienai brauceja komandai paredzeta pdrbraukiana, tadu .,f* ManEiasbrauk5ana '3,i: ::lil, un bija viegli vaddms. Dacestaia piedaljas tikai Orkana :"':*lo:: T*itl3 , Kn jau bija paredzams, ,"I1' Stures ekipizas pozicta ekipaZa un velreiz pierddija, ka rresa teicamu sniegumu rddija Kal olslance un -il i pda "":'":l::'T.:1i manezas braukSanas spej marirutu veik bez soda .8ara lt"tt majinieka un organizCtaja Al- tf-"":., il t'{:t-t]'t .Yl"lt iika zaudetapec pielautaspunktiem un vel atrak. .li='IT muta Railas un zirga Bondas Dzintrai Blumai un Gun-ul'u (ndas !(irsli, lai gan td tika :,?=1lTl-' ekipdia. Tikai par nepilniem sKersosanas vleta udens nekavcjoties laboia. Cunta tim Priedem dis bija pirmas PriedesekipaZano sacensibam starptautiskas sacensibas,kas Rezdtati tika izslgta, jo vienus no tika aizvaditasgodam, iegistot l AlmutisRaila, Petrs Raila Bondas 94.93 s.D. S\erifa vartiem veica nepareizd tik |oti nepiecieiamo pieredzi 2.AndisPavlovskis, Kristaps Caune Viskijs I t0,05 i.p. 3. Elena Railiene, A.Laume[te/V MainauskDiei;sas t38.72s.D. virziena, un k]udu neizla- un jaunus iespaidus. Railu 4.Dace Sture, DanaSture/Kerlis Sturis Hipija I3S.78 s.i. boja. Neaizmirstamus skatus fimenes rikotas sacensibas 5.ZaneBrauere, Eduards Krnmi4i Orkdns 174,90 s,p, sagadaja abi drvjngi Polijas ari Sogadnebija vieglas,tapec 7.DzintraBluma,R.Amidi4i/A. Kadi\is Gaiziqi 203,11 s.p. ekipaZatreiajnS\rslipiedzivoja liepajnieki jauzteic vel io 8.Za[e Brauere, Eduards l(rumiqi Maeistro 268,77 s.p kdtienu rati apgazas, braucdjs vairak. un paligs izkrita no ratiem, Galvenis sacensibu tiestaau viss beidzas laimigi un nesis Arins Jurgaitis atzina: Salidzinajuma ar pagdjuid bez traumam, ekipaZa vareja veiksmigi turpinet marsrutu. gada sacensibam, iogad 9 Savutart igau4a fanusa Kal- lidzvErtiga ci4a ir starp visam : lastes vaditais div.jugs iespruda ekipiiam. 21. un 22. augusta braucdji ! udens 5\rsli, un, lai spdtu no ta izbrauk, grieza zirgus dzilik tiksies otraja Baltijas kausa f ! udeni,lidz tikai zirgu un cilvku izci+as posma, kas notiks n{ galvasbija nra no udens.Patei- Latvija. Zane Brauere,Eihlatds Krumif! utt OrkAns. coties paliga tulitejai ricibai,

Vilqas pievart, Bendori ciemate notika pirmais BaltUas kausa izcir,ras posms pajngu braukSana. Ideja dkot kaiminvalstu brauceju sacensiburadas pagajuin gada septembri, kad pirmo reizi sacensibis Igaunija spkiem mCroias Lietuvas, Latvtas un Igaunijas brauceji zirgu vienjrigu klas. Sacits- darits, un tika nolemts, ka pirmais posms bris Lietuva, otrais Latvija, bet treiais - Igaunija. Uz pirmo posmu bija ieraduiasdesmitzirgu vienjugu klases ekipaZas,kas parstaveja Lietuvu un Lawiju, un divas zirgu divjugu ekipaias no Po, Iijas un Igaunijas. Sacensibas notika Lietuvas Naciondlajapajugu brauk6anas centra, kur saimnieko Elena un Almutis Railas. Organizetaji sacensibudisciplinas izkdrtoja seciba, ka to paredz klasiskie noteikumi - sestdien no rita braucCii sacentes manCzas brauk5ana, pecpusdienanotika maratona sacensibas, svetdien konusu 6\erilu braukianas sacensibas.

pieciem soda punktiem atpalika Anda Pavlovska vadita ekipaZa,kuras sniegums bija ne mazak parliecinois. DiemZel daZiem sportistiem, ari no Latvijas, ni.cas sa4emt soda punktus par gluZi mu!\igiem parkapumiem braukianu bez Zaketes un cimdiem, paliga stavdianu kajas. laatzist, ka vairakiem dalibniekiem vertejums varEja but labaks, ja vien ikdienas treni+os btu pievdrstalielaka uzmanrbazirga ieliekumam un nostadnem. IpaJi patikami bta vCrot divjugu brauceja pola Barto6a Niezgoda sniegumu - glits ekipiias noformjums, zirgu vadiba, braukianas stils un zirgu aprupe liecinija par profesionaliuti. ManEZas braul<sanas parbaudijumu tiesaja tris tiesneii,pa vienam no kalras valsts - igaunis Urmass Sakss, Ginta Vilde no Latvijas un galvenais tiesnesis Aruls ]urgaitis no Lieluvas.

Sacefis,b11 uzvarAtAjs Almutis Raila M paligu Petru Railu ufl zirgu Bondas.

j0nUs-j0lijs, 2010

Mazisvalstslielieavant[risti
Darja Tihomirova Soreiz stistiiu par Latvijas paraolimpiskas komandas piedali!anos Ziemelvalstu dempionata CPDE3". Ko mandas sastavsSoreiz bija sekojois: tre nere OIga Sellere, komandas direktore Darja Tihomirova un sportists Rihards Snikus ar zirgu Telfa. Kadreiz ir vienkarri jjsak. li<per pirmais solis. Tik parastapatiesiba,bet - kd l a i t o i z d a r a ? u r t o s o l il a i s p e r a m m s . K maza valsts, kura viss tikai sdkas?Ka lai iesolo milZu perfekti iestradatasistame? Bail, protams, izgazties tu! starp viqiem. Bail nespet tur pat noklut. Un visvairakbail, ko teils savejie. mes ar Ti Olgu Selleribaidijamies,bet nolamam: ta gad vai nekad! Rihards Snikus nebaidijas vispdr Telfa vienkar5i nezinaja, ka ir jabaidas. Iekdpam diipa, pievienojim piekabi un devimies cela. Varetu teikt, - preti n e z i n a iL j d z K l a i p e d a li a d a r p r a m i p ; r i . . Baltijas jurai lidz Kalrshamnai Zviedrijd un talak - lidz Danijas pilsetir,rai Valensbekai. Visi pret mums bija laipni, Telfa (26 gadus veca Olgai piederoia \eve) mierigi eda sienu.Ne reizi neapmaldoties, n o { u v a m l i d z s a c e n s i bv i e t a i V i s p i r m . u . rnums ,,atkarasZokli'l Visas komandas bija atbraukuias ar lepnam, lielam mairnam, no kuram veda ara izcili skaistus zirgus, segtusvalsts krasu segas. Paias komandas (tris lidz pieci sportisti, tre neris, daii grumi, zirgkopeis, komandas direltorr) bija terpli valstsLrasu [ormas. Mes sa.jutamies mazini, mazi4i... Nu un! Lepni izvedam Telfu (starp c i t u ,l i e l i s k s i r g s : )i,e v i e t o j a m o k s ap i e z b , kura bija piestiprinats Latvijas karodzi46 un paci4a ar uzrakstu Welcome, kas bija pildita ar burkdniem. Iedevam sienu un s k r E j d m z o r g a n i z a c i i a s m i t e i ab i r o j u . u ko s V e l e r i n e ra p s k a t r j z i r g u .p a b r r n i j a p a r i a . ta cienijamo vecumu un atlavapiedalities. Klasifikators savukart apskatija spor tistu un pieS$ra starptautisko la lime4a klasifikiciju (ta ir solu lime4a iejddes shCma).Bet Rihards velajas startet pusotru pakapi augstakaje, sarezgitaka.ja otra.ja hmeni (tas savukart ir rikiu limenis). Tur ari tika pieteikts. Tad sekol'avl daudzas formalitates, kamr visi tika aicinati

a Kuplaissacensibu pulk. dallbnieku uz vakari4am ar pilsetas mCra uzrunu dalibniekiem. Nakamaja un aiznakamaja diene Rihards starteja. Pirmaja - ne pdrak veiksmigi, bet otraja paradrja lielisku speju sa4emties un skaisti veikt shemu. Salidzinajumaar konkurentiem, rezultdts o b a z e m s( 5 2 . 8 up r r m a j a n 5 l , 7 o o t r a j a u o starta). Kluva skaidrs, ka jasak no sava la limerla, kur, atbilsto6i fiziskajnm .pejam.butu vieglakkonkuret.Bel an tas bija jnnoskaidro! Mes ar Olgu skatijamres. br'inijamies un macijimies. Sportisti jaja izcili. Daudz runajam ar treneriem,tiesneiiem,FEI tehniska.jiem delegatiem. Attisritajas valstis paraolimpiskAie.iade loti cieii saistitaar ir parasto.Parasportistustrena tie pasi treneri, kas arr valstsiejadesizlasi,sacensibas organize tie paii veselo sporta specidlisti. Valsts atbalsts bagetigs, un ari privato : sponsoru erzemju komandam ir daudz. Tur, Zvtedrija, Denija, Vacija, Belgiia, p a r a i e j i d e s lb a l \ l r i a n au z 4 e m e j i e mi r a f goda lieta. Protams, mums daudz vel Prieklplafl Darja Tihomirara, A aizmugurA jaapgnst. Bet vienigais veids, ka to darit, Rihards Snikus, vErojot sacenslbas. ir darrt. Atpakalceli bija mierigs (ja neskaita bu, pirliecibu par sevi un tadu sikumu pramja meZonigo Supoianu vEtra) un daudz naudas. Beigas jdpiebilst, ka pardomu pilns. Viss piedzivotais un Danijas,Vacijasun vel daiu valstu himnu redzCtais atstaja dzilu iespaidu. Gal esam gandriz vai iemacrjuies. Bet tas ti, venais, ko mes parvedam majas no kai sekme velmi kadreiz noldausrlies ari D e n i j a s , r a p z i n a . a v i . s i r i e s p e j a m s .savdjo i k ! ari mums ir viss, lai sasniegtu PlaSnku informaciju par sacensibam paraolimpiskasvirsotnes, vajag tikai dar- var iegut mdjas lapa: www.cpedi-den mark.dk Musu komanda saka paldies atbalstitajiem:Latvijas Paraolimpiskajai komitejai. Latvijas Jatnieku federacijai. Latvijas Invalidu jaianas federdcijai, Parer bankai, SIA Alpha-Osta, SIA Eirokons?ltafltsun SIA t. Gulbja Laboratorija.

WWW.SPORTHORSES.LV

jnnijs-j0lijs, 2010

-39-

lauks Zirgaredzes
PCc:urn;laSt.Georgmaterialiem

butu pielidzinams platle4\a objektivam, kur! aptver aptuveni 180 gradu lielu repanoramas dzeslauku ar virzibu lejuP,lai zirgs sPCtu VisaptveroSais draudus. TieSi 5i alpazlt \rz zemes esoSos skats iemesla del zirgi tik bieZi jutigi reagCuz Bailigi zirgi var jatniekam sabojatvisu kas atrodas uz zemes tas prieku par jiSanu. Tomer - ki rsti zirgi priekimetiem, uz var but kads saulesstars manZaspa- p r i e k i i . L r d z r g i k a s k a t i e n s m a n F i a s I redz? mata vai dna uz laukuma smilSu seguma, spoguli- ta zirgs redz apk,rtejo Pasauli. I Profesors Dr. fozefs Tots kopS 2003. Rikiotaiu sporte bailigiem zirgiem cenias gada ir Hohmoras veterinaras klinikas purnenes tiek \adit;js, ists korilej' acu slimrbu ioma. ierobeZot skatu uz leju: uz liels, apjomigs apvalks. Buda- uzlikts No 1984.lidz 1991.gadam strada.jis s d p e \ t a s n i v e r \ i U t e a v d z i m t a j iU n g d r i i a , U kur ieguvaprofesoragradu.Tots publicjis vairdk neka 200 zinatnisku rakstu. g s v i s u r e d z t r i s d i m e n : i j a st i k a i v i e n a . I Tikai reiziti spit redzet ar zirga apmeram o0 q0 gradu liela leqli. Pareio I acim - tas liela mera veicinatu sapratr e d z e s l a u k u d e v ep a r m o n o l u l a r u - | ni pret 50 jutigo dzivnieku, kuru vada l t o s p e j s a s k a t r t i L a i v i e n a a c s .T o m e r l bCgianas instinkti. Zirgi spCj atpazit jo zirgi redz telpiskiar'isi lauka ietvaros. I iespejamds briesmas krietni atrak Par Tapat ka cilvehsI tie ma.;s no pieredzes. jatnieku. Sayvala tadjadi tie spej laikus spej bez problemim pacelt kaFjas tasiI aizbegt no plEsejiem.Ipaii labi zirgi uzu n p i e l i k t p i e m u l e sa r i t a d ,j a v i e n aa c sI krumos!) tver kustibas (uzmanrbu:plsEjs . i r a i z s e g t a .i r g 5s p e i n o v e r l e ta t t d l u m u I z ari no lieldka atteluma, kas nereti rada apvalki, kurus monolulara redzes lauka ietvaros. Lai I Biezie, pukqinie jetniekam neizprotamassituactas. p s rikioianas sporta entuziasti nereti uzliek v e r \ l u u z P r i e k i m e t u e c i e < p e i aa . a k uI [ o k u ' u , z i r g a m t o m C r i r j a P a g r i e 2g a l I uz leju. skatu zirgiem uz deguna,ierobeZo v a p r i e k i m e l av i r z i e n a T i k a i t a d z i r g sI . rpFj redzFl binokulari. las ir. dr ab;m I Neasa redze, acim. Sadaveida redzei ir nepieciesama I Asa redze. a t b i l s t i b a s t a r p n o t e i k t i e m a b u a c uI iespai Abu acu redzes tiklenesarealiem. I - ta ir ta saucama v di iauztver ienlaikus I lertkis. Aklais vienlaiciga redze. Turhlat Siem iespai I diem ir jasaplustkopa par vienu attelu.I kas atrodas talak Pqr Tikai abu (o faktoru ietekmevar rasties Priekimetus, I Zirgs atpazlst krAsas fipat ka cilvEki redze. Ta5 asums gan neatbilst I (qttalspa kreisi). Taiu tas uztver krAsas ne desmit metriem, zirgs redz neasi. Tadus telpiska priekimetus,kasatrodasaptureni 1,30met- cilvEkaredzesa5umam.Prolesors,Jozef I tik koii, bet ka caur pelecigu fltru. ldinikas I ru aftAlumAuz zemes,zirgs redz asi tikai Tots no Hohmorar Veterinaras Kamr musu redzes lauks ir varsts uz ar acs sla5la:.,Zirga lecanedarboias ladu I tad,ja nolai2galvu. priekiu, zirgsredzkrietni platald lellJi: tas smalku motoriku ka cilvckam, tapcc zirgi I nespdj saskatitpriekimetus tik izteikti asi I ka mer."Visu.kasatrodastalik par desmit I metriem,zirgsredz izpluduiu. I

,*.-,;--

T,il ;' l:"i:,':U :i':',1, 5::irx: l:, I *:: li""i.,l:i? :lll;, I "':i:'JJi1?:,

il:::u;J$:,1 ::*i'"i,ltHi I [:l i" :lT -;,xTi"l ,;il il:, i :r;iH:: :*":::il';I l:1T H i;",'"",i',:: f;" I ;::

-F

Peleki ikdiena

Zirga evohicijas gaita hasu redzei un atil,<irianaiir bijusi mazaka nozime. Proko fesorsTots skaidro:,,Pasaule, zirgs redz ki ar savamacim.nav tik krasaina musdji Zirgs visu redz pelEcigak,ta uztveramo krasu spektrs ir ierobeZotsl' Iemesls ir vienkarii izskaidroiams: tiklena atrodas noteiktas malu 3unas. ko deve Par nuji4am un va[tdm, kas butiski ati$ras pCc savam funkcijim. Nuji4as ir jutigas pret gaismu, bet tas neuztver krasas,toties tas reageuz krdslasun nakts gaismu: tad zirgs redz visu tikai melnbaltos to4os. Vdlites reale uz spEcigdku gaismu un TapetumLucidum ir ipaiiba, kasPiemtt ne tikai zirgiem, bet ari kalgiemun su4iem. Tas nodro$inakrasu redzi.Tas aktivizcjastikai ir vEIviens slanis,kasatrodas tieii aiz fiklenesun atstaro ienakoio gaismu Tadljadi iie dienasgaisma. Spilgta gaismatoties netumsA. dzivnieki soii labi orientaties

j0nijljulijs,2010

d arbojas nIliqas.Tasizskaid piemeram, ro, kapec cilvEks jutas teju atcls,kad no spilgtas dienasgaismas nonak tumia telpa. Cilvkiem ir aptuveni 125 miljoni nuji4u un se5i miljoni valiSu. ,,Zirgiem ir mazdk vali5u neki cilvdkiem. To krdsu spektrszinatniskivel nav preciziizpetits. Skaidrs ir [as. ka zirgi spei atpazrt un atskirt krasas, ber ne- tdd-a iztei_ksme un daudzveidibd, kd mes," skaidro profesors Tots. Vahtes tiek iedalitas tris daZados tipos: sarkands, zalas un zilas. Sie apzim.jumiattiecasuz gaismasvi!4u garumu, kas attiecigi liek visspecigdk absorbEti. Jauktu krasu redzi nosaka ati(irigi specigais vdliiu kairinajums. Krasu aklums rodas valiSutrukuma var bojajumu rezultata. Cilvkiem rr tris valisu tipi, zirgiem - tikai divi, kas atbild par z4o un zilo gaismu. Tomer citiem dzivniekiem ir krasu spektrs, kas pirspej cilvka krdsu spektru, kas atrodai vilnu garuma retvaros no 380 lidz 790 nano_ metriem. Zelta zittir,ras krasu spekrs jau sakas no 356 nanometriem- tddejadi ta spei redzel ari ultravioletos saismas vil4us.Zemdkajiem mugurkaulniekiem ir pat aetri valiSuveidi.Arr vistas:6ajd zind ir parikas par mums: tam tiekurveija dziedzeri papildus ir vl viens pigmenrs, ka ari noteil(ti krasu filtri, kas iarii vistai labak atiljrt krdsas.Tur, kur ms iedzam tikai zilu krasu, papagailiSi spCi redzet mu, kas nonak aci caur ziliti. Acs lielako dazadaskrasu atifiriba. apjomu veido stiklveida lermenis. Tas atrodas aiz lecas, kas pie4auias zilitei. Acs ciliarais l,<ermenis nepartraukti raZo skaidru kameras Skidrumu - ja ta noleceir aizsprostota, ieksCiais acs spiediens pieaug, un rodas glauloma. Kameras i[<idrums un stiklveidafermenis darbojas ka Slgdruma lcas un ietekme gaismasfokusianos uz t-rklenes. Tiklene pieklaujastieSi dzislenei,_veidojot iek5ejo acs sunu shnl, un satur totoreceDtorus

nujiqas un valites. Gaismas ietekme fotoreceptori izsuta signalus, kuri caur re_ dzesnervu tiek novaditi uz smadzenem, kur tiek apstredati. Ia. zivis spei regulCtasumu, pateico. tres kamerasprincipam - izstumiot un ievelkot lecu,mugurukaulnieki izmaina paiu lecas formu. Zirgiem tas ir lidzigi ka cilvekiem - fiksjot kadu tuvdk esoju prieksmetu, leca kJust apafa, bet tilaku priek5metu, - plakana.

Zirgs piefksd kustibu sey aiz mugurss, ta(u- neredzneko konkretu.Baillgi zirgi medz iadfu situAcijas spert.

Kd zirgl lzv,Elas zefi?

SigitaEitcena(PetNet), pCcarzemju preses Zigi izvElas zali pec tas baribas vtrtibas, Ja piedavasiet savam zirgam divus daZadus zales veidus - garu un isu, kuru tas izvelesies?Atbilde atkariga no zdleskvalitates un baribas vielu satura, to noskaidrojusifrantu zinetnieki. Francijas Zirgu un jasanas sporta institrlta zinatniece Dieraldine Florensa noskaidrojusi. zirgi spej pieldgor ka baroSanasuzvedrbu (laiku, atrumu, vietas izveli) atkariba no baribas pieejamibasun kvalitates.Eksperimenta laikd divus gadusvecu zirgu grupai lika piedavata svaiga zale:vienaekspenmenta varianta zirgi vareja izvldties starp vienAdas,labas kvalitates isu un garu zali; otraja variante zirgiem piedavdja sliktas kvalitates garu zali, vidjas kvalitates vidju zdli un augstas kvalitates isu zali. pirmajd eksperimentd zirgi izvdlejas garo zdli, jo baribu varCia uz4emt atrdk, raiu otraia eksperimenta tie palielinaja proteina uz4emsanu, izvaloties isaku zali, toties labakaskvaltates.

Acs uzbrive
Aci no..arpuses aizsarga ciets, balts audu apvatksr ta saucama cipslene, zem kuras atrodas plana, pigmentCta dzislene. Uz cipslenes atrodasplana epitelijaiunu kerta, ta saucamekonjunktiva, kas aci uzlur mitruma. Sldnis, kur cipslene ir caurspidigaun kur to nesedzkonjunktiva, tiek sauktspar radzeni, caur to aci nonak gaisma. Acs krdsu, kas arj zirgam medz but daiados to4os - lielikotiis brunos, taeu ir sastopamasari zilas acis _ nosaka varaviksnene.Ta regule gaismasdaudzu-

junijs-julis, 2010

-41-

E -

( Gu str ka zu ce: sal ur Ec sk

dt m

TeicEji
parzrrgrem
e Kad brutei, uz baznicu braucot, ra, t o s i e l i e kz i r q u p a k s t i k u r a d e v i n i z i r n i . tad zirgi ne par ko neiet. (RKr. 6; 35035) o ludzot zirgu braukianai uz kazam. zirgam nesis jaiepud sava dvaia un ar patagu prieki zirga galvas jamet krusts, tad neviens nevar zirgu apturCt.(A. Done, Liepnja;35036) o la zirgu dziianai laui stuku vai zarus. tad nevajaga lauztaigarni.tad zirgam spalvas iet adgnrni. (A. Milgrava, Riga; ,a

3so37)
e Cela ari sabrauktam zirgam var dot auzas,tikai jdpasaka:,,8d, zirdzi4, Sodien svetki!" (A. Zilite, Brzpils;35038) o Lai cela sabrauktam zirgam varetu dot auzas, vajaga pasacit: ,,Ed, zirdzig, iodien svetki!" (L. Reiteris, Lubana; 35039) o Ja zirgam pa purnu sit, tad Slupsts paliek. (V. Hdzena,Nitaure; 35040) . Zirgi ne par ko nevelk, kad diseles galu apsmrd ar laia taukiem. (RKr.6; 3s041) . Kod zyrgs, r.Tlkdams lielu vazumu, pakdss, itei pizimj, ka saimineiks ku nugaisynous.(V Podis,Rzekne;35042) o Raibu zirgu ieraugot, jasaslape

1t zi
n

sl
l1

n iz d

pirksti siekalamun jabei kabata,tad naudu dabun.(L. eapa,Riga;35043) o Kas sliktu zirgu grib tirgu izdot, tas lai izgrie| sirdi dzivai vardei un dzivam krupim. lai ieSujtos kopa segluviducr un ar tiem segliem lai jaj pa tirgu apkart, tad p i e i z d o i a n a b u S olta b al a i m e t K . S i l i n g s . s . 1832,Tft4a;35044) . Ka braucut zyrgs suoc sprauslot,tad jau muojuos gaida.(H. Z.Valainis, Egluna;

3s0s7)
r Ja braucot zirgs sprauslo,tad maja doma par brauceju. (A. Bileniteina ro-

kraksts,Nereta; 35058) . Kad, braucot uz ciemu, zirgs sprauslo. tad liekot gaidits. (R. Berzi4i, Dinkste;35059) r Kad zirgs braucot sprausla, tad mdjis gaida. (K. Corbiks, lelgava. L. Alzpurve, Lubana;35060) r Jabrauc uz ciemu un zirgs sprauslo, tad tur tiek gaidits. (M. Valtere, Tcrvete; 3s061) . Ja braucot zirgs zviedz jeb sprausld, tad majis gaida. (K. Corbiks, lelgava; 3s062)

pulc6jisRigi Blondines
Anda Pavlovska Riga2q. maija notika tiropi Jielaka blondi4u pardde. Galvaspilstas un pasakuma viesu uzmaniba, protams, tika pievdrsta notikuma galvenajam personam - blondinEm, ka ari detdem zirgiem, kuri vadija gajienu no Ratslaukuma lidz Doma laukumam. Ta seipadsmit pakavotu kaju ari Anda Pavlovska,KrislaPa Caudipo4a Vecrigai leva atgut sen aizmir- nes un Viskija ekipaia. Pajugam tika 5lo romantiku. Daudzi zirgus apbrinoja uzticets vest Latvilas un Starptautiskas un valejas ar tiem kopa nofotografeties. blondir,ru asociacilasvaditajas Mariku pasdkumir Zirgu pieda)iSanos organizeja Gederti un OIgu Uikovu. Zirdziniekt jatnieces Zane Kozlova, Agnese Liepi4a labprat piedalijas,jo viens no blondi4u un Ilga BCrzi+a no Ja1rastalliem, k:u:.tt asociacijas darbibas virzieniem ir a a i c i n a j u m a mt b a l s l rp a s a k u m u t s a u c a s labdariba. a l

-42-

j0nij5-j0lijs, 2010

Gudrais zirgs
kur nemetisies, vienmer, mAja pargajis, jo vi+S zirgu atrada iau priekSa izj[gtu un No stastu krAjumq Redzets,dzirdCts un novietotu. justs (iznacis 140. gadn maija, stAstu pirReiz tada skrejiena Grauds bija tik miespiedums gada 289. Jaunakozitlu 1936. nelaimigi klupis, ka pagrudis abas kajas numurA) zem rite+iem, pec kam bija nogulCjisdiRigas nomale, ja nemaldos, tad tiesi vas nedlas pilstas slimnica un tikpat Anni+muizas rajona, nesenapagatnedzigi mnjas. KopS ta laika saimdeks ar zirvoja liels, brs, stiprs, bet par visam lietam gu vel vairak sacentas varas un viltibas gudrs zirgs. Tik gudrs, ka asprat-rbas bieii pielietoiana. vren sacentasar sa.\,'u saimnieku Ja Grauds bija uz4Emies Anninmuiias Lasitajs varbut vaicas, kamde! tik ddrzniekamuz tirgu aizvestzemenes vai aspratigam zirgam bija vajadzigs vel saimtomatus, zirgs staveia mierigs pie kaut nieks. Vai vi45 nevareja dzivot uz savu kuras auglu budas Centralaja tirgn, Idz roku? vezumstika iztuksots. Bet vajadzeja vinu Tenu autoramiaatbild,ka uz savuroku tikai pieturet,kur logos redzEjapudeles.Janis JaunsudrabiDi ia iau pretam piegriei tik lielu veribu. Pateica,nobijas pats no saviem vardiem un sirdi ap4dmasnegantolopu ta samulsinat, ka tas nezinas ne rita, ne vakara. Crauds lika redniekampieiut Bera iemauktiem labaja pus tik lielu adas klapi, ka td liedza ne vien tieii skatities,bet aizsedzaaci pavisam. ,,Tevnav jaredz,kana]a,kur es tevi pieturu un kur paliekul'vi4S smejas,tagad apstajiespie kroga vai degvrna pardotavas. Grauds tomar nedabnja ilgi priecaties par sav'uviltibu. Otra vai tre5adiene zirgs jau bij tik talu lietas kursi, ka apstadinAts uzkapa ar priekikdjam uz ietnes, parlika zodu pari ilksij un ar savu svabado aci apskatija logu un durvis. Ka tad! Te nebii nekas cits ka degvina pardotava. Tagad Zigli prom uz majam! Nu Craudsjutdspilnigi apak3a. Zirgs biia tie5am ja ne gudraks par vir,ru, tad vismaz tikpat gudrs. Graudam to nacas atzit ar gandarijumu, bet ari ar lielusaiutumu. vienas No puses. vareia par tik gudru lopu tikai priecaties, bet, no otras, bija Sausmigi atzit, ka sieva zirga spCjas bija novertjusi daudz agrik neka vi4i. Nu cilas izeiasvairs nebija kd zirgu izmainit, lai tiktu vafd no sievas kauninajumiem un kaiminu zobgalibam.Un vi45 to izdarija. Bet no nelaimes cilveks nekad nevar izbegt tapat ka no laimes,ja ta nak. Jau otrd diena, pirbraucis sta, Grauds ieraudzija pagaLma sveius vafus. Un, kad nojudza iauno zirgu un gribeja novietot larti4a, tad tur prieksd jau stavCjavecais BCris.Tas pagrieza galvu pret btu5o saimnieku un bubinaja, it ka teikdams: ,,Labvakar!Bet esi gan tu mani atdevis labds rokas. Mans jaunais saim nieks nav ne par matu gudrnks." Sadaalzina un pie(eriba no zirga puses pagarija Graudu tik sentimentalu, ka tas izlaida ja:urLazirga pavadu no rokas,ap4emaBFra kaldu,glaudrjati pieri. kertoja sajukuias krepes, appli\ja gurnus. Vieniga doma tagad vi4am bija: uz vietas mainit zirgu atpaka], tiklidz ieradisles ta tagadCjais saimnieks. So ap4emianos nespeja grozitsievas pat jautrais iautajums. kad vi45 iznacano kuts: ,,Ko nu tu teiksi? Es nojudzu, ievedu kuti un tad tikai atcerejos,ka virli nepieder vairs mumsi' Un Grauds atbildeja: ,,Labi esi darrjusi, sieva.Vi45 ir gudrdks par mums abiem.Butu greksno tddazirga 5\irtiesil -43-

nevienszirgs dzivot nevaf jo vi4am

roku nav Vi4i nevar ne iejuglies, ne iziugties. Vi46 nevar sev sienu un auzas nopirk. Ar sal.u vienu pirkstu vi(ri nespejne dot, ne nemt. Un tapdc visgudrakajamlopam vajadzigssaimnieks,kas vinu apgadatu.ta sakot.tiri matedah zi+a, kas dotu vi4am est, turetu kuti, jugtu raspuska un dirzu apstrddaianas laild ari arkla un eceia, ki to darijavecais Crauds, musugudra Bera saimnieks. Ai, Sis Grauds bij viend zQa stipri paviegls. Ne par velti kaimi4i vir;u sautaja par Pelavu.Vi45 tieiirn nebga tik svarigs, ka butu varjis atsvCrtsa!'u isto vardu. Vi4u, 5o vieglo Grau<iu, ka daudzus citus, kas brauc smagajos ormar,ros,bieZi mocija degvtta velns. Bet, kad bija krietni dzerts, Grauds sar,ruJ<art mocrja zirgu. Un, kamer Grauds ne druskas nevairijas no sava mocrlaja,ia labprat pat tam padevas. zirgs darija, ko speja, lai izbegtu vrsiem tiem launumiem, kas parasti uzbruka, tiklidz saimnieks ndca drd nr.r kroga. Sa4emis tddos briios ne vienu vien petagas cirtienu, Bris, kas citadi bij kntraks par kutru, velak, saozdams degvura smaku, slejas gaisd un drdzas tik peksni uz priekau.ka braucejsnedabujane groius satvert. Bet, ja bij groZi ari satverti, tad nepaspeja uzvelties uz drega malas. ,,Tprrru! Tprrru!" Grauds ldiedza, raudzidams, kur pie\erties. Ar katru dienu cilvka un zirea savstarpCjas afliecibas kluva asikas. ljdz beidzot, matidams groZus dzeraja rokas, lops nebija vairs novaldams. V1,15bega ka no nelabd.Labi, ka Grauds paspjavel ierapties, groius nesatveris. Bet lielako tiesu biia ta, ka, iekaries groZos,vi45 lava sevi vilkl, Lidz zirgam piek-usagalva vai paiam rokas. Pedeja gadijumn nekas cits neadikas, ka raidit trakajam pakal krtetnu lastu un sevi mierinat ar to, ka gan jau ne-

tas bij uz vietas prom, tiklidz saim, nieks nozuda aiz durvim. Prom un tiedi uz Anni4muiias ielu. Nu nebij te vien nelaime, ka Graudam vajadzeja kajam cilpot maja ar visu adasskoteli priekia un petagu roka ki nerram daZreiz cauri visai pilsetai, tad pari tiltam; laundkais bij tas, ka zrrgs lidz ar savu ieraianos seta ikreiz bii Grauda apsudzCteis vir,la sievas,kas nebija pie gan sliktaka par citam sievam, bet labaka ad ne. Aizvien tad viram bija jndzird, ka vai nu jaatmet dzeriana, vai japrk auto, jo citidi zirgsvinu parspeSol prAtaziBa. Tedos parmetumos cilveks var klausities tikai lidz zinamam laikam, bet, kad vadzis pilns.tad taslust.Ta ari Graudsreizsjevai paleica ruglo patiesibu,ka vi4a ir izdarrjusi lielu aplamibu, 4emdama par viru cilvku,

j 0 n i s - j u l i s ,0 1 0 2

@e"*rpr

REKTAMA/STUDINAJUMI

':,:w

piedivit kvalitativupreci Gandar-rjums

Franiu uz4emums Vitoquifiol A.G. pasaul.Lai informtu par Equistro proir viena no lielakam veterinaro zelu dukciju plaiak ari Latvijas zirgaudzCtajus, raZotnem pasaule,kuras izaugsmesun jasanas sporta parstavjus un citas personas,SIA Vel lire plano attistibasstrategijabalstasuz jaunu ide- ieinteresates ieviedanu.Latvrja Vdtoquinolparstav organizet seminaru Latvta, pieaicinot .ju SIA Vef fiae, kas piedava ari Vdtoquinol palmAju veterinararstus.Sobrid izveidospecialds papildbaribaszirgiem F4uis jusies veiksmiga sadarbiba ar Latvijas (locitavu, muskulu, aknu, elpoianas iejades sportisti Unu Kiesneri, mekldjot t/o Equistro risinajumus un gremoianas sistemu darbibas izdevigakos ma uzlaboianai, atl'aunoianas procesu papildbaribupielietoiu sportazirgiem. veicinaianai, adas un nagu veselibai, Daudzi no Latvijas zirgaudzeta.jiemun SIA Vet Line direktoreIveta Kezika. vitaminu un mineralvielu nepiecieiamo sportistiem jau izvljuiies Equistro pro d e v u u z 4 e m i a n a i , n e r v u s i s l e m a ' dukciju saviem zirgiem, ka arr kvalitativu s t a b i l i z E S a n a i e r fi i a sn o d r o i i n a ( a n a i barrbu su4iem (CIBAL4 un kal;iem (CI en. zirgiem lielas slodzeslaika). Uz4mums M/AQ), ko ari piegada5lA VetLine. p I vispiemrotakos 5 r g a d a l l . r u n l . i a r K aa l K r a t s l r m a l s spei nodroiinat papildbanbu izvdld, SIA Vet Line zooveikals RIga, Brivibas risinajumus zirgu jo notiek veiksmrgasadarbibaar franiu ieli 271, kur var regddaties Equistro papildbaribu zirgiem,ka ari izstradajumus koldgiem - veterinararstiem. SIA yef tire direktore veterinararste citiem majdzivniekiem. Lidzas veikalam Iveta Kezika ir gandarita par to, ka atrodas ari veterinara klinika (www.vetu patCrCtaiiem Latvija var pieddvit klinika.lv). fgristro produl<.cijiespdjams kvalitatrvus un augstvertigus produk- iegadaties ari internetveikala www.petl tus, kas atziti visa pasauld. Eqriislro l i n e . l v .n o d r o S i n op i e g ; d ij a u n a k a m a j a produktus I. Kezika uz4emusiesizplatit dieni pdc pasutijuma noformdianas, ka l;pE., ka pasaijau kopi bernibaszirgi ari zirglietu veikalos Korsaro un Zirgu b i j u < i i e n in o m i l i k a j i e md z i v n i e k i e m . stallis. v Lai pilnveidotu savas zinaianas par Latvijas vadodie sportisti par Eqalstro produkciju zirgieri., Vet Line Equistro direktore katru gadu apmekl Vlto vEJEjimies Andis Varna, konkirrs: 1,, quinol organizCtos seminarus, kads jo atradam Equistro produkciju, pagajuSogadnotika Italta. Ti ir laba iespdja apmainities ar viedokliem, ka i n f o r m a c i j u , k a t o . a v i e m z i r g i e m ari uzzinal par kolegu pieredzi visa uztura lieto ari Vacijas vadosie sportisti, . piemram, Markuss Enings. Z i n l a l a c e u n R i n a l d a V a n a g a k u Sikotnji papildbaribas tika ras man ari sutija 5o produkciju. Biju sutitas no Vacijas,tagad tas prieciga,uzzinot, ka Latvija pirms kada iegadajamies SIA Vet Line laika Equistro produkciju saka izPlatit un esamapmierindti ar savu SIA Vet Lifle. Saviem zirgiem esmu i z m a n l o j u s ip r o d u k t u s n o v ai r a k a m izvdli. gan Inga BistroYa, iejade: serijim gan elpo3anai, locitavam. produkciju Priek6rocibair ari ta, ka varu iegadaties Equistro iegidajos jau tad, kad to tieii vienas lirmas izstradajumus Esmu mdr(iem. vl nepiedavaja neviens daZidiem foti Latvije,jo manto apmierinata ar Equistro papildbaribu uzqemums iedarbibu uz zirgiem! ieteica kolles no Vacijas

r/FTn

ilNt

Riga,Brivibas iela 27L AIio K zoo',/eikals

Reklama Pasta Zirgu

info@zirgupasts.lv Talr.:26544243

-44-

j0nijs-j0lijs, 2010

Labs paligs zirgkopjiem

Jau 70 gadu Weidemann ir neaizstajami partneris un paligs zirgkopiiem. tlgtaicigi .adu.bo ioties ar klientiem, ir izstredats ipaii veiksmrgs tehniskais risinajums un radits produkts ar rrniversdlu pielielojumu un izsmalcinarutehnolo$iju. Weidernann tehnikai ir plais modefu klasts un daudzvei"diss a p r r k o i u m ap i e d a v a j u m sl :a i i e v e s t u b a r r b u s t a l l o s ,I i izlidzinatu segumu maneZavai laukumos, lai uzceltu $pas, vai lai vienkirSi sakoptu pagalmu un noplautu zali _ mums Katram uzdevumam ir piemerots un erti nomainams aprikojums. Veclja ruLo6 tehnika ir auqstas kvalitates un vienmFrsoli priekii savanozarF. Inie,teiot hdzeklusmusu tehnikas iegade, ]ums noteikti atmaksasies: kalooianas tie ilss laiks,zemasekspluatacijas izmaksasun augstaline4a servisa nodroiindiana jdSanas sporta. Musu firma SIA Baumaschinen Lettland ir oficialais Weidernann parstavis Latvije. Musu mehani$ ir beiguii apmacibas kursus cija un var nodro6inatatru un kvalitaiivu servisu Jusutehnikai. Pla6aka informacij a pa ti.Jtr.. 67260\20 rvai 2}49OOS3. Esat laipni gaiditi misu biroja Riga, Maskavas ieli 4441 Ar cie4u www.bl.lv BAut Asc|ItNEt{/fr Lrrf llno9r'

Alveja- ierocispret
,"^ii,,,"1,,Y,^".,,.., slimibdm
.;!

ParAloe Veraproduktiem firmas no Forever Living Product zirgiem, citiem dzTvniekiem to saimniekiem un l0dzam interesties Elruni pa 26258326.

a
I

-*j--

C zirgam.lv
jnnijs-jnlijs, 2010
-45-

izirsu sustss

INFORMACIJA

TErvetC prezidente viesojas Somijas

Prezidenta Informacija foto no Valsts un kancelejas Somijas Republikas Prezidentes 'larjas Halonenas valsts vizites laika I-atvija 8. junijA Latvijas Valsts Prezi dents Valdis Zatlers,'lhrja Halonena un vi4u dzrvesbiedri apmekleja Aglo .ftnnas Tir,,,ete zirgaudzatavu un \ralsls U . r u g l l o p r b " i.n . t i t u t aP e l e r a p t i . t. e t i r r ,
a l 3r 7 u l r o D e l e .

Apmekldjumulaika Sonijas Prezidenpar te izredijalielu irTteresi zirgaudzatavu uzdevadaudz un ceri4udarzu.Prezidente jautajunu un ar interesiklausijasAgt.oN1o hrmas Tarretevaldespriekisadetaja Jrl eob.r. un Ter!ele\ zirg.ruJz.L-r'r. \ Jditij,r. Tevar NebJre. .l;.lt'rttt)4. Tirrcte. AgroJirna Terlcfe valdespriekisFdetais Zirgu de toustrAjuLi Agro_hrIni s pastastrja, iepriekiEja gacla lielakais ka eksports ir bijis uz Somiju - no 58 p i r d o t : r l i e r r r g i c m l - l i z c c , ' - i r t z. u ui valsti. draudzrgo ., P r e z i d e r r t c 'r n d z p a . t . t . r t tk r . r i r r . , k. c atbalsta Somija audztu zirgu i\irni un, ka ari vigai paiai pieder ils i\ilnes zirgs. Si zirga att-lu irr kunrelir;u Halo nenas kundze uzdavinajaYalsts Prezi dentamValdim Zatleramar kundzi. Sleiciens, grozs ar burkaniem un ibolicm tika nodots ari Valsts PrezidentaVirlda kuneli4an.t Zatlera "krustmeiti+ai" Reilijai.

ffi
l,lr

Zrrrkopihx\

n,iri(! iir

Laikraksts zi tgu Pasts, izdev EjsEquus p at tn eI i. fi lespiestsDoI ded2ehoIagrA j o. lznek mCnesi. relzi
vaditala DaceStrausa projekta +37126254326, redaktore Dace l\4illeregalvena +37129117718 nese RuskuLe redaktore +37126479579, Lapi!a redaktore, rnarket ngs Jolanta +371 26544243 +37129469825, IngaMife sone konkars AndaPav ovska palrlg!braukiana +37126347125 Zavadilika faro +353861922762, Nadina Maija iia rnaketeteja. Gal pasta Elektroniska adrese: info@z rgupasts.Jv. pasta satijumiem: Adrese Latvijas Zirgaudzetaju biedriba, avizei Zigu Pd5tr, Republikas laukuma Riga, 2, LV-1010.
lzmantotana nformacijas parpublciana !n p elaujanra, ieverojot LR autortisjbu ik!mdoianu un atsaucotiesuzZrquPriruk, avotu !n/vai darba au t o r u . J e b k a d ac l t a v e i d a i n f o . m a cj a s p a r p L r b l i c e i a n a , p a v a i r o i a n a ! n i z m a n t o i a n a k o m e r c i a l o sn o l u k o s bez 5!A Equri pa ftneri rakstveida atlalja, a, iegta un p u z s k a t a m a a r a L r t o re s b u p ; r k ; p u m u . t

Tdrja Hdlotrcnastdlli zirgus cienaja ar burkaniem. Somijas Prezitlente

|'dditaja leva Nebare Modris Goba un zirgaudzEtth',ts AS Agrofrma Tarvetevlldes Priek:sedafijs iepazlslinaar saim iectbuSomijasPrezide ti Tarju Holanenu un Ldtvijds Prezidentuvaldi Zatleru.

-46-

j u n i j s - j n l i2s ,1 0 j0