Nr.

17/08

2008. gada 24. oktobris

aj numur:
Priecga rudens noskaa Krios
Rgas rajona sezonas noslguma sacensbas tradicionli notika Garkalnes novada Krios 2. lpp.

Zirgu pasta svtki Maltas pagast

Rzeknes rajona Maltas pagast risinjs vriengs paskums par godu 19. gs. uzceltajai zirgu pasta stacijai 4. lpp.

Iepazstot Turkmenistnas lepnumu

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers viztes laik Turkmenistn viesojs ar zirgaudztav hipodrom 5. lpp.

Aktula informcija zirgu turtjiem

Valsts aentra Lauksaimniecbas datu centrs skaidro ganmpulka un novietnes reistranas noteikumus 8.-9. lpp.

Zirga gnu karte

Ststm par Nderlandes siltasiu un franu jjamzirgu irnm 10. lpp.

Zirgu apmcbas seminrs

ttt Zirgi. Katrnas Rtias zmjums (Ziepniekkalna skumskola, 4. b klase).

Brniem patk zmt zirgus

Dace Millere

gada 31. oktobr, 1. un 2. novembr Zirgu apmcbas seminrs ar dabiskm metodm. Vada instruktore no Lielbritnijas Ingela Larssone, ex Parelli ***. Skka informcija: zirgi@zirgi.lv, www.zirgi.lv mjas lapas forum vai pa tlruni 29275134.

Zirgu Pasta redakcija, piesakot konkursu Brni zm zirgus, godgi atzstot, uz tdu atsaucbu nebija cerjusi. Samm gandrz 300 darbus no visiem Latvijas novadiem. Jau ststjm, ka par rijas prieksdtju piekrita kt Latvijas Brnu mksliniecisks fantzijas akadmijas un jaundibint Ja Anmaa Latvijas talantu atbalsta fonda prezidents mkslinieks Jnis Anmanis. Viam paldzja veikala Jukka paniece Zane Fogelsone-Klodne, kura pieirs prsteiguma balvas konkursa lauretiem un atvls sava salona telpas labko darbu izstdei. Jpiebilst, ka jau ilgku laiku veikal skatma
17

pastvga Ja Anmaa gleznu kolekcija, kur izstdti tiei darbi par zirgiem. Bet plaa mkslinieka personlizstde Anmanis-100 (35+65) patlaban skatma rzemju mkslas muzej. Jnis Anmanis, izvrtjis konkursam iesttos brnu darbus, saka: - Vrojot os darbus, atcerjos, ka nupat 39. brnu mkslas konkurs Taivn no 100 dalbniekiem Latvija dalja otro vietu ar ASV, vairk punktu izdevs iegt tikai Japnai. Tas liecina, ka Latvijas brnu talants tiek novrtts plai pasaul. Un ar ajos darbos redzu lielu vrtbu fantziju, krsu prieku, zirgu k tlu, kas veido savu noskau. T ir gan priecga, gan skumja, gan oti radoa.

Cena 0,87 Ls

7. lpp.

2008. gada 24. oktobris

~1~

Nr. 17/08

LATVIJ

Priecga rudens noskaa Krios

Dace Millere

Latvijas Jtnieku federcijas organizto sacensbu sezona beigusies jau ar labko apbalvoanu LJF kausu izcas kopvrtjum, bet sportisti vl vlas sacensties, izmantojot jebkuru laika apstku dotu iespju. Liela atsaucba ir Valsts aentras Lietio sporta veidu centrs Kleisti rkotajm klasikcijas sacensbm, kur jaunie jtnieki var apgt pieredzi un saemt kvalictus padomus, jo sacku rkotjs ir viens no visu laiku meistargkajiem Latvijas konkristiem Sergejs akurovs. Ts, cerams, turpinsies ar novembr. Bet Rgas rajona sezonas noslguma sacensbas ru prvaran bija vl viens ocils turnrs ar diplomu, kausu un rozeu pasnieganu. Sackstes risinjs Garkalnes novada zemnieku saimniecb Krii, un pulcja lielu dalbnieku skaitu no aktvkajiem Latvijas janas sporta kolektviem. Starp divm lietainm dienm 18. oktobris atspdja ar sauli koku laps ldzs sacensbu laukumam, un laikam jau ir taisnba cilvkiem, kuri saka, ka dievi ir latvietis un visus labos darbus redz. Sacensbas pai nozmgas bija jaunajiem jtniekiem, jo nolikum specili bija paredzti marruti vismazkajiem sportistiem - gan ar zirgiem, gan ponijiem. Ne prk biei sacksts tiek iekauti konkri ar 50 cm augstiem riem, bet te da iespja sacensties tika dota. Latvijas Blaus: Jtnieku federcijas prezidents Agris

zirgu panieku vlas tos novietot Kriu stall un piedvt trent msu sportistiem. Sacensbu laik jubilej tika sveikts Sporta kluba Krii Goda rsts Jnis Liepi, kur eit ierodas gandrz uz katrm sackstm. Vi ir ar grmatas Zirdzinieki. Pieredzjumu ststi autors, kur ststa par savu saistbu ar zirgiem un to tuvum sastaptajiem cilvkiem jau kop brnbas, kas aizvadta pagju gadsimta etrdesmitajos gados.

Sportistu atsaucba iepriecina ar Rgas rajona Sporta iniciatvu centra vadtja vietnieci organizatoriskaj darb Lviju Indriksoni: - Sporta iniciatvu centrs atbalsta tos sporta veidus, kurus savs sporta bzs vlas redzt msu sporta darba organiztji pavaldbs. To mums ir 23, un viens no pieprastkajiem sporta veidiem ir janas sports. Regulri msu kalendr tiek iekautas jau etras sackstes rajona ziemas empionts Kleistos, turnri Jaunmrup, Garkalnes atkltais empionts un sezonas slganas mai Garkalnes novada zemnieku saimniecb Krii. s sacensbas jau paredztas ar nkam gada pln, jo vienmr ir labi organiztas, pateicoties attiecgi Peneu imenes aktivittei Mrup un Edgaram Treibergam Krios. Sacensbas Garkalnes novad, Edgaram Treibergam piederoaj saimniecb rko Sporta klubs Krii. T valdes locekle Vija Glzere ststa: - Iecerjm s sacensbas, lai jaunie jtnieki vl reizi sezonas noslgum vartu mroties spkiem un krtgi patrentos pirms kluss sezonas iestans. Esam priecgi, bet patiesb necerjm, ka dalbnieku skaits bs tik liels. Pdjos gados s sackstes jau kst tradicionlas, un gribu pateikties Rgas rajona Sporta iniciatvu centram, kas sagdja medaas, kausus un diplomus, k ar SIA Liepenes, SIA Glzeru Grmatvedbas kantoris un interneta portlam fotoglazers. lv par atbalstu sacku rkoan un balvu gdanu sportistiem. Msu sporta klubs Krii dibints tikai 2006. gada skum, bet tagad ieguvis jau ievrojamu spku. Te darbojas aptuveni 20 jtnieku. Ar labiem pankumiem ar vietjos maos start Roberts Neretnieks, kur guvis labus pankumus Latvijas mrog. Pavisam nesen trenius pie mums ska 12 gadus vecs Sintija Semekova un Aleksandra Makejenkova, kuras atzstamus rezulttus sasniedza ajs sacksts. Turklt msu sporta klubam pievienojas ne tikai jauni jtnieki, bet arvien vairk

Daces trausas foto

- Sacensbas jaunajiem un vismazkajiem jtniekiem ir oti vajadzgas, un to apliecina fakts, ka marrutos ar zemku ru augstumu startja ap 30-40 dalbniekiem. Specili kausi tika pasniegti poniju jtniekiem un sportistiem, kuru zirgi start pirmo sezonu. Janas sports kst arvien populrks Latvij, tas attsts visos novados, un domju, ka ir piencis laiks federcij rpgi izspriest jautjumu par to, vai nebtu lietdergi jaunajiem jtniekiem organizt atsevias sacensbas.

Tre marruta uzvartja Madara Frliha ar zirgu Liedags no Kentaura staiem.

Daces trausas foto Jnis Rimeiks ar Helviju no JSK Montepals uzvarja sacensbu saretkaj marrut.

Rgas rajona sezonas noslguma sacensbas ru prvaran Marruts nr. 1. ru augstums ldz 50 cm. Vrt zirgus un ponijus atsevi konkurenc. Start 33 dalbnieki. Labkie poniju konkurenc:
1. Rzija Rumpe 2. Lva Vilensone 3. Kristina Ozolia Prrija Pipars Prrija Saldus Jtnieku klubs Imakas, Mrupes pag. Saldus Jtnieku klubs Saldus Jtnieku klubs Veci Saldus Jtnieku klubs

LJF prezidents Agris Blaus SK Krii valdes locekle Vija Glzere apbalvo Zani Neimani ar Piparu no Imakm par uzvaru poniju klas.

Labkie zirgu konkurenc:

1. Kitija Lnia Koko 2. Santa Feodorova Dzodi 3. Elna Romanovska Kalisto

P. S. Avze Zirgu Pasts aicina klubu prstvjus izteikt savas domas par to, vai btu nepiecieams rkot sacensbas atsevii jaunajiem jtniekiem. Ldzu, stiet savas prdomas uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv ar nordi Diskusija. Viedokus apkoposim un nodosim Latvijas Jtnieku federcijas rcb.

Marruts nr. 2. ru augstums ldz 80 cm. Vrt zirgus un ponijus atsevi konkurenc. Start 43 dalbnieki. Labkie poniju konkurenc:
1. Zane Meimane 2. Lelde Bra 3. Laura Siksna 1. Anete Nikolaisone 2. Elizabete Dambe 3. Bete Bertrama Pipars Princis Tango Mi M Lancere Maestro Imakas, Mrupes pag. SIA Princis Saldus Jtnieku klubs JSK Krii JSK Krii JSK Temperaments

Labkie zirgu konkurenc:

Marruts nr. 3. ru augstums ldz 100 cm. Vrt zirgus un ponijus atsevi konkurenc. Start 28 dalbnieki. Labkie poniju konkurenc:
1. Lelde Bra 2. Zane Meimane Princis Pipars SIA Princis Imakas, Mrupes pag. Kentaura stai, Liepja JSK Krii JSK Montepals

Labkie zirgu konkurenc:

1. Madara Frliha Liedags 2. Sintija Semekova Romario 3. Jnis Buers Alando

Daces trausas foto

Marruts nr. 4. ru augstums ldz 110 cm. Start 9 dalbnieki.

1. Santa Caune 2. Madara Frliha 3. Jnis Rimeiks Kusto Liedags Helvija JSK Krii Kentaura stai, Liepja JSK Montepals

Marruts nr. 5. ru augstums ldz 120 cm. Start 5 dalbnieki.

1. Jnis Rimeiks 2. Einrs Csinieks 3. Andris Jurevskis Helvija Colins Eross JSK Montepals JSK Krii JSK Krii

Pirm marruta uzvartja Kitija Lnia ar zirgu Koko no Saldus Jtnieku kluba.

~2~

2008. gada 24. oktobris

Nr. 17/08

LATVIJ

Atskats uz aizvadto konkra sezonu

Dainis Lvmanis, sacensbu tiesnesis

Aktvais sacensbu periods osezon Latvij ir beidzies, tpc ir stais laiks izteikt daus secinjumus un uzskaitt vr emamus faktus. Vispirms jau vajadztu atbildt uz jautjumu: Vai aizvadt sezona ir btiski atrusies no iepriekjs un, ja ir, tad vai uz labo pusi? J, un uz labo pusi - bs mana atbilde sum. Pieauju, ka daudzi gribs opont un teikt, ka, sprieot pc msu vadoo sportistu rezulttiem starptautiskaj arn, pau sasniegumu nav. Protams, lai vartu, ka Latvijas Jtnieku federcija (LJF) strd oti labi, es vltos redzt msu sportistus piedalmies ja ne olimpiskajs spls un Samsung superlg, tad pasaules, kontinenta empiontos vai Pasaules kausa izcas nl gan. Dai msu sportisti ir piedaljuies Eiropas empiontos, bet jtiecas pc kaut k vairk, nevis jdom tikai par piedalanos. Manuprt, ka tas ir svargkais, bet ne viengais rdtjs, lai spriestu par to, vai aizvadt sezona ir bijusi laba.

Pie labajiem LJF darbiem gribtu nosaukt ar pieredzi, ka LJF rkotajs sacensbs, tpat k tas notiek jau vairkus gadus Igaunij, tagad iesildans laukumu prrauga stjuarti. Laba, bagtga aizvadt sezona, manuprt, bija brniem ldz 16 gadu vecumam, jo nevienu iepriekjo gadu LJF nav izrdjusi tik lielu atbalstu sportistiem aj vecuma grup. paa uzmanba, lai sacensbas dvtu par labm, jvelta sacensbu un iesildans laukumiem. Agrk par kvalitatviem tos varja atzt Kleistos, Distanc Jnis Kalita ar Patriku. Mrup un Ozolniekos, ogad o sarakstu es gribtu papildint vl ar trim sacku norises vietm. Sacensbu laukumi Grobi, Inukaln un Preiu rajona Riebios atbilst visaugstkajm prasbm. Lai sauktu tos par oti labiem, kdam no laukumiem vajadztu kaut ko nedaudz noemt, kdam nedaudz piebrt smiltis, kdu laukumu vajadztu laikus salaistt, tau kopum visi nosauktie sacensbu laukumi ir labi, un gan jau to apsaimniekotji zins, k tos uzturt lab kondcij. Vl jo vairk tpc, ka msu labkie jtnieki un ar eksperti no tribnm ar pamcbm un padomiem nav skopojuies. Patkami, ka nosauktie sporta laukumi savstarpji nekonkur, jo atrodas tlu cits no cita dados Latvijas reionos. Labs rdtjs ir tas, ka aizvadtaj sezon bez tradicionl Pasaules kausa izcas Centrleiropas zonas posma tika sarkotas vl vienas starptautiskas sacensbas. Izrds, ka ar ajos ekonomiski smagajos laikos ir cilvki, kuri spj sarkot pat divu zvaigu sacensbas - Baltijas kausa izcas otr posma sacensbas Jaunmrup visaugstkaj lmen. Ar savu vrienu un, galvenais, kvalitti uz vl vienu starptautisku sacensbu statusu varja pretendt ar BFSC kausa izcas sacensbas Grobi, tau oreiz sacensbu organizatori pai bija prlieku kautrgi un samierinjs ar Latvijas ieskaites sacensbu statusu. Skaitot cus, gribu izteikt savu prieku, ka tualeu jautjums Kleistu sacensbs vairs nav aktuls. Aizvadt sezona ir atrusies ar ar to, ka daudzos sacensbu nolikumos bija marruti ar ierobeojumiem dalbniekiem vai zirgiem. Vai tas ir labi vai slikti? Te nu jtnieku sabiedrba noteikti dals divs antagonisks grups. T jau maz sacensbu, maz jtnieku, kpc tad vl ierobeojumi? skan klasiskais arguments. Ierobeojumi lielkoties skar pieauguos un, galvenais, labkos jtniekus, tpc sacensbu organizatoriem psiholoiski ir grti veidot nolikumu ar ierobeojumiem, jo ir tdi sportisti, kuri zvana organizatoriem un mina prliecint, ka ierobeojumi ir slikti, un vii pat draud tpc boikott sacensbas. Ja Latvij sporta zirgiem un jtniekiem btu punktu pieiranas sistma (ldzga, kda t, piemram, ir Vcij, Lielbritnij u.c.) par iegtajm vietm sacensbs, kas limit pieredzjuu zirgu vai jtnieku piedalanos mazajos marrutos, tad citi ierobeojumi, iespjams, nemaz nebtu vajadzgi. Tie ir nepiecieami nevis tpc, lai neautu labkajiem sportistiem nopelnt ievrojamu dau no balvu fonda, bet tpc, lai iespjas iekt godalgoto piecniek btu ar mazk pieredzjuiem jtniekiem. K piemru minu vienas no s sezonas pdjm sacensbm. Marrut ar ru augstumu ldz 100 cm kop ar iescjiem, maz pieredzjuiem jtniekiem ar nepieredzjuiem zirgiem piedaljs viens
Daces trausas foto

Jau pirmaj Zirgu Pasta iznkanas sezon sportisti pieradui avz var izlast informciju par vism janas sporta sacensbm Latvij, k ar rzemju aktualittes.

Ir tds teiciens - cus skaita ruden. Tad nu paskaitsim, cik mums to cu ir. Liels solis, lai uzlabotu LJF organizto sacensbu kvalitti, bija jauna, starptautiski serticta ru komplekta iegde. Tlk pieminanas vrts ir fakts, ka LJF ir iegdjusies ar rcijas, kas, protams, atvieglo marruta sastdtja darbu - komandas, tiesneu un stjuartu sadarbbu. Nevar nepiemint, ka mums ir laba marrutu sastdtju komanda.

no Latvijas labkajiem jtniekiem ar zirgu, kur oti veiksmgi ir piedaljies marrutos ar ru augstumu ldz 130 cm pat starptautisks sacensbs. Man k sacensbu galvenajam tiesnesim nebija nekda iemesla atteikt dalbniekam startu, jo nolikums nekdus ierobeojumus neparedzja. Skatoties uz sportista un zirga startu, man bija sajta, ka is duets marrutu izlektu ar aizsietm acm, tik liela starpba meistarb un pieredz bija dalbnieku vid. Vai bija kas tds, kas varja neaut dalbniekam startt? J, sportista godaprts. Dieml vlme nopelnt bija lielka. Ja aj marrut nolikums btu paredzjis ierobeojumus, iespjams, btu uzvarjis kds mazk pieredzjis jtnieks, un janas sporta attstbai tas noteikti btu labk. Mazie marruti jlec brniem, junioriem un jtniekiem ar maz pieredzjuiem zirgiem. aj zi labs piemrs ir Dainis Ozols, kur, cik nu es atceros, nekad nav lecis mazos marrutus tikai tpc, lai nopelntu. Par aizvadts sezonas nas pusm esmu rakstjis Zirgu Pasta iepriekjos numuros, bet domju, ka lab ir bijis daudz vairk, un par to liels paldies visiem msu skaist sporta veida atbalsttjiem un sportistiem!

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Lietuvas sportistu Matu Petraiti ar krtjo pankumu Latvijas sacksts sveic LJF prezidija locekle Gita Skoka un sacensbu tiesnesis Dainis Lvmanis.

Kristni Egli un Roilu apbalvo LJF enerlsekretre Kristne Lisovska un prezidents Agris Blaus.

2008. gada 24. oktobris

~3~

Daces trausas foto

Nr. 17/08

LATVIJ

Zirgu pasta svtki Maltas pagast

Inese Ruskule

Zirgu pasts 18. un 19. gadsimt

Stjumu prvadanu ar pasta karietm Anglij ska 18. gs. beigs. Skotnjais marruts bija no Londonas uz Anglijas rietumiem. sistma veiksmgi attstjs, laik gait tika izveidoti jau vairki marruti. Pasta karieu karkass bija meln krs, tau karkasa apakj daa bija sarkanbrna un ritei - sarkani. Uz karieu durvm bija uzzmts karaliskais erbonis zelta krs un uzraksts Post Ofce (pasts). Vienlaikus ar pasta stjumiem ajs kariets prvadja ar pasaierus iekpus bija vieta etriem pasaieriem, tau vl pris cilvku varja sdt aiz kuiera vietas. Lai btu iespja veikt lielus attlumus pc iespjas trk, bija nepiecieams maint zirgus. iemesla d izveidoja terminlus, kuros bija stai un viesncas. Staos izmitinja noguruos zirgus, savukrt viesncs kuierus un pasaierus. Lielkajos Anglij izveidotajos terminlos varja izmitint ap 200 zirgiem. Zirgu pasta uzplaukuma laik aj valst katru dienu di izmantoja 150 000 zirgus. Lielkoties karieti vilka etri zirgi un, viens no tiem (pirmais cea vidus pus) bija sirms, lai pretimbraucjs pajgu vartu labk pamant tums. Zirgu nomainja ik pc 10 ldz 15 jdzm. Prjgana bija jveic pc iespjas trk, lai laikus vartu piegdt pas-

Anglija

Lietuvas prstves dodas izbraukum ar pasta karieti Maltas pagast.

Latvija
Vissenks zias, kas vsta par zirgu pastu Latvij, ir atrodamas 16. gs. Piemram, pasta stjumus no Rgas ldz Tallinai piegdja septiu dienu laik. Skotnji gan nebija pai ierkotu zirgu pasta staciju, bet zirgu un kuieru atptai izmantoja krogu kas. 17. gadsimt tika izdota specila pavle ik pc 1,5 ldz 3 jdzm iekrtot krogus, kuros vartu nomaint zirgus un atpsties. Rgas pasts, ko izveidoja 17. gs., ir viens no veckajiem Eirop, un, protams, skotnji visu transportja tikai un viengi ar zirgiem. Ldz pat tam laikam, kad pardjs vilcieni un automanas. Parasti zirgu pasta pajg bija iejgti trs zirgi, tau, ja bija jvelk smagki rati, jdza no etriem ldz pat astoiem zirgiem. 18. gadsimt galvenajs pasta stacijs izmantoja apmram 900 zirgus. Ar Rg ir saglabjusies sen zirgu pasta stacijas ka tas ir Dzirnavu ielas 46. nams. Vstures materilos var atrast faktus, kas vsta, ka ka celta 1826. gad. Ts skotnj funkcija ir bijusi vienstvu zirgu pasta ka vai

Pasta kariete 19.gs. www.wikipedia.com foto Pony Express Amerikas Savienotajs Valsts.

ormau stacija, kura darbojusies ldz 19. gs. pam beigm. obrd ka pieder Latvijas Kultras akadmijai. Vec zirgu pasta ka atrodas ar ertrdes iel nr. 49. Gandrz katr Latvijas novad vl varam apskatt zirgu pasta stacijas kas (Straup, Tauren, Valmier).

Pirmie Zirgu pasta stacijas svtki Latvij

Rzeknes rajona Maltas pagast 11. oktobra pcpusdien notika vriengs paskums par godu zirgu pastam. Maltas pagast 19. gs. uzcla zirgu pasta staciju ar iebraucamo stu un krogu. T bija pirm mra mja Borovajas ciem, vlk turpat pardjs ar tirgotava un veikali. Tas ir valst reti sastopams arhitektras piemineklis. Palaik kdreizj zirgu stacija tiek izmantota k dzvojam platba un tirdzniecbas vieta. ka bija viena no zirgu pasta stacijm oti svarg cea posm Sanktpterburga-Varava. Lai msdienu jaunatnei un jau pieauguiem cilvkiem veidotos priekstats par to, k tad tas bija senk, Maltas pagasta kultras nama direktore Elna Prusaka bija sarkojusi skaistu paskumu 19. gadsimta noska senlaiku trpi, zirgi un pasta kariete. Pirm paskuma daa notika zirgu pasta stacijas pagalm, kur uzstjs gan latvieu, gan pou, gan lietuvieu, gan krievu kapelas. Neatemama sastvdaa aj paskum bija zirgi, pajgi, kuieri. Lai gan garm brauca modernas automanas, ikviens no skattjiem stacijas pagalm juts k pirms vairkiem gadsimtiem. Zirgu, pajgu, karieti un drokas im paskumam bija sarpjusi zirgaudztja Jeena Staule, kuras stallis atrodas

www.wikipedia.com foto

Rzeknes rajona Kaunatas pagast. Bija ieraduies ciemii no Polijas, Lietuvas, k ar daudzi viesi no prjiem Latvijas novadiem. Otraj paskuma da, kas norisinjs pie Maltas pagasta kultras nama, varja vrot ansambu un koru uzstanos, bija iespja pavizinties gan zirga mugur, gan ar pajg, varja iegdties vietjo amatnieku izstrdjumus un pamieloties ar ugunskur ceptiem kartupeiem. Maltas pagast paskuma laik biei vien izskanja jautjums - vai tradcija Latvij (pasta izvadana ar zirgiem) vartu atjaunoties? Lai gan lielk daa no aptaujtajiem atbildja noraidoi, nekad jau nedrkst teikt: Nekad!. Kas zina, varbt tiem nedaudzajiem zirgiem laukos, kuri obrd izvizina pastniekus ar pasta stjumiem, pievienosies vl kds brtis. P. S. Ja kds no lastjiem pazst pastniekus, kuri izvad pasta stjumus ar zirga paldzbu, ldzu, paststiet par to ar laikraksta Zirgu Pasts redakcijai, stot e-pastus: info@zirgupasts.lv vai vstules uz adresi: Stelpes iel 12, Rga, LV-1004). Izmantota literatra no: www.wikipedia.com, www.kareta.com.ru; R. Baltakmens grmatas Latvietis un via zirgs.

Pc zirgu prjganas demosntrjumiem Maltas pagast.

~4~

2008. gada 24. oktobris

Ineses Ruskules foto

Ineses Ruskules foto

Msdiens vrdu salikums zirgu pasts iet jau arhaisks, lai gan daviet Latvijas novados pastnieki vl izmanto zirgu k transporta ldzekli, lai prvadtu pasta stjumus. Pavisam nejaui ar msu redakcija izvljs laikrakstam nosaukumu Zirgu Pasts. Vrds pasts ir clies no vcu valodas vrda Post, itu valodas vrda Posta un latu valodas vrda Posito, kas nozm piesttne, kur prjdz (maina) zirgus. Cilvks kop ar zirgu jau izsenis bijis viens no svargkajiem sakaru nodrointjiem pasaul. Jau 6. gs. p.m.. Persij ska izmantot tru jtnieku stafeti, lai piegdtu vstules. Persiei bija iekrtojui pasta stacijas td attlum citu no citas, lai jtnieks, laizdams zirgu pilnos auos, veiktu noteikto distanci ar trumu 40 ldz 50 kilometru stund. 2500 km attlum no Sardas ldz Suzai atrads 111 pasta stacijas, tas nozm, ka katrs zirgs ar iepriek minto trumu auoja 22,5 kilometrus.

tu. Tpc, tuvojoties terminliem, karietes apsargs pta tauri. Izdzirdot noteiktas skaas, staa strdnieki ska gatavot jaunu etrjgu. Parasti zirgu prjgana ilga tikai piecas mintes, bet veiklkie zirgkopji bija iemanjuies prjgt mazk nek trs minu laik. Ar pasta karieu pajga vadtji bija profesionlkie kuieri vis valst. T k notika daudzas laupanas un korupcijas gadjumi, ldzi brauca ar karietes apsargs.

Amerikas Savienots Valstis

19. gadsimt ASV pastnieka amats bija viens no prestikajiem. Par godu tam tika saraksttas pat vairkas grmatas un uzemtas lmas. Pastnieks bija viens no gaidtkajiem cilvkiem ikvien imen, jo citu sakaru iespju nebija tikai pasts un pasta stjumi. Skotnji pastu izvadja ar karietm, tau pasts bija jpiegd ar grti izbraucamos apvidos, tpc no 19. gs. pastu piegdja pastnieki, kuri jja uz zirgiem. To Amerik sauca par Pony Express. im amatam tika izraudzti drosmgi cilvki, jo viu ce biei vien nostjs lauptji, un gar ausm novingstja indiu raidts bultas. Jpiebilst, ka ar msdiens daudzs grti pieejams viets pastu piegd jus, piemram, n, Tibet, daudzos kalnainos apvidos.

Nr. 17/08

RZEMS

Iepazstot Turkmenistnas lepnumu

Dace Millere Toma Kalnia (Valsts prezidenta kanceleja) foto

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers oktobra skum aizvadja trs valsts viztes trs Centrlzijas valsts: Kazahstn, Uzbekistn un Turkmenistn . Valdis Zatlers tiks ar visu trs valsts prezidentiem un citm augstm amatpersonm. Tika sarkoti ar biznesa forumi, jo msu Valsts prezidentu pavadja dadu nozaru 80 uzmju liela delegcija. Viztes ietvaros katr no valstm Valdis Zatlers apmeklja ar nozmgkos kultras un vstures pieminekus. Ierodoties Turkmenistn, notika da ranga viztm neierasts atgadjums pki tika mainta dienas krtba, un kdas iepriek paredztas tikans viet Valdim Zatleram tika piedvts doties uz Turkmenbai zirgaudztavu un hipodromu. K gan ne, ja zirgi ir viena no s valsts bagtbm, un zirga attls redzams pat Turkmenistnas erbon. Redakcija pateicas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem par iespju izmantot s Turkmnij tapus fotogrjas.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlera kundze Turkmenbai hipodroma apmekljuma laik. Paraugdemonstrjumi, kurus augsto viesu apmekljuma laik rdja turkmu zirgkopji.

FEI Pasaules kauss Helsinkos

Dace trausa

Liel serila 31. sezona atklta

Pc FEI materiliem sagatavoja Dace trausa

Pasaules kausa posm, kas risinjs no 16. ldz 19. oktobrim Helsinku Hartwall Arena hall, piedaljs 85 jtnieki ar 155 zirgiem. Ldztekus im paskumam notika ar starptautisks iejdes turnrs. Par ievrojamu notikumu kuva par Iejdes karalieni saukts sportistes Izabellas Vertas sniegt trenia paraugstunda somu iejdniekiem ceturdienas vakar. Via ar privto lidmanu atlidoja no Dnijas pilstas Odens, kur risinjs Rietumeiropas Pasaules kausa posms iejd. Izabellas Vertas darbu un paskumu graks ir oti noslogots. Diendien tiek strdts ar astoiem ldz desmit zirgiem, bet nedas nogals jpiedals sacensbs. Td trent citus via var tikai retos gadjumos. Sku piedalties sacensbs k konkra un trscas jtniece, tau pirm viet man vienmr bijusi iejde. Esmu oti laimga, ka satiku stos cilvkus staj laik. Sepadsmit gadus strdju kop ar vi ultenuBaumeru. Tad satiku Madlnu Vinteri-ulci, kura mani joprojm atbalsta un ir manu zirgu paniece. Ms esam fantastiska komanda! Kas motiv darbam Izabellu Vertu, ja jau vairkkrt sasniegti visi iespjamie tituli sport?
Holandietis Gerko rders ar Eurocommerce Milano uzvar Somij Helsinku FEI Rolex Pasaules kausa posm.

Neesmu izcils, tikai veiksmgs, - t savu uzvaru Oslo, Rolex FEI Pasaules kausa izcas sacensbs raksturoja spu jtnieks Ruterfords Lathams. Skandinvija spnim jau atnesa veiksmi iepriekj sezon, kad Helsinku posm vi kuva par uzvartju. Galvenaj sacensbu marut trspadsmit dalbnieki spja veikt marrutu bez kdm. Starp viiem ar notika ca par pirmajiem punktiem, lai piedaltos nla sacensbs Lasvegas 2009. gada aprl. Spnis ar savu Guarana Champeix (Rivage du Poncel x Jalisco B) apsteidza du jtnieku Tomasu Velinu par 1,87 sekundm, kstot par o sacensbu uzvartju. Tas bija labs sezonas skums Oslo Spektrum hall. Publika bija entuziasma pilna, visas bietes prdotas, dai skattji bija mrojui garo ceu no Norvijas ziemeiem, kas ir tikpat tlu no Oslo, k Oslo no Romas, lai justu ldz saviem tautieiem, kuri cents rdt labko, ko spj. Savukrt publika savu prieku par skandinviem izrdja skak nek par citiem jtniekiem.

Man patk jt. Mani jaunie zirgi ir tie, kas motiv. Tas ir liels prdzvojums, kad jauns zirgs pirmo reizi izpilda kju maiu vai veic pirmo piaf soli. Jauns zirgs man dod jaunu sapni un jaunu cerbu. Jtnieki katru dienu no saviem zirgiem saem atalgojumu par ieguldto darbu. Tas padara o sporta veidu tik aizraujou, tas ir daudz interesantks un saretks nek vairums citu sporta veidu. Jan viss ir atkargs no sapraans starp zirgu un jtnieku. Jveic uzdevums atrast pareizo pieeju savam zirgam. Tas ir iemesls, kd es jju jaunos zirgus. Katrs no viiem ir personba, gribu sajust un iepazt tos visus. Pc vairkiem dopinga lietoanas gadjumiem olimpisko spu laik Honkong, visaugstkaj lmen Starptautiskaj Olimpiskaj komitej notika sarunas par janas sporta turpmko likteni olimpiskaj programm. Izabella Verta ir prliecinta, ka iejdei briesmas nedraud, un t joprojm bs olimpisko disciplnu sarakst. Domju, ka tikai janas sporta prstvji joprojm run par o tmu, via piebilda. Ar Nderlandes karalistes jtnieka Gerko rdera ar vi Eurocommerce Milano svtdien, 19. oktobr beidzs Rolex FEI Pasaules kausa izcas Helsinku posms. Ar otr vieta holandietim - Leonam Tijsenam ar Olafu. Abi zirgi ir KWPN irnes prstvji. Treaj viet zviedriete Helna Lundbaka ar vi Madick. Prlekan piedaljs desmit dalbnieki, kas visi ar prlekanas marrutu beidza bez soda punktiem, visu izra tikai laiks. Sacensbu galvenaj marrut piedaljs ar Igaunijas sportists Gunnars Kletenbergs ar Novestu. Dieml trs gzti ri va ierindoties tikai pdj, 36. viet. Sestdienas sacensbs viam veics labk. Vien no 140 cm augstiem marrutiem ar Paulini vi ieguva pirmo vietu. Izmantoti FEI un www.helsinkihorseshow. materili.

Ruterfords Lathams.

Holandieu dubultuzvara

Rolex FEI World Cup kalendrs 16. 19. oktobr 2008. - CSI4*-W Helsinki 6. 9. novembr. 2008. - CSI4*-W Verona (ITA) 19. 23. novembr. 2008. - CSI5*- W tutgarte (GER) 11. 14. decembr 2008. - CSI5*-W enva (SUI) 18. 22. decembr 2008. - CSI5*-W Londona, Olympia (GBR) 26. 30. decembr 2008 - CSI5*-W Mehelena (BEL) 15. 18. janvr 2009. - CSI4*-W Leipciga (GER) 20. 25. janvr 2009. - CSI5*-W Crihe (SUI) 6. 8. februr 2009. - CSI4*-W Bordo (FRA) 12. 15. februr 2009. - CSI4*-W Vigo (ESP) 19. 22. februr 2009. - CSI5*-W Gteborga (SWE) 19. 22. mart 2009. - CSI4*-W Hertogenboa (NED) Rolex FEI World Cup nls 2009. g. Lasvegas (ASV), 15. 19. aprl.

2008. gada 24. oktobris

~5~

Toma Kalnia (Valsts prezidenta kanceleja) foto

Nr. 17/08

REITTERAPIJA
Fragmenti no Vladimira Agafonieva grmatas Dzvniekterapija. Msu zles sas, epas un aste (izdota 2006. gad apgd Tapals). Apmram etrus tkstous gadu p.m.. cilvki pieradinja zirgus, lai iegtu gau un vju pienu. Bet zirga apsegloana ievrojami mainja cilvka dzvi. Visa turpmk cilu un tautu attstba bija saistta ar zirgiem. Kpu izgudroana mainja karu raksturu, jo kpi va jtniekam piecelties seglos, izslieties un izmantot smagkus ierous. Pamazm cilvce kuva gudrka, saprotot, ka zirgs var ne tikai paldzt smagos darbos un karalauk, bet ar dziedint. T rads reitterapija (no vcu val. Reiter jtnieks). Janas dziedniecisko ietekmi atzmjis gan medicnas tvs Hipokrts, gan senais dziednieks Antila. Hipokrts, kura vrds tulkojum no grieu valodas nozm zirgu pavlnieks, apgalvoja, ka segli atbrvo no tumm domm, raisot jautras un gaias domas. Vi ieteica janu visiem, it sevii melanholiiem. Ldzgas domas atrodamas sens Romas rsta Aula Kornlija Celsa (1. gs.) trakttos. Franu lozofs un apgaismotjs Den Didro 18. gadsimt uzrakstja trakttu Par janu un ts nozmi veselbas saglaban un atgan. Ar msdienu reitterapijas skumu saistta dniete Liza Hartela, norvu rste-zioterapeite Elizabete Bodikera un franu profesors J. Larel. Liza Hartela dzimusi Dnij 1921. gad. Vias hobijs bija jana. 19 gadu vecum Liza smagi saslima un kuva invalde. 1975. gad Invaldu janas asocicijas konferenc via ststja par sevi: Izslimojusi poliomieltu, es ar grtbm kustjos, un liks, ka nekas labs dzv vairs nav gaidms. T biei dom poliomielta upuri, tomr t nav taisnba, jo pastv tda lieliska iespja k jana, kas invaldiem paver jaunas iespjas. Paststu par savu pieredzi. Olimpiskajs spls Helsinkos 1952. gad izcnju sudraba medau iejd. Avzes par to rakstja trs iemeslu pc. Pirmkrt, sudraba medaa jau pati par sevi kaut ko nozm; otrkrt, pirmo reizi aj discipln piedaljs gan vriei, gan sievietes; trekrt, es biju invalde. Pdjais faktors pai saistja uzmanbu. Sku saemt vstules no nelaimes biedriem viss pasaules valsts. Patkami ir gt pankumus sport, bet tas nav nekas saldzinjum ar prieku, kas rodas, uzveicot poliomieltu. Ar poliomieltu saslimu 1940. gad, kad Dnij plosjs epidmija. Iznkusi no slimncas, domju tikai par izveseoanos. Kad pirmo reizi pieclos no gultas, ar grtbm spju rpot. Man mita kaismga vlans atkal ssties zirg. Kdu dienu ratios mani aizveda uz stalli pie mana zirga. Visiem liks, ka esmu jukusi, kad uzstju, lai mani sdina viam mugur. Tobrd spju nojt pa meu tikai vienu apli. To pat nevarja saukt par janu es sdju, un zirgs mani nesa. Bet tas bija debegi! oti piekusu, visas malias spja, un ncs apgulties; pagja divas nedas, pirms atkal sadojos jaunam minjumam. T es trenjos mneiem, gadiem, cenzdams pilnveidot kustbas. Darju visu, ko lika rsti, un jju iespjami daudz. Turpinjums sekos.

Atbalsta reitterapijas nodaas celtniecbu Zirgi ms rst

Pc DELFI-LETA

Jau daudzus gadus Jrmal darbojas rehabilitcijas centra Vaivari reitterapijas nodaa. Tau centrs nespj nomakst zemes panieka pieprasto nomas maksu par zemi, uz kuras atrodas treniu mana, un t darbba ir apdraudta. Tpc veselbas ministrs Ivars Egltis 13. oktobr koalcijas partiju prstvju sanksm rosinja izskatt jautjumu par jauna reitterapijas korpusa bvniecbu. Koalcijas partiju prstvji ieceri atbalstja, un Veselbas ministrija zioja, ka vistuvkaj laik projekta stenoanai nepiecieamos dokumentus iesniegs Ministru kabinet. Egltis nordja, ka, pat neskatoties uz grtajiem apstkiem, ldzeki jaun korpusa bvniecbai jatrod. Vi atzina, ka biei vien valdba atbalsta pat mazk svargus projektus, bet veselba ir viena no svargkajm jomm. T k jaunais zemes gabala panieks savas prasbas nemaina un nevlas

rast kompromisu, ministrs neredz citu iespju, k vien valdbas lmumu par jaunas bves celtniecbu. Lgums par zemes gabala izmantoanu, uz kura atrodas reitterapijas mana, beidzas 1. decembr, bet jaunais zemes gabala panieks pieprasa mnea nomas maksu 4000 latu apmr. Tpc vieng rehabilitcijas centra cerba ir valdbas atbalsts. Reitterapijas nodaas vadtja Olga Brzia norda, ka ir svargi, lai reitterapijas nodaa atrastos ldzs Vaivariem, jo vairki pacienti, kuri apmekl nodarbbas, ir smagi slimnieki ar kustbu traucjumiem. Ir sagatavots jauns terapijas nodaas projekts un izraudzts zemesgabals tau nepiecieams, lai valdba pieirtu ldzekus projekta stenoanai. Brzia uzskata, ka gadjum, ja valdba pieems lmumu par nodaas celtniecbu, rehabilitcijas centrs sps

rast kompromisu ar zemes panieku, lai vl pris mneu vartu izmantot minto paumu rehabilitcijas nodarbbm. Brzia norda, ka celtniecba vartu ilgt pris mneu, jo galven bve ir apsildma angra tipa mana, kur notiek nodarbbas. Uzziai. Reitterapija Latvij ienca 1995. gad, un jau kop 2000. gada t ir viena no ocilajm rehabilitcijas programmm Latvij. Zirga mugur rstjas brni un pieauguie, kuriem ir centrls un perifrs nervu sistmas slimbas, balsta un kustbu orgnu saslimanas, elpoanas orgnu saslimanas, sirds un asinsvadu slimbas, k ar tie, kuri izslimojui ru encefaltu. Rehabilitcijas centra Vaivari reitterapijas noda ik mnesi notiek aptuveni 500 nodarbbas. Dienas laik eit notiek 25-30 nodarbbas rehabilitcijas centra pacientiem un aptuveni 10-15 nodarbbas ambulatoriem pacientiem.

Hobijs kst par darbu

Jauno dalbnieci sveic par piedalanos sacensbs. Darja Tihomirova

Baldones sacensbu dalbniece no Kleistiem.

Sarunas skum ldzu Olgai aizpildt viztkartes anketu redakcijai. Sadaas izgltba un darbs tri vien pilds ar daudzm rindim, bet, kad nokstam ldz ailtei hobijs, Olga pki apstjas un, iet, pati sev par prsteigumu konstat, ka hobija viai tau nav. Savukrt es secinu, ka via ir absolti laimgs cilvks, kam hobijs vienlaikus ir darbs. Olgas elleres galvenais darbs ir vias jtnieku klubs Telfas. Tas atrodas Baldon, un tur mt 22 zirgi: dau Olga tren pati, daa ir privtie un vl dai paredzti sportam un reitterapijas nodarbbm. Reitterapija ir galvenais msu s sarunas temats, jo jtnieku klub Telfas nesen notikuas ikgadjs sacensbas brniem un pieauguajiem ar pam vajadzbm. Ar reitterapiju Olga nodarbojas jau desmit gadus. Ts d pat pabeigusi P. Stradia Rgas 2. medicnas skolu un ieguvusi kvalikciju socilais darbinieks socilais aprptjs. Skums bijis tds: specilaj literatr izlasot par reitterapiju, Olga piedvjusi Specilajam Baldones socils aprpes centram izmint o metodi. Toreiz centra darbinieki to uztvrui visai skeptiski. Attieksme mainjusies, kad uz Baldones centru atbraukui partneri no veices un paststjui par tur oti populru rehabilitcijas veidu reitterapiju un ts lieliskajiem rezulttiem. Pc neilga laika Baldones cen-

tra vadba izteica Olgai piedvjumu tomr izmint o metodi. T Olga ar savu koli Aigu Ozoliu ska regulri nkt ar saviem zirgiem uz Baldones socils aprpes centru un vizint savus mazos klientus. Rezultti bija patiem labi, un o gadu laik daudziem brniem s nodarbbas ir veicinjuas ne tikai veselbas uzlabojumu, bet ar sagdjuas patiesu prieku. Lgta paststt par kdu no saviem lielkajiem sasniegumiem, Olga atceras par puisi, kuram bijis valodas zudums. Pc ilgstoa nodarbbu kursa ar zirgiem vi ska izrunt daus vrdus. Pai pirmie esot bijui Telfa (zirga,

uz kura vi jja, vrds) un paldies. Tas bija patiem aizkustinoi, un sniedza man milzgu gandarjumu, atzst Olga. is, protams, ir viens no oti retiem gadjumiem. Lielkoties brnu sasniegumi nav tik pamanmi apkrtjiem, tomr oti btiski viiem paiem. Ar sav jtnieku klub Olgai ir dai pacienti, bet via pai nereklam savu darbbu. Lai gan via vltos paldzt vl daudziem, visu nav iespjams paspt. Kop jtnieku klub Telfas notiek reitterapijas nodarbbas, tur gandrz katru gadu risins ar paas sacensbas. Tie ir sava veida integrcijas mai, kas paredzti cilvkiem ar pam vajadzbm. Paskums ir plas, krs un dzvespriecgs. Programm iekauti vairki marruti: hobija sportistiem konkrs, cilvkiem ar invaliditti un vismazkajiem jtniekiem vadbas shmas, kuras jtnieks veic pats vai kop ar pavadoni. ajos vadbas marrutos nav ne zaudtju, ne uzvartju: visi tiek apbalvoti un apsveikti, jo lielk uzvara ir katra sportista uzdrkstans trenties un startt. Tiei ajs sacensbs sportoanu divarpus gadu vecum ska Olgas meitia Anna, kura tagad jau trenjas uz sava zirga un regulri piedals ar citas sacensbas. Olga pateicas sacensbu atbalsttjiem - Baldones domei un Leovet produkcijas izplattjiem.

Olga ellere
Dzimusi: 1969. gad Rzekn. Mcjusies: Maltas sovhoztehnikum , ieguvusi zootehnia specialitti; P. Stradia Rgas 2. medicnas skol ieguvusi kvalikciju socilais darbinieks socilais aprptjs; Latvijas Sporta pedagoijas akadmij ieguvusi kvalikciju sporta treneris. Darba vieta: SPSAC Baldone; jtnieku klubs Telfas.

~6~

2008. gada 24. oktobris

Daia Matisona foto

Nr. 17/08

KONKURSS

Brniem patk zmt zirgus

1. lpp.
Ldzdalba konkurs bija ierobeota gan dalbnieku vecuma (ldz 12 gadiem), gan darbu formta zi. Bet izmantotas dadas tehnikas zmukrsas, akvarei, pastelis, omasteri. Veidoti labi krsu salikumi un redzamas veiksmes kompozcij. Tpc, lai attsttu o brnu talantus, es ieteiktu skolotjiem rosint brnus strdt ar lielkos formtos, bet ms, nkamreiz organizjot ldzgu konkursu, noteikti paplainsim dalbnieku loku ldz 18-19 gadus veciem jaunieiem, tikai tad noteikti jbt skkam daljumam vecuma grups. Vrojot konkursa rezulttu, varu tikai sact, ka man ir patiess prieks par to, ka avze Zirgu Pasts mani uzaicinja piedalties rijas darb. Daudzi konkursa dalbnieki bija atstjui fotogrjas un sirsngas vstules. Bet visaizkustinok ir t, ko rakstjusi Fria Brdas Pociema pamatskolas skolotja un Pociema mazpulka vadtja Edte Melne. Via ststa, ka Pociema mazpulkam jau daudzus gadus izveidojusies jauka sadarbba ar Katvaru pagasta zemnieci Lgu Magoni no zemnieku saimniecbas Priedi, kur tiek audzti zirgi gan prdoanai, gan savam priekam, gan ldzcilvku iepriecinanai. Pociema mazpulcni ir biei ciemii Priedos. Vii dodas izjds, vizins drok, baro zirdzius, mcs rpties ar par citiem dzvniekiem. Mazpulcni, konkursa rosinti, zmjui zirgus, un trs labkos darbus atstjui konkursam. Paldies par ldzdalbu viiem un ikvienam no brniem! Par konkursa lauretiem, nenosakot konkrtas vietas, rija atzina piecus dalbniekus: Katrnu Rtiu, Beti Rutku (abas Ziepniekkalna skumskola), Eviju Ruti (Umurgas pamatskola), Edgaru Ansonu (Rgas specil pamatskola-attstbas centrs) un Gati Punculi (Tilas interntpamatskola). Viiem veikals Jukka pieirs prsteiguma balvas, kuras nosts pa pastu, ja brni nevars ierasties uz konkursa darbu izstdes atklanu 1. novembr pulksten 16 veikal Jukka. Specilbalvu par labko kolektvo kolekciju Jnis Anmanis iecerjis pasniegt Ziepniekkalna skumskolas vizuls mkslas skolotjai Astrdai Untiei. Konkursa rezultt visi t dalbnieki kst par Latvijas Brnu Mksliniecisks fantzijas akadmijas studentiem un, ja ir da vlans un iespjas, tiek aicinti piedalties ts paskumos. Katru sestdienu no pulksten 11 ldz 15 var ierasties uz akadmijas nodarbbm O. Kalpaka tautas daiamata pamatskolas telps Rg, Skrindu iel 1 vai ar uz konsultcijm katra mnea pdj sestdien no pulksten 16 ldz 18 veikal Jukka. Ja rodas jautjumi, rakstiet uz elektronisk pasta adresi info@ zirgupasts.lv ar nordi Brni zm, un centsimies jums atbildt. Anete Iveta Martinsone (Valkas raj.), Megija Kajaka (Rga), Inga Vilkoste (Vini), Janna Paunia (Madonas raj.), Laura Bergmane (Virgas pag.), Marks Enriko Andersons, Enno Martins Andersons, Patriks Veino Andersons (visi Tumes pag.), Dainis Rute, Evija Rute (abi Umurgas pamatskola), Stefnija Karosa, Sintija Cinovska, Rdolfs Veidemanis, Alise Kalnia, Solvita Rozenovska, Toms Aleksanders, Dina Balode, Dina Ozolia, Jnis Ozoli, Edgars Ansons, Raivis Kalni, Raivo Romo, Justne ZvejaZveva, Agate Pelmane (visi Rgas specil pamatskola-attstbas centrs), Raivo Lamberts, Monta Stre, Reinis Blaevis (visi Pociema mazpulks), Mris Tupurtis, Gatis Punculis (abi Tilas interntpamatskola), Elna Priedte, Ieva Avotia, Kristaps Puri, Inga Bua, Edgars Puri, Bete Kleinberga, Madara Rone, Elna Bakne, Nadna Razgaeva, Elvijs Armfelds, Jnis Grabis, Paula rgale (visi Raiskuma pamatskola), Roberts Galanders, Valrija Jahoa, Kitija Katrna Liepa, Loreta Miuna, Elita Buinska, Patrcija Helma Sproe, Anete Abricka, Anete Drta Rokalne, Elvis Vizulis, Reinis Masulis, Evita Salia, Verners Grigalavius, Aiga Avotia, Saimants erbaks, Daniels Dubovis, Alise Miezne, riks Vaikulis, Artrs Smertjevs, Lga Apste, Raimonds Sili, Lelde Boe, Marta Krgere, Kristaps Jerumns, Lote dre, Toms Muinieks, Juris Jezupovs, Linda Tukne, Artrs Putni, Adele Spigovska, Arta idele, Anda idele, Elita Buinska, Katrna Rtia, Sabne Davidaite, Dina Buka, Rolands Juris Vrpi, Zane Tianova, Elna Lba Lapsia, Dina Buke, Egija Oste, Aleksis Kurajevs, Nikola Dita Namniece, Dana Pavtola, Soja Silia, Agnese Anna Trama, Elizabete Grinblate, Laura Rubane, Irbe Apine, Juris Veldre, Gustavs Rokalns, rika Zakse, Bete Rutka, Ilze Murako, Gundega Meijere, Santa Apsalone, Katrna Sarmule, Lga Krze, Roberts Reinis Kaepe, Marta Elza Meika, Forests Ostups, Krlis Jkabs Priede, Linda Damberga, Zane Znatnaja, Agate Meldere, Sabne Pimbere, Aleksandra Kosolapova, Aleksandrs Pirhs, Toms Eduards Zltis, Agnija Garana, Irna ingule, Akvelna Otmane, Selna Paula Sproe, Zane Trufne, Elna Kubecka, Estera Laba, Amanda Neimane, Kristaps Laube, Sabna Saveljeva, Rihards mits, Endijs Ozoli, Edte Ozolia, Daniels eiris, Kristofers Zavoloko, Laura Kavia, Agija Hermane, Ramona Ratsepa, Ralfs Batarags, Drta Irteina, Austra Kazule, Doanna Zavoloko, Oskars Grava, Elita Nierlia, Vita Skudravska, Linda Ratniece, Roberts Jukms, riks Edvards Apenis, Demija Ozolia, Luze Kokare, Lga Austra Putne, Santa Rudzte, Dina Darjana Puria, Maija Teivne, rika Reizniece, Soja Spreseli, Marika Kaepe, Krista Eisaka (visi Rgas Ziepniekkalna skumskola).

Visi konkursa dalbnieki

Betes Rutkas zmjums (Ziepniekkalna skumskola, 4. a klase).

Evijas Rutes zmjums (Umurgas pamatskola, 11 g. v.).

Mans zirdzi. Gata Puncua zmjums (Tilas interntpamatskola, 12 g. v.).

Edgara Ansona zmjums (Rgas specil pamatskola-attstbas centrs, 4. klase).

Veikala Jukka telps no 1. novembra bs apskatmi 60 labkie konkursa dalbnieku darbi. Vienlaikus te bs noprkamas lieliskas Ziemassvtku dvanas, bet konkursa dalbnieku zmjumi kop ar jau ldzinjo Brnu mksliniecisks fantzijas akadmijas studentu darbiem bs dvana tiem apmekltjiem, kuri ziedos jauno talantu atbalsta fondam.

Veikals Jukka
Brnu aprbi, zirgu tematikai veltti suvenri un rotalietas
Mra Millera foto Konkursa rija. Mkslinieks Jnis Anmanis un veikala Jukka paniece Zane Fogelsone-Klodne ar lauretu darbiem.

Krija Barona iel 45/47 (ieeja no Stabu ielas) Atvrts darbdiens no pl. 10 ldz 19, sestdiens ldz pl. 17

2008. gada 24. oktobris

~7~

Nr. 17/08

ZIRGU TURTJIEM

Aktula informcija zirgu turtjiem

Valsts aentr Lauksaimniecbas datu centrs

Katram dzvnieku paniekam Valsts aentr Lauksaimniecbas datu centrs jbt reistrtam ganmpulkam (vienam paniekam piederou dzvnieku kopums). Ganmpulka numuru pieir Datu centrs t reistranas brd, vienam paniekam reistr tikai vienu ganmpulku. Lai reistrtu ganmpulku, ir jaizpilda Ganmpulka kartte. To aizpilda dos gadjumos: 1) Ja tiek reistrts jauns ganmpulks; 2) Ja notiek prmaias reistrt ganmpulka datos; 3) Ja ganmpulks tiek likvidts. Ganmpulka kartti aizpilda lauksaimniecbas dzvnieku panieks vai via pilnvarota persona, kura uz noteiktu laiku vai pastvgi ir atbildga par dzvniekiem. Kartt noteikti jnorda ts aizpildanas iemesls un notikuma datums (datums, kur izveido jaunu ganmpulku, veic prmaias esoaj informcij vai sldz ganmpulku). Aizpildtu veidlapu panieks 30 dienu laik pc uzrdt notikuma datuma nosta Datu centram. Ja tiek reistrts jauns ganmpulks, datu cent jiesta: Aizpildta Ganmpulka kartte ar atzmi Jauna ganmpulka reistrcija; Maksjumu apliecinoa dokumenta kopija (maksjuma mr jnorda: Valsts nodeva Ls 4,00 par jauna ganmpulka reistranu). Pc ganmpulka reistranas ganmpulku reistr ganmpulka paniekam tiek nostta izzia par reistrto ganmpulku un pieirto ganmpulka numuru. o izziu ganmpulka panieks var izmantot k pierdjumu tam, ka ganmpulks ir reistrts, un izzi uzrdtais ganmpulka numurs jnorda visos dokumentos, kur tas tiek pieprasts. Pc ganmpulka numura saemanas taj var reistrt dzvniekus, iestot Datu cent Dzvnieku prvietoanas deklarcijas. Ja notiek izmaias ganmpulka datos (panieka adreses vai tlrua numura maia, kontaktpersonas maia), Datu centr jiesniedz aizpildta Ganmpulka kartte ar atzmi Izmaias ganmpulka datos. Noteikti jbt nordtam ganmpulka numuram, kuram s izmaias jreistr! Ja ganmpulkam jpiereistr prvaldnieks, tad Datu centram jiesta iesniegums, kuram pievienota izzia

Ganmpulka reistrana

par pauma pagaidu prvaldanu. Ja ganmpulka panieks ir miris, tad ldz mantojuma tiesbu nokrtoanai par to rpjas ieceltais prvaldnieks. Pc mantojuma tiesbu nokrtoanas, mantinieki prvieto mantotos dzvniekus uz saviem ganmpulkiem ar Dzvnieku prvietoanas deklarciju. Ja mantiniekam nav reistrts ganmpulks, tad tas ir jpiereistr visprj krtb, un tad jprvieto mantotie dzvnieki. Prvietojot dzvniekus, mantinieks ir tiesgs slgt mirus personas ganmpulku, aizpildot veidlapu Ganmpulka kartte ar atzmi Pilnga ganmpulka likvidcija. Maksjumu apliecinoa dokumenta kopija (maksjuma mr jnorda: Ls 2,50, Izmaias ganmpulka datos); Ja notiek pilnga ganmpulka likvidana, Datu centr jiesniedz aizpildta Ganmpulka kartte ar atzmi Pilnga ganmpulka likvidana. Datu centra datu bz netiek veikta pieirt ganmpulka numura prreistrcija citam paniekam. Pamatojoties uz Dvinjuma lgumu, Pirkanasprdoanas lgumu vai Mantojuma apliecbu, tiek dvinti, pirkti vai mantoti konkrti dzvnieki, nevis paniekam pieirtais ganmpulka numurs, kur tiek izmantots tikai konkrt dzvnieku panieka identicanai, tpc tiek reistrts jauns ganmpulks. Reistrjot pauma tiesbu maiu dzvniekam, jaunajam paniekam ir: 1. jreistr jauns ganmpulks, ja tas nav bijis reistrts, aizpildot: * veidlapu Ganmpulka kartte; * jveic Valsts nodevas maksjumus Ls 4.- par jauna ganmpulka reistrciju; * jsaem izzia no Datu centra par reistrtu ganmpulku, lai zintu pieirto ganmpulka numuru; 2. jaizpilda veidlapa Dzvnieku prvietoanas deklarcija, kas 7 (septiu) dienu laik jnosta Datu centram reistranai datu bz. dzvnieku pastvgs turanas vietas un pagaidu turanas vietas. Novietnes kartti aizpilda novietnes panieks vai via pilnvarot persona, vai novietnes turtjs dos gadjumos: 1) ja tiek reistrta jauna novietne; 2) ja notiek izmaias reistrts novietnes datos; 3) ja notiek pilnga novietnes likvidana. Kartt noteikti jnorda ts aizpildanas iemesls un notikuma datums (datums, ar kuru reistr jaunu novietni, veic izmaias esoaj informcij vai sldz novietni). Aizpildtu veidlapu panieks 30 dienu laik pc uzrdt notikuma datuma nosta Datu centram. Ja tiek reistrta jauna novietne, Datu centr ir jiesta da informcija un dokumenti: aizpildta Novietnes kartte ar atzmi Jaunas novietnes reistrcija; ja turtjs un panieks nav viena un t pati persona, papildus jpievieno pilnvara un Zemesgrmatas apliecbas kopija; maksjumu apliecinoa dokumenta kopija (maksjuma mr jnorda: Valsts nodeva Ls 4,00 par jaunas novietnes reistranu). Pc novietnes reistranas Novietu reistr tai pieir reistrcijas numuru un paniekam izsta izziu par reistrto novietni un pieirto reistrcijas numuru. is dokuments kalpo k apliecinjums tam, ka novietne ir reistrta, un taj uzrdtais novietnes numurs turpmk jnorda visos ar dzvnieku reistru saisttos dokumentos, kur tas tiek pieprasts. Sada Atraans vieta norda novietnes (kts, noogotas platbas) atraans vietas nosaukumu. Latvijas Republikas Administratvo teritoriju un teritorilo vienbu klasikators (ATV kods) ir pieejams dads publikcijs, LR Centrls statistikas prvaldes mjas lap, k ar pie V/A LDC reionu specilistiem. Ja ATV kods nav zinms, sada Adrese obligti jnorda rajons un pagasts. Turtjs ir par dzvniekiem atbildg persona novietn. Novietnei jbt reistrtai k adrescijas objektam Valsts zemes dienesta adreu reistr. Nordtajam pauma kadastra numuram jbt reistrtam kadastra reistr. Ja novietnes paniekam nav zinmas novietnes eogrsks koordintes, ts reistr, pamatojoties uz adreu reistru un kadastra reistru. Turpmk, reistrjot jaunu novietni, nav nepiecieams PVD saskaojums! Ja tiek veiktas prmaias reistrts novietnes datos - turtja maia vai novietnes koordinu precizana, Datu centr ir jiesta da informcija un dokumenti: aizpildta Novietnes kartte, ar atzmi Izmaias novietnes datos; ja turtjs un panieks nav t pati persona, papildus jpievieno pilnvara; maksjumu apliecinoa dokumenta kopija (maksjuma mr jnorda: Ls 2,50, Izmaias novietnes datos). Ja notiek pilnga novietnes likvidana, Datu centr jiesniedz: aizpildta Novietnes kartte ar atzmi Pilnga novietnes likvidcija. Dzvniekus drkst pirkt, prdot un prvietot tikai uz Datu centr reistrtu ganmpulku un novietni. Ttad, ja esat nolmui iegdties vai prdot lauksaimniecbas dzvniekus, jums jbt reistrtam ganmpulkam un novietnei. Zirgu apzmana: Zirgu apzmanu drkst veikt serticta persona zirgkopb. Zirgu apzm pc krsas un pazmju apraksta. Kumeu apzm ldz atiranai no mtes ldz seu mneu vecumam. Zirga identittes numuru pieir Datu centrs pc zirga reistrcijas karttes saemanas un tas sastv no 14 zmm. Zirga reistrcijas kartti aizpilda serticta persona un septiu dienu laik nosta Datu centram. Zirga pases izgatavoana ir maksas pakalpojums. ES ir piemusi jaunu normatvo aktu - KOMISIJAS REGULA (EK) nr. 504/2008 (2008. gada 6. jnijs), ar ko steno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecb uz zirgu dzimtas dzvnieku identikciju, kas nosaka krtbu, kd valst reistrjami zirgi. krtba stsies spk ar 2009. gada 1. jliju un paredzs izmaias zirgu identittes numuru pieiranai tiem dzvniekiem, kas bs dzimui pc 2009. gada 30. jnija. Pamatojoties uz zirga reistrcijas kartti, Datu centrs zirga paniekam

Novietnes reistrana
Novietne ir dzvnieku pagaidu vai pastvgas turanas vieta (kts vai sugai atbilstoa noogota teritorija dzvnieku turanai). Vism dzvnieku turanas vietm jbt reistrtm novietu reistr. Novietu (novietne atsevii norobeojama platba lauksaimniecbas dzvnieku pastvgai vai pagaidu turanai) reistr norda lauksaimniecbas

Zirgu skaita sadaljums pc ganmpulka lieluma

Zirga pase

~8~

2008. gada 24. oktobris

Daces trausas foto

Nr. 17/08
izsniedz zirga pasi. Ja pc apzmanas zirgam ir mainjusies krsa vai kda no pazmm, serticta persona zirga pas veic atbilstou ierakstu, kuru apliecina ar savu parakstu un zmogu. Informciju par zirga veselbas stvokli un vakcinciju ieraksta praktizjos veterinrrsts. panieks zirga pasi saglab, kamr dzvnieks atrodas ganmpulk. Ja zirgs tiek prvietots uz citu ganmpulku vai novietni, tad iepriekjais panieks nodod jaunajam paniekam zirga pasi un apliecina to ar ierakstu zirga pas. Prvietojot zirgu uz citu ganmpulku vai novietni, obligti jaizpilda Dzvnieku prvietoanas deklarcija. Ja zirgs ir nobeidzies, t pas ieraksta zirga nobeigans datumu un septiu dienu laik pasi nosta Datu centram. Ja zirgu realiz kauanai, zirga pasi nodod kautuves paniekam vai via pilnvarotai personai, kura zirga pas ieraksta zirga nokauanas datumu un septiu dienu laik nosta Datu centram. Par zirga apzmanu ir atbildgs zirga panieks. Zirga pases izgatavoana ir maksas pakalpojums. Ja nozaudta zirga pase, dzvnieka paniekam ir jaizpilda pieprasjums par zirga pases dublikta izgatavoa-

ZIRGU TURTJIEM
nu un jiesta Datu centr. Zirga pases dublikta izgatavoana ir maksas pakalpojums. jas aizpildanas krtbu ir atrodama veidlapas komplekta otr pus. ves lecinanas apliecba 7 dienu laik pc notikuma reistranas; Notikuma ziojumu lapa 7 dienu laik pc notikuma;

Dzvnieku prvietoanas reistrana

Prvietojot dzvniekus, jaizpilda Dzvnieku prvietoanas deklarcija. Ja ganmpulks un novietne nav reistrta, un dzvnieki nav apzmti, dzvnieku panieki nav tiesgi prvietot dzvniekus. Pirms prvietoanas dzvniekam jbt apzmtam un jatrodas attiecgaj novietn. Deklarciju drkst aizpildt dzvnieka panieks vai turtjs. Ja deklarciju aizpilda cita persona, tad dzvnieka paniekam vai turtjam pirms dokumenta parakstanas jprbauda dokumenta saturs. Deklarciju izraksta, ja dzvnieku prvieto no vienas novietnes uz otru, vai, ja notiek paumtiesbu maia. Ar vienu deklarciju var prvietot ldz divdesmit individuli apzmtiem dzvniekiem. Vien deklarcij drkst rakstt vienam paniekam piederous un vien novietn esous dzvniekus. Ar vienu dzvnieku prvietoanas deklarciju var paziot tikai vienu notikumu. Detalizta informcija par dzvnieku prvietoanas deklarci-

Valst ievesto un izvesto dzvnieku reistrana

Ja dzvniekus ieved Latvijas teritorij, tie ir jreistr saska ar valst pastvoiem noteikumiem. Dzvnieki, kuri tiek ievesti no ES dalbvalstm, ir jreistr Datu centr, iestot Dzvnieka prvietoanas deklarciju un izcelanos apliecinou dokumentu (izcelans sertiktu) kopijas, veterinr sertikta kopijas, zirgu pases kopiju. Visi dokumenti Datu centr jiesta 7 dienu laik. No ES dalbvalstm ievestie dzvnieki netiek prapzmti, tiem saglabjas ts valsts identittes numurs, no kurienes tie tiek ievesti. Importto dzvnieku ieveana no treajm valstm: - Ja dzvnieki tiek ievesti no citm valstm, kas nav Eiropas Savienbas dalbvalstis, un to apzmjums neatbilst ES prasbm, tie ir jreistr Datu centr un obligti jprapzm, saska ar valst pastvoajiem noteikumiem. - Dzvniekam tiek pieirts Latvijas numurs.

Dokumentu saraksts, kuriem jbt katr ganmpulk

1. Ganmpulka kartte (visiem ganmpulkiem, ieskaitot truu, zirgu, nutriju, kaokzvru, mjputnu, k ar savvaas dzvnieku, putnu un akvakultru audztjiem); 2. Izzia par reistrtu novietni (paniekam nosta Datu centrs pc novietnes reistranas datu bz); 4. Zirga reistrcijas karttes 2. eksemplrs; 5. Dzvnieka prvietoanas deklarcija (ja dzvnieki pirkti vai prdoti, prvietoti): 5.1. 2. eks. Dzvnieka samjam; 5.2. 4. eks. Dzvnieka nosttjam. 6. Zirga pase (zirgiem); 7. Notikuma ziojuma lapa 2. eksemplrs; 8. Novietnes dzvnieku reistra grmata; 9. ves lecinanas apliecba 2. eksemplrs.

Dokumentu iestanas termii un krtba

Ganmpulka kartte 30 dienu laik pc notikuma; Novietnes kartte 30 dienu laik pc notikuma; Dzvnieku prvietoanas deklarcija 7 dienu laik pc notikuma; Zirga pase 7 dienu laik pc notikuma;

Dzvnieku reistr uz 2008. gada 1. oktobri Latvij ir reistrti 13 240 zirgu. Zirgu skaita sadaljums pa rajoniem ir pardts tabul.

Informcija no dzvnieku reistra

Zirgu skaits uz 2008. gada 1. oktobri pa rajoniem (LDC dati)

Zirgi Teritorija Kop 285 242 480 252 394 15 1394 298 328 197 38 469 11 1156 150 17 402 258 788 364 313 892 1 1029 231 1134 144 412 267 360 723 2 194 13240 Zirgi V 186 127 255 143 249 8 725 182 196 113 26 256 5 588 81 14 222 160 428 209 194 469 1 544 84 590 85 245 171 216 406 1 121 7300 Zirgi S 99 115 225 109 145 7 669 116 132 84 12 213 6 568 69 3 180 98 360 155 119 423 0 485 147 544 59 167 96 144 317 1 73 5940 Jaunzirgi 6-36 mneu vecum 62 29 5 40 58 3 35 105 45 19 11 114 0 21 27 2 56 51 70 42 61 84 0 52 7 174 21 107 39 74 220 1 55 1690

Izstdes atklanas viesi tika aicinti iznkt uz ielas, kur vius sagaidja mksliniece Vineta SajerDzrvte zirg.

Vineta glezno zirgus

Dace trausa

Neparasti savu gleznu izstdi 3. oktobr galerij Laipa Valmier atklja Vineta Sajer-Dzrvte. Izstdes viesi tika laipni aicinti pamest telpas un iznkt uz ielas, kur vius sagaidja pati mksliniece zirg! Ekspontajs glezns un das graks galven tma, protams, ir zirgi. T k Vineta obrd dzvo Anglij, kur populra ir polo sple, vai daudzi vl grimst nostalij pc lapsu medbm, ar maksliniece iedvesmojusies no m angu izklaidm, ko varam apskatt glezns. Vineta centusies atrast kdu neparastku zirga un jtnieka rakursu kustb. Ja pirmaj zl valda strauja kustba sporta laukumos vai medbu skatos, tad otr - vairk sievigs romantisms. Bet varbt nav ko spriedelt par lietm, ko katrs pats var apskatt un novrtt. Izstde vl ir apskatma ldz 10. novembrim.
Viens no izstd apskatmajiem Vinetas SajerDzrvtes darbiem.

Aizkraukles rajons Alksnes rajons Balvu rajons Bauskas rajons Csu rajons Daugavpils Daugavpils rajons Dobeles rajons Gulbenes rajons Jkabpils rajons Jelgava Jelgavas rajons Jrmala Krslavas rajons Kuldgas rajons Liepja Liepjas rajons Limbau rajons Ludzas rajons Madonas rajons Ogres rajons Preiu rajons Rzekne Rzeknes rajons Rga Rgas rajons Saldus rajons Talsu rajons Tukuma rajons Valkas rajons Valmieras rajons Ventspils Ventspils rajons KOP:

2008. gada 24. oktobris

~9~

Nr. 17/08

ZIRGAUDZTJIEM

Zirga gnu karte

Sagatavoja Dace trausa. Turpinjums (rakstu srijas skums Zirgu Pasta 10., 12., 13., 14., 15. un 16. nr.).

Nderlandes siltasiu irne veidojusies k divu Holandes pamatiru sajaukums: vieglks Gelderlandes un smagks - Groningenas. Nderlandes vidieu zem Gelderland augsne ir vieglka, smilainka, tpc eit attstjs vieglka tipa zirgi, bet Groningenas smagajm augsnm attiecgi bija nepiecieami smagki zirgi, kas raduies, izmantojot Frzu un Oldenburgas iru zirgus. Gelderlandes-Groningenas irnes kombincija turpmkaj selekcij tika pilnveidota ar angu pilnasiu, franu un vcu siltasiu irnm. Rezultt izveidojs sporta zirgu irne, ko pazstam k KWPN, kas tulkojum nozm Karalisk Nderlandes siltasiu irnes ciltsgrmata. Iekanai aj ciltsgrmat ir oti stingri kritriji. Rezultts tam ir irne, kas veiksmgi konkur visaugstkaj lmen pasaules iejd, konkr un draiving. Visi rzei, kas tiek izmantoti vaislai, tiek prbaudti ar rentgena paldzbu, lai nepieautu tdu dzvnieku izmantoanu, kam ir iedzimstoi defekti. Ldzgi k tas notiek vcu iru selekcijas darb, jaunie zirgi iztur ilglaicgus testus, kuru laik nosaka zirga turpmko izmantoanas virzienu iejde vai konkrs. ds tests ir ar zirga visprj veselbas stvoka indikators. Tikai pai labkie zirgi tiek uzemti ciltsgrmat. Ar gadiem KWPN ir attstjusies divos virzienos 80% ir jjamzirgi un 20% - t saucamie karieu jeb braucam tipa zirgi (Tuigpaard). Latvijas irn lielko ietekmi atstjis rzelis Guido, kas pats ar labiem pankumiem zem Sintijas

Nderlandes siltasiu irne

Orlovas segliem piedaljies valsts un starptautiska mroga sacensbs un atstjis krietnu plejdi talantgu pcncju konkr. K vienu no labkajiem var mint sporta un vaislas rzeli Gvidonu, kas pieder Dainim Ozolam. Ramzes no Jumbo-Jet Latvij producja su laiku, tau no t serticti trs rzei Roils, Roids un Rinaldo. Pasaules lmen KWPN jau piekto gadu pc krtas ir ldere WBFSH ciltsgrmatu reitingos, kas neapaubmi ir milzgs holandieu irnes audztju sasniegums. Ar WBFSH zirgu reitinga pirmaj viet ir KWPN prstvis, Honkongas olimpisks arnas varonis Hickstead no Hamlet un Jomara t. Ekstein. Olimpisko pjedestlu dalja ar holandiei - divi pusbri no Quidam Ninja la Silla un Authentic. 2007. Gada rzea nosaukumu irn ieguva Okidoki no Jodokus x Kentucky t. Topas. Ar iejdes reitingi apliecina irnes lielos pankumus msdiens. WBFSH ciltsgrmatu reitingos KWPN palaik paclusies jau ldz otrajai vietai. Pasaul pazstamkie ir vadoie iejdes zirgi IPS Painted Black no Gribaldi un Litchy Hickstead-Hickstead un Eriks Lemaze t. Ferro, Parzival 2008. gada olimpiskajs spls no Jazz un FidoHongkong. ra t. Ulft, Pop Art no Amsterdam un Jodyprinses t. Habochon. Ilggadjais Ankes van Grunsvenas partneris Krack C no Flemmingh un Gicara II t. Beaujolais ar pankumiem tiek izmantots vaisl, dodot irnei licenctus rzeus un sporta zirgus.
Ridehesten.com foto

Ankkes van Grunsvenas IPS Krack C. - IPS Krack C Helsinku ov 2007. gad.

berberiem, arbiem un vcu siltasiiem, pamazm veidojoties par janai labk piemrotiem zirgiem. Bet 19. gadsimt Normandijas reiona zirgaudztji no Anglijas importja angu pilnasius, k ar saldzinoi robustos Norfolkas rikotju rzeus un krustoja ar saviem universlajiem normu zirgiem. Turpmkais darbs virzjs divos virzienos, un rezultt rads franu rikotju un anglonormu irne, kas savukrt iedaljs vieglkaj tip jjamzirgos - un nedaudz smagkajos braucamzirgos. Anglo-normu irnes jjamzirgi vlk izveidojs par msdiengu irni, ko tagad pazstam k franu jjamzirgu irni. Pc otr pasaules kara, lai radtu hantera tipa zirgu, kas labi starttu konkr un trsc, irn intensvi tika pielietas angu pilnasiu asinis. Ar palaik eksistjoaj franu jjamzirgu irn tiek izmantoti 33% angu pilnasiu rzeu, 45% - franu jjamzirgu rzeu, 20% - anglo-arbu, k ar apmram 2% franu rikotju rzeu. oti veiksmga bija angu pilnasia Furioso, kas dzimis Anglij, izmantoana irnes attstb, producjot izcilus vaislas un konkra zirgus. Otra irnes leenda ir ietekmgais Cor de la Bryere, kas radja C lniju Holteinas irn. Msdiens irne veiksmgi tiek izmantota citu sporta zirgu iru lekanas spju uzlaboan. Vien no izcilkajiem prstvjiem ir brazlieu jtnieka Rodrigo Pessoa rzelis Baloubet de Rouet no Galoubet A un Messange du Rouet t. Starter, kas ar lieliem pankumiem start pasaules klases arns. T ir slaven Alme Z lnija, kas attstjusies ar vairku ietekmgu pcncju starpniecbu un nav retums ar Latvijas zirgu izcelsm.

Franu jjamzirgu irne

Termins franu jjamzirgu irne (Selle-Francais) tiek izmantots samr nesen kop 1958. gada. Tau faktiski s irnes cilstgrmata ir turpinjums no agrk pazstams franu anglo-normu irnes. Vrds normu zirgi ir ticis lietots jau vismaz tksto gadu. Tie bija smaga tipa zirgi, kurus izmantoja ar armijas vajadzbm. 17. gadsimt normu zirgi guva iespaidu no citm irnm -

Rodrigo Pessoa ar rzeli Baloubet de Rouet uzvarjis vairkos Pasaules kausa izcas nlos un citos pasaules klases turnros.

Izmaias uzemanai entiskajos resursos

Dace trausa

Tehnika un lauku sta Rmav

Dace trausa

Pc ilgm prrunm Latvijas Zemkopbas ministrij 14. oktobr LZB (Latvijas Zirgaudztju biedrba) un LZAA (Latvijas irnes zirgu audztju asocicija) vienojs par prmaim, kas bs jievro turpmkajos piecos gados, reistrjot Latvijas irnes zirgus genofond. Abu biedrbu prstvji tri atrada kopju valodu par to, ka turpmk entikos resursus vars papildint ar seu mneu un veckm vtm, emot vr tikai atbilstou izcelsmi, jo Latvijas irnes genofond joprojm nav atautie 500 pati. Bs gan jsldz lgums par to, ka, sasniedzot vaislas darbbai atbilstou vecumu, pirmajam kumeam, ko iegs no ves, jbt genofonda prasbm atbilstoam. Lielk stvans notika par pieaujamajm irnm. Galarezultt biedrbu prstvji vienojs, ka genofond ar paas komisijas atauju vars uzemt ar zirgus, kuru enealoij 25% ir du un Nderlandes siltasiu priektei, ja pc tipiskuma, eksterjera un izmriem tie atbilst prasbm.

Vrtjot darbaspjas, rzeiem 2,5 gadu vecum ir jbt apmctiem iejgan. Nedaudz tika paaugstintas minimls prasbas eksterjera vrtjumam. Tagad, lai zirgs tiktu iekauts genofond, nepietiks ar 35 ballm, k iepriek, bet bs nepiecieamas vismaz 42 balles.

Daces trausas foto

Genofonda rzelis Sagapo draivinga tras Ievas Kokinas vadb.

kas prdod dzvnieku barbu. Zirgiem domt prtika gan ir tikai papildinjums sortimentam, un lielus ldzekus, lai iektu zirgu barbas tirg, neviena no izstd prstvtajm rmm trt negribja, aizbildinoties ar ierobeoto tirgu.

Zirgu gan msdiens esam pierakstjui aristokrtu krtai, tomr ar is dzvnieks laukos vien izaug. Tpc Zirgu Pasts izstd etlandes ponijs ar saimnieci pastaig pa izstdes teritoriju. ne tiki ielkojs, bet ar piedaljs, lai informtu un Jaunums, ko aj izstd varja apreklamtu savu avzi, t iegstot ne skatt un kas izpelnjs lielu ievrbu vienu vien jaunu abonentu. pai brnu vid, bija etlandes poniji Plai izstd bija prstvtas rmas, no zemnieku saimniecbas Malteni. Atliek vien cert, ka zirgaudzana, janas sports un pai hobija jana, neskatoties uz nestabilo ekonomiku valst, tomr kdreiz ks tik populri, ka ar Latvij bs iespjams sarkot plaa mroga izstdi, kas veltta tikai zirgiem.

~10~

2008. gada 24. oktobris

Daces trausas foto

Lauksaimniecbas izstdes Rmavas izstu zl, ko organiz SIA A.M.L. jau sen ir ieguvuas tradcijas statusu. Izstde eit notiek jau 17. reizi, un cilvki to gaida, apmekl ar lielu interesi, cerot atrast kaut ko jaunu un nebijuu vai kdas senas un nezdoas vrtbas.

Nr. 17/08

ZIRGAUDZTJIEM/SLUDINJUMI
Zirgu piekabe Brenderup EQUILINER.
2008. gads. Pilna masa 2000 kg, kravnesba 1250 kg. Izmri 2840x1620x2220 mm. No Dnijas. Tlr.: +371-27858811. www.trailers.lv Cena: 3230,00 LVL+PVN. LV sertikts. Garantija 2 gadi.

Sasniegta jauna rekordcena

Pc Eurodressage materialiem sagatavoja Dace trausa

Jauna rekordcena sasniegta Fehtas izsou centr 5. oktobr gada rudens izsol. Trs gadus vecais Oldenburgas irnes licenctais rzelis Statesman tika prdots Luksemburgas sindiktam LUX-dressage, kur ietilpst Kristofs Umbahs, Miels Vehnerts un Saa ulcs. Luksemburgas asocicija prspja ldz im augtko izsou cenu 667 000 DM (341 000 eiro), ko Sis Makss-Teirore samaksja par August der Starke pirms vairkiem gadiem. Statesman tvs ir StedinIzsou drgkais zirgs Oldenburgas ger, bet mte valsts prmt ve Weissendra irnes rzelis Statesman. no Donnerschwee. Audztja un paniece ir amerikniete Anna Kitela, kura Weissendra nopirka 2001. gada Fehtas izsol, bet Statesman piedzimis un izaudzis Vcij, Fehtas staos pie fon Merveldta. gada Bundesempiont tas ar jtnieku Heiko Klausingu ieguva treo vietu. Luksemburgiei aj iepirkans tr Feht iegdjs ar Furstengruss (Furst Heinrich x Welt Hit II) par 78 000 eiro un licencto poniju rzeli Hennes (Henry x Balthasar) par 60 000 eiro. Pavisam desmit zirgi tika prdoti par 50 000 eiro un lielkm summm. Otru drgko izsoles zirgu Roadrunner ( Royal Diamond x Parabol) par 150 000 eiro iegdjs Kampmau imene. No 140 000 eiro ncs irties Betoleimeru imenei par Stepdance (Stedinger x Don Gregory). Zviedru iejdes jtnieks Hans Staubs par Disaronno (Dimaggio) samaksja 50 000 eiro. Par drgko konkra zirgu aj izsol kuva Queen Jasmin (Quattro B x Landcapital), kas tika prdota par 70 000 eiro. Izsoles drgkais kume Arcos Amati, kas ir st msa slavenajam konkra zirgam ArkoIII, tika nopirkts par 47 000 eiro. 2008. gada Fehtas Oktobra elites izsol kop tika prdoti 69 zirgi par vidjo cenu 35 058 eiro un 47 kumei par vidjo cenu 10 113 eiro

Statesman prdots par rekordcenu 400 000 eiro Fehtas Elites izsol

ir Anja Mohrrenda no Berzenbrukas Vcij. Viktorija Makss-Teirore vlk teica: Ms tiem nespjm turties pret un nepirkt Schickeria vias fenomenlo janas pabu un trs izcilo pamatgaitu d. Schickeria tiks nodota trenerei Helnai Langehanenbergai, kura kop ar vru Sebastjanu strd ar msu zirgiem, jo uzticamies pilnb viu darba metodm, zinot, ka tiek doda priekroka lnam darbam ar zirgu, aujot tam nobriest. Pircjam no lsvigasHolteinas tika otrs drgkais s izsoles zirgs meln ve Real Love (Real Diamond x Davignon). Vestfles elites vju ov ogad is zirgs ieguva treo vietu. ves 2008. gada Minsteres elites izsol bija top ar treais drgkais zirgs bija ve. Rud Belinja (Belissimo M x Davignon I) prdota par 125 00 eiro kdam Hamburg dzvojoam iejdes fanam. Belinja audztja ir Dozefne Kalz no veices.
Par Schickeria sola augstko cenu Minster.

Sakar ar staa rekonstrukciju izprdod zirgus sportam, hobijam un vaislai!

Kontaktinformcija: 29727835

Par labm cenm tika izsolti ar poniji, drgkais no tiem Naganos Son tika prdots par 41 000 eiro. Ar Sis Makss-Teirore joprojm saglab savu kaislbu pret ponijiem, noprkot par 32 000 eiro rudo Championess (FS Champion de Luxe x Dornik B). Iepriekj gad iegdtais ponijs Nice Blue Eyes kuva par 2008. gada Bundesempionta uzvartju sav klas. 58 Vestfles sporta zirgi tika prdoti par vidjo cenu 32 431 eiro.

Ferdenes Rudens elites izsol augstk vidj cena par zirgu

Ferdenes izsoles, kas slavenas ar augoiem cenu rekordiem, oreiz neprspja Minsteres un Fehtas Rudens elites izsou drgko zirgu rekordus. Nedu pc m izsolm Ferden par visaugstko cenu prdeva trsgadgo bundesempionu Bacchus von Worrenberg (by Belissimo M x Calypso II), ko audzjusi veicieu alianse Peters&Hodel. murs treo reizi krita pie summas 195 000 eiro, un par zirga laimgo panieku kuva iejdes stallis pie Hamburgas. Zirgu js Martins Kristensens. ogad Bacchus jau ir priecjis tiesneus un publiku Hannoveras Sporta zirgu empiont august un Vcijas Bundesempiont septembr, rdot izcilas gaitas, it sevii lkos. Lai gan Ferden netika sasniegti gada cenu rekordi, izsole izcls ar oti augstu vidjo cenu par zirgu, sasniedzot 40 267 eiro, turklt, prdodot lielu skaitu 103 Hannoveras sporta zirgus, 25 no tiem tika realizti par cenm, kas prsniedz 50 000 eiro.

Prdod koka status, garums pc pasttja izvles. Ir iespja likt klt sliedi. (Jsu atvestu). Cena statnim 20 Ls/gab., bet iespjama cena pc vienoans, ja prk vairkus. Tlrunis: 28456774 e-pasts: yolly20@inbox.lv

Drgko ceno Minster maks austriete Sis Makss-Teirore

Ar Minster-Handorf, Vcij 5. oktobr notika liel rudens zirgu prdoana Oktobra elites izsole. Rudo vi Schickeria ( Sir Donnerhall x Weltmeyer) par 335 000 eiro nopirka austriete Sis Makss-Teirore, kura pc prtraukuma atkal intensvk skusi iepirk zirgus elites zirgu izsols. Schickeria audztja

Drgkais zirgs Ferdenes elites izsol Bacchus von Worrenberg.

Ar augstm cenm izcls rzea Bellissimo pcncji. Belinda M (by Belissimo x Weltmeyer) nopirkta par 170 000 eiro, un t turmk dzvos iejdes staos pie Hamburgas, bet Bestseller R (by Belissimo x Donnerhall) nopirkts par 140 000 eiro un brauks uz ASV, Kaliforniju. Drgkais konkram paredztais zirgs For Keeps (Domino x Feline) tika prdots par 140 000 eiro. o vi un vl trs citus konkra zirgus iegdjs Marokas Karalisk armija, to jauns mjas bs Ziemefrik. Izsoles menederis Ginters Frmanis ar rezulttiem ir oti apmierints. Zirgu cenas bija augstas un, saldzinot ar citu gadu izsolm, ogad lielku skaitu zirgu nopirka rzemju pircji. Trdesmit trs zirgi pamets Vciju. Pieci zirgi tika prdoti uz Kandu, pa etriem uz Franciju un Spniju. Elites izsol tika prdoti ar 46 kumei par vidjo cenu 6920 eiro, bet drgkais rzelns Hidalgo (Hotline x Lauries Crusador xx) tika nosolts par 20 000 eiro rzeu stacijai veic.

3 Vtolu stai par mrenm cenm prdod vaislas ves (grsnas) no Levantos I, Corall un Colard Skolas iela 18, Riebii, Preiu rajons Tlr.: 29533898, 26446500, 29112796 e-pasts: 3vitolu@inbox.lv

Atvrts jauns veikals

Rg jauns, gais telps atvrts pirmais SIA Vaivar Marengo zirglietu veikals. T atklana notika svinga gaisotn, tika prezentts Equilibrium jaunais produkts masas sega zirgiem un Kan Teq specili sievietm veidots drobas vestes janai. Plak par paskumu un veikalu nkamaj numur.

24. un 25. oktobr JSK Audruvis notiks Lietuvas sporta rzeu sertikcija. Skums pulksten 11.00 www.audruvis.lt

2008. gada 24. oktobris

~11~

Novembris
Latvijas mroga sacensbas
Konkrs klasikcijas sacensbas, Kleisti, Rga, tlr. uzzim 29147772.

Starptautiska mroga sacensbas Seminri

6.-9.11. konkrs CSI***/CSI, Lezno, Polija. 13.-16.11. konkrs CSI** W, Lezno, Polija. 31.10., 1. un 2.11. seminrs Zirgu apmcba ar dabiskm metodm, informcija www.zirgi.lv, tlr. 29275134. Ocili paskumi 3.-4.11. WBFSH enerl asambleja Lion, Francija.

Novembris
P O T C P S Sv 3 4 5 6 7 8 9

Zirgu Pasts redakcija aicina js stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt reklama@zirgupasts.lv vai info@zirgupasts.lv

1 2

10 11 12 13 14 15 16

17 18 19 20 21 22 23

24 25 26 27 28 29 30

Z/s Akmelauki
Laikraksts Zirgu Pasts, Izdevjs Equus partneri, Iespiests Dardedze tipogrja, Dace trausa galven redaktore +371 26258326, Inese Ruskule redaktore, urnliste +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243, Nadna Zavadilika tehnisk redaktore, dizains +371 29872679, Maija Gailia makettja. info@zirgupasts.lv, www.zirgupasts.lv

~12~

Daces trausas foto