Nr.

21/08

2008. gada 19. decembris

aj numur:
FEI enerlaj asamblej
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus ststa par FEI enerlo asambleju

2. lpp.

Pajgu braukana ar Latvij

Kleistos notika pirm LJF Pajgu braukanas sekcijas sanksme 4. lpp.

Pakavs tiek uzskatts par laimes simbolu

Latvieu tautas ticjumi par pakavu un simbola lietojums sadzv 7. lpp.

Ziemas prieki msu zirdziiem

Pasataiga un svaigs gaiss nostiprins veselbu jau mazam kumeam. Zirgaudztji, laidiet savus kumeus lauk! 10. lpp.

Atptas brdim
Tautasdziesmas, anekdotes un Rabindranata Tagores eseja par zirgu

9. lpp.

Cergu gadumiju!
Zirgu Pasts

Tuvojas ne tikai svtku, bet ar prdomu laiks kds bijis aizvadtais, kds bs nkamais gads? Klausoties Saeimas sdi par krzes situciju valst pirms o dienderu krtjm brvdienm prem dadas izjtas. Dzirdam, k stvs apkakltes un portfeli run par tautu. Cits tobrd kasa pakausi vai smk, cits raksta e-pastu vai svepst tlrun, cits vienkri savu pcpusi iznesis no darba telpas, nu ko tur. Vii ir aizmirsui, ka pirms simts prgudro galvu statusa saemanas bijui t pati tauta, un nobalso, protams, par nodoku palielinanu. Kam? Tautai.
21

Cena 0,87 Ls

Bet msu nozarei vis aj ez ir laimjies, jo zirgs stv uz etrm kjm, un tuvk pie zemes. Ar pakavi ir etri (ne velti ststu par to simboliku publicjam

tiei aj numur). Paveicies, ka ar zirgkopbu un janas sportu saistts liets pie stres nonkui un daudzus gadus ar savu kompetenci turas cilvki, kas iepazinui o nozari, pai taj darbojoties. Tpc jcer, ka visi kop izdzvosim. Esam ncinti ne reizi vien, bet Latvijas zirgs, k bijis, t ir, un lepn karietes iejg visai reti braucis, toties zemi aris, auojis un ar pie pleca bubinjis, kad piegunieku puisim vai jaunsaimniekam nav bijis padoma, k galus savilkt kop... Tpc piedvjam, jums, godtie lastji, kuri bijui kop ar Zirgu Pastu t iznkanas pirmaj gad vai kuvui par abonentiem nkamaj, - esiet izdevuma ldzveidotji: rakstiet vstules, vaicjiet, dalieties prdoms un nosauciet tmas, par kurm vlaties last. Zirgu Pasta redakcija ir jsu sabiedrotais, kas mins rast atbildes uz jautjumiem, kas svargi mums visiem. Paldies par uzticbu!

2008. gada 19. decembris

Daces trausas foto

~1~ ~1~

Nr. 21/08

INFORMCIJA

Aizvadts saspringts un sekmgs gads

Dace Millere

kas tiks remontts un ks par jauno FEI mtni. Ar Zirgu Pasta lastji ir iepriek informti par to, ka pdj laik FEI vadbai un princesei Hajai bija izveidojies konikts ar Iejdes komiteju. T rezultt enerls asamblejas laik komitejas amatpersonas atkps no saviem amatiem, bet jcer, ka tas neatsts iespaidu uz s janas disciplnas attstbu, jo tika izveidota operatv grupa, kas darbosies ldz nkamajai enerlajai asamblejai. Vai ir ar tendences, kas rada baas par janas sporta turpmko attstbu starptautisk mrog? Baas rada jau mint problma, ka darbs ar sponsoru un atbalsttju piesaistanu janas sportam nenotiek tik augst lmen, k tam vajadztu bt. Tiei pdj laik manma ar cita satraucoa tendence. Svargu jautjumu apspriean it k netiei notiek pretnostatjums starp FEI dalbvalstm no Eiropas un no Austrumu un zijas valstm. Balsojums oti biei ir par labu otrajm, un ts valstis, kur janas sports ir pasaul visaugstkaj lmen un kuru viedoklis tpc btu visnozmgkais, biei paliek mazkum. Kuras no FEI attstbas tendencm tika atztas par pozitvkajm? Augstu tika novrtts Pekinas olimpisko spu janas turnra organizatoriskais lmenis. Tika spriests ar par to, lai tikpat kvalitatvi tiktu sarkotas nkams lielks sacensbas Pasaules janas

Ststa Agris Blaus: enerlaj asamblej, kas notiek reizi gad, piedaljs gandrz visu 134 FEI dalbvalstu prstvji. Tika apspriesti svargkie jautjumi, kas skar visas janas sporta disciplnas. Varam bt gandarti, ka ldz im Latvij attsttajam konkram un iejdei tiei osezon pievienojusies ar pajgos braukana jeb draivings un paraolimpisk jana, izveidojot jaunas sekcijas federcijas pasprn. Asamblej tika izvrttas janas sporta attstbas iespjas ne tikai nkamaj gad, bet ilgk laika period. Kuri bija galvenie enerls asamblejas laik apspriestie jautjumi? Patlaban viens no aktulkajiem jautjumiem ir sponsoru un atbalsttju piesaistana, jo sakar ar pasaules ekonomisko krzi to skaits samazins. Tpc FEI izteica pateicbu savai prezidentei Jordnijas princesei Hajai Bint al Huseinai, kura devusi ar persongu ieguldjumu federcijas darb, tam ziedojot 20 miljonus eiro lielu naudas summu. Via par saviem ldzekiem iegdjusies ar namu Lozann,

Tika uzsvrts tas, ka FEI ar turpmk sniegs paldzbu nacionlajm federcijm seminru organizan tiesneiem un treneriem. Varu atgdint, ka pirm lmea kursi notikui ar Latvij, un tad, kad msu specilisti bs gatavi papildint savas zinanas jau otr lmea seminr, tas tiks sarkots. Tuvojoties gadumijai, k varat si rezumt aizvadto sezonu un ko vlt nkamajai? Aizvadtais gads Latvijas janas sportam bijis oti saspringts un sekmgs: bijis tik daudz sacensbu k nekad agrk gan Latvij sarkoto, gan msu sportistu startu rzems. Jizsaka tikai cerba, ka izdosies piesaistt pietiekami daudz sponsoru un atbalsttju, lai nkamgad no sasniegt neatkptos. Tau ar mums tas nenksies viegli, bet strdsim t, lai vartu nodroint atbilsto lmen federcijas sacensbu sarkoanu, k ar msu labko konkra un iejdes sportistu startus rzems. Juzsver, ka federcija tiei pagjuogad pievrsusi lielu uzmanbu brnu un jaunieu sporta attstbai. Sacensbs un ldz ar to konkurs Latvijas labkais jtnieks ieviesm atseviu vrtjumu brniem ldz 16 gadu vecumam, notiek sacensbas

FEI prezidente Jordnijas princese Haja Bint al Huseina sarun ar Latvijas Jtnieku federcijas prezidentu Agri Blauu.

Agris Blaus (no kreiss) un Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents Edgars Treibergs piedals FEI enerls asamblejas darb Buenosaires.

ar jaunkiem interesentiem, k ar par sistmu veidojas jana ar ponijiem. Prieks, ka Latvij turpina veidoties janas sporta bzes ogad darbu ska komplekss Inukaln, kur veiksmgi tika aizvadtas vairkas sacensbas, taj skait viens no Latvijas

Jtnieku federcijas kausa izcas posmiem un sarkotas pirms Latvijas Zirgu dienas. T ir oti laba tradcija, kam noteikti jturpins, jo ldztekus sackstm notiek daudzi citi paskumi, kas veicina cilvku interesi par zirgiem un janas sportu.

Ziemassvtki vieni no krkajiem gadskrtu svtkiem

Inese Ruskule

Latvieiem Ziemassvtki bijui vieni no krkajiem gadskrtas svtkiem. Zirgs ir neatemama ziemas saulgrieu svinbu sastvdaa. Pirmkrt jau tpc, ka tautasdziesmu tekstos pai Ziemassvtki biei sabrauc ar raksttm ka-

manm ts ir izrottas jeb izraksttas. Tpat k citu Dievadlu zirgi, ar Ziemassvtku kumei ir melni. Zirgu krpes atgdina lstekas. Tau tie nav apkalti. Kamans Ziemassvtki parasti ir savedui dadus dienus. Tautasdziesms aprakstts, ka Ziemassvtki ved ar saviem zirgiem labbu kl-

t. Cilvki oti ctgi gatavojs Ziemassvtkiem, trdami istabas un citas kas, gatavojot dienus. Ziemassvtku svinana agrk nebija iedomjama bez ekatu gjieniem. ekatnieki staigja no vienas mjas uz citu, tdjdi uzjautrinot saimniekus. Cilvki prrbs ar par zirgu. Maskas bija daudzveidgas, kur nu k varja izveidot. Cits vienkrk, cits greznk. Visbiek par zirgu bija prrbuies divi cilvki. No koka celmiem izgatavoja ekatu zirga galvu un kaklu. Mugurkaulu izveidoja no divm krtm. Viens cilvks bija zirga priekpuse, otrs pakapuse, lai kop btu redzamas etras kjas. Krtis un aizmugurjs puses ekatnieku prklja ar palagu vai segu, vadoajam cilvkam uzlika zirga masku, un zirgs bija gatavs. Treais cilvks parasti veda zirgu pie pavadas, tas bija zirga panieks. ekatu zirgam bija ar pielikta aste un krpes, kas bija vei-

Nadnas Zavadilikas foto

dotas no stiem zirgu astriem. Kad ekatnieki aizgja sve st, viens no viiem iegja istab un ska sarunas ar namamti vai saimnieku. Iencjs ldza naktsmjas, jo esot piekusis. Saruna turpinjs par to, ka viam esot zirgs, kas tpat esot noguris un ldza vai zirgu nevarot izmitint stall. Saimnieku iencjs cents prliecint, ka via zirgs protot dejot un izpildt visdus jokus. To darja tpc, lai saimnieks autu ievest ekatu zirgu istab. Saimniekam bija jtlo, ka vi netic ststtajam, kas bija raksturgi ikvien saimnieka sarun ar ekatniekiem. Tomr ekatniekiem asprtgos veidos izdevs iegt atauju ievest zirgu. Ievedot to istab, parasti tika radts liels troksnis. Zirgs krca, sprdjs un negribja nkt telps. Kad zirgu nomierinja, to ieveda istab. Sks jautras dejas, kurs parasti iesaistja visu imeni. Mazos brnus mdza uzcelt pat zirgam mugur.

Ai, drgie Ziemassvtki, Ko js labu atnesiet? Puius treknus, zirgus liesus, To js labu atnesiet. Kam tie tdi melni zirgi Pie manm rijdurvm? Ziemassvtku kumelii Veda rudzus klti. Kas man kou ir nedeva Ziemassvtku vakar, Lai tam zirgs me skrja Ar visiemi lemeiem. Pti, pt, ziemelti, Ziemassvtku vakar: Klt pti mieus, rudzus, Stall brus kumelius. Ko tie ciema sui rej, Pie vrtiem sasdui? Tur sabrauca Ziemasssvtki Raksttm kamanm.

~2~

2008. gada 19.decembris

Agra Blaua persong arhva foto

Agra Blaua persong arhva foto

FEI (Starptautisk Janas sporta federcija) enerl asambleja no 17. ldz 21. novembrim risinjs Buenosaires, Argentn. Msu valsti aj paskum prstvja Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus un viceprezidents Edgars Treibergs.

sporta sples 2010. gad Kentuki, k ar ikgadjie pasaules empionti, Pasaules kausa izca un ar jau nkams olimpisks sples. Prieks, ka atzingi tika novrttas Latvij ogad sarkots Pasaules kausa Centrleiropas zonas posma sacensbas konkr.

Nr. 21/08

LATVIJ/RZEMS

Konkurss Latvijas Republikas Labkais jtnieks 2008. gad

(rezultti uz 11.12.08.)
26. Santa teinberga 27. Edte Vagnere 8 5 18. Margarita Viele 19. Aija Butne 20. Mrte Dvidsone 858 465 413 391 373 227 216 153 138 74 71 61 60 42 33 18 17 8 4 21. Elza Zae 22. Anete Nikolaisone 23. Guna Vasijeva 24. Elza Lapsia 25. Karna Bogorada 26. Krista Kukure 27. Elna Grundmane 28. Lsma Stanke 29. Iveta Daubure 30. Marina Tarvida 31. Kristna Pleskaova 32. Ance Kozulne 33. Mra Meinharde 34. Laura Endzele 35. Klinta Lce 36. Anete Ddele 37. Sanita Bula 38. Ksenija Petrova 39. Sabina Spakauska 40. Dagnija Levonoka 41. Vita Jurne 42. Katerina Miuta 43. Ilga Brzia 44. Linda Loja 45. Dace Samua 46. Agnese Rituma 47. Angelna Kostina 48. Kristina Sokolova 49. Odrija Heinrihsone 50. Elna Potanina 51. Gita Zae 52. Olga Tolkunova 53. Olga Gaidukevia 54. Sergejs akurovs 55. Soja evuka 56. Signija Hnenicka 57. Anna Vainute 58. Margarita Volkova 59. Lana Kaupua 60. Marina Sidorova 146 140 103 102 92 84 72 57 56 53 47 47 46 46 46 42 30 30 30 26 24 24 24 23 21 18 18 18 17 17 15 13 12 11 11 11 10 9 7 6 6 4 3

Verta par pasaules mroga iejdes strdiem

Pc Eurodressage

KONKRS Pieauguie
1. Andis Vrna 2. Guntars Sili 3. Kristaps Neretnieks 4. irts Bricis 5. Dainis Ozols 7. Andrejs Bistrovs 8. Aleksandrs akurovs 9. Tatjana Koako 10. Lauris Vilde 11. Janna Dianova-Karaa 12. Jnis Kalita 13. Linda Ansule 14. Lita Cipruse 15. Vita Glinska 16. Mrti Krkli 17. Lga Ptersone 18. Maira Leja 19. Krista Kliesmete 20. Toms Vilde 21. Santa Maspne 22. Linda Via 23. Jnis Kalita 24. Roberts Neretnieks 25. Ligita Jurecka 3386 (577) 705 (114) 806 (110) 939 (92) 680 (90) 43 (4) 31 (4) 244 68 30 28 24 22 13 7 1 29 22 12 10 10 8 6 3

Jaunie jtnieki
1. Kristaps Neretnieks 2. Mrti Krkli 3. Linda Ansule 4. Kristne Egle 5. Krista Kliesmete 6. Lauris Vilde 7. Roberts Neretnieks 8. Toms Vilde 9. Elna Kandevica 10. Mrti damsons 11. Aigars Brege 12. Linda Via 13. Gustavs Mazbrzi 14. Vija Ceria 15. Lana Kaupua 16. Ligita Jurecka 17. Eduards Triblis 18. Lauma Birzniece 19. Elza Gaisa

6. Sarmte ikuina-Ptersone 89 (4)

Brni ldz 16 g. v.
1. Linda Via 2. Linda Anna Galvia 3. Laura Penele 4. Dina Indrne 5. Paula Glzere 6. Jnis Buers 7. Marija Dubrovska 8. Lna Kavia 9. Krista Kristina Alksne 10. Edte Vagnere 11. Patrcija Kokina 12. Santa teinberga 13. Elna Raevska 14. Aleksandrs Losevs 15. Lana Kaupua 15. Roberts Neretnieks 17. Anna Vjaksa 17. Roberts Priedtis 19. Kristne Baradovska 20. Terze Zalte 21. Marta Tamane 21. Elna Kaimia 23. Marija Kolosova 23. Amanda Straujupa 23. Liene Bojre 26. Inta Vja 27. Santa Ivanova 27. Evija Roe 29. irts Ozols 29. Laila Bergsone 31. Marta Rokalna 31. Laura Jante 31. Drta Liepkalne 34. Viktorija Juraa 35. anna Panteejeva 36. Linda Josta 36. Vladimirs Titovs 38. Sindija Svipsta 226 206 165 146 80 70 62 54 54 53 51 45 35 33 30 30 28 28 24 22 20 20 18 18 18 16 15 15 14 14 12 12 12 11 10 8 8 7

Vl startja: Mrti damsons, irts Ozols, Andris Meinskis, Elna Raevska, Anna Vjaksa, Jnis Buers, Sindija Svipsta, Elga Empele, Vija Ceria, Marija Dubrovska, Lna Kavia, Lana Kaupua, Viktorija Pondzele, Marta Rokalna, Santa teinberga, Santa teinberga (RVA), Aigars Brege, Marta Tamane, anna Panteejeva, Eduards Triblis, Roberts Priedtis, Anna Briljante, Laila Bergsone, Laura Jante, Viktorija Juraa, Kristne Egle, Edte Vgnere, Santa Ivanova, Terze Zalte, Elna Kaimia, Marija Kolosova, Amanda Straujupa, Elna Kandevica, Inta Veja, Lauma Birzniece, Ance Kozulne, Krista Kristina Alksne, Elza Gaisa, Linda Josta, Patrcija Kokina, Kristne Baradovska, Paula Glzere, Linda Anna Galvia, Evija Roe, Gustavs Mazbrzi, Liene Bojre, Anete Nikolaisone, Laura Penele, Aleksandrs Losevs, Dina Indrne, Drta Liepkalne, Vladimirs Titovs. P. S. Pieauguajiem konkr konkursa pc pau sportistu vlans nolikums paredz, ka vispirms vietas sadala tie sportisti, kuri startjui ne tikai Latvijas sacensbs, bet ar rzems, piedaloties marrutos ar 150 cm augstiem riem (atsevii nordti ie punkti iekavs). Seko jtnieki, kuri piedaljuies starptautisks sacensbs, bet marrutos ar augstumu ldz 130 cm. Tlk vietas sadala jtnieki, kuri startjui tikai Latvijas mroga sacksts.

Vl startja: Monta Kavia, Laura Penele, Ksenija Petrova, Greta Vagule, Enni uka, Aiga Silavniece, Sanita Putnia.

Juniori
1. Mrte Dvidsone 2. Marina Tarvida 3. Jlija Stepanova 4. Elna Grundmane 5. Agnese Rituma 6. Monta Kavia 7. Elza Lapsia 8. Elna Potanina 9. Mra Meinharde 10. Odrija Hainrihsone 11. Lana Kaupua 12. Marina Sidorova 115 96 88 54 54 51 50 29 18 12 11 10

Olimpisko spu sudraba medaas ieguvja iejd Izabella Verta izteikusi savu viedokli par strdiem iejdes pasaul. Vcu urnlam Pferdsport International vcu vado iejdniece nosoda daas ar iejdi saisttas personas un mudina veidot caurspdgku tiesneu atlases sistmu. Par to via runja ar 2008. gada IDRC (Starptautiskais Iejdes Jtnieku klubs) sanksm Berln. Ne visi jtnieki varja ierasties aj gadskrtj sanksm, td parakstja paziojumu, ko Izabella Verta nolasja, tdjdi pauot kopjo paziojuma paraksttju viedokli. Galven doma, kas izteikta aj tekst, ir t, ka iejdes jtnieki uzskata par nepieemamu, k FEI prezidente princese Haja izturjusies pret FEI Iejdes komiteju. Verta saka: Skaidrs, ka princese Haja nepieauj kritiku. Pferdesport intervij Verta apstiprinja, ka via neatbalsta jefa Jansena nosodmo uzvedbu Honkong olimpisko spu laik. Sports ir prdzvojis daudz un dadus cilvkus, kuri strdjuies, un neapaubmi prdzvos ar jefu Jansenu. Tas, kas nav saprotams, ka pret tdu cilvku k Jansens nav pieemtas sankcijas par via uzvedbu olimpisko spu laik un ar pc tam. T, protams, bija kda sasaukt krzes sapulci Honkong Jansena d. CDI sacensbu organiztjs tutgart tiesnesis Gothilds Rksingers komentja, ka holandieiem ir negatvi uzskati par vairkm lietm, tau vii, iet, neizprot savu izteikumu sekas. Rkojoties pc viu prta, jaizmirst par iejdes sacensbm, ja jtnieks un treneris var lemt, kur tiesnesis tiess empiontos.

Izabella Verta

Ar Izabella Verta viam daji piekrita: Esam prasjui, lai msu sporta veids btu caurspdgks. Mudinm, lai olimpiskajs spls pieturtos pie nerakstt likuma, ka sples katrs tiesnesis drkst tiest tikai vienu reizi m. Tpat ms gribam zint, kds ir iemesls tiesneu norkoanai strdt empiontos. Viens ir skaidrs: attsttajm iejdes valstm empiontos jbt prstvtm ar ar tiesnesi. Izabella dom, ka tas, k jefs Jansens izturjs CDI Lion, pieprasot citus tiesneus un paziojot, ka Anki jefs Jansens van Grunsvena nepiedalsies sacensbs, ja ts tiess Marjeta Vitagesa un Gothilds Rksingers, ir nepieemami. Jtnieks Marjeta un treneris neVitagesa var nolemt, kuri tiesnei vrts sacensbas. Tas jveic organizatoriem. Galu gal Anki tomr sacensbs piedaljs, lai gan tiesneu kolija netika mainta, teica Verta.

Rolex FEI Pasaules kauss

Dace trausa

Juniori
1. Kristne Egle 2. Roberts Neretnieks 3. Linda Via 4. Toms Vilde 5. Santa teinberga (RVA) 6. Lana Kaupua 7. Viktorija Pondzele 8. Paula Glzere 9. Anna Vjaksa 10. Elza Gaisa 11. Amanda Straujupa 12. Anete Nikolaisone 13. Kristne Baradovska 14. Ance Kozulne 15. Linda Anna Galvia 16. Laura Penele 17. Sindija Svipsta 18. Linda Josta 19. Elga Empele 20. Eduards Triblis 21. Marija Dubrovska 22. Liene Bojre 23. Andris Meinskis 24. Lauma Birzniece 25. Jnis Buers 745 673 539 330 258 124 91 90 69 66 64 64 57 56 54 54 38 38 30 30 22 22 20 10 8

Jaunie jtnieki
1. Anita Lapina 2. Gustavs Mazbrzi 3. Anete Nikolaisone 4. Mra Meinharde 258 228 108 102

IEJDE Pieauguie
1. Airisa Penele 2. Agnese Liepia 3. Terze Rozenberga 4. Agnese Kukaine 5. Anita Lapina 6. Una Kiesnere 7. Inga Bistrova 8. Jlija Tkaova 9. Olga akurova 10. Jlija Stepanova 11. Gundega Krgere 12. Terze Ptersone 13. Viktorija Baribina 14. Tatjana Maikova 15. Gustavs Mazbrzi 16. Marina Hruleva 17. Kristne Rozte 1278 780 726 713 462 450 420 348 286 247 238 213 182 181 181 176 148

Brni ldz 16 g. v.
1. Signija Hnenicka 2. Ksenija Petrova 3. Aiga Silavniece 4. Monta Kavia 5. Greta Vagule 6. Enni uka 7. Soja evuka 8. Laura Penele 9. Sanita Putnia 60 42 25 24 18 15 12 11 9

Piektais Rolex FEI pasaules kausa posms notika veices pilst env. Grand Prix marrut uzvarja jtnieks, kur oti gribja pierdt, ka vi ir labkais jtnieks pasaul un gatavs cnties ar tdm pasaules klases zvaigznm k Meredita Maikla-Brbauma. Deviu dalbnieku konkurenc prlekanas marrut olimpiskais empions riks Lamaze milzgaj Palexpo arn pierdja savu varanu, uzvarot Grand Prix ar telps c ar pasaules labkajiem.

Sarakstu sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija.

riks Lamaze

envas posma noslgums liel mr ldzinjs kovboju lmm divi varoi viens pret otru. tutgartes posma uzvartja Meredita MaiklaBrbaumba ar Shuttery jja pirm. Prlekanas rezultts bez soda punktiem 41,34 sekunds ietami nav prspjams. Tau marruts bija labi piemrots Hickstead, rika Lamaze nelielajam, bet tempermentgajam rzelim, kam nepatk si, asi pagriezieni. emot garkus pagriezienus, tas liel trum, ldzgi k stplez, veica marrutu no skuma ldz beigm, negot nevienu rsli. Olimpisk empiona un Eiropas empiones duel iejaucs veices jauns paaudzes prstvis Stvs Gurdats ar Jalisca Solier, iepriecinot pamju publiku un ar sveicieu precizitti veicot prlekanas marrutu bez soda punktiem 40,96 sekunds, atstjot Mereditu Maiklu-Brbaumu tikai treaj viet.

2008. gada 19. decembris

~3~

Nr. 21/08

DRAIVINGS

Pirm LJF Pajgu braukanas sekcijas sanksme

Inese Ruskule

Prsteidzoi liels draivinga sporta veida entuziastu skaits 11. decembra pcpusdien sapulcjs Rg, Lietio sporta veidu skol Kleistos. Iepriekjos avzes numuros minjm, ka 2008. gada nogal Latvijas Jtnieku federcija izveidojusi Pajgu braukanas sekciju, ldz ar to sabiedrisk organizcija uzemas attstt draivingu Latvij, rkojot sacensbas gan Latvijas, gan ar starptautisk mrog. Sapulci vadja sekcijas vadtja Dace trausa un Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus. Uz sapulci bija ieraduies vairk nek 40 dalbnieku no Rgas, Jelgavas, Ludzas, Rzeknes, Balvu, Jkabpils, Liepjas, Valmieras, Csu, Kuldgas, Alksnes, Limbau, Dobeles rajoniem. Tas liecina, ka par pajgu braukanu interesjas vis Latvij. Sanksme sks ar Daces trausas ststjumu par draivinga nozmi Latvij. Uzsverot, ka msu valst audzjams zirgu irnes, jo pai Latvijas irnes braucam tipa zirgi, ir labi piemroti draivinga sacensbm. T k ir iesalis sporta zirgu tirgus, iespjams, vartu attstties braucamo zirgu tirgus plsma, prdodot tos gan Latvij, gan ar rpus ts. Pc pareizjs situcijas izklstjuma draivinga sekcijas vadtja runja par sekcijas darbbas mriem un to, kas btu jdara, lai os mrus stenotu: 1. sasniegt starptautiskas klases lmeni pajgu braukan, izmantojot Latvijas irnes zirgus, k ar citus Latvij audztos zirgus;

2. zirgu tirgus paplainana, piedvjot pircjiem ne tikai jjamzirgus, bet labi sagatavotus pajgu zirgus; 3. jveido pajgu braukanas instruktoru skola, uzaicinot rzemju vieslektorus; 4. seminru organizana pajgu braucjiem, tiesneiem, marrutu sastdtjiem; 5. pajgu braucjiem jmekl sadarbbas partneri sav apkartn. Sanksme turpinjs ar pajgu braukanas sacensbu kalendra sastdanu 2009. gadam. Paredzams, ka nkamgad Latvij (Rgas, Ludzas, Rzeknes, Valmieras, Csu, Liepjas rajonos) varsim vrot un piedalties vairk nek desmit draivinga sacensbs, kas notiks atbilstoi FEI draivinga sacensbu noteikumiem, mazliet vienkrojot tos un aujot piedalties sacensbs ar dadka veida ratiem. Draivinga sacensbs bs ar poniju klases braucieni. Liel mr sapulces gaisotni bagtinja Jeenas Staules ststjums par to, k vias saimniecb Rudo kumeu pauguri (Rzeknes rajona Kaunatas pagast) attstjus draivinga sacensbas. Ststjumu papildinja video materilu demonstrana. Cerams, ka tas iedroins daudzus potencilos draivinga sacensbu organiztjus. Jeenas Staules imene pierdjusi, ka tikai oti jvlas, jrun un jldz paldzba, jiegulda ples, un viss notiks. Pateicoties tam, ka tagad draivinga sekcija ir federcijas sastv, is darbs vairs nebs tikai entuziasma lmen, bet notiks ocil lmen.

Pajgu braukanas sacensbas ovasar Inukaln.

Draivinga sacensbu prstvji no Ludzas un Rzeknes rajona pateicas Rznas nacionl parka administrcijai un Mkokalna pagasta padomei par iespju nokt Rg, nansili un materili atbalstot o braucienu. Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus ar bija gandarts par kuplo apmekltju skaitu. Vi atzina, ka laika gait vartu Latvij organizt ar starptautiska mroga draivinga sacensbas. Ar Latvijas Zemkopbas ministrs Mrti Roze atbalsta o janas sporta disciplnu un ir pajgu braukanas patrons Latvij. Tika certs, ka ministrs piedalsies sanksm, tau aizemtbas d tas nestenojs. Tomr Mrti Roze neaizmirsa par o paskumu un nogdja 2009. gada kalendrus, kurus rot ministra fotogrjas, k dvinjumu sapulces dalbniekiem. Agris Blaus atzina, ka nkamais gads nebs viegls nansilaj jom radus ekonomisks krzes d, tomr Latvijas Jtnieku federcija dars visu iespjamo, lai paldztu draivinga sacensbu organiztjiem ar nansilaj jom. Draivigam paredzto ratu kvalitte ir oti nozmga labu sacensbu rezulttu sasniegan. Protams, netiks aizliegts piedalties sacensbs ar ar parastajm drokm, startt ar loka un bez loka aizjgiem. Tau labkam rezulttam nepiecieami rati, kas veidoti specili draivinga sacensbm. Par to iegdi Latvij visus dalbniekus iepa-

zstinja Igoris Malinausks, kur piedv plau ratu izvli no Polijas. Lai sacensbu vrtjums btu objektvs, svarga ir sacensbu tiesana. Nkam gada sacensbs tiks pieaicinti rzemju tiesnei, k ar tiesan piedalsies Latvijas tiesnei (Dace trausa, Ilona Trukna un Ligija Bitiniece), kuri tieanas iemaas apgst Igaunij. Jau 2009. gada skum Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidents Edgars Treibergs paredz, ka tiks organizts draivinga apmcbas seminrs Lietuv. Apmcba ir nepiecieama, jo ldz im zirgaudztji vairk koncentrjuies uz konkru un iejdi, novrt atstjot pajgu sacensbas. Tpc tagad jmcs, lai veiksmgi vartu konkurt vismaz ar savu kaimivalstu sportistiem. Pajgu braukanas sekcija plno vasar rkot treninometni, vispiemrotk norises vieta tai btu Rudo kumeu pauguru saimniecba, kas atrodas Rzeknes rajon, kuras saimnieki o ieceri atbalsta. Diskusijs tika prrunta iespja rkot draivinga sacensbas konkra sacensbu ietvaros, tdjdi izklaidjot skattjus konkra marrutu starplaikos. Interesants bija tlnieka Edvna Krmia piedvjums izveidot via darints balvas izcu k ceojoo kausu. o balvu sportisti iegtu sav paum, ja kds no viiem uzvars pajgu braukanas sacensbs trs gadus pc krtas.

Pasaules kausa posmi pajgu braukan

Pc FEI materiliem sagatavoja Dace trausa
5. Tomass Eriksons 6. Zoltans Lazrs (Zviedrija) (Ungrija) 120,5 (10) wild card 127,71 (10)

Latvijas Jtnieku federcijas jauns Pajgu braukanas sekcijas sanksme Kleistos.

Ineses Ruskules foto

Treais posms - Stokholma, 28. ldz 30. novembris Jozefs Dobrovics Zviedrij pierdja, ka spj uzvart ar ekstremlos apstkos. Viam bija tikai 15 minu laika, lai sagatavotos braucienam, jo savus ratus vi bija aizdevis tautietim Zoltanam Lazram, kura ratiem iesildoties bija nolzis aizmugurjais ritenis. Dobrovics brauca ar Lipicas zirgu etrjgu, kas ir viena no vistrkajm ekipm pasaul. Sacensbs piedaljs sei dalbnieki, toties skattju tribnes bija pilnas, uz noslguma sacensbm bija pulcjuies 10 189 sacensbu vrotji.
1. 2. 3. 4. Jozefs Dobrovics Fredriks Persons Verners Ulrihs Boids Eksels (Ungrija) (Zviedrija) (veice) (Austrlija) 104,33 112,98 115,48 115,93 (0) (0) (0) (10)

Ceturtais posms Budapeta, 5. ldz 8. decembris Austrlietis Boids Eksels uzvarja FEI Pasaules kausa posm Ungrij. Holandietis Koss de Ronde brauca pdjais un, lai gan bija oti trs, zaudja vienu sekundi austrlietim. Treais, kur kvalicjs uzvartju marrutam, bija zviedrs Fredriks Persons, tau nespja ldzinties truma zi ar abiem iepriekjiem, un Persons ieguva treo vietu. Pc izminjuma sacensbm 2007. gad Lslo Papa sporta arna Budapet pirmo reizi kuva par ocilu FEI Pasaules kausu norises vietu.
1. 2. 3. 4. Boids Eksels Koss de Ronde Fredriks Persons Zoltans Lazrs (Austrlija) 222,95 (Nderlande) 223,95 (Zviedrija) 234,70 (5) (Ungrija) 126,52 (0)

5. 6. 7. 8.

Jozefs Dobrovics Lajos Moro Daniels Vurglers Peters Juhas

(Ungrija) (Ungrija) (veice) (Ungrija)

127,62 (5) wild card 142,31 (5) wild card 14271 (20) 175,25 (15) wild card

Piektais posms enva, 11. ldz 14. decembris Ar pc nedas veic austrlietis uzvarja FEI Pasaules kausa krtj posm. aj, Eiropas lielkaj arn, kas bs ar 2010. gada FEI konkra un draivinga nlu norises vieta, aj neds nogal pulcjs milzgs ldzjutju skaits, lai uzmundrintu pajgu braucjus. Wild card braucjs no Francijas Tibo Kodr ar labu prieknesumu iema otro vietu, atstjot aiz sevis mjinieku Danielu Vurgleru.
Uzvarja Boids Eksels no Austrlijas.

Jozefs Dobrovics oreiz bija nomainjis lderi sav pajg un vlk atzina, ka tas nav bijis pareizi. Jaunais zirgs lderis nebija pietiekami dros, tlab tika gztas trs bumbias un iegta sest vieta. Dobrovics jau ir piedaljies etros posmos, bet tikai trs labkie tiek ieskaitti, tpc vi joprojm ieem lderpozciju kopvrtjum.
Rezultti CAI-W env 1. Boids Eksels (Austrlija) 2. Tibo Kodr (Francija) 3. Daniels Vurglers (veice) 4. Kristofs Zandmanis (Vcija) 5. Verners Ulrihs (veice) 6. Jozefs Dobrovics (Ungrija) 251,17 257,52 277,99 145,62 146,67 155,41 (0) (5) wild card (15) (10) (0) (15)

Uzvartjs pc etriem posmiem

Kopvrtjums pc 5 no 7 posmiem 1. Jozefs Dobrovics (Ungrija) 27 2. Boids Eksels (Austrlija) 23 3. IJsbrands ardons (Nderlande) 17 4. Koss de Ronde (Nderlande) 12 4. Fredriks Persons (Zviedrija) 12 6. Verners Ulrihs (veice) 11 7. Kristofs Zandmanis (Vcija) 10 8. Daniels Vurglers (veice) 9 9. Zoltans Lazrs (Ungrija) 7 10. Tomass Eriksons (Zviedrija) 2

~4~

2008. gada 19.decembris

Mrtia Rozes foto

Nr. 21/08

RZEMS

Pasaules kausa posms iejd

Pc FEI materiliem sagatavoja Dace trausa

FEI jtnieku reitings

(uz 30.11.08.)
Informciju apkopoja Inese Ruskule

No 28. ldz 30. novembrim Stokholm, Zviedrij risinjs otrais Pasaules kausa posms iejd. Skandinvi ir ar zirgiem saisttu sporta veidu entuziasti, td skattju tribns netrka. Holandiete Adelinde Kornelisena Pasaules kausa posmos piedaljs pirmo reizi un prsteidza publiku ar izcili veiktu testu. Viai paai bija liels prsteigums, kad sportiste uzzinja, ka kuvusi par posma uzvartju un balv samusi ar pirmo automanu. Kornelisena profesionlaj sport ir pavisam nesen. 29 gadus vec jtniece pameta skolotjas darbu koled tikai gada mart, lai pilnb pievrstos iejdei. Ar savu zirgu Perzival via bija rezerves jtniece holandieu olimpiskaj komand. Anki van Grunsvena ar rzeli IPS Painted Black oreiz bija iedzinja lom. rzelis viegli apjk un ne vienmr ir vienkri jjams. Izvles programm ar mziku tas veica labu darbu, tau kdas kju mais uz diviem un vienu tempu samazinja rezulttu.

Neapaubmi Stokholmas publiku visvairk iepriecinja pamju zvaigznes Jana Brinka un Briar uzstans. Emocijas auga, zinot, ka t var bt viena no pdjm pra uzstans reizm. Brinks plno atvadu braucienu kop ar savu partneri - 18 gadus veco Briar 2009. gad Pasaules kausa nl Lasvegas. Zviedru tiesnesis izteica komplimentus im prim: Tas ir izcili: bt tik lab form d cienjam vecum, sacenoties veiksmgi ar paiem labkajiem. Stokholm Jans Brinks izcnija treo vietu.

Konkrs
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji Meridita Maikla-Brbauma (Vcija) riks Lamaze (Kanda) Markuss Enings (Vcija) LATVIJA Andis Vrna Dainis Ozols Guntars Sili Kristaps Neretnieks LIETUVA Bens Gutkausks Andrius Petrovs Kosts Gaigals Zigmants arka Stasis Jass Rikards Vismeris Rims Rimkuss Dominiks Malinausks Mants Jacikevis Elena Railiene Vincs Civinsks Danielis Gutkausks IGAUNIJA Reins Pills Gunrs Kletenbergs Urmas Rgs Tits Kivisilds Hanno Ellermanis Olivers Karma Heiki Vatsels Andress Trve Katrina Pilla Ivo Otss Andrus Kallaste Konstantns Prohorovs Kullo Kenders Andress Udekulls Ebe Lsa Sinajalga Vieta Vieta iepriekj reiting 1. 2. 3. 339. 591. 1276. 1341. 187. 190. 646. 879. 925. 925. 975. 1127. 1355. 1488. 1769. 1769. 124. 193. 219. 291. 305. 533. 575. 1127. 1127. 1199. 1336. 1499. 1737. 1737. 1737. 1. 2. 3. 341. 579. 1331. 1390. 186. 190. 641. 885. 943. 943. 991. 1169. 1402. 1550. 1832. 1832. 145. 193. 224. 273. 339. 522. 563. 1169. 1169. 1252. 1385. 1560. 1804. 1804. 1804. Punkti 3550,00 3493,75 3020,00 255,00 110,00 15,00 13,00 490,00 484,00 95,00 54,00 45,00 45,00 41,00 25,00 11,00 6,00 2,00 2,00 722,00 477,00 432,0 322,0 306,0 135,0 116,0 25,0 25,0 20,0 14,0 5,0 3,0 3,0 3,0

Anki van Grunsvena holandieu pirm sportiste

Anki van Grunsvena nominta 2008. gada holandieu Sportistes goda nosaukumam. Via o titulu vienreiz jau guvusi 1994. gad, uzvarot Pasaules kausa nl. Tagad via jau ir trskrtja zelta medaas ieguvja, td s tituls viai gandrz garantts. Uzvartju nosauks Holandes sportistu gada ball, bet Grunsvena tur neZigfrda Voldheka piedal sies, jo izvljusies ar zmjums. Painted Black startt Pasaules kausa kvalikcijas sacensbu posm London, kas notiek vienlaikus ar o paskumu.

Holandiei hipereksiju izmanto ar poniju trenios

Slavenajam starptautisks klases FEI iejdes ponijam Power and Paint jprtrauc sacensbu karjera. Gandrz 16 gadus vecais ponijs pdj gada laik ilgstoi rstjs Grves zirgu klnik De Watermolen. T panieki Pau imene no Vcijas tomr nolma, ka ar to pietiek, un atveda rzeli mjs. Ne ponija panieki, ne nomnieki - Fokeru imene o situciju komentt nevlas. Power and Paint daudzus gadus bijis pirmais Holandes poniju izlas un atnesis etriem t jtniekiem medaas un godalgas. To trenja Kobi van Blena. Power and Paint trenere dieml guva negatvu publicitti, kad fotogrfs bija ksjis poniju trenia laik, kad tas ilgstoi tika vadts kord ar hipereksijas pazmm.

Iejde
Jtnieks, zirgs Pirmo vietu ieguvji Anki van Grunsvena, IPS Salinero (Nderlande) Izabella Verta, Satchmo 78 (Vcija) Izabella Verta, Warum Nicht FRH (Vcija) LATVIJA Airisa Penele, Ravels IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P Maria uletsa, Markus Marika Vundere, Frankfurt Vieta Vieta iepriekj reiting 1. 2. 3. 1. 2. 3. Punkti

2217 2141 2115

Lietojiet aizsargiveres!
Jans Brinks

155.

152.

954

193. 296. 561.

188. 302. 568.

824 494 51

Specializts zirgkopbas un janas sporta laikraksts

Ingrda Vlere, slaven rzeu panieka Bukharda Vlera zirgaudztav Klosterhof Medingen, krtot no zirga, smagi savainota. Zirgs, no kura via izjdes laik kritusi, nav neviens cits, k 2008. Gada rzea nosaukumu Hanoveras irn ieguvuais De Niro. 15 gadus vecais rzelis atgriezies no mea bez jtnieces. Pc ilgas un pamatgas meklanas via tika atrasta vietj me un nekavjoties nogdta slimnc. Jtniece pavadja kom trs nedas, tagad via jau atgriezusies pie apzis, tomr joprojm atrodas kritisk stvokl. Dodoties izjd, via nebija lietojusi aizsargiveri un kritiena rezultt guvusi atvrtu galvaskausa lzumu.

ABONJIET AVZI 2009. GADAM! Latvijas Past ldz 23. decembrim

* moderniztajs pasta nodas, * internet www.pasts.lv

Abonanas indekss 1238.

Jauns formts un daudz biezks izdevums! A4 formts, 48 lappuses, vienu reizi mnes.

CENA: mnesim Ls 1,80, pusgadam Ls 10,80, gadam Ls 21,60.

Ja vlaties avzi abont ar redakcijas starpniecbu, rakstiet: info@zirgupasts.lv

2008. gada 19. decembris

~5~

Nr. 21/08

RZEMS

Francijas nacionl janas skola

Anda Pelka

XVI gadsimta beigs Francijas karalis Anr IV nosta misij uz Saumru (Saumur) savu uzticamo draugu Diples Morn, lai vi tur nodibintu Protestantu Universitti. Pie s universittes tiek nodibinta ar Jtnieku Akadmija. Pc Nantes edikta atsaukuma Akadmija tika slgta (Nantes edikts, ar kuru Francijas karalis atzina protestantu kulta brvbu, tika parakstts 1598. gada 30. aprl un atsaukts 1629. gad.). Franu Revolcijas un Imprijas daudzo karu laik btiska nozme bija leendrajai franu kavalrijai, tomr jtams bija ar tas, ka kavalristi netiek pietiekami apmcti. Nelgs kaujas, infekcijas slimbu izplatba un militrs kavalrijas nepietiekam sagatavotba novjinja franu armiju. Pc Napoleona karu beigm, franu kavalrija praktiski vairs nepastv. Tpc 1825. gad Saumr tiek nodibinta Kavalrijas skola. Ts pamatuzdevums ir atjaunot kavalrijas vienbas. Nepiecieama gan jtnieku, gan zirgu apmcba. im nolkam tiek pieaicinti atzti specilisti no Versaas manm, Tiler un Senermnas. Saumr sk sagatavot laikmeta eliti kavalrijas virsniekus, un t rodas Le Cadre Noir de Saumur. Skolas nosaukums aizgts no skolas prstvju uniformas melns krsas (noir franu valod nozm melns). Melns uniformas tika ievies-

Skaiti un fakti
Kop 1974. gada vairkos posmos notikui aktvi celtniecbas darbi, un odien mcbu komplekss pleas 300 ha platb. Le Cadre Noir de Saumur skolas vajadzbm iekrtoti: * 4 stai, kuros var izmitint aptuveni 500 zirgus; * 7 manas un 18 olimpiskajiem standartiem atbilstoi laukumi ar eosinttisku kljumu; * skrejcei aptuveni 50 km garum; * vairki simti dabisko ru; * veterinr klnika; * kalja smde; * amtetris; * moderna mediatka. Skolai pieder 330, bet staos izvietoti 400500 zirgi. Mcbu kompleks nodarbinti 180 cilvki. Skolnieku skaits gad: 1500. Apmekltju skaits gad: 60 000. tas Lu Filipa valdanas laik, lai atirtu Kavalrijas skolas prstvjus no prjs franu kavalrijas, kurai uniformas bija zil krs. Lai gan pamat skolas uzdevums ir sagatavot kavalrijas virsniekus un apakvirsniekus, pasniedzji neaprobeojas viengi ar nepiecieamo militro apmcbu, bet saglab Versaas akadmisks janas principus. tri vien Le

Cadre Noir de Saumur iegst augstu reputciju k akadmiska janas skola. Kad 1928. gad skolu apciemo Vias Karalisk Augstba Berr hercogiene, par godu viztei notiek pirm izrde man, t saucamais karuselis, kas kst par pirmo Le Cadre Noir de Saumur skolas publisko paskumu. XX gadsimta skum ldz ar mehaniztas tehnikas ievieanu armij rodas jautjums par Le Cadre Noir de Saumur skolas nepiecieambu armijas vajadzbm. Tomr valdba nevlas likvidt o skolu, kas ir valsts mroga kultrvsturisks mantojums. Septidesmitajos gados Francij janas sports piedzvo uzplaukumu. Tiek celti neskaitmi janas sporta centri. Valsts lmeni rodas lmums dibint skolu, kura sagatavotu augstk lmea diplomtus specilistus un augstk ranga sacensbu dalbniekus. Projektu valdba uztic Sporta ministrijai. Le Cadre Noir de Saumur skola, balstoties uz jau esoajiem mcbu spkiem, kst par centrlo sportistu un zirgu sagatavoanas vietu, no militras mcbu iestdes prvroties par civilu. Le Cadre Noir de Saumur skolas pedagogi ir savu disciplnu eksperti, un viu uzdevums ir nodot savas prasmes un iemaas, k ar teortisks zinanas skolniekiem. Pasniedzju uzdevums ir trent zirgus un sagatavot tos prieknesumiem, k ar vietja un starptautiska mroga sacensbm. Skol piedv apmcbu dads disciplns: iejd, ru prvaran, braukan, kompleksaj apmcb.

Skolas prstvju lielkie sasniegumi:

1932. gad Ksavj Less (Xavier Lesage) kst par olimpisko empionu iejd gan individuli, gan komandas sastv. 1970., 1971., 1972. un 1973. gad Patriks Le Rolns (Patrick Le Rolland) kst par Francijas empionu iejd. 1979. gad par Francijas empionu iejd kst Kristins Kards (Christian Carde). 2002. gad ans Luks Forss (Jean Luc Force) un Didj Kurress (Didier Courrges) kst par pasaules viceempioniem konkr.
Ineses Ruskules foto

un no via tiek prasti ar augsti sasniegumi valsts mroga vai starptautisks sacensbs. Test ietilpst ar praktisk daa, k ar prbaudjums uz pai sagatavotiem zirgiem, kurus franu valod dv par sauteurs (tas nozm, ka zirgi izpilda saretus lcienus). Tiek emtas vr kandidtu pedagoisks dotbas, motivcija, kultras zinanu lmenis, k ar spjas iekauties kolektv. Atlasi izturjuie kandidti tiek pieemti skol uz prbaudes laiku, kas ilgst gadu. Ja pc gada vii tiek uzemti skol, tad saem tiesbas valkt pao melno uniformu. Bet par janas skolotjiem vii kst ne trk k pc trs skol nostrdtiem gadiem. Labkie iegst skolotja-meistara titulu, ja viu darbs un pieredze ir ievrbas ciengi un sacensbu rezultti spoi.

ntes treniam ar katru no viam uztictajiem zirgiem (to skaits ir no 4 ldz 6) un darbam ar skolniekiem. Ja vi ir augsta lmea sportists, dienas krtb ietilpst ar gatavoans sacensbm.

Zirgu apmcba
Le Cadre Noir de Saumur skola pau uzmanbu velta ar zirgu apmcbai, triju veidu lcienu sauts izpildan. Franu valod tos sauc par kurbete (courbette), krupde (croupade) un kabriole (cabriole). Minto lcienu izcelsme mekljama itu renesanses laikmet, kad s gras izskaistinja zirgu pardes un horeogrskos uzvedumus. ie elementi kalpoja ar kavalrijas vajadzbm, jo td veid tika pankta zirga pilnga pakauans jtnieka vadbai, k ar trenta veiklba. Le Cadre Noir de Saumur skol os lcienus zirgiem mca bez pieu paldzbas. Le Cadre Noir de Saumur skola atvrta apmekltjiem no 1. apra ldz 10. oktobrim no pirmdienas pcpusdienas ldz sestdienas pcpusdienai. Slgta brvdiens un svtku diens. Vizte ilgst stundu, ieejas maksa pieauguajam 7,50 eiro.

2004. gad Didj Kurress un Arno Boito (Arnaud Boiteau) kst par olimpiskajiem empioniem komandas vrtjum.

Kadru atlase
Daudzi jaunie jtnieki sapo kt par prestis un lieliski aprkots Le Cadre Noir de Saumur darbiniekiem. Atlase ir oti stingra. Lai iegtu tiesbas piedalties konkurs, kandidtam jbt sasnieguam vismaz 30 gadu vecumu, jbt atbilstoi kvalictam,

Avzi Zirgu Pasts var iegdties ar specializtajos zirglietu un suvenru veikalos:

Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10; Marengo, Rg, Nometu iel 38; Korsaro, Rg, Kleistu iel 75; Kentaurs, Rg, Kleistu iel 75; Jukka, Rg, Krija Barona iel 45/47.

Skolas darbinieka dienas kartba

Darbinieku pamatuzdevums ir darbs ar skolniekiem, zirgu trenana un apmcba, k ar gatavoans sacensbm un piedalans tajs. Skolas darbinieks dienu sk ap 7.30. Vi velta 4560 mi-

~6~

2008. gada 19.decembris

Nr. 21/08

TRADCIJAS

Pakavs izsenis tiek uzskatts par laimes simbolu

Inese Ruskule

ietami vienkra un ikdienia lieta gandrz katra zirdzinieka dzv ir pakavs, ap kuru ldz pat msdienm virmo ar mistiska. Lielkoties Latvij un cits pasaules valsts pakavs simboliz veiksmi. Cilvki piestiprina pie namdurvm pakavus, cerot, ka tie ness viiem laimi. Iepazstoties ar vairkiem informatvajiem materiliem par pakaviem, vl joprojm pastv divi viedoki par pakava piekranu. Vieni saka, ka pakavs jkarina ar atvrumu uz augu, citi uz leju. Pirm varianta pamatojums: pakavs uzkrj visu laimi atvrum, un t nevar izsldt r; otr varianta pamatojums: visa laime ieiet pakava atvrum, neaiziet ldz cilvkam, tpc jkarina ar atvrumu uz leju. Latvijas zirgaudztju saimniecbs tomr visbiek redzam piestiprintus pakavus, kuru atvrums ir uz augu. Ticjumu par pakavu ir oti daudz. Biei vien tie ir pat pretrungi. Tau k pakavs vispr radies? Kpc pakavs ir ieguvis laimes simbola nozmi? Daudz leendu gan nav. Viens no ststiem ir tds, ka velns gjis prkalt jaunus pakavus pie viena kalja. Tau prkalana ir izraisjusi velna nag nepanesamas spes. Kaljs apmies atbrvot velnu no pakava tikai td gadjum, ja velns apemsies nekad neiekpt mjs pa pakava caurumu, kas piestiprints pie mjas durvm.

Ticjumi par pakavu

Pakavs viss mums zinmajs tauts ir laimes zme, un jau kop seniem laikiem. T dom ne tikai Eirop, bet ar n. Ja atrod zem pakavu, tas nozm laimi. Cik atrast pakav naglu, tik tkstou rubu naudas. Pakavu vai puspakavu no zemes neuzemt nozm savu laimi atdot otram. Atrastus pakavus tirgotji piesit pie veikalu durvm, jo tie nesot bagtbu, un veikalu nevarot apzagt (K. Skuji, Smiltene). Ja gada laik atrod tik daudz pakavu k zirgam kju, tad var iemantot savu mju un ldz ar to ar sievu jeb vru (E. Zommere, Rauna). Zirga pakavs agrni jpiesit uz slieka, tad aizgulti brni ar acm nevarot no mjas aiznest naudu (K. Lielozols, Nca). Kod dams pa cei, atrossi atkrytuu zyrga pokovu, tod vysod j pajem un atnes uz stu un psit pi durovu. Itys pzmj, ka tov st byus vysod nauda un taipat lela laimja uz vysaida dorba (V. Podis, Rzekne). Kad atrod pakavu, tad atradjam esot laime; ja to pakavu piesit kaut kur pie kdas kts, kur dzvo kustoi, tad tie lieli aug un dod daudz ienesuma (J. Streis, Nca). Ja atrod pakavu, tad jatnes

mjs un jpiesit pie slieka; bs laime (M. Hermakile, Ranka). Amatnieki uzsit uz durvju slieka pakavu, lai darba netrktu. (A. Lillenurms, Veclaicene). Krodzinieki piesit jaunu pakavu pie kroga durvm, tad tur labprt ejot dzrji (A. Blenteina rokraksts, Tukums). Kad atruod leding, tad ir laimes. Kruoeri pieska ledins pie dur, zveji pie ldes, kur zuvs tur iek (A. Medne, Kuru kpas). Pakavu vajag piesist pie veikala slieka ar apao galu uz iekpusi, tad nk daudz pircju un netiks apzagts (L. Ozole, Spils). Ja kdu veikalu atver, tad vajaga pakavu pie durvm piesist, lai nauda nktu (K. Corbiks, Vecsvirlauka). Ja uz durvm vai pie slieka liek pakavu, zaglis nevar naudu izzagt (J. A. Jansons, Csis). Mj, uz kuras durvju slieka piesists pakavs, nekad neviens nevar neko nozagt (R. Janzemis, Nca). Lai mju neapmekltu burvji un auni gari, tad uz slieka piesitams zirga pakavs (A. Brzia, Aloja). Pakavu uz mjs durvm iededzina, lai tur mi nerdas (K. Jansons, Pli). Zem dabts pakavs nozm laimi (P. ., Rga). Ja pakavu atrod zem, tad tas nozm laimi (E. Zomere, Rauna). Ja pa ceu ejot atrod pakavu, tad tas nozmjot laimi (A. Aizsils, Lubna). Atrast pakavu nozm laimi (E. Rotmane, Jaunauce).
www.kurzemesvards.lv

pusi pokova pret nalaimi (T. Bea, Preii). Kas atrod pus pakavu, tam bs nelaime (K. Lielozols, Nca). Pakavs, ko zem atrod, pr kreiso plecu jprmet, lai visas vlans piepilds (K. Jansons, Pli). Meitm jglab pakavs pie sienas (K. Jansons, Pli). Ja atrod pakavu, tad dabs vru, kas rkojas ar zirgu (A. Veckalne, Dreilii). Ja priet uz jaunu dzvokli un ce atrod pakavu, tad bs laimga dzvoana visu gadu (E. Ldeka, Lubna). Kad pakavu saem, tad saem savu laimi (E. Laime, Tirza). Zirgs ir jka vec mnes, lai pakavi tik drz nedilst (E. Cimbule, Lauri). Ja atrod uz cea vecgada beigs pakavu ar septim naglm, tad vecais gads ir bijis laimgks par nkoo (A. Ozolia, Taurene). Ja uz cea atrod pakavu ar lkumu pret sevi, tad tas nozm laimi (A. Lillenurms, Veclaicene). Ja uz cea atrod pakavu ar lkumu uz prieku, tad laime bg no atradja (A, Lillenurms, Veclaicene). Kad uz cea pakavu atrod ar lkumu pret sevi, tad iet pret laimei (M. Brdaka, Jaunraze). Ja gaven dab pakavu, tad aug labi lini (J. Andri, Taurkalns). Jo atrost atsprklin zyrga pokovu saka makeri, tad laimejs gyut zivis (T. Bea, Preii). No zem dabta zirga pakava jizka zivju ebrklis (K. Jansons, Pli).

Nams ar pakavu Rg, Kau iel 20.

ki Dienvidu pakava projekti. Diskusijs potencilie pircji piemin faktu, ka izvli par labu iem projektiem zinm mr nosaka ticjums, ka pakavs nes laimi.

Pakavi erbon
Seus pakavus var redzt kdreiz Latvijai piederos Abrenes erbon. Tagad to pazstam k Pitalovu (krievu: ), Krievijas Federcijas pilsta, kas no 1920. ldz 1940. gadam bija Latvijas, bet no 1940. ldz 1944. gadam LPSR teritorija. Pc Latvijas neatkarbas atjaunoanas 1991. gad t de facto palika Krievijas sastv. Domjams, Abrenes viet senk ir bijusi sena latgau pils, kas minta 1224. gada Tlavas dalanas dokument. 1933. gad Latvijas valdba pieir Abrenei pilstas tiesbas, un k rboni apstiprina laimes simbolu seus pakavus. 1944. gad Abreni kop ar Purvmalas, Linavas, Kacnu, Upmalas, Gauru un Augpils pagastu pievieno Krievijas PFSR. 2005. gad pilst dzvoja 6615 iedzvotji. Iespjams, ka ar ie sei pagasti bija sei laimes pakavi Abrenes pilstas erbon.

Darinjums no pakaviem Bitnu brvdabas gleznu izstd.

Ja pakavu pace savu laimi paclis (L. Pilstniece, Bebri). Pakavu uz cea atrast nozm laimi saemt (V. Rnika, Skujene). Ja atrod zirga pakavu, bs laime (A. Tidrie, Pabau jrmala). Ka si pa ceu un atrassi ppokovu, vai pusi pokovys, itei pzmj ci labi. Tu dabuosi gastinu, ko nazynuoms, nu kurienis (V. Podis, Rzekne). Zirga pakavu, kad tas gu nevajag aug emt (K. Jansons, Vini). Pokovu atrast pret laimi,

Vrdu pakavs ar msdienu cilvks lieto biei. Pavrojot Latvij reistrto uzmumu sarakstu, ne reti sastopam vrdu pakavs, turklt visdadkajs sfrs (krogu, kokrpniecbas, rpniecbas preu un agromijas tirdzniecbas uzmumu nosaukumos). Tas liecina, ka cilvki tic pakava simbolikai. Tau ar zirgiem saisttajiem cilvkiem pakavs ir ikdiena, un tpc Latvij ir tikai viens janas sporta kluba nosaukums, kur izmantots vrds pakavs, zemnieku saimniecba Volframs un pakavi Cesvain. Toties ar zirgiem saisttu uzmumu logotipos pakava atveids ir saldzinoi populrs. K redzam, to izmantojui ar msu sadarbbas partneri Latvijas Jtnieku federcija, Latvijas Zirgaudztju biedrba un 3 Vtolu stai.

Pakavs uzmumu nosaukumos

posma sacensbas konkr. Pc runas k dvinjumu Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus viai pasniedza eleganti noformtu pakavu, kas savulaik nesa veiksmi zirgam Finlam un jtniekam Sergejam akurovam 1988. gada Seulas olimpid. Biei vien ar labbas vai kartupeu lauk atrastu pakavu lauksaimnieki nenomet pa roku galam grvmal, bet cits glui k drgumu to atnes mjs un piestiprina pie staa sienas vai stas diem. It pai Vcij, kur janas sportam ir saldzinoi augsts popularittes statuss, nieltus pakavus redzam uz visglaunko automanu motora restm.

Pakavs uz kas sienas Vecrg

Ikdien skrienot pa Rgas ielm, noteikti jau nebsim pamanjui, ka uz vienas no vecpilstas kas sienm Kau iel 20 ir iemrts zirga pakavs. Tas redzams treaj stv starp logiem. K gan tas tur varja nokt? Noststi vsta, ka pakavs esot nokritis no zirga kjas un ietriecies tre stva log. Noststam ir vairki varianti. Pirmais pa Kaa ielu zirg esot joojis Krievijas cars Pteris I, un vienam zirgam nokritis pakavs. Otrais ka pa Kaa ielu 1812. gad zirg esot jjis kds krievu kazaks, un pakavs esot no via zirga. Lai nu k tas btu vai ne, Kau ielas 20. mjas saimnieks pakavu ir ieminjis, un to varam apskatt ar odien. Ticjumi ir dadi, tomr latviea izpratn pakavs visticamk saglabsies k laimes simbols. Protams, netursim rok pakavu un nedomsim, ka sot un neko nedarot tas mums atness laimi un veiksmi. Tau darbojoties, ms, iespjams, nepamanm, ka kds no ldzs esoajiem pakaviem paldz mums.

Foto: www.travelnews.lv

Suvenri un dvanas
Atslgu piekarii, automanm uzliekamas pakava kopijas, suvenrveida darinjumi no metla vai mla, starp citu, ar drgas rotaslietas, tas ir pakava attlojums. Lietots vai nelietots zirga pakavs ir ar msdiens neprvrtjama dvana. Protams, ne jau zirdziniekiem, jo viiem pakavi ir ikdiena, kas nepiecieama, lai nodrointu sekmgu ikdienas darbu. 2004. gada jlij valsts prezidente Vaira VeFreiberga atklja Kleistos Pasaules kausa Centrleiropas zonas

Pakava forma mju projektiem

Pakava formu saviem daudzdzvoku mju bvniecbas projektiem izmantojusi SIA Pilstmju institts Urban Art, nodvjot tos par Dienvidu pakavu un Torkalna pakavu. Tagad jau stenoti vair-

2008. gada 19. decembris

~7~

Gunta Brencna foto

Nr. 21/08

INTERVIJA

Meitent, tev ar lellm jspljas!

Inese Ruskule

Kdreiz via Salattim bija rakstjusi: Ldzu, uzdvini man zirdziu, dzvu. Msu imene to vartu turt piemjas nt. Tds pirms vairkiem gadiem bija Kristas Kristinas Alksnes sapnis. Lai ar dzimusi un augusi lielpilstas pievrt Mrup, Krista sevi uzskata par lauku cilvku. Viai tagad ir tikai 13 gadu, bet stall meitene spj izdart ikvienu darbu, k ar konkra sacensbs sasniedz daudz labkus rezulttus nek sportisti ar lielku pieredzi. aklums un neatlaidba vainagojuies ar Mrupes sporta laureta apbalvojumu par sasniegumiem janas sport otro gadu pc krtas. Krista ir lepna par o atzinbu, jo tdu pau balvu ogad sama tikai Airisa Penele un Agnese Kukaine, kuras gan ieguva Lielo sporta laureta apbalvojumu. Ldz im apbalvojumam esi gjusi saldzinoi su laika posmu trs gadus. Tagad tev ir jau divi zirgi un vairkas godalgotas vietas sacensbs. Bet k viss sks? Kad biju mazka, mamma ms biei veda uz Lgatnes dabas parku, kur devmies izjds. Zirgi man patikui vienmr. Kad braucm un ieraudzjm cea mal kdu zirgu, apstjmies, un es devos samot to. Lai ar dzvojm netlu no zemnieku saimniecbas Traines stai, ilgi nezinjm, ka te ir iespjas apgt janas sporta prasmi. Tad kd no 2003. gada brvdienu rtiem ieraudzju gar mjm meiteu bariu zirgos. Vias

bija no Traines staiem un man ar paststja, ka netlu esoaj stall var nkt un mcties jt. Divus gadus janas prasmi apguvu nomas grup pie treneres Daigas Gaveres, pc tam mamma man nopirka zirgu vrd Likums. Kpc vljies pati savu zirgu? Tpc, ka nomts paliek nomts zirgs, tie biei mainjs. Vismkais no nomas zirgiem man bija Granda. Ar uzticamo nomas vti vrd Sekunde sku savu sportistes karjeru piedaljos pirmajs mazajs iejdes sacensbs Train. Vljos, lai man btu par ko parpties, lai man btu savs, viens zirgs. Skm apskatt prdodamos zirgus vairkos staos, bet savu pirmo zirgu Likumu atradm turpat Traines staos. Likuma iepriekjam saimniekam bija jprdod etrkjainais draugs naudas grtbu d. Tikai tpc ar tas nokuva man aprp.

Biei pc kda laika veckiem nkas prdot savus iegdtos zirgus, jo brniem zd interese par tiem. Ar Kristu situcija izvrts citdk vlk tika nopirkts ar otrs zirgs vrd Don Lucky. Kur no zirgiem tev ir tuvks sirdij, jo abiem vienldzgi o mlestbu nevar sadalt? Protams, abus savus zirgus es mlu. Tomr Likumam vairk uzticos, jo is zirgs nespj nodart nevienam pri. Tau ar Lakijs ir iekarojis manu sirdi, lai gan tas ir daudz temperamentgks, biei vien neuzticas cilvkiem. Zinu, ka Lakijam ir ar bijuas vairkas opercijas. da veida sarejumi tav dzv bija pirmo reizi, k to izdevs prdzvot? J, Lakijam Jelgavas klnik veica divas opercijas saretu koliku d. Tad patiem biju nobijusies, ka zaudu savu zirgu, jo situcija bija nopietna. Pc pirms opercijas nkamaj dien bija ar Likumu jdodas uz sacensbm. Pati biju noraizjusies, trenere jautja vai spu izlekt marrutu. Lai gan ar asarm acs, tomr izlecu marrutu un pat ieguvu vienu no godalgotajm vietm. Tas laiks man nebija viegls, jo pc desmit dienm operciju Lakijam ncs veikt atkrtoti. Otrs opercijas laik man un imenei vairs nebija cerbu, ka zirgs izepurosies, jo veterinrrsta prognozes nebija daudzsoloas. Tomr ne jau velti zirga vrds tulkojum nozm laimgais. Zirgs izturja operciju, k ar atveseoans periodu. Katru dienu pc opercijas braucm ar mammu uz Jelgavas klniku, jo ar zirgu bija regulri jstaig. Noteikti biji laimgkais cilvks, kad abus zirgus atkal redzji Traines staos? J, protams. Pc opercijas ar vairk novrtju zirgus, vairk tos pieskatju. Jo zirgu pazaudt ir drausmgi smagi.
Nadnas Zavadilikas foto

Krista ar Likumu.

Krista Kristina Alksne

Dzimusi: 1995. gada 6. janvr, Rg. Mcs: Rgas Angu imnzij, 7. klas. Hobiji: pirms janas apmcbm dejojusi tautas dejas. imenes atbalsts cilvkiem, kuri nodarbojas ar janas sportu vai uztur zirgus, ir oti btisks kritrijs veiksmgai darbbai. Kristai ir paveicies, ka imene viu saprot. Mammu Ingrdu Jansoni, meita

tos stenot. Nesen apmeklja ar janas sporta seminru, kas notika Lietuvas janas sporta klub Audruvis. Par o iespju gan pati Krista, gan ar Ingrda ir pateicga Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidentam Edgaram Treibergam. Seminra vadtjs Kosts Gaigals atzina, ka meitene saldzinoi profesionli vada zirgu. Pirmais jautjums bija, kur ir Kristas treneris. Pieredzjuais sportists atzina, ka Mairas Lejas ieguldtais darbs ir redzams, k ar to, ka pati Krista ir oti centga. Meitene ar turpmk vltos piedalties da veida paskumos. Nereti tev jstart vien marrut kop ar pieredzjuiem un daudz veckiem jtniekiem, k vii pret tevi izturas? Skum jau bija, k bija, kad kjas knapi aizsniedzs ldz kpiem. Dzirdju ar frzes, ka man vl jspljas ar lellm, nevis jstart sacensbs. Tagad ir citdk. Pie manis un mammas biei vien pienk pieredzjui Latvijas sportisti un tiesnei, lai uzslavtu manus pankumus. Ar Lakiju startju marrutos, kur ru augstums ir ldz vienam metram, savukrt ar Likumu ldz 1,10 metriem. Vai nebaidies no zvaigu slimbas? N, jo esmu diezgan pakritiska. Biei trenere vai citi sportisti uzslav manus sasniegumus sacensbs, bet pati sevi kritizju un neesmu apmierinta. Pc neveiksmm vienmr cenos saprast

kpc tas ir noticis. Daudzi jtnieki vaino zirgus, bet es esmu iegaumjusi treneru teiktos vrdus, ka 80 procentos no neveiksmm ir vaings nevis zirgs, bet gan jtnieks. Vissvargkais man ir pankt, lai zirgs sk man uzticties. Lai zirgs nebaids un man tic, ka tas ir droi, ko lieku tam dart. Krista ne tikai piedals janas sporta sacensbs, bet ar dados paskumos, kur iesaistti zirgi, taj skait kzu eskortos. K kuriozu gadjumu via atceras Indria hronikas brvdabas uzvedumu, kas notika Jaunmoku pil. Uzvedum piedaljs ar jtnieki ar zirgiem, kuriem bija jtlo krustneu lomas. Tau zirgi sabijs un ska virzties uz skattju sdvietu pusi. Viss par laimi beidzs, netraumjot skattju rindas, kur izrdi vroja ar Valsts prezidents Valdis Zatlers. Cilvki o starpgadjumu uztvra miergi. Ar nkotn Kristas mris ir turpint apgt janas sporta iemaas. Pc vidusskolas via vlas mcties par veterinrrstu Latvijas Lauksaimniecbas universitt. Jau tagad via lasa no ASV abontos urnlus par zirgu aprpi, apmekl seminrus par zirgu slimbm, k ar ieklauss veterinrrstu teiktaj. Otra iecere ir uzcelt savu stalli, kur vartu izmitint gan esoos zirgus, gan ar nkamos potencilos konkra zirgus. o ideju Kristas mamma atbalsta un dars visu iespjamo, lai meita sasniegtu pc iespjas labkus rezulttus.

Krista ar Don Lucky.

Jau vairkus gadus Krista aktvi piedals konkra sacensbs ar abiem zirgiem. Janas sporta iemaas Krista ska apgt pie Mairas Lejas, kura ir veiksmga sportiste Latvij. Trenere atzst, ka meitene ir oti uzmga un neatlaidga, ieklauss padomos un cenas

Cienjamie lastji, avzes Zirgu Pasts nkamais numurs iznks 2009. gada 23. janvr!

Zirglietu veikali Kentaurs mi sveic savus klientus Ziemassvtkos! Msu dvanu kartes ir lieliska iespja iepriecint visus zirgu draugus gadu mij. Ar Jaunaj gad savas cenas nepaaugstinsim. Uz tikanos veikalos Kentaurs Rg un Liepj!

~8~

2008. gada 19.decembris

Nadnas Zavadilikas foto

sauc par savu menederi. Ingrda atzst, ka nopirka meitai zirgu tikai tpc, ka redzja meitenes neatlaidgumu un centbu. Katru dienu via brauca un brauc uz stalli, lai aprptu savus mluus. Atirb no meitas, mtei skotnji bija bail no zirgiem. Tau ar katru dienu s bailes noplaka. Tagad ms redzam viu ldzs meitai katrs sacensbs. Ingrda lepojas par savas meitas pankumiem un nodomjusi ar turpmk atbalstt meitenes sporta karjeru.

Nr. 21/08

ATPTAS BRDIM

Zirgs
Rabindranats Tagore

Grti, grti zirdziam, Puia gadus kalpojot: Cik naksnias pie krodzia Iemauktius vadzinja.

E, kur zns, kam ir vara, Kas varja lielties: Paam sirms kumeli, Zelta nauda maci.

Smuks puistis, daia rota, Iznesga valodia; Piesit pieus, saskandina, Lec uz sava kumelia.

Paldies saki mmiai Par garo deguntiu; No kumea nokrtot, Uz deguna atdries.

(No grmatas Latvju dainas Reia Birzgaa ilustrcijs, Izdevniecba Liesma, Rga, 1990)

Nadnas Zavadilikas foto

Ko ldz puia brni svrki, Ka nav gudra padomia; Kad piedzris, krt zem, Bramm savu kumeliu.

Mazais Jntis, kop ar tti aizbrauc uz zirgu izsoli. Jntis ar interesi vro, k ttis visiem zirgiem glsta kaklu, kjas un dibenus. Pc dam mintm zikre em virsroku, un Jntis jaut: Tti... Kpc tu t dari?... Tpc, ka es grasos kdu no iem zirgiem nopirkt. Ptertis satraukt bals atbild: Tti, brauksim tri mjs! Kpc? jaut ttis. Vakar pie mums bija iegriezies pastnieks... Man iet, vi grib nopirkt mammu!... Kdam lepnam puisim bija zirgs, turklt nekds parastais zirgs, bet runjos. Kdu vakaru jau tumsi puisis ar savu zirgu jj pie mks. Atjj ldz vias mjai un saka zirgam: Tu te klusu stvi pie loga un gaidi mani. Ja nu pki prnk vias vrs, es uzreiz lku pa logu tiei seglos, un ms abi igli tsimies prom. Sacts, darts. Zirgs paklausgi paliek pie loga, vrs uz t pakpjas un pa notekcauruli uzrpjas aug ldz treajam stvam pie savas mks. Mk o jau gaida. Notiek viss, kam td reiz jnotiek. Te pki ska klauvjiens pie durvm. Puisis paer bikses un spudc! pa logu lauk. Mk pieiet pie durvm, atver un ierauga uz slieka stvam zirgu. Tas saka: Pasakiet, ldzu, manam saimniekam, ka r stipri lst, es viu pagaidu mazliet tlk zem liel koka. Blondne uzkpa zirg, un zirgs to aiznesa. Tomr nabaga blondne ska sldt no segliem, kliedza, mati plvoja vj, bet zirgs nedomja apstties. Tlt jau ita, ka via nogzsies zem... Un vispr, t ar via btu aizgjusi boj, ja vien dispeers neapstdintu karuseli. Blondnes brauc pa lauku ceu. Paskaties, cik skaists zirgs! viena iesaucas. Tas nav zirgs, t ir cka! otra iebilst. N, zirgs! Ckai tau nav ragu! imene divi brni viens optimists, bet otrs aualgs gaudulis. Lai kaut k stvokli izldzintu, vecki uz Jauno gadu dtjam uzdvina rotau zirdziu, bet optimistam noliek tikai kaudzi ar zirga msliem. dtjs apskata dvanu un lojas: J, zirgs... mazi, bet es gribju lielu... un brns, bet es gribju pelku... un no koka, bet es gribju dzvu... Savukrt optimists saka: Bet man ir dzvs zirdzi!!! Tikai aizrikojis!

2008. gada 19. decembris

~9~

Mra Millera foto

Dienam puisnam Daiis auga kumeli; Kuru krogu tas piejja, Stvu vien lecinja.

Pasaules radanas darbs bija jau gandrz gad, kad Radtjam ievs prt kda jauna ideja. Vi ataicinja kdu no saviem palgiem un teica: Atnes man labi krietni vielas, es radu pavisam jaunu dzvnieku sugu. Palgs nokrita ceos un atbildja: Tvs, kad Tu, radanas centb, radji zilous un valzivis, lauvas un milzu skas, Tu nedomji par vielas daudzumu, ko tie var prast. Smags un ciets vielas ir palicis pri oti maz. Bet viegls vielas vl ir pietiekoi. Radtjs brdi padomja un tad teica: Labi, atnes man, kas tev ir. oreiz Radtjs parpjs izlietot tikai drusci no stingrks vielas. Jaunajam dzvniekam, ko vi radja, vi nedeva ne ragu, ne etnu ar asiem nagiem; vi deva tam zobus, ar kuriem varja gremot, bet ne kost. Enerijas, ko vi tam piera, bija pilngi pietiekoi, lai nodertu cas lauk, bet paam tam tieksmi uz cu vi nedeva. is dzvnieks kuva pazstams ar vrdu zirgs. Sav darb Radtjs t izveidoanai bija izlietojis diezgan daudz tdas vielas, no k pastv gaiss un debess. Un iznkums nu bija tas, ka t prts bija pilns ilgm pc brvbas. Vi btu gjis skrieties ar vju, vi btu traucies turp, kur debess saskaras ar zemi. Citi dzvnieki skrja ar zinmu nolku, bet zirgs jooja bez kda redzama iemesla, it k tiekdamies aizbgt no sevis paa. Vi nemlja cnties, nemlja uzbrukt laupjumam, viam patika tikai skriet un skriet. Cilvki saka, ka tdas lietas gadoties, ja kd esot prk daudz vja un gaisa. Radtjs bija sajsmints par savu darbu. Daiem dzvniekiem vi nordja meus, kur dzvot, citiem sagdja alas. Bet t k viam patika redzt zirgu bezmrgi auojam, tad vi ierdja tam klaju lauku. Vipus lauka dzvoja Cilvks. Vi bija salcis zem darba nastu smaguma, kdas bija pats sarpjis. Zirgu ieraudzjis, vi saprata, ka dau savas nastas smaguma vars novelt uz t muguras, ja vien viam izdosies to sagstt. Kdu dienu vi izlika slazdus un zirgu sagstja. Vi uzlika tam seglus mugur un ielika lauus mut un turja viu ieslodztu. Teris palika sav mea mj, un lauva sav al; bet zirgs pazaudja savu mju, klajo lauku. Neskatoties uz savu lielo brvbas mlestbu, verdzbai vi nevarja izbgt. Kad dzve palika nepanesama, vi meongi sprdja sava cietuma sie-

nas. Sienm tas kaitja mazk nek zirga nagiem. Bet pc nemitgas sprdanas sienas apmetums tomr ska drupt. Tas nu Cilvku saniknoja. To es saucu par nepateicbu, vi sacja; es viu baroju, man ir algoti kalpi, kas par viu rpjas; bet nejaukais lopi negrib saprast o manu labsirdbu. Tika pielietoti stingri ldzeki zirga piejaucanai. Pdgi Cilvks varja lepni teikt, ka nav neviena viam uzticamka dzvnieka par zirgu. Ragu un etnu viam nebija; nebija ar zobu, ar ko kost. Pat sperana bija jatmet, bails no ptagas. Kas viam vl bija palicis, t bija zviegana. Kd dien Radtjs uzdzirda izmisuma pilnu zvieganu. Vi atmods no savm prdomm un paraudzjs lejup uz zemes klajajiem laukiem. Zirga tur vairs nebija. Vi aicinja pie sevis Nvi un teica: Tas nu ir tavs darbs; tu esi pievkusi manu zirgu. Nve atteica: Mgais Tvs, tu vienmr turi mani aizdoms; bet esi tik labs un pamet skatu Cilvka mjokl. Radtjs paskatjs atkal lejup un ieraudzja zirgu stvam aur mra ieogojum un gurdi zviedzam. Via sirds pildjs ar ldzcietbu, un Vi Cilvkam teica: Ja tu nelaidsi zirga brvb, es viam dou tdus pat zobus un nagus k terim. Cilvks sacja: Tvs, is jsu radjums nav pelnjis brvbu. Raugi, kdu skaistu mtni es esmu uzclis via rtbai un labkljbai. Bet Radtjs uzstja, ka zirgs jlai brvb. Cilvks atbildja: Es padoos Tavai gribai. Bet es esmu prliecints, ka vienas nedas laik Tu savas domas grozsi un atzsi, ka mana mtne viam ir vispiemrotk. Tad Cilvks sapina zirgam priekkjas un palaida to brvb. T sapts, vi varja lkt tikai k varde. No debesm Radtjs varja saredzt tikai zirgu, bet ne pineklu. Un nu vi kaun pietvka. Tad tdu dzvnieku vi bija radjis! Vi pats sev atzins, ka oreiz nu esot tik rgti maldjies k vl nekad. Cilvks teica: Ko nu lai ar viu iesk? Vai tur debess nav lauku, kur viu vartu aizvest palkties? Radtjs atbildja: Man pietiek. Ved o radjumu atpaka sav mtn. Cilvks sacja: Bet, Tvs, kas t man bs par smagu nastu! Radtjs atbildja: J, bet uzemdamies o nastu, tu pardsi savas sirds clumu. (No grmatas Zelta laiva, Kra Egles tulkojums no angu valodas, izdota grmatu apgdniecb A. Gulbis, Rg, 1939).

Nr. 21/08

PIEREDZE

Ziemas prieki msu zirdziiem

Rta L. Rasia, tulkojums un piezmes

Zintnieki pierda, kda nozme kumeu attstb ir kustbai svaig gais Jaundzimuam kumeliam oti izteikta ir vlme kustties. Bet vai tas vajadzgs? Zviedru zirgaudzanas un janas sporta avz Ridsport publicts raksts Kustbu nozme zirga dzv, kura autors ir zirgaudztjs un tiesnesis Hans Barkevals. Sarun vi izteicis prieku par latvieu zirgaudztju interesi par o tmu un laipni atva brv tulkojum rakstu publict Zirgu Past. Tas pamatots ar Holand notikus ptniecbas materiliem. s zinanas nav nekas jauns, tomr tagad prbaudtas Otrehtas universittes Veterinrmedicnas fakultt. Eksperiments notika di: 40 kumei tika sadalti trs grups. Pirm no tm kumea dzves pirmos piecus mneus atrads tikai savos boksos. Otr grupa tika laista r pastaigs ierobeot laukum 15x48 m daas stundas seas reizes ned. Tres grupas kumeiem tika dota iespja kustties neierobeoti plas ganbs un lielos aplokos, kad vien tie vljs. Kumei regulri tika klniski izmeklti, veikti rentgena uzmumi, prbaudta muskulatras attstba. pai rpga izmeklana veikta, kad kume bija nedu vecs, piecos mneos un vienpadsmit mneu vecum. Izmeklana piecu mneu veciem kumeiem Lai veiktu obdukciju, no katras grupas tika izraudzti trs kumei. Prjie turpmkaj eksperimenta gait vairs

netika ierobeoti, tie dzvoja lielos aplokos un uzveds, k vljs. Ttad ar boksos turtie tagad ieguva kustbu brvbu. Ko gaidja zintnieki? Fakti liecina, ka pirmo mneu laik auganas process ir rkrtgi strauj. Attsts kauli, skrimi, saistaudi, skeleta muskulatra, kas turpmk iespaido zirga spju kustties un t pankumus sport. Pastvja aizdomas, ka kustbu brvba un dabisks treni mains kumea attstbu, kustbu spjas, kas iegtas pirmajos mneos. Pc pieciem mneiem boksos turto kumeu grupai tika konstatta vja koordincija. Mintas ar atirbas iekjo orgnu attstb, kas konstattas, veicot obdukciju. Svarga s grupas kumeu atirba no abu prjo grupu dzvniekiem bija nepareiza skriemeu attstba. Pieauguam zirgam tas var radt spes loctavs. Izmeklana vienpadsmit mneos Pc kumeu seu mneu brvaj treni pavadt laika vienpadsmit mneu vecum notika izmeklana, lai konstattu iespjams prmaias. Tika secints, ka pirms grupas kumeiem aj laika posm kustbas brvb manmi neuzlaboja skriemeu attstbu. Ttad pirmajos dzves mneos zaudtais rada negatvas sekas turpmkaj zirga m. Kustbas ir svargkais faktors, lai kaulu struktra labi attsttos. Katrs kumea solis signaliz organismam, kurai skeleta daai vajadzga pastiprinta minerlvielu deva.

Muskulatras biezums ir atkargs no zirga entikas, un ir iedzimstos faktors. Dadie apstki eksperimenta grups to redzami neiespaidoja. Tomr zinms, ka kustba veicina labku skbeka uzemanu. Tika izmeklta un saldzinta saiu attstba. Boksos turto kumeu grup t atrs, jo bija mazk smalko audu, kas pieir elastgumu kustbm un veicina to amplitdu. Visveselgkie kumei pc visiem parametriem bija no grupas, kas neatkargi no laika apstkiem varja brvi kustties lauk. Nav jbaids kumeus laist r ar aukst laik, jo to organismam ir labas termoregulcijas spjas, saldzinot ar citiem mjdzvniekiem. Atraans rpus telpm kumeus pasarg no mikroorganismiem, kas labi vairojas silts un mitrs viets ar slikls medicnas nozare. Citi dom, ka pareizk btu runt par zioterapijas paveidu. Tomr ne tas ir galvenais. rstniecisko metou terapeitisk efektivitte un droba, blaku trkums tie ir galvenie visu medicnas virzienu kritriji. Reitterapija jau vairk nek 30 gadu pierda savu augsto efektivitti daudzu slimbu rstan. Jatceras, ka liela loma ir terapeita personbai, sevii, ja seglos ir brns. Slodze mains atkarb no izvlt zirga gaitas. Galops pieldzinms skrjienam pa rotu apvidu, bet riksis pastaigai kjm. Acmredzot par reitterapijas paveidu vartu uzskatt ar trisma prgjienu zirga mugur, kas ieguvui popularitti 20. gadsimta pdjs desmitgads. di trisma marruti atrodami visdadkajos plantas nostros, Pirenejos un Andos, Apalaos un Kaukz, Polijas ldzenumos un meos, slandes geizeru ielejs. Bez aubm, t ir visstk un vispievilcgk reitterapija. Pasaul reitterapija k patstvga metode attstjs 20. gadsimta vid, bet Padomju Savienb 20. gadsimta 80. gados. ai zi celmlauze bija Gruzija, tur ska gatavot specilistus. os kursus vadja pou instruktors Marjans Jaroevskis. 1991. gad Maskav nodibinja pirmo rehabilitcijas reitterapijas centru. Pc trim gadiem notika pirm Viskrievijas reitterapijas konference, kura ieguva starptautiskas konferences statusu. Konferences dalbnieki apkopoja darba rezulttus, daljs pieredz, nosprauda attstbas virzienus. Uz konferenci bija uzaicinti specilisti no dadm pasaules valstm: Anglijas, Francijas, Gruzijas, Polijas un Baltkrievijas.

tu ventilciju. Jaunajiem zirgiem nelabvlgs staa mikroklimats var bt plauu slimbu veicinos faktors. Zintnieku secinjumi un ieteikumi Atrodiet iespju kumeiem pc iespjas vairk atrasties rpus telpm ar plaumu, kas rosina vlmi kustties. Pirmie kumea dzves mnei ir btiski turpmkaj zirga dzv. Iespja brvi kustties ir pamats veselam zirgam. Eksperiments neapstrdami pierdja, ka mazkustgks grupas kumeiem sliktk attsts kauli, skriemei un saites; ar pc pusgada nebija redzamas pozitvas izmaias, lai gan turanas apstki bija ideli. Lielkas vai mazkas negatvas sekas s grupas kumeiem bija vis turpmkaj dzv. Zirgaudztji, laidiet savus kumeus lauk! 1994. gad tika noslgts lgums ar Tbilisi medicnas akadmiju, kur jau piecus gadus pasniedz reitterapijas pamatus, par Krievijas rstniecisks janas specilistu pcdiploma sagatavoanu. Decembr pirmie 16 Krievijas studenti sama starptautiskos reitterapijas specilistu sertiktus. 1997. gad notika otr Viskrievijas konference, kuras laik nodibinja Nacionlo rstniecisks un invaldu janas federciju. Divus gadus vlk federciju k steno locekli uzma Starptautiskaj invaldu janas organizcij (FRDI). Ne visi specilisti liek vienldzbas zmi starp reitterapiju un rstniecisko janu. Dai uzskata, ka reitterapija dziedina nopietnkas slimbas nek rstniecisk jana. 1999. gad nodibinta Krievu reitterapijas biedrba, kas apvieno specilistus un entuziastus no dadiem Krievijas reioniem. Ar organizcija ir atzta starptautisk lmen un kuvusi par FRDI locekli. Dads valsts pards aizvien vairk reitterapijas centru. Izvloties reitterapiju, jem vr dai noteikumi: zirgam jbt pilngi veselam, miergas dabas un labi apmctam, tdam, kas kustas ritmiski un vienmrgi. Trenios noteikti jpiedals trenerim-specilistam. Tomr ai dziednieciskajai metodei ir savas kontrindikcijas. Ts ir nesen prciests insults, smaga hipertonija, iekjo orgnu iekaisums akt stadij, slikta asins recana un hemolija, osteoporoze, iekaisuas vnas, akts tromboebts un apakstilba las. P. S. Organizcij FRDI (Federation of Riding for the Disabled International) patlaban ir 47 stenie kolektvie biedri no 31 valsts un 181 kolektvais asocitais biedrs no 51 valsts. Latviju aj sarakst neizdevs atrast.

Zirgi ms rst
Fragmenti no Vladimira Agafonieva grmatas Dzvniekterapija. Msu zles sas, epas un aste (izdota 2006. gad apgd Tapals). Nobeigums (Skums Zirgu Pasta nr. 17, 18, 19 un 20). Avzs un urnlos ne reizi vien publicti materili par to, k, pateicoties kontaktam ar zirgiem un janas nodarbbm, uzlabojas cilvku dzves rdtji. Rakstja par jaunu kurlu vrieti, kur jau pc dam nodarbbm varjis iztikt bez dzirdes aparta. Sieviete izrstjusies no spm kjs jau pc pirms nodarbbas, un invalds, kas bijis nekustgs, jau pc divm nodarbbu nedm scis staigt. Vcu specilisti legastnijas centr Berln (legastnija lasanas un rakstanas mehnismu traucjumi) izstrdjui t.s. zirgu projektu. T iniciators un vadtjs profesors Zigfrds ubencs uzskata, ka zirgi ar brniem kontaktjas labk nek sui un kai. Centr rstjas brni ar smagiem psihiskiem traucjumiem, kas neauj viiem iemcties last un rakstt. Kad brni sadraudzjas ar zirgiem, vii straujk attsts, ko nav iespjams pankt ar tradicionlajiem psiholoijas pamieniem. Vcu kolu uzskatus atzst ar viu ameriku koli. Pc viu domm, zirgi izlabo ne tikai cilvka rjo, bet ar iekjo stju, tas ir, paldz prvart prmrgu kautrbu un atbrvoties no psihiskiem traucjumiem. Daudzi bs dzirdjui par kumisa (raudzta ves piena dzriena) efektivitti plauu slimbu, pirmm krtm tuberkulozes rstan. Smag plauu un visa organisma patoloija pdj laik ir kuvusi stipri jaunka. Aizvien vairk brnu un pusaudu incjas ar tuberkulozes baktrijm, bet preparti, pat vismodernkie, ne vienmr spj efektvi izrstt. Te nu jatceras cilvces gadsimtu gar pieredze diloa rstana ar kumisu un svaigu gaisu. Atauos atgdint, ka ingizhana orda iekaroja bezgalgos zijas un Eiropas plaumus galvenokrt tpc, ka t laika valstis un kazistes bija saeltas. Bet tas nebija viengais iemesls. Dai vsturnieki uzskata, ka klejotju dzves tonuss bija augstks nek zemkopju un pilstnieku tonuss, jo vii visu dzvi, no brnbas ldz vecumdienm, pavadja zirg. Tpc vius vadja nevaldma kre uzvart. Vai t bija vai ne, tas ir strdgs jautjums. Tomr uzvaru pr bruotu jtnieku var gt tikai tikpat apmcts un apbruots jtnieks, vai ar to var pankt ar kara viltbu. Pilnb atbrvoties no tatru-mongou jga izdevs tikai pc tam, kad slvu karotji pilnb apguva janu un zirgu kauju pamienus. Vai zint, ka senatn Krievij 31. august atzmja svt Flora un Laura zirgu aizbildu dienu? aj dien bija pieemts zirgus nenodarbint, bet cient ar gardumiem auzm un maizi, kurai uzkaists sls vai cukurs. Zemnieki ldza zirgiem piedoanu par nodartajm prestbm. Atgriezsimies msdiens. Specilisti vl nav nonkui pie vienota sldziena, vai reitterapija uzskatma par rstniecisks vingroanas paveidu, vai ar t ir patstvga netradicion-

~10~

2008. gada 19.decembris

Daces trausas foto

Nr. 21/08

SLUDINJUMI
3 Vtolu stai par mrenm cenm prdod
zirgus sportam un hobijam, k ar vaislas ves, kas grsnas no Levantos, Corall un Colard. Skolas iela 18, Riebii, Preiu rajons Tlr.: 29533898, 26446500, 29112796, epasts: 3vitolu@inbox.lv

Pirmie Latvijas empioni

Darja Tihomirova

Kleistos aizvadts pirmais Latvijas empionts paraolimpiskaj iejd. Tas bija patiem vsturisks notikums, ko sav atklanas uzrun minja ar LJF prezidents Agris Blaus. Sacensbs piedaljs septii sportisti no Baldones, Traines un Kleistiem. Visi dalbnieki pirms paraolimpiskajm sacensbm veic klasikciju, kur novrt viu zisks iespjas, un pc ts rezulttiem sadala dados lmeos, lai sacensbas btu maksimli godgas un sportista rezultts nebtu atkargs no via invalidittes pakpes un patnbm, bet gan no sportista meistarbas un sagatavotbas lmea. oreiz dalbnieki sacents trs marrutos. empiontu organizja Latvijas Jtnieku federcija sadarbb ar Latvijas Paraolimpisko komiteju un Latvijas Invaldu janas federciju. Kop 2006. gada janvra paraolimpisk iejde ir kuvusi pr FEI praudzb esoo astoto disciplnu, un opavasar LJF prezidents Agris Blaus sav intervij Zirgu Pastam solja, ka ar Latvij ai disciplnai noteikti tiks veltta uzmanba. is empionts to ir apstiprinjis. Nkamgad ir plnots ne tikai krtjais valsts empionts, bet, iespjams, ar dalba kds starptautisks sacensbs. Rezultti. 1. lmenis. Aija Beloborodko 63,23%. 2. lmenis. Oskars Lukauskis 65,27%. 3. lmenis. Rihards Snikus 64,25 %. Pirm lmea marruta oreiz startja sportisti, kuri bija klasicti uz citiem, augstkiem lmeiem, bet nebija paspjui sagatavoties saretkm shmm.
Nr. p. k. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21.

Muskats

Levantos II

Corall
Zirga vrds Riska Gaisma Degsme Ingara Rra Livreja Lorelai Lima Cokete Ldija Levija Leada Lovate Legra Cordi Links Lezur Luvrs Lekot Colim Liksma krsa dk. t.b. t.b. d.b. bra t.b. t.b. t.b. sirma ruda bra bra t.b. t.b. sirms brs brs t.b. d.b. d.b. bra Dz. g. 1992. 1990. 1995. 1992. 1998. 2004. 2004. 2004. 2005. 2005. 2005. 2005. 2006. 2006. 2006. 2006. 2007. 2007. 2007. 2008. 2008. Skausta augst. 169 171 170 171 170 166 165 167 166 163 164 163 Tvs Rufs Ganguts Didzis Invar Rends LeGrand LeGrand LeGrand Corall LeGrans LeGrand LeGrand Levantos Levantos Corall LeGrand Levantos Levantos Levantos Corall Levantos

Colard
Mtes tvs Stasis Sidrabs Sezams Guno Rufs Rufs Rends Mitjuland Ciparis Didzis Invar Rituals Ramses Ganguts Coevers Diamond Boy Invar Rituls Ramses Colibri LeGrand Colibri Lecin. ar rzeli Muskats Colard Colard Levantos Muskats Corall Kad 21.03.08. 21.04.08. 31.03.08. 11.04.08. 21.04.08. 23.05.08. Zirga Cena LVL 800 700 700 700 800 1000 1200 1000 1200 1500 1200 1200 1800 1400 1800 1400 1400 1200 1000 1000 1000

Levantos

26.03.08.

Apsveicam!
Sveicam Latvijas Lauksaimniecbas universittes asocito profesoru Gunti Rozti 60 gadu jubilej! Priecjamies kop ar treneri Indru Gabaliu par dla Ralfa piedzimanu!

Uzmanbu zirgaudztjiem un sportistiem!

Daudz laimes dzimanas dien trenerei Astrdai Belovzorovai!

Zirgu Pasts

2008. gada 20. decembr plkst. 12 visi esat mi gaidti

Sporta klub AUDRUVIS Lietuv SVTKU PROGRAMM 1. MARTRUTS. Divs fzs 100-110 cm Brnu ieskaite ldz 14 g. v. Brnu ieskaite ldz 16 g. v. Jaunzirgi (4-5 gadi) 2. MARRUTS. BHVAA - Ziemassvtku kauss 115 cm, ar prlekanu 120 cm Pieauguie jtnieki Brni ldz 16 g. v. Hobija jtnieki BHVAA Ziemassvtku kauss uzvartjiem eks par 1000 Lt (500 Lt, 300 Lt, 200 Lt), jizprk Horse Market veikal 3. MARRUTS Piedalies loterij un apsteidz konkurentu 110 cm, Stafete Karnevls 3 ri 5 lcieni SVARGI VISIEM JBUT TRPTIEM KOSTMOS (MASKS) (DALBNIEKI BEZ TIEM NETIKS PIELAISTI STARTAM) Zirgu un jtnieku vecums nav ierobeots (3. marrut)
Js gaida daudz balvu, prsteigumu un dvanu no Ziemassvtku veca!!! Visi dalbnieki saems svanas. Cientie zirgaudztji, saimnieki, neaizmirstiet prsteigt un iepriecint cits citu ar dvanim. Pieteikumus stt: info@horseaudruvis.lt

Lieliska iespja iegdties kvalitatvus sporta ratus draivingam.

Zvant Igorim: 29971777.

Z/s Akmelauki zirgaudztava prdot kumeus un jaunzirgus ar iedzimtu talantu sport, ko nodroina entiski spcgais vju ganmpulks un vaislai izmantotie rzei. Iespjams nomt vai iegdties sertifictus rzeus. Telefoni uzziai: 29226887, 26442355 E pasts: akmenlauki@inbox.lv

2008. gada 19. decembris

~11~

Janvris
P O T C P S Sv

1 2 3 4

5 6 7 8 9 10 11

12 13 14 15 16 17 18

19 20 21 22 23 24 25

26 27 28 29 30 31

Janvris
Sacensbas Latvij 10.01. iejde klasikcijas sacensbas, Rga, Kleisti 11. vai 17.01. konkrs - klasikcijas sacensbas, Rga, Kleisti Kaimios Lietuv, Igaunij 17.01. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija 24.01. konkrs I kvalikcijas sacensbas, Riee, Vias rajons, Lietuva 31.01. konkrs II kvalikcijas sacensbas, Marijampole, Lietuva 31.01. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija Rolex FEI Pasaules kauss 15.-18.01. konkrs CSI**** Leipciga, Vcija 20.-25.01. konkrs CSI***** Crihe, veice FEI Pasaules kauss 15.-18.01. draivings Leipciga, Vcija Pasaules kauss Rietumeiropas lg 20.-25.01. iejde Amsterdama, Nderlande Exquis World Dressage Masters (WDM) 28.01-1.02. iejde 1. posms Palmba, ASV * 28.12.08-2.01.09 brnu un jaunieu nometne Lgatn janas nodarbbas, rados darbncas, sples, konkursi un Jaungada sagaidana me. Tlr. 29120389 * 27.12.08. pl. 17 Ziemassvtku paskums Kleistos

Zirgu Pasts redakcija aicina js stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt info@zirgupasts.lv.

Daces trausas foto

Z/s Akmelauki
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri, iespiests Dardedze tipogrja. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718, Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243, Nadna Zavadilika dizains, foto +371 29872679, Maija Gailia makettja. info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.

~12~