Zirgu Pasts Nr.35

Nr.
2 (35)
2010. gada februris-marts
Ainrs Anevskis izjd Ziemas empionts
Cena 1,90 Ls
35
Aktieris Ainrs Anevskis ar Lemonu Silvijas Danelsones foto
Daudz laimes!
gada skum t vien skan auss Imanta Ziedoa dzejoltis par baltajm domm, par baltajiem cilvkiem. K gan ne citdk, ja visapkrt redzam liels sniega kupenas. du pasakaini baltu ziemu neesam baudjui jau vairk nek desmit gadu. Beidzot varja izvilkt no iem sen noputjuas ragavas, lai iejgtu tajs savus etrkjainos draugus zirgus. Kas gan var bt jaukks par izbraucienu kamans pa sniegotm mea takm? Nekad, braucot pat vislieliskkaj apvidus automan, ms neizjutsim to baudjumu, kds ir kamans. Ja vl uz cea sastopas etri rikotji, kas iejgti ragavs, un ie zirgi sk sacensties sav starp, tad pat aizmirstas, ka termometra stabi ir nosldjis pat ldz mnus divdesmit grdiem. Tad rodas paties dzves izjta tu esi tikai eit, un visas citas domas tobrd pazuduas, esi tikai tu, tavs zirgs un ziemots dabas ainavas. Protams, barg un dzi ziema sagdja zirgaudztjiem ar sava veida raizes kdam aizsala dens padeves sistma stall, kdam laik nepiegdja barbu zirgiem, jo cei nebija izbraucami. Tomr jau caur mkoiem mina izlauzties saulte ar pavasara mjienu, un ziemas radts likstas drz vien pazuds. Mums jpriecjas par to, kas tika dots. Lai k ar nebtu, cilvki arvien retk mekl sveu Laimes lci. T viet tiek likti kop spki un risintas problemtisks situcijas, jo viengi kop var paveikt iecerto. Janas sporta sezona jau skusies. Aizvadti divi Latvijas ziemas empionta posmi konkr, taj skait ar amatieru klas un poniju jan. Arn pards jauni zirgi, jauni jtnieki, tomr viss vl ir priek, jo daudziem sportistiem joprojm nav iespju trenties ziemas period manas trkuma d. Drz sksies ar sezona rikotju zirgiem Latvij. Dai no msu braucjiem veiksmgi piedaljuies Lietuv rkotajs ziemas sacensbs. Jaunajai sezonai spraigi gatavojas ar Latvijas pajgu braucji, izveidojot nacionlos sacensbu noteikumu standartus un papildinot savas zinanas. ziema ir labvlga, lai vartu jgt zirgus un trent tos garajs distancs, tdjdi attstot zirga izturbas spjas. Zirgaudztjiem is gads nebs pai viegls, jo tika samazintas viiem paredzts subsdiju summas. Vl jo vairk - noteikumi to saemanai izveidoti daudz striktki. Par o izmaiu rezulttiem varsim spriest tikai pc laika. Tau zirgu tirgus pamazm atgst savus apgriezienus. Konkra zirgu cenas Latvij ir kritus, tau lauku rajonos strauji pieaug darba zirgu cenas un pieprasjums. Tomr, pats galvenais daudz laimes tev, avze Zirgu Pasts, divu gadu jubilej! Redz, k tas laiks ir tri pagjis. Ms, izdevji, esam centuies no sirds o izdevumu pilnveidot un padart interesantku msu lastjiem. Saemam gan pateicbas vrdus, gan, protams, ar kritiku, turklt ne vienmr pamatotu. Bet ziniet, cenamies dzvot pc principa sui rej, bet karavna iet tlk! Mums paldz izdzvot tie cilvki, kuri ar mums aprunjas un spj izskaidrot savu viedokli. Paldies sakm visiem, kuri mums paldz izdzvot morli un ar nansili. Ja jau ir tdi cilvki, kuri tic msu spjm, tad pastvsim! Nemaz nedrkstam pazust, kamr vien Latvij bs viena no lielkajm bagtbm zirgi... Inese Ruskule
aj numur
L AT VIJ Latvijas ziemas empionts Aizvadti divi Latvijas ziemas empionta posmi konkr visprj konkurenc, k ar pirmoreiz poniju jan un amatieru klas 4.-7. lpp. RZEMS Pasaules kausa izca Informcija par PK izcas posmu sacensbm ru prvaran, pajgu braukan un iejd pirms gaidmajm nlsacensbm VSTURE Peldu rati Jrmal Vai varat iedomties, ka kdreiz bagtie atptnieki ar paiem zirgu vilktiem ratiem tika ievesti jr, lai netraucti baudtu sauoanos un nelielas peldes? 21. lpp. ZIRGI UN IZK AIDE Sapnis Pierg K Anna ildovska un Rolands teinbergs skui darboties ar zirgiem Etnogrsk brvdabas muzeja teritorij, un k tas notiek odien FOTOKONKURSS Ziemas prieki Paldies par lastju iesttajm fotogrjm, kurs redzam, cik lieliski ir ar ziem bt kop ar zirgiem
12.-18. lpp.
30.-31. lpp.
32.-33. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
janvris-februris, 2010
~3~
LATVIJ
Latvijas ziemas empionts

Dace Millere
Kleisti, 23.-24. janvris, konkrs

Sporta centr Kleisti notika Latvijas ziemas empionta pirm posma sacensbas janas sport konkr. Ja vl iepriekj gad ts risinjs tikai vien grup, gan dads vecuma un meistarbas grups, tagad sportisti sacents trs konkurencs vairkos marrutos visprj konkurenc (k to turpmk vartu saukt rpasaulei), poniju jan un amatieru klas. Msu sporta veids aug, un ldzdalbas atsaucba daudzu gadu vstur visaugstkaj ziem bija vislieliskkais progresa apliecinjums. Aizkustinja fakts, ka kdas poniju sportistes kavans neizbraucamo ceu d sacensbu rkotji bez ierunm izdarja nelielas izmaias programm, jo katrs, kur to dara no visas sirds, jtnieku saim ir vienmr gaidts. Starp citu, kdas vadzinoas agatas mintajiem viltus apgalvojumiem par spti, Latvijas Jtnieku federcijas vadba dara visu, lai is sporta veids attsttos, un pats prezidents spj pielikt roku pat praktiskiem darbiem, kas vien nepiecieami, lai katrs pas-
kums norittu godam. Sacensbu galvenaj marrut ar 130 cm augstiem riem uzvarja Kristaps Neretnieks (Kleisti) ar zirgu Lacapo, prlekanas distanci no ts septiiem dalbniekiem veicot bez soda punktiem un vistrk. Viam ar tre vieta ar Loru. Bet otrais Lietuvas sportists Valds Urbons ar Vaillante.
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus ststa:
irts Bricis abos sacensbu posmos guvis vairkas godalgas gan labi startjot marrutos ar stila vrtjumu, gan klasiskajos konkros.
Domju, ka sacensbas izdevs labi, un tas ir apliecinjums vairkkrt sactajam, ka, neskatoties uz nelabvlgo ekonomisko situciju valst, msu sporta veids turpina attstties. Varam priecties, ka pirmo reizi pc sackstm visprj konkurenc atsevii startja poniju un amatieru klases jtnieki. Tikai pagjuogad federcij nodibinta Poniju janas sekcija. Tpc pai varam priecties par poniju jtnieku aktivitti, pirmaj, vadbas marrut piedaljs 16 jtnieki. Daiem strdgi iet sacensbu noteikumi amatieru klas, tau t izveidota pc pau dalbnieku ierosmes, lai par hobija jtniekiem dvtie vartu sacensties ldzvrtg konkurenc, nevis ar sportistiem, kuri trenjas un start sacensbs daudz intensvk. oti iepriecinja tas, ka bija liels dalbnieku un ziemai neraksturgi liels skattju skaits. Zirgus da ziema nebaida, un jtniekiem tos transportt uz sacensbm varbt ir pat vieglk, nek tad ja snigtu un putintu. J, daam gan neizdevs iedarbint automanu, klab ncs veikt nelielas izmaias sacensbu noris. Tau visi bija saprotoi. Lai zirgus labk vartu iesildt, tika piedvta ar maz treniu mana, un gan t, gan sacku arna ir apsildmas, tpc lielas problmas nerads. Marrutus sastdja nu jau specilists ar starptautiski atztu sertifiktu Sergejs akurovs, domjot par to, lai pirmaj ziemas empionta posm tie btu vienkrki, bet vlk saretbas pakpe augtu, t paldzot
zirgiem un jtniekiem sagatavoties jaunajai vasaras sezonai. Jauki, ka poniju jtniekiem vadbas marrut ar rozetm, diplomiem un jaukm dvanim tlt pc finia tika apbalvoti visi sacensbu dalbnieki. Turpmkajos marrutos uzvarja: Monta Pareiza ar Dipsiju no Saldus JSS (ru augstums 40 cm), Amanda Astra ar Mirgu no Saldus JSS (60 cm) un Zane Meimane ar Piparu no Imakm (80 cm). Amatieru klas pirms vietas izcnja Kate Ansone ar Ladykracher no JSK Sport de Lux (ru augstums 100 cm) un Krlis Blaubergs ar Kadiljaku no z/s Traines stai (110 cm).
Sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis vrt:
Pirmkrt. Manuprt, lielkais vairums skattju un sportistu bija priecgi par jauno tiesanas sistmu. Es uzstju, lai tiesnei stvtu atsevii un tdjdi neietekmtos cits no cita. Svargi bija ar tas, ka rezulttu reistranas lap dalbniekiem bija iespja saldzint visu tiesneu vrtjumu un pc tam, runjot ar tiesneiem individuli, vii varja uzzint, kpc atzme ir tik augsta vai zema. Priecjos, ka vrtan ar atzmm tika iesaistta iejdes tiesnese Anita Mangale, jo vias vrtjums bija objektvs un no nedaudz citdka skata punkta. Otrkrt. Janas sporta entuziastu sen lolots sacensbas amatieriem un poniju jtniekiem bija iekautas ziemas empionta otraj dien. Tas iepriecinja daudzus, cerams, ka ar potencilos sacensbu sponsorus. Trekrt. Msu federcijas prezidents Agris Blaus ar katru gadu apgst arvien liekku pieredzi, kst zinoks un spj ieklausties citdi domjuos, tomr skaidri pau savu viedokli. Prezidents spj konstruktvi risint jautjumus, kas skar sacensbu organizanu un vadanu. Tas, manuprt, ir viens no iemesliem kopum labi aizvadtajm sacensbm.
~4~
Mra Millera foto
LATVIJ
I posms Konkrs Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals brni ldz 16 g. v.) 1. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 6,07 b./53,53 s 2. Vitlijs Djadenko Faktis Kleisti 5,83 b./51,98 s 3. arlote Laberte Redisons SK Telfas 5,73 b./52,07 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals juniori ldz 18 g. v.) 1. Linda Via Lode z/s Liepenes 7,13 b./66,86 s 2. Santa teinberga Actross SK Quattro 8,83 b./70,77 s 3. Marija Dubrovska Deli Kleisti 6,30 b./69,03 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar zirga kustbu stila novrtjumu, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu) 1. irts Bricis Lady Lora JSK Sport de Lux 7,23 b./74,07 s 2. Olga ellere Almera Telfas 6,70 b./74,06 s 3. Jnis Rimeiks Robless SK Montepals 6,63 b./78,76 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 110 cm, sacensbas ar zirga kustbu stila novrtjumu, piedals zirgi ldz 6 g. v.) 1. Elza Muiniece Kuskuss z/s Traines stai 7,43 b./76,68 s 2. Jnis Rimeiks Robless SK Montepals 7,20 b./81,94 s 3. irts Bricis Glezna JSK Sport de Lux 6,33 b./72,74 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 120 cm, ar dokeri uz laiku, bez prlekanas) 1. Kristaps Neretnieks Korlandos Kleisti 44 p./36,69 s 2. Valds Urbons Anna Lietuva 44 p./37,75 s 3. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 44 p./37,98 s Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 130 cm, viena prlekana uz laiku) 1. Kristaps Neretnieks Lacapo Kleisti 0 s.p./32,95 s 2. Valds Urbons Vaillante Lietuva 0 s.p./33,93 s 3. Kristaps Neretnieks Lora Kleisti 0 s.p./34,01 s Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristne Egle Longa Egu im. 0 s.p./28,88 s 2. Linda Via Arons z/s Liepenes 0 s.p./30,50 s 3. Kristne Egle Concorde Egu im. 0 s.p./31,60 s Poniju jana Marruts nr. 1 (sacensbas uz atzmm) Atzmes teicami sama: Dina Lasmane ar Dipu (Saldus JSS), Anija Anna Valdmane ar Dipu (Saldus JSS), Gabriela Dakare ar Maorita (JSK Atna), Sabne Silia ar okoldi (Bajri), Elna Novada ar Dipu (Saldus JSS), Madara Ieva Krmia ar Rabana (z/s Traines stai) Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 40 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, divs fzs vadba un konkrs, piedals jtnieki ar 1. grupas ponijiem) 1. Monta Pareiza Dipsijs Saldus JSS 7,6 b./0 s.p. 2. Monta Pareiza Dipa Saldus JSS 7,1 b./0 s.p. 3. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 6,8 b./0 s.p. Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 60 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, divs fzs vadba un konkrs, piedals jtnieki ar 2. grupas ponijiem) 1. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 7,2 b./0 s.p. 2. Anna ellere Les Parize Telfas 7,1 b./0 s.p. 3. Alvne Patore Tango Saldus JSS 6,9 b./0 s.p. Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 80 cm, divs fzs, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Zane Meimane Pipars Imakas 0 s.p./29,78 s 2. Kristina Ozolia Ruanda Saldus JSS 0 s.p./33,28 s 3. Katrna Eisaka Mirga Saldus JSS 0 s.p./33,94 s Amatieri Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu) 1. Kate Ansone Ladykracher JSK Sport de Lux 6,43 b./55,10 s 2. Vita Glinska Kalifs SIA Princis 6,37 b./56,54 s 3. Solvita Strae Rollija z/s Traines stai 6,33 b./51,76 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, divs fzs) 1. Krlis Blaubergs Kadiljaks z/s Traines stai 0 s.p./53,37 s 2. Solvita Stre Rollija z/s Traines stai 4 s.p./49,19 s 3. Krlis Blaubergs Ameretto z/s Traines stai 4 s.p./48,87 s
Kristaps Neretnieks uzvarja divos augstkajos pirm posma marrutos.
Uzvartjs amatieriem
Inese Ruskule
Divdesmit vienu gadu vecais sportists Krlis Blaubergs janas sportam nopietnk pievrsies pirms diviem gadiem, kad ska apmeklt konkra nodarbbas pie treneres Annas Stafeckas zemnieku saimniecb Traines stai. Apgt janas sporta prasmes Krlis ska, kad via mamma Anita Blauberga sav paum iegdjs saimniecbu Rmav. Skotnji Blaubergu imen zirgu nebija, bet tiei brni Anitu pamudinja iegdties zirgu, kas bija ar paas Anitas sen lolots sapnis. Par iem dzvniekiem via vairk uzzinja Smiltenes tehnikum, kad apmeklja janas sporta nodarbbas. Kop t laika zirgi tika vroti tikai iztlm, jo Anitas izvlt profesija nebija saistta ar tiem. Bet, kad bija iegdta saimniecba Pierg, tika iegdti pirmie trs zirgi grsna ve ar kumeu. Tagad jau Anitai zirgu skaits ir saldzinoi liels, un tie mt etros staos. Savam dlam k potencilos konkra zirgus Anita atvlja paaudzto Kadiljaku un no citiem zirgaudztjiem iegdto Amaretto, kas skotnji bija paredzts k hobija Krlis Blaubergs ar Kadiljaku.
zirgs. Trenjot zirgus, tika secints, ka abi ir perspektvi, un ar tiem Krlis ar veiksmgi piedals Latvijas empiont amatieru klas. Pirmais starts visiem sagdja prieku, jo mjs tika prvestas etras rozetes. Kra vecmmia pat ska draudzties ar internetu, lai tikai vartu apskatt sava mazbrna pankumus, kas ieminti fotogrfijs un video. Trenere Anna Stafecka atzst, ka Krlis pdj laik janas sport progres oti strauji. Protams, rezultti btu labki, ja Krlis btu nopietnk pievrsies janas sportam agrk, tau tiek darts viss iespjamais, lai atgtu nokavto. Trenere uzsver, ka vias audzknis oti ml savus zirgus un ldz ar to rpjas par tiem, k ar treniu laik uzklausa visus vias ieteikumus.
~5~
Vladislava Rutkovska foto
Mra Millera foto
LATVIJ

Dace Millere
Kleisti, 13.-14. februris, konkrs

Ziemas empionta otraj posm dalbnieku skaits vl pieauga, lai gan svrstjs atsevios marrutos. Ja pirmaj posm tas bija prsteigums, tagad dalbnieki varja novrtt ar to, ka Kleistu man nomazgti logi, un pa tiem sacku arn iespd saule. Drz sksies pavasaris, un ldz ar to ar, cerams, prmaias valsts galvenaj janas sporta bz ar jauns vadbas darbu vrssies uz labu. Latvijas ziemas empionta otraj posm visprj konkurenc saretkaj marrut ar 135 cm augstiem riem startja 16 dalbnieki. Pamatdistanci bez soda punktiem veica sei no viiem. Pirms trs vietas sadalja sportiskie dueti, kas ar oreiz bija nekdgi: pirm vieta irtam Bricim ar Kongo, otr un tre vieta Guntaram vairkus marrutus ar jtnieka darbbas un zirga kustbu stila vrtjumu. oti nozmgi ir tas, ka oreiz pc LJF rkot seminra varjm izmantot t lektora vcu tiesnea Jozefa ummera zinanas, un vi vrtja os stila marrutus, komentjot dalbniekiem un skattjiem gan galvens veiksmes, gan kdas sportistu sniegum. T mcjs ne tikai startjoie jtnieki, bet ar tie, kuri bija ieraduies vrot sacensbas. Domju, ka tas bija interesanti ar skattjiem. Patkami, ka ar seminr bija laba atsaucba, kas liecina par msu cilvku vlmi mcties. Dienu pirms sacensbm LJF rkoja seminru jtniekiem, tiesneiem un citiem interesentiem par janas marrutiem, kuri tiek vrtti uz atzmm par jtnieka un zirga darbbas stila
Jnis Rimeiks ar Robless guva augstu novrtjumu marrutos ar zirga kustbas stila novrtjumu. Sportistu sveic LJF prstve Anita Mangale.
Siliam attiecgi ar zirgiem Kalgari un Lord Picasso. Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus pau gandarjumu par sacensbu norisi: Prieks, ka saglabjusies tda pati sportistu aktivitte, kda bija ziemas empionta pirmaj posm, tikai mains dalbnieku skaits atsevios marrutos. osezon, kas zinms visiem jtniekiem, jaunums ir tas, ka pau uzmanbu veltam jtnieku meistarbas izaugsmei un programm iekaujam
~6~
vrtjumu. To vadja tiesnesis no Vcijas Jozefs ummers, kur ststa par patkamu prsteigumu: Esmu pozitvi prsteigts par jtnieku sagatavotbas lmeni Latvij. Tie, kuri odien uzvarja te, vartu gt uzvaras ar savam meistarbas lmenim atbilstos sacensbs Vcij. Seminr redzju, ka Latvijas cilvki ir oti ieinteresti apgt pieredzi, un tas ir oti labi. Ms strdjm k domubiedri, un tas ir oti patkami, ka pulcjs cilvki, kuri saprotas jautjumos
II posms Konkrs Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, piedals brni ldz 16 g. v., ar jtnieka darbbas stila novrtanu) 1. Krista K. Alksne Likums JSK Sport de Lux 8,7 b./53,3 s 2. Monika Clte Karmena SK 333 8 b./48,11 s 3. arlote Lamberte Redisons Telfas 7,3 b./47,82 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, piedals juniori ldz 18 g. v., ar jtnieka darbbas stila novrtanu) 1. Santa teinberga Giness SK Quattro 8 b./58,05 s 2. Linda Via Lode z/s Liepenes 7,8 b./53,48 s 3. Roberts Neretnieks Gastna z/s Krii 7,6 b./54,67 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 120 cm, divs fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Linda Via Arons z/s Liepenes 4 s.p./31,32 s 2. Madara Frliha Amulets Kentaura stai 4 s.p./36,06 s 3. Kristne Egle Concorde JSK Sport de Lux 7 s.p./54,06 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 105 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu, ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. Jnis Rimeiks Robless SK Montepals 8,5 b./73,04 s 2. irts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux 7,8 b./71,54 s 3. Kristaps Neretnieks Ishor II Kleisti 7,0 b./72,29 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 115 cm, piedals zirgi ldz 6 g. v., ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. Andis Vrna Quirasi SK Quattro 8,2 b./66,69 s 2. Jnis Rimeiks Robless SK Montepals 7,4 b./68,17 s 3. Maira Leja Arhimeds SK Temperaments 7,4 b./73,52 s Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 120 cm, ar dokeri, uz laiku, bez prlekanas) 1. irts Bricis Chandra H JSK Sport de Lux 42 p./32,96 s 2. Kristaps Neretnieks Korlandos Kleisti 42 p./33,93 s 3. Andis Vrna Ldija SK Quattro 42 p./35,82 s Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 135 cm, viena prlekana uz laiku) 1. irts Bricis Kongo JSK Sport de Lux 0 s.p./38,74 s 2. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 0 s.p./46,16 s 3. Guntars Sili Lord Picasso Bajri 0 s.p./48,79 s Poniju jana Marruts nr. 1 (vadbas marruts, sacensbas uz atzmi) Atzmi teicami sama: Annija Ance Valdmane ar Dipu (Saldus JSS), Sabne Silia ar okoldi (Bajri), Sindija Elna Galvia ar Piparu (Imakas), Dina Lasmane ar Dipu un Elna Novada ar Dipu (abas Saldus JSS) Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 40 cm, divs fzs, piedals 1. grupas poniji) 1. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 0 s.p./19,57 s 2. Monta Pareiza Dipsijs Saldus JSS 0 s.p./19,59 s 3. Denifera Lneta Alfiine KRT 0 s.p./20,80s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 80 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals 1. un 2. grupas poniji) 1. Anna ellere Les Parze Telfas 6,6 b./27,78 s 2. Zane Meimane Pegija Imakas 6,5 b./32,14 s 3. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS 6,3 b./33,41 s Amatieri Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu) 1. Linda Ansone Konga SIA Princis 6,5 b./56,71 s 2. Lauma Birzniece Kafurs JSK Sport de Lux 6,4 b./59,14 s 3. Jolanta Lapia Glazra JSK RVA 6,3 b./55,28 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 105 cm, ar prlekanu) 1. Jolanta Lapia Glazra JSK RVA 0 s.p./32,69 s 2. Vita Glinska Kalifs SIA Princis 0 s.p./34,21 s 3. Laima Lce Dika z/s Traines stai prl. izst.
Mra Millera foto
LATVIJ
par zirgiem ttad specilisti. Bija daudz jautjumu, bet varbt nedaudz traucja valodu barjera. Tomr specilu lietu noskaidroanu pc btbas tas nekavja. Fakts ir tas, ka Vcij jau daudzus gadus sportisti stingri ielgojui stila vrtanas sacensbu noteikumus, kas pie mu, vi vispirms pateica labo, tad analizja kdas, un sportistiem tas bija psiholoiski oti svargi un nodergi. Vcu specilista ieraanos veicinja Sergejs akurovs, kur pats bija sacensbu marrutu sastdtjs. Vi ststa: Ar Jozefu iepazinos starptautiskajos kursos hen. Vi ir starptautisks kategorijas tiesnesis, k ar tagad otr lmea marrutu sastdtjs. Nodarbbu prtraukum sku ar viu runt, un tad rads doma uzaicint viu uz Latviju, jo sevii tpc, ka uzzinju, ka ziemas empiontos bs daudz konkru uz atzmm. Nodomju, ka labk par tiesnesi no Vcijas neviens nevars paststt, k tiest Vcij iedibintus sacensbu uzdevumus. Manuprt, vi tiesja oti labi, sniedza mums skaidrus komentrus. Man tas patika, dieml nevarju ilgi stvt viam blakus un klausties, jo bija oti daudz darba marrutu bvan. Poniju jan vadbas marrut tika apbalvoti visi vienpadsmit dalbnieki, kuri sama atzingu novrtjumu. Sekojoajos konkra marrutos uzvarja Alvne Patore ar Prriju no Saldus Janas sporta skolas (ldz 40 cm augsti ri) un Anna ellere ar Les Parze no sporta kluba Telfas (80 cm). Savukrt amatieriem pirms vietas izcnja Jolanta Lapia ar Glazru no kluba RVA (ldz 105 cm augsti ri) un Linda Ansone ar Kongu no SIA Princis (100 cm).
Mra Millera foto
Jolanta Lapia ar Glazru uzvarja otr posma augstkaj marrut amatieru konkurenc.
Godalgotas vietas abos sacensbu posmos guva Monta Pareiza no Saldus.
Latvijas ziemas empionta kopvrtjums
jums tikai skas. Tau prasmju apgana katram ir jdara savs mjs, jrisina ie jautjumi, ja sportists vlas iet uz prieku savas meistarbas pilnveidoan. Sacensbas ir visu vrtjums pc vienas mrauklas. Viena no vcu tiesnea vadt seminra dalbniecm Inga Mielsone, kura viam asistja ar sacensbu laukum, vrtjot msu sportistu startu, saka: Vcu specilists Jozefs ummers spja dot oti daudzus nodergus padomus. Bet galvenais bija tas, ka sniedzot savu vrtjumu par sportistu sniegu-
Vcijas tiesnesis Jozefs ummers vrt Latvijas sportistu sniegumu sacensbs. No kreiss marrutu sastdtjs Sergejs akurovs un sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis.
Konkrs Brni ldz 16 g. v. 1. arlote Lamberte Telfas 2. Laura Penele z/s Lielceri 3. Vladimirs Djadenko Kleisti Juniori ldz 18 g. v. 1. Linda Via z/s Liepenes 2. Santa teinberga SK Quattro 3. Marija Dubrovska Kleisti Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Linda Via z/s Liepenes 2. Kristne Egle Egu im. 3. Vija Ceria SK Quattro Pieauguie 1. irts Bricis JSK Sport de Lux 2. Kristaps Neretnieks Kleisti 3. Guntars Sili Mestrazdii Zirgi ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu 1. irts Bricis ar Lady Lora JSK Sport de Lux 2. Jnis Rimeiks ar Robless SK Montepals 3. Olga ellere ar Almru Telfas Zirgi ldz 6 g. v. 1. Jnis Rimeiks ar Robless SK Montepals 2. irts Bricis ar Gleznu JSK Sport de Lux 3. Maira Leja ar Arhimedu Temperaments Poniju jana Ar 1. grupas ponijiem 1. Monta Pareiza Saldus JSS 2. Alvne Patore Saldus JSS 3. Sabne Silia Bajri Ar 1. un 2. grupas ponijiem 1. Zane Meimane Imakas 2. Rzija Rumpe Saldus JSS 3. Katrna Eisaka Saldus JSS Amatieri 1. Vita Glinska SIA Princis 2. Krlis Blaubergs z/s Traines stai 3. Solvita Stre z/s Traines stai
32 32 32 38 38 30 38 32 22 28 27 26 38 36 18 36 30 25
38 36 26 38 30 25 28 26 24
Mra Millera foto
~7~
Vladislava Rutkovska foto
LATVIJ
Garkalnes novad labkie janas sport

Dace Millere, Mra Millera foto
Jau treo gadu Garkalnes novad notika paskums Sporta laurets, kur tiek sveikti labkie sport vairks nomincijs pc iedzvotju balsojuma internet un ar vietj avz Garkalnes Novada Vstis publicto anketu iestanu. Ar ogad apbalvoto skait bija janas sporta prstvji. Par gada sportisti konkurs Sporta laurets 2009 tika atzta Paula Glzere, par gada sportistu Kristaps Neretnieks, par gada komandu JSK Krii. Sportiskko imeu konkurenc otro vietu ieguva Glzeru imene Vija un Jnis, kuri vada Jtnieku sporta klubu Krii, k ar atbalsta meitas Paulas sportoanu. Savukrt otro vietu treneru konkurenc iema Gustavs Mazbrzi, kur ir aktvs sportists, k ar jau scis trenera darbu ar sporta kluba Krii jaunkajiem dalbniekiem. Garkalnes novads ir sportisks. Paskuma laik 16. janvr varja prliecinties, ka aktvkie un pagast populrkie ir ar futbola, regbija, BMX ritebraukanas, handbola, volejbola un enduro prstvji. Patkami, ka novada vadba prot novrtt sportisks aktivittes un tm sniedz atbalstu ikdien, gan ar spj sarkot dus svtkus. Vakara dalbniekus sveica Garkalnes novada do-
Garkalnes sporta laureti janas sporta prstvji no JSK Krii: pirmaj rind (no kreiss) Paula Glzere, Vija Glzere, Anete Nikolaisone, Lana Kaupua; otraj rind Gustavs Mazbrzi, Kristaps Neretnieks un Iveta Kaupua.
Saviem ldzjutjiem un atbalsttjiem paldies saka Paula Glzere.
mes prieksdtjs Juris Silovs, kur pats vl nesen spljis regbiju Latvijas izlases lmen, bet oreiz pats kop ar savu dzvesbiedri Jeenu sama balvu k tres vietas ieguvjs sportiskko imeu konkurenc. Vi svtku atmosfr bija lakonisks vlja visiem veselbu, izturbu un aktivitti. Ne tikai sporta arns, bet ar dos balsojumos. Piebildsim, ka aptauj piedaljs vairk nek 400 respondentu, bet novad ir vairk nek sei tkstoi iedzvotju. Kristaps Neretnieks nomincijas kandidtu pazioanas brd, pc kuras nosauca vietu secbu, tika iepazstints k viens no perspektvkajiem jauns paaudzes jtniekiem Latvij ar aizvadtaj gad augstko pankumu piekto vietu Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas posma sacensbs Rg. Vi pats atbildja, ka, protams, tas bijis labkais rezultts, bet gti ar citi labi pankumi sacensbs Latvij un rzems.
Savukrt Paula Glzere par savu sezonas veiksmi citu rezulttu vid uzskatja piedalanos Latvijas otro Zirgu dienu sacensbu aizraujoaj dragreisa discipln, kas risinjs pirmo reizi msu valst. Paula jau treo gadu pc krtas kst par Garkalnes novada gada sportisti, un patkami, ka viu sveica viena no Zirgu dienu organiztjm, ikdien ar pagasta iedzvotja Natlija Dreimane. Jtnieku sporta kluba Krii valdes locekle Vija Glzere, saemot balvu komandu konkurenc, teica paldies Garkalnes novada domei par iespju atbalstt sacensbu sarkoanu zemnieku saimniecb Krii, no kuras vrda ar klubs guvis savu nosaukumu, k ar labkajiem sportistiem doties uz sacensbm Maskav un Tallin. Paskuma laik koncertu sniedza ansamblis Rgas akmentii, grupa Latte, k ar notika aizrautgas dejas un pau dalbnieku sadziedans.
Vija Glzere un Kristaps Neretnieks pateicas Garkalnes novada domes prieksdtjam Jurim Silovam, dvinot fotogrjas no kluba rkotajiem paskumiem.
Garkalnes sporta lauretu kopbilde.
~8~
LATVIJ
Andis Vrna dala treo vietu

Dace Millere
Andis Vrna labkais no latvieiem Centrleiropas lg.
Latvijas konkrists Andis Vrna ms aizvadtaj gad iepriecinja ar uzvaru Pasaules kausa Centrleiropas lgas Rgas posm, ko guva ar Trvet audzto zirgu Grand Libero. Ik pa brdim gads ar neveiksmes, bet ldzjutji viam tic, ar par to, ka Latvijas sportists beidzot vartu startt Pasaules kausa finl. Patiesb, ldz tam nav palicis prk daudz. Andis obrd dala treo ldz ceturto vietu Centrleiropas lgas ziemeu grupas kopvrtjum. Vi noteikti starts lgas finlsacensbs, kas notiks Igaunijas galvaspilst Tallin no gada 18. ldz 21. martam, un tad jau notiks st ca par kvalifikciju stajam finlam. Andis Vrna: Katrs sportists jau vienmr cer uz augstko, bet btb tas, ka obrd Centrleiropas lgas kopvrtjum dalu treo ceturto vietu neizir visu un nav ar maz. Tas ar ir normls rezultts, bet situciju izirs finls Tallin, kur punkti par iegtajm vietm dubultojas. Es noteikti tur piedalos un noteikti cnos par iespju startt Pasaules kausa finl. Pirms tam gan vl bs sacensbas Varav no 12. ldz 14. martam, un ar tad varu gt punktus kopvrtjuma situcijas uzlaboanai. Bet sacensbas Tallin bs vissvargks. Pasaules kausa finls risinsies veic, env no 14. ldz 18. aprlim. Man ir relas iespjas turp nokt un es par tm cnos. Tau tas jau ir cits lmenis. Redzju to Eiropas empiont pirms diviem gadiem un saprotu, ka maniem zirgiem noteikti nebs pa spkam cnties galvenajos marrutos. Tau ir jizmanto iespja piedalties ajs sacensbs, un esmu to gatavs dart ar Grand Libero un Irasir.
Mra Millera foto
Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas ziemeu grupas kopvrtjuma rezultti ru prvaran (uz 26.11.10., startjui 76 sportisti, 61 guvis punktus)
Vieta, Sportists 1. Arsnijs pakovskis 2. Reins Pills 3. Dmitrijs Berestovs 3. Andis Vrna 5. Tts Kivisilds 6. Vladimirs Beeckis 7. Vasils Ivanovs 8. Lukas Joniks 9. Igors Vasijevs 10. Gunrs Kletenbergs 11. Bens Gutkausks ...20. Kristaps Neretnieks ...25. Guntars Sili ...29. Dainis Ozols ...46. Andrejs Bistrovs ...59. irts Bricis ...62. Mairis Penelis ...62. Aleksandrs akurovs ...62. Santa Maspne
Sacensbas: 1. erahovska Krievija 2. Ruila Igaunija 3. Rga Latvija 4. Brastislava Slovkija 5. Doecka Ukraina 6. Maskava Krievija 7. Leno Polija
Latvijas Jtnieku federcijas sekcijas

G 9 1 13 8 Kop 57 54 52 52 51 50 46 45 43 42 38 17 14 12 6 1 0 0 0
Valsts RUS EST RUS LAT EST RUS BLR POL BLR EST LTU LAT LAT LAT LAT LAT LAT LAT LAT
1. 2 20 15 8 6 9 0 0 4 0 -
2. 20 7 8 6 4 12 15 17 5 11 4 0 -
3. 15 7 20 17 9 4 0 12 3 6 1 0 0
4. 0 20 0 11 6 9 17 0 4 2 -
5. 15 7 10 -
6. 20 10 2 11 9 0 4 -
7. 20 7 0 17 10 0 0 8 -
A 5 18 -
B 17 7 5 -
F 11 -
Konkra sekcija Vadtja Natlija akurova Tlr. 29147772 Iejdes sekcija Vadtja Anita Mangale Tlr. 29373524 Poniju janas sekcija Vadtja Mrte Pinte Tlr. 29727835 Paraolimpisks janas sekcija Vadtja Darja Tihomirova Tlr. 29277923 Pajgu braukanas sekcija Vadtjs Andis Pavlovskis Tlr. 29372544 www.pajugubrauksana.com
~9~
14.-15. maijs, 2009. 10.-12. jlijs, 2009. 17.-19. jlijs, 2009. 6.-9. augusts, 2009. 10.-13. septembris, 2009. 18.-20. septembris, 2009. 12.-15. novembris, 2009.
8. Poznaa Polija 11.-13. decembris, 2009. 9. Varava Polija 12.-14. marts, 2010. A Lipica Slovnija 21.-24. maijs, 2009. B Lipica Slovnija 29.-31. maijs, 2009. F Atnas Grieija 1.-4. oktobris, 2009. G Budapeta Ungrija 4.-6. decembris, 2009. Finls Tallina Igaunija 18.-21. marts, 2010.
LATVIJ
Jlijas dejas ar zirgiem

Dace Millere
Jlija Stepanova ir viena no Latvijas perspektvkajm iejdes sportistm. Jcer, ka via, izmantojot savas treneres Kristnes Lisovskas zinanas un pieredzi, ar paas gribasspku vars tiekties ldz pankumiem, kdus aizvadtaj gad guva Airisa Penele, pirm no Baltijas valstu sportistm startjot Eiropas empiont. Bet varbt vl tlk, jo Jlija vl ir tik jauna 19 gadu, tau jau apguvusi krietnus meistarbas pamatus. Jlija sav vecuma grup aizvadtaj sezon guvusi vislielkos pankumus un konkurs Latvijas labkais jtnieks 2009 izcnjusi pirmo vietu. Tau vias darbb ir vl kda interesanta nianse kop ar savu treneri Kristni jaun un elegant jtniece iestud ar prieknesumus, kas pagjuogad priecja gan Pasaules kausa izcas Rgas posma skattjus, gan otro Latvijas Zirgu dienu vrotjus. Tribnes bija pilnas gan vien, gan otr gadjum, un visi varja priecties par augstks janas skolas elementu atraktvu demonstrjumu mzikas pavadjum, k dej. Kristne gan saka un Jlija piekrt, ka zirgu gatavoana diem prieknesumiem tos it k atsvie atpaka: Ja zirgs pieauj kdas treni, tas uzreiz ir jlabo. Bet, kad tas neiekaujas ritm, veic nepreczas kustbas prieknesuma laik, to nevar atauties, numurs jpabeidz par prieku skattjiem. T zirgs nosacti saem atauju patvagai rcbai. Tad trenios grti visu atgriezt iepriekj ritm,
Doma kop trs gadu vecuma

Kad biju mazia, un knapi turjos zirg, ncu skatties uz manu, k jj lielie jtnieki, atceras Jlija. Skot trenius, lielk daa brnu vljs startt ru prvaran, bet man iepatiks tiei iejde. Pc Anitas Mangales nodarbbm sku trenius pie Ainas Mainieces, bet sapoju trenties tiei pie Kristnes Lisovskas, jo viu redzju ar zirga mugur, man patika elegantais sniegums sacensbs, jau tad, kad redzju viu kop ar Vivu, kuras tagad vairs nav Latvij. Jau trs gadus nu Jlija trenjas Kristnes vadb. Kop bra, kad vias vecki nopirka meitenei savu zirgu Dancing Queen. Ttis Igors Stepanovs ir uzmjs, un ar mamma Elna Stepanova strd, lai vartu stenot imenes kopjo sapni par Jlijas pankumiem sport. Jlijas Stepanovas pankumi 2009. gada sezon iejd Latvijas ziemas empiont jaunieiem 1. vieta ar Dancing Queen, 3. vieta ar Le Cowando Konkursa Latvijas labkais jtnieks 2009 uzvartja jauno jtnieku konkurenc Latvijas empiont jauno jtnieku konkurenc 1. vieta ar Le Cowando, 2. vieta ar Dancing Queen; pieauguo konkurenc godalgotas vietas ar Dancing Queen Mazs un Vidjs balvas nr. 1 izc
Jlija Stepanova ar Dancing Queen sacensbs.
Protams, Jlija ska trenties ar jau apmctu zirgu, bet tagad viai ir pietiekami daudz prasmju, lai pati vartu jaunzirgu sagatavot iejdei. Kristne saka: Viss balstts uz individulajm sajtm jtnieka un zirga sapratn, kad zini, ko vari pankt, cik mrtiecgi to vari ieststt zirgam. Kad tas kaut ko iemcs, zirgam elementi k mazam brnam ikdienas patiesbas sajk vai zees un zbacii ir katrs sav plaukt. Jo vairk tu strd, jo viss labk sakrtojas pa plauktiiem. Tagad Jlija var pati sagatavot ar jaunus zirgus, un dara to, mcot iejdes pamatus kju maias, pieemanas un citus elementus, kas btu jmk gan iejdes, gan konkra zirgiem. Kristne pati to kautrjas teikt, bet es varu droi piebilst, ka msu konkristu mka zirgu sagatavoan iejdes elementro elementu zi ir oti vja. Tpc ar prieku var vrot to, ka msu ldz im visu laiku labkais konkrists Sergejs akurovs ar labiem rezulttiem start vietjs iejdes sacensbs, un ne jau tpc, lai gtu godalgas, bet lai apliecintu savu mku vispusgi sagatavot zirgus. T varbt liris-
~10~
Daces trausas foto
Daces trausas foto
kas nepiecieams sportam, jo prieknesuma sagatavoana prasa aptuveni divas nedas. Bet vienmr jiet uz prieku, ar prieknesumos jgatavo aizvien saretkas programmas, kas atbilst izaugsmei sport. Jlija ststa, ka vecki atceroties, via par zirgiem skusi sapot jau trs gadu vecum. It k prk tri, bet varbt tas ir liktenis. Meitene septios gados, dzvojot vasarnc Jrmal, pati samekljusi cilvkus, kuri strd ar zirgiem un devusies uz pirmajiem treniiem. Jau astou gadu vecum atnkusi un pieteikusies nodarbbm Kleistos, un pc gada nonkusi treneres Anitas Mangales mcbu grup.
LATVIJ
ka atkpe... Tau alfabts ir katras rakstbas pamats, tpat k visprj sagatavotba ikvien sporta veid. Kop ar Kristni vienojamies par pasaul atztu patiesbu sports skas tikai ar Lielo balvu iejd un 150 cm augstiem marrutiem ru prvaran. J, atzstot Jlijas perspektvas, runjam par to. Via jau tagad ar saviem zirgiem izpilda Vidjs balvas nr. 2 elementus un gada beigs vartu startt ar Dancing Queen sacensbs. vtei 8. mart aprits desmit gadu, un Jlija smej, ka varbt tpc via ir meitene ar pc rakstura, ne tikai tpc, ka tai dots stas dmas vrds. Vecki to nopirkui Latvij, bet t nkusi no Vcijas un prstv Vestfles irni.
Jlijas sapu trenere

Sadarbba ar Jliju, iet, Kristnei Lisovskai ir zinm mr komplimentrs meistarbas apliecinjums. o darbu via veic brvprtg krt, jo nav algota sporta skolas trenere. Via saka: Ne katrs labs sportists var bt labs treneris. Mums Latvij patiesb vispr nav labu treneru teortiu, tikai praktii, kuri spj savas zinanas nodot jaunajiem. Es neesmu sporta skolas trenere, augstko izgltbu esmu ieguvusi Liepjas Pedagoiskaj skol, kas nedod iespju iegt trenera sertifiktu. Bet, ar strdjot ar Agnesi Liepiu, centos simtprocentgi viai nodot visas savas zinanas. Man ir prieks, ka ar savu audzkni varu startt vien shm, un man ir gods, ka via var mani prspt, ttad esmu labi mcjusi... Paai man oti daudz devui trenii pie Ainas Mainieces, bet pirmais treneris bija Uldis berts toreiz oti jauns trscas sportists. Vi katru treniu vadja t, ka mums bija interesanti. Gan kritm, gan sasitmies, gan prdzvojm bailes, bet tas bija lieliski. Jlija obrd mcs Baltijas Starptautisks akadmijas pirmaj kurs Trisma un viesmlbas vadbas specialitt, kas nkotn autu savas zinanas izmantot, piemram, ar zirgu izjdm saistta viesu nama izveid. Tagad vias galvenais mris ir Liels balvas programmas apgana iejd, un nkams sezonas otraj pus jau btu iespjami pirmie starti aj discipln, ja viss notiks t, k iecerts. T, protams, obrd ir fantzija, ka Jlija vartu startt olimpiskajs spls, tau via neprprotami uz to vlas tiekties. Pirmos kvalifikcijas punktus tam izcnja ne tikai Airisa Penele, par kuru runjam iepriekjo sezonu pankumu sakar, bet ar Jlijas trenere Kristne Lisovska pirms Atlantas olimpiskajm splm 1996. gad. Katrs augsta ranga starts prasa ne tikai milzgu darba, bet ar finansu ieguldjumu. Pat tad, kad meistarba to atauj, ne vienMra Millera foto
Jlija Stepanova ar treneri Kristni Lisovsku jtnieku gada balles laik.
mr ir iespjams piedalties sacensbs, kurs sportists vltos. Tpc Jlija ir priecga, ka 2008. gad izdevies startt Maskavas Mra kausa izc, kur ar Le Cowando gta dalta otr tre vieta sportistu konkurenc ldz 18 gadu vecumam un saemts milzgs sevis attstanas vlmes ldi, redzot krievu jaunieu augsto sagatavotbas pakpi un, kop ar Airisu Peneli un Kristni Lisovsku k komandas prstvi un treneri, izjusts sts komandas gars, kas tik oti daudz auj mcties. Runjot par starptautiskiem pankumiem, iegta ar otr un tre vieta Baltijas kausa sacensbs 2008. gad, k ar pirm vieta draudzbas sacensbs Maskav. Katru gadu Jlija startjusi ar starptautiskajs nekltienes Challenge Cup sacensbs un guvusi labus rezulttus.
Janas sports k dzvesveids

Janas sports tas ir dzvesveids, to apgalvojam, rakstot par ikvienu ar o nodarbi premtu cilvku. Ar Jlija bez t vairs nevar iedomties savu dzvi. Varbt tpc neilgu laiku strdjusi Kleistu sporta bz par stau deuranti, saprotot to, ka zirgi uztic gan atbildbu par sevi, gan ar atdara ar pateicbu, ja tu to esi godam veicis. Mcbu un treniu slodze o nodarbi likusi prtraukt, tau ne rpes par zirgiem. Nkotnes vlmes? Protams, jau iepriek sactais par Lielo balvu un, iespjams, startu visaugstk lmea sacensbs. Tau Jlija vltos ar kdu jaunu zirdziu, ko vartu saukt par savu un sagatavot no paa skuma.
Jlijas sagatavotais prieknesums Pasaules kausa Rgas posma skattjiem.
~11~
Mra Millera foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Sagatavoja Dace trausa
Leipciga, 21.-24. janvris, konkrs

Rolex FEI Pasaules kausa izcas posm Leipcig oreiz dominja ldijas. rijas sportiste Desika Kurtna, liel trum preczi veicot prlekanas marrutu, nebija prspjama, bet pavisam nedaudz no vias atpalika otrs vietas ieguvja austrliete Edvina Aleksandere. Savukrt treaj viet francziete Penelope Leprevosta. Sevii nozmga uzvara bija Kurtnai, kura Leipcig triumfja jau treo gadu pc krtas. Franka Rotenbergera sastdto Pasaules kausa ieskaites marrutu veikt bez kdm bija pa spkam saldzinoi lielam dalbnieku skaitam 16 priem. Daudz saretks marruts tika izveidos prlekan, paredzot vairkus oti straujus pagriezienus. iet, pc fraczietes Leprevostas ar Mylord Carthago tr jjiena ar zibengu pagriezienu pc sistmas, sasniedzot laiku 41,13 sekundes, neviens nesps vius pankt. Tomr
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. Desika Kurtna (rija) Edvina Aleksandere (Austrlija) Penelope Leprevosta (Francija) Markuss Enings (Vcija) Ludgers Brbaums (Vcija) Filips Vaishaupts (Vcija) Larss Nbergs (Vcija) Filips Levers (Austrlija) Kenets engs (Honkonga) Makss Kners (Vcija)
Pasaules kausa kvalikcijas marruts
Castle Forbes Libertina Cevo Itot du Chateau Mylord Garthago Plot Blue Couleur Rubin Catoki Levito Ashleigh Drossel Dan Jockey Club Can Do Coerur de Lion
0/0 s.p./40,52 s 0/0 s.p./40,71 s 0/0 s.p./41,13 s 0/0 s.p./41,19 s 0/0 s.p./41,96 s 0/0 s.p./42,21 s 0/0 s.p./42,98 s 0/0 s.p./45,04 s 0/4 s.p./42,75 s 0/4 s.p./43,84 s
Tres vietas ieguvji francziete Penelope Leprevosta ar Mylord Carthago HN.
Katru gadu Holandes sporta urnls Sportweek public simts labk pelnoo sportistu sarakstu. Anke van Grunsvena, kura jau gadiem ilgi ir ldere jtnieku vid, pc 2009. gada rezulttiem savu pirmo vietu atdevusi konkristam un zirgu dlerim Albertam Zoeram. Sportistu sarakst Zoers ieem 17. vietu ar trs miljonu eiro lieliem ienkumiem, kas saemti k balvu naudas un iegti no zirgu prdoanas. Jpiezm, ka saraksts tika izveidots, vl pirms vi prdeva savu miljoniem vrto olimpisko zirgu Oki Doki Argentnas miljardierim. Otraj viet starp jtniekiem un 22. viet kopj sarakst ierindojies Leons Tijsens, kura ienkumi ir 2,5 miljoni eiro. Dau no s
naudas vi ieguva, prdodot savu augstas klases vi Uceline grieu miljardu mantiniecei Atinai Onasis. Ankes van Grunsvenas ienkumi pdjo gadu laik lnm krituies, un via 2009. gada sarakst ir 37. viet ar tikai 1,55 miljoniem eiro. Top 100 sarakstu veidotji par pamatu em sponsoranas lgumus, biznesa un finansu plnus, ko iesniegui pai sportisti, tpc saraksts ir tikai apmram preczs un varbt nemaz neatbilst tam, ko sportisti ir patiesb nopelnjui. Saraksta absoltais lderis ir Antiu sals dzvojoais 32 gadus vecais beisbola spltjs Andruvs Joness, kura ienkumi vartu bt 10 100 000 eiro (2008. gad vi nopelnja 17 miljonus eiro).
~12~
Dirka Karemana/FEI foto
Dirk Karemana/FEI foto
to paveica austrliete Edvina Aleksandere ar savu maza auguma zirdziu Cevo Itot du Chateau, ieemot lderes pozciju un gandrz par sekundi apsteidzot Leprevostu. Kurtna zina, ka via jj ar, iespjams, trko konkra zirgu pasaul Castle Forbes Libertina, kas atgriezusies arn pc ilgstoa prtraukuma, jo rstja savainojumu. Tau ve jau pierdjusi, ka ts cas spjas nav mazinjus, ieemot otro vietu Pasaules kausa posm Mehelen, Beij drz pc Ziemassvtkiem. Kurtna neizvljs veikt strauju pagriezienu aiz divkrs sistmas un jja pc citas shmas, nek visi prjie prlekanas dalbnieki. Ce bija nedaudz garks, tomr via pavs uz savas ves trumu, izvle izrdjs pareiza un atnesa rijas sportistei uzvaru. Ar vcu publika priecjs un aplaudja jtniecei un etrpadsmit gadus vecajai Libertina, kas jau ilgus gadus dzvo Vcij.
Uzvartji Leipcig Desika Kurtna no rijas ar Castle Forbes Libertina.
Bagtais holandietis
RZEMS
Pasaules kausa izca

Crihe, 28.-31. janvris, konkrs
veicietis Stvs Gerdats uzvarja Rolex FEI Pasaules kausa izcas kvalifikcijas sacensbu devtaj posm sav dzimten Crih. Jjot pdjais deviu pru konkurenc prlekanas marrut, vi ar savu oti tro zirgu Tresor aizsteidzs priek visiem prjiem, un pat tuvkais sekotjs vcietis Larss Nbergs ar Levito atpalika gadrz par sekundi. Pc s uzvaras Gerdats jtas ne tikai iepriecints, bet ar nav vairs tik sasprindzis par iespjm iekt to jtnieku skait, kuri aprl piedalsies finl env. obrd 28 gadus vecais jtnieks ieem 22. vietu kopvrtjum. Tau Gerdatam vl jpaplas izcnt vismaz 20 punktu, lai vartu bt dros, ka ir finla sacensbu dalbnieks. Prlekanas marrut piedaljs vl divi no Eiropas empionta uzvartjiem veicieiem. Fakts, ka c par uzvaru iesaistjs tik daudz pamju sportistu, iepriecinaja skattjus. Tomr gan Niklauss urtenbergers ar Cantus nogza rsli, gan ar Bets Mandli ar Louis IV marrutu neveica tri
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Stvs Gerdats (veice) Larss Nbergs (Vcija) Svante Johansons (Zveidrija) Jorens Dubeldams (Nderlande) Klarisa Krota (Itlija) Timotejs Ansjums (Francija) Niklauss urtenbergers (veice) Bets Mandli (veice) Hugo Simons (Austrija)
oreiz krita divas krtias, radot publik jtamu vilanos. Sidnejas olimpisko spu empions Jorens Dubeldams no Nderlandes ar BMC Van Grunsven Whisper sasniedza laiku 38,39 sekundes, veicot marrutu bez kdm, kas bija pietiekami, lai ieemtu ceturto vietu. Itliete Klarisa Krota ar 11 gadus veco rudo un entuziasma pilno Westside v. Meerputhoeve, kas lieliski demonstrja no tva Baloubet du Rouet prmantots pabas, veica marrutu, nenogot nevienu rsli, turklt ar tdu vieglumu, ka ita - zirgs vienkri spljs. Ar rezulttu 38,63 sekundes pris iema piekto vietu. Zviedrs Svente Johansons ar straujo neliel auguma zirgu Saint Amour uz brdi izvirzjs vadb ar rezulttu 38,20 sekundes, ko, jjot nkamais, nekavjoties prspja Larss Nbergs, kur uzstdja jaunu mri 36,70 sekundes, ko prspt varja vien Stvs Gerdats ar Tresor. Franczis Timotejs Ansjums ar Lamm de Fetan bija vl trks 36,22 sekundes, tau veiksme nebija
Tresor Levito Saint Amour BMC V. G. Whisper Meerputhoeve Lamm de Fetan Cantus Louis IV Ukinda 0/0 s.p./35,93 s 0/0 s.p./36,70 s 0/0 s.p./38,20 s 0/0 s.p./38,20 s 0/0 s.p./38,63 s 0/4 s.p./36,22 s 0/4 s.p./44,47 s 0/8 s.p./36,00 s 0/8 s.p./36,63 s
Rolex prstvis apbalvo uzvartju Stvu Gerdatu ar Rolex pulksteni.
via pus, un pdjais rslis krita. Pdjais prlekanas dalbnieks Gerdats, kur labi zina sava lielisk zirga Tresor izcils truma spjas, iejja arn ar tda vra izskatu, kur pilngi prliecints par uzvaru. oreiz vi pierdja, ka ir labkais, un skattji burtiski trakoja, kad ieraudzja uzvartja rezulttu 35,93 sekundes. Par publikas mluli kuva austrietis Hugo Simons, kur
galveno marrutu ar Ukinda veica bez kdm un iekuva prlekanas dalbnieku vid. Vi jau 31 gadu ir augstks klases jtnieku ierind un bija tas, kur 1979. gad uzvarja pa pirmaj Pasaules kausa srijas finl. Tad viam bija 36 gadi, bet obrd daus mneus pirms savas 68 gadu jubilejas vi joprojm ir starp vislabkajiem. Prlekan gan viam neveics, un divi ri krita.
Svante Johansons treais ar Saint Amour.
Larss Nbergs ar Levito izcnja otro vietu Crih.
~13~
RZEMS
Pasaules kausa izca

Bordo, 5.-7. februris, konkrs

Lai gan vcietis Markuss Enings sava karjer izcnjis vairkus Rolex pulksteus, tau ne par vienu no tiem viam nav ncies cnties tik grti k par o, ko vi sama par uzvaru desmitaj Rolex FEI Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posm Bordo, Francij. Pc oti grt Rolex pamatmarruta, kas lielkajai daai jtnieku sagadja neprvaramas grtbas, Enings sacents prlekan vien ar savu tautieti Filipu Vaishauptu. Neskatoties uz jtnieka milzu pieredzi, vrs, kur pirmais sama Rolex ranga tabulas uzvartja zai zeltaino rokas apsju, uzvarja kop ar savu Leconte tikai ar vienas sekundes simtdaas prkumu. Marrutu sastdtjs bija Franks Rotenbergers, kur pirms divm nedm izveidoja, iet, pietiekami saretu marrutu Leipcig, tau bez kdm to veica sepadsmit dalbnieku. Tpc oreiz vi nolma uzlikt marrutu, kuru sptu tri prvart labkie septii vai astoi dalbnieki. Tomr atkal nenotika t, k Rotenbergers bija paredzjis, un prlekanas marrutu tagad ncas likt vien diviem dalbniekiem. Pc 18 dalbnieku starta no 37 pirmais tri izleca Vaishaupts ar Catoki. 12 gadus vecais holteinietis Catoki, kas pieder Kajam Gerkenam, ir liels un spcgs zirgs. Tas oreiz
bija oti koncentrjies un spja izvairties no vism lamatm, ko prjie dalbnieki ldz im nebija varjui paveikt. Kad bija jstart vl tikai astoiem jtniekiem, ita, ka prlekana nemaz nenotiks. Tomr ar Enings ar Leconte spja izlekt marrutu bez kdm. Neskatoties uz pliiem, parjie septii dalbnieki kdjs, un prlekan startja Vaishaupts un Enings divat. Prlekan Vaishaupts nogza rsli, un tas palielinja Eninga cerbas uzvart. Tomr ar vi marruta vid nogza krtiu, tpc radikli mainja savu taktiku, jo tagad tikai laiks varja izirt, kur bs uzvartjs. Pdjos rus Enings veica td trum, ka ita no t atkarga via dzvba vai nve. Vi uzvarja tikai ar vienas sekundes simtdaas prsvaru pr savu komandas biedru. Ar pats Enigs atzina, ka ir via un Leconte vrtgk un grtk uzvara. Leconte olimpiskajs spls Honkong startja Austrlijas komand ar Metj Viljamsu seglos. Pie Eninga zirgs nonca pagju gada skum un samr labi startja ar iepriekj sezon. Ar o uzvaru Enings izstma no pirms vietas Pasaules kausa posmu kopvrtjuma ilgstoo lderi holandieti riku van der Vleutenu.
Tres vietas ieguvji Patriks Delav ar Katchina no Francijas.

1. Markus Enings (Vcija) 2. Filips Vaishaupts (Vcija) 3. Patriks Delav (Francija) 4. Lusiana Dinze (Portugle) 5. Marko Kuers (Vcija) 6. Ro vs Bosts (Francija) 7. Bets Mandli (veice) 8. Piuss vicers (veice) 9. Kevins Stauts (Francija) 10. Riks Hemeriks (Beija) Leconte Catoki Katchina Normandie Winningmood Cash Ideal de la Loge Louis IV Ulysse Silvana Quatro de Kerambars 0/4 s.p./39,36 s 0/4 s.p./39,37 s 4 s.p./66,01 s 4 s.p./68,17 s 4 s.p./68,55 s 4 s.p./69,12 s 4 s.p./69,98 s 8 s.p./65,18 s 8 s.p./65,66 s 8 s.p./67,06 s
Pasaules Janas sporta spu organiztji aicina brvprtgos

Pasaules Janas sporta spu organizanai ASV Kentuki tat no 25. septembra ldz 10. oktobrim tiek meklts aptuveni tkstotis palgu. Visi brvprtgie palgi saems firmas Ariat formas ietrpu, ieejas atauju Pasaules Janas sporta spu teritorij un dinanas talonus. Interesenti var reistrties sekojo adres: www.alltechfeigames.com/volunteer
Uzvartji Bordo - Markuss Enings ar Leconte.
~14~
Kristofa Briko/FEI foto
Kristofa Briko/FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Vigo, 11.-13. februris, konkrs
Austrliete Edvina Aleksandera, skaisti uzstjoties kop ar Cevo Socrates, ieguva maksimlo punktu skaitu vienpadsmitaj Pasaules kausa posm Vigo, Spnij. Prlekan piedaljs 11 pri, bet 15 gadus vecais kastrts pardja sava vrda un gadu ciengu gudrbu, pieveicot marrutu bez nevienas kdas. Vienkri prk labi, lai kds vius vartu prspt. Ar o rezulttu Aleksandere kvalifikcijas kopvrtjum pavirzjusies uz augu un ieem ceturto vietu, kad ldz finalam palikui vien divi sacensbu posmi. Otrs vietas ieguvjs bija Bets Mandli ar Louis no veices, kur uzvarja srijas treaj posm Lion. Beiete Dudija Anna Melhiore ieguva pirmos punktus aj sezon, kad ar Cha Cha Z izcnja treo vietu. Prlekanas marrutu pirmais ska Patriks Delav ar Katchina Mail, tau kdjs, dodot lielkas iespjas prjiem sekotjiem. Vilanos pamju publik radja Pilra Kordona ar izcili skaisto Herald, nogot trs rus. Bet pirm, kas uzstdja visaugstko mri, bija Dudija Anna Melhiora ar desmit gadu veco Cha Cha Z, finijot bez kdm 51,61 sekund. is rezultts palika neprspts ar pc Kuera ar Cash atrk veikt marruta, jo viens rslis krita, kas savukrt deva jaunu iespju Mandli, kur necents prbaudt sava zirga Louis galjs spjas un finija bez kdm, uzstdot jaunu latiu atlikuajiem jtniekiem 50,29 sekundes. Eiropas empions franczis Kevins Stauts zaudja iespju uzvart jau pie pirm ra, kad Le Prestige St Louis negaidot nobremzja. 11 gadus vecais rzelis izskatjs svaigs un spkpilns pirmaj raund, bet pardja savu nepakvgo dabu, kad prlekanas marrutu veica ar sprieniem un gztiem riem, kop saemot 17 soda punktus. Nderlandietis Harijs Smolders ar Exquis Oliver Q nogza vienu rsli, bet Aleksandere ar Cevo Socrates bija perfekti un rsoja finiu 48,75 sekunds. veicietis Stvs Gerdats, kur uzvarja Crih pirms divm nedm, oreiz gza rsli. Tomr Gerdats oti priecjs par Jalisca Solier sniegumu pc gar prtraukuma, kas bija nepiecieams pc kjas opercijas pagju gada septembr. Kad holandietis Leons Tijsens ar Tinky Winky un veicietis Piuss vicers ar Ulysse abi pabeidza sacensbas katrs ar etriem soda punktiem, Aleksandere varja svint uzvaru.
Rolex prstvis pasniedz balvu uzvartjai Edvinai Aleksanderei.
Labk no Spnijas jtniekiem Pilra Lukrcija Kordona ar Herald.

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11.
Edvina Aleksandere (Austrlija) Cevo Socrates Bets Mandli (veice) Louis Dudija A. Melhiora (Beija) Cha Cha Z Marko Kuers (Vcija) Cash Stvs Gerdats (veice) Jaliska Solier Patriks Delav (Francija) Katchina Mail Harijs Smolders (Nderlande) Exquis Oliver Q Piuss vicers (veice) Ulysse X Leons Tijsens (Nderlande) Tinky Winky Pilra Kordona Muro (Spnija) Herald Kevins Stauts (Francija) Prestige St. Lois
0/0 s.p./46,75 s 0/0 s.p./50,29 s 0/0 s.p./51,61 s 0/4 s.p./44,92 s 0/4 s.p./46,09 s 0/4 s.p./46,93 s 0/4 s.p./50,34 s 0/8 s.p./46,95 s 0/8 s.p./51,95 s 0/12 s.p./49,06 s 0/17 s.p./63,25 s
Kopvrtjums pc vienpadsmit posmiem

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. Piuss vicers Marko Kuers Markuss Enings Edvina Aleksandere Kevins Stauts Bets Mandli riks van der Vleutens Filips Vaishaupts Patriks Delev Desika Kurtna 66 65 64 60 59 57 57 57 55 53 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. Penelope Leprevosta Ludgers Brbaums Natale Kiaudani Rodrigo Pessoa Daniels Eters Stvs Gerdats Maikls Vitekers Svante Johansons Alberts Zoers Lusiana Dinze 47 46 43 41 40 39 39 39 34 33
Bets Mandli ar Louis izcnja otro vietu sacensbs Vigo.
FEI foto
~15~
FEI foto
FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Leipciga, 21.-24. janvris, pajgi

veicietis Daniels Vurglers uzvarja sestaj FEI Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posm. Vi veica nevainojami tri un tri abus marrutus, atstjot aiz sevis Holandieu wild card braucju Ijsbrandu ardonu un Jozefu Dobroviu ar viu lipiciu komandm. ir tikai otr reize Vurglera ilgaj pasaules klases pajgu braucja karjer, kad viam izdevies uzvart Pasaules kausa posma sacensbas. 2002. gad 49 gadus vecais profesionlais braucjs no Etingenas uzvarja env, startjot ar wild card. Vurglers sacenas ar komandu, kas veidota no dadu iru sirmiem zirgiem. Komand ietilpst Kladrubas irnes zirgi, rikotjs un Andalzijas-Kamargas krustojums, kas Vurglera stall atrodas tikai kop iepriekj gada pavasara. Uzvartju marrut vienam no lderiem Dobroviam bija neizdevg pirm starta vieta, tpc zirgiem nebija iespjas piencgi atpsties pc pirm marruta. Dobroviam bija pdj iespja kvalificties finlam. Dieml vi nogza trs bumbias un iema treo vietu ar komandu, kas sastvja no Lipicas zirgiem un rikotja, ko vi pievienoja savai zirgu komandai pc tam, kad bija prdevis iepriekjo lipiciu komandu ardonam. Palaik Dobrovis kopvrtjum kop ar Verneru Ulrihu ieem sesto vietu. 2009. gada Leipcigas posma uzvartjam Ijsbrandam ardonam nedas nogale izvrts vtraina vi no Leipcigas Rezultti Leipcig
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.
ceoja uz Amsterdamu, lai piedaltos pajgu braukanas demostrjumos Jumping Amsterdam ov kop ar dlu Bramu, un atgriezs tikai svtdienas rt, tomr ceoana acmredzot nebija atstjusi iespaidu uz uzstanos Leipcigas arn, kur vi ierindojs otraj viet. Zandmanis neiekuva Uzvartju braucien tikai vienas sekundes d, ko vi zaudja Dobroviam. oreiz Kristofs Zandmanis iekva komand zirgu, kas tika aizlients no holandieu braucja Paskla Donnera komandas, lai palielintu ekipas trumu. Vi bija oti apmierints ar zirgu sniegumu. Zandmanis nebija viengais, kur Leipcig brauca ar lientiem zirgiem. Teo Timmermanis no Nderlandes ar bija aizmies zirgus no sava tautiea Edvna Speka. Via komanda bija veidota no diviem KWPN braucamzirgiem, forestas un Velsas zirdziiem. Tomr mazo zirgu komandai pietrka nepiecieams pieredzes braukan man. Timmermanis finija sestais, tomr piedalsies ar o pau zirgu komandu ar pdj sacensbu posm Bordo. Piektais pie mra grtaj distanc, ko veidoja vcu marrutu sastdtjs doktors Volfgangs Asendorfs, nonca ehu braucjs Jiri Nesvacils ar Kladrubas zirgu komandu. Partner Pferd organiztji gatavi nkamaj gad uzemt Pasaules kausa trskro iejdes, konkra un pajgu braukanas finlu Leipcigas Meses hall no 27. apra ldz 1. maijam. Bieu prdoana jau skusies!
veicietis Daniels Vurglers uzvarja Leipcigas posm.
Ijsbrands ardons no Nderlandes izcnja otro vietu.
Daniels Vurglers (veice) Ijsbrands ardons (Nderlande) Jozefs Dobrovis (Ungrija) Kristofs Zandmanis (Vcija) Jiri Nesvacils (ehija) Teo Timmermanis (Nderlande) tefens olcs (Vcija)
228,67 235,28 wild card 254,51 127,62 136,87 138,85 160,59 wild card
Ungru braucjs Jozefs Dobrovis ar savu ekipu sasniedza treo rezulttu.
~16~
FEI foto
FEI foto
FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Bordo, 5.-6. februris, pajgi

FEI Pasaules kausa izcas kvalifikcijas sacensbu posm Bordo, Francij uzvarja franu wild card braucjs Tibo Kondr. Zviedrs Tomass riksons un veicietis Verners Ulrihs finija ar pilngi viendu soda punktu skaitu. Favorts holandietis Ijsbrands ardons un otrs wild card braucjs veicietis Daniels Vurglers dadu neveiksmju rezultt neizturja spiedienu un oreiz ierindojs vien rezulttu tabulas lejasda. Tikai pdj brd wild card sama Daniels Vurglers, jo Jiri Nesvacilam no ts ncs atteikties veselbas problmu d. Vuglers sacensbu pirmaj raund, kura lderis bija Tibo Kondr, startja priekpdjais. Iesildes laik vi o to samainja savu zirgu mutesdzelos, kas acmredzot nebija pareizi darts, jo zirgi gja visur, tikai ne tur, kur tos vadja, un vairs ne tik labi k Leipcigas sacensbs, nogot trs bumbias. Simptiskais veicieu braucjs ierindojs piektaj viet. Pdjam dalbniekam Ijsbrandam ardonam bija visas iespjas uzvart, bet tas nenotika, jo kreisais vleris (zirgs pr, kas iejgts tuvk ratiem) prleca pri dstelei, klab ekipa bija japtur, un abi grmi izkpa, lai sakrtotu zirgus aizjg, par to saemot 20 soda punktu. Lai gan darb-
veicietis Verners Ulrihs otraj viet.
Rezultti Bordo 1. Tibo Kondr (Francija) 2. Tomass riksons (Zviedrija) 2. Verners Ulrihs (veice) 3. Teo Timmermanis (Nderlande) 5. Daniels Vurglers (veice) 6. Ijsbrands ardons (Nderlande)
262,65 wild card 269,20 269,20 147,48 153,58 wild card 157,43
www.pajugubrauksana.com
Latvijas pajgu braukanas portls
ba notika zibeng trum, neveiksmes d ardona ekipa sacensbas beidza pdj sest. Ar Ulrihs un riksons pirmaj raund nogza pa divm bumbim, tau braucji ar du rezulttu negaidti kvalificjs Uzvartju marrutam. Ulriha komanda, kas sastvja no veices siltasiu zirgiem, nogza vienu bumbiu. Tas deva riksonam 16 sekunu priekrocbu. Divkrtjais pasaules empions sama preczi tikpat soda sekunu, nogot rsli, kuram cauri vl nemaz nebija izbraucis. Tdjdi abi sportisti finija ar viendu soda sekunu skaitu 269,20 un dalja otro vietu. Pdjais startja franu braucjs ar savu ra apstkiem gatavoto ko-
mandu un, publikas uzmundrints, veica marrutu tr temp, tomr nogot bumbiu no konusa, kas gadjs viam priek ce uz finiu. Par laimi tas neietekmja via ldera pozciju. is bija pdjais Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posms pajgu braukan, un tagad zinmi braucji, kas piedalsies finl env 16. un 17. aprl, kad da ranga sacensbas tur risinsies ar konkr. ie sportisti ir: Boids Eksels no Austrlijas, Koss de Ronde un Ijsbrands ardons no Nderlandes, Tomass riksons no Zviedrijas, Daniels Vurglers un Verners Ulrihs no veices. Finl braucji sacentsies no nulles rezultta.
Rinaldo de Kraiena/FEI foto
Uzvartjs Bordo posm franu wild card braucjs Tibo Kondr.
Ar zviedrs Tomass riksons otraj viet.
~17~
RZEMS
Pasaules kausa izca

Amsterdama, 22.-23. janvris, iejde

Nderlandes sportists Edvards Gls ar Moorlands Totilas uzvarja Pasaules kausa izcas septtaj posm Amsterdam, vienlaikus ieemot ldera vietu ar srijas kopvrtjum. Via sniegums Liels balvas brvas izvles programm tika novrtts ar augstu atzmi 87%. Tomr par vl lielku sasniegumu juzskata izcili augstais lmenis. Ekspertu vrtjums liecina, ka iejde pdj gada laik ir strauji attstjusies, un sple par uzvaru notiek liel konkurenc ar vairkiem iespjamajiem lderiem. No Edvarda Gla un Totilas pc daudziem iepriekjiem pankumiem tagad ldzjutji vienmr gaida neprspjamu sniegumu, jo jau paspjui pierast pie pastvgi prsniegtajiem rekordiem. Sportistam tas ir nopietns psiholoisks slogs, jo skattji sajt vilanos, jas tas nenotiek katru reizi, kad is pris uzstjas. Pc sacensbm tutgart Gls esot samis szias no saviem pieldzjiem ar jautjumiem, kpc oreiz uzstjies slikti, lai gan rezultts bija saldzinoi augsts 79%. oreiz Gls atzina, ka Totilas
uzstans laik jutis saspringumu. Lieliski shmu veica Lielbritnijas jtniece Laura Behtoleimere ar du irnes zirgu Mistral Hojris, izcnot otro vietu un pavisam nedaudz atpaliekot no uzvartja Gla. Treo vietu iema ogad jau divu sriju uzvartja holandiete Imke ellekena-Bartele ar Sunrise. Ceturtaj viet vl nesen neprspjam holandieu iejdes dva, kura sav sporta karjer ieguvusi tik daudz titulu, par ko pat cita sportiste nevartu sapot, Anke van Grunsvena ar Painted Black, bet Izabella Verta ar Warum
Edvards Gls ar Totilas uzvarja Amsterdamas posm.
Nicht FRH, tri vien atgrieoties sport pc dopinga skandla un brna piedzimanas, ierindojs piektaj viet. Via nav zaudjusi savas izcils sportistes prasmes, tomr, lai gan piruetes un kju maias tika izpildtas izcili, Warum Nicht vairkas reizes zaudja ritmu.
Liels balvas brvs izvles programmas rezultti

1. Edvards Gls (Nderlande) Totilas 2. Laura Behtoleimere (Lielbritnija) Mistral Hojris 3. Imke ellekena-Bartele (Nderlande) Sunrise 4. Anke van Grunsvena (Nderlande) Painted Black 5. Izabella Verta (Vcija) Warum Nicht 6. Hanss P. Minderhouds (Nderlande) Nadine 7. Patriks Kitels (Zviedrija) Scandic 8. Denete Hzena (Nderlande) Nartan 9. Jeroens Devro (Beija) Apollo Vijverhof 10. Krista Lrakera (Nderlande) Ovation 11. ts van Esens (Nderlande) Premier 12. Denija revena (Nderlande) Krawall 13. Manona van H. Vliega (Nderlande) Poko Loko 14. Mihals Rapcevis (Polija) Randon 15. Aleksandra Bimasa (Vcija) Wito Corleone 87,000% 82,300% 82,050% 81,200% 79,800% 76,700% 75,500% 74,750% 74,400% 73,550% 72,700% 72,400% 69,100% 68,250% 67,400%
FEI foto
Laura Behtoleimere ar Mistral ieguva otro vietu.
Izabella Verta ar Warum Nicht atgriezusies sacensbu arn.
Totilas pieejams zirgaudztjiem

Kss un Toska Viseri, kuriem pieder 2009. gada Eiropas iejdes empions Moorlands Totilas, nolmui rzeli izmantot vaislai jau 2010. gad. Pirms tam Viseri teica, ka vismaz ldz 2012. gada olimpiskajm splm London Totilas vars nodoties tikai un viengi iejdei. Tau tagad is lmums maints. Ms negribtu atturt zirgaudztjus no Totilas gnu izmantoanas selekcij, td nolmm to ievietot rzeu stacij spermas ieguvei, pazioja Moorlad prstve Semira Normane. Esam kontaktjuies ar vairkiem audztjiem un nolmm izpildt viu vlanos. Totilas sperma bs pieejama tikai saldt veid un ierobeotam vju skaitam. Pc spermas rpgas analzes t tiks izplatta ar trs mkslgs apskloanas staciju starpniecbu Nderland. Lai iegtu Totilas spermu, ar izraudzt ve tiks pamatgi novrtta, un tikai augstas kvalittes vm vars izmantot Totilas spermu. Turklt Viseri nolmui prast par spermas izmantoanu sporta zirgiem nepieredzti augstu cenu, lai tas ierobeotu apskloanas potencilos gribtjus. Paredzt cena ir no 5000 ldz 5500 eiro.
~18~
FEI foto
FEI foto
FEI foto
RZEMS
Pasaules iejdes meistari

Palmba, 4.-7. februris, iejde

ASV olimpisks iejdes komandas sportists Stefens Peterss CDI Pasaules iejdes meistaru sacksts Lielaj balv pieveica iejdes karalienes Anki van Grunsvenu ar Salinero un Izabellu Vertu ar Satchmo. Stefens Peterss no Sandjego Kalifornij bija pai priecgs, jo 12 gadus vecais Ravel, ko Inetrnational Arena skattju tribns vroja t panieki Akiko Jamazaki un Derijs Jangs, uzstjs pat labk nek pagjuaj gad, kad par iem nopelniem izpelnjs goda nosaukumu Gada zirgs ASV un Petersu atzina par labko ASV jtnieku. Vii sama vrtjumu 76,851%, un visi pieci tiesnei pri ierindoja pirmaj viet. Ankei van Grunsvenai ar 16 gadus veco kastrtu Salinero s bija pirms liels sacensbs pdjo mneu laik, un ts notika eiropietim aj gadalaik neparastos apstkos zem klajas debess siltaj Dienvidorid. Izpildjum tika pieautas daas nelielas
Art, kura dzvo ujork un Velington. Tiesnei o pri novrtja oti augstu trs arbitru vrtjum pat labk nek Verta ar Satcmo, bet viens no tieneiem vrtja Elijas sniegumu ldzvrtgi Vertas izpildjumam, kopvrtjum pieirot 72,468%. Vcu olimpisk zelta paniece un Pasaules kausa ieguvja Ulla Zalcgbere ar Wakana finija piekt ar rezulttu 69,362%. Zalcgbere turpinjum nolma piedalties 30 000 eiro vrts Specils Liels balvas izc, kur astoi sportisti sacents brvas izvles programm mzikas pavadjum. Anke van Grunsvena un Salinero bija sav labkaj form un uzvarja jau otro sezonu Pasaules iejdes meistaru srijas sacksts Palmb, prspjot ASV favortu Stefenu Petersu ar Ravel un Izabellu Vertu ar Satchmo. Neskatoties uz vlo vakaru un saldzinoi vso un vjaino laiku, frstailu bija ieraduies vrot ap 4300 skattju, kas skai aplaudja fovortiem. Pc Ankes paas vrtjuma, via uzstjusies izcili un Salinero esot sasniedzis savu labko lmeni pdjo seu gadu laik. Ar Peterss ar savu sniegumu bija apmierints un izteics, ka Ravel esot oti viegli jt t, ka vi to varot izdart ar vienu roku.
Uzvartjs Lielaj balv ASV jtnieks Stefens Peterss ar Ravel.
Vertas 16 gadus vecais hanovernis Satchmo arn bija oti koncentrjies, pilns spka un enerijas, tau Verta frstaila nobeigum pieva nelielu kdu. Jatzm, ka nepaveics Ullai Zalcgberei, kura Specilaj Lielaj balv tika uzskatta par fovorti. Desmit gadu vec Hanoveras irnes ve Wakana atteics paklaust, un Zalcgberei ncs izstties pat pirms sasveicinans.
Labkie Liels balvas izc un Liels balvas brvas izvles programm Izabella Verta ar Satchmo, Anke van Grunsvena ar Salinero un Stefens Peterss ar Ravel.
Liels balvas brvas izvles programmas rezultti 1. Anke van Grunsvena (Nderlande) Salinero 2. Stefens Peterss (ASV) Ravel 3. Izabella Verta (Vcija) Satchmo 4. Elija Holzere (Kanda) Pop Art 5. Mikala Muntere Gundersena (Dnija) Leonberg 6. Krista Lrakere (Nderlande) Ovation 7. Tna Konjota (ASV) Calecto V 8. Anja Ploncke (Vcija) Le Mont dOr
84,450% 81,700% 78,950% 76,300% 72,200% 71,150% 70,700% 69,950%
kdas, tomr kopum tiesnei sniegumu vrtja augstu, pieirot 74,638%. Grunsvena Florid bija ieradusies kop ar visu imeni, lai izbaudtu jaukos laika apstkus, jtoties tajos k brvdienu ceojum. Vcietes Izabellas Vertas Satchmo s bija pirms sacensbas pc deviu mneu prtraukuma, kas rads dopinga skandla d un sakar ar dla Frederika piedzimanu, kur bija atceojis uz Floridu kop ar mammu un Izabellas msu Klaudiju, k ar Satchmo panieci Madelaini Vinteri ulcu. Vertas un Satchmo sniegums tika novrtts ar 72,553%. Pavisam nedaudz no Vertas atpalika kandieu sportiste Elija Holzere ar Pop
FEI foto
FEI attaisno Patriku Kitelu

FEI izmeklana par treniu metodm, ko pielietoja Patriks Kitels savam zirgam Scandic Pasaules kausa izcas posm Odens, noslgusies ar secinjumu, ka nav prliecinou pierdjumu tam, ka ts btu prk apgrtinoas zirgam. Iepriek gan janvris-februris, 2010 tas izraisja skandlu, kad Kitels tika nofilmts, rdot t zirgu ar ilgstoi izkrtu zilganu mli. Tomr Kitels sama FEI vstuli sakar ar atautm un neatautm iesildans metodm. Jtnieks tika brdints par to, ka turpmk tiks pastiprinti novrots, lai prliecintos, vai vi pret zirgu neizturas nelgi, un lai vrttu, k tiek ievroti FEI noteiktie zirgu labturbas likumi.
~19~
FEI foto
RZEMS
Ravel gada zirgs, Peterss labkais jtnieks ASV

Katru gadu pieci no 130 tkstoiem ASV Jtnieku federcij reistrtajiem zirgiem saem iespju kt par federcijas goda nosaukuma Gada zirgs paniekiem. 2009. gad visi pieci zirgi bija sasniegui augstus rezulttus, bet tikai viens spja daudziem ldzjutjiem maint uzskatus par o sporta veidu kopum, un tas bija Ravel, klab tika izraudzts par Gada zirgu. Ravel triumfs sks aprl, kad ar jtnieku Stefenu Petersu, prstvot savu valsti Lasvegas Pasaules kausa izcas finl, tas uzvarja Liels balvas brvas izvles programm. Holandieu irnes zirgs uzvarja viss sacensbs, kurs piedaljs, taj skait prestiaj henes starptautiskaj turnr Vcij. Par labko zirgu konkra discipln tika atzta izcil ve Sapphire, kas jau lieliski startja olimpiskajs spls Honkong, iegstot zelta medaas ar jtnieku Maklainu Vardu. T vairkkrt uzvarjusi aizvadt gada nozmgkajs kontinenta sacensbs, taj skait miljons dolru vrtajs CN International un 400 000 dolru vrtaj FTI Liels balvas finl. Pavisam nedaudz atpaliekot no Rolex FEI Pasaules kausa uzvartja finl Lasvegas, t ierindojs otraj viet. Zirgs pieder t jtniekam Vardam un Blue Chip Bloodstock. Par gada labko jtnieku Pagasus apbalvoanas ceremonijas pusdiens tika godints 45 gadus vecais iejdnieks Stefens Peterss. Via pankumi gti ar titulto Ravel.
Maiklaina Varda ve Sapphire atzta par gada zirgu konkr.
Stefans Peterss Gada sportists.
FEI foto
FEI foto
Vienpadsmit gadus vec Ravel paniece ir Akiko Jamazaki.
Ravels Gada zirgs.
Gatavojas pasaules empiontam pajgu braukan

Ldz FEI pasaules empiontam pajgu braukan vienjgiem, kas ogad notiks Itlij Rom, Pratoni Del Vivaro, palicis pusgads. empionts sksies 28. jlij un turpinsies ldz 1. augustam. Pasaules labkie braucji drz sks ra sacensbu sezonu, kuras kulmincija bs pasaules empionts Pratoni Del Vivaro. Tur jau notika 1998. gada Pasaules Janas sporta sples, bet 2006. gad ar pasaules empionts vienjgiem. Te atrodas oficilais valsts federlais janas sporta centrs, kur Itlij parasti notiek visas galvens sacensbas aj sporta veid dads disciplns. Centrs izvietots kalnos Romas dienvidos netlu no Rocca di Papa, 650 metrus virs jras lmea, tpc gaisa temperatra eit atiras no Romas centra. No rta, vakaros un nakts gaiss ir patkams un maigs, kas ir jauki gan cilvkiem, gan zirgiem. 2006. gada pasaules empionta maratona distance kalnainaj apvid tika atzta par prk saretu zirgiem. Tpc ogad tras tiks veiktas izmaias. Marruta sastdtjs no Austrijas Kristians Izeli, kur bvja marrutu ar 2006. gad, plno jaunus rus izvietot ldzen viet netlu no dens, bet den uzstdtie divi ri netiks mainti. Marruts nebs tik oti lkumots, jo galven vrba tiks pievrsta braucja partnerim zirgam, padarot marrutu tehniski grtku braucjam, bet atvieglojot t veikanu zirgam. Dalbniekiem bs daudz jpiedom jau pirms braukanas, bet zirgiem jbt labi trentiem, elastgiem, spjgiem viegli pagriezties un strauji palielint trumu. Marruts bs pa spkam tikai diem zirgiem.
~20~
FEI foto
FEI foto
VSTURE
Peldu rati Rgas Jrmal

Sagatavoja Dace Millere
Peldans ar peldu ratiem, kurus jr ievelk zirgi, ir viens no peldans veidiem, kas bija populrs Rgas Jrmalas, Vcijas, Polijas un, iespjams, ar citos Eiropas krortos 19. gs. otraj pus un 20. gs. skum. Gribjm noskaidrot, kpc radusies da peldu tradcija, vai blajm dmm nevloties savus augumus rdt citiem? Jrmalas pilstas muzeja direktore Inta Baumane, paldzot sagatavot o ststu, saka: Tas par kautrgajm dmm, kurm vajadzja braukt den, lai nerdtos citiem, manuprt, ir krietni romantizts ststs, bet, lai nu t btu. Drzk tas saistts ar bagtajiem un slinkajiem krorta viesiem, kuri negribja ilgi brist jr un kuri varja atauties noalgot peldu ratus, zirgu un kuieri, lai tas ieved peldtju ar bdu jr, kur to atstja, lai rbjas un peldas. Kuieris pats ar zirgu devs uz krastu un gaidja, kad peldtjs visu bs beidzis un pacels karodziu pie bdas, tad devs viam paka. Saprotams, ka neviens ar fotokameru jr o mirkli nav fiksjis, tpc muzej ir atsevii peldu ratu skati pastkarts, bet bez peldtjiem. izklaide pieminta ar literatr. Neliels fragments no Jkaba tla grmatas Bigauciema un apkrtnes zvejnieki (izdota 1937. gad): Nebs lieki piezmjams, ka toreizj vec Dubultu krmja (uzcelta 1848. gad, nodega 1877. gad I. B. piezme) turja saviem peldu viesiem numurtas peldu bdas uz lieliem koka asu riteiem, kuras, kad peldu viesis iema, jtnieks zirga mugur
sddams, ievilka jr. Kad viesis bija izpeldjies, pc dot signla, karodzia, bdu izvilka r. Grmatas autors Jkabs tls ir slocenieks, via tvs Jkabs tls bija Slokas pilstas galva no 1893. gada ldz savai nvei 1910. gad, tva brlis Andrejs tls Slokas pagasta tiesas prieksdtjs 19. gs. vid, ttad t bijusi sabiedriski aktva slocenieku dzimta. Skku ziu par pau grmatas autoru muzejam dieml nav. Andreja Johansona (1922-1983) eseju
krjum Vju mezgli (Stokholma, izdevniecba Daugava, 1962; Rga, izdevniecba Daugava, 1994) ar kds teikums par peldu ratiem: Kps uzceltas daudzas koka vai meldru bdas, kur izrbties un atstt drbes. Daas bdas ierkotas uz augstiem riteiem: zirgi ts ievelk tik tlu den, ka peldtjs uzreiz var ielekt dzium. Rgas kinostudija kdas filmas vajadzbm bija izgatavojusi peldu ratu rekonstrukciju. Dieml tad, kad studiju likvidja, pazuda ar rati, Jrmalas muzejs tos gribjis iegt, bet nekas nesanca... Jrmalas pilstas muzej izveidota vstures ekspozcija Rgas Jrmalas un emeru krorts 18.-20. gs. Ts vien no sadam par peldans veidiem ir ar digitl rekonstrukcija, k peldu ratus ievelk jr un izvelk no ts. Ekspozcija atklta 2008. gada jnij un aplko krortu k kultrvsturisku fenomenu, uzsverot t nozmgumu Jrmalas pilstas izveides un attstbas vsturiskaj gait. Te atainota pirmo peldvietu izveidoans 18. gs. beigs, kad Eirop popularitti ieguva jras peldes, densdziedniecbas krorta pirmskumi emeros 19. gs. skum, o krvietu uzplaukums 20. gs. skum un janvris-februris, 2010
attstba pirms Latvijas Republikas laik, k ar padomju laika noskaas. Muzeja apmekltji var aplkot dadu laikmetu peldkostmus, vasarncu interjera un sadzves priekmetus, trpus, uniklas pastkartes, fotogrfijas un dokumentus. paa vieta krortu vstures izklst un interpretcij atvlta muzeja digitlajai ekspozcijai. T paldz prvart laika robeas un parda to, ko citdi odien redzt nebtu iespjams: peldanos no peldu laipm vai peldu ratiem, vsturiskos Jrmalas koncertdrzus un kas, kuru vairs nav, vannu procedras emeru peldu iestd. Dokumentli kadri un atbilstoa mzika paldz iejusties dados laikmetos. Fotogrjas no Jrmalas pilstas muzeja krjuma
~21~
STATISTIKA
Latvijas jtnieku iegts sporta klases
uz 1.01.1010. g.
Konkrs SKSM Sergejs akurovs, Guntars Sili SM Andrejs Bistrovs, irts Bricis, Maira Leja, Dainis Ozols, Mairis Penelis, Andis Vrna SMK Jnis Kalita, Tatjana Rezuka, Kristaps Neretnieks, Aleksandrs akurovs I sporta klase Linda Ansule, Aigars Brege, Kristne Egle, Mrti Krkli, Santa Maspne, Sarmte Ptersone, Lga Ptersone, Jnis Rimeiks, Mrte Pinte, Santa teinberga, Lauris Vilde II sporta klase Mrti damsons, Kate Ansone, Anna Apste, Kristne Baradovska, Katrna Barevska, Laila Bergsone, Lauma Birzniece, Liene Bojre, Juris Brege, Jnis Buers, Karna Buceniece, Gunita Bulia, Vija Ceria, Karlne Ciemia, Lita Cipruse, Janna Dianova-Karaa, Aleksandra Deina, Marija Dubrovska, Elga Empele, Elza Gaisa, Paula Glzere, Madara Frliha, Vita Glinska, Ligita Jurecka, Zane le, Dina Indrne, Linda Josta, Viktorija Juraa, Tija Jurjne, Andris Jurevkis, Elna Kandevica, Lana Kaupua, Krista Kliesmete, Lna Kavia, Patrcija Kokina, Jolanta Lapia, Guntars Lekutris, Evita Liepa, Aleksandrs Losevs, Andris Meinskis, Elna Millere, Roberts Neretnieks, Anete Nikolaisone, irts Ozols, Elna Pavre, Karna Pavre, Laura Penele, Viktorija Pondzele, Elna Raevska, Regna Rapa, Marta Rokalna, Kristne Senkne, Natlija Silia, Sindija Svipsta, Vladimirs Titovs, Elza Stumpe, Linda pola, Edte Vgnere, Guna Vasijeva, Toms Vilde, Linda Via, Anna Raita Vjaksa, Terze Zalte, Ija ukovs III sporta klase Krista Kristina Alksne, Monika Clte, Santa Cauna, Jnis Buers, Jnis Celmi, Ruta Eglte, Gita Evertovska, Linda Anna Galvia, Paula Grnberga, Santa Ivanova, Agnese Hna, Elna Kaimia, Lsma Krmia, Anete vte, Marija Kolosova, Sofija Lavrinovia, Drta Liepkalne, Antra Linga-Brzia, Elza Muiniece, Darjana Neerenko, Nellija Nulle, Elna Ozolia, anna Panteejeva, Ernests Petkevis, Viktorija Pondzele, Roberts Priedtis, Madara Reinne, Evija Roe, Elna Romanovska, Svetlana Rudmieze, Kristna Rutne, Amanda Straujupa, Santa Paula-teinberga, Marta Tamane, Eduards Triblis, Sintija Udraite, Lauma Vernere, Maija Zaksa Iejde SKSM Airisa Penele SM Inga Bistrova, Kristna Rozte SMK Una Kiesnere, Agnese Kukaine, Anita Lapina, Agnese Liepia, Tatjana Maikova, Terze Ptersone, Terze Rozenberga, Gita Zae, Jlija Stepanova I sporta klase Viktorija Baribina, Ilga Brzia, Aija Butne, Iveta Daubure, Mrte Dvidsone, Anete Ddele, Marina Hrueva, Vita Jurne, Elna Grundmane, Ance Kozulne, Gundega Krgere, Krista Kukure, Klinta Lce, Anita Lapina, Elza Lapsia, Dagnija Levonoka, Linda Loja, Gustavs Mazbrzi, Mra Meinharde, Anete Nikolaisone, Kristna Pleskaova, Elna Potanina, Dace Samua, Lsma Stanke, Olga akurova, Marina Tarvida, Jlija Tkaova, Anna Vainute, Margarita Viele, Guna Vasijeva, Elza Zae II sporta klase Laima belte, Inese Baltia, Karna Bogorada, Sanita Bula, Everita Daubure, Mrte Dvidsone, Marija Dubrovska, Laura Endzele, Odrija Heinrihsone, Marianna Frolova, Signija Hmeicka, Elizabete Krklia, Monta Kavia, Angelna Kostina, Gustavs Mazbrzi, Lga Mieze, Jekaterina Miuta, Alna Obueva, Lina Pele, Ksenija Petrova, Agrita Reinvalde, Agnese Rituma, Sofija Romauka, Jana Saulte, Aiga Silavniece, Kristna Sokolova, Sabna pakauska, Laura trle, Olga Tolkunova, Ennija uka III sporta klase Anita Antone, Gunta Baumane, Laila Bergsone, Marta Brnia-Buile, Jlija Ezte, Vita Farafonova, Olga Gaidukevia, Sindija Galvia, Paula Grnberga, Laima Jansone, Lana Kaupua, Monta Kavia, Sofija Lavrinovia, Jekaterina Lisovska, Rente Melngaile, Jlija Petrova, Dace Podniece, Agnese Rituma, Emlija Rudzte, Sabne Salma, Baiba Silamiele, Marina Sidorova, Sofija evuka, Kristne Tverdoheba, Marija Vaitue, Sanita Vrenberga, Jana Veide, Agnese Viuma, Mararita Volkova, Jeizaveta eltova, Anda Zvirgzdia, Marina agata Apliecbas par sporta klau pieiranu iespjams pieteikt uz saemt LJF. Tlrunis 29147772. Sagatavojusi Latvijas Jtnieku federcija
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 14.02.10.)
Sagatavoja Inese Ruskule
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting 3. 1. 2. 260. 730. 1144. 1216. 1876. 255. 371. 677. 1017. 1149. 141. 222. 250. 335. 353. 1291. 1541. 1795. 3162,50 3126,00 3050,00 322,00 70,00 26,00 20,00 1,00 330,00 208,00 80,00 35,00 25,00 628,00 389,00 336,00 237,50 222,00 15,00 5,00 4,00 Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Piuss vicers (veice) 1. Alberts Zoers (Nderlande) 2. Markuss Enings (Vcija) 3. LATVIJA Andis Vrna 256. Dainis Ozols 731. Kristaps Neretnieks 1140. Guntars Sili 1217. Andrejs Bistrovs 1887. LIETUVA Bens Gutkausks 248. Andriuss Petrovs 370. Kosts Gaigals 676. Rims Rimkuss 1015. Stasis Jass 1145. IGAUNIJA Reins Pills 148. Tts Kivisilds 220. Gunrs Kletenbergs 244. Hanno Ellermanis 330. Urmass Rgs 349. Heiki Vatsels 1290. Ebe Lsa Sinejalga 1547. Andress Trve 1808.
FEI ranga lderis konkr Piuss vicers. Vi dzimis 1962. gada 13. august. Dzvo veic.
~22~
Daces trausas foto
RZEMS
Tiesneu palgs
Beidzis sportista karjeru piecdesmitajos gados, Frensiss pievrss literatrai un turpinja rakstt romnus ldz pat savas dzves noslgumam. Vl 2009. gada septembr iznca romns Viends likmes, kuru vi sarakstja kop ar dlu Fliksu. Savukrt romns Krustugunis iznks august. Frensisa darbi Simtprocentgi droi, Zagts asinis un Uzvaras brd tulkoti latviski.
EQ Musynic ir datorprogramma, kas var veikt objektvu analzi par zirga kustbu atbilstbu mzikai. is vartu bt trkstoais posms brvas izvles programmas vrtanai iejd. Parasti tiesnei ir prk aizemti ar tehniko aspektu un horeogrfijas vrtanu, klab zaud spju novrtt izpildjuma sinhronumu. iemesla d biei jtnieki, kuri jj neatbilstoi mzikai, saem augstku atzmi, nek pelnjui, bet tie, kuri spj jt preczi mzikas ritm, netiek atbilstoi novrtti. EQM o aspektu var maint un padart frstaila tiesanu objektvku. Frstailu tiest ir oti grti, un biei viss netiek piencgi novrtts, atzmja O kategorijas tiesnesis Gislens Fuars. Nav viegli izsekot, cik biei zirgs kusts sinhroni mzikas ritm. Es domju, ka EQM sniegs pozitvu ieguldjumu tiesan, un t notiks daudz preczk. Tas lieti noders ar tiesneu apmcb. EQM komanda piedv visiem interesentiem internet iepazties ar jaunumu. Iegt pieeju ai saitei par brvu uz 24 stundm var, aizstot pieprasjumu uz e-pastu: video@eqmusync.com Sacensbs tiesneiem bs iespja saemt EQM zirgu datu analzi (HDA) un mzikas datu analzi (MDA) tlt pc testa veikanas, taj skait aprintu procentos.
no 13. ldz 18. jlijam Aras de ard, Francij. - FEI Eiropas empionts iejd jaunajiem jtniekiem un junioriem no 20. ldz 25. jlijam Kronberg, Vcij. - FEI Eiropas empionts ar ponijiem konkr, iejd un trsc no 27. jlija ldz 1. augustam Biopbrton, Lielbritnij. - FEI Eiropas empionts trsc jaunajiem jtniekiem no 30. jlija ldz 1. augustam Pardubic, ehij. - FEI Eiropas empionts prjjien jaunajiem jtniekiem un junioriem no 2. ldz 8. augustam Kroit, Vcij. - FEI Eiropas empionts trsc junioriem no 19. ldz 22. augustam Bdzgerberg, Vcij. Ar cits janas disciplns notiek FEI starptautisks sacensbas jaunieiem un brniem. Par tm var uzzint FEI mjas lap.
Ardievas Gribaldi
1956. gads. Karaliene Elizabete, princese Margareta un karaliene mte run ar okeju Diku Frensisu.
FEI jaunieiem
Mb aizgjis Diks Frensiss
Rakstnieka imene paziojusi, ka 89 gadu vecum mb aizgjis ragais britu detektvromnu autors Diks Frensiss. Literts savas dzves gaitas beidzis savs mjs Kaimanu sals. Temati, kas saistti ar janas sporta pasauli, bija populri motvi Frensisa darbos. Ar pats autors savulaik bijis veiksmgs okejs, uzvarot vairk nek 350 sacksts.
Diks Frensiss 2004. gad.
FEI atzinusi virkni sacensbu un to srijas pasaul viss janas sporta disciplns, lai veicintu jaunieu interesi par o sporta veidu. Galvenie notikumi un sacensbu srijas konkr ir: Jaunatnes vasaras olimpisks sples. Ts notiks 14. ldz 26. augustam Singapr. Jana pirmoreiz tiks iekauta kompleks sporta paskuma programm. Vieng no prstvtajm disciplnm bs konkrs. Nkams sples paredztas 2014. gad Nanja, n. FEI brnu starptautisks sacensbas konkr. Ts sastv no trim dada standarta kategorijm A, B un C. Brni var piedalties kvalifikcijas sacensbs ar zirgiem vai ponijiem viss trs kategorijs. Katru gadu finls notiek A kategorijas finlistiem, kur jtnieki no katra reiona tiek ielgti piedalties ar organizatoru piedvtiem zirgiem. SIEC FEI pasaules jaunatnes srija. srija izveidota, lai jauniei vecum no 12 ldz 25 gadiem gtu pieredzi komandu sacensbs nacionlaj lmen. Jaunatnes kontinentlie un reionlie empionti: - FEI Eiropas empionts konkr jaunajiem jtniekiem, junioriem un brniem janvris-februris, 2010
KWPN rzeu licencanas paskum 5. februr slavenais 16 gadus vecais rzelis Gribaldi tika pensionts, pareizk gan jsaka, tas piespieda to dart, jo kategoriski atteics izpildt piaf, tomr tika atzts par KWPN lecinanai ieteicamo rzeli. Bet 14. februr izplatjs zia par tranes rzea Gribaldi nvi. Dkanajam rzelim konstatja aortas plsumu. Gribaldi audztja ir Marika Vernere no Vcijas. Kumea vecum is zirgs tika prdots Oto Langelam, kur rzeli prezentja Tranes rzeu licencanas paskum 1995. gad, kur to prdeva izsol par 300 000 markm (150 000 eiro) holandieu
rzeu paniekiem Jopam van Ujtertam un Rinusam de Jongam. 1996. gada rzeli atzina ar KWPN. 2003. gad Gribaldi tika atzts par elites rzeli Tranes irnes audztju asocicij. 2008. gad tas kuva par tranes Gada rzeli. KWPN ir reistrtas 707 ves no Gribaldi. rzelis ir tvs 16 licenctiem vaislas rzeiem. Vislielko slavu tas ieguvis, pildot tva lomu Holandes iejdes A-komandas prstvjiem Totilas, Sisther de Jeu un Painted Black.
~23~
Sacensbu kalendrs Marts

Latvijas mroga sacensbas
6.03. konkrs Ziemas empionta 3. posms, Kleisti, Rga 7.03. konkrs Ziemas empionta 3. posms ponijiem, amatieriem, Kleisti, Rga 13.03. iejde Ziemas empionta 2. posms, Lielceri, Jaunmrupe 20.03. konkrs Klasifikcijas sacensbas, Kleisti, Rga 27.03. iejde Ziemas empionts junioriem, jaunajiem jtniekiem un brniem, Kleisti, Rga 6.03. konkrs (80 ldz 110 cm) Ziemas kausa izcas 3. posms, Saksa RK, Igaunija 6.-7.03. konkrs (ldz 130 cm) ERL Ziemas kausa izcas 2. posms, Veskimetsa, Igaunija 13.03. konkrs Jrimas kausa izca/ERL kausa izcas 4. posms ponijiem, Marjam, Igaunija 13.03. konkrs Ziemas empionta 6. posms, Audruvis, Joniu rajons, Lietuva 14.03. konkrs Kurtnas kausa izca, Kurtna, Igaunija 14.03. iejde Ziemas empionta 2. posms, Belmonta, Vias rajons, Lietuva 14.03. iejde (A) ERL Ziemas kausa izcas 3. posms Lagedi, Igaunija 20.-21.03. konkrs LAAAK Ziemas kausa izca, Belmonta, Vias rajons, Lietuva 26.03. konkrs ERL kausa izcas 5. posms ponijiem, Tondi, Igaunija 27.03. konkrs Ziemas empionta 7. posms, Miraas, auu rajons, Lietuva 27.03. iejde Ziemas empionta 3. posms, Pasaga, alininku rajons, Lietuva 27.03. konkrs (80 ldz 110 cm) Ziemas kausa izcas 4. posms, Kordi Tallid, Igaunija 27.-28.03. iejde Vnas kausa izca, Vna, Igaunija
Kaimios Lietuv, Igaunij
Starptautisks sacensbas
6.03. konkrs Ziemas empionta 5. posms, agare, Joniu rajons, Lietuva 6.03. iejde (R, M, L) ERL Ziemas kausa izcas 3. posms Lagedi, Igaunija
12.-14.03. konkrs CSI2*-W Varava, Polija 18.-21.03. konkrs CSI3*-W Tallina, Igaunija 19.-20.03. iejde CDI*-W Tallina, Igaunija
Marts
P O T C P S Sv
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Daces trausas foto
29 30 31
PERSONBA
Ainrs Anevskis: Zirgs ir gudrs draugs

Inese Ruskule
Ainrs Anevskis treais tva dls Uve televzijas seril Liktea ldumnieki, Jzeps Raia grandiozaj novljum saviem pcteiem, tradij Jzeps un via bri un vienkri Raita ttis. iet, ka tiei pdj, par ikdienu tapus loma Ainra balsij pierusi miergu pldumu. Zirgi man iepatiks jau brnb, tau sti nezinu pamatojumu tam, kpc tiei ie dzvnieki. Biju sts rdzinieks, uz laukiem braucu apciemot vecveckus, tau viiem zirgu nebija. Viss sks bez paa nodoma kolekcionju zirgu figrias, attlus no urnliem un laikrakstiem. Protams, ar uz istabas sienm tika uzlmtas zirgu bildes, nevis k maniem prjiem vienaudiem slavenu mziu portreti, t par sevi un zirgiem ststjumu sk Nacionl tetra aktieris Ainrs Anevskis. Aktiera izpratn zirgs ir cilvka draugs, turklt oti gudrs. Tpat k cilvki, ar tie ir atirgi, katram savs raksturs un katram vajadzga citda pieeja. To Ainrs iemcjs Kleistu sporta skol, ko vi ska apmeklt piecpadsmit gadu vecum. Divus gadus divreiz ned notika janas sporta nodarbbas. Skum izjusta bijba pret zirgiem, vi vienmr ar interesi vrojis, k citi jtnieki cnjuies ar nepaklausgiem zirgiem. Tau pats skotnji vljies jt ar miergiem zirgiem, lai vartu izbaudt janas sportu. Pirmais pazstam aktiera treneris bijis Uldis berts, vlk Inga eontjeva. Paam jaunajam sportistam labk paticis konkrs, vi piedaljies ar sacensbs, tau treneri vienmr slavjui Ainra uzsdi un teikui, ka t btu oti piemrota iejdei. Tolaik obligtas bija ar voltizanas nodarbbas, kuras apgstot, bija jkrto eksmens. Ainrs atceras, ka eksmena laik bijis oti uztraucies, un tad, kad vajadzjis uzlekt zirga mugur, prlecis tam pri. oti spilgti atmi palikusi augstlkanas diciplna, kas notika konkra sacensbu laik. Atceros, k uzvarja Olga Sniedze, atceras Ainrs. Kad Kleistu periods beidzs, aktieris ar zirgiem sastaps retk. Jauns posms, kad Ainram atkal rads cieka saskarsme ar zirgiem, sks tad, kad vi kuva par aktieri. Lai gan Latvij kino industrija ir oti niecga vai vartu teikt, ka ts vispr nav, kaut kas tomr notiek. Ainru uzaicinja filmties vsturiskaj mkslas film Rgas sargi un latvieu veidotaj seril Liktea Ldumnieki. Serila Liktea Ldumnieki filmanas process bija oti interesants. Filmas skum tiek rdts laiks, kad cilvku galvenais transporta ldzeklis bija zirgs. Lielkoties mani aicina splt tos personus, kuriem
~26~
Abiem ar dlu katram savs zirgs, tds ir sapnis.
jdarbojas ar zirgiem, jo bija zinmas manas iepriek apgts prasmes. aj film tlotais ve diezgan biei pards kadr ar zirgu. Nesen noskatjos serila momentu, kad ve jj, un sapratu, ka man tas bija jdara savdk. Toreiz es tikai domju par uzsdi, lai btu skaistk. Bet vem tur bija pavisam cits emocionlais noskaojums, pats sevi kritiz Ainrs. Tau aktieris vien-
Ainrs Anevskis ar Lemonu.
laikus atzst, ka tas bija fantastisks laiks, kad darbs apvienojs ar hobiju. Protams, ar koli jaut Ainram padomus par zirgiem. Prjiem aktieriem kontakts ar tiem ir saldzinoi pasvea lieta. Biei gads t, ka filmas varonis, kur tlo kdu zirdzinieka lomu, patiesb baids no iem dzvniekiem. Kad jautju Ainram, vai ar televzijas seril Ugunsgrks bs iespja uzkpt zirga mugur, aktieris nosmej un saka: Diez vai Aleksim kdreiz patiks zirgi, viam jau labk kdu smalku autiu! janvris-februris, 2010
Gan loms, gan ikdien Ainram neiztrkst kuriozu ar zirgiem. Viens no tiem noticis drauga kzs. Viesi sastjs, lai gaidtu jauno pri, ko vajadzja atvest zirga pajgam. Tau negaidti visiem acu priek nozibja tikai zirgs viens pats ar ratiem. Izrds, tas satrakojies un kuieris palaidis zirgu va. Jaunais pris, par laimi, aj paskum necieta. T k man ir pieredze ar zirgiem, tad skrju vien to ert, ststa Ainrs. Tau vectva lauku mjs pie Sabiles piedzvots vl interesantks atgadjums. Ainrs pamis no kda vietj zemnieka ratos iejgtu zirgu, lai no mea prvestu sagatavotus apakokus malkai. Aizbraucis uz meu, viss krtb. Kad scis likt vezumu, zirgs pki apglies uz zemes, protams, scis smagk elpot, jo kaklu spiedis aizjgs. Ainrs steigus devies pie zirga panieka pc paldzbas. Saimnieks kaut ko klusb nomurminjis, kad aktieris viam izststjis par nesaprotamo pardbu, un devies ldzi. Izrds, im zirgam oti paticis vrtties. Un vienalga, ar ratiem vai bez, tas, nolaiot galvu tuvk zemei, vienmr kritis un gribjis vrtties. Tikai pc notiku saimnieks pateicis par zirga nii un ka t galva vienmr jtur pietiekam augstum. Viena no Ainra nkotnes iecerm un vlmm ir iegdties zirgus imenes lauku mjs, uz kurm vi dodas ar imeni brvaj laik. etrus gadus vecajam dliam Raitim ar patk zirgi. Abi kop sapo par to, ka katram kdreiz bs savs. Lai gan iepriekjs pieredzes aj jom nav, Ainrs gatavs uzemties o uzdevumu uzturt zirgus un iemct saprasties ar tiem ar savam dlam.
Silvijas Danelsones foto
Silvijas Danelsones foto
INFORMCIJA
Zemkopbas ministrijas viedoklis

Zemkopbas ministrijas viedoklis par btiskm nodoku izmaim lauksaimniecbas jom, kas stjas spk 2010. gada 1. janvr
(Publicjam sasinti)
Par ienkuma aplikanas jomu

Ar 1. janvr likum Par iedzvotju ienkuma nodokli stjas spk jaunie grozjumi, kas paredz apliekam ienkuma aprin iekaut summas, kas izmakstas k valsts vai Eiropas Savienbas (ES) atbalsts lauksaimniecbai un lauku attstbai. Ldz tam s naudas summas netika iekautas apliekam ienkuma aprin, bet visas ar lauksaimniecisko raoanu saistts izmaksas tika atztas izdevumos nodoka aprinanas vajadzbm neatkargi no ienkuma iekauanas vai neiekauanas apliekamaj ienkum. Veikts izmaias nenozm, ka summas, kas izmakstas k valsts vai ES atbalsts lauksaimniecbai un lauku attstbai, tiek apliktas ar iedzvotju ienkuma nodokli to saemanas brd, bet gan to, ka ts tiek iekautas ar iedzvotju ienkuma nodokli apliekam ienkuma aprin. Tdjdi tiks nodroints ienkumu un izdevumu atzanas simetriskums atzti gan iemumi, gan ar attiecgo iemumu ganu saisttie vai attiecinmie izdevumi, un iedzvotju ienkuma nodoklis tiks piemrots ienkumam, t.i., iemumu un izdevumu starpbai no lauksaimniecisks darbbas. Likum paredzts prejas periods. Saska prejas noteikumu 54. punktu, vienoto platbu maksjumu summas, kas pieirtas par 2009. g. k valsts vai ES atbalsts lauksaimniecbai un lauku attstbai, bet izmaksts pc 2009. g. 31. decembra, nav iekaujamas makstja apliekamaj ienkum. Norma par atbalsta iekauanu apliekam ienkuma nodoka aprin ES pastv jau sen, piemram, Dnij un Vcij veiksmgi netiei ar ienkuma nodokiem apliek valsts un ES atbalstu. Btiskkais nodoku sloga paaugstinjums ir iedzvotju ienkuma nodoka likmes kpums 2010. g. saimniecisks darbbas veicjiem (z/s, i/k, k ar panodarbintiem), piemrojot visprjo iedzvotju ienkuma likmi, t.i. 26%. Vienlaikus ar iem grozjumiem FM izstrdja MK noteikumus Krtba, kd ar iedzvotju ienkuma nodokli apliek labumu no darba vieglo pasaieru automobiu izmantoanas personiskajm vajadzbm. Noteikumos paredzts, k iedzvotju ienkuma nodoka aprinanas vajadzbm nosaka labumu (kas pieldzints
algota darba ienkumiem), ko labuma guvjs saem no darba devjam piederoa vai darba devja rcb esoa viegl pasaieru automobia izmantoanas uzdevumiem vai vajadzbm, kas nav saisttas ar darba, dienesta vai amata pienkumu, vai darba devja saimniecisks darbbas veikanu. ZM izdevs pankt, ka mintos MK noteikumus neattiecina uz zemnieku un zvejnieku saimniecbu automanm. Zemkopbas ministrs MK sd pievrsa uzmanbu tam, ka ts ir specifisks individulais uzmums, kur panieks par uzemtajm saistbm pilnb atbild ar savu mantu. Zemniekiem oti grti nodalt, kur beidzas darbs un sks privt dzve, tpc ar nebtu lietdergi os noteikumus attiecint uz saimniecbm piederoajiem transportldzekiem.
K vl vienu pozitvu piemru, kuru izdevs pankt saruns ar FM, var mint, ka paliek spk norma likum Par uzmuma ienkuma nodokli, kas nosaka, ka ar nodokli apliekamo ienkumu samazina par summm, kas izmakstas subsdiju veid, k valsts vai ES atbalsts lauksaimniecbai un lauku attstbai. Uzmuma ienkuma nodoka makstjiem paliek spk nodoka atlaide uzmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbbu takscijas gad 10 Ls apmr par katru lauksaimniecb izmantojams zemes ha.
Par akczes nodokli

Attiecb uz akczes nodoka atmaksm lauksaimniecbas produkcijas raotjiem, ts limits (dzedegvielas l) ar 2010. g. paliek iepriekjo gadu lmen maksimli vien kalendr gad rina 100 l dzedegvielas par katru lauksaimniecb izmantojamas zemes hektru, ievrojot nosacjumu, ka pirmaj pusgad ne vairk k 50 l. Savukrt sakar ar to, ka ir spk norma par obligto 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai ar 2009. g. 1. oktobri, degvielas tirdzniecbas viets vien tvertn var tikt uzglabta dzedegviela ar 5% rapjanvris-februris, 2010
u sklu eas vai biodzedegvielas piejaukumu (akczes nodoka likme 223 Ls/1000 l) un dzedegviela bez sklu eas vai biodzedegvielas piejaukuma, t.i., arktisk dzedegviela (akczes nodoka likme 234 Ls/1000 l). Ldz ar to vien tvertn var uzglabt dzedegvielu, kurai piemrota samazinta akczes nodoka likme 223 Ls/1000 l, un dzedegviela, kurai piemrota standarta akczes nodoka likme 234 Ls/1000 l. Ttad, lai akczes nodoka atmaksa neprsniegtu patiesb samaksto akczes nodoka apjomu, ar 2010. g. atmaks akczes nodokli par dzedegvielu, kura iegdta skot ar 2010. g. un uz kuru attiecas obligtais 5% biodegvielas piejaukums, pc likmes 223 Ls/1000 l, kas samazinta, emot vr 5% biodegvielas piejaukumu. 2009. g. oktobr izveidojs situcija, ka gada skum programmas Akczes nodoka atmaksana lauksaimniecbas produkcijas raotjiem realizcijai pieirtais finansjums Ls 13 754 350 bija izlietots pilnb. ZM prognozes liecinja, ka papildus jau izlietotm finansjumam ldz 2009. g. beigm bs pieteikumi akczes nodoka atmaksai par 209 402 ha, tdjdi nepiecieamais finansjums sastda Ls 4,9 milj. ZM panca papildus apropricijas pieiranu no valsts budeta. Rezultt programmas kopjais pieirtais finansjums veidoja Ls 18 654 350, kas ir par 22% vairk nek kopjais finansjums 2008. g. (Ls 14 471 416). Apzinoties situciju valsts budet, k ar emot vr 2009. g. situciju, kad gada skum pieirtais finansjums tika pilnb izlietots jau oktobr, ZM 2009. g. ruden izveidoja darba grupu. Taj piedaljs prstvji no ZM, FM un EM, Valsts iemuma dienesta, LAD, biedrbm Lauksaimnieku organizciju sadarbbas padome, Zemnieku saeima, Latvijas Degvielas tirgotju asocicija, k ar Ministru prezidenta padomnieks lauksaimniecbas jautjumos. Darba grupas darbbas rezultt tika izstrdts koncepcijas projekts Par akczes nodoka atvieglojumu vai kompenscijas mehnismu zemniekiem, iegdjoties dzedegvielu. Taj ietverti trs risinjuma varianti, lai optimiztu akczes nodoka atmaksas zemniekiem. Koncepcijas projekta 1. variants: Akczes nodoka atmaksa 1. Akczes nodoka atmaksu administrs VID, pamatojoties uz LAD pretendentiem pieirtajiem dzedegvielas limitiem. Turpinjums 28. lpp.
~27~
Nadnas Zavadilikas foto
INFORMCIJA
Zemkopbas ministrijas viedoklis

Turpinjums no 27. lpp. 2. Lai saemtu nodoka atmaksu, pretendents VID nodoku un muitas administrcijs iesniedz darjumu apliecinous dokumentus par iegdto dzedegvielu. 3. Nav vairs nepiecieama pavaldbas izzia par attiecgaj kalendraj gad lauksaimniecbas produkcijas raotja paum, pastvg lietoan vai nom esoo zemes platbu, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecbas produkcijas raoanai. 2. variants: Dzedegvielas iegde no akczes preu noliktavas 1. LAD pieir pretendentiem dzedegvielas limitu. 2. LAD apkopo informciju par pretendentam pieirto dzedegvielas limitu vienotaj datu bz. Datu bze pieejama LAD, VID un akczes preu noliktavm. 3. Pretendents dzedegvielu akczes preu noliktavs iegdjas bez akczes nodoka. 4. Akczes preu noliktava, veicot darjumu ar pretendentu, vienlaikus nodroina informcijas aktualizciju vienotaj datu bz, nordot izsniegts degvielas apjomu. 5. Akczes preu noliktava katru mnesi iesniedz informciju VID par zemniekiem izsniegto dzedegvielas bez akczes nodoka apjomu. 3. variants: Dzedegvielas iegde no akczes preu noliktavm vai dzedegvielas iegde degvielas vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas viets, atmaksjot akczes nodokli par iegdto dzedegvielu. 1. Pretendents, iesniedzot pieteikumu LAD, iesniegum norda dzedegvielas iegdes veidu: a) dzedegvielas iegde no akczes preu noliktavas. Akczes nodokli nepiemro, ja dzedegviela ir iegdta no komersantiem, kuriem ir atbilstoa specil atauja (licence) darbbai ar naftas produktiem; b) dzedegvielas iegde vairumtirdzniecbas vai mazumtirdzniecbas viets, atmaksjot akczes nodokli par iegdto dzedegvielu. 2. LAD ldz 1. jlijam izvrt un pieem lmumu par atbalsta apjoma pieiranu atbilstoi attiecgaj gad pretendenta deklartajm platbm. Par optimlko risinjumu, kuru atbalstja visi darba grupas prstvji, tika atzts 3. variants, jo tas paredz iespju zemniekam izvlties rtko dzedegvielas iegdes veidu. emts vr lauksaimnieku organizciju viedoklis, kas paredz, ka iepriekmintais risinjuma variants auj zemniekiem neieguldt savus apgrozmos ldzekus akczes nodokl, bet uzreiz iegdties dzedegvielu bez akczes nodoka, tdjdi finansilos ldzekus ieguldot lauksaimnieciskaj rao~28~
an. 2009. g. 22. decembr MK sd tika izskatts koncepcijas projekts un pc atkrtotas izvrtanas ar mazajm degvielas uzpildes stacijm tiks atkrtoti skatts MK sd, kad ar pieems lmumu par vienu no koncepcij minto risinjumu atbalstanu. Programma paredzta, lai atbalsttu lauksaimniecisko raoanu, tpc ZM iegulda maksimlus spkus, lai atbalsttu zemniekus.
Par nekustam pauma nodokli

Ar turpmk likum Par nekustam pauma nodokli saglabta norma, kas paredz, ka ar nekustam pauma nodokli neapliek kas un inenierbves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai raoanai, k ar saimniecisks darbbas veikanai paredz-
Likum Par nekustam pauma nodokli paredzts, ka ar nekustam pauma nodoka papildlikmi 1,5% apmr (kop 3%) apliek neapstrdtu lauksaimniecb izmantojamo zemi, izemot zemi, kuras platba neprsniedz 1 ha vai kurai normatvajos aktos noteikti lauksaimniecisks darbbas ierobeojumi. likuma izpratn nepastrdta lauksaimniecb izmantojam zeme ir lauksaimniecbas zeme, kuru neizmanto lauksaimniecbas produktu raoanai vai audzanai, ieskaitot raas novkanu, dzvnieku gananu un turanu lauksaimniecbas nolkiem, vai kura netiek uzturta lab lauksaimniecbas un vides stvokl. Lai zemi uzskattu par apstrdtu, nav obligts nosacjums par pieteikanos uz ES tieajiem atbalsta maksjumiem. Lauksaimniecbas un lauku attstbas likum noteiktas prasbas attiecb uz lauksaimniecb izmantojamo zemju uzturanu. Latvijas Administratvo prkpumu kodeks noteiktas soda sankcijas attiecb uz prkpumiem zemes izmantoan. Ldz ar to panieki, kuri nespj nodroint sav paum esos zemes apsaimniekoanu, bs spiesti meklt risinjumus ts turpmkajai apsaimniekoanai, iznomt vai prdot zemi lauksaimniekiem, kuri ir ieinteresti to apsaimniekot.
Par pievienots vrtbas nodokli

ZM diskusijs ar FM vienojs ar 2010. g. 1. janvri palielint pievienots vrtbas nodoka (PVN) kompenscijas apmru lauksaimniekiem no 12% uz 14% no piegdts lauksaimniecbas produkcijas vrtbas. Ar 2010. g. 1. janvri stjs spk di btiski grozjumi:. Pagarints PVN nomaksas termi valsts budet no 15 dienm uz 20 dienm pc takscijas period beigm. Noteikta paa PVN maksanas krtba un prieknodoka atskaitanas krtba (kases princips) mikrouzmumiem un apliekamm personm, kurm iepriekj takscijas gad ar nodokli apliekamo darjumu vrtba ir sasniegusi vai prsniegusi 70 000 Ls un kura ir lauksaimniecbas produkcijas raotjs vai lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatv sabiedrba, attiecb uz noteiktm lauksaimniecbas produktu piegdm. Preciztas normas par PVN takscijas periodu (t.i., noteikti PVN takscijas periodi atkarb no apliekamo darjumu vrtbas pirmstakscijas gad vai darjuma veida). Tiek ieviesta jauna, pilnveidota prmakst PVN atmaksas sistma, kas attieksies uz prmaksto PVN summu, kas izveidojusies, skot ar 2010. g. 1. jliju.
ts uzcelts vai rekonstruts kas vienu gadu, skaitot no nkam mnea kop to nodoanas ekspluatcij. Ja saimniecisk darbba uzskta kas da (telpu grup) pirms visas kas nodoanas ekspluatcij, tad vienu gadu, skaitot no nkam mnea kop kas daas (telpu grupas) nodoanas ekspluatcij. ZM skusi darbu pie MK noteikumu projekta sagatavoanas saska ar likuma Par nekustam pauma nodokli 3. panta 7. da doto delejumu. Pareiz MK noteikumu projekts tiek savstarpji saskaots ar LAD, Valsts Zemes dienestu, Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministriju un Valsts reionls attstbas aentru. Atkarb no MK noteikumu projekta saskaoanas gaitas ar Latvijas Pavaldbu savienbu, ZM plno MK noteikumu projektu iesniegt Valsts kancelej 2010. g. janvr. janvris-februris, 2010
RZEMS
Grunsvena turpina sacensbu karjeru
Anke van Grunsvena ar Salinero.
Dace trausa, pc rzemju preses
Trskrtj olimpisks zelta medaas ieguvja Anke van Grunsvena Holandes zirgu urnlam paziojusi, ka turpins savu sacensbu karjeru visticamk ldz 2012. gada olimpiskajm splm London. Grunsvena tic, ka vias otrais Liels balvas lmea zirgs Painted Black ir labi attstjis savas spjas un vartu ieemt vietu Holandes olimpiskaj komand Londonas olimpiskajs spls. Iepriek Grunsvena bija paziojusi, ka beigs savu sportistes karjeru 2010. gada Pasaules Janas sporta spls. Tomr tagad Anke izlmusi, ka viai ir tik augsta lmea zirgs, lai turpintu sacensties divus gadus ilgk. Pilngi iespjams, ka 2010. gada Pasaules kausa izcas finl via nevars piedalties, jo tikai trs labkie sportisti no vienas valsts iegst o atauju. obrd pasaules kausa ranga sarakst viu apsteidz Gls, ellekena-Bartele un Hzena. Sacenoties vasaras sezon, van Grunsvena noteiks, ar kuru zirgu piedalties Pasaules Janas sporta spu atlases sacensbs. Visdrzk tas bs Salinero. Pasaules Janas sporta sples bs t lielais atvadu ovs. Salinero bs sasniedzis 16 gadu vecumu un ar to tad ar pietiks. Es negribu izstiept via karjeru ldz 2011. gada Eiropas empiontam, bet Londonas sples tam vienkri jau bs par vlu, pazioja Grunsvena.
Matine (no Silver Moon x Matador) karjeru var saldzint ar strauji uzlecou zvaigzni, kas, dieml, ar nokrita strauji k meteorts. Savas karjeras skum Matine bija labi pazstama k talantgs jaunais iejdes zirgs, tau savu starptautisko karjeru attstja oti tri, viena gada laik pirmo reizi piedaloties Liels balvas sacensbs un Andreasa Helgstranda vadb iegstot individulo sudraba medau 2006. gada Pasaules Janas sporta spls hen. Faktiski ar to ves karjera beidzs. Matine vl veiksmgi piedaljs daos Pasaules kausa izcas kvalifikcijas posmos, bet 2007. gad Pasaules kausa finlsacensbu laik Lasvegas savainojs, pasldot uz treilera trapa. Savainojums izrdjs nopietns, un t sti ve t ar neatlaba, td 2009. gada august Mollers pazioja, ka turpmk Matine bs kumemte. Tika paredzts to pavasar lecint ar Blue Hors Zack. Savas pdjs dienas t pavadja kop ar savu draugu, nu jau pensionru Blue Hors Cavan.
Pasaulslaven Blue Hors ve Matine.
Matine negaidti mirusi

Pasaulslaven sirm ve Blue Hors Matine, ko mdza saukt par dejojoo zirgu, 25. janvr pc traisk negadjuma uz lauka tika iemidzinta. Kds garambraucjs pamanjis, ka ar zirgu kaut kas nav krtb un par to zioja Blue Hors darbiniekiem. Blue Hors vadtjs Esbens Mollers ar skumjm paststja, ka Matine bija lauzusi kreiso priekkju. Veterinrrsta sldziens apliecinja, ka ves dzvbu glbt nav iespjams.
FEI sk trscas riska prvaldbas programmu

Sagatavoja Dina trausa
tu starptautisko informciju un idejas, kas paldztu izprast kritienu clous. FEI Trscas komiteja izvirzjusi sev mri samazint zirgu kritienus par 10% (un par 20% etru zvaigu sacensbs) nkamo trs gadu laik. Informcija par laika posmu no 2004. ldz 2009. gadam jau pierda, ka, neskatoties uz pieaugoo popularitti (sacensbu skaita pieaugums par 35% un 22,5% kopjo startu pieaugums), zirgu kritienu procentulais rdtjs samazinjies no 2,02 % ldz 1,73 %. ir pirm reize, kad statistiskas specilisti pta o sporta disciplnu globl mrog. Kop 2004. gada trscas sacensbs no kopj 2,3 miljonu ru skaita seos gadjumos iznkums jtniekam bijis letls. Rcbas pln ietverti: statistikas datu bze, kas ietver medicnisko un veterinro informciju par kritieniem; standartizts modelis starptautisku datu apkopoanas konsekvences nodroinanai (plnots sagatavot divreiz gad); obligta visu to valstu drobas prstvju tikans, kas organiz starptautiskas trscas sackstes, lai apkopotu statistiku un informciju, ko iesniegt FEI, ja notiek nopietns negadjums; FEI vadlnijas krosa trases veidoanai ar mri samazint risku; darbs ar trausliem stiprinjumiem un viegli deformjamm struktrm krosa ros; trsc iesaistto, tostarp jtnieku, oficilo personu un trau veidotju, apmcba; riska prvaldbai jkst par visu valsts seminru neatemamu sastvdau; pastiprinta uzmanba un izgltoana par bstamas janas definciju.
Treaj ikgadj FEI drobas sanksm Malm gada 17. janvr Zviedrij tika aizskta jauna starptautiska trscas riska prvaldbas politika un pieemts rcbas plns, kas vrsts uz zirgu kritienu samazinanu kros. Rcbas plns, kas balstts uz seus gadus ilguo ptjumu par sporta statistiku, nodroins funkcionlu un drou sistmu, ko izmantos, lai prraudztu trscas riska faktorus, k ar lai apkopojanvris-februris, 2010
~29~
ZIRGI UN IZKLAIDE
Brauciens kamans k sapnis

Dace Millere
Ir oti auksta ziemas diena. Rga slpjas dmak, automanas knapi spj noturt braucja izvlto trajektoriju, un katrs vidji normlais pilsonis nekustas r no mjas. Bet ms braucam uz Latvijas Etnogrfisko brvdabas muzeju, un pc pris mintm no galvaspilstas oficils robeas atrodamies pasak. Ldzs piesalis Juglas ezers, sniegs, miers, gais kp dau cilvku un zirgu elpa. Ir sagdts lielisks piedzvojums brauciens kamans pa Brvdabas muzeja teritoriju, gar senajm stm, kur saprotams, cik organiski aj vid iekaujas zirgs. Pc tam dodamies siltum, lai skattos iepriekjo gadu fotogrfijas un runtu par to, k eit ieraduies un dzvo zirgi, kop ar saviem aprptjiem un saimniekiem kdami par neatemamu muzeja paskumu sastvdau. Sarunas galvenie varoi ir Anna idlovska un Rolands teinbergs. Anna un Rolands ir cilvki, kuri uzmuies Brvdabas muzeja staa apsaimniekoanu, un par abiem kop te tura seus zirgus. Tie ir: Dlderis, Capo, Ramona, Grcija, Bua un Sudrabs. Rolands muzej ieradies pirms gadiem piecpadsmit, bet Anna kdu brsniu vlk. Viiem abiem ir kopgs darbs, bet katram sava sadzve un katram ar cits ststs par te veicamo.
Anna idlovska gatavo Grciju braucienam.
Skums pirms gadiem piecpadsmit

Anna vairk vizinot kziniekus, citus brauktgribtjus ratos. Rolands piedaloties paskumos, t vizuli papildinot to
Mra Millera foto
norisi. Vi ar tren brnus, kuri, sastvam mainoties, kopskait ap astoiem te mcs pirms janas sporta iemaas. Vairk nevarot, jo tiek ievrota individul nodarbbu metode, un zirgu jau ar nav tik daudz. Skums bija tds, ststa Rolands teinbergs, Daina Umpane te bija nodomjusi izveidot zirgu nomas grupas. Toreiz es trenjos janas sport pie Tatjanas Martinsones, vlk pie Edgara Treiberga Garkaln. Tas ir tepat tuvum, ar pats dzvoju Beros, un domju, ka vartu piepaldzt. Ststjums no pagtnes iegrieas tagadn un steidz jau dienm pa prieku. emot vr atraans vietu, ar zirgiem t bijusi jakcept un jpiedals paskumos. Pirms gadiem desmit bijis lielisks projekts Dzvs bildes, kad vienu dienu daudzos muzeja objektos attlotas ainias no senm fotogrfijm. T zirgi vilkui ugunsdzsju cisternu, braukui ratos un piedaljuies citos darbos, kur cilvki tos vadjui attiecgajam laikam atbilstoos aprbos vai etnogrfiskajos trpos no muzeja krtuves, k ar no Rgas Kinostudijas.
gnu augstks hierarhijas prstvji bijui jaizvada mb. Paskums noslgsies ar Zirgu dienu, kas te pirmo reizi risinjs pirms desmit gadiem, dieml prdzvojot daas prtraukuma sezonas. Bot trs konkra marruti augstum no 80 ldz 110 cm, k ar izklaides sportistu ldzbraucjiem un skattjiem. Brni vars skatties multenes par zirgiem, mint mklas, piedalties ar folkloru un etnogrfiju saistts nodarbs. Ar ri sacensbu marrutos paredzti ar atbilstou elementu noformjumu.
Dlderim krusttvs
Rolands smaidot atceras, nesen esot bijis vl kds interesants notikums. Muzeja vadba paziojusi, ka zirdziam Dlderim bot jnosvin 21 gada pilngadba, un nu beidzot atrasts krusttvs jaunais kultras ministrs Ints Dlderis. Paskums noticis sirsngi, vienlaikus ar tradanas empiontu, un jubilram dvan tikuas raibas getras, filca krelles un deis. Jubilrs gan sti neesot pratis dvanas novrtt... Esmu sportojis, startjis sacensbs, bet, jjot ar zirgu muzej, ir pavisam cita sajta, saka Rolands. Te zirgs ir st viet un st laik, un tas ir milzgs baudjums. Bijis ar t, ka, nevienam neprasot, Ziemassvtku laik noprku mazas dvanias, iejdzu zirgu kamans, uzvelku Ziemassvtku veca trpu un apbraukju tuvks mjas, dvinot kdu nieku brniem. T ir neaprakstma sajta un stas prieka asaras acs... Tau jatzst, tagad atkal pc apmram seu gadu prtraukuma domju atskt startt maos ar Capo, kura tvs ir Calderon un mte PamellaRi (no Pedro). Capo rit ar kda daia no Radianta asinm.
Rolands teinbergs pau remonttju stall.
Top jauns, vriengs paskums

ogad aprl gaidms atkal cits vriengs paskums ar zirgiem izstde Zirgs pie zirga, rats pie rata, kas darbosies no 30. apra ldz 9. maijam, kas pc Gregorija kalendra bija sia diena. T laik izstu zl bs vrojami unikli eksponti: vsturiskie ena rati no kinofilmas Mrnieku laiki, no koka darints arkls, dadi aizjga veidi, oti seni dmu segli, k ar apjom nelielkas vstures liecbas par darboanos ar zirgiem taj skait publikcijas pres, sludinjumi. Muzeja paum esot ar kds grezns katafalks, kas reizes trs izrts, kad Latvijas ijanvris-februris, 2010
Ziemas pasaka Pierg.
~30~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
ZIRGI UN IZKLAIDE
Ja varam paldzt citiem, kpc nedart paiem
Anna atzst, ka darboans muzej skta, vloties paldzt citiem, un tad radusies doma kpc to nevaram pai? Jo te jau galvenokrt iegstams sirdsprieks, bet materils labums tikai tik, lai zirgus pabarotu un pai iztiktu nkams dienas darbam. Anna idlovska saka: Esmu beigusi Latvijas Sporta pedagoijas akadmiju ar maistra grdu un vartu strdt par treneri. Bet man sports ir tikai k skums startju marrutos ar ldz 110 cm augstiem riem, paas godalgas neguvu, bet galvenais gandarjums bija tas, ka pati spju sagatavot zirgu sacensbm. Pirms tam pabeidzu Apguldes lauksaimniecbas skolu, kur zirgu zinbas mcja Krlis Neilands, ieguvu zirgkopja diplomu. Bet s zinanas patiesb apguvu jau kop brnbas, kad dzvoju Rzeknes rajona Rikav. Iepazinu zirgus, iemcjos braukt kamans un ratos, strdt lauku darbus. Pieredze ir, kpc nemct to citiem. Tomr sports ne, zirgs ir galvenais. Vislabk patk vrot, k kumeli aug, ka ir padis un lnm apveas. Mana mk smara ir zirga smara, bet autobus jau neviens to nesaprastu... Te, muzej, darbs ir oti interesants braucam ar seniem aizjgiem, ratiem, kuriem ir koka ritei, un paiem mugur tautastrpi. Gan Kurzemes, gan Vidzemes, tepat no muzeja fondiem. krtojusies muzeja stall, ar vias lutekle devusies turp. Anna ir prliecinta, ka zirgs saprot visu, ko tam saka, tikai nespj ar vrdiem atbildt, vien ar savu uzvedbu. Pirmoreiz, kad vte atnesusi kumeu, t atteikusies no baroanas, nav sapratusi, kas tas mazais radjums ldzs ir. Kad atskrjis otrs kume, Anna nopietni runjusi, sak, izvlies, barot to vai doties tlt atkal darb. vte izvljusies pati bt par mti. Pirmoreiz, kad ts pienkumi daji bija jpilda saimniecei, krietni iztukota kabata tagad jau liel Bua dzrusi pa astoiem litriem piena dien. Otrais kume Regvento nu prdots. Bet bez iem abiem muzeja stall dzimis vl treais Contests.
Paskuma Dzvs bildes laik zirgs vilka ugunsdzsju cisternu.
Piesaista vide lauki pilst

Anna pati nosmej, par zirgiem varot ststt stundm, bet kur gan to izturot... Via atzst: Muzej oti piesaista vide. Pirmkrt jau eogrfisk atraans vieta tik tuvu Rgai. Ar dens, kas man ir oti svargs. T ir neaprakstma sajta, it k lauki pilst. Tau skums bija grts, bija krietni jsaemas izturba. Vajadzja piedalties ikvien muzeja paskum, lai gidi uzzintu par mums un specili ar zirgiem saisttos paskumos apmekltjus ierosintu doties urp. Ar stallis bija jiekrto, jo neliel ka skotnji nebija celta dm vajadzbm. Pai ievilkm elektrbu, densvadu, lai nevajadztu toreiz vienpadsmit zirgiem deni nest no ezera. Bija un ir mums ar palgi, ik pa brdim atnk cilvki, kuri par iespju kontaktties ar zirgiem gatavi tos ar aprpt pabarot, notrt, izvest pastaig. Esmu oti laimga par to, ka varu bt kop ar zirgiem, kas ir dieni dzvnieki un ar pasaul visskaistkie. Tas ir dzvnieks, kur tad, ja par t saimniekiem vlas kt vairki, cilvkiem liek sav starp ar koniktt un raisa kaislbas, jo mlestba pret zirgu nedrkst bt uz pusm.
Amatu diena.
Muzej ar sacku tradcijas

Atmi jaukus prdzvojumus raisot folkloras festivla Baltica atklana, kad kop ar grupu Vilki un zirgiem iets lpu gjien. Pagjuaj gad liels notikums bija pajgu braukanas sacensbas, kas te organiztas, pateicoties Latvijas Jtnieku federcijas Pajgu braukanas sekcijas entuziastes Natlijas Dreimanes jau ilglaicgiem kontaktiem ar muzeja audm. Via vl gadu pirms tam te rkojusi poniju janas sacensbas. Bet Anna pati 2006. un 2007. gad minjusi iedzvint iejdes sacku tradciju iescjiem. Via atzst, ka tas nav izdevies, lai gan viss bijis sagdts balvas, ziedi, rozetes, mzika un labi iekrtots laukums, vien dalbnieku trcis. Skumji tiek piebilsts, ka ar iejdes disciplnu cilvkus vismaz pagaidm nevar pievilint... vte Grcija, kura Annas pavadb ms izvizinja kamans, muzej strd kop 1997. gada. J, tiei strd, saka saimniece. Pati zinot, ka tai jskrien, jo pc katra brauciena gaidot kds krums. To par labu strdnieci atzstot ar citi staa zirgi, jo tad, kad t nopelnjusi, ar viiem tiek kda lieka sauja auzu, burkni vai kas cits. Anna lepojas, ka Grciju k kumeliu izaudzinjusi no seu mneu vecuma, kad kolhozu likvidanas laik t saemta par vecttia pajm. Tad, kad saimniece ie-
Rgas domes Kultras departamenta direktore Dina ivle, Brvdabas muzeja direktore Ilze Millersone un kultras ministrs Ints Dlderis.
Rolands teinbergs iejuties senatnes atmosfr.
Rolands teinbergs un folkloras grupa.
~31~
Ulda Veisbuka foto
Ua Niedres foto
Ulda Veisbuka foto
Ulda Veisbuka foto
Ua Niedres foto
FOTOKONKURSS
Ziemas prieki kop ar zirgiem

Paldies aj skaistaj ziem, jo ts priekus varam izbaudt kop ar jums, msu konkursa dalbnieki, un jsu zirgiem! Atkal prliecinjmies, cik dadi ir prdzvojumi, cik bagtga dzve, kad nedzvojam tikai auu ieskaut vid. Tpc ar nkam konkursa tma no s jomas: Zirgi un citi zvri. Ldzu, stiet savas fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 7. martam. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
2. 3.
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13.
Iveta Sarmanova. Pilstnieku vizinana. Gundega Krgere. Skijorings. Pavlovsku imene. Patiesi sta sniegprslia. Evelna Bite. Sniegot, balt me. Luze Rukne. Sniegots smaids. Paula Zaaiskalna. Mes ziem. Anete Martinsone. Kop ar Rtiu. Zane Stulpia. Mcmies braukt. Liena Sproe. Rotaas snieg. Laila Bergsone. Izklaides. Inese Grinberga. Ziem. Alise Dmane. Jtrenjas ar snieg. Luze Rukne. Jtnieku klub Erceni.
4.
~32~
FOTOKONKURSS
5. 6.
7.
8. 9.
10.
11.
12.
13.
~33~
TRENIU METODES
FEI apa galda konference

Dace trausa, pc FEI un Eurodressage materiliem
Lozann, veic 9. februr notika FEI apa galda konference, lai beidzot pieemtu kdu lmumu par strdgo trenimetodi, ko sauc par rollkru jeb hipereksiju. To ar nepacietbu gaidja visa iejdes pasaule. Konference neievilks pai ilgi, un drz pasaules presi sasniedza oficil FEI preses relze, kur ar lieliem, trekniem burtiem tika apgalvots, ka rollkra pretrunas ir atrisintas. Vai tiem FEI uzmusi virzienu, lai ieviestu skaidrbu aj jautjum, vai joprojm cenas ar vienu dibenu apssties uz diviem krsliem? Skan prk optimistiski, lai vartu tam notict, ka problmu, kas piemusies spk piecus gadus, var atrisint d trum. Jau 2006. gad ldzga pseido darba grupa tika noorganizta, uzaicinot Holandes un Vcijas specilistus. Tas notika pc publikcijas Iejdes perversija vcu urnl St. Georg, kur bija nosodts holandietes Ankes van Grunsvenas nelgais zirga janas stils iesildes laukum. FEI 2006. gada sanksm pulcjs eksperti no dadm nozarm iejdes treneri, biomehnikas ptnieki un veterinrrsti. Vii uzdeva jautjumu: cik liel mr rollkrs boj un vai vispr ietekm zirga veselbu. Holandieu veterinrrsts Ren van Vrens demonstrja Ankes van Grunsvenas zirga Salinero, kas tiek trents rollkr, it k veselga kakla retgenuzmumus. sanksme bija parodija, kas noveda pie s problmas atrisinjuma vien lingvistisk lmen, nodvjot rollkru par hiperfleksiju, kas vairs neiet tik briesmga k rollkrs, un cilvki tad to spot labk izprast. Kop s sanksmes kakla prliekana tika definta k trenia/darba tehnika, kas nodroina kakla vidjs daas izstiepanu. Zirgs pats nav spjgs uzturt hipereksiju ilgku laika posmu. 2010. gad pc videoieraksta ievietoanas interneta portlos, kur Patriks Kitels trenja savu Liels balvas zirgu Scandic ilgsto rollkr ar enganu, zilu mli, kas brdi karjs r no mutes, oti daudz cilvku atkal iestjs pret o metodi, kas ir agresva un vrsta pret zirga labturbu. FEI biroju prpludinja milzgs elektronisk pasta vstuu daudzums, kurs tika pieprasta FEI aktva rcba. Apa galda konference bija FEI atbilde. Un s konferences pankums jau korit termina atkrtota maia, hipereksijas prprdefinana. Atkal viengs izmaias bija lingvistiskas. Dieml iejde ir
~34~
aktvs sports, ne tikai vrdi. Turmk to pau sauksim nevis par hipereksiju, bet zems, dzi un apa (Low Deep and Round LDR), un problma bs atrisinta vismaz vl uz daiem gadiem. Apa galda konferenc rollkrs jeb hipereksija tika definta k zirga kakla stiepana, ko pank ar agresvu spku. Tad nu iznk, ka oficili tiek atzts, ka rollkra jtnieki laik no 2006. ldz 2010. gadam ir trenjui savus zirgus ar agresvu spku. Acmredzot LDR metode ir zirgiem maigka un pank kakla saliekanu bez nevajadzga spka. Un FEI aj gadjum lepni pazio, ka ir atrisintas pretrunas, aizliedzot rollkru, bet atzst LDR par pieemamu. Vai, citiem vrdiem sakot, jtnieki iesild un treni var jt ar zirgu, kura zods pievilkts pie krtm, tik ilgi, cik grib,
neri un jtnieki vrdu kabat netur un ar piekljbu neizceas. Ja agresva jana tiek pamanta, un stjuarts mina tikai pakustties trenera virzien, vi tieks nekavjoties noriets un vrdiski pazemots td pat lmen, k jtnieks ar varu piespie savu zirgu paklaust. Biei vien stjuarti pazd no laukuma un pards vien tad, kad sacensbas beigus. Aklo stjuartu zem vienacains treneris ir karalis. Protams, interesanta ir ideja izvietot video kameras vispakrt iesildes laukumam, lai jtnieki neprtraukti btu tiesneu redzeslok, un jtnieka agresija tiktu nofilmta. Vairk nek 40 000 cilvki bija parakstjui petciju pret rollkru. To doktors Gerds Heimans prezentja FEI prezidentei princesei Hajai. T ir spcga balss, neatkargi no t, vai to saka eksperti vai amatieri. Tpc jredz kopjais viedoklis, tas ir sauciens, lai izbeigtu zirgu cieanas trenios un iesildes laukumos, neatkargi no sporta veida un izmantojams trenimetodes. Lielais parakstu daudzums liecina, ka pasaul sporta disciplna obrd netiek labvlgi vrtta, un pozitva publicitte pat par Totilas maz ko ldzs.
FEI preses relze

Pc konstruktvm debatm FEI apa galda konferencs Starptautisks Olimpisks komitejas mtn Lozann odien (9. februr) grupas kopjais viedoklis bija, ka ikviena galvas un kakla pozcija, kas tiek pankta, lietojot agresvu spku, nav pieaujama. Grupa prdefinja hipereksiju/rollkru k zirga kakla saliekanu, kas pankta, lietojot agresvu spku, un td nav pieaujama. Tehnika, kas pazstama k zems, dzi un apa (Low, Deep and Round LDR), ar kuras paldzbu sasniedz kakla saliekanu bez lieka spka, ir pieemama. Grupa vienbalsgi piekrita, ka katra agresva janas forma ir sodma. FEI izveidos darba grupu, ko vads Iejdes komitejas prieksdtjs Franks Kempermanis, lai papildintu stjuartiem jau izdoto rokasgrmatu un veicintu s politikas ievieanu. Grupa vienojs, ka esoajos FEI noteikumos nepiecieamas izmaias. FEI palaik pta papildu paskumu klstu, taj skait televzijas kameru izvietoanu ap iesildes laukumu izlases sacensbs. Grupa uzsvra, ka galven atbildba par zirga labturbu juzemas jtniekam. FEI prezidente princese Haja pieema petciju pret rollkru, ko bija parakstjui 41 000 cilvku vis pasaul.
ldz viu sejs nepards agresija? Kas tad ir agresvs spks? Vai pavadas raustana un vilkana, vai purna siksnas savikana, kad zirgs knapi elpo? Un kas tiek teikts par laiku, cik ilgi drkst jt d stil, pirms tas kait zirgam? Vai prliecga zirga svana, astes mtana, siekalu pastiprinta izdalans nenotiek stresa rezultt, ko provoc agresva jana? Nekas no t netika paskaidrots aj sanksm, lai gan iesild biei da attieksme pret zirgu ir redzama, tau nekad to nefiks sacensbu stjuarti. To izmantoanas programma noteikti ir laba un nepiecieama, bet dieml stjuartiem nav autorittes un pilnvaru, lai iesildes laukum cntos pret zirgu aunprtgu izmantoanu (vienalga, ar kdm metodm tas tiek jts). Stjuartiem nav nekdas varas, un t ir vjk vieta debats par rollkru. Labi zinms, ka ar starptautiskaj arn trejanvris-februris, 2010
LATVIEI RZEMS
Starptautiska lmea grms Karna

Jolanta Lapia
Du izlases jtnieces Deniferas Fogas palgs ir latvieu meitene Karna Zujeva. Karnu uz Dnijas pilstu Sindalu, kur atrodas Deniferai piederoie stai, aizveda mrtiecba, neizsakmi liela drosme un uzdrkstans. Strdjot kd cit privtaj stall, Karnai tika izteikts piedvjums doties pie Deniferas. To via ar nekavjoties piema. Par o lielisko iespju jpateicas Dnijas konkra jtniekam Nilsam Jorgenam Jakobsenam. Stau saimnieks ir pieredzjis konkra jtnieks Deniferas vrs Rasmuss Kristiansens. Savukrt Deniferas mte ir lieliska iejdniece, kura joprojm strd ar saviem zirgiem, tren jauns paaudzes jtniekus. Msa start marrutos ldz 140 cm, hobija lmen. Pati Denifera start augsta lmea starptautisks sacensbs. Vias labkie un pieredzjukie zirgi ir Pedersen, Ufo 15, Nocage de la Pesrelle, Vas de La Lai, Cracny CR. Kad, Karna, tu ski strdt pie Deniferas Fogas? Strdju pie Deniferas par palgu kop 2009. gada rudens. Man uzticti vias 15 zirgi vecum no etriem gadiem. Ar trs ldz eriem zirgiem regulri dodamies uz starptautiskm sacensbm, vietjs sacensbs Denifera start ar 14 staa zirgiem. Tad gan slodze ir liela, jo via vienmr cenas piedalties ar pc iespjas lielku zirgu skaitu. K aizvadi savu darba dienu? Mani oti apmierina darba rems. Strdt sku septios rt, darba diena beidzas ap pieciem pcpusdien. Parasti tostarp ir divi prtaukumi stunda brokastm un viena stunda pusdienm. Strdju seas dienas ned, brvdiena atkarga no sacensbu grafika, visbiek t ir pirmdiena. Darbs stall ir miergks, sacensbs nedaudz saspringtks. Kda bijusi tava iepriekj saistba un pieredze ar zirgiem? Latvij manu interesi par zirgiem atzina un pirmo pieredzi darb va apgt sportisti Nauris Laizns, Jnis Kalita un Egls Broks. Sevi k grmu sku apzinties 2002., 2003. gad, kad atseviiem sportistiem paldzju vietjs un starptautisks sacensbs. Lielu pieredzi ieguvu, strdjot kop ar Igaunijas sportistu Konstantnu Prohorovu un Lietuvas sportistu Kostu Gaigalu. 2008. gada februr un mart strdju Spnij. Tas bija darbs pie Austrlijas iejdes jtnieces Annas Serao vias sacensbu turnejas laik. Atsauksmes par o darba pieredzi man paldzjuas virzties augup
par karjeras kpnm. Savukrt 2009. gada aprl un maij bija lieliska iespja strdt rij pie sportista Briana Drufa. Cik lielas ir paas prasmes jan? Ar janu nodarbojos kop astou gadu vecuma, iegta pieredze sacensbs konkr marrutos ar augstumu ldz 125 cm. Startju ar zirgiem Lego, Kavasaki, Lavi un Rovers. Marrutu ar 125 cm augstiem rliem lecu Igaunij ar zirgu Lisa. Apgta pieredze ar iejd. Ar zirgiem Lisa un Monte startju I grupas shms. Karna Zujeva 20 gadu veca rdziniece. Ar zirgiem saistta kop 13 gadu vecuma. Par jtnieka palgu darbojas no 2002. gada. Strdjusi kaimivalsts Lietuv, Igaunij. Izmantojusi lielisku iespju apgt pieredzi Spnij, pavisam neilgi strdjusi rij, obrd Dnij. Tuvkais mris doties uz sacensbm Dubaij, tlkais strdt par jtnieka palgu olimpiskajs spls. Uzskatu, ka ikvienam grmam jmk jt, jzina iejdes pamatelementi. Jprot izvrtt dadas situcijas, dakrt pat jpaldz sportistam ar padomu. Grmam jzina, k izkrtot rus treniu laukum, jiemcs novietot krtias pirms un aiz riem. Kpc devies prom no Latvijas? Latvij jtnieka palga darba apmaksa lielkoties balsts uz paldies vai okoldes tfelti. Zinms, ka darbs tiek apmaksts grmiem, kas saskaitmi uz vienas rokas pirkstiem. janvris-februris, 2010
Ja runjam par grma atalgojumu, kas, tavuprt to veido, kdas ir izredzes nopelnt labu algu? Pirmkrt, atalgojuma apjomu veido pieredze. Strdjot pie dnietes, augstu tiek vrtta mana iegt pieredze pie iejdes sportistes Spnij. Otrkrt, jau manas konkrts zinanas par atsevim lietm. Varu teikt, ka Latvij grms to var apgt, ja pamcs no pieredzjukajiem jtnieka palgiem, piemram, Baibas Dinsbergas. Svargas ir valodu zinanas un prasme sadarboties ar savu sportistu. Par noteikto darbu grms saem pamatatalgojumu. Man gadjum tas ir vairk nek tkstotis eiro mnes. Saemu bezmaksas dinanu un tiek nodrointa dzvoana. Kad, tavuprt, grms var cert uz algas pielikumu vai prmijm? Tas ir atkargs no t, k tu strd, cik tri apgsti uztictos pienkumus, kda ir iepriekj pieredze, prasme sastrdties un attieksme pret zirgiem. Laba attieksme pret zirgiem tiek vrtta oti, oti augstu. Pirmie divi, trs mnei ir prbaudes laiks, pc tam pastv iespja, ka atalgojums tiek paaugstints. Viss atkargs no saimniekiem un sportiskajiem rezulttiem. Viens no grma kvalittes rdtjiem ir zirgu pasajta. Tavas iespjas aj darb un paas izvirztie mri? Svarga ir sportista un zirgu saimnieku attieksme pret lietm un cilvkiem. aj stall saimnieki man ir labkie draugi. Darba attiecbas man ir stabilas, vlos palikt eit uz ilgku laiku. Man bija lieliska iespja bt piecu zvaigu sacensbas Beij Mehelenas Ziemassvtku ov. Mani mri ir oti augsti. Vlos tikt uz olimpiskajm splm un strdt tur. Apzinos, ka man ir tda iespja. Tie nav tikai sapi.
~35~
LOPKOPJIEM
Aktualittes Latvijas piena lopkopb

Saimniecbas, no kurm vrts mcties
Maija Brunovska, LDzAS valdes prieksdtja
Ragkie ganmpulki
Maija Brunovska, LDzAS valdes prieksdtja
Dzvojot finansilo ldzeku taupbas rem, jsakoncentrjas uz maksimla efekta sasnieganu ar minimlu ldzeku un laika izlietojumu. Produktvi un finansili efektvi govs sevi atrao tad, ja izdodas pankt grsnbas iestanos pirmajs simts diens pc atneans ar vienu skloanas reizi. Latvij aj zi ir daudz labu piemru (analiztas tikai Latvijas irnes dzvnieku audztju savienbas LDzAS klientu saimniecbas), un ir vrts no tm mcties. Pankumi atnk ar sistemtisku darbu, kvalitatvu saimniecisks un materils bzes nodroinjumu, darbu veicju apzingumu un augstu profesionalitti. Ganmpulki, kuros 2009. gad govju apskloanai izlietota vidji tikai viena spermas deva
Saimniecba Izsl. lakt. z/s Gala Tui 7947 z/s Mondas 5007 z/s Liberi 5927 D. Akmentias p.s. 7569 A. Kisieles p.m. 6707 SIA Ezermai 6261 z/s Ziedii-3 6174 SIA Brvzemnieki 7105 k/s Dubezers 5202 z/s Lapsas 9838 z/s Ozoli 6611 z/s Zemzari 7511 z/s Brzlejas 7056 z/s Ju Mjas 5325 A. Bogota p.m.s. 6205 z/s Pumpuri 5073 z/s Purvi 6286 SIA Griezes Lejnieki 5485 z/s Kalni 6792 z/s Sudrabii 5138 z/s Kalmes 5579 z/s Cerii 7456 z/s Ievas 5747 SIA Jlejas 9052 z/s Viesturi 6134 z/s Lizetias 6051 Bezgrsnbas periods 116 119 88 115 116 88 112 99 87 109 117 109 104 103 96 104 100 111 100 102 102 118 105 119 81 111
Galvenie faktori, kas nosaka konkurences lmeni piena tirg, ir augsti izslaukumi. Izdzvo tie, kuriem piena raoana ir bizness, nevis vaasprieks vai dzvesveids. Nevar noliegt, ka piena raoana ir sarets process, kas msdiens nepiedod kdas un neveiksmes ne ciltsdarb, ne govju dinan, ne organizatoriskaj darb. Savu prasmi un varanu augstragu ganmpulku izveidoan ir apliecinjuas daudzas Latvijas irnes dzvnieku audztju savienbas klientu saimniecbas.
Latvijas irnes dzvnieku audztju savienbas klientu ragkie ganmpulki pc stvoka uz 2010. gada februri
Saimniecba Saimniecbas prstvis 1 z/s Kalndunduri Viesturs Liepi 58 z/s Zemturi Imanta Vievska 118 z/s Lejas Palsni Aivars Broks 172 z/s Rudei Pteris Knope 120 z/s Lapsas Guntis Kalni 82 SIA Jlejas Antra Kueniece 310 z/s Lai Inga Kukte 95 z/s Tomii Aivars Stiebris 74 z/s Jaunveltii Gvido Krmkalns 106 z/s Kalnadambrni Iveta Trumniece 407 Gierkena z/s Juris Gierkens 527 z/s Koas Silvija Stiebra 66 z/s Zvaigzntes Jnis Rti 341 z/s Pilsti Anda vere 45 z/s Dravnieki Gatis Brzi 64 z/s Griezes Dzintari Valentna Kalnia 171 z/s Gala Tui Dace Atslena 88 a/s Agrorma Trvete Modris Goba 699 z/s dri riks Kreitzis 227 z/s Augstkalni Inese Berga 141 z/s Viesui Anna Salmane 101 SIA Sabiedrba Mrupe Modris Spuis 541 z/s Pauguri Uldis Innis 182 z/s Vecsilji Juris Sprukulis 297 z/s Vismai Ziedonis Vismanis 28 SIA Spreva Pvels Melnis 635 z/s Pavri Uldis Akmenti 127 z/s Silmalas Anita Veinberga 107 SIA Ugle Agro Erlings Matiasens 68 z/s Jmuinieki Edgars Antns 70 z/s Zemzari Rdolfs Jkabsons 29 z/s Cerii Pteris Neicenieks 21 D. Akmentias p.s. Daina Akmentia 14 z/s Lejas Krastii Glorija Zaaiskalna 43 z/s Striki rie Gerard Posch 81 z/s Gribolva Jzeps Sermais 36 z/s Birztes-1 Andrejs Silenieks 117 z/s Ogre Laura igule 221 SIA Brvzemnieki Gunta Biteniece 307 z/s Dziras Valdis Leimanis 54 z/s Laimrotas Arvds Miulis 9 z/s Skaldi Ivita Zae 20 Paskaidrojumi: 1. govju skaits, 2. no tm ieraksttas VCG, 3. 4. vidjais izslaukums no govs pdj noslgtaj laktcij. 2 3 4 37 64 11 299 40 34 10 133 19 11 10 039 4 3 9838 49 60 9820 113 36 9052 0 0 9013 39 53 8971 0 0 8898 332 82 8868 284 54 8761 25 38 8635 195 57 8274 19 42 8178 54 84 8165 110 64 8118 59 67 8114 265 38 8098 94 41 8094 84 60 8086 0 0 8052 116 21 7930 85 47 7897 150 51 7809 17 61 7788 54 85 7726 42 33 7714 49 46 7687 31 46 7634 30 43 7495 12 41 7493 12 57 7491 1 0.7 7486 19 44 7419 15 18 7358 20 55 7304 68 58 7279 113 51 7196 142 46 7171 36 65 7064 7 78 7076 13 65 7005 % no kopj govju skaita,
www.ciltsdarbs.lv Tlrunis/fakss 67298723

~36~
Mra Millera foto
LOPKOPJIEM Vaislinieku apraksts ar augstko ciltsvrbas novrtjumu uz 1.01.2010. g.
Labkie vaislas bui Latvij

Mris Ldaks, LDzAS ciltsdarba scepilists
LB 31661 Kollers (irne Dnijas sarkan) asinba: DS 37,50%; HS 37,50%; ZS 18,75%; NS 6,25% izslaukums: +1211 kg, SI 121, RI 124, VI 116, EI 107 (Siguldas CMAS)
Selekcijas darba sekmes liel mr ir atkargas no izcilu vaislinieku izmantoanas. Jo vairk govju apsklo ar vienu vaislinieku, jo aktulka kst to kvalittes novrtana. Amerik un daviet Eirop ir uzskta vaislinieku novrtana pc gnu kvalittes, bet vl ir jpaiet zinmam laikam, lai to sktu plai pielietot. obrd drokais vaislas buu kvalittes novrtanas pamiens ir to novrtana pc meitu labuma (izslaukuma palielinjuma, augsta olbaltuma satura un laba eksterjera iedzimstamVCG nr. Bua vrds Holteinas melnraib irne 740 Union Luke 698 Pako Mandels 789 Bernadets Leandman 699 Tori Mandels 741 Franks Stormatic 739 Ingo Inquire 697 Juko Mandels 747 Leidens 811 Titniks 744 Elias Sarkans irnes 31635 Fils Moments 31661 Kollers 31665 Tilburgs 31643 Tulivers 31593 Dailis Moments 31702 Vinstons Tradition 31551 Tenors Moments 31413 Lords Kvarnakra 31569 Sgens Fredvangs 31646 Zidans
bas nodroinjuma). Latvij govju apskloanai galvenokrt tiek piedvti vaislas bui, kas importti no rzemm. iem dzvniekiem entisk vrtba neatiras no ts, kdu izmanto rzemju fermeri. Iepirkto buu mu produktivitte prsniedz 10000 kg laktcij ar olbaltuma saturu virs 3,50%. Ar aj gad, nosakot labkos vaisliniekus konstatjm, ka pirmaj desmitniek iekuvis tikai viens Latvij dzimis bullis, tas 31551 Tenors Moments, prjie ir ievestie no Dnijas, Vcijas, Zviedrijas, ASV un Kandas.
Desmit labkie vaislas bui Latvij 2010. gad (melnraibo un sarkano iru grup)
Palielina izslaukumu kg 1399 1252 1201 1195 1138 1117 1061 951 976 802 1220 1211 1148 995 917 913 884 882 871 818 Atrodas CMAS Kurzemes Kurzemes Kurzemes Kurzemes Kurzemes Kurzemes Kurzemes Siguldas Siguldas Latgales Kurzemes Siguldas Siguldas Latgales Kurzemes Kurzemes Siguldas Kurzemes Kurzemes Siguldas
LB 31643 Tulivers (irne Dnijas sarkan) asinba: DS 37,50%; HS 62,50%; izslaukums: +995 kg, SI 119, RI 126, VI 103, EI 104 (Latgales CMAS)
Surfagona injekcijas
LM 740 Union Luke (irne Holteinfrzu melnraib) asinba: HM 100%; izslaukums: +1399 kg, SI 110, RI 111, VI 1106, EI 109 (Kurzemes CMAS)
Inra Kanska, LDzAS ciltsdarba speciliste
LB 31593 Dailis Moments (sarkano iru grupas bullis) asinba: HS 50,0%; V 19,0%; AN 12,5%; LB 10,5%; DS 8,0%; izslaukums: +917 kg, SI 114, RI 117, VI 107, EI 103 (Kurzemes CMAS) Indeksi: SI selekcijas, RI rabas, VI veselbas, EI eksterjera.
Ikmnea piena prraudzbas rezultti auj secint, ka vielu maias problmas pirmajs simts laktcijas diens novrojamas katrai otrajai govij. Sevii krasi tas izteikts pirmpienm, jo: a) turpins ermea augana, b) nomains piena zobi, c) mains izmantoanas grupa, tas ir, skas piena raoana. Viens no veidiem, k samazint spermas devu izlietojumu, sasint bezgrsnbas periodu un paaugstint piena raoanas ekonomisko efektivitti, ir surfagona (GnRH) injekcijas, ko izdara 8.12. dien pc govs atneans dzimumsistmas darbbas normalizanai. (Profilakses grup iekautas 11,4 % no kopj govju skaita no 1. 4. laktcijai) Secinjumi: 1. GnRH ldzeku injekcijas atvieglo organisma pcatneans krzes perioda prvaranu, pai iedarbgs tas ir pirmpienm, jo dzvnieka organisms vl ir jauns un relatvi vesels. janvris-februris, 2010
2. Tiek kavts tds nevlams process k olncu cistu veidoans. 3. Pirms uzskt medikamentozo prepartu lietoanu, jsaprot, ka tie nenovrss visus sarejumus, kas raduies saistb ar govju nepietiekamu un nesabalanstu dinanu vai kdm to izaudzan un labturb. Izminjumu rezultti 2009. gada janvroktobr
Rdtji Servis perioda dienas (vidji visas govis) Servis perioda dienas (pirmpienes) Grsnba iestjusies % no 1. apskloanas Skloanas reizes (vidji visas govis) Skloanas reizes (pirmpienes) 1 165 220 32 2,4 2,7 2 140 120 42 1,7 1,6 3 25 100 + 10 0,7 -1,1
Paskaidrojumi: 1. Vidji saimniecb, 2. Surfagona profilakses grupa, 3. (+) vai () pret s-bas vidjo
~37~
ZIRGAUDZTJIEM
Zirga orientans spjas

Dr. Stefans Madajs, atststjis P. D.; no urnla Latvijas Zirgkopis, nr. 5-9, 1935
(Nobeigums, skums iepriekj numur) Bet gadjs ar dai krdinoi kavki, kas ierosinja Fatimu apmest kdu lkumu. T via apmeklja daus uz ielas stvous zirgus. Ar mslu upas aiz kazarmm saistja vias uzmanbu. Reiz Fatima mainja savu virzienu divu ganoos vru d. 300 metru attlum via devs taisni uz tiem, domdama vrus zirgus esam. Bet 80 metru attlum tai ita, ka vii nav zirgi, un tamd ska iet garm. Tomr 15 metru attlum via gribja ganties zl, vriem pakadarot. Pc mudinanas doties uz prieku t paklausja, kaut ar vl reiz apstjs zli st. T k Fatima pastvgi sldz kompromisus starp savm dadm tieksmm un pieejamiem vilinjumiem. Vlk Madajs izdara ldzgus minjumus ar citiem zirgiem kd cit garnizon. Rezultti ir ldzgi. Protams, neizsldzot individulas dabas gadjumus. Piemram, kds zirgs pirmaj minjum tli atrada ceu uz mju; kamr citiem tas izdevs tikai pc vairkm reizm. Pie pdjiem pieskaitm, ungru asiu krustot ve Incifinci, kura pirmajs 3-4 diens katr zi labaj pus regulri apmaldjs kazarmju pagalm, mekljot savu vietu. Via pat gja to meklt kaimiu sd, pie kam vienmr labaj pus. oti iespjams, ka Incifinci maldinja kazarmju pagalma piecas dads izejas; kaut gan tas netraucja nevienu no prjiem zirgiem. Tomr Incifinci nenogriezs no cea mazu kavku d. To veikumu, kdu Fatima piesavinjs ielu uzmeklan, Madajs vairs nesastop pie prjiem zirgiem. Lai izskaidrotu vl ldz im neizprotams spjas, kdas piemt daudzm kustou sugm un ar daudziem cilvkiem, tad ptnieki aj zintnes nozar ir izdomjui daudz un dadas teorijas (pardbas izskaidroana pamatota galvenm krtm uz prta secinjumiem, bet ne uz novrojumiem praktisk dzv). Klapareds apvienojis s teorijas sekojos devis grups: 1) Prts-sajta uztver zemes magntisks strvas. 2) patnjs prts-sajta degun. 3) Prts-sajta vadties no gaismas. 4) patnjs, glui reektori (neapzingi) ietekmjos pievilkanas spks. 5) Noieto virzienu reistrana. 6) Atseviu punktu atkalpazana. Vietas atmia. 7) Cea mra tie nojauta. Teleptija
~38~
(domu vai jtu iedvesme tlum). 8) Sakopota, uz intelienci (prta izgltba) pamatota psihiska darbba. 9) Iedzimta vietas atmia. Tomr visas s teorijas prasa rpgu prbaudi praktisk dzv. Vai orientans darbba ir apzinga, patvaga jeb neapzinga vai piespiesta? Dr. St. Madajs dom, ka kustoiem-zdtjiem orientans ir augstk mr salikta darbba, kur piedals k apzingais, t ar neapzingais. Nav aubu par to, ka zirgs neapzintos savas ilgas pc dzimtenes vai mjas, saisttas ar via apzingo gribu. Un ja zirgs kaut ko grib tpat k cilvks tas izlieto visus savus spkus sava mra sasnieganai. Tds izcils no visiem prjiem spkiem ir prts. Zirgs tpat k cilvks apzingi mekl ceu. Pie kam vi em palg dadas zinanas un, galvenm krtm, ts, kuras vi kdreiz jau izmantojis. Proti: savu vietas atmiu. zinana par telpas attiecbm, t. i. vietas atmia, galvenm krtm uz neapzintiem iespaidiem, kurus vajadzbas gadjum ievada apzi pa daai griba, un kuri pa daai neapzinti atbalsts uz gribu. T apzingais valda pr neapzingo. Msu problmas orientans spjas atrisinjums mekljams neapzing psihisk darbb. Iekams viai pieskaramies, aplkosim vl jautjumu par prtiem jeb sajtm.
gd materilu, kuru via tad apstrd. T veidojas kustoa psihiskais priekstats par rpasauli. Jjaut: kuras sajtas tad sti sniedz vajadzgo materilu orientans darbbai? Pirmais fakts, kas eit jievro, ir tas, ka katra dzvnieku suga orientjas sav patnj veid. T akls skudras orientjas citdi, nek redzgs, pdjs atkal citdi nek bites. Gju putni atkal citdi orientjas nek vstuu baloi, sui u. c. dzvnieki. Protams, ar zirgam ir sava patnja orientans metode. Tpc neievrosim ts daudzs hipotzes, kuras pieem noteiktas sajtas, piemrojamas katram dzvniekam via orientans darbbas izskaidroanai. Nav tdas sajtas, kura zinm mr nekalpotu orientans darbb.
Stvoka sajtas
Stvoka sajtas piemt ermenim k mier esoam, t kustoamies. Mier esoam ermenim par t stvokli zio: redze, tauste (spiediena sprieguma un das temperatras sajta), tpat loceku sensibilitte (jutgums). s ir tikai k palgsajtas stvoka sajtas galvenajam orgnam, kur atrodas auss labirint. Kustoamies dzvnieka ermenim par via stvoka prmaim tpat zio: redze, k ar loceku, muskuu un cpslu sensibilitte. Vai auss labirint esoais orgns tomr btu jsaprot k noteicoais pie kustbu sajtm? J. Millers un Vundts dom, ka smadzens atrodas kda noteikta vieta, kurai piemt liela loma pie orientans. Ldzgi dom ar Darvins.
Prti jeb sajtas

Dvsele psihe uzem iespaidus no rpasaules ar sajtu, t. i. redzes, dzirdes, oas, garas un taustes paldzbu. Ttad sajtas ir tas starpnieks, kas psihei pie-
Daces trausas foto
ZIRGAUDZTJIEM
Telpas priekstats
Atgriezsimies pie materila, ko sniedz sajtas. eit ir jautjums par priekstata izcelanos. Par to ir dadi uzskati. Visdrokais ir tas, ka bez redzes, taustes un loceku kustbas sajtm telpas priekstata veidoan piekrt ar sava loma ar acs muskuu nervu dadm sajtm. terns atrada, izdarot minjumus ar brniem, ka priekstati par telpu stvokli attiecb uz redztiem priekmetiem iegstami individulas pazanas ce. Kamr priekstati par telpas formm ir glui optiska (gaismas) pardba. Piemram, priekstats par apau, strainu, gaiu, tumu, zilu un sarkanu veidojas fizioloiski galvenm krtm ar redzes paldzbu, turpretim priekstati par: pa labi, pa kreisi, aug, apak, tlum, tuvum veidojas psiholoiskas darbbas ce pamatojoties uz optiskiem iespaidiem, saisttiem ar paa ermea kustbm. Lai gan daiem kustoiem, un jo sevii zirgiem, telpas priekstats ir iedzimts un ne individuli iegts, tomr uzskats par t izelanos nemains. Ievrbas vrts ir ar Kaijona spriedums, ka auss labirints (vi esoais stvoka sajtas orgns) kustoiem noder tikai pie orientans telp, bet pie orientans tlum tas ir viengi palgorgns. Ttad visas sajtas uzskatsim k palgorgnus un orientanos k psihiskas dabas funkciju (darbbu) smadzens.
Virziena nojauta
Atirsim no telpas priekstatu kompleksa (sakopojums) virziena nojautu. o priekstatu, t. i. virziena nojautu, nobrieduu apzi, nevaram citdi nosaukt: Tur ir virziens! am priekstatam ir oti sareta izcelans gaita. Hovits ststa, ka vi izminjis vairkus zirgus, iejtus mea biezokn; tie ne mirkli nezaudjui pareizo virzienu uz mju. Romanes piezm, ka ar virziena nojautu var papildint, ldzigi citm gargm spjm, vingrinjot. Nelietojot via paliek latenta, t. i. apslpta. Gads ar tas, ja kdam orientans nojauta attstta augstk mr, tad vi var to ar pazaudt. Ir zias par periodiskiem (kas zinm laik atkrtojas) un ilgstoiem virziena nojautas traucjumiem. Romanes ststa par gadjumiem, kad orientans spja uz zinmiem laika spriem kst neskaidra, aptumojas, neuzrdot iemeslus, vlk prvroties oti neskaidr sajt. T kds mednieks, bdams augstk mr nervozs, pazaudjis savu izcilus orientans spju. Forde apraksta savos ceojumos gadjumus, kad pai piedzvojumiem bagtkie mednieki pazaud galvu viiem pazstamos apvidos vii dods glui pretj
virzien. Nedz prts, nedz saules stvoklis (ja via redzama) tds reizs nevar paldzt. Dareiz ds stvoklis tri priet, bet vi var tikpat labi atkrtoties. Eksners ar oti izcilus orientans nojautu atststa gadjumu no saviem piedzvojumiem orientans nojautas traucjumos. Vi, braukdams no Gmundenas uz Vni, nejaui prskats dzelzcea lkumu pie Lambahas. Sakar ar to vi ir spiests iedomties visu apkrtni apgrieztu par 180 grdiem horizontl virzien. Kad Eksners nonk Vn, tas vairs nepazst daudz staigts ielas. di traucjumi nav reti. Tomr vii pieskaitmi psiholoiskiem orientans nojautas traucjumiem. Piks dom, ka vii sakojas pa daai auss labirint, pa daai lielajs smadzens. Bez pataloiskiem (slimgiem) ir ar normli (pretji slimajiem) virziena nojautas traucjumi. Vii pamatojas uz to, ka grti iet ilgstoi taisn virzien, pie kam nemaz nemana lkumu, bet gan ir prliecints par ieanas taisno virzienu. Katlins saka, ka cilvki, tikpat labi k zirgi un citi kustoi gandrz bez izmuma steps taisot lielu lkumu pa kreisi. T k pc vairku stundu klejoanas vii atgrieoties sav izejas punkt. Georgs Darvins minja o faktu izskaidrot di: lielkai daai cilvku lab ermea daa ir spcgka nek kreis, un tpc katrs ar labo kju spertais solis iznk garks nek ar kreiso. No izrietot ar novirzans pa kreisi. Kaut gan patlaban is ir viengais ietami pareizais izskaidrojums, tomr viu vajadztu prbaudt ar pie dzvniekiem. Bet mdz bt ar gadjumi, nesaskanoi ar tikko minto uzskatu. T, piemram, ir cilvki, kuri apmalds pa labi. Ar ve Incifinci gandrz bez izmuma vienmr janvris-februris, 2010
nogriezs pa labi, kamr lielk daa zirgu nogrieas pa kreisi. Atgriezsimies tagad pie jautjuma: k orientans nojauta iegst noteiktu virzienu konkrt gadjum? Darvins, k jau iepriek mints, to pamato uz neapzingo. Merils un Hovits uz apzingo. Hovits saka, ka virziena nojautu pastiprina aktva uzmanba, vrsta uz apkrtni, ieanas laik.
Kopsavilkums
Problmas par orientans spjm atrisinajumu apvienosim sekojos tzs (sacerjuma pamatdomas, ietvertas sos teikumos): 1. Mea zirgiem piemt tieksme klejot, mjas zirgiem tieksme pc dzimtenes vai mjas. os abus tieksmju veidus var uzlkot ar k socilas (sabiedriskas) jtas. 2. Orientans spja ir psihiskas dabas norise. 3. Visas sajtas (izemot garu) piedals k dvseles palgi orientans darbb, ko apstiprina izdartie minjumi. 4. Pie visaugstki attsttiem kustoiem orientans ir oti sareta norise, kur piedals k apzingais, t neapzingais. 5. Neapzingais orientans darbb izpauas galvenm krtm k virziena nojauta. 6. Virziena nojauta pamatojas uz sajtm un galvenm krtm uz auss labirintu. Mintie faktori ir palgi dvselei telpas priekstata veidoan. 7. Orientans nojauta iegst noteiktu virzienu konkrt (skaidri redzam) gadjum pamatojoties uz ptnieku domm k no apzing, t no neapzing. Tomr attiecb uz abm pdjm tzm jsaka, ka tajs izteikts domas vajadztu vispirms prbaudt pie cilvkiem, iekams vias stud pie kustoiem.
~39~
Daces trausas foto
PADOMI
Jaunzirga iebraukana
Sagatavoja www.pajugubrauksana.com
Jauna braucamzirga sagatavoana darbam skotnji ir tda pati k jjamzirgam. Darb ar braucamzirgu gan nepiecieams risint vl vairkus citus uzdevumus t. i., darbs dubultkord un ar ratiem pirms zirga iejganas, vilkanas prasmes attstana u. c. Paplainoties cilvka zinanm par zirga dabisko uzvedbu, tiek izvltas un izmantotas drokas un preczkas apmcbas metodes, kas pamatojas uz dzvnieka iedzimtajm pabm un uzvedbas standartiem.
(loka aizjg), t ar kru siksnas (bez loka) aizjg. Izmantojot otro, rodas nepiecieamba lietot astes siksnu. Iespjams, ka nksies veltt pau uzmanbu, lai zirgu pie ts pieradintu. Sajta, ka zem astes atrodas kaut kas ldz im nebijis, var radt uztraukumu un pretreakciju speranu, grieanos apkrt u. c. Trenius vlams veikt ne ilgk k pusstundu. Tie nedrkst bt nogurdi-
nepiecieams, jpastiprina ar braucja balss paldzbu. Aizjga uzlikana. Pareizi apmctam jaunzirgam sedulkas vai saku uzlikana nedrksttu radt satraukumu. Zirgs jpieradina pie loka pacelanas virs galvas un nolaianas gar sniem. Darbs kord. Ar uzliktu aizjgu jveic vingrinjumi kord dads gaits. Jizvai-
Svargi pankt uzticanos

Pankumus darb ar zirgu var nodroint tikai uzticans starp zirgu un cilvku. Nozmga loma tpc ir kumea apmcbai, kas veicama pirmajs jaun zirga dzves stunds. Praks prbaudts, ka skum ieguldtais darbs attaisnojas ar uzviju. Veicot kumea apmcbu, jtur prt galvenais kumeam jmca nebaidties no t, ko tam ldzs dara cilvks. Pirmkrt, jizdara pieskrieni it visur uz kumea ermea. Otrkrt, jiepazstina ar bstamiem priekmetiem plastmasas maisiiem, graboiem, aukstoiem, plvojoiem priekmetiem u.t.t. Trekrt, jpank bezierunu pakauans cilvkam, kad kume tiek vests pie pavadas. Cilvks dakrt o darbu paveic neapzinti, piemram, kume agrn vecum ir guvis traumu, un, ja rstanas process ir ilgstos, t laik nepiecieama papildu uzmanba, piespiedu pastaigas pie pavadas u. c. Darb ar jaunzirgu jatceras, ka vienmr ir jsaglab miers, pacietba, apmcbas regularitte, un nodarbbm jvelta pietiekami daudz laika.
Divus gadus veca jaunzirga iebraukana. noi, apnicgi, vairk tiem btu jatgdina sple ar cilvku. rs no mazu korda apu izmantoanas di tiek nepareizi noslogota zirga mugura un kjas. Groi. Apmcbai izmantojami gari groi (apmram 20 m). T zirgs rti var kustties pa apli un apgt grou iedarbbu no aizmugures. Ptaga. Izmantojama zirga gaitas regulanai un korekcijai. Tas nav soda instruments. Darbs pirms zirga jganas ratos vai ragavs. Ja zirgs iepriek mintos vingrinjumus veic teicami, tikai tad drkst spert nkamo soli iejgt. im nolkam izmantojams gan sakas, gan kru siksnas aizjgs un riepa vai bais, kuru piestiprina ratu viet. da konstrukcija rada pretestbu un liek zirgam vilkt. To jdz atbilstoi aizjga veidam, un tas jveic pieredzjuam braucjam, kur spj tri reat uz notiekoo, laikus zirgu iejdzot un izjdzot. Pirmajs jganas reizs velkamais smagums nedrksttu bt lielks par 30 kg. Smaguma vilkanas iemaas jnostiprina pakpeniski, vingrinjumi jveic uz atirga seguma zle, smilts, grants cei, asfalts u. c. Nav vienota plna, pc kura vartu veikt zirga iebraukanu, un noteikts laiks, kur tas veicams. Katram braucjam jjt sava zirga gatavba nkamajam apmcbas solim iejganai ratos vai kamans. (Izmantoti E. Oeses grmatas Zweispnnig Fahren materili)
Par labu darbu jauzslav

Par labi padartu darbu zirgs vienmr juzslav jrun ar to uzmundrino balss ton, ar plaukstu draudzgi jnoglsta galva vai kakls, jpasniedz krumi. Skuma apmcbas beigs jaunzirgam btu jprot nest aizjgs, jauj uzlikt iemaukti (ar tdi, kas aprkoti ar klapm), jpierod pie aizjga pieskrieniem kjm, mugurai, zem astes (ar tad, kad uz acm ir klapes). Jatceras, ka katrs zirgs ir individuls, un viena un t pati apmcba dadiem zirgiem var aizemt atirgu laiku. Zirga godprtgi apgts zinanas aj vecum nav izmantojamas, to neatbilstoi nodarbinot (jgana, lielu attlumu veikana, piedalans sacensbs u. c.) Zirgam nedrkst likt veikt tdu darbu, kam tas nav gatavs! Darbs ar trsgadnieku veicams tikai tad, kad apgtas pamata zinanas. Iemaukti. Zirgam jauj miergi tos stall uzlikt un noemt. Ar trot zirgu pie slitas staa rpus, tam jauj noemt apaui un uzlikt iemauktus. Apmcb vlams izmantot gumijas vai plastmasas trenzi vai pc iespjas mkstkas iedarbbas metla trenzi. Trenzes darbba. Miergi japmca pakauties trenzes darbbai (pagriezties, maint virzienu, apstties). s komandas, ja janvris-februris, 2010
Vlams skt divarpus gados

Zirga apmcbu braukanai specilisti iesaka skt 2,5 gadu vecum. Pirmais darba posms veicams ldz ganbu perioda skumam pavasarim, un turpinms pc t ruden. da apmcbas modea izmantoan ir divi btiski ieguvumi: pirmais laika ieguvums vlkaj apmcbas period, kura skum jau agrk iegts zinanas ir tikai jatsvaidzina, nevis jsk apgt no jauna, un otrais tas labvlgi iedarbojas uz zirga nervu sistmu. Izpaliek biei vrojam ca starp treneri un spka lielgabalu trsgadnieku, jo zirgs savu uzdevumu jau zina. Nodarbbu skum zirgu iepazstina ar aizjgu, segliem, iemauktiem, k ar pieradina pie ieanas kord, kad tam mugur ir segli vai uzlikts aizjgs. Zinms, ka labam braucamzirgam jauj sevi iejgt k saku
~40~
Lienas Sproes foto
IZSTDE
Neesmu es nekur pazudusi

Inese Ruskule
Lastji, iespjams, pamanjui, ka kdu laiku Zirgu Past mazk redzamas msu koles Nadnas Zavadilikas bildes. Iemesls tam ir Nadnas prcelans uz dzvi rij, par ko via ststa t: Neesmu nekur pazudusi, esmu tepat silt, lietain rij. Nevcu es ampinjonus un gliemeus, nestrdju rutnas darbu rpnc, turpinu savu bohmisko dzvesveidu, k to darju Latvij. Tikai eit, lai vartu to atauties, ir daudz vairk jgrozs, lai tevi vispr ievrotu. Uz vietas glui nesu, bet ar prgurusi neesmu, visam savs laiks, ir lieli plni, daudz ideju un uzdevumu. Pie jauns vides Nadna jau pieradusi, neaizmirstot ar par savu sirdslietu fotografanu un gleznoanu. Patlaban via fotograf vietjai latvieu avzei, kura noprkama gan Irij, gan Lielbritnij. Veido ar ilustrcijas brnu lappusei, kuras galvenais varonis bs Latvij palikuais mzirdzi PePe. ad tad ar top rakstii par paskumiem, ko Nadna apmekl gan k fotogrfs, gan reizm ir ar to organiztja. Aktvi darbojas vietj Latvieu biedrb rij (LBI), kurai fotograf un paldz rkot paskumus. Iepriek mints nodarbes vairk gan ir k labdarbas paskums. Profesionls karjeras veidoanai rij nepiecieams ieguldt daudz darba: Tagad ar aktvi piedalos saviesgaj dzv fotogrfu vid. ogad plnoju oficili iestties rijas fotogrfu asocicij. Palaik aktvka darbba ir vrsta uz krieviski runjoo fotogrfu klubu Smena. Decembra vid piedaljos kluba prezentcijas
Nadna ar draugu Lauri fotoizstdes atklan.
Fotogrja Mirjama, ar kuru Nadna piedaljs izstd.
fotoizstd Multikulturlaj centr Lantern House, kas atrodas Dublinas centr. Kop klub ir ap 40 dalbnieku, bet izstd piedaljs labkie. Izstdjm 26 fotogrfijas. Lai ar izstd varja izlikt vairkus darbus, pirmajai reizei nolmu izvlties vienu, kur beigs tika atzts par vienu no spcgkajiem. Ar Latvijas fotogrfe Irina Vasilevica, kurai Dublin ir sava fotostudija, atzinusi, ka mans un mana audzka Laura darbs ir izclies uz visprj darbu fona. Palaik gatavojos nkamajai izstdei, kas notiks februr ar Krievijas vstniecbas iniciatvu. Tur izstdu trs, etras fotogrfijas par tmu Dublina un ts iedzvotji. Neesmu gan pilstu fotogrfs, bet is tas tomr bs atrodams arhvos un jau ir atlasts stingras rijas vadb. Mart, iespjams, piedalos ar krievu mkslinieku gleznu izstd, kur mani ieldzis Krievijas vstniecbas pirmais sekretrs. Lai cik tas ar nebtu dvaini, bet eit labprtk komunicju ar krieviem, esmu atradinjusies no ts mentalittes, kur esmu audzinta, un te arvien vairk lepojos, ka man ir slvu saknes, eit krievi neraud, vii dara! Manu darbu fani uzraduies ar Holand, Anglij un Vcij. Viena glezna nesen aizceojusi uz Vciju, lai papildintu interjeru viesistab, bet Nderlandes jaun jtnieka Vincenta Vorna kolekcij atrodas vairkas manas fotogrfijas. Palaik notiek prrunas ar Londonas koli dizaineri, kura izteikusi vlmi prdot manas fotogrfijas saviem klientiem, kuriem via izstrd interjeru dizainus. Saldzinot ar Nadnas ikdienu te Latvij, zirgu vias dzv pagaidm nav, iestjies prtraukums. Pavasar ieplnotas vairkas janvris-februris, 2010
privtas fotosesijas, palnm rodas klienti, kuri vlas gleznas, saemts ar ielgumus uz Ziemeriju fotograft auotju trenius pludmal. Jt palaik izdodas reti, piedvts darbs par jaunzirgu treneri, bet Nadnas draugs tam ir pateicis n! Zirgu radto traumu rstana izmaks prk drgi. Pagaidm pietiek ar retm izjdm pie draugiem. Lai gan drz sksies jauna sezona janas sport, bs jizvlas starp simtiem sacensbu, tomr galven sacensba Nadnai obrd ir bakalaura darba rakstana un aizstvana. Tas jpabeidz ldz apra beigm, kad via brauks uz Latviju mcbu atvainjum.
Nadnas glezna, kuru aizveda sev ldzi pircja no Vcijas.
~41~
Irinas Vasilevicas foto
ATPTAS BRDIM
Zil jtnieka klubs, mbas krsa

Dace Millere
Krievu mkslinieks Vasilijs Kandinskis (1866-1944) dzimis Maskav, vlk prclies dzvot uz Vciju, atkal pirms revolcijas 1914. gad atgriezies dzimten, tad devies atpaka uz Vciju, bet miris Francij, jo aizbrauca turp 1933. gad, kad Vcij varu sk premt nacisti. Vi bijis gan gleznotjs, gan grafiis, gan tlotjas mkslas teortiis. Nav via dairad tdu darbu, kas skotnji prsteigtu pasauli, bet Kandinskis savu vietu mkslas vstur, iet, visspilgtk iezmjis ar 1909. gad Minhen nodibinto Jauno mkslinieku grupu, ko 1911. gad nosauca par Zilo jtnieku. Mkslinieks raksta savs piezms: o nosaukumu izgudrojm pie kafijas galda. Ms abi mljm zilo. Marks zirgus, es jtniekus. Vi ne tikai gleznoja paa 1910. gad radt abstraktaj akvarea stil, bet spra pirmos sous stila konceptul iedibinan. Darbojs grup Zilais jtnieks, izdeva ts almanahu un bija t vka autors. Jauno mkslinieku grupa patiesb rads k protests pret Vasilija Kandinska gleznas Pastar tiesa izslganu no kdas izstdes. Grupas nozmgkie biedri bija Kandinskis un via mintais Francs Marks. Kandinskis uzskatja, ka zilais ir garguma krsa: jo tumka, jo vairk mudina cilvka tieksmi uz mgo. Vi jau 1903. gad bija radjis darbu ar nosaukumu Zilais jtnieks. Bet via toreizjais domubiedrs Francs Marks oti aizrvies ar zirgiem. Ar Kandinska darbos rdti zirgi. Jau mintais Zilais jtnieks, k ar gleznojumi uz stikla un abstarkcionisma stil veidotie akvarei. Jau atgrieamies pie iepriek sact, ka zirga zmana ir viens no mkslinieka meistarbas apliecinjums. iet, Kandinskis ar m dzvnieku figrm visdadkajos atveidos cents apliecint, ka ir labs mkslinieks, vienalga glezno zirgus eas krss vai akvarel pc jaunlaiku modes. Ilgi saglabjuies via gleznojumi ar zirgiem uz stikla, kas savu mu dzvo k vitras. Jpiebilst, ka pc vecku izvles Kandinskis studja jurisprudenci un saldzinoi vlu trsdesmit gadu vecum kuva par mkslinieku. Tau tas netraucja viam iekarot savu pau vietu mkslas pasaul. Iziroais tau ir talants un darbaspjas, tpat k janas sport.
~42~
Zilais jtnieks. 1903.
Improvizcija jtnieks. 1910.
Almanaha vks Zilais jtnieks. 1911.
Pris, kas jj uz zirga. 1906-1907.
Amazone kalnos. 1917-1918.
ATPTAS BRDIM
Mazliet ne par zirgiem

It k ne par zirgiem, izemot vrdus, ka brvs sakas drusku audz... Tau ms, visi zirdzinieki, vai tas btu sportists, zirgaudztjs, vai ldzjutjs, esam Latvijas valsts. Vai varjt iedomties, ka tik skaudri preczi k zirga sviedru smrds visos gadsimtos, par Latviju rakstja Rainis msu pirms brvvalsts desmitaj jubilej? It k ne, un tomr ar par zirgiem. Par to, k to saimnieki te jtas, par to, ka ms PC DESMIT GADIEM Rainis nedrkstam prdoties siltai labsajtai kaut kur citur pasaul. Jo tur msu audis nav un nekad nebs tie, kdi ir te ar lepnumu par piederbu ai valstij un valodai. Msu Latvijai, kas obrd atgdina stalli, kur izmsts tikai kungu gals. Un varbt tie cilvki, kuri ir vistuvk cilvciskai sapratnei ar visgudrko dzvnieku, tikpat gudri sks domt ar par savu valsti. Tas t, gandrz nemaz par zirgiem. D. M. Es brnos: vai ms tiem prk brvi? Vai tiem vedam prk zau dzvi? Vai tiem tauta d par daudz ts maizes? Vai tiem katram ir par maz jau raizes? J! J! j! j! man pret kliedz Un sajsmbas diskant tik spiedz: Mums ogad jubileja, gavigads! Tik kaut kur lej dobji atskanja: bads! Kad mjup gju, Es klusi sev nodomju: Ak, Latvija, Ko brve tevim atnesa? K savu dzvi izveidot tu prati, Kad dzvi vadt ski pati? Tu nebiji spva, Bet manim galv vl atmia klaudz: Nekad par daudz nau tauta brva, Nekad par daudz.
Pirms desmit gadiem tas gan bija, Es jautju: Vai Latvija jau brva? Man toreiz katris priecgs atsacja: J, Latvija ir brva, brva, brva! Es teicu: Skaisti! Bet lai ir vl spva, Jo tauta brva nevar bt nekad par daudz! Un tagad ko es dzirdu? Ir par daudz! Par daudz jau brva ir t Latvija! Un tagad viena tikai vajaga: K brvai kjai pinekus lai mauc! K brvo kaklu sakas drusku audz! Bet mazkais, ka brves cntjus mauc! T apkrt man cits sauc, cits jauc, cits kauc, Teic: brv skui ms izlaisties, Jo prk labi mums e kljoties. Ts balsis man liekas k zinmas, Pirms desmit gadiem dzirdtas.
Vecs veuks skats televzijas kanlu Animal Planet un saka savam sunim: Paskat, k tas mua kovbojs run ar savu zirgu, it k tas kaut ko saprastu.
Kpc ar igniem nav iespjams splt ahu? Tpc, ka vii uzreiz nozog zirgus.
Daces trausas foto
Ameriknis un krievs nosldz derbas, kur mnea laik iemcs zirgu runt. Katrs paem noteiktu daudzumu barbas, zirgu un notinas me. Pc mnea komisija iet visus apraudzt. Ameriknis izkmjis, zirgam spalva spd un laists, bet zirgs nerun ne sitams. Aiziet pie krieva. Tas pats pierijies, vaigi platki par pleciem, zirgs izkmjis k diedzi, ribas vien spd. Komisija sautusi: Kpc, maita, zirgu nebaroji? K nebaroju?! Visu mnesi krtgi baroju! Zirgs nogroza galvu: Ak, k ms melojam, k ms melojam...
Kavalrija daudzu armiju tradcija

Daudzu tautu karaspkos dados laika posmos izmantoti zirgi. Kavalrijas vsture ir daudzas simtgades gara. 12. gs. p.m.. midiniei pieradinja kamieus, bet apmram 800 g. p.m.. asriei iemcjs karot ar piem, sot zirga mugur. T sks kavalrijas uzvaras gjiens, kas beidzs tikai pc otr pasaules kara. Slaveni bija drosminieki pou dragni. Kavalrija bija gan padomju armijai, gan ar treajam reiham. Tagad kavalristus var ieraudzt tikai goda eskortos vai pards. Pasaul slavenkie ir Francijas prezidenta eskorta eskadrons, kas trpts Napoleona kirasieru form, un Lielbritnijas Karalisk gvarde, kur ir divi pulki: leibgvardes kavalrijas pulks (sarkanais) un apvienotais dragnu un gvardes jtnieku pulks (zilais). No Vladimira Agafonieva grmatas Dzvniekterapija. Msu zles sas, epas un aste, izdota izdevniecb Tapals
Briesmgs karstums. Vrelis brauc pajg un sten: Uhh, kds karstums, prt var sajukt!! J, var gan atbild zirgs. Ak dievs, nekad neesmu redzjis, ka zirgi runtu?!?! Es ar ne saka rati.
Uz psihiatrisko slimncu zvana kds kungs un saka: Dakter, mana sieva zaudjusi prtu! Pilngi neko vairs nesaprot! Ko ldzu?! Pa msu dzvokli auo balti zirgi, bet via tos neredz! Re, viens atkal viu gandrz notrieca!
ASV armijas kavalrists 19 gs. beigs.
~43~
FINANSJUMS
Jauns subsdiju nolikums zirgkopbas nozar

Inese Ruskule
Atbalsta mris ir attstt ciltsdarbu, mrtiecgi izmantojot augstvrtgus dzvniekus, k ar saglabjot un uzlabojot esoo genotipu. Atbalsts paredzts ciltsdarba izdevumu (zirgu vrtanas izdevumu) kompensanai. Atbalstu entisks kvalittes un darba spju noteikanai un novrtanai pc pcncjiem prraudzbas ganmpulk pieir: 1. K vienreizju maksjumu 199 latu apmr par tda augstvrtga serticta irnes vaislas rzea novrtanu pc pcncjiem: 1.1. kura eksterjera vrtjums ir 49 punkti un vairk; 1.2. kuram pdjo piecu gadu laik ir vismaz 10 pcncji, no kuriem vismaz viens ir serticts vai k vaislas ve iekauta irnes ciltskodol; 2. K vienreizju maksjumu 77 latu apmr par vaislas rzea entisks kvalittes noteikanu un serticanu; 3. K vienreizju maksjumu 79 latu apmr par jaunzirgu sagatavoanu darbspju prbaudei un darbspju noteikanu, ja jaunzirga tvs ir serticts rzelis; 4. K vienreizju maksjumu 79 latu apmr par kumea sagatavoanu vrtanai un t entisks kvalittes novrtanu, ja kumea tvs ir serticts rzelis; 5. K vienreizju maksjumu 44 latu apmr par ciltsgrmat uzemtas trirnes vaislas ves entisks kvalittes noteikanu, kurai vismaz viens pcncjs ir serticts rzelis. Kop subsdiju nolikuma publicanas zirgaudztjiem raduies vairki jautjumi par jauno nolikumu. Uz tiem ldzm atbildt zirgkopbas specilisti Daci trausu, kura piedaljs nolikuma izstrd.
Kpc subsdiju izmaksjams summa ir samazintas, saldzinot ar iepriekjiem gadiem? D. .: Td, ka valst ir diibele... Subsdiju summa ir samazinjusies viss lauksaimniecbas nozars. Daa no subsdijm tika novirzta kredtprocentu dajai dzanai. ogad atbalsts ciltsdarbam un dzvnieku audzanai zirgkopbas nozar (taj skait ciltsgrmatai 4500 latu) ir vien 90 000 latu. Tas ir samazinjums par vairk nek uz pusi, saldzinot ar iepriekjo gadu, kad atbalsts zirgkopbas nozar (taj skait ciltsgrmatai 6700 latu) bija 249 390 latu. Ar kdu mri dokumentos tika ieviests punkts nr. 1, k ar t apakpunkti? T k subsdiju kopj summa ir saldzinoi maza, tika nolemts, ka subsdijas izmakss aktvkajiem un labkajiem rzeiem, t stimuljot rzeu paniekus padomt par rzeu turanas lietderbu un samazint prk lielo rzeu skaitu irn. Jaunums 2010. gada subsdiju nolikum ir
labko vaislas vju subsidana. Ja subsdiju summas tika ievrojami samazintas, vai tiek prognozts, ka ar zirgu skaits Latvij turpmko gadu laik samazinsies? Iespjams, ka nedaudz samazinsies, bet es nedomju, ka subsdiju d, bet gan tpc, ka ne jau visi prot atrast citu izeju no nepatkams ekonomisks situcijas, k vien samazinot zirgu skaitu, tas ir, neiegstot kumeus un izprdodot zirgus par zemm cenm. Pc valsts aentras Lauksaimniecbas Datu centrs datiem gada laik zirgu skaits ir samazinjies par 360 zirgiem, un gada 1. janvr tas ir tikai 12 659 zirgi. Vai tika maints ar rzeu serticanas nolikums? rzeu sertifikcijas nolikums neattiecas uz subsdijm. rzeu sertifikcijas nolikums veidots, pamatojoties uz Ciltsdarba likumu un Latvijas irnes zirgu audzanas programmu. Vl viens subsdiju veids, ko vartu ieteikt izmantot zirgu paniekiem ir atbalsts apdroinanas poliu iegdes izdevumu seganai, kas kop paredzts 162 000 latu apjom. Atbalstu pieir 50 procentu apmr, atbilstoi noslgtajiem lgumiem starp apdroinanas sabiedrbm un apdroinanas mjiem, bet ne vairk k 25 latus par vienu vienbu (hektru vai liellopu vienbu). Lai saemtu atbalstu, pretendents ldz 2010. gada 30. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reionlaj lauksaimniecbas prvald: 1. iesniegumu; 2. apdroinanas polises kopiju; 3. to dokumentu kopijas, kas apliecina apdroinanas prmijas; 4. samaksu apliecinoo dokumentu kopijas. Zirgs, ve vai rzelis atbilst 1,08 vienbm.
Abont ir ltk nek pirkt!

Abon internet www.pasts.lv sada e-abonana, abonementa noformana bez maksas! Zirgu Pastu APRLIM abon pasta interneta vid ldz 15. martam. Pasta nodas, pie pastnieka, pa tlruni 67008001 ldz 11. martam.
~44~
Daces trausas foto
REKLMA/SLUDINJUMI
Latvijas Jtnieku federcija
uzem jaunus audzkus mcbu un sporta nodarbbu grups janas sport.

Foto no www.swiss-image.ch/gowhiteturf
Piedvjm ar izjdes apvid un treniu laukum. Sporta centrs Kleisti iznom boksus persongo zirgu turanai. Skka informcija Tatjana Sadovina (mob. tlr. 26569349).
Zirgu fotogrjas un individulas fotosesijas
Dace trausa tlr.: 26258326 Mris Millers tlr.: 29209802
~45~
LIETUV, IGAUNIJ
Rikoanas sacensbas Lietuv

Inese Ruskule
Seduva, 13. februris, rikoana

Lietuv, Seduv notika zirgu rikoanas sacensbas, kurs piedaljs ar braucji no Latvijas. Seduva atrodas Radviliu rajon. Interesanti bija atklt, ka rajona erbon attlots zirgs, kas simboliz komunikciju, sadarbbu, pilstas attstbu un izaugsmi. Laikrakstam Zirgu Pasts rikotju brau-
cja no Garkalnes novada Tatjana nura paststja, ka sacensbas noritja oti jauk un patkam gaisotn. Ts bija labi organiztas, komenttjs bija oti zinos un daudz ko skattajiem paststja ar par Latvijas braucjiem. Labvlgie laika apstki papildinja lielisko sacensbu gaisotni. Seduv izveidots skrejce, kura garums ir 1200 m, savukrt sacensbu distances garums bija 1800 m. Pc katra brauciena
skrejce tika noldzints ar tehnikas paldzbu. Latvijas braucji guva godalgots vietas. Mris Emalis ar Zeja Star vecko zirgu grup ierindojs treaj viet, savukrt Tatjana nura ar Suvorov ieguva sudraba medau trsgadgo zirgu grup. Braucjiem patika piedalans Seduv rkotajs sacensbs, un vii noteikti vlas tajs startt ar turpmk.
Tatjana nura ar Suvorov (otr) tras.
Amandas Straujupas foto
Konkra turnri kaimios

Jolanta Lapia
Mris Emalis ar Zeja Star (no kreiss pirmais).
Igaunija, 30.-31. janvris

Vnas janas sporta kompleks risinjs sacensbas ru prvaran. Dadas grtbas marrutos augstum no 100 ldz 130 cm piedaljs Igaunijas un Somijas jtnieki. Latvijas sportisti ajs sacensbs nestartja. Par marruta sastdtju tika aicints Ivo Mielsons, via dzvesbiedre Inga Mielsone pildja tiesnea pienkumus. Pirms sacensbu dienas galvenaj, 125 cm augstaj marrut, 16 dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Igaunijas sportiste Ebe Lsa Sinejalga ar zirgu Parn. Par otrs dienas galven, 130 cm marruta uzvartju kuva igaunis Andress Udekulls ar Calcyl. Interesanta izvrts ca, kad no startjoiem 17 dalbnieku priem prlekanai kvalificjs 11. Vai Ivo sastadtais marruts igauiem ita par vieglu? Mjinieki saka, ka ne. Inga Mielsone uzskata, ka marruts tika sastdts, atbilstoi lmenim: -Nenoliedzami, igauu jtnieku lmenis ir augsts. Viiem izdodas marrutus veikt tri. Nav t, ka visi sportisti ir nodrointi ar ziemas janas manm, bet sacensbs start daudzi, turklt ar labiem rezulttiem. Uzmanbu piesaistja marrutu uzvar~46~
tju prmanas krtba Igaunijas sacensbs. Ne pirmo reizi marrut tiek apbalvoti 25% startjoo jtnieku, tas nozm, ka marrut ar 25 dalbnieku priem apbalvoti septii. Balvu fonds, atbilstoi nolikumam, tiek dalts starp premtajiem dalbniekiem, nevis, k ierasts, ka apbalvo pirmos piecus vai seus. Mazka dalbnieku skaita gadjum marrut igaui prm tikai pirms piecas vietas.
Mariampole, 30. janvris

Lietuvas ziemas empionta pirmais posms risinjs Mariampol, JSK Sudavija, kas atrodas pie paas Polijas robeas. Neviens no Latvijas sportistiem nebija mrojis gandrz 350 km lielo attlumu ldz sacensbu norises vietai. Sacensbu galvenaj, 130 cm augstaj marrut 18 dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Lietuvas sportists Andriuss Petrovs ar zirgu Uhorn. Viam ar augst tre un sest vieta ar zirgiem Valentijn un Rico Dono. Lietuvas ziemas empionta nolikums jau vairkus gadus paredz, ka juniori, jaunie jtnieki, k ar jaunie zirgi (4 un 5 g. v.) 100 ldz 115 cm augstos marrutus lec uz atzmi, kad vrt jtnieka vai zirga darbbas stilu. Sportisti atzst, ka tas pris gadu laik clis janas kvalitti un labk tiek sagatavoti jaunie zirgi. pieeja atzstama un izmantojama visos empionta posmos, izemot finla sacensbas, kad tiek pieirti soda punkti un vrtta laika norma. Lietuvas ziemas empiont paredzti astoi sacensbu posmi ar finlu janas kompleks Vaizgakiemis, Prienu rajon. Ar sacensbu nolikumiem var iepazties www.equestrian.lt.
Nitvlja, 16. janvris

Igaunijas ziemas empionta pirmais posms, ERL kauss aizvadts janas klub Nitvlj. Sportisti cnjs par uzvarm trs marrutos atklts klases un jaunzirgu marrut ar 105/115 cm augstiem riem, 120 cm un 130 cm augstajos marrutos. Atklts klases marrut uzvara tika gta ar Latvij dzimuo vi Romance. Sportists Katlins Vatsels ar o zirgu 29 dalbnieku konkurenc abas marruta fzes veica bez soda punktiem, uzrdot vistrko laiku. Jaunzirgu konkurenc uzvaru izcnja Heiki Vatsels ar piecgadgo Credo. Marrut ar 120 cm augstiem riem dalbu bija pieteikui 25 sportiskie pri, sepadsmit no tiem marrutu veica bez soda punktiem. Vistrkais laiks un ldz ar to uzvara tika igaunim Paulam Argusam ar Arseen. Par sacensbu galven marruta uzvartaju kuva Andress Udekulls ar zirgu Calcyl. janvris-februris, 2010
Amandas Straujupas foto
Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea iela, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera
Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
Ineses Ruskules foto
~47~
Tlnieka Krista Zaria darbs Atslgas uz brvbu XII Starptautiskaj ledus skulptru festivl Jelgav. Skulptras devze: Zirgs vienmr ir bijis brvbas simbols, to sapratui Ferrari un Mustang...
Daces trausas foto

Zirgu Pasts Nr.35

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.35

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2010. gada februris-marts

Ainrs Anevskis izjd Ziemas empionts

Aktieris Ainrs Anevskis ar Lemonu Silvijas Danelsones foto

Latvijas ziemas empionts

Kleisti, 23.-24. janvris, konkrs

Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus ststa:

Sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis vrt:

Mra Millera foto

Kristaps Neretnieks uzvarja divos augstkajos pirm posma marrutos.

Vladislava Rutkovska foto

Mra Millera foto

Latvijas ziemas empionts

Kleisti, 13.-14. februris, konkrs

Latvijas ziemas empionts

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Godalgotas vietas abos sacensbu posmos guva Monta Pareiza no Saldus.

Latvijas ziemas empionta kopvrtjums

Mra Millera foto

Vladislava Rutkovska foto

Garkalnes novad labkie janas sport

Saviem ldzjutjiem un atbalsttjiem paldies saka Paula Glzere.

Garkalnes sporta lauretu kopbilde.

Andis Vrna dala treo vietu

Andis Vrna labkais no latvieiem Centrleiropas lg.

Mra Millera foto

Latvijas Jtnieku federcijas sekcijas

Jlijas dejas ar zirgiem

Doma kop trs gadu vecuma

Jlija Stepanova ar Dancing Queen sacensbs.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Jlijas sapu trenere

Jlija Stepanova ar treneri Kristni Lisovsku jtnieku gada balles laik.

Janas sports k dzvesveids

Jlijas sagatavotais prieknesums Pasaules kausa Rgas posma skattjiem.

Mra Millera foto

Pasaules kausa izca

Leipciga, 21.-24. janvris, konkrs

Pasaules kausa kvalikcijas marruts

Tres vietas ieguvji francziete Penelope Leprevosta ar Mylord Carthago HN.

Dirka Karemana/FEI foto

Dirk Karemana/FEI foto

Uzvartji Leipcig Desika Kurtna no rijas ar Castle Forbes Libertina.

Dirka Karemana/FEI foto

Pasaules kausa izca

Rolex prstvis apbalvo uzvartju Stvu Gerdatu ar Rolex pulksteni.

Pasaules kausa kvalikcijas marruts

Svante Johansons treais ar Saint Amour.

Dirka Karemana/FEI foto

Larss Nbergs ar Levito izcnja otro vietu Crih.

Dirka Karemana/FEI foto

Dirka Karemana/FEI foto

Pasaules kausa izca

Bordo, 5.-7. februris, konkrs

Tres vietas ieguvji Patriks Delav ar Katchina no Francijas.

Pasaules kausa kvalikcijas marruts

Pasaules Janas sporta spu organiztji aicina brvprtgos

Uzvartji Bordo - Markuss Enings ar Leconte.

Kristofa Briko/FEI foto

Kristofa Briko/FEI foto

Pasaules kausa izca

Rolex prstvis pasniedz balvu uzvartjai Edvinai Aleksanderei.