Nr.

10 (43)

2010. gada oktobris-novembris

Uzvara

Pasniegti federcijas kausi

Popularitte Kar

Janas sports 20. valst Kauju rekonstrukcijas

Cena 1,90 Ls

Alvne Patore ar Prriju no Saldus JSS Mra Millera foto

43

Kaut k beigas ir skums jaunm lietm

Rudens Nokrituo lapu pakljus uz zemes pamazm ik pa laikam nomaina pirms sniega krtas. Janas sport sezona Latvij ir noslgusies, labkie s sezonas jtnieki noskaidroti gan konkr, gan iejd, gan amatieru discipln, gan ar poniju jan, gan ar pajgu braukanas discipln. Kdam t, iespjams, sagdjusi vilanos, kdam prieku un gandarjumu par savu ieguldto darbu. Spriedzes pilnas bija ikvienas gada sacensbas. Lai sagatavotos nkam gada cai, jtniekiem un viu zirgiem atliek vien nedaudz atpsties un uzskt intensvu treniu periodu. Jo jau nkam gada pirmajos mneos bs jsk cnties par jauniem tituliem un pankumiem. Ar zirgi gatavojas ziemai, uzaudzdami sev biezu kaoku. Run, ka ziema bs vl bargka nek iepriekj. Tas nozm, ka ar stau panieki veic visus darbus, lai nosiltintu savas stau kas, salabotu to jumtus. Viss tiek darts, lai tikai nodrointu labvlgus apstkus saviem mluiem. Jpadom ar par to, kur jsim ziem, vai mums ir piemroti manu segumi, lai varam nebaidties par pamata sasalanu? Patiesi, ziema nav vieglkais gadalaiks zirgu paniekiem un sportistiem. Tomr vienmr visi laika apstki ir vienmr izturti, un atnko ziema nebs izmums. Cilvku un zirgu saiknes btbu vlas izprast ar tetra aktieri. Vlas izprast s attiecbas, jo biei pat tetra izrds jbt zinanm par zirgiem un ar tiem saisttm lietm. Lai gan biei redzama nedrobas sajta, atrodoties stalto zirgu mugur, cilvki tiecas pc kontakta ar zirgu. Un ne jau tpc, lai notlotu kovboju. N! Lai saprastu o attiecbu btbu. Ikviens tiecas zirgu noglstt, pabt ar zirgu kop. Tas nav tpat k braukt ar jaudgu manu, jo zirgs ir dzvs. Tas ir tpat k cilvks, tikai vi neprot runt. barjera ir prvarama, atrodot un pankot abpusju sapratni. Un to var pankt, ja cilvkam ir vlans un pacietba. Zirgs ir oti labs pacietbas skolotjs cilvkam. Jo pai t saucamie problemtiskie zirgi. Viss ir atkargs no mums, cilvkiem, vai spsim pakaut zirgu, vai spsim tam iemct nepiecieamo. Darbs un pacietba ir cilvka galvenie darbarki aj jom. Biei vien t nav. Daudzkrt cilvka galvenie darbarki aj darb ir rupja izturans, asa trenze un spgi ptagas cirtieni. Tau var ar citdk. Un te jau pards daji ar treneru prasme k vii apmca savus audzkus. Kdus pamatus ieliksim, to ar redzsim nkotn. Brni ir msu nkotne. Vislielko prieku ikviena skattja acs ogad sagdja poniju sacensbas. Kas var bt jaukks par skatu, kad tiei mazie ipari piedals jans sacensbs uz ponijiem. Tas ir oti labs veids, k no mazotnes pierast pie sporta veida un vism ap to saisttajm lietm. T nav vairs rotaans ar lellm, t jau ir atbildba par dzvu radjumu zirgu. Brni un vlk ar jauniei kst daudz atbildgki par tiem, kurus vii aprp. Tas nav saldzinms ar masveida splm interneta portlos, t ir realitte, kur ms esam vislielkie ieguvji, jo nepavadm laiku pie TV vai datora ekrniem, kas biei msos izraisa negatvas sajtas un pat stresu. Zirgs paldz aizmirst ikdienas raizes kaut uz su brdi. o dzvnieku nekad mums neaizvietos neviena datorsple, jo viam ir dvsele. Inese Ruskule

aj numur
L AT VIJ ??? ??

???

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrfija.

Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Inga Mielsone konkrs +371 29469825, Anda Pavlovska pajgu braukana +371 26347125 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu unatsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vaidarba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.

oktobris-novembris, 2010

~~

LATVIJ

LJF kausa izca

Inga Mielsone

Kleisti, 25.-26. septembris un 2.-3. oktobris, konkrs

Latvijas Jtnieku federcijas kausa izc btiskk atirba treaj un ceturtaj posm bija starptautisks kategorijas marruta sastdtja un tiesnea tefana Virta (Vcija) uzaicinana. Gan 16, gan 18 gadus veco jtnieku, gan piecus un seus gadus veco zirgu konkurences marruti notika ar jtnieka vai zirga darbbas stila vrtjumu. Atirb no iepriekjiem posmiem, kuros atzmes lika msu pau tiesnei, tagad vrttja pienkumus pildja viesis no Vcijas.
Tas vienmr ir interesanti, k msu sportistus novrt tie, kuri ms nepazst un redz sportistu sniegumu tikai konkrtajs sacensbs, ldz ar to atzme ir atkarga tikai un viengi no konkrts dienas starta. Jpiebilst, ka vcu tiesnesis ar labprt daljs sav pieredz un neatteica padomu marruta sastdanas jautjumos Sergejam akurovam un Ivo Mielsonam, jo lieta viam ir sirdij tuva No tiesnea viedoka t bija laba iespja bt klt, klausties un mcties, glui tpat k sportistiem, kuri apmeklja tefana Virta vadto seminru. Jtniekiem, kuri bija to apmekljui, ceturtaj posm viena no btiskkajm atirbm bija brvka, jeb k pats rzemju tiesnesis saka vieglka uzsde, kad jtnieka rokas nav paceltas, bet atrodas lejup un nenotiek liekas darbbas ar pavadm marruta laik, pai pirms ra. Sportisti pai atzst iespjams, ds rezultts tika sasniegts, liekot jtniekiem daudz lkot, lai pc iespjas btu vairk kustbas uz prieku. Pozitvs moments ar tas, ka pati vrtanas skala ir nedaudz augstka, kas jtniekiem dod tdu k stimulu trenties vl vairk un censties sasniegt labkus rezulttus. Protams, jebkurs sacensbs savu lomu spl ar veiksmes faktors. K piemru vartu mint Lietuvas jauno sportisti Dovili Matulti, kura treaj posm startja oti labi un ieguva vrtjumu 8,4 balles. Jpiebilst, ka nav vienkra sagadans paveics oreiz. Gan aj, gan ar iepriekj sezon man bija iespja tiest Lietuv un vrtt jaunos jtniekus. s sportistes sniegums reti kuru reizi bija zemks par 8 ballm. Ar somu tiesnesis Kari Jalosala Lietuvas atkltaj empiont vias sniegumu novrtja ar 8,5, tpat startjot Eiropas jaunieu

Aleksandrs akurovs.

un junioru empiont atzme bija 8,2. Tau LJF kausa izcas ceturtaj posm Doviles rezultts bija tikai 6,9. Protams, tam ir ar citi izskaidrojumi, bet, k teica tefans Virts T vienkri nav vias diena, ne odien. Runjot par zirgiem, Maira Leja izteica savas domas: Vrtjot zirgus, tefanam Virtam primrais bija vai im zirgam ir tlka perspektva sport, vai ne. No zirga ir jizvilina tas, kas taj ir, un tas ir jparda. emot vr vcu trenera ieteikumus, ceturtaj posm centos jt nedaudz citdk, varbt sti neizdevs,

k biju plnojusi, tpc ar vrtjums zirgam bija nedaudz zemks (8,0) nek treaj posm (8,2), tau darbs ar zirgu, t apmcba nav nedas jautjums, tas prasa daudz vairk laika, tpc ar rezultts bs redzams nedaudz vlk. Kopum vrtjot, seminrs bija vrtgs, un mans persongais ieguvums prliecba! Vlreiz gribtos atzmt slavjami, ka Latvijas Jtnieku federcija rod iespju rkot dadus seminrus un pieaicint sacensbas tiest rzemju tiesneus, no t iegstam ms visi gan sportisti, gan treneri, gan tiesnei.

Mra Millera foto

Jnis Rimeiks.

Guntars Sili.

~~

oktobris-novembris, 2010

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ
LJF kausa izca Konkrs Visprj konkurence III posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, piedals brni ldz 16 g. v., sacensbas ar jtnieka darbbas stila vrtjumu) Sportists Zirgs panieks Komanda Rezultts 1. Inta Vja Kaugurs SIA Princis SK Princis 8 b. 2. Monika Clte Lode V. Kocia SK Krii 7,5 b. 3. Krista K. Alksne Don Lucky SK Sport de Lux 7,3 b. 3. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 7,3 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, piedals juniori ldz 18 g. v., sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu) 1. Dovile Matulte Herminas D. Matulte Lietuva 8,4 b. 2. Linda Via Arons z/s Liepenes 7,4 b. 3. Karna Pavre Lavi E. Pavre 7,2 b. Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 120 cm, 2 fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristne Egle Concorde K. Egle SK Sport de Lux 0 s.p./26,18 s 2. Kristaps Neretnieks Ishors I. Neretniece SK Krii 0 s.p./26,41 s 3. Kristaps Neretnieks Vijete I. Neretniece SK Krii 0 s.p./28,82 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 110 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai start pirmo sezonu, sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. Maira Leja Anytime Pikabello SK Temperaments 8,2 b. 2. irts Bricis Lady Lora SK Sport de Lux 8,1 b. 3. Lga Ptersone Roksde SK Princis 8,0 b. Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 120 cm, piedals zirgi ldz 6 g. v., sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 7,6 b. 2. Jnis Rimeiks Robless J. Rimeiks SK Montepals 7,4 b. 3. Kristaps Neretnieks Chios Son SK Krii 6,3 b. Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 125 cm, sacensbas ar dokeri) 1. irts Bricis Kna A. Stafecka SK Sport de Lux 65 p./53,41 s 2. Andis Vrna Klaids AF Trvete SK Quattro 65 p./56,75 s 3. Guntars Sili Kalgari J. Menieks SK Mestrazdii 65 p./58,12 s Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 140 cm, ar prlekanu) 1. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 0 s.p./38,64 s 2. Andis Vrna Klaids AF Trvete SK Quattro 4 s.p./36,10 s 3. Kristaps Neretnieks Lacapo SIA Princis SK Krii 8 s.p./36,97 s IV posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, piedals brni ldz 16 g. v., sacensbas ar jtnieka darbbas stila vrtjumu) 1. Inta Vja Kaugurs SIA Princis SK Princis 7,7 b. 2. Karna Pavre Lavi S. Pavre z/s Lielceri 7,6 b. 3. Ieva Apalupa Skandy I. Apalupa SC Kleisti 7,5 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, piedals juniori ldz 18 g. v., sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu) 1. Santa teinberga Giness S. teinberga SK Quattro 8,1 b. 2. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 7,9 b. 3. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 7,5 b. Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 125 cm, 2 fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristne Egle Concorde K. Egle SK Sport de Lux 1 s.p./42,55 s 2. Kristaps Neretnieks Geia I. Neretniece SK Krii 9 s.p./44,30 s 3. Dovile Matulte Herminas D. Matulte Lietuva 1 s.p./70,73 s-p.m. Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 120 cm, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu, sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. irts Bricis Lady Lora K. Ansone SK Sport de Lux 8,1 b. 2. Laura Liepia Quattros Amira L. Liepia SK Mustangs 7,8 b. 3. Sarmte Ptersone La Valetta I. Hne Talsu JK 7,7 b. Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 120 cm, piedals zirgi ldz 6 g. v., sacensbas ar zirga kustbas stila novrtjumu) 1. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks SK Sport de Lux 7,5 b. 2. Jnis Rimeiks Robless J. Rimeiks SK Montepals 6,8 b. 3. Anda Zvirgzdia Ishors II I. Neretniece SK Krii 6,1 b. Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 125 cm, sacensbas ar dokeri) 1. Andis Vrna Irasir SK Quattro 65 p./59,48 s 2. Aleksandrs akurovs Grs SC Kleisti SC Kleisti 65 p./60,34 s 3. Maira Leja Pandora BTT SK Temperaments 65 p./60,85 s Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 140 cm, ar prlekanu) 1. irts Bricis Kongo T. Rezuka SK Sport de Lux 0 s.p./52,58 s 2. Guntars Sili Kalgari J. Menieks SK Mestrazdii 4 s.p./51,03 s 3. Kristaps Neretnieks Calibra A. ee SK Krii 4 s.p./85,44 s-p.m.

Andis Vrna.

Kristne Egle.

Maira Leja.

oktobris-novembris, 2010

~~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ

Sezona ar attstbu
Dace Millere

Sabne Silia ar okoldi. LJF kausa izca Poniju jana III posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 60 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. grupas ponijiem) Jtnieks Zirgs Sporta klubs Rezultts 1. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 8,0 b. 2. Margarita Prokofjeva Kamene SK Atna 6,8 b. 2. Anda idele Next Star SK Princis 6,8 b. 2. Monta Pareiza Dipsijs Saldus JSS 6,8 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 70 cm, divs fzs, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Zane Meimane Pipars Imakas 0 s.p./25,33 s 2. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 0 s.p./25,43 s 3. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS 0 s.p./26,55 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 90 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS 7,4 b. 2. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 7,3 b. 3. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 7,2 b. IV posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 60 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. grupas ponijiem) 1. Alvne Patore Prrija Saldus JSS 7,2 b. 2. Margarita Prokofjeva Kamene SK Atna 7,0 b. 3. Anda dele Next Star SK Princis 6,9 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 70 cm, 2 fzs, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Amanda Astra Mirga Saldus JSS 0 s.p./26,47 s 2. Anna ellere Les Parze SK Atna 0 s.p./26,69 s 3. Zane Meimane Pipars Imakas 0 s.p./28,00 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 90 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, piedals jtnieki ar 1. un 2. grupas ponijiem) 1. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS 7,7 b. 2. Zane Meimane Pipars Imakas 7,6 b. 3. Kristina Ozolia Ruanda Saldus JSS 7,1 b.

Pagjuogad tika skta poniju janas sacensbu organizana Latvij. Tagad t notiek ar pilnu spku, tpat k lielajiem konkra jtniekiem ziemas un nacionlais empionts, federcijas kausa izca. LJF kausa treais un ceturtais posms notika, kad pirms ugunskristbas lielajos laukumos mazajiem jtniekiem bija notikuas. Iegta pieredze un izdarti btiski secinjumi par savu varanu. Sporta centru, kur notiek poniju jtnieku apmcba,gan nav daudz.Lderi ir Saldus JSS, bet ar citur mjo dai aizrautgi vismaziko jtnieku audzintji. Ststa Lga Ptersone, kura strd Jelgavas pievrt, SIA Princis: Mazie jtnieki guvui iespju sacensties, un rezultti kst arvien stabilki. Satrenties paldzja vadbas marruti, un tagad katrs labk zina, ko var paveikt. Msu stall ir etri poniji, no kuriem trs

piedals sacensbs. Priecjos, ka ir da iespja startt vismazkajiem jtniekiem, jo tad vii var trk sagatavoties lielajiem startiem. Mums nav savas janas sporta skolas, trenties brauc dai brni no Jelgavas, k ar no Rgas. Nav daudz cilvku, kuri var to atauties sagdt du iespju saviem brniem. Poniji pieder msu SIA Princis, un vecki prot to novrtt, ka var saviem brniem apmakst janas sporta nodarbbas, paiem neprkot zirgu (labs, sacensbm sagatavots ponijs maks no trs ldz pieciem tkstoiem eiro). Tpc vii ar prieku iesaists brnu treniu proces, brauc ldzi uz sacensbm, savu dzvi pakrto im remam. Ceru, ka nkamgad poniju sacku dalbnieku skaits ks vl lielks, un izveidosies vairk klubu, kur tiks attstta janas apmcba jaunkajiem interesentiem.

Mra Millera foto

Monta Pareiza ar Prriju.

~~

oktobris-novembris, 2010

Mra Millera foto

LATVIJ
LJF kausa izca Amatieri III posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, ieskaites marruts) Sportists Zirgs panieks Komanda Rezultts 1. Linda Josta Chambermaid L. Josta SK Sport de Lux 7,5 b. 2. Jolanta Lapia Glazra J. Lapia RVA 7,4 b. 3. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 7,2 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs) 1. Olga ellere Levanders O. ellere SK Atna 0 s.p./38,01 s 2. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 1 s.p./47,82 s 3. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 4 s.p./35,10 s IV posms Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila novrtjumu, ieskaites marruts) 1. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 7,5 b. 2. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 7,4 b. 3. Krlis Blaubergs Amaretto A. Blauberga z/s Traines stai 7,2 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs) 1. Ieva Eglte Callacado I. Eglte SK Sport de Lux 0 s.p./28,93 s 2. Aija Luse Corinte A. Luse SK Sport de Lux 0 s.p./34,80 s 3. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 4 s.p./27,05 s

Linda Josta.

Galveno godalgu izcna irts Bricis

Dace Millere

Kleisti, 16.-17. oktobris, konkrs

Sporta centr Kleisti risinjs Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas piekt, sezonas nosldzo posma sacensbas konkr. Sacensbu galvenaj marrut ar ru augstumu ldz 135 cm piedaljs 12 sportiskie pri. Sei no tiem marrutu beidza bez soda punktiem. Sasintaj prlekanas distanc nekdgi bija etri, pirms etras vietas tdjdi sadalot pc laika rezulttiem. Pirmo vietu izcnja irts Bricis ar Kongo (SK Sport de Lux; zirga paniece T. Rezuka) 32,88 sekundes, otraj viet Aleksandrs akurovs ar Gru (Rgas Jtnieku sporta klubs; zirga paniece

LJF) 33,75 s, treaj viet Linda Ansule ar Lemonu (z/s Traines stai; zirga paniece L. Ansule) 35,41 s, ceturtaj viet Guntars Sili ar Kalgari (SK Mestrazdii; zirga panieks J. Menieks) 35,87 s. Ldz ar to sezonas kopvrtjum uzvarja irts Bricis. Otraj viet Guntars Sili, treaj Aleksandrs akurovs. irtam Bricim bijusi oti veiksmga sezona, jo vi Latvij ieguvis visus iespjamos titulus kuvis par ziemas un nacionl empionta uzvartju, un tagad par LJF kausa izcas uzvartju. Tiei t 2009. gada sezonu beidza Guntars Sili, kur ogad, mainoties zirgu sastvam, tik augstus sasniegumus vairs neguva. Par pankumu uzskatma Aleksandra akurova tre vieta kopvrtjum, kur spja rangu tabul apsteigt daus ldz im spcgkus konkurentus. Plak par sacensbu pdjo posmu un sezonas vrtjumu nkamaj numur. LJF kausa izcas kopvrtjums Visprj konkurence
Pieauguie 1. irts Bricis (SK Sport de Lux) 2. Guntars Sili (SK Mestrazdii) 3. Aleksandrs akurovs (RJK) Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Kristaps Neretnieks (SC Kleisti) 2. Kristne Egle (SK Sport de Lux) 3. Linda Via (z/s Liepenes) Juniori ldz 18 g. v. 1. Laura Penele (z/s Lielceri) 2. Patrcija Kokina (z/s Lielceri) 3. Santa teinberga (SK Quattro) Brni ldz 16 g. v. 1. Laura Penele (z/s Lielceri) 2. Krista K. Alksne (SK Sport de Lux) 92 84 64 96 73 53 76 70 65 78 74

Alvni Patori par uzvaru poniju jan pirmaj grup apbalvo LJF Poniju janas sekcijas vadtja Mrte Pinte un sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis. 3. Inta Vja (SK Princis) 63 Zirgi ldz 6 g. v. 1. irts Bricis/Esmeralda (Sport de Lux) 88 2. Jnis Rimeiks/Robless (SK Montepals) 74 3. Andra Zvirgzdia/Ishors II (SC Krii) 48 Zirgi ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu 1. irts Bricis/Lady Lora (Sport de Lux) 96 2. Sarmte Ptersone/La Valleta (Talsi) 76 3. Jnis Rimeiks/Robless (Montepals) 54 Poniju jana Ar 1. grupas ponijiem 1. Alvne Patore (Saldus JSS) 94 2. Monta Pareiza (Saldus JSS) 90 3. Margarita Prokofjeva (SK Atna) 70 Ar 1. un 2. grupas ponijiem 1. Rzija Rumpe (Saldus JSS) 96 2. Zane Meimane (SK Imakas) 78 3. Anete Kaulia (Saldus JSS) 78 Amatieri 1. Ingrda Lizbovska (LJAA) 77 2. Jolanta Lapia (RVA) 76 3. Olga ellere (SK Atna) 55

irtu Brici par uzvaru LJF kausa izcas kopvrtjum sveic LJF prezidents Agris Blaus un sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis.

Mra Millera foto

oktobris-novembris, 2010

~~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ

Attstba notiek pakpeniski

Dace Millere

Aizvadta gada iejdes sporta sezona Latvij. Vrt LJF enerlsekretre, pati trenere un sportiste Kristne Lisovska:
Sezona aizvadta veiksmgi. Izdevies saglabt tradicionlo sacensbu skaitu noorganizt Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas piecus posmus, nacionlo empiontu, k ar starptautisks FEI nekltienes sacensbas Challenge Cup. Patkami, ka pagjuogad sktajai pieredzei, ar citi kolektvi, ne tikai sporta centrs Kleisti, izrdja vlanos un prasmi sarkot LJF kausa izcas sacensbu posmus. Tie bija Latvijas Lauksaimniecbas universittes mcbu un treniu bze Muos un Sporta klubs Temperaments Pios. Bijm iecerjui vairkus starptautiskus seminrus, lai msu sportisti, treneri un tiesnei vartu mcties pau mjs, jo ne visiem ir iespja izbraukt uz rzemm. Tau specilists no Norvijas nevarja ieraksties veselbas problmu d. Toties oti augst lmen seminru maij novadja Irina Ludina no Sanktpterburgas. Via FEI tiesneu rang samusi trs zvaigu statusu, brauc strdt augsta ranga starptautisks sacensbs vis pasaul un ciei sadarbojas ar Somijas sportisti un treneri Kiru

Kristne Lisovska un Latvijas Zemkopbas ministrs Jnis Dklavs sporta centr Kleisti.

Kirklundu. Tdjdi Irina Ludina przina jaunks tendences iejd, un, kas nav mazsvargi, var komunict ar visiem nodarbbu dalbniekiem mums labk saprotamkaj krievu valod. Lai saprastu visas nianses angu vai vcu valodas skaidrojum, lielkajai daai msu seminru dalbnieku vl nepiecieams tulks. Protams, ms o iespju varam nodroint augst lmen, bet tad katra nodarbba aizemtu krietni vairk laika. T k cilvki oti vlas du paskumu atkrtot, Ludina soljusies pie mums at-

Terze Rozenberga.

Airisa Penele.

braukt oktobra beigs vai novembr. Atceroties Challenge Cup nekltienes sacensbas, vlreiz gribu uzsvrt, ka tajs bija lielkais dalbnieku skaits nek aizvadtajos gados 28 starti. s sacensbas ir nozmgas pai tpc, ka pie mums atbrauc Starptautisks Janas sporta federcijas nozmti tiesnei oreiz no Polijas un Krievijas, kuri objektvi var novrtt Latvijas sportistu startus, k ar, analizjot viu sniegumu, dod iespju mcties. Ar LJF kausa posmos piedaljs vairk dalbnieku, jaunie sportisti apliecinja savu izaugsmi, das, labk sagatavojot zirgu, prgja uz startu augstkas saretbas shms. pas prieks par aktivitti junioru grup ldz 18 gadu vecumam. Tau attstba notiek pakpeniski, bez kdiem paiem lcieniem un prsteigumiem, tpc nkas atkrtot jau iepriekjos Zirgu Pasta numuros teikto. Dieml ir ar tdi sportisti, kuriem iecerto pilnb neva realizt aizemtba darb vai mcbs. Tagad msu vadoie sportisti pc sezonas vlas atpsties, tau sporta centr Kleisti un, iespjams, ar citur tiks organiztas klasifikcijas sacensbas, kas ir oti nodergas jauno sportistu un zirgu apmcb. Prieks, ka cu starptautisk arn turpina Airisa Penele ar Ravelu. pai veiksmgi via startja sacksts ehij. Izcnts ar pirmais punkts startam nkam gada Eiropas empiont, kas notiks Nderland. Domju, ir pietiekami daudz laika, lai izpildtu prjos kvalificans noteikumus.

~~

Mra Millere foto

oktobris-novembris, 2010

Mra Millere foto

Mra Millere foto

LATVIJ
LJF kausa izca Iejde V posms Liel balva Sportists Zirgs 1. Airisa Penele Ravels 2. Terze Rozenberga Zalve Vidj balva I 1. Terze Ptersone Kivi 2. Inga Bistrova Traum-Furst 3. Jlija Tkaova Orfejs Shma III 1. Airisa Penele Dvana 2. Kristne Lisovska Sir Lancelot 3. Ksenija Petrova Lagoss Shma III, juniori 1. Ksenija Petrova Lagoss 2. Aiga Silavniece Hiltons 3. Everita Daubure Heksandrs Shma II 1. Terze Rozenberga Lords 2. Nellija Nulle Giness 3. Daiga Grvte Don Graffitti Open class, jaunzirgu konkurence 1. Sandija Riva Laksels 2. Linda Josta For Fredy 3. Laima Lce Dika Open class, brni 12-13 g. v. 1. Sindija Galvia Venda 2. Laura Ivanova Hilmenda 3. Jlija Ezte Loretta Open class, brni 14-15 g. v. 1. Kristne Tverdohleba Kvatro 2. Aiga Silavniece Loretta 3. Laura Laugale Cielava Open class, jauniei 16-17 g. v. 1. Jlija karina Korlandos 2. Elna Augstkalniete Parze 3. Anastasija Stepanova Madlna Open class, juniori 18 g. v. 1. Laura trle Hilmenda 2. Natlija erepova Sally 3. Ieva Aleksandrova arpejs

Komanda z/s Lielceri SC Kleisti SK Mestrazdii SK Amber SK Amber z/s Lielceri SC Kleisti LLU LLU SC Kleisti SK Harmonija SC Kleisti SC Kleisti z/s Lielceri SK Princis SK Sport de Lux z/s Traines stai

panieks A. Penele SC Kleisti J. Menieks J. Borisova J. Tkaova

Rezultts 66,52% 60,07% 65,11% 63,77% 63,07%

Vladislava Rutkovska foto

Saldus JSS 65,41% SIA Kauguru Tirgus 64,14% LLU 62,79% LLU SC Kleisti A. Mainiece SC Kleisti S. akurovs D. Grvte SIA Princis K. Ansone L. Lce 62,79% 57,75% 57,21% 64,83% 62,71% 62,42% 62,76% 62,30% 62,07% 64,60% 61,84% 61,15% 63,91% 62,87% 59,66% 62,07% 55,52% 51,95% 63,56% 61,61% 60,00%

Aiga Silavniece.

Vladislava Rutkovska foto

SIA Wilde Transp. J. Lazdne SC Kleisti A. Mangale SC Kleisti SC Kleisti SK Temperaments Krgeru im. SC Kleisti SC Kleisti z/s Lielceri z/s Lvmai SC Kleisti SC Kleisti SC Kleisti SC Kleisti SC Kleisti A. Mangale

Ksenija Petrova.

SK Kleisti A. Mangale SK Temperaments N. erepova z/s Ekvi D. Podniece

Nellija Nulle.

Jlija Stepnova.

Kopvrtjums Lielais aplis 1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri 2. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti Mazais aplis 1. Agnese Dedze Linza SC Kleisti 2. Terze Ptersone Kivi SK Mestrazdii 3. Inga Bistrova Traum-Furst SK Amber Mazais aplis, jaunie jtnieki 1. Jlija Stepanova Dancing Queen SC Kleisti 2. Agnese Rituma Lvija SK Reiteri 3. Lsma Stanke Linda SK Temperaments Cerbu kauss 1. Agnese Dedze Doctor Wayne SIA Wilde Transp. 2. Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments 3. Gundega Krgere Donnerwelle SK Temperaments Cerbu kauss, juniori 1. Ksenija Petrova Lagoss LLU 2. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti 3. Everita Daubure Heksandrs SK Harmonija Shma II 1. Terze Rozenberga Lords SC Kleisti 2. Nellija Nulle Giness SC Kleisti 3. Daiga Grvte Don Graffitti z/s Lielceri Shma II, brni 12-15 g. v. 1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti 2. Aiga Silavniece Kaldans SC Kleisti 3. Aiga Silavniece Loreta SC Kleisti

A. Penele SC Kleisti SC Kleisti J. Menieks J. Bistrova J. Stepanova A. Apstis L. Stanke SIA Wilde Transp. A. Kukaine Krgeru im. LLU SC Kleisti A. Mainiece SC Kleisti S. akurovs D. Grvte S. akurovs I. Nastevia SC Kleisti

206,10% 186,82% 203,97% 199,31% 197,88% 190,86% 57,46% 56,49% 204,79% 199,48% 194,04% 193,07% 183,89% 175,97% 200,61% 196,68% 188,89% 196,68% 63,33% 60,92%

Vladislava Rutkovska foto

Vladislava Rutkovska foto

oktobris-novembris, 2010

~~

LATVIJ

LJF kausu iegst Daces Stres komanda

Anda Pavlovska, Zanes Pavlovskas foto

Priekule, 25. septembris, pajgi

Kurzemes pus Dzintras Blmas un Gunta Priedes saimniecb pajgu braucji aizvadja Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas ceturt, nosldzo posma sacensbas.
To programma paredzja maratona un konusu ru braukanu. Juzteic Dzintras un Gunta uzmba, spja piesaistt sponsorus, kuri dalbniekiem un tiesneiem bija sarpjui brokastu, pusdienu un vakariu galdu, k ar piemias balvas pai im paskumam izgatavotas mla krztes. Pateicoties brnigajiem laika apstkiem un visiem, kuri sacensbas atbalstja, atmosfra bija lieliska, un komandm izdevs patiem jauks sezonas noslgums.

un iespaidiem
Dzintra Blma: Vlos pateikties visiem Priekules novad, kuri atsaucs manam aicinjumam atbalstt o sacensbu organizanu, lai radtu svtkus. Ceru, ka mums visiem, ieskaitot sportistus un tiesneus, tas izdevs. Laika apstki bija lieliski, trase pietiekami sareta, lai sagdtu kdu prsteigumu ar jau pieredzjuiem braucjiem, bet ne prk smaga, k jau sezonas beigs tam vajadztu bt. Man k organizatorei vissvargkais ir tas, lai dalbnieki btu apmierinti un vltos eit atbraukt ar nkamgad. Guntis Priede: Man k vienam no organiztjiem grti dot objektvu novrtjumu. Katram savs brns tomr ir mks... Laikam jau viegli nebija, atsevis viets zirgiem bija diezgan smagi jvelk,

Siglinda Freimane un Daiga Lomele no Smiltenes uz sacensbm bija atveduas zirgu Samurajs.

bet braucjiem it k vieglie trases ri mdza sagdt ar prsteigumus. ru marruts bija izveidots t, ka prasja no braucjiem un zirgiem koncentranos. Viens no marruta vrtjumiem bija kdas braucjas teiktais: Zini, tur bija kda fika, interesanti, man patika. Man ar. Laila Kronberga, galven Par sacensbu norisi tiesnese: Mums oti paveics ar laika apstkiem. Saldzinot ar sacensbm maij, oreiz atbrauca un piedaljs jau devias ekipas, un tas, protams, priec. Paldies dalbniekiem! Maratona trase un ri, manuprt, bija interesanti un sezonas beigm ar pietiekami sareti. Patkami, ka acmredzami augusi dalbnieku meistarba. Man galven tiesnea amat s sacensbas bija stas Daces Stres komanda ogad labk viss nomincijs. ugunskristbas. T ir milzga atbildba, kurai patiesb nemaz nebiju gatava. Bet tas bija ar izaicinjums, kuru es piemu. Liels paldies visiem, kuri man uzticjs, atbalstja un paldzja. Lai mums visiem veicas! Dace Stre: Man prieks, ka uzvarju LJF kausa izcas kopvrtjum, un o uzvaru man nodroinja uzvara pdj, ceturtaj posm. ogad Liepjas pus Stiebrios s ir otrs sacensbas, td trase zinma un sevias grtbas nesagdja. Tiesa, zirgiem Rente Sproe iemina roku pajga vadan oreiz kop ar Serilu un bija smagi, jo lauki pielijui palgu Zinti Skabrdi.
~10~

un dubaini, bet tds jau ir tas sports. Paldies Dzintrai un vias komandai par sacensbu rkoanu! Andis Pavlovskis: oti patkamas sacensbas. ita, ka bs viegli, jo ri bija tikai etri, tau tie lika padomt, it sevii par ru laukuma pamatu, kas vietm prasja no zirga daudz spka. Veiksmgi tika atrisinta viena no pajgu braukanas sacensbu pamatproblmm Latvij tiesneu jautjums. Galvenais tiesnesis un organiztji uzms atbildbu pieaicint palg cilvkus, kuri ir saistti ar zirgiem un janas sportu, tau nav amata specilisti. ie interesenti tika apmcti un veiksmgi tika gal ar uzticto uzdevumu. Rezulttus apkopoja zinoi cilvki, un ar punktu skaitanu un tiesneu darbu nerads nekdu domstarpbu. Izmantojot iespju, vlos izteikt pateicbu IK A un A auto, Igoram Sugako un Gunram Innusam par atbalstu visas sezonas garum. Kristaps Caune: oreiz trases un laukuma segums bija smags, kas dienas garum laupja zirgiem spku. Maratona riem bija maz obligti veicamo vrtu, bet ru segums un reljefs veicinja to saretbu, daudz tika izmantoti dabgie ru elementi. Konusu ru marruts bija ss, bet piergs. oreiz tas bija iziros vietu sadaljum.

oktobris-novembris, 2010

LATVIJ
Paldies organiztjiem un tiesneiem par padarto darbu! Liels prieks, ka tiesnei strdja oti prliecinoi, maratona laiku rezultti tika fiksti preczi, nerads nekdas domstarpbas rezulttu tabuls. ogad Latvij ir rkotas dada lmea sacensbas, atvieglinti noteikumi, veidotas interesantas disciplnu interpretcijas, tomr dalbnieku skaits samazins. Ceru, ka nkamaj gad ekipu ks vairk, jo ldzjutju un atbalsttju pulks ar katru dienu kst lielks. Zane Brauere: -Esam, protams, gandarti par savu treo vietu LJF kausa kopvrtjum. Ja Natlija nepiedzvotu tik spgu neveiksmi maratona tras, domju, ka ca par o vietu btu vl spraigka, jo uz pdjo posmu braucm ar viendu punktu skaitu. Ar trases segumu, sevii konusu discipln,nebijm apmierinti. Labi, maratona trase var bt grta un braucjam ir jdom, kur zirgam aut atpsties, kur intensvi slogot. Savukrt konusu discipln nedrkst bt situcijas, kad braucjam ldztekus marruta secbai vl jcenas atcerties, kur bedr neiebraukt, vai, vl trakk, lai
LJF kausa izca
IV posms 1. Dace Stre, Krlis Stris, zirgs Hipija, 84,22 s. p. 2. Andis Pavlovskis, Kristaps Caune, zirgs Viskijs, 92,05 s. p. 3. Zane Brauere, Eduards Krmi, zirgs Orkns, 99,47s. p. 4. Dzintra Blma, Zintis Skbardis, zirgs Gaizi, 170,29 s. p. 5. Guntis Priede, Rente Sproe, zirgs Dans, 170,87 s. p. 6. Rente Sproe, Zintis Skbardis, zirgs Serils, 229,24 s. p. 7. Siglinda Freimane, Daiga Lomele, zirgs Samurajs, 383,54 s. p. Natlija Dreimane, Atis Gtmanis, zirgs Dukts no sacensbm izstjs. Atis Gtmanis un palgs Romns Abramovs ar poniju Arafat ieguva 98,21 soda punktus, un bija viengie dalbnieki poniju klas.

veiksmgi izbrauktu konkrtus vrtus, jcenas neuzbraukt akmenim, kuru patsti nevar laikus ieraudzt. Ja organiztjs ldz nkamajai sezonai par o nepilnbu novranu piedoms, tad dalbnieku skaits vartu kuplinties. Rente Sproe: s man bija pirms sacensbas un, manuprt, oti veiksmgas, jo visus paas izvirztos mrus izpildju. Sacensbas bija oti labas, jo bija neliels starplaiks starp posmiem, kas deva iespju paam un zirgam atvilkt elpu. Dalbnieku vid valdja draudzga atmosfra, kas deva pozitvu noskau visam paskumam. Paldies organiztjiem par labiem maratona riem, kuros nebija labirintu, lai apmaldtos. Kopum s sezonas noslguma sacensbas tika godam noorganiztas. Siglinda Freimane: Sacensbas oti patika, Priekul pavadt diena bija oti jauka. Atsaucgi dalbnieki, kuri nekad neatteica paldzbu. Lai gan aj sporta veid esmu iescja un vl daudz jmcs, trase man patika.

Ata Gtmaa prliecino debija ar poniju Arafat.

Natlija Dreimane un vias palgs Atis Gtmanis ar uzticamo Duktu maratona ros bija trkie.

Gunta Priedes zirgs Dans no konkra uz pajgu braukanu.

LJF kausa izcas kopvrtjums

Braucjs 1. Dace Stre 2. Andis Pavlovskis 3. Zane Brauere 4. Natlija Dreimane 5. Dzintra Blma 6. Zane Brauere 7. Guntis Priede 8. Siglinda Freimane 9. Guntis Priede 10. Viesturs Kurmis 10. Rente Sproe 12. Siglinda Freimane 12. Aiga Ozolia Palgs Zirgs Krlis Stris/Dana Hipija Stre Kristaps Caune Viskijs Eduards Krmi Orkns Atis Gtmanis Rente Sproe Rente Sproe Daiga Lomele Rente Sproe Arturs Kurmis Zintis Skbardis Daiga Lomele Juris Marinskis Dukts Gaizi Serils Samurajs Dans Salna Serils Gedisa Bonifcijs Sidrabs Punkti 35 34 22 15 14 10 7 6 5 3 3 2 2 1
~11~

Eduards Krmi Maeistro

Andis Pavlovskis ar Viskiju.

13. Andrejs Klitoniks Vadims Blevis

oktobris-novembris, 2010

LATVIJ

Zgkalnos sackstes organiz ar prieku

Dace Millere

Zemnieku saimniecba Zgkalni atrodas Kuldgas novada Rendas pagast pa Usmas ezera krast. Saimniecba dibinta tlt pc Latvijas neatkarbas atganas, un skum orientjusies uz lauksaimniecbu. Tau tas nav devis certos rezulttus, un pakpeniski apgts cits profils, ko veicinjusi skaist atraans vieta pie ezera. Ernests saka: Tagad galven zemnieku saimniecbas Zgkalni nozare ir zvejniecba un trisms, bet janas sports ir visas imenes sirdslieta. Viesiem, kuriem ir iespja izmitinties rt kemping, tiek piedvti dadi zivju izstrdjumi un delikateses. Organizjam ar zirgu izjdes, k ar atptu kop ar savu zirgu pie Usmas ezera. Saimniecbas stall ir vienpadsmit zirgi. Patiesb aizrauanos ar to mums iemcja jaunk meita Anna, kurai tagad ir 14 gadu. Tad janas sportam pievrss ar Jnis.

Tvs un dls Ernests un Jnis Bueri.

imenes sirdslieta
Jnim Bueram (junioram) tagad ir 17 gadu, vi mcs Kuldgas centra vidusskol, kur ogad jbeidz 12. klase. Tpc tagad jiziras, ko dart tlk: Trenties sku Talsos pie Sarmtes Ptersones, vlk Kuldg pie Ja Rimeika. Tagad jau gadu mans treneris ir Guntars Sni. Jana man ir t iepatikusies, ka domju, kamr turpinu mcties, noteikti ar sportou. Visticamk, ka vartu doties uz Latvijas Lauksaimniecbas universitti, kur, domju, var atrast iespjas emt ldzi savu zirgu, lai ar to trentos. obrd man ir divi sacensbu zirgi Alhena un Duens, msa jj ar Rusi, bet tiek gatavots ar viens jauns Kavallo. Lai gan apstki sportoanai te labi, faktiski jj tikai pau brni, jo Zgkalni atrodas desmit kilometru attlu no pagasta centra, un citiem jaunieiem uz nodarbbm izbraukt btu grti, tpc treniu centrs te netiek veidots. Viengi kaimiu meitene Paula Grasmane nk un
~12~

mina apgt janas sporta pamatus. Vaicju, kas mudinja skt rkot ar sacensbas.Jo viena lieta ir pau aizrauans ar zirgiem, ko auj realizt veiksmga saimniekoana, bet cita rkot, iekrtot laukumu, meklt sponsorus, gdt balvas un, k nu jau ierasts Zgkalnos, rpties par saviesgo programmu. Ernests, brdi aizdomjoties, atbild: Tas ir dvseles piepildjums... Paminjm pagjuogad 3. oktobr sarkot pirms sackstes, un paiem tas iepatiks. Turklt ir vl viens iemesls. Kurzem tiek rkots oti maz sacensbu, kurs vartu piedalties jaunie jtnieki, kuriem ir diezgan sareti aizbraukt un lielkajm sackstm tlk no mjm. Ar vieta, kur atrodamies, ir oti piemrota diem paskumiem ir gan sacku laukums, gan vieta naktsmtnm. s bija msu tres sacensbas divu gadu laik, un ar katrm no tm arvien vairk cenamies pilnveidoties. Pareiz laukums tiek uzlabots jau nkam gada sacensbm. Jnis un Ernests ir pat prsteigti par dalbnieku aktivitti. Sportisti ieraduies m sackstm saldzinoi liel skait. Sacensbas skus pulksten desmitos no rta, un pc stundas scies ar stiprs lietus, kas t ar nav mitjies ldz vakaram. Neskatoties uz to, neviens nav padevies un atteicies no starta. Bueri ir oti gandarti, ka viu sacensbas pamazm iemanto atsaucbu, tpc jau tagad dom par to, kad un k paskumu sarkot nkamgad, lai Jnis netraucti vartu nokrtot skolas eksmenus un iestties augstskol. K jau minjm, ar janas sportu saisttajs aktivitts piedals visi. Piemram, Ja vecmmia mksliniece Aija Buere veidojusi sacensbu labi pamanmo emblmu. Ernests pats gatavojis sacensbu oktobris-novembris, 2010

rus. Bet Jnis Buers (seniors) vienmr ir saviesgs daas dvsele.

Zgkalnu saimnieki pateicas palgiem

Vislielkais paldies jsaka msu galvenajam tiesnesim Rolandam teinbergam un marrutu sastdtjam Guntaram Sniam. Pieminot Sniu imeni, jpateicas par ziediem, ko vii sarpeja apbalvoanas ceremonijai, par Initas Snias paldzbu sekretarit un kopjo atbalstu sacensbu rkoan. oti lielu atbalstu sniedza ar Pilderu imene, piedaloties sacensbu organizan. imenes draugs Jnis Lesiijs no SIA Dalass Mrupe paldzja ar tehniku laukuma sagatavoan. Sacensbu starplaikos un sacensbu noslguma ball ldzjutjus un dalbniekus priecja dziedtji Jnis Buers (seniors), Ojrs Grnbergs un Gunrs Meijers. Sacensbu noslguma ball galvenais tiesnesis Rolands teinbergs visiem mcja salsas sous un citas dejas. Sacensbu laik lija oti stiprs lietus, dalbnieki bija izlijui ldz dai, bet tomr neviens nepadevs un izturja ldz pdjam marrutam. Tpc vislielkais paldies par izturbu paiem jaunkajiem jtniekiem! Visiem skattjiem un jtniekiem bija iespja st tradicionlo zivju zupu, kuru pagatavoja Zgkalnu saimnieces abas Aijas Bueres. Bet veices zu firma Green Do visus cienja ar siltu tju. Paldies par ldzdalbu deju kolektvam Griei, Laurai Zaei, Amandai Straujupai, Anitai Baltmugurei un Beatrisei upei. Balvas sagdja z/s Zgkalni, bet rozetes sponsorja veikals Zirgu stallis. Paldies viiem par to!

Mra Millera foto

Pagjuogad Latvijas janas sporta sacensbu kalendr k rkotji pirmoreiz sevi pieteica zemnieku saimniecba Zgkalni. ogad t noorganizjusi vl divas sackstes, un par to gaisotni no dalbniekiem dzirdtas vien pozitvas atsauksmes. Zgkalni ir imenes uzmums, kura darb piedals visi. Tau tuvk par paveikto Zigu Pastam ststa tvs un dls Ernests un Jnis Bueri.

LATVIJ

Zgkalni atrodas pa Usmas ezera krast. Priekpln Anna Buere ar Rusi.

Sacensbu galvenais tiesnesis Rolands teinbergs un via audzknis Mrti Pilders.

Par otro vietu marrut ar 110 cm augstiem riem Aneti Nikolaisoni apbalvo (no kreiss): Aija Buere, Agnese Pildere un Roberts Janovskis.

Kra Jakaia fotoreporta

Zemnieku saimniecbas Zgkalni sacensbas ru prvaran Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 50 cm, truma marruts; piedals zirgi un/vai jtnieki, kuri start pirmo sezonu; poniji un zirgi start vien konkurenc)
1. Toms Apermanis 2. Zane teinberga 3. Zane teinberga Pati mazk sacensbu dalbniece vadbas marrut segadg Magdalna Pildere. Feja Dzelda Pegija SK Demora Saldus JSK Saldus JSK

1. Anete vte 2. Anna Buere 3. Lga Freiberga

Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 80 cm, truma marruts; piedals zirgi un/vai jtnieki, kuri start pirmo sezonu; poniji un zirgi start vien konkurenc)
Pasts Ruse Cavallo TJK z/s Zgkalni TJK

0 s.p./59,43 s 0 s.p./60,10 s 0 s.p./60,53 s

1. Sintija Grundtoka 2. Jnis Buers 3. Jnis Rimeiks 1. Jnis Buers 2. Anete Nikolaisone 3. Jnis Mateuss

Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 100 cm, truma marruts, bez ierobeojumiem)
Love Story TJK Alhena z/s Zgkalni Eskimo SK Temperam. Duens z/s Zgkalni Lavandelli SK Krii Rabns Liepjas nov.

0 s.p./49,47 s 0 s.p./51,25 s 0 s.p./57,96 s 0 s.p./66,72 s 0 s.p./67,93 s 0 s.p./69,19 s 0 s.p./73,84 s 0 s.p./76,37 s 0 s.p./76,50 s

Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 110 cm, ar vienu prlekanu uz laiku, bez ierobeojumiem)

Marruts nr. 5 (vadbas)

Vadbas marruta tiesnei (no kreiss): galvenais tiesnesis Rolands teinbergs, marruta sastdtjs Guntars Sni un laukuma tiesnesis Ernests Buers.

Par pirmo vietu apbalvotas: Alma Viktrma ar Dimmiju (SK Montepals), Kate Zvirgzdia ar Nirvanu (Ventaskrasti), Kadrija dre ar Feju (SK Demora), Alise Apse ar Leksiku (SK Demora), Paula Grasmane ar Alhenu (z/s Zgkalni) un Magdalna Pildere ar Ramonu (z/s Zgkalni)

oktobris-novembris, 2010

~13~

LATVIJ

Jaunie sportisti vlas mcties

Dace Millere

Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas treaj un ceturtaj posm ru prvaran marrutus ar jtnieka darbbas vai zirga kustbas stila novrtjumu tiesja viens no labkajiem Vcijas treneriem un tiesneiem tefans Virts no Frankfurtes.
Via komentrus msu tiesnei tulkoja ar mikrofon, lai vrtjums btu preczi saprotams gan visiem sportistiem, gan ar skattjiem. Starp abm sacensbm Virts vadja praktisko seminru sportistiem ar pau zirgiem, kur nordja uz btiskkajm kdm, ieteica vingrinjumus to novranai un sniedza citus nodergus padomus. Nodarbbas risinjs grups pa trim ldz pieciem jtniekiem, lai visiem tiktu pievrsta nepiecieam uzmanba. Seminra dalbnieki augstu vrtja o iespju mcties. tefans Virts, vrtjot msu sportistu sniegumu, saka: Stila marrutu vrtana ar komentanu ir oti nozmga, jo t ir liela paldzba sportistiem un treneriem, lai vii zintu, kam vairk jpievr uzmanba meistarbas pilnveidoanas lab. Gan sacensbs, gan seminr redzju daudzus oti labus jaunos jtniekus, pai brnu konkurenc, kuriem ir pareiza uzsde, prasme sadarboties ar zirgu. Tau vienlaikus jsaka, ka ar viiem ne
Mra Millera foto

Rziju Rumpi no Saldus JSS par uzvaru poniju janas sacensbs apbalvo tiesnesis no Vcijas tefans Virts (no kreiss) un Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus.

viss ir perfekti, tpc jmcs. Ceru, ka seminrs deva impulsu, lai katrs pc tam savs mjs turpintu strdt tlk un lai treneri, dzirdot cita viedokli, iespjams, gtu sev jaunas idejas. Svargi, lai jtnieki katru vingrinjumu izpildtu pareizi, jo

tefans Virts vada praktisko seminru sporta centra Kleisti man.

tikai tad tas var sniegt vajadzgo efektu un mca padisciplnu. Grti visprint pieauto kdu raksturojumu, jo katram ts mdz bt atirgas, tau esmu skaidri prliecints, ka visiem nepiecieams veikt vairk manas vingrinjumu bez lcieniem, izmantojot krtias. Tas tpc, ka pati lekana jau lielkajai daai sportistu problmas nesagd. Un ar tad, kad notiek kda uz ra, to lielkoties izraisjis ce ldz tam, nepareizi izvlts temps un citas nianses. Man ir prieks, ka Latvij redzju daudz jaunu sportistu, kuri vlas mcties, un dart to pareiz veid. Un tikai tas var nodroint janas sporta attstbu valst, ja ir gan pieaugos dalbnieku skaits, gan darbs korektas janas apganas jom.

Pilnveidojas ar tiesnei
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus: Latvijas Jtnieku federcija uz LJF kausa izcas tre un ceturt posma sacensbm bija specili uzaicinjusi vienu no Vcijas vadoajiem treneriem un tiesneiem tefanu Virtu, lai vi vrttu sportistu un zirgu sniegumu un vadtu praktisko seminru. osezon, jau skot ar ziemas empiontu, oti lielu popularitti ru prvaran ieguva marruti ar jtnieka darbbas un zirga kustbas stila vrtjumu. Tas tpc, ka ir oti svargi, lai jaunie jtnieki un jaunie zirgi iemctos kvalitatvi veikt marrutus, kas btu viu tlks meistarbas attstanas pamats. Prieks,
~14~

ka tefans Virts atzingi novrtja msu jtnieku prasmi. Vrtjot saldzinjum ar citu valstu sportistiem, vi atzina, ka Latvijas jtnieki ir labi sagatavoti, un, ja viiem btu tda pati zirgu izvle k, piemram, Vcij, msu prasmgkie jtnieki vartu ldzvrtgi konkurt ar s valsts sportistiem. Ar msu jauniei un brni esot labi sagatavoti, ko Virts spj saldzint ar ar msu reiona attstbas lmeni, pirms neilga laika strdjot sacensbs Sanktpterburg. Krievij zirgu izvle ir nesaldzinmi lielka, bet jauno sportistu sagatavotba ne tik augsta. Virts tiesja ar marrutus poniju jan, ko tpat vrtja atzingi, tikai atkal piebilda, ka sportisti ir centgi, bet zirdzii Vcij veic augstkus marrutus, jo tie oktobris-novembris, 2010

Mra Millera foto

vienkri ir augstkas kvalittes. Tau Latvij poniju jana tiek attstta tikai pirmo gadu, un tas ir dabiskas izaugsmes jautjums. Mums nav iespja sacensties ar valstm, kurs jau pats zirgu skaits ir daudzkrt lielks, tau vlamies tiekties uz augstiem rezulttiem. Tpc ar federcija rko starptautiskus seminrus viss pie mums attsttajs janas sporta disciplns. Tas ir oti svargi, lai katrs jtnieks, emot vr citas valsts specilista viedokli, saprastu, analiztu un labotu savas kdas. Vienlaikus, strdjot kop ar rzemju specilistiem, mcs ar msu tiesnei, pilnveidojot savu prasmi marrutu vrtan uz atzmm.

LATVIJ

Janas sports 20. populrkais valst

Sagatavoja Dace Millere

Vairkos ziu portlos oktobra vid pardjs informcija, ka jau otro gadu pc krtas ir veikts ptjums Sporta mrketings Latvij, ko pc mrketinga aentras ASAP Promo pastjuma veicis tirgus un sabiedrisks domas ptjumu centrs SKDS ar Izgltbas un zintnes ministrijas un Latvijas Olimpisks komitejas atbalstu. Par populrko sporta veidu valst jau otro gadu pc krtas atzts futbols, otraj viet ir basketbols, treais volejbols, ceturtais vieglatltika, piektais hokejs, bet senieku nosldz ritebraukana. Tau janas sports ierindojies 20. viet, kas ir saldzinoi augsta rdtjs. Domjams, pateicoties Airisas Peneles pankumiem

pagju gada Eiropas empiont, veiksmgajiem Anda Vrnas startiem ru prvaran un Pasaules kausa posma sarkoanai Rg konkr ar valsts amatpersonu ieinterestbu un daudzskaitlgo ldzjutju atbalstu, izdevies sasniegt du rezulttu. T nu iznk, ka kaut kur tlk aiz janas sporta ir olimpisks medaas guvuie kamaniu sports, skeletons, dudo, vai ar masveidbu ar daudzajiem sacensbu seriliem guvuais orientans sports. Jtnieki par to var tikai priecties, jo sacensbu organizcijas lmenis aug, neskatoties uz ekonomisko krzi, noturas ar sacensbu dalbnieku skaits un zirgaudztji rpjas par jauniem un labiem zirgiem msu sportistiem. Apsveicam visus msu sporta veida prstvjus ar tik augstu

LJF sezonas kopvrtjuma lderis konkr irts Bricis.

Apsveicam dzimanas dien!

Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas s sezonas noslguma posm apsveikumus dzimanas dien no saviem audzkiem un sacensbu rkotjiem sama Sergejs akurovs. Vi ir gan atzts treneris, gan marrutu sastdtjs, k ar sporta centra Kleisti populro klasifikcijas sacensbu rkotjs. Sergejs viengais no Latvijas sportistiem piedaljies olimpiskajs spls ar zirgu Finls PSRS izlases sastv 1988. gad Seul. Strdjis un apmcbu ar ru prvaran guvis Vcij, tagad start Latvijas lmea sacksts gan konkr, gan iejd. Zirgu Pasts pievienojas apsveikumiem!

vrtjumu! Vispirms jau Latvijas Jtnieku federcijas vadbu, kas rpjas ne tikai par organizatoriskajiem jautjumiem, bet ar par sporta veida popularizanu! Aptaujtie atbildjui ar uz jautjumu, cik daudz naudas vii vidji mnes tr savm interesm, kas saisttas ar sportu. Rezultti liecina, ka 2009. gad vidji tie bija 8,80 lati mnes, 2010. gad 10,87. Popularittes indekss aprints, balstoties uz datiem, kas iegti no sekojoiem avotiem: SKDS veikt Latvijas iedzvotju aptauja (vecums

1574 gadi), Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijas, Latvijas Sporta federciju padomes sniegtie dati, Portla Sportacentrs.com un TNS Latvia ptjumu dati. Ptjuma rkotji pavstjui, ka detaliztku informciju interesentiem iespjams iegt par maksu. 2009. gada ptjuma rezulttus pieprasjuas daudzas organizcijas, kas vljus uzzint situciju sporta mrketing un reklmas iespjm. Mazku interesi izrdjuas sporta federcijas. Pilnu ptjumu par attiecgu samaksu varat iegt: Sporta Marketings.lv

Latvijas sporta veidu tops 2010

Vieta Sporta veids Punkti 1. Futbols (t. sk. minifutbols, pludmales futbols) 62 2. Basketbols 61 3. Volejbols (t. sk. pludmales volejbols) 60 4. Vieglatltika (t. sk. skrieana) 59 5. Hokejs 59 6. Ritebraukana (t. sk. ritebraukana trek, BMX) 56 7. Motosports 52 8. Florbols 49 9. Bokss 47 10. Daislidoana, trslidoana, orttreks 46 11. Teniss 45 12. Vingroana 45 13. Svarcelana 44 14. Handbols 43 15. Brv ca, grieu-romieu ca 43 16. Sporta dejas 42 17. Autosports 42 18. Distanu slpoana, kalnu slpoana, snovbords 41 19. Peldana 36 20. Janas sports 33 Kop novrtti 65 sporta veidi. Piebilstams, ka Latvijas Sporta federciju padom obrd atztas 92 sporta federcijas.

Sergejs akurovs saem apsveikumus dzimanas dien.

oktobris-novembris, 2010

Mra Millera foto

~15~

Mra Millera foto

RZEMS

Alltech FEI Pasaules Janas sporta sples

Sagatavoja Dace trausa

Sesto reizi janas sporta vstur notika zirdzinieku sabiedrbai svargs notikums, kad pasaules empionu medaas tiek sadaltas vien viet un laik tik daudz un dados janas un braukanas sporta veidos. oreiz tas pirmo reizi notika Amerikas kontinent, ASV slavenaj Blue Grass Horse Country Kentuki Zirgu park Leksinton. Kop eit sacents vairk nek 900 sportisti un 1300 zirgi. obrd s sples aptver iespaidgu dadu sporta disciplnu skaitu, kas saisttas ar zirgiem, - kopum jau astoas. Sples apmeklja pusmiljons skattju. Lielkais skattju skaits tika sasniegts 1. oktobr, kad notika iejdes frstails 46496, k ar trscas krosa dien 2. oktobr. Vidji dien apmekltju skaits svrtjs no 25000 ldz 35000 cilvku.
eihs Hamdans bin Mohds Al Maktoums ar SAS Alexis treaj viet.
Kita Hougtona/FEI foto

25. septembris 10.oktobris, Kentuki, ASV

Marija Mersedesa Alvaresa Pontona no Spnijas rso finla lniju pirm.

Izturbas prjjiens 26.-27. septembris

Prjjiena distances garums ir 160 kilometri ar regulrm veterinrajm kontrolm, kurs nosaka, vai zirgs ir atbilsto stvokl, lai vartu turpint distanci. Uzvar dalbnieks, kas o garo ceu veic vistrk un veiksmgi iziet finla veterinro prbaudi. obrd is ir atzts par visstraujk augoo janas sporta veidu pasaul. Spniete Marija Mersedese Alvaresa Pontona ar zirgu Nobby, kas uzrdja fenomenlas izturbas spjas un izcilus rdtjus ar veterinro kontrou laik, kuva par uzvartjiem aj grtaj discipln. Ne tikai zirgs, bet ar jtniece ir sta supersieviete, kura tikai septias nedas pirms splm dzemdja meitiu, tau spja uzvart tik oti spcg konkurenc, k oreiz janas sporta spls. Via augstba eihs Mohameds Bin Raids Al Maktoums no Apvienotajiem Arbu Emirtiem iema otro vietu, bet via dls eihs Hamdans Bin Mohds Al Maktoums izcnja bronzas medau.Tas nebija prsteigums, ka komandu vrtjum zelta medau ieguva AAE, kur ldzs individulo medau ieguvjiem no s valsts, cnjs eihs Majids Bin Mahameds Al Maktoums un eihs Raids Dalmoks Al Maktoums. Franu komanda ierindojs otraj, bet Vcijas treaj viet.
Kita Hougtona/FEI foto

eihs Mohameds bin Raids Al Maktoums ar Churing Kagebee.

eihs Mohameds bin Raids Al Maktoums ar Churing Kagebee otraj viet.

~16~

oktobris-novembris, 2010

Kita Hougtona/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

RZEMS
Trsca 30. septembris 3. oktobris
Trsca Kentuki park jau ir pazstama iepriek, jo eit notiek slavens CCI4* sacensbas, tau oreiz marruta sastdtjs Maiks Iteringtons Smits no Lielbritnijas o ru marrutu bija ievrojami prveidojis. Ar pavisam nelielu izrvienu trsc uzvarja Lielbritnijas komanda, bet otro vietu sensacionl krt izcnja kandiei. Pc ilga prtraukuma vietu uz goda pjedestla atkal ieguva Jauzlandes komanda, ieemot treo vietu. Individuli nebija prspjams vcietis Mihaels Jungs ar La Biosthetique Sam.

Abdulahs Al arbatl - sudraba medaa, Filips le ns zelts, riks Lamaze bronza.

Petera Niksona/FEI foto

Uzvartjs trsc Mihaels Jungs ar La Biosthetique - Sam FBW.

riks Lamaze ar Hickstead.

Konkrs 4 .-9. oktobris

Konkr ca par individulajm medam notiek atirgi nek cits sacensbs. Lakkie etri dalbnieki sacenas sav starp, mainoties ar saviem zirgiem. Jtniekiem nkas jt un pardt savu meistarbu ar zirgiem, kuriem mugur s pirmo reizi. o sacensbu lielkais prsteigums bija jtnieks no Saudu Arbijas Abdulahs Al arbatl, kur ne tikai iekuva labko etriniek, bet pat spja izcnt sudraba medau. Vi jja ar zirgu Seldana di Campalto, kas vl pirms sem nedm bija zem itu jtnieka segliem. 27 gadus vecais sportists pierdja savas spjas, ne tikai s laik spjot atrast kontaktu ar tempermentgo vi, bet ar mainoties ar prjiem jtniekiem un jjot nepazstamus zirgus. Zelta medau ieguva beu jtnieks Filips le ns ar izskatgo rzeli Vigo dArsouilles. Bronzas medaa tika rikam Lamaze ar Hickstead, bet ceturtais oreiz Rodrigo Pesoa ar Rebozzo. Par labko konkra zirgu atzina Hickstead, kur nenogza nevienu krtiu. Lai gan ar individulaj vrtjum uz goda pjedestla nebija neviena zirgu lielvalsts Vcijas prstvja, komandu vrtjum t tomr izcnja zelta medaas. Sudrabs piencs franciem, bet bronzas medaa beu komandai.
~17~

Uzvartja komanda trsc no Lielbritnijas: Nikola Vilsone, Kristina Kuka, Viljams Foks Pits un Mar Kinga.

oktobris-novembris, 2010

Petera Niksona/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

RZEMS

Alltech FEI Pasaules Janas sporta sples

Iejde 27. septembris 1. oktobris
Iejd aiotu radja jautjums, kur no iejdes miliem uzvars Nderlande vai Vcija. Ar sacensbu organiztjiem amerikiem ir ko likt pret. Stefens Peterss ar Ravel bija spcgs kandidts uz medam, bet Laura Behtolaimere ar Mistral Hojris no Lielbritnijas pdjos gados ir sasniegusi pasaules topa lmeni. Jau pirmaj shm no vism turpmkajm sacensbm par zirga savainojumu tika diskvalificta Holandes sportiste Adelinde Kornelisena ar Parzival, kas bija viena no medau kandidtm. Jau atkal spoi startja holandieu meln prle Totilas ar Edvardu Glu seglos, kas izcnja zelta medaas viss trs shms, tpat angliete Laura Behtolaimere ar Mistral Hojris sudraba medaas un Stefens Peterss ar Ravel bronzas medaas. Peterss ieguva pirmo medau Amerikai pc 1932. gada splm, kad uz apbalvoanas pjedestla iejd kpa leitnants Hirams Totle ar Olympic, kur ieguva bronzas medau Losandelosas olimpisko spu laik. Skattju mlulis neapaubmi bija pris no Spnijas - Huans Manuels Diazs ar andalzieu rzeli Fuego. Publika kuva gandrz nevaldma, kad pardjs Fuego frstaila rezultts 81,45%, kas skattjiem ita par maz. Pc Diaza uzstans aplausi un ovcijas skanja apmram desmit mintes, kas neva skt uzstanos Glam ar Totilas. Amerikas skattju vrtjum spnis prspja holandieti Glu ar Totilas.

Toms Makkaions.

Dirka Karemana/FEI foto

Edvards Gls ar Moorlands Totilas. Uzvartji individulaj vrtjum: pirmais Toms Makkaions, otrais Kregs mersels un treais Dns Latimers.

Reinings 25.-30. septembris

Reinings ir sporta veids, kas prmis elementus no Amerikas kovboju ikdienas darba, tomr jau vairkus gadu desmitus kuvis populrs sporta veids vis pasaul. Lai gan ameriki tiek uzskatti par o sacensbu lderiem, tomr ir izveidojus spcgas komandas ar Eiropas valsts, kas ir ciengas konkurentes sporta veida radtjiem. Pirms Janas spu medaas sadalja reininga sportisti. Lderu sarakst dominja ameriku sportisti, kas ar izcnja savai komandai zelta medaas. Pirmo reizi aj discipln uz goda pjedestla bija Beijas komanda, kas ieguva sudraba medaas, bet bronzas panieki bija Itlijas komanda. Ar individulaj vrtjum uzvarja ameriknis Toms Makkaions ar Gunners Special Nite, ar otro vietu iema s valsts prstvis Kregs mersels ar Mister Montana, bet treaj ar Amerikas kontinenta prstvis kandietis Dns Latimers ar Dun Playin Tag.

Huans Manuels Munoss Diazs ar Fuego XII no Spnijas Grand Prix frstail.

~18~

oktobris-novembris, 2010

Kit Hougtona/FEI foto

Dirka Karemana/FEI foto

Petera Niksona/FEI foto

RZEMS
Pajgu braukana 7.-10. oktobris
Pasaules empionts Janas sporta spu ietvaros notiek tikai etrjgu konkurenc. is ir sporta veids, kas piesaista oti daudz skattju, sevii maroton. Austrlietis Boids Eksels jau vairkus gadus ir centies iegt pasaules empiona medau pajgu braukan etrjgiem, un oreiz via ples vainagojs arpanakumiem, turklt uzstdot pasaules rekordu manas braukan. Nedaudz no via atpalika holandietis Ijsbrands ardons, izcnot sudraba medau, bet bronzas medaa palika sacensbu rkotjvalst ASV, kad Takers Donsons izcnja treo vietu. Komandu vertjum uzvarja holandiei, iedzinju lom ASV un Vcijas komandas.

Paraolimpisk iejde 5.- 10. oktobris

is sporta veids, kas turpina strauji attstties, Pasaules Janas spu programm tika iekauts pirmo reizi. Paraolimpisk iejde, kas FEI atbalstto sporta veidu skait ir no 2006. gada, dod iespju jtniekiem ar fiziskm nepilnbm sacensties visaugstkaj lmen ldzs prjiem sportistiem. Atkarb no invalidittes pakpes, jtniekus iedala etrs klass, lai cntos par medam. aj discipln lderi ir Lielbritnijas sportisti.

Rinaldo de Kraiena/FEI foto

Pirm ceturtaj grup Sofija Velsa (lielbritnija), otrais Maikls Dords (Beija), treais Franks Hosmars (Nderlande).

Ijsbrands ardons uzvar maraton.

Rinaldo de Kraiena/FEI foto

Labks komandas pasaul Nderlande, ASV un Vcija. Zelta medau ieguvji paraiejd angi Do Pits, L Prsons, Sofija Kristiansena un Anne Danhama.

Voltizana 6.-10. oktobris

Boids Eksels sasniedz rekordu manas braukn un uzvar kopvrtjum

Voltizana ir sporta veids ar oti augstm parasbm, kas sastv no divm dam obligt un frstaila testa, kad ldzs sportista tehniskajam sniegumam vrt ar radoo pieeju. Vingroana zirga mugur notiek, zirgam prvietojoties vienmrg lku gait, kas ar tiek vrtta. Voltizan sacenas komandas, k ar individuli vriei

un sievietes. obrd spcg komanda voltizana izrdjs ASV, atstjot aiz sevis Vciju un Austriju. Individuli labko rezulttu sasniedza Lielbritnijas sportiste Eklesa Doanne ar zirgu WH Bently, bet vrieu konkrenc nebija prspjams Patriks Lzers no veices ar RS von der Winternuhle.
~19~

oktobris-novembris, 2010

Rinaldo de Kraiena/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

Dirka Karemana/FEI foto

RZEMS

Polijas amatieru empionts

www.pajugubrauksana.com, specili Zirgu Pastam

Varka, 17. 19. septembris, pajgi

Uzzinot, ka Polijas neoficilaj amatieru empiont piedalsies gada pasaules empionta vienjgiem otrs vietas ieguvjs Bartlomejs Kviateks, portla pajugubrauksana.com komanda ne mirkli neaubjs un rada iespju o paskumu apmeklt. Sacensbas notika modern janas sporta kompleks Farma Sielanka, kur trenjas viens no vadoajiem Polijas braucjiem Sebastians Bogas. Sportists ir 2006. gada Polijas empions un FEI reiting 2006. gad iema otro vietu. 2007. gad Vark notika pasaules empionts divjgiem, kur Sebastians Bogas iema 18. vietu. Lai ar cik dvaini tas nebtu, ms bijm manas braukanas sacensbu viengie skattji, tau uz maratona un konusu ru braukanas sacensbm pievienojs vl pris interesentu. aj zi situcija ir tda pati k Latvij, lai piesaisttu skattjus pajgu braukanai, nepiecieami papildu paskumi. Lielisks piemrs bija nesen notikus ru prvaranas un pajgu braukanas sacensbas Kocnos. Sacensbas vrojm no dalbnieku un organizatoru redzes punkta. Paskuma organizcija bija augst lmen teicams manas braukanas laukums, elektroniskais informcijas tablo, eleganti trpti tiesnei, kuri sacensbm pieir aristokrtisku noskau un clumu. Rezulttu tltja pazioana sacensbu skatanos padarja vl interesantku. Lai nodrointu raitu informcijas apriti, personls izmantoja rcijas, un sekretarits maratona posm tika prcelts uz sacensbu norises vietu. No dalbnieku viedoka secinjm, ka vairkums komandu, kas piedals sacensbs Igaunij, Latvij un Lietuv, ar dadiem pankumiem vartu piedalties ar Polij notiekoajs amatieru sacensbs un pat pretendt uz ciengu rezulttu visu trs disciplnu vrtjum. Tau jatzst, ka klupanas akmens ikvienam no baltieiem btu manas braukana. dam secinjumam ir iemesls msu, latvieu, zirgu sagatavoanas proces nav ielikti manas janas pamati, un is btiskais trkums liedz rdt veiksmgu un baudmu sniegumu ar tad, kad zirgs ir aizjgts. Ar pau apbrnu vrojm gada pasaules empionta dalbnieci vi La Salle azartiskums, degsme un spks, ar kdu zirgs veica tam

Bartlomejs Kviateks ar lonski irnes zirgu Niger kuva par uzvartju N1 klas.

doto uzdevumu, bija tiem acmredzams un sts. Prjie zirgi neatpalika visiem bija skaidrs, ka braucji no viiem gaida aktvu kustbu uz prieku jebkur situcij. Nodergi bija vrot Bartlomeja Kviateka sniegumu. Vi startja ar diviem jauniem zirgiem, un visticamk, ka tiei braucja profesionlisms un mierg attieksme mums, skattjiem, va izbaudt via startus. Jpiebilst, ka is sportists startja sava lmea klas, kur bija tikai dai braucji. pas pagodinjums bija, kad Tadeus Kodzs vienu no aktvkajiem Latvijas pajgu braucjiem Andi Pavlovski iepazstinja ar braukanas lielmeistaru, un abiem izveidojs interesanta saruna.

Redztais, secinjumi un iedvesma

Daniela Kolasa ekipa pc kritiena.

Dalbnieki tiek dalti klass vienjgi, divjgi, zirgi, poniji, jaunie braucji, atvrt (Open) klase u.c. Katrai klasei, neatkargi no dalbnieku skaita taj, sacensbu nolikum tiek paredzta sava manas braukanas shma, maratona posmu distances, ru un ru vrtu skaits. da rcba auj sacensties ldzvrtgi. Atsevim klasm (piemram, amatieru klasei) nav manas braukanas sacensbu, ir tikai maratona un konusu ru braukanas disciplna. Vljmies no-

skaidrot iemeslu, un viens no sacensbu tiesneiem Tadeus Kodzs paskaidroja, ka manas braukana ir grta un sareta, tpc amatieru klases dalbnieki nevlas taj startt, lai gan no sportistu pilnveidoans viedoka tas nav pareizi. Tau Polijas vadoie pajgu braukanas specilisti teics dart visu, lai radtu apstkus, kas liktu ar amatieriem startt manas braukan, jo tas ir sporta veida pamats. Katra sacensbu disciplna notiek sav dien. Netiek pieauta situcija, ka vien dien notiktu divas disciplnas. Kvalitatvs un noformts manas braukanas iesildans laukums. Maratona D posmu amatieru klases dalbnieki neveic. A posms ir ss, ldz etrus kilometrus gar. Jizbrauc pieci ri. Spcgko klau dalbnieki veic seus rus. Braucji izmanto pou lonski irnes zirgus, vietjos pou zirgus, KWPN, Lipicas, WLKP, un citu iru zirgus, k ar dadu iru ponijus, taj skait ar Norvijas fjordu zirgus. Redztais liek izdart secinjumus par aizvadto sacensbu sezonu un iedvesmo jaunajai, jcer, jau kvalitatvkai sezonai! Rezultti http://equisport. pl, plaka foto reporta www.pajugubrauksana.com

~20~

oktobris-novembris, 2010

Zanes Pavlovskas foto

Zanes Pavlovskas foto

VSTURE

Latvijas Jtnieku pulks

Sagatavoja Dace Millere

Pulka virsnieku paraas un tika

Par pulka virsnieku sapulces pieemtu un pulka komandiera apstiprintu militrs piekljbas un tikas noteikumu rupju prkpanu komisija var ierosint vaing nodoanu pulka goda tiesai. K komisijas darbbu raksturojou pievedu nedaudzus no vias izstrdtiem un spk esoiem militrs piekljbas un tikas noteikumu pantiem. Katram pulka virsniekam jievro sekoais: 1) Es esmu atbildgs un man jrpjas, lai jtnieku pulka formas nesji visur tai dartu godu. 2) Jtnieku pulka virsnieki, esot formas trp, ns pulka kru nozmi un tradicionlo pulka gredzenu. 3) Virsnieks nedrkst uzkrist nedz ar nolaidbm sav aprb, nedz ar prspltu eleganci. 4) Jtnieku pulka virsnieki drkst apmeklt tikai slgtus vakarus, atbilstous viu sabiedriskam stvoklim. 5) Pulka virsniekiem obligatoriski japmekl visi pulka virsnieku klub sarkojamie vakari un virsnieku sapulces. 6) Uz virsnieku klub sarkojamiem vakariem pulka virsniekiem jierodas vienmr noteikt laik. Ja virsnieks to nevar, tad vlams no vakara apmeklanas atteikties. Pulka vadba sadarbb ar o komisiju rpjas par pulka virsnieku dzves labku izveidoanu, ievedot stingras paraas, apeljot pie virsnieku apzias pulka cieas un goda lab.

Latvijas armijas Jtnieku pulka kaprlis Zalcmanis janas sacksts. 1934. gads.

Pulka instruktoru un kareivju klubs

Jtnieku pulka instruktoru un kareivju klubs savu darbbu uzska 1921. gad. Klubam ierdts telpas, kurs tas ar tagad atrodas, bija stipri neizveidotas. Klubam nebija ar inventra: mbeu, trauku un citu nepiecieamo piederumu. Jau ar 1922. g. kluba darbba pamazm ska attstties un izveidoties. Pulka galdnieku darbncs pagatavoja kluba vajadzbm galdus, sdekus. Tika iegdta ar neliela bibliotka, sples (ahs, domino, dambre-

tes u.c.), pastti laikraksti un urnli. 1923.-1925. gados kluba inventrs pakpeniski tiek pavairots. Bez tam 1923. g. klub tika uzbvta skatuve. Kulturls dzves noorganizan dzvu dalbu em toreizjais pulka tieslietu przinis, kara ierdnis Lapkas, saistot pulka virsdienesta instruktorus un kareivjus, nodibinot tetra pulciu, karavru kori un citus kulturlus paskumus. 1926. gad kareivju klubs iegdja jau savu kino apartu; t samaksai vienu ldzeku dau deva Armijas komandiera tba apmcbas daa, prjo pakpeniski sedza pulks no saviem ldzekiem. Ldz 1927. g. 1. janvrim jaunais kino sniedza pulka karavriem 30 izrdes, bet tetra pulci vakaros tetra izrdes. Visdzvko darbbu kareivju klubs sk uzrdt, skot ar 1927. g., kur pulkam dotas apmram 60 kino izrdes, 6 tetra izrdes un 2 cirkus izrdes, bet 1929. g. jau 80 kino izrdes, 10 tetra izrdes un 2 koncerti. Pulka kino izrdes parasti notiek divas ldz trs reizes ned. Programmai pc iespjas tiek izvltas karavriem vairk piemrotas, audzinoas kino filmas, piemram: Msu armija, Mihails Strogovs, No Dieva aizmirstais cilvks un tamldzgi. Ieejas maksa kino un tetra izrdm neliela: virsn. Ls 0,50, instr. 0,35 un kareivjiem 0,20, tdjdi dodot katram pulka karavram iespju apmeklt sarkots izrdes. Daudzas kino un tetra izrdes pulka karavriem ar piedergiem tiek sarkotas pilngi par brvu. No 1929. g. 1. janvra ldz 1. jnijam dotas jau apm. 50 kino un 12 tetra izrdes, k ar pulka karavriem par velti nolastas vairkas lekcijas. Piem.: Latvijas atbrvoanas cas, Alkohola kaitgums, Arodu izvle, sakar ar spju prbaudi un citiem sabiedriskiem un visprjiem teoktobris-novembris, 2010

matiem. Pdjos divos gados liel mr papildints kluba bibliotkas grmatu krjums. Uz 1929. g. 1. aprli bibliotek skaitjs 1122 grmatu sjumi. To vid visu msu ievrojamko rakstnieku un litertu kopotie raksti, daudz grmatu no militrs literatras, dadas mcbu grmatas un dailiteratra. No statistikas redzams, ka mnes tiek izsniegtas apm. 200 grmatas. gada apra mnes tika atjaunots pulka karavru koris. To vada dirients Freimanis. Koris piedaljs ar gada 2. jnij sarkotos Latgales dziesmu svtkos. Sakar ar pulka 10 gadu jubileju klubam tika izdarts kapitlremonts. Kaut gan telpas klubam nav sevii piemrotas, tad tomr pc remonta ts atstj patkamu iespaidu. Kluba telpas sastv no instr. un kareivju izrkojumu zles, lastavas, viesu istabas, instruktoru damistabas, bufetes telpm un virtuves. Kluba mbeljums pareiz labs. Sienas izrottas fotogrfiskiem uzmumiem no pulka dzves, valstsvru metnm, pamcoiem un patriotiskiem uzrakstiem. Lastav bez grmatm ir urnli, laikraksti un dadas sples. . g. maij iegdts labs ameriku firmas Veser Bross pianno par Ls 1900. im nolkam Ls 1650 emti no karavru veikala peas un atliekoie Ls 250 doti no Armijas ekonomisk veikala.

Pulka karavru veikals

Jtnieku pulka karavru veikala darbbu sum raksturo ds prskats: Ldz 1925. g. janvrim karavru veikala stvolis nebija vl visai stabils. Apgrozbas kapitls tan laik bija tikai 658 lati.

Turpinjums 22. lpp.

~21~

Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem

Turpinjums. Skums nr. 7/2010 Turpinm ststjumu par Latvijas Jtnieku pulka izveidoanu, prststot 1929. gad izdoto grmatu Jtnieku pulks desmit pastvanas gados, kuru sastdjis virsleitnants Koptls.

VSTURE

Latvijas Jtnieku pulks

Turpinjums no 21. lpp.
Bet ar katru turpmko gadu veikala darbba un materilais stvoklis uzlabojs. Uz 1929. g. 1. janvri apgrozbas kapitls jau palielinjies ldz Ls 13671. Veikals nes jau krietnu peu, kuras daa tiek izlietota kulturliem mriem, auanas un janas sporta veicinanas balvu iegdei. Katru gadu Ziemas svtkos, pc pulk pastvom tradcijm, katram obligatorisk dienesta karavram no pulka veikala peas summm tiek iegdtas un izsniegtas dadas dvanas, k pulkstei, emodni, cimdi un citas lietas. Atlieko karavru veikala peas daa tiek izlietota instruktoru un kareivju kluba labiercbai, k mbeu iegdei, bibliotkas paplainanai un citm kluba un veikala vajadzbm, kuras nk par labu paiem veikala pircjiem un peas radtjiem pulka karavriem. Veikals tur un prdod karavriem nepiecieams preces, pie tam augstk labuma un par iespjami ltkm cenm, k privtveikalos. Veikals preces ieprk, galvenm krtm, tiei no rpniekiem, bez kdas starpniecbas, caur ko pank preu ltumu. Pulka karavri veikal var saemt preces ar uz kredta, ldz algas izmaksai. Vispr jsaka, ka karavru veikals pulk ir nepiecieams un svargs saimniecisks faktors, jo, apkalpodams apmram 1500 patrtju (karavru un to piedergo), dod tiem iespju par taisngu cenu iepirkties vajadzgo un to peas dau, kura citos apstkos btu aizgjusi privts roks, atstj pulk, kur pulks to izlieto visdu rtbu un labiercbu iegdei. Veikala darbbu no 1927. g. 1. maija ldz ai dienai sekmgi vada veikala przinis, virsleitnants Pavnieks.
Foto no Latvijas Kara muzeja krjumiem

Armijas janas sackstes. Janas rtumsacensbu dalbnieki. Daugavpils, 1924. gads.

Janas sackstes un sports

Jtnieku dienests ir ciei saistts ar sportu; tiem jiet roku rok. im nolkam jtnieki izmanto savu, no dienesta pienkumiem brvo laiku; uz pulka sporta laukuma, tpat ar pulka man sastopam trenjamies jtniekus gan agri rtos, gan vlu vakaros. Izcilus vrba tiek piegriezta janas un auanas sportam un

vieglatltikai. Lai atzmtu to sasniegumus, k ar lai ieinterestu plakas aprindas, gadu no gada tiek rkotas sackstes. Sacensb dalbu em virsnieki, instruktori un kareivji. Uzvartji tiek godalgoti: biei vien godalgas ir oti vrtgas un sniedzs desmitos tkstoos. Godalgu iegdei, ar pulka komandiera pulkv. Cepla laipnu pretimnkanu, ikgadus asign lielkas summas no pulka karavru veikala; pdj laik sporta sekmanai nelielas summas tiek saemtas ar no apmcbas daas. Daudz balvu ik gadus ldz atved pulka efs Latv. Tirgotju savienba un citi pulka labvi; t vrtgas balvas ir dvjui: Eichhorna firma virsnieku parauga zobenu ar zelta gravjumiem, mksliniecisk izstrdjum apm. Ls 240 vrtb; bij. Latvijas armijas un atsevi eskadrona kapteinis (tagad zviedru urnlists) Mollins sudraba kausu; Latv. Aizsardzbas biedrba vrtgu naudas balvu; firma Ratfelders gadu no gada dvjusi pa portfelim auanas sackstm; viena otra balva saemta ar no Daugavpils firmm. Janas sporta nozar ldz im lielka vrba tikusi piegriezta ru prvaranai (concours hippique), mazka skrieanai pr ogiem (steeplechase) un gludskrieanai. Plaku ldzdalbu janas sacksts pulks em 1928. g. 15., 16. un 17. sept., kuras rko Latv. Aizsardzbas biedrba Rgas

Latvijas Kara muzejs

Atvrts katru dienu no pl. 10 ldz 18; ceturtdiens no pl. 11 ldz 19. Ieeja bez maksas. Gidu pakalpojumi no Ls 2,42-6,05. Adrese: Rga, Smilu iela 20 (Pulvertornis). Tlr. 67223743; www.karamuzejs.lv
~22~

hipodrom. eit vietas iegst sekojoi pulka virsnieki: a) concours hippique: A. klas: 1. v. virsls. Groskopfs uz zirga Cimpers iegstot k balvu Armijas kra tba dvto sudraba tabakas kasti; 2. v. kapt. Grunte uz zirga Cders, iegstot L.A.B. dvtos rakstmgalda piederumus; 3. v. virsl. midts uz ves Celjona L.A.B. sudraba portsigaru. B klas: 1. v. pulkv. Buks uz ves Ciemaa iegst Valsts prezidenta G. Zemgaa k-ga dvto marmora kamna pulksteni; 2. v. v.ltn. Saprtnieks uz zirga Auto drbnieka Liebesmaa dvto virsnieka uzvalka komplektu; 3. v. ltn. Robenieks uz zirga Ceotjs firmas Rterfelds dvto das rakstmgalda vstuu mapi, 4. v. kapt. Grunte uz zirga Cders Ieklietu ministra dvto sudraba pulksteni, 5. v. leitnantam Blumbergam ar vi Cilvija L.A.B. dvts revolvers. C klas: 1. v. v. leitn. Blumbergs uz Cilvija Latv. Tirgotju savienbas dvtu sudraba karou komplektu; 2. v. leitn. Saprtnieks uz zirga Auto L.A.B. dv. Braunia sistmas revolveru; 3. v. kapt. Upts uz ves Direkcija L.A.B. sudraba vstuu bloku, 4. v. leitn. Jostsons uz ves Centifolija L.A.B. chronometri; 5. v. pulkv Buks uz ves Ciemaa iegst Jaunks Zias dvto sudraba apkaluma jtnieku steku. Instruktoru klas: 1. v. virsser. Apenis uz zirga Cirtjs iegst rpnieka uzes dvtos vieglos seglus, 3. v. kapr. Freimanis uz Cilons iegst Br. Vanagi dvto vatto gultas segu; 4. v. ser. Skutis unCiks J. Otlna barometri, 5. v. virsser. Berlands uz Cesija R. Valdmaa kabatas pulksteni.

Turpinjums nkamaj numur.

oktobris-novembris, 2010

RZEMS

Nciju kausa Veicinanas lgas finls

Sagatavoja Dace trausa

Barselona, 19. septembris

Dnija pievienosies 2011. gada Meydan FEI Nciju kausa dalbnieku elitei. du iespju dod prliecino uzvara Veicinanas lgas finl, kas notika Spnijas pilst Barselon Real Club de Polo. Neaudz s pieczvaigu statusa sacensbas sabojja laika apstki, jo dau no marrutiem ncs prcelt no galvens arnas ar zles kljumu uz smilu laukuma aiz staiem, kas bija 1992. gada Barselonas olimpisko spu iesildes vieta. Tas dalbniekiem sagdja papildu grtbas, jo pirmais Nciju kausa marruts notika smilu laukum, bet otrs zles kljuma arn. Dnijas komanda ar visiem uzdevumiem tika gal labk par visiem, kop saemot tikai 12 soda punktus. Du komandas labk jtniece, 29 gadus vec Tna Lunda, lepojoties ar sasniegto, teica: Ms esam mazas valsts prstvji, tomr msu jaun komanda, piesaistot daus jaunus un talantgus zirgus, kvalificjusies augstk lmea sacensbm, kas ar bija msu mris jau kop gada skuma, td oti priecjamies, ka esam to sasniegui. Aiz Dnijas ar 16 soda punktiem otraj un treaj viet ierindojs Spnija un Kanda, bet ceturtaj viet iti, aiz sevis atstjot Norvijas komandu. Sest Austrija, bet Somijas un Ungrijas prstvji palika septtaj un astotaj viet.

FEI pirmais viceprezidents Svens Holmbergs, Real Club de Polo prezidents Eudaldo Bonets, uzvartji Dnijas komanda, Meydan International prstve Treisija Gilla un CSIO Barcelona Show direktors Daniels Giro.

Anda Pavlovska

Pdjs FEI Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbs pajgu braukan, kas notika Donaueingen no 16. ldz 19. septembrim, uzvarja ungrs Jozefs Dobrovis. Tagad zinmi desmit etrjgu braucji, kuriem pieirtas tiesbas startt FEI Pasaules kausa 2010./2011. gada izcas sacensbs. Veiksmgkie ogad: pagjus sezonas uzvartjs Boids Eksels no Austrlijas, Zoltans Lazars un Jozefs Dobrovis no Ungrijas, Tomass Eriksons un Frederiks

Jozefa Dobrovia komanda.

Emil Martinsena no Dnijas komandas ar Caballero 80.

oktobris-novembris, 2010

~23~

Naho Olano/FEI foto

Persons no Zviedrijas. veici prstvs Verners Ulrihs un Daniels Vurglers. Nderlandi jsbrands ardons, Koss de Ronde un Teo Timmermanis. Sacensbu par 2010./2011. gada sezonas labk braucja titulu braucji aizvads, sacenoties slgtaj man pc citiem noteikumiem, nek tas bija kvalifikcijas sacensbu sezon. FEI Pasaules kausa izcas noteikumi paredz sacensbas slgtaj man, kur izvietoti 1 3 maratona tipa ri (ar trim, etriem vai pieciem vrtiem), viens tilts un 8 12 konusu tipa ri (atkarb no manas izmra), atirgu braucja un palgu aprba reglamentu u. c. Sacensbas notiek uz laiku, un, lai cas btu aizraujokas ne tikai skattjiem, bet ar paiem braucjiem, organizatoriem dota iespja izveidot divu apu jeb hitu sacensbas. Ar Pasaules kausa izcas noteikumiem var iepazties FEI mjas lap www.feiworldcup.org.

Kristina Toda no Spnijas komandas ar Cashmire.

Fakti
Pirmaj raund astoi dalbnieki marrutu veica bez kdm, bet otraj marrut veiksmgi bija sei dalbnieki. Veckais sportists, kur startja Barselon, bija leendrais 63 gadus vecais Jans Millars no Kandas. 2011. gad jaunpiencja Dnijas komanda cnsies ar Beijas, Francijas, ASV, Lielbritnijas, rijas, Vcijas un Nderlandes komandm.

Naho Olano/FEI foto

Desmit labkie

Naho Olano/FEI foto

Novembris
P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7

8 9 10 11 12 13 14

15 16 17 18 19 20 21

22 29 23 30 24 25 26 27 28

Daces trausas foto

PIEREDZE

Medbas zirga mugur

Tulkojums no urnla St. Georg 2010. gada septembra numura

Uzskati par medbm jus cns ar daudziem aizspriedumiem: ts esot prk bstamas jtniekam, prk sareta etiete, prk elitra nodarbe, kas nav piemrota sporta zirgiem. Apskatsim izplattkos mtus par o janas veidu un minsim atspkot prmetumus.

1. Medbas jus ir prk bstamas manam zirgam

Varbt jums ieteicams pamaint kaut ko zirga turanas veid, sniedzot tam vairk iespju trent savu izveicbu? Zirgam ir dabiski lkot barar saviem sugas briem; to zirgi darjui vl tkstoiem gadu pirms pirms tikans ar cilvku. Statistika par medbu zirgiem ir visai trcga, jo o janas paveidu nereglament nacionls janas sporta federcijas, tomr pc novrojumiem var secint, ka daudzi no iem zirgiem ar cienjam vecum ir saglabjui labu veselbu. Jpiebilst, ka to vid lielkoties ir apvidus jan pieredzjui zirgi, nevis tdi, kas vienreiz gad tiek palaisti paauot pa laukiem.
Dublinas zirgu ov rij savu meistarbu tradicionli demonstr ar mednieki zirgos kop ar suiem.

2. Medbs valda prk stingrs protokols

Bez zinmiem uzvedbas noteikumiem neiztiek neviena sabiedrba: kas pirmaj brd iet prlieku stingrs, patiesb balsts uz loiskiem pamatojumiem. Piemram, zirgi tiek laikus un atbilstoi iesildti noteikts viets. Kad ierodas ekipa ar suu baru, zirgi tiek jti tikai soos, lai izvairtos no negadjumiem. Vedot suus garm, visi jtnieki pagrie zirgus ar skatu uz suiem gan lai izrdtu tiem cieu, gan ar drobas apsvrumu d, lai sabijuies zirgi nesaspertu suus ar pakakjm.

4. Medbs tiek izliets prk daudz asiu

Medbas daudzviet, piemram, Rietumeirop ir medbas bez asins izlieanas. Medanas aizliegums Vcij pastv jau sen kop 1934. gada tur nenotiek medbas uz dzviem mea zvriem, td t. s. Schleppjagd ir inscentas medbas. Pa prieku jj lepes iezmtjs, kuram pie segliem piestiprinta kannia: no ts tek idrums (tas iegts no liellopu iekm), ar kuru tiek mkslgi iezmts marruts, kas suiem jveic. Medbu meistars palai suus dzt pdas, un, kad sui ts uziet, ar jtnieki dodas uz prieku. Jtnieki sadals dads teritorijs: uz viena lauka pa prieku jj tikai pieredzjui jtnieki ar droiem zirgiem, kas mk lekt, pc viiem seko prjie. Uz otra lauka dodas tie, kas nelec vispr, vai ar tie, kuri vlas iegt pieredzi, prvarot noteiktus rus. Medbas tiek noslgtas ar pau ceremoniju, kas simboliz medjuma ieganu un sadalanu, atalgojot suus par labi paveiktu darbu. Nereti im nolkam izmanto veikal iegdtas liellopu iekas.

3. Medbs ir daudz suu tas ir prk bstami

Tiei tas padara medbas jus par uniklu un aizraujou paskumu tas ir viens no retajiem janas sporta veidiem, kur paralli zirgam piedals vl viens dzvnieks suns. Sui nav nekdi dekoratvie elementi, bet gan labi audzinti galveno lomu spltji. Strikti skatoties, jtnieki ir tikai skattji zirgu mugur, kas lkos seko ldzi suu dzinju darbam. ri proces tiek prvarti, lai paliktu iespjami tuvk notikumu centram, nevis k pamris. Suu rejas pieir procesam pau atmosfru. Jtniekam jspj sekot un orientties pc suu balsm un atirt, kad tie vl seko plei, kad to atradui, kad savukrt pazaudjui pdas u. c. Turklt suu bars medbs nav neorganizta masa: visi sui seko vadonim, kas savukrt klausa medbu meistara komandm.

5. Visi jj sarkans akets, bet tda krsa man nepiestv

Par to var neuztraukties, jo medbs ir atauts vilkt jebkdas krsas retingotus, kamr tie atbilst medbu videi: brnus, olvkrsas, tumi zilus un melnus. Anglijsarkanus retingotus valk tikai lapsu medbs ar atbilstoiem suiem, savukrt, ja medbs izmanto bglus, tad jvelk zai retingoti. Agrkos laikos sarkanu retingotu pasniedza medbu meistars k atznbu par noteiktu veiksmgi pabeigtu medbu skaitu, msdiens ie noteikumi vairs nav tik stingri, tau mednieku sabiedrb vartu nesaprast, ja kds iescjs ierastos uz savm pirmajm medbm sarkan aket. Starp citu, sarkanam retingotam ir sava praktiska nozme: ja jtnieks nejaui nokrt no zirga un nespj paziot par sevi citiem, via sarkans krsas aprbs uz zles vai krmu fona paldzs vieglk pamant nelaim nonkuo koli.

~26~

oktobris-novembris, 2010

Nadnas Zavadilikas foto

Nadnas Zavadilikas foto

STATISTIKA 6. Man nepatk rudens, bet tiei tad lielkoties notiek medbas
Medbu rkoanai nav noteiktu sezonu, ts var notikt arpavasarvai ziem, lai gan kas var bt skaistks par izjdi zeltainu lapu me, pc kuras vakar var baudt sildous dzrienus mjs omulg sabiedrb?

7. Piedalans medbu jjienos sabojs manu sacensbu zirgu

Universl zirga apmcbas sistmmedbu jjieni nebt nav neiedergi, it pai tos atbalsta daudzi trscnieki, kas dos paskumos var sniegt

vrtgu pieredzi saviem jaunzirgiem. Ar pieredzjus un populr vcu trscniece Ingrda Klimke kop ar savu vru Andreasu Busakeru mdz doties medbu jjienos.

8. Nespju savu zirgu savaldt apvid, kur nu vl medbs

Jpiekrt, ka nekontroljami zirgi nav patkama medbu izjdes sastvdaa. Tpc zirgs jsagatavo medbm ar mrtiecgu treniu paldzbu: jstiprina t fizisk kondcija, jiemca lkot grup ar citiem zirgiem, disciplinti mainot treniu vietas. Ar nervoziem un viegli uzvelkamiem zirgiem nav ieteicams pirmaj reiz uzreiz doties grup ar pieredzjuiem jtniekiem, kas seko tiei aiz suiem. Labk izvlties otro lauku, kur var miergk temp palkot un pieradint zirgu pie jaunajiem iespaidiem pakpeniski. Medbu specilisti apgalvo, ka zirgi nereti sk stiept un vilkt, ja jtas prslogoti un nespj tikt gal ar jauno, uztraucoo atmosfru. Te paldz tikai pieredze. ds situcijs ieteicams saglabt mieru, radt zirgam sajtu, ka tas vartu skriet, ja gribtu, nevilkt pret ar roku. Zirgi ir bara dzvnieki, kas vads pc saviem instinktiem: jo tlk tie atpaliek no bara, jo lielks risks to dzvbai. Tpc medbs distance ir jievro ar saprtu un mru.

Pasaules kausa izca

Centrleiropas lgas Ziemeu grupas kopvrtjums (uz 14.10.2010. g.) Vrds, Uzvrds Valsts Punkti 1. Vasils Ivanovs Baltkrievija 55 2. Ibragima Vaskovs Baltkrievija 49 3. Tts Kivisilds Igaunija 44 4. Olga Dailova Krievija 38 5. Gunrs Kletenbergs Igaunija 37 6. Bens Gutkausks Lietuva 29 7. Igors Vasijevs Baltkrievija 28 8. Andis Vrna Latvija 25 9. Mihails Atojans Krievija 24 10. Vadims Konovalovs Krievija 23 ...36. Kristaps Neretnieks Latvija 8 ...45. irts Bricis Latvija 2

oktobris-novembris, 2010

Nadnas Zavadilikas foto

~27~

STATISTIKA

Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2010 rezultti

(uz 18.10.2010. g.)
Konkrs Pieauguie 1. Andis Vrna 410*/2312 2. Kristaps Neretnieks 132*/1196 3. Dainis Ozols 43*/649 4. irts Bricis 39*/1745 5. Guntars Sili 15*/647 6. Aleksandrs akurovs 5*/283 7. Andrejs Bistrovs 5*/49 8. Sarmte Ptersone 334 9. Linda Ansule 193 10. Lauma Birzniece 111 11. Tija Alise Jurjne 100 12. Mairis Penelis 81 13. Krista Kliesmete 77 14. Kristne Egle 70 15. Maira Leja 41 16. Tatjana Rezuka 37 Jaunie jtnieki 1. Kristne Egle 710 2. Kristaps Neretnieks 523 3. Linda Via 345 4. Kristne Baradovska 130 5. Regna Rapa 113 6. Santa teinberga (RVA) 102 7. Vija Ceria 90 8. Madara Frliha 72 9. Marija Dubrovska 72 10. Elna Millere 49 11. Jevgenijs Kutepovs 36 12. Aleksandra Deina 29 13. Dina Indrne 20 14. Svetlana Rudmieze 18 15. Ance Kozulne 14 15. Laura Penele 14 17. Zane le 12 18. Patrcija Kokina 11 19. Krista Kristina Alksne 8 20. Anda Zvirgzdia 7 21. Aleksandrs Losevs 6 22. Anna ellere 5 23. Roberts Neretnieks 4 Juniori 1. Linda Via 670 2. Santa teinberga 515 3. Marija Dubrovska 323 4. Laura Penele 226 5. Karna Pavre 203 6. Patrcija Kokina 181 7. Kitija Lnia 166 8. Jnis Buers 150 9. Anita arinova 147 10. Elna Ozolia 124 11. Katrna Barevska 106 12. Krista Kristina Alksne 82 13. Kristne Senkne 80 14. irts Ozols 72 14. Monika Clte 72 16. Inta Vja 68 17. Karlne Ciemia 66 18. Aleksandrs Losevs 49 19. Roberts Neretnieks 40 20. Zane le 37 21. Lelde Lce 36 21. Vitlijs Djadenko 36 23. Elza Muiniece 24 24. Agnese Grahoska 20 24. Sintija Semenkova 20 26. Katrna Eisaka 18 27. Dina Indrne 17 28. Sindija Freimane 14 29. Anete vte 12 30. Sofija Lavrenovia 5 Brni 1. Laura Penele 2. Krista Kristina Alksne 3. Monika Clte 3. Karlne Ciemia 3. Patrcija Kokina 6. Inta Vja 7. Laila Bergsone 8. Elna Pavre 9. arlote Lamberte 10. Karna Pavre 11. Katrna Eisaka 12. Ieva Apalupa 13. Lelde Bra 14. Anete vte 15. Anna ellere 15. Nellija Nulle 17. Monta Klavia 18. Kristne Rutne 19. Sofija Lavrenovia 20. Sindija Freimane 21. Inga Kalnia 22. Marta Brnia-Buile 22. Katrna Labzova 24. Bogdana Gerasimeca 25. Dana Moanova 26. Nelda Kalnia 26. Elna Kaimia 28. Santa Ivanova 28. Lelde Lce 28. Katrna Tarvida 28. Dlija Madara Streipa 32. Viktorija Juraa 32. Anna Buere 34. Marta Tamane 34. Sintija Semenkova Poniju jana Ar 1. grupas ponijiem 1. Monta Pareiza 2. Alvne Patore 3. Sabne Silia 4. Margarita Prokofjeva 5. Anda dele 6. Madara Ieva Krmia 7. Arta dele 8. Paula Dakare 9. Paula Grundmane Ar 2. grupas ponijiem 1. Rzija Rumpe 2. Zane Meimane 3. Anna ellere 4. Kristina Ozolia 5. Zane teinberga 6. Amanda Astra 7. Anete Kaulia 8. Alvne Patore 9. Katrna Eisaka 10. Inta Vja 11. Monta Pareiza 12. Gabriela Dakare 13. Lva Vilemsone 14. Margarita Prokofjeva 15. Brigita Ulmane 16. Lelde Bra 17. Elizabete Fokrota 18. Paula Cinte 19. Patrcija Keistere 20. Anda idele 21. Paula Grundmane 22. Anna Emlija Starta 23. Arta idele 24. Karlna Lipska Amatieri 495 407 269 269 269 252 198 160 148 147 126 118 108 100 94 94 84 80 51 32 30 28 28 27 24 22 22 18 18 18 18 16 16 14 14 300 282 177 174 127 89 88 54 11 520 479 370 362 309 269 232 204 86 52 38 38 28 25 24 22 22 22 21 12 12 10 9 7

Linda Via ir prliecinoa ldere junioriem konkr. 1. Jolanta Lapia 2. Krlis Blaubergs 3. Ingrda Lizbovska 4. Vita Glinska 5. Olga ellere 6. Laima Lce 7. Ieva Eglte 8. Mareks Samohvalovs 9. Linda Ansone 10. Ilona Zaula 11. Solvita Stre 12. Kate Ansone 13. Marija Ose 14. Aija Luse 15. Lauma Birzniece 16. Sintija Grundule 17. Jevgenijs Bibikovs 18. Linda Josta 19. Andris Jurevskis 20. Kristne Baradovska 21. Elza Gaisa 22. Ieva Dundure 23. Lga Tauria 24. Gunta Celmia 25. Antra Linga-Brzia 26. Dina Kopajeva 27. Evita Liepa 28. Anna Briljante 28. Aleksandrs Vasijevs 30. Elna Romanovska 30. Sanita Kabinecka 32. Lsma Krmia 33. Eva Fibika 34. Edte Vgnere 34. Vita Roze 36. Ilga Brzia 37. Iveta Pecka Iejde Pieauguie 1. Airisa Penele 2. Terze Rozenberga 3. Agnese Kukaine 4. Terze Ptersone 5. Agnese Liepia 6. Inga Bistrova 7. Gundega Krgere 8. Kristna Rozte 9. Nellija Nulle 10. Jlija Tkaova 11. Sanita Dombrovska 12. Olga akurova 13. Jlija Stepanova 14. Lsma Stanke 15. Aiga Silavniece 16. Lina Pele 17. Daiga Grvte 18. Ernests Petkevis 19. Elza Zae 20. Aija Butne 21. Ksenija Petrova 22. Iveta Daubure 23. Krista Kukure 493 408 389 310 281 277 219 199 196 189 181 164 139 137 108 108 87 70 68 58 42 28 20 18 17 16 12 11 11 9 9 8 7 5 5 4 2 1014 810 831 702 588 528 448 276 264 246 196 160 120 114 112 111 105 101 99 96 95 86 81 24. Kristne Lisovska 77 25. Olga Tolkunova 69 26. Aksana Kraukle 68 27. Lga Mieze 64 28. Rita Volkova 54 29. Agnese Rituma 52 30. Everita Daubure 51 31. Margarita erkovska 46 32. Guna Vasijeva 43 33. Signija Hmeicka 42 34. Madara Reinne 39 35. Jana Veide 36 36. Lga Breika 34 37. Klinta Lce 32 38. Lauma Vernere 27 39. Angelna Kostina 26 40. Hanna Fiere 24 41. Laura Penele 19 42. Laima Lce 18 43. Laura trle 12 44. Rente Melngaile 9 45. Dace Samua 5 45. Sanita Krolle 5 Jaunie jtnieki 1. Jlija Stepanova 204 2. Agnese Rituma 132 3. Elza Zae 90 4. Lsma Stanke 54 5. Elna Grundmane 30 Juniori 1. Aiga Silavniece 231 2. Ksenija Petrova 222 3. Everita Daubure 181 4. Krista Kukure 159 5. Agnese Rituma 72 6. Mrte Dvidsone 50 7. Monta Kavia 45 8. Nellija Nulle 30 9. Rente Melngaile 27 10. Sindija Kathina 15 11. Sabne Salma 12 12. Sanita Krolle 11 Brni 1. Nellija Nulle 360 2. Aiga Silavniece 221 3. Madara Reinne 123 4. Everita Daubure 91 5. Jlija Ezte 68 6. Kristne Tverdohleba 58 7. Sindija Galvia 57 8. Sindija Kathina 43 8. Laura Ivanova 43 10. Elna Jekale 24 11. Elza Patrcija Parisa 21 12. Sofija Lavrenovia 18 13. Anna ellere 15 13. Gabriela Dakare 15 13. Laura Penele 15 16. Marta Brnia-Buile 11 *Pirmie tiek vrtti marruti ar 150 cm augstiem riem. Sagatavoja LJF

~28~

oktobris-novembris, 2010

Mra Millera foto

SPORTA BZS

Annas Kareinas izjtas Train

Inese Ruskule, xxx foto

Rudengi vsaj 18. oktobra rt zemnieku saimniecb Traines stai cita pc citas ieripoja vairkas automanas un pat mikroautobuss, uz kura sniem bija redzama Nacionl tetra emblma. Kop divpadsmit aktieri ierads aj stall, lai vairk iepaztu zirgus. Kds mris im paskumam? Nacionl tetra producente Madara Aizgrve paststja, ka gada 2. decembr Nacionlaj tetr notiks lugaa Anna Kareina pirmizrde. T k lugas tekstos biei vien pieminti zirgi, tad reisors Mihails Gruzdovs nolmis satuvint aktierus ar zirgiem, piedvjot aizbraukt viiem uz stalli un izmantot iespju jt. Stall ierads jau Zirgu Pasta lastjiem pazstamie aktieri Zane Janevska un Ainrs Anevskis, kuri iecienjui janas nodarbbas un labi saprotas ar zirgiem. Protams, ldzs iem mksliniekiem bija redzami ar Dita LriaEgliena, Uldis Ane, Ivars Puga, Indra Roga un daudzi citi. Reisors Mihails Gruzdovs vroja savu aktieru sazinans spjas ar zirgiem, k ar pats cli jja pa manu. Aktieri bija oti apmierinti par jauki un lietdergi pavadto laiku, jo tas paldzs viiem labk iejusties savs loms izrd, kas bs vrojama jau gada nogal.
Zane Anevska.

Dita Lria.

Indra Roga.

Ainrs Anevskis.

Mihails Gruzdovs.

Ivars Puga.

oktobris-novembris, 2010

~29~

IEJDE

Lai labi justos gan zirgi, gan cilvki

Agnese vada ar sporta klubu TemAgnese Kukaine ir aktva valsts peraments, kura sportisti gst godalmroga iejdes sacensbu dalbniece. gotas vietas gan iejd, gan ru Sezonas kopvrtjum Latvijas prvaran. Bet osezon klubs ar Jtnieku federcijas kausa izc Agneses vadto komandu uzms Cerbu kausa vrtjum via ie- atbildbu ar savs mjs sarkot vienu guva otro vietu, divas otrs vietas no LJF kausa izcas posmiem. Kop ar atsevis nacionl empionta ar vru Andi par savas saimniecbas shms, bet FEI nekltienes sacen- un sporta kluba mriem vii saka: sbs World Dressage Challenge treo Rpjamies, lai pie mums labi justos vietu Mazaj balv un pirmo vietu zirgi, cenamies radt patkamus un Advanced class shm. Vienlaikus rtus apstkus msu klientiem.
Dace Millere

Sporta klubs Temperaments

Dibints: 1999. gad (www.temperaments.lv). Atrodas: Upeslejs, Vkuu ciem, Babtes pagast. Apsaimnieko: z/s Upeslejas paum esoos 4 ha zemes, vl apsaimniekoan ap 30 ha. Ir divi stai, kop 37 zirgi. Pieejama treniu mana 18x36 m, solrijs zirgiem, konkra un iejdes laukumi, aploki pastaigm. Biedru skaits: 23 biedri. Citu kluba sportistu un zirgu labkie ldzinjie rezultti: Ldz ar jaun staa uzcelanu 2007. gad ar zirgiem te prcls Maira Leja Latvijas empione 2003. g. ar Reielu; 2009. g. Latvijas ziemas empiont 2. v. ar Veru. Gundega Krgere 2010. g. ziemas empiont 3. v. V1 shm ar Kvatro, III gr. shm 2. v. ar Donnerwelle, nacionlaj empiont III gr. shm 1. v. ar Donnerwelle. Tija Alise Jurjne 2010. g. TJK sacensbs marrut ar 125 cm augstiem riem 1. v. ar Jasmin, LJF kausa II posma 3. v. (135 cm) ar Jasmin. Lsma Stanke 2009. g. FEI World Dressage Medium class 2. v. ar Lindu, 2010. g. ziemas empiont III gr. shm 3. v. ar Lindu. Gundega, Tija un Lsma visas janas iemaas ir apguvuas klub Temperaments un uzskuas trenius pat vl pirms kluba dibinanas.
~30~

Ko jums nozm janas sports: tas ir darbs, paizpausmes veids vai hobijs? Varbt visi kop un vl kaut kas vairk? Zirgi man patk jau kop brnbas, tpc ar izvljos darbu, kas ar tiem saistts. Zirgi tas ir dzvesveids. Paststiet, ldzu, par sava kluba tapanas ideju un t izaugsmi pdjos gados, iepazstiniet ar savu komandu! Kds ir galvenais kluba izvirztais mris? Klubs tapa, lai vartu piesaistt sponsoru naudu gan starptautiskajiem startiem, gan pau mjs rkotajm sacensbm. Vienmr liels atbalsts kluba darbb bijusi Inita Krgere ar visu imeni. Via ir ar viena no kluba dibintjiem. Inita ir no tiem cilvkiem, kuri, strdjot kopgam mrim un visu labumam, neprasa: Kas man par to bs, ko es saemu. Inita visus gadus veic ar kluba grmatvedes pienkumus, vienmr ir piedaljusies visu msu sacensbu organizan. Ar jaun kluba mjas lapa www.temperaments.lv tapusi ar Initas gdbu. Kluba biedri ir ne tikai sportisti, bet ar zirgu saimnieki un

Agnese Kukaine Dzimusi: 1969. gad, Rg. Ar janas sportu nodarbojas kop: 1979. gada. Ldzinjie labkie sasniegumi: 1997. g. CDI3* Minsk MB un V1 5. v. ar zirgu Bendijs; 2006. g. CDI2* V2 un LB 4. v. ar Hoteli 2007. g. LJF kaus LB 3. v. ar Hoteli,; 2010 g. CDI* Saku hall 4. v. MB ar Lugu. Izgltba: augstk, LLU, lopkopbas specialitte, bakalaura grds. Pareizj nodarboans: zemnieku saimniecbas Upeslejas paniece, sportiste un trenere iejd. janas sporta atbalsttji. Kluba sportisti, kuri samui FEI lmea sertifiktus, paldz apgt janas iemaas brniem un pieauguajiem. Piedvjam ar treniu iespjas jau pieredzjuiem sportistiem,

Agnese ar vru Andi sacensbu vrotju status, no labs Ginta Vilde.

oktobris-novembris, 2010

Ingas Mielsones foto

IEJDE
k ar zirgu izvietoanu janas entuziastiem. Ststot par janas sporta disciplnm Latvij, Zirgu Pasts cenas saskatt labo un uzmundrinoo. K jums iet, vai patiess ir apgalvojums, ka iejdes disciplna obrd attsts pa augupejou lkni un nav vairs vietas pesimismam, kds bija pirms vairkiem gadiem? Dalbnieku skaits palielins, ar FEI World Dressage Challenge sacensbs, kur vienam startam dalbas maksa ir 35 lati, sportistu skaits ogad bija vislielkais o sacensbu vstur. Tau par kvalitatvu izaugsmi, manuprt, runt ir pragri. Ar 2003. un 2004. gad ir bijuas sacensbas, kad Vidjs balvas 1 shm start desmit dalbnieki, Mazaj balv 2004. gada nacionlaj empiont pat 14 sportisti. Protams, ir apsveicami Airisas Peneles labie starti starptautiskaj arn, tau pareiz nav manms neviens cits, kur vartu pietuvoties vias rezulttu lmenim. Ar paai Airisai nkamie zirgi aiz Ravela ir iescji, un nav zinms, kdus rezulttus tie sps rdt. Liels dalbnieku skaits ogad bija tres grupas shms, un jcer, ka vismaz dai no viiem nkamgad sasniegs ar Mazs balvas lmeni. Msu iejdes lmeni parda ar mazais izbraukumu skaits uz sacensbm rvalsts. ogad CDI turnros bez Airisas startiem Lielaj balv bija vl tikai viens izbraukums man un Agnesei Dedzei (Liepiai) Maz apa shms.

Agnese Kukaine ar Lugu start starptautisks sacensbs Saku hall Igaunij.

K pati vrtjat kluba sarkots LJF ranga sackstes? Sarkots sacensbas vrtju oti pozitvi. Bija skaisti noformts laukums ar labu pamatu. Nodroinjm mziku brvas izvles programmai un mikrofonu tiesneiem. Sarpjm ziedus, bija atsevii sponsori Open class uzvartju apbalvoanai. Uzskatu, ka sacensbm jnotiek pc iespjas dads viets un laukumos. Zirgiem jpierod pie izbraukumiem uz dadm sacensbu vietm. Ja gandrz visas sacensbas risins Kleistos, tad k mjs jtas ne tikai sporta centra jtnieki, bet ar prjie dalbnieki. aj sezon pozitvi bija tas, ka etras

sacensbas notika rpus Kleistu sporta bzes Lielceros, Muos, Inukaln un Upeslejs. Kdas jau tagad vartu bt domas par nkamo sezonu, vai gada pieredze dos drosmi sackstes uzemt ar nkamgad? Domju, ka vienas LJF kausa izcas posma sacensbas ms vartu rkot ar nkamaj sezon. s nebija pirms ieskaites sacensbas pie mums. Tdas rkojm ar 2004. un 2005. gad. Pc tam pris gadu lielkus paskumus neorganizjm, jo notika intensva staa bvniecba un teritorijas labiekrtoana. Tagad esam gatavi o darbu turpint.

Pasaulslavenais Totilas prdots

Sagatavoja Dace trausa

Visu o gadu laiku pa laikam, sevii Pasaules Janas sporta spu laik Kentuki, ASV pres pardjs zias, ko drz vien tomr atspkoja Totilas panieki, ka fenomenlais pasaules rekordu uzstdtjs rzelis tiek prdots. Tomr tagad nu tas ir noticis. Zirga jaunais panieks pasaul pazstamais zirgu panieks un bijuais starptautisks klases jtnieks Pauls okemle par empionu samaksja apau summu 15 miljonus eiro. Faktu par Totilas prdoanu 14. oktobr apstiprinja Viseru preses aente Semira Normane oficil preses relz. Iepriekjos divus gadus ms dzvojm k pasak un priecjamies par katru brdi kop ar Edvardu un Totilas. Tomr pc Kentuki vairs nebija iespjams atteikties no piedvjuma par darjumu ar Totilas, skaidroja Seiss un Toska Viseri. is nebija viegls lmums, tau pat ar vism trim izcntajm zelta

medam Kentuki Pasaules Janas sporta spls, negribam izaicint likteni. Ticam, ka is ir pareizais brdis prdot. Edvards Gls ir satriekts, ka via ma zirgs prdots, tomr saprot ar Viseru oktobris-novembris, 2010

lmumu. Tas man iet nereli, ka Totilas brauc prom. Jau jjot ar to pirmo reizi, sapratu, ka tdu zirgu sastapu tikai vienreiz m. Zinju, ka par to visu laiku interesjs, bet tomr negaidju, ka tas notiks tik drz. Saprotu panieku lmumu, bet esmu bdgs. Viseri augstu vrt Totilas jtnieka sasniegumus. Edvardam, protams, tas nav viegli, teica Seiss Visers. Pateicoties via talantam, Totilas kuva par fenomenu. Ms negaidjm, ka is pris ks par labko pasaul, tikai nopirkm o zirgu un iedevm Glam jt. Kop vii ir radjui jaunu dimensiju iejd un sasniegui 90% robeu, ko ldz im neviens nebija spjis. Tagad mums priek ir jaunas iespjas un izaicinjumi. Ar agrk ms esam investjui talantgos zirgos un turpinsim to dart ar turpmk. Edvards paliks msu topa jtnieks, kuru gribam nodroint ar izciliem zirgiem ar nkotn.

~31~

Ingas Mielsones foto

ZIRGAUDZTJIEM

Zirgu vrtanas skates

Aija Luse, Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas izpilddirektore

Jau treo gadu pc krtas rudens pus 18. un 19. septembr LLU ZMC Mui notika LZAA Latvijas irnes zirgu vrtanas skates. To mris ir popularizt zirgkopbas ciltsdarba rezulttus Latvij un rvalsts, k ar palielint zirgkopbas nozar iesaistto cilvku zinanas par Latvij audztiem zirgiem, to vrtanu, sagatavoanu un iegto rezulttu izmantoanu ciltsdarba realizcij.
Ja pagjuogad vrtanas paskums tika papildints ar zirgu prezentanu potencilajiem pircjiem, ogad tika ieviests vl viens jaunums Latvijas zirgu irnes jaunzirgu empionts divc. Paskuma ideja bija mazint barjeru starp zirgu audztjiem un sportistiem, veidojot Latvijas zirgu irnes pievienoto vrtbu, pardot audztju darba augus jaun kvalitt, nkamaj attstbas lmen. Zirgu skate bija atvrta, kas nozm, ka piedalties varja jebkur Latvijas irnes zirgu panieks, neatkargi no piederbas biedrbm.
LZAA foto

Piecgadnieku klases uzvartja Geia ar Kristapu Neretnieku un tiesneu komandu.

Jaunzirgu empionts divcas sacensbas

Divcas sacensbs tika iekautas divas disciplnas iejde un konkrs. Konkurenc drkstja startt tikai Latvijas zirgu irnes prstvji etrus un piecus gadus veci zirgi. Katr vecuma klas tika noskaidroti labkie zirgi un to audztji. Iejdei tika izvlta pati vienkrk jaun-

zirgu shma, konkra laukum zirgus trs tiesnei vrtja ar atzmi. Iejd zirgus vrtja pieredzes bagts specilistes Edte Rozte un Dzintra Puria, konkr Stasis Jass (Lietuva), Konstantns Prohorovs (Igaunija) un Inga Mielsone (Latvija). etrgadgo zirgu klas pc abu disciplnu kopvrtjuma no 16 dalbniekiem par labko jaunzirgu tika atzts z/s Ccias (paniece Iveta Nastevia) audztais Kelvins LS1743 (T: Kaldans LS1625, mt: Pikards H224), kur pats jau ir atzts vaislas rzelis paniece Arta Cinkus, jtniece Kristne Egle. Otr labk bija Burtnieku zirgaudztav dzimus Algebra (T: Aromts HL265, mt: Fans L1255) ar jtnieku Lauri Vildi, panieks Sergejs Kaftailovs, treais Kurzemes CMAS dzimuais Kohinurs

(T: Calano II HL239, mt: Vintas T52) ar jtnieci Tiju Jurjni, paniece Agnese Kukaine. Algebra uzrdja vislabko rezulttu konkra marrut ar atzmi 8,37, tau Kelvinam bija labks sniegums iejdes shm, sekojoi kstot par kopvrtjuma uzvartju. Labko rezulttu aj klas uzrdja gan Anytime Pikobello (T: Aertbreaker BS, mt: Tenor Manciais SF) ar jtnieci Mairu Leju, bet t k is zirgs prstv Zangersheides irni un dzimis Beij, tad startja rpus konkurences. Piecgadgo zirgu klas startja 12 dalbnieki, par labko tika atzta Neretnieku imenes audzt Geia (T: Goldrings LS1596, mt: Fedijs L1303) ar jtnieku Kristapu Neretnieku. Tikai par vienu punktu desmitdau atpalika AF Trvetes zirgaudztava dzimuais un SIA RL kompnijai piederoais atztais vaislas rzelis Puaro LS1739 (T: Pedro WE2, mt: Radiants DH4) ar jtnieku Jni Kalitu. Treais palika Carmen LS1758 (T: Stolpegaardens Castello DH15, mt: Radiants DH4), kuru audzjis Edgars Treibergs, bet panieks ir Gustavs Mazbrzi.

Iejdes tiesneu secinjumi Dzintra Puria:

Saldzinoi lielais dalbnieku skaits un preczais starta krtbas grafiks iejdes vrttjiem radja diezgan lielu slodzi. Manas janas shma bija oti vienkra, bet tiest to varbt ir grtk, jo shm nav nekdu pau iejdes elementu, bet tikai darba soi, riki un lki. Ar plas gaitas shm netika prastas, bet tikai vidjs. Toties jtniekam ar zirgu bija iespja demonstrt, cik preczi spj izpildt dotos uzdevumus, ttad no zirga

Ilva ikule ar Sangretu (T: Sultns LS1591; mt: Gimmijs L1443).

~32~

oktobris-novembris, 2010

Nikolaja Lunskija foto

ZIRGAUDZTJIEM
tika prasta pakvba. Tas ir ikdienas treniu rezultts, kas mijs ar zirga impulsu (vlmi kustties uz prieku, elastgumu, enerisku pakakju darbbu). Rezulttu ietekmjoais faktors ir ar jtnieka uzsde un vadbas ldzeku pielietoana. etrgadgajiem jaunzirgiem shma tomr bija nopietns prbaudjums, jo dai pirmo reizi startja manas jan. Darba riki un lki jaunajiem zirgiem ir zinms sakopojums, kuru noturt ldz attiecgajam burtam ne vienmr izdodas. Abu iejdes tiesneu vrtjums godalgoto vietu ieguvjiem btiski neatrs un bija samr vienprtgs. No etrgadniekiem jizce Kelvins un Kohinurs oti labas gaitas. Radons (T: Rektors OL1, mt: Absinth H206) oti labi vidjie soi. Piecgadnieku vid izcls Palmers (Pedro WE2, mt: Manitoba KW6) atsevis viets oti labi darba riki un Pola (Princis-Prince LS1566, mt: Leons WE1) oti labi vidjie soi. Amatieru klas Dalida (T: Daugavietis H220, mt: Darvins L1087) pardja oti labi izpildtu serpentnu. Kopum bija prieks redzt, ka jtnieki ar jaunajiem topoajiem konkra zirgiem mjs strd manas janas elementus, jo ar konkr nevar veiksmgi startt, netrenjot manas janu.

Gabecia (T.Grand Libero HN260, mt: Casaretto HL) ar panieci Sanitu Putniu.

Konkra tiesneu secinjumi Inga Mielsone:

oti laba un atbalstma ideja rkot divcas sacensbas. Domju, tas ir labi gan zirgiem, gan jtniekiem. emot vr, ka tika vrtts zirgs, iespjams, t darbaspjas labk btu redzamas, ja konkr starttu konkrists, bet iejd iejdnieks. Tau tam ir ar viens mnuss tas oti sadrdzintu jaunzirgu sagatavoanas procesu da veida sacensbm un daudzi zirgu panieki to nevartu atauties. Biju patkami prsteigta tiei par etrgadgo zirgu sagatavotbu. aj vecum vrtt ir oti grti, jo zirgs fiziski var bt sagatavots pietiekami labi, tau domana daudziem vl ir k brniem pirmaj klast nenopietna attieksme pret darbu, un tur neko nevar maint vienkri jpagaida ldz zirgs pieaugs (glui k cilvks). Pozitvi bija ar tas, ka starta krtb bija redzama ne tikai startjoo secba, bet ar katram sportistam pret tika mints konkrts laiks, kad viam jierodas uz starta. Neskatoties uz to, ka dai jtnieki nestartja, netika veiktas nekdas izmaias ne starta krtb, ne laikos, ldz ar to sacensbs valdja absolts miers un krtba. Tiesnei S. Jass no Lietuvas un K. Prohorovs no Igaunijas ar atzina, ka da veida sacensbas jaunzirgiem ir oti nodergas. Viengi vieglk saskatt zirga

darbaspjas, ja start jtnieks ar lielku pieredzi. Neizpratni radja fakts, ka dai no startjoiem zirgiem nebija apkalti. Jaunzirgam tas ir oti svargi, jo viss, kas notiek sacensbs, ir kas jauns ri, skattji, atmosfra u. c. Svargi, lai zirgs pc sacensbm brauktu mjs ar labm atmim. Nevienam nav noslpums, ka nekaltam zirgam uz zles laukuma kjas sld, ldz ar to tam bs bail gan atsperties pirms ra, gan piezemties aiz t, gan vienkri lkos brvi virzties, un katrs nkamajs sacensbas jtniekam bs zirgam jpierda oreiz t nebs. No t visa vartu izvairties, ja zirgu laikus apkaltu, lai vi darba proces vartu justies droi. Protams, ir zirgi, kuri ar bez pakaviem jtas pietiekami stabili. Kopum sacensbas izdevs labas, domju gan jtnieki, gan zirgu panieki, gan tiesnei palika apmierinti. Cerams, ka da veida sacensbas tiks rkotas ar turpmk.

Zirgu vrtanas skate

Otraj dien paskums turpinjs ar zirgu vrtanu Muu man jaunzirgu, vaislas vju un rzeu klass. Ja sportisti sava darba rezulttus parda sacensbs, das skates ir lieliska iespja pardt sava darba rezulttus audztjiem. T ir iespja ne vien pardt sava darba rezulttus, bet ar apskatt citu audztju paveikto, saldzint dadu vaislinieku pcncjus, saemt ekspertu konsultcijas. Ar oreiz tika izveidota pieredzjuu un profesionlu vrttju komanda Krlis un Dzintra Neilandi, Irna Baufale, Iveta Pa, Ligita Harevska, Dzintra Puria un eksperte no Igaunijas Kristija Lsa Kopele. Skats no zirga panieka ar tiek prasts zinms darbs zirgs vrtanai jsagatavo un japmca atbilstoi vecumam. Turpinjums 34. lpp.

Anaheima, dzimusi 2007. gad (T: Aromts HL265; mt: Hamlets T49).

oktobris-novembris, 2010

~33~

LZAA foto

Nikolaja Lunskija foto

ZIRGAUDZTJIEM

Zirgu vrtanas skates

Turpinjums no 33. lpp. Paskuma laik lieliski varja redzt, kuri zirgi bija gatavoti un kuri mazk pdjie bija ar papildu piedzinju darbu jdzen uz prieku, lai btu iespja tos novrtt. Iespjams, nkamajs reizs zirgu paniekam bs paam jnodroina gan savs hendleris, gan piedzinji, lai nerastos domstarpbas. Skat piedaljs 13 sporta tipa un sei braucam tipa jaunzirgi, divas vaislas ves un trs potencilie vaislas rzei. ogad sporta tipa jaunzirgi uzrdja labkas darbaspjas vidji 28 punktus, atirb no 2009. gada vrtanas, kad vidjais rdtjs bija 25,5 punkti. Par savas grupas empionu tika atzta 2008. gad dzimus Silver Rose (T: Sandreo; mt: Rebel Z HL), panieks SIA Baltic Timber Trade, ar atzmi par darbaspjm 31 un 52 balles par eksterjeru. Par otru labko jaunzirgu tika atzta 2007. gad dzimus Gabecia (T: Grand Libero HN260, mt: Casaretto HL) paniece Sanita Putnia, ar novrtjumu attiecgi 30 un 52. Tre labk ar Sanitai Putniai piedero Liberty-Bell (T: Levantos I HL263, mt: Gimijs L1443) ar darbaspju vrtjumu 29 un 53 ballm par eksterjeru. Vaislas vju klas tika vrttas tikai divas ves. No tm labko vrtjumu ieguva Corinte (T: Cattio HL249; mt: Hamlets T49) 32 punkti par darbaspjm un 55 balles par eksterjeru audztjs un panieks Aija Luse. Otr palika Areola (T: Amaretto H, mt: Profils L) ar vrtjumu attiecgi 25 un 52. ves audztja ir Olga ellere, bet paniece Drta Grunte. Sertifikcijai tika piedvti trs rzei, no kuriem tikai vienam izdevs iegt sertifikcijai nepiecieamos punktus. Tas ir Alfanss LS1781 (T: Aromts HL265; mt: Favorts L) ar darbaspju vrtjumu 31, tai skait 9 punkti par lciena tehniku, un 57 eksterjera balles. Alfanss jau bija iepriek sertificts uz diviem gadiem, un tagad sertifikts tiks pagarints vl uz pieciem gadiem. Alfansa audztjs un panieks ir z/s Grei, Cesvaines novads, kontaktpersona Baiba Blekte. Pdjie tika vrtti braucam tipa jaunzirgi, kuru vrtan lciena tehnika tiek aizstta ar vadmbas prbaudi, katram jaunzirgam izpildot noteiktu shmu groos. Papildus tika vrttas visas trs gaitas un ar eksterjers. Par labko braucam tipa jaunzirgu tika atzta Gundega (T: Glazgo LS1659; mt: Sadko L1137) ar darbaspju vrtjumu 27, tai skait 8 balles par vadmbu, un 48 balles par
~34~

etrgadnieku klases uzvartjs Kelvins ar Kristni Egli un tiesneu komandu.

eksterjeru, audztja un paniece Agnese Kukaine. Otrais labkais Dekns (T: Delfns LS1667; mt: Galants L1296) ar vrtjumu attiecgi 26 un 49, panieks z/s Sandas. Treaj viet Deizija (T: Delfns LS1667, mt: Sedans L) ar vrtjumu 27 un 47, panieks Ellada Kazavili. Kop divs skates diens tika novrtti 52 zirgi gan sacensbu laukumos, gan manas ring. Secinjumi nkamajm reizm tomr s skates jveido k finls reionlajiem vrtanas paskumiem, kurus veic visa gada garum, un uz finlu jved labkie, kuri tad var objektvi sacensties sav starp un iegt gada empiona titulu sav klas. Audztjiem vairk jstrd pie savu zirgu sagatavoanas prezentanai, jo dos paskumos, ar oreiz, ierodas vairki potencilie zir-

gu pircji, kas interesjas par iegdes iespjm un noskata labkos zirgus. Zirga vrtbu veido ne tikai izcelsme un izaudzana ldz noteiktam vecumam, bet ar ieguldtais darbs, veidojot pievienoto vrtbu zirga sagatavoana kdai konkrtai janas sporta disciplnai un s vrtbas prezentana skats un sacensbs. Tpc aicinm audztjus aktvk piedalties zirgu vrtanas paskumos, kas kopum aus veiksmgk attstt zirgu audzanas nozari Latvij. Decembra skum plnojam organizt konferenci diskusiju Kurp ved zirgkopba Latvij?, kur prrunsim nozarei aktulos jautjumus. Divcas un vrtanas rezultti, k ar fotomaterili pieejami www.lszaa.lv

Corinte, dzimusi 2003. gad (T: Cattio HL249; mt: Hamlets T49).

oktobris-novembris, 2010

LZAA foto

LZAA foto

SPECILISTS

Kleistos labi jtas visdadkie cilvki

Dace Millere

Sandra Karisa ir Kleistu patriote. Via eit ierads, lai mctos augstko janas skolu, vlk guva labus pankumus iejd. Turpinja strdt k sporta rste, realizjot pamatizgltb apgto. Tad papildinja zinanas, kuva par nomas grupu vadtju, k ar ir pirm speciliste, kura Latvij ska nodarboties ar tagad tik atzto reitterapiju. Sandra uzskata, ka sporta centrs Kleisti ir vieta, kur kop var labi justies visdadkie cilvki, nodarbojoties atirgs joms, ja vien vii ml zirgus.

risinanas palgs. Viens no jsu galvenajiem pienkumiem sporta centr ir sacensbu rsta statuss. Kd sarun minjt, ka mazinjies traumatisms sacensbu un treniu laik. Ar ko tas izskaidrojams? Cilvka veselba ir kuvusi par vrtbu. Mazk neprdomtu risku, rpga zirga izvle pc katra spjm, zirgu kontingenta atbilstba iescju spjm, augsta treneru profesionalitte un ilggadja pieredze,

K skt darboties Kleistos trenties, strdt? Kpc bija da izvle treniiem un turpmkajai darba vietai? Jau septiu gadu vecum zinju, ka bu zirgu drestja. Bet zinju ar to, ka man bs laba izgltba, kas nebs tiei saistta ar sportu. Pc Rgas Medicnas institta beiganas sku strdt par janas sporta izlases rsti, vlk par Lietio sporta veidu skolas bzes rsti. Jsu darboans Kleistos obrd ir daudzveidga. Ko varat nosaukt par galveno, vai raksturot katru no darbbas jomm? Galven joma ir darbs ar cilvkiem. Vadu apmcbu procesu iescjiem un pacientiem reitterapij. Lai nezaudtu formu pati, regulri esmu seglos, trenju zirgu privtpaniekus, kuri vlas apgt augstks janas skolas iemaas. Veidoju jaunu pieeju Sandra Karisa ar savu uzticamo pavadoni Lendu. apmcbu procesam izmantoju savas zinanas psihoterapij, lai lk, pankumu atslga. cilvks, piemram, vartu vieglk saprast Nomas grupas, kuras labprt pati un prvart bailes. Janas sports, psihote- saucat par apmcbas programmu rapija, astroloija un klasisk medicna ir pieauguajiem, kuvuas par tradciju lielisks kokteilis un instruments personbas Kleistos, bet kdas obrd ir nostdnes pilnveidoanai un persongo problmu paskuma attstb turpmk?

Sandra Karisa

Izgltba: augstk Rgas Medicnas Tagadjais amats: sporta cen- institts. tra Kleisti nomas grupu vadtja, LJF Papildus izgltoans paskumi un sacensbu rste. Dzimusi: 1959. gada 16. maij Jkabpil. Saistba ar zirgiem: kop 1971. gada. Labkie pankumi sport: 1999. gada ziemas empione iejd Mazaj balv, Vidj balv 1. kvalifikcijas: sertificta sporta rste, sertificta reitterapeite, Latvijas Reitterapijas asocicijas sertifikcijas komisijas prieksdtja, beigusi psihodinamisks psihoterapijas trs gadu kursu profesores G. Ancnes vadtaj katedr, Hamburgas Astroloijas skolas tre kursa studente (Rgas filil), iejdes sacensbu tiesnese. oktobris-novembris, 2010

Katram interesentam tiek meklta individula pieeja ar domu pc iespjas vairk cilvku neatgriezeniski infict ar janas sporta neizrstjamo vrusu. Esam runjuas par to, ka formuljums sti neatbilst o grupu darbbai, ar par to, ka t ir vislabk iespja piesaistt jaunus cilvkus janas sportam k zirgu motjus, to potencilos paniekus. Kas iet galvenais aj darbbas jom? Lai ikviens pie mums justos k mjs un btu piedergs kopjai lietai k savjais. Ir patiem patkami vrot, ka cilvks atnk uz nodarbbm, vldamies tikai izjt ar zirgu, tad apgst o prasmi, daudzos gadjumos iegdjas savu zirgu vai rpjas par Kleistu zirgiem gandrz k savjiem, reizm iegdjas barbas piedevas, augstkas kvalittes zirglietas. Cilvki ds nodarbbas ar pai sadraudzjas, veidojas mikrokolektvi, kuriem bez savm interesm darb, biznes ir kopja mlestba zirgs. Uzskatu, ka tiei Kleistos tradcija ir gadiem ilgi kopta un veiksmgi attstjusies. Jsu pieredze reitterapij? Tas ir grts un pacietgs darbs, kas nedod finansilus ieguvumus, bet auj paldzt citiem cilvkiem. Cik lielam cilvku skaitam aj jom Kleistos var sniegt pakalpojumus? Pie mums strd trs lieliski sertificti reitterapeiti ar ilgu gadu pieredzi un zinanm. Pakalpojumu kvalitte ir augsta. Tau, emot vr nepiecieambu ar katru pacientu strdt individuli, grti grups iekaut daudzus cilvkus, tpc pakalpojuma apjoms ir ierobeots, atkarb no pacientu diagnozm. Tau varu teikt, ka rezultti ir patiem fantastiski. Cilvkiem saskarsme ar zirgu paldz gan gargi, gan fiziski. l, ka cilvku imenes, kuriem btu nodergas das nodarbbas, nevar ts finansili atauties. Tpc lielisks bija projekts, kuru pirms neilga laika finansja Rgas dome, apmaksjot desmit cilvku ar specilm vajadzbm nodarbbas, finansjot zirgu nomu un stundu samaksu specilistiem. Jcer, ka di projekti tiks atkrtoti. Kdu paredzat un vlaties redzt Kleistu nkotni, emot vr, ka tagad sporta centra apsaimniekoanas tiesbas ieguvusi Latvijas Jtnieku federcija? Vlu mums visiem veselbu, izturbu aj saretaj, bet tik interesantaj laik, kad ar sporta centr notiek prmaias. Msu vienotba ir spks.
Mra Millera foto

~35~

PADOMI

ra laukums vai bumba ar laika degli?

Tulkojums no urnla St. Georg 2010. g. septembra numura

Par mkslgi veidotu ra laukumu iedarbu uz vidi ir veikti daudzi ptjumi, tau rezultti nav viennozmgi, jo ptjumu mros ietverts prk daudz variciju: lietoanas veids, intensitte, atraans vieta, laika apstki, laukuma bvniecbas veids.
Ttad nekas konkrts nav zinms. Dr. Karls Blobels no les Dzvnieku audzanas institta ir scis doktora darba izstrdanu par kustbu analzi uz dadiem janas laukuma pamatiem, izmantojot patrinjuma sensorus. Darba mris ir izstrdt tehnisku prbaudes iekrtu, ar kuru mrt un novrtt janas laukuma kvalitti. Tdpa sastv no diviem pamata sliem, kas vielu iestrdes uz laukuma. Janas laukuvirziendarbojas ar mkslgais spor- atrodas virs neso sla: viens no miem ir tieksme prveidoties, jo zirgu nagi tists, ko pielieto Osnabrikas Profesionlaj tiem ir starpslnis no minerlvielu sama un saber visas pamata sastvdaas, vai sinttiskiem materiliem (platm, kas savukrt nokst gruntsdeos un augstskol. Janas laukumu bvnieks Peters Vern- reiem), virs kura atrodas virsslnis. Tas ieelpotaj gais. Vai tas nozm draudus ke no Holdorfas situciju apraksta si un var sastvt no triem minerlvielu, orga- videi? Vernke iesaka pirms laukuma izveides un papildvielu iestrdes kodolgi: Viss ir iespjams, veikt to saturoo puteku nekas nav atauts. Iespju Jo daudzveidgks ir pamats, jo drgk izmakss t analzi, jo janas laukuma spektrs ir tik dads skot utilizcija. Visltks ir smiltis, jo ts kop ar zirgboliem pamats lietoanas proces no dabiskiem un ltiem meu mdz izdalt putekus un skas un pavu tipa laukumiem iespjams izgzt uz jebkuras lauksaimniecb daias, kas nosas zirgu un ldz drgm, saretm, jebizmantojamas zemes. jtnieku plaus un uz acu kuriem laika apstkiem virsmas. (sausumam un lietavm) niskiem vai sinttiskiem materiliem, vai ra janas laukuma izveide kst piemrotm laukuma konstrukcijm, ar no smilu sajaukuma ar papildvielm problemtiska, skatoties ar no juridisk kas tiek klasifictas kbves un attiecgi (skaidm, koka pelm, mulu) vai un likumdoanas viedoka. Ptjumos tm nepiecieama bvatauja, kas reti sinttiskiem piejaukumiem (flsu, plastnoskaidrots, ka 80% janas laukumu kad tiek izemta. Vairums laukumu masas skaidm). Pamata konstrukcijas uzskatmi par nelegliem. Eiropas veids nosaka laukuma izveides izmaksas Savienb eso likumdoana attiecb un kopanas intensitti, tomr jebkura uz komunlo denssaimniecbu aizliedz virssla derguma termi ir ierobeots, nekontroltu dens novadanu un pajo zirgu nagi sama smalks dais pildvielu nonkanu gruntsdeos. Apjebko, kas nonk zem tiem. Dabisku tuveni lstie 100000 janas laukumi izejvielu, piemram, smilu lietoanas vis Vcijas teritorij aizem teju 20000 gadjum tas nerada problmas, neskai- hektru platbas. To visu izolcija reli tot putekus. Savdk ir ar papildvielm. nav iespjama. Ja izolcijas nosacjums Koks, flss, poliesters, gumijas skaidas, tiktu konsekventi piemrots, ikviens ra kokosa iedras, visu ir iespjams iz- janas laukums sav arel ilgtermi mantot laukumu veidoan, tau Vern- izveidotu mslojuma bedri, jo zirgu msli ke uzdod jautjumu kas galu gal ir un urns tiktu vkti aneirobos apstkos. atauts? Vi iesaka izmantot bioloiskus Vai perfektu janas laukumu maz var produktus, kas nav prsteidzoi, emot atauties? Saska ar konsultanta Uves vr, ka via uzmuma nosaukums ir Karova ekonomiskajiem apriniem, tas Zas smiltis. Tau daudzi jtnieki saviem iespjams tikai tad, ja tiek vremti stau paniekiem un klubu vadtjiem pragmatiski risinjumi. Konsultanta prasa izmantot sinttiskas papildvielas, secinjums: nepiecieams veidot vairk piemram, flsu, jo tas tiek uzskatts par dabisku pamatu, tiem jbt veselgiem vislabko un visizturgko dados laika un vienlaikus samaksjamiem. Nav aubu apstkos. Vai s vielas ir ar droas? Testi par to, ka CHIO henes stadion -visu tiek veikti tikai visprgi un pirms papild- slavenu sacensbu rkoanas viet ir
~36~
Mra Millera foto Nadnas Zavadlikas foto

Nobeigums. Skums. Nr. 9/2010

oktobris-novembris, 2010

PADOMI
perfekti ra iejdes laukumi, uz kuriem var jt bez bam, tau artie ne vienmr atbilst likumdoanas prasbm. Tomr tie kalpo paraugam, un katrs jtnieks vlas dus perfektus apstkus savpamju stall. Cik daudz pu tiek ieguldts, lai vienu nedu ds laukums izturtu maksimlu startjoo skaitu? Karovs iesaka savas ambcijas un vlmes nedaudz piezemt, par piemru piesaucot das zems pastvoo celofna maisiu aizliegumu, tau msdienu janas laukumos arvien vairk tiek pielietotas plastikta izejvielas. Rati jdarina ziem, ragavas vasar. Attiecbuz janas laukuma pamatu tas nav nekds filozofisks spriedeljums, bet gan vienkrs aprins, jo lietotpamata utilizcija var izmakstoti drgi, nemaz neiekaujot ajs izmakss jauna laukuma pamatsla izveidi. Jo daudzveidgks ir pamats, jo drgk izmakss t utilizcija. Visltks ir smiltis, jo ts kop ar zirgboliem iespjams izgzt uz jebkuras lauksaimniecb izmantojamas zemes. Sinttiskajiem pamatiem jatsijflsa sastvdaas un jsadedzina pa veid. Oficilajs vadlnijs ieteicamais iegrimuma dziums janas laukuma pamatam noteikts no 2 ldz 6 centimetriem. dus rdtjus saglabt ilgklaika period jebkuros laika apstkos un pie jebkuras slodzes gan nav iespjams, tomr tik lielu investciju objektu pienkas rpgi kopt. Atbilstoa kopana var ievrojami pagarint laukuma lietoanas termiu. Vl nesen ita, ka spaintis un liekere piederas tikai brnu spu laukumu smilukasts, tau tagad zirgbolu savkana ir iekauta kjanas laukuma lietotja pienkums teju ikvienos staa iekjs krtbas noteikumos. Ir stai, kuros uzstdtas video novroanas kameras, it kzdzbas riska samazinanai, bet faktiski ar noteikuma prkpju pieeranai. Idelam janas laukuma pamatam jbt videi draudzgam, ltam, vienkri utilizjamam. Laika apstku ietekme, materili, lietoanas bieums un intensitte ir tik atirgi, ka praktiski nekad nebs iespjams uz vairkiem lauLaukuma iekrtoanas izmaksas Izmrs Vidj ierkoanas vrtba 5 un 8 gadu ma ilguma izmaksas uz 40 zirgiem, 5 gadi 8 gadi 5 Zirgam 8 Zirgam mnes mnes 2880 6 1800 4 5040 11 3150 7 13 440 28 8400 18 21 360 45 13 350 28 31 200 65 19 500 41 oktobris-novembris, 2010

kumiem iegt simtprocentgi viendus rezulttus. Vairkumgadjumu, ierkojot laukumu, jvads tomr pc laika apstkiem. Visi vlas perfektu pamatu un tiecas uz to, tau nepastv idelas situcijas ar nemaingiem apstkiem, vismaz ne 24 stundas diennakt365 dienas gad. Janas sports tomr primri ir ra sports, un ir jnosaka atirbas starp dabiskas izcelsmes janas laukumiem un sinttiskm pamatu sistmm attiecbuz to ietekmi uz vidi, pretjgadjumnebs ilgi jgaida, ldz birokrtiem ienks prtpadart janas sportu praktiski neiespjamu.

Janas laukumu kopanas padomi

1. Zirgbolu savkana pagarina janas laukuma pamata ma ilgumu vismaz par pusi. 2. Jizmanto pareiz vilce ldzinanai: dabisks izcelsmes pamatiem var izmantot bai ar retiem zobiem, kas uzirdina un noldzina laukumu, nepadziinot vl vairk jau t izsists bedres. Jauniem janas laukumiem ar zemu virsslni nepiecieama trskr sistma, kas nogludina, sabliet un viegli uzirdina. Laukuma materils netiek prvietots, bet gan izldzints pc iespjas lielk platb. 3. Jldzina pietiekami biei: atkarb no lietoanas intensittes, tas nozm

janas sporta skols un staos ar lielu zirgu skaitu vienreiz dien vai mazkos staos katru treo dienu jldzina laukums. Ldzinana ir neatliekama, ja jau vrojamas iemdtas takas un rises. 4. Uzmangi jlaista: labk mitrint vairk, nek mazk, uzsvaru liekot uz vidju pamata mitruma saglabanu, jo prk putekains un sauss pamats trk sairst. 5. Jizvlas pareizs smiltis: bez tm neko nedos ar vissaretk neso konstrukcija. 6. Izmantojiet lzerierces mranai: profesionli izveidotam pamatam nav nepiecieama korekcija, tau reizi vai divas gad virsslni ieteicams mrt un noldzint ar lzeriekrtas paldzbu. 7. Jpielieto pareiza ldzinanas metode: jldzina apveid, veidojot maksimli mazkus apus aptuveni desmit metru rdius, skot str un palielinot apus par aptuveni diviem metriem katr reiz, no vienas gars malas ldz otrai, un atpaka. Pie malas sastumts smiltis vispirms jizldzina uz tuvko taku un tad uz otro tuvko taku no malas/sienas. Nobeigum vajag noldzint taisns lnijs gareniski.

Reklma
Zirgu Past
info@zirgupasts.lv Tlr.: 26544243
~37~

Mana 20x40 m Iejdes laukums 20x60 Konkra laukums 40x80 Kop Maksimlais variants

14 400 25 200 67 200 106 800 156 000

Nadnas Zavadlikas foto

CEOJUMS

Transilvnija zirga mugur

Publicanai sagatavoja Dace Millere

Iepriekj Zirgu Pasta numur ststjm par bioloijas zintu doktori Solvitu Stri. Vias pamatprofesija hidrobiologs ir interesanta un neparasta, pat saldzinot ar citm mazk zinmm profesijm. Bet vl intrijoks par ikdien veicamo, pat oti aizraujoo darbu, cilvkiem, kuru aizrauans nekad nav bijusi saistta ar zirgiem, ir janas sports k hobijs.
Latvij jau piekto gadu pc krtas pdj septembra piektdien, ttad ogad 24. septembr, tika realizts Eiropas Komisijas atbalstts projekts Zintnieku nakts, kad atraktv veid plakai publikai tiek skaidroti zintniskie sasniegumi un auts ielkoties zintniskajs laboratorijs. Projekta ietvaros viena no daudzajm interesantajm tmm bija ar iepazans ar zintniekiem un viu hobijiem. Organiztjiem Solvitas hobijs janas sports ita pietiekami interesants un aizraujos, lai uzaicintu uzstties un par to skk paststt plakai publikai zintnes kafejnc. Ar zirgiem Solvita aizrvusies jau brnb, un meitenei vienmr bijusi vlans dart kaut vairk, nek tikai sou gait ar zirgu pastaigties pa meu. Jau labu laiku k piepildjies viens no sapiem iegdts savs zirgs, ir iespja trenties ru prvaran un startt amatieru sacensbs. Bet ogad Solvita Stre stenojusi vl kdu vlanos doties gark ceojum ar zirgiem. Publicjam fragmentus no vias dienasgrmatas par piedzvojumiem Rumnij.

Anna ar Sudraba bultu un Solvita ar Tornado.

Februris
Vien no gada aukstajm ziemas dienm sav e-past atrodu darba kola atsttu vstulti: Vai nevlies pieteikties braucienam uz Rumniju, piecas dienas zirga mugur Transilvnij?. Pirmaj brd nedaudz brnos par neparasto piedvjumu, bet tad rodas zikre atvrt pievienoto failu, jo tur atrodas ceojuma apraksts un fotogrfijas. Oho, ieraugot ceojuma fotogrfijas, acumirkl saprotu, ka gribu pieteikties dam ceojumam. Samekl Draugos Ingrdu Ludziu, vl mints e-pasta vstult, viai ir ideja organizt du paskumu. Pris dienu vlk aizrakstu Ingrdai, ka gribtu pieteikties braucienam uz

Transilvniju. J, oti labi, atbild Ingrda, viai esot ideja jlij realizt du prgjienu un td vajadzga astou cilvku grupa.

Maijs
Ingrda atraksta, ka paskums tiek organizts un pieteicies nepiecieamais cilvku skaits. Nosprieu, ka laikam btu kas vairk jpalasa par reionu, kurp dodos. Zinu viengi, ka Transilvnija ir grfa Drakulas dzimtais reions, un tur atrodas via pilis.

3. jlijs
Ingrda norjusi mikroautobusiu un sakoordinjusi visu grupas dalbnieku

Zirgu saimniecbas panieki miergais un nosvrtais ungrs Lajos un via Lajoa rati, kuros tiek ieliktas prgjien ldzi emams mantas. sieva karstasing rumniete Mihaela.

~38~

oktobris-novembris, 2010

CEOJUMS
satikans vietas. Pamazm ms visi satiekoties iepazstamies, jo pirms tam viens otru nekad neesam. No Latvijas esam septiu cilvku grupia, un viena prgjiena dalbniece mums piebiedrosies Rumnij. Noskaojums ir brnigs un varam doties ce priek aptuveni 1500 km ldz Rumnijas pilstai Huedinai, kur sarunts tikties ar zirgu saimniecbas panieci Mihaelu.

4. jlijs
Pc aptuveni diennakts ilga brauciena ierodamies Huedin. Ingrda sazvana astoto grupas dalbnieci un Mihaelu. Pirmais iespaids par msu nkamo grupas vadtju atraktva un temperamentga rumniete. T k brauciens bija saldzinoi gar un nogurdinos, mums visiem prt ir tikai viena doma, k trk vartu atpsties. Priecjos, ka ar Mihaela labprt trk vlas nokt sav saimniecb, un rda mums ceu ldz netlu esoajam Stanas ciematam, kur saruntas pirms naktsmjas un vakarias. Vienojamies, ka no rta varsim izgulties, un tad mums paka atbrauks rumnietes vrs Lajos.

Pirm prgjiena diena, kad ceojuma dalbnieki aprod ar zirgiem un saprot, kda bs nkamo dienu krtba.

5. jlijs
No rta bagi skatmies debess, jo, lai gan laiks ir silts, pamale izskats nomkusies, un viesu namia saimniece saka, ka drz bs lietus. Necik ilgi nav jgaida, vj atptis mkous un nolst lietus. Taj brd nodomju, nu redz, cik labi, ka vl esam viesu nami un sausum, bet vlk sapratu to, ko biju paguvusi labi aizmirst, ka ms atrodamies kalnain reion un laiks ds viets ir oti maings. Lietus beidzies, un pagalm ar ratiem, kuriem priek aizjgti divi zirgi, iebrauc Lajos. Iepazstamies, pretji temperamentgajai rumnietei, Lajos ir miergs un nosvrts ungrs. Tiek izdaltas

paas drbes auduma somas, kurs mums jsaliek tikai prgjienam nepiecieams mantas. Ldzu, pau minimumu, un mantas sadaliet vienmrgi, vl piekodina Lajos, jo somas bs zirgiem uz muguras visu ceojuma laiku. sti nevaru saprast, vai man emt vl papildus lietus jaku un bikses, vai ne. iet, laiks noskaidrojies un nolemju s mantas atstt viesu nami, kur atgriezsimies pc ceojuma beigm. Lajos pacil msu sakrtots somas un novrt atzingi, neesot prk smagas. Sakraujam somas ratos, jo pati saimniecba atrodas aptuveni trs kilometrus tlk. Saimniecbas panieks piedv ar mums visiem ssties ratos. Mihaela ms sagaida ar pau padarintu plmju abi palinku. Tas esot iecients dzriens Rumnij, ko k

aperatvu lieto pirms dienreizm. Brr, aj brd man tas iet par stipru, bet vlk sapratu, ka vskam laikam tas ir pat oti piemrots. Ejam paka zirgiem uz saimniekiem piederoajiem aplokiem. Mihaela saka, ka odien bs tda k trenniizjde pirms nopietnka prgjiena. Dosimies ce pa tuvjo apkrtni uz trim, etrm stundm un tad jsim atpaka uz saimniecbu, jo Lajos plnojis celt jurtu, kura bs msu nakoanas vieta ovakar. Ce uz aplokiem izrds garks, nek biju gaidjusi. Atsevis viets tas ir dubains, jiet gar pau maliu. Prtoju, k bs atpakace ar dubiem, kad zirgu vedu pie rokas. Aploks ir liels, un man par prsteigumu tur ir ar zirgu puisis, kur dzvo neliel telt un tos pieskata. Turpinjums 40. lpp.

Brnigs skats uz Transilvnijas kalniem no zirga muguras.

Katru vakaru kd maz rumu ciemati ir saruntas naktsmjas gan cilvkiem, gan zirgiem.

oktobris-novembris, 2010

~39~

CEOJUMS

Transilvnija zirga mugur

Turpinjums no 39. lpp. eit ir igni, kuri zog zirgus, ststa rumniete, un tpc vajadzgs zirgu puisis. Pirms kda laika saimniecbai igni esot nozagui seus zirgus. Ejam aplok, un Mihaela katram sk izvlties zirgus. Man tiek balts zirgs, kuram ir izteikts arbu asiu piejaukums, vrd Tornado. Grupas vadtja vl izvlas Sariko, Sari, Ciklon, Vaik, Pilota, Szikra, Ilonka un Ezsusnyil. Noskaidrojam, ka, msuprt, gandrz neizrunjamais zirga vrds Ezusnyil rumu valod nozm Sudraba bulta. Sadaljusi zirgus, Mihaela pki saka, lai tik lecam zirga mugur, un tpat bez segliem soosim uz mjm. Pirmaj brd man tas nemaz neita vilinoi, zirgs pat nav vl sti iepazts, un tlt bez segliem jt! Brtiu apsvru o piedvjumu un atcerjos dubaino mjupceu. Briesmgi jau paai negribjs brist pa dubiem, un tpc teicu, ka kpu mugur Tornado. Beigs gandrz visi ceojuma dalbnieki atpakaceu sadojas veikt zirga mugur. Mjas pagalm Lajos visiem paldz sasedlot zirgus, un dodamies neliel pirms dienas prgjien. Palnm visi aprodam ar saviem zirgiem. Jau pirm diena mums sagatavo laika apstku prsteigumu skot prgjienu, laiks ir nedaudz apmcies un silts, bet tad pki skas pamatga lietusgze. T turpinjs vairk nek stundu! Sot zirga mugur, drbes kuva arvien slapjkas un slapjkas, un es nebeidzu vien domt, kpc, pie joda, savu lietus jaku un bikses esmu atstjusi viesu nami. Te pki Mihaela saka, ka varam vlreiz iegriezties naktsmtn, ja mums vajadzgas sausas drbes vai kas cits. Klusb gavilju aiz prieka, jo ir izdevba paemt atstto drbju komplektu.

Lai gan pirmaj brd ita, ka o zirgu baru no cea atdala dros dru ogs, drz vien tas beidzs, un zirgu bars brvi lkoja pa ciematu.

Vakar saprotam, ka jurtai paredzt pavia ir prk izmirkusi. Lajos un Mihaela tri izlemj ms izguldint turpat netlu esoaj viesu nami. Par o lmumu visi esam bezgala laimgi, jo ceram, ka bs iespja pavt slapjs drbes.

6. jlijs
No rta saprotam, ka nakts nav bijusi tik silta, lai drbes pilnb iztu. Neko dart, velkam mugur, kdas nu ts ir. Brokastis ejam st uz zirgu panieku saimniecbu. Gald uzlikts pataists kazas siers un salami desa ar baltmaizi. Lai gan s lietas iet drusku askas, nek pierasts st Latvij, tomr gargi. Lajos vlreiz prbauda zirgiem pakavus un prjaut, vai pieirtais zirgs licies piemrots, vai uzdevums nav bijis par

saretu. Tobrd iet, ka viss ir krtb, un nevienam nav nekdu iebildumu. Priek ir prgjiens vairk nek 100 km garum. Kop ar mums dodas Mihaela, un nedaudz vlk piebiedrojas ungru puisis Zolts ar savu vti vrd Zorandok. Atceroties vakardienas lietusgzi, bagi ik pa brtiam raugmies debess. Laika apstki ms odien lutina, un lietus nelst. Apkrtj ainava ir vienkri brniga, visapkrt plaas kalnu pavas un tlum redzami kalna silueti. Kad esam jau vairk nek trs stundas soojui, Mihaela ierosina nelielu atptas pauzi apvienot ar vieglm pusdienm. Samekljam paviu, kur varam noseglot zirgus. Izmantotas ceojuma dalbnieku fotogrfijas. Turpinjums nkamaj numur.

Uz galvens Sancrai ciematia ielas nokrituais zirga pakavs tiek kalts, neizjdzot zirgus no ratiem.

Kalnos var sastapt aitu ganmpulkus, kurus pieskata gans.

~40~

oktobris-novembris, 2010

ATPTAS BRDIM

Zirga balss
Ststs
Autors: Garri

Zirgs ir fantastisks dzvnieks. Tas spj piesaistt sev tik daudz dadu cilvku, kuri to iemo. T ir mlestba, kas ir bezgalga, t nav apstdinma, prtraucama. To var saprast tikai cilvks, kur patiesi ar zirgiem ir uz tu. Zirgs tau nerun cilvkam saprotam valod, tpc skaistkais, kas ir ajs attiecbs sapraans! Zirgs, atirb no cilvka, nekad nemelo. Varbt tpc ar maz Agnese pievrss iem skaistajiem dzvniekiem jau kop brnbas, bet varbt tam bija ar cits iemesls, kas to tagad lai zina.
napi mcdama salikt kop burtus un vrdus, maz gaimatain meitene vienmr prieka pilna iesaucs: Mamma, skaties, re, kur ir zirgs!, kad kd no Latvijas nostriem ieraudzja zirgus, braucot garm d piesietam brtim vai pa ceu aizripojoam pajgam. Katrs no redztajiem zirgiem vias brnb bija kaut kas pas. Viai nebija ne radu, ne draugu, kuri strdtu ar zirgiem st zirgu stall. Tikai sapn via redzja, k staig pa stalli un cien zirgus ar cukura graudiem. Vieng sastapans ar mkajiem dzvniekiem bija lauku st pie vecmmias. Tas gan nebija biei, bet ikviens brauciens uz attlajiem laukiem bija tik oti gaidts, visvairk tpc, lai satiktos ar saviem draugiem zirgiem, kuri Agneses vecveckiem kalpoja k transporta ldzeklis, lai dotos uz darbu. Visbiek via tika vizinta pajg. a var t teikt, tad Agnese pirms pajga vadtja prasmes apguva jau trs gadu vecum. Tas, k jau lielkoties viss vias dzv, notika nejaui. Iejgsim Maiju un aizbrauksim ldz jaunajm mjm! Jaizved pris krslu, noteica Agneses tvs Uldis. Tolaik notika prbraukana no vecs lauku mjas uz jauniegdto, kas atrads pris kilometru attlum. No kts tika izvesta vec, uzticg vte. Lai gan vl bija ziema, marta saule jau kausja liels lstekas pie jumta. Maija paklausgi iegja ilkss un gaidja, kad tiks sajgta. Lai gan br vte bija clusies no straujajiem rikotjiem, via bija paa miera iemiesojums. zirga liktenis nebija viegls. Maija bija padomju laika zirgs, un

lielkoties savu misiju aj saul pildja k kolhoz strdjo brigadiera zirgs un tika izmantota k transporta ldzeklis. Tas jau nebtu nekas traks dien norikot kilometrus desmit, ja vien brigadieris nebtu liels pa. Sajgtais zirgs biei tika pamests piesiets pie kda mjas stra visu nakti bez barbas un neapsegts, vienalga vai t bija vasara, vai ziema. Ja saimnieks tomr vl spja iziet no dzertuves, tad Maija uzticgi viu aizveda ldz mjm, tomr paai ncs nakti pavadt sajgtai. Savas vecumdienas t pavadja daudz labvlgkos apstkos, tika apmota un aprpta. irgs vl nebija sajgts, bet maz meitene, uz slieka stvdama, vroja zirga iejganas procesu un, protams, no mammas Intas rokm rvs r, lai trk iesstos ragavs. Laimes mirklis bija klt, Maija bija iejgta, visa imenes sasds ragavs, salika mantas un devs neliel izbraucien. Tad vl neviens nenojauta, ka is bs tik neparasts brauciens. ajgs lnm pa sniega kupenm bija piesldjis pie jauns mjas. Visu ceu Agnese bija vrojusi, k tvs vada pajgu, un paai t vien gribjs paemt grous savs roks. Tau kas tdam knvelim dos?! Kad Maija bija apstjusies pie vrtiem, Inta ar Uldi izkpa no ragavm, bet Agnesi atstja sdam ragavs, jo bija tikai jienes istab krsli. Grous nolika turpat ldzs meitenei, jo Maija bija uzticgs zirgs un pati nekur neies. Zirgs jau neies, bet, ja ir viens, kuram nagi niez jau ilgku laiku... Agnese izmantoja vecku prombtni, un oktobris-novembris, 2010

grous prma savs mazajs roks. Ne tikai grous, bet tika paemta ar maz ptadzia. Izskanot bravurgam N!, Maija k jau paklausgs zirgs darja, ko lika, ja jiet, tad jiet. Kur ir brns? Nav ne zirga, ne Agneses!!! r iznkdama, skai iekliedzs Inta. No istabas izsteidzs ar tvs. Abi mudgi devs meklt pajgu pa snieg atstto ragavu un zirga pakavu nospiedumiem. Sliede veda uz mea pusi. Abi vecki kuva vl bagki. amr vii gja pa pdm, jaun pajga vadtja miergi, izbraukusi pa mea takm, bija ierulljusi kaimiu pagalm. Maija bija sapratusi, ka tas ir galapunkts, un bija miergi apstjusies, lai atpstos no neliels pastaigas. Vecku sejs uzplauka smaids, kad vii ieraudzja, ka maz braule tpat k iepriek sdja ragavs, tikai tagad cit pagalm. Nekas auns nebija noticis. K abas Agnese un Maija bija sapratus, to neviens t ar neizprata. Vecki apra un samoja savu meitu, bet Maija mjs tika pacienta ar maizes riku par to, ka bija tik rpgi izturjusies pret mazo kuieri. Zirgs tau varja atsplties par visiem pri nodarjumiem nemkulgajam brnam, tomr tas nenotika. Kpc? Laikam jau Maija ir saldzinma ar cilvkiem, kuriem ar kds nodara pri, bet vii neatriebj ar to pau. Reti gan sastopami tdi zirgi, reti sastopami ar tdi cilvki. Vii dzvo pc principa kpc vairot aunumu? Turpinjums sekos.

Z P

~41~

Nadnas Zavadlikas foto

VAASPRIEKS

Miermlgais karavrs seglos

Laura Millere

Cik Latvij ir vstures rekonstrukciju klubu un kuru no tiem tu prstvi? Kop Latvij ir reistrti vairki, bet reli darbojas divi vai trs vstures rekonstrukciju klubi. K aktvkos varu mint divus Latvieu karavru un militrs vstures klubu Reduts, kuru jau apmram divarpus gadus prstvu ar es. K rads tda interese par vsturi? Interesi par vsturi man radja vecmmia, kad biju apmram vienpadsmit gadus vecs. Via man rcb nodeva imenes vsturisks fotogrfijas, kur vairki radinieki redzami armijas formastrpos. Protams, td vecum znam tas iet saistoi un oti aizraujoi. Interese saglabjusies ldz pat im laikam. Ar ko vispr nodarbojas vstures rekonstrukciju klubi? K galvenos var mint divus pamata darbbas virzienus rekonstrukcijas, kas ir skattjiem domta izrde, kas atspoguo noteiktas karadarbbas ainas, un improviztas sackstes starp klubiem, kad ejam me un sacenamies ldzgi k peintbol. Treais darbbas veids ir filmans, piemram, ovasar piedaljmies filmas par krievu-japu karu uzeman. Vl svarga darbbas forma ir dadu tematisku izstu un koncertu veidoana. Kd tiei tevi rekonstrukciju ains varam ieraudzt zirga mugur? Skolas gados trenjos modernaj piecc un zirgi man oti patk. Treniu laik ieguvu gan iemaas saskarsm ar zirgiem, gan janas prasmi. Dieml trenii bija oti smagi reiz pieci sporta veidi un par profesionlu sportistu t ar nekuvu. Td vienmr pastv iespja tlkai pilnveidei. Vai zirgs ir pierasts dalbnieks cu
~42~

Kara vstures rekonstrukciju klubu pardeVecrg festivla Dunamunde 2010 ietvaros.

ainu rekonstrukcijs? Abi pasaules kari bez zirgiem nebtu iedomjami, tpat jebkuram o ainu atspoguojumam zirgs ir oti nodergs un, protams, piesaista ievrojami lielku skattju interesi. Kara ainu rekonstrukcijs, pai jau tds, kas attiecas uz pirmo pasaules karu, zirgs ir gandrz nepiecieams, bet dieml ar to izmantoanu saisttas vairkas problmas. Zirgiem nepatk, ja svei cilvki kpj to mugurs, turklt vl neredzt ekipjum. Lielai daai zirgu vienu troksnis izraisa bailes, ldz ar to ar atbilstou reakciju. Cik biei tiei Latvij dos paskumos zirgi tiek izmantoti?

Mrti Sarma.

Dieml reti. Tikai daas reizes gad skattjiem ir iespja vrot rekonstrukcijas ar zirgu piedalanos. Daugavgrvas cietoksn bija pirm reize, kad izdevs veiksmgi atrast zirgu uz vietas no paskuma laik nomai paredztajiem zirdziiem. Iepriekj dien, kad drdja daudz nopietnki lielgabali, novroju vtes miergo uzvedbu t aso troku laik tikai nedaudz nodrebja un pakustinja ausis, bet par promskrieanu vai stu sabanos pat nedomja. Galven problma slpjas tiei kara zirgu piemeklan? J. Sporta zirgus ms janas amatieri nemaz neprastu vadt, turklt kur gan mums tdus dos? Zirgu ganmpulka uzturana tikai kluba vajadzbm ar btu prk drgs un sarets uzdevums. Td minm izldzties ar to, kas ir katru reizi pieejams. is hobijs jau tpat nav no ltajiem jsagd trpi, jrpjas par attiecgajam periodam raksturgo ierou uzturanu. Kur rodat trpus un citus rekviztus? Trpus vai nu pc oriinliem paraugiem ujam pai, vai ar ir tds lielisks raotjs, kas rao pilngi visu na. Latvij vsturisko cu rekonstrukcijas ir samr jauna lieta, bet, piemram, Amerik tas ir oti populrs hobijs. Ldz ar to pieprasjums radjis piedvjumu nas raotji rpjas, lai visu laiku karavri btu labi aprbti ar 21. gadsimt. Ieroi gan lielkoties ir oriinlie, saglabti un restaurti. Tiei ierou uzturana krtb ir viens no svargkajiem uzdevumiem,

oktobris-novembris, 2010

Foto no Mrtia Sarmas persong arhva

Foto no Mrtia Sarmas persong arhva

ovasar Daugavgrvas cietoksn vstures festivl Dunamunde 2010 redzjm staltu krievu armijas karavru zirga mugur, par ko jau bija rakstts Zirgu Pasta augusta numur. Sav ikdienas darb is kareivis Mrti Sarma ir ciei saistts ar sabiedrisks dinanas jomu, bet teju katru nedas nogali kst par karavru, turklt mdz cnties dadu armiju fronts un ar visdadko ekipjumu. Abi 20. gadsimta lielkie kari btu grti iedomjami bez viena no cilvka labkajiem draugiem un spcgk palga zirga.

VAASPRIEKS
lai msu kluba darbba btu droa un saistoa. K notiek pienkumu sadale klub? Katrs dara to, ko labk prot. Ir kds, kur rpsies par dinanu vai citiem praktiskas dabas jautjumiem, citi vairk var paldzt finansu jom. Tdi, kuri var ains uzstties zirga mugur, msu klub esam trs. Ir ar tdi biedri, kuri izjt gandrz paniskas bailes no zirgiem, un tas jrespekt. Daudz nopietnk zirgu jautjumam piegjis Normunds Jerums no kluba Latvieu karavrs viam ir pat paam savi, specili apmcti zirgi. Kda ir citu valstu pieredze aj jautjum? ovasar piedaljmies lielkaj vsturisko cu rekonstrukciju festivl Kijev, Ukrain. Tur ldztekus apmram 800 dalbniekiem darbojs ar ievrojams skaits zirgu, jo vietjie klubi atradui lielisku sadarbbu ar kdu jtnieku klubu tiei zirgu apmcbas jom. Pieauju iespju, ka viu vstures klubu biedriem ir ar janas nodarbbas, ms gan par kaut ko tdu sav klub domjui pagaidm neesam. Varbt der sadarboties ar jau prasmgiem jtniekiem?

Kijev ik gadu notiek Eirop lielkais otr pasaules kara rekonstrukciju festivls, kur piedals ldz pat 800 dalbnieku.

Lielk daa prasmgo jtnieku vasaras sezon ir aizemti sacensbs, tpat k viu apmctie un gudrie zirgi. Toties hobija jtnieces lielkoties ir meitenes, kuras mums ir grti karadarbbas ains iesaistt. Ja krievu pus vl varam meitenes aprbt un vim dienesta pakpi pieirt, tad vcu armij sievietes nekad nav karojuas. No

viedoka nopietnk aizerans ir puiu trkums. Protams, jpiemin ar finansilie apsvrumi, jo zirgu transportana ir drgs prieks, ja tev nepieder sava piekabe un t ir jr. Msu klubs oti labprt sadarbotos ar kdu jtnieku klubu, kura biedriem btu interese par vsturi un ts ainu rekonstrukcijm.

Zirgam ierakumos nav vietas

Zirga lomu 20. gadsimta karos koment vstures maistrs Edgars Engzers: Zirgs kar faktiski jau visu 20. gadsimtu ir bijis anahronisms. Klasisks kara ainas ar zirgu piedalanos saists ar daudz senkiem laikiem 16., 17., 18. gadsimtu, kad karoja huzri, dragni un bruinieki. Divdesmitaj gadsimt karalaukos pardjs lometji, un modern bruojuma attstba sekmja zirga k kara dalbnieka pakpenisku noieanu no skatuves. Tomr k transporta vienba zirgi savu nozmi karadarbb saglabja ldz pat otrajam pasaules karam. Pirmais pasaules kar bija pozciju kar, un zirgam ierakumos sti nav vietas milzga bedre jrok. T k autotehnika tolaik vl bija brnu autios, zirgi tika lietoti mobilajs vienbs. Ldz ar to pirm pasaules kara frontes lnijs zirgi nekur sevii nav figurjui. Protams, is (ar kjmgjju saldzinot) trais transporta ldzeklis bija oti nodergs sakariem starp priekjm un aizmugurjm pozcijm. Pc pirm pasaules kara risinjs Krievijas pilsou kar, kas msu reion ir atstjis paliekoas sekas ir vairki vsturnieki, kuri ar Latvijas brvbas cas uzskata par vienu no Krievijas pilsou kara sastvdam. Krievij frontes bija oti maingas, ldz ar to liela nozme tika pieirta kavalrijai k trai vienbai. aj laik ar rads jauns tehnisks risinjums lometjs ieguva riteus un td veid veiksmgi sadraudzjs ar zirgu, kstot par tri prvietojamu un efektvu ieroci. Interesanti, ka kara laik Krievij kavalrijas vienbu sastv ska veidot ar motoriztas daas. Latvijas brvbas cs kavalrijas loma bija visnota neliela, jo pc etriem kara gadiem izteikti trka militrai darbbai piemrotu zirgu. Brvbas cs frontes lnijas k tdas pastvja retos gadjumos un kavalrijas przi bija tra spku prsvieana no vienm pozcijm uz citm, k ar izlkgjienos. Bet zirgu tik tiem aj laik bija maz, tau uz to spka balstjs viss transports. Latvijas armij ldz pat otrajam pasaules karam viss transports tika balstts uz zirgu vilkmi, bet kavalrija pakpeniski zaudja savu jgu. aj laik strauji izplatjs automtiskie ieroi un oktobris-novembris, 2010 to lietoanas rezultt dieml zirgs prvras par lielu gaas gabalu... Otr pasaules kara laik joprojm lielk daa transporta balstjs uz zirgiem. Polijas armijas sastv vispr tika radts fenomenls veidojums kavalrijas prettanku vienbas, kur zirgi tika likti pret tankiem. Rezultts gan bija visai bdgs daudz miruu un sakropotu zirgu, bet tikai dai no ierindas izsisti tanki. Polijai vispr oti patk zirgi kavalrija, kas s valsts armijas sastv ir kop huzru laikiem ldz pat msdienm. Izemot o dvaino pou prettanku kavalrijas vienbu, neviens cits vairs nav minjis zirga mugur stties pret tankiem. Protams, krievu armij enerlis zirg ar aj period bija vairk k figra, k statusa apliecinjums. Kop otr pasaules kara modern armija un modern zirgkopba ir gjuas katra savu ceu. iptes armija gan ir militrm vajadzbm izmantojusi ar kamieus, bet sevii plau pielietojumu tomr tie neguva. Plai sauszemes konflikti 20. gadsimta otraj pus jau tikui lielkoties risinti bez zirgu paldzbas.

~43~

Foto no Mrtia Sarmas persong arhva

ATPTAS BRDIM

Pasaka par zirgu zagli

Vienam tvam bija dls Jnts vrd. Tvs viu stellja amad mcties. Dls ar aizgja un nonca mea vid pie mazas mjias, kur dzvja trs vri, kas bija zagi. Jnts nu ar gribja mcties zagu amad. Zagi viu piema un stellja, lai izlauot vienu klti. Zagi pai viu aizveda pie klts un iesldza tai klt, Jnts nu cita nek nevarja dart, k tik gaidt, kamr saimniece nks un slgs klti va. Vi paslps klt aiz durim un, kad saimniece duris atvra, tad vi glui nemanot izzags lauk un aizbga. Tad vi aizgja atkal pie tiem trim vriem un ststja, ka is esot klti izlauzis. Zagi sacja, ka tas esot labi un is nu esot viu amadu izmcjies. Kad Jnts atnca mj, tad tvs tam prasja: Kdu amadu nu esi iemcjies? Jnts atbildja: Zaga amadu. Ar kungs to mui bija dabjis dzirdt, ataicinja Jnti pie sevis un sacja: Ja tu mki zaga amadu, tad nozodz manu zirgu. Jnts ar apms nozagt kunga zirgu. Kungs uzsdinja zirgam mugur vienu vru un deva tam vl divus lielus suus palg, lai sargjot to zirgu. Jnts dabja miega zles un iedeva ts slepeni

tpat tam sargam, k ar abiem suiem. Drz vien sargs ar suiem aizmiga ciet mieg. Tagad Jnts noma seglus no zirga muguras un uzlika tos ar visu jjju uz stas. Nkam rt vi atjja ar zirgu pie kunga un sacja, ka vi uzdevumu

esot izpildjis. Jnts nu dabja no kunga labu algu. 5. A. 1525 A. Pierakstjis skolnieks Krlis Prmnieks 1892. g. Blomes pagast. No V. Maldoa krjuma

Teicji par zirgiem

Kad zirgs braucot sprausl, tad Ja braucot zirgs nosprauslojas, tad mj
piemin. (J. Krasti, Irlava; 35056) braucju mj gaida. (K. Jansons, Pli; 35051) baiddamies no gruzduma smakas. (A. Zlte, Brzpils; 35074)

Lai btu labi zirgi, tad jem vistas

Pavasar zirgus kvpinjui ar vilka

gau vai kauliem. Tos sadedzinjui un devui zirgam ostt. T darjui td lai zirgi paztu vilku smaku. Kvpintie zirgi bijui nikni uz vilkiem. (H. Skuji, Smiltene; 35072) krpju sarus, tad zirgu vajaga apkvpint ar jumta salmiem, lupatm jeb vecm vzm. Bet ja burvis ir zinms, tad labk emt no via drbm kdu lupatu un kvpint ar to. (F. Brvzemnieks, 1881, VI, 204; 35073) tiem ar trim aizdedzintiem skaliem grie ap purniem, lai vilki neietu klt,

ola un jieliek ozola dobum. Ielikana jizdara starp Jura un Ja dienm. (Skolnieku pulci, Jkabils; 35075) dabjis un ka viam atkal pirmo reizi auzas dod, tad tras auzas nevajaga dot, jo tad zirgs dab vveles. Auzm jpiejauc pelavas klt, tad tik var dot. (H. Skuji, Smiltene; 35076) tli, ka atbrauc mj, auzas dot, jo tad zirgam piemetas vveles. (H. Skuji, Smiltene; 35077) skrejat pcknpstangm un mekljat tos dziedzerus pie zirga kakla, kniebjat un izgrieat tos, izemat tos putraimus. (Latv. gada grmata, 1797, 2. 157; 35079)

Ka zirgs nav ilgku laiku auzas

Ja burvis nogrie zirgam kdus

Slapjam sabrauktam zirgam nevar

Daces trausas foto

Kad zirgam ir vveles, tlin js

Kad zirgus pirmoreiz jj piegu, tad

~44~

oktobris-novembris, 2010

Daces trausas foto

REKLMA/SLUDINJUMI
Prdod labu 1. grupas poniju maz jtnieka uzvarm!
Vrds: irne: Dipsijs. PV.

Dz. gads: 2000. Augums: 106 cm. X rzelis ve Kastrts Dinas Caunes-Ostrovskas foto

Izmantoanas veidi: Iejde Konkrs Cena: 1500 eiro. Hobijs Vaisla Draivings Rikoana

Kontaktinformcija: 29197376.

Latvijas Jtnieku federcija

uzem jaunus audzkus mcbu un sporta nodarbbu grups janas sport. Piedvjm ar izjdes apvid un treniu laukum. Sporta centrs Kleisti iznom boksus persongo zirgu turanai.
Skka informcija: * Tatjana Sadovina (mob. tlr. 26569349) * Anita Mangale (mob. tlr. 29373524)

Zanda ar Vikru (no kreiss) un Simona ar Pasaciu paskum Atvadas no vasaras.

Bebrenes zirgumu pulci

Bebrenes Profesionl vidusskola jau 65 gadus apmca veterinrmedicnas specilistus. Topoie veterinrrsta asistenti ldztekus mcbu procesam darbojas jtnieku pulci, kuru apmekl ar Bebrenes pagasta brni un jauniei. Pulcia dalbnieki skolotjas veterinrrstes Andas Vaukas vadb jau vairk nek desmit gadu priec ne tikai pagasta iedzvotjus, bet ar tristus, viesus un citus interesentus. Jtnieku paraugdemonstrjumi, izjdes, vizinans kariet vai ragavs atdzvina daudzus paskumus: profesiju dienas, mkslas plenrus, vasaras nometnes, Miedienas gadatirgu, kzas, jubilejas un citas svinbas. Paskumu fotohronika ir atrodama msu skolas mjas lap: www.bebrene.lv. K visaklkos zirgumus varam mint Rudti, Aneti, Zani, Egiju, Elnu, Simonu, Klintu, Dainu un Zandu. Zirgumu pulci gts zinanas skolas absolventei Marinai agatai noderja, iekrtojot savas zemnieku saimniecbas EKVI zirgu stalli Carnikavas novad. Skola zirgus spj nodroint ar ganbm, sienu un gdgu aprpi. Priecsimies par katru jaunu zirgumli. Esiet laipni gaidti Bebren! Lorija Kaminska, Bebrenes PV direktore

oktobris-novembris, 2010

~45~

SERILS UN ZIRGI

Ptersonu imenei jauns stallis

Inese Ruskule

Katru darba dienas vakaru latvieu seril Ugunsgrks vrojamas jaunas intrigas, kas biei liek mums ar pasmaidt. Izrds, ne tikai serils ir interesants, bet ar izveidojusies aiota ap stau ainm un pau stalli, kur tiek uzemtas serila ainas. Jau iepriekj Zirgu Pasta numur jtniece Linda Ansule mums paststja, ka Ugunsgrka jauns sezonas staa ainas tiek uzemtas zemnieku saimniecbas Traines stai bvs. Lai gan kop bra aizritjui tikai divi mnei, pardjus tenkas, kas vijas ap Ptersonu imeni, Traines staiem un Uldi Dumpi. Viens no jtniekiem pienca un piln nopietnb teica, baumo, ka Traines staiem ir jauni panieki. Es prsteigta jautju, un kuri tad tie btu? Man sekoja atbilde laikam jau tas Dumpis nopircis, smaidot saka Anna Stafecka, zemnieku saimniecbas Traines stai paniece. Annai vien atlika paskaidrot, ka tas ir jau iz serila dzves. Savukrt Andris Ptersons, satikdams Annu pasmjs: Nu, ko?! Ptersoni prmui Traines staus? T ts baumas ar rodas.
Regna Devte un Dalida ieklauss reisores Intas Gorodeckas nords.

Folders jtas pagodints, jo filmjas kop ar izcilajiem aktieriem: Ivaru Lsi (no kreiss) un Uldi Dumpi.

Ivars Lsis tren Diku.

Ivars Lsis (no kreiss) un Mrti Freimanis treniu man. No kreiss: irts esteris.
Sirms ponijvtes Rabanas mugur Ievia (viu atveido pirmklasniece Gabriela Utne).

Kaspara Arja fotoreporta

~46~

Jaun, daudzsolo aktrise Anete Krasovska ar Rolex. Dien, kad gada ruden ska filmt ainas staos, aktrisei bija 16. dzimanas diena.

Ar kdreizj dejotja Kitija

(Anna teina) pievras janas sportam.

oktobris-novembris, 2010

REKLMAS IZCENOJUMI ZIRGU PAST

Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu kalendrs.

2.vks

3.vks

4.vks

1 lappuse

210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)

210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)

210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)

187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)

lappuse (vertikli)

94 x 264 mm

1/2

(120 LVL + PVN)

1/2

1/2

210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)

210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)

210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)

1/2 lappuse (horizontli)

1/3 lappuse (vertikli)

1/3 lappuse (horizontli)

1/4 lappuse (horizontli)

187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)

62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)

187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)

94 x 132 mm
(52 LVL + PVN)

Nestandarta reklma 0,41 LVL/cm2 + PVN

Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL

Zirgu fotogrfijas un individulas fotosesijas

ATLAIDES

par atkrtojumu

2 reizes atlaide 5% 3 reizes atlaide 10% 4 reizes atlaide 15% 5 reizes un vairk atlaides 20 %

Dace trausa tlr.: 26258326 Mris Millers tlr.: 29209802 Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums 3 LVL + PVN
Vrds: irne: Dz. gads: Augums: Xxxxxxx Tanes 2002. g. 164 cm

Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi

Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos, maketu izirtspjai jbt ne mazk k 300 dpi un apgrieanas malai jbt 4 mm. Krsu modelim jbt CMYK vai greyscale. Tekstiem jbt prvrstiem lkns. Gatavm reklmm jsta ldzi paraugs jpg formt. Sludinjumus stt uz e-pastu: info@zirgupasts.lv Tlrunis uzzim 26544243

rzelis ve Kastrts Tvs: Izmantoanas veidi: Iejde Konkrs Cena: xxxx Hobijs Vaisla Xxxxxxx Mtes tvs Xxxxxxx Draivings Rikoana

Kontaktinformcija: xxxxxxxx

Firmas baneru reklma 6-15cm2 no 3,50 LVL+PVN

Saimniek, abone Zirgu Pastu!

Avzi Zirgu Pasts var iegdties Narvesen preses tirdzniecbas viets, k ar specializtajos zirglietu veikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10, Korsaro, Rg, Kleistu iel 75.

Nadnas Zavadlikas foto