Zirgu Pasts Nr.33

C
ena
1,90 Ls
24
Olimpiskie
marruti
Nr. 3 (24) 2009. gada marts-aprlis
Pajgu
braukana
D
aces trau
sas fo
to
Cienjamie lastji! Pateicamie, ka eat bijui kop ar avzi Zirgu Pasts ogad,
un ceram, ka t tas bs ar nkamaj gad!
Priegu un pankumiem bagtu 2010. gadu!
~4~ decembris-janvris, 2009
LATVIJ
Sapulci vadja: LJF prezidents Ag-
ris Blaus un konkra treneru padomes
prieksdtja Natlija akurova. Sapulc
piedaljs: Guntars Sili, Andis Vrna,
irts Bricis, Dainis Ozols, Maira Leja,
Lga Ptersone, Anna Stafecka, Sarmte
Ptersone, Dzintra Blma, Olga ellere,
Isaks Novruzovs, Natlija Dreimane, M-
rte Pinte, Aiga Ozolia, Inga Mielsone,
Ivo Mielsons, Sanita Dombrovska un Di-
dzis Frlihs.
Agris Blaus uzsvra, ka sapulce tiek r-
kota, lai apspriestu konkrtus jautjumus:
- kdas sacensbas rkot 2010. gada zie-
mas un vasaras sezon;
- kdus marrutu veidot;
- k zirgus un sportistus dalt vecuma
grups;
- k iecerts attstt jaunizveidoto poni-
ju sekciju.
Sakar ar to, ka Latvijas Sporta likum
ir stjus spk btiskas izmaias, LJF
prezidents ldz ar jauns sacensbas sezo-
nas skanos rosina sportistiem apvieno-
ties, izveidot biedrbas, lai tajs uzemtu
biedrus, kuri nav ldz im apvienojuies
sporta klubos. Pc pareizjiem datiem no
LJF 14 kolektvajiem biedriem tikai septi-
as ir biedrbu status, kas vartu uzemt
jaunus biedrus.
Sacensbas, nolikumi, marruti
Apsprieot plnotos LJF paskumus,
katram kltesoajam tika izsniegts kalen-
drais plns ar jau atzmtiem starptau-
tisko sacensbu datumiem. Sportisti atzi-
na, ka starptautisko sacensbu kalendrs
2010. gad ir oti blvs un, sastdot Latvi-
jas sacensbu kalendru, jmekl iespjas
pielgoties. Vadoie sportisti par prioritti
izvirzja FEI pln iekauto sacensbu ap-
meklanu, daudz neiebilstot, ka vienlai-
kus nevars startt pamju turnros. Agris
Blaus izteica piedvjumu Latvijas ziemas
empiontu rkot trs posmos, LJF kausu -
piecos, k ar atsevii organizt Nacion-
lo empiontu divs diens. Protams, tika
paustas baas par sacensbu nansilo no-
droinjumu. LJF prezidents paskaidroja,
ka sacensbas jrko ar minimli iespja-
miem izdevumiem, kaut ar niecgiem bal-
vu fondiem, bet sacensbm jnotiek. Tika
uzklaustas sapulces dalbnieku domas par
vlamajiem datumiem, sacensbu kalen-
draj pln iekautas klubu organizts
sacensbas reionos.
Sprie par nkamo sezonu
Jolanta Lapia
Kleisti, 26. novembris,
konkra sapulce
Sportisti un treneri ierosinja veikt ne-
lielas izmaias vecuma grupu sadaljum.
Diskusiju rezultt nonca pie lmuma,
ka 16 un 18 gadu veciem jaunieiem tiks
paredzts viens marruts, dalot atsevis
konkurencs (piem., 1 a un 1 b), tpat zirgi
tiks dalti vecuma grups - 5 gadus veci un
6 gadus veci, startjot vien marrut a
un b konkurenc. Btiskas izmaias tika
pieemtas attiecb uz zirgiem, kas vecki
par 6 gadiem, bet start sacensbs pirmo
sezonu. Ar iem zirgiem tiks atauts startt
konkurenc ldz brdim, kad trs reizes ir
iegtas godalgots vietas. Pc tam o zir-
gu ir tiesbas neiekaut attiecgs grupas
konkurenc, jo tas jau sasniedzis noteiktu
attstbas lmeni. Pc atseviu sportistu
ieteikumiem ziemas empionta posmos
iekauti marruti vrtanai ar atzmm.
Jo pai tas tika pieprasts 16 un 18 gadu
veco jtnieku grups un 5 un 6 gadus ve-
ciem zirgiem.
Par marrutu augstumiem un veidiem
kltesoie vienojs tri, par paraugu tika
emtas jau 2009. gada iestrdnes zie-
m, slgtaj man marruti bs zem-
ki, vasar - augstki. Plakas diskusijas
izvrts, lemjot par atvrt marruta
augstumiem tajos vadoie sportisti v-
las sagatavot zirgus sacensbu galvenajam
marrutam, bet citiem ir atirgs mris -
savu segadnieku sagatavot augstkiem
marrutiem, lai tuvkaj laik vartu star-
tt ar rpus Latvijas, vl kdam citam
mris ir startt tikai savam priekam labi
organizts sacensbs.
Ivo Mielsons ierosinja, ka btiski
jsakrto ieskaites sacensbu sistma. Ag-
ris Blaus ierosinja pieemt noteikumu,
ka visi sacensbu nolikumi japstiprina
LJF un nolikum jiekauj visas prasbas,
kas mintas ieskaites sacensbu rkoanas
reglament. Sapulces laik dalbnieki vie-
nojs, ka LJF ir jizveido ocils saraksts
ar marrutu sastdtjiem, to iegtajm
kvalikcijm un licencm. Tuvkaj laik
ir jorganiz vietjie marrutu sastdtju
kursi un jpieir Nacionls marrutu sa-
stdtju licences.
Atsevii tika lemts par klasikciju
sacensbu rkoanu Kleistos un reionos.
Ja klasikcijas sacensbu organiztji v-
las ts iekaut kopj kalendr, ar ts ir
japstiprina LJF. Klubi un piemjas saim-
niecbas var organizt savas sacensbas,
bet jievro visi nepiecieamie drobas
paskumi, jpieaicina zinoi un kvalicti
tiesnei, marrutu sastdtji, lai realiztu
mri celt visu Latvij notiekoo sacens-
bu kvalitti.
Sacensbu kopvrtjum vrts
jtnieka sasniegumu
Ar nkamo sacensbu sezonu tiks ie-
viestas izmaias ziemas empionta un
LJF kausa kopvrtjuma rezulttu apri-
nan. Ja ldz im titulu izcnja sportis-
kais pris, turpmk jtnieks sav vecuma
grup marrutam vars pieteikt vienu zir-
gu konkurenc, un ar to starts vispirms.
Prjie zirgi starts pc tam un ieskaites
punktus marrut nesaems. Ttad uz
katrm sacensbm jtniekam ir iespja
izvlties savu labko zirgu, ar kuru startt
konkurenc. Tas izslgs iespju, ka viens
jtnieks kopvrtjum iegst vairkas no-
mincijas vien vecuma grup.
Katr konkurenc cits zirgs
Ja jaunietis spj un vlas startt vairks
vecuma grups, tas netiks liegts, bet bs
LJF konkra treneru padomes prieksdtja
Natlija akurova.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LJF prezidents Agris Blaus.
LATVIJ
Par Latvijas Jtnieku federcijs jau-
ns Poniju sekcijas vadtju kuvusi
Mrte Pinte no Saldus.
- Kda bijusi jsu ldzinj saistba
ar ponijiem k trenerei, zirgu pa-
niecei un sacensbu organiztjai?
- interese radusies jau sen, kad
iegdjos poniju savai meitai. Ldz ar
to klub nodarbbas ska apmeklt ar
citi mazi brni. obrd klub ir septii
poniji, no tiem etri jjami, un ar tiem
darbojas piecpadsmit dada vecuma
mazie jtnieki. Pati strdju par treneri
lieliem un maziem jtniekiem.
- Kas mudinja uzemties Poniju
sekcijas dibinanu?
- T k arvien vairk brnu vljs
trenties, redzjm, ka daudzi no vi-
iem ir gatavi startt ar dada lme-
a turnros. Jau vairkus gadus klubi
rko sacensbas, kurs iekauti mar-
ruti ponijiem. Tika organiztas poniju
sacensbas Kurzemes reion, k ar
ts bija iekautas otro Latvijas Zirgu
dienu programm Inukaln un R-
gas rajona atkltajs meistarsacksts
Garkaln. Vislielkais saiets ogad no-
tika Baldones saimniecb Nollias,
Jdod iespja ar vismazkajiem
Dace Millere
kur Aiga Ozolia bija sarkojusi Kamenes
kausa izcu. Taj piedaljs devii poni-
ji, un katr marrut startja vidji piec-
padsmit jtnieku. Prliecinjmies, ka
ir gan poniji, gan brni, kuri ir konkurt
spjgi. Td tika nolemts izveidot Poniju
sekciju ar domu apvienot klubus un rkot
sacensbas. Turklt mums ir labs piemrs,
vrojot k gada laik savu darbbu attst-
jusi nesen dibint Pajgu braukanas sek-
cija. oti ceram, ka ar mums izdosies.
- Vai Latvij esoais poniju un mazo
jtnieku skaits ir pietiekami liels, lai
notiktu pilnvrtgs sekcijas darbs,
tiktu rkotas atsevias sacensbas ?
- J, protams, jo jau pdjos gados bija
jtama brnu un poniju skaita palieli-
nans. Lai radtu veselgu konkuren-
ci, vajadzgs organizts sekcijas darbs.
- Kdus galvenos uzdevumus izvirzt
sekcijas darbam skum?
- Galvenais ir izstrdt sacensbu
noteikumus, lai vartu piedalties visi
gribtji, k ar katrm sacensbm j-
veido saprotams nolikums. Vlamies ar
apzint un piesaistt esoos un topoos
trenerus, pc iespjas labk sagatavot
ponijus un jtniekus da veida sacen-
sbm.
- Vai esat ptjui iespju drzum
gatavoties ar rzemju startiem?
- Ar laiku, protams, viss iespjams.
Uzskatu, ka skum vajadztu daudz
mcties un startt tepat mjs. Esmu
optimistiski noskaota veikt darbu kop
ar Aigu Ozoliu un Natliju Dreimani,
kura ir Latvijas Zirgaudztju biedrbas
poniju ciltsdarba vadtja. Ieceru obrd
ir oti daudz, un lai mums visiem izdo-
das!
Mrte Pinte.
jrins ar sekojoiem ierobeojumiem.
Katr konkurenc jstart ar citu zirgu.
Pieteikumu anketas
Natlija akurova ierosinja ieviest
stingru pieteikumu anketu sistmu. Kat-
rm LJF organiztajm sacensbm pie
nolikuma jpievieno pieteikuma anketa,
kura jaizpilda kluba prstvim vai spor-
tistam un jnosta organizatoram ldz
noteiktajam datumam. Pieteikuma anket
turpmk tiks prasts ne tikai nosaukt zir-
ga un jtnieka vrdu, bet ar mint zirga
izcelanos, panieku un sportista izpildto
sporta klasi. Informciju par sporta klasm
var iegt federcij, k ar saraksts pieir-
anas secb tiks publicts Zirgu Past.
Tiesnei vlas lielku krtbu
Izskanja vr emams prieklikums
ar nkamo sacensbu sezonu ieviest dzel-
tens karttes, jo atsevios gadjumos
dalbnieku uzvedba sacensbs neatbilst
sporta tikas principiem. Agris Blaus no-
teica, ka ldz 23. janvrim jizstrd at-
bilstos nolikums, kur btu paskaidrots,
kdos gadjumos sportistam var pieirt
dzelteno kartti, ar cik lielm soda nau-
dm d gadjum jrins.
Poniju sekcijas dibinana
Tika dibinta jauna LJF struktra po-
niju sekcija. Par ts vadtju kuva SIA Sal-
dus Janas sporta skola vadtja, trenere
un sportiste Mrte Pinte. Kop ar klteso-
ajiem poniju audztjiem, treneriem un
potencilajiem sacensbu organiztjiem
tika spriests par sacensbu marrutiem,
iedaljumu vecuma grups un izvirzti jau
konkrti mri attstbai. Tika lemts par
sacensbu iekauanu kopj kalendraj
pln. Poniju sekcija uzms rkot sacen-
sbas ar amatieru klases sportistiem, vi-
iem paredzot atseviu marrutu katrs
LJF organiztajs sacensbs ponijiem.
LATVIJ
ogad Latvijas pajgu braucjiem ir ko
atcerties, jo gads bijis saspringts noti-
kuas daudzas sacensbas. Lai prruntu
tuvks nkotnes plnus, pajgu braucji
kupl pulk pulcjs Garkalnes novada
saimniecb Medruvas1, pateicoties
Natlijas Dreimanes viesmlgajai uzem-
anai.
Sanksmes dienas krtb ietilpa vai-
rki jautjumi, jo bija jizvrt gan jau
paveiktas, gan jsk plnot darbbs nka-
maj gad. Par paveikto visiem sacensbu
dalbniekiem un organizatoriem pateics
Dace trausa - gan sav, gan Latvijas Jt-
nieku federcijas vrd. Sapulces vadtja
lomu uzms pati saimniecbas panie-
ce Natlija Dreimane. Sanksmes sku-
m tika ievlta Pajgu braukanas sekci-
jas valde un vadtjs. Par valdes locekiem
tika izraudzti: Dace Stre, Dace trausa,
Natlija Dreimane, Ligija Bitiniece un
Andis Pavlovskis. Savukrt valde ievlja
sekcijas vadtju Andi Pavlovski.
Visi kltesoie atzina, ka ogad daudz
paveikts pajgu braukanas sacensbu
jom. Lai visu skto saglabtu un attst-
tu, jdara vl vairk. obrd var teikt, ka
aj jom esam pankui lietuvieus un
igauus. Pateicoties rdzinieku Pavlov-
sku imenes uzmbai, ar jaunumiem
pajgu braukanas sacensbu jom va-
ram iepazties jaunizveidotaj mjas lap
www.pajugubrauksana.com. ai imenei
jpateicas ar par to, ka t iztulkojusi FEI
pajgu braukanas sacensbu noteiku-
mus, kas ir oti nozmgi visiem s spor-
ta disciplnas prstvjiem, pai sacku
laik. oti daudz kdu esam pievui,
jo pai Lietuvas un Igaunijas sacensbs,
Gads veiksmgs, plnotas jaunas aktivittes
Inese Ruskule
tpc, ka sezonas laik nebija vl latvieu
valod pieejamu noteikumu, un neviens
tajos nebija pai iedziinjies. Tagad tda
iespja ir, un apspriede par noteikumu
pielgoanu Latvijas apstkiem, emot
vr dalbnieku sniegumu ogad, izraisja
vislielks diskusijas.
Nacionlie pajgu braukanas notei-
kumi izstrdti vairks pasaules valsts,
kur is sporta veids ir attstbas stadij.
Tie nepiecieami, lai pc iespjas vairk
ieinterestu personu iesaisttu aj spor-
ta veid. Paredzams, ka ar nacionlajiem
noteikumiem jau tuvkaj laik vars ie-
pazties iepriek mintaj mjas lap.
Sapulces laik tika sastdts ar provi-
zoriskais sacensbu plns nkamajam ga-
dam. Neskatoties uz sareto ekonomisko
situciju msu valst, cilvkiem ir vlme
darboties un organizt pat vriengus pa-
skumus. Sacensbas nkamgad paredzts
sarkot daudzviet Latvij: Rgas Brvdabas
muzej, Balvu novada Tilas pagast, Val-
mieras novada Kocnu pagast, ekav,
Baldones novad un, iespjams, ka sacen-
sbu norises vietu skaists vl kuplinsies.
Viens no nozmgkajiem mriem
nkamgad ir Baltijas kausa organizana,
kur ar piedaltos visu trs valstu brauc-
ji. Pagaidm netika pieemts galjais l-
mums par Baltijas kausa izcas norises
vietu, jo pastv vairkas iespjas.
Pc diskusijm visiem kltesoajiem
bija iespja patrzt par notikuo un iece-
rm ar saviem koliem pie kajas krzes.
Ldzinj LJF Pajgu braukanas sekcijas
vadtja Dace trausa atzina, ka pajgu
braucji darbojas oti saliedti un drau-
dzgi, k imene. Cerams, ka imene ar
katru gadu ks arvien kuplka, jo tas ir
patiesi jauks un azartisks sporta veids.
Sanksmes dalbnieki.
Garkalne, 20. novembris,
pajgu braukanas sanksme
O
r
g
a
n
i
z
a
t
o
r
u

f
o
t
o
O
r
g
a
n
i
z
a
t
o
r
u

f
o
t
o
O
r
g
a
n
i
z
a
t
o
r
u

f
o
t
o
LJF Pajgu braukanas sekcijas valde (no kreiss): Natlija Dreimane, Ligija Bitiniece, Andis Pav-
lovskis, Dace trausa un Dace Stre.
LATVIJ
Latvijas valdba 24. novembr akceptja
astou sporta skolu likvidciju. Noteikts,
ka savu darbbu vars turpint Murju
sporta imnzija (MS), kurai pievienos
Specializto airanas un Latvijas brnu un
jaunatnes kamaniu sporta skolu, bet pr-
js sporta mcbu iestdes, taj skait Lie-
tio sporta veidu centru Kleisti, likvids.
Valdba nolma sporta skolu rcb eso-
o nekustamo un kustamo mantu nodot
MS vai IZM, savukrt LSVC Kleisti kus-
tam manta zirgi ar 2010. gada 1. jan-
vri jnodod MS. IZM prstvis valdbas
sd gan nordja, ka Kleistu zirgi nonks
abu ar janas sportu saistto federciju
Latvijas Jtnieku federcijas un Latvijas
Moderns pieccas federcijas rcb.
Savukrt Kleistu nekustamais paums bs
ministrijas przi un par t turpmku iz-
mantoanu bs jlemj valdbai.
Skotnji sporta skolas bija plnots ap-
vienot vienot aentr Valsts sporta
centr (VSC), tau vlk IZM nolma spor-
ta skolas likvidt, saglabjot tikai MS, bet
VSC uzturanai plnotos 400 885 latus
novirzt sporta federcijm, lai ts nodro-
intu treniu procesu un atalgojumu tre-
neriem.
Raksturojot situciju pirms lmuma pie-
emanas, MK rkojuma projekta Par izgl-
tbas un zintnes ministrijas padotb esoo
sporta politikas stenoan iesaistto valsts
aentru reorganizciju anotcij sniegta
plaa informcija (citjam sasinti).
Atbilstoi MK 2005. g. 27.09. noteiku-
miem nr. 736 VA LSVC Kleisti pieirtas
oti svargas funkcijas un daudzveidgi
uzdevumi: sniegt atbalstu sporta politikas
stenoan augstu sasniegumu sporta, k
ar brnu un jaunieu sporta jom; koordi-
nt sporta stratijas stenoanu lietiajos
sporta veidos; veidot sporta izgltbas vidi,
organizt un stenot brnu un jaunieu spor-
ta attstbu, lai nodrointu profesionls ie-
virzes sporta izgltbas mru sasnieganu
veselas, ziski, gargi un emocionli attst-
tas personbas veidoanu, kas steno aktvu
dzvesveidu un apzins sporta vrtbu; saga-
tavot Latvijas nacionls izlases dalbniekus
olimpiskajm splm, pasaules un Eiropas
empiontiem un citm starptautiskajm
sacensbm; gatavot augstas klases sportis-
tus Latvijas nacionls izlases komandu
papildinanai lietiajos sporta veidos;
nodroint iespjas audzkiem pilnveidot
sporta meistarbu, attstt zisks pabas
un spjas; radt apstkus, kas rosina izkopt
sportistu spjas, lai sacensbs sasniegtu
augstus rezulttus; iesaistt dadu vecumu
Likvid valsts aentru Kleisti
Sagatavoja Dace Millere brnus un jaunieus sporta nodarbbs un
paskumos; veicint visprjo zisko atts-
tbu, radot interesi par sportu, k ar dodot
iespju nodarboties ar konkrtu sporta vei-
du; rosint interesi par sportu, veido izpratni
par veselgu dzvesveidu, cilvka anatomiju,
zioloiju un persongs higinas nozmi;
veicint sportistu harmonisku attstbu un
sekmt visprcilvcisko un nacionlo vrt-
bu apzinanos; sagatavot jauniesaucamos
dienestam Nacionlajos bruotajos spkos,
uzlabojot viu visprjo zisko sagatavo-
tbu; veicint sporta izgltbas programms
iesaistto pedagogu tlkizgltbu; racionli
izmantot profesionls ievirzes izgltbai pie-
irtos nanu ldzekus.
Aentra steno profesionls ievirzes
sporta izgltbas programmas moderns
pieccas, janas sporta, buranas, pau-
koanas un BMX sport un uz 2009. g. 1.01.
taj bija 375 audzki. Amata vietu skaits
97 (58 darbinieki un 39 pedagogi).
Aentra prvalda valstij piekritgo
nekustamo paumu Rg, Kleistu iel 75,
(MK 2005. g. 29.09. rk. nr. 630), k ar ts
valdjum (MK 2006. g. 6.11. rk. nr. 875)
nodots paums Rg, Pvu iel 14.
Saska ar Sporta likuma 10. panta 4.
dau sporta federcijai ir tiesbas vadt un
koordint darbu attiecgaj sporta veid vai
darbbas jom valst, k ar prstvt valsti
attiecgaj starptautiskaj sporta organi-
zcij, ja federcija ir atzta aj likum
noteiktaj krtb. Tpc ministrija, sldzot
trspusjus lgumus ar LSFP un attiecgo
sporta federciju, paredzot nanu ldzek-
u (dotcijas) pieiranu no valsts budeta
ldzekiem ajs sporta federcijas nodarbi-
nto sporta specilistu darba samaksai un
valsts socils apdroinanas obligtajm
iemaksm, nodroins, ka aentru tre-
neriem bs iespjas turpint darbu attie-
cgaj atztaj sporta federcij. Ldz ar
to ar aentru audzkiem bs iespjas
turpint trenties attiecgaj sporta vei-
d, tdjdi nodroinot trenidarba ne-
prtrauktbu.
IZM veikusi aentru funkciju un uz-
devumu analzi, kur tika secints, ka: VA
Kleisti nodarbojas ne tikai ar profesionls
ievirzes sporta izgltbas programmu s-
tenoanu, bet ar ar valsts paum esoo
nekustamo paumu (Kleistu 75 un Pvu
14) apsaimniekoanu, kas nav uzskatma
par ministrijai vai ministrijas padotbas
iestdei raksturgu funkciju. Lai gan o ne-
kustamo paumu izmantoana dod iespju
aentrai gt iemumus no maksas pa-
kalpojumiem, k ar samazina sporta bzu
rei nepiecieamos izdevumus, o paumu
uzturanai tiek trti btiski nanu re-
sursi (t.sk., uzturot lielu skaitu apkalpojo
personla).
Tpat efektvk un racionlk btu ie-
spjams izmantot ar valsts paum esoos
nekustamos paumus. Viens no risinjuma
variantiem btu nekustam pauma Pvu
iel 14 nodoana apsaimniekoan IZM
kontroltajai kapitlsabiedrbai SIA SC
Meaparks (pirms mint pauma nodoa-
nas VA Kleisti valdjum tiei mint kapi-
tlsabiedrba nodroinja mint pauma
apsaimniekoanu). Sporta bzes nodoana
apsaimniekoan neliegtu ministrijai izvr-
tt iespju pieirt ai bzei, kurai pieirts
ar nacionls sporta bzes statuss, nanu
ldzekus (dotciju) no valsts budeta prog-
rammas Sports apakprogrammas Sporta
bves sporta bzes komunlo pakalpojumu
izmaksu seganai. Tas attiecas ar uz nekus-
tam pauma Kleistu iel 75 turpmko ap-
saimniekoanas modeli, kura viens no risi-
njuma variantiem ir nodot to lietoan par
maksu (nom), vienlaikus nosakot lgum
nomnieka pienkumu nodroint sporta
bzu pieejambu attiecgo sporta veidu (j-
anas, moderns pieccas, paukoanas un
BMX ritebraukanas) prstvjiem. da
modea izvle pamatojama ar ar faktu, ka
obrd mintaj nekustam paum uz
nomas un citu lgumu pamata jau darbojas
dadas sporta organizcijas, t.sk., Latvijas
Jtnieku un Moderns pieccas federci-
jas.
VA LSVC Kleisti budets no valsts l-
dzekiem 2009. gad saska ar likumu ir
Ls 449 301, un decembrim paredzts pie-
irt Ls 28 005.
L
a
u
r
a
s

M
i
l
l
e
r
e
s

f
o
t
o
LATVIJ
Olimpisko pieccinieku konkra treneris
Inese Ruskule
Deniss erkovskis:
- Ar Isaku Novruzovu k treneri
esam kop jau trspadsmit gadu. Tas
ir daudz, un kaut ko nozm. Esam
prdzvojui ar strdus situcijas,
bet tpc, - vl jo vairk. Varu viu
vrtt tikai k vislabko konkra
treneri, tau ar daudziem neesmu
strdjis. Pavisam nesen biju Starp-
tautisks Moderns pieccas fede-
rcijas rkot treninometn Itlij.
Tur augsti kvalictais treneris no
Isaka atrs tikai ar to, ka run-
ja angu valod, jo daudzus gadus
dzvojis Dienvidfrik. Tas, ko vi
teica, bija apmram tas pats, - vi
runja gandrz Isaka vrdiem. Man
gan grti spriest par konkru, jo
tiei aj pieccas discipln mani
rezultti nav labkie. Tau jau gadu,
startjot sacensbs ar izloztiem
zirgiem, sasniedzu labkus rezult-
tus, nek otrs sportists, kur jj uz t
paa zirga.
Isaks Novruzovs kop ar saviem audzkiem pieccniekiem Jeenu Rubevsku un Denisu erkov-
ski Pekinas olimpiskajs spls.
F
o
t
o

n
o

I
s
a
k
a

N
o
v
r
u
z
o
v
a

a
r
h
v
a
LATVIJ
To nosaka Ministru kabineta noteiku-
mi nr. 386 Par sporta specilistu serti-
kcijas krtbu un prasbm, kas noteik-
tas sporta specilistam, lai iegtu tiesbas
strdt sporta jom. (Izdoti 2.06.2008.
saska ar Sporta likuma 20. panta treo
dau; redakcija uz 2.02.2009.)
Sporta specilistu sertikciju veic Lat-
vijas Sporta federciju padomes (LSFP)
Sertikcijas komisija. T prbauda spe-
cilistu teortisks zinanas un profesio-
nl iemaas, izsniedzot attiecga profesio-
nls kvalikcijas sertiktu uz pieciem
gadiem, k ar veic resertikciju.
Prasbas sporta specilistam:
* Personm, kuras darbojas sporta jom,
stenojot profesionls ievirzes sporta iz-
gltbas programmu, vadot sporta trenius
(nodarbbas), vai darbojas sporta jom,
veicot izgltojoo vai
metodisko darbu, k ar personm,
kuras sniedz atbalstu personm, ja ts ap-
mekl sporta trenius (nodarbbas) vai ap-
gst profesionls ievirzes sporta izgltbas
programmu, nepiecieams sertikts.
* Sporta specilists, kur ieguvis dip-
lomu par augstko pedagoisko izgltbu
sporta studiju programm, ir tiesgs bez
sertikta strdt sporta jom un vadt
sporta trenius (nodarbbas) piecus gadus
pc diploma saemanas.
* Sporta specilistam, kur steno sporta
intereu izgltbas programmu, nepieciea-
ma augstk pedagoisk izgltba sport
vai C kategorijas sertikts. Sporta speci-
listam, kur steno sporta
intereu izgltbas programmu prta
sporta veid, nepiecieams C kategorijas
sertikts vai augstk pedagoisk izglt-
ba, vai augstk izgltba un sertikts par
apgtu pedagogu profesionls
pilnveides B programmu.
* Sertikcija paredz etru kategoriju
sertiktus: A, B, C un D.
* Persona, kura ir ieguvusi A, B vai C
kategorijas sertiktu, ir tiesga stenot
profesionls ievirzes sporta izgltbas
programmu un sporta intereu izgltbas
programmu, vadt sporta trenius
(nodarbbas) vai darboties sporta jom,
veicot izgltojoo vai metodisko darbu.
* Persona, kura ir ieguvusi D kategorijas
sertiktu, ir tiesga sniegt atbalstu perso-
nm, kuras apmekl sporta trenius (no-
darbbas) vai apgst profesionls ievirzes
sporta izgltbas programmu, konsultjot
un iesakot cilvka organismam atbilsto-
as zisks slodzes, racionli izmantojot
sportu cilvka veselbas nostiprinanai un
Kur drkst strdt par treneri?
Sagatavoja Dace Millere saglabanai, sportisks meistarbas piln-
veidoanai. Persona, kura ir ieguvusi D ka-
tegorijas sertiktu, ir tiesga vadt sporta
trenius (nodarbbas) saska ar tdu
personu izstrdtu sporta treniu (no-
darbbu) plnu, kuras ir ieguvuas A, B vai
C kategorijas sertiktu, tikai o personu
slaicgas prombtnes laik.
A kategorijas sertiktu pieir perso-
nai, kura:
- ieguvusi augstko pedagoisko izglt-
bu sport;
- pdjos piecus gadus strdjusi sporta
trenera amat;
- strdjot sporta trenera amat, pdjo
piecu gadu laik ir sagatavojusi sportistus
vai komandas, kuras startjuas Latvijas
izlases komandas sastv attiecgajs sa-
censbs un uzrdjuas augsta lmea re-
zulttu noteikanas kritrijiem atbilstous
augstus rezulttus;
- samusi attiecgs atzts sporta fede-
rcijas vai ja attiecgaj sporta veid (dar-
bbas jom) nav atztas sporta federcijas
LSFP atzinumu par personas atbilstbu A
kategorijas sporta specilistam izvirzta-
jm prasbm;
- pdjo piecu gadu laik apguvusi
sporta trenera darbam atbilstoas tlkiz-
gltbas programmas ne mazk k 60 stun-
du apjom.
B kategorijas sertiktu pieir perso-
nai, kura:
- ieguvusi augstko pedagoisko izglt-
bu sport;
- pdjos piecus gadus strdjusi sporta
trenera amat;
LSFP atzinumu par personas atbilstbu
B kategorijas sporta specilistam izvirzta-
jm prasbm;
- pdjo piecu gadu laik apguvusi
sporta trenera darbam atbilstoas tlkiz-
gltbas programmas ne mazk k 60 stun-
du apjom.
C kategorijas sertiktu pieir perso-
nai, kura:
- ieguvusi vidjo izgltbu;
LSFP atzinumu par personas atbilstbu C
kategorijas sporta specilistam izvirzta-
jm prasbm;
- pdjo piecu gadu laik apguvusi IZM
licenctas profesionls pilnveides izglt-
bas programmas (ne mazk k 320 stun-
das), kas ietver zinanas sporta teorij,
sporta medicn, sporta zioloij, sporta
pedagoij, sporta psiholoij, sporta vei-
d vai darbbas jom;
- nokrtojusi sertikcijas eksmenu.
D kategorijas sertiktu pieir perso-
nai, kura:
- ieguvusi vidjo izgltbu;
- pdjo piecu gadu laik apguvusi IZM
atztu tlkizgltbas
programmu (ne mazk k 40 stundas),
kas ietver pamatzinanas sporta veida
tehniskajos un drobas noteikumos, spor-
ta medicn, iescju nodarbbu un sacen-
sbu organizan, attiecg sporta veida
pamatiemau apguv, pedagoisks un
psiholoisks saskarsmes pamatos;
- nokrtojusi sertikcijas eksmenu.
Ja serticjamais sporta specilists ne-
var uzrdt dokumentus par pietiekamu
darba stu vai kvalikcijas paaugstin-
anai nepiecieamo stundu skaitu, viam
jkrto sertikcijas eksmens.
Sporta specilists, kur ieguvis diplomu
par augstko pedagoisko izgltbu sporta
treneru kvalikcijas studiju programm,
ir tiesgs saemt B kategorijas sertiktu.
Ar pilnu dokumenta tekstu var iepaz-
ties www.likumi.lv
Uz 2009. gada 3. oktobri Latvij reistrti
1585 serticti sporta specilisti, taj skait
24 janas sport. B kategoriju samui: Indra
Gabalia, Evita Grunde, Dzintra Laugale, Gun-
tars Lekutris, Guna Loja, Aina Mainiece, Ani-
ta Mangale, Veronika Milta, Lga Priede, Igors
Priednieks, Sergejs akurovs, Prsla lgelmil-
ha, Anna Stafecka, Iveta Vanaga, Vilija Zeltia;
C kategoriju Gaina Briede, Jnis Kalita, Al-
na Obueva, Aiga Ozolia, Dina Safroncova,
Olga ellere, Elna Skudra, Darja Tihomirova
un Jlija Tkaova.
PERSONBA
Lindas Vias aizrauanos ar janas
sportu imene akceptjusi t, k tikai reti
audis sptu. No labiekrtotas savrupm-
jas Siguld vii prcluies un Krimuldas
pagasta Liepenm, kur obrd top lielisks
stallis, bet pau sadzve satilpst iepriekjo
saimnieku pieticgaj nami. Vieta ir br-
numskaista kalna gal, kur skas Gaujas
senleja, un treniu laukums iekrtots t, ka
atgdina skatuvi, pai tad, kad vakar tiek
ieslgts apgaismojums, lai apmg spor-
tiste ar rudens tums pc skolas vartu
pilnvrtgi trenties.
Lai gan ir tikai sepadsmitgadgs
Lindas Vias otr st sacensbu sezona,
vias pankumu saraksts ir gar. Vispr-
jais viedoklis noteikti vartu bt tds, ka
galven ir uzvara ziemas empionta vai
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas
kopvrtjum vecum ldz 18 gadiem, tau
sportiste pati saka, ka lielkais sasniegums
bijis tas, ka via piedaljusies jaunzirgu
marrut ar 135 cm augstiem riem,
kas tradicionli notika Pasaules kausa izc-
Pati uz savas skatuves
Dace Millere, Mra Millera foto
as Rgas posma ietvaros Kleistos un kur
tika sasniegts 15. rezultts.
Vasar zirgi, bet ziem snovbords. K
jau visiem normliem Siguldas brniem
kds no ziemas sporta veidiem. Tau Lin-
da ar tur ir maksimliste pieliek visus
spkus un kuvusi par Latvijas Jaunatnes
olimpides uzvartju parallaj slalom.
Vasar brauc ar vjdli, bet bijuas ar ci-
tas aizrauans rpus sporta. Via mcju-
sies mzikas skol klavieru klas, kdreiz
dziedjusi Ances Krauzes voklaj studij.
Tagad mcs Siguldas Valsts imnzijas 10.
klas, ar politikas novirzienu. Bet pati smej,
ka nkotn naudu vislabk vartu pelnt k
zirgu friziere, jo vias Arona krpes obrd
ir izcili un interesanti sakrtotas. Ne katrs
to spj.
J, galvenais Lindas ststs ir par zirgu
Aronu, kur viu samo un ar kuru vii
kop sportam uzaugui. Pirmais zirgs Lin-
dai nopirkts, kad viai bija tikai devii
gadi ve Belgrada, kas tika turta staos
Oi. Tau pirm saskarsme ar zirgiem noti-
kusi jau septiu gadu vecum. Zirdzinieku
imen nav bijis, un interese radusies ne-
jaui, biei kop ar vecmmiu apmek-
ljot Rgas Zooloisko drzu, kur meitene
ar fotografta zirga mugur. Via tad pra-
sjusi ttim, vai drkst iet uz nodarbbm
janas sport. Vi atbildjis, ka ne. Tad
prasjusi vecmmiai, un ar vias atbilde
bijusi ldzga, tomr pielaidgka. T Linda
skusi iet uz tuvjiem staiem, bet no tlai-
ka draudzenm tikai via vieng palikusi
sport.
Lindas tvs Aigars Via tagad par mei-
tas pankumiem janas sport ir ganda-
rts, un ir gatavs iet kop uz vias galveno
mri startu olimpiskajs spls... Bet 22
gadus vecais brlis Ronalds prspjis pats
sevi, iepriek daudz neinteresdamies
par zirgiem, aizbraucis uz ASV un trs m-
neu kursos pie kdreizj valsts izlases
kalja mcjies o specialitti. Linda saka,
ka izdevies, jo tagad ar zirgu apkalanu ne-
zinot bdu.
Patlaban Liepens stallis jau uzmis
savus pirmos iemtniekus, lai gan palgtel-
pas vl nav pabeigtas. Tur dzvo septius
gadus vecais Arons, via vienaudze Bendi-
ja, seus gadus vec Lode un piecgadgais
Rigo. Pau imenei gan pieder tikai viens
no tiem, lielais mlulis Arons. Bet stall
vietas paredztas 16 zirgiem, un drz Vitai
Kociai piederoajiem zirgiem, ar kuriem
jj Linda, vars piepulcties ar citi.
Lindas Vias 2009. gada sezonas galvenie
pankumi
Rgas rajona empionts
Marruts, konkurence Zirgs Vieta
110 cm, ldz 18 g. v. Bendija 1. v.
Latvijas ziemas empionta kopvrtjums
Ldz 16 g. v. Bendija 5. v.
Ldz 18 g. v. Arons 1. v.
Latvijas empionta kopvrtjums
5 g. v. zirgi Rigo 4. v.
Zirgi, 1. sez. Lode 2. v.
Ldz 16. g. v. Rigo 4. v.
Rgas rajona un Garkalnes novada
atkltais empionts
100 cm Rigo 3. v.
110 cm (ldz 18 g. v.) Rigo 2. v.
Starptautiskas sacensbas Lietuv
115 cm (ldz 18 g. v.) Bendija 2. v.
CSI*-W Ruila, Igaunija
125 cm (ldz 21 g. v.) Arons 2. v.
LJF sacensbas CSI2*-W programm
II Latvijas Zirgu dienas
115 cm, Amazou kauss Bendija 1. v.
Dragreiss Arons 2. v.
Izslganas sacensbas Bendija 1. v.
LJF kausa izcas kopvrtjums
Ldz 16 g. v. Rigo 2. v.
Palladium kausa kopvrtjums Igaunij
Ldz 16 g. v. Bendija 4. v.
Rgas rajona atklts meistarsackstes
110 cm (ldz 21 g. v.) Rigo 4. v.
120 cm (ldz 21 g. v.) Arons 1. v.
120 cm (ldz 21 g. v.) Lode 2. v.
130 cm (ldz 21 g. v.) Arons 4. v.
Linda Via priecjas, ka par sportisti izaugusi kop ar Aronu.
Lindas mlulis kais Baksis.
PERSONBA
Tas ir lieliski, ka tagad dzvojam eit,
saka Linda. Agrk, Siguld pc skolas,
pusdienas nedusi, braucu uz stalli. Tagad
ir visi apstki, lai trentos, ar proektori
uz laukuma, varu trenties pat nakts laik.
Turklt, to gan nevarja paredzt, laukuma
segums ir jau dabas lieliski veidots. Apak-
ir smilts, esam kalna gal, un mitrums
ilgi neturas. Interesanti ir tas, ka, kdudien
jjot, atradu zem senas konstrukcijas pa-
kavu. Ttad neesmu pirm, kas te jj, un
varbt tas sola veiksmi.
Tagad lab laik uz skolu Siguld Linda
brauc apmram 40 mintes ar velosipdu,
un t ir laba zisk slodze. Kad laiks r
sliktks, ttis ved ar manu.
Aigars Via pc profesijas ir aukstumie-
krtu specilists, tpc, saemot darbu Si-
guldas kamaniu un bobsleja tras no r-
dzinieka kuvis par siguldieti. Tagad t gan
viam, gan meitai, kura te dzimusi, ir pati
mk vieta. Linda saka, visskaistkais ir
kjnieku tilts pri Gaujai, kuru prvarju-
si ar zirga mugur. Tpat neaizmirstami
ir bri, kad kop ar zirgu var doties up
peldt.
Bet Siguld laikam ir ar cita indeve.
Te ne viens vien sapojis un ar kuvis par
olimpieti. Linda to vltos sasniegt sav,
janas sport. Un, ja ne olimpide, tad
starts Eiropas un pasaules empiontos va-
rtu bt vias ciengs uzdevums.
oti daudz du mru sasniegan at-
kargs no paa cilvka, ne no apstkiem,
saka Linda. Ja cilvks vlsies, vi atra-
ds iespjas, k to sasniegt. Saprotu, ka bez
laba zirga un naudas nevar neko daudz iz-
dart, tpc jcenas strdt ar aj virzie-
n, ne tikai paai trenties.
Aigars bilst: obrd tiekam gal pai,
skot jau ceu rpus Latvijas. osezon
Linda septias reizes startja sacensbs
Igaunij un divas Lietuv. Nkamgad
vajadztu doties tlk uz Poliju, Somiju,
kur ir laba konkurence, bet attlums viegli
pieveicams.
Tagad Lindas ceabiedrs pasaules ap-
ganas skum joprojm bs Arons.
Via turpina ststt par savu mluli. Tas
nopirkts 2006. gad. Bijis oti bailgs, ie-
spjams, iepriekj dzv piedzvojis cil-
vku nelgu attieksmi, tpc baidjies no
visa, ar to varts skum tikai pasoot un
viegli parikot. Tpc ar joprojm, kad
jau iegta abu sapraans konkra lauku-
m, Linda trenios steku neizmanto, bet
sacensbs to em roks tikai tpc, ka t
pieemts. Arons joprojm ikdien mdzot
bt tramgs, bet visas bailes pazdot, kad
tam mugur s Linda. Zirga iepriekjie
saimnieki teikui, ka tas lekot metru augs-
tus rus, varbt nedaudz augstk. Bet
tagad veiksmgi izveidotais tandms treni-
os prvar jau 135 cm. Aigars Via saka,
ka nozmgi bs ar tepat realizjamie pl-
ni, drz Liepens bs gatava mana, top
zirgu treniu karuselis, paredzts ar zir-
gu solrijs... Topoaj janas sporta centr
redzama perspektva, un ne tikai Lindai
vien. Jau ovasar te nkui divi brni, kuri
vlas apgt janas sportu. Un, iespjams,
Siguldas pankumu karti papildins vl
viens sporta veids.
Linda ar Aronu distanc.
Linda triumf Rgas rajona jaunieu atkltajs meistarsacksts Garkaln.
Par pankumiem LJF kausa izc Lindu Viu sveic sacensbu galvenais
tiesnesis Dainis Lvmanis un LJF prezidents Agris Blaus.
Linda ar Rigo.
LEITUV
auos, sporta klub Mira-
as aizvadts viens no pd-
jiem Lietuvas gada sacen-
sbu sezonas paskumiem.
LAAAK kausa izc aicinja
piedalties ar kaimivalstu
sportistus. Latviju prstvja:
pieauguo konkurenc irts
Bricis, jaunieiem ldz 18 gadu
vecumam Kristne Egle, Lin-
da Via, Elza Gaisa un Santa
Paula-teinberga, amatieru
klas Jolanta Lapia.
Sacensbu galvenaj mar-
rut ar ru augstumu ldz
135 cm uzvaru uzcnja pa-
mju sportists Daneliuss Gut-
kausks ar zirgu Caruso Gut,
prspjot citus vadoos Lietu-
vas sportistus - Kostu Gaigalu
ar Cisco un Andriusu Petro-
vu ar zirgu Uhorn. irts Bricis
ar abiem zirgiem Force Guy un
Kongo sama pa astoiem
soda punktiem marrut, at-
tiecgi izcnot astoto un devto
vietu.
Augstus rezulttus 28 dalb-
nieku konkurenc sasniedza
msu jauns jtnieces. Kristne
Egle ar Concorde jaunieu mar-
rutu veica bez soda punktiem
ar vistrko laiku sacensbas
otraj fz, un godam izcn-
ta pirm vieta. Otro vietu aj
115 cm augstaj marrut ie-
guva Linda Via ar Aronu, no
uzvartjas atpaliekot tikai par
sekundes simtdam. Godalgo-
to vid bija ar Elza Gaisa ar
Givoru, viai piekt vieta.
Amatieru klases 115 cm
augstaj marrut uzvaru iz-
Latviei uzvar Lietuv
Santa teinberga
aui, 28. novembris,
konkrs
A
r
t
a

t
o
l
c
e
r
a

f
o
t
o
cnija Jolanta Lapia ar zirgu
Glazra, aiz sevis atstjot la-
bkos Lietuvas amatieru klases
sportistus.
Latvieu uzvaru sriju no-
sldza Linda Via ar Aronu,
novinnjot akumulcijas mar-
rutu ar ru augstumu ldz
120 cm, kur dokeris bija uz-
stdts 135 cm augstum.
Jpiemin, ka ajs sacensbs
piedaljs ar Latvijas sportists
Juris Brege. Vi prstvja
Lietuvas sporta klubu Audru-
vis un, startjot ar etrgadgo
zirgu Ceniba, izcnja treo
vietu.
Sacensbu organiztjs Ge-
dimins Gutkausks: - Sacens-
bas organizjam jau vairkus
gadus pc krtas, is ir viens no
Lietuvas Zirgu audztju aso-
cicijas sacensbu rkotajiem
posmiem. Esam vienojuies, ka
asocicijas zirgaudztji pai
saviem spkiem organiz sa-
censbas, nans ts un iespju
robes piesaista sponsorus.
Mums tas ir izdevies, ir balvu
fonds un dadas lielkas un
mazkas dvanas sportistiem.
Ms atbalstja ar rmas no
Latvijas rma Eggersmann,
dvjot zirgu konfektes, un r-
ma E.L.F halles, kas veic man-
u un angru celtniecbu.
Izpildts sporta kla-
ses 2008./2009. gad
VA LSVC Kleisti
audzki
Iejde
1. Signija Hmeicka I
2. Jekaterina Miuta II
3. Terze Rozenberga SMK
4. Soja Romauka II
5. Mrte Dvidsone II
6. Aiga Silavniece III
7. Lina Pele II
8. Jlija Stepanova SMK
9. Everita Daubure II
10. Krista Kukure I
11. Elza Zae I
12. Agnese Liepia SMK
13. Olga Tolkunova II
14. Laura trle II
15. Karna Bogorada II
16. Margarita Viele II
17. Klinta Lce I
18. Marina Tarvija I
19. Vita Farafonova II
20. Jlija Petrova II
21. Jekaterina Lisovska II
22. Laima Jansone III
23. Jana Ezte III
24. Santa Varenberga III
25. Margarita Volkova III
Konkrs
1. Marija Dubrovska II
2. Soja Lavrinovia II
3. Nellija Nulle III
4. Madara Reinne III
5. Ija ukovs II
6. Ernests Petkvis III
7. Svetlana Rudmieze III
8. Aleksandra Deina II
9. Anda Zvirgzdia III
10. Katrna Barevska II
11. Elna Millere III
12. Aleksejs Fesenko III
13. Aleksandrs Losevs II
14. Elna Ozolia III
Sagatavoja LJF.
Informciju turpinsim
publict secb, kd to
sporta kolektvi iesniegui
LJF.
Lietuvas ziemas empionta (LK)
plnotie posmi konkur:
1. posms 6. februris Mariampole
2. posms 14. februris Riee, Vias rajons
3. posms 16. februris Riee, Vias rajons
4. posms 27. februris Kaua
5. posms 6. marts agare, Joniu rajons
6. posms 13. marts iiu, Audruvis, Joniu rajons
7. posms 27. marts iiu, Miras, auu rajons
8. posms 3. aprlis ilgaliu, ilute
Finls 10. aprlis Vaizgakiemis, Prienu rajons
Uzvartja amatieru klas Jolanta Lapia ar zirgu Glazra.
RZEMS
Hanoveras irnes
gada rzelis
Escudo I Gada rzelis.
Izabellai Vertai 30. oktobra rt piedzi-
ma puika. Dzemdbas noritjuas veiksm-
gi. Frederika svars piedzimstot bijis 3521
grami, bet garums 51 cm. Verta un vias
partneris Volfgangs Urbans, protams, ir
priecgi par savu jaundzimuo.
Verta atkal seglos
Izabella Verta.
Volfgangs Urbans.
Celles valsts zirgaudztavas rzelis Es-
cudo I (Espri x Arkansas) ir pasludints par
2009. Gada rzeli. T audztja ir Almera
Knopa, vias dls Arno un Sabne Knopi
tika apbalvoti ar ievrbas ciengu eku un
Wohlklang skulptru. Katru gadu Hanove-
ras biedrba un apdroinanas kompnija
R+V/VTV godina audzanai svargus r-
zeus ar balvm.
Jau rzeu licencan 1993. gad Escu-
do I atklja savu talantu un izsol to ieg-
djs Celles zirgaudztava. Ar Escudo II,
Escudo I tieais brlis kuva par licenca-
nas empionu 1994. gad.
306 Escudo I meitas ir reistrtas Hano-
veras biedrb, no kurm 83 ir nomintas
k valsts prmts ves. 15 no via 25
atztajiem vaislas rzeiem ir ar reistr-
ti Hanoveras zirgu ciltsgrmat I. Celles
rzei Earl un El Bundy, tpat k savulaik
to tvs, ir uzvarjui rzeu testos, bet Em-
bassy ir palaik viens no populrkajiem
Hanoveras irnes konkra novirziena r-
zeiem. Escudo I turpina veco Hanoveras
irnes E lniju, uzrdot izcilu prepotenci.
Tam ir milzga nozme modernu konkra
zirgu audzan.
Izabella Verta paziojusi, ka pc dla
Frederika piedzimanas atkal atskusi jt.
Sav mjas lap via teikusi, ka piencis
laiks rdt kdas dzvbas pazmes un ka
visa imene jtas labi. Vcu olimpisks
zelta medaas ieguvja skum kdas paris
nedas jjusi tikai soos, bet nu jau ats-
kusi trent savus Liels balvas zirgus. Via
atzst, ka is periods bez janas viai nav
bijis vienkrs, Sa (Satchmo), Hannes
(Warum Nicht) un Don Johnson esot lab-
ka pcdzemdbu tnesa programma, liekie
kilogrami pakpeniski pazt un bridas
atkal der.
Par Frederiku via pastastja, ka dls iz-
raisot sajsmu visos staa darbiniekos un
pat zirgi ar viu esot oti mlgi.
Verta vl nav paziojusi par atgrieanos
sporta arn. FEI liegums piedalties sa-
censbs sakar ar pozitvo dopinga testu
vias zirgam Whisper beidzas ogad 23.
decembr.
VSTURE
Kad mudinjm treneri Astrdu Be-
lovzorovu rakstt savas atmias par janas
sporta vsturi Latvij, via tlt pieminja
prasgu treneri un zinou specilistu Jni
Puriu.
Mcja ar dzves gudrbas
Astrda Belovzorova atceras: Mums,
kas pirms daudziem gadiem nodarbojmies
Rg, veles ielas nr. 1/3 staos un mazaj
stsvid, pazioja, ka bs jauns konkra
treneris. Pienca diena, kad ms iepazsti-
nja ar oti simptisku, staltu, jau iesirmu
soldu kungu Jni Puriu. Tikans bija
interesanta, jo ar mums sarunjs augstas
kvalikcijas jtnieks. K jau visiem zirgu
motjiem, ar viam bija vlans pc
iespjas trk tikt zirga mugur. Daudz ne-
domdams, vi man paldza atvest zirgu,
uz kura tobrd trenjos. Tas bija arbu ir-
nes rzelis Navodiks. Nekds lielais sporta
zirgs tas nebija, sirmtis o to prata no ie-
jdes elementiem, bet ru prvaran
netika izmantots, jo neizrdja ai sporta
disciplnai nepiecieams dotbas. Bet Pu-
ria kungs ar to pardja brnigu uzsdi,
zirga vadbu. Tau, k jau tas mdz notikt,
iekarsa jtnieka asinis, un zirgs tika vadts
uz pirmo pa ceam esoo rsli. Navodiks
to prleca, spontni palecoties gais, kur
sekundi aizkavjs un strauji piezemjs.
Protams, jtnieks tika izsviests no segliem
un nokrita. Ko ms? Vai tds bs msu
konkra treneris?...
Tikai pc tam ms uzzinjm, ka cien-
jamais kungs nupat atgriezies no Sibrijas,
kur izstjum atradies daudzus gadus.
Savas trenera darbba laik Jnis Puri
pierdja, ka ne tikai pc izskata bija solds
kungs, bet apliecinja to viss saruns un
maniers. Vi mums bija paraugs ne tikai
profesionlaj darb, bet ar cilvciskaj
attieksm pret citiem. Vi bija zinos tre-
neris, augstas klases specilists. Puria zi-
nanas izpauds darb gan konkr, gan
iejd, gan trsc. Ms no via daudz
ieguvm. Jatzm, ka ne tikai profesion-
laj lmen vi mums bija paraugs, bet ar
sadzv izcls ar lielu kultru, aristokr-
tiskm manierm, clsirdgumu un, kas
pats galvenais, bez domstarpbm atrada
kontaktu ar sportistiem un koliem. Vi
mums bija k tvs, kur paldzja ar pa-
domiem dzv, mcja uzvedbu un dzves
gudrbas.
Ieaudzinja stu vribu
Savukrt Raimonds Baltakmens sav
grmat Latvietis un via zirgs raksta: P-
djais prstvis no Latvijas I Jtnieku pulka
Zviedrijas Karaa kausa ieguvjs
Sagatavoja Dace Millere bija virsleitnants Jnis Puri 20. gadu
beigu un 30. gadu skuma valsts izlases da-
lbnieks uz sava miniatr zirga Medaljona.
Atgriezies no Sibrijas elles, vi strdja
Latvijas Lietio sporta veidu skol par tre-
neri un daudz devis ar moderns pieccas
sportistu sagatavoan janas disciplnai.
Ma nogal Jnis dzvoja un darbojs
Grobi, no kurienes 1995. gad ar aizg-
ja visaul. K treneris Puri bija ass un
nesaudzgs, bet pai sportisti saka, ka ar to
vi puikm ieaudzinjis stu vribu un
bezbailbu.
Staltais seno dienu liecinieks
Ar man bija iespja tikties ar Jni Puriu
1989. gad Grobi, kur vi, beidzis akt-
vs trenera darba gaitas, turpinja apmek-
lt sacensbas, sniegt padomus sportistiem,
k ar piedaljs sacku tiesan. Toreiz
staltajam kungam bija 82 gadi. Sacensbu
informators, viam ierodoties sacksts, al-
la veltja kdu komentru, un pat mazkie
brni kaut ko zinja par kdreizjo Zvied-
rijas Karaa kausa ieguvju. Toreiz msu
sarunas fragmenti tika publicti laikrakst
Sports. Jnis Puri ststja:
Manos sportoanas laikos notika dau-
dzas un dadas sacensbas. Piemram,
vienugad Purijnim sezona sks pava-
sar ar sacensbm Daugavpil un Jtnieku
pulka sackstm. Tad braucm uz Jelgavu,
no turienes uz Rgas jrmalu. Atkal sack-
stes, bet pc tm pelds un ml meitenes.
No Jrmalas devmies uz Rgas hipodro-
mu, kur ru prvaran sacentmies
visu nedu. Kad sezona bija beigusies,
pataustju kabatas, naudas tajs bija tik,
ka varja vieglo automanu nopirkt. Pulku
rkotajs sacensbs balvas sama par pir-
majm trim vietm, bet ASK sacksts pat
ldz 20. vietai. Ja pirmajam tika 700 latu,
tad otrajam 400, turpmk par simtu ma-
zk ldz pat tlkajiem, kuriem piencs 50
latu. Vislabks angu bostona bikses toreiz
maksja 30 latu... Gja labi. Dabju daudz
pirmo vietu, godalgu. Greznk no tm bija
Zviedrijas Karaa kauss un 800 latu prmi-
ja, ko izcnju 1934. gad Rg.
K tas nk, ka Zviedrijas Karaa
kauss izcnts Rg?
Kad Rgas hipodrom rkoja starptau-
tiskas sackstes, pie mums brauca igaui,
poi, zviedri, norvi, angi, frani, vciei
visa Eiropa. Dalbvalstu konsuli piedvja
savas balvas. No Zviedrijas Karaa kau-
su. Tas bija liels, no sudraba. Ar platu ap-
zeltta kapara apmali, kur bija iegravts
mans vrds un veltjums. Visvairk balvu
tika Ozolam, man tikai viena tda, un t
nav saglabjusies. Kur nu, ja pat dzimanas
apliecba gjusi zudum... K no Litenes
nometnes paemts, izrbts, aptrts un uz
Sibriju aizdzts. Pogas tik atstja, igauiem
pat ts izgrieza tie, nabadzii, nca, biks-
tes sauj pieturdami.
Visu dienesta laiku sabiju Zemgales arti-
lrijas pulk. Un tikai vienu gadu 1935.
pavadju kursos Jtnieku pulk. Tiei pirms
kara vadju pulka skolu, lai gan biju tikai
virsleitnants. Tur apmcja dads armijas
specialitts sakarniekus, sapierus, artil-
ristus u. c., pavisam bija astoi vadi. Pulka
skola, tpat k pulks, atrads Limbaos. No
turienes 1941. gada maija skum prgjm
uz Liteni, skm mcbas. Domju, ka ar
sieva atbrauks, noru viai istabiu lauku
st. Bet tas viss nesanca. Liten ne nedu
nesabijm. Man pazioja, ka pulk iedalti
80 jauni cilvki eeni, kazahi. Otr dien
aizrkoju vius sardz. Man bija ldzi sporta
zirgs un fori segli. Uzkpu mugur, izjju.
Kdus trs etrus kilometrus no apmetnes
redzu kolis Janelsi ar manjiem no-
darbojas. Vi prasa, vai pistole esot klt.
is laikam bija ko saodis. Saku nav un
ar nevajag. Atjju nometn, aizeju past,
liekos gult. Ap etriem klt serants un
saka, ka steidzgi izsauc pulka komandieris.
Domju, sardz kas noticis. Aizbraucu uz
pulka tbu.
Tas bija 14. jnij. Saka jrko lielie
manevri. Es esot iecelts par tre diviziona
komandieri. Kartes, pienkumu sadale
viss tikot nodroints saieanas punkt.
Jnis Puri 1941. gada pavasar.
Turpinjums 22. lpp.
VSTURE
Jdodas uz pirmo lniju tur visi sarad-
oties. Prasu vai uz ilgu laiku? N. Visi
msu komandieri un pulku prieknieki
toreiz bija aizstti uz kursiem Maskav
un viu viet no turienes atstti citi. Tad
nu pirmaj lnij pulcjmies. Nu saka, j-
braucot uz Litenes muiu, tur tad bs tas
sadaljums. Braucam ar viena mana,
otra vesela rinda, ap 460 cilvku. Esot
jnokst novroanas punkt. Parasti tie
atrodas augstiens, bet ms veda lej, pa-
vs. Tad pie kda mea celia lika kpt r
un stties kolonns. Dzina uz prieku, aiz-
gjm ldz centram, kur bija liela tfele ar
Litenes karti. Domjm, izststs uzdevu-
mu. Bet atskanja ruki vverh! Kapteinis
Linmeijers muka krmos, sekoja viens.
Ms aptaustja, kad viss bija aptrts, atska-
nja komanda gulties. Tad atkal kolon-
ns, mans iek un uz Gulbenes staciju.
Iesdinja gar lopu vu eelon, braucm
caur Daugavpili prom uz Krievzemi. 21.
jnij iebraucm Bobiinas stacij Juhno-
vas sd. Tur ms nometinja aiz bries-
mga metrus trs augsta oga. Pc kda
laika ms no Baltkrievijas dzina tlk uz
Sibriju, uz Norisku. Un lielko dau cea
kjm. Visi domjm, ka uz ilgu laiku tas
nebs, bet man sepadsmit ar pusi gada
sanca ts liels dzimtenes mlestba. Mira
k krusa. Tika ar skaidri pateikts mums
nevajag jsu darba, bet gan jsu moku...
Atgriezsimies pie priecgkiem lai-
kiem. Vai sportojot izdevs apbraukt
pasauli?
Biju Polij, ar Ungrij komand-
jum pusotra mnea. Dzvojm lieliski
dzrm tokajieti, smaidjm meitenm. Tas
bija tds k pieredzes apmaias brauciens.
Ungrijas Hortija veckais brlis tolaik
bija armijas enerlis un rkoja du bag-
tgu, drgu paskumu, kur varja tikties
Eiropas valstu jtnieki. Pabijm vairks
pilsts, dzvojm imens. Mris? Tas
bija 1934. gada sezon. Man gja labi, un
enerlis Zandbergs, Armijas sporta kluba
prieknieks, iesauca mani pie sevis un teica:
Es tev neko daudz nevaru piedvt. Tikko
Vcij nopirkm Vcij astous zirgus Jt-
nieku pulkam, bet tie jau sadalti. Viens ar
kapteinim Putim. Bet tev tau par viu
labki pankumi. Vai nu gaidi, kad atkal ie-
pirks zirgus, vai ar es tev dou labu koman-
djumu uz rzemm. Labk emu ciet, ko
uzreiz var dabt. Visas ts izpriecas notika
uz laukiem. Vispirms krietni izjjm kilo-
metrus piecdesmit, cik nu kuro dienu. Un
tad klt pie gariem kltiem galdiem. Vaka-
ros gjm uz cirku, tetriem. Bijm divi no
Latvijas es un Jtnieku pulka komandieris
pulkvedis Buks, veckais enerlis, Kurze-
mes divzijas komandieris.
Ldzu, paststiet par tlaika Latvijas
janas sacensbu atmosfru.
Tie jau ir brnumi, kas tagad notiek.
Tepat, Liepj, sacensbas notiek, manas
brauc garm un pat neapstjas apskatties.
Pat vl pirms gadiem piecpadsmit te viss
bija savdk skattji nca bariem vien.
Bet agrkos laikos Rg... Cik valstu
komandu vien jau bija. Toreiz ts sauca
ekipas. Bija visu o valstu konsulti Rg,
nca to darbinieki ar imenm, draugiem.
Pilst lielkajs iels veikalu skatlogi bija
pilni ar kou sacensbu reklmu. Varja ap-
skatt visu sacensbu dalbnieku fotogrjas
lielas, atsevii un komands, ar un bez
zirgiem. Bietes maksja labu naudiu, bet
nekad Rgas hipodrom nebija rmes, kur
visus gribtjus ielaist. Vlk jau es tur ar
strdju par treneri, tad atncu uz Liepju,
lai gan esmu valmierietis. Strdju sporta
skol Saulesdruvs, tad prncm uz Prie-
duljiem Grobi.
Kas bija jsu tlaika konkurenti?
Galvenais visi bija feini cilvki. Spor-
t gan k nu kuro reizi katram veics. Pir-
mais, protams, jmin virsleitnants Ozols.
Viens no via lielkajiem pankumiem bija
Berln izcntais lauru vainags uz 180 cm
riem. Toreiz pie katra no riem
esot bijui no abm pusm piebraukti tan-
ki vai citas kara manas. Ne katrs zirgs t-
dm droi tuvotos jpieradina. Un tomr
Ozols vinnja. Tdu slavu vl neviens nav
dabjis. Par otro numuru varja saukt virs-
leitnantu Penci, par treo mani varja skai-
tt. Biju izlas, bet ne visur braucu ldzi uz
sacensbm. Man bija tdi mazi zirgi, un ar
tiem jau neko daudz nevarja izlkt.
Vai bija ar Latvij zirgi, kurus toreiz
kroja rzemnieki?
J, ar par manu Feetonu poi solja
30 000 zlotu, bet kas nu to dos projm.
Kuras no sacensbu epizodm visvai-
rk palikuas atmi?
Janas sportam tolaik tika veltta mil-
zga uzmanba, ar Daugavpil. Tur reiz es
pat ar diviem zirgiem prspju Ozolu. Tad
vi spva baltu. Ozolam bija labi zirgi, bet
netika pietiekami rpgi piestrdts pie l-
ciena tehnikas. T es 1931. gad novinnju
abas Liels godalgas. Biju tikko beidzis ka-
raskolu, noncis pulk, bet jau dabju di-
vus zirgus un labi sku.
Reiz virsleitnants Draulis lca pri rs-
lim, aiz kura bija grvis. No skuma gja
labi, bet pie , priekpdj ra zirgs
strauji apstjs un jtnieks pri, den
iek. Toreiz jau tie grvji bija pamatgi.
Man jau ar gadjs nesmukums. Lcu pr
okseri. vei, k gadjs, k ne, bais ie-
rs starp kjm, es kleos un tik ripoju
uz prieku. Un tas viss bija uzemts lent.
Nkam dien, ieejot hipodroma bufet,
redzu aiz letes pa visu sienu astoi foto-
uzmumi ar manu kritienu. Man tas bija
oks, bet sav zi ar labs paraugs, k jt-
nieks glbjas no negadjuma.
Pazstams bija ar kapteinis Uptis, kura
ocilais Latvijas rekords augstum vl nav
prspts ar Dekorciju vi prvarja 210
cm. Vi bija plikgalvis un nsja parku.
Reiz vi krita cepure lido, zirgs gar zemi,
bet jtnieks neer zirgu, bet gan parku.
Publikai bija krietni ko nosmieties.
Pai jau ar domjt, k skattjus
piesaistt, izklaidt.
Sacensbu starplaik, kamr tika mai-
nti marruti, rdjm visdus jokus. Pie-
mram, sam pie apklta galda viens
pki ar zirgu lec pri. Tad atkal lielus
lazdu rius saliecm, aptinm ar salmiem,
apljm ar petroleju un aizdedzinjm.
Lcm cauri vienam, otram, tream ri-
im, demonstrjot zirga paklausbu. Reiz
ar ldzgiem trikiem mani krietni nomoc-
ja fotomeistars Lerhs. Lika vairkkrt lkt
pri rslim, pats gulja zlien un ra
momentus. Vlk ra viet iemontja
vilciena attlu, un bilde pat greznoja kda
franu urnla vku.
Zviedrijas Karaa kausa ieguvjs
Jnis Puri 1989. gada vasar Grobi.
D
a
c
e
s

M
i
l
l
e
r
e
s

f
o
t
o
Rgas hipodrom 1958. gad. Rgas komanda ar
treneri Jni Puriu uz Slijas.
F
o
t
o

n
o

A
s
t
r
d
a
s

B
e
l
o
v
z
o
r
o
v
a
s

a
r
h
v
a
IZGLTBA
No starptautiskajiem konkra marru-
tu sastdtju kursiem, kas notika Vcijas
vriengaj sporta centr hen, atgriezies
Sergejs akurovs. Gta lieliska pieredze un
ar to apliecinos otr lmea sertikts,
kas ir jauns solis, lai piepildtu sportista
ieceri sevi apliecint aj jom nkotn
starptautisk arn.
Sergejs akurovs par
kursiem hen ststa:
Vispirms sku ar
ocilajm personm,
kuras piedaljs pas-
kum: ASDC Aachen
School of Course Designe
prezidents Klauss Pvels,
enerlmenederis Franks Kempermanis
un FEI prstvis izgltbas standartu iz-
pilddirektors Dr. Haralds Millers. Katrs no
viiem lasja mums lekcijas. Nodarbbas
vadja kursu lektori: kursu enerldirek-
tors Verners Degs, Olafs Petersens, Fanks
Rotenbergers un Arno Gego.
Cik liela bija jsu apmcbas grupa
un kds bija dienas rems?
Bijm piecpadsmit studenti un vl
septii klaustji. Kursu dalbnieki bija
ieraduies no Kandas, Bolvijas, les,
Austrlijas, Francijas, Itlija, Vcijas, Ho-
landes, Beijas, Krievijas un Latvijas. No-
darbbu laik katru reizi vajadzja sdt
cit viet, lai t mctos kontaktties ar ne-
pazstamiem cilvkiem. Man tas patika, jo
varja mcties ar no sava blakussdtja.
Pirms trs dienas no 20. ldz 22. no-
vembrim notika t saucamie intensvie sa-
gatavotbas kursi. Nodarbbas sks pulk-
sten devios, un ldz seiem vakar mums
mcja pareizu marrutu tehnisko zma-
nu noteikt mrog un loiski izvltm
kustbas lnijm, k ar ms iepazstinja
ar krsu teoriju, laukuma dekoranas
principiem un prezentcijas veidu. Katru
dienu vajadzja vismaz trs reizes uz da-
da izmra laukumiem ar zmuli zmt
marrutus pc atirgu artikulu nosac-
jumiem, ar dada augstuma riem un
distancm starp tiem. Katrs zmjums tika
apspriests kop ar visu grupu, neveiksm-
gkie studenti tika sarti... Katram pagrie-
zienam jbt ar savu loiku un jgu, tpc
visgrtk veikt os uzdevumus bija tiem,
kuri sastda marrutus dator. Man mjs
das programmas vl nebija, un zmana
ar roku izdevs tri.
Kdas zinbas un kd intensitt
bija japgst turpmk?
Vakaros hotel ar bija ko da-
Sergejs gst zinbas hen
Dace Millere
rt, jo tika uzdoti mjas darbi.
Visgrtkais sks 23. novembr no rta
pc iepriekjo dienu rezumjuma. Tie
bija pirmie testi uz atzmm: ideja tda,
ka pc visiem uzdevumiem rezultti sum-
mjs, un vidjai atzmei bija jbt ne ze-
mkai par 6,0. Pirmais tests marruta
zmana 90 minu laik. Pc tam kon-
troldarbs rakstiski, kur jatbild uz divdes-
mit jautjumiem, piemram, kds zirgam
ir optimls lku tempa platums rsl,
kda ir lciena trajektorija uz dadiem
ru tipiem un t tlk. Man nebija gr-
ti uz to atbildt. Pc testiem atkal sekoja
teorija, un beigs marrutu prbaude un
publisk apsprieana. Jau kritizja mazk,
jo pirms trs dienas bija devuas savu ie-
guldjumu un paldzja aj darb.
Apmrm pulksten astoos vakar bei-
dzs pirm testu diena. Tika uzdots mjas
darbs uzzmt divu dadu hitu marru-
tu uz viena zmjuma, starpbrdis starp
hitiem 30 mintes. Nkamaj rt notika
prbaude. Pc tam teorija ldz pusdienm,
un tad kontroldarbs marruta zma-
na. 90 minu laik bija jsagatavo plns
diviem Masters kategorijas marrutiem,
piemrm, vispirms tabula A 145 cm,
otrais 140 cm akumulcijas. Jtnieki pc
leendas vartu apskatt abus marrutus
tikai vienu reizi, tdi dadi sareti no-
sacjumi tika izvirzti. Teiku godgi, man
nebija viegli, jo jievro tas, ka, pirmkrt,
jveido skaista marruta lnija, tu nevari
vienkri uzzmt vienalga ko. Tda saj-
ta, ka tev pc pavles jsacer skaists dze-
jolis, kuru publics grmat... Laiks rit,
un nav vl radoas idejas. Bet rodas adre-
nalns, gribas atmest visam ar roku, tau
beidzot uzplaiksn ideja, un piecs min-
ts tev ir skaidra distances lnija. Tlk jau
miergi vari pabeigt zmjumu. Un t visu
nedu. Atelpu varja gt tikai pc pdj
testa. Bija jveido Grand Prix marruts ar
prlekanu divos hitos. Todien man bija
vislielk iedvesma. To ar novrtja Olafs
Ptersons un Arno Gego, kuri prbaudja
manu zmjumu. aj test man paam va-
jadzja komentt marrutu un atbildt uz
dadiem jautjumiem.
Beigs bija ocil daa, izsniedza ser-
tiktus. Eksmenus nenolika visi, jo pc
studentu runm sapratu, ka tik nopietna
prbaude notika pirmo reizi. Tie, kuriem
nebija pietiekami lielas pieredzes marru-
tu sastdan, nevarja izpildt izvirzts
prasbas.
Kdas perspektvas o kursu absol-
vana jums sola turpmk?
Tie bija otr lmea kursi, kuru ser-
tiktu apliecina FEI. Tagad es drkstu
strdt par marrutu sastdtju starptau-
tisks sacensbs, kuru lmenis novrtts
ar divm zvaigznm. Pc diviem gadiem
ceru doties atkal uz kursiem, lai paaug-
stintu savu kvalikciju ldz treajam
lmenim. FEI jaun marrutu sastdtju
izgltoanas sistma paredz, ka, pirms es
drkstu veidot CSI sacensbu marrutus,
man jstrd par asistentu ses ds sa-
cksts divu gadu laik. Ttad jmekl FEI
mai, kuros es vartu saemt kvalikcijas
punktus.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Sergejs akurovs ir veiksmgs sportists un treneris, bet tagad savus galvenos nkotnes nodomus
iecerjis saistt ar marruta sastdtja profesiju.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu,
k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Infor-
mciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Janvris
Latvijas mroga sacensbas
23.01. konkrs Ziemas empionta 1. posms, Kleisti, Rga
24.01. konkrs Ziemas empionta 1. posms ponijiem
un amatieriem, Kleisti, Rga
Kaimios Lietuv, Igaunij
16.01. konkrs Nitvlja, Igaunija
23.01. konkrs Ruilas kauss/ERL ponijiem, 1. posms,
Ruila, Igaunija
30.01. konkrs Vnas kauss, Vna, Igaunija
31.01. iejde ERL 1. posms, Nitvlja, Igaunija
Janvris
P 4 11 18 25
O 5 12 19 26
T 6 13 20 27
C 7 14 21 28
P 1 8 15 22 29
S 2 9 16 23 30
Sv 3 10 17 24 31
GADUMIJ
Esam js, lastji, regulri iepazstinju-
i ar latvieu tautas ticjumiem. Un js jau
pai labi zint, ka tie vsta, Ziemassvt-
ku vai Jaungada nakt zirgi mdzot runt...
Ko tie teiktu katram no jums? To vaicjm
cilvkiem, kuri aizvadtaj gad bijui Zirgu
Pasta aprakstu, interviju un reportu gal-
venie varoi.
Zinta Lce:
Zirgi vltos, lai cilvki ar tiem mc-
tos labi apieties un savu kdu d nesodtu.
Tie teiktu, ja no mums pareizi prastu,
ms izdartu visu, kas msu spkos. Varbt
zirgi piedvtu uz brdi apmainties lomm,
paklaptu mums ar kjiu pa muguru un,
ja ms nesaprastu, ko tie vlas, sktu spert
un kost.
Edgars Treibergs:
Tie noteikti gribtu, lai dodu daudz st
un mazk vedu uz maiem.
Airisa Penele:
Ravels man neteiktu neko sliktu, jo
tiek oti lutints. Ja vajag siltu segu, no-
pirku to zirgam, nevis sev kaut ko jaunu.
Visticamk tas sactu, ka gribtu skriet za
pav. Bet esmu jau nosoljusies, ka tad, kad
beigsies Ravela sportoana, tam bs ma
auzas un ar t za pava. Nosvinsim as-
topadsmit gadu dzimanasdienu, un tas
bs. Pavisam citds ir Alfredo, ar kuru jj
mana meita Laura. Man iet, ka vi jau
katros maos run, saka komplimentus
katrai vei un ststa, cik pats ir priecgs
par ieraanos sabiedrb.
Guntars Sili:
Noteikti novltu man labus panku-
mus sport un to, lai vienmr laba btu
mana attieksme pret tiem. Vrdu sakot, lai
es esmu tds, kds jau esmu, un vl novltu
Ja zirgi tonakt runs...
Sagatavoja Dace Millere
laimgu Jauno gadu. Ar manai meitai Sab-
nei, lai via cns tpat, k es to daru!
Pavlovsku imene:
Gai Ziemassvtku vakar, kad sniegs
klj ganbas, ozolu aleju un visu apkrtni,
ir laiks, kad zirgi run. Starp siena omulgo
gurkstanu zirgu muts saklausm ar do-
mm sttus vrdus.
Vkam domas raiss ap lielajm prmai-
m via neilgaj m. Dzimis un audzis
pie saimnieces Veras, Vilpulk. Kop ar
mammu Dziju pavadjis brnbu plaajos
laukos, bet kad mammu prdeva, palika
viens. Savu jaunbu un pirmos pieaugua
zirga gadus Vks pavadja des garum.
Tagad jau trs mneus var baudt aploka
dzvi sugas bru sabiedrb. Nu paapzias
tam netrkst, jo visu darbbu noteicjs ap-
lok ir tiei vi, nedarot pri citiem zir-
giem.
Tikai pagjuaj ruden skts trent, un
gada laik saprtgi prcietis transport-
anu, sacensbu uztraukumu un grtbas,
Vks ir spargs un strdt gribos, gatavs
jaunai sezonai.
Baudot vakara maltti, Vka kaimi
Antons atceras savus aizvadto gadu noti-
kumus. Saimnieces rpes un ticba auj tam
apgt jaunas dzves un sporta gudrbas. Sa-
vos septios gados no ietiepga un strauja
zirga izveidojies par darbgu un gudru sa-
darbbas partneri darb un atpt. Atbrau-
cot no zirgaudztavas Kuldgas rajon uz
Rgu, kdu laiku pavadja liel zirgu stall
kop ar savu brli, reizm tiem bija oti
jautri, joojot un dauzoties pa aploku.
Raksturs Antonam ir valdongs, tau o-
reiz trs zirgu bar vadonis ir Vks, un An-
tons to pieem, k nek veckiem jdod
priekroka.
Kriksim mk nodarboans ir ana
un cilvku darbbu uzraudzana. Cilvks
viam ir labais draugs, laizanas, buu
dodamais objekts. Ar vienu vrdu sakot, ar
cilvku kop caur uguni un deni. Nkam-
gad tas bs etrgadnieks, un ar pienkumu
bs vairk, ratu vilkana, jtnieka neana
mugur. Tas viss jau pamatos ir apgts pa-
gaidm ar labm sekmm. Pagaidm Krik-
sis aplok spljas abi ar Viskiju, iet, ka
Vkam atgriezusies jaunba, jo jizbauda
bara dzve beidzot.
Gribas tict, ka msu zirgi ir apmierinti
ar dzvi, ko ms esam nodroinjui. Tiem
ir savs aploks kur skriet, staigt vai vienkr-
i neko nedart. Sienu var st visu dienu,
dens vann vienmr svaigs, ar msu sa-
biedrba, kas zirgiem, auguiem cie saik-
n ar cilvkiem, ir tik nepiecieama. Nekas
nevar aizstt mjas sajtu, kura rodama
sav mazaj stall, kur zirgi var klusum at-
psties, past un sapot.
Paststiet par saviem svtkiem!
Vairkos jtnieku kolektvos cilvkiem ir patkami bt kop ne tikai ik-
dienas darb un trenios, bet draugu pulk ar svint svtkus. Tpc aici-
nm js paststt par savm Ziemassvtku vai Jaungada svinbm stall
vai sporta bz! Ldzu, stiet savas reportas, papildinot ar fotoattliem,
uz e-pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 7. janvrim.
Interesantks reportas autors saems dvanu maisu zirgu bar-
bas no Eggersmann jauns produktu lnijas EMH. Publicsim materilus
ar nkamaj Zirgu Pasta numur.
Redakcija
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Iejde
STATISTIKA
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Markuss Enings (Vcija) 1. 1. 3175,00
Alberts Zoers (Nderlande) 2. 3. 3128,50
riks Lamaze (Kanda) 3. 2. 3043,12
LATVIJA
Andis Vrna 262. 268. 322,00
Dainis Ozols 719. 716. 70,00
Kristaps Neretnieks 1111. 1116. 26,00
Guntars Sili 1181. 1188. 20,00
Andrejs Bistrovs 1819. 1842. 1,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 255. 262. 330,00
Andriuss Petrovs 353. 354. 212,00
Kosts Gaigals 674. 670. 80,00
Rims Rimkus 996. 999. 35,00
Stasis Jass 1117. 1122. 25,00
IGAUNIJA
Reins Pills 133. 124. 638,00
Tts Kivisilds 222. 280. 389,00
Gunrs Kletenbergs 251. 260. 336,00
Hanno Ellermanis 341. 296. 227,50
Urmas Rgs 346. 338. 222,00
Heiki Vatsels 1254. 1257. 15,00
Ebe Lsa Sinejalga 1495. 1505. 5,00
Andress Trve 1745. 1756. 4,00
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos
(uz 10.12.09.)
Informciju apkopoja Inese Ruskule
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Edvards Gls ar Moorlands
Totilas (Nderlande)
1. 3. 2527
Adelinde Kornelisena ar
Parzival (Nderlande)
2. 1. 2235
Izabella Verta ar Satchmo 78
(Vcija)
3. 2. 2233
LATVIJA
Airisa Penele ar Ravelu 184. 176. 863
IGAUNIJA
Marika Vundere ar Orlando P 231. 217. 685
Maria uletsa ar Markus 375. 365. 294
Pasaules kausa izcas
Centrleiropas lgas ziemeu
grupas kopvrtjuma rezultti
ru prvaran
(uz 25.11.09., startjui 77 sportisti,
63 guvui punktus)
Vieta Sportists Valsts 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. A B Kop
1. Arsnijs pakovskis RUS 2 20 15 0 - 20 - - - 57
2. Vasils Ivanovs BLR - 4 9 9 - 11 8 5 7 53
3. Andis Vrna LAT 15 8 20 0 7 2 0 - - 52
4. Vladimirs Beeckis RUS 8 - - 6 - - 20 - 17 51
5. Dmitrijs Berestovs RUS 20 - - - 15 10 - - - 45
6. Bens Gutkausks LTU 9 17 - 2 10 - - - - 38
7. Igors Vasijevs BLR - 12 0 0 - - - 18 5 35
8. Reins Pills EST - 7 7 20 - - - - - 34
8. Tts Kivisilds EST - 6 17 11 - - 0 - - 34
8. Gunrs Kletenbergs EST 6 15 - 4 - 9 - - - 34
...21. Kristaps Neretnieks LAT 0 5 12 - - 0 - - - 17
...24. Guntars Sili LAT 0 11 3 - - - - - - 14
...29. Dainis Ozols LAT 4 4 - - - 4 - - - 12
...52. Andrejs Bistrovs LAT - - 6 - - - - - - 6
...62. irts Bricis LAT - 0 1 - - - - - - 1
...64. Aleksandrs akurovs LAT - - 0 - - - - - - 0
...64. Santa Maspne LAT - - 0 - - - - - - 0
Sacensbas:
1. erahovska Krievija 14.-15. maijs, 2009.
2. Ruila Igaunija 10.-12. jlijs, 2009.
3. Rga Latvija 17.-19. jlijs, 2009.
4. Brastislava Slovkija 6.-9. augusts, 2009.
5. Doecka Ukraina 10.-13. septembris, 2009.
6. Maskava Krievija 18.-20. septembris, 2009.
7. Leno Polija 12.-15. novembris, 2009.
8. Poznaa Polija 11.-13. decembris, 2009.
9. Varava Polija 19.-21. marts, 2010.
A Lipica Slovnija 21.-24. maijs, 2009.
B Lipica Slovnija 29.-31. maijs, 2009.
C Pjetra Neamta Rumnija 5.-7. jnijs, 2009.
D Albena Bulgrija 11.-14. jnijs, 2009.
E Istanbula Turcija 3.-6. septembris, 2009.
Andis Vrna pc septiiem
posmiem treaj viet
DZVESSTSTS
Lielkoties rdzinieki 65 gadu vecum
ikdienu pavada trzjot ar kaimiiem vai
skatoties televzijas serilus, tau is ststs
neattiecas uz Rutu Neibergu. iet, vias
vrds nav daudziem pazstams. Tau zirgu
rikoanas entuziasti ir to pamanjui, jo
jau trs gadus Rutiu varam vrot sacens-
bs Dagd, Jumprav un Garkalnes nova-
d. Via ne tikai vizins rikotju vilktajos
pajgos, bet ar ikdien paldz Tatjanai
Martinsonei trent rikotjus, tdjdi
gatavojot konkurtspjgus zirgus Tallinas
un Lietuvas hipodromiem. Ruta ierodas
saimniecb Vigas gandrz katru dienu un
katru reizi izbrauc ar diviem trim zirgiem.
sirsng sieviete prot saprasties ar visiem
straujajiem rikotjiem, skot no piere-
dzju Amerikas rikotja Macky Boy,
kur savas darba gaitas uzscis Somij, ldz
sirmajai Amerikas rikotju vei La Fer,
kura patalaban ir trk Latvij dzimus
rikotju ve.
Vai savu braukanas mkslu apguvt
saimniecb Vigas, vai tas notika jau ag-
rk?
Esmu dzimusi Aizkraukles rajona S-
ren, Daugavas krastos. Skaidrs, ka lauku
st tolaik bez zirga nevarja izdzvot. Jau
vectvam bija zirgi, un vi man ar pirmo
reizi iedeva roks grous. Tad liktenis pa-
vrss t, ka ms ar mammu palikm diva-
t, jo tvs nomira. Tpc vajadzja paldzt
mammai gan pau mjs, gan ar ferm,
kur via strdja. Tad jau visus lauku dar-
bus darja lielkoties ar zirga paldzbu. Pat
jumta skaidas plsa ar ierci, ko vilka zirgs.
Visvairk strdju tiei ar zirga grbekli,
par o darbu toreiz varja ar visvairk no-
pelnt. Vl pirms skolas laika notika mans
pirmais minjums kpt zirga mugur.
Atceros, ka t bija melna vte. Pievedu to
pie ratiem, k lcu mugur, t ai pri un
diezgan neveiksmgi, visa kleita bija asins.
Protams, ka no mammas to visu vajadzja
noslpt. Kleitu izmazgju, un mamma o
bldbu pat neatklja. Tau neskatoties uz
to, bija ar nkamie minjumi, un jau
daudz veiksmgki. Toreiz ar kolhoza zir-
giem nevarja pai brvi jt, jo tie bija oti
noslogoti, un jana sanca tda diezgan
paslepena lieta, jo citdi uz mums rjs par
to, ka trenkjam zirgus.
Ja jau bija radusies interese, iet,
bez zirga nevarjt iztikt ar turpmkaj
dzves gait?
J, izdevs ar mazliet nopietnk pie-
vrsties janas sportam. Nevljos bt
nekds diais sportists, bet jju ar zirgiem
prieka pc. Kuvu t saucamais svtdie-
Sirds mlestba dzves garum
Inese Ruskule
nas jtnieks. 30 gadu vecum apprecjos
un ar vru prclmies uz dzvi Smilten.
Tur bija sovhoztehnikums, un t man bija
lieliska izdevba pavadt savu brvo laiku
zirga mugur. Mans treneris Smilten bija
Modris Manfelds. Atminos, ka pirmo zir-
gu, ar kuru jju Smilten, sauca par Cigru.
T k biei gjm brv dab, meitenes ska
mct lkt zirga mugur pri nolzuajiem
kokiem meos. T mka ar tika apgta.
Vai Smiltene bija vieng vieta, kur
varjt veldzt sirdi zirga mugur?
Smiltene bija pirm no tdm vietm.
Astodesmito gadu skum izros ar
vru un sku strdt Rgas kinostudij.
Kda bija jsu izvlt profesija?
Strdju kinostudij visu o laiku par
mikroautobusa Latvija oferi.
Interesanta profesija, kpc tda iz-
vle sievietei?
Man patika un patk tehnika, tpc ar
izvljos strdt aj amat.
Bet vai izdevs jt zirgiem, ar str-
djot kinostudij?
Tas bija lielisks laiks, ar attiecb uz
zirgiem, jo tolaik gandrz katr lm tiem
bija sava loma. Biei zirgus lmanai iz-
raudzjs no Allau staa, kuru toreiz
prvaldja Austra Melbrde. Ar Austriu
mums bija oti labas attiecbas. Tpc par
svtdienas jtnieci kuvu ar aj stall. K
mkie zirgi no iem laikiem man atmi-
ir palikui divi vaislas rzei Danko
un Baikls. Ar Baiklu man gadjs ar
notikums, kas pierdja, ka zirgam kaut
ko nozmju. Bija jauka pavasara diena,
kad devmies krtj izjd. Soojot m-
js, Baiklam dikti sagribjs zao zlti, es
aplojos, palaidu vagk pavadas. Bet is
nevis zli da, bet apgls, lai pavrttos.
Protams, es no zirga nouku. Baikls pie-
cls un ska doties uz laukumu, kur brni
jja. Man, protams, cei palika engani, to-
mr pc tre mana sauciena Baikl!, tas
apstjs un pagriezs pret mani.
Strdjot kinostudij, ikdiena bija
saistta ar ar aktieriem, vai viiem pati-
ka zirgi?
Protams, jo es jau vius vedu uz l-
manm. Zirgi patika Zanei Janevskai,
Uldim Vazdikam, Romualdam Ancnam,
ar reisora asistentam Raitim Gosiam.
Visdas bldbas strdjm ar kinostudi-
jas laik. Ar Zanti Janevsku abas slepus
devmies izjd pie Airas Rveles, kur to-
reiz notika lmas Ms prdzvosim visu uz-
emana, jo aktieriem nebija sti vlams jt
uz zirgiem, lai nenoskrptu seju vai ne-
nodartu citu kaitjumu sev. Pati ar esmu
nolmta lm Sprdtis, kad jju ar zirgu.
Tas bija jauks un neaizmirstams laiks div-
F
o
t
o

n
o

R
u
t
a
s

N
e
i
b
e
r
g
a
s

a
r
h
v
a
Ruta Neiberga cl Danko mugur.
T saucam slepen jana ar notika.
1959. gads.
F
o
t
o

n
o

R
u
t
a
s

N
e
i
b
e
r
g
a
s

a
r
h
v
a
DZVESSTSTS
desmit gadu garum. Ar saviem kinostudi-
jas koliem satiekamies katru gadu man
vrda dien.
Tad sks prmaiu laiki, vai tie ie-
tekmja ar jsu turpmko likteni?
Allau kolhoza stallis tika likvidts,
kinostudij ar viss mainjs. Tad es noku-
vu Garkalnes novada saimniecb Vigas,
uz kurieni prcls viena no manm drau-
dzenm ar savu zirgu. Tatjanas Martinso-
nes paum tolaik bija jjamie zirgi. Kad
mana draudzene pateica Tatjanai, ka vlos
jt, via bija oti izbrnta, jo es jau nebiju
no tm slaidkajm jtniecm. Iedeva man
zirgu vrd Aribalts, kur ar bija mans
pirmais jjamzirgs aj saimniecb.
Ar tur js bijt svtdienas jtnieks?
Uz Vigu staiem sku braukt vismaz
trs reizes ned. Pat Maira Leja man uz-
ticja izkustint zirgus jus turpat lauku-
m. Tad Tatjanai saimniecb pamazm
ska pardties rikotji. Via man izteica
piedvjumu skt trent, izbraukt riko-
tjus. Pirmo reizi Tatjana apsdinja mani
sev ldzs rikotju ragavs, kur bija iejgts
straujais Amerikas rzelis Clever Slybowl.
Pirms reizes braucm kop un treaj
mani jau palaida vienu pau, t es pama-
zm sku braukt ar ar rikotjiem.
Vai ar rikotju bija tdas pat sajtas
k tad, kad brauct ar darba zirgiem?
Apsoties aiz rikotja, jatmet sa-
ldzinana ar citiem zirgiem. Rikotji,
t ir cita pasaule. Protams, ka pret iem
zirgiem rads bijba, jo tie ir karstasingi,
aristokrtiski un oti tri.
Cik saprotu, tagad braucat tikai ar
rikotjiem?
Pc neveiksmga kritiena no sava j-
jamzirga vrd Skaists nolmu, ka vairs
neju, un tas vl turklt notika Zvaigznes
dien. Tad nodomju pie sevis nu ja
zvaigznes to nosaka, tad jatmet tai lietai
ar roku, un jdara kaut kas savam vecu-
mam atbilstoks. Ikdien sku braukt ar
trs rikotjiem. Caur manm rokm iz-
gjui visi Tatjanas Martinsones rikotji.
Pirms trs gadiem sku piedalties ar zirgu
rikoanas sacensbs, pirmais starts bija
Dagd ar Amerikas rikotju Power Heart.
Viss sks ar derbu braucieniem ar SIA
Brvba direktoru Anatolu Vikuru. T k
esam ldzgas komplekcijas cilvki, nol-
mm, ka mums jparda, ko ms spjam.
Trs reizes mums notika ie derbu brau-
cieni, no kuriem divos braucienos es uzva-
rju un vien Anatols.
Ruta ir oti labestgs un atsaucgs cil-
vks. Dzve viu nav lolojusi, tau visu
savu sirds mlestbu via veltjusi zirgiem.
Paties mlestba pret zirgiem ir redzama,
vrojot to, k zirgi uzklausa Rutiu. Jau tas,
ka via spj braukt ar straujkajiem riko-
tjiem, pierda daudz ko. Pat strauj un
cimperlg rikotju ve La Fer ieklauss
Ruti, laikam tpc, ka via o vi sauc
par Lelli. Katram zirgam ir izdomti m-
vrdii, pie katra zirga via iet ar cieu un
mlestbu. Jauki, ka Tatjanai Martinsonei ir
ds prasmgs palgs, jo no t jau svargi ar
pankumi sacensbs. Vis pasaul riko-
tju braucju palgi tiek vrtti oti augsti,
procentul naudas summa no vinnesta
palgam ir pat augstka nek paam brau-
cjam!
Ar Sire rikotju sacensbs Jumprav 2008. gada ruden. gada sacensbs Vigs ar sirmo vi La Fer.
I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

f
o
t
o

I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

f
o
t
o

Ar izcil Finla tvu Frantu 1990. gad
Raun.
F
o
t
o

n
o

R
u
t
a
s

N
e
i
b
e
r
g
a
s

a
r
h
v
a

Imanta Puria bilde zirgu kalendram. Rutia iejutusies Ziemassvtku veca lom starp Allau
jaunzirgiem.
F
o
t
o

n
o

R
u
t
a
s

N
e
i
b
e
r
g
a
s

a
r
h
v
a
ARHITEKTRA
Vecgulbenes muias mana un stallis
Dr. arh. Jnis Zilgalvis
Gulbenes novads ir plai pazstams ar
notikumiem bagtu kultrvsturi, tau
daudzi fakti, atzias un piemineki palikui
neizptti vai maz zinmi plaai publikai.
It pai teiktajam attiecinma Vecgulbenes
muia, kas savos ziedu laikos bija viens no
ievrojamkajiem un krkajiem muiu
apbves ansambiem Latvij un varbt ar
Baltij. 2005. gad tika uzskti vriengi
muias ku atjaunoanas un restaurcijas
darbi.
No 1621. gada Vecgulbenes muia pie-
derjusi zviedru feldmaralam Gustavam
Hornam (G. Horn). 1722. gad muias
panieks bija valsts padomnieks asesors
Kaspars Vilkens (C. Vilcken). 1750. gad
muia piederjusi pulkvedim Ftinghofam
(von Vietingho).
eizariene Katrna II 1763. gad Vec-
gulbeni kop ar Liteni dvinja grfam
Ernstam Miniham (E. Mnnich), no kura
1788. gad muiu mantoja via dls kam-
barkungs grfs Burhards Kristofs Minihs.
1789. gad muiu nopirka slepenpadom-
nieks Otto Hermanis fon Ftinghofs. Via
atraitne 1797. gad muiu prdeva landr-
tam Johanam Gotlbam baronam fon Vol-
fam (1765-1817), (J. G. von Wol). Tlk
muiu mantoja via dls, ar Johans Gotlbs
fon Volfs (1781-1859). Nkamais muias
panieks savukrt bija via dls - Rdolfs
Gotlbs Magnuss fon Volfs (1809-1847),
kura laik muias izbve un labiekrtojums
piedzvoja pau uzplaukumu. Vecgulbeni
vi atstja mantojum savam dlam Jo-
hanam Heinriham Gotlbam fon Volfam
(1843-1897).
Muias apbvi kuplina divas pilis jau
mint Balt pils, kura celta 19. gs. 40. ga-
dos (paplainta 19. gs. pdj ceturksn)
un Sarkan pils, kuru Johans Heinrihs Got-
lbs fon Volfs 19. gs. otraj pus clis savai
motai sievai Marijai, kura saukta par Ma-
rissu. T celta no sarkanajiem ieeiem un
td radies kas nosaukums. Abas kas no-
dedzintas 1905. gad un vlk atjaunotas.
Balt pils sagrauta otr pasaules kara laik
un patreiz atrodas drupu stvokl.
Saimniecbas kas, kalpu un citu muias
auu dzvojams kas izvietojs gan Balts
pils tuvum, gan otr pus Brvbas ielai.
Balts pils tuvum atrodas virkne saimnie-
cbas un dzvojams kas, kuras nosacti
veido iekjo pagalmu. Ts ir ktis, kalpu
mja, mana ar stalli, aitu kts u. c.
o saimniecbas ku vid neapaubmi
ar bagtku arhitektoniski mksliniecisko
risinjumu izceas mana ar staiem.
ka, domjams, celta 19. gs. pirmaj pus,
visticamk 1840. gados. Grenes Izabellas
fon Cepelnas, dzim. baroneses fon Volfas
dienasgrmat mints, ka manas cljs
ir Rdolfs Gotlbs Magnus fon Volfs, kura
lielk aizrauans bijusi zirgi
.1
Sav die-
nasgrmat mint Izabella fon Cepelna
tvu raksturojusi sekojoi: Mans tvs aizr-
vs ar zirgiem. Uzcla lielu skaistu manu.
No saviem ceojumiem pa austrumiem vi
atveda austrumnieciskas lietas un prma
attiecgas paraas. Pc turku paraugiem vi
lika pagatavot dvnus. Vi labprt sar-
bs k musulmanis, uzsds uz zirga, pa-
ma roks turku ieroci un skai saucot Allahs!
Allahs! traucs uz prieku. Itlij vi sajs-
minjs par Pompeju laika traukiem. d
stil vi lika Pterburg izgatavot ar sud-
rablietas mtes pram.
2
Mana un stallis atrodas goda viet
tie Balts pils tuvum un tai bija jbt
reprezentatvai, ar apjoma telpiskaj zi.
Tda t ar ir, jo ldzgas manas ar sta-
iem citur Latvij neatradsim. Jaunmo-
ku mui Kurzem, kur staa prsegumu
balsta savam laikam modernas uguna
kolonnas, nav manas, viengi Cesvaines
muias stallim ar manu ir savdabgs, ar
pili saistts arhitektoniski mkslinieciskais
risinjums un pati ka ir btiska muias
centra plnojuma sastvdaa. Manas ie-
garen telpa ar noapaotiem galiem veido
kas centrlo dau. Tai abs puss le
piekaujas stai un saimniecbas telpas,
kuru viens sprns veido pardes pagalma
malu, bet otrs izvietots paralli Brvbas
ielai. Manas apjomam piekauto sprnu
jumti ir tradicionli un to viens gals ir da-
ji noaupts, bet otrs piekaujas manas
jumtam. Sprni ir vienstva, tau mana
divstvu un ar pai grezni veidotu fas-
di pret pardes pagalmu. Galvens ieejas
priek veidots kolonnu un stabu balstts
lievenis ar balkonu otraj stv, kuru var
sasniegt no manas galerijas. Abu sprnu
fasdes ir gandrz simetriskas, ts rot pat-
nji portli trsstra frontona fon novie-
tota vienkra kpienveida atika. Ar citviet
manas gala, kas pavrsts pret pagalmu,
arhitektoniski dekoratvais risinjums ir
neparasts ar dvainm smagnjm kolon-
nm, ar etrslpju jumtiu segtiem stabiem,
nelieliem torniem virs dzegas, starp ku-
riem liktas koka margas t. s. vasarncu jeb
veices stil utt. Tau pati fasdes plakne
rotta ar tradicionliem elementiem pi-
lastriem, logailu proltm apmalm un
slgakmeni.
interesant ka vl sav skotnj vei-
dol redzama kd 1935. gada fotoattl,
kur uzemts no pils liel tora.
3
Fragmen-
tri t redzama ar cit, t paa gada foto-
ARHITEKTRA
attl, ar atjaunots Balts pils torni fon.
4

Turpmkajos gados manai un stallim lik-
tenis nebija labvlgs un padomju laik ka
neremontta un daji pamesta gja boj.
Manas un staa atdzimana sks 2005.
gad. Skotnji projektanas darbus veica
arhitektu birojs Citadeles projekts (arh. Ai-
lita perlia u. c.), vlk ieskto darbu tur-
pinja arhitekts Ainrs Markvarts. k tika
inventariztas vl palikus lab tehnisk
stvokl esoas konstrukcijas un detaas,
kuras rekonstrukcijas gait atgriezs savs
skotnjs viets. Citas tika nomaintas ar
jaunm pc veco parauga. Daji tika sagla-
btas liels koka prsegums sijas, laukak-
meu mra sienas un citi elementi. Pr-
jo ncs celt no jauna ievrojot sava laika
celtniecbas tradcijas, materilus un emo-
cionli esttisko noskau. Rezultt 2008.
gada 15. februri durvis vra SPA. HOTEL.
CAFE, senajai kai kopum atgstot savu
skotnjo veidolu. Par to pai var prlie-
cinties raugoties 1993. gada fotogrjs,
5

kurs redzams, ka vsturisks ailas ir izmai-
ntas vai aizmrtas, dekora elementi daji
zudui, logi ielikti jauni ar neatbilstou ru
daljumu, likvidta balustrde virs manas
daas jumta dzegas, nav vairs balkona, no
kura bija prskatms pardes pagalms, sta-
a un saimniecbas dau ieejas ieejm lieka
likusies virs frontona eso attika...
Manas un staa k tagad atrodas m-
jga kafejnca, viesnca ar vairkiem omu-
lgiem apartamentiem un SPA. Ieejot k
skatam paveras plaa halle, kur atrodas brs
un viesncas recepcija. telpa apmekltju
noteikti neatsts vienaldzgu. Vispirms jau
iespaidu rada griesti. Ja liels balts dzelz-
sbetona prseguma sijas garant msu dro-
bu, tad virs tm likts vecs koka sijas ir
msu emocionl pacluma garants. Inter-
jer eksponts vsturiskais laukakmeu un
sarkano ieeu mris, ieksienas vietm ir
ar apmestas un tontas patinti pelk ton.
Halles arhitektonisk risinjuma savdab-
bu papildina antku mbeu grupas lu
krsli ar tjas galdu, trsdurvju vitrna, kur
izvietota vsturisku trauku kolekcija. Telpu
rot ar sienas pulksteu kolekcija, prsvar
no 19. gadsimta. Mjga ir kafejncas telpa,
kas gan vairk atbilst restornam. eit tpat
siens eksponts jau mintais bvmaterils,
griestus rot vsturiskas prseguma koka
sijas. Griestu konstrukcijai aj un cits l-
dzgs pirm stva telps ir liela nozme in-
terjera kopainas veidoan. eit msdiens
konstruktvi nepiecieamie elementi nav
slpti, bet gan novietoti ldzs vsturiska-
jm konstrukcijm un viens otru papildina.
Telpas interjeru veiksmgi papildina stiliz-
tas mbeu grupas un griestu gaismeki.
Vecgulbenes muias man plaa telpa
atvlta SPA, kur ir atptas telpa ar jauku
eklektisma stila kamnu. Kamna dekors
nav izvlts nejaui. Ldzgi, k pie pils
galvens ieejas eso lievea ail, kur vl
joprojm atrodas kariatde un atlants, ar
kamna mutes abs puss likti ldzgi tli
atlanti. Ar ajs telps eksponts senais
laukakmeu un sarkano ieeu rsienu
mris, bet prsegumu balsta pamatgas
dzelzsbetona sijas, virs kurm saglabtas
kdreizjs koka sijas. pai veiksmgi eit
izvlti griestu gaismeki, kas ir iebvti un
nepretend uz rigu greznbu. Savukrt
grdas zes tonli sasaucas ar sienu vstu-
risk mrjuma nokrsu un ar ar vecajm
griestu sijm.
Ne mazka loma atsegtajam rsienu
mrjumam ir ar manas lielas iega-
renas telpas interjer. Laukakmeu un
sarkano ieeu mris, aizmrtas ailas un
seni konstruktvi elementi tas viss pada-
ra o telpu pievilcgu. Griestos ekspontas
iespaidga garuma koka sijas, bet telpas
struktru bagtina galerija, kas veidota
koka konstrukcijs un margu risinjuma
zi sasaucas ar rpus redzam balkona
norobeojumiem. s zirdziu mjvietas
telpas, kur tagad saimnieko cilvki, ms-
diengumu uzsver grezn parketa grda un
griestu gaismeki. Un visbeidzot viesncas
apartamenti. Tie neapaubmi aicina Vec-
gulben pavadt jaukus vakarus un atps-
ties ar nakts stunds. Ar sirsnbu veidots
apartamentu iekrtojums, kur pazib pa
senai mbelei, spilgti krsotam sienas frag-
mentam, mkstam tepiim un savdabgi
rottm slpajm jumta sienm.
Kopum var teikt, ka manas un sta-
u ka veiksmgi ir atguvusi savu skotnjo
veidolu un labi iekaujas muias centra ap-
bves plnojuma telpiskaj struktr. Jcer,
ka laika gait svaigi krsot un apjumt ka
iegs sev tik nepiecieamo patnu un paliks
atmi daudziem jo daudziem apmeklt-
jiem, kuru jau tagad te netrkst.
1
Grenes Izabellas fon Cepelnas, dzim. fon baro-
neses fon Volfas dienasgrmata un atmiu pieraks-
ti. Tulkojums latvieu valod Gulbenes vstures un
mkslas muzej.
2
Turpat.
3
Valsts kultras piemineku aizsardzbas inspekcija
(turpmk VKPAI PDC), Lieta Vecgulbenes muia.
4
VKPAI PDC, Lieta Vecgulbenes muia.
5
VKPAI PDC, Lieta Vecgulbenes muia.
Zirgs snieg un ziemas svtkos
FOTOKONKURSS
Var atkal redzt, ka tiei zirgi saistb ar
dabu iedvesmo. aj konkursa krt saemts
vl vairk fotogrju, nek tas bijis ldz
im. Pat tad, kad pc ziemas jaukumiem
vajadzja lkot iepriekj gada arhv... Pald-
ies dalbniekiem! Dieml varam publict
tikai nelielu fotogrju dau. Tpc ce-
ram, ka entuziasti, kuru darbi oreiz netika
publicti, turpins stt mums fotogrjas.
Nkam konkursa tma: K zirgi gu.
Stiet, ldzu, fotogrjas uz elektronisk pasta
adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 5. janvrim.
Labkos attlus publicsim nkamaj
numur.
1. Laila Kukule. Pepija snieg.
2. Inta Grnia. Ziemas rt.
3. Laila Kronberga. Novakare.
4. Inra Ivanova. Kur mekl, tas atrod.
5. Kristne Jgermane. Ziemas prieki.
6. Natlija Silia. Sabne Silia Ziemassvtki Bajros.
7. Sabne Mutule. Sniega baltum.
8. Paula Zaaiskalna. Ziemas pastaiga.
9. Katrna Rone. Gaidot Ziemassvtkus.
10. Dace Grnia. Ziemas prieki.
11. Lga Labzova. Katrna ar Alku: Esam paas laimgks, grieoties
sniegprsliu dej...
12. Tamra Samueva. Kirlings un Maestro izbauda ziemas prieku.
13. Indra Ldere. Svtdienas izbraucien.
1.
2.
3.
4.
5.
6.
FOTOKONKURSS
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
K rstt sprgas?
Jautjums: - K rstt sprgas uz zirga k-
jm, un kda ir s slimbas prolakse?
Atbild: Aija Pavlovska,
veterinrrste
Daudzi zirgu panieki rudeos un pavasaros
sastopas ar nepatkamu un grti rstjamu zir-
gu slimbu - sprgm. ie das iekaisumi parasti
lokalizjas kju krona, vza un mkstumia
apvid. Biek slimo zirgi ar baltm pazmm uz
kjm, jo baltai dai nav tum aizsargpigmenta.
Lai veiksmgk vartu uzskt rstanu, svargi ir slimbu at-
klt ts skuma stadij. Tpc zirgu kjas btu pc iespjas biek
jprbauda un, redzot vai sataustot kaut mazko das brci, t ir
jdezinc un jnovr tlku slimbas izplatbu.
Ko dart, ja ir aizdomas uz saslimanu ar sprgm?
1. Zirgs nedrkst stvt dubos vai netrt boks.
2. Bojto du maigi nomazg. Ieteicams - ar skbintu deni
vai kdu zemas koncentrcijas dezinfekcijas dumu. Piemram,
klija permanganta, deraa prskbes vai citu dumu.
Sprgu ierosintjs parasti ir baktrija Dermatophilus congolen-
sis. baktrija augsn var saglabties gadiem ilgi. Iekstot brc,
t rada iekaisumu, un tam vl pievienojas stalokoki, streptokoki
vai patogns sntes. Visi ie ierosintji ir jutgi pret skbu vidi.
3. Pirms brces apstrdes ar rstjoiem ldzekiem t jatbrvo
no netrumiem un krevm. To var izdart, rpgi atmiekjot tos
un noemot ar roku. Ja brce ir dzia un spga, jizsauc vete-
rinrrsts, lai preciztu rstanu un atspintu brci pirms ap-
strdes. Noemts kreves un izlietotos materilus nedrkst izmest
mslu kaudz, tie jizncina.
4. Pc notranas zirga kjas nosusina ar tru drnu.
5. Atkarb no bru lieluma, dziuma un sastva (mitras vai
sausas), jlieto veterinrrsta izrakstts zu vielas. Ts var bt
aerosoli, pastas, ziedes, dumi, pulveri. Bezrecepu rstjoas un
dezincjoas ziedes un aerosoli ir labi prbaudtie Driga, Kalendo,
Karbaseptas, Blue Spray, Jodosepta ziede,Ecopine, Ecomint u. c.
6. Vedot zirgu r dubain laik, bojto vietu ieteicams ba-
gtgi ieziest ar mitrumu atgrdom ziedm vazelnu, Evijas
ziedi u. c.
Praks prbaudta ieteicam sprgu prolakse:
* Nemazgjiet zirgam kjas bez vajadzbas, tikai tad, ja ts ir
oti netras, parasti kjas nost no dubiem, un tad ar birstti ts
var notrt.
Mazgjot nelietojiet lielu dens spiedienu. Prk biea maz-
gana attra du no aizsargjom taukvielm un rada skus das
bojjumus.
Ja aploki ir dubaini, labk tos neizmantot zirgu pastaigm,
vai ar aploku grunts juzlabo ar smiltm, granti vai citu materilu,
lai zirgam btu iespja izvlties kdu smilu kaudzi, kur patver-
ties no dubiem.
Boksiem vienmr jbt labi iztrtiem no msliem un urna,
ar sausiem pakaiiem.
Staa apkrtni un iektelpas ieteicams dezinct vismaz vie-
nu reizi gad.
Ziemas period boksa dezinfekcijai ieteicams izmantot t-
dus dezinfekcijas ldzekus, kuri nav jnomazg un kuri nekait
zirgam. Dezinfekcijas ldzeki ir noprkami veterinrajs aptie-
ks.
Regulri prbaudiet zirga kju veselbu!
Atcerieties! Neielaistu slimbu vienmr ir vieglk izrstt!
MSU PADOMNIEKI
Jautjiet msu padomniekiem!
Zirgu Pasts izraudzjies padomniekus, kuri ir specilisti ar
janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir pie-
kritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Raks-
tiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi
info@zirgupasts.lv. Plaka informcija par msu padomnie-
kiem publicta Zirgu Pasta gada nr. 5.
Jaunumi reti kad nk vie-
ni, vismaz ne Eggersmann
kompnij. Msu jaun
Wellness lnija ar Eggers-
mann MicroHerbs (EMH)
ietver trs muslu un zabar-
bas aizvietotju Hay Cubes
(siena granulas). Musli ir
pai radti zirgiem, kas tiek
nodarbinti norml slodz,
tiek izmantoti vaisl vai ar
veciem zirgiem. kvalita-
tv barba spj apmierint
visas vajadzbas pc veselga
uztura. Papildus esam ievie-
sui koncentrtus kopanai,
staa dezinfekcijai un bar-
bas piedevas.
Trs Wellness musli
jsu zirgam!
Msu Classic Musli Well-
ness bez auzm ir patiesi
universla barba, kas pai
piemrota zirgiem normlas
slodzes apstkos. Pievieno-
jot EMH, tiek atslogota gre-
moanas sistma un veicin-
ta barbas prstrde, tdjdi
iespjams samazint barbas
daudzumu. Ldz ar visp-
rjo pozitvo ietekmi, EMH
palielina jsu zirga vitalitti,
tau saglab temperamenta
nosvrtbu un ldzsvaru.
Senior Muesli Wellness
ir jauns, pas maisjums,
kas bagtints ar EMH, kas
optimli apmierina visas
vecku zirgu, k zirgu, kas
atrodas reenercijas stadij,
EMH jaun Wellness lnija
pas prasbas. Dodot zir-
gam Senior Muesli Wellness
ar EMH, barbas vielas kst
vieglk prstrdjamas, un
tiek optimizta barbas iz-
mantoana.
Stud Muesli Wellness
ir pai bagtints ar EMH
un rpgi izstrdts, lai ap-
mierintu visas vaislas zirgu
prasbas. Specili izraudz-
tas barbas vielas paldz Stud
Muesli nodroint aktvu
kumeu nkanu pasaul,
vju auglgumu un rzeu
ragumu.
Hay Cubes ar EMH
Eggersmann Hay Cubes
ar EMH izgatavotas no tra
saul vta garstiebraina
siena un lieliski spj aizvie-
tot parasto sienu, pai pie-
mrots veckiem zirgiem vai
tiem zirgiem, kam ir zobu
problmas. Turklt Hay Cu-
bes ir ideli pielgots, lai taj
viegli iejauktu zles vai mi-
nerlu koncentrtus.
Koncentrtu
efektivitte
Stable Cleaner ir bals-
tts uz efektviem mikro-
organismiem, kas paldz
apkarot smakas un amon-
jaka gzes. Coat Conditio-
ner Spray (kondicionieris
spalvai spreja veid) paldz
kopt un saglabt das un
apmatojuma kvalitti, kas
ir btisks zirga veselbas r-
dtjs. EMH Direct paldz
nostabilizt zarnu oru lie-
las slodzes vai smaga darba,
slimbas vai attrpoanas
period. o idro barbas
piedevu var jaukt ar cieto
barbu.
ZIRGAUDZTJIEM
Honoveras labko jauno rzeu
kolekcija
Hanoveras rzeu 2009. gada licenc-
anas paskumam oruden bija izraudzti
interesanti un daudzsoloi jaunie rzei,
tau neviens no tiem nebija sevii izcils,
toties izcilas bija o rzeu izsoles cenas.
Kop par vaislas rzeiem tika atzti 46
kandidti divarpus gadu vecum. Devii
iejdes un septii konkra vaislinieki tika
prmti. Kop 2008. gada Hanoveras aso-
cicija vairs nonosaka licencanas em-
pionu, tau visi kltesoie varja novrtt
iespaidgm gaitm apvelttos jaunos ze-
us no Dancier x Hohenstein un Fidertanz
x De Niro.
Drgkais rzelis bija no Fidertanz x
De Niro, par kura iegdi solanas duel
iesaistjs ameriknis Dougs Laterdeils un
holandietis Breninkmeijers. Holandietis
uzvarja ar mura cenu 330 000 eiro. r-
zelis stvs Klosterhofas Medigenas zirg-
audztav.
Danone pcncjs par 320 000 eiro pr-
dots uz Austriju, bet drgkais konkra
rzelis no Lord Z x Weinberg tika iegdts
kdam pircjam no Dubaijas.
Vidj cena par rzeiem bija 64 826
eiro. No licenctajiem rzeiem 20 Vciju
pamets. Pircju vid bija vairki intere-
senti no Austrijas, Spnijas, ASV, Beijas,
Izsoles un vrtanas Vcij
Sagatavoja Dace trausa Krievijas un Norvijas. rzeus iegdjs
ar trs Vcijas nacionls valsts zirgau-
dztavas.
Ar licenci nesamuo rzeu izsoles
rezultti atzti par apmierinoiem. Vidji
ie Hanoveras irnes zirgi tika prdoti
par 19 750 eiro. Drgkais no tiem bija r-
zelis no Donnerhall x Rotspon, kura cena
bija 195 000 eiro un ko nopirka kds tre-
nistallis Lejassaksij.
Hanoveras drgkie zirgi
Trs gadus vecais hanovernis Lets Go
HRH novembra sporta zirgu izsol Fer-
den, Vcij sasniedza augstko mura
cenu. Brais kastrts no Lissabon x Waid-
mannsdank xx tika prdots par 130 000
eiro zviedru olimpietim Ralfam Goranam
Bengtsonam.
Drgkais iejdes zirgs bija Elke
Kuchems, etrus gadus vecais tumi brais
kastrts Sarasto (Snadro hit x Florestan x
Artwig). Kds Lejassaksij dzvojos iej-
des jtnieks par to samaksja 53 000 eiro.
is bija tkstoais zirgs, kas ogad prdots
Ferdenes izsols. Savukrt Vestfl strd-
jos jtnieks nopirka Honey Moon K (Ho-
chadel x Rohdiamant x Akut) par 51 000
eiro.
Kop aj izsol tika prdots 91 zirgs
par vidjo cenu 15 430 eiro. 37 procenti
no zirgiem izsolti uz rzemm.
Trau licencana un prdo-
ana
Kentucky ir atzts par 2009. gada Tra-
nes irnes licencanas empionu Nei-
minster, Vcij. Lielais rzelis no Donau-
fels un Kaiserin no Lehndors, neskatoties
un savu vecumu (dzimis 2007. gada 10.
jnij), ar paklausbu un izcilajm gaitm
radja lielisku iespaidu. Kentucky audztjs
ir Herberts tefans manis. Par rzeli in-
teresi izrdja vairkas zirgaudztavas, bet
izsol to par 250 000 eiro nopirka Vzen-
hofas zirgaudztava, kas atrodas Krfeld,
Vcij.
Rezerves empions bija All Inclusive
(Gribaldi x Buddenbrock). Ar tas tika pr-
dots. To iegdjs Petra Vilma, kura ir Tra-
nes irnes zirgu biedrbas prezidente.
Via samaksja par o rzeli 240 000 eiro.
Treais jauno rzeu rang bija Legretto
(Imperio x Friedensfurst), ko prdeva par
120 000 eiro.
Kop Tranes zirgu licencanas ko-
miteja par vaislai dergu atzina 21 rzeli.
No tiem 17 tika prdoti izsol, vidjai ce-
nai sasniedzot 63 000 eiro. 29 nelicenc-
tos rzeus prdeva izsol par vidjo cenu
10 603 eiro. Drgkais aj grup bija
Made by Kostolany, kas par 30 000 eiro
tika prdots uz Kandu.
aj paskum divi vaislas rzei Ca-
deau un Kasparow tika atzti par elites
klases rzeiem. Holteinas zirgaudztavas
Cadeau (Silvermoom x EH Caprimond)
ir audzts Dnij un atzts par vaislas r-
zeli 2001. gad Neiminster. No t iegti
licencti dli Occacio, Monseigneur un Ir-
denkreis. Pats Codeau piedals iejdes sa-
censbs ldz M lmenim.
Melnais rzelis Kasparow (EH Sixtus x
Kostolany) audzts Vcij. To zirgaudz-
tavas Klosterhofas Medigenas elites izsol
iegdjs Arja van der Lrse no Nder-
landes. is rzelis ir tvs tdiem izciliem
vaislas rzeiem k Titulus, Insterpark un
Redecker. Ar Kasparow ir iejdes zirgs.
Drgkais iejdes rzelis bija no Fidertanz x De
Niro.
Drgkais konkra rzelis no Lord Z x Wein-
berg.
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
Drgkais iejdes zirgs bija Sarasto.
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
Kentucky atzts par Tranes irnes licenca-
nas empionu 2009. gad.
Kasparow tika atzts par elites klases rzeli.
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
O
r
g
a
n
i
z
j
u

f
o
t
o
CEOJUMS
Dzvojot Rg, dadu apstku sakrit-
bas pc apmeklju vairkas dada lmea
zirgu sacensbas Kleistos, k ar dzimanas
dien samu iespju izbaudt vienmrgo
poanos zirga mugur. T cieka saikne
ar iem dzvniekiem ar beidzs.
Bet tad sava tlkizgltbas projekta ie-
tvaros, kur saldzinu Rgas un Leipcigas
(Austrumvcija) attstbu pdjos divdes-
mit gados, pavadju mnesi Leipcig, lai
iepaztu pilstas pdj laika aktualittes.
Vroju paskumus, kas bija saistti ar V-
cijas apvienoanos un Berlnes mra kri-
anas divdesmit gadu atceri, k ar devos
izbraucienos uz Saksijas zemes galvaspils-
tu Drzdeni un s Vcijas zemes tristu
ieciento apgabalu Saksijas veici. Savos
klejojumos aizvien lielku uzmanbu pie-
vrsu nejaui uzietiem zirgiem, kas izman-
toti dzvojamo mju dekoratvaj nofor-
mjum un citos pilstas vidi veidojoos
elementos.
Zirgs uz kas sienas Leipcig
Ejot pa vecpilstas senajm ielm un
apskatot raksturgkos arhitektras edev-
rus, pamanju virs vrtu rmes plksni ar
atveidotu zirgu un gada skaitli 1832. Sku
meklt skaidrojumu, kpc vai ar kam par
godu bijis tik svargi virs iebrauktuves iek-
pagalm uzlikt du plksni. Leipcigai bija
nozmga loma otr lielk Eiropas vstu-
risko tirdzniecbas ceu Austrumi-Rietu-
mi un ZiemeiDienvidi (Via regia un Via
imperii) krustpunkt, t pazstama ar ar
starptautiska mroga izstu rkoanu gad-
simtu garum, tpc viens no pilstai rak-
sturgajiem bvniecbas veidiem bija mju
Ar zirgi vsta par pilstas vsturi
Gunta Brencna teksts un foto celtniecba pa perimetru ar atseviiem
iekpagalmiem, kuros notika preu tirdz-
niecba. nama gadjum sliecos vairk
mint, ka te notikusi zirglietu tirdzniecba,
bijusi zirgu novietne un iebraucam vieta.
Mendes strklaka un lharmonija
Viena no atpazstamkm pilstas vie-
tm koncertu un konferenu rkoanai ir
Leipcigas Gewandhaus citdi to netulko,
viengi pielgo vrdu lharmonija. aj k
amtetra veid izbvta koncertzle ar
oti labu akustiku, un taj atrodas vienas no
pasaul slavenkajm relm, kas sniedz
lielisku atskaojuma kvalitti. Tomr
pirms iekanas k uz koncertu, pavisam
noteikti pievrama uzmanba fantastiski
greznai strklakai - Mendebrunnen, kas iz-
veidota kas priek un ko grezno etri lieli
zirgi. T ir uzbvta 1883. gad neobaroka
stil un greznota ar dadiem grieu mito-
loijas tliem, taj skait etriem iepriek-
mintajiem hippokampiem, kas attloti k
puszirgs un puszivs jras dievu ikdienas
transports. Pilstas vecks un krks
strklakas izbvei pilstas bagt tirgotja
Ferdinanda Vilhelma Mendes atraitne Ma-
rianna Paulne Mende specili im nol-
kam sav testament novlja 150 000 zel-
ta markas. Tiek pieemts, ka atraitne sav
laik bijusi bordea paniece, un, ziedojot
ldzekus pilstas strklakas izbvei, vl-
jusies gt grku piedoanu. Sevii skaista
strklaka ir nakts apgaismojum, kad no
zirgu nsm cas dens.
Leipcigas hipodroms
Viens no Leipcigas lepnumiem noteikti
ir ts parki un zas zonas, kas ieskauj cauri
pilstai plstos mazs upes. Pilstu da-
reiz rakstiskos avotos piemin ar k Mazo
Venciju. Varu lieliski iedomties gar de-
iem un meu pastaigjamies vai jjam
zirgus no turpat tuvum eso zirgu skrie-
anas hipodroma. Dieml cilvce jau sen
daudzviet ir attlinjusies un norobeoju-
sies no kdreiz ikdienas gaits tik uztica-
majiem un pasaprotamajiem pavadoiem
sua un zirga, un vietm izvietotas pat aiz-
lieguma zmes par o dzvnieku atraanos.
Guntis Brencns, Vcijas Valsts politisks izgl-
tbas centra un Roberta Boa fonda stipendits
projektam Rga-Leipciga, 1989-2009. Pirm
pieredze zirga Rodeo mugur.
Zirga atveidojums virs vrtu rmes Leipcig.
Mendes strklaka.
Turpinjums 40., 41. lpp.
CEOJUMS
Man zirga nav, bet uztvertu pasapro-
tami, ja kds kaut kur pilstas meos vai
parkos pardtos jjam zirga mugur.
Piemram, Rumnij tas tau daudziem
iedzvotjiem vl aizvien ir ikdienas trans-
ports! T ir skumg domu uzplaiksnjuma
daa, bet, iegrieoties zirgu skrieanas sta-
dion, mani iepriecinja vcieu funkcio-
nl domana, kas auj hipodroma tuko
laiku atvlt krmu tirgum. Pieemu, ka
cilvks, apmekljot hipodroma teritoriju,
lai iegdtos vai prdotu mjsaimniecbas
preces, noteikti atcersies to apmeklt ar
sacensbu dien.
Otrs vcieu funkcionlisma aplieci-
njums ir izkrtne par brvdabas kino,
aiz hipodroma kas noslpto laivu nomu
un citm atptas iespjm. Tomr ar aj
krmu tirdzniecbas dien par hipodroma
sto nozmi starp tirgotju murdou un
brvdienu desiu smarm atgdinja no
totalizatoru telpas skano zirgu dipoa
un kaislgie likmju licju izsaucieni. Kd
attlk pilstas da atkrtoti atklju ar
citu totalizatora vietu, kas liecina par zirgu
sacensbu popularitti un iedzvotju lielo
interesi. Rg neko tdu nevaram redzt,
lai gan taj ir par 400 tkstoiem iedzvo-
tju vairk nek Leipcig. Bet pc redz-
tm vcieu aktivittm hipodrom ned-
as nogals, varu secint, ka msu sporta
bzm sav darbb vl ir kur izvrsties,
protams, ja tas vispr ir nepiecieams.
1813. gads Nciju kaujas izrde
Dzvojot Vcij, vairkas reizes apmek-
lju senko laiku stil sarkotas bruinie-
ku cas. Leipcig pirmoreiz redzju, k
vsturisks kaujas (Voelkerschlacht) re-
konstrukcijas karstum izskatjuies Na-
poleona frani pret priem, krieviem,
poiem un citiem, bet manu interesi vai-
rk atkal piesaistja zirgs! Un kas tas bija
par zirgu! Kop ar ras irnes rzeli tl
iejuts ar jtnieks, kur ln gait dra-
sja garm skattjiem turpu urpu, tad
pievienojs ar Napoleons uz sava balt
zirga (taisnbas labad gan jpiebilst, ka
saldzinjum ar iepriek pieminto zirgu
is bija visai necils), bet tlum ap ozolu
ganjs prjie jtnieki. Lai gan cas lau-
kum audjs kjnieki un gaisu tracinja
lielgabali, visvairk interesja, k uz visa
skau fona izturas zirgi un kda bs viu
loma paskum. Dieml ncs vilties, jo
visi jtnieki, ieskaitot Napoleonu, palika
dro attlum un nemaz necents vismaz
straujk rikst prlaist pri cu laukam.
Bruinieku turnros (bet tad tur jpieda-
ls ehiem, kuri ir oti aktvi un atraktvi
vsturisko paskumu atspoguoan), ir
vairk kustbu ar zirgiem un, ldz ar to -
askas izjtas, pat mal stvot!
Drzdene un Saksijas veice
Vien no nedas nogalm apmeklju
Saksijas zemes galvaspilstu Drzdeni, d-
vtu ar par baroka Metropoli, un turpat
tuvum esoo tristu ieciento cietoksni
Koenigstein.
Bet sku ar Drzdeni. Atirb no
Rgas Teikas apkaim kd no iekpagal-
miem noglabt un neviennozmgi vrt-
t (var gadties, ka pc pareizj jaun un
aur lok lemjo Rgas domes sastva tas
var mainties) Ptera Pirm piemineka,
Frdriha Augusta I, kur ticis saukts ar par
Augustu Stipro, personba un sasniegumi
Saksijas un Drzdenes uzplaukum nav
Ar zirgi vsta par pilstas vsturi
Skas vsturisks kaujas inscinjums.
Dien karavadoa Napoleona tla kltbtne ir obligts nosacjums
1813. gada notikumu rekonstrukcij.
Kungs uz ras irnes zirga kaujas lauk.
Turpinjums no 39. lpp.
CEOJUMS
apaubma. Pc via valdanas perioda ir
palikusi patiesi baudma baroka stila arhi-
tektra, taj skait slavenais Zwinger pils
komplekss un daudzas citas izcilas bves.
Viam par godu uzsliets piemineklis
Zelta jtnieks, kur ir pagriezts kdreizjs
via prvaldts Polijas karalistes virzien,
un odien ir viens no pilstas pazstam-
kiem simboliem, k ar s jtnieka atvei-
dojums tiek izmantots Drzdenes lmu
festivl k galvenais apbalvojums.
Lai gan Drzdene otraj pasaules kar
sabiedroto karaspka uzlidojuma laik
tika pilngi nopostta un Padomju Savie-
nbas periods arhitektras pieminekiem
gan Leipcig, gan Drzden bija oti ne-
labvlgs, tomr vciei divdesmit gados
ir atjaunojui oti daudz. Tpc cepuri
nost! Uzrakstu krievu valod - Muzejs
prbaudts, mnu nav par godu valodas
pazinjiem tomr pie vienas no komplek-
sa sienm restauratori atstjui.
Vienkri nevarja vienaldzgi paiet
garm 102 metrus garajam gleznojumam,
kas veidots no 250 tkstoiem Meisenes
porcelna zu, uz aizvien vl restaurja-
ms karaa pils kdreizj zirgu novietu
kompleksa rsienas. aj ievrojam sienas
gleznojum, kas tika veidots no 1871. ldz
1876. gadam, izmantojot Sgra to tehniku,
atspoguoti Vetineru dzimtas prstvji no
1123. ldz 1904. gadam. K vienkram
pilstas viesim, kam zirgu attloanas ie-
meslu atklana ir tikai aizskusies, man
sienas rotjums ita oti efektgs.
Dodoties tlk uz pilstas centrlo lau-
kumu, kur atrodas atjaunot Drzdenes
Dievmtes katedrle, k ar 16. gadsim-
ta Eiropas bazncas reformu ideologam
Mrtiam Luteram velttais piemineklis,
pa ceam varju prliecinties, ka, ja cilv-
ki grib (vienkri ar to var nopelnt) un ir
labvlgi noskaoti, tad zirgus var integrt
pilstas satiksm! K parast veid, t ar
britu nacionlaj divstvgaj.
Briem ska premt nojauta, ka, no-
sldzot ceojumu, aizvien vairk sk inte-
rest zirga elementu pielietojums dads
viets. Tomr laika ierobeojuma d vaja-
dzja braukt tlk, tpc, nosldzot pastai-
gu pa Drzdeni, ksju neskaitmos vis
Zwinger kompleks zem logiem esoos
mtiskos tlus, protams, ar neatemamu
sastvdau zirga kju, un devos uz Sak-
sijas apgabala slaveno cietoksni Festung
Knigstein.
Nosldzot savu nelielo aprakstu par
neuzbzgo zemapzias saikni ar zirgiem,
novlu ar prjiem ceotjiem, nonkot
dadu valstu vsturiskajs vietas un pil-
sts, palkoties uz dadiem arhitekto-
niskiem brnumiem ar konkrtu interesi
par detam, k man par zirgiem.
Firstu karavna. Zirgu stau rsienas gleznojums.
Zelta jtnieks. Augusts Stiprais Saksijas kr-
rstam un Polijas karalim velttais piemineklis.
Zirgu pajgs Drzdenes centr. Viens no iecientkajiem veidiem vecpilstas un vstures iepaza-
nai.
Senlaiku zirgu bruojums Leipcigas vstures
muzej.
ATPTAS BRDIM
Gleznotjs aks Luijs Da-
vids (1748-1825) ir ievroja-
mkais klasicisma prstvis
franu glezniecb. Skolnieci-
iem vi vislabk pazstams
ar darbu Marata nve (1793),
bet zirgu mltji vartu priec-
ties par to, ka vi uzgleznojis
vienu no pasaul skaistkajiem
Napoleona portretiem zirg.
Kop 1804. gada Davids
kuva par Napoleona galma
gleznotju. Lielkoties vi
atainoja vstures notikumus,
kas laikabiedriem atgdinja
par pilsonisko drosmi un pa-
uzupuranos dzimtenes lab,
bet daudz pu veltja ar tam,
lai Napoleons tiktu atveidots
heroizt veid dads situ-
cijs, taj skait zirg.
Davida uzdevums tagad bij
ldzt Napoleona glorikcijai,
tpat k senk vi bija ldzjis
revolcijas slavinanai. Tagad
via varonis bija Napoleons,
tpat k revolcijas laik Ma-
rats, raksta Kr. un . Eliasi
grmat Franu jaunlaiku glez-
niecba. Un turpina: Gudrais
Napoleons, kpdams uz aug-
u, saprata glui labi, ko noz-
m dabt sav pus tik izcilu
mkslinieku.
Tagad Davids bija oti aiz-
emts valsts darb, un dau-
dzi vrt, ka via gleznm ldz
ar politisko pastjumu zuda
mksliniecisk kvalitte, - tlu
estu un kustbas esot prk te-
atrli un nedabiski. Lai gan to
varbt var sact ar par gleznu
Napoleons Sanbernra prej
(tai reizm literatr doti ar
atirgi nosaukumi), iet, ka
visu savu talantu un dvseles
romantiskks lnijas atklt
ligrni izgleznojot zirgu
t katru muskua kustbu un
grezns krpes.
Viss liek domt, ka impera-
tors te attlots zirga Marengo
mugur. Iespjams tpc, tiei
glezna reproducta uz Dilas
Hemiltones romna Marengo:
Mts par Napoleona zirgiem
vka, kas iznca 2000. gad.
Kds cits ptnieks, kur ptjis
Napoleona stau ierakstu gr-
Napoleona skaistkais zirgs glezn
Dace Millere
matas saka, ka da zirga nav
bijis.
Jau iepriekj numur,
ststot par Karla Vern glez-
nm, minjm, ka Napole-
onam piederjui aptuveni 150
zirgi, lielkoties arbu irnes,
un tpc oti ldzgi.
Vstures ptnieki par slave-
nkajiem Napoleona zirgiem
uzskata: Wagram, Roitelet, In-
tendant, Vizir, Marengo, Tauris,
Cyrus, Styrie, Desire, Aboukir,
Familier, Cheikh, Triomphant
un citus. Tau pirmais publiski
vrd nosauktais zirgs ir Bijou,
ar kuru Napoleons ierads Mi-
ln pc 1796. gada 15. maija
triumfa, kad, vlk nosldzot
miera lgumus, Francija kuva
par stiprko Eiropas valsti.
Ststu par Marengo vstur-
nieki skaidro dadi iesp-
jams, ka ir bijis ds zirgs, bet
var pieaut ar, ka tds vrds
pc kaujas pie Marengo (1800.
gada 14. jnij) tika dots k-
dam zirgam ar citu iesauku, un
to izvl Napoleons esot bijis
oti rados. Iespjams, ka is
zirgs ir bijis Ali, ar kuru Na-
poleons jja visus savus slavas
gadus, un apgalvots tiek tas, ka
pc kaujas pie Vaterlo is zirgs
tika nolaupts un aizvests uz
Lielbritniju, kur tas tika pie-
dvts publiskai apskatei un
vl tagad t skelets glabjas
London, Nacionlaj armijas
muzej.

Nepoleons Sanbernra prej, 1801.
Grfa S. K. Potocka portrets, 1781.
ATPTAS BRDIM
Deimsa Heriota ststa
fragments no krjuma Visi
labi, visi mi
Visdramatiskkais notikums veterinr-
medicnas prakses vstur laikam tomr ir
darba zirgu noieana no skatuves. Izklau-
ss gandrz neticami, ka profesijas spo-
ums, slava un galvenais saturs ir klusi un
pilngi nemanmi sadilis un izkusis daos
gados. Un es esmu viens no tiem, kas o
norisi redzja un piedzvoja.
Kad pa skum ierados Darovbij,
traktors gan jau ska emt virsroku, tomr
zemkopb tradcijas turas sksti un lti
nemirst. Zirgu vl bija prprm. Tas bija
gaum labi, jo man veterinr izgltb
zirgs bija pirmais un galvenais, viss pr-
jais bija nobdts tlu nomaus. Daudzj-
d zi t bija laba, cienjama, zintniska
izgltba, tau dabrd es ieprtojos inte-
resanti, vai tie audis, kas izgltbu veido-
ja, vl joprojm turjs pie priekstata par
zirgu dakteri, kas, trpies viztsvrkos, ar
cilindru galv, apgrozs pasaul, kur satik-
smi uztur zirgu tramvajs un kravas ratus
velk smagie vezumnieku zirgi.
Zirga anatomiju ms iepazinm ski jo
sku, ne tuvu tik daudz uzmanbas nevel-
tjot prjai dzvajai radbai. Glui tas pats
notika ar citiem priekmetiem; piemram,
lopkopb zirgu apkalan apguvm tdu
prasmi, ka varjm iet kalpb pie kalja.
Ar zinbm par iruriju un rstniecbu
nebija citdi izzint visu par ieniem
un vvelm bija nesaldzinmi svargk
nek uzzint jelko par suu mri. Jau tad,
kad es vl mcjos, ms, jaunkie studen-
ti, sapratm, ka da sistma ir smieklga
laik, kad darba zirgs pamazm kst par
muzeja ekspontu un acmredzami pieaug
darba potencils citu mjlopu un mazo
dzvnieku aprp un rstan.
K jau minju mums, milzgu zirgzi-
nbas bagu apguvuajiem, par zinmu
mierinjumu noderja fakts, ka vl bija
pietiekami daudz pacientu, pie k zin-
bas izmantot. Atceros, ka pirmajos divos
darba gados man gandrz ik dienu gadjs
daktert kdu zemkopja zirgu, un, kaut ar
nebiju un nekad nebu specilists zirgu
medicniskaj aprp, tomr bija satrau-
coi darb sastapties ar pamieniem un
nosacjumiem, kuru nosaukumi saglab-
juies no sirmiem viduslaikiem. Ar zlm
nebija citdi simtiem gadu bija lietotas
vienas un ts paas zles, vieni un tie pai
instrumenti. T bija straume, kas gadu ga-
diem nesa uz prieku veterinriju.
Zirgzinbas nkuas no viduslaikiem
Sagatavoja Laura Millere
Deimsa Heriota grmatas vks, kas latvieu
valod izdota ar nosaukumu Ik dzva radbia.
Un nu nepilnos trijos gados straume
bija noplakusi, ja ar ne glui par urdziu,
tomr jau sasniegusi stadiju, kad pilnga
izana vairs nebija aiz kalniem. Zinm
mr tas atviegloja veterinrrstu dzvi,
jo darbs ar zirgiem, bez aubm, bija pats
smagkais darbs, kas radja ar vislielko
spriedzi.
Varbt pasaul slavenkais
veterinrrsts
Deimss Heriots (Deimss Alfrds
Vaits) dzimis 1916. gada 3. oktobr Angli-
j, bet uzaudzis Glsgov, Skotij, kur via
tvs Deimss strdja par pianistu vietj
kinotetr. 1939. gad pc Glsgovas Ve-
terinrs koledas absolvanas Alfs Vaits
23 gadu vecum kuva par veterinrrstu
un ska darbu Sanderlendas veterinra-
j praks, bet jau 1940. gad prcls uz
Tirsku Jorkr, kur ar pavadja lielko
savas dzves dau. 1941. gad vi ap-
precjs ar Doanu Katrnu Andersoni
Danberiju. Laulb dzimui divi brni
Deimss Aleksandrs 1943. gad un Roz-
marija 1947. gad. Deimss vlk kuva
par veterinrrstu un tva partneri praks,
bet meita pievrss humnajai medicnai.
1991. gad Alfam Vaitam diagnosticja
prostatas audzju un 1995. gad vi savs
mjs Jorkr mira.
Doma uzrakstt grmatu Vaitam ra-
ds jau jaunb, bet, t k laiku lielkoties
aizma veterinr prakse un imene, is
nodoms bija jatliek uz vlku laiku. Tikai
1966. gad 50 gadu vecum, sievas pamu-
dints, Vaits ska rakstt pirmo grmatu.
Pc vairku ststu sarakstanas par da-
dm tmm, ieskaitot futbolu, Vaits tomr
atgriezs pie t, ko przinja vislabk
1969. gad sarakstja grmatu Ja vien vii
sptu runt, pirmo no saviem ststu kr-
jumiem, kas atspoguoja via dienestu
Karaliskajos gaisa spkos otr pasaules
kara laik un dadus ar profesiju saisttus
piedzvojumus. Tad ar Alfs Vaits piema
savu pseidonmu Deimss Heriots. Diem-
l pirmajai grmatai sevii lielu panku-
mu nebija, td izdevji jau daus gadus
vlk to apvienoja ar Vaita turpmkajiem
literrajiem centieniem un izdeva biezk
sjum Visi gudri, visi skaisti. Vlkos ga-
dos tapui vl vairki ststu krjumi Visi
labi, visi mi, T gads un citi.
ka, kur savulaik atrads Alfa Vai-
ta veterinra prakse, tagad ir prvrsta
par muzeju, kur ne tikai atspoguo via
darbbu un ataino daudzas via grmats
aprakstts lietas un epizodes, bet ar ir
viengais veterinrmedicnas muzejs An-
glij. Interesanti, ka visi Heriota grmats
apraksttie cilvki un notikumi ir reli, ti-
kai personiem un pilstm mainti no-
saukumi. Pc via ststiem uzemts gan
serils, gan lma, un tie kuvui oti po-
pulri angliski runjoajs zems ne tikai
asprtgi aprakstts veterinrrsta ikdie-
nas d, bet ar td, ka grmats izjusti
un ar patiesu apbrnu aprakstta Jorkras
daba, dzvnieki un iedzvotji. Starp citu,
vi tik preczi aprakstjis turienes dienu
gatavoanas paradumus, ka tiek citts da-
du valstu pavrgrmats.
Veterinrrsts un rakstnieks Deimss Heriots.
REKLMA/SLUDINJUMI
Ulda Podnieka informcijas un lmu studija
piedv TV raidjumu
AUZU MOTORS LTV7 televzij.
Visus 2008. un 2009. gada raidjumus var redzt
mjas lap www.ljf.lv
Biei vien iescjiem zirgu paniekiem,
kuriem nav savs stallis, bet ir pietiekami
daudz zemes, lai vartu savus zirgus uztu-
rt sava pauma teritorij, dilemma ir staa
bvniecba. Pat neliela kapitla staa bv-
niecb jinvest saldzinoi prvi ldzeki.
Visvienkrkais risinjums ir prvietoja-
ma staa iegde. Tas ir ar labs risinjums,
ja ir lauku mjas, kur tiek pavadta vasara.
Stallis ir konstruts t, ka to iespjams
prvietot viena pauma robes no viena
aploka uz citu ar dipa vai neliela traktora
paldzbu. Ziemas sezon tas prvietojams
uz betona pamatnes, kur izbvta apsildma
dzirdne. Tiei minimls investcijas, k ar
iespja prdot prvietojamo stalli, gadjum,
ja prceaties uz citu dzvesvietu vai esat iz-
lmui bvt silto stalli, vai atkljas, ka zirgu
aprpe prasa prk daudz laika, kuru, varbt
mainoties pamatdarba apstkliem, vairs ne-
varat veltt zirgiem.
oti populri di stai ir Lielbritanij, tau
ar Skandinavij di stai tiek izmantoti ar
vien vairk un vairk. Zviedrijas ziemeos pat
siltasiu rikotji tiet turti auksts novietns
un k atzst audztji, veselbas problmas
zirgiem ir daudz mazkas, nek siltajos sta-
os.
Divvietga staa izmaksas ir no Ls 2500,
atkarb no izmra un izmantotajiem mate-
riliem. Interesenti tiek aicinti rakstt e-pas-
tu uz: mobilais_stallis@inbox.lv
Mobilais stallis
REKLMA/SLUDINJUMI
Eirop lielkais
zirglietu veikals
10 000 preu nosaukumu!
Pastjumus var veikt:
SIA Zirgaudztava GRAVAS
Tlr.: +371 63191183,
kraemergravas@inbox.lv
Ar Latvijas Jtnieku federcijas Prezidija lmu-
mu noteikts, ka LJF biedru sapulce un gada nosl-
guma paskums notiks 2010. gada 9. janvr kul-
tras nam Beri Rg, Brvbas gatv 455. Skums
pulksten 17.
Darba krtb: LJF prezidenta ziojums, spor-
tistu apbalvoana un LJF stattu grozjumu apstiprinana.
LJF biedru sapulces lmuma projekts par LJF stattu
grozjumiem, kas nepiecieami saska ar grozjumiem Spor-
ta likum, kur noteikts, ka sporta federcijas biedri ir tikai
juridisks personas:
1. Izteikt stattu 4.1. punktu sekojoa redakcij:
Par LJF biedru var kt juridiska persona, kura atbalsta LJF
darbbas mrus un ir ieinteresta ts sekmg darbb.
2. Izteikt stattu 4.2. punktu sekojo redakcij:
Lai ktu par LJF biedru, juridiskajai personai jiesniedz
LJF Prezidijam adrests pieteikums. Pieteikuma formu izstr-
d un apstiprina LJF Prezidijs.
3. Izteikt stattu 5.10. punktu sekojo redakcij:
Katru biedru, kas ir juridiska persona, prstv s juridisks
personas pilnvarota viena ziska persona.
emot vr izmaias likumdoan, no 2010. gada 1. marta
tikai tie sportisti, kuri prstvs konkrtu juridisko personu,
tas ir, LJF biedru (sporta klubu, SIA, zemnieku saimniecbu,
biedrbu, nodibinjumu vai citu likum noteikto juridisks
personas veidu), vars piedalties janas sacensbu discipl-
ns konkr, iejd, poniju sacensbs, pajgu braukan un
paraolimpiskaj iejd.
Lai veiktu prreistrciju un ktu par LJF biedru, juridis-
kajm personm ne vlk k ldz 2010. gada 1. februrim jie-
sniedz LJF sekretarit vai jnosta uz LJF e-pastu leatvia@
leatvia.lv sekojoi dokumenti:
1. Pieteikums (pc noteiktas formas);
2. Juridisks personas reistrcijas apliecbas kopija.
Latvijas Jtnieku federcijas
biedru sapulce
+371 29419589 www.kombainserviss.lv +371 29352589
Zirgu fotogrjas
un individulas fotosesijas
Dace tlr.: 26258326
Mris tlr.: 29209802
,
ZIRGI PILST
Ir darbadienas vakars, bruts vec-
pilstas ielias strauji prem krsla, un
Ziemassvtkiem laikus uzpostie skatlogi
un laukumi miedz ar krsainm uguntiu
acm. Lvu laukum k pc burvju mjiena
saauguas vairkas noskau veicinoas pi-
parbodtes, no letes vecas ores izskat ceas
karameliztu mandeu smara, bet blakus
tai pacietgi savus braucjus gaida vii
nask ru komanda.
Vartu jau domt, ka ir glui parasti sa-
stapt rus Adventes laik, tomr pai ri
nebt nav parasti no to sarkano cepuru
apakas vd partis brni spalvotu ausu,
to frizra ir visstk zirgaste, kur iesieta
sarkana lentte, tiem ir veselas etras k-
jas un tieksme nepacietgi krpt brui ar
miniatru pakaviu apkalto kju. Dvanu
maisa viet aiz muguras ri velk skaistus,
sarkani melnus ratus ar zelta krsas deko-
riem. Gribas domt, ka tie eit ieraduies
no etlandes salm, ko ar apstiprina ru
mamma, kuiere un paskuma Vizina-
ns zirgu pajg kop ar riem organiza-
tore Lga Lase.
Lga ar drko ponijznu Fliksu un sie-
vig vrda panieci vti Paulu nk no
neliels Piergas zemnieku saimniecbas
Liepkalni staa, kur obrd bez abiem po-
nijiem ir vl pieci citi zirgi, to skait burt-
niecieiem jau zinmais sirmis Vanadzi,
kuru, drok aizjgtu, ar bs iespjams
sastapt Vecrg. K sti kompnija aiz-
domjusies un galu gal nokuvusi te, ve-
cs Rgas sird? Lga pamet skatu uz abiem
Pakavi klaudz Vecrg? J gan!
Anna Granta, Mra Kaparkalja foto
zirdziiem, acis iedzirkstas, un ir skaidrs,
ka eit nav runa par sausu un tikai biznesa
ideju: Dzirdi to skau? via jaut, kamr
biezspalvots poniju muguras, smalk rik-
st skrienot, ritmiski cil ratu dseli. Pro-
tams, dzirdu! Pakavu klaudzoa, poniju
dzvgi gais pamesta, atsitas pret no tum-
sas izniruajm dadu nokrsu un da-
dos gadsimtos celtajm km, sasmdina
Melngalvju nama gleznotos sargus, iemet
skaas dzirksti bazncas smagajs koka
durvs, ldz beidzot nonk pie gjjiem,
raisot to sejs gaius smaidus. Ar man j-
pasmaida dzirdu, un ar saprotu, par ko
via run...
Tiem, etri no pieciem aptaujtajiem,
kuri gan vl nebija paguvui izmint
Lgas piedvto iespju vizinties kop ar
riem, zirgus Vecrg vrt k absol-
ti piediengu un piedergu lietu, piektais
ir sts rdzinieks, un satraucas par to, ko
dzvnieki atsts uz brua tau ar puse
ir atrisinta. Tomr par zirgboliem gribas
domt vismazk, kad meitente Emlija,
tikko izvizinjusies ratos, pieiet aklajiem
vilcjiem pie galvm un sajsmint brna
bals saka paldies, zildzii...
Pakavi Vecrg sols ieklaudzint ne
tikai Ziemassvtkus, bet atvizint urp ar
Jauno gadu ldz pat 10. janvrim. Paulas,
Fliksa, Lgas un viu palgu vrd laip-
ni lgti ratos!
phone: 0037l 29669l06
antares-sellier.com
Aksana Kraukle
aksanakraukleinbox.lv

Zirgu Pasts Nr.33

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.33

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

You might also like