Zirgu Pasts Nr.30

Nr.
9 (30)
2009. gada septembris-oktobris
Airisa London Daudzveidgs sacensbas Latvij
Airisa Penele Eiropas empiont Sabnes Mutules foto
Cena 1,90 Ls
Latvija...
Ts ir manas mjas, mana dzimtene un bagtba. T ir vieta, kuru neviens latvietis nekad nedrksttu aizmirst. Runjot par nkotni un par to, kda t vartu bt pc desmit gadiem, mums katram ir savs redzjums. Kdi ms esam obrd un ko spjam, varam last pirmaj rudens mnea avzes numur. Pc saviojuma Pasaules kausa posm, kad Andis Vrna ar Grand Libero pardja augsta lmea janas prasmi un uzvarja, varjm tikai gaidt patkamus prsteigumus Eiropas empiont iejd, kur pirmo reizi bija tiesbas startt ar Latvijai. Par to varam bt pateicgi Airisai Penelei ar Ravelu, kuri msu valsts vrdu aiznesa ldz janas sporta elitei. Lasiet par Airisas domm un sajtm pc prestiajm sacensbm Anglij, Vindzoras pils park. Latvijas vrds janas sport izskan gan kaimivalsts, gan tlk aiz robem. Varam bt lepni par to. aj numur varat uzzint par to, cik daudz un dadu sacensbu protam organizt, kdus rezulttus varam sasniegt gan valsts, gan starptautiskaj lmen. Lai gan latvietis radis savas dzves piepildjumu Vczem, tomr brniem dod sti latviskus vrdus, - par to lasiet msu numura sarun ar Guntaru Lukaevski. Ar jauniete, kura skusi savu sporta karjeru un veido veiksmgu biznesu zirgu tirdzniecb svezem, atzst, ka neaizmirss Latviju, ka vlas uzturt kontaktus ar msu zirgaudztjiem. Nerunsim par krzi valst, par gudro vru soljumiem. Msu ikdiena un darbs krasi atiras, zirgaudztja un zirgkopja rpe ir is skaistais, graciozais dzvnieks zirgs, kas nepieems aizbildinjumus, vlsies vien maigu rokas glstu, klpti siena un sauju auzu. Ceram, ka visi lielkie lauku darbi ir paspti, siens sagatavots, un visi kop varam atskatties uz paveikto. Jatzst, ka par iepriecinjumu mums manms, - pavisam nedaudz atkal ir sakustjies zirgu tirgus, par Latvij audztiem zirgiem aktvku interesi izrdjui somi un zviedri. Prdoti vairki zirgi no dadiem staiem un privtpersonu paum esoie. Protams, aktuls paliek jautjums, - ko audzsim, ko prdosim nkotn? Viss iepriek sactais liek domt, ka centsimies gan audzt labus zirgus, gan pratsim tos pardt sacensbs. Varbt tepat Latvij jau dzimis kds kume, kuru pieredzjui sportisti ar savu prasmi vartu izskolot un aizvest uz lielkajm starptautiskajm arnm. Iespjams, redzot s sezonas pieredzi, vl citi audis uzdroinsies pie sevis rkot sacensbas Kurzem, Vidzem, Latgal un ar Zemgal. Ziema bs prdomu un padart prvrtanas laiks. Tau ne tikai, - bs starptautiskas sacensbas slgtajs arns un pavisam nemanot atkal sksies Latvijas ziemas empionts. Lai spks un izturba mums visiem kop nkamgad sagaidt atzis vl bagtgku rudeni! Jolanta Lapia
aj numur
EIROPAS EMPIONTS Airisa start Vindzor Latvijas sportistes Airisas Peneles pirmais starts iejd Eiropas empiont un citi notikumi ajs respektablajs sacksts 4.-5.; L AT VIJ Daudzveidgs sackstes Notikumi Kleistos, Lielvrd, Ventspil, Babt, Talsos, Trgal, Kocnos, Til, 6.-15. lpp. Baldon un citur NUMUR A SARUNA Guntars Lukaevskis Latvijas kdreiz viens no labkajiem iejdniekiem tagad dzvo un strd Vcij, prkvalicjoties par veiksmgu konkra jtnieku RZEMS Pajgu braukanas dinamika Visaugstk ranga sacensbas draiving divjgos un etrjgos, ar zirgiem un ponijiem 30.-31. lpp. P TJUMS Vai zirgs ks mans dakteris? Latvieu studentes prdomas par dzvniekterapiju un tepat veikts ptjums par ts labvlgo iedarbbu 34.-35. lpp. ATPTAS BRDIM Velaskza portreti Karaslisks personas zirgos kras gleznas ar pasaules varenajiem un viu mluiem 42. lpp.
18.-20. lpp.
26.-27. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
septembris-oktobris, 2009
~3~
EIROPAS EMPIONTS
Latviete Vindzoras pils park

Dace Millere
ogad pirmo reizi Latvijas iejdes sportiste Airisa Penele startja Eiropas empiont. Tas notika Anglij, London, Vindzoras pils plaaj park. Kvalifikcijas sacensbs Airisa sasniedza 51. rezulttu, kas bija vias labkais sniegums ar zirgu Ravels kopgaj karjer. Pati ldzdalba turnr vien ir ko vrta, k ar pieredze, kas sportisti mudina strdt vl vairk, lai pc diviem gadiem atkal starttu kontinenta galvenajs sacksts un, kas zina, varbt ar olimpiskajs spls. Airisa gan saka, esot kdreiz dzirdjusi teicienu: Ja gribi sasmdint dievu, izststi savus nkotnes nodomus... Tpc par tiem via klus, bet skai pau prliecbu, ka starts vienlaikus ar Eiropas labkajiem iejdniekiem, kuri ir ar prasmgkie pasaul, iedvesmojis viu k nekas pirms tam.
Bt vienai no viiem
Rezultta skaitlisk izteiksme ar man paai ar Ravelu ir oti laba, samm vrtjumu 60,7 procenti, turpina Airisa. Latvij dieml domana atiras no pasaul valdos, un vienmr tiek gaidts visaugstkais rezultts. Es savu startu vrtju citdi startam Eiropas empiont kvalificjs tikai 56 sportisti, un iekt starp viiem jau vien ir liels gods. Piemram, no liels Krievijas, kur ir nauda un izcili zirgi, startja tikai divi sportisti. Neveiksmgs bija mans starta numurs ceturtais, jo nevarju redzt, k startja citi sportisti. Biju ar pirm no austrumu bloka sportistiem, vl tika prstvta Krievija, Baltkrievija, Polija, Ukraina, un tiesnei atzmes lika oti piesar-
Airisa Penele Eiropas empionta arn.
dzgi. Iejd ir tpat k daislidoan. Ja tevi neviens nepazst, neceri uz pankumiem. Lielkajai daai sportistu bija visaugstkie tituli vietas olimpiskajs spls, Eiropas empiontos, Pasaules janas sporta spls. Bet man pat FEI reiting nebija fiksti s sezonas labkie rezultti... Jtnieku elite jau ir zinma, es braucu cnties, lai nepaliktu pdj, un man tas izdevs. Pati gan nedaudz kdjos, bet varu sact, ka Ravels pardja labko sniegumu sav m. Zirgs t koncentrjs startam, ka to pat nevar izststt. Tas sajuta atmosfras svargumu, atbildbu un izgja arn k vl nekad. J, Airisa ar startu ir apmierinta, un to var redzt. Via vienmr bijusi oti saval-
Pie furgona kop ar atbalsttjiem (no kreiss): Kristne Lisovska, Anda ee, Laura Penele, Sabne Mutule, Airisa Penele un Mairis Penelis.
dga, korekta un eleganta. Bet tagad katr sact teikum jtama pavisam cita prliecba, iekjs miers un ar it k patkams satraukums par to, kas piedzvots un par to, kas gaidms. Var jau domt, ka tad, ja es btu startjusi dalbnieku vidusda, btu ieguvusi par pris procentiem augstku atzmi, sprie sportiste. Tau svargkais jau ir cits. Pieredze, ko ieguvu. Ravels mitinjs vien stall ar Nderlandes un Dnijas zirgiem. Es katru dienu tikos ar to jtniekiem, kuri ir vieni no pasaul labkajiem. T ir pavisam cita pasaule. Izjtas pc starta ir tik pozitvas, ka gribu dart vl vairk, strdt tlk. Tas ir cits lmenis, kur man jau izdevs sacensties. Pat ja tur esi pdjais, uz tevi lkojas pavisam citdk. Jo tu esi to paveicis, prvarjis kvalifikcijas barjeru. Nepietiek pirmo reizi starptautisks sacensbs iegt nepiecieamo procentu skaitu, gada laik divas reizes atirga ranga sacensbs tas jatkrto pie O klases tiesneiem, kuri pasaul ir kdi piecpadsmit un ne uz katrm sackstm var atbraukt. Haizivju bar grti Vaicju, kdas kdas pievusi sportiste. Airisa atzst, ka trcis impulss, lai zirgs eneriskk virztos uz prieku, jo pati visu uzmanbu koncentrjusi uz visu elementu iespjami preczu izpildi. Tpc maza kda radusies kju mai divos tempos. Mazliet sargtinta Airisa ir par to, ka vlk uzzinjusi, katram tiesnesim priek atrodas statistika ar sportista pdjo divu gadu rezulttiem, tpc rodas iespaids, ka rezultti, vrojot sniegumu, t gait tiek pieldzinti. Skum vrtjums bijis ap 72%, bet tad
~4~
Zintas Lces foto
Foto no Airisas Peneles arhva
EIROPAS EMPIONTS
lnm nosldjis. Vlk startjui sportisti, kuru zirgi niojuies un pievui acmredzamas kdas, tau tiesneu vrtjum tas nav atspoguojies. K gan, ja sportista vrdam seko tituli olimpisko spu un Eiropas empionta rang. Grti nepieredzjuam sportistam ielauzties td haizivju bar, teic jtniece. Tau tas nekas. ajs astos diens, ko pavadju Anglij, atklju sev daudz ko jaunu, un tas ir lielisks stimuls tlkajam. Vii jj ar zirgiem, kas ir labkie no labkajiem, ms ar tiem, kas ir. Ravelam tagad ir 15 gadu. Turpinsim strdt tlk. Bet man obrd ir patiesa vlme meklt ar jaunus talantgus zirgus, kurus nebt nav viegli atrast. Liels balvas lmenim sagatavotu zirgu ms nespjam iegdties, vien varam runt un prliecint Latvijas zirgaudztavas labkos jaunzirgus neprdot, strdt ar tiem, lai izaudzintu tik tlu. Bet ldz Lielajai balvai vajadzgi vismaz pieci gadi... Ne velti tpc ar Eiropas empiont tikai trs jtnieki bija 23 ldz 25 gadus veci, bet vairkiem sportistiem jau pri 60 gadiem. Tau zirgam ar tds sts sacku prts pards tikai desmit gadu vecum, kad treniu slodzi un uzdevumu tas uztver nevis k mokas, bet k darbu, kam tas radts. T k brauciens uz Angliju notika ar prmi un prasja prsanos, Airisa ar savu palgu un ldzjutju komandu piecas dienas pavadja Vcij Jozefa Lsinga staos pie Latvij labi pazstam zirgu audztja. Trs dienas tika aizvadtas ar trenios, bet Ravelam pc pirm cea posma vajadzja atpsties, zirgam, protams, brauciens uz prmja nepatika. Pc tam gan ldz Anglijai vien divas stundas jbrauc, lai visbeidzot noktu karaliskaj Vindzoras pils drz. Sacensbu organizcijas lmenis bijis augsts, un k gan citdi tas varja bt. Bet ik uz soa ar prliecinans par to, ka cilvks vien ir cilvks jebkur pasaules valst, pat tirgotju un viesncnieku bldbs. darbs, lai sevi pilnveidotu un zirgu sagatavotu. Tpc tik oti nepiecieams treneris. Airisai oti paldz tas, ko iemcjusi trenere Astrda Belovzorova. Ar tagad via iespju robes konsult, bet vairs nav iespjama ikdien nepiecieam saikne, kad katr treni sportistam tiek doti nordjumi, analizta ikviena kustba ar domu jau pirms ts novrst katru kmi. Tomr par ldzjutju trkumu msu sportiste nevar sdzties. Uz Londonu sackstes vrot devs vairki janas sporta entuziasti un ar vias atbalsttji. Ja nebtu sponsoru, nekur ar neaizbrauktu, bilst Airisa Penele, un vislielko paldies saka Latvijas Jtnieku federcijai par finansilo atbalstu, persongi prezidentam Agrim Blaua. Ar akciju sabiedrbai Agrorma Trvete, kur audzis Ravels. Protams, trenerei Astrdai Belovzorovai, kaljam Ivo Mielsonam, kur jau desmit gadu aprp Ravelu un veterinrrstiem Jurim Tolpeikovam un Aijai Pavlovskai. K gan nepiemint veikalu Zirgu stallis, kas piedv vislabko ekipjumu, k ar vcu zirglietu firmai Passier un Edgaram Treibergam, kur braucienam atvlja savu komfortablo furgonu. Bet, protams, visa pamat ir imenes atbalsts, par ko Airisa visiem saviem tuvkajiem cilvkiem ir oti pateicga. Negribjs it k runt par naudu, tau, uzzinot saret brauciena izmaksas, rads vlans ts publiskot, lai iedrointu ar citus tiekties uz visaugstkajiem mriem un sponsoriem atbalstt o sporta veidu. Kop ar zirga transportanu doans uz sackstm izmaksja 7000 eiro.
Nekda mazvrtbas kompleksa

Neskatoties uz rezulttu, tagad is Eiropas empionts tiek ierakstts man dosj ar citu zinanai, rezum Airisa. Ko tas nozm man paai, nemaz nevar izststt. Vl atrodoties Vcij, domju, kurp gan es dodos, jbrauc mjs. Bet, ierodoties Anglij, viss uztraukums pazuda, nebija nekda mazvrtbas kompleksa, jo atmosfra bija tik oti pozitva. Kdurt migl devos pie zirga, man pret uz divritea brauca Anke van Grunsvena un uzsauca: Labrt! Labu veiksmi! Saprotu, ka viai jau nebija grti to pasact, tomr tas tik oti uzmundrinja, ka starp diem cilvkiem vari bt k ldzgs. Man priek ir vzija par to, ko un k es gribtu dart, lai ietu tlk. Varbt vajadztu braukt trenties uz rzemm, lai sasniegtu ko vairk. Bet pagaidm to nevaru, tpc izmantou jebkuru iespju doties uz starptautiskm sacensbm, Pasaules kausa posmiem. Esmu gatava ar paldzt ikvienam citam sportistam, kuram btu nepiecieamas manas zinanas, lai rastos drosme sasniegt ko vairk.
oti nepiecieams treneris

Viens no spilgtkajiem Airisas iespaidiem par citu sportistu startiem ir Nderlandes sportista Edvarda Gla prieknesums ar Totilas, labojot paiem savu pasaules rekordu iejdes rezulttos no 89 ldz 90 procentiem. J, tas ir citas kvalittes zirgs, un tpat k balet var redzt atirbu starp ierindas dejotju un skatuves prmu... Atirba ar apkalp. Katram no vadoo valstu sportistiem ldzi bijusi vesela komanda treneris, zirgkopjs, kaljs u.t.t. Tau tas nav galvenais, btiskk ir attieksme pret paa darmo. Airisa ar nolu secina, ka Latvij cilvkiem ir pietiekami daudz naudas, lai sarbtos pc pdjs modes, nopirktu vislabkos seglus, vl kdu grmatu par janas gudrbm un uzskatt, ka lielkais jau ir paveikts. Svargkais un grtkais ir pats
~5~
Zintas Lces un Airisas Peneles imenes foto
LATVIJ
LJF kausa izca

Dace Millere
Kleisti, 23. augusts, konkrs

Valsts aentras Kleisti sporta bz risinjs Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas otr posma sacensbas ru prvaran. Prestikaj marrut ar 150 cm augstiem riem godalgots vietas izcnja Guntars Sili ar zirgu Nastello, Aleksandrs akurovs ar Lavandu un Andis Vrna ar Grand Libero. Jpiebilst, ka konkurentu bija tikai pieci, un sasniegtie rezultti soda punktu izteiksm pamatmarrut visai bdgi, jo divi labkie sportisti to veica ar 12 s.p. Prlekan Siliam etri soda punkti, bet otrs vietas ieguvjam akurovam atkal divpadsmit. Daudz kdu pieva sportisti ar citos marrutos, un tika meklts skaidrojums kpc. Vai iespaidoja drgn diena, vai lietus, kas krietni bija lijis iepriekj nakt un mrcjis laukuma zles segumu. Sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis saka: oreiz marrutu sastdtjs Sergejs akurovs bija izveidojis oti labas distances, lai gan jatzst saretkas nek tas bija jlij Rg aizvadtajs Pasaules kausa izcas posma sacensbs. Tpc prsteidz, ka tika sasniegti skaitlisk izteiksm saldzinoi slikti rezultti. Daudzi sportisti attaisnojs ar to, ka pc lietains nakts laukuma grunts nav bijusi atbilsto kvalitt. Tau msu labkais konkrists Andis Vrna, lai gan ar neizcnja uzvaru galvenaj marrut, sacja, ka tas nevar bt par trauckli. da attieksme mani iepriecina, jo liecina par profesionlu pieeju. Savukrt galven marruta uzvartjs Guntars Sili savu startu koment mazliet atirgi, bet piekrt tam, ka laika apstki nevarja bt par papildu rsli: Mans zirgs Nastello, ar kuru tagad uzvarju, pirmoreiz 150 cm augstu marrutu sacensbs veica Latvijas empiont Inukaln, kad abi piedzvojm kritienu. Tpc tagad esmu oti apmierints, ka tas veica distanci ldz galam un prlekan startja pavisam labi ar vienu gztu rsli. Grti izskaidrot, kpc kopum rezultti ir tik slikti. Negribtu vainot laika apstkus. Jatzst, ka marruti bija sareti ru platumi nebija prk lieli, bet attlumi starp tiem prasja krietni padomt. Divi citi mani zirgi vispr ajs sacensbs negribja sti lkt, lai gan iepriek sasniedzm labus rezulttus. Galvenaj konkr Kalgari bija ceturtais, savukrt marrut ar 135 cm augstiem riem ar Kalgari paliku septtais, bet ar Gilboru, kur Latvijas Zirgu diens uzvarja Masters marrutu, izstjos. Nastello ar te bija labkais ceturtais. LJF kausa izcas treais posms risinsies 26. septembr.
irtu Brici par uzvaru marrut ar 135 cm augstiem riem apgalvo LJF prstve Anita Mangale un tiesnese Tatjana Lvmane.
LJF kausa izca, II posms
Guntars Sili ar Nastello ar startu un uzvaru galvenaj marrut ir apmierints.
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 110 cm, piedals brni ldz 16 g. v.) 1. Kristne Rutne Smillas J-kdze z/s Traines stai 4 s.p./39,04 s 2. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 12 s.p./39,90 s 3. Karna Pavre Lavi z/s Traines stai p. m. 4 s.p./38,90 s Marruts nr. 2 (ru augstums 110/115 cm, divs fzs, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu, un 6 g. v. zirgi atsevi konkurenc) 1. Valds Urbons Quidam Lietuva 0 s.p./32,86 s 2. Guna Vasijeva Goltjers SIA ZA Kocni 0 s.p./37,26 s 3. Bens Gutkausks Inesta Lietuva 0 s.p./39,02 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 120 cm, truma) 1. irts Bricis Cavalor Cooper Sport de Lux 0 s.p./68,54 s 2. Maira Leja Kingstona Valmieras SK 0 s.p./71,80 s 3. Kristaps Neretnieks Colins Krii 0 s.p./76,06 p. Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 135 cm, viena prlekana uz laiku) 1. irts Bricis Kongo Sport de Lux 0 s.p./37,16 s 2. irts Bricis Clarence 22 Sport de Lux 4 s.p./45,83 s 3. Daniels Gutkausks Givors Lietuva 8 s.p./38,84 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 150 cm, viena prlekana uz laiku) 1. Guntars Sili Nastello Bajri 4 s.p./61,35 s 2. Aleksandrs akurovs Lavanda VA Kleisti 12 s.p./52,78 s 3. Andis Vrna Grand Libero AS Agrofirma Trvete p. m. 16 s.p. 4. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii p. m. 20 s.p./89,8 s 5. Andis Vrna Cairo alkas p.m. 20 s.p./90,0 s Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 120 cm, truma marruts, piedals juniori ldz 18 g. v.) 1. Santa teinberga Conchevallier RVA 0 s.p./64,02 s 2. Kristne Egle Glsts Egu im. 4 s.p./57,24 s 3. Madara Frliha Amulets Kentaura stai 4 s.p./64,84 s Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 125 cm, truma, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristne Egle Concorde Egu im. 0 s.p./67,64 s. 2. Linda Ansule Lemons Traines stai 0 s.p./67,96 s 3. Krista Kliesmeta Motors Quattro 4 s.p./63,47 s Kopvrtjums pc diviem posmiem Brni ldz 16 g. v. 1. Anna Raita Vjaksa Neapols SIA Princis 30 p. 2. Patrcija Kokina Vimbldons z/s Lielceri 27 p. 3. Linda Via Rigo Liepenes 26 p. Sportisti ar zirgiem ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu 1. Guna Vasijeva Goltjers SIA ZA Kocni 32 p. 2. Maira Leja Arhimeds SIA Lautas 24 p. 2. Maira Leja Liedags R. Indrns 24 p. 4. Eduards Triblis Ekvators Montepls 20 p. Sportisti ar zirgiem ldz 6 g. v. 1. Sarmte Ptersone Amadeo Talsu JK 28 p. 2. Madara Frliha Amulets Kentaura stai 27 p. 3. Edte Vgnere Ldija Veci 24 p. 3. Maira Leja Kingstona R. Indrns 24 p. Pieauguie 1. Guntars Sili Nastello Bajri 34 p. 2. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 32 p. 3. Aleksandrs akurovs Lavanda VA Kleisti 27 p. Juniori ldz 18 g. v. 1. Linda Via Arons Liepenes 32 p. 2. Madara Frliha Amuets Kentaura stai 30 p. 3. Santa teinberga Conchevallier RVA 25 p. 3. Kristne Egle Glsts Egu im. 25 p. Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Linda Ansule Lemons z/s Traines stai 36 p. 2. Linda Via Arons Liepenes 28 p. 2. Krista Kliesmete Motors Quattro 28 p. 4. Santa teinberga Conchevallier RVA 26 p.
~6~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
LATVIJ
Rko Dainis Ozols

Jolanta Lapia, Dina Dadzte
Latvijas Profesionlo jtnieku sporta kluba sacensbas
Lielvrde, 29. augusts, kokrs

Jau ierasts, ka augusta pdjs nedas nogal Lielvrd, Lpla stadion risins sacensbas ru prvaran. Ts organizja Latvijas Profesionlo jtnieku sporta klubs sadarbb ar saviem atbalsttjiem un sponsoriem. Sacensbu galvenais tiesnesis bija Ivo Mielsons, atklanas pard sportistus uzrunja jaunizveidot Lielvrdes novada domes prieksdtjs Imants Balodis, kur ir zirgu sporta piekritjs. Ar mksliniecisku izdomu ir veidoti Lielvrdes sacensbu laukum izvietotie ri. To komplekta autori ir saimniecbas Egles panieki Anna un Jnis. Anna Briljante sabiedrb pazstama ne tikai k sportiste, bet ar k mksliniece, kura lieliski glezno zirgus. Annas radoais gars redzams ar zmjumos uz riem Kaste, kuras snu malas izdaio divas zirgu galvas, Varavksne, Jra, rslis Egles ar divm brieu galvm snos, kas pirmo reizi tika uzstdts pavasara sacensbs Lielvrd, un pats jaunkais rslis ahs. Anna Briljante: Daini Ozolu un via imeni sacensbu organizan atbalstm, cik varam un k mkam. Msu
Marruts nr. 1 a (divs fzs, ru augstums ldz 100 cm, piedals jtnieki ldz 16 g. v.) 1. Elza Muiniece Kuskuss z/s Traines stai 0 s.p./24,74 s 2. Linda Via Rigo Liepenes 0 s.p./25,78 s 3. Krista Kristiana Alksne Likums z/s Traines stai 0 s.p./26,90 s Marruts nr. 1 b (divs fzs, ru augstums ldz 100 cm, piedals zirgi ldz g. v. vai tie, kas sacensbs piedals pirmo sezonu) 1. Dainis Ozols Alibi LPJSK, Lielvrde 0 s.p./20,41 s 2. Olga ellere Dekors 0 s.p./22,20 s 3. Maira Leja Arhimeds SIA Lautas 0 s.p./22,37 s Marruts nr. 2 (divs fzs, ru augstums ldz 110, otraj fz ldz 115 cm, bez ierobeojumiem) 1. Jolanta Lapia Glazra rgu ligzda 0 s.p./22,17 s 2. irts Bricis Cavalor Chandra H Sport de Lux 0 s.p./22,28 s 3. Tija Alise Jurjne Jasmin JSK Temperaments 0 s.p./22,40 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu, bez ierobeojumiem) 1. irts Bricis Clarence 22 Sport de Lux 0 s.p./48,80 s 2. Guntars Sili Boriello Bajri 0 s.p./54,63 s 3. irts Bricis Cavalor Chandra H Sport de Lux 4 s.p./45,73 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 80 cm, hobija jtniekiem piedals 18 g. v. un vecki jtnieki, kuri pdjos piecus gadus nav piedaljuies sacensbs ar 120 cm un augstkiem riem) 1. Ilona Zaula Grand Cru Jaunbrnumi 0 s.p./56,77 s 2. Zanda Blumberga Dandijs TJK 0 s.p./58,93 s 3. Gunta Celmia Vaife z/s Vepi 0 s.p./59,69 s
Jaunzirgu marruta uzvartjs, sacensbu organiztjs Dainis Ozols.
irts Bircis prvar rsli Egles.
veidotie ri jau treo gadu izdaio s sacensbas. Par paveikto prieks un gandarjums. Ideju jaunu ru veidoanai ir daudz, piezmta puskladte ar dadm skicm, bet rokas katram ir tikai divas. Nevaram visu paspt uzreiz. Jauno jtnieku konkurenc, kur startja piecpadsmit dalbnieku pri, marruta abas sacensbu fzes bez soda punktiem spja veikt trs dalbnieces. Divas prstves no Traines staiem Elza Muiniece, Krista Kristiana Alksne un sportiste no Siguldas Linda Via. Labko laiku marruta otraj fz no vim sasniedza Elza ar zirgu Kuskuss, kura ar izcnja pirmo vietu. aj pa ldz 100 cm augstaj marrut atsevi konkurenc startja zirgi ldz piecu gadu vecumam vai zirgi, kas sacensbs piedals pirmo sezonu. Startja daudz jauno zirgu, no 33 dalbniekiem sacensbu otraj fz turpinja 19, no kuriem marrutu bez soda punktiem veica 11. Par uzvaru aj marrut tika abalvots pats sacensbu organiztjs Dainis Ozols ar zirgu Alibi. Sacensbu otrais marruts, kur ru augstums otraj fz bija ldz 115 cm, pulcja 47 dalbnieku prus. Puse no dalbniekiem sacensbu turpinja ar otraj fz, bez soda punktiem marrutu izdevs veikt 11 dalbniekiem. Par uzvartju aj marrut kuva SIA rgu ligzda prstve Jolanta Lapia ar zirgu
Glazra. Sacensbu galvenaj 130 cm augstaj marrut dalbu bija pieteikui 16 dalbnieku pri, no kuriem prlekanai kvalificjs pieci. Prlekanas marrutu bez soda punktiem veica tikai divi irts Bricis un Guntars Sili. Uzvara tika irtam ar zirgu Clarence 22. Marrut hobija jtniekiem ar ru augstumu ldz 80 cm bija pieteicies prsteidzoi maz dalbnieku. Seu sportistu konkurenc uzvaru izcnja Ilona Zaula no saimniecbas Jaunbrnumi. Dalbnieku nelielo skaitu vartu izskaidrot ar to, ka vienlaikus risinjs ar sacensbas Kocnos, un tas, ka aj sacensbu sezon oti biei tiek organiztas mcbu un trenisacensbas gandrz visos Latvijas novados. Tas ir oti pozitvi, ka hobija jtniekiem ir radusies iespja startt vairk, jo, k atminamies, Dainis Ozols bija viens no pirmajiem, kur savs sacensbs iekva marrutus tiei hobija jtniekiem. Sacensbu organizatori vlas pateikties saviem atbalsttajiem Lielvrdes novada domei, ziedu salonam Vinda, firmai, kas katru gadu pieir laizmo sli zirgiem KNZ un, protams, Annai un Jnim no Eglm. Paldies prjiem, kas paldzja sacensbu organizan, un aktvajiem jaunieiem Lielvrdes vasarnieki.
~7~
Artra Ozolia foto
Artra Ozolia foto
LATVIJ
Ventspils sacensbu jubileja

Dace Millere
Ventspils, 15. augusts, konkrs

Ventspils Jtnieku klubs jau desmito gadu rkoja pilstas atklt empionta sacensbas ru prvaran. Ts notika pa Ventspils centr Rea drz, un jau vairkus gadus ir paskums, kas pilstniekiem bez maksas auj baudt ko neikdieniu un aizraujou. Ventspils Jtnieku kluba prezidents Leonards amanis saka: Dibinot Ventspils Jtnieku klubu, nolmm, ka dai sacensbu tradcijai jbt. Ieguldm pai savu naudu, piesaistm sponsorus, lai veidotu paskumu, kas paiem un citiem patiktu. Tas ir gandarjums par paveikto, neko citu sev neiegstam. Dieml dadu iemeslu d skotnji iecert janas sporta bzes celtniecba nerealizjs. Bija pat sameklts finansjums, bet situciju iespaidoja dai neparedzti un pat neizskaidrojami aspekti. Tau no sacku rkoanas negribjm attiekties, un tagad ts organizjam pa pilstas centr, lai visi pamana, lai visi var atnkt paskatties. Un viiem patk. Esam priecgi ar par to, ka ar atseviiem zirgiem, kas pieder msu kluba biedriem, te start Latvijas labkie jtnieki savs vecuma grups Andis Vrna un Laura Penele. Kluba dibintji esam sei, klt nkui vri un sievas, draugi un imenes loceki. Protams, darbba btu plaka, ja btu izveidota iecert bze. Tau tagad msu mris ir s sackstes, un jbt dam mrim, uz ko tiekties, jo citdi jau nekas nenotiek. Paldies sportistiem, kuri radja mums jauku dienu, atgdinja, ka cilvki un zirgi ir dadi, bet ds paskums ms spj vienot. Marruti bija sareti, bet tiei tdi, lai atbilstu jubilejas maiem. Viens no VJK ldzdibintjiem Raimonds Lcis ar ir priecgs par paveikto: Mums paiem sacensbu organizana ir process, kas sagd gandarjumu. Ikdien ejam garm Rea drzam, bet tad tas pki vien dien prvras. Tiek uzburta kra aina ri ziedu kompozcijs, skattju vietas, teltis kafejncm... Domju, ka tas
VJK prezidents Leonards amanis (no labs) un Olimpisk centra Ventspils valdes prieksdtjs Uldis Boitmanis Masters marruta uzvartja Rima Rimkusa apbalvoanas laik.
ir msu ieguldjums Ventspils dzves bagtinan. Cilvki pastaigjas un, vrojot, k top sacku arna, interesjas, kas un k te notiks. Vii sacku dien ir ar ctgkie vrotji, un kas gan vl var bt par lielku prieku, ja cilvkiem msu paveiktais patk. Sacensbas tradicionli ir ar sportistu iecientas. oreiz tikai ar vienu izmumu startja visi Latvijas konkristu rangu tabulas galvgala sportisti. Tau kupl skait piedaljs
Andis Vrna ajs sacensbs startja ar vairkiem zirgiem un prstvja ar Ventspils Jtnieku klubu.
ar lietuviei, un tiei marrut ar galveno intrigu Masters konkr jeb astou labko jtnieku sacensbs ar ru pacelanu pc dalbnieku izvles uzvarja kaimiu prstvis Rims Rimkuss ar Fiatas, Guntaram Siliam ar Kalgari paliekot otraj viet. Bet treais bija msu labkais jtnieks Andis Vrna ar Cairo, ar o zirgu prstvot saimniecbu alkas un Ventspils Jtnieku klubu, kas mjinieku ldzjutjus darja jo priecgkus. Sacensbu marrutus atsevii sportisti sauca par skarbiem. Bet pieredzjukie jtnieki nebija prsteigti un ko tdu paredzja, jo distances bija veidojis Mris Agulis. Vi varbt tpc piedvja du saretbas pakpi, ka pats savus sportista karjeras ziedu laikus piedzvojis nelgu bezkompromisa cu laik. Sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis zina ar skattjiem ststt, ka 1979. gad Vi Mris Agulis PSRS empiont individulaj vrtjum marrut ar ru augstumu ldz 150 cm ar zirgu Akords izcnja pirmo vietu un kuva par PSRS jaunieu empionu. Savukrt 1980. gad neoficilaj pasaules empiont Francij ar Krievijas federcijai piederoo Tranes irnes zirgu Zalot-
~8~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
LATVIJ
Ventspils atkltais empionts
Marruts nr. 1 a (ru augstums ldz 125 cm, divs fzs, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristaps Neretnieks Lora Limbai 0 s.p./24,39 s 2. Alekss Seliuss Paraiba Lietuva 0 s.p./30,66 s 3. Laura Penele Alfredo Ventspils JK 8 s.p./26,15 s Marruts nr. 1 b (ru augstums ldz 125 cm, divs fzs, piedals zirgi ldz 7 g. v.) 1. irts Bricis Cavalor Cooper Sport de Lux 0 s.p./25,08 s 2. Maira Leja Vera SIA Lautas 0 s.p./25,09 s 3. Sarmte Ptersone Amadeo Talsu JSK 0 s.p./25,95 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 140 cm, akumulcijas sacensbas ar dokeri, uz laiku, bez prlekanas) 1. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 65 p./51,36 s 2. Andis Vrna Arabika SK Quattro 65 p./52,41 s 3. Sarmte Ptersone Vando Talsu JSK 65 p./53,37 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 140, viena prlekana uz laiku) 1. Rims Rimkuss Fiatas Lietuva 1 s.p./43,13 s 2. Guntars Sili Nastello Bajri izst. 3. Valds Urbons Vaillante Lietuva p. m. 4 s.p./68,58 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 130 cm, Masters) 1. Rims Rimkuss Fiatas Lietuva 2. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 3. Andis Vrna Cairo alkas
Guntars Sili uzvarja akumulcijas sacensbs ar dokeri.
iks divu hitu sacensbas (ldz 155 cm) vi beidza bez soda punktiem un ieguvu kausu par labko stilu. PSRS izlases sportistu skait sabija aptuveni piecus gadus. Turnra norise ar kri saposto sacku laukumu, atrakcijm un vderprieku baudanas iespjm tam ldzs tik labi iekaujas pilstvid, ka oti l, ka neviens t sti sacensbu sarkoanu kd no Rgas lielkajiem drziem, parkiem vai stadioniem nav t sti ptjis, jo laikam esam samui tik lielisku dvanu k iespju
lielks sackstes rkot Kleistos turpat tuvu centram, ar piemrotu infrastruktru, labu laukumu, vietm skattjiem un automanm. Savukrt kd cit pilst, nemaz neiedziinoties apstkos, varasvri uzreiz atteikui, kur gan pc tam sakrtos zlienu, vai vars nodroint dalbnieku un skattju drobu... Ventspil tas viss ir izdevies, iegstot lielisku paskumu pilstas iedzvotjiem un viesiem, k ar lielisku popularizanas akciju janas sportam kopum. Jcer, ka ar nkamgad is turnrs notiks.
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Sacku prtraukum bija vrojama Ventspils dzvnieku audztju biedrbas suu parde. Taj hendlera pavadb piedaljs ar Leonarda amaa varenais angu mastifs Fenought The Herackles, ikdien saukts par Hero.
Nenokav abonanu NOVEMBRIM!

Abon Latvijas Past ldz 11. oktobrim, moderniztajs pasta nodas ldz 14. oktobrim.
Abonanas indekss 1238.

1 mnesim Ls 1,80 2 mneiem (ldz gada beigm) Ls 3,60
Paskuma mazkos ldzjutjus iepriecinja vizinana zirgos.
Mra Millera foto
~9~
LATVIJ
Iejde Upeslejs
Jolanta Lapia
Kuldgas maratons
Jolanta Lapia
Kuldga, 30. augusts, maratons

Kuldgas novada Padures pagasta Baloos 23 kilometru garaj maratona distanc bija devuies pieci dalbnieki. Lai gan sacensbm bija pieteikti sei zirgi, startja par vienu mazk. Par Kuldgas kausa izcas maraton uzvartju kuva Inta Caune ar Latvijas irnes vi Ilma. Distanc pavadtais laiks 68,5 mintes. Sacensbu organiztja Madara Laumane sacja: Esam iecerjusi ar nkam gada pavasar organizt maratonu Kuldgas pus. Veiksim uzlabojumus un papildinjumus distances tras. Vlamies uzlabot trases segumu, papildint to ar dadiem dabiskiem un ar mkslgiem riem.
Rezultti
Babte, 12. septembris, iejde

Babtes pagasta Vkuu ciema Upeslejs JSK Temeraments bija organizjis iejdes sacensbas. Program tika iekautas pirms, otrs un tres grupas shmas. Tiesanu bija uzmuies trs arbitri iejdes trenere Ginta Vilde, pieredzjus sportiste Airisa Penele un jaun iejdes sportiste Gundega Krgere, kura nupat skusi praktizt tiesanu iejdes sacensbs. Sacensbu dalbnieki atzina, ka augstka lmea shmas bijuas pietiekami saretas. Saldzinoi ar LJF turnros ierastajm, ajs shmas tik iekauti saretki iejdes elementi, grtkas prejas. Tiesana ar bija atbilstoa sniegumam, tika vrtts stingri. Lielkais dalbnieku skaits bija pirms grupas shm, kur vienpadsmit dalbnieku konkurenc pirmo vietu izcnja Airisas Peneles audzkne Daiga Grvte ar zirgu Don Grati, brnu konkurenc vecum ldz 15 gadiem pirmo vietu izcnja Elza Patrcija Parisa ar zirgu Sakta. Otrs grupas shm trs dalbnieku konkurenc uzvara tika Odrijai Heinriksonei ar Hoteli. Savukrt sacensbu augstkaj, tres grupas shm uzvara tikai Sanitai Dombrovskai ar Kaldanu no zemnieku saimniecbas Reiteri.
1. Inta Caune 2. Madara Laumane 3. Raiva Balode 4. Alise Cine 5. Katrna Ozolia
Ilma Marion Evase Kadria Dvana
68,50 min. 70,36 min. 95,51 min. 114,43 min. 114,47 min.
Inta Caune ar zirgu Ilma kuva par Kuldgas maratona sacensbu uzvartju.
Ozoli Eko mcbu sacensbas

Jolanta Lapia
Babte, augusts-septembris, konkrs

Babtes pagasta zirgu stau Ozoli Eko saimnieks Jnis Brtulsons savu dzimanas dienu svin, organizjot sacensbas. T 30. august notika Ozoli Eko sacensbu pirmais posms, kuram sekoja otrais sacensbu posms 12. septembr. Mcbu sacensbu nolikums paredzja konkrus augstum no 50 ldz 110 cm. Marrut ar ru augstumu 110 cm divu posmu kopvrtjum tika izcnts Ozoli Eko kauss. Par marrutu sastdanu rpjs baldoniete Olga ellere, sacensbu galvenais tiesnesis bija Jeena Doroenko. Organizatoriskos jautjumus paldzja risint Ilga Brzia. Pirm posma sacensbs piedaljs ievrojami liels dalbnieku skaits, pavisam kop 84 starti. Vislielk konkurence izvrts 80 cm augstaj marrut, kur 32 dalbnieku konkurenc pirmo vietu izcnja Agris Cekulis ar zirgu Atota, 50 cm augstaj marrut pirm vieta Zanei Meimanei ar Piparu. Marrut ar ru augstumu ldz 110 cm piedaljs 28 dalbnieku pri, uzvaru izcnja arlote Lamberte ar Redisonu. Savukrt sacensbu augstko marrutu bez gztiem riem veica trs dalbnieki, no kuriem vistrko laiku uzrdja jau pieredzjus jauniete Karna Pavre ar Laviu. Sacensbu otraj posm notika 44 starti, ievrojami mazks dalbnieku skaits bija 50 un 80 cm marrutos. Distanc ar riem augstum ldz 50 cm uzvaru izcnja Olgas elleres atvase Anna ellere ar Piparu. 80 cm marrutu uzvarja Zane Meimane, ar ar zirgu Pipars. 100 cm marruta uzvartseptembris-oktobris, 2009 ja bija Karna Pavre ar Laviu, bet 110 cm marrut Elna Millere ar Ikaru. Ozoli Eko kausu pc kopvrtjuma rezulttiem izcnja Traines stau prstve Karna Pavre ar zirgu Lavi, aiz sevis atstjot Ingu Lizbovsku ar Nostradamuss, tre Elna Millere ar Ikaru. SIA Ozoli Eko ir viens no Latvijas lielkajiem un kvalitatvkajiem piena piegdtjiem. aj kooperatv ietilpst ar Jaunpils pienotava. SIA Ozoli Eko panieki ir Brtulsonu imene. Dls Jnis apsaimnieko staus, kuos tiek izmitinti vark nek 70 zirgu, ierkoti pastaigu aploki, ganbas, ir slgt mana un treniu laukumi.
Gitas Ozolias foto
Sanita Dombrovska ar Kaldanu apbalvoanas ceremonij.
Elna Millere ar Ikaru uzvarja marrut ar 110 cm augstiem riem.
~10~
Mra Millera foto
Foto no Madaras Laumanes arhva
LATVIJ
Ieldz Talsu Jtnieku klubs

Inga Mielsone
Talsi, 5. septembris, konkrs

Talsos notika sacensbas konkr, kuras organizja Talsu Jtnieku klubs. Tajs piedaljs 165 sportiskie pri. Sacensbas pc mums ierasts viena arbitra tiesanas, vrtja divi tiesnei: galvenais tiesnesis Inga Mielsone un rzemju tiesnesis Hilars Talts no Igaunijas. Tas nodroinja sacensbu raitku norisi. Marruta sastdtjs Ivo Mielsons ar komandu parpjas, lai marruti tiktu prlikti pc iespjas trk, un sportisti bez steigas iepaztos ar tiem un sagatavotos startam. Pateicoties jaukajam laikam, ar daudzie skattji varja izbaudt o dienu. Atirb no iepriekjiem gadiem, dalbu ajs sacensbs bija pieteikui ne tikai sportisti no Latvijas un Lietuvas, kuri piedaljs ar pagjuaj gad, bet ar no Igaunijas. Neskatoties uz lielo konkurenci, TJK jaunie sportisti uzrdja labus rezulttus marrut nr. 5. Lai gan aj konkr ru augstums nebija tik liels, redzams, ka klub ir jtnieki, kuri nkotn godam ness TJK vrdu. ie svtki nebtu bijui iespjami bez atbalsttjiem, kuri parpjs ar par prsteiguma dvanm SIA Kurzemes sklas, veikals Nieci, elektropreu veikals Aivi, z/s Ezerkaulii, kuri ne tikai sagdja krumu zirdziiem maisu ar burkniem visu godalgoto vietu ieguvjiem, bet ar dvja auzu maisu katra marruta pirms vietas ieguvjiem. Kopum sacensbas izdevs labas un organiztji, TJK valdes prieksdtjs Andris Kirentls un TJK sportiste Sarmte Ptersone priecjas, ka gan pamju dalbnieki, gan viesi bija apmierinti un soljs ar nkamgad braukt uz sacensbm Talsos.
TJK sportiste Sarmte Ptersone ar Amadeo
Talsi, Jtnieku kluba sacensbas Marruts nr. 1 a (ru augstums ldz 105 cm, divs fzs, piedals jaunie zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu) 1. idrns Garbenis Panucci Lietuva 0 s.p./33,09 s 2. idrns Garbenis Kadras Lietuva 0 s.p./36,73 s 3. Sarmte Ptersone La Valleta TJK 0 s.p./37,24 s Marruts nr. 1 b (ru augstums ldz 105 cm, divs fzs, piedals jtnieki ldz 18 g. v.) 1. Kristne Egle Glsts Egu im. 0 s.p./30,73 s 2. Linda Via Lode Liepenes 0 s.p./32,15 s 3. Kristne Baradovska Korinte SIA Princis 0 s.p./45,62 s Marruts nr. 1 c (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs, piedals jaunie zirgi ldz 5 g. v. vai tie, kas start pirmo sezonu) 1. Maira Leja Kingstona Valmieras SK 0 s.p./33,23 s 2. idrns Garbenis Herminas Lietuva 0 s.p./33,92 s 3. Gelinta Egendorfa Ldija z/s Demora 0 s.p./36,3 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 125 cm, akumulcijas sacensbas ar dokeri, bez ierobeojumiem) 1. irts Bricis Cavalor Chandra H Sport de Lux 65 p./55,270 s 2. Andress Udekulls Express Igaunija 65 p./55,042 s 3. Andress Trve Cash Girl Igaunija 65 p./55,046 s Marruts nr. 3 (ru augstums 130/135 cm, divos hitos ar uzvartju hitu seiem labkajiem, bez ierobeojumiem) 1. irts Bricis Kongo Sport de Lux 0 s.p./44,44 s 2. Andis Vrna Arabika SK Quattro 0 s.p./47,29 s 3. Andress Trve Uppatee Igaunija 0 s.p./48,85 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 115 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Andress Udekulls Express Igaunija 0 s.p./57,57 s 2. Sarmte Ptersone Dandijs TJK 0 s.p./64,46 s 3. Karna Pavre Lavi z/s Traines stai 0 s.p./68,81 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 80 cm, hobija jtniekiem, piedals jtnieki, kuri pdjo 5 gadu laik nav startjui marrutos ar ru augstumu 120 cm un augstku) 1. Anete vte Love Story TJK 0 s.p./45,14 s 2. Ilze Blmfelde Dardedze z/s Demora 0 s.p./45,50 s 3. Inese Hne La Valleta TJK 0 s.p./47,88 s
Igaunijas sportiste Tna Bergmane ar Vythagoras.
Divcas eksperiments Telfs

Jolanta Lapia
Baldone, 6. septembris, konkrs, iejde

Sporta klubs Telfas spja pulct lielu dalbnieku un interesentu skaitu, organizjot divcas sacensbas. o Baldon pirmo sarkoto sacku idejas autore ir Olga ellere. Via uzskata: das sacensbas ir obligti nepiecieamas. oti svargi, ka start tiei brni un jaunie zirgi. Konkrs un iejde vienlaikus viens sacensbs obrd ir liels retums. Pirms sacensbm bija daudz neskaidru jautjumu, k kam btu jnotiek un k tam visam kopum jizskats. Pateicoties msu kopdarbam ar iejdes tiesnesi Natliju akurovu un konkra tiesnesi Ivo Mielsonu, tikm pie kopsaucja. Sacensbas noritja raiti, esmu apmierinta ar pirmajiem rezulttiem. Ir jiegulda darbs, lai populariztu da veida sacensbas. Pirmkrt jau nepiecieams izstrdt kopju nolikumu divcai. Abi sacensbu tiesnei apms paldzt. Ja runjam par nkotnes plniem, nkamgad ir vlme organizt das sacensbas divos vai trs posmos.
~11~
Dvja Mielsona foto
Andra Kirentla foto
LATVIJ
Demoras kausa izca

Dace Millere
Trgale, 25. jlijs, konkrs

Jau vairkus gadus Ventspils rajona Trgales pagast risins Jtnieku sporta kluba Demora kausa izca konkr. Sacensbas, pateicoties tradcijas lieliskajai realizcijai, kuvuas ar par vienu no Latvijas Jtnieku federcijas ieskaites turnriem. Ststa JSK Demora dibintja un kluba valdes prieksdtja Gelinta Egendorfa: Skum bija tikai zemnieku saimniecba Demora, bet, braucot uz sacensbm, ms informators ska pieteikt k jtnieku kluba prstvjus. T pirms pieciem gadiem ncs piereistrt sporta klubu. Ar tpc, lai k biedrba ms vartu startt Eiropas Savienbas projektos. Patlaban saimniecb ir 17 zirgi, no kuriem tikai viens pieder citam paniekam. osezon sacensbas sav saimniecb rkojm jau vienpadsmito reizi. Kad skm to rkoanu, apsvrumi bija vienkri. Ja sportisti pie mums trenjas, viiem vajadzga ar sacensbu pieredze, bet, lai aizbrauktu kur citur, nepiecieams JSK Demora balvu izca transports, citi cea izdevumi. Nolmm, ka jieinteres prjo Latvijas klubu jtnieki, lai vii sktu braukt pie mums. Skm ar mazumiu, bet jau ceturto gadu msu sackstes iekautas Latvijas Jtnieku federcijas ieskaites sacku kalendr. oreiz piedaljs 30 sportisti, kuri startja dadas saretbas marrutos, un prieks, ka marrut ar ldz 115 cm augstiem riem startja divdesmit. Pati Gelinta sacksts piedals jau otro gadu. Bet par perspektvkajm sava kluba jtniecm atzst astopadsmitgadgo Ilzi Blumfeldi un trspadsmitgadgo Kati Prizevu. Trenties uz Demoras staiem nkot aptuveni cilvki 25, kuri sav sagatavotb prstv oti atirgus lmeus. Cits jau var prvart rus, cits tikai mcs saprasties ar zirgu. Pdjs sacensbs visus prsteiguas balvas. Diplomu teksts uzdrukts uz kompaktdiska, kur jau nkamgad iecerts ievietot ar videofilmiu par sacensbm vai konkrt jtnieka fotogrfijas. iecere veidojusies sadarbb ar Vents-
Mjiniece Kate Prizeva ar Ldiju.
Demoras oriinlie diplomi uz diskiem.
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 80 cm ar jtnieka stila vrtjumu, bez ierobeojumiem) 1. Anete vte Love Story Ptersonu im. 7,0 b. 2. Sanita Kabiecka Deka Vaiodes muia 6,6 b. 3. Agnese Grahoska Sinhro TJK 6,6 b. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 105 cm, truma marruts, ieskait start juniori ldz 18 g. v.) 1. Madara Frliha Liedags Kentaura stai 0 s.p./58,67 s 2. Linda Via Bendija SIA Liepenes 0 s.p./62,38 s 3. Agnese Hna Fejs Kentaura stai 0 s.p./77,15 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 100 cm, truma marruts, bez ierobeojumiem) 1. Sarmte Ptersone Dandijs TJK 0 s.p./58,33 s 2. Sarmte Ptersone Vella Kurzemes sklas 0 s.p./61,70 s 3. Linda Via Lode SIA Liepenes 0 s.p./62,23 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 115 cm, sacensbas uz laiku, bez prlkanas un ar pieaugou grtbas pakpi un dokeri) 1. Linda Via Bendija SIA Liepenes 65 p./54,19 s 2. Mrte Pinte Laidiesman Saldus JK 65 p./57,44 s 3. Gelinta Egendorfa Ldija Demora 65 p./59,03 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 50 cm, start poniji un zirgi bez ierobeojumiem, vadbas marruts) 1. Amanda Astra Zieds Saldus JK 0 s.p./34,81 s 2. Kristina Ozolia Ruanda Saldus JK 0 s.p./35,62 s 3. Santa orikova Zieds Saldus JK 4 s.p./49,39 s
pil topou uzmumu Dvanu laboratoriju. Bet fotograf Gelintas meita Unda. Gelinta saka, ka sacensbas vislabk vartu novrtt Dainis Lvmanis, kur ar eit veicis galven tiesnea pienkumus. Vi saka: Par Jtnieku sporta kluba Demora rkotajm sacensbm varu teikt tikai visatzingakos vrdus. Katru gadu sacensbu organiztja Gelinta Egendorfa izdom ko jaunu, lai sacensbas paliek pa atmi. Ja pagjuaj gad lielkaj marrut galven balva bija jauns motorollers, tad gada mai paliks atmi ar atjautgi noformtajiem diplomiem CD veidol. Sacensbs vienmr tiek pasniegtas skaistas ziedu buetes, ar pats sacensbu laukuma noformjums vienmr labi prdomts. Dalbnieki un tiesnei pc sacensbm tika aicinti uz pirti. Egendorfu imenes cilvki ir oti viesmligi
Sacensbu laukums vienmr kri noformts, ko veic dizaineres rija un Verena.
un izpaldzgi. Par Gelintu varu teikt oti sirsngs un patkams cilvks, kur nekritiz citus sacensbu rkotjus, bet pati ar piemru rda, ka var sarkot sacensbas ar sirsngu atmosfru, kuras biei pietrkst lielajiem maiem.
~12~
Undas Egendorfas foto
LATVIJ
Plaa programma Kocnu pagast

Jolanta Lapia
Kocni, 30. augusts, konkrs

pavasara ldz rudenim uz laukuma, kas ir 70x50 m liels, atrodas ri, k ar tiek rkotas sacensbas konkr. Divas dienas pirms jaun mcbu gada skuma, atskatoties uz vasar paveikto darbu, Zirgaudztava Kocni sadarbb ar biedrbu Kokmuia rkoja sacensbas Kocnu kauss 2009. Sacensbu programma izvrts oti daudzveidga, skot no vadbas marruta paiem mazkajiem jtniekiem, un konkriem, kur atsevii startja etrus un piecus gadus veci zirgi un brni ldz 15 gadu vecumam. Visbeidzot risinjs interesantas un izklaidjoas stafetes.
Kocnu kausa izca
SIA Zirgaudztava Kocni dibinta 2000. gada 10. maij un atrodas gleznainaj Valmieras novada Kocnu pagast. Ar Eiropas Savienbas atbalstu ir izveidots msdiengs janas un zirgu audzanas komplekss, kas sastv no jaun staa, kas ir savienots ar manu un rekonstruto veco stalli. Pie katra no staiem ir lieli pastaigu aploki, kuros zirgi gans visu dienu. Treniiem iekrtots laukums ar smilts segumu. No
Trenisacensbas Akmenskalnos
Jolanta Lapia
Raunas pagasta Akmenskalnus pats saimnieks Armands teinbergs ar imeni mi dv par muiiu. aj sakrtotaj vid tiek aizvadtas vairkas vasaras sezonas trenisacensbas. Sacensbu iniciators un organizators ir saimniecbas prvaldnieks Egls Broks. Sacensbas notika marrutos ar ru augstumu no 50 ldz 120 cm. Egla iegt pieredze, piedaloties dada lmea sacksts, lieti noder pau turnru rkoan. Akmenskalnos vasaras sezona ir pai aktvs sportoanas laiks, eit ir lieliska iespja nepieredzjuiem zirgiem un jtniekiem skt pierast pie sacensbu atmosfras. Egls ap sevi lieliski mk pulct tuvkus un tlkus sportot gribtjus, k ar labprt dod kdu nodergu padomu, tas laika gait ir veidojis pozitvu konkurenci, radjis
Muzic Egls Broks (pirmais no labs) un sacensbu dalbnieki.
~13~
Jolantas Lapias foto
iespju augt un attstties paiem sportistiem. Trenisacensbas tiek rkotas regulri, vienu vai divas reizes mnes. Tajs aktvi piedals tuvkie Vidzemes puses zirgaudztji, sportisti un zirgumi. Dakrt sportoana beidzas ar jauku pasdanu, muzicanu un uzdziedanu. Jpiemin, ka Egls brvaj laik labprt spl uz sintezatora. Sacensbu dalbniece Antra Linga-Brzia: Trenisacensbs Akmenskalnos piedalos pirmo gadu. Esmu oti apmierinta ar Egla sastdtajiem marrutiem. Ar katrm sacensbm marrutu saretba pieaug, kas, manuprt, ir vislabkais nepieredzjuajiem zirgiem. eit ir trenisacensbas, bet sajta tda, it k piedaltos lielajos maos. Ir oti labs laukums, kas tiek ldzints pc katra marruta, kvalitatvi un krsaini ri.
Marruts nr. 1 (vadbas) Atzingu vrtjumu 8 p. ieguva: Laila Bergsone ar Car (ZA Kocni), Patrcija Roshofa ar Bermandetu (ZA Kocni), Justne Melbrde ar Gotiju (ZA Kocni), Valrija Nea ar Consums (Harijs Rapoports), Santa Ivanova ar Krtu (ZA Kocni), Kristne Zommere ar Lambek (Natlija Zommere), Ance pigere ar Gambiju (Kaija Balode), Laura Balinkvia ar Campari (ZA Kocni), Egils Rutkovskis ar Bermandetu (ZA Kocni), Anna Beska ar Prmulu (JK Viktorija), Laila Bergsone ar Carerra (ZA Kocni), Kristne Keia ar Gotiju (ZA Kocni), Karlna Adata ar Bermandetu (ZA Kocni), Ilva Kalnroze ar Calediuss (ZA Kocni), Rta Kristiana Pazane ar Antenariju (Tatjana arova), Elna Nolle ar Elitu (JSK Jras zirgi), Ieva Ievia ar Junonu (JSK Jras zirgi), Krista Annija Samcova ar Gaboru (ZA Kocni), Darta Vijgrieze ar Junonu (JSK Jras zirgi), Velta Kue ar Cahita (Velta Kue), Marta Cepa ar Bermandetu (ZA Kocni), Anete Jankovska ar Junonu (JSK Jras zirgi), Guna Vasijeva ar Cleopatra (ZA Kocni), Sabne Silia ar okoldi (JSK Bajri), Kristne Slee ar Centana (ZA Kocni), Jlija Madara Streiba ar Colorado (R&R Sporta zirgi), Samanta Reine ar Bermandetu (ZA Kocni) Marruts nr. 2 a (ru augstums ldz 70 cm, truma, piedals sportisti ldz 15 g. v.) 1. Katrna Labzova Alka Katrna Labzova 0 s.p./44,43 s 2. Marta Brnia-Buile Gizela ZA Kocni 0 s.p./45,99 s 3. Krista Annija Samcova Gabora ZA Kocni 0 s.p./49,09 s Marruts nr. 2 b (ldz 70 cm, truma, piedals 4 g. v. zirgi) 1. Lita Cipruse Bonfaira Anita Palma 0 s.p./52,10 s 2. Anna Apste Astro R&R Sporta zirgi 0 s.p./52,82 s 3. Anna Apste Andora R&R Sporta zirgi 0 s.p./59,07 s Marruts nr. 2 c (ldz 70 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Santa Ivanova Gotija ZA Kocni 0 s.p/44,67 s 2. Iveta Pecka Amadors Iveta Pecka 0 s.p./47,77 s 3. Ance Kozulne Claudija ZA Kocni 0 s.p./51,03 s Marruts nr. 3 a (ldz 100 cm, truma, piedals sportisti ldz 15 g. v.) 1. Laila Bergsone Grem Laila Bergsone 0 s.p./45,61 s 2. Sandra Behmane Elita JSK Jras zirgi 0 s.p./48,93 s 3. Katrna Labzova Alka Katrna Labzova 4 s.p./48,99 s Marruts nr. 3 b (ldz 100 cm, truma, piedals 5 g. v. zirgi) 1. Jolanta damsone Gerda damsonu im. 0 s.p./48,97 s 2. Ilze Bokmane Paladins Aigars Bokmanis 0 s.p./104,31 s 3. Zane le Lpa JK Viktorija 4 s.p./56,49 s Marruts nr. 3 c (ldz 100 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Guna Vasijeva Cartini Mra Logina 0 s.p./49,85 s 2. Karna Buceniece Cartj Karna Buceniece 0 s.p./51,29 s 3. Evita Liepa Agos R&R Sporta zirgi 0 s.p./51,42 s Marruts nr. 4 a (ldz 110 cm, truma, piedals 6 g. v. zirgi) 1. Mra Logina Cartini Guna Vasijeva 0 s.p./49,90 s 2. Karna Buceniece Cartj Karna Buceniece 0 s.p./51,41 s 3. Evita Liepa Argos R&R Sporta zirgi 0 s.p./52,83 s Marruts nr. 4 b (ldz 110 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Zane le Eross Andris Jurevskis 0 s.p./46,60 s 2. Laila Bergsone Grem ZA Kocni 0 s.p./49,01 s 3. Anna Apste Grinvejs R&R Sporta zirgi 0 s.p./52,49 s
LATVIJ
Pajgi brauc ar Latgal

Inese Ruskule
Tila, 22. augusts, pajgi

Balvu rajona Til ovasar stenojs sen lolota iecere. Ststa sacensbu galven organizatore Larisa Klitonika: Pirms pris gadiem, kad Latvij atska rkot zirgu rikoanas sacensbas, rads ideja rkot rikotju sacensbas pie mums Til. Bija vlme ar iegdties rikotju zirgus, jo mans dzvesbiedrs Andris agrk ar tiem bija braucis. Tau laiks ritja, un situcija mainjs. Msu saimniecb auga Latvijas braucams irnes rzelis Sidrabs (tvs Samts), ogad rzelis jau sasniedza etru gadu vecumu un ir labs braucamais zirgs, tpc pievienojmies pajgu braukanas sacensbu rkotjiem. Pati Larisa pirms vairkiem gadiem strdja par sporta zirgu treneri Balvu rajona Rugju pagasta stall, bet tagad Klitoniku imene pievras pajgu braukanai. Sacensbs startja daudz dalbnieku, un bija ieradies kupls skattju skaits. Kop urp bija atbraukui 14 ekipas no Rgas, Balvu, Ludzas, Csu un Alksnes rajoniem. K jau pienkas, sacensbu dalbniekiem bija jsacenas trs disciplns: iejd, maratona distanc un konusu braukan. Startja zirgi, kas bija iejgti gan loka, gan ar aizjgos bez loka. Prieks par to, ka cilvki, kuriem nav modernu ratu un aizjgu, ar cenas sportot un gst vr emamus pankumus. Galvenais jau ir skt, un, ja iepatiksies un bs interese, radsies ar iespjas iegdties augstka ranga pajgu braukanas sacensbm atbilstou ekipjumu. Sacensbu organizatori un tiesnei atzina, ka ar loka aizjgu nevar sasniegt tik izcilus rezulttus k aizjg bez loka, jo pai maratona tras. Tpc
~14~
trs labkie braucji ar loka aizjgiem tika suminti atsevii. Savukrt dalbnieki atzina, ka sacensbs valdjusi oti mjga atmosfra. Ldera pozcijs oreiz izvirzjs Natlija Dreimane ar zirgu Dukts, kas visu trs disciplnu kopvrtjum ieguva labkos rezulttus. Klitoniku imene ir oti pateicga visiem atbalsttjiem, kuri paldzja stenot o paskumu, lielu paldies saka Latvijas Jtnieku federcijai un Balvu rajona padomei, kuri bija o sacensbu enerlsponsori. Pateicoties atbalsttju sponsortajiem finansilajiem ldzekiem un balvm, visi uzvartji un viu palgi sama balvas. Savukrt zirgi varja lepoties ar skaistajm rozetm, ko dvja zirglietu veikals Zir-
Andis Pavlovskis gatavojas startam.
gu stallis. Larisa un Andris sola, ka turpins organizt sacensbas ar nkamgad, jo t tau ir lieliska iespja braucamo zirgu audztjiem Latgales reion pardt ar savu zirgu spjas, jo uz attlkm sacensbm ir grti nokt naudas trkuma d. ogad vasaras sezon Tilas pajgu sacensbas ar bija viengs Latgal.
Maz Pasaka no Lgatnes izpelnjs vislielks skattju ovcijas.
Mazie poniji
Vieta 1. 1. 2. 3. 1. 2. 3. 4. 5. Dalbnieks Sniedze Vksnia (Csu raj.) Aiga Ozolia (Rgas raj.) Artis Gtmanis (Rgas raj.) Alita Meijere (Alksnes raj.) Natlija Dreimane (Rgas raj.) Andis Pavlovskis (Rgas raj.) Dace Stre (Valmieras raj.) Sandra Soikne (Ludzas raj.) Vita Kokina (Balvu raj.) Palgs Juris Juhnvis Margarita Prokofjeva Tna Dreimane Inese Zela Valdis Lkins Kristaps Caune Dana Stre Anita Beitne Ieva Kokina Zirga vrds Pasaka, loka aizjgs Kamene, aizjgs bez loka Albert, aizjgs bez loka Favorts, loka aizjgs Dukts, aizjgs bez loka Viskijs, aizjgs bez loka Hipija, aizjgs bez loka Princis, loka aizjgs Indisa, loka aizjgs
Lielie poniji
Zirgi
Tras Andris Klitoniks ar paaudzto Latvijas braucam tipa rzeli Sidrabu, palgs ubova Lempa.
Foto no arhva Larisas Klitonikas arhva
LATVIJ
Kamenes kausa izca Baldon

Ilanta Bauze
Baldones novad jau etrpadsmito gadu ar jaunieiem un brniem aktvi darbojas jauno jtnieku trenere un zemnieku saimniecbas Nollias saimniece Aiga Ozolia. Te 16. august notika poniju jtnieku trenisacensbas Kamenes kauss 2009. Sacensbas nosaukts Nolliu staa atraktvs ponijmeitenes Kamenes vrd, kura ieguvusi godalgotas vietas konkra un nu jau ar pajgu braukanas sacensbs. Poniju audztju un jauno jtnieku aprinds Kamenes kausa sacensbm ir oti liela nozme, jo tajs piedals tikai poniju jtnieki, turklt liel skait startja 24 brni vecum no viena gada un 11 mneiem ldz 14 gadiem. s sacensbas tika rkotas pirmo reizi. Lai uzdrointos skt du tradciju, nepiecieami ne tikai ievrojami finansilie ldzeki, bet ar uzmba, drosme un liela mlestba pret brniem. Trenerei Aigai Ozoliai aj zi ir liela pieredze. Vias stall katru dienu trenjas vismaz 10-12 dada vecuma meitenes, taj skait ar mazie poniju jtnieki. Izpelnoties skattju ovcijas, sacensbs drosmgi startja pat nepilnus divus gadus mazais Pteris Ptersons tiesa, tta un mammas pavadb. Grtki uzdevumi ru prvarana augstum no 60 ldz 80 cm bija jveic veckiem jtniekiem. Baldon tdi bija ieraduies gan tepat no Baldones Elnas staiem, gan no Saldus janas sporta skolas, Bauskas Mmeles jtnieku sporta kluba, Bajriem, Jelgavas rajona SIA Princis un Traines staiem. Galveno balvu Kamenes kausu ieguva Amanda Astra ar poniju Tango no Saldus jtnieku sporta skolas, otraj viet ierindojs Brigita Rozenberga ar poniju Rabana (Traines stai) un treaj Margarita Prokofjeva ar poniju Kamene (Nollias). Prieks par brnu un poniju draudzgo sniegumu bija vienprtgs gan sacensbu galvenajam tiesnesim Krlim Neilandam un via paldzei Dzintrai Neilandei, gan ar skattjiem lielkoties brnu veckiem, draugiem un janas sporta cientjiem. Pdjie, starp kuriem bija vairki zirgu audztji, starptautisku sacensbu pieredzi apguvui jtnieki un treneri, pauda pau atzinbu sacensbu organiztjiem. Bez labas gribas, finansiliem un emocionliem atbalsttjiem da lmea sacensbas gan nebtu iespjamas, atzst Aiga Ozolia, kura pateicas sacensbu galvenajam sponsoram zirglietu veikalam Zirgu stallis. Viu sarpts dvanas lika iemirdzties jauno jtnieku acm. Nkamgad brauksim
uz Baldoni atkal, mums oti patika! cits caur citu sauca brni, kuri oti labi apzins, ko nozm ieguldt sru darbu ikdienas trenios. Tiei tpc du sacensbu pieredze brniem, viu veckiem un treneriem sniedz gandarjuma sajtu, ka ir vrts censties un sapot par jauniem mriem. Pati Nolliu paniece Aiga Ozolia ar priecjas, ka sacensbas izdevus godam: Protams, das sacensbas sarkot nav vienas dienas darbs. Paskumu ieplnojm jau pagju gada nogal, izvrtjm jauno Latvijas Jtnieku federcijas sacensbu kalendru, lai msu turnrs nebtu paredzts vien datum ar lielkiem paskumiem, jo parasti staos poniju jtnieki vairk ir atkargi no treneru vai lielo jtnieku izvles uz kurm sacensbm braukt, un lielkoties izvle bs par labu daudz nozmgkm sacensbm. Sacensbm izvljmies nosaukumu Kamenes kauss, kas tm pieir pau auru, nelielu roznti. Sacensbas izdevs lieliskas. Protams, debijas reiz bija dai mnusii, tomr tie savukrt mums dod iespju labk izvrtt to, kas bija veiksmgi izdomts un, kas jpielabo turpmk. Ne velti radies sakmvrds nekds tas, kur neko nedara. Brnu smaidi, dzirkstos acis, vienotba, azarts, nopietnba, ldzjutju atzinba, treneru sapratne, izpaldzana, atbalsts ne tikai saviem audzkiem, bet ar citiem mazuiem... Tas viss kop rada vlmi turpint darbu un sacensbas Kamenes kauss jau veidot k tradciju. Mi gaidti visi atkal nkamgad augusta vid!
Sacensbu jaunkais dalbnieks Pteris Ptersons no SIA Princis.
Brigita Rozenberga ar Rabanu ierindojs otraj viet.
Amanda Astra ar Tango izcnja pirmo vietu. No labs sacensbu galven rkotja Aiga Ozolia.
~15~
Jevgenijas Frolovas foto
RZEMS
Palladium kauss
Jolanta Lapia
Ruila, 15.augusts, konkrs

Igaunij, Ruil risinjs Palladium kausa sacensbu srijas finls. Galvenaj marrut uzvaru izcnja igaunis Heiki Vatsels ar zirgu Fee un izvirzjs ar kopvrtjuma pirmaj viet. Otro vietu aj 140 cm augstaj marrut izcnja Andruss Kallaste ar Opaal, tre ar igauniete Ebe Lsa Sinejalga ar Parn. Finl piedaljs astoi zirgi, katram bija iespja gt uzvaru. Ldz finlam msu izredzes uzvart kopvrtjum bija mazas, jo punktu skaits finlistiem bija lzvrtgs. Par iziroajm kuva tikai pdjs sackstes, sacja Heiki Vatsels. Palladium kausa jauno jtnieku konkurenc uzvaru izcnja Marina Varblane ar zirgu Toronto S. Trs dalbnieki dalja godalgoto ceturto vietu, tostarp ar Latvijas sportiste Linda Via. Kopvrtjum tomr ldera pozcijas noturja Kullo Kenders, otraj viet finla sacensbu uzvartjs Marins Varblani. Konkurenc ldz 16 gadu vecumam par posma uzvartju kuva Marians Orovers ar zirgu Toona. Ar sacensbu kopvrtjum is jaunais jtnieks guva prliecinou prsvaru, iegstot maksimlos 70 ieskaites punktus. Linda Via kopvrtjum ieguva 48 punktus, izcnot ceturto vietu. Atkltaj klas marrut ar 130 cm augstiem riem uzvarja Andress Trve ar zirgu Cashgirl. Palladium kausa finla sacensbs Ruil piedaljs 179 dalbnieku pri. Startiem bija pieteikuies 74 jtnieki no Igaunijas un Latvijas ar 118 zirgiem. Linda Via turpinja cnties par ieskaites punktiem un vietm aj sacensbu srij. Jaunieu konkurenc via izcnija augsto piekto vietu, brnu konkurenc saglabja ceturto pozciju.
Zirga vrds Bendija Dreifs Rolns Bendija Arons Bendija Rolns Arons Conchevallier Dreifs Rezultts 0;9 s.p./38,20 s 0;0 s.p./33,08 s 0;0 s.p./36,61 s 0;9 s.p./38,20 s 0;4 s.p./31,05 s 4 s.p./42,50 s 4 s.p./46,48 s 4 s.p./62,41 s 5 s.p./78,86 s 12 s.p./66,83 s
Foto no www.toomingatall.ee
Apbalvoan labkie R klases sportisti, tostarp ar Agnese Liepia un Inga Bistrova (no labs).
Igaunij 13 zirgi no Latvijas

Jolanta Lapia
Igaunija, 29.-30. augusts, iejde

Kaimivalsts iejdes empionts risinjs vien no jaunkajiem un modernkajiem janas kompleksiem Igaunij Toominga Tall, kas atrodas netlu no Tallinas, skaist gleznain viet. Galvenokrt aj sporta bz iecerts attstt iejdi. Stallis ir paredzts cilvkiem, kuriem nepiecieams augsts rtbu lmenis, un izvirzti augsti mri kvalitatvu sacensbu organizana, daudzveidgi trenii visa gada garum, mcbu kursi, seminri. T k is janas komplekss plaai sabiedrbai vl nav pazstams, Igaunijas iejdes empionta rkoana bija laba staa prezentcija. Sacensbs piedaljs sportisti no Igaunijas, Somijas un Latvijas. Latviju ajs sacensbs prstvja ievrojams dalbnieku skaits, kop uz sacensbm bija devuies trspadsmit zirgi. Labkos rezulttus uzrdja iejdes meistare Inga Bistrova ar zirgu Traum Furst, FEI Prix St-Georges 2009 shm iegstot vrtjumu 63,95% un Freestyle test saemot 63,75 %. Ar Agnese Liepia ar zirgiem Lordons un Linza guva labus rezulttus, prsniedzot 63% robeu.
Kopvrtjuma uzvartjs Heiki Vatsels ar zirgu Fee.
Latvijas sportistu rezultti

Marruts Vieta Nr. 2a, 105 cm 4. Nr. 2b, 105 cm 9. 13. 21. Nr. 3, 115 cm 18. 31. 34. Nr. 4, 130 cm 4. Nr. 5, 130 cm 17. 21.
Palladium kausa kopvrtjums Konkurec bez vecuma ierobeojuma

Vieta 1. v 13. v 15. v 18. v 1. v 5. v 15. v 16. v Vrds, uzvrds Heiki Vatsels Santa teinberga irts Bricis Dainis Ozols Prstv
Vrds, uzvrds Linda Via Evita Baradovska Lga Ptersone Linda Via Linda Via Linda Via Lga Ptersone Linda Via Santa teinberga Lga Ptersone
Latvijas sportistu rezultti

Shma Nr. 1 L klase Vieta 5. 10. 18. 19. L Freestyle Test 4. 12. 14. 15. Nr. 2 M klase 3. 5. 7. M Junior Freestyle 3. 4. 6. Nr. 3 R klase 2. 6. 9. 10. 13. 15. R Freestyle Test 4. 5. 10. 14. 15. 16.
Jaunieu konkurec
Kullo Kenders Linda Via Lauris Vilde Santa teinberga
Igaunija, SK Raftel Latvija, RVA Latvija, Sport De Lux Latvija, LPJSK Igaunija, RSK Tartumaa Latvija, Liepenes Latvija, Burtnieki Latvija, RVA
2 labko summa 30 12 9,5 5 38 25 14 13 40 28 11
Finls Kop 30 0 14 18 30 20 60 12 9,5 5 52 43 14 13 70 48 11
Brni ldz 16 gadiem

1. v 4. v 16. v
Mariah Orover Igaunija, RSK Parkur Linda Via Latvija, Liepenes Anna Raita Vjaksa Latvija
Vrds, uzvrds Agnese Liepia Gundega Krgere Olga Tolkunova Ksenija Petrova Agnese Liepia Gundega Krgere Ksenija Petrova Olga Tolkunova Agnese Liepia Olga akurova Krista Kukure Agnese Liepia Olga akurova Krista Kukure Inga Bistrova Agnese Liepia Terze Ptersone Kristna Rozte Jlija Tkaova Olga akurova Inga Bistrova Agnese Liepia Jlija Tkaova Terze Ptersone Kristna Rozte Olga akurova
Zirga vrds Lordons Donnerwelle Indigo Lagoss Lordons Donnerwelle Lagoss Indigo Doctor Wayne Dvana Du Mont Doctor Wayne Dvana Du Mont Traum Furst Linza Kivi Brodors Orfejs Regtaims Traum Furst Linza Orfejs Kivi Brodors Regtaims
Rezultts 62,76 % 59,52 % 51,43 % 50,29 % 63,45 % 58,17 % 57,83 % 54,58 % 60,90 % 57,03 % 53,78% 61,583 % 60,917 % 59,333 % 63,95 % 60,96 % 58,95 % 58,33 % 56,40 % 55,53 % 63,75 % 63,75 % 60,92 % 58,67 % 57,75 % 56,33 %
~16~
RZEMS
Narvas Grand Prix

Jolanta Lapia
Igaunija, 22. augusts, konkrs

o augusta nedas nogali Igaunij var uzskatt par vasaras sezonas noslgumu ar lieliskm, dalbnieku un skattju apmekltm sacensbm Narva Grand Prix. Protams, vl sekos poniju empionta noslgums un sacensbas Lnj. Organiztji bija prsteigti, ka izdevs radt tik lielu interesi par m sacensbm, bija ar lielisks laiks un jauka atmosfra. Narvas GP sacensbu galvenais tiesnesis bija Marts Urbass, kur atzst: Sacensbas risinjs oti labi. Laiks bija lielisks, jauka vieta un visvairk pozitvu iespaidu atstja tas, ka bija daudz cilvku. Narvas pils birojs pavstja, ka pcpusdien parku bija piepildjui aptuveni pieci tkstoi skattju. Bet Narvas pils varot uzemt vl vairk! Kvadrtveida pils mros vartu satilpt ldz desmit tkstoiem skattju. Pc organizatoru domm o sacensbu apmekltbu var pieldzint sacensbm Saku arn Tallin. Ldzvrtgu paskumu Igaunij aj nedas nogal nebija, tpc organizatori droi varja cert uz lielu dalbnieku skaitu. Grtk esot bijis ieinterest viesus no Latvijas. Msu valsti prstvja tikai Dainis Ozols ar seiem zirgiem. Grand Prix marrut Urmass Rgs, Gunrs Kletenbergs un Olivers Karma rdja lielisku janas lmeni. Urmass Rgs ar Laguna vd Roshove izcnja uzvaru 135 cm augstaj prlekanas marrut. Dainis Ozols ar zirgiem Kardinls-LV, LandorsLV un Goldrings gza pa diviem riem marrut, attiecgi ierindojoties 18., 19. un 20. viet. Marrut ar ru augstumu ldz 110 cm Dainis Ozols ar zirgu Absalts marrutu veica bez soda punktiem, izcnot treo vietu, ar Alibi ceturto vietu. Marrut ar ru augstumu ldz 120 cm un dokeri izcntas divas godalgots vietas otr vieta ar zirgu Kardinls-LV, piekt vieta ar Landors-LV. Kop ar Daini uz sacensbm bija devuies divi palgi Elna Raevska un Elna Andne. Vias atzina: ds sacensbs pils park bijm pirmo reizi. Sajtas neaprakstmas, iet, ka atrodies td k akvrij. Visapkrt lielie pils mri, uz tiem un mru pakj daudz skattju, visur fotogrfi un filmanas kameras. Saviojoi, ka pils torn ldzs Igaunijas karogam bija izkrts ar Latvijas karogs. Fantastisks skats pavrs no Narvas pils pri upei uz varenajiem Krievijas Ivangorodas pils mriem. Ja runjam par pam sacensbm, darbs
Sacensbu laukums pils pagalm.
Dainis Ozols, prvarot rsli.
nebija no vieglkajiem. Krietns cea posms ar zirgiem bija jmro no pils pakjes uz sacensbu iesildes laukumu, viss bija jpaspj laik. Darbu oti atviegloja tas, ka visur bija izvietota nepiecieam informcija, ms zinjm, kas notiek laukum. Lieliski savus pienkumus pildja apsargi, kuri vienmr pardja, kurp doties, nepiecieambas gadjum atbrvoja ceu no gjjiem, ja devmies turpu, urpu ar zirgiem. Sacensbu organizcija bija lieliska. Jpiemin, ka Igaunij atkal bija t reize, kad sacensbas vienlaikus varja vrot ar internet.
www.pajugubrauksana.com
~17~
Tnas Vallastes foto
Tnas Vallastes foto
RZEMS
FEI Eiropas empionts

Dace trausa
Lielbritnija, 25.-30. augusts, iejde

FEI Eiropas empionts iejd nosldzs ar jaunu pasaules rekordu. Tikai daas nedas pc iepriek uzstdt rekorda Hiksted Eiropas empionta iejdes sacensbu pdj dien, kad tika izcntas medaas brvs izvles programm, lieliskkais pris, kds ldz im ir redzts iejd Edvards Gls ar Moorlands Totilas, prspja pats sevi, sasniedzot vl nebijuu rezulttu 90,70%. Ar savu harismu, kas pavada Totilas pdjo mneu laik, tas apbra publiku vl pirms savas uzstans. Gla frstails prpildts tribnes gandrz noveda ekstz. Meln rzea dzvesprieka pilns kustbas novrsa 8000 skattju uzmanbu no stindzino aukstuma, kas Vindzor valdja sestdienas vakar. Pris bija oti labs empionta Liels balvas izc un izpildja testu tehniski labk par prjiem, bet brvs izvles programma, ko pavadja Josta Petersa arant dramatisk mzika, kas satvja no Oxygene 13, Equinox 4, dziesmas no Secret Garden un mzikas no filmas Karbu jras pirti fragmentiem, padarja uzstanos vienkri par grandiozu. Neskatoties uz to, ka mzika tikai retu reizi atbalstja zirga sous un ritmu, t piera izpildjumam iespaidgu un klasisku noskau. Totilas testa skum ita prk elektrizts un prsplti centgs. Ienkot man pas, zirgs bija vairk aktvs ar labo pakakju, bet vlk pasu turpinja ritmiski. Pirmie paplaintie riki bija rkrtgi augsti ar priekkjm. Eurosport tieaj TV prraid komenttja pat piebilda, ka zirgam vajadztu uzmanties, lai neizdauztu pats sev zobus, tomr tas nepietiekami ar pakakjm prkpa priekjo kju nospiedumus. Toties otri plaie riki bija fenomenli. Lku gaitas bija lieliskas, perfektas, tri izpildtas piruetes, kas veidoja oti nelielu apli. Muzikli piruetes iezmja bazncas zvanu skaas, tau zvanu skaas bija dzirdamas lku gaitu laik, kas mazinja izpildjuma mksliniecisko kvalitti. Kju mai divos tempos Totilas nedaudz zaudja taisnvirziena kustbu un pakadau poja pa labi. Kju mai
Apbalvoana Specilaj lielaj balv. Edvards Gls ieguva sudraba medau, Adelinde Kornelisena zelta, Laura Behtoleimere bronzas medau.
vien temp rzelis bija diezgan sasprindzis un divas reizes bloja pakakjas. Pieemanu lkos Totilas izpildja lab ldzsvar un plstoi. Nosldzot testu, Gls gandarts plati smaidja, turot cilindru augstu paceltu. Vi saprata, ka ir uzvarjis, bet skattji spontni piecls kjs, atskanot drdoiem aplausiem, kas turpinjs vismaz piecas mintes. Vsturiski is sniegums ir nozmgs, jo pirmo reizi ir prkpta 90 procentu robea. Gls bija acmredzami prsteigts un izbrnts par tik iespaidgu novrtjumu. Specils Liels balvas uzvartja Adelinde Kornelisena ieguva sudraba medau ar novrtjumu 87,350%. Mzikas pavadjums bija veidots, izmantojot Riharda Vgnera operas Persivals motvus. Ja Kornelisenas jana Specilaj Lielaj balv bija izcila precizittes un viegluma zi, tad brvs izvles programm Parzival bija prk daudz pavads, un jtniece ts lietoja prlieku spcgi. Kju maia gan divos, gan vien temp tika izpildtas lieliski, uz augu, bez liekiem palcieniem, plstoi, un ar mzika to labi akcentja. Parzival nedaudz zaudja ldzsvaru pieeman lkos pa kreisi, k ar nedaudz pietrka snu ieliekuma dubultpiruets pa kreisi, savukrt paplaintos lkus un piruetes pa labi pris izpildja lieliski. Nobeidzot testu, Kornelisena mziku bija apsteigusi, kas jau pardjs pdjos paplaintajos rikos un nobeiguma pas. Kopum janas kvalitte bija augst lmen, un tiesnei to attiecgi novrtja. Kornelisena paskaidroja, ka mjs trenjoties via oti labi iekaujas mzikas pavadjum, tau sacensbs Parzival solis kst platks, un uzstans vairs neatbilst mzikai. Anke van Grunsvena ir pazstama k sta cntja, kura ar apmbas pilnu skatu ar oreiz cents uzvart un iegt gada Eiropas empionta zeltu, bet viai tomr ncs samieri-
Edvards Gls no Nderlandes ar Moorlands Totilas .
nties ar bronzas medau, lai ar no sudraba medaas panieces Kornelisenas viu ra pavisam nedaudz procentu daas. Via tika novrtta ar rezulttu 87,250%. K vienmr, Anke zirgu cents turt pilng kotrol. Mzikas pavadjumu Grunsvena izvljs jau sen prbaudto Espirit Chanson, ar ko jau uzvarja 2004. gada olimpiskajs spls, k ar 2005. un 2007. gada Eiropas empiontos, kad Salinero bija tikai astoi gadi, un tas tikko ska savu karjeru k Liels balvas zirgs. Tehniski izpildjums bija viegls, tau tas acmredzot neietekm tiesneu vrtjumu. Grunsvena ir slavena ar to, ka spj vienmr izpildt pareizo elementu staj brd. Via ierads arn soos, lai gan splja mzika, kur btu jjj pasas ritm. Salinero ska piaf, kad Grunsvena gribja apstties un sveicint. Pirms daas pasa un piaf tika izpildta lieliski, lab ritm un oti eneriski. Paplaintajiem rikiem btu jbt plakiem, t viet tie bija vrsti vairk uz augu. Labi tika izpildta kju maia divos tempos, tomr Salinero bija prlieku ieliecies pa kreisi. Neko sliktu nevarja teikt par paplainto lku un piruetes izpildjumu pa labi. Tas notika izteikt, tr ritm. Paplaintie soi bija sasteigti. Nobeiguma piaf un pasa izskatjs labi, tau apstans nobeigum, lai sveicintu, praktiski nebija, zirgs bija neprtraukt kustb. Grunsvena atzina, ka bronza nav tas, uz ko via cerjusi, tau jau sacensbas iepriekj ziem pardja, ka turpat Nderland veidojas pri, kas vars prspt Anki van
~18~
Kita Hougtona/FEI foto
Kita Hougtona/FEI foto
RZEMS
FEI Eiropas empionts

Dace trausa
Lielbritnija, 25.-30. augusts, konkrs

veiciei ieguva ceturto komandu izcas titulu Eiropas kokra empiont, kas notika Vindzor, Lielbritnij. Iti turpina prsteigt, saemot sudraba medaas, un tikai aiz viiem, treaj viet, ierindojs Vcijas komanda. Nekad iepriek Eiropas empiontos Itlijas komanda nav ieguvusi godalgotu vietu. Pc tredienas truma marruta iespjamie uzvartji veiciei pusce zaudja sparu, tau tad sakopoja spkus, bija atkal zirg, un otraj raund perfekts Daniela Etera ar Peu a Peu un komandas ldera Stva Gerdata ar Jalisca Solier sniegums nodroinja uzvaru. Tomr dienas individuli lielko pankumu guva itlis Natale Kiaudani ar Snai Seldana di Compalto, kuram viengajam izdevs izjt abus marrutus bez kdm, un vi k lderis piedaljs 25 labko jtnieku finl individulaj vrtjum. Vcijas komanda sama bronzas medaas, bet iepriekjie empionu titula panieki Nderlandes komanda ierindojs ceturtaj viet pirms daudz apbrnots franu komandas, kas oreiz nerdja gaidto sniegumu. Mjinieku cerbas par medam komandai bija izgaisuas un, neskatoties uz plm, briti ieguva tikai sesto vietu, bet pc viiem septtaj viet bija rijas komanda. Komandu ca 1. vieta veice 27,66 s.p. (Piuss vicers ar Ulysse 0/12/12; Daniels Eters ar Peu a Peu 6,54/4/4; Klarisa Krota ar West Side v Meerputhoeve 3,61/4/8; Stvs Gerdats ar Jelisca Solier 0.05/8/0) 2. vieta Itlija 31,00 s.p. (Huans Karloss Garsija ar Hamilton de Perhet 3,29/8/12; Duzepe dOnofrio ar Landzeu 2 1,43/13/4; Natale Kiaudani ar Snai Seldana di Compalto 4,47/0/0; Pjrdordio Bu ar Kanebo 2,28/4/8) 3. vieta Vcija 31,75 s.p. (Markuss Enings ar Plot Blue 1,8/8/4; Karstens Oto Ngels ar Corradina 1,64/4/4; Tomass Mlbauers ar Asti Spumante 5,43/4/5; Meridita MaiklaBrbauma ar Checkmate 4,31/4/4) Kop sacensbu pirmaj raund piedaljs 17 komandas, bet otraj raund 17 komandas kop ar 12 jtniekiem, kuri startja individuli. Pirmaj raund visgrtkie ri bija septtais densrslis un trskr sistma, savukrt, otraj da lielu iespaidu uz dalbnieku rezulttiem atstja devtais rslis un divkr sistma. empionu medaas individulaj konkurenc tika izcntas empionta pdj dien. Labko rezulttu sasniedza un zelta medau sama franu sportists Kevins Stauts ar 11 gadus veco rzeli Kraque Boom Bois Margot, abos raundos nenogot nevienu rsli. Ar sudraba medaas ieguvjs Karstens Oto Ngels ar 11 gadus veco vi Corradina marrutu veica tri, bet t k gala rezultts sastvja ne tikai no sacensbm, kas notika svtdien, bet tika emts vr ar dalbnieka starts iepriekjs diens, Ngela rezultts bija sliktks nek Stautam tikai par 0,22 soda punktiem. Bronzas medaa tika sportistam no Nderlandes Albertam Zoeram ar 13 gadus veco kastrtu Oki Doki. Eiropas empiont piedaljs divi sportisti no Igaunijas Reins Pills ar A Big Boy un Tts Kivisilds. Reins Pills 150 cm augstaj truma marrut pat iekuva apbalvoto skait, izcnot septto vietu. Tts Kivisilds ar Cinnamon aj pat marrut bija 40. viet no 76 startjuiem. Dieml 160 cm augstie ri Rolex balvas izc A Big Boy izrdjs par grtu, un dalbnieks no cas izstjs.
Zelta medaas ieguvjas veices komandas dalbnieki: Pius vicers, Danieks Eters, Klarisa Krota un Stvs Gerdats.
Stvs Gerdats ar Jalisca Solier.
Bens Mahers ar Robin Hood.
~19~
Ptera Niksona/FEI foto
VIEDOKLIS
Varam bt starp Eiropas labkajiem

Dace Millere
Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents un Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidents Edgars Treibergs vroja Eiropas iejdes un konkra empionta sacensbas kltien, uzskatot to par savu profesionlo pienkumu. Vi nenolo braucienam ziedoto laiku, jo negaidti iespaidgas bijuas emocijas, vrojot iejdes empiona brvs izvles programm Edvarda Gla startu ar Totilas. Svargs ar gandarjums, kas gts, vrojot Latvijas sportistes Airisas Peneles sniegumu ar Ravelu. K vrtjat Airisas Peneles startu no profesiona viedoka? Augstu vrtjams jau ir tas fakts, ka pirmo reizi msu sportiste kvalificjs startam Eiropas empiont starp kontinenta labkajiem. Basketbol tiek ieguldta milzga nauda, bet valsts izlase pat netiek ldz finlam... Jatzst, ka Airisa pati o rezulttu bvjusi grt darb, balstjusies uz savu sponsoru paldzbu, federcijai sniedzot atbalstu tikai iziroaj posm. Vrojot sacensbas kltien, oti labi varju redzt, k atiras tiesneu vrtjums un apliecina savu subjektvo dabu. Krievu un baltkrievu sportisti nostartja daudz sliktk, bet ir regulri piedaljuies augstka lmea sacensbs, un tpc ir labk pazstami arbitriem. Airisa uzstjs oti labi, via vljs shmu veikt iespjami preczi, varbt tpc mazliet pietrka enerijas, ekspresijas. Varu teikt droi, ja Airisas rcb btu tdi zirgi, k kdreiz bija Akbulaks un Albions Gunai Lojai, Signls Ramonai Mainiecei, Flauta Edtei Roztei, via vartu bt vismaz rangu tabulas vidusda. Tau uzskatu, ka iejde ir t janas sporta sfra un ar viena no sporta veidu disciplnm kopum, kur bijm stipri un ar varam iekt elit. Protams, ir tdi zirgi k Edvarda Gla Totilas vii brvas izvles shm sama vl nebijuu vrtjumu 90,7%. Jpiebilst, ka Gls sagatavojis ar zirgu Ravel, ar kuru Stefans Peterss ogad uzvarja Pasaules kausa izc. Holandiei bija oti spcgi, ieguva pirms trs vietas individuli un uzvarja komand. Bet Totilas rdja ko tdu, ko neviens nebija redzjis. Beidzoties prieknesumam, skattji piecls kjs, skanja ovcijas. Tds zirgs var piedzimt simts gados reizi... Tas ir tikai devius gadus vecs un savus augstkos pankumus vl rds. Bet jau obrd vrotais ita nerels precizitte, augstu pacelts kjas, absolti filigrna svargko elementu izpilde. Kdi secinjumi atkal raduies, attiecinot uz iejdes attstbu Latvij? Msu galven nelaime ir t, ka nav komandas piecu, seu zirgu, kas regul~20~
Edgars Treibergs pie pirms barjeras iziroaj Eiropas empionta marrut ar 150 cm augstiem riem. sts 150, piebildsim, ka Edgara augums ir preczi 190 cm.
ri starttu Liels balvas lmen. Sacensbs jatir tas, kas notiek liel sporta lmen un kas hobija jan. Bet laukum biei redzam zirgus, kuriem vispr ar iejdi nevajadztu nodarboties. Tau ar pilnu prliecbu varu teikt, man nebija kauns, kad Airisa ar Ravelu startja pasaules labko sabiedrb. J, bija viena kdia. Bet tagad sportiste kltien redzjusi visaugstko lmeni un zina, kas un k ir jdara turpmk. Iejd nav gadu limita, kamr tu vari, strd un gsti pankumus. Jdom ar par msu zirgaudztju ieguldjumu. Paskatoties izcelsms, Totilas radurakstos nav slavenu iejdes lniju prstvju. Tau zirgs ir lieliski sagatavots, un pat tiesnei nebija
Holandietis Edvards Gls ar visu apbrnoto Moorlands Totilas treni.
gatavi dam sniegumam vii lika par seiem ldz septiiem procentiem augstkas atzmes nek iepriek, un tas jau bija daudz, bet varja likt vl augstk. Tapc ar slikti, ka Airisai bija ceturtais krtas numurs, tiesnei nebija redzjui citus dalbniekus un atzmes it k pietaupja, lai gan pc tam labk pazstami sportisti pieva pat rupjas kdas. Tau strdja viu autoritte starptautiskaj sabiedrb. Varju ar vcieiem pajokot, kad vairs nav Ullas Zalcgberes Rasty, kur dzimis Latvij no Rbusa, septembris-oktobris, 2009
viiem ar grti tikt pie godalgm. Lai atkal brauc te zirgus pirkt, jo Airisas Ravels dzimis Trvet. Konkr msu sportisti nestartja. Ar kdm emocijm vrojt s sackstes? ri bija pamatgi, plati, attlumi sareti veicami. Ar Baltijas valstu labkais konkrists igaunis Reins Pills divreiz izstjs un tikai pirmaj kvalifikcijas marrut ieguva septto vietu. Msu un kaimivalstu sportisti vl nav gatavi dam lmenim, un varbt pat labi, ka tie, kuri varja pc kvalifikcijas normatviem, nebrauca uz m sackstm. Savukrt pretstat varu teikt, ka no citm valstm Itlijas, veices, Zviedrijas startja oti jauni sportisti, gadus 20 veci un nedaudz vecki, kuri sasniedza oti labus rezulttus. Kda bija sacensbu organizcija? oti augst lmen, jo Londona s sackstes uzskatja par enerlminjumu 2012. gada olimpiskajm splm. Vindzoras pils parks ir milzgs apmram 200 hektru, un te var sarkot visu, kas vien msu sporta veid vajadzgs, ar trscas turnru. Prieks, ka vienu dienu, braucot uz sackstm, park redzju ar karalieni Elizabeti II zirga mugur apmram 50 apsargu pavadb... Jteic, ka nebija pai daudz izklaides paskumu dadu demonstrjumu un prezentciju, bet pati sacku programma bija tik piestinta, ka to ar nevajadzja. Pamanmas bija Kentuki Pasaules Janas sporta spu organiztju aktivittes, kas improvizt rano aicinja braukt uz sackstm Amerik. Lieliski bija laukumu segumi un varjm iepazties ar septiu, astou firmu piedvjumiem aj jom. Interesanti bija vrot holandieu fanus, kuri, tpat k latviei brauc uz hokeju, piedals janas sacksts un ar pc tam svinja uzvaras mazajos krodzios. Brauciens bija interesants un oti vrtgs, tpc l, ka tik maz janas sporta specilistu atbrauca uz m sackstm.
Zintas Lces foto
Zintas Lces foto
STATISTIKA
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 13.09.09.) Konkrs
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Markuss Enings (Vcija) riks Lamaze (Kanda) LATVIJA Andis Vrna Dainis Ozols Guntars Sili Kristaps Neretnieks Andrejs Bistrovs LIETUVA Bens Gutkausks Andrius Petrovs Kosts Gaigals Zigmants arka Stasis Jass Rims Rimkus Rikards Vismeris IGAUNIJA Reins Pills Gunrs Kletenbergs Urmass Rgs Tts Kivisilds Hanno Ellermanis Heiki Vatsels Ebe Lsa Sinejalga Andress Trve 93. 196. 229. 237. 251. 106. 193. 210. 239. 256. 968,00 476,00 402,00 391,50 357,50 15,00 5,00 4,00 272. 290. 684. 261. 291. 615. 325,00 292,00 80,00 35,00 25,00 5,00 5,00 256. 724. 249. 728. 352,00 70,00 35,00 31,00 1,00 1. 2. 1. 3. 2. 3485,00 3253,12 3251,00 Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting
Informciju apkopoja Inese Ruskule
Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2009 rezultti (uz 1.09.2009.)

Konkrs
Pieauguie 1. Andis Vrna 473* 2. Guntars Sili 216* 3. Kristaps Neretnieks 108* 4. Dainis Ozols 82* 5. Andrejs Bistrovs 24* 6. Mairis Penelis 8* 7. Girts Bricis 3*/420 8. Aleksandrs akurovs 3*/211 9. Santa Maspne 3*/86 10. Maira Leja 184 Jaunie jtnieki 1. Linda Ansule 707 2. Kristaps Neretnieks 449 3. Linda Via 418 4. Santa teinberga 261 5. Krista Kliesmeta 230 6. Kristne Egle 229 7. Vija Ceria 187 8. Roberts Neretnieks 176 9. Lauris Vilde 173 10. Linda Josta 111 Juniori 1. Linda Via 471 2. Kristne Egle 430 3. Madara Frliha 344 4. Edte Vgnere 260 5. Santa teinberga 255 6. Roberts Neretnieks 213 7. Dina Indrne 198 8. Lana Kaupua 138 9. Marija Dubrovska 130 10. Paula Glzere 114 Brni 1. Laura Penele 288 2. Linda Via 279 3. Anna Raita Vjaksa 211 4. Viktorija Juraa 203 5. Patrcija Kokina 184 6. Marija Dubrovska 156 7. Roberts Priedtis 111 8. Karna Pavre 94 9. Anna Beska 78 10. Elza Muiniece 74 * Pirmie tiek vrtti marruti ar 150 cm augstiem riem oficilajs starptautiskajs sacensbs.
Iejde
Meridita Maikla-Brbauma (Vcija) 3.
1024. 1011. 1078. 1069. 1903. 1906.
Pieauguie 1. Airisa Penele 502* 2. Agnese Liepia 949 3. Terze Rozenberga 704 4. Agnese Kukaine 600 5. Inga Bistrova 506 6. Terze Ptersone 408 7. Gundega Krere 396 8. Jlija Stepanova 326 9. Kristna Rozte 272 10. Kristne Lisovska 269 Jaunie jtnieki 1. Jlija Stepanova 54 2. Anete Lapina 45 3. Elna Grundmane 18 4. Katerina Miuta 12 Juniori 1. Marija Dubrovska 42 2. Ance Kozulne 42 3. Elna Potaina 30 4. Signija Hmeicka 24 5. Ennija uka 18 6. Krista Kukure 15 7. Mrte Dvidsone 15 8. Jelizaveta eltova 12 9. Mra Meinharte 11 10. Lina Pele 10 Brni 1. Aiga Silavniece 102 2. Sindija Galvia 54
1024. 958. 1153. 1018. 1564. 1568. 1564. 896.
1318. 1223. 1564. 1568. 1822. 1207.
Iejde
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Adelinde Kornelisena, Parzival (Nderlande) Izabella Verta, Satchmo 78(Vcija) Edvards Gls, Moorlands Totilas (Nderlande) LATVIJA Airisa Penele, Ravels IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P Maria uletsa, Markus Marika Vundere, Frankfurt 181. 271. 559. 177. 266. 563. 762 496 51 236. 277. 580 1. 2. 3. 4. 1. 91. 2253 2249 2204 Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting
3. Everita Daubure 45 4. Ksenija Petrova 42 5. Kristne Tverdohleba 30 6. S. Varenberga 26 7. Marta Brnia-Buile 24 8. Paula Grnberga 18 9. Sabne Mlere 15 10. Sofija Lavrenovia 10
* Pirmie tiek vrtti Liels balvas rezultti oficilajs starptautiskajs sacensbs.
Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija
* Prezicjums. Atvainojamies par kdainiem Airisas Peneles rezulttiem iepriekj numur, kas rads sakar ar kdu paas FEI reitingos.
~21~
MSU PADOMNIEKI
Trenii mcbu grups
Jautjums: Kdas ir iespjas trenties pie kda no konkra treneriem, kuri minti k Zirgu Pasta padomnieki? Cik mnes vartu makst trenii? (Elza, 15 g. v., Rg) Atbild: Indra Gabalia, konkra trenere
Strdju Valsts aentr Kleisti. Nodarbbas ar mcbu grupm sku oktobr, tad ar ieteiktu meitenei o iespju izmantot. Ja skola nemains ldzinjos izcenojumus, nodarbbas mnes, tajs piedaloties divas reizes ned, vartu makst ap 30 latiem. Mcbu grups uzemam brnus no desmit ldz 16 gadu vecumam bez priekzinanm. Ja tdas ir, noteikti nepiecieama atsevia saruna. Lai pieteiktos mcbu grups, jzvana instruktorei Tatjanai Lvmanei pa tlruni 26821433. Ja kds vlas tiei manas konsultcijas, var zvant pa tlruni 29423300.
Nav noteikti ierobeojumi

Jautjums: LJF kausa izcas otr posma sacensbs Kleistos ar lielu interesi vroju jaunos Latvijas sportistus. Daudz meiteu, maz puiu. Jaunajos virmo lielisks cas gars un liela uzmba. Prieks un gandarjums par to. Bet vai iem, vl 21 gadu nesasnieguajiem jaunieiem, t nav prlieku liela slodze un spriedze: ptot starta protokolus, var saskaitt, ka Kristai Kliesmetei bija desmit starti, Lindai Viai un Kristnei Eglei septii vien sacensbu dien. Kas nosaka, cik daudz viens sacensbs jstart treneri, vecki? K du situciju koment un vrt tdi padomnieki k treneris un tiesnesis Dainis Lvmanis, k jauns, tikko specilu izgltbu ieguvis specilis Indra Gabalia. Kda pieredze ir Vcij, par to vartu paststt Zinta Lce. Vltos uzzint ar kda pieredzjua, starptautiska lmea jtnieka viedokli par du slodzi. (Anda, Rg)
Anda uzdevusi interesantu jautjumu. Meiteu daudz, puiu maz. T tas ir lielkaj da valstu. Sporta veids ir tehnisks, taj nepiecieams prasmes un iemaas acumrs, ritma izjta, plastiskums, zirga izjta ts var bt vienldz labas gan zniem, gan meitenm. Zniem, protams, objektvi ir vairk spka, iespjams, ka ar taktiskaj darbb vii vartu bt prki, bet meitenes to visu lieliski kompens ar maigumu, zirgu mlestbu, pacietbu un neatlaidbu. Jums its savdi, bet mana trenera pieredze rda, ka meitenes biei vien ir ar dros-
mgkas. Lielajos marrutos gan lielkoties start vriei, un es vl pavisam nesen domju, ka tas ir saistts ar jtnieka lielo fizisko slodzi, lecot pri milzgiem riem. Tau tikai tagad kd sarun ar pieredzjuiem tiesneiem, kdreizjiem jtniekiem, atskrtu, ka nebiju pietiekami labi izvrtjis apstkli, ka aktvu sportoanu jaunas sievietes biei prtrauc, gaidot brniu. Daudzas jtnieces pc prtraukuma ar vairs neatsk sportoanu. Tas tad var bt galvenais iemesls, kpc starp elites jtniekiem sievieu ir krietni mazk. Par jautjum mintajm meitenm varu teikt, ka, lai gan slodze ir liela, tomr uzskatu, ka nekds kaitjums veselbai netiek nodarts. Visas trs sportistes pazstu pietiekami labi un domju, ka ar psiholoiski vias spj izturt du slodzi. Protams, galavrds vienmr paliek veckiem, jo viiem savs brns jsaprot vislabk. Treniu proces un sacensbu sezon trenerim un veckiem tomr kopgi vajadztu izplnot ar kdu prtraukumu jaunieu atptai. Varam paraudzties ar no cita skatu punkta. Jjot tik daudz zirgu, meiteu darbbu var dvt par gandrz profesionlu jtnieka darbu. Augstskol man sporta pedagoijas specilisti mcja, ka jebkda profesionla sportoana nav veselga. Ttad mana atbilde bs da: ldz brdim, kamr sportoana sagd prieku un notiek kvalificta trenera uzraudzb, nekds kaitjums veselbai das slodzes d nevar notikt, uzmangkiem jkst tad, kad sportoana kst par viengo jtnieka nodarbi un ar iztikas avotu, kas uzliek daudz lielkus pienkumus.
Atbild: Sergejs akurovs, konkra treneris
Desmit startu vien dien? Nav viegli, bet, ja jtnieks strd ik dienu profesionli vairkus zirgus, tad maos da slodze nav prsteigums. Ja vl jtnieks sasniedz rezulttu, kas apmierina zirgu paniekus un trenerus, tad gods un slava tdam jtniekam!
Atbild: Zinta Lce, trenere Vcij
Atbild: Dainis Lvmanis, konkra tiesnesis
Vcij nekdi starta skaita ierobeojumi vien dien vai viens sacensbs nepastv, un nav jau ar brniem nemaz tik daudz zirgu. Kad var, jj, cik grib, ja tik mamma atauj Protams, spk vienmr ir normas, ko nosaka sacensbu nolikums sportista starts marrutos atbilstoi vecumam un kvalifikcijai.
Airisa startja lieliski
Jautjums: Vai kds no msu iejdes treneriem vai tiesneiem vroja Eiropas empionta startus kltien? Ja t, tad jautjums, kds uz citu sportistu fona bija msu Airisas Peneles starts? (Sportiste, iescja iejd)
Starts vrtjams oti pozitvi. Airisa ar Ravelu pardja vislabko, ko ldz im spjui. Izcnt vieta gan nav augsta, bet, nenoliedzami, bija jtams tas, k tiesneus iespaido daudzi blakus aspekti, piemram, viiem priek ir statistika ar sportistu sasniegto pdjos divos gados Ar starta numurs ceturtais nebija veiksmgs. Bet Airisa visus elementus veica lieliski pasas, piaf, kju maias, prejas no viena elementa uz otru. Laba bija piruete, plaie soi, kas tika vrtti ar koeficientu divi. Patiem vieng kme bija kju mai divos tempos. Pavisam cits un specifisks ir jautjums par to, k obrd mainjuies pai iejdes zirgi, k tie tiek audzti un apmcti.
Atbild: Kristne Lisovska, iejdes trenere
Jautjiet msu padomniekiem!

Zirgu Pasts izraudzjies savus gada padomniekus, kuri ir specilisti ar janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir piekritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Rakstiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv, un sagatavosim specilistu atbildes laikraksta slejs. Plaka informcija par msu padomniekiem publicta Zirgu Pasta gada nr. 5.
~22~
VSTURE
Liepjas karostas mana

Inese Ruskule
Daces Kupces-Krievias foto
~23~
Latvij saglabjus daudzas kas, kas kdreiz bijuas saisttas ar zirgiem. Viena no dm bvm atrodas Liepjas karost, un t ir slgta tipa mana, kas celta zirgu izjdm, kavalrijas prieknesumiem un jrnieku vingroanas nodarbbm. Msdiens gan nevaram vairs redzt visu ku, ir skatmi tikai sarkano ieeu sienu mri. Nav saglabjusies ar neviena fotogrfija, kur vartu ar savm acm redzt, k kdreiz izskatjs sarkano ieeu ka. Dokumentti fakti vsta par to, ka ka bijusi grezna, un manas jumtu kljusi metla konstrukcija ar stikla dakstiiem, lai milzgaj telp btu dienas apgaismojums. Karosta k pastvga pilstvide izveidota jau 19. gadsimta beigs. Krievijas cars Aleksandrs II pavljis uzcelt apjomgu cietoksni un kara pilstiu Liepjas ziemeu da. Skotnji o kompleksu nosauca par Imperatora Aleksandra III ostu. Tikai Latvijas valsts neatkarbas laik to ska dvt par Karostu. Msdiens karosta ir arhitektras piemineklis, kuru brauc aplkot gan vietjie, gan ar rzemju tristi. Mana ir bijusi tik ietilpga, ka te rkotas oficils malttes. Kad Liepj ierads Krievijas cars Nikolajs II, man tika uzklti galdi garnizona matroiem, kuru skaits bijis ldz pat 4000 cilvku. Cienjamie liepjnieki! Liepjas muzejs uz msu lgumu redakcijai atbildja, ka tiem t rcb nav nevienas fotogrfijas no s manas aktvs dzves laika. Varbt jsu vecvecmmiu un vecvecttiu albumos kda saglabjusies? Priecsimies par to uzzint!
Oktobris Latvijas mroga sacensbas 3.10. iejde LJF kausa izcas 5. posms, Rga, Kleisti 3.10. konkrs sacensbas z/s Zgkalni, Rendas pagasts, Kuldgas novads 17.10. konkrs LJF sacensbas, Rga, Kleisti Latvijas mroga trenisacensbas 3.10. iejde klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti 10.10. konkrs klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti
Kaimios Lietuv, Igaunij 3.10. konkrs Hobunurme kauss, Kulitse, Igaunija 3.10. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 10.10. iejde Lagedi Misa 1. posms, RSK Nancy, Igaunija 17.10. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija 29.10. iejde Tondi, Igaunija 31.10. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija Starptautiskas sacensbas 9.-11.10. iejde CDI3*, Kepevra, Ungrija
Oktobris
P O T C 1 P 2 S 3 Sv 4
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Daces trausas foto
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31
NUMURA SARUNA
No iejdes disciplnas uz konkru

Inese Ruskule
Guntars Lukaevskis ir dzimis rdzinieks, bijis izcils iejdes sporta meistars no astodesmito gadu vidus ldz devidesmito skumam, izcntas daudzas zelta medaas un empiona tituli aj sporta discipln. Tagad gan via ikdiena vairs nav saistta ne ar iejdi, ne ar Latviju, jo vi jau vairk nek desmit gadu ir Vcijas iedzvotjs un regulri piedals konkra sacensbs. Par Guntaru Lukaevski trenere Astrda Belovzorova saka: Visi audzki man ir mi, visi vii man ir k brni, ar Guntars. Vi vienmr bijis un ir solds, nekad man neva neko smagu nest, vienmr ma pats, ar zirgus vienmr pats atsooja. Vai zirgi tevi ir saistjui jau kop brnbas? Vecki vienmr rpjs, lai ms ar brli nodarbotos ar kdu no sporta veidiem. Ms aizveda uz hokeja treniiem, nosplju to apmram etrus gadus, bet brlis spl vl tagad. J, jt ar zirgiem bija mana vlans jau kop mazotnes, bet vecki vienmr izvairgi reaja uz lgumu attiecb par zirgiem. Teica, ka ldz zirgiem jbrauc tlu uz Siguldu. Tau t viet man bija iespjas apmeklt tenisa, peldanas un futbola nodarbbas. Kur tad bija pie vainas, ka ski apmeklt janas sporta nodarbbas? Patiesb pie t vainga Villija Zeltia. Mana mamma strdja kop ar Villiju, kura toreiz jau nodarbojs ar janas sportu. No vias ar uzzinjm par nodarbbm Kleistu sporta bz. Tolaik gan bija citdka sistma nek tagad. Brnus uzma ldz divpadsmit gadu vecumam, un nevarja jau t vienkri aiziet un sact es gribu jt, dodiet man zirgu! Notika uzemanas prbaudes, un ne jau visus, kuri vljs, uzma. Taj 1979. gada ruden, kad devos iestties Kleistu janas sporta sekcij, biju mazliet
Guntars Lukaevskis sacensbu starplaik Vcij.
nobijies, jo man jau bija 13 gadu, un domju, ka neuzems. Lai gan piedevm nokritu no zirga prbaudes laik, mani tomr uzma. Kop bija pieteikus apmram 90 meitenes un 32 puii, taj ruden sporta skol uzma 30 meitenes un 30 puius. Tad ar ski regulri nodarboties ar janas sportu? J, t viss sks. Tolaik janas sporta nodarbbas ietvra gan janas sporta iemau apganu, gan visprjo fizisko sagatavotbu. Fiziskie trenii notika divas reizes ned, tau jana tikai vienu reizi ned vienu stundu. Mana tolaik vl nebija ldz galam uzbvta. Ziem jjm r, neskatoties uz to, ka termometra stabi nosldja pat ldz mnus 25 grdu atzmei. Mans pirmais mcbu grupas treneris bija Uldis berts, savukrt visprjs sagatavoanas nodarbbas mums vadja Lga Baltia un dresja ms ne pa jokam, fizisk slodze bija liela. Tau tas viss paldzja paveikt to, ko esam sasniegui. Vai mcbu grup nodarbojies ilgi?
N, mazliet vairk nek gadu, jo jau 1981. gad sku mcties iejdi pie treneres Astrdas Belovzorovas. Msu kopjs sadarbbas skums bija interesants, jo Astrda negribja mani mct, bet es savukrt negribju jt iejdi. Astrdai bija padom emt apmcb citu jtnieku, tau situcija mainjs. Gribju jau jt visvairk trscu, bet tur bija noteikta svara norma. Piekritu trenties pie Astrdas, bet mums jau pa skum bija vienoans, ka es varu kdreiz prlkt ar kdu rsli.
Pankumu laiks
T sks nozmgs posms Guntara dzv. Seas reizes ned vi devs uz janas sporta nodarbbm, visi trenii bija plnoti. Jau pc gada ieguva treo labko rezulttu jaunieu balvas izc ar zirgu Hans. Iejde bija neatemama Guntara dzves sastvdaa ldz 1991. gadam. aj laik vi izcnja apmram 40 zelta medau, bija vairkkrtjs Latvijas empions iejd, guva godalgotas vietas PSRS empiontos. Neapaubmi, Guntars bija tlaika labkais iejdes spor-
Zintas Lces foto
Jau daudzus gadus dzvojot un strdjot Vcij, tagad Guntars Lukaevskis par savu specialitti izvljies ru prvaranu.
~26~
Zintas Lces foto
Zintas Lces foto
NUMURA SARUNA
tists Latvij. Vi nebija viengais vrietis, kur piedaljs iejdes sacensbs. Tolaik iejd startja ar Oegs Burkovskis, un vlk pievienojs Ainrs Brveris. Tau vrieu krtas prstvji nebija galvenie snceni, Guntara visnopietnk konkurente bija Ramona Mainiece. Vai Astrda Belovzorova bija tava vieng trenere un vai bija ar kds elks sport? Viss, ko esmu zirgam mugur sasniedzis, noticis, pateicoties Astrdai. Via ir mana otr mamma. Astrda vienmr mani aizstvja un manis d biei gja k tanks cauri barikdm. Par labu jtnieku var kt tikai ar laiku, oti svarga ir pieredze. Jtnieks, kur saka, ka prot jt, ir vai nu melis, vai ar neapzins, ka tas ir sports, kur nedrkst teikt es protu! Astrda vienmr skaidri izststja trenia uzdevumu, man vajadzja tikai klausties un izpildt. Domt nebija laika, bija tikai jklausa un jdara, bet pc treniiem via visu izskaidroja skk. Elku man nav bijis. Protams, skatjos, k strd izcilkie sportisti un kaut ko ar centos dart tpat k vii, bet nekad nevienu neesmu kopjis un nekad nevienam neesmu centies ldzinties! Es vienmr mcjos skatoties. Kpc prstji darboties iejd, ja viss risinjs tik veiksmgi? Pc ldzdalbas 1991. gada PSRS empiont Maskav, kur ar starts bija oti veiksmgs, sapratu, ka kaut kas mains un mainsies vl vairk... Atbraukdams no Maskavas, prstju vispr jt. Manu labko zirgu Pridku atdeva Airisai Penelei, un pc trs mneiem via jau veiksmgi ar to startja Bulgrij. Bet es nejju kdu gadu. Vai pc gada atski jt iejdi? 1992. gad Jevgnijam Baldikinam un Aleksandram Romanikovam Trvet bija piedvjums piecu mneu laik sagatavot zirgus starptautiskai izsolei. Vii pierunja ar mani piedalties aj paskum. Tas bija interesants laiks, jo nekas tds iepriek nebija darts. Izsolei bija jsagatavo septii, astoi zirgi, kuru vid bija gan iejti, gan ar neiejti zirgi. Darbu toreiz paveicm augst lmen, labi sagatavojm zirgus im paskumam. Pc s izsoles gan vairk gan neko tdu nedarju, un atkal prtraucu jt. du. J, turklt o vrdu izvljs tiei Brigite, viai tas ita oti skangs. Jpiebilst, ka ar otr dla vrds Latvij ir pazstams Lauris. Skot kopdzvi, jaun imene dzvoja pavisam neliel dzvoklt, tpc bija jsk domt par lielku dzvojamo telpu. stenb vii nedomja tikai par sevi, jo bija mris atrast nekustamo paumu, kur btu vieta ar zirgiem, respektvi mju ar stalli. Pc kda laika du vietu imene atrada, 30 kilometru attlum no Volfsburgas. Jau 1999. gad Guntars ar sievu, brnu un diviem zirgiem apmets uz dzvi sav jauniegtaj un pilnveidotaj saimniecb. Tagad par to var uzzint mjas lap www.pferdesport-radenbeck.de. Ar laiku te ar citi ska izmitint privtos zirgus. Guntars bija domjis realizt ideju par janas skolu, bet izrdjs, ka is bizness nav rentabls, jo tuvkaj apkrtn pc t nebija pieprasjuma. Boksi atrodas gan stall, gan pastv iespja saliekamos boksus izvietot zem nojumes. Lielkais zirgu skaits, ko Guntars sav saimniecb izmitinjis, 33. Patlaban via saimniecb ir 20 zirgu, starp tiem ir gan paa, gan ar citu privtie zirgi. Cenas par izmitinanu ir ldzvrtgas pareizjai vidjai cenai Latvij. Guntara imenes bizness lielkoties ir koncentrts uz savu zirgu trenanu un tirgoanu. Zirgus Guntars iestrd pats, un pats ar tiem start konkra sacensbs. Vi strd bez trenera, un pats tren jaunieus gan pamju saimniecb, gan ar brauc uz citiem staiem vadt nodarbbas interesentiem. Guntars regulri dodas uz sacensbm. Par vienu no saviem rekordiem atzst to reizi, kad vien dien sacensbs piedaljies vienpadsmit marrutos ar deviiem dadiem zirgiem. Savukrt par veiksmgko pankumu uzskata sesto vietu Grand Prix marrut reionlajs sacensbs. Guntaram ar patk piedalties spka lcienu jeb augstlkanas sacensbs, un augstkais prvartais rslis aj discipln ir bijis 1,85 m gada augusta skum. Nesen notikus Pasaules kausa posma sacensbas Kleistos, kuras Guntars vroja kltien, vi vrt pozitvi. Uzskata, ka sacensbas notikuas augst lmen, k ar secina, ka Latvijas sportistu sniegums daudz neatiras no rzemju jtnieku rezulttiem. oti paticis Anda Vrnas starts. Par atgrieanos Latvij Guntars pagaidm nedom, lai gan tda ideja bijusi. Sievai ir labi atalgots darbs, paam izveidota saimniecba. sti nav jgas atskt dzvi Latvij. Negribas mtties no vienas valsts uz otru, jo pai, emot vr pareizjo situciju Latvij. Vcij Guntars ekonomisko krzi neizjt. Bet vi labprt atkal atbrauktu uz Latviju, lai sarkotu eit janas sporta seminrus, ko Guntars jau stenojis pirms pris gadiem, kad apmekljums bija liels un atsauksmes atzingas. septembris-oktobris, 2009
Pirms vairkiem gadiem treneres Astrdas Belovzorovas jubilej. Otraj rind Guntars, tagadj Latvijas Jtnieku federcijas biroja vadtja Anita Mangale (no kreiss) un toreizj janas sporta organizatore Lija Oupe.
Guntars ar Pridku Kleistu treniu laukumos.
Dzve Vcij
Devidesmito gadu vid Guntars biei brauca uz Vciju. Komunican viam nebija grtbu, jo Rg bija pabeidzis 5. vidusskolu, kur tolaik bija padziintas mcbu programmas vcu valodas apguv. Strdja ar staos. 1997. gad vien no tiem Guntars iepazins ar savu nkamo sievu Brigiti. Via bija hobija lmea jtniece, kurai piederja savs zirgs. T paa gada beigs abi ar apprecjs. Nkamaj gad piedzima pirmais dls Jnis. iet dvaini, ka, Vcij dzvojot, var izvlties brnam tik latvisku vr-
Guntars ar abiem dliem veckais Jnis, jaunkais Lauris. Tagad puikm 11 un 7 gadi.
~27~
Foto no Guntara Lukaevska arhva
Foto no Astrdas Belovzorovas arhva
Foto no Astrdas Belovzorovas arhva
ZIAS
Iejdes forums Holand

Sagatavoja Dace trausa
s sezonas visveiksmgkais jtnieks Stefens Peterss ieradsies Holand, kur Iejdes foruma laik 26. un 27. oktobr notiks via meistarklase. Pc uzvaras Pasaules kausa finl Lasvegas, kur vi uzvarja Izabellu Vertu ar Satchmo, Peterss devs uz heni, lai prsptu ar Anki van Grunsvenu ar Salinero. Vai Petersa janas stils ir jauna tendence starptautiskaj iejd? Tas ir viens no jautjumiem, par ko sprieds forum. Via janas stils ir oti atbrvots un iet, ka zirgs iet oti viegli un brvi. ogad praktiskajai daai forum tiks atvlts vai-
rk laika, jo pai Petersa meistarklasm. Ts notiks abs foruma diens. Foruma programm bs vl vairkas citas prezentcijas, lekcijas un klnikas. Uzstsies iejdes pasaul atzinbu guvui cilvki zirgu kustbu ptnieks Ekarts Meijers, izcil sportiste Heike Kemmere, zintnieks Deivids Stiklands, kur iesaistjies iejdes tiesanas problmu risinan un iejdes treneris Tons de Riders, kur uzstsies ar meistarklasi kop ar saviem audzkiem. Veterinrrstus prstvs Reiela Mureija, kura dalsies pieredz par traumm iejd, k ar doktors Frits Slaiters ststs par dopinga lietoanas problmm.
valde uzskatja, ka lmumu nepiecieams pieemt sporta interess. Valde ma vr, ka vadbas pienkums ir interprett pau pieemtos likumus sportisk stil un skaidri apzinties patlaban ekonomisko grtbu rezultt raduos spiedienu, ko izjt nacionls federcijas un sportisti. Tika vienbalsgi nolemts, izpildot nosacjumu, ka, ja ovu organizatori, kas noteikti izjuts nertbas papildus zirgu un komandu d, tam piekrits, nevienu no komandm nevajadztu izslgt. Sarunu rezultt 19. august FEI valde pazioja savu lmumu, ka gan Lielbritnijas, gan Beijas komanda vars piedalties 2010. gada Meydan Nciju kausa srijas sacensbs. Top lgas sastvu noteiks pc zemks lgas finla 20. septembr Barselon, Spnij. FEI konkra komiteja izskata ar jautjumu, ko iesniegusi Itlijas federcija, kas jaun komandas efa Markusa Fuksa vadb uzvarja Dublinas ov, k ar Eiropas empiont ieguva sudraba medau komandu konkurenc. Itu komanda ir prliecinta, ka, neskatoties uz to, ka Meydan Nciju kausa izc vii ierindojs pdj viet, komandai vajadztu piedalties nkam gada srijas sacensbs. Vii atsaukuies uz to, ka, ja divm komandm ir dotas atlaides, ar viiem tdas pienkas. FEI konkra komiteja un komercdepartaments obrd veic prrunas ar darjuma partneri Meydan, lai emtu vr viu vlmes nkamajai sezonai un, protams, turpintu sarunas ar Nciju kausa organizatoriem, pirms pieems galgo lmumu.
dadu injekciju, td labkais, kas var ar to notikt, ir aut dzvot normlu zirga dzvi. Blue Hors Matinai bija vtraina sporta karjera Liels balvas lmen. 2005. gads bija pirmais aj lmen, bet jau bija skaidrs, ka t bs jauna zvaigzne. 2006. gad Matina uzvarja Dnijas empiont. 2006. gada Pasaules janas sporta spls hen t kuva par sensciju, kas ar savu fenomen-
lo brvs izvles programmas izpildjumu spja radt tik daudz emociju skattjos un tiesneos, kdu neviens cits zirgs ne pirms ne pc ts, kaut ar ieguva tikai sudraba medau individul konkurenc, bet bronzu komandu vrtjum. Pusgadu vlk 2007. gad Pasaules kausa finl Lasvegas Matina, kpjot r no treilera, aizrs, un sevi savainoja.
Slaven Matina ks par vaislas vi

Kop ar savu jtnieku Andreasu Helgstrandu Matinai bija fantastiska karjera iejd, tau tagad ca par atgrieanos sacensbu arn ir beigusies. ve guva savainojumu 2007. gada Pasaules kausa finla laik Lasvegas un kop t laika vl joprojm nav pavisam vesela. Ms esam izdarjui visu iespjamo un ticjm, ka t sps atkal piedalties sacensbs, teica Blue Hors staa vadtjs Estebens Mollers. Ar pdj laik izmantot dens terapija nedeva certos rezulttus. Matina tagad vars dzvot stu zirga dzvi bar zirgaudztav Blue Hors Stud Randbol, Dnij. Esot bijis interesanti vrot, k temperamentg Matina pirmo reizi ieradusies pie citiem zirgiem, bet tri pieradusi pie jaunajiem apstkiem un nomierinjusies. Nkamo pusgadu t vienkri vads savu dzvi bar, bet pavasar ks par vaislas vi. Nolemts, ka no Matinas netiks iegtas olnas, bet kume tiks sagaidts tradicionl veid, jo hormonl apstrde embriju transplantcijas procedr saistta ar lielu stresu, bet Matina jau t samusi pietiekami daudz septembris-oktobris, 2009
FEI par izslganu no Meydan kausa

Notiek diskusija par to, kuras komandas nkam gada FEI Meydan Nciju kausa izc paliks aj lg. Pc Dublinas ova 7. august, kad notika pdjs s srijas sacensbas, divas komandas Lielbritnija un Beija ar viendu punktu skaitu iema priekpdjo vietu, kas, atbilstoi FEI Nciju kausa nolikumam, nozm, ka vienai no tm lga ir jatstj. Noteikumu interpretcija var novest pie diviem dadiem izslganas variantiem. Tpc o gadjumu FEI vadba nodeva apsprieanai vald. Kad rads iespja nodod lietu FEI tribunlam,
~28~
Pasaules kausa Centrleiropas lgas ziemeu grupas kopvrtjuma rezultti ru prvaran

(uz 14.09.09.)
1. Andis Vrna (Latvija) 48 p. 2. Tts Kivisilds (Igaunija) 43 p. 3. Arsnijs pakovskis (Krievija) 39 p. 4. Reins Pills (Igaunija) 37 p. 5. Igors Vasijevs (Baltkrievija) 35 p. 6. Vasils Ivanovs (Baltkrievija) 33 p. ...11.-13. Kristaps Neretnieks (Latvija) 17 p. ...22.-25. Guntars Sili (Latvija) 11 p.
LATVIEI PASAUL
Latvieu meitene Kand

Inese Ruskule
Nesen Traines stau forum pardjs informcija par meiteni, kura dzimusi Latvij, krietni ilgi darbojusies ar zirgiem Vcij, tau patlaban dzvo Kand un strd stall. Baiba Santere paststja ar Zirgu Pastam savu dzvesststu. Baiba dzimusi Rg, turpat pavadjusi brnbu, mcjusies 1. Rgas Kristgaj skol. Abas ar vecmmiu Zentu Elberti biei gjuas pastaigties pa meiem, uz zooloisko drzu, brvdabas muzeju. Savukrt vasaras pavadtas laukos, kur ar notika pirm Baibas saskarsme ar zirgiem. Desmit gadu vecum Baiba mainja dzves vietu, jo vias mamma Irna Braunveiga prcls no Latvijas uz Vciju, Heimerheimu. Tur meitene ska trenties janas sport, divas reizes ned apmeklja stalli, kur notika gan konkra, gan iejdes nodarbbas, tau arvien vairk via ska pievrsties iejdes disciplnai. Naudu janas sporta nodarbbm krju pati, t bija gan paas nopelnt naudia, gan ar kabatas nauda. Es biju traka pc tiem zirgiem! Neskatoties uz to, ka biju tikko prclusies no Latvijas, vcu skol man kljs labi. Mcjos vien klas kop ar vcu brniem, k ar apmeklju vcu valodas kursus. Zirgi un skola man oti patika! atceras Baiba. Via biei apciemoja ar Latviju: Kad es vl dzvoju Vcij, 2004. un 2005. gad visbiek devos uz Rgu, lai apciemotu vecmmiu. Biju pozitvi prsteigta, cik oti Rga bija attstjusies kop t laika, kad ar mammu atstjm Latviju. Aizbraucot no Latvijas, atminos vl bariku laikus. Tau jau pc desmit gadiem viss bija citdk. Restorni, krodzii, un vl skaistki nek Vcij! Un diens tik gargs! Pagju gada septembr Jamaik Baiba apprecjs ar franu kandieti anu Fransu Santere. anu via satika, kad ceoja apkrt pasaulei 2006. gad. Pavadju
etras skaistas nedas Floridas pludmal. ASV paldzju organizt paskumus latvieu centr un aktvi apmeklju tos. Manu dzvi prvrta aj pa tat organizt Valentna dienas balle un paldzbas organizcijas paskums Latvijas breu un brnu namiem. Paskuma laik mani iepazstinja ar Silviju Purkaliti, kura paststja, ka vias meitas aizrauans ir zirgi, un ka viai ir ar brnigs treneris. Silvija ar savu vru Vari Purkaliti uzaicinja mani ciemos uz Denveru, kas atrodas Kolorado tat. Vieta, kur dzvoja jauk imene, bija pasakaini skaista kalnos netlu no pilstas. Nkamaj dien devmies uz zirgu stalli, kur mani iepazstinja ar anu Fransu. Abi oti labi sapratmies, devmies izjds kalnos un pc diviem mneiem par atgrieanos Vcij vairs nebija ne runas, ststa Baiba. Tagad vii prcluies uz Kandu. T k ans ir kandietis un perspektvs sportists, via mris nkotn ir prstvt Kandu olimpiskajs spls. Ldz ar to tika skts jauns projekts, t atbalstam tiek meklti sponsori un investori no dadm sfrm (privtpersonas, lieli uzmumi, zirgaudztavas u.t.t.). Projekt paredzts darbs, skot no jaunzirgu iejanas ldz treniiem Grand Prix lmen. Jaunzirgus iecerts prdot, savukrt perspektvkie zirgi tiks trenti augstk ranga sacensbm: Ms vlamies nodroint un izveidot augstas kvalittes sporta zirgu importanas di no Beijas, Vcijas, Nderlandes un pat Latvijas. Mans vrs ir oti talantgs jtnieks konkr, k ar labs treneris. Viam piemt spjas strdt ar sareta rakstura zirgiem. ans veiksmgi izraugs talantgus zirgus, kuri ir perspektvi Grand Prix lmenim. Regulri piedals konkra sacensbs, bet es jtu viam ldzi. Atirb no ana Fransu, es zirgiem mcu iejdes elementus, k ar sagatavoju un trenju via zirgus sacensbm. Jau esam guvui labus pankumus zirgu tirdzniecb. Pircji ir apmie-
Baiba Santere kop ar Vari Purkaliti.
rinti ar sagatavotajiem zirgiem un sazins ar mums regulri, lai pirktu jaunus. Stallis, kur atrodas jaunieu zirgi, nepieder paiem. Viens no Baibas un ana sadarbbas partneriem piedv izmitint zirgus stall, kas atrodas pasakain viet Pemberton. Pilst ir 2800 iedzvotju, un t atrodas 20 minu attl braucien no vietas, kur notiks 2010. gada ziemas olimpisks sples Vistler. Baiba un ans pagaidm nav nolgui papildus personlu, visu dara pai, tau jau no nkam gada dom pieemt darb palgus grmus, kuri apkoptu uz sacensbm paemtos zirgus, gan ar pieskattu mjs palikuos jaunzirgus, kamr sportisti ir izbraukum. Baiba atzst, ka janas sports Kand un Amerik nav tik populrs k Eirop. Via neaizmirst Latviju, tpc ar vlas uzturt sakarus ar msu zirgaudztjiem. Protams, labprt atbrauktu atpsties uz Latviju, uz Saulkrastiem pie jras. Tau tuvk nkotne uzmgajiem jaunieiem ir liels izaicinjums, jo ieskts jauns projekts, kur nepiecieams ieguldt lielu un neatlaidgu darbu.
Zemes paums Pemberton, kur palaik darbojas abi jauniei Bluevault Equestrian Sales, t paniece ir Eloiza tona.
Baibas ikdienas darbs kop ar zirgu Kuervo.
~29~
Foto no Baibas Santeres arhva
PAJGU BRAUKANA
FEI pasaules empionts divjgiem

Ungrija, 19.-23. augusts, pajgi

Kekemetas futbola stadions Ungrij kuva par sacensbu vietu manas braukan FEI divjgu pasaules empiont. aj pirmaj posm dalbnieki sacents divas dienas. Sebastians Varneks no Vcijas, kur uzvarja 2007. gada pasaules empiont Polij manas braukan, pc pirms dienas izvirzjs lderos. Ar oreiz vi sacents ar to pau veiksmgo zirgu pri holandieu siltasiiem Condor S un Wallegro. Varnekam prieks par uzvaru ilga tikai ldz nkamajai dienai, kad man ierads veicietis Bets enks. Vi ir profesionls braukanas skolotjs, kur pats piedals sacensbs, oreiz ar Bavrijas un Holandes iru zirgiem aizjg. veices sekrtjais empions kuva par lderi uz brdi, ldz shmu izbrauca ldija no Nderlandes Mke van Targova. Via ds sacensbs prstv savu valsti jau astoto reizi. Van Targova ar KWPN irnes kastrtu pri Lord un Talos testu veica oti uzmangi un sasniedza aj shm labko rezulttu empiont. Mjinieki Vilmos Lazrs un via jaunkais brlis Zoltans iema ceturto un piekto vietu. Pajgu braukanas sacensbas zirgiem ir grts prbaudjums, kas prasa lielu izturbu, td veterinr kontrole pirms starta ir oti stingra. Ts rezultt Ungrijas braucja Zolta eibena, austriea Fria tenicera, da Hansa Henrika Nlsena, veiciea Daniela Vutriha un Miroslava Matuska no Slovkijas zirgi (visi nacionlo komandu prstvji) netika pielaisti sacensbm. Edvnam Brisonam, kur bija mrojis ceu no rijas, sacensbas ar beidzs ar veterinro prbaudi, jo vi bija ieradies tikai ar diviem zirgiem, no kuriem viens tika no sacensbm izslgts. Marruta sastdtjs austrietis Kristins zeli uzdeva sportistiem tiem saretu uzdevumu, izveidojot maratona ru vrtus, kurus var izbraukt dados variantos. ri bija tehniski grti, un marruts kopum tika atzts par saretu. Patkams izmums bija dens rslis, ko varja izbraukt liel trum. Lai btu prliecints par zirgu labturbu, emot vr augsto gaisa temperatru, es izveidoju tdu marrutu, kas pirmkrt, daudz prasa no braucja. Daji uzvara tiks gta, jau izstaigjot maratona rus un izlemjot, pa kuru ceu braukt, atzmja Kristins zeli, kur pats bijis augstas klases braucjs, bet tagad oti pieredzjis ru sastdtjs. Tas tiem bija grts maratons 69 divjgu braucju ekipm. Astoi gari maratona ri sekoja cits citam bez garm
~30~
Pasaules empions divjgu braukan holandietis Harijs Verstapens.
distancm, neaujot zirgiem un braucjiem atgt spkus. Holandietis Harijs Verstapens ar pri drku holandieu siltasiu aizjg sasniedza labkos rezulttus etros no astoiem riem, sagdjot skattjiem patiesu prieku vrot, k ekipa, braucjam lieki neklaigjot un nelietojot ptagu, izbrauc rus, tos neskarot. Ungru favorts Zoltans Lazrs maratona distanci veica otrais, treaj viet atstjot vcieti Klausu Tebi, kur 2007. gad uzvarja maraton Polij. Neskatoties uz lielo karstumu, aizraujos pajgu braukanas sacensbas bija ieraduies vrot 30 000 skattju. Mke van Targova sajauca vrtus pirmaj rsl, ko pasteidzs izlabot, par to saemot 20 soda punktus un zaudjot cerbas bt lderos. Savukrt pasaules eksempions Vilmos Lazrs otr ra beigs izkrita no ratiem. Par laimi, via palgs paspja saert grous un apstdint pajgu. Abi ekipas loceki guva nelielas traumas, tau beidza maratonu un turpinja sacensbas ar konusu braukan, tdjdi Ungrijas komanda nezaudja via labo manas braukanas rezulttu. Neveics ar 2005. gada pasaules empionam Reineram Pointlam, kur nepareizi izbrauca septto rsli un tika izslgts no turpmkajm sacensbm. Lslo Juhas juniors, 1984. gada etrjgu pasaules empiona Lslo Juhaa dls, izstjs no sacensbm jau ceturtaj rsl, jo viens no zirgiem ska klibot, bet veiciea Daniela Vutriha palgs izkrita no ratiem pie sest ra finia un tika nogdts slimnc, bet ievainojums izrdjs viegls. Pc maratona par lderi izvirzjs 1997. gada divjgu un 2004. gada etrjgu empions Zoltans Lazrs. Viam ar mazk nek viena punkta starpbu sekoja Harijs Verstapens un Bets enks. Komandu vrtjum ldere bija Nderlande, aiz sevis atstjot Ungriju, Vciju, veici. septembris-oktobris, 2009
empionta marruta sastdtjs Kristians zeli, solot uzlikt grtu konusu marrutu, jokoja: Marruts nebs viegls, bet gan zeli marruts. T ar bija. Tikai viens braucjs no 67 startjuajiem spja izbraukt to bez kdm, iekaujoties laika norm. is gods tika ungru braucjam Pterim Vargam. Pdj sacensbu dien lielo karstumu nomainja pelkas debesis, un laiku pa laikam uznca pamatgas lietus gzes, darot Kekemetas stadionu mitru, bet ne slidenu. Ldz pdjam brdim nebija skaidrs pirmo vietu sadaljums. 37 gadus vecais Bets enks no veices bija treaj viet pc maratona. Vi varja nogzt divas bumbias un vl saglabt savu pozciju. 51 gadus vecais holandietis Harijs Verstapens bija 11 punktus priek enkam, un ar vi, nogot divas bumbias un prsniedzot laika normu, saglabja iespju iegt sudrabu. Tau visu izra ungra Zoltana Lazra starts. Vi marrutu beidza ar 13,02 s. p., kas atvirzja viu treaj viet individulaj vrtjum un Ungrijas komandu otraj viet.
Rezultti Individuli
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.
Harijs Verstapens (Nderlande) Bets enks (veice) Zoltans Lazrs (Ungrija) Bens Gosalks (Nderlande) Jaceks Kozlovskis (Polija) Matiass Henkess (Luksemburga) Sebastians Varneks (Vcija) Hanss Georgs rders (Vcija) Fransu Dutij (Francija) Solts eibens (Ungrija)
143,92 146,54 148,18 149,09 150,99 151,91 152,36 156,29 156,82 157,13
Komandm 1. Nderlande 2. Ungrija 3. Vcija 4. veice 5. Itlija
6. 7. 8. 9. 10.
Polija ehija Francija Rumnija Slovkija
Rinaldo de Kraiena/FEI foto
PAJGU BRAUKANA
Pasaules empionts ponijiem

Vcija, 13.-16. augusts, pajgi

Neliel Vcijas ziemeu ciemati Grven-Bokhot, kas atrodas netlu no Minsteres, tiks labkie 90 poniju pajgu braucji no 18 valstm, lai ceturto reizi izcntu FEI pasaules empionta titulus poniju kombintajs braukanas sacensbs vienjgu, divjgu un etrjgu klass. Devias valstis piedaljs komandu sacensbs. Katra komanda sastvja no vienas ldz divm vienjgu, divjgu un etrjgu ekipm. empiont varja piedalties ar individulie braucji pa vienai ekipai katr klas no valsts.
kais rezultts bija individuls konkurences braucjai no Nderlandes Melnijai Bekerei. Holandieu braucjus visu sacensbu laiku uzmundrinja liela ldzjutju grupa, kas bija rbta oranos trpos. Uzvarot maraton, Arjo ar nelielu punktu skaitu bija priek 2005. gada pasaules empionei Sjzijai Stefordai no ASV un komandas biedrenei Bekerei. Jebkur no pieciem labkajiem poniju vienjgu braucjiem varja uzvart kopvrtjum, rezulttu varja izirt viena nogzta bumbia.
bija pirmaj viet.
Konusu braukana, kopvrtjums

Vienjgi. Holadieu jaun, septipadsmitgadg individulaj konkurenc startjo Melnija Bekere kuva par pasaules empioni vienjgu klas. Sudraba medaa tika vcietim Francam Jozefam Lmklam, bet bronza Sjzijai Stefordai no ASV. Bekere izbrauca konusu trasi tikai ar 0,19 soda punktiem, ko sama par laika normas prnieganu, nenogot nevienu bumbiu, kas ierindoja viu treaj viet. Kad Stenforda vienu rsli nogza, Melnija pakps par vienu vietu. Kad ar Melnijas tautietis Arjo van Kekems nogza daas bumbias, kuva skaidrs, ka Melnija Bekere iegst zelta medau un kst par pasaules empioni. Divjgi. Pru klas zelta medau izcnja ar individuls konkurences dalbnieks, 28 gadus vecais vcietis Daniels neiders ar vcu jjamponiju ekipu, kas oti sareto konusu trasi izbrauca bez kdm, tikai saemot soda punktus par vienu minti prsniegto laika normu. neiders bija ceturtais manas braukan un otrais maraton, kad jau izvirzjs lderpozcij. Otraj un treaj viet ar Vcijas prstvji tefans Kohs un tefens Abihts. etrjgi. etrjgu klas par FEI pasaules empionu kuva Tobiass Bukers, kur vienlaikus nodroinja Vcijas komandas uzvaru kopvrtjum. Bukers uzvarja manas braukan, noturjs ldera pozcij pc maratona trases un konusu marrutu veica, nenogot nevienu bumbiu, tikai ar soda punktiem par laika normas prsnieganu, kas kopjo rezulttu nevarja ietekmt, tdjdi iegstot zelta medau sav klas. 2003. gad Bukers ieguva zelta medau vienjg. Ar Bukera komandas biedrs tefens Braukle izbrauca konusu trasi tri, dodot savu ieguldjumu Vcijas komandas uzvarai. Holandietis Jans de Boers ldz konusu braukanai bija treaj viet, tau tad nogza bumbiu, kas va beu braucjam Tinnem Baksam iegt bronzas medau kopvrtjum. Individuli
Manas braukana
Vienjgi. Jau pc manas braukan Vcijas komanda izvirzjs vadb ar uzvartjiem katr no braukanas klasm. T sama 13 punktus, uz otro un treo vietu kandidja Beija un Nderlande. Individulaj vrtjum man vienjgos uzvarja vcietis Fancs Jozefs Lmkls, atstjot aiz sevis Pteri Kouksu no Dnijas un bei Johanu Versvalmu, kur ierindojs treaj viet ar iepaidgo forestas poniju Cathys Tabor. 61 gadu vecajam Lmklam par m sacensbm paliks paas atmias, jo ts via karjer ir pdjs. Turpmk vi pievrssies zirgu trenanai un sacensbs darbosies k marrutu sastdtjs. Divjgi. Pru vrtjum manas braukan vadb izvirzjs otrs Vcijas komandas prstvis tefans Kohs ar Velsas poniju pri, atstjot otraj viet komandas biedru tefenu Abihtu, bet bijus poniju etrjga braucja no Lielbritnijas Anna Grajstona iema treo vietu. etrjgi. etrjga braucjs Tobiass Bukers, kur Vciju prstv visos Eiropas un pasaules empiontos kop 1995. gada, aj laik savai komandai paldzjis iegt vairkas zelta medaas, un ar oreiz pc laba starta manas braukan Bukers deva labu artavu Vcijas komandas uzvarai. Jaunais braucjs Tinne Baks no Beijas ar sirmo Velsas poniju komandu sasniedza oti labu rezulttu un sama otro vietu, bet otrai vcu ekipai tefena Braukles vadb bija treais rezultts.
Jans de Boers no Nderlandes.
Pasaules empione vienjgu klas Melnija Bekere.
Maratons
Vienjgi. Maratona distanc vienjgiem uzvarja 22 gadus vecais Arjo van Kekems, kura tvs Karels piedals pru klases sacensbs. Arjo ar hakneju irnes poniju Domero etrus no astoiem riem veica trk par visiem konkurentiem. Maksime Mariko no Francijas ar drko poniju rzeli Judo ierindojs otraj viet, bet treais lab-
Divjgi. 45 gadus vecais Dters Bkmanis ar vcu jjamponiju pri sasniedza vislabko rezulttu maraton. Via komandas biedrs Daniels neiders, kur sacensbs piedaljs individuli, iema otro vietu, aiz sevis atstjot holandieu komandas prstvi Karelu van Kekemu. Kopvrtjum lderpozcij pc maratona divjgu klas atrads neiders. etrjgi. Oranie fani nebija velti centuies, jo rts van de Kamps juniors ar savu etlandieu etrjga komandu izbrauca marotonu oti lab laik. 29 gadus vecais rts ir sts maratona braukanas specilists, kur uzvarjis maratona distanc vairks augsta lmea starptautisks sacensbs, taj skait ar 2007. gada pasaules empiont. Via tautietis Jans de Boers ierindojs otraj viet, bet aiz via vcu braucjs Martins Tmanis. Tobiasam Bukeram treneris valds Meijers ieteica braukt maratona rus tri, tau bez lieka riska, lai saglabtu ldera pozciju kopvrtjum. Maratona trasi vi beidza divpadsmitais, tomr uzdevums tika izpildts, un pc divm disciplnm Bukers septembris-oktobris, 2009
Rinaldo de Kraena/FEI foto
Rinaldo de Kraena/FEI foto
Vienjgi 1. Melnija Bekere (Nderlande) 2. Francs Jozefs Lmkls (Nderlande) 3. Sjzija Stenforde (ASV) Divjgi 1. Daniels neiders (Vcija) 2. tefans Kohs (Vcija) 3. tefens Abihts (Vcija) etrjgi 1. Tobiass Bukers (Vcija) 2. tefens Braukle (Vcija) 3. Tinne Bakss (Beija) Komandm 1. Vcija 2. Nderlande 3. Beija
131,11 137,76 138,16 131,57 137,00 137,66 39,68 141,67 143,78 407,48 410,08 422,98
~31~
FOTOKONKURSS
Sacensbu aizkulises
Paldies konkursa dalbniekiem par iesttajm bildm! Dai no msu pastvgajiem autoriem varbt uzskatja par prk nopietnu o tmu un nepiedaljs. Tau vljmies js mudint tikai vrgk palkoties apkrt, kas notiek ldzs sacku laukumiem. Vairki autori to oti prasmgi paveikui. Nkam konkursa tma: Visskaistk zirgaste. Ldzu, stiet fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 8. oktobrim. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
2.
1. Ingus Aizups. Vienalga, kas notiek laukum, interesantka ir avze Zirgu Pasts. Vai tiem, jaut Maiga. 2. Alens Zltis. XXX mekl pats... 3. Sigita Eicena. Cik zirgspku pielikts? 4. Zigismunds Rasa. dens veldzjos, bet peldt neprotu. 5. Andrejs Jansons. Kalstu. 6. Krlis Ustups. Tri, jo jbt spoam. 7. Karlne . Savu laiku dubus bridu... 8. Loreta Boka. Visam jbt krtb. 9. Liena Patalujeva. Droba svargka par visu. 10. Rita Turkina. Pc sacensbm Pakavos. Zirgs savu darbu labi padarjis, tagad var atpsties.
3.
4.
~32~
FOTOKONKURSS
5. 6.
7.
8.
9.
10.
~33~
PTJUMS
Vai zirgs bs mans dakteris?

Zane Pavtola
Pirms diviem gadiem ziem zirgu stall ierads kda svea, nomkta un noraudjusies sieviete. Via ldza atauju pastvt pie kda zirga. Tikai pastvt un paskatties. Sieviete izskatjs tik drma, it k kds vias tuvs cilvks tikko btu miris. Protams, du atauju sieviete sama. T via, iegjusi pie pirm zirga, kur ce pagadjs, nostvja boks gandrz stundu. Pc tam aizbrauca, patiesi, bet skumji pateicoties par paldzbu. Neviens stall pau izbrnu par o notikumu neizrdja, jo zina zirga dziedniecisko ietekmi. Mani is gadjums rosinja uz dzikm prdomm par to, k zirgs mums spj paldzt tikai ar savu kltbtni. Vai ai sievietei bija depresija un kas ar viu notika pc tam, neviens nezina. Bet skaidrs ir viens, via grt brd meklja atbalstu pie zirga. is gadjums un persong pieredze ar zirgiem mani pamudinja veikt ptjumu Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas augstskolas bakalaura darba ietvaros ar mri noskaidrot cilvka emocionls izmaias, nodarbojoties ar zirgu, lai ieskictu pozitvo zirga ietekmi uz cilvka emocionlajm izmaim. Ptjums paredzts, lai nkotn Latvij attsttu jaunas psiholoisks paldzbas iespjas ar zirgu. Lielu vrbu esmu pierusi tiei terapijai ar zirgu, jo t ir joma, kur patlaban pasaul ir visvairk veikto ptjumu un aktvk darbba. K notiek zirga terapeitisk ietekme? Vai noteikti nepiecieams sertificts specilists, lai izjustu zirga dziedniecisko iedarbbu, vai ar pietiek vien ar satikanos ar lielo dzvnieku? Kas ir tas, kas liek aizmirst ikdienas grtbas un paraudzties uz pasauli citm acm pc satikans ar o skaisto dzvnieku? K tas ietekm cilvka emocijas? Tie ir jautjumi, kas mani interes. T k man ir daudzu gadu pieredze darb ar zirgiem un papildus tam iegstu psihologa un psihoterapeita izgltbu, n-
kotn vlos papildint Latvij piedvts iespjas saemt psiholoisku paldzbu ar zirgu. obrd Latvij tiek praktizta medicniska metode, kuru saucam par reitterapiju. T akcentu liek uz kustbu zirga mugur. Mani interes psiholoiska rakstura norises, satiekoties ar zirgu, glstot o dzvnieku, vedot pie pavadas, veidojot kontaktu. K mains paapzia, veidojas emocionls paclums, uzticans, uzlabojas garastvoklis, un tiek atgts emocionlais ldzsvars. Latvij zirgs tiek iesaistts medicnisks atveseoans jomas nodarbbs, bet plak pasaul zirgam tiek pieirta ar psiholoiska rakstura loma attiecbs ar cilvku. Tiek veikti ptjumi par zirga psiholoisko ietekmi uz cilvku, tau Latvij du ptjumu faktiski nav. Lai veiksmgi izpttu un attsttu psiholoisko paldzbu sadarbb ar zirgu, vispirms nepiecieams izptt t ietekmi uz cilvku. Intuitvi paredzu, ka nodarbbas ar zirgiem visbtiskk vartu skart emocionls izmaias cilvk. K jtas cilvki, kuri apmekl janas nodarbbas? Vai bs novrojamas btiskas atirbas viu pasajt pirms un pc zirgu apmekljuma? Pieauju, ka spcgku iespaidu zirgs atsts uz cilvkiem, kuri ar janas sportu ikdien nenodarbojas, tomr, lai izpttu zirga ietekmi, esmu skusi tiei ar grupas respondentu, kuras dalbnieki zirgus apmekl regulri. Balstoties uz iem secinjumiem, bs iespja ptt citu cilvku grupu, kuri ar zirgiem iepriek nav saskruies vai nodarbojas neregulri. Ptjum tiek noteikta emocionl stvoka atirba pirms un pc nodarbbm (janas, zirgu kopanas un tranas, baroanas, glstanas, kordoanas), tpc ptjum piedaljs tikai tie cilvki, kuri izmanto Kurzem pieejamo stau pakalpojumus vai ir privto zirgu panieki. Ptjum tika iesaistti 29 respondenti (visas sievietes) vecum no 13 ldz 49 gadiem, kuras ar janu nodarbojas laika posm no nepilna gada ldz 24 gadiem. Respondenti novrtja savu emocionlo stvokli pirms un pc satikans ar zirgu septiu ballu sistma, atbildot uz jautjumiem. K es obrd jtos: satraukts miergs, agresvs miermlgs, drms jautrs, saspringts atslbints, nobijies dros, noskumis priecgs, vj stiprs, laimgs nelaimgs. Tlk tika veikta rezulttu datorizta apstrde. Iegtie dati atklja, ka vienkra satikans ar zirgu t baroana, kopana, jana, spj btiski ietekmt cilvka emocionlo stvokli. Atirbas polrajos vrtjumos bija statistiski nozmgas. Visseptembris-oktobris, 2009
Zane Pavtola
Dzimusi: 1978. gada janvr Liepj, bet nu jau pris gadu kuvusi par saldenieci. Iemaas janas sport: aiz sajsmas uz brdi zaudjusi runas spjas, kad vecmmia trs gadu vecum uzsdinja zirga mugur. Ar janu nodarbojas kop 14 gadu vecuma, to skot Liepjas rajona Grobi sporta bz Priedulji un turpinot Jura staos. Paai pieder vairki zirgi. Izgltba un kvalikcijas: 2006. ldz im brdim: Rgas Getalta institts* (www.gestalt. lv), psihoterapija. 2005.-2008. Rgas Pedagoijas un izgltbas vadbas augstskola, socilo zintu bakalaura grds psiholoij. 1999.2004. Liepjas Universittes Pedagoijas fakultte, kvalikcija Psiholoijas skolotjs, piektais profesionls kvalikcijas lmenis. 1998. Liepjas Universittes Pedagoijas fakultte socilais pedagogs. 1993.1997. Liepjas 10. vidusskola, mkslas novirziens. 1984.1993. Liepjas 1. vidusskola. Hobiji: zirgi, volejbols, psihoterapija, dejas un gleznoana.
~34~
Foto no Zanes Pavtolas arhva
PTJUMS
btiskks atirbas respondenti uzrdja sada miergs satraukts, kur 79% atbildjui, ka pc tikans ar zirgu jutuies miergki. Turklt respondenti lielkoties izvljuies augstu novrtjumu, kas auj secint, ka uzbudinjums pirms satikans ar zirgiem bijis aktuls, iespjams, paaugstints. 53% respondentu pc tikans ar zirgu mazinjusies agresivitte. 56% respondentu atzinui, ka pc izjdes jutuies vairk uzmundrinti, nek pirms ts. Tikans ar zirgu paldzjusi apmekltjiem izjust dzvesprieku, bet drmks pc izjdes nav sajuties neviens. 66% respondentu atzinui, ka pc kontaktans ar zirgu spjui vairk atbrvoties, un sasprindzinjums zudis. Puse cilvku atzinui, ka pc satikans ar zirgu jutuies droki. Puse no aptaujtajiem atzinui, ka pc izjdes izjutui vairk prieku nek skumjas, 58% no ptjuma dalbniekiem sevi pc izjdes atzinui par laimgkiem. Ptjuma otraj da respondenti aprakstja piecus apgalvojumus par savm izjtm pc nodarbbas ar zirgu. Apkopojot mintos apgalvojumus, redzamas konkrtas emociju kategorijas, kurs notiek btiskas izmaias prieks, laimes izjta, atslbums, miers, uzmundrinjums, mlestba, miermlgums un ldzsvarotba. s kategorijas var attiecint uz sekojoiem jdzieniem: piederba, sadarbba, negatvo emociju izlde, atpta, attiecbas. Lai preciztu mintos empriskos ptjumus no zintnisk viedoka, treaj da tika intervti dadi specilisti Latvijas Jtnieku federcijas tiesnesis Dainis Lvmanis, psih. mag. Natalija Volperte, Nacionl rehabilitcijas centra Vaivari Reitterapijas nodaas dibintja Olga Brzia, psihiatrs un seksologs Nikolajs erbakovs, RGI pasniedzja Baiba Pumpia, getaltpraktie Iveta Riekstia, RGI direktors Arturs Dombrovskis un psihoterapeite Lilija Reinholde (eksistencil psihoterapija). Daji strukturt intervij tika noskaidrota specilistu persong pieredze ar zirgiem un klientiem, kuri nodarbojas ar zirgiem, k ar profesionlais viedoklis par to k, viuprt, zirgs spj ietekmt cilvku. Vai vienkra saskarsme ar zirgu var bt terapeitiski iedarbga? No intervtajiem specilistiem 90% atzina, ka, vienkri satiekoties ar zirgu bez pai sagatavota specilista kltbtnes, iespjams saemt terapeitisku efektu. is apgalvojums saskan ar aptaujto jtnieku aprakstu par emocionl stvoka izmaim pc saskarsemes ar zirgu. Lilija Reinholde, Dr. Nikolajs erbakovs un Mg. psych. Natlija Volperte uzsvra drobas nozmi zirga un cilvka savstarpjs attiecbs. To apliecina aptaujto respondentu atbildes: 52% no sievietm
apgalvoja, ka pc tikans ar zirgu bijis vairk drobas nevis baiu izjtu. Arturs Dombrovskis uzsver atbalsta saemanu no zirga, k ar rpes par dzvnieku, kas veicina pieeranos un sadarbbu. Ja iepriek cilvkam ir bijis bail no milzg dzvnieka, un tagad vi uzdroinjies tam tuvoties varbt tikai glstt vai pabarot, t tomr ir jauna pieredze. Ikviena jauna pieredze var bt terapeitiska. Mg. psych. Natlija Volperte un Dainis Lvmanis uzsver disciplnas nepiecieambu saskarsm ar zirgu un emociju raanos, kas var kt par pamatu dzikai cilvka emocionlo problmu atklsmei un jaunu saskarsmes iemau veidoanai. Neatkargi no t, vai tikans ar zirgu notiek trenera un psihologa kltbtn, cilvks atpas, aizmirst dienas laik uzkrto negatvo eneriju un atbrvojas no spriedzes. Vadot o lielo dzvnieku, iespjams prvart bailes un mint izprast savas varas izjtu un notict savm spjm, kas rada paclumu, mieru un harmoniju. Mintie ptjumi auj izdart secinjumus un turpint ptt emocionls izmaias nodarbbs ar zirgiem plak, k ar pozitvo zirga ietekmi un veidot psiholoisks paldzbas programmas sadarbb ar zirgu cilvkiem, kuriem ir sekojoas problmas: Kontakta problmas. Zirgs var tikt izmantots k stimuljos ldzeklis veiksmgu savstarpjo attiecbu veidoan, savu izjtu apzinanas proces, k ar vienkri relakscijai, atptai, garastvoka uzlaboanai, kas ietekm msu uzvedbu un attieksmi. Kautrgi, sev iervuies, bailgi cilvki un tdi, kuriem grti uzticties un atraisties, var apgt kontakta un saskarsmes iemaas, nodarbojoties ar zirgiem. septembris-oktobris, 2009
Teortiskaj da jau tika secints, ldzgi, k veidojas kontakts ar zirgu, veidojas ar attiecbas ar apkrtjiem cilvkiem. Terapija ar zirgu var bt oti noderga gadjumos, kad cilvkiem ir attiecbu grtbas. Disciplnas problmas (piemram, pusaudiem). Piecus gadus strdjot skol, esmu prliecinjusies, ka vairkums pusaudu obrd dzvo nepilns imens. Biei viens vai abi vecki strd rzems, kas brnam rada ilgstou stresa situciju, ldz ar to pasliktins sekmes, rodas uzvedbas problmas un pasliktins kontakti ar vienaudiem, ar skolotjiem. Tpc liela daa o pusaudu ieraujas sev un par problmm neststa. K secinu ptjum zirgs spj sniegt mums emocionlu atgriezenisko saiti, likt izbaudt pieeranos un pilnu emociju gammu, tpc tas btu svargi ar viiem. Cilvkiem, kuriem grti sevi izprast. Arturs Dombrovskis un citi specilisti (piemram, no Kandas) atzst, ka, nodarbojoties ar zirgu, iespjams risint ar dzikas emocionls problmas. Zirgs mums sniedz emocionlu atgriezenisko saiti. o uzskaitjumu vartu papildint ar vientuiem audm, cilvkiem, kuri prdzvojui traumas, socili izstumtiem cilvkiem u. c. Viiem visiem jaunu iespju var dot zirgs. * Getalts (tulkojum no vcu valodas figra, tls, veselums; tas, kas no nek ir kuvis par kaut ko) ir eksistencils psihoterapijas msdienu novirziens, kas msdiens pierdjis savu potencilu un efektvas izmantoanas iespjas ne tikai psihoterapij, bet ar pedagoij, izgltb, biznes, mksl u. c.
~35~
Foto no Zanes Pavtolas arhva
CEOJUMS
Simts baltu zirgu

Daces trausas teksts un foto
Ja meita ir precbu gados un vlas veiksmgi apprecties, tad pilnai laimei esot jsaskaita simts baltu zirgu. Tad nu precties gribtjai vartu ieteikt aizbraukt uz Austrijas federlo zirgaudztavu Piber, kas atrodas netlu no Grcas, un vien rvien piepildt savu sapni. Jeras tikai pie skaitanas, jo starp 260 Piberas ganmpulk esoajiem zirgiem, simts balt krs noteikti atradsies. Pibera ir brnumskaista, kalnaina vieta tring, Austrij, kur aug slavens Vnes Spu janas skolas jaun paaudze. Spu janas skol izmanto tikai Lipicas irnes rzeus, kas visi, izemot vienu bro, ir sirmi. Lipicas irnes zirgi Piber atrodami kop 1920. gada. T, ko ms msdiens saucam par Lipicas irni, sav attstb piedzvojusi dadus lklous, paclumus un kritumus. Laik, kad Eirop atdzima klasisks janas mksla, gan Austrijas impriju, gan Spniju prvaldja Hbsburgu dinastija. aj laik rads nepiecieamba pc viegliem zirgiem militrm un janas skolu vajadzbm. Vispiemrotkie im nolkam izrdjs spu zirgi, kas tri vien izplatjs vis Eirop, atstjot ietekmi gandrz viss msdienu Eirop audztajs zirgu irns. 1562. gad Maksimilins II nogdja spu zirgus Kladrub, kas atrodas msdienu ehij, un nodibinja zirgaudztavu. Sekojot savam brlim, firsts Krlis izveidoja ldzgu privto karalisko zirgaudztavu netlu no Adrijas jras pie Triestas, neliel
kalnain miesti Karst - Lipicas mui. No tiem paiem seniem Kladrub audzja smaga baroka tipa karieu zirgus, savukrt Karst veidoja janai piemrotus, vieglka tipa zirgus. Daa no Karstas zirgiem tika prvesti uz Grcu Austrij, bet, kad varu 1619. gad prma imperators Ferdinands II, zirgi kop ar viu nonca Vnes janas skol, td par galveno zirgu piegdtju galmam Vn kuva karalisk zirgaudztava Karst, pat neskatoties uz tiem laikiem samr lielo attlumu. Jau tad Vnes janas skol strdja labkie skolotji no Spnijas un Itlijas. Visi turpmkie Hbsburgu dinastijas valdnieki bija sti zirgu pazinji un atbalsttji. 1719. gad Krlis VI uzbvja milzgu kompleksu, kur zem viena jumta atrads vietas 600 zirgiem, karieu un seglu mjai, k ar apbrnas vrtie apkalpojo personla apartamenti. Napoleona karu laik Lipicas zirgi no Karstas tika evakuti trs reizes. Tre reize gandrz kuva irnei liktenga, kad pc seu nedu ceojuma 300 zirgu lielais ganmpulks ierads Ungrij, daa izvrguo vju atnesa nedzvus kumeus. Zirgi palika Ungrij ldz Napoleona sakvei 1815. gad, bet pc tam atkal atgriezs Lipic. Pirm pasaules kara laik, kad 1915. gad Itlija kuva par Austrijas sabiedroto, visas ves un kumeus no Lipicas evakuja un izvietoja staos netlu no Vnes, Piber un Kladrub pie Prgas. Pc sakves Karsta piencs Itlijai, Lipicas zirgi, kas mita Kladrub ehoslovakij, netika atdoti atpaka Austrijai, zirgi, kas atrads pie Vnes, nokuva Itlij, td Austrij palika
Piberas zirgaudztavas vadtjs doktors Maksimilians Dobrecbergers.
20 gadus vecais Siglavy Rindunica 71 beidzis savu karjeru Vn un tagad tiek izmantots k vaislas rzelis
vju ganmpulks
tikai 97 Lipicas irnes zirgi, kas bija izvietoti Piber. Piberas zirgaudztavas vadtjs doktors Maksimilians Dobrecbergers, kur ir ar veterinrrsts, k ar pajgu braucjs, paststja, ka cilts dokumentcija no paiem irnes pirmskumiem ar atrodas Piber nevis Lipicas zirgaudztav, k vartu domt. Otr pasaules kara nobeiguma posm apgabalu netlu no Triestes okupja dienvidslvu partizni, un Lipica nonca komunistisks Dienvidslvijas roks. Zirgaudztavu atjaunoja un tur izvietoja Austroungrijas aristokrtiem ekspropritos zirgus. Tomr t ilgi nepastvja un drz vien tika slgta. Tikai vlk pc valsts vadtja Josifa Broza Tito pavles to veidoja atkal. Kop 1989. gada t ir Slovnijas valsts zirgaudztava. Pirmais, ko redz ceotji, ierodoties Piber, ir pastkartes ciengs skats uz baroka stila pili, ko bvjui St. Lambrehtas klostera Benediktnieu mki. Imperators Jozefs II reformu laik klosterim paumu atma un izveidoja tur militro zirgaudztavu. Pibera atrodas trijas kalnu dienvidu pus, un eit gan klimats, gan reljefs ir oti ldzgi irnes dzimtenei Karst, td, stingri pieturoties pie vecajiem irnes selekcijas principiem, Lipicas irne ir saglabjusies neskarta. Lipicas irnes zirgiem nav jbt oti
~36~
CEOJUMS
lieliem irnes standarts ir 154158 cm augstums skaust, tau tiek pieauti ar lielki zirgi, ja tie pc vism prjm pazmm irnei atbilst. Stai ir zles tipa novietne. Boksos tura tikai vaislas rzeus un ves neilgi pirms un pc atneans. Kumei pc noiranas un apzmanas ar Piberas zirgaudztavas degzmm (zirgu iezmana ar transponderiem Austrij nav obligta, lai gan t atrodas Eiropas savienb) gans alpu pavs trs vasaras, tad pc pamatgm prbaudm labkie rzei nokst Vnes Spu janas skol. Apmctas tiek ar jauns ves, lai noteiktu, kura ir tik vrtga, lai paliktu audztav k vaislas ve. Prjie zirgi tiek prdoti. Dakrt ir iespjams iegdties pa kdam no vecajiem rzeiem, kas beigui savu karjeru Vn Spu janas skol (ar fotogrfijs redzamie tiek prdoti). Viena no galvenajm pazmm, kurai bez eksterjra un darbaspjm tiek pievrsta uzmanba vaislinieku atlases proces, ir zirgu spja tri mcties, td Lipicas zirgi ldzs andalzieiem ir atzti par pasaul visintelientko irni. Lipicii ir vlaudzga irne, tikai etru gadu vecum zirgus sk apmct. Vaislas vju ganmpulks gans turpat netlu no zirgaudztavas galvenajiem staiem, bet jaunzirgi vasaras pavada lekns kalnu pavs, kas atrodas apmram 1600 metru augstum virs jras lmea, pilng idill, kur var nokt pa auru kalnu ceu, kas vijas augup gar glti nopautm pavm nogzs tik stvm, ka, iet, tikai ar dievpalgu kda tehnika tur spj noturties un nenovelties tenteriski lej. Gabalu augstk tdu brnumu ar sastopam traktoriam ir platas riepas, bet traktoristam ldz brauc puisietis, laikam jau kanttjs. Lejup no kalna paveras skats, kas iet tuvu absoltam skaistumam ar ciematiiem ielejs, bazncu toriem, pa kdai pilij un dzidriem ezeriiem, meiem, un tas viss vl alpu pavu govju zvaniu skau pavadjum. Pa kalna kor, kur gaiss ir tik dzidrs, ka visniecgko skau var dzirdt kilometriem tlu, gans jauno rzeu bars. Veckajam rzelim ap kaklu zvani, tpc ganam nav sevii jpieplas, lai atrastu baru plaajs ganbs. Lai gan zle eit ir laba, tomr katru vakaru zirgi dodas uz vasaras stalli, kur papildus saem spkbarbu. Ganbu sezonas noslguma svargkais notikums ir rzeu atgrieans no kalnu ganbm, kas izvras par visas apkaimes svtkiem, kad eit ierodas ciemii ar no tlkm vietm. rzeus ved pie rokas visus 20 kilometrus, ar apstanos ce un piknikiem. Nonkot ielej, Piberas pilsti, tos ved gar bazncu, kur mctjs zirgus svt. Pilst ir nelieli laukumi, kurus iespjams ierobeot. Par prieku skattjiem, eit zirgus palai
rzei kalnu ganbs.
Kalnu ganbs kop ar ganu un msu pavadoiem Leo un Tomasu, kas tikai pavisam nesen ieradies strdt Piber no Vnes.
va. Zirgaudztava organiz daudz citu paskumu, kas piesaista publikas uzmanbu. eit notiek ar starptautiska mroga sacensbas pajgu braukan, k ar konkr un iejd. Jaunos zirgus apmca treneru komanda, kas sastv no diviem janas un etriem pajgu braukanas specilistiem. Piberas zirgaudztava ir izveidota par oti pievilcgu vietu tristiem, kas tiek laipni uzemti katru dienu, izemot pirmdienas. Vstures kltbtne, skaisti sakopta vide, karieu muzejs, restorni, viesnca, veikalii, laipni gidi un, pats galvenais, zirgi paliks atmi ikvienam, kas eit pabijis.
Bara galvenajam rzelim kakl pakrts zvani.
Conversano Bonavia 53 ir viens no retajiem brajiem rzeiem zirgaudztav.
Slavenais 31 gadus vecais vaislas rzelis un Vnes Spu janas skolas veterns Conversano Toscana II.
~37~
PADOMI
Saiu tana
Jolanta Lapia, Ineses Ruskules foto
Saiu tanu lielkoties izmanto iejdes zirgiem trenios, gan ar konkra un pajgu braukanas zirgiem. Ts lieto, zirgu transportjot, k ar, ja tiek ttas kjas zirgiem uz nakti. Saites var pildt dadas funkcijas, atirgi ar ir to materili. Ir vilnas un sa saites, zem kurm var ar nelikt mkstos palikus. Ir kombints un ar elastgs saites, kuras nav ieteicams tt bez palikiem. Saites tana uz zirga kjas notiek d secb: 1. Ap kju apliek mksto palikni virzien no kjas iekpuses uz prieku un tad uz rpusi. Veikl pieejami dada izmra un materila palikti. Priekkjm parasti lieto mazka izmra, pakakjm - lielkus. 2. Paliktni pietur ar vienu roku, lai nenosld. Augjai un apakjai malm vajadztu bt viendm. 3. Ar vienu roku turpinot pieturt gan palikni, gan saites galu, ar otru roku sk saites tanu. Saiti tin tpat k lika palikni virzien no iekpuses uz prieku un tad uz rpusi. Jvro, vai visas etras kjas tin pareizi. Visbiek vienas puses kjas ir ttas pareizi, otras puses kjas jtin taj pa virzien, bet uz pretjo pusi. 4. Tanu veic, saiti prliekot no vienas rokas otr. Saiti nedrkst novilkt oti stingri, bet tai jbt pietiekami stingri nottai, lai nenosld. Tanu sk vidusda, tad virzien uz leju. 5. Kad akurti ir notta saite virs kajas vza, turpina tanu virzien uz augu. Tanas bieums atkargs no saites garuma. 6. Tanu beidz augda. Saites galos parasti ir specili stiprinjumi, kas palz nostiprint saites galu, lai tas neatraistos. 7., 8., 9., 10. Saites noemana.
1.
6.
2.
7.
3.
8.
Saiu tanas plusi un mnusi

Plusi Atvieglo dzio saiti (savilcejstiegru). Trenia laik stiegras un saites uztur siltum (sevii veckiem zirgiem). Pasarg, ja zirgs mdz uzsist ar vienu kju pret otru. Labi izskats. Pasarg kjas no netrumiem. Der visiem zirgiem. Mnusi Sliktos laika apstkos tri uzsc mitrumu. Bstami, ja saite trenia laik attinas. Aizem laiku. Aizkav asinsriti. Noslogo kaulstarpas muskuli. Par materila tapanu pateicamies iejdniecei Sanitai Bulai un SIA Princis modelim zirgam Laikmets.
~38~
4.
9.
5.
10.
ZIRGAUDZTJIEM
Minsteres izsoles jaunumi

First Class sama augstko cenu 2009. gada Vestflenes elites kumeu izsol, kas notika 15. un 16. august Minster-Handorf, Vcij. Brais kume no Fidertanz x Sir Donnerhall tika prdots par iespaidgu summu - 36000 eiro. Kumea audztjs ir Bernhards Iltings-Reuke no Borkenes. Otrais drgkais kume bija Estostar, brs Estobar x Furst Piccolo pcncjs, kuru audzjusi un izsol bija izstdjusi Sabne Ludviovski. o kumeu prdeva par 30000 eiro. Schlauschnacker, tumi rudo kumeu no Swarovski x Florestan I (audztja Margareta Hartmane) prdeva par 24000 eiro. Finale (no Florestan x Stedinger) bija visdrgk prdot vte, kuru iegdjs par 13000 eiro. VIP-Lady (no Vivaldi x Florestan) prdeva par 12000 eiro. Visdrgkais poniju kume A New Star, no A Gorgeous x Charm of Nibelungen tika izsolts par 21 000 eiro. Kop tika prdoti 115 rzelni ar vidjo cenu 6609 eiro. 60 vtes tika prdotas par vidjo cenu 5853 eiro. 19 prdoto poniju kumeu vidj prdoanas cena bija 3400 eiro.
Ohlala tika prdota Kirk Dressage par 300 000 DKK vai 40 400 eiro.
Vindzor, tpc izsol cenu piedvja telefoniski. Anna Katrna Linsenhofa iegdjs Sonnenschein (no Sion x Dormello). No konkra kumeiem par visaugstko cenu tika nopirkts Journale (no Stalypso x Couleur Rubin x Zeus). Pola Vendelna zirgaudztav audzt jaun vte tika prdota uz Kandu par 15 000 eiro. Kop 39 prdoto konkra kumeu vidj cena bija 5592 eiro. 2009. gada Oldenburgas elites kumeu izsol tika prdoti 111 kumei, un vidj cena par vienu sasniedza 7727 eiro.
Du elites kumeu izsole
Ohlala kuva par drgk prdoto kumeu 2009. gada du siltasiu elites kumeu izsol, kas notika 5. septembr zirgkopbas un sporta centr Vilhemsborg, Dnij. Ohlala ir bra iejdes novirziena vte, ko selekcionjis Frode Jensens. Ts tvs ir Blue Hors Zack, bet mte - Ohio no Limelight. Ohlala tika prdota Kirk Dressage par 300 000 DKK vai 40 400 eiro. Par du siltasiu irnes jauno Gada rzelnu nominto Sanbaeks Lacapo no Tailomade x Solos Landtinus prdeva par 150 000 DKK (20 200 eiro). oti pievilcgais tumi brais Believe Me no Belissimo x Prince Mab xx) aizgja par 160 000 DKK (21 500 eiro). 85,5% no izsolei piedvtajiem kumeiem tika prdoti jaunajiem saimniekiem. 47 kumeu vidj cena bija 49 000 DKK jeb 6600 eiro.
Furst von Jever bija drgk prdotais kume Oldenburgas kumeu izsol.
Piedvjums sadarbbai
Fehtas izsoles jaunumi

First Class prdots par rekordcenu Vestfles izsol.
A New Star bija drgkais poniju kume.
Dniete Lone Boga Henriksena jau atkal izclusies. Via piesoljusi augstko cenu Oldenburgas elites kumeu izsol Fehtas pilst Vcij. Furst von Jever no Furst Romancier x De Niro x Rubinstein tika prdots par 45,000 eiro. Henriksena audzins jauno kumeu par perspektvu vaislas rzeli. Furst von Jever audztjs ir Heinrihs Geriets. kumea prdoana ir paclusi vidjo tirgus cenu ldz pat 8883 eiro par iejdes kumeu. Pirms trim gadiem via iegdjs Furstenball (no Furst Heinrich) par augstko cenu, un vlk tas kuva par Oldenburgas rzeu licencanas 2008. gada empionu. Kume ar nkamo lielko prdoanas cenu bija Quadrivio (no Quaterback x Stedinger). To, zvanot pa telefonu, par 31 tkstoti eiro iegdjs austriete Sisija Maksa-Toirere. Lielk daa vadoo iejdes jtnieku atrads Eiropas iejdes empiont septembris-oktobris, 2009
Carmensine ir oti skaista trsgadga vaislas ve ar mlgu raksturu. Izcelsme rzemju, un oti smalka. Tpc zirgs ir drgs. Nezini, vai spj tdu drgumu uzturt? Atmet rpes! Noprc pusi samaks pusi no zirga cenas un uztici rpes par to mums. Varsi priecties par vienu izcili talantgu un jauku kumeliu nkamaj gad. Msu partnerbas piedvjums dod ar mazk pieredzjuiem zirgu paniekiem iespju pilnvrtgi kontaktties ar zirgu, vienlaikus tiek dota iespja ar savu zirgu veiksmgi piedalties vaislas darb un Latvijas sporta zirgu turpmk veidoan. Sadarbba vai partnerba var notikt ar ar kdu citu zirgu vai kumeu msu zirgaudztav Zviedru Birzes Zirgi. Rta L. Rasia Tlrunis 28328968
~39~
ZIRGU TURTJIEM
Kas ir Aloe Vera?

Aloe Vera jeb alveja tiek dvta par brnumdartju augu, dabas dziedintju, dzvbas augu, k ar vl daudzos citos nosaukumos, kas saglabjuies gandrz 4000 gadu garaj laika ritjum, kop cilvce pazst un izmanto auga brnigs pabas. Faktu, ka is augs ir bijis zinms jau izsenis, pirmo reizi apliecina Dords Eberss 1862. gad, kad, ptot kdu 3500 gadus pirms msu ras tapuu iptieu papirusu ar rstniecbas augu aprakstiem, starp prjiem atpazst ar alveju. Drz pc tam ar citi ptnieki konstatja, ka alveju pazina jau senajs nas un Indijas kultrs. Sekmgu alvejas pielietojumu radui grieu un romieu dziednieki Dioskords un Plnijs Veckais. Leenda vsta, ka savulaik Aristotelis ir prliecinjis Aleksandru Lielo ieemt Indijas okena salu Sokotru, lai vartu nodrointies ar tur bagtgi augos alvejas krjumiem karavru ievainojumu dziedinanai. Savukrt iptieu valdnieces Nefertite un Kleopatra augstu vrtja alveju k lielisku skaistumkopanas ldzekli. Dab sastopami vairk nek 200 alvejas veidi, bet tikai etriem no tiem piemt dziednieciskas pabas. Visefektvk iedarbba no vism alvejas irnm ir Aloe Barbadensis Miller (pazstama ar k Aloe Linne). Tas ir viengais alvejas veids, kam ir tiesbas saukties par Aloe Vera jeb sto alveju. Aloe Vera sastv ietilpst ne mazk k 75 pazstamas uzturvielas, kuras var iedalt sekojos grups: Vitamni alveja satur daudz vitamnu, no kuriem svargkie ir antioksidanti vitamni C un E, k ar betakatotns (A vitamns). Alveja ir viens no nedaudzajiem augiem pasaul, kura sastv ietilpst vitamns B-12. Minerlvielas magnijs, mangns, var, hroms, kalcijs, ntrijs, klijs, dzelzs. Aminoskbes alvejas sastv ir 20 no 22 aminoskbm, kas nepiecieamas cilvku un dzvnieku organismam, taj skait astoas neaizvietojams, ko organisms pat neizstrd, bet ts juzem ar prtiku. Cukurs virkne svargu mono un polisahardu, kam ir btiska loma imnsistmas stiprinan. Enzmi lipzes, protezes un citi prtiku eoi un gremoanu veicinoi fermenti. Augu izcelsmes steroli iedarbojas k spcgi pretiekaisuma ldzeki.
~40~
Saponni ziepjveida substances, kas veicina spcgu pretmikrobu iedarbbu pret dadm baktrijm, vrusiem un ar sntm (tdm k rauga un piena snte). Lignns prkosnjusies viela, kas Aloe Vera pieir spju iekt dzii d.
ve ar alerijas izraistu kakla muskuu iekaisumu smag form. Pietkuma rezultt radies miozts, kas izncinjis audus pla laukum.
Aloe Vera nevar noemt beigtos audus, td no tiem jatbrvojas mehniski. Attl redzams savainojums apmram 30 cm diametr ar iekaisuiem muskuu audiem, kas nedaudz asio.
Pc divu nedu brces apstrdanas divas reizes dien ar Aloe Vera izsmidzinmo dumu, var redzt, ka brce ir tra un nav pazmju, ka veidotos iekaisums.
Pc diviem mneiem brce ir pinb sadzijusi, atstjot pavisam niecgu rtu, kas iezmta ar daiem baltiem matiem.
Antrahinoni organiski savienojumi, no kuriem svargkie ir alons un emodns, bet vienkopus tie ir spcgi pretspju ldzeki, kam piemt ar antibakerila un pretvriusu iedarbba. Dabisk veid caurejas ldzeklis. Salicilskbe aspirnam ldzgs savienojums, kam raksturga pretiekaisuma iedarbba un spja uzskties pat caur atmiruiem audiem. Kompnija Forever Living ir padomjusi ne tikai par cilvku, bet ar par msu mluu dzvieku, taj skait, zirgu, labsajtu un veselbu, piedvjot produktus gan slimbu profilaksei, gan aktvai rstanai, gan trku atveseoans procesu veicinanai pc slimbm. Produktu sastv ir ldz pat 100% stabiliztas alvejas elejas vai, kombinjot ar citm dabgajm rstniecbas vielm, alveja tiek izmantota k galvenais komponents. Forfever Living kompnijas zintnieki veikui ptjumus un pierdjui, ka alvejas produkti veicina un patrina bru, pat oti plau savainojumu, dzanas procesu pat ldz astom reizm un, kas ir svargi, rtas samazins ldz minimumam, bet mazku savainojumu gadjum praktiski nav pamanmas. Piemram, katra zirga panieka pirms paldzbas aptieci jbt izsmidzinmajam nomierinoajam losjonam ALOE FIRST. To var izmantot virspusju bru, skrambu, izguljumu, apdegumu un citu traumu rstan, no kurm ikdien neviens nav pasargts. Produkts spj tikt gal ar oti plam das traumm. aj produkt ir 78% alvejas. T formul ietilpst propoliss un rpgi izraudztu rstniecbas augu kopums, kas pastiprina alvejas dabisks antibiotisks pabas. o produktu var lietot ar cilvki. Pamatojoties uz alvejas rstnieciskajm pabm, Forfever Living zintnieki izstrdjui produktus, kas iedarbojas uz imnsistmu, to ievrojami uzlabojot; kaulu sistmu, sevii efektvi uzlabojot kustbu kvalitti, ko rada skrimaudu defekti; gremoanas sistmu, svargi zirgiem, kam biei mdz bt kolikas. Lai uzzintu vairk par Forfever Living, var zvant pa tlruni 26258326 Dacei. Forfever Living kompnijas prstvis iepazstins ar iem katram svargajiem produktiem 7. novembr seminr, kas notiks Trvetes zirgaudztav.
ZIRGU TURTJIEM
Specializts barbas Latvijas tirg

Zirgu Pasts
Jau vairkus gadus Latvij ir noprkamas specializts barbas un barbu piedevas no dadm valstm. K pirmo barbas zmolu, kas bija mums pieejams, daudzi zirgaudztji atceras Ovator, bet laika gait Lietuv ievest barba tlk netika tirgota Latvijas teritorij. Mainjusies situcija tirg, un dai populrkie zmoli gjui
N.p.k. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 11. 12. 13. 14. 15. 16. Zmols Hartog Leovet Eggersmann Masterhorse Humavet Josera Equistro Happy Horse Cavalor Muehldorfer Speed ProHorse Veda, Zoo VIP Foran Dodson&Horrell
no rokas rok no viena tirgotja pie cita, dai nav izturjui svo konkurenci mazaj Latvijas tirg. Esam apkopojui informciju, kas vartu bt visnota noderga zirgu turtjiem. Publicjam PVD (Prtikas un veterinraj dienest) reistrto uzmumu sarakstu, kam atauta dzvnieku barbas
PVD nr. 018959 035118 021694 021694 021694 019020 033213 023075 019013 038743 038743 018393 019557 030292 022240
izplatana un produktvo dzvnieku barbas mazumtirdzniecba. Par uzmuma darbbas atbilstbu likumdoanas prasbm var prliecinties ar pc uzmumam izsniegts PVD reistrcijas/atzanas apliecbas. Apkopoti 15 zmoli, kurus izplata 12 reistrti barbas izplattji ttad dara to legli.
Tirgus dalbnieki barbas izplatan uz 1.08.2009.

Firma, kas preci piedv Latvijas tirg SIA Korsaro, Rga SIA Barons IM, Rga SIA Spals Plus, Rga SIA Spals Plus, Rga SIA Spals Plus, Rga SIA Bertas Nams, Rga SIA Vet Line SIA GPC SIA Zooserviss SIA LA Equus SIA LA Equus SIA Proventus Farms Pluss SIA Magnum Veterinrija SIA I.V.M SIA Komeks, Rga Kontakti, informcijas avots, vieta Sporta skola Kleisti, Kleistu iela 75, veikals Korsaro Veikals Zirgu stallis, Nometu iela, www.zirgustallis.lv www.zirgulietas.lv, eggersmann@inbox.lv, tlr. 26544243, Jolanta Lapia www.zirgulietas.lv, eggersmann@inbox.lv, tlr. 26544243, Jolanta Lapia www.zirgulietas.lv, eggersmann@inbox.lv, tlr. 26544243, Jolanta Lapia Veterinr aptieka Biumuia, tlr. 29226197, Aija Pavlovska Veterinr aptieka, iveta@vetline.lv Veikalu tkls Latvij, noliktava Remtes iela 21, Rg, tlr. 29125851 Veikals Ogr, tlr. 29839638 Stefnija; 29436292, Tija www.zirgubariba.lv, zirgubariba.lv@gmail.com, tlr. 29244075, Laila www.zirgubariba.lv, zirgubariba.lv@gmail.com, tlr. 29244075, Laila tlr. 26548494, Anita Kreicberga www.magnumvet.lv, magnum@magnumvet.lv, tlr. 29185681, Astrda iveta.bertina@inbox.lv, tlr. 29275048, Iveta komeks@komeks.lv, tlr. 67339535
~41~
ATPTAS BRDIM
Karalisks personas zirgos

Dace Millere
Spnijas gleznotjs Djego da Silva Velaskzs (1599-1660) ir viens no dienkajiem spu Zelta laikmeta mksliniekiem. Btiska via dairades sastvdaa ir karalisks imenes un citu augstmau portreti, protams, daudzi no tiem attloti zirgos. Velaskzs jau jaunb kuva par pazstamu mkslinieku un no savas dzimts Sevias 1622. gad devs uz Madridi, lai iekarotu sabiedrbas augstko slu atzinbu. Tas toreiz neizdevs, vi atgriezs mjs, bet jau pc mneiem diviem mkslinieku sasniedza vstule, kuru rakstja karanama kapelns, pavstot, ka miris galma gleznotjs Rodrigo de Viljandrando, un via vieta ir brva. Velaskzs tlt, cik nu tas taj laik bija iespjams, devs uz karanamu, apmets pie sava pazias kapelna un uzgleznoja via portretu. Cits mkslinieka novadnieks, karaa bra Ferdinanda sulainis portretu aiznesa uz pili un pardja savam kungam, kuram glezna oti patika, un vi tlt pastja ar savu portretu. Tad kapelna portretu ieraudzja ar karalis Filips IV, kur savam brlim ldza ataut sav viet ierasties uz pozanu mksliniekam... T Velskzs iekaroja karaa sirdi un zeltto rmju ietvarus, kuros vlk greznojs vienas no via vislabkajm gleznm. Mkslinieks pakpeniski kuva par galma gleznotju. Velaskzs divas reizes ilgku laika posmu pavadjis Itlij, lai mctos. Tau laika periods, kur tiek gleznots visvairk un vislabk, iegstot izcila portretu meistara slavu, attiecas uz laiku no 1630. ldz 1640. gadam, kad vi strd Madrid. Tad ar tapusi lielk daa gleznu, kur karalisks augstbas portrettas zirgos. Slavenk no tm pasaules mkslas vstur ir karaa Filipa III portrets uz zirga. Tau kopum jteic, ka ajs glezns nebt nav svargs zirgs. To figras tikai apliecina mkslinieka gleznojuma virtuozitti, bet sav krum neaizsedz galveno tlojams personas raksturu. Bija jau oti liela vlans te attl redzamo karaa Filipa IV sievu Izabellu Burbonu saistt ar Pilru de Burbonu, tagadj karaa Huana Karlosa I msu, kura no 1994. ldz 2006. gadam bija Starptautisks Janas sporta federcijas (FEI) prezidente. Tau pieejamkie vstures avoti vsta, ka Filipa IV un Izabellas laulb dzimuie brni mirui brnb, un dzimtas turpintji sekoja viam tikai savienb ar otro sievu. Bet Pilras de Burbonas dzimta ir cita, kas Spnijas karaliskaj imen ienca no Francijas, skot ar 1700. gadu.
~42~
Filips III, Spnijas karalis uz zirga, 1634-1635.
Dona Gaspara de Guzmona portrets zirg, vlkais karalis Olivaress, 1634.
Infanta Baltzara Karlosa, Filipa IV dla portrets zirg, 1635.
Prina Baltazra Karlosa portrets uz zirga, 1634-1635.
Spnijas karaa Filipa IV portrets, 1634-1635.
Karalienes Izabellas Burbonas, Filipa IV sievas portrets zirg, 1634-1635.
ATPTAS BRDIM
Nozagtais kume
andors Petfi, ungru dzejnieks Lido vj pa putu, Nokp viss; Lido strauj zirg Jauneklis. Teic no kuras puses Steidzies tu? Puta dvja man Kumeu. Ganjs tur bar. Bija nakts. Un no turienes mans Kume zagts. Ar Tras tirgus Drz jau klt, Turp man, lauptjam, Gribas jt. T nu neies, drgais, Vlies tu! Atdod atpaka o Kumeu. Mans tas zirgu bars un Kur tev nakts! Dienas vid tas no Manis zagts! Vai os vrdus dzirds Lauptjs? Tlk traukdams, tas pat Nepiestj. Tomr, panieku Mierinot, Atbildi nav ktrs Viam dot: Ganmpulk zirgu Tev vl daudz Kamd gan pc viena Brc un sauc. Viena sirds man bija, To onakt Nekaunjs jsu Meita zagt! (Atdzejojis Laimonis Kamara. No grmatas 100 dzejoi, izdevniecba Liesma, Rga, 1973)
Daugavas zirgs
Daugavas vid, Doles salas lejasgal, atrodas milzu akmens, saukts par zirgu. Zirga nosaukumu tas dabjis sava lieluma pc. is akmens nodara lielu postu plostniekiem un visiem, kas brauc pa dens ceu Daugavu. Senk is akmens atradies uz Daugavas lab krasta, bet velns, saskaities un, skauddams visiem dens cea braucjiem plostniekiem, laiviniekiem un visiem citiem, iesviedis to Daugavas vid, pa dzik viet. Tur tas stv vl odien un gaida, kamr to kds izcels atkal krast. (918, 597, Lvni)
Teicji par zirgiem

Ja zirgu atkal ieliek stall t, ka viam galva iznk uz tukumiem (ziemeiem), ta vi paliek klibs. (H. Skuji, Smiltene; 34981) Ja zirgam t ietaisa steliu, ka viam galva iznk pret tukumiem (ziemeiem), ta vi klib. (H. Skuji, Smiltene; 34982) Priek dzeguzes kkoanas vajagot izpeldint zirgus, tad tie labi barojoties. (A. Zibens, Rugji; 34983) Lai zirgi labi barotos, tad viiem jnoglauda muguras ar auzm, kas sil pri palikuas. (K. Krasti, Koknese; 34984) Zirgiem ar auzu izdm ir mugura jnober, tad tie ir brangi. (P. Zeltia, Ikile; 34985) Lai zirgi btu brangi, tad pa Juriem jcep maize. (M. Veidenberga, Vecmokas; 34986) Sliktam zirgam jnoberz mugura ar nosistu kurmi, tad tas drz uzlabosies. (F. Brvzemnieks, 1881, VI, 201; 34987) Lai btu brangi zirgi, tad jnoer dzvs kurmis un jpavalk pa tm auzm, kuras dod zirgam; tad kurmis jieliek izurbt siles caurum un jaizsit ar dlt. Tad zirgi ir brangi k kurmji. (L. Dragne, Meirni; 34988) Kad zirgi pirmo zli ied, tiem dirs trpi metas. (J. Jansons, Pli; 34989) Pavasar, pirmo reizi ejot lauk strdt, nevajaga zirgus skubint, jo citdi tie pck biei piekusot. (K. Corbiks, Kroa-Vircava; 34990) Ja zirgs, braukt skot, ce labo kju pa prieku, tad bs laime; ja kreiso, tad nelaime. (A. Vilci, Lgatne; 34991) Kad zirgs, vedot no kts, ce kreiso kju pa prieku, tad braucot notiks kda nelaime. (K. Corbiks, Kroa-Vircava; 34992) Ja izbraukanai pie durvm pievests zirgs izkrns, tad t ir laimes zme. (A. Blenteina rokraksts, Zemte; 34993) Ja braucot jeb jjot zirgs uzreizi apstjas un neiet vairs tlk, tad saka, ka vi redzot velnu jeb kdu nelabu garu. Ja cilvks grib to redzt, tad jskats pr zirga kreiso ausi. (A. Blenteina rokraksts, Gramzda; 34994)
Zirgu skrieans sackstes. Pirms to skuma stall ienk hipodroma inspektors un redz, ka viens no treneriem kaut ko dod savam zirgam. Inspektors jaut: Kas ts par tabletm? s?! Visparastks karameles! Pats du un ar zirgu uzcienju.Vlaties kdu? Labi, dodiet ar! Pirms starta treneris saka savam okejam: Visu distanci turies kaut kur par vidu un sc izvirzties tikai pdj apl! Ja pirms finia kds tevi apdzs, neuztraucies tas bu vai nu es, vai ar inspektors. Brigadieris iedod celtniekiem desmit bundas ar krsu un liek nokrsot ku: Darba dienas beigs ierados prbaudt! Vriem gribas iedzert, bet naudas nav, tpc vii nolemj prdot iedoto krsu, lai nopirktu dzeramo. Lai vartu kaut nedaudz ko paskaidrot brigadierim, vii nokrso nelielu dau kas sienas, k ar nosmr ar krsu purnu tuvum stvoajam zirgam. Vakarpus brigadieris ierodas un jaut: Kpc neesat nokrsojui?! Nepietika krsas! Bet es tau iedevu pat vairk par vajadzgo! Zirgs izdzra! Kds vl zirgs?! Tas tur, kam viss purns ar krsu. , tas! Es brnos, ka vl nav nosprdzis pagjuaj ned apda pris simtus
~43~
Daces trausas foto
Mra Millera foto
REKLMA/SLUDINJUMI
LAT VIJAS ZIRGU IRNES VAISLAS RZEU ENTISKS KVALITTES UN CILTSVRTBAS NOTEIKANA 2009 26. 09. 2009.
ZMC Mui
27. 09. 2009.
Burtnieku zirgaudztava
LATVIAN WARMBLOOD HORSE SHOW 2009
Eirop lielkais veikals zirgiem 10 000 zirglietu!

Pastjumus var veikt: SIA Zirgaudztava GRAVAS Tlr.: +371 63191183, kraemergravas@inbox.lv
Ulda Podnieka informcijas un lmu studija piedv TV raidjumu AUZU MOTORS LTV7 televzij. Visus 2008. un 2009. gada raidjumus var redzt mjas lap www.ljf.lv
Vlamies skt sadarbbu

ar Latvij, Lietuv un Igaunij esoajiem Tranes, Arbu un Trasiu irnes zirgu audztjiem un paniekiem, lai Baltij izveidotu Tranes audztju asocicijas meitas biedrbu. Visiem interesentiem jpiesaks, atstot zirga pases kopiju (Latvijas pass 2., 4. un 5. lpp.).
Informcija: Tlr.: +371 28381031 (Ruta) Fakss: 63191184 E-pasts: zirgigravas@del.lv
~44~
REKLMA/SLUDINJUMI
jsu zirga labsajtai -
Fitopreparti un kopanas ldzeki
Magnum Veterinrija SIA
Ulbrokas iela 23, Rga, LV-1021 tlr.: +371 671 60092 / 93 mob. tlr.: +371 2918 5681 magnum@magnumvet.lv www.magnumvet.lv
Oficil prstvniecba
Liepjas zirglietu veikals Kentaurs

No gada 1. septembra atrodas jauns telps Krmjas prospekt 23.
Darba laiks no pl. 10 18, sestdiens ldz pl. 16.
Bsiet laipni gaidti!
~45~
TIESANA
FEI Iejdes operatvs grupas izminjumi

FEI Iejdes operatvs grupas izlolots tiesanas sistmas izminjumi notika no 7. ldz 9. septembrim Deutsche Bank stadion hen, Vcij. Labi organiztais paskums, kas bija atvrts ar skattjiem un presei, bija pirmais konkrtais solis uz iejdes tiesanas sistmas modernizciju. aja paskum piekrita piedalties vairki jtnieki.
Tiesnei izvietoti tuvk cits citam.
FEI Iejdes departamenta direktors Tronds Asmirs.
eit notika piecu dadu sistmu izminjumi, kuru rezultti vl nav zinmi, jo tie nodoti matemtikas guru Deividam Stiklandam analizanai, lai noskaidrotu katra izminjuma uzlabojumu lmeni tiesanas sistms un saldzintu ar veco formtu.
tieksme ielikt lielu seinieku vai mazu septinieku, kas rezultt var radt pat ldz 10% lielu starpbu kopvrtjum. Treais jauninjums bija bonusu-mnusu sistma, kas attiecas uz brvs izvles programmas mzikas pavadjum tiesanu. To detalizti skaidroja O kategorijas tiesnese Katrna Vusta. Mksliniecisk snieguma lmenis horeogrfija, mzika var tikt kvalificts, izmantojot zirga kustbu katalogu, kur btu noteikts, kdus bonusa punktus sniegums var nopelnt atkarb no grtbas pakpes. Jtniekam bs jnorda sava frstaila grtbas pakpe pirms starta un tiesnei, izmantojot katalogu, vart dot novrtjumu. 6 vartu bt neitrla atzme, ja jtnieks ir izpildjis visas prasbas vienreiz, tau viam ir iespja palielint grtbas pakpi pie nosacjuma, ja elements ir labi izpildts un saemt atzmi no sei ldz desmit. Bet, ja elementu izpilda slikti, tiek pieirti mnus punkti, jo jtniekam ir jsaprot, ka nedrkst prast no zirga to, ko tas vl nav gatavs izpildt. sistma kaut daji samazintu frstaila tiesanas subjektivitti. Jtnieki zins, kas viiem jdara, lai iegtu pc iespjas labkus punktus, skaidrojot savu sistmu, piebilda Vusta. Tas tad nebs k ar pirkstu debess. Iejdes operatv grupa izrdja interesi par uzdevumu sadalanu starp tiesneiem daa tiesneu novrttu tehnisko jtnieka sniegumu test, bet citi - mksliniecisko izpildjumu. Vusta demonstrja video, k tiesnei vartu sadalt uzdevumus, lietojot jaunizveidots testa lapas. Tiesnei, kuri tiess mksliniecisko izpildjumu, pirmo reizi vars vienkri vrot visu jtnieka shmas izpildjumu, pirms dod savu novrtjumu par uzstanos.
Iejdes operatvs grupas vadtjs Frenks Kempermanis (pirmais no labs).
FEI foto
FEI foto
Deivids Stiklands atbild par izminjumu rezulttu apkopoanu.
malas. Neoficili tika atzts, ka aj gadjum, kad tiesneiem bija ldzgs skata punkts, atzmes atrs daudz mazk. Vienlaikus tika izminti ar jauni tiesneu skata lei, nosdinot tos pie burtiem M un H uz gars malas, nevis tradicionli uz ss malas striem.
Tiesneu uzraudzbas panelis

Galveno izminjumu fon notika vl viena papildu projekta testana, kas iepriecinja oficils personas tiesneu uzraudzbas panea izveidoanas ideja. Trs tiesnei (vartu bt pensionti) sekotu uz TV ekrna redzamajm oficilo kolu dotajm atzmm un atzmtu uz ekrna ikvienu lielu atirbu starp atzmm. Vii var izlemt, vai atirba ir pieaujama. Ideja ir tda, ka uzraudzbas tiesnei vars neatstt du atzmi un to izlabot, td veid turpmk netiktu pieautas lielas tiesneu kdas, kad biei vien viens tiesnesis dod atzmi 4, bet otrs 8, vai otrdi, jo gadjs, ka tiesnei nepamanja kdu. Otrs aspekts tiesnei biei vien oti uzkrtoi labi vrt savas valsts prstvi. Tiesneu uzraudzbas panelis padartu iejdes tiesanu mazk subjektvu. Izminjuma rezultti un analze tiks apkopoti vien ziojum, kas tiks nolasts FEI enerls asamblejas laik 15. 20. novembr Kopenhgen, Dnij.
Pusballes un bonusi
Pirmais izminjums bija Liels balvas lmea tests ar tiesneiem dads laukuma viets: pieci no viiem bija ierastajs viets (E, H, C, M, B), un divi tiesnei uz ss A malas. Tika prbaudts efekts, kas rodas, ja palielina tiesneu skaitu no pieciem uz septiiem tiesneiem un atmet augstko un zemko tiesneu vrtjumu. Vlk etriem tiesneiem ldza novrtt katram pa diviem komponentiem no trentbas skalas: impulss un ritms, kontakts un pakvba, sakopojums un lokanums, precizitte un taisnvirziens. Otraj izminjum pieci tiesnei vrtja jtniekus, izmantojot ierasts atzmes, bet pieciem citiem bija atauts lietot ar puspunktus. Ideju par puspunktiem FEI operatv grupa piekrita prbaudt, jo to pieprasja jtnieki. oti biei tiesneiem ir
~46~
Jauni skata lei

Vustas frdstaila tiesanas ideju izminja praks, kad etri tiesnei pie H, C, M un B lika atzmes par tehnisko izpildjumu, bet trs tiesnei pie B, starp C un H, un starp C un M vrtja mksliniecisko sniegumu, dodot atzmes ar puspunktiem. Piektaj izminjumu test tika prbaudts efekts, kas rodas, ja tiesnei atrodas cits citam tuvk. Pieci tiesnei tika izvietoti uz ss malas un pieci - uz manas gars
Iejdes operatv grupa.
FEI foto
FEI foto
FEI foto
Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea iela, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera
Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
Mra Millera foto
~47~
Latvijas Zirgaudztju biedrbas vaislas rzeu sertikcija Jauno zirgaudztju sacensbas Zirgu izsole
Ago Ruusa foto
2009. gada 7. novembr AS Agrorma Trvete Paskuma skums plkst. 11

Zirgu Pasts Nr.30

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.30

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2009. gada septembris-oktobris

Airisa London Daudzveidgs sacensbas Latvij

Airisa Penele Eiropas empiont Sabnes Mutules foto

Latviete Vindzoras pils park

Airisa Penele Eiropas empionta arn.

Zintas Lces foto

Foto no Airisas Peneles arhva

Nekda mazvrtbas kompleksa

oti nepiecieams treneris

Zintas Lces un Airisas Peneles imenes foto

LJF kausa izca

Kleisti, 23. augusts, konkrs

LJF kausa izca, II posms

Guntars Sili ar Nastello ar startu un uzvaru galvenaj marrut ir apmierints.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Rko Dainis Ozols

Latvijas Profesionlo jtnieku sporta kluba sacensbas

Lielvrde, 29. augusts, kokrs

Jaunzirgu marruta uzvartjs, sacensbu organiztjs Dainis Ozols.

irts Bircis prvar rsli Egles.

Artra Ozolia foto

Artra Ozolia foto

Ventspils sacensbu jubileja

Ventspils, 15. augusts, konkrs

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Guntars Sili uzvarja akumulcijas sacensbs ar dokeri.

Mra Millera foto

Nenokav abonanu NOVEMBRIM!

Abonanas indekss 1238.

Paskuma mazkos ldzjutjus iepriecinja vizinana zirgos.

Mra Millera foto

Kuldga, 30. augusts, maratons

Babte, 12. septembris, iejde

Ilma Marion Evase Kadria Dvana

Ozoli Eko mcbu sacensbas

Babte, augusts-septembris, konkrs

Gitas Ozolias foto

Sanita Dombrovska ar Kaldanu apbalvoanas ceremonij.

Elna Millere ar Ikaru uzvarja marrut ar 110 cm augstiem riem.

Mra Millera foto

Foto no Madaras Laumanes arhva

Ieldz Talsu Jtnieku klubs

Talsi, 5. septembris, konkrs

TJK sportiste Sarmte Ptersone ar Amadeo

Igaunijas sportiste Tna Bergmane ar Vythagoras.

Divcas eksperiments Telfs

Baldone, 6. septembris, konkrs, iejde

Dvja Mielsona foto

Andra Kirentla foto

Demoras kausa izca

Trgale, 25. jlijs, konkrs

Mjiniece Kate Prizeva ar Ldiju.

Demoras oriinlie diplomi uz diskiem.

Sacensbu laukums vienmr kri noformts, ko veic dizaineres rija un Verena.

Undas Egendorfas foto

Undas Egendorfas foto

Undas Egendorfas foto

Plaa programma Kocnu pagast

Kocni, 30. augusts, konkrs

Kocnu kausa izca

Muzic Egls Broks (pirmais no labs) un sacensbu dalbnieki.