Zirgu Pasts Nr.29

Nr.
8 (29)
2009. gada augusts-septembris
PK Rgas posma uzvartjs Andis Vrna Mra Millera foto
Uzvar Andis Vrna Latvijas Zirgu dienas

Cena 1,90 Ls
Latvijas bagtba zirgi

Laik kop iepriekj Zirgu Pasta numura iznkanas ldz izdevuma nkanai klaj esam piedzvojui milzum daudz jauku bru un iespaidu tepat msu mazaj Latvij. aj laika posm notikui divi valst nozmgkie paskumi, kas saistti ar zirgiem Pasaules kausa posma izca Kleistos un otrs Latvijas Zirgu dienas Inukaln. Daudzs ekonomisks attstbas lmea zi Latvijai ldzgs valsts di paskumi vairs nenotiek nansu trkuma d, tau, pateicoties uzmgajiem sacensbu un paskumu organiztjiem, mums tas ogad netika liegts. Vl jo vairk zirgu svtki visiem dalbniekiem sagdjui neaizmirstamus un vsturiski nozmgus brus. Paaugstints adrenalna lmenis, spriedze un aizrvusies elpa To visu izjutm Rg notikuaj Pasaules kausa posma Grand Prix marruta prlekan. T vien ita, ka visu ldzjutju uzmanba bija pievrstas tikai diviem punktiem tablo un riem, kad prlekanas marrutu veica Andis Vrna ar Grand Libero. Ir! Skattju acs pardjs prieka asaras, jo Andis spja veikt o marrutu vislabk un kt par 2009. gada Grand Prix sacensbu uzvartju. Tas bija un ir patiess prieks, jo das izjtas nebijm baudjui jau astous gadus. Ms iepriecinja ar Linda Ansule ar savu sudraba zirgu Lemonu, gstot prliecinoas uzvaras jaunieu marrutos, kas notika Pasaules kausa posma izcas laik Igaunij. Ttad aug jaun maia! Zirgi lieli un mazi, gan konkrs, gan iejde, gan pajgu braukana... Kur to visu var redzt vienuviet? Protams, Zirgu diens, kas jau otro gadu notika Inukaln Jauno jtnieku skol. Apmekljot o paskumu, ikviens var gt priekstatu par to, kas notiek msdienu zirgkopbas nozar Latvij. Noskatoties divu dienu paskumu, varja prliecinties, ka Latvij tiek attstti vairki zirgu sporta veidi, un ne tikai, ar to, ka Latvij daudziem zirgs ir labkais draugs. Zirgi ir viena no msu valsts lielkajm bagtbm, gribtos pat apgalvot morlajm vrtbm. Daudzu profesiju prstvji obrd atgdina Latvijas valdbai par savu esambu ar protesta akcijm, tau zirgaudztji to dara ar savu darbu. Tiek ieguldta liela enerija, lai organiztu paskumus un sacensbas, tdjdi apliecinot, ka ar ms zirdzinieki te esam! Zirgu nevar apstdint k rpncu uz laiku, tam nepiecieama cilvka uzmanba un aprpe ik dienu. Neko nedarot, nekas ar nenotiks. Latvijas zirgaudztjiem aj laik bija jpaspj viss gan sagatavot siens, gan apmeklt paskumus. Viss ir paspts. Jatzst, ka ar laukos zirgs nav zaudjis savu vrtbu, jo arvien biek redzam, ka zemnieku saimniecbs darbos izmanto zirgu. Daudziem cilvkiem zirgs tagad aizvieto dzelzs rumakus, kuri nu stv mier, jo ne visi var atauties veikt darbus ar lauksaimniecbas tehniku. Bet latvietis izdzvos, jo mums tau ir zirgi. Prieks, ka ar laukos pamazm atdzimst zirgu sporta veidi, tiek organiztas mazs sacensbas. T pirmo reizi Balvu rajona Til notika Latvijas mroga pajgu braukanas sackstes, par ko ir priecgi gan pai organiztji, gan ar vietjie iedzvotji, jo kas tds vl nebija redzts aj pus. Zirgi Latvij bija, ir un bs! Par to liecina msu vlme neprtraukt o saikni starp zirgu un cilvku, kas ir jau iesakojusies gadu simtiem. Inese Ruskule
aj numur
L AT VIJ Pasaules kauss un Zirgu dienas Reportas par lielkajiem gada janas sporta un zirgaudztju paskumiem valst Pasaules kausa Rgas posmu un Latvijas Zirgu dienm 4.-13. lpp. RZEMS Baltij un rij Latvijas sportistu starti Igaunij un Lietuv. Zirgu Pasts viesojas lielaj zirgu ov Dublin NUMUR A SARUNA Andis Vrna Pasaules kausa Rgas posma Grand Prix marruta uzvartjs Andis Vrna un via palgs Baiba Dinsberga IMENE Penei no Lielceriem Latvijas labk iejdes meistare Airisa Penele start Eiropas empiont, tas ir nozmgs brdis visai Peneu imenei PIEREDZE Zirgu apmcbas metode Zviedru specilista Lorenca Hoasa zirgu apmcbas metode un ts demonstrjumi zirgaudztav Zviedru Birzes Zirgi 34.-35. lpp. IZSTDE pusvtki Tlnieka Edvna Krmia jubilejai veltta izstde ar puzirgiem
16.-23. lpp.
26.-27. lpp.
28.-29. lpp.
40.-41. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
augusts-septembris, 2009
~3~
PASAULES KAUSS
Pasaules kausa posma CSI2*-W izca Rg

Inese Ruskule, Mra Millera foto
No 17. ldz 19. jlijam Rg risinjs Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas posma sacensbas janas sport ru prvaran.
Dvana latvieu ldzjutjiem

Astous gadus Kleistu tribns nebija skanjuas tdas prieka gaviles. Par to, ka Pasaules kausa posma izcas Grand Prix marrut uzvaru guva Latvijas jtnieks. Pirms astoiem gadiem du pankumu guva Guntars Sili ar zirgu SalanaRadiants. ogad 19. jlija pcpusdien to izdevs paveikt vienam no Latvijas vislabkajiem sportistiem Andim Vrnam ar zirgu Grand Libero, kas pieder AS Agrorma Trvete. Jau vairkus gadus pc krtas Andis ar Grand Libero bija Rg notieko Pasaules kausa posma favortu sarakstos, tau pietrka sekundes vai tika gzti ri, un ldz uzvarai neizdevs tikt. Ar ogad tribns valdja klusums un liels satraukums, kad Andis startja prlekanas marrut. Aplausi pc Anda finia liecinja par uzvaru. uzvara ir oti nozmga, jo apliecina, ka konkurtspjgi starptautisk arn ir gan msu jtnieki, gan zirgi. Sacensbas paliks skattju atmi Anda
spos uzvaras d, tau nebs aizmirstams ar spcgais negaiss un vtra, kas it k mirkli pagaidja, lai autu izbaudt pankumu garu, un sks mirkli pc Grand Prix marruta uzvartju apbalvoanas. Augsta lmea sacensbas Gan rzemju, gan pamju viesi atzina, ka Pasaules kausa posma CSI2*-W izca Rg ogad ir noorganizta augst lmen. Lai gan sacensbu dalbnieku ogad bija saldzinoi mazk, tomr konkurence bija sva. Startja sportisti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas. Taj skait Latvijas ranga labkais jtnieks Andis Vrna, Baltijas valstu labkais sportists FEI rang Reins Pills no Igaunijas un pagju gada Rgas posma uzvartjs Arsnijs pakovskis no Krievijas. Sacensbu atklanas ceremonij tiesneu kolijas prezidents no Somijas Kari Jalassola atzina, ka vislielk pateicba jizsaka sacensbu finansilajiem atbalsttjiem, bez kuriem da paskuma organizana nav iespjama. Savu darbu izcili bija veikui sacensbu rkotji Latvijas Jtnieku federcija un VA Lietio sporta veidu centrs Kleisti.
Sacensbu rcbas komitejas prstvji turnra svings atklanas ceremonijas laik.
Jaunais jtnieks Kristaps Neretnieks sasniedza lielisku pankumu Grand Prix marrut izcnja piekto vietu.
Efektgie prieknesumi
Sacensbu rkotji bija parpjuies par to, lai skattji
Lauris Vilde ar Flamenko guva augstko pankumu sacku ceturtaj marrut. Kausu pasniedz Saeimas deputts Mrti Roze.
negarlaikotos sacensbu starplaikos un vartu skatt visdadkos prieknesumus ar zirgiem, iepazstot ar citas sporta veida disciplnas. Pirmo reizi da paskuma laik starp riem manevrja Latvijas vadoie pajgu braucji ar savm ekipm, skot no pavisam maza ponija ldz lielajam Latvijas irnes zirgam. Savu meistarbu starplaikos rdja ar Latvijas labk iejdes meistare Airisa Penele ar zirgu Ravels. Airisa izmantoja iespju plakas auditorijas kltbtn pateikties visiem saviem atbalsttjiem, kuru atsaucba viai paldzjusi piedalties starptautisks sacensbs un doties uz Eiropas empiontu Lielbritnij. Prieknesumus ar iejdes elementiem bija sagatavojuas ar Terze Rozen-
berga ar zirgu Zalve (trenere Aina Mainiece) un Jlija Stepanova ar Dancing Queen (trenere Kristne Lisovska). Jlijas prieknesums bija spu mzikas pavadjum, k ar trps bija saskaots ar mziku skaista, sarkana kleita. Indras Gabalias vadb tradicionli bija sagatavots efektgais figurls maias prieknesumu, kur vienlaikus piedaljs 20 jtnieku un zirgu pri. Savukrt Svetlana Rudmieze ar saviem audzkiem demonstrja voltizanas prieknesumu.
Marruti sastdti atbilstoi jtnieku spjm

ogad sacensbu marrutus sastdja Kenets Vrede no Somijas. Latvij vi nav pirmo reizi, te sastdjis ar marrutus sacensbs un vienmr bijis
~4~
PASAULES KAUSS
Guntars Sili bija treais sacensbu astotaj marrut.
Figurls maias prieknesums, ko ar VA Kleisti audzkiem un zirgiem tradicionli bija sagatavojusi trenere Indra Gabalia.
apmierints ar sacensbu organizcijas lmeni. Kenets Vrede bija patiesi gandarts par to, ka Latvij ogad bija iespja sarkot tradicionls sacensbas, neskatoties uz sareto ekonomisko situciju. Daudzs valsts sacensbas netiek organiztas finansilo problmu d. Sastdot marrutus, tika emts vr jtnieku meistarbas lmenis, tdjdi pielgojot distanu saretbu. rzemju specilists uzsvra, ka marrutam jatbilst sekojom prasbm: tam jbt droam, lai pc iespjas samazintu traumu ganas risku gan zirgiem, gan jtniekiem; distances iekrtojumam jbt labi prdomtam, lai sportisti to veiktu maksimli tri; k ar marrutam jbt atbilstoam sportistu spjm. Nav jgas veidot saretus marrutus, ja neviens no sportistiem tos nevar veikt bez soda
punktiem. Tpc Vrede cents rast ldzsvaru starp marrutu sastdanas visprjm prasbm un o sacku jtnieku sagatavotbas lmeni. Kenets Vrede bija oti apmierints ar sava asistenta Sergeja akurova un prjo palgu darbu sacensbu laik, piebilstot, ka viss tika veikts godam un oti tri, turklt bijusi jtama palgu jau iepriek uzkrt pieredze, tpc marrutu sastdtjam nav bijis ilgi jskaidro, kas un k jdara. Runjot par jtnieku meistarbas lmeni, Kenets Vrede atzina, ka msu sportistiem jturpina attstba. Jaunie jtnieki, kuriem obrd trkst naudas pilnvrtgam darbam, tomr nedrkst padoties un prtraukt sevi pilnveidot. Jrod iespja braukt uz rzemm un mcties, varbt strdt tur, protams, pc laika atgrieoties un turpinot nodarbbas Latvij.
Iejdes demonstrjums Jlijas Stepanovas izpildjum.
Skattji tiek iepazstinti ar voltizanas disciplnu.
irts Bricis apliecinja savu meistarbu, uzvarot divos sacku marrutos ar Force Gyu, k ar ieguva treo vietu ar Cooper 63 (attl).
Marrutu sastdtjs Kenets Vrede (centr) ar saviem palgiem. Pirmais no labs via asistents Sergejs akurovs.
~5~
PASAULES KAUSS
Galvenais marruts
Sportisti atirgi vrtja Pasaules kausa Grand Prix marrutu. K to raksturo marruta sastdtja asistents Sergejs akurovs? Grand Prix konkr, jau skot no pirm 135 cm augst un stv ra, jtnieks ir noskaots saldzinoi miergai marruta prvaranai. Pirm distances tredaa bija veidota t, lai to izpildtu no kreiss kju puses gandrz pa apli, pat tre divkr sistma ar augstumu 140-145 cm, kas sastvja no diviem astou metru attlum novietotiem stviem riem, nevarja radt jtniekiem paas grtbas. Tikai skot ar ceturto rsli okseri, jtnieks tika pamodints aktvai rcbai pc etriem tempiem sekojoajam 150 cm stvajam rslim. Ar sestais 180 cm platais un 150 cm augstais trijnieks novietots saldzinoi netlu, un no labs kju puses pagriezien neva aizmigt. Bet 3,60 m platais grvis, kas sekoja pc astoiem, deviiem tempiem, lielkajai daai jtnieku nevarja sagdt paas grtbas. Krtjais aplis beidzs pc devt, 150 cm augst oksera. eit pc seiem tempiem uz prieku jeb septiiem ar lielku lkumu sekoja 150 cm augstais stvais rslis. Starp tiem ne visi jtnieki paspja izvlties pareizo kustbas tempu, jo devtais 160 cm platais okseris tika prvarts ar lielu impulsu. Trskr sistma, neskatoties uz to, ka bija izvietota ne pai rti tuvu pie laukuma malas, ar bija saldzinoi viegli prvarama. Un tikai pc septiiem, astoiem tempiem novietotais 150 cm stvais rslis vl mazliet uzmundrinja jtniekus koncentrties. Vl vlos atzmt nelielu skumu, kas diezgan nopietni ietekmja sacensbu rezulttus devtaj marrut. Krtiu stiprinjumi, kas iepriekj dien bija 2 cm, tika nomainti pret dzikiem 3 cm.
Iepriekj gada Rgas posma uzvartjs Arsnijs pakovskis ar Campino 51 no Krievijas oreiz ierindojs treaj viet.
CSI2*-W Grand Prix Rga
Balvas gaida savus paniekus.
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 120/125 cm, divs fzs, piedals 6/7 g. v. zirgi) 1. irts Bricis Force Gyu Latvija 0 s.p./34,17 s 2. Alekss Seiliuss Ramirado Lietuva 0 s.p./35,41 s 3. Margita Magi Rising Sun Igaunija 0 s.p./36,54 s ...5. Andis Vrna Klaids Latvija 0 s.p./37,59 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 130 cm, divs fzs) 1. Tts Kivisilds Cinnamon Igaunija 0 s.p./30,86 s 2. Vasils Ivanovs Aleqs Baltkrievija 0 s.p./31,44 s 3. Alekss Seiliuss Cromas Lietuva 0 s.p./32,93 s ...5. Andis Vrna Staerebogards Cairo Latvija 0 s.p./33,53 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 140 cm, sacensbas uz laiku) 1. Igors Vasijevs Casimir 87 Baltkrievija 0 s.p./68,36 s 2. Heiki Vatsels Fee Igaunija 0 s.p./70,53 s 3. Lukas Joniks Saturday Polija 0 s.p./70,94 s 4. Andis Vrna Irasir Latvija 0 s.p./73,72 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 125/135 cm, sacensbas ar handikapu, piedals 6/7 g. v. zirgi) 1. Lauris Vilde Flamenko Latvija 0 s.p./48,23 s 2. Andis Vrna Arabika Latvija 0 s.p./50,06 s 3. Kristaps Neretnieks Lora Latvija 0 s.p./51,28 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 150 cm, akumulcijas sacensbas uz laiku ar dokeri) 1. Reins Pills A Big Boy Igaunija 55 p./60,33 s 2. Tts Kivisilds Ultimus Igaunija 50 p./64,91 s 3. Kristaps Neretnieks Rolex Miro Latvija 49 p./62,14 s Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 140 cm, ar prlekanu) 1. Mikalais Karpovis Kolizei Baltkrievija 0 s.p./36,68 s 2. Ibrahims Vaskovs Lantol Baltkrievija 0 s.p./43,30 s 3. Ebe Lsa Sinejalga Trooja Igaunija 4 s.p./37,46 s 4. Andis Vrna Grand Libero Latvija p. m. 4 s.p./79,59 s Marruts nr. 7 Johnnie Walker balvas izca (ru augstums ldz 130/135 cm, ar prlekanu, piedals 6/7 g. v. zirgi) 1. irts Bricis Force Gyu Latvija 0 s.p./36,05 s 2. Margita Magi Vega Igaunija 4 s.p./36,55 s 3. irts Bricis Cooper 63 Latvija 4 s.p./40,05 s Marruts nr. 8 Case balvas izca (ru augstums ldz 135 cm, ar prlekanu) 1. Reins Pills Tourans Igaunija 0 s.p./32,90 s 2. Tts Kivisilds Ultimus Igaunija 0 s.p./35,15 s 3. Guntars Sili Nastello Latvija 0 s.p./37,62 s Marruts nr. 9 Grand Prix Rga, Volkswagen balvas izca (ru augstums ldz 150 cm, ar prlekanu) 1. Andis Vrna Grand Libero Latvija 0; 0 s.p./48,40 s 2. Tts Kivisilds Cinnamon Igaunija 0; 0 s.p./48,86 s 3. Arsnijs pakovskis Campino 51 Krievija 0; 0 s.p./51,22 s ...5. Kristaps Neretnieks Lacapo Latvija 0; 10 s.p./54,34 s ...12. Andis Vrna Irasir Latvija p. m. 4 s.p./83,72 s 14. Andrejs Bistrovs Raskats Latvija p. m. 4 s.p./85,81 s 19. Guntars Sili Kalgari Latvija p. m. 8 s.p./84,50 s 21. irts Bricis Kongo Latvija p. m. 9 s.p./89,87 s 22. Santa Maspne Nicky des Bruyeres Latvija p. m. 10 s.p./92,03 s 25. Guntars Sili Lord Picasso Latvija p. m. 13 s.p./89,71 s 28. Aleksandrs akurovs Lavanda Latvija p. m. 21 s.p./89,37 s
~6~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
PASAULES KAUSS
Vrtjot sacensbas
Dainis Lvmanis, sacensbu tiesnesis
Kopjais iespaids par Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas Rgas posma sacensbm ir oti labs. Pirmkrt tpc, ka, neskatoties uz ekonomisko situciju valst, ts tika sarkotas lab kvalitt, nezaudjot pagjuaj gad saemto divu zvaigu statusu. Otrkrt, sacensbas izcls ar oti labiem pamju sportistu rezulttiem. pai ms iepriecinja sportisti ar saviem jaunzirgiem, bet vislielkais prieks par rezulttiem Grand Prix marrut, kur uzvarja Andis Vrna ar Grand Libero. Ar sportiskajiem rezulttiem varam bt apmierinti, un tas, protams, ir galvenais. Nopietnu noteikumu prkpumu nebija. Viengo mutisko aizrdjumu izpelnjs Igaunijas sportiste, kura pc izslganas izdarja vairk nek vienu minjumu prvart rsli. Marruta sastdtja darbu sportisti vrtja atirgi. Lai gan is specilists ir oti piere-
dzjis, manuprt, dareiz netika pareizi novrtta jtnieku un zirgu spja veikt konkru. Spilgts piemrs tam bija akumulcijas marruts, kur neviens dalbnieks nespja iegt maksimli iespjamo punktu summu. Labkais ar 55 punktiem bija Igaunijas jtnieks Reins Pills, kur noteikti ir viens no labkajiem jtniekiem Centrleiropas lg. Ko vl vartu vlties? Varja bt vairk dalbnieku, bet tas liel mr ir atkargs no balvu fonda. Tau domju, prmiju apjoms Latvijas apstkiem bija pietiekami labs, un mums jbt priecgiem par to, kas ir, turklt dalbnieku meistarbas lmenis bija saldzinoi augsts. Ceru, ka veiksmgi aizvadts sacensbas bs labs stimuls msu sportistiem turpint tiekties uz augstkiem pankumiem. To ar novlu ikvienam Latvijas jtniekam!
Andis Vrna ar Grand Libero start sav uzvaras marrut.
Vinn ar Trvetes zirgu

Pc Pasaules kausa posma sacensbm tredien uzvartju Andi Vrnu sagaidja Trvet. Bija gan amatpersonu runas, gan darbinieku tikans un pc tam iepazans ar jaunajiem zirgiem. Trvete alla ne tikai rpjusies par zirgkopbas tradcijm, bet ts vadtji sapratui, ka s nozares pilnvrtga darbba nav iespjama bez apliecinans sport. Modris Goba, Akciju sabiedrbas Agrorma Trvete valdes prieksdtjs: Pirmkrt, ms vltos, lai pc iespjas vairk cilvku uzzintu par o uzvaru, par to, ka Pasaules kausa posm vinnjis Latvijas sportists ar Latvij audztu zirgu. Dieml citos masu medijos oti reti tiek atspoguots tas, no kurienes ncis zirgs, vl retk tiek nosaukta zirgaudztava. Otrkrt, aj laik, kad nekljas tik viegli, un msu produkcija netiek novrtta pietiekami augstu, svargi ststt par ikvienu msu pankumu. Dieml valsts pret lauksaimniecisks produkcijas raotjiem neizturas ar sapratni, tiek pacelts nodoklis alum, netiek maksta adekvta cena par graudaugiem un pienu. Bet ms tomr turamies, tpc ds notikums, ja msu zirgs spj uzvart, sagd priecgu mirkli. Mums ir liels gandarjums par to, ka varam sadarboties ar tik augstas klases sportistu k Andi Vrnu, un, ka varam viam piedvt tik kvalitatvu rzeli k Grand Libero. Tagad vi jj ar ar jauno zirgu Klaidu, un ceram, ka msu sadarbba turpinsies. Vlu Andim veiksmi un izturbu, lai du kopgu pankumu mums turpmk bt vl vairk! Ieva Nebare, Akciju sabiedrbas Agrorma Trvete zirgaudztavas vadtja: Grand Libero vispirms mums ir svargs k vaislas rzelis, no kura tiek iegti pcncji. T starti starptautisk arn apliecina zirga darbaspjas, un domjam, ka varam cert ts prmantos ar pcncji. No Grand Libero kop 2002. gada Trvet dzimui 15 kumei, un desmit no tiem jau prdoti.
FEI rang visvairk punktu guvuais Baltijas valstu sportists igaunis Reins Pills uzvarja sacensbu astotaj marrut.
Mra Millera foto
~7~
Mra Millera foto
PASAULES KAUSS
Vrds sacensbu atbalsttjiem

Kas js pamudinja iesaistties sacensbu sarkoan?
Mris Jansons, Volkswagen prdoanas menederis Baltijas valsts, Grand Prix Rga marruta sponsora prstvis:
Pasaules kausa sacensbas Rg vispirms atbalstm tpc, ka is ir viens no sporta veidiem, ko Volkswagen k raotjs atbalsta Eiropas mrog. Tpc ar piemm lmumu ogad turpint sponsort paskumu, kas notika Kleistu sporta bz. Pagjuaj gad s sacensbas izmantojm k vietu, kur prezentjm Volkswagen jauno modeli Passat CC. Par to guvm oti pozitvas atsauksmes no saviem klientiem un nolmm ogad Passat CC izmantot k paskuma oficilo auto. Uzskatm, ka janas sports piesaista oti kvalitatvu publiku, ko novrojm o divu gadu laik, un domjam atrast aj publik savus potencilos klientus msu plaajam produktu klstam. Nkotn noteikti skatmies oti pozitvi, ka spsim turpint ieskto sadarbbu un to paplaint, jo, k jau minju iepriek, is ir viens no stratiskajiem projektiem ko Volkswagen atbalsta Eirop. ogad pas prieks, ka pc gandrz desmit gadu prtraukuma Rgas sacensbs galvenos laurus plca Latvijas prstvis ar Latvij audztu zirgu.
Volkswagen balvas uzvartja Anda Vrnas godinan piedals sacensbu rcbas komitejas prstvji, AS Agrorma Trvete valdes prieksdtjs Modris Goba (pirmais no labs) un Volkswagen prstvis Mris Jansons (otrais no labs).
Ojrs Petrvics, SIA BFSC CASE lauksaimniecbas tehnikas ekskluzvs izplattjas firmas valdes prieksdtjs un panieks:
Msu uzmums Pasaules kausa izcas sarkoanu Rg atbalsta jau kop firmas dibinanas pirms pieciem gadiem. K jau vism Latvijas sporta federcijm, ar Jtnieku federcijai ir grti izdzvot bez sponsoru atbalsta, un sporta veida entuziastiem katram jdod sava desmit tiesa. Pats esmu LJF valdes prieksdtjs, janas sport kdreiz aktvi, bet tagad hobija lmen trenjas mana meita Lsma. Zinu, cik grti atrast ldzekus sportam msu valst. Tpc ar nolmm atbalstt. Tpat tas ir ar citos sporta veidos. Piemram, mans klasesbiedrs Jnis Buris atbalsta galda tenisu, jo ar to nodarbojas via dli Matss un Juris. Savu lauksaimniecbas tehniku sacensbu laik demonstrjam ar darbb traktori ldzinja un laistja laukumu, prvadja rus. Dakrt cilvki, kuri saistti ar zirgaudzanu, ar iegdjas msu tehniku, jo dos paskumos var prliecinties par ts kvalitti.
CASE galveno balvu Reinam Pillam pasniedz tiesneu kolijas prezidents Kari Jalassola (no kreiss), SIA BFSC valdes prieksdtjs Ojrs Petrvics un rzemju tiesnese Zdravka Poljakovia.
Mris Rudens, SIA Prike Latvija mrketinga vadtjs, Johnnie Walker marruta sponsora prstvis:
ogad izvljmies atbalstt janas sacensbas saska ar zmola Johnnie Walker starptautisko mrketinga koncepciju. Skotu viskijs Johnnie Walker ir viens no populrkajiem un prdotkajiem viskijiem pasaul. Tas ir augstas kvalittes viskijs ar vairk nek gadsimtu senm tradcijm, turklt tas ir visvairk prdotkais jauktais (blended) viskijs pasaul. Gan janas sporta sacensbas, gan viskijs Johnnie Walker, t ir sava veida pasaules klasika, kas sti komentrus neprasa. Uzmums Prike Latvija k Johnnie Walker viskija izplattjs msu valst ar prieku atbalstja un ar interesi vroja sacensbas, baudot patkamo atmosfru Kleistos. Johnnie Walker skotu viskija zmols ar turpmk veiks dadas aktivittes, lai vairotu prieku un gandarjumu stiem viskija cientjiem. Paldies par sadarbbu!
~8~
Johnnie Walker marruta uzvartju irtu Brici sveic uzmuma Prike Latvija prstvis Ruslans Storoevs.
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Mra Millera foto
PASAULES KAUSS
LJF sacensbas
Jolanta Lapia
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 13.08.09.)
Informciju apkopoja Inese Ruskule
Katru gadu starptautisko sacensbu CSI**-W Rga programm notiek ar sacensbas brniem un jaunzirgiem. T ir lieliska iespja startt starptautisku sacensbu atmosfr un mroties spkiem, veicot marrutu, kas ticis uzstdts CSI sacensbs jaunzirgiem. Marrut brniem ldz 16 gadu vecumam ar ru augstumu ldz 110 cm piedaljs 13 dalbnieki, dai pat ar diviem zirgiem. Veiksmgkais starts izdevs sportista Reia Juraa atvasei Viktorijai Juraai ar zirgu Gepards, via vieng marruta abas fzes veica bez soda punktiem. Jpiemin, ka 2008. gada sacensbs Viktorija ar o zirgu ieguva septto vietu, uzvara aj marrut tika nu jau aj vecuma grup nestartjoai Paulai Glzerei ar Karmenu. 2007. gad pirm vieta Elzai Gaisai ar Givoru. Zirgiem vecum ldz pieciem gadiem vai zirgiem, kas start pirmo sezonu, prliecinoa uzvara Mairai Lejai ar Kingstonu. Ar via bija vieng
Konkrs
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Mra Millera foto
Vieta Vieta iepriekj reiting Punkti 1. 3. 249. 724. 1. 2. 3. 251. 912. 3465,00 3313,50 3300,83 362,00 70,00 35,00 31,00 1,00 345,00 297,00 95,00 45,00 40,00 35,00 10,00 5,00 848,00 481,00 447,00 386,50 352,50 30,00 24,00 20,00 5,00
Markuss Enings (Vcija) riks Lamaze (Kanda) LATVIJA Andis Vrna Dainis Ozols Guntars Sili Kristaps Neretnieks Andrejs Bistrovs LIETUVA Bens Gutkausks Andrius Petrovs Kosts Gaigals Rikards Vismeris Zigmants arka Stasis Jass Mants Jacikevis Elena Railiene IGAUNIJA Reins Pills Gunrs Kletenbergs Urmass Rgs Tts Kivisilds Hanno Ellermanis Olivers Karma Andress Trve Heiki Vatsels Ebe Lsa Sinejalga
Meridita Maikla-Brbauma (Vcija) 2.
Maira Leja bija labk LJF sacensbu otraj konkr start ar jaunzirgiem, k ar guva labus pankumus citos marrutos.
1011. 1251. 1059. 1238. 1893. 0 260. 291. 613. 890. 950. 277. 264. 666. 912. 968.
dalbniece, kura 115 cm augst marruta abas fzes veica bez soda punktiem. No 19 startjoiem zirgiem sacensbu otraj fz turpinja tikai trs. Sacensbu dalbnieki atzina, ka marruts nebija viegls, krasi mainjs ru augstums, tpc zuda uzmanba un precizitte, ldz ar to netika sasniegti augsti rezultti. Viktorija Juraa: Esmu oti priecga, ka man ir tik labs zirgs, kas mani izglba no dam kdainm situcijm. Vislielkais paldies tiei viam par msu uzvaru!
1011. 1418. 1398. 1418. 1556. 1585. 107. 192. 210. 238. 255. 93. 325. 347. 250. 257.
1063. 1100. 1194. 1251. 1210. 1585. 1556. 0
Iejde
Mra Millera foto
Jtnieks Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Izabella Verta ar Satchmo 78 (Vcija) Stefens Peters ar Ravel (ASV) Anke van Grunsvena ar IPS Salinero (Nderlande) LATVIJA Airisa Penele, Ravels Airisa Penele, Kompliment IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P Maria uletsa, Markus Marika Vundere, Frankfurt
Vieta Vieta iepriek- Punkti j reiting 1. 2. 3. 1. 5. 3. 2249 2145 2111
Viktorija Juraa uzvarja Latvijas Jtnieku federcijas sacensbu pirmaj marrut, kas bija iekauts CSI2*-W programm.
LJF sacensbas CSI2*-W programm
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 110 cm, divs fzs, piedals jtnieki ldz 16 g. v.) 1. Viktorija Juraa Gepards R&R Sporta zirgi 0;0 s.p./37,86 s 2. Laura Penele Alfredo Lielceri 0;4 s.p./37,72 s 3. Linda Via Bendija Liepenes p. m. 4 s.p./50,69 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs, piedals 5 g. v. zirgi vai tie, kas start pirmo sezonu) 1. Maira Leja Kingstona R. Indrns 0 s.p./39,36 s 2. irts Bricis Esmeralda Sport de Lux 4 s.p./35,05 s 3. Linda Josta Rivjera Aplocii 4 s.p./45,06 s
273. 476. 171. 262. 558.
204. 486. 191. 197. 578.
473 131 778 496 51
~9~
LATVIJAS ZIRGU DIENAS
Triumf Latvijas Zirgu dienas

Dace Millere
Latvijas otrs Zirgu dienas risinjs 8. un 9. august Latvijas Jauno jtnieku skolas sporta bz Inukaln. Ts mjinieki rkoja sadarbb ar Latvijas Jtnieku federciju, Latvijas Zirgaudztju biedrbu un Latvijas Zemkopbas ministriju, piesaistot kuplu atbalsttju skaitu. Jau pagju gad vriengais paskums prsteidza ar augsto organizcijas lmeni, bagtgo programmu un raito norisi. oreiz iepriekj pieredze deva vl lielku drobas sajtu, aujot vau ar jaunm idejm un ieskts tradcijas pilnveidoanai. Patkami, ka sacensbu un demonstrjumu programma katru dienu pulcja vairk nek 2500 skattju, k ar Latvijas apstkiem gandrz maksimli iespjamo dalbnieku skaitu. Vrot paskumu bija ieradies ar daudz lgto vietu, atbalsttju prstvju, un viu atzingais vrtjums liek domt, ka jau ar interesi varam skt gaidt nkams Zirgu dienas.
Sackstes, demonstrjumi
Rkojot sackstes olimpiskajs disciplns iejd un konkr, tika domts par to, lai tiktu izvltas interesantkas shmas un marruti, kdos sportisti nesacenas oficilajs ieskaites sacensbs. Piemram,
iejdes sacensbas pros, parallais konkrs, Masters marruts, augstlkana u. c. Pasaul populraj pajgu braukan, kas Latvij aizvada tikai pirmo pilnvrtgo sezonu, tika demonstrtas visas klasisks disciplnas konusu braukana, manas braukana un kross. Netrka ar pavisam oriinlu startu Ride&Drive marruts, kur viens no komandas dalbniekiem rus prvarja zirg, bet otrs tos apbrauca ar traktoru. Bija specili dmu un dentlmeu konkri, k ar iznciens masks, kur vairki dalbnieki bija ne tikai sevi ietrpui, bet dadi izgreznojui un prvrtui ar zirgus. Notika ar dadi demonstrjumi. Piemram, vismazko dalbnieku starts ar ponijiem, iejde mzikas pavadjum, figurl maia, zirgu apmcba ar dabiskm metodm un citi. Laukuma iekrtotjiem to tri prveidot paldzja firmas Norde piedvt elegant Inniti automana, kas demonstrja savu universlo pielietojumu, rn ievedot ar zirgu furgonu.
Saeimas deputts Mrti Roze sveic Zirgu dienu dalbniekus.
Programmas vadtja Ieva Lase un Jauno jtnieku skolas projektu vadtjs Roberts Binde.
Pirmoreiz Latvij
Pirmoreiz Latvijas vstur tika sarkots dragreiss ar zirgiem, kur specili iekrtot 200 metru gar tras piedaljs skotnji tikai desmit drosminieki, tau tika iegta milzga skattju atsaucba. aj marrut godalgots vietas izcnja: Ieva Eglte ar Callacado, Linda Via ar Aronu un Andris Buklovskis ar Lij. Pai jtnieki bija gandarti par savu uzdrkstanos, bet skattji atzina, ka tdu adrenalna devu sacksts vl nav izjutui. K gan ne, ja te vislabk bija sajtams zirga dabiskais spks un cilvka mka, tam liekot darboties sav lab. Sacensbu galvenais tiesnesis bija Dainis Lvmanis, kur, ik pa brdiem viu nomainot citiem atseviu disciplnu specilistiem, komentja notikumus galvenaj sporta bzes arn. Vi bija parpjies par to, lai cilvkiem, kuri varbt pir-
moreiz piedals d paskum, sniegtu visu nepiecieamo informciju par redzamajiem demonstrjumiem un sacensbu noteikumiem.
Zirgi sievietes
un
skaistas
Iejdes tiesnese Maija Kleinberga sveic Agnesi Liepiu.
Zirgu diens viesojs Rg notieko konkursa Mrs. Universe dalbnieces no 18 valstm, bet paskumu atklja Mis Latvija 2008 Ieva Lase zirga mugur, jo tas viai nav nekas sves jaun un elegant sieviete kdreiz trenjusies janas sport, par ko jau rakstjm kd no iepriekjiem Zirgu Pasta numuriem. Via vlk vadja ar izsoli, kur rzemju vieu atvests dvanas tika prdotas pret ziedojumiem Armanda Lauku jtnieku kluba atjaunoanai. Un katrs no priekmetiem bija ar savu nolku vests vai ststja kdas zemes vsturi, kas tika paskaidrots ar armu: Meedonijas Aleksandra statuete zirg no Grieijas, salmu zirdzi no
Lietuvas, Napoleons balt zirg no Francijas, imenes relikvija metldzelums no Krievijas, bronzas pulkstenis ar zirgiem no Ukrainas. Sacensbu atklan runja ar Saeimas deputts Mrti Roze, kur ir viens no Zirgu dienu rkoanas aizscjiem un pirmajiem atbalsttjiem. Vi vlja, lai is paskums ktu par patiesiem sporta, zirgu un skaistuma svtkiem. T bija, un jcer, ka bs ar turpmk. Bija ptju orestris, bagtgs tirdzi, atrakcijas brnu vizinana ar ponijiem un zirgiem.
Vrt rkotji un skattji

Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidents un Latvijas Zirgaudztju biedrbas prezidents Edgars Treibergs Zirgu dienas vrt lakoniski un preczi: Paskumu nolmm sarkot jau otro reizi, jo t ir lieliska iespja popularizt msu
~10~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Mra Millera foto

nozari kopum. Gan pardt sporta veida daudzveidbu, gan ar Latvijas zirgaudzanas pankumus. Jauno jtnieku skolas projektu vadtjs Roberts Binde: Zirgu dienas cenamies veidot k socilu paskumu, pardt, ka janas sporta daudzveidgs disciplnas un zirgi var ieinterest ikvienu, ne tikai lielais sports. Ceram, ka no liel skattju skaita varbt kds piepulcsies hobija jtniekiem un papildins zirgu cientju sabiedrbu. Vljmies ldzdalbas iespjas piedvt vismazkajiem un jaunajiem jtniekiem, jo mja tau jce no pamatiem vii ir msu nkotne. Garkalnes novada domes prieksdtjs Juris Silovs: Lieliski, ka kaimiu novad tiek sarkots ds vriengs paskums, biju pat prsteigts, cik daudz skattju ieradies. Apbrnojami, ka iespjams piesaistt tik daudz atbalsttju. Tau var jau ieguldt milzu naudu, un nekas neiznks, ja nebs prasmgu cilvku, kas to dars. oti interesanta bija pajgu braukana, brni priecjs par vizinanu. Ar mums, Garkaln, katru gadu notiek janas sacensbas, tau nevaram ts saldzint ar o mrogu, jo msu apkaim nav das vriengas sporta bzes. Sergejs Kaftailovs, zirgu panieks: Man te patk, noorganiztas interesantas sacensbas, oti labs un zirgiem patkams ir galven laukuma segums, kas ir btiski. Vlos pateikt persongi paldies Robertam Bindem, kur spjis stenot ideju par du msdiengu sporta kompleksu un sarkot ar tik krus svtkus. aj ekonomiskaj situcij daudzas sacensbas tiek atceltas, pat Krievijas pazstamaj sporta bz erahovsk. Par vienu no paskuma sacensbu daas pankumiem gribu uzsvrt to, ka bija vairki marruti brniem. Tas ir svargkais, dot iespju attstties jaunajai paaudzei, un nepareizi ir tas, ka sportisti ar Grand Prix lmea zirgiem lec marrutus ar 110 un 115 cm augstiem riem, tdjdi atemot jaunajiem ticbu uzvarai. Gribu vlt visai zirdzinieku sabiedrbai vairk domt par to, k attstt msu sporta veidu, dot iespjas brniem bez maksas nkt uz treniiem, ko, protams, vajadztu nodroint ar ar valsts atbalstu. Tagad daudzi jauni cilvki jau devuies vai dodas prom uz rzemm, mums jdom par to, lai janas sport t nebtu, lai visas iespjas btu eit pat Latvij. Jo msu sports tau audzina vairk nek visi citi, tiek mcta pacietba, drosme, saskarsme ar dzvniekiem, darba mlestba... Tpc labprt sadarbojos ar vienu no msu labkajiem jtniekiem Mairi Peneli, jo via staos ir iespja jaunieiem attstties, tur trenjas ar mans dls. Leonds Pavienko, zirgu panieks: Pirmkrt, esmu priecgs par izsoles rezulttiem. Man izdevs sav paum iegt bronzas pulksteni ar zirgiem no Ukrainas, no kurienes pats esmu ncis. Simptiska un man dzvoka interjer iederga bs ar rotalieta muziklais zirgu karuselis, ko uz Rgu bija atvedusi skaistumkonkursa dalbniece no ASV. Par paskumu kopum, lieliski pastrdjis ir Roberts Binde, kur izveidojis o sporta bzi ar pai kvalitatvu laukumu. Daudzi to var uzskatt par drosmgu ideju, bet domju, ka jau nkamgad te vartu sarkot Pasaules kausa posma trs zvaigu sacensbas, ar lielku balvu fondu piesaistot plaku dalbnieku skaitu. Bet galvenais ir darbs ar jaunieiem, tas ir msu sporta veida pamats. Kpc Polij t ciena jtnieku Gegou Kubiaku? Tpc, ka vi pats regulri start Grand Prix marrutos, un dam lmenim k treneris sagatavojis divdesmit sportistu. Gribtu, lai t darbotos ar msu jtnieki.
Konkursa Mrs. Universe dalbnieces, pie transportldzeka stres CASE efs Latvij Ojrs Petrvics.
Latvijas sabiedrbai zinms, ka jlij o Armanda teina stalli Salaspils novada Manos piemeklja ugunsgrks, kur nodega gan stallis, gan kupls imenes dzvojam ka. Jau tlt pc ugunsnelaimes interneta forum zirdzinieki pai saorganizja talku, noskaidroja nepiecieamko paldzbu. Ar o sacensbu dalbnieki ziedoja staa atjaunoanai, kur mita 40 zirgi, tpat im nolkam nodota izsol iegt nauda, kur tika prdoti Mrs. Universe dalbnieu atvestie suvenri. Ja vlaties paldzt staa atjaunoan, varat sazinties ar Armandu pa tlruni 29409065, vai ziedot naudu bankas rin: Armands teins, p. k. 121058-12311, konts DnB Nord bank RIKOL V2X, LV73RIKO0001300576925.
Jauno jtnieku skolas fotokonkurss

Gatavojoties Zirgu dienm, Jauno jtnieku skola organizja fotokonkursu sav interneta mjas lap www.latvianhorses. lv. Taj piedaljs vairk nek simts autoru. Bildes tika vrttas trs kategorijs, un uzvartji sama balvas paskuma laik Inukaln. Kategorij Zirgs sport un darb godalgots vietas ieguva sekojoi autori: Sintija Varnovska, Mris Rozns un Ieva Grnberga. Kategorij Zirgs dab un izklaid labks bija fotografijas, ko iestja Alise Tjapkina, Antra Cukermane un Daina Remerte. Kategorij Zirgs jokos un kuriozos par interesantkajm atztas fotogrfijas, kuras piedvja Ieva Grnberga, Linda Via un Anastasija Popova.
Zirdzinieki prot paldzt

Zirgu dienu laik bija vrojami ar Armanda Lauku jtnieku kluba sportistu un zirgu demonstrjumi, k zirgs apmcms ar dabiskm metodm, nepielietojot ptagu, aizjgu u. c. obrd ne tikai zirdziniekiem, bet plakai
Voltizanas demonstrjums.
~11~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
Triumf Latvijas Zirgu dienas

Latvijas Zirgu dienas Pajgu braukana
1. Sniedze Vksnia/pal. Juris Juhvis Pasaka 128,6 s.p. Poniju klase 1. Aiga Ozolia/pal. Margarita Prokofjeva Kamene 135,47 s.p. 2. Natlija Dreimane/pal. Atis Gtmanis Arafat 219,85 s.p. 3. Atis Gtmanis/pal. Ieva Gulbe Albert 283,35 s.p. Zirgu klase 1. Andis Pavlovskis/pal. Kristaps Caune Viskijs 121,83 s.p. 2. Dace Stre/pal. Krlis Stris Hipija 139,44 s.p. 3. Zane Brauere/pal. Eduards Krmi Maestro 142,66 s.p. Iejde Brvas izvles programma Vidjs balvas nr. 1 lmen 1. Agnese Liepia Linza LSVC Kleisti 68,25% 2. Kristna Rozte Brodors LLU 68,78% 3. Jlija Stepanova Dancing Queen LSVC Kleisti 67,63% Brvas izvles programma priem III grupas shmas lmen 1. Agnese Liepia Doctor Wayne SIA Wilde Transports 69,5% Agnese Kukaine Lambordini II z/s Upeslejas 2. Kristna Rozte Brodors LLU 66,42% Elna Grundmane Duglass LLU 3. Elza Zae Horezma LSVC Kleisti 65,09% Jlija Stepanova Dancing Queen LSVC Kleisti ru prvarana Marruts nr. 1 (vadbas marruts brniem) Atzingu vrtjumu un balvas sama: Tna Dreimane ar Belladonnu (6. g. v., Medruvas-I), Anna Anija Alsia ar Rabana (G. Ptersons), Grta Katrna Zepa ar Wild Rose (Medruvas-I), Elfrda Arta Baradovska ar Toby (SIA Princis), Duljeta Jkabsone ar Wild Rose (6 g. v., Medruvas-I), Sabne Silia ar okoldi (Bajri), Pauls Rauga ar Belladonnu (6 g. v., Medruvas-I), Roberts Alsi ar Rabana (G. Ptersons), Estere Burmistrova ar Wild Rose ( 5 g. v., Medruvas-I), Anda idele ar Toby (SIA Princis), Kristna Zommere ar Lambiek (Natlija Zommere), Gustavs Krlis Kancvis ar Belladonnu (Medruvas-I), Madara Ieva Krmia ar Rabana (10 g. v., G. Ptersons), Elizabete Beatrise Kancvia ar Wild Rose (Medruvas-I), Arta idele ar Toby (SIA Princis), Denze Hazana ar Belladonnu (Medruvas-I), Rihards Kaupis ar Deilu (I. Kapilova), Haralds Oskars Brangulis ar Belladonnu (Medruvas-I), Darja Berkova ar Rabana (G. Ptersons), Paula eninga ar Wild Rose (Medruvas-I), Anna Plka ar Next Star (SIA Princis), Madara Ptersone ar Toby (4 g. v., SIA Princis). Marruts nr. 5 1. Guntars Sili Nastello Bajri 0 s.p./39,49 s 2. Guntars Sili Gilbors Bajri 0 s.p./40,50 s 3. Aleksandrs akurovs Kapitls Anna Baranovska 0 s.p./49,68 s Marruts nr. 6 (ar prlekanu) 1. Linda Ansule Lemons Linda Ansule 0;0 s.p./58,56 s 2. Sarmte Ptersone Vando TJK 0;4 s.p./49,16 s 3. Guntars Sili Gilbors Bajri p. m. 4 s.p./78,81 s Marruts nr. 7 (Masters) 1. Guntars Sili Gilbors Bajri 2. Rimants Babrausks Ship-Shap R. Paulausks 3. Sarmte Ptersone Vando TJK Marruts nr. 8 (BFSC Ride&Drive) 1. Elza Muiniece ar Kuskuss/Mris Vksna Wild Thing 0 s.p./85,03 s 2. Vitlijs Kaftailovs ar Belmondo/Mairis Penelis Sergejs&Co 0 s.p./92,38 s 3. Krista Kliesmete ar Kredo/Evija uka Kredo meitenes 0 s.p./104,37 s Marruts nr. 9 1. Zane Josta Arko Baleino 0 s.p./25,04 s 2. Maira Leja Liedags Valmieras JK 0 s.p./25,20 s 3. Maira Leja Arhimeds SIA Lautas 0 s.p./26,01 s Marruts nr. 10 (ru augstums ldz 115 cm) 1. Linda Via Bendija Vita Kocia 0 s.p./42,45 s 2. Maira Leja Kingstona Valmieras JK 0 s.p./44,90 s 3. Zane Josta Arko Baleino Sport de Lux 4 s.p./49,72 s Marruts nr. 11 (vadbas) Atzingu vrtjumu un balvas sama: Laura Venclova ar Deilu (I. Kapilova), Maira Melvere ar ipu, Marija Mra Eglte ar Callacado (Ieva Eglte), Velta Kue ar Cahita (Velta Kue), Daina Remerte ar Mis Eiropa (Solvita Strke), Sabne Silia ar okoldi (Bajri), Laura Bainkvia ar Campari (Kocni), Liene Vainovska ar Liedagu (Madara Frliha), Ieva Zepa ar Akveda (Ieva Zepa), Marija Klukina ar Lavandu (Ieva Rauzane), Velta Kue ar Cendy (Kocni), Daina Remerte ar Ldiju (Solvita Strke). Marruts nr. 12 (truma) 1. Solvita Stre Rollija Solvita Stre 4 s.p./64,28 s 2. Rolands Paulausks Konqwest R. Paulausks 4 s.p./67,84 s 3. Katrna Reizniece Calais 4 s.p./69,33 s Marruts nr. 13 (izslganas sacensbas) 1. Linda Via Bendija Vita Kocia 0 s.p./24,85 s 2. Guna Vasijeva Goltjrs Mra Logina 1 s.p./23,79 s 3. Andris Jurevskis Eross A. Jurevskis 3. Jolanta Lapia Glazra Jolanta Lapia Marruts nr. 14 (augstlkana) 1. Sims Seiliuss La-pass Lietuva 186 cm 2. Guntars Sili Maclesias Bajri 176 cm 3. Rimants Babrausks Ship-Shap Lietuva 176 cm
Mazo poniju klase
Uzvartji kopvrtjum poniju klas Aiga Ozolia un palgs Margarita Prokofjeva ar Kameni.
Lielu atsaucbu izpelnjs vadbas marruti vismazkajiem jtniekiem.
Vieng ekipa mazo poniju klas Sniedze Vksnia un Juris Juhvis ar Pasaku no Lgatnes start maratona tras.
Sportists no Lietuvas Sims Seiliuss ar La-pass, prvarot augstumu 186 cm, kst par uzvartju augstlkan.
~12~
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Mra Millera foto
Daces trausas foto
LLU iejdes sportistes Kristnas Roztes vadb sniedz iespaidgu prieknesumu gurlaj jan.
Daces trausas foto
Andis Pavlovskis ar palgu Kristapu Cauni, braucot ar Viskiju, bija labkais gan manas braukan un maraton, gan ar kopvrtjum.
etlandes poniju audztavas Malteni meitenes sadarbb ar msu avzi Zirgu Pasts strdja k ponijpasts Zirgu dienu laik.
Mra Millera foto
Tlnieka Edvna Krmia veidot ceojo balva pajgu braukan, ko sama Anda Pavlovska ekipa.
Mrs. ASV piedv izsolei rotau karuseli ar zirgiem.
Daces trausas foto
Vitlijs Kaftailovs Zorro mask prvar rsli.
Pirts no Sergejs&Co komandas gatavojas cai Mairis Penelis.
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Daces trausas foto
~13~
LATVIJ
Lielceros notiek trenisacensbas

Jolanta Lapia
Jaunmrupe, 24. jlijs, iejde

Zemnieku saimniecbas Lielceri staos ar iejdes meistares Airisas Peneles un vias meitu Sabnes un Lauras gdbu tika organiztas iejdes sacensbas. 48 dalbnieku pri sacents I un II grupas shms. Zemks grupas shm atsevi konkurenc startja brni ldz 14 gadu vecumam, jtnieki, kuri nav startjui augstk par II grupas shmu, un mazk pieredzjui jtnieki. II grupas shm atsevii tika vrtti brni ldz 16 gadu vecumam. I grupas shm brniem ldz 14 gadu vecumam 11 dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Marta Brnia-Buile ar zirgu Gizella, saemot 70,17% vrtjumu. Viena no sacensbu tiesnesm Viktorija Baribina skaidroja: Brni tika vrtti tiei pc viu rdt snieguma zirga vadanas prasmes, precizittes un, galvenais, pc jtnieka uzmbas un centbas. Mazk uzmanbas tika pievrsts zirgam, t gaitas dotumiem, elementu precizittei. Tiei tpc vrtjumi brniem ir tik augsti robes no 60,87 ldz 70,17 procentiem. I grupas shm jtniekiem, kuri nav startjui augstk par II grupu, 14 dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Rita Varlamova ar zirgu Lefty. Savukrt s paas grupas shm bez ierobeojumiem pirm vieta Gunai Baumanei ar Rodeiru. Ja zemks grupas shm dalbnieku bija daudz, jau II grupas shm to skaits saruka. Brniem ldz 16 gadu vecumam piecu dalbnieku konkurenc uzvaru izcnja Laura Penele ar Alfredo. Bez ierobeojumiem deviu dalbnieku konkurenc uzvara tika Lsmai Stankei ar Lindu. I grupas tres vietas ieguvja Gita Ozolia: Esmu gandarta par aizvadtajm sacensbm. s man un manam AS Agrorma Trvete dzimuajam zirgam Prieks bija otrs sacensbas, izcnta godalgota vieta. Ldz im esam piedaljuies tikai iejdes sacensbs, bet notiek ar intensvs darbs, apgstot lkanas prasmes. Mans mris ir savam priekam startt amatieru klases lmen gan iejdes, gan konkra sacensbs. Jauki, ka ir iespja startt profesionli organiztas sacensbs, kurs ir sakrtota vide, jauka atmosfra un gdba par sportistiem, ko mums veltja stau saimnieki.
Gita Ozolia ar zirgu Prieks apbalvoanas ceremonij.
LJF kausa izca

IV posms Kleisti, 11. jlijs, iejde Liel balva 1. Terze Rozenberga Zalve Vidj balva I 1. Agnese Liepia Linza 2. Inga Bistrova Traum-Furst 3. Terze Ptersone Kivi Shma III 1. Kristna Rozte Brodors 2. Agnese Kukaine Lambordini II 3. Sergejs akurovs Guiness Shma II Medium 1. Agnese Kukaine Double Power 2. Agnese Kukaine Londy Light 3. Gundega Krgere Donnerwelle Open Class (18. g. v. un vecki) 1. Vita Varlamova Lefty Open Class (15.-17. g. v.) 1. Marta Brnia-Buile Gizela 2. Laila Bergsone Gremi Open Class (jaunzirgi) 1. Lauma Vernere Bastera 2. Aiga Silavniece Loreta 3. Marina agata Princis Iestju shma brniem 1. Aiga Silavniece Dogatka 2. Marta Brnia-Buile Gizela 3. Ksenija Petrova Lagoss LSVC Kleisti LSVC Kleisti JSK Amber Mestrazdii LLU JSK Temperaments LSVC Kleisti JSK Temperaments JSK Temperaments JSK Temperaments JSK Temperaments SIA ZA Kocni SIA ZA Kocni Traines Stai LSVC Kleisti EKVI LSVC Kleisti SIA ZA Kocni LLU 58,29% 67,45% 65,52% 64,73% 65,81% 65,12% 63,07% 67,24% 66,55% 65,04% 65,75% 64,13% 58,62% 62,52% 60,80% 63,35% 68,71% 67,94% 67,43%
Sacensbas Lielceros
I grupa (jtnieki ldz 14 g. v.) 1. Marta Brnia-Buile Gizella SIA ZA Kocni 2. Laura Laugale Cielava Liepja 3. Kristne Tverdohleba Donnerwelle JSK Temperaments I grupa (jtnieki, kuri nav startjui augstk par II grupu) 1. Rita Varlamova Lefty JSK Temperaments 2. Marina agata Princis EKVI Carnikava 3. Gita Ozolia Prieks Gita Ozolia I grupa (jtnieki bez ierobeojumiem) 1. Guna Baumane Rodeira z/s Reiteri 2. Inese Baltia Vaipers z/s Lielceri 3. Agnese Rituma Lovelas z/s Reiteri II grupa (jtnieki ldz 16. g. v.) 1. Laura Penele Alfredo z/s Lielceri 2. Lauma Vernere Leions z/s Traines stai 3. Agnese Rituma Lovelas z/s Reiteri II grupa (jtnieki bez ierobeojumiem) 1. Lsma Stanke Linda JSK Temperaments 2. Sanita Bula Lefty JSK Temperaments 3. Inese Baltia Vaipers z/s Lielceri
70,17% 68,59% 67,54% 68,07% 67,19% 65,78% 66,66% 65,78% 65,61% 64,54% 60,90% 58,78% 68,18% 67,27% 66,06%
Latvijas empionts junioriem un jaunajiem jtniekiem, sacensbas brniem

Kleisti, 11. jlijs, iejde Jaunie jtnieki (Preliminary Test Competition) 1. Jlija Stepanova Dancing Queen LSVC Kleisti 2. Jlija Stepanova Le-Cowando LSVC Kleisti 3. Elna Grundmane Duglass LLU Juniori (Preliminary Team Competition Test) 1. Elna Potaina Lagoss LLU 2. Signija Hmeicka Horezma LSVC Kleisti 3. Marija Dubrovska Dvana JSK Saldus Iestju shma brniem 1. Aiga Silavniece Dogatka LSVC Kleisti 2. Marta Brnia-Buile Gizela SIA ZA Kocni 3. Ksenija Petrova Lagoss LLU 66,75% 63,79% 60,33% 60,51% 57,35% 57,26% 68,71% 67,94% 67,43%
~14~
Artra Ozolia foto
LATVIJ
Pie Burtnieku ezera

Jolanta Lapia
Burtnieki, 1. 2. augusts, konkrs

Burtnieku ezera krast aizvadtas krtjas divu dienu sacensbas ru prvaran. Sacensba notika astoos dada augstuma un grtbas pakpes marrutos. Par marruta sastdtju tika aicints sportists Dainis Ozols, sacensbu galvenais tiesnesis Leonards Siavskis, sacensbu sekretres pienkumus pildja Iveta BrtiaKrtaine. Turnru organizja JSK Burtnieku Rotors. Zirgaudztavas saimnieks Jnis Juras saka: Sacensbas Burtniekos notiek kop 1967. gada, nu jau 42. gadu pc krtas. Ir organiztas vienas, divu dienu sacensbas, empionti, kausu izcas. Kop 1990. gada pie mums notiek sacensbas ar ziem, slgtaj man. ogad bija grti izirties organizt vienu vai divu dienu sacensbas, tas tomr ir ar finansm saistts jautjums gan organizatoram, gan dalbniekam, un tpc grti prognozt dalbnieku skaitu. Pirms sacensbu dienas jaunzirgu konkurenc pirmo vietu izcnja pieredzjuais sportists irts Bricis ar zirgu Esmeralda, veicot marrutu bez soda punktiem. Pavisam nedaudz no irta atpalika lietuvietis Valds Urbons ar zirgu Grand Prix L, ieemot otro vietu. Savukrt otrs dienas jaunzirgu marrut nekas netraucja lietuvietim ar o zirgu gt prliecinou uzvaru. truma marrut ar ru augstumu ldz 120 cm pirmo vietu izcnja irts Bricis ar zirgu Cooper 63, aiz sevis atstjot Burtnieku zirgaudztavas prstvi Lauri Vildi ar zirgu Lagna. Jau ilgku laiku sportistam Guntaram Siliam izveidojusies veiksmga sadarbba ar valmierieti Gunu Gavari, kura ir zirga Gilbora saimniece. Savstarpj uzticba un sapratne starp zirgu, jtnieku un zirga saimnieku ir vainagojusies ar daudziem pankumiem s sezonas laik. Abu sacensbu dienu marrutos augstum ldz 130 cm Guntars ar Gilboru izcnja pirms vietas, viengais marrutus veicot bez soda punktiem. Par secensbu galven marruta uzvartju kuva lietuvietis Valds Urbons ar zirgu Vaillante, otro vietu izcnja Dainis Ozols ar zirgu Landors-LV, treo vietu Guntars Sili ar Kalgari. Marrut ar ru augstumu ldz 100 cm uzvaru guva Dainis Ozols ar vienu no saviem jaunajiem zirgiem Alibi. Trisma aentra Diari galven marruta labkajam Latvijas sportistam pasniedza balvu dvanu karti ceojumiem.
Vladislava Rutkovska foto
Balvu saem Dainis Ozols ar zirgu Landors-LV. No labs zirgaudztavas saimnieks Jnis Juras, no kreiss Leonards Siavskis un Iveta Brtia-Krtaine.
Burtnieku kausa izca Burtnieki, 1.-2. augusts, konkrs
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, piedals jaunzirgi ldz 5. v. un tie, kas start pirmo sezonu) 1. irts Bricis Esmeralda JSK Sport de Lux 0 s.p./17,67 s 2. Valds Urbons Grand Prix L Lietuva 0 s.p./17,95 s 3. Maira Leja Kingstona R. Indrns 0 s.p./18,14 s Marruts nr. 2 (ldz 120 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. irts Bricis Cooper JSK Sport de Lux 54,94 s 2. Lauris Vilde Lagna-N JSK Burtnieku Rotors 57,44 s 3. Guntars Sili Calibra Bajri 57,50 s Marruts nr. 3 (ldz 130 cm, ar prlekanu, bez ierobeojumiem) 1. Guntars Sili Gilbors Bajri 0 s.p./89,16 s 2. Maira Leja Vera SIA Lautas 4 s.p./86,05 s 3. Reinis Juras Gepards R&R Sporta Zirgi 4 s.p./86,93 s Marruts nr. 4 (ldz 100 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Dainis Ozols Alibi LPJSK 0 s.p./57,47 s 2. Dainis Ozols Limoa LPJSK 0 s.p./57,99 s 3. Sergejs akurovs Anketa VA Kleisti 0 s.p./62,15 s Marruts nr. 5 (ldz 110 cm, ar prlekanu, piedals zirgi ldz 5 g. v. un tie, kas start pirmo sezonu) 1. Valds Urbons Grand Prix L Lietuva 0 s.p./68,42 s 2. Sergejs akurovs Anketa VA Kleisti 0 s.p./68,68 s 3. Guna Vasijeva Goltjrs SIA ZA Kocni 0 s.p./69,30 s Marruts nr. 6 (ldz 130 cm, truma, piedals Latvijas irnes zirgi, kam ceturtaj pakp ir 1/16 Latvijas irnes asinis) 1. Guntars Sili Gilbors Bajri 0 s.p./70,81 s 2. Reinis Juras Gepards R&R Sporta Zirgi 4 s.p./74,83 s 3. Nikola Nilsone Fonds JSK Burtnieku Rotors 8 s.p./78,35 s Marruts nr. 7 (ldz 140 cm, ar prlekanu, bez ierobeojumiem) 1. Valds Urbons Vaillante Lietuva 4 s.p./89,44 s 2. Dainis Ozols Landors-LV RVA 8 s.p./91,76 s 3. Guntars Sili Kalgari Bajri 8 s.p./94,96 s Marruts nr. 8 (ldz 110 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Dainis Ozols Alibi LPJSK 0 s.p./65,51 s 2. Sintija Orlova Gildfords Kocni 0 s.p./74,38 s 3. Dina Indrne Winzer R. Indrns 4 s.p./62,66 s
Aktva darbba Jaunmrup

Jolanta Lapia
Jaunmrupe, 11.-12.jlijs, konkrs un kross

Jaunmrupes pagast atrodas vairkas zirgu novietnes un stai. Pdjos gados vrojama ar aktvka darbba sacensbu un trenisacensbu organizan. Jau otro gadu pc krtas Imaks Aivars mits un Natlija Pavlova rko vriengas sacensbas jaunajiem jtniekiem un amatieru klases sportistiem. ogad sacensbu programma bija pai daudzveidga. Sacensbu pirm diena sks ar 100 cm augstu marrutu, tam sekoja 110 cm augstais atvrtais marruts. Kamr baldoniete, kdreizj trscas sportiste, obrd aktva trenisacensbu organiztja un trenere Olga ellere sastdja nkamo marrutu ar 120 cm augstiem riem, interesenti tika iepazstinti ar mea krosa 1740 m garo trasi. Trspadsmit krosa dalbnieki tika iepazstinti ar sacensbu noteikumiem un atgdints par drobas prasbm. Krosa tras sportisti devs pa vienam, katrs nkamais starts tika dots pc iepriekj
dalbnieka finia. trkais laiks tika fiksts 2 mintes 34 sekundes, kuru uzrdja Edte Brunava ar zirgu Baronese de Vinter. Sacensbas nosldzs ar augstlkanas demonstrjumiem. Olga ellere ar zirgu Dekors prvarja rsli augstum ldz 150 cm. Par desmit centimetriem zemks rezultts Marijai ukai ar zirgu Radisson. Otr sacensbu diena sks ar vadbas marrutu. Visi dalbnieki marrutu veica ar atzmm oti labi, teicami un izcili. Specil balva Cas gars tika pasniegta Rihardam Snikusam no jtnieku skolas Telfas. Atsevis marruts bija jtniekiem ar ponijiem, kur uzvara tika
Lvai Vilensonei ar Pegiju. Interesanta ca izvrts Cuantri (krosa marrut ar nekrtoiem riem augstum ldz 100 cm), kur uzvaru izcnja Valters boli ar zirgu Parisa. Organizatori uzskata, ka sacensbas bija izdevus. Natlija Pavlova: Bijm sarpjui ar kausus un piemias balvas pirmo trs vietu ieguvjiem visos marrutos, firm pastjm abalvojumu rozetes ar Imaku stau emblmu, sagatavojm diplomus. Samm atzingus vrdus no sacensbu dalbniekiem un Latvijas Jtnieku federcijas viceprezidenta Edgara Treiberga.
~15~
RZEMS
Pasaules kausa posms Igaunij

Inese Ruskule, Jolanta Lapia
Ruila, 10.-12.julijs, konkrs

Igaunijas Pasaules kausa CSI*W posma izc konkr Latviju prstvja Andis Vrna, Dainis Ozols, Guntars Sili, irts Bricis, Kristaps Neretnieks, Maira Leja, Lga Ptersone, Linda Ansule un Linda Via. Par galven marruta Grand Prix uzvartju kuva Krievijas sportists Arsnijs pakovskis ar zirgu Campino 51, ar otr vieta viam ar zirgu Tibor P. Godpilno treo vietu iema lietuvietis Bens Gutkausks ar zirgu Amarok. Labkos rezulttus no Latvijas sportistiem aj marrut sasnieDistanc Linda Ansule ar Lemonu, uzvarot marrut ar 125 cm augstiem riem. dza Guntars Sili ar zirgiem Kalgari un Lord Picasso, ieemot attiecgi ceturto un ra. Pieredzes man vl nav daudz, jo un Evitai Baradovskai. Abas paldzes bija devto vietu. pai starptautiskajs sacensbs, tpc t augstk lmea grmi. Lemons bija laikus Ja agrk bija t, ka Igaunijas jauniei ar notika. Centos vairs nepieaut da gan pabarots, gan uzpucts un apseglots. startja Latvijas sacensbs un izcnja liel- veida kdas. Lai sasniegtu pankumus, oti liela nozme ko dau no godalgotajm vietm, tad ogad Linda ir oti pateicga abm savam pa- ir komandai un palgiem. situcija mainjs. Latvijas himna, apalvojot ldzm sacensbu laik Karnai Zujevai jaunieu marrutu uzvartjus, skanja divas dienas pc krtas. Par to esam pateicgi Latvijas sportistu labkie rezultti Vieta Vrds, uzvrds Zirga vrds Rezultts Lindai Ansulei un vias zirgam Lemonam. Datums Marruts 10.07. Nr. 1, 125 cm (17 dal.) 1. Linda Ansule Lemons 0 s.p./58,72 s Treaj dien via no uzvartja atpalika 2. Linda Via Arons 0 s.p./61,47 s Nr. 2, 120 cm (24 dal.) 3. irts Bricis Cooper 63 0 s.p./24,31 s tikai par pussekundi, ldz ar to izcnja god4. Guntars Sili Nastello 0 s.p./25,81 s pilno otro vietu. Neapaubmi, ka pati Lin7. Dainis Ozols Landors-LV 0 s.p./27,49 s 8. Lga Ptersone Kaugurs 0 s.p./29,16 s da ir oti gandarta par saviem pankumiem Nr. 3, 130 cm (41 dal.) 6. Dainis Ozols Goldrings 0 s.p./27,31 s un atzst, ka neviens no igauu jaunieiem Nr. 4, 140 cm (25 dal.) 3. Guntars Sili Lord Picasso 0 s.p./59,33 s 12. Guntars Sili Kalgari 4 s.p./61,74 s sacensbu skum viu neuzskatja par no11.07. Nr. 5, 125 cm (18 dal.) 1. Linda Ansule Lemons 0 s.p./36,17 s pietnu konkurentu. Tau pdj sacensbu 11. Linda Via Arons 4 s.p./64,26 s Nr. 6, 130 cm (36 dal.) 15. Andis Vrna Cairo 12 s.p./24,26 s dien bija jau jtams cas spars. Nr. 7, 140 cm (28 dal.) 4. Andis Vrna Irasir 0 s.p./70,20 s Igaunijas sacensbas atiras no Lat19. irts Bricis Kongo 4 s.p./77,61 s Nr. 9, 130 cm (18 dal.) 2. Linda Ansule Lemons 0 s.p./28,55 s vij organiztajm, skot jau no marrutu 12.07. 7. Linda Via Arons 8 s.p./29,43 s sastdanas ldz attieksmei pret sportisNr. 10, 130 cm (30 dal.) 14. Guntars Sili Nastello 0 s.p./73,61 s 16. irts Bricis Cooper 63 4 s.p./56,96 s tu. Marruti Igaunij bija saretki nek Nr. 11, 140 cm (14 dal.) 13. Dainis Ozols Kardinls-LV 10 s.p./94,59 s Latvij, bet, manuprt, labk prdomti, Nr. 12, ldz 150 cm 4. Guntars Sili Kalgari 4;0s.p./61,74 s 9. Guntars Sili Lord Picasso 8 s.p./67,23 s atzst Linda Ansule. Lai gtu uzvaru tre12. Andis Vrna Irasir 8 s.p./68,48 s aj dien, man trka tikai pussekundes, 15. Kristaps Neretnieks Carpaccio II 12 s.p./68,98 s jo neizvljos sko ceu pc priekpdj
Ago Ruusa foto
Linda atbild uz jautjumiem intervij Igaunijas televzijai.
Krievijas sportists Arsnijs pakovskis ar Campino 51 uzvarja sacensbu Grand Prix marrut.
~16~
Ago Ruusa foto
Ago Ruusa foto
RZEMS
Pasaules kausa posms Slovkij

Jolanta Lapia
Slovkija, 6.-9. augusts, konkrs

Slovkijas galvaspilst Bratislava risinajs vriengas sacensbas ru prvaran CSIO3*W. Sporta arn JT Slavia STU sacents 13 valstu komandas no Francijas, Somijas, Polijas, Zviedrijas, Austrijas, ehijas, Ungrijas, Vcijas, Itlijas, Igaunijas, Beijas, Baltkrievijas, Slovkijas, k idividulie sportisti no Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Taizemes un ASV. Latviju prstvja Andis Vrna un irts Bricis. Katrs sportists, kur piedaljs individulaj c, sacensbs drkstja startt ar diviem zirgiem, sportisti, kas prstvja komandu, ar trim. Andis uz m sacensbam bija izvljies doties ar Irasir un Marmoru, irts ar Kongo un Force Guy. Sacensbas risinajs etras dienas, pirmaj no tm tika izcntas godalgas sacensbu t sauktaj mazaj, vidj un lielaj apl. Otrs sacensbu dienas galvenais notikums bija komandu ca Nciju kauss, bet ceturtaj sacensbu dien notika ca par godalgm maz un liel apa finl. Maz apa finl Little Prix Bratislava 150 cm augstaj marrut sacents 67 dalbnieku pri, no kuriem desmit kvalificjs prlekanai. Par marruta uzvartju kuva itlis Emanuels Gaudiano, Latvijas sportisti ierindojs 34. un 44.viet.
1. Emanuels Gaudiano 2. Kitofs Ludviaks 3. Rudijs Helsens Calido 31 Torado 2 Gulliver K Itlija 0 s.p./39,89 s Polija 0 s.p./42,68 s Beija 0 s.p./45,08 s
elpu aizraujoaj prlekanas marrut vislabko rezulttu izdevs sasniegt Francijas sportistam Stefanam Lafo ar zirgu Gabelou Des Ores, aiz sevis atstjot msu kaimivalsts titultko sportistu Reinu Pillu ar lielisko zirgu A Big Boy. Latvijas sportists Andis Vrna ierindojs 42.viet.
1. Stefans Lafo Gabelou Des Ores Francija 0 s.p./41,32 s 2. Reins Pills A Big Boy Igaunija 0 s.p./43,18 s 3. Lukas Joniks Tarron Polija 0 s.p./53,30 s
Nciju kauss
Nciju kaus Bratislav piedaljs 13 komandas. Sacensbas notika divos hitos, ar ru augstumu ldz 160 cm. Par uzvartjiem kuva Francijas komanda, Aldriks eron/Barbarossa Van Paemel, Rediss Vilns/Monark, Bruno azede/Lune Des Touches, Stefans Lafo/Gabelou Des Ores. Otro vietu izcnja Somijas komanda Nora Forstena/ Vasco, Maiju Mallats/ St. Germain, Satu Liukonens/Qui Vivra Verra, Mikaels Forsten/Evli Nandele. Tre Polija: Andejs Lemanskis/Bischof L, Lukas Joniks/Tarron, Jlija Zavada/Key Largo, Kitofs Ludviaks/My Lady. Msu kaimivalsts Igaunija daudzo soda Latvijas sportistu rezultti
Datums 6.08. Marruts Nr. 1, 130/135 cm (42 dal.) Nr. 2, 140 cm (41 dal.) Nr. 3, 145 cm (71 dal.) Nr. 4, 135 cm (58 dal.) Vieta 11. 13. 24. 20. 8. 10. 15. 39. 15. 2. 16. 41. 34. 44. 42.
punktu d neiekuva otraj hit un ierindojs desmitaj viet. Varam atgdint, ka Igaunija uzvarja Nciju kausa izc Bratislav 2007. gad. Andis Vrna: Esmu oti apmierints ar aizvadtajm sacensbm. Ts bija sarkotas augst lmen, ar pietiekami saretiem marrutiem, labiem laukumiem un labu sacensbu organizciju. Latvijas delegcijas prstve Kate Ansone: Esmu gandarta par viesmlgo sportistu uzemanu. Viss tika darts t, lai jtniekiem btu rti. Sacensbu atmosfra bija oti pozitva, un sportisti oti draudzgi. Vieta skaista, laukums liels un kvalitatvs. Mani iepriecina ar fakts, ka, neskatoties uz milzgo konkurenci, msu sportisti ar saviem zirgiem ir konkurt spjgi starptautisk arn. emot vr faktu, ka Bratislav katru sacensbu dienu septios vakar vl bija plus 31 grdu silts, konkra zirgiem t ir oti liela slodze, un noturt labu rezulttu ir grti. Zirgi vairkas reizes dien tika apsmidzinti ar aukstu deni, un pie boksiem bija pievienoti ventilatori, kas atvsina gaisu.
Vrds, uzvrds irts Bricis irts Bricis Andis Vrna Andis Vrna irts Bricis irts Bricis Andis Vrna Andis Vrna irts Bricis Andis Vrna irts Bricis Andis Vrna Andis Vrna irts Bricis Andis Vrna Zirga vrds Kongo Force Guy Marmors Irasir Kongo Force Guy Marmors Irasir Force Guy Marmors Kongo Irasir Marmors Kongo Irasir Rezultts 4 s.p./31,88 s 4 s.p./32,64 s 10 s.p./54,03 s 4 s.p./90,25 s 0 s.p./73,95 s 0 s.p./78,50 s 4 s.p./67,54 s 8 s.p./75,66 s 8 s.p./91,79 s 0 s.p./80,15 s 8 s.p./93,83 s 8 s.p./94,57 s 8 s.p./73,59 s 9 s.p./80,53 s 12 s.p./85,90 s
7.08.
Savukrt liel apa finl Grand Prix Bratislava par 22 tstou eiro lielu balvu fondu un FEI ieskaites punktiem cnjs 54 dalbnieku pri. Pc 160 cm augst un tehniski saret marruta veikanas prlekanai kvalificjs septii sportisti. Azartiskaj,
8.08.
Nr. 6, 140 cm (31 dal.) Nr. 7, 140 cm (18 dal.) Nr. 8, 150 cm (54 dal.) Nr. 10, 150.cm (67 dal.) Nr. 11, 160 cm (54 dal.)
9.08.
Latvieus vilina Igaunijas salas

Jolanta Lapia
Srema, 8.-9.augusts, konkrs

Igaunij, Hjum risinjs sacensbas ru prvaran. Programma bija bagta ar dada augstuma marrutiem no 80 ldz 130 cm, kuros varja startt bez ierobeojumiem. K pai sportisti sacja: Lec, ko sirds kro! Latviju ajs sacensbs prstvja Roberts un Kristaps Neretnieki, Dainis Ozols, Toms Vilde un Santa teinberga. Galvenaj marrut uzvarja igaunis Urmas Rgs ar Latvij, Neretnieku staos auguo vi Greisu. Otro vietu ar ieguva Igaunijas sportists Andress Trve ar Uppatee, bet treo un ceturto vietu izcnja Dainis Ozols ar zirgiem Landors-LV un Kardinls-LV.
Latvijas sportistu labkie rezultti

Datums 8.08. Marruts Nr. 1, 80 cm (21 dal.) Nr. 2, 95 cm (45 dal.) Vieta 1. 2. 3. 18. 21. 8. 12. 1. 10. 9. 3. 6. 3. 7. 3. 4. 6. Vrds, uzvrds Roberts Neretnieks Dainis Ozols Roberts Neretnieks Toms Vilde Dainis Ozols Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Dainis Ozols Toms Vilde Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Kristaps Neretnieks Dainis Ozols Dainis Ozols Dainis Ozols Kristaps Neretnieks Zirga vrds Eldorado Alibi Gastina Aents Absolts Limoa Vinjete II Kardinls-LV Landors-LV Aents Alibi Vinjete II Korlandos Kardinls-LV Landors-LV Kardinls-LV Korlandos Rezultts 0 s.p./21,80 s 0 s.p./22,77 s 0 s.p./23,32 s 0 s.p./29,99 s 0 s.p./30,47 s 0;4 s.p./46,58 s 0;8 s.p./39,81 s 0 s.p./50,91 s 0 s.p./59,25 s 0 s.p./45,93 s 0 s.p./51,18 s 0 s.p./54,57 s 0;0 s.p./27,57 s 0;4 s.p./27,36 s 0;0 s.p./43,10 s 0;4 s.p./32,02 s 4 s.p./58,23 s
Nr. 3, 115 cm (39 dal.) Nr. 4, 125 cm (31 dal.) 9.08. Nr. 5, 90 cm (28 dal.) Nr. 6, 110 cm (38 dal.) Nr. 7, 120 cm (32 dal.) Nr. 8, 130 cm (14 dal.)
~17~
RZEMS
Startjam Lietuvas empiont

Jolanta Lapia, Dina Dadzte
Klaipda, 25.-26. jlijs, konkrs

Lietuv, netlu no Klaipdas risinjs divu dienu sacensbas Lietuvas atkltais empionts konkr jeb CLHBA kausa izca (Competition of Lithuanian horses breeders associations). Piedaljs ar vairki Latvijas sportisti Andis Vrna, irts Bricis, Lga Ptersone, Aigars Brege, Kristne Egle, abas Santas teinbergas, Santa Caune un Jolanta Lapia.
Bez komentriem...
Sacensbu organiztjs jau piekto gadu ir Horsemarket. Stau prvaldnieks un aktvs sportists Laimods Skeris vsta, ka s sacensbas jau kuvuas par tradciju. Agrk ts bija pazstamas ar nosaukumu Buddelei kauss, bet ogad, mainoties sacensbu sponsoriem, tika prdvtas par Mayor cup of Klaipeda 2009. Laimonds Skeris par sacensbm: Sacensbas pulcja lielu sportistu skaitu, piedaljs 194 dalbnieku pri, konkurence bija sva. Esmu pagodints, ka uz sacensbm ierodas ar sportisti no kaimivalsts Latvijas, turklt tik kupl skait. Acmredzot, sacensbas patk! Katru gadu esam centuies pilnveidot organizciju. Esmu oti apmierints ar Ivo Mielsona un via komandas darbu, profesionli sastdot marrutus. Mums patk Ivo! Daudz esam strdjui reklmas un publicittes jom. Pateicos par sacensbu popularizanu ar laikrakstam Zirgu Pasts. Sacensbas risins divas dienas, bet ne katram ir iespja startt otraj dien. J, lai starttu sacensbu otraj dien, jkvalificjas finlam. Taj katr marrut start tikai 20 labkie pamju sportisti un vl pieci sportisti no katras dalbvalsts apgriezt secb pc pirms dienas rezulttiem. Finla sacensbs balvu fonds marrutos ir ievrojami lielks. Zinms, ka dai dalbnieki bija pieteikui startu vairks konkurencs, bet tas tika atteikts. Kds tam bija iemesls? Tas tau ir pasaprotami, ka jaunais jtnieks, juniors vai pieredzjuais sportists
~18~
Latvijas sportistu pankumi

Latvijas sportisti ajs sacensbs sasniedza labus rezulttus, iegstot vairkas godalgots vietas. Andis Vrna ar zirgu Marmors izcnja augsto treo vietu galvenaj sacensbu marrut, kur atseviu ru augstums sasniedza 150 cm. Marrut ar ru augstumu ldz 140 cm Andis ar Arabiku izcnja uzvaru, ar Marmoru ierindojs godpilnaj treaj viet. oti labi startja liepjniece Kristne Egle ar saviem zirgiem Glsts un Roils, saemot augstu vrtjumu 110 un 125 cm augstajos jtnieka janas stila vrtanas marrutos. Santa teinberga ar zirgu Conchevallier guva labu vrtjumu, izcnot piekto vietu jaunieu marrut. Godalgoto vietu izcnja ar Santa Caune ar piecgadgo zirgu Lingo (tvs Langolds) jaunzirgu konkurenc. Amatieru
rsli prvar Jolanta Lapia.
klases 115 cm augstaj finla marrut uzvaru guva Jolanta Lapia ar zirgu Glazra, pamatmarrutu un prlekanas marrutu veicot bez soda punktiem.
Lietuvas empionu titulu ieguvji

empiona titulu ieguvji tika noskaidroti otrs dienas finla sacensbs. Par amatieru klases empionu tik nomints lietuvietis Erlands Mikens ar zirgu Hobis, ar o zirgu finl izcnot otro vietu (pirm vieta Latvijas sportistei). Par empionu jauno jtnieku konkurenc kuva Evelina ikute ar zirgu Lyras. Jauno zirgu ldz etru gadu vecumam konkurenc par labako tik atzts P. Janknam piederoais zirgs Kadiljens ar jtnieku Aleksu Seiliusu seglos. Piecus gadus veco zirgu konkurenc neprspts palika S. Petraia jaunais, spcgais rzelis Bacardi ar pieredzjuo jtnieku Kostu Gaigalu. Savukrt segadnieku grup par empoinu tika nomints zirgs Sangrija (panieks V. Ramanausks) ar jtnieku Nerijusu ipailu. Par empionu pieauguo kunkorenc tika atzts Stasis Jass ar zirgu Grantas. Visiem titulu ieguvjiem tika pasniegti kausi, medaas un naudas balvas.
Andis Vrna ar Capatino.
Lvas Andersones foto
nevar viens sacensbs startt atirgs konkurencs. Vi nevar vienlaikus bt ar amatieru klases jtnieks. Paam jsaprot, kas tu esi un kdi ir tavi mri. Saviesg paskuma laik pc pirms sacensbu dienas, tika paziots, ka mainsies otrs dienas marrutu secba. Otrais marruts tika prcelts un dienas beigm. Kpc? Galven marruta norises laiks bija jsaskao ar televziju. Liels pagodinjums, ka galven marruta sacensbu otro hitu (145 cm) un prlekanas marrutu (ldz 150 cm) Lietuvas TV translja tieraid. Ldz ar to sacensbas varja vrot vl vairk skattju. Cik skattju bija ieraduies sacensbas vrot kltien? Aptuveni 2000 skattju, jo visas vietas tribnes bija aizemtas, un cilvki bija izvietojuies ar apkrt sacensbu laukumam divs vai pat trs rinds. Esmu priecgs par paveikto un pateicos visiem, kas bija iesaistti sacensbu organizan. Sponsors ir apmierints un gatavs sadarboties ar tupmk.
Distanc Santa teinberga ar Conchevallier.
Start Kristne Egle.
RZEMS
Palladium kausa treais posms

Jolanta Lapia
Lnja, 1.-2. augusts, konkrs

Igaunijas sacensbu srijas Palladium kausa treais posms risinjs Lnj. Divs diens tika izcntas uzvaras un ieskaites punkti astoos dada augstuma un grtbas marrutos. Latviju ajs sacensbs prstvja Lga Ptersone, Gints Ptersons, Linda Via, Linda Josta, Linda Ansone un Evita Baradovska. Sacensbu galvenajos marrutos ar 135 cm augstiem riem gan pirmaj, gan otraj sacensbu dien uzvarja pamju sportists Urmas Rgs ar zirgiem Wodan M un Axel du Beaumont. Otrs dienas sacensbu marruta sponsors Subli bija parpjies par ievrojamu balvu fodu 20 000 Igaunijas kronu. Latvijas sportisti ajos konkros nestartja. Palladium kausa ieskaites marrut ar 125 cm augstiem riem Linda Via ar zirgu Arons ierindojs sestaj viet, iegstot 15 ieskaites punktus. Savukrt 125 cm atklts klases marrut, saemot vienu soda punktu par prsniegto laika normu, augsto piekto vietu izcnja Gints Ptersons ar Vcij dzimuo Countdown. Desmitaj viet ierindojs Lga Ptersone ar Dreifu. Liels dalbnieku skaits 60 bija marrut ar dokeri, kur ru augstums bija 100-120 cm. Latvijas sportistu labkais rezultts 59 pukti un 18. vieta Gintam Ptersonam ar Countdown. Sportisti atzina, ka interesanta vrtana pielietota jaunzirgiem ldz piecu gadu vecumam, kur nolikums paredzja, ka dalbnieki ar viendu soda punktu skaitu dala godalgots vietas (art. 238.1.1.). da pieredze esot jau izmantota ar Latvij Videx balvas sacensbs, ko pc vcu pieredzes
ieteicis irts Bricis. Lga Ptersone uzskata: ir laba alternatva vrtanai ar atzmi, jo nav svargs laiks, bet gan marruta veikana bez kdm. Otrs dienas sacensb visi msu jaunzirgi marrutu veica bez soda punktiem un iekuva apbalvoto skait. Tostarp ar Linda Josta ar diviem zirgiem, kurai s bija pirms sacensbas rpus Latvijas. Pims dienas 100 cm augstaj atklts klases marrut prmto dalbnieku vid par 11. vietu tika apbalvota amatieru klases sportiste Evita Baradovska ar Dreifu, savukrt otraj dien goda pjedestla pirmo un treo vietu aizma Linda Via ar zirgiem Arons un Bendija. Evita Baradovska: Pc otr Palladium Cup posma, kur mani prsteidza lielisk sacensbu atmosfra, augsta lmea organizcija un oti pretimnko attieksme pret sportistiem, nolmu, ka piedalos ar treaj posm Lnj. Ar oreiz sacensbu organizatori nelika vilties. Divas nedas pirms sacensbm, samm staa plnu, kur skaidri tika nordtas vietas, kurs atradsies msu zirgi. T k vietu skaits Urmas Raag staos bija ierobeots, daa zirgu tika izmitinta Urmas un Terje Saks staos daus kilometrus no sacensbu vietas. Liels paldies abu stau saimniekiem par laipno uzemanu, tika darts viss, lai ms justos labi. Sestdienas vakar tika rkota saviesga pasdana ar pirts kurinanu un karaoke dziedanu. Turpinu iespju robes startt Igaunij, jo gandrz katrs rkotajs sacensbs varu atrast marrutus ar sev piemrotu augstumu. T k esmu amatieru klases sportiste, startju marrutos ar ru augstumu ldz 100 cm, un man ir svargi, lai ts btu sacensbas ar labu organizciju, gaumgiem riem, labiem sacensbu laukumiem, tehniski pareizi sastdtiem marrutiem. Man iet, ka oti
Apbalvoanas rozetes tradicionlajs Igaunijas krss.
laba pieredze ir t, ka mazajos atklts klases marrutos nestart brni ldz 16 gadiem, viiem ir atsevia konkurence, k ar ir atsevia konkurence jaunzirgiem, jo amatieru klases jtniekam ir oti grti konkurt ar profesionliem sportistiem un jaunieiem. Linda Via ir vieng sportiste no Latvijas, kura nolmusi turpint cu par ieskaites punktiem un vietm aj sacensbu srij. Jaunieu konkurenc via ir atkpusies par vienu vietu (iepriek bija piekt), bet brnu konkurenc ldz 16 gadu vecumam ir saglabjusi augsto daltu ceturto piekto pozciju.
Palladium kausa kopvrtjums pc trim posmiem (ieskait divi labkie posmu rezultti)
Konkurece bez vecuma ierobeojuma
Vieta 1. 13. 15. 18. Vieta 1. 6. 13. 16. Vieta 1. 4.-5. 15. Vrds, uzvrds Margita Magi Santa teinberga irts Bricis Dainis Ozols Vrds, uzvrds Kullo Kenders Linda Via Lauris Vilde Santa teinberga Vrds, uzvrds Mariahs Orovers Linda Via Anna Raita Vjaksa Prstv Igaunija, RK Kuldne Kabi Latvija, RVA Latvija, Sport De Lux Latvija, LPJSK Prstv Igaunija, RSK Tartumaa Latvija, Liepenes Latvija, Burtnieki Latvija, RVA Prstv Igaunija, RSK Parkur Latvija, Liepenes Latvija 1. posms 18 12 9,5 5 1. posms 20 9 14 13 1. posms 13 20 11 2. posms 20 2. posms 18 10 2. posms 20 7 3. posms 3. posms 18 15 3. posms 20 8 Kopvrtjums 38 12 9,5 5 Kopvrtjums 38 25 14 13 Kopvrtjums 40 28 11
Jauniei
Brni ldz 16 g. v.
Prieks par uzvaru.
~19~
Epa Kla foto
Epa Kla foto
RZEMS
Meydan FEI Nciju kausa izca

Sagatavoja Dace trausa
Falsterbo, 17. jlijs, konkrs

Trs tri veikti marruti otraj raund nodroinja uzvaru rijas komandai Meydan FEI Nciju kausa izcas sestaj posm, kas notika Zviedrijas dienvidos Falsterbo. Darags Kerinss ar Night Train no uzvartjas komandas un franu jtnieks Olivers iljons ar Lord Theize viengie spja veikt divu raundu marrutus bez kdm. Daudz netrka, lai uzvartja noskaidroanai btu nepiecieama prlekana, tau mjinieku zviedru komandas vadoais jtnieks Rolfs Gorans Bengtsons ar mazpieredzjuo vi Kiara La Silla nogza pdjo rsli, t atrisinot vietu sadaljumu bez prlekanas. Bengstona olimpiskais zirgs Ninja La Silla nedas skum guva savainojumu, uzkpjot uz naglas, td kliboja un nevarja piedalties sacensbs. veices un Francijas komandas ar viendu punktu skaitu dalja treo vietu, bet briti un holandiei piekto vietu, tikai aiz viiem septtaj viet ir kopvrtjuma lderi ASV komanda un astotaj viet Vcijas prstvji. bija bdga diena Itlijas komandai, kas vl cerja izepuroties, lai augstk lga nebtu jtstj, cerbas tika liktas uz Dovanni Principi ar Jaguar, bet vi no sacensbm tika izslgts. Kop Beijas komandas prstvjiem otraj raund ncs prcelties skattju rinds. Pc pirm raunda lderos bija veiciei ar pieciem soda punktiem, bet ri un zviedri sekoja ar deviiem soda punktiem. Otraj raund visi veices komandas jtnieki gza rus, aujot izvirzties lderos rijas komandai.
Uzvartji rijas komanda.
Pasaules iejdes meistaru sacensbas

Dace trausa
Hiksteda, 23.-. jlijs, iejde

Hikstedas starptautisko iejdes sacensbu CDIO ietvaros notika ar Pasaules iejdes meistaru srijas krtjs sacensbas, kurs visiem par lielu prsteigumu gan Lielaj balv, gan Liels balvas izvles programm uzvarja holandietis Edvards Gls ar Totilas. Visa uzmanba vrsta uz Adelindes Kornelisenas un Perzival atgrieanos sacensbu arn pc savainojuma ganas Lasvegas Pasaules kausa finla laik. Pris izskatjs enerisks, un uzstans noritja vienmrgi, tau bija vrojama prlieku stingra lauu lietoana. Sakopotu sou laik zirgs tiei pret tiesneiem izkra mli. Neskatoties uz to, pris ieguva otro vietu ar rezulttu 76,553%. Treaj viet mjinieku prstve Laura Betoleimere.
~20~
Olivers iljons no Francijas jj ar Lord de Theize.
Liels balvas brvs izvles programm Edvards Gls ar Totilas uzstdja pasaules rekordu ar rezulttu 89,400%. Iepriekjais rekords piederja Ankei van Grunsvenai ar Salinero 87,93%. Gla programma bija saldzinoi vienkra un acmredzot devigadgais Totilas savaldzinja tiesneus ar savm augstajm gaitm, kas tomr, pai rikos, ita prk samkslotas un elektriztas. Ar mzika bija padrma, vienmrgi plstoa, kas neiezmja gaitu prjas un neprasja piepli iekauties jebkur ritm. Adelinde Kornelisena ar savu spcgo un elastgo Parzival (no Jazz) ar rezulttu 82,20% finija otr, bet viai sekoja Laura Betoleimere ar Mistral (no Michellino) ar rezulttu 81,80.
Rezultti
1. rija 9 s.p. Kamerons Henlijs/SIEC Livello 5/0, Darags Kerinss/Night Train 0/0, kapt. Deivids OBraiens/Kiltoom 9/13, Deniss Lins/Latinus 4/0, 2. Zviedrija 14 s.p. Helna Lundbaka/Madick 4/0, Svante Johansons/Saint Amour 4/0, Aleksanders Cetermanis/Isaac 1/5, Rolfs Gorans Bengtsons/ Kiara la Silla 4/5, 3. veice 17 s.p. Piuss vicers/Ulysse 0/4, Deina Riarda/ Zekina Z 5/9, Daniels Eters/Peu a Peu 0/4, Stvs Gerdats/Jalisca Solier 5/4, 3. Francija 17 s.p. Patrcija Delev/Katchina 8/0, Nikolass Delmote/ Lucciano 8/5, Fabris Djumartins/Mentor de Smet 4/8, Olivers iljons/Lord de Theize 0/0, 5. Lielbritnija 21 s.p. Defs Bilingtons/Rosinus 8/0, Filips Spivejs/Romanov 4/4, Gajs Viljams/Torinto van de Middlestede 8/4, Pters arlzs/Pall Mall 1/8, 5. Nderlande 21 s.p. Vincents Vorns/Audi Alpapillon-Armanie 8/4, Jurs Vrlings/VDL Orame 1/9, Leons Tijsens/Olaf 4/0, riks van der Vletens/ VDL Groep Tomboy izsl./4, 7. ASV 28 s.p. rlijs Deine/Urbanus 8/12, Kara Rtere/Ublesco 4/0, Miele Speidone/Melismo 16/8, Bz Madena/Danny Boy 4/4, 8. Vcija 29 s.p. Tomass Mulbrauers/Asti Spumante 0/4, Aloizs Polmans vekhorsts/ Chacco-Blue 8/8, Filips Vaishaupts/ Souvenir 9/4, Marko Kuers/ Cash 8/5.
Remko Veirinka (FEI) foto
Remko Veirinka (FEI) foto
RZEMS
Meydan FEI Nciju kausa izca

Hiksteda, 24. jlijs, konkrs
Vcijas komanda pieveica francus jau ceturto reizi aizraujoaj 2009. gada Meydan FEI Nciju kausa izcas sezon. oreiz atkal viss atrisinajs tikai prlekan. Vcij ir atklta jauna konkra zvaigzne 28 gadus vec Janne Frderike Meijere, kura ar savu oti uzmango Cellagon Lambrasco ne tikai izleca bez kdm divus Nciju kausa marrutus, bet spja nenogzt nevienu rsli ar prlekan. Liela loma o sacensbu noris bija nejaukajiem laika apstkiem, un barjeras krita biei. Treaj viet ierindojs rijas komanda, bet ceturtaj zviedri. Amerikiem bija grta diena kop komanda nopelnja 52 soda punktus tpat k Beijas komanda. Angi finija septtie pirms holandieiem, kas ierindojs astotaj viet. Iti vlreiz apstiprinja, ka ir t komanda, kam augstk lga bs jpamet, un nekds brnums te vairs neldzs. oreiz Itlijas komanda nepiedaljs otraj raund, tpat k veiciei, kas jau Ahen savainojuma d bija zaudjui savu labko komandas zirgu No Mercy, ko jja Kristna Lbhere. oreiz jtniece startja ar savu otro zirgu Robin Hood, kas jau iepriek bija demonstrjis, ka tam nepatk dens, un ar oreiz pei pirms ceturt ra tas atteics prvart un tika izslgts no sacensbm. Lai gan vairki sportisti bija oti neapmierinti, ka laika apstku d nogzui rus, ameriku komandas efs Dords Moriss sacja, ka Hiksteda ir brniga sacensbu arna, un tas nav nekas traisks, ka jlec tik slapj laukum. Tds ir is sporta veids, un dakrt jtniekiem jspj sacensties ar nelabvlgos laika apstkos.
Itlijas komanda Meydan Nciju kausa apbalvoanas ceremonij ar rijas prezidenti Mriju Makalzi (no kreiss) un FEI prezidenti princesi Haju.
Francijas komanda uz Meydan Nciju kausa uzvartju pjedestla.
Apsprieas FEI Iejdes operatv grupa

FEI Iejdes operatv grupa 29. jlij apsprieds konferences zvan par turpmkajiem uzdevumiem. Iejdes tiesanas trils notiks hen no 7. ldz 9. septembrim. eit tiks piedvtas izskatanai un testaNadnas Zavadilikas foto
FEI Iejdes operatvs grupas vadtjs Frenks Kempermanis no Beijas.
nai apmram seas dadas tiesanas sistmas, kuru demonstran piedalsies liels jtnieku skaits. Paskum vars ierasties ar skattji, kuri gan nedrksts piedalties diskusijs vai pieemt lmumus. Tiks izminta tiesanas sistma, ko pielieto daislidoan, kad kompjters izvlas un izdz divus vrtjumus, k ar cita sistma, kad neieskaita augstko un zemko tiesneu vrtjumu. Tiks eksperimentts ar tiesneu izvietojumu ap sacensbu laukumu, k ar ar tiesneu skaitu. Tika apspriesta kvalifikcija olimpiskajm splm un komandu skaitliskais sastvs. Specilisti runja ar par tiesneu izvli un vrtanu. Arbitru kvalifikcija ir svargks kritrijs nek to eogrfisk prstvniecba. Patlaban aktvi tiek meklts veids, k labk novrtt tiesneu prasmi.
Dublina, 7. augusts, konkrs nls

Francijas komanda, ieemot ceturto vietu Dublinas ov, kuva par pirms sezonas Meydan FEI Nciju kausa srijas uzvartjiem, bet Itlijas komanda pdj posm ar beidzot nokuva uzmanbas centr. To tiei pirms finla posma ska trent veicieu veterns Markuss Fukss, kur pats piedaljs s srijas skuma posmos. Acmredzami kopja valoda tika atrasta, un iti o posmu beidza k uzvartji. Uzvara vius tomr neglba no lgas atstanas, tomr vii cnjs ar visiem spkiem. Noteikumi paredz, ka nkamaj
Komandas ru nacionls mzikas orestra pavadjum ierodas apbalvoanas ceremonij.
gad Meydan FEI Nciju kausa lg ienks divas labks komandas no zemkas lgas, bet divm vjkajm komandm lga jpamet. Finla rezultti 1. Francija 2. ASV 3. Vcija 4. veice 5. Nderlande 5. rija 7. Zviedrija 8. Lielbritnija 8. Beija 10. Itlija 48 punkti 44 punkti 39 punkti 35 punkti 28,5 punkti 28,5 punkti 23 punkti 22 punkti 22 punkti 14 punkti
~21~
Nadnas Zavadilikas foto
CEOJUMS
Dublinas zirgu ova iespaidi

Nadnas Zavadilikas teksts un foto
Laipni lgti rij, vsta Dublinas Zirgu ova reklmas (Failte Ireland Dublin Horse Show). Svargkais un lielkais zirgu ovs rij ar vairk nek 100 gadu vsturi un tradcijm ogad notika no 5. ldz 9. augustam. eit tiem katrs var justies laipni gaidts, turklt gaidts skaisti. Eleganti saposus dmas ar lielm cepurm un zda cimdios, kungi smokingos un fraks, visur ziedi, mzika un smaidoi, laipni cilvki, un, protams, lieli un mazi zirgi. No pilstas burzmas, veikaliem un ielu satiksmes tepat Dublinas centra rajon nokstu zirgu pasaul. Pirmaj mirkl, ienkot pa ieejas vrtiem, apstjos un paskatos paskuma pln zinju, ka ovs bs liels, bet, ka tas bs tik grandiozs, tiem negaidju: 17 hektros atrodas etras sacensbu arnas, pieci treniu laukumi, devii stai un vairkas izstu zles, ka ar atptas zona brniem, restorni un estrde.
Tas viss ir par zirgiem

Dublinas Karalisks janas sporta aso-
cicijas telps atrodas plaa bibliotka par ova vsturi un bilu galerija no 1966. ldz 2000. gadam. Lai gan ogad tradicionlais ovs notiek 136. reizi, senks vizulais materils nezinmu iemeslu d, acmredzot nav saglabjies. Blakus zl notiek nacionl mkslinieku konkursa uzvartju darbu izstde, kur lielkoties dads tehniks attloti zirgi. izstde ar kuvusi par neatemamu ova sastvdau vairku gadu garum. Aizeju uz lielko halli. Tas tiem viss ir zirgiem? Vairk nek 300 tirdzniecbas vietu un informatvo stendu vienuviet. Tie, kas bijui lielajs zirgu izstds, noteikti bs to visu redzjui. Te tikai biezu maku, un visas bdas pazd. Te var atrast visu, skot ar zirgu sukm un beidzot ar smalkiem aksesuriem, kas darinti zirgumiem no zirgu astriem. Liels zirgu trenaieru un staa aprkojuma klsts. Visjaukkais man ita miniatrais karuseu modelis, kur knapi vartu iespiesties etlandes ponijs. Zirglietu un krumu tirdzniecbas stendi atrads ar zem klajas debess ldzs sacensbu laukumiem. ajs diens daba aplojs par ova dalbniekiem un apmekltajiem, jo tikai vien no piecm ova dienm nogza pamatgs lietus. emot vr, ka rij lst biei un neparedzami, saulainas dienas bija sta dvana.
Augstlkanas sacensbu uzvartjs Peters arlzs ar zirgu Murkas Rupert prvarja 200 cm augstu rsli.
Izstdes zirgs goda lieta

Krtgam latvietim dzves laik ir jiestda koks, jizaudzina dls un jnosit ska. Katram sevi cienoajam ram ir jizaudz augstas klases izstu zirgs. Latvij das sacensbas dieml nenotiek, tpc, pirmo reizi vrojot, man ts liks garlaicgas dalbnieki jj soos, rikos, lkos pa apli, tad grmi noseglo, izsuk, apseglo zirgu, un jj tiesnesis. eit vrt zirga jjambu, vizulo izskatu, uzvedbu, jtnieka maiu, kura lomu uzemas tiesnesis. Ikviens jtnieks augstu vert labi audzintu zirgu zem
Sacensbu galven arna.
segliem. Vrtana notiek vairks klass: jaunzirgiem, jjamzirgiem, medbu zirgiem un citiem. Medbu zirgiem jrda ar paplaintie lki, un tie tiek vrtti stingrk jjambas zi. Pateicoties lieliskajiem komenttajiem, publika pie sacku ringiem pulcjs no rta ldz vakaram. Skattjiem bija iespja katru dienu nopelnt 1000 eiro, piedaloties tiesanas konkurs, noteikt klas nosakot uzvartjus, un, ja skattja vrtjums sakrita ar oficilo rezulttu, tika saemta balva. Manuprt, labs veids publikas piesaistanai. Interesantkais no izstu ringiem bija jana dmu seglos. Lai gan jana tajos, no malas raugoties, atrodas uz fizikas likumu robeas, dmas ajos seglos izskats lieliski. Zirgiem, kas start sacensbs ar dmu segliem, ir jbt pai stabiliem un labi iestrdtiem. aj klas dalbnieces jj su brvas izvles shmu. Audztju klass izvad bija redzami
Medbu komandas parde.
Skats uz tirdzniecbas halli.
~22~
CEOJUMS
Komandu prezentcijas parde.
ru braucamzirgi, kumemtes ar visiem kumeiem un rzei, k ar augstks klases trasiu vaislas rzei. Kop piecu dienu laik tika vrttas 95 klases.
Blossom Hill Ldiju dienas dalbniece konkurss par visskaistk rbto dmu.
No ponijiem ldz FEI Nciju kausam

ov kop tika izcntas 35 valsts lmea balvas konkr, taj skait risinjs jaunzirgu marruti un poniju empionts. Finls notika galvenaj arn. Viens no laukuma tiesneiem, kuram stvju ldzs, piebilda k mazi moci, un tik tiem biju stv sajsm par to, k mazie brni ponijos lido pri 110 cm augstiem riem. Te es sapratu, kur aug empioni, ja parina, ko tdam 128 cm augstam ponijam nozm lekt 110 cm augstus rus, tad t jtnieks izaugot, jau ir gatavs Grand Prix marrutu lmenim. Skattju ovcijas neatpalika no augstlkanas sacensbu laik dzirdtajm, un pat prspja ts, tomr arn tobrd bija redzami pai mazkie jtniecii. Piecu dienu laik galvenaj arn notika 12 starptautiskas konkra sacensbas, un tajs tika prstvtas 12 valstis. Katru dienu ru augstums nebija zemks par 150 cm, un skattju vienmr bija daudz, bet Meydan Nciju kausa izcas sacensbu laik tribnes ar 12 000 sdvietm bija prpildtas. Dublinas ovs bija noslguma posms, un apbalvoanas ceremoniju ar savu kltbtni pagodinja rijas prezidente Mrija Makalze un FEI prezidente princese Haja. Dublinas posm par uzvartju kuva Itlijas komanda, bet kopvrtjum pirmaj viet Francijas komanda, kura sama balvu 100 000 eiro no Meydan City prstvja. Aizkustinok vis paskuma laik bija komandu prezentcija pc Meydan kausa sacensbu pirm posma. Nciju kausa izc piedaljs desmit komandas. Ddu skau pavadta, katra no tm tika ievesta arnas saul un aicinta noklausties savas vasts himnu bruoto spku ptju orestra izpildjum. Krtjo reizi prliecinjos par ru pozitvo dzves uztveri, kad visas dziesmas, ko splja ddas, cilvki pilnajs
tribns dziedja ldzi. Ja aizvrtu acis un sacensbu norisi tikai klaustos, nevartu saprast, kur jtnieks prstav kuru valsti. Te prdzvoja par ikvienu, katrs, kur izleca marrutu, sama ovcijas, latvieu skattajiem ir ko mcties! Noslguma dien galvenaj arn ierads visu ovu un audztju klau uzvartji, ka ar nacionlo konkra sacensbu uzvartji, lai saemtu balvas uz goda pjedestla. Zirgi bija rotti ar kru lentm un rozetm, to mugurs sdja laimgie jtnieki, ldzs atrads lepnie audztji. Aplausiem skanot, vii veica goda apli. Tad arn ierads prdesmit suastes un jtnieki sirmos zirgos, atskaodami mednieku himnu. Te nu var brnties, k vri zirgos var savaldt du suu baru un cik sui uzmangi seko katrai mednieka komandai. is sporta veids ir viens no drgkajiem komandu sporta veidiem Britu sals, jo jauztur un jtren ne tikai zirgi, bet ar sui. Pdjs starptautisks sacensbas lielaj arn bija Longines Grand Prix marruts ar augstumu 150-160 cm, kur uzvaru guva Vcijas jtnieks Tonijs Hasmanis, bet spe-
cilo balvu par eleganci sama veices jtnieks Pius vicers un Amerikas jtniece Laura Krauta. Viiem dvinja skaistos Longines veices pulksteus. Kamr arn lnam noklusa skattju ovcijas, tikmr tika bvts stafetes marruts medbu zirgiem. Vietjais veterinrsts piebilda: Es s sacensbas ienstu, jo tie zirgi man pc tam ir jrst, tomr ts ir aizraujoas. Un patiesi, publika neizklda, bet turpinja atbalstt vietjs ru komandas trakaj stafet ar dabgiem riem. Tikko bija sagaidti rezultti, bija jmk projm uz mjm, jo daba teica Sacensbas jbeidz, un atkal ska pamatgi lt! Ldz nkamajam gadam, Dublina!
Elegantks ova dalbnieces bija mednieces dmu seglos.
Interesanti fakti par ovu ov piedaljs ap 1300 zirgu vairk nek 100 konkra un izstu klass. Kopjais balvu fonds 900 000 eiro (lielks prmijas Meydan Nciju kausa un Longines Grand Prix sacensbs 200 000 eiro katr). Galvens arnas sdvietu skaits 12 000. Vairk nek 3000 ballu siena, 4000 ruu salmu, tonnm skaidu un auzu tika izlietots ova laik. Ik dienu tika patrti ap 15 000 litru dens. Vairk nek 300 brvprtgo darbinieku, ap simts oficilo organizatoru, 65 tiesnei, 21 veterinarrsts, 12 komenttji, 20 medii. Tika pasniegti 60 kausi. Sacensbu laik tika stingri ievrots darbinieku dreskods, pilngi visi laukuma stjuarti bija rbuies fraks un cilindrien galvs, sievietes kostmos ar elegantm cepurm. Ar mediju prstvjiem bija stingri noteikts aprbs, lai ierastos arn. eit nevienu neredzja pludmales bs laukuma vid ar sarkanu karodziu, k tas notiek Latvij.
~23~
Septembris
Sacensbas Latvij 5.09. konkrs Talsu Jtnieku kluba kauss, Talsi 6.09. konkrs, iejde divcas sacensbas Telfas, Baldone 5.-6.09. pajgu braukana sacensbas Lgatn 5.-9.09. iejde Challenge Cup, Rga, Kleisti 12.09. iejde LJF kauss paraolimpiskaj iejd, Rga, Kleisti 19.-20.09. pajgu braukana sacensbas Liepj 27.09. konkrs LJF sacensbas, Rga, Kleisti Trenisacensbas Latvij 12.09. konkrs klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti 20.09. konkrs klasifikcijas sacensbas, Rga, Kleisti Kaimios Lietuv, Igaunij 3-5.09. iejde FEI Challenge Cup, Livaku Tallid, Igaunija 5.09. konkrs Virum kauss, Vaikla, Igaunija 5.09. konkrs Lvm kausa III posms, Saksa RK, Igaunija 11.-13.09. iejde Lietuvas kauss, Mero kauss, alininku rajons, Lietuva 12.09. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija 12.09. konkrs Srem kauss 2009., Igaunija 18.-20.09. konkrs atkltais Lietuvas empionts, Via, Lietuva 19.09. iejde Kiviloo Sugis, Kivilo, Igaunija 26.09. pl.13 rikoana Tallina, Igaunija Starptautiskas sacensbas 3.-6.09. iejde CDI2*, CDI3*, Maskava, Krievija 10.-13.09. konkrs CSI3*-W, CSIJ, Doecka, Ukraina 18.-20.09. iejde CDI3*-W, CDIJY, Vroclava, Polija 18.-20.09 konkrs CSI3*, Maskava, Krievija 24-27.09. konkrs FEI World Breeding Jumping Championships for Young Horses 2009 & CSI Sires of the World Zangershaide, Beija 25.-27.09. konkrs CSI*, Minska, Ratomka, Baltkrievija
Septembris
P O 1 T 2 C 3 P 4 S 5 Sv 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Dragreisa sacensbas Inukaln no kreiss uzvartja Ieva Eglte ar Callacado Mra Millera foto
NUMURA SARUNA
Andis gst Latvijai treo uzvaru

Dace Millere
Kop 1992. gada, kad Rg notiek Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas posma sacensbas, tajs spjui uzvart tikai trs Latvijas jtnieki 1993. gad Vitlijs Mutulis ar Balzamnu, 2001. gad Guntars Sili ar Radiantu un ogad Andis Vrna ar Grand Libero. Varbt vi to btu spjis ar agrk, tau tikai ceturto sezonu kop ar o zirgu tiek startts tik saretos marrutos ar 150 cm augstiem riem. Andis dzimis Css, bet tur kolhozs scis savu beigu gaitu, un veckiem piedvts darbs Bauskas rajon. Braukui turp. Kop ar citiem puikm vi dauzjies un skraidjis apkrt, kamr nonkui ldz zirgu staiem. Vienu, otru reizi... Ldz Valdis Mangalis, kur tolaik tur strdjis, sacjis, lai labk nkot trenties, nek skraidot bez jgas. T ar skui, bari puiku. Bijis interesanti, bet ar daudz vajadzjis strdt,
lai pc uzkopanas darbiem staos vartu tikt pie janas. Tomr tas viss bijis pacieams, jo zirgi patika. Pirms sacensbas gan Andis atceras ar ironiju. Tad jau bijui gadi etrpadsmit un mazliet pieredzes apgts, bet palicis pie pirm ra pc tres zirga atteikans... Tie laiki bija savdki. Netika uzreiz prasti augsti rezultti, brni varja trenties janas sport bez maksas, ar braucienus uz sacensbm finansja kolhozs. Sekoja saldzinoi ilgs prtraukums janas sport, jo Andis vl paspja pc pilnas programmas nodient padomju armij jras avicijas spkos Tlajos austrumos, no kurienes atgriezs 1991. gad, kad sks neatkarbas laiki. Vajadzja pelnt naudu, un tad kop ar tvu strdjui mea darbos. Tomr atgrieans pie zirgiem laikam bija liktens noteikta likumsakarba. T vienmr bija apstku sakritba, saka Andis. Atradu vienu sponsoru, kad tam atbalstanas iespjas beidzs, pardjs nkamais. Bet kopum par to, ka turpinu sportot, liels paldies jsaka manai dzvesbiedrei Dinai Brziai. Tlt gan noskaidrojam, ka Dina pati nav ar zirgiem saistts cilvks, pc profesijas grmatvede. Patlaban Andis strd ar deviiem zirgiem Grand Libero, Irasir, Arabika, Capatino, Klaidu, Cairo, Acadio, Quirasi un Marmoru. To panieki ir AS Agrorma Trvete, Igors un Gita Skoki, Madara Blumbaha, SIA Kurzemes sklas un pai Dina un Andis. Par kontaktiem ar zirgu paniekiem Vrna saka: Man patk tdas attiecbas ar zirgu saimniekiem, kurs neviens neizvirza savas prasbas, nespie iet uz augstu rezulttu, neaudzina un nemca. Faktiski tdi ir vii visi, tpc ar sadarbojamies. Zirgi, ar kuriem strd Andis, atrodas zemnieku saimniecb Lielceri Mrupes pagast. Ar ar ts paniekiem izveidojus das pat parittes attiecbas.
Andis Vrna
Dzimis: 1971. gada 30. maij Css. Ar janas sportu nodarbojas: kop deviu gadu vecuma, trenius scis Bauskas rajona agrorm Uzvara. Izgltba: beidzis Bauskas 1. vidusskolu. Lielkie pankumi sport: Latvijas empions 2006. gad; Pasaules kausa Rgas posma izc 2006. gad 5. vieta, 2007. gad 3. vieta, 2008. gad 4. vieta. Konkursa Latvijas labkais jtnieks uzvartjs 2007. un 2008. gad.
krtgi, un tad nk palg ar citi cilvki, lielkoties jauniei, kuri trenjas turpat Lielceros. Cik ilgi jau paldzat Andim? Var rint, ka ar Andi kop strdju seus gadus, bet diendien to daru nedaudz vairk nek divus gadus. Libero pazstu jau seus gadus, skum braucu tam paldzt tikai brvdiens, kad vl studju Latvijas Lauksaimniecbas Universittes Veterinrmedicnas fakultt. Kpc pc augstskolas beiganas
Veterinrrsts par jtnieka palgu

Bet ne jau tikai laba sadarbba ar zirgu paniekiem vai treniu apstki spj veidot pamatu pankumiem. It pai sacensbs svargs ir jtnieka palga jeb, starptautisk valod runjot, grma darbs. Jau trs gadus kop ar Andi strd Baiba Dinsberga. Ja Andim jstart ar vairkiem zirgiem, k tas bija Pasaules kausa sacensbs Rg, kur trs dienu laik vi piedaljs dados marrutos ar pieciem zirgiem, tad ir oti daudz darba, saka Baiba. Viena nevaru ar to tikt gal, ja visu vlos izdart augusts-septembris, 2009
Foto no persong arhva
Ja zirgs, klab ne kamielis...
Andis kop ar draudzeni Dinu ceojum ipt.
~26~
Foto no persong arhva
NUMURA SARUNA
Mra Millera foto
Andis Vrna start Pasaules kaus.
Baiba Dinsberga Anda palgs jau vairku gadu garum.
izrties par jtnieka palga nevis veterinrrsta darbu? Ar laiku sapratu, ka zirgi man tomr ir vistuvkie, un man patk tas, ko es daru. Tas ir galvenais, nevis tas, ko varbt vajadztu dart. Kad mcjos treaj, ceturtaj kurs, vl ita, ka bu veterinrrsts, bet pdjos divos mcbu gados saikne ar o profesiju it k prtrka. Tomr iegts zinanas noder ar tagad. Tas, kas apgts, noder, bet, par laimi, man grma praks nekdas nopietnas rstnieciskas procedras zirgiem nav bijis nepiecieams veikt, un tas ar nebtu iespjams, das lietas jdara klnik, kur ir pieejama aparatra, plas medikamentu klsts. Ja, bdama jtnieka palgs, es vienlaikus vltos praktizt k veterinrrsts, btu nepiecieams veikt oti apjomgu dokumentcijas aizpildanu, btu jiegdjas medikamenti, kuru pirkana tikai daiem zirgiem neatmakstos, nezinot, vai tie tiem kdreiz bs vajadzgi. Ttad esat apmierinta ar izvli? J, ar Andi saprotamies jau no pusvrda. Zinu, kas kuram zirgam kur brd nepiecieams. Andis ir oti izvlgs seglu zi, un katram zirgam nepiecieami savi. Viengie ajs sacensbs ar vieniem segliem varja startt Libero un Klaids. T ir tikai viena no niansm, kas jzina. Jmk ar zirgiem paldzt tikt gal ar stresu, un to vislabk var izdart, pc finia sagdjot mazu nai. Libero ar aj jom ir atirgs, atzst tikai burknus.
Mris ir, motivcija vl jiegst

Daudz jstart ar rzems, lai sportists vartu papildint pieredzi un ar gt punktus FEI reiting, kas paver ceu uz augstk ranga sacensbm. Pagjuogad sezonas laik bijui 18 starti rvalsts Krievij, Lietuv, Baltkrievij, Igaunij, Polij.
ogad pirmoreiz maija beigs startjui Zviedrij, Noreping, turklt ar etriem zirgiem. Gan Andis, gan Baiba var bt gandarti, ka pdjos gados pankts tas, ka citvalstu sacensbs iespjams justies k ldzgiem ne tikai sacku arn, bet ar runjot par ekipjumu un transporta nodroinjumu, par kdu pirms vairkiem gadiem msu labkie jtnieki varja tikai sapot. Rpes par Anda zirgu ekipjumu uzmusies firma Antares, kas ir ar daudzu labko Eiropas jtnieku iecienta. Uz sackstm tiek braukts ar modernu furgonu, kur ir vietas seiem zirgiem, istabi rtas guvietas pieciem cilvkiem, viss sadzv nepiecieamais. Jbrauc ar osezon daudz. Ja prn pirms finlsacensbm Centrleiropas lg Andis kopvrtjum bija treais, iespjams, tagad, piedaloties lielk sacku skait, vars pacelties ar augstk, lai izcntu vietu Pasaules kausa finl, kas paredztas tikai trim reiona labkajiem jtniekiem. Jau startts Krievij, Igaunij un Rg. Iecerts braukt uz Bratislavu Slovkij, vl startt Polij un Maskav. Dieml finansilu problmu d atcelti posmi Lietuv un ehij, starts kuros btu saldzinoi pieejams attluma un izmaksu d. Veiksmes gadjum, ja punkti krsies, sezonas rezulttu vartu vainagot starts lgas finl nkamgad mart Igaunij, Saku hall. Andis sprie: Tad jau redzsim, k viss notiks. Bet mris ir tiem izcnt kvalifikciju startam Pasaules kausa finl. Jskats gan, kd form ir zirgi, vai ir vrts, vai ne doties uz m augstk ranga sacensbm. Mris it k ir, tikai vl skaidrk japzins motivcija. Runjam par zirgiem, ar kuriem start Andis. Raksturs katram savs, kas jmina izprast. Bet tuvk vi raksturo tikai o dienu varoni Grand Libero: Vienpadsmit gadus vecs zirgs, ar izteiktu savu es. augusts-septembris, 2009
Tomr bailgs. Nepacietgs, neatkargs, un tam it k nepatk, ka ap viu ubins. Darb izliek tikai dau no sava potencila, tpc ir smagi jstrd, lai to dabtu no zirga r.
Ikdiena un sacensbas
Zirgi prasa daudz. Anda dienas rems ir vienkrs ap pulksten desmitiem stall, ap pulksten astoiem vakar mjs. Tad brdis pie televizora, miegs, un atkal uz stalli. Strdjot ar lielu zirgu skaitu, ne vienmr visiem pietiek laika, jtren ar mjs palikuie zirgi, kad sportists dodas uz sackstm. Tad labprt paldz jaunie sportisti Aigars Brege un Krista Kliesmeta, kuri par to savukrt saem Anda padomus treniu laik. Sacensbas ir dadas atirgi startam radtie apstki, marruti un ar publikas attieksme. Ar ko atrs Rgas posms? Andis saka: oreiz galvenais marruts bija tds, kur jrisk. Man patk risks, bet jatzst, ka ne vienmr izdodas tiei starts prlekan. Tdiem sportistiem k es, kuri nestart vienmr oti stabili, dakrt paveicas, citreiz atkal ne. oreiz veiksme bija man pus. Publika? Jtnieks pasmaida: Grand Libero patiesb ir tik bailgs, ka iztrkstas, ieraugot veterinrrstu ar irci, bet publika viam, iet, patk. No aplausiem tribns vairk satrkstas jaunie zirgi. Bet publika uzliek papildus emocionlo slogu paam sportistam, atbildbu par to, kds rezultts tiks sasniegts. Tpc reizm iet, ka labk startt rzems, kur skattju vid nav tik daudz savjo, kas no tevis gaida vislabko sniegumu. Bet tieku tam pri un labprt startju ar Latvij, jo tad, kad marruts ir bez kdm prvarts, sajti lielku prieku, dzirdot skattju aplausus.
~27~
Mra Millera foto
IMENE
Mums tikai kop turties!

Dace Millere
ajs diens, kad msu avzes krtjais numurs dodas pie lastjiem, Latvijas labk iejdes meistare Airisa Penele start Eiropas empiont Anglij. Tas ir pirmais ds pankums msu valsts janas sport, pati kvalifikcija vien nozm oti daudz. Airisa ar Ravelu kvalifikcijas shmu veiks 25. vai 26. august, bet izbraukana uz sackstm sks jau 15. datum. Vai zirgs, pirmo reizi mrojot tik garu prbraucienu ar diviem prmjiem, bs gatavs startam? No kvalifikcijas sackstm pusfinl ieks 30 labkie sportisti, bet finl tikai 15. Airisa saka: Eiropas empiont piedalos pirmoreiz un skaidri zinu, ka pc medam nebraucu. Msu disciplnas elite ir labi zinma, un es nevienu neprsteigu. Bet is starts ir oti svargs man paai un msu janas sportam, jo td konkurenc vl neesmu sacentusies. Airisa noteikti btu izcila sportiste jebkur gadjum, to liecina vias rakstura pabas. Bet, varbt ikdiena un iespjas trenties btu citdas, ja via pirms gadiem piecpadsmit nebtu ienkusi Peneu imen. Jau agrk zinjm izcilu konkra jtnieku, vias vru Mairi Peneli, tagad ar etrpadsmitgadg meita Laura gst lieliskus pankumus brnu konkurenc. Bet tas viss kop iespjams tikai tpc, ka ir zemnieku saimniecba Lielceri Rgas rajona Mrup un paums Praulienas pagasta Vecpoos. To panieki ir Imants un Maiga Penei Maira vecki, Airisas vratvs un
Maiga un Imants Penei Lielceros.
Airisa Penele ar Ravelu demonstrjumu laik Pasaules kausa Rgas posma sacensbs.
vramte. Ja Lielceri vairk darbojas k laba janas sporta bze jtniekiem, skot no hobija lmea ldz vislabkajiem Latvijas sportistiem (te trenjas, piemram, Andis Vrna), tad Madonas rajon eso saimniecba kalpo k materil bze darbbai kopum, jo tur tiek sagatavota lopbarba zirgiem. Lielceros tiek apsaimniekoti 40 hektri zemes, bet Vecpoos 60,5. Imants Penelis, kur ir zemnieku saimniecbas Lielceri panieks kop ts dibinanas 1999. gad, atzst, ka ds saimniekoanas modelis veidots gadiem ilgi, ar domu, ka zirgaudzanai un janas sportam ir grti pastvt atrauti no zemes. Vasars krietni pastrdjam, ststa Imants Penelis. Sagatavojam lopbarbai aptuveni 200 tonnas siena, tas ir 1500 ruu. Kpc rmies pie das saimniekoanas? Latvijai atgstot neatkarbu, katram vajadzja izirties, ko dart. Sapratm, ka imenei jturas kop un katram jdara savs darbs. Mairim sirdslieta ir zirgi, Airisai sports, mums abiem ar sievu lauksaimniecba, jo esam o profesiju apguvui augstskol. Tika saemts ar Eiropas projektu atbalsts gan Lielceriem, gan krietni lielks Vecpoiem, lai ms pakpeniski vartu ieviest vismodernks tehnoloijas ilggadgo zlju sagatavoan nopirkts traktors, prese, zles pvjs, vaugusts-septembris, 2009
lotji. Tomr jatzst, ka, neskatoties uz oficilo pienkumu sadali ikdien, galvenais paskuma koordinators un kop saturtjs ir Mairis. T tas bija jau pa skum ar Lielceriem, tika apsaimniekoti vecie stai, tad uzcelts jauns, uzbvta mana, iekrtoti sacensbu un treniu laukumi, to vajadzja zirgiem, sportam. Turklt viss tika veidots Eiropas standartu lmen, mslu novietni ieskaitot... Tagad tas paveikts, un prieks, ka strdjam kop. oti daudz paldz ar veckais brlis Ingus, kur nodarbojas starptautisko transporta prvadjumu jom. Maiga Penele piebilst: Ms ar Imantu esam tas it k neredzamais atbalsts, lai Airisa vartu trenties un startt sacensbs. Mairis brauc viai ldzi uz sackstm vai nu start abi ar meitu, un ms paliekam mjs, rpjamies, lai viss btu krtb. T ir milzu atbildba, jo d saimniecb var atgadties viss kaut kas, visvairk baidos no situcijas, kad viu prombtn var saslimt kds no zirgiem. dos gadjumos tiei Mairis visoperatvk un ar vislielkajm zinanm spj pieemt vajadzgos lmumus. Domju, ka tad, ja ms nepaldztu, brni nevartu tik daudz sevi veltt sportam treniiem, braucieniem uz sacensbm. Tas aizem oti daudz laika, pai iejde, tpc esmu prliecinta, ka
~28~
Mra Millera foto
Mra Millera foto
IMENE
Airisai, startjot jau d lmen btu nepiecieamas palgs, kur vartu darboties ar vias zirgiem un vadt nodarbbas tiem brniem, kuri vlas nkt pie mums jt. Daudzi jauniei tri pamet nodarbbas, jo viiem trkst pacietbas un disciplintbas. Tad, ja ldzs ir ds paraugs k Airisa, kura strd ar zirgiem jau vairk nek divdesmit gadu, ir vieglk radt sapratni par to, ko nozm sporta disciplna. Bet skaidrs ir tas, ka viai vienkri nav laika vadt trenius visiem gribtjiem. Abi vecki atzst, ka ne vienmr ir vienisprtis ar jauno paaudzi par viu centieniem sport. Tau Maiga, pavaddama frzi ar izteiksmgu rokas kustbu, eneriski nosaka: Bet ja jau tik tlu ir iets, tad jiet ldz galam. Ldz olimpiskajm splm! Ar mums jsaemas izturba, lai paldztu uzturt ikdienas krtbu saimniecb. Imants smaiddams piebilst: Nu esam nomui msu attiecbs aizspriedumaino slogu par to, vajag sportot vai ne. Turklt tas tau laikam ir gnos, jo ar Laurai jau ir tik labi rezultti, ttad bs jpaldz ar viai tikt ldz augstkm virsotnm. Mairis to sen jau ir sapratis, ka Airisa nedrkst pamest sportoanu, tpc reizm uzemas varbt pat prk lielu slodzi. Aizved sievu uz sacensbm, piemram, Polij, tad sas lidman un dodas uz mjm, lai pris dienu te vartu padart savus darbus, un tad lido atkal atpaka... K jau mamma, Maiga par dlu prdzvo, tomr saka: Bet ar vedeklu sadzvojam labi. Jtam ldzi, kad viai neveicas, un priecjamies, kad tiek sasniegti labi rezultti. Man patk tas, ka via ar savas neveiksmes mk uztvert miergi, analiz-
Konkursa Latvijas Republikas labkais jtnieks 2009 rezultti

(uz 3.08.2009.)
Mairis Penelis paldz savai meitai Laurai iepazties ar sacensbu marrutu.
jot to iemeslus un vienmr piebilstot, gan jau nkamreiz bs labk. Airisai ir oti stabila nervu sistma, kas nepiecieams augstas klases sportistam, ar mrtiecba, uzmba, darbaspjas, kas viu virza uz prieku. Ne katram sportistam piemt das rakstura pabas. Msu imen katrs cns par savu lniju, nu jau stingrk nosaka Imants. Un katrs sav darb ieliek maksimumu enerijas. Vai tas ir sports, vai drzs ar pum un guriem... Galvenais ir tas, ka cits citam sniedzam o imenisko atbalstu, un ar kop mums tikai kop turties. Ja nebtu to pratui, btu jau sen izdui kur kurais.
Konkrs Pieauguie 1. Andis Vrna 473* 2. Guntars Sili 216* 3. Kristaps Neretnieks 108* 4. Dainis Ozols 82* 5. Andrejs Bistrovs 24* 6. Mairis Penelis 8* 7. irts Bricis 3*/320 8. Aleksandrs akurovs 3*/139 9. Santa Maspne 3*/86 10. Maira Leja 179 Jaunie jtnieki 1. Linda Ansule 635 2. Kristaps Neretnieks 346 3. Santa teinberga 228 4. Linda Via 192 5. Vija Ceria 187 6. Roberts Neretnieks 176 7. Krista Kliesmeta 176 8. Lauris Vilde 164 9. Kristne Egle 124 10. Linda Josta 111 Juniori 1. Linda Via 474 2. Madara Frliha 290 3. Edte Vgnere 260 4. Kristne Egle 244 5. Roberts Neretnieks 213 6. Dina Indrne 174 7. Santa teinberga 153 8. Lana Kaupua 138 9. Marija Dubrovska 94 10. Paula Glzere 84 Brni 1. Laura Penele 288 2. Linda Via 217 3. Viktorija Juraa 203 4. Anna Raita Vjaksa 175 5. Marija Dubrovska 129 6. Patrcija Kokina 112 7. Roberts Priedtis 111 8. Santa teinberga 51 9. Elza Muiniece 50 10. Elna Pavre 42 * Pirmie tiek vrtti marruti ar 150 cm augstiem riem oficilajs starptautiskajs sacensbs. Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija
~29~
Laura Penele konkra distanc.
Mra Millera foto
Mra Millera foto
PONIJI
FEI Eiropas poniju empionts

Morsele, 27. jlijs-2. augusts

Dienu pirms Eiropas empionta skuma FEI iejdes direktors Tronds Asmirs pazioja, ka oreiz praktisku iemeslu d nolemts neprmrt visus ponijus. FEI noteikumi gan nosaka, ka jmra visi poniji, kas tiesneu kolijai un veterinrs komisijas prstvjiem iet lielki par atautajiem parametriem vai, ja tiek iesniegts kds protests. Tpc ds vienreizjs FEI lmums netika atzts par pai godgu, jo tos zirgus, kas ir tikai nedaudz lielki par atauto augstumu skaust, joprojm cenas iekaut dalbnieku sarakstos. Tomr FEI bija spiesta maint savu lmumu pc apspriedes, kas notika FEI mtn Lozann. T sacensbas sks ar oficilo poniju mranu, kas sekoja izvadei. Vairku zirPoniju mrana gu augums sasniedza pirms sacensbm. pat 151 cm skaust, ko par poniju vairs nemdz uzskatt, tau tie visi varja piedalties ajs sacensbs, jo empiontu ierobeojums ir visai dvains 152 cm (tda auguma poniji var piedalties E, bet nedrkst, piemram, CDI-P, kur limits ir 149 cm). Ponijus mrja divi neatkargie veterinrrsti. Vcu poniju jtnieki izcnja divas zelta medaas komandu konkurenc un vienu individulo, bet holandiete Antuanete Te Rle uzvarja iejd gan individulaj vrtjum, gan brvs izvles programm.
Dirka Caremana/FEI foto
Vcijas komanda sama zelta medaas, sudrabs Nderlandei, bet bronza diem.
Du poniju jtnieku komanda izcnja empionu titulu konkr, bet individul zelta medaa piencs rietei Kellijai Allenai.
Iejde
Holandieu komanda zaudja empionu komandai vcieiem tikai par 2,84%, bet Dnija iema treo vietu, atpaliekot no Nderlandes komandas ar lielku starpbu 12,77%, lai gan tiesnese no Dnijas Karina Krgere saviem tautieiem cents paldzt, cik tik var, dodot krietni labkas atzmes nek prjie tiesnei. Individulaj test 2008. gada empions vcietis Rotenbergers iema otro vietu aiz piecpadsmitgadgs holandieu sportistes Antuanetes Te Rles, kura savukrt pagjuaj gad ieguva sudraba medau. Jjot ar septius gadus veco vi Golden Girl, Rle saema augstu novrtjumu 74,00%, tre vieta uz goda pjedestla piencs vcu jtniecei Katrnai Vaihertei. Rotenbergeram bija iespja revanties frstail, bet via palsais Deinhard B sacensbu arn nobijs, un vairki elementi nesama vrtjamu, klab jtnieks sev neraksturgi o testu beidza pdjais. Te Rles elegant ve k kontrasts vcu prim saglabaja vsu prtu un izpildja testu ar labu rezulttu 75,90, bet Vainhertei tika sudrabs ar rezulttu 73,60%. Rotenbergera neveiksme un paas labi izjtais tests ar rezulttu 72,05% va ieemt treo vietu holandietei Danai van Lropai.
pc krosa vietu krtba izjuka, izemot Beijas komandu, kas vl noturjs pirmaj viet, ko gan zaudja pc tre posma konkra, aujot izvirzties priekgal Vcijas komandai, bet briti ieguva sudraba medaas.
Konkrs
Du poniju jtnieku komanda triumfja konkra komandu sacensbs, kop iegstot tikai astous soda punktus un atstjot iedzinju lom rus ar 12 soda punktiem, bet treaj vcu komandu ar 16. Lai noteiktu uzvartju individulaj vrtjum, notika prlekana, kur sacents ru sportiste, kura starptautisk lmen spl ar futbolu Kellija Allena ar septius gadus veco Konemaras irnes poniju pret Dnijas prstvi Kristinu Teclafu, bet treaj viet palika brits ads Felovs. Trsc komandu empiona titula izc piedaljs devias valstis, bet idividuli cnjs 46 dalbnieki no devim valstm. Savukrt konkr par komandu medam spkiem mrojs desmit valstu prstvji un individuli 49 sportisti no 13 valstm. Iejdes disciplnu prstvja desmit ncijas ar etriem jtniekiem katr komand, bet par individulajm medam sacents 47 pri no 16 valstm.
Ulda Podnieka informcijas un lmu studija piedv
Trsca
Vcu komanda finija, par desmit punktiem apsteidzot britus, bet bronzas medaa piencs komandai no Beijas. Pc pirms iejdes disciplnas lderos izvirzjs bei, kuri individuli iema piekto, sesto un astoto vietu. Komandu vrtjum otrie bija briti, bet treie vciei. Tau augusts-septembris, 2009
TV raidjumu
LTV7 televzij Visus 2008. un 2009. gada raidjumus var redzt mjas lap www.ljf.lv
AUZU MOTORS
Zonke Rotenbergers ar Deinhard B ir viens labkajiem poniju jtniekiem Vcij.
~30~
PAJGU BRAUKANA
FEI Pasaules kausa izca

Bkbergena, 24.-26. jlijs, pajgi
Rezultti
1. Isbrands ardons (Nderlande), Isovlas Paganini, Zidane, Isovlas Tango, Tomasson D, Argus 39,42 62,08 0,00 = 101,50, 2. Fredriks Prsons (Zviedrija), Luma de Lux, Grand Balthazar, Radazzo, Well Done, Don Marcell 49,28 64,40 0,09 = 113,77, 3. Teo Timmermanis (Nderlande), Boris, Boy, Mister, Draco, Gregor 44,42 72,44 3,00 = 119,86, 4. Koss de Ronde (Nderlande), Diplomat, Nietje, Mauritz, Santana, Bilbo 47,74 65,95 7,33 = 121,02, 5. Kristofs Zandmanis (Vcija), Scicco, Variant, Haut Marnais, Gento 40, Joy 217 47,87 64,94 8,39 = 121,20, 6. Jozefs Dobrovics (Ungrija), Sagel, Uniek, Vigour, Vivaldo, Conversano V125 54,53 68,37 3,00 = 125,90, 7. Tomass riksons (Zviedrija), Filur, Rachi-Roslev, Monzo, Speedy, Daydreem 52,35 68,42 6,15 = 126,92, 8. Stefans ozeno (Francija), Cobold 22, Igor de lIton, Don Rubinsch, Nadullah, Lex 48,13 76,55 5,52 = 130,20, 9. Harijs de Rujters (Nderlande), Nagano, Romano, Royalty, Icarus, Silver Uno 55,04 77,42 3,00 = 135,46, 10. Tibo Kodr (Francija), Grakon (PL), Feton, Hakelo des Sintis, Pikador (PL), Janas 67,20 68,87 0,00 = 136,07.
Ijsbranda ardona ekipa.
etrkrtjais pasaules empions Ijsbrands ardons no Nderlandes uzvarja astotaj posm FEI Pasaules kausa kvalifikcijas srij Bkbergen, Nderland. ardons bija labkais figurlaj braukan, uzvarja maraton un bija 11 punktus priek tuvkajam sekotjam pirms konusu braukanas posma. Braucjs krtjo reizi pierdja savas spjas ar konusu marrut un nodroinja uzvaru treajs s srijas sacensbs pc Vindzoras un Saumuras. Ar o uzvaru CAI Bkbergen ardons srijas kopvrtjum prspja ldzinjo lderi Boidu Ekselu. ardons uzvarja ne tikai starptautiskajs sacensbs Bkbergen jau astoto reizi, bet ar 21. reizi sav karjer kuva par Holandes empionu. ardona zeltu ieguvus komandas biedri hen Teo Timmermanis un Koss de Ronde kpa uz Holandes empionta uzvartju pjedestla. Figurls braukanas da un ar kopvrtjum otro vietu aiz holandiea iema zviedru braucjs Fredriks Prsons. sezona zviedram sks oti lnm tikai astot vieta Vindzor, izslgana no Vecses sacensbm neizbraukta ra d maraton un 12. vieta hen. Bkbergen Prsons figurls braukanas testu veica ar jaunu zirgu ekip seus gadus veco zviedru siltasini Bon Marcell, kas pirms tam bijis jjamzirgs un pajg iebraukts tikai pirms daiem mneiem tomr jau ieem stabilu vietu Prsona figurls braukanas komand. oti slikto laika apstku d sacensbu rcbas komiteja nolma vienu maratona rsli noemt, lai sasintu treses garumu. Par spti lietus gzm, Bekbergenas starptautisko sacensbu maratona daa pievilinja lielu skattju pulku apmram 19 000. Skattji varja vrot augsta lmea sacensbas ne tikai zirgu etrjgu, bet ar divjgu un poniju etrjgu klass. Turklt uz liel ekrna, jo Ijsbrands ardons bija vis piestiprint televzijas kameru saviem ra-
FEI foto
tiem. Trijos no seiem maratona riem via ekipa sasniedza trko laiku. ardona ekip palgi ir via imenes loceki sieva Paulne un dls Brams, kur pats klubu lmen brauc poniju etrjg. Franczis Tibo Kodr, vcietis Kristofs Zandmanis un holandietis Teo Timmermanis rdja labkos laikus prjos trijos ros, ko bija izveidojis Vcijas starptautiskais marrutu sastdtjs Hartmuts Kaufmanis. Kristofs Zandmanis pc figurls braukanas un maratona bija otraj viet, tau konusu braukan via jaunizveidot zirgu komanda nogza divas bumbias, turklt
tika prtrta laika norma, kas kopvrtjum Zandmaa ekipai lika nosldt uz piekto vietu. aj discipln labk bija veiciea Daniela Vuglera komanda. Sacensbu statistika: piedaljs 31 etrjgu ekipa no desmit valstm, sacents divi pasaules empioni: Ijsbrands ardons un Tomass riksons, veckais dalbnieks Karlo Masheroni (Itlija) 69 gadi, jaunkais dalbnieks Tibo Kodr 29 gadi.
Rzenbeka, 31. jlijs-2. augusts, pajgi

kcijas sacensbu posmu lderi atkal kuva Boids Eksels, atemot lderpozciju Ijsbrandam ardonam. Paralli, ldzgi k iepriekj ned Bkbergen notika Holandes empionts pajgu braukan, Rzenbek vcu etrjgu ekipas cnjs Vcijas empiont. Kristofs Zandmanis izcnja ceturto zelta medau sav karjer, oreiz ekip ar holandieu siltasiu un franu rikotju zirgiem. 36 gadus vecais Georgs fon teins finija otrais, apsteidzot savu oti pieredzjuo tautieti Maksu Dangelu. Sacensbu statistika: piedaljs 25 etrjgu ekipas no desmit valstm, divi pasaules empioni Tomass riksons (Zviedrija) un Verners Ulrihs (veice), veckais dalbnieks Edijs van Diks (Beija) 57 gadi, jaunkais dalbnieks Mihaels Brauhle (Vcija) 19 gadi.
~31~
Teo Timmermaa etrjgs.
Teo Timmermanis, kur Bkbergen bija iedzineja lom, Pasaules kausa kvalifikcijas sacensbu devtaja posm Vcij, Rzenbek kuva par uzvartju. Timmermanis uzvarja vcu pajgu braukanas derbij, pieveicot savu svko konkurentu Kristofu Zandmani sacensbu pdj posm konusu braukan. Austrlietis Boids Eksels iema otro vietu, apsteidzot Zandmani, kuram kopvrtjum piencs tre vieta. Pc devt posma par kvalifiaugusts-septembris, 2009
FEI foto
FOTOKONKURSS
Mans labais draugs

Cienjamie fotokonkursa dalbnieki, js atkal prsteidzt ar milzu aktivitti un sirsngajm fotogrfijm. Paldies ikvienam, kur piedaljs! Tau varam publict tikai nelielu dau no bildm, kuras ita interesantks un piemrotks izraudztajai tmai Mans labais draugs. Priecjamies, ka tik daudz zirgu atradui jaukus paniekus un ka tik daudz cilvku gst gandarjumu, bdami kop ar iem lieliskajiem, skaistajiem un gudrajiem dzvniekiem. Nkam konkursa tma Sacensbu aizkulises. Ldzu, stiet savas fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 10. septembrim. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
3.
4.
2.
5.
~32~
1. Drta Grunte. Mani vismkie Areola un kumeli Andrins no JK Telfas Baldon. 2. Iestjusi Sanita Zeenko. 3. Kristina Gromova. Zirga bua. 4. Iestjusi Evelna Bite. Es un mans labkais draugs Grifs. 5. Iestjusi Ance. Mans labais draugs. 6. Iestjusi Gita Ozolia. Prieks. Viens otru uzklausm. 7. Gunita Remese. Debora ve ar raksturiu, mdz bt greizsirdga uz prjiem zirgiem, tpc tai jvelta visa saimnieka mlestba. 8. Rita Turkina. Loreta ar savu zirgu Amaretto. 9. Iestjusi Liene ternberga. 10. Kristina Gromova. Bua. 11. Lva Andersone. Mans vienmr mazais draugs. Ponijs Lily ir labkais brnu draugs SIA Princis Celmu staos un ir paldzjis daudziem brniem skt janas gaitas, ar Madarai. 12. Rasma Bumbiere. Divgadg Ahiliana un etrgadg Laima.
FOTOKONKURSS
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
~33~
PIEREDZE
Zirgu vrs no Zviedrijas

Ruta L. Rasia, Zviedru Birzes Zirgi, Daces trausas foto
Lorencs Hoass ir treneris no Zviedrijas, kur izstrdjis zirgu apmcbas metodi, kuras pamat liktas zirgu attiecbas citam ar citu bara dzv. Labam vrotjam dzvnieks pats pasaka priek, k cilvkam juzvedas, lai abi vartu saprasties. Jlija skum zviedru specilists ciemojs zirgaudztav Zviedru Birzes Zirgi, kur vi demonstrja s zirgu apmcbas metodes paus pamatus ar temperamentgo, attiecbs visai sareto vi Adkantantza (R.Adermie58 Winderoza), kas ikdien labskanbas d tiek saukta par Tansu. Kda pieredze Lorencam? Via dzves stst domin zirgi. Paam izcelsm zirgu vri. Tvs strdjis ar darba zirgiem Ukrain, k ar Kand. Tur labbas lauki aizem milzu platbas, tpc smags lauksaimniecbas manas vilka zirgu grupas, kurs tie tika novietoti cits citam ldzs, ldz pat vienpadsmit dzvniekiem. Maljos zirgus vadja jtnieki. Kad vilcji jgti trs rinds, maksimlais skaits varja sasniegt 22 zirgus. Saprotams, lai to paveiktu, jprzina zirgu savstarpjs attiecbas. aj ferm mita 90 zirgu, un notika ar vaislas darbs. Lorencs uzauga Zviedrij, Gotlandes sal, krietni mazk lauku saimniecb. Tvs pilnb atbalstja via mri strdt ar zirgiem un mudinja dlu iemcties visu iespjamo, lai vi ktu izcili labs sav profesij. T Lorencs kop piecpadsmit gadu vecuma ska mcbas dads ferms. Pieredze rads ar ar rikotjiem, jo daus gadus via darba vieta bija Zviedrijas
galvenais hipodroms. Vlk Hoass apguva kalja amatu un nopirka lauku mju Gotland. Turpmk Lorencs meklja zinanas rzems devs uz ASV un Kandu. Kand viam patika humn attieksme pret zirgiem, tur Lorencs sastaps ar dziku izpratni par zirgu dabu un sadzvi. eit vi satika Klru Milleru, kur vrojis brvb auguus zirgus, kurus cilvks nav iespaidojis. Astous gadus pc krtas Lorencs brauca pie drauga ar mri vl labk saprast zirgus, un iegtos iespaidus abi nopietni prrunja. o mcbu Lorencs uzskata par svargko metodes veidoan. Viam atvrs acis, un rads spja patstvgi domt. Lorenca sieva Hillevi Zerne ir via amata biedre. Abi kop ar saviem trim dliem vii tren un audz zirgus. Mjs atrodas vairki vaislas rzei. imene audz dadu iru zirgus, skot no dedzgajiem angu trasiiem ldz maziem ponijiem. Savu metodi Lorencs lieto jau aptuveni trsdesmit gadu. Vi iejjis un apmcjis problemtiskus zirgus, pai jaunos. Ar rikotju treneri vras pie via pc padoma, kad darb ar zirgiem sastop neparastas grtbas.
Lorencs Hoass.
Kda pieredze Adkantantzai?

Jaunajai vtei ir divi gadi. Vlmi ieemt lderpozcijas t centusies izrdt vl kumea vecum, ar pret cilvkiem, reiz t nobaidjusi znus, kuri gribjui tai uzlikt apauus. Ar obrt ve bara hierarhij ir augst rang, tau ne barvede. Kas notika demonstrcij? Pirmais solis ir iepazans. Abi stv aplok, ve apauos pie mksta materila
kordas. Lorencs atrodas aptuveni pusmetru no zirga un auj iepazties ar sevi, k ar pats vro Tansas uzvedbu. Lorencs uzsver, ka pc sas iepazans svargi tlt zirgam pardt savu prkumu. Tansai jsaprot, kur ir vadonis. Vi iet pie zirga, piesit ar celi ts krts un ieem to vietu, kur vei pirms bra stvja priekkjas. Vai Tansa to saprot? Lorencs gatavojas atkrtot manevru. Vi skats tiei uz vi, dodas uz prieku, bet tagad celis nav jpielieto. Pietiek ar noteikto soli, jo zirgs atkpjas. ve ir pareizi sapratusi kustbu, un tad Lorencs ieem pozciju ar snu pret to, bet neskats tiei virs. Tas dod iespju zirgam atpsties un apzint situciju. Nkamais solis ir jauns prkuma demonstrjums. Lorencs dodas prom no zirga neatskatdamies. Vi ststa, ka zirgu bar barvedei prjie zirgi labprt seko, un tad, kad t apstjas, to tlt dara ar
Notiek zirga un cilvka iepazans.
Lorencs liek zirgam atkpties.
Zirgs iet aiz Lorenca.
~34~
PIEREDZE
citi. Tansa negribgi seko un apstjas prk vlu. Lorencs atkal sk manevru, lai pierdtu savu prkumu. Vi pagrieas taisni pret zirgu un sper daus sous uz prieku. Lai gan cilvks neatrodas oti tuvu zirgam, tam btu jatkpjas, bet oreiz reakcija ir vja. Lorencs skaidro dzvniekam vlreiz, vi uzvedas ask un ar vl noteiktkm kustbm, bet zirgu neaiztiek. Strd ar ermea valodu un mums miergi ststa, k mina iespaidot zirgu, un k tas viam atbild. Ir bri, kad ve Lorencu oti redzami uztver k augstku hierarhij, bet tad atkal aubs un grib prbaudt, vai nav iespjams premt vadoo lomu. Lorencam nkas vairkas reizes savu prkumu apstiprint. Tansa tad izrda intensvas jtu izpausmes. T sit ar priekkju, mina Lorencu baidt, ceoties pakakjs, bet tomr nespj piespiest viu atkpties vai uztraukties. Ar grup barvede par sevi neaubs. Lai bara zirgi dara, ko dardami, vadone ir par savi prliecinta. Tpat dom Lorencs, nepievr pau uzmanbu zirga sliktas uzvedbas izpausmm un turpina darbu. Pc bra piedzvojam jaunu attiecbu fzi. Tagad Lorencs miergi stv, kamr Tansa viam tuvojas. T vru aposta, ar purnu pieskaras Lorencam, zirgs uzticas, un cilvks to neaiztiek. Tau, kad pc mirka vrietis sk staigt, Tansa kuvusi prdroa, un tai jatgdina, kur te ir noteicjs. Pdjais posms aj demonstrcij ietver fizisko kontaktu. Zirgam paam tas jpieauj, tpc dzvnieku necenas noturt ar kordas paldzbu. Lorencs virzs Tansai apkrt ar snu pret to, neskatdamies vei tiei virs. Kad t stv miergi, sk to glaudt un uzlikt plaukstu ar viets, kurs tas zirgam vartu radt nepatiku, piemram, pieres vid, aiz ausm un uz krustiem. Plaukstu patur, lai gan ve izrda neapmierintbu, bet noem, kad t rmi stv. Bara vadone t vartu uzvesties, un Tansa tam piemrojas. Redzam vl vienu prbaudjumu. Lorencs pace vei kjas citu pc citas. Korda vagi nokarjas, un zirgs netiek turts. ve nerausts un nepretojas un acmredzami aj brd rodas sapratne par to, kur no abiem ir noteicjs. Ar jaunu zirgu nedrkst strdt ilgi, jo tam ir grti ilgstoi noturt uzmanbu. Ar darba proces jbt atptas briem. oreiz apmcbas stunda beigusies. Varbt paklausgkam zirgam pilngi pietiktu ar vienu nodarbbu, bet aj gadjum darbs vl bs jturpina. ar savu uzvedbu prliecina zirgu par savu vietu hierarhij. oti svargi atcerties, ka nedrkst kpties atpaka un rauties prom no zirga, jo t ir vjuma pazme. Cilvka sadarbb ar zirgu uzmanba jnodroina ldzvrtgi, k tas notiek zirgu bar, kad vado ve vlas kda uzmanbu, tad t to saem. Lorencs uzskata, ka ir bri, kad zirgs jprsteidz, pat jpabaida, lai tas cilvku intensvk vrotu un uztvertu. Vienmr jsaglab iniciatva, un ar saretas situcijas jizmanto sav lab, lai iespaidotu zirga uzvedbu. Kad prkums pierdts, ir momenti, kuros Lorencs nerins ar zirga reakciju, ldzgi k to dara barvede. Svargs ir kontakta mris, td vi nepievr uzmanbu dadiem zirga niiem. Katrs zirgs juztver k uz personba, t individualitte jrespekt, un zinanas vienmr jpielieto saska ar zirga spjm. Lorencs uzskata, ka pret zirgu ir jizturas k pret kalpu, tas nav draugs, jo draudzba balsts uz ldzvrtbas principiem, bet aj gadjum cilvks vlas domint. Tau zirgs nav ar vergs, un cilvkam jrespekt t vajadzbas un tiesbas pc brv laika un socils sadzves iespjm, k ar brvm kustbm svaig gais. Svarga piezme. Strdjot ar zirgiem, jem vr cilvka individualitte un spja saprasties ar zirgiem. Ar sareta rakstura zirgiem jebkur nevar darboties bez paas apmcbas un pieredzes, tikai sekojot teortiskiem nordjumiem, jo tas var bt bstami. Ceram Lorencu atkal redzt Latvij. Via pieredze nodertu vairkiem zirdziniekiem. Btu vrts demonstrcijas rdt ar plakai publikai. Lorencam oti patika msu zem, un vi labprt atkal atgrieztos.
Uz ko balsts Lorenca teorija?

Vi izstrdjis praktisku metodi, kur izskaidrojams katrs solis. Lorenca teorij ir daudz kopgu iezmju ar palaik populrajm un komercili veiksmgajm Mont Robertsa un Pata Parelli metodm. s zinanas pazstamas starp zirdziniekiem, kuri vrojui zirga uzvedbu bara dzv dab jau oti sen. Ar Lorencs ts pielieto darb ar zirgiem. Piemram, svargs ir princips, ka par noteicju kst tas, kas spj ieemt jebkuru vietu, ko vlas, pat ja vieta pirms bra vl piederja citam. Lorencs demonstrja savu prsvaru, nostjoties tiei taj viet, kur zirgam stvja priekkjas. du valodu zirgs saprot. Cilvks izmanto ts pabas, kas piemt barvedei. Bara hierarhij visaugstko vietu vienmr ieem ve, nevis rzelis, k tas dakrt var izskatties. rzeli vada dzimuminstinkts, un tas rpjas viengi par to, lai bara ves neaizklstu pie kda cita bara, un par to tas ir gatavs cnties ar citiem rzeiem. Tpat ar cilvku zirgi spj uztvert k vadoni, jo vi rada zirgam drobas sajtu, tie labprt tuvojas un draudzjas ar galveno noteicju. Darbu ar zirgiem Lorencs veic viens un palgus nevlas, pats
Zirgs nepretojas kju pacelanai.
Adkantantza mina baidt Lorencu.
Uzticanas pankta, un zirgs auj pacelt kjas.
Cilvka roka uz zirga pieres tam nav patkama, tomr zirgs to pieauj.
~35~
ZIRGAUDZTJIEM
Jauno zirgaudztju pasaules empionts

Hanoveru izsole
Sagatavoja Sigita Daugule
ogad Pasaules sporta zirgu audztju federcijas (WBFHS) jauno zirgaudztju pasaules empionts notika no 17. ldz 18. jlijam Kildaltona koled Piltov, rij. Dalbnieki bija ieraduies prstvt 17 ciltsgrmatas gan no Eiropas, gan no tik tlas valsts k Kanda. Par uzvartju kopvrtjum kuva Branderburgas-Anhaltes zirgaudztju biedrbas jaunie specilisti ar iespaidgu rezulttu 2158 punkti. Vii uzvarja ar senioru konkurenc. Otraj viet senioru klas bija veices siltasiu asocicija, bet treaj ru sporta zirgu apvienbas komanda. Junioru klas izcls Vestfles ciltsgrmatas prstvji, iegstot pirmo vietu. Savukrt otraj viet tika oti aktv Hanoveras jauno zirgaudztju komanda. Branderburgiei ierindojs treaj viet. Labkais individulaj konkurenc senioriem bija Deivids Bnemanis ar 366 punktiem, vi izcls brvo gaitu un lciena vrtan, bet Rikarda ultere tika atzta par labko juniori ar 367 punktiem, kuru neviens nespja prspt teorijas test. Sacensbas ir strauji attstjuas, ja saldzina ar pirmajm, kas notika Vcij 2001. gad. Ts iekauj teorijas testu, zirgu gaitu, lciena un eksterjera vrtanu, k ar jtnieka spju pardanu, demonstrjot zirgu. das sacensbas ir iespja popularizt savu prstvto zirgu ciltsgrmatu un sacensties sav starp, bet galvenais iegt jaunus draugus un domubiedrus cits valsts.
Terhi Stegara ar Axis TSF.
Tranes irnes zirgu audztju starptautisks sacensbas

Svargs notikums pasaules Tranes irnes audztjiem ir starptautiskais turnrs, kas notika Hanoveras janas stadion Vcij. Taj piedaljs dalbnieki no vairkm valstm, taj skait Kandas, Polijas, Luksemburgas, Dnijas, veices, Holandes un, protams, Vcijas, kop vairk nek tkstotis. Tranes zirgu audztju biedrba du turnru rko katru gadu. Taj notiek konkra un iejdes sacensbas ldz S lmenim, k ar jauno zirgu empiontu kvalifikcija. Prstvta ar pajgu braukana un trsca. Piedevm Lejassaksij notiek Tranes irnes elites klases kumeu izsole un piekts elites klases vju ovs. Par jauno Tranes irnes iejdes empionu kuva septius gadus vecais rzelis Cest Bon no Distelzar. Tas izaudzts zirgaudztav Klosterhof Medingen Vcij, bet palaik pieder Kristnei Mollerei un bija rezerves empions Neiminsteres rzeu vrtan 2004. gad. S klases lmen St. Georg balv uzvaru izcnja dalbniece no Somijas Terhi Stegara ar Axis TSF rezultts 70,877%. Par valsts konkra novirziena empionu atzts seus gadus vecais melnais rzelis Hirtentanz no Axis TSF. T audztja ir Veronika fon oninga no Donaueingenas Vcij, bet zirgs pieder ameriknim Deividam Btijam. augusts-septembris, 2009
Vasaras izsol Ferdenas hall tika prdoti 89 Hanoveras irnes zirgi par vidjo cenu 14 743 eiro. Par visaugstko cenu 60 000 eiro uz Zviedriju tika prdots pats pirmais kolekcijas zirgs Werner no Welser x Buenos Aires x Toscanini (audztja Sabine Dekere no Burgvedeles). Drgkais konkra zirgs bija Connex no Contendro x Graf Grannus (audztjs Rainers Vestfls no Desavas), kas tika izsolts tlt pc Werner. Tas tika prdots uz lsvigu Holteinu par 37 000 eiro. Hanoveras konkra zirgu tirgus interes pircjus, pai, kad runa ir par zirgiem ar izkoptu ciltskoku, atzst izsoles vadtjs Ginters Frmels. Prdoto zirgu cenu spektrs bija oti plas. Hanoveras zirgaudztju asocicijas ieguldtais darbs reklm Vcij un rzems atmaksjs, vasaras izsol zirgus pirka tiei no tm valstm, kur Hanoveras zirgaudztju biedrbas nodibintas nesen. Trs hanoveri tika prdoti uz Dniju, pa diviem uz Somiju un Itliju. Visvairk zirgus nopirka interesenti no Lielbritnijas (astous), Spnijas (piecus) un Francijas (etrus). Eksportam tika prdoti 47 % zirgu.
FEI foto
iras no sponsora
Pc Ankes van Grunsvenas iniciatvas 15. jlij tika prtraukts sadarbbas lgums ar IPS grupu. Par to tika paziots ts oficilaj mjas lap. IPS grupa tika dibinta 2005. gad un bija Grunsvenas sponsors etrus gadus. is projekts rads 2003. gad KWPN rzeu sacensbu laik Vrt, piedaloties Janam Kelderam, Jopam van Ujtertam, jefam Jansenam, Ankei van Grunsvenai, Adam Valkam un Ervinam Samuelam, ar mri investt ldzekus izcilos iejdes zirgos, galvenokrt rzeos, k ar sponsort van Grunsvenu un Hansu Peteru Minderhoudu. Sakar ar to, ka Grunsvena vienoanos ir prtraukusi, prefiks IPS pazuds no vias sacku zirgu vrdiem, izemot IPS Painted Black, kas pieder IPS grupas biedriem.
Mjinieku ru junioru komanda.
Organizatoru foto
Organizatoru foto
Uzvartji kopvrtjum BranderburgasAnhaltes zirgaudztju biedrbas komanda.
IPS Painted Black un Anke van Grunsvena.
~36~
FEI foto
ZIRGU PANIEKIEM
Par elektronisko identikciju

Pc 1. jlija zirgu dzimtas dzvniekiem jbt elektroniski identificjamiem. Prtikas un veterinrais dienests inform, ka no 2009. gada 1. jlija visu sugu zirgu dzimtas dzvniekiem, tai skait savva dzvojoiem, bs jbt injictiem elektroniskajiem identikatoriem un izsniegtm pasm, to paredz Komisijas Regula (EK) nr. 504/2008. Elektroniskais identifikators ir maza izmra mikroshma, kas ietverta bioloiski neaktv kapsul, kuru zirgu dzimtas dzvniekam injic kakl pakaua saites apvid zem krpm. Elektroniskais identifikators satur uniklu identifikcijas numuru, kuru iespjams nolast ar atbilstou elektronisku lasanas ierci skeneri. Elektroniskais identifikators paliks dzvniek visu via dzves laiku. Pareiz spk esoie normatvie akti nosaka, ka zirgu dzimtas dzvniekam jbt identifikcijas dokumentam pasei, kur ir iekauts dzvnieka pazmju apraksts. T k elektronisk identifikatora numurs tiks reistrts ts iestdes datu bz, kura zirgu dzimtas dzvniekiem izdevusi pasi (Latvij tas ir Lauksaimniecbas Datu centrs), nepiecieambas gadjum bs iespjams tri un preczi noskaidrot dzvnieka identitti un izcelsmi sacensbs, trenios, staos, k ar gadjumos, kad zirgs ir nokldis vai nozagts. Jauns Regulas mris ir novrst tdu zirgu dzimtas dzvnieku gaas nonkanu prtikas aprit, kuri rstti ar farmakoloiskajiem produktiem, kuru lietoana dzvniekiem, no kuriem iegst prtikas produktus, ir aizliegta. Tpat elektronisks identifikcijas mris ir nodroint identifikciju un izsekojambu zirgu dzimtas dzvnieku tirdzniecb, k ar nodroint zirgu dzimtas dzvnieku identifikciju un izcelsmes izsekojambu ciltsdarb. Regula nosaka, ka tos zirgu dzimtas dzvniekus, kuri dzimui ldz 2009. gada 30. jnijam un kuriem jau ir izsniegta pase, uzskata par apzmtiem un tiem elektronisk identifikcija netiek prasta. Savukrt zirgu dzimtas dzvnieki, kuri dzimui ldz 2009. gada 30. jnijam, bet kuriem ldz im datumam nav izsniegta pase, ldz 2009. gada 31. decembrim zirgu dzimtas dzvniekus japzm atbilstoi jauns Regulas prasbm. Par dzvnieku reistranas un apzmanas prkpumiem fiziskajm personm var piemrot naudas sodu ldz septidesmit pieciem latiem, bet juridiskajm personm ldz divsimt piecdesmit latiem. Par tdu pau prkpumu, ja tas izdarts atkrtoti gada laik pc administratv soda uzlikanas, piemro naudas sodu fiziskajm personm ldz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajm personm ldz piecsimt latiem.
Informcija zirgu paniekiem

Ilona Trukne, Lauksaimniecbas Datu centrs
is gads ir atnesis vairkas izmaias gan Eiropas Savienbas, gan nacionlaj likumdoan. Pirmkrt, stjusies spk KOMISIJAS REGULA (EK) nr. 504/2008 (2008. gada 6. jnijs), ar ko steno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecb uz zirgu dzimtas dzvnieku identifikciju (dokuments attiecas uz EEZ). Otrkrt, pieemti grozjumi Ministru kabineta noteikumos nr. 712 Dzvnieku, ganmpulku un novietu reistranas un dzvnieku apzmanas krtba. Abi ie dokumenti nosaka krtbu, kd ir jveic visu zirgu dzimtas dzvnieku (zirgi, poniji, zei, krustojumi) identifikcija no 2009. gada 1. jlija. Lielks izmaias skar zirgu paniekus, kuri nav reistrjui un apzmjui zirgus ldz 2009. gada 1. jlijam un tos dzvniekus, kuri bs piedzimui pc 2009. gada 1. jlija, jo turpmk zirgs bs japzm ne tikai pc krsas un pazmju apraksta, bet obligti bs jizmanto transponders (ips), kas satur uniklu burtciparu kodu, atbilstoi regulai. Tpat k ldz im, zirga identittes numuru pieirs un identifikcijas dokumen-
tu zirga pasi, izsniegs Datu centrs, pc zirga reistrcijas karttes un individuls uzskaites karttes kopijas saemanas. Zirga reistrcijas kartt jbt nordtam transpondera burtciparu kodam ar svtru koda uzlmi, kas apstiprina transpondera kodu. Zirgu dzimtas dzvniekus, kuri dzimui ldz 2009. gada 30. jnijam un kuri ldz im datumam ir identificti, tiem ir izsniegtas zirga pases, uzskata par identifictiem atbilstoi regulai un tiem nav jimplant transponders. Zirgu dzimtas dzvniekus, kas dzimui ldz 2009. gada 30. jnijam, tau ldz im datumam nav identificti un tiem Datu centrs nav izsniedzis zirga pases, jidentific atbilstoi regulai nr. 504/2008 ldz 2009. gada 31. decembrim. Kas jdara, ja ir piencis laiks apzmt kumeu izmantojot transporderu? paniekam jsazins ar zirgu vrtanas ekspertu vai praktizjou veterinrrstu, kur implant (ievada starp pieres dau un skaustu kakla vid skausta saiu apvid) transponderu un aizpilda zirga reistrcijas kartti. Zirgu vrtanas ekspertam (ja vi vienlaicgi nav ar praktizjos veterinrrsts) ir jiziet apmcba un japgst praktisks iemaas zirgu apzman ar augusts-septembris, 2009
Nadnas Zavadilikas foto.
transponderu. Tpat ar praktizjoam veterinrrstam (ja vi nav zirgu vrtanas eksperts) ir jiziet kursi par to, k pareizi japzm zirgs pc krsas un pazmju apraksta. Zirga apzmanu ar transponderu veic atbilstoi regulas nr. 504/2008 11. panta 1., 2. un 5. punktam. Atgdinm, ka kume japzm ldz seu mneu vecumam. Zirgu panieki transponderu var iegdties Datu centr, aizpildot pieteikumu t iegdei. Pastjums tiks veikts tikai pc maksjuma veikanas. Transponderu var iegdties ar veterinrajs aptieks (transponderam jatbilst ISO 11784 ar HDX vai FDX-B tehnoloiju ar 15 zmju nolasmu burtciparu kodu). Skot ar 2010. gada 1. janvri, Datu centrs izdos jauna parauga Zirga pasi, kur informcija bs pieejama trijs valods latvieu, angu un franu. Zemkopbas ministrija sadarbb ar Latvijas Zirgaudztju biedrbu, biedrbu Latvijas irnes zirgu audztju asocicija, Datu centru, Veterinrrstu biedrbu un Prtikas un veterinro dienestu ruden plno veikt vrtanas ekspertu un praktizjoo veterinrrstu apmcbu par transpondera pareizu implantanu un zirga reistrcijas karttes aizpildanu. Informcija bs pieejama Datu centra mjas lap.
~37~
MSU PADOMNIEKI
Lielu jaunzirgu baroana Vai Vcij ir krze?

Jautjums: Jauno zirgu vid mdz bt tdi, kas aug straujk nek prjie un divu gadu vecum sasniedz pat vairk nek 170 cm augstumu skaust. Vai diem akselertiem ir nepiecieama paa dinana? Atbild: Juris Menieks, zirgu audztjs Jautjums: Iepriekj Zirgu Pasta numur bija publicts raksts par janas sporta krzi Vcij, kur dopinga skandl iesaistta ar pazstam iejdes meistare Izabella Verta. Vai tiem patiesbai atbilst apgalvojums, ka janas sports aj valst tpc zaudjis krietnu dau no prestia un saskaras ar turpmks attstbas problmm? Ja lielajiem jaunzirgiem nav konstattas Atbild: Zinta Lce, janas sporta trenere skeleta deformcijas, nekda paa barba papil-
dus nav jdod. Viengais nosacjums, barbas devai ir jbt 1,5 reizes lielkai nek vidja izmra jaunzirgam. Nevajadztu prsplt ar spkbarbas pastiprintu izdinanu, lai nebtu liek svara, jo zirgs vl nav nobriedis, un pastiprinta slodze uz kjm un muguras ir nevlama, tau nekd gadjum nedrkst pieaut zirga novjanu, jo lielajiem jaunzirgiem pai svarga ir skeleta pareiza attstba, kam nepiecieams kalcijs. Tomr tikai kalcija papildu doana maz ldzs. Svargs noteikums ir barbas devu pareizi sabalanst, emot par pamatu galvenos trs komponentus kalcija, fosfora un D3 vitamna attiecbas barb.
Redzes problmu risinjums

Jautjums: Jtniecei nepiecieamas brilles, bet startjot ts sagd problmas. K risint o jautjumu? Kontaktlcas lietot negribas. Kda ir pieredze, ieteikumi? Atbild: Dr. anna Artia, P. Stradia
Vcij Preparts, kura lietoana tika pierdta Izabellas zirgam Whisper pc daudzu specilistu domm ir pilngi nekaitgs un ldz pagjuajam gadam tas nemaz nebija iekauts dopinga vielu sarakst. Ts ir viegli nomierinoas zles, kuras citiem zirgiem vispr neiedarbojas. Problma ir t, ka pat Vcij nav vienas sistmas zu lietoanas jom. Ko Berln var smrt zirgam uz kjas, to Frankfurt nedrkst u.t.t. Tpc jtnieki cns, lai vienu likumu ieviestu vis valst. Toreiz, kad Mihaelam Freundam atma pasaules empionta titulu, zirgs bija ganjies pav un bija iedis to zli, ko nedrkst... Vai nav absurds? Tas ir pierdts, tikai titulu atpaka neviens nedod. To, kas palaik notiek, es nesauktu par krzi. Nks jauni zirgi, un labkie sportisti vinns atkal. Ms pai krzi te nevaram atrast, tikai prese, par kaut ko tau jraksta un jrun...
KUS Lzerterapijas centra un dr. Lkina Lzerirurijas klnikas speciliste Ja brilles sagd problmas, protams, risinjums ir citi redzes korekcijas jeb uzlaboanas veidi. Vispopulrkais un vieglk pieejamais ir kontaktlcu izmantoana, bet ne visi, k tas ir aj gadjum, to vlas. Var rasties alerija vai nepanesamba, k ar problmas ar lcu tehnisku uzlikanu, var trauct individuls higinas prkpumi ar sekojou infekcijas iespjambu. Redzes korekcijas iespjas ir atkargas no konkrts problmas veida (tuvredzba, tlredzba) un pakpes, k ar no katra indivda acs anatomiskajm patnbm. Tpc ir nepiecieama konsultcija redzes korekcijas specializts klniks. Tas vajadzgs, ja runa ir par saretkm redzes uzlaboanas iespjm lzeraparatras pielietoanu vai vl saretk iekjas lcas ievietoanu ac (oti individuli), protams, ar nosacjumu, ka problma aprobeojas tikai ar briu nsanu un neskar acs dzikos slus, t. i., tkleni, kuras nas uztver gaismas impulsus, un tdjdi veidojas attls.
Nenokav abonanu OKTOBRIM!

Latvijas Pasts 2009. gad izdevumiem, kuri iznk reizi mnes vai retk, noteicis citdus abonanas termius nek dienas laikrakstiem un nedas urnliem.
Abon Latvijas Past ldz 10. septembrim, moderniztajs pasta nodas ldz 15. septembrim.
Abonanas indekss 1238.

1 mnesim Ls 1,80 3 mneiem Ls 5,40 4 mneiem (ldz gada beigm) Ls 5,40
Jautjiet msu padomniekiem!

Zirgu Pasts izraudzjies savus gada padomniekus, kuri ir specilisti ar janas sportu un zirgaudzanu saisttos jautjumos un ir piekritui atbildt ik numur uz msu lastju jautjumiem. Rakstiet savus jautjumus redakcijai uz elektronisk pasta adresi info@zirgupasts.lv, un sagatavosim specilistu atbildes laikraksta slejs. Plaka informcija par msu padomniekiem publicta Zirgu Pasta gada nr. 5.
~38~
IZGLTBA
Sportistu s vasaras izlaidumi

Jolanta Lapia
Elna Raevska
nt studijas Rgas Tehniskaj universitt, Autotransporta institt. Iespju robes centsies apvienot mcbas un darboanos zirgaudztav.
Elna Andne
Viktorija Ponzele
Jauna, atraktva, uzmbas pilna jauniete. Start ru prvaranas sacensbs brnu konkurenc. Vias sportotgribanu aktvi atbalsta imene. Ar labm sekmm absolvja Rgas Kultras vidusskolas 9. klasi, mcbas turpins Rgas 3. vidusskol. oti vlas ar tupmk apvienot mcbas vidusskol un trenius janas sport.
Viena no zirgaudztavas Burtnieki aktvajm sportistm. ogad absolvja Burtnieku Auseka vidusskolas 12. klasi. Turpins mcbas Ekonomikas un kultras augstskol, interes ar interjera un dizaina zinbas.
Laura Jnte
Linda Via
Viena no labkajm un mrtiecgkajm jaunietm janas sport. Mcs un dzvo Siguld. Pateicoties tva uzmbai, ir radusies iespja izveidot paai savu treniu bzi, darboties ar pilnu atdevi. Absolvja Siguldas pamatskolas 9. klasi, turpins mcbas Siguldas Valsts imnzij. Nkotnes plnos ir turpint profesionla sportista karjeru, papildus apgt zinanas, studjot rzems.
Aktvi darbojas Burtniekos, jj, laprt paldz citiem sportistiem sacensbs. Absolvja Valmieras Viestura vidusskolas 9. klasi turpins mcbas Valmieras Valsts imnzij, matemtikas klas.
Jauka, izpaldzga. Daudz laika un uzmanbas sav ikdien velta zirgiem. Jau ilgku laiku ir Tatjanas Reukas palgs, labprt paldz ar citiem sportistiem sacensbs. Absolvja genskalna imnzijas 12. klasi. Turpins mcbas Latvijas Lauksaimniecbas universitt, Mea fakultt. Vlas apgt mezintni un turpint darboties pie zirgiem.
Nauris Laizns
Kristne Tiltia
Toms Vilde
Krtgs, centgs palgs (grms) sportistam Kristapam Neretniekam. Absolvja Limbau 3. vidusskolas 9. klasi. Mcbas turpins turpat vidusskol, matemtikas un dabas zinbu novirzien. Savu ikdienu pc skolas labprt pavada stall, darbojoties ar zirgiem, nedas nogals dodas uz tuvkm un tlkm sacensbm.
Dina Dadzte
Zirgaudztavas Burtnieki sportists. Kluss, centgs. Via bra moto: Viss, kas nav BMW, ir garm. Absolvja Valmieras Prgaujas imnzijas 12. klasi. Vlas turpi-
Viens no labkajiem jtnieku palgiem, guvusi lielisku pieredzi ar starptautiskajs sacensbs. Strdjusi kop ar Latvijas vadoo sportistu Andi Vrnu, tagad ir Santas teinbergas palgs. Absolvja Rgas 66. vidusskolu, vlas turpint mcbas Rg, Alberta koled un iegt labu izgltbu, k ar turpint darbu pie zirgiem, paldzt sportistam sasniegt augstus rezulttus. augusts-septembris, 2009
Viens no jaunajiem, jau praktizjoajiem veterinrrstiem. Specializjies zirgu rstan, bijis prakss Beij un Somij. ogad absolvja Latvijas Lauksaimniecbas universittes Veterinrmedicnas fakultti. Turpina praktizties rzems. Kop ar dzvesbiedri Danu (ar Veterinrmedicnas fakulttes absolventi) vlas pilnveidot savas zinanas un turpint darboties zirgu rstan. Naurim visvairk interesjo tma ir ortopdija, jo nav zirga bez kjm.
~39~
IZSTDE
pusvtki
Mag. art. Sarmte Sle
Notikums tlnieka Edvna Krmia jubilejai veltts izstdes atklana. Vietas izvle ir likumsakarga, jo jubilrs ir viens no meistariem, restauratoriem, nama cljiem. Ldzs diajam Rolandam un prjam krumam msu diens radtais veido patnu salikumu. Neparasti un asprtgi. Apsveikuma runas un izstdes atklana paredzta piecos pcpusdien, bet viesi ar ziediem un dvanm sankui jau laikus. Mkslinieks svin piecdesmito dzimanas dienu, un apsveikuma vrdi tik svarg dien japdom jo rpgi. Vrietim ie ir stie brieduma gadi, kad jaunbas dullums prgjis, bet spks kaulos vl pietiekams, lai raeni dzvotu un strdtu radtu, un ar savu reizi atcertos jaunbas dienu varodarbus. Es dvinu jubilram mazu porcelna zirdziu, bet vi ldz teikt kdu vrdu par izstdi, paredztais runas vrs neesot ieradies. Man rcb ir prdesmit minu, kurs cenos noformult jdzienus zirgs un mksla. ZIRGS darba zirgs, cu biedrs kara lauk, ldzvrtgs partneris sporta sacensbs. ZIRGS apdziedts tautas dziesms, k pateicgs modelis zmts, gleznots, veidots. is skaistais, meongi straujais un beidzot pieradintais Dabas mtes brnums ir teiku, pasaku un leendu varonis. ZIRGS upurts, pielgts, apbrnots. ZIRGS seksualittes, kaisles, uzticbas un varas simbols. Skangs vrsms apdziedti straujie, ugungie saules dieva Heliosa zirgi, lgta paldzba iedvesmas avotam sprnotajam Pegazam u.t.t. Mksliniekam ir divas galvens tmas SIEVIETE un ZIRGS. Likumsakargi, jo tlniekus vienmr saistjusi skaista, perfekta forma. Ar jubilejas izstdes tma ir likumsakarga. Kad cilvks nogjis pietiekami lielu cea posmu, ir vlans uz brdi apstties, paskatties uz noieto, atcerties. Brnbu, skumu varbt. Un puzirdzi... Mkslinieks ir izstdjis etrus, mums lielkajai daai t ir viena no mkajm brnbas rotalietm. is koka zirgs bija lielisks rotau biedrs, kas paldzja iekarot meu un prrijas, paveikt daudzus varodarbus. Bet varbt mkslinieks jau sk iejusties vecttia lom dls un meita tau jau precbu gados. Runa gatava. Varam atklt izstdi. Savus viesus uzrun ar gavinieks. Edvns Krmi: T, pirmkrt,
~40~
Laiks 2009. gada 24. jlijs. Vieta Melngalvju nams.
Tlnieks Edvns Krmi un via puzirdzi pie Melngalvju nama.
ir ekspresizstde. Skam piektdien, lai pirmdien ar skaidru galvu ietu uz darbu. (Mkslinieks izteiksmgi parda uz svtku galdu, aut.) Kpc rdu puzirgus? Pirms tam domju jubileja! Kaut kdu izstdi t k vajadztu. Taist tradicionli? oti negribas. Atkal rdt vecus darbus? Nu, ne! Izdomju! puzirgs tas ir pusvtki. T ir t pati dzimanas diena. T ir t pati kustba. Paldies visiem, kas atnkui. Izstde ir atklta. Viesi tiek aicinti uz vna glzi. Klt nkuie sveicji sniedz ziedus. Norunju ar jubilru tikties kdu citu dienu. Pc nedas sam drz pie mkslinieka mjas Prdaugav. Baudm via kundzes sarpto cienastu, k jau latvieiem pieemts. Sarmte Sle: Kpc tik oti mli veidot zirgus? Edvns Krmi: Nu, mi. Tas droi vien ir asins katram latvietim. Ja labi pamekl, katram var atrast kdu sakarbu. Mana vecmte mui bijusi zirgkope. Un tvam ar patika zirgi. Viengi ms dzvojm td nostr, kur nebija iespju nodarbotos ar janas sportu. Bet varbt tas ir labi. Tu neemies ar to sportu. Tu emies drusku savdk. Tas dzvnieks ir tds smuks!... Kpc patk sievietes? Nu, smukas! S. S.: Vai modei zirgi tev ir bijui? E. K.: J, bija. Viens. Tas bija vl, kad mcjos Mkslas akadmij. Izveidoju kursa darbu zirgs no sametinta metaugusts-septembris, 2009
la. Modelis zirgs ganjs Spuciem. Tur dzvoja mans veris. Zirgu sauca par Pinoetu. Tas bija viens lielisks modelis. Tur dzvoja ar kds veterinrais dakteris. Ms, lai btu jautrk un nesaltu, iervm pa glzei, un tad dakteris man aizrdja, nu te ir tds muskulis, bet tds, lk, nav pareizs. Es atkal viam pret, tev ir savi muskui, bet man savi. Tagad gan vairs nav modeu. Bet gribtos no dabas pastrdt. Izveidot ko tdu paliekou. Kaut kdu kleperti noteikti ne! Nu tie laiki ir garm. Latvij ir pietiekami daudz cilvku, kuriem pieder simtus tkstous vrti zirgi. Kdreiz visur stvja eina tli. Veseliem bariem. Bet zirgam tau btu lielka vrte. Tau ts ir manas problmas, ts ir laika problmas. S. S.: Tagad parunsim par izstdi. E. K.: Kopaina man iet interesanta. Pastvg ekspozcija Rolands un tie prjie mi, kas tur ir, un blakus mani, kas ir nomainmi. Izstdju tiei etrus katrai desmitgadei pa vienam zirgam, un tas piektais es uz kura jj. Ko likt pie nama, sapratu uzreiz. Tur jbt kaut kam lielam. To vedu mjs. Uzstdu pagalm, zem t iekru putklu. Trs prjie? Tas viens tds k daktera variants. Spdgs. Varbt tpc, ka mazliet pa slimncm pavazjos un guot ptju gultas galus. is spdgais, no nersjo trauda, msdiengs, tiei k jaunieiem domts. Pieliec riteus un motoru, un brauc. Zirgs nr. 3 salikts no armatrm. Es smejos tas tds celtnieku variants. (Tlt pc dienesta
Daces trausas foto
IZSTDE
padomju armij, lai atrastu, kur galvu likt Rg, jaunais censonis iestjas Profesionli tehniskaj skol, jo tad deva vietu kopmtn. Vi sama diplomu ar ierakstu celtnieks, aut.) Celtniecba apstjusies, un dzeli mtjas. Tas tau ir jizmanto. Kaut vai mkslas darbos. Zirgs nr. 4 ir no koka retro. Tas ir pavisam rels zirdzi. Bet tas lielais r vartu bt tds skums. Atceros, man ldzgs bija brnb. Tikai nevarju izdomt, no k veidot krpes. Brnbas zirgam bija sts. Es ts regulri apgriezu. Un ts palika tdas mazias, mazias. Tad tvs atkal dabja jaunas krpes. Brnbas zirgs nebija tas tradicionlais, tds, ko tagad var nopirkt veikal. Tikai is ir desmit reizes lielks par brnbas zirdziu. Kpc? Toreiz es biju mazi, un zirgs man ita oti liels. Tagad vi palicis liels, tikai es esmu sarvies. Tdas ir s asocicijas. S. S.: K tu sevi raksturotu, vai tev ir humora izjta? E. K.: Es staigju pa o zemi. Es negribu nekur plivinties, tlot. Kds esmu, tds esmu. Un fori, ja tev ir humora izjta. Smejies par mani, un es smejos par citiem. Ja mani nesaprot, ts nav manas problmas. Bet par mani var miergi smieties. Varbt kds dom, ka es esmu oti nopietns, bet es varu par visu smieties. Tas tevi uztur pie dzvbas. S. S.: Tu proti jt? E. K.: Mku. Bet vairs neriskju. Mana svara kategorija. Nevar tau lopiu t moct. (Mkslinieks gardi smejas, aut.) S. S.: Izstdes atklan neredzju tavu dvu brli -gleznotju Ralfu Jansonu. E. K.: Vi bija. Bet tikai su brdi. Atveda Lapsiu un aizskrja vadt kdu paskumu. Jautjums un atbilde prasa paskaidrojumu. Par dvu briem vius sauc, jo
Jubilejas izstdes atklana.
Ekspontus var ne tikai vrot.
abi ir oti ldzgi liela auguma, saini, vienldz dulli, talantgi, apveltti ar labu humora izjtu, ldzgi pl jokus un pat sej saskatma zinma ldzba. Un oti labi draugi. Pirms pris gadiem, kad galerij BonhanSS atklju viu kopizstdi, nezintji vius tiem noturja par briem. Kas to lai zina, t Kunga cei ir neizdibinmi... Bet Lapsia (t viu sauc mjinieki un visi imenes draugi) ir Ralfa sievasmte msu mkslinieka Alberta Kronenberga meita Rta. Sirms kundzes interese par zirgiem ir saprotama. Ilgus gadus mazmeita Lauma nodarbojs ar janas sportu. imenei pat piederja balts zirgs vrd Livonija. Bet viss plst un mains. obrd skaistais lopi mt pie jaunajiem saimniekiem Francij. Likumsakargi, ka uzdevu pris jautjumus brlim. S. S.: K tu raksturotu jubilru? Ralfs Jansons: Vi ir vienkrs un enils. Nekad neapjk materila izvl. Strd ar tdiem materiliem, kas normlam cilvkam pat prt neienk. S. S.: Kad Edvns mcjs Mkslas akadmij (1986.-1992.), tu jau sen to biji beidzis un tobrd strdji Rozentla mkslas vidusskol. K notika satuvinans un draudzba ar studentu? R. J.: Viu nevarja nepamant. Spilgta, eksotiska personba. Studentu vid vi neapaubmi izcls. Ms pievilkmies k magnti. (Par Ralfa atbildi nebrnos. Vii nemaz nevarja paiet viens otram garm ie divi labsirdgie li, sti bohmisti, vrda labkaj nozm, aut.) S. S.: Ko vari teikt par via zirgiem? R. J.: Zirgi t ir via liel mla. Zirgs absolta forma. Simbols. Zirgs vriba, dinamika, spks, tramgums, muskuu sple, un nav dumj. Man pat augusts-septembris, 2009
prt neienca, ka zirgs ir ar is mazais, mais puzirdzi. Tas no atmias bija pagaisis. P. S. Kdreiz bagti audis mlja sevi portrett un mkslas darbos iemint ar savus suus, kaus, zirgus. Varbt ar odien kdam no msu miljonriem radsies vlans sav drz novietot mlua zirga atveidu. Tad piepildtos tlnieka sapnis veidot no dabas 100 tkstous vrtu skaistuli...
Apsveikt ieraduies igauu koli.
Sarmte Sle
Dzimusi un augusi Rg. Pc Latvijas Mkslas akadmijas absolvanas 1975. gad ldz 2006. gadam strdjusi Latvijas Televzij redaktore, raidjumu autore un vadtja. Paralli nodarbojas ar lekciju lasanu uz urnlistiku. obrd mcbu spks Latvijas Universitt, ar patiku ar raksta.
~41~
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Daces trausas foto
ATPTAS BRDIM
Zirga lgana
Pagju gadsimta 30. gados profesors Paulis Leji Dzvnieku aizsardzbas biedrbai uzrakstja Zirga lganu, kur dertu ieklausties ikvienam cilvkam, kur nonk saskarsm ar zirgu. Vl jo vairk tiem, kas zirgu izmanto vai nu darb vai, lai sasniegtu rezulttus sport. Lk, s lganas teksts: Es esmu tikai zirgs, bet mana sirds ir silta un patiesa. Es gribu strdt visgrtko darbu tev par prieku. Labas auzas, siens un svaigs dens ir viss, ko es vlos, un siltu, sausu guas vietu, kur vartu atpsties, kad esmu beidzis dienas darbu. Pirms jganas labi apskati, vai man nav no agrk darba kdi ievainojumi plecos vai uz kakla. Ja braucot novro, ka pagrieu galvu uz vienu pusi, tad saks ir kda kda. Esi tik labs un to izlabo tli! Parpjies, lai iejgs man dertu un mana galva vartu brvi kustties, lai darb es savus spkus vartu brvi pielietot. Kad kliboju, tad mani pakavi nav krtb. Prbaudi, vai esmu krtgi apkalts, un ved mani pie kalja, kur savu arodu prot labi un neaizmirst maniem pakaviem piestiprint sliden laik radzes, lai nepakristu smago vezumu velkot. Btu labi, ja tu katru rtu manu spalvu pamatgi izsuktu, jo tas man tikpat veselgi k mri auzu. Prbaudi manus zobus, ja nevaru st. Varbt manas smaganas iekaisuas, kuras, k tu labi zini, ir oti spgas. Nenogriez man asti, kas mani aizsarg pret mum un kniiem. Nerausti grous un nesit mani nevajadzgs dusms, ja esmu ktrs saprast, bet uzmudini manu noskumuo prtu ar maigu balsi un roku. Neaizmirsti, ka ptagas sitieni nepavairo manus spkus, bet gan dara mani nespcgu aiz spm. Vai tad tevi kds tli sit un pls lpas, kad tu, cilvks bdams, kdies? Ja tev ir taisna un ldzjtga sirds, tad, kaln braukdams ar vezumu, nokp no t un pieliec ar savu roku pie vezuma! Nekrauj man prmrgu vezumu, bet pagriez mani no cea nost no akmeiem un grambm. Tpat nelieto braucot mutes dzelus, kuri mani apgrtina, bet ziem sald muti un zobus. Mani atptindams, uzmekl aizvju un aizliec barbu. Vasar mani neatstj karst saul, bet vj un sal piencgi apsedz. Es grieos pie katra ldzjtga cilvka ar lgumu: ja redzi, ka esmu nokuvis nelga cilvka roks, kur mani veltgi moka un nodzen ldz nvei, nomrd bad un slps, sasit klibu, ar jli noberztm krtm un kaklu dzen smag darb, piekraujot prmrgus vezumus, un dauza mani ar rungm un ptagm, tad savaldi o necilv~42~
ku un pazio via rcbu krtbas sargiem. Beidzot, mans mais draugs, ja mana veselba un spki izskui un es palieku vecs un vrgs un mans garais ma darbs ir padarts, neprdod mani sveam un nelgam cilvkam, kur mani nokalpins ldz manam pdjam elpas vilcienam, bet dod man pelnto iespju viegli un bez spm nomirt. Jo, k tu mani vienmr redzji k pieticgu un uzticamu draugu, palgu un maizes pelntju, t es pateicb par manu uzticamo kalpoanu sagaidu k atldzbu miergu un vieglu nvi... Ar citi radjumi ldz to pau no cilvka, pc cilvcgas apieans un tras un bezspgas nves.
Aicinjums ikvienam
Savukrt rakstnieks Imants Lastovskis pc vairkiem gadu desmitiem uzrakstja garo ststu Zirga lgana (izdevniecba Liesma, 1986), kuras vadmotvs ir aj profesora Paua Lejia darb paustais lgums pc cilvcbas, ststa galvenajam varonim atceroties savu brnbu skarbajos pckara gados. /../ Domas par zirgu vairs nelika mieru. Vi nesen mtes vecajs avzs bija atradis sadzeltjuu lapiu ar zirga lganu. Tlt pc pusdienm Ris sameklja lganu un ska last to aizturtu elpu. Viam pat liks, ka dzird lganas vrdus: ...Mais cilvk... Ja redzi, ka esmu nokuvis nelga cilvka roks, tad savaldi o necilvku... /../ Bet kds sakars tam grtajam laikam bija ar skumjo zirga lganu? Ak, laikam jau vistiekais!... Jo vai tad cilvkam varja kraut virs visnepanesamkos smagumus? Vai tad cilvks nevarja salzt zem neizturams nastas sloga? augusts-septembris, 2009
/../ Liks, kda nedzirdama un neredzama btne bija tepat blakus un jautja, jautja neatlaidgi un prmetoi: vai tu atceries zirga lganu? Vai js cilvki saklausjt o lganu? T pati balss atgdinja brnb lastos vrdus. /../ Neredzamais tiesnesis it k nolasja savu spriedumu: js, humn cilvku dzimta! Js esat kuvui kurli un nedzirdgi pat pret cilvku cieanm, zirgs jums jau sen prstjis bt dzvs radjums tas kuvis par nolietotu, nokalpojuu lietu, kura vairs nav vajadzga. Bet vai jums tpc ir kuvis vieglk? N, jo js pki skat izjust pai uz savas das, ka tie, kas spj nodot zirgu, var nodot ar cilvku. J, j! Js pai zint, ka tagad nakts stund, ieraugot vlnus pretimncjus, jums kst baisi, Un js mekljat tuvku pievrti, kur iespraukties, palikt nemantam... /../ Vai tad tikai zirgam sp cilvku aunums un netaisnba? Vai gan cilvkiem tpat nesp prestbas? Vai tikai zirgam nevajadztu kraut prmrgu vezumu, bet cilvkam var kraut visnepanesamkos smagumus? /../ Nedart pri dzvbai vai tas nebija galvenais lganas aicinjums ikvienam no mums? Vai tikai zirgam sp necilvciska apieans? Bet mums cilvkiem paiem? Un ikvienai citai dzvbai? /../ Ritvars atcerjs, k via brnb ar kravas manm veda uz lopkautuvi kolhoza zirgus. Viam toreiz liks, ka zirgi visu saprata, ka vii ar pdjo skatienu atvadjs no laukiem, kurus bija arui un pvui, pa kuriem bija vilkui siena un labbas vezumus. Un tagad cilvki viiem atmaksja ar visnelgko nodevbu. Vai tdu atalgojumu zirgi bija pelnjui par savu smago ma darbu?
ATPTAS BRDIM
Teicji par zirgiem

Zirgam ir labi prti, kad viam ki vak. (K. Jansons, Pli; 34959) Tas zirgs, kam skrienot ki zvak, ir veselgs zirgs. (H. Skuji, Smiltene; 34960) Ja redz raibu zirgu, vajagot trs reizes iespaut sauj un sasist rokas, tad bs iepazans. (M. varcbacha, Svirlauka; 34961) Ja pirmais zirgs, kuru no rta ierauga, ir sirms, tad domtais piepildsies. (M. Hermakile, Ranka; 34962) Ja redz kdu ar baltu zirgu braucam, tad vajaga ko vlties, jo tad vlans piepilds. (T. Java, Palsmane; 34963) Ja tu redzi raibu zirgu, tad vli sev laimes, jo ts tad piepildsies. (A. Linde, Palsmane; 34964) Vlans piepilds, ja redz raibu zirgu, trs reizes nospaujas, pie kam ar dom par to lietu. (E. Pavia, Rga; 34965) Ja redz pa ceu braucam ar baltu zirgu, kur ir aizjgts ar melnm irm, tad rtu bs svtdiena. (K. Steinberga, Skrunda; 34966) No t dens spaia, kur zirgs ir dzris, nevarot dzert, tad nakt miegs nenkot. (J. Niedre, Dzkste; 34967) Ce taisoties, diviem nav brv zirgu groot, lai nelaime nenotiktu. (Austrums, 1889, 1199, J. Cepelnieks; 34968) Kad dzer to deni, kur zirgs ir dzris, tad miegs nenk pa dienu. (K. Jaunzeme, Nca; 34969) Kad nozogot zirga asaru un apdot, tad nenkot miegs. (V. Ozolia, Laubere; 34970) Lai miegs stipri nenktu, tad jieliek ac zirga asara. (E. Laime, Tirza; 34971) Ja zirgam izrauj sarus no astes un grib, lai viam nesptu, tad vajag dot zirgam tos paus sarus paostt. (A. Korsaks, Ezere; 34972) Kumea pieemamo dei jkar pie bendeles, kamr izst, tad zirgs galvu augsti tura. (V. Spandegs, Pociems; 34973) Kad jaunam zirgam mauc pirmo reizi sakas zem, tad nomet maizes kumosu zem, lai zirgs ierod turt galvu uz leju, kad viam sakas mauc nost. (H. Skuji, Smiltene; 34974) Ja uzkpj tai viet, kur zirgs vjies, tad kjas apakas niez. (E. Vvere, audona; 34975) Zirgam da daudz vieglk plst k lopam. (H. Skiji, Smiltene; 34976) Jizrauj no salmu jumta salms jeb no stiebru jumta stiebrs un jiedod zirgam ar citu barbu, tad tas bs piezintts un vairs nekur nemuks. (J. Banzis, Nca; 34977) Ja prdod zirgu, tad prdevjam jpaem pavada ar mtea vai svrku stri un jdod pircjam, kam ar tpat jem, tad zirgs labi ies pa rokai. (V. Mielns, Dunava; 34978) Ja saskaita 99 baltus zirgus, tad kur pc tam pirmais roku dod, ar to japprecas. (Z. Ptele, Sabile; 34979) Kad zirgu ved jaun jeb sve stall, tad ar kreiso kju jtaisa krusta zme, lai lopiam nekas auns nelktos. (J. Rubenis, rgi; 34980)
Zirgs zirgam: K man neveicas! Saimnieks pagadjies sts ekspluatators strdju no agra rta ldz vlai naktij! Uzraksti sdzbu Dzvnieku aizsardzbas birojam! K tad! Ja saimnieks uzzins, ka protu rakstt, liks paldzt ar biroj! Meitenes domas: 16 gadu vecum meklju princi balt zirg! 26 gadu vecum meklju princi! Zirgs nav obligts... 36 gadu vecum meklju zirgu! Nav obligti jbt baltam... Piedzries vrietis mina uzkpt zirga mugur, bet viss velti. Vi sauc palg visus svtos: Svtais Pter, paldzi! Svtais Pvil, paldzi! Svtais Jni, paldzi! Tad vi mina uzkpt vlreiz, bet prlido zirgam pri. Nokritis otr pus, vi sauc: Miergk, miergk! Ne jau visi reiz! Hipodrom viens vrietis saka otram: Cientais, js izskatties zinos cilvks! Sakiet, uz kuru zirgu jliek, lai uzvartu? Lai uzvartu, vienmr jliek uz to zirgu, kur bs fini pirmais! otrs atbild. Karst un putekain dien kovbojs iejj neliel pilsti. Nolcis no segliem, vi pieiet zirgam pie otra gala, pace asti un noskpsta vietu, kuru nekad neapspd saule. Veuks, kur grozs pie tuvj veikalia, vro neparasto skatu. Kpc tu t dari? vi prasa. Lpas sasprgjuas, atbild kovbojs. Nu un k, vai paldz? N, toties zd vlans ts nemitgi aplaizt.
~43~
REKLMA
Kad jana kst par mkslu

Riding is an Art My choise is Antares* Antares kompniju 2000. gad izveidoja divi cilvki, kurus iedvesmoja ideja veidot seglus, kas vartu apmierint visprasgko klientu. Antares seglu raanos nevar nosaukt par raoanu. T nav fabrika, kur tanc vienveidgu produkciju, bet meistardarbnca, kur strd tikai 35 augsti kvalificti meistari un rada kvalitatvus seglus, iveres un citu inventru. Antares strd ar katru zirga panieku individuli, domjot par jtnieka komfortu, drobu un, galvenais, maksimlu rtbu zirgam. Ar du attieksmi Antares ir kuvusi par vienu no labkajm kompnijm Francij, k ar plai pazstamu un atztu zmolu vis pasaul. Antares piedv konkra, iejdes, universlos izjdes un trscas krosa seglus. Pirms ie segli nonk klienta roks, tie iziet trs kvalittes testus. Pc katra klienta vlmm Antares piedv izvlties seglu krsu, das tipu gludu, graudainu vai ekskluzvo bifedu. Katram jtniekam tiek piemrots seglu dziums, garums, platums, polsterjuma biezums, sprnu garums un izvirzjums, iespjams izvlties individulu cegala priekjo un aizmugurjo polsteru izmru. emot vr, ka msu mlui ir dadi (zirgu muguras lnijas un to platums, atirga skausta forma), tiek izgatavoti segli, kas ir maksimli komfortabli ne tikai jtniekam, bet ar zirgam. Antares pamatprincips ir cie kontakta segli. Antares rao ar jtnieku iveres, kas ir paredztas ne tikai pro12/11/07 8:32 Page 1
Agnese Kukaine.
antares annonces - copie2
Riding is an Art.
My choice is Antares.
( Riding is an Art.
www.antares-sellier.com
Aksana Kraukle Tlrunis: +371 29669106, fakss: +371 67934698 E-pasts: aksanakraukle@inbox.lv; www.antares-sellier.com
fesioniem, bet ar jtniekiem, kam jana ir vaasprieks. Katrs, kuram ir savs stils, Antares preu klst var atrast drou, sev piemrotu, msdienga dizaina iveri. Ielkojoties Antares interneta mjas lap www.antares-sellier.com, katram ir iespja paam izveidot savu sapu iveri un bt prliecintam, ka t tda bs tikai viena vieng! Inventra klst tiek piedvti ar iemaukti, kju sargi, vdera jostas, martingali, kru siksnas, kpi u.t.t. Tiem ir smalks dizains un augsta kvalitte. Antares prstve Latvij Aksana Kraukle neaizmirst savus klientus ar pc tam, kad segli jau ir iegdti un izminti. K segli kalpo to paniekiem un zirgiem? Andis Vrna: Es neesmu dzejnieks, patk man tie segli... Agnese Kukaine: Izvljos os seglus, jo manai iejdes vei Lugai ir specifiska muguras uzbve, tpc bija grti piemeklt kdu no standarta seglu modeiem. Sanita Dombrovska: Es jau ilgku laiku biju domjusi par jaunu seglu iegdi, bet, kad paminju Antares produkciju, bija skaidrs, ka tas ir tas, ko vlos. Vispirms pastju os seglu diviem labkajiem zirgiem, bet obrd jju jau ar pieciem. Man patk, ka segli ir pielgojami vairkiem zirgiem, monosprns paldz veidot labku zirga izjtu, preczku kju darbbu. Ar mans brlis, kur janas sport ir iescjs, labprt izvlas os seglu, jo tajos mazk krata. Sandra Stemaonoka: Antares segli bija jau sestie, ko minju savam mlulim, kas, neskatoties uz spcgo miesasbvi (pusardenis), bija izteikti jutgs, un ar mugura tam nav t taisnk. Lielk problma bija pumpas uz das zem segliem. Kad iencu boks ar segliem, mans Dresmens ddjs un nelabprt va sevi apseglot. Riskju un pastju Antares seglus, tau ar piebildi, ja pumpas saglabsies, segli jprtaisa, ldz tie ders. obrd man ir vislabkie novljumi firmai Antares Sellier France, jo jau otraj dien, ienkot boks ar jaunajiem segliem, zirgs vairs nemuka, bet pc divm nedm visas pumpas bija pazuduas, un ar jjot Dresmans ir kuvis daudz miergks. Krista Kristina Alksne: Man patk, ka, jjot Antares seglos, es su oti tuvu zirgam un varu just katru t kustbu. Manien segliem ir saldzinoi mazi polsteri, tau tas netrauc stingri sdt lcien. Man oti patk o seglu da, t ir citdka nek citiem segliem, oti mksta un viegli kopjama. Un galvenais, ie segli oti labi der maniem zirgiem. obrd no mums labi pazstamiem jtniekiem Antares seglus ir izvljuies: Andis Vrna, Reins Pills, Hanno Ellermanis, Mats Petraitis, Larss Pedersens, Ren Tbelis, Ulrihs Kirhofs, Riards Spners un daudzi citi. * Jana ir mksla. Es izvlos Antares.
~44~
Helmuta Vainovska foto
REKLMA/SLUDINJUMI
jsu zirga labsajtai -
Fitopreparti un kopanas ldzeki
Magnum Veterinrija SIA
Ulbrokas iela 23, Rga, LV-1021 tlr.: +371 671 60092 / 93 mob. tlr.: +371 2918 5681 magnum@magnumvet.lv www.magnumvet.lv
Oficil prstvniecba
JAUNUMS!
Raoti no Latvij audztiem kpostiem.
Dimdikposti jaunajs
vieglk un rtk iepakojum!

Jaun paciu iepakojuma tehnoloija nodroina saglab produkta dabgumu un vitamnus! Dimdii garant kvalitti no sklias ldz gatavam produktam jsu gald!
DZVOSIM ZAK!
Adrese: Dimdii, Lizuma pag.,Gulbenes raj, LV4425 Tlrunis: 64471317, tlrunis/fakss: 64471255, e-pasts: dimdini@inbox.lv www.dimdini.lv
~45~
ZIAS
Kpc Pegija vairs nenk uz krodziu?

Pegija ir 12 gadus veca ve, kas mdza iedzert kdu pinti John Smith alus, piekoot paciu ipsu ar spoliem, kop ar savu saimnieku Pteru Dolanu OMalleys krodzi Jarov, kas atrodas Anglijas ziemeaustrumu da. Bet tad krodzia paniece Dekija Greja telpas izremontja, nopirka jaunus pakljus, nosauca to par Aleksandra viesncu un Pegiju vairs iek nelaida. Misters Dolans ststa, ka Pegija skusi iedzert krodzi pirms vairkiem gadiem, kad kdu dienu t viet, lai gaidtu saimnieku rpus, nolmusi viam sekot iek krodzi un kop ts dienas kuva par pastvgu apmekltju. Neviens Pegijai pat nepievrsa uzmanbu un uzskatja to par vienu no vietjiem, saimnieks ststja. Kad Grejas kundze prma krodziu, via bija ok, ka viens no pastvgajiem klientiem ir zirgs. Via sacja: Lai gan ve droi vien ir trgka par daiem apmekltjiem, man tomr ncs liegt tai ieeju. 62 gadus vecais pensionrs Dolana kungs joprojm uz krogu nk kop ar Pegiju, bet t paliek piesieta rpus. Pirmais, ko cilvki jaut, ierodoties krodzi, ir: Kur tad Pegija? Tad nu Dolana kungs skaidro, ka Pegija ir mainjusi savus paradumus un kuvusi par pilngu atturbnieci...
drkstja turpint. is ir sens pamiens, k cnties pret zobu grieanu. Tomr ar to viss nebeidzs, un Zviedrijas Jtnieku federcijas sporta efs Tomass Torgensons ststja du urnlam Riehesten, ka is negadjums izskatts oti nopietni un nolemts par sodu neaut sportistei piedalties Eiropas empiont, ne ar cits komandas aktivitts. Elnas mte skaidro, ka Christo jau sen ir paradums st smiltis: Zirgs d smiltis, tikko tam rodas tda iespja, un ms nekad neesam dzirdjui, ka smiltis zirga mut ir kas aizliegts. Tagad zinu labk. Zirga panieks Vcij var paskaidrot, ka t bijis ar cits starptautisks sacensbs, kad notikusi lauu prbaude.
Grunsvenas aizrauans
ta norma. Grozjumi paredz, ka turpmk nav nepiecieama dzvnieka prvadtja apliecba un atauja transportldzeklim dzvnieku prvadanai, ko izsniedz un reistr PVD. da atkpe netiek piemrota ar prvadjot zirgus uz kautuvi. Tomr, emot vr, ka katra dalbvalsts saska ar atbilstoo ES regulu var nepiemrot atkpes vai ar noteikt stingrkas prasbas zirgu prvadanai, pirms doans uz citu dalbvalsti ir jiepazstas ar konkrts valsts prasbm par dzvnieku prvadanu. Prasbu izpildes valsts uzraudzbu un kontroli robekontroles punktos un brvajs zons veiks PVD. Noteikumi stsies spk pc to publicanas laikrakst Latvijas Vstnesis.
Cik tagad viegli jt!

Deivids Stiklands, kur FEI uzdevum veic matemtiskas analzes iejdes tiesanai un runs ar 2009. gada Iejdes forum, rakstjis: Vai js zinjt, ka 1912. gada olimpiskajs spls, kad pirmo reizi notika olimpisks iejdes sacensbas, test bija iekauti ar lcieni pr apmram vienu metru augstm barjerm, bet tests bija jbeidz, prlecot pr mucu, ko ripinja pret zirgu. K teikts reguls: Nedrkst aut ar aujamieroiem un dauzt bungas? Msdienu jtnieki nemaz neiedomjas, cik viiem saldzinoi viegli jt.
Ankes van Grunsvenas aizrauans ar vesterna janu pieemas spk. obrd vias stall atrodas segadgs Ceturtdajdzes irnes zirgs, ko via vlas izmint trs mneus, un, ja viu starp radsies sapraans jeb bs klikis, k saka pati sportiste, tad Anke nolmusi o zirgu nopirkt. Van Grunsvena Whizashiningwalla BB pirmo reizi ieraudzja Lasvegas Pasaules kausa finla laika, kad ar o zirgu notika vesterna janas demonstrjumi.
No Mercy sporta karjera beigusies

Ar sacensbm hen dieml beigusies veices komandas ldera zirga No Mercy sporta karjera. Tiei pirms gada Kristna Lbhere ar o talantgo etrpadsmitgadgo holandieu kastrtu henes ov uzvarja RWE-Prize of North Rhine-Westphalia balvas izc. ogad jau ova pirmaj dien kvalifikcijas sacensbu marrut No Mercy pie sest ra piezemjoties klupa, tomr vl prvarja nkamo rsli, kas ar kuva tam par pdjo. Jtniece nokpa no zirga. Tas stipri kliboja un nekavjoties tika nogdts klnik, kur zirgam konstatja stiegras plsumu. Lai ar s zaudjums ir rkrtgi spgs, Kristna Lbhere cer No Mercy izrstt, lai tas bez spm vartu vadt savu dzvi vias ferm.
Izmaias noteikumos
Valdba 4. august apstiprinjusi Zemkopbas ministrijas izstrdto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozjumi Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumos nr. 1079 Dzvnieku prvadanas noteikumi. Lai samazintu administratvo slogu un Prtikas un veterinr dienesta (PVD) uzraudzbas objektu skaitu, grozjumi noteikumos nosaka, ka, prvadjot zirgus uz sacensbm, konkursiem un selekcijas nolkos, to prvadanai nepiemro nosacjumus par saimniecisku prvadjumu. das izmaias veiktas, emot vr, ka zirgus biei prvad nekomercilos nolkos, k ar da prvadana jveic saska ar Eiropas Savienbas (ES) normatvajiem aktiem par dzvnieku aizsardzbu prvadanas un saistto darbbu laik, kuros noteikaugusts-septembris, 2009
Neatauti pamieni
Zviedru juniore Elna Aspna samusi brdinjumu un sodu no FEI, kad FEI stjuarte Jna Alvesparsa no Zviedrijas 2009. gada Ziemevalstu empionta laik atklja vias zirga Christo mut smiltis. Jtniece sama brdinjumu, bet sacensbas
~46~
Avzi Zirgu Pasts var iegdties sekojos Narvesen preses tirdzniecbas viets:

Stacijas laukums 2, Tornis I, Rga Stacijas laukums 2, Tornis II, Rga Brvbas iela 372, Alfa I, Rga Maskavas iela 357, Dole, Rga Dzirnavu iela 74/76, Rga Lielirbes iela 29, Spice, Rga Stacijas laukums 2, Origo, Rga Slokas iela 115, Maxima, Rga Stacijas laukums 2, Stacija 1, Rga Gogoa iela, Rga Strlnieku iela 1, Rga Brvbas-Merea iela, Sakta, Rga Raia iela 3, autoosta, Sigulda Rgas iela 4, Valmiera
Liel iela 13, TC Kurzeme, Liepja Helnas iela 24, Supernetto, Alksne Pils iela 68, Alksne Rgas iela 41, Gulbene Pasta iela 18, Jkabpils Vienbas iela 1, Jkabpils Sru iela 2, Kuldga Aizputes iela 1, Priekule Klaipdas iela 62, Liepja Stacijas laukums 7, Limbai Poruka iela 2 a, Madona Latgales iela 20, Rzekne G. Apia iela 10 a, Valmiera Rgas iela 10, Valmiera
~47~
Mra Millera foto
Natlijas Dreimanes ekipa prvar saretu maratona rsli. Didzis un Atis Gtmanis ar grmu Natliju Dreimani varongi prvar dens rsli.
Daces trausas foto

Zirgu Pasts Nr.29

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.29

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2009. gada augusts-septembris

PK Rgas posma uzvartjs Andis Vrna Mra Millera foto

Uzvar Andis Vrna Latvijas Zirgu dienas

Latvijas bagtba zirgi

Pasaules kausa posma CSI2*-W izca Rg

Dvana latvieu ldzjutjiem

Sacensbu rcbas komitejas prstvji turnra svings atklanas ceremonijas laik.

Marruti sastdti atbilstoi jtnieku spjm

Guntars Sili bija treais sacensbu astotaj marrut.

Iejdes demonstrjums Jlijas Stepanovas izpildjum.

Skattji tiek iepazstinti ar voltizanas disciplnu.

CSI2*-W Grand Prix Rga

Balvas gaida savus paniekus.

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Andis Vrna ar Grand Libero start sav uzvaras marrut.

Vinn ar Trvetes zirgu

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Vrds sacensbu atbalsttjiem

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

Meridita Maikla-Brbauma (Vcija) 2.

1063. 1100. 1194. 1251. 1210. 1585. 1556. 0

Vieta Vieta iepriek- Punkti j reiting 1. 2. 3. 1. 5. 3. 2249 2145 2111

LJF sacensbas CSI2*-W programm

273. 476. 171. 262. 558.

204. 486. 191. 197. 578.

473 131 778 496 51

LATVIJAS ZIRGU DIENAS

Triumf Latvijas Zirgu dienas

Saeimas deputts Mrti Roze sveic Zirgu dienu dalbniekus.

Iejdes tiesnese Maija Kleinberga sveic Agnesi Liepiu.

Vrt rkotji un skattji

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJAS ZIRGU DIENAS

Jauno jtnieku skolas fotokonkurss

Zirdzinieki prot paldzt

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJAS ZIRGU DIENAS

Triumf Latvijas Zirgu dienas

Mazo poniju klase

Lielu atsaucbu izpelnjs vadbas marruti vismazkajiem jtniekiem.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Mra Millera foto

Daces trausas foto

LATVIJAS ZIRGU DIENAS

Daces trausas foto

Mra Millera foto

Mrs. ASV piedv izsolei rotau karuseli ar zirgiem.

Daces trausas foto

Vitlijs Kaftailovs Zorro mask prvar rsli.

Pirts no Sergejs&Co komandas gatavojas cai Mairis Penelis.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Daces trausas foto