Zirgu Pasts Nr.37

Nr.
4 (37)
2010. gada aprlis-maijs
Prezidents Trvet FEI sacensbas Tallin

Latvijas Valsts Prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere zirgaudztav Trvet.
37
Cena 1,90 Ls
Foto: Toms Kalni, Valsts Prezidenta kanceleja
REKLMAS IZCENOJUMI ZIRGU PAST

Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu kalendrs. 2.vks 3.vks 4.vks 1 lappuse lappuse (vertikli)
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)
187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)
94 x 264 mm
1/2
(120 LVL + PVN)
1/2
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)
1/2 lappuse (horizontli)
1/3 lappuse (vertikli)
187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)
62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)
187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)
96 x 32 mm
(52 LVL + PVN)
Nestandarta reklma 0,41 LVL/cm2 + PVN
Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL
Zirgu fotogrjas un individulas fotosesijas
ATLAIDES
par atkrtojumu
2 reizes atlaide 5% 3 reizes atlaide 10%
Dace trausa tlr.: 26258326 Mris Millers tlr.: 29209802

Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums 3 LVL + PVN
Vrds: irne: Dz. gads: Augums: Xxxxxxx Tanes 2002. g. 164 cm
4 reizes atlaide 15% 5 reizes un vairk atlaides 20 %
Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos, maketu izirtspjai jbt ne mazk k 300 dpi. Gatavm reklmm jsta ldzi paraugs jpg formt. 3 mm apgrieanas mala. Sludinjumus stt uz e-pastu: info@zirgupasts.lv Tlrunis uzzim 26544243
rzelis ve Kastrts Tvs: Izmantoanas veidi: Iejde Konkrs Cena: xxxx Hobijs Vaisla Xxxxxxx Mtes tvs Xxxxxxx Draivings Rikoana
Kontaktinformcija: xxxxxxxx
Firmas baneru reklma 6-15cm2 no 3,50 LVL+PVN
Par brnanos
Brnans gan vairk piedientu nepieredzjuai personai, bet, neko dart, dai no s mazliet brnigs pabas t ar netiek va visu mu. Brnans gan liel mr saistta ar brnumu, un tas dareiz paldz. Vismaz padara dzvi krsainku, lai gan piezemts un praktisks cilvks teiktu, ka jnolaias uz zemes un ka brnumi nenotiek. oreiz gan mazliet bdgka brnans sanks. Es brnos, kpc msu zirdzinieki, piemram, neabon Zirgu Pastu. Igauu urnlam par zirgiem Oma Hobu ir vairk nek tkstotis abonentu, nemaz nerunjot par Vciju, kur iznk neskaitmi urnli un avzes par zirgiem, vai iedzvotju skaita zi mazo Somiju ar kdiem pieciem, seiem biezkiem un plnkiem izdevumiem. Pirmais, kas ienk prt eh, laikam tas nevienam nav vajadzgs vai nav pieiekami aizraujos, un ms te jau treo gadu noplamies vaiga sviedros, nesaemot taustmu atldzbu par, jsaka, diezgan laikietilpgu un apjomgu darbu, kas, var padomt, vien paiem un 300 avzes abonentiem vajadzgs. obrd patiem turamies uz tik plika entuziasmu, kas izskats jau pamugi msdienu apstkos, un paas brnamies, kpc? Tas gan skaidrs, ja nolaidsimies uz zemes un brnumiem neticsim, tad Zirgu Pasts nonks kapu kalni, kur viens otrs izdevums par zirgiem jau atrodas. Bet tomr, ja avze ir vajadzga, gribu lgt iesaistties ar prjos, kam rp, lai ds izdevums pastvtu. Ideja ir vienkra vienas lappuses paizmaksa pie neliels avzes tiras ir 90 latu, kur ietilpst numura izdoanas dzvbai tikai pai nepiecieamkie izdevumi. Tau btu tikai normli, ja kaut nelielu atalgojumu saemtu ar rakstu autori, tulkotji un fotogr . Aicinjums zirgu tautai ir apvienot spkus, kstot par ldzautoriem un avzes lappuu vai rakstu sponsoriem, ko apliecins atbilstos ieraksts. T ir ar izdevba oti lti ievietot reklmu, kas ietilpst tajos paos labva 90 latos. Tad Zirgu Pasts ktu par Latvijas zirdzinieku kopdarbu vl lielka mr. Gribam veidot izdevumu interaktvku, kur vairk notiek domu un informcijas apmaia, tpc priecjamies par katru vstuli, ko saemam, sevii, ja kritika ir pamatota un ieteikumi vr emami, k daudzos aspektos, piemram, Agneses Kukaines vstul. Tas rada jaunas idejas. Lielu paldies gribu teikt avzes rtata autoriem, kas Zirgu Pastu padara daudzveidgku un krsainku. Strdsim kop, un tad gan ms te, Zirgu Past, entuziasmu ne par ko nezaudsim! Gaidm Jsu telefona zvanus un e-pastus! Neticu, ka zirdzinieki negrib zint neko vairk, k tikai to, kas paa pagalm dars, tad ar brnos un ceru, ka Latvijas vienu viengo drukto izdevumu par zirgiem nevajadzs guldt kapi. Notiek jau ar priecgi notikumi un pat brnumi. Paskat, ar msu Valsts Prezidents izrdjis interesi par msu nozari, kas priec! Sving ceremonij Valdis un Lilita Zatleri kuva par vrda devjiem vienam spriganam kumeliam AS Agro rm Trvete. Zirgu Pasts turpmk ceos ar uz Rgas pili, un Latvijas pirmais pris vars iepazties ar msu skaisto, bet visai grto nozari pamatgi. Un vispr, nebsim gni, taissim lielo tranu un vtanu ar katrs sav st! Pavasaris ar visiem briestoajiem un plaukstoajiem brnumiem tomr ir klt! Un kumei jau sprio k traki. Dace trausa
aj numur
L AT VIJ Valsts Prezidents Trvet Latvijas pirmais pris Valdis un Lilita Zatleri viesojs Trvetes zirgaudztav, kur kuva par krustveckiem zirgu meitenei Relijai 4.-5. lpp. IGAUNIJ Centrleiropas lgas nls Tallin risinjs Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas nls ru prvaran, kas tika sarkots k vriengs ovs 6.-9. lpp. RZEMS Pasaules kausu izcna iejd Intrijos Pasaules kausa nlsacensbas iejd rezultti, analze, komentri 16.-19. lpp. DZVESSTSTS Vella kalpu dublieris Iepazstinm ar Mieli Ankipovu, kur kdreiz trenjies janas sport, bijis vairku aktieru dublieris lms, bet tagad uz zirgiem raugs tikai ar ldzjutja interesi 28.-29. lpp. ZIRGAUDZ T JIEM Ganbas zirgiem Padomi, k Latvijas apstkos veidot kvalitatvas ganbas zirgiem, kas oti nozmgi gan dzvnieku barbas, gan dabisku kustbu nodroinan 34.-37. lpp.
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.
aprlis-maijs, 2010
~3~
LATVIJ
Vrda doanas svtki Trvet

Dace trausa
Saulain, sti pavasarg dien 13. aprl AS Agrormas Trvete zirgaudztav viesojs msu Valsts Prezidents Valdis Zatlers un via sieva Lilita. oreiz valsts pirm pra viztes mris nedaudz atrs no ierastajiem prezidenta pienkumiem. Trvetes zirgaudztavas audis iedibinjui tradciju, ka katram eit dzimuajam kumeam ir simboliski krustvecki. ogad jau piedzimui desmit kumei, un ikvienam no tiem ir kds, kas apmies par zirdziu rpties. Ja ne vairk, tad vismaz izdomjot tam vrdu. Piemram, Zemkopbas ministrs Jnis Dklavs devis vrdu Galilejs kumeam no Grand Libero un Libertina, bet Zemkopbas ministrijas valsts sekretre Dace Lucaua vrdu Andors izdomjusi Avellynus un Dodijas pcncjam.Vrdus ar savu parakstu apstiprinjuas ar citas prominentas personas. Pc apsveicinans ar sagaidtjiem, kuru vid bija AS Agrormas Trvete vadba, zirgaudztavas darbinieki un ar brni no Socils aprpes centra Trvete, un iepazans ar Trvetes zirgiem, varja skties sving vrda doanas ceremonija. T Radianta un Charlotte meita ieguva vrdu Relija. Lilita Zatlere ststja, ka vrds iencis prt, kad atvainjuma laik bijui veices kalnos. Vrds atbilst zirgu vrda doanas tradcijm Latvijas irn, kad pirmais burts pienkas no tva, bet vrd jbt ar mtes vrda pirmajam burtam. T k Charlotte latviski skan arlote, tad jau kumea vrds ir
Valsts Prezidentu Valdi Zatleru un Lilitu Zatleri Trvet sagaidja ar pavasargiem ziediem.
gandrz pareizs. Kume gan par izrdto uzmanbu izskatjs manmi prsteigts un cents paslpties aiz mammas. Jatzm, ka gan prezidents, gan via kundze nekdi bailgie nav, droi gja boksos pie zirgiem, cienja tos ar krumiem un samoja. Abiem zirgi oti patk, bet prezidentam ar tiem jau iepriek bijusi saskare, kad vi paldzjis veterinraj klnik opert zirgus vl savas rsta prakses laik. Ja jau pie zirgiem bts, tad tau ar jpas kdam rumakam mugur. Li-
lita atzins, ka zirga mugur atrodas pirmo reizi, bet prezidents gan jau esot jjis seu gadu vecum. Kltesoie atzmja Zatlera kundzes stalto uzsdi. Lai is piedzvojums ilgk paliktu atmi, prezidenta jjamzirgs pie nokpanas pamanjs savam jtniekam uzkpt uz kjas. T k ar Trveti Zatleru pri tagad saista pienkumi pret Reliju, jdom, ka vii eit ciemosies ne vienu reizi vien.
Daces trausas foto
Kume, kuram vrdu Relija devui Valdis un Lilita Zatleri.
Zatleru pris seglos!
~4~
aprlis-maijs, 2010
Mras Saules foto
Daces trausas foto
LATVIJ
Pa kdam krumam tika visiem staa zirgiem.
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Zirgkopbas nozares vadtja Ieva Nebare ststa un rda Trvetes zirgus.
Prezidents ar kundzi izmina pajg braukanu.
Sarunas par kaiem.
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Lilitai Zatlerei izdevies nedaudz kautrgo krustmeitiu noert.
Krusttv, ko tds mazi...
Reportas sponsors Vet Line Ltd.
Kvalitatvas un starptautiski atztas papildbarbas zirgiem!

Maz Rmavas iela 2, Valdlaui, ekavas novads, 67600515, info@vetline.lv www.petline.lv
Mras Saules foto
www.vetline.lv
Charlotte izbrnta par neparasto dziru - ampanieti.
aprlis-maijs, 2010
~5~
Daces trausas foto
Daces trausas foto
IGAUNIJ
Centrleiropas lgas nls Igaunij

Jolanta Lapia, Inese Ruskule
Tallina, 18.-21. marts, starptautisks zirgu ovs

Igaunij risinjs lielisks zirgu ovs, kur arn Saku Suurhall notiek jau sesto gadu pc krtas Tallin International Horse Show. Jau divi iepriekjie gadi, kad tika rkots is lieliskais starptautiska lmea zirgu ovs, izcls ar augsto organizatorisko lmeni un oti lieliskiem, idejm piestintiem prieknesumiem. ogad skattjiem bija iespja redzt ne tikai labkos konkra FEI Centrleiropas lgas jtniekus, bet ar msu reion pirms starptautisks sacensbas iejd slgt arn. etru dienu laik skattjiem bija lieliska iespja baudt profesionlu sportu un izrdes elementus, skot no augstas klases paraugdemonstrjumiem ldz mazajiem poniju jtniekiem, kuri tikko skui savu uzstans karjeru. K ierasts, sacensbas apmeklja daudz skattju no Latvijas. Igaunijas Jtnieku federcijas prezidents Heiti Hls atzst: Sarkot Pasaules kausa Centrleiropas lgas nlu Igaunij mums ir liels gods. Atauja organizt o paskumu pierda, ka Igaunija ir novrtta k viena no uzlecoajm zvaigznm pasaules janas sport. Ms esam ieguvui FEI uzticbu, balstoties uz msu iepriek gto pieredzi.
Galven marruta uzvartjs Peters Grinks ar Scoth no Nderlandes.
Konkr start septii msu jtnieki

Latviju ajs CSI3* sacensbs
prstvja Andis Vrna, Dainis Ozols, irts Bricis, Guntars Sili, Kristaps Neretnieks, Santa teinberga un Linda Via. Par godalgotajm vietm msu sportisti cnjs ar 12 zirgiem. Augstkos rezulttus sasniedza Andis Vrna ar AS Agrorma Trvete zirgu Grand Libero seu ru marrut, prvarot rindu ar ldz 180 cm augstiem riem un izcnot augsto treo vietu. Klasiskaj marrut ar 140 cm augstiem riem Andis ar Arabiku kvalicjs prlekanai, bet dieml gza divus rus prlekanas marrut un ierindojs godalgotaj devtaj viet. irts Bricis aj marrut 12. viet ar zirgu Chandra H. Jaunzirgu marrut ar labiem rezulttiem startja Dainis Ozols,
Daces trausas foto
125 cm marrut izcnot augsto sesto vietu ar Limou. Ar o pau zirgu 120/125 cm marrut izcnta devt vieta. Guntars Sili ar Kalgari labko rezulttu sasniedza 135 cm augstaj marrut, izcnot desmito vietu. Labus pankumus jaunieu marrutos guva Linda Via ar Aronu, ierindojoties devtaj, 14. un ar nla sacensbs 14. viet. Par sacensbu galven, 155 cm augst marruta uzvartju kuva Nderlandes sportists Peters Grinks ar zirgu Scotch, kura sniegums bija profesionls, trs un oti preczs. Otro vietu izcnja Igaunijas sportists Hanno Ellermanis ar Quality Time TN. Azartiskaj prlekanas marrut ie sportisti viengie marrutu veica bez soda punktiem. Prlekanai bija kvalicjuies sei sportisti. Labko rezulttu no Latvijas sportistiem sasniedza Andis Vrna ar zirgu Irasir, tikai marruta beigu da got trs rus. Pc astot ra, kas bija divkr sistma, Irasir burtiski nepadevs sportista nordjumiem, kuva nevaldms un nepreczs rezultt 16. vieta. Kristaps Neretnieks ar Lacapo marrut gza astous rus, dakrt tikai nedaudz uzsitot pa krtiu, kas dieml krita. Savukrt Dainis Ozols, pamanot, ka Goldringam nav laba pasajta, izstjs pc pirmajiem neveiksmgi prvartajiem riem. Dieml Andim neizdevs kvalicties Pasaules kausa nlam.
Iejd pirms das sacensbas

Iejdes sacensbs CDI* Latviju prstvja divas sportistes Agnese
Distanc Andis Vrna ar Irasir.
~6~
aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
IGAUNIJ
Liepia ar Linzu un Agnese Kukaine ar Lugu. Labus rezulttus sasniedza abas msu sportistes, izcnot augstas vietas. Shm FEI Prix St. Georges 2009 Agnese Kukaine ar Lugu ierindojs ceturtaj viet ar rezulttu 62,456%, piektj viet Agnese Liepia 62,018%. Otraj sacensbu dien kr Agnese Liepia ar Linzu ierindojs apbalvoto sportistu vid, gstot rezulttu 64,417%. Pirms vietas paniecei somietei Lili Luomai ar zirgu Pius Pacelli izdevs saemt vrtjumu 70,25%. Agnese Kukaine ar rezulttu 63,00% ierindojs sestaj viet.
Vrt dalbniece no Latvijas

Agnese Liepia: Tallin notikus CDI* sacensbas atstja uz mani oti pozitvu iespaidu. Piedaloties tajs, jutos k ldz im tikai televzij redztajs iejdes sacensbs, ko prraida Eurosport kanl. da lmea sacensbs, turklt slgt man, piedaljos pirmo reizi. Ar Linza ldz im nebija startjusi tik liel arn. Braucot uz Tallinu, domju vai nu bs labi, vai ar nebs nekas. Tomr uzskatu, ja sportistam ir stabils zirgs, ar kuru var sevi pierdt, tad ir jbrauc, jbrauc un vlreiz jbrauc rpus Latvijas, jo t ir lieliska pieredze un iespja sevi paradt. Jo, ja nebrauksi, tevi nezins. Bija milzgs prieks saemt daudz komplimentu gan no tiesneiem, gan no jtniekiem, gan no organiztjiem, gan ar no Somijas trenera. Tas tiem bija jauki un patkami. Viengi l, ka sacensbs nepiedaljs vairk zirgu. Bija ieraduies tikai divi somu sportisti, k ar no Latvijas aizbraucm tikai ms ar Agnesi Kukaini, kura ar pardja lielisku rezulttu. Skot startt, abas bijm nobijus, jo, atirb no Latvijas sacensbm, tribnes bija pilnas, pai sestdien. Tau visi skattji pazuda manu acu priek, jo
Atzstami startja Agnese Liepia ar Linzu.
startju pc sava principa es, zirgs un laukums. Tikai starta beigs pamanju tribns ar Latvijas karogus. Tas bija tik patkami, ka ir ar msu ldzjutji. Vl, protams, nedaudz uztraucos par to, ka startju pirm, jo tas nav viegli. Kopum startu uzskatu par veiksmgu. Kr pievu divas kdias kju mais. Laukuma pamats man patika, zirgs nekur neizsldja. Linza ar bija oti elastga, un briem ita, ka t burtiski lido. Sacensbu organizcija bija augst lmen. Apkalpojoais personls pastvgi jautja vai viss ir krtb ar zirgiem, vai vl kaut kas nepiecieams zirga un jtnieka labsajtai. Kad iesildes laukums applda ksto sniega d, strdnieki augu nakti darja visu nepiecieamo, lai nkamaj dien sportistiem btu iespjams iesildt savus zirgus. Par tiesneiem runjot, man ita, ka Somijas tiesnea vrtjums ir neadekvts. Ar pc tam seminra laik via vrtjumi un
secinjumi par katra jtnieka izpildjumu bija maingi un neprliecinoi. Toties augstu atzinbu guvu no Dnijas tiesneses. Bet, lai vai k, katra tiesnea viedoklis man ir svargs, un minu to emt vr. Milzgu paldies gribu teikt savai imenei gan par nansilo atbalstu, gan par morlo, k ar paldies Lindai Melderei, Evai un Zanei par nansilo atbalstu.
Marruti augsti, bet ne prk sareti

Sacensbu marrutu dizaineris un galvenais marrutu sastdtjs bija vcietis tefans Virts, kur, vadoties no savas pieredzes un zinanm, marrutus sastdja pietiekami augstus un tehniski preczi veicamus, bet, protams, ne tik saretus, kdi tie vartu bt nla sacensbs env. Virts teica: Sacensbs Tallin pamanju vairkus labus jaunos zirgus un daus spcgus jtniekus. Bija tdi sportisti, kuri bez paas pieples tika gal ar maniem uzdotajiem uzdevumiem, vii noteikti droi vartu cnties Pasaules kausa nla sacensbs. Par galven marruta sastdtja asistentu ajs prestiajs sacensbs strdja talsinieks Ivo Mielsons. Ar tefanu Ivo kop strd pirmo reizi un ir gandarts par du iespju. Ar sacensbu norisi vi ir oti apmierints un atzst, ka ieguvis vr emamu pieredzi. Jpiemin, ka ajs starptautiskajs sacensbs tika izmantots SIA Kurzemes Sklas iegdtais augstas kvalittes ru komplekts Caro, ar kuru Latvij jau ilgku laiku strd Ivo. Viens no tiesneu kolijas biedriem CSI3* sacensbs bija starptautisks klases tiesnesis, liepjnieks Dainis Lvmanis: Esmu gandarts par iespju piedalties o sacensbu tiesan.
Ingas Mielsones foto
Dainis Ozols ar Goldringu.
Turpinjums 8. lpp.
~7~
aprlis-maijs, 2010
IGAUNIJ
Centrleiropas lgas nls Igaunij

Turpinjums no 7. lpp.
Augstu vrtju organizatorisko lmeni, faktu, ka Igaunij ir tik daudz brvprtgo, kas labprt paldz sacensbu laukum. Protams, pozitvi raksturojams sacensbu stjuartu darbs, kas ir neatsverams tiesnea palgs. ajs sacensbs igaui pierdjui, ka ir soli priek mums, katrs mazkais prkpums tika pamants, nepiecieambas gadjum aizrdts. Jtnieki netika iroti ne pc valsts, ne profesionalittes, stjuartiem visi sportisti bija viendi.
Sacensbu organiztji atklj, ka sacensbu kopjais budets sasniedzis gandrz 220 tkstous latu. Piedevm FEI vl vlas saemt procentus par to, ka s sacensbas tiek iekautas starptautiskaj kalendr. Jo augstka lmea sacensbas, jo lielki procenti jmaks, - tda krtba. Igaunijas televzija par galven, Grand Prix marruta tieo prraidi vljs 4,5 tkstous eiro. Neplnotas izmaksas radja milzgais sniega daudzums pie arnas, kuru bija nepiecieams vest prom, jo tas apgrtinja zirgu boksu un priekmanas izvietoanu. Un tad vl daba stja savu zinesi, sniegputeni, kad sportisti tikko ierads sacensbu viet. Prplda daa zirgu boksu.
Andis Vrna ar Arabiku.
Jtnieka palga iespaidi

Dina Dadzte, Alberta koledas studente: Sacensbas Saku hall parasti neiz-
tiek bez lietus, ar ogad tas mijs ar slapju sniegu. Visvairk to izjt jtnieka palgs, ncs strdt slapjm kjm, tikai attapgkie cea soms bija ielikui gumijas zbakus. Tau organiztji bija padomjui par palga un sportista labsajtu, ledaini auksts rokas varja sasildt pie bezmaksas tjas krzes un past siltas pusdienas. Ar par zirdziu vderiem bija padomts, cukuri vai bols bija novietoti pie ieejas sacensbu arn. Lielu prsteigumu sagdja piektdienas rts, ierodoties stall zirgu bdas bija prvrtus par slapju skaidu bli, ts bija sekas no iepriekj vakara, kad
Igaunijas sportists Hanno Ellermanis ar Quality Time otrs vietas ieguvjs augstkaj marrut.
~8~
aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
zeme griezs kop ar debesm slapj sniegs, vj raustja saliekamo bdu jumtus un sienas, par laimi viss palika savs viets, tau dens tika ldz zirgu boksiem. Nepatkam situcija tika tri novrsta, un katrs apzings palgs ar daku roks un erru pie sniem steidza glbt savu draugu slapjs guvietas. Ne velti mdz teikt, ka palgs ir zirga mamma. Palgu un treneru ca bija vrojama iesildes laukum. Iesildoties vienam sportistam vajag augstku rsli, citam zemku, tau sportista palgs ir tas, kur to steno. Lielkoties visi ir draudzgi, un visu var sarunt, bet bija ar situcijas, kad dai kuva bezkaungi un neva pazemint vai paaugstint rsli. Td brd priekroka ir jtniekam, kur starta krtb iekauts trk. Igaunijas vado sportista Urmasa Rga paldze Gretele Rjsalu par sacensbm: Uzskatu, ka s bija labks sacensbas, kdas eit bijuas. Rpjos par pieciem zirgiem, un tas ir daudz. Bija garas, nogurdinoas darba dienas, bet, par laimi, nakt palgs var atgt spkus. Lietuvas sportista Andriusa Petrova paldze Kornelija Kuklte: - Saku hall k palgs strdju jau treo reizi, man aprp bija etri zirgi. K jau vienmr ajs sacensbs, laika apstki bija slikti. Tau pozitvi bija tas, ka tika doti dinanas taloni, jo parasti man nav laika, lai aizietu uz veikalu. Es uzskatu, s ir vienas no labkajm sacensbm, jo viss notiek oti kompakti. Visgrtk sacensbs ir prdzvot laika trkumu miegam un spku atjaunoanai.
Jo augstks lmenis, jo vairk jmaks
IGAUNIJ
Daces trausas foto
Poniju jtnieku prieknesumi.
Siliu imene starp skattjiem Guntars, Natlija un Sabne.
Grand Prix uzvartjs Peters Grinks.
Karognesji sacensbu atklanas pard.
Krievijas sportists Vladimirs Beeckis.
Linda Via ar Aronu zirgu izvad.
Piuss Pacelli iejdes uzvartjas Lili Luomas zirgs.
Ivo Mielsons (no kreiss) sarun ar galven marrtutu sastdtja otru asistentu Frenku Glinu no rijas.
Lietuvietis Zigmants arka un irts Bricis, vrojot citu startu.
Latvijas ldzjutji un msu sportistus iedvesmojoie karogi.
aprlis-maijs, 2010
~9~
LATVIJ
Sacensbu sezona skas Burtniekos

Jolanta Lapia
Burtnieki, 3. aprlis, konkrs

Sacensbas Burtnieku zirgaudztav var uzskatt par pdjm gada sacensbm slgtaj man un par pirmajm pavasara sacensbm. Jau ierasts, ka sacensbas pulc kuplu Latvijas sportistu pulku. Par paskuma raitu norisi rpjs viss Burtnieku zirgaudztavas kolektvs, marrutu sastdanu bija uzmies sportists Dainis Ozols, par jaukm balvm un ziediem parpjs Iveta Brtia-Krtaine. Apbalvoanas cermonijs labkajiem sportistiem roku spieda zirgaudztavas panieks Jnis Juras un sacensbu galvenais tiesnesis Leonards Siavskis. Par sacensbu galven marruta uzvartju kuva RJSK Sport de Lux vadoais sportists irts Bricis ar zirgu Force Guy, 130 cm augsto marrutu viengais veicot bez soda punktiem. Dainis Ozols ar zirgiem Limoa un Goldrings prsniedza atauto laika normu, iegstot pa vienam soda punktam, un ierindojs attiecgi godpilnaj otraj un treaj viet. Kop aj marrut startja sei sportisti divi jau mintie, Lauris Vilde, Maira Leja, Krista Kliesmete un Aleksandrs akurovs. truma marrut ar ru
augstumu ldz 120 cm labko laiku sasniedza Krista Kliesmete ar zirgu Motors (46,02 sekundes), bet gztais rslis bija iziroais, lai nevartu uzvart Daini Ozolu ar zirgu Kardinls-LV, kur marrutu ar veica tri, bet bez gztiem riem. aj marrut piedaljs 18 sportiskie pri, no kuriem marrutu bez soda punktiem veica devii. 36 dalbnieki cnjs par godalgotajm vietm 110 cm augstaj marrut. Par t uzvartju kuva zirgaudztavas Kocni sportiste Guna Vasijeva ar Cartini. Azartiska un draudzga ca izvrts amatieru klases marrut. Kop LJF ziemas empionta o sportistu rindas papildinjui vl pris dalbnieku, un vii ar vr emamiem rezulttiem startja ajs sacensbs. Pirmo vietu ieguva Reia Juraa audzkne Evita Liepa ar zirgu Argoss no R&R Sporta Zirgi, augsto otro vietu izcnja Alek-
sandrs Vasijevs ar Dinru, kur prstvja JSK Mustangs. Marruts ar ru augstumu ldz 100 cm daljs divs konkurencs jauniei ldz 16 gadu vecumam un jaunie zirgi. Jaunieiem neprspta palika Elna Pavre ar zirgu Portes, kas obrd prstv z/s Lielceri, savukrt jauno zirgu konkurenc vecum ldz pieciem gadiem vislabko rezulttu sasniedza Dainis Ozols ar Alibi no LPJSK. Sportisti atzina, ka marruti veidoti atbilstoi sacensbu lmenim un sportistu meistarbas pakpei. Nekas prsplts vai oti sarets. Jaunzirgu un jaunieu marrut veidotas labas lnijas, ri izvietoti ar pieaugou grtbu. Dieml vairkiem sportistiem klupanas akmens bija slpi novietotais rslis pret laukuma apmali, kad pris t sti nevarja saprasties, zirgs devs pa labi, jtnieks pa kreisi.
Dainis Ozols ar Alibi uzvarja jauno zirgu konkurenc.
Elna Pavre ar Portes bija labk jaunieu marrut.
Sacensbas Burtnieku pavasaris Konkrs Vrds, uzvrds Zirga vrds Klubs Rezultts Marruts nr. 1 a (ru augstums ldz 100 cm, truma, piedals jaunzirgi ldz 5 g. v. un zirgi, kas start pirmo sezonu) 1. Dainis Ozols Alibi LPJSK 0 s.p./41,48 s 2. Mrti damsons Geisha JSK Krii 0 s.p./48,44 s 3. Dainis Ozols Absolts JSK RVA 0 s.p./50,97 s Marruts nr. 1 b (ru augstums ldz 100 cm, truma, piedals jauniei ldz 16 g. v.). 1. Elna Pavre Portes z/s Lielceri 0 s.p./47,84 s 2. Monika Clte Karmena JSK Bajri 0 s.p./50,87 s 3. Krista K. Alksne Kamene RJSK Sport de Lux 0 s.p./51,06 s Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 105 cm, truma, piedals amatieru klases sportisti) 1. Evita Liepa Argoss R&R Sporta zirgi 0 s.p./55,00 s 2. Aleksandrs Vasijevs Dinra JSK Mustangs 0 s.p./59,59 s 3. Antra Linga-Brzia Riogrande RJSK Sport de Lux 0 s.p./64,08 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 110 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Guna Vasijeva Cartini ZA Kocni 0 s.p./52,18 s 2. Tija Alse Jurjne Jasmin JSK Temperaments 0 s.p./52,56 s 3. Krista Kliesmete Kredo SK Quattro 0 s.p./54,19 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 120 cm, truma, bez ierobeojumiem) 1. Dainis Ozols Kardinls-LV JSK RVA 47,50 s 2. Krista Kliesmete Motors SK Quattro 48,02 s 3. Guna Vasijeva Cartini ZA Kocni 50,23 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu, bez ierobeojumiem) 1. irts Bricis Force Guy JSK Sport de Lux 0 s.p./78,35 s 2. Dainis Ozols Limoa LPJSK 1 s.p./80,63 s 3. Dainis Ozols Goldrings LPJSK 1 s.p./81,70 s
~10~
aprlis-maijs, 2010
Vladislava Rutkovska foto
Vladislava Rutkovska foto
LATVIJ
LJF ziemas empionts

Jolanta Lapia
Latvijas ziemas empionts iejd junioriem un jaunajiem jtniekiem, sacensbas brniem
Jaunmrupe, 13. marts, iejde

LJF rkotais ziemas empionta pdjais posms pieauguajiem risinjs 13. mart zemnieku saimniecb Lielceri Jaunmrup. Zirgiem un jtniekiem t bija iespja startt citos apstkos nek ierasts, jo iejdes sacensbas tika organiztas rpus Kleistu bzes, kas notiek oti reti. Liels balvas shm startja tikai Terze Rozenberga ar Zalvi, prstvot sporta centru Kleisti. Vidj balv trs dalbnieu konkurenc augstko sniegumu uzrdja Inga Bistrova ar zirgu TraumFurst no JSK Amber. Lielks dalbnieku skaits piedaljs Mazs balvas shm, kur seu dalbnieu konkurenc prliecinoi uzvarja Agnese Liepia ar Linzu no sporta centra Kleisti. Tres grupas
shm uzvara tika Agnesei Kukainei ar zirgu Lambordini II no JSK Temperaments, ar otrs grupas shm pirm vieta Agnesei ar zirgu Londay Light. Kopum iejdes discipln Latvij ir vrojama izaugsme. Svargi, ka mazkajs shms palielins dalbnieku skaits. Ziemas empionta otrs grupas shm startja 20 dalbnieku pri, tres grupas shm - 27. Labus, stabilus rezulttus sasniedz dai jaunie jtnieki. Vrojama ar lielo zirgu izaugsme, ceram, ka drzum kds no tiem pievienosies startiem Liels balvas shm, kds pieteiks sevi startiem Mazaj balv. Pozitva ir tendence, ka sacensbas tiek rkotas ar cits janas sporta bzs, jo zirgiem pirms startiem starptautiskaj arn juzkrj pietiekama pieredze, startjot sve viet, neierast vid.
Kleisti, 3. aprlis Vrds, uzvrds Zirga vrds Sporta klubs panieks Rezultts Jaunie jtnieki 1. Elna Grundmane Lagoss LLU LLU 64,44 % 2. Jlija Stepanova Dancing Queen SC Kleisti J. Stepanova 61,20% 3. Lsma Stanke Linda Temperaments L. Stanke 59,91% Juniori 1. Agnese Rituma Lvija SK Reiteri A. Apstis 59,22% 2. Everita Daubure Heksandrs SC Kleisti A. Mainiece 59,12% 3. Krista Kukure Romance SC Kleisti 58,24% Juniori, iestju shma 1. Ernests Petkevis Zalve SC Kleisti SC Kleisti 62,94% 2. Lina Pele Dimants SC Kleisti A. Mainiece 59,41% 3. Margarita erkovska Bordeo SC Kleisti SC Kleisti 58,63% Brni, iestju shma, 12-13 g. v. 1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 66,79% 2. Jlija Ezte Madlna SC Kleisti A. Mangale 63,08% 3. Everita Daubure Heralda SC Kleisti A. Mainiece 61,54% Brni, iestju shma, 14-15 g. v. 1. Aiga Silavniece Loreta SC Kleisti SC Kleisti 67,05% 2. Elna Jekale Donnerwelle Temperaments G. Krgere 57,05% 3. Madara Reinne Fantoms SC Kleisti S. akurovs 54,87% Open Class, brnu iestju shma, 18 g. v. 1. Laura trle Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 62,18% 2. Jlija Radivona Duplekss SC Kleisti SC Kleisti 58,97% 3. Jlija Petrova Miranda SC Kleisti A. Mangale 57,82% Open Class, brnu iestju shma, jaunzirgi 1. Signija Hmeicka Kolao SC Kleisti SC Kleisti 64,36% 2. Margarita Volkova Lando SC Kleisti SC Kleisti 62,95% 3. Anita Lapina Gradacija LLU LLU 62,69% Open Class, brnu iestju shma 1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 63,11% 2. Sanita Krolle Kvatro Temperaments I. Krgere 60,56% 3. Rente Melngaile Ibarh SC Kleisti SC Kleisti 59,00%
Ziemas sezonas noslgums

Jolanta Lapia
Kleisti, 3. aprlis, iejde

Ar Latvijas ziemas empiontu jaunajiem jtniekiem, junioriem un brniem var uzskatt, ka ir noslgusies ar iejdes sacensbu ziemas sezona. Sacensbas risinjs sporta centr Kleisti. Programm tika iekautas vairkas Open class shmas un shmas, kurs uzvaras tika izcntas atbilstos vecuma grups. Jauno jtnieku konkurenc uzvaru izcnja Elna Grundmane ar Lagosu, prstvot Latvijas Lauksaimniecbas universitti. Elna ar sasniedza vienu no labkajiem rezulttiem kopum 64,44%. Elna ir pieredzjus iejdes meistares Edtes Roztes mazmeita, kura janas prasmes apgst jau vairku gadu garum profesionlu treneru vadb. Junioru konkurenc uzvaru izcnja Agnese Rituma ar zirgu Lvija no Jelgavas no-
Agnese Kukaine.
Rolex un FEI sadarbba turpins

FEI 12. aprl Lozann parakstja atjaunoto sadarbbas lgumu ar veices pulksteu raotju rmu Rolex nkamajiem trim gadiem. Rolex joprojm bs galvenais sponsors Rolex FEI Pasaules kausa srijas sacensbm konkr Rietumeiropas lg un Pasaules kausa nl. Tpat Rolex sedz FEI televzijas izdevumus un Rolex reitinga veidoanu. Rolex, kas janas sportu atbalsta jau kop 1957. gada, par FEI partneri kuva 2006. gad.
vada sporta kluba Reiteri. is sportiskais pris izveidojies tikai pirms mnea, un uzvara sacensbs ir gandarjums ar trenerei Sanitai Dombrovskai. Sanita pati ar o zirgu startjusi shms ldz Vidjai balvai nr. 1, pc atptas Lvija atkal ir form un gatava cnties par godalgm, tagad jau kop ar Agnesi. Jpiemin, ka Agnese janas prasmes pie Sanitas apgst jau trs gadus kop Reiteru dibinanas bra. 14-15 gadu vecu brnu konkurenc uzvaru guva Aiga Silavniece ar Loretu, prstvot sporta centru Kleisti. 12-13 gadus vecu brnu konkurenc uzvara ar sporta centra Kleisti prstvei Nellijai Nullei ar zirgu Giness. Nellija ar o zirgu uzvaru izcnja ar Open class shm. Iepriek ar Ginesu startja Sergejs akurovs, bet tagad ir izveidots jauns sportiskais pris, kas gst labus rezulttus. Vlam veiksmi sacensbs ar vasaras sezon!
~11~
aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
LATVIJ
Pajgu braucji sk gatavoties sezonai

Sagatavoja Ieva Lpte, Latvijas Zirgaudztju portls www.petnet.lv/horses
Latvijas Zirgaudztju portls (www. petnet.lv/horses) kop ar Kurzemes aktvkajiem pajgu braucjiem 10. aprl rkoja seminru - diskusiju Manas shmas pareiza izbraukana un vrtana draiving. Paldies zirgaudztavai Trvete un Ievai Nebarei persongi, kas dalbniekiem atvlja savas viesmlgs telpas! da veida sankana tika organizta pirmo reizi. Liels prieks un reiz prsteigums, ka varjm sapulct tik lielu dalbnieku skaitu - kop 22 cilvkus, kuru vid bija gan braucji, kuri jau startjui iepriekjs sezons, gan pieredzjui zirdzinieki, kuri nav startjui da veida pajgu braukan, k to nosaka FEI noteikumi. Daudzu braucju pieredze tikusi gta pirms daudziem gadiem, kad braucamzirgu sacensbas tika organiztas atirgi, lai veiktu prbaudes dads braucamo zirgu disciplns - smagumu vilkan, izturb u. c. Interesentu vid bija ar dalbnieki, kuriem ir zirgs vai aug jaunzirgs, kur saskatmas potences, lai piedaltos da veida sacensbs. Seminru bijm aicinjui vadt iejdes tiesnesi Gintu Vildi, kura paldzja rast atbildes un deva savu ieskatu divos pamatjautjumos - zirgu labturba un sagatavoana pajgu braukanas sacensbm un manas shmas pareiza izbraukana. Pirmais tika iztirzts jautjums par zirgu labturbu un sagatavoanu sacensbm, nodroinot optimlu dzvnieka zisko un emocionlo stvokli. iet, ka s lietas ir visprzinmas un katram ar zirgu saisttam cilvkam saprotamas, tomr, vl un vlreiz ts prrunjot, paveras dadi jautjumu aspekti. Galven atzia - zirgs ir msu partneris. Un partnerim ir jnodroina maksimls emocionlais, ziskais un vdera komforts, lai btu saskaa, atdeve un prieks zirga acs gan ikdienas darb, gan sacensbs. Protams, visa pamat ir veselba. Kas ir svargk - lieks starts vai zirga veselba? Paldies ar Aijai Pavlovskai, kura daljs ar veterinrajm zinanm, paststot dadus knius par zirgu dinanu sacensbu un prvadanas period. Otra sankanas daa tika veltta iepriekjs sezonas startu analizanai. Skatjmies veikto manas shmu videoierakstus kltesoo braucju izpildjum, tiesnese komentja, skaidroja un rosinja
~12~
padomt par braukanas tehnisko izpildjumu, kdm, to varbtjiem cloiem. Skattie materili vlreiz uzjundja iepriekjs sezonas sajtas, kas katrai ekipai katrs sacensbs bijuas atirgas. Gan seminr demonstrtos, gan vl daudzus citus video ir iespjams skatt Latvijas Zirgaudztju portla veidotaj seril Zirgu sports Latvij portla sada Video no sacensbm. Seminra beigs nostiprinjs atzia, ka is bija krtjais vrtgais solis Latvijas pajgu braucju praktiskaj apmcb, savu kdu apzinan ar mri mcties un pilnveidoties. Nkamais solis plnots jau pavisam drz 2. maij ekavas
pagast, kur mcties gribtjus laipni uzems Zane Brauere un Eduards Krmi - ldzgs seminrs, tikai ar praktisku darbbu kop ar saviem partneriem zirgiem. Katram kdreiz kaut kas neizdodas. Tad varsim censties saprast, kpc neizdodas - vai zirgam prasm konkrto lietu t, lai tas saprot, kur rodas problma un kpc. Paldies Gintai Vildei par jauko un atvrto seminra vadbas stilu un izsmeoo ststjumu, k ar pateicamies Dzintrai Blmai par eneriju, kas tika veltta seminra organizan! Uz tikanos 2010. gada sezonas sacensbs un jaunos seminros!
Nacionlo pajgu braukanas sacensbu tiesneu saraksts un kontaktinformcija

Sagatavoja www.pajugubrauksana.lv
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17.
Gundega damsone Ligija Biteniece Andris Buklovskis Kristaps Caune Juris Juhvis Larisa Klitonika Maija Kleinberga Laila Kronberga Mra Lkina Krlis Neilands Dzintra Neilande Aija Pavlovska Anda Pavlovska Anita Rmte Aira Rvele Dace Stre, Ilona Trukne
e-pasts: ligija.biteniece@inbox.lv, e-pasts: stallis@tvnet.lv, e-pasts: caune99@inbox.lv, tlr. 29450363 e-pasts: larisa_klitoncika@inbox.lv, tlr. 29120102 e-pasts: laila70@del.lv, tlr. 26569901 e-pasts: karlis_neilands@inbox.lv, e-pasts: dzintra.neilande@inbox.lv, e pasts: aija_pavlovska@del.lv, e-pasts: anda.pavlovska@gmail.com, e-pasts: lakija7@inbox.lv, e-pasts: reveleaira@inbox.lv, e pasts: sturedace@inbox.lv, e-pasts: ilona.truksane@ldc.gov.lv,
tlr. 29142285 tlr. 28329524 tlr. 29882602 tlr. 28738007 tlr. 26159219 tlr. 29550181 tlr. 26021891 tlr. 29226197 tlr. 26347125 tlr. 26544007 tlr. 29120389 tlr. 26405147 tlr. 28734407
aprlis-maijs, 2010
PetNet foto
LATVIJ
Pavasara sacensbas Train

Laima Lce
Lauma Vernere ar Kadilaku.
Vien no pirmajm gada saulainajm svtdienm tika rkotas iejdes trenisacensbas z/s Traines stai. s mazs sacensbas no parjm atrs ar to, ka tik izmantotas paraolimpisks iejdes sacensbu shmas. Kop piedaljs 19 dalbnieki, taj skait ar pieci paraolimpisks iejdes sportisti. Dalbnieku sniegumu vrtja viena no vadoajm Latvijas sportistm iejd Agnese Liepia. Par II shmas uzvartju kuva Edgars Marterers ar zirgu Catani, otraj viet Patrcija Keistere ar poniju Rabana un treaj viet - Krista Kristina Alksne ar Devillu. Savukrt III shm uzvaru izcnja Lauma Vernere ar zirgu Kadiliaks, otraj viet Laima Lce ar Kalfo un treaj viet Liena Sproe ar zirgu Vims.
Baldoniei brauc uz Saldu

Jolanta Lapia
Lienas Sproes foto
Jtnieku policija patrult maija vid
sks
Lieliskos iespaidos par Saldu aizvadto nedas nogali ar Zirgu Pastu labprt daljs JSK Atna vadtja, kluba prezidente Aiga Ozolia: Sald 3. aprl risinjs interesanti notikumi. Uz Saldus Janas sporta skolu pieredzes apmai bija devusies Baldones JSK Atna komanda. Sportisks Saldus meitenes ciemius sagaidja draudzg gaisotn, uzspodrint stall ar sagatavotiem - apseglotiem zirgiem. Pirm dienas daa bija Baldones jtnieku prasmes testana gan uz ponijiem, gan uz lielajiem zirgiem. Testu JSK Atna jtnieki izturja veiksmgi, trenia beigs prvarot pat 125-130 cm augstus rus ar izloztajiem zirgiem. Dienas otr
daa pagja daudzs atraktvs spls, desiu cepan, stafeu skriean. Vakar, apvienojoties abu stau jtniekiem, treneriem, veckiem un ldzjutjiem, tika izsplta tautas bumbas sple, kur divs spls rezultts bija 1:1, uzvarot draudzbai. Noslgum tika nolemts organizt ldzgu pieredzes apmaiu saldiniekiem Baldon.
Kas ir LJAA? Kdi ir s apvienbas izvirztie mri?

Inese Kinalova Pavisam nesen izveidota jauna sabiedriska organizcija biedrba Latvijas Jtnieku-amatieru apvienba. Lai gan biedrbu un nodibinjumu reistr biedrba tika ierakstta jau 2009. gada 30. novembr, pirms biedrbas prezentanas publiskaj vid, vajadzja veikt lielu darbu: izstrdt Visprgos noteikumus LJAA ietvaros rkotajm sacensbm ru prvaran. Tas bija nepiecieams, jo gan jtnieku, gan zirgu lmenis Latvijas sport krasi atiras, tpat ar jtnieku mri: dai gatavi pielikt milzgas ples un ieguldt lielus ldzekus, lai sasniegtu visaugstkos rezulttus, citi uztver janu tikai k izklaidi tiktl, cik tas netrauc ikdie-
Atbild LJAA dibintja
nas dzvei. Katrs ir tiesgs izdart savi izvli, atbilstoi savm ambcijm, un tas ir normli. Tomr piedalties sacensbs vls gandrz visi, jo tiei sacensbas ir t darba rezultts, kas parda, kas tu esi, saldzinot ar citiem, un dod vislielko gandarjumu. Bet, lai t btu, jsacenas ar ldzgiem, ttad bija jveic Latvijas janas sporta procesu rpga analze. Tas tika paveikts, konsultjoties ar valsts vadoajiem un pieredzes bagtiem specilistiem, k ar prrunjot os jautjumus gan ar startjoajiem sportistiem, gan tiem, kuri dadu iemeslu d sacensbs nepiedals. Mdz teikt, cik cilvku, tik viedoku, tomr bija viens kopgs visiem konkurencei jbt ldzvrtgai, ttad gan jtnieki, gan zirgi ir jsadala relajai situcijai atbilstos vrtanas grups. 5. aprl biedrbas Latvijas Jtniekuamatieru apvienba kopsapulc tika pieemti Visprjie noteikumi LJAA ietvaaprlis-maijs, 2010
Organiztju foto
Valsts policijas Rgas reiona prvalde iecerjusi atjaunot Jtnieku policijas patrulanu Vecpilst un Rgas parkos. o ideju 8. aprl atbalstja Rgas domes Drobas, krtbas un korupcijas novranas jautjumu komiteja. Iecere paredz izveidot marrutus un laika grakus patrulanai Rgas centr, parkos, Vecrg un Rgas pludmals. s patruas bs labi pamanmas, kas ne tikai palielins drobu, bet izraiss pozitvas emocijas Rgas iedzvotjos un pilstas viesos. obrd policijas rcb ir sei zirgi. Paredzams, ka patrulanu Jtnieku policija sks maija vid.
ros rkotajm sacensbm ru prvaran, kas izstrdti, emot vr pareizjo situciju janas sport Latvij. Noteikumi paredz jtnieku un sportistu dalanu vairks vrtanas grups, lai katrs jtnieks var atrast sev un savam zirgam piemrotu grupu, kas veicins sportistu un viu zirgu izaugsmi, pasargs iescjus no nevajadzga stresa un dos iespju piedalties sacensbs, ttad nopietni pievrsties im sporta veidam daudziem brniem. Tds sadaljums ar veicins godgu konkurenci, jo iescjiem, satiekoties vien konkurenc ar pieredzjuiem sportistiem, pirmajiem dieml atliek tikai sastdt pelko fonu pieredzjuo sportistu spoajm uzvarm. Plaka informcija par LJAA portla www.zirgam.lv sada Nodergi LJAA.
~13~
LATVIJ
Latvij raoja, rao un raos!

Inese Ruskule
Ja kds ar domja, ka Latvij ajos gados neko nerao, tad domas krasi mainjs, apmekljot daudznozaru izstdi Raots Latvij 2010, ko marta beigs rkoja SIA Kelle Expo. Galvenais izstdes mris bija sapurint Latvijas uzmjus, pateikt, ka viss notiek! K ar veidot jaunus kontaktus, lai vartu sadarboties. Starp daudzajiem uzmumiem, kuri nevaid par grtajiem laikiem, bet dara, izstd piedaljs ar laikraksts Zirgu Pasts. Izstdes apmekltjiem viengais Latvij specializtais laikraksts zirgu motjiem, sportistiem, zirgu audztjiem un paniekiem bija jaunatkljums. Vairki steidza to uzreiz iegdties, k ar abont atlikuajiem gada mneiem. Krietnas interesentu daas acis
piesaistja ar Daces trausas gleznotie darbi, tika izteikta vlme tos iegdties. Atirb no iepriekjm izstdm, kurs piedaljusies laikraksta redakcija, oreiz nca klt daudzi uzmji, lai veidotu sadarbbu ar Zirgu Pastu, tdjdi tapa vairku jaunu biznesa kontaktu aizskums. Redakcijai trs dienu laik bija ar iespja iepazties ar vairkiem zirgu motjiem, kuru dzvesststus varat iepazt jau aj laikraksta numur. Izstd valdja patiesi mjga sajta. Stendi bija skaisti noformti, un ikviens interesents varja atrast aj plaaj izstd sev vlamo produktu vai pakalpojumu. Izstdes organiztji rpjs par visiem izstdes dalbniekiem. Viena no izstdes organizatorm Linda Garkula atzina, ka ds paskums tiek organizts pirmo reizi. Tau pc
Jolanta Lapia iepazstina ar laikrakstu Zirgu Pasts.
daudzu dalbnieku ieteikumiem organiztji apsver iespju rkot du izstdi ar 2010. gada ruden, tau nkamgad jau paredzta vl plaka izstde Raots Baltij 2011. Jpiemin ar tas, ka Lindas Garkulas mamma Rudte Garkula ir zirgu griu kolekcionre, un vias paum ir daudzi
eksponti no daudzm pasaules valstm. Rudte Garkula ar bija iniciatore lieliskai idejai visiem izstdes dalbniekiem organiztji uzdvinja stenda foto, kas bija ielikts fotoalbum. Lielisks skums skaistas tradcijas turpinanai piedalties izstd Raots Latvij!
izgatavojam no das, metla, koka
www.dailraderc.lv
Abont ir ltk!
Abon internet www.pasts.lv sada e-abonana, abonementa noformana bez maksas!
SIA Kelle Expo foto
Zirgu Pastu JNIJAM abon pasta interneta vid ldz 15. maijam. Pasta nodas, pie pastnieka, pa tlruni 67008001 ldz 11. maijam.
Dace trausa un Inese Ruskule Zirgu Pasta stend izstd Raots Latvij.
~14~
aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
RZEMS
Pasaules kausa izca

Sagatavoja Dace trausa
Hertogenboa, 25.-28. marts, konkrs

Zviedrs Rolfs Gorans Bengtsons uzvarja pdj Rolex FEI Pasaules kausa kvalikcijas posm konkr, kas notika Nderland, Hertogenbo, apsteidzot rieti Desiku Kurtnu par naga tiesu. Aizraujoajs 16 pru prlekanas sacksts pc astou dalbnieku starta ita, ka Kurtna paclusi latiu tik augstu, ka viu prspt neizdosies nevienam, bet vskais no vskajiem zviedriem Bengtsons ar 11 gadus veco rzeli Casall la Silla, startjot pdjais, prspja tro rieti par sekundes desmitdau. Jtniece no Austrlijas Edvna Aleksandere ar Cevo Itot du Chateau iema treo vietu, ceturtaj Ludgers Brbaums ar Gotha. Piektaj viet Pts Raijmakers juniors. Savukrt via tvs Pts seniors pc Pasaules kausa marruta norises tika godints emocionl ceremonij, jo atvads no liel sporta un ir paziojis, ka turpmk starptautiskas klases sacensbs vairs nepiedalsies. Pasaules kausa 13 ru marruta sastdtjs holandietis Luijs Koniks oreiz bija uzlicis prk labi lecamu marrutu, dodot 16 dalbniekiem iespju piedalties prlekan, kas prvrts par nelgu auoanu c ar laiku. Desika Kurtna ar ldijas Dordinas Forbes izcilo vi Castle Forbes Libertina liel trum prspja Pta Raijmakera uzstdto mri 35,06 sekundes, iezmjot jaunu, iet, nevienam neaizniedzamu laika robeu 32,60 sekundes. Vcietis Markus Enings ar Noltes Kuchergirl nogza pdjo rsli, francziete Penelope Leprevosta ar Mylord Carthago kdjs uz oksera, bet Edvna Aleksandere ar mazo, rudo Itot du Chateau, bez kdm veicot marrutu, pagaidm iema otro pozciju. Bena Mahera iespja uzvart zuda, kad Robin Hood nogza otro rsli. Holandietis Harijs Smolders ar Exquis Powerfree neprvarja sistmas pirmo rsli, lai gan sasniedza labu laiku 32,35 sekundes. Ludgers Brbaums ar tikai devius gadus veco vi Gotha, kuras spjas aug ar katrm sacensbm, marrutu veica tri 33,47 sekunds, t pilnb nodroinot vietu Pasaules kausa nl, bet bijuais pasaules empions Joss Lansinks no Beijas gza vertiklo Rolex rsli, un tikai vl Bengtsonam palika iespja novrst Leipcigas un Gteborgas posma uzvartjas triumfu, ko vi ar izdarja. Pc s izcnts otrs vietas Desika Kurtna kuva par Pasaules kausa reitinga lderi, apsteidzot savu sekotju Marko Kueru par deviiem punktiem. Tau Desika Kurtna nl nepiedalsies, jo neveiksmgi krita, trenjot kdu jaunzirgu, un nejtas labi. Paredzams, ka vias vietu ieems Bengtsons, kur ir 24. viet Rolex FEI Pasaules kausa reiting. Piebildsim, ka no Rietumeiropas lgas var startt tikai 20 jtnieki. Rolex FEI Pasaules kausa nla sacensbm Palexpo arn env apstiprinti 43 jtnieki no 19 valstm, kas prstv devias lgas. Ar wild card starts veices sportists Niklauss urtenbergers ar savu labko zirgu Cantus. Par titulu necnsies trskrtj Pasaules kausa ieguvja Meridita MaiklaBrbauma, jo pavisam nesen viai piedzima meitia Briane Viktorija. Starp prestio sacensbu dalbniekiem ir ar divi sportisti no Igaunijas Tts Kivisilds ar Terrero vai Cinnamon un Reins Pills ar Virgin Express, k ar sportists no Lietuvas Bens Gutkausks ar Quick Jet.
Desika Kurtna ar Castle Forbes Libertina oreiz otraj viet.
Pasaules kausa kvalikcijas marruts
1. Rolfs G. Bengtsons (Zviedrija) Casall La Silla 0/0 s.p./32,50 s 2. Desika Kurtna (rija) C.F. Libertina 0/0 s.p./32,60 s 3. Edvna Aleksandere (Austrlija) C.I. du Chateau 0/0 s.p./33,32 s 4. Ludgers Brbaums (Vcija) Gotha 0/0 s.p./33,47 s 5. Pts Raijmakers (Nderlande) V.S. Rascin 0/0 s.p./35,06 s 6. Marks Houtzagers (Nderlande) Opium VS 0/0 s.p./38,42 s 7. Svante Johansons (Zviedrija) Caramell KS 0/0 s.p./40,47 s 8. Harijs Smolders (Nderlande) E. Powerfree 0/4 s.p./32,35 s 9. Markuss Enings (Vcija) Noltes Kuchergirl 0/4 s.p./33,72 s 10. Penelope Leprevosta (Francija) Mylord Carthago 0/4 s.p./34,30 s 11. Bens Mahers (Lielbritnija) Robin Hood 0/4 s.p./34,30 s 12. Vincents Vorns (Nderlande) A. Alpapillon-Arm.0/4 s.p./37,08 s 13. Joss Lansinks (Beija) V.V. Heike 0/4 s.p./38,33 s 14. Gerts J. Bruginks (Nderlande) Primeval Wings 0/8 s.p./31,72 s 15. Hugo Simons (Austrija) Ukinda 0/8 s.p./34,45 s 16. Daniels Eters (veice) Peu a Peu 0/8 s.p./35,02 s
Rolfs Gorans Bengtsons ar Casall La Silla saem balvu no Rolex prstvja.
aprlis-maijs, 2010
~15~
Kita Hougtona/FEI foto
RZEMS
Pasaules kausa nlsacensbas

Dace trausa, pc Eurodressage un FEI materiliem
Hertogenboa, 25.-27. marts, iejde

Pasaules kausa izcas 2009./2010. gada sezona iejd ir paa, jo tik svarg sacensbu srija svin 25 gadu pastvanas jubileju, turklt s sezonas nla sacensbas notiek viet, kur viss sks Hertogenbo, Nderland. Pirms 25 gadiem Anne Grte Jensena un Marzog pirm uzvarja Indoor Brabant Horse Show, bet ogad tas jau ir devtais nls, kas risinjs aj janas sporta centr. ieskaitot pieemanas, un minimli piecreizja kju maia vien temp. Iejdes komitejas lmums pieemt frstailu k papildu programmu Eiropas, pasaules empiontos un olimpiskajs spls bija liels solis uz prieku. Brvs izvles programma ar mziku izpelnjs lielu mediju uzmanbu un no skattju viedoka visai garlaicgajam sporta veidam piesaistja lielu jaunu piekritju skaitu. Tpc tika nolemts, ka 1996. gada olimpiskajs spls Atlant frstaila rezulttu ems vr ar olimpisko medau izc. Kop 2002. gada frstaila nozme vl vairk pieauga, jo tika nolemts, ka FEI Pasaules kausa izcas srij Liels balvas sacensbas bs k kvalikcija Liels balvas brvs izvles programmai, kas kst par noteicoo vietu sadal, tdjdi FEI Pasaules kauss faktiski ir sacensbas Liels balvas brvs izvles programm. Skot ar 2007. gadu, notika izmaias frstaila mkliniecisks daas tiesan visas atzmes tagad tiek reizintas ar vienu un to pau skaitli. Koecients atzmei par harmoniju no 3 palielinjs ldz 4, tpat k par ritmu, eneriju un elastbu, bet par mziku no 6 samazinjs ar ldz 4. No tehniskajm atzmm nca papildinjums par apstanos. Kira Kirklunda ar Matador uzvarja Pasaules kausa nl Parz 1991. gad. Par to, k audzis frstaila lmenis, liecina vias izteikumi pc desmit gadiem rhus, kad via vroja Ullas Zalcgberes un Rasty frstaila testa sniegumu: Horeogrjas un mzikas izsmalcintba Rasty un Ullas Zalcgberes programm nemirstgs Karmina Burana mzikas pavadjum ir oti augst lmen. Daudz augstk, nek man uzvartjas frstail
Izvles programma mzikas pavadjum

Nderlande ir vieta, kur dzimusi ideja par brv stila iejdes programmu mzikas pavadjum, kas msdiens ir katru iejdes sacensbu kulmincija vis pasaul. doma ienca prt Jopam Bartelam, vrojot Rainera Klimkes un Ahlerich uzstanos 1984. gada olimpiskajs spls, kad, jjot kju maiu vien temp, ritms preczi sakrita ar tobrd skanoo olimpisko dinglu. Kas par potencilu! vi toreiz nodomjis un, atrodot spcgu lobiju un vienlaikus entuziasma pilnu sponsoru, iedibinja Nashua FEI Pasaules kausa sacensbas iejd. Vcu jtnieki skum entuziasmu neizrdja, ldz pirm brv stila testu sav programm iekva Monika Teodoresku un vias tvs Georgs Teodoresku, un viiem drz sekoja mzikas speciliste Gabriela Grillo, jtnieki Rainers Klimke un Svens Rotenbergers. Brv stila pretinieki da veida sacensbas raksturoja k uzmanbas novranu no klasisks iejdes elementu izpildes tehnikas. Gadu gait pakpeniski mainjs ar brvs izvles programmas noteikumi. Grti notict, ka pirmaj FEI Liels balvas frstaila test 1986. gad bija tikai divpadsmit atzmes par izpildjuma tehniku sakopoti riki un sakopoti lki,
~16~
Edvards Gls ar Moorlands Totilas 2009./2010. gada FEI Pasaules kausa nla uzvartjs.
Parz pirms desmit gadiem. Auga ne tikai izpildtju individulais sniegums, bet ar atzmju lmenis. Ja frstaila pirmskum atzmes ap 60% bija biei sastopamas pat augsta lmea sacensbs, tagad praktiski ir izslgta fona mzika, un katrs jtnieks savai parasti simetriskajai, loiskajai un harmoniskajai hereogrjai ir piemrojis specilu mziku, pat pai kompontu, kas izpildjumam papildus pieir kvalitti un baudmbu. Neloiskas, asas kustbas un negaidtas prejas no frstaila programmm gandrz izzuduas un pieder pagtnei, tomr vl joprojm vrojama atirba Rietumeiropas un Austrumeiropas jtnieku sniegum.
Frstaila pirmskumos, piemram, krieviete ina Mekova sav programm iekva tik daudz preju, cik vien iespjams, neaujot skattjiem pat elpu atvilkt, bet 1990. gada Pasaules kausa nl ina ar Diksonu tiei C tiesnea degungal veica pirueti lkos pa labi un nekavjoties taj pat punkt lku pirueti pa kreisi. obrd noteikumi prasa, ka starp piruetm jbt vismaz trs lku tempiem. Savukrt 2001. gada Pasaules kausa nl pou jtniece Malgoata Mortina ar Dionysus plnoja vl saretkas gaitu prejas no piaf priet paplaintos lkos un atpaka uz piaf, kas viai ar veiksmgi izdevs.
aprlis-maijs, 2010
RZEMS ve, rzelis vai labk spls; - spcgais un eneriskais kastrts

Ldz im FEI Pasaules kausa izcas empiona titulus ieguvui divi rzei. Pirmais Gauguin de Lully (no Chagall), kas uzvarja divas reizes ar Kristni tukelbergeri seglos 1987. un 1988. gad. is zirgs oti izteiksmgi veica pieemanas pas, kas bija jaunums tlaika iejd. Otrs rzelis, kas atnesa pankumus savai jtniecei somietei Kirai Kirklundei, bija du siltasinis Matador (May Sherif x Wersal). Jatzm, ka Andiamo ar ir May Sherif dls. Tas ar Svenu Rotenbergeru uzvarja 1990. gada nl Hertogenbo. Ldz im tikai nedaudzas ves sacentus Pasaules kausa srijs. Tomr divas no tm nija k uzvartjas. Vestfles irnes Fabienne (no Feuerschein) 1992. gad sasniedza virsotnes ar Izabellu Vertu seglos e Beatles mzikas pavadjum, bet Hanoveras ve Brentina ar ameriknieti Debiju Makdonaldi uzvarja 2003. gad. Kstrti uzvar visbiek. Tas gan nav nekds prsteigums, tpat notiek ar prjs janas sporta disciplns. Starp tiem: - pirmais Pasaules kausa srijas uzvartjs Marzog, kas sacents kop ar dnieti Anni Grtu Tornbladi Jensenu; - iespaidgais un spcgais Corlandus uzvarja 1989. gad ar jtnieci Margitu Otto Krepinu; - 1990. gada uzvartjs Andiamo, ko veicietis Oto Hofers kop ar visu mzikas frstailu prdeva Svenam Rotenbergeram; - Ganimed ar Moniku Teodoresku uzvarja divus gadus 1993. un 1994. gad un pirmo reizi iejdes vstur prsniedza 80% barjeru; - pieckrtjais empions Bonre ar savm izcilajm pasm un piaf, ko jja Anke van Grunsvena; - elegantais Walk to Top ar zviedrieti Luzi Nathorstu seglos; - Rasty, kas uzvarja 2001. gad ar savu viengo frstailu, ar kuru ar beidza savu karjeru 2004. gada olimpiskajs
Warum Nicht FRH ar jtnieci Izabellu Vertu uzvarja 2007. gad; - Ravel, pirmais da lmea zirgs, kas pieder amerikiem un kas uzvarja ASV teritorij Lasvegasas nl 2009. gad ar jtnieku Stefenu Petersu; - un, protams, Salinero, kas guva uzvaras 2004., 2005., 2006. un 2008. gados, padarot Anki van Grunsvenu par rekorda panieci, kas uzvarjusi devios no 24 Pasaules kausa nliem.
Fakti
Edvards Gls un Totilas ir desmitie no Nderlandes, kas uzvarjui Pasaules kausa nl. Iepriekjs devias uzvaras pieder Ankei van Grunsvenai. Veckais zirgs sacensbs bija septipadsmitgadgais Le Bo, kas ar vcieti Karolu Kopelmani seglos nija septtais. Jaunk jtniece bija septipadsmitgadg Luza Almeida no Brazlijas, kas ar Lusitano irnes rzeli Samba iema 15. vietu. Tiesneu kolij, kas tiesja galveno testu, strdja: E D. le (Vcija), H L. Tornblads (Dnija), C F. Verbks (Nderlande), M Rokvels (ASV), ATB V. Trupa (Itlija). Pirmie divi bija zirgi no KWPN ciltsgrmatas Moorlands Totilas no Gribaldi un Jerich Parzival no Jazz. Nkams divas vietas iema hanoveri Hunter Douglas Sunrise no Singular Joter un Warum Nicht FRH no Weltmeyer. Kop nl piedaljs etri KWPN prstvji un trs Hanoveras irnei piedergie. Uzvartjs balv sama 65 000 eiro, otrs vietas ieguvjam piencs 42 000 eiro, bet tres 28 000 eiro.
CDI Liels balvas tests

25 gadus vecais jtnieks no Vcijas Matiass Rts spja uzvart gadsimta pirms desmitgades zvaigznes Anki van Grunsvenu un Izabellu Vertu, turklt, kad abas uzstjs ar saviem labkajiem zirgiem. Var jau bt, ka t bija iescja veiksme, jo abas iejdes dvas ir cntjas, kuras gatavas izplst uzvaru ar zobiem un nagiem. Lai gan rezulttu atirba bija tikai viens procents, gts pieredzes un turpmkiem pankumiem motivjoais efekts jaunajam jtniekam bija milzgs. Rts jja ar savas audumtes Annas Katrnas Linsenhofas zirgu Sterntaler Unicef (no Sion x Figaro) un startja pirmais aj klas. Testu pris veica bez kdm, oti atbrvoti, vien btu vlamas plstokas pieemanas un nedaudz labks ritms piaf. Ar atzmi 73,659% Rts uzvarja.
Izabella Verta ar Madelaines Vinteres-ulces 16 gadus veco Satchmo testu veica ar rezulttu 72,723%, ieemot otro vietu. is pris strd, lai kvalictos Vcijas komandas sastvam 2010. gada Pasaules Janas sporta splm, tomr pc pusgada prtraukuma, iet, ce bs gar. Pirmais, kas izjauca harmoniju testa izpild, bija preja no paplaintiem rikiem uz pasu, kas izdevs aprauta, un Izabella divu tempu kju maias diagonli uzska pieeman lkos. Pc kdas kju mai uz tempu, Satchmo oti sasprindzinjs, un t lksis kuva sks ar katru tempu, zig-zaga kustba tika
izpildta staccato, un kustba nebija no aizmugures. Satchmo oreiz izskatjs k motors, kuram beidzas degviela, un tas vl tikai auda. Edvards Gls ar Sisther de Jeu, jau iejjot arn, neizskatjs labi. Gls, minot dabt vi pavads, stiepa ts kaklu pa labi un kreisi, tau zirgs to nepiema, un t ar visu testu vi veica bez niecgkm putu pdm uz ts lpm. Apstans nebija uz taisnstra, turklt ar prliektu galvu. Testa turpinjum Sisther de Jeu rdja labus paplaintos rikus un piaf, pas labkas varja bt pakakju kustbas, labi tika izpildti paplaintie soi, bet, prejot uz sakopotiem soiem, ves kustbas ar pakakjm kuva stvas un nenca virzb no aizmugures, kas radja aizkavanos prej uz pasu. Kju maiu vien temp zirgs veica oti s sol, labk izskatjs maia divos tempos. Tomr Gls saglabja aukstasinbu, lai gan ve izskatjs grti jjama un ne tik izcil form, k citkrt. Viu rezultts bija 71,957%, pietiekami, lai iegtu treo vietu. Turpinjums 18. lpp.
~17~
Imke ellekena-Bartele ar Hunter Douglas Sunrise treaj viet.
aprlis-maijs, 2010
RZEMS
Pasaules kausa nlsacensbas

Turpinjums no 17. lpp. Vciete Karola Kopelmane ar desmit gadu veco Hanoveres irnes vi Rom (no Rotspon x Wolkenstein) nija ar rezulttu 71,021%. Lai gan kontakts bija viegls, tomr biei zirga galva atrads aiz pavadas, sevii testa otraj da. Jaunajai Liels balvas vei vl briem pietrka laba ritma piaf, tomr elements tika izpildts pietiekami elastgi un atspergi. ve ilgu laiku nespja noturt ldzsvaru, td nevajadzgi gzs pa labi vai uz prieku, vai uzmeta kkumu. ai simptiskajai brajai vei ar oti aktvo pakadau paredzama spoa sporta karjera nkotn. Anke van Grunsvena ar dubulto olimpisko spu uzvartju Salinero oreiz tikai piektaj viet. T k devikrtj Pasaules kausu nla uzvartja oreiz nespja kvalicties nlam, tad piedaljs CDI tr Indoor Brabant. 16 gadus veco Hanoveras irnes zirgu jau pie pirms apstans jtniece nespja noturt uz vietas. Saspridzinjumu varja mant vis dzvnieka ermen, biei tas pljs atvrt muti ar nedaudz izbztu mli. Pirmajos paplaintajos rikos Salinero izkrita no ritma, bet pieemanas tika izpildtas izcili k vienmr. Pasa nebija ar pietiekami izteiktu virzbu uz pieku, lai gan Salinero lkja augstu virs zemes. Paplaintos sous zirgs veica, kpjot pri priekkju nospiedumiem divu nagu nospiedumu attlum, bet ritms varja bt trks. Kda kju mai vien temp bija nopietna zme, ka testa izpilde neizdodas. Parasti Anke spj savkties, bet oreiz viss kuva arvien sliktk. Jtniece iekrs pavads un prk atgzs seglos. Abas piruetes vienkri nobruka, jo nebija ldzsvara un impulsa, nobeiguma pasa tika izpildta neregulri un prk uz vietas, bet pie apstans Salinero joprojm bija kustb, lai gan jtniece, ploties zirgu noturt, rva t galvu pa kreisi. is bija Grunsvenai saldzinoi traisks testa izpildjums, k rezultt tika saemta viai neierasta atzme 70,510%, bet viens no tiesneiem devai prim tikai 68,297%.
Pasaules kausa Liels balvas izca

Kop Edvards Gls jj ar Totilas, vi sacensbu arn tika sakauts tikai vienu reizi, un to izdarja Adelinde Kornelisena 2009. gada Eiropas empionta Specilaj Lielaj balv. oreiz tas notika vlreiz, un atkal to izdarja Kornelisena ar Parzival. ita jau, ka Totilas uzvaras gjiens nebs apstdinms, tau daas skas kdias un saspringums darja savu. Pardoties arn melnajam rzelim un t pelk frak trptajam jtniekam, rads sajta, ka publika tlt iebrzsies sacensbu laukum. Apstans prim neizdevs labi, jo zirgs nestvja uz taisnstra. Abi paplaintie riki tika izpildti bez pietiekamas izstiepans un tikai nedaudz prkpjot priekkju nospiedumus, lai gan zirgs cilja priekkjas jo augstu, kas izskats efektgi. Izcili Totilas veica pieemanas. Piaf nedaudz vairk aktva bija kreis pakakja, bet preju no piaf uz pasu Totilas izdarja ar lielu lcienu, pametot galvu gais. Paplaintie soi bija labi, tau rzelim vajadztu vairk izstiept kaklu. Turpinoties testam, Totilas kuva vl kompaktks, un t kakls saspringa, sevii tas bija redzams, izpildot zig-zagu un kju maiu vien temp. rzelis spra pa jtnieka kju prej no pasas uz lkiem. Kju maia divos tempos tika izpildta labi, bet paplaintie lki izcili. Labi izdevs piruete pa kreisi, bet pa labi rzelis nedaudz zaudja ldzsvaru. Preja no lkiem uz sakopotiem rikiem rzelim sagdja grtbas, un riku viet tas daus sous veica pas. To pa centra lniju pris izpildja spoi, bet preja no piaf uz pasu pc X atkal tika izdarta ar lcienu. Par izpildto Liels
balvas testu Glam ar Totilas oreiz nopelnti 76,808%, kas ierindoja pri otraj viet. Adelinde Kornelisena ar Jerich Transport kompnijai piederoo un sponsorto Parzival (no Jazz) uzstjs pdj, un tpc labk varja novrtt pirms vias startjoos jtniekus. Parzival ierads arn oti eneriskos rikos, ar paplaintos rikus izpildja, labi izstiepies, bet pieeman varja vrot kustbu uz prieku ar lielu soli, krustojot kjas. Neko sliktu nevarja teikt ar par prejm. Piaf Parzival veica lab ritm un uz vietas. Lkos zirgs kuva saspringtks, bet testa beigs, iet, bija zaudjis spku un pdjo piaf neizpildja tik labi, bet nobeiguma pas Adelinde zaudja kontroli un sakopojumu, klab apstans notika piecus metrus pirms G. Sniegums tika novrtts ar 78,851% un ierindoja Kornelisenu pirmaj viet. Holandiete Imke ellekenaBartele ar Sunrise, saemot atzmi 74,893%, veica Liels balvas testu vislabk sav m. pra vjais punkts ir pasa, tau oreiz pat tas izdevs saldzinoi labi un ritmiski. Kopvrtjum is kvalitatvi izpildtais tests sama treo labko rezulttu.
Liels balvas brvs izvles programma

Edvarda Gla un Toskas Viseres KWPN licenctais rzelis Totilas uzvarja Pasaules kausa nl Hertogenbo ar jaunu o sacensbu rekordu 89,800%, attaisnojot uz viiem likts cerbas. Otrs vietas ieguvjas Adelindes Kornelisenas un Parzival rezultts atpalika gandrz par septiiem procentiem. Tomr pc Gla zaudjuma Kornelisenai iepriekj dien holandieu jtnieks izjuta lielu psiholoisku spiedienu pirms sava frstaila starta. Apbalvoanas ceremonij vi atzina, ka testa skum esot bijis pa stam nobijies, tomr sajtot, ka rzelis oreiz
Adelinde Kornelisena ar Jerich Parzival uzvarja Lielaj balv, bet nl iema otro vietu.
~18~
aprlis-maijs, 2010
RZEMS
strd labi, programmas beigu da spjis priecties par savu janu. Gla frstails bija uzlabota Liel balva. Zirgs bija rtk jjams un mazliet atvrtks. sportista frstaila mzikas dramatiskie toi skan nomcoi, un diez vai kdam rodas iespaids, ka Gls jj mzikas pavadjum, skaa vairk izklauss pc fona mzikas iespaidgam tehniski labi izpildtam testam. Pieemana pas tika izpildta izcili, ar paplaintie soi un paplaintie lki bija labi. Sakopotos soos Totilas nolieca galvu pa kreisi, bet paplaintos rikos, lai gan pakakju nospiedumi nedaudz bija pri priekkju nospiedumiem, tomr nevarja redzt stu zirga rzelim ir tik daudz spka, tas to var lietot ar pret mani, un tad es esmu spruks, jokojot piezmja Edvards. Adelinde Kornelisena oreiz nomainjusi sava frstaila mziku. Vgnera Persivala viet oreiz bija aikovska Riekstkodis, tau horeogrja palika t pati vec, izemot nobeiguma dau. Labi izdevs iejana man, apstans, sveicinana, kam sekoja paplaintie riki. Izcils bija zig-zaga un pasas izpildjums, bet paplaintos soos pietrka kakla izstiepanas. Skaisti tika izpildtas piruetes, kas tika veiktas preczi klavieru mzikas ritm. Kju maia vien temp tika skta labi, bet uz viduslnijas Kornelisena kdjs. Testa beigu da jtniece ska vairk lietot kreiso pavadu, un rezultt zuda piaf kvalitte, zirgs tikai cilja kjas, bet svars nebija uz pakakjm. Jauks nls bija piaf piruete pie X, kad kustba notika zvaniu skau pavadjum. Ar rezulttu 82,850% Kornelisena ierindojs otraj viet. Imke ellekena-Bartele ar Smariusu imenei piederoo Sunrise (no Singular Joter x Werther) oreiz prspja pati sevi un demonstrja vl labku janu, nek iepriekj dien. Pirmaj acu uzmetien ita, ka viai tests izdevs pat labk nek Kornelisenai, bet rezultts 82,150% bija tres vietas vrts. Programmas skums neizdevs labi, jo ve pie apstans kustjs, un pirmie paplaintie riki bija tikai nedaudz paplainti.
Princese Natal Zu Sajna Vitgenteina ar Digby.
Bet ar katru nkamo elementu sniegums uzlabojs. Piaf tika izpildts ritmiski, un paplaintie soi atbrvoti. Imke demonstrja izcilu kju maiu vien temp, izpildot to 19 reizes. Dubultpiruet uz labo pusi btu bijis vlams lielks ieliekums. Visas pasas un piaf tika izpildtas lab ritm un kontrole pr zirgu bija pilnga aj programm, kas tika veikta bez kdm.
Izabella Verta ar Warum Nicht ceturtaj viet.
pastiepanos. Kju mai divos tempos pcpuse pojs pa labi, lai gan lki bija skaisti uz augu vrsti. Toties kju maia vien temp tika izpildta teicami. Totilas ir izcils pirueu izpildjum un nevainojams prej uz piaf. ur tur dai soi bija neregulri pas, kad zirgs vairk strdja ar kreiso pakakju. Publika bija premta ar Totilas sniegumu un, iet, ar tiesnei. Gls uzstjs pdjais un sama gaviles no kjs stvos publikas. Tiesnei pra sniegumu novrtja ar augstu atzmi 89,800%. Harskamp dzvojoais jtnieks atzina, ka via zirgs kst arvien spcgks, kas prasa no jtnieka ar vairk mkas. Totilas paam arn kst arvien vieglk strdt. Ja
Par brvs izvles programmas ar mziku tiesanu

Brvs izvles programmas mkliniecisks daas novrtjums tiesneu kolijai, kas sastvja no les, Tornblada, Verbka, Rokvela un Trupa, bija sts
Liels balvas brvs izvles programmas rezultti

1. Edvards Gls (Nderlande) 2. Adelinde Kornelisena (Nderlande) 3. Imke ellekena-Bartele (Nderlande) 4. Izabella Verta (Vcija) 5. Patriks Kitels (Zviedrija) 6. Natal Zu Sajna Vitgenteina (Dnija) 7. Karola Kopelmane (Vcija) 8. Matiass Aleksanders Rts (Vcija) 9. Jorens Devro (Beija) 10. Brets Parberijs (Austrlija) 11. Katarina Milareka (Polija) 12. Tinne Vilhelmsone-Sifvena (Zviedr.) 13. Mihals Rapcevis (Polija) 14. Pters Gmosers (Austrija) 15. Luza Almeida (Brazlija)
Totilas J. Parzival Sunrise Warum Nicht Scandic Digby Le Bo Triviant Unicef Apollo Vijverhof Victory Salute Ekwador Favourit Randon Cointreau Samba
89,80% 82,85% 82,15% 79,75% 76,55% 75,15% 73,25% 72,05% 71,85% 70,55% 68,90% 68,25% 67,10% 66,45% 61,55%
prbaudjums. Ja izpildjuma tehnisk daa tika vrtta unison, tad mksliniecisks daas vrtjums izskatjs pavisam slidens. Piemram, Izabellas Vertas snieguma artistisko lmeni Tornblads vrtja ar 81%, bet Verbks ar 93%. Ldzgi bija ar ar Kornelisenas rezulttu, jo dnis deva 83%, bet holandietis 93%. Galven tendence tiesan ir diezgan vienkra ja izpildjums ir tehniski augstvrtgs, labu atzmi pieir ar par izpildjuma mksliniecisko kvalitti, neskatoties uz to, cik labi elementi sinhronizti ar mziku, un vai skaista bijusi frstaila kompozcija un horeogrja. Varbt, ja tiesneiem nav muzikls dzirdes vai spjas vrtt mkslu, FEI vartu paldzt, ievieot tiesan kdu ierci, kas ks vismaz ritma atbilstbu, k ar izveidot skaidrku rokasgrmatu frstaila tiesanai. Palaik jtniekiem nav pai jcenas izmantot grtkus elementus un saretku horeogrju, jo tas netiek emts vr. Pilngi pietiek ar vienkrm taisnm lnijm un brnu Liels balvas testa elementiem, lai saemtu augstkas atzmes nek tie varbt spjgkie jtnieki, kuri cenas ieviest jaunus, saretus elementus.
~19~
aprlis-maijs, 2010
PARAOLIMPISKAIS SPORTS
Latvijas paraolimpisk komanda Maskav

Darja Tihomirova, LJF Paraolimpisks janas sekcijas vadtja
Maskava pierasti ok. Apvedce, uz kuru mums jiegrieas no Rgas osejas un kuram, msuprt, ir jbt gabalu nost no pilstas, izrads milzga brauktuve ar etrm joslm uz katru pusi, sastingusi bezgalg sastrgum. Un tas nav ne tuvu pirmais prsteigums, ko liel kaimivalsts mums paspjusi sagdt laik, kop rsojm Latvijas robeu. Vispirms pati robea. Izgjui cauri Latvijas robesargu laipnajai kontrolei bez rindas, pc laimga cea vljumiem nonkam birokrtiski apsstaj Krievijas pus. Aizpildm neskaitmas lapias (interesanti, vai kds ts kdreiz ar lasa?) un, piebraucot pie kontroles punkta, saemam krietnu devu Krievijas viesmlbas. Nezinu pat, k lai piekljgi prtulko robesarga niknos bvienus par to, ka piebraucam rind par tuvu prbaudmajai manai... Pc dau stundu brauciena pa Krieviju ms iemljm Latvijas ceus tie ir tik gludi! Beigu beigs ms, Latvijas jtnieku paraolimpisk komanda, gandrz ne reizi neapmaldjuies, noncm Maskav, Olimpiskaj sporta centr Plaernaj. Te sks msu brauciena sportisk daa piedalans Maskavas atkltaj empiont. Nakti ne prk ilgi guljui, stundu pc atbraukanas msu paraolimpiei jau trenjs man. Sacensbas ir stingri un preczi organiztas: katram sportistam paredzts viens pusstundu ilgs treni, kura laik jiepazstas ar zirgu un manu (zirgus ms rjm sacensbu norises viet). Zirgi, kuri pilnb sagatavoti darbam, tiek atvesti preczi uz trenia skumu. Pc tam seko klasikcija, kuras laik sportistus iedala ziskajm iespjm atbilstos klass. Nkamaj rt bija jstart. Nu jau izguljuies un atguvui spkus, msu sportisti to ar godam paveica. Rihards
Anna ellere, Rihards Snikus ar treneri Olgu elleri, Darja Tihomirova, Oskars Lukauskis un Arina Radzia.
Snikus ieguva treo vietu ar rezulttu 59,39%. Vi startja ar lielisko Linkolnu. Arina Radzia palika piekt ar rezulttu 58,18%, startjot uz Azalijas, bet Oskars Lukauskis ar to pau Azaliju cit lmen ieguva otro godalgu ar rezulttu 49,05%. Jpiebilst, ka sacensbu organiztji pret msu komandu bija oti pretimnkoi un izpaldzgi, kas, bez aubm, atsver visas iepriek piedzvots nertbas un ierdu attieksmi. Plaernaj ms jutmies k gaidti viesi! Kop sacensbs piedaljs 20 paraolimpiskie jtnieki no dadm Krievijas pilstm. Pdj dien pirms atgrieans ms devmies apskatt Maskavu, kur ar vl kdu reizti pasmjmies. Izstvot rindu pie metro kases, ldzu kasieri prdot man seas bietes katru diviem braucieniem, uz ko samu atbildi: T ms neprdodam, t nevar, ja vajag divpadsmit braucieniem, emiet divas bietes desmit un diviem. Uz maniem paskai-
drojumiem, ka ms esam sei cilvki, un var gadties, ka nebraucam visi vien virzien, kasiere ska kliegt (t tur pieemts), ka neprdos. Tad prasju, lai prdod vienu bieti diviem braucieniem. Darts izsit eku, izdod naudu... Tad ldzu nkamo diviem braucieniem. Pc krtj eka un sknaudas izdoanas atkal nkamo... Kamr visa rinda ska smieties, un man rok bija seas kartias, bet kasierei sabojts garastvoklis... Nekas, rinda ir gara, gan jau to atgs! Tds bija msu piedzvojums Maskavas atkltaj empiont. Ar uzmundrinom sadzviskm grtbm un daudzsoloiem sportiskiem rezulttiem. Ar prsptiem persongajiem labkajiem rezulttiem un krtjo prliecbu paiem par sevi! Latvijas paraolimpisk komanda pateicas brauciena atbalsttjiem: Latvijas Jtnieku federcijai, Latvijas Paraolimpiskajai komitejai, SIA Eirokonsultants un SIA Alpha-osta!
Daces Lukauskas foto
Sacensbu dalbnieku priekgal Latvijas komanda.
Uz startu dodas Oskars Lukauskis.
~20~
aprlis-maijs, 2010
VSTURE
Zirgs bijis nozmgs casspks

Sagatavoja Dace Millere
Pasaules karu vstur zinmas daudzas slavenas epizodes, kuru risinjumu izrui zirgi vai jtnieku formjumi. Tikui celti piemineki gan atseviiem zirgiem, gan karavadoiem to mugurs. Tau interesant vsturisk aspekt zirgu un jtnieku ldzdalbu karadarbb analiz pulkveleitnants P. Penuks rakst Panika kar, kas publicts tlaj 1937. gad urnl Aizsargs (3. burtnca), kad Latvija gandrz jau pietuvojs otr pasaules kara slieksnim. Autors oreiz ststa nevis par varongm epizodm, bet par to, ka jebkuras kaujas likteni, turklt gan zaudtju, gan uzvartju pus, var izirt tds nevaldms process k panika. Turklt, vsturiskie ptjumi apliecinjui, kad tolaik, kad zirgs bija galvenais prvietoans ldzeklis, tas bijis gan efektvs casspks, gan viens no faktoriem, kas spja radt o reizm liktengo apjukumu vai prbaudja kareivju prasmi neauties tam. Tiek secints, ka tikai pris jtnieku pardans spjusi izraist paniku lielkos kjnieku vai artilristu formjumos. Savukrt jtnieku pulku sadursms ar pretinieku vai citiem kaujas spkiem situciju varja radikli izirt tas, cik prasmgi jtnieki spja savaldt savus zirgus, mobilizjot tos uzdevuma veikanai, k ar pai nepadodoties bailm, psiholoiskam vai ziskam nogurumam. 1917. gada jnij viena krievu VII Sibrijas korpusa divzija izpildja atkpans gjienu, kas bija labi noorganizts. Divzija pat nebija saskaros ar ienaidnieku, bet iepriekjs nesekmgs kaujs bija stipri nogurusi un rta gaism gja caur kdu lielku sdu, kur pardjs jus divi franu virsnieki krievu jtnieku pavadb. Pietika tikai kliedziena priekjs vienbs: vcu jtnieki! un visi mets panik bgt, un briesmgs panikas pdas esot bijuas redzamas pat 15 km garum: sadauzti rati, pamesti vai grvjos iegzti smagie automobii un lielgabali, beigti lopi un cilvki u.t.t.; vienas artilrijas brigdes vadba ierads atpaka pie savas brigdes tikai pc nedas. Kauj pie Tannenbergas krievu pus 16. kjnieku divzijas komandieris enerlis Rihters tika ievainots no saviem kjniekiem, kuri uz kda kareivja klie-
dzienu vcu jtnieki atklja uguni uz savu divzijas komandieri, kur ar savu operatvo tbu tan laik jus prvietojs uz novrotavu. Var, piemram, noteikti apgalvot, ka austrieu Aufenberga armijas neveiksmi kauj pie Komarovas 1914. gad ievrojam mr sekmja pau 10. jtnieku divzija. Virzoties armijas austrumu sprn ar uzdevumu kop ar 6. jtnieku divziju uzbrukt krieviem snos un aizmugur virzien uz Tiovecu, pc kaujas pie Posadovas 26. august attiecgi nenodroinja savu austrumu sprnu. 27. augusta rt, kad piepei tika prsteigta no krievu kjnieku uzbrukuma, panik
urnla Aizsargs 1937. gada 2. burtncas vks: Aizsargi jtnieki.
ska bgt. Jtnieki ska drzties atpaka un meong skrjien gar pau fronti sacla paniku daudzos transportos, sajauca daudzas otrs lnijas vienbas, izsauca sadursmes un pat durku triecienus savu vienbu starp, kam bija oti dadas un savdas sekas ldz pat 31. augustam, kad krievi, kaut ar nebija uzvarti, tomr ska atkpanos. Daas dienas pirms tam Austro-Ungrijas 4. jtnieku divzij notika apmram ldzgs incidents. 1914. gada 21. august 4. jtnieku divzijas komandieris enerlis Zaremba, kur ar savu divziju tuvojs Jaroslaviciem, sama ziu, ka stipri krievu jtnieku spki atrodas gjien virzien Beremkova-Zborova. Uz o ziu enerlis Zaremba nolma uzbrukt krievu jtniekiem aprlis-maijs, 2010
snos un aizmugur, jo, virzoties no Jaroslaviciem uz dienvidaustrumiem, krievi patiesb atklja savu sprnu austrieiem, kuri atrads oti izdevg stvokl, lai izdartu prsteidzgu uzbrukumu. enerlis Zaremba tri sapulcja savu divziju Stripas ielej un izlika apsardzbu uz nogzes dienvidos no Jaroslaviciem, un plkst. 9.00 sasauca pie sevis visus komandierus, ldz eskadronu komandieriem ieskaitot, lai persongi viiem dotu pavles. Bet tan pa laik krievu 10. jtnieku divzijas komandieris enerlis grfs Kellers, kur kop ar 9. jtnieku divziju patiesb virzjs uz Zborovu, laik sama zias par austrieu kjniekiem un jtniekiem pie Jaroslaviciem un nolma maint gjiena virzienu uz ziemerietumiem (pirms tam gja uz dienvidrietumiem) un uzbrukt pretiniekam, kas atrads pie Jaroslaviciem. Pirms plkst. 9.00 enerlis Kellers aizjja uz novrotavu pie Beremovkas un uzdeva jtnieku baterijai ieemt tur uguns pozcijas. No oti izdevgas novrotavas vi redzja vispirms pretinieka kjniekus jau austrumos no Jaroslaviciem, otrkrt stiprus puteku mkous ielej dienvidos no sdas. Domdams, ka ielej pulcjas pretinieka jtnieki, persongi uzdeva artilrijas diviziona komandierim atklt uguni uz puteku mkoiem. Ir grti aprakstt to nekrtbu, kura momentli izcls jtniekos, kurus prsteidza artilrijas uguns; nekrtba piems rkrtgi tri un prvrta gandrz visu o jtnieku masu panik bgo pl. Jtnieki bga, pirmkrt, uz ziemerietumiem, uz Volkovice sdu, otrkrt, tiei uz rietumiem, uz Stripas upi un pri tai. Jaunkie virsnieki nevarja valdt savus padotos un tikai krasa eskadronu komandieru uzstans, kuri aulkos dzins paka bgoiem jtniekiem, deva iespju savest krtb vismaz vienu dau jtnieku un nostdt tos pret krievu eskadroniem, kuri jau bija izvrsti uzbrukumam. Tda bija prieksple pazstamai lielku jtnieku darbbai pie Jaroslaviciem, par kuru pardjies daudz aprakstu un persongu atmiu no abu bijuo pretinieku rindm. Tomr vl jpiezm, ka panika bija par iemeslu tam, ka 4. jtnieku divzijas ulnu brigde, t. i. 1. un 13. jtnieku pulks, sekojo kauj nema dalbu, caur ko enera Zarembas jtnieku divzija palika vl vjka un beidzot ar tika sakauta.
~21~
ZIAS
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos

(uz 13.04.10.)
Sagatavoja Inese Ruskule
Meydan FEI Nciju kauss

partnerattiecbas ar Meydan par Nciju kausa sacensbu srijas sponsoranu 2010. gad. Meydan ir jauns komplekss, kas veltts zirgiem un ar tiem saisttajiem sporta veidiem un aizem milzgu teritoriju Apvienotajos Arbu Emirtos Dubaij. Plak - www.meydan.ae Meydan FEI Nciju kausa 2010. gada kalendrs: 14.05. Labole (Francija) 28.05. Roma (Itlija) 4.06. St. Gallena (veice) 18.06. Roterdama (Nderl.) 9.07. Falsterbo (Zviedrija) 15.07. hene (Vcija) 30.07. Hiksteda (Lielbr.) 6.08. Dublina (rija)
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj reiting 1. 4. 3. 259. 726. 1140. 1219 0 187. 266. 373 672. 1019. 1144. 0 231. 245. 179. 340. 372. 1293. 1541. 1800. Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Piuss vicers (veice) 1. riks Lamaze (Kanda) 2. Markuss Enings (Vcija) 3. LATVIJA Andis Vrna 264. Dainis Ozols 730. Kristaps Neretnieks 1158. Guntars Sili 1238. irts Bricis 1569. Andrejs Bistrovs 1902 LIETUVA Bens Gutkausks 277 Andriuss Petrovs 379 Kosts Gaigals 671. Rims Rimkus 1036. Stasis Jass 1161. Valds Urbons 1569. IGAUNIJA Tts Kivisilds 189. Gunrs Kletenbergs 203. Reins Pills 227. Urmass Rgs 308. Hanno Ellermanis 372. Heiki Vatsels 1318. Ebe Lsa Sinejalga 1569. Andress Trve 1830.
3195,00 3083,00 2990,00 327,00 70,00 26,00 20,00 5,00 1,00 305,00 201,00 80,00 35,00 25,00 5,00 491,00 445,00 383,00 265,00 207,50 15,00 5,00 4,00
Sporta arbitras tiesa (CAS) atclusi FEI tribunla 21. janvra lmumu, kas liedza Lielbritnijas komandai piedalties Nciju kausa augstks lgas sacensbs. Tdjdi Meydan FEI Nciju kausa izcas 2010. gada srijas sacensbs piedalsies sekojou valstu komandas: ASV, Francija, rija, Lielbritnija, Nderlande, Polija, Spnija, veice, Vcija un Zviedrija. FEI ar lepnumu pazio, ka ir pagarintas
Mirusi leendr jtniece Inge Teodoresku

Pc ilgas slimbas 84 gadu vecum 11. aprl mirusi Vcij un pasaul pazstam bijus konkra un iejdes jtniece Inge Teodoresku. Inge Teodoresku bija ievrojam hipologa un valsts zirgaudztavas vadtja Hansa Felgbela meita. Vias pirmais vrs bija konkra leenda Hans Ginters Vinklers, vlk via apprecjs ar slaveno iejdes treneri Georgu Teodoresku. Inge ir mte daudzkrtjai olimpisk zelta medaas ieguvjai komandu vertjum Monikai Teodoresku. Inge Felgbele uzaugusi Polij. Tur vias tvs vadja zirgaudztavu Janova Podlaski, kur Vcijas armijas vajadzbm audzja zirgus. imene dzvoja grfa taufenberga rezidenc, kur bija plnojis atbalstt Hitleru kara laik. Vias tvocis riks darbojs No labs Inge Teodoresku. pretoans kustb, par ko tika sodts ar nvi pakrot. Inges tvu apcietinja, bet pc kara atbrvoja. Inge nodarbojs ar jauno armijas zirgu trenanu. Starp 50. un 70.-tajiem gadiem via bija viena no labkajm vcu jtniecm. Vcij, Zasenberg Lindenhof Inge kop ar vru Georgu Teodoresku un meitu Moniku trenja iejdes zirgus. Via rpjs par fermu laik, kad visa prj imene ceoja pa sacensbm. Pc dzelzs aizkara krianas Inge daudz laika pavadja, trenjot pou iejdes jtniekus. Viena no tiem ir Katarina Milareka, kura izcnjusi savu vietu pasaules iejdes elit.
Pasaules kausa izcas Centrleiropas lgas ziemeu grupas 2009./2010. gada kopvrtjuma nosldzo tabula ru prvaran pirms zonas nla Tallin
1. Tts Kivisilds Igaunija 2. Reins Pills Igaunija 3. Gunrs Kletenbergs Igaunija 4. Arsnijs pakovskis Krievija 4. Andis Vrna Latvija 4. Vladimirs Beeckis Krievija 7. Dmitrijs Berestovs Krievija 8. Bens Gutkausks Lietuva 9. Lukas Joniks Polija 9. Vasils Ivanovs Baltkrievija 11. Igors Vasijevs Baltkrievija ...24. Kristaps Neretnieks Latvija ...27. Guntars Sili Latvija ...40. Dainis Ozols Latvija ...53. Andrejs Bistrovs Latvija ...66. irts Bricis Latvija Startjui 92 jtnieki, punktus guvui 67.
~22~
66 p. 61 p. 59 p. 57 p. 57 p. 57 p. 52 p. 49 p. 47 p. 47 p. 45 p. 17 p. 14 p. 11 p. 6 p. 1 p.
aprlis-maijs, 2010
RZEMS
Jans Brinks kst par tvu

Zviedrijas iejdes lderis Jans Brinks un via sieva Katarina Svensone 22. mart kuvui par lepniem veckiem savai pirmdzimtajai meitiai Angelinai Brinkai. Brinks un Svensone apprecjs 2007. gada oktobr. Pirms tam Jans bija precjies ar iejdes sportisti Minnu Teldi. Katarina Svensone ir Dnijas skaistuma karaliene, kura 2001. gad kuva par titula Mis Pasaule panieci. Via ir modele, bet pc izgltbas juriste.
Dnijas princese Natal.
Dnijas princese gaida brnu

obrd rezultatvk Dnijas iejdes sportiste princese Natal Zu Sajna Vitgenteina jau septto mnesi ir stvokl. Tomr via vl nolma piedalties ar Pasaules kausa nl Hortegenbo marta beigs, kas ar bija pdjs sacensbas pirms dzemdbm. Brniu via gaida ierodamies pasaul jlij, td jtnieces plnos ir atkal tri atgt zisko formu, lai vartu piedalties Pasaules Janas sporta spls ASV oruden. 34 gadus vec Dnij dzimus, bet Vcij dzvojo princese Natal un vias partneris Aleksandrs Johansmans sarakstjs si pc saderinans un ocili par to pazioja janvra beigs. Laulans baznc notiks nkamgad.
eiro. Vi uzvarja desmit reizes no 11 startiem. Izabellas Vertas sasniegums naudas izteiksm ir 68 790 eiro, un via ir ceturtaj viet, bet Hans Peters Minderhounds ar 66 617 eiro piektaj viet. Viam seko Adelinde Kornelisena sestaj viet ar 65 757 eiro, bet aiz vias Laura Betoleimere ar 53 799 eiro un Imke ellekena-Bartele, izcnot 44 395 eiro, atrodas astotaj pozcij. Naudas summas gan sti neliecina par sportiskajiem sasniegumiem. Piemram, Pasaules kausa kvalikcijas posmos Ziemeamerik, uzvarot CDIW Barbank, Peterss sama vien 425 eiro, bet CDI-W Delmr balvas nebija vispr. Eirop par uzvaru brvs izvles programm var iegt vairk nek 6000 eiro, piemram, CDI-W London, bet Hertogenboas posm pat 14 000 eiro. Jem gan vr, ka ne jau visa balvu nauda paliek jtniekam. Jmaks nodoki valstij un lielkajai daai jtnieku, kuri jj ar citu panieku zirgiem, ir lgums par balvu sadali 50:50. Turklt dalbas maksa par piedalanos sacensbs ir diezgan ievrojama.
Jans Brinks un Katarina Svensone.
Cik nopelnts?
Nderland iznko FEI urnla Horse International darbinieki ir aprinjui kopjo summu, ko iejdes jtnieki nopelnjui balvs 2009. gad. Anke van Grunsvena ar diviem top 7 zirgiem Salinero un Painted Black kop balvs samusi 169 000 eiro. Ameriknis Stefens Peterss ar Akido Jamazaki piederoo Ravel ar 134 000 eiro ierindojas otraj viet. Lielko summu vi izcnja Pasaules kausa nl (88 600 eiro) un henes ov (45 100 eiro). Peterss ar Ravel 2009. gad startja tikai seus mneus. Treais lielkais riens tika Edvardam Glam ar Totilas. Vi ar o zirgu sacensbas ska tikai jnij, bet aj saj laika posm pamanjs nopelnt 73 000 aprlis-maijs, 2010
Ankei van Grunsvenai veltta karikatra.
WBFSH zias
Pasaules Sporta zirgu audzanas federcijas enerl asambleja tiks sarkota no 28. ldz 30. septembrim Filadelj, ASV. Asambleja notiks saistb ar Devonas iru ovu, kas norisinsies gandrz paralli Pasaules Janas sporta splm Leksington, Kentuki tat. enerls asamblejas laik plnoti svargi un vrtgi seminri, k ar iepazans ar zirgaudzanas tradcijm ASV.
~23~
Katarina Svensone 2001. gad kuva par titula Mis Pasaule panieci.
Maijs
P O T C P S Sv
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Daces trausas foto
PVD
Uzdevums nodroint labkljbu staos

Skaidro Mareks Samohvalovs, PVD Ziemergas prvaldes vadtjs
Inese Ruskule
Prtikas un veterinr dienesta darbinieki strd saska ar noteikto inspekciju plnu. Katru gadu tas ir atirgs. 2009. gad PVD prbaudes tika plnotas zirgu novietns, kurs ir vairk par desmit zirgiem. 2010. gad plnots apmeklt un prbaudt staus, par kuriem radus sdzbas, un no kuriem regulri tiek eksportti zirgi. Atsaucoties uz prbaudi turpmk mintaj stall, var atzt, ka is gadjums aprakstts korekti, t tas ar notiek. Tas, ka PVD prbaude nav bijusi tik ilgu laiku, liecina par to, ka par o zirgu novietni nav bijis nekdu pretenziju, un darbba veikta atbilstoi likumdoanai. Tau dm prbaudm jnotiek vismaz vienu reizi piecu gadu laik. Viens no prieknoteikumiem, lai novietn viss btu atbilstoi noteikumiem, ir tas, lai staa panieks kontrol situciju sav stall. Zirgu panieki biei ir brvdomtji un sprie, ka viss ir atauts, un uz viiem noteikumi neattiecas, jo pai attiecb uz zirgu reistru. Ar visiem noteikumiem, kas jievro zirgu paniekiem, var iepazties ds mjas laps: www.pvd. gov.lv, www.zm.gov.lv un www.ldc.gov.lv, k ar laikraksta Zirgu Pasts numuros. Sarunas starp PVD darbiniekiem un
stau paniekiem parasti norit pozitv gaisotn, jo msu dienesta mris nav uzlikt sodus, bet viens no galvenajiem inspekcijas darbinieku uzdevumiem ir novrst kdas slimbas izraistjus. Tas attiecas kaut vai uz prasbu, ka novietn esoajiem kaiem un suiem jbt vakcintiem atbilstoi noteikumiem. Protams, ja darbinieku nordes netiek stenotas pc vairkkrtjm prbaudm, tam seko soda sankcijas, bet zirgu novietns tas notiek oti reti. Tpat PVD darbinieki iesaka novietn nenodarboties ar zirgu parstanu. Protams, veterinrrsta izsaukums var izmakst krietni drgk par medikamentu iegdi, tau vajadztu uzticties profesionlim. Un nevis tikai bezizejas stvokl, kad visi ldzeki pielietoti un nav bijui efektvi, vajag aicint specilistu. Ja ar novietn atrodas atsevii medikamenti, tie juzglab, ievrojot nordes. Prbaudes laik PVD inspekcijas darbiniekiem ir tiesbas prbaudt ar papildbarbas zirgiem, pievrot uzmanbu derguma termiam, k ar tam, lai uz iepakojumiem btu marjums latvieu valod, neskatoties uz to, vai tas ir liels maiss vai tikai barbas paraudzi. Ieteicams, lai btu pieejams ar zirgu panieka un barbas izplattja piegdes lgums, bet tas nav obligti. Iegdjoties zirgu transportanas ldzekus, btu jpievr uzmanba tam, vai piekabe un autotransports ir aprkots ar video novroanas iercm. Tas ir svargi, jo tdjdi varam trk reat
Zirgu novietnes Latvij

novietu skaits uz 1.01.2009. * 7061 skaits uz 1.01.2009. 13 462 * zirgu plnveida prbauu skaits * novietns, kurs turti zirgi 2009.
gad - 524 rpuskrtas prbauu skaits (sdzbas) - 2009. gad - 22 novietu skaits uz 1.01.2010. 6581 zirgu skaits uz 1.01.2010. 12 616
* * *
uz kdu nelaimes gadjumu, novrot to vispr. Bet, ja da aprkojuma nav, to visbiek nevar novrst. K jau pret visiem jauninjumiem, attieksme skotnji ir negatva, tau ar laiku patrtjs saprot, ka tas ir racionls risinjums. Mazliet atkpjoties no tmas. PVD darbiniekiem ir tiesbas ar janas sporta sacensbu laik aizrdt jtniekiem par nepamatotu steka lietoanu. oti biei obrd sacensbs var novrot, ka jtnieki sit savus zirgus. Pret to vajag cnties, jo jtniekus vro brni, un vii uzskata, ka ar viiem ar saviem zirgiem vajag tpat rkoties, ja manma mazk nepaklausba.
Mareks Samohvalovs kdreiz aktvi trenjies janas sport pat ldz Latvijas izlases lmenim un tagad turpina startt amatieru klases sacensbs.
~26~
aprlis-maijs, 2010
Foto no Mareka Samohvalova arhva
Foto no Mareka Samohvalova arhva
PVD
Kam pievr uzmanbu inspektori?

Inese Ruskule
Marta beigs redakcijai rads izdevba kltien vrot, k norit Prtikas un veterinr dienesta (PVD) prbaude kd stall. Turpmk mintie vrojumi un secinjumi vartu paldzt stau paniekiem sagatavoties dm PVD prbaudm, kas jveic vienu reizi gad. Prbaudmaj stall neizprotamu iemeslu d PVD inspektori nebija ieraduies vairk nek desmit gadu. Par o faktu bija izbrnti pai inspektori. Iespjams, prbaude netiktu veikta vl ilgku laiku, ja vien nebtu sakritui vairki apstki. Prbaudes skum tika apsekoti stall esoie zirgi. Svargi, lai pie katra no zirgu boksiem btu izvietota plksnte, kur nordts zirga vrds. Inspektori dodas pa stalli ar zirgu vrdu un identittes numuru izdrukm, saldzinot ts ar zirgiem, kas faktiski atrodas stall. Pa ceam uz stalli tika Nadnas Zavadilikas foto sastapti sui un kai. Inspektori uzzinja attiecgo dzvnieku skaitu un turpinjum tika lgts uzrdt ar to darbiniekiem, kuri paststja ar par to, ka vakcincijas apliecbas. aj gadjum elektronisk versija ir idela tikai taj nenostrd saimnieka atrunans, ka gadjum, ja ar aizpildms deklarcijas kais ir atncis no kaimiiem, pie t jau otr puse ir attiecgi reistrjusies datu inspektori ir pieradui un netic im fak- centra e-versij. Saldzinot inspektoru izdrukto tam. Staa apgaitas laik tika konstatts, zirgu sarakstu ar relo situciju, tika ka viens no zirgiem nav reistrts datu konstatts, ka daudzu zirgu novietn nav. centr, to savulaik uzdvinja staa Atkljs fakts, ka daudzi citur prvietotie paniecei. Zirgs nav lab stvokl, bet zirgi nav prreistrti no prbaudams iemidzint to ar l. Neskatoties uz zirga novietnes cit. Visbiek tie bija zirgi,
vr emamo vecumu, inspektori uzsvra, ka situcija jatrisina trs mneu laik zirgs jpiereistr, jo visiem stall esoajiem zirgiem jbt reistrtiem Lauksaimniecbas datu centr. Sarunas laik ar staa panieku inspektori paststja, ka tagad prvietoanas deklarcijas nav jraksta uz papra veidlapm, bet gan to var veikt elektroniski Lauksaimniecbas datu centra mjas lap. Tau staa panieks bija jau iepazinies ar o informciju pie datu centra
kas prdoti uz rzemm. Sarunas laik atkljs, ka pie vainas ir bijui pai PVD darbinieki, kuri, izsniedzot zirga veselbas sertiktu, nav iedevui specilo izveanas deklarciju, kas bija jaizpilda un jnosta uz datu centru. Protams, eit pards ar zirga panieka likumdoanas nezinana, bet PVD inspektori uzms o vainu un atzina, ka attiecgie dienesta darbinieki nav zinjui par noteikumu izmaim pagjuaj gad. Stall juzglab visu novietn esoo zirgu pases, k ar deklarciju kopijas. Inspektori prbaudja zirgu novietnes reistrcijas urnlu, k ar ganmpulka reistrcijas urnlu, kas nepiecieami ikvien stall. Staigjot pa stalli, inspektori ar pievrsa uzmanbu visiem papildbarbas un vitamnu iepakojumiem, uz kuriem jbt anotcijai latvieu valod. Medikamenti juzglab atbilstoi noteikumiem, tie nedrkst mtties pa stalli. Ja stallim pieder dzvnieku prvadjamie transporta ldzeki, tad ar to dokumentcija tiek prbaudta atbilstoi noteikumiem. PVD inspektori bija noskaoti labvlgi pret staa panieku, kuram bija iespja dzirdt daudzus lietdergus padomus. Trkumu novranai tika dots trs mneu ilgs laika posms. Tas nozm, ka pc noteikt laika PVD inspektori ieradsies stall atkrtoti un prbauds vai nepilnbas novrstas un staa darbba norit atbilstoi likumdoanai. daudzi ar lielu interesi lasja par Astrdu Belovzorovu, bet vai via ir vieng? Tikai iejd varu mint daudzus cilvkus, k Aina Mainiece, Edte Rozte, Guna Loja... Ar jaunajiem konkristiem tau ir savi treneri. Vairk informcijas ar vartu bt par saimniecbm, kur aug msu talantgie sporta zirgi. Cik kumeu? No kdiem rzeiem? Cik vju? Kdas izcelans? K kljas audzanas saimniecbm? Labi zirgi tau ir msu pamats. Nav t sti rakstts pat par vadoajm audztavm, kaut ar oti interesanti uzzint par saimniecbm ar desmit vaislas vm. Cik un kdu audzanas saimniecbu, piemram, ir Valkas, Madonas un Balvu rajon? Paldies, ka js esat, bet vlamies js redzt vl labkus un saturgkus. Agnese Kukaine
Vstule redakcijai
Labdien! Saemot pdjo Zirgu Pasta numuru, biju pietiekami neapmierinta, un nolmu paust savu kritiku. Konkra ziemas empionts diezgan pamatgi ir atspogoots pdjos divos urnlos, pdj numur pa piecm lappusm. Par iejdes ziemas empiontu toties nav minta ne rindia, ne ar kda bilde. Divi empionta posmi ir pelnjui tikai tik daudz, lai ieliktu plikus rezulttus. Pat trenisacensbas urnls apraksta vairk! Jau 2009. gada noslguma sacensbs tika publicti tikai rezultti. Ttad pusgad Latvijas iejdes sacensbas urnl nav nopelnjuas nekdu atspoguojumu. Lasot rodas sajta, ka iejd vairk par trennisacensbm nekas nenotiek. Ziemas empionts iejd ir gandrz pusgada darba atspoguojums un lielks
notikums pc ilgka klusuma perioda, jo ziem jau t maz sacensbu. Ar lielu nepacietbu gaidju marta nr., bet izrds, Latvijas iejdes ziemas empionts tiek uzskatts par nebtisku notikumu. T jau ms nevaram cert uz kdu attstbu, ja informcijas nemaz nebs. ogad pirmo gadu ziemas empionts iejd notika divs viets, kas ar ir pozitvs jaunums. Jauki, protams, ka mums ir tds urnls. Ar raksti par rzemju sacensbm ir gan par iejdi, gan konkru, tas priec. Paturpinot domas, vartu mint, ka patkami btu urnl redzt vairk aprakstu par tiem cilvkiem, kuri zirgiem un janas sportam veltjui lielko dao sava ma. Citdi sk likties, ka janas sports Latvij ir kds jaunums, un mums ar to nodarbojas tikai jauniei, ar kuriem ir oti daudz interviju. Vai tad pirms viiem nek nav bijis? Mums nav treneru un zirgaudztju? Domju, ka aprlis-maijs, 2010
~27~
DZVESSTSTS
Zirgs man vienmr ir savjais

Inese Ruskule
Kad man brnb jautja, par ko vlos kt, atbildju t: par mesargu, okeju vai cirka mkslinieku. Tas daji ar piepildjies. Jo tagad manai imenei ir vairk nek 60 hektru mea, un jaunb esmu bijis saistts ar zirgiem. Viengi par cirka mkslinieku nav izdevies kt, lai gan bija minjumi iestdies cirka trup, t par sevi ststa Mielis Ankipovs. Tagad via imene izvljusies audzt ziedus sav saimniecb Carnikav. Tau labprt tiek ststts par laiku, kad bijusi iespja darboties ar zirgiem. Piedzvojumi gan bijui dadi, gta ar trauma, tau vienmr Miea dzv zirgs paliks labkais draugs.
Trenii Rgas hipodroma janas sporta sekcij

Mielis Ankipovs ska trenties janas sport, kad mcjs 8. klas. Vi apmeklja janas sporta sekciju, kas toreiz atrads Rgas hipodrom. Pirmais via treneris bija evenko. Vlk apmcbu savs roks prma pieredzes bagt sportiste Aina Mainiece. Mielis atzst, ka Aina Mainiece bijusi t st trenere, kura viam iemcja visas pamatzinanas janas sport: Visu, ko protu ar zirgiem, man iemcja Aina. Laikam ritot, drosmgais jauneklis ska apgt konkra prasmes pie Venta Platona. Tau drz vien Mielis prtrauca apmcbu, jo neizveidojs kontakts ar treneri. Sport t ar vairs nebija lemts atgriezties. Vi minja skt darbu Trvet par jaunzirgu treneri, bet tobrd nebija das vakances. Jau mcoties skol, Mielim bija iespja piedalties lmas Vella kalpi un Vella kalpi vella dzirnavs lman k jtniekam dublierim. Visspilgtk atmi palikusi Artra a dublana, zogot Rgas pilstas atslgu un auojot zirga mugur. Uzdevums nav bijis vienkrs, tau Mielis ar to godam ticis gal. Vl odien vi atminas bijusi skaista diena, kad epizode lmta Kaiingrad, un dienas laik pavisam izdevies nolmt vienpadsmit epizodes. Zirgi lman bijui dadi, ar atirgiem raksturiem, tomr vienmr bija jatrod kopga valoda. o divu lmu uzemanas laik Mielis ieguva iesauku Rgas jtnieks. Kop k jtnieks dublieris vi piedaljies ses lms.
Dienesta laik uz Terekas irnes zirga.
Aktieru dublana Vella kalpos
Foto no Miea Ankipova arhva
Vella kalpu lmana. Mielis pirmais no labs.
Maskavas pulka kavalrists no Latvijas.
Dienests Maskavas kavalrijas pulk

Pc skolas beiganas, darbojoties Rgas kinoaktieru studij pie pasniedzjiem Ainas Matsas un Arnolda Linia, Mielis minja iestties Tetra fakultt. Latvieu valodas eksmena diena bija saspringta, jo pris stundu pc eksmena skuma bija ar autobusu jdodas uz lmas Vella kalpi vella dzirnavs lmanu Zlks. Sacerjums tika novrtts tikai ar atzmi 2. Ldz ar to par studijm varja aizmirst. Pienca laiks, kad bija jdodas obligtaj karadienest, kas tolaik ilga divus gadus. Un is laiks Mielim bija ciei saistts ar zirgiem. Dient vajadzja 11. Atseviaj kavalrijas pulk, kas atrads Maskav. Kpc gan Krievijas armijai bija nepiecieama ar kavalrija? Izrds, da aprlis-maijs, 2010
Mielis (no kreiss), dubljot Artru i lm Vella kalpi.
nepiecieamba rads, lai nodrointu lmas Kar un miers uzemanu. To ska lmt pagju gadsimta sedesmitajos gados, un lm bija oti daudz ainu ar zirgiem. Tpc bija grti nodroint tik lielu to skaitu vienuviet. is uzdevums tika uzticts armijai. Ldz ar to ar tika radta msdienu kavalrija, izveidojot etrus lielus staus, kur kop tika izmitints ldz 400 zirgiem, bet kopjais karavru skaits ar palgvienbm bija ap 500. os zirgus lielkoties ar izmantoja mkslas lmu uzemanai, k ar pards, kas Maskav notika un vl joprojm notiek biei. Pulks sastvja no vairkiem eskadroniem un artilrijas baterijas, kur atsevii bija musketieru un kovboju tipa zirgi, Viduszijas un Kaukza iru zirgi, k ar braucamie zirgi, kurus galvenokrt izmantoja taanku un lielgabalu vilkanai. Sav dienesta laik Mielis bija gan pulka
~28~
DZVESSTSTS
komandiera, gan ar baterijas komandiera grms. Darba pienkumos ietilpa zirgu apkopana, komandieru zirgu pieturana paru laik un daudzi citi darbi. Bija iespja ar piedalties Krievijas mkslas lmu uzeman, piedzvoti daudzi neaizmirstami iespaidi. Nokrtot uz zemes, Mielim aizsits elpa, un ilgi vi to nevarja atgt. Akbulaks sveiks un vesels aizskrja uz stalli, kur to sara citi zirgkopji. Tau Mieli jau pc pris desmitiem minu aizveda uz slimncu. Dieml vi piedzvoja mugurkaula kompresionlo lzumu un citas nopietnas traumas. Tas pielika punktu Miela darbam ar zirgiem. Pc negadjuma vi vl pris reiu ir uzkpis zirg, tau negadjums lika par sevi atcerties rads bailes nokrist un iegt pdjo traumu... K btu, ja t nebtu noticis, to neviens nezina. Varbt ar odien redztu Mieli strdjam Kleistos vai kd cit Latvijas stall. Tau dzve ir dzve, un ncs pielgoties relajai situcijai. Tagad viam atliek tik vrot zirga skaistumu no attluma, tau zirgu vi vienmr uzskats par labu draugu, ar kuru joprojm labi saprotas. Un reizi pa reizei brv brd Mielis dodas uz Kleistiem, lai pavrotu, k jauni un sprigani puii un meitas sk savas jtnieku gaitas un dodas pret sapnim.
Negadjums ar Akbulaku
iet, tdam pieredzjuam jtniekam k Mielim nekas traisks ar zirgiem nevar notikt. Kritieni tika piedzvoti daudzkrt, bet vienmr viss beidzs veiksmgi. 1979. gad vi ska strdt Kleistos par zirgkopju. Msu vadoie janas sporta prstvji devs uz PSRS Tautu spartakidi, kas notika Maskav. Mielis ar brauca ldzi k zirgkopjs iejdes zirgiem. Viena no Latvijas vadoajm iejdes sportistm Guna Loja uzticja izsoot savu zirgu vrd Akbulaks. Zirgs bija nosvrts, tau temperamentgs. Mielis devs izsoot zirgu, sot tam mugur, bez segliem, ar apauiem. Vi juta, ka atsoojam sega sld uz sniem. Tpc minja t k palkties, lai vartu pavilkt segu uz augu. Zirgs no s
Mielis Ankipovs tagad audz ziedus sav saimniecb Carnikav.
darbbas satrks un ska auot. Mielis nevis noleca no zirga, bet minja to savaldt. Pc vairkiem minjumiem zirgu savaldt Akbulaks nometa jtnieku.
Svt Patrika diena Dublin

Nadnas Zavadilikas teksts un foto
Svt Patrika diena, kas tiek atzmta 17. mart, ir viens no svargkajiem paskumiem vis rij, kas atzts par nacionlajiem svtkiem. Tie tiek atzmti par godu misionram Sv. Patrikam, kur 5. gadsimt rij ieviesis kristgo ticbu, dibinjis skolas un bazncas, k ar darjis daudzas citas labas lietas... Katru gadu o svtku ietvaros Dublin notiek vrienga
parde, un t ir ocila brvdiena, kura ierakstta ar bazncas kalendr. ogad pard piedaljs trs tkstoi dados trpos rbuos cilvku, daudzi orestri, jtnieku policija, zirgu pajgi un radoie kolektvi no visas rijas un citm valstm. Gjiena dalbnieki veica trs kilometru garu marrutu, un to noskatjs 650 000 interesentu. Katru gadu pard piedals ar Valsts Prezidente un citas augstks amatpersonas.
Pirm parde notika 1996. gad, bet jau ar nkamo gadu t prauga Patrika dienas festivl. aj dien ri cenas uzrbt viskokos trpus, krso sejas un matus priecgs krss, pai izmantojot zao un bolia lapas atveidu, kas tiek uzskatts par Sv. Patrika simbolu. ie svtki tiek atzmti ar daudzs cits pasaules valsts, bet rij tie iezm pavasara atnkanu un ar jauns trisma sezonas skumu.
aprlis-maijs, 2010
~29~
VETERINRIJA
Seminrs par veterinro homeoptiju

Inese Ruskule
Daudzi ldzgi domjoi zirgu panieki 10. apra pcpusdien sapulcjs Jelgavas Veterinrmedicnas izgltbas centra (VIC) zirgu klnikas auditorij, kur notika seminrs, kas bija veltts veterinrajai homeoptijai. Vienlaikus ts bija ar Jelgavas VIC zirgu klnikas desmit gadu jubilejas svinbas. Interesenti bija ieraduies oti kupl skait, paskuma organiztjiem ncs gdt krietni daudz papildu sdvietu. Par viesu sagaidanu parpjs Dace Tolpeikova ar savm kolm. oreiz seminra temats galvenokrt tika veltts veterinrajai homeoptijai. Lektors Mag. Med. Vet. Juris Tolpeikovs piedvja interesantu ieskatu veterinraj homeoptij, paststot, ka pirms pusgada pirmo reizi Baltij rads iespja studt veterinro homeoptiju, nebraucot uz rzemm. Kurs mcs vairk nek 20 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Daudzi Latvijas zirgu panieki jau saviem etrkjainajiem draugiem izmantojui homeoptiskos prepartus. Vl jo interesantks seminrs bija tpc,
ka Juris Tolpeikovs vadja paskumu dialoga veid ar klaustjiem. Proti, pieredzjuiem cilvkiem bija iespja dalties savos iespaidos par izmantotajiem homeoptiskajiem prepartiem. Ldz ar to seminrs neizvrts par sausas teorijas izklstanu. Otr seminra daa bija veltta VIC zirgu klnikas desmit gadu jubilejai. Juris Tolpenikovs atzina, ka aizvadtaj darbbas posm pankts daudz, uzverot trs galvenos klnikas darbbas sasniegumus: 1. iegta saldzinoi liela pieredze zirgu koliku novran, tdjdi izglbjot daudzu zirgu dzvbas; 2. radusies prliecba par to, ka zirgiem zobi japstrd, pai tajos gadjumos, ja zirgs lielkoties barbu uzem tikai boks un negans pavs; 3. apgta homeoptisko prepartu izmantoana veterinrij. Sarunas turpinjum Juris Tolpeikovs daljs iespaidos par visspilgtkajiem atmi palikuajiem piedzvojumiem klnik zirgu rstanas jom, k ar pateics cilvkiem, kuri viam paldzjui
Kas ir homeoptija?
Homeoptija ir medicnas nozare, dzves lozoja, kas ievrojami atiras no tradicionls medicnas. Pats termins homeoptija clies no grieu vrdiem homoios un pathos, kas nozm ldzgs un cieanas, respektvi homeoptijas princips paredz, ka slimbu organism var izrstt, izmantojot tdus prepartus, kas pilngi veseliem indivdiem spj izraist konkrtajai slimbai ldzgus simptomus. o principu izsaka ar latu valodas frzi Similia similibus curentur jeb Ldzgs rst ldzgu. darb, tostarp bija gan Latvij esoie zirgaudztji, zirgu panieki, gan Latvijas Prezidents Valdis Zatlers, kur savulaik operjis ar zirgus. Jura un Daces Tolpeikovu ikdiena nav prognozjama. Vienalga kur diennakts stund var atskant lgums pc paldzbas. Seminra diena tam bija labs piemrs. Lai gan bija paredzts, ka seminru vads abi specilisti, tomr Daci auditorij klaustji neieraudzja. Tam par iemeslu bija ar kolikm saslimis zirgs, kuram bija nepiecieams veikt operciju. Kamr Dace Tolpeikova rosjs pa operciju zli, sagatavojot visu nepiecieamo opercijai, Juris Tolpeikovs vadja seminru. Jau otraj da vi paskaidroja: Tlt no auditorijas bez kavans doos pie operjam zirga. Ldz ar to ar seminra apmekltjiem, kuri vl nekad nebija redzjui kltien iruriskas manipulcijas, oreiz bija iespja skatt, k notiek koliku opercija. sestdienas pcpusdiena oti labi pardja Daces un Jura Tolpeikova ikdienu. Zirgu Pasta redakcija apsveic Jelgavas VIC zirgu klnikas kolektvu desmit gadu jubilej un novl pankumus turpmkaj darbb!
Ineses Ruskules foto
Brdis operciju zl. Juris Tolpeikovs.

Reklma
Dace Tolpeikova.
~30~
aprlis-maijs, 2010
PADOMI
Braucam zirga mutes dzeli

www.pajugubrauksana.com
Pajgu braukanas sporta sacensbu noteikumi neatauj izmantot iemauktus, kuriem nav mutes dzela (eit un turpmk domta trenze vai lauznis), tpc sekmgai braucja sadarbbai ar zirgu nepiecieams izvlties apstkiem atbilstou mutes dzelzi. Viens no pamatnoteikumiem iemauktu piemroan zirgam ir tas, vai izvltais mutes dzelzis zirgam patk. Tas nozm pacietgi, emot vr visus apstkus, mutes dzeli zirgam jizmina, lai atrastu sto, kas ir atslga uz zirga muti. Mutes dzela izvles galvenie nosacjumi: zirga vecums un sagatavotbas pakpe, braucja prasmes un zinanas, stilistisk saderba ar pajgu.
brauks ar mkstu un izjustu roku, un sps novrtt zirga reakciju. Ne visi zirgi spj un ne visi braucji prot braukt pc grmatas, td rodas situcijas, kad nepiecieams kaut ko maint vai dart citdk. Vairum gadjumu pirmais, ko kori, ir zirga mutes dzelzis, tau braucjam ir jbt pietiekami izgltotam, lai sptu novrtt, vai pie vainas ir t vai cita ekipjuma daa, vai pats braucjs. Tlk tekst apraksttas bieks kdas un risinjumi, kuru raanai noder zinanas par mutes dzeliem.
Zirga vecums un sagatavotbas pakpe

Jaunzirgu apmcb eksperti iesaka izmantot parasto trenzi, kuras iedarbba, ja to izmanto pareizi, ir maiga un nerada traumas. Visbiek t ir divdaga, bieza trenze, kas raota no metla, plastmasas vai gumijas. das trenzes izmantoana nepiecieama td, lai zirgs vartu mcties to pieemt, uzemt un atbrvot. Nereti, braucot ar jaunajiem zirgiem, nepiecieams pajgu noformt, izmantojot lauu iemauktus. iemesla d tiek raoti braukanas laui ar lauzto mutes dzelzi, kas pc rj izskata neatiras no nekustgajiem braukanai paredztajiem lauiem (piemram, tauritipa lauznis ar lauzto mutes dzelzi vai Liverples tipa lauznis ar lauzto mutes dzelzi). Veckiem zirgiem laui tiek izmantoti, lai braucja dots komandas btu neprprotamas, dotas bez jebkda spka pielietoanas, nianstkas, kas it sevii nozmgi ir manas braukan. Literatras un citos informcijas avotos nav rodama viennozmga atbilde uz jautjumu cik vecam zirgam var likt mut lauzni? Zirga sagatavotbas lmeni nevar vrtt tikai ar lauu pielietoanas mrauklu, bet to nosaka zirga zioloisks un rakstura patnbas, treneris un braucjs.
Zanes Pavlovskas foto
braucjs, kuram ir nemiergas un stingras rokas, kas zirga muti padarjuas nejutgu, ar tendenci iet pret mutes dzelzi. Risinjums korekcija ir laikietilpga. dos gadjumos paldzt var tikai oti jutgas rokas, kas, kur vien tas iespjams, grous palai. Parasts vienkri lauzts trenzes izmantoana paldzs atjaunot mutes jutbu. Pirmais prieknosacjums visa darba pankumiem, protams, ir pilnga sasprindzinto oku atbrvoana un sadziedana. Braukana ar stingrm, nejutgm rokm visbiek noved pie zirga mutes notrulinanas. Saprotams, ka pirmais uzdevums ir mutes sadziedana. Tad, kad gotda ir sadzijusi, paldzt var velta tipa (ar rulliem) mutes dzelzis, kas paldz zirgam atbrvot okli un mli. Nekd gadjum nedrkst un nevajag cert, ka problma tiks atrisinta ar askas iedarbbas mutes dzelzi. Pirm, ietami optimistisk zirga reakcija drz noveds pie vl lielkm problmm. Braucjam ir trs iespjas, k rkoties, lai izmaintu mutes dzela iedarbbu uz zirga muti: 1. maint mutes dzelzi, 2. izmaint mutes dzela platumu, 3. grous sprdzt t, lai iedarbba btu mkstka vai aska.
Braucja prasmes un zinanas

iet, ka ie nosacjumi tomr ir svargkie, jo zirgs pakaujas braucjam un izpilda apzinti vai neapzinti dots komandas. Zirga un braucja veiksmga sadarbba bs sasniedzama tikai tad, ja braucjs labi przins konkrt mutes dzela iedarbbu,
Ja mutes dzelzis ielikts prk dzii, pastv bstamba, it sevii zirgiem, kuri nav labi iestrdti, ka zirgs mli turs augstu. Braucjs to var noteikt pc t, ka zirgs aiziet aiz vertikles un aiziet aiz trenzes. Risinjums normlos apstkos mutes dzelzim jatrodas viena pirksta platum virs ilka (kastrtiem un rzeiem), vm attiecgi taj pa viet. Mutes kakti jbt pris nelielm das krokm ja mutes dzelzis ir par augstu kroku ir daudz. Ja centgs zirgs eneriski izturas pret mutes dzelzi, asa iedarbba ir visbiek izmantotais nepiemrotais korekcijas minjums. Risinjums vairkum gadjumu pietiek, ja zirgu paem skos groos un strd td veid. Zirgam drz btu jnomierins, pai tad, ja, di strdjot, iedarbba tiek veikta maigk nek pirms tam. Parasti asa iedarbba ar mutes dzelzi zirgam rada uztraukuma sakpinjumu. Zirgs izrd savu eneriju un oti strauji ziski nogurst. Problmas braucjiem sagd tdi zirgi, ar kuriem iepriek ir strdjis
Stilistisk saderba ar pajgu

Senk tik nozmgais aizjga, mutes dzela un ratu stilistiskais noformjums ir aktuls ar msu diens, pai tajs starptautiskajs sacensbs, kur viena no atsevii vrttm un apbalvotm snieguma sastvdam ir prezentcija. Populrkie mutes dzelu veidi braucamajiem zirgiem: Liverples tipa lauzni parasti izmanto, ja brauc ar bezloka saku aizjgu. Dubultriu trenzi, tauritipa lauzni un elkou tipa lauzni izmanto, ja brauc ar bezloka siksnu aizjgu. Bukstonas tipa lauzni izmanto tikai angu stila aizjg (ar bezloka sakm), ja brauc pilsts un parkos gan vienjgiem, gan divjgiem. Baltijas valsts, Somij un Krievij, kur tradicionls ir loka aizjgs, izmantojama parast trenze.
Latvijas pajgu braukanas portls
www.pajugubrauksana.com
aprlis-maijs, 2010
~31~
FOTOKONKURSS
Pavasaris nk...
Paldies par iesttajm fotogrjm! Tau jatzst, ka dzi ziema msu pastvgajiem konkursa dalbniekiem laikam nav vusi sti notict tik drzai pavasara atnkanai, tpc bilu bija mazk, tau tas nemazina to vrtbu un mumu, ar kuru is darbs darts. Tpc nkam tma, kas jau paldzs tuvoties vasarai un varbt js iedvesmos, Laiam zirgus ganbs! Ldzu, stiet savas fotogrjas ldz 9. maijam uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv. Veiksmgkos attlus publicsim nkamaj numur.
1.
1. Daina varca. Pavasara sault. 2. Mihails Ronis. Drz ie zaie stiebrii ks leknki. 3. Evelna Bite. Pret saulainajam pavasarim! 4. Zane teinberga. Pavasaris kumeu laiks. 5. Ainrs Tromovs. No tumsas pavasara gaism. 6. Dace Grnia. Beidzot sniegs ir izkusis! 7. Inra Donia. Pavasarga deja. 8. Laura Virubka. Lenors pavasar. 9. Luze Rukne. Susurs un aizvadts ziemas pdjs sniega prslas. 10. Laura Virubka. Cik smargi pirmie zles asni!
2.
3.
~32~
4.
aprlis-maijs, 2010
FOTOKONKURSS
5.
6.
7.
8.
9.
aprlis-maijs, 2010
10.
~33~
ZIRGAUDZTJIEM
Kvalitatvas ganbas zirgiem

No Ligijas Bitenieces kursa darba Ganbu ierkoana un izmantoana zirgiem
Darba vadtjs doc., Prof., Dr. Agr. A. Adamovis Viena no senkajm lauksaimniecbas nozarm, zirgkopba, turpina attstties, papildinot jaunizveidots lauksaimniecbas nozares. Zirgkopba saldzinoi ar citm lauksaimniecbas nozarm Latvij ir ievrojami mazka, tpc ts ietekme uz valsts ekonomisko stvokli nav btiska, tau saglab socilo un kultras nozmgumu, pai lauku apvidos. Latvij zirgus izmanto trism un atpt, rehabilitcij, lauksaimniecbas darbos pai Latgales novad. Tomr galvenais un nozmgkais izmantoanas virziens ir sports, kam pakrtota ar audzanas programma. Jatceras, ka kopum nozares galvenais mris ir augstvrtgu dzvnieku ieguve, genotipa saglabana un uzlaboana, pilnveidojot zirgu prraudzbu un mrtiecgi izmantojot vaislas materilu. Kvalitatvu zirgu izaudzanai oti svargs nosacjums ir laba, kvalitatva un sabalansta barba, k ar tas, ka zirga ermenim nepiecieams daudz brvu kustbu. Ganbas vasaras sezon pilnb apmierina s prasbas, un auj samazint produkcijas paizmaksu, nodroinot
dzvnieku barbas dev 7080% paraotu, ltu un kvalitatvu zles lopbarbu no pavm un ganbm. Latvijas klimats un augsnes pilnb ir piemrotas daudzveidgu zlaugu audzanai. Daudzgadgo zlju audzana patr vismazk energoresursu un nodroina visaugstko bioenertisko efektivitti, dodot pilnvrtgu, sabalanstu lopbarbu. Zlju sjumos to nodroina
Radiants
26.04.1989. 12.04. 2010.

Nesasniedzot 21 gada vecumu, nakt uz 12. aprli noslguies izcil sportista un ietekmg vaislas rzea Radianta darbi ai saul. Radiants (no Royal Z II x Grandis) dzimis Dnij, kur to k daudzsolou jaunu zirgu atrada Edgars Treibergs. rzelim bija spoa sporta karjera konkr ar jtnieku Guntaru Siliu seglos. 1999. gad iegt otr vieta Centrleiropas lgas kopvrtjum tam va kvalicties visnozmgks sacensbu srijas - Pasaules kausa nlam Lasvegas. 2001. gad Radiants izcnja uzvaru Pasaules kausa posm Rg un lgas kopvrtjum ierindojs treaj viet. Bija ar daudz citu uzvaru mazka un lielka mroga sacensbs. Lielu ietekmi Radiants Latvijas zirgkopb atstjis k vaislas rzelis, tas aktvi izmantots kumeu ieguv jau no 90. gadu skuma. Ja kds nolemtu
~34~
izrint Radianta gnu dau irn, domjams, iznktu ievrojams skaitlis. Via brni un brnu brni atrodami vis Latvij, liels vju skaits ir irnes ciltskodol un dli turpina Radianta cilti. rzea sasniegumi sport bija garants tam, ka ar brni bs spjgi sportisti, td tos pieprasa ar rzemju pircji. Viens no izcilkajiem zirga pcncjiem ir Ravels, kas ar jtnieci Arisu Peneli piedaljs Eiropas empiont iejd 2009. gad. Par iem sasniegumiem Radiants divas reizes godints k Gada vaislas rzelis. aprlis-maijs, 2010
audzanai labvlgi apstki, optimla agrotehnika un piemrots mslojums. Kvalitatvu zirgu izaudzanai oti svargs nosacjums ir laba, kvalitatva un sabalansta barba. Kvalitatvas ganbas nodroina zirgus ar nepiecieamajm barbas vielm un eneriju aminoskbm bagtu un sabalanstu protenu, viegli uzemamm minerlvielm un vitamniem. Turana ganbs lietderga ne tikai no ltas pilnvrtgas barbas apgdes viedoka, bet ar td, ka dzves apstki ganbs maksimli atbilst zirgu dabiskajm bioloiskajm prasbm. Svaigs gaiss un saule apvienojum ar brvm plau kustbu iespjm nodroina intensvu vielmaiu un organisma funkciju spraigumu. Gaisa temperatras svrstbas, lietus un vj zirgu organismu norda, t saglabjot izturbu nelabvlgkos rudens un ziemas laika apstkos. Nepiecieam ganbu platba vidji vienam zirgam ganbu sezon ir 0,50,4 ha, vei ar kumeliu 1,01,2 ha. Pieauguiem zirgiem ganbs ar bagtgu barbas daudzumu, kuriem nav cita veida baroana, normlos laika apstkos ieteicams ganbs pavadt 40-60% no kopj diennakts perioda un 60-80% no dienas stundu perioda. Aploki auj audzjamos un vaislas zirgus visu ganbu sezonu turt vecuma, dzimuma un izmantoanas zi atirgs grups. Ganmpulkos atsevii izvieto vaislas ves bez kumeiem, zdtjves ar kumeiem, gadu vecs vtes, gadu vecos rzelus, divgadgs ves un divgadgos rzeus. Elektriskais
Daces trausas foto
Daces trausas foto
ZIRGAUDZTJIEM
gans msdiens tiek uzskatts par rtko un izdevgko ganbu norobeoanas veidu, tas auj pielietotot porcijveida gananas metodi. Saldzinot nemitgu gananu ar porcijveida gananas metodi, var secint, ka porcijveida ganana ir daudz praktiskka un labvlgka gan augiem, jo netiek praktizta gargko augu pastvga noana, gan zirgiem, kuri iegst vairk kvalitatvas barbas. Ganbas un kultivtos zljus btu vlams ierkot nosusints, kaains minerlaugsns, bagts smilmla vai mlsmilts augsns. Zirgu ganbm neder vieglas smilts un kdras augsnes. Saturg, ciet augsn audzt zl ir vairk minerlvielu un organisko barbas vielu, turklt stingr augsnes virskrta veicina izturgu nagu veidoanos. Augu izvle ganbu ierkoanai liel mr atkarga no augu produktvs rabas, no ganbu izmantoanas veida, klimata, augsnes tipa, augu raksturgkajm slimbm un vl daudziem citiem apstkiem. o iemeslu d katram saimniekam ieteicams iepazties ar iem augu izvli ietekmjoiem faktoriem, lai vartu izveidot vislabks ganbas saviem zirgiem. Ieteicami btu zlaugu sklu maisjumi, kur striebrzles ir 65-70% un tauriziei ne vairk k 30-35% no kopj sugu daudzuma. Lai saglabtu augstu produktivitti, barbas vrtbu un lai ganbu zle zirgiem garotu,nepiecieama pareiza un piemrota msloana, regulra ganbu appauana un laikus veikta ganbu platbu atjaunoana. Lai noteiktu pareizu msloanu, augsnei vlams veikt augsnes analzes vai testu un uzzint augsnes minerlvielu sastvu un pH skbuma lmeni. Lai izvltos piemrotus msloanas ldzekus, jem vr di faktori: augsnes tips, augsnes raba, mitruma lmenis, gadalaiks, augu briedums, augu stvoklis, klimats un citi faktori. Veselgu un spcgu zirgu izaudzanai oti svargas ir ganbas, kurs zirgi vasar vajadzbas gadjum vartu ganties visu diennakti un bez papildu piebaroanas saemtu maksimli pilnvrtgu barbu ar ganbu zli. Uzskata, ka pilnvrtgs gananas laiks parasti ilgst vidji 150 dienas, t.i., no 15. maija ldz 15. oktobrim jeb piecus mneus, lai gan reli ts parasti izmanto ilgk. Kvalitatvas ganbas vienlaikus gan nodroina zirgiem brvas kustbas, kas pai jaunzirgiem ir oti svargas, gan ltu lopbarbu. Uzturoties saul un svaig gais, aktvi kustoties, tie iegst izturbu, spku un nostiprina veselbu, pai pc ziemas perioda, kas biei vien pavadts smacgs telps un ar ierobeotm kustbm. Turana ganbs norda zirga organismu, uzlabo elpoanas un asinsrites sistmu, veicina skeleta un muskulatras attstbu, sporta zirgiem noem nervu saspringumu, vm palielina piena producanas spju, rzeiem ilgstoi saglabjas augsta vaislas aktivitte. Zlaugi nodroina dzvniekus ar nepiecieamajm barbas vielm un eneriju aminoskbm bagtu un sabalanstu protenu, viegli uzemamm minerlvielm un vitamniem. Zlju produktivitti un kvalitti ietekm botniskais sastvs, augsnes auglba, mitruma rems, izmantoanas intensitte un papildmslojums. Pareizi kopjot un izmantojot zljus, var palielint to izmantoanas laiku un produktivitti, iegstot kvalitatvu un vrtgu zli ne tikai nogananai, bet ar kvalitatvas un vrtgas lopbarbas sagatavoanai ziemai. Zirgu ganbm vlams dabgs zljs ar daudzveidgu botnisko sastvu. Dabgajos zljos lielkoties sastopamas stiebrzles, piemram, parast smilga, truma lauzas un lou vrpata, kurai ldz ziedanai ir saldzinoi augsta barbas vrtba. Dabgo zlju sastv ir ar tauriziei, piemram, vanagnadzii, sarkanais boli, savvaas lucerna, pavu dedestia, bet visvairk izplatts - baltais boli, kas veido biezu zelmeni un pavasar agri attsts. Balt bolia priekrocbas ir spja tri ataugt pc nogananas vai nopauanas, pai tas svargi vasaras otraj pus, kad stiebrzu augana vairs nenotiek tik strauji. Ganbas zirgkopbas nozar ir oti nozmgas, ts nodroina zirgus ar veselgu, pilnvrtgu lopbarbu. Ievrojami samazina zirgu uzturanas izmaksas vasaras period. Labvlgi ietekm zirgu veselbu, dod tiem iespju brvm kustbm. Veicina zirgu savstarpjo saskarsmi, jo zirgs ir bara dzvnieks, pietuvinot to t dabiskajam dzvesveidam. Ganbas k zirgu pastaigu vieta auj to izmantot gandrz visu gadu. Zlaugu lopbarbas vrtba Latvijas saimniecbs arvien vairk pieaug zles barbas izmantoana, taj skait ar skbsien un skbbarb, samazinot spkbarbas lietoanu. Saimniekam jcenas ietaupt. Ekonomikas valod runjot, samazint izmaksas. Pc lietpratju apriniem, msu valst kopjs gada barbas daudzum zles lopbarbai jbt ne mazk par 45%, bet liellopu barbas sastv - vairk par pusi. Zles auganas tempu nosaka vides apstki, barbas vielu pieejamba un izmantojamba augsn. oti svargs ir lapu daudzums zelmen, jo ts saista saules eneriju un veic fotosintzi. Sausnas saturs zl pieaug no 15-17% veetcijas skum ldz pat 35% nobriedu zl, un sausnas miskais sastvs ir oti maings. Pc Latvijas Lauksaimniecbas universittes Dzvnieku dinanas katedras sastdt Lopbarbas kataloga apkopots biek audzto zabarbas kultru barbas vielu saturs (skat. tabulu). Tabul, redzams, ka veetcijas fzes beigs vism apskattajm zabarbas kultrm paaugstins oghidrtu saturs, bet pazemins sagremojam protena daudzums. Kopprotena saturs jaun zl ir daudz augstks, turpret veetcijas gait tas samazins, jaunas, labi mslotas zles sausn var sasniegt 300 g/kg, bet nobrieduai, vecai zlei tas var samazinties pat ldz 30 g/kg. Cukura saturs zl ir oti maings, to ievrojami ietekm saemtais saules gaismas daudzums. Aminoskbju sastvam zles proten btiska nozme ir tad, ja to izmanto vienkameras kua dzvnieku dinan. Zlei nobriestot, mains ar ne-protena frakciju sastvs ts sausn. Ne-protena slpekvielu galvens sastvdaas ir aminoskbes un o skbju amdi, kuriem
Daces trausas foto
Turpinjums 36. lpp.

~35~
aprlis-maijs, 2010
ZIRGAUDZTJIEM
Kvalitatvas ganbas zirgiem

Turpinjums no 35. lpp.
ir liela saistba ar protena sintzi. aj frakcij var atrasties ar nitrti, piemram, kamolzl. Nitrti nav indgi, bet to toksisko efektu izsauc nitrtu reducans par nitrtiem spurekl (atgremotjiem). Minerlvielu saturs ganbu zl ir oti svrstgs, tas atkargs no augu sugas, nobrieanas pakpes, augsnes tipa, mslojuma un agrotehnikas. Zle ir labs E un B grupas vitamnu avots, praktiski nesatur D vitamnu. Nozmgs A vitamna zao augu karotna avots. Visaugstkais karotna saturs stiebrzls un taurizieos ir stiebroanas un pumpuroans laik, vlk tas samazins. Stiebrzu ziedanas laik karotna saturs ir 1,4-2,3 reizes mazks nek stiebroanas posm, turklt visvairk karotna saturs pazemins kamolzlei, vismazk - pavas auzenei. Pc augu noziedanas karotna saturs vism stiebrzlm pazemins vl straujk, sklu ienkans laik tas ir tikai 23-41%, protenu, oghidrtus un vitamnus, t kalpo k pilnvrtgs barbas ldzeklis, bet taj ne vienmr ir sabalanstas visas barbas vielas atbilstoi zirgu produktivittes vajadzbm.
Zlaugu sugu izvle zelmea veidoanai

Svargi izvlties ganbu zlja ierkoanai visatbilstoko zlja sklu maisjumu, kas btu maksimli produktvs, izturgs Latvijas agroklimatiskajos apstkos un nodrointu dzvniekiem nepiecieams barbas vielas. Ieteicams st taurizieustiebrzu zelmeus, jo tie ir produktvki, tiem ir labka zles apdamba un lopbarbas kvalitte samazins lnk nek stiebrzu zelmeiem. Palaik tirg tiek piedvti dadi ganbu zelmeu ierkoanai domti zlaugu sklu maisjumi. Tie ir gan Latvij veidoti, gan ievesti no rvalstm. Izvloties sklu maisjumu, jem vr augsnes
bet lucernai 69% no karotna satura pumpuroans laik. Augiem nobriestot, tajos paaugstins ADF (nesto jeb ar skbi skalot kokiedra) saturs, kas ievrojami ietekm gan masas sagremojambas pakpi, gan ts enertisko vrtbu. Piemram, timotia zamasai stiebroanas fz ADF saturs ir ap 37%, neto enerija laktcijai NEL 6.2MJ/kg sausnas, bet pati zamasa vrpoanas fz satur jau ap 45% ADF un vairs tikai 4.6MJ NEL/kg sausnas. Noskaidrots, ka vislabk ir t zle, kur sausnas saturs ir 15-20%, kokiedras - 2930%, kopprotena -15-20%, katr barbas vienb 105-120 g sagremojam protena un 1-1,5 reizes lielks cukura daudzums. Zles misko pabu kopumu, to minerlvielu sastvu ietekm ar augu tips, klimats un auganas sezona. Augi rea uz minerlvielu trkumu augsn, samazinot auganas intensitti vai kdas noteiktas minerlvielas saturu to ns. T kopum secinm, ka zlaugi nodroina zirgiem nepiecieams minerlvielas,
~36~
pabas, kur paredzts st zlaugus. Zirgu ganbm ekonomiski izdevgi ir ierkot daudzgadgus, augsti produktvus zelmeus. Nebtu ieteicams veidot slaicgus zelmeus, kurus paredzts izmantot divus, trs gadus. Zelmeus ieteicams veidot nosusints, kaains, ar barbas elementiem bagts minerlaugsns ar stingru augsnes virskrtu, kas veicina izturgu nagu veidoanos. Mazk piemrotas ir smilainas un kdrainas augsnes ar irdenu virskrtu. Zirgu ganbm nav piemrotas oti mitras, blvas mla, kdras augsnes, k ar akmeainas, sausas, skbas, ar kalciju un barbas vielm nabadzgas augsnes. oti bstamas zirgu ganbm ir lmas, dksnji, kurmju rakumi un dadi ri. Specializtajs zirgaudztavs ieteicams ierkot sts ganbas ar zirgiem piemrotku zlja botnisko sastvu. o ganbu produktivitti ir daudz vieglk prognozt. Zirgu ganbu zelmeu veidoanai vispiemrotks ir augsts
produktvas selekciontas stiebrzu sugas. Kamolzle, pavas auzene, sarkan auzene, bezakotu lauza, auzeairenes, ganbu airene, pavas lapsaste un timoti. To patsvars ganbu zelmen var bt 65-70%. Taurizieu patsvars nedrkst prsniegt 35% no kopj sugu daudzuma. Daas taurizieu sugas trsj, pai bastarda boli, zirgiem var izraist prlieku siekaloanos, mutes gotdas iekaisumus un aknu darbbas traucjumus. Tpc ganbu zelmeu veidoanai ieteicams izmantot galvenokrt stiebrzles vai taurizieu un stiebrzu sklu maisjumus. Ieteicamie zlaugu sklu maisjumi atspoguoti tabul. emot vr, ka zirgi zli nograu diezgan zemu, zelmen btu ieteicams palielint apakzu patsvaru, kas veicina blvas, pret izmdanu izturgas velnas veidoanos. Atkarb no sklu kvalittes, kopjai sklu izsjas normai jbt 35-45 kg/ha. Lai uzlabotu zles kvalitti, sugas ilgstoku noturbu zelmen, sklu maisjumos ieteicams iekaut dadas vienas sugas irnes. Ganbu ierkoanai var izmantot ar dabiskas pavas, kuru zelmenis ir saldzinoi bagts ar vrtgm zlaugu sugm. Nepiecieambas gadjum ds pavs veic atsevius agrotehniskus paskumus - novc nevajadzgo apaugumu, izldzina cius un kurmju rakumus, lokli nosusina, mslo. Zelmeu bojjumu viets iesj zu sklu maisjumu. Dabiskajs zirgu ganbs bez vrtgajm taurizieu un stiebrzu sugm ir vlamas ar savvaas sugas imenes, parastais pelais, pavas mtra, savvaas mrsili, cigorii. Visas is sugas ar savm speciskajm garas pabm rosina apetti, iem augiem ir rstnieciska nozme gremoanas traucjumu novran. Ganot zirgus dabiskajs ganbs, paa uzmanba jpievr zelmea botniskajam sastvam. Taj nedrkst bt zirgiem indgi un kaitgi augi. pai bstami ir tie indgie augi, kas satur nervu sistmu ietekmjous alkalodus, jo pret tiem zirgi ir pai jutgi. Lai gan lielk daa indgo augu atbaida zirgus ar nepatkamu, sveu smaru, dzvnieki dareiz tomr tos apd. Indgas ir gundegas, kosas, zils kurptes, bikrsli, strutene, meln velnoga, indgais velnarutks, rudens vlziede u. c. Ganbs, kurs ir sastopami indgie augi, nedrkst gant izsalkuus zirgus. Indgie augi jizrauj ar vism saknm vai japkaro ar herbicdiem.
Raksta sponsors SIA Kurzemes Sklas

aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
ZIRGAUDZTJIEM Zlaugu sklu maisjumi ganbu ierkoanai zirgiem

Sugas patsvars maisjum % Zlaugi Austrumu galega Sarkanais boli Hibrda lucerna Baltais boli Timoti Pavas auzene Kamolzle Niedru auzene Auzeairene Ganbu auzene Sarkan auzene Pavas skarene Minerlaugsne Viegla 25 20 25 30 10 60 0 30 20 10 10 15 0 25 20 vidji smaga smaga 20 20 25 20 10 10 10 35 0 25 0 30 20 10 50 25 25 15 15 15 15 15 Kdras augsne 15 10 20 20 -
HorseMax Profesionu izvle

Barbas vielu sastvs zabarbas kultrs g/kg
Kultra un attstbas fze Auzas stiebroan piengatavb Timoti stiebroan vrpoan ziedos pc ziedanas Kamolzle stiebroan skaroan ziedos pc ziedanas Sarkanais boli pirms ziedanas ziedanas skum pilnzied ziedanas beigs Lucerna pirms ziedanas ziedanas skum pilnzied ziedanas beigs Barbas Sagremo- Kokiedra Cukurs Ciete vienbas jamais g/kg g/kg g/kg /kg protens g/kg 0,15 0,20 0,18 0,21 0,24 0,25 0,17 0,19 0,22 0,24 0,15 0,17 0,19 0,21 0,16 0,18 0,19 0,20 15 13 24 23 21 19 26 25 23 20 23 21 20 19 30 29 28 26 37 87 50 74 99 120 45 64 94 125 35 52 65 73 42 58 71 91 24 38 20 22 24 24 32 35 38 39 13 14 15 15 7 8 9 10 6 30 6 7 8 10 6 7 8 11 6 7 8 9 6 8 10 15
Sastvs:
5% Baltais boli 30% Ganbu airene 10% Sarkan auzene 25% Niedru auzene 15% Timoti 15% Pavas skarene
Kvalitatvi zlju maisjumi SIA Kurzemes Sklas veikalos Tlr.: 63222718 e-pasts: ks@seed.lv www.kurzemes seklas.lv
Zirgu paskumi muzej atcelti

Latvijas Etnogrskais brvdabas muzejs ar nolu pazio, ka nansilu iemeslu d maij paredzt Zirgu diena un izstde Zirgs pie zirga, rats pie rata nenotiks.
aprlis-maijs, 2010
~37~
Daces trausas foto
ZIRGAUDZTJIEM
Zias no izsolm Eirop

Augstk cena par zirgu 155 000 eiro, astoi zirgi prdoti uz rzemm, pieci zirgi prdoti par cenu virs 50 000 eiro, bet vidj cena par zirgu 42 333 eiro, kopja summa 88 9000 eiro: di ir raksturojoie skaiti par otro Varendorfas klasisko izsoli, kas notika 26. mart. Apmierinta ar sasniegto ir viena no izsoles paniecm Suzanna Msnere: Esmu oti priecga par rezulttiem un klientu atsaucbu. Priecjamies par pircjiem, kuri mekl talantgus zirgus, kas viegli jjami un kopjami, jo ir pareizi trenti. izsole pierdjusi, ka msu lozoja ir pareiza. No 21 zirga liels rpgi atlasts un pc klasiskm metodm trento zirgu kolekcijas izcls kastrts, kas jau veiksmgi piedaljies PSG lmea sacensbs, Fats Domino. Sandro Star pcncjs piedaljies valsts jauno zirgu empiont un pasaules jauno zirgu empiont. Atrast tik izcilus zirgus nav viegli. Izsoles rezultti liecina, ka vrts zirgus trent un piedalties
CSW 2010 Varendorf, Vcij
atveda pardt savus zirgus, ststja olcs. Vcij ir oti daudz izcilu iejdes jaunzirgu, bet msdiens tos cenas apmct prk strauji, un ir skumji noskatties, cik daudzi no daudzsoloajiem beidz savu karjeru prk tri. Ms gribam pierdt pretjo, lietot trenimetodes, kas respekt katru zirgu, t spjas un vecumu. To novrt ar pircji.
Pavasara Elites izsole Feht Vacij

Folkestone par 80000 eiro iegdjs ameriki.
Drgkais Oldenburgas irnes zirgs Sailor Moon.
ar tiem sacensbs, kur tie var apliecint savas spjas, teica izsoles vadtjs Folkers Raulfs. Par spti nanu krzei, izskats, ka vl joprojm saglabjies labs tirgus elites klases zirgiem, ar kuriem ir patkami jt un ar kuriem apieans nesagd grtbas. Drgkais izsoles zirgs prcelsies uz Berlni, bet otrs drgkais Barry White, ko prdeva par 85 000 eiro, brauks uz Reinzemi. Barry White no Metteur ir Bdenes-Virtenbergas irnes rzelis, kas uzvarja rzeu licencanas test Dienvidvcij 2009. gad etrgadniekiem zem segliem un kvalicjs valsts jaunzirgu empiontam. 82 000 eiro bija tre lielk summa, ko samaksja par Vestfles piecus gadus veco Ehrentanz no Johnny Cash, kas ar pankumiem beidza 30 dienu testu un ir
~38~
uzvarjis vairks sacensbas jaunajiem zirgiem. Hanoveras irnes ve Aretha, kas start tre lmea shms, un ir ar izcilu izcelsmi (Weltmeyer x Rubinstein), tika prdota par 68 000 eiro, bet piecgadg Natalie Cole (Florencio x Don Primero) aizgja par 58 000 eiro. Suzannas Msneres un Fabiana olca galven ideja ir, ka zirgu sagatavoanu nedrkst sasteigt, un tiem jbt trentiem pareizi un atbilstoi vecumam. Zirgi tiek trenti pc laika prbaudi izturjuas klasisks iejdes metodes. Tiei lozoja liel mr izraisja pircju interesi izsoli Vtelshof apmeklja 600 klientu. Lielk daa zirgu palika Vcij, piecus nopirka klienti no veices, bet pa vienam zirgam prdoti uz Lielbritniju, ASV un Austriju. Kentuki Pasaules Janas sporta sples ir mris Bavrijas irnes Dressage Royal pcncjam Armstrong, ko par 46 000 eiro iegdjs Austrijas paraolimpisks iejdes jtnieks, kur jau ir kvalicjies pasaules empiontam. is pircjs ierads jau vairkas dienas pirms izsoles, paminja jt ar Armstrong, un tas viam oti iepatiks. Tpc vi atcla lidojumu mjup un jja ar zirgu katru dienu. Vi bija oti priecgs, kad uzvarja vairksolan, paststja Fabians olcs. Ja, sagatavojot 2009. gada izsoli, ts organiztji ceoja zirgu mekljumos vairk nek 4000 km attlum, oreiz viss notika otrdi. Zirgu panieku un audztju interese prdot savus zirgus msu izsol bija tik liela, ka daudzi pai
Tumi brais Oldenburgas irnes rzelis Sailor Moon (no Sandro Hit x Rohdiamant x Zirkoon) kuva par visdrgk prdoto rzeli 2010. gada Oldenburgas sporta zirgu Pavasara Elites izsol, kas notika Feht 27. mart. Amerikniete Marta Kaufmane no Losandelosas Kalifornijas tat iegdjs o rzeli par 140 000 eiro.
Drgkais Hanoveras izsol bija Scampolo.
Otrs drgkais izsoles zirgs bija tumi rudais rzelis Sohn der Sonne (no Sir Donnerhall x Sion x Pik Bube), ko prdeva uz Zviedriju par 100 000 eiro, bet uz Franciju dosies tumi brais Diamond Forever (no Diamond Hit x Royal Diamond), kas sasniedza mura cenu 70 000 eiro. Amerikniete Kristna Vinios un vias vecki iegdjs Folkestone (no Fidertanz x Rubinstein) par 60 000 eiro. Piecus zirgus nopirka meksikniete Monika Bursena, kura tos veds uz Floridu. Kop uz Ziemeameriku aizceos 13 zirgi. aj izsol prdeva 45 Oldenburgas irnes sporta zirgus, no tiem 25 tika
Raksta sponsore Anita Blauberga Vasaras sezon iespja trenties janas sport Pierg Rmav. Prdod jaunzirgus. Tlrunis uzzim: 29411829
aprlis-maijs, 2010
ZIRGAUDZTJIEM
Berry White otrs drgkais zirgs CSW izsol.
Publicittes foto
Drgkais zirgs CSW izsol Fats Domino.
rzemju pircjiem. Vidj izsoles cena bija 28 000 eiro.
Ferdenas Pavasara Elites izsole

2010. gada Hanoveras Pavasara Elites izsol Ferden Vacij visdrgkais zirgs bija Scampolo (no Sir Donnerhall x Weltmeyer x Abajo xx), ko par 127 000 eiro iegdjas kds iejdes stallis no Vestfles, ko prstvja Francs Bleizers. Melnais rzelis Santander Hit (no Sandro Hit x Weltmeyer x Aarking xx) prdots
par 90 000 eiro uz Hamburgas iejdes staiem, ar segadgo licencto rzeli Lehmann (no Londonderry x Argentinus) iegdjas tas pats pircjs par 88 000 eiro. Ameriku iejdes fani norpirka tumi bro vi Romanze K (no Riedinger x Davignon x Weltmeyer) par 51 000 eiro, bet Blue Hors audztava iegdjs Darnell (no Don Freerico x Waikiki x Western Stern) par 50 000 eiro. Labkais konkra novirziena jaunzirgs bija Crespa ( no Contender x For Pleasure), ko par 87000 eiro iegdjs Lielbritnijas
prstvis. Izsol bija ar kumeu kolekcija. Drgkais no tiem bija Bonifatius x De Niro pctecis Botscha er, ko prdeva pircjam no Zviedrijas par 32 000 eiro. Vidj kumeu cena bija 6930 eiro. Vidj Hanoveras sporta zirgu cena 30 345 eiro. Kop tika prdoti 75 zirgi, no tiem 35 pircjiem no rzemm. Visvairk zirgu iegdjs pircji no Dnijas, Lielbritnijas un ASV.
Populrkie rzei KWPN
Aicinjums uz sacensbm
Tumi brais KWPN licenctais rzelis Uphill (no Oskar x Apollonios xx) Klubs Viktorija aicina uz sacensbm Jtnieku klubs sadarbb kuvis par vispopulrko vaislas rzeli Jtnieku klubs Viktorija , sadarb bViktorija ar Jauno j tnieku skolu ar Jauno jtnieku skolu Inukaln Nderland 2009. gad. rzea panieks Inukaln 15. maij organiz trenisacensbas konkr. Sacensbu 15. maij organiz Gerts Villems van Norels deklarjis mris ir veicin t jaunatnes sporta atttrenisacensbas stbu, piesaistot aizvien konkr. Sacensbu ir piedal veicint KWPN biedrbai 354 apsklotas ves. vairk jauno sportistu, k ar veicinmris t amatieru anos Otrs aktvkais rzelis aj zi sacensbs. jaunatnes sporta attstbu, piesaistot vairk jauno sportistu, k ponijiem, Paredzts vadaizvien bas marruts brniem gan ar zirgiem, gan bijis Vivaldi (no Krack C x Jazz x ar veicint amatieru piedalanos amatieru un ieskaites sacensb s nestartjou sportistu marruts, k Ul ) ar 285 reistrtm skloanm. sacensbs. ar marruti div s fzs, ar prlekanu un ar dokeri, kuros Reiting treo vietu ieem 2008. gada Paredzts vadbas marruts brniem dal bnieki var s piedal ties bez ierobeojumiem. licencanas empions Ampere (no jus gaida rozetes, diplomi un patkamas balvas. Uzvar t gan ar zirgiem, gan ponijiem, amatieru Rousseau x Flemmingh) ar 216 vm. Pas kumu atbalsta specializ t s zirgu bar bas Baileys un un ieskaites sacensbs nestartjou Ceturtaj viet ierndojas KWPN 2007. Eggersmann. Aicin ti ar marruts, citi atbalsttk ji. ar marruti sportistu gada lderis Jazz (no Cocktail). 2009. Dalbnieki vardivs pieteikties dz 14. maijam, rakstot fzs,lar prlekanu un ar dokeri, gad ar tumi rudo iejdes novirziena vai zvanot pa t lruni 29455333, klubs.viktorija@inbox.lv kuros dalbnieki vars piedalties bez Ivetai. rzeli lecintas 214 ves. Tranes Nolikumu skatierobeojumiem. t www.zirgam.lv Uzvartjus gaida elites rzelis Gribaldi (no Kostolany) rozetes, diplomi un patkamas balvas. izmantots 175 vju skloanai. Paskumu atbalsta specializts Populrkie KWPN reistrtie zirgu barbas Baileys un Eggersmann. konkra novirziena rzei ir Holteinas Aicinti ar citi atbalsttji. irnes Indoctro (no Capitol I x Caletto Dalbnieki var pieteikties ldz 14. II) ar 275 vm, tam seko Singapure maijam, rakstot klubs.viktorija@inbox. (no Acorado) ar 252 vm un Zirroco lv vai zvanot pa tlruni 29455333, Blue (no Mr. Blue x Voltaire), kam Ivetai. Nolikumu skatt www.zirgam.lv reistrtas 243 lecintas ves. KWPN vispopulrkais vaislas rzelis Uphill. aprlis-maijs, 2010
Publicittes foto Publicittes foto
~39~
Publicittes foto
KOLEKCIJA
Daudzveidg kolekcija
Inese Ruskule
Ilzes Bies ikdiena bijusi saistta ar mcbu procesu un skaitiem, ilgus gadus strdjot par ekonomikas un grmatvedbas pasniedzju Rgas Valsts tehnikum. Tau rpus darba, izrds, viss bija un joprojm ir saistts ar zirgiem. Ilze Bie oti nopietni pievrsusies kolekcionanai, kas kuvusi par vias sirdslietu. Kundzes krjumos ir daudz dadu lietu ar zirgu attlojumu. Ienkot vias dzvokl un ik pc laicia palkojoties cit virzien, var atklt, ka it visur ir zirgi. Tie redzami pat uz lielks daas no virtuves piederumiem. Tik nopietnas kolekcijas tapanas pamat noteikti jbt kdai iepriekjai saistbai ar zirgiem, vai t ir? Zirgi bija mana ikdiena jau kop brna kjas. Dzvojm vectva lauku st Gargausk, kas atrodas starp Gulbeni un Tirzu. imenes saimniecb bija etri zirgi, ar kuriem veicm visus lauku darbus un, protams, tas bija ar galvenais transporta veids. Jau no paas brnbas piedzvoju daudzus negadjumus ar zirgiem, kas parasti beidzs ar traumm. Tomr man vienmr stvja blakus sargeelis, un viss beidzs labi.
Tas js neatturja no saskarsmes ar zirgiem turpmk? N, nemaz. Atkal gju pie zirgiem. Laukos nodzvoju ldz sepadsmit gadu vecumam. Un aj laik bija darts daudz darbu ar zirgiem gan ecju, gan braucu uz paujmanas un siena grbeka. Kas gan varbt skaistks par to, k jt mness gaism uz sirma zirga... Kad skt mcties Rg, izdevs saglabt kaut nelielu saistbu ar zirgiem? Prceoties uz galvaspilstu, sku mcbas Kultras darbinieku tehnikum. Tad Rg bija hipodroms, uz turieni ar gjm vrot rikotju sacensbas. Vai jsu kolekcija jau ska tapt jaunbas gados? N, kolekciont lietas ar zirgu attliem sku tikai 1985. gad, kad strdju par grmatvedbas pasniedzju Rgas Valsts tehnikum. Jaunb pat tda doma neienca prt. Viss sks ar atkltu kolekcionanu. Tolaik ar pirmo reizi apciemoju savus radus Austrlij. Protams, ka aj valst zirga simbolika ir attlota uz dadiem priekmetiem, tad ar sapirku lietas ar zirgu attliem. Tikai vlk vedu lietas savas kolekcijas papildinjumus no daudzm pasaules valstm, ts
Tikai neliela daia no plas kolekcijas.
dvinja ar draugi un pazias. Kolekcionanai pievrsties arvien nopietnk? Sku Rg apmeklt kolekcionru sanksmes Meapark, Sarkandaugav un Mazaj ild. Ldztekus atkltu krjuma papildinanai nopietni sku
pievrsties ar mazo kalendru kolekcijai. Vakar saskaitju, ka man tagad ir 1800 mazo kalendru. Turpinjum iegdjos ar zirgu grias, un t tas ar izvrts plaum, un tagad dzvokl ir grti ieraudzt kaut ko bez zirga attla. Sku pirkt ar citu kolekcionru dar-
Foto no Ilzes Bies persong arhva
Veckais brlis Ilzi vizina rotalietu pajg. Via nekad nav spljusies ar lellm, tie vienmr bijui zirgi gan specili pirkti, gan vlk paas przmti no grmatm un salmti uz biezka papra, izgriezti, lai vartu ar tiem darboties.
~40~
aprlis-maijs, 2010
Foto no Ilzes Bies persong arhva
KOLEKCIJA
bus, un tas nav lts prieks. Vai ar tagad braucat skatties sacensbas ar zirgu ldzdalbu? Agrk apmekljm daudzas sacensbas. Mana otr mk aizrauans bija braukana ar auto. Tagad pati gan vairs nesos pie stres, tau ad un tad aizbraucu uz sacensbm. Uz Kleistiem dodos paskatt konkru, prn biju ar Brvdabas muzej uz pajgu braukanas sacensbm. Skatos ar Eurosport kanl redzams sacensbas. Sekoju ldzi gan msu sportistu veikumam, gan ar rzemju notikumiem. Ilze Bie atzst, ka da veida kolekcionana ir oti drgs prieks. T izmaksas ir pieldzinmas zirga uzturanai stall. K gan citdi, ja kolekcija sastv no mazajiem un lielajiem kalendriem, sendienu un msdienu atkltnm, smalkiem uzpirksteiem, dadu materilu grim, kru komplektiem, puzlm, krbim, spilvendrnm, segm, zmjumiem, grmatm, uzlmm, iltavm, cigareu pacim, priekautiem, lietussargiem...
Porcelna grias, uzpirkstei u.c.
Atkltne, Latvija, 1924. gads.

Atkltne, Latvija, 1930. gads. Atkltne, Latvija. Ilzes Bies zirgi virtuv.
Lauku atbalsta dienesta paziojums

Lauku atbalsta dienests izsludina atklta konkursa projektu iesniegumu pieemanu Eiropas Savienbas Eiropas Lauksaimniecbas fonda lauku attstbai (ELFLA) un Lauku attstbas programmas (LAP) paskumam Lauku saimniecbu modernizcija saska ar Ministru kabineta 2009. gada 14. jlija noteikumiem nr. 783 Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu atkltu projektu iesniegumu konkursa veid lauku un zivsaimniecbas attstbai un Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem nr. 1209 Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu atkltu projektu iesniegumu konkursu veid paskumam Lauku saimniecbu modernizcija. Astots krtas projektu iesniegumu pieemana notiks no 2010. gada 5. maija ldz 2010. gada 30. decembrim vai ldz laikrakst Latvijas Vstnesis publictajam paziojumam par krtas noslgumu saska ar 2009. gada 20. oktobra MK noteikumu nr. 1209 13.2 punktu. Astots krtas pieejamais publiskais nansjums lauku saimniecbm ir 41 499 120 LVL (etrdesmit viens miljons etri simti devidesmit devii tkstoi viens simts divdesmit lati) un lauksaimniecbas pakalpojumu kooperatvajm sabiedrbm (LPKS) ir 10 000 000 LVL (desmit miljoni latu). Iesniegto projektu stenoanu veic divu gadu laik no lmuma par projekta iesnieguma apstiprinanas. Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie nordjumi ts aizpildanai atrodami mjas lap www.lad.gov.lv sada ES atbalsts. Projekta iesniegumi jiesniedz Lauku atbalsta dienesta reionlajs lauksaimniecbas prvalds (RLP) juridiskm personm pc juridisks adreses, ziskm personm pc projekta stenoanas adreses. Reionlo lauksaimniecbas prvalu adreses atrodamas mjas lap www.lad.gov.lv.
LAD struktrvienba Austrumlatgales RLP Dienvidkurzemes RLP Dienvidlatgales RLP Lielrgas RLP Viduslatvijas RLP Zemgales RLP Ziemeaustrumu RLP Ziemekurzemes RLP Ziemevidzemes RLP KOP LAD prvaldm Finansjuma apmrs, LVL 2 539 525 6 276 134 3 850 082 4 492 987 2 866 125 8 772 818 2 499 096 4 248 677 5 953 676 41 499 120
aprlis-maijs, 2010
~41~
ATPTAS BRDIM
Novele par ingizhana zirgu

Zigmunds Skuji
(Fragmenti no grmatas Ststi 1968, izdevniecba Liesma, Rga, 1969) Ar pavasara atnkanu ingizhana bezgalgs jtnieku armijas sakustjs un pa ielejm un klajumiem gzs uz rietumiem, izlaupot un izpostot visu, kas ce; pinkains zirgu muguras vioja k karsta, satrakota straume, tdams virmojo sviedru migl ts smaku prmkt spja tikai degoo pilstu dmi un izlieto asiu dvinga. Karaspkam prvietojoties, nekdas nometnes netika celtas, sos atptas brus karavri ar pavadm sauj nosnauda uz zemes starp zirgu kjm, pagalv pasvieot vairogu vai bultu maksti. /../
vi, noguruma nepazdams, it k bez mazks pieples turpinja auot straujaj vilku lks, stalti izsljis krpaino kaklu. Liels zilgani ms acis, kas spilgt gaism atsita gailoas ogles srtumu, raudzjs pasaul zikr vrb. Debi viegli varja satraukt, vi bija jutgs un tras dabas, tau nekad nepadevs neciengm bailm. Reiz kipaku zem, ingizhanam medjot mea ckas, no niedrja izskrja bars kuiu
ingizhana rumaks, stepes savvaas negribu, man riebjas, zirgu pctecis, rsgans, domja Debe. Bet es platkrtains rikotjs ar ingizhans (apm. 1165-1227) bija lielkais iekarotjs, kdu pasaule esmu zirgs. ingizhans ir jtnieks. melnm kjm un melnu jebkad pazinusi. Tiek uzskatts, ka vairk nek trs miljoni cilvku mirui Un jtnieks grib, lai es lecu. Zirgiem das sloksni garm pri muvia karagjienos. ingizhana skulptra atrodas netlu no Mongolijas neviens piekrianu neprasa. Zirgurai, nekad neatrads tlk galvaspilstas Ulanbatoras. giem jlec ar tad, kad riebjas. Man par trijiem soiem. Valdnieriebjas, un tomr es lku. ka zirgu sauca Debe, kas un, ilkus akstindami, drzs vajtjam Debe pieglauda ausis, skumjm acm mongou valod nozmja bulta, un via virs. Prsteigtais valdnieks sarva zirgu piesieanai visur ldzi tika vadts zelta sti- stvus, bet tik strauji, ka pats izlidoja no atskatjs pr plecu un lni uzkpa uz enis. Pie otra tda paa zelta stiea parasti segliem. Debe sajuta va palaisto pavadu, diem. Bet, kad Debe to bija izdarjis, vi sja svto rzeli, uz kura sirojumos, acm viam pamira sirds un aizmiglojs skati- pki sajuta, ka ienst ne tikai ingizhanu, neredzams, ldzi jja mongou karapulku ens, tomr vi sptgi palika tacias vid. kas uzbudinjum turpinja krampjaini augstkais virspavlnieks kara dievs Sulde. /../ Pc notikuma ingizhans pavlja raustt pavadu un rvt pieus, bet ar pats sevi. Sirds krts ska brzmaini pukstt Lai visa jtnieku varza atkal btu zirgos savam zirgam izkalt zelta iemauktus. k toreiz, kad kipaku zem vi viens, bet un piln kaujas krtb rind pa simtam, Un tomr laimgs Debe nejuts. Jo vajadzja ne vairk k desmit gonga sitie- tlk mongou armijas aizklda no dzim- lepns un brvs stvja pret kuiu baru, kad nus. Pirmie aizjooja izlki, zilie vilnas tajiem Kerulenas un Ononas krastiem, jo ingizhans, izsviests no segliem, gulja uz apmeti noplvoja k tumi sprni. Vl pc biek viu apsda skumjas un mokoas niedrju takas. Sveicinot valdnieku, pie Debes kjm mirka ce devs dzelzs kreklos trptie ilgas. Sveu kalnu krslainajs aizs acu visapkrt gulja pai dikie mongou nukeri, bruoti ar puainiem piem un priek rdjs za stepe, kur vi k mazs augstmai, bagaturi un neijoni. Brd, kad lkiem zobeniem, smago loku strlnieki, kume bija zdis mtes pienu, nakts zem ingizhans jau iers krps, lai izlktu nieu degpodu metji un nocietinjumu nepazstamm zvaigznm sapos nca grvji. ingizhans jja kaut kur pa vidu, rgt vrmezu smara. Reiz ar prieku no segliem, Debe negaidot ar skau miesassargu un karodznieku ielenkts. Bez pagaisa ar daa spka. Debe joprojm zviedzienu izsljs pakakjs, un valdiemesla pau troksni necla. Kpja tikai auoja, lepni izsljis kaklu, bet kjas ita nieks nokrita uz vaidoajiem diem ldzs puteki un sviedru migla. Un pki k arknu siksnu saisttas. /../ Valdnieka saviem augstmaiem. Bet Debe vien prsteigt ienaidnieka priek glui k no pavles Debe izpildja tikpat labi k agrk stiepien nolca no paaugstinjuma un, zemes izvirda mongou jtnieku mutuojo brzs caur uguni, deni un asinm, aidja asti mtdams, aizlkoja pa tirgus laustraume un atskanja erminoais kaujas ienaidnieka karavrus, bradja sievietes un kumu starp lu kaudzm, gruvekiem un sauciens: kh-kh-kh---... Un nu jau brnus, bet draisks nebdnbas viet ta- pavru sakurtajiem ugunskuriem. Pc notikuma ingizhans pavlja visapkrt trakoja dmi, un tikpat slapji k gad izjuta tikai nospiedou riebumu. Debem noemt zelta iemauktus. Valdniezirgu sni nosvda ar jtnieku zobeni. tgadjs t, ka mongou karsto, ks lika sev seglot citu zirgu, bet Debi atpk un izturb Debem ldzinieku alkatgo straumi gandrz ve- deva vissliktkajam simtniekam par nastu nebija. Kad citi zirgi tikko vairs selu mnesi nosprostoja kdas drosmgi nesju un ratu vilcju. turjs kjs, zemu nokrui galvas, aizsargtas pilstas mri. ingizhans iz/../ Saemot Debes pavadu, vrelis trcom astm un putainm paslpenm, deva parasto pavli: dzt pret pilstas iekunkstjs prk labi vi pazina
aizstvjiem neapbruotus gstekus. Kad visapkrt mrim bija sakrvus tik augstas krituo kaudzes, ka pau mri vairs nevarja redzt, mongoi beidzot ielauzs pilst. Izdeguaj citadeles torn, ap kuru bez mitas rioja maitu lijas, uzvilka ingizhana balto septiastaino karogu. Dzvus palikuos aizstvjus mongoi sadzina tirgus laukum, sasaistja ar das siksnm, virs uzsvieda du krtu un uz vaido dzru galda sarkoja uzvaras svtkus. /../ Pieldzis kara dievu Suldi, lksmbas viet atjja ar lielais valdnieks. Slogojums bija apmram piecas pdas augsts, uzlkt uz t Debe varja kaut vai no vietas, bet, raugoties cilvku galvu, roku un kju jkl, kas blda lauk no du apakas, viu krtjo reizi prma tda drmba, ka kuva grti elpot. ingizhans atkal bez jgas raustja pavadu un rvja pieus: dar-hal! Ho-Hal!
Es
~42~
aprlis-maijs, 2010
ATPTAS BRDIM
ingizhana audgo dabu, lai par dvanu priectos. odien valdnieks atriebbas slps tkoja redzt apkaunoanu un mokas. Bet jau rt pat, dusmm rimstot, aukst sirds varja no jauna atsilt mlestb un likt prk bargi samakst prlieku iztapgajam kalpam par neciengu izturanos pret valdnieka zirgu. /../ savrup, dakrt aizlzdams no prjiem zirgiem tik tlu, ka dienm ilgi tos pavisam aizmirsa. Debem patika klausties, k dzied putni. Vi mlja lkoties vveru dejs ciedru koku zaros, skudru darbgaj tekalan starp zu stiebriem un mkou maingaj pldum virs zilajm kalnu galotnm. Augstien, kur nebija iemta neviena taka, vi atrada dzidru strautu ar gardu, spirdzinou deni. eit auga ar dvaini kails krms, kura miza smaroja pc dzimts Kerulenas un Ononas stepm. Bet vl tlk ceu aizrsoja stva, baismga aiza, kas pastvgi tins salt dmak; nejaui nobrucis akmens taj pazuda bez mias, tikai pc ilgka laika kaut kur neapjauam dzium nodrdja k tls prkons. Starp klinu bluiem tums ad tad uzzalgoja vilku acis. Bija baismgi, bet reiz ar vilinoi. Saspringtiem muskuiem vi raudzjs apkrt, skaidri apzindamies, ka ir viens pats un var paauties tikai uz saviem spkiem. bet kura elpa gais jau bija jtama. /../ eiz Debi no snauda pamodinja draudgs troksnis. Pirmaj mirkl, vsiem drebuiem trpjot du, vi vl neapjauta skau cloni, bet, mazliet atguvies, saprata, ka tuvojas negaiss. Tumsa bija bieza un smacga. Pki pada ilbinoa gaisma, izlocdams debess k arkna cilpa. Un tda pc tam nodrdja t, it k visaugstks kalnu virsotnes btu nobrukuas un gztos lej pa nogzi. Vi skaidri sajuta drebam zemi. Un, debesm vlreiz spokaini uzliesmojot, Debe ieraudzja pr ieleju veamies milzgu krpainu vilni. Nekdas ielejas vairs nebija, bija tikai vilnis. Zirgi sprausldami, krkdami auoja tiei urp. Debe, izsljis galvu, mets uz prieku. Karsts elpas un sviedru smakas mutulis strauji tuvojs. Pa labi un kreisi jau staipjs slapji kakli, negaisa uguns spdja baltas, bezprtgas acis. Debe, gandrz vai lidodams, visiem spkiem cents lauzties sus, bet zibeu ptagotais zirgu vilnis strauji auga, iekaudams viu ar katru brdi ciek. Acu priek tagad jau plvoja kda aste, no abm pusm mcs virs elsojoi vderi, dreboas krtis, karsti purni. Viu spieda, grda, stma un sprdja. Kds viam koda kakl un ieda nss slienas. Kds priek paklupa. Debes brdinjuma zviedzienu neviens nedzirdja, patiesb tam ar nebija jgas, pagriezties tikpat nevarja; vi sajuta savas kjas uz plokoas miesas un tik tikko nepakrita pats. Biez tkstogalvain masa, uzmusi trumu, dzins tlk, briem sviezdams pa labi, briem pa kreisi. irmoreiz m Debi prma stas ausmas un nves bailes: uz kurieni? Uz kurieni? Kpc? Bet via kliedzienus neviens nedzirdja, un uz via jautjumiem neviens neatbildja. /../ Auot kuva aizvien grtk, Debe bija iespiests bar tik ciei, ka tikai ar plm varja ievilkt elpu. Vi vairs nezviedza, tikai platm acm raudzjs apkrt. Vilnis gzs uz prieku. Dakrt zviedzieni skanja zem via kjm. Bailes nomainja dvaina vientulbas smeldze, ko savukrt nomca kdreiz jau izjusts riebums un galu gal vienaldzba. Gais skaidri varja just saltu vsmu, bet zirgi turpinja drzties uz prieku. Un ar Debe turpinja auot ldz ar citiem zirgiem, jo vi vairs nebija Debe, bet piliens viln.
~43~
ietiem lstot un vjiem gaudojot, atnca ziema. Auglg ielej upes krast ingizhans pavlja karaspkam uzcelt kurenus un miergi sagaidt jaunu pavasari. /../ Kureniem pa starpu ganjs kara zirgi, kamiei un ratos jdzamie vri. vm un kumeiem tika uzslieti pai aploki, bet tkstoiem visdadks spalvas rezerves zirgu aiz nometnes ganjs savvaas baros ldz pat zilajm augstienm, kur ieleja pakpeniski prgja krmiem un kokiem apauguos kalnos. Debe stvja pie dzelzs stiea ldzs simtnieka jurtai. Trs reizes dien viam deva st vislabkos graudus. Nekas nebija jdara; kpt valdnieka zirgam mugur simtniekam joprojm pietrka drosmes. Un tomr laimgs Debe nejuts. Vj ukstja auss tls Kerulenas pavasargs alkas. Dki sprddams aiz nekustbas ieskstjus kjas, vi skumjos nomoda sapos redzja sevi kop ar staltragainiem brieiem brvi auojam pa zaajm mongou stepm, kur virs galvas plets zils, plas debesis ar augstu lidojoiem rgiem. Vi juta, ka pamazm apveas ar taukiem, kst vienaldzgs un truls. /../ Sagaidjis gaiu pilnmness Piemineklis n, pie cea uz ingizhana kapu. nakti, kad ieleja pals, aukst gaism laistjs k spoa zobena asmens, ad kalnain apnika, Debe atgriezs Debe norvs no dzelzs stiea un, tramgi ielej, kur pieturjs siltks un rikodams starp mieg iegrimuajm nepta tik asi vji. Ieraudzjui bezbdgi jurtm, devs uz savvaas ganbm rikojoo Debi, sajutui via ldzatnests meainaj klinu augstien. sves smaras, daa zirgu aizdomgi saslja ausis, citi turpret, priecgi zviegdami, uvum savvaas ganbas neizskatjs aicinja pie sevis. Debe tomr neapstjs, tik vilinoas, k raugoties no bet skrja savu ceu. tlienes; zle bija liesa un nobradtie krmi Kda jums daa gar mani, vi domja, sausi un dzelkaini, un tomr Debe juta un kda man daa gar jums? Vietas pieatgrieamies dzves prieku. Beidzot vi tiek visiem. Ganieties js, kur jums patk, pats par sevi bija kungs un varja dart, es ganos, kur man patk. kas patika. /../ Ak, kas te bija zirgu! StruDienm pieemoties siltum un pie mongou kleperi spieds pos k aispoum, zirgu bari kuva tramgki. Ielej tas, garkaklainie arbu rikotji krpjs aizvien biek pardjs gani, viu klieun ddjs, viegli aizkaitinmie kaukzieu dzieni atbalsojs malu mals, kurdami bri zviedza, kods un sprs, raibie persu asins neskaidru trauksmi. Bet ar kluss kankani sav starp mlinjs un bubinja. nakts stunds, kad tlum tikai li gaudoBija ar tdas sugas, droi vien atdztas no ja sui, nebija vairs sta miera; zirgi slaistja tlienes, ko pat pazt nevarja badgi kaklus, pleta nsis un vrgi klausjs. Bija rmas, lepni skaistui un slinki daii, tda sajta, it k ganbm slepus zagtos aplipui pai saviem msliem. klt zvrs, kuru pau vl nevarja mant, Debi burzma nevilinja, vi turjs
aprlis-maijs, 2010
KONKURSS
Latvieu tlnieka zirgs iekaro pasauli

Dace trausa
Latvieu tlnieks un msu zirdzinieku saimei pazstamais mkslinieks Edvns Krmi samis augstas raudzes starptautiska konkursa pirmo godalgu par skulptru Pdjais mohiknis. Par to liecina saemt pankumu apliecino vstule. EX ARTE EQUINUS III Sponsors: Art Horse Magazine Godtais mksliniek! Ar prieku paziojam, ka Jsu darbs ir izvlts par uzvartju Ex Arte Equinus III Equine Art mkslas izstd. Vrttja Sjzena Leilande ir pierusi pirmo vietu skulptru kategorij Jsu darbam Pdjais mohiknis. Vias komentri par o mkslas darbu: Pdjais mohiknis izceas k spcga, msdienga skulptra. Vizulais iespaids un saskarsmes spks, k ar savdabgais dzelzs apstrdes veids rada interesantu un radou izteiksmi zirga attlojumam mksl. Turklt Jsu darbs Pasta zirgs ir ieguvis piekto vietu. Par o darbu ir saemta da atsauksme: Pasta zirgs ir satriecos mkslas darbs. Koka apdare, forma un ideja kop veido spcgu, interesantu, skaisti radtu skulptru. ogad ms samm vairk nek 1000 darbu, kas tika iesniegti vrtanai dads kategorijs. Turklt dalbnieku prstvto valstu saraksts bija patiesi iepriecinos. Ms ticam, ka izstde ir kuvusi par vietu, kur prstvta labk msdiens radt zirgu mksla. Un ms Jums pateicamies, ka piedaljties, lai veidotu dau no lielisk paskuma.
o vstuli un ar solto publikciju Art Horse Magazine, k ar labko darbu katalogu un balvas sama zirdzinieku saimei jau pazstamais tlnieks Edvns Krmi. nav pirma reize, kad tlnieks gst tik augsta lmea atzinbu tiei k zirgu atveidotjs. 2007. gad via skulptra bija starp tiem mkslas darbiem, kas vairku tkstou darbu konkurenc no visas pasaules tika atzta par ciengu tikt izstdtai zirgu Mek - Kentuky Horse Park, ASV. Latvijas pajgu braucji ogad atkal cnsies par vrtgo ceojoo balvu, kas konkurs piedaljs ar nosaukumu Pasta zirgs un ko 2009. gad pirmais sav paum uz gadu ieguva Andis Pavlovskis par uzvaru Zirgu dienu sacensbs, ko simboliski varja nosaukt par Latvijas neocilo empiontu. Skulptra iekuva laureta god k piekt labk pasaul. ogad par to notiks ca pirmaj Latvijas empiont pajgu braukan 21. un 22. august. Zirgu Pasts apsveic tlnieku Edvnu Krmiu ar o uzvaru un novl radt jaunus zirgu tlus un uzvart atkal!
Tlnieks Edvns Krmi.
Konkurs Ex Arte Equinus III Equine Art uzvaru guvus skulptra Pdjais mohiknis.
Daces trausas foto
Medaa, ko Edvns Krmi sama par ldzdalbu konkurs.
Zirga skultptra, kas veidota no koka.
~44~
aprlis-maijs, 2010
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Daces trausas foto
Pieemtos darbus ir plnots publict Art Horse Magazine mjas lap nkam gada skum. urnla un grmatas sagatavoana un izdoana ir plnota ldz 2010. gada 15. martam. Jsu apbalvojumi tiks Jums nostti tuvkaj laik. Liels paldies par piedalanos Ex Arte Equinus III, un ms ceram atkal ieraudzt Jsu darbus nkam gada paskum. Ar cieu, Duljeta Harisona, Ex Arte Equinus III Paskuma vadtja Laine Rafa, Art Horse Magazine Izdevja/Redaktore
REKLMA/SLUDINJUMI
2. maij notiks mcbu seminrs - praktisk nodarbba
Manas shmas pareiza izbraukana un vrtana draiving

Norises vieta - ekavas pag. Braueri, skums plkst. 11. Seminru vads iejdes trenere un tiesnese Ginta Vilde, paldzs Ligija Biteniece. Aicinti piedalties gan pajgu braucji, kuri jau piedaljuies sacensbs pagjuaj sezon, gan ar tie, kuriem radusies interese par pajgu braukanu un vlme nodarboties ar o sporta disciplnu turpmk, k ar nacionlo pajgu braukanas sacensbu tiesnei, kuriem bs iespja prbaudt iemaas tiesan. Dienas krtba: plkst. 11 pirm dalbnieka starts; ap 14 pusdienas prtraukums 30 min.; pc pdj dalbnieka snieguma neliels prtraukums, kam sekos dalbnieku un interesentu prrunas, seminra rezulttu analze. Dalbas maksa: ekipai Ls 5; nacionlo pajgu braukanas sacensbu tiesnesim - Ls 3. Pieteikans: ldz 28.04.2010., pieteikumus stot uz epastu brauerite@inbox.lv vai zvanot pa tlr. 29400521, nepiecieambas gadjum uz vietas bs iespja izrt ratus - gan bezloka, gan loka aizjgam. res maksa Ls 3. Dalbniekam jbt savam aizjgam. Marruta shmu un informciju izmaiu gadjum drzum mekljiet Latvijas Zirgaudztju portl (www.petnet.lv/horses) un www.pajugubrauksana. com)
Alveja - ierocis pret slimbm
Par Aloe Vera produktiem no rmas Forever Living Product zirgiem, citiem dzvniekiem un to saimniekiem ldzam interesties pa tlruni 26258326.
KBVOJVONB[MJFUPUJBVUPBSHBSBOUJKV
aprlis-maijs, 2010
~45~
FILMA
Latvieu zirgs vcu film

Inese Ruskule
Zirga kuieri vcu lm tloja Uldis Broks.
Anevskis uzvar!
Inese Ruskule
ajos lmas uzemanas bros ita, ka Rgu pilnb prmusi trsdesmito gadu gaisotne.
TV-3 skattjiem vairkas nedas bija iespja savos ekrnos vrot deju ovu Dejo ar zvaigzni 3. Visiem zirdziniekiem par prieku ov piedaljs ar Nacionl tetra aktieris Ainrs Anevskis, par kuru Zirgu Pasts rakstja sav 35. numur. Viena no Ainra sirdslietm ir zirgi un ar janas sports. Interesanti ir ar tas, ka jau divos no iem oviem uzvar cilvki, kuri saistti ar zirgiem. Dejo ar zvaigzni 1 ov uzvaras laurus plca dziedtjs Lauris Reiniks, kur ar savu brvo laiku labprt pavada zirga mugur. Satiekoties ar Ainru aprlis-maijs, 2010
Anevski izstd Raots Latvij 2010, aktieris atzina, ka pc ova labprt dosies izjd.
Aktieris Ainrs Anevskis ar Lemonu.
~46~
Silvijas Danelsones foto
Marta vid Vecrg atkal tika manta neierasta rosba. oreiz tpc, ka notika Vcijas uzmuma Die Film GmbH products mkslas lmas Das Blaue von Himmel epizou lmana. Jaunaj mkslas lm tiek ststts par latvieu sievietes Margas imeni, tdjdi tiek aplkota situcija no 1930.-tajiem ldz 90.-tajiem gadiem gan Latvij, gan ar Vcij. Kop ar Vcijas kino zvaigznm lman piedaljs ar vairki Latvijas aktieri. Tiei Rg tika uzemtas daas 1939. gada epizodes, k ar notikumi 1991. gada janvra bariku laik, savukrt prjo notikumu restaurana kinolent notika Minhen, Vupertl, Heiligendam un Berln. Filmu paredzts skt demonstrt uz Vcijas kinotetru ekrniem 2011. gada pavasar. T bs izgltojos izzias materils Latvijas jaunajai paaudzei un vsturiska liecba latvieu tautas smagajam ceam pret valsts neatkarbas atganai. Filmanas laik Vecrg varja dzirdt ar zirga pakavu dunou. K gan citdi, jo viens no galvenajiem transporta veidiem 1939. gad Latvij bija zirgs. Filmas veidotji izvljs zirgu Sikaro no zemnieku saimniecbas Traines stai. Vairki masu skatu aktieri jau atpazina o melno skaistuli no lmas Irnas brni
Brauciens ar Sikaro Vecrgas iels.
uzemanas laika Rg. Epizods ar zirga ldzdalbu kuieri tloja Uldis Broks. Filmana pierdja, ka zirgam aj darb jbt oti pacietgam. Lai gan zirgs piedaljs tikai divs neliels epizods, to uzemanai bija nepiecieama visa diena. K mdz teikt, darbs nebija smags, bet atbildgs. Mazk kme, un atskanja vrds stop, un epizodes lmana sks no skuma. Tau Sikaro un Uldis savu uzdevumu izpildja godam. Rati lmanai ar zirgu tika rti no Latvijas Lauksaimniecbas muzeja, kas atrodas Talsos.
REKLMA/SLUDINJUMI
Zirgu Pastu lasa ar sland. Modeles - Lga Liepia un Drifa fra Vindasi.
Avzi Zirgu Pasts var iegdties Narvesen preses tirdzniecbas viets, k ar specializtajos zirglietu veikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10, Korsaro, Rg, Kleistu iel 75.
aprlis-maijs, 2010
Irnas Liepias foto
~47~
Nadnas Zavadilikas foto

Zirgu Pasts Nr.37

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.37

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Nr.

2010. gada aprlis-maijs

Prezidents Trvet FEI sacensbas Tallin

Foto: Toms Kalni, Valsts Prezidenta kanceleja

REKLMAS IZCENOJUMI ZIRGU PAST

(120 LVL + PVN)

1/2 lappuse (horizontli)

1/3 lappuse (vertikli)

1/3 lappuse (horizontli)

1/4 lappuse (horizontli)

(52 LVL + PVN)

Nestandarta reklma 0,41 LVL/cm2 + PVN

Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL

Zirgu fotogrjas un individulas fotosesijas

2 reizes atlaide 5% 3 reizes atlaide 10%

Dace trausa tlr.: 26258326 Mris Millers tlr.: 29209802

4 reizes atlaide 15% 5 reizes un vairk atlaides 20 %

Firmas baneru reklma 6-15cm2 no 3,50 LVL+PVN

Vrda doanas svtki Trvet

Daces trausas foto

Kume, kuram vrdu Relija devui Valdis un Lilita Zatleri.

Zatleru pris seglos!

Mras Saules foto

Daces trausas foto

Pa kdam krumam tika visiem staa zirgiem.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Zirgkopbas nozares vadtja Ieva Nebare ststa un rda Trvetes zirgus.

Prezidents ar kundzi izmina pajg braukanu.

Sarunas par kaiem.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Lilitai Zatlerei izdevies nedaudz kautrgo krustmeitiu noert.

Krusttv, ko tds mazi...

Reportas sponsors Vet Line Ltd.

Kvalitatvas un starptautiski atztas papildbarbas zirgiem!

Charlotte izbrnta par neparasto dziru - ampanieti.

Daces trausas foto

Daces trausas foto

Centrleiropas lgas nls Igaunij

Tallina, 18.-21. marts, starptautisks zirgu ovs

Galven marruta uzvartjs Peters Grinks ar Scoth no Nderlandes.

Konkr start septii msu jtnieki

Daces trausas foto

Iejd pirms das sacensbas

Distanc Andis Vrna ar Irasir.

Daces trausas foto

Vrt dalbniece no Latvijas

Atzstami startja Agnese Liepia ar Linzu.

Marruti augsti, bet ne prk sareti

Ingas Mielsones foto

Dainis Ozols ar Goldringu.

Ingas Mielsones foto

Centrleiropas lgas nls Igaunij

Andis Vrna ar Arabiku.

Jtnieka palga iespaidi

Daces trausas foto

Ingas Mielsones foto

Jo augstks lmenis, jo vairk jmaks

Daces trausas foto

Poniju jtnieku prieknesumi.

Siliu imene starp skattjiem Guntars, Natlija un Sabne.

Ingas Mielsones foto

Grand Prix uzvartjs Peters Grinks.