Zirgu Pasts Nr.38

C
e
n
a
1
,
9
0

L
s
38
Nr. 5 (38)
2010. gada maijs-jnijs
Daces Stres ekipa no SIA Zirgaudztava Kocni.
Daces trausas foto
Skas
LJF kauss
Uzvar
Enings
2.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi
Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos,
maketu izirtspjai jbt ne mazk k
300 dpi. Gatavm reklmm jsta ldzi
paraugs jpg formt. 3 mm apgrieanas
mala.
Sludinjumus stt uz e-pastu:
info@zirgupasts.lv
Tlrunis uzzim 26544243
Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums
3 LVL + PVN
Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL
REKLMAS I ZCENOJ UMI ZI RGU PAST
Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu
Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek
zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem
zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu
kalendrs.
ATLAIDES par atkrtojumu
2 reizes atlaide 5%
3 reizes atlaide 10%
4 reizes atlaide 15%
5 reizes un vairk atlaides 20 %
1 lappuse
187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)
3.vks
210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)
4.vks
210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)
1/2
210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)
Zirgu fotogrjas
un individulas fotosesijas
Dace trausa tlr.: 26258326
Mris Millers tlr.: 29209802
1/4 lappuse
(horizontli)
96 x 32 mm
(52 LVL + PVN)
1/3 lappuse
(horizontli)
187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)
Nestandarta
reklma
0,41 LVL/cm
2
+ PVN
Firmas baneru reklma 6-15cm
2
no 3,50 LVL+PVN
Vrds: Xxxxxxx
irne: Tanes
Dz.gads: 2002.g.
Augums: 164cm
rzelisveKastrts
Tvs: Xxxxxxx
Mtestvs Xxxxxxx
Izmantoanasveidi:
Iejde Hobijs Draivings
Konkrs Vaisla Rikoana
Cena:xxxx Kontaktinformcija:xxxxxxxx
lappuse
(vertikli)
94 x 264 mm
(120 LVL + PVN)
1/2 lappuse
(horizontli)
187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)
1/3 lappuse
(vertikli)
62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)
~3~ maijs-jnijs,2010
aj numur
Mums ir, ko teikt
LaikrakstsZirgu Pasts, izdevjs Equus partneri.Iespiests Dardedze hologrja.
Iznkreizimnes.
Dacetrausaprojektavadtja+37126258326,DaceMilleregalvenredaktore+37129117718
IneseRuskuleredaktore+37126479579,JolantaLapiaredaktore,mrketings+37126544243
IngaMielsonekonkrs+37129469825,AndaPavlovskapajgubraukana+37126347125
NadnaZavadilikafoto+353861922762,MaijaGailiamakettja.
Elektroniskpastaadrese:info@zirgupasts.lv.
Adresepastastjumiem:
LatvijasZirgaudztjubiedrba,avzeiZirgu Pasts,Republikaslaukum2,Rga,LV1010.
LJF kausa izca
SkusLatvijasJtnieku
federcijaskausaizcas
sacensbasru
prvaran,iejdun
pajgubraukan
8.-15. lpp.
LATVI J
Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu
unatsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vaidarba autoru. Jebkda cita veida informcijas
prpublicana,pavairoanaunizmantoanakomercilosnolkosbezSIAEquus partnerirakstveida
ataujasaizliegtaunuzskatmaparautortiesbuprkpumu.
Ilgi gaidtais pavasaris iera-
dies Latvij. Zied augu koki, ie-
vas, kastaas, un zirgi plc zao,
sulgo zli. Ar spcgm lietus
gzmunprkonadrdieniemir
iesvtts gan 2010. gada Latvijas
Jtniekufedercijaskausaizcas
pirmais posms iejd, gan ar
konkr.Konessmumsjaun
sezona, to rds laiks. Viss bs
atkargsnot,kesamstrdjui
un ko esam iemcjuies ziem.
Apgtjaunodaudzisportistigan
nevlas, jo uzskata, ka pai ir gudri. Tas attiecas gandrz
uz visiem sporta veidiem Latvij, kuros iesaistti zirgi.
Cilvki cenas organizt seminrus un kursus, tau biei
di iecertie paskumi nenotiek, jo dalbnieki nesaskata
nepiecieambuizgltoties.situcijamanatgdinabiei
veterinrrstu teikto frzi, ka zirgu panieki uzskata sevi
parpaiemgudrkajiem,bettikaitad,kadpainevarneko
ldzt, pdj krt sazins ar veterinrrstu. Protams,
nansilsitucijaobrdnavlabvlga,tomrizgltbair
msulielkbagtba.
Vecrgasielspcilgkalaikaatkalvaramredztjtnieku
policijas patruas. Vairkos medijos uzsver, ka patruas,
kursiesaisttisuiunzirgi,cilvkosradapauuzmanbu.
Dai jau iedomjas, ko tas policijas zirgs var izdart?
Atbilstoi apmcts zirgs var izdart oti daudz nekrtbu
novranas laik. Cerams, ka valsts prvalde pieirs
jtniekupolicijaipietiekamidaudznansjumaganzirgu,
gan jtnieku apmcb, lai rkrtas situcijs nepaliekam
kaun. Jdom, ka ar atbilstoi tiks atrisinta zirgbolu
savkana, ko k darvu medus muc pielej mediji. Jo ne-
kasnespjsapulcinttiklielusauupusVecrgkzirgs.
Cilvki tiecas pc kontakta ar tiem, vrojot vai noglstot
osmajesttiskosdzvniekus.
Atirbnohaotiskspilstas,laukoszirgidzvomiergu
ikdienas dzvi, veicot savu darbu. Arvien biek redzam
arkl iejgtu zirgu, jo skarbs msdienas ne visiem dod
iespju segt lauksaimniecbas tehnikas iegdes izmaksas.
TasvarbtLatvijaszirgaudztjiemliksvairkaizdomties
par to, ka vajag audzt Latvijas braucams irnes zirgus,
kas oti labi piemroti lauku darbiem. Jo pai Latgal ta-
gadnotiekmasveidadarbazirguieveananoLietuvas,kur
darba zirgu audzanas tradcija vl nav izzudusi, k tas
notiekpiemums.
Mu paldies jsaka visiem cilvkiem, kuri, izlasot
iepriekj numura redakcijas sleju, sniedza savu atbalsta
rokukurmorli,kurarnansili.Daudzinolastjiem
ar steidza abont laikrakstu ldz gada beigm, lai tikai
redztu Zirgu Pastu katru mnesi sav pastkastt. Mums,
veidotjiem, vl ir daudz interesanta, ko jums, lastjiem,
paststt par zirgiem Latvij un vis pasaul. Aicinm
atbalstt ms ar turpmk! Izsakiet savus prieklikumus,
jo tas paldzs o laikrakstu izveidot vl interesantku! Ar
msu avzes starpniecbu vairki cilvki Latvij un rpus
ts ir atradui sev nepiecieamos kontaktus un saem
vajadzgoinformcijuarrzems.
IneseRuskule
Pasaules kausa izca
Pasauleskausaizcas
nlruprvaran
uzvarMarkussEnings,
pajgubraukanBoids
Eksels
16.-19. un
30.-31. lpp.
RZEMS
Pa jokam un nopietni
KarikatristsRirdans
trsdesmitajosgados
ironizparsagatavotajm
instrukcijugrmatm
janassportaapmcbai
Latvijasarmij
21.-22. lpp.
VSTURE
Sirdslieta ma garum
Ststsparpieredzjuo
iejdestreneriAinu
Mainieci,viaszirgiemun
audzkiem
28.-29. lpp.
PERSON BA
Aktula informcija
ZiasparLZBaktualittm,
zirgudasproblmasun
ieteikumikooperatvu
veidoan
37.-41. lpp.
ZI RGAUDZTJI EM
LATVIJ
Zirgu Pasts jau informja, ka
13. aprl AS Agrorma Trvete
zirgaudztav viesojs Latvijas Valsts
Prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Li-
litu, lai dotu vrdu vienam no Trvet
dzimuajiem kumeliiem. Savukrt
13. maij trvetnieki bija uzaicinti at-
bildes vizt uz tikanos ar Prezidentu
Rgas pil.
Valdis Zatlers un Lilita Zat-
lere ar interesi klausjs par savas
krustmeitias Relijas gaitm.
Trvetes delegcija pasniedza Pre-
zidentam Daces trausas gleznu,
kur attlota Relija ar savu mammu
Charlotte, un fotoalbumu ar Trvetes
zirgiem, kas msu valsts pirmo pri
patiesi iepriecinja. Pc draudzgm
sarunm Trvetes audis apskatja
Rgas pili.
Trvetnieki viesojas Rgas pil
ZirguPasts
V
a
l
s
t
s

P
r
e
z
i
d
e
n
t
a

k
a
n
c
e
l
e
j
a
s

f
o
t
o
AS Agrorma Trvete zirgaudztavas prstvji viesojas Rgas pil un pasniedz Valsts
Prezidentam Valdim Zatleram Daces trausas gleznu.
Latvijas Jtnieku federcijai
gaidms nozmgs paskums
26. maij notiks biedru sa-
pulce, kur tiks vrtts
aizvadtajos etros gados pa-
veiktais, k ar notiks amatper-
sonu vlanas. Jau divus sasaukumus
kop 2002. gada LJF prezidents ir Agris
Blaus. K vi vrt aj laika posm pa-
veikto un federcijas turpmkos uzdevu-
mus?
Divu viet piecas sekcijas
Astoos gados padarts daudz, un
pai aizvadtajos etros gados Latvijas
janas sports strauji attstjies. Ja vl pirms
daiem gadiem starti un organizatoriskais
darbs notika tikai divs disciplns
konkr un iejd, tagad izveidotas pie-
cas federcijas sekcijas. Jau mintajm
pievienojusies pajgu braukana, poniju
jana un paraolimpisk iejde. Katra no
sekcijm darbojas aktvi un ar sekmgi.
Aug sacensbu skaits un
kvalitte
Sacensbs ir palielinjies balvu fonds
un audzis ar sacensbu skaits. Cenamies
sackstes rkot aizvien kvalitatvk, un
tpc piepulcjas ar jauni dalbnieki.
LJF kausa izcas pirmaj posm ru
prvaran pat nebijm prognozjui tik
Federcija izvrts etru gadu darbu
PierakstjaDaceMillere
lielu sportistu interesi, tpc sacensbas
ievilks, un tagad jmekl jauns risi-
njums startt vienlaikus uz diviem lau-
kumiem vai sacensbas rkot divas dienas.
Jau iepriek lmumu startt uz diviem lau-
kumiem vienlaikus piemm LJF pirm
posma iejdes sacensbm. Turklt ogad
abs disciplns notiks sacensbas piecos
posmos, taj skait ru prvaran
ar amatieriem un poniju jtniekiem.
Labi sportiskie rezultti
Sportiskie rezultti aizvadtaj
etrgad ar bijui labkie kop Latvijas
neatkarbas atjaunoanas. Vairkas reizes
msu konkristi izcnjui tiesbas startt
Eiropas empiontos. Pirmoreiz ne tikai
no Latvijas, bet no vism Baltijas valstm
kop pagjuogad tiesbas startt Eiropas
empiont iejd ieguva Airisa Penele.
Labi pankumi gti ar cits starptautisks
sacensbs iejd un konkr. Andis
Vrna uzvarja Pasaules kausa izcas
Centrleiropas lgas posm Rg prn, un
viam pavisam nedaudz punktu pietrka
kopvrtjum, lai kvalifctos ar fnlam.
Kvalitatva organizcija
aj laik esam pankui, ka varam
rkot gan standartiem atbilstoas starp-
tautiskas, gan pamju sacensbas. Ir
iegdti divi konkra ru komplek-
ti, k ar piekabe ru prvadanai
laukum.
Federcija iegdjusies ar
nepiecieamo datortehniku, taj skait
specializtu, kas nodroina elektronisks
starta iekrtas darbbu. Ar tas veicinjis
sporta veida attstbu. Ms kopgi
strdjam, lai populariztu savu sporta
veidu un piesaisttu tam jaunus sportis-
tus. Operatvka kuvusi informcijas
ievietoana federcijas mjas lap, un
ogad pirms starta jau internet var
iepazties ar sacensbu starta krtbu.
Neskatoties uz sareto ekonomisko
situciju valst, neatlaidgi darbojamies,
LJF prezidents Agris Blaus.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
lai piesaisttu sponsorus, jo bez tiem
nebtu iespjams ne federcijas darbs, ne
sacensbu sarkoana. Tau obrd sponso-
rus patiesb iespjams atrast tikai tajs
komercsabiedrbs un uzmumos, kuros
strd janas sport ieinteresti cilvki,
kuri pai vai viu brni jj. Zinms, un
tas ir ar saprotams, ka tpat k citm
federcijm pavisam niecgs ir valsts at-
balsts. Tikai ar sponsoru fnansjumu
iespjams to kompenst. Tpc patei-
cos visiem LJF prezidija locekiem, kuri
pratui piesaistt atbalsttjus msu spor-
ta veidam.
Starptautisko startu atbalsts
Viens no galvenajiem federcijas uz-
devumiem ir un ar turpmk bs Latvi-
jas labko sportistu startu atbalstana
starptautisk arn. Pagjuogad pilnb
fnansjm Airisas Peneles startu Eiropas
empiont, k ar paldzjm konkra
sportistiem, kuri start rpus Latvijas
Grand Prix lmen.
Svargkais notikums janas sport
Latvij osezon atkal bs Pasaules kausa
Centrleiropas lgas posma sarkoana
Rg no 9. ldz 11. jlijam. Ar ajos
saspringtajos apstkos mums jpank,
ka sacensbm tiek saglabts pieirtais
divu zvaigu statuss, kas paredz balvu
fonda apjomu vairk nek 30 tkstous
eiro. Jau treo reizi Inukaln tiks
sarkotas Latvijas Zirgu dienas, un otro
reizi Baltijas kausa sackstes konkr.
Federcija iespju robes atbalsts s
sacensbas.
Paldzba vietjm sackstm
Federcijas uzdevums ir ar rpes par
klubiem, zemnieku saimniecbm un ci-
tiem kolektviem, kas rko sacensbas no-
vados. Ms paldzam sacku organizan,
nodroinot ar elektronisko starta
iekrtu, datortehniku un to apkalpojoo
personlu, kas organiztjiem auj fnan-
ses aj jom ietaupt, atvlot ts citiem
nepiecieamajiem izdevumiem. Turklt
jpiebilst, ka du atbalstu sniedzam visu
piecu LJF sekciju rkotajm sacensbm.
oti augstu vrtju, ka pdjo divu
gadu laik ar novados attsts Kleistu
sporta centr Sergeja akurova iedibint
klasifkcijas un trenisacensbu tradcija,
kas ir pamats jauno jtnieku izaugsmei.
Latvijas Jtnieku federcijas
biedru sapulce
notiks 2010. gada 26. maij plkst. 18
Sporta centr Kleisti Kleistu iel 75,
Rg.
Darba krtba
1. LJF prezidenta ziojums.
2. LJF prezidenta vlanas.
3. LJF prezidija sastva apstipri-
nana.
4. Revzijas komisijas vlanas.
5. Dadi.
Latvijas Jtnieku federcijas biedru
sapulc var piedalties tikai LJF bie-
dri juridisks personas. Saska ar
biedrbas LJF stattu 5.10. punktu
Katru biedru, kur ir juridiska per-
sona, prstv s juridisks personas
pilnvarota viena fziska persona.
LJF prezidijs
1. Biedrba Janas sporta klubs
Amber
2. Biedrba Jtnieku sporta klubs
Atna
3. z/s Atvases
4. Biedrba Klubs Ellits
5. SIA Ezernieki i
6. SIA GZ
7. Biedrba Lietio sporta veidu
klubs Harmonija
8. Biedrba Jtnieku klubs Viktorija
Burtnieku rotors
10. Biedrba Jtnieku sporta klubs Krii
Mestrazdii
Pakavs
13. Biedrba Jauno jtnieku sporta
klubs Medruvas-1
14. z/s Jaunstrauti
15. Biedrba Jura stai
16. SIA Kentaura stai
17. MS Sporta centrs Kleisti
18. Biedrba Latvijas Invaldu janas
federcija
19. Biedrba Latvijas Jtnieku-amatieru
apvienba
20. Biedrba Latvijas Lauksaimniecbas
universittes Sporta biedrba
21. Biedrbas Latvijas profesionlais
jtnieku sporta klubs
22. SIA Latvijas zirgaudztava
23. z/s Lielceri
24. SIA Liepenes
25. z/s Mangai
Montepals
Mustangs
Princis
29. Biedrba Sporta klubs Quattro
Reiteri
Rezerves virsnieku apvienba
32. SIA Saldus janas sporta skola
33. Biedrba Rgas Janas sporta klubs
Sport de Lux
Temperaments
35. z/s Traines stai
36. SIA TJK
37. SIA Trs Vtolu Stai
38. z/s Vecpi
39. SIA Wilde Transports
40. z/s Zgkalni
41. SIA Zirgaudztava Kocni
biedri
Kristaps Neretnieks ar Ishors II.
Turpinjums 6. lpp.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Ar o sacku norisi pdjos gados
pankta situcija, ka katrs brvdiens
Latvij notiek vismaz vienas sacensbas.
Aktuli ldzinjie uzdevumi
Ja Latvijas jtnieku sabiedrba man
ar turpmkaj period uztics vadt
federciju, joprojm aktuli bs ldzi-
njie uzdevumi, turpinot jau sktos dar-
bus un ievrojot to, ko jau pirms vairkiem
gadiem esam ierakstjui Janas sporta
attstbas programmas pamatvirzienos.
obrd oti aktuls ir jautjums par sporta
centra Kleisti turpmko likteni, un darsim
visu iespjamo, lai taj tiktu saglabts
janas sports, jo ir vieng sporta bze
valst, kur tik augst lmen var sarkot
liela mroga sacensbas, k ar kvalitatvi
veikt mcbu un treniu procesu tik lie-
lam jtnieku skaitam. Te ir labas tradcijas
konkr un iejd, protams, nepiecieami
ar btiski prkrtojumi. Bet esam gatavi
tos veikt, ja federcijai tiks nodotas Kleis-
tu apsaimniekoanas tiesbas.
Izmaias biedru status
ogad saska ar izmaim Spor-
ta likum tika veikta ar LJF biedru
prreistrcija, emot vr, ka jaun
prasba nosaka, ka par federcijas bie-
driem var bt tikai juridisks personas.
Lai gan skum mums rads baas, k
notiks prreistrcija, esam patkami
prsteigti par aktivitti par federcijas
biedriem kuvusi 41 juridiska persona. Uz-
skatu, ka tas nk par labu sporta attstbai
kopum, jo tagad neizbgami aktvka
ks klubu darbba. Centsimies izstrdt
ar noteikumus, lai nkamgad veidotu
klubu vrtjuma reitingu. Jau vairkus
gadus LJF rko konkursu Gada labkais
Janas sporta attstbas
programmas pamatvirzieni
Janas sporta attstbas programma
tiek balstta uz starptautiski atztiem
principiem un normm, kas noteiktas
Sporta likum, Eiropas sporta hart,
Olimpiskaj hart, Eiropas invaldu
sporta hart, Sporta tikas kodeks,
Antidopinga konvencij un citos ar
sporta nozari saisttjos dokumentos.
Programma izstrdta k janas
sporta attstbas dokuments, kas
konkrti nosaka:
1) stratiskos mrus;
2) rcbas virzienus un galvenos
uzdevumus;
3) sasniedzamos rezulttus.
Programmas mris ir attstt
janas sportu, izvirzot galvenos uz-
devumus un nosakot darbbas virzie-
nus, lai sasniegtu vlamos rezulttus.
LJF vada un koordin janas
sportu valst, prstv o sporta veidu
starptautiskaj arn, apvieno sporta
klubus, sporta skolas, rpjas, lai brni
un jauniei vartu nodarboties ar
janas sportu, vienlaikus nodroinot
labko sportistu izaugsmi un atbalstot
vius starptautiskajs sacensbs.
Galvenie uzdevumi:
1) vadt un koordint janas
sportu valst:
2) popularizt janas sportu, it
sevii brnu un jaunieu vid:
3) organizt Latvijas mroga un
starptautiskas sacensbas;
4) atbalstt Latvijas izlases
sportistu startus starptautiskajs
sacensbs;
5) organizt seminrus un
treninometnes;
6) veicint talantgo sportistu
profesionlo izaugsmi;
7) paaugstint treneru un tiesneu
kvalifkciju;
8) rpties par Latvijas Republi-
kas janas sporta vstures izpti;
9) atbalstt sacensbas, kuras
tiek rkotas cilvkiem ar pam
vajadzbm;
10) atbalstt klubu rkots sacen-
sbas.
Federcija izvrts etru gadu darbu
Turpinjums no 5. lpp.
jtnieks, regulri apkopojot Latvijas ie-
skaites sacensbu un starptautisko turnru
rezulttus. Jaun gada skum tiek rkots
svings konkursa noslguma paskums
ar labko jtnieku apbalvoanu vairks
nomincijs. ogad, emot vr spor-
tistu un treneru ieteikumus, paredzts
veikt izmaias vrtanas noteikumos.
Federcijai izveidojusies laba sadarbba ar
treneru padomm, un visi jautjumi tiek
lemti koleili gan sacensbu nolikumu,
gan janas noteikumu izstrd.
Izgltojoais darbs
oti svargi ir rpties ar par to, lai
msu treneriem, tiesneiem un sportis-
tiem btu pieejama aktula informcija,
k ar iespjas apgt nepiecieams
zinanas starptautisk lmen pau
mjs. Tpc pdjo gadu laik federcija
regulri rko dada lmea seminrus,
uzaicinot uz tiem ar rzemju specilistus,
gan piedvjot labko Latvijas pieredzi.
Atzstami, ka seminri iejd, konkr
un pajgu braukan izpelnjuies
saldzinoi lielu dalbnieku atsaucbu.
Finansili atbalstm ar msu tiesneu
dalbu seminros rvalsts. ogad skta
jaunu tiesneu sertifkcija un sertifktu
atjaunoana ldzinjiem aktvajiem ar-
bitriem. Jaunums ir marrutu sastdtju
kursi un sertifkcija.
Izmaias noteikumos
Janas sports atrodas nemitg
attstb, tpc ik pa brdim nepiecieamas
ar korekcijas visprjos sacensbu notei-
kumos. Tdi pdjos gados veikti katru
sezonu, pielgojot noteikumus vietjai
situcijai un vadoties pc Starptautisks
Janas sporta federcijas standartiem.
Latvijas Jtnieku federcijas sekcijas
Konkra sekcija
Vadtja Natlija akurova
Tlr. 29753828
Iejdes sekcija
Vadtja Anita Mangale
Tlr. 29373524
Poniju janas sekcija
Vadtja Mrte Pinte
Tlr. 29727835
Paraolimpisk janas sekcija
Vadtja Darja Tihomirova
Tlr. 29277923
Pajgu braukanas sekcija
Vadtjs Andis Pavlovskis
Tlr. 29372544
www.pajugubrauksana.com
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Jlija Stepanova ar Dancing Queen.
LATVIJ
Aizvadtas Talsu Jtnieku
kluba (TJK) rkots sacensbas
ru prvaran. Klubam
is bs izaicinjuma gads, jo
domjam rkot sacensbas
divas reizes gad pavasar
un ruden. Organiztju
galven vlme bija dot iespju
gan kluba, gan Latvijas, gan
kaimiu, oreiz Lietuvas,
jtniekiem startt uz laba
zles seguma laukuma un ar
labiem riem. Tpc ar
sacensbas nebija ieskaites, un
visi marruti bija atkltie
bez ierobeojumiem. Skum
paskums bija iecerts k
trenisackstes, bet, patei-
coties visiem iepriek
mintajiem apstkiem, ts
izvrts daudz plakas. TJK
valdes prieksdtjs Andris
Kirentls bija oti priecgs
par jtnieku atsaucbu un lielo
dalbnieku skaitu.
Ivo Mielsons, marrutu
sastdtjs: Prieks par
sportistu skaitu, acmredzot
sacensbu kvalitte ir tik aug-
sta, ka sportisti mro tlu
ceu. Domjams, veidojas
laba tradcija, ko ska Sarmte
Ptersone Talsos un tagad
veiksmgi turpina TJK. Galve-
nais, lai ieguvji btu sportisti,
Talsu Jtnieku kluba sacensbas konkr
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 80 cm, piedals jtnieki,
kuri pdjo piecu gadu laik nav startjui marrutos ar ru
augstumu 120 cm un augstk; 31 dalbnieku pra starts).
1. Paula Gaile Dardedze JSK Demora 0 s.p./18,27 s
2. Dina Mielsone Ak-Vo TJK 0 s.p./19,21 s
3. Elizabete Lma Dandijs TJK 0 s.p./19,30 s
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 100 cm, bez
ierobeojumiem; 32 dalbnieku pru starts)
1. Jnis Kalita Puaro Lipsti 0 s.p./52,81 s
2. idrns Garbenis Mister Ludwig Lietuva 0 s.p./53,94 s
3. Gerda Vamarigite Greennight Lietuva 0 s.p./54,74 s
1. Jolanta Lapia Glazra JSK RVA 0 s.p./63,22 s
2. Kristups Petraitis Ceniba Lietuva 0 s.p./67,07 s
3. Andis Vrna Quirasi SK Quattro 0 s.p./67,43 s
1. Mats Petraitis Bolero Lietuva 0 s.p./64,44 s
2. Mats Petraitis Lordanos Lietuva 0 s.p./66,34 s
3. Aleks. akurovs Girs SC Kleisti 0 s.p./68,52 s
Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu; 24
dalbnieku pri)
1. irts Bricis Kango Sport de Lux 0 s.p./44,08 s
2. Andis Vrna Marmors SK Quattro 0 s.p./45,53 s
3. Bens Gutkausks Lamborgini Lietuva 0 s.p./46,78 s

Klubam is ir izaicinjuma gads
IngaMielsone
Talsi, 1. maijs, konkrs
un vii btu apmierinti.
Laimonds Skeris, Horse
market (Lietuva) direktors:
Sacensbas bija labas, viss
ritja raiti. Marruti bija labi,
patkamas lnijas. Atirb
no tiem, ko Ivo Mielsons
ziemas period lika Lietuv,
daudzveidgki, bet, t jau ir
ra laukumos marrutus bvt
ir daudz vieglk, it sevii,
ja laukums ir tik liels k eit.
Viengais mnuss man ar
divm biezajm ziemas jakm
bija auksti!
Sarmte Ptersone, TJK
jtniece: Bija patkami
dzirdt, ka daiem jtniekiem
jau TJK rkotajs sacensbas
iegt kdu rozeti izveido-
jusies par tradciju un pc
sacensbm draugos.lv saemt
vstules ar labm atsauksmm.
Ja jtnieki te atgrieas vlreiz,
ttad viiem eit patk. Labi,
ka iepriekj vakar nolija lie-
tus, tas tikai uzlaboja laukuma
seguma kvalitti. Man oti liels
prieks par savu meitu Sidniju
Freimani, kura veiksmgi start
jau kop ar mani, lai gan viai
ir tikai vienpadsmit gadu, pro-
tams, ar tas, ka bija atsaucgi
un pretimnkoi palgi. Ar
sponsori ajs sacensbs ne-
bija visi, kuri vljs, jo tie tiks
pataupti rudenim. Gaidsim
js visus atkal 4. septembr.
I
l
z
e
s

A
t
k
a
n
a
s

f
o
t
o
,
I
l
z
e
s

A
t
k
a
n
a
s

f
o
t
o
I
l
z
e
s

A
t
k
a
n
a
s

f
o
t
o
irts Bricis ar Kongo guva uzvaru sacensbu augstkaj marrut.
Sarmte Ptersone no Talsu Jtnieku kluba ir gandarta gan par iespju
startt, gan par to, ka rkots sacensbas guvuas popularitti.
Mats Petraitis ar Bolero izcnja pirmo vietu marrut ar 120 cm
augstiem riem.
LATVIJ
Sporta centr Kleisti notika
kausa izcas s sezonas
pirm posma sacensbas
ru prvaran visprj
konkurenc, amatieriem un
poniju jan. Raksturgkais
bija lielais dalbnieku skaits,
k ar laika apstku iespaids,
kas neva konkra sacku
galveno marrutu pabeigt
ar paredzto prlekanu.
Sackstes ieilga, spcgais lie-
tus ar negaisu samitrinja
laukumu, un pulksten desmi-
tos vakar, kad iestjs tumsa,
sportisti un tiesnei nolma
ar galveno sacksti neriskt,
pieirot pirms vietas vi-
siem pieciem sportistiem, kuri
pamatmarrutu veica bez soda
punktiem.
Dainis Lvmanis, sacensbu
galvenais tiesnesis: LJF
kausa izcas pirmais posms
aizvadts, un ldz ar rezult-
tiem ir iegtas ar jaunas
atzias.
Pirm atzia, sptjot
smagajam ekonomiskajam
stvoklim valst, jtnieki turas,
un lielais startjoo dalbnieku
skaits to apliecina.
Otr atzia, Latvij
trkst kvalifctu stjuartu.
Lai nodrointu noteiku-
mu ievroanu, nepietiek ar
tiesneu koliju, jo tiesnei,
pildot savus tieos pienku-
mus, nespj uzraudzt dalb-
niekus pirms un pc starta.
Daudzas reizes ncies dzirdt
sdzbas no stjuartiem par viu
klaju ignoranu iesildes lauku-
mos. Stjuarts labi var darboties,
ja, pildot savus pienkumus,
jtas par sevi prliecints.
Prliecbu var iegt, ja ir pie-
redze un zinanas. Nevie-
nu sliktu vrdu nevaru teikt
par meitenm, kuras Kleistos
pildja stjuartu pienkumus.
Vias ir izpaldzgas, laip-
nas, ar pienkuma apziu.
Tau vim trkst zinanu
un tpc ar prliecbas.
Msu labkie jtnieki, ar ne-
lieliem izmumiem, labi
LJF kausa izca
IngaMielsone
Kleisti, 8. un 9. maijs, konkrs
zina noteikumus, jo start
ne tikai nacionlajs, bet ar
starptautiskajs sacensbs.
Ar savu pieredzi, autoritti
un zinanm, dakrt ar
nekaunbu domstarpbu
gadjumos, vii pret msu
stjuartiem izturas k smagsva-
ra bokseris pret spalvas svara
atltu. Dieml ar viesi (dai
Lietuvas sportisti), aizvad-
tajs sacensbs klaji ignorja
sacensbu noteikumus. Tpc
uzskatu, ka LJF aj sakar
steidzami btu jsk apzint
cilvki, kuri grib darboties
aj jom, un vii japmca.
Vislabkais piemrs aj zi
ir Igaunijas stjuarti. Vii dar-
bojas pc brvprtbas princi-
pa, nesaemot par savu darbu
nekdu naudu. Tau galvenais,
ar ko atiras Igaunijas stju-
arti no msjiem, ir zinanas
un prliecba. LJF ir daudz
darjusi, lai izgltotu tiesneus
un marrutu sastdtjus,
tpc ir pamats domt,
ka turpinsies ar stjuartu
apmcba, jo saska ar no-
teikumiem, vii ir tiesnei
inspektori jeb ofcilas amat-
personas.
Sergejs akurovs, marrutu
sastdtjs: Man bija
vislabkie asistenti. Tas gan
obrd notiek eksa d, jo
marrutu sastdtju seminr
tiem, kuri veiksmgi nokrtoja
marrutu sastdtju testu,
praktizjoties divs sacensbs
k asistenti, tiks izsniegta
nacionl marruta sastdtja
licence. Cerams, ka interese
bt par sastdtja asistentu
nepazuds jau pc licences
izsnieganas. Turpmk jau
tu k sastdtjs pats varsi
sacensbs pieaicint asis-
tentu, kas oti atvieglo dar-
bu. Komanda, ar kuru es jau
esmu sastrdjies, ir laba, bet
ar tdiem asistentiem darbs
ir vl vieglks katram savs
sektors, katram savi uzdevumi,
man atliek tikai prbaudt.
l, ka lietus nedaudz sabojja
sacensbas. Pc lietus jtnieki
nca klt un vaicja, kds bs
pdjais marruts. Protams,
skatos pc laukuma grunts
stvoka un laika apstkiem,
gribu tikai piebilst Vcij
sacensbs jtnieki izstaig
marrutu un neviens neko
nevaic kas uzlikts, tas jlec.
Maira Leja, sacensbu
dalbniece: Sacensbu
atmosfra oti patkama, oreiz
tiem jties gaidts. Jaunzirgu
marruti patika patkamas
lnijas, viens rslis veda
pie nkam vien ritm, tas,
kas vajadzgs jaunzirgiem.
Viengais trkums, viss ne-
daudz ievilks marrutos
uz atzmi, bet jtnieki td
vrtan ir ieinteresti. l, ka
ar lietus nedaudz patraucja.
No vairkiem sacensbu
dalbniekiem izskanja doma,
ja programm ir tik daudz
marrutu vien dien un,
vrtjot ar atzmm, pro-
cess ievelkas, kpc nerkot
sacensbas vienlaikus uz di-
viem laukumiem? ru
skaits ir pietiekami liels, lau-
kumu iespjas ar ir, varbt
nkotn btu vrts pamint,
no t iegtu gan organiztji,
gan sportisti.
Vrtjot marrutus ar
jtnieka darbbas vai zirga
kustbas stila vrtjumu, rads
jautjums kpc reizm
jtnieka vai zirga vrtjumos
tiesneu atzmes tik oti
atrs, 0,5 balles btu
normli, bet vairk? Izskanja
jautjums, vai tas ir tiesneu
neprofesionlisms? Noteikti
ne! Jautjot tiesneiem, kdi ir
galvenie kritriji, visi min vie-
nus un tos paus. Atirba ir
taj, kd secb os kritrijus
tiesnesis sev sarindojis, kds ir
etalons un, galvenais, kda ka-
tram ir vrtanas skala. Labi,
oti labi, teicami ir plai
jdzieni, kas vienam tiesnesim
ir diapazon no 7 ldz 8, bet ot-
ram tas var bt tikai no 6 ldz 7,
tpat k skolniem skol. ar
ir galven starpba vrtjumos.
No persongs piere-
dzes varu piebilst, ka Lietuv
marrutos ar stila vrtjumu
zirgiem vai jtniekiem zemk
balle ir 5, tie, kas nostart
sliktk, paliek bez vrtjuma,
tau tdu nav daudz,
lielkoties, ir tie jtnieki vai
zirgi, kuri vienkri vl nav pie-
tiekami gatavi startt. Strdjot
sacensbs, tiesnei atrodas visi
kop un apsprieas, lai ar ka-
trs liek savu atzmi. irti
tiesnei atrodas tikai fnla
sacensbs. Vai tas ir labk vai
sliktk lai sprie pai tiesnei,
jtnieki un treneri.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
irts Bricis ar Esmeraldu.
LATVIJ
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izca
I posms
Konkrs
Vrds, uzvrds Zirga vrds panieks Komanda Rezultts
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila
novrtjumu, piedals brni ldz 16 g. v.; 26 dalbnieku pru starti)
1. Laura Penele Rafaello M. Penelis z/s Lielceri 7,33 p./51,12 s
2. Krista K. Alksne Likums K. K. Alksne Sport de Lux 6,93 p./56,29 s
3. Anna ellere Dekors O. ellere JSK Atna 6,67 p./50,97 s
novrtjumu, piedals juniori ldz 18 g. v.; 21 dalbnieku pra starts)
1. Laura Penele Alfredo R. Lcis z/s Lielceri 7,30 p./74,95 s
2. Santa teinberga Giness S. teinberga SK Quattro 7,10 p./81,11 s
3. Linda Via Armando - z/s Liepenes 6,77 p./72,45 s
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 115 cm, divs fzs, piedals jaunie jtnieki ldz
21 g. v.; 14 dalbnieku pru starti)
1. Kristaps Neretnieks Vinjete K. Neretnieks SC Kleisti 0 s.p./36,97 s
2. Elna Millere Ikars M. Millers SC Kleisti 0 s.p./39,74 s
3. Kristne Egle Glsts K. Egle Sport de Lux 0 s.p./43,38 s
Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 100 cm, sacensbas ar zirga kustbas stila
novrtjumu, piedals zirgi ldz 5 g. v.; 47 dalbnieku pru starti)
1. Alekss Seliuss Kadiljak - Lietuva 8,00 p./59,55 s
2. irts Bricis Quattros Amira - Sport de Lux 7,77 p./56,02 s
3. irts Bricis Lady Lora K. Ansone Sport de Lux 7,63 p./57,34 s
Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 110 cm, sacensbas ar zirga kustbas stila
novrtjumu, piedals zirgi ldz 6 g. v.; 18 dalbnieku pru starti)
1. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks Sport de Lux 7,60 p./71,66 s
2. Kristaps Neretnieks Ishors II K. Neretnieks SC Kleisti 7,50 p./77,47 s
3. Daneliuss Gutkausks Cassini G G. Gutkausks Lietuva 7,07 p./76,02 s
Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 120 cm, ar dokeri uz laiku; 37 dalbnieku pru
starti)
1. Nerijuss ipaila Liverpulis M. Jukneviute Lietuva 65 p./57,62 s
2. Daneliuss Gutkausks Epoha G G. Gutkausks Lietuva 65 p./62,32 s
3. Guntars Sili Kalgari J. Menieks JSK Mestrazdii 65 p./68,99 s
Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 130 cm, ar prlekanu; 21 dalbnieku pra starts)
1. Daneliuss Gutkausks Eridana G G. Gutkausks Lietuva 0 s.p./67,77 s
1. irts Bricis Clarence 22 K. Vasilauskaite Sport de Lux 0 s.p./69,24 s
1. Guntars Sili Kalgari J. Menieks JSK Mestrazdii 0 s.p./70,35 s
1. Kristne Egle Roils K. Egle Sport de Lux 0 s.p./70,48 s
1. irts Bricis Kongo T. Rezuka Sport de Lux 0 s.p./72,26 s
Poniju jana
Marruts nr. 1 (vadbas marruts, sacensbas uz atzmi, piedals jtnieki ar 1. un 2.
grupas ponijiem; 21 dalbnieku pra starts)
Atzmi oti labi sama:
Arta idele Toby - JSK Princis
Terze Maa Deils z/s Stiebrii SK Medruvas
Tna Dreimane Wild Rose z/s Medruvas SK Medruvas
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 40 cm, divs fzs, piedals jtnieki ar 1. grupas
ponijiem; 8 dalbnieku pru starts)
1. Alvne Patore Prrija Saldus JSS Saldus JSS 0 s.p./26,45 s
2. Monta Pareiza Dipsijs Saldus JSS Saldus JSS 0 s.p./29,86 s
3. Sabne Silia okolde S. Silia JSK Bajri 0 s.p./32,03 s
Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 80 cm, divs fzs, piedals jtnieki ar 1. un 2.
grupas ponijiem; 11 dalbnieku pru starts)
1. Rzija Rumpe Tango - Saldus JSS 0 s.p./26,14 s
2. Zane Meimane Pipars - JSK Atna 0 s.p./26,51 s
3. Anete Kaulia Mirga - Saldus JSS 0 s.p./27,54 s
Amatieri
novrtjumu; 20 dalbnieku pru starts)
1. Rolands Paulausks Kolibries Coleur M. Paulauskaite Lietuva 7,00 p./51,69 s
2. Jolanta Lapia Glazra J. Lapia JSK RVA 6,90 p./53,64 s
3. Ingrda Lizbovska Nostrdamuss I. Lizbovska LJAA 6,63 p./54,64 s
Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 105 cm, ar prlekanu; 23 dalbnieku pru starts)
1. Andris Jurevskis Eross A. Jurevskis JSK Krii 0 s.p./37,92 s
2. Olga ellere Atrejs O. ellere JSK Atna 0 s.p./38,22 s
3. Mareks Samohvalovs Quandella S. Samohvalova JSK RVA 0 s.p./40,17 s
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Kristaps Neretnieks ar Vinjeti.
Rzija Rumpe ar Tango.
Guntars Sili - gan uzvartjs, gan meitas
Sabnes grms, aprpjot okoldi.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Latvijas Jtnieku federcijas kausa izca
I posms
Iejde
Jtnieks Zirgs Komanda Zirga panieks Rezultts
Liel balva
1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri A. Penele 70,50%
2. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 65,33%
Vidj balva I
1. Agnese Liepia Linza SC Kleisti SC Kleisti 71,04%
2. Inga Bistrova Traum-Furst JSK Amber J. Borisova 67,79%
3. Kristna Rozte Brodors LLU SK ZA Burtnieki 67,79%
Shma III
1. Agnese Liepia Doctor Wayne SIA Wilde Transp. SIA Wilde Transp. 69,46%
2. Krista Kukure Romance SC Kleisti B. vere 64,63%
3. Lina Pele Dimants SK Harmonija A. Mainiece 63,75%
Shma III (juniori)
2. Ksenija Petrova Lagoss LLU SK LLU 63,17%
3. Aiga Silavniece Hiltons SC Kleisti SC Kleisti 61,88%
Shma II
1. Terze Rozenberga Lords SC Kleisti SC Kleisti 65,52%
2. Nellija Nulle Giness SC Kleisti S. akurovs 64,14%
3. Daiga Grvte Don Gra ti z/s Lielceri D. Grvte 61,03%
Shma II (jauniei)
2. Aiga Silavniece Loretta SC Kleisti SC Kleisti 60,92%
3. Madara Reinne Fantoms SC Kleisti S. akurovs 58,51%
Open Class (ldz 18 g. v.)
1. Kristina Kuzmane Skifs SC Kleisti A. ogoa 61,95%
2. Lga Breika Kailija RJSK Sport de Lux L. Breika 60,69%
3. Jlija Petrova Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 60,46%
Open Class (brni)
1. Everita Daubure Heralda SK Harmonija A. Mainiece 65,98%
2. Sindija Galvia Venda SIA Wilde Transp. J. Lazdne 65,29%
3. Marta Brnia-Buile Gizela SIA ZA Kocni M. Brnia-Buile 62,76%
Open Class (jaunzirgu konkurence)
1. Gundega Krgere Sally JSK Temperaments N. erepova 68,51%
2. Angelina Kostina Bonds SC Kleisti A. Kostina 64,02%
3. Laima Lce Kalfo z/s Traines stai V. Milta 63,33%
LATVIJ
Notikuas Latvijas Jtnieku federcijas
kausa izcas pirm posma sacensbas
iejd. Ar prieku var secint, ka jauns se-
zonas skum ar aj janas discipln
krietni audzis sacensbu dalbnieku
skaits, un jcer, ka tas ldz ar konkurences
palielinanos veicins ar meistarbu.
Vrt Latvijas Jtnieku federcijas
iejdes sekcijas vadtja, pati ar trenere
un sacensbu tiesnese Anita Mangale:
Priec tas, ka jtami audzis sacensbu
dalbnieku skaits un interese par iejdes
disciplnu. Cilvki kuvui izgltotki,
ar pres saldzinoi biek pards
skaidrojoa informcija par iejdes
nozmi jtnieka visprj sagatavotb,
kas ir pamatu pamats starta punkts, no
kura jsk katram. Tpc patkami, ka tiei
mazajs, vienkrkajs shms ir daudz
LJF kausa izcas pirmais posms
DaceMillere
Kleisti, 15. maijs, iejde
dalbnieku. Tikai, protams, ms vltos,
lai kvantittei tiktu ldzi ar meistarba,
bet jatzst, ka ar sportistu sagatavotba,
saldzinot ar iepriekjs sezonas skumu,
ir augusi, ttad esam uz pareiz cea. Liel
dalbnieku interese lika izirties par to, ka
jau sezonas atklan, kas notika 1. maij,
un tagad sacensbas vienlaikus risinjs
uz diviem laukumiem. Atgrieoties pie
iejdes nozmes jtnieku sagatavoan,
gribu atgdint, ka ziemas konkra
empionta laik pie mums sacensbas
tiesja un seminru vadja specilists no
Vcijas. Domju, ka tiei via prasmgais
skaidrojums daudziem sportistiem lika
novrtt iejdes nozmi. Tpc federcija
dus seminrus turpins organizt, un
20. un 21. maij seminru tiei iejd
vads speciliste no Krievijas Irina Lu-
dina, bet jnija skum zinos tiesnesis
no Norvijas. Mums jrins ar to, ka
fnansilu iemeslu d visi sportisti, kuri to
vltos, nevar aizbraukt uz sacensbm vai
seminriem rzems, tpc cenamies rast
iespju s zinanas apgt pau mjs.
Jo msu iejdnieku lielkais trkums
ir tiei pieredzes trkums, prk daudz
dzvojamies savs mjs, startjam
sav lokl konkurenc. Tikai tad, ja sa-
vos startos izdosies apvienot visus gal-
venos komponentus ctgu darbu, labu
treniu bzi, labus zirgus un pieredzi
izdosies sasniegt augstus rezulttus. Jau
ilgku laiku ceram, ka vl kds sportists
sps sagatavot savu zirgu startam Lielaj
balv, un jcer, ka s sezonas beigs tas
patiesi notiks, jo t ir t latia, uz kuras
prvaranu jtiecas katram iejdes spor-
tistam.
Airisa Penele ar Ravelu.
Terze Rozenberga ar Zalvi.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Sezonas atklanas sacensbas un Rgas atkltais empionts iejd
I posms
Vrds, uzvrds Zirga vrds Sporta klubs panieks Rezultts
Liel balva
1. Terze Rozenberga Zalve SC Kleisti SC Kleisti 60,92%
Vidj balva
1. Agnese Liepia Linza SC Kleisti SC Kleisti 69,04%
2. Inga Bistrova Traum-Furst JSK Amber J. Borisova 66,14%
3. Terze Ptersone Kivi JSK Mestrazdii J. Menieks 64,82%
Maz balva
1. Terze Ptersone Kivi JSK Mestrazdii J. Menieks 64,12%
2. Inga Bistrova Monte-Cristo JSK Amber A. Muravskis 63,68%
3. Jlija Tkaova Orfejs JSK Amber J. Tkaova 63,07%
Maz balva (jaunie jtnieki)
1. Jlija Stepanova Dancing Queen SC Kleisti J. Stepanova 60,88%
2. Agnese Rituma Lvija SK Reiteri A. Apstis 57,81%
Shma III
1. Agnese Liepia Doctor Wayne SIA Wilde Transp. SIA Wilde Transp. 66,18%
2. Sanita Dombrovska Kaldans SK Reiteri I. Nastevia 65,39%
3. Agnese Kukaine Double Power JSK Temperaments A. Kukaine 64,80%
Shma III (juniori)
1. Ksenija Petrova Lagoss LLU LLU 62,25%
3. Agnese Rituma Lvija SK Reiteri A. Apstis 60,69%
Shma II
2. Sanita Dombrovska Kameja SK Reiteri I. Majevska 65,63%
3. Agnese Kukaine Londay Light JSK Temperaments A. Kukaine 65,06%
Shma II (jauniei)
3. Sofja Lavrinovia Ldija SC Kleisti SC Kleisti 56,67%
Open Class (18 g. v.)
1. Jlija Petrova Hilmenda SC Kleisti A. Mangale 64,48%
2. Kristina Kuzmane Skifs SC Kleisti A. ogoa 61,38%
3. Valrija Artjomova Parze SC Kleisti SC Kleisti 59,20%
Open Class (brnu konkurence)
2. Everita Daubure Heralda JSK Harmonija A. Mainiece 62,41%
3. Sindija Galvia Venda SIA Wilde Transp. J. Lazdne 62,07%
Open Class (jaunzirgu konkurence)
1. Gundega Krgere Sale JSK Temperaments N. erepova 66,32%
2. Anita Lapina Gradacija LLU LLU 65,86%
3. Laima Lce Kalfo z/s Traines stai V. Milta 65,29%
LATVIJ
Msu labk iejdes meistare Airisa
Penele ir pirm un vieng no Baltijas val-
stu sportistm, kura pagjuogad izcnja
tiesbas startt Eiropas empiont. Pro-
tams, ar oreiz via uzvarja Lielaj
balv:
is man bija pirmais sezonas starts
un oti nozmgs tpc, kas pirmoreiz Ra-
vels piedaljs sacensbs ar pilngi jaunu
brvas izvles programmu. Bija manms,
ka zirgs uztraucas, bet kopum esmu oti
apmierinta ar startu. Zirgs ir gatavs se-
zonai. ogad gan mums nav paredzti
tik atbildgi starti (E ogad nenotiek),
bet piedalsimies vairks starptautisks
sacensbs, taj skait Pasaules kausa
izcas posmos. Sksim ar diviem brau-
cieniem uz Poliju un ehiju. Jteic,
ka ogad esmu skusi sevi apliecint
jaun status ar k tiesnese. Strdju
jau ziemas empiont, gan sezonas
atklanas sacensbs. Varam priecties,
ka aug dalbnieku kvantitte, bet jaug
ar kvalittei. Tam pagaidm pietrkst
seminru un informcijas. Ir labi jauni
jtnieki un jauni zirgi, bet viiem
pietrkst pieredzes. Jebkur, startjot
sacensbs, tau cenas, tikai reizm pa-
reizs nav pats pamats, ar kuru skts apgt
iejdi. Tpc, vrtjot sacensbas, cenos
protokol pierakstt savus komentrus,
un, ja jtnieks izrda interesi par tiem,
iespjams uzzint ar cita viedokli un
izdart savus secinjumus, ko trenios
vajadztu uzlabot.
Sezonas laik ldz pat septembrim
kop notiks pieci LJF kausa izcas posmi
iejd, un nkamais paredzts 19. jnij.
Inga Bistrova ar Traum-Furst.
Agnese Liepia ar Doctor Wayne.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Ir aizvadts viens gads,
un, tpat k iejdniekiem
un konkristiem, ar pajgu
braucjiem skusies jauna
sezona, kas, pateicoties Da-
ces trausas un braucju
iniciatvai, ar o gadu ir
iekauta LJF kalendraj pln.
Visas sezonas garum pajgu
braucjiem bs iespja cnties
par titulu Gada labkais
braucjs.
LJF kausa izcas pir-
mais posms, kas vienlai-
kus bija sezonas atklana,
tradicionli notika Valmieras
rajon, Stru imenes lauku
mj, kur sacensbas rkoja
SIA Zirgaudztava Kocni.
Paskuma norisi atbalstja
vietj iniciatvas grupa
Kokmuia, Kocnu novada
dome, LJF, k ar SIA Eggers-
mann.
Sacensbs varja vrot
pagju gada braucju izaugs-
LJF kausa izcas pirmais posms
DaceStre
Kocni, 24. aprlis, pajgi
mi un ar kdas. Priecja
tas, ka braucju pulkam pie-
vienojusies jauna sportiste
Siglinda Freimane, startjot
pat ar diviem zirgiem, k ar
tas, ka tlo ceu bija mrojui
abi Liepjas pajgu braucji
Dzintra Blma un Guntis
Priede, k ar poniju ekipas
no Rzeknes un Balviem. Bet
limbanieks Viesturs Kurmis
ierads iepriekj dien, 20
kilometrus veicot braukus
sav pajg. Startt atskusi
Aiga Ozolia ar Bonifciju.
Ziemas prtraukuma laik
liela daa no braucjiem
iegdjuies jaunus ratus un
aizjgus. Andis Pavlovskis pat
var lepoties ar stiem manas
ratiem, kas atbilst FEI notei-
kumu prasbm.
Marruti nebija grti, k jau
sezonas pirmajs sacensbs.
Tika veiktas trs disciplnas
vien dien. Nezin par kdiem
grkiem, bet sacensbu dien
sniga, un sniega vai citu
apstku ietekm daudzi
braucji sajauca shmu. Vienai
no vadoajm pagju gada
braucjm Natlijai Dreimanei
kda maksja godalgotu vie-
tu, kas ldz ar to Zanei Brauerei
deva iespju vinnt ar abiem
zirgiem, iegstot otro un treo
vietu. Pc manas braukanas
LJF kausa izca pajgu braukan
I posms
Braucjs Palgs Zirgs Komanda 1 2 3 S. p. kop
1. Andis Pavlovskis Kristaps Caune Viskijs Pavlovsku imene, Rga 80,0 19,67 3,00 102,67
2. Zane Brauere Eduards Krmi Orkns z/s Jaunstrauti, ekava 93,2 24,97 3,00 121,17
3. Zane Brauere Eduards Krmi Maiestro z/s Jaunstrauti, ekava 94,8 21,71 6,00 122,51
4. Dace Stre Krlis Stris/Dana Stre Hipija SIA Zirgaudztava Kocni 85,6 42,53 0,00 128,13
5. Guntis Priede Rente Sproe Serils z/s Stiebrii, Liepja 98,0 23,96 9,00 130,96
Poniji
1. Agrita Pole Margarita Prokofeva Nice Boy JSK Atna, Balvi 97,6 39,60 6,00 143,20
2. Kristne Staule Sandra ienkova Zefrs Rudo kumeu pauguri 97,6 39,60 6,00 143,20
3. Kristne Staule Kitija Nolberga Diksons Rudo kumeu pauguri 111,2 138,01 37,29 286,50
Paskaidrojumi: 1. Soda punkti fgurlaj braukan, 2. Soda punkti maraton, 3. Soda punkti konusos
zirgu vrtjum par lderi
kuva Anda Pavlovska ekipa,
bet poniju konkurenc Agri-
tas Poles ekipa, kas sa-
vas ldera pozcijas noturja
ldz sacensbu beigm. Otr
discipln trs kilometru
maratona distanc viens no
Uzvartji kopvrtjum Pavlovsku imenes ekipa: kuieris Andis
Pavlovskis, palgs Kristaps Caune un zirgs Viskijs.
JK Viktorija ekipa ar kuieri Siglindu Freimani, palgu Daigu Lomeli
un zirgu Samurajs ir debitanti pajgu braukanas sacensbs.
Uzvartji poniju klas Agrita Pole un palgs Margarita Prokofeva ar
poniju Nice Boy.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
LATVIJ
Tas jau kuvis ierasts, ka Igaunij no
pajgu braucjiem rpes par spor-
ta veida attstbu uzmies Urmass
Sakss, kur ar ogad sav paum
Lnj noorganizja pajgu braukanas
sezonas atklanas sacensbas. To
programm bija divas disciplnas
manas braukana un konusu distance.
Pats saimnieks Urmass sagatavojis jau-
nu zirgu Vesterhod, ar kuru vi startja
vienzirgu ekips.
oreiz no msjiem pie Urmasa
ciemojs Zane Brauere, startjot ar
abiem zirgiem Maiestro un Orknu,
un Dace Stre ar Hipiju. Manas shma
ita saldzinoi vienkra, bet, to iz-
braucot, kuva saprotams, ka patiesb
Latviei sezonas atklan Igaunij
DaceStre
Tartu, 1. maijs, pajgi,
t ir sareta.
No paiem mjiniekiem kop
sacensbs piedaljs astoas vienzirgu
un divas divzirgu ekipas, lielkoties ts
visas redztas, startjot pagju gad, un
latvieiem atkal bija iespja izcelties labi
zinmo konkurentu vid. Pc manas
braukanas Zane ar Maiestro ierindojs
pirmaj viet, bet ar Orknu nepaveics,
jo braucja sajauca shmu, ko izdarja ar
Dace ar Hipiju.
Beidzot manas shmu, uzreiz bija
jdodas uz konusu laukumu. Protams, kuri
vljs, varja savus zirgus atptint, bet,
t k laika apstki braucjus nelutinja,
sacensbas notika raiti. Konusu lau-
kums bija nelgi smags. Lai preczi iz-
brauktu cauri vrtiem, oti laicgi rati bija
jnostda taisni pret rsli, ldz ar to, lai
iekautos laika norm, zirdzii krietni
dabja noplties. Seu soda punktu
iegana ar Orknu o Zanes Braueres
ekipu ierindoja no iespjams tres
vietas sestaj, bet Daces Stres ekipai
konusu marruts nca par labu, jo pc
neveiksmgas manas shmas via no
ceturts vietas pacls uz otro. T, beidz-
oties sacensbm, pirmo godalgoto vi-
etu ieguva Zane Brauere ar grmu Edu-
ardu Krmiu un zirgu Maiestro, otr
palika Dace Stre ar grmu Danu Stri
un zirgu Hipija, tre vieta tika igauu
braucjam Hardo Knikam ar grmu
Kertu Sarapu un zirgu Harry.
Nkam tikans latvieiem pie Ur-
masa gaidma septembr Baltijas kausa
izcas sacensbu treaj, noslguma
posm.
Zanes Braueres un Eduarda Krmia ar
Maiestro ekipa uzvar Lnj.
Dacei Strei un palgam Danai Strei otr
vieta sacensbs Igaunij.
Sacensbu saimnieka Urmasa Saksa
ekipa ar Vesterhod aizjg.
trim riem bija taut saukt rulete.
rslis ir aplis ar vrtiem un, ja braucjs
atrodas apa iekpus, vi neredz vrtu
apzmjumus, un kst grti orientties,
kuri ir nkamie vrti. aj rsl ar
visvairk braucju ieguva soda punktus,
taj skait pati ra izveidotja Dace
Stre, ldz ar to tas Stru ekipu ierin-
doja ceturtaj viet. Sekojot FEI notei-
kumu ieteikumiem, pdj disciplna bija
konusu braukana, un labk rezultta
panieks startja pdjais, kas labk
paldz braucjiem sacensbu beigs sa-
prast, vai izjgt zirgu vai ar apbalvoanas
ceremonij ierasties ar visu ekipu,
kas ir cieas apliecinjums sacensbu
organiztjiem un ldzjutjiem.
Pajgu braukana ir aizraujos spor-
ta veids, eit ldera pozcijas mains
vien mirkl, un nekad nevar zint, kur
kdsies skum, kur beigs, tpc
jcns ldz pdjai sekundei.
Bijuie jtnieki un citi interesenti, kur
js esat? Pievienojieties msu pajgu
braucju pulciam, un nenolosiet!
Dace Stre ar palgu Krli Stri un zirgu Hipija prvar maratona rsli.
Otrs vietas ieguvji Zane Brauere un Eduards Krmi ar Orknu.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
E
l
e
r
i
n
a
s

R
a
d
i
k
a
s

f
o
t
o
LATVIJ
Pajgu braukanas
sacensbas biek notiek
Vidzemes un Latgales pus.
Vieng vieta obrd Kurzem,
kur mt patiesi sporta veida
entuziasti, ir Priekules no-
vada Stiebrios. Pat neskato-
ties uz nelielo braucju skaitu
sacensbs, kas notika pagju
gada ruden, Stiebriu saim-
nieki Guntis Priede un Dzin-
tra Blma rokas nenolaida
un ogad atkal nolma rkot
pajgu braukanas turnru,
oreiz LJF kausa izcas otro
posmu. Jpiebilst, ka Latvi-
jas Jtnieku federcijas kausa
posmi aj discipln ogad
notiek pirmo gadu. Sacensbu
rkotji bija divi klubi - Kanu
atvars no Priekules novada
un Medruvas-1 no Garkalnes
novada, un, protams, Latvijas
Jtnieku federcija.
Manas un konusu ru
marruta braukana notika
Priekules centr. Todien noti-
ka ar Priekules tradicionlais
dziesmu un deju festivls,
tpc patkami, ka, neskatoties
uz lielo aizemtbu dados
LJF kausa izcas otrais posms
Dacetrausa
Priekules novads, 15.-16. maijs, pajgi
paskumos, uz apbalvoanas
ceremoniju pc pirmajiem
diviem posmiem ierads ar
Priekules domes prieksdtja
Vija Jablonska. Priekules dome
atbalstja s sacensbas ar
materili.
Sacensbu pirmaj
dien manas braukan
ar vienmrgu un ldzenu
braukanas stilu uzvarja Da-
ces Stres ekipa ar palgu
Danu Stri un zirgu Hi-
pija. Hipijai gan pietrka
impulsa, tomr uzvara bija
prliecinoa.
Poniju klas startja vie-
na ekipa no sporta kluba
Medruvas-1 - Natlija Drei-
mane ar palgu Tnu Dreimani
un igauu poniju Arafatu, kur
bija tik spka pilns, ka laukum
bija grti vadms. Manas
braukana ir t disciplna,
kur msu braucjiem vl oti
daudz jstrd, lai brauktu
augst lmen.
Konusu u braukan
vislabk veics Natlijas Drei-
manes ekipai, ar palgu Edu-
ardu Jni Pli un zirgu Duktu.
Nr. Dalbnieki Zirgi Grupa Manas br. Konusu ri Maratons Kop
1. Natlija Dreimane Arafats Poniji 80,0 3,66 51,22 134,88
1. Dace Stre Hipija Zirgi 48,0 6,52 31,20 85,72
2. Natlija Dreimane Dukts Zirgi 54,5 6,00 43,64 104,14
3. Dzintra Blma Gaizis Zirgi 72,0 18,39 36,67 127,06
4. Guntis Priede Dans Zirgi 69,5 28,93 48,92 147,35
Rezultti kopvrtjum
Natlijas Dreimanes ekipa ar Duktu konusu ru marrut.
Uzvartji Dace Stre ar palgu Krli Stri maratona distanc.
Dalbniekus apbalvo Priekules domes prieksdtja Vija Jablonska un
sacensbu galven tiesnese Ligija Biteniece.
Maratona rsli veic Gunta Priedes ekipa.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
LATVIJ
Portls Horses.nl zio, ka holandieu
iejdes zvaigzne Adelinde Kornelisena
zaudjusi iespju turpint jt ar
Emmijas de Vivace de Jeu, jo zirgs
tika prvietots uz Edvarda Gla stalli
Harskamp. Iemesls tam ir tas, ka
astous gadus veco KWPN zirgu Vivace
(no Contango) nopirka Gla students
Gregors Takss.
Bet etrus gadus veco KWPN
rzeli Brentano (no United x Jazz)
ncs eitanazt pc traiska satiksmes
negadjuma. Adelinde Kornelisena jja
ar rudo rzeli, kad tas sabijs, jtniece
nokrita, un tas izskrja uz ielas. Dieml
oreiz parasti klusaj ce gadjs brauk
manai, un zirgs uzkrita uz manas
motora prsega, pc k turpinja rikot
Kornelisenu vaj neveiksmes
Dacetrausa
jau ar lauztu kreiso priekkju. Kornelisena
nekavjoties izsauca veterinrrstu, kur
tlt ierads. Bdgi, bet Brentano bija
ievainots tik smagi, ka to bija jiemidzina.
Adelinde bija trenjusi o zirgu, kas bija
vias topa zirga Parzival msas kume,
jau pusgadu, un lika uz to lielas cerbas.
Neveiksmes turpinja vajt
Adelindi. Sacensbu debij ar Jerich
Wunschtraum Kornelisenai bija no
sacensbm jizstjas, jo zirgs bija pats
sevi savainojis. Holandieu komandas
jtniece rdja Wunschtraum nacionls
atlases sacensbs Uden, kad jau pa
Liels balvas testa skum Hanoveras
irnes kastrts pirms pirms diognles
sevi savainoja, un pc paplainto riku
diagonles Kornelisena nolma testu
neturpint un no sacensbm izstjs.
Iesildes laukum gan tika kostatts, ka
zirgam nekas nekai, bet k Kornelisena
paskaidroja, ar da lmea zirgu
nevajag uzmties nevajadzgu risku.
bija vieng ekipa, kas spja
iekauties laika norm, tomr
divas bumbias krita. Ar
Daces Stres ekipa aizra
divus konusus un rezultt
sama seus soda punktus
par gztajiem riem un
papildu soda punktus par
prsniegto laiku.
Otrs dienas darbba
prcls uz zemnieku
saimniecbu Stiebrii. eit
notika pajgu braukanas
sacensbu aizraujokais
posms maratons. Distance
sastvja no divu kilometru
brvs gaitas posma, puskilo-
metru veicamu sou gait, un
ru trasi, kur ietilpa etri
maratona ri, no kuriem
trs bija ar krtoiem elemen-
tiem. Distances garums bija
Poniju grup start Natlijas Dreimanes ekipa.
4,5 kilometri.
Iepriekjo divu disciplnu
kopvrtjum veiksmgk
Dace Stre oreiz jau ar otru
savu palgu Krli Stri un zir-
gu Hipija noturja lderpozju
ar pc noslguma posma un
ieguva pirmo vietu. Dace vei-
ca maratona rus lielk
trum nek iepriekjs
sacensbs, Hipija ierasto
riku viet oreiz prvietojs
lkos, protams, ar jaunajiem
maratona sporta ratiem ir liela
nozme, tie ievrojami palie-
lina ekipas manevrans
spjas.
Tres vietas ieguvja
maraton, bet kopvrtjum
izcnot otro vietu, Natlija
Dreimane nolma braukt, pie-
taupot Duktu nkamajm
sacensbm, kas notiks
Igaunij, vien pdj, ceturtaj
rsl rdot, ko spj, un iz-
braucot to trk par visiem
un apsteidzot tuvko sekotju
Daci Stri vairk nek par
10 sekundm. Maraton otro
labko rezulttu sasniedza
mjiniece Dzintra Blma ar
Gaiziu, kas kopvrtjum
ierindojs treaj viet, aiz se-
vis atstjot Gunta Priedes un
palga Rentes Sproes eki-
pu ar Danu, kas vienjgu
klas ar o zirgu startja pir-
mo reizi.
Dzintra Blma un palgs Rente
Sproe ar Gaiziu prvar martona
rsli.
Konusu ru marrutu brauc Dace Stre ar Hipiju, palgs Dana Stre.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
RZEMS
Pasaules kausa fnla
sacensbas konkr no-
tika veices pilst env,
nosldzot s srijas 32. sezo-
nu. Kop 14 lgs noticis 121
kvalifkcijas turnrs, lai 43
labkie sportisti noktu fnla
sacensbs, kas sastvja no
trim dam, un trs dados
marrutos cntos par prestio
balvu.
Pirm daa
Pirmaj marrut, kura
augstums bija 150 cm, galve-
nais kritrijs bija laiks, un par
katru gztu rsli dalbnieki
papildus sama etras soda
sekundes.
Ameriknis Ris Fellers
izkaroja uzvaru ar izcilo ru
irnes zirgu Flexible. Par o
zirgu ir pas ststs. Flexible
Rolex FEI Pasaules kausa finls
SagatavojaDacetrausa
enva, 14. 18. aprlis, konkrs
ir sts izdzvotjs, divas rei-
zes tas stvjis uz robeas,
lai irtos no sporta pc
negadjuma un smaga savai-
nojuma, tau abas reizes spja
atgriezties lielaj sport un bt
oti tuvu uzvarai pirms diviem
gadiem Pasaules kausa fnla
sacensbs Gteborg. oreiz
nelielais zirgs beidza marrutu
ar rezulttu 70,63 sekundes un
nebija prspjams. Kopum
ameriku jtnieki rdja
labko sniegumu, un etri
pri iema vietas pirmaj
desmitniek. Startjot vien-
padsmitais no beigm, Fellers
prspja vairkkrtj Pasau-
les kausa ieguvja Rodrigo
Pessoa ar Lets Fly uzrdto
labko marruta rezulttu. Bet
pc ujorkiea Maklna Varda
ar Sapphire veiksmg starta
brazlietim bija jsamierins
ar treo pozciju. Dubultais
olimpisk zelta ieguvjs Vards
ar 14 gadus veco Sapphire at-
palika no Fellera tikai par pus-
sekundi. ASV komandas efs
Dords Moriss acmredzami
bija izvirzjis augstu mri,
braucot uz envu.
Portugliete Lusiana Dinze
ar savu sirmo rzeli Win-
ningmood (no Darco) ieguva
lielu paprliecbu, kad bei-
dza marrutu oti lab laik
72,47 sekunds, t ierindojo-
ties ceturtaj viet.
Uzvartjs raksturoja
veiciea Rolfa Ludi dizainto
13 ru marrutu k oti
klasisku truma marrutu ar
lieliem attlumiem un labi
jjamu, tomr pietiekami
saretu Pasaules kausa fnla
pirmajai daai.
Otr daa
Stvs Gerdats, jjot rzeli
Tresor, iepriecinja veicieu
publiku ar uzvaru Pasaules
kausa izcas otraj da, kas
bija 160 cm augsts marruts
ar vienu prlekanu. 27 ga-
dus vecais jtnieks no Crihes
uzstdja mri prjiem aj
marrut pirms prlekanas,
ko nevarja noert oti tr
Sapphira ar Vardu seglos.
Treo labko rezulttu sasnie-
dza ameriknis Mario Deslau-
riers, bet jtnieki no Vcijas
aj marrut jja veiksmgk,
un Markuss Enings jau spja
ieemt ceturto vietu ar Plot
Blue, un Ludgers Brbaums
ar Gotha fnija septtaj
pozcij. Rolex reitinga
labkais jtnieks Piuss vicers
iema piekto vietu ar Car-
lina. Neveics pirms dienas
uzvartjam Riam Felleram
ROLEX FE World Cup Jumping Finals Geneva
Class No.: 8 1st Qualification Word Cup Final Competition against the clock 15. April 2010 Start: 19:15
Table: C
National RG:
FE RG / Art. 659.1.2.2 (239/263)
Height: 1.50 m
Speed: 350 m/min
Length: 550 m
Time allowed: 120 sec
Time limit: sec
Obstacles: 13
Efforts: 16
Penalty sec 4
Course Designer: Rolf Ldi (SUI) Start
Finish
1 2
3
4
5
6a
6b
7
8
9a 9b 9c
10
11
12
13
11
Class No.: 13 2nd Qualification World Cup Final Competition with one jump-off 16. April 2010 Start: 19:15
Table: A
National RG:
FE RG / Art. 659.1.2.3
Height: 1.50 - 1.60 m
Speed: 375 m/min
Length: 450 m
Time limit: 144 sec
Obstacles: 12
Efforts: 15
Penalty sec
Closed combination:
Jump-off:
2-3-4-5b-6-7ab-9
Length: 300 m
Time limit: 96 sec
Course Designer: Rolf Ldi (SUI)
Start
Finish
1
2
5b
3
9
4
5a
6
7a
8
7b
5c
10
11
12
Start
Jump-off
Finish
Jump-off
Fotografen
F
o
to
g
r
a
fe
n
1. daa. 2. daa.
Rodrigo Pessoa ar Lets Fly treais PK nla pirmaj raund.
Mario Deslauriers ar Urico no ASV treaj viet pc PK nla otrs
daas.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
ar Flexible, un divi ri kri-
ta, liedzot iespju piedalties
prlekan.
Mrruta sastdtjs uz-
deva jtniekiem grtu uzde-
vumu, divkr sistma ar
densriem prasja daudz
upuru, tpat notika, prvarot
170 cm plato okseri, kam se-
koja 160 cm augsta Big Che-
ese siena, bet vairki jtnieki
pieva kdu uz pdj stv
ra. o rsli neprvarja
ar igauu jtnieks Reins Pills,
via zirgs Virgin Express divreiz
atteics, kam sekoja jtnieka
izslgana no sacensbm.
Prlekan piedaljs devii
dalbnieki. Pasaules kausa Rie-
tumeiropas lgas srijas pirmo
posmu uzvartja veiciea Da-
niela Etera zirgs Peu a Peu oreiz
nelca sav ierastaj traj stil
un nopelnja 12 soda punk-
tus. Gerdats jja otrais ar Tre-
sor un uzstdja augstu mri
prjiem dalbniekiem, veicot
marrutu 36,12 sekunds, pat
neskatoties uz Tresor para-
dumu marruta janas laik
sprdties un lkt. Iepriekj
dien, jjot ar savu otru zirgu
Jalisca Solier, viam neveics,
un Gerdats iema tikai 24. vie-
tu. Lai gan jtnieks atzina, ka
t ir bijusi paa vaina, tomr
nosldzoo dau vi izlma
jt ar Tresor, jo tas ir izcili lab
sportisk form. Bengtsons
ar 12 gadus veco rzeli Quin-
tero la Silla nogza vertiklo
rsli, Brbaumam ar Gotha
krita pirm ra krtia
densgrvju sistm, bet Mar-
ko Kuers ar Cash sama
soda punktus uz pdj ra,
td veicietis joprojm
turjs ldera pozcijs. Via
tautietis vicers ar Carlina
ar neizstma Gerdatu no
via ieemts pirms vietas
un beidza marrutu 39,87
sekunds. Enings un rzelis Plot
Blue bija trks nek vicers.
Ameriknis Deslauriers ar
tikai devius gadus veco un
td lmen maz pieredzjuo
zirgu Urico pietuvojs Ger-
data rezulttam vistuvk un
ierindojs otraj viet.
Pirm nla marruta rezultti
1. Ris Fellers (ASV) Fleksible 70,63 s
2. Maklns Vards (ASV) Sapphire 71,13 s
3. Rodrigo Pessoa (Brazlija) Lets Fly 72,36 s
4. Lusiana Dinze (Portugle) Winningmood 72,47 s
5. Tods Minikuss (ASV) Pavaroti 73,18 s
6. Kevins Stauts (Francija) Silvana 73,18 s
7. Mario Deslauriers (ASV) Urico 74,30 s
8. Maikls Vitekers (Lielbritnija) GIG Amai 74,91 s
9. Patriks Delav (Francija) Katchina Mail 75,21 s
10. Markuss Enings (Vcija) Noltes Kuchengirl 75,26 s
Otr nla marruta rezultti
1. Stvs Gerdats (veice) Tresor 0/0 s.p./36,12 s
2. Mario Deslauriers (ASV) Urico 0/0 s.p./37,50 s
3. Markuss Enings (Vcija) Plot Blue 0/0 s.p./38,85 s
4. Piuss vicers (veice) Carlina 0/0 s.p./39,87 s
5. Rolfs G. Bengtsons (Zviedrija) Q. la Silla 0/4 s.p./37,97 s
6. Ludgers Brbaums (Vcija) Gotha 0/4 s.p.,38,38 s
7. Marko Kuers (Vcija) Cash 0/4 s.p./38,50 s
8. Daniels Eters (veice) Peu a Peu 0/12 s.p./38,71 s
9. Natale Kiaudani (Itlija) S.di Campalto 1 s.p.
9. Patriks Delav (Francija) Katchina Mail 1 s.p.
Tres nla daas divu htu rezultti
1. Riards Spners (ASV) Cristallo 0/0 s.p.
1. Dermots Lenons (rija) Hallmark Elite 0/0 s.p.
1. Ludgers Brbaums (Vcija) Gotha 0/0 s.p.
4. Deina Riarda (veice) Zekina Z 4/0 s.p.
4. Lorena Hoga (ASV) Quick Study 0/4 s.p.
4. Kriss ags (Austrlija) Vivant 4/0 s.p.
4. Piuss vicers (veice) Carlina 4/0 s.p.
4. Markuss Enings (Vcija) Plot Blue 4/0 s.p.
4. Lusiana Dinze (Portugle) Winningmood 0/4 s.p.
10. Natale Kiaudani (Itlija) S. di Campalto 0/5 s.p.
Class No.: 22 Final Competition / Round A Competition over two rounds 18. April 2010 Start: 13:30
1
Start
Finish
2
3
5a
5b 6
7
8a
8b
8c
9
10
11
4
12
Table: A
National RG:
FE RG / Art. 659.1.2.2
Height: 1.60 m
Speed: 375 m/min
Length: 460 m
Time limit: 148 sec
Obstacles: 12
Efforts: 15
Penalty sec
Jump-off:
Length: 0 m
Time allowed: 0 sec
Time limit: 0 sec
Round A
3. daa, 1. hits.
Turpinjums 18. lpp.
Rolex FEI Pasaules kausa ieguvjs Markuss Enings ar Plot Blue.
Ludgers Brbaums ar Gotha kopvrtjum dala otro vietu.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Nr. 14
Jump-ff onIy
Class No.: 22 Final Competition / Round B Competition over two rounds 18. April 2010 Start: 15:30
Table: A
National RG:
FE RG / Art. 269.1.2.3
Height: 1.60 m
Speed: 375 m/min
Length: 460 m
Time limit: 148 sec
Obstacles: 12
Efforts: 15
Penalty sec
Jump-off:
14-4c-5-6-7ab-9
Length: 260 m
Time limit: 84 sec
Finish
8
10
7b
7a
5
6
4c
4b
4a
3
2
9
1
Start
Jump-off
11
12
Finish
Jump-off
Round B
14
Start
3. daa, 2. hits.
kop visu trs dau rezultti,
un labkais no labkajiem
izrdjs Markuss Enings, kur
o rezulttu sasniedza, startjot
ar diviem zirgiem Noltes
Kuchengirl un Plot Blue.
Ceturtaj viet iekuva
jaun jtniece, kdreizj
brazliete, bet tagad Portugles
prstve Dinze ar Winnigmo-
od. Bet bijuais kandietis, kur
obrd prstv ASV, 45 gadus
vecais Deslauriers dieml
savu mri kt par empionu
atkrtoti pc 26 gadiem ne-
sasniedza, visus soda punk-
tus saemot pdj marrut
un palaiot sev priek ru
Dermotu Lenonu, ierindojs
sestaj viet kopvrtjum.
RZEMS
Rolex FEI Pasaules kausa finls
Rezultti kopvrtjum
1. Markuss Enings (Vcija) N. Kuchengirl/Plot Blue 6 s.p.
2. Ludgers Brbaums (Vcija) Gotha 7 s.p.
2. Piuss vicers (veice) Carlina/Ulysse 7 s.p.
4. Lusiana Dinze (Portugle) Winningmood 9 s.p.
5. Demots Lenons (rija) Hallmark Elite 10 s.p.
6. Mario Deslauriers (ASV) Urico 13 s.p.
7. Kevins Stauts (Francija) Silvana 14 s.p.
7. Riards Spners (ASV) Cristallo 14 s.p.
7. Kriss ags (Austrlija) Vivant 14 s.p.
10. Rolfs Bengtsons (Zviedrija) Qintero la Silla 15 s.p.
Diskvalikcija
Sapphira zirgs, ar kuru
jj ameriknis Maklns Vards,
tika izslgts no sacensbu
otrs daas un diskvalifcts
no piedalans fnla treaj
da paaugstinta jtguma
d, neizturot hipersensivittes
testu. Zirgs tika izvlts kju
termogrfjas prbaudei,
kas sastv no prbaudes ar
termogrfjas kameru un
klniskas apskates, ko veica
doktori Pols Faringtons un
Emile Velinga. Pc testa Fering-
tons informja ASV delegcijas
veterinrrstu Oberu un divus
kltesoos grmus, ka zirgs
uzrda paaugstintu jtgumu
kreisaj priekkj, tomr tika
pieemts lmums, ka zirgs taj
brd var turpint sacensbas.
Vards ar Sapphire fnija ar
otro labko rezulttu, kad
FEI piema lmumu zirgu
apsekot vlreiz, pc fnia
lietojot to pau testu. oreiz
prbaudja trs augsta lmea
veterinrrsti, un visi atzina,
ka zirgs sacensbs nedrkst
piedalties hipersensivittes
d. is lmums tika paziots
tiesneu kolijas prezidentam,
kas pri izldza no sacensbm
un diskvalifcja no dalbas
sacensbu turinjum. Pc FEI
regulas o tiesneu kolijas
lmumu nevar apstrdt.
Tre daa
Vcietis Markuss Enings
svinja savu 36. gadu dzima-
nas dienu gandrz vienlaikus
ar uzvaru 2010. gada Rolex FEI
Pasaules kausa fnl Palexpo
arn env. Neskatoties uz
dam neveiksmm sacensbu
skum, Enings saglabja vsu
prtu un uzvarja, jau treo
reizi iegstot o prestio titu-
lu. 2003. gad vi uzvarja ar
Anka Lasvegas un 2006. gad
svinja uzvaru Kualalumpur
ar Sandro Boy.
Otro vietu dalja Ludgers
Brbaums un Piuss vicers ar
viendu punktu skaitu.
Marruta sastdtjs Rolfs
Ludi prezentja vl divus kla-
siskus 160 cm marrutus, jo
tre fnla daa sastvja no
diviem hitiem, kuros piedaljs
29 dalbnieki. Trs sportisti
Riards Spners ar Cristallo
no ASV, rs Dermots Lenons
ar Hallmark Elite un vcietis
Ludgers Brbaums ar Gotha
veica abus hitus bez nevienas
kdas, bet sei dalbnieki
nogza pa vienam rslim
abos marrutos. Tau, nosa-
kot empionu, tika skaitti
Stvs Gerdats ar Tresor no veices ir lderis pc PK nla otrs daas.
Ris Fellers ar Flexible uzvar PK nla pirmaj marrut.
Pasaules kausa 43 nlisti un amatpersonas.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Markuss Enings
Dzimis:1974.gad.
Vecki: Hilde Eninga
(skolotja), Riards Enings
(lopulieltirgotjs).
Bri, msas: Kerstina
(1973), Karina (1979),
Kornlija (1981), Johan-
ness(1982).
Profesionl izgltba:
tirdzniecba.
Iecientkkrsa:zaa.
Iecientkais diens:
steiksarfrkartupeiem.
Mkaiszirgs:Panama.
Pankumiem bagt-
kaiszirgs:ForPleasure.
Mkie dzvnieki: zirgi,
sui.
Mk lma: Forests
Gamps.
Iecientkais dzriens:
bolusulasprice,kaja.
Iecientkais ceojuma
galapunkts:Dubaija.
Iecientks janas
sackstes:hene.
Mkais aktieris: Toms
Henks.
Brvlaikaizklaides:fut-
bols,basketbols.
katrs starts nesa uzvaru. Vi
pat sama specilu balvu,
kad kds sacensbs, nokri-
tis trs reizes, tomr turpinja
cnties. Jaunais jtnieks tri
iemcjs, k piemroties
dadiem zirgiem, bet via
tvs Riards rpjs, lai dlam
btu atbilstoa lmea zirgi.
Visi Eningu brni iemcjs
jt ar poniju Narmit, kas ar
Markusu droi aizveda ldz
pirmajiem pankumiem. Pir-
mais lielais zirgs bija Lord, ar
kuru zns ieguva prliecbu
par savm spjm, jjot viegl
un vidj lmea marrutos.
Taj laik Markuss jja ar vi
Metaxa, kas bija paredzta
prdoanai, tau zirgs bija
viam tik drgs, ka pdjs
dienas pirms prdoanas
Markuss pavadja visus vaka-
rus pie ts stall. To uzzinjis,
tvs darjumu atcla. Kds cits
ponijs, saukts par Starlight,
bija atbildgs par pirmajiem
starptautiskiem pankumiem,
kad 1990./1991. gada Eiro-
pas empiont tika gtas
zelta medaas. Ar poniju
Bright Ruby savukrt Markuss
uzvarja Vcijas empiont
1991. gad.
S lmen Markuss start
no sepadsmit gadu vecuma,
kad ska jt tikai ar lielajiem
zirgiem. S lmea pirmaj
marrut via dzv ar Cy-
gan krita divi ri. Juniora
un jaun jtnieka status
vi piecas reizes kuva par
Eiropas empionta zelta
medau panieku ar trim oti
svargiem zirgiem via dzv
Orchidee, Opium un Talan.
C par uzvaru Markuss,
sevii ar Opium, ir piedaljies
daudzos aizraujoos prlek-
anas marrutos. Ar o kastrtu
kop uzvartas 40 sacensbas,
taja skait triumfts Nciju
kaus un Grand Prix Varav.
Vl tagad 26 gadus vecais
Opium bauda pensiju Eningu
ganbs.
stie pankumi sks ar
For Pleasure ieraanos Eningu
stall 1998. gada Ziemassvtku
laik. For Pleasure iepriekj
karjera ar Larsu Nbergu, pro-
tams, ir atmi tiem, kas seko
LATVIJ
Markuss dzimis 1974. gad
piecu brnu imen k otrais
brns. Jau septiu gadu vecum
vi pievrsies janas spor-
tam, kad kop ar vecko msu
Kerstinu apmeklja janas
stundas Borkena klub. Kop
nodarbbu skuma Markuss
bija oti ambiciozs, lai gan ne
Pasaules kausa ieguvjs Markuss Enings
Dacetrausa
janas sporta notikumiem.
rzea izteiktais lkanas
talants, brnigais raksturs
padarjis o hanoverni par
izcilu zirgu. For Pleasure tagad
vada savas dienas Eningu stall
un tiek izmantots k vais-
las rzelis, kura pcncji jau
piedals Grand Prix lmea
Markuss Enings ar Pasaules kausa galveno trofeju.
sacensbs.
Pie Markusa izcilkajiem
zirgiem pieder Sandro Boy,
Sabrina, Vulkano, Leconte, Plot
Blue un Noltes Kuchengirl.
Markuss saimnieko Eningu
stall kop ar savu jaunko
brli Johannesu, kur ar ir
augsta lmea jtnieks.
5. jnij Zirglietu mu-
zej, kas atrodas Lie-
tuv, Anikai notiks
tradicionls Zirgu die-
nas, kuru ietvaros bs
dadi paskumi kalju
sacensbas, kokgriezju un
akmekau darbu izstdes,
kur, protams, galven te-
matika bs zirgs. Paskuma
organiztji aicina piedalties
konkurs ar kaljus no Lat-
vijas. Papildu informcija
pa tlruni: +370 68214864,
Egidijuss Musteikis.
Zirgu dienas Lietuv
I
n
e
s
e
s

R
u
s
k
u
l
e
s

a
r
h
v
a

f
o
t
o
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Mjinieki, bijuie Nciju
kausa empioni, Francijas
komanda uzvarja pirmaj
2010 Meydan FEI Nciju
kausa izcas posm. Uzvara
franciem nenca viegli, un
tikai pas sackstes beigs vii
par naga tiesu uzvarja savus
sekotjus - ASV komandu.
Laba diena bija ar britiem,
kas dalja treo vietu ar Vcijas
komandu, atstjot aiz sevis
Spniju piektaj viet, bet sesto
vietu iema rijas komanda.
2009. gada Eiropas ko-
mandu zelta medau ieguvji
no veices iema vien septto
vietu, bet aiz viiem palika
zviedri. Pasaules empioni
nderlandiei spja pie-
veikt viengi jaunpiencjus
augstkaj lg - Polijas ko-
mandu, neiekstot otraj apl,
ko neviens nebija gaidjis. Vin-
cents Vorns ar Audis Alpapillon
Armanie marrutu veica bez
kdm, bet pc Pta Raijma-
kera juniora diviem gztiem
riem un Harija Smoldera
vl vienas nokrituas krtias,
ita, ka Gerko rders bs
tas, kas situciju sps izglbt,
tau via un Eurocommerce
New Orleans trs kdas lika
Nderlandes komandai kop
ar poiem atpsties tribns,
kad astoas prjs koman-
das sacents nosldzoaj
marrut.
Savukrt otri jaunpiencji -
Spnijas komanda pierdja, ka
ir gatavi startt Meydan Nciju
kausa lg, sv c ieemot
piekto vietu. Pilra Kordona
ar savu skaisto rzeli Herald
kdjs uz densra, un, lai
gan Hulio Ariass Kueva ar Jar-
nak marrutu veica tri, toties
piecus soda punktus nopelnja
Hos Eevarija. Pdj
marrut nevarja piedalties
spu labkais jtnieks Serhio
Alvarezs Moja, jo via ve
Madame Pompadour tika atzta
par nepiemrotu startam.
Prjo komandu rezultti
pc pirm apa bija oti tuvu
Meydan FEI Nciju kauss
Labole, 14. maijs, konkrs
cits citam. ri, zviedri, veiciei
un vciei ienca otraj apl ar
viendu rezulttu - astoi soda
punkti. Zviedrijas komanda
o skaitli papildinja vl ar 17
soda punktiem, bet veicieu
rezultts pc tam, kad Piuss
vicers ar Carlina sama tikai
vienu soda punktu, bet prjie
komandas biedri nogza pa
rslim, bija 17 soda punkti
kop. rs eins Brns bija vie-
ns no seiem jtniekiem, kuri
spja izjt abus marrutus
bez nevienas kdas, bet no
sacensbm ncs izstties Tal-
botam ar Tequi DI. Neskatoties
uz tikai vienu soda punktu, ko
nopelnja Kamerons Henlijs
ar Southwind VDL, kop ko-
manda sama 16 soda punk-
tu. Vciei savu soda punktu
bagu palielinja par 4 soda
punktiem, kas ir vienldzgs ar
Lielbritnijas komandas gala
rezulttu.
Ameriki un franci otro
raundu ska ar viendu soda
punktu skaitu, katrs pa vie-
nam gztam rslim. Otraj
apl Vards ar Sapphire nogza
pirmo rsli un, ja to btu
izdarjis ar Francijas ko-
mandas jtnieks Kevins Stauts
ar Kraque Boom, btu jrko
prlekana. Skattji uzgavilja
im prim, jo visi ri pa-
lika savs viets, kas atnesa ko-
mandai uzvaru pirmaj Nciju
kausa izcas posm.
Fakti
Spnija un Polija Nciju
kausa augstkaja lg iekuva
no Veicinanas lgas, un abm
komandm is ir pirmais gads
aj lmen.
Veckais zirgs bija ru ko-
mandas dalbnieka Niala
Talbota Tequi DICH.
Jaunkais zirgs bija
devius gadus vecais Urico,
ar kuru jja ameriknis Mario
Deslauriers, poa Kleina jtais
Camerino, un veices pirm
numura jtnieka Piusa vicera
Carlina.
1. Francija - 4 s.p.: Topinambour (Penelope Leprevosa) 4/4, Kellemoi

de Pepita (Miels Roberts) 0/0, Lord de Teize (Olivjers Gijons) 0/0,
Kraque Boom (Kevins Stauts) 4/0.
2. ASV - 8 s.p.: Cristallo (Riards Spners) 0/0, Quincy B (Hilarija
Dobsa) 5/9, Urico (Mario Deslauriers) 0/0, Sapphire (Maklns Vards)
4/4.
3. Vcija - 12 s.p.: Chacco Blue (Aloiss Polmans-vekhorsts) 0/0,
Lacapo (Aleksanders Hufentls) 8/4, Lassen Peak (Rebeka Golaa)
0/4, Souvenir (Filips Veishaupts) 12/0.
3. Lielbritnija - 12 s.p.: Gig Amai (Maikls Vitekers) 0/8, Intertoy Z
(Skots Bres) 8/0, Tesaura (Marks Armstrongs) 4/13, Murkas Pom
DAmi (Pters arlzs) 0/0.
5. Spnija - 14 s.p.: Herald (Pilara Kordona) 0/4, Jarnac (Hulio Ari-
ass Kueva) 4/0, Lord du Mont Milon (Hos Eevarija Garmendija)
1/5, Madame Pompadour M (Serhio Alvarezs Moja) 4/nepied.
6. rija - 16 s.p.: Carmena Z (eins Brns) 0/0, Tequi DI CH (Nials
Talbots) 8/izst., Obelix (Darags Kennijs) 8/4, Southwind VDL (Ka-
merons Henlijs) 0/4.
7. veice - 17 s.p.: Jalisca Solier (Stvs Gerdats) 4/4, Acomet (Teo
Mufs) 8/4, Campione CH (Verners Mufs) 0/4, Carlina (Piuss vicers)
4/1.
8. Zviedrija - 25 s.p.: H&M Actrice (Malins Barjards Johnsons) 4/8,
Isaac (Aleksanders Cetermans) 13/16, Madick (Helena Lundbaka)
4/4, Caramell KS (Svante Johansons) 0/5.
9. Nderlande - 12 s.p. pirmaj apl: Audis Alpapillon Armanie (Vin-
cent Voorn) 0, Van Schijndels Rascin (Pts Raijmakers Jr.) 8, Exquis
Walnut de Muze (Harijs Smolders) 4, Eurocommerce New Orleans
(Gerko roders) 12
10. Polija - 20 s.p. pirmaj apl: Bischof L (Andejs Lemanskis) 4,
Castello (Aleksandra Lusina) 8, Just Cruising (Jans anovskis) 8,
Camerino (Tomas Kleins) 20.
Sei pri izjja abus apus
tri.
Meydan FEI Nciju kauss
ir piecu zvaigu komandu
sacensbas. 2010. gada sezonas
beigs etrm komandm ar
zemko punktu skaitu bs lga
jatstj, divas labks kom-
andas pc Veicinanas lgas
fnla pievienosies Meydan FEI
Nciju kausa lgai 2011. gad.
Nkamais posms notiek
Rom, Itlij 28. maij.
Dons Roe (FEI konkra direktors) Lorena Vikinsa (Meydan
mrketinga un menedere), Pjrs onkjrs dOriola (olimpiskais
empions), Francijas komanda Kevins Stauts, Olivjers Gijons, Penelope
Leprevosta un Miels Robrs, vs Metero (Laboles mrs), Martine Fern
(Francijas Jtnieku federcija) un Ren Paskjrs (Laboles ova rkotjs).
Rezultti
Komandu vietas pc 2010
Meydan FEI Nciju kausa
posma Labol
1. Francija - 10
2. ASV - 7
3. Vcija 5,5
3. Lielbritnija 5,5
5. Spnija - 4
6. rija - 3
7. veice - 2
8. Zviedrija - 1
9. Nderlande - 0
10. Polija 0
K
r
i
s
t
o
f
a

B
r
i
k
o
/
F
e
i

f
o
t
o
Zirgam jbt taisnam tpc, ka viam nksies
stvt ierind.
VSTURE
Publicjam humoresku no urnla
Aizsargs 1938. gada februra burtncas,
ko sarakstjis satriis ar pseidonmu
Auks. K sacts tekst, vienbalsgi os
notikumus nolmis bilds zmt E. Rir-
dans. Dieml s ilustrcijas nebija
tehniski izmantojamas pc msdienu
poligrfjas prasbm.
Tpc tekstam pievienojam Rirdana
citas karikatras ar izsmeoiem pa-
rakstiem, kas druktas 1937. un 1938.
gada numuros, ironizjot par izdotajm
rokasgrmatm armijas instruktoriem,
janas un zirgu iejanas specilistiem
un braukanas vai, pareizk sakot,
janas apmcbas treneriem.
Bri riko...
Tagadjais laikmets ir un ir viens mo-
derns laikmets. Tur jums rekordi, radio,
vitamni, aeroplni, dess un roboti. Tuv
un tlredzes aparti. Visdi grandiozi
sasniegumi. Autii iet ar 405 kilometru
trumu stund un pagju gadusimt
celtm maizncm un aptiekm nogrie
strus k ar nazi. Profesori skrien ar
baloniem stratosfr, paceldamies pri
mnesim. Vl daus tkstous metru
augstk, un sv. Pterim bs jlec stvus
no diendusas un jbaas: Ti tu! Rc un
lien k tda neliea lapsene acs nekur
glbties vairs! Das, turpretim, mauc
tdu misia iveri ar stikla seju galv un
lien 300 vai vairk metrus jas dzium,
lai apskattos, kdi rpui tur sti dzvo.
Un izliekas savdi, pavisam savdi, ka
tdos laikos sastopami vl cilvki, kas ar
lielu aizrauanos vro, k tds spalvains
radjums, asti vien un galvu otr gal,
mudgi kustina visas etras kjas un
stumjas uz prieku, kaut ar tikai 12 ldz
15 kilometrus stund. Tas, vai ziniet, ir
sts kpura gjiens, saldzinot ar moder-
nu Fiatu vai Kreisleru, tau audis iet
un skats. Pie tam k vl skats!
Ja tik tuvk apkaim izlass vien
laikrakstos, ka uz Burtnieku ezera vai
Rzeknes ezera tad un tad bs zirgu
skrieans vai vezumu vilkanas sackste
auu tur saplst ka biezs. Pie tam saru-
nas ap zirgiem vien grozs.
Vai Silksnis ar savu jauno rzeli ar
bs?
Laikam bs gan. Vi jau prn ma
pirmo przi, k tad vi ogad nebs!
Nu, bet Mevvers ar savu brno
cirts viu puu, tad tu gan redzsi!
Nesaki vis! Mevvera brnajam
krusti ir gan k lva, bet nav ts gai-
Sendiens pa jokam par nopietno
SagatavojaDaceMillere tas, kas Sika melnajam. J, vezuma
vilkan, tur gan Mevvers dau labu
cirts puu.
Uz ezera sacku vrotju k biezs.
Vei, kaokos un mteos trpuies, ap-
kakles uzlocjui, ar interesi noskats
braucjos un vrt katra zirga izredzes.
Starp skattjiem ir ar daa laba dma
un solids kungs no tlkas apkaimes.
Pirm brauciena zirgi, uz prieku
izstieptm galvm, vj krpm pli-
vinoties, sk skrjienu. Skattji pa-
vada tos skatiem un glui nevilus sk
uzmundint imeus:
Nu, brais!
Melnais, vl drusku pievelc!
Dukt, nepalaidies!
Brauciens seko braucienam. K sa-
vilktas un palaistas autras zirgi aujas
uz prieku. Sniega pikas vien c
gais un ledus skrauk zem pakaviem.
Skattji arvien vairk un vairk iesilst
ldz zirgiem. Un kad kds imelis, kam
skaidri var samant, k ritmiski strd
muskui zem das k labs motors, kad
tds imelis, elsodams un nsis iepltis,
riko gar skattju rindm, tad skattji t
aizraujas, ka sagrbj blakusstvtja ce-
puri, saurca to k pankku un brc:
Braavo! Urr! Braavo!
Tagad starp to, kas saurcjis cepuri un
saurcts cepures panienu norisins
da saruna:
Ei, ei, kpc js manu cepuri t urcat?
Ko via jums vainas nodarjusi?
Kas? Ko? Kdu cepuri? otrs nesa-
prot nek.
Nu, ar, jums rok. Kda t tagad
izskats? Saurcta k veca vista...
T jsu cepure? Kur via man roks
gadjusies?
Js tak pats sagrbt?
Es?! Es nek neesmu grbis. Ko js
pats grat man viu rok!
Vai es grdu? Man cepure visu laiku
bija galv.
Nu, ko tad bat galvu neviet?
Redziet, t cilvks var aizrauties no
zirgu sporta!
Bet to jau katrs pats var izjust
hipodrom, kur zirgi riko k strausi gar
skattjiem, kur sarkanbalti vai sarkanzili
trpuies okeji izsljui kjas k plintes
zirgam gar sniem. Tur jums ar, sajsm
uz pirkstgaliem stiepdamies, vai apa
ducis uzkpj jums uz varacm, bet vai
js ko mant? N, nemaz, jo zirgu sport
ir un ir tomr kaut kas tds, kas aizrauj
vairk, nek auto motora rkoa un tie
405 kilometri stund.
Ja zirgs pretojas, kpjas atpaka un negrib iet
uz prieku, tad nevajag tam skatties acs, jo tas
vl vairk to baida.
Zirgu pamudinanai braucot lieto ptagu.
Nav vlams zirgam sist biei un paviri, bet gan
retk un noteikti.
Ja zirgam jpaliek kdu laiku stili
apseglotam, tad tas jpiesien divs pavads, lai
nevartu vrtties.
Turpinjums 22. lpp.
VSTURE
Sendiens pa jokam par nopietno
Jo mana paliek mana, kas iet gan
simts kilometru stund, bet pie kua
telegrafa staba t paliks guot, to ne-
viens nevar pateikt. Un kad braucjs,
grv sddams un ar manas atliekm
krmdamies, plas atcerties, kas odien
par dienu, mana nesaka ne pieci: via
tik c, ja vl var, un raud benzna asa-
ras, vairk nek.
Ar zirga lopu ir pavisam cits kas: vi
tev jkopj, jmca, jprot ar to apieties,
skaidri k ar sev ldzgu jaapietas. Ja
sacksts kungs izkrt no ragavm vai
noveas zirgam no muguras, zirgs nestv
vis k stulbs uz vietas, bet gan pienk
kungam klt, skats vi ldzcietgm
acm un dom: J, k tas ir ai pasaul!
Vakar manam kungam bija tik smukas
bikses kjs, bet kdas ts odien ir?
Viscaur ar dubiem k lopiam...
Ka zirgu sportam nekad netrks
piekritju, to jau liecina kaut tas vien, ka
ms jau no brnu dienm interesjamies
par zirgiem un jjam. Kuam gan nav
palicis atmi, ka pasaule izskats pa-
visam citda no zirga muguras? Tikko
divi puikas tika zirgiem mugur, t tli
skrieans zirgiem bija neizbgama.
Negadjs zirgi pie rokas klupa ragai-
najam aunam un sarainajam veprim
mugur, tau sacensties jan vajadzja.
Digitu izveicb toreiz nenoskatjs vis
lielks skattju pulks, bet gan daas
veckas sievias, kuas neganti rjs:
Eka nu moca atkal tos lopius! Ak, ka
tdiem vajadzja sazeltt pa dibeniem!
Bet vai tdiem draudiem kda
nozme? Puikam zrem rupj pakulu kre-
kla sirds tpat tvka uzvaras, k kuam
katram pirmklasgam okejam tagadjs
Derbi sacksts.
Uzvartjs toreiz pc uzvaras lca uz
vienas kjas mjs, bet tomr lepni no-
teica:
Nu, vai es neuzvaru visus? Uzva-
rtie, proetams, tdu uzvaras nozmi
minja apaubt un skaudgi piebilda:
J, tas tev tikai t laimjs. Nebtu
mums gurni noberzti jli no vakardienas
janas, tad tu gan redztu!
Tpc jsaka: tda pat ciea, kda
zirgu sportam bija senk, viam palikusi
ar tagad. Vai mazums ir tdu gadjumu,
kur braucot no gada tirgus sacku
dalbnieki izbrauc visus grvjus un
grants upas, lai tikai tiktu konkurentam
gam. Un cik lepns tad jtas pats zirgs,
ja tas noskrjis visiem gam!
Jo sports paliek sports!
Tie zirgi, kuri tan laik nelko, jnodarbina
ar sanos zirg, pastaiganos atsevii un t. t.
Plokums ir tda paba, ar kuras paldzbu
jtnieks visos apstkos, neskatoties uz zirga
pretdarbbu, prvalda savu ldzsvaru.
Biei zirgs neklausa tikai tpc, ka vi
nesaprot, ko no via grib.
Strgalvgam zirgam jpierda, ka cilvks
vienmr prks par viu.
Nav slikti, ja pa prieku jj viens jtnieks ar
vecu zirgu.
Otr gadjum, turpretim, noteikti juzsk ar
zirgu ca, kur jpaliek par uzvartju, citdi
zirgs var palikt nigs.
Jtnieku grupm, k ar atseviiem jtniekiem,
biei vien nksies kjniekoties un, vedot zirgu
pie rokas, prvart tdus rus, kuri jus
nav prvarami.
Ja stallis ir prk silts, zirgi tiek izlutinti un
paliek jutgki pret saaukstanos, ja stallis
turpretim ir auksts, liela daa no barbas tiek
izlietota ermea sasildanai.
reion koncentrjuies galvenie Vcijas
konkra spki. Turpat ir Osnabrika, Dort-
munde, Vrendorfa.
Kop pie Slothka Andis trenjs trs
nedas marta beigs un apra skum, un
paais bija tiei Franka vadtie individulie
trenii. T bija vrtga pieredze gan man
k grmam, gan jtniekam. Negaidti bija
tas, ka Franks pats dakrt kpa Anda
zirgu Maromora un Irasir mugur,
un pc tam sniedza dadus padomus.
Jatzst gan, ka Slothka stall msu
audm uzturans ir samr drga
mnes 1500 eiro plus apmaksa par
stundm. Tpc ms zirgus turjm cit
stall, kur maksjm par katru nedu, un
100 ldz 150 eiro par katru Franka treniu.
Nodarbbas ilgums bija atkargs no zirga
sagatavotbas pakpes, un katram sportis-
tam tas notika no 45 mintm ldz pu-
sotrai stundai. o treninometni zinm
mr mums paldzja sarunt Krievi-
jas jtnieki anna Kima un Vladimirs
Beeckis, un ms nebijm viengie, kas tur
trenjs. Ttad ir vrts.
PIEREDZE
Latvijas labkais konkrists un viens
no Pasaules kausa izcas Centrleiropas
lgas lderiem Andis Vrna, tpat k ms
visi, domja, ka kvalifcsies o prestio
sacensbu fnlam. Tau t nenotika, bet
jau laikus vi meklja treniu iespjas
Vcij pirms galvenajm sackstm.
Bet tpc brauciens pie titult Franka
Slothka netika atcelts, jo dzve ar vienu
iepriek neparedztu neveiksmi nebei-
Andis Vrna trenjies pie Slothka
DaceMillere dzas. Priek ir jauna sezona, jauni mri
un uzdevumi.
Andis Vrna:
Doma braukt uz Vciju mcties bija
jau sen, bet to izdevs realizt tikai tagad.
Man bija nodoti trenan vairku saim-
nieku zirgi, bija jbt mjs un jstrd.
Bet aizbraukt tikai uz nedu nav nekdas
jgas. ogad visi apstki sakrita t, ka
varju o ieceri stenot, dieml ar tpc,
ka nekvalifcjos Pasaules kausa fnlam.
Zinju, ka pie Slothka brauc daudzi, biju
dzirdjis labas atsauksmes, viu ieteica
ar krievu sportisti, kuri tur guvui labu
pieredzi. Interesanti ir ar tas, ka Slothks
nestrd ar cilvkiem, ar kuriem viam
neveidojas kontakts. Prieks, ka mums tds
veidojs. Esmu oti apmierints, ka bija
da iespja mcties. Tau sargtints par
to, ka praktiski ieraudzju, cik saldzinoi
augsts ar msjo ir lmenis Vcijas
sacksts un, atgrieoties mjs, sajutu krie-
tni lielu bezcerbu, saprotot, cik niecgas
ir msu iespjas t strdt un sagatavo-
ties startiem. Ir krtgi jsaemas, lai ta-
gad starttu un dartu kaut ko tlk. Bet
mri, j, protams, ir. Tie pai, kas agrk
startt, krt punktus, nopelnt naudu,
lai vartu startt tlk, jo arvien jauni
zirgi aug, apgst meistarbu un ir gatavi
augstkiem marrutiem.
Baiba Dinsberga, jtnieka paldze:
Iesaku visiem jtniekiem, ja vien
fnanses to atauj, doties uz treniiem
Vcij pie augstas klases specilistiem, t
ir oti laba skola. Man k jtnieka palgam
interesants un ar iepriecinos bija fakts,
ka sacensbs, kurs ar bija iespja
piedalties, starta krtba tika noteikta
pc zirga vrda alfabta pirmajiem bur-
tiem. T bija skaidrs, kur zirgs jgatavo
pirmais, kur pc tam. Es tik liela mroga
sacensbas vl nebiju redzjusi 160
dalbnieku marrut, un sackstes ilga
no otrdienas ldz svtdienai, kad pdjs
diens programm bija augstkie marruti.
Ts bija apgabala sacensbas, kurs startja
ar Maikla-Brbauma, Kuers, Vaishaupts
un citi pasaul pazstami jtnieki, jo aj
Franks Slothks
Dzimis 1958. gada 2. februr

Holand.
TrenjiesunstartjisVcij.
1996. gad izveidojis savu

janas stalli Borgholzhauzen. Taj
irmana20x60m,janaslaukums
50x70m,boksi28zirgiem.
Trskrtjs Vcijas empions; Pa-

saulesJanasspuuzvartjs1994.
un 1998. gad komandm un 1994.
gad ar individuli; olimpiskais
empions komandu c 1988. un
1996. gad, bronzas ieguvjs 1984.
gad.
F
o
t
o

n
o

w
w
w
.
s
l
o
o
t
h
a
a
k
.
d
e
F
o
t
o

n
o

w
w
w
.
s
l
o
o
t
h
a
a
k
.
d
e
Andis Vrna apmierints ar treniiem Vcij.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Reklma
Jnijs
P 7 14 21 28
O 1 8 15 22 29
T 2 9 16 23 30
C 3 10 17 24
P 4 11 18 25
S 5 12 19 26
Sv 6 13 20 27
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu,
k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem.
Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv
Jnijs
Latvijas mroga sacensbas
5.06. konkrs Klasifkcijas sacensbas, Rga, Kleisti
12.06. konkrs LJF kausa izcas 2. posms, Rga, Kleisti
13.06. konkrs LJF kausa izcas 2. posms poniju jan un
amatieriem, Rga, Kleisti
19.06. konkrs Mrupes kauss konkr, Traines stai
19.06. iejde LJF kausa izcas 2. posms, Jelgava, Mui, LLU
Kaimios Lietuv, Igaunij
4.-6.06. konkrs CSI* Ruila, Igaunija
5.06. pl.13 rikoana Tallinas hipodroms, Igaunija
5.-6.06. iejde Kanu kauss, alininku rajons, Lietuva
12.06. iejde SK Aliras kauss, Belmonta, Vias rajons,
Lietuva
12.06. konkrs Palladium kausa 2. posms, Sarevere, Igaunija
11.-13.06. pajgu braukana Baltijas kausa izcas 1. posms,
Bendoriai, Vias rajons, Lietuva
13.06. konkrs Paemumu kauss, Jlevere, Igaunija
13.06. konkrs Suvine sacensbas, Igaunija
19.06. pl.13 rikoana Tallinas hipodroms, Igaunija
19.06. konkrs Veskimetsa kauss, Veskimetsa, Igaunija
19.-20.06. konkrs LAAAK Lietuvas kauss, Josvainiai, Kedaiu
rajons, Lietuva
19.-20.06. Zirgu sporta dienas Bendoriai, Vias rajons,
Lietuva
24.-26.06. konkrs Vnas kauss/EMV izca junioriem, Vna,
Igaunija
26.-27.06. konkrs Baltijas sporta zirgu kauss, agare, Joniu
rajons, Lietuva
Starptautiskas sacensbas
9.-13.06. iejde CDI-W Sopot, Sopota, Polija
9.-13.06. konkrs CSIO*** Sopot, Sopota, Polija
11.-13.06.konkrs CSI*** Maskava, Plaernaja, Krievija
18.-20.06. konkrs CSI***-W Maskava, Otrada, Krievija
24.-27.06. konkrs CSI*** Maskava, Otrada, Krievija
D
a
c
e
s
t
r
a
u
s
a
s
f
o
t
o
PERSONBA
Elna Millere ir viena no jauns paau-
dzes jtniecm, kura ar savu centbu un
labajiem rezulttiem jau vairkus gadus
piesaista vrotju uzmanbu. Tau viai,
atirb no daiem citiem perspektviem
jaunieiem, galvenais mris nav starts
janas sport ldz visaugstkajam lme-
nim, tiecoties uz olimpiskajm splm.
Trausl un smaidg meitene sarunas
skum tlt un oti skaidri formul savus
mrus zirgi ir hobijs, bet oti nopietns.
Izgltbai noder datorgrafkas un dizaina
studijas Latvijas Universitt. Bet galvenais
mris ir lidot, kt par lidmanas pilotu,
tpc tagad Elna ctgi trenjas lidojumos
ar helikopteru, veicot pat ekskluzvus
marrutus un, kad bs apgtas skotnjs
prasmes, cer iestties Rgas Pilotu skol
ERIVA, kas avicijas jom ir starptautiski
atzta mcbu iestde.
Patiesi nopietns hobijs
To, ka ar iepriek teikto meitene
nekoet, apliecina vias darbi. Pagju
gada beigs via devs uz treninometni
pie vcu jtnieka Ptera Veinberga hen
netlu no Beijas un Holandes robeas,
kur nopietns nodarbbs aizvadja divas
nedas.
Dien jju ar trim, etriem zirgiem,
un ar visiem lecu pri riem, ststa
Elna. Brvaj laik varju skatties, k
trenjas ar citi profesionli sportisti, un
ar no t var oti daudz mcties. Nebrau-
cu ar saviem zirgiem, un man treniiem
atvltie zirgi bija piecus un seus gadus
veci un varja prvart jau 130 cm augs-
tus rus, bet viens bija septigadgs,
kur jau sacensbs bija veicis Grand Prix
No lciena zirg ldz mkoiem
DaceMillere
marrutu un uzvarjis reionls sacksts.
Jauki, ka bija iespja trenties ar labiem
zirgiem. Ja btu tur trenjusies ilgk,
rastos ar iespja piedalties reionlajs
sacensbs, kas btu oti nodergi.
Noteikti ar Vcij apgts prasmes
paldzja veiksmgi skt jauno sezonu, ar
Ikaru iegstot otro vietu Latvijas Jtnieku
federcijas kausa izcas pirm posma
sacensbs jaunajiem jtniekiem ldz 21
gada vecumam. Paai sportistei vl ir ti-
kai devipadsmit, un lieliskas izaugsmes
iespjas. Daudz darba tiek aizvadts ar
trenios Kleistu sporta centr trs, etras
reizes ned, tau laiks tiek atlicints kam
citam.
Meitenes lidojuma rekords
Apra beigs Elna kop ar savu instruk-
toru Artjomu Nalbandjanu trs diens ar
helikopteru veica prlidojumu no Rgas
ldz Portuglei 21 stunda tika pavadta
gais. Via negaidti lietii piebilst, ka
pc vias un ar pieredzju instruktora
rcb esos informcijas tas ir tlkais
ce, kas veikts ar da tipa helikopteru, kas
lielkoties paredzts loklai izmantoanai
etrvietgo Clipper II un uzskatms par re-
kordu, vl jo vairk tpc, ka to k pilots
paveikusi meitene. Kop septembra Elna
veic trenilidojumus pieredzju Latvijas
Gaisa spku pilota uzraudzb, kura lido-
jumu sts ir divdesmit gadu, lai iegtu
helikoptera pilota licenci. aj apmcbas
posm lidoana katru dienu aizem divas
stundas, un Elnas kont jau ir 80 stundas.
Lai krtotu pilota eksmenu, instruktora
vadb jnolido vismaz 50.
Uz aviciju eju mrtiecgi, saka
Elna. Gribu kt par lidmanas pilotu,
tpc stos Pilotu skol ERIVA. Sievieu
skaits civilaj avicij ar katru gadu
palielins, un pasaul aptuveni 35 pro-
centi pilotu ir sievietes. Domju, ka ar es
to varu paveikt.
Lidojot uz Portugli, oti ski bi-
jis jizstrd marruta plns, lai ka-
tru nosanos, kas degvielas uzpildei
bija nepiecieama ik pc trim stundm,
saskaotu ar lidlaukiem, emot vr, ka to
tuvum jbt ar piemrotam rezerves lid-
laukam neparedztu situciju gadjum.
Tau tas bija to vrts, nu jau ar
sajsmu atzst jaun pilote. Skati bija
neaprakstmi, jo ms tau varjm ieli-
dot starp kalniem, nevis tikai pri tiem k
liels lidmanas, un rads sajta, ka lidoju
es pati, nevis vadu helikopteru. Lidot
tas ir lieliski!
Elnas pirmie lidojumi notika kop ar
tti uzmju Mri Milleru, kur ar ie-
guvis helikoptera pilota licenci un atbal-
sta gan meitas vlmi lidot, gan nodarbo-
ties ar janas sportu. Vi ir klt ikkatrs
sacensbs un iesaistjies ar Latvijas
Jtnieku federcijas darb, lai paldztu
sporta veidam kopum attstties.
Elna Millere obrd ctgi apgst lidoanu ar helikopteru, lai vlk ktu par lidmanas pilotu.
Elna sacensbu starplaik.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
E
l
n
a
s

M
i
l
l
e
r
e
s

a
r
h
v
a

f
o
t
o
Juniori
1. Everita Daubure 75
2. Krista Kukure 72
3. Ksenija Petrova 54
4. Aiga Silavniece 48
5. Agnese Rituma 48
6. Sanita Krolle 11
7. Mrte Dvidsone 40
Brni
1. Nellija Nulle 150
2. Aiga Silavniece 132
3. Madara Reinne 81
4. Everita Daubure 53
5. Jlija Ezte 48
6. Elna Jekale 24
7. Laura Ivanova 22
8. Sindija Kathina 20
9. Sofja Lavrenovia 18
10. Laura Penele 15
Amatieri
1. Jolanta Lapia 190
2. Krlis Blaubergs 177
3. Vita Glinska 149
4. Solvita Stre 139
5. Linda Ansone 128
6. Kate Ansone 107
7. Ilona Zaula 99
8. Mareks Samohvalovs 96
9. Lauma Birzniece 86
10. Laima Lce 80
Poniju jtnieki
I grupa
1. Alvne Patore 108
2. Monta Pareiza 96
3. Sabne Silia 60
4. Madara Ieva Krmia 23
5. Margarita Prokofeva 12
6. Anda dele 12
7. Arta dele 10
II grupa
1. Rzija Rumpe 197
2. Zane Meimane 172
3. Anna ellere 156
4. Kristina Ozolia 120
5. Zane teinberga 111
6. Alvne Patore 110
7. Amanda Astra 99
8. Katrna Eisaka 86
9. Anete Kaulia 36
10. Brigita Ulmane 24
* Pirmie tiek vrtti marruti ar
150 cm augstiem riem un
Liels balvas rezultti ofcilajs
starptautiskajs sacensbs.
STATISTIKA
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta
iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Piuss vicers (veice) 1. 1. 3328,33
Markuss Enings (Vcija) 2. 3. 3193,33
riks Lamaze (Kanda) 3. 2. 3148,12
LATVIJA
Andis Vrna 274. 267. 327,00
Dainis Ozols 796. 747. 70,00
Kristaps Neretnieks 1273. 1181. 26,00
Guntars Sili 1366. 1262. 20,00
irts Bricis 1744. 1594. 5,00
Andrejs Bistrovs 2144. 1944. 1,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 288. 278. 306,00
Andriuss Petrovs 405. 382. 201,00
Kosts Gaigals 736. 687. 80,00
Rims Rimkuss 1133. 1054. 35,00
Stasis Jass 1279. 1185. 25,00
Zigmants arka 1744. 0 5,00
Valds Urbons 1744. 1594. 5,00
IGAUNIJA
Tts Kivisilds 199. 192. 456,00
Gunrs Kletenbergs 200. 206. 455,00
Reins Pills 249. 229. 358,00
Urmass Rgs 332. 313. 265,00
Hanno Ellermanis 395. 375. 205,00
Heiki Vatsels 1461. 1344. 15,00
Ebe Lsa Sinejalga 1744. 1594. 5,00
Andress Trve 2043. 1868. 4,00
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos
(uz 16.05.10.)
SagatavojaIneseRuskule
Konkursa Latvijas Republikas labkais
jtnieks 2010 rezultti
Rezultti uz 15.05.2010. g.
Konkrs
Pieauguie
1. Andis Vrna 24 *
2. Kristaps Neretnieks 12*
3. irts Bricis 278
4. Dainis Ozols 144
5. Guntars Sili 142
6. Aleksandrs akurovs 50
7. Krista Kliesmete 32
8. Maira Leja 16
9. Linda Ansule 14
10. Tija Alise Jurjne 9
11. Sarmte Ptersone 8
11. Lauris Vilde 8
Jaunie jtnieki
1. Linda Via 206
2. Kristne Egle 144
3. Kristaps Neretnieks 86
4. Madara Frliha 72
5. Vija Ceria 70
6. Regna Rapa 31
6. Elna Millere 31
8. Santa teinberga (RVA) 30
9. Svetlana Rudmieze 18
10. Aleksandra Deina 15
Juniori
1. Santa teinberga 192
2. Linda Via 174
3. Marija Dubrovska 66
4. Katrna Barevska 58
5. Elna Ozolia 52
6. Roberts Neretnieks 40
7. Aleksandrs Losevs 39
8. Zane le 37
9. Laura Penele 30
10. Elza Muiniece 24
Brni
1. Krista Kristina Alksne 164
2. Karlne Ciemia 138
3. Laura Penele 135
3. Monika Clte 135
5. Kristne Rutne 80
6. Karna Pavre 75
7. arlote Lamberte 72
8. Anna ellere 70
9. Monta Kavia 65
10. Sofja Lavrenovia 51
Iejde
Pieauguie
1. Terze Rozenberga 397*
2. Airisa Penele 90*
3. Agnese Kukaine 402
4. Agnese Liepia 336
5. Terze Ptersone 288
6. Inga Bistrova 264
7. Gundega Krgere 157
8. Olga akurova 138
9. Jlija Tkaova 114
10. Nellija Nulle 96
Jaunie jtnieki
1. Jlija Stepanova 84
2. Agnese Rituma 48
3. Elna Grundmane 30
4. Lsma Stae 18
Sagatavoja Latvijas Jtnieku federcija
Kandidtu nominana
FEI prezidenta amatam
nosldzs pusnakt uz 1. mai-
ju. Pieteikuies trs kandidti.
Princese Haja, kura tika
ievlta aj amat 2006.
gad, pazioja, ka via vlas
kandidt uz otriem etriem
gadiem ldz 2014. gada
enerlajai asamblejai. Otrs
kandidts ir pareizjais pir-
mais FEI viceprezidents Svens
Holmbergs no Zviedrijas, bet
treais - Henks Rotingj no
Nderlandes, kur ievlts FEI
audita komitej 2009. gada
asamblejas laik.
Prezidenta vlanas no-
tiks 2010. gada enerls
Trs kandidti nominti FEI
prezidenta amatam
asamblejas laik n, Taipej
(Taivna) 5. novembr
nacionlo federciju slgtaj
balsojum.
FEI obrd sastv 133
nacionls federcijas.
Kandidtam jsaem 2/3
balsu vairkums, lai tas tiktu
ievlts.
2006. gad ar tika no-
saukti trs kandidti, kad
pirmo reizi prezidenta amats
kuva par vltu posteni. Bez
princeses Hajas toreiz bija
pieteikuies Dnijas princese
Benedikte un pirmais vice-
prezidents Fredijs Serpieri
no Lielbritnijas.
PERSONBA
Ainas sirdslieta ma garum
Vella kalpu lman pie Doma bazncas.
Ar Signlu, uz kura vlk startja ar Ainas
meita Ramona. Zirgs bija sagatavots Liels
balvas izcai.
Sacensbu atklanas pard, Aina - otr no labs.
Ar izcilo Ahaltekes irnes rzeli Gulistnu, ko Ainai iedeva trent
sovhozs Sovetskaja Latvija.
Pieredzes bagts iejdes disciplnas
sportistes un treneres Ainas Mainieces
brnba aizvadta Madonas pus, Meir-
nos. Bet t nebija saulaina un krsaina,
jo meitene piedzima pirms otr pasaules
kara. Tva saimniecb bija zirgi, k jau to-
laik visur lauku pus. Jau kop brna kjas
tika kpts zirgam mugur un jts. Briem
un msm gan bija citas aizrauans,
tau Ainas uzmanbu piesaistja zirgi.
Kad pienca laiks apgt profesiju, Ainas
izvle nebija no ierastkajm, jo via
mcjs par izpletlkanas instruktori.
Iejdes meistare tagad atzst viai ir
bijuas divas sirdslietas zirgi un avicija.
Tomr liktenis Ainu aizveda pie zir-
giem. Septipadsmit gadu vecum via
aizgja trenties uz Rgas hipodromu,
skum pie rikotjiem, vlk tomr uz
janas sporta sekciju, kur pirmais tre-
neris tolaik bija Astrda Belovzorova,
vlk - Ivans evenko. Savukrt dienas
lielk daa tika pavadta maizes ceptuv,
jo tur bija vias pastvgais darbs. veles
iel laukumi bija pavisam neliels, tau
konkra trenios sportisti prvarja pat
1,60 m augstus rus. Tolaik valsts deva
ldzekus, ldz ar to bija iespja iegdties
labus zirgus no Krievijas. Piemram, lai
sasniegtu izcilus rezulttus trsc, tika
iepirkti tikai trasiu irnes zirgi. Vienreiz
sporta skola nopirka zirgus, kas piedaljs
kinoflmas Kar un miers flman, un tie
lielkoties bija Budjonija irnes zirgi.
Jau pc pieciem gadiem Aina ska
strdt par treneri mcbu grup, vlk ar
par pieccas treneri. Bija iegtas iejdes
pamatzinanas, bija starti pirmajs
sacensbas. Aina iepazins ar ar savu
IneseRuskule dzvesbiedru Gundari Langrtu, kur
bija pieccnieks un kura sirdslieta ar
bija zirgi. Vias meita Ramona jau kop
brnbas ar veckiem kop devs uz stalli
un drz vien ar prieku sds zirga mugur,
un vlk seus gadus bija PSRS jaunieu
un junioru iejdes komandas izlas, gstot
izcilus rezulttus. Visa imene bija un ar
tagad joprojm saistta ar zirgiem.
Aina sav sportistes karjer sasniedza
daudzus izcilus pankumus gan Latvijas,
gan ar Padomju Savienbas lmen div-
desmit gadu garum. K lielks iejdes
sporta konkurentes via min Astrdu Be-
lovzorovu, Anitu Mangali (toreiz Blmu)
un Gunu Loju (toreiz Tomsoni). Labu
zirgu toreiz bija krietni vairk nek tagad,
jo valsts regulri iepirka zirgus. Pats pir-
mais privtais zirgs, ko Aina un Gundaris
iegdjs Ramonai, bija Iprons, ar kuru
via ar veiksmgi startja. Ramonas gal-
venie zirgi bija Signls un Salts, paldies
par to Vladislavam Veauskim (padomju
saimniecbas Sovetskaja Latvija trenerim
un zirgkopbas nozares vadtjam) par
doto iespju strdt ar iem izcilajiem zir-
giem.
Msdienu situcija un Ainas
audzki
Tagad laiki ir citdi. Izmaias Kleistu
skol, saret fnansil situcija valst
un viss kopum atstj savas negatvs
pdas. Aina pie sevis biei nosaka, ka valsts
nedom par sportu. Visi pulcii agrk
bija bezmaksas, tagad par visu jmaks
oti liela nauda. Lielk daa no Latvijas
janas sportistiem nkui tiei no Kleis-
tu skolas. Aina visus atceras. Ar to, ka
bija Maira Penea pirm trenere: Mairi
mamma atveda jau astou gadu vecum,
A
i
n
a
s

M
a
i
n
i
e
c
e
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
A
i
n
a
s

M
a
i
n
i
e
c
e
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
A
i
n
a
s

M
a
i
n
i
e
c
e
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
A
i
n
a
s

M
a
i
n
i
e
c
e
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
PERSONBA
jo znam bija oti liela vlme jt, un vi
bija ar oti talantgs. etrpadsmit gadu
vecum vi aizgja trenties konkra
discipln pie Zintas Lces. Piecc bija
daudzi izcili skolnieki Gunrs Kaepjs,
Uldis Putni.
Iejd Aina bija trenere savai meitai
Ramonai, Kristnei Lisovskai, Terzei
Ptersonei. Iejdes trenere Aina ir
joprojm. Laiks rit, un cilvki mains.
obrd via tren Agnesi Liepiu, Terzi
Rozenbergu, Linu Peli un daudzus ci-
tus jaunieus. Pie Ainas trenjas Mar-
garita erkovska - pieccnieka Denisa
erkovska dzvesbiedre, kura tren valsts
zirgu, kur patlaban sagatavots ldz Mazs
balvas lmenim.
Ar audzkiem savulaik daudz braukts
uz rzemm, daudz redzts un iegtas
neskaitmas godalgots vietas. Ainas
trent iejdes jaunieu grupa bija pirm,
kas tolaik aizbrauca startt uz Eiropu
Dniju. Tau Latvijas vrds Eiropas valsts
bija jpierda, jo daudzviet, pat Ungrij,
msu valsti dieml nepazina. Biei Lat-
viju uzskatja par Krieviju. Tau jau pc
laika par latvieu sporta pankumiem bija
informti interesenti daudzviet Eirop.
1999. gad Ainas darbu novrtja ar An-
nika Nilsfora, kura, jjot ar Ipronu, oti
slavja Ainas darbu un uzaicinja treneri,
lai via aizbrauc uz Zviedriju apskatt
vias rzeli Hektoru. Aina aizbrauca,
pajja un uzms strdt ar o zirgu. To
atveda uz Latviju. Ldztekus treniiem
zirgs ar vairkiem Latvijas iejdes
sportistiem piedaljs Eirop rkotajs
sacensbs (Vcij Linda Loja, Zviedrij
un Francij Anete Ddele, Maskav
Terze Ptersone). Pc etriem gadiem
rzelis tika aizvests atpaka uz Zviedriju,
kur ar viu turpinja startt viena no
Zviedrijas izlases iejdes sportistm.
Lai sasniegtu augstus rezulttus, sports,
tpat k skaistums, prasa upurus. Vairki
audzki, toskait ar Terze Rozenberga,
sk ikdienas treniu jau 5.30 no rta, jo
vlk jdodas vai uz mcbm, vai uz
darbu. Aina ierodas Kleistos jau pulk-
sten 6.30 no rta un darba diena ilgst ldz
seiem, septiiem vakar.
Ldztekus iejdes treniiem Aina
ar uzrauga un tren savus zirgus, kuri
mt turpat Kleistu skolas esoaj stall.
Vismkais Ainai ir no Vcijas ievestais
Reinlandes irnes rzelis Dimants
Dante, kuram ir jau devii gadi un ko
savulaik Ainai uzdvinja Gundaris. Vl
viena no Ainas sirdslietm ir grmatas
un pues. Brvajos bros no zirgiem viu
var sastapt treneru istab ar grmatu
roks. Un msu sarunu Aina nosldz ar
cittu no A. Kenova grmatas Dzvie seg-
li: Zirgs ir visjtgkais dzvnieks, tas ne
mirkli nedrkst sajust jtnieka nedrobu,
jtniekam ik brdi jbt gatavam ar savu
gribasspku paldzt zirgam.
Ainas Mainieces ikdiena un ar brvdienas, kad notiek sacensbas, aizrit Kleistu sporta bz.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Ksti par BRVPRTGO III Latvijas Zirgu diens!
Norises laiks un vieta: 6.-8. augusts, Inukalns
Organiztjs: Jauno jtnieku skola
ogad III Latvijas Zirgu dienu ietvaros notiks starptautisks
sacensbas
Baltijas kauss janas sport 2010 (FEI CSI1*).
Prasbas kandidtiem:
- vecums no 12 gadiem; augsta atbildbas sajta; vlme strdt JJS
komand starptautiska mroga sacensbs.
Piedvjam:
- kt par JJS komandas dalbnieku (dadi darbi sacensbu
veiksmgai norisei); diplomus par brvprtgo darbu starptautiska
mroga sacensbs; bezmaksas dinanu sacensbu laik;
transportu no Inukalna stacijas; nakoanu savs telts JJS
teritorij.
Pieteikumus stt uz info@latvianhorses.lv
Nordt savu vrdu, uzvrdu, vecumu, telefona numuru, e-pastu, valodu
zinanas, k ar daos teikumos paststt par sevi un to, kpc vlaties
strdt JJS komand par brvprtgo.
RZEMS
Sacensbu favorts Boids Eksels
uzvarja prieksacksts Rolex FEI Pasau-
les kausa fnl env, atstjot tlu aiz
sevis tuvkos sekotjus zviedru Tomasu
riksonu un Kosu de Rondi.
Neskatoties uz vlu vakara stundu,
tribnes bija pilnas, k jau katru reizi, kad
notiek da lmea pajgu braukanas
sacensbas. Vcu marrutu sastdtjs
Falks Bonis bija izveidojis oti tehnisku
trasi lielaj Palexpo arn, kas ietvra ar
lielu dens pei, radot interesantus ska-
tus, kad ekipas to rsoja.
Braucji prieksacksts startja
apgriezt secb pc pdjo sacensbu
rezulttiem Bordo, tas ir, pirmais brau-
ca Ijsbrands ardons, bet pdjais
Boids Eksels. Sakar ar gaisa satiksmes
traucjumiem Boidam Ekselam ncs
no Lielbritnijas braukt uz veici ar
automanm iecerts lidmanas viet,
tau nogurdinoais ce ne mazk mr
neietekmja rezulttu. Kad lielkajai daai
braucju zirgi pie tilta ra apstjs,
Eksela ekipa bez kavans, saglabjot
trumu, traucs pri tam.
Ijsbrands ardons ar savu jauno Li-
picas irnes zirgu sastvu kop brauc
saldzinoi nesen. Trs zirgus vi
iegdjs no sava kola ungra Jozefa
Dobrovia pagju gada nogal, bet ti-
kai mart ekipu nokomplektja pilnb
ar ceturto lipicini. Jaunais lderzirgs Inci
izrdjs oti labs, bet otrs lderis Illem
piespieda ardonu veikt lieku apli pirms
tilta, kas rezultt ardonam deva vien
sesto vietu prieksacksts.
Mjinieks veicietis Verners Ulrihs
nogza trs bumbias un fnija piektais
aiz sava tautiea Daniela Vurglera, kur
FEI Pasaules kausa finls
enva, 16.-17. aprlis, pajgi
trasi veica labi, bet nespja uzturt pietie-
kamu trumu maratona ros.
Pasaules kausa kvalifkcijas sacensbu
uzvartja Mehelen Kosa de Rondes
lderzirgam Tommy sevii nepatk dens,
td jau pirms starta kuieris izbrauca
caur pei, lai bt prliecints, ka nebs
nepatkamu prsteigumu. De Ronde
zaudja sekundes, kad vien no maratona
riem veica lieku apli, td zaudja
ritmu un nogza vl trs bumbias.
Stokholmas posma uzvartjs Tomass
riksons marrutu veica gludi, bet ar vie-
nu nogztu bumbiu.
Finla prieksacku rezultti
1. Boids Eksels Austrlija 149,10
2. Tomass riksons Zviedrija 158,88
3. Koss de Ronde Nderlande 166,20
4. Daniels Vurglers veice 174,55
5. Verners Ulrihs veice 179,63
6. Ijsbrands ardons Nderlande 184,81
Aizraujos sacksts austrlietis
Boids Eksels uzvarja fnla sacensbs,
ko prezentja Brasserie A. Egger. Zi-
not, ka jsacenas ar pasaul labkajiem
braucjiem, favorts Eksels juta lie-
lu spiedienu, tomr spja turt galvu
vsu un atstja aiz sevis holandieus
Kosu de Rondi un Ijsbrandu ardonu.
Mjinieks Verners Ulrihs dieml
nogza trs bumbias ar savu jaukto ko-
mandu, kas sastv no veices siltasiiem
un Lusitno irnes zirga, ierindo-
joties sestaj viet. Divkrtjais pasaules
empions Tomass riksons ar nogza trs
bumbias, braucot ar Zviedru siltasiu
irnes kastrtiem, kas fnl ierindoja
ekipu piektaj viet. Ulriha tautietis, 50
gadu vecais Daniels Vurglers brauca ar to
pau komandu, ko Leipcigas posm, kas
sastv no diviem kladrubieiem, rikotja
un andalziea-Kamargas irnes krusto-
juma. Braucjs skaidroja, ka via zirgi
esot vislabkie treaj sacensbu dien.
Dieml fnls risinjs tikai divas dienas,
un Vurgleram bija jsamierins ar ceturto
vietu.
Pc ne sevii veiksmg starta
prieksacksts ardons brauca daudz
koncentrtk un veica trasi tr temp, t
kvalifcjoties uzvartju marrutam. Koss
de Rode vienu bumbiu nogza, bet, t k
trums bija liels, vi nodroinja vietu
cai par augstko pankumu uzvartju
marrut, kur piedals tikai trs labks
ekipas. Starpba starp trim labkajm
ekipm bija tik niecga, ka braucjiem
bija jizliek viss savs spks un spjas, lai
gala rezultt ktu par uzvartju. Tas
solja ar skattjiem aizraujous skatus.
Koss de Ronde no Nderlandes iema otro vietu.
veicietis Daniels Vurglers ceturtaj viet.
R
i
n
a
l
d
o

d
e

K
r
a
i
e
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
R
i
n
a
l
d
o

d
e

K
r
a
i
e
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
ardons brauca tri un negot nevienu
ersli, bet de Ronde ar trs drkiem zir-
giem no sava tva ra sacensbu kom-
andas, iet, rdja vienu no saviem
labkajiem braucieniem un bija divas se-
kundes trks par ardonu, ieemot otro
vietu. Spriedze Palexpo hall pieauga, kad
arn ierads Eksela pieredzjus ekipa,
kas sastv no rikotjiem un siltasiu
iru kastrtiem. Elpu aizraujo
braucien Eksels veica trasi liel trum,
ne reizi nekdoties, un t apsteidzot de
Rondi par trim sekundm un kstot par
Pasaules kausa uzvartju jau otro reizi.
Finla rezultti
1. Boids Eksels Austrlija 284,85
2. Koss de Ronde Nderlande 287,94
3. Ijsbrands ardons Nderlande 287, 94
4. Daniels Vurglers veice 155,71
5. Tomass riksons Zviedrija 158,76
6. Verners Ulrihs veice 164,16
RZEMS
FEI Pasaules kausa pajgu braukan uzvartji 2001.-2010. g.
Sezona PK empions Finla vieta
2001./2002. Mihaels Freinds (Vcija) Gteborga (Zviedrija)
2004./2005. Mihaels Freinds (Vcija) un Gteborga (Zviedrija)
Ijsbrands ardons (Nderlande)
2005./2006. Ijsbrands ardons (Nderlande) Gteborga (Zviedrija)
2006./2007. Mihaels Freinds (Vcija) Gteborga (Zviedrjija)
2007./2008. Kristofs Zandmanis (Vcija) Leipziga (Vcija)
2008./2009. Boids Eksels (Austrlija) Gteborga (Zviedrija)
2009./2010. Boids Eksels (Austrlija) enva (veice)
WDM (World Dres-
sage Masters) srijas pre-
ses ziojums liecina, ka
apmram 6000 ldzjutju
iemui stadionu, kas
paredzts 1500 skattjiem,
lai redztu Totilas un Ed-
varda Gla emocionli
piestinto seu minu
garo uzstanos. Uzvarot
vi savca Exquis Pasau-
les iejdes meistaru papil-
dus WDM balvu fondam
jaunpiencjiem jtniekiem
pieirto 25 000 eiro vrto
balvu, ko sponsorja Nrn-
burger Versicherungsgruppe.
Cilvku bija tik daudz, ka
bija nepiecieami papildu
drobas sargi, jo plis bur-
tiski ielenca savus favortus.
Gls gan par to pajokoja,
ka Totilas pie t jpierod, jo
Sacenas pasaules iejdes meistari
Minhene, 14.-16. maijs, iejde
vi cerot, ka atbalsttju pulks
ar turpmk nesarukot.
Laiks gan nepriecja ne
dalbniekus, ne skattjus.
Zemi lietus mkoi, ilgstos
lietus un ziemas temperatra
ap deviiem grdiem turjs
visu sacensbu laiku. Totilas ne-
lika saviem atbalsttjiem vil-
ties, lai gan s bija pirms ra
sacensbas kop pagju gada
augusta Eiropas empionta.
Otrs vietas ieguvja holan-
diete Adelinde Kornelisena ar
Jerich Parzival bija lieliska, bet
pieva daas kdas. Izabella
Verta ar Warum Nicht FRH
ieridojs treaj viet.
WDM srijas mris
ir veidot tdas sacensbas,
kas celtu iejdes prestiu
un popularitti, aicinot
piedalties tikai labkos pasau-
les iejdniekus. Balvu fonds ir
100 000 eiro. Uzvaru fnl
nodroina visu sacensbu pos-
mu veiksmgi rezultti. oreiz
Minhen bija atkal izdevies
pulct trs pasaules spoks
iejdes zvaigznes - Glu, Kor-
nelisenu un Vertu, kuri cnjs
sav starp.
Tikai sei jtnieki piedaljs
frstaila sacensbs.
Kop Gls par savm
uzvarm sama 44 720 eiro.
Komentjot o veiksmi, vi
teica: Tikai seas mintes
janas un tik liela nauda, tas
ir brnumaini! Totilas peder
Rezultti frstail
1. Edvards Gls (Nderlande) Totilas 88,450%
2. Adelinde Kornelisena (Nderlande) Parzival 83,100%
3. Izabella Verta (Vcija) Warum Nicht 81,900%
4. Viktorija Maksa Toirere (Austrija) Augustin 79,250%
5. Marsela Krinke Zusmelja (veice) Corinth 73,350%
6. Ulla Zalcgbere (Vcija) Wakana 71,950%
Moorlands Stables un Mo-
orlands Investments, kas ir
viens no s srijas spons-
oriem. Palaik no Totilas trs
reizes ned iegst spermu,
bet, k apgalvo via jtnieks,
zirga uzvedb no t nav
nekdu izmaiu. Nkams
s srijas sacensbas notiks
Kanns, Francij no 10. ldz
13. jnijam un Hiksted,
Anglij no 29. jlija ldz 1. au-
gustam. Piekt s sacensbu
norises vieta turpmk bs
ar Falsterbo Zviedrij, kur
notiek ar augstks lgas
Nciju kausa sacensbas.
Verners Ulrihs no veices iema sesto vietu.
Finla uzvartjs austrlietis Boids Eksels.
R
i
n
a
l
d
o

d
e

K
r
a
i
e
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
R
i
n
a
l
d
o

d
e

K
r
a
i
e
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Laiam zirgus
ganbs!
FOTOKONKURSS
Redakcija pateicas par iesttajm
fotogrfjm! Patkami ir last gan
paplaintus fotoparakstus ar konkrtu
informciju, gan ar vstules, kdu
oreiz Zirgu Pastam uzrakstjis Igors
Lubi:
Man oti patk Jsu urnls. Paldies
Jums par to! Visu mu man ir oti
patikui ie skaistie dzvnieki, un esmu
bijis lepns, ka esmu daus no tiem
audzinjis un uzturjis. Bet tagad mana
veselba ir pasliktinjusies, un es vairs
nevaru to izdart, bet par zirgiem man
paldz atcerties bildes un atmias.
Nkam tma Kop ar zirgiem uz
vasaras slieka. Ldzu, stiet sa-
vas fotogrfjas ldz 11. jnijam
uz elektronisk pasta adresi zirgu.
pasts@inbox.lv. Interesantkos attlus
publicsim nkamaj numur.
1.
2.
3. 4. 5.
1. Sintija Varnovska. Pilna mute zaas
zles.
2. Kristne Miuka. Cik labi ganties
kompnij.
3. Igors Lubi. Mazs cintis g lielu
vezumu.
4. Kristne Miuka. Kas tur notiek?
5. Laura Virubka. Baudm pirmos saules
starus ganbs.
6. Guna Baumane. SIA Princis panieces,
konkristes un treneres Lgas Ptersones
mlulis rzelis Princis.
7. Artrs Ozoli. Gita ar zirgu Prieks.
8. Kristne Miuka. Gardi gan!
9. Jnis Celmi. Esmu liel lauk, laikam
ts ir ganbas, prto Frna.
10. Laura Virubka. Katram sava maltte
citam vl mtes piens, citam zlte.
11. Laura Virubka. Ganbs ar
jpasmaida.
12. Igors Lubi. Pirmo reizi ganbs.
FOTOKONKURSS
6. 7.
8.
9.
10.
11. 12.
DZVESSTSTS
obrd via ikdiena saistta ar darbu
vien no valsts iestdm, tomr jau kop
brnbas dienm Mrcim Ulmanim stal-
lis nav svea vieta. Via brnba pagjusi
Rgas rajona Train, un Mra mamma
Laima Ulmane, biei apmeklja Train
esoo zirgu stalli, protams, ldzi ma ar
mazo puiku. T nebija spiesta lieta, vi
pats ska nkt un prast, lai sdina zir-
gam mugur. T k toreiz Train ar bija
rikotju zirgu trenipunkts, ar braukana
divrios ar temperamentgajiem rikotju
zirgiem Mrcim labi zinma. Cik vien
bija iespju, vasaras skolas brvlaik
tika strdts Traines staos. Vl tagad
Mrcis atceras, k visas iespjams koka
konstrukcijas ar draugu Didzi krsojui
tumi za krs pirms Vissavienbas ve-
zumnieku darbaspju prbaudm.
Laikam ritot, Mrcis no rikotju
braucjiem Ua Strupua un Jurija
Jakoveva iemcjs zirgu nagu grieanas
prasmes. Vl tagad vi atceras, ka
1988. gad Jelgav tika organizti zir-
gu nagu grieanas kursi, kurus ar pats
apmeklja un ieguva zirgu un liellopu
nagu kopanas specilista apliecbu.
Gts zinanas Mrcim noderja, gan
grieot nagus Traines stall esoajiem
zirgiem, gan ar zirgiem, kuri tika at-
vesti uz prdoanu. Pagju gadsimta
astodesmito gadu beigs, devidesmito
gadu skum Traines stai bija liela
zirgu tirgoanas vieta rzemniekiem.
Tolaik jau nevarja vadt iebraucjus no
rietumvalstm tlu no galvaspilstas. Bija
gandrz t, ka rzemnieki varja doties
tikai uz noteiktm vietm. Specili iem
paskumiem tika izveidots pringartens,
lai vartu potencilajiem pircjiem
demonstrt zirgu lkanas spjas. Gad
Zirdzinieki ir paa sabiedrba
IneseRuskule di zirgu tirgi Train notika divas, trs
reizes, un biei izrdmo zirgu skaits
sniedzs ldz pat simtam. Skuma cena
zirgiem toreiz bija ap 2000 ASV dolru,
atceras Mrcis. Daudzkrt no laukiem at-
vestie zirgi bija nekopti, ldz ar to Mrcim
bija darbs griezt tiem nagus, kas bija
labs peas avots.
Sporta nodarbbas vairk
nek divdesmit gadu garum
Ne tikai zirgi, bet savulaik Mrci ir
piesaistjusi ar ledus arna. Gandrz vien-
padsmit gadus vi nodarbojies ar hoke-
ju, jo mcjs specializtaj hokeja skol
Rgas 55. vidusskol. Katru dienu pirms
mcbu stundm vai pc tm notika ho-
keja trenii, dienas rems bija oti noslo-
gots. Tau, kad taj esi iek, grti prstt
o aizrauanos. Vienu brdi Latvijas ho-
keja izlas splja devii no Mra ko-
mandas biedriem, turklt Sandis Ozoli
un Aigars Cipruss ir Mra klasesbiedri.
Pc augstskolas beiganas un prcelans
uz Vaidavu vi aizrvies ar orbolu, ko
nu jau ar spl vairk nek desmit gadu.
Mra msa Ilze bija izvljusies no-
darboties ar trslidoanu.
Izvlt profesija
veterinrais rsts
Pc vidusskolas beiganas
Mrcis vljs skt studt Latvijas
Lauksaimniecbas universittes Mea vai
Veterinrmedicnas fakultt. Izvle tomr
palika pie otrs. 1995. gad vi beidza
studijas Veterinrmedicnas fakultt
un ieguva veterinr rsta izgltbu. Jau
prakses laik viu aizstja uz Valmieras
pusi, kur Mrcis sastapa savu otru pusti
Gitu, un tur ar sks viu kopdzve. Pats
specilists atceras, ka Valmieras pus scis
strdt k zirgu dakteris, tau, protams,
bija jrst ar citi mjlopi. Netika pa-
mestas novrt Train gts zirgu nagu
kopanas prasmes, tpc tika veikti ar
kalja darbi. K veterinrrsts Valmieras,
Limbau, Csu, Gulbenes un Alksnes
rajon Mrcis darbojs ldz 2002. gadam.
T k bijusi plaa saskarsme ar zird-
ziniekiem. Mrcis atzst, ka ie cilvki
ir daudz atirgks kontingents, nek
citu mjlopu panieki. Pa reizei zirgu
Mrcis Ulmanis
Prtikas un
veterinr dienesta
Ziemevidzemes pr-
valdesvadtjs.
Dzimis: Rg,
1972.gad.
Izgltba: Rgas
55. vidusskola, Rgas 93. vidusskola,
LLUVeterinrmedicnasfakultte.
Mrcis ar jaundzimuu teliu.
M
a

U
l
m
a
a

a
r
h
v
a

f
o
t
o
Kzinieku vizinana divjga pajg. Kuieris Mrcis.
F
o
t
o

n
o

A
u
s
m
a
s

B
u
d
r
e
i
k
o

a
r
h
v
a
Brnba Traines stall. No kreiss puses: Mris un Uldis Broki, Mrcis
Ulmanis, Aksana Kraukle un Ausma Budreiko.
F
o
t
o

n
o

A
u
s
m
a
s

B
u
d
r
e
i
k
o

a
r
h
v
a
DZVESSTSTS
panieki grib izvirzt kdas savas ver-
sijas par slimbas cloni un rstanas
veidu un biei neieklauss veterinrrsta
teiktaj. Bijui visdadkie gadjumi, pat
ncies pagriezties un aiziet no klienta, jo
zirga panieks scis mct veterinrrstu.
Vairki panieki savukrt uzsver, ka
rstanas proces pietiek tikai ar vienu
rsta apmekljumu. Tau tagad ir daudz
gan zirdzinieku, gan ar citu mjdzvnieku
panieku, kuri konsultjas ar Mrci
veterinrajos jautjumos.
Darbs Prtikas un
veterinraj dienest
Kop 2002. gada Mrcis Ulmanis strd
valsts iestd Prtikas un veterinr
dienesta Valmieras prvald (kop 2009.
gada 1. apra t ir Ziemevidzemes
prvalde). Savu darbu vi ska k pr-
tikas inspektors, tad valsts veckais
veterinrais inspektors, bet 2003. gada
1. februr tika iecelts par Prtikas un
veterinr dienesta Valmieras prvaldes
vadtju. Ldz pat im laikam Mrcis
savu statusu aj jom nav mainjis.
Runjot par PVD darbu Vidzem,
specilists atzst, ka pdjo divu mneu
laik krasi palielinjies sdzbu skaits
par mjdzvnieku labturbas noteikumu
prkpumiem.
Divi no iem gadjumiem saistti ar zir-
giem, tie netiek piencgi baroti. Cilvki
uzskata, ka zirgam pietiek pavasar ti-
kai ar prn gada vai tikko sadguo
zli. ogad ziema bija barga, pavasaris
vls, tpc zle aug lni. Lielkoties ie
gadjumi attiecinmi uz tiem mjlopu
paniekiem, kuriem alkohols kuvis par
viengo dzves jgu. Vieni di panieki
pat pankui nosactu Brmenes muzi-
kantu grupas izveidoanos bullis, zirgs
un suns klaio pa apkrtjo saimniecbu
paumiem, mekljot sev barbu. Atrisint
das situcijas nav tik vienkri, k tas
var ist, no malas raugoties.
Vidzemes reion esoo stau atbilstbu
labturbas prasbm Mrcis kopum uzs-
kata par labu. Lielkie klienti Valmie-
ras pus ir Burtnieku zirgaudztava un
Zirgaudztava Kocni. Protams, jtama
zirgu pirktspjas samazinans.
Daudzi no zirgu motjiem nevar
atauties vairs tik biei doties izjds,
jiras ar no sava zirga, jo nav fnansilu
iespju dzvnieka uzturanai. Tau
situcija ir prejos posms, un pc kda
laika tas viss uzlabosies.
Lasot ststu par Mrci Ulmani, vartu
ist, ka vi ir cilvks, kur strd valsts
iestd no astoiem ldz pieciem vakar.
Tomr via imenei diena skas puspie-
cos no rta un beidzas krietni vlu vakar,
jo ir sava saimniecba, kur mt 30 liellopi,
no tiem 12 slaucamas govis. Viss tiek
darts pau spkiem. Citi aud par to, ka
ir grti un par maz naudas, tau Mrcis
o gauanos aizstj ar darbu. Pasts sme-
jas, ka td veid kop ar sievu samazina
televzijas skatanos dien par sem
stundm. Bet laikam jau Mrcim tas ir
iedzimts, jo ar via mmia Laima Ul-
mane joprojm lielko dau no savas die-
nas pavada Traines staos. Via ik rtu
un ik vakaru dodas uz stalli, kur tiek
aprpts savs zirgs Vanags un daudzi citi
staa etrkjainie iemtnieki. Ar vias
darba diena skas agri no rta un ilgst ldz
vlai tumsai.
1990. gads. Dziesmu un deju svtku gjienam gatavojoties, kur pajgi arn ieveda virsdirientus.
No kreiss: Anda Pavlovska, Mra Ulmaa un Ilonas Truknes pajgi.
M
a

U
l
m
a
a

a
r
h
v
a

f
o
t
o
F
o
t
o

n
o

A
u
s
m
a
s

B
u
d
r
e
i
k
o

a
r
h
v
a
Latvijas pilstu, novadu un pagastu
erboi ir tik oti atirgi. Tajos redzam
gan strus, gan bolia lapas, vardi,
tau daos no Latvijas pilstu un no-
vadu erboiem savu vietu ir atradui
ar zirga attlojumi.
Turlavas pagasta erbonis
2000. gad tika
apstiprints Turlavas
pagasta erbonis
sudraba lauk sarkans
zirgs ar jtnieku
karognesju.
Ilkstes pilstas erbonis
Ilkstes erbon uz melna fona
attlots pakakjs paclies sudraba
zirgs. Lietuvas erbon attlots karavrs
Zirgi Latvijas pilstu un pagastu erboos
IneseRuskule
ar zobenu auojoa
zirga mugur.
Senatn lietuviei
zirgu apbedja kop
ar karavru, ar se-
nie latviei mlja zir-
gus. Iespjams, zirgs
Ilkstes erbon ststa
par lietuvisko ietekmju nozmgumu
pilstas kultrvstur.
Lutriu pagasta erbonis
Lutriu pagasts ir
viena no Saldus nova-
da administratvajm
teritorijm. Robe-
ojas ar sava novada
Saldus, Ziru un
Jaunlutriu pagas-
tiem un Brocnu no-
vada Gaiu pagastu.
Trs erbon redza-
mie gredzeni ir trs lielks apdzvots
vietas - Lutrii (pagasta centrs), Laupe
un Namii.
Zosnu pagasta erbonis
Zosnu pa-
gasta erbonis
apstiprints 1999.
gad. Sudraba zirga
galva ar zelta ie-
mauktiem vsta par
teiksmaino senatni,
par Mras bazncu,
kas izsenis atradusi-
es Kpurkalna jeb Mras, jeb Svtezera
krast. Kad bazncu karavriem pc
ilgiem neveiksmgiem pliiem izde-
vies aizdedzint, divpadsmit jtnieki
sudraba zirgos atmuguriski iejjui
Svtezer un noslkui. Bet zirgu zelta
iemaukti vl tagad saulains diens
zaigojot ezera dzelm.
PADOMI
Pajgu braukan izmanto dadu
veidu braukanas lauus un dubulto
riu trenzes.
Mutes dzeli veidoti no materila, kas
ir nersjos, ne prk mksts, tau pi-
etiekami elastgs. Neizmanto nieltus un
hromtus materilus, jo uzklt materila
krta laika gait nolobs un nokst zirga
mut. Biei mutes dzeli veidoti ar no
plastmasas vai gumijas.
Laua konstrukcija un iedarbba
(Liverples tipa laua piemrs):
Lauznis veidots no labs un kreiss
puses laua kjim un laua stiea;
Laua kjias dau, kas atrodas
virs laua stiea sauc par virskju,
bet apakjo par apakkju. Garuma
attiecbas starp virskju un apakkju
ir no 1:1,5 ldz 1:1,75;
Gark apakkja darbojas k svi-
ra;
Laua apakkja, attiecb pret
laua stieni, ir taisnle, tau virskja
nedaudz izliekta uz ru, lai netraumtu
zirga vaigu du;
Laua ria uzdevums ir
nodroint, lai tas neiebtos;
Aiz katra no riiem atrodas laua
dtes i. Vecka raojuma lauiem
dte iekpus ir nostiprinta, kas tdjdi
novr atanos. Laua dtes uzde-
vums ir ne tikai zirga mut noturt mutes
dzelzi, bet t rada ar uzemto grou spie-
dienu uz zirga apakokli. Lauznim bez
dtes ir tda pati iedarbba k trenzei;
Lai novrstu zirga apakoka das
traumas, dakrt zem laua dtes liek
gumijas, das vai cita materila paliktus;
Lauznim var bt divas, trs vai
vairkas vietas, kur tiek piesprdzti
groi. Laua iedarbba ir atkarb no
grou piesprdzjuma vietas;
Laua stienis ir garens, t vid var
bt dadi izliekumi lielkai vai mazkai
mles brvbai. Lielka mles brvba rada
spiedienu uz okiem, tau mazka mles
brvba uz mli.
Braucam zirga mutes dzeli
Liverples tipa lauznis
Viena no biek izmantotajm lauu
formm ir Liverples tipa lauznis.
Tam ir dadas mutes stiea varicijas,
kas katra ir paredzta noteiktam mrim,
tau no rpuses lauznis savu izskatu
nemaina. Piemram, laua stienis k
vienkri lauzta trenze, ieliekts vai izliekts
laua stienis u.c. Liverples tipa lauzni
parasti izmanto, ja brauc ar bezloka saku
aizjgu.
Tauritipa lauznis
Tradicionli tauritipa lauzni izmanto,
ja brauc ar bezloka siksnu aizjgu.
Attlos biek sastopamie tauritipa
laua varianti.
Dubultriu trenze ir otrs pajgu
braukan izmantotais mutes dzelu
veids. Tas sastv no parastas trenzes, ku-
rai iekpus atrodas divi rii, kas brvi
kusts un ir tda paa izmra un formas
k rjie rii.
Trenzm izmanto gan vienkri lauz-
tos mutes dzelu stieus, gan franu tipa
(astotnieks).
Trenze zirga mut rada spiedienu uz
mli, mutes apakjo (apakoka bezzobu
dau) un mutes augjo dau (augoka
bezzobu dau) td veid braucjs vada
zirgu.
Mutes dzelzis parasti sastv no divm
dam, kas vid loks.
Parasti grous sprdz pie abiem vi-
enas puses riiem vienlaicgi, tdjdi
pankot maigu efektu. Ja groi tiek
piesprdzti tikai pie iekjiem riiem,
tiek pankts ass efekts.
K pareizi pielgot mutes
dzelzi?
1. Nomrt zirga mutes platumu.
2. Izvlties atbilstoa izmra un
nepiecieambas mutes dzelzi.
3. Piesprdzt grous. Laua
iedarbba uz zirga muti ir atkarga no
grou sprdzjuma veida.
Groi sprdzti pie laua ria.
Iedarbba mksta.
Groi sprdzti pirmaj vai otraj
pozcij no augas. Iedarbba vidji asa.
Groi sprdzti pdj pozcij.
Iedarbba oti asa.
Jatceras, ka jebkur gadjum ikviena
no vadbas komandm jdod maigi un
prdomti! Visos trenios un sacensbs
zirga labkljbai jpieir visaugstk
vrtba!
Sagatavots pc E. Oeses 1988. gad
izdots grmatas Zweispnnig Fahren
(latv. val. Divjgu braukana)
Laua uzbve.
I
l
u
s
t
r
c
i
j
a

n
o

w
w
w
.
r
e
i
t
e
r
-
s
h
o
p
.
a
t
I
l
u
s
t
r
c
i
j
a

n
o

w
w
w
.
p
h
i
l
l
i
p
e
s
h
o
p
.
d
e
www.pajugubrauksana.com
ZIRGAUDZTJIEM
Latvijas Zirgaudztju
biedrbas valdes sd 18.
mart tika izstrdts jauns
lgums starp zirgaudztjiem
un biedrbu, k ar, izvrtjot
bra ekonomisko situciju, daji
samazinta maksa par sniegtajiem pakal-
pojumiem.
sum par biedrbas darbbas lauku.
Latvijas Zirgaudztju biedrba veic
prraudzbas darbu zirgkopb, vrt
kumeus un jaunzirgus, atlasa un novrt
zirgus ierakstanai Valsts ciltsgrmat
(VCG), piedals vaislas rzeu sertifc-
an, to iegdes organizan rvalsts un
veido vaislas rzeu katalogu, prrauga
Latvijas irnes entiskos resursus. LZB
specilisti apkopo, analiz vrtanas
rezulttus un sniedz prjiem interesen-
tiem informciju par zirgkopbu,
organizjot nozares jautjumu
atspoguoanu medijos. Biedrba
piedals Zemkopbas ministrijas un
valsts normatvo aktu un likumu pro-
jektu izstrd un krto valsts subsdiju
jautjumus. Biedrbas uzdevums ir
pilnveidot esos un izstrdt jaunas,
msdiengas tehnoloijas un darbaspju
novrtanas metodes, organizt
zirgkopbas specilistu kvalifkcijas
celanu. Lai populariztu zirgkopbas
Zias no Latvijas Zirgaudztju biedrbas
nozari, biedrbas specilisti atlasa zir-
gus un piedals Latvij organiztajs
lauksaimniecbas izstds. Latvi-
jas Zirgaudztju biedrba risina
zirgaudztju sabiedrbas jautjumus
Latvij un prstv to intereses rvalsts.
Zirgaudztju biedrbas biedru uz-
devums ir norinties par biedrbas
sniegtajiem pakalpojumiem saska ar
cenrdi un paredztajiem biedru naudas
maksjumiem divu nedu laik no rina
saemanas. Kumeiem, jaunzirgiem un
sertifcanai paredztajiem rzeiem ir
jbt sagatavotiem atbilstoi ciltsdarba
programmas prasbm.
LZB biedriem jpievr uzma-
nba tam, ka sakar ar lielo rinu
nemakstju skaitu iepriekj gad
biedrba akcepts zirgaudzanas
saimniecbu iesniegumus Lauku at-
Nr.
p.k.
Paskums Ls
1. irnes dzvnieka sertifkta sagatavoana 10,00
2. rzea biometrisk sertifcana, sertifkta izsniegana 15,00
3. Vaislas rzea atzana, reistrana sertifcana 35,00
4. Vaislas rzea administrana 20,00
5. irnes rzea atkrtota sertifkcija un sertifkta pagarinana 25,00
6. Jaunzirgu darbaspju prbaude un novrtana 15,00
7. rzeu mtes novrtana 10,00
8. Kumea novrtana 15,00
9. Zirga vrda maia 15,00
10. Izziu sagatavoana 5,00
11. entisko resursu zirga prraudzba gad 10,00
12. irnes dzvnieku sertifkta sagatavoana ponijiem-vaisliniekiem 20,00
13. Prraudzbas informcijas ievadana datu bz par katru jaunu importtu zirgu 7,00
14 Zirga ciltskartias izveidoana no jauna 5,00
Cenrdis par ciltsdarba pakalpojumiem zirgkopb 2010. gad
Abont ir ltk!
Abon internet
www.pasts.lv
sada e-abonana,
abonementa
noformana
bez maksas!
Zirgu Pastu JLIJAM
abon pasta
interneta vid ldz
15. jnijam.
Pasta nodas, pie
pastnieka, pa tlruni
67008001
ldz 11. jnijam.
balsta dienestam, piesakoties atbalsta
Par entisks kvalittes un darbaspju
noteikanu un novrtanu pc pcncejiem
2010. gad saemanu tikai pc pilngas
sniegto pakalpojumu apmaksas.
Pakalpojumu cenas cenrd no-
teiktas bez PVN 21%.
Personai, kura nav LZB biedrs, pa-
kalpojumu apmaksai piemrojams esoais
cenrdis dubult apmr.
Biedru naudas maksjumi ir atkargi
no panieka zirgu skaita. Tie zirgu
panieki, kuriem pieder ldz pieciem zir-
giem, biedru naudas apmrs ir Ls 20, no
seiem ldz 20 zirgiem Ls 30, bet, skot
no 21 zirga, un vairk Ls 50.
Latvijas Zirgaudztju biedrba laipni
aicina nkt ar savm idejm un pievieno-
ties biedrbas zirgaudztju saimei!
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
da aptver visu zirga ermeni. T pilda
vairkus uzdevumus:
-
nodroina mehnisku ermea
aizsardzbu;
-
regul siltumapmaiu;
-
auj veidot asins rezerves;
-
taj atrodas mau orgni un dadi
dziedzeri;
-
piedals asinsspiediena regulan.
Pateicoties dai, pareizk sakot, apma-
tojumam, tiek noteikta zirga krsa. Papildu
pazmes uz galvas un kjm, k ar reizm
uz citm ermea dam, pieir zirgam
individulu izskatu.
Virsda (epiderma)
Zirga da sastv no trim sliem. rjais
slnis jeb virsda tiek dvta par epider-
mu. T satur krsvielas (pigmentus), kas
var bt gan gaii brni, gan tumi brni.
Epiderma sastv no virsj un apakj
sla. Augjais (ragvielas) slnis sastv
no atmirum, zvveida nm. Apakj
sln atrodas das cilmes nas. Ts vei-
do ragvielas zvas vai nas un tdjdi
ietekm epidermas auganu biezum.
Pamatda
Zem epidermas atrodas pamatda.
T sastv no blva elastgu saistaudu pi-
numa. is saldzinoi plnais slnis ir
faktisk rjs das pamatne. Taj atrodas
asinsvadi, nervi, dziedzeri, matu foliku-
las un maas nas. Pateicoties daudza-
jiem asinsvadiem, t kalpo ar k asins
rezervurs. Pie pamatd esoajm matu
sakntm atrodas dziedzeri, kas rao tau-
kus, ar tiem tiek ietaukota da un apma-
tojums. pai liela du tauku dziedzeru
koncentrcija ir piena dziedzeru, tpa un
sklinieku rajon.
Zemda
Apakjais das slnis zemda
sastv no viegliem saistaudiem. paa
zemdas pazme ir taukaudu saturs, kas
labi barotiem dzvniekiem var bt krietni
liels. Zemd atrodami sviedru dziedzeri,
kuru zirgam ir pai daudz. Sviedru dziedz-
eri visvairk atrodas kakla, plecu un snu
rajon.
Svanu regul centrl nervu sistma,
tpat k visa ermea termoregulciju.
Pastiprintas slodzes vai sakaranas bros
uz das sviedri izgaro, tdjdi dzesjot
das virsmu. T k sviedri lielkoties
sastv no dens un ntrija hlorda (vrm
sls), lielku slodu vai karstuma ietekm
ermenis zaud s vielas. Papildus darbo-
jas dziedzeri, kas izdala dzimumam speci-
fskas vielas.
Zirga da un apmatojums
TulkojumsnovcuurnlaSt.Georg
Apmatojums
Mati ir pas virsdas veidojums. Pats
mats sastv no mata saknes, mata sti-
ebra un mata gala. Apmatojums kalpo
siltuma izolcijai un atvaira mitrumu.
Noteikts ermea das (pie mutes, uz
deguna, plakstiiem) atrodami taustes
mati. Tie ir mau orgni, kuru galos atro-
das nervu galii.
Tuvojoties ziemai, zirgi maina spalvu.
Ziemas apmatojums ir teju divreiz garks
nek s vasaras spalva. Krpju, astes, pie-
res apmatojums tiek dvts par aizsargma-
tiem, kas nemains atkarb no sezonas.
das slimbas
Arvien biek zirgiem tiek konstattas
das slimbas. Nereti ir oti grti noteikt to
cloni, attiecgi rstanas pamieni ne-
sniedz vlamos rezulttus. Dadi
kairintji (baktrijas, sntes, parazti)
var izraist infekciju attstanos. Daos
gadjumos slimba skar vairkus zirgus
no bara, sliktkaj gadjum pat visus
viena staa zirgus. Ir zinmas ar tdas
das slimbas, kuru raanos izraisa vairki
cloi vienlaikus (piemram, sprgas), nav
izslgti ar imunittes sistmas traucjumu
simptomi (vasaras ekzmas, ntrene) un
vielmaias traucjumu izraistas das reak-
cijas (seboreja). Nevar nepiemint vienu
no das audzju veidiem melanomu.
Snu slimbas
Daudzas das slimbas tiek uzska-
ttas par snu infekciju. Izmekljot
ts rpgk, tiek noskaidrots, ka to ie-
mesls ir pavisam cits. Tomr das snu
infekcijas pieskaitmas pie slimbm,
kas biei novrotas zirgiem. Infcans
ar das sntm tiek dvta ar par der-
matomikozi. Viena no visbiekajm das
snu infekciju izraistjm ir Trichophy-
ton equinum.
das sntes un to sporas savas in-
fekcijas izraisanas spjas atbilstoos
apstkos (sausum) var saglabt ilgku
laiku. Infcans notiek ar tieu dzvnieku
kontaktu, k ar saskaroties ar iejga pie-
derumiem, segm, segliem un visvairk
ar tranas piederumiem, kas tiek lietoti
vairkiem zirgiem. Infcanos ar sntm
un to aktivizanos uz zirga ermea
labvlgi ietekm ar nepietiekama zirga
kopana, novjinta imunitte, k ar silts
un mitrs gaiss un nehiginiski turanas
apstki.
Atkarb no izraistjiem un
slim dzvnieka imunittes sistmas,
snu infekcija var izskatties dadi.
Par snu kltbtni var liecint muas,
k ar kreveaini das iekaisumi: biei
novrojami apaas formas plankumi.
Snu infekcija var noritt k ar niezi,
gan bez ts; pastv oti liels risks ar citiem
dzvniekiem infcties ar snti.
Lai preczi noteiktu snu infekciju un
konkrts sntes veidu, jnoem skarts
ermea vietas das paraugs un jnosta
prbaudei uz specilu laboratoriju. Balsto-
ties uz rezulttiem un sntes apkaroanas
ieteikumiem, atbildgais veterinrrsts no-
saka zirga visprjo un loklo rstanu.
Zirgu sarkodi
Zirgu sarkodi ir visbiek sastopamais
zirgu das audzju veids. Tos visticamk
izraisa vruss (iespjams, liellopu papi-
lomas vruss). Aptuveni 30% visu zir-
gu das audzju ir da veida sarkodi.
Visbiek tie atrodami uz galvas (acis, au-
sis), dzimumorgniem, pakakju iekpus
vai uz pavderes. pai smagos un ilgstoos
gadjumos sarkodi var izaugt pat futbola
bumbas lielum. Iespjams, dabisk ce to
ierosintjus prns ar insekti. Sarkodi
var attstties atsevii vai grups. Ldz
im nav noteikta metastu veidoans
iekjos orgnos. Sarkodi var izskatties
pavisam dadi.
Acu vai vderjostas rajon sarkodi
var izraist praktiskas problmas. Ietei-
F
o
t
o

n
o

u
r
n
l
a

S
t
.

G
e
o
r
g
Ntrene.
Papilmatoze.
ZIRGAUDZTJIEM
cams tos ajs viets likvidt, sekojot rsta
ieteikumiem iruriski, izmantojot
kreoiruriju (aukstuma terapiju) vai ar
loklu novjintas mikobaktriju terapiju.
Ja audzji ir lieli un nereti ar asiojoi,
un pastv infekcijas risks, iespjama tikai
to iruriska likvidana. Nepiecieams ar
izgriezt apkrt esoos audus dzik lmen.
Tdos gadjumos, iespjams, var kombint
irurisko metodi ar aukstuma terapiju.
Vasaras ekzma
Zirgu vasaras ekzma visbiek skar
mazus zirgus, pai slandes irnes zir-
gus. Siltasii un trasii no ts cie retk.
Daudzos gadjumos o slimbu nosaka
entiska iedzimtba. das slimbu var
ietekmt ar rji faktori (insekti), kas
var izraist strauji attstoos niezi krpju
un astes pamatnes rajon. Slimba var
progrest ldz neprtrauktai apmatojuma
izkrianai uz visa ermea. Nereti da
tiek daudzviet noberzta ldz asinm. Hro-
niskos gadjumos var rasties skarto vietu
ievrojama das sabiezinans. K pc
nosaukuma nojauams, vasaras ekzma
novrojama vasaras mneos ganbs
esoiem zirgiem. Ziem slimbas simptomi
mazins, tau nkamaj vasar atjaunojas
ar lielku intensitti.
rstan svargi izvairties no sas-
karsmes ar mum un dunduriem. Tas
nozm zirga turanu stall vasaras laik.
Var ar lokli pielietot dadus medi-
kamentus (piemram, kortikosterodus
saturoas smres). Ja zirga krpes, aste vai
citas das vietas ir saepuas, sapinkjus
vai prkltas ar krevelm, ts jnoskuj un
jnomazg ar dezinfcjou ampnu.
Papilomatoze
Papilomatozes vruss lielkoties skar
jaunzirgus vecum no 1-3 gadiem. vru-
sa izraists krpas vai papilomas veido-
jas mutes un nu rajon. Reti tiek skartas
citas ermea daas. Krpas var sasniegt
3-5 milimetrus lielus apmrus, atsevios
gadjumos ts var izaugt ldz pat 2 centi-
metriem. Lielkoties ar to saslimt ganbs
mtoi zirgi pavasar un vasar; prjos ga-
dalaikos s krpas praktiski nemana. Tiek
pieemts, ka jau mintais vrusa izraistjs
nokst ermen, pareizk sakot, asinsrit,
zirgam ganoties, caur skm das un mutes
rajona brctm, vai ar insektu kodienu
rezultt izraisot krpu auganu.
Slimo zirgu uzvedba nemains, ar
barbas uzeman krpas nesagd lielas
problmas. Reti kad tiek novrota nieze,
tau var nonkt ldz tam, ka zirgs sakasa
krpas ldz asinm.
Krpu rstana ar speciliem medika-
mentiem nav nepiecieama. Krpas, kas
nereti rodas pris dienu laik, lielkoties
pazd, beidzoties ganbu sezonai. Pc
saslimanas tiek iegta ilgstoa imunitte.
Melanoma
Melanomas ir labdabgi vai aundabgi
das pigmenta audzji. Lielkoties ts tiek
novrotas sirmiem zirgiem, skot ar piecu
gadu vecumu.
Jo vecki kst sirmie zirgi, jo biek
tiem sastopamas melanomas. Aptuveni
80% visu sirmo zirgu, kas vecki par 15
gadiem, sastopamas melanomas. Retk ts
skar bros vai dkanos zirgus. Melanomu
veidoanos neietekm irnes vai dzimu-
ma atirbas.
Lielkoties ie audzji atrodas astes pa-
matnes rajon, tau var pardties ar uz
galvas (lpm, ausm). Lielk audzja
tuvum biei izveidojuies pris mazku
meitas audzju. da, kas sedz os
mezglius, iet pilnb melna.
Melanomas lielkoties ir aptuveni ira
vai valrieksta lielum, tau dareiz var
izaugt ar lielkas. Gadu gait ts parasti
nemaina savus izmrus un paliek tikai
k skaistuma defekts. d stvokl labk
ts likt mier, jo to likvidana var provoct
tuvum esoo meitas audzju attstanos.
Tikai oti lielas un tri augoas melanomas
btu radikli jlikvid irurisk ce.
Pirmie ziojumi par medikamen-
tu pielietoanu melanomu auganas
apturanai vai izplatans novranai
ir gana optimistiski, tau o medikamen-
tu pielietoana zirgu rstan vl nav
zintniski pierdta.
Sprgas
Par sprgm dv faktiski visus das
iekaisuma veidus, kas novrojami vza
rajon. Sprgas rodas dadu iemeslu d.
rctes (Chorioptes) izraisa spcgus ie-
kaisumus, kurus biei pavada nieze, pai
uz pakakjm. Iekaisumu vza rajon
var izraist ar daas baktrijas, piemram,
staflokoki, streptokoki vai dermatofli.
Sprgas var izraist ar mitrums, netri
pakaii un mitras ganbas. Ldz im vl nav
pierdts, vai aleriskas reakcijas var izraist
prlieks olbaltumvielu saturs barb.
Sprgas izpauas vza rajon k
apsrtums, psli un kreveles. Vlk no
iem simptomiem var rasties strutaini ie-
kaisumi, kas izraisa kju piepampanu un
klibumu.
das parauga bakterioloisk prbaude
var sniegt svargas nordes par slimbas
cloni un nodroint atbilstoas rstanas
iespjas. Slimais zirgs noteikti jtur sau-
sum un nedrkst nonkt saskarsm ar du
kairinom vielm (siem, mslojumu).
Vza rajons japstrd un jdezinfc
ar jodu saturoiem idrumiem, pc tam
skart vieta jsasmr ar antibiotikas
saturou (iespjams, pat kortizonu) smri
un japklj ar prsju.
Ntrene
Ntrene (Urticaria) ir das slimba, kuru
izraisa indgas un aleriju izraisoas vielas.
das piepampums vai izsitumi, kas ir 1-5
centimetrus lieli, var pardties lielkoties
galvas, kakla un vdera rajon.
Zirgam du ntreni var izraist dadi
faktori. Saskarsme ar dzeloiem augiem
(ntrm), insektu kodumi vai imiklijas
(zirglietu das konservcijas ldzeki) var
izraist dus simptomus. Nereti das iz-
situmus nosaka ar iekji faktori. Tiem
pieskaitmi dadi medikamenti (fenil-
butazons, penicilns, noteiktas antibioti-
kas), dadas barbas vielas (rudzi), zarnu
parazti vai zarnu trakta slimbas.
das kapilri (ski das asinsvadi) tiek
bojti, notiek histamnu izmeana, kas
savukrt ietekm asins plazmu. Rezultt
rodas izsitumi. Konkrto izraisoo faktoru
biei vien oti grti vai neiespjami noteikt.
Par faktisko cloni var liecint iespjamo
iemeslu (dau barbas komponentu un
medikamentu maia) identifcana.
T k ntrene reti ietekm visprjo zir-
ga labsajtu, un izsitumi lielkoties pazd
vienas dienas laik, vairum gadjumu
rstana nav nepiecieama.
Situcijas uzlaboanos var patrint
veterinrmedicnas ldzeku pielietoana,
piemram, kortikosterodu, antihistamnu
vai kalcija infzija.
Vasaras ekzma uz skausta.
Vasaras ekzma astes rajon.
F
o
t
o

n
o

u
r
n
l
a

S
t
.

G
e
o
r
g
F
o
t
o

n
o

u
r
n
l
a

S
t
.

G
e
o
r
g
ZIRGAUDZTJIEM
Apvienojot spkus, var paveikt lie-
lus darbus un ar nopelnt vairk. To jau
sapratui vairku citu nozaru saimnieki
un nolmui kooperties. Sevii nopietni
par to jdom obrd, kad josta savilkta
jo ciei. Td ldzu informciju Latvijas
Lauksaimniecbas kooperatvu asocicijas
izpilddirektorei Lindai Billei, ko via ar
laipni sniedza.
Patlaban, kad ikvienam jplno,
k ietaupt savus resursus, ar zemnieki
izvlas veidu, k dzvot taupgi. Viens no
ekonomiski izdevgiem risinjumiem
ir lauksaimniecbas pakalpojumu
kooperatv sabiedrba.
Eiropas valsts un ar citur pasaul
kooperatvu vsture sniedzas vairk
nek simts gadu tl pagtn. Latvijas
Lauksaimniecbas kooperatvu asocicija
(LLKA) dibinta 2002. gad. Pareiz t
apvieno 55 lauksaimniecbas pakalpo-
jumu kooperatvs sabiedrbas (LPKS).
Priek vl daudz darba, vairk gan ar
sabiedrbu, respektvi, lauksaimniekiem,
jo informcijas trkuma d daai nav sti
skaidrs, kas tad ir koopercija un ko tas
nozm relaj dzv.
Kas ir lauksaimniecbas pakalpo-
jumu kooperatv sabiedrba (LPKS)?
Saska ar Kooperatvo sabiedrbu
likumu, lauksaimniecbas pakalpojumu
kooperatv sabiedrba ir kooperatv
sabiedrba, kura sniedz pakalpojumus
lauksaimniecbas produktu raotjiem, bet
nenodarbojas ar lauksaimniecbas pro-
duktu raoanu. Svargi ir nesajaukt LPKS
ar lauksaimniecbas kooperatviem, kuri
nodarbojas ar raoanu. LPKS galvenie
uzdevumi meklt izdevgus realizcijas
kanlus zemnieku saraotajai produkcijai,
nodarboties ar izejvielu sagdi zemnie-
Atkal aktula koopercija
Dacetrausa kiem, sniegt dada veida pakalpojumus
ekonomiski izdevgai saimniekoanai. Pa-
matprincips jo vairk prdod, jo labka
prdoanas cena un mazkas prdoanas
izmaksas par katru prdoto produk-
cijas vienbu. Saska ar Kooperatvo
sabiedrbu likumu, kooperatvs
sabiedrbas pilda dadus darbus pc savu
biedru pastjuma un nodroina biedriem
noteiktu pakalpojumu klstu.
Atsevii darbojas LPKS, kas prstrd
savu biedru zemnieku produkciju.
Formas var bt dadas. Piemram, pie-
na raotjiem Straupes, Dundagas un
eipenes pagastos piensaimnieku koo-
peratvajm sabiedrbm pam pieder
prstrdes uzmumi; LPKS Trikta KS
pieder piena prstrdes uzmums AS
Triktas siers un LPKS Piena ce pieder AS
Jaunpils pienotava.
Savukrt LPKS ABC Projekts nodar-
bojas ar valsts subsdiju administranu
ciltsdarba paskumiem liellopu gaas
raoanas nozar, vaislas dzvnieku impor-
tu no Eiropas valstm un veices, izcelans
sertifkta sagatavoanu liellopiem u. c.
Kuras ir attsttks koopercijas jo-
mas Latvij?
Latvij koopercija visveiksmgk
attstjusies piena un graudu nozars,
td, ja jauttu, vai ir jga veidot jaunu
kooperatvu ajs nozars, atbilde btu
ne. s ir nozares, kur jdom soli uz
prieku par sadarbbu starpkooperatvu
lmen. Noteikti koopercija vl jstimul
lopkopbas nozar. To var izdart, izman-
tojot dada veida atbalsta paskumus,
tau jizvairs no fktvu kooperatvu
veidoanas. Tas nozm, ja sank kop
trs cilvki es, mana msa un brlis
(kooperatva dibinanai nepiecieami
trs lauksaimnieki) un izveido koope-
ratvu, lai vartu saemt valsts un Ei-
ropas Savienbas atbalstu, tas nav pa-
reizi. Kooperatvs jdibina, balstoties uz
vajadzbm, un pc tam jvrt, kdu pa-
pildu atbalstu var saemt.
Kdas ir kooperatva atbalsta
iespjas?
Valsts un Eiropas Savienbas atbalsts
ir k papildu iespja attstties. Ja vien
dien atbalsts beidzas, kooperatvam
jbt spjgam izdzvot ar bez t. Lai
izvairtos no ktvu kooperatvu
atbalstanas, ir radta ikgadja LPKS
atbilstbas izvrtanas procedra, kur
tiek vrtti kooperatva iepriekj
gada saimniecisks darbbas rezultti.
Ja Ministru kabineta noteikumos noteik-
tos kritrijus LPKS izpilda, tas konkrtaj
gad var pretendt uz LPKS pieejamo
atbalstu. Juzsver, lai saemtu atbal-
stu, minimlajam apgrozjumam starp
sabiedrbu un sabiedrbas biedriem jbt
5000 latu, minimlais apgrozjums starp
sabiedrbu un sabiedrbas biedriem ne-
drkst bt mazks par 75% no sabiedrbas
kopj apgrozjuma, prpalikumi
sabiedrbas biedriem jsadala propor-
cionli sabiedrbas biedriem sniegto pa-
kalpojumu apjomam, vismaz 25%
no prpalikuma ldzekiem jiegulda
sabiedrbas attstb, maksimlais
sabiedrbas apgrozjums ar vienu bie-
dru var bt 40% no sabiedrbas kopj
apgrozjuma, minimlajam sabiedrbas
biedru skaitam, ar kuriem sabiedrbai
ir apgrozjums, jbt 10. Sabiedrb,
kur iepriekj gada neto apgrozjums
prsniedz piecus miljonus latu, izpildvara
ir noirta no lmjvaras.
- Kdu valsts un Eiropas Savienbas
atbalstu var saemt LPKS?
Ts lauksaimniecbas pakalpojumu
kooperatvs sabiedrbas, kas samuas
atbilstbas apstiprinjumu, var saemt
atbalstu no Lauku attstbas program-
mas paskumiem Lauku saimniecbu
modernizcija un Lauksaimniecbas pro-
duktu pievienots vrtbas radana. No-
teikumiem atbilstoas LPKS, pamatojo-
ties uz likumu Par uzmumu ienkuma
nodokli, tiek atbrvotas no uzmumu
ienkuma nodoka maksanas. Papildus
LPKS var saemt valsts subsdiju atbal-
stu ilgtermia investciju (bvniecbas
projektu) un stermia kredta, lzinga un
faktoringa kredtprocentu dajai dzanai
atbilstgiem lauksaimniecbas pakalpo-
jumu kooperatviem.
Kdi ir sekmgas darbbas
prieknoteikumi?
Biedriem jsaprot, ka vii ir koo-
peratva panieki, td jbt piederbas
sajtai attieksm pret konkrto koope-
Kamene ar savu divpadsmit stundas veco kumeliu.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
ZIRGAUDZTJIEM
ratvu. Ja tdas nav, ar no kooperatva ne-
kas neiznks, jo tas nozm, ja kooperatvs
vienu mnesi nevars piedvt augstku
cenu nek cits izejvielas pircjs, zemnieks
ies pie cita. Latvij zemniekiem jpierod
domt ilgtermi, jo veiksmgas
koopercijas prieknosacjums ir
ilgtermia attiecbas. Galvenais
prieknoteikums sekmgai darbbai
veiksmga vadba. Maziem kooperatviem
ir grti, jo nav fnansu, lai algotu vadtju,
tdjdi pai biedri uzemas kooperatva
vadbu. No vienas puses, tas ir labi, no otras
im cilvkam paam ir sava saimniecba
un kooperatva vadanai neatliek tik
daudz laika, cik nepiecieams straujkai
kooperatva izaugsmei.
ri, ar ko jsaskaras visbiek?
Koopercija pilngi noteikti nav
pati pateicgk uzmjdarbbas forma.
Ir daudz ru, piemram, saska ar
Kooperatvo sabiedrbu likumu LPKS
netiek pieldzinta komersantam, ikdie-
nas darb nkas saskarties ar dadm
problmm likumdoan paredzts,
ka dadas specilas ataujas un licen-
ces var saemt tikai komersanti. Tas uz-
liek ierobeojumus kooperatva darbbai.
Biei, plnojot konkrtu normatvo do-
kumentu, par kooperatviem k vienu
no uzmjdarbbas formm tiek aiz-
mirsts. Pareiz vlamies pankt, lai
iestrd grozjumus likum. LPKS nevar
bt komersants attiecb pret zemniekiem,
tau uz rjiem darjumiem var bt.
Cik sakrtota ir likumdoana, kas
regul kooperatvu darbbu?
- Kooperatvo sabiedrbu, taj
skait LPKS, darbbu regul Kooperatvo
sabiedrbu likums. Papildus saistoi ir
Ministru kabineta noteikumi nr. 1491
Noteikumi par lauksaimniecbas pa-
kalpojumu kooperatvs sabiedrbas
reistrcijai nepiecieamajiem doku-
mentiem un s sabiedrbas atbilstbas
izvrtanu atbalsta saemanai. ajos
noteikumos iestrdti iepriek apraksttie
LPKS atbilstbas izvrtanas kritriji.
Atbilstgm lauksaimniecbas pakalpo-
jumu kooperatvajm sabiedrbm ir pie-
ejams gan Eiropas Savienbas, gan valsts
subsdiju atbalsts. obrd pieejams gan
projekta tipa atbalsts no Lauku attstbas
programmas paskumiem, gan atbalsts,
kas tiek maksts atkarb no kooperatva
biedru realizts produkcijas un biedriem
sniegto pakalpojumu vrtbas.
Kdas jsu skatjum ir kooperatvu
perspektvas?
Kooperatvu perspektvas daji
saistmas ar zemnieku attieksmi pret
kooperciju kopum. Pareiz saldzinoi
neliela daa lauksaimnieku sastv kd no
kooperatviem. Nepiecieams skaidrojos
darbs, ko LLKA cenas dart. Esam aicin-
jui ar Zemkopbas ministriju piedalties
koopercijas idejas popularizan. Ja
cilvki tics, ka koopercija var paldzt,
vii iesaistsies, td jrda zemniekiem
pozitvie piemri.
Zemniekam, kas vlas iesaistties
kd kooperatv, vajadztu iepriek
noskaidrot skku informciju par
konkrto kooperatvu. Liels garants tam,
ka kooperatvs strd mrtiecgi zem-
nieku interess, ir atbilstbas statusa
saemana. To, vai konkrtais kooperatvs
ir atbilstgs, var noskaidrot LLKA mjas
lap. Ar Zemkopbas ministrijas mjas
lap informcija tiek publicta.
Btiski, lai likumdevji saprastu, ka
lauksaimniecb koopercija ir viens no
spcgkajiem strakmeiem. Un, ja ne ar
savm darbbm veicintu koopercijas
attstbu, tad vismaz nebremztu, uzliekot
dada veida rus. Tau nobeigum
juzsver, ka, neskatoties ne uz ko, LPKS
darbbu raksturojoie rdtji rda pozitvu
attstbas tendenci.
Galvenie kooperatvu darbbas
principi?
Tie ir:
kooperatvs pieder paiem zem-
niekiem; zemnieki pai var kontrolt
kooperatva darbbu;
kooperatvo sabiedrbu mris ir ne-
vis gt labumu no lauksaimniekiem, bet
radt viiem attstbas iespjas;
atvrto durvju princips jebkur, kur
piekrt kooperatva stattiem, var kt par
t biedru;
risks, visas izmaksas un ar ienkumi
tiek godgi sadalti starp paniekiem;
kooperatvu darbb nepastv risks,
ka attstb ieguldto ldzeki nonk
rvalstnieku roks;
koopercij ir nepiecieami gan lielie,
gan mazie zemnieki;
katram kooperatvs sabiedrbas bie-
dram biedru kopsapulc ir viena balss.
obrd daai zirgaudztju galven
problma ir zirgu apmcba. Pircjiem
interes tikai zirgi, kas trenti atbilstoi
to vecumam. Vai zirgu apmcba un
turpmk to prdoana attiecas uz
LPKS?
Kooperatva paum var bt zirgu
treniu laukumi, un tas var algot zirgu
trenerus. Kooperatvs nodroina sa-
viem biedriem tirgus izpti un izdevgas
prdoanas pakalpojumus.
Kdi vl var bt iespjamie
kooperans veidi zirgkopb?
T k LPKS ir pakalpojumu sniedzjs
saviem biedriem, iespjas, apvienojoties
kooperatv, ir daudzas un dadas. Tas, ko
NEDRKST dart LPKS ir raot produk-
ciju. Respektvi audzt zirgus, jo to dara
kooperatva biedri. Savukrt, ja koope-
ratva paum ir vaislas rzei, kurus iz-
manto apskloanas pakalpojuma
snieganai, vai tiek veidota mkslgs
apskloanas stacija, tad tas ir pakalpo-
jums.
Kooperatvs var algot veterinrstu,
grmatvedi (vai slgt pakalpojuma lgumu,
par visu biedru apkalpoanu).
Kooperatvs par izdevgu cenu var ie-
pirkt medikamentus, zirglietas, barbu u.c.,
kas nepiecieams, lai t biedri vartu eko-
nomiski izdevgk saimniekot.
Kooperatvs savus biedrus prstv
dados tirgus veicinanas paskumos.
Parasti savos nolikumos biedri pieem
lmumu par noriniem par kooperatva
pakalpojumiem. Ir noteikta iestans
maksa, standarta procents no zirgu
prdoanas, no apmcbu laukuma iz-
mantoanas, apskloanas stacijas pakal-
pojumu maksa, treneru izmantoanas,
u.t.t. Respektvi, to lemj visi biedri kop.
Informcija un likumdoanas doku-
menti par to, k nodibint kooperatvu,
pieejami LLKA mjas lap www.llka.
lv sada Noderga informcija.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
ATPTAS BRDIM
Janas sports vienmr saukts par
aristokrtisku. Tagad, neskatoties uz to, ka
tas kuvis pieejams visplakajam intere-
sentu lokam, daudzu valstu karanami un
ar tituliem apvelttas imenes o nodarbi
joprojm uzskata par vienu no obligti
sav intereu lok iekaujamm. Tpc
augstdzimuajm personm zirgi ir ldzs
gan priekos, gan bds, gan ikdien,
gan ofcils ceremonijs. Par Angli-
jas karanamu, kur daudzus gadsimtus
dzvo tradcijas saprasties ar zirgiem,
saraksttas daudzas grmatas, un prese,
kuras prstvji ne vienmr bijui tendti
tikai uz intrigu atspoguoanu, bet gan ar
uz sporta paskumu apststanu, tpat
vrsui uzmanbu, foto un kinokameras
uz karalisko personu pusi. Savukrt galma
rakstnieki, lai gan t nav o darbu galven
tma, rakstot par saviem varoiem, nevar
iztikt bez atsauces uz paskumiem, kas
saistti ar zirgiem. T tas ir ar Kerolnas
Greiamas grmat Kamilla prina
mk. Ststs par kdu mlestbu, kas klaj
nkusi 1994. gad, bet tulkojumu latvieu
valod piedzvojusi etrus gadus pc
tam.
No grmatas Kamilla prina mk
Visa imene nodarbojs ar janas
sportu un medbm. Reizi gad Kamil-
las tvs vra savas mjas vrtus lieliem
Kop ar zirgiem mlestb un sps
SagatavojaDaceMillere
konservatvo partijas svtkiem.
Sezona bija periods, kas ilga etrus
mneus no marta ldz jlijam. Tad
sabiedrb pazstamkajm meitenm
vajadzja piedalties nebeidzamos dineju,
prtiju un deju raundos, k ar tdos top
paskumos k karalisks zirgu skrieans
sacksts Royal Ascot un Henley, ce-
rot tur atrast atbilstoas laulto draugu
kandidatras.
Likteng tikans, kas vlk mainja
vstures gaitu, notika kd Anglijai tik
raksturg vasaras dien. Vindzoras
Liel parka polo laukumus kapja lietus
un brzmains vj. Princis rlzs, liet
izmiruiem matiem, stvja ldzs vienam
no saviem motajiem polo ponijiem un
glaudja dzvnieka mitrs krpes. Pki
viam tuvojs un apstjs blakus kds
vientu stvs zaganos zbakos ar atlo-
kiem, brns velveta bikss un slapj za
aket.
Tas ir brnigs dzvnieks, ser, teica
sieviete.
Pagriezies atpaka, rlzs pirmoreiz
ieraudzja to sievieti, kurai bs lemts
valdt pr via jtm un prtu turpmko
gadsimta ceturksni.
Endr (Kamillas vrs Prkers Boulzs)
itin labi saprats ar rlzu. Vii gan bija
stipri atirgi Endr uz ru vrsts un
strauj, bet rlzs vairk domtja tips un,
pc Endr ieskatiem, samr garlaicgs.
Tau viiem abiem patika izjdes ar zir-
giem un lauku dzve. Abiem vriem pie-
mita dzii sakota pienkuma izjta. Un,
bez aubm, vii abi mlja Kamillu.
Endr draudzba ar princesi Annu
aizsks 1965. gad. Endr tuvs draugs
atceras: Abus vienoja mlestba uz zir-
giem. Endr bija lielisks amatieris janas
sport. Apmram gadu vi mdza
pardties sabiedrb kop ar Annu.
Pris mneu pirms kzm, kad bija labi
zinms par Kamillas un rlza intmajm
attiecbm, Endr kop ar Annu devs uz
karaliskajm sackstm Askot. Vi k
Darbojos personas:
Kamilla enda, vlk Prkere
Boulza. Dzimusi 1947. gad. Janas
sporta cientja.
rlzs, Velsas princis. Dzimis
1948. gad. Zirgu un janas sporta
cientjs, ilgus gadus aktvi startjis
polo sacksts.
Dina Spensere. Dzimusi 1961.
gad. Janas sportam pievrsusies
tikai k skattja, nelabprt devusies
izjds.
Anna, Karalisk princese. Dzi-
musi 1950. gad. Janas sporta
cientja. No 1986. ldz 1984.
gadam bijusi Starptautisks
Janas sporta federcijas
prezidente.
Galvenie notikumi:
1970. g. rlzs iepazstas ar Ka-
millu polo sacku laik.
1975. g. rlzu un Kamillu, abu
romnam skoties, fotoreportieri
pieer ldzs polo sacku laukum.
1980. g. rlzs satiek Dinu
Spenseri.
1981. g. rlzs un Dina ap-
precas, bet jau devidesmito gadu
skum viu laulba praktiski izirst.
Jau ilgus gadus k atjaunojus
rlza un Kamillas romantisks
attiecbas.
1989. g. Dina pirmoreiz piepra-
sa iranos, par to publiski pazio
1992. g.
1996. g. rlzs un Dina iziras
ofcili.
1997. g. Princese Dina iet boj
autokatastrof kop ar savu
mko Dodiju al Faiedu.
2009. g. rlzs un Kamilla
apprecas.
Kamilla pie zirgiem.
rlzs pie zirgiem.
karikatra, kas veltta Kamillai un rlzam,
ieguva oti lielu popularitti britu pres, jo
angi nosodja abu sakaru, par cietju atzstot
tautas princesi Dinu.
ATPTAS BRDIM
viens no Annas visvairk ieredztajiem
pieldzjiem bija vias viesis karaliskaj
lo. Lai btu k bdams, is romns
beidzs pats no sevis.
Endr un rlzs devs medbs,
atstdami Dinu un Kamillu divat. Abas
sievietes pastaigjs pa sens muias
drziem, un Kamilla cents izdibint
iespjami vairk par Dinas plniem.
Vai tu dodies medbs? via
vaicja.
Dina atbildja, ka zirgi viai izraisa
bailes, kop brnb pc kda neveiksmga
kritiena no zirga via salauzusi roku. Ka-
milla klusb smaidja, jo saprata, ka alla
vars droi satikties ar savu princi medbu
laukos.
Pris dienu vlk Kamilla pavadja
Dinu uz Ludlovas zirgu skrieanas
sackstm. Bdams prasmgs okejs
amatieris, princis ar savu zirgu Albiru
piedaljs janas sacksts pri riem.
Kamilla vroja notiekoo atbrvota
un smaidoa, kamr Dina nespja
atbrvoties no saspringuma. Vlk ar citi
varja aplkot fotogrfju, kur abas sie-
vietes redzamas, prliekus pr barjeru
un vrojam katru prina kustbu, abas
dzii iegrimuas sav mlestb pret vienu
un to pau vrieti.
Dinai un princim (pc kzm)
atgrieoties pil uz pieemanu, vius
pavadja 24 jtnieku eskorts koi zils
akets un cepurs ar puiem. Starp
viiem bija ar Endr Prkers Boulzs,
lgavaia mks vrs.
Saska ar Mortona grmatu, Dina,
kas bija treaj grtniecbas mnes ar
princi Viljamu, pirmoreiz minjusi
padart sev galu, nokrtot pa kpnm
1982. gada janvr Sandringem. Dina
ststja draugiem, ka rlzs ar nicinjumu
paraudzjies uz guoo Dinu, tad vsi
pagriezies un aizgjis apseglot zirgu
izjdei pa saviem paumiem.
Vlk atkljs, ka Dina ir
pavadjusi nakti Djna (Filips, kda
enerlgubernatora dls) imenes mj
Herefordr Getlpark. Vecki taj
vakar bija izbraukui. rlzs viens pats
atrads Haigrov. Daas dienas vlk
Filipu uzaicinja piedalties karalisk
paskum Askotas janas sacksts,
kur vi bija pas Dinas viesis. Vlk
fotouzmum bija iemints brdis,
kad vi uzvartju ielok joko ar Dinu.
1988. gad Dina iepazins ar mie-
sassardzes gvardes virsnieku majoru
Deimsu Hevitu. Vi ska pasniegt prin-
cesei un vias dliem janas stundas,
kuras notika Kounermras kazarms pie
Vindzoras. Hevits bija jauns, seksgs un
jautrs un atkal vias tips, k liecinja
draugi.
Vi (Hevits) pavstja: Kad ms
iepazinmies, skm runt par janu un
Dina man paststja, kdas viai bijuas
problma aj sakar un ka tagad ir grti
atskt no jauna. Es piedvjos paldzt un
sku viai pasniegt janas stundas. Man,
protams, vajadzja s tikans ofcili
saskaot ar savu armijas dau. Ms skm
izjt kop. Tas viss bija oti slepeni. J,
mums drz vien izveidojs labs kontakts.
Kamilla nekad neizteica spriedu-
mus. Via nerunja par Dinu sliktu. Via
bija tuvs draugs, kas varja stundm ilgi
klausties negarlaikojoties. Vias lielkais
prbaudjums pienca 1990. gada jnij,
kad princis divs viets salauza labo roku,
krtot no ponija polo mau laik Sairen-
sesteras park Gloster. Kritiens bija tik
neveiksmgs, ka pat 50 jardu attlum
stvoie dzirdja kaulu brkanu.
Skotnj opercija neizdevs. Princi
prveda uz Notingemas visprj tipa
slimncu, kur vi pavadja trs nedas. /../
Draudzg Kamilla ne uz brdi viu nepa-
meta. Kad izrdjs, ka lzuma sadzanai
bs vajadzgs ilgks laiks, Kamilla cents
viu uzmundrint morli. Viai Balmor
bija paai savi apartamenti, tiei blakus
prina istabm. Via sadraudzjs ar Sru
K, izskatgu austrlieu fzioterapeiti,
kura bija nolgta, lai paldztu princim
dziedt traumu un atjaunot spkus.
Endr Prkers Boulzs atzingi
novrtja graciozs ves, kas marja
viam garm Askotas janas sacksts.
Bija 1992. gada jnijs, un Endr tolaik
jau bija brigdes komandieris un izcil
titula Sudraba zizlis panieks. brigde
sagaidja ierodamies karalieni. Vi bija
atbildgs ar par armijas veterinro kor-
pusu. Endr un Kamilla tika uzaicinti uz
Askotas sackstm k persongie karalie-
nes viesi. Endr sievas sakars ar rlzu jau
bija tik plai zinms augstkajs aprinds,
ka to vairs reti kds pieminja.
Anna esot teikusi (par Dinu): Via
nav nekas vairk k ve, ve drbs. Ja
via patiesi btu ve, man via droi
vien patiktu labk. Zirgiem vismaz ir
smadzenes.
Izmantotas publicittes fotogrjas no
vairkiem interneta portliem.
Princese Anna, kdreizj FEI prezidente.
Kamilla un rlzs dodas uz krtjo ceremoniju
zirgu pajg.
Romantisko attiecbu skum Kamillu un
rlzu fotoreportieri pieer polo laukum.
rlzs (vid) dodas izjd.
Kamilla un rlzs beidzot kop.
VSTULE REDAKCIJAI
Janas sporta centr Kleisti atrodas
dinanas iestde SIA Rane, kas piecus
gadus darbojs nelegli
Diens, kad ziem man notika
sacensbas, mazs stuves telpas bija
stvgrdm pilnas. Nomas lgum mints,
ka to platba ir devii kvadrtmetri. Ik
pa brdim gar kjm audjs sui. No
gaitea, kur tiek mizoti kartupei, plda
cigareu dmi. Atgdinjumam jpiebilst,
ka Kleisti ir sporta centrs, un mcbu
iestds kategoriski aizliegts smt, tas
pieaujams ne tuvk k desmit metru
no ieejas. Nesen zirdzinieku sabiedrb
ienkuais Jnis Evelons ststa par redzto
skatu: Biju ok, jo pie stuves durvm
bija novietots ar katliem un pannm ap-
krauts ebltis, virs avzes un kaut kdas
lupatas, visa krvuma gal snauda kais.
Ko saka prjie apmekltji? Aptaujju
aptuveni 30 cilvku. diens gandrz ne-
vienam negaro, bet kaut kas jd esot,
no svaiga gaisa vien neprtiksi. Apkalpo
gausi. Vaicju, ko vajadztu uzlabot vai
maint. Tika ieteikts uzlabot sanitros
apstkus, ievrot higinu, nelaist
dzvniekus klt prtikai, dienu neaiz-
tikt ar netrm ekstremittm, piedvt
lielku dzrienu un dienu izvli. Lk,
tipiska atbilde: Kafejnca izskats
ausmgi, vajadztu uzlabot trbu, dizai-
nu. Obligti jizremont, dzvojam 2010.
gad, nevis trsdesmito gadu skum.
Sarun ar kdu meiteni, kura vljs pa-
likt anonma, uzzinju, ka reiz via kds
vasaras sacensbs redzjusi ausminou
skatu pavres no miskastes izvilkuas
vienreizjos traukus, nomazgjuas tos
un servjuas dienu atkal. Dzirdti ststu
ststi par deguna urbinanu un dibena
kasanu saltu grieanas laik.
Ar iegtajiem faktiem un viedokiem
devos uz Prtikas un veterinro diene-
stu. Liels bija t darbinieku izbrns PVD
Nelegl dinana
DinaDadzte,Albertakoledasstudente
ir apzinjis un reistrjis visus prtikas
aprit iesaisttos uzmumus, pieirot
katram uzmumam reistrcijas nu-
muru, tau SIA Rane kop 2005. gada 15.
februra bija izemta no reistra pc in-
spektora ziojuma. s stuves numurs
reistr vairs neeksistja, ldz ar to piecus
gadus t darbojs nelegli, un nekdas
prbaudes taj, protams, netika veiktas.
Ierodoties stuv 12. aprl, prbaudtji
piedzvoja oku. Bez visa jau mint
nav silt dens un atbilstoo mazgjamo
ldzeku, kai staigja pa galdu, nav,
kur glabt dienu stuves darbba
tika prtraukta. Tau 16. aprl stuve
minja atjaunot savu darbbu, bet nek,
uzmum joprojm nebija novrstas
btiskas higinas neatbilstbas, un ldz
ar to nav dots atzinums par uzmuma
darbbas atjaunoanu. Beidzot, 29.
aprl, prbaudes laik tika secints, ka
prtikas aprites telps veikts remonts
(man ticamks iet variants, ka stuve
prcelta uz ra telpm, kas vizuli izskats
pievilcgk) un novrstas iepriekjs
prbauds konstatts neatbilstbas.
Rezultt dots atzinums par uzmuma
darbbas atjaunoanu, ievrojot noteiktus
darbbas nosacjumus.
Pirmo reizi piecu gadu laik sezonas
atklanas sacensbs sporta centr Kleisti
dinana notika legli. J, bet eku par
pirkumu sama tikai retais.
16. aprl Iepirkumu uzraudzbas
biroja mjas lap (IUB) tika ievietots
izsludintais LR Ieklietu ministrijas
Valsts policijas Rgas reiona prvaldes
konkurss par iepirkumu - Valsts poli-
cijas Rgas reiona prvaldes Krtbas
policijas prvaldes Patrupolicijas
prvaldes zirgu izvietoana, apkopana
un baroana. Pretendenti iepirkuma
dokumentus varja saemt ldz 6.
maijam Pc ofcils informcijas,
kas 12. maij ievietota IUB mjas
lap, par konkursa uzvartju kuvusi
Tatjana Martinsone no z/s Vigas Gar-
kalnes novad. Kopj lgumcena,
par kuru noslgts lgums (ieskaitot
visas daas, bez PVN), ir 12 124,80
LVL. Lguma darbbas termi mints
12 mnei.
Kas rpsies par zirgiem,
kas patrul Rg?
JolantaLapia
Valsts policija un Rgas pavaldbas
policija 17. maij simboliski atklja
jauno vasaras sezonu, urnlistiem
ststot par paskumiem, kas paredzti
iedzvotju un galvaspilstas vie-
su drobai. Taj skait izskanja
informcija par Jtnieku policijas
patrulanu Vecrg un Rgas parkos.
VP Rgas reiona prvaldes
prieknieks Ints uzis aicinja tiei
jtnieku policij pieteikties jaunus
darbiniekus, jo cilvku, kuri atbilst
dienestam policij un ar apguvui
janas prasmes, nav daudz.
Rgas reiona policijas preses
sekretre Sigita Pildava Zirgu Pastam
skaidro situciju:
Jtnieku policijas patruvienba
tika izveidota jau 2000. gad, bet
darbojs ar maingm sekmm.
ogad, domjams, t strds aktvk,
gan sargjot rdziniekus un viesus,
gan radot ar pozitvu emocionlu
vrtjumu par msu darbu. K jau
viss policijas struktrs, jtnieku
patruvienb nav pietiekami liela
konkurence hipologu kadru atlas, jo
tas ir oti specifsks darba pienkums.
Tie, kuri apguvui janas prasmes
un gatavi ar dienestam policij, biei
vien, uzzinot atalgojuma apjomu, no
darba atsaks. Tau nav ko loties, jo
jstrd.
Policij tiek gaidti
prasmgi jtnieki
DaceMillere
REKLMA/SLUDINJUMI
KBVOJVONB[MJFUPUJBVUPBSHBSBOUJKV
Alveja ierocis pret
Par Aloe Vera produktiem no rmas
Forever Living Product zirgiem,
citiem dzvniekiem un to saimniekiem
ldzam interesties pa tlruni
26258326.
slimbm
K LIETOT ZIRGU VALODU
Bs iespja noskatties demonstrcijas un
saprast veidu, k zirgus labi iespaidot un iejt.
Zirgu vrs no Zviedrijas, Lorencs Hoass, par kuru
rakstts Zirgu Past nr. 8 (2009. g.), vads klniku
Kurmen, zirgaudztav Zviedru Birzes Zirgi.
Esat laipni gaidti piektdien,18. jnij pulksten 13.
Bs pauze ar kaju un torti. Varsim brvi par zir-
giem izrunties un uzdot jautjumus Lorencam.
Dalbas maksa 5 lati. Vlama pieteikans pa
tlr. 28328968 vai 26226999.

INFORMCIJA
Pavasarg 3. maija pcpusdiena
daudzus interesentus sapulcja Rg pie
vsturiski nozmg Laimas pulkstea.
oreiz tpc, ka akciju sabiedrba Laima
svinja savu 140 gadu dzimanas dienu.
Paskuma ietvaros bija dadi prsteigumi
un atrakcijas. Msu uzmanbu piesaistja
tas, ka tika izmantoti ar zirgi. Baltskaru
divjgam bija gods atvizint ldz skatuvei
aktierus Karnu Tatrinovu un Ainru
Anevski, lai vii vartu atklt jauko un
mlestbas pilno paskumu. Protams, jau
laikus sagatavotais divjgs piesaistja
atnkuo interesi vl pirms paskuma
skuma. Cilvki labprt nca pie zirgiem,
lai nofotograftos. Neizpalika ar biei
citur dzirdt frze Zirgi! Un dzvi!
Paskuma organiztji bija sagdjui vl
vienu izpriecu cilvkiem, kas saistta ar
zirgiem, bija iespja nofotografties pie
19. gadsimt darintas karietes, tdjdi
radot senatngu gaisotni.
Redakcija sama sirsngu stjumu
no Lgas Liepias, kura dzvo sland,
fotogrfju kop ar laba vljumiem
msu izdevumam. Bildi publicjm
iepriekj numur, un vljmies
noskaidrot mazliet vairk par meiteni,
kura, mcoties un trenjoties sve
zem, joprojm ctgi seko notikumiem
Latvijas zirdzinieku sabiedrb.
Atbildes vstul Lga raksta:
Uz slandi prclos pirms septiiem
gadiem, tagad esmu 21 gadu veca. Kad
vl dzvoju Latvij, nodarbojos ar
janu Valmieras rajona Zirgaudztav
Kocni, un zirgi bija svarga mana
dzves sastvdaa. Tpc, atbraucot
uz slandi, ita pasaprotami meklt
vietu, kur jt. Sku strdt privtaj
stall, paldzot dados darbos un
pret saemot iespju jt, iepazties
ar slandes zirgiem, to paajm
gaitm un trenanas metodm. Pc
neilga laika jau sku trent zirgus
citiem paniekiem un sagatavot tos
sacensbm.
Nopietni gan esmu startjusi tikai
divas sezonas, bs tre, un tagad
man pieejams labs zirgs. ve, ar kuru
obrd startju, ir Drifa fra Vindasi
zirgs ar saretu raksturu. Tai par
visu ir savs viedoklis, un ne vienmr
Laima svin 140 gadu jubileju
IneseRuskule
A
n
i
t
a
s

P
r
i
e
d
t
e
s

f
o
t
o
Zirgu Pastu lasa ar sland
SagatavojaDaceMillere
mums tas sakrt. Tau ctgi strdjam,
izmantojot labu treneru paldzbu.
Un centgais darbs ar vainagojas ar
pankumiem. Sacensbs gstam ne vienu
vien godalgotu vietu, bijuas ar uzvaras,
bet to ir diezgan grti uzskaitt. Jpiebilst,
ka konkurence vietjs sacensbs ir oti
sva un ir liels pagodinjums tikt fnl
un, vl jo vairk, uzvart. Iepriekjos
gados piedaljos jauno jtnieku klass,
tau ogad gadu skaits jau liek startt
pieauguo konkurenc. o sezonu skm
krietni veiksmgi, kad janas kluba
Fakur un uzmuma Barki organiztajs
sacensbs ieguvm godalgoto desmito
vietu no 39 jtniekiem. Pieauguo klass
konkurentu ir divtik vairk, un visi ir
vienldz spcgi. Ceru, ka ar turpmk
sezona izvrtsies veiksmga.
Agrk, kad vl mcjos vidusskol,
atlika vairk laika zirgiem, tad pc
stundm izjju ar seiem, septiiem
zirgiem. Tagad mcos slandes
Universitt biznesa administrciju,
mrketingu un starptautisko biznesu,
tpc brv laika mazk, tau zirgi
netiek pamesti novrt trenju Drifu
un vl divus, trs jaunzirgus. Protams,
nedaudz pietrkst Latvijas zirgu un
konkra sacensbu, tau slandes zirgi
iemui oti nozmgu vietu man
sird. Lga Liepia un Drifa fra Vindasi.
I
r
n
a
s

L
i
e
p
i
a
s

f
o
t
o
I
r
n
a
s

L
i
e
p
i
a
s

f
o
t
o
REKLMA/SLUDINJUMI
AvziZirgu Pastsvariegdties
Narvesenpresestirdzniecbasviets,
karspecializtajos
zirglietuveikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10,
Korsaro, Rg, Kleistu iel 75.
A
n
i
t
a
s

P
r
i
e
d
t
e
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o

Zirgu Pasts Nr.38

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.38

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

1. Francija - 4 s.p.: Topinambour (Penelope Leprevosa) 4/4, Kellemoi

Dzimis 1958. gada 2. februr

1996. gad izveidojis savu

Trskrtjs Vcijas empions; Pa-

You might also like