Nr.

3 (36)

2010. gada marts-aprlis

Kausi empioniem Zirgaudztju paveiktais

Cena 1,90 Ls

36

rzelis Roki. Daces trausas foto

Notikums, kur priecgs

Gads tikai scies, bet, iet, ka viens no t labkajiem notikumiem jau ticis izbaudts. Manuprt, tas bija Latvijas ziemas empionts ar programm iekauto poniju janu. Tiem, ikviena skattja sej pardjs smaids, kad startja vismazkie jtnieki. Jpriecjas par to, ka Latvijas Jtnieku federcija, pateicoties Mrtes Pintes enerijai, izveidoja jaunu sekciju un deva iespju sevi apliecint. J, bet cik gadu s ms, biains meitenes paliks janas sport. Vai ilgi vias sps t lolot un atbalstt vecki, vai pietiks spka sporta klubiem? Valsts obrd dzen izmisum ms katru atsevii un visus kop, palielinot nodoku slogu, samazinot nansjumu tam, kam tas btu tik oti nepiecieams, ar brnu sportam. Ir sporta veidi, kuri jau kop padomju laikiem turpina gadu no gada savu pankumu gaitu un godam nopelna valsts vai dau valst lielko sponsoru atbalstu. Visu cieu, jo vii ar saviem rezulttiem ir nopelnjui ldzdalbu olimpiskajs spls, pasaules un Eiropas empiontos. Bet ne jau vienmr t notiek. Ir sporta veidi, kam oti grti nokt ldz virsotnei, tomr tie ir lielm auu grupm svargi savs ikdienas apliecinans noriss un msu tautas tradciju turpinan sport. Vartu mint vairkus, bet nevlos riskt, kdu aj uzskaitjum aizmirstot. Tau viens no tiem ir janas sports. oti pas, jo te nepietiek tikai nopirkt krosenes un pri trenitrpu, lai ar darbu ldz pdjiem sviedriem sevi iznestu pasaul. Te vajadzgs ar zirgs, kur atbilsto lmen maks simtos tkstou latu. Var jau sact, - nenodarbojieties ar to janas sportu, kam tas vajadzgs. Varbt nav vajadzgs valsts augstkajiem sporta ierdiem, jo te par mazu naudu nevar tikt ldz pasaules medam. Bet ir vajadzgs cilvkiem. Tiem, kuri zirgus ml. Tiem, kuru obrd oti apdraudtais bizness ir zirgu audzana. Latvijas neatkarbas gados it k izveidota oti stabila un skaidra sporta nansanas sistma. Tomr to balstt tikai uz rezulttu ir kdaini. Jbt lielkam valsts atbalstam ar tiem jaunieiem, kuri vlas nevis nokt narkomnu vai dzrju skait, bet strdt, cnties. Prk daudz obrd uzkrauts imenm, un pai tas ir tdos sporta veidos k jana. Kad skeletona braucju Dukuru imenes tvs intervijs ststa, ka prdevis zemes gabalu, lai via dli vartu trenties un startt, es domju par to, kpc mums ir tik daudz akciju slimu brnu atbalstam, bet tik maz vai nek veseliem un gribasspka pilniem brniem. Ne katram ir tds tvs k Dainis Dukurs. Tau tpc nedrkst brniem atemt iespju dart to, ko vii vlas. Nk un nks uz Latvijas staiem brni, kuri glsts, baros, kops zirgus. Vii ir atvrti vispozitvkajm emocijm pret pasauli, bet daudziem no viiem pietrks ts naudas, kas, tautu mokot ar nodoku palielinanu, tiek trta deputtu, valsts ierdu, dadu ar valsts vai pavaldbu kapitla dau saisttu uzmumu padomju loceku algm. T dzvojam... Aizemamies naudu, lai atraotu nomenklatras dumjbas, nevis lai paldztu tautai dzvot. Dace Millere

aj numur
L AT VIJ Ziemas empioni saem kausus Aizvadti Latvijas Jtnieku federcijas rkot Latvijas ziemas empionta trs posmi, un kopvrtjuma lderi sama skaistus kausus 4.-8. lpp. RZEMS Pasaules kausa izca Informcija par Pasaules kausa izcas posmu sacensbm ru prvaran un iejd, gaidot nlsacensbas aprl 17.-19. lpp. VSTURE S ens gudrbas Terakotas zirgu armija un antkie priekraksti zirgu sagatavoanas mksl PERSONBA Alda uvcne Jtniece un trenere, kurai dzv ir trs mlestbas: zirgi, grmatas un tautas dejas 28.-29. lpp. ARHITEK TR A Zirgu galvas fasds Arhitektras ptnieks Jnis Zilgalvis ststa par celtnm ar zirgu galvu rotjumiem ZIRGAUDZ T JIEM Aizvadtaj gad paveiktais Abas Latvijas zirgaudztju organizcijas ststa par 2009. gad paveikto, nosaucot labkos vrtanas rezulttus vairkos kritrijos 34.-36. lpp.

21. lpp.

30.-31. lpp.

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologr ja.
Iznk reizi mnes. Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718 Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243 Nadna Zavadilika foto +353 861922762, Maija Gailia makettja. Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv. Adrese pasta stjumiem: Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010. Informcijas prpublicana un izmantoana pieaujama, ievrojot LR autortiesbu likumdoanu un atsaucoties uz Zirgu Pastu k avotu un/vai darba autoru. Jebkda cita veida informcijas prpublicana, pavairoana un izmantoana komercilos nolkos bez SIA Equus partneri rakstveida ataujas aizliegta un uzskatma par autortiesbu prkpumu.

marts-aprlis, 2010

~3~

LATVIJ

Latvijas ziemas empionts

Dace Millere

Kleisti, 6.-7. marts, konkrs

Sporta centr Kleisti, Rg notika Latvijas Jtnieku federcijas organizts Latvijas ziemas empionta nosldzo, tre posma sacensbas ru prvaran visprj konkurenc, poniju jan un amatieriem. Sportisti sama godalgas un prmijas gan par izcnto vietu aj posm, gan skaistus kausus pirmo trs vietu ieguvji par labko guvumu Latvijas ziemas empionta kopvrtjum. Par 2010. gada Latvijas ziemas empioniem konkr kuva: Laura Penele no z/s Lielceri (brni ldz 16 g. v.), Santa teinberga no SK Quattro (juniori ldz 18 g. v.), Linda Via no z/s Liepenes (jaunie jtnieki ldz 21 g. v.), irts Bricis no JSK Sport de Lux (pieauguie), irts Bricis ar Lady Lora no JSK Sport de Lux (zirgi ldz 5 g. v. vai start pirmo sezonu), irts Bricis ar Gleznu no JSK Sport de Lux (zirgi ldz 6 g. v.), Alvne Patore no Saldus JSS (ar 1 gr. ponijiem), Rzija Rumpe no Saldus JSS (ar 1. un 2. gr. ponijiem) un Krlis Blaubergs no z/s Traines stai (amatieriem). Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus vrt aizvadto sacku sriju: Domju, ka gan sportisti, gan visi Latvijas Jtnieku federcijas biedri un zirgu panieki, k ar ldzjutji ir apmierinti ar gada Latvijas ziemas empionta trs posmu norisi. Neskatoties uz dakrt nelabvlgiem laika apstkiem, sacensbas noritja pc pilnas programmas, un dalbnieki bija ieraduies kupl pulk, lai risintos patiem interesanta ca. Ar rezultti ir labi viss sportistu un zirgu vecuma grups. Marruti, kurus veidoja Sergejs akurovs, bija paredzti gan jtnieka un zirga darbbas stila vrtjumam, gan ar bija jveic klasiskie konkri, pakpeniski no posma uz posmu palielinot to saretbas pakpi. Gribu uzsvrt to, ka, manuprt, federcija obrd ir nonkusi pie optimls vrtjuma formulas, iedibinot vairkas konkurences, gan atbilstoi zirgu vecumam, gan jtnieku meistarbai, k ar pirmoreiz uzdroinoties sarkot atsevii sackstes ponijiem un amatieriem. Domju, ka tas attaisnojs, un bija interesanti ar skattjiem.

Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus sveic irtu Brici ar uzvaru Latvijas ziemas empionta kopvrtjum. To sportistam ar dadiem zirgiem izdevs sasniegt trs nomincijs.

Ziemas empionta kopvrtjuma kausu ieguvji sacensbs ar piecus gadus veciem zirgiem (no kreiss): otrs vietas ieguvjs Jnis Rimeiks, uzvartjs irts Bricis un tres vietas paniece Anda Zvirgzdia.

Mra Millera foto

Godalgas samuas Alvne Patore un Sabne Silia.

Kausu ieguvjas kopvrtjum start ar 1. un 2. grupas ponijiem (no kreiss): otrs vietas ieguvja Zane Meimane, uzvartja Rzija Rumpe, LJF Poniju janas sekcijas vadtja Mrte Pinte un tres vietas paniece Anna ellere.

~4~

marts-aprlis, 2010

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ
Latvijas ziemas empionts
III posms Konkrs Vrds, uzvrds Zirga vrds panieks Komanda Rezultts

Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 110 cm, ar prlekanu, piedals brni ldz 16 g. v.) 1. Karlne Ciemia Vaipers K. Ciemia z/s Traines stai 4 s.p./42,45 s 2. Kristne Rutane Smillas j-kdze K. Rutane z/s Traines stai 7 s.p./49,66 s 3. Monika Clte Karmena P. legelmilha SK 333 p.m. 4 s.p. Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 120 cm, ar prlekanu, piedals juniori ldz 18 g. v.) 1. Santa teinberga Giness S. teinberga SK Quattro 4 s.p./66,44 s 2. Linda Via Lode V. Kocia z/s Liepenes 5 s.p./72,80 s 3. Katrna Barevska Korlandos E. Treibergs SC Kleisti 8 s.p./62,91 s Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 125 cm, ar prlekanu, piedals jaunie jtnieki ldz 21 g. v.) 1. Kristne Egle Concorde K. Egle JSK Sport de Lux 0 s.p./36,38 s 2. Kristne Egle Longa K. Egle JSK Sport de Lux 8 s.p./28,34 s 3. Linda Via Arons L. Via z/s Liepenes 8 s.p./38,54 s Marruts nr. 4 (ru augstums ldz 110 cm, ar prlekanu, piedals zirgi ldz 5 g. v. vai zirgi, kas start pirmo sezonu) 1. irts Bricis Lady Lora K. Ansone JSK Sport de Lux 0 s.p./36,98 s 2. Dainis Ozols Alibi D. Ozols LPJSK 4 s.p./32,60 s 3. Jnis Celmi Haino-Hanss G. Celmia z/s Vecpi 8 s.p./43,09 s Marruts nr. 5 (ru augstums ldz 120 cm, ar prlekanu, piedals zirgi ldz 6 g. v.) 1. irts Bricis Glezna L. Liepia JSK Sport de Lux 0 s.p./40,87 s 2. Andis Vrna Quirasi D. Brzia SK Quattro 0 s.p./41,20 s 3. irts Bricis Esmeralda J. Rimeiks JSK Sport de Lux 8 s.p./43,78 s Marruts nr. 6 (ru augstums ldz 125 cm, ar dokeri uz laiku) 1. Guntars Sili Kalgari J. Menieks JSK Mestrazdii 2. Lga Ptersone Dreifs SIA Princis SIA Princis 3. Linda Ansule Lemons L. Ansule z/s Traines stai Marruts nr. 7 (ru augstums ldz 140 cm, ar prlekanu) 1. irts Bricis Kongo T.Rezuka JSK Sport de Lux 2. Guntars Sili Kalgari J. Menieks JSK Mestrazdii 3. Aleksandrs akurovs Grs SC Kleisti SC Kleisti Poniju jana Marruts nr. 1 (vadbas marruts, sacensbas uz atzmi) Atzmi teicami sama Sabne Silia ar okoldi (SK Bajri) un Natlija Jurkute ar Prriju (Lietuva). Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 45 cm, divs fzs) 1. Alvne Patore Prrija Saldus JSS Saldus JSS 2. Natlija Jurkute Prrija Saldus JSS Lietuva 3. Monta Pareiza Dipsijs Saldus JSS Saldus JSS Marruts nr. 3 (ru augstums ldz 85 cm, divs fzs) 1. Rzija Rumpe Tango Saldus JSS Saldus JSS 2. Anna ellere Les Parze O. ellere JSK Atna 3. Zane teinberga Ruanda Saldus JSS Saldus JSS Amatieri Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 105 cm, truma) 1. Mareks Samohvalovs Quandella S. Samohvalova JSK RVA 2. Krlis Blaubergs Amaretto A. Blauberga z/s Traines stai 3. Vita Glinska Kalifs-V. V. Glinska SIA Princis Marruts nr. 2 (ru augstums ldz 110 cm, ar prlekanu) 1. Jolanta Lapia Glazra J. Lapia JSK RVA 2. Kristne Baradovska Corinte A. Luse SIA Princis 3. Krlis Blaubergs Kadiljaks A. Blauberga z/s Traines stai 0 s.p./50,43 s 0 s.p./55,85 s 0 s.p./57,14 s 0 s.p./32,68 s 0 s.p./34,72 s 4 s.p./39,94 s 0 s.p./24,69 s 0 s.p./27,11 s 0 s.p./31,50 s 0 s.p./30,27 s 0 s.p./31,70 s 0 s.p./31,76 s 42 p./40,51 s 42 p./40,92 s 42 p./43,84 s 0 s.p./78,22 s 4 s.p./75,78 s 8 s.p./69,37 s

Dainis Ozols izcnja otro vietu nosldzo posma sacensbu jaunzirgu marrut.

Jolanta Lapia ar Glazru amatieru konkurenc kopvrtjum ieguva otro vietu, bet tre posma sacensbs augstkaj marrut uzvarja.

Mareks Samohvalovs no amatieriem bija labkais tre posma pirmaj marrut.

marts-aprlis, 2010

~5~

Mra Millera foto

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ

Latvijas ziemas empionts

Novlu turpint ieskto!
Dainis Lvmanis, sacensbu galvenais tiesnesis

Aizvadts vl viens Latvijas ziemas empionts, un man k tiesnesim ir vlans paust savas domas par m sacensbm. Daudz darba sacensbu sekretaritam sagdja pirm posma pieteikumi, pai tas attiecinms uz junioriem un jaunajiem jtniekiem. Daudzi sportisti neizprata atirbu starp bez ieskaites un rpus konkurences. Te nu talk jnk sportistu treneriem, un tas ir jizskaidro pirms pieteikumu nostanas sacensbu organizatoriem. aj sezon brni, juniori un jaunie jtnieki konkurenc var startt vairks vecuma grups tikai ar nosacjumu, ka katr vecuma grup start ar citu zirgu. m izmaim noteikumos bija daudz pretinieku, tomr vairkums to uzskatja par pareizu, un tds bija Treneru padomes lmums. Tomr pc otr posma dai treneri (Maira Leja, Mairis Penelis) vrss ar lgumu pie LJF vadbas mkstint os ierobeojumus. Par to drzum bs jlemj Treneru padomei. sum prieklikuma btba ir da vajadztu ataut startt konkurenc ar vienu zirgu vismaz divs vecuma grups, bet titula izca (LR ziemas un vasaras empions, LJF kausa ieguvjs u.c.) ar o zirgu vienas sezonas laik btu atauta tikai vien, sezonas skum pieteiktaj vecuma grup. Tas nozmtu, ka katr vecuma grup dalbnieku btu vairk, vii visi cntos par vietm un balvm. Liels bija mans prsteigums, ka joprojm dai jtnieki un treneri neredz atirbu starp formuljumu jtnieki ldz 16 gadiem un ldz gada beigm, kad paliek 16 gadi. Par to esmu rakstjis Zirgu Pasta iepriekjos numuros un atbildjis daudziem sportistiem persongi e-past, draugiem.lv, citos portlos un privts saruns. Ldzga situcija bija ar ar amatieru pieteikumiem. Runa pat nav tik daudz par neizpratni, cik par sportistu un viu prstvju (vienalga, vecku vai treneru) godaprtu. Varbt nepamans, ka esmu par jaunu vai vecu. Ja pamans, teiku, ka prpratu, ja nepamans un paveiksies, varbt izcnu godalgotu (nepelnti) vietu. Vai tiem daiem jtniekiem ir pazudusi kauna sajta?! Patkamais aj empiont bija tas, ka visos posmos kopum bija pietiekami daudz dalbnieku. Uzskatu, ka Latvij joprojm ir daudz labu jaunzirgu, kurus
~6~

Montu Pareizu par otro vietu kopvrtjum sveic LJF Poniju janas sekcijas vadtja Mrte Pinte un sacensbu galvenais tiesnesis Dainis Lvmanis.

ms vrtjm ar ar atzmm. Pozitvs bija lmums, ka stila marrutu vrtan tika iesaistta iejdes trenere un tiesnese Anita Mangale. Prieks par to, ka LJF radusi iespju sarkot ieskaites sacensbas amatieriem un poniju jtniekiem. Poniju jtnieku sacensbs labsirdgus smaidus varja redzt ne tikai skattju, bet ar tiesneu sejs. Gar ce ldz augstks meistarbas virsotnm ejams poniju jtniekiem, no kuriem dai bija tikai piecus gadus veci. Dadu iemeslu d ne visi jtnieki turpins ieskto, tau tie, kas to dars, sav pieredzes krjum ness ldzi to, ko ms saucam par janas kultru. To varja redzt, kaut vai vrojot, cik rpgi saskaotas vairkiem bija zirga ekipjuma un jtnieka aprba krsas. Par to vislielkais paldies jsaka vism

Start Maira Leja ar Arbaletto.

poniju jtnieku trenerm un Poniju sekcijas vadtjai Mrtei Pintei. Meistarbas lmenis gan nav prk augsts, tau tie ir tikai pirmskumi, un uzskatu, ka ieguldtais darbs ness augus tlk nkotn. Dalbnieku skaits junioru un jauno jtnieku konkurenc bija neliels un tas kontekst ar izmaim noteikumos ir pasaprotami. Labi atceros, k biei teicis Dainis Ozols, labk maz jtnieku, bet lai lec augstk. Dainim var piekrist, ja gribam redzt msu jtniekus labi startjam ar starptautisks sacensbs. Es ar uzskatu, ka labk btu redzt etrus, piecus juniorus, kuri vartu lkt 130 cm (piemram), nek 30 juniorus, kuri tri var izlekt tikai 115 cm augstus marrutus. Dieml jtnieku skaits nav liels, un ldz 130 cm juniori pagaidm netiek. To nespj ar jaunie jtnieki. Marruti nebija prk grti un tas, ka, nosldzoaj posm marrutu bez soda punktiem nav spjgs veikt neviens dalbnieks, protams, nepriec. Par pieauguajiem var teikt Rietumu front bez prmaim. Andis Vrna un Kristaps Neretnieks Latvijas empiont oti nesaspringst, jo mri ir augstki labi nostartt starptautisks sacensbs. Pdjo divu gadu laik Latvijas ziemas un vasaras empiontos labi un stabili startja Guntars Sili. oreiz tikpat stabili nostartja irts Bricis, uzvarot trijs kategorijs, ko izdarja oti prliecinoi. Nedomju, ka Guntars btu scis jt sliktk. Vienkri ogad vairk labu zirgu ir irtam. Novlu ikvienam jtniekam labu zirgu un vlanos, lai cik ar grti mums btu, turpint ieskto!

marts-aprlis, 2010

Mra Millera foto

Mra Millera foto

LATVIJ
Latvijas ziemas empionts
Kopvrtjums pc III posmiem Konkrs Vrds, uzvrds Komanda Brni ldz 16 g. v. 1. Laura Penele z/s Lielceri 2. Karlne Ciemia z/s Traines stai 3. arlote Lamberte Telfas 3. Monika Clte SK 333 Juniori ldz 18 g. v. 1. Santa teinberga SK Quattro 2. Linda Via z/s Liepenes 3. Marija Dubrovska SC Kleisti Jaunie jtnieki ldz 21 g. v. 1. Linda Via z/s Liepenes 2. Kristne Egle Egu im. 3. Vija Ceria SK Quattro Pieauguie 1. irts Bricis JSK Sport de Lux 2. Guntars Sili JSK Mestrazdii 3. Kristaps Neretnieks SC Kleisti Zirgi ldz 5 g. v. vai, kas start pirmo sezonu 1. irts Bricis ar Lady Lora JSK Sport de Lux 2. Jnis Rimeiks ar Robless SK Montepals 3. Anda Zvirgzdia ar Pokeru SC Kleisti Zirgi ldz 6 g. v. 1. irts Bricis ar Gleznu SK Sport de Lux 2. Andis Vrna ar Quirasi SK Quattro 3. Jnis Rimeiks ar Robless SK Montepals Poniju jana Ar 1. grupas ponijiem 1. Alvne Patore 2. Monta Pareiza 3. Sabne Silia Ar 1. un 2. grupas ponijiem 1. Rzija Rumpe 2. Zane Meimane 3. Anna ellere Amatieri 1. Krlis Blaubergs 2. Jolanta Lapia 3. Vita Glinska I p. 20 8 18 18 20 16 20 18 12 18 16 20 20 16 14 16 18 II p. III p. 14 10 16 18 20 18 14 20 16 14 18 20 12 18 20 10 14 20 18 7 20 16 20 18 18 20 10 20 18 14 20 14 24 20 18 Kop 41 38 34 34 58 56 30
Mra Millera foto

58 54 36 56 54 46 58 50 50 38 36 Andis Vrna kopvrtjum un treaj posm ieguva otro vietu start ar seus gadus veciem zirgiem.

Saldus JSS Saldus JSS SK Bajri Saldus JSS Imakas Telfas z/s Traines stai JSK RVA SIA Princis

18 20 16 14 20 18 12

20 18 16 16 18 20 12 20 18

20 18 14 20 9 18 14 20 10

58 56 46 50 47 38
Mra Millera foto

44 40 40

Gaidm vl lielku aktivitti vasar

Latvijas Jtnieku federcijas Poniju janas sekcijas vadtja, pati ar lielkos pankumus guvuo Saldus Janas sporta skolas audzku trenere Mrte Pinte vrt pirmo sezonu, kur ar vismazkajiem jtniekiem tika dota iespja piedalties valsts ziemas empionta trs posmos: Sacensbu norisi vrtju oti atzingi. Bija redzams, ka ar katru posmu dalbnieku skaits kuva lielks pievienojs gan jauni sportisti, gan jauni poniji. Patkami, ka pirmaj posm ar vismazkos jtniekus nenobaidja lielais sals. Lieliska bija sacensbu atmosfra, jtnieku vid valdja oti draudzga un saliedta noskaa, katrs dzvoja ldzi katram citam. Skums msu jauns sekcijas darb ir oti pozitvs. Domju, ka vasaras sezon bs vl lielka aktivitte un piedalsies ar kaimivalstu sportisti. Piemram, jau tagad otraj posm startja Igaunijas sportiste, treaj posm vljs piedalties Lietuvas komanda, tau ce viiem salza autotransports un bija jdodas atpaka. Piedaljs tikai viena meitene, kura individuli bija izbraukusi trk, un, lai ce nebtu mrots velti, piedvjm viai startam vienu no saviem ponijiem. Kaimii ir patiem sajsminti par msu sacensbu marrutiem un rpm, kdas tiek velttas tiei brniem. Apbrnojams ir ar vecku atbalsts un entuziasms, vedot brnus uz treniiem, paldzot viiem sacensbs. Atliek tikai vlties, lai msu kopgais darbs tikpat labi turpintos! marts-aprlis, 2010

Start irts Bricis ar Lady Lora, ar ko gta uzvara kopvrtjum piecus gadus vecu zirgu konkurenc.

Kausu ieguvjas start ar 1. grupas ponijiem (no kreiss): uzvartja Alvne Patore, LJF Poniju janas sekcijas vadtja Mrte Pinte un tres vietas ieguvja Sabne Silia.

~7~

Mra Millera foto

LATVIJ

Latvijas ziemas empionts

Jizdara pareizie secinjumi
Dace Millere

Sacensbu marrutus Latvijas ziemas empiont veidoja Sergejs akurovs, rpjoties par to, lai tie ar katru posmu ktu saretki, bet ar btu piemroti zirgu sportiskajai sagatavotbai ziemas period. K sportisti tika gal ar via dotajiem uzdevumiem? Veidojot marrutus, mana iecere bija maksimli rti uzbvt marrutus jaunzirgiem, pai piecgadgajiem, bet mazliet vairk prast no jtniekiem, sevii konkurenc ldz 18 un 21 gadiem. Pieauguo jtnieku konkurenc nebija mra izveidot pai saretus marrutus, jo t jau nebija atlase izlasei uz pasaules empiontu... ru ar maksimlo atauto augstumu katr marrut bija minimli, jo ir skaidrs, ka mums nav tdu zirgu, kas var prvart augstkos marrutus, un grtkie konkri Jnis Rimeiks ar Robless bija otrie kopvrtjum start ar piecus gadus veciem zirgiem. tiem vl priek vasaras sezon. Kopum vrtjot, man iet, ka tiei treaj posm tisti pai pievui kdas treniu proces. zirgi nebija tik labi sagatavoti k divos Tau tiei tam, lai novrttu o procesu, iepriekjos. Domju, ka tam par iemeslu ir paredzti ziemas empionta posmi nebija fakts, ka marrutu augstums ne- lai novrttu savu lmeni konkrtaj daudz palielinjs nek skum, bet spor- brd, izdartu pareizus secinjumus un

Anda Zvirgzdia kopvrtjum tre start ar piecus gadus veciem zirgiem.

vartu veiksmgi startt vasaras sezon. To ar ceram, jo vairkiem jtniekiem ir plns piedalties Pasaules kausa izcas posmos, kas bs viu nozmgkie starti.

Vrds uzvartjiem
irts Bricis: Ziemas empionts aizvadts pozitvi. Zirgi labi lca. Latvijas lmen konkurence ir tda, kda nu t ir. Andis Vrna nestartja augstkajos marrutos, tpc godalgas sadaljm ms ar Kristapu Neretnieku un Guntaru Siliu. Tuvojoties vasaras sezonai, izjts sadarbb ar zirgiem viss ir krtb, un treniu proces obrd ir izdarts tas, kas bija iespjams. Patlaban man ir desmit sacensbu zirgu septii savi un trs citu saimnieku. Prieks par paveikto, un ir ko dart tlk. Linda Via: ogad Latvijas ziemas empionts bija noorganizts labk, nek iepriekjs sezons. pai patika otrais posms ar vcu tiesnea ldzdalbu, kur sniedza vrtjumu stila marrutos. Jozefs ummers nepazina ms persongi, tpc varja objektvi novrtt katra sniegumu. Viengais, ko vartu vlties, lai sacensbu programma tiktu sastdta t, ka nebtu
~8~

sacensbu viet jpavada diena no agra rta ldz vlam vakaram. Saprotu, ka nav viegli to izdomt, tomr varbt tas ir iespjams. Kopum esmu oti apmierinta ar paas sasniegto, vl jo vairk tpc, ka ziem man nav iespja trenties man. Cik nu varu, tik trenjos r, un tagad sniegs bija ldz ceiem. Tpc tad, kad zirgi sajuta zemi zem kjm, ar tie juts priecgi un startja no visa spka. Laura Penele: Manuprt, is ziemas empionts bija izdevies. Ar es startju labi, un labi jutos zirga mugur. Bet visvairk mani apmierinja pirmaj posm sasniegtais, jo abos nkamajos t bija vairk veiksme nevis paas sasniegtais. Dai no galvenajiem konkurentiem nepiedaljs, un t es kuvu par kopvrtjuma uzvartju aj grup. Santa teinberga: Protams, esmu oti priecga un apmierinta ar saviem rezulttiem. Paldies treneriem, marts-aprlis, 2010

kuri paldzja man to sasniegt Mairai Lejai, Sergejam akurovam, Dainim Ozolam (ar kura zirgu Giness tagad startju) un Andim Vrnam, kur ir mans pareizjais treneris. Vii man sagatavoan ieguldjui lielu darbu un pacietbu. Ar pati intensvi un nopietni gatavojos, un darbs atmaksjs. Ar katru empionta posmu marruti kuva arvien saretki, kas ir oti pareizi, bet ar mani zirgi bija arvien labk sagatavoti. Tpat paai ar katru startu pieredze aug, un distanc jtos arvien prliecintka.

LATVIJ

Karlne un Vaipers saprotas

Inese Ruskule

Latvijas ziemas empionts iejd

I posms Kleisti, 20. februris Liel balva 1. Terze Rozenberga Zalve Vidj balva I 1. Inga Bistrova 2. Olga akurova 3. Agnese Kukaine Maz balva 1. Terze Ptersone 2. Agnese Kukaine 3. Olga akurova III grupas shma 1. Kristne Lisovska 2. Guna Vasijeva 3. Agnese Kukaine II grupas shma 1. Lga Mieze 2. Nellija Nulle 3. Everita Daubure Traum-Furst Regtaims Luga Kivi Luga Giness

Karlne Ciemia uzvarja Latvijas ziemas empionta treaj posm konkurenc brniem ldz 16 gadu vecumam. Ar janas sportu via nodarbojas tikai divus gadus, bet jau sasniegti diezgan veiksmgi rezultti. Meitene atceras, ka vias pirmais treni noticis 2008. gada 18. janvr zemnieku saimniecb Traines stai, kas atrodas Mrupes novad. Pirm trenere bijusi Laima Lce. Skum tika apgtas janas sporta prasmes ar nomas zirgiem, tau drz vien tika iegdts ar melns skaistulis vrd Vaipers. zirga liktenis bijis raibs un briem ne oti patkams, kamr tas nonca sportistes un vias vecku paum. Viena no iepriekjm Vaipera paniecm Iveta Sarmanova atceras: Kad Vaipers deviu mneu vecum no igna rokm nonca msu saimniecb, t stvoklis bija nolojams, k saka taut vieni kauli un da. Zirgs ar tik skumjm actim skatjs uz mani, bet pati sev es apsolju, ka uzaudzu Vaiperu par mu un brau rzeli. Diezgan drz rzelns atkops. Ar mcanu nebija nekdu problmu, tas

bija oti gudrs un aprgs. Kad Vaiperu prdevm, krietni ilgi nezinju, k viam kljas un kur tas sti atrodas, tau, pateicoties internetam, iepazinos ar Karlni. Tagad sekoju visam ldzi, priecjos par katru Karlnes un Vaipera sasniegumu, jo vii abi ir skui visu no nulles. Patreiz Karlni tren pieredzjus sportiste Anna Stafecka, kura par meiteni saka: Sportiste apveltta ar apbrnojamu gribasspku, oti neatlaidga. Kad Karlne nopirka Vaiperu, pc pirmajiem lekanas treniiem grti bija iedomties viu lecam 110 cm marrutus, jo tas bija vienkrs nomas zirdzi bez sportiskm ambcijm. Bet Karlnei ambcijas ir par diviem, un t vii ir jau kaut ko sasniegui. Protams, tas ir tikai mazs soltis sportiskaj karjer, bet viiem viss vl iespjams, ja Karlne ems vr trenera teikto. Ikdien Karlni atbalsta vias vecki, jo msdiens zirga uzturana nav lts prieks. Pati sportiste atzst, ka ctgi turpins trenties un kpt pa sporta karjeras kpnm, regulri piedaloties konkra sacensbs.

SC Kleisti

62,13%

JSK Amber 66,31% SC Kleisti 63,51% JSK Temperaments 62,97% JSK Mestrazdii 65,35% JSK Temperaments 64,47% SC Kleisti 62,98%

Sir Lancelot SC Kleisti 64,80% Holda SIA ZA Kocni 63,43% Lambordini II JSK Temperaments 63,33% Lambordini II JSK Temperaments 67,54% Giness SC Kleisti 66,81% Heksandrs SC Kleisti 66,23%

II posms 13. marts, Jaunmrupe Liel balva 1. Terze Rozenberga Zalve Vidj balva I 1. Inga Bistrova 2. Terze Ptersone 3. Gundega Krgere Maz balva 1. Agnese Liepia 2. Kristna Rozte 3. Agnese Kukaine III grupas shma 1. Agnese Kukaine 2. Lsma Stanke 3. Gundega Krgere II grupas shma 1. Agnese Kukaine 2. Hanna Fiere 3. Nellija Nulle Traum-Furst Kivi Kvatro Linza Brodors Luga

SC Kleisti

58,79%

JSK Amber 65,96% JSK Mestrazdii 62,02% JSK Temperaments 59,39% SC Kleisti 66,67% LLU 64,91% JSK Temperaments 63,68%

Lambordini II JSK Temperaments 64,44% Linda JSK Temperaments 62,22% Donnerwelle JSK Temperaments 62,14% Londay Light Actros Giness JSK Temperaments 66,78% z/s Lielceri 64,56% SC Kleisti 64,00%

Kopvrtjums pc diviem posmiem Liel balva 1. Terze Ptersone Zalve SC Kleisti Vidj balva I 1. Inga Bistrova 2. Terze Ptersone 3. Gundega Krgere Maz balva 1. Agnese Kukaine 2. Terze Ptersone 3. Olga akurova
Foto no Karlnes Ciemias arhva

120,92%

Traum-Furst Kivi Kvatro Luga Kivi Giness

JSK Amber 132,77% JSK Mestrazdii 123,64% JSK Temperaments 120,02% JSK Temperaments 128,15% JSK Mestrazdii 127,72% SC Kleisti 125,00%

III grupas shma 1. Agnese Kukaine 2. Gundega Krgere 3. Lsma Stanke

Lambordini II JSK Temperaments 127,77% Donnerwelle JSK Temperaments 123,61% Linda JSK Temperaments 120,55%

II grupas shma 1. Nellija Nulle Giness SC Kleisti 130,81% 2. Lga Mieze Lambordini II JSK Temperaments 129,65% 3. Sanita Dombrovska Kameja z/s Reiteri 128,44%

marts-aprlis, 2010

~9~

LATVIJ

Dagdas novad rikotji skrien ar ziem

Inese Ruskule

Ziema ir gadalaiks, kad zemniekiem nav jveic lauku darbi. Ldz ar to rikotju audztji vairk laika var atlicint zirgu trenanai. Tiesa gan, ogad ziemu var saukt par bargu. Tau, neskatoties uz to, Latvij esoie rikotju zirgu audztji un treneri spja zirgus sagatavot sacensbm. ogad ziemas period rikotju sacensbas norisinjs divas reizes Dagdas novad. Vienas no tm 27. februr rkoja SIA Brvba, otras 6. mart zemnieku saimniecba adi uz pagjuaj gad izveidot skrejcea.

Prieks organizt
Anatols Vikurs, SIA Brvba direktors, atzina, ka sacensbas noritja oti labi. Laika apstki bija atbilstoi, ar skattju bija daudz. Jatzst, ka visi braucieni bija spraigi, un tikai pie finia taisnes varja skaidri noteikt, kur ir brauciena uzvartjs. Patiess prieks par to, ka sacensbu dalbnieki bija ieraduies saldzinoi kupl skait. Vislielkais gandarjums, ka beidzot piedaljs sportists no kaimivalsts Lietuvas. Meistarbraucjs Jons Zakauks uz Dagdas muias park izveidot skrejcea nebija startjis tiei 20 gadus. ogad kontakti ar Dagdas

braucjiem atjaunoti. Tagad tikai atliek tos uzturt un braukt vienam pie otra ciemos un startt sacensbs. Anatols Vikurs saka, ka labprt veds SIA Brvba piederoos zirgus uz rikotju sacensbm Lietuv, jo pai uz pierobeas pilstm Dusetiem un Zarasai. Svtku noskaojumu papildinja Jeenas Staules imenes sagatavotais prieknesums, kura laik sacents divi ragavs iejgti poniji. Vienu no ponijiem vadja Sniegbaltte, bet otru Salatvs. Sacenoties izrdjs, ka trks ir Sniegbalttes vadtais ponijs, kas bija krietni mazks nek otrs. Prieknesuma laik gan lielos, gan mazos skattjos atplauka smaids. Savukrt Jeena Staule ar o prieknesumu gribja pardt to, ka ar poniji var sacensties rikos, un ar iem mazajiem zirgiem var startt ar brni. Lielu pateicbu SIA Brvba direktoram izsaka Ciblas novada braucjas par to, ka vi rada iespju nodroint zirgu transportanu uz sacensbm bez maksas. Tas msdiens ir liels atbalsts.

Kreisaj pus Anita Beitne ar Idili, labaj Vilhelmne Vegnere ar Mario.

Poniju brauciens.

SIA Brvba, 27.02.10 (distance 1600 m)

I brauciens Zirgs Komanda Anita Beitne Idile, KR* SIA Brvba, Dagdas nov. Vilhelmne Vegnere Mario, AR** Ciblas nov. II brauciens Anita Beitne Pias, Devil, AR SIA Brvba, Dagdas nov. Jeena Staule BWT Experience, AR Rzeknes nov. III brauciens Jons Zakausks Volden S Elet, AR Zarasai, Lietuva Mareks Brokns Patric Gate, AR Gulbenes nov. IV brauciens Jeena Staule Gubernators, OR*** Rzeknes nov. Sandra Soikne Princis, KR Ciblas nov. V brauciens Mareks Brokns Power Gate, AR Gulbenes nov. Anita Beitne Balde, KR SIA Brvba, Dagdas nov. VI brauciens Anita Beitne Pias Devil, AR SIA Brvba, Dagdas nov. Vilhelmne Vegnere D.R.S Freeiq, AR Ciblas nov. Distance Rikoana seglos Mareks Brokns Patric Gate Gulbenes nov. Kristne Staule BWT Experience Rzeknes nov. Sandra Soikne Princis Ciblas nov. * Krievijas rikotjs; ** Amerikas rikotjs; *** Orlova rikotjs Rezultts 2:25,8 2:26,4 2:26,6 2:45,5 2:12,4 2:13,2 3:09,1 3:18,8 2:24,1 2:24,8 2:24,1 2:26,9 2:28,7 2:42,6 2:49,1

Anitas Beitnes gandarjums par uzvarm.

~10~

Ineses Ruskules foto

marts-aprlis, 2010

Ineses Ruskules foto

Ineses Ruskules foto

LATVIJ Trskra uzvara

Vislielkais prieks ajs sacensbs bija Dagdas novada rikotju braucjai Anitai Beitnei, jo via sacensbs uzvaras garu izbaudja trs reizes, trijos braucienos bdama trk. Ikdienas darbs SIA Brvba stall Anitai vainagojies ar teicamiem rezulttiem ajs sacensbs. Anita Beitne saka: Esmu oti gandarta. Tik smagi cnjos trs nedas trenios pa kupenm, ka briem jau izmisum nolaids rokas. Nervozja un trakoja zirgi, bet beigs tomr noskrja saldzinoi labi. trums nebija rekordliels, tau tas jau ir cits ststs... Anitas Beitnes aprp obrd ir trs rikotji, divi no tiem ir Krievijas
Rezultts 2:21,8 2:22,3 2:31,4 2:27,1 2:33,1 2:12,2 2:12,9 2:17,6 2:17,3 2:17,4 2:20,2 2:17,1 2:17,4 2:20,2 Anatols Vikurs steidz sveikt Lietuvas braucju ar uzvaru braucien.
Ineses Ruskules foto

irnes un viens Amerikas irnes rikotjs.

Sacensbu noteikumu prkpumi

Lielkoties sacensbu dalbnieki ievro noteikumus. Tas priec, jo is ir viens no sporta veidiem, kur notiek ar negadjumi. To apzins msu rikotju braucji, un gandrz visi sacensbu dalbnieki ievro pau svargko noteikumu lietot iveri skrjiena laik. Tikai vienam dalbniekam ajs sacensbs nebija iveres. Neprofesionlu apdzanas manevru veica Jeena Staule, kas gandrz izraisja divriu sadursmi. Situciju glba tas, ka Anita Beitne spja tri noturt savu zirgu. Neviena no braucjm un neviens no zirgiem neguva traumas. Tau tas ietekmja , otr brauciena rezulttus, kas varja bt daudz labki, jo starts bija oti strauj. Lai da situcija neatkrtotos, rikotju braucjiem tomr preczi btu jievro sacensbu noteikumi.

Viens no spraigkajiem braucieniem. Vadb Jons Zakausks ar Volden S Elet, otrais Mareks Brokns ar Patric Gate.

Sacensbas z/s adi, 6.03.10 (distance 1600 m)

I brauciens, z/s adi kausa izca Ruta Neiberga Sirel, AR p/s Vigas, Garkalnes nov. Vilhelmne Vegnere Mario, AR Ciblas nov. Nikolajs Galiejevs Poma, AR z/s adi, Dagdas pag. II brauciens, meistarbraucja Alberta Rutka ceojo kausa izca Nikolajs Galiejevs Kallis, AR z/s adi, Dagdas pag. Vilhelmne Vegnere D.R.S Freeiq, AR Ciblas nov. III brauciens, p/s Vigas kausa izca Amanda Straujupa La Fer, AR p/s Vigas, Garkalnes nov. Mareks Brokns Patric Gate, AR Gulbenenes nov. Mris Emalis Vivi Sempre, AR p/s Vigas, Garkalnes nov. IV brauciens, Magnum kausa izca Tatjana nura Marion, AR p/s Vigas, Garkalnes nov. Mareks Brokns Power Heart, AR Gulbenenes nov. Nikolajs Galiejevs BWT Shandi z/s adi, Dagdas pag. V brauciens, nlbrauciens, Dagdas novada kauss Amanda Straujupa La Fer, AR p/s Vigas, Garkalnes nov. Mareks Brokns Patric Gate, AR Gulbenenes nov. Tatjana nura Marion, AR p/s Vigas, Garkalnes nov.

Ineses Ruskules foto

Amanda Straujupa ar La Fer.

Tatjanas Martinsones foto

Piekpln Mareks Brokns ar Patric

marts-aprlis, 2010

~11~

Tatjanas Martinsones foto

LATVIJ

Agnese: Zirgi ir mana dzve

Inese Ruskule

Pirm skola, pirmie zirgi...

K jau visi tolaik, ar Agnese ska savas janas sporta gaitas Kleistu mcbu grup, kur tolaik treneri bija Uldis berts un Indra Gabalia. Pc gada via ska trenties konkr pie Indras, kas meitenei oti patika. Viens no mkajiem zirgiem tolaik bija ve vrd Strauja. Bija ar paai savs zirgs anis, ar kuru via trenjs pie Isaka Novruzova, jo mris bija kt par veiksmgu konkra sportisti. Viss t turpinjs ldz Ziemassvtku paskuma organizanai Kleistos, kur bija jdemonstr figurl jana. Agnese ar piedaljs aj paskum, kur viu k talantgu iejdes jtnieci pamanja Astrda Belovzorova. Lai ar pati meitene oti vljs turpint konkra jtnieces karjeru,

Agnese Liepia saem balvu par otro vietu konkurs Latvijas labkais jtnieks 2009 iejd pieauguo konkurenc.

Agnese Liepia
Dzimusi: Rg, 1983. gada 29. mart. imenes stvoklis: neprecjusies. Izgltba: Rgas 69. vidusskola, Biznesa augstskola Turba Trisma un viesmlbas nozares uzmumu vadba (ceojuma konsultants, organizators un gids). Sporta klase (uz 1.01.2010.): sporta meistara kandidte.

Mra Millera foto Foto no Agneses Liepias arhva

Viena no labkajm Latvijas iejdes sportistm Agnese Liepia par sevi ststa: Lai kas ar turpmk nenotiktu, bez zirgiem nekad vairs nespu iztikt. T ir mana dzve. Gados daudz vecki Agneses audzki dodas uz treniu pie jauns sportistes ar prieku, jo via prot iemct jtniekam rast harmoniju ar zirgu. Agneses dzve saistta ar zirgiem kop brnbas, jo mamma Ginta Vilde bija iejdes sportiste, kura savu ikdienu vadja Kleistu sporta bz. Tpc ar maz Agnese stall juts k savs mjs. Kad sks skolas laiks, meitene pati iestjs Kleistu janas sporta sekcij un pati ar mroja ceu no skolas ldz bzei ar autobusu. Agnese atzst, ka vecki viu nav lutinjui. Tas meiten ieaudzinja vlmi paai izcnt savus mrus, ko via ar turpina odien.

viai bija nerti atteikt pieredzjuajai trenerei. Agnese prgja uz iejdes grupu un ska trenties pie Astrdas Belovzorovas uz sirm Sapa, ko Agnese vienmr mi uzrunja par Susuriu. odien Agnese ir oti pateicga trenerei un Sapnim par to, ka vii abi kop iemcja jaunajai jtniecei pamatiemaas. Trs gadu laik tika iemcta ar attieksme pret zirgiem, k ar tas k izjust harmoniju kop ar zirgu. Kad pamatiemaas bija apgtas, vajadzja zinanu latiu pacelt augstk. Agnese ska jt uz sirma Arbu irnes zirga vrd Goraks. Pati jtniece atzst, ka is zirgs viai ar bija labs skolotjs sav temperamentg rakstura d. Ar nkamo zirgu Vairogu Agnesei saistjs jau nozmgks laika posms, jo tika izcntas daudzas uzvaras un gta liela pieredze. Skotnji Vairogs bija konkra zirgs, ar kuru startja tolaik viena no vadoajm Latvijas jtniecm Rinalda Vanaga. Tau Vanagu uzaicinja turpint janas sporta karjeru rzems. Agnese jau bija pievrsusi savu uzmanbu Vairogam, tpc ar ieminjs treneriem, ka vlas ar o zirgu pamint iejdi. Skum gan visi treneri bija pret o ideju, tau jau pc neilga laika Agneses jaunais partneris bija Vairogs, pateicoties Astrdai Belovzorovai un mammai. Ar Vairogu sks ar jauns posms. Tpc, ka Agnese ska trenties pie Kristnes Lisovskas, kurai via ir pateicga par to, ka papildinja iemcto pie treneres Belovzorovas, pai liekot uzsvaru uz rjo jtnieka un zirga izskatu, k ar visu nepiecieamo, kas jievro sacensbs. aj sporta karjeras posm Agnese ska regulri piedalties gan Latvijas, gan ar rzemju sacensbs ne tikai ar Vairogu, bet

Foto no Agneses Liepias arhva

Iesild ar Lordonu.

Agnese ar Sapni.

~12~

marts-aprlis, 2010

LATVIJ
ar ar citiem talantgiem iejdes zirgiem. Ldz 21 gada vecumam Agnese piedaljs etros Eiropas jaunieu empiontos Austrij (ar zirgu Kadekss), Slovnij (ar Mimozu), Vcij (ar Vairogu) un Dnij (ar Lgerfeldu). Lgerfelds ar ir nozmgs zirgs Agneses dzv, jo tas bija pirmais vias jjamais zirgs no rzemm. Toreiz Oldenburgas irnes rzeli Lgerfeldu atveda uz agrofirmu Trvete. Protams, lielk daa no jaunajiem jtniekiem uz ievestajiem zirgiem skatjs ar izbrnu, jo tie bija krietni atirgki no Latvij dzimuajiem. Pavisam cita grcija, elastba, gaitas. di zirgi bija katra jtnieka sapnis, toskait ar Agneses, tau via vienai no savm pazim noteica: Redzsi, pc gada es sdu im zirgam mugur! Ticba sev un liktenis pc kda laika saveda Agnesi kop ar Lgerfeldu, pateicoties mammai, Oegam Burkovskim un Modrim Gobam. paum paiem savu stalli, nodroint zirgiem plaas ganbas. Sapnis piepildjs, iegdjoties nekustamo paumu Tukuma novada Dkstes pagast. Agneses imene iegdjs ar savus zirgus Doctor Wayne, Areko un citus. Stall sev mjvietu atrada Agnesei uzdvintais zirgs vrd Lordons, kur ir skaist Lgerfelda pcncjs. Tagad saimniecb savas vecumdienas vada ar Vairogs. Visus jaunzirgus Agnese iestrd pati. Darbs ar persongajiem zirgiem jau vainagojies ar neskaitmm uzvarm. Nekas netiek sasteigts, visa zirgu apmcba notiek soli pa solim. Pati Agnese atzst, ka zirgus nekad nesit. Ar katru zirgu via atrod individulu kontaktu, jo saprot, ka divu viendu zirgu nav. Doctor Wayne pdjos divos gadus sasniedzis labkos rezulttus sav discipln, un ar Lordons aizvadtaj gad startja ar oti labiem rezulttiem. Agnese par saviem zirgiem ststa: Nebiju vl sav dzv ldz im sastapusi tik intelientu, paprliecintu zirgu k Doctor Wayne, kur ar savu skatienu izteic visu. Bet Lordons mani fascin ar savu raksturu, mumu, elastbu un vieglumu, jjot jtos, it k sdtu kdai denszlei mugur.

Paiem sava saimniecba un savi zirgi

Laikam ejot, situcija mainjs. Agnesei un vias imenei jau sen bija sapnis iegt
Agneses Liepias labkie rezultti iejd 2009. gad
LR Ziemas empionts, I posms Maz balva Linza 1. v., 67,54% Vidj balva I Linza 1. v., 66,40% III gr. shma Doctor Wayne 6. v., 63,89% LR Ziemas empionts II posms III gr. shma Doctor Wayne 6. v., 65,04% LJF kausa izca I posms III gr. shma Doctor Wayne 2. v., 66,86% II gr. shma Lordons 5. v., 64,00% Sezonas atklanas sacensbas III gr. shma Doctor Wayne 1. v., 66,47% II gr. shma Lordons 4. v., 61,66% LJF kausa izca II posms II gr. shma Lordons 4. v., 66,76% III gr. shma Doctor Wayne 1. v., 67,00% Vidj b. (krs) Linza 1. v., 68,79% Latvijas empionts II gr. shma Lordons 5. v., 64,19% III gr. shma Doctor Wayne 1. v., 68,24% III gr. sh. (krs) Doctor Wayne 1. v., 70,21% Vidj balva Linza 1. v., 69,28% Vidj balva (krs) Linza 1. v., 70,25% LJF kausa izca III posms II gr. shma Lordons 9. v., 61,29% III gr. shma Doctor Wayne 1. v., 67,25% Vidj balva I Linza 1. v., 66,58% LJF kausa izca IV posms Vidj balva I Linza 1. v., 67,45% III gr. shma Doctor Wayne 1. v., 62,64% II gr. shma Lordons 7. v., 64,38% LJF kausa izca V posms II gr. shma (krs) Lordons 1. v., 68,33% III gr. sh. (krs) Doctor Wayne 1. v., 67,96% Vidj balva (krs) Linza 1. v., 68,54%

Agnese Liepia saem godalgu.

Linza obrd veiksmgkais zirgs

Agneses

Turpinjums 14. lpp.

Pai janas pirmskumi.

Agnese jtnieku gada balles saviesgaj da.

marts-aprlis, 2010

~13~

Mra Millera foto

Foto no Agneses Liepias arhva

2009. gad Agnese bija otr labk iejdes sportiste pieauguo konkurenc Latvij. Labkos sasniegumus no vias zirgiem pagjuaj gad sasniegusi 16 gadus vec ve vrd Linza, kas pieder Kleistu sporta skolai. obrd Agneses treneres ir Aina Mainiece un Ginta Vilde, kurm via izsaka vislielko pateicbu. Ldz augstajiem rezulttiem Agnese ar Linzu gjuas saldzinoi ilgu ceu.

Daces trausas foto

LATVIJ

Agnese: Zirgi ir mana dzve

Turpinjums no 13. lpp. Pati Agnese atceras to shmas X burtiu, pie kura Linza apstjusies vienos no saviem pirmajiem maiem. Linza bija oti nervoza ve. Ar laiku zirgs kuva nosvrtks un miergks. Ms abas vl vairk satuvinja Linzas nagu karsonis. Tas bija nopietns negadjums. Izlasju grmat padomu, ka nagu karsoni paldz novrst pelko mlu kompreses. Mlus gan neatradu tdos daudzumos, k man vajadzja, tomr sameklju balts smiltis. Vedu ts boks, laistju ar deni un pati ar trju boksus. Td veid nagu karsonis tika novrsts un varjm atskt sporta gaitas. Tagad Linzai ir nepiecieama specila barba, k ar kalana, ko nodroinu viai par saviem ldzekiem, ststa Agnese. Ar Linzu via negribtu vairs irties, jo abas kuvuas par neiramu tandmu. Un diez vai Linza vlsies pieemt kdu citu jtnieku, zinot ts raksturu brd, kad Agnese ska ar to strdt. Turba trisma jom. Tagad gan via atzst,ka labprt studtu medicnu,tau labi apzins, ka tad zirgi paliktu otraj pln, jo medicnas studana ir oti laikietilpgs process. Agnese tpc dod priekroku zirgiem. Zirgi bija, ir un bs, pat ja paai bs no kaut k jatsaks. Tas tau ir jauki, ka, ieejot stall, ikviens no etrkjainajiem draugiem sagaida savu jtnieci ar sasveicinans zviedzienu. Agnese ir pateicga liktenim par to, ka satikusi savu moto cilvku, kuram zirgi nav svei. gada jlij Agnese ms laulbas gredzenus ar Mrci Dedzi, kur pirms neilga laika ar nodarbojs ar janas sportu. Tau abi tagad nevar bt zirdzinieki, kdam imene juztur ar finansili. Strdjot ar zirgiem, daudz nevar nopelnt. Par sakrto naudu vispirms rodas vlme aizbraukt uz sacensbm. Agnesei oti paveicies ar savu imeni, kura nodroina finansilo atbalstu, lai via vartu startt sacensbs, un tdu atbalstu nav sniedzis neviens. Via pateicas ar Latvijas Jtnieku federcijai, SIA Wilde Transports, Jnim Drullem, Inesei Ppolai, Lindai, agrofirmai Trvete, jo bez atbalsttjiem msdiens nav iespjams startt sacensbs rpus Latvijas. Agnese atzst, ka piedaltos kaut vai viss Eiropas iejdes sacensbs, ja btu finansjums, jo, startjot rzems, var gt oti lielu un nodergu pieredzi. Pievrot lielu uzmanbu konkram, jrpjas ar par iejdes disciplnas attstbu valst. oti labi, ka ogad Latvijas Jtnieku federcijas kausa izcas iejdes posmi tiks rkoti dads norises viets, nevis k ierasti vienuviet Kleistos. Tas ievie daudzveidbu. Btu lietdergi, ja uz iejdes sacensbm vartu uzaicint ar rzemju tiesneus. Protams, Agnesi aicinjui braukt startt cits valsts rzemju treneri. Toskait ar Dr. Dters le, kur Agneses imeni mi uzma sav stall pirms Eiropas empiontiem un sniedza padomus, vadot trenius. Vi ir ar viens no jtnieces skolotjiem, ar kuru sportiste sazins vl joprojm, un kur iemcjis viai sacensbu laik domt par trim svargkajm lietm laukumu, zirgu un pau jtnieku, viss prjais ir jaizmirst. Tau Agnese ir patriotiski noskaota un vlas palikt Latvij, jo negrib irties no saviem zirgiem, visus jau nepaemsi ldzi...

Latvij nav viegli, tau rzems nav vlans dzvot

Ldztekus sportistes karjerai Agnese ieguvusi ar augstko izgltbu augstskol

Daces trausas foto

~14~

marts-aprlis, 2010

Daces trausas foto

LATVIJ

Pieirts finansjums laukuma bvniecbai

Dina Dadzte, Alberta koledas studente

Janvr apstiprints janas sporta kluba Demora projekts laukuma bvniecbai. Tagad notiek dokumentu noformana, lai sktu projekta realizanu. Kopjais projekta budets ir 10 098 lati, no kuriem 90% veido publiskais finansjums, ttad no JSK Demora ldzekiem nepiecieams ieguldt 1010 latu. Atlikus naudas summa, kas nepieciema laukuma bvniecbai, tiks rasta no zemnieku saimniecbas Demora, kas ar pieder JSK Demora paniecei Gelintai Egendorfai. Gelinta Egendorfa saka: Esam oti priecgi, ka mums taps labs un kvalitatvs smilu laukums. Saimniecbas teritorij ir saldzinoi slapja augsne, tpc gandrz trs gadalaikus jjam apvid, un tas jau nav sts sports. Laukuma izmri nav paredzti sacensbu rkoanai, tau treniiem bs pietiekoi 20x55 metri.

Gelinta Egendorfa.

Tas nozm, ka agr pavasar jau bsim form un vlu ruden varsim trenties. Ceram uz sportisko izaugsmi. Projekts zirgu izju laukuma labiekrtoanai tika iesniegts 2009. gada august biedrb

Ziemekurzemes biznesa asocicija. JSK Demora dibints 2006. gad. Aktvk sportiste ir saimniece Gelinta, kura pagjuaj sezon startja sacensbs ar ru augstumu ldz 125 cm, bet citi kluba biedri piedaljs konkros ar ru augstumu ldz 100 cm. Patlaban klub ir 25 biedri, un dalbas maksa mnes ir divi lati. Sakrt dalbas maksa tiks izmantota, lai klubs iesttos par biedru Latvijas Jtnieku federcij. Sporta kluba jauniei skui jaunu projektu, kas jau apstiprints ar finansjumu 6500 eiro apjom Zirgi vienojoais spks. Projekta mris ir piesaistt jaunieus no brnu namiem un jaunieus invaldus, kuri tiks iepazstinti ar zirgiem un janas sportu. Jaunieiem bs iespja iestudt prieknesumus ar zirgiem, zmt un veidot figrias. Kad darbs tiks paveikts, prieknesumi un jaunrades darbi tiks demonstrti dads Kurzemes pilsts.

Trenisacensbas Lielceros
Jolanta Lapia

Lielceri, 27. februris, iejde

Latvijas vado iejdes sportiste Airisa Penele sav saimniecb Lielceros, Rgas rajon aktvi rko iejdes trenisacensbas. Jau pagjuaj gad eit risinjs vairkas trenisacensbas, kas jaunos sportistus turpmkaj sezonas da iedroinja startiem rpus sava staa. Ar ogad Lielceru staos rit aktvs darbs. Iejdes prasmes apgst ne tikai iejdes sportisti, bet ar Rezultti
Vidja balva nr. 1 1. Gundega Krgere Maz balva 1. Kristne Rozte 3. grupa 1. Gundega Krgere 2. Patrcija Kokina 3. Lsma Stanke 2. grupa (A) 1. Laima Lce 2. Elna Potina 3. Gita Ozolia 2. grupa (B) 1. Daiga Grvte 2. Laura Penele 3. Nellija Nulle Kvatro Brodors Donerwelle Vimbldons Linda SK Temperaments LLU SK Temperaments z/s Lielceri SK Temperaments 55,13 % 61,71 % 64,42% 62,85% 62,28%
Nadnas Zavadilikas foto

jaunie konkra jtnieki Laura Penele, Patrcija Kokina un citi. Labus rezulttus sacensbs sasniegusi Airisas audzkne Daiga Grvte ar zirgu Don Grati. Startiem Airisas vadb aktvi gatavojas ar jau pieredzjus iejdes sportiste Aksana Kraukle. Sacensbs piedaljs 28 dalbnieki, kuri prstvja desmit sporta klubus gan no tuvkiem, gan tlkiem staiem.

Windhover Li z/s Traines stai Loma LLU Prieks Namii Don Grati Rafaello Giness z/s Lielceri z/s Lielceri SC Kleisti

64,00% 61,50% 60,75% 60,40% 55,80% 55,60%

marts-aprlis, 2010

~15~

RZEMS

Lietuvas ziemas empionts

Jolanta Lapia

Jonikis, 13. marts, konkrs

Pc krtjiem marta sniegputeiem un vs laika saulain un nu jau nedaudz pavasarg dien, sporta klub Audruvis risinjs Lietuvas ziemas empionta sestais posms. Dalbnieku skaits ieskaites marrutos bija ievrojami liels. Jaunieiem ldz 18 gadu vecumam marrut startja 23 dalbnieku pri no Lietuvas un viens no Latvijas. Msu valsti prstvja Santa Paulateinberga ar zirgu Giness. 115 cm augstaj janas stila vrtanas marrut Santa ieguva 6,47 ballu vrtjumu, izcnot astoto vietu. Santa atzst: Marrutu veicu ar vienu btisku kdu, bet kopum is starts Lietuv patika labk nek tikko aizvadtais Latvijas ziemas empionta treais posms, neskatoties uz to, ka tika gta uzvara marrut. Latvij konkurence aj vecuma grup ir oti maza, kopvrtjuma tabul obrd esam desmit juniori, bet pdj posm no tiem piedaljs tikai etri. Dieml... Uzvart starp divdesmit etriem, nevis etriem btu lielks gandarjums. Par sacensbu galven, 130 cm augst, marruta uzvartju kuva Stasis Jass ar zirgu Luitas, viam ar godpiln otr vieta ar zirgu Grenoblis. oreiz marruta sastdtja Ivo Mielsona veidoto marrutu Lietuvas sportisti nespja veikt bez soda punktiem. No 33 startjoajiem dalbnieku priem ar etriem soda punktiem marrutu veica etri, sei sama astous soda punktus, marrutu ldz galam neveica devii dalbnieku pri. Sporta kluba Horsemarket sportists Laimonds Skeris atzst, ka marruts ne-

Santa teinberga.

bija no vieglkajiem, bet vi jau ir pieradis pie Ivo sastdtajiem marrutiem un, dodoties uz sacensbm, rins ar to, ka par uzvarm bs krietni jpacns, ar veiksmi vien nepietiks. Mdz bt ar t, ka sacensbu organizators nosaka sastdmo marrutu grtbas pakpi. Amatieru klases sportisti sacents divos dadas grtbas marrutos. Pirm amatieru grupa marruti ldz 100 cm un otr amatieru grupa marruti ldz 120 cm. Noteikumi paredz, ka viens amatieris var startt abos marrutos, bet ar diviem daadiem zirgiem. Lietuvieu mris ir ar laiku attstt ar treo amatieru grupu, kas start marrutos ar 130 cm un augstkiem riem. posma augstkaj marrut uzvarja Lietuvas vadoais amatieru klases sportists Er-

lands Mikens ar zirgu Atas no sporta kluba Vedauta. Erlands bija ar 2009. gada Lietuvas amatieru kopvrtjuma uzvartjs. Pc savstarpjiem apsveikumiem par uzvarm Erlands un via kluba biedrene, ar amatieru klases sportiste, Rasa interesjs par amatieru klases marrutiem Latvij un izteica vlmi startt sacensbs pie mums.

Riee, 14. februris, konkrs

Lietuvas ziemas empionta otrais posms risinjs Vias rajon, Riee sporta bz UAB Vilniaus irgynas. aj sacensbu posm saldzinoi piedaljs oti daudz dalbnieku. Latviju prstvja Elza Gaisa ar zirgu Givors. Sportiste piedaljs amatieru klases marrut ar ru augstumu ldz 120 cm, izcnot godalgoto otro vietu. Jpiemin, ka Lietuv amatieru klases jtnieki aj sacensbu sezon jau tiek dalti divs grups - 1. grupai tiek piedvti marruti augstum ldz 100 cm, bet 2. grupai - augstum ldz 120 cm. Par galven, 130 cm augst marruta uzvartju kuva Lietuvas sportists Stasis Jass ar zirgu Luitas. Savukrt ar Grantas vi ierindojs otraj viet, aiz sevis atstjot sporta kluba Audruvis sportistu Matu Petraiti ar Bolero. No 44 startjoiem dalbnieku priem marrutu bez soda punktiem veica 17, kas, manuprt, ir oti labs sportistu un zirgu sagatavotbas lmea rdtjs.

Valsts aentra Lauksaimniecbas datu centrs inform, ka ar gada februri ir iespjams paziot liellopu, aitu, kazu un zirgu prvietoanu elektroniski. Skka informcija Datu centra mjas lap: www.ldc.gov.lv
~16~

marts-aprlis, 2010

Foto no Santas Paulas-teinbergas arhva

RZEMS

Pasaules kausa izca

Sagatavoja Dace trausa

Gteborga, 25.-28. februris, konkrs

riete Desika Kurtna izsauca tik vtrainas publikas emocijas, ar Castle Forbes Libertina uzvarot Rolex FEI Pasaules kvalifikcijas posma sacensbs Zviedrij, ka ita, tiks nocelts Gteborgas Scandinavium arnas jumts. bija sportisk pra otr uzvara Pasaules kausa posmos aj sezon. Vl tikai vienas kvalifikcijas sacensbas atlikuas ldz finlam env, bet Kurtna jau ir finla dalbnieku sarakst un tiek uzskatta par vienu no favortm. Pc uzvaras Desika visus pankumus piedvja Libertina: Lib ir paa, apbrnojama, teris, dva, t ir kaut kas rkrtjs es nemaz nespju pateikt pietiekami daudz slavinjuma vrdu par to. Via ir sta cntja un skaidri zina, kas jdara arn. Ja via btu cilvks, tad droi vien btu pankumiem bagta biznesa sieviete vai sportiste ar kaudzi olimpisko medau. Kad ms nonkam ldz prlekanai, tad uzvar Libertina, ne jau es. Es tikai su un auju viai dart to, kas jdara! Vcietis Marko Kuers ar savu oti tro zirgu Cash ierindojs otraj viet, bet bijuais pasaules empions rs Dermots Lenons ar kastrtu Hallmark Elite izcnja treo vietu. Jatzm, ka konkrs rij obrd ir patiesi augst lmen. Marrutu sastdtjs Rolfs Ludi Gteborg bija izveidojis distanci, kas bija grts uzdevums jtniekiem, tomr devii no 39 dalbniekiem veiksmgi atrada atslgu t veikanai, izjjot marrutu noteikt laik un ne reizi nekdoties. Nepaveics Gerko rderam ar Eorucommerce New Orleans un Larsam Nbergam ar Levito, kuri sama tikai vienu soda punktu par prsniegto laika normu. etri dalbnieki nespja veikt uzdevumu un izstjs. Pdjais Rolex FEI Pasaules kausa s sezonas kvalifikcijas posms notiks no 25. ldz 28. martam Nderland, Hertogenbo. Un tad sekos finls aprl env.

Vcietis Marko Kuers ar Cash otraj viet Gteborg.

Pasaules kausa kvalikcijas marruts

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Desika Kurtna (rija) Marko Kuers (Vcija) Dertmonts Lenons (rija) Jenss Fredriksons (Zviedrija) Maikls Vitekers (Lielbritnija) Piuss vicers (veice) Luciana Dinize (Portugle) Daniels Eters (veice) Ludgers Brbaums (Vcija)

C. F. Libertina Cash Hallmark Elite Lunatic GIG Amai Carlina Winningmood Peu a Peu Gotha

0/0 s.p./37,42 s 0/0 s.p./38,23 s 0/0 s.p./38,52 s 0/0 s.p./38,76 s 0/0 s.p./38,98 s 0/0 s.p./39,44 s 0/0 s.p./39,78 s 0/4 s.p./36,97 s 0/10 s.p./55,63 s

ru jtnieks Dermots Lenons ar Hallmark Elite ierindojs treaj viet.

Rolex FEI Pasaules kausa kopvrtjums pc 12 posmiem

1. Marko Kuers 2. Piuss vicers 3. Desika Kurtna 4. Markuss Enings 5. Edvina Aleksandere 6. Kevins Stauts 7. Bets Mandli 8. riks van der Vleutens 9. Filips Vaishaupts 10. Patriks Delev 81 77 73 68 62 59 57 57 57 55 11. Ludgers Brbaums 12. Rodrigo Pessoa 13. Maikls Vitekers 14. Daniels Eters 15. Penelope Leprevosta 16. Dermots Lenons 17. Lusiana Dinze 18. Natale Kiaudani 19. Stvs Gerdats 20. Svante Johansons 54 52 51 49 47 43 43 43 39 39
Kita Hougtona/FEI foto

Desika Kurtna ar Castle Forbes Libertina no rijas saem balvu par uzvaru Pasaules kausa posm Gteborg.

marts-aprlis, 2010

~17~

Kita Hougtona/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

RZEMS

Pasaules kausa izca

Sagatavoja Dace trausa

Neiminstere, 20.-21. februris, iejde

Edvarda Gla sensacionl uzstans s sezonas Pasaules kausa izcas srij turpinjs Neiminster, Vcij jau ar treo uzvaru. Vienalga, kur sacenas 12 gadus vecais melnais rzelis Totilas, tas vienmr izsauc ovcijas publik. Neiminster, pa Holteinas sird, kur konkrs ir galven aizrauans, un ne vienmr iejde spj piepildt Holstenhallen 4800 sdvietas, Totilas tas izdevs, un holandieu pra izrde sagstja ikviena skattja sirdi. Gla komandas biedrene Adelinde Kornelisena ar Parzival finija otr, bet vciete Izabella Verta oreiz ar Warum Nicht FRH palika treaj viet, atstjot aiz sevis du princesi Natal Zu Sajnu Vitgenteinu. Kornelisenas izcilo sniegumu dakrt mdz sabojt Parzival prliecg nervozitte un saspringums, bet oreiz zirgs tika ar to gal, pat neskatoties uz to, ka skattji sdja diezgan tuvu iejdes laukumam un bija Parzival pirm uzstans aj arn, sasniedzot labu rezulttu 82,50%. Ar Izabella Verta bija apmierinta ar Hannes, k via sauc Warum Nicht, sniegumu, piezmjot, ka pdj pusgada laik tas ir vairk nobriedis un uzstjoties spj oti labi koncentrties. Tikai trs jtnieki no vienas valsts var piedalties Pasaules kausa finla sacksts Hertogenbo, td holandieu starp norit sva ca. Lderis ir Edvards Gls. No via nedaudz atpaliek Kornelisena, bet treais labkais rezultts ir Imkei ellekenai-Bartelei, no kuras par pieciem punktiem atpaliek Hzena. Anke van Grunsvena pc Neiminsteres sacensbm vien piektaj viet. Kopum Liels balvas brvs izvles progammas sacensbs piedaljs 15 dalbnieki. bija Neiminsteres ova 60. gadadiena. Neiminsteres arna tika atklta 1936. gad.

Adelinde Kornelisena un Jerich Parzival no Nderlandes izcnja otro vietu.

Liels balvas brvas izvles programmas rezultti

1. Edvards Gls (Nderlande) Totilas 87,600% 2. Adelinde Kornelisena (Nderlande) Parzival 82,500% 3. Izabella Verta (Vcija) Warum Nicht 81,400% 4. Natal Zu Sajna Vitgenteina (Dnija) Digby 77,500% 5. Karola Kopelmane (Vcija) Le Bo 76,800% 6. Dennette Hzena (Nderlande) Nartan 75,150% 7. Matiass Rts (Vcija) Triviant 74,850% 8. Jorens Devro (Beija) Apollo Vijverhof 73,600% 9. Ellena ultena-Baumere (Vcija) Donatha S 72,800% 10. Tinne Vilhelmsone (Zviedrija) Favourit 72,100% 10. Sune Hansens (Dnija) G. Casmir 72,100% 12. Katarina Milareka (Polija) Ekwador 71,850%

Divas nedas silt arn, kad lauk vl plosjs sals un putenis, Brunstades Konferenu centr Vestfold, Norvij risinjs Arktikas sporta sples. Interesants fakts pajgu braucjiem ir tas, ka ldzs ierastajm disciplnm konkram un iejdei, pirmo reizi tik augst lmen notika sacensbas vienjgiem telps, ko sponsorja LEHEL. Braucji uz o paskumu bija ieraduies ne tikai no ziemevalstm, bet pat no Itlijas, Ungrijas un Austrijas. Sacensbs uzvarja braucjs no Polijas Bartlomejs Kvjateks I LEHEL starptautisko vienjgu sacensbu uzvartji 1. Bartlomejs Kvjateks (Polija) Regiment 2. Tomass jobergs (Zviedrija) Houstonian 3. Aivinds Mikelsens (Norvija) Tiger Hedegaard 4. Kristiano ividni (Itlija) Rembrandt 5. Linna Stokena Nlsena (Norvija) C.G 6. Henriks Hopers (Dnija) Bilsbeks Sar 7. Ferencs Bajaki (Ungrija) Valdemar 8. Sjzane Laibecedere (Austrija) Cornel
~18~

Uzvartjs Edvards Gls ar Moorlands Totilas.

Izabella Verta ar Warum Nicht FRH ierindojs treaj viet.

marts-aprlis, 2010

Karlheinca Frielera/FEI foto

Karlheinca Frielera/FEI foto

Arktikas janas sporta sples Norvij

Karlheinca Frielera/FEI foto

RZEMS

Pasaules kausa izca

Gteborga, 26.-27. februris, iejde
Pasaules kausa izcas Rietumeiropas lgas pdjs kvalifikcijas sacensbs pirms finla gan Lielaj balv, gan Liels balvas brvs izvles programm Zviedrij uzvarja holandiete Adelinde Kornelisena ar Parzival. Lai gan prjo jtnieku tiesan visi arbitri bija vienoti savs doms, Kornelisenas atzmes oti atrs, tomr visi vienprtgi ierindoja Kornelisenu pirmaj viet. Atirba vrtjum bija pat 5,5 %, kas ir oti daudz. Lielko shmas dau sportiskais pris veica bez kdm, izpildot piaf Parzival pacls pakakjs, un apgriezs pretj virzien. Kornelisena gan pasteidzs o problmu atrisint un turpint shmu. Brvs izvles programmu Parzival izpildja atbrvotk, necents aizbgt no laukuma, k dienu iepriek, un, iet, nemaz neievroja 11 000 skattju kltbtni Scandinavium arn. Zviedrs Patriks Kitels ar Scandic, iet, izjja tik labi, k nekad iepriek sav m, un ierindojs otraj viet, t pirmo reizi izcnot iespju piedalties finla sacensbs. Par lgas lderi Glu bija skaidrs, ka viam ir vieta finl, bet prjs trs holandieu jtnieces joprojm sacents par vietu iziroajs sacensbs. Tiei aj, pdj posm noskaidrojs, kurai bs jpaliek mjs. Uzvarja Kornelisena, bet tres vietas ieguvja ellekena-Bartele ar Sunrise ieguva pietiekami daudz punktu, lai devikrtj pasaules empione van Grunsvena, finijot ceturt pc acmredzamas zirga nevlans pakauties jtniecei jau pie pirms apstans kratot galvu, oreiz paliktu aiz svtras. Pasaules kausa iejdes finla sacensbas risinsies no 25. ldz 27. martam Hertogenbo, Nderland. Ldz ar kvalifikcijas posmu nobeigumu noskaidrots, kas piedalsies finl. ASV un Kandas sportisti apstiprinjui, ka no Ziemeamerikas lgas neviens uz Eiropu nebrauks, td atbrvojs divas vietas, ko ieems zviedriete Tinne Vilhelmsone-Silfvena un poliete Katarina Milareka. Dalbnieku saraksts
Nderlande: Edvards Gls, Adelinde Kornelisena, Imke ellekena Bartele Vcija: Izabella Verta, Matiass Aleksanders Rts, Karola Kopelmane Zviedrija: Patriks Kitels un Tinne Vilhelmsone-Silfvena Polija: Mihals Rapcevis un Katarina Milareka Austrlija: Brets Parberijs Beija: Jorens Devro Ungrija: Acss Roberts Dnija: Natal Zu Sajna Vitgenteina Brazlija: Luza Tavaresa de Almeida

Piaf pirms vietas ieguvjas Lielaj balv Adelindes Kornelisenas un Parzival izpildjum.

Imke ellekena-Bartele ar Hunter Douglas Sunrise no Nderlandes treaj viet.

Liels balvas brvs izvles programmas rezultti

1. Adelinde Kornelisena (Nderlande) 2. Patriks Kitels (Zviedrija) 3. Imke ellekena-Bartele (Nderlande) 4. Anke van Grunsvena (Nderlande) 5. Matiass Aleksanders Rts (Vcija) 6. Karola Kopelmane (Vcija) 7. Izabella Verta (Vcija) 8. Tinne Vilhelmsone (Zviedrija) 9. Mihals Rapcevis (Polija) 10. arlote Haida Bondergrda(Zviedrija) 11. Lone Banga Larsena (Dnija) 12. Minna Telde(Zviedrija) 13. Anete Kristensone (Zviedrija) 14. Marks Pters Spns (Beija) 15. Filips Jorisens (Beija) Parzival Scandic Sunrise Painted Black Triviant Le Bo El Santo Favourit Randon Lydianus Fitou Larina Hom Normandie Fryso Huys Cas Le Beau 84,400% 79,800% 79,750% 77,250% 76,400% 75,500% 75,500% 74,900% 73,350% 71,300% 70,950% 69,450% 68,000% 67,250% 67,200%

Kita Hougtona/FEI foto

Zviedrs Patriks Kitels ar Watermill Scandic otraj viet.

Uzvartja Adelinde Kornelisena ar Jerich Parzival.

marts-aprlis, 2010

Kita Hougtona/FEI foto

~19~

Kita Hougtona/FEI foto

Kita Hougtona/FEI foto

RZEMS

Eiropas Jtnieku federcija

Sagatavoja Dina trausa

Starptautiskaj janas sporta aprit izveidoda jauna apvienba Eiropas Jtnieku federcija. is sporta veidojums tika nodibints gada 18. februr Vrendorf, Vcij, piedaloties 27 Eiropas valstu nacionlo federciju prstvjiem un parakstot stattus. Paredzams, ka ts Eiropas valstu federcijas, kas nevarja piedalties aj sanksm, ar atzs un piemros jaunos stattus. Eiropas Jtnieku federcija (EEP) prstvs Eiropas janas sportu FEI un veidos sakarus ar ES un citm

starptautiskajm organizcijm, kas pieem lmumus janas sporta sakar. Uzstjoties ar runu, jaunievltais federcijas prezidents Dr. Hanfrds Harings (Vcija), teica: EEF nodroins, lai Eiropas valstm btu spcga balss FEI. Msu mris ir dod pozitvu ieguldjumu FEI un pastiprint komunikciju, kooperciju un sapraanos. EEF mins nodroint, lai visu Eiropas federciju vajadzbas patiesi tiktu emtas vr. Prjs ievlts personas vald ir viceprezidenti Kristins Pelo (Francija) un Ulfs Helgstrands, k ar Manuels Bandeira de Mello (Portugle), Endrj Faindings (Lielbritnija), Mihals Vrobevskis (Polija) un Armagans Ozgorkejs (Turcija). FEI atbalsta o institciju, teica FEI prezidente princese Haja. Ldzgi k reionls asocicijas jau ir nodibintas zij un Amerik, notiekoais atspoguo dabisku evolciju, lai prstvtu sporta intereses reionl lmen. Ms gaidm, ka tas paldzs atrisint neskaitmas specifiskas Eiropas nacionlo federciju vajadzbas.

labturbu. Skot ar aprli, Jauno jtnieku kopienas dalbnieki piedalsies visos galvenajos FEI paskumos.

Jaunumi no Zviedrijas

Par Zviedru siltasiu rzeu testanas uzvartju atzts JJ Rayban.

Eiropas Jtnieku federcijas prezidents Dr. Hanfrds Harings.

Publicittes foto

Sports bez prkpumiem

Viceprezidents Ulfs Helgstrands.

Viceprezidents Kristins Pelo.

FEI atkljusi jaunu interneta mjas lapu, kas veltta kampaai Sports bez prkpumiem. Ts adrese ir da: www. feicleansport.org Taj ietverta informcija par jaunajiem noteikumiem, ko FEI ogad ievie, lai cntos pret dopingu janas sport. Noteikumu izmaias un citus Sporta bez prkpumiem kampaas elementus vienbalsgi piema FEI enerl asambleja, kas notika pagju gada novembr Kopenhgen. mjas lapa pai piemrota sportistu, veterinrrstu, preses un citu interesentu vajadzbm, lai paldztu viiem izprast savu lomu kampa Sports bez prkpumiem. Mjas lap ardzan sniegta informcija par Jauno jtnieku kopienas ldzdalbu, kas bija galvenais apvienoto komisiju ieteikums problmas risinjum, lai paldztu prraudzt korupcijas jautjumus, apzintu prkpjus un identifictu intereu koniktus janas sport, k ar lai nodrointu zirgu marts-aprlis, 2010

Par 2010. gada Zviedru siltasiu rzeu testanas uzvartju Fling, Zviedrij pasludints JJ Rayban. Testanas paskums beidzs ar lielu rzeu izrdi 6. marta vakar. K daa no oficils rzeu testanas Flinges valsts zirgaudztav bija rzeu prbaude zem segliem, ko veica divi viesjtnieki, dodot atzmes par zirgu jjambu un sporta potenci. Pc visu rezulttu apkopoanas vrttju komisija apsprieds aiz slgtm durvm un nolma, ka etrus gadus vecais rudais Hanoveras irnes rzelis JJ Rayban (Rascalino x Londonderry) tiek atzts par empionu. Testanas komisija atzmja, ka JJ Rayban ir diciltgs rzelis ar garm lnijm un kjm. Tam ir izteiksmga galva un gar, labas fomas kakls. Zirgam piemt tri un aktvi soi, viegli, atspergi riki ar izteiktu pakakju darbbu. Lki plai, elastgi, pareizas pakakju kustbas. Viens no viesjtniekiem, atzmjot, ka tas ir fantastisks zirgs ar labu ldzsvaru, novrtja to ar 9,5 un 9 punktiem, bet otrs jtnieks atzmja, ka zirgs ir nedaudz smags darbb roks, kas vartu bt noguruma rezultts, un deva abus vrtjumus 8,5 punkti. Labkais Zviedrij audztais etrus gadus veco rzeu grup ir Bellman, ruds zirgs no Hermes un Bellona/Prestige VDL. Vislabk novrttais piecus gadus veco rzeu grup bija iejdes novirziena rzelis Maserati (Metall x Tip Top). Kop vaislai Zviedru siltasiu biedrb tika atzti 28 rzei. No tiem 12 par vaislas rzeiem nosaukti, balstoties uz sasniegumiem sport vai citiem rzeu testanas paskumiem. iem rzeiem bija jiziet veterinr kontrole, un tie tika prezentti roks. 16 rzei tika apstiprinti, balstoties uz rzeu testu Fling.

~20~

Publicittes foto

Publicittes foto

VSTURE

Antko laiku zirgu treneris Kikuli

Sagatavoja Dina trausa

Kikuli, meistars zirgu trenan no Mitnas zemes (sanskrit auanni kur mitanni), bija kaujas ratu zirgu apmcbas teksta autors. is teksts tika sarakstts hittu valod (izmirusi valoda, kur runja msdienu Turcijas teritorij) Hittu Jauns karavalsts laik (apm. 1400 g. p.m..). Teksts ir ievrojams gan ar taj ietverto informciju par indoeiropieu valodu attstbu, gan ar saturu. Viens no tekstiem (CTH 284), kas saglabjies ldz msdienm, sastv no plksnm, uz kurm kop ir 1080 rindiu. aj tekst Kikuli ievie virkni mitnieu aizguvumu, jo hittu valod viam neizdevs izteikt vajadzgos jdzienus. Kikuli teksti parasti sks ar du frzi: di run Kikuli, meistars zirgu trenan no Mitnas zemes. Teksts aptver pilngu aprakstu par hittu kaujas zirgu trenanu un baroanu saska ar apstku metodi (apmcbas process, kura laik pieradina dzvnieku uzvesties atkarb no konkrtiem stimuliem noteikt vid) 214 dienu ilgam periodam. Kikuli savos tekstos

apraksta tikai zirga trenanu atkarb no apstkiem nevis apmcbu tradicionl izpratn. Mitniei sav laik bija atzti lderi zirgu trenan, un pateicoties Kikuli izstrdtajm zirgu trenanas metodm, hittu kaujiniekiem izdevs nodibint veselu impriju msdienu Turcijas, Srijas, Libnas un Ziemeirkas teritorij. Prsteidzo krt tehnika ietvra t saukts intervla treniu metodes, kas ir ldzgas msdienu trsc un citos janas sporta veidos izmantotajm, bet kuru principus zirgu sporta medicn ir ptjui tikai pdjo 30 gadu laik. Kikuli programma ietver sporta medicnas tehnikas, ko var saldzint ar tdm modernajm idejm, k

progresijas princips, lielks slodzes sistma, elektroltu aizvietoanas teorija, vingrinjumu truma maias treni, intervlu un atkrtojumu metode. Tpat k msdienu tradicionlaj (nevis intervlu) trenan, saska ar Kikuli metodi zirgus turja staos, sedza, mazgja ar siltu deni un baroja ar auzm, mieiem un sienu vismaz trsreiz dien. Tau pretji tradicionlai trenanai zirgus pc nodarbbm atsildja. Turklt lkoanas laik zirgus periodiski apstdinja, lai tie daji atpstos, un, treniiem kstot grtkiem, turpinja piekopt o prtraukumu metodi. Tas atbilst msdiens lietotajai intervlu treniu metodei. Saska ar Kikuli treniu sistmu zirgus vadja neiejgtus rikos un lkos ilgkus laika periodus. No 1991. gada ldz 1992. gadam Dr. A. Nailande, kura tobrd strdja inglendas Universitt,Austrlij,veica septius mneus ilgu eksperimentlu Kikuli teksta piemroanas izminjumu arbu zirgiem, preczi sekojot treniu un baroanas remam saska ar Kikuli metodi. Izminjuma rezulttus Nailande ir dokumentjusi sav grmat The Kikkuli Method of Horse Training.

Terakotas armija
Lielk daa no apvienots nas pirm imperatora Cin ihuandi mauzoleja mla zirgiem izrdjuies kastrti. T pazioja nas arheologi, kad bija izptti vairk nek 600 dabga izmra dedzint mla terakotas zirgu statujas. Visi 520 armijas zirgi, kas bija iejgti kaujas ratos, bija kastrti, bet no 116 kavalrijas zirgiem tomr lielk daa rzei. Kaujas ratu zirgus to radtji gribjui attlot paklausgus, bet jjamzirgiem pieirt varongku izskatu, atstjot tos k rzeus. Veckais raksttais apraksts par kastrciju atrasts par sivnu kastranu un ir 3000 gadu vecs. Ar s statujas vartu kalpot k pierdjums, ka senie cilvki kastrjui dzvniekus jau pirms vairk nek 2000 gadu. Karaspks domts, lai pc nves apsargtu dieno valdnieku, kas kuva populrs ne tikai ar to, ka aizska Liel nas mra celtniecbu, bet bija pazstams ar ar savu brutlo valdanas stilu. Vi zinms ar k Ciu dinastijas pamatlicjs. Imperators apglabts 210. vai 209. gad p.m.., bet kapeu celtniecba un mla figru veidoana esot skusies 247. gad p.m.. Kop aj terakotas armij ir 8099 statujas. Mauzolejs tika atklts samr nesen 1974. gad, rokot artzisks akas netlu no Liaa kalna nas ziemerietumos. marts-aprlis, 2010
~21~

VSTURE

Zemgales zirgs
Fr. Zutis, 5. R.a.p. 1. esk. kom

Publicts ilustrta urnla Aizsargs 1938. gada 3. (marta mnea) gjum. Senlatvieu vietjais zirgs, pc maniem ptjumiem, ir bijis Zemgales sugas zirgs, nevis kuru vai Kurzemes zirgs, k prpratuma d tas msu litertr biei mints. Kuru vai Kurzemes zirgu slavu 11. g. simten apliecinjis vcu chronists Brmenes dams, kas, rakstot par Kurzemi, starp citu teicis, ka tur esot daudz zelta un vislabkie zirgi. Kurzemes aprakst Brmenes dams nav nemaz pieminjis Zemgali. Jdom, ka par ts esambu ja ar bija ko dzirdjis, tad Zemgales un Kurzemes robeas nav pazinis. Msu vsturnieki o Brmenes dama aprakstu attiecinjui uz Kurzemes vai kuru zirgu varbt td, ka 19. un 20. g. simtea vietj vcu litertr vietjo Kurzemes zirgu dv par kuru zirgu. ai apzmjum saskatu otrreizju kdanos, varbt pat ar zinmu nolku. Proti, pc 1795. gada Zemgales un Kurzemes hercogistes bija kuvuas par Krievijas guberm, zem kopja apzmjuma Kurzeme, kd t laika varas vriem nepatkami bija piemint bijuo Zemgali. Zirgu sugu robeas bijuas daudz plakas par toreizjs Zemgales valsts robem, kd nav aubu, ka Zemgales zirgs bijis izplatts ar Kurzem. Zemgai bija labi zemkopji un kaavri. Dados kaos zemgai biek slavti k jtnieki, bet kuri k jrnieki. Zemgale ar zirgkopbai bija vairk piemrota, nek Kurzeme. Man laimjies atrast agrkos vcu un pou hipologu rakstus, kuos pat nemin kuru zirgu, bet ski apraksta Zemgales zirgu. Zemgales zirgam oti slavena pagtne, vi iespaidojis emaiu, Rtprsijas trau un Igaunijas klepeu izcelanos. 11. g. s. jau Zemgales zirgu ziedu laiks, kas ilgst ldz 13. g. s. beigm, kad, pc cm ar vcu ordeni pie Raktes un Sidrabenes, ap 100.000 zemgau ieceo emaitij, tagadj Kauas apgabal. eit Zemgales zirgs iespaidoja emaiu (mudu) zirgu izcelanos. Sav laik emaiu zirgs saukts ar par sveikis, bijis izplatts un iecients ar pie seniem priem, td pc Senprsijas iekaoanas vci uzskui o zirgu saudzanu un audzanu. Vcu hipologs grfs S. von Lndorfs, aprakstot Tranes audztavas izcelanos, raksta, ka ordea bruinieki, ienkot
~22~

Rtprsij, ierkojui tur daudzas zirgu audztavas. Atsevii audzti ldzatvestie smagie bruinieku zirgi, k ar seno pru vietjais zirgs, kuu dv par primitvu siltasini. Senpri os zirgus, no kuiem izveidota trau suga, saukui par Schweiken; tiem bijusi liela ldzba ar tagadjiem leiu vietjiem zirgiem. Halles niversittes lauksaimniecbas

neuzdroinjies tiem pretim stties. Lietuvas valdnieks eisttis rpjies par Zemgales zirgu sugas ieaudzanu emaitij, bijusi ierkota pat liela audztava, ku bijis ap 4000 zirgu. Zirgkopbas ziedu laiki Lietuv bijui Jagaia valdanas laikmet (1377-1434). Meain un purvain Lietuva bijusi zirgkopbai mazk piemrota k Polija,

profesors raksta, ka zemgau zirga suga XIV g. s. izplatjusies pa visu Lietuvu. Lietuvas valdnieki edimins, Alerts, eisttis un via dli bijui vareni jtnieki, kas Zemgales sugas zirgus lietojui savos kaa pulkos. Lietuvas viegl kavalrija uz zemgau zirgiem veikusi dau labu prdrou uzdevumu. Lietuviei uz Zemgales zirgiem skaldjui tatriem galvas kausus jau tans laikos, kad neviens cits

kur tomr zirgkopbas uzplaukums sasniegts tikai Sigismunda II (1548-1572) valdanas laik. Starp Polijas vietjiem zirgiem bijui ar daudz emaiu zirgu. Pc jau mintiem avotiem, vcu ordea bruinieki ka iegtos Zemgales zirgus aizvedui uz Smsalu. T ietekmta zirgu suga, kua vlk palikusi pazstama k Smsalas vai igauu kleperis, kas savukrt 17. g. s. cara Aekeseja Michailovia laik jau lietots Vjatkas un Obvas apgabalos vietjo zirgu sugas uzlaboanai. Vrds kleperis pirmo reizi mints kd 1545. g. Igaunij rakstt testament. K redzjm, zemgau zirgs sav laik bijis slavenkais Baltijas piekrast, kas uz Dienvidiem un rietumiem iespaido Lietuvas muda, Rtprsijas - tranu un Polijas zirgu sugu izveidoanu, bet uz ziemeiem igauu kleperi. Lai zemgaliei atceras, ka viu senu zirgkopju slava gjusi tlu pri Zemgales robem. Lai atjaunot Latvij zemgai ce atkal god savu senu tikumus un piegrieas zirgkopbai, par slavu Latvijas uzplaukanas laikmetam un via radtjam.
Nadnas Zavadilikas foto

P. S. Iespjams, ka viss nianss is materils neatbilst msdienu priekstatiem par iru izcelanos. Tau rakstu publicjam vstures sada, rdot kds ir bijis msu attstbas ce ar aj jom.

marts-aprlis, 2010

Daces trausas foto

RZEMS

Pasaules kausa posms Polij

Jolanta Lapia

Varava, 12.-14. marts, konkrs

Sacensbas CSI-W Torwar Varav skattji varja baudt ar lielu interesi. Uz trijm sacensbu dienm tika prdots iespaidgs bieu skaits. Skattji vljs redzt sej vai nu slavenus sportistus, vai iespaidgs sacensbas. Organizatori vsta, ka preses konferenci apmeklja vairk nek 60 prstvju no visas pasaules. Sacensbs piedaljs daudzi pazstami sportisti, piemram, Peters Grinks, Juri Frlings, Gunrs Kletenbergs, Andr rders, tostarp ar msu vadoais sportists Andis Vrna.

Vi uz m sacensbm devs ar trs zirgiem ar Madarai Blumbahai piederoo vi Arabika, kuras tvs ir kdreizjais Anda Grand Prix marrutu zirgs Audi Quattro, ar jauno, vl tik nepieredzjuo AS Agrorma Trvete zirgu Klaids un Dinai Brziai piederoo sirmo kastrtu Marmors. Par FEI Pasaules kausa izcas posma uzvartju 150 cm augstaj marrut kuva Nderlandes sportists Juri Frlings ar zirgu Wadros Nerina, izcnot 5500 eiro lielu balvu naudu. Augstus rezulttus aj marrut uzrdja Igaunijas sportisti, viiem 7., 8., 10., 13. un 16. vieta. Andim Vrnam ar Marmoru 18. vieta aj Rolex ieskaites punktu marrut. Interesanta un sva ca izvrts sacensbu galvenaj Grand Prix marrut. Prlekanai kvalificjs sei dalbnieku pri, tostarp ar viena dai dzimuma prstve. Izrdjs, ka tiei nderlandiete Suzanna Tepere ar zirgu Alwin Z prlekanas marrutu spja veikt tri un vistrk, aiz sevis atstjot msu kaimivalsts Igaunijas sportistu Ttu Kivisildu ar zirgu Torrero. Augsto treo vietu izcnja Polijas jtnieks Andejs Gloskovskis ar zirgu Imequyl, ceturtais igaunis Hanno Ellermanis ar Quality Anda Vrnas rezultti
Marruts Nr. 1,130 cm, Mazais aplis Nr. 2, 140 cm, Lielais aplis
Desikas Boronas foto

Andis Vrna ar AS Agrorma Trvete zirgu Klaids. Time. Msu valsts sportists Andis Vrna ar zirgu Marmors pamatmarrut gza divus rus, ldz ar to ierindojs 15. viet. Par maz apa finla marruta uzvartju kuva Nderlandes sportists Peters Grinks ar zirgu Rapine Viando SFN. aj marrut 77 dalbnieku konkurenc augstks vietas no Baltijas valstu sportistiem izcnja igaunis Hanno Ellermanis, viam tre vieta ar zirgu Poncorde un desmit vieta ar zirgu Wizzerd. Andim ar zirgu Arabika 12. vieta.

Vieta 17. v. 56. v. 26. v. 39. v. 63. v. 18. v. 12. v. 60. v. 15. v.

Zirga vrds Arabika Klaids Marmors Arabika Klaids Marmors Arabika Klaids Marmors

Rezultts 4 s.p./58,93 s 17 s.p./87,49 s 8 s.p./53,00 s 75,57 s 95,06 s 8 s.p./67,54 s 0/4 s.p./30,60 s 12 s.p./64,53 s 8 s.p./63,86 s

Nr. 3, 135 cm, Mazais aplis Nr. 4, 150 cm, FEI World Cup Nr. 6, 135 cm, Mazais aplis Nr. 7, 145 cm, Grand Prix

Andis Vrna ar zirgu Arabika.

Reklma

marts-aprlis, 2010

~23~

Desikas Boronas foto

Aprlis
P O T C P S Sv

1 2 3 4

5 6 7 8 9 10 11

12 13 14 15 16 17 18

19 20 21 22 23 24 25

26 27 28 29 30

Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu, k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Informciju ldzam stt uz info@zirgupasts.lv

Aprlis

Latvijas mroga sacensbas 3.04. konkrs Burtnieku pavasaris, Burtnieki 17.04. konkrs Klasifikcijas sacensbas, Kleisti, Rga Kaimios Lietuv, Igaunij 3.04. iejde (R, M, L, A) ERL kausa finls, Kurtna, Igaunija 3.04. konkrs (80 ldz 110 cm) Ziemas kausa izcas finls, Saksa RK, Igaunija 4.04. konkrs ERL kausa izca ponijiem, 6. posms, Kordi Tallid, Igaunija 4.04. konkrs Ziemas empionta 8. posms, ilute, Lietuva 4.04. iejde LDJK kausa izcas 1. posms, Bendoria, Vias rajons, Lietuva 10.04. iejde (A-M) Tondi kausa izca, Tondi, Igaunija 10.-11.04. konkrs ERL ziemas kausa izcas 4. posms/ERL kausa ponijiem finls, Ruila, Igaunija

10.-11.04. konkrs Ziemas empionta finls, Prienu rajons, Lietuva 17.04. iejde Ziemas empionta finls, Rie, Vias rajons, Lietuva 17.-18.04. konkrs ERL kausa izcas finls, Nitvlja, Igaunija 17.04. konkrs (ldz 140 cm) Ziemas kausa izcas finls, Lnja, Igaunija 24.04. konkrs (ldz 130 cm) Kurtnas manas kauss, Kurtna, Igaunija 24.-25.04. konkrs Sv. Jura kauss, Mariampole, Lietuva

Daces trausas foto

ZIAS

Kas ir UELN?

www.ueln.net

Skot ar gada 1. janvri Latvij tiek ieviests jauna numuru sistma zirgu identifikcijai UELN (Universal Equine Life Number), kas latvieu valod nozm vienotais numurs zirga dzves laik. sistma ir saskaota ar vism pasaules galvenajm zirgaudzanas un sacensbu rkotjm organizcijm. UELN izveidoanas iniciatores ir Pasaules sporta zirgu audzanas federcija (WBFSH), Starptautisk ciltsgrmatu komiteja (ISBC) Pasaules arbu zirgu organizcija (WAHO), Arbu zirgu organizciju Eiropas konference (ECAHO), Starptautisk angloarbu konference (CIAA), Starptautisk Janas sporta federcija (FEI) un Eiropas rikotju apvienba (UET). Informcija par o sistmu tika izvietota UELN mjas lap. UELN sastv no 15 zmm, kas satur informciju par katru zirgu datu bz, pc k to bs viegli iekaut pasaules datu tkl, k ar atrast interesjoo dzvnieku. Pirms trs zmes nozm valsts kodu, nkams trs zmes raksturo datu bzi, kas pierusi o numuru, prj daa sastv no devim zmm, kas ir katras datu bzes izvle, k o numuru veidot. Latvij reistrto zirgu numuri sksies ar 428001

dzvojus ve Tina, kas gan jau ir kritusi, bija par 2,5 cm mazka k Nodijs. Deina nopirka Nodiju k seus mneus vecu kumeu, kad ska interesties par smago zirgu trenanu, lai veiktu darbus vias nelielaj ferm Melburnas pievrt. Kume strauji auga un, kad bija jsk mcties, izrdjs, ka visas zirglietas Nodijam bija jizgatavo specili, jo tik milzgas nekur nevarja nopirkt. Zirgam augot, tam piemita liela apette, un saimniecei tas itis k caurs maiss. Atpoties no liels anas, zirgs mdz apgulties, tau nekad ilgk par 15 ldz 20 mintm, jo gigantiskais ermenis spie pats uz sevi. Nodijs atradis diezgan piemrotu pozu, k atpsties rtk, ar vism etrm kjm gais. Neskatoties uz dam nertbm, ko sagad lielais augums, priecjot zirga mlg daba, Deina sauc Nodiju par dentlmeni. Tagad Nodijs piedals daados ovos un saem lielu publikas atsaucbu.

Muzeju cas

Brentinai divi kumei vien gad

Pilsou kara zirga Old Baldy izbzt galva kuvusi par kaujas objektu starp diviem muzejiem ASV. Uz slaven kara zirga izbzeni pretend Rebulikas Lielais armijas muzejs un Pilsou kara muzejs. T k Pilsou kara muzeju slgs ldz 2015. gadam, tad izbzenis nonks Filadelfij Lielaj armijas muzej. Old Baldy tika Savienbas varoa god, kad izdzvoja galvenajs Pilsou kara kaujs un palika ierind pc vairkkrtjiem ievainojumiem. Via jtnieks bija enerlis Dords Mds.

Pasaul lielkais zirgs

Izdevums Horse Magazine zio, ka ameriknietes Debijas Makdonaldas Liels balvas lmea iejdes ve Brentina (Brentano II x Lungau), kas ieguva Pasaules kausu 2003. gad, opavasar gaida divus embriju prstdanas ce iegtus kumeus. Viens kume bs no Dauga un Luzes Lzerdeilu Hanoveras irnes rzea Damsey (Dressage Royal x Ritual), bet otrs - no Leslija Morzes KWPN Liels balvas rzea Kingstona (no Voltaire). Brentina sav pdj ov piedaljs pagjus sezonas Pasaules kausa finla sacensbs Lasvegas, kad tika godinta ar svingu aizvadanu pelnt atpt. marts-aprlis, 2010

Latvijas Jtnieku federcijas sekcijas

ru irnes zirgs, saukts par Nodiju un reistrts k Luscombe Nordram, sasniedzis svaru 1,5 tonnas, bet t augums skaust ir 2,057 m. ra paniece austrliete Deina Grnmane iemcjusi Nodiju miergi stvt, kamr via pieslien kpnes, lai tiktu seglos. Oficili Ginesa rekordu grmat reistrta ar ru irnes Tenisijas tat
~26~

Konkra sekcija Vadtja Natlija akurova Tlr. 29147772 Iejdes sekcija Vadtja Anita Mangale Tlr. 29373524 Poniju janas sekcija Vadtja Mrte Pinte Tlr. 29727835 Paraolimpisks janas sekcija Vadtja Darja Tihomirova Tlr. 29277923 Pajgu braukanas sekcija Vadtjs Andis Pavlovskis Tlr. 29372544 www.pajugubrauksana.com

INFORMCIJA

Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos (uz 14.03.10.)

Sagatavoja Inese Ruskule

Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj Punkti reiting 1. 4. 3. 256. 731. 1140. 1217. 1887. 248. 370. 676. 1015. 1145. 148. 220. 244. 349. 330. 1290. 1547. 1808. 3195,00 3023,00 3000,00 322,00 70,00 26,00 20,00 1,00 305,00 196,00 80,00 35,00 25,00 508,00 371,00 336,00 222,00 197,50 15,00 5,00 4,00

Pirmo vietu ieguvji FEI reiting Piuss vicers (veice) 1. riks Lamaze (Kanda) 2. Markuss Enings (Vcija) 3. LATVIJA Andis Vrna 259. Dainis Ozols 726. Kristaps Neretnieks 1140. Guntars Sili 1219. Andrejs Bistrovs 1877. LIETUVA Bens Gutkausks 266. Andriuss Petrovs 373. Kosts Gaigals 672. Rims Rimkus 1019. Stasis Jass 1144. IGAUNIJA Reins Pills 179. Tts Kivisilds 231. Gunrs Kletenbergs 245. Urmass Rgs 340. Hanno Ellermanis 372. Heiki Vatsels 1293. Ebe Lsa Sinejalga 1541. Andress Trve 1800.

Piuss vicers no veices.

Ptjums par sliktajiem ieradumiem

Dakrt zirgiem sti nesaprotamu iemeslu d izveidojas dadi slikti ieradumi, piemram, poans, grauana, gaisa rana. Patiesb ie staa ieradumi nav tik reti sastopami, k vartu likties. Saska ar ziemerietumu Francij strdjoas zirgu uzvedbas ptniecbas grupas rezulttiem, izrds, ka zirgu uzvedba liel mr atkarga no t, kdu darbu tie veic rpus staa. Francijas nacionl ptniecbas centra Dzvnieku un cilvku etoloijas laboratorijas zintniece doktore Martina Hausbergere izptjusi, ka sakar ar dada veida stresu, ko zirgs pieredz dads disciplns, t sliktie staa ieradumi jeb streotipi ar atiras. Vias ptto zirgu grupa sastvja no 77 franu jjamzirgiem Nacionlaj janas skol Seimr. Zintniece novrojumus veica vienu mnesi. Ar visiem zirgiem strdja vienu stundu dien, prjs 23 stundas zirgi pavadja stall. Hausbergeres ptjumu rezultt atkljs, ka visnepatkamkie paradumi - grauana, gaisa rana, galvas kratana un poans veidojas iejdes un Haute cole (spu klasisk janas skola) zirgiem. Daiem s grupas zirgiem bija vrojama pat dadu paradumu kombincija, turklt biek nek citiem zirgiem. Zintniece to skaidro ar to, ka uz iem zirgiem tiek izdarts milzgs spiediens, lai kontroltu to kustbas un tie neizpaustu emocijas trenia laik. Konkra un trscas zirgiem bija tendence stall laizt vai spert, kas ar izrdjs to galvenais sliktais ieradums. Autore ststja, ka zirgi, protams, atrodas zem spiediena, kad ar tiem strd, tomr tiem tiek dota saldzinoi liela kustbu un emociju izpausmes brvba. Iespjams, di paradumi rodas, jo zirgi marts-aprlis, 2010 varbt mekl kdas barbas vielas tuvkaj apkrtn, lai atjaunotu darb patrto eneriju. Voltizanas zirgi, kas treniu pavada kord un ir balsts uz tiem vingrojoajiem akrobtiem, vairkum gadjumu demonstr paradumu splties ar mli. T vartu bt reakcija uz to, ka kordoanas laik zirgs tiek vadts cies atsaits. Rezultti prliecinoi pierda, ka zirga stress darb ir pamats sliktajiem ieradumiem. Nelabvlgi turanas apstki nelieli boksi, ilgstoa uzturans stall, atirtba no citiem zirgiem - problmu vl padziina. P. S. Etoloija ir saldzinoi jauna zintne, kas pta dzvnieku uzvedbu un izturanos. Uzvedba ir iedzimto un iegto aktivitu kopums, kas nepiecieams savstarpjo sakaru uzturanai ar rjo vidi un sugas indivdiem.
~27~

Nadnas Zavadilikas foto

PERSONBA

Trs mlestbas: grmatas, zirgi un dejas

Inese Ruskule

Pedli grd un laiu tlk! iet, ka di par savu darboanos vartu teikt kds gados jauns cilvks. Tau is teiciens joprojm ir k dzves moto Aldai uvcneiRateniecei, kura jau ir prkpusi 70 gadu slieksni. Maza augum, bet ipra un neatlaidga. Vias ms saistts ar zirgiem. Ar tagad vias prraudzb ir Anitas Blaubergas zirgi un stallis Smaiu saimniecb, kas atrodas Iecavas novad. Ldztekus zirgiem sporta meistares dzv liela loma vl arvien ir grmatm un tautas dejm. Kad apjautjos par to, vai tiek dejots savam priekam vai ar koncertos, Aldas kundze lepni atbild: Protams, ka koncertos dejojam! Drz mums bs ar skate. T nu paiet vias dienas pie grmatm, pie zirgiem un aktvi darbojoties senioru deju kolektv Iecavnieks. Mlestba pret zirgiem kad t ienca jsu dzv? Es piedzimu pirms otr pasaules kara Veclaicen. Laik, kad katra zemnieka st bija zirgs, jo cita transporta veida vienkri nebija. Zirgi man iepatiks jau brnb. Protams, ka jau kop t laika ar sku kpt zirga mugur, pati mcjos jt bez segliem. Pc kara manai imenei ncs prcelties uz dzvi pilst Alksn. Tomr ar tur grozjos ap zirgu paniekiem, lai tikai vartu pajt. Tau jju slepus, lielkoties pa tumsu, jo tolaik meitenm bija nepiekljgi pardties bikss, jo pai jau mazpilsts, kur tolaik janas sports vl nemaz nebija attstts.

Kop ar pirmo treneri Elfrdu Nilli. Pirm no labs Elfrda Nille, otr Alda uvcne.

aizbraucu uz turieni startt. Bija paredzts piedalties marrut ar metru augstiem riem. Tau sacensbu dien treneri pierakstja mani uz 1,30 metru augstu marrutu. Biju tobrd diezgan prbijusies. Tau lcu, jo baidjos, ka mani izmets no janas sporta sekcijas. Ieros savai vei Maijai krps, pavos uz ts prasmi un veiksmgi nostartju ajs sacensbs, gstot sporta klasi. Maija bija slaven Burtnieku rzea Finla vecmmia. s sacensbas mani iemcja uz visu mu nekad nelikt lkt sacensbs savam skolniekam augstkus rus nek trenios.

Pie zirgiem uz Burtniekiem

T ar turpinjt strdt par bibliotekri? Par bibliotekri nostrdju Valmier desmit gadu. Vlk, pc veiksmgas sadarbbas ar zirgiem, mani uzaicinja strdt Burtnieku zirgaudztav par jaunzirgu treneri. Protams, trenju ar brnus janas sporta sekcij. Pateicoties tam laikam, iepazinos ar oti daudziem Vidzemes zirgaudztjiem un sportistiem. os sakarus izmantoju ar laik, kad vlk prgju strdt uz Iecavu. Laikam diezgan strauj dzves ritms bija tik liel zirgaudztav? J, protams. Man taj laik jau bija vairk nek etrdesmit gadu, vljos uzskt mazliet miergku dzves veidu. Iespjams, tiei tpc piekritu piedvjumam skt strdt pie zirgiem Iecav. Kolhoza vadbai apsolju, ka nostrdu aj viet trs gadus.

Valmier, lile

kur

hipodroma

Vai nkam izvlt profesija bija saistta ar zirgiem? N, mana iegt profesija divdesmit gadu vecum bija bibliotekrs. Zirgi aizma brvo laiku. Kad bija jsk strdt, noncu Valmier. Tolaik aj pilst bija t dvt Rgas hipodroma filile, kur bija ar janas sporta sekcija. To ar sku apmeklt. Par manu pirmo treneri kuva Elfrda Nille, bet ar mani kop savu janas sporta karjeru ska ar vlk oti labi pazstama jtniece Astrda Orlova. Atceros, ka tolaik man dikti nepatika jt seglos, jutos tajos nerti, jo pirms tam biju jau pieradusi jt bez segliem. Vai kds ar zirgiem saistts gadjums visspilgtk palicis atmi no laika posma? Visspilgtk man atmi ir palikuas 1963. gada sporta sples Css. Tolaik
~28~

Pc miergkas dzves uz Iecavu

Izskats, ka trs gadi ieilgui, jo dzvojat Iecav joprojm... J, t taj dzv gadjs. Skotnji zirgu jau Iecav nebija daudz. Tau izveidoju janas sporta sekciju, sku trent brnus. Tagad iet, ka pret saviem audzkiem biju prk strikta... Bet, varbt pateicoties tiei tam, Maira Leja ir kuvusi par veiksmgu sportisti? J, Maira bija mana audzkne. Jau pirms daudziem gadiem sapratu, ka meitene daudz ko sps sav dzv

Mk Aldas uvcnes bilde.

marts-aprlis, 2010

Imanta Puria foto

Foto no Aldas uvcnes arhva

PERSONBA
sasniegt, jo bija oti neatlaidga. Paldzju ar viai turpint ieskto janas sport, iekrtojot Liepjas janas sporta bz un iedodot ldzi vienu no saviem zirgiem Lakmusu, ar kuru via oti veiksmgi startja sacensbs. Vai bez Mairas bija vl audzki, kuri turpinja sasniegt pankumus janas sport? Bija Aigars Grnbergs, kur savulaik kuva par sporta meistaru un pat tika iekauts Latvijas PSRS izlases komand. Vi pie manis ska nodarboties ar janas sportu, bet mcjs Jelgav, vl piestrdjot par naktssargu. Gendijs Birjuks ar ir viens no maniem veiksmgkajiem jtniekiem, tpat bija sporta meistars. Tagad vi dzvo ASV un no darba brvaj laik tren brnus janas sport. Abiem jaunekiem iemcju ar zirga apkalanas prasmes. Vienmr viiem teicu ko gan js darsiet, ja zirgam pki sacensbu norises viet nokrits pakavs. Abi to ma vr un ar iemcjs. Aigars tagad strd par zirgu kalju.

Kop ar zirgiem Smaiu stall.

Daudzpusba sport
Esat nodarbojusies tikai ar konkru vai ar citm disciplnm? Esmu jjusi gan konkru, gan iejdi, gan ar trscu. Vl divas reizes esmu piedaljusies auoanas sacensbs. Pirmo reizi auotja mugur mani uzsdinja Ukrainas komanda, kad notika sacensbas Pjatigorsk. Viiem kaut kas bija atgadjies ar vienu no jtniekiem, un, t k es biju neliela auguma, tad man piedvja viu aizstt. Nostartju veiksmgi. Otro reizi man piedvja piedalties aj discipln Kazahstnas komanda AlmaAt. Toreiz ieguvu pirmo vietu, tomr przi noma, jo man kop ar segliem pietrka 12 kilogramu. Segliem svars bija noregults atbilstoi pastvg jtnieka svaram, bet, kad es uzsdos, neviens svaru nenomainja. Vai nebija bail startt ar tik straujiem zirgiem? N, ko tur baidties?! Lai tikai uz prieku! Protams, ka okejam prasju padomus kda taktiku labk izmantot distanc, kdi zirgam ir paradumi. Stplz gan nestartju, lai gan ar bija piedvjumi, kurus izteica Veauska kungs. Man nepatk, ka aj discipln viens otram trauc. Trsc ir miergk, tpc ar startju ajs sacensbs. Ar braucamajiem zirgiem ar esat strdjusi? Iecav man bija saskarsme ar braucamajiem zirgiem, piedaljos ar sacensbs. Tolaik Iecav strdja ar Juris Strlis, kuru savulaik dvja par Strtvu. Juris Strlis diezgan pieticgos apstkos bija audzjis un trenjis braucamos

zirgus, kuri guva ar Latvijas PSR un PSRS empiona titulus. Vi piedvja ar man startt ar braucamajiem zirgiem, un pie sevis nodomju kpc gan ne? Tuklt tajos laikos ar par katru startu, neatkargi no iegts vietas, maksja 50 rubus, kas ldzinjs pusei no manas ikmnea algas. Piedaljos gan Train, gan ar Rzekn rkotajs sacensbs, k ar daudzviet citur Latvij. Pati Alda sevi dv par zea un a krustojumu. Neskatoties uz to, via ir pankusi daudz gti vairki empiona tituli, izveidots izcils vju ganmpulks, izskoloti daudzi veiksmgi sportisti. Pateicoties Aldai uvcnei, 1983. gad

tika paplaints Iecav esoais zirgu stallis, jo t laika kolhoza prieksdtjs Ilmrs Bents bija oti atsaucgs un cents izdart visu nepiecieamo, lai attstu o sporta veidu kop ar Aldu Iecav. Uz stalli via dodas biei ar odien, jo ldztekus Anitas Blaubergas zirgiem ir ar divi paas zirgi Latvns un trs gadus jaun vte Lambada. T k piencis Lambadas apjanas laiks, protams, Alda jau ir bijusi savai audzknei mugur vairkas reizes. Via par sevi saka: Tas ir iedzimts stulbums septidesmit gadu vecum kpt zirgam mugur! Tomr tur vairs neko nepadarsi, jo via dzvo pc principa kamr vari, tikmr dari!

Deju kolektv. Alda uvcne otr no labs.

marts-aprlis, 2010

~29~

Foto no Aldas uvcnes arhva

Foto no Aldas uvcnes arhva

ARHITEKTRA

Zirgu galvas atveidojums stau ks

Dr. arch. Jnis Zilgalvis

Jau izsenis zirgu mjvieta bija stallis. Tie celti gan pilsts, gan lauku sts, gan muis. Stai ir dadi, atkarb no vietas, kur tie celti un vietjm tradcijm, k ar saimnieka rocbas. Da lab mui tie ldzins varenam kompleksam, kas novietots netlu no pils vai kungu mjas. Pilsts, piemram, Rg stallis parasti atrads zemesgabala pagalm, bet lauku sts tas parasti ir pieticgks. Daudzs viets stau arhitektoniski mkslinieciskajam risinjumam tikusi pievrsta paa uzmanba. aj laik zirdziu vl nebija aizstjusi automana, un braucjam nebija tik traki jsteidzas, k tagad. Biei zirgu mjvieta stallis iezmta pai ar zirga galvas atveidojumu kas fasd. Var rasties jautjums, kpc fasdes rottas tiei d veid? Pirmkrt, tdjdi tika izpausta kas funkcionl nozme. Otrkrt, zirga galva bija ar plastiski izteiksmgs rotjums fasdes kopj mkslinieciskaj kompozcij. Senka izcelsme im dekora elementam varbt nk tiei no sadzves t vien iet, uzlkojot kdu 18. gs. stalli Detmoldas pilstas (Vcij) brvdabas muzej. Te durvju aila sadalta divs das un augpus veidota paa vrtne, pa kuru zirgs varja vrot rpus staa notiekoo.

Greznas bves Rg
Vispirms zirgu galvas atveidojumus aplkosim atsevios piemros Rg. Visiem pazstama ir neliel divstvu ka pie Rgas pils, biju Skulptru drza pus, kas skotnji bija karieu novietne un zirgu stallis, kas atrads pagalma piebv. ka, kas skum bija vienstva ar stvu divslpju jumtu, celta 1808.1809. gad

pc arhitekta K. F. Breitkreica projekta. Laika gait ts apjoms mainjies 1841.1843. gad pret Pils laukumu esoajam apjomam uzbvts otrais stvs, kur atrads kuiera un stnieka dzvoki. Savu tagadjo fasdi ka ieguva 1874. gad (arh. H. ls). Karieu novietn 1920. gados ierkota gara. 1976. gad arhitekts J. Skalbergs izstrdja bijus karieu novietnes, vlk garas remonta un restaurcijas projektu. Nams tika nodots Latvijas PSR Mkslinieku savienbas przi un nosaukts par Tlnieku namu. Taj regulri tika rkotas tlniecbas izstdes.1 Tagad ka kalpo dadm sabiedriskm norism. Karieu novietnes un zirgu staa fasdes pirm stva vienmrgo logailu ritmu prtrauc divas vrtu ailas, bet otraj stv ailas krtotas ritmiski, tau divas no tm ir nias. Ts ir kvadrtveida, profiltu joslu ieskautas. To vid, apveida iermjum atrodas zirga galvas atveidojums. Zirgs tlots it k skrjien ar atvrtu muti un ieplestm nsm. Ldzg veid zirga galva, tau oreiz nevis divas, bet tikai viena attlota staa fasd Valdemra iel 11a. is stallis piekaujas savrupmjai pagalma pus. Staa otraj stv atrads stnieka dzvoklis. Vlk stallis kalpoja k gara un rji liel mr ir saglabjis savu autentiskumu. Pats ku komplekss savrupmja un stallis ir viens no greznkajiem Rgas bulvru ansambl. Skotnji ka piederja arhitektam akadmiim Heinriham lam. 20. gs. skum panieki biei mainjs, un ka nedaudz prbvta. Ts arhitektr atspoguojas renesanses formas, kas iekaujas eklektisma stilam raksturg arhitektoniskaj kompozcij. 1920., 30.

Zirgu galvas atveidojums bijuss karieu novietnes ar stalli pie Rgas pils fasd. 2010. g. foto.

Stallis Rg, Valdemra iel 11a, 2010. g. foto.

Bijus karieu novietne ar stalli pie Rgas pils. 2010. g. foto.

gados savrupmj atrads LR rlietu ministra rezidence. Padomju laik k iemitinjs Valsts drobas komitejas prraudzt Sadraudzbas biedrba ar tautieiem rzems. Latvijai atgstot neatkarbu, k tika izvietota Kultras ministrija, kura tur atrodas vl odien. Zirga galvas atveidojumus staa fasd atradsim ar netlu no iepriek mints vietas Valdemra iel 7. Grezn dzvojam ka (1875., arh. M. Holsts) skum zemesgabal paredzta viena. Tikai nkamaj gad 1876. projektts zirgu stallis pagalm (arh. R. Pgs). Projekt redzams, ka ka ir vienstva un ts labaj pus izveidots divstvu mezonns, kur atrads mazs dienesta dzvokltis. Tiei eit fasde rotta ar divu zirgu galvu atveidojumiem abs puss logailai. Tie ir citdki, nek iepriek aplkotajs ks. Te zirdzi skats uz mums nevis no sniem, bet gan tiei pretim. Pie kam, ie zirgi nav tloti skrjien, k iepriek. Tau apveida iermjums, iet, bijis obligts. is stallis 1937. gad prveidots par garu. Plnojums maints 20. gs. otraj pus, tau rjais tls, blakus greznajai dzvojamai kai visai pieticgs, bija saglabjies. Stallis tika nojaukts 2005. gad, kad tika rekonstruta dzvojam ka un t viet uzbvta ldzga ka, kuru varam vrot vl odien. Rodas maldgs priekstats, jo tagad stallim ir divi mezonni un centr vienstva izvirzjums. Tau zirgu galvu

~30~

marts-aprlis, 2010

Ja Zilgalvja foto

Ja Zilgalvja foto

Ja Zilgalvja foto

ARHITEKTRA
radies vairk tagad ts ir etras katra mezonna logailas abs puss. Lai vai k, informcija, ka eit atradusies zirdziu mjvieta, ir gstama.

Morberga vasarnc Jrmal

Zirga galvas atveidojumus stau fasds atradsim ar netlu no Rgas, un viena no tdm vietm ir pazstam bvuzmja un mecenta Kristapa Morberga vasarncas komplekss Jrmal, Dzintaru prospekt 52/54. Tas atrads neliel romantisk park, kur netrka baseina, strklakas un skulptru. K. Morbergs savu paumu Jrmal ieguva 1905. gad, bet ka celta 1882. gad. Divstvu koka karkasa konstrukcijs celts vasarncas apjoms ir asimetrisks, papildints ar neogotikai raksturgiem torniem, lodijm un torveida izbvi, kas ldzins viduslaiku dononam. Vasarnca ir apjomga celtu kompleksa sastvdaa. Zemes gabal atrodas ar 19. un 20. gs. mij celts zirgu stallis un ratnca, oranrija ar galeriju, pagrabs ar mkslgm pilsdrupm. Mints saimniecbas kas papildina respektabli ieejas vrti atbilstoi kas stilistikai. Izmantota lokveida arka, bet dekoratv risinjuma akcents ir skulpturls zirgu galvu atveidojums. 2008. gad tika pabeigta Morberga vasarncas kompleksa restaurcija (arhitektu birojs Konvents, arh. P. Blms un citi). Atjaunots ir kompleksa rjais vsturiskais izskats, k ar vasarncas greznais interjers, kas tapis laika posm no 1880. gadiem ldz pat 1920. gadiem.

Stallis Rg, Valdemra iel 7, 2010. g. foto.

Latvijas muis
Daudzus interesantus piemrus atradsim ar Latvijas muis, kur gandrz ikvien atrads stallis. Viena no tdm ir Preiu muia. T no 1866. ldz 1872. gadam bija angu tirgotja J. H. Fridriksa paums. Jauno, odien gan drups redzamo pili projektjui arhitekti G. ahts un A. Beleckis.2 Preiu pils datta ar 1836. gadu3 un t paplainta 1860.1865. gad.4 Preiu pils celtniecbas gaita bija ievrojams notikums ne tikai tlaika Latgales kultras dzv. Ap 1875. gadu Preiu pils kopskatu no pagalma puses atainojis pou mkslinieks N. Orda, kur savos zmjumos biei pievrsies muiu arhitektrai, galvenokrt Baltkrievij un Polij. 1883. gad Preiu pili, izceot ts gleznaino siluetu un apkrtjs ainavas pirmatnjo krumu zmjis mkslinieks F. Bozovskis, kura darbs ievietots izdevum Biesiada Literacka.5 Ne mazka vrba, k mintajai pilij, tika pievrsta stallim, kas bija apvienots ar kti. ka btb bija monumentla un ts atraans vieta denskrtuves mal oti nozmga muias centra un parka

ainavas uztveres zi. Ts gleznieciskie apveidi atspoguojs dens virsm un bija baudmi katr gadalaik ar dadm noskam no pils logiem. ku, kuru pamat veidoja oti gar, ar stvu divslpju jumtu segts apjoms plastiski uzirdinja trs simetriski krtoti rizalti ar gotiskiem zelmiiem. To stros atrads torveida izbves, bet sienm bija izmantots tradicionls bvmaterils laukakmens ar sku embu iespiedumiem jav. Centrl rizalta fasd pirm stva lmen atrads trs ailas, no kurm vidj bija platka. Virs tm trs pusloka profiltu dzegu ieskvum bija likti kok darinti zirgu galvu atveidojumi. Tie vl itin labi, lai gan laika zoba bojti, bija redzami 1980. gados, kad raksta autors apsekoja minto pieminekli. Tagad stvoklis ir krietni pasliktinjies, un nav zinms, cik ilgi vl interesentiem, staigjot pa muias parku, bs iespjams aplkot o izzdoo kultras pieminekli. Zirga galvas atveidojumu atradsim ar Remtes muias staa fasd. Ja Preios zirga galvas darintas no koka, tad bvniekiem Remt ts labpaticis veidot no javas, kas ar veiksmgi izdarts. Zirga galva atveidota profil, apveida iermjum un atrodas abs puss centrl rizalt, kuram ir klasisks trsstra frontons, divm ailm.

Remtes muias stallis. 2008. gada foto.

Preiu muias stallis un kts. 1980. gadu foto.

Saglabt nkamajm paaudzm

Nereti zirgu galvas attlojums saimnieciska rakstura bvs 19. gs. otraj pus sastopams ar rpus Latvijas. Viens no piemriem ir stallis Kreifordas mui Skotij (Crawford priory), (19. gs. otr puse). Dzvnieka galvas atveidojums uzlikts uz ailas slgakmea. Jpiebilst, ka aj kompleks atrads ar kalpotju mjvietas un saimniecbas telpas. Tau informcija par s kas funkciju bija skaidri nolasma. marts-aprlis, 2010

Dai aplkotie piemri auj secint, ka zirgu galvas atveidojumi stau fasds, k Rg, t muiu apbv bija populri ldzs citiem, eklektisma stila fasu dekoratv risinjuma elementiem. o stau saglabana nkamajm paaudzm ir aktuls msdienu sabiedrbas uzdevums.
1 2 3 4

Caune M. Rgas pils. Rga, 2001. 155. lpp.

Aftanazy R. Materialy do dziejow rezydencji. Warszawa, 1987. T. IIIA. s. 295.

Aftanazy R. Op.cit.-s. 295.

Manteuel G. Terra Mariana: 1186. 1888. Reproduktionen des von den Rom. Katholiken hiesiger Provinzen Sr Heiligkeit Leo XIII. Zum Jubilaum 1888. Dargebrachten Album. Riga, 1903.-T.III. -S. 35.
5

Biesiada Literacka. 1884. T. 1. s. 54

~31~

Ja Zilgalvja foto

Ja Zilgalvja foto

Ja Zilgalvja foto

FOTOKONKURSS

Zirgi un citi zvri

Pateicamies lastjiem par iesttajm fotogrfijm! Tikai ne vienmr varam publicanai izvlties ts, kuras ldzs labkajm ir tikpat interesantas, jo to izmrs ir prk mazs (ldzu, stiet mums bildes, kuru izmrs ir aptuveni 1 MB). Protams, ms atkal iepriecinja emociju daudzveidba, un to ceram sagaidt no jums ar turpmk. Nkam konkursa tma Pavasaris nk... Ldzu, stiet savas fotogrfijas uz elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.lv ldz 9. aprlim. Labkos attlus publicsim nkamaj numur.

1.

1. 2. 3. 4. 5. 6.

Dace Grnia. Draudzba no attluma... Gundega Krgere. Mans lielais draugs. Laura Virubka. Drtijai lieli brnumi. Luze Rukne. Lote, Nora un Dancis. Paula Zaaiskalna. Vaife un Tims. Ieva Grnberga no Puzes pagasta. Eliass un Piuks lieli draugi. 7. Natlija Silia. Labi draugi. 8. Sintija Varnovska. Kdam saruna iet bezjdzga... Riards un Glorija. 9. Jnis Celmi. Bgam, ms apds... 10. Katrna Rone. Kur te galvenais?

2.

4.
~32~

3.
marts-aprlis, 2010

FOTOKONKURSS

5.

6.

7.

8.

9.

10.

marts-aprlis, 2010

~33~

ZIRGAUDZTJIEM

Latvijas Zirgaudztju biedrbas 2009. gada vrtanas prskats

Sagatavoja Anna Veidemane

Vaislas rzei
2009. gad pc entisks kvalittes novrtti 122 rzei, no tiem 110 vrtti pirmaj pusgad, bet 12 otraj pusgad. Vrtti tiek rzei, kas ieguvui vismaz 49 punktus eksterjera vrtjum un kam 2009. gad dzimui vismaz 3 kumei un/ vai ir 3 grsnas ves. Pc iru sastva:
irne Latvijas irnes sporta tipa Latvijas irnes braucam tipa Holteinas Du siltasiu Vestfles Oldenburgas Nderlandes jjamzirgu Zviedru siltasiu Hanoveras Poniju iru Arbu pilnasiu Angu pilnasiu Tranes Amerikas rikotju 1 65 11 14 6 2 4 1 1 1 8 2 1 5 1 2 131 16 78 20 3 13 1 2 8 2 1 6 1 3 247 34 60 26 10 13 2 3 3 29 6 2 37 3

Corlasine (Corlensky G), audztjs SIA Zviedru Birzes zirgi, panieks SIA Kurzemes sklas.

un Du siltasiu rzeiem, ko izmanto lielajs zirgaudztavs, kur kumeus plno laik no janvra ldz martam, attiecba starp iegtajiem un plnotajiem kumeiem ir ldzga.

Paskaidrojumi: 1. rzeu skaits, 2. Dzimui kumei 2009. gad kop, 3. Grsnas ves 2009. gad. Visplak vaisl ir izmantoti Latvijas irnes sporta tipa rzei, tomr attiecb pret rzeu skaitu iegto pcncju (1,99) un grsno vju (3,7) skaits nav pai liels, jo Latvijas irnes rzeus izmanto galvenokrt nelielas saimniecbas. Holteinas irnes rzei tiek izmantoti intensvk, iegti 5,6 pcncji no viena rzea un konstattas vidji 4,2 grsnas ves. Visintensvk lecinanai 2009. gada sezon izmantots Tranes rzelis Paezano (panieks Dagnija perberga), jo savu vaislas darbbu tas veicis Lietuv, Nemnas zirgaudztav (31 grsna ve). rzelis ar vislielko iegto kumeu skaitu ir Levantos I (3 Vtolu stai) ar 19 iegtiem un 21 plnotu kumeu. Dzimuo kumeu un grsno vju skaits neliecina par iegto kumeu skaitu 2009. gad un plnoto kumeu skaitu 2010. gad, jo lielk daa rzeu vrtti 2009. gada pirmaj pusgad, kad daa attiecg gada kumeu vl nebija dzimui vai reistrti. pai tas attiecas uz Latvijas irnes rzeiem, jo neliels saimniecbs kumeus parasti plno vlk. Holteinas
~34~

Kumei
2009. gad veikta 350 kumeu vrtana. Kumeus vrt pc etriem kritrijiem, katru 10 ballu sistm: 1) Izcelans un tipiskums; 2) Eksterjers; 3) Gaitas; 4) Kopjais iespaids. Maksimlais iegstamais punktu skaits ir 40. Visaugstko vrtjumu samui kumei Ledara un Likra no Levantos I (38 punkti, abas no 3 Vtolu staiem) un Steisija no Surprise (38, Zirgaudztava Kocni), Cananero no Corall (37, 3 Vtolu stai), Lepado no Levantos I (37, 3 Vtolu stai). Augsto 36 punktu vrtjumu samui kumei Almavira no Aromta (Horse LA, Zilupe), Bernadett no Bazilio (Anita Blauberga, Rga), Carmelita no Coleo (V. Bamakovs, Mkokalna pag.), Cagrija no Colins (Juris Zalns, Vietalva), Cornado no Corall (3 Vtolu stai), Greisa un Gur no Gautljra (Zirgaudztava Kocni), Gvidons Juniors no Gvidona (R. Mikuevska, Drusti), Lervija, Lekad un Laifer no Levantos I (3 Vtolu stai), Radomir (Horse LA) un Ria (T. embele, Maltas pag.) no Radianta, Kar no Stolpegaardens Castello (Saldus JSS), Charvell (Akmelauki, Zilupe), Chevers (V. Bamakovs) un Chikoda (T. embele) no Chicos Son, Licoretti (Zviedru Birzes marts-aprlis, 2010

zirgi, Kurmene) no Bleisbergs Liwius, Prescott (R. Krmi, Kurmene) no Pedro, k ar 4 kumei, kas iegti mkslgs apskloanas ce no rvalstu rzeiem. Labkais braucam tipa kume Emets no Oldenburgas vec tipa rzea Emir (34, Pilssta, Stmerienas pag.) un Maira un Mirta no Muskata (34, 3 Vtolu stai). Veiksmgi sevi k vaislas rzelis pardjis z/s Akmelauki jaunais rzelis Chicos Son, kuram ogad dzimui pirmie pcncji. No 4 iegtiem kumeiem 3 ieguvui 36 punktus un 1 35,5, kas kopum dod augstko vidjo vrtjumu 35,9 punktus. Labi novrtti ar Latvijas irnes rzea Kaprio (Akoti, Blomes pag.) 35,25, Rubin Class (Aija Butne) 35,5 punkti, bet no abiem iegti tikai 2 kumei. SIA Zirgaudztava Kocni Latvijas irnes rzea Gaultjra pcncji vidji 34,7 punkti no 7 kumeiem. Joprojm labus rezulttus uzrda Vestfles rzelis Pedro (R. Krmi) vidji 34,4 punkti no 8 kumeiem. Vcij atzt un augsti vrtt Holteinas rzea Levantos I pcncji samui vidji 33,7 punktus, lai gan vairki kumei ir visaugstk novrtto skait. rzelis izmantots 6 saimniecbs ar dadu vju kvalitti, tpc kumeu vrtjums vari no 30 ldz 38 punktiem. Lai iegtu objektvu rzea vrtjumu pc kumeu kvalittes, rzeli vajadztu izmantot vairks saimniecbs un iegt iespjami daudz kumeu. Visvairk

Daces trausas foto

ZIRGAUDZTJIEM
novrtti kumei 2009. gad ir rzeiem Levantos I (17), Serrano IV (12, H. Herbst, Dundagas pag.) un Centuryo (11, Agrorma Trvete). Pc pirm kritrija izcelsmes visaugstk novrtti Miro Rolex (9,3), Latango (9,25) Surprise un Pedro (9,1), Radianta, Liverpu, Kaprio un Patrika (9) punkti. aj kritrij vr emta tiek ar ves izcelsme un entisk vrtba. Eksterjera zi izceas Chicos Son (9,13), Gaultjrs un Kaprio (9) pcncji. Vislabks gaitas ir uzrdjui Chicos Son (8,8), Rubin Class (8.75), Latango un Donnerbube (8,5), Pedro (8,4). Saldzinot vrtjuma rezultti ir zemki nek prjie. Kopjais iespaids visaugstk novrtts Chicos Son, Muskata un Kaprio (9), Gaultjra (8,8) un Latango (8,75) pcncjiem. Novrtti ar 22 poniju iru kumei. Iegti vrtjumi 30-33 punkti. Augstko vrtjumu 33 punktus ieguvis Latvijas sporta ponijs Albano (J. Kurstis, Saulkrasti) no Igaunijas ponija Alberta un etlandes ponijs Paula (z/s Liepas, Vecumnieku pag.) no A.S.Pluto. Pc Latvij audzto rikotju iru ciltsdarba programmas novrtti 4 rikotju iru kumei. Augstko vrtjumu ieguvis Krievu rikotju irnes kume Cigars (Lielie Oi, Pumucova) (33) no Ameriku rikotju rzea Clever Slybowl. 58 (Akmelauki) (60 punkti). Braucam tipa jaunzirgiem lku un brv lciena tehnikas vrtjumu var aizstt ar labdabguma un temperamenta vrtjumu, k rezultt maksimlais punktu skaits tad ir 60 punkti. Kop novrtti 24 braucam tipa jaunzirgi. Labkie braucam tipa jaunzirgi: Renegts Vallo no Rendija (56,5, rija Krklia, Salaspils l/t), Valsis no Vivata (55, G. A. Kornets, Cesvaine) un RocknRoll no Rendija (54,5, rija Krklia) un Gaisma no Matriks (54,5, Dz. Dzrve, Litene). Pc pirm kritrija izcelans un tipiskuma augstko novrtjumu 10 balles ir samui Cappuino, Codija un Cristls no Cattio, Colton no Corall, Gahoko no Gaultjra (Zirgaudztava Kocni), Gabeicia no Grand Libero (S. Putnia, Mrupes pag.), Lorasine no Louis J, Corlasine no Corlensky G (iegta mkslgs apskloanas ce) abas Zviedru Birzes zirgi. ar izteikti labu sou gaitu vrtjumu, un ar iepriekjo gadu pcncji ar pankumiem start iejd. Sou gaita kopum augstk novrtta iejdes tipa rzeu pcncjiem. Izcila riku gaita ar novrtjumu 10 balles ir tikai Corlasinei no Corlensky G., 9 balles ieguvui Kvartet no Calliano (Akmelauki), Dubaija no Don Weltmeyer, Lurdese no Lagerfeld, Land Great no Le Cowando (visi Agrorma Trvete), Lahti no Liverpu (Akmelauki), Rainbow no Regresa (M. Agulis, Remtes pag.), Alhimija un Amadeus no R. Adermie 58 (Akmelauki), k ar 7 jaunzirgi no Levantos I. Ar riku gait daudz augstks vrtjums ir tiei iejdes tipa rzeu pcncjiem. Vislabko lku gaitu uzrdjis Amadeus no R.Adermie 58 (Akmelauki) 9,5 balles. 9 balles ieguvui Colton, Calve un Cumir no Corall, Lekot, Lenar un Leroj no Levantos I (3 Vtolu stai), Adler no R. Adermie 58 (Akmelauki), Corlasine no Corlansky G. Vislabk lciena tehnika konstatta Corlasinei no Corlensky G 10 balles. 9 balles Karismai no Calano II (E. Bria), Fina Happy un Falko no Fidelio WE5 (I. Zaula, Kocnu pag.), Glancei no Grand Libero (Agrorma Trvete), Piloventai no Pilot-K (R. Krmi, Kurmene), Adler no R. Adermie 58 (Akmelauki), Baniki no Indoctro (A. ee, Rga). Visvairk novrttu jaunzirgu 2009. gad ir rzeiem Levantos I (25), Cattio un R. Adermie 58 (12), Corall (10). Novrtti ar 17 poniju iru jaunzirgi. Augstko vrtjumu 56 balles ieguvis Zviedrij dzimis Velsas ponijs Moravikens Malibu (Zviedru Birzes zirgi), kas ir sertificts ar k vaislas rzelis. Otraj viet cits Velsas ponijs Moravikens Black Velvet (Medruvas-1, Garkalnes nov.; ar sertificts) ar 55 punktiem. Velsas ponijiem saldzinjum ar etlandes un Igaunijas ponijiem ir labkas darbaspjas, lielks izmrs, un tie piemrotki sportam.

Jaunzirgi
2009. gad veikta 372 jaunzirgu vecum no 2 ldz 4 gadiem vrtana pc darbaspjm. Kumeus vrt pc 7 kritrijiem, katru 10 ballu sistm: 1) Izcelans un tipiskums; 2) Izmri; 3) Eksterjers; 4) Soi; 5) Riki; 6) Lki; 7) Brv lciena tehnika. Maksimlais iegstamais punktu skaits ir 70. Visaugstko vrtjumu 68 punktus samusi divgadg ve Corlasine no Corlensky G (iegta mkslgs apskloanas ce), kas pieder SIA Kurzemes sklas, bet dzimusi saimniecb Zviedru Birzes zirgi. Augstu novrtti ar Cappuino un Cristls no Cattio (62, Zirgaudztava Kocni), Krta no Kavello (Prle Strauta, Mlpils), Louissanti Spin no Louis J (Zviedru Birzes zirgi), Codija no Cattio (61, Zirgaudztava Kocni), Korida no Kivi (J. Menieks, ekava), Colton no Corall, Lekont no Levantos I (60,5, abi 3 Vtolu Stai), Karisma no Calano II (E. Bria, Mlpils), Donner Dance no Ddeja (A. Cukermane, Ogre), Lurdese no Lagerfeld (Agrorma Trvete), Ludis no Levantos I (3 Vtolu stai) un Adler no R. Adermie

Chevers (Chicos Son), audztjs V. Bamakovs, paniece A. Blauberga.

Pc izmriem augstko vrtjumu ir ieguvui diezgan daudzi jaunzirgi, kas atbilst vlamajiem izmriem sav vecum. Izceami ir rzei Colins un Hasans, kuru visi pcncji ieguvui maksimlo vrtjumu aj kritrij, bdami gan pietiekami lieli, gan masvi. Ar 10 ballm eksterjera vrtjum nav novrtts neviens jaunzirgs, vistuvk maksimlajam vrtjumam ir izcil divgadniece Corlasine ar 9,5 punktiem. Vislabko sou gaitu ir uzrdjis Ludis no Levantos I (10 balles). Belladora no Bastejs (M. kapare, Rundle), Cumir, Corte un Cogite no Corall (3 Vtolu stai), Donner Dance no Ddeja (A. Cukermane), Derba no Donnerbube II (A. Bokuma, Dundagas pag.), Etde no Eksperts (Dampnieki, Variu pag.), Konkurence no Kolibri (Agrorma Trvete), Lurdese no Lagerfeld (Agrorma Trvete), Linkolns no Louis J (Agrorma Trvete), Corlasine no Corlensky G, k ar 8 jaunzirgi no Levantos I (9). Levantos I 2007. gada pcncji izceas marts-aprlis, 2010

Daces trausas foto

rzeu sertikcija
2009. gada pirmaj pusgad sertificti 5 rzei, bet otraj pusgad 19 rzei. LZB rkot publisk rzeu skate notika 7. novembr Trvetes zirgaudztav un ts laik viendos apstkos tika sertificti 10 rzei, vrtjot to darbaspjas un eksterjeru. Kopum sertificti 14 Latvijas irnes sporta tipa, 3 Latvijas braucam tipa, pa vienam Nderlandes jjamzirgu, Angu pilnasiu, Tranes, Zangersheides, Velsas poniju, etlandes poniju un vietjo poniju irnes rzelis.

~35~

ZIRGAUDZTJIEM

Latvijas irnes zirgu audztju asocicijas 2009. gada prraudzbas dati

Sagatavoja Aija Luse

Kumeu vrtana
Pc 2004.-2009. gada ciltsdarba programmas nosacjumiem kumeam vrt etras pazmes: a) Izcelans; b) Eksterjers, ermea proporcijas; c) Soi, riki, lki (tiek novrtti ar vienu kopju atzmi); d) Kopjais iespaids. Katru pazmi vrt 10 punktu sistm. Maksimlais iegstamo punktu skaits ir 40 punkti.
2009. gad novrtto kumeu skaits Vidjais vrtjums Zemkais vrtjums Augstkais vrtjums 161 31,1 30 39
LZAA foto

un prbaudot darbaspjas. eksterjera vrtjums 2009. 49 punkti pc 7 pazmm. minimlais vrtjums bija punkti pc 4 rdtjiem.
2009. gad serticto rzeu skaits 8 Vidjais vrtjums Zemkais vrtjums Augstkais vrtjums

Minimlais gad bija Darbaspju vismaz 28

1 49,5 49 52 2 32 31 34

Paskaidrojumi: 1. Eksterjers, 2. Darbaspjas

Pc pcncju prbaudtie rzei

kvalittes

Pc kopvrtjuma labk novrtto kumeu tvi Centesimo HL279, Calvados 87 WE3, Avellynus, Franks L1696, Sultans LS1591, Gastons L1657, Puaro.

Jaunzirgu darbaspju prbaudes

Jaunzirgu darbaspju prbaudes veic testanas rezultt. Testanu veic irnes zirgu audzanas organizcijas izveidota sertifictu vrttju komisija trs cilvku sastv. Katrs dzvnieks tiek novrtts pc via gaitas kvalittes soos, rikos, lkos un lciena tehnik. Katru gaitu un lciena tehniku vrt 10 punktu sistm. Maksimlais iegstamo punktu skaits sporta tipa jaunzirgiem ir 40 punkti. Braucam tipa jaunzirgus vrt pc 3 rdtjiem sou, riku gaitas kvalitte,

labdabba un temperaments. Maksimli iegstamais punktu skaits 30. Rikotju iru jaunzirgus test skrejce vai pajgu braukanas laukum, prbaudot sou, riku gaitu kvalitti, izvrtjot truma/ laika rezulttu vai pajgu braukanas shmas rezulttu. Maksimlais iegstamo punktu skaits 30. Iegtie testanas rezultti tiek apkopoti un iesniegti irnes zirgu audzanas organizcij, kas veido datu bzi katram irnes zirgam. Uz iegto datu pamata rina darbaspju indeksu un ciltsvrtbas indeksu vaisliniekiem.
2009. gad prbaudto jaunzirgu skaits 186 Vidjais vrtjums Zemkais vrtjums Augstkais vrtjums 1 2 3

Iegtie rezultti par vaislas rzeu pcncju darba kvalitti tiek apkopoti un analizti, nordot konkrt vaislas rzea novrtto rzelu, vu un visu novrtto pcncju vidjo darbaspju indeksu un vietu saldzinjum ar citiem vaislas rzeiem. Nozmgs vaislas rzeu kvalittes rdtjs ir intervls starp jaunzirgu labko un sliktko darbaspju indeksu. Tas parda cik viendabga ir novrtto pcncju grupa. Analizjot vaislas rzeu kvalitatvos rdtjus attiecb pret populcijas vidjo rdtju, tiek noteikts vai novrttais vaislas rzelis ir pazmju uzlabotjs vai pasliktintjs.

27,55 21,3 22,6 24 34 17 24 19 29,5

Pc darbaspjm vislabk novrtto jaunzirgu tvi Aromts HL265 (33.9 balles), Kivi LS1693 (32,5), Disputs L1539 (>31), Donnerbube II HN251 (>31), Spartacus (>31).

LZAA foto

Vaislas rzeu sagatavoana serticanai un serticana

Jaunos vaislas rzeus prbauda viendos apstkos vrtjot eksterjeru marts-aprlis, 2010

Vaislas rzeu skaits 2009. gad 54. Augstkais novrtjums 61. Zemkais 49. Vidjais 52,2. Lielkais 2009. gad dzimuo kumeu skaits vienam rzelim 12, mazkais 1. Lielkais 2009. gad grsno vju skaits vienam rzelim 16, mazkais 3.

~36~

LZAA foto

Paskaidrojumi: 1. Sporta tipa jaunzirgiem, 2. Braucam tipa jaunzirgiem, 3. Rikotju iru jaunzirgiem.

VETERINRIJA

Zirga sirds un asinsrites sistma

Izmantoti materili no vcu urnla St. Georg

kurvja da tres ldz sests ribas augstum. Siltasiu zirg plst vidji 40-50 litru asiu. Asinis nogd dzvbai nepiecieams vielas un barbas vielas visiem orgniem un novada prom sru vielas, kas rodas vielmaias rezultt. Asinis sastv no idrs pamatvielas asins plazmas un taj esoajm nm.

Asinsrites sistma ir slgts un plai sazarots asinsvadu tkls, pa kuru neprtraukti plst asinis. Sistmas centrs ir sirds. Sirds neprtraukti skn asinis cauri asinsrites sistmai. Siltasiu zirga sirds sver vidji trs kilogramus. aj sistm ir ietverta ar liesa, kas organism kalpo k liela asins krtuve. Zirga liesa ir aptuveni 50-60 centimetrus gara un teju divus kilogramus smaga. Visi ermea orgni un audi saskaras ar asinsvadiem un tiek apgdti ar asinm. Tikai acs radzen un loctavu skrimos nav asinsvadu, ar barbas vielm tie tiek apgdti, pateicoties difzijai (vielu izvadei cauri apvalkam). Ir divu veidu asinsvadi: vnas un artrijas. No sirds prom vedoie asinsvadi ir artrijas, savukrt uz sirdi vedoie asinsvadi ir vnas. Artrijs plst ar skbekli bagtintas asinis, vnas savukrt transport asinis, kas satur maz skbeka, bet daudz ogskbs gzes. Preju no artrijm uz vnm nodroina rkrtgi smalks asinsvadu tkls, kurus dv par kapilriem.

Asinis k transportldzeklis

limfoctiem, monoctiem). Leikocti veic svargu lomu slimbas ierosintju likvidan. Baltie asinsermeni tos izncina, uzscot atliekas. pai tad, ja ir bojti ermea audi, rodas strutas. Asins pltntes (trombocti) rosina recanu asioanas gadjum. Brcs tie sadals, asinis sarec.

Limftisk sistma
Limftisk sistma ar ts limftisko idrumu ir otra ermea sistma, kas novada idrumus. Taj esos limfas nas spl btisku lomu antiermenu veidoan un strauji vairojas, ja ermenim jpretojas infekcijai vai pc vakcincijas. Limfas nas paldz ermenim atpazt sveas vielas. Imunittes procesu ietvaros ts veicina noteiktu antiermenu raanos. Izir divu veidu limfas nas: Blimfoctus un T-limfoctus. Tie atrodami lielkoties limfas audos, limfmezglos, lies un tievs zarnas gotd.
Kakla artrija

Asinis satur dada veida nas:

Sarkanie asinsermeni (eritrocti) pieir asinm to sarkano krsu. Hemoglobns slaicgi piesaista skbekli, k ar ogskbo gzi un novada tos vis ermen. Baltie asinsermeni (leikocti) darbojas k organisma veselbas policija. Tie ir bezkrsaini. Leikocti veidoti no dadm sastvdam (granuloctiem,

Svargks artrijas un vnas

Plauu artrija Aorta Plauu vna Jga vna

Vrstui un kambari
Tpat k citiem dzvniekiem, zirga sirdi klj smalks apvalks, t saukt sirds somia. T satur pavisam nedaudz idruma un noklj visu sirds virsmu. Pati sirds sastv no kreis un lab priekkambara, un no kreis un lab kambara. Katras puses priekkambari un kambari savstarpji savieno pai vrstui un nosldzjmehnismi. Visas ermea asinis tiek savktas ar lielo asinsvadu paldzbu un ieplst labaj priekkambar. No turienes asinis tiek ieskntas labaj kambar; tas savukrt novada skbekli maz saturos, bet ar ogskbo gzi bagts asinis uz plaum. eit notiek gzu apmaia, un asinis tiek bagtintas ar skbekli. No plaum asinis nonk kreisaj priekkambar un tad tlk kreisaj sirds kambar. Kreisais sirds kambaris ieskn asinis galvenaj asinsvad aort, kas sadala asinis pa saaurintiem asinsvadiem un tdjdi apgd ar asinm visu ermeni. Miera stvokl is process notiek 32 reizes mint. Palielintas slodzes gadjum is skaitlis var vairkkrt palielinties, ko nosaka nepiecieamba apgdt orgnus. Sirds muskulim ir paam sava nervu sistma, kas nodot impulsus muskua kontrakcijm (savilkanai). Zirga sirds atrodas apakj kru

Aizmugurj dob vna Augstilba vna

Kakla artrija Kakla vna Pleca artrija Kreisais sirds kambaris Pleca vna Labais sirds kambaris

Kjas vna

Kjas artrija

Sirds no rpuses
Labs sirds puses apasioanas vads Lab sirds austia Labais sirds kambaris Lab sirds kambara mala Aorta Kreis sirds austia Labais priekkambaris Iedobe starp sirds kambariem Kreis sirds kambara mala Kreisais sirds kambaris Sirds galotne

Sirds rsgriezum
Priekj dob vna Aorta

Plauu vnas

Kreisais priekkambaris Sirds vrstui

Sirds vrstulis Labais sirds kambaris

Kreisais sirds kambaris

marts-aprlis, 2010

~37~

PIEREDZE

Zirgs nemaz nav drosirdis

Inese Ruskule

Problma
Skum vajadztu noskaidrot, no k zirgs patiesi baids. Cilvkam, kur strd ar zirgu, jvro, kas ir baiu clonis. To var atklt tikai tad, ja pavadt kop ar zirgu saldzinoi daudz laika. Zirgs var baidties gan no citiem dzvniekiem, gan lieliem, skau radoiem mehnismiem. Kpc zirgi baids no priekmetiem, kas mums pierasti? Izskaidrojums pavisam vienkrs, tie zirgiem ir jaunums. Cilvki apzins, ka priekmets neko aunu nenodars, tau zirgam nav tdas sajtas, ja ms vien tam nepaldzam. Zirgs ir bara dzvnieks, un tas nozm, ka tam jau no paas brnbas ir ieprogrammts no visa jaun jbaids, tpc labk neko neptt, bet tlt skriet projm bez atskatans, ja vajag, ar aizsargties ar zobiem, priekkjm un pakakjm.

2. Esiet gatavi zirga aizsargreakcijai, nesteidzieties, rkojieties pacietgi un miergi, kamr zirgs apskata jauno priekmetu; 3. Uzlavjiet vai uzcienjiet zirgu ar kdu gardumu, ja tam izdevies izpildt jsu uzdevumu, un nesodiet to instinktu izpausmju d. Protams, te jatir instinkti no zirga nevlans sadarboties ar cilvku; 4. aujiet zirgam apskatt sveo priekmetu no vism pusm. Miniet zirga uzmanbu koncentrt uz objekta iepazanu, lai tam nezustu interese par to; 5. Katru du pieradinanas treniu atkrtojiet vairkas reizes. Ja visu darsiet pareizi, ar katru reizi bailm vajadztu mazinties; 6. Stviet pc iespjas tuvk priekmetam un dodiet maksimli daudz laika zirgam to izptt; 7. Esiet pret zirgu prasgi, bet ne agresvi noskaoti; 8. Atcerieties lai gtu pankumus, zirgam juzticas pilnb, k ar jsaprot jsu noteiktie uzdevumi aj gadjum nebaidieties un esat dros!
Pareizi apmcts zirgs no jauniem priekmetiem ne tikai nebaids, bet ar laimarts-aprlis, 2010

Risinjumi
Jo vairk zirgs redz ikdien, jo vieglk tas uztver vl neredzto un pkas kustbas. Lai stabiliztu zirga psihi, mkslgi jveido ietami draudoas situcijas, prliecinot, ka tas nav dzvbai bstami, un, atkrtojot das situcijas, vairkkrt jmierina zirgs ar savu balsi un glstu. Ja visu darsiet pareizi, drz zirgs jums sks uzticties, bailes mazinsies, jo dzvnieks redzs, ka kop prvarat nedros situcijas. Tau, lai neizraistu pretreakciju, iegaumjiet sekojous padomus: priekmetiem brvi un bez vardarbgiem pamieniem (sitieni, kliedzieni u. c.);
~38~

1. Iepazstiniet zirgu ar jaunajiem

Briesmgais priekmets

ku paiet tiem garm, tos pat neievrojot. Piemram, lai mazintu zirga bailes no lietussarga, atveriet lietussargu un nolieciet to uz zemes, vlams, viet, kur nav vja. aj gadjum zirgs jtur kord, lai tas vartu brvi aizbgt no priekmeta. Bet, lai neaizbgtu pavisam. Tad, kad zirgs, iespjams, bs priekmetu apostjis, paemiet lietussargu roks un pakustiniet to. Zirgu nedrkst ciei turt kord. Nkamais posms - atveriet un aizveriet lietussargu zirga skatiena priek. Apmcba jatkrto vairkas reizes. Pie briesmgiem priekmetiem pieradints zirgs tos uztvers miergk ar sacensbu laukum. Biei vien sacensbs ir vl drausmgka radba karogi. dos gadjumos ieteicams uzvilkt karogu mast vai krt uz laukuma, bet ne augstu, lai zirgs, ejot zem t (protams, ka ds uzdevums zirgam varbt oti grts un pat neizpildms), pieskaras karogam. Pc vairkm karoga un zirga saskarsmes reizm bailm vajadztu mazinties, jo zirgs prliecinjies, ka tas neuzbrk. Atslodzei gan zirgiem, gan ar jtniekiem noderga vartu bt splans ar bumbu aplok. Tas ir lietderg savienojums ar patkamo. Ripojoa vai lidojoa bumba paldz zirgam pierast pie da veida priekmetiem. Tad ar jutsieties daudz drok, braucot pajg vai jjot gar laukumu, kur cilvki spl futbolu, basketbolu vai kdu citu spli ar bumbu.

Nadnas Zavadilikas foto

Jau izsenis viens no btiskkajiem uzdevumiem ar zirgiem saisttiem cilvkiem ir bijis tiem iemct prvart bailes. Viens no zirga instinktiem ir tieksme izvairties no rpasaules draudiem. Nezinmais dzvniekam saists ar briesmm. Ikvienu jauno priekmetu zirgs vispirms aposta, aptausta ar lpm. Tau redzams, ka zirgs s izptes laik ir sasprindzis, t kjas ir gatavas bganai un aizsardzbai. Par to, cik liel mr zirgs baidsies, izpildot msu noteikto uzdevumu, esam atbildgi ms pai. Protams, ir zirgi, kas baids vairk, un tdi, kuri jau no kumea vecuma ir sti drosiri, tau di gadjumi ir reti. Ko dart, ja msu draugs baids no ikviena svea priekmeta, un tpc ms nevaram sasniegt savus mrus?

PIEREDZE Skaa
Pc sou skaas zirgs atpazst savu kopju. iet, reizm erras, kurs ved auzas, t grab, ka zirgi var no bailm ierauties boksa str, tau t nav. Jo zirgam grabo skaa asocijas ar patkamo un gargo auzm! Tau ir skaas, kas zirgam iet griezgas un nav pieemamas visu mu. Tpc stall vai mana ieteicams ieslgt radio, lai zirgs pierastu pie mzikas skam, jo msdiens neviens no paskumiem nav iedomjams bez ts atskaoanas. Pirms gada pati biju iesaistta uzdevum, kad zirgam bija jpiedals koncerta atklan. Divrios iejgt zirga uzdevums bija arn Rga noiet gar skatuvi, pie kuras atrads divi oti jaudgi skaas pastiprintji. Cilvku uzdevums realizt ieceri bez starpgadjumiem. Pats trakkais, protams, bija jaudg skaa. Zirgs tika atvests uz koncertzli vairkas stundas pirms koncerta. Ieejot arn, zirgam nebija nekdu negatvu reakciju. Bet, kad sks mkslinieku minjumi, zirgs kuva nervozs, jo pai, ejot garm skaas pastiprintjiem. Zirgu ilgstoi vadjm pa zli, lai tas pierastu gan pie skaas, gan pie cilvkiem, kuri to veda, jo saimnieces nebija klt. Viss beidzs veiksmgi. Tau tikai tagad saprotu, ka galvenais pankuma kritrijs bija zirga spja uzticties cilvkiem, jo viss prjais tam bija sves. Otrs kritrijs - cilvka spja pardt zirgam, ka nav nek dzvbai bstama. problma ir braucamajiem zirgiem, tpc gandrz pirmajam jautjumam, kad cilvks prk zirgu, btu jbt vai tas nebaids no manm? Protams, ir daudzi iemesli, kpc zirgs vispr baids. Cits tpc, ka patiem bail, cits tpc, ka ar priekmetu kustbu asocijas kas negatvs, bet citam iet jautri ievilkt grv savu braucju. Piemrs dm situcijm vartu bt kds rikotju rzelis, kur nebaidjs no braucos tehnikas ldz brdim, kamr kds mikroautobuss (balt krs) neska signalizt pajgam. Ja tas btu standarta signls, varbt nekas slikts nenotiktu. Tau im mikroautobusam bija griezga signla skaa, kas pat braucjam griezs auss. Protams, pajgs pc signla atskananas nonca grv. Un tur pajgs pc tam atrads katru reizi, kad uz lielcea sastapa baltu mikroautobusu. Lai gan neviens no mikroautobusu vadtjiem vairs nesignalizja, zirgam da veida autotransports ita bstams. Protams, ar laiku zirgam bailes mazinjs, pateicoties prasmgai braucja rcbai. Vlams, lai jau kumea vecum zirgs redztu un iepaztu dadus transporta ldzekus. Bet, ja jums ir jau vecks zirgs, kas baids no manm, apmcbai jbt pakpeniskai, vispirms iepazstiniet ar neiedarbintu auto, tad to iedarbiniet, iesldziet gaismas, staigjiet gar rcou auto. Protams, ir zirgi, kuri joprojm turpina bties, jo pai tad, ja nenoskaidrojam baiu cloni. Bailgu zirgu apmcb ieteicams izmantot pieredzjuus zirgus, kas nebaids no transporta ldzekiem. Piemram, iejgtam zirgam ldzs piesien bailgko zirgu. Jatceras, ka zirgs ir bara dzvnieks, tas vienmr dars to, ko prjie.

Kustgi objekti
Visbiek problmas rada zirga bailes no tehnikas kustb. Sevii aktula

Un, ja pieredzjuais zirgs neleks grv, pc neilga laika ar bailgais to nedars. Iepriek mintie apstki nav visi, no k zirgi vartu bties, visu nav iespjams uzskaitt. Par zirgu baiu mazinanas rezulttiem esam atbildgi ms pai. Ja zirgs no kaut k baids, cilvks parasti dzvnieku mina nomierint ar balsi un glstiem, liekot saprast zirgam, ka bailes neeksist. Zirg cns bailes un zikre. Ja sveais priekmets vai btne nekustas, uzvar zikre. Aplama un rupja iejaukans zirga darbb var mazint t darbaspjas, radt asocicijas par neizprotamu iemeslu d nodartm spm, tdjdi padarot zirgu aizdomgu un pat aunu.

Vstule redakcijai
Vai var nort karieti?
Avzei Zirgu Pasts jaut Gunita J. no Rgas: - Vai Rg iespjams nort karieti vai citu pajgu veidu? Manam krustdlam vasar bs kzas, un ms vlamies jaunajam prim sagdt prsteigumu vizinanu zirgu pajg pa Vecrgu.

Uz o jautjumu ldzm atbildt z/s Traines stai panieci Annu Stafecku, kurai ir pieredze du pakalpojumu nodroinan. Via paskaidro: J, tas ir iespjams. Piedvjam interesentiem vizinanu pajg vlamaj viet. Msu paum ir etrvietga, vaja vienjga kariete, k ar droka. Iespjams iznomt ar 19. gadsimta skuma slgto, divvietgo divjga karieti. Ziem iespjama vizinana ar kamanm. Kzs un citos paskumos iespjams ar eskorts. Esam ar saviem zirgiem piedaljuies reklmu un kinofilmu veidoan (Rgas sargi, Irnas brni u.c.), prezentcijs, paskumos (kino filmas Velna kalpi 35. gadu jubilej, Siguldas 800 gadadienas paskum). Papildus informcija pieejama msu mjas lap www. sporthorses.lv vai pa tlruni 29242878.

marts-aprlis, 2010

~39~

Daces trausas foto

PADOMI

Braucam zirga iemaukti

www.pajugubrauksana.com

Iemaukti galvenokrt kalpo tam, lai zirga mut pareizaj viet noturtu mutes dzelzi. Tie sastv no vairkm dam, katrai no tm ir savs nosaukums un uzdevumi.

vai prk cieu piekauanos zirga acm. Acu klapju siksnas veidotas no viena das gabala, un ts ir plakanas, viegli padodas locanai. h) Acu klapes etrstra formas das gabali, kas pieti pie vaigu siksnm abs iemauktu puss. Klapju stri var bt nedaudz vai oti noapaoti neatkargi no formas, tm jbt saskaotm ar aizjga un pajga kopjo stilu. Jizmanto pietiekami lielas, etrstra formas, uz ru izliektas acu klapes ar metla ielikumu. Acu

Iemauktu daas

a) Acu klapju siksnu un splmaa sprdze neliela pusovlas formas sprdze, kas pieta pakaua siksnas vid ar nolku noturt acu klapju siksnas un splmani. b) Pakaua siksna parasti 33,5 cm plata. Pakaua siksna jliek tik tlu aiz ausm, lai autu tm brvi kustties, tpc biei t veidota anatomisk form. Siksnas abi gali sadalti divs das, pie kurm sprdz vaigu un ganau siksnas. c) Splmanis (vcu val. der Spieler) lielkoties ovlas vai karotes formas das gabals, kura uzdevums padart zirgu galvas no priekpuses ldzgas, ja zirgiem ir atirgas pazmes, vai nosegt kdu pazmi (tas ir nozmgi tad, ja tiek veidots divjgs). Splmani sprdz pie iemauktu pakaua siksnas. Biei uz t ir dekoratvi izuvumi vai apkalumi. d) Pieres siksna siksna, kas apem zirga pieri, un kuras galos ir cilpas, caur kurm ver pakaua siksnu. Uzdevums, kuru pilda pieres siksna nepieauj pakaua siksnas nosldanu uz leju. T nedrkst bt par garu vai par su. Ja pieres siksna ir par garu, t neizskats labi, tau, ja par su, prk daudz uz prieku tiek nobdta pakaua siksna, kas tdjdi trauc zirga ausm. Biei pieres siksnas tiek izgreznotas ar dtm. e) Pieres siksnas dte pieres siksnas rotjums. Ja izmanto dti, tai jbt saskaotai ar prjo aizjgu. f) Rozetes metla rozetes, kas piestiprintas pieres siksnas cilpu rpus. Senk uz rozetm izvietoja monogrammas, erbous vai krous. odien jebkdas formas rozetes bez paas nozmes kalpo k iemauktu rota. Divjgam paredztajiem iemauktiem iekpus rozeu nav, turpret vienjgam paredztajiem iemauktiem rozetes ir piestiprintas pieres siksnas cilpu abs puss. g) Acu klapju siksnas nelielas dakveida siksnas, kas piesprdztas pie iemauktu pakaua siksnas un pietas pie abu acu klapju augjiem striem. To uzdevums ir pareiz pozcij noturt acu klapes, nepieaut to izbdanos uz ru
~40~

a c

b f e d

j) Purna siksna pilda divus svargus uzdevumus, tau biei tai nepieir pietiekamu nozmi.Pirmkrt,t nodroina, ka iemauktu vaigus siksnas atrodas tm paredztajs viets, un, otrkrt, fiks mutes dzela stvokli zirga mut. No iem uzdevumiem atkarga purna siksnas forma un atraans vieta uz zirga galvas. Pareizi veidotas purna siksnas vien mal ir viena vieta vaigu siksnai, bet otr mal trs vietas, kur iespjams piesprdzt vaigu siksnu. ds izkrtojums veidots, lai purna siksnu vartu pielgot dadu izmru zirgu galvm. Attlums no zirga nss augpuses ldz purna siksnai ir aptuveni 8 cm. Purna siksnai jbt tik brvai, lai starp zirga purnu un siksnu vartu aizbzt vienu pirkstu. k) Ganau siksna siksna, kas savieno pakaua siksnas aizmugurjs siksnas zem zirga ganaiem. Ts uzdevums nepieaut iemauktu nosldanu no zirga galvas. nolka pc ganau siksnu iespjams sprdzt vairks pozcijs. Ganau siksnai jbt sprdztai t, lai netiktu traucta zirga elpoana, parasti aptuveni t, lai starp zirga galvu un siksnu vartu ieliekt roku. Raotji uj iemauktus dadu izmru zirgiem. Biek izmantotie iemauktu izmri ir poniju (Pony), vidjiem zirgiem (Cob), lieliem zirgiem (Full) un oti lieliem zirgiem (X Full). Parasti iemaukti tiek ti t, lai tos viena izmra ietvaros vartu prveidot un piemrot tiei konkrtajam zirgam, tpc izveidotas 35 dadas sprdzjumu pozcijas. Iemaukti, kas zirgam ber vai spie, trauc vai pat rada mokas. di liel mr tiek apdraudta pajga un braucju droba, jo zirgs kst nemiergs un, sliktkaj gadjum, var pat bgt. Lai pajgs btu stilistiski pareizi noformts, vism iemauktu sprdzm, neatkargi no to izmra, jbt viendas formas un raotm no viena un t paa materila. Senk par stilistiski pareizi izvltiem materiliem ldzs sudraba platjuma materilam uzskatja tikai pulta trauda apkalumus, tau msdiens ir pieaujama ar citu nersjou metlu izmantoana. Braucju rtbai zirglietu tirgotji piedv iegdties atsevii visas iemauktu daas, ja nepiecieams kdu no tm maint. (Izmantoti E. Oeses grmatas Zweispnnig Fahren materili) Turpinjum par mutes dzeliem.

h i j

klapm jbt tik stabilm, lai ts nesptu maint savu formu. Ja klape ir pareizi pielgota, zirga acs apakj mala atrodas klapes vid, t.i. acs zlte atrodas klapes augj treda. Acu klapes jieloka t, lai netrauctu zirga skatu uz prieku un paa uzmanba jpievr tam, lai ts neskartu zirga skropstas. Nepareizi pielgotas klapes rada diskomfortu, lieku nervozitti, kas savukrt var izraist negadjumus. Klapju nozme pai svarga ir tad, ja jdz divjgu, kur kds no zirgiem kst nemiergs, ja tiek izmantota ptaga, k ar braucot pilstas satiksm ar jebkuru no pajgu veidiem. i) Vaigu siksnas siksnas, kas iemauktu abs puss sprdzjamas pie pakaua siksnu priekjm siksnm, tau vaigu siksnu otr gal sprdzjams mutes dzelzis. marts-aprlis, 2010

PIEREDZE

Kdam jbt para-sporta zirgam

Darja Tihomirova

To, cik daudz janas sport ir atkargs no zirga, ms visi zinm. oti daudz. Sportista, kluba un pat valsts pankumi janas sport vienmr saistti ar to zirgu lmeni. Un katrai disciplnai ir savi kritriji. Lielisks konkra zirgs var nebt tik veiksmgs iejd, un otrdi. Cik daudz un dads nianss ms vrtjam savus sporta partnerus: kustbas, lciens, raksturs, izskats, veselba... oreiz vrtsim zirgus, kas vislabk piemroti paraolimpiskai iejdei. Ar aj sporta discipln ir savas nianses. Zirgam, protams, jbt piemekltam konkrtajam jtniekam, tpat k cits disciplns. Dieml ne vienmr tas dzv ir iespjams. Bet uz to jtiecas. Jtniekam rtas kustbas vartu bt viens no pamatkritjiem. emot vr, ka jtniekam var bt pat oti smagi kustbu traucjumi, tas ir oti svargi, lai zirgs os trkumus sptu maksimli kompenst iejdes vingrinjumu izpildanas laik. Nkamais svargkais kritrijs vartu bt tas, cik labi zirgs ir iejts, cik liel mr tas ir piemrots iejdei. oti biei var sastapties ar viedokli, ka cilvkam ar

Starts paraolimpiskajs spls Honkong.

invaliditti galvenais, lai zirgs btu miergs. is viedoklis rodas no neprasmes atirt paraolimpisko iejdi no reitterapijas, kas daudziem cilvkiem nozm vienu un to pau. Bet atcersimies, ka paraolimpisk

iejde ir sporta veids, kuram par pamatu tika emta klasisk, mums visiem zinm iejde un par para to padara tikai sadaljums pa klasm un vingrinjumu pielgoana cilvkiem ar atirgu invaliditti. Ttad ar zirgam ir jbt iejdes novirziena. Par treo kritriju vartu nosaukt zirga raksturu: saprotams, jo nosvrtks, jo labks. Ir vl daas nianses, ko dertu emt vr, runjot par paraolimpisko zirgu. Ar to noteikti jstrd iejdes trenerim. Sportists ar invaliditti lielkoties nespj trent zirgu pats. Vi regulri var trenties, bet zirgs profesionli juztur lab sportisk form. Vl viens svargs moments ir tas, ka zirgam miergi juztver jebkuri papildldzeki, ko sportists pielieto treniu vai sacensbu laik. Piemram, sportists ar kju amputciju var lietot divus vai vienu steku, bet sportists ar roku amputciju var vadt zirgu, turot pavadu mut, vai piesprdzjot pavadas pie kjm. Tam zirgs iepriek jsagatavo un jparpjas, lai palgldzeki nesagd tam nepatkamas sajtas.

Iemidzints ilgdzvotjs Elmer Bandit

ASV nacionlais garo prjjienu sacensbu rekordists, 38 gadus vecais arbu irnes krustojuma irnes zirgs Elmer Bandit tika eitanazts 14. februr ganbs pie staa, kur tas nodzvoja ilgus gadus Misty River janas centr, Misri tat. Elmer atrada ganbs, kad tas nespja piecelties. Tas notika oti aukst un vjain rta stund. Kad zirgu izdevs nogdt vetrinraj klnik, tas bija sasniedzis tdu hipotermijas pakpi, ka ncs pieemt smago lmumu par eitanziju. Kanzasas universitt tika veikta neparasti ilgi dzvoju zirga sekcija, lai noskaidrotu organisma stvokli. To veica Kanzasas valsts Diagnostisks medicnas departameta zintu doktors Deroms Ntflds. Pirmais, ko vi konstatja, bija tas, ka nebija vrojamas pataloijas, un ermen bija pietiekams tauku slnis, neskatoties uz to, ka mut trka lielk daa zobu. Zirga panieki baroja to ar specilm putrm, dodot barbu biei un t nodroinot organismam nepiecieamo kaloriju daudzumu. T k zirgam sagdja grtbas piecelties, saimnieki gribja zint kju loctavu un saiu stvokli. Ntflds zioja, ka loctavas un saites ir lab stvokl, viengi nedaudz bija iznsjusies kreis cea loctava un varja pamant nelielas artrta pazmes. Tomr vi bija prsteigts par 38 gadus vec zirga loctavu kopjo marts-aprlis, 2010 stvokli, kas bija labks nek parasti 15 gadus vecam zirgam. Ar zirga sirds bija normla izmra un izskata, bez pataloijm. Plaus bija redzamas daas rtas, jo sav garaj dzv zirgam bija gadjies prslimot pleirtu. Vl 2009. gada septembr Elmers ar savu jtnieci Vudu piedaljs sacensbs un sasniedza izturbas prjjienu garuma rekordu 20 700 jdzes (33 442 km). Sav 34 gadus garaj karjer Elmers uzvarjis daudzs sacensbs, taj skait nacionlajos empiontos. Piezme. Garie prjjieni ir sacensbas Amerik, kas radus, lai saglabtu Amerikas ieceotju darba un sadzves tradcijas, un nav tas pats, kas distanu janas (endurance) sacensbas, kurs uzvar tas, kur atjj pirmais. o sacensbu galven atirba ir t, ka gar distance jveic noteikt laik un taj sastopami dadi ri.

Publicittes foto

~41~

ATPTAS BRDIM

Zirgi viss varavksnes krss

Dace Millere

Vcu mkslinieks Francs Marks (1880-1916) nonca msu redzeslok jau iepriekj numur, kad ststjm par via ldzgaitnieku Vasiliju Kandinski, ar kuru kop Minhen vii dibinja Jauno mkslinieku grupu, kuru pc gandrz divu gadu darbbas 1911. gad nosauca par Zilo jtnieku, tpat k pau izdoto almanahu. Ja Kandinska krjum tiem ir glezna ar du nosaukumu, tad Franca Marka darbos ir vai vesels ganmpulks ar ziliem zirgiem, kuriem piepulcjas ar dzelteni un sarkani, k ar sapojoi un ainavu izdaiojoi. Krsas ir koas un fascinjoas, tau mksliniekam ir ar oti daudz melnbaltu zmjumu un grafiku ar zirgiem, kas apliecina via labo skolu. Bet viss kop patiesi lielu aizrautbu ar zirgiem, kurus, k redzams, iespjams pardt tik oti atirgi. J, bet visvairk ir zilo zirgu mazu un lielu, pa vienam un vairkiem kop, jo o krsu jauno, intelektulo mkslinieku kopa uzskatja par mbas un gargas atbrvotbas krsu. Tau, neskatoties uz vispusgu izgltbu un varanu mkslas jom, Zil jtnieka kluba biedri par savu uzdevumu bija izvirzjui protestu pret relismu, tpc drosmgi mainja telpas, apjoma un krsu attiecbas, uzskatot, ka t iespjams labk izteikt mkslinieka iekjo pasauli. Dai mkslas vsturnieki uzskata, ka t bijusi nervoza vai pat slimga trauksme, kur ekspresionisma priektei cents izkropotajam interpretjumam pievienot oti spilgtas krsas, lai t vl vairk akcenttu savus it k atirgos priekstatus par mkslas stbu. Franks dzimis Minhen, profesionla ainavista Vilhelma Marka imen. Mcjies Minhenes Mkslas akadmij un divas reizes pabijis ilgku laiku Parz, lai nopietni studtu franu postimpresionisma mkslu. Ar laiku vi pats savukrt kst par vcu ekspresionisma simbolu, aizraujas ar abstrakcionismu un kubismu. Marka labk nobriedua autora darbu daa ir dzvnieki dabisk atmosfr briei, zirgi, lapsas, kas saldzinjum ar cilvkiem tiek rdti k augstkas, trkas btnes. Tos redzam dab, kustb vai vienkri k pateicgas krsu spli un ritmu atveidojoas figras. Domjams, ka du darbu btu vl vairk, un ar ar zirgiem, ja mkslinieks nebtu traiski gjis boj pirm pasaules kara laik, piedaloties Verdenas opercij, tikai 36 gadu vecum.
~42~

Sarkans un zils zirgs. 1912.

Zilo zirgu sapnis. 1913.

Zilais zirgs. 1911.

Spriojoi kumei. 1909.

Zilais zirdzi. 1912.

marts-aprlis, 2010

ATPTAS BRDIM

Latvieu tautas teikas

K zirgs pazaudja savas vaas dienas
Agrk vram bija jizdara visi zirga darbi. Zirgs turpretim dzvoja, k tagad vrsis dzvo. Reiz zirgs ganjs upmal un vrsis, k no arkla palaists, ar turpat da. Pienk Dievs un grib tikt pri pr upi. Kad no tilta nebija un nek nevarja tikt pri upi, tad Dievs ldza zirgu, lai is prnesot. Zirgs atbildja, ka im neesot vaas, esot jd un td nenesot. Vrsis, redzdams, ka zirgs Dievu pr upi nenesa, piedvjs no laba prta, ka gribot Dievu pr upi prnest. Dievs uzkpa vram mugur, un vrsis to prnesa, ka ne dens pilte netika pie Dieva drbm. Otr mal Dievs sacja: par to, ka zirgs ar nevau aizbildinjies un nenesis pr upi, lai nu zirgs tli vra viet strdjot un lai vrsis baudot t kunga dienas, kuras zirgs nepratis paturt. Zirgs, to dzirddams, tikai pasmjs vien un sacja, lai Dievs sprieot, k gribdams k im vaa bijusi, t bot, jo ko tad gan is pa to laiku darot, kamr saimnieks sienu pauot, ja ne sav va dzvoot. Dievs sacja: Td, ka tu tik negodgi pret pau Dievu izturies, tu nebsi bez darba ir siena laik: pa to laiku tev jklans! Ttad zirgs pats sev bija izprasjis darbu no Dieva. Par to, ka zirgs ar anu aizbildinjs, Dievs sacja: Kad tu sakies tagad neesot padis, tad turpmk tu zdams nepiedsi! Td vl o baltu dienu, lai zirgs diezin k padis, bet, tikldz ko viu emsi cieti vai jgsi iek, vi tlt kramsts pc diena. No t laika zirgam visa grtba jnes, bet vrsis dzvo barodamies. No t laika ar visi zirgi siena laik, ar spindzelm, gndlaim kaudamies, klans, k to Dievs biji novljis. LPT XIII, 51, 11. Pier.ap 1893 Zirgs dis upmal. Piegjis Dievs lai prnesot o pr: Es esmu vecs. Man grti ir. Zirgs papurinjis galvu: N, man jd. d, d tad visu mu, lai tu nekad nebtu padis! Un t tas ir. Izai viu no stalli un tlt deguns gar zemi. 1960, 1364, Bille Kavia Talsu Roj, 92.g.v. pier. R.Tavare 1962 Veci audis ststa: vecos laikos, kad vl nebijis nekdu manu, ar zirgiem, sevii siena laik, nebijis nek, ko dart. Tpc viens zirgs aizgjis pie Dieva sdzties par garlaicbu un prasjis darbu. Dievs, dzirddams du runu, nevarjis saprast, k zirgam varot bt garlaicgi, jo vi tau, darbu izdaldams, zirgam devis visvairk un visgrtko darbu. Bet zirgs ldzies vl. Dievs sacjis, kad jau sti gribot, tad lai siena laik klanoties. Tpc ar tagad zirgi siena laik klanoties. 935, 3716, Madonas Lubn pier. D. Meiere

Zirgs un zelis

Rainis Jo vairk mugura cie, Jo biek to ptaga grie; Bet zirgu, kur sper pret, Sit reti.

Jrnieka krekls
Kumeli, baltkjtis, sprioja pa ganbu atlu. Cl gait viam garm pagja zebra. Kumeli, ko kjas nes, skrja uz mjm. Mmi, kpc tam zirdziam ir strpains krekls? vi aizelsies jautja. Droi vien tpc, ka vi ir jrnieks, - ve kumeliam atbildja. Ej nu vien, mumi, drusku paganies. Tau kumeli ne no , ne no t iesptjs. Kamr tu mani neaizstsi uz jrskolu, - vi sacja, - es neemu mut pat zles kumti. Viktors Prohins, Ststi (Rga, Liesma, 1989)

Teicji par zirgiem

Kad vec mnes zirgus ka, tad naglas aug, kad jaun tad ne. (V. Loze, Drusti; 35026) Zirgs jka vec mnes, lai pakavi tri nediltu. (A. Dragone, Palsmane; 35028) Vec mnes jka zirgi, tad pakavas tik drzi nenokrt. (Z. Kozenkrainuse, Ainai; 35029) Kad jaunu zirgu pirmo reizi ved pie kalja, tad jdod cimdu pra, lai zirgs miergi aujas kalt. (E. Jpe, Palsmane; 35030) Kad jaunu zirgu pirmoreiz apkala, tad kaljam bija jdod cimdu pris. (H. Skuji, Smiltene; 35031) marts-aprlis, 2010 Kad pirmo reizi iet art, tad vagas gal jieliek ola, lai tai gad turtos brangi zirgi. (Z. Lancmanis, Lejasciems; 35032) Lai braucot uz cea nelaime negadtos, tad pirms sas iek vas, jaizmet zirgam ar ptagas ktu trs krusti priek un jteic; Dievs augstais, stv tu klt! (B. Blumbachs, Lbagi; 35033) Lai ce kds neieburtu zirgu, tad braucot no mjm, krusteniski ar ptagu jieauj zirgam pa muguru. (V. Mielns, Dunava; 35034)
~43~

Daces trausas foto

Daces trausas foto

LICENCANA

rzeu licencana Dnij

Dace trausa

Iejdes rzei: Soreldo no Sorento/Ronaldo panieks: Stovrings Hingstedepots Bgegrdens Boney M no Belissimo M/Worldly panieks: Stina un Jorgens miti, Bolderslev Dexter Stensvang no Blue Hors Don Schufro/Blue Hors Cavan Premium panieks: Blue Hors ApS

Don Romantic, kura panieks ir Andreass Helgstrands.

Rausing no Rock Forever/Dimension panieks: Andreass Helgstrands Konkra rzei: Casilius no Casall/Cambridge Champion panieks: Schou & Skouboe

Heart-Throb BS no Heartbeat/Barnaul xx Premium panieks: Stalds Kajus un Aleksanders Muns-Kristiansens Heart-Ache BS no Heartbeat/Candillo Premium panieks: Stalds Kajus Audzanas komitejas runasvrs Pols Graugrds, prezentjot 2010 Gada rzli 11 gadus veco Blue Hors Don Romantic no Blue Hors Don Schufro/Blue Hors Romancier/Mago xx, ko izaudzjis Jenss ge Bls un kas pieder elda Kirka Kristiansena Blue Hors Aps., teica: rzelim jau ir tik liela ietekme, ka iet, ka tas darbojies jau sen. Vi ir tas, kas iezmjis du zirgaudzanu pasaules kart un ir pirmais Du siltasiu irnes rzelis, kura darbbas lauks ir visa Eiropa. Tumi rudais rzelis bija dzimis, lai uzvartu. 1999. gad tas kuva par Gada kumeu un tika prdots izsol par rekordcenu. Trs gadu vecum Don Romantic uzvarju rzeu test, saemot maksimlo punktu skaitu par jjambu un lkiem. Nkamaj gad tas kst par neapaubmu licencanas empionu un tiek apbalvots ar Du siltasiu audztju biedrbas zelta medau. Pc tam sekoja uzvara du jaunzirgu iejdes empiont etrgadgiem zirgiem. Ar to rzea sporta karjera, dieml, beizs, jo gtais savainojums bija oti nopietns. Blue Hors Don Romantic ir 14 licencti pcncji un trs ves apbalvotas ar Du siltasiu audztju biedrbas zelta medam.

Blue Hors Don Romantic.

Soreldo no Sorento/Ronaldo.

Abont ir ltk nek pirkt!

Abon internet www.pasts.lv sada e-abonana, abonementa noformana bez maksas! Zirgu Pastu MAIJAM abon pasta interneta vid ldz 15. aprlim. Pasta nodas, pie pastnieka, pa tlruni 67008001 ldz 11. aprlim.
~44~

marts-aprlis, 2010

Publicittes foto

Marta vid Dnij risinjs tradicionlais ovs, kura laik notiek jauno rzeu licencana un citi ar zirgaudzanu saistti paskumi. Pc 54 jauno rzeu novrtanas uz cieta pamata un brvaj lecien tika atlasti 20 labkie finla vrtanai. No tiem par prmtiem du licencanas komisija izvljs septius jaunos rzeus etrus iejdes un trs konkra novirziena. Iejdes rzeu ring uzvarja Holand dzimuais oti diciltgais melnais Soreldo, kam piemt ar spcgas un elegantas gaitas. Par empionu no konkra rzeu vidus komisija atzina Dnij audzto HeartThrob BS, kas uzrdja labu lecienu un vlmi uzstties. rzea izcelsm ir krietna daa angu pilnasiu gnu.

REKLMA/SLUDINJUMI

obrd celt ir izdevgk nek jebkad ldz im !

Vlamies Js informt, ka dzelzs cena sasniegusi zemko lmeni kop ilgiem laikiem. Dzelzs cenas indekss tika pazemints ldz 530 eiro un tiek aktualizts un uzrdts msu mjas lap: www.elf-hallen.de. Jums btu izdevgi skt plnot un rezervt Js interesjos manas un stau risinjumu izmaksas tiei obrd! Konkrtu prognozi im, k ar nkamajam gadam ms dieml nevaram sniegt. Dzelzs raotnes draud pacelt dzelzs cenas sakar ar noieta samazinanos. Pirms pazmes jau manmas, tirgus sk stabilizties, un palnm

Latvijas Jtnieku federcija

Hallen- und Maschinenbau

cenas sks augt. Atsaucoties uz msu piegdtju izteikumiem, pc gada otr ceturka ir gaidms cenu pieaugums. Izmantojiet pareizjo cenu stvokli un pastiet Jsu angru jau tagad! Negaidiet ilgk un nodroiniet Jums izdevgko piedvjumu tagad, pirms nav par vlu! Iepazstieties ar msu aktulo piedvjuma klstu, apmekljot msu stendu: Izstd Pavasaris 2010 Rmav no 8. ldz 11. aprlim! Jnis Evelons labprt sastds Jums interesjo angra piedvjumu. Priecsimies par Jsu apmekljumu Izstu centr Rmava. Ar cieu: E.L.F. Hallen- und Maschinenbau GmbH

uzem jaunus audzkus mcbu un sporta nodarbbu grups janas sport. Piedvjm ar izjdes apvid un treniu laukum. Sporta centrs Kleisti iznom boksus persongo zirgu turanai. Skka informcija Tatjana Sadovina (mob. tlr. 26569349).

KBVOJ
VO
NB[MJFUPUJ
BVUP
BS
HBSBOUJKV

www.pajugubrauksana.com
marts-aprlis, 2010
~45~

Latvijas pajgu braukanas portls

LATVIJ

Kristltrauslais brvbas zirgs

Dace Millere

Pats skums, iepazstoties ar mkslu, bijis, stjoties Lietis mkslas vidusskol, tau tad tlniecba nav patikusi. Lielku sapraanu par to devis gadu ilgs mceka darbs pie tlnieka Ja Brdas. is posms pavris pavisam citu skatu uz tlniecbu k biznesa veidu, sevis izteikanu un attieksmi pret formu. To, ko citi daudzus gadus mcjuies augstskol, izdevies apjgt s laika sprd. Jaunais mkslinieks izminjis savas prasmes uzmjdarbb, un tikai nesen sapratis to, ka tomr tlniecba ir t, ar ko vi vlas nodarboties no visas sirds. Kpc aj ledus festivl zirgs? Krists Zari saka, ka labi apzinjies, rijas augstko vrtjumu tas neizpelnsies, tau

Krists Zari (no labs), veidojot skulptru Jelgavas ledus festivl.

tikpat skaidri sapratis pc iepriekj gada pieredzes, ko vlas redzt skattjs. Ldz im nebiju veidojis zirgu figras, saka Krists Zari. Minju to lielveikala Alfa paskum, bet neizdevs. Tpc domju, ka tas jdara vlreiz. T bija prkpana sev paam, savai varanai un nevaranai. Tagad sapratu, ka esmu izptjis zirga ermea formas, un varu to veidot. Saskarsme ar zirgiem? Pris reizes esmu izjjis, un nek vairk, bet sapratis esmu to, ka tas ir dzvnieks, kur, iet, tlt sks runt. Ir interesanti ar tdu pabt kop.

Krista Zaria ledus skulptra Atslgas uz brvbu Jelgavas ledus festivl.

Foto no Krista Zaria arhva

Foto no Krista Zaria arhva

~46~

marts-aprlis, 2010

Foto no Krista Zaria arhva

Daces trausas foto

Foto no Krista Zaria arhva

Iepriekj Zirgu Pasta numur publicjm Krista Zaria darba Atslgas uz brvbu fotogrfiju no Jelgavas XII Starptautisk ledus skulptru festivla. Skulptras devze: Zirgs vienmr ir bijis brvbas simbols, to sapratui Ferrari un Mustang... Krists Zari ir 36 gadus vecs mkslinieks, kur tagad kop ar savu domubiedru un brlnu Uldi Zariu izveidojis uzmumu, kas nodarbosies ar ledus un smilu skulptru paskumu organizanu. Vii strdjot profesionli, darot to ar pilnu spku un pai neeksperimentjot, jo uzdevums ir skaidrs. Viam paam is bija otrais ledus festivls, pirmaj veidotas divas skulptras, kas palikuas skattju atmi Mlas vsture un ccia ar sivniem.

REKLMAS IZCENOJUMI ZIRGU PAST

Viengais specializtais zirgkopbas laikraksts latvieu valod, iznk vienu reizi mnes. Zirgu Pasts ir laikraksts katram Latvijas iedzvotjam, kas vlas zint vairk par to, kas un k notiek zirgkopbas nozar un janas sport. Latvijas un rzemju zias par zirgkopbas jautjumiem zirgkopjiem, sportistiem, hobija jtniekiem un zirgumiem. Katr numur: plakts sacensbu kalendrs. 2.vks 3.vks 4.vks 1 lappuse lappuse (vertikli)

210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)

210 x 297 mm
(300 LVL + PVN)

210 x 297 mm
(360 LVL + PVN)

187 x 264 mm
(200 LVL + PVN)

94 x 264 mm

1/2

(120 LVL + PVN)

1/2

1/2

210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)

210 x 148 mm
(180 LVL + PVN)

210 x 148 mm
(200 LVL + PVN)

1/2 lappuse (horizontli)

1/3 lappuse (vertikli)

1/3 lappuse (horizontli)

1/4 lappuse (horizontli)

187 x 132 mm
(120 LVL + PVN)

62 x 264 mm
(80 LVL + PVN)

187 x 88 mm
(80 LVL + PVN)

96 x 32 mm

(52 LVL + PVN)

Nestandarta reklma 0,41 LVL/cm2 + PVN

Ldz 91x50 mm viztkartes formta reklma/dadi 20 LVL

Zirgu fotogrjas un individulas fotosesijas

ATLAIDES

par atkrtojumu

2 reizes atlaide 5% 3 reizes atlaide 10%

Dace trausa tlr.: 26258326 Mris Millers tlr.: 29209802

Ldz 60x35mm zirga prdoanas sludinjums 3 LVL + PVN
Vrds: irne: Dz. gads: Augums: Xxxxxxx Tanes 2002. g. 164 cm

4 reizes atlaide 15% 5 reizes un vairk atlaides 20 %

Tehniskie maketa iesnieganas noteikumi Reklmas pieem eps, tiff un ai formtos, maketu izirtspjai jbt ne mazk k 300 dpi. Gatavm reklmm jsta ldzi paraugs jpg formt. 3 mm apgrieanas mala. Sludinjumus stt uz e-pastu: info@zirgupasts.lv
~47~

rzelis ve Kastrts Tvs: Izmantoanas veidi: Iejde Konkrs Cena: xxxx Hobijs Vaisla Xxxxxxx Mtes tvs Xxxxxxx Draivings Rikoana

Kontaktinformcija: xxxxxxxx

Firmas banneru reklma 6-15cm2 no 3,50 LVL+PVN

marts-aprlis, 2010

Bsim pagodinti Js satikt msu stend, izstd "PAVASARIS 2010" Rmav no 8.ldz 11.aprlim!