Zirgu Pasts Nr.27

C
e
n
a
1
,
9
0

L
s
27
Zirgi
Igaunij
Latvijas
empionts
L
a
t
v
i
j
a
s

e
m
p
i
o
n
s

G
u
n
t
a
r
s

S
i
l
i

a
r

L
o
r
d

P
i
c
a
s
s
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
2009. gada jnijs-jlijs
Nr. 6 (27)
Ziedu
laik
~~ jnijs-jlijs, 2009
aj numur Redakcijas sleja
Laikraksts Zirgu Pasts, izdevjs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrfja.
Iznk reizi mnes.
Dace trausa projekta vadtja +371 26258326, Dace Millere galven redaktore +371 29117718
Inese Ruskule redaktore +371 26479579, Jolanta Lapia redaktore, mrketings +371 26544243
Nadna Zavadilika foto +371 29872679, Maija Gailia makettja.
Elektronisk pasta adrese: info@zirgupasts.lv.
Adrese pasta stjumiem:
Latvijas Zirgaudztju biedrba, avzei Zirgu Pasts, Republikas laukum 2, Rga, LV1010.
Noskaidroti Latvijas
empioni
Par valsts empionta
sacensbm konkr un
iejd, kas risinjs Inukaln
un Kleistos
4.-8. lpp.
LATVI J
Par sapraanos
Skatoties, kas te Latvij
notiek, k noritja pavaldbu
un Eiroparlamenta vlanas,
nk prt, ka uzvar tie, kas
var un prot saprasties, pat, ja
nemaz nav tik brnumjauki
cilvki. Demokrtija tomr
nav tda lieta, kur viens pats
var kalnus gzt. Liekas gudrs
cilvks ar skaistu mri,
bet pki to prmusi
kaut kda prliecba, ka ir
vislabkais, visgodgkais, un ambcijas, iet, aptumo
prtu un sapraanu, ka mra lab btu jvienojas ar
oti ldzgi domjojiem, nesitot sev pa krti, ka rb vien
un tdjdi pazaudjot galveno ideju. Ar zirgkopb
un ar to saisttaj sport stenb tau visi gribam vienu
un to pau, lai nozare Latvij plaukst un ze. Bet ko
izdarm saeam to pau mazumiu tikai td, ka trkst
elementra profesionlisma, lai sptu atirt galvens lietas
no personlijm un savm ambcijm. Tas ar ir viengais
iemesls, kd izveidojs divas organizcijas, kam btu
jvirza uz prieku msu zirgkopba, bet tagad pai pinamies
un klpam, apgrtinot virzbu uz prieku.
Nk prt flma Dvana vientuai sievietei, kur tie divi,
braucot ar mopdiem, lai kavtu viens otru, sprds ar
kjm. Es domju, ka obrd, kad laiki ir grti, ms nevaram
atauties tdas izklaides. Vai nebtu abm zirgaudztju
organizcijm jsas pie sarunu galda, jrun lietii
un tomr, pieaujot tdu domu, ka ir iespjams ts
mlestbas vai vismaz aizrauans d, ko izjtam pret o
visharmonisko no dzvm radbm zirgu, apvienot spkus,
kstot par vienu spcgu organizciju? Labi tau zinms,
ka t dzvi atvieglotu gan zirgaudztjiem, gan biedrbs
strdjoajiem, gan citm institcijm, kam nkas strdos
noklausties un tos risint.
Liels prieks par pajgu braucjiem, kas drz vien, iet,
sps konkurt augst lmen, bet vl lielks prieks par
draudzbu un gatavbu savstarpji paldzt, kas valda aj
zirdzinieku pulci. Varbt tas ir viens no iemesliem, kpc
t lieta iet?
Veiksmgie, bet varbt ne vienmr vieglie ststi ir par
sapraanos un laba vlanu cits citam. Par savas dzves
lielm mlestbm savs atmis dals msu sporta
veterne Astrda Belovzorova, ieskatsimies ar Valmieras
rajona Kocnu zirgaudztavas vstur. Un sports, sports,
sports... T ir iespja bez vrdiem pateikt, kur ir stiprkais
un labkais, kur ir empions. oreiz lasiet par Latvijas
gada empioniem gan iejd, gan konkr.
Saulgriei nk griezdamies. Ko tie atness msu
Dievzemtei, k te vl viss sagriezsies, neviens sti nezina,
td esam diezgan apjukui, un pat optimistu optimisms
tds pakstjis, nemaz nerunjot par rdtajiem
pesimistiem, kuri tagad var elpot pilnu krti, jo viss ir slikti
un bs vl sliktk. Tomr Ji nk, un svtki jsvin, Jnim
jem melnais zirgs un savi trumii japjj, jo raai jbt.
Priecgu lgoanu!
Dace trausa
Augstk ranga
starptautiskas sacensbas
Starptautiskas sacensbas -
Nciju kauss konkr, Pasaules
kausa posmi trsc un pajgu
braukan u. c.
14.-21. lpp.
RZEMS
Zirgs devis iespju
Par savm gaitm
sport raksta izcil
iejdes trenere Astrda
Belovzorova
22.-2. lpp.
DZ VESSTSTS
Zirgi ziedu laik
Lastju bagtgi
iestt fotogrfju ko-
lekcija un jaun konkur-
sa tma
2.-. lpp.
FOTOKONKURSS
Ko vlas zint sportisti?
Uz lastju iesttajiem
jautjumiem atbild
Zirgu Pasta padomnieki.
oreiz - veterinrrste un
sacensbu tiesnesis 4.-5. lpp.
PADOMNI EKI
Pols Gogns
Populrais franu
gleznotjs sav dairad
nav varjis iztikt ar bez
zirgiem
42.-4. lpp.
ATPTAS BR DI M
~4~ jnijs-jlijs, 2009
LATVIJ
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Izcna Latvijas empionu titulus
Jolanta Lapia
Maingos laika apstkos un
kupl dalbnieku pulk aizvad-
tas Latvijas Jtnieku federcijas
rkots sacensbas Jauno jtnie-
ku skolas bz Inukaln. Ts
bija nozmgs Latvijas em-
piona titula izcas sacensbas
ru prvaran. Divu die-
nu rezulttu kopvrtjum tika
sadalti sei medau komplekti
atirgs zirgu un jtnieku ve-
cuma grups. Marrutus sast-
dja konkra specilists Sergejs
akurovs.
Nacionlaj empiont pie-
daljs ar Lietuvas un Igaunijas
sportisti, bet bez tiesbm iegt
empiona titulu, tau cnjs
par godalgotajm vietm mar-
rutos un pastiprinja konku-
renci.
Par valsts empionu sep-
tiu pieauguo jtnieku kon-
kurenc kuva Guntars Sili
ar zirgu Lord Picasso. o zirgu
Guntars bija pieteicis k to, kas
cnsies par titulu. Ar Kalgari
rdja oti labus rezulttus, 140
cm augstaj marrut izcnot
pirmo vietu, otraj sacensbu
dien gstot augsto sesto vie-
tu. Kalgari ar btu bija ciengs
startt galvenaj konkurenc,
tau sacensbu nolikums to
va katram sportistam ar vie-
nu, iepriek pieteiktu zirgu.
Jauno jtnieku konkurenc
sva ca izvrts starp diviem
sportistiem Kristapu Neret-
nieku un Lindu Ansuli. Abas
sacensbu dienas Linda ar zirgu
Lemons startja ar ldzvrtgu
rezulttu k Kristaps ar Loru,
tikai daas sekundes Neretnie-
ka vadtais zirgs bija veiklks,
ldz ar to tituls, uzvaras kauss
un medaa tika viam.
Junioriem ldz 18 gadu
vecumam par empiona ti-
tulu cnjs vienpadsmit da-
lbnieku pri. Pirms dienas
sacensb veiksmgs starts
izdevs divm sportistm
Madarai Frlihai un Dinai
Indrnei, vias marrutu veica
bez soda punktiem. Madara ar
Amuletu marrutu prvarja
Inukalns, 6.-7. jnijs, konkrs
trk, ldz ar to uzvara. Otraj
sacensbu dien Dina atkal
izvljs distanci veikt lnk,
prtgi, un tas oreiz nesa vi-
ai uzvaru marrut ar 125 cm
augstiem riem un uzvaru
kopvrtjum.
Brniem ldz 16 gadu vecu-
mam pc diviem prliecino-
iem startiem empiona titulu
izcnija Viktorija Juraa ar Ge-
pardu. Te nepaveics Laurai
Penelei ar zirga izvli. Via
lielkas cerbas bija likusi uz
pieredzjuo rzeli Alfredo, bet
tas pirmaj dien ieguva zem-
ku vrtjumu un otraj dien
gza rsli sacensbu otraj
fz. Prliecinou sniegumu
rdja vias otrais zirgs Rafa-
ello. Dieml izvle, kuru zirgu
pieteikt titula izcai, jizdara
pirms sacensbm.
Trspadsmit jaunie zirgi sa-
cents par labk 6 un 7 gadu
vecu jaunzirgu titula izcu.
Veiksmgi starti izdevs Jnim
Kalitam ar Patriku, ldz ar to
pirm vieta kopvrtjum. Sa-
vukrt zirgu ldz piecu gadu
vecumam konkurenc pirms
trs vietas kopvrtjum izcn-
ja irts Bricis ar zirgiem Glez-
na, Ekvators un Esmeralda.
Galvenaj marrut
uzvar lietuviei
Necerti liels dalbnieku
skaits bija pieteicies sacensbu
galvenajam marrutam ar 150
cm augstiem riem. No 26
dalbniekiem pietiekami sare-
to pamatmarrutu bez soda
punktiem spja veikt tikai divi
Lietuvas sportisti. Prlekanas
marrut pa vienai kdai pie-
va gan Stasis Jasss, gan Simss
Seilius, bet Stasis ar zirgu Lui-
tas par divm sekundm bija
trks, ldz ar to viam uzva-
ra aj marrut. Labkais re-
zultts no Latvijas sportistiem
bija Kristapam Neretniekam
ar zirgu Rolex Miro godpiln
ceturt vieta.
Kristaps Neretnieks ar Lacapo.
Jnis Kalita ar Patriku.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Latvijas empionu titulu
ieguvji
Glezna, uzvartja jaunzir-
gu konkurenc ldz 5 gadu ve-
cumam
Latvijas irnes ve, dzimu-
si 2005. gad. Tvs Grds.
paniece Laura Pumpure.
Asnga, viegl tipa sporta
ve, oti akurta.
Start pirmo sezonu jaun-
zirgu konkurenc ldz 5 gadu
vecumam marrutos ar ru
augstumu ldz 110 cm. Ar pie-
redzjuo sportistu irtu Brici
startjusi sacensbs Latvij un
Igaunij. Prstv Rgas Janas
sporta klubu Sport de Lux.
Patriks, uzvartjs 6 un 7
gadu vecu jaunzirgu konku-
renc
Latvijas irnes rzelis, dzi-
mis 2002. gad. Tvs Pedro no
Pilot, mte Velve no tranes
rzea Varjags.
Audztja un zirga paniece
Edte Sonika.
Zirgs ar stabilu raksturu, oti
spcgs, piemrots pieredz-
juam jtniekam. Sacensbm
zirgs gatavots lnm un mr-
tiecgi. 2004. gad uzvarjis
jauno rzeu skat. Veicis vais-
las darbu. Viens kume tiek
audzts Jura staos, iegti vl
vairki kumei.
Ar sportistu Jni Kalitu start
kop etru gadu vecuma Latvi-
jas sacensbs un Lietuv jaun-
zirgu marrutos. aj sacensbu
sezon piedals marrutos ar
augstumu ldz 130 cm.
Lora, jauno jtnieku konku-
renc uzvarjuais zirgs
Latvijas irnes ve, dzi-
musi 2002. gad. Tvs obrd
Lietuv, sporta klub Miraas
mtoais Langolds, mte Fies-
ta, mtes tvs Fedijs no Finla
lnijas.
Audztji un panieki Ne-
retnieku imene.
Mierga, uzticama ve. Jau
no pirmajm sacensbm sevi
pierdjusi k oti stabils spor-
ta zirgs. Iegts viens kume,
obrd trs gadus vecs, kas aug
pau samniecb Limbaos.
Ar sportistu Kristapu Neret-
nieku start Latvijas sacensbs
jaunieu marrutos no 125 ldz
130 cm augstiem riem.
Piedals ar starptautiska lme-
a sacensbs 130 ldz 135 cm
augstajos septius gadus vecu
jaunzirgu marrutos un maz
apa marrutos ldz 140 cm.
Lord Picasso, valsts empio-
na zirgs
Vcijas, Vestfles irnes r-
zelis, dzimis 2000. gad Vcij.
Tvs Lupicor Z no Lux 2, mte
Piratin no Pit, Pilota lnijas.
Zirga paniece Anda e-
e.
oti centgs, labdabgs zirgs.
Veicis vaislas darbu, ir iegti ti-
kai dai kumei, no kuriem trs
pieder paai Andai.
Zirgu apmcjis Georgs Iva-
novs. Ar to jaunzirga vecum
strdjis sportists irts Bricis.
Treo sacensbu sezonu ar o
zirgu start pieredzjuais spor-
tists Guntars Sili. Latvijas
mroga sacensbs start mar-
rutos ar ru augstumu no
130 ldz 150 cm, starptautiska
lmea sacensbs veic t sauk-
to lielo apli marrutus ldz
150 cm.
Viktorija Juraa, uzvartja
brnu konkurenc ldz 16 gadu
vecumam
Dzvo Valmieras rajona
Burtnieku pagast. Mcs Burt-
nieku Auseka vidusskol, bei-
dza 7. klasi.
Prstv imenes uzmu-
mu zemnieku saimniecbu
R&R Sporta zirgi.
Janas iemaas apguvusi
pie veckiem Reia un Rufnas
Juraiem. Ar zirgiem kop no
paas mazotnes. Pirmais zirgs ir
vecsmtes Valdas Juraas dv-
t ve Zvaigznte. Sacensbs
start kop 11 gadu vecuma.
aj sacensbu sezon start
ar pieredzjuo zirgu Gepards.
Dina Indrne, uzvart-
ja junioru konkurenc ldz 18
gadu vecumam
Dzvo Valmier. Mcs Val-
mieras imnzij, beidza 10.
klasi.
Prstv imenes uzmumu
SIA Lveni.
Janas iemaas ar Igaunijas
irnes poniju Villak apguvusi
pie Natlijas Dreimanes. Sacen-
sbs start kop 12 gadu vecu-
ma. Turpmkie trenii aizvadti
treneres Olgas Koroenko vad-
b. Lielu ieguldjumu sportiska-
j attstb devis Dainis Ozols.
ar pieredzjuo zirgu Winzor,
sagatavoties startiem paldz
sportists Mrti damsons.
Kristaps Neretnieks, uzva-
rtjs jauno jtnieku konkuren-
c ldz 21 gada vecumam
Dzvo Limbaos. Stud Vi-
dzemes augstskolas 1. kurs
biznesa vadbu.
Prstv Limbaus un janas
sporta klubu Krii Garkalnes
novad.
Ar zirgiem saistts no deviu
gadu vecuma. Pirmais zirgs -
Formula. Sacensbs start kop
11 gadu vecuma. Janas pama-
tus un profesionls iemaas
apguvis pie sportista Daia
Ozola. Trs mneus papildin-
jis zinanas pie trenera Lietu-
v Viktora Maeika. Janas
prasmes turpina apgt pam-
cbas ce un konsultjoties ar
Daini.
ar vairkiem starptautiska lme-
a zirgiem Lora, Lacapo, Car-
paccio II, Rolex Miro, Rein Star,
jaunzirgiem Colins un Vinjete.
Guntars Sili, uzvartajs
pieauguo konkurenc
Dzvo Rgas rajona Ropau
novad. 1983. gad absolvjis
Ropau viduskolu.
Prstv sporta klubu Bajri,
ir kluba valdes loceklis un
stau prvaldnieks.
Ar zirgiem saistts kop 12
gadu vecuma. Janas iemaas
scis apgt pie Jura Menieka.
Par savu treneri kolhoza laikos
uzskata Irnu Elusoni. Pieredzi
guvis ar pie tdiem pazsta-
miem sportistiem un treneriem
k Sergejs akurovs un Isaks
Navruzovs.
ar starptautiska lmea zirgiem
Lord Picasso, Nastello un Kalga-
ri. Latvijas mroga sacensbs
piedals ar ar Calibra.
Latvijas Jtnieku federcijas prezidents Agris Blaus apbalvo Latvijas em-
pionu Guntaru Siliu ar Lord Picasso un sveic zirga panieci Andu ei.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Marrutu sa-
stdtjs Sergejs
akurovs:
Veidojot
marrutus valsts
empi ont am,
vadjos pc sekojoa princi-
pa. Vljos, lai brniem ldz
16 gadu vecumam un junio-
riem ldz 18 gadu vecumam
distances pirmaj dien btu
vieglkas, lai sportisti var-
tu izlkot situciju, iejusties
sacensbu atmosfr. Savukrt
jaunajiem jtniekiem ldz 21
gada vecumam un pieaugua-
Latvijas Jtnieku
federcijas prezi-
dents Agris Blaus:
Latvijas em-
piont bija spcga
sncensba, jo pie-
daljs ar Lietuvas un Igaunijas
sportisti, gan bez tiesbm ie-
gt valsts empionta medaas,
tau cnoties par prmijm un
pastiprinot konkurenci. Mar-
ruti ajs sacensbs tika veidoti
pietiekami sareti, lai atbilstu
valsts galveno sacku medau
izcai. Varam bt priecgi par
to, ka msu sportistu meistar-
ba aug, un marrut ar 150 cm
augstiem riem kop bija
26 dalbnieki. Pc vairku gadu
prtraukuma tika rkoti ar
marruti ar jtnieku darbbas
un zirga lekanas stila novrt-
jumu uz atzmm, kas noteikti
veicina meistarbas izaugsmi.
du marrutu rkoana ir oti
btiska, jo tikai tdjdi jaunie
jtnieki un jaunzirgi apgst
LATVIJ
Latvijas -
gada empions
Guntars Sili:
Pc pirms
dienas sacen-
sbm ita, ka
ca vartu bt
vieglka. Bet iziroais mar-
ruts ar 150 cm augstiem r-
iem bija interesants un pie-
tiekami sarets, lai krtgi
vajadztu pacnties. Veiksme
bija man pus. Lielks uzva-
ras sav sportista karjer guvu
pirms gadiem desmit ar Radi-
antu, pat izcnot iespju startt
pareizu lkanas tehniku, te
nav svargs trums, bet pareiza
darbba marrut. Tikai t, m-
coties no paa skuma, var sas-
niegt mri augstko sporta
meistarbu, lai vlk piedaltos
saretos konkra marrutos.
empionta konkra sa-
censbu sarkoanu Inukaln
izvljmies divu iemeslu d.
Pirmkrt tpc, ka te nesen
izveidota Eiropas standartiem
atbilstoa sporta bze ar lielis-
ku laukuma segumu, kas ir la-
bkais Rgai tuvkaj apkrtn.
Otrkrt, lai saudztu Kleistu
sporta bzes zles laukumu
pirms Pasaules kausa Centr-
leiropas lgas posma izcas sa-
censbm, kas tur risinsies no
17. ldz 19. jlijam. oreiz sp-
cgaj konkurenc lielisk stil
uzvaru izcnja Guntars Sili
ar Lord Picasso, kas ir oti per-
spektvs zirgs, un gaidm no
dueta ar pankumus starptau-
tisk arn.
oreiz spcga konkurence
Lai atbilstu augstajam titulam
jiem sportistiem veidoju sare-
tkus marrutus, lai vii sevi
vartu prbaudt uz platkiem
riem ar saretkm saik-
nm starp tiem.
Iziroaj sacensbu dien
rkojos pretji, jaunkajiem
sagatavoju saldzinoi grt-
kus, bet veckajiem mazliet
vienkrkus marrutus, bet
ar tdus, lai tie btu pietieka-
mi sareti un atbilstu valsts
augstk titula izcai. To, ka
marruti nebija viegli, rda ar
rezultti soda punktu skaits
un dai neprasmgi kritieni.
Pasaules kausa izcas fnl,
lai gan Latvijas empiont
godalgas guvu ik gadu. Tagad
atkal ar Lord Picasso esmu sa-
sniedzis Latvij augstko pan-
kumu, un tas ir stimuls turp-
mkajm cm. Tas, lai gan ir
rakstur oti savdabgs, bet per-
spektvs zirgs, ar kuru nopietni
jstrd. Katru gadu esmu bijis
godalgoto skait, pats esmu ar
os zirgus, ar kuriem startju,
sagatavojis sacensbm. Tas ir
ilgs un pacietgs darbs. Tpc
ir gandarjums brd, kad mri
piepilds, k oreiz.
Brdis, kad mri piepilds
M
r
a

M
o
r
k
n
a

(
Z
L
/
T
e
l
e
g
r
a
f
)

f
o
t
o
Sacensbu laik frma Onyx iepazstinja ar savu produkciju ekskluz-
viem aprbiem. Vienu no kaokiem Mis Latvija titula paniecei Ievai
Lasei paldzja pielaikot LJF prezidents Agris Blaus. Tas izskatjs tik
eleganti, ka pc bra frmas vadtjs Gendijs Kautins pasniedza Ievai
dvanu greznu alli.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
irts Bricis ar Kongo.
LATVIJ
Kopvrtjums
Zirgi ldz 5 g. v.
1. irts Bricis Glezna Sport de Lux 34 p.
2. irts Bricis Ekvators Sport de Lux 34 p.
3. irts Bricis Esmeralda Sport de Lux 32 p.
Zirgi, kuri start pirmo sezonu
1. irts Bricis BG Transit FG Sport de Lux 38 p.
2. Linda Via Lode Liepenes 34 p.
3. Dainis Ozols Chanti LPJSK 28 p.
Zirgi 6/7 g. v.
1. Jnis Kalita Patriks Jura stai 36 p.
2. irts Bricis BG Transit FG Sport de Lux 26 p.
3. Mairis Penelis Progress Lielceri 26 p.
Brni ldz 16 g. v.
1. Viktorija Juraa Gepards R&R Sporta zirgi 38 p.
2. Roberts Priedtis Colorado R&R Sporta zirgi 32 p.
3. Laura Penele Alfredo Lielceri 30 p.
Juniori ldz 18 g. v.
1. Dina Indrne Winzor SIA Lveni 38 p.
2. Edte Vgnere Ldija Veci 34 p.
3. Linda Via Arons Liepenes 30 p.
Jtnieki ldz 21 g. v.
1. Kristaps Neretnieks Lora Limbai 40 p.
2. Linda Ansule Lemons Traines stai 36 p.
3. Santa teinberga Conchevallier RVA 32 p.
Pieauguie
1. Guntars Sili Lord Picasso Bajri 8,00 s.p.
2. Andis Vrna Grand Libero AF Trvete 13,15 s.p.
3. Mairis Penelis Welt Duran II Lielceri 14,33 s.p.
Latvijas empionts
Konkrs
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 110 cm, sacensbas ar jtnieka darbbas stila
novrtjumu, piedals brni ldz 16 g. v.)
1. Laura Penele Rafaello Lielceri 7,2 p./68,37 s
2. Roberts Priedtis Colorado R&R Sporta zirgi 7,1 p./67,36 s
3. Viktorija Juraa Gepards R&R Sporta zirgi 7,0 p./66,20 s
Marruts nr. 2 (ru augstums 110 cm, sacensbas ar zirga kustbu stila novrt-
jumu, piedals zirgi ldz 5 g. v.)
1. Kosts Gaigals Lordano Audruvis, Lietuva 7,8 p./60,95 s
2. Raimonda Samute Hindrantas Nemunas irgas, Lietuva 7,5 p./54,31
3. Linda Via Rigo Liepenes 7,1 p./61,92 s
Marruts nr. 2 (ru augstums 110 cm, sacensbas ar zirga kustbu stila novrt-
jumu, piedals zirgi, kas start pirmo sezonu)
1. irts Bricis BG Transit FG Sport de Luxe 6,8 p./57,85 s
2. Linda Via Lode Liepenes 6,7 p./55,99 s
3. Mrte Pinte Ladiesman Saldus JK 6,5 p./58,85 s
Marruts nr. 3 (ru augstums 120/125 cm, ar handikapu, truma marruts,
piedals zirgi ldz 6/7 g. v.)
1. Jnis Kalita Patriks Jura stai 0 s.p./53,75 s
2. idruns Garbenis Herminas Horsemarket, Lietuva 0 s.p./53,91 s
3. Andis Vrna Klaids AF Trvete 0 s.p./55,82 s
Marruts nr. 4 (ru augstums 140 cm, truma marruts)
1. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 0 s.p./53,29 s
2. Andis Vrna Cairo alkas 0 s.p./54,10 s
3. Bens Gutkausks Amarok Miraas, Lietuva 0 s.p./54,30 s
Marruts nr. 5 (ru augstums 120 cm, truma marruts, piedals juniori ldz
18 g. v.)
1. Madara Frliha Amulets Kentaura stai 0 s.p./55,12 s
2. Dina Indrne Winzer SIA Lveni 0 s.p./63,64 s
3. Edte Vgnere Ldija Veci 4 s.p./46,09 s
Marruts nr. 6 (ru augstums 125 cm, truma marruts, piedals jaunie jtnie-
ki ldz 21 g. v.)
1. Kullo Kenders Michelangelo Igaunija 0 s.p./54,68 s
2. Alekss Selius Hromas Lietuva 0 s.p./55,15 s
3. Kullo Kenders San Antonio Igaunija 0 s.p./55,30 s
Marruts nr. 7 a (ru augstums 110 cm, divs fzs, piedals brni ldz
16 g. v.)
1. Laura Penele Rafaello Lielceri 0 s.p./37,67 s
2. Viktorija Juraa Gepards R&R Sporta zirgi 0 s.p./40,48 s
3. Laura Penele Alfredo Lielceri 4 s.p./35,46 s
Marruts nr. 7 b (ru augstums 110 cm, divs fzs, piedals jaunie zirgi ldz
5 g. v.)
1. irts Bricis Glezna Sport de Lux 0 s.p./32,66 s
2. irts Bricis Ekvators Sport de Lux 0 s.p./32,72 s
3. Dainis Ozols Alibi LPJSK 0 s.p./33,81 s
Marruts nr. 7 b (ru augstums 110 cm, divs fzs, piedals zirgi, kuri start
pirmo sezonu)
1. Dainis Ozols Chanti LPJSK 0 s.p./40,42 s
2. irts Bricis BG Transit FG Sport de Lux 4 s.p./45,97 s
3. Linda Via Lode Liepenes 8 s.p./42,98 s
Marruts nr. 8 (ru augstums 125/130 cm, sacensbas ar handikapu, piedals
zirgi ldz 6/7 g. v.)
1. Stasis Jass Gernoblis Horsemarket, Lietuva 0 s.p./41,71 s
2. irts Bricis BG Transit FG Sport de Lux 0 s.p./42,50 s
3. Mairis Penelis Progress Lielceri 0 s.p./51,17 s
Marruts nr. 9 (ru augstums 150 cm, ar prlekanu)
1. Stasis Jass Luitas Vias ZA 4 s.p./34,41 s (p.)
2. Sims Selius La-Pass Lietuva 4 s.p./36,78 s (p.)
3. Bens Gutkausks Amarok Miraas, Lietuva 4 s.p./84,47 s
Marruts nr. 10 (ru augstums 125 cm, ar prlekanu, piedals juniori ldz 18
g. v.)
1. Dina Indrne Winzor SIA Lveni 1 s.p./80,65 s
2. Edte Vgnere Ldija Veci 4 s.p./65,50 s
3. Linda Via Arons Liepenes 4 s.p./70,10 s
Marruts nr. 11 (ru augstums 130 cm, ar prlekanu, piedals jaunie jtnieki
ldz 21 g. v.)
1. Kristaps Neretnieks Lora Limbai 0 s.p./31,14 s
2. Linda Ansule Lemons Traines stai 0 s.p./32,71 s
3. Alekss Seiliuss Lavanda Lietuva 0 s.p./32,93 s Andis Vrna ar Cairo.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Valsts empionts iejd
Jolanta Lapia
Latvijas Jtnieku federcijas
rkotajs sacensbs Latvijas
empiont iejd, kas risina-
js Lietio sporta veidu centr
Kleisti, pc divu dienu sacen-
sbm tika noskaidroti labkie
iejdes jtnieki un zirgi.
Valsts empiona titulu iz-
cnja pc Grand Prix brvs
izvles programmas. Pirmo
trs vietu ieguvjus katr test
apbalvoja ar rozetm, diplo-
miem, naudas balvm, meda-
m un kausiem.
Augstk lmea shm
Grand Prix brvs izvles prog-
ramm par valsts empiona
titulu cnjs viena dalbnie-
ce Kleistu prstve Terze
Rozenberga ar Zalvi, iegstot
vrtjumu 65,08%. Godalgoto
otro un treo vietu kopvrtju-
m izcnja pc Vidjs balvas
I sasniegtajiem rezulttiem.
Ldz ar to otr vieta Agnesei
Liepiai ar Linzu no Kleistiem,
tre JSK Amber prstve
Inga Bistrova ar Traum-Furst.
Mazs balvas shm tiesne-
u augstko vrtjumu 67,89%
sama pieredzjus iejdes
sportiste, sporta meistare
Kleisti, 6.-7. jnijs, iejde
Inga Bistrova ar zirgu Traum
Furst.
III grupas shm sva kon-
kurence izvrts starp divm
dalbniecm Agnesi Liepiu
un Kristni Lisovsku. Tiesneu
vrtjumi bija augsti un at-
rs tikai par daiem punktiem
par labu Agnesei ar zirgu Doc-
tor Wayne.
Ar brvs izvles program-
m Agnese Liepia ar zirgu
Doctor Wayne spja noturt l-
deru pozcijas, iegstot augsto
70,21% vrtjumu.
II grupas shm, pardot
labu sniegumu un veicot tes-
tu bez kdm, prliecinou
uzvaru izcnja JSK Tempera-
ments prstve Agnese Kukai-
ne ar zirgu Double Power.
Jpiebilst, ka Latvijas labk
iejdniece Airisa Penele sacen-
sbs nestartja, jo tikko bija
atgriezusies no sacensbm
Ukrain un savu zirgu gatavo-
ja jau nkamajiem starptautis-
kajiem startiem.
l, ka tehnisku iemeslu
d sacensbas iejd nevarja
sarkot vienlaikus ar konkru
Inukaln.
Latvijas empionts
Iejde
II grupas shma
1. Agnese Kukaine Double Power JSK Temperaments 69,68%
2. Tatjana Maikova Don Hot Chocolate LSVC Kleisti 68,28%
3. Ance Kozulne Parnass SIA ZA Kocni 65,16%
III grupas shma
1. Agnese Liepia Doctor Wayne SIA Wilde Transport 68,24%
2. Kristne Lisovska Sir Lancelot LSVC Kleisti 67,75%
3. Agnese Kukaine Lambordini II JSK Temperaments 65,00%
III grupas shma, krs
2. Agnese Kukaine Lambordini II JSK Temperaments 67,17%
3. Kristne Lisovska Sir Lancelot LSVC Kleisti 67,13%
Liel balva
1. Terze Rozenberga Zalve LSVC Kleisti 60,35%
Vidj balva I
1. Agnese Liepia Linza LSVC Kleisti 69,28%
2. Terze Ptersone Kivi Mestrazdii 66,76%
3. Inga Bistrova Traum-Furst JSK Amber 66,13%
Maz balva
2. Kristne Rozte Brodors LLU 64,04%
3. Jlija Tkaova Orfejs JSK Amber 63,95%
Liel balva, krs
Vidj balva I, krs
LJF kausa izca
II posms
Iejde
Liel balva
Vidj balva I, krs
II grupas shma
1. Tatjana Maikova Don Hot Chocolate LSVC Kleisti 67,87%
2. Agnese Liepia Lordons SIA Wilde Transport 66,76%
3. Agnese Kukaine Londy Light JSK Temperaments 66,46%
III grupas shma
1. Aija Butne Rubin Class Bajri 67,46%
3. Klinta Lce Lamberts JSK Amber 64,83%
LJF kausa otr
posma sackstes
Jolanta Lapia
Kleisti, 1. maijs, iejde
Latvijas Jtnieku federcijas
kausa izcas otr posma sa-
censbas LSVC Kleisti risinjs
vienlaikus divos sacensbu lau-
kumos. Lielaj balv startja
tikai viena s shmas prstve
Terze Rozenberga ar Zalvi,
iegstot vrtjumu 64,17%.
Vidj balv I seu dalbnie-
ku pru konkurenc augstko
vrtjumu ieguva Agnese Lie-
pia ar zirgu Linza 68,79%.
Otrs grupas shm vien
konkurenc startja gan jau-
ni zirgi ar nepieredzjuiem
jtniekiem, gan jaunie zirgi
ar pieredzjuiem jtniekiem,
gan ar jau sacensbu pieredzi
guvui pri. Labko rezulttu
d dadu lmeu jtnieku
un zirgu konkurenc ieguva
Tatjana Maikova ar zirgu Don
Hot Chocolate 67,87%.
Tres grupas shm trs-
padsmit dalbnieku pru
konkurenc labko rezulttu
67,46% sasniedza Aija Butne
ar zirgu Rubin Class.
Inga Bistrova ar Traum-Furst.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
LATVIJ
Trenisacensbas novados
Agnese Kukaine
Zemnieku saimniecbas
Upeslejas un JSK Tempera-
ments organizts trenisacen-
sbas konkr risinjs Babtes
pagasta Vkuos. Ts konkr
un iejd rkojam katru gadu,
dakrt pat vairkas reizes
gad, kad paas rkotjas ne-
esam aizemtas lielks iej-
des vai konkra sacensbs un
tuvum nenotiek citas ldzgas
sacensbas.
Konkru ar stila vrtjumu
tiesja Maira Leja un Gundega
Krgere. ds sacensbs vien-
mr bs kds neapmierintais,
bet jtniekiem jsaprot, ka labu
atzmi nevar saemt, ja zirgs
rsli prvar, bet netiek parei-
zi vadts uz rsli. Svarga ir
gan uzeja, gan pats lciens (taj
skait, vai rslis tiek prvarts
Vkui, 2. maijs, konkrs
Marruts uz atzmm par janas stilu ar ru augstumu ldz 50 cm ar 48
iespjamiem punktiem (17 dalbnieki)
Poniju klase
1. Ance Armanova Zvaigzne 33 p.
Marruts bez ierobeojumiem
1. Krlis Krgers Kenta 44 p./60,15 s
2. Inga Balode Karamele 44 p./60,20 s
3. Ilga Brzia Kalifs 44 p./60,22 s
1. irts Bricis Lady Lora 47 p./60,21 s
2. Dina Endzia Lords 46 p./60,15 s
3. Lsma Stanke Linda 45 p./60,17 s
1. Kate Ansone Lady Kraher 51 p./60,01 s
2. Marija Ose Rolex 50 p./60,02 s
3. Tija Jurjne Regate 50 p./60,25 s
Marrut uz laiku ar prlekanu ar ru augstumu ldz 110 cm (17 dalb-
nieki)
1. Valds Urbons Grand Prix 0 s.p./39,93 s
2. Natlija Sagadjeva Gavros 0 s.p./47,63 s
3. Elna Kandevica Ildira 0 s.p./40,37 s
pa vidu), gan doans prom no
ra. Tpat jievro ritma un
tempa saskaotba, lkoana
ar pareizo kju, uzsde un citi
svargi faktori. Domju, ka tiei
d veid btu jvrt zem-
kie marruti. Tas ir btiski gan
jaunajiem jtniekiem, gan jau-
najiem zirgiem.
oreiz, izemot poniju klasi,
atsevii netika vrtti brni,
iespjams, citreiz nolikum to
paredzsim. oreiz trenisa-
censbas bija domtas visiem
savu spku prbaudei un iema-
u uzlaboanai.
Kopum sacensbu organi-
zcija, iet, bija veiksmga, ja
neem vr daas tehnisks
problmas, kuru d iesildes
laukuma kvalitte nebija idel
stvokl.
Trenisacensbas Smiltenes
pagasta Vumos organizjam
jau otro gadu. Iepriekj gada
ruden ts bija oti apmekltas,
tas rosinja rkot ar ogad. Ti-
kai aj laik risinjs sacens-
bas ar cits viets Krios un
Jaunmrup, tpc dalbnieku
skaits bija mazks, kop 30
starti. Tomr laiks bija lielisks,
cilvki lab garastvokl, un ne-
kas netraucja veikt marrutus.
Dalbnieki sacents trs da-
das grtbas marrutos aug-
stum no 50 ldz 110 cm. Jau
iepriek novrots, ka treni-
sacensbs mazajos marrutos
ir vairk dalbnieku, nek ar
100 vai 110 cm augstiem r-
iem. Mazajos marrutos bie-
i start jauni dalbnieki vai
pavisam nepieredzjui zirgi,
Jolanta Dukaska
Smiltene, 0. maijs, konkrs
t ir iespja gt sacensbu pie-
redzi. Kur gan to vislabk iz-
dart, ja ne trenisacensbs?
Sacensbu iniciators un organi-
zators biju pati. Par iespju jt
un rkot sacensbas pateicos sa-
vai imenei, kura atbalsta mani
gan morli, gan fnansili. Visi
ri ir msu pau izgatavoti.
ogad jsaka paldies ar labiem
draugiem, kuri nca talk sa-
cku organizan Kreceru
prim no Triktas, kuri pal-
dzja sagdt dvanas, jo sevi-
i pateicos Maritai Krecerei par
atbalstu, sirsnbu un labiem sa-
censbu zirgiem. K saka, darbs
mca dartju. Ar to gribu sact,
ka ar turpmk plnots rkot
da veida paskumus, varbt
pat ogad.
Rezultti
Marruts ar 50-70 cm augstiem riem. Zane le ar Lpu,
Aleksandrs Vasievs ar Alpinu, Antra Linga-Brzia ar Riogrande.
80-100 cm. Madara Krecere ar Kavalero, Aleksandrs Vasievs ar
Alpinu, Anita Palma ar Calvadoss 87. 100-110 cm. Aleksandrs
Vasievs ar Roxana, Ruevska ar Gabrielu, Jolanta Dukaska ar Le-
konta.
No 19. ldz 22. maijam Rg,
Kleistos tika organizti FEI
pirm lmea treneru kursi.
To tematika aptvra trs olim-
pisks disciplnas konkru,
iejdi un trscu. Teortisks
un praktisks nodarbbas noti-
ka etru dienu garum lektores
Suzanas Makenas vadb. Via
ir no rijas starptautiska l-
mea tiesnese un pieredzjusi
konkra jtniece. Darbs notika
14 kursantu grup.
Iejdes tiesnese un trenere
Anita Mangale paststja, ka
da lmea kursi Latvij tiek
organizti otro reizi. Pagju-
ogad FEI pirm lmea kursu
sertifktu ieguva 14 dalbnieki
Kleistos, bet Tallin konkra
sportistes Maira Leja un Lga
Ptersone. Vl pirms gada Talli-
n du sertifktu ieguva Kris-
tne Lisovska, Sergejs akurovs
un Airisa Penele. Pati Anita ap-
mcbas kursu kop ar Tatjanu
Reuku apguva Maskav pirms
diviem gadiem. Patlaban Latvij
FEI pirm lmea sertifktus
ieguvui aptuveni 30 treneru.
Iegst FEI treneru sertifktus
Jolanta Lapia
treneru apmcbas sistma
ir jauna, t veidota un izstrdta
FEI ar mri paaugstint tre-
neru kvalifkciju, lai viss fe-
dercijas dalbvalsts specilisti
strdtu pc vienotas program-
mas, ievrojot vispratztus ap-
mcbas pamatprincipus. Pirm
lmea sertifkts tiek pieirts
zemkaj trenera darbbas l-
men. da sertifkta ieganai
var pieteikties treneris, kuram
ir pieredze darb ar zirgu un
jtnieku. Otr lmea trenera
sertifkts tiek iegts, paredzot
jau nopietnku specializciju.
Katru gadu federcijai ir iespja
pieteikt atbilstou kursu sar-
koanu, k ar treneriem doties
uz tuvkajm valstm apgt
atbilstos zinanas. aj tre-
neru grup sertifktu sama:
Andrejs Bistrovs, Inga Bistro-
va, Jlija Tkaova, Ginta Vilde,
Una Kiesnere, Agnese Kukaine,
Reinis Juras, Svetlana Rudmie-
ze, Tija Ujne, Veronika Mil-
ta, Olga akurova, Aleksandrs
akurovs, Jeena Borisova un
Gundega Krgere.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
mann, Verners, Equus, bet gar-
dus klierus visiem uzvart-
jiem bija cepusi SIA ra, zirgu
segas dvinja SIA Barons. Pai
ogad ieguldjm vairk darba
nek iepriek, jo rus mar-
rutiem nevis rjm, bet divu
nedu garum pai atjaunojm
savu komplektu. Priecgi esam
par dalbnieku atsaucbu, ko o-
gad papildinja ar trs Igaunijas
sportistu starts.
LATVIJ
Lielk uzmanba jaunajiem jtniekiem
Dace Millere
Rgas rajona un Garkalnes
novada atkltais empionts
ru prvaran tradicionli
risinjs Krios. To organizja
Jtnieku sporta klubs Krii sa-
darbb ar Rgas rajona Sporta
iniciatvu centru, Garkalnes
novada domi un Latvijas Jt-
nieku federciju. Par marrutu
sastdtju tika uzaicints Mris
Agulis.
Patkami, ka augstkajos
sacensbu marrutos, startjot
ar vairkiem zirgiem, godalgo-
ts vietas izcnja tiei pamju
kluba Krii prstvis Kristaps
Neretnieks. Godpilna uzvara
gan viam tikai vien marrut
ldz 21 gadu veciem jtniekiem
ar 130 cm augstiem riem,
startjot ar Loru. da pat aug-
stuma marrut bez ldzdalbas
ierobeojumiem augstko pan-
kumu guva Guntars Sili. Bet
marrut ar 120 cm augstiem
riem jtniekiem ldz 21
gada vecumam Kristapa brlis
Roberts Neretnieks ar Greisu.
Sporta klubs Krii savu no-
Krii, 0. maijs, konkrs
saukumu aizguvis no Latvijas
Jtnieku federcijas viceprezi-
dentam Edgaram Treibergam
piederos zemnieku saimnie-
cbas, kur kluba biedri tura sa-
vus zirgus, aizvada trenius un
izmanto laukumu sacku sar-
koanai.
Tas ir likumsakargi, ka sa-
censbas notiek Krios, saka
Edgars Treibergs, jo te ir klu-
ba treniu centrs, un tuvkaj
apkrtn nav citas atbilstoas j-
anas sporta bzes vai stadiona,
kur vartu sarkot da lmea
turnru. K Jtnieku federcijas
prstvis vlos uzsvrt, ka sa-
censbu programma ir specili
orientta uz to, lai dotu iesp-
ju startt jaunajiem un hobija
jtniekiem. Lai lielie sportisti
ar lielajiem zirgiem brauc uz
lielajiem maiem un cns ldz-
vrtg konkurenc tur. ds
sacensbs pieredzjuos spor-
tistus gaidm tad, ja vii gatavo
jaunzirgus un piedals ar tiem.
Federcijas uzdevums ir pirm-
krt atbalstt jaunos sportistus,
lai veicintu viu izaugsmi un
konkurenci.
oti apmierinta ar aizvad-
tajm sacensbm ir Natlija
Dreimane, kura uzms poni-
ju marruta organizanu. Via
atzst, ka fnansili saspringtaj
laik, kad jiziras, kurus dalb-
niekus vest uz sacensbm, izv-
le visbiek ir par labu lielajiem
zirgiem, nevis ponijiem. Tau
tie jaunie sportisti, kuri startja
vadbas marrut, visi guva ne
tikai pieredzi, bet sama orga-
nizatoru sarpts balvas.
JSK Krii prstve Vija Gl-
zere ststa:
Sacensbas rkojam jau
vairkus gadus, un varam bt
gandarti, jo katreiz tm ir ar-
vien vairk atbalsttju. Ne ti-
kai par paskuma sarkoanu
atbildgs organizcijas, bet ar
Garkalnes iedzvotji, sportis-
tu vecki un msu draugi. T
oreiz balvu klstu papildinja
interneta veikals X-net, akci-
ju sabiedrba Grindeks, frmas
Maritt, Pet Pro Service, Eggers-
Rgas rajona un Garkalnes novada atkltais empionts
Marruts nr. 1 (ru augstums ldz 70 cm, vadbas marruts, pie-
dals jtnieki ldz 15 gadu vecumam ar ponijiem)
Apbalvoti visi dalbnieki (starta secb): Sintija Semeenkova ar Al-
mondu (JSK Krii), Laura Reinerte ar Deku (JSK Merozes I), Sabne
Silia ar okoldi (Bajri), Tna Dreimane ar Deku (JSK Merozes I),
Aleksandra Makejenkova ar Almondu (JSK Krii), Nelda Kalnia ar
Princi (SIA Princis), Brigita Rozenberga ar Rabanu (Traines stai)
Marruts nr. 2 (ru augstums 100 cm, divs fzs, piedals zirgi,
kuri start pirmo sezonu vai jtnieki ldz 14 g.v.)
1. Maira Leja Kingstons 0 s.p./20,10 s
2. Karna Pavre Lavi Traines stai 0 s.p./20,31 s
3. Linda Via Rigo Liepenes 0 s.p./20,76 s
Marruts nr. 3 (ru augstums 110 cm, divs fzs, piedals jtnieki ldz
18 g. v.)
1. Kristne Egle Glsts Egu im., Liepja 0 s.p./17,44 s
2. Linda Via Rigo Liepenes 0 s.p./21,10 s
3. Trna Hansena Orenda Igaunija 0 s.p./21,61 s
Marruts nr. 4 (ru augstums 120 cm, ar prlekanu, piedals jtnieki
ldz 21 g. v.)
1. Roberts Neretnieks Greisa Limbai 0 s.p./27,18 s
2. Kristaps Neretnieks Lora JSK Krii 0 s.p./28,81 s
3. Kristaps Neretnieks Korlandoss JSK Krii 0 s.p./29,13 s
Marruts nr. 5 a (ru augstums 130 cm, ar prlekanu, piedals jtnieki
ldz 21 g. v.)
1. Kristaps Neretnieks Lora JSK Krii 0 s.p./33,74 s
2. Klo Kende Michelangelo Igaunija 0 s.p./39,85 s
3. Kristaps Neretnieks Rein Star JSK Krii 4 s.p./36,22 s
Marruts nr. 5 b (ru augstums 130 cm, bez ierobeojumiem)
1. Guntars Sili Gilbors Kalnazvejnieki 0 s.p./73,05 s
2. Guntars Sili Kalgari Mestrazdii 4 s.p./67,37 s
3. Jnis Kalita Patriks Liepja 4 s.p./68,33 s
Marruts nr. 6 (ru augstums 105 cm, piedals hobija jtnieki)
1. Jolanta Lapia Glazra SIA rgu ligzda 0 s.p./41,77 s
2. Gita Evertovska Eross JSK Krii 0 s.p./42,29 s
3. Amanda Straujupa Reiela Vigas 0 s.p./44,81 s
JSK Krii prstve, sacensbu orga-
niztja Vija Glzere.
Sacensbas ar interesi vroja pas vieas Garkalnes novada dmu
klubs Pldztis. No kreiss: Zaiga Gedrovia, kluba vadtja Brigita
Taukele, Emlija Spalve, Rta Lomele un Vija Bodniece.
Andis Pavlovskis ar Viskiju pajg vizina sacensbu skattjus.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Mekljiet Latvijas zirgus!
Garkalnes sacensbs paraugdemons-
trjumus pajgu braukan rdja Andis
un Aija Pavlovski ar zirgu Viskijs. Jau ie-
priekj numur, ststot par sackstm
aj, Latvij jaunaj discipln, tika pie-
bilsts, ka vl pavisam nesen is lieliskais
dzvnieks laukos vadjis piena kannas.
Vai tiem? To jautjm tagadjiem zirga
saimniekiem. Vii abi apguvui izgltbu
veterinrijas jom, bet tagad Andis dar-
bojas smag transporta uzmum, bet
Aija dzvniekiem paredztu medicnas
prepartu tirgotj frm. Abi ir rdzi-
nieki, kuri atradui iespju turt zirgus
Rgas rajona Mrupes pagasta Namios.
Pagju gada novembr tur mjvietu ra-
dis ar Viskijs.
Ststa Aija un Andis Pavlovski:
Pirmoreiz informciju par zirga
prdoanu ieraudzjm internet, kur
starpnieks par to vljs divus tkstous
latu. Tlk vairs neinteresjmies. Bet v-
lk izrdjs, ka zirgs tomr nav prdots.
Pc gada aizbraucm pie t saimnieces
Veronikas uz Valmieras rajona Vilpulkas
pagastu. Redzjm, ka zirgs pieradints
pie visiem lauku darbiem kartupeus
vagojis, pienu vedis, me gjis. Ganjs,
piesiets pie des. Bet tas bija mums ie-
kritis acs. Lai gan Viskijs bija sts dar-
ba zirgs, varam teikt tikai paldies saim-
niecei, cik labi via to apmcjusi. Viskijs
apbrnojami tri apgst jauno, un tas ir
raksturgs Latvijas irnes zirgiem, tpc
iescjiem janas sport varam ieteikt
laukos meklt tiei dus zirgus. T dzsls
gan rit ar hanoveru asinis, bet vl kop
seniem laikiem. Nopirkm zirgu, izptjm
radu rakstus un pagju gada nogal at-
vedm uz stalli, kur turam vl divus savus
zirgus. Pai skm ar sportu nodarboties
pirms vairk nek divdesmit gadiem. Ta-
gad esam tikai sti zirgu motji, startjam
viengi savam priekam. Un tomr, lai
brauktu pajg, vajadzgs milzgs darbs.
Astou gadu vecum, Viskijs aktvi m-
cs. Pirmos divus mneus tas nevarja
paveikt neko, tikai soot un nedaudz
parikot, bet pakpeniski ar katru dienu
kuva citdks. Bija acmredzams, k aug
t paapzia, ka Viskijs vlas mcties un
dara to ar patiku. Turklt jtam, cilv-
kiem msu starti sagd prieku. Cerams,
pajgu sacensbu bs arvien vairk. J-
brauc visiem, kuri to vlas, jo t ir lieliska
iespja cilvkiem, vairs nevloties startt
aktvaj sport, sevi apliecint kop ar
zirgiem. Galvenais, lai mums veidotos
profesionla cilvku grupa, kas vlas un
spj rkot sacensbas, ms esam gatavi
noemt cepuri viu priek.
Nupat no Madonas rajona atvedm
ar vl citu zirgu piecgadnieku. Bijm
iecerjui veidot divjgu, jo vizuli abi
zirgi ir ldzgi. Tau raksturi nesaskan...
Pasaul pajg var braukt ar jebkuru zir-
gu, nav svarga t irne un izcelans.
Svargs ir tikai tas, ko vlies sasniegt.
Nav t, ka vari iejgt un aizbraukt.
Paraugdemonstrjumos piedaljmies
labprt, lai ieinterestu vl vairk cilvku
par o aizraujoo janas sporta discip-
lnu.
Vairkas godalgots vietas izcnja JSK Krii prstvis Kristaps Neret-
nieks.
Robertu Neretnieku par uzvaru apbalvo LJF enerlsekretre Kristne Li-
sovska (no kreiss) un AS Grindeks personla daas vadtja Dace aitere.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
LATVIJ
Spraigs latgalieu cas
Inese Ruskule
ogad Vasarsvtki bija ar
diena, kad simtiem cilvku gan
no vietj pagasta, gan no tl-
kiem rajoniem devs uz Ludzas
rajona Pumucovu, kur notika
Latgales mroga zirgu rikoa-
nas sacensbas Latgales kauss
2009. Latgalieu dziesmas, br-
zu meijas un tikko nopauta
siena smara sagaidja ikvienu
skattju. Vasargie laika aps-
tki lutinja skattjus, brauc-
jus un ar organiztjus.
Sacensbu atklan svingas
runas teica un veiksmi vlja
Ludzas rajona padomes priek-
sdtjs Juris Dombrovskis un
Pumucovas pagasta priek-
sdtjs Eduards Luckns.
Ldztekus sacensbu norisei
skattjiem bija iespja iegd-
ties Latgales amatnieku izstr-
djumus, k ar savam zirgam
nepiecieamo veikal Zirgu
stallis, kas bija mrojis ceu no
Rgas. Savukrt Irna Seimane
ar savu ponijvti Brendu no
Rzeknes izvizinja visus br-
nus, kuri to vljs. Gan lieli,
gan mazi izmantoja iespju
braukt pajg, kur bija iejgts
labi zinmais Krievijas irnes
rzelis Pialuns. Daudzi no ska-
ttjiem atzina, ka sacensbs
ir bijusi mjga atmosfra, un
ts bijuas vislabk komentts
vairku gadu laik.
Pumucova, 1. maijs, rikoana
Intrigas sajta ldz pa-
m beigm
Sacensbs bija pieci brau-
cieni divrios un viena distan-
ce rikoanai seglos. Dalbnie-
ki bija ieraduies no Ludzas,
Krslavas, Aizkraukles, Balvu
un Gulbenes rajoniem. Diem-
l vairku apstku d neva-
rja ierasties viesi no Lietuvas
Dusetu zirgaudztavas. Tau
ts direktors Edgars Jenins
solja, ka nkamreiz noteik-
ti atbrauks ar kolektva
prstvji. Lai gan lielkoties
braucienos startja divi spor-
tisti, tomr tos bija intere-
santi vrot. Ca par pirmo
vietu bija patiesi sva. Gan-
drz ikviens no braucieniem
prsteidza ldzjutjus, kuri
sacensbas neskats pirmo
reizi. Pirms vietas guva tie,
uz kuriem nebija liktas liel-
ks likmes. Tau tas pierdja,
ka ar rikotju sacensbs ir
k prjos sporta veidos,
visu nosaka veiksme, un ne
vienmr favorti iegst godal-
gots vietas.
Visinteresantkais bauciens
bija tas, kur piedaljs Nikolajs
Galilejevs (Krslavas rajons) ar
Amerikas rikotju irnes r-
zeli Kallis un Alberts Brokns
(Gulbenes rajons) ar Amerikas
rikotju irnes kastrtu Pat-
ric Gate. Abi vecmeistari visu
distanci (1800 m) turjs viens
Zirga vrds, irne,
dzimanas gads
Braucja
vrds, uzvrds
Prstv Zirga
panieks
Rezultts
(min.)
1. brauciens
Poema (Pias Devil), Amerikas
rikotjs, 2007. g.
Nikolajs Galilejevs Krslavas rajons,
Dagdas pagasts
Nikolajs
Galilejevs
3:06,33
Mums Memory (Castleton Blue-
Irma Ego), Amerikas rikotjs,
1995. g., rekords: 2:05,3
Eduards Martukns Aizkraukles rajons,
Sece
Eduards
Martukns
2:57,56
2. brauciens
Balde (Dingas Bolvija), Krievijas
rikotjs, 2000. g., rekords: 2:15,2
Anita Beitne Krslavas rajons,
Dagdas pagasts
SIA Brvba 2:46,01
D.R.S Freeiq (Cebion Flips Way),
Amerikas rikotjs, 2002. g., re-
kords: 2:16,7
Vilhelmne Vegnere Ludzas rajons, Cibla Vilhelmne
Vegnere
2:33,62
Power Heart (Merry Wanderer
Queen Heart), Amerikas rikotjs,
1998. g., rekords: 2:03,0
Mareks Brokns Gulbenes rajons,
Pakalniei
Mareks
Brokns
2:34,32
3. brauciens
Clever Slybowl (Slybowl Hannover -
Chicks Bone), Amerikas rikotjs,
1995. g., rekords: 2:01,3
Jnis Kazinks Ludzas rajons, Pu-
mucovas pagasts
Jnis Kazinks 2:42,32
Worth of Trying (Castleton Blue-
Irma Ego), Amerikas rikotjs,
1994. g., rekords: 2:04,9
Eduards Martukns Aizkraukles rajons,
Sece
Eduards
Martukns
2:39,23
4. brauciens
Patric Gate (Pahston Press-Nancy
Gate), Amerikas rikotjs, 2000. g.,
rekords: 2:04, 5
Alberts Brokns Balvu rajons Mareks
Brokns
2:38,38
Kallis (Sword Frazer-Sweet Swe-
eper-Crown Sweep), Amerikas
rikotjs, 2003.g., rekords: 2:10,3
Nikolajs Galilejevs Krslavas rajons,
Dagdas pagasts
Nikolajs
Galilejevs
2:38,45
5. brauciens
Parze (Pialuns-Plata), Krievijas
rikotjs, 1998. g.
Inta Duncne Ludzas rajons, Cibla Inta Duncne 2:44,90
Idile (Snow Schnapps-Ikona),
Krievijas rikotjs, 2003. g., rekords:
2:19,9
Anita Beitne Krslavas rajons,
Dagdas pagasts
SIA Brvba 2:42,86
Vilhelmne Vegnere veiksmgi fni.
Vilhelmne Vegnere lepojas ar
godam nopelnto kausu.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
Rezultti (distances garums 1800 m)
Gada skum sacensbu
organiztjiem ita, ka t ar
netiks sarkotas nevienas zirgu
rikoanas sackstes atbalstt-
ju trkuma d. Tau ar laiku
baas zuda, jo Ludzas rajona
padome, Pumucovas pagas-
ta padome un Ciblas novada
dome apstiprinja lmumu par
sacensbu fnansilu atbalstu.
Sacensbu organiztji pateicas
visiem atbalsttjiem: Latvijas
Zirgaudztju biedrbai, Zao
un zemnieku savienbai, Jnim
Kazinkam ar imeni, Ludzas
rajona padomei, Pumucovas
ne Vegnere no Ludzas rajona
Ciblas kop ar septius gadus
veco Amerikas irnes kastrtu
D.R.S Freeiq nebija prspjama.
Vegneri varam dvt par oti
pieredzjuu rikotju brauc-
ju, kura jau pagju gadsimta
astodesmitajos gados veik-
smgi startja gan Latvijas, gan
ar rzemju sacensbs. Laikam
jau ar tagad nav aizmirsts tas,
ko agrk Vilhelmnei iemcja
vecmeistars Alberts Rutkis, bija
tikai nepiecieams laiks. Kop
2005. gada, kad Latvij atska
rkot zirgu rikoanas sacen-
sbas, Vilhelmnes paum
bijui vairki rikotji, tau no
Igaunijas nopirktais brais r-
zelis D.R.S Freeiq braucjai sa-
gdjis pirmos laurus. Jatzst,
Vilhelmne ieguldjusi milzum
lielu darbu rzea treni, jo vi-
as paum tas nonca bez lai-
ka rekorda. Viss, kas pankts, ir
paas braucjas nopelns. Tagad
D.R.S Freeiq ir ne tikai trs rik-
otjs, bet ar uzticams palgs
lauku darbos.
Atbalsttji ir, neskato-
ties uz sareto ekonomis-
ko situciju
LATVIJ
Aizvadtas krtjs riko-
tju zirgu darba prbaudes
sacensbas. Ts tika organi-
ztas Ogres rajona Jumpravas
pagast. Par veiksmgu sacen-
sbu norisi rpjs rikotju
Rezultti
Brauciens nr. 1, 1600 m Jaunzirgu kausa izca
1. La Manche, 2007, AR Linda Zeencova 2:31,1
2. Suvorov, 2007, AR Tatjana Snura 2:31,5
3. Poema, 2007, AR Nikolajs Galilejevs 2:47,1
Brauciens nr. 2 Jumpravas pagasta kausa izca
1. Macky Boy, 1995, AR Ruta Neiberga 2:14,8
2. La Isla Bonita, 2000 AR Deniss Cezars 2:15,4
3. Kallis, 2003, AR Nikolajs Galilejevs 2:16,1
Brauciens nr. 3 LZAA kausa izca
1. La Fer, 2004, KR Amanda Straujupa 2:13,8
2. Marion, 1999, AR Madara Laumane 2:15,6
3. Power Heart, 1998, AR Mareks Brokns 2:20,0
Brauciens nr. 4 Rikotju savienbas kausa izca
1. La Fer, 2004, KR Ruta Neiberga 2:23,22
2. Coming Heart, 2006, AR Linda Zeencova 2:23,37
3. Caesar, 1998, AR Signija Gutovska 2:26,00
Brauciens nr. 5 rikoana zem segliem
1. Macky Boy, 1995, AR Amanda Straujupa 2:13,96
2. Vivo Sempre, 1998, AR Madara Laumane 2:14,22
3. Patrik Gate, 2000, AR Mareks Brokns 2:15,30
Sacensbas Jumprav
Jolanta Lapia
Jumprava, 2. maijs, rikoana
braucja Signija Gutovska.
Sacensbas organizja piem-
jas saimniecba Vigas sadar-
bb ar Latvijas irnes zirgu
audztju asociciju (LZAA)
un Rikotju savienbu.
aiz otra, bet uz fnia taisni
gja galva galv, tau Brokna
zirgs rsoja fnia lniju trk,
rezulttus ra tikai daas se-
kundes simtdaas.
Jau ierasts, ka sacensbu
beigs notika rikoana seglos.
Piedaljs trs dalbnieki: Ma-
reks Brokns, Dina Rutka un
Vilhelmne Vegnere. trko
rezulttu aj distanc (1800
m) sasniedza Brokns ar zirgu
Power Heart no Gulbenes rajo-
na, un tas bija 2:30,77 mintes.
Ceojoais kauss paliek
Ludzas rajon
Pagjuaj gad sacensbu
organiztji ieviesa jaunu tra-
dciju Pumucovas skrejce
Latgales ceojo kausa izc-
u. 2008. gad kauss aizceoja
uz Balvu rajonu, kur gadu tas
atrads Alberta Brokna pa-
um. Pats braucjs atzina, ka
ar ogad vi nav gribjis at-
vadties no kr kausa un c-
njs par to ar visiem spkiem.
Sacensbu skum lielk daa
no rikotju braucjiem uz-
skatja, ka godalga aizceos pie
Nikolaja Galilejeva uz Dagdas
pagastu. Tau oreiz Vilhelm-
pagasta padomei, Ciblas no-
vada domei, SIA Rpnca Poli-
mrs, SIA Daivas Elvi veika-
lam Ludz, Eggersmann zirgu
barbas tirgotjiem, enerijas
dzriena HIRO izplattjiem,
veikalam Zirgu stallis. Ne ma-
zk svargs ir informatvais
atbalsts, ko sniedza laikraksts
Zirgu Pasts, Latgales Vietj
Avze, Latgales radio un portls
www.petnet.lv, kur var noskat-
ties ar visu sacensbu norisi.
Uz tikanos nkamajs zirgu
rikoanas sacensbs Pumu-
cov!
Mareka Brokna lidojums pret
fniam.
Ludzas rajona padomes prieks-
dtjs Juris Dombrovskis svingi
atklj sacensbas.
No kreiss: Mareks Brokns ar Power Heart, Vilhelmne Vegnere ar D.R.S
Freeiq un Anita Beitne ar Baldi.
No kreiss: Nikolajs Galilejevs ar zirgu Kallis un Alberts Brokns ar Patric
Gate.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
RZEMS
Airisa un Ravels starp labkajiem Eirop
Jolanta Lapia
Latvijas vado iejdes
sportiste Airisa Penele ar zirgu
Ravels maija beigs aizvadja
divas spraigas sacensbu ned-
as Ukrain.
No 22. ldz 26. maijam Ki-
jev risinjs augsta lmea
sacensbas CDI4*, kurs Airi-
sa Liels balvas shm 16 da-
lbnieku konkurenc izcnja
astoto vietu, iegstot rezult-
tu 61,915%. Savukrt Liels
balvas kr jeb brvas izvles
programm mzikas pavadju-
m seu dalbnieku konkuren-
c via izcnja piekto vietu ar
rezulttu 65,95%. Liels Balvas
shm pirmaj sacensbu die-
n un Liels Balvas kr labk
bija Ukrainas sportiste Svet-
lana Kiseova ar lielisko zirgu
Pariz. Jpiemin, ka Airisa bija
Ankes van Grunsvenas
Liels balvas zirgs un licen-
ctais KWPN rzelis Painted
Black (no Gribaldi x Ferro)
ievainojis pats sevi spermas
ieganas laik, kad, ejot uz
fantomu, tas smagi atsits
pret durvm. savainojuma
d zirgu vairs nevar izman-
tot spermas ieguvei, un tas
nevars piedalties ar sacen-
sbs vismaz divus mneus.
Ar Painted Grunsvena bija
paredzjusi startt vairks
svargs sacksts jnij, bet
vieng prstve no Baltijas
valstm un cnjs par uzvarm
ar vadoajm Ukrainas, Krie-
vijas un Baltkrievijas sportis-
tm. Konkurence bijas sva.
Veiksmgi startjot ajs sa-
censbs, Airisa izpildja kva-
lifkcijas normatvu dalbai
2009. gada Eiropas empion-
t iejd, kas notiks no 25. ldz
29. augustam Anglij, Vindzo-
r. Vai Airisu ar Ravelu redz-
sim labko Eiropas iejdnieku
vid? Cersim uz labko.
No 29. ldz 31. maijam Ki-
jev risinjs otras sacensbas
CDI-W, kurs Airisa ar Rave-
lu Liels balvas shm iegu-
va septto (62,426%) un Lie-
ls balvas kr piekto vietu
(62,75%). Uzvara laurus ajs
shms atkal plca Ukrainas
sportiste Svetlana Kiseova ar
Pariz.
Airisa Penele:
Tagad ir izcnta iespja
startt Eiropas empiont.
Es, protams, vltos taj pie-
dalties. Bet, lai nopietni saga-
tavotos, vismaz divas nedas
pirms sacensbm btu jbrauc
uz treniiem Vcij, tikai tad,
uz Angliju. Tau tam ir vaja-
dzga liela nauda. Ja atbalsts
bs, noteikti vlos to dart.
Pieteikums startam Eiropas
empiont japstiprina 27.
jlij, tad ar jbt zinmm
vism niansm. Pagaidm par
m sackstm zinu tikai to, ka
ts risinsies oti skaist viet
Vindzoras pils tuvum un ka
tajs piedalsies 32 valstu spor-
tisti.
obrd ar Ravelu saprotamies
oti labi, zirgs sasniedzis lielisku
formu. Man sacensbs Ukrai-
n svargk nebija iegt vie-
Uz Eiropas empiontu
noteikti jbrauc
ta, bet gan tas, ka rzemju ties-
neu vrtjum no Francijas un
Vcijas es samu oti augstas
vietas. Vietjiem tiesneiem, k
vienmr, bija savi rini. Tagad
domju doties vl uz starptau-
tiskm sacensbm Polij. Vai-
cju daudz pieredzjukajiem
Krievijas sportistiem, kuri jau
ilgi vrojui manus startus,
vai ir jga meklt naudu un
braukt uz Eiropas empiontu.
Vii atbildja: noteikti, jo os
kvalifkcijas punktus nav viegli
izcnt. Ja esmu vieng no Bal-
tijas valstm, kura ldz im to
paveikusi, noteikti jstart. T
bs turpmk jau cita aprite, cita
tiesneu attieksme, ar valsts
janas sporta prestis iejd.
Saprotu to, ka uz augstm vie-
tm nevaru pretendt, bet, ja
t saka pat konkurenti, jdara
viss iespjamais.
Grunsvenas zirgs
guvis savainojumus
Anke van Grunsvena ar Painted Black.
nu tas nebs iespjams. Tau
atveseoans process norit
labi.
Painted Black ir 12 gadu
vecs rzelis, ko izaudzjusi
Van de Valku-van Anholtu
imene, un tas pieder An-
kei van Grunsvenai, Janam
Kelderam un Jopam van
Ujtertam. Eiropas empio-
nat, kas notiks 2009. gada
august Vindzor, Lielbri-
tnij van Grunsvena pie-
dalsies ar savu labko zirgu
Salinero.
Airisa Penele ar Ravelu izcnjusi tiesbas startt Eiropas empiont
iejd.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
RZEMS
Starptautiskas sacensbas Krievij
Jolanta Lapia
Georgenburga ir
ne tikai unikls vs-
tures komplekss un
apmeklta janas
arna Krievij, bet
ar vieta, kur atps-
ties un labi pavadt
brvo laiku. Teritorij atrodas
viesnca ar 19 komfortabliem
numuriem, restornu, bru un
kamnzli, tiek piedvts plas
dienu klsts no Krievijas un
Eiropas virtuves. Georgenbur-
gu ik gadu apmekl aptuveni
10 000 tristu.
Pirm norde uz Georgen-
burgu, kas rads nodedzint
Prsijas cietoka viet, sasto-
pama jau 1264. gad. No 1740.
gada Georgenburg notiek j-
anas krosa turnrs, ko sauca ar
par medbu krosu. 1844. gad
pirmo reizi organiz janas
turnru Insterburg (era-
hovsk). 1900. gad Georgen-
burgas zirgaudztava iestjas
tranes audztju asocicij
Austumu Prsij. No 1913.
ldz 1941. gadam eit regulri
notiek sacensbas. 1960. gad
komplekss iegst nosaukumu
Zirgaudztava nr. 7. Savukrt
no 1992. gada nosaukum sk
izmantot Kaiingradas vrdu,
tikai 2002. gad zirgaudztava
atgst vsturisko nosaukumu -
Georgenburga. 2003. te gad
notiek Starptautisks janas
sacensbas Cup CJSC Georgen-
burg, kurm pirmo reizi Krie-
vij tiek pieirts sacensbu sta-
tuss CSI4*.
Maija vid viesmlg zirg-
audztava no jauna vra durvis
konkra sacensbm Pasaules
kausa izcas posmam CSI3*.
Labvlgie laika apstki un
sakrtot darba organizcija
radja patkamu atmosfru gan
sportistu, gan skattju vid.
Sacensbs piedaljs spor-
tisti no Krievijas, Latvijas, Lie-
tuvas, Igaunijas, Polijas, Vci-
jas un Luksemburgas. Latviju
prestiaj turnr prstvja
pieci sportisti Andis Vrna,
Dainis Ozols, Kristaps Neret-
erahovska, 14.-15. maijs, konkrs
nieks, Guntars Sili un Mairis
Penelis.
Sacensbu galvenaj mar-
rut ar ru augstumu ldz
150 cm uzvaru izcnja Vcijas
sportists Holgers Vulners. No
27 startjoiem dalbniekiem
pamatmarrutu bez soda punk-
tiem spja veikt tikai divi. Krie-
vijas sportists Dmitrijs Beres-
tovs no prlekanas marruta
izstjs, ieemot godpilno otro
vietu. Veiksmgs starts Latvi-
jas sportistam Andim ar AS
Agrofrma Trvete zirgu Grand
Libero.
Sacensbu pirmaj dien
marrut ar ru augstumu
130 cm piedaljs 41 dalbnie-
ku pris, no tiem astoi no Lat-
vijas. Augstks vietas izcnja
Andis Vrna: ar Irasir godpiln
sest vieta, ar Marmors 15.
vieta. Kristaps Neretnieks ar
Rolex Miro izcnja astoto vietu.
Marrut ar dokeri, kur tika
uzstdti ri augstum ldz
140 cm, 45 dalbnieku konku-
renc uzvaru izcnja Igaunijas
sportists Urmass Rgs ar Lagu-
na vd Roshove, iegstot maksi-
mlos 65 punktus. Msu spor-
tistu labkais rezultts 49 un
47 punkti Andim ar zirgiem
Marmors un Irasir. Pirms die-
nas sacensbas beidzs ar 145
cm augsto marrutu. No 29 da-
lbniekiem, prlekanai kvali-
fcjs septii, tostarp kaimi-
valstu sportisti Urmass Rgs
un Bens Gutkausks, attiecgi
izcnot ceturto un piekto vietu.
Uzvara tika Krievijas sportis-
tam Gendijam Gaibajazovam
ar Papirus. Andim Vrnam ar
Grand Libero 12. vieta, Dainim
Ozolam ar Gvidons 20. vieta,
Guntaram Siliam ar Lord Pi-
casso 21. vieta.
Otrs sacensbu dienas 145
cm augstaj marrut uzva-
ru izcnja Krievijas sportists
Vladimirs Beeckis. Latvijas
sportistu augstk izcnt vie-
ta astot, Andim Vrnam ar
Irasir. Savukrt 140 cm augsto
divu fu marrutu lieliski vie-
ca Andis ar savu septigadgo
censoni Marmors, izcnot otro
vietu. Par sekundes simdam
viu apsteidza Vcijas sportists
Patriks Leihle ar Ludwig.
Jatzm, ka jau daudzus ga-
dus pc krtas par m sacens-
bm nav sliktu atsauksmju no
sportistiem, viu grmiem vai
urnlistiem. Katru gadu sa-
censbu organizcijas komiteja,
ko vada Irina Novikova, oti
cenas, lai nodrointu, ka visi
ir apmierinti, neviens netiktu
aizmirsts. Jcer, ka msu krzes
laik sacensbas Georgenburg
tomr turpinsies, un uz tm
ieradsies sportisti no visas Ei-
ropas.
Rezultti Grand Prix marrut
1. Holgers Vulners Cefalo Vcija 0;0 s.p./33,84 s
2. Dmitrijs Berestovs Grandalena Krievija 0 s.p., izst.
3. Kosts Gaigals Cattio Lietuva 4 s.p./68,30 s
4. Andis Vrna Grand Libero Latvija 4 s.p./68,95 s
5. Olga Dailova Kalvaro Krievija 4 s.p./68,98 s
Zviedrij starp-
tautisk zirgu
ova Noorkopinga
CSI2* etrs die-
ns notika ca par
uzvarm ru prvaran
desmit dadas grtbas mar-
rutos augstum no 130 ldz 145
cm. Uz m sacensbm bija de-
vies ar Latvijas sportists Andis
Vrna start Zviedrij
Jolanta Lapia
Norepinga, 28.-1. maijs, konkrs
Vrna ar zirgiem Grand Libero,
Irasirs, Marmors un Arabika.
Par sacensbu galven mar-
ruta uzvartju kuva Dnijas
sportiste Karina Rie Truelsena
ar zirgu Lord if De Chaiausse,
Andis Vrna ar Grand Libero
gza divus rus marrut un
ierindojs 24. viet. Nedaudz
augstkas vietas aj marrut
ieguva kaimivalsts Igaunijas
sportisti Urmass Rgs ar Axel
Du Beaumont 11. vieta, Gu-
nrs Kletenbergs ar Novesta -
21. vieta.
oti labus rezulttus Andim
uzrdja ve Arabika, jaunzir-
gu marrut ar 130 cm augstiem
eriem izcnot godalgoto
otro vietu un fnla sacensbs
augsto treo vietu.
Anda Vrnas rezultti
Datums Marruts Dalbnieku
skaits
Vieta Zirga vrds Rezultts
28.05. 130 cm, jaunzirgi 33 dal. 21. v. Arabika 4 s.p./47,68 s
135 cm 52 dal. 32. v. Marmors 4 s.p./48,59 s
29.05. 130 cm, jaunzirgi 33 dal. 2. v. Arabika 0;0 s.p./22,85 s
140 cm, Mazais aplis 40 dal. 21. v. Marmors 4 s.p./62,69 s
145 cm, Lielais aplis 49 dal. 39. v. Irasirs 8 s.p./72,31 s
44. v. Grand Libero 12 s.p./72,30 s
30.05. 135 cm, jaunzirgi,
fnls
26 dal. 3. v. Arabika 0;0 s.p./30,50 s
140 cm, Mazais aplis 36 dal. 12. v. Marmors 0;4 s.p./30,85 s
145 cm, Lielais aplis 41 dal. 5. v. Irasirs 0;0 s.p./27,64 s
17. v. Grand Libero 0;0 s.p./30,62 s
31.05. 145 cm, Mazais aplis,
fnls
30 dal. 6. v. Irasirs 0;8 s.p./38,78 s
145 cm, Lielais aplis,
fnls
38 dal. 24. v. Grand Libero 8 s.p./82,10 s
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Andis Vrna ar Arabiku.
Meydan FEI nciju kausa izca
Sagatavoja Dace trausa
RZEMS
Ar fantastisku cu ldz pat
sacensbu pdjm sekundm
veices komanda pieveica zvied-
rus pirmaj Meydan FEI nciju
kausa posm Labol, Francij.
Pc diviem sacensbu raun-
diem abm vadoajm koman-
dm bija katrai pa astoiem
soda punktiem, td notika
aizraujoa prlekanas sackste
starp veicieu veternu Marku-
su Fuksu un zviedru Svanti Jo-
hansonu. Fukss ar La Toya mar-
rutu veica bez kdm 41,65
sekund un, kad Johansons
nogza ceturto rsli, veices
komanda varja svint uzvaru.
Treo vietu dalja Nderlandes
Labole, 14.-17. maijs, konkrs
un Vcijas komandas, bet Fran-
cijas vienba atgriezs augstka-
j lmen, rdot labu sniegumu
un iegstot piekto vietu. Bei-
ja sestaj viet, ASV septtaj
un Itlija astotaj viet. Lielu
vilanos sezonas skums sag-
dja Lielbritnijai un rijai, kas
palika aiz strpas, jo otraj
raund piedaljs astoas lab-
ks komandas. Lai gan rs Kians
OKonors pirmaj raund mar-
rutu veica tri, via komandas
biedri sama 18 soda punktus,
bet briti 17 soda punktus, ne-
skatoties uz to, ka Pters arlzs
sama tikai vienu soda punktu
par prsniegto laika normu.
ASV komanda kuva par uz-
vartju otraj posm, saemot
vien etrus soda punktus. T bija
ceturt ameriku uzvara nci-
ju kausa izcas vstur Itlijas
zem. Komandas efs Dords
Moriss atcerjs, ka 1959. gad
vi cnjs prlekanas marrut
ar itu jtnieku un guva uzvaru.
Ar oreiz uzvara ASV komandai
nedevs viegli, frani mina vi-
Roma, 18.-1. maijs, konkrs
iem uz papiem un pavisam
maz pietrka, lai notiktu pr-
lekana. Treo vietu dalja britu
komanda ar veicieiem. Vciei
iema piekto vietu, bet rija
un Nderlande sesto, savukrt
astotaj viet mjinieku itu
komanda. Zaudtjas aj pos-
m bija Beijas un Zviedrijas
komandas, kas nevarja piedal-
ties otraj sacensbu raund.
Rezultti
1. veice 8 s.p. (S. Gurdats ar Jalisca Solier 0/0, M. Fukss ar La
Toya 0/8/0 41,65, V. Mufs ar Luminos 8/12, P. vicers ar Carlina
0/0),
2. Zviedrija 8 s.p. (S. Johansons ar Saint Amour 0/0/8 42,42, A. Ce-
termans ar Isaac 0/4, M. Bajards-Johnsons ar HM Actrice W 13/4,
P. Fredriksons ar H&M Artic Aurora Borealis 0/8),
3. Nderlande 16 s.p. (A. Horna ar Blauwendraads OBrien 4/4, H.
Smolders ar Walnut de Muze 0/0, Alberts Zoers ar Sam 0/8, M.
Houtzagers ar Opium VS 13/9),
3. Vcija 16 s.p. (M. nings ar Noltes Kuchengirl 4/0, F. Vaishaupts
ar Souvenir 4/0, T. Mlbauers ar Asti Spumante 4/13, M. Kuers ar
Montender 8/4).
Rezultti
1. ASV 0 s.p. (Laurena Hoga ar Quick Study 0/8, Elija Bonda ar
Cadett 0/0, Laura Krauta ar Cedric /4, Riards Spners ar Cristallo
4/0),
2. Francija 8 s.p. (Penelope Leprevosa ar Jubilee DOuilly 0/0,
Timotijs Ansjoms Lamm de Fetan 4/0, Nikol Delmots ar Luc-
cianno 4/0, Kevins Stots ar Le Prestige St Lois 0/4),
3. Lielbritnija 12 s.p. (Niks Skeltons ar Nemo 4/4, Maikls Vitekers
ar Wonami van der Aard) 4/4, Bens Mahers ar Robin Hood W 0/4,
Dons Vitekers ar Peppermill 0/0),
3. veice 12 s.p. (Kristina Lbhere ar LB Robin Hood 4/8, Deina
Riardsa ar Jalla de Gaverie 8/0, Klarisa Krota ar West Side V
Meerputhoeve 0/0, Daniels Eters ar Peu a Peu 4/4).
Markuss Fukss ar La Toya no veices.
E
r
i
n
a

K
o
v
i
l
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Svante Johansons ar Saint Amour no Zviedrijas komandas.
E
r
i
n
a

K
o
v
i
l
a
/
F
E
I

f
o
t
o
R
e
m
k
o

V
e
i
r
i
n
k
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Riards Spners ar Cristallo no ASV.
Uz goda pjedestla ASV komanda.
R
e
m
k
o

V
e
i
r
i
n
k
a
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
St. Gallena, 4.-7. jnijs, konkrs
Ameriki pierda, ka ir vie-
na no spcgkajm ncijm
konkr, uzvarot ar Meydan
FEI nciju kausa izc St.
Gallen, veic. Rezultts at-
kal tika sasniegts prlekanas
marrut, kad Riards Spners
izvirzja ASV vadb, atstjot
Vcijas komandu otraj viet.
Pamju publikas karsti
atbalstt veices komanda
dalja treo vietu ar beiem,
bet Nderlande un Lielbritnija
ar viendu soda punktu
skaitu kuva par piekts vie-
tas ieguvjm. Septtaj viet
ierindojs Itlijas komanda,
astotaj rija, bet Francijas un
Zviedrijas komandas zaudja
iespju cnties otraj raund,
jo noteikumi paredz, ka tikai
pirms astoas komandas var
turpint sacensbu.
Pc pirm raunda etras ko-
mandas ASV, Vcija, veice
un Beija nebija samuas ne-
vienu soda punktu, holandie-
iem un britiem pa astoiem
soda punktiem, Itlijai devii,
bet riem 11.
veicieu fani apsveica
savu varoni Markusu Fuksu,
kuram s bija 145. nciju
kausa sacensbas, dieml
ar pdjs, jo Fukss savas
karjeras augstkaj punkt
nolmis turpmk nestartt un
pievrsties zirgu tirdzniecbai
un trenanai. ajs sacensbs
pirmo raundu vi veica bez
soda punktiem, tau otraj
nogza etrus rus, td
pat Stva Gurdata izcilais
sniegums nespja noturt ko-
mandu lderpozcij.
ASV komandas prstvji E-
lija Bonda un Riards Spners
abus marrutus veica bez soda
punktiem, bet Laura Krauta
vienu rsli gza, nopelnot
etrus soda punktus komandai.
Pc Vcijas izlases prstvju
Ngela un Vaishaupta tri izlek-
tiem abiem raundiem un nin-
Meydan FEI nciju kausa izca
ga iegtajiem etriem soda
punktiem, kuva skaidrs, ka,
ldzgi k Labol, notiks pr-
lekana par pirmo vietu. ASV
Rezultti
1. ASV 4 s.p., uzvarja ar 4 s.p. 40,72 s prlekan (Kristne Mak-
rea ar Vegas 4/Elim, Elija Bonda ar Cadett 0/0, Laura Krauta ar
Cedric 0/4, Riards Spners ar Cristallo) 0/0/4(40,72),
2. Vcija 4 s.p., 2. vieta ar 5 s.p. 53,26 prlekan (Markus nings
ar Plot Blue 0/4/5(53,26), Karstens Otto Ngels ar Corradina 0/0,
Filips Vaishaupts ar Souvenir 0/0, Franks Slotks ar Aquino 0/
izst.),
3. veice 8 s.p. (Kristna Lbhere ar LB No Mercy 0/4, Markuss
Fukss ar La Toya 0/16, Daniels Eters ar Peu a Peu 0/4, Stvs Gur-
dats ar Jalisca Solier nest./0,
3. Beija 8 s.p. (Filips Le ns ar Vigo DArsouilles 0/0, Nils
Brujnsls ar Aluna 0/4, Ludo Filiperts ar Kassini Jac 16/4, Joss
Lansinks ar Spender S 0/4).
Komandu pozcijas pc
trim posmiem
1. ASV 22,0
2. veice 21,0
3. Vcija 16,5
4. Nderlande 11,5
5. Francija 11,0
6. Lielbritnija 9,0
7. Beija 8,5
8. Zviedrija 7,0
9. Itlija 4,0
10. rija 3,5
pret Vciju, Spners pret nin-
gu. oreiz veiksme bija ameri-
ku pus. Pirmais jja ameri-
knis Spners ar Cristallo, kas
pazstams k truma meistars.
Marruts tiem tika pieveikts
liel trum, tau nogot vie-
nu rsli. Lai cik prtgi cents
jt nings ar Plot Blue, tomr
pdjais rslis krita, un sple
bija beigusies ameriku lab.
Markus nings ar Plot Blue no Vcijas komandas.
Riards Spners ar Cristallo nodroinja ASV komandas uzvaru.
R
e
i
m
k
o

V
e
i
r
i
n
k
a
/
F
E
I

f
o
t
o
R
e
m
k
o

V
e
r
i
n
k
a
/
F
E
I

f
o
t
o
Markuss Fukss.
Pasaules iejdes meistari 2009
Dace trausa
RZEMS
T k paredztais sacens-
bu posms Zalcburg, Austrij
fnansilu problmu d neno-
tika, Pasaules iejdes meistaru
2009 sacensbu srijas otrais
posms risinjs Vcij, Min-
henes Olimpiskaj stadion.
Tur k uzvartji tiks divu
vadoo iejdes valstu Vcijas
un Nderlandes sportisti.
38 gadus vecais holandietis
Sanders Marijnisens ar milzgo
vietjs irnes zirgu Moedwil
(Goodwill x Beaujolais) uzva-
rja Specilaj Liels balvas iz-
c ar labu rezulttu 71,5%,
bet 39 gadus vec vcu olimpie-
te Izabella Verta ar savu talan-
tgo Satchmo bija labk brvs
izvles programm mzikas
pavadjum. Madelaine Vin-
tere-ulce ierads Minhen ar
lidmanu no citm ievrbas
ciengm censbm Vcij
Hamburgas derbija, lai ktu
par liecinieci Izabellas un Sat-
chmo prieknesumam. Vcijai
vislielko uzvaru skaitu guvus
jtniece Izabella Verta ieprieci-
nja skattjus ar atraistu snie-
gumu, iegstot izcilu rezulttu -
84,75%.
Skot ar laika apstkiem
un laukuma segumu, ldz pil-
ngumam noslptai ova prog-
rammai ar dadm demons-
trcijm, milzgu balvu fondu
un beidzot ar entuziasma pilno
publiku, viss eit bija skaisti,
un neko nevar vl vairk uzla-
bot, viengi manu mazo kdi-
u kju mai divos tempos,
ds ir Izabellas viedoklis.
Minhene, 21.-24. maijs, iejde
Holandietis Senders Marij-
nisens, daloties iespaidos par
sacensbm, nespj vien beigt
priecties par savm uzvarm,
kas neaprobeojs tikai ar uz-
varu Specilaj Lielaj balv,
kur vi sasniedza person-
go rekordu, bet ar vl divm
uzvarm ar savu jauno zirgu.
obrd Marijnisens ir iekuvis
pasaules labko jtnieku gru-
p.
Nkams s piecu zvaigu
srijas sacensbas notika Kan-
ns no 11. ldz 14. jnijam.
PK posmu sacensbas trsc
Sagatavoja Dace trausa
Pasaules kausa posma sa-
censbas trsc, kas bija pa-
redztas no 16. ldz 17. maijam
astvort, Lielbritnij nenoti-
ka slikto laika apstku d.
Nkamaj ned HSBC FEI
krtjais Pasaules kausa posms
trsc risinjs Malm, Zvied-
rij.
Marina Konke, kura prst-
vja Vciju Sidnejas olimpis-
kajs spls, bija ldere no trs
posmu starta ldz pat fniam
un kuva par uzvartju trs-
Malme, 2.-24. maijs, trsca
cas sacensbs Malmo Horse
Show ar zirgu Calma Schelly.
Vias tautietis un olimpisko
spu zelta medaas ieguvjs P-
ters Tomsens oreiz ieguva otro
vietu ar Parko 4. Pc posma
abi divi vcu jtnieki jau ir kva-
lifcjuies HSBC FEI trscas
Pasaules kausa fnlam, kas au-
gust notiks Polij.
Malm startja 17 dalbnie-
ki, bet tikai devii sacensbas
veiksmgi beidza.
Piecu labko dalbnieku rezultti
1. Patrcija Riana/Fernhill Clover Mist (rija) 50,8 + 6,8 + 0 = 57,6
2. Maikls Rians/Old Road (rija) 55,4 + 3,6 + 0 = 59
3. Mar Kinga/Imperial Cavalier (Lielbritnija) 44 + 12,4 + 4 = 60,4
4. Pollija Stoktone/Westwood Poser (Lielbritnija) 42,7 + 10,8 + 4/4 = 61,5
5. Pigija Frena/What A Performance (Lielbritnija) 47,4 + 10,4 + 8 = 66,3
Piecu labko dalbnieku rezultti
1. Marina Konke/Calma Schelly (Vcija) 42,8 + 6,8 + 4/3 = 56,6
2. Pters Tomsens/Parko 4 (Vcija) 48,0 + 7,6 + 4 = 59,6
3. Sanna Siltakorpi/Lucky Accord (Somija) 58,8 + 5,6 + 0 = 64,4
4. Karina Donkersa/Lamicell Charizard (Beija) 46,2 + 7,6 + 4 = 59,6
5. Katrina Norlinga/Pandora Emm (Zviedrija) 48,4 + 16,4 + 4 = 68,8
Tatersalsa, 28. ldz 1. maijs, trsca
rij notika HSBC FEI Pa-
saules kausa izcas sestais
posms, kas beidzs glui k
pasak, kad sieva un vrs Pat-
rcija un Maikls Riani fnija,
iegstot pirmo un otro vietu,
iepriecinot patriotiski noska-
oto ru publiku. bija ru
uzvara jau otro gadu pc krtas
sacensbs sav zem.
Finla fz sacensbas sa-
sniedza sasprindzinjuma kul-
minciju, kad ldz pat pdjam
posmam vadb esoie britu
jtnieki neizturja spriedzi
uzvara jau ita tik tuvu, bet
tika pieautas kdas, kas va
Rianiem pacelties uzvaras aug-
stumos Patrcija no ceturts
vietas prvietojs uz pirmo, bet
Maikls no septts vietas pir-
majos divos posmos uz otro
vietu pdj sacensbu da.
Sacensbs piedaljs 56
sportisti, no kuriem 39 veik-
smgi sasniedza fniu.
Pters Tomsens ar Parko 4.
Maikls Rians ar Old Road ieguva otro vietu kopvrtjum.
K
i
t
a

H
o
u
g
t
o
n
a
/
F
E
I

f
o
t
o
L
o
t
t
a
s

G
i
l
l
e
n
s
t
e
n
a
s
/
F
E
I

f
o
t
o
RZEMS
Baltijas valstu jtnieki FEI reitingos
(uz 7.06.09.)
Informciju apkopoja Inese Ruskule
Konkrs
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Meridita Maikla Brbauma
(Vcija)
1. 1. 3448,50
Markuss Enings (Vcija) 2. 3. 3415,00
riks Lamaze (Kanda) 3. 2. 3380,21
LATVIJA
Andis Vrna 290. 381. 315,00
Dainis Ozols 781. 603. 65,00
Guntars Sili 1322. 1346. 15,00
Kristaps Neretnieks 1405. 1424. 13,00
LIETUVA
Bens Gutkausks 214. 217. 435,00
Andrius Petrovs 246. 267.. 387,00
Kosts Gaigals 614. 827. 61,00
Rikards Vismeris 915. 951. 45,00
Zigmants arka 972. 901. 41,00
Stasis Jass 1417. 951. 11,00
Mants Jacikevis 1417. 1438. 11,00
Elena Railiene 1588. 1589. 5,00
IGAUNIJA
Reins Pills 76. 75. 992,00
Hanno Ellermanis 251. 254. 378,50
Urmass Rgs 268. 240. 350,00
Gunrs Kletenbergs 317. 301. 287,00
Tts Kivisilds 254. 246. 237,50
Olivers Karma 520. 542. 135,00
Heiki Vatsels 636. 601. 95,00
Andress Trve 1245. 1201. 20,0
Andrus Kallaste 1842. 1418. 4,00
Iejde
Jtnieks Vieta Vieta iepriekj
reiting
Punkti
Pirmo vietu ieguvji FEI reiting
Izabella Verta, Satchmo 78 (Vcija) 1. 1. 2222
Anki van Grunsvena, IPS Salinero
(Nderlande)
2. 2. 2098
Izabella Verta, Warum Nicht FRH
(Vcija)
3. 3. 2086
LATVIJA
Airisa Penele, Ravels 136. 145. 954
IGAUNIJA
Marika Vundere, Orlando P 166. 177. 819
Maria uletsa, Markus 272. 280. 494
Marika Vundere, Frankfurt 583. 591. 51
Igaunijas lielk vasaras sa-
censbu tre Palladium kausa
izca sks maija skum, t
notiek jau astoto reizi. Vnas j-
anas centr uz sacensbu pirmo
posmu pulcjs 153 zirgi un 96
sportisti no Igaunijas un Latvi-
jas. ajs vriengajs sacensbs
jaunieiem ir iespeja konkurt
ar pieredzjuiem un kvalifc-
tiem jtniekiem. Vn startja
devii sportisti no Latvijas, taj
skait sevi te jau iepriekjos
gados labi pierdjuie Dainis
Ozols un irts Bricis. Ar aj
posm msu sportisti veidoja
svu konkurenci pieredzjuiem
Igaunijas sportistiem Gun-
ram Kletenbergam, Andrusam
Kallastem, Andresam Trvem.
ogad paredzti trs sacens-
bu posmi un fnls. Sacensbu
virkne turpinsies 19. jnij Ru-
il, tad 1. august posms Lnj
un sacensbu fnls 15. august
Ruil. Vnas sacensbu posm
par marruta sastdtju tika
aicints Ivo Mielsons. Savukrt
Inga Mielsone praktizjs tie-
san, pildot galven tiesnea
asistenta pienkumus.
Par Palladium kausa pirm
posma uzvartju kuva pa-
mju sportists Sms Sinijarvs.
Otro vietu posm ieguva Mar-
gita Magi, tre Ebe Lsa Sina-
Palladium kauss
Jolanta Lapia
Vna, 9.-10. maijs, konkrs
jalga. Augsto septto vietu pos-
ma kopvrtjum ieguva Santa
teinberga, astotais irts Bri-
cis. Jaunieu konkurenc vis-
veiksmgkie starti bija Igauni-
jas sportistam Kullo Kenderam,
viam pirm vieta. Savukrt
Lauris Vilde ierindojs piektaj
viet, Santa teinberga sesta-
j. Brnu konkurenc vecum
ldz 16 gadiem netika prspta
Latvijas sportiste Linda Via, aiz
vias palika jaunie Igaunijas ta-
lanti. Augstu rezulttu sasniedza
ar Anna Raita Vjaksa, ierindo-
joties astotaj viet.
Marruts Vieta Sportists Zirgs Rezultts
Nr. 1a, 100 cm 1. v. Linda Via Bendija 0;0/24,29 s
8. v. Anna Raita Vjaksa Roids 4/49,24 s
Nr. 1 b, 100 cm 2. v. irts Bricis Glezna 0;0/25,68 s
4. v. Elna Kandevica Ildira 0;0/27,47 s
Nr. 2 110 cm 2. v. Linda Via Arons 0/47,71 s
9. v. Elna Kandevica Ildira 0/53,19 s
Nr. 3a, 125 cm 6. v. Lauris Vilde Lagna 4/72,59 s
7. v. Santa teinberga Conchevallier 6/79,33 s
9. v. Linda Via Arons 8/61,08 s
Nr. 3b, 125 cm 5. v. irts Bricis Cavalor Cooper 0;4/37,18 s
8. v. Lga Ptersone Kaugurs 0;14/65,33 s
Nr. 4, 135 cm 8. v. Santa teinberga Conchevallier 0;4/45,94 s
9. v. irts Bricis Cavalor Cooper 4/69,71 s
Nr. 5b, 105 cm 1. v. Linda Via Bendija 0/47,13 s
2. v. Elna Kandevica Ildira 0/52,71 s
8. v. Anna Raita Vjaksa Roids 0/61,03 s
10. v. Dainis Ozols Alibi 4/51,78 s
Nr. 7, 125 cm 1. v. irts Bricis Cavalor Chandra H 0;0/34,06 s
4. v. Lauris Vilde Lagna 0;0/37,11 s
Nr. 8, 135 cm 6. v. Santa teinberga Conchevallier 0;4/46,93 s
Latvijas sportistu labkie rezultti
Santa teinberga veic goda apli.
E
p
a

K
l
a

f
o
t
o
iebraukana ru da, kura
bija ierkota karjer. daa bija
sti igaunisk gar, sak, igaui ir
gatavi nosisties jau skum, jo
tie, kas izdzvo, beigs ar kst
par labiem sportistiem.
Karjer ik pc 500 met-
riem bija novietoti vrti, kas
bija veidoti no mucm. Pirmie
vrti bija lab zlien, tau, lai
noktu ldz otriem, vajadzja
braukt cauri pusaizauguam
krmainam karjeram, kur kat-
ru nkamo akmeni, pret kuru
draudja atsisties ratu ritenis,
aizsedza krmi. T, izvairo-
ties no akmeiem, varja nokt
otros vrtos, eit apzmjumi
bija piestiprinti pie krmiem.
Izvirpuojot pa krmiem un
baltos auos noskrienot lej pa
stvu nogzi, varja nokt tre-
ajos vrtos, pc tam zirdziiem
ar visiem ratiem un braucjiem
vajadzja uzrpties atpaka no-
gz un atkal auot otr pus
lej, kur bija ceturtie vrti. Tie
bija visinteresantkie, jo mucas
Ekstrmais maratons Igaunij
Dace Stre
Igaunij, netlu no Raplas
pilstias Lau ciem notika Ra-
plamaa Rakend 2009 sacensbas
pajgu braukan. Uz tm
no Latvijas gribjm braukt
visi, kas nupat skui nodar-
boties ar pajgu braukanu.
Tau dadu darbu un citu
apstku d beigs es, pr-
stve no SIA Zirgaudztavas
Kocni Dace Stre ar grmu
Krli Stri un zirgu Hipija,
aizbraucm viengie. Sas-
niedzot paskuma organiza-
tores Varju Ksemetsas laipni
aprakstto gala mri, skatam
pavrs lauku mjas ar plau
apvidu, kura lielu dau aizma
grants karjers. Uz sacensbm
bija ieraduies pau spor-
tisti Urmass Saks ar savu tori
divjgu, viens poniju divjgs
un piecas viena zirga ekipas,
no kurm divas piedaljs tikai
manas un konusu braukan.
Rapla, 2.-24. maijs
Pirmaj dien notika man-
as un konusu braukana. Varu
teikt Latvijas braucjiem ieprie-
cinou faktu, ka msu zirgi uz
igauu vietjo braucamo tori
zirgu fona ir ar labkm gaitm
un lielku soli, kas dod mums
iespjas izcelties manas sh-
m. Protams, tas ir mans sub-
jektvs vrtjums par m sacen-
sbm, jo varbt savus labkos
zirgus kaimii ir paslpui stal-
os un izbrauks ar tiem pas
sacensbs, kad msu uzmanbu
bs iemidzinjui. Tau ajs
sacensbs tiei manas brauk-
ana man paldzja iegt pirmo
vietu. Laukum, kur notika ko-
nusu braukana, visi dalbnieki
uzrdja labus rezulttus, brau-
cot diezgan preczi un tr gai-
t. Otr dien notika maratons
apmram astous kilometrus
gar distanc. Pirmie pieci kilo-
metri, lai iekautos laika norm,
distanc bija jveic lab riku
gait, kas netrentiem un neap-
kaltiem zirgiem ir grti, jo cea
segums bija akmeains. Nka-
mie 900 metri soos un pc tam
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
Dace Stre un grms Krlis Stris ar zirgu Hipija maratona tras Rapl.
Pasaules kausa kvalifkcijas sacensbas etrjgiem
etrkrtjais pasaules em-
pions un 2008./2009. gada se-
zonas Pasaules kausa izcas
viceempions Ijsbrands ar-
dons no Nderlandes uzvarja
pirmajs Pasaules kausa kvali-
fkcijas sacensbs 2009.-2010.
sezonai, kas notika Vindzor,
Lielbritnij. Pdj sacensbu
fz Landrover starptautiskaj
Grand Prix izc vi prspja
Pasaules kausa ieguvju austr-
lieti Boidu Ekselu.
Statistika:
piedaljs 24 ekipas no
11 valstm,
divi pasaules empioni: Ij-
sbrands ardons (Nderlande)
un Verners Ulrihs (veice),
veckais dalbnieks bija
Dords Boumens (Lielbritni-
ja) 74 gadi,
jaunkais dalbnieks
Ren Ponsgens (Vcija) 28
gadi.
ardons sacensbs piedal-
js ar savu pasaules empionta
komandu un lieliski veica fgu-
rls braukanas fzi, kas oreiz
viam izdevs pat labk, nek
iepriekj gad pasaules em-
piont Holand. Maratona
da empions pieva divas ne-
lielas kdas un iema ceturto
vietu. Pc fgurls braukanas
un maratona rezultta ardons
bija otrais aiz Boida Eksela,
kur maratona distanci ar asto-
iem riem pieveica tiem
ar iespaidgu uzvaru. Konusu
marruts bija oti sarets, un
to ardons izbrauca, nenog-
ot nevienu bumbiu, viengi
saemot soda punktus par pr-
sniegto laiku. Ekselam nepa-
veics, divas bumbias nokrita,
un fnl vi iema otro vie-
tu. Ar uzvaru ardonu sveica
Anglijas karaliene Elizabete un
princis Filips.
Rezultti
1. Ijsbrands ardons Nderlande 134,09
2. Boids Eksels Austrlija 136,55
3. Koss de Ronde Nderlande 146,22
4. Teo Timmermanis Nderlande 152,93
5. Verners Ulrihs veice 155,41
6. Marks Vusthofs Nderlande 155,77
7. Stefans uzen Francija 157,96
8. Frederiks Persons Zviedrija 164,61
9. Reiners Duns Vcija 172,77
10. Diks Leins Lielbritnija 176,45
Vindzora, 1.-15. maijs, pajgi
RZEMS
Dace trausa
Ijsbrands ardons no Nderlandes.
Igaunij, Tori zirgaudzta-
v risinjs pajgu braukanas
sacensbas. Latviju prstvja
Dace Stre ar grmu Krli Stri
un zirgu Hipija no SIA Zirgau-
Tori, 6.-7. jnijs
dztava Kocni, Andis Pavlov-
skis ar grmu Kristapu Cauni
un zirgu Viskiju, kuri prstv
Pavlovsku imeni, un Natlija
Dreimane ar grmu Ati Gt-
mani un zirgu Dukts no JJSK
Medruvas-1.
Natlija un Atis startja po-
niju klas ar Arafatu, un bija
viengie poniju klases prstvji,
kas piedaljs visos trs A, B
un C posmos, ldz ar to nodroi-
not sev pirmo vietu viena zirga
poniju ekips.
Sacensbs piedaljs divpad-
smit ekipas. Startja ar divu
zirgu ekipa, kuru vadja pats
Tori zirgaudztavas saimnieks
Jnuss Kallaste. Via aizjg
bija redzamas divas ves, kas
clus no Latvijas ievest rze-
a Lakmusa un dara godu gan
Igaunijai, gan Latvijai. Savies-
g vakar Jnuss demonstrja
etrjgu, kas ar tika veidots no
etrm Lakmusa meitm.
Poniju pru klasi prstvja
Tori audztavas ekipa, kuru
vadja Airi Reinvarta. Viena zir-
ga ekipu klas bez trim Lat-
vijas prstvjiem piedaljs divi
sportisti no Somijas un trs pa-
mju ekipas. T vieng klase,
kur patiem vajadzja cnie-
ties par vietm, bija viena zir-
ga pajgu klase. Pirmaj dien
manas braukan vislabkos
rezulttus uzrdja Daces Stres
un grma Kra Stra ekipa
ar Hipiju, kam sacensbu sku-
m notika tehniska kme, sa-
plsa ratu priekjais ritenis, bet
tas netraucja iegt vismazk
soda punktu manas brauka-
n. Nedaudz atpalika Natlijas
Dreimanes ekipa, bet Anda
Pavlovska vadtais aizjgs sa-
ma soda punktus par pau sa-
jaukto marrutu. Otraj sacen-
sbu posm konusu braukan
galven bija precizitte. Daces
un Natlijas ekipas nogza
vienu bumbiu, saemot trs
soda punktus, bet Anda azar-
tiskais vrigums ma virsro-
ku, un via ekipa aizrvs ar
trumu, aizmirstot, ka marruts
bija veltts precizittes prbau-
dei, toties par dinamiku prieks
bija skattjiem. Tas viu pc
pirms dienas rezulttiem ierin-
doja saraksta beigs. Vadb bija
Dace Stre, puspunktu aiz vias
sekoja Somijas ekipa. Tau ie
rezultti strauji mainjs otraj
dien, kur noteicoais bija ma-
ratona ru izbraukanas t-
rums. aj distanc atmaksjs
Anda azarts, kas pacla viu no
saraksta beigu daas uz ceturto
vietu, bet savukrt Daces ekip-
a no pirms nosldja uz treo
vietu. T par pajgu braukanas
sacensbu Tori Harness 2009
uzvartjiem kuva somi, atst-
jot nkamajs trs viets Latvijas
sportistus. Otr vieta Natlijai
Dreimanei un grmam Atim
Gtmanim ar zirgu Dukts, par
sekundes simtdau atpalika tre-
s vietas ieguvja Dace Stre
un grms Krlis Stris ar Hipi-
ju, bet ceturt vieta Andim Pav-
lovskim un grmam Kristapam
Caunem ar zirgu Viskijs. Piekt,
sest, septt, astot vieta tika
somam un igauiem. Prieks par
latvieu sasniegumiem Igaunij,
jo varbt pajgu braukana bs
sporta veids, kur kaimiiem
vajadzs atkpties no godalgo-
tajm vietm par labu Latvijas
sportistiem.
RZEMS
Pasaules kausa kvalifkcijas sacensbas
2009.-2010. gad:
1. Vindzora (Lielbritnija) 13. 15. maijs
2. Vescesa (Ungrija) 4. 7. jnijs
3. Seimra (Francija) 11. -14. jnijs
4. Altenfelde (Austrija) 18. 21 jnijs
5. hene (Vcija) 1. 5. jlijs
6. Nebanice (ehija) 16. 19. jlijs
7. Bkbergene (Nderlande) 23. 26. jlijs
8. Rzenbeka (Vcija) 31. jlijs 2. augusts
9. Breda (Nderlande) 4. 6. septembris
10. Danaueingena (Vcija) 17. 20. septembris
bija saliktas den, tiesa gan
dens bija ar aizaudzis ar kr-
miem, tau ie vrti oti patika
skattjiem un, neslpu emoci-
jas, man k dalbniecei ar. Bei-
gs piektie vrti tds nieks vien
ita, jo ar zirgi jau bija apra-
dui ar ameriku kalniiem
un nu jau auos rps gan aug,
gan lej pa nogzm, sagdjot
prieku gan skattjiem, gan pa-
iem braucjiem.
Veiksmgi izturot visus
prbaudjumus Hipijai, man,
Krlim un jo pai ratiem, Lat-
vijas ekipa ieguva godalgoto
pirmo vietu. Prjiem brau-
cjiem novlu auties igauu
ekstrmajiem maratoniem, jo
tas beigs dod labas pozitvas
emocijas un sajtu, ka tu ar to
vari.
Uzvartji poniju klas vienjgiem Natlijas Dreimanes ekipa.
Tori etrjgs Jnusa Kallastes vadb.
Visu izir trums, Anda Pavlovska ekipa tras.
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
Z
a
n
e
s

P
a
v
l
o
v
s
k
a
s

f
o
t
o
DZVESSTSTS
Man drosmi dalties atmis par janas
sporta dzvi pagtn un tagadn veicinja
Zirgu Past publictais rikotju braucjas
Guntas Laugas atmiu ststs par sevi un
zirgiem (nr. 18, 2008. gada 7. novembris).
Ststt par dzvi, kas veltta zirgiem. Ar es,
atrodoties Maskav, Vissavienbas janas
sacksts, skrju skatties, k brauc latviete.
Ms, jtnieki, darjm savu darbu hipo-
droma centr laukum, bet skrejce noti-
ka ikdieni rikotju dzve un darbs.
Pateicga liktenim
T ir dieva dvana zirgs, un man iet,
ka nevis es sevi esmu veltjusi zirgiem, bet
zirgs sevi veltjis man, dodot iespju bt
kop ar to visu mu. Esmu pateicga lik-
tenim, ka zirgs ienca man dzv jau piecu
gadu vecum. Tas ir laika posma skums,
kad apzinti sapratu un fziski izjutu, ka
zirgs ir visa manas dzves jga, mlestba un
nepiecieamba bt kop ar to. Neatceros,
ka brnb man btu mk lelle vai kda
cita rotalieta, bet to, ka, savervjot kaimiu
mju znus splties zirgos, izjutu o br-
di k preldiju tam laikam, kad jau varju
sdt mugur stam zirgam. Pilnb vizuli
atceros dienu, kad jju mjs no ganbm
zirgu Melni, un pret braucos sievietes
pieturja savus zirgus, lai pajauttu, cik tad
man esot gadu?!... Man bija pieci gadi. Tas
bija laiks, kad tvs Krlis Spura uzticja
man pilngi patstvgi jt zirgu uz un no ga-
nbm. K tikt zirgam mugur? Tas tika at-
risints pavisam vienkri: vajadzja ievest
zirgu grv un no t malas uzlekt mugur.
Ja tuvum nebija grvja, kad zirgs plca zli,
pri t galvai vajadzja uzssties uz kakla,
un tas, paceot galvu, uzmeta mani uz sa-
vas muguras. Vajadzja tikai apgriezties ar
seju uz prieku. Neatceros, ka btu kritusi
no zirga.
Kas t bija par baudu, jt lkos pret
kalnu! o iespju centos izmantot vienmr.
Bet kdu reizi lkoana beidzs ar zirga
kritienu, pareizk sakot, ar kleni. Zirga
Astrda Belovzorova un Sapnis.
V
i
l
h
e
l
m
a

M
i
h
a
i
l
o
v
s
k
a

f
o
t
o
,

n
o

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a
1940. gads. Vall Is. No kreiss pirm Astrda uz Mea, treais no kreiss
zirga mugur brlns Alfrds Spura, vlk baleta mkslinieks.
1952. gads. Prjjiens no Rgas uz Valmieru. Zirgu peldinana
galapunkt. Pirm no kreiss Astrda ar Robkiju.
P
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
Zirgs man devis iespju
Astrda Belovzorova
priekkjas trpja kurmju izrakt bedr. Ar
asiojou degunu mjs nevarju rdties,
ja nu vairs nelaids jt?!... Novilku gumijas
zbacius, ras samrcju zees, savedu
krtb degunu, un incidents tika likvidts,
noslpts.
Puspuika ar garajm bizm
Kara laik zemnieku saimniecbs tika
izvietotas karaspka daas. Bija jatbrvo
i, jdod istabas komandjoajam sa-
stvam. T prasja gan krievi, gan vciei.
Nekdu varmcbu gan ne no vienas puses
ms nepiedzvojm. Protams, man bija liels
prieks pat aj laik, jo katrai armijai bija ar
zirgi. Man t bija sta pasaku pasaule. Pirmo
reizi m tiku iesdinta seglos. Sajta bija
burvga. Lai gan ar plikiem stilbiem, bra
sajs bikss es izjutu vrdos neizsakmu
prieku, kaut ko vl neprdzvotu. Segli bija
brnigi, brn krs, rti, patkami mks-
ti, sviedrene dzeltena. Valkju toreiz bra
par mazu palikus bikses, jo mans dzves-
veids, lkt, rpties kokos, rpot etrr-
pus, atveidojot zirgu, jt ar zirgiem, nebija
savienojams ar brunciem, tas nebtu rti.
rbt bikses kuva par ieradumu, t bija r-
tk! Toreiz gan sieviete bikss bija gandrz
vai nepiekljbas kalngals. Visi pazstamie
audis, ar skol, saukja mani par puspui-
ku. To, ka es tomr esmu sta meitene, man
paldzja pierdt gars bizes, kas sniedzs
pri dibenam.
Kad vlk vecki izrs, mana, bra un
mammas dzve turpinjs Rg. Rit 1945.
gads. Pa Rgas ielm iet vcu gsteku ko-
lonnas, taj skait ar zirgi. Ja dien dabt
veselu riku maizes bija svtlaime, tad es ar
savu riciu skrju ldz ielai un cienju vcu
gsteku zirgus.
Protams, iepazinos ar visiem msu rajo-
n esoajiem frmau zirgiem. Zinju tiem
vrdus. Apstaigju stvvietas, kur frmai
gaidja klientus. Tie bija brnigi mirki,
kad pilnu krti varju elpot zirgu sviedru
smrdu, skatties, k zirgi no tarbm da
auzas. Onkui frmai mani sdinja uz
DZVESSTSTS
1958. gads. Sacensbu atklanas parde Rgas
hipodrom. Astrda ar Smuglaju pirm no
kreiss.
1960. gads. Rgas hipodrom ar vi Kista, ar
kuru tolaik izcnta otr vieta Mazaj balv
Rostov pie Donas.
1967. gads. Ce uz Maskavu. T vedm zirgus
un braucm pai.
P
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
P
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
P
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
bukas, bet n, tas nebija tas, kas stvt pie
zirga galvas, nebija ts tuvbas sajtas.
Pirm iepazans ar zirgiem Rg
Klt neaizmirstamais 1950. gads. Rgas
radi ststja, ka redzjui jtniekus Mea-
park! Pavadju bezmiega nakti un no rta
kjm devos uz Meaparku. Ms dzvojm
Mness iel, pie Pokrova kapiem.
Uzzinju, ka trenties uz Meaparku
dodas Rgas Jtnieku kluba sportisti. Klubs
esot Ptersalas iel nr. 9. Tpat no Meapar-
ka kjm, jo naudas tramvajam nebija, de-
vos uz Ptersalas ielu.
Noncu pie vrtiem, aiz kuriem bija ne-
liela izmra pagalms, kur jja sportisti. Ska-
tjos pa irbu du vrtos, un sirds gribja
vai izlekt. Tda bija mana pirm tikans ar
Latvijas vadoajiem jtniekiem: Igo Kilevi-
cu, Asju Strli-Spertli, Birutu Ptersoni,
Ritu Jirgenu, Jni Mergenu, Eglu Baronu
un citiem.
N, brnus nepieemot, pazioja tre-
neris Jnis Kalni. Pc manas lgans
itk piekps. Varbt, k izmumu, mani
pieems, ja nenokritu no zirga. Nka-
maj dien noteiktaj laik biju klt. Mani
iepazstinja ar zirgu vrd Salts, iedeva
seglus, seglo pati! Nekad nebiju seglojusi
zirgu, bet te noderja mana sen saskarsme
ar zirglietm kara laik, un zirgs tika apseg-
lots. Tikai sviedreni uzliku agrni, bet laip-
n, sirsng Asja Spertle man paldzja o
kdu izlabot.
Sekoja mana liktea iziroais brdis, -
nekpu ar kpu paldzbu, bet, saemot
krpju kuti, biju jau zirga mugur, kas
apkrtjos izsauca izbrnu un sajsmu.
Mani piema! Kluba grmatvedis Mrti
Kalni, kur ilgus gadus darbojs k riko-
anas sacensbu tiesnesis Rgas hipodrom,
bija zinos sporta specilists un vienkri
brnigs cilvks, iekasja no manis trs
rubus un 50 kapeikas lielu biedru naudu,
izdeva apliecbu, un es kuvu par Rgas Jt-
nieku sporta kluba biedru. T sks mana
dzve starp pieauguajiem, jau profesionla-
jiem jtniekiem. Vienmr izjutu viu gd-
bu un izpaldzbu.
Skas dzve janas sport
Gads aizritja, intensvi trenjoties. Pra-
sbas bija augstas. Treneri, Ulmalaika ka-
luma specilisti, bija saprotoi un zinoi:
Jnis Kandovskis, Jnis Kalni, Nikolajs
Masakovs, merli, Teodors Zais, vlk
Ivans evenko, Jnis Puri. Vii mums
mcja ne tikai janas sporta tehnisks
gudrbas, bet lielu uzmanbu veltja jtnieka
un zirga psiholoiskajam kontaktam, pras-
mei izprast zirgu, nepieaut brutlu rcbu
pret to. Viu vadmotvs bija: Zirgam jtu-
vojas k kaut kam svtam.
Bija laika periods, kad msu rcb bija
specializta janas sporta mana ar sta-
iem, kuros tika izvietots milicijas jtnieku
vads. No Ptersalas ielas katru dienu jjm
uz ieeu un Strlnieku ielas stri, kur
atrads mana. oti biei tika rkotas t
saucams manas sacensbas, un daudz
iznca startt. 1951. gada 28. februr ar es
pirmo reizi piedaljos ds sacensbs. Uz-
traukums bija milzgs, zirgs aiznesa mani
garm rslim.
Mans pirmais sacensbu zirgs bija Rus-
lans, kur neredzja ar vienu aci. Tau pc
mnea es izjju teicami un guvu pirmo
uzvaru. Apbalvoanas ceremonijas laik
man zem nokrita diploms, un zirgs at-
stja savu pdas nospiedumu uz t.
drg relikvija vl odien glabjas man
diplomu kolekcij.
Sks st sporta dzve, ar sacensbm
piestints laiks. Ne prk ilgi ms varjm
priecties par iespju trenties slgt man-
. K un kpc ms zaudjm o lielisko
sporta bzi, ne man par to spriest. Main-
js ar staa atraanas vieta. Pc Ptersalas
ielas prclmies uz veles ielu 1/3, br-
nigajos Valsts vaislas rzeu novietnes
staos. Atkal trenjmies stsvid, neliel
laukum. No biju aploka izveidojm vl
vienu nelielu laukumiu.
Lai gan tas saistjs ar dadiem kon-
fiktiem, mums bija iespja trenties ar
hipodroma teritorij. Pc hipodroma lik-
vidanas tas tika sadalts uz pusm: vien
stai bija mums, otr, kur atrads tribns,
iekrtojs sporta biedrba Darba rezerves.
Robeas lnij sastdjm kokus.
Lielks uzvaras
Tas, ka katrs sportists dara visu, lai uzva-
rtu, ir tikai dabiski. Tau ir sirdij drgkas
uzvaras un ar spgkie zaudjumi.
Atmetot uzvaras republik, sacensbs
starp republikm, empionu titulus, to
tomr nevar saldzint ar izcnto treo vie-
tu PSRS I Tautu spartakid Maskav, kur
startju konkr. Tas bija liels notikums ne
tikai man sporta karjer, bet ar Latvijas
sporta un janas sporta vstur.
Msu laik PSRS Tautu spartakides bija
visatbildgks un svargks sacensbas, t-
pc uzvaras ajs sacensbs nebija prvr-
tjamas drgas. PSRS VII Tautu spartaki-
d Maskav fenomenlu pankumu guva
treneres Ainas Mainieces audzkne un ar
paas meita Ramona Mainiece ar Signlu,
iejd Lielaj balv izcnot treo vietu. T
bija spoa uzvara!
Pc mana pankuma msu toreizjais J-
anas sporta federcijas prieksdtjs Vik-
tors Okunikovs atzmja, ka fakts, ka mana
fotogrfja bija publicta Vissavienbas av-
zes Pravda pirmaj lappus esot vsturisks
notikums, liels gods un atzinba. Ar pc
otrs vietas ieganas konkr 1954. gad
Rostov pie Donas mans foto tika publi-
cts uz Vissavienbas urnla Koevodstvo i
Konnij Sport vka. s uzvaras man paldz-
ja izcnt talantg Latvijas braucams ir-
nes neliel auguma vte Strauja.
Spgkais zaudjums
Spgkais zaudjums: Bauska, Latvijas
kausa izca konkr. Sacensbs uz mani
skatties bija sabraukui mana brnbas no-
vada Valles pagasta iedzvotji, radinieki.
Man ts bija pirms sacensbas pc traumas
kjas lzuma. ve Distance, kurai bija oti
pretrungs raksturs, nebija gatava tda m-
roga sacensbm, bet man oti gribjs pa-
dioties savu novadnieku priek. Distance
pardja savu es. Stadion novilkt balt
svtra pie futbola vrtiem kuva par rsli
tuvredzgajai Distancei, lai turpintu kust-
bu marrut. Sacensbu noslguma pard
man pasniegtie ziedi darja kaunu vl liel-
ku. Ja mani atmia nevi, tad kausu izcnja
tagadjs spcgs iejdnieces Terzes P-
tersones mamma Rita Baginska. Talantga,
vispusga, drosmga sportiste.
(Nobeigums nkamaj numur).
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
Jlijs
P 6 13 20 27
O 7 14 21 28
T 1 8 15 22 29
C 2 9 16 23 30
P 3 10 17 24 31
S 4 11 18 25
Sv 5 12 19 26
Jlijs
Latvijas mroga ieskaites sacensbas
4.07. konkrs LJF kauss konkr 2. posms, Rga, Kleisti
11.07. iejde LJF kauss iejd 4. posms, Rga, Kleisti
11.-12.07. iejde Latvijas empionts junioriem un jaunajiem
jtniekiem, Rga, Kleisti
17.-19.07. konkrs CSI2*W Rga, Rga, Kleisti
25.-26.07. draivings pajgu braukanas sacensbas, Zilupe
26.07. konkrs JSK Demora kauss, Trgale, Ventsplis rajons
Kaimios Lietuv, Igaunij
4.07. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija
4.07. konkrs Sidabravo kauss, Sidrabrava, Radviskio rajons, Lietuva
5.07. konkrs Ponijklase 3. posms, Marjama, Igaunija
9.-12.07. konkrs CSIO4*W, Tallina, Igaunija
10.-12.07. konkrs CSI* Ruila, Igaunija
11.-12.07. konkrs Atkltais Lietuvas empionts, Kurtuvena, auu
rajons, Lietuva
18.07. pl. 13 rikoana Tallina, Igaunija
18.07. konkrs Klimovo kauss, Priekule, Lietuva
25.-26.07. konkrs CLHBA 2009 & MAYOR Cup, Klaipda, Lietuva
Starptautiskas sacensbas
3.-5.07. konkrs CSI2*, Bonheidena, Beija
9.-12.07. konkrs CSIO4*W, Tallina, Igaunija
10.12.07 konkrs CSI2*, Visberska, Beija
17.-19.07. konkrs CSI3* Sanktpterburga, Krievija
17.-19.07. konkrs CSI2*W Rga, Latvija
17.-19.07. konkrs CSI2*W Morsele, Beija
16.-19.07. iejde, konkrs CDI4*, CSIO5*, Falsterbo, Zviedrija
30.07.-2.08. konkrs CSI2*, CSI3*, Brvelde, Beija
31.07.-2.08. iejde CDI2*, CDI3*, CDIJ Sanktpterburga, Krievija
Zirgu Pasts redakcija aicina stt privtos sludinjumus, reklmu,
k ar informciju par sacensbm, seminriem un kursiem. Infor-
mciju ldzam stt info@zirgupasts.lv
NUMURA SARUNA
Kocnu zirgu stau galvaspilsta
Inese Ruskule
Uz Rgas Valmieras osejas netlu
pirms paas Valmieras kreisaj pus re-
dzam nordi uz Kocnu zirgaudztavu.
Iebraucot Kocnos, pirmo ieraugm jaunu
un prestiu zirgu stalli, kuram apkrt ir
sakopta vide, moderna mana. Bet tikai
cilvki, kuri apgrozs zirdzinieku vid,
zina, ka tie nav viengie stai, kas atrodas
aj apvid. Pabraucot pa grantto celiu
uz prieku, redzam vl divus stau kom-
pleksus.
Viss o trs stau kopums kdreiz tika
nodvts par Kocnu zirgu stau galvas-
pilstu, atmis dals zirgu stau Eglji
prvaldniece Ingrda Rozenberga. Koc-
nu pagasts ar zirgiem un zirgaudztjiem
ir oti bagts, tau , t saucam galvaspil-
sta, sastv no trim staiem:
Zirgaudztava Kocni, kas ir Maijas
Kleinbergas un Daces Stres paums;
Sintijas Orlovas stallis;
zirgu stai Eglji, kuru panieks ir
Raimonds Indrns.
Vartu rasties jautjums, k d ne-
liel teritorij bija iespjams saglabt tik
konkurtspjgus staus, kuros audz un
tren izcilus sporta zirgus? Tas laikam
izskaidrojams ar to, ka Valmieras un R-
jienas apkrtn jau izsenis visstiprk bija
iesakojus janas sporta tradcijas.
Raimonda Baltakmea grmata Latvie-
tis un via zirgs mums ststa, ka ar pc
otr pasaules kara 1947. gad tiei aj re-
ion atska rkot janas sacensbas, kur
ts brvajos bros organizja bijuie kava-
lrijas un artilrijas jtnieki. Rg konkra
un auoanas sacensbas tika atjaunotas
tikai pc diviem gadiem 1949. gad, kur
ar neprspjami uzvaras izcnja jtnieki
no Valmieras un Smiltenes. T k sacens-
bu skaits palielinjs, ska organizties ar
lauku jtnieku sekcijas, tostarp ar toreiz-
j Valmieras rajona eina kolhoz, kur
strdja trenere Ingrda Rozenberga.
Pati Ingrda, darbojoties Kocnu sta-
os, piedzvojusi dadus laikus gan
padomju varu, gan Latvijas neatkarbas
atganu. Uz Kocnu staiem Ingrda at-
nca strdt 1972. gad. Pirms tam via
kop 1964. gada bija darbojusies Burt-
nieku zirgaudztav, startjot konkra
sacensbs marrutos ldz 1,30 m. Veik-
smgkais vias zirgs Burtniekos bija ve
vrd Vsma. Skot darbu Kocnu staos,
Ingrdas aprp nonca vienpadsmit zirgi,
kuri bija cluies ar no Kocnu pagast
esoajiem staiem Beits, par kurm ms
jau ststjm vien no iepriekjiem nu-
muriem, sarunjoties ar Eglu Gertneru.
vm kumeu nebija, zirgus izmantoja
galvenokrt lauksaimniecbas darbos. In-
grda atceras, ka veckajam zirgam stall
bijui 49 gadi. Eglju stau toreiz vl ne-
bija, tur bija cku audzanas komplekss.
Stai atrads tikai tur, kur tagad ir Sintijas
Orlovas, Daces Stres un Maijas Kleinber-
gas paumi, un tos nodvja par Astrm.
Jau pc divu gadu darba 1974. gad no-
tika pirms ru prvaranas sacens-
bas paos Kocnos. Ldz ar lauku jtnieku
sekcijas izveidoanos, Kocnu staos bija
nostiprinjies patiesi spcgu jtnieku ko-
dols: Astrda Orlova, Jnis veris, Atis
Mancvis, Dagnija Nille, Kaija Balode,
Bruno Mencis, Raitis Zirnis, savukrt In-
grda uzms treneres pienkumus. Star-
ti bija veiksmgi gan pamju sacensbs,
gan ar cits, par ko liecina ieraksts Ingr-
das album:
1975. gad eina kolhoza sportisti pie-
daljs desmit sacensbs, izcntas das
vietas un iegtas godalgas:
Triktas kolhoza ceojoais kauss,
eina kolhoza ceojoais kauss,
Trvetes kolhoza ceojoais kauss,
Smiltenes sovhoztehnikuma ceojoais
kauss (otr vieta I komandai un tre vieta
II komandai),
p/s Burtnieki ceojoais kauss (otr vie-
ta).
Lai veicintu augstku rezulttu sa-
snieganu janas sport, kolhozs 1974.
gad iegdjs Holteinas irnes ves
no Kaiingradas. Laika gait nopirka ar
slavenus rzeus Goldfu, Grafalogu
(Hanoveres irne) un Ebontu (Tranes
irne). Netika aizmirsti ar braucams
irnes zirgi, tpc rezultatvu kumeu
ieganai no Trvetes zirgaudztavas no-
pirka Latvijas braucam tipa rzeli Jokeru,
kur deva izcilus brnus: Jumi (empions
smagsvara braukanas distanc) un Jonu
(guva labus rezulttus maksimlaj vilk-
an). Astrdas Orlovas msa Elfrda Nille
sasniedza izcilus rezulttus braukanas sa-
censbs.
Uzvaras bija skaistas, zirgi ar labi. Tau
ie pankumi nenca viegli, Ingrdai va-
jadzja cnties par to, lai zirgi netiktu
atstti novrt. Labi, ka Ingrda bija kol-
hoza vald, t bija liela priekrocba. Bija
jseko, lai zirgiem tiktu piegdta labk
Ingrda Rozenberga ar Grotu Burtniekos 1970. gad.
Jnis veris ar Gromu sacensbs.
I
n
g
r
d
a
s

R
o
z
e
n
b
e
r
g
a
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
I
n
g
r
d
a
s

R
o
z
e
n
b
e
r
g
a
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
NUMURA SARUNA
barba, jo ne jau tikai zirgkopba bija vie-
ng nozare kolhoz. Tau sportistu labie
rezultti sacensbs attaisnoja ilgs un ne
vienmr patkams prrunas ar kolhoza
vadbu. Pc kda laika Ingrdai jau vairs
nebija jiet pie vadbas uz diskusijm, visi
zinja, ka zirgiem vajag visu labko. Ldz
ar to Kocnos izaudztie zirgi bija patiesi
izcili un tdjdi varja nodroint Latvi-
jas janas sporta izlasi ar konkurtspj-
giem zirgiem.
Kolhoza laik Astrs bija 3040 zirgi,
pai sportisti piedaljs ar siena vkanas
talks. Par paldzanu visiem samaksja.
Netika laista garm ar neviena apkrtnes
sakopanas talka, visi jtnieki tajs pieda-
ljs.
Kolhoza laik man vienmr bija labi
zirgkopji. Veltai Zelmanei bija 70 un pat
vairk gadu, neskatoties uz to via nca
kopt vairk nek desmit zirgu. Tas bija zel-
ta cilvks! Ar Mirdza Udrovska un Silvija
Mancvia bija izcilas zirgkopjas. Mirdza
vienmr laik baroja zirgus, pulksteni pat
varja regult pc vias darba. Zinja, ko
vajag dot katram zirgam. Regulra baroa-
na ir oti svarga. Precz laik dinot dzv-
niekus, var pat ietaupt barbu. Uzskatu,
ka zirgus nevar barot visi, ar zirgkopjam
jbt talantgam cilvkam, atzst Ingrda
Rozenberga.
Laiks ritja, un valsts prvaldes sistma
mainjs, kolhozi prtapa par paju saim-
niecbm, zemnieku saimniecbm... Pro-
tams, to piedzvoja ar Astru darbinieki.
Tika nodibinta SIA Astras, kur palika
90 zirgu. T k saimniecb bija ar govis,
stai bija jpaplaina, un Ingrda parp-
js, lai pie Astrm netlu eso cku au-
dzanas ferma prvrstos par staiem,
ko odien pazstam ar nosaukumu Eglji.
Sks pavisam cita ra. T k Latvija at-
guva neatkarbu, zirgu tirgus ar prjm
Eiropas valstm kuva brvks. Latvij ska
ievest vaislas rzeus no Vcijas. Kocni
bija spcgi noturjuies pc krasajm pr-
maim, tpc stall ienca jaunas asinis
Hanoveres irnes rzelis Guido, ar kuru
veiksmgi startja Sintija Orlova. Atirb
no kolhoza laikiem, bija iespja iegdties
ar modernas zirglietas. Agrk ts varja
nopirkt tikai Krievij, un tie bija standar-
ta raojumi. Pret zirglietm no rzemm
mainja pat zirgus, jo pirmie segli jau bija
zirga vrtb.
Ingrda atzst, ka devidesmitajos ga-
dos dzima visvairk kumeu, grsnba bija
gandrz simtprocentga. Ldz im Ingrdas
prraudzb ir piedzimui 792 kumei.
Jaunais gadsimts ieviesa krtjs pr-
maias Ingrdas dzv, via ar savm
desmit vm apmets uz palikanu Egl-
jos 2000. gad. Nodarbojs ar zirgaudza-
nu, bet novrt netika pamests ar sports.
Pie Ingrdas uz stalli nca trenties sep-
tias meitenes, no kurm veiksmgkos
rezulttus sasniedza Guna Gavare ar zir-
gu Gepatts, prvarot rus ldz 1,50 m
gan Latvijas, gan ar starptautiska mroga
sacensbs Latvij, Tallin un Vi. Zirgi
ir skaisti dzvnieki, tau to uzturanai ne-
piecieami lieli fnansilie ldzeki. Ingrda
nespja viena saglabt staus, tau viai
oti paveics staus ar visiem zirgiem
nopirka tolaik progresjoais Valmieras
uzmjs Raimonds Indrns, kur pats
ar rkoja un fnansili atbalstja daudzas
ru prvaranas sacensbas Valmieras
pus. obrd Egljos mt vairk nek 50
zirgu, kas pieder ar citiem saimniekiem.
Ingrda nav atmetusi ar roku savam
ma darbam, bet aktvi ldzdarbojas sta-
a attstb, atbildot par zirgu uzturanu
un saimnieciskajiem jautjumiem. Lai ar
tagadj ekonomisk situcija ir lejupsl-
doa, un daudzreiz rokas nolaias, vii visi
apvieno spkus un turpina dzvot tlk.
Vsturisk Kocnu stau galvaspilsta ne-
var t vienkri izzust, t priecs zirgmu
sirdis ar turpmk!
I
n
g
r
d
a
s

R
o
z
e
n
b
e
r
g
a
s

p
e
r
s
o
n

a
r
h
v
a

f
o
t
o
Zinta Lce ar Goldfu.
Sintija Orlova ar Guido.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
A
n
a
s
t
a
s
i
j
a
s

P
o
p
o
v
a
s

f
o
t
o
PIEREDZE
Igaunijas sporta zirgs
Raigo Kolloms
Igaunijas janas sports pc kara gal-
venokrt attstjies uz ievesto zirgu bzes,
jo pau zirgaudztavs dominjoais Tori
zirgs nebija piemrots nopietnkam sack-
u sportam. Ofcilais attstbas mris aj
irn ilgi bija smags un spcgs zirgs so-
oanai, pai, skot no 1930. gadu beigm
ldz 1970. gadu skumam. diem zirgiem
Krievij bija labs noiets k vietjo darba
zirgu uzlabotjiem, un vilkanas sacksts
tie veiksmgi konkurja ar Latvijas zirgiem.
Tau janas sportam pc otr pasaules
kara tika pirkti daudzi zirgi no Latvijas, un
ar tiem tika iegti pat vairki PSRS em-
pionu tituli. Kop 1960. gada Igaunij tika
iepirkti sporta zirgi no Krievijas un Ukrai-
nas, galvenokrt tie bija pilnasiu rzei,
kuri gandrz netika izmantoti zirgkopb.
Pirmais nopietnkais minjums skt
Igaunij audzt janas sportam piem-
rotus savus zirgus tika veikts 1968. gad,
kad ar pret zirgiem labvlgi noskaot
lauksaimniecbas ministra Haralda Men-
nika vienpersonisku lmumu tika nodibi-
nta Vasalemmas sovhoza zirgaudztava
Ntveljas ciem, un im mrim tika ieg-
dtas ves un rzei no Kirova vrd no-
saukts zirgaudztavas Rostovas apgabal.
Tranes zirgu audzana tika vl vairk
paplainta 1985. gad, izveidojot Heimta-
li zirgaudztavu.
Pc Igaunijas neatkarbas atganas tu-
vki kontakti ar Rietumu zirgkopbu un j-
anas sportu radja izpratni, ka ar tranes
zirgiem starptautiskajs ru prvara-
nas sacksts nav reli neko lielu sasniegt,
tau Igaunijas janas sport pieprasjums
bija tiei pc zirgiem lkanai. Kad vl V-
cijas Trakehner Verband 1998. gad labu
vju trkuma d atzina Igaunijas tra-
nes zirgu sastvu par skotnji nepietieka-
mu pilntiesgas meitas apvienbas izveidei,
vispirms Ntveljas audztav, vlk ar ci-
tur piemm lmumu par atteikanos no
tras tranes zirgu irnes izkopanas un
skt intensvu irnes materila importu
no hanoveres, holteinas, KWPN u. c. ir-
nm.
Otrs ce, lai audztu sporta zirgus, bija
palielint Tori irn sporta zirgu asiu
patsvaru, pastvgi papildinot to ar spor-
ta zirgu iru asinm. di zirgi jaunaj
ESH ciltsgrmat skotnji bija pat vair-
kum, tau to patsvars ir strauji mazin-
jies. Tranes vju proana ar holteinas,
KWPN un hanoveres rzeiem skotnji ir
msu zirgkopbas kvalittes paaugstin-
anas trkais virziens. Analoga attstba,
krustojot tranes un pat angu pilnasiu
ves ar holteinas asinm, ir s laik pa-
clusi Zviedrijas konkra zirgus pasaules
virsotn.
Skotnji t. s. universl Tori zirga cie-
ntju pretestba m idejm bija spcga,
un zirgu vrtana un izvle galvenokrt
tikai pc sportiskajm spjm tika uzska-
tta par nepieaujamu. Problma bija ar ar
Tori irnes nosaukumu, kas tika uzskatts
par maisku un svtu, un pat tie, kas pie-
krita sporta zirgu ciltsgrmatas nepieciea-
mbai, vljs, lai ts nosaukum btu Tori
sporta zirgs. Tau tas btu atstjis novrt
zirgus, kuru izcelsm vispr nav Tori asiu,
turklt tiei tdi zirgi sacensbs ir piem-
rotki. Viens no Igaunijas sporta zirga at-
tstbas mriem ir vispr attiekties no Tori
irnes asinm ESH ciltsgrmat.
Jaun cea piekritjiem neglbjami n-
cs atdalties no Igaunijas Zirgaudztju
biedrbas (Eesti Hobusekasvatajate Selts
EHS) un 2000. gad izveidot Igaunijas
sporta zirgu audztju biedrbu (Eesti
Sporthobuste Kasvatajate Selts ESHKS).
Ar aktvu lauksaimniecbas ministra Iva-
ra Padara un irnes kopanas inspekcijas
enerldirektora Agu Kpa atbalstu 2001.
gad tika valstiski atzta Igaunijas sporta
zirgu (ESH) ciltsgrmata. T k janas
poniju attstba bija prsniegusi Igaunijas
vietj zirga saglabanai uzstdts au-
rs robeas, daudzi poniju audztji pie-
vienojs jaunajai ciltsgrmatai, un Igau-
nijas janas ponijs (ERP) ir viena no s
ciltsgrmatas sekcijm, kur tiek reistrti
visu sporta poniju iru un sporta zirgu
ponija auguma krustojumi. No vietjiem
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
Jans Grve koment jaunzirgu ova rezulttus.
Veiksmgk starptautiskaj arn ESH ve Fee (Favoritas x Begxx),
dzimusi 2001. gad.
Palladii Palladiuma dls, dzimis 2000. gad,
mantojis vlmi lekt.
lielk WBFSH ciltsgrmat. Pdjo skai-
t ir ar pasaules rzeu absoltaj virsotn
ietilpstoie Darco, Florencio, Lupicor, Con-
corde, Numero Uno u. c.
Msu mris nav liels zirgu skaita pie-
augums, un pavisam ne viduvju zirgu
prprodukcija, bet gan tdu zirgu audz-
ana, kas sptu konkurt ar no Rietumiem
importtiem zirgiem. Pdjo skaits Igauni-
j ir saldzinoi liels zirgkopb vai spor-
t izmantojamo kumeu vai vju skait
Igaunij ir 82 hanoveras zirgi, 58 KWPN,
21 holteiniei, 19 FWB, 18 DWB un pat
73 Latvijas zirgi. Tomr Igaunij pastvgi
pieaug ESH un ERP ciltsgrmat atbilstoi
dzimanai reistrto zirgu skaits un pat-
svars, pai Igaunij dzimuo zirgu vid, k
redzams no sekojos tabulas, kur saldzi-
nts Igaunij esoo ciltsgrmats ierakstto
zirgu kopskaits un pieaugums:
Lai gan ldz im Igaunij daudz iepirkti
Latvijas zirgi un eit tie ne reizi vien ku-
vui par Igaunijas meistariem, ms ceram,
ka drz vien Latvijas sportisti samekls sev
zirgus ru prvaran ar Igaunij un
kdreiz kds no tiem varbt ks ar par
Latvijas meistaru!
PIEREDZE
Igaunijas irnes zirgiem ERP attstb var
izmantot tikai ves, nevis rzeus.
Attstbas programma ESH ciltsgrma-
tai tika izveidota pc citu jaunko Eiropas
sporta zirgu ciltsgrmatu parauga un at-
bilstoi Eiropas Savienbas likumdoanai.
Galven attstbas metode ir krustoana
saska ar Eiropas Komisijas direktvas
96/78 ES 1. panta 2. punktu. Par msu pa-
raugu ir pai bijusi Holandes KWPN, tau
ar Zviedrijas SWB, Somijas FWB un citu
ciltsgrmatu darbba. K atzinba msu
darbbas atbilstbai starptautiskajiem spor-
ta zirgu audzanas principiem bija msu
uzemana Pasaules Zirgkopju federcij
(World Breeding Federation for Sport Hor-
ses WBFSH) 2005. gad.
Esam izvljuies ceu, kuru Zanger-
shaides ciltsgrmatas un zirgaudztavas
izveidotjs Leons Melhiors ir noformuljis
di: Eirop bez robem, zirgkopba bez
robem. Atzstam atbilstou kvalitti pa-
rdjuus rzeus no vism WBFSH biedru
skait ietilpstoajm ciltsgrmatm. Starp
citu, tdu pau lmumu 2008. gad pie-
ma pat ilgi savu izoltbu rpgi sargjus
franu janas zirgu (Selle francaise SF)
ciltsgrmata.
T k msu ciltsgrmat pc dzimanas
reistrto zirgu irnes ir oti atirgas,
savu ciltsgrmatu esam sadaljui sada-
s un sekcijs. Galvens sadaas ir divas:
Igaunijas sporta zirgs ar apzmjumu ESH
un Igaunijas janas ponijs ar apzmjumu
ERP. Sadaas iedals sekcijs, kuras UELN
numura trs pdjie cipari atspoguo seko-
joo:
Sporta zirgu sada 111 ir galven cilts-
grmata, 011 ciltsgrmata, 001 iepriek-
j ciltsgrmata, 000 papildu sekcija;
janas poniju sada galven ciltsgrmata
ir 222, ciltsgrmata 022, iepriekj cilts-
grmata 002, papildu sekcija 000.
Lai reistrtu galvenajos ciltsrakstos,
kumea tvam jbt licenctam rzelim
kd ESH vai kd WBFSH ciltsgrmat
un rzeiem trijs paaudzs jietilpst atz-
ts irns (ldztekus WBFSH atzstam ar
Krievijas u. c. ciltsgrmatu zirgus, ja tajos
vismaz 75% apmr ir par WBFSH locekli
esoas ciltsgrmatas vai kdas citas pilna-
siu irnes asiu). Vienkri ciltsgrmat
ietilpstoajiem zirgiem, kuru tvs un m-
tes tvs abi ietilpst atzts irns vai pc
dzimanas ir reistrti ESH ciltsgrmat,
iepriekjs ciltsgrmatas prasba ir 50%
kda sporta zirgu vai pilnasiu irnes asi-
u, papildu selekcijai tiek emti zirgi, kas
pc tipa un kustbm atbilst sporta zirgu
prasbm un no kuru veckiem vismaz
viens ir ticis izmantots janas sport. di
galvenajos ciltsrakstos un ciltsgrmat no-
droinm skotnji pietiekamu sportisko
gnu prsvaru, kuru turpmk palielinsim
ar stingrkiem noteikumiem (nkotn at-
tiecinot tikai atztu rzeu izmantoanas
prasbu ar uz vecveckiem). Vienlaikus
iepriekj ciltsgrmat un papildu sekcij
ms neatgram nevienu, kas vlas padart
sportiskku ilgstoi tlu no sportiskuma
bijuo Igaunijas zirgu populciju.
Nkotn Igaunijas sporta zirgu audztji
var raudzties ar cerbm. Msu genofonds
ir uzlabojies oti tri. Ja no 2001. gad re-
istrtajiem 136 kumeiem 40 kumeu tvi
nca no kdas Rietumeiropas irnes vai
bija tur atzti, no tiem 29 tvi bija licencti
kd WBFSH ciltsgrmat, tad no 2008.
gad reistrtajiem 180 ESH kumeu t-
viem 126 kumeu tvi bija t. s. Rietumu
izcelsmes, no tiem 63 tvi licencti kd
irne Skaits Dzimui kop
2000. gada
Jaunko
procents
Igaunijas viet-
jais zirgs
1828 1341 73,4%
Tori zirgs 1406 803 57,1%
Igaunijas sma-
gais darba zirgs
223 132 59,2%
Tranes zirgs 434 249 57,4%
Igaunijas sporta
zirgs
1251 1174 93,8%
Igaunijas janas
ponijs
452 437 96,7%
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
A
g
o

R
u
u
s
a

f
o
t
o
A Big Boy ir vaislas rzelis ar lielu nkotni ESH
audzan. Tas aiznesis savu jtnieku Reinu
Pillu ldz 71. vietai pasaules rangu tabul.
ESH Tirol de Muze un t audztjs Pters Vards.
INTERESANTI
Poniji var dzvot ar brnudrz
Inese Ruskule
Ejot pa Kantora ielas skumu Rg, biei
varam redzt brnudrza teritorij gan-
mies ponijus, kuriem tiek dziedta dzies-
mia :
Dejo, dejo msu zirgu meitene,
Kurai ruda (vai raiba) kleitia.
Dejo, dejo, de-e-jo!
Ar msu redakcijas komandai rads in-
terese gan par skaists balss panieci, gan
par rudo un raibo poniju, kuri dziesmas
pavadjum veic cirka ciengus elementus.
Izrds, te atrodas Prdaugavas pirmssko-
la, ko dv ar par Valdorfa brnudrzu.
Uzmos pati atbildbu par msu pirmo
poniju Kendiju, atminas pirmsskolas va-
dtja un skaists balss paniece Ligita
Gulbe. Toreiz man nebija ne zinanu,
ne ar pieredzes zirgkopbas jautjumos.
Viens no Piergas staiem prtrauca savu
darbbu, un mums piedvja dkano poni-
ju Kendiju. Ldzs brnudrzam ir plaa
pava, kur ar gans poniji.
Kendijs bija pirmais ponijs, kur ar pa-
ldzja Ligitai gt iemaas par zirgu uztu-
ranu. T k Kendijs bija jau cienjam ve-
cum, gandrz trsdesmit gadu vecs, tam
bija nepiecieama paa aprpe. Tas kuva
par iemeslu, lai Ligita satiktos ar pieredz-
juo veterinrrstu Juri Tolpeikovu un
via dzvesbiedreni Daci.
Juris un Dace ir lieliski cilvki, jebkur
diennakts laik atbrauks, ja poniji saslimst.
Nekad vii neskopojas ar padomiem un
daudz ko lietdergu iemcjui. Man patk
komunict ar zirgu cilvkiem. oti daudz
man iemcja ar Karna AusekleIika,
atzst pirmsskolas vadtja. Ligita ar smai-
du sej atceras pau skumu, kad vasar at-
veda Kendiju. Pienca rudens, un ponijam
iegdjas ziemas segu, jo cilvki domja,
ka ar ziem zirdziam spalva bs tikpat
sa. Tau Juris Tolpeikovs, ieraudzdams
segu, ska smieties un paskaidroja Ligitai,
ka ziem zirgiem uzaug biezka spalva, un
sega nebt nav nepiecieama. Kad Ken-
diju tikko iegdjs, t viengais draugs
dzvnieku pasaul bija suns. Tas mcja ar
gant Kendiju, padzt poniju uz prieku,
nenodarot zirgam neko aunu.
Brni vecum no trim ldz septiiem
gadiem, kuri apmekl Valdorfa brnudr-
zu, ska pierast, ka katru dienu viiem ir
iespja satikties ar zirgu. Vartu sact, ka
zirgs mainja brnu dzvi. Protams, ir ma-
zui, kuriem zirgs neiet nekas neierasts,
tau dai nevar pavadt dienu brnudrz,
neapraudzdami ponijus. Zirgi iemcja
brniem cieu pret dzvniekiem.
Pat brni, kuri ir saldzinoi nepaklau-
sgi, vienmr, pieejot pie ponija, zina, ka
pret zirgu jizturas ar cieu, zirgs japrp
un pret to nevar attiekties k pret rotalie-
tu, ststa Ligita. Brnudrza vadtja vien-
mr pratusi paskaidrot brniem par zirgu
saslimanas gadjumiem, saldzinot tos ar
cilvku kaitm un paskaidrojot, ka zirgs
tiks izrstts un bs atkal vesels. Meitenes
pat ticja, ka, ja noskpsts Kendiju, tas
prvrtsies par princi. Viena no meite-
nm katru rtu kop ar tti dodas sasveici-
nties ar ponijiem. Mani sajsmina meite-
nes tvs, kur iet mazajai ldzi pie zirgiem.
Tas nav biei redzams, jo visbiek vecki
pavada dienu vien skriean, kur nu vl
atrast laiku, lai sasveicintos ar zirgu, pie-
bilst Ligita.
Brniem iemcts, ka ponijus nedrkst
barot ar maizi un citiem krumiem, tau
var dot zli, pienenes, no kurm pat tiek ga-
tavota pieneu zupa, den samrcot dzel-
tenos ziedus. Ar apkrtjie iedzvotji biei
pacien ponijus ar tikko nopauto zli.
Drz poniju ganmpulks kuva kup-
lks. T k Kendija draugs suns nomira,
ncs domt par jaunu draugu, jo ponijs
vientulbu oti prdzvoja. Ligita iegdjs
rudu ponija vti vrd Marika. Abi tri
sadraudzjs un sadzvoja oti labi. Nesen
Kendijs nomira 31 gada vecum. Protams,
brni prdzvoja, tau audzintja prata
paskaidrot, kas ar zirdziu noticis un ka
Kendijs ir debess un ar tur zirdziam ir
labi, atgdindama ar to, ka Kendijs savos
pdjos gados bijis oti laimgs, uzturo-
ties brnudrza teritorij. Marikai nebija
viegli prdzvot iranos no drauga, un
tpc t bija oti noskumusi. Ligita saprata,
ka zirgu nevar atstt vienu un Igaunij ie-
gdjs ponijmeitenti Ginu. Marika ku-
va daudz dzvespriecgka, kad izdzirdja
zirga zviedzienu no treilera. Abas meitenes
tri sadraudzjs, tomr Marika tri pa-
rdja, kur te ir saimnieks, un saglabja
savas vadones pozcijas. Jlij brnudrz
poniju skaits palielinsies, jo Ginai bs ku-
meli. Ligitai un brniem tas bs atkal kas
jauns jauni prdzvojumi un vl nezin-
ma pieredze. Bet tas tikai bagtins brnu
dzvi. Brni jau tagad saprot, ka Gintei bs
mazs kumeli, kur tiek oti gaidts.
is brnudrzs patiem ir unikls, jo
nav dzirdts, ka vl kd Latvijas brnu-
drz vai skol btu poniji. Kad Ligita
reistrja ganmpulku un novietni, valsts
institcijs viena no darbiniecm bija sa-
jsm: Beidzot vien brnudrz zina,
kdi dzvnieki jtura!
Ligita Gulbe starp abm ponijmeitenm.
Ginte.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
KOLEKCIJA
Kur likt 220 zirgus?
Dace Millere
Par Latvijas Jtnieku federcijas vice-
prezidentes Gita Skokas dizaina un suve-
nrzirdziu kolekciju bija jau dzirdts. Bet,
aizbraucot uz Gitas Mrupes mju, tika
ieraudzts kas iztl neparedzts. Viesista-
b, greznas un vrtgas zirgu skulptras.
Augstv specili darints stikla skapis,
kur rindojas mazas zirdziu fgras. Un
katra ar savu ststu, kas netiek aizmirsts.
Gita rina, zirdziu esot vairk nek 220.
Gita Skoka ar janas sportu nodarbo-
jusies kop brnbas 11 gadu vecuma, jo
dzimtaj pus Jaunpil stallis bijis turpat
ldzs mjm. Padomju laikos jau brniem
nebija problmu, varja trenties jebkur
sporta veid, bet via izvljs zirgus.
Vlk vrs man uzdvinja paai savu
zirgu Nivana, saka Gita. iet, tpc,
ka reiz mani redzja izjd un saprata, ka
zirgi man nepiecieami. Patiesb es nev-
ljos atskt sportoanu, bet t nu tas noti-
ka. Igors ar iemcjs jt, tad nopirka zirgu
sev. Visbeidzot domjm, kpc braukt
uz nodarbbm citur, ja varam turt savus
zirgus sav stall. T tapa saimniecba al-
kas Ventspils rajon. Patlaban stall atro-
das sei zirgi. Capatino ir Igora zirgs, un,
ja vlos ar to izjt, man iepriek jpavaic.
Vl Cairo un Accadio, ar kuriem lec viens
no Latvijas labkajiem jtniekiem Andis
Vrna.
K izskaidrot o aizrautbu ar zirgiem?
Gitai paai tas bijis saprotami, bet lielkais
prieks par to, ka im trakumam izdevies
pievrst citus cilvkus. Ne tikai Igoru, bet
ar uzmjus Leonardu amani un Rai-
mondu Lci. Leonards kuvis par Ventspils
Jtnieku kluba prezidentu, bet Raimonds
iegdjies izcilus zirgus Alfredo un Welt
Duran II, ar kuriem jj Mairis Penelis.
Kolekcija skusies pavisam trivili. Gita,
kurai nav patikusi ne zila krsa, ne zirgu
fgrias, 1996. gad, un via o dienu pre-
czi atceras, nopirkusi zilu, inkrusttu koka
zirdziu. Pati nespj izskaidrot vl obalt-
dien, kpc. Laikam k dizaina elemen-
tu dzvoklim. Un tad zirgi k baros skui
nkt uz vias mju, dvinjis vrs, draugi,
pazias.
Gita atzst, ka skaistkos un krkos
zirgus dvinjis tiei Igors, lai gan skum
it k pukstjis par s kolekcijas tapanu.
Tau tagad ik svtkos dvina tiei s fg-
ras. Tie ir mani briljanti, via smej.
Zirgi, k jau dab, ir visdadkie. Ma-
terils porcelns, metls, stikls, salmi, ke-
ramika, emalja, kauls, pusdrgakmei, sta
zirga da, Svarovska kristli... Ar pielie-
tojums mzikas ldte, vna trauks, il-
tavas, masas rks, krjkastes un sporta
kausi, ar eglu rotjumi. eogrfja pa-
tiesb, visa pasaule. Izmri no lieliem un
maziem ldz pavisam maziiem, sak, cen-
timetrs pusotrs skaust.
Gita teic: Kad man kdu zirdziu uz-
dvina lielu vai mazu, vispirms to nolie-
ku guamistab uz galdia un priecjos par
to. Tikai pc kda laika tas izpelnjies vietu
man stikla stall un pievienojas manai
lielajai zirgu saimei.
Gita Skoka demonstr savu zirgu kolekciju.
Pirmais kolekcijas eksemplrs zilais zirgs. Specili izgatavotais skapis, kur mt 200 zirgi.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Zirgi ziedu laik
FOTOKONKURSS
aj konkursa krt bijusi ldz im lielk
aktivitte, un bija l ikvienas fotogrfjas,
kuru vienkri ai tmai atvltaj avzes
platb nevarjm ievietot. Paldies lastjiem
par iesttajm fotogrfjm un ar par as-
prtgajiem parakstiem!
Nkam konkursa tma dens skaloj ku-
meliu... Ldzu, stiet savas fotogrfjas uz
elektronisk pasta adresi zirgu.pasts@inbox.
lv ldz 1. jlijam. Interesantkos attlus pub-
licsim nkamaj numur.
1. Evelna Bite. Kumeli Asorts ar savu mammti Saivu
pieneu pav.
2. Rita Turkina. Sveiciens Amaretto seu gadiu
dzimanas dien!
3. Monta Brzia. Klusana un drauga skatiens reizm
pasaka vairk nek vrdi.
4. Lauris K. Z. Iegrimu es grietis, ml, neml?...
5. Anita Palma. Pienens.
6. Sintija Varnovska. Un kad bs boli?
7. Dace Virsaite. Pieneu lauks, viens viengs pieneu
lauks!
8. Dace Kupce-Krievia. Zilo ceriu (cerbu) laiks.
9. Silvija Danelsone. Zirga svtdiena.
10. Anita Palma. Stt, kabatu prbaude!
1.
3.
4.
2.
~~ jnijs-jlijs, 2009
FOTOKONKURSS
5.
6.
7.
9.
10.
8.
MSU PADOMNIEKI
Kas jievro, dodoties uz
sackstm rzems?
Jautjiet msu
padomniekiem!
Zirgu Pasts izraudzjies savus gada
padomniekus, kuri ir specilisti ar j-
anas sportu un zirgaudzanu saisttos
jautjumos un ir piekritui atbildt ik
numur uz msu lastju jautjumiem.
Rakstiet savus jautjumus redakcijai
uz elektronisk pasta adresi info@zir-
gupasts.lv, un sagatavosim specilistu
atbildes laikraksta slejs.
Iejdes tiesnei
Sandra Karisa
Ginta Vilde
Konkra tiesnei
Inga Mielsone
Dainis Lvmanis
Iejdes treneri
Kristne Lisovska
Astrda Belovzorova
Konkra treneri
Sergejs akurovs
Indra Gabalia
Zirgu audztji
Ieva Nebare
Juris Menieks
Veterinrrsti
Valdis Mangalis
Aija Pavlovska
Kalji
Ivo Mielsons
Andrejs Bistrovs
Juriste
Kristina Kuzmane
Ekonomists
Raimonds Krmi
Plaka informcija par msu pa-
domniekiem publicta Zirgu Pasta -
gada nr. 5.
Jautjums: Kas jzina jt-
niekiem par veterinrajm
prasbm zirgiem, ar kuriem
paredzts doties startt rpus Lat-
vijas?
Atbild: Zirgu Pas-
ta padomniece
Aija Pavlovska, ve-
terinrrste
Latvij zirgiem ob-
ligta ir asins seruma
prbaude uz zirgu infek-
ciozo anmiju (INAN)
vienu reizi trs gados.
Vakcincija pret zirgu gripu obligti j-
veic tiem sacensbu zirgiem, kuri piedals
sacensbs, kuru nolikums veidots pc FEI
sacensbu klasifkcijas un kurs darbojas
FEI obligtie veterinrie noteikumi.
Jatceras, ka, izbraucot uz sacensbm,
vispirms ir jnoskaidro valsts veterinrs
prasbas dzvnieku ieveanai uz sacensbu
laiku, tad sacensbu nolikuma veterin-
rs prasbas.
Tlk aprakstti biekie gadjumi
valsts prasbas zirgu ieveanai uz sacens-
bm, kas attiecas uz Latvijas sportistiem.
ie trs piemri ir populrkie Latvij.
Uz Eiropas Savienbas valstm
1. Rpgi jiepazstas ar sacensbu rko-
tju atstto sacensbu nolikumu.
2. Jizpilda sacensbu nolikum prasts
veterinrs prasbas (asins izmekljumu
bieums un izmekljams slimbas, vakci-
ncijas). Ts var atirties no ES vispr-
jm veterinrajm prasbm.
3. Ja ts nav nordtas nolikum, nepie-
cieams sazinties ar sacensbu organizt-
jiem un ts noskaidrot, lai atbraucot neb-
tu nepatkami prsteigumi.
Zirgu ieveana ES uz sacensbu laiku
(ldz 90 dienm) ir maksimli atvieglota
nepiecieama veterinr inspektora (Latvi-
j par to atbild PVD reionls prvaldes)
apstiprints veterinrais veselbas sertif-
kts. Netiek prasti asins izmekljumi un
vakcincijas.
Uz Krievijas Federciju
Par plnoto izbraukanu uz sacensbm
laikus (apmram 30 dienas iepriek) jin-
form staa atbildgais veterinrrsts. Ne-
piecieamo informciju un noformjamo
dokumentciju veterinrrsts var uzzint
veterinrajs prvalds.
Krievijas veterinrs prasbas par sporta
zirgu ieveanu uz sacensbm uz laiku, kas
nav ilgks par 90 dienm:
* Zirgam jatrodas karantn 21 dienu.
Karantna tiek noemta zirga izbrauka-
nas dien. Obligts ir karantnas akts, kuru
sastda atbildgais veterinrrsts. Aktam
pievieno katras karantnas dienas klnisks
apskates un zirga ermea temperatras
mranas rezulttu tabulu.
* Zirgam jbt asins seruma izmeklju-
miem uz trm slimbm INAN-infek-
ciozo anmiju, MALLEUS zirgu aunie
ieni un VAISLAS SRGU. Asins izmek-
ljumi jveic karantnas laik. Izmekljumi
ir dergi 30 dienas.
Jatceras, ka ie izmekljumi un pras-
bas ir specifskas, ievedot zirgus tikai Krie-
vijas Federcij.
Karantnas dokumenti un asins paraugu
izmekljumi jiesniedz Veterinraj pr-
vald kop ar prjiem nepiecieamajiem
dokumentiem (iesniegums par sertifkta
izsnieganu, marruta plns autotranspor-
tam, zirga pases oriinls, akts par zirgu
prvadanas transporta dezinfekciju).
Uz Ukrainu
Par plnoto izbraukanu uz sacensbm
laikus (apmram 40 dienas iepriek) jin-
form staa atbildgais veterinrrsts. Ne-
piecieamo informciju un noformjamo
dokumentciju veterinrrsts var uzzint
Veterinrajs prvalds.
Ukrainas veterinrs prasbas par spor-
ta zirgu ieveanu uz sacensbm uz laiku,
kas nav ilgks par 90 dienm:
* Zirgam veterinraj uzraudzb jat-
rodas 40 dienas, lai prliecintos, ka dzv-
niekam nav novroti veselbas traucjumi,
tam nav paaugstinta ermea temperat-
ra, zirgs nav izvests uz citm sacensbm
u.t.t.
* rzeiem 21 dienu pirms izveanas
asins serums jizmekl uz vrusu artertu
ar vrusa neitralizcijas reakciju (nosaka
laboratorij). Rezulttam jbt negatvam.
* Visiem zirgiem asins seruma izmekl-
jumiem uz INAN jbt veiktiem trs m-
neus pirms izbraukanas dienas. Izmekl-
jumiem jbt negatviem.
Dainis Ozols ar Goldring sacensbs Igaunij.
E
p
a

K
l
a

f
o
t
o
Latvijas Jtnieku federcija piemusi
visprjos noteikumus nacionlo ieskaites
sacensbu rkoanai ru prvaran.
Jaut msu lastji:
T k federcijai saistoi ir
FEI (Starptautisk Janas
sporta federcija) noteikumi, k-
pc bija vajadzgs ar ds doku-
ments?
Vai marrutos jaunieiem ldz
16 gadu vecumam var piedalties
tikai ldz brdim, kad paliek 16
gadi, vai ar ieskaitot 16. Cik no-
protams, drobas vestes ar vaja-
dzgas tikai tikmr, kamr start
aj brnu marrut?
Skaidro Zirgu
Pasta padomnieks,
konkra sacensbu
tiesnesis Dainis Lv-
manis:
Daudzi msu jt-
nieki, pai tie, kuri start
sacensbs rzems, labi
zina noteikumus, k ar ir ievrojui atse-
viu sacensbu nolikumu neatbilstbu FEI
starptautiskajiem sacensbu noteikumiem.
Latvij notiekos nacionls sacensbas
tiek tiestas pc starptautiskajiem noteiku-
miem ar nelieliem izmumiem. Ir valstis,
kurs noteikumi nacionlajm sacens-
bm btiski atiras no starptautiskajiem
noteikumiem. Piemram, janas sporta
lielvalsts Zviedrij, Vcij, Norvij un
cits. Beij ir tikai viens izmums, bet
msu kaimivalst Igaunij tie ir izklst-
ti uz 18 lappusm. Esmu prliecints, ka
di noteikumi nepiecieami ar msu val-
st. Diskusija vartu bt viengi par to, cik
daudz tdiem vajadztu bt. Labi ir tas, ka
ie noteikumi izklstti rakstiski, publicti
LJF interneta mjas lap un apstiprinti
LJF prezidij. Iespjams, tos vajadzja pub-
licanai sagatavot vl daudz agrk, tad ar
btu mazk neapmierinto sportistu.
Marrutos brniem ldz 16 gadiem
var piedalties ldz brdim, kamr paliek
17 gadi. Tas ierakstts LJF visprjos no-
teikumos, un tie ir publicti LJF mjas
lap. Vecuma grupas Brni ldz 14 gadiem,
juniori un jaunie jtnieki tiek defntas
atirgi. Piemram, par brniem sauc
jtniekus ldz 14 gadu vecumam, un vii
var startt sacensbs sav vecuma grup
ldz gada beigm, kur paliek 14 gadu. Par
junioriem sauc jtniekus ldz 18 gadu ve-
cumam, un vii var startt sacensbs sav
vecuma grup ldz gada beigm, kur pa-
liek 18 gadu. Tpat jaunajiem jtniekiem.
MSU PADOMNIEKI
Pavisam loiski btu, ja ms ldzgi btu
defnjui 16 gadu vecos jtniekus. Pc LJF
federcijas prezidenta lguma uzrakstju
defnjumu, kas bija ldzgs FEI formul-
jumam brniem, junioriem un jaunajiem
jtniekiem. Tas bija ds: Par brniem ldz
16 gadu vecumam sauc jtniekus ldz 16 ga-
diem, un vii var startt sav vecuma gru-
p ldz gada beigm, kur paliek 16 gadu.
Tau, sezonas laik pieemot du likumu,
mums btu jrins ar pamatotm to jt-
nieku pretenzijm, kuri ir jau ogad star-
tjui sepadsmitgadgo konkurenc, bet
vasar, ruden vai ziem viiem jau paliek
17 gadu. Tiesjot LJF kausa izcas pirm
posma sacensbas, vadjos pc nolikuma,
kur bija rakstts sacensbas brniem
ldz 16 gadiem. Nolikums ir likums. 16
gadi ir, start; esi vecks, nevari startt.
Turpret jaunie noteikumi aizliedz startt
tiem 16 gadu vecajiem sportistiem, kuriem
ogad paliek 17. Federcij tika pieemts
lmums, ka ldz sezonas beigm 16 gadu
veco sportistu ldzdalbas formuljums bs
tds, kds tas publicts LJF mjas lap.
Manuprt, par drobas vestm viss ir
skaidrs. LJF mjas lap tas ir publicts, un
es to nebeidzu atgdint katrs sacensbs,
kurs man ir gods tiest. LJF rkotajs sa-
censbs drobas vestes ir obligtas visiem
jtniekiem ldz 16 gadiem ieskaitot. Nevar
bt nekdas runas par atirbm dados
marrutos.
Visprjie noteikumi
LJF nacionlajm ieskaites sacens-
bm ru prvaran
LJF nacionlajs ieskaites sacensbs tiek
ievroti FEI ru prvaranas sacensbu
noteikumi ar sekojoiem izmumiem:
1. Brni ldz 16 gadu vecumam drkst
piedalties junioru un/vai jauno jtnieku
sacensbs, nezaudjot savu statusu un tie-
sbas atkal piedalties sacensbs ldz 16. g.
v. ldz brdim, kad viiem paliek 17 gadi.
2. Juniori drkst piedalties jauno jtnie-
ku un/vai pieaugoo sacensbs, nezaud-
jot savu statusu un tiesbas atkal piedalties
junioru sacensbs ldz kalendr gada bei-
gm, kur viiem paliek 18 gadi.
3. Jaunie jtnieki drkst piedalties pie-
auguo sacensbs, nezaudjot savu statusu
un tiesbas atkal piedalties jauno jtnieku
sacensbs ldz kalendr gada beigm,
kur viiem paliek 21 gads.
4. Brni ldz 16 gadu vecumam, juniori
un jaunie jtnieki ar vienu un to pau zirgu
drkst startt tikai vien no nacionlo em-
piontu vai nacionlo sacensbu uzvartju
titulu izcas marrutiem, izemot jauno
zirgu marrutus.
5. LR nacionlajos empiontos un cits
nacionlajs sacensbs startjoie rzemju
sportisti nevar pretendt uz LR empionu
un nacionlo sacensbu uzvartju tituliem
un medam, ja nolikum nav ierakstts, ka
tas ir atkltais empionts vai atkltas na-
cionls sacensbas.
6. LR nacionlajos empiontos un ci-
ts nacionlajs sacensbs empionu vai
nacionlo sacensbu uzvartju titulus un
medaas izcna vecuma grups atbilstoi
nolikumam.
7. LR nacionlajos empiontos un ci-
ts nacionlajs sacensbs empionu vai
nacionlo sacensbu uzvartju titulus un
medaas izcna jaunzirgu vecumu grups
atbilstoi nolikumam.
8. Sacensbu medau komplekts var tikt
izcnts tikai gadjum, ja sacensbs pieda-
ls vismaz trs dalbnieki.
9. Ja dalbnieks vien marrut start ar
vairk nek trim zirgiem, tad konkurenc
par vietm sacensbu vrtjum piedals
tikai trs pirmie, bet prjie start rpus
konkurences. Uz empionu vai nacionlo
sacensbu uzvartju tituliem dalbnieks
var pretendt ar zirgu (ja marrut start
ar vairkiem zirgiem) atbilstoi sacensbu
nolikumam.
10. paos gadjumos Galven tiesnea
kolija, konsultjoties ar organizcijas
komiteju, var ataut dalbniekiem ierasties
uz apbalvoanas ceremoniju bez zirgiem.
11. Organizatoriem ir atauts rkot iz-
klaides sacensbas, ja ts nav pretrun ar
FEI tikas kodeksu.
12. Sacensbu laukumi var bt ar ma-
zki, nek to nosaka starptautiskie ru
prvaranas noteikumi.
Pieem visprjos noteikumus
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Mairis Penelis ar Arbaletto.
PADOMI
Neapkalta naga nozme veselb
Natlija Aleksandrova, pc rzemju preses
Nebeidzamajos mekljumos, k paga-
rint zirga darba mu, izmintas visas
iespjams pakavu un to alternatvu for-
mas. Bet vai iespjams, ka neapkalts nags
pilnb spj par sevi rpties un pasargt
sevi labk nek cilvka roku radtie me-
hniskie aizsardzbas ldzeki? Vai iesp-
jams, ka neapkalts nags ne tikai pilnb
spj uzturt kustbu funkcijas vajadzgaj
lmen, bet tam ir ar svarga loma zirga
visprj veselbas stvokl?
Tiei pie da secinjuma ir nonku-
si vcu veterinrrste un ptniece Dr.
Hiltrude trasere: ja ievro noteiktus zir-
ga aprpes un turanas apstkus, kas
nagam auj funkciont t, k to iecerjusi
daba, nagam vairs nav nepiecieama me-
hniska aizsardzba, taj radus patolo-
ijas izzd, vl vairk, izrstjoties pats,
nags kst par visa organisma veselbas
lu. Ms zinm, ka nagi ir ar papildu
asins sknis zirga ermen, veseli tie
prskn ldz 60% visa asiu tilpuma. Tie
ar izvada no organisma izlietots olbal-
tumvielas, izmantojot ts naga ragvielas
veidoanai. Ttad varam iedomties, kds
efekts attiecb uz organismu ir tikai o
divu naga funkciju traucjumiem, pir-
ms triecienu saem sirds, aknas, nieres.
Dr. trasere dzimusi 1943. gad Leip-
cig, Vcij. Izgltbu zirgkopb, vaislas
darb un veterinrmedicn via ieguvusi
Humbolta un Freiena universitts Berl-
n. Freiena universitt via ar ieguvusi
doktora grdu.
Jau 30 gadus un pdjos 15 gadus
persongaj klnik Dr. trasere pta ar
nagu problmm saistto zirgu kliboa-
nu, ts proflaksi un rehabilitciju. Kar-
jeras skum Dr. traseri satrieca oti
agrn vecum iemidzinto zirgu skaits.
Via konstatja, ka iemidzinanas clo-
nis lielkajai daai ir nerstjamas nagu
problmas lamints, hronisks lamints,
navikulrais sindroms. Ilgus gadus veicot
novrojumus un ptjumus, via secinja,
ka savvaas zirgi lielkoties dzvo ilgk sa-
ldzinjum ar mjas zirgiem, kuri tiek tu-
rti tradicionli par labiem atztos apstk-
os. Vias ptjumi noveda pie sldziena:
ms pai msu drgos dzvniekus vien-
kri lnm nogalinm ar to, ko uzska-
tm par savu labestbu! Par o ptjumu -
mjas un savvaas zirgu dzvesveida un
nagu formas saldzinanas rezulttu ku-
va vias pielietot metode traseres
metode.
Dr. trasere saka: Msdienu zirga
nagi savu formu ieguvui miljoniem gadu
ilgas evolcijas rezultt. Mums, acmre-
dzot, jatzst, ka t ir vislabk iespjam
forma. Kad esam to atzinui, jmina sa-
prast is orgns ldz skkajm detam, jo
tas (tpat k jebkur cits orgns dzv or-
ganism) saistts ar citiem orgniem un to
funkcijm. Ttad, ja kaut kas mains na-
gos, s izmaias iespaido visu organismu.
Dieml o faktu biei aizmirstam. Atse-
viu orgnu problmas tiek aplkotas
atsevii no visa organisma, un tas noved
pie neadekvtm diagnozm un neapmie-
rinoiem rstanas rezulttiem.
traseres metodes uzdevums ir vesela,
neapkalta naga saglabana, k ar pato-
loiju rehabilitcija pc tam, kad tradi-
cionl pieeja izrdjusies bezspcga. Dr.
trasere atklja, ka, likvidjot rus,
ko itin biei rada pats cilvks (praugusi
nagu papa daa, pakavi, turana stall),
nagu apbrnojam paatjaunoans spja
gst virsroku. Vairk nek 15 savas klni-
kas pastvanas gados trasere novroja
daudzus rehabilitcijas gadjumus zirgiem
ar balsta un kustbu aparta problmm,
daudziem no tiem bija noteikts pdjais
ldzeklis eitanzija.
Neskatoties uz daudziem sekmgas
pielietoanas gadjumiem vis pasaul,
traseres metode vl arvien ir pretrunu
objekts. Tam ir vairki iemesli. Galvenais,
kas izraisa piesardzgu attieksmi pret o
metodi (pirmkrt, starp veterinrrstiem
un kaljiem), ir ts ietam pretruna, sa-
ldzinot ar visprpieemtajm normm.
Veicot grieanu pc traseres metodes,
naga kauls veido zemei parallu pozciju
slodzes situcij.
Pretinieki traserei prmet, ka vias
metode izraisa kliboanu. Pareizi lietota,
t veseliem nagiem (lai gan tdi reti sa-
stopami mjas zirgiem), nekad neizraisa
spes! Bet, atjaunojot asins cirkulciju
un ldz ar to jutbu nagam, kas ldz tam
bija bojts un kuram nervi nefunkcionja
K Dr. Hiltrudes tra-
seres zigu nagu kopanas
metodi vrt Zirgu Pasta
padomnieks, kaljs Ivo
Mielsons?
metode nav nekas
radikli jauns. Ar ms
cenamies apkalt zirgus iespjami vlk,
etru, dakrt pat seu gadu vecum.
Tau jsaprot ir tas, ka, tikko cilvks
sk zirgu izmantot saviem mriem,
smagumu vilkanai, startam sporta sa-
censbs, mains zirga dabisk gaita, citdi
darbojas muskui, un citdi ar dilst nagi,
nek tas notiek savvaas zirgiem. Jebkura
kalana nenoliedzami ir iejaukans nagu
auganas dabiskaj proces. Ar Latvij
daudzi saimnieki zirgiem nagus negrie.
Dakrt nevis prliecbas d, bet tpc, ka
nevar atauties. Tau, ja dzvnieks ir vesels,
nags atjaunojas pats.
Zirgi jka, ja tos izmantojam darb vai sport
Dr. trasere sav klnik ar III World Conference for Natural Hoofcare and Holistic Horse Treat-
ment dalbniekiem, Tubingena, Vcija, 2008. gada septembris.
PADOMI
normli (kalanas vai nepareizas griea-
nas rezultt), pamatoti gaidma pagaidu
kliboanas raans vai pastiprinans.
Pareizi lietojot, metode tikai dod atrisin-
jumu spju novranai, kuras izraisa naga
bojjums vai patoloija (dadas kontrak-
tras formas, dzvnada hematomas u.t.t.).
Nereti sastopami abscesi, jo td veid or-
ganisms atbrvojas no lieliem miruo audu
fragmentiem.
Viena no pilngi nepareizi saprastajm
Dr. traseres rekomendcijm ir ieteikums
izvairties no klasiskajm zlm. Pati dok-
tore skaidro, ka klasiskie pretspju ldzeki
zirgu ar nopietnu nagu patoloiju var pa-
mudint uz prmrgu kustbu aktivitti,
kas var izraist vl lielkus bojjumus. Bet
vl nopietnks clonis visiem nopietni
vai hroniski klibojoiem zirgiem parasti
ir ar kliboanu saisttas vielmaias probl-
mas. Pc grieanas uzlabojusies cirkulcija
var izraist toksnu izdalanos no atmiru-
ajiem nagu audiem, un t ir vl nopietn-
ka slodze iekjiem orgniem (pirmkrt
nierm un aknm). Tdjdi iekjie org-
ni, kas jau cie no prmrgas slodzes, kuru
izraisa trauct vielmaia un nepieciea-
mba atbrvoties no toksniem, var izjust
bstamu prslodzi, ja organisms bs spiests
ar neitralizt un izvadt no asinsrites sist-
mas zu sadalans produktus.
Obligta prasba tiem, kas izlmui sekot
traseres metodei, pastiprinta uzmanba
nagiem k vienotai organisma daai. Kla-
sisks Rietumu medicnas ldzeki biei ir
vrsti uz spju simptomu slpanu, nevis
uz paas slimbas rstanu. Dr. trasere
nonkusi pie izpratnes, ka daudzas prob-
lmas, kuras novrojamas staos turtiem
un/vai apkaltiem zirgiem, biei ir naga
nepareizs formas un t traucto funkciju
ties rezultts. Pie tdm problmm pie-
der, piemram, alerijas, hronisks elpoa-
nas sistmas slimbas, das slimbas, bieas
kolikas u. c. Doktore pierda, ka s probl-
mas biei izzd, tikldz zirgam tiek nodro-
ints dzvesveids, kas tuvs dabiskajam, un
fzioloiski pareiza nagu forma.
Parasti maldi attiecb uz traseres me-
todi zd, ldzko cilvks sk saprast vesela
naga formas un funkciju principus, kdi tie
izveidojuies miljoniem gadu ilgas evolci-
jas rezultt.
traseres metode balsts uz akadmis-
ki atztm zinanm sekojos sfrs:
1. Histoloija
a) dzviem audiem nepiecieama regu-
lra asinsapgde,
b) noteikta vielmaias temperatra,
c) nervi var funkciont tikai vid ar ak-
tvu vielmaiu.
2. Anatomija
a) zirga naga kaulam jatrodas paralli
zemei,
b) naga loctavai jatrodas virs naga
kaula pamatnes centra,
c) muskuu saliecjjai un atliecjjai
sistmai atrodoties miera stvokl, cpslas
atrodas enertiski neitrl ldzsvar,
d) cpslas sasins, muskuiem saspring-
stot, lai veiktu kustbu; neprtraukts mus-
kuu sasprindzinajums (tonuss), zirgam
stvot, izraisa muskuu krampjus.
3. Fizioloija
a) zirga kj nagi un loctavas skn
asinis uz augu. Tas ir iespjams tikai kus-
toties,
b) ekskrcija (izdaljumi) no naga ir tie-
i saistti ar asinsrites apjomu, kas savukrt
ir atkarga no kustbu daudzuma,
c) ragvielas veidoans noteikt apjom
ir nepiecieama, lai atvieglotu asins un er-
mea vielmaiu.
4. Hipoloija
a) dabisk vid 70% laika zirgs pavada
kustb,
b) nav dienas un nakts ritma,
c) ragvielas augana un dilana ir fzio-
loisk ldzsvar.
5. Fizika un matemtika
a) sviras spks/spiediens uz slpu, no-
eltu konusu rads izpleanos fzioloiski
vesel nag, bet kontrakciju/sarauanos
fzioloiski nepareiza naga formas gadju-
m,
b) asiu sknana ir iespjama tikai
tad, ja naga zole prmaius iztaisnojas un
ieliecas. Tas nav iespjams, ja naga siena ir
fkst stvokl!
Mums ir radusies unikla iespja par o
metodi uzzint no pirmavota Dr. tra-
sere no 25. ldz 27. septembrim Rg vads
trs dienu seminru. Skka informcija fo-
rum www.zirgi.lv, pa e-pastu zirgi@zirgi.lv
vai pa tlruni 29409065.
Abonana
Nenokav abonanu
AUGUSTAM!
Latvijas pasts 2009. gad izde-
vumiem, kuri iznk reizi mnes
vai retk, noteicis citdus
abonanas termius nek
dienas laikrakstiem un nedas
urnliem.
Abon Latvijas Past ldz
15. jlijam, moderniztajs pasta
nodas -
ldz 10. jlijam.
Abonanas indekss 1238.
1 mnesim Ls 1,80
3 mneiem Ls 5,40
5 mneiem
(ldz gada beigm) Ls 9,00
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
PADOMI
Kad iedomjamies zirgu peldinanu,
tam ir tda nedaudz romantiska pieskaa,
tas iet kaut kas pas, kad satiekas divu
stihiju spks skaistas dzvas btnes un
dens. Jau senos laikos zirgu peldinana
apdziedta ar latvieu tautas dziesms, bet
muiu un piu stau pagalmos saglabjo-
ies specili zirgu peldinanas di. Tas
jau bijis zinms oti sen, ka nekas neveldz
un neatjauno spkus labk k dens.
Zirgu peldinanai liela nozme ir or-
ganisma relakscij, rehabilitcij pc
traumm, un t ir lielisks treni zirgu
muskuiem, palielinot zirga spku un iz-
turbu, bet sevii neietekmjot t truma
kpinjumu. Un k saldais diens, pro-
tams, ir zirgu peldinana vienkri prieka
pc, peldans kop ar zirgu, ieeroties
tam krps, vai vrojot k zirgi plunjas
k mazi brni. Tomr ar aj patkamaj
nodarb ir jievro daas lietas, lai prieks
netiktu sabojts jatceras, ka, lai nodro-
intu zirga ldzvaru un pareizu elpoanu,
peldot zirga galvai ir jbt brvai, ka cilvks
nedrksts peldt, ieries pavads.
Lielkai daai zirgu peldanas prasme ir
iedzimta, tomr ir juzmans, jo dai zirgi
peldt neprot un dzium var slkt. Td,
pirmo reizi zirgu peldinot, ieejai den j-
bt stabilai un lzenai. Nedrkst peldt tlu
no denskrtuves krasta, lai vienmr viegli
vartu sasniegt vietu, kur zirgs ar kjm var
aizniegt zemi. Daa zirgu no dens baids,
td tie pie dens jpieradina pakpeniski.
Tam ir ar atgriezenisk saite ja reiz zirgs
pieradints pie dens, tad vairs nebaidsies
iekpt pe vai prlekt densrsli.
Zirgu peldinana
Dace trausa Zirgu peldinana labi
paldz atkopties pc da-
diem savainojumiem,
kad darbs uz sauszemes
nav pieaujams. evii
labvlgi peldana ie-
tekm veselbu loctavu
slimbu gadjum, tdu
k artrts, akts vai hro-
nisks lamints, kurba
un citas vainas. Hidro-
terapija ir vlama ar
pcopercijas period
rehabilitcijas fz. Zir-
gam ar ierobeotu kust-
bu iespju pc opercijas
vai savainojuma veidojas
muskuu atrofja. Td,
lai zirgs aj period ne-
zaudtu muskuu masu
un tam btu nodroin-
ta kustba, oti labi var
izmantot peldanu, kas,
palielinot enertisko l-
meni organism, patri-
na atjaunoans procesus. Mazkustgums
ar psihoiski zirgu ietekm oti negatvi.
Peldanas laik palielins spiediens uz
zirga krukurvi, kas prasa papildu kar-
diovaskulro piepli, td tiek stiprintas
plauas un sirds, kam tad jstrd spc-
gk, lai apgdtu muskuus ar skbekli, bet
atirb no darba uz sauzemes nepiep-
l loctavas. Zirgiem peldana faktiski ir
viengais vingrinjums, kad tie ievelk dzii
elpu, pieverot nsis, tad veic pastiprintu
izelpu. Jem vr, ka ne vienmr peld-
ana k rehabilitcijas metode ir organis-
mam labvlga. Dau muguras slimbu ga-
djumos peldt neiesaka. Vrojot k zirgs
peld, ir iespjams noteikt vienu otru vainu,
kas zirgam prvietojoties pa zemi nebija
pamanma. Piemram, muguras slimbas
indikators ir tas, ja zirgs peldot spcgu
horizontlo kustbu viet ar pakakjm
nestrd, bet veic kustbas tikai tik daudz,
lai zirga pakadaa negrimtu. Tau jebkur
gadjum, piemrojot peldanu k rehabi-
litcijas metodi, vajadztu konsultties ar
specilistu. Peldot zirgam ir relatvi aug-
stks asinsspiediens nek treni uz zemes,
td dakrt ir iespjama asins tecana no
deguna. Intensva peldana nav ieteicama
ar zirgiem ar elpoanas slimbm.
Peldana k trenimetode ir oti efek-
tva. Zirga gaita peldot ir riki. Piemram,
divu minu peldana ir ldzvrtga vi-
djas slodzes lku vai riku darbam uz
sauszemes, veicot vienu kilometru. Peld-
anas laik praktiski nav iespjams trau-
mt kaulus, loctavas, saites vai muskuus.
Tomr svargi ir peldanu k zirga treniu
neprforst, pie slodzm pieradint pak-
peniski, lai zirgam di trenii sagdtu
prieku nevis prgurumu un bailes noslkt.
Pirmajs reizs nevajadztu peldt vairk
par 1-2 mintm. Vlk intensvu peld-
anas laiku var palielint ldz 1020 mi-
ntm. Zirgu peldinot trenia nolk, ir
uzmangi jvro zirga peldanas stils vai
zirgs peld ldzsvar un nepojas no viena
sna uz otru, vai peldanai lieto visas eks-
tremittes vienmrgi. Dakrt zirgi mdz
peldot lietot tikai vienu pakakju, tdjdi
muskui attsts nevienmrgi, kas nav v-
lami.
Peldana ir labs veids, k dadot zir-
ga ikdienas trenius. Ir izstrdtas speci-
las treniu programmas. Peldana pai
efektva ir zirgiem, kam jiztur ilgstoas
slodzes, piemram, garo distanu jan.
rtk peldanas trenius veikt specil
peldbasein, kas veidots k dens celi.
rzems ir pat specili baseini zem jumta,
tdjdi tiek nodrointa iespja veikt zirgu
peldanas trenius visu gadu. Piemram,
Somij, kur ir oti daudz ezeru, populri ir
trent zirgus, peldinot tos aiz laivas.
Latvij, mekljot informciju par zirgu
peldinanu pres un internet, jsecina,
ka zirgu peldinana tiek piedvta k
izklaides paskums das zirgu noms.
Specili zirgu trenanai un relakscijai ir
izveidots peldanas celi ar lzenu ieeju
Mlpils staos, kur dens lmeni var palie-
lint, kad zirgs jau pieradis pie dens.
Specils, zirgu peldinanai izveidots baseins.
D
a
c
e
s

t
r
a
u
s
a
s

f
o
t
o
INFORMCIJA
Izmaias subsdiju
nolikum
Zemkopbas ministrija inform, ka Mi-
nistru kabineta noteikumos nr. 107, lai sa-
glabtu vienldzbas principu vism sugm
(organizcijai administratvajm izmak-
sm 1,00 lats par dzvnieku gad) ir izdarti
grozjumi, un 47.1.apakpunkts ir izteikts
jaun redakcij:
47.1. k vienreizju maksjumu ne vai-
rk par 480 latiem, tai skait administra-
tvs izmaksas viena lata apmr par tda
augstvrtga sertifcta irnes vaislas rze-
a novrtanu pc pcncjiem.
Par pirmo pusgadu subsdijas saems
tie rzei, no kuriem pirmaj pusgad ir
dzimui kumei vai ar tiem lecintm -
vm ir atzta grsnba. Otr pusgad sub-
sdiju sarakstos iekaus tos vaislas rzeus,
kas pirmaj pusgad vl neatbilda subsdiju
nolikuma kritrijiem (nepietiekams skaits
dzimuo kumeu vai grsno vju). Viens
un tas pats rzelis nedrkst bt iekauts gan
pirm, gan otr pusgada prskat.
Atgdinam, ka ganmpulku panie-
kiem, lai saemtu subsdijas, ir jbt no-
slgtam lgumam ar vienu no zirgaudza-
nas organizcijm.
Ar 2009. gada 1. jliju stjas spk Ko-
misijas Regula (EK) nr. 504/2008, ar ko
steno Padomes Direktvas 90/426/EEK
un 90/427/EEK attiecb uz zirgu dzimtas
dzvnieku identifkciju.
Regula nosaka, ka visu sugu domestif-
ctos un savva dzvojoos zirgu dzimtas
dzvniekus apzm elektroniski, implant-
jot transponderi un tiem izsniedz pasi.
Tos zirgu dzimtas dzvniekus, kuri dzi-
mui ldz 2009. gada 30. jnijam un kuriem
ldz im datumam ir izsniegta pase saska
ar Komisijas Lmumiem nr. 93/613/EEK
un nr. 2000/68/EK, uzskata par apzm-
Par zirgu dzimtas
dzvnieku identifkciju
tiem, un elektronisk identifkcija netiek
prasta.
Tie zirgu dzimtas dzvnieki, kuri dzimu-
i ldz 2009. gada 30. jnijam, bet kuriem
ldz im datumam nav izsniegta pase sa-
ska ar Komisijas Lmumiem nr. 93/613/
EEK un nr. 2000/68/EK, ldz 2009. gada
31. decembrim jpazm atbilstoi Komisi-
jas Regulas (EK) nr.504/2008 prasbm.
Informcija no www.pvd.gov.lv
Ldz im nebijis negadjumus risinjs
27. maij. Pulksten 8.30 no rta kdam
apseglotam zirgam iesprda kja dzelzce-
a slieu prmij netlu no Kokneses pie
Prses tilta, tpc uz laiku tika aizkavta
vairku aj dzelzcea posm kursjou vil-
cienu kustba. Daas mintes pc notiku
tur ierads Aizkraukles ugunsdzsji, bet
jau kds vilciens bija apstjies pie savai-
not dzvnieka, un manists paldzjis to
atbrvot. Veterinrrsti sniedza zirgam ne-
piecieamo paldzbu, dieml saimnieks
par zirgu netika interesjies.
Zirgs iesprst uz
dzelzcea prmijas
Gatavojamies Latvijas
Zirgu dienm
Otro gadu pc krtas svinsim Latvijas
Zirgu dienas Inukaln 8. un 9. augus-
t. ogad programma iecerta vl plaka
nek iepriek.
Konkr lielu izmaiu sacensbu prog-
ramm nebs. Paredzts vadbas mar-
ruts brniem, lekanas marruts ponijiem,
augstlkana, komandu marruts masks
un stafete ar izslganu. Jaunums bs tas,
ka noskaidrosim labko konkristu sievie-
u un vrieu grup tam paredzti atse-
vii amazou un puiu marruti.
Otraj sacensbu laukum notiks paj-
gu braukanas sacensbas klasiskaj izprat-
n iejde, konusu braukana un kross.
Sacensbu programm iejd iekautas
divas kra programmas pros Mazs un
Vidjs balvas lmen.
Vecie tlrui var
paldzt zirgiem
Angu labdarbas organizcija Horse
Trust noslgusi sadarbbas lgumu ar kom-
pniju, kura nodarbojas ar lietotu mobilo
tlruu savkanu. Izmantoanai neder-
gos tlruus var nodot aj organizcij,
kuras darbinieki prbauda, kd tehnisk
krtb ir tlrui un vai tie nav nozagti.
Tad telefoni tiek atkal prdoti uz na-
badzgkajm valstm, kuru iedzvotjiem
nav iespjas iegdties jaunus tlruus. Ja,
nododot tlruni, t ldzinjais panieks
norda, ka vi vlas atbalstt labdarbas
organizciju zirgiem, par katru tlrua
apartu Horse Trust kont tiek prskaittas
piecas sterliu mrcias.
Mots roku ldz
hipodrom
Kds romantiski noskaots Lielbritni-
jas pilsonis izvljs netradicionlu veidu,
k bildint savu moto. Vi samaksja
etrus tkstous sterliu mrciu, lai kds
no braucieniem rikoanas sacensbs tik-
tu nosaukts sekojoi Will you marry me
Jodie Baker (Vai tu mani precsi, Dodija
Beikere).
Hipodroma darbinieki izpildja ar v-
riea lgumu neizpaust sacku nosauku-
mu ldz brdim, kad zirgi, kuri tajs pieda-
lsies, neieradsies laukum. Taj pa brd
topoais lgavainis nokrita uz viena cea, un
skaruos izskanja sackstes nosaukums.
Meitene, kurai tika veltta da ekskluzva
uzmanba, pris mintes atrads oka st-
vokl, bet, no t atgstoties, tlt sacja j-
vrdu. Mana nkam sieva oti ml janu,
un viai ir ar savs zirgs. Tpc es nolmu
vias roku lgt t, lai viai nebtu iespjas
man atteikt, sacjis laimgais lgavainis.
Jaunums Latvij dragreiss ar zirgiem.
Sacensbas notiks uz specili ierkota
skrejcea, kura garums ir 200 m. Sacensbu
princips ir ds: ar izslganu, dalbnieki
start pa diviem, pusfnl un fnl no-
skaidrojot labkos. Jatzm, ka piei un
steks aj discipln nav atauti. Pc da
pat principa notiks ar dragreiss rikot-
jiem divrios. Skattjiem bs iespja likt
likmes, piedaloties totalizator.
Paredzta ar irnes zirgu parde,
atrakcijas un dadi ar zirgiem saistti
prieknesumi.
II Latvijas Zirgu dienu nolikums pie-
ejams Jauno jtnieku skolas mjaslap
www.latvianhorses.lv.
PTJUMS
Tikusi ptta zirga jtu dzve
No urnla Latvijas Zirgkopis (nr. 10, 11.
1933. g.)
Zirga jtu dzve, tpat k via intelektu-
ls spjas (augstks gara spjas), vl oti
maz izpttas. Sakar ar to esam spiesti ap-
skatt viu ierobeot veid.
1. Bailes
Neviens mjas kustonis nav tik bailgs
k zirgs. Viam ir ar visvairk iedomtu
(faktiski neesou) ienaidnieku. Katra via
sajta, izemot garu, tam var bt ierocis
baiu izsaukanai.
a) Sajtu iespaidi
Sksim ar redzes sajtm. Zirgs bai-
ds no gaiiem un dareiz ar no tumiem
plankumiem, galvenm krtm atroamies
uz zemes. Piemram, di baiu iemesli var
bt: papra gabalii, jdzes akmei un sau-
les plankumi biez me. o zirga pabu
mdz saukt par zemes bailm.
Dai zirgi oti baids no visa t, kas at-
rodas pri galvai. Piemram: staa durvju
jums, caurbraucami vrti, tilta sijas, aug-
stu uzkrti karogi. Zirgs parasti baids no
kustoiem priekmetiem. Piemram: vj
plvojos karogs, pka rokas pacelana,
mjiens ar mutautiu.
Rarejs (zirgu ptnieks red., ar turp-
mk piemints personas sauktas tikai
uzvrdos) saka: Lai izvairtos no krtoas
lapas, zirgs ce kju pat uz bezdibea ma-
las. Mdz bt ar tdi zirgi, kas vja dz-
tu papra gabalu saniknoti, cenas samt
priekkjm.
Jpiemin, ka zirga acs oti labi uztver
uz zemes atrodoos priekmetus un tikpat
labi pamana oti niecgas kustbas. Dai
apgalvo, ka zirga bailes sekm ar via acu
trkumi. Tas ir iespjami.
Zirga bailes var uzskatt ar k refek-
toras dabas norisi vai k neapzingas. Jau
Darvins uz o aizrdja. Ir jnovro, k no-
risins zirga baiu norise, tad jsecina, ka
zirga baiu procesu izsauc pavisam niecgi
iemesli. Protams, ka tas, ieraudzdams pa-
pra gabaliu, pat nespj tik tri aptvert, t.
i. apdomt: Vai ts ir briesmas vai n?
cik tri vi jau izbijies.
Ar dzirdes sajtas zirgam sekm baiu
jtas, t, piemram: nepierasti, nepazsta-
mi troki, piepei troki un, jo sevii
aizmugures troki.
Tpat oas sajta izsauc zirgam bailes.
Piemram: asins smaka, it sevii zirga
asinis. Romaness aizrda, ka bails, saoot
vilka smaku, zirgs instinktvi izjt taj savu
ienaidnieku. Ar asas smakas zirgs baids.
Proti petroleju u. t. l.
Taustes sajtas k baiu izsaukanas ie-
rocis. Ir zirgi, kas baids katru pieskrie-
nu galvai. du zirgu dv par tramgu. o
ieradumu Tennekers izskaidro k iedzimtu
tieksmi pc brvbas. Zirgs negrib izjust
sveu varu pie savas galvas. Tomr parei-
zkais izskaidrojums bs ds: zirgs savu
galvu mdz tik oti sargt tpc, ka kopji
ar viu slikti apgjuies. Proti: zirgam biei
vajadzjis saemt sitienus pa galvu. To jo
labi var novrot lauku dzv. Kad kopjs ar
zirgu apietas cilvcgi, tad vairs nevar bt
runas par via tramgumu.
Ar vairkas sajtas kopji noder k ie-
rocis baiu jtm. T, dai zirgi baids no
jtnieka ar atttu zemes karti, ru trok-
a un mirdzuma, zinmu cilvku smakas
un balss, prkoa, kaltuves un automobia.
Staa deganu redzot, zirgam aiz bailm
pat kjas tiek paraliztas. Viu var izvest
no dego staa tikai aizsietm acm, jo tad
tas nezin, ka tiek vests r.
b) Baiu floenttisk izcelans
Baiu bioloisko skumu atradsim pie
mea zirgiem. Martins novrojis, ka rkr-
tgi bailgas gandrz vienmr ir ves. Vi
min gadjumu par kdu vi, kas kodusi
katru sirmi (abjda dzimuma). Un kda
cita ve baidjusies no katra balta priek-
meta: lielkos un tri kustoos via izvair-
jusies, bet mazkos un lni kustoos t ko-
dusi un mdjusi priekkjm. K izskaidrot
tdu pardbu? ve vienmr ir bailgka,
nek rzelis, jo vias mtes uzdevums to
prasa. Tpat k katra mte aizsarg savu
brnu, ar ve baids no ienaidniekiem,
kas var uzbrukt kumeam.
Zells mina izskaidrot zirga bailes se-
kojo veid, pamatojoties uz via senu
dzves veida: emsim kuru katru baiu
gadjumu. Piemram: zirgs baids, ja jt-
nieks tuvojas osejas mal atrodoai ak-
meu kaudzei, vai koka stumbram, vai, ja
lauku irbe paceas, vai suns rej u. t. t. Kas
attiecas uz akmeu kaudzi vai koka stum-
bru, tad te vainga zirga vj redze. Brv-
b dzvojoais zirgs skrien tikai pret vju,
jo tas zina, ka d virzien tam nedraud
nekdas briesmas. Es gribtu apgalvot, ka,
ja vjain laik mea zirgs lni tuvojas ne-
kustgam priekmetam, tad vi bailes ne-
prdzvos, varbt, tikai izmuma gadju-
m. Mazkais, neviens novrotjs minjis
kdu im apgalvojumam pretim runjou
gadjumu. Sunim rejot un lauku irbei pa-
ceoties zirgs baids td, ka vi pats ir
kustgas zles djs. Un to zirgs zin, ka zle
nelido pa gaisu un ar nerej. Ko gan zirgs
td gadjum lai dara? Protams, bga-
na tas labkais. Bet vai zirga skrieana pret
mjm un kokiem nav lielk muba? K
tas izskaidrojams pie tik saprtga kustoa,
kds ir zirgs? Zirgs ir ldzenuma dzv-
nieks. Jau Tlemaks negrib pieemt zirgu
k dvanu tamd, ka klinain Itaka nav
piemrota zirgu audzanai. Plaajos Ar-
bijas, Viduszijas, Krievijas, Ungrijas un
citos ldzenumos gandrz nekur nav mju,
nedz koku, nedz ar bezdibeu, kuri vartu
bt par riem klejojoiem mea zirgu
bariem. Vai tad mums par to btu jbrns,
ka zirgs vl arvienu ir uzticgs savam pir-
matnjam dzves veidam? Protams, kultu-
rl dzv via grti iedzvoties.
Ttad iemesli, kamd zirgs baids, ir
sekojoi: ka vi vji redz, ka ir zles djs,
ka via veselba atkarga no izvairans
dada veida riem bgot, un ar tpc,
ka vi ir ldzenuma dzvnieks. Protams,
ir ar atsevii gadjumi, kad zirga bailbai
pamat ir viengi viam k tdam piemto-
s pabas vai ieradumi. Jauni zirgi baids
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
PTJUMS
vairk, nek veci. No t redzams, ka zirga
bailes sakojas via pirmatnj dab.
Tompsons sav dzvnieku vstur, attie-
cb uz plsgiem zvriem, secina pama-
tojoties uz viu izturanos: Ja kaut kas
tev ir sves, tad reiz ar to, tas tev ir nai-
dgs.
Ttad bailes var uzlkot k instinktu
(neapzinga, iedzimta dzia vai tieksme),
kam sav laik bija oti liela nozme zirga
sugas uzturan. Tagadjos mjas apstk-
os zirga bailes jau ir uzskatmas k oti
nevlama pardba, kas zirga paniekam
sagd daudz nepatikanu.
Madajs dom, ka zirga zemes baiu
iemesls mekljam plsgos zvros, kuri mi-
tinjs zl. T, gaiie plankumi uz zemes,
zirgam vl arvienu atgdina plsgos zv-
rus gai krs.
Bez tam vl Madajs ir novrojis, ka zirga
bailes, attiecb uz lieliem priekmetiem,
k: rati, vilciens un automobilis, atirs
no tdm bailm, kdas viam rada maz-
ki priekmeti, k: brna ratii, velosipds
un motocikls. eit pamat btu plsgo
zvru lielums.
c) Baiu ontoenttisk izcelans
Ttad, is btu baiu vsturiskais iz-
skaidrojums. Visuzkrtokais ir tas, ka lie-
lk daa zirgu pazinju ciktl vii sprie
tikai teortiski, zirga bailes pamato uz
glui persongas dabas piedzvojumiem.
Ldzgi tam, k, reiz apdedzis brns bai-
ds no uguns, k ar agariem prts brns
baids no tiem, tpat baids ar zirgs no
cilvkiem vai priekmetiem, kas tam likui
spes ciest, vai ar vi baids no tm vie-
tm, kur tas kdreiz izbiedts, vai, kur tam
kas auns nodarts.
No psihologiem, kuri pamato bailes gal-
venm krtm uz nepareizu un nelgu
apieanos ar zirgu, minsim majoru Bala-
su. Vi daudz ptjis zirgu trakoanu, kas
ne vienmr ir baiu sekas. Zirgi mdz tra-
kot aiz tras patikas kustties, vai aiz drais-
kulbas. Tomr bailes vienmr noved pie
trakoanas. Balass saka: Zirga trakoanai
paraksti pamat ir sekojoi motvi:
1. Slikta pieradinana.
2. Slikta iemcana, ieddana.
3. Slikta iemauktu uzlikana.
4. Slikta iejgana.
5. Neuzmangs, slikts jtnieks vai brau-
cjs.
6. Piepei pardoies, nepazstami
priekmeti.
7. Stiprs sprdziens, rboa, mzika u. c.
8. Jo sevii braucja vai jtnieka slikta
apieans.
Attiecb uz zirga tramgumu, Balass
saka: Jteklgi zirgi, piesieti iemauktu pa-
vad, pie apgrieans vai turanas pie ro-
kas aiz pavadas, biei rea (atsaucgi) pat
uz mazko, t. i. Mazliet straujku pavadas
paraustanu. Tas pierda, ka tramguma
iemesls ir iemaukti, kas katram zirgam ar
oti jtgu muti var nodart spes.
Trakojos zirgs atrodas izmisuma st-
vokl. Vi skrien t, it k tam draud-
tu dzvbas briesmas. Tas lec pri visiem
priekmetiem, grvjiem aizogojumiem,
kas tikai pagads ce, lec pat no paaug-
stinjumiem, sasits un paliek guot. Tra-
koana notiek tamd, ka zirgs, skriedams,
sevi vairs neprvalda, bet gan galgi pazau-
d galvu.
Pdjais teikums, iet, run pretim
Balasa izteiktajm domm. Bet t tas glui
nav. Balass grib teikt tikai to, ka trakoanu
var aizkavt, ja jtnieks, atrazdamies zirga
mugur, prot prvaldt t ermeni ar kju
un pavadas paldzbu.
Madajs apgalvo, pamatodamies uz per-
songiem piedzvojumiem, ka zirga bai-
dans vai nebaidans augstk mr
atkarjas no personas, kura ar to rkojas.
Mdz bt gadjumi, kad viens un tas pats
zirgs laba jtnieka roks nebaids, bet slik-
ta jtnieka roks baids pat vismazk bai-
u iemesla d.
Ir dadas metodes, k atradint zirgu
no baidans: baidoties apstdint, barot,
k ar ar ptagu prmct. Tomr pdjais
pamiens nebtu ieteicams, jo priens
gan zinm mr novirza zirga bailes, bet
sekm nevar bt spou pankumu. Katrs
zirgs, protams, jutsies labk tdas perso-
nas roks, kas viam spes nedara un reiz
ar to mazk baidsies. Ieteicams zirga baiu
stvokl atkrtot jau reiz notikuos apstk-
os. Td krt zirgs pierads un vairk ne-
baidsies.
Dareiz mj mdz bt daudz tdu
priekmetu, kdus zirgs ne labprt ieredz.
Daiem pat no viiem piemt tas burvgais
spks, kas piespie zirgu bgt. Ja bgot vi-
am notiek kas auns, tad tas os priekme-
tus uzlko k spju nodartjus un tagad
sk no tiem dad veid izvairties. Saka-
r ar to baiu jtas pastiprins, premot
zirgu glui sav var. das bailes vartu
apzmt k sliktu ieradumu.
Pamatojoties uz piedzvojumiem, virs-
nieks, barons Hohenbuhels iet pat tik tlu,
emot vr paa cilvka vainu pie zirga
bailm, ka vi noliedz zemes bailes k
iedzimtas vispr. is labais zirgu pazinjs
atststa savu uzskatu Madajam rakstt
vstul: Tomr ir fakti, kuri liek padomt.
Esmu novrojis, ka zemes bailes piemt
tikai tiem zirgiem, kas nepareizi, t. i. slik-
ti iejti. Neiejts zirgs ir brvs no vim.
Mans uzskats: cilvks ir pielaidis kdu
sav darb samaitjis zirga dabu.
is uzskats ir pa daai pareizs. Tikai no
teortisk viedoka viu vajag papildint.
Praktisk dzv ir vienalga, vai zirgam ze-
mes bailes ir iedzimtas vai ne. No svara
tomr ir zint varbt atskaitot daus iz-
mumus, ka tikai pie nepareizas apiea-
ns ir zirgu mints bailes liek sevi mant.
Tomr no zintnisk viedoka jsaka, ka
zemes bailes, kaut vias ar samr reta
pardba, ir visd zi iedzimts ieradums:
vias nepamatojas zirga kulturls dzves
apstkos. Mums trkst tuvku ziu par
viu izcelanos. Madajs dom, ka zemes
bailes ir viena no daudzajm zirga meo-
nbas pazmm, kas pie rma zirga parasti
nepards, bet gan tikai td gadjum, ja
viu padara meongu, t. i. viu satrako.
Zirgs katr zi reproduc (atkrto) ar ie-
radumu, k viam paam nav, bet ko tas
mantojis no seniem. Citd veid Madajs
nevar izskaidrot zirga trakoanu.
2. Seksuls (dzimuma) jtas
Par o jautjumu autora paskaidrojumu
bs nepilngi, jo izdevbas trkuma d zir-
gu dzimuma dzve nav ilgku laiku nov-
rota, nedz ar bijusi iespjamba nopietn-
ki iepazties ar attiecgo literatru.
a) Dzimuma dzves noskaa un st-
voklis
Brv dzvojoiem kustoiem prasba
apmierint dzimuma jtas pards reizi
gad pavasar, vai 2 reizes gad: pavasa-
r un ruden. Mjkustoiem mintie laika
periodi mains atkarb no dzves aps-
tkiem. Parasti mjkustoiem ir mnea
periodi. Kd laik dzimumjtas pards
pie zirgiem, to Madajs noteikti nezina.
Dzimumjtu noskau pie rzeiem sauc
lakstoanos, un pie vm zirdzba. Mi-
ntie noskaojumi ilgst apmram ldz 6
nedm. Cilvks oti biei piespie zirgu
atsacties no sava mlas sapa. Vi tam
liek strdt grtu darbu, saisttu reizm pat
ar sodu.
N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
(Nobeigums sekos.)
ATPTAS BRDIM
Krs pastorles ar zirgiem
Dace Millere
Populrais franu gleznotjs, post-
impresionisma prstvis Pols Gogns
(1848-1903) ir dzimis Parz, tau ldz sep-
tipadsmit gadu vecumam dzvoja Dienvi-
damerik, Peru. Tpc, kad vi jau krietni
nobriedu vecum ap trsdesmit gadiem
ska interesties par gleznoanu, Gog-
na darbos redzamas alkas pc eksotikas,
spilgt un neparast. Tas mudinja viu ar
skt jaunu virzienu glezniecb, ko smalki
nosauca par kluazonismu. Faktiski tas ir
pamiens, kad tiek gleznots, vispirms uz
audekla kljot platas, tumas kontras un
tad ajos laukumos veidojot krsainus, de-
koratvus laukumus. Td veid tapuas ar
vairkas via gleznas, kurs redzami zirgi.
Nevar sact, ka Gogns btu pas o skais-
to dzvnieku cientjs. Vienkri vi savos
darbos nevarja bez tiem iztikt, jo zirgi bija
neatemama ainavas sastvdaa Polinzi-
j, kurp vi devs savas dairades divos
pdjos posmos (1893 un 1895-1901) pc
neilgas uzturans Parz, kur nesagaidja
certo atzanu savai mkslai.
Klus okena Taiti sal Pols Gogns ap-
mets iezemieu ciemat, dzvoja cie sa-
ska ar dabu, ts likumsakarbm. Vlk
prcls uz Hiva Oa. Vi bija prliecints,
ka augu, dzvnieku un cilvku pasaule ir
apvienota vien liel veselum. Visu, ko
mkslinieks redzja, vi gan prveidoja k
pasaules atspulgu, nevis rdja k tieu ste-
nbas attlojumu. Iecientkie Gogna tli
bija vietjs, kolorts sievietes, tau via ra-
dos enerijas pietika, lai veidotu ar kr-
as pastorles. Via glezns jtama mles-
tba pret Okenijas salu cilvkiem un dabu,
lai gan mksliniekam tur nekljs viegli.
Vi cnjs gan ar trkumu, gan slimbm,
to pieveikts ar mira tlum no dzimtenes.
Pols Gogns. Brasls. 1890.
Pols Gogns. Ainava, zirgs uz cea. 1899.
Pols Gogns. Jtnieki jrmal I. 1902.
Pols Gogns. Ainava, Hiva Oa. 1903.
Pols Gogns. Jtnieki jrmal II. 1902.
Pols Gogns. Balts zirgs. 1898.
ATPTAS BRDIM

Divi zemnieki brauc uz tirgu. Ie-
stjas nakts. Vii izjdz zirgus, sapin
tiem kjas un pai dodas gult. Pteris
liekas uz auss, bet otram zemniekam
ignam rp zirgi. igns liek
priek abiem pc krtas vaktt. Bet
Pteris atbild: Tava ve ir balta, to
tlu var redzt, tev jvakt. igns
prasa Pterim, lai mains ar zirgiem.
Labi, domts, darts. Prmaina zir-
gus un liekas gult. Pc brtia igns
saka: Tev jvakt zirgs! Pteris at-
bild: N, ign, ne man, bet tev j-
vakt: tavs zirgs ir melns, tri pazd,
bet mans balts, to tlu var redzt.

Rikotju zirga panieks ir oti
neapmierints ar sacensbu rezulttu.
Vi nikni vaic okejam:
Vai tad js nevarjt kustties
trk?
Es jau varju, bet sacensbu no-
teikumi liedz nokpt no zirga.

Dakter, man visu laiku iet, ka
esmu zirgs,
Vispr jau tas ir labojams, bet r-
stans bs oti drga.
Tas nekas, es vakar hipodrom
pie fnia piencu pirmais.

Jaunkrievs televzij noskatjs
Marlboro reklmu, ... un nopirka zir-
gu.

tirlics dzra k zirgs. Kad vi
piedzrs t, ka ska prvietoties
etrrpus, nodomja: Tad, lk, kpc
zirgs staig uz etrm kjm.

Deputts, kur pieradis dot no
tribnes padomus lauksaimniecbas
jautjumos, pirmoreiz pabijis laukos.
Atgriezies vi ststa sievai:
Zini, es redzju cilvku, kur uz-
taisjis zirgu!
Nerun mubas!
Skaidra patiesba! Kad es pien-
cu, vi jau beidza darbu un pienag-
loja zirgam kjas...
Jj man ldzi piegu!
No grmatas Latvju daias Reia Birzgaa ilustrcijs (izdota 1942. gad Rg, apgd
Zelta bele).
Aun, meitia, baltas kjas,
Jj man ldzi piegu.
Ko daru piegu,
Man nav bra kumelia!
Es tev dou dkanbri,
Jj man ldzi piegu.
Ko tas manim labu dara,
Dkanbris kumeli.
Apd manas tras auzas,
Rausta stangu iemauktius.
Mt manu lgaviu
No kalnia leji.
Tas zirgs, kam mazas spicgas austi-
as, ir trs. (H. Skuji, Smiltene; 34947)
Kad zirgam ir biezas krpes, tad vi
ir stiprs, jo dievs viu dzimstot pa krpm
glaudjis. (K. Lielozols, Nca; 34949)
Kad zirgs kustina apakjo lpu, vi
run ar dievu. (J. ikuts, Nca; 34950)
Kuram zirgam kuplkas krpes,
tas veselgks un spcgks. (M. Rais,
Nca; 34951)
Tas zirgs, kam kuplas krpes, ir stip-
rs. (H. Skuji, Smiltene; 34952)
Ja zirgam garas spalvas pie kjm,
tad saka, ka tas bot mundrs. (M. Valts,
Nca; 34953)
Teicji par zirgiem

Ja zirgam iekpuses mute ir tra,
tad tas ir labs zirgs. (H. Skuji, Aumeis-
teri; 34954)
Tas zirgs, kam tievas kjas, ir trs.
(H. Skuji, Smiltene; 34955)
Tas zirgs, kam ir resnas kjas, ir
lns. (H. Skuji, Smiltene; 34956)
Tas zirgs, kam ir palkas un spalvai-
nas kjas, ir stiprs zirgs. Ja zirgam ir tdas
kjas, tad saka, ka viam ir la kjas. (H.
Skuji, Smiltene; 34957)
Ja zirgam kupla aste tad tas ir
stiprs zirgs. (I. Dzilna, Lubna; 34958)

REKLMA/SLUDINJUMI
Prdod paumu
Stallis un mja atrodas Bauskas rajona
Vecumnieku pagast Jaunpios.
31 hektrs zemes, zirgu stallis 100 zirgiem.
Stall pirts un atptas telpa. Mj pusotrs
stvs. Visas rtbas, idel stvokl. Aiz mjas
ir dis, ko var paplaint, un brzu birzs.
Cena 200 000 EUR.
Tlrunis 27005586 (Ineta).
SOLSEL Mineral PLUS 5 kg
laizmsls bloks
IzstrdtsspeciliZIRGIEMuz
zintniskuptjumubzes,
laiiegtuoptimlusrezulttus
unuzturtudzvniekulieliskform!
Tlrui: 22334500, 29205911
SIA Viatek 1,Ganbudambis22,Rga
Iespjama piegde!
REKLMA/SLUDINJUMI
Aksana Kraukle
Tlrunis: +371 29669106
Fakss: +371 67934698
E-pasts: aksanakraukle@inbox.lv
www.antares-sellier.com
Prdod dzvokli
Bauskas rajona ciemat Viri prdod trsistabu
dzvokli. Izremontts, AGV apkure, treais stvs
etru stvu mj, ir 1 ha zemes un kts.
Cena 18 000 EUR.
Tlrunis 27005586.
Jauno jtnieku skolas
FOTOKONKURSS
Tmas:
1)Zirgs sport un darb
2)Zirgs dab un izklaid
3)Zirgs jokos un kuriozos

Konkursa nolikums pieejams: www.latvianhorses.lv

Darbus stt uz e-pastu: infolatvianhorses.lv, nordot savu kontaktinformciju un katra
darba kategoriju (ne vairk k 3 darbi katr kategorij).
Minimlais fotogrfijas izmrs 1 MB jpg formt.
Darbu iestsanas termins 20.jlijs!!!
Balvas no:

N
a
d
n
a
s

Z
a
v
a
d
i
l
i
k
a
s

f
o
t
o
No versijas pie patiesbas
Zirgu Pasts gada nr. 3 publicja ziu,
ka rzemju ptnieki atkljui pierdju-
mus, ka cilvki pieradinjui zirgus vismaz
1000 gadus agrk, nek tas tika iepriek
uzskatts. Atbildot uz kdas lastjas vstuli
par to, kda tad ir bijusi iepriekj versija,
avz nr. 4 citjm fragmentu no krievu zi-
ntnieka Vladimira Agafonieva oti iecie-
nts grmatas Dzvniekterapija. Msu z-
les sas, epas un aste un enciklopdijas
Kur? Kas? Kad?
o informciju vstul redakcijai gan
apstrd, gan papildina Latvij pazstamais
zirgu specilists Raimonds Baltakmens,
Dr. Agr. Emeritus:
Zirgveidgo dzimtas evolcijas vsture
ilgusi 70 miljonus gadu.
Interesanti, ka lielkie nopelni ts izp-
t ir Latvij Vrkavas pagast 1842. gad
dzimuajam evolucionrs paleontoloijas
zintnes nodibintjam Vladimiram Ko-
vaevskim. Vi izptjis visos pasaules da-
bas muzejos uzkrtos zirgveidgo Equi-
des kaulus un atkljis, ka 70 miljonu gadu
ilg dzimtas vstur astou dadu evolu-
cionjoo formu pirmskums bijis lapsas
lieluma piecpirkstains dzvnieks fenakods
(Fhenacodum), kas pc nagu un zobu vei-
dojuma bijis tuvks plsjiem. Tomr, b-
got no dikiem plsjiem, tas balstjies uz
trim pirkstiem. Raksturgi, ka vis Equides
evolcij vadlnija bijusi pirkstu skaita
reducans un zobu uzbves izmaias.
Vl pc desmit miljoniem gadu fenoko-
du nomainjis tieais zirgveidgo sentvs
eohips (Eohipus), apmram 30 cm augsts
dzvnieks ar etriem pirkstiem priekkjs
un trim pakakjs. T 44 zobi kalpojui
mkstas sulgs barbas sasmalcinanai.
Izlaidsim starpposmus, un darsim zi-
nmu, ka pirms 12 miljoniem gadu rads
pirmais vienpirkstainis, raksturgkais vie-
ngo viennadu zirgveidgo tuvkais sen-
cis. Pirms 0,01 miljona gadu uz zemes jau
tapa zirgu ints Equus.
Viengais msdienu zirga priektecis
ir tarpns (Equus caballus Gmelini), tas
nosaukts t pirm apraksttja S. Gmelina
vrd 1768. gad. Tarpni Eirop, gan tikai
k medjums, bija biei sastopami vl 19.
gs. skum. Tagadjie skie peli ar pete-
ku pr muguru, kas tika ievesti ar Latvij
nenopauto pavu apgananai nav tarpni,
bet to attli radinieki un cilts turpint-
ji, kuru priektei raduies, saprojoties
meongajiem, darb nepieradinmajiem
tarpnu rzeiem ar aizvilintajm mjas
vm.
Pdj ledus laikmeta beigs no ledus
brvajos apvidos ska veidoties msdienu
zirgu pamattipi, ne sugas, kas ir bioloijas
VSTULE REDAKCIJAI
jdziens, bet odien varam runt tikai par
zirgu irnm un tipiem. Tie ir Rietumei-
ropas smagie vilcji, kas pirms rpniecbas
veidoans 19. gs. k transportldzeklis
kalpoja k bruinieku jjamzirgi (Equus
caballus robustus), austrumzemju pus-
tuksneu un augstieu jjamzirgi (Equus
parvus Sine orientalis), poniji (Equus Ne-
hringi), k ar stepju (Equus ferus ferus) un
ziemeu mea joslas mazie zirdzii, to skai-
t ar Baltij (Equus ferus silvestris).
Kas attiecas uz Prevaska (pareiz pou
izrun Pevaska) zirgu, darm zinmu,
ka tas nav msdienu zirga radtjs, kur nu
vl trasiu, jeb pilnasiu jjamzirgu, res-
pektvi, auotju, kurus pres profni raks-
toi dv par rikotjiem, un arbu zirgu!
Prevaska zirgu zintne uzskata par pat-
stvgu zaru pliohipa ints turpinjum.
Prevaska zirgs tpat k tarpns nebija
pieradinms, un to varja vai nu nomedt
vai sagstt vl kumea vecum. Ja noga-
lina rzeli, vju ganmpulks krt panik,
un tdjdi 1899. gad etras ves un to-
mr kdu rzeli izdevies aizvest uz Aska-
nia Novu, kur dzvas palikus tikai divas
ves un rzelis, vrd Vasjka, savairojis
37 kumeus, kuri otr pasaules kara laik
aizgja boj, izemot divus, kurus vciei
izveda. Pc kara no Vcijas atvesti divi, bet
no Mongolijas vl viena ve. Ttad Pr-
evaska zirgs nu nekdi nevarja kt par
msu zirga priekteci.
Kas attiecas uz zirga domestifkciju, t.
i., pieradinanu vai piejaucanu, daudzas
tautas strdas, vldamies pierdt savu
pirmdzimtbu. Arheoloiskie izrakumi
un seni rokraksti visprliecinok liecina,
ka zirgus pirmie darb izmantojui indo-
eiropiei bezgalgajs, zlainajs Eirzijas
steps. Depras labaj krast dienvidos
no Kremenugas Dereivokas ciem at-
rasta lopkopju apmetne ar lielu dzvnieku
kaulu daudzumu, no kuriem 72% bijui
zirgu kauli, kas piederjui ne mazk k
52 zirgiem. Tas nozm, ka zirgi bijui pie-
radinti vairk nek pirms 5000 gadiem.
Par pierdjumu kalpojui ar tur atrastie
iemaukti, kas piemroti zirga vadanai j-
us. Ttad ar zirgiem vispirms jja un tikai
vlk brauca, kad tika konstruti pirmie
rati un, protams, ritenis.
Latvijas arheologi atradui kaula tren-
zes, kas izmantotas jjamzirgu savalda-
nai 1000 gadu p.m.., bet erudt lietuvieu
vsturniece Marija Gimbutiene apgalvo, ka
pirmbalti uz jau pieradintiem un apm-
ctiem zirgiem ieraduies msdienu Latvi-
jas teritorij pirms 4,5 tkstoiem vai pat
6 tkstoiem gadu. Tas nozm, ka ms
esam tlu apsteigui ipti, kur zirgi non-
kui no Eiropas un Mazzijas tikai otraj
gadu tkstot. n zirgs esot pieradints
3. gs. p.m.., Arbij zirgi pardjuies tikai
msu ras 4. gs.!
P. S. Nobeigum Raimonds Baltakmens,
skaidrojot mintos jautjumus, iesaka ie-
pazties ar savm grmatm. Redakcija
btu oti pateicga, ja autors ts vartu re-
dakcijai uzdvint, jo msu rcb to diem-
l nav, tad ms ar via atziu un ptjumu
fragmentiem vartu iepazstint ar Zirgu
Pasta plaku lastju loku.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o
Avzi Zirgu Pasts var iegdties
ar specializtajos zirglietu, suvenru
un mkslas priekmetu veikalos:
Zirgu stallis, Rg, Nometu iel 10;
Korsaro, Rg, Kleistu iel 75;
Kentaurs, Rg, Kleistu iel 75;
Jukka, Rg, Krija Barona iel 45/47;
Zelma, Css, Rgas iel 36;
Zelma, Valmier, Rgas iel 60.
M
r
a

M
i
l
l
e
r
a

f
o
t
o

Zirgu Pasts Nr.27

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Zirgu Pasts Nr.27

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

C

Teicji par zirgiem

~44~ jnijs-jlijs, 2009

You might also like